20. Chapter 20
Verse 20.1
।। इति ।। ।। इति श्रीललितविस्तरे बोधिमण्डगमनपरिवर्तो नाम एकोनविंशतितमो ऽध्यायः ।। स्तर्त् परिवर्त २० बोधिमण्डव्यूहपरिवर्तो विंशतितमः । इति हि भिक्षवो बोधिसत्त्वस्य बोधिमण्डनिषण्णस्यं पूर्वस्यां दिशि षट् कामावचरा देवाः स्थिता अभूवन् - मा बोधिसत्त्वस्य कश्चिदन्तरायं कार्षीदिति । एवं दक्षिणपश्चिमोत्तरा दिशो देवैः परिगृहीता अभूवन् ।। इति हि भिक्षवो बोधिसत्त्वो बोधिमण्डनिषण्णस्तस्यां वेलायां बोधिसत्त्वसंचोदनीं नाम रश्मिं प्रामुञ्चत्, यया रश्म्या समन्ताद्दशसु दिक्ष्वप्रमेयासंख्येयानि धर्मधातुपरमाण्याकाशधातुपर्यवसानानि सर्वबुद्धक्षेत्राण्यवभासितान्यभूवन् ।। अथ खलु पूर्वस्यां दिशि विमलायां लोकधातौ विमलप्रभासस्य तथागतस्य बुद्धक्षेत्राल्ललितव्यूहो नाम बोधिसत्त्वो महासत्त्वस्तया प्रभया संचोदितः सन् गणनासमतिक्रान्तैश्च बोधिसत्त्वैः परिवृतः पुरस्कृतो येन बोधिमण्डो येन च बोधिसत्त्वस्तेनोपसंक्रामत् । उपसंक्रम्य च तस्यां वेलायां बोधिसत्त्वस्य पूजाकर्मणे तथारूपमृद्ध्यभिसंस्कारमभिसमकरोद् येनद्धर्यभिसंस्कारेणाभिसंस्कृतेन दशसु दिक्ष्वाकाशधातुपर्यवसानानि सर्वबुद्धक्षेत्राण्येकं मण्डलमात्रमादर्शयति स्म शुद्धस्य नीलवैडूर्यस्य । पञ्चगत्युपपन्नानां सर्वसत्त्वानां पुरतो बोधिमण्डे निषण्णं बोधिसत्त्वमुपदर्शयति स्म । ते च सत्त्वाः परस्परमेकाङ्गुलिकाभिर्बोधिसत्त्वमुपदर्शयन्ति स्म - को ऽयमेवंरूपः सत्त्वो ललितः, को ऽयमेवंरूपः सत्त्वो विराजत इति । तेषां च सत्त्वानां पुरतो बोधिसत्त्वो बोधिसत्त्वान्निर्मिमीते स्म । तत्र ते बोधिसत्त्वविग्रहा इमा गाथा अभाषन्त - यस्या किंचन रागदोषकलुषा सा वासना उद्धृता यस्या कायप्रभाकृता दशदिशे सर्वे प्रभा निष्प्रभाः । यस्या पुण्यसमाधिज्ञाननिचयः कल्पौघसंवर्धिंतः सो ऽयं शाक्यमुनिर्महामुनिवरः सर्वा दिशो भ्राजते ॥ २०.१ ॥
// iti // // iti śrīlalitavistare bodhimaṇḍagamanaparivarto nāma ekonaviṃśatitamo 'dhyāyaḥ // start parivarta 20 bodhimaṇḍavyūhaparivarto viṃśatitamaḥ / iti hi bhikṣavo bodhisattvasya bodhimaṇḍaniṣaṇṇasyaṃ pūrvasyāṃ diśi ṣaṭ kāmāvacarā devāḥ sthitā abhūvan - mā bodhisattvasya kaścidantarāyaṃ kārṣīditi / evaṃ dakṣiṇapaścimottarā diśo devaiḥ parigṛhītā abhūvan // iti hi bhikṣavo bodhisattvo bodhimaṇḍaniṣaṇṇastasyāṃ velāyāṃ bodhisattvasaṃcodanīṃ nāma raśmiṃ prāmuñcat, yayā raśmyā samantāddaśasu dikṣvaprameyāsaṃkhyeyāni dharmadhātuparamāṇyākāśadhātuparyavasānāni sarvabuddhakṣetrāṇyavabhāsitānyabhūvan // atha khalu pūrvasyāṃ diśi vimalāyāṃ lokadhātau vimalaprabhāsasya tathāgatasya buddhakṣetrāllalitavyūho nāma bodhisattvo mahāsattvastayā prabhayā saṃcoditaḥ san gaṇanāsamatikrāntaiśca bodhisattvaiḥ parivṛtaḥ puraskṛto yena bodhimaṇḍo yena ca bodhisattvastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya ca tasyāṃ velāyāṃ bodhisattvasya pūjākarmaṇe tathārūpamṛddhyabhisaṃskāramabhisamakarod yenaddharyabhisaṃskāreṇābhisaṃskṛtena daśasu dikṣvākāśadhātuparyavasānāni sarvabuddhakṣetrāṇyekaṃ maṇḍalamātramādarśayati sma śuddhasya nīlavaiḍūryasya / pañcagatyupapannānāṃ sarvasattvānāṃ purato bodhimaṇḍe niṣaṇṇaṃ bodhisattvamupadarśayati sma / te ca sattvāḥ parasparamekāṅgulikābhirbodhisattvamupadarśayanti sma - ko 'yamevaṃrūpaḥ sattvo lalitaḥ, ko 'yamevaṃrūpaḥ sattvo virājata iti / teṣāṃ ca sattvānāṃ purato bodhisattvo bodhisattvānnirmimīte sma / tatra te bodhisattvavigrahā imā gāthā abhāṣanta - yasyā kiṃcana rāgadoṣakaluṣā sā vāsanā uddhṛtā yasyā kāyaprabhākṛtā daśadiśe sarve prabhā niṣprabhāḥ / yasyā puṇyasamādhijñānanicayaḥ kalpaughasaṃvardhiṃtaḥ so 'yaṃ śākyamunirmahāmunivaraḥ sarvā diśo bhrājate (20.1)
Verse 20.2
।। इति ।। अथ खलु भिक्षवो दक्षिणस्यां दिशि रत्नव्यूहाया लोकधातो रत्नार्चिषस्तथागतस्य बुद्धक्षेत्राद्रत्नच्छत्रकूटसंदर्शनो नाम बोधिसत्त्वो महासत्त्वस्तया प्रभया संचोदितः सन् गणनासमतिक्रान्तैर्बोधिसत्त्वैः परिवृतः पुरस्कृतो येन बोधिमण्डो येन च बोधिसत्त्वस्तेनोपसंक्रामत् । उपसंक्रम्य बोधिसत्त्वस्य पूजाकर्मणे एकरत्नछत्रेण तं सर्वावन्तं मण्डलमात्रं संछादयति स्म । तत्र शक्रब्रह्मलोकपालाः परस्परमेतदवोचन् - कस्येदं फलम्, केनायमेवंरूपो रत्नछत्रव्यूहः संदृश्यत इति । अथ तस्माद्रत्नछत्रादियं गाथा निश्चरति स्म - येन च्छत्रसहस्रकोटिनयुता गन्धान रत्नान च दत्ता अप्रतिमेषु मैत्रमनसा तिष्ठन्ति के निर्वृते । सो एषो वरलक्षणो हितकरो नारायणस्थामवान् बोधेर्मूलमुपागतो गुणधरस्तस्यैष पूजा कृता ॥ २०.२ ॥
// iti // atha khalu bhikṣavo dakṣiṇasyāṃ diśi ratnavyūhāyā lokadhāto ratnārciṣastathāgatasya buddhakṣetrādratnacchatrakūṭasaṃdarśano nāma bodhisattvo mahāsattvastayā prabhayā saṃcoditaḥ san gaṇanāsamatikrāntairbodhisattvaiḥ parivṛtaḥ puraskṛto yena bodhimaṇḍo yena ca bodhisattvastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya bodhisattvasya pūjākarmaṇe ekaratnachatreṇa taṃ sarvāvantaṃ maṇḍalamātraṃ saṃchādayati sma / tatra śakrabrahmalokapālāḥ parasparametadavocan - kasyedaṃ phalam, kenāyamevaṃrūpo ratnachatravyūhaḥ saṃdṛśyata iti / atha tasmādratnachatrādiyaṃ gāthā niścarati sma - yena cchatrasahasrakoṭinayutā gandhāna ratnāna ca dattā apratimeṣu maitramanasā tiṣṭhanti ke nirvṛte / so eṣo varalakṣaṇo hitakaro nārāyaṇasthāmavān bodhermūlamupāgato guṇadharastasyaiṣa pūjā kṛtā (20.2)
Verse 20.3
।। इति ।। अथ खलु पश्चिमाया दिशश्चम्पकवर्णाया लोकधातोः पुष्पावलिवनराजिकुसुमिताभिज्ञस्य तथागतस्य बुद्धक्षेत्रादिन्द्रजाली नाम बोधिसत्त्वो महासत्त्वस्तया प्रभया संचोदितः सन् गणनासमतिक्रान्तैर्बोधिसत्त्वैः परिवृतः पुरस्कृतो येन बोधिमण्डो येन च बोधिसत्त्वस्तेनोपजगाम । उपेत्य च बोधिसत्त्वस्य पूजाकर्मणे सर्वावन्तं मण्डलमात्रमेकरत्नजालेन संछादयति स्म । तत्र दशसु दिक्षु देवनागयक्षगन्धर्वाः परस्परमेवमाहुः - कस्यायमेवंरूपो प्रभाव्यूह इति । अथ तस्माद्रत्नजालादियं गाथा निश्चरति स्म - रत्नाकरो रतनकेतु रतिस्त्रिलोके रत्नोत्तमो रतनकीर्ति रतः सुधर्मे । रत्नानि त्रीणि न च छेत्स्यति वीर्यप्राप्तः सो बोधि प्राप्स्यति वरामिय तस्य पूजा ॥ २०.३ ॥
// iti // atha khalu paścimāyā diśaścampakavarṇāyā lokadhātoḥ puṣpāvalivanarājikusumitābhijñasya tathāgatasya buddhakṣetrādindrajālī nāma bodhisattvo mahāsattvastayā prabhayā saṃcoditaḥ san gaṇanāsamatikrāntairbodhisattvaiḥ parivṛtaḥ puraskṛto yena bodhimaṇḍo yena ca bodhisattvastenopajagāma / upetya ca bodhisattvasya pūjākarmaṇe sarvāvantaṃ maṇḍalamātramekaratnajālena saṃchādayati sma / tatra daśasu dikṣu devanāgayakṣagandharvāḥ parasparamevamāhuḥ - kasyāyamevaṃrūpo prabhāvyūha iti / atha tasmādratnajālādiyaṃ gāthā niścarati sma - ratnākaro ratanaketu ratistriloke ratnottamo ratanakīrti rataḥ sudharme / ratnāni trīṇi na ca chetsyati vīryaprāptaḥ so bodhi prāpsyati varāmiya tasya pūjā (20.3)
Verse 20.4
।। इति ।। अथ खलूत्तरस्यां दिशि सूर्यावर्ताया लोकधातोश्चन्द्रसूर्यजिह्मीकरप्रभस्य तथागतस्य बुद्धक्षेत्राद्व्यूहराजो नाम बोधिसत्त्वो महासत्त्वस्तया प्रभया संचोदितः सन् गणनासमतिक्रान्तैर्बोधिसत्त्वैः परिवृतः पुरस्कृतः येन बोधिमण्डो येन च बोधिसत्त्वस्तेनोपसंक्रामत् । उपसंक्रम्य बोधिसत्त्वस्य पूजाकर्मणे यावन्तो दशसु दिक्षु सर्वलोकधातुषु बुद्धक्षेत्रगुणव्यूहास्तान् सर्वांस्तस्मिन् मण्डलमात्रे संदर्शयति स्म । तत्र केचिद्बोधिसत्त्वा एवमाहुः - कस्येम एवंरूपा व्यूहाः? अथ तेभ्यः सर्वव्यूहेभ्य इयं गाथा निश्चरति स्म - कायो येन विशोधितः सुबहुशः पुण्येन ज्ञानेन च येना वाच विशोधिता व्रततपैः सत्येन धर्मेण च । चित्तं येन विशोधितं हिरिधृती कारुण्यमैत्र्या तथा सो एषो द्रुमराजमूलुपगतः शाक्यर्षभः पूज्यते ॥ २०.४ ॥
// iti // atha khalūttarasyāṃ diśi sūryāvartāyā lokadhātoścandrasūryajihmīkaraprabhasya tathāgatasya buddhakṣetrādvyūharājo nāma bodhisattvo mahāsattvastayā prabhayā saṃcoditaḥ san gaṇanāsamatikrāntairbodhisattvaiḥ parivṛtaḥ puraskṛtaḥ yena bodhimaṇḍo yena ca bodhisattvastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya bodhisattvasya pūjākarmaṇe yāvanto daśasu dikṣu sarvalokadhātuṣu buddhakṣetraguṇavyūhāstān sarvāṃstasmin maṇḍalamātre saṃdarśayati sma / tatra kecidbodhisattvā evamāhuḥ - kasyema evaṃrūpā vyūhāḥ? atha tebhyaḥ sarvavyūhebhya iyaṃ gāthā niścarati sma - kāyo yena viśodhitaḥ subahuśaḥ puṇyena jñānena ca yenā vāca viśodhitā vratatapaiḥ satyena dharmeṇa ca / cittaṃ yena viśodhitaṃ hiridhṛtī kāruṇyamaitryā tathā so eṣo drumarājamūlupagataḥ śākyarṣabhaḥ pūjyate (20.4)
Verse 20.5
।। इति ।। अथ खलु पूर्वदक्षिणस्या दिशो गुणाकराया लोकधातोर्गुणराजप्रभासस्य तथागतस्य बुद्धक्षेत्राद्रुणमतिर्नाम बोधिसत्त्वो महासत्त्वस्तया प्रभया संचोदितः सन् गणनासमतिक्रान्तैर्बोधिसत्त्वैः परिवृतः पुरस्कृतो येन बोधिमण्डो येन च बोधिसत्त्वस्तेनोपसंक्रामत् । उपसंक्रम्य बोधिसत्त्वस्य पूजाकर्मणे सर्वगुणव्यूहं कूटागारं तस्मिन् मण्डलमात्रे ऽभिनिर्मिमीते स्म । तस्य ते परिवारा एवमाहुः - कस्यायमेवंरूपः कूटागारव्यूहः? ततश्च कूटागारादियं गाथा निश्चरति स्म - यस्य गुणैः सततं गुणगन्धिका भोन्ति सुरासुर यक्ष महोरगाः । सो गुणवान् गुणराजकुलोदितो बोधिविटपे उपविष्टु गुणोदधिः ॥ २०.५ ॥
// iti // atha khalu pūrvadakṣiṇasyā diśo guṇākarāyā lokadhātorguṇarājaprabhāsasya tathāgatasya buddhakṣetrādruṇamatirnāma bodhisattvo mahāsattvastayā prabhayā saṃcoditaḥ san gaṇanāsamatikrāntairbodhisattvaiḥ parivṛtaḥ puraskṛto yena bodhimaṇḍo yena ca bodhisattvastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya bodhisattvasya pūjākarmaṇe sarvaguṇavyūhaṃ kūṭāgāraṃ tasmin maṇḍalamātre 'bhinirmimīte sma / tasya te parivārā evamāhuḥ - kasyāyamevaṃrūpaḥ kūṭāgāravyūhaḥ? tataśca kūṭāgārādiyaṃ gāthā niścarati sma - yasya guṇaiḥ satataṃ guṇagandhikā bhonti surāsura yakṣa mahoragāḥ / so guṇavān guṇarājakulodito bodhiviṭape upaviṣṭu guṇodadhiḥ (20.5)
Verse 20.6
।। इति ।। अथ खलु दक्षिणपश्चिमाया दिशो रत्नसंभवाया लोकधातो रत्नयष्टेस्तथागतस्य बुद्धक्षेत्राद्रत्नसंभवो नाम बोधिसत्त्वो महासत्त्वस्तया प्रभया संचोदितः सन् गणनासमतिक्रान्तैर्बोधिसत्त्वैः परिवृतः पुरस्कृतो येन बोधिमण्डो येन च बोधिसत्त्वस्तेनोपसंक्रामत् । उपसंक्रम्य बोधिसत्त्वस्य पूजाकर्मणे अप्रमेयासंख्येयान् रत्नव्योमकांस्तस्मिन्मण्डलमात्रे ऽभिनिर्मिमीते स्म । तेभ्यश्च रत्नव्योमकेभ्य इयं गाथा निश्चचार - त्यक्ता येन ससागरा वसुमती रत्नान्यथो ऽनेकशः प्रासादाश्च गवाक्षहर्मिकवरा युग्यानि यानानि च । व्योमालंकृत पुष्पदाम रुचिरा उद्यान कूपा सभा हस्ता पाद शिरोत्तमाङ्गनयनाः सो बोधिमण्डे स्थितः ॥ २०.६ ॥
// iti // atha khalu dakṣiṇapaścimāyā diśo ratnasaṃbhavāyā lokadhāto ratnayaṣṭestathāgatasya buddhakṣetrādratnasaṃbhavo nāma bodhisattvo mahāsattvastayā prabhayā saṃcoditaḥ san gaṇanāsamatikrāntairbodhisattvaiḥ parivṛtaḥ puraskṛto yena bodhimaṇḍo yena ca bodhisattvastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya bodhisattvasya pūjākarmaṇe aprameyāsaṃkhyeyān ratnavyomakāṃstasminmaṇḍalamātre 'bhinirmimīte sma / tebhyaśca ratnavyomakebhya iyaṃ gāthā niścacāra - tyaktā yena sasāgarā vasumatī ratnānyatho 'nekaśaḥ prāsādāśca gavākṣaharmikavarā yugyāni yānāni ca / vyomālaṃkṛta puṣpadāma rucirā udyāna kūpā sabhā hastā pāda śirottamāṅganayanāḥ so bodhimaṇḍe sthitaḥ (20.6)
Verse 20.7
।। इति ।। अथ खलु पश्चिमोत्तरस्या दिशो मेघवत्या लोकधातोर्मेघराजस्य तथागतस्य बुद्धक्षेत्रान्मेघकूटाभिगर्जितस्वरो नाम बोधिसत्त्वो महासत्त्वस्तया प्रभया संचोदितः सन् गणनासमतिक्रान्तैर्बोधिसत्त्वैः परिवृतः पुरस्कृतो येन बोधिमण्डो येन च बोधिसत्त्वस्तेनोपसंक्रामत् । उपसंक्रम्य बोधिसत्त्वस्य पूजाकर्मणे कालानुसार्यगुरुमेघमभिनिर्मायोरगसारचन्दनचूर्णवर्षं तस्मिन् मण्डलमात्रे ऽभिप्रवर्षति स्म । तस्माच्च कालानुसारिमेघमण्डलमात्रादियं गाथा निश्चरति स्म - धर्मामेघ स्फुरित्व सर्वत्रिभवे विद्याधिमुक्तप्रभः सद्धर्मं च विराग वर्षिं अमृतं निर्वाणसंप्रापकम् । सर्वा रागकिलेशबन्धनलता सो वासना छेत्स्यति ध्यानर्द्धीबलैन्द्रियैः कुसुमितः श्रद्धाकरं दास्यते ॥ २०.७ ॥
// iti // atha khalu paścimottarasyā diśo meghavatyā lokadhātormegharājasya tathāgatasya buddhakṣetrānmeghakūṭābhigarjitasvaro nāma bodhisattvo mahāsattvastayā prabhayā saṃcoditaḥ san gaṇanāsamatikrāntairbodhisattvaiḥ parivṛtaḥ puraskṛto yena bodhimaṇḍo yena ca bodhisattvastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya bodhisattvasya pūjākarmaṇe kālānusāryagurumeghamabhinirmāyoragasāracandanacūrṇavarṣaṃ tasmin maṇḍalamātre 'bhipravarṣati sma / tasmācca kālānusārimeghamaṇḍalamātrādiyaṃ gāthā niścarati sma - dharmāmegha sphuritva sarvatribhave vidyādhimuktaprabhaḥ saddharmaṃ ca virāga varṣiṃ amṛtaṃ nirvāṇasaṃprāpakam / sarvā rāgakileśabandhanalatā so vāsanā chetsyati dhyānarddhībalaindriyaiḥ kusumitaḥ śraddhākaraṃ dāsyate (20.7)
Verse 20.8
।। इति ।। अथ खलूत्तरपूर्वस्या दिशो हेमजालप्रतिछन्नाया लोकधातो रत्नच्छत्राभ्युद्गतावभासस्य तथागतस्य बुद्धक्षेत्राद्धेमजालालंकृतो नाम बोधिसत्त्वो महासत्त्वस्तयाप्रभया संचोदितः सन् गणनासमतिक्रान्तैर्बोधिसत्त्वैः परिवृतः पुरस्कृतो येन बोधिमण्डो येन च बोधिसत्त्वस्तेनोपसंक्रामत् । उपसंक्रम्य बोधिसत्त्वस्य पूजाकर्मणे सर्वेषु तेषु कूटागारेषु रत्नव्योमकेषु द्वात्रिंशल्लक्षणसमलंकृतान् बोधिसत्त्वविग्रहानभिनिर्मिमीते स्म । सर्वे च ते बोधिसत्त्वविग्रहा दिव्यमानुष्यकपुष्पदामपरिगृहीता येन बोधिसत्त्वस्तेनाभिनतकायास्तानि पुष्पदामान्यभिप्रलम्बयन्ति स्म । ते इमां गाथामभाषन्त - येन बुद्धनयुता स्तवित पूर्व गौरवेण महता जनिय श्रद्धाम् । ब्रह्मघोषवचनं मधुरवाणिं बोधिमण्डोपगतं शिरसि वन्दे ॥ २०.८ ॥
// iti // atha khalūttarapūrvasyā diśo hemajālapratichannāyā lokadhāto ratnacchatrābhyudgatāvabhāsasya tathāgatasya buddhakṣetrāddhemajālālaṃkṛto nāma bodhisattvo mahāsattvastayāprabhayā saṃcoditaḥ san gaṇanāsamatikrāntairbodhisattvaiḥ parivṛtaḥ puraskṛto yena bodhimaṇḍo yena ca bodhisattvastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya bodhisattvasya pūjākarmaṇe sarveṣu teṣu kūṭāgāreṣu ratnavyomakeṣu dvātriṃśallakṣaṇasamalaṃkṛtān bodhisattvavigrahānabhinirmimīte sma / sarve ca te bodhisattvavigrahā divyamānuṣyakapuṣpadāmaparigṛhītā yena bodhisattvastenābhinatakāyāstāni puṣpadāmānyabhipralambayanti sma / te imāṃ gāthāmabhāṣanta - yena buddhanayutā stavita pūrva gauraveṇa mahatā janiya śraddhām / brahmaghoṣavacanaṃ madhuravāṇiṃ bodhimaṇḍopagataṃ śirasi vande (20.8)
Verse 20.9
।। इति ।। अथ खल्वधस्ताद्दिशः समन्तविलोकिताया लोकधातोः समन्तदर्शिनस्तथागतस्य बुद्धक्षेत्राद्रत्नगर्भो नाम बोधिसत्त्वो महासत्त्वस्तया प्रभया संचोदितः सन् गणनासमतिक्रान्तैर्बोधिसत्त्वैः परिवृतः पुरस्कृतो येन बोधिमण्डो येन च बोधिसत्त्वस्तेनोपसंक्रामत् । उपसंक्रम्य बोधिसत्त्वस्य पूजाकर्मणे तस्मिन् वैदूर्यमयमण्डलमात्रे जाम्बूनदसुवर्णपद्मान्यभ्युद्गतान्युपदर्शयति स्म । तेषां च पद्मानां कर्णिकास्वर्धकायिका नार्यो वर्णरूपसंपन्नाः सर्वालंकारप्रतिमण्डिता उपदर्शयति स्म । वामदक्षिणे पाणिभिर्हर्षकटककेयूरसुवर्णसूत्रमुक्ताहारादिविविधाभरणपरिगृहीताः पुष्पपट्टदामानि चाभिप्रलम्बयन्त्यो येन बोधिमण्डो येन च बोधिसत्त्वस्तेनोपर्यभिनतकायाः । ताश्चेमां गाथामभाषन्त - यो ओनमिष्ट सदा गुरूणां बुद्धश्रावकप्रत्येकजिनानाम् । निर्माणसुशील सदोज्जु प्रष्ठो तस्या ओनमथा गुणधरस्य ॥ २०.९ ॥
// iti // atha khalvadhastāddiśaḥ samantavilokitāyā lokadhātoḥ samantadarśinastathāgatasya buddhakṣetrādratnagarbho nāma bodhisattvo mahāsattvastayā prabhayā saṃcoditaḥ san gaṇanāsamatikrāntairbodhisattvaiḥ parivṛtaḥ puraskṛto yena bodhimaṇḍo yena ca bodhisattvastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya bodhisattvasya pūjākarmaṇe tasmin vaidūryamayamaṇḍalamātre jāmbūnadasuvarṇapadmānyabhyudgatānyupadarśayati sma / teṣāṃ ca padmānāṃ karṇikāsvardhakāyikā nāryo varṇarūpasaṃpannāḥ sarvālaṃkārapratimaṇḍitā upadarśayati sma / vāmadakṣiṇe pāṇibhirharṣakaṭakakeyūrasuvarṇasūtramuktāhārādivividhābharaṇaparigṛhītāḥ puṣpapaṭṭadāmāni cābhipralambayantyo yena bodhimaṇḍo yena ca bodhisattvastenoparyabhinatakāyāḥ / tāścemāṃ gāthāmabhāṣanta - yo onamiṣṭa sadā gurūṇāṃ buddhaśrāvakapratyekajinānām / nirmāṇasuśīla sadojju praṣṭho tasyā onamathā guṇadharasya (20.9)
Verse 20.10
।। इति ।। अथ खलूपरिष्टाद्दिशो वरगगनाया लोकधातोर्गणेन्द्रस्य तथागतस्य बुद्धक्षेत्राद्गगनगञ्जो नाम बोधिसत्त्वो महासत्त्वस्तया प्रभया संचोदितः सन् गणनासमतिक्रान्तैर्बोधिसत्त्वैः परिवृतः पुरस्कृतो येन बोधिमण्डो येन च बोधिसत्त्वस्तेनोपसंक्रामत् । उपसंक्रम्य बोधिसत्त्वस्य पूजाकर्मणे गगनतलस्थ एव यावन्तो दशसु दिक्षु सर्वबुद्धक्षेत्रेष्वदृष्टाश्रुतपूर्वाः सन्ति पुष्पधूपगन्धमाल्यविलेपनचूर्णचीवरवस्त्रालंकारछत्रध्वजपताकावैजयन्तिरत्न् - अमणिकनकरजतमुक्ताहारहयगजरथपत्तिवाहनपुष्पवृक्षपत्रपुष्पफलदारकदारिका देवनागयक्षगन्धर्वासुरगरुडकिन्नरमहोरगशक्रब्रह्मलोकपालमानुष्यामानुष्याणां सर्वा गगनतलान्महान्तं पुष्पवर्षमभिप्रवर्षन्ति स्म सर्वसत्त्वप्रीतिसुखसंजननं च । न च कस्यचित्सत्त्वस्य भयं चोत्पीडां वा करोति स्म ।। तत्रेदमुच्यते - पेयालमेष दिशतासु जिनौरसा ये संपूजितुं हितकरं अनुप्राप्त बोधिम् । तेषां वियूहक्रमविक्रमसुक्रमाणां ओपम्यमात्र निशृणोथ जिनौरसानाम् ॥ २०.१० ॥
// iti // atha khalūpariṣṭāddiśo varagaganāyā lokadhātorgaṇendrasya tathāgatasya buddhakṣetrādgaganagañjo nāma bodhisattvo mahāsattvastayā prabhayā saṃcoditaḥ san gaṇanāsamatikrāntairbodhisattvaiḥ parivṛtaḥ puraskṛto yena bodhimaṇḍo yena ca bodhisattvastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya bodhisattvasya pūjākarmaṇe gaganatalastha eva yāvanto daśasu dikṣu sarvabuddhakṣetreṣvadṛṣṭāśrutapūrvāḥ santi puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaravastrālaṃkārachatradhvajapatākāvaijayantiratn - amaṇikanakarajatamuktāhārahayagajarathapattivāhanapuṣpavṛkṣapatrapuṣpaphaladārakadārikā devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragaśakrabrahmalokapālamānuṣyāmānuṣyāṇāṃ sarvā gaganatalānmahāntaṃ puṣpavarṣamabhipravarṣanti sma sarvasattvaprītisukhasaṃjananaṃ ca / na ca kasyacitsattvasya bhayaṃ cotpīḍāṃ vā karoti sma // tatredamucyate - peyālameṣa diśatāsu jinaurasā ye saṃpūjituṃ hitakaraṃ anuprāpta bodhim / teṣāṃ viyūhakramavikramasukramāṇāṃ opamyamātra niśṛṇotha jinaurasānām (20.10)
Verse 20.11
।। के चागता नभसि मेघ इव स्तनन्तो हारा सहस्रनयुतानि प्रलम्बयन्तः । के चागता मकुटरत्नविलम्बचूडाः पौष्पं विमान गगने उपदर्शयन्तः ॥ २०.११ ॥
// ke cāgatā nabhasi megha iva stananto hārā sahasranayutāni pralambayantaḥ / ke cāgatā makuṭaratnavilambacūḍāḥ pauṣpaṃ vimāna gagane upadarśayantaḥ (20.11)
Verse 20.12
।। के चागता धरणिसिंह इवा नदन्तः शून्यानिमित्तप्रणिधीरवमुञ्चमानाः । के चागता यथ वृषा अभिनन्दमानाः न च दृष्टपूर्व रुचिराणि क्षिपन्ति पुष्पां ॥ २०.१२ ॥
// ke cāgatā dharaṇisiṃha ivā nadantaḥ śūnyānimittapraṇidhīravamuñcamānāḥ / ke cāgatā yatha vṛṣā abhinandamānāḥ na ca dṛṣṭapūrva rucirāṇi kṣipanti puṣpāṃ (20.12)
Verse 20.13
।। के चागता नभसि सार इवा रवन्तो वर्णासहस्र स्वकि आत्मनि दर्शयन्तः । के चागता शशिरिवा गगने सुपूर्णाः सुगतात्मजस्य गुणमालमुदीरयन्तः ॥ २०.१३ ॥
// ke cāgatā nabhasi sāra ivā ravanto varṇāsahasra svaki ātmani darśayantaḥ / ke cāgatā śaśirivā gagane supūrṇāḥ sugatātmajasya guṇamālamudīrayantaḥ (20.13)
Verse 20.14
।। के चागता रविरिव प्रभ मुञ्चमानाः सर्वाणि मारभवनानि करोन्ति जिह्मा । के चागता विमलकेतु यथेन्द्रयष्ट्यः संभारपुण्यनिचितास्तहि बोधिमण्डे ॥ २०.१४ ॥
// ke cāgatā raviriva prabha muñcamānāḥ sarvāṇi mārabhavanāni karonti jihmā / ke cāgatā vimalaketu yathendrayaṣṭyaḥ saṃbhārapuṇyanicitāstahi bodhimaṇḍe (20.14)
Verse 20.15
।। केचित्क्षिपन्ति गगनान्मणिरत्नजाला चन्द्रा सुचन्द्र तथ बाल विरोचमाना । मान्दारवा सुमनवार्षिकचम्पदामा संबोधिसत्त्व द्रुमराजस्थिते क्षिपन्ति ॥ २०.१५ ॥
// kecitkṣipanti gaganānmaṇiratnajālā candrā sucandra tatha bāla virocamānā / māndāravā sumanavārṣikacampadāmā saṃbodhisattva drumarājasthite kṣipanti (20.15)
Verse 20.16
।। के चागता धरणि कम्पयमान पद्भ्यां संकम्पिता वसुध प्रीतिकरी जनस्य । के चागता ग्रहिय मेरु करेतलेभिः उत्सृष्टपुष्पपुट संस्थित अन्तरीक्षे ॥ २०.१६ ॥
// ke cāgatā dharaṇi kampayamāna padbhyāṃ saṃkampitā vasudha prītikarī janasya / ke cāgatā grahiya meru karetalebhiḥ utsṛṣṭapuṣpapuṭa saṃsthita antarīkṣe (20.16)
Verse 20.17
।। के चागताश्चतुरि सागर गृह्य मूर्ध्ना उत्सृष्ट सिञ्चि वसुधां वरगन्धतोयैः । के चागता रतनयष्टि गृहीत्व चित्रं संबोधिसत्त्वमुपदर्शय स्थित्व दूरे ॥ २०.१७ ॥
// ke cāgatāścaturi sāgara gṛhya mūrdhnā utsṛṣṭa siñci vasudhāṃ varagandhatoyaiḥ / ke cāgatā ratanayaṣṭi gṛhītva citraṃ saṃbodhisattvamupadarśaya sthitva dūre (20.17)
Verse 20.18
।। के चागता भविय ब्रह्म प्रशान्तरूपाः शान्ता प्रशान्तमनसः स्थित ध्यानध्यायी । रोमेभि तेष स्वरु निश्चरते मनोज्ञ मैत्रीउपेक्षकरुणामुदिताप्रमाणा ॥ २०.१८ ॥
// ke cāgatā bhaviya brahma praśāntarūpāḥ śāntā praśāntamanasaḥ sthita dhyānadhyāyī / romebhi teṣa svaru niścarate manojña maitrīupekṣakaruṇāmuditāpramāṇā (20.18)
Verse 20.19
।। के चागता मरुत शक्र इवा यथैव देवैः सहस्रनयुतैश्च पुराकृतास्ते । उपगम्य बोधिवटु गृह्य कृताञ्जलीभिः शक्राभिलग्न मणिरत्न क्षिपन्ति चित्रा ॥ २०.१९ ॥
// ke cāgatā maruta śakra ivā yathaiva devaiḥ sahasranayutaiśca purākṛtāste / upagamya bodhivaṭu gṛhya kṛtāñjalībhiḥ śakrābhilagna maṇiratna kṣipanti citrā (20.19)
Verse 20.20
।। के चागताश्चतुदिशा च यथैव पाला गन्धर्वराक्षसपरीवृत किन्नरेभिः । विद्युत्स्फुटान्त कुसुमानि प्रवर्षमाणाः गन्धर्वकिन्नररूतेन स्तुवन्ति वीरम् ॥ २०.२० ॥
// ke cāgatāścatudiśā ca yathaiva pālā gandharvarākṣasaparīvṛta kinnarebhiḥ / vidyutsphuṭānta kusumāni pravarṣamāṇāḥ gandharvakinnararūtena stuvanti vīram (20.20)
Verse 20.21
।। के चागताः कुसुमितां प्रगृहीत्व वृक्षान् सफलां सपुष्पवरगन्ध प्रमुञ्चमानां । जातेषु तेषु स्थित बुद्ध शुद्धकायाः अवलम्बमान प्रतिमण्डि क्षिपन्ति पुष्पा ॥ २०.२१ ॥
// ke cāgatāḥ kusumitāṃ pragṛhītva vṛkṣān saphalāṃ sapuṣpavaragandha pramuñcamānāṃ / jāteṣu teṣu sthita buddha śuddhakāyāḥ avalambamāna pratimaṇḍi kṣipanti puṣpā (20.21)
Verse 20.22
।। के चागताः कुसुमिताः पुडिनी गृहीत्वा पद्मोत्पलैः कुसुमितैस्तथ पुण्डरीकैः । द्वात्रिंशलक्षणधराः स्थित पद्मगर्भे स्तविष्ट अलिप्तमनसं विदु बोधिसत्त्वम् ॥ २०.२२ ॥
// ke cāgatāḥ kusumitāḥ puḍinī gṛhītvā padmotpalaiḥ kusumitaistatha puṇḍarīkaiḥ / dvātriṃśalakṣaṇadharāḥ sthita padmagarbhe staviṣṭa aliptamanasaṃ vidu bodhisattvam (20.22)
Verse 20.23
।। के चागता विपुलकाय तथेव मेरु स्थित्वान्तरीक्ष स्वकमात्मनमुत्सृजन्ति । उत्सृज्यमात्र भविया नवपुष्पदामाः संछादयन्ति त्रिसहस्रि जिनस्य क्षेत्रम् ॥ २०.२३ ॥
// ke cāgatā vipulakāya tatheva meru sthitvāntarīkṣa svakamātmanamutsṛjanti / utsṛjyamātra bhaviyā navapuṣpadāmāḥ saṃchādayanti trisahasri jinasya kṣetram (20.23)
Verse 20.24
।। के चागता उभयचक्षुषि कल्पदाहं संदर्शयन्त विभवं तथ संभवं च । तेषां शरीरि बहुधर्मसुखा रणन्ति तां श्रुत्व सत्त्वनयुता प्रजहन्ति तृष्णाम् ॥ २०.२४ ॥
// ke cāgatā ubhayacakṣuṣi kalpadāhaṃ saṃdarśayanta vibhavaṃ tatha saṃbhavaṃ ca / teṣāṃ śarīri bahudharmasukhā raṇanti tāṃ śrutva sattvanayutā prajahanti tṛṣṇām (20.24)
Verse 20.25
।। के चागता रवितकिन्नरतुल्यघोषाः बिम्बोष्ठचारुवदनाः परिपूर्णवक्त्राः । कन्या यथैव सुअलंकृत चित्रहाराः प्रेक्षन्त यां सुरगणा न लभन्ति तृप्तिम् ॥ २०.२५ ॥
// ke cāgatā ravitakinnaratulyaghoṣāḥ bimboṣṭhacāruvadanāḥ paripūrṇavaktrāḥ / kanyā yathaiva sualaṃkṛta citrahārāḥ prekṣanta yāṃ suragaṇā na labhanti tṛptim (20.25)
Verse 20.26
।। के चागता वजिरकाय इवा अभेद्याः हेष्ठा पस्कन्धचरणैः प्रतिग्राह्यमाणाः । के चागता रविरिवा शशिपूर्णवक्त्राः ज्योत्स्नाकराः प्रभकरा हतक्लेशदोषाः ॥ २०.२६ ॥
// ke cāgatā vajirakāya ivā abhedyāḥ heṣṭhā paskandhacaraṇaiḥ pratigrāhyamāṇāḥ / ke cāgatā ravirivā śaśipūrṇavaktrāḥ jyotsnākarāḥ prabhakarā hatakleśadoṣāḥ (20.26)
Verse 20.27
।। के चागता रतनमण्डित रत्नपाणी संछादयित्व बहुक्षेत्रसहस्रकोट्यः । वर्षन्ति रत्नवर पुष्प सुगन्धगन्धा संतोषणार्थं बहुसत्त्वहितं सुखार्थम् ॥ २०.२७ ॥
// ke cāgatā ratanamaṇḍita ratnapāṇī saṃchādayitva bahukṣetrasahasrakoṭyaḥ / varṣanti ratnavara puṣpa sugandhagandhā saṃtoṣaṇārthaṃ bahusattvahitaṃ sukhārtham (20.27)
Verse 20.28
।। के चागता महति धारणि रत्नकोशाः रोमेभि सूत्रनयुतानि प्रभाषमाणाः । प्रतिभानवन्त मतिवन्त सुबुद्धिवन्तो मत्तप्रमत्तजनतां प्रतिबोधयन्तः ॥ २०.२८ ॥
// ke cāgatā mahati dhāraṇi ratnakośāḥ romebhi sūtranayutāni prabhāṣamāṇāḥ / pratibhānavanta mativanta subuddhivanto mattapramattajanatāṃ pratibodhayantaḥ (20.28)
Verse 20.29
।। के चागता ग्रहिय भेरि यथैव मेरु आकोट्यमानु गगने सुमनोज्ञघोषाम् । यस्या रवं दशदिशे व्रजि क्षेत्रकोट्या अद्यावबोद्धुममतं अनुबुद्धि शास्ता ॥ २०.२९ ॥
// ke cāgatā grahiya bheri yathaiva meru ākoṭyamānu gagane sumanojñaghoṣām / yasyā ravaṃ daśadiśe vraji kṣetrakoṭyā adyāvaboddhumamataṃ anubuddhi śāstā (20.29)