Books / Brihad-Jabala Upanishad

1. Brihad-Jabala Upanishad

Brihad-Jabala Upanishad (Part 1)

[ Sutra 1.1 ]

अथ भुसुण्डः कालाग्निरुद्रमग्नीषोमात्मकं भस्मस्नानविधिं पप्रच्च्ह । अग्निर्यथैको भुवनं प्रविष्टो रूपं रूपं प्रतिरूपो बभूव । एकं भस्म सर्वभूतान्तरात्मा रूपं रूपं प्रतिरूपो बहिश्च ॥ अग्नीषोमात्मकं विश्वमित्यग्निराचक्षते । रौद्री घोरा या तैजसी तनूः । सोमः शक्त्यमृतमयः शक्तिकरी तनूः । अमृतं यत्प्रतिष्ठा सा तेजोविद्याकला स्वयम् । स्थूलसूक्ष्मेषु भूतेषु स एव रसतेजसी ॥ १॥

atha bhusuṇḍaḥ kālāgnirudramagnīṣomātmakaṃ bhasmasnānavidhiṃ papraccha । agniryathaiko bhuvanaṃ praviṣṭo rūpaṃ rūpaṃ pratirūpo babhūva । ekaṃ bhasma sarvabhūtāntarātmā rūpaṃ rūpaṃ pratirūpo bahiśca ॥ agnīṣomātmakaṃ viśvamityagnirācakṣate । raudrī ghorā yā taijasī tanūḥ । somaḥ śaktyamṛtamayaḥ śaktikarī tanūḥ । amṛtaṃ yatpratiṣṭhā sā tejovidyākalā svayam । sthūlasūkṣmeṣu bhūteṣu sa eva rasatejasī ॥ 1॥

— Translation from P. R. Ramachander — Busunda approached Kalagni Rudra (the fire and death like Rudra) and asked him, "Please tell me about the greatness of Vibhoothi (Sacred ash - Vibhoothi is generally prepared by burning cow dung at auspicious times. The Vibhoothi of Pazhani temple is prepared by burning cactus plants). Kalagni Rudra replied, "What is there to tell?". Then Busunda asked, "Please tell me the importance of wearing Vibhoothi and Rudraksha'. Kalagni Rudra replied, "This has already been related along with phala sruthi (resultant effect) by sage Paippalada. There is nothing more to be told more than what he has said". Then Busunda asked, "Tell me about the route to salvation as told in the great Jabala (Brihat Jabala)". Kalagni Rudra agreed and started teaching. 1

· · ·

[ Sutra 1.2 ]

द्विविधा तेजसो वृत्तिः सूर्यात्मा चानलात्मिका । तथैव रसशक्तिश्च सोमात्मा चानलात्मिका ॥ २॥

dvividhā tejaso vṛttiḥ sūryātmā cānalātmikā । tathaiva rasaśaktiśca somātmā cānalātmikā ॥ 2॥

— Translation from P. R. Ramachander — From the Sadhyojatha face of Lord Shiva (he has five faces), the earth was born. From it was born the Nivruthi. From that was born the golden coloured celestial cow called Nanda. From the dung of Nanda came Vibhoothi. 2

· · ·

[ Sutra 1.3 ]

वैद्युदादिमयं तेजो मधुरादिमयो रसः । तेजोरसविभेदैस्तु वृत्तमेतच्चराचरम् ॥ ३॥

vaidyudādimayaṃ tejo madhurādimayo rasaḥ । tejorasavibhedaistu vṛttametaccarācaram ॥ 3॥

— Translation from P. R. Ramachander — Water was produced from the face of Vama Deva. From that, the power called Prathishtaa was produced. From that the black cow called Bhadra was produced. From its dung was produced Bhasitha (another name for Vibhoothi). 3

· · ·

[ Sutra 1.4 ]

अग्नेरमृतनिष्पत्तिरमृतेनाग्निरेधते । अत एव हविः क्लृप्तमग्नीषोमात्मकं जगत् ॥ ४॥

agneramṛtaniṣpattiramṛtenāgniredhate । ata eva haviḥ klṛptamagnīṣomātmakaṃ jagat ॥ 4॥

— Translation from P. R. Ramachander — Fire was produced from the face of Aghora. From that was produced the power of knowledge. From that was produced the red cow called Surabhi. From its dung was produced Bhasma (literally ash but another name for Vibhoothi). 4

· · ·

[ Sutra 1.5 ]

ऊर्ध्वशक्तिमयं सोम अधोशक्तिमयोऽनलः । ताभ्यां संपुटितस्तस्माच्च्हश्वद्विश्वमिदं जगत् ॥ ५॥

ūrdhvaśaktimayaṃ soma adhośaktimayo'nalaḥ । tābhyāṃ saṃpuṭitastasmācchaśvadviśvamidaṃ jagat ॥ 5॥

— Translation from P. R. Ramachander — Wind was produced from the face of Thath Purusha. From it was produced the power of peace. From it was produced the white cow called Susheela. From its dung was produced Kshara (again another name for ash). 5

· · ·

[ Sutra 1.6 ]

अग्नेरूर्ध्वं भवत्येषा यावत्सौम्यं परामृतम् । यावदग्न्यात्मकं सौम्यममृतं विसृत्यधः ॥ ६॥

agnerūrdhvaṃ bhavatyeṣā yāvatsaumyaṃ parāmṛtam । yāvadagnyātmakaṃ saumyamamṛtaṃ visṛtyadhaḥ ॥ 6॥

— Translation from P. R. Ramachander — Ether (sky) was produced from the face of Eeshana. From it was produced the power of Sandhyatheetha (one who is beyond dawn and dusk). From it was produced the multi coloured cow called Sumana. From its dung was produced Raksha (literally meaning shield). 6

· · ·

[ Sutra 1.7 ]

अत एव हि कालाग्निरधस्ताच्च्हक्तिरूर्ध्वगा । यावदादहनश्चोर्ध्वमधस्तात्पावनं भवेत् ॥ ७॥

ata eva hi kālāgniradhastācchaktirūrdhvagā । yāvadādahanaścordhvamadhastātpāvanaṃ bhavet ॥ 7॥

— Translation from P. R. Ramachander — Vibhoothi, Bhasitham, Bhasmam, Ksharam and Raksha are five different names of the holy ash. All these are causal names. Vibhoothi - because it gives rise to plenty of wealth, Bhasmam - because it eats away all sins, Bhasitha - because it makes materials glitter (the potash is a cleaning agent of all metals), Kshara - because it protects from dangers and Raksha - because it acts like a shield in case of fears of ghosts, devils, Pisacha, Brahma Rakshas, epilepsy and diseases which are in-born. 7

· · ·

[ Sutra 1.8 ]

आधारशक्त्यावधृतः कालाग्निरयमूर्ध्वगः । तथैव निम्नगः सोमः शिवशक्तिपदास्पदः ॥ ८॥

ādhāraśaktyāvadhṛtaḥ kālāgnirayamūrdhvagaḥ । tathaiva nimnagaḥ somaḥ śivaśaktipadāspadaḥ ॥ 8॥

· · ·

[ Sutra 1.9 ]

शिवश्चोर्ध्वमयः शक्तिरूर्ध्वशक्तिमयः शिवः । तदित्थं शिवशक्तिभ्यां नाव्याप्तमिह किंचन ॥ ९॥

śivaścordhvamayaḥ śaktirūrdhvaśaktimayaḥ śivaḥ । taditthaṃ śivaśaktibhyāṃ nāvyāptamiha kiṃcana ॥ 9॥

· · ·

[ Sutra 1.1 ]

असकृच्चाग्निना दग्धं जगत्तद्भस्मसात्कृतम् । अग्नेर्वीर्यमिदं प्राहुस्तद्वीर्यं भस्म यत्ततः ॥ १०॥

asakṛccāgninā dagdhaṃ jagattadbhasmasātkṛtam । agnervīryamidaṃ prāhustadvīryaṃ bhasma yattataḥ ॥ 10॥

· · ·

[ Sutra 1.11 ]

यश्चेत्थं भस्मसद्भावं ज्ञात्वाभिस्नाति भस्मना । अग्निरित्यादिभिर्मन्त्रैर्दग्धपापः स उच्यते ॥ ११॥

yaścetthaṃ bhasmasadbhāvaṃ jñātvābhisnāti bhasmanā । agnirityādibhirmantrairdagdhapāpaḥ sa ucyate ॥ 11॥

· · ·

[ Sutra 1.12 ]

अग्नेर्वीर्यं च तद्भस्म सोमेनाप्लावितं पुनः । अयोगयुक्त्या प्रकृतेरधिकाराय कल्पते ॥ १२॥

agnervīryaṃ ca tadbhasma somenāplāvitaṃ punaḥ । ayogayuktyā prakṛteradhikārāya kalpate ॥ 12॥

· · ·

[ Sutra 1.13 ]

योगयुक्त्या तु तद्भस्म प्लाव्यमानं समन्ततः । शाक्तेनामृतवर्षेण ह्यधिकारान्निवर्तते ॥ १३॥

yogayuktyā tu tadbhasma plāvyamānaṃ samantataḥ । śāktenāmṛtavarṣeṇa hyadhikārānnivartate ॥ 13॥

· · ·

[ Sutra 1.14 ]

अतो मृत्युञ्जयायेत्थममृतप्लावनं सताम् । शिवशक्त्यमृतस्पर्शे लब्ध एव कुतो मृतिः ॥ १४॥

ato mṛtyuñjayāyetthamamṛtaplāvanaṃ satām । śivaśaktyamṛtasparśe labdha eva kuto mṛtiḥ ॥ 14॥

· · ·

[ Sutra 1.15 ]

यो वेद गहनं गुह्यं पावनं च तथोदितम् । अग्नीषोमपुटं कृत्वा न स भूयोऽभिजायते ॥ १५॥

yo veda gahanaṃ guhyaṃ pāvanaṃ ca tathoditam । agnīṣomapuṭaṃ kṛtvā na sa bhūyo'bhijāyate ॥ 15॥

· · ·

[ Sutra 1.16 ]

शिवाग्निना तनुं दग्ध्वा शक्तिसोमामृतेन यः । प्लावयेद्योगमार्गेण सोऽमृतत्वाय कल्पते सोऽमृत्वाय कल्पत इति ॥ १६॥

śivāgninā tanuṃ dagdhvā śaktisomāmṛtena yaḥ । plāvayedyogamārgeṇa so'mṛtatvāya kalpate so'mṛtvāya kalpata iti ॥ 16॥

· · ·

[ Sutra 2.1 ]

अथ भुसुण्डः कालाग्निरुद्रं विभूतियोगमनुब्रूहीति होवाच विकटाङ्गामुन्मत्तां महाखलां मलिनामशिवादिचिह्नान्वितां पुनर्धेनुं कृशाङ्गां वत्सहीनामशान्तामदुघ्धदोहिनीं निरिन्द्रियां जग्धतृणां केशचेलास्थिभक्षिणीं सन्धिनीं नवप्रसूतां रोगार्तां गां विहाय प्रशस्तगोमयमाहरेद्गोमयं स्वस्थं ग्राह्यं शुभे स्थाने वा पतितमपरित्यज्यात ऊर्ध्वं मर्दयेद्गव्येन गोमयग्रहणं कपिला वा धवला वा अलाभे तदन्या गौः स्याद्दोषवर्जिता कपिलागोर्भस्मोक्तं लब्धं गोभस्म नो चेदन्यगोक्षारं यत्र क्वापि स्थितं च यत्तन्न हि धार्यं संस्कारसहितं धार्यम् । तत्रैते श्लोका भवन्ति ।

विद्याशक्तिः समस्तानां शक्तिरित्यभिधीयते । गुणत्रयाश्रया विद्या सा विद्या च तदाश्रया ॥ १॥

atha bhusuṇḍaḥ kālāgnirudraṃ vibhūtiyogamanubrūhīti hovāca vikaṭāṅgāmunmattāṃ mahākhalāṃ malināmaśivādicihnānvitāṃ punardhenuṃ kṛśāṅgāṃ vatsahīnāmaśāntāmadughdhadohinīṃ nirindriyāṃ jagdhatṛṇāṃ keśacelāsthibhakṣiṇīṃ sandhinīṃ navaprasūtāṃ rogārtāṃ gāṃ vihāya praśastagomayamāharedgomayaṃ svasthaṃ grāhyaṃ śubhe sthāne vā patitamaparityajyāta ūrdhvaṃ mardayedgavyena gomayagrahaṇaṃ kapilā vā dhavalā vā alābhe tadanyā gauḥ syāddoṣavarjitā kapilāgorbhasmoktaṃ labdhaṃ gobhasma no cedanyagokṣāraṃ yatra kvāpi sthitaṃ ca yattanna hi dhāryaṃ saṃskārasahitaṃ dhāryam । tatraite ślokā bhavanti ।

vidyāśaktiḥ samastānāṃ śaktirityabhidhīyate । guṇatrayāśrayā vidyā sā vidyā ca tadāśrayā ॥ 1॥

— Translation from P. R. Ramachander — Then Busunda approached Kalagni Rudra and asked him about the Bhasmam (ash) snana (bathing) procedure which involves the fire and the moon. "Similar to the fact that 'fire' takes several forms depending on the form of the object, 'ash' which is like the soul for all objects, assumes the form according to the shape of the being and also beyond it. Fire is told as becoming the world of fire and moon. Fire is very hot and is terrible. It is cruel. The power of moon is nectar like. Even though it has the basis in nectar, it also is the hot aspect of knowledge. Among the big and tiny things, it is the only one which is nectar like in taste and light and also very hot", he told. 1

· · ·

[ Sutra 2.2 ]

गुणत्रयमिदं धेनुर्विद्याभूद्गोमयं शुभम् । मूत्रं चोपनिषत्प्रोक्तं कुर्याद्भस्म ततः परम् ॥

guṇatrayamidaṃ dhenurvidyābhūdgomayaṃ śubham । mūtraṃ copaniṣatproktaṃ kuryādbhasma tataḥ param ॥

— Translation from P. R. Ramachander — "The shining aspect of strength is of two types - the sun aspect and the fire aspect. Similarly the nectar like strength also is full of light and heat", he told. 2

· · ·

[ Sutra 2.3 ]

वत्सस्तु स्मृतयश्चास्य तत्संभूतं तु गोमयम् । आगाव इति मन्त्रेण धेनुं तत्राभिमन्त्रयेत् ॥ ३॥

vatsastu smṛtayaścāsya tatsaṃbhūtaṃ tu gomayam । āgāva iti mantreṇa dhenuṃ tatrābhimantrayet ॥ 3॥

— Translation from P. R. Ramachander — Light resides in aspects like lightning. Sweetness pervades in tastes of extracts. And the average world works within light and taste. 3

· · ·

[ Sutra 2.4 ]

गावो भग गावो इति प्राशयेत्तर्पणं जलम् । उपोष्य च चतुर्दश्यां शुक्ले कृष्णेऽथवा व्रती ॥ ४॥

gāvo bhaga gāvo iti prāśayettarpaṇaṃ jalam । upoṣya ca caturdaśyāṃ śukle kṛṣṇe'thavā vratī ॥ 4॥

— Translation from P. R. Ramachander — Nectar is a part of fire. Due to nectar, the fire grows. That is why, the world which is of the form of fire and moon, is like the fire made with the fire-offering (havis-offering). 4

· · ·

[ Sutra 2.5 ]

परेद्युः प्रातरुत्थाय शुचिर्भूत्वा समाहितः । कृतस्नानो धौतवस्त्रः पयोर्धं च सृजेच्च गाम् ॥ ५॥

paredyuḥ prātarutthāya śucirbhūtvā samāhitaḥ । kṛtasnāno dhautavastraḥ payordhaṃ ca sṛjecca gām ॥ 5॥

— Translation from P. R. Ramachander — The moon power is above .The fire power is down below. It is because that they join together that this world is functioning continuously. 5

· · ·

[ Sutra 2.6 ]

उत्थाप्य गां प्रयत्नेन गायत्र्या मूत्रमाहरेत् । सौवर्णे राजते ताम्रे धारयेन्मृण्मये घटे ॥ ६॥

utthāpya gāṃ prayatnena gāyatryā mūtramāharet । sauvarṇe rājate tāmre dhārayenmṛṇmaye ghaṭe ॥ 6॥

— Translation from P. R. Ramachander — [Mantras 6-8 are not available.]

· · ·

[ Sutra 2.7 ]

पौष्करेऽथ पलाशे वा पात्रे गोशृङ्ग एव वा । आदधीत हि गोमूत्रं गन्धद्वारेति गोमयम् ॥ ७॥

pauṣkare'tha palāśe vā pātre gośṛṅga eva vā । ādadhīta hi gomūtraṃ gandhadvāreti gomayam ॥ 7॥

— Translation from P. R. Ramachander — [Mantras 6-8 are not available.]

· · ·

[ Sutra 2.8 ]

अभूमिपातं गृह्णीयात्पात्रे पूर्वोदिते गृही । गोमयं शोधयेद्विद्वान्श्रीर्मे भजतुमन्त्रतः ॥ ८॥

abhūmipātaṃ gṛhṇīyātpātre pūrvodite gṛhī । gomayaṃ śodhayedvidvānśrīrme bhajatumantrataḥ ॥ 8॥

— Translation from P. R. Ramachander — [Mantras 6-8 are not available.]

· · ·

[ Sutra 2.9 ]

अलक्ष्मीर्म इति मन्त्रेण गोमयं धान्यवर्जितम् । संत्वासिंचामि मन्त्रेण गोमये क्षिपेत् ॥ ९॥

alakṣmīrma iti mantreṇa gomayaṃ dhānyavarjitam । saṃtvāsiṃcāmi mantreṇa gomaye kṣipet ॥ 9॥

— Translation from P. R. Ramachander — That Shakthi (power, strong effect, the female principle) which rises above is Shiva. That Shiva which rises above is Shakthi. There is nothing in this world which is not affected by Shiva and Shakthi. 9

· · ·

[ Sutra 2.10 ]

पञ्चानां त्विति मन्त्रेण पिण्डानां च चतुर्दश । कुर्यात्संशोध्य किरणैः सौरकैराहरेत्ततः ॥ १०॥

pañcānāṃ tviti mantreṇa piṇḍānāṃ ca caturdaśa । kuryātsaṃśodhya kiraṇaiḥ saurakairāharettataḥ ॥ 10॥

— Translation from P. R. Ramachander — The world which has been burnt several times by fire, becomes pervasive with ash (Bhasma). This is the strength of the fire. In that strength, ash becomes an integral part. 10

· · ·

[ Sutra 2.11 ]

निदध्यादथ पूर्वोक्तपात्रे गोमयपिण्डकान् । स्वगृह्योक्तविधानेन प्रतिष्ठाप्याग्निमीजयेत् ॥ ११॥

nidadhyādatha pūrvoktapātre gomayapiṇḍakān । svagṛhyoktavidhānena pratiṣṭhāpyāgnimījayet ॥ 11॥

— Translation from P. R. Ramachander — Thus he who understands the strength of ash and does the ash bathing ritual using mantras, "agnireethi etc", burns all his sins and attains salvation. 11

· · ·

[ Sutra 2.12 ]

पिण्डांश्च निक्षिपेत्तत्र आद्यन्तं प्रणवेन तु । षडक्षरस्य सूक्तस्य व्याकृतस्य तथाक्षरैः ॥ १२॥

piṇḍāṃśca nikṣipettatra ādyantaṃ praṇavena tu । ṣaḍakṣarasya sūktasya vyākṛtasya tathākṣaraiḥ ॥ 12॥

— Translation from P. R. Ramachander — [Mantras 12 & 13 are not available.]

· · ·

[ Sutra 2.13 ]

स्वाहान्ते जुहुयात्तत्र वर्णदेवाय पिण्डकान् । आघारावाज्यभागौ च प्रक्षिपेद्व्याहृतीः सुधीः ॥ १३॥

svāhānte juhuyāttatra varṇadevāya piṇḍakān । āghārāvājyabhāgau ca prakṣipedvyāhṛtīḥ sudhīḥ ॥ 13॥

— Translation from P. R. Ramachander — [Mantras 12 & 13 are not available.]

· · ·

[ Sutra 2.14 ]

ततो निधनपतये त्रयोविंशज्जुहोति च । होतव्याः पञ्च ब्रह्माणि नमो हिरण्यबाहवे ॥ १४॥

tato nidhanapataye trayoviṃśajjuhoti ca । hotavyāḥ pañca brahmāṇi namo hiraṇyabāhave ॥ 14॥

— Translation from P. R. Ramachander — For winning over death , the bath of nectar is recommended. Where is the question of death for one who has been touched by nectar of Shiva and Shakthi? 14

· · ·

[ Sutra 2.15 ]

इति सर्वाहुतिर्हुत्वा चतुर्थ्यन्तैश्च मन्त्रकैः । ऋतंसत्यं कद्रुद्राय यस्य वकङ्कतीति च ॥ १५॥

iti sarvāhutirhutvā caturthyantaiśca mantrakaiḥ । ṛtaṃsatyaṃ kadrudrāya yasya vakaṅkatīti ca ॥ 15॥

— Translation from P. R. Ramachander — The one who knows this holy secret method, would purify moon and fire and will not take birth again. 15

· · ·

[ Sutra 2.16 ]

एतैश्च जुहुयाद्विद्वाननाज्ञातत्रयं तथा । व्याहृतीरथ हुत्वा च ततः स्विष्टकृतं हुनेत् ॥ १६॥

etaiśca juhuyādvidvānanājñātatrayaṃ tathā । vyāhṛtīratha hutvā ca tataḥ sviṣṭakṛtaṃ hunet ॥ 16॥

— Translation from P. R. Ramachander — The one whose body is burnt by the fire of Shiva and made wet by the nectar of moon and entering the path of yoga would become eligible for deathless state. 16

· · ·

[ Sutra 2.17 ]

होमशेषं तु निर्वर्त्य पूर्णपात्रोदकं तथा । पूर्णमसीति यजुषा जलेनान्येन बृंहयेत् ॥ १७॥

homaśeṣaṃ tu nirvartya pūrṇapātrodakaṃ tathā । pūrṇamasīti yajuṣā jalenānyena bṛṃhayet ॥ 17॥

· · ·

[ Sutra 2.18 ]

ब्राह्मणेष्वमृतमिति तज्जलं शिरसि क्षिपेत् । प्राच्यामिति दिशां लिङ्गैर्दिक्षु तोयं विनिक्षिपेत् ॥ १८॥

brāhmaṇeṣvamṛtamiti tajjalaṃ śirasi kṣipet । prācyāmiti diśāṃ liṅgairdikṣu toyaṃ vinikṣipet ॥ 18॥

· · ·

[ Sutra 2.19 ]

ब्रह्मणे दक्षिणां दत्त्वा शान्त्यै पुलकमाहरेत् । आहरिष्यामि देवानां सर्वेषां कर्मगुप्तये ॥ १९॥

brahmaṇe dakṣiṇāṃ dattvā śāntyai pulakamāharet । āhariṣyāmi devānāṃ sarveṣāṃ karmaguptaye ॥ 19॥

· · ·

[ Sutra 2.2 ]

जातवेदसमेनं त्वां पुलकैश्च्हादयाम्यहम् । मन्त्रेणानेन तं वह्निं पुलकैश्च्हादयेत्ततः ॥ २०॥

jātavedasamenaṃ tvāṃ pulakaiśchādayāmyaham । mantreṇānena taṃ vahniṃ pulakaiśchādayettataḥ ॥ 20॥

· · ·

[ Sutra 2.21 ]

त्रिदिनं ज्वलनस्थित्यै च्हादनं पुलकैः स्मृतम् । ब्राह्मणान्भोजयेद्भक्त्या स्वयं भुञ्जीत वाग्यतः ॥ २१॥

tridinaṃ jvalanasthityai chādanaṃ pulakaiḥ smṛtam । brāhmaṇānbhojayedbhaktyā svayaṃ bhuñjīta vāgyataḥ ॥ 21॥

· · ·

[ Sutra 2.22 ]

भस्माधिक्यमभीप्सुस्तु अधिकं गोमयं हरेत् । दिनत्रयेण यदि वा एकस्मिन्दिवसेऽथवा ॥ २२॥

bhasmādhikyamabhīpsustu adhikaṃ gomayaṃ haret । dinatrayeṇa yadi vā ekasmindivase'thavā ॥ 22॥

· · ·

[ Sutra 2.23 ]

तृतीये वा चतुर्थे वा प्रातः स्नात्वा सिताम्बरः । शुक्लयज्ञोपवीती च शुक्लमाल्यानुलेपनः ॥ २३॥

tṛtīye vā caturthe vā prātaḥ snātvā sitāmbaraḥ । śuklayajñopavītī ca śuklamālyānulepanaḥ ॥ 23॥

· · ·

[ Sutra 2.24 ]

शुक्लदन्तो भस्मदिग्धो मन्त्रेणानेन मन्त्रवित् । ॐ तद्ब्रह्मेति चोच्चार्य पौलकं भस्म संत्यजेत् ॥ २४॥

śukladanto bhasmadigdho mantreṇānena mantravit । oṃ tadbrahmeti coccārya paulakaṃ bhasma saṃtyajet ॥ 24॥

· · ·

[ Sutra 2.25 ]

तत्र चावाहनमुखानुपचारांस्तु षोडश । कुर्याद्व्याहृतिभिस्त्वेवं ततोऽग्निमुपसंहरेत् ॥ २५॥

tatra cāvāhanamukhānupacārāṃstu ṣoḍaśa । kuryādvyāhṛtibhistvevaṃ tato'gnimupasaṃharet ॥ 25॥

· · ·

[ Sutra 2.26 ]

अग्निर्भस्मेति मन्त्रेण गृह्णीयाद्भस्म चोत्तरम् । अग्निरित्यादिमन्त्रेण प्रमृज्य च ततः परम् ॥ २६॥

agnirbhasmeti mantreṇa gṛhṇīyādbhasma cottaram । agnirityādimantreṇa pramṛjya ca tataḥ param ॥ 26॥

· · ·

[ Sutra 2.27 ]

संयोज्य गन्धसलिलैः कपिलामूत्रकेण वा । चन्द्रकुङ्कुमकाश्मीरमुशिरं चन्दनं तथा ॥ २७॥

saṃyojya gandhasalilaiḥ kapilāmūtrakeṇa vā । candrakuṅkumakāśmīramuśiraṃ candanaṃ tathā ॥ 27॥

· · ·

[ Sutra 2.28 ]

अगरुत्रितयं चैव चूर्णयित्वा तु सूक्ष्मतः । क्षिपेद्भस्मनि तच्चूर्णमोमिति ब्रह्ममन्त्रतः ॥ २८॥

agarutritayaṃ caiva cūrṇayitvā tu sūkṣmataḥ । kṣipedbhasmani taccūrṇamomiti brahmamantrataḥ ॥ 28॥

· · ·

[ Sutra 2.29 ]

प्रणवेनाहरेद्विद्वान्बृहतो वटकानथ । अणोरणीयनिति हि मन्त्रेण च विचक्षणः ॥ २९॥

praṇavenāharedvidvānbṛhato vaṭakānatha । aṇoraṇīyaniti hi mantreṇa ca vicakṣaṇaḥ ॥ 29॥

· · ·

[ Sutra 2.3 ]

इत्थं भस्म सुसम्पाद्य शुष्कमादय मन्त्रवित् । प्रणवेन विमृज्याथ सप्तप्रणवमन्त्रितम् ॥ ३०॥

itthaṃ bhasma susampādya śuṣkamādaya mantravit । praṇavena vimṛjyātha saptapraṇavamantritam ॥ 30॥

· · ·

[ Sutra 2.31 ]

ईशानेति शिरोदेशे मुखं तत्पुरुषेण तु । उरुदेशमघोरेण गुह्यं वामेन मन्त्रयेत् ॥ ३१॥

īśāneti śirodeśe mukhaṃ tatpuruṣeṇa tu । urudeśamaghoreṇa guhyaṃ vāmena mantrayet ॥ 31॥

· · ·

[ Sutra 2.32 ]

सद्योजातेन वै पादान्सर्वाङ्गं प्रणवेन तु । तत उद्धूल्य सर्वाङ्गमापादतलमस्तकम् ॥ ३२॥

sadyojātena vai pādānsarvāṅgaṃ praṇavena tu । tata uddhūlya sarvāṅgamāpādatalamastakam ॥ 32॥

· · ·

[ Sutra 2.33 ]

आचम्य वसनं धौतं ततश्चैतत्प्रधारयेत् । पुनराचम्य कर्म स्वं कर्तुमर्हसि सत्तम ॥ ३३॥

ācamya vasanaṃ dhautaṃ tataścaitatpradhārayet । punarācamya karma svaṃ kartumarhasi sattama ॥ 33॥

· · ·

[ Sutra 2.34 ]

अथ चतुर्विधं भस्म कल्पम् । प्रथममनुकल्पम् । द्वितीयमुपकल्पम् । उपोपकल्पं तृतीयम् । अकल्पं चतुर्थम् । अग्निहोत्रं समुद्भूतं विरजानलजमनुकल्पम् । वने शुष्कं शकृत्संगृह्य कल्पोक्तविधिना कल्पितमुपकल्पं स्यात् । अरण्ये शुष्कगोमयं चूर्णीकृत्य गोमूत्रैः पिण्डीकृत्य यथाकल्पं संस्कृतमुपोपकल्पम् । शिवालयस्थमकल्पं शतकल्पं च । इत्थं चतुर्विधं भस्म पापं निकृन्तयेन्मोक्षं ददातीति भगवान्कालाग्निरुद्रः ॥ ३४॥

atha caturvidhaṃ bhasma kalpam । prathamamanukalpam । dvitīyamupakalpam । upopakalpaṃ tṛtīyam । akalpaṃ caturtham । agnihotraṃ samudbhūtaṃ virajānalajamanukalpam । vane śuṣkaṃ śakṛtsaṃgṛhya kalpoktavidhinā kalpitamupakalpaṃ syāt । araṇye śuṣkagomayaṃ cūrṇīkṛtya gomūtraiḥ piṇḍīkṛtya yathākalpaṃ saṃskṛtamupopakalpam । śivālayasthamakalpaṃ śatakalpaṃ ca । itthaṃ caturvidhaṃ bhasma pāpaṃ nikṛntayenmokṣaṃ dadātīti bhagavānkālāgnirudraḥ ॥ 34॥

· · ·

[ Sutra 3.1 ]

अथ भुसुण्डः कालाग्निरुद्रं भस्मस्नानविधिं ब्रूहीति होवाचाथ प्रणवेन विमृज्याथ सप्तप्रणवेनाभिमन्त्रितमागमेन तु तेनैव दिग्बन्धनं कारयेत्पुनरपि तेनास्त्रमन्त्रेणाङ्गानि मूर्धादीन्युद्धूलयेन्मलस्नानमिदमीशानाद्यैः पञ्चभिर्मन्त्रैस्तनुं क्रमाद्धूलयेत् । ईशानेति शिरोदेशं मुखं तत्पुरुषेण तु । ऊरुदेशमघोरेण गुह्यकं वामदेवतः । सद्योजातेन वै पादो सर्वाङ्गं प्रणवेन तु । आपादतलमस्तकं सर्वाङ्गं तत उद्धूलाचम्य वसनं धौतं श्वेतं प्रधारयेद्विधिस्नानमिदम् ॥ तत्र श्लोका भवन्ति । भस्ममुष्टिं समादाय संहितामन्त्रमन्त्रिताम् । मस्तकात्पादपर्यन्तं मलस्नानं पुरोदितम् ॥ १॥

atha bhusuṇḍaḥ kālāgnirudraṃ bhasmasnānavidhiṃ brūhīti hovācātha praṇavena vimṛjyātha saptapraṇavenābhimantritamāgamena tu tenaiva digbandhanaṃ kārayetpunarapi tenāstramantreṇāṅgāni mūrdhādīnyuddhūlayenmalasnānamidamīśānādyaiḥ pañcabhirmantraistanuṃ kramāddhūlayet । īśāneti śirodeśaṃ mukhaṃ tatpuruṣeṇa tu । ūrudeśamaghoreṇa guhyakaṃ vāmadevataḥ । sadyojātena vai pādo sarvāṅgaṃ praṇavena tu । āpādatalamastakaṃ sarvāṅgaṃ tata uddhūlācamya vasanaṃ dhautaṃ śvetaṃ pradhārayedvidhisnānamidam ॥ tatra ślokā bhavanti । bhasmamuṣṭiṃ samādāya saṃhitāmantramantritām । mastakātpādaparyantaṃ malasnānaṃ puroditam ॥ 1॥

— Translation from P. R. Ramachander — Now the four fold method of preparing Bhasma (holy ash) is being narrated. First is Anukalpam, second Upakalpam, third upopakalpam and fourth is Akalpam.

Anukalpam is made by use of Viraja homa manthras in Agnihothra (collecting ash from the pit of fire sacrifice). Collecting dried cow dung lying in the forest and preparing it as per the method suggested in Kalpam is upakalpam. Collecting the dried cow dung, powdering it, making it in to balls after mixing it in cow's urine and preparing it as per method suggested in kalpam is upopakalpam. What one gets in temples of Shiva is akalpam. This is equivalent to one hundred kalpams. All Basma prepared by any of these four methods leads one to salvation, said Bhagawan Kalagni Rudra.

· · ·

[ Sutra 3.2 ]

तन्मन्त्रेणैव कर्तव्यं विधिस्नानं समाचरेत् । ईशाने पञ्चधा भस्म विकिरेन्मूर्ध्नि यत्रतः ॥ २॥

tanmantreṇaiva kartavyaṃ vidhisnānaṃ samācaret । īśāne pañcadhā bhasma vikirenmūrdhni yatrataḥ ॥ 2॥

· · ·

[ Sutra 3.3 ]

मुखे चतुर्थवक्त्रेण अघोरेणाष्टधा हृदि । वामेन गुह्यदेशे तु त्रिदशस्थानभेदतः ॥ ३॥

mukhe caturthavaktreṇa aghoreṇāṣṭadhā hṛdi । vāmena guhyadeśe tu tridaśasthānabhedataḥ ॥ 3॥

· · ·

[ Sutra 3.4 ]

अष्टावन्तेन साध्येन पादावद्धूल्य यत्रतः । सर्वाङ्गोद्धूलनं कार्यं राजन्यस्य यथाविधि ॥ ४॥

aṣṭāvantena sādhyena pādāvaddhūlya yatrataḥ । sarvāṅgoddhūlanaṃ kāryaṃ rājanyasya yathāvidhi ॥ 4॥

· · ·

[ Sutra 3.5 ]

मुखं विना च तत्सर्वमुद्धूल्य क्रमयोगतः । सन्ध्याद्वये निशीथे च तथा पूर्वावसानयोः ॥ ५॥

mukhaṃ vinā ca tatsarvamuddhūlya kramayogataḥ । sandhyādvaye niśīthe ca tathā pūrvāvasānayoḥ ॥ 5॥

· · ·

[ Sutra 3.6 ]

सुप्त्वा भुक्त्वा पयः पीत्वा कृत्वा चावश्यकादिकम् । स्त्रियं नपुंसकं गृध्रं बिडालं बकमूषिकम् ॥ ६॥

suptvā bhuktvā payaḥ pītvā kṛtvā cāvaśyakādikam । striyaṃ napuṃsakaṃ gṛdhraṃ biḍālaṃ bakamūṣikam ॥ 6॥

· · ·

[ Sutra 3.7 ]

स्पृष्ट्वा तथाविधानन्यान्भस्मस्नानं समाचरेत् । देवाग्निगुरुवृद्धानां समीपेऽन्त्यजदर्शने ॥ ७॥

spṛṣṭvā tathāvidhānanyānbhasmasnānaṃ samācaret । devāgniguruvṛddhānāṃ samīpe'ntyajadarśane ॥ 7॥

· · ·

[ Sutra 3.8 ]

अशुद्धभूतले मार्गे कुर्यानोद्धूलनं व्रती । शङ्खतोयेन मूलेन भस्मना मिश्रणं भवेत् ॥ ८॥

aśuddhabhūtale mārge kuryānoddhūlanaṃ vratī । śaṅkhatoyena mūlena bhasmanā miśraṇaṃ bhavet ॥ 8॥

· · ·

[ Sutra 3.9 ]

योजितं चन्दनेनैव वारिणा भस्मसंयुतम् । चन्दनेन समालिम्पेज्ज्ञानदं चूर्णमेव तत् ॥ ९॥

yojitaṃ candanenaiva vāriṇā bhasmasaṃyutam । candanena samālimpejjñānadaṃ cūrṇameva tat ॥ 9॥

· · ·

[ Sutra 3.1 ]

मध्याह्नात्प्राग्जलैर्युक्तं तोयं तदनुवर्जयेत् ॥ अथ भुसुण्डो भगवन्तं कालाग्निरुद्रं त्रिपुण्ड्रविधिं

पप्रच्च्ह ॥ तत्रैते श्लोका भवन्ति । त्रिपुण्ड्रं कारयेत्पश्चाद्ब्रह्मविष्णुशिवात्मकम् । मध्याङ्गुलिभिरादाय तिसृभिर्मूलमन्त्रतः ॥ १०॥

madhyāhnātprāgjalairyuktaṃ toyaṃ tadanuvarjayet ॥ atha bhusuṇḍo bhagavantaṃ kālāgnirudraṃ tripuṇḍravidhiṃ

papraccha ॥ tatraite ślokā bhavanti । tripuṇḍraṃ kārayetpaścādbrahmaviṣṇuśivātmakam । madhyāṅgulibhirādāya tisṛbhirmūlamantrataḥ ॥ 10॥

· · ·

[ Sutra 3.11 ]

अनामामध्यमाङ्गुष्ठैरथवा स्यात्त्रिपुण्ड्रकम् । उद्धूलयेन्मुखं विप्रः क्षत्रियस्तच्च्हिरोदिनम् ॥ ११॥

anāmāmadhyamāṅguṣṭhairathavā syāttripuṇḍrakam । uddhūlayenmukhaṃ vipraḥ kṣatriyastacchirodinam ॥ 11॥

· · ·

[ Sutra 3.12 ]

द्वात्रिंशस्थानके चार्धं षोडशस्थानकेऽपि वा । अष्टस्थाने तथा चैव पञ्चस्थानेऽपि योजयेत् ॥ १२॥

dvātriṃśasthānake cārdhaṃ ṣoḍaśasthānake'pi vā । aṣṭasthāne tathā caiva pañcasthāne'pi yojayet ॥ 12॥

· · ·

[ Sutra 3.13 ]

उत्तमाङ्गे ललाटे च कर्णयोर्नेत्रयोस्तथा । नासावक्रे गले चैवमंसद्वयमतः परम् ॥ १३॥

uttamāṅge lalāṭe ca karṇayornetrayostathā । nāsāvakre gale caivamaṃsadvayamataḥ param ॥ 13॥

· · ·

[ Sutra 3.14 ]

कूर्परे मणिबन्धे च हृदये पार्श्वयोर्द्वयोः । नाभौ गुह्यद्वये चैवमूर्वोः स्फिग्बिम्बजानुनी ॥ १४॥

kūrpare maṇibandhe ca hṛdaye pārśvayordvayoḥ । nābhau guhyadvaye caivamūrvoḥ sphigbimbajānunī ॥ 14॥

· · ·

[ Sutra 3.15 ]

जङ्घाद्वये च पादौ च द्वात्रिंशत्स्थानमुत्तमम् । अष्टमूर्त्यष्टविद्येशान्दिक्पालान्वसुभिः सह ॥ १५॥

jaṅghādvaye ca pādau ca dvātriṃśatsthānamuttamam । aṣṭamūrtyaṣṭavidyeśāndikpālānvasubhiḥ saha ॥ 15॥

· · ·

[ Sutra 3.16 ]

धरो ध्रुवश्च सोमश्च कृपश्चैवानिलोऽनलः । प्रत्यूपश्च प्रभासश्च वसवोऽष्टावितीरिताः ॥ १६॥

dharo dhruvaśca somaśca kṛpaścaivānilo'nalaḥ । pratyūpaśca prabhāsaśca vasavo'ṣṭāvitīritāḥ ॥ 16॥

· · ·

[ Sutra 3.17 ]

एतेषां नाममन्त्रेण त्रिपुण्ड्रान्धारयेद्बुधः । विदध्यात्षोडशस्थाने त्रिपुण्ड्रं तु समाहितः ॥ १७॥

eteṣāṃ nāmamantreṇa tripuṇḍrāndhārayedbudhaḥ । vidadhyātṣoḍaśasthāne tripuṇḍraṃ tu samāhitaḥ ॥ 17॥

· · ·

[ Sutra 3.18 ]

शीर्षके च ललाटे च कर्णे कण्ठेंऽसकद्वये । कूर्परे मणिबन्धे च हृदये नाभिपार्श्वयोः ॥ १८॥

śīrṣake ca lalāṭe ca karṇe kaṇṭheṃ'sakadvaye । kūrpare maṇibandhe ca hṛdaye nābhipārśvayoḥ ॥ 18॥

· · ·

[ Sutra 3.19 ]

पृष्ठे चैकं प्रतिस्थानं जपेत्तत्राधिदेवताः । शिवं शक्तिं च सादाख्यमीशं विद्याख्यमेव च ॥ १९॥

pṛṣṭhe caikaṃ pratisthānaṃ japettatrādhidevatāḥ । śivaṃ śaktiṃ ca sādākhyamīśaṃ vidyākhyameva ca ॥ 19॥

· · ·

[ Sutra 3.2 ]

वामादिनवशक्तीश्च एताः षोडश देवताः । नासत्यो दस्रकश्चैव अश्विनौ द्वौ समीरितौ ॥ २०॥

vāmādinavaśaktīśca etāḥ ṣoḍaśa devatāḥ । nāsatyo dasrakaścaiva aśvinau dvau samīritau ॥ 20॥

· · ·

[ Sutra 3.21 ]

अथवा मूर्ध्न्यलीके च कर्णयोः श्वसने तथा । बाहुद्वये च हृदये नाभ्यामूर्वोर्युगे तथा ॥ २१॥

athavā mūrdhnyalīke ca karṇayoḥ śvasane tathā । bāhudvaye ca hṛdaye nābhyāmūrvoryuge tathā ॥ 21॥

· · ·

[ Sutra 3.22 ]

जानुद्वये च पदयोः पृष्ठभागे च षोडश । शिवश्चेन्द्रश्च रुद्रार्कौ विघ्नेशो विष्णुरेव च ॥ २२॥

jānudvaye ca padayoḥ pṛṣṭhabhāge ca ṣoḍaśa । śivaścendraśca rudrārkau vighneśo viṣṇureva ca ॥ 22॥

· · ·

[ Sutra 3.23 ]

श्रीश्चैव हृदयेशश्च तथा नाभौ प्रजापतिः । नागश्च नागकन्याश्च उभे च ऋषिकन्यके ॥ २३॥

śrīścaiva hṛdayeśaśca tathā nābhau prajāpatiḥ । nāgaśca nāgakanyāśca ubhe ca ṛṣikanyake ॥ 23॥

· · ·

[ Sutra 3.24 ]

पादयोश्च समुद्राश्च तीर्थाः पृष्ठेऽपि च स्थिताः । एवं वा षोडशस्थानमष्टस्थानम्थोच्यते ॥ २४॥

pādayośca samudrāśca tīrthāḥ pṛṣṭhe'pi ca sthitāḥ । evaṃ vā ṣoḍaśasthānamaṣṭasthānamthocyate ॥ 24॥

· · ·

[ Sutra 3.25 ]

गुरुस्थानं ललाटं च कर्णद्वयमनन्तरम् । असयुग्मं च हृदयं नाभिरित्यष्टमं भवेत् ॥ २५॥

gurusthānaṃ lalāṭaṃ ca karṇadvayamanantaram । asayugmaṃ ca hṛdayaṃ nābhirityaṣṭamaṃ bhavet ॥ 25॥

· · ·

[ Sutra 3.26 ]

ब्रह्मा च ऋषयः सप्त देवताश्च प्रकीर्तिताः । अथवा मस्तकं बाहू हृदयं नाभिरेव च ॥ २६॥

brahmā ca ṛṣayaḥ sapta devatāśca prakīrtitāḥ । athavā mastakaṃ bāhū hṛdayaṃ nābhireva ca ॥ 26॥

· · ·

[ Sutra 3.27 ]

पञ्चस्थानान्यमून्याहुर्भस्मतत्त्वविदो जनाः । यथासम्भवतः कुर्याद्देशकलाद्यपेक्षया ॥ २७॥

pañcasthānānyamūnyāhurbhasmatattvavido janāḥ । yathāsambhavataḥ kuryāddeśakalādyapekṣayā ॥ 27॥

· · ·

[ Sutra 3.28 ]

उद्धूलनेऽप्यशक्तश्चेत्त्रिपुण्ड्रादीनि कारयेत् । ललाटे हृदये नाभौ गले च मणिबन्धयोः ॥ २८॥

uddhūlane'pyaśaktaścettripuṇḍrādīni kārayet । lalāṭe hṛdaye nābhau gale ca maṇibandhayoḥ ॥ 28॥

· · ·

[ Sutra 3.29 ]

बाहुमध्ये बाहुमूले पृष्ठे चैव च शीर्षके ॥ ललाटे ब्रह्मणे नमः । हृदये हव्यवाहनाय नमः । नाभौ स्कन्दाय नमः । गले विष्णवे नमः । मध्ये प्रभञ्जनाय नमः । मणिबन्धे वसुभ्यो नमः । पृष्ठे हरये नमः । कुकुदि शम्भवे नमः । शिरसि परमात्मने नमः । इत्यादिस्थानेषु त्रिपुण्ड्रं धारयेत् ॥ त्रिनेत्रं त्रिगुणाधारं त्रयाणां जनकं प्रभुम् । स्मरन्नमः शिवायेति ललाटे तत्त्रिपुण्ड्रकम् ॥ २९॥

bāhumadhye bāhumūle pṛṣṭhe caiva ca śīrṣake ॥ lalāṭe brahmaṇe namaḥ । hṛdaye havyavāhanāya namaḥ । nābhau skandāya namaḥ । gale viṣṇave namaḥ । madhye prabhañjanāya namaḥ । maṇibandhe vasubhyo namaḥ । pṛṣṭhe haraye namaḥ । kukudi śambhave namaḥ । śirasi paramātmane namaḥ । ityādisthāneṣu tripuṇḍraṃ dhārayet ॥ trinetraṃ triguṇādhāraṃ trayāṇāṃ janakaṃ prabhum । smarannamaḥ śivāyeti lalāṭe tattripuṇḍrakam ॥ 29॥

· · ·

[ Sutra 3.3 ]

कूर्पराधः पितृभ्यां तु ईशानाभ्यां तथोपरि । ईशाभ्यां नम इत्युक्त्वा पार्श्वयोश्च त्रिपुण्ड्रकम् ॥ ३०॥

kūrparādhaḥ pitṛbhyāṃ tu īśānābhyāṃ tathopari । īśābhyāṃ nama ityuktvā pārśvayośca tripuṇḍrakam ॥ 30॥

· · ·

[ Sutra 3.31 ]

स्वच्छाभ्यां नम इत्युक्त्वा धारयेत्तत्प्रकोष्ठयोः । भीमायेति तथा पृष्ठे शिवायेति च पार्श्वयोः ॥ ३१॥

svacchābhyāṃ nama ityuktvā dhārayettatprakoṣṭhayoḥ । bhīmāyeti tathā pṛṣṭhe śivāyeti ca pārśvayoḥ ॥ 31॥

· · ·

[ Sutra 3.32 ]

नीलकण्ठाय शिरसि क्षिपेत्सर्वात्मने नमः । पापं नाशयते कृत्स्नमपि जन्मान्तरार्जितम् ॥ ३२॥

nīlakaṇṭhāya śirasi kṣipetsarvātmane namaḥ । pāpaṃ nāśayate kṛtsnamapi janmāntarārjitam ॥ 32॥

· · ·

[ Sutra 3.33 ]

कण्ठोपरि कृतं पापं नष्टं स्यात्तत्र धारणात् । कर्णे तु धारणात्कर्णरोगादिकृतपातकम् ॥ ३३॥

kaṇṭhopari kṛtaṃ pāpaṃ naṣṭaṃ syāttatra dhāraṇāt । karṇe tu dhāraṇātkarṇarogādikṛtapātakam ॥ 33॥

· · ·

[ Sutra 3.34 ]

बाह्वोबाहुकृतं पापं वक्षःसु मनसा कृतम् । नाभ्यां शिश्नकृतं पापं पृष्ठे गुदकृतं तथा ॥ ३४॥

bāhvobāhukṛtaṃ pāpaṃ vakṣaḥsu manasā kṛtam । nābhyāṃ śiśnakṛtaṃ pāpaṃ pṛṣṭhe gudakṛtaṃ tathā ॥ 34॥

· · ·

[ Sutra 3.35 ]

पार्श्वयोर्धारणात्पापं परस्त्र्यालिङ्गनादिकम् । तद्भस्मधारणं कुर्यात्सर्वत्रैव त्रिपुण्ड्रकम् ॥ ३५॥

pārśvayordhāraṇātpāpaṃ parastryāliṅganādikam । tadbhasmadhāraṇaṃ kuryātsarvatraiva tripuṇḍrakam ॥ 35॥

· · ·

[ Sutra 3.36 ]

ब्रह्मविष्णुमहेशानां त्रय्यग्नीनां च धारणम् । गुणलोकत्रयाणां च धारणं तेन वै श्रुतम् ॥ ३६॥

brahmaviṣṇumaheśānāṃ trayyagnīnāṃ ca dhāraṇam । guṇalokatrayāṇāṃ ca dhāraṇaṃ tena vai śrutam ॥ 36॥

· · ·

[ Sutra 4.1 ]

मानस्तोकेन मन्त्रेण मन्त्रितं भस्म धारयेत् ।

ऊर्ध्वपुण्ड्रं भवेत्सामं मध्यपुण्ड्रं त्रियायुषम् ॥ १॥

mānastokena mantreṇa mantritaṃ bhasma dhārayet ।

ūrdhvapuṇḍraṃ bhavetsāmaṃ madhyapuṇḍraṃ triyāyuṣam ॥ 1॥

— Translation from P. R. Ramachander — Afterwards Busunda enquired with Bhagawan Kalagni Rudra about wearing Vibhuthi in three lines. What he said was:

On the forehead, you have to apply with the mantra, "Brahmane Namah! (Salutations to Brahma)".

On the chest, you have to apply with the mantra, "Havyavahanaya Namah! (Salutations to he who rides the horse)".

On the stomach, you have to apply with the mantra, "Skandaya Namah! (Salutations to Subrahmanya)".

On the neck, you have to apply with the mantra, "Vishnave Namaj! (Salutations to Lord Vishnu)".

In the middle, you have to apply with the mantra, "Prapanchanaya Namah! (Salutations to him who pervades in the entire world)".

On the wrists, you have to apply with the mantra, "Vasubhyo Namah! (salutations to him who is like nectar)".

On the back, you have to apply with the mantra, "Haraye Namah! (Salutations to Lord Hari)".

On the top, you have to apply with the mantra, "Shambhave Namag! (Salutations to Lord Shiva)".

On the head, you have to apply with the mantra, "Paramathmane Namah! (Salutations to the great soul which is in all beings)".

In each of these places, you have to apply in a set of three lines. When we are wearing Vibhuthi on the forehead, meditate on the great Lord who has three eyes, who is the basis of three qualities and who makes everything visible in sets as "Namah Shivaya!". Apply Vibhuthi chanting "Pithrubhyo Namah!" below the forearm. Above that apply chanting "Eeshanabhyo Namah!" and on sides chanting "Eeshabhya Namah!" and on the forearms chanting "Swachabhyam Namah!" and on back sides chanting "Bheemaya Namah!". On both flanks of the belly put Vibhuthi chanting "Shivaya Namah!" and on the head chanting "Neela kantaya Sarvathmane Namah!". This would remove the effects of sins done in the previous births.

· · ·

[ Sutra 4.2 ]

त्रियायुषाणि कुरुते ललाटे च भुजद्वये ।

नाभौ शिरसि हृत्पार्श्वे ब्राह्मणाः क्षत्रियास्तथा ॥ २॥

triyāyuṣāṇi kurute lalāṭe ca bhujadvaye ।

nābhau śirasi hṛtpārśve brāhmaṇāḥ kṣatriyāstathā ॥ 2॥

· · ·

[ Sutra 4.3 ]

त्रैवर्णिकानां सर्वेषामग्निहोत्रसमुद्भवम् । इदं मुख्यं गृहस्थानां विरजानलजं भवेत् ॥ ३॥

traivarṇikānāṃ sarveṣāmagnihotrasamudbhavam । idaṃ mukhyaṃ gṛhasthānāṃ virajānalajaṃ bhavet ॥ 3॥

· · ·

[ Sutra 4.4 ]

विरजानलजं चैव धार्यं प्रोक्तं महर्षिभिः । औपासनसमुत्पन्नं गृहस्थानां विशेषतः ॥ ४॥

virajānalajaṃ caiva dhāryaṃ proktaṃ maharṣibhiḥ । aupāsanasamutpannaṃ gṛhasthānāṃ viśeṣataḥ ॥ 4॥

· · ·

[ Sutra 4.5 ]

समिदग्निसमुत्पन्नं धार्यं वै ब्रह्मचारिणा । शूद्राणां श्रोत्रियागारपचनाग्निसमुद्भवम् ॥ ५॥

samidagnisamutpannaṃ dhāryaṃ vai brahmacāriṇā । śūdrāṇāṃ śrotriyāgārapacanāgnisamudbhavam ॥ 5॥

· · ·

[ Sutra 4.6 ]

अन्येषामपि सर्वेषां धार्यं चैवानलोद्भवम् । यतीनां ज्ञानदं प्रोक्तं वनस्थानां विरक्तिदम् ॥ ६॥

anyeṣāmapi sarveṣāṃ dhāryaṃ caivānalodbhavam । yatīnāṃ jñānadaṃ proktaṃ vanasthānāṃ viraktidam ॥ 6॥

· · ·

[ Sutra 4.7 ]

अतिवर्णाश्रमाणां तु श्मशानाग्निसमुद्भवम् । सर्वेषां देवालयस्थं भस्म शिवाग्निजं शिवयोगिनाम् ।

शिवालयस्थं तल्लिङ्गलिप्तं वा मन्त्रसंस्कारदग्धं वा ॥ तत्रैते श्लोका भवन्ति ।

तेनाधीतं श्रुतं तेन तेन सर्वमनुष्ठितम् । येन विप्रेण शिरसि त्रिपुण्ड्रं भस्मना धृतम् ॥ ७॥

ativarṇāśramāṇāṃ tu śmaśānāgnisamudbhavam । sarveṣāṃ devālayasthaṃ bhasma śivāgnijaṃ śivayoginām ।

śivālayasthaṃ talliṅgaliptaṃ vā mantrasaṃskāradagdhaṃ vā ॥ tatraite ślokā bhavanti ।

tenādhītaṃ śrutaṃ tena tena sarvamanuṣṭhitam । yena vipreṇa śirasi tripuṇḍraṃ bhasmanā dhṛtam ॥ 7॥

· · ·

[ Sutra 4.8 ]

त्यक्तवर्णाश्रमाचारो लुप्तसर्वक्रियोऽपि यः । सकृत्तिर्यक्त्रिपुण्ड्राङ्कधारणात्सोऽपि पूज्यते ॥ ८॥

tyaktavarṇāśramācāro luptasarvakriyo'pi yaḥ । sakṛttiryaktripuṇḍrāṅkadhāraṇātso'pi pūjyate ॥ 8॥

· · ·

[ Sutra 4.9 ]

ये भस्मधारणं त्यक्त्वा कर्म कुर्वन्ति मानवाः । तेषां नास्ति विनिर्मोक्षः संसाराज्जन्मकोटिभिः ॥ ९॥

ye bhasmadhāraṇaṃ tyaktvā karma kurvanti mānavāḥ । teṣāṃ nāsti vinirmokṣaḥ saṃsārājjanmakoṭibhiḥ ॥ 9॥

· · ·

[ Sutra 4.1 ]

महापातकयुक्तानां पूर्वजन्मार्जितागसाम् । त्रिपुण्ड्रोद्धूलनद्वेषो जायते सुदृढं बुधाः ॥ १०॥

mahāpātakayuktānāṃ pūrvajanmārjitāgasām । tripuṇḍroddhūlanadveṣo jāyate sudṛḍhaṃ budhāḥ ॥ 10॥

· · ·

[ Sutra 4.11 ]

येषां कोपो भवेद्ब्रह्मं।cल्ललाटे भस्मदर्शनात् । तेषामुत्पत्तिसाङ्कर्यमनुमेयं विपश्चिता ॥ ११॥

yeṣāṃ kopo bhavedbrahmaṃ।cllalāṭe bhasmadarśanāt । teṣāmutpattisāṅkaryamanumeyaṃ vipaścitā ॥ 11॥

· · ·

[ Sutra 4.12 ]

येषां नास्ति मुने श्रद्धा श्रौते भस्मनि सर्वदा । गर्भाधानादिसंस्कारस्तेषां नास्तीति निश्चयः ॥ १२॥

yeṣāṃ nāsti mune śraddhā śraute bhasmani sarvadā । garbhādhānādisaṃskārasteṣāṃ nāstīti niścayaḥ ॥ 12॥

· · ·

[ Sutra 4.13 ]

ये भस्मधारिणं दृष्ट्वा नराः कुर्वन्ति ताडनम् । तेषां चण्डालतो जन्म ब्रह्मन्नूह्यं विपश्चिता ॥ १३॥

ye bhasmadhāriṇaṃ dṛṣṭvā narāḥ kurvanti tāḍanam । teṣāṃ caṇḍālato janma brahmannūhyaṃ vipaścitā ॥ 13॥

· · ·

[ Sutra 4.14 ]

येषां क्रोधो भवेद्भस्मधारणे तत्प्रमाणके । ते महापातकैर्युक्ता इति शास्त्रस्य निश्चयः ॥ १४॥

yeṣāṃ krodho bhavedbhasmadhāraṇe tatpramāṇake । te mahāpātakairyuktā iti śāstrasya niścayaḥ ॥ 14॥

· · ·

[ Sutra 4.15 ]

त्रिपुण्ड्ऱकं ये विनिन्दन्ति निन्दन्ति शिवमेव ते । धारयन्ति च ये भक्त्या धारयन्ति शिवं च ते ॥ १५॥

tripuṇḍऱkaṃ ye vinindanti nindanti śivameva te । dhārayanti ca ye bhaktyā dhārayanti śivaṃ ca te ॥ 15॥

· · ·

[ Sutra 4.16 ]

धिग्भस्मरहितं भालं धिग्ग्राममशिवालयम् । धिगनीशार्चनं जन्म धिग्विद्यामशिवाश्रयाम् ॥ १६॥

dhigbhasmarahitaṃ bhālaṃ dhiggrāmamaśivālayam । dhiganīśārcanaṃ janma dhigvidyāmaśivāśrayām ॥ 16॥

· · ·

[ Sutra 4.17 ]

रुद्राग्नेर्यत्परं वीर्यं तद्भस्म परिकीर्तितम् । तस्मात्सर्वेषु कालेषु वीर्यवान्भस्मसंयुतः ॥ १७॥

rudrāgneryatparaṃ vīryaṃ tadbhasma parikīrtitam । tasmātsarveṣu kāleṣu vīryavānbhasmasaṃyutaḥ ॥ 17॥

· · ·

[ Sutra 4.18 ]

भस्मनिष्ठस्य दह्यन्ते दोषा भस्माग्निसङ्गमात् । भस्मस्नानविशुद्धात्मा भस्मनिष्ठ इति स्मृतः ॥ १८॥

bhasmaniṣṭhasya dahyante doṣā bhasmāgnisaṅgamāt । bhasmasnānaviśuddhātmā bhasmaniṣṭha iti smṛtaḥ ॥ 18॥

· · ·

[ Sutra 4.19 ]

भस्मसन्दिग्धसर्वाङ्गो भस्मदीप्तत्रिपुण्ड्रकः । भस्मशायी च पुरुषो भस्मनिष्ठ इति स्मृतः ॥ १९॥

bhasmasandigdhasarvāṅgo bhasmadīptatripuṇḍrakaḥ । bhasmaśāyī ca puruṣo bhasmaniṣṭha iti smṛtaḥ ॥ 19॥

· · ·

[ Sutra 5.1 ]

अथ भुसुण्डः कालाग्निरुद्रं नामपञ्चकस्य माहात्म्यं ब्रूहीति होवाच । अथ वसिष्ठवंशजस्य शतभार्यासमेतस्य धनञ्जयस्य ब्राह्मणस्य ज्येष्ठभार्यापुत्रः करुण इति नाम तस्य शुचिस्मिता भार्या । असौ करुणो भ्रातृवैरमसहमानो भवानीतटस्थं नृसिंहमगमत् । तत्र देवसमीपेऽन्येनोपायनार्थं समर्पितं जम्बीरफलं गृहीत्वाजिघ्रत्तदा तत्रस्था अशपन्पाप मक्षिको भव वर्षाणां शतमिति । सोऽपि शापमादाय मक्षिकः सन्स्वचेष्टितं तस्यै निवेद्य मां रक्षेति स्वभार्यामवदत्तदा मक्षिकोऽभवत्तमेवं ज्ञात्वा ज्ञातयस्तैलमध्ये ह्यमारयन्त्सा मृतं पतिमादायारुन्धतीमगमद्भो शुचिस्मिते शोकेनालमरुन्धत्याहामुं जीवयाम्यद्य विभूतिमादायेति एषाग्निहोत्रजं भस्म ॥ मृत्युञ्जयेन मन्त्रेण मृतजन्तौ तदाक्षिपत् । मन्दवायुस्तदा जज्ञे व्यजनेन शुचिस्मिते ॥ १॥

atha bhusuṇḍaḥ kālāgnirudraṃ nāmapañcakasya māhātmyaṃ brūhīti hovāca । atha vasiṣṭhavaṃśajasya śatabhāryāsametasya dhanañjayasya brāhmaṇasya jyeṣṭhabhāryāputraḥ karuṇa iti nāma tasya śucismitā bhāryā । asau karuṇo bhrātṛvairamasahamāno bhavānītaṭasthaṃ nṛsiṃhamagamat । tatra devasamīpe'nyenopāyanārthaṃ samarpitaṃ jambīraphalaṃ gṛhītvājighrattadā tatrasthā aśapanpāpa makṣiko bhava varṣāṇāṃ śatamiti । so'pi śāpamādāya makṣikaḥ sansvaceṣṭitaṃ tasyai nivedya māṃ rakṣeti svabhāryāmavadattadā makṣiko'bhavattamevaṃ jñātvā jñātayastailamadhye hyamārayantsā mṛtaṃ patimādāyārundhatīmagamadbho śucismite śokenālamarundhatyāhāmuṃ jīvayāmyadya vibhūtimādāyeti eṣāgnihotrajaṃ bhasma ॥ mṛtyuñjayena mantreṇa mṛtajantau tadākṣipat । mandavāyustadā jajñe vyajanena śucismite ॥ 1॥

— Translation from P. R. Ramachander — Those who dishonor the three rows of Vibhuthi dishonor Lord Shiva himself. Those who wear it with devotion, wear Lord Shiva himself. Similar to a village without Lord Shiva's temple is like a desert, those who do not wear Vibhuthi on their forehead, have a deserted forehead. A life without worship of Lord Shiva is a deserted life. An education where Lord Shiva is not involved is a useless education. The greatest strength of the fire of Rudra is the holy ash. So anyone wearing the holy ash always is forever strong. The holy ash which is born out of fire, burns off the sins of all Bhasma nishtas. Bhasma nishta is one who wears holy ash and possesses clean habits.

· · ·

[ Sutra 5.2 ]

उदतिष्ठत्तदा जन्तुर्भस्मनोऽस्य प्रभावतः । ततो वर्षशते पूर्णे ज्ञातिरेको ह्यमारयत् ॥ २॥

udatiṣṭhattadā janturbhasmano'sya prabhāvataḥ । tato varṣaśate pūrṇe jñātireko hyamārayat ॥ 2॥

· · ·

[ Sutra 5.3 ]

भस्मैव जीवयामास काश्यां पञ्च तदाभवन् । देवानपि तथाभूतान्मामप्येतादृशं पुरा ॥ ३॥

bhasmaiva jīvayāmāsa kāśyāṃ pañca tadābhavan । devānapi tathābhūtānmāmapyetādṛśaṃ purā ॥ 3॥

· · ·

[ Sutra 5.4 ]

तस्मात्तु भस्मनां जन्तुं जीवयामि तदानघे । इत्येवमुक्त्वा भगवान्दधीचिः समजायत ॥ ४॥

tasmāttu bhasmanāṃ jantuṃ jīvayāmi tadānaghe । ityevamuktvā bhagavāndadhīciḥ samajāyata ॥ 4॥

· · ·

[ Sutra 5.5 ]

स्वरूपं च ततो गत्वा स्वमाश्रमपदं ययाविति ॥ इदानीमस्य भस्मनः सर्वाघभक्षणसामर्थ्यं विधत्त इत्याह । श्रीगौतमविवाहकाले तामहल्यां दृष्ट्वा सर्वे देवाः कामातुरा अभवन् तदा नष्टज्ञाना दुर्वाससं गत्वा पप्रच्च्हुस्तद्दोषं शमयिष्याअमीत्युवाच ततः शतरुद्रेण मन्त्रेण मन्त्रितं भस्म वै पुरा मयापि दत्तं ब्रह्महत्यादि शान्तम् । इत्येवमुक्त्वा दुर्वासा दत्तवान्भस्म चोत्तमम् । जाता मद्वचनात्सर्वे यूयं तेऽधिकतेजसः ॥ ५॥

svarūpaṃ ca tato gatvā svamāśramapadaṃ yayāviti ॥ idānīmasya bhasmanaḥ sarvāghabhakṣaṇasāmarthyaṃ vidhatta ityāha । śrīgautamavivāhakāle tāmahalyāṃ dṛṣṭvā sarve devāḥ kāmāturā abhavan tadā naṣṭajñānā durvāsasaṃ gatvā papracchustaddoṣaṃ śamayiṣyāamītyuvāca tataḥ śatarudreṇa mantreṇa mantritaṃ bhasma vai purā mayāpi dattaṃ brahmahatyādi śāntam । ityevamuktvā durvāsā dattavānbhasma cottamam । jātā madvacanātsarve yūyaṃ te'dhikatejasaḥ ॥ 5॥

· · ·

[ Sutra 5.6 ]

शतरुद्रेण मन्त्रेण भस्मोद्धूलितविग्रहाः । निर्धूतरजसः सर्वे तत्क्षणाच्च वयं मुने ॥

Brihad-Jabala Upanishad (Part 2)

६॥

śatarudreṇa mantreṇa bhasmoddhūlitavigrahāḥ । nirdhūtarajasaḥ sarve tatkṣaṇācca vayaṃ mune ॥ 6॥

· · ·

[ Sutra 5.7 ]

आश्चर्यमेतज्जानीमो भस्मसामर्थ्यमीदृशम् । अस्य भस्मनः शक्तिमन्यां शृणु । एतदेव हरिशङ्करयोर्ज्ञानप्रदम् । ब्रह्महत्यादि पापनाशकम् । महाविभूतिदमिति शिववक्षसि स्थितं नखेनादाय प्रणवेनाभिमन्त्र्य गायत्र्या पञ्चाक्षरेणाभिमन्त्र्य हरिर्मस्तकगात्रेषु समर्पयेत् । तथा हृदि ध्यायस्वेति हरिमुक्त्वा हरः स्वहृदि ध्यात्वा दृष्टो दृष्ट इति शिवमाह । ततो भस्म भक्षयेति हरिमाह हरस्ततः । भक्षयिष्ये शिवं भस्म स्नात्वाहं भस्मना पुरा ॥ ७॥

āścaryametajjānīmo bhasmasāmarthyamīdṛśam । asya bhasmanaḥ śaktimanyāṃ śṛṇu । etadeva hariśaṅkarayorjñānapradam । brahmahatyādi pāpanāśakam । mahāvibhūtidamiti śivavakṣasi sthitaṃ nakhenādāya praṇavenābhimantrya gāyatryā pañcākṣareṇābhimantrya harirmastakagātreṣu samarpayet । tathā hṛdi dhyāyasveti harimuktvā haraḥ svahṛdi dhyātvā dṛṣṭo dṛṣṭa iti śivamāha । tato bhasma bhakṣayeti harimāha harastataḥ । bhakṣayiṣye śivaṃ bhasma snātvāhaṃ bhasmanā purā ॥ 7॥

· · ·

[ Sutra 5.8 ]

पृष्टेश्वरं भक्तिगम्यं भस्माभक्षयदच्युतः । तत्राश्चर्यमतीवासीत्प्रतिबिम्बसमद्युतिः ॥ ८॥

pṛṣṭeśvaraṃ bhaktigamyaṃ bhasmābhakṣayadacyutaḥ । tatrāścaryamatīvāsītpratibimbasamadyutiḥ ॥ 8॥

· · ·

[ Sutra 5.9 ]

वासुदेवः शुद्धमुक्ताफलवर्णोऽभवत्क्षणात् । तदाप्रभृति शुक्लाभो वासुदेवः प्रसन्नवान् ॥ ९॥

vāsudevaḥ śuddhamuktāphalavarṇo'bhavatkṣaṇāt । tadāprabhṛti śuklābho vāsudevaḥ prasannavān ॥ 9॥

· · ·

[ Sutra 5.1 ]

न शक्यं भस्मनो ज्ञानं प्रभावं ते कुतो विभो । नमस्तेऽस्तु नमस्तेऽस्तु त्वामहं शरणं गतः ॥ १०॥

na śakyaṃ bhasmano jñānaṃ prabhāvaṃ te kuto vibho । namaste'stu namaste'stu tvāmahaṃ śaraṇaṃ gataḥ ॥ 10॥

· · ·

[ Sutra 5.11 ]

त्वत्पादयुगले शम्भो भक्तिरस्तु सदा मम । भस्मधारणसम्पन्नो मम भक्तो भविष्यति ॥ ११॥

tvatpādayugale śambho bhaktirastu sadā mama । bhasmadhāraṇasampanno mama bhakto bhaviṣyati ॥ 11॥

· · ·

[ Sutra 5.12 ]

अत एवैषा भूतिर्भूतिकरीत्युक्ता । अस्य पुरस्ताद्वसव आसन्रुद्रा दक्षिणत आदित्याः पश्चाद्विश्वेदेवा उत्तरतो ब्रह्मविष्णुमहेश्वरा याभ्यां सूर्याचन्द्रमसौ पार्श्वयोस्तदेतदृचाभ्युक्तम् । ऋचो अक्षरे परमे व्योमन् यस्मिन्देवा अधिविश्वे निषेदुः । यस्तन्न वेद किमृचा करिष्यति य इत्तद्विदुस्त इमे समासते । य एतद्बृहज्जाबालं सार्वकामिकं मोक्षद्वारमृङ्मयं यजुर्मयं साममयं ब्रह्ममयममृतमयं भवति । य एतद्बृहज्जाबालं बालो वा वेद स महान्भवति । स गुरुः सर्वेषां मन्त्राणामुपदेष्टा भवति । मृत्युतारकं गुरुणा लब्धं कण्ठे बाहौ शिखायां वा बध्नीत । सप्तद्वीपवती भूभिर्दक्षिणार्थं नावकल्पते । तस्माच्च्ह्रद्धया यां काञ्चिद्गां दद्यात्सा दक्षिणा भवति ॥ १२॥

ata evaiṣā bhūtirbhūtikarītyuktā । asya purastādvasava āsanrudrā dakṣiṇata ādityāḥ paścādviśvedevā uttarato brahmaviṣṇumaheśvarā yābhyāṃ sūryācandramasau pārśvayostadetadṛcābhyuktam । ṛco akṣare parame vyoman yasmindevā adhiviśve niṣeduḥ । yastanna veda kimṛcā kariṣyati ya ittadvidusta ime samāsate । ya etadbṛhajjābālaṃ sārvakāmikaṃ mokṣadvāramṛṅmayaṃ yajurmayaṃ sāmamayaṃ brahmamayamamṛtamayaṃ bhavati । ya etadbṛhajjābālaṃ bālo vā veda sa mahānbhavati । sa guruḥ sarveṣāṃ mantrāṇāmupadeṣṭā bhavati । mṛtyutārakaṃ guruṇā labdhaṃ kaṇṭhe bāhau śikhāyāṃ vā badhnīta । saptadvīpavatī bhūbhirdakṣiṇārthaṃ nāvakalpate । tasmācchraddhayā yāṃ kāñcidgāṃ dadyātsā dakṣiṇā bhavati ॥ 12॥

· · ·

[ Sutra 6.1 ]

अथ जनको वैदेहो याज्ञवल्क्यमुपसमेत्योवाच भगवान् त्रिपुण्ड्रविधिं नो ब्रूहीति स होवाच सद्योजातादिपञ्चब्रह्ममन्त्रैः परिगृह्याग्निरिति भस्मेत्यभिमन्त्र्य मानस्तोक इति समुद्धृत्य त्रियायुषमिति जलेन संमृज्य त्र्यम्बकमिति शिरोललाटवक्षःस्कन्धेषु धृत्वा पूतो भवति मोक्षी भवति । शतरुद्रेण यत्फलमवप्नोति तत्फलमश्नुते स एष भस्मज्योतिरिति वै याज्ञवल्क्यः ॥ १॥

atha janako vaideho yājñavalkyamupasametyovāca bhagavān tripuṇḍravidhiṃ no brūhīti sa hovāca sadyojātādipañcabrahmamantraiḥ parigṛhyāgniriti bhasmetyabhimantrya mānastoka iti samuddhṛtya triyāyuṣamiti jalena saṃmṛjya tryambakamiti śirolalāṭavakṣaḥskandheṣu dhṛtvā pūto bhavati mokṣī bhavati । śatarudreṇa yatphalamavapnoti tatphalamaśnute sa eṣa bhasmajyotiriti vai yājñavalkyaḥ ॥ 1॥

— Translation from P. R. Ramachander — During the marriage of Maharishi Gauthama, all devas became passionate in their minds on seeing Ahalya. Because of that, they lost their knowledge and approached Sage Durvasa and asked him about it. He promised them that he would help them get rid of the sin committed by them because of this and told them, "Once upon a time by giving the holy ash after chanting the Rudra mantra one hundred times, even sins like Brahma hathi (sin got by killing a brahmana) have been washed off". After this he gave them the very blessed holy ash. He also told them, "because you have heard my words, you would become more splendorous than before".

It is said that this holy ash can give rise to all sorts of wealth. In front of it are Vasus, on its right are Rudras, on its back are Adhithyas (suns), on its left are Viswa Devas, in the centre are Brahma, Vishnu anid Shiva, and on its sides are the Sun and the Moon. The Rig Veda mantra tells about it (holy ash) as follows," What is the use of Vedas to a person who does not understand that thing, in whose ether like perennial form lives all devas and the worlds? Any one who understands that great matter are the people who have attained that which should be attained."

· · ·

[ Sutra 6.2 ]

जनको ह वैदेहः स होवाच याज्ञवल्क्यं भस्मधारणात्किं फलमश्नुत इति स होवाच तद्भस्मधारणादेव मुक्तिर्भवति तद्भस्मधारणादेव शिवसायुज्यमवाप्नोति न स पुनरावर्तते न स पुनरावर्तते स एष भस्मज्योतिरिति वै याज्ञवल्क्यः ॥ २॥

janako ha vaidehaḥ sa hovāca yājñavalkyaṃ bhasmadhāraṇātkiṃ phalamaśnuta iti sa hovāca tadbhasmadhāraṇādeva muktirbhavati tadbhasmadhāraṇādeva śivasāyujyamavāpnoti na sa punarāvartate na sa punarāvartate sa eṣa bhasmajyotiriti vai yājñavalkyaḥ ॥ 2॥

· · ·

[ Sutra 6.3 ]

जनको ह वैदेहः स होवाच याज्ञवल्क्यं भस्मधारणात्किं फलमश्नुते न वेति तत्र परमहंसानामसंवर्तक आरुणिश्वेतकेतुदुर्वासऋभुनिदाघजडभरतदत्तात्रेय रैवतकभुसुण्डप्रभृतयो विभूतिधारणादेवमुक्ताः स्युः स एष भस्मज्योतिरिति वै याज्ञवल्क्यः ॥ ३॥

janako ha vaidehaḥ sa hovāca yājñavalkyaṃ bhasmadhāraṇātkiṃ phalamaśnute na veti tatra paramahaṃsānāmasaṃvartaka āruṇiśvetaketudurvāsaṛbhunidāghajaḍabharatadattātreya raivatakabhusuṇḍaprabhṛtayo vibhūtidhāraṇādevamuktāḥ syuḥ sa eṣa bhasmajyotiriti vai yājñavalkyaḥ ॥ 3॥

· · ·

[ Sutra 6.4 ]

जनको ह वैदेहः स होवाच याज्ञवल्क्य भस्मस्नानेन किं जायत इति यस्य कस्यचिच्च्हरीरे यावन्तो रोमकूपास्तावन्ति लिङ्गानि भूत्वा तिष्ठन्ति ब्राह्मणो वा क्षत्रियो वा वैश्यो वा शूद्रो वा तद्भस्मधारणादेतच्च्हब्दस्य रूपं यस्यां तस्यां ह्येवावतिष्ठते ॥ ४॥

janako ha vaidehaḥ sa hovāca yājñavalkya bhasmasnānena kiṃ jāyata iti yasya kasyaciccharīre yāvanto romakūpāstāvanti liṅgāni bhūtvā tiṣṭhanti brāhmaṇo vā kṣatriyo vā vaiśyo vā śūdro vā tadbhasmadhāraṇādetacchabdasya rūpaṃ yasyāṃ tasyāṃ hyevāvatiṣṭhate ॥ 4॥

· · ·

[ Sutra 6.5 ]

जनको ह वैदेहः स होवाच पैप्पलादेन सह प्रजापतिलोअकं जगाम तं गत्वोवाच भो प्रजापते त्रिपुण्ड्रस्य माहात्म्यं ब्रूहीति तं प्रजापतिरब्रवीद् यथैवेश्वरस्य माहात्म्यं तथैव त्रिपुण्ड्रस्येति ॥ ५॥

janako ha vaidehaḥ sa hovāca paippalādena saha prajāpatiloakaṃ jagāma taṃ gatvovāca bho prajāpate tripuṇḍrasya māhātmyaṃ brūhīti taṃ prajāpatirabravīd yathaiveśvarasya māhātmyaṃ tathaiva tripuṇḍrasyeti ॥ 5॥

· · ·

[ Sutra 6.6 ]

अथ पैप्पलादो वैकुण्ठं जगाम तं गत्वोवाच भो विष्णो त्रिपुण्ड्रस्य माहात्म्यं ब्रूहीति यथैवेश्वरस्य माहात्म्यं तथैव त्रिपुण्ड्रकस्येति विष्णुराह ॥ ६॥

atha paippalādo vaikuṇṭhaṃ jagāma taṃ gatvovāca bho viṣṇo tripuṇḍrasya māhātmyaṃ brūhīti yathaiveśvarasya māhātmyaṃ tathaiva tripuṇḍrakasyeti viṣṇurāha ॥ 6॥

· · ·

[ Sutra 6.7 ]

अथ पैप्पलादः कालाग्निरुद्रं परिसमेत्योवाचाधीहि भगवन् त्रिपुण्ड्रस्य विधिमिति त्रिपुण्ड्रस्य विधिर्मया वक्तुं न शक्य इति सत्यमिति होवाचाथ भस्मच्च्हन्नः संसारान्मुच्यते भस्मशय्याशयानस्तच्च्हब्दगोचरः शिवसायुज्यमवाप्नोति न स पुनरावर्तते रुद्राध्यायी सन्नमृतत्वं च गच्च्हति स एष भस्मज्योतिर्विभूति धारणाद्ब्रह्मैकत्वं च गच्च्हति विभूतिधारणादेव सर्वेषु तीर्थेषु स्नातो भवति विभूतिधारणाद्वाराणस्यां स्नानेन यत्फलमवाप्नोति तत्फलमश्नुते स एष भस्मज्योतिर्यस्य कस्यचिच्च्हरीरे त्रिपुण्ड्रस्य लक्ष्म वर्तते प्रथमा प्रजापतिर्द्वितीया विष्णुस्तृतीया सदाशिव इति स एष भस्मज्योतिरिति स एष भस्मज्योतिरिति ॥ ७॥

atha paippalādaḥ kālāgnirudraṃ parisametyovācādhīhi bhagavan tripuṇḍrasya vidhimiti tripuṇḍrasya vidhirmayā vaktuṃ na śakya iti satyamiti hovācātha bhasmacchannaḥ saṃsārānmucyate bhasmaśayyāśayānastacchabdagocaraḥ śivasāyujyamavāpnoti na sa punarāvartate rudrādhyāyī sannamṛtatvaṃ ca gacchati sa eṣa bhasmajyotirvibhūti dhāraṇādbrahmaikatvaṃ ca gacchati vibhūtidhāraṇādeva sarveṣu tīrtheṣu snāto bhavati vibhūtidhāraṇādvārāṇasyāṃ snānena yatphalamavāpnoti tatphalamaśnute sa eṣa bhasmajyotiryasya kasyaciccharīre tripuṇḍrasya lakṣma vartate prathamā prajāpatirdvitīyā viṣṇustṛtīyā sadāśiva iti sa eṣa bhasmajyotiriti sa eṣa bhasmajyotiriti ॥ 7॥

· · ·

[ Sutra 6.8 ]

अथ कालाग्निरुद्रं भगवन्तं सनत्कुमारः पप्रच्छाधीहि भगवन्रुद्राक्षधारणविधिं स होवाच रुद्रस्य नयनादुत्पन्ना रुद्राक्षा इति लोके ख्यायन्ते सदाशिवः संहारकाले संहारं कृत्वा संहाराक्षं मुकुलीकरोति तन्नयनाज्जाता रुद्राक्षा इति होवाच तस्माद्रुद्राक्षत्वमिति तद्रुद्राक्षे वाग्विषये कृते दशगोप्रदानेन यत्फलमवाप्नोति तत्फलमश्नुते स एष भस्मज्योती रुद्राक्ष इति तद्रुद्राक्षं करेण स्पृष्ट्वा धारणमात्रेण द्विसहस्रगोप्रदानफलं भवति । तद्रुद्राक्षे एकादशरुद्रत्वं च गच्च्हति । तद्रुद्राक्षे शिरसि धार्यमाणे कोटिगोप्रदानफलं भवति । एतेषां स्थानानां कर्णयोः फलं वक्तुं न शक्यमिति होवाच । मूर्ध्नि चत्वारिंशच्च्हिखायामेकं त्रयं वा श्रोत्रयोर्द्वादश कर्णे द्वात्रिंशद्बाह्वोः षोडश षोडश द्वादश द्वादश मणिबन्धयोः षट् षडङ्गुष्ठयोस्ततः सन्ध्यां सकुशोऽहरहरुपा सीताग्निर्ज्योतिरित्यादिभिरग्नौ जुहुयात् ॥ ८॥

atha kālāgnirudraṃ bhagavantaṃ sanatkumāraḥ papracchādhīhi bhagavanrudrākṣadhāraṇavidhiṃ sa hovāca rudrasya nayanādutpannā rudrākṣā iti loke khyāyante sadāśivaḥ saṃhārakāle saṃhāraṃ kṛtvā saṃhārākṣaṃ mukulīkaroti tannayanājjātā rudrākṣā iti hovāca tasmādrudrākṣatvamiti tadrudrākṣe vāgviṣaye kṛte daśagopradānena yatphalamavāpnoti tatphalamaśnute sa eṣa bhasmajyotī rudrākṣa iti tadrudrākṣaṃ kareṇa spṛṣṭvā dhāraṇamātreṇa dvisahasragopradānaphalaṃ bhavati । tadrudrākṣe ekādaśarudratvaṃ ca gacchati । tadrudrākṣe śirasi dhāryamāṇe koṭigopradānaphalaṃ bhavati । eteṣāṃ sthānānāṃ karṇayoḥ phalaṃ vaktuṃ na śakyamiti hovāca । mūrdhni catvāriṃśacchikhāyāmekaṃ trayaṃ vā śrotrayordvādaśa karṇe dvātriṃśadbāhvoḥ ṣoḍaśa ṣoḍaśa dvādaśa dvādaśa maṇibandhayoḥ ṣaṭ ṣaḍaṅguṣṭhayostataḥ sandhyāṃ sakuśo'haraharupā sītāgnirjyotirityādibhiragnau juhuyāt ॥ 8॥

· · ·

[ Sutra 7.1 ]

अथ बृहज्जाबालस्य फलं नो ब्रूहि भगवन्निति स होवाच य एतद्बृहज्जाबालं नित्यमधीते सोऽग्निपूतो भवति स वायुपूतो भवति स आदित्यपूतो भवति स सोमपूतो भवति स ब्रह्मपूतो भवति स विष्णुपूतो भवति स रुद्रपूतो भवति स सर्वपूतो भवति स सर्वपूतो भवति ॥ १॥

atha bṛhajjābālasya phalaṃ no brūhi bhagavanniti sa hovāca ya etadbṛhajjābālaṃ nityamadhīte so'gnipūto bhavati sa vāyupūto bhavati sa ādityapūto bhavati sa somapūto bhavati sa brahmapūto bhavati sa viṣṇupūto bhavati sa rudrapūto bhavati sa sarvapūto bhavati sa sarvapūto bhavati ॥ 1॥

· · ·

[ Sutra 7.2 ]

य एतद्बृहज्जाबालं नित्यमधीते सोऽग्निं स्तम्भयति स वायुं स्तम्भयति स आदित्यं स्तम्भयति स सोमं स्तम्भयति स उदकं स्तम्भयति स सर्वान्देवान्स्तम्भयति स सर्वान्ग्रहान्स्तम्भयति स विषं स्तम्भयति स विषं स्तम्भयति ॥ २॥

ya etadbṛhajjābālaṃ nityamadhīte so'gniṃ stambhayati sa vāyuṃ stambhayati sa ādityaṃ stambhayati sa somaṃ stambhayati sa udakaṃ stambhayati sa sarvāndevānstambhayati sa sarvāngrahānstambhayati sa viṣaṃ stambhayati sa viṣaṃ stambhayati ॥ 2॥

— Translation from P. R. Ramachander — he king of Videha approached the sage Yagnavalkya and asked, "Oh, God like sage, please explain to me the way of wearing the holy ash". Yagnavalkya replied, "Take Vibhuthi using the five brahma mantras starting with "sathyojatham", chant "agnirithio Basma (ash is fire)" apply using the mantra starting with "manasthoke". Mix it with water using mantra "triyayusham" and then apply it on head, forehead, chest, and shoulders chanting the mantra "trayambakam". If this is followed one becomes pure and suitable for getting salvation. He would get the same effect as chanting Rudra, one hundred times. This is called Bhasma Jyothi."

He continued, "the great sages like Samvarthaka, Aarooni, Swethakethu, Durvasa, Rupu, Nidhaga, Bharatha, Dathathreya, Raivathaka, Busunda etc got freed by wearing Vibhuthi."

Sanathkumara approached Bhagawan Kalagni Rudra and asked him, "Bhagawan, kindly explain me the method of wearing Rudraksha." What he told him was, "Rudraksha became famous by that name because initially, it was produced from the eyes of Rudra. During the time of destruction and after the act of destruction, when Rudra closed his eye of destruction, Rudraksha was produced from that eye. That is the Rudraksha property of Rudraksha. Just by touching and wearing this Rudraksha, one gets the same effect of giving in charity one thousand cows."

· · ·

[ Sutra 7.3 ]

य एतद्बृहज्जाबालं नित्यमधीते स मृत्युं तरति स पाप्मानं तरति स ब्रह्महत्यां तरति स भ्रूणहत्यां तरति स वीरहत्यां तरति स सर्वहत्यां तरति स संसारं तरति स सर्वं तरति स सर्वं तरति ॥ ३॥

ya etadbṛhajjābālaṃ nityamadhīte sa mṛtyuṃ tarati sa pāpmānaṃ tarati sa brahmahatyāṃ tarati sa bhrūṇahatyāṃ tarati sa vīrahatyāṃ tarati sa sarvahatyāṃ tarati sa saṃsāraṃ tarati sa sarvaṃ tarati sa sarvaṃ tarati ॥ 3॥

· · ·

[ Sutra 7.4 ]

य एतद्बृहज्जाबालं नित्यमधीते स भूर्लोकं जयति स भुवर्लोकं जयति स सुवर्लोकं जयति स महर्लोकं जयति स तपोलोकं जयति स जनोलोकं जयति स सत्यलोकं जयति स सर्वांल्लोकाञ्जयति ॥ ४॥

ya etadbṛhajjābālaṃ nityamadhīte sa bhūrlokaṃ jayati sa bhuvarlokaṃ jayati sa suvarlokaṃ jayati sa maharlokaṃ jayati sa tapolokaṃ jayati sa janolokaṃ jayati sa satyalokaṃ jayati sa sarvāṃllokāñjayati ॥ 4॥

· · ·

[ Sutra 7.5 ]

य एतद्बृहज्जाबालं नित्यमधीते स ऋचोऽधीते स यजूंष्यधीते स सामान्यधीते सोऽथर्वणमधीते सोऽङ्गिरसमधीते स शाखा अधीते स कल्पानधीते स नारशंसीरधीते स पुरणान्यधीते स ब्रह्मप्रणवमधीते स ब्रह्मप्रणवमधीते ॥ ५॥

ya etadbṛhajjābālaṃ nityamadhīte sa ṛco'dhīte sa yajūṃṣyadhīte sa sāmānyadhīte so'tharvaṇamadhīte so'ṅgirasamadhīte sa śākhā adhīte sa kalpānadhīte sa nāraśaṃsīradhīte sa puraṇānyadhīte sa brahmapraṇavamadhīte sa brahmapraṇavamadhīte ॥ 5॥

· · ·

[ Sutra 7.6 ]

अनुपनीतशतमेकमेकेनोपनीतेन तत्सममुपनीतशतमेकमेकेन गृहस्थेन तत्समं गृहस्थशतमेकमेकेन वानप्रस्थेन तत्समं वानप्रस्थशतमेकेमेकेन यतिना तत्समं यतीनां तु शतं पूर्णमेकमेकेन रुद्रजापकेन तत्समं रुद्रजापकशतमेकेमेकेन अथर्वशिरःशिखाध्यापकेन तत्सममथर्वशिरःशाखा ध्यापकशतमेकमेकेन बृहज्जाबालोपनिषदध्यापकेन तत्सम। म् तद्वा एतत्परं धाम बृहज्जबालोपनीषज्जपशीलस्य यत्र न सूर्यस्तपति यत्र न वायुर्वाति यत्र न चन्द्रमा भाति यत्र न नक्षत्राणि भान्ति यत्र नाग्निर्दहति यत्र न मृत्युः प्रविशति यत्र न दुःखानि प्रविशन्ति सदानन्दं परमानन्दं शान्तं शाश्वतं सदाशिवं ब्रह्मादिवन्दितं योगिध्येयं परं पदं यत्र गत्वा न निवर्तन्ते योगिनस्तदेतदृचाभ्युक्तम् । तद्विष्णोः परमं पदं सदा पश्यन्ति सूरयः । दिवीव चक्षुरात्तम् ॥ तद्विप्रासो विपन्यवो जागृवांसः समिन्धते । विष्णोर्यत्परमं पदम् ॥ ॐ सत्यमित्युपनिषत् ॥ ६॥

anupanītaśatamekamekenopanītena tatsamamupanītaśatamekamekena gṛhasthena tatsamaṃ gṛhasthaśatamekamekena vānaprasthena tatsamaṃ vānaprasthaśatamekemekena yatinā tatsamaṃ yatīnāṃ tu śataṃ pūrṇamekamekena rudrajāpakena tatsamaṃ rudrajāpakaśatamekemekena atharvaśiraḥśikhādhyāpakena tatsamamatharvaśiraḥśākhā dhyāpakaśatamekamekena bṛhajjābālopaniṣadadhyāpakena tatsama। m tadvā etatparaṃ dhāma bṛhajjabālopanīṣajjapaśīlasya yatra na sūryastapati yatra na vāyurvāti yatra na candramā bhāti yatra na nakṣatrāṇi bhānti yatra nāgnirdahati yatra na mṛtyuḥ praviśati yatra na duḥkhāni praviśanti sadānandaṃ paramānandaṃ śāntaṃ śāśvataṃ sadāśivaṃ brahmādivanditaṃ yogidhyeyaṃ paraṃ padaṃ yatra gatvā na nivartante yoginastadetadṛcābhyuktam । tadviṣṇoḥ paramaṃ padaṃ sadā paśyanti sūrayaḥ । divīva cakṣurāttam ॥ tadviprāso vipanyavo jāgṛvāṃsaḥ samindhate । viṣṇoryatparamaṃ padam ॥ oṃ satyamityupaniṣat ॥ 6॥

· · ·

[ Sutra 8 ]

ॐ भद्रं कर्णेभिः शृणुयाम देवाः । भद्रं पश्येमाक्षभिर्यजत्राः । स्थिरैरङ्गैस्तुष्टुवाग्‍ँसस्तनूभिः । व्यशेम देवहितं यदायुः ॥ स्वस्ति न इन्द्रो वृद्धश्रवाः । स्वस्ति नः पूषा विश्ववेदाः । स्वस्ति नस्तार्क्ष्यो अरिष्टनेमिः । स्वस्ति नो बृहस्पतिदधातु ॥ ॐ शान्तिः शान्तिः शान्तिः ॥

oṃ bhadraṃ karṇebhiḥ śṛṇuyāma devāḥ । bhadraṃ paśyemākṣabhiryajatrāḥ । sthirairaṅgaistuṣṭuvāg‍m̐sastanūbhiḥ । vyaśema devahitaṃ yadāyuḥ ॥ svasti na indro vṛddhaśravāḥ । svasti naḥ pūṣā viśvavedāḥ । svasti nastārkṣyo ariṣṭanemiḥ । svasti no bṛhaspatidadhātu ॥ oṃ śāntiḥ śāntiḥ śāntiḥ ॥

— Translation from P. R. Ramachander — He who reads this Brihat Jabala Upanishad daily, would attain the purity blessed by Agni (fire God), Vayu (wind god), Surya (sun), Chandra (moon), Brahma, Vishnu and Rudra. The ones who chant Brihat Jabala Upanishad would attain that world where the Sun does not dry, where wind does not blow, where moon does not shine, where stars do not twinkle, where fire does not burn, where Yama (God of death) does not enter, where there are no sorrows, which is full of peace and pure and unalloyed happiness, which is praised by Gods like Brahma, which is meditated upon by great Yogis and from where great Yogis do not return after reaching it. This Upanishad ends with the blessing "Om Sathya!" (long live the truth).

Here ends the Brihad-Jabalopanishad, as contained in the Atharva-Veda.