1. Hatha Yoga Pradipika of Svatmaram Mula Transliteration

hațha-yoga-pradīpikā

(1)

prathamopadeśaḥ

śrī-ādi-nāthāya namo'stu tasmai yenopadiştā hațha-yoga-vidyā | vibhrājate pronnata-rāja-yogam ārodhum icchor adhirohiņīva ||1||

praņamya śrī-gurum nātham svātmārāmeņa yoginā kevalam rāja-yogāya hațha-vidyopadiśyate ||2|| bhrāntyā bahumata-dhvānte rāja-yogam ajānatām hațha-pradīpikām dhatte svātmārāmaḥ krpākaraḥ ||3|| hatha-vidyām hi matsyendra-goraksādyā vijānate | svātmārāmo'thavā yogī jānīte tat-prasādataḥ ||4|| śrī-ādinātha-matsyendra-śāvarānanda-bhairavāḥ | caurangī-mīna-gorakșa-virūpākșa-bileśayāḥ ||5|| manthāno bhairavo yogī siddhir buddhaś ca kanthadiḥ koramtakaḥ surānandaḥ siddhapādaś ca carpațiḥ ||6|| kānerī pūjyapādaś ca nitya-nātho nirañjanaḥ | kapālī bindunāthaś ca kākacaņdīśvarāhvayaḥ ||7 allāmaḥ prabhudevaś ca ghodā colī ca țimțiņiḥ bhānukī nāradevaś ca khaņdaḥ kāpālikas tathā ||8|| ity ādayo mahāsiddhā hațha-yoga-prabhāvataḥ | khaņdayitvā kāla-daņdam brahmāņde vicaranti te ||9|| aśeșa-tāpa-taptānām samāśraya-matho hatha | aśesa-yoga-yuktānām ādhāra-kamatho hațhaḥ ||10|| hațha-vidyā param gopyā yoginā siddhim icchatā bhaved vīryavatī guptā nirvīryā tu prakāśitā ||11|| surājye dhārmike deśe subhikșe nirupadrave | dhanuḥ pramāņa-paryantam śilāgni-jala-varjite | ekānte mațhikā-madhye sthātavyam hațha-yoginā ||12||

alpa-dvāram arandhra-garta-vivaram nātyucca-nīcāyatam samyag-gomaya-sāndra-liptam amalam niḥśesa-jantūjjhitam | bāhye maņdapa-vedi-kūpa-ruciram prākāra-samveșțitam proktam yoga-mațhasya lakşanam idam siddhair hațhābhyāsibhiḥ ||13||

evam vidhe mațhe sthitvā sarva-cintā-vivarjitaḥ | gurūpadișța-mārgeņa yogam eva samabhyaset ||14|| atyāhāraḥ prayāsaś ca prajalpo niyamāgrahaḥ | jana-sangaś ca laulyam ca şadbhir yogo vinaśyati ||15|| utsāhāt sāhasād dhairyāt tattva-jñānāś ca niścayāt | jana-sanga-parityāgāt şadbhir yogaḥ prasiddhyati || 16||

atha yama-niyamāḥ

ahimsā satyam asteyam brahmacaryam kșamā dhrti | dayārjavam mitāhāraḥ śaucam caiva yamā daśa ||17|| tapaḥ santosa āstikyam dānam īśvara-pūjanam siddhānta-vākya-śravaņam hrīmatī ca tapo hutam | niyamā daśa samproktā yoga-śāstra-viśāradaiḥ ||18||

atha āsanam

hathasya prathamangatvad asanam purvam ucyate kuryāt tad āsanam sthairyam ārogyam cānga-lāghavam ||19|| vaśisthādyaiś ca munibhir matsyendrādyaiś ca yogibhiḥ | angīkrtāny āsanāni kathyante kānicin mayā ||20|| jānūrvor antare samyak krtvā pāda-tale ubhe | rju-kāyaḥ samāsīnaḥ svastikam tat pracakșate ||21|| savye dakşiņa-gulpham tu prstha-pārśve niyojayet | dakşiņe'pi tathā savyam gomukham gomukhākrtiḥ ||22|| ekam pādam tathaikasmin vinyased uruņi sthiram itarasmims tathā corum vīrāsanam itīritam ||23|| gudam nirudhya gulphābhyām vyutkrameņa samāhitaḥ kūrmāsanam bhaved etad iti yoga-vido viduḥ ||24|| padmāsanam tu samsthāpya jānūrvor antare karau niveśya bhūmau samsthāpya vyomastham kukkuțāsanam ||25|| kukkuțāsana-bandha-stho dorbhyām sambadya kandharām |

bhaved kūrmavad uttāna etad uttāna-kūrmakam ||26|| pādāngusthau tu pāņibhyām grhītvā śravaņāvadhi | dhanur ākarşaņam kuryād dhanur-āsanam ucyate ||27|| vāmoru-mūlārpita-dakșa-pādam jānor bahir veșțita-vāma-pādam | pragrhya tisthet parivartitāngaḥ śrī-matysanāthoditam āsanam syāt ||28| matsyendra-pītham jathara-pradīptim pracaņda-rug maņdala-khaņdanāstram | abhyāsata kuņdalinī-prabodham candra-sthiratvam ca dadāti pumsām ||29|| prasārya pādau bhuvi daņda-rūpau dorbhyām padāgra-dvitayam grhītvā jānūparinyasta-lalāța-deśo vased idam paścimatānam āhuḥ ||30|| iti paścimatānam āsanāgryam pavanam paścima-vāhinam karoti udayam jațharānalasya kuryād udare kārśyam arogatām ca pumsām ||31|| dharām avastabhya kara-dvayena tat-kūrpara-sthāpita-nābhi-pārśvaḥ | uccāsano dandavad utthitaḥ khe māyūram etat pravadanti pīțham ||32|| harati sakala-rogān āśu gulmodarādīn abhibhavati ca dosān āsanam śrī-mayūram | bahu kadaśana-bhuktam bhasma kuryād aśeșam janayati jatharāgnim jārayet kāla-kūțam ||33|| uttānam śabavad bhūmau śayanam tac chavāsanam | śavāsanam śrānti-haram citta-viśrānti-kārakam ||34|| caturaśīty āsanāni śivena kathitāni ca | tebhyaś catuskam ādāya sārabhūtam bravīmy aham ||35|| siddham padmam tathā simham bhadram veti catușțayam śrestham tatrāpi ca sukhe tișțhet siddhāsane sadā ||36||

atha siddhāsanam- yoni-sthānakam anghri-mūla-ghațitam krtvā drdham vinyaset mendhre pādam athaikam eva hrdaye krtvā hanum susthiram |

sthāņuḥ samyamitendriyo'cala-drśā paśyed bhruvor antaram hy etan moksa-kapāța-bheda-janakam siddhāsanam procyate ||37||

meņdhrād upari vinyasya savyam gulpham tathopari | gulphāntaram ca nikșipya siddhāsanam idam bhavet ||38|| etat siddhāsanam prāhur anye vajrāsanam viduḥ | muktāsanam vadanty eke prāhur guptāsanam pare ||39|| yameşv iva mitāhāram ahimsā niyameșv iva | mukhyam sarvāsaneșv ekam siddhāḥ siddhāsanam viduḥ ||40|| caturaśīti-pīțheșu siddham eva sadābhyaset | dvāsaptati-sahasrāņām nādīnām mala-śodhanam ||41|| ātma-dhyāyī mitāhārī yāvad dvādaśa-vatsaram | sadā siddhāsanābhyāsād yogī nișpattim āpnuyāt ||42|| kim anyair bahubhiḥ pīthaiḥ siddhe siddhāsane sati prāņānile sāvadhāne baddhe kevala-kumbhake | utpadyate nirāyāsāt svayam evonmanī kalā ||43|| tathaikāsminn eva drdhe siddhe siddhāsane sati | bandha-trayam anāyāsāt svayam evopajāyate ||44|| nasanam siddha-sadrsam na kumbhah kevalopamaḥ na khecarī-samā mudrā na nāda-sadrśo layaḥ ||45||

atha padmāsanam- vāmorūpari daksiņam ca caraņam samsthāpya vāmam tathā dakșorūpari paścimena vidhinā dhtvā karābhyām drdham | angusțhau hrdaye nidhāya cibukam nāsāgram ālokayet etad vyādhi-vināśa-kāri yaminām padmāsanam procyate ||46||

uttānau caraņau krtvā ūru-samsthau prayatnataḥ | ūru-madhye tathottānau pāņī krtvā tato drśau ||47|| nāsāgre vinyased rājad-anta-mūle tu jihvayā | uttambhya cibukam vaksasy utthāpy pavanam śanaiḥ ||48|| idam padmāsanam proktam sarva-vyādhi-vināśanam durlabham yena kenāpi dhīmatā labhyate bhuvi |49||

krtvā sampuțitau karau drdhataram baddhvā tu padmāsanam gādham vakșasi sannidhāya cibukam dhyāyamś ca tac cetasi vāram vāram apānam ūrdhvam anilam protsārayan pūritam

nyañcan prāņam upaiti bodham atulam śakti-prabhāvān naraḥ ||50||

padmāsane sthito yogī nādī-dvāreņa pūritam | mārutam dhārayed yas tu sa mukto nātra samśayaḥ ||51||

atha simhāsanam- gulphau ca vrsaņasyādhaḥ sīvanyāḥ pārśvayoḥ kșipet | dakşiņe savya-gulpham tu daksa-gulpham tu savyake ||52|| hastau tu jānvoḥ samsthāpya svāngulīḥ samprasārya ca vyātta-vaktro nirīkșeta nāsāgram susamāhitaḥ ||53|| simhāsanam bhaved etat pūjitam yogi-pungavaiḥ | bandha-tritaya-sandhānam kurute cāsanottamam ||54||

atha bhadrasanam- gulphau ca vrsaņasyādhaḥ sīvanyāḥ pārśvayo kșipte savya-gulpham tathā savye daksa-gulpham tu dakșiņe ||55| pārśva-pādau ca pāņibhyām drdham baddhvā suniścalam | bhadrāsanam bhaved etat sarva-vyādhi-vināśanam | gorakşāsanam ity āhur idam vai siddha-yoginaḥ ||56||

evam āsana-bandheșu yogīndro vigata-śramaḥ | abhyasen nādikā-śuddhim mudrādi-pavanī-kriyām ||57|| āsanam kumbhakam citram mudrākhyam karaņam tathā atha nādānusandhānam abhyāsānukramo hațhe ||58| brahmacārī mitāhārī tyāgī yoga-parāyanaḥ | abdād ūrdhvam bhavet siddho nātra kāryā vicāraņā ||59|| susnigdha-madhurāhāraś caturthāmśa-vivarjitaḥ | bhujyate śiva-samprītyai mitāhāraḥ sa ucyate ||60||

kațvāmla-tīksņa-lavaņosņa-harīta-śāka- sauvīra-taila-tila-sarșapa-madya-matsyān | ājādi-māmsa-dadhi-takra-kulatthakola- piņyāka-hingu-laśunādyam apathyam āhuḥ ||61||

bhojanam ahitam vidyāt punar asyosņī-krtam rūkșam atilavaņam amla-yuktam kadaśana-śākotkam varjyam ||62|| vahni-strī-pathi-sevānām ādau varjanam ācaret ||63||

tathā hi gorakșa-vacanam- varjayed durjana-prantam vahni-strī-pathi-sevanam prātaḥ-snānopavāsādi kāya-kleśa-vidhim tathā ||64||

godhūma-śāli-yava-șāșțika-śobhanānnam kșīrājya-khaņda-navanīta-siddhā-madhūni | śuņțhī-pațola-kaphalādika-pañca-śākam mudgādi-divyam udakam ca yamīndra-pathyam ||65||

pustam sumadhuram snigdham gavyam dhatu-praposaņam manobhilaşitam yogyam yogī bhojanam ācaret ||66|| yuvo vrddho'tivrddho vā vyādhito durbalo'pi vā | abhyāsāt siddhim āpnoti sarva-yogesv atandritaḥ ||67|| kriyā-yuktasya siddhiḥ syād akriyasya katham bhavet na śāstra-pātha-mātreņa yoga-siddhiḥ prajāyate ||68| na veșa-dhāraņam siddheḥ kāraņam na ca tat-kathā | kriyaiva kāranam siddheḥ satyam etan na samśayaḥ ||69|| pīțhāni kumbhakāś citrā divyāni karaņāni ca | sarvāņy api hațhābhyāse rāja-yoga-phalāvadhi ||70||

iti hațha-pradīpikāyām prathamopadeśaḥ |

(2)

dvitīyopadeśaḥ

athāsane drdhe yogī vaśī hita-mitāśanaḥ | gurūpadista-mārgeņa prāņāyāmān samabhyaset ||1|| cale vāte calam cittam niścale niścalam bhavet || yogī sthāņutvam āpnoti tato vāyum nirodhayet ||2|| yāvad vāyuḥ sthito dehe tāvaj jīvanam ucyate maraņam tasya nișkrāntis tato vāyum nirodhayet ||3|| malākalāsu nādīșu māruto naiva madhyagaḥ | katham syād unmanībhāvaḥ kārya-siddhiḥ katham bhavet ||4|| śuddham eti yadā sarvam nādī-cakram malākulam tadaiva jāyate yogī prāņa-samgrahaņe kșamaḥ ||5||

prāņāyāmam tataḥ kuryān nityam sāttvikayā dhiyā | yathā sușumņā-nādīsthā malāḥ śuddhim prayānti ca ||6|| baddha-padmāsano yogī prāņam candreņa pūrayet | dhārayitvā yathā-sakti bhūyaḥ sūryeņa recayet ||7|| prāņam sūryeņa cākrsya pūrayed udaram śanaiḥ | vidhivat kumbhakam krtvā punaś candreņa recayet ||8|| yena tyajet tena pītvā dhārayed atirodhataḥ recayec ca tato'nyena śanair eva na vegatah ||9||

prāņam ced idayā piben niyamitam bhūyo'nyathā recayet pītvā pingalayā samīraņam atho baddhvā tyajed vāmayā | sūrya-candramasor anena vidhinābhyāsam sadā tanvatām śuddhā nādi-gaņā bhavanti yaminām māsa-trayād ūrdhvataḥ ||10|I

prātar madhyandine sāyam ardha-rātre ca kumbhakān | śanair aśīti-paryantam catur vāram samabhyaset ||11|| kanīyasi bhaved sveda kampo bhavati madhyame | uttame sthānam āpnoti tato vāyum nibandhayet ||12|| jalena śrama-jātena gātra-mardanam ācaret | drdhatā laghutā caiva tena gātrasya jāyate ||13|| abhyāsa-kāle prathame śastam ksīrājya-bhojanam tato'bhyāse drdhībhūte na tādrn-niyama-grahaḥ ||14|| yathā simho gajo vyāghro bhaved vaśyah śanaiḥ śanaih | tathaiva sevito vāyur anyathā hanti sādhakam ||15|| prāņāyāmena yuktena sarva-roga-kșayo bhavet | ayuktābhyāsa-yogena sarva-roga-samudgamaḥ ||16|| hikkā śvāsaś ca kāsaś ca śiraḥ-karņāksi-vedanāḥ | bhavanti vividhāh rogāḥ pavanasya prakopataḥ ||17|| yuktam yuktam tyajed vāyum yuktam yuktam ca pūrayet | yuktam yuktam ca badhnīyād evam siddhim avāpnuyāt ||18|| yadā tu nādī-suddhiḥ syāt tathā cihnāni bāhyataḥ | kāyasya krśatā kāntis tadā jāyate niścitam ||19|| yathestam dhāraņam vāyor analasya pradīpanam nādābhivyaktir ārogyam jāyate nādi-śodhanāt ||20|| meda-śleşmādhikaḥ pūrvam șat-karmāņi samācaret | anyas tu nācaret tāni doșāņām samabhāvataḥ ||21|| dhautir bastis tathā netis trāțakam naulikam tathā |

kapāla-bhātiś caitāni șaț-karmāņi pracakșate ||22|| karma satkam idam gopyam ghața-śodhana-kārakam | vicitra-guņa-sandhāya pūjyate yogi-pungavaiḥ ||23||

tatra dhautiḥ- catur-angula-vistāram hasta-pañca-daśāyatam | gurūpadișta-mārgeņa siktam vastram śanair graset | punaḥ pratyāharec caitad uditam dhauti-karma tat ||24|| kāsa-śvāsa-plīha-kustham kapharogāś ca vimśati dhauti-karma-prabhāveņa prayānty eva na samśayaḥ ||25||

atha bastih- nābhi-daghna-jale pāyau nyasta-nālotkațāsanaḥ | ādhārākuñcanam kuryāt kşālanam basti-karma tat ||26|| gulma-plīhodaram cāpi vāta-pitta-kaphodbhavāḥ | basti-karma-prabhāveņa kșīyante sakalāmayāh ||27|| dhāntvadriyāntaḥ-karaņa-prasādam dadhāc ca kāntim dahana-pradīptam | aśeșa-doșopacayam nihanyād abhyasyamānam jala-basti-karma ||28||

atha netih- sūtram vitasti-susnigdham nāsānāle praveśayet | mukhān nirgamayec caișā netiḥ siddhair nigadyate ||29|| kapāla-śodhinī caiva divya-drsți-pradāyinī jatrūrdhva-jāta-rogaugham netir āśu nihanti ca||30I|

atha trātakam- nirīksen niścala-drśā sūkşma-laksyam samāhitaḥ | aśru-sampāta-paryantam ācāryais trāțakam smrtam ||31|| mocanam netra-rogāņām tandādrīņām kapāțakam | yatnatas trāțakam gopyam yathā hāțaka-pețakam ||32||

atha naulih- amandāvarta-vegena tundam savyāpasavyataḥ natāmso bhrāmayed eșā nauliḥ siddhaiḥ praśasyate ||33|| mandāgni-sandīpana-pācanādi-

sandhāpikānanda-karī sadaiva aśesa-doșa-maya-śoșaņī ca hatha-kriyā maulir iyam ca nauliḥ ||34||

atha kapālabhātiḥ- bhastrāval loha-kārasya reca-pūrau sasambhramau | kapālabhātir vikhyātā kapha-doșa-viśoșaņī ||35||

şat-karma-nirgata-sthaulya-kapha-doşa-malādikaḥ | prāņāyāmam tataḥ kuryād anāyāsena siddhyati || 36|| prāņāyāmair eva sarve praśușyanti malā iti | ācāryāņām tu keşāmcid anyat karma na sammatam ||37||

atha gaja-karanī- udara-gata-padārtham udvamanti pavanam apānam udīrya kaņțha-nāle | krama-paricaya-vaśya-nādi-cakrā gaja-karaņīti nigadyate hațhajñaiḥ ||38||

brahmādayo'pi tridaśāḥ pavanābhyāsa-tatparāḥ | abhūvann antaka-bhyāt tasmāt pavanam abhyaset ||39|| yāvad baddho marud dehe yāvac cittam nirākulam yāvad drsțir bhruvor madhye tāvat kāla-bhayam kutaḥ ||40|| vidhivat prāņa-samyāmair nādī-cakre viśodhite | sușumņā-vadanam bhittvā sukhād viśati mārutaḥ ||41||

atha manonmani- mārute madhya-samcāre manaḥ-sthairyam prajāyate yo manaḥ-susthirī-bhāvaḥ saivāvasthā manonmanī ||42| tat-siddhaye vidhānajñāś citrān kurvanti kumbhakān | vicitra kumbhakābhyāsād vicitrām siddhim āpnuyāt ||43||

atha kumbhaka-bhedāḥ -- sūrya-bhedanam ujjāyī sītkārī sītalī tathā bhastrikā bhrāmarī mūrcchā plāvinīty așța-kumbhakāḥ ||44|| pūrakānte tu kartavyo bandho jālandharābhidhaḥ | kumbhakānte recakādau kartavyas tūddiyānakaḥ ||45||

adhastāt kuñcanenāśu kaņtha-sankocane krte | madhye paścima-tānena syāt prāņo brahma-nādigaḥ ||46|| āpānam ūrdhvam utthāpya prānam kanthad adho nayet yogī jarā-vimuktaḥ san șodaśābda-vayā bhavet ||47||

atha sūrya-bhedanam- āsane sukhade yogī baddhva caivasanam tataḥ dakşa-nādyā samākrsya bahihstham pavanam śanaiḥ ||48| ākeśād ānakhāgrāc ca nirodhāvadhi kumbhayet | tataḥ śanaiḥ savya-nādyā recayet pavanam śanaiḥ ||49|| kapāla-śodhanam vāta-dosa-ghnam krmi-doșa-hṛt | punah punar idam kāryam sūrya-bhedanam uttamam ||50|I

atha ujjāyī- mukham samyamya nādībhyām ākrsya pavanam śanaiḥ | yathā lagati kaņțhāt tu hrdayāvadhi sa-svanam ||51|| pūrvavat kumbhayet prāņam recayed idayā tathā | śleşma-doşa-haram kanțhe dehānala-vivardhanam ||52| nādī-jalodarādhātu-gata-doșa-vināśanam | gacchatā tișțhatā kāryam ujjāyy ākhyam tu kumbhakam ||53||

atha sītkārī- sītkām kuryāt tathā vaktre ghrāņenaiva vijrmbhikām evam abhyāsa-yogena kāma-devo dvitīyakaḥ ||54|| yoginī cakra-sammānyah srșți-samhāra-kārakaḥ | na kşudhā na trsā nidrā naivālasyam prajāyate ||55|| bhavet sattvam ca dehasya sarvopadrava-varjitaḥ | anena vidhinā satyam yogīndro bhūmi-maņdale ||56||

atha śītalī- jihvayā vāyum ākrsya pūrvavat kumbha-sādhanam | sanakair ghrāņa-randhrābhyām recayet pavanam sudhīḥ ||57|| gulma-plīhādikān rogān jvaram pittam ksudhām trsām vişāņi śītalī nāma kumbhikeyam nihanti hi ||58||

atha bhastrikā- ūrvor upari samsthāpya śubhe pāda-tale ubhe |

padmāsanam bhaved etat sarva-pāpa-praņāśanam ||59|| samyak padmāsanam baddhva sama-grīvodarah sudhīḥ mukham samyamya yatnena prāņam ghrāņena recayet ||60|| yathā lagati hrt-kaņțhe kapālāvadhi sa-svanam vegena pūrayec cāpi hṛt-padmāvadhi mārutam ||61|| punar virecayet tadvat purayec ca punah punaḥ yathaiva lohakāreņa bhastrā vegena cālyate ||62|| tathaiva sva-śarīra-stham cālayet pavanam dhiyā | yadā śramo bhaved dehe tadā sūryeņa pūrayet ||63|| yathodaram bhavet pūrņam anilena tathā laghu | dhārayen nāsikām madhyā-tarjanībhyām vinā drdham ||64|| vidhivat kumbhakam krtvā recayed idayānilam | vāta-pitta-śleșma-haram śarīrāgni-vivardhanam ||65|| kundalī bodhakam kşipram pavanam sukhadam hitam brahma-nādī-mukhe samstha-kaphādy-argala-nāśanam ||66|| samyag gātra-samudbhūta-granthi-traya-vibhedakam viśeşeņaiva kartavyam bhastrākhyam kumbhakam tv idam ||67||

atha bhrāmarī- vegād ghoşam pūrakam bhrnga-nādam bhrngī-nādam recakam manda-mandam | yogīndrāņ am evam abhyāsa-yogāc citte jātā kācid ānanda-līlā ||68||

atha mūrcchā- pūrakānte gādhataram baddhvā jālandharam śanaiḥ | recayen mūrcchākhyeyam mano-mūrcchā sukha-pradā ||69||

atha plāvinī- antaḥ pravartitodāra-mārutāpūritodaraḥ payasy agādhe'pi sukhāt plavate padma-patravat ||70||

prāņāyāmas tridhā prokto reca-pūraka-kumbhakaiḥ | sahitaḥ kevalaś ceti kumbhako dvividho mataḥ ||71|| yāvat kevala-siddhiḥ syāt sahitam tāvad abhyaset | recakam pūrakam muktvā sukham yad vāyu-dhāraņam ||72|| prāņāyāmo'yam ity uktaḥ sa vai kevala-kumbhakaḥ |

kumbhake kevale siddhe reca-pūraka-varjite ||73|I na tasya durlabham kimcit trişu lokeșu vidyate | śaktaḥ kevala-kumbhena yathestam vāyu-dhāraņāt ||74|| rāja-yoga-padam cāpi labhate nātra samśayaḥ kumbhakāt kuņdalī-bodhaḥ kuņdalī-bodhato bhavet | anargalā sușumņā ca hațha-siddhiś ca jāyate ||75|| hatham vinā rājayogo rāja-yogam vinā hathah | na sidhyati tato yugmam ānispatteḥ samabhyaset ||76| kumbhaka-prāņa-rodhānte kuryāc cittam nirāśrayam evam abhyāsa-yogena rāja-yoga-padam vrajet ||77||

vapuḥ krśatvam vadane prasannatā nāda-sphuțatvam nayane sunirmale | arogatā bindu-jayo'gni-dīpanam nādī-viuddhir hațha-siddhi-lakșaņam || 78||

iti hațha-pradīpikāyām dvitīyopadeśaḥ

tṛtīyopadeśaḥ

sa-śaila-vana-dhātrīņām yathādhāro'hi-nāyakaḥ | sarveșām yoga-tantrāņām tathādhāro hi kuņdalī ||1|| suptā guru-prasādena yadā jāgarti kuņdalī | tadā sarvāņi padmāni bhidyante granthayo'pi ca ||2|| prāņasya śūnya-padavī tadā rājapathāyate | tadā cittam nirālambam tadā kālasya vañcanam ||3|| sușumņā sūnya-padavī brahma-randhraḥ mahāpathaḥ | śmaśānam śāmbhavī madhya-mārgaś cety eka-vācakāḥ ||4|| tasmāt sarva-prayatnena prabodhayitum īśvarīm brahma-dvāra-mukhe suptām mudrābhyāsam samācaret ||5|| mahāmudrā mahābandho mahāvedhaś ca khecarī | uddīyānam mūlabandhaś ca bandho jālandharābhidhaḥ ||6|| karaņī viparītākhyā vajrolī śakti-cālanam | idam hi mudrā-daśakam jarā-maraņa-nāśanam ||7|| ādināthoditam divyam aștaiśvarya-pradāyakam vallabham sarva-siddhānām durlabham marutām api ||8|| gopanīyam prayatnena yathā ratna-karaņdakam |

kasyacin naiva vaktavyam kula-strī-suratam yathā ||9II

atha mahā-mudrā- pāda-mūlena vāmena yonim sampīdya daksiņām | prasāritam padam krtvā karābhyām dhārayed drdham ||10| kaņțhe bandham samāropya dhārayed vāyum ūrdhvataḥ | yathā daņda-hataḥ sarpo daņdākāraḥ prajāyate ||11|| rjvībhūtā tathā saktiḥ kuņdalī sahasā bhavet | tadā sā maraņāvasthā jāyate dvipuțāśrayā ||12|| tatah śanaiḥ śanair eva recayen naiva vegataḥ | mahā-mudrām ca tenaiva vadanti vibudhottamāḥ ||13|| iyam khalu mahāmudrā mahā-siddhaiḥ pradarśitā | mahā-kleśādayo dosāḥ kșīyante maraņādayaḥ | mahā-mudrām ca tenaiva vadanti vibudhottamāh ||14|| candrānge tu samabhyasya sūryānge punar abhyaset | yāvat-tulyā bhavet sankhyā tato mudrām visarjayet ||15|| na hi pathyam apathyam vā rasāh sarve'pi nīrasāḥ | api bhuktam visam ghoram pīyūșam api jīryati ||16|| kşaya-kuşțha-gudāvarta-gulmājīrņa-purogamāḥ | tasya dosāḥ kşayam yānti mahāmudrām tu yo'bhyaset ||17|| kathiteyam mahāmudrā mahā-siddhi-karā nīņām | gopanīyā prayatnena na deyā yasya kasyacit ||18||

atha mahā-bandhah- pārșņim vāmasya pādasya yoni-sthāne niyojayet vāmorūpari samsthāpya dakșiņam caraņam tathā ||19|| pūrayitvā tato vāyum hrdaye cubukam drdham | nispīdyam vāyum ākuñcya mano-madhye niyojayet || 20|| dhārayitvā yathā-sakti recayed anilam anaiḥ savyānge tu samabhyasya dakşānge punar abhyaset ||21|| matam atra tu keşāmcit kaņtha-bandham vivarjayet | rāja-danta-stha-jihvāyā bandhaḥ sasto bhaved iti ||22|| ayam tu sarva-nādīnām ūrdhvam gati-nirodhaka ayam khalu mahā-bandho mahā-siddhi-pradāyakaḥ ||23|| kāla-pāśa-mahā-bandha-vimocana-vicakșaņaḥ triveņī-sangamam dhatte kedāram prāpayen manaḥ ||24|| rūpa-lāvaņya-sampannā yathā strī purușam vinā

mahā-mudrā-mahā-bandhau nișphalau vedha-varjitau ||25||

atha mahā-vedha- mahā-bandha-sthito yogī krtvā pūrakam eka-dhīḥ | vāyūnām gatim āvrtya nibhrtam kaņțha-mudrayā ||26|| sama-hasta-yugo bhūmau sphicau sanādayec chanaiḥ | puța-dvayam atikramya vāyuh sphurati madhyagaḥ ||27|| soma-sūryāgni-sambandho jāyate cāmrtāya vai mṛtāvasthā samutpannā tato vāyum virecayet ||28|| mahā-vedho'yam abhyāsan mahā-siddhi-pradāyakaḥ valī-palita-vepa-ghnaḥ sevyate sādhakottamaiḥ ||29|| etat trayam mahā-guhyam jarā-mrtyu-vināśanam | vahni-vrddhi-karam caiva hy animādi-guņa-pradam ||30|| așțadhā kriyate caiva yāme yāme dine dine puņya-sambhāra-sandhāya pāpaugha-bhiduram sadā | samyak-śiksāvatām evam svalpam prathama-sādhanam ||31||

atha khecarī- kapāla-kuhare jihvā pravișțā viparītagā | bhruvor antargatā drsțir mudrā bhavati khecarī ||32|| chedana-cālana-dohaiḥ kalām krameņātha vardhayet tāvat | sā yāvad bhrū-madhyam sprśati tadā khecarī-siddhiḥ ||33|| snuhī-patra-nibham sastram sutīksnam snigdha-nirmalam | samādāya tatas tena roma-mātram samucchinet ||34|| tataḥ saindhava-pathyābhyām cūrņitābhyām pragharșayet | punaḥ sapta-dine prāpte roma-mātram samucchinet ||35|| evam krameņa saņ-māsam nityam yuktaḥ samācaret | saņmāsād rasanā-mūla-śirā-bandhaḥ praņaśyati ||36|| kalām parānmukhīm krtvā tripathe pariyojayet sā bhavet khecarī mudrā vyoma-cakram tad ucyate ||37|| rasanām ūrdhvagām krtvā ksaņārdham api tișthati vişair vimucyate yogī vyādhi-mrtyu-jarādibhiḥ ||38|| na rogo maraņam tandrā na nidrā na kșudhā trșā | na ca mūrcchā bhavet tasya yo mudrām vetti khecarīm ||39|| pīdyate na sa rogeņa lipyate na ca karmaņā | bādhyate na sa kālena yo mudrām vetti khecarīm ||40|| cittam carati khe yasmāj jihvā carati khe gatā |

tenaișā khecarī nāma mudrā siddhair nirūpitā ||41|| khecaryā mudritam yena vivaram lambikordhvataḥ | na tasya kşarate binduḥ kāminyāḥ śleșitasya ca ||42|| calito'pi yadā binduḥ samprāpto yoni-maņdalam | vrajaty ūrdhvam hrtaḥ śaktyā nibaddho yoni-mudrayā ||43|| ūrdhva-jihvaḥ sthiro bhūtvā somapānam karoti yaḥ | māsārdhena na sandeho mrtyum jayati yogavit ||44|| nityam soma-kalā-pūrņam śarīram yasya yoginaḥ | takşakeņāpi daștasya vișam tasya na sarpati ||45|| indhanāni yathā vahnis taila-varti ca dīpakaḥ | tathā soma-kalā-pūrņam dehī deham na muñcati ||46|| gomāmsam bhakşayen nityam pibed amara-vāruņīm | kulīnam tam aham manye cetare kula-ghātakāḥ ||47|| go-śabdenoditā jihvā tat praveśo hi tāluni | go-māmsa-bhakșaņam tat tu mahā-pātaka-nāśanam ||48|| jihvā-praveśa-sambhūta-vahninotpāditaḥ khalu | candrāt sravati yaḥ sāra sā syād amara-vāruņī ||49||

cumbantī yadi lambikāgram aniśam jihvā-rasa-syandinī sa-kșārā kațukāmla-dugdha-sadrśī madhvājya-tulyā tathā | vyādhīnām haraņam jarānta-karaņam śastrāgamodīraņam tasya syād amaratvam așta-guņitam siddhānganākarșaņam ||50||

mūrdhnaḥ șodaśa-patra-padma-galitam prāņād avāptam hațhād ūrdvhāsyo rasanām niyamya vivare śaktim parām cintayan utkallola-kalā-jalam ca vimalam dhārāmayam yah piben nirvyādhiḥ sa mrņāla-komala-vapur yogī ciram jīvati ||51||

yat prāleyam prahita-suşiram meru-mūrdhāntara-stham tasmims tattvam pravadati sudhīs tan-mukham nimnagānām | candrāt sāra sravati vapușas tena mrtyur narāņām tad badhnīyāt sukaraņam adho nānyathā kāya-siddhiḥ ||52||

sușiram jñāna-janakam pañca-srotaḥ-samanvitam | tisthate khecarī mudrā tasmin śūnye nirañjane ||53|| ekam srstimayam bījam ekā mudrā ca khecarī | eko devo nirālamba ekāvasthā manonmanī ||54||

atha uddīyana-bandhaḥ baddho yena suşumņāyām prāņas tūddīyate yataḥ tasmād uddīyanākhyo'yam yogibhiḥ samudāhrtaḥ ||55|| uddīnam kurute yasmād aviśrāntam mahā-khagaḥ uddīyānam tad eva syāt tava bandho'bhidhīyate ||56|| udare paścimam tānam nābher ūrdhvam ca kārayet | udīyāno hy asau bandho mrtyu-mātanga-kesarī ||57| uddīyānam tu sahajam guruņā kathitam sadā abhyaset satatam yas tu vrddho'pi taruņāyate ||58|| nābher ūrdhvam adhaś cāpi tānam kuryāt prayatnataḥ şaņmāsam abhyasen mrtyum jayaty eva na samśayaḥ ||59|| sarveām eva bandhānām uttamo hy uddīyānakaḥ | uddiyāne drdhe bandhe muktiḥ svābhāvikī bhavet ||60||

atha mūla-bandhaḥ- pārșņi-bhāgena sampīdya yonim ākuñcayed gudam apānam ūrdhvam ākrsya mūla-bandho'bhidhīyate ||61|| adho-gatim apānam vā ūrdhvagam kurute balāt | ākuñcanena tam prāhur mūla-bandham hi yoginaḥ ||62|| gudam pārșnyā tu sampīdya vāyum ākuñcayed balāt | vāram vāram yathā cordhvam samāyāti samīraņaḥ ||63|| prāņāpānau nāda-bindū mūla-bandhena caikatām gatvā yogasya samsiddhim yacchato nātra samśayaḥ ||64|| apāna-prāņayor aikyam kşayo mūtra-purīșayoḥ | yuvā bhavati vrddho'pi satatam mūla-bandhanāt ||65|| apāna ūrdhvage jāte prayāte vahni-maņdalam | tadānala-śikhā dīrghā jāyate vāyunāhatā ||66|| tato yāto vahny-apānau prāņam ușņa-svarūpakam | tenātyanta-pradīptas tu jvalano dehajas tathā ||67|| tena kuņdalinī suptā santaptā samprabudhyate | daņdāhatā bhujangīva niśvasya rjutām vrajet ||68|| bilam pravișțeva tato brahma-nādyam taram vrajet | tasmān nityam mūla-bandhaḥ kartavyo yogibhiḥ sadā ||69||

atha jalandhara-bandhah- kanțham ākuñcya hrdaye sthāpayec cibukam drdham |

bandho jālandharākhyo'yam jarā-mrtyu-vināśakaḥ ||70|| badhnāti hi sirājālam adho-gāmi nabho-jalam | tato jālandharo bandhaḥ kantha-duḥkhaugha-nāśanaḥ ||71|| jālandhare krte bandhe kantha-samkoca-lakșaņe na pīyūşam pataty agnau na ca vāyuḥ prakupyati ||72|| kaņțha-samkocanenaiva dve nādyau stambhayed drdham | madhya-cakram idam jñeyam şodaśādhāra-bandhanam ||73|| mūla-sthānam samākuñcya uddiyānam tu kārayet | idām ca pingalām baddhvā vāhayet paścime pathi ||74|| anenaiva vidhānena prayāti pavano layam | tato na jāyate mrtyur jarā-rogādikam tathā ||75| bandha-trayam idam śrestham mahā-siddhaiś ca sevitam | sarveșām hațha-tantrāņām sādhanam yogino viduḥ ||76|| yat kimcit sravate candrād amrtam divya-rūpiņaḥ | tat sarvam grasate sūryas tena piņdo jarāyutaḥ ||77||

atha viparīta-karaņī mudrā- tatrāsti karaņam divyam sūryasya mukha-vañcanam | gurūpadeśato jñeyam na tu śāstrārtha-koțibhiḥ ||78|| ūrdhva-nābher adhas tālor ūrdhvam bhānur adhah śaśī | karaņī viparītākhā guru-vākyena labhyate ||79|| nityam abhyāsa-yuktasya jațharāgni-vivardhanī | āhāro bahulas tasya sampādya sādhakasya ca ||80|| alpāhāro yadi bhaved agnir dahati tat-kșaņāt adhaḥ-śirāś cordhva-pādaḥ kșaņam syāt prathame dine ||81| ksaņāc ca kimcid adhikam abhyasec ca dine dine | valitam palitam caiva sanmāsordhvam na drśyate yāma-mātram tu yo nityam abhyaset sa tu kālajit ||82||

atha vajrolī- svecchayā vartamāno'pi yogoktair niyamair vinā vajrolīm yo vijānāti sa yogī siddhi-bhājanam ||83|| tatra vastu-dvayam vakşye durlabham yasya kasyacit | kşīram caikam dvitīyam tu nārī ca vaśa-vartinī ||84|| mehanena śanaiḥ samyag ūrdhvākuñcanam abhyaset purușo'py athavā nārī vajrolī-siddhim āpnuyāt ||85|I yatnataḥ śasta-nālena phūtkāram vajra-kandare |

śanaiḥ śanaiḥ prakurvīta vāyu-samcāra-kāraņāt ||86|| nārī-bhage padad-bindum abhyāsenordhvam āharet | calitam ca nijam bindum ūrdhvam ākrsya rakșayet ||87|| evam samrakşayed bindum jayati yogavit | maraņam bindu-pātena jīvanam bindu-dhāraņāt ||88|| sugandho yogino dehe jāyate bindu-dhāraņāt | yāvad binduḥ sthiro dehe tāvat kāla-bhayam kutaḥ ||89|| cittāyattam nīņām śukram śukrāyattam ca jīvitam tasmāc chukram manaś caiva rakșaņīyam prayatnataḥ ||90|I rtumatyā rajo'py evam nijam bindum ca raksayet | medhreņākarşayed ūrdhvam samyag abhyāsa-yoga-vit ||91||

atha sahajoliḥ- sahajoliś cāmarolir vajrolyā bheda ekataḥ | jale subhasma niksipya dagdha-gomaya-sambhavam ||92|| vajrolī-maithunād ūrdhvam strī-pumso svānga-lepanam | āsīnayoḥ sukhenaiva mukta-vyāpārayoḥ kșaņāt ||93|| sahajolir iyam proktā śraddheyā yogibhiḥ sadā ayam subha-karo yogo bhoga-yukto'pi muktidaḥ |194|| ayam yogah punyavatām dhīrāņām tattva-darśinām | nirmatsarāņām vai sidhyen na tu matsara-ālinām ||95|I

atha amarolī- pittolbaņatvāt prathamāmbu-dhārām vihāya niḥsāratayānty adhārām | nişevyate śītala-madhya-dhārā kāpālike khaņdamate'marolī ||96|

amarīm yah piben nityam nasyam kurvan dine dine | vajrolīm abhyaset samyak sāmarolīti kathyate ||97|| abhyāsān niḥsrtām cāndrīm vibhūtyā saha miśrayet | dhārayed uttamāngesu divya-drsțiḥ prajāyate ||98|| pumso bindum samākuñcya samyag abhyāsa-pāțavāt | yadi nārī rajo rakșed vajrolyā sāpi yoginī ||99|| tasyāḥ kimcid rajo nāśam na gacchati na samśayaḥ | tasyāḥ śarīre nādaś ca bindutām eva gacchati ||100|| sa bindus tad rajaś caiva ekībhūya svadehagau |

vajroly-abhyāsa-yogena sarva-siddhim prayacchataḥ ||101|| rakşed ākuñcanād ūrdhvam yā rajaḥ sā hi yoginī | atītānāgatam vetti khecarī ca bhaved dhruvam ||102|| deha-siddhim ca labhate vajroly-abhyāsa-yogataḥ | ayam punya-karo yogo bhoge bhukte'pi muktidah ||103||

atha śakti-cālanam- kuțilāngī kuņdalinī bhujangī śaktir īśvarī | kuņdaly arundhatī caite sabdāḥ paryāya-vācakāḥ ||104|| udghāțayet kapātam tu yathā kumcikayā hațhāt | kuņdalinyā tathā yogī mokșadvāram vibhedayet ||105|| yena mārgeņa gantavyam brahma-sthānam nirāmayam | mukhenācchādya tad vāram prasuptā parameśvarī ||106|| kandordhve kuņdalī śaktiḥ suptā mokșāya yoginām | bandhanāya ca mūdhānām yas tām vetti sa yogavit ||107|| kuņdalī kuțilākārā sarpavat parikīrtitā | sā śaktiś cālitā yena sa mukto nātra samśayaḥ ||108|| gangā-yamunayor madhye bāla-raņdām tapasvinīm | balātkāreņa grhņīyāt tad vișnoh paramam padam ||109|| idā bhagavatī gangā pingalā yamunā nadī | idā-pingalayor madhye bālaraņdā ca kuņdalī ||110|| pucche pragrhya bhujangīm suptām udbodhayec ca tām nidrām vihāya sā saktir ūrdhvam uttisthate hațhāt

avasthitā caiva phaņāvatī sā prātaś ca sāyam praharārdha-mātram prapūrya sūryāt paridhāna-yuktyā pragrhya nityam paricālanīyā ||112||

ūrdhvam vitasti-mātram tu vistāram caturangulam | mrdulam dhavalam proktam vesțitāmbara-lakșaņam ||113|| sati vajrāsane pādau karābhyām dhārayed drdham | gulpha-deśa-samīpe ca kandam tatra prapīdayet ||114|| vajrāsane sthito yogī cālayitvā ca kuņdalīm kuryād anantaram bhastrām kuņdalīm āśu bodhayet ||115|| bhānor ākuñcanam kuryāt kuņdalīm cālayet tataḥ | mrtyu-vaktra-gatasyāpi tasya mrtyu-bhayam kutaḥ ||116||

muhūrta-dvaya-paryantam nirbhayam cālanād asau | ūrdhvam ākrsyate kimcit sușumņāyām samudgatā ||117|| tena kuņdalinī tasyāḥ sușumņāyā mukham dhruvam | jahāti tasmāt prāņo'yam sușumņām vrajati svataḥ ||118|| tasmāt samcālayen nityam sukha-suptām arundhatīm | tasyāḥ samcālanenaiva yogī rogaiḥ pramucyate ||119|I yena samcālitā śaktiḥ sa yogī siddhi-bhājanam | kim atra bahunoktena kālam jayati līlayā ||120|| brahmacarya-ratasyaiva nityam hita-mitāśinaḥ | maņdalād drsyate siddhih kundaly-abhyāsa-yoginaḥ ||121| kuņdalīm cālayitvā tu bhastrām kuryād viśeșataḥ | evam abhyasyato nityam yamino yama-bhīh kutaḥ ||122|| dvā-saptati-sahasrāņām nādīnām mala-śodhane | kuta praksālanopāyaḥ kuņdaly-abhyasanād rte ||123|| iyam tu madhyamā nādī drdhābhyāsena yoginām | āsana-prāņa-samyāma-mudrābhiḥ saralā bhavet ||124|| abhyāse tu vinidrāņām mano dhrtvā samādhinā | rudrāņī vā parā mudrā bhadrām siddhim prayacchati || 125|| rāja-yogam vinā prthvī rāja-yogam vinā niśā | rāja-yogam vinā mudrā vicitrāpi na śobhate ||126|| mārutasya vidhim sarvam mano-yuktam samabhyaset | itaratra na kartavyā mano-vrttir manīsiņā ||127|| iti mudrā daśa proktā ādināthena śambhunā | ekaikā tāsu yaminām mahā-siddhi-pradāyinī ||128|| upadeśam hi mudrāņām yo datte sāmpradāyikam | sa eva śrī-guruḥ svāmī sākșād īśvara eva saḥ ||129|| tasya vākya-paro bhūtvā mudrābhyāse samāhitaḥ aņimādi-guņaiḥ sārdham labhate kāla-vañcanam ||130||

iti hațha-pradīpikāyām trtīyopadeśaḥ |

(4)

caturthopadeśaḥ

namaḥ sivāya gurave nāda-bindu-kalātmane nirañjana-padam yāti nityam tatra parāyaņaḥ ||1||

athedānīm pravaksyāmi samādhikramam uttamam | mrtyughnam ca sukhopāyam brahmānanda-karam param ||2|| raja-yoga samadhis ca unmanī ca manonmanī amaratvam layas tattvam śūnyāsūnyam param padam ||3|| amanaskam tathadvaitam niralambam niranjanam jīvanmuktiś ca sahajā turyā cety eka-vācakāḥ ||4|| salile saindhavam yadvat sāmyam bhajati yogataḥ | tathātma-manasor aikyam samādhir abhidhīyate ||5|| yadā samkșīyate prāņo mānasam ca pralīyate | tadā samarasatvam ca samādhir abhidhīyate ||6|| tat-samam ca dvayor aikyam jīvātma-paramātmanoḥ | pranasta-sarva-sankalpaḥ samādhiḥ so'bhidhīyate ||7|| rāja-yogasya māhātmyam ko vā jānāti tattvataḥ | jñānam muktiḥ sthitiḥ siddhir guru-vākyena labhyate ||8|| durlabho vişaya-tyāgo durlabham tattva-darśanam | durlabhā sahajāvasthā sad-guroḥ karuņām vinā ||9|| vividhair āsanaiḥ kubhair vicitraiḥ karaņair api | prabuddhāyām mahā-śaktau prāņaḥ śūnye pralīyate ||10|| utpanna-śakti-bodhasya tyakta-niḥśesa-karmaņaḥ | yoginaḥ sahajāvasthā svayam eva prajāyate ||11|| sușumņā-vāhini prāņe śūnye viśati mānase | tadā sarvāņi karmāņi nirmūlayati yogavit ||12|| amarāya namas tubhyam so'pi kālas tvayā jitaḥ | patitam vadane yasya jagad etac carācaram ||13|| citte samatvam apanne vayau vrajati madhyame tadāmarolī vajrolī sahajolī prajāyate ||14||

jñānam kuto manasi sambhavatīha tāvat prāņo'pi jīvati mano mriyate na yāvat | prāņo mano dvayam idam vilayam nayed yo moksam sa gacchati naro na kathamcid anyah ||15||

jñātvā sușumņāsad-bhedam krtvā vāyum ca madhyagam | sthitvā sadaiva susthāne brahma-randhre nirodhayet || 16|| sūrya-candramasau dhattaḥ kālam rātrindivātmakam | bhoktrī susumnā kālasya guhyam etad udāhrtam ||17|| dvā-saptati-sahasrāņi nādī-dvārāņi pañjare |

sușumņā śāmbhavī śaktiḥ śeșās tv eva nirarthakāḥ ||18|| vāyuḥ paricito yasmād agninā saha kuņdalīm bodhayitvā sușumņāyām praviśed anirodhataḥ ||19|| susumņā-vāhini prāņe siddhyaty eva manonmanī | anyathā tv itarābhyāsāḥ prayāsāyaiva yoginām ||20|| pavano badhyate yena manas tenaiva badhyate | manaś ca badhyate yena pavanas tena badhyate ||21|| hetu-dvayam tu cittasya vāsanā ca samīraņah | tayor vinaşța ekasmin tau dvāv api vinayataḥ ||22|| mano yatra vilīyeta pavanas tatra līyate | pavano līyate yatra manas tatra vilīyate ||23||

dugdhāmbuvat sammilitāv ubhau tau tulya-kriyau mānasa-mārutau hi | yato marut tatra manah-pravrttir yato manas tatra marut-pravrttiḥ ||24||

tatraika-nāśād aparasya nāśa eka-pravrtter apara-pravrttiḥ | adhvas tayoś cendriya-varga-vrttiḥ pradhvas tayor mokşa-padasya siddhiḥ ||25||

rasasya manasaś caiva cañcalatvam svabhāvata | raso baddho mano baddham kim na siddhyati bhūtale ||26|| mūrcchito harate vyādhīn mrto jīvayati svayam | baddhaḥ khecaratām dhatte raso vāyuś ca pārvati ||27|| manah sthairyam sthiro vāyus tato binduh sthiro bhavet | bindu-sthairyāt sadā sattvam piņda-sthairyam prajāyate ||28|| indriyāņām mano nātho manonāthas tu mārutaḥ mārutasya layo nāthaḥ sa layo nādam āśritaḥ ||29|| so'yam evāstu mokșākhyo māstu vāpi matāntare | manaḥ-prāņa-laye kaścid ānandaḥ sampravartate ||30|| pranasta-śvāsa-niśvāsah pradhvasta-visaya-grahaḥ niścesțo nirvikāraś ca layo jayati yoginām ||31|| ucchinna-sarva-sankalpo niḥśeșāśeșa-ceștitaḥ | svāvagamyo layah ko'pi jāyate vāg-agocaraḥ ||32|| yatra drsțir layas tatra bhūtendriya-sanātanī |

sā śaktir jīva-bhūtānām dve alaksye layam gate ||33|| layo laya iti prāhuḥ kīdrsam laya-lakșaņam apunar-vāsanotthānāl layo vișaya-vismrtiḥ ||34|| veda-śāstra-purāņāni sāmānya-gaņikā iva | ekaiva śāmbhavī mudrā guptā kula-vadhūr iva ||35||

atha śāmbhavī- antar lakşyam bahir drstir nimesonmeșa-varjitā | eșā sā śāmbhavī mudrā veda-śāstreșu gopitā ||36||

antar lakşya-vilīna-citta-pavano yogī yadā vartate drstyā niścala-tārayā bahir adhaḥ paśyann apaśyann api mudreyam khalu śāmbhavī bhavati sā labdhā prasādād guroḥ śūnyāsūnya-vilakșaņam sphurati tat tattvam padam śāmbhavam ||37|

śrī-śāmbhavyāś ca khecaryā avasthā-dhāma-bhedataḥ | bhavec citta-layānandaḥ sūnye cit-sukha-rūpiņi ||38|| tāre jyotişi samyojya kimcid unnamayed bhruvau | pūrva-yogam mano yuñjann unmanī-kārakaḥ kșaņāt ||39|| kecid agama-jalena kecin nigama-sankulaiḥ | kecit tarkeņa muhyanti naiva jānanti tārakam ||40||

ardhonmīlita-locanaḥ sthira-manā nāsāgra-dattekșaņaś candrārkāv api līnatām upanayan nispanda-bhāvena yaḥ | jyotī-rūpam aśeșa-bījam akhilam dedīpyamānam param tattvam tat-padam eti vastu paramam vācyam kim atrādhikam ||41||

divā na pūjayel lingam rātrau caiva na pūjayet | sarvadā pūjayel lingam divārātri-nirodhataḥ ||42||

atha khecarī- savya-dakşiņa-nādī-stho madhye carati mārutaḥ tişthate khecarī mudrā tasmin sthāne na samśayaḥ ||43|| iā-pingalayor madhye śūnyam caivānilam graset | tisthate khecarī mudrā tatra satyam punah punaḥ ||44|| surcyacandramasor madhye niralambantare punaḥ samsthitā vyoma-cakre yā sā mudrā nāma khecarī ||45||

somād yatroditā dhārā sākșāt sā śiva-vallabhā | pūrayed atulām divyām sușumņām paścime mukhe ||46|| purastāc caiva pūryeta niścitā khecarī bhavet | abhyastā khecarī mudrāpy unmanī samprajāyate ||47|| bhruvor madhye śiva-sthānam manas tatra vilīyate | jñātavyam tat-padam turyam tatra kālo na vidyate ||48|| abhyaset khecarīm tāvad yāvat syād yoga-nidritaḥ | samprāpta-yoga-nidrasya kālo nāsti kadācana ||49|| nirālambam manaḥ krtvā na kimcid api cintayet | sa-bāhyābhyantaram vyomni ghațavat tisthati dhruvam ||50|| bāhya-vāyur yathā līnas tathā madhyo na samayaḥ | sva-sthāne sthiratām eti pavano manasā saha ||51|| evam abhyasyatas tasya vāyu-mārge divanisam abhyāsāj jīryate vāyur manas tatraiva līyate ||52|| amrtaiḥ plāvayed deham āpāda-tala-mastakam siddhyaty eva mahā-kāyo mahā-bala-parākramaḥ ||53|| śakti-madhye manaḥ krtvā śaktim mānasa-madhyagām | manasā mana ālokya dhārayet paramam padam ||54|| kha-madhye kuru cātmānam atma-madhye ca kham kuru sarvam ca kha-mayam krtvā na kimcid api cintayet ||55| antaḥ sūnyo bahiḥ sūnyaḥ sūnyah kumbha ivāmbare antaḥ pūrņo bahiḥ pūrņah pūrnah kumbha ivārņave ||56|| bāhya-cintā na kartavyā tathaivāntara-cintanam | sarva-cintām parityajya na kimcid api cintayet ||57||

sankalpa-mātra-kalanaiva jagat samagram sankalpa-mātra-kalanaiva mano-vilāsaḥ | sankalpa-mātra-matim utsṛja nirvikalpam āśritya niścayam avāpnuhi rāma āntim ||58||

karpūram anale yadvat saindhavam salile yathā | tathā sandhīyamānam ca manas tattve vilīyate ||59|| jñeyam sarvam pratītam ca jñānam ca mana ucyate | jñānam jñeyam samam nastam nānyaḥ panthā dvitīyakaḥ ||60|| mano-drśyam idam sarvam yat kimcit sa-carācaram | manaso hy unmanī-bhāvād dvaitam naivolabhyate ||61|| jñeya-vastu-parityāgād vilayam yāti mānasam |

manaso vilaye jāte kaivalyam avaśișyate ||62|| evam nānā-vidhopāyāḥ samyak svānubhavānvitāḥ | samādhi-mārgāḥ kathitāḥ pūrvācāryair mahātmabhiḥ ||63|| sușumņāyai kuņdalinyai sudhāyai candra-janmane | manonmanyai namas tubhyam mahā-śaktyai cid-ātmane ||64|| aśakya-tattva-bodhānām mūhānām api sammatam | proktam goraksa-nāthena nādopāsanam ucyate ||65||

śrī-ādināthena sa-pāda-koți- laya-prakārāḥ kathitā jayanti | nādānusandhānakam ekam eva manyāmahe mukhyatamam layānām ||66||

muktāsane sthito yogī mudrām sandhāya śāmbhavīm śņuyād daksiņe karņe nādam antāstham ekadhīḥ ||67||

śravaņa-puța-nayana-yugala- ghrāņa-mukhānām nirodhanam kāryam | śuddha-susumņā-saraņau sphuțam amalaḥ śrūyate nādaḥ ||68||

ārambhaś ca ghațaś caiva tathā paricayo'pi ca | nişpattiḥ sarva-yogeșu syād avasthā-catușțayam ||69|

atha ārambhāvasthā- brahma-granther bhaved bhedo hy ānandaḥ śūnya-sambhavaḥ | vicitraḥ kvanako dehe'nāhataḥ śrūyate dhvaniḥ ||70|| divya-dehaś ca tejasvī divya-gandhas tvarogavān | sampūrņa-hrdayaḥ sūnya ārambhe yogavān bhavet ||71||

atha ghatāvasthā- dvitīyāyām ghațīkrtya vāyur bhavati madhyagaḥ | drdhāsano bhaved yogī jñānī deva-samas tadā ||72|| vişņu-granthes tato bhedāt paramānanda-sūcakaḥ atiśūnye vimardaś ca bherī-śabdas tadā bhavet ||73||

atha paricayāvasthā-

trtīyāyām tu vijñeyo vihāyo mardala-dhvaniḥ | mahā-śūnyam tadā yāti sarva-siddhi-samāśrayam ||74|| cittānandam tadā jitvā sahajānanda-sambhavaḥ doșa-duḥkha-jarā-vyādhi-kșudhā-nidrā-vivarjitaḥ ||75||

atha nișpatty-avasthā- rudra-granthim yadā bhittvā śarva-pītha-gato'nilaḥ | nișpattau vaiņavaḥ śabdaḥ kvaņad-vīņā-kvaņo bhavet ||76|| ekībhūtam tadā cittam rāja-yogābhidhānakam sṛsți-samhāra-kartāsau yogīśvara-samo bhavet ||77|| astu vā māstu vā muktir atraivākhaņditam sukham | layodbhavam idam saukhyam rāja-yogād avāpyate ||78| rāja-yogam ajānantah kevalam hatha-karmiņaḥ | etān abhyāsino manye prayāsa-phala-varjitān ||79|| unmany-avaptaye sīghram bhru-dhyanam mama sammatam rāja-yoga-padam prāptum sukhopāyo'lpa-cetasām | sadyah pratyaya-sandhāyī jāyate nādajo layaḥ ||80||

nādānusandhāna-samādhi-bhājām yogīśvarāņām hrdi vardhamānam | ānandam ekam vacasām agamyam jānāti tam śrī-gurunātha ekaḥ ||81||

karņau pidhaya hastabhyam yah srnoti dhvanim munih tatra cittam sthirīkuryād yāvat sthira-padam vrajet ||82|| abhyasyamāno nādo'yam bāhyam āvrnute dhvanim | paksād vikșepam akhilam jitvā yogī sukhī bhavet ||83|| śrūyate prathamābhyāse nādo nānā-vidho mahān tato'bhyāse vardhamāne śrūyate sūksma-sūksmakaḥ ||84|| ādau jaladhi-jīmūta-bherī-jharjhara-sambhavāḥ | madhye mardala-śankhotthā ghaņtā-kāhalajās tathā ||85|| ante tu kinkiņī-vamśa-vīņā-bhramara-nihsvanāḥ | iti nānāvidhā nādāḥ śrūyante deha-madhyagāḥ ||86|| mahati śrūyamāņe'pi megha-bhery-ādike dhvanau | tatra sūkșmāt sūkșmataram nādam eva parāmrśet ||87|| ghanam utsrjya vā sūkșme sūksmam utsrjya va ghane ramamāņam api kșiptam mano nānyatra cālayet ||88||

yatra kutrāpi vā nāde lagati prathamam manaḥ | tatraiva susthirībhūya tena sārdham vilīyate ||89|| makarandam piban bhrngī gandham nāpekșate yathā | nādāsaktam tathā cittam vişayān nahi kānkșate ||90|| mano-matta-gajendrasya vișayodyāna-cāriņaḥ | samartho'yam niyamane nināda-niśitānkuśaḥ ||91|| baddham tu nada-bandhena manaḥ santyakta-cāpalam prayāti sutarām sthairyam chinna-paksaḥ khago yathā ||92|| sarva-cintām parityajya sāvadhānena cetasā | nāda evānusandheyo yoga-sāmrājyam icchatā ||93|| nādo'ntaranga-sāranga-bandhane vāgurāyate | antaranga-kurangasya vadhe vyādhāyate'pi ca |194|| antarangasya yamino vājinaḥ parighāyate | nādopāsti-rato nityam avadhāryā hi yoginā || 95|| baddham vimukta-cāncalyam nāda-gandhaka-jāraņāt manaḥ-pāradam āpnoti nirālambākhya-khe'țanam ||96| nāda-śravanatah ksipram antaranga-bhujangamam vismrtaya sarvam ekāgraḥ kutracin nahi dhāvati ||97|| kāsthe pravartito vahniḥ kāsthena saha śāmyati | nāde pravartitam cittam nādena saha līyate ||98|I ghaņțādināda-sakta-stabdhāntaḥ-karaņa-hariņasya | praharaņam api sukaram syāc chara-sandhāna-pravīņaś cet ||99|| anāhatasya śabdasya dhvanir ya upalabhyate | dhvaner antargatam jñeyam jñeyasyāntargatam manaḥ | manas tatra layam yāti tad visnoḥ paramam padam ||100|| tāvad ākāśa-sankalpo yavac chabdah pravartate niḥśabdam tat-param brahma paramāteti gīyate ||101|| yat kimcin nāda-rūpeņa śrūyate śaktir eva sā | yas tattvānto nirākāraḥ sa eva parameśvaraḥ ||102||

iti nādānusandhānam

sarve hațha-layopāyā rājayogasya siddhaye | rāja-yoga-samārūdhaḥ purușaḥ kāla-vañcakaḥ ||103|| tattvam bījam hațhaḥ kşetram audāsīnyam jalam tribhiḥ | unmanī kalpa-latikā sadya eva pravartate ||104|| sadā nādānusandhānāt kșīyante pāpa-samcayāḥ |

nirañjane vilīyete niścitam citta-mārutau ||105|| śankha-dundhubhi-nādam ca na śrņoti kadācana | kāsțhavaj jāyate deha unmanyāvasthayā dhruvam ||106|| sarvāvasthā-vinirmuktaḥ sarva-cintā-vivarjitaḥ | mṛtavat tisthate yogī sa mukto nātra samśayaḥ ||107|| khādyate na ca kālena bādhyate na ca karmaņā sādhyate na sa kenāpi yogī yuktaḥ samādhinā ||108|| na gandham na rasam rūpam na ca sparśam na niḥsvanam | nātmānam na param vetti yogī yuktaḥ samādhinā ||109|| cittam na suptam nojāgrat smrti-vismrti-varjitam | na cāstam eti nodeti yasyāsau mukta eva saḥ ||110|| na vijānāti sītosņam na dukham na sukham tathā | na mānam nopamānam ca yogī yuktaḥ samādhinā | svastho jāgrad avasthāyām suptavad yo'vatișthate nihśvāsocchvāsa-hīnaś ca niścitam mukta eva saḥ ||112|| avadhyaḥ sarva-śastrāņām aśakyaḥ sarva-dehinām | agrāhyo mantra-yantrāņām yogī yuktaḥ samādhinā ||113||

yāvan naiva praviśati caran māruto madhya-mārge yāvad vidur na bhavati drdhaḥ prāņa-vāta-prabandhāt yāvad dhyāne sahaja-sadrśam jāyate naiva tattvam tāvaj jñānam vadati tad idam dambha-mithyā-pralāpaḥ ||114||

iti hatha-yoga-pradīpikāyām samādhi-laksaņam nāma caturthopadeśaḥ |