1. PathanjaliYogaSutra-Sanskrit-English
PathanjaliYogaSutra-Sanskrit-English (Part 1)
पतञ्जलियोगसूत्र
· · ·
Table of contents
· · ·
Sanskrit pronunciation guide
· · ·
Sanskrit-English translation
· · ·
Sanskrit-English glossary
· · ·
Bibliography
· · ·
About the author
· · ·
Copyright 2003 All Rights Reserved
· · ·
Sanskrit Pronunciation Guide
· · ·
Sanskrit’s breadth of expression comes in part from using the entire mouth for pronunciation, and from elongating accented vowels. With an alphabet of 49 letters, it has several different versions of familiar sounds such as ‘n’ and ‘s’, each issuing from a different part of the mouth. For this reason, diacritical marks are generally used to indicate how and where a consonant or vowel should be sounded.
· · ·
a
· · ·
ā
· · ·
i
· · ·
ī
· · ·
u
· · ·
ū
· · ·
e
· · ·
ai, ay
· · ·
o
· · ·
au
· · ·
ṛ
· · ·
ṃ
· · ·
ḥ
· · ·
k, kh, g, gh, ṅ
· · ·
c, ch, j, jh, ñ
· · ·
ṭ, ṭh, ḍ, ḍh, ṇ
· · ·
t, th, d, dh, n
· · ·
p, ph, b, bh, m
· · ·
c
· · ·
v
· · ·
v
· · ·
ś
· · ·
ṣ
· · ·
ñ
· · ·
jñ
· · ·
kṣ
· · ·
[ Sutra I.1 ]
अथ योगानुशासनम्
atha yogānus̄āsanam
· · ·
[ Sutra I.2 ]
योगश्चित्तवृत्तिनिरोधः
yogaś citta-vṛtti-nirodhah
· · ·
[ Sutra I.3 ]
तदा द्रष्टुः स्वरूपेऽवस्थानम्
tadā draṣṭuh svarūpe 'vasthānam
· · ·
[ Sutra I.4 ]
वृत्तिसारूप्यमितरत्र
vṛtti-sārūpyam itaratra
· · ·
[ Sutra I.5 ]
वृत्तयः पञ्चतय्यः क्लिष्टाक्लिष्टाः
vṛttayaḥ pañcatayyaḥ kliṣṭākliṣṭāḥ
· · ·
[ Sutra I.6 ]
प्रमाणविपर्ययविकल्पनिद्रास्मृतयः
pramāṇa-viparyaya-vikalpa-nidrā-smṛtayaḥ
· · ·
[ Sutra I.7 ]
प्रत्यक्षानुमानागमाः प्रमाणानि
pratyakṣānumānāgamāḥ pramāṇāni
· · ·
[ Sutra I.8 ]
विपर्ययो मिथ्याज्ञानमतद्रूपप्रतिष्ठम्
viparyayo mithyājñānam atad-rūpa-pratiṣṭham
· · ·
[ Sutra I.9 ]
शब्दज्ञानानुपाती वस्तुशून्यो विकल्प:
śabda-jñānānupātī vastu-śūnyo vikalpaḥ
· · ·
[ Sutra I.10 ]
अभाव प्रत्ययालम्बना वृत्तिनिद्रा
abhāva-pratyayā lambanā vṛttir-nidrā
· · ·
[ Sutra I.11 ]
अनुभूतविषयासम्प्रमोष: स्मृति:
anubhūta-viṣayāsampramoṣaḥ smṛtiḥ
· · ·
[ Sutra I.12 ]
अभ्यासवैराग्याभ्यां तन्निरोध:
abhyāsa-vairāgyābhyāṃ tan-nirodhaḥ
· · ·
[ Sutra I.13 ]
तत्र स्थितौ यत्नोऽभ्यासः
tatra sthitau yatno'bhyāsaḥ
· · ·
[ Sutra I.14 ]
स तु दीर्घकालनैरन्तर्यसत्कारासेवितो दृढभूमिः
sa tu dīrgha-kāla-nairantarya-satkārāsevito dṛḍha-bhūmiḥ
· · ·
[ Sutra I.15 ]
दृष्टानुश्रविकविषयवितृष्णस्य वशीकारसञ्ञा वैराग्यम्
drṣṭānuśravika-viṣaya-vitrṣṇasya vaśīkāra-saṃjñā vairāgyam
· · ·
[ Sutra I.16 ]
तत्परं पुरुषख्यातेरगुणवैतृष्ण्यम्
tat param puruṣa-khyāter guṇa-vaitṛṣṇyam
· · ·
[ Sutra I.17 ]
वितर्कविचारानन्दास्मितारूपानुगमात् सम्प्रज्ञातः
vitarka-vicārānandāsmitā-rūpānugamāt samprajñātaḥ
· · ·
[ Sutra I.18 ]
विरामप्रत्ययाभ्यासपूर्वः संस्कारशेषोऽन्यः
virāma-pratyayābhyāsa-pūrvaḥ saṃskāra-śeṣo 'nyaḥ
· · ·
[ Sutra I.19 ]
भवप्रत्ययो विदेहप्रकृतिलयानाम्
bhava-pratyayo videha-prakṛti-layānām
· · ·
[ Sutra I.20 ]
श्रद्धावीर्यस्मृतिसमाधिप्रज्ञापूर्वक इतरेषाम्
śraddhā-vīrya-smṛti-samādhi-prajñā-pūrvaka itareṣām
· · ·
[ Sutra I.21 ]
तीव्रसंवेगानामासन्नः
tīvra-samvegānām āsannaḥ
· · ·
[ Sutra I.22 ]
मृदुमध्याधिमात्रत्वात्ततोऽपि विशेषः
mṛdu-madhyādhimātratvāt tato 'pi viśeṣaḥ
· · ·
[ Sutra I.23 ]
ईश्वरप्रणिधानाद्वा
īśvara-praṇidhānād vā
· · ·
[ Sutra I.24 ]
क्लेशकर्मविपाकाशयैरपरामृष्टः पुरुषविशेष ईश्वरः
kleśa-karma-vipākáśayair aparāmṛṣṭaḥ puruṣa-viśeṣa īśvaraḥ
· · ·
[ Sutra I.25 ]
तत्र निरतिशयं सर्वज्ञबीजम्
tatra niratiśayaṃ sarvajñatva-bījam
· · ·
[ Sutra I.26 ]
स पूर्वेषामपि गुरु: कालेनानवच्छेदात्
sa pūrveṣām api guruḥ kālenānavacchedāt
· · ·
[ Sutra I.27 ]
तस्य वाचक: प्रणव:
tasya vācakaḥ praṇavaḥ
· · ·
[ Sutra I.28 ]
तज्जपस्तदर्थभावनम्
taj-japas tad-artha-bhāvanam
· · ·
[ Sutra I.29 ]
ततः प्रत्यक्तेतनाधिगमोऽन्यतरायाभावश्च
tataḥ pratyak-cetanādhigamo 'pyantarāyābhāvaś ca
· · ·
[ Sutra I.30 ]
व्याधिस्त्यानसंशयप्रमादालस्याविरतिभ्रान्तिदर्शनालब्धभूमिकत्वानवस्थितत्वानि चित्तविक्षेपास्तेऽन्तराया:
vyādhi-styāna-saṃśaya-pramādālasyāvirati-bhrānti-darśanālabdha-bhūmikatvānavasthitatvāni citta-vikṣepās te 'ntarāyāḥ
· · ·
[ Sutra I.31 ]
दुःखदौर्मनस्याङ्गमेजयत्वश्वासप्रश्वासा विक्षेपसहभूवः
duhkha-daurmanasyāñgam-ejayatva-śvāsa-praśvāsā vikṣepa-sahabhuvaḥ
· · ·
[ Sutra I.32 ]
तत्प्रतिषेधार्थमेकतत्त्वाभ्यासः
tat-pratiṣedhārtham eka-tattvābhyāsaḥ
· · ·
[ Sutra I.33 ]
मैत्रीकरुणामुदितोपेक्षणां सुखदुःखपुण्यापुण्यविषयाणां भावनातश्चित्तप्रसादनम्
maitrī-karuṇā-muditopekṣāṇāṁ sukha-duḥkha-puṇyāpuṇya-viṣayāṇāṁ bhāvanātaś citta-prasādanam
· · ·
[ Sutra I.34 ]
प्रच्छर्दनविधारणाभ्यां वा प्राणस्य
pracchardana-vidhāraṇābhyāṁ vā prāṇasya
· · ·
[ Sutra I.35 ]
विषयवती वा प्रवृत्तिरुत्पन्ना मनसः स्थितिनिबन्धनी
viṣayavatī vā pravṛttir utpannā manasaḥ sthiti-nibandhanī
· · ·
[ Sutra I.36 ]
विशोकā वा ज्योतिष्मती
viṣokā vā jyotiṣmatī
· · ·
[ Sutra I.37 ]
वीतरागविषयं वा चित्तम्
vītarāgaviṣyam vā cittam
· · ·
[ Sutra I.38 ]
स्वप्ननिद्राज्ञानालम्बनं वा
svapna-nidrā-jñānālambanam vā
· · ·
[ Sutra I.39 ]
यथाभिमतध्यानाद्वा
yathābhimata-dhyānād vā
· · ·
[ Sutra I.40 ]
परमाणुपरममहत्त्वान्तोऽस्य वशीकारः
paramāṇu-parama-mahattvānto 'sya vaśīkāraḥ
· · ·
[ Sutra I.41 ]
क्षीणवृत्तेरभिजातस्येव मणेर्ग्रहीतृग्रहणग्राह्येषु तत्स्थतदञ्जनता समापत्तिः
kṣīṇa-vrtterabhijātasyeva maṇer grahītṛ-grahaṇa-grāhyeṣu tat-stha-tad-añjanatā samāpattih
· · ·
[ Sutra I.42 ]
तत्र शब्दार्थज्ञानविकल्पैः सङ्कीर्णा सवितर्का समापत्तिः
tatra śabdārtha-jñāna-vikalpaiḥ saṅkīrṇā savitarkā samāpattih
· · ·
[ Sutra I.43 ]
स्मृतिपरिशुद्धौ स्वरूपशून्येवार्थमात्रनिर्भासा निर्वितर्का
smṛti-pariśuddhau svarūpa-śūnyevārtha-mātra-nirbhāsā nirvitarkā
· · ·
[ Sutra I.44 ]
एतयैव सविचारा निर्विचारा च सूक्ष्मविषया व्याख्याता
etayaiva savicārā nirvicārā ca sūkṣma-viṣayā vyākhyātā
· · ·
[ Sutra I.45 ]
सूक्ष्मविषयत्वं चालिङ्गपर्यवसानम्
sūkṣma-viṣayatvaṃ cālinga-paryavasānam
· · ·
[ Sutra I.46 ]
ता एव सबीजः समाधिः
tā eva sabījaḥ samādhiḥ
· · ·
[ Sutra I.47 ]
निर्विचारवैशारद्येऽध्यात्मप्रसादः
nirvicāra-vaiśāradye'dhyātma-prasādaḥ
· · ·
[ Sutra I.48 ]
ऋतम्भरा तत्र प्रज्ञा
ṛtambharā tatra prajñā
· · ·
[ Sutra I.49 ]
श्रुतानुमानप्रज्ञाभ्यामन्यविषया विशेषार्थत्वात्
śrutānumāna-prajñābhyām anyaviṣayā viśeṣārthatvāt
· · ·
[ Sutra I.50 ]
तज्जः संस्कारोऽन्यसंस्कारप्रतिबन्धी
taj-jah saṃskāro 'nya-saṃskāra-pratibandhī
· · ·
[ Sutra I.51 ]
तस्यापि निरोधे सर्वनिरोधान्निर्बीजः समाधिः
tasyāpi nirodhe sarva-nirodhān nirbījah samādhih
· · ·
[ Sutra II.1 ]
तपःस्वाध्यायेश्वरप्रणिधानानि क्रियायोगः
tapaḥ-svādhyāyeśvara-pranidhānāni kriyā-yogaḥ
· · ·
[ Sutra II.2 ]
समाधिभावनार्थः क्लेशतनूकरणार्थश्च
samādhi-bhāvanārthaḥ kleśa-tanū-karanārthaś ca
· · ·
[ Sutra II.3 ]
अविद्यास्मितारागद्वेषाभिनिवेशाः क्लेशाः
avidyāsmitā-rāga-dveṣābhiniveśāḥ kleśāḥ
· · ·
[ Sutra II.4 ]
अविद्या क्षेत्रमुत्तरेषां प्रसुप्ततनुविच्छिन्नोदाराणाम्
avidyā kṣetram uttareṣāṃ prasupta-tanu-vicchinnodārāṇām
· · ·
[ Sutra II.5 ]
अनित्याशुचिदुःखानात्मसु नित्यशुचिसुखात्मख्यातिरविद्या
anityāśuci-duḥkhānātmasu nitya-śuci-sukhātmā-khyātir avidya
· · ·
[ Sutra II.6 ]
दृग्दर्शनशक्त्योरेकात्मतेवास्मिता
dr̥g-darśana-śaktyor ekātmatevāsmitā
· · ·
[ Sutra II.7 ]
सुखानुशयी रागः
sukhānuśayī rāgaḥ
· · ·
[ Sutra II.8 ]
दुःखानुशयी द्वेषः
duḥkhānuśayī dveṣaḥ
· · ·
[ Sutra II.9 ]
स्वरसवाही विदुषोऽपि तथारूढोऽभिनिवेशः
sva-rasa-vāhī viduṣo 'pi tathārūḍho 'bhiniveśaḥ
· · ·
[ Sutra II.10 ]
ते प्रतिप्रसवहेयाः सूक्ष्माः
te pratipprasava-heyāḥ sūkṣmāḥ
· · ·
[ Sutra II.11 ]
ध्यानेहेयास्तद्वृत्तयः
dhyāna-heyās tad-vṛttayah
· · ·
[ Sutra II.12 ]
क्लेशमूलः कर्माशयो दृष्टादृष्टजन्मवेदनीयः
kleśa-mūlaḥ karmāśayo dṛṣṭādṛṣṭa-janma-vedanīyaḥ
· · ·
[ Sutra II.13 ]
सति मूले तद्विपाको जात्यायुर्भोगः
sati mūle tad-vipāko jātyāyur-bhogāḥ
· · ·
[ Sutra II.14 ]
ते ह्लादपरितापफलाः पुण्यापुण्यहेतुत्वात
te hlāda-paritāpa-phalāḥ punyāpunya-hetutvāt
· · ·
[ Sutra II.15 ]
परिणामतापसंस्कारदुःखैर्गुणवृत्तिविरोधाच्च दुःखमेव सर्वं विवेकिनः
pariṇāma-tāpa-samskāra-duḥkhair guṇa-vṛtti-virodhāc ca duḥkham eva sarvam vivekinah
· · ·
[ Sutra II.16 ]
हेयं दुःखमनागतम्
heyaṃ duḥkham anāgatam
· · ·
[ Sutra II.17 ]
द्रष्टृ-दृश्ययोः संयोगो हेयहेतुः
draṣṭṛ-drśyayoh samyogo heya-hetuh
· · ·
[ Sutra II.18 ]
प्रकाशक्रियास्थितिशीलं भूतेन्द्रियात्मकं भोगापवर्गार्थं दृश्यम्
prakāśa-kriyā-sthiti-śīlaṁ bhūtendriyātmakaṁ bhogāpavargārthaṁ drśyam
· · ·
[ Sutra II.19 ]
विशेषाविशेषलिङ्गमात्रालिङ्गानि गुणपर्वाणि
viśeṣāviśeṣa-lingamātrālingāni guṇa-parvāṇi
· · ·
[ Sutra II.20 ]
द्रष्टा दृशिमात्रः शुद्धोऽपि प्रत्ययानुपश्यः
draṣṭā drśi-mātraḥ śuddho 'pi pratyayānupaśyaḥ
· · ·
[ Sutra II.21 ]
तदर्थ एव दृश्यस्यात्मा
tad-artha eva drśyasyātmā
· · ·
[ Sutra II.22 ]
कृतार्थं प्रति नष्टमप्यनष्टं तदन्यसाधारणत्वात्
kṛtārthaṃ prati naṣṭam apyanaṣṭaṃ tad anya-sādhāraṇatvāt
· · ·
[ Sutra II.23 ]
स्वस्वामिशक्त्योः स्वरूपोपलब्धिहेतुः संयोगः
sva-svāmi-śaktyoḥ svarūpopalabdhi-hetuḥ samyogaḥ
· · ·
[ Sutra II.24 ]
तस्य हेतुरविद्या
tasya hetur avidyā
· · ·
[ Sutra II.25 ]
तदभावात् संयोगाभावो हानं तद्दृशेः कैवल्यम्
tad-abhāvāt samyogābhāvo hānaṃ tad-dr̥śeḥ kaivalyam
· · ·
[ Sutra II.26 ]
विवेकख्यातिरविच्छिन्ना हानोपायः
viveka-khyātir aviplavā hānopāyah
· · ·
[ Sutra II.27 ]
तस्य सप्तधा प्रान्तभूमिः प्रज्ञा
tasya saptadhā prānta-bhūmiḥ prajñā
· · ·
[ Sutra II.28 ]
योगाङ्गानुष्ठानादशुद्धिक्षये ज्ञानदीप्तिराविवेकख्यातेः
yogāṅgānuṣṭhānād aśuddhi-kṣaye jñāna-dīptir āviveka-khyāteḥ
· · ·
[ Sutra II.29 ]
यमनियमासनप्राणायामप्रत्याहारधारणाध्यानसमाध्ययोऽष्टावङ्गानि
yama-niyamāsana-prāṇāyāma-pratyāhāra-dhāraṇā-dhyāna-samādhyayo 'ṣṭāv aṅgāni
· · ·
[ Sutra II.30 ]
अहिंसासत्यास्तेयब्रह्मचर्यापरिग्रहा यमाः
ahimsā-satyāsteya-brahmacāryāparigrahā yamāḥ
· · ·
[ Sutra II.31 ]
एते जातिदेशकालसमयानवच्छिन्नाः सार्वभौमा महाव्रतम्
ete jāti-deśa-kāla-samayānavacchinnāḥ sārva-bhaumā mahā-vratam
· · ·
[ Sutra II.32 ]
शौचसन्तोषतपःस्वाध्यायेश्वरप्रणिधानानि नियमाः
śauca-santoṣa-tapaḥ-svādhyāyeśvara-praṇidhānāni niyamāḥ
· · ·
[ Sutra II.33 ]
वितर्कबाधने प्रतिपक्षभावनम्
vitarka-bādhane pratipakṣa-bhāvanam
· · ·
[ Sutra II.34 ]
वितर्का हिंसादयः कृतकारितानुमोदिता लोभक्रोधमोहपूर्वका मृदुमध्याधिमात्रा दुःखाज्ञानानन्तफलाः इति प्रतिपक्षभावनम्
vitarkā himsādayaḥ krta-kāritānumoditā lobha-krodha-moha-pūrvakā mrdu-madhyādhimātrā duḥkhājñānānanta-phalā iti pratipakṣa-bhāvanam
· · ·
vitarkā = analytical thinking, here: negative thoughts
vitarkā = analytical thinking, here: negative thoughts
· · ·
himsā = harming
himsā = harming
· · ·
ādayaḥ = et cetera
ādayaḥ = et cetera
· · ·
krta = done, accomplished
krta = done, accomplished
· · ·
kārita = caused to be done, instigated
kārita = caused to be done, instigated
· · ·
anumoditā = approved
anumoditā = approved
· · ·
lobha = greed
lobha = greed
· · ·
krodha = anger
krodha = anger
· · ·
moha = delusion
moha = delusion
· · ·
pūrvakā = preceded by
pūrvakā = preceded by
· · ·
mrdu = mild
mrdu = mild
· · ·
madhya = moderate
madhya = moderate
· · ·
adhimātrā = extreme, intense
adhimātrā = extreme, intense
· · ·
duḥkha = distress, pain, suffering
duḥkha = distress, pain, suffering
· · ·
ājñāna = ignorance
ājñāna = ignorance
· · ·
ananta = endless, boundless
ananta = endless, boundless
· · ·
phalā = fruit
phalā = fruit
· · ·
iti = thus
iti = thus
· · ·
pratipakṣa = opposite
pratipakṣa = opposite
· · ·
bhāvanam = realizing, becoming
bhāvanam = realizing, becoming
· · ·
We ourselves may act upon unwholesome thoughts, such as wanting to harm someone, or we may cause or condone them in others; unwholesome thoughts may arise from greed, anger, or delusion; they may be mild, moderate, or extreme; but they never cease to ripen into ignorance and suffering. This is why one must cultivate wholesome thoughts.
· · ·
[ Sutra II.35 ]
अहिसाप्रतिष्ठायां तत्सन्निधौ वैरत्यागः
ahimsā-pratiṣṭhāyāṁ tat-sannidhau vaira-tyāgaḥ
· · ·
ahimsā = not harming
ahimsā = not harming
· · ·
pratiṣṭhāyāṁ = based on, grounded in
pratiṣṭhāyāṁ = based on, grounded in
· · ·
tat = that, these
tat = that, these
· · ·
sannidhau = presence
sannidhau = presence
· · ·
vaira = hostility
vaira = hostility
· · ·
tyāgaḥ = abandonment
tyāgaḥ = abandonment
· · ·
Being firmly grounded in non-violence creates an atmosphere in which others can let go of their hostility.
· · ·
[ Sutra II.36 ]
सत्यप्रतिष्ठायां क्रियाफलाश्रयत्वम्
satya-pratiṣṭhāyāṁ kriyā-phalāśrayatvam
· · ·
[ Sutra II.37 ]
अस्तेयप्रतिष्ठायां सर्वरत्नोपस्थानम्
asteya-pratiṣṭhāyāṁ sarva-ratnopasthānam
· · ·
[ Sutra II.38 ]
ब्रह्मचर्यप्रतिष्ठायां वीर्यलाभः
brahmacarya-pratiṣṭhāyāṁ vīrya-lābhaḥ
· · ·
[ Sutra II.39 ]
अपरिग्रहस्थैर्ये जन्मकथंतासंबोधः
aparigraha-sthairye janma-kathaṁtā-sambodhaḥ
· · ·
[ Sutra II.40 ]
शौचात् स्वाङ्गजुगुप्सा परैरसंर्गः
śaucāt svāñga-jugupsā parair asansargah
· · ·
[ Sutra II.41 ]
सत्त्वशुद्धिसौमनस्यैकाग्र्येन्द्रियजयात्मदर्शनयोग्यत्वानि च
sattva-śuddhi-saumanasyaikāgryendriya-jayātmadarśana-yogyatvāni ca
· · ·
[ Sutra II.42 ]
सन्तोषादनुत्तमः सुखलाभः
santoṣād anuttamah sukha-lābhah
· · ·
[ Sutra II.43 ]
कायेन्त्रियसिद्धिरशुद्धिक्षयात्तपसः
kāyendriya-siddhir aśuddhi-kṣayāt tapasaḥ
· · ·
[ Sutra II.44 ]
स्वाध्यायादिष्टदेवतासम्प्रयोगः
svādhyāyād iṣṭa-devatā-samprayogaḥ
· · ·
[ Sutra II.45 ]
समाधिसिद्धिरीश्वरप्रणिधानात्
samādhi-siddhir īśvara-praṇidhānāt
· · ·
[ Sutra II.46 ]
स्थिरसुखमासनम्
sthira-sukham āsanam
· · ·
[ Sutra II.47 ]
प्रयत्नशैथिल्यानन्तसमापत्तिभ्याम्
prayatna-śaithilyānanta-samāpattibhyām
· · ·
[ Sutra II.48 ]
ततो द्वन्द्वानभिघातः
tato dvandvānabhighātaḥ
· · ·
[ Sutra II.49 ]
तस्मिन् सति श्वासप्रश्वासयोर्गतिविच्छेदः प्राणायामः
tasmin sati śvāsa-praśvāsayor gati-vicchedaḥ prāṇāyāmaḥ
· · ·
[ Sutra II.50 ]
बाह्याभ्यन्तरस्तम्भवृत्तिर्देशकालसंख्याभिः परिदृष्टो दीर्घसूक्ष्मः
bāhyābhyantara-stambha-vṛttir-deśa-kāla-saṅkhyābhiḥ-paridrṣṭo dīrgha-sūkṣmaḥ
· · ·
[ Sutra II.51 ]
बाह्याभ्यन्तरविषयाक्षेपी चतुर्थः
bāhyābhyantara-viṣayākṣepī caturthaḥ
· · ·
[ Sutra II.52 ]
ततः क्षीयते प्रकाशावरणम्
tataḥ kṣīyate prakāśāvaraṇam
· · ·
[ Sutra II.53 ]
धारणासु च योग्यता मनसः
dhāraṇāsu ca yogyatā manasaḥ
· · ·
[ Sutra II.54 ]
स्वविषयासंप्रयोगे चित्तस्य स्वरूपानुकार इवेन्द्रियाणां प्रत्याहारः
sva-viṣayāsamprayoge cittasya svarūpānukāra ivendriyāṇāṃ pratyāhāraḥ
· · ·
[ Sutra II.55 ]
ततः परमा वश्यतेन्द्रियाणाम्
tataḥ paramā vaśyatendriyāṇām
· · ·
[ Sutra III.1 ]
देशबन्धचित्तस्य धारणा
deśa-bandha cittasya dhāraṇā
· · ·
[ Sutra III.2 ]
तत्र प्रत्यैकतानता ध्यानम्
tatra pratyayaika-tānatā dhyānam
· · ·
[ Sutra III.3 ]
तदेवार्थमात्रनिर्भासं स्वरूपशून्यमिव समाधिः
tad evārtha-mātra-nirbhāsam svarūpa-śūnyam iva samādhih
· · ·
[ Sutra III.4 ]
त्रयमेकत्र संयमः
trayam ekatra samyamah
· · ·
[ Sutra III.5 ]
तज्जयात् प्रज्ञालोकः
taj-jayāt prajñālokaḥ
· · ·
[ Sutra III.6 ]
तस्य भूमिषु वैनियोगः
tasya bhūmiṣu viniyogaḥ
· · ·
[ Sutra III.7 ]
त्रयमन्तरङ्गं पूर्वेभ्यः
trayam antar-aṅgaṁ pūrvebhyaḥ
· · ·
[ Sutra III.8 ]
तदपि बहिरङ्गं निर्बीजस्य
tad api bahir-aṅgaṁ nirbījasya
· · ·
[ Sutra III.9 ]
व्युत्थाननिरोधसंस्कारयोरभिभवप्रादुर्भावौ निरोधक्षणचित्तान्वयो निरोधपरिणामः
vyutthāna-nirodha-saṁskārayor abhibhava-prādur-bhāvau nirodha-kṣaṇa-cittānvayo nirodha-pariṇāmaḥ
· · ·
[ Sutra III.10 ]
तस्य प्रशान्तवाहिता संस्कारात्
tasya praśānta-vāhitā saṁskārāt
· · ·
[ Sutra III.11 ]
सर्वार्थतैकाग्रतयोः क्षयोदयौ चित्तस्य समाधिपरिणामः
sarvārthataikāgratayoh kṣayodayau cittasya samādhi-pariṇāmaḥ
· · ·
[ Sutra III.12 ]
ततः पुनः शान्तोदितौ तुल्यप्रत्ययौ चित्तस्यैकाग्रतापरिणामः
tataḥ punah śāntoditau tulya-pratyayau cittasyaikāgratā-pariṇāmaḥ
· · ·
[ Sutra III.13 ]
एतन भूतेंद्रियेषु धर्मलक्षणावस्थापरिणाम व्याख्यातः
etena bhūtendriyeṣu dharma-lakṣaṇāvasthā-pariṇāma vyākhyātaḥ
· · ·
[ Sutra III.14 ]
शांतोदिताव्यपदेश्य धर्मानुपाती धर्मी
śāntoditāvyapadeśya-dharmānupātī dharmī
· · ·
[ Sutra III.15 ]
क्रमान्यत्वं परिणामान्यत्वे हेतुः
kramānyatvaṃ pariṇāmānyatve hetuḥ
· · ·
[ Sutra III.16 ]
परिणामत्रयसंयमादतीतानागतज्ञानम्
pariṇāma-traya-saṃyamād atītānāgata-jñānam
· · ·
[ Sutra III.17 ]
शब्दार्थप्रत्ययानामितरेतराध्यासात् सङ्करस्तत्प्रविभागसंयमात् सर्वभूततज्ञानम्
śabdārtha-pratyayānām itaretarādhyāsāt saṅkaras tat-pravibhāga-samyamāt sarva-bhūta-ruta-jñānam
· · ·
[ Sutra III.18 ]
संस्कारसाक्षात्करणात् पूर्वजातिज्ञानम्
saṃskāra-sākṣāt-karaṇāt pūrva-jāti-jñānam
· · ·
[ Sutra III.19 ]
प्रत्ययस्य परचित्तज्ञानम्
pratyayasya para-citta-jñānam
· · ·
[ Sutra III.20 ]
न च तत् सालम्बनं तस्याविषयीभूतत्वात्
na ca tat sālambanaṃ tasyāviṣayī-bhūtatvāt
· · ·
[ Sutra III.21 ]
कायरूपसंयमात् तद्ग्राह्यशक्तिस्तम्भे चक्षुःप्रकाशासम्प्रयोगे॑न्तर्धानम्
kāya-rūpa-samyamāt tad-grāhya-śakti-stambhe cakṣuḥ-prakāśāsamṁrayoge 'ntardhānam
· · ·
kāya = body rūpa = form samyamāt = constraint, perfect discipline tad = its, that grāhya = to be received, perceived śakti = power stambhe = suspension cakṣuḥ = eye prakāśa = brightness asamṁrayoge = uncoupling antardhānam = invisibility, disappearance
kāya = body rūpa = form samyamāt = constraint, perfect discipline tad = its, that grāhya = to be received, perceived śakti = power stambhe = suspension cakṣuḥ = eye prakāśa = brightness asamṁrayoge = uncoupling antardhānam = invisibility, disappearance
· · ·
[ Sutra III.22 ]
एतेन शब्दाद्यन्तर्धानमुक्तम्
etena śabdādyantardhānam uktam
· · ·
etena = by this śabda = sound ādi = others antardhānam = invisibility, disappearance uktam = described, explained
etena = by this śabda = sound ādi = others antardhānam = invisibility, disappearance uktam = described, explained
· · ·
[ Sutra III.23 ]
सोपक्रमं निरुपक्रमं च कर्म तत्संयमादपरान्तज्ञानमृषिभ्यो वा
sopakramam nirupakramam ca karma tat-samyamad aparanta-jnanam arisṭebhyo va
· · ·
[ Sutra III.24 ]
मैत्र्यादिषु बलानि
maitryadiṣu balāni
· · ·
[ Sutra III.25 ]
बलेषु हस्तिबलादीनि
balesu hasti-balādīni
· · ·
[ Sutra III.26 ]
प्रवृत्यालोकन्यासात्सूक्ष्मवयवहितविप्रकृष्टज्ञामम्
pravṛttyāloka-nyāsāt sūkṣma-vyavahita-viprakṛṣṭa-jñānam
· · ·
[ Sutra III.27 ]
भुवनज्ञानं सूर्ये संयमात्
bhuvana-jñānaṁ sūrye samyamāt
· · ·
[ Sutra III.28 ]
चन्द्रे ताराव्यूहज्ञानम्
candre tārā-vyūha-jñānam
· · ·
[ Sutra III.29 ]
ध्रुवे तद्गतिज्ञानम्
dhruve tad-gati-jñānam
· · ·
[ Sutra III.30 ]
नाभिचक्रे कायव्यूहज्ञानम्
nābhi-cakre kāya-vyūha-jñānam
· · ·
[ Sutra III.31 ]
कण्ठकूपे क्षुत्पिपासानिवृत्तिः
kanṭha-kūpe kṣut-pipāsā-nivṛttiḥ
· · ·
[ Sutra III.32 ]
कर्मनाड्यां स्थैर्यम्
kūrma-nādyāṃ sthairyam
· · ·
[ Sutra III.33 ]
मूर्धज्योतिषि सिद्धदर्शनम्
mūrdha-jyotiṣi siddha-darśanam
· · ·
[ Sutra III.34 ]
प्रातिभाद् वा सर्वम्
prātibhād vā sarvam
· · ·
[ Sutra III.35 ]
हृदये चित्तसंवित्
hr̥daye citta-samvit
· · ·
[ Sutra III.36 ]
सत्त्वपुरुषयोरत्यन्तासङ्कीर्णयोः प्रत्ययाविशेषो भोगः परार्थत्वात् स्वार्थसंयमात् पुरुषज्ञानम्
sattva-puruṣayor atyantāsaṅkīrṇayoḥ pratyayāviśeṣo bhogaḥ parārthāt svārtha-saṃyamāt puruṣa-jñānam
· · ·
[ Sutra III.37 ]
ततः प्रतिभाश्रावणवेदनादर्शास्वादवार्त्ता जायन्ते
tataḥ prātibha-śrāvaṇa-vedanādarśāsvāda-vārttā jāyante
· · ·
[ Sutra III.38 ]
ते समाधावुपसर्गा व्युत्थाने सिद्धयः
te samādhāv upasargā vyutthāne siddhayaḥ
· · ·
[ Sutra III.39 ]
बन्धकारणशैथिल्यात् प्रचारसंवेदनाच्च चित्तस्य परशरीरावेशः
bandha-kāraṇa-śaithilyāt pracāra-samvedanāc ca cittasya para-śarīrāveśaḥ
· · ·
[ Sutra III.40 ]
उदानजयाज्जलपङ्ककण्टकादिष्वसङ्ग उत्क्रान्तिश्च
udāna-jayāj jala-pañka-kaṇṭakādiṣvasaṅga utkrāntiś ca
· · ·
[ Sutra III.41 ]
समाना-जयाज्ज्वलनम्
samāna-jayāj jvalanam
· · ·
[ Sutra III.42 ]
श्रोत्राकाशयोः सम्बन्धसंयमाद्दिव्यं श्रोत्रम्
śrotrākāśayoḥ sambandha-saṃyamād divyaṃ śrotram
· · ·
[ Sutra III.43 ]
कायाकाशयोः सम्बन्धसंयमाल्लघुतूलसमापत्तेश्चाकाशगमनम्
kāyākāsayoh sambandha-samyamāl laghu-tūla-samāpatteś cākāśa-gamanam
· · ·
[ Sutra III.44 ]
बहिरकल्पिता वृत्तिर्महाविदेहा ततः प्रकाशावरणक्षयः
bahir akalpitā vrttir mahā-videhā tatah prakāśāvarana-ksayah
· · ·
[ Sutra III.45 ]
स्थूलस्वरूपसूक्ष्मान्वयार्थवत्त्वसंयमाद् भूतजयः
sthūla-svarūpa-sūkṣmānvayārthavattva-samyamād bhūta-jayah
· · ·
[ Sutra III.46 ]
ततोऽणिमादिप्रादुर्भावः कायसम्पत् तद्धर्मानभिघातश्च
tato 'ṇimādi-prādur-bhāvah kāya-sampat tad-dharmānabhighātaś ca
· · ·
[ Sutra III.47 ]
रूपलावण्यवलवज्रसंहननत्वानि कायसंपत्
rūpa-lāvaṇya-bala-vajra-saṃhananatvāni kāya-sampat
· · ·
[ Sutra III.48 ]
ग्रहणस्वरूपास्मितान्वयार्थवत्त्वसंयमादिन्द्रियजयः
grahaṇa-svarūpāsmitānvayārthavattva-samyamād indriya-jayah
· · ·
[ Sutra III.49 ]
ततो मनोजवित्वं विकरणभावः प्रधानजयश्च
tato mano-javitvam vikaraṇa-bhāvaḥ pradhāna-jayaś ca
· · ·
[ Sutra III.50 ]
सत्त्वपुरुषान्यताख्यातिमात्रस्य सर्वभावाधिष्ठातृत्वं सर्वज्ञातृत्वं च
sattva-puruṣānyatā-khyāti-mātrasya sarva-bhāvādhiṣṭhātṛtvam sarva-jñātṛtvam ca
· · ·
sattva = clarity, luminosity; a fundamental essence of nature, or guṇa
· · ·
puruṣa = pure awareness
· · ·
anyatā = difference, distinction
· · ·
khyāti = seeing
· · ·
mātrasya = only, merely
· · ·
sarva = all
· · ·
bhāva = condition, state
· · ·
adhiṣṭhātṛtvam = supremacy
· · ·
sarva = all
· · ·
jñātṛtvam = omniscience
· · ·
ca = and
· · ·
Once one just sees the distinction between pure awareness and the luminous aspect of the phenomenal world, all conditions are known and mastered.
· · ·
[ Sutra III.51 ]
तद्वैराग्यादपि दोषबीजक्षये कैवल्यम्
tad-vairāgyād api doṣa-bīja-ksaye kaivalyam
· · ·
tad = its, that
· · ·
vairāgyāt = dispassion, non-reaction, non-attachment
· · ·
api = also
· · ·
doṣa = imperfection, flaw
· · ·
bīja = seed, source
· · ·
kṣaye = dwindling, decreasing
· · ·
kaivalyam = emancipation, isolation of pure awareness
· · ·
When one is unattached even to this omniscience and mastery, the seeds of suffering wither, and pure awareness knows it stands alone.
· · ·
[ Sutra III.52 ]
स्थान्युपनिमन्त्रणे सङ्गस्मयाकरणं पुनरनिष्टप्रसङ्गात्
sthānyupanimantraṇe saṅga-smayākaraṇaṃ punar-aniṣṭa-prasaṅgāt
· · ·
[ Sutra III.53 ]
क्षणतत्क्रमयोः संयमाद्विवेकजं ज्ञानम्
kṣaṇa-tat-kramayoh saṃyamād viveka-jaṃ jñānam
· · ·
[ Sutra III.54 ]
जातिलक्षणदेशैरन्यतानवच्छेदात् तुल्ययोस् ततः प्रतिपत्तिः
jāti-lakṣaṇa-deśair anyatānavacchedāt tulyayos tataḥ pratipattih
· · ·
[ Sutra III.55 ]
तारकं सर्वविषयं सर्वथाविषयमक्रमं चेति विवेकजं ज्ञानम्
tārakaṃ sarva-viṣayaṃ sarvathā-viṣayam akramam ceti vivekajam jñānam
· · ·
[ Sutra III.56 ]
सत्त्वपुरुषयोः शुद्धिसाम्ये कैवल्यम्
sattva-puruṣayoḥ śuddhi-sāmye kaivalyam
· · ·
[ Sutra IV.1 ]
जन्मौषधिमन्त्रतपःसमाधिजाः सिद्धयः
janmauṣadhi-mantra-tapah-samādhijāḥ siddhayaḥ
· · ·
[ Sutra IV.2 ]
जात्यन्तरपरिणामः प्रकृत्यापूरात्
jātyantara-pariṇāmaḥ prakṛtyāpūrāt
· · ·
[ Sutra IV.3 ]
निमित्तमप्रयोजकं प्रकृतीनां वरणभेदस्तु ततः क्षेत्रिकवत्
nimittam aprayojakaṃ prakṛtīnāṃ varaṇa-bhedas tu tataḥ kṣetrikavat
· · ·
[ Sutra IV.4 ]
निर्माणचित्तान्यस्मितामात्रात्
nirmāṇa-cittānyasmitā-mātrāt
· · ·
[ Sutra IV.5 ]
प्रवृत्तिभेदे प्रयोजकं चित्तमेकमनेकेषाम्
pravṛtti-bhede prayojakaṃ cittam ekam anekeṣām
· · ·
[ Sutra IV.6 ]
तत्र ध्यानजमनाशयम्
tatra dhyāna-jam anāśayam
· · ·
[ Sutra IV.7 ]
कर्माशुक्लाकृष्णं योगिनस्त्रिविधमितरेषाम्
karmāśuklākṛṣṇaṃ yoginas trividham itareṣām
· · ·
[ Sutra IV.8 ]
ततस्तद्विपाकानुगुणानामेवाभिव्यक्तिर्वासनानाम्
tatas tad-vipākānuguṇānām evābhivyaktir vāsanānām
· · ·
[ Sutra IV.9 ]
जातिदेशकालव्यवहितानामप्यनन्तर्यं स्मृतिसंस्कारयोरेकरूपत्वात्
jāti-deśa-kāla-vyavahitānām apyānantaryaṃ smṛti-saṃskārayor eka-rūpatvāt
· · ·
[ Sutra IV.10 ]
तासामनादित्वं चाशिषो नित्यत्वात्
tāsām anāditvaṃ cāśiṣo nityatvāt
· · ·
[ Sutra IV.11 ]
हेतुफलाश्रयालम्बनैः सङ्गृहीतत्वादेषामभावे तदभावः
hetu-phalāśrayālambanaiḥ saṅgrhītatvād eṣām abhāve tad-abhāvah
· · ·
[ Sutra IV.12 ]
अतीतानागतं स्वरूपतोऽस्त्यध्वभेदाद्धर्माणाम्
atītānāgataṃ svarūpato 'sty adhva-bhedād dharmāṇām
· · ·
[ Sutra IV.13 ]
ते व्यक्तसूक्ष्मा गुणात्मानः
te vyaktasūkṣmā guṇātmānaḥ
· · ·
[ Sutra IV.14 ]
परिणामैकत्वाद्वस्तुतत्त्वम्
pariṇāmaikatvād vastu-tattvam
· · ·
[ Sutra IV.15 ]
वस्तुसाम्ये चित्तभेदात्तयोर्विभक्तः पन्थाः
vastu-sāmye citta-bhedāt tayor vibhaktah panthāḥ
· · ·
[ Sutra IV.16 ]
न चैकचित्ततन्त्रं वस्तु तदप्रमाणकं तदा किं स्यात्
na caika-citta-tantram vastu tad-apramāṇakaṁ tadā kiṁ syāt
· · ·
[ Sutra IV.17 ]
तदुपरागापेक्षित्वाच्चित्तस्य वस्तु ज्ञाताज्ञातम्
tad-uparāga-apekṣitvāc-cittasya vastu jñātājñātam
· · ·
[ Sutra IV.18 ]
सदा ज्ञाताश्चित्तवृत्तयस्तत्प्रभो: पुरुषस्यापरिणामित्वात्
sadā jñātāś citta-vṛttayas tat-prabhoḥ puruṣasyāpariṇāmitvāt
· · ·
[ Sutra IV.19 ]
न तत् स्वाभासं दृश्यत्वात्
na tat svābhāsaṃ drśyatvāt
· · ·
[ Sutra IV.20 ]
एकसमये चोभयानवधारणम्
eka-samaye cobhayānavadhāraṇam
· · ·
[ Sutra IV.21 ]
चित्तान्तरदृश्ये बुद्धिबुद्धेरतिप्रसङ्गः स्मृतिसङ्करश्च
cittāntara-drśye buddhi-buddher atiprasaṅgaḥ smṛti-saṅkaraś ca
· · ·
[ Sutra IV.22 ]
चितेऽप्रतिसङ्क्रमायास्तदाकारापत्तौ स्वबुद्धिसंवेदनम्
citeh apratisaṅkramāyās tad-ākāārāpattau svabuddhi-samvedanam
· · ·
[ Sutra IV.23 ]
द्रष्टृदृश्योपरक्तं चित्तं सर्वार्थम्
draṣṭṛ-drśyoparaktaṁ cittaṁ sarvārtham
· · ·
[ Sutra IV.24 ]
तदसङ्ख्येयवासनाभि: चित्रमपि परार्थं संहत्यकारित्वात्
tad asaṅkhyeya-vāsanābhiś citram api parārthaṁ saṁhatya-kāritvāt
· · ·
[ Sutra IV.25 ]
विशेषदर्शन आत्मभावभावनाविनिवृत्तिः
viśeṣa-darśina ātma-bhāva-bhāvanā-vinivṛttiḥ
· · ·
[ Sutra IV.26 ]
तदा विवेकनिम्नं कैवल्यप्राग्भारं चित्तम्
tadā viveka-nimnaṃ kaivalya-prāg-bhāraṃ cittam
· · ·
[ Sutra IV.27 ]
तच्छिद्रेषु प्रत्ययान्तराणि संस्कारेभ्यः
tac-chidreṣu pratyayāntarāṇi saṃskārebhyaḥ
· · ·
[ Sutra IV.28 ]
हानमेषां क्लेशवदुक्तम्
hānam eṣāṁ kleśavad uktam
· · ·
[ Sutra IV.29 ]
प्रसंख्यानेऽप्यकुसीदस्य सर्वथा विवेकख्यातेर्धर्ममेघः समाधिः
prasaṅkhyāne 'py akusīdasya sarvathā viveka-khyāter dharma-meghaḥ samādhiḥ
· · ·
[ Sutra IV.30 ]
ततः क्लेशकर्मनिवृत्तिः
tataḥ kleśa-karma-nivṛttiḥ
· · ·
[ Sutra IV.31 ]
तदा सर्वावरणमलापेतस्य ज्ञानस्यानन्त्याज्ज्ञेयमल्पम्
tadā sarvāvarana-malāpetasya jñānasyānantyāj jñeyam alpam
· · ·
[ Sutra IV.32 ]
तत:कृतार्थानां परिणामक्रमसमाप्तिर्गुणानाम्
tatah-kṛtārthānāṃ pariṇāma-krama-samāptir guṇānām
· · ·
[ Sutra IV.33 ]
क्षणप्रतियोगी परिणामापरान्तनिर्ग्राह्य: क्रम:
kṣaṇa-pratiyogī pariṇāmāparānta-nirgrāhyaḥ kramah
· · ·
[ Sutra IV.34 ]
पुरुषार्थशून्यानां गुणानां प्रतिप्रसवः कैवल्यं स्वरूपप्रतिष्ठा वा चितिशक्तिरिति
purusārtha-śūnyānāṁ guṇānāṁ pratipprasavaḥ kāivalyaṁ svarūpa-pratiṣṭhā vā citi-śakter iti
· · ·
purusa = pure awareness
purusa = pure awareness
· · ·
artha = meaning, purpose, approach, object
artha = meaning, purpose, approach, object
· · ·
śūnyānām = empty
śūnyānām = empty
· · ·
guṇānām = fundamental qualities of nature
guṇānām = fundamental qualities of nature
· · ·
prati = with regard to, toward, reversing
prati = with regard to, toward, reversing
· · ·
prasavah = flow, motion, creation, inception
prasavah = flow, motion, creation, inception
· · ·
kāivalyam = emancipation, isolation of pure awareness
kāivalyam = emancipation, isolation of pure awareness
· · ·
sva = own
sva = own
· · ·
rūpa = form
rūpa = form
· · ·
pratiṣṭhā = foundation
pratiṣṭhā = foundation
· · ·
vā = or
vā = or
· · ·
citi = pure seeing
citi = pure seeing
· · ·
śakteḥ = power
śakteḥ = power
· · ·
iti = that's all, finis
iti = that's all, finis
· · ·
Freedom is at hand when the fundamental qualities of nature, each of their transformations witnessed at the moment of its inception, are recognized as irrelevant to pure awareness; it stands alone, grounded in its very nature, the power of pure seeing. That is all.
· · ·
a
a
· · ·
ābhāsaṃ
ābhāsaṃ
· · ·
abhāva
abhāva
· · ·
abhibhava
abhibhava
· · ·
abhijātatasya
abhijātatasya
· · ·
abhimata
abhimata
· · ·
abhiniveśaḥ
abhiniveśaḥ
· · ·
abhivyaktịḥ
abhivyaktịḥ
· · ·
abhyantara
abhyantara
· · ·
abhyāsa
abhyāsa
· · ·
ādarśa
ādarśa
· · ·
ādayaḥ
ādayaḥ
· · ·
adhigamaḥ
adhigamaḥ
· · ·
adhimātrā, adhimātratvāt
adhimātrā, adhimātratvāt
· · ·
adhiṣṭhātṛtvam
adhiṣṭhātṛtvam
· · ·
adhva
adhva
· · ·
adhyāsāt
adhyāsāt
· · ·
adhyātma
adhyātma
· · ·
adi
adi
· · ·
ādiṣu, ādīni
ādiṣu, ādīni
· · ·
adrṣṭa
adrṣṭa
· · ·
āgamāḥ
āgamāḥ
· · ·
agrya
agrya
· · ·
ahaṃkāra
ahaṃkāra
· · ·
ahimsā
ahimsā
· · ·
ājñāna
ājñāna
· · ·
ajñātam
ajñātam
· · ·
akalpitā
akalpitā
· · ·
ākāra
ākāra
· · ·
akaranam
akaranam
· · ·
ākāśayoḥ
ākāśayoḥ
· · ·
akliṣṭāḥ
akliṣṭāḥ
· · ·
akramam
akramam
· · ·
akṛṣṇam
akṛṣṇam
· · ·
ākṣepī
ākṣepī
· · ·
akusīdāsya
akusīdāsya
· · ·
alabdha
alabdha
· · ·
ālambanā
ālambanā
· · ·
ālambanaiḥ
ālambanaiḥ
· · ·
ālasya
ālasya
· · ·
aliṅga, aliṅgāni
aliṅga, aliṅgāni
· · ·
ālokaḥ
ālokaḥ
· · ·
alpam
alpam
· · ·
anabhighātaḥ
anabhighātaḥ
· · ·
anāditvam
anāditvam
· · ·
anāgatam
anāgatam
· · ·
ānanda
ānanda
· · ·
ananta
ananta
· · ·
ānantaryam
ānantaryam
· · ·
ānantyāt
ānantyāt
· · ·
anāśayam
anāśayam
· · ·
anaṣṭam
anaṣṭam
· · ·
anātmāsu
anātmāsu
· · ·
anavacchedāt
anavacchedāt
· · ·
anavacchinnāḥ
anavacchinnāḥ
· · ·
anavadhāraṇam
anavadhāraṇam
· · ·
anavasthitvāni
anavasthitvāni
· · ·
anekesām
anekesām
· · ·
aṅgam, aṅgāni
aṅgam, aṅgāni
· · ·
aṇimā
aṇimā
· · ·
aniṣṭa
aniṣṭa
· · ·
anityā
anityā
· · ·
aṅjanatā
aṅjanatā
· · ·
anta
anta
· · ·
antaḥ
antaḥ
· · ·
antar
antar
· · ·
antara
antara
· · ·
antarāya
antarāya
· · ·
antardhānam
antardhānam
· · ·
aṇu
aṇu
· · ·
anubhūta
anubhūta
· · ·
anugamāt
anugamāt
· · ·
anuguṇānām
anuguṇānām
· · ·
anukāra
anukāra
· · ·
anumāna
anumāna
· · ·
anumoditā
anumoditā
· · ·
anupaśyaḥ
anupaśyaḥ
· · ·
anupātī
anupātī
· · ·
ānusāsanam
ānusāsanam
· · ·
anuśayī
anuśayī
· · ·
anuśravika
anuśravika
· · ·
anuṣṭhānāt
anuṣṭhānāt
· · ·
anuttamaḥ
anuttamaḥ
· · ·
anvayaḥ
anvayaḥ
· · ·
anvayaḥ
anvayaḥ
· · ·
anyaḥ
anyaḥ
· · ·
anyatā
anyatā
· · ·
anyatvam
anyatvam
· · ·
apara
apara
· · ·
aparāmr̥ṣṭaḥ
aparāmr̥ṣṭaḥ
· · ·
aparānta
aparānta
· · ·
aparigrahā
aparigrahā
· · ·
aparināmitvāt
aparināmitvāt
· · ·
āpattau
āpattau
· · ·
apavarga
apavarga
· · ·
apekṣitvāt
apekṣitvāt
· · ·
apetasya
apetasya
· · ·
api
api
· · ·
apramānāakam
apramānāakam
· · ·
apratiṣaṅkramāyāḥ
apratiṣaṅkramāyāḥ
· · ·
aprayojakam
aprayojakam
· · ·
apunya
apunya
· · ·
āpūrāt
āpūrāt
· · ·
ariṣṭebhyaḥ
ariṣṭebhyaḥ
· · ·
artha
artha
· · ·
arthataḥ
arthataḥ
· · ·
arthatvāt
arthatvāt
· · ·
asaṅkīrnayoḥ
asaṅkīrnayoḥ
· · ·
asampraṣaḥ
asampraṣaḥ
· · ·
asamprayoge
asamprayoge
· · ·
asansargaḥ
asansargaḥ
· · ·
āsana
āsana
· · ·
asaṅga
asaṅga
· · ·
asaṅkhyeya
asaṅkhyeya
· · ·
āsannaḥ
āsannaḥ
· · ·
āśayaḥ
āśayaḥ
· · ·
āśevitaḥ
āśevitaḥ
· · ·
āśiṣaḥ
āśiṣaḥ
· · ·
asmitā
asmitā
· · ·
āśraya
āśraya
· · ·
āśrayatvam
āśrayatvam
· · ·
asteya
asteya
· · ·
aṣṭāu
aṣṭāu
· · ·
asti
asti
· · ·
aśuci
aśuci
· · ·
aśuddhiḥ
aśuddhiḥ
· · ·
aśukla
aśukla
· · ·
āsvāda
āsvāda
· · ·
asya
asya
· · ·
atad
atad
· · ·
atha
atha
· · ·
atiprasangaḥ
atiprasangaḥ
· · ·
atīta
atīta
· · ·
ātmā, ātmakam, ātmānaḥ
ātmā, ātmakam, ātmānaḥ
· · ·
ātmatā
ātmatā
· · ·
atyanta
atyanta
· · ·
auṣadhiḥ
auṣadhiḥ
· · ·
āvaranam
āvaranam
· · ·
avasthā
avasthā = condition (III.13)
· · ·
avasthānam
avasthānam = state of abiding (I.3)
· · ·
āveśaḥ
āveśaḥ = entering (III.39)
· · ·
avidyā
avidyā = lack of wisdom, ignorance of one’s true nature (II.3,4,5,24)
· · ·
aviplavā
aviplavā = continuous, uninterrupted (II.26)
· · ·
aviratiḥ
aviratiḥ = hedonism (I.30)
· · ·
aviśayaḥ
aviśayaḥ = not present, absent (III.20)
· · ·
aviśeṣa
aviśeṣa = indistinct (II.19; III.36)
· · ·
avyapadeśya
avyapadeśya = unmanifest (III.14)
· · ·
āyuḥ
āyuḥ = span of life (II.13)
· · ·
bādhane
bādhane = repelling (II.33)
· · ·
bahih
bahih = external (III.8,44)
· · ·
bāhya
bāhya = external (II.50,51)
· · ·
bala
bala = powers, strengths (III.26,48)
· · ·
balāni
balāni = powers, strengths (II.25)
· · ·
bandhaḥ
bandhaḥ = binding (III.1,39)
· · ·
bharā
bharā = bearing (I.48)
· · ·
bhāraṃ
bhāraṃ = load (IV.26)
· · ·
bhaumā
bhaumā = at a level (II.31)
· · ·
bhava
bhava = being, becoming (I.19)
· · ·
bhavah
bhavah = condition, state (III.49,50; IV.25)
· · ·
bhāvanā
bhāvanā = realizing, becoming (II.2; IV.25)
· · ·
bhāvanam
bhāvanam = realizing, becoming (I.28; II.33,34)
· · ·
bhāvanātaḥ
bhāvanātaḥ = radiating, projecting (I.33)
· · ·
bhedaḥ
bhedaḥ = division, difference (IV.3,5,12,15)
· · ·
bhogāḥ
bhogāḥ = experience, enjoyment (II.13,18; III.36)
· · ·
bhrāntiḥ
bhrāntiḥ = false (I.30)
· · ·
bhūmiḥ
bhūmiḥ = rooted, grounded (I.14; III.6); stage (II.27)
· · ·
bhūmikā
bhūmikā = developmental stages (I.30)
· · ·
bhūta
bhūta = element, being (II.18; III.13,17,45)
· · ·
bhūtā
bhūtā = actuality, being (III.20)
· · ·
bhuvana
bhuvana = world (III.27)
· · ·
bījaṃ
bījaṃ = seed, source (I.25; III.51)
· · ·
brahmacarya
brahmacarya = celibacy, impeccable conduct (II.30,38)
· · ·
buddhiḥ
buddhiḥ, buddheḥ = perception, intelligence (IV.21,22)
· · ·
ca
ca = and, but (I.29,44,45; II.2,15,41,53; III.20,23,39,40,43,46,49,50,55; IV.10,16,20,21)
· · ·
cakre
cakre = wheel, energy center (III.30)
· · ·
cakṣuḥ
cakṣuḥ = eye (III.21)
· · ·
candre
candre = moon (III.28)
· · ·
caturthaḥ
caturthaḥ = fourth (II.51)
· · ·
cetanā
cetanā = consciousness (I.29)
· · ·
chidreṣu
chidreṣu = gap (IV.27)
· · ·
citteḥ
citteḥ = pure awareness (IV.22,34)
· · ·
citraṃ
citraṃ = variegated, spotted (IV.24)
· · ·
citta
citta = consciousness (I.2,30,33,37; II.54; III.1,9,11,12,19,35,39; IV.4,5,15,16,17,18,21,23,26)
· · ·
darśana
darśana = vision, perspective, systematic view, philosophy (I.30; II.6,41; III.33)
· · ·
darśinaḥ
darśinaḥ = one who sees (IV.25)
· · ·
daurmanasya
daurmanasya = depression (I.31)
· · ·
deśa
deśa = place (II.31,50; III.1,54; IV.9)
· · ·
devatā
devatā = deity (II.44)
· · ·
dhāraṇā
dhāraṇā
· · ·
dharma
dharma
· · ·
dharmī
dharmī
· · ·
dhruve
dhruve
· · ·
dhyānāt
dhyānāt
· · ·
dīptih
dīptih
· · ·
dīrgha
dīrgha
· · ·
divyam
divyam
· · ·
doṣa
doṣa
· · ·
draṣṭr
draṣṭr
· · ·
draṣṭā, draṣṭuh
draṣṭā, draṣṭuh
· · ·
dr̥dha
dr̥dha
· · ·
dr̥g
dr̥g
· · ·
dr̥śi
dr̥śi
· · ·
dr̥ṣṭa
dr̥ṣṭa
· · ·
dr̥śya, dr̥śyayoḥ, dr̥śye
dr̥śya, dr̥śyayoḥ, dr̥śye
· · ·
dr̥śyatvāt
dr̥śyatvāt
· · ·
duḥkha
duḥkha
· · ·
dvandva
dvandva
· · ·
dveṣa
dveṣa
· · ·
ejayatva
ejayatva
· · ·
eka
eka
· · ·
ekāgratayoḥ, ekāgrya
ekāgratayoḥ, ekāgrya
· · ·
ekatra
ekatra
· · ·
ekatvāt
ekatvāt
· · ·
eṣām
eṣām
· · ·
etaya
etaya
· · ·
ete
ete
· · ·
etena
etena
· · ·
eva
eva
· · ·
gamanam
gamanam
· · ·
gati
gati
· · ·
grahaṇa
grahaṇa
· · ·
grahītr̥
grahītr̥
· · ·
grāhya
grāhya
· · ·
grāhyeṣu
grāhyeṣu
· · ·
guṇa
guṇa
· · ·
guruḥ
guruḥ
· · ·
hānaṁ
hānaṁ
· · ·
hasti
hasti
· · ·
hetuḥ
hetuḥ
· · ·
hetutvāt
hetutvāt
· · ·
heyāḥ
heyāḥ
· · ·
hiṁsā
hiṁsā
· · ·
hlāda
hlāda
· · ·
hr̥daye
hr̥daye
· · ·
indriya
indriya
· · ·
iṣṭa
iṣṭa
· · ·
īśvara
īśvara
· · ·
itaratra
itaratra
· · ·
itareṣām
itareṣām
· · ·
[ Sutra III.17 ]
itaretara
itaretara
· · ·
[ Sutra II.34; III.55,56; IV.34 ]
iti
iti
· · ·
[ Sutra I.41,43; II.6,54; III.3 ]
iva
iva
· · ·
[ Sutra I.50; III.53,55; IV.1 ]
jah
jah
· · ·
[ Sutra III.40 ]
jala
jala
· · ·
[ Sutra III.54,56; IV.6 ]
jam
jam
· · ·
[ Sutra II.12,39; IV.1 ]
janma
janma
· · ·
[ Sutra I.28 ]
japaḥ
japaḥ
· · ·
[ Sutra II.13,31; III.18,54; IV.2,9 ]
jāti
jāti
· · ·
[ Sutra III.49 ]
javitvam
javitvam
· · ·
[ Sutra II.41; III.5,40,41,45,48,49 ]
jaya
jaya
· · ·
[ Sutra III.37 ]
jāyante
jāyante
· · ·
[ Sutra I.25 ]
jñatva
jñatva
· · ·
[ Sutra I.8,9,38,42; II.28; III.16,17,18,19,23,26,27,28,29,36,53,55; IV.31 ]
jñāna
jñāna
· · ·
[ Sutra IV.17,18 ]
jñāta
jñāta
· · ·
[ Sutra III.50 ]
jñātṛtvaṃ
jñātṛtvam
· · ·
[ Sutra IV.31 ]
jñeyam
jñeyam
· · ·
[ Sutra II.40 ]
jugupsā
jugupsā
· · ·
[ Sutra III.41 ]
jvalanam
jvalanam
· · ·
[ Sutra III.33 ]
jyotiṣi
jyotiṣi
· · ·
[ Sutra I.36 ]
jyotiṣmatī
jyotiṣmatī
· · ·
[ Sutra II.25; III.51,56; IV.26,34 ]
kaivalyam
kaivalyam
· · ·
[ Sutra I.14; II.31,50; IV.9 ]
kāla
kāla
· · ·
[ Sutra I.26 ]
kālena
kālena
· · ·
[ Sutra III.40 ]
kaṇṭaka
kaṇṭaka
· · ·
[ Sutra III.31 ]
kanṭha
kanṭha
· · ·
[ Sutra III.18 ]
karaṇāt
karaṇāt
· · ·
[ Sutra II.2; III.39,40 ]
karaṇa
karaṇa
· · ·
[ Sutra II.34 ]
kārita
kārita
· · ·
[ Sutra IV.24 ]
kāritvāt
kāritvāt
· · ·
[ Sutra I.24; II.12; III.23; IV.7,30 ]
karma
karma
· · ·
[ Sutra I.33 ]
karuṇā
karuṇā
· · ·
[ Sutra II.39 ]
kathantā
kathantā
· · ·
[ Sutra II.43; III.21,30,43,46,47 ]
kāya
kāya
· · ·
[ Sutra I.16; II.5,26,28 ; III.51; IV.29 ]
khyāteḥ, khyātiḥ
khyāteḥ, khyātiḥ
· · ·
[ Sutra IV.16 ]
kim
kim
· · ·
[ Sutra I.24; II.2,3,12,13; IV.30 ]
kleśa
kleśa
· · ·
[ Sutra IV.28 ]
kleśavat
kleśavat
· · ·
[ Sutra I.5 ]
kliṣṭa
kliṣṭa
· · ·
[ Sutra III.15,53; IV.32,33 ]
krama
krama
· · ·
[ Sutra II.1,36; II.18 ]
kriyā
kriyā
· · ·
[ Sutra II.34 ]
krodha
krodha
· · ·
[ Sutra II.22; IV.32 ]
krta
krta
· · ·
[ Sutra II.9,52; IV.33 ]
kṣaṇa
kṣaṇa
· · ·
[ Sutra II.43; III.11,45 ]
kṣayaḥ
kṣayaḥ
· · ·
[ Sutra II.28, 43; III.52 ]
kṣaye, kṣayāt
kṣaye, kṣayāt
· · ·
[ Sutra IV.4 ]
kṣetram
kṣetram
· · ·
[ Sutra IV.3 ]
kṣetrikavat
kṣetrikavat
· · ·
[ Sutra I.41 ]
kṣiṇa
kṣiṇa
· · ·
[ Sutra II.52 ]
kṣīyate
kṣīyate
· · ·
[ Sutra III.31 ]
kṣut
kṣut
· · ·
kūpe
kūpe
· · ·
kūrma
kūrma
· · ·
lābhah
lābhah
· · ·
laghu
laghu
· · ·
lakṣaṇa
lakṣaṇa
· · ·
lāvaṇya
lāvaṇya
· · ·
layānām
layānām
· · ·
liṅga
liṅga
· · ·
lobha
lobha
· · ·
madhya
madhya
· · ·
mahā
mahā
· · ·
mahattva
mahattva
· · ·
maitrī
maitrī
· · ·
mala
mala
· · ·
manah, manasaḥ
manah, manasaḥ
· · ·
maṇeḥ
maṇeḥ
· · ·
mantra
mantra
· · ·
mātra
mātra
· · ·
meghaḥ
meghaḥ
· · ·
mithyā
mithyā
· · ·
moha
moha
· · ·
mṛdu
mṛdu
· · ·
mudita
mudita
· · ·
mūlaḥ
mūlaḥ
· · ·
mūrdha
mūrdha
· · ·
na
na
· · ·
nābhi
nābhi
· · ·
nādyām
nādyām
· · ·
nairantarya
nairantarya
· · ·
naṣṭam
naṣṭam
· · ·
nibandhanī
nibandhanī
· · ·
nidrā
nidrā
· · ·
nimittam
nimittam
· · ·
nimnaṃ
nimnaṃ
· · ·
niratiśayaṃ
niratiśayaṃ
· · ·
nirbhāsā
nirbhāsā
· · ·
nirbījah
nirbījah
· · ·
nirgrāhyaḥ
nirgrāhyaḥ
· · ·
nirmāṇa
nirmāṇa
· · ·
nirodhaḥ
nirodhaḥ
· · ·
nirupakramaṃ
nirupakramaṃ
· · ·
nirvicārā
nirvicārā
· · ·
nirvitarkā
nirvitarkā
· · ·
nitya
nitya
· · ·
nityatvāt
nityatvāt
· · ·
nivṛttiḥ
nivṛttiḥ
· · ·
niyama
niyama
· · ·
nyāsāt
nyāsāt
· · ·
pañcatayyaḥ
pañcatayyaḥ
· · ·
pañka
pañka
· · ·
panthāḥ
panthāḥ
· · ·
para, paraiḥ = other (II.40; III.19,37,40; IV.24)
· · ·
paramā =
PathanjaliYogaSutra-Sanskrit-English (Part 2)
ultimate, highest, purest (I.40; II.55)
· · ·
paridṛṣṭaḥ = observed, measured, scrutinized (II.50)
· · ·
pariṇāma = transformation (II.15; III.9,11,12,13,15,16; IV.2,14,32,33)
· · ·
pariśuddhau = wiping clean, purification (I.43)
· · ·
paritāpa = anguish (II.14)
· · ·
parvāṇi = level, state (II.19)
· · ·
paryavasānam = ending, terminating (I.45)
· · ·
phalāḥ = fruit (II.14,34,36; IV.11)
· · ·
pipāsā = thirst (III.31)
· · ·
prabhoḥ = superior (IV.18)
· · ·
pracāra = movement, passage (III.39)
· · ·
pracchardana = exhalation, expulsion (I.34)
· · ·
pradhāna = foundation, matrix (III.49)
· · ·
prāduḥ = outside (III.9,47)
· · ·
prāg = before (IV.26)
· · ·
prajñā = wisdom (I.20,48,49; II.27; III.5)
· · ·
prakāśa = brightness (II.18,52; III.21,44)
· · ·
prakṛti = nature, phenomenal world (I.19; IV.2,3)
· · ·
pramāda = carelessness (I.30)
· · ·
pramāṇa = right perception (I.6,7)
· · ·
prāṇasya = breath, life force (I.34)
· · ·
praṇavaḥ = the syllable pronounced om (I.27)
· · ·
prāṇāyāma = breath regulation (II.29,49)
· · ·
praṇidhānāt = surrender, dedication (I.23; II.1,32,45)
· · ·
prānta = last (II.27)
· · ·
prasādaḥ, prasādanam = calming, tranquilizing, clarification (I.33,47)
· · ·
prasankhyāne = elevation, summit (IV.29)
· · ·
prasaṅgāt = inclination, recurrence (III.52)
· · ·
praśānta = tranquil (III.10)
· · ·
prasava = flow, motion, creation, inception (II.10; IV.34)
· · ·
prasupta = dormant (II.4)
· · ·
praśvāsā = exhalation (I.31; II.49)
· · ·
prati = with regard to, toward, reversing (II.22)
· · ·
pratibandhī = prevents, obstructs (I.50)
· · ·
prātibhāt = spontaneous illumination (III.34,37)
· · ·
pratipakṣa = opposite (II.33,34)
· · ·
pratipattị = understanding (III.54)
· · ·
pratiṣedha = subdue, word of (I.32)
· · ·
pratiṣṭhā = foundation (IV.34)
· · ·
pratiṣṭhām, pratiṣṭhāyām = based on, grounded in (I.8; II.35; IV.34)
· · ·
pratiyogī = corresponding (IV.33)
· · ·
pratyāhāra = withdrawal of the senses (II.29,54)
· · ·
pratyak = inward (I.29)
· · ·
pratyakṣa = percept, sensory input (I.7)
· · ·
pratyaya = perception, thought, intention, representation (I.10,18,19; II.20; III.2,12,17,19,36; IV.27)
· · ·
pravibhāga = distinction (III.17)
· · ·
pravṛttị = arising of activity (I.35; III.26; IV.5)
· · ·
prayatna = effort (II.47)
· · ·
prayojakam = causing (IV.5)
· · ·
punaḥ = again (III.12,52)
· · ·
puṇya
puṇya
· · ·
purusa
purusa
· · ·
pūrvah, pūrvebhyah
pūrvah, pūrvebhyah
· · ·
pūrvaka
pūrvaka
· · ·
rāga
rāga
· · ·
rasa
rasa
· · ·
ratna
ratna
· · ·
ṛtam
ṛtam
· · ·
rūd̄hah
rūd̄hah
· · ·
rūpa
rūpa
· · ·
rūpataḥ
rūpataḥ
· · ·
rūpatvāt
rūpatvāt
· · ·
ruta
ruta
· · ·
sa
sa
· · ·
śabda
śabda
· · ·
sabījah
sabījah
· · ·
sadā
sadā
· · ·
sadhana
sadhana
· · ·
sādhāraṇatvāt
sādhāraṇatvāt
· · ·
sahabhuvaḥ
sahabhuvaḥ
· · ·
śaithilya
śaithilya
· · ·
sākṣāt
sākṣāt
· · ·
śakteḥ, śaktyoḥ
śakteḥ, śaktyoḥ
· · ·
sālambanaṃ
sālambanaṃ
· · ·
samādhi
samādhi
· · ·
samāna
samāna
· · ·
samāpattīḥ
samāpattīḥ
· · ·
samāptīḥ
samāptīḥ
· · ·
samaya
samaya
· · ·
sambandha
sambandha
· · ·
sambodhaḥ
sambodhaḥ
· · ·
samhananatvāni
samhananatvāni
· · ·
samhatya
samhatya
· · ·
samjñā
samjñā
· · ·
sāṃkhya
sāṃkhya
· · ·
sampat
sampat
· · ·
samprajñātaḥ
samprajñātaḥ
· · ·
samprayogaḥ
samprayogaḥ
· · ·
sam̧skāra
sam̧skāra
· · ·
samvedanāt
samvedanāt
· · ·
samvegānāṃ
samvegānāṃ
· · ·
samvit
samvit
· · ·
samyamaḥ
samyamaḥ
· · ·
sāmye
sāmye
· · ·
samyogaḥ
samyogaḥ
· · ·
saṅga
saṅga
· · ·
saṅgrhītattvāt
saṅgrhītattvāt
· · ·
saṅkarah
saṅkarah
· · ·
saṅkhyābhiḥ
saṅkhyābhiḥ
· · ·
saṅkīrṇā
saṅkīrṇā
· · ·
sannidhaḥu
sannidhaḥu
· · ·
sanśaya
sanśaya
· · ·
śānta
śānta
· · ·
santoṣa
santoṣa
· · ·
saptdhā
saptdhā
· · ·
śarīra
śarīra
· · ·
sārūpyam
sārūpyam
· · ·
sarva
sarva
· · ·
sarvathā
sarvathā
· · ·
sati
sati
· · ·
satkāra
satkāra
· · ·
sattva
sattva
· · ·
satya
satya
· · ·
śauca
śauca
· · ·
saumanasya
saumanasya
· · ·
savicārā
savicārā
· · ·
savitarkā
savitarkā
· · ·
śeṣaḥ
śeṣaḥ
· · ·
siddha
siddha
· · ·
siddhiḥ
siddhiḥ
· · ·
śīlaṃ
śīlaṃ
· · ·
smayā
smayā
· · ·
smṛti, smṛtayaḥ
smṛti, smṛtayaḥ
· · ·
sopakramaṃ
sopakramaṃ
· · ·
śraddhā
śraddhā
· · ·
śrāvana
śrāvana
· · ·
śrotra
śrotra
· · ·
śrotram
śrotram
· · ·
śruta
śruta
· · ·
stambha
stambha
· · ·
stambhe
stambhe
· · ·
stha
stha
· · ·
sthairye
sthairye
· · ·
sthāni
sthāni
· · ·
sthira
sthira
· · ·
sthiti, sthitau
sthiti, sthitau
· · ·
sthūla
sthūla
· · ·
styāna
styāna
· · ·
śuci
śuci
· · ·
śuddhaḥ
śuddhaḥ
· · ·
śuddhi
śuddhi
· · ·
sukha
sukha
· · ·
sūkṣma
sūkṣma
· · ·
śūnyaḥ
śūnyaḥ
· · ·
sūrye
sūrye
· · ·
sūtra
sūtra
· · ·
sva
sva
· · ·
svādhyāya
svādhyāya
· · ·
svāmi
svāmi
· · ·
svapna
svapna
· · ·
svarūpe
svarūpe
· · ·
śvāsa
śvāsa
· · ·
syāt
syāt
· · ·
tad
tad
· · ·
tadā
tadā
· · ·
tāh
tāḥ
· · ·
tānata
tānata
· · ·
tanmātra
tanmātra
· · ·
tanu
tanu
· · ·
tāpa
tāpa
· · ·
tapah
tapaḥ
· · ·
tārā
tārā
· · ·
tārakam
tārakam
· · ·
tāsām
tāsāṁ
· · ·
tasmin
tasmin
· · ·
tasya
tasya
· · ·
tat
tat
· · ·
tatah
tataḥ
· · ·
tathā
tathā
· · ·
tatra
tatra
· · ·
tattva
tattva
· · ·
tayoh
tayoḥ
· · ·
te
te
· · ·
tīvra
tīvra
· · ·
trayam
trayam
· · ·
trividham
trividham
· · ·
tu
tu
· · ·
tūla
tūla
· · ·
tulya
tulya
· · ·
tyāgah
tyāgaḥ
· · ·
ubhaya
ubhaya
· · ·
udāna
udāna
· · ·
udārāṇām
udārāṇām
· · ·
udayau
udayau
· · ·
uditau
uditau
· · ·
uktam
uktam
· · ·
upalabdhi
upalabdhi
· · ·
upanimantrane
upanimantrane
· · ·
uparāga
uparāga
· · ·
uparaktam
uparaktam
· · ·
upasargā
upasargā
· · ·
upāsthanam
upāsthanam
· · ·
upāyah
upāyaḥ
· · ·
upekṣanam
upekṣanam
· · ·
utkrāntiḥ
utkrāntiḥ
· · ·
uttareṣām
uttareṣām
· · ·
utpannā
utpannā
· · ·
vā
vā
· · ·
vācakaḥ
vācakaḥ
· · ·
vāhī
vāhī
· · ·
vāhitā
vāhitā
· · ·
vaira
vaira
· · ·
vairāgyaḥ
vairāgyaḥ
· · ·
vaiśāradye
vaiśāradye
· · ·
vaitṛṣnyam
vaitṛṣnyam
· · ·
vajra
vajra
· · ·
varaṇa
varaṇa
· · ·
vārttāḥ
vārttāḥ
· · ·
vāsanānām
vāsanānām
· · ·
vaśīkāra
vaśīkāra
· · ·
vastu
vastu
· · ·
vaśyata
vaśyata
· · ·
vat
vat
· · ·
vatī
vatī
· · ·
vattva
vattva
· · ·
vedanā
vedanā
· · ·
vedanīyaḥ
vedanīyaḥ
· · ·
vibhaktaḥ
vibhaktaḥ
· · ·
vibhūti
vibhūti
· · ·
vicāra
vicāra
· · ·
vicchedah
vicchedah
· · ·
vicchinna
vicchinna
· · ·
videha
videha
· · ·
vidhāraṇābhyām
vidhāraṇābhyām
· · ·
viduṣaḥ
viduṣaḥ
· · ·
vikalpa
vikalpa
· · ·
vikaraṇa
vikaraṇa
· · ·
vikṣepāḥ
vikṣepāḥ
· · ·
vinivṛttiḥ
vinivṛttiḥ
· · ·
viniyogaḥ
viniyogaḥ
· · ·
vipāka
vipāka
· · ·
viparyaya
viparyaya
· · ·
viprakṛṣṭa
viprakṛṣṭa
· · ·
virāma
virāma
· · ·
virodhāt
virodhāt
· · ·
vīrya
vīrya
· · ·
viṣaya
viṣaya
· · ·
viṣayatvam
viṣayatvam
· · ·
viśeṣaḥ
viśeṣaḥ
· · ·
viśokā
viśokā
· · ·
vīta
vīta
· · ·
vitarka
vitarka
· · ·
vitṛṣṇasya
vitṛṣṇasya
· · ·
viveka
viveka
· · ·
vivekināḥ
vivekināḥ
· · ·
vratam
vratam
· · ·
vrtti
vrtti
· · ·
vyādhiḥ
vyādhiḥ
· · ·
vyākhyātā
vyākhyātā
· · ·
vyakta
vyakta
· · ·
vyavahita
vyavahita
· · ·
vyūha
vyūha
· · ·
vyutthāna
vyutthāna
· · ·
yama
yama
· · ·
yathā
yathā
· · ·
yatnaḥ
yatnaḥ
· · ·
yoga
yoga
· · ·
yoginaḥ
yoginaḥ
· · ·
yogyatā, yogyatvāni
yogyatā, yogyatvāni
· · ·
Selected Bibliography
· · ·
Deutsch, Eliot. Advaita Vedanta: a philosophical reconstruction. Honolulu: University of Hawaii Press, 1969
· · ·
Eliade, Mircea. Patañjali And Yoga. New York: Schocken, 1975
· · ·
Eliade, Mircea. Yoga: Immortality And Freedom. Princeton, NJ: Princeton University Press, 1958/69
· · ·
Feuerstein, Georg. The Yoga Tradition. Prescott,AZ: Hohm Press, 1998
· · ·
Iyengar, B. K. S. Light On Yoga New York: Schocken, 1966
· · ·
MacDonnell, Arthur. A Practical Sanskrit Dictionary. Oxford: Oxford University Press, 1924 / 91
· · ·
Radhakrishnan, S. Indian Philosophy, vol.2. Delhi: Oxford India Press, 1923 / 97
· · ·
Radhakrishnan, S. & Moore, C. A Source Book In Indian Philosophy. Princeton,NJ: Princeton University Press, 1973
· · ·
Rahula, Walpola. What The Buddha Taught. New York: Grove Press, 1959 / 74
· · ·
Tandon, S.N. A Re-appraisal of Patañjali’s Yoga-Sutras in the Light of the Buddha’s Teaching. Igatpuri: Vipassana Research Institute, 1995
· · ·
Whicher, Ian. The Integrity Of The Yoga Darśana. Albany,NY: SUNY Press, 1998
· · ·
Translations
· · ·
Arya, Pandit Usharbudh. Yoga Sūtras Of Patañjali, vol.1. Honesdale,PA: Himalayan Institute, 1986 YB
· · ·
Bouanchaud, Bernard. The Essence Of Yoga: reflections on the Yoga Sutras of Patañjali. Portland,OR: Rudra Press, 1997
· · ·
Desikachar, T.K.V. The Heart Of Yoga. Rochester,VT: Inner Traditions ,1995
· · ·
Feuerstein, Georg. The Yoga-Sūtra Of Patañjali. Rochester,VT: Inner Traditions, 1989
· · ·
Hariharananda Aranya, Swami. Yoga Philosophy Of Patañjali. Albany,NY: SUNY Press, 1983 YB
· · ·
Houston, Vyaas. The Yoga Sūtra Workbook . Warwick,NY: American Sanskrit Institute, 1995
· · ·
Iyengar, B.K.S. Light On The Yoga Sūtras Of Patañjali. New York: HarperCollins, 1993
· · ·
Miller, Barbara Stoler. Yoga: Discipline Of Freedom. New York: Bantam, 1996
· · ·
Prabhavananda, S. & Isherwood, C. How To Know God: the yoga aphorisms of Patañjali. New York New American Library ,1953
· · ·
Prasada, Rama. Patañjali’s Yoga Sūtras. New Delhi: Munshiram Manoharlal, 1988 YB,TV
· · ·
Satchidananda, Swami. The Yoga Sūtras Of Patañjali. Yogaville,VA: Integral Yoga, 1978/90
· · ·
Shearer, Alistair. Effortless Being: the yoga sūtras of Patañjali. London: Unwin ,1982
· · ·
About the author
· · ·
Chip Hartranft's work bridges the traditions of yoga and buddhist meditation. He is the founding director of The Arlington Center, dedicated to the integration of yoga and dharma practice, and has taught a blend of movement and stillness to students in the Boston area since 1978. A student of yoga chiefly in the Krishnamacharya traditions, Chip has also practiced insight meditation (vipassanā) for many years. He leads annual retreats in the US and abroad, blending yoga movement, breathwork, and mindfulness.
· · ·
More information, including how to contact Chip Hartranft and The Arlington Center, can be found at www.arlingtoncenter.org