1. Kṛṣi Parāśara
कृषिपराशरम्
1.1
प्रजापतिं नमस्कृत्य कृषिकर्मविवेचनम् । (
prajāpatiṃ namaskṛtya kṛṣikarmavivecanam | (
1.2
कृषकाणां हितार्थाय ब्रूते ऋषिपराशरः ॥ (
kṛṣakāṇāṃ hitārthāya brūte ṛṣiparāśaraḥ || (
2.1
चतुर्वेदान्तगो विप्रः शास्त्रवादी विचक्षणः । (
caturvedāntago vipraḥ śāstravādī vicakṣaṇaḥ | (
2.2
अलक्ष्म्या गृह्यते सोऽपि प्रार्थनालाघवान्वितः ॥ (
alakṣmyā gṛhyate so'pi prārthanālāghavānvitaḥ || (
3.1
एकया च पुनः कृष्या प्रार्थको नैव जायते । (
ekayā ca punaḥ kṛṣyā prārthako naiva jāyate | (
3.2
कृष्यन्वितो हि लोकेऽस्मिन्भूयादेकश्च भूपतिः ॥ (
kṛṣyanvito hi loke'sminbhūyādekaśca bhūpatiḥ || (
4.1
सुवर्णरौप्यमाणिक्यवसनैरपि पूरिताः । (
suvarṇaraupyamāṇikyavasanairapi pūritāḥ | (
4.2
तथापि प्रार्थयन्त्येव कृषकान् भक्ततृष्णया ॥ (
tathāpi prārthayantyeva kṛṣakān bhaktatṛṣṇayā || (
5.1
कण्ठे कर्णे च हस्ते च सुवर्णं विद्यते यदि । (
kaṇṭhe karṇe ca haste ca suvarṇaṃ vidyate yadi | (
5.2
उपवासस्तथापि स्यादन्नाभावेन देहिनाम् ॥ (
upavāsastathāpi syādannābhāvena dehinām || (
6.1
यन्न प्राणा बलं चान्नमन्नं सर्वार्थसाधनम् । (
yanna prāṇā balaṃ cānnamannaṃ sarvārthasādhanam | (
6.2
देवासुरमनुष्याश्च सर्वे चान्नोपजीविनः ॥ (
devāsuramanuṣyāśca sarve cānnopajīvinaḥ || (
7.1
अन्नं हि धान्यसंजातं धान्यं कृपया विना न च । (
annaṃ hi dhānyasaṃjātaṃ dhānyaṃ kṛpayā vinā na ca | (
7.2
तस्मात् सर्वं परित्यज्य कृषिं यत्नेन कारयेत् ॥ (
tasmāt sarvaṃ parityajya kṛṣiṃ yatnena kārayet || (
8.1
कृषिर् धैन्या कृषिर्मेध्या जन्तूनां जीवनं कृषिः । (
kṛṣir dhainyā kṛṣirmedhyā jantūnāṃ jīvanaṃ kṛṣiḥ | (
8.2
हिंसादिदोषयुक्तो ऽपि मुच्यते तिथिपूजनात् ॥ (
hiṃsādidoṣayukto 'pi mucyate tithipūjanāt || (
9.1
तेनार्चितं जगत् सर्वमतिथिर्येन पूजितः । (
tenārcitaṃ jagat sarvamatithiryena pūjitaḥ | (
9.2
अर्चितास्तेन देवाश्च स एव पुरुषोत्तमः ॥ (
arcitāstena devāśca sa eva puruṣottamaḥ || (
10.1
तथा च पराशरः । (
tathā ca parāśaraḥ | (
10.2
वृष्टिमूला कृषिः सर्वा वृष्टिमूलं च जीवनम् । (
vṛṣṭimūlā kṛṣiḥ sarvā vṛṣṭimūlaṃ ca jīvanam | (
10.3
तस्मादादौ प्रयत्नेन वृष्टिज्ञानं समाचरेत् ॥ (
tasmādādau prayatnena vṛṣṭijñānaṃ samācaret || (
11.1
अतो वत्सरराजानं मन्त्रिणं मेघमेव च । (
ato vatsararājānaṃ mantriṇaṃ meghameva ca | (
11.2
आढकं सलिलस्यापि वृष्टिज्ञानाय शोधयेत् ॥ (
āḍhakaṃ salilasyāpi vṛṣṭijñānāya śodhayet || (
12.1
अथ राजानयनम् । (
atha rājānayanam | (
12.2
शाकं त्रिगुणितं कृत्वा द्वियुतं मुनिना हरेत् । (
śākaṃ triguṇitaṃ kṛtvā dviyutaṃ muninā haret | (
12.3
भागशिष्टो नृपो ज्ञेयो नृपमन्त्री चतुर्थकः ॥ (
bhāgaśiṣṭo nṛpo jñeyo nṛpamantrī caturthakaḥ || (
13.1
चित्तलार्के नृपे वृष्टिर्वृष्टिरुग्रा निशापतौ । (
cittalārke nṛpe vṛṣṭirvṛṣṭirugrā niśāpatau | (
13.2
वृष्टिर्मन्दा सदा भौमे चन्द्रजे वृष्टिरुत्तमा ॥ (
vṛṣṭirmandā sadā bhaume candraje vṛṣṭiruttamā || (
14.1
गुरौ च शोभना वृष्टिर्भार्गवे वृष्टिरुत्तमा । (
gurau ca śobhanā vṛṣṭirbhārgave vṛṣṭiruttamā | (
14.2
पृथिवी धूलिसम्पूर्णा वृष्टिहीना शनौ भवेत् ॥ (
pṛthivī dhūlisampūrṇā vṛṣṭihīnā śanau bhavet || (
15.1
चक्षूरोगो ज्वरारिष्टं सर्वोपद्रव एव च । (
cakṣūrogo jvarāriṣṭaṃ sarvopadrava eva ca | (
15.2
मन्दा वृष्टिः सदा वातो यत्राब्दे भास्करो नृपः ॥ (
mandā vṛṣṭiḥ sadā vāto yatrābde bhāskaro nṛpaḥ || (
16.1
यस्मिन् संवत्सरे चैव चन्द्रो राजा भवेद् ध्रुवम् । (
yasmin saṃvatsare caiva candro rājā bhaved dhruvam | (
16.2
कुर्यात् शस्यान्वितां पृथ्वीं नैरुज्यं चापि मानवे ॥ (
kuryāt śasyānvitāṃ pṛthvīṃ nairujyaṃ cāpi mānave || (
17.1
शस्यहानिर्भवेत्तत्र नित्यं रोगश्च मानवे । (
śasyahānirbhavettatra nityaṃ rogaśca mānave | (
17.2
यस्मिन् अब्दे कुजो राजा शस्यशून्या च मेदिनी ॥ (
yasmin abde kujo rājā śasyaśūnyā ca medinī || (
18.1
नैरुज्यं सुप्रचारश्च सुभिक्षं क्षितिमण्डले । (
nairujyaṃ supracāraśca subhikṣaṃ kṣitimaṇḍale | (
18.2
यत्राब्दे चन्द्रजो राजा सर्वशस्या च मेदिनी ॥ (
yatrābde candrajo rājā sarvaśasyā ca medinī || (
19.1
धर्मस्थितिर्मनःस्थैर्यं वृष्टिकारणमुत्तमम् । (
dharmasthitirmanaḥsthairyaṃ vṛṣṭikāraṇamuttamam | (
19.2
यस्मिन् अब्दे गुरू राजा सर्वा वसुमती मही ॥ (
yasmin abde gurū rājā sarvā vasumatī mahī || (
20.1
नृपाणां वर्धनं नित्यं धनधान्यादिकं फलम् । (
nṛpāṇāṃ vardhanaṃ nityaṃ dhanadhānyādikaṃ phalam | (
20.2
राजा दैत्यगुरुः कुर्यात् सर्वशस्यं रसातलम् ॥ (
rājā daityaguruḥ kuryāt sarvaśasyaṃ rasātalam || (
21.1
संग्रामो वातवृष्टिश्च रोगोपद्रव एव च । (
saṃgrāmo vātavṛṣṭiśca rogopadrava eva ca | (
21.2
मन्दा वृष्टिः सदा वातो नृपे संवत्सरे शनौ ॥ (
mandā vṛṣṭiḥ sadā vāto nṛpe saṃvatsare śanau || (
22.1
यथा वृष्टिफलं प्रोक्तं वत्सरग्रहभूपतौ । (
yathā vṛṣṭiphalaṃ proktaṃ vatsaragrahabhūpatau | (
22.2
तद्वद् वृष्टिफलं ज्ञेयं विज्ञैर्वत्सरमन्त्रिणि ॥ (
tadvad vṛṣṭiphalaṃ jñeyaṃ vijñairvatsaramantriṇi || (
23.1
अथ मेघनयनम् । (
atha meghanayanam | (
23.2
शकाब्दं वह्णिसंयुक्तं वेदभागसमाहृतम् । (
śakābdaṃ vahṇisaṃyuktaṃ vedabhāgasamāhṛtam | (
23.3
शेषं मेघं विजानीयादावर्तादि यथाक्रमम् ॥ (
śeṣaṃ meghaṃ vijānīyādāvartādi yathākramam || (
24.1
आवर्तंश्चैव संवर्तः पुष्करो द्रोण एव च । (
āvartaṃścaiva saṃvartaḥ puṣkaro droṇa eva ca | (
24.2
चत्वारो जलदाः प्रोक्ता आवर्तादि यथाक्रमम् ॥ (
catvāro jaladāḥ proktā āvartādi yathākramam || (
25.1
एकदेशेन चावर्तः संवर्तः सर्वतो जलम् । (
ekadeśena cāvartaḥ saṃvartaḥ sarvato jalam | (
25.2
पुष्करे दुष्करं वारि द्रोणे बहुजला मही ॥ (
puṣkare duṣkaraṃ vāri droṇe bahujalā mahī || (
26.1
अथ जलाढकनिर्णयः । (
atha jalāḍhakanirṇayaḥ | (
26.2
शतयोजनविस्तीर्णं त्रिंशद्योजनमुच्छ्रितम् । (
śatayojanavistīrṇaṃ triṃśadyojanamucchritam | (
26.3
आढकस्य भवेन्मानं मुनिभिः परिकीर्तितम् ॥ (
āḍhakasya bhavenmānaṃ munibhiḥ parikīrtitam || (
27.1
युग्माजगोमत्स्यगते शशाङ्के रविर्यदा कर्कटकं प्रयाति । (
yugmājagomatsyagate śaśāṅke raviryadā karkaṭakaṃ prayāti | (
27.2
जलं शताढं हरिकार्मुके ऽर्धं वदन्ति कन्यामृगयोरशीतिम् ॥ (
jalaṃ śatāḍhaṃ harikārmuke 'rdhaṃ vadanti kanyāmṛgayoraśītim || (
28.1
कुलीरकुम्भालितुलाभिधाने जलाढकं षण्णवतिं वदन्ति । (
kulīrakumbhālitulābhidhāne jalāḍhakaṃ ṣaṇṇavatiṃ vadanti | (
28.2
अनेन मानेन तु वत्सरस्य निरूप्य नीरं कृषिकर्म कार्यम् ॥ (
anena mānena tu vatsarasya nirūpya nīraṃ kṛṣikarma kāryam || (
29.1
समुद्रे दशभागांश्च षड्भागानपि पर्वते । (
samudre daśabhāgāṃśca ṣaḍbhāgānapi parvate | (
29.2
पृथिव्यां चतुरो भागान्सदा वर्षति वासवः ॥ (
pṛthivyāṃ caturo bhāgānsadā varṣati vāsavaḥ || (
30.1
अथ पौषवृष्टिज्ञानम् । (
atha pauṣavṛṣṭijñānam | (
30.2
सार्धं दिनद्वयं मानं कृत्वा पौषादिना बुधः । (
sārdhaṃ dinadvayaṃ mānaṃ kṛtvā pauṣādinā budhaḥ | (
30.3
गणयेन्मासिकीं वृष्टिमवृष्टिं वानिलक्रमात् ॥ (
gaṇayenmāsikīṃ vṛṣṭimavṛṣṭiṃ vānilakramāt || (
31.1
सौम्यवारुणयोर्वृष्टिरवृष्टिः पूर्वयाम्ययोः । (
saumyavāruṇayorvṛṣṭiravṛṣṭiḥ pūrvayāmyayoḥ | (
31.2
निर्वाते वृष्टिहानिः स्यात् संकुले संकुलं जलम् ॥ (
nirvāte vṛṣṭihāniḥ syāt saṃkule saṃkulaṃ jalam || (
32.1
एकैकं पञ्चदण्डेन मासस्य दिवसो मतः । (
ekaikaṃ pañcadaṇḍena māsasya divaso mataḥ | (
32.2
पूर्वार्द्धे वासरी वृष्टिरुत्तरार्द्धे च नैशिकी ॥ (
pūrvārddhe vāsarī vṛṣṭiruttarārddhe ca naiśikī || (
33.1
दत्त्वा दण्डे पताकां तु वातस्यानुक्रमेण च । (
dattvā daṇḍe patākāṃ tu vātasyānukrameṇa ca | (
33.2
विज्ञेया मासिकी वृष्टिः कृत्वा यत्नमहर्निशम् ॥ (
vijñeyā māsikī vṛṣṭiḥ kṛtvā yatnamaharniśam || (
34.1
धूलीभिरेव धवलीकृतमन्तरिक्षं विद्युच्छटाच्छुरितवारुणदिग्विभागम् । (
dhūlībhireva dhavalīkṛtamantarikṣaṃ vidyucchaṭācchuritavāruṇadigvibhāgam | (
34.2
पौषे यदा भवति मासि सिते च पक्षे तोयेन तत्र सकला प्लवते धरित्री ॥ (
pauṣe yadā bhavati māsi site ca pakṣe toyena tatra sakalā plavate dharitrī || (
35.1
पौषे मसि यदा वृष्टिः कुज्झटिर्वा यदा भवेत् । (
pauṣe masi yadā vṛṣṭiḥ kujjhaṭirvā yadā bhavet | (
35.2
तदादौ सप्तमे मासि वारिपूर्णा भवेन्मही ॥ (
tadādau saptame māsi vāripūrṇā bhavenmahī || (
36.1
यदा पौषे सिते पक्षे नभो मेघावृतं भवेत् । (
yadā pauṣe site pakṣe nabho meghāvṛtaṃ bhavet | (
36.2
तोयावृता धरित्री च भवेत् संवत्सरे तदा ॥ (
toyāvṛtā dharitrī ca bhavet saṃvatsare tadā || (
37.1
मीनवृश्चिकयोर्मध्ये यदि वर्षति वासवः । (
mīnavṛścikayormadhye yadi varṣati vāsavaḥ | (
37.2
तदादौ सप्तमे मासि तत्तिथौ प्लवते मही ॥ (
tadādau saptame māsi tattithau plavate mahī || (
38.1
अथ माघवृष्टिज्ञानम् । (
atha māghavṛṣṭijñānam | (
38.2
माघस्य सितसप्तम्यां वृष्टिर्वा मेघदर्शनम् । (
māghasya sitasaptamyāṃ vṛṣṭirvā meghadarśanam | (
38.3
तदा संवत्सरो धन्यः सर्वशस्यफलप्रदः ॥ (
tadā saṃvatsaro dhanyaḥ sarvaśasyaphalapradaḥ || (
39.1
माघे बहुलसप्तम्यां तथैव फाल्गुनस्य च । (
māghe bahulasaptamyāṃ tathaiva phālgunasya ca | (
39.2
चैत्रे शुक्लतृतीयायां वैशाखे प्रथमे ऽहनि ॥ (
caitre śuklatṛtīyāyāṃ vaiśākhe prathame 'hani || (
40.1
एतासु चण्डवातो वा तडिद्वृष्टिरथापि वा । (
etāsu caṇḍavāto vā taḍidvṛṣṭirathāpi vā | (
40.2
तदा स्याच्छोभना प्रावृड् भवेत्सस्यवती मही ॥ (
tadā syācchobhanā prāvṛḍ bhavetsasyavatī mahī || (
41.1
सप्तम्यां स्वातियोगे यदि पतति जलं माघपक्षे ऽन्धकारे वायुर्वा चण्डवेगः सजलजलधरो गर्जितो वासवो वा । (
saptamyāṃ svātiyoge yadi patati jalaṃ māghapakṣe 'ndhakāre vāyurvā caṇḍavegaḥ sajalajaladharo garjito vāsavo vā | (
41.2
विद्युन्मालाकुलं वा यदि भवति नभो नष्टचन्द्रार्कतारं तावद्वर्षन्ति मेषा धरणितलगता यावद् आ कार्तिकान्तम् ॥ (
vidyunmālākulaṃ vā yadi bhavati nabho naṣṭacandrārkatāraṃ tāvadvarṣanti meṣā dharaṇitalagatā yāvad ā kārtikāntam || (
42.1
माघे मासि निरन्तरं यदि भवेत् प्रालेयतोयागमो वाता वान्ति च फाल्गुने जलधरैश्चित्रे च छन्नं नभः । (
māghe māsi nirantaraṃ yadi bhavet prāleyatoyāgamo vātā vānti ca phālgune jaladharaiścitre ca channaṃ nabhaḥ | (
42.2
वैशाखे करकाः पतन्ति सततं ज्यैष्ठे प्रचण्डातपाः तावद्वर्षति वासवो रविरसौ यावत्तुलायां व्रजेत् ॥ (
vaiśākhe karakāḥ patanti satataṃ jyaiṣṭhe pracaṇḍātapāḥ tāvadvarṣati vāsavo ravirasau yāvattulāyāṃ vrajet || (
43.1
अथ फाल्गुनवृष्टिज्ञानम् । (
atha phālgunavṛṣṭijñānam | (
43.2
पञ्चम्यादिषु पञ्चसु कुम्भे ऽर्के यदि भवति रोहिणीयोगाः । (
pañcamyādiṣu pañcasu kumbhe 'rke yadi bhavati rohiṇīyogāḥ | (
43.3
अधमतमाधममध्यममहदतिमहाम्भसां निपातः ॥ (
adhamatamādhamamadhyamamahadatimahāmbhasāṃ nipātaḥ || (
44.1
अथ चैत्रवृष्टिज्ञानम् । (
atha caitravṛṣṭijñānam | (
44.2
प्रतिपदि मधुमासे भानुवारः सितायां यदि भवति तदा स्याच्चित्तला वृष्टिरब्दे । (
pratipadi madhumāse bhānuvāraḥ sitāyāṃ yadi bhavati tadā syāccittalā vṛṣṭirabde | (
44.3
अविरलपृथुधारासान्द्रवृष्टिप्रवाहैर् धरणितलम् अशेषं प्लाव्यते सोमवारे ॥ (
aviralapṛthudhārāsāndravṛṣṭipravāhair dharaṇitalam aśeṣaṃ plāvyate somavāre || (
45.1
अवनितनयवारे वारिवृष्टिर्न सम्यग् बुधगुरुभृगुजानां शस्यसम्पत्प्रमोदः । (
avanitanayavāre vārivṛṣṭirna samyag budhagurubhṛgujānāṃ śasyasampatpramodaḥ | (
45.2
जलनिधिरपि शोषं याति वारे च शौरेर्भवति खलु धरित्री धूलिजालैरदृश्या ॥ (
jalanidhirapi śoṣaṃ yāti vāre ca śaurerbhavati khalu dharitrī dhūlijālairadṛśyā || (
46.1
चैत्राद्यभागे चित्रायां भवेच्च चित्तला क्षितिः । (
caitrādyabhāge citrāyāṃ bhavecca cittalā kṣitiḥ | (
46.2
शेषे नीचैर्न वात्यर्थं क्ष्मामध्ये बहुवर्षिणी ॥ (
śeṣe nīcairna vātyarthaṃ kṣmāmadhye bahuvarṣiṇī || (
47.1
मूलस्यादौ यमस्यान्ते चैत्रे वायुरहर्निशम् । (
mūlasyādau yamasyānte caitre vāyuraharniśam | (
47.2
आर्द्रादीनि च ऋक्षाणि वृष्टिहेतोर्विशोधयेत् ॥ (
ārdrādīni ca ṛkṣāṇi vṛṣṭihetorviśodhayet || (
48.1
अथ वैशाखवृष्टिज्ञानम् । (
atha vaiśākhavṛṣṭijñānam | (
48.2
प्रवाहयुतनद्यां तु दण्डं न्यस्य जले निशि । (
pravāhayutanadyāṃ tu daṇḍaṃ nyasya jale niśi | (
48.3
वैशाखशुक्लप्रतिपत्तिथौ वृष्टिं निरूपयेत् ॥ (
vaiśākhaśuklapratipattithau vṛṣṭiṃ nirūpayet || (
49.1
ॐ सिद्धिरिति मन्त्रेण मन्त्रयित्वा शतद्वयम् । (
ॐ siddhiriti mantreṇa mantrayitvā śatadvayam | (
49.2
अङ्कयित्वा तु तद्दण्डम् अङ्कतुल्ये जले क्षिपेत् ॥ (
aṅkayitvā tu taddaṇḍam aṅkatulye jale kṣipet || (
50.1
प्रातरुत्थाय सहसा तदङ्कं तु निरूपयेत् । (
prātarutthāya sahasā tadaṅkaṃ tu nirūpayet | (
50.2
समं चैवाधिकं न्यूनं भविष्यज्जलकाङ्क्षया ॥ (
samaṃ caivādhikaṃ nyūnaṃ bhaviṣyajjalakāṅkṣayā || (
51.1
गतवत्सरवद्वारि वन्या चैव समे भवेत् । (
gatavatsaravadvāri vanyā caiva same bhavet | (
51.2
हीने हीनं भवेद्वारि भवेद् वन्या च तादृशी ॥ (
hīne hīnaṃ bhavedvāri bhaved vanyā ca tādṛśī || (
52.1
अङ्काधिक्ये च द्विगुणा वृष्टिर्वन्या च जायते । (
aṅkādhikye ca dviguṇā vṛṣṭirvanyā ca jāyate | (
52.2
इति पराशरेणोक्तं भविष्यद्वृष्टिलक्षणम् ॥ (
iti parāśareṇoktaṃ bhaviṣyadvṛṣṭilakṣaṇam || (
53.1
सूर्योदये विप्लवतो जगतां विपत्तिर्मध्यं गते दिनकरे बहुशस्यहानिः । (
sūryodaye viplavato jagatāṃ vipattirmadhyaṃ gate dinakare bahuśasyahāniḥ | (
53.2
अस्तंगते दिनकरे तु तदर्धशस्यं ऐश्वर्यभोगमतुलं खलु चार्धरात्रे ॥ (
astaṃgate dinakare tu tadardhaśasyaṃ aiśvaryabhogamatulaṃ khalu cārdharātre || (
54.1
रेखात्रयं समुल्लिख्य ताभिस्ताश्च विवर्धयेत् । (
rekhātrayaṃ samullikhya tābhistāśca vivardhayet | (
54.2
त्रिशृङ्गं सर्वकोणेषु पर्वतं तत्र दापयेत् ॥ (
triśṛṅgaṃ sarvakoṇeṣu parvataṃ tatra dāpayet || (
55.1
ईशानादिदक्षिणाङ्कान् स लिखेद् अनलादितः । (
īśānādidakṣiṇāṅkān sa likhed analāditaḥ | (
55.2
येन येनाजसंक्रान्तिस्तेन प्रावृट्फलं भवेत् ॥ (
yena yenājasaṃkrāntistena prāvṛṭphalaṃ bhavet || (
56.1
अतिवृष्टिः समुद्रे स्यादनावृष्टिस्तु पर्वते । (
ativṛṣṭiḥ samudre syādanāvṛṣṭistu parvate | (
56.2
कक्षयोश्चित्तला वृष्टिः सुवृष्टिस्तीरसङ्गमे ॥ (
kakṣayościttalā vṛṣṭiḥ suvṛṣṭistīrasaṅgame || (
57.1
अथ ज्यैष्ठवृष्टिलक्षणम् । (
atha jyaiṣṭhavṛṣṭilakṣaṇam | (
57.2
चित्रास्वातीविशाखासु ज्यैष्ठे मासि निरभ्रता । (
citrāsvātīviśākhāsu jyaiṣṭhe māsi nirabhratā | (
57.3
तास्वेव श्रावणे मासि यदि वर्षति वासवः । (
tāsveva śrāvaṇe māsi yadi varṣati vāsavaḥ | (
57.4
तदा संवत्सरो धन्यो बहुशस्यफलप्रदः ॥ (
tadā saṃvatsaro dhanyo bahuśasyaphalapradaḥ || (
58.1
ज्यैष्ठादौ सितपक्षे च आर्द्रादिदशर्क्षके । (
jyaiṣṭhādau sitapakṣe ca ārdrādidaśarkṣake | (
58.2
सजला निर्जला यान्ति निर्जलाः सजला इव ॥ (
sajalā nirjalā yānti nirjalāḥ sajalā iva || (
59.1
अथावाहवृष्टिलक्षणम् । (
athāvāhavṛṣṭilakṣaṇam | (
59.2
आषाढ्यां पौर्णमास्यां सुरपतिककुभो वाति वातः सुवृष्टिः शस्यध्वंसं प्रकुर्याद्दहनदिशिगतो मन्दवृष्टिर्यमेन । (
āṣāḍhyāṃ paurṇamāsyāṃ surapatikakubho vāti vātaḥ suvṛṣṭiḥ śasyadhvaṃsaṃ prakuryāddahanadiśigato mandavṛṣṭiryamena | (
59.3
नैकस्यां शस्यहानिर्वरुणदिशि जलं वायुना वायुकोपः कौबेर्यां शस्यपूर्णां प्रथयति नियतं मेदिनीं शम्भुना च ॥ (
naikasyāṃ śasyahānirvaruṇadiśi jalaṃ vāyunā vāyukopaḥ kauberyāṃ śasyapūrṇāṃ prathayati niyataṃ medinīṃ śambhunā ca || (
60.1
आषाढस्य सिते पक्षे नवम्यां यदि वर्षति । (
āṣāḍhasya site pakṣe navamyāṃ yadi varṣati | (
60.2
वर्षत्येव तदा देवस्तत्रावृष्टौ कुतो जलम् ॥ (
varṣatyeva tadā devastatrāvṛṣṭau kuto jalam || (
61.1
शुक्लाषाढ्यां नवम्यामुदयगिरितटी निर्मलत्वं प्रयाति स्वीयं कायं विधत्ते खरतनुकिरणो मण्डलाकारयोगम् । (
śuklāṣāḍhyāṃ navamyāmudayagiritaṭī nirmalatvaṃ prayāti svīyaṃ kāyaṃ vidhatte kharatanukiraṇo maṇḍalākārayogam | (
61.2
जीमूतैर्वेष्टितो ऽसौ यदि भवति रविर्गम्यमानो ऽस्तशैले तावत्पर्यन्तमेव प्रगलति जलदो यावदस्तं तुलायाः ॥ (
jīmūtairveṣṭito 'sau yadi bhavati ravirgamyamāno 'staśaile tāvatparyantameva pragalati jalado yāvadastaṃ tulāyāḥ || (
62.1
अथ श्रावणवृष्टिलक्षणम् । (
atha śrāvaṇavṛṣṭilakṣaṇam | (
62.2
रोहिण्यां श्रावणे मासि यदि वर्षति वासवः । (
rohiṇyāṃ śrāvaṇe māsi yadi varṣati vāsavaḥ | (
62.3
तदा वृष्टिर्भवेत्तावद् यावन्नोत्तिष्ठते हरिः ॥ (
tadā vṛṣṭirbhavettāvad yāvannottiṣṭhate hariḥ || (
63.1
कर्कटे रोहिणीकक्षे यदि वृष्टिर्न जायते । (
karkaṭe rohiṇīkakṣe yadi vṛṣṭirna jāyate | (
63.2
तदा पराशरः प्राह हा हा लोकस्य का गतिः ॥ (
tadā parāśaraḥ prāha hā hā lokasya kā gatiḥ || (
64.1
श्रावणे मासि रोहिण्यां न भवेद्वर्षणं यदि । (
śrāvaṇe māsi rohiṇyāṃ na bhavedvarṣaṇaṃ yadi | (
64.2
विफलारम्भसंक्लेशास्तदा स्युः कृषिवृत्तयः ॥ (
viphalārambhasaṃkleśāstadā syuḥ kṛṣivṛttayaḥ || (
65.1
अथ सद्योवृष्टिज्ञानम् । (
atha sadyovṛṣṭijñānam | (
65.2
जलस्थो जलहस्तो वा निकटे ऽथ जलस्य वा । (
jalastho jalahasto vā nikaṭe 'tha jalasya vā | (
65.3
स्रष्टा पृच्छति सृष्ट्यर्थं वृष्टिः संजायते चिरात् ॥ (
sraṣṭā pṛcchati sṛṣṭyarthaṃ vṛṣṭiḥ saṃjāyate cirāt || (
66.1
उत्तिष्ठत्यण्डमादाय यदा चैव पिपीलिका । (
uttiṣṭhatyaṇḍamādāya yadā caiva pipīlikā | (
66.2
भेकः शब्दायते कस्मात् तदा वृष्टिर्भवेद्ध्रुवम् ॥ (
bhekaḥ śabdāyate kasmāt tadā vṛṣṭirbhaveddhruvam || (
67.1
बिडाला नकुलाः सर्पा ये चान्ये वा बिलेशयाः । (
biḍālā nakulāḥ sarpā ye cānye vā bileśayāḥ | (
67.2
धावन्ति शलभा मत्ताः सद्योवृष्टिर्भवेद् ध्रुवम् ॥ (
dhāvanti śalabhā mattāḥ sadyovṛṣṭirbhaved dhruvam || (
68.1
कुर्वन्ति बालका मार्गे धूलिभिः सेतुबन्धनम् । (
kurvanti bālakā mārge dhūlibhiḥ setubandhanam | (
68.2
मयूराश्चैव नृत्यन्ति सद्योवृष्टिर्भवेद् ध्रुवम् ॥ (
mayūrāścaiva nṛtyanti sadyovṛṣṭirbhaved dhruvam || (
69.1
आघातवातदुष्टानां नृणामङ्गे व्यथा यदि । (
āghātavātaduṣṭānāṃ nṛṇāmaṅge vyathā yadi | (
69.2
वृक्षाग्रारोहणं चाहेः सद्योवर्षणलक्षणम् ॥ (
vṛkṣāgrārohaṇaṃ cāheḥ sadyovarṣaṇalakṣaṇam || (
70.1
पक्षयोः शोषणं रौद्रे खगानामम्बुचारिणाम् । (
pakṣayoḥ śoṣaṇaṃ raudre khagānāmambucāriṇām | (
70.2
झिञ्झीरवस् तथाकाशे सद्यो वर्षणलक्षणम् ॥ (
jhiñjhīravas tathākāśe sadyo varṣaṇalakṣaṇam || (
71.1
अथ ग्रहसंचारे वृष्टिज्ञानम् । (
atha grahasaṃcāre vṛṣṭijñānam | (
71.2
चलत्यङ्गारके वृष्टिर्ध्रुवा वृष्टिः शनैश्चरे । (
calatyaṅgārake vṛṣṭirdhruvā vṛṣṭiḥ śanaiścare | (
71.3
वारिपूर्णां महीं कृत्वा पश्चात् संचरते गुप्तः ॥ (
vāripūrṇāṃ mahīṃ kṛtvā paścāt saṃcarate guptaḥ || (
72.1
ग्रहाणामुदये चास्ते तथा वक्रातिचारयोः । (
grahāṇāmudaye cāste tathā vakrāticārayoḥ | (
72.2
प्रायो वर्षन्ति हि घना नृपाणामुद्यमेषु च ॥ (
prāyo varṣanti hi ghanā nṛpāṇāmudyameṣu ca || (
73.1
चित्रामध्यगते जीवे भिन्नभाण्डमिव स्रवेत् । (
citrāmadhyagate jīve bhinnabhāṇḍamiva sravet | (
73.2
ततः स्वातिं समासाद्य महामेघान् विमुञ्चति ॥ (
tataḥ svātiṃ samāsādya mahāmeghān vimuñcati || (
74.1
पुष्येणोपचितान् मेघान् स्वातिरेका व्यपोहति । (
puṣyeṇopacitān meghān svātirekā vyapohati | (
74.2
श्रवणे जनितं वर्षं रेवत्येका विमुञ्चति ॥ (
śravaṇe janitaṃ varṣaṃ revatyekā vimuñcati || (
75.1
अथानावृष्टिलक्षणम् । (
athānāvṛṣṭilakṣaṇam | (
75.2
ध्रुवे च वैष्णवे हस्ते मूले शक्रे चरन् कुजः । (
dhruve ca vaiṣṇave haste mūle śakre caran kujaḥ | (
75.3
सद्यः करोत्यनावृष्टिं कृत्तिकासु मघासु च ॥ (
sadyaḥ karotyanāvṛṣṭiṃ kṛttikāsu maghāsu ca || (
76.1
कुजपृष्ठगतो भानुः समुद्रमपि शोषयेत् । (
kujapṛṣṭhagato bhānuḥ samudramapi śoṣayet | (
76.2
स एव विपरीतस्तु पर्वतानपि प्लावयेत् ॥ (
sa eva viparītastu parvatānapi plāvayet || (
77.1
सद्यो निकृन्तयेद्वृष्टिं चित्रामध्यगतो भृगुः । (
sadyo nikṛntayedvṛṣṭiṃ citrāmadhyagato bhṛguḥ | (
77.2
अङ्गारको यदा सिंहे तदाङ्गारमयी मही ॥ (
aṅgārako yadā siṃhe tadāṅgāramayī mahī || (
78.1
स एव रविणा युक्तः समुद्रमपि शोषयेत् ॥ (
sa eva raviṇā yuktaḥ samudramapi śoṣayet || (
79.1
अथ कृष्यवेक्षणम् । (
atha kṛṣyavekṣaṇam | (
79.2
फलत्यवेक्षिता स्वर्णं दैन्यं सैवानवेक्षिता । (
phalatyavekṣitā svarṇaṃ dainyaṃ saivānavekṣitā | (
79.3
कृषिः कृषिपुराणज्ञ इत्युवाच पराशरः ॥ (
kṛṣiḥ kṛṣipurāṇajña ityuvāca parāśaraḥ || (
80.1
अथ चान्ये मुनयः । (
atha cānye munayaḥ | (
80.2
पितुरन्तःपुरं दद्यान्मातुर्दद्यान्महानसम् । (
piturantaḥpuraṃ dadyānmāturdadyānmahānasam | (
80.3
गोषु चात्मसमं दद्यात् स्वयमेव कृषिं व्रजेत् ॥ (
goṣu cātmasamaṃ dadyāt svayameva kṛṣiṃ vrajet || (
81.1
कृषिगावो वणिग्विद्याः स्त्रियो राजकुलानि च । (
kṛṣigāvo vaṇigvidyāḥ striyo rājakulāni ca | (
81.2
क्षणेनैकेन सीदन्ति मुहूर्तमनवेक्षणात् ॥ (
kṣaṇenaikena sīdanti muhūrtamanavekṣaṇāt || (
82.1
समर्थेन कृषिः कार्या लोकानां हितकाम्यया । (
samarthena kṛṣiḥ kāryā lokānāṃ hitakāmyayā | (
82.2
असमर्थो हि कृषको भिक्षां प्राप्नोति मानवः ॥ (
asamartho hi kṛṣako bhikṣāṃ prāpnoti mānavaḥ || (
83.1
गोहितः क्षेत्रगामी च कालज्ञो बीजतत्परः । (
gohitaḥ kṣetragāmī ca kālajño bījatatparaḥ | (
83.2
वितन्द्रः सर्वशस्याढ्यः कृषको नावसीदति ॥ (
vitandraḥ sarvaśasyāḍhyaḥ kṛṣako nāvasīdati || (
84.1
अथ वाहनविधानम् । (
atha vāhanavidhānam | (
84.2
कृषिं च तादृशीं कुर्याद्यथा वाहान्न पीडयेत् । (
kṛṣiṃ ca tādṛśīṃ kuryādyathā vāhānna pīḍayet | (
84.3
वाहपीडार्जितं शस्यं गर्हितं सर्वकर्मसु ॥ (
vāhapīḍārjitaṃ śasyaṃ garhitaṃ sarvakarmasu || (
85.1
वाहपीडार्जितं शस्यं फलितं च चतुर्गुणम् । (
vāhapīḍārjitaṃ śasyaṃ phalitaṃ ca caturguṇam | (
85.2
वाहनिःश्वासवातेन तद्द्रुतं च विनश्यति ॥ (
vāhaniḥśvāsavātena taddrutaṃ ca vinaśyati || (
86.1
गुडकैर्यवसैर्धूमैस्तथान्यैरपि पोषणैः । (
guḍakairyavasairdhūmaistathānyairapi poṣaṇaiḥ | (
86.2
वाहाः क्वचिन्न सीदन्ति सायं प्रातश्च चारणात् ॥ (
vāhāḥ kvacinna sīdanti sāyaṃ prātaśca cāraṇāt || (
87.1
गोशाला सुदृढा यस्य शुचिर्गोमयवर्जिता । (
gośālā sudṛḍhā yasya śucirgomayavarjitā | (
87.2
तस्य वाहा विवर्धन्ते पोषणैरपि वर्जिताः ॥ (
tasya vāhā vivardhante poṣaṇairapi varjitāḥ || (
88.1
गोशकृन्मूत्रलिप्ताङ्गा वाहा यत्र दिने दिने । (
gośakṛnmūtraliptāṅgā vāhā yatra dine dine | (
88.2
निःसरन्ति गवां स्थानात् तत्र किं पोषणादिभिः ॥ (
niḥsaranti gavāṃ sthānāt tatra kiṃ poṣaṇādibhiḥ || (
89.1
पञ्चपदा तु गोशाला गवां वृद्धिकरी स्मृता । (
pañcapadā tu gośālā gavāṃ vṛddhikarī smṛtā | (
89.2
सिंहगेहे कृता सैव गोनाशं कुरुते ध्रुवम् ॥ (
siṃhagehe kṛtā saiva gonāśaṃ kurute dhruvam || (
90.1
कांस्यं कांस्योदकं चैव तप्तमण्डं झषोदकम् । (
kāṃsyaṃ kāṃsyodakaṃ caiva taptamaṇḍaṃ jhaṣodakam | (
90.2
कार्पासशोधनं चैव गोस्थाने गोविनाशकृत् ॥ (
kārpāsaśodhanaṃ caiva gosthāne govināśakṛt || (
91.1
संमार्जनीं च मुसलमुच्छिष्टं गोनिकेतने । (
saṃmārjanīṃ ca musalamucchiṣṭaṃ goniketane | (
91.2
कृत्वा गोनाशमाप्नोति तत्राजबन्धनाद् ध्रुवम् ॥ (
kṛtvā gonāśamāpnoti tatrājabandhanād dhruvam || (
92.1
गोमूत्रजालकेनैव यत्रावस्करमोचनम् । (
gomūtrajālakenaiva yatrāvaskaramocanam | (
92.2
कुर्वन्ति गृहमेधिन्यस्तत्र का वाहवासना ॥ (
kurvanti gṛhamedhinyastatra kā vāhavāsanā || (
93.1
विलब्धिं गोमयस्यापि रविभौमशनेर्दिने । (
vilabdhiṃ gomayasyāpi ravibhaumaśanerdine | (
93.2
न कारयेद् भ्रमेणापि गोवृद्धिं यदि वाञ्छति ॥ (
na kārayed bhrameṇāpi govṛddhiṃ yadi vāñchati || (
94.1
वारत्रयं परित्यज्य दद्यादन्येषु गोमयम् । (
vāratrayaṃ parityajya dadyādanyeṣu gomayam | (
94.2
शनिभौमार्कवारेषु गवां हानिकरः स्मृतः ॥ (
śanibhaumārkavāreṣu gavāṃ hānikaraḥ smṛtaḥ || (
95.1
सन्ध्यायां तु गवां स्थाने दीपो यत्र न दीयते । (
sandhyāyāṃ tu gavāṃ sthāne dīpo yatra na dīyate | (
95.2
स्थानं ततकमलाहीनं वीक्ष्य क्रन्दन्ति गोगणाः ॥ (
sthānaṃ tatakamalāhīnaṃ vīkṣya krandanti gogaṇāḥ || (
96.1
हलमष्टगवं प्रोक्तं षड्गवं व्यवहारिकम् । (
halamaṣṭagavaṃ proktaṃ ṣaḍgavaṃ vyavahārikam | (
96.2
चतुर्गवं नृशंसनां द्विगवं तु गवाशिनाम् ॥ (
caturgavaṃ nṛśaṃsanāṃ dvigavaṃ tu gavāśinām || (
97.1
नित्यं दशहले लक्ष्मीर्नित्यं पञ्चहले धनम् । (
nityaṃ daśahale lakṣmīrnityaṃ pañcahale dhanam | (
97.2
नित्यं तु त्रिहले भक्तं नित्यमेकहले ऋणम् ॥ (
nityaṃ tu trihale bhaktaṃ nityamekahale ṛṇam || (
98.1
आत्मपोषणमात्रं तु द्विहलेन च सर्वदा । (
ātmapoṣaṇamātraṃ tu dvihalena ca sarvadā | (
98.2
पितृदेवातिथीनां च नान्नदाने भवेत् क्षमः ॥ (
pitṛdevātithīnāṃ ca nānnadāne bhavet kṣamaḥ || (
99.1
अथ गोपर्वकथनम् । (
atha goparvakathanam | (
99.2
गोपूजां कार्तिके कुर्याल्लगुडप्रतिपत्तिथौ । (
gopūjāṃ kārtike kuryāllaguḍapratipattithau | (
99.3
बद्ध्वा श्यामलतां शृङ्गे लिप्त्वा तैलहरिद्रया ॥ (
baddhvā śyāmalatāṃ śṛṅge liptvā tailaharidrayā || (
100.1
कुङ्कुमैश्चन्दनैश्चापि कृत्वा चाङ्गे विलेपनम् । (
kuṅkumaiścandanaiścāpi kṛtvā cāṅge vilepanam | (
100.2
उद्यम्य लगुडं हस्ते गोपालाः कृतभूषणाः ॥ (
udyamya laguḍaṃ haste gopālāḥ kṛtabhūṣaṇāḥ || (
101.1
ततो वाद्यैश्च गीतैश्च मण्डयित्वाम्बरादिभिः । (
tato vādyaiśca gītaiśca maṇḍayitvāmbarādibhiḥ | (
101.2
भ्रामयेयुर्वृषं मुख्यं ग्रामे गोविघ्नशान्तये ॥ (
bhrāmayeyurvṛṣaṃ mukhyaṃ grāme govighnaśāntaye || (
102.1
गवामङ्गे ततो दद्यात् कार्तिकप्रथमे दिने । (
gavāmaṅge tato dadyāt kārtikaprathame dine | (
102.2
तैलं हरिद्रया युक्तं मिलित्वा कृषकैः सह ॥ (
tailaṃ haridrayā yuktaṃ militvā kṛṣakaiḥ saha || (
103.1
तप्तलौहं दिने तस्मिन् गवामङ्गेषु दापयेत् । (
taptalauhaṃ dine tasmin gavāmaṅgeṣu dāpayet | (
103.2
छेदनं च प्रकुर्वीत लाङ्गूलकचकर्णयोः ॥ (
chedanaṃ ca prakurvīta lāṅgūlakacakarṇayoḥ || (
104.1
सर्वा गोजातयः सुस्था भवन्त्येतेन तद्गृहे । (
sarvā gojātayaḥ susthā bhavantyetena tadgṛhe | (
104.2
नानाव्याधिविनिर्मुक्ता वर्षमेकं न संशयः ॥ (
nānāvyādhivinirmuktā varṣamekaṃ na saṃśayaḥ || (
105.1
अथ गोयात्राप्रवेशौ । (
atha goyātrāpraveśau | (
105.2
पूर्वात्रयं धनिष्ठा च इन्द्राग्निसौम्यवारुणाः । (
pūrvātrayaṃ dhaniṣṭhā ca indrāgnisaumyavāruṇāḥ | (
105.3
एते शुभप्रदा नित्यं गवां यात्राप्रवेशयोः ॥ (
ete śubhapradā nityaṃ gavāṃ yātrāpraveśayoḥ || (
106.1
त्रिषूत्तरेषु रोहिण्यां सिनीवाली चतुर्दशी । (
triṣūttareṣu rohiṇyāṃ sinīvālī caturdaśī | (
106.2
पुष्यश्रवणहस्तेषु चित्रायामष्टमीषु च ॥ (
puṣyaśravaṇahasteṣu citrāyāmaṣṭamīṣu ca || (
107.1
गवां यात्रां न कुर्वीत प्रस्थानं वा प्रवेशनम् । (
gavāṃ yātrāṃ na kurvīta prasthānaṃ vā praveśanam | (
107.2
पशवस्तस्य नश्यन्ति ये चान्ये तृणचारिणः ॥ (
paśavastasya naśyanti ye cānye tṛṇacāriṇaḥ || (
108.1
अर्कार्किकुजवारेषु गवां यात्राप्रवेशयोः । (
arkārkikujavāreṣu gavāṃ yātrāpraveśayoḥ | (
108.2
गमने गोविनाशः स्यात् प्रवेशे गृहिणो वधः ॥ (
gamane govināśaḥ syāt praveśe gṛhiṇo vadhaḥ || (
109.1
अथ गोमयकूटोद्धारः । (
atha gomayakūṭoddhāraḥ | (
109.2
माघे गोमयकूटं तु सम्पूज्य श्रद्धयान्वितः । (
māghe gomayakūṭaṃ tu sampūjya śraddhayānvitaḥ | (
109.3
शोभने दिवसे ऋक्षे कुद्दालैस्तोलयेत्ततः ॥ (
śobhane divase ṛkṣe kuddālaistolayettataḥ || (
110.1
रौद्रे संशोष्य तत् सर्वं कृत्वा गुण्डकरूपिणम् । (
raudre saṃśoṣya tat sarvaṃ kṛtvā guṇḍakarūpiṇam | (
110.2
फाल्गुने प्रतिकेदारे सारं गर्ते निधापयेत् ॥ (
phālgune pratikedāre sāraṃ garte nidhāpayet || (
111.1
ततो वपनकाले तु कुर्यात् सारविमोचनम् । (
tato vapanakāle tu kuryāt sāravimocanam | (
111.2
विना सारेण यद्धान्यं वर्धते फलवर्जितम् ॥ (
vinā sāreṇa yaddhānyaṃ vardhate phalavarjitam || (
112.1
अथ हलसामग्रीकथनम् । (
atha halasāmagrīkathanam | (
112.2
ईषायुगहलस्थाणुर्निर्योलस्तस्य पाशिकाः । (
īṣāyugahalasthāṇurniryolastasya pāśikāḥ | (
112.3
अड्डचल्लश्च शौलश्च पच्चनी च हलाष्टकम् ॥ (
aḍḍacallaśca śaulaśca paccanī ca halāṣṭakam || (
113.1
पञ्चहस्ता भवेदीषा स्थाणुः पञ्चवितस्तिकः । (
pañcahastā bhavedīṣā sthāṇuḥ pañcavitastikaḥ | (
113.2
सार्धहस्तस्तु निर्योलो युगं कर्णसमानकम् ॥ (
sārdhahastastu niryolo yugaṃ karṇasamānakam || (
114.1
निर्योलः पाशिका चैव अड्डचल्लस्तथैव च । (
niryolaḥ pāśikā caiva aḍḍacallastathaiva ca | (
114.2
द्वादशाङ्गुलमानौ तौ शौलो रत्निप्रमाणकः ॥ (
dvādaśāṅgulamānau tau śaulo ratnipramāṇakaḥ || (
115.1
सार्धद्वादशमुष्टिर्वा कार्या वा नवमुष्टिका । (
sārdhadvādaśamuṣṭirvā kāryā vā navamuṣṭikā | (
115.2
दृढा पच्चनिका ज्ञेया लौहाभा वंशसंभवा ॥ (
dṛḍhā paccanikā jñeyā lauhābhā vaṃśasaṃbhavā || (
116.1
आबद्धो मण्डलाकारश्चतुःपञ्चाशदङ्गुलः । (
ābaddho maṇḍalākāraścatuḥpañcāśadaṅgulaḥ | (
116.2
योत्रं हस्तचतुष्कं स्यात् रज्जुः पञ्चकरात्मिका ॥ (
yotraṃ hastacatuṣkaṃ syāt rajjuḥ pañcakarātmikā || (
117.1
पञ्चाङ्गुल्यधिको हस्तो हस्तो वा फालकः स्मृतः । (
pañcāṅgulyadhiko hasto hasto vā phālakaḥ smṛtaḥ | (
117.2
अर्कस्य पत्रसदृशी कालिका तु नवाङ्गुला ॥ (
arkasya patrasadṛśī kālikā tu navāṅgulā || (
118.1
एकविंशतिशल्यस्तु विद्धकः परिकीर्तितः । (
ekaviṃśatiśalyastu viddhakaḥ parikīrtitaḥ | (
118.2
नवहस्ता तु मदिका प्रशस्ता सर्वकर्मसु ॥ (
navahastā tu madikā praśastā sarvakarmasu || (
119.1
इयं हि हलसामग्री पराशरमुनेर्मता । (
iyaṃ hi halasāmagrī parāśaramunermatā | (
119.2
सुदृढा कृषकैः कार्या शुभदा सर्वकर्मसु ॥ (
sudṛḍhā kṛṣakaiḥ kāryā śubhadā sarvakarmasu || (
120.1
अदृढायुक्तमाना या सामग्री वाहनस्य च । (
adṛḍhāyuktamānā yā sāmagrī vāhanasya ca | (
120.2
विघ्नं पदे पदे कुर्यात् कर्षकाले न संशयः ॥ (
vighnaṃ pade pade kuryāt karṣakāle na saṃśayaḥ || (
121.1
अथ हलप्रसारणम् । (
atha halaprasāraṇam | (
121.2
अनिलोत्तररोहिण्यां मृगमूलपुनर्वसौ । (
anilottararohiṇyāṃ mṛgamūlapunarvasau | (
121.3
पुष्यश्रवणहस्तासु कुर्याद्धलप्रसारणम् ॥ (
puṣyaśravaṇahastāsu kuryāddhalaprasāraṇam || (
122.1
हलप्रसारणं कार्यं कृषकैः शस्यवृद्धये । (
halaprasāraṇaṃ kāryaṃ kṛṣakaiḥ śasyavṛddhaye | (
122.2
शुक्रेन्दुजीवारेषु शशिजस्य विशेषतः ॥ (
śukrendujīvāreṣu śaśijasya viśeṣataḥ || (
123.1
भौमार्कदिवसे चैव तथा च शनिवासरे । (
bhaumārkadivase caiva tathā ca śanivāsare | (
123.2
कृषिकर्मसमारम्भे राज्योपद्रवमादिशेत् ॥ (
kṛṣikarmasamārambhe rājyopadravamādiśet || (
124.1
दशम्येकादशी चैव द्वितीया पञ्चमी तथा । (
daśamyekādaśī caiva dvitīyā pañcamī tathā | (
124.2
त्रयोदशी तृतीया च सप्तमी च शुभावहा ॥ (
trayodaśī tṛtīyā ca saptamī ca śubhāvahā || (
125.1
शस्यक्षयः प्रतिपदि द्वादश्यां बधबन्धनम् । (
śasyakṣayaḥ pratipadi dvādaśyāṃ badhabandhanam | (
125.2
बहुविघ्नकरी षष्ठी कुहूः कर्षकनाशिनी ॥ (
bahuvighnakarī ṣaṣṭhī kuhūḥ karṣakanāśinī || (
126.1
हन्त्यष्टमी बलीवर्दान् नवमी शस्यघातिनी । (
hantyaṣṭamī balīvardān navamī śasyaghātinī | (
126.2
चतुर्थी कीटजननी पतिं हन्ति चतुर्दशी ॥ (
caturthī kīṭajananī patiṃ hanti caturdaśī || (
127.1
वृषे मीने च कन्यायां युग्मे धनुषि वृश्चिके । (
vṛṣe mīne ca kanyāyāṃ yugme dhanuṣi vṛścike | (
127.2
एतेषु शुभलग्नेषु कुर्याद्धलप्रसारणम् ॥ (
eteṣu śubhalagneṣu kuryāddhalaprasāraṇam || (
128.1
मेषलग्ने पशुं हन्यात् कर्कटे जलजाद्भयम् । (
meṣalagne paśuṃ hanyāt karkaṭe jalajādbhayam | (
128.2
सिंहे सर्पभयं चैव कुम्भे चौरभयं तथा ॥ (
siṃhe sarpabhayaṃ caiva kumbhe caurabhayaṃ tathā || (
129.1
मकरे शस्यनाशः स्यात्तुलायां प्राणसंशयः । (
makare śasyanāśaḥ syāttulāyāṃ prāṇasaṃśayaḥ | (
129.2
तस्माल्लग्नं प्रयत्नेन कृष्यारम्भे विचारयेत् ॥ (
tasmāllagnaṃ prayatnena kṛṣyārambhe vicārayet || (
130.1
शुभे ऽर्के चन्द्रसंयुक्ते शुक्लयुग्मेन वाससा । (
śubhe 'rke candrasaṃyukte śuklayugmena vāsasā | (
130.2
स्नात्वा गन्धैश्च पुष्पैश्च पूजयित्वा यथाविधि ॥ (
snātvā gandhaiśca puṣpaiśca pūjayitvā yathāvidhi || (
131.1
पृथिवीं ग्रहसंयुक्तां पृथुं चैव प्रजापतिम् । (
pṛthivīṃ grahasaṃyuktāṃ pṛthuṃ caiva prajāpatim | (
131.2
अग्नेः प्रदक्षिणं कृत्वा भूरि दत्त्वा च दक्षिणाम् ॥ (
agneḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā bhūri dattvā ca dakṣiṇām || (
132.1
फालाग्रं स्वर्णसंयुक्तं कृत्वा च मधुलेपनम् । (
phālāgraṃ svarṇasaṃyuktaṃ kṛtvā ca madhulepanam | (
132.2
अहेः क्रोडे वामपार्श्वे कुर्याद्धलप्रसारणम् ॥ (
aheḥ kroḍe vāmapārśve kuryāddhalaprasāraṇam || (
133.1
स्मर्तव्यो वासवः शुक्रः पृथुरामः पराशरः । (
smartavyo vāsavaḥ śukraḥ pṛthurāmaḥ parāśaraḥ | (
133.2
सम्पूज्याग्निं द्विजं देवं कुर्याद्धलप्रसारणम् ॥ (
sampūjyāgniṃ dvijaṃ devaṃ kuryāddhalaprasāraṇam || (
134.1
कृष्णौ वृषौ हलश्लाघ्यौ रक्तौ वा कृष्णलोहितौ । (
kṛṣṇau vṛṣau halaślāghyau raktau vā kṛṣṇalohitau | (
134.2
मुखपार्श्वौ तयोर्लेप्यौ नवनीतैर्घृतेन वा ॥ (
mukhapārśvau tayorlepyau navanītairghṛtena vā || (
135.1
उत्तराभिमुखो भूत्वा क्षीरेणार्घ्यं निवेदयेत् । (
uttarābhimukho bhūtvā kṣīreṇārghyaṃ nivedayet | (
135.2
शुक्लपुष्पसमायुक्तं दधिक्षीरसमन्वितम् ॥ (
śuklapuṣpasamāyuktaṃ dadhikṣīrasamanvitam || (
136.1
सुवृष्टिं कुरु देवेश गृहाणार्घ्यं शचीपते ॥ (
suvṛṣṭiṃ kuru deveśa gṛhāṇārghyaṃ śacīpate || (
137.1
निविष्टो विष्टरे भक्तः संस्थाप्य जानुनी क्षितौ । (
niviṣṭo viṣṭare bhaktaḥ saṃsthāpya jānunī kṣitau | (
137.2
प्रणमेद् वासवं देवं मन्त्रेणानेन कर्षकः ॥ (
praṇamed vāsavaṃ devaṃ mantreṇānena karṣakaḥ || (
138.1
निर्विघ्नां शस्यसम्पत्तिं कुरु देव नमो ऽस्तु ते ॥ (
nirvighnāṃ śasyasampattiṃ kuru deva namo 'stu te || (
139.1
ततो दद्याच्च नैवेद्यं घृतपूर्णं प्रदीपकम् । (
tato dadyācca naivedyaṃ ghṛtapūrṇaṃ pradīpakam | (
139.2
शस्यसम्पत्तये वश्यं सघनाय मरुत्वते ॥ (
śasyasampattaye vaśyaṃ saghanāya marutvate || (
140.1
वसुधे हेमगर्भासि शेषस्योपरिशायिनी । (
vasudhe hemagarbhāsi śeṣasyopariśāyinī | (
140.2
चराचरधृते देवि देहि मे वाञ्छितं फलम् ॥ (
carācaradhṛte devi dehi me vāñchitaṃ phalam || (
141.1
वृषो व्यथैकटिर् वर्ज्यश् छिन्नलाङ्गूलकर्णकः । (
vṛṣo vyathaikaṭir varjyaś chinnalāṅgūlakarṇakaḥ | (
141.2
सर्वशुक्लस्तथा वर्ज्यः कृषकैर्हलकर्मणि ॥ (
sarvaśuklastathā varjyaḥ kṛṣakairhalakarmaṇi || (
142.1
छिन्नरेखा न कर्तव्या यथा प्राह पराशरः । (
chinnarekhā na kartavyā yathā prāha parāśaraḥ | (
142.2
एका तिस्रस्तथा पञ्च हलरेखाः प्रकीर्तिताः ॥ (
ekā tisrastathā pañca halarekhāḥ prakīrtitāḥ || (
143.1
एका जयकरी रेखा तृतीया चार्थसिद्धिदा । (
ekā jayakarī rekhā tṛtīyā cārthasiddhidā | (
143.2
पञ्चसंख्या तु या रेखा बहुशस्यप्रदायिनी ॥ (
pañcasaṃkhyā tu yā rekhā bahuśasyapradāyinī || (
144.1
हलं प्रवहमाणं तु कूर्ममुत्पाटयेद्यदि । (
halaṃ pravahamāṇaṃ tu kūrmamutpāṭayedyadi | (
144.2
गृहिणी म्रियते तस्य तथा चाग्निभयं भवेत् ॥ (
gṛhiṇī mriyate tasya tathā cāgnibhayaṃ bhavet || (
145.1
फालोत्पाटे च भग्ने च देशत्यागो भवेद्ध्रुवम् । (
phālotpāṭe ca bhagne ca deśatyāgo bhaveddhruvam | (
145.2
लाङ्गलं भिद्यते वापि प्रभुस्तत्र विनश्यति ॥ (
lāṅgalaṃ bhidyate vāpi prabhustatra vinaśyati || (
146.1
ईषाभङ्गो भवेद्वापि कृषकप्राणनाशकः । (
īṣābhaṅgo bhavedvāpi kṛṣakaprāṇanāśakaḥ | (
146.2
भ्रातृनाशो युगे भग्ने शौले च म्रियते सुतः ॥ (
bhrātṛnāśo yuge bhagne śaule ca mriyate sutaḥ || (
147.1
योधच्छेदे तु रोगः स्यात् सस्यहानिश्च जायते । (
yodhacchede tu rogaḥ syāt sasyahāniśca jāyate | (
147.2
निपाते कर्षकस्यापि कष्टं स्याद्राजमन्दिरे ॥ (
nipāte karṣakasyāpi kaṣṭaṃ syādrājamandire || (
148.1
हलप्रवाहकाले तु गौरेकः प्रपतेद्यदि । (
halapravāhakāle tu gaurekaḥ prapatedyadi | (
148.2
ज्वरातिसाररोगेण मानुषो म्रियते ध्रुवम् ॥ (
jvarātisārarogeṇa mānuṣo mriyate dhruvam || (
149.1
हले प्रवाहमाणे तु वृषो धावन् यदा व्रजेत् । (
hale pravāhamāṇe tu vṛṣo dhāvan yadā vrajet | (
149.2
कृषिभङ्गो भवेत्तस्य पीडा वापि शरीरजा ॥ (
kṛṣibhaṅgo bhavettasya pīḍā vāpi śarīrajā || (
150.1
हलप्रवाहमात्रं तु गौरेको नर्दते यदा । (
halapravāhamātraṃ tu gaureko nardate yadā | (
150.2
नासालीढां प्रकुर्वीत तदा शस्यं चतुर्गुणम् ॥ (
nāsālīḍhāṃ prakurvīta tadā śasyaṃ caturguṇam || (
151.1
हले प्रवाहमाणे तु शकृन्मूत्रं भवेद् यदा । (
hale pravāhamāṇe tu śakṛnmūtraṃ bhaved yadā | (
151.2
शस्यवृद्धिः शकृत्पाते मूत्रे वन्या प्रजायते ॥ (
śasyavṛddhiḥ śakṛtpāte mūtre vanyā prajāyate || (
152.1
हलप्रसारणं येन न कृतं मृगकुम्भयोः । (
halaprasāraṇaṃ yena na kṛtaṃ mṛgakumbhayoḥ | (
152.2
कुतस्तस्य कृषाणस्य फलाशा कृषिकर्मणि ॥ (
kutastasya kṛṣāṇasya phalāśā kṛṣikarmaṇi || (
153.1
हलप्रसारणं नैव कृत्वा यः कर्षणं चरेत् । (
halaprasāraṇaṃ naiva kṛtvā yaḥ karṣaṇaṃ caret | (
153.2
केवलं बलदर्पेण स करोति कृषिं वृथा ॥ (
kevalaṃ baladarpeṇa sa karoti kṛṣiṃ vṛthā || (
154.1
मृत् सुवर्णसमा माघे कुम्भे रजतसन्निभा । (
mṛt suvarṇasamā māghe kumbhe rajatasannibhā | (
154.2
चैत्रे ताम्रसमा प्रोक्ता धान्यतुल्या तु माधवे ॥ (
caitre tāmrasamā proktā dhānyatulyā tu mādhave || (
155.1
ज्यैष्ठे तु मृत्समा ज्ञेया आषाढे कर्दमान्विता । (
jyaiṣṭhe tu mṛtsamā jñeyā āṣāḍhe kardamānvitā | (
155.2
निष्फला कर्कटे चैव हलैरुत्पाटिता तु या ॥ (
niṣphalā karkaṭe caiva halairutpāṭitā tu yā || (
156.1
तथा च पराशरः । (
tathā ca parāśaraḥ | (
156.2
हेमन्ते कृष्यते हेम वसन्ते ताम्ररूप्यकम् । (
hemante kṛṣyate hema vasante tāmrarūpyakam | (
156.3
धान्यं निदाघकाले तु दारिद्र्यं तु घनागमे ॥ (
dhānyaṃ nidāghakāle tu dāridryaṃ tu ghanāgame || (
157.1
अथ बीजस्थापनविधिः । (
atha bījasthāpanavidhiḥ | (
157.2
माघे वा फाल्गुने मासि सर्वबीजानि संहरेत् । (
māghe vā phālgune māsi sarvabījāni saṃharet | (
157.3
शोषयेदातपे सम्यक् नैवाधो विनिधापयेत् ॥ (
śoṣayedātape samyak naivādho vinidhāpayet || (
158.1
बीजस्य पुटिकां कृत्वा विधान्यं तत्र शोधयेत् । (
bījasya puṭikāṃ kṛtvā vidhānyaṃ tatra śodhayet | (
158.2
बीजं विधान्यसंमिश्रं फलहानिकरं परम् ॥ (
bījaṃ vidhānyasaṃmiśraṃ phalahānikaraṃ param || (
159.1
एकरूपं तु यद्बीजं फलं फलति निर्भरम् । (
ekarūpaṃ tu yadbījaṃ phalaṃ phalati nirbharam | (
159.2
एकरूपं प्रयत्नेन तस्माद्बीजं समाचरेत् ॥ (
ekarūpaṃ prayatnena tasmādbījaṃ samācaret || (
160.1
सुदृढं पुटकं कृत्वा तृणं छिन्द्याद् विनिर्गतम् । (
sudṛḍhaṃ puṭakaṃ kṛtvā tṛṇaṃ chindyād vinirgatam | (
कृषिपराशरम् (cont. 2)
160.2
अच्छिन्नतृणके ह्यस्मिन् कृषिः स्यात् तृणपूरिता ॥ (
acchinnatṛṇake hyasmin kṛṣiḥ syāt tṛṇapūritā || (
161.1
न वल्मीके न गोस्थाने न प्रसूतानिकेतने । (
na valmīke na gosthāne na prasūtāniketane | (
161.2
न च वन्ध्यावति गेहे बीजस्थापनमाचरेत् ॥ (
na ca vandhyāvati gehe bījasthāpanamācaret || (
162.1
नोच्छिष्टं स्पर्शयेद्बीजं न च नारीं रजस्वलाम् । (
nocchiṣṭaṃ sparśayedbījaṃ na ca nārīṃ rajasvalām | (
162.2
न बन्ध्या गर्भिणी चैव न च सद्यःप्रसूतिका ॥ (
na bandhyā garbhiṇī caiva na ca sadyaḥprasūtikā || (
163.1
घृतं तैलं च तक्रं च प्रदीपं लवणं तथा । (
ghṛtaṃ tailaṃ ca takraṃ ca pradīpaṃ lavaṇaṃ tathā | (
163.2
बीजोपरि भ्रमेणापि कृषको नैव कारयेत् ॥ (
bījopari bhrameṇāpi kṛṣako naiva kārayet || (
164.1
तथा च गार्ग्यः । (
tathā ca gārgyaḥ | (
164.2
दीपाग्निधूमसंस्पृष्टं वृष्ट्या चोपहतं च यत् । (
dīpāgnidhūmasaṃspṛṣṭaṃ vṛṣṭyā copahataṃ ca yat | (
164.3
वर्जनीयं सदा बीजं यद्गर्तेषु पिधापितम् ॥ (
varjanīyaṃ sadā bījaṃ yadgarteṣu pidhāpitam || (
165.1
प्रोथितं मिश्रितं बीजं भ्रान्त्या न निर्वपेत् क्वचित् । (
prothitaṃ miśritaṃ bījaṃ bhrāntyā na nirvapet kvacit | (
165.2
विधान्यं गुडकोन्मिश्रं तद्बीजं वन्ध्यतां व्रजेत् ॥ (
vidhānyaṃ guḍakonmiśraṃ tadbījaṃ vandhyatāṃ vrajet || (
166.1
कृषाणसारकेदारनृपनीरदसञ्चयाः । (
kṛṣāṇasārakedāranṛpanīradasañcayāḥ | (
166.2
सर्वे ते वन्ध्यतां यान्ति बीजे वन्ध्यत्वम् आगते ॥ (
sarve te vandhyatāṃ yānti bīje vandhyatvam āgate || (
167.1
तिलधान्ययवानां च विधिरेष प्रकीर्तितः । (
tiladhānyayavānāṃ ca vidhireṣa prakīrtitaḥ | (
167.2
बीजे यत्नमतः कुर्याद् बीजमूलाः फलश्रियः ॥ (
bīje yatnamataḥ kuryād bījamūlāḥ phalaśriyaḥ || (
168.1
अथ बीजवपनविधिः । (
atha bījavapanavidhiḥ | (
168.2
वैशाखे वपनं श्रेष्ठं ज्यैष्ठे तु मध्यमं स्मृतम् । (
vaiśākhe vapanaṃ śreṣṭhaṃ jyaiṣṭhe tu madhyamaṃ smṛtam | (
168.3
आषाढे चाधमं प्रोक्तं श्रावणे चाधमाधमम् ॥ (
āṣāḍhe cādhamaṃ proktaṃ śrāvaṇe cādhamādhamam || (
169.1
रोपणार्थं तु बीजानां शुचौ वपनमुत्तमम् । (
ropaṇārthaṃ tu bījānāṃ śucau vapanamuttamam | (
169.2
श्रावणे चाधमं प्रोक्तं भाद्रे चैवाधमाधमम् ॥ (
śrāvaṇe cādhamaṃ proktaṃ bhādre caivādhamādhamam || (
170.1
उत्तरात्रयमूलेन्द्रमैत्रपैत्रेन्दुधातृषु । (
uttarātrayamūlendramaitrapaitrendudhātṛṣu | (
170.2
हस्तायाम् अथ रेवत्यां बीजवपनमुत्तमम् ॥ (
hastāyām atha revatyāṃ bījavapanamuttamam || (
171.1
विष्णुपूर्वाविशाखासु याम्यरौद्रानिलाहिषु । (
viṣṇupūrvāviśākhāsu yāmyaraudrānilāhiṣu | (
171.2
बीजस्य वपनं कृत्वा बीजमाप्नोति मानवः ॥ (
bījasya vapanaṃ kṛtvā bījamāpnoti mānavaḥ || (
172.1
वपने रोपणे चैव वारयुग्मं विवर्जयेत् । (
vapane ropaṇe caiva vārayugmaṃ vivarjayet | (
172.2
मूषिकाणां भयं भौमे मन्दे शलभकीटयोः ॥ (
mūṣikāṇāṃ bhayaṃ bhaume mande śalabhakīṭayoḥ || (
173.1
न वापयेत्तिथौ रिक्ते क्षीणे सोमे विशेषतः । (
na vāpayettithau rikte kṣīṇe some viśeṣataḥ | (
173.2
एवं सम्यक् प्रयुञ्जानः शस्यवृद्धिमवाप्नुयात् ॥ (
evaṃ samyak prayuñjānaḥ śasyavṛddhimavāpnuyāt || (
174.1
ज्यैष्ठान्ते त्रिदिनं सार्धम् आषाढादौ तथैव च । (
jyaiṣṭhānte tridinaṃ sārdham āṣāḍhādau tathaiva ca | (
174.2
वपनं सर्वशस्यानां फलार्थी कृषकस्त्यजेत् ॥ (
vapanaṃ sarvaśasyānāṃ phalārthī kṛṣakastyajet || (
175.1
वृषान्ते मिथुनादौ च त्रीण्यहानि रजस्वला । (
vṛṣānte mithunādau ca trīṇyahāni rajasvalā | (
175.2
बीजं न वापयेत्तत्र जनः पापाद् विनश्यति ॥ (
bījaṃ na vāpayettatra janaḥ pāpād vinaśyati || (
176.1
तथा च । (
tathā ca | (
176.2
मृगशिरसि निवृत्ते रौद्रपादे ऽम्बुवाची भवति ऋतुमती क्ष्मा वर्जयेत्त्रीण्यहानि । (
mṛgaśirasi nivṛtte raudrapāde 'mbuvācī bhavati ṛtumatī kṣmā varjayettrīṇyahāni | (
176.3
यदि वपति कृषाणः क्षेत्रमासाद्य बीजं न भवति फलभागी दारुणश्चात्र कालः ॥ (
yadi vapati kṛṣāṇaḥ kṣetramāsādya bījaṃ na bhavati phalabhāgī dāruṇaścātra kālaḥ || (
177.1
हिमवारिनिषिक्तस्य बीजस्य तन्मनाः शुचिः । (
himavāriniṣiktasya bījasya tanmanāḥ śuciḥ | (
177.2
इन्द्रं चित्ते समाधाय स्वयं मुष्टित्रयं वपेत् ॥ (
indraṃ citte samādhāya svayaṃ muṣṭitrayaṃ vapet || (
178.1
कृत्वा धान्यस्य पुण्याहं कृषको हृष्टमानसः । (
kṛtvā dhānyasya puṇyāhaṃ kṛṣako hṛṣṭamānasaḥ | (
178.2
प्राङ्मुखः कलसं धृत्वा पठेन्मन्त्रमनुत्तमम् ॥ (
prāṅmukhaḥ kalasaṃ dhṛtvā paṭhenmantramanuttamam || (
179.1
वसुन्धरे महाभागे बहुशस्यफलप्रदे । (
vasundhare mahābhāge bahuśasyaphalaprade | (
179.2
देवराज्ञि नमो ऽस्तु ते शुभगे शस्यकारिणि ॥ (
devarājñi namo 'stu te śubhage śasyakāriṇi || (
180.1
रोहन्तु सर्वशस्यानि काले देवः प्रवर्षतु । (
rohantu sarvaśasyāni kāle devaḥ pravarṣatu | (
180.2
सुस्था भवन्तु कृषका धनधान्यसमृद्धिभिः ॥ (
susthā bhavantu kṛṣakā dhanadhānyasamṛddhibhiḥ || (
181.1
कृत्वा तु वपनं क्षेत्रे कृषकान् घृतपायसैः । (
kṛtvā tu vapanaṃ kṣetre kṛṣakān ghṛtapāyasaiḥ | (
181.2
भोजयित्वा सुभोज्येन निर्विघ्ना जायते कृषिः ॥ (
bhojayitvā subhojyena nirvighnā jāyate kṛṣiḥ || (
182.1
अथ मयिकादानम् । (
atha mayikādānam | (
182.2
बीजस्य वपनं कृत्वा मयिकां तत्र दापयेत् । (
bījasya vapanaṃ kṛtvā mayikāṃ tatra dāpayet | (
182.3
तदभावेन बीजानां समजन्म न जायते ॥ (
tadabhāvena bījānāṃ samajanma na jāyate || (
183.1
अथ रोपणविधिः । (
atha ropaṇavidhiḥ | (
183.2
वपनं रोपणं चैव बीजं स्यादुभयात्मकम् । (
vapanaṃ ropaṇaṃ caiva bījaṃ syādubhayātmakam | (
183.3
वपनं रोगनिर्मुक्तं रोपणं सगदं सदा ॥ (
vapanaṃ roganirmuktaṃ ropaṇaṃ sagadaṃ sadā || (
184.1
न वृक्षरूपं धान्यानां बीजाकर्षणमाचरेत् । (
na vṛkṣarūpaṃ dhānyānāṃ bījākarṣaṇamācaret | (
184.2
न फलन्ति दृढाः सर्वे बीजाः केदारसंस्थिताः ॥ (
na phalanti dṛḍhāḥ sarve bījāḥ kedārasaṃsthitāḥ || (
185.1
हस्तान्तरं कर्कटे च सिंहे हस्तार्द्धमेव च । (
hastāntaraṃ karkaṭe ca siṃhe hastārddhameva ca | (
185.2
रोपणं सर्वशस्यानां कन्यायां चतुरङ्गुलम् ॥ (
ropaṇaṃ sarvaśasyānāṃ kanyāyāṃ caturaṅgulam || (
186.1
अथ धान्यकट्टनविधिः । (
atha dhānyakaṭṭanavidhiḥ | (
186.2
आषाढे श्रावणे मासि धान्यम् आकट्टयेद् बुधः । (
āṣāḍhe śrāvaṇe māsi dhānyam ākaṭṭayed budhaḥ | (
186.3
अनाकट्टं तु यद्धान्यं यथा बीजं तथैव हि ॥ (
anākaṭṭaṃ tu yaddhānyaṃ yathā bījaṃ tathaiva hi || (
187.1
कर्कटे कट्टयेद् धान्यम् अवृष्टौ कृषितत्परः । (
karkaṭe kaṭṭayed dhānyam avṛṣṭau kṛṣitatparaḥ | (
187.2
भाद्रे चार्द्धफलप्राप्तिः फलाशा नैव चाश्विने ॥ (
bhādre cārddhaphalaprāptiḥ phalāśā naiva cāśvine || (
188.1
न निम्नभूमौ धान्यस्य कुर्यात् कट्टनरोपणे । (
na nimnabhūmau dhānyasya kuryāt kaṭṭanaropaṇe | (
188.2
न च सारप्रदानं तु तृणमात्रं तु शोधयेत् ॥ (
na ca sārapradānaṃ tu tṛṇamātraṃ tu śodhayet || (
189.1
अथ धान्यनिस्तृणीकरणम् । (
atha dhānyanistṛṇīkaraṇam | (
189.2
निष्पन्नमपि यद्धान्यं न कृतं तृणवर्जितम् । (
niṣpannamapi yaddhānyaṃ na kṛtaṃ tṛṇavarjitam | (
189.3
न सम्यक् फलमाप्नोति तृणक्षीणा कृषिर्भवेत् ॥ (
na samyak phalamāpnoti tṛṇakṣīṇā kṛṣirbhavet || (
190.1
कुलीरभाद्रयोर्मध्ये यद्धान्यं निस्तृणं भवेत् । (
kulīrabhādrayormadhye yaddhānyaṃ nistṛṇaṃ bhavet | (
190.2
तृणैरपि तु सम्पूर्णं तद्धान्यं द्विगुणं भवेत् ॥ (
tṛṇairapi tu sampūrṇaṃ taddhānyaṃ dviguṇaṃ bhavet || (
191.1
द्विवारं आश्विने मासि कृत्वा धान्यं तु निस्तृणम् । (
dvivāraṃ āśvine māsi kṛtvā dhānyaṃ tu nistṛṇam | (
191.2
अथ पाकविहीनं हि धान्यं फलति माषवत् ॥ (
atha pākavihīnaṃ hi dhānyaṃ phalati māṣavat || (
192.1
तस्मात् सर्वप्रयत्नेन निस्तृणां कारयेत् कृषिम् । (
tasmāt sarvaprayatnena nistṛṇāṃ kārayet kṛṣim | (
192.2
निस्तृणा हि कृषाणानां कृषिः कामदुघा भवेत् ॥ (
nistṛṇā hi kṛṣāṇānāṃ kṛṣiḥ kāmadughā bhavet || (
193.1
अथ भाद्रजलमोक्षणम् । (
atha bhādrajalamokṣaṇam | (
193.2
नैरुज्यार्थं हि धान्यानां जलं भाद्रे विमोचयेत् । (
nairujyārthaṃ hi dhānyānāṃ jalaṃ bhādre vimocayet | (
193.3
मूलमात्रार्पितं तत्र कारयेज्जलरक्षणम् ॥ (
mūlamātrārpitaṃ tatra kārayejjalarakṣaṇam || (
194.1
भाद्रे च जलसम्पूर्णं धान्यं विविधबाधकैः । (
bhādre ca jalasampūrṇaṃ dhānyaṃ vividhabādhakaiḥ | (
194.2
प्रपीडितं कृषाणानां न दत्ते फलमुत्तमम् ॥ (
prapīḍitaṃ kṛṣāṇānāṃ na datte phalamuttamam || (
195.1
अथ धान्यव्याधिखण्डनमन्त्रः । (
atha dhānyavyādhikhaṇḍanamantraḥ | (
195.2
ॐ सिद्धिः श्रीगुरुपादेभ्यो नमः । (
ॐ siddhiḥ śrīgurupādebhyo namaḥ | (
195.3
स्वस्ति हिमगिरिशिखरशङ्खकुन्देन्दुधवलशिलातटात् नन्दनवनसमायतनात् परमेश्वरपरमभट्टारकमहाराजाधिराजश्रीमद्रामपादा विजयिनः समुद्रतटे अनेकशतसहस्रवानरगणमध्ये खरनखरचरणोर्ध्वलांगूलं पवनसुतं वातवेगं परचक्रप्रमथनं श्रीमद्धनूमन्तम् आज्ञापयान्त कुशलमन्यस्य अमुकगोत्रस्य श्रीअमुकस्य क्षेत्रखण्डमध्ये वाता भान्ती शाङ्खीगान्धीपाण्डरमुण्डीधूलीशृङ्गारीकुमारीमडकादयः । (
svasti himagiriśikharaśaṅkhakundendudhavalaśilātaṭāt nandanavanasamāyatanāt parameśvaraparamabhaṭṭārakamahārājādhirājaśrīmadrāmapādā vijayinaḥ samudrataṭe anekaśatasahasravānaragaṇamadhye kharanakharacaraṇordhvalāṃgūlaṃ pavanasutaṃ vātavegaṃ paracakrapramathanaṃ śrīmaddhanūmantam ājñāpayānta kuśalamanyasya amukagotrasya śrīamukasya kṣetrakhaṇḍamadhye vātā bhāntī śāṅkhīgāndhīpāṇḍaramuṇḍīdhūlīśṛṅgārīkumārīmaḍakādayaḥ | (
195.4
अजाचटकशुकशूकरमृगमहिषवराहपतङ्गादयश्च सर्वे शस्योपघातिनो यदि त्वदीयवचनेन तत् क्षेत्रं न त्यजन्ति तदा तान् वज्रलांगूलेन ताडयिष्यसीति ॐ घः लिखित्वालक्तकेनापि मन्त्रं शस्येषु बन्धयेत् । (
ajācaṭakaśukaśūkaramṛgamahiṣavarāhapataṅgādayaśca sarve śasyopaghātino yadi tvadīyavacanena tat kṣetraṃ na tyajanti tadā tān vajralāṃgūlena tāḍayiṣyasīti ॐ ghaḥ likhitvālaktakenāpi mantraṃ śasyeṣu bandhayet | (
195.5
न व्याधिकीटहिंस्राणां भयं तत्र भवेत् क्वचित् ॥ (
na vyādhikīṭahiṃsrāṇāṃ bhayaṃ tatra bhavet kvacit || (
196.1
अथ जलरक्षणम् । (
atha jalarakṣaṇam | (
196.2
आश्विने कार्तिके चैव धान्यस्य जलरक्षणम् । (
āśvine kārtike caiva dhānyasya jalarakṣaṇam | (
196.3
न कृतं येन मूर्खेन तस्य का शस्यवासना ॥ (
na kṛtaṃ yena mūrkhena tasya kā śasyavāsanā || (
197.1
यथा कुलार्थी कुरुते कुलस्त्रीपरिरक्षणम् । (
yathā kulārthī kurute kulastrīparirakṣaṇam | (
197.2
तथा संरक्षयेद् वारि शरत्काले समागते ॥ (
tathā saṃrakṣayed vāri śaratkāle samāgate || (
198.1
अथ कार्तिकसंक्रान्त्यां क्षेत्रे च रोपयेन्नलम् । (
atha kārtikasaṃkrāntyāṃ kṣetre ca ropayennalam | (
198.2
केदारेशानकोणे च सपत्रं कृषकः शुचिः ॥ (
kedāreśānakoṇe ca sapatraṃ kṛṣakaḥ śuciḥ || (
199.1
ततो गन्धैश्च माल्यैश्च धूपैश्च सुमनोहरैः । (
tato gandhaiśca mālyaiśca dhūpaiśca sumanoharaiḥ | (
199.2
पूजयित्वा नलं तत्र पूजयेद्धान्यवृक्षकान् ॥ (
pūjayitvā nalaṃ tatra pūjayeddhānyavṛkṣakān || (
200.1
दधि भक्तं च नैवेद्यं पायसं च विशेषतः । (
dadhi bhaktaṃ ca naivedyaṃ pāyasaṃ ca viśeṣataḥ | (
200.2
ततो दद्यात् प्रयत्नेन तालास्थिशस्यमेव च ॥ (
tato dadyāt prayatnena tālāsthiśasyameva ca || (
201.1
तदर्थमन्त्रः । (
tadarthamantraḥ | (
201.2
बालकास्तरुणा वृद्धा ये चान्ये धान्यवृक्षकाः । (
bālakāstaruṇā vṛddhā ye cānye dhānyavṛkṣakāḥ | (
201.3
ज्येष्ठा वापि कनिष्ठा वा सगदा निर्गदाश्च ये ॥ (
jyeṣṭhā vāpi kaniṣṭhā vā sagadā nirgadāśca ye || (
202.1
आज्ञया हि सुषेणस्य राघवस्य पृथोरपि । (
ājñayā hi suṣeṇasya rāghavasya pṛthorapi | (
202.2
ताडिता नलदण्डेन सर्वे स्युः समपुष्पिताः ॥ (
tāḍitā naladaṇḍena sarve syuḥ samapuṣpitāḥ || (
203.1
समपुष्पत्वमासाद्य शीघ्रं फलन्तु निर्भरम् । (
samapuṣpatvamāsādya śīghraṃ phalantu nirbharam | (
203.2
सुस्था भवन्तु कृषका धनधान्यसमन्विताः ॥ (
susthā bhavantu kṛṣakā dhanadhānyasamanvitāḥ || (
204.1
प्रोपयित्वा नलं क्षेत्रे मन्त्रेणानेन च क्रमात् । (
propayitvā nalaṃ kṣetre mantreṇānena ca kramāt | (
204.2
धान्यवृद्धिं परां प्राप्य नन्दन्ति कृषका जनाः ॥ (
dhānyavṛddhiṃ parāṃ prāpya nandanti kṛṣakā janāḥ || (
205.1
नलं तु घटसंक्रान्त्यां क्षेत्रे नारोपयन्ति ये । (
nalaṃ tu ghaṭasaṃkrāntyāṃ kṣetre nāropayanti ye | (
205.2
असमा वन्ध्यपुष्पाश्च तेषां स्युर्धान्यजातयः ॥ (
asamā vandhyapuṣpāśca teṣāṃ syurdhānyajātayaḥ || (
206.1
अथ मार्गे मुष्टिग्रहणम् । (
atha mārge muṣṭigrahaṇam | (
206.2
ततो मार्गे तु सम्प्राप्ते केदारे शुभवासरे । (
tato mārge tu samprāpte kedāre śubhavāsare | (
206.3
धान्यस्य लवनं कुर्यात् सार्धमुष्टिद्वयं शुचिः ॥ (
dhānyasya lavanaṃ kuryāt sārdhamuṣṭidvayaṃ śuciḥ || (
207.1
गन्धैः पुष्पैश्च नैवेद्यैर्धूपैश्च धान्यवृक्षकान् । (
gandhaiḥ puṣpaiśca naivedyairdhūpaiśca dhānyavṛkṣakān | (
207.2
पूजयित्वा यथान्यायमीशाने लवनं चरेत् ॥ (
pūjayitvā yathānyāyamīśāne lavanaṃ caret || (
208.1
ततस्तन्मस्तके कृत्वा सम्मुखं शीर्षकान्वितम् । (
tatastanmastake kṛtvā sammukhaṃ śīrṣakānvitam | (
208.2
स्पृष्ट्वा न किमपि क्वापि व्रजेन्मौनेन मन्दिरम् ॥ (
spṛṣṭvā na kimapi kvāpi vrajenmaunena mandiram || (
209.1
सप्तपद्यां ततः पादं दत्त्वा मुख्यनिकेतने । (
saptapadyāṃ tataḥ pādaṃ dattvā mukhyaniketane | (
209.2
प्रविश्य स्थापयेत्तत्र पूर्वभागे सुपूजितम् ॥ (
praviśya sthāpayettatra pūrvabhāge supūjitam || (
210.1
न मुष्टिग्रहणं कुर्यात् कदाचिद् धटपौषयोः । (
na muṣṭigrahaṇaṃ kuryāt kadācid dhaṭapauṣayoḥ | (
210.2
श्रेष्ठो मुष्टिग्रहो मार्गे धनधान्यफलप्रदः ॥ (
śreṣṭho muṣṭigraho mārge dhanadhānyaphalapradaḥ || (
211.1
सार्धमुष्टिद्वयं मार्गे यो ऽछित्त्वा लवनं चरेत् । (
sārdhamuṣṭidvayaṃ mārge yo 'chittvā lavanaṃ caret | (
211.2
पदे पदे विफलता तस्य धान्यं कुतो गृहे ॥ (
pade pade viphalatā tasya dhānyaṃ kuto gṛhe || (
212.1
रौद्रे माघे तथा सौम्ये पुष्ये हस्तानिलोत्तरे । (
raudre māghe tathā saumye puṣye hastānilottare | (
212.2
धान्यच्छेदं प्रशंसन्ति मूले श्रवणवासरे ॥ (
dhānyacchedaṃ praśaṃsanti mūle śravaṇavāsare || (
213.1
व्यतीपाते च भाद्रे च रिक्तायां वैधृतौ तथा । (
vyatīpāte ca bhādre ca riktāyāṃ vaidhṛtau tathā | (
213.2
भौमार्किबुधवारेषु मुष्टिसंग्रहणं त्यजेत् ॥ (
bhaumārkibudhavāreṣu muṣṭisaṃgrahaṇaṃ tyajet || (
214.1
अथ मार्गे मेधिरोपणम् । (
atha mārge medhiropaṇam | (
214.2
कृत्वा तु खननं मार्गे समं गोमयलेपितम् । (
kṛtvā tu khananaṃ mārge samaṃ gomayalepitam | (
214.3
आरोपणीयो यत्नेन तत्र मेधिः शुभे ऽहनि ॥ (
āropaṇīyo yatnena tatra medhiḥ śubhe 'hani || (
215.1
स्त्रीनाम्ना कर्षकैः कार्यो मेधिर् वृश्चिकभास्करे । (
strīnāmnā karṣakaiḥ kāryo medhir vṛścikabhāskare | (
215.2
मेधेर् गुणेन कृषकः शस्यवृद्धिमवाप्नुयात् ॥ (
medher guṇena kṛṣakaḥ śasyavṛddhimavāpnuyāt || (
216.1
न्यग्रोधः सप्तपर्णश्च गम्भारी शाल्मली तथा । (
nyagrodhaḥ saptaparṇaśca gambhārī śālmalī tathā | (
216.2
औदुम्बरी विशेषेण अन्या वा क्षीरवाहिनी ॥ (
audumbarī viśeṣeṇa anyā vā kṣīravāhinī || (
217.1
वटादीनामभावे तु कार्या स्त्रीनामधारिका । (
vaṭādīnāmabhāve tu kāryā strīnāmadhārikā | (
217.2
वैजयन्तीसमायुक्तो निम्बसर्षपरक्षितः ॥ (
vaijayantīsamāyukto nimbasarṣaparakṣitaḥ || (
218.1
धान्यकेशरसंयुक्तस्तृणकर्कटकान्वितः । (
dhānyakeśarasaṃyuktastṛṇakarkaṭakānvitaḥ | (
218.2
अर्चितो गन्धपुष्पाभ्यां मेधिः शस्यसुखप्रदः ॥ (
arcito gandhapuṣpābhyāṃ medhiḥ śasyasukhapradaḥ || (
219.1
पौषे मेधिर् न चारोप्यः क्रूराहे श्रवणे तथा । (
pauṣe medhir na cāropyaḥ krūrāhe śravaṇe tathā | (
219.2
शस्यवृद्धिकरो मार्गे पौषे शस्यक्षयप्रदः ॥ (
śasyavṛddhikaro mārge pauṣe śasyakṣayapradaḥ || (
220.1
कपित्थबिल्ववंशानां तृणराजस्य चैव हि । (
kapitthabilvavaṃśānāṃ tṛṇarājasya caiva hi | (
220.2
मेधिः कार्यो नरैर्नैव यदीच्छेदात्मनः शुभम् ॥ (
medhiḥ kāryo narairnaiva yadīcchedātmanaḥ śubham || (
221.1
अथ पौषे पुष्ययात्राकथनम् । (
atha pauṣe puṣyayātrākathanam | (
221.2
अखण्डिते ततो धान्ये पौषे मासि शुभे दिने । (
akhaṇḍite tato dhānye pauṣe māsi śubhe dine | (
221.3
पुष्ययात्रां जनाः कुर्युरन्योन्यं क्षेत्रसन्निधौ ॥ (
puṣyayātrāṃ janāḥ kuryuranyonyaṃ kṣetrasannidhau || (
222.1
परमान्नं च तत्रैव व्यञ्जनैर्मत्स्यमांसकैः । (
paramānnaṃ ca tatraiva vyañjanairmatsyamāṃsakaiḥ | (
222.2
निरामिषैस्तथा दिव्यैः सहिङ्गुमरीचान्वितैः ॥ (
nirāmiṣaistathā divyaiḥ sahiṅgumarīcānvitaiḥ || (
223.1
दधिभिश्च तथा दुग्धैराज्यपायसपानकैः । (
dadhibhiśca tathā dugdhairājyapāyasapānakaiḥ | (
223.2
नानाफलैश्च मूलैश्च मिष्टपिष्टकविस्तरैः ॥ (
nānāphalaiśca mūlaiśca miṣṭapiṣṭakavistaraiḥ || (
224.1
एभिः सुढौकितं कृत्वा तदन्नं कदलीदले । (
ebhiḥ suḍhaukitaṃ kṛtvā tadannaṃ kadalīdale | (
224.2
भोजयेयुः जनाः सर्वे यथावृद्धपुरःसराः ॥ (
bhojayeyuḥ janāḥ sarve yathāvṛddhapuraḥsarāḥ || (
225.1
आचम्य च ततस्तत्र चन्दनैश्च चतुःसमैः । (
ācamya ca tatastatra candanaiśca catuḥsamaiḥ | (
225.2
अन्योन्यं लेपनं कुर्युस्तैलैः पक्वैः सुगन्धिभिः ॥ (
anyonyaṃ lepanaṃ kuryustailaiḥ pakvaiḥ sugandhibhiḥ || (
226.1
कर्पूरवासितं दिव्यं ताम्बूलं गन्धपूरितम् । (
karpūravāsitaṃ divyaṃ tāmbūlaṃ gandhapūritam | (
226.2
भक्षयेयुस्ततो ऽन्योन्यं परिधाय नवाम्बरम् ॥ (
bhakṣayeyustato 'nyonyaṃ paridhāya navāmbaram || (
227.1
पुष्पैराभरणं कृत्वा नमस्कृत्य शचीपतिम् । (
puṣpairābharaṇaṃ kṛtvā namaskṛtya śacīpatim | (
227.2
गीतैर्नृत्यैश्च वाद्यैश्च कुर्युस्तत्र महोत्सवम् ॥ (
gītairnṛtyaiśca vādyaiśca kuryustatra mahotsavam || (
228.1
ततश्च हर्षिताः सर्वे मन्त्रं श्लोकचतुष्टयम् । (
tataśca harṣitāḥ sarve mantraṃ ślokacatuṣṭayam | (
228.2
हस्तसंपुटकं कृत्वा पठेयुर्वीक्ष्य भास्करम् ॥ (
hastasaṃpuṭakaṃ kṛtvā paṭheyurvīkṣya bhāskaram || (
229.1
क्षेत्रे चाखण्डितधान्ये पुष्ययात्राप्रभावतः । (
kṣetre cākhaṇḍitadhānye puṣyayātrāprabhāvataḥ | (
229.2
अस्माभिर्मानिता सर्वैः सास्मान् पातु शुभप्रदा ॥ (
asmābhirmānitā sarvaiḥ sāsmān pātu śubhapradā || (
230.1
कर्मणा मनसा वाचा ये चास्माकं विरोधिनः । (
karmaṇā manasā vācā ye cāsmākaṃ virodhinaḥ | (
230.2
सर्वे ते प्रशमं यान्तु पुष्ययात्राप्रभावतः ॥ (
sarve te praśamaṃ yāntu puṣyayātrāprabhāvataḥ || (
231.1
धान्यवृद्धिर्यशोवृद्धिः प्रवृद्धिर्दारपुत्रयोः । (
dhānyavṛddhiryaśovṛddhiḥ pravṛddhirdāraputrayoḥ | (
231.2
राजसमानवृद्धिश्च गवां वृद्धिस्तथैव च ॥ (
rājasamānavṛddhiśca gavāṃ vṛddhistathaiva ca || (
232.1
मन्त्रशासनवृद्धिश्च धनवृद्धिरहर्निशम् । (
mantraśāsanavṛddhiśca dhanavṛddhiraharniśam | (
232.2
अस्माकमस्तु सततं यावत् पूर्णो न वत्सरः ॥ (
asmākamastu satataṃ yāvat pūrṇo na vatsaraḥ || (
233.1
ततः प्रमुदिताः सर्वे व्रजेयुः स्वनिकेतनम् । (
tataḥ pramuditāḥ sarve vrajeyuḥ svaniketanam | (
233.2
न भोजनं पुनः कुर्युस्तस्मिन् अहनि ते जनाः ॥ (
na bhojanaṃ punaḥ kuryustasmin ahani te janāḥ || (
234.1
हिताय सर्वलोकानां पुष्ययात्रा मनोहरा । (
hitāya sarvalokānāṃ puṣyayātrā manoharā | (
234.2
पुरा पराशरेणेयं कृता सर्वार्थसाधिनी ॥ (
purā parāśareṇeyaṃ kṛtā sarvārthasādhinī || (
235.1
तस्मादियं प्रयत्नेन पुष्ययात्राविधानतः । (
tasmādiyaṃ prayatnena puṣyayātrāvidhānataḥ | (
235.2
सर्वविघ्नप्रशान्त्यर्थं कार्या शस्यस्य वृद्धये ॥ (
sarvavighnapraśāntyarthaṃ kāryā śasyasya vṛddhaye || (
236.1
पुष्ययात्रां न कुर्वन्ति ये जना धनगर्विताः । (
puṣyayātrāṃ na kurvanti ye janā dhanagarvitāḥ | (
236.2
न विघ्नोपशमस्तेषां कुतस्तद्वत्सरे सुखम् ॥ (
na vighnopaśamasteṣāṃ kutastadvatsare sukham || (
237.1
पौषे मासि ततः कुर्याद्धान्यच्छेदं विचक्षणः । (
pauṣe māsi tataḥ kuryāddhānyacchedaṃ vicakṣaṇaḥ | (
237.2
मर्दयित्वा यथायोगमाढकेन प्रमापयेत् ॥ (
mardayitvā yathāyogamāḍhakena pramāpayet || (
238.1
अथाढकलक्षणम् । (
athāḍhakalakṣaṇam | (
238.2
द्वादशाङ्गुलकैर्मानैराढकः परिकीर्तितः । (
dvādaśāṅgulakairmānairāḍhakaḥ parikīrtitaḥ | (
238.3
मापनं वामावर्तेन दक्षिणे न कदाचन ॥ (
māpanaṃ vāmāvartena dakṣiṇe na kadācana || (
239.1
याम्यावर्तेन धान्यानां मापनं व्ययकारकम् । (
yāmyāvartena dhānyānāṃ māpanaṃ vyayakārakam | (
239.2
वामावर्तेन सुखदं धान्यवृद्धिकरं परम् ॥ (
vāmāvartena sukhadaṃ dhānyavṛddhikaraṃ param || (
240.1
श्लेष्मातकाम्रपुन्नागकृतमाढकमुत्तमम् । (
śleṣmātakāmrapunnāgakṛtamāḍhakamuttamam | (
240.2
कपित्थपर्कटीनिम्बजनितं दैन्यवर्द्धनम् ॥ (
kapitthaparkaṭīnimbajanitaṃ dainyavarddhanam || (
241.1
अथ धान्यस्थापनम् । (
atha dhānyasthāpanam | (
241.2
हस्ताहरित्रये पुष्ये रेवत्यां च प्रजापतौ । (
hastāharitraye puṣye revatyāṃ ca prajāpatau | (
241.3
यममूलोत्तरे सौम्ये मघायां च पुनर्वसौ ॥ (
yamamūlottare saumye maghāyāṃ ca punarvasau || (
242.1
जीवे सौम्ये भृगोर्वारे निधने क्रूरवर्जिते । (
jīve saumye bhṛgorvāre nidhane krūravarjite | (
242.2
मीनलग्ने शुभे ऋक्षे धान्यस्थापनमुत्तमम् ॥ (
mīnalagne śubhe ṛkṣe dhānyasthāpanamuttamam || (
243.1
ॐ धनदाथ सर्वलोकहिताय देहि मे धनं स्वाहा । (
ॐ dhanadātha sarvalokahitāya dehi me dhanaṃ svāhā | (
243.2
ॐ नवधुर्यसहे देवि सर्वकामविवर्धिनि कामरूपिणि सेह मे धनं स्वाहा । (
ॐ navadhuryasahe devi sarvakāmavivardhini kāmarūpiṇi seha me dhanaṃ svāhā | (
243.3
लिखित्वा तु स्वयं मन्त्रं धान्यागारेषु निक्षिपेत् । (
likhitvā tu svayaṃ mantraṃ dhānyāgāreṣu nikṣipet | (
243.4
समृद्धिं च परां कुर्यात् ततो लक्ष्मीं प्रपूजयेत् ॥ (
samṛddhiṃ ca parāṃ kuryāt tato lakṣmīṃ prapūjayet || (
244.1
इति पराशरमुनिविरचितं कृषिपराशरनाम पुस्तकं समाप्तम् ॥ (
iti parāśaramuniviracitaṃ kṛṣiparāśaranāma pustakaṃ samāptam || (