1. Kūrma Purāṇa (part 1 of 2)
Chapter 1
1,mang
कूर्मपुराणम्-1 अथ श्रीकूर्मपुराणम् पूर्वविभागः नारायणं नमस्कृत्य नरं चैव नरोत्तमम् ।
देवीं सरस्वतीं चैव ततो जयमुदीरयेत्
kūrmapurāṇam-1 atha śrīkūrmapurāṇam pūrvavibhāgaḥ nārāyaṇaṃ namaskṛtya naraṃ caiva narottamam |
devīṃ sarasvatīṃ caiva tato jayamudīrayet
Chapter 1.1
1,1.1
.1 ॥
नमस्कृत्वाप्रमेयाय विष्णवे कूर्मरूपिणे ।
पुराणं संप्रवक्ष्यामि यदुक्तं विश्वयोनिना
.1 // namaskṛtvāprameyāya viṣṇave kūrmarūpiṇe |
purāṇaṃ saṃpravakṣyāmi yaduktaṃ viśvayoninā
1,1.2
सत्रान्ते सूतमनघं नैमिषीया महर्षयः ।
पुराणसंहितां पुण्यां पप्रच्छू रोमहर्षणम्
satrānte sūtamanaghaṃ naimiṣīyā maharṣayaḥ |
purāṇasaṃhitāṃ puṇyāṃ papracchū romaharṣaṇam
1,1.3
त्वया सूत महाबुद्धे भगवान् ब्रह्मवित्तमः ।
इतिहासपुराणार्थं व्यासः सम्यगुपासितः
tvayā sūta mahābuddhe bhagavān brahmavittamaḥ |
itihāsapurāṇārthaṃ vyāsaḥ samyagupāsitaḥ
1,1.4
तस्य ते सर्वरोमाणि वचसा हृषितानि यत् ।
द्वैपायनस्य भगवांस्ततो वै रोमहर्षणः
tasya te sarvaromāṇi vacasā hṛṣitāni yat |
dvaipāyanasya bhagavāṃstato vai romaharṣaṇaḥ
1,1.5
भवन्तमेव भगवान् व्याजहार स्वयं प्रभुः ।
मुनीनां संहितां वक्तुं व्यासः पौराणिकीं पुरा
bhavantameva bhagavān vyājahāra svayaṃ prabhuḥ |
munīnāṃ saṃhitāṃ vaktuṃ vyāsaḥ paurāṇikīṃ purā
1,1.6
त्वं हि स्वायंभुवे यज्ञे सुत्याहे वितते हरिः ।
संभूतः संहितां वक्तुं स्वांशेन पुरुषोत्तमः
tvaṃ hi svāyaṃbhuve yajñe sutyāhe vitate hariḥ |
saṃbhūtaḥ saṃhitāṃ vaktuṃ svāṃśena puruṣottamaḥ
1,1.7
तस्माद् भवन्तं पृच्छामः पुराणं कौर्ममुत्तमम् ।
वक्तुमर्हसि चास्माकं पुराणार्थविशारद
tasmād bhavantaṃ pṛcchāmaḥ purāṇaṃ kaurmamuttamam |
vaktumarhasi cāsmākaṃ purāṇārthaviśārada
1,1.8
मुनीनां वचनं श्रुत्वा सूतः पौराणिकोत्तमः ।
प्रणम्य मनसा प्राह गुरुं सत्यवतीसुतम्
munīnāṃ vacanaṃ śrutvā sūtaḥ paurāṇikottamaḥ |
praṇamya manasā prāha guruṃ satyavatīsutam
1,1.9
रोमहर्षण उवाच नमस्कृत्वा जगद्योनिं कूर्मरूपधरं हरिम् ।
वक्ष्ये पौराणिकीं दिव्यां कथां पापप्रणाशिनीम्
romaharṣaṇa uvāca namaskṛtvā jagadyoniṃ kūrmarūpadharaṃ harim |
vakṣye paurāṇikīṃ divyāṃ kathāṃ pāpapraṇāśinīm
1,1.10
यां श्रुत्वा पापकर्मापि गच्छेत परमां गतिम् ।
न नास्तिके कथां पुण्यामिमां ब्रूयात् कदाचन
yāṃ śrutvā pāpakarmāpi gaccheta paramāṃ gatim |
na nāstike kathāṃ puṇyāmimāṃ brūyāt kadācana
1,1.11
श्रद्दधानाय शान्ताय धार्मिकाय द्विजातये ।
इमां कथामनुब्रूयात् साक्षान्नारायणेरिताम्
śraddadhānāya śāntāya dhārmikāya dvijātaye |
imāṃ kathāmanubrūyāt sākṣānnārāyaṇeritām
1,1.12
सर्गश्च प्रतिसर्गश्च वंशो मन्वन्तराणि च ।
वंशानुचरितं चैव पुराणं पञ्चलक्षणम्
sargaśca pratisargaśca vaṃśo manvantarāṇi ca |
vaṃśānucaritaṃ caiva purāṇaṃ pañcalakṣaṇam
1,1.13
ब्राह्मं पुराणं प्रथमं पाद्मं वैष्णवमेव च ।
शैवं भागवतं चैव भविष्यं नारदीयकम्
brāhmaṃ purāṇaṃ prathamaṃ pādmaṃ vaiṣṇavameva ca |
śaivaṃ bhāgavataṃ caiva bhaviṣyaṃ nāradīyakam
1,1.14
मार्कण्डेयमथाग्नेयं ब्रह्मवैवर्तमेव च ।
लैङ्गं तथा च वाराहं स्कान्दं वामनमेव च
mārkaṇḍeyamathāgneyaṃ brahmavaivartameva ca |
laiṅgaṃ tathā ca vārāhaṃ skāndaṃ vāmanameva ca
1,1.15
कौर्मं मात्स्यं गारुडं च वायवीयमनन्तरम् ।
अष्टादशं समुद्दिष्टं ब्रह्मण्डमिति संज्ञितम्
kaurmaṃ mātsyaṃ gāruḍaṃ ca vāyavīyamanantaram |
aṣṭādaśaṃ samuddiṣṭaṃ brahmaṇḍamiti saṃjñitam
1,1.16
अन्यान्युपराणानि मुनिभिः कथितानि तु ।
अष्टादशपुराणानि श्रुत्वा संक्षेपतो द्विजाः
anyānyuparāṇāni munibhiḥ kathitāni tu |
aṣṭādaśapurāṇāni śrutvā saṃkṣepato dvijāḥ
1,1.17
आद्यं सनत्कुमारोक्तं नारसिहमतः परम् ।
तृतीयं स्कान्दमुद्दिष्टं कुमारेण तु भाषितम्
ādyaṃ sanatkumāroktaṃ nārasihamataḥ param |
tṛtīyaṃ skāndamuddiṣṭaṃ kumāreṇa tu bhāṣitam
1,1.18
चतुर्थं शिवधर्माख्यं साक्षान्नन्दीशभाषितम् ।
दुर्वाससोक्तमाश्चर्यं नारदोक्तमतः परम्
caturthaṃ śivadharmākhyaṃ sākṣānnandīśabhāṣitam |
durvāsasoktamāścaryaṃ nāradoktamataḥ param
1,1.19
कापिलं मानवं चैव तथैवोशनसेरितम् ।
ब्रह्माण्डं वारुणं चाथ कालिकाह्वयमेव च
kāpilaṃ mānavaṃ caiva tathaivośanaseritam |
brahmāṇḍaṃ vāruṇaṃ cātha kālikāhvayameva ca
1,1.20
माहेश्वरं तथा साम्बं सौरं सर्वार्थसंचयम् ।
पराशरोक्तमपरं मारीचं भार्गवाह्वयम्
māheśvaraṃ tathā sāmbaṃ sauraṃ sarvārthasaṃcayam |
parāśaroktamaparaṃ mārīcaṃ bhārgavāhvayam
1,1.21
इदं तु पञ्चदशमं पुराणं कौर्ममुत्तमम् ।
चतुर्धा संस्थितं पुण्यं संहितानां प्रभेदतः
idaṃ tu pañcadaśamaṃ purāṇaṃ kaurmamuttamam |
caturdhā saṃsthitaṃ puṇyaṃ saṃhitānāṃ prabhedataḥ
1,1.22
ब्राह्मी भगवती सौरी वैष्णवी च प्रकीर्तिताः ।
चतस्त्रः संहिताः पुण्या धर्मकामार्थमोक्षदाः
brāhmī bhagavatī saurī vaiṣṇavī ca prakīrtitāḥ |
catastraḥ saṃhitāḥ puṇyā dharmakāmārthamokṣadāḥ
1,1.23
इयं तु संहिता ब्राह्मी चतुर्वेदैस्तु सम्मिता ।
भवन्ति षट्सहस्त्राणि श्लोकानामत्र संख्यया
iyaṃ tu saṃhitā brāhmī caturvedaistu sammitā |
bhavanti ṣaṭsahastrāṇi ślokānāmatra saṃkhyayā
1,1.24
यत्र धर्मार्थकामानां मोक्षस्य च मुनीश्वराः ।
माहात्म्यमखिलं ब्रह्म ज्ञायते परमेश्वरः
yatra dharmārthakāmānāṃ mokṣasya ca munīśvarāḥ |
māhātmyamakhilaṃ brahma jñāyate parameśvaraḥ
1,1.25
सर्गश्च प्रतिसर्गश्च वंशो मन्वन्तराणि च ।
वंशानुचरितं दिव्याः पुण्याः प्रासङ्गिकीः कथाः
sargaśca pratisargaśca vaṃśo manvantarāṇi ca |
vaṃśānucaritaṃ divyāḥ puṇyāḥ prāsaṅgikīḥ kathāḥ
1,1.26
ब्राह्मणाद्यैरियं धार्या धार्मिकैः शान्तमानसैः ।
तामहं वर्तयिष्यामि व्यासेन कथितां पुरा
brāhmaṇādyairiyaṃ dhāryā dhārmikaiḥ śāntamānasaiḥ |
tāmahaṃ vartayiṣyāmi vyāsena kathitāṃ purā
1,1.27
पुरामृतार्थं दैतेयदानवैः सह देवताः ।
मन्थानं मन्दरं कृत्वा ममन्थुः क्षीरसागरम्
purāmṛtārthaṃ daiteyadānavaiḥ saha devatāḥ |
manthānaṃ mandaraṃ kṛtvā mamanthuḥ kṣīrasāgaram
1,1.28
मथ्यमाने तदा तस्मिन् कूर्मरूपी जनार्दनः ।
बभार मन्दरं देवो देवानां हितकाम्यया
mathyamāne tadā tasmin kūrmarūpī janārdanaḥ |
babhāra mandaraṃ devo devānāṃ hitakāmyayā
1,1.29
देवाश्च तुष्टुवुर्देवं नारदाद्या महर्षयः ।
कूर्मरूपधरं दृष्ट्वा साक्षिणं विष्णुमव्ययम्
devāśca tuṣṭuvurdevaṃ nāradādyā maharṣayaḥ |
kūrmarūpadharaṃ dṛṣṭvā sākṣiṇaṃ viṣṇumavyayam
1,1.30
तदन्तरे ऽभवद् देवी श्रीर्नारायणवल्लभा ।
जग्राह भगवान् विष्णुस्तामेव पुरुषोत्तमः
tadantare 'bhavad devī śrīrnārāyaṇavallabhā |
jagrāha bhagavān viṣṇustāmeva puruṣottamaḥ
1,1.31
तेजसा विष्णुमव्यक्तं नारदाद्या महर्षयः ।
मोहिताः सह शक्रेण श्रियो वचनमब्रुवन्
tejasā viṣṇumavyaktaṃ nāradādyā maharṣayaḥ |
mohitāḥ saha śakreṇa śriyo vacanamabruvan
1,1.32
भगवन् देवदेवेश नारायण जगन्मय ।
कैषा देवी विशालाक्षी यथावद् ब्रूहि पृच्छताम्
bhagavan devadeveśa nārāyaṇa jaganmaya |
kaiṣā devī viśālākṣī yathāvad brūhi pṛcchatām
1,1.33
श्रुत्वा तेषां तदा वाक्यं विष्णुर्दानवमर्दनः ।
प्रोवाच देवीं संप्रेक्ष्य नारदादीनकल्मषान्
śrutvā teṣāṃ tadā vākyaṃ viṣṇurdānavamardanaḥ |
provāca devīṃ saṃprekṣya nāradādīnakalmaṣān
1,1.34
इयं सा परमा शक्तिर्मन्मयी ब्रह्मरूपिणी ।
माया मम प्रियानन्ता ययेदं मोहितं जगत्
iyaṃ sā paramā śaktirmanmayī brahmarūpiṇī |
māyā mama priyānantā yayedaṃ mohitaṃ jagat
1,1.35
अनयैव जगत्सर्वं सदेवासुरमानुषम् ।
मोहयामि द्विजश्रेष्ठा ग्रसामि विसृजामि च
anayaiva jagatsarvaṃ sadevāsuramānuṣam |
mohayāmi dvijaśreṣṭhā grasāmi visṛjāmi ca
1,1.36
उत्पत्तिं प्रलयं चैव भूतनामागतिं गतिम् ।
विज्ञायान्वीक्ष्य चात्मानं तरन्ति विपुलामिमाम्
utpattiṃ pralayaṃ caiva bhūtanāmāgatiṃ gatim |
vijñāyānvīkṣya cātmānaṃ taranti vipulāmimām
1,1.37
अस्यास्त्वंशानधिष्ठाय शक्तिमन्तो ऽभवन् द्विजाः ।
ब्रह्मेशानादयो देवाः सर्वशक्तिरियं मम
asyāstvaṃśānadhiṣṭhāya śaktimanto 'bhavan dvijāḥ |
brahmeśānādayo devāḥ sarvaśaktiriyaṃ mama
1,1.38
सैषा सर्वजगत्सूतिः प्रकृतिस्त्रिगुणात्मिका ।
प्रागेव मत्तः संजाता श्रीकल्पे पद्मवासिनी
saiṣā sarvajagatsūtiḥ prakṛtistriguṇātmikā |
prāgeva mattaḥ saṃjātā śrīkalpe padmavāsinī
1,1.39
चतुर्भुजा शङ्खचक्रपद्महस्ता शुभान्विता ।
कोटिसूर्यप्रतीकाशा मोहिनी सर्वदेहिनाम्
caturbhujā śaṅkhacakrapadmahastā śubhānvitā |
koṭisūryapratīkāśā mohinī sarvadehinām
1,1.40
नालं देवा न पितरो मानवा वसवो ऽपि च ।
मायामेतां समुत्तर्तुं ये चान्ये भुवि देहिनः
nālaṃ devā na pitaro mānavā vasavo 'pi ca |
māyāmetāṃ samuttartuṃ ye cānye bhuvi dehinaḥ
1,1.41
इत्युक्तो वासुदेवेन मुनयो विष्णुमब्रुवन् ।
ब्रूहि त्वं पुण्डरीकाक्ष यदि कालत्रये ऽपि च ।
को वा तरति तां मायां दुर्जयां देवनिर्मिताम्
ityukto vāsudevena munayo viṣṇumabruvan |
brūhi tvaṃ puṇḍarīkākṣa yadi kālatraye 'pi ca |
ko vā tarati tāṃ māyāṃ durjayāṃ devanirmitām
1,1.42
अथोवाच हृषीकेशो मुनीन् मुनिगणार्चितः ।
अस्ति द्विजातिप्रवर इन्द्रद्युम्न इति श्रुतः
athovāca hṛṣīkeśo munīn munigaṇārcitaḥ |
asti dvijātipravara indradyumna iti śrutaḥ
1,1.43
पूर्वजन्मनि राजासावधृष्यः शङ्करादिभिः ।
दृष्ट्वा मां कूर्मसंस्थानं श्रुत्वा पौराणिकीं स्वयम् ।
संहितां मन्मुखाद् दिव्यां पुरस्कृत्य मुनीश्वरान्
pūrvajanmani rājāsāvadhṛṣyaḥ śaṅkarādibhiḥ |
dṛṣṭvā māṃ kūrmasaṃsthānaṃ śrutvā paurāṇikīṃ svayam |
saṃhitāṃ manmukhād divyāṃ puraskṛtya munīśvarān
1,1.44
ब्रह्माणं च महादेवं देवांश्चान्यान् स्वशक्तिभिः ।
मच्छक्तौ संस्थितान् बुद्ध्वा मामेव शरणं गतः
brahmāṇaṃ ca mahādevaṃ devāṃścānyān svaśaktibhiḥ |
macchaktau saṃsthitān buddhvā māmeva śaraṇaṃ gataḥ
1,1.45
संभाषितो मया चाथ विप्रयोनिं गमिष्यसि ।
इन्द्रद्युम्न इति ख्यातो जातिं स्मरसि पौर्विकीम्
saṃbhāṣito mayā cātha viprayoniṃ gamiṣyasi |
indradyumna iti khyāto jātiṃ smarasi paurvikīm
1,1.46
सर्वेषामेव भूतानां देवानामप्यगोचरम् ।
वक्तव्यं यद् गुह्यतमं दास्ये ज्ञानं तवानघ ।
लब्ध्वा तन्मामकं ज्ञानं मामेवान्ते प्रवेक्ष्यसि
sarveṣāmeva bhūtānāṃ devānāmapyagocaram |
vaktavyaṃ yad guhyatamaṃ dāsye jñānaṃ tavānagha |
labdhvā tanmāmakaṃ jñānaṃ māmevānte pravekṣyasi
1,1.47
अंशान्तरेण भूम्यां त्वं तत्र तिष्ठ सुनिर्दृतः ।
वैवस्वते ऽन्तरे ऽतिते कार्यार्थं मां प्रवेक्ष्यसि
aṃśāntareṇa bhūmyāṃ tvaṃ tatra tiṣṭha sunirdṛtaḥ |
vaivasvate 'ntare 'tite kāryārthaṃ māṃ pravekṣyasi
1,1.48
मां प्रणम्य पुरीं गत्वा पालयामास मेदिनीम् ।
कालधर्मं गतः कालाच्छ्वेतद्वीपे मया सह
māṃ praṇamya purīṃ gatvā pālayāmāsa medinīm |
kāladharmaṃ gataḥ kālācchvetadvīpe mayā saha
1,1.49
भुक्त्वा तान् वैष्णवान् भोगान् योगिनामप्यगोचरान् ।
मदाज्ञया मुनिश्रेष्ठा जज्ञे विप्रकुले पुनः
bhuktvā tān vaiṣṇavān bhogān yogināmapyagocarān |
madājñayā muniśreṣṭhā jajñe viprakule punaḥ
1,1.50
ज्ञात्वा मां वासुदेवाख्यं यत्र द्वे निहिते ऽक्षरे ।
विद्याविद्ये गूढरूपे यत्तद् ब्रह्म परं विदुः
jñātvā māṃ vāsudevākhyaṃ yatra dve nihite 'kṣare |
vidyāvidye gūḍharūpe yattad brahma paraṃ viduḥ
1,1.51
सोरऽचयामास भूतानामाश्रयं परमेश्वरम् ।
व्रतोपवासनियमैर्हेमैर्ब्राह्मणतर्पणैः
sor'cayāmāsa bhūtānāmāśrayaṃ parameśvaram |
vratopavāsaniyamairhemairbrāhmaṇatarpaṇaiḥ
1,1.52
तदाशीस्तन्नमस्कारस्तन्निष्ठस्तत्परायणः ।
आराधयन् महादेवं योगिनां हृदि संस्थितम्
tadāśīstannamaskārastanniṣṭhastatparāyaṇaḥ |
ārādhayan mahādevaṃ yogināṃ hṛdi saṃsthitam
1,1.53
तस्यैवं वर्तमानस्य कदाचित् परमा कला ।
स्वरूपं दर्शयामास दिव्यं विष्णुसमुद्भवम्
tasyaivaṃ vartamānasya kadācit paramā kalā |
svarūpaṃ darśayāmāsa divyaṃ viṣṇusamudbhavam
1,1.54
दृष्ट्वा प्रणम्य शिरसा विष्णोर्भगवतः प्रियाम् ।
संस्तूय विविधैः स्तोत्रैः कृताञ्जलिरभाषत
dṛṣṭvā praṇamya śirasā viṣṇorbhagavataḥ priyām |
saṃstūya vividhaiḥ stotraiḥ kṛtāñjalirabhāṣata
1,1.55
इर्न्द्दयुम्न उवाच का त्वं देविविशालाक्षि विष्णुचिह्नङ्किते शुभे ।
याथातथ्येन वै भावं तवेदानीं ब्रवीहि मे
irnddayumna uvāca kā tvaṃ deviviśālākṣi viṣṇucihnaṅkite śubhe |
yāthātathyena vai bhāvaṃ tavedānīṃ bravīhi me
1,1.56
तस्य तद् वाक्यमाकर्ण्य सुप्रसन्ना सुमङ्गला ।
हसन्ती संस्मरन् विष्णुं प्रियं ब्राह्मणमब्रवीत्
tasya tad vākyamākarṇya suprasannā sumaṅgalā |
hasantī saṃsmaran viṣṇuṃ priyaṃ brāhmaṇamabravīt
1,1.57
न मां पश्यन्ति मुनयो देवाः शक्रपुरोगमाः ।
नारायणात्मिका चैका मायाहं तन्मया परा
na māṃ paśyanti munayo devāḥ śakrapurogamāḥ |
nārāyaṇātmikā caikā māyāhaṃ tanmayā parā
1,1.58
न मे नारायणाद् भेदो विद्यते हि विचारतः ।
तन्मयाहं परं ब्रह्म स विष्णुः परमेश्वरः
na me nārāyaṇād bhedo vidyate hi vicārataḥ |
tanmayāhaṃ paraṃ brahma sa viṣṇuḥ parameśvaraḥ
1,1.59
येरऽचयन्तीह भूतानामाश्रयं परमेश्वरम् ।
ज्ञानेन कर्मयोगेन न तेषां प्रभवाम्यहम्
yer'cayantīha bhūtānāmāśrayaṃ parameśvaram |
jñānena karmayogena na teṣāṃ prabhavāmyaham
1,1.60
तस्मादनादिनिधनं कर्मयोगपरायणः ।
ज्ञानेनाराधयानन्तं ततो मोक्षमवाप्स्यसि
tasmādanādinidhanaṃ karmayogaparāyaṇaḥ |
jñānenārādhayānantaṃ tato mokṣamavāpsyasi
1,1.61
इत्युक्तः स मुनिश्रेष्ठ इन्द्रद्युम्नो महामतिः ।
प्रणम्य शिरसा देवीं प्राञ्जलिः पुनरब्रवीत्
ityuktaḥ sa muniśreṣṭha indradyumno mahāmatiḥ |
praṇamya śirasā devīṃ prāñjaliḥ punarabravīt
1,1.62
कथं स भगवानीशः शाश्वतो निष्कलो ऽच्युतः ।
ज्ञातुं हि शक्यते देवि ब्रूहि मे परमेश्वरि
kathaṃ sa bhagavānīśaḥ śāśvato niṣkalo 'cyutaḥ |
jñātuṃ hi śakyate devi brūhi me parameśvari
1,1.63
एकमुक्ताथ विप्रेण देवी कमलवासिनी ।
साक्षान्नारायणो ज्ञानं दास्यतीत्याह तं मुनिम्
ekamuktātha vipreṇa devī kamalavāsinī |
sākṣānnārāyaṇo jñānaṃ dāsyatītyāha taṃ munim
1,1.64
उभाभ्यामथ हस्ताभ्यां संस्पृश्य प्रणतं मुनिम् ।
स्मृत्वा परात्परं विष्णुं तत्रैवान्तरधीयत
ubhābhyāmatha hastābhyāṃ saṃspṛśya praṇataṃ munim |
smṛtvā parātparaṃ viṣṇuṃ tatraivāntaradhīyata
1,1.65
सो ऽपि नारायणं द्रष्टुं परमेण समाधिना ।
आराधयद्धृषीकेशं प्रणतार्तिप्रभञ्जनम्
so 'pi nārāyaṇaṃ draṣṭuṃ parameṇa samādhinā |
ārādhayaddhṛṣīkeśaṃ praṇatārtiprabhañjanam
1,1.66
ततो बहुतिथे काले गते नारायणः स्वयम् ।
प्रादुरासीन्महायोगी पीतवासा जगन्मयः
tato bahutithe kāle gate nārāyaṇaḥ svayam |
prādurāsīnmahāyogī pītavāsā jaganmayaḥ
1,1.67
दृष्ट्वा देवं समायान्तं विष्णुमात्मानमव्ययम् ।
जानुभ्यामवनिं गत्वा तुष्टाव गरुडध्वजम्
dṛṣṭvā devaṃ samāyāntaṃ viṣṇumātmānamavyayam |
jānubhyāmavaniṃ gatvā tuṣṭāva garuḍadhvajam
1,1.68
इन्द्रद्युम्न उवाच यज्ञेशाच्युत गोविन्द माधवानन्त केशव ।
कुष्ण विष्णो हृषीकेश तुभ्यं विश्वात्मने नमः
indradyumna uvāca yajñeśācyuta govinda mādhavānanta keśava |
kuṣṇa viṣṇo hṛṣīkeśa tubhyaṃ viśvātmane namaḥ
1,1.69
नमो ऽस्तु ते पुराणाय हरये विश्वमूर्तये ।
सर्गस्थितिविनाशानां हेतवे ऽनन्तशक्ये
namo 'stu te purāṇāya haraye viśvamūrtaye |
sargasthitivināśānāṃ hetave 'nantaśakye
1,1.70
निर्गुणाय नमस्तुभ्यं निष्कलायामलात्मने ।
पुरुषाय नमस्तुभ्यं विश्वरूपाय ते नमः
nirguṇāya namastubhyaṃ niṣkalāyāmalātmane |
puruṣāya namastubhyaṃ viśvarūpāya te namaḥ
1,1.71
नमस्ते वासुदेवाय विष्णवे विश्वयोनये ।
आदिमध्यान्तहीनाय ज्ञानगम्याय ते नमः
namaste vāsudevāya viṣṇave viśvayonaye |
ādimadhyāntahīnāya jñānagamyāya te namaḥ
1,1.72
नमस्ते निर्विकाराय निष्प्रपञ्चाय ते नमः ।
भेदाभेदविहीनाय नमो ऽस्त्वानन्दरूपिणे
namaste nirvikārāya niṣprapañcāya te namaḥ |
bhedābhedavihīnāya namo 'stvānandarūpiṇe
1,1.73
नमस्ताराय शान्ताय नमो ऽप्रतिहतात्मने ।
अनन्तमूर्तये तुभ्यममूर्ताय नमो नमः
namastārāya śāntāya namo 'pratihatātmane |
anantamūrtaye tubhyamamūrtāya namo namaḥ
1,1.74
नमस्ते परमार्थाय मायातीताय ते नमः ।
नमस्ते परमेशाय ब्रह्मणे परमात्मने
namaste paramārthāya māyātītāya te namaḥ |
namaste parameśāya brahmaṇe paramātmane
1,1.75
नमो ऽस्तु ते सुसूक्ष्माय महादेवाय ते नमः ।
नमः शिवाय शुद्धाय नमस्ते परमेष्ठिने
namo 'stu te susūkṣmāya mahādevāya te namaḥ |
namaḥ śivāya śuddhāya namaste parameṣṭhine
1,1.76
त्वयैव सृष्टमखिलं त्वमेव परमा गतिः ।
त्वं पिता सर्वभूतानां त्वं माता पुरुषोत्तम
tvayaiva sṛṣṭamakhilaṃ tvameva paramā gatiḥ |
tvaṃ pitā sarvabhūtānāṃ tvaṃ mātā puruṣottama
1,1.77
त्वमक्षरं परं धाम चिन्मात्रं व्योम निष्कलम् ।
सर्वस्याधारमव्यक्तमनन्तं तमसः परम्
tvamakṣaraṃ paraṃ dhāma cinmātraṃ vyoma niṣkalam |
sarvasyādhāramavyaktamanantaṃ tamasaḥ param
1,1.78
प्रपश्यन्ति परात्मानं ज्ञानदीपेन केवलम् ।
प्रपद्ये भवतो रूपं तद्विष्णोः परमं पदम्
prapaśyanti parātmānaṃ jñānadīpena kevalam |
prapadye bhavato rūpaṃ tadviṣṇoḥ paramaṃ padam
1,1.79
एवं स्तुवन्तं भगवान् भूतात्मा भूतभावनः ।
उभाभ्यामथ हस्ताभ्यां पस्पर्श प्रहसन्निव
evaṃ stuvantaṃ bhagavān bhūtātmā bhūtabhāvanaḥ |
ubhābhyāmatha hastābhyāṃ pasparśa prahasanniva
1,1.80
स्पृष्टमात्रो भगवता विष्णुना मुनिपुङ्गवः ।
यथावत् परमं तत्त्वं ज्ञातवांस्तत्प्रसादतः
spṛṣṭamātro bhagavatā viṣṇunā munipuṅgavaḥ |
yathāvat paramaṃ tattvaṃ jñātavāṃstatprasādataḥ
1,1.81
ततः प्रहृष्टमनसा प्रणिपत्य जनार्दनम् ।
प्रोवाचोन्निद्रपद्माक्षं पीतवाससमच्युतम्
tataḥ prahṛṣṭamanasā praṇipatya janārdanam |
provāconnidrapadmākṣaṃ pītavāsasamacyutam
1,1.82
त्वत्प्रसादादसंदिग्धमुत्पन्नं पुरुषोत्तम ।
ज्ञानं ब्रह्मैकविषयं परमानन्दसिद्धिदम्
tvatprasādādasaṃdigdhamutpannaṃ puruṣottama |
jñānaṃ brahmaikaviṣayaṃ paramānandasiddhidam
1,1.83
नमो भगवते तुभ्यं वासुदेवाय वेधसे ।
किं करिष्यामि योगेश तन्मे वद जगन्मय
namo bhagavate tubhyaṃ vāsudevāya vedhase |
kiṃ kariṣyāmi yogeśa tanme vada jaganmaya
1,1.84
श्रुत्वा नारायणो वाक्यमिन्द्रद्युम्नस्य माधवः ।
उवाच सस्मितं वाक्यमशेषजगतो हितम्
śrutvā nārāyaṇo vākyamindradyumnasya mādhavaḥ |
uvāca sasmitaṃ vākyamaśeṣajagato hitam
1,1.85
श्रीभगवानुवाच वर्णाश्रमाचारवतां पुंसां देवो महेश्वरः ।
ज्ञानेन भक्तियोगेन पूजनीयो न चान्यथा
śrībhagavānuvāca varṇāśramācāravatāṃ puṃsāṃ devo maheśvaraḥ |
jñānena bhaktiyogena pūjanīyo na cānyathā
1,1.86
विज्ञाय तत्परं तत्त्वं विभूतिं कार्यकारणम् ।
प्रवृतिं चापि मे ज्ञात्वा मोक्षार्थोश्वरमर्चयेत्
vijñāya tatparaṃ tattvaṃ vibhūtiṃ kāryakāraṇam |
pravṛtiṃ cāpi me jñātvā mokṣārthośvaramarcayet
1,1.87
सर्वसङ्गान् परित्यज्य ज्ञात्वा मायामयं जगत् ।
अद्वैतं भावयात्मानं द्रक्ष्यसे परमेश्वरम्
sarvasaṅgān parityajya jñātvā māyāmayaṃ jagat |
advaitaṃ bhāvayātmānaṃ drakṣyase parameśvaram
1,1.88
त्रिविधा भावना ब्रह्मन् प्रोच्यमाना निबोध मे ।
एका मद्विषया तत्र द्वितीया व्यक्तसंश्रया ।
अन्या च भावना ब्राह्मी विज्ञेया सा गुणातिगा
trividhā bhāvanā brahman procyamānā nibodha me |
ekā madviṣayā tatra dvitīyā vyaktasaṃśrayā |
anyā ca bhāvanā brāhmī vijñeyā sā guṇātigā
1,1.89
आसामन्यतमां चाथ भावनां भावयेद् बुधः ।
अशक्तः संश्रयेदाद्यामित्येषा वैदिकी श्रुतिः
āsāmanyatamāṃ cātha bhāvanāṃ bhāvayed budhaḥ |
aśaktaḥ saṃśrayedādyāmityeṣā vaidikī śrutiḥ
1,1.90
तस्मात् सर्वप्रयत्नेन तन्निष्ठस्तत्परायणः ।
समाराधय विश्वेशं ततो मोक्षमवाप्स्यसि
tasmāt sarvaprayatnena tanniṣṭhastatparāyaṇaḥ |
samārādhaya viśveśaṃ tato mokṣamavāpsyasi
1,1.91
इन्द्रद्युम्न उवाच किं तत् परतरं तत्त्वं का विभूतिर्जनार्दन ।
किं कार्यं कारणं कस्त्वं प्रवृत्तिश्चापि का तव
indradyumna uvāca kiṃ tat parataraṃ tattvaṃ kā vibhūtirjanārdana |
kiṃ kāryaṃ kāraṇaṃ kastvaṃ pravṛttiścāpi kā tava
1,1.92
परात्परतरं तत्त्वं परं ब्रह्मैकमव्ययम् ।
नित्यानन्दं स्वयञ्ज्योतिरक्षरं तमसः परम्
parātparataraṃ tattvaṃ paraṃ brahmaikamavyayam |
nityānandaṃ svayañjyotirakṣaraṃ tamasaḥ param
1,1.93
ऐश्वर्यं तस्य यन्नित्यं विभूतिरिति गीयते ।
कार्यं जगदथाव्यक्तं कारणं शुद्धमक्षरम्
aiśvaryaṃ tasya yannityaṃ vibhūtiriti gīyate |
kāryaṃ jagadathāvyaktaṃ kāraṇaṃ śuddhamakṣaram
1,1.94
अहं हि सर्वभूतानामन्तर्यामीश्वरः परः ।
सर्गस्थित्यन्तकर्तृत्वं प्रवृत्तिर्मम गीयते
ahaṃ hi sarvabhūtānāmantaryāmīśvaraḥ paraḥ |
sargasthityantakartṛtvaṃ pravṛttirmama gīyate
1,1.95
एतद् विज्ञाय भावेन यथावदखिलं द्विज ।
ततस्त्वं कर्मयोगेन शाश्वतं सम्यगर्चय
etad vijñāya bhāvena yathāvadakhilaṃ dvija |
tatastvaṃ karmayogena śāśvataṃ samyagarcaya
1,1.96
इन्द्रद्युम्न उवाच के ते वर्णाश्रमाचारा यैः समाराध्यते परः ।
ज्ञानं च कीदृशं दिव्यं भावनात्रयसंस्थितम्
indradyumna uvāca ke te varṇāśramācārā yaiḥ samārādhyate paraḥ |
jñānaṃ ca kīdṛśaṃ divyaṃ bhāvanātrayasaṃsthitam
1,1.97
कथं सृष्टमिदं पूर्वं कथं संह्रियते पुनः ।
कियत्यः सृष्टयो लोके वंशा मन्वन्तराणि च ।
कानि तेषां प्रमाणानि पावनानि व्रतानि च
kathaṃ sṛṣṭamidaṃ pūrvaṃ kathaṃ saṃhriyate punaḥ |
kiyatyaḥ sṛṣṭayo loke vaṃśā manvantarāṇi ca |
kāni teṣāṃ pramāṇāni pāvanāni vratāni ca
1,1.98
तीर्थान्यर्कादिसंस्थानं पृथिव्यायामविस्तरे ।
कति द्वीपाः समुद्राश्च पर्वताश्च नदीनदाः ।
ब्रूहि मे पुण्डरीकाक्ष यथावदधुनाखिलम्
tīrthānyarkādisaṃsthānaṃ pṛthivyāyāmavistare |
kati dvīpāḥ samudrāśca parvatāśca nadīnadāḥ |
brūhi me puṇḍarīkākṣa yathāvadadhunākhilam
1,1.99
श्रीकूर्म उवाच एवमुक्तो ऽथ तेनाहं भक्तानुग्रहकाम्यया ।
यथावदखिलं सर्वमवोचं मुनिपुङ्गवाः
śrīkūrma uvāca evamukto 'tha tenāhaṃ bhaktānugrahakāmyayā |
yathāvadakhilaṃ sarvamavocaṃ munipuṅgavāḥ
1,1.100
व्याख्यायाशेषमेवेदं यत्पृष्टो ऽहं द्विजेन तु ।
अनुगृह्य च तं विप्रं तत्रैवान्तर्हितो ऽभवम्
vyākhyāyāśeṣamevedaṃ yatpṛṣṭo 'haṃ dvijena tu |
anugṛhya ca taṃ vipraṃ tatraivāntarhito 'bhavam
1,1.101
सो ऽपि तेन विधानेन मदुक्तेन द्विजोत्तमः ।
आराधयामास परं भावपूतः समाहितः
so 'pi tena vidhānena maduktena dvijottamaḥ |
ārādhayāmāsa paraṃ bhāvapūtaḥ samāhitaḥ
1,1.102
त्यक्त्वा पुत्रादिषु स्नेहं निर्द्वन्द्वो निष्परिग्रहः ।
संन्यस्य सर्वकर्माणि परं वैराग्यमाश्रितः
tyaktvā putrādiṣu snehaṃ nirdvandvo niṣparigrahaḥ |
saṃnyasya sarvakarmāṇi paraṃ vairāgyamāśritaḥ
1,1.103
आत्मन्यात्मानमन्वीक्ष्य स्वात्मन्येवाखिलं जगत् ।
संप्राप्य भावनामन्त्यां ब्राह्मीमक्षरपूर्विकाम्
ātmanyātmānamanvīkṣya svātmanyevākhilaṃ jagat |
saṃprāpya bhāvanāmantyāṃ brāhmīmakṣarapūrvikām
1,1.104
अवाप परमं योगं येनैकं परिपश्यति ।
यं विनिद्रा जितश्वासाः काङ्क्षन्ते मोक्षकाङ्क्षिणः
avāpa paramaṃ yogaṃ yenaikaṃ paripaśyati |
yaṃ vinidrā jitaśvāsāḥ kāṅkṣante mokṣakāṅkṣiṇaḥ
1,1.105
ततः कदाचिद् योगीन्द्रो ब्रह्माणं द्रष्टुमव्ययम् ।
जगामादित्यनिर्देशान्मानसोत्तरपर्वतम् ।
आकाशेनैव विप्रेन्द्रो योगैश्वर्यप्रभावतः
tataḥ kadācid yogīndro brahmāṇaṃ draṣṭumavyayam |
jagāmādityanirdeśānmānasottaraparvatam |
ākāśenaiva viprendro yogaiśvaryaprabhāvataḥ
1,1.106
विमानं सूर्यसंकाशं प्राधुर्भूतमनुत्तमम् ।
अन्वगच्छन् देवगणा गन्धर्वाप्सरसां गणाः ।
दृष्ट्वान्ये पथि योगीन्द्रं सिद्धा ब्रह्मर्षयो ययुः
vimānaṃ sūryasaṃkāśaṃ prādhurbhūtamanuttamam |
anvagacchan devagaṇā gandharvāpsarasāṃ gaṇāḥ |
dṛṣṭvānye pathi yogīndraṃ siddhā brahmarṣayo yayuḥ
1,1.107
ततः स गत्वा तु गिरिं विवेश सुरवन्दितम् ।
स्थानं तद्योगिभिर्जुष्टं यत्रास्ते परमः पुमान्
tataḥ sa gatvā tu giriṃ viveśa suravanditam |
sthānaṃ tadyogibhirjuṣṭaṃ yatrāste paramaḥ pumān
1,1.108
संप्राप्य परमं स्थानं सूर्यायुतसमप्रभम् ।
विवेश चान्तर्भवनं देवानां च दुरासदम्
saṃprāpya paramaṃ sthānaṃ sūryāyutasamaprabham |
viveśa cāntarbhavanaṃ devānāṃ ca durāsadam
1,1.109
विचिन्तयामास परं शरण्यं सर्वदेहिनाम् ।
अनादिनिधनं देवं देवदेवं पितामहम्
vicintayāmāsa paraṃ śaraṇyaṃ sarvadehinām |
anādinidhanaṃ devaṃ devadevaṃ pitāmaham
1,1.110
ततः प्रादुरभूत् तस्मिन् प्रकाशः परमात्मनः ।
तन्मध्ये पुरुषं पूर्वमपश्यत् परमं पदम्
tataḥ prādurabhūt tasmin prakāśaḥ paramātmanaḥ |
tanmadhye puruṣaṃ pūrvamapaśyat paramaṃ padam
1,1.111
महान्तं तेजसो राशिमगम्यं ब्रह्मविद्विषाम् ।
चतुर्मुखमुदाराङ्गमर्चिभिरुपशोभितम्
mahāntaṃ tejaso rāśimagamyaṃ brahmavidviṣām |
caturmukhamudārāṅgamarcibhirupaśobhitam
1,1.112
सो ऽपि योगिनमन्वीक्ष्य प्रणमन्तमुपस्थितम् ।
प्रत्युद्गम्य स्वयं देवो विश्वात्मा परिषस्वजे
so 'pi yoginamanvīkṣya praṇamantamupasthitam |
pratyudgamya svayaṃ devo viśvātmā pariṣasvaje
1,1.113
परिष्वक्तस्य देवेन द्विजेन्द्रस्याथ देहतः ।
निर्गत्य महती ज्योत्स्ना विवेशादित्यमण्डलम् ।
ऋग्यजुः सामसंज्ञं तत् पवित्रममलं पदम्
pariṣvaktasya devena dvijendrasyātha dehataḥ |
nirgatya mahatī jyotsnā viveśādityamaṇḍalam |
ṛgyajuḥ sāmasaṃjñaṃ tat pavitramamalaṃ padam
1,1.114
हिरण्यगर्भो भगवान् यत्रास्ते हव्यकव्यभुक् ।
द्वारं तद् योगिनामाद्यं वेदान्तेषु प्रतिष्ठितम् ।
ब्रह्मतेजोमयं श्रीमन्निष्ठा चैव मनीषिणाम्
hiraṇyagarbho bhagavān yatrāste havyakavyabhuk |
dvāraṃ tad yogināmādyaṃ vedānteṣu pratiṣṭhitam |
brahmatejomayaṃ śrīmanniṣṭhā caiva manīṣiṇām
1,1.115
दृष्टमात्रो भगवतात ब्रह्मणार्चिर्मयो मुनिः ।
अपश्यदैश्वरं तेजः शान्तं सर्वत्रगं शिवम्
dṛṣṭamātro bhagavatāta brahmaṇārcirmayo muniḥ |
apaśyadaiśvaraṃ tejaḥ śāntaṃ sarvatragaṃ śivam
1,1.116
स्वात्मानमक्षरं व्योमतद् विष्णोः परमं पदम् ।
आनन्दमचलं ब्रह्म स्थानं तत्पारमेश्वरम्
svātmānamakṣaraṃ vyomatad viṣṇoḥ paramaṃ padam |
ānandamacalaṃ brahma sthānaṃ tatpārameśvaram
1,1.117
सर्वभूतात्मभूतः स परमैश्वर्यमास्थितः ।
प्राप्तवानात्मनो धाम यत्तन्मोक्षाख्यमव्ययम्
sarvabhūtātmabhūtaḥ sa paramaiśvaryamāsthitaḥ |
prāptavānātmano dhāma yattanmokṣākhyamavyayam
1,1.118
तस्मात् सर्वप्रयत्नेन वर्णाश्रमविधौ स्थितः ।
समाश्रित्यान्तिमं भावं मायां लक्ष्मीं तरेद् बुधः
tasmāt sarvaprayatnena varṇāśramavidhau sthitaḥ |
samāśrityāntimaṃ bhāvaṃ māyāṃ lakṣmīṃ tared budhaḥ
1,1.119
सूत उवाच व्याहृता हरिणा त्वेवं नारादाद्या महर्षयः ।
शक्रेण सहिताः सर्वे पप्रच्छुर्गरुडध्वजम्
sūta uvāca vyāhṛtā hariṇā tvevaṃ nārādādyā maharṣayaḥ |
śakreṇa sahitāḥ sarve papracchurgaruḍadhvajam
1,1.120
ऋषय ऊचुः देवदेव हृषीकेश नाथ नारायणामल ।
तद् वदाशेषमस्माकं यदुक्तं भवता पुरा
ṛṣaya ūcuḥ devadeva hṛṣīkeśa nātha nārāyaṇāmala |
tad vadāśeṣamasmākaṃ yaduktaṃ bhavatā purā
1,1.121
इन्द्रद्युम्नाय विप्रया ज्ञानं धर्मादिगोचरम् ।
शुश्रूषुश्चाप्ययं शक्रः सखा तव जगन्मय
indradyumnāya viprayā jñānaṃ dharmādigocaram |
śuśrūṣuścāpyayaṃ śakraḥ sakhā tava jaganmaya
1,1.122
ततः स भगवान् विष्णुः कूर्मरूपी जनार्दनः ।
रसातलगतो देवो नारदाद्यैर्महर्षिभिः
tataḥ sa bhagavān viṣṇuḥ kūrmarūpī janārdanaḥ |
rasātalagato devo nāradādyairmaharṣibhiḥ
1,1.123
पृष्टः प्रोवाच सकलं पुराणं कौर्ममुत्तमम् ।
सन्निधौ देवराजस्य तद् वक्ष्ये भवतामहम्
pṛṣṭaḥ provāca sakalaṃ purāṇaṃ kaurmamuttamam |
sannidhau devarājasya tad vakṣye bhavatāmaham
1,1.124
धन्यं यशस्यामायुष्यं पुण्यं मोक्षप्रदं नृणाम् ।
पुराणश्रवणं विप्राः कथनं च विशेषतः
dhanyaṃ yaśasyāmāyuṣyaṃ puṇyaṃ mokṣapradaṃ nṛṇām |
purāṇaśravaṇaṃ viprāḥ kathanaṃ ca viśeṣataḥ
1,1.125
श्रुत्वा चाध्यायमेवैकं सर्वपापैः प्रमुच्यते ।
उपाख्यानमथैकं वा ब्रह्मलोके महीयते
śrutvā cādhyāyamevaikaṃ sarvapāpaiḥ pramucyate |
upākhyānamathaikaṃ vā brahmaloke mahīyate
1,1.126
इदं पुराणं परमं कौर्मं कूर्मस्वरूपिणा ।
उक्तं देवाधिदेवेन श्रद्धातव्यं द्विजातिभिः
idaṃ purāṇaṃ paramaṃ kaurmaṃ kūrmasvarūpiṇā |
uktaṃ devādhidevena śraddhātavyaṃ dvijātibhiḥ
Chapter 1.2
1,2.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे प्रथमो ऽध्यायः श्रीकूर्म उवाच शृणुध्वमृषयः सर्वे यत्पृष्टो ऽहं जगद्धितम् ।
वक्ष्यमाणं मया सर्वमिन्द्रद्युम्नाय भाषितम्
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge prathamo 'dhyāyaḥ śrīkūrma uvāca śṛṇudhvamṛṣayaḥ sarve yatpṛṣṭo 'haṃ jagaddhitam |
vakṣyamāṇaṃ mayā sarvamindradyumnāya bhāṣitam
1,2.2
भूतैर्भव्यैर्भविष्यद्भिश्चरितैरुपबृंहितम् ।
पुराणं पुण्यदं नृणां मोक्षधर्मानुकीर्तनम्
bhūtairbhavyairbhaviṣyadbhiścaritairupabṛṃhitam |
purāṇaṃ puṇyadaṃ nṛṇāṃ mokṣadharmānukīrtanam
1,2.3
अहं नारायणो देवः पूर्वमासं न मे परम् ।
उपास्य विपुलां निद्रां भोगिशय्यां समाश्रितः
ahaṃ nārāyaṇo devaḥ pūrvamāsaṃ na me param |
upāsya vipulāṃ nidrāṃ bhogiśayyāṃ samāśritaḥ
1,2.4
चिन्तयामि पुनः सृष्टिं निशान्ते प्रतिबुध्य तु ।
ततो मे सहसोत्पन्नः प्रसादो मुनिपुङ्गवा
cintayāmi punaḥ sṛṣṭiṃ niśānte pratibudhya tu |
tato me sahasotpannaḥ prasādo munipuṅgavā
1,2.5
चतुर्मुखस्ततो जातो ब्रह्मा लोकपितामहः ।
तदन्तरे ऽभवत् क्रोधः कस्माच्चित् कारणात् तदा
caturmukhastato jāto brahmā lokapitāmahaḥ |
tadantare 'bhavat krodhaḥ kasmāccit kāraṇāt tadā
1,2.6
आत्मनो मुनिशार्दूलास्तत्र देवो महेश्वरः ।
रुद्रः क्रोधात्मजो जज्ञे शूलपाणिस्त्रिलोचनः ।
तेजसा सूर्यसंकाशस्त्रैलोक्यं संहरन्निव
ātmano muniśārdūlāstatra devo maheśvaraḥ |
rudraḥ krodhātmajo jajñe śūlapāṇistrilocanaḥ |
tejasā sūryasaṃkāśastrailokyaṃ saṃharanniva
1,2.7
ततः श्रीरभवद् देवि कमलायतलोचना ।
सुरूपा सौम्यवदना मोहिनी सर्वदेहिनाम्
tataḥ śrīrabhavad devi kamalāyatalocanā |
surūpā saumyavadanā mohinī sarvadehinām
1,2.8
शुचिस्मिता सुप्रसन्ना मङ्गला महिमास्पदा ।
दिव्यकान्तिसमायुक्ता दिव्यमाल्योपशोभिता
śucismitā suprasannā maṅgalā mahimāspadā |
divyakāntisamāyuktā divyamālyopaśobhitā
1,2.9
नारायणी महामाया मूलप्रकृतिरव्यया ।
स्वधाम्ना पूरयन्तीदं मत्पार्श्वं समुपाविशत्
nārāyaṇī mahāmāyā mūlaprakṛtiravyayā |
svadhāmnā pūrayantīdaṃ matpārśvaṃ samupāviśat
1,2.10
तां दृष्टवा भगवान् ब्रह्मा मामुवाच जगत्पतिः ।
मोहायाशेषभूतानां नियोजय सुरूपिणीम् ।
येनेयं विपुला सृष्टिर्वर्धते मम माधव
tāṃ dṛṣṭavā bhagavān brahmā māmuvāca jagatpatiḥ |
mohāyāśeṣabhūtānāṃ niyojaya surūpiṇīm |
yeneyaṃ vipulā sṛṣṭirvardhate mama mādhava
1,2.11
तथोक्तो ऽहं श्रियं देवीमब्रुवं प्रहसन्निव ।
देवीदमखिलं विश्वं सदेवासुरमानुषम् ।
मोहयित्वा ममादेशात् संसारे विनिपातय
tathokto 'haṃ śriyaṃ devīmabruvaṃ prahasanniva |
devīdamakhilaṃ viśvaṃ sadevāsuramānuṣam |
mohayitvā mamādeśāt saṃsāre vinipātaya
1,2.12
ज्ञानयोगरतान् दान्तान् ब्रह्मिष्ठान् ब्रह्मवादिनः ।
अक्रोधनान् सत्यपरान् दूरतः परिवर्जय
jñānayogaratān dāntān brahmiṣṭhān brahmavādinaḥ |
akrodhanān satyaparān dūrataḥ parivarjaya
1,2.13
ध्यायिनो निर्ममान् शान्तान् धार्मिकान् वेदपारगान् ।
जापिनस्तापसान् विप्रान् दूरतः परिवर्जय
dhyāyino nirmamān śāntān dhārmikān vedapāragān |
jāpinastāpasān viprān dūrataḥ parivarjaya
1,2.14
वेदवेदान्तविज्ञानसंछिन्नाशेषसंशयान् ।
महायज्ञपरान् विप्रान् दूरतः परिवर्जय
vedavedāntavijñānasaṃchinnāśeṣasaṃśayān |
mahāyajñaparān viprān dūrataḥ parivarjaya
1,2.15
ये यजन्ति जपैर्हेमैर्देवदेवं महेश्वरम् ।
स्वाध्यायेनेज्यया दूरात् तान् प्रयत्नेन वर्जय
ye yajanti japairhemairdevadevaṃ maheśvaram |
svādhyāyenejyayā dūrāt tān prayatnena varjaya
1,2.16
भक्तियोगसमायुक्तानीश्वरार्पितमानसान् ।
प्राणायामादिषु रतान् दूरात् परिहरामलान्
bhaktiyogasamāyuktānīśvarārpitamānasān |
prāṇāyāmādiṣu ratān dūrāt pariharāmalān
1,2.17
प्रणवासक्तमनसो रुद्रजप्यपरायणान् ।
अथर्वशिरसो ऽध्येतृन् धर्मज्ञान् परिवर्जय
praṇavāsaktamanaso rudrajapyaparāyaṇān |
atharvaśiraso 'dhyetṛn dharmajñān parivarjaya
1,2.18
बहुनात्र किमुक्तेन स्वधर्मपरिपालकान् ।
ईश्वराराधनरतान् मन्नियोगान्न मोहय
bahunātra kimuktena svadharmaparipālakān |
īśvarārādhanaratān manniyogānna mohaya
1,2.19
एवं मया महामाया प्रेरिता हरिवल्लभा ।
यथादेशं चकारासौ तस्माल्लक्ष्मीं समर्चयेत्
evaṃ mayā mahāmāyā preritā harivallabhā |
yathādeśaṃ cakārāsau tasmāllakṣmīṃ samarcayet
1,2.20
श्रियं ददाति विपुलां पुष्टिं मेधां यशो बलम् ।
अर्चिता भगवत्पत्नी तस्माल्लक्ष्मीं समर्चयेत्
śriyaṃ dadāti vipulāṃ puṣṭiṃ medhāṃ yaśo balam |
arcitā bhagavatpatnī tasmāllakṣmīṃ samarcayet
1,2.21
ततो ऽसृजत् स भगवान् ब्रह्मा लोकपितामहः ।
चराचराणि भूतानि यथापूर्वं ममाज्ञया
tato 'sṛjat sa bhagavān brahmā lokapitāmahaḥ |
carācarāṇi bhūtāni yathāpūrvaṃ mamājñayā
1,2.22
परीचिभृग्वङ्गिरसः पुलस्त्यं पुलहं क्रतुम् ।
दक्षमत्रिं वसिष्ठं च सो ऽसृजद् योगविद्यया
parīcibhṛgvaṅgirasaḥ pulastyaṃ pulahaṃ kratum |
dakṣamatriṃ vasiṣṭhaṃ ca so 'sṛjad yogavidyayā
1,2.23
नवैते ब्रह्मणः पुत्रा ब्रह्माणो ब्राह्मणोत्तमाः ।
ब्रह्मवादिन एवैते मरीच्याद्यास्तु साधकाः
navaite brahmaṇaḥ putrā brahmāṇo brāhmaṇottamāḥ |
brahmavādina evaite marīcyādyāstu sādhakāḥ
1,2.24
ससर्ज ब्राह्मणान् वक्त्रात् क्षत्रियांश्च भुजाद् विभुः ।
वैश्यानूरुद्वयाद् देवः पादार्छूद्रान् पितामहः
sasarja brāhmaṇān vaktrāt kṣatriyāṃśca bhujād vibhuḥ |
vaiśyānūrudvayād devaḥ pādārchūdrān pitāmahaḥ
1,2.25
यज्ञनिष्पत्तये ब्रह्मा शूद्रवर्जं ससर्ज ह ।
गुप्तये सर्ववेदानां तेभ्यो यज्ञो हि निर्बभौ
yajñaniṣpattaye brahmā śūdravarjaṃ sasarja ha |
guptaye sarvavedānāṃ tebhyo yajño hi nirbabhau
1,2.26
ऋचो यजूंषि सामानि तथैवाथर्वणानि च ।
ब्रह्मणः सहजं रूपं नित्यैषा शक्तिरव्यया
ṛco yajūṃṣi sāmāni tathaivātharvaṇāni ca |
brahmaṇaḥ sahajaṃ rūpaṃ nityaiṣā śaktiravyayā
1,2.27
अनादिनिधना दिव्या वागुत्सृष्टा स्वयंभुवा ।
आदौ वेदमयी भूता यतः सर्वाः प्रवृत्तयः
anādinidhanā divyā vāgutsṛṣṭā svayaṃbhuvā |
ādau vedamayī bhūtā yataḥ sarvāḥ pravṛttayaḥ
1,2.28
अतो ऽन्यानितु शास्त्राणिपृथिव्यांयानिकानिचित् ।
न तेषु रमते धीरः पाषण्डी तेन जायते
ato 'nyānitu śāstrāṇipṛthivyāṃyānikānicit |
na teṣu ramate dhīraḥ pāṣaṇḍī tena jāyate
1,2.29
वेदार्थवित्तमैः कार्यं यत्स्मृतं मुनिभिः पुरा ।
स ज्ञेयः परमो धर्मो नान्यशास्त्रेषु संस्थितः
vedārthavittamaiḥ kāryaṃ yatsmṛtaṃ munibhiḥ purā |
sa jñeyaḥ paramo dharmo nānyaśāstreṣu saṃsthitaḥ
1,2.30
या वेदबाह्याः स्मृतयो याश्च काश्च कुदृष्टयः ।
सर्वास्ता निष्फलाः प्रेत्यतमोनिष्ठाहिताः स्मृताः
yā vedabāhyāḥ smṛtayo yāśca kāśca kudṛṣṭayaḥ |
sarvāstā niṣphalāḥ pretyatamoniṣṭhāhitāḥ smṛtāḥ
1,2.31
पूर्वकल्पे प्रजा जाताः सर्वबादाविवर्जिताः ।
शुद्धान्तः करणाः सर्वाः स्वधर्मनिरताः सदा
pūrvakalpe prajā jātāḥ sarvabādāvivarjitāḥ |
śuddhāntaḥ karaṇāḥ sarvāḥ svadharmaniratāḥ sadā
1,2.32
ततः कालवशात् तासां रागद्वेषादिको ऽभवत् ।
अधर्मो मुनिशार्दूलाः स्वधर्मप्रतिबन्धकः
tataḥ kālavaśāt tāsāṃ rāgadveṣādiko 'bhavat |
adharmo muniśārdūlāḥ svadharmapratibandhakaḥ
1,2.33
ततः सा सहजा सिद्धिस्तासां नातीव जायते ।
रजोमात्रात्मिकास्तासां सिद्धयो ऽन्यास्तदाभवन्
tataḥ sā sahajā siddhistāsāṃ nātīva jāyate |
rajomātrātmikāstāsāṃ siddhayo 'nyāstadābhavan
1,2.34
तासु क्षीणास्वशेषासु कालयोगेन ताः पुनः ।
वार्तोपायं पुनश्चक्रुर्हस्तसिद्धिं च कर्मजाम् ।
ततस्तासां विभुर्ब्रह्मा कर्माजीवमकल्पयत्
tāsu kṣīṇāsvaśeṣāsu kālayogena tāḥ punaḥ |
vārtopāyaṃ punaścakrurhastasiddhiṃ ca karmajām |
tatastāsāṃ vibhurbrahmā karmājīvamakalpayat
1,2.35
स्वायंभुवो मनुः पूर्वं धर्मान् प्रोवाच धर्मदृक् ।
साक्षात् प्रजापतेर्मूर्तिर्निसृष्टा ब्रह्मणा द्विजाः ।
भृग्वादयस्तद्वदनाच्छ्रुत्वा धर्मानथोचिरे
svāyaṃbhuvo manuḥ pūrvaṃ dharmān provāca dharmadṛk |
sākṣāt prajāpatermūrtirnisṛṣṭā brahmaṇā dvijāḥ |
bhṛgvādayastadvadanācchrutvā dharmānathocire
1,2.36
यजनं याजनं दानं ब्राह्मणस्य प्रतिग्रहम् ।
अध्यापनं चाध्ययनं षट् कर्माणि द्विजोत्तमाः
yajanaṃ yājanaṃ dānaṃ brāhmaṇasya pratigraham |
adhyāpanaṃ cādhyayanaṃ ṣaṭ karmāṇi dvijottamāḥ
1,2.37
दानमध्ययनं यज्ञो धर्मः क्षत्रियवैश्ययोः ।
दण्डो युद्धं क्षत्रियस्य कृषिर्वैश्यस्य शस्यते
dānamadhyayanaṃ yajño dharmaḥ kṣatriyavaiśyayoḥ |
daṇḍo yuddhaṃ kṣatriyasya kṛṣirvaiśyasya śasyate
1,2.38
शुश्रूषैव द्विजातीनां शूद्राणां धर्मसाधनम् ।
कारुकर्म तथाजीवः पाकयज्ञो ऽपि धर्मतः
śuśrūṣaiva dvijātīnāṃ śūdrāṇāṃ dharmasādhanam |
kārukarma tathājīvaḥ pākayajño 'pi dharmataḥ
1,2.39
ततः स्थितेषु वर्णेषु स्थापयामास चाश्रमान् ।
गृहस्थं च वनस्थं च भिक्षुकं ब्रह्मचारिणम्
tataḥ sthiteṣu varṇeṣu sthāpayāmāsa cāśramān |
gṛhasthaṃ ca vanasthaṃ ca bhikṣukaṃ brahmacāriṇam
1,2.40
अग्नयो ऽतिथिशुश्रूषा यज्ञो दानं सुरार्चनम् ।
गृहस्थस्य समासेन धर्मो ऽयं मुनिपुङ्गवाः
agnayo 'tithiśuśrūṣā yajño dānaṃ surārcanam |
gṛhasthasya samāsena dharmo 'yaṃ munipuṅgavāḥ
1,2.41
होमो मूलफलाशित्वं स्वाध्यायस्तप एव च ।
संविभागो यथान्यायं धर्मो ऽयं वनवासिनाम्
homo mūlaphalāśitvaṃ svādhyāyastapa eva ca |
saṃvibhāgo yathānyāyaṃ dharmo 'yaṃ vanavāsinām
1,2.42
भैक्षाशनं च मौनित्वं तपो ध्यानं विशेषतः ।
सम्यग्ज्ञानं च वैराग्यं धर्मो ऽयं भिक्षुके मतः
bhaikṣāśanaṃ ca maunitvaṃ tapo dhyānaṃ viśeṣataḥ |
samyagjñānaṃ ca vairāgyaṃ dharmo 'yaṃ bhikṣuke mataḥ
1,2.43
भिक्षाचर्या च शुश्रूषा गुरोः स्वाध्याय एव च ।
सन्ध्याकर्माग्निकार्यं च धर्मो ऽयं ब्रह्मचारिणाम्
bhikṣācaryā ca śuśrūṣā guroḥ svādhyāya eva ca |
sandhyākarmāgnikāryaṃ ca dharmo 'yaṃ brahmacāriṇām
1,2.44
ब्रह्मचारिवनस्थानां भिक्षुकाणां द्विजोत्तमाः ।
साधारणं ब्रह्मचर्यं प्रोवाच कमलोद्भवः
brahmacārivanasthānāṃ bhikṣukāṇāṃ dvijottamāḥ |
sādhāraṇaṃ brahmacaryaṃ provāca kamalodbhavaḥ
1,2.45
ऋतुकालाभिगामित्वं स्वदारेषु न चान्यतः ।
पर्ववर्जं गृहस्थस्य ब्रह्मचर्यमुदाहृतम्
ṛtukālābhigāmitvaṃ svadāreṣu na cānyataḥ |
parvavarjaṃ gṛhasthasya brahmacaryamudāhṛtam
1,2.46
आगर्भसंभवादाद्यात् कार्यं तेनाप्रमादतः ।
अकुर्वाणस्तु विप्रेन्द्रा भ्रूणहा तु प्रजायते
āgarbhasaṃbhavādādyāt kāryaṃ tenāpramādataḥ |
akurvāṇastu viprendrā bhrūṇahā tu prajāyate
1,2.47
वेदाभ्यासो ऽन्वहं शक्त्या श्राद्धं चातिथिपूजनम् ।
गृहस्थस्य परो धर्मो देवताभ्यर्चनं तथा
vedābhyāso 'nvahaṃ śaktyā śrāddhaṃ cātithipūjanam |
gṛhasthasya paro dharmo devatābhyarcanaṃ tathā
1,2.48
वैवाह्ममग्निमिन्धीत सायं प्रातर्यथाविधि ।
देशान्तरगतो वाथ मृतपत्नीक एव वा
vaivāhmamagnimindhīta sāyaṃ prātaryathāvidhi |
deśāntaragato vātha mṛtapatnīka eva vā
1,2.49
त्रयाणामाश्रमाणां तु गृहस्थो योनिरुच्यते ।
अन्ये तमुपजीवन्ति तस्माच्छ्रेयान् गृहाश्रमी
trayāṇāmāśramāṇāṃ tu gṛhastho yonirucyate |
anye tamupajīvanti tasmācchreyān gṛhāśramī
1,2.50
ऐकाश्रम्यं गृहस्थस्य त्रयाणां श्रुतिदर्शनात् ।
तस्माद् गार्हस्थ्यमेवैकं विज्ञेयं धर्मसाधनम्
aikāśramyaṃ gṛhasthasya trayāṇāṃ śrutidarśanāt |
tasmād gārhasthyamevaikaṃ vijñeyaṃ dharmasādhanam
1,2.51
परित्यजेदर्थकामौ यौ स्यातां धर्मवर्जितौ ।
सर्वलोकविरुद्धं च धर्ममप्याचरेन्न तु
parityajedarthakāmau yau syātāṃ dharmavarjitau |
sarvalokaviruddhaṃ ca dharmamapyācarenna tu
1,2.52
धर्मात् संजायते ह्यर्थो धर्मात् कामो ऽभिजायते ।
धर्म एवापवर्गाय तस्माद् धर्मं समाश्रयेत्
dharmāt saṃjāyate hyartho dharmāt kāmo 'bhijāyate |
dharma evāpavargāya tasmād dharmaṃ samāśrayet
1,2.53
धर्मश्चार्थश्च कामश्च त्रिवर्गस्त्रिगुणो मतः ।
सत्त्वं रजस्तमश्चेति तस्माद्धर्मं समाश्रयेत्
dharmaścārthaśca kāmaśca trivargastriguṇo mataḥ |
sattvaṃ rajastamaśceti tasmāddharmaṃ samāśrayet
1,2.54
ऊर्ध्वं गच्छन्ति सत्त्वस्था मध्ये तिष्ठन्ति राजसाः ।
जघन्यगुणवृत्तिस्था अधो गच्छन्ति तामसाः
ūrdhvaṃ gacchanti sattvasthā madhye tiṣṭhanti rājasāḥ |
jaghanyaguṇavṛttisthā adho gacchanti tāmasāḥ
1,2.55
यस्मिन् धर्मसमायुक्तावर्थकामौ व्यवस्थितौ ।
इह लोके सुखी भूत्वा प्रेत्यानन्त्याय कल्पते
yasmin dharmasamāyuktāvarthakāmau vyavasthitau |
iha loke sukhī bhūtvā pretyānantyāya kalpate
1,2.56
धर्मात् संजायते मोक्षो ह्यर्थात् कामो ऽभिजायते ।
एवं साधनसाध्यत्वं चातुर्विध्ये प्रदर्शितम्
dharmāt saṃjāyate mokṣo hyarthāt kāmo 'bhijāyate |
evaṃ sādhanasādhyatvaṃ cāturvidhye pradarśitam
1,2.57
य एवं वेद धर्मार्थकाममोक्षस्य मानवः ।
माहात्म्यं चानुतिष्ठेत स चानन्त्याय कल्पते
ya evaṃ veda dharmārthakāmamokṣasya mānavaḥ |
māhātmyaṃ cānutiṣṭheta sa cānantyāya kalpate
1,2.58
तस्मादर्थं च कामं च त्यक्त्वा धर्मं समाश्रयेत् ।
धर्मात् संजायते सर्वमित्याहुर्ब्रह्मवादिनः
tasmādarthaṃ ca kāmaṃ ca tyaktvā dharmaṃ samāśrayet |
dharmāt saṃjāyate sarvamityāhurbrahmavādinaḥ
1,2.59
धर्मेण धार्यते सर्वं जगत् स्थावरजङ्गमम् ।
अनादिनिधना शक्तिः सैषा ब्राह्मी द्विजोत्तमाः
dharmeṇa dhāryate sarvaṃ jagat sthāvarajaṅgamam |
anādinidhanā śaktiḥ saiṣā brāhmī dvijottamāḥ
1,2.60
कर्मणा प्राप्यते धर्मो ज्ञानेन च न संशयः ।
तस्माज्ज्ञानेन सहितं कर्मयोगं समाचरेत्
karmaṇā prāpyate dharmo jñānena ca na saṃśayaḥ |
tasmājjñānena sahitaṃ karmayogaṃ samācaret
1,2.61
प्रवृत्तं च निवृत्तं च द्विविधं कर्म वैदिकम् ।
ज्ञानपूर्वं निवृत्तं स्यात् प्रवृत्तं यदतो ऽन्यथा
pravṛttaṃ ca nivṛttaṃ ca dvividhaṃ karma vaidikam |
jñānapūrvaṃ nivṛttaṃ syāt pravṛttaṃ yadato 'nyathā
1,2.62
निवृत्तं सेवमानस्तु याति तत् परमं पदम् ।
तस्मान्निवृत्तं संसेव्यमन्यथा संसरेत् पुनः
nivṛttaṃ sevamānastu yāti tat paramaṃ padam |
tasmānnivṛttaṃ saṃsevyamanyathā saṃsaret punaḥ
1,2.63
क्षमा दमो दया दानमलोभस्त्याग एव च ।
आर्जवं चानसूया च तीर्थानुसरणं तथा
kṣamā damo dayā dānamalobhastyāga eva ca |
ārjavaṃ cānasūyā ca tīrthānusaraṇaṃ tathā
1,2.64
सत्यं सन्तोष आस्तिक्यं श्रद्धा चेन्द्रियनिग्रहः ।
देवताभ्यर्चनं पूजा ब्राह्मणानां विशेषतः
satyaṃ santoṣa āstikyaṃ śraddhā cendriyanigrahaḥ |
devatābhyarcanaṃ pūjā brāhmaṇānāṃ viśeṣataḥ
1,2.65
आहिंसा प्रियवादित्वमपैशुन्यमकल्कता ।
सामासिकमिमं धर्मं चातुर्वर्ण्ये ऽब्रवीन्मनुः
āhiṃsā priyavāditvamapaiśunyamakalkatā |
sāmāsikamimaṃ dharmaṃ cāturvarṇye 'bravīnmanuḥ
1,2.66
प्राजापत्यं ब्राह्मणानां स्मृतं स्थानं क्रियावताम् ।
स्थानमैन्द्रं क्षत्रियाणां संग्रामेष्वपलायिनाम्
prājāpatyaṃ brāhmaṇānāṃ smṛtaṃ sthānaṃ kriyāvatām |
sthānamaindraṃ kṣatriyāṇāṃ saṃgrāmeṣvapalāyinām
1,2.67
वैश्यानां मारुतं स्थानं स्वधर्ममनुवर्तताम् ।
गान्धर्वं शूद्रजातीनां परिचारेण वर्तताम्
vaiśyānāṃ mārutaṃ sthānaṃ svadharmamanuvartatām |
gāndharvaṃ śūdrajātīnāṃ paricāreṇa vartatām
1,2.68
अष्टाशीतिसहस्त्राणामृषीणामूर्ध्वरेतसाम् ।
स्मृतं तेषां तु यत्स्थानं तदेव गुरुवासिनाम्
aṣṭāśītisahastrāṇāmṛṣīṇāmūrdhvaretasām |
smṛtaṃ teṣāṃ tu yatsthānaṃ tadeva guruvāsinām
1,2.69
सप्तर्षोणां तु यत्स्थानं स्मृतं तद् वै वनौकसाम् ।
प्राजापत्यं गृहस्थानां स्थानमुक्तं स्वयंभुवा
saptarṣoṇāṃ tu yatsthānaṃ smṛtaṃ tad vai vanaukasām |
prājāpatyaṃ gṛhasthānāṃ sthānamuktaṃ svayaṃbhuvā
1,2.70
यतीनां यतचित्तानां न्यासिनामूर्ध्वरेतसाम् ।
हैरण्यगर्भं तत् स्थानं यस्मान्नावर्तते पुनः
yatīnāṃ yatacittānāṃ nyāsināmūrdhvaretasām |
hairaṇyagarbhaṃ tat sthānaṃ yasmānnāvartate punaḥ
1,2.71
योगिनाममृतं स्थानं व्योमाख्यं परमाक्षरम् ।
आनन्दमैश्वरं धाम सा काष्ठा सा परागतिः
yogināmamṛtaṃ sthānaṃ vyomākhyaṃ paramākṣaram |
ānandamaiśvaraṃ dhāma sā kāṣṭhā sā parāgatiḥ
1,2.72
ऋषच ऊचुः भगवन् देवतारिघ्न हिरण्याक्षनिषूदन ।
चत्वारो ह्याश्रमाः प्रोक्ता योगिनामेक उच्यते
ṛṣaca ūcuḥ bhagavan devatārighna hiraṇyākṣaniṣūdana |
catvāro hyāśramāḥ proktā yogināmeka ucyate
1,2.73
श्रीकूर्म ऊवाच सर्वकर्माणि संन्यस्य समाधिमचलं श्रितः ।
य आस्ते निश्चलो योगी स संन्यासी न पञ्चमः
śrīkūrma ūvāca sarvakarmāṇi saṃnyasya samādhimacalaṃ śritaḥ |
ya āste niścalo yogī sa saṃnyāsī na pañcamaḥ
1,2.74
सर्वेषामाश्रमाणां तु द्वैविध्यं श्रुतदर्शितम् ।
ब्रह्मचार्युपकुर्वाणो नैष्ठिको ब्रह्मतत्परः
sarveṣāmāśramāṇāṃ tu dvaividhyaṃ śrutadarśitam |
brahmacāryupakurvāṇo naiṣṭhiko brahmatatparaḥ
1,2.75
यो ऽधीत्यविधिवद्वेदान् गृहस्थाश्रममाव्रजेत् ।
उपकुर्वाणको ज्ञेयो नैष्ठिको मरणान्तिकः
yo 'dhītyavidhivadvedān gṛhasthāśramamāvrajet |
upakurvāṇako jñeyo naiṣṭhiko maraṇāntikaḥ
1,2.76
उदासीनः साधकश्च गृहस्थो द्विविधो भवेत् ।
कुटुम्बभरणे यत्तः साधको ऽसौ गृही भवेत्
udāsīnaḥ sādhakaśca gṛhastho dvividho bhavet |
kuṭumbabharaṇe yattaḥ sādhako 'sau gṛhī bhavet
1,2.77
ऋणानित्रीण्यपाकृत्यत्यक्त्वा भार्याधनादिकम् ।
एकाकी यस्तु विचरेदुदासीनः स मौक्षिकः
ṛṇānitrīṇyapākṛtyatyaktvā bhāryādhanādikam |
ekākī yastu vicaredudāsīnaḥ sa maukṣikaḥ
1,2.78
तपस्तप्यति यो ऽरण्ये यजेद् देवान् जुहोति च ।
स्वाध्याये चैव निरतो वनस्थस्तापसो मतः
tapastapyati yo 'raṇye yajed devān juhoti ca |
svādhyāye caiva nirato vanasthastāpaso mataḥ
1,2.79
तपसा कर्षितो ऽत्यर्थं यस्तु ध्यानपरो भवेत् ।
सांन्यासिकः स विज्ञेयो वानप्रस्थाश्रमे स्थितः
tapasā karṣito 'tyarthaṃ yastu dhyānaparo bhavet |
sāṃnyāsikaḥ sa vijñeyo vānaprasthāśrame sthitaḥ
1,2.80
योगाभ्यासरतो नित्यमारुरुक्षुर्जितेन्द्रियः ।
ज्ञानाय वर्तते भिक्षुः प्रोच्यते पारमेष्ठिकः
yogābhyāsarato nityamārurukṣurjitendriyaḥ |
jñānāya vartate bhikṣuḥ procyate pārameṣṭhikaḥ
1,2.81
यस्त्वात्मरतिरेव स्यान्नित्यतृप्तो महामुनिः ।
सम्यग् दर्शनसंपन्नः स योगी भिक्षुरुच्यते
yastvātmaratireva syānnityatṛpto mahāmuniḥ |
samyag darśanasaṃpannaḥ sa yogī bhikṣurucyate
1,2.82
ज्ञानसंन्यासिनः केचिद् वेदसंन्यासिनो ऽपरे ।
कर्मसन्यासिनः केचित् त्रिविधाः परामेष्ठिकाः
jñānasaṃnyāsinaḥ kecid vedasaṃnyāsino 'pare |
karmasanyāsinaḥ kecit trividhāḥ parāmeṣṭhikāḥ
1,2.83
योगी च त्रिविधो ज्ञेयो भौतिकः सांख्य एव च ।
तृतीयोत्याश्रमी प्रोक्ती योगमुत्तममास्थितः
yogī ca trividho jñeyo bhautikaḥ sāṃkhya eva ca |
tṛtīyotyāśramī proktī yogamuttamamāsthitaḥ
1,2.84
प्रथमा भावना पूर्वे सांख्ये त्वक्षरभावना ।
तृतीये चान्तिमा प्रोक्ता भावना पारमेश्वरी
prathamā bhāvanā pūrve sāṃkhye tvakṣarabhāvanā |
tṛtīye cāntimā proktā bhāvanā pārameśvarī
1,2.85
तस्मादेतद् विजानीध्वमाश्रमाणां चतुष्टयम् ।
सर्वेषु वेदशास्त्रेषु पञ्चमो नोपपद्यते
tasmādetad vijānīdhvamāśramāṇāṃ catuṣṭayam |
sarveṣu vedaśāstreṣu pañcamo nopapadyate
1,2.86
एवं वर्णाश्रमान् सृष्ट्वा देवदेवो निरञ्जनः ।
दक्षादीन् प्राह विश्वात्मा सृजध्वं विविधाः प्रजाः
evaṃ varṇāśramān sṛṣṭvā devadevo nirañjanaḥ |
dakṣādīn prāha viśvātmā sṛjadhvaṃ vividhāḥ prajāḥ
1,2.87
ब्रह्मणो वचनात् पुत्रा दक्षाद्या मुनिसत्तमाः ।
असृजन्त प्रजाः सर्वा देवमानुषपूर्विकाः
brahmaṇo vacanāt putrā dakṣādyā munisattamāḥ |
asṛjanta prajāḥ sarvā devamānuṣapūrvikāḥ
1,2.88
इत्येष भगवान् ब्रह्मा स्त्रष्ट्वत्वे स व्यवस्थितः ।
अहं वै पालयामीदं संहरिष्यति शूलभृत्
ityeṣa bhagavān brahmā straṣṭvatve sa vyavasthitaḥ |
ahaṃ vai pālayāmīdaṃ saṃhariṣyati śūlabhṛt
1,2.89
तिस्त्रस्तु मूर्तयः प्रोक्ता ब्रह्मविष्णुमहेश्वराः ।
रजः सत्त्वतमोयोगात् परस्य परमात्मनः
tistrastu mūrtayaḥ proktā brahmaviṣṇumaheśvarāḥ |
rajaḥ sattvatamoyogāt parasya paramātmanaḥ
1,2.90
अनोयन्यमनुरक्तास्ते ह्यन्योन्यमुपजीविनः ।
अन्योन्यं प्रणताश्चैव लीलया परमेश्वराः
anoyanyamanuraktāste hyanyonyamupajīvinaḥ |
anyonyaṃ praṇatāścaiva līlayā parameśvarāḥ
1,2.91
ब्राह्मी माहेश्वरी चैव तथैवाक्षरभावना ।
तिस्त्रस्तु भावना रुद्रे वर्तन्ते सततं द्विजाः
brāhmī māheśvarī caiva tathaivākṣarabhāvanā |
tistrastu bhāvanā rudre vartante satataṃ dvijāḥ
1,2.92
प्रवर्तते मय्यजस्त्रमाद्या चाक्षरभावना ।
द्वितीया ब्रह्मणः प्रोक्ता देवस्याक्षरभावना
pravartate mayyajastramādyā cākṣarabhāvanā |
dvitīyā brahmaṇaḥ proktā devasyākṣarabhāvanā
1,2.93
अहं चैव महादेवो न भिन्नौ परमार्थतः ।
विभज्यस्वेच्छयात्मानं सो ऽन्यर्यामीश्वरः स्थितः
ahaṃ caiva mahādevo na bhinnau paramārthataḥ |
vibhajyasvecchayātmānaṃ so 'nyaryāmīśvaraḥ sthitaḥ
1,2.94
त्रैलोक्यमखिलं स्त्रष्टुं सदेवासुरमानुषम् ।
पुरुषः परतो ऽव्यक्ताद् ब्रह्मत्वं समुपागमत्
trailokyamakhilaṃ straṣṭuṃ sadevāsuramānuṣam |
puruṣaḥ parato 'vyaktād brahmatvaṃ samupāgamat
1,2.95
तस्माद् ब्रह्मा महादेवो विष्णुर्विश्वेश्वरः परः ।
एकस्यैव स्मृतास्तिस्त्रस्तनूः कार्यवशात् प्रभोः
tasmād brahmā mahādevo viṣṇurviśveśvaraḥ paraḥ |
ekasyaiva smṛtāstistrastanūḥ kāryavaśāt prabhoḥ
1,2.96
तस्मात् सर्वप्रयत्नेन वन्द्याः पूज्याः प्रयत्नतः ।
यदीच्छेदचिरात् स्थानं यत्तन्मोक्षाख्यमव्ययम्
tasmāt sarvaprayatnena vandyāḥ pūjyāḥ prayatnataḥ |
yadīcchedacirāt sthānaṃ yattanmokṣākhyamavyayam
1,2.97
वर्णाश्रमप्रयुक्तेन धर्मेण प्रीतिसंयुतः ।
पूजयेद् भावयुक्तेन यावज्जीवं प्रतिज्ञया
varṇāśramaprayuktena dharmeṇa prītisaṃyutaḥ |
pūjayed bhāvayuktena yāvajjīvaṃ pratijñayā
1,2.98
चतुर्णामाश्रमाणां तु प्रोक्तो ऽयं विधिवद्द्विजाः ।
आश्रमो वैष्णवो ब्राह्मो हराश्रम इति त्रयः
caturṇāmāśramāṇāṃ tu prokto 'yaṃ vidhivaddvijāḥ |
āśramo vaiṣṇavo brāhmo harāśrama iti trayaḥ
1,2.99
तल्लिङ्गधारी सततं तद्भक्तजनवत्सलः ।
ध्यायेदथार्चयेदेतान् ब्रह्मविद्यापरायणः
talliṅgadhārī satataṃ tadbhaktajanavatsalaḥ |
dhyāyedathārcayedetān brahmavidyāparāyaṇaḥ
1,2.100
सर्वेषामेव भक्तानां शंभोर्लिङ्गमनुत्तमम् ।
सितेन भस्मना कार्यं ललाटे तु त्रिपुण्ड्रकम्
sarveṣāmeva bhaktānāṃ śaṃbhorliṅgamanuttamam |
sitena bhasmanā kāryaṃ lalāṭe tu tripuṇḍrakam
1,2.101
यस्तु नारायणं देवं प्रपन्नः परमं पदम् ।
धारयेत् सर्वदा शूलं ललाटे गन्धवारिभिः
yastu nārāyaṇaṃ devaṃ prapannaḥ paramaṃ padam |
dhārayet sarvadā śūlaṃ lalāṭe gandhavāribhiḥ
1,2.102
प्रपन्ना ये जगद्बीजं ब्रह्माणं परमेष्ठिनम् ।
तेषां ललाटे तिलकं धारणीयं तु सर्वदा
prapannā ye jagadbījaṃ brahmāṇaṃ parameṣṭhinam |
teṣāṃ lalāṭe tilakaṃ dhāraṇīyaṃ tu sarvadā
1,2.103
यो ऽसावनादिर्भूतादिः कालात्मासौ धृतो भवेत् ।
उपर्यधो भावयोगात् त्रिपुण्ड्रस्य तु धारणात्
yo 'sāvanādirbhūtādiḥ kālātmāsau dhṛto bhavet |
uparyadho bhāvayogāt tripuṇḍrasya tu dhāraṇāt
1,2.104
यत्तत् प्रधानं त्रिगुणं ब्रह्मविष्णुशिवात्मकम् ।
धृतं त्रिशूलधरणाद् भवत्येव न संशयः
yattat pradhānaṃ triguṇaṃ brahmaviṣṇuśivātmakam |
dhṛtaṃ triśūladharaṇād bhavatyeva na saṃśayaḥ
1,2.105
ब्रह्मतेजोमयं शुक्लं यदेतन् मण्डलं रवेः ।
भवत्येव धृतं स्थानमैश्वरं तिलके कृते
brahmatejomayaṃ śuklaṃ yadetan maṇḍalaṃ raveḥ |
bhavatyeva dhṛtaṃ sthānamaiśvaraṃ tilake kṛte
1,2.106
तस्मात् कार्यं त्रिशूलाङ्कं तथा च तिलकं शुभम् ।
त्रियायुषं च भक्तानां त्रयाणां विधिपूर्वकम्
tasmāt kāryaṃ triśūlāṅkaṃ tathā ca tilakaṃ śubham |
triyāyuṣaṃ ca bhaktānāṃ trayāṇāṃ vidhipūrvakam
1,2.107
यजेत जुहुयादग्नौ जपेद् दद्याज्जितेन्द्रियः ।
शान्तो दान्तो जितक्रोधो वर्णाश्रमविधानवित्
yajeta juhuyādagnau japed dadyājjitendriyaḥ |
śānto dānto jitakrodho varṇāśramavidhānavit
1,2.108
एवं परिचरेद् देवान् यावज्जीवं समाहितः ।
तेषां संस्थानमचलं सो ऽचिरादधिगच्छति
evaṃ paricared devān yāvajjīvaṃ samāhitaḥ |
teṣāṃ saṃsthānamacalaṃ so 'cirādadhigacchati
Chapter 1.3
1,3.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे द्वितीयो ऽध्यायः ऋषय ऊचुः वर्णा भगवतोद्दिष्टाश्चत्वारो ऽप्याश्रमास्तथा ।
इदानीं क्रममस्माकमाश्रमाणां वद प्रभो
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge dvitīyo 'dhyāyaḥ ṛṣaya ūcuḥ varṇā bhagavatoddiṣṭāścatvāro 'pyāśramāstathā |
idānīṃ kramamasmākamāśramāṇāṃ vada prabho
1,3.2
श्रीकूर्म उवाच ब्रह्मचारी गृहस्थश्च वानप्रस्थो यतिस्तथा ।
क्रमेणैवाश्रमाः प्रोक्ताः कारणादन्यथा भवेत्
śrīkūrma uvāca brahmacārī gṛhasthaśca vānaprastho yatistathā |
krameṇaivāśramāḥ proktāḥ kāraṇādanyathā bhavet
1,3.3
उत्पन्नज्ञानविज्ञानो वैराग्यं परमं गतः ।
प्रव्रजेद् ब्रह्मचर्यात् तु यदिच्छेत् परमां गतिम्
utpannajñānavijñāno vairāgyaṃ paramaṃ gataḥ |
pravrajed brahmacaryāt tu yadicchet paramāṃ gatim
1,3.4
दारानाहृत्य विधिवदन्यथा विविधैर्मखैः ।
यजेदुत्पादयेत् पुत्रान् विरक्तो यदि संन्यसेत्
dārānāhṛtya vidhivadanyathā vividhairmakhaiḥ |
yajedutpādayet putrān virakto yadi saṃnyaset
1,3.5
अनिष्ट्वा विधिवद् यज्ञैरनुत्पाद्य तथात्मजम् ।
नगार्हस्थ्यं गृहीत्यक्त्वा संन्यसेद् बुद्धिमान् द्विजः
aniṣṭvā vidhivad yajñairanutpādya tathātmajam |
nagārhasthyaṃ gṛhītyaktvā saṃnyased buddhimān dvijaḥ
1,3.6
अथ वैराग्यवेगेन स्थातुं नोत्सहते गृहे ।
तत्रैव संन्यसेद् विद्वाननिष्ट्वापि द्विजोत्तमः
atha vairāgyavegena sthātuṃ notsahate gṛhe |
tatraiva saṃnyased vidvānaniṣṭvāpi dvijottamaḥ
1,3.7
अन्यथा विविधैर्यज्ञैरिष्ट्वा वनमथाक्षयेत् ।
तपस्तप्त्वा तपोयोगाद् विरक्तः संन्यसेद् यदि
anyathā vividhairyajñairiṣṭvā vanamathākṣayet |
tapastaptvā tapoyogād viraktaḥ saṃnyased yadi
1,3.8
वानप्रस्थाश्रमं गत्वा न गृहं प्रविशेत् पुनः ।
न संन्यासी वनं चाथ ब्रह्माचर्यं न साधकः
vānaprasthāśramaṃ gatvā na gṛhaṃ praviśet punaḥ |
na saṃnyāsī vanaṃ cātha brahmācaryaṃ na sādhakaḥ
1,3.9
प्राजापत्यां निरूप्येष्टिमाग्नेयीमथवा द्विजः ।
प्रव्रजेत गृही विद्वान् वनाद् वा श्रुतिचोदनात्
prājāpatyāṃ nirūpyeṣṭimāgneyīmathavā dvijaḥ |
pravrajeta gṛhī vidvān vanād vā śruticodanāt
1,3.10
प्रकर्तुमसमर्थो ऽपि जुहोतियजतिक्रियाः ।
अन्धः पङ्गुर्दरिद्रो वा विरक्तः संन्यसेद् द्विजः
prakartumasamartho 'pi juhotiyajatikriyāḥ |
andhaḥ paṅgurdaridro vā viraktaḥ saṃnyased dvijaḥ
1,3.11
सर्वेषामेव वैराग्यं संन्यासाय विधीयते ।
पतत्येवाविरक्तो यः संन्यासं कर्तुमिच्छति
sarveṣāmeva vairāgyaṃ saṃnyāsāya vidhīyate |
patatyevāvirakto yaḥ saṃnyāsaṃ kartumicchati
1,3.12
एकस्मिन्नथवा सम्यग् वर्तेतामरणं द्विजः ।
श्रद्धावनाश्रमे युक्तः सो ऽमृतत्वाय कल्पते
ekasminnathavā samyag vartetāmaraṇaṃ dvijaḥ |
śraddhāvanāśrame yuktaḥ so 'mṛtatvāya kalpate
1,3.13
न्यायागतधनः शान्तो ब्रह्मविद्यापरायणः ।
स्वधर्मपालको नित्यं सो ऽमृतत्वाय कल्पते
nyāyāgatadhanaḥ śānto brahmavidyāparāyaṇaḥ |
svadharmapālako nityaṃ so 'mṛtatvāya kalpate
1,3.14
ब्रह्मण्याधाय क्रमाणि निःसङ्गः कामवर्जितः ।
प्रसन्नेनैव मनसा कुर्वाणो याति तत्पदम्
brahmaṇyādhāya kramāṇi niḥsaṅgaḥ kāmavarjitaḥ |
prasannenaiva manasā kurvāṇo yāti tatpadam
1,3.15
ब्रह्मणा दीयते देयं ब्रह्मणे संप्रदीयते ।
ब्रह्मैव दीयते चेति ब्रह्मार्पणमिदं परम्
brahmaṇā dīyate deyaṃ brahmaṇe saṃpradīyate |
brahmaiva dīyate ceti brahmārpaṇamidaṃ param
1,3.16
नाहं कर्ता सर्वमेतद् ब्रह्मैव कुरुते तथा ।
एतद् ब्रह्मार्पणं प्रोक्तमृषिभिः तत्त्वदर्शिभिः
nāhaṃ kartā sarvametad brahmaiva kurute tathā |
etad brahmārpaṇaṃ proktamṛṣibhiḥ tattvadarśibhiḥ
1,3.17
प्रीणातु भगवानीशः कर्मणानेन शाश्वतः ।
करोति सततं बुद्ध्या ब्रह्मार्पणमिदं परम्
prīṇātu bhagavānīśaḥ karmaṇānena śāśvataḥ |
karoti satataṃ buddhyā brahmārpaṇamidaṃ param
1,3.18
यद्वा फलानां संन्यासं प्रकुर्यात् परमेश्वरे ।
कर्मणामेतदप्याहुः ब्रह्मार्पणमनुत्तमम्
yadvā phalānāṃ saṃnyāsaṃ prakuryāt parameśvare |
karmaṇāmetadapyāhuḥ brahmārpaṇamanuttamam
1,3.19
कार्यमित्येव यत्कर्म नियतं सङ्गवर्जितम् ।
क्रियते विदुषा कर्म तद्भवेदपि मोक्षदम्
kāryamityeva yatkarma niyataṃ saṅgavarjitam |
kriyate viduṣā karma tadbhavedapi mokṣadam
1,3.20
अन्यथा यदि कर्माणि कुर्यान्नित्यमपि द्विजः ।
अकृत्वा फलसंन्यासं बध्यते तत्फलेन तु
anyathā yadi karmāṇi kuryānnityamapi dvijaḥ |
akṛtvā phalasaṃnyāsaṃ badhyate tatphalena tu
1,3.21
तस्मात् सर्वप्रयत्नेन त्यक्त्वा कर्माश्रितं फलम् ।
अविद्वानपि कुर्वोत कर्माप्नोत्यचिरात् पदम्
tasmāt sarvaprayatnena tyaktvā karmāśritaṃ phalam |
avidvānapi kurvota karmāpnotyacirāt padam
1,3.22
कर्मणा क्षीयते पापमैहिकं पौर्विकं तथा ।
मनः प्रसादमन्वेति ब्रह्म विज्ञायते ततः
karmaṇā kṣīyate pāpamaihikaṃ paurvikaṃ tathā |
manaḥ prasādamanveti brahma vijñāyate tataḥ
1,3.23
कर्मणा सहिताज्ज्ञानात् सम्यग् योगो ऽबिजायते ।
ज्ञानं च कर्मसहितं जायते दोषवर्जितम्
karmaṇā sahitājjñānāt samyag yogo 'bijāyate |
jñānaṃ ca karmasahitaṃ jāyate doṣavarjitam
1,3.24
तस्मात् सर्वप्रयत्नेन तत्र तत्राश्रमे रतः ।
कर्माणीश्वरतुष्ट्यर्थं कुर्यान्नैष्कर्म्यमाप्नुयात्
tasmāt sarvaprayatnena tatra tatrāśrame rataḥ |
karmāṇīśvaratuṣṭyarthaṃ kuryānnaiṣkarmyamāpnuyāt
1,3.25
संप्राप्य परमं ज्ञानं नैष्कर्म्यं तत्प्रसादतः ।
एकाकी निर्ममः शान्तो जीवन्नेव विमुच्यते
saṃprāpya paramaṃ jñānaṃ naiṣkarmyaṃ tatprasādataḥ |
ekākī nirmamaḥ śānto jīvanneva vimucyate
1,3.26
वीक्षते परमात्मानं परं ब्रह्म महेश्वरम् ।
नित्यानन्दं निराभासं तस्मिन्नेव लयं व्रजेत्
vīkṣate paramātmānaṃ paraṃ brahma maheśvaram |
nityānandaṃ nirābhāsaṃ tasminneva layaṃ vrajet
1,3.27
तस्मात् सेवेत सततं कर्मयोगं प्रसन्नधीः ।
तृप्तये परमेशस्य तत् पदं याति शाश्वतम्
tasmāt seveta satataṃ karmayogaṃ prasannadhīḥ |
tṛptaye parameśasya tat padaṃ yāti śāśvatam
1,3.28
एतद् वः सथितं सर्वं चातुराश्रम्यमुत्तमम् ।
न ह्येतत् समतिक्रम्य सिद्धिं विन्दति मानवः
etad vaḥ sathitaṃ sarvaṃ cāturāśramyamuttamam |
na hyetat samatikramya siddhiṃ vindati mānavaḥ
Chapter 1.4
1,4.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे तृतीयो ऽध्यायः सूत उवाच श्रुत्वाऽश्रमविधिं कृत्सनमृषयो हृष्टमानसाः ।
नमस्कृत्य हृषीकेशं पुनर्वचनमब्रुवन्
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge tṛtīyo 'dhyāyaḥ sūta uvāca śrutvā'śramavidhiṃ kṛtsanamṛṣayo hṛṣṭamānasāḥ |
namaskṛtya hṛṣīkeśaṃ punarvacanamabruvan
1,4.2
मुनय ऊचुः भाषितं भवता सर्वं चातुराश्रम्यमुत्तमम् ।
इदानीं श्रोतुमिच्छामो यथा संभवते जगत्
munaya ūcuḥ bhāṣitaṃ bhavatā sarvaṃ cāturāśramyamuttamam |
idānīṃ śrotumicchāmo yathā saṃbhavate jagat
1,4.3
कुतः सर्वमिदं जातं कस्मिंश्च लयमेष्यति ।
नियन्ता कश्च सर्वेषां वदस्व पुरुषोत्तम
kutaḥ sarvamidaṃ jātaṃ kasmiṃśca layameṣyati |
niyantā kaśca sarveṣāṃ vadasva puruṣottama
1,4.4
श्रुत्वा नारायणो वाक्यमृषीणां कूर्मरूपधृक् ।
प्राह गम्भीरया वाचा भूतानां प्रभवाप्ययौ
śrutvā nārāyaṇo vākyamṛṣīṇāṃ kūrmarūpadhṛk |
prāha gambhīrayā vācā bhūtānāṃ prabhavāpyayau
1,4.5
श्रीकूर्म उवाच महेश्वरः परो ऽव्यक्तश्चतुर्व्यूहः सनातनः ।
अनन्तश्चाप्रमेयश्च नियन्ता विश्वतोमुखः
śrīkūrma uvāca maheśvaraḥ paro 'vyaktaścaturvyūhaḥ sanātanaḥ |
anantaścāprameyaśca niyantā viśvatomukhaḥ
1,4.6
अव्यक्तं कारणं यत्तन्नित्यं सदसदात्मकम् ।
प्रधानं प्रकृतिश्चेति यदाहुस्तत्त्वचिन्तकाः
avyaktaṃ kāraṇaṃ yattannityaṃ sadasadātmakam |
pradhānaṃ prakṛtiśceti yadāhustattvacintakāḥ
1,4.7
गन्धवर्णरसैर्हेनं शब्दस्पर्शविवर्जितम् ।
अजरं ध्रुवमक्षय्यं नित्यं स्वात्मन्यवस्थितम्
gandhavarṇarasairhenaṃ śabdasparśavivarjitam |
ajaraṃ dhruvamakṣayyaṃ nityaṃ svātmanyavasthitam
1,4.8
जगद्योनिर्महाभूतं परं ब्रह्म सनातनम् ।
विग्रहः सर्वभूतानामात्मनाधिष्ठितं महत्
jagadyonirmahābhūtaṃ paraṃ brahma sanātanam |
vigrahaḥ sarvabhūtānāmātmanādhiṣṭhitaṃ mahat
1,4.9
अनाद्यन्तमजं सूक्ष्मं त्रिगुणं प्रभवाप्ययम् ।
असांप्रतमविज्ञेयं ब्रह्माग्रे समवर्तत
anādyantamajaṃ sūkṣmaṃ triguṇaṃ prabhavāpyayam |
asāṃpratamavijñeyaṃ brahmāgre samavartata
1,4.10
गुणसाम्ये तदा तस्मिन् पुरुषे चात्मनि स्थिते ।
प्राकृतः प्रलयो ज्ञेयो यावद् विश्वसमुद्भवः
guṇasāmye tadā tasmin puruṣe cātmani sthite |
prākṛtaḥ pralayo jñeyo yāvad viśvasamudbhavaḥ
1,4.11
ब्राह्मी रात्रिरियं प्रोक्ता अहः सृष्टिरुदाहृता ।
अहर्न विद्यते तस्य न रात्रिर्ह्युपचारतः
brāhmī rātririyaṃ proktā ahaḥ sṛṣṭirudāhṛtā |
aharna vidyate tasya na rātrirhyupacārataḥ
1,4.12
निशान्ते प्रतिबुद्धो ऽसौ जगदादिरनादिमान् ।
सर्वभूतमयो ऽव्यक्तो ह्यन्तर्यामीश्वरः परः
niśānte pratibuddho 'sau jagadādiranādimān |
sarvabhūtamayo 'vyakto hyantaryāmīśvaraḥ paraḥ
1,4.13
प्रकृतिं पुरुषं चैव प्रविश्याशु महेश्वरः ।
क्षोभयामास योगेन परेण परमेश्वरः
prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva praviśyāśu maheśvaraḥ |
kṣobhayāmāsa yogena pareṇa parameśvaraḥ
1,4.14
यथा मदो नरस्त्रीणां यथा वा माधवो ऽनिलः ।
अनुप्रविष्टः क्षोभाय तथासौ योगमूर्तिमान्
yathā mado narastrīṇāṃ yathā vā mādhavo 'nilaḥ |
anupraviṣṭaḥ kṣobhāya tathāsau yogamūrtimān
1,4.15
स एव क्षोभको विप्राः क्षोभ्यश्च परमेश्वरः ।
स संकोचविकासाभ्यां प्रधानत्वे ऽपि च स्थितः
sa eva kṣobhako viprāḥ kṣobhyaśca parameśvaraḥ |
sa saṃkocavikāsābhyāṃ pradhānatve 'pi ca sthitaḥ
1,4.16
प्रधानात् क्षोभ्यमाणाच्च तथा पुंसः पुरातनात् ।
प्रादुरासीन्महद् बीजं प्रधानपुरुषात्मकम्
pradhānāt kṣobhyamāṇācca tathā puṃsaḥ purātanāt |
prādurāsīnmahad bījaṃ pradhānapuruṣātmakam
1,4.17
महानात्मा मतिर्ब्रह्मा प्रबुद्धिः ख्यातिरीश्वरः ।
प्रज्ञाधृतिः स्मृतिः संविदेतस्मादिति तत् स्मृतम्
mahānātmā matirbrahmā prabuddhiḥ khyātirīśvaraḥ |
prajñādhṛtiḥ smṛtiḥ saṃvidetasmāditi tat smṛtam
1,4.18
वैकारिकस्तैजसश्च भूतादिश्चैव तामसः ।
त्रिविधो ऽयमहङ्कारो महतः संबभूव ह
vaikārikastaijasaśca bhūtādiścaiva tāmasaḥ |
trividho 'yamahaṅkāro mahataḥ saṃbabhūva ha
1,4.19
अहङ्कारो ऽबिमानश्च कर्ता मन्ता च स स्मृतः ।
आत्मा च पुद्गलो जीवो यतः सर्वाः प्रवृत्तयः
ahaṅkāro 'bimānaśca kartā mantā ca sa smṛtaḥ |
ātmā ca pudgalo jīvo yataḥ sarvāḥ pravṛttayaḥ
1,4.20
पञ्चभूतान्यहङ्कारात् तन्मात्राणि च जज्ञिरे ।
इन्द्रियाणि तथा देवाः सर्वं तस्यात्मजं जगत्
pañcabhūtānyahaṅkārāt tanmātrāṇi ca jajñire |
indriyāṇi tathā devāḥ sarvaṃ tasyātmajaṃ jagat
1,4.21
मनस्त्वव्यक्तजं प्रोक्तं विकारः प्रथमः स्मृतः ।
येनासौ जायते कर्ता भूतादींश्चानुपश्यति
manastvavyaktajaṃ proktaṃ vikāraḥ prathamaḥ smṛtaḥ |
yenāsau jāyate kartā bhūtādīṃścānupaśyati
1,4.22
वैकारिकादहङ्कारात् सर्गो वैकारिको ऽभवत् ।
तैजसानीन्द्रियाणि स्युर्देवा वैकारिका दश
vaikārikādahaṅkārāt sargo vaikāriko 'bhavat |
taijasānīndriyāṇi syurdevā vaikārikā daśa
1,4.23
एकादशं मनस्तत्र स्वगुणेनोभयात्मकम् ।
भूततन्मात्रसर्गो ऽयं भूतादेरभवन् प्रजाः
ekādaśaṃ manastatra svaguṇenobhayātmakam |
bhūtatanmātrasargo 'yaṃ bhūtāderabhavan prajāḥ
1,4.24
भूतादिस्तु विकुर्वाणः शब्दमात्रं ससर्ज ह ।
आकाशं शुषिरं तस्मादुत्पन्नं शब्दलक्षणम्
bhūtādistu vikurvāṇaḥ śabdamātraṃ sasarja ha |
ākāśaṃ śuṣiraṃ tasmādutpannaṃ śabdalakṣaṇam
1,4.25
आकाशस्तु विकुर्वाणः स्पर्शमात्रं ससर्ज ह ।
वायुरुत्पद्यते तस्मात् तस्य स्पर्शो गुणो मतः
ākāśastu vikurvāṇaḥ sparśamātraṃ sasarja ha |
vāyurutpadyate tasmāt tasya sparśo guṇo mataḥ
1,4.26
वायुश्चापि विकुर्वाणो रूपमात्रं ससर्ज ह ।
ज्योतिरुत्पद्यते वायोस्तद्रूपगुणमुच्यते
vāyuścāpi vikurvāṇo rūpamātraṃ sasarja ha |
jyotirutpadyate vāyostadrūpaguṇamucyate
1,4.27
ज्योतिश्चापि विकुर्वाणं रसमात्रं ससर्ज ह ।
संभवन्ति ततो ऽम्भांसि रसाधाराणि तानि तु
jyotiścāpi vikurvāṇaṃ rasamātraṃ sasarja ha |
saṃbhavanti tato 'mbhāṃsi rasādhārāṇi tāni tu
1,4.28
आपश्चापि विकुर्वन्त्यो गन्धमात्रं ससर्जिरे ।
संघातो जायते तस्मात् तस्य गन्धो गुणो मतः
āpaścāpi vikurvantyo gandhamātraṃ sasarjire |
saṃghāto jāyate tasmāt tasya gandho guṇo mataḥ
1,4.29
आकाशं शब्दमात्रं यत् स्पर्शमात्रं समावृणोत् ।
द्विगुणस्तु ततो वायुः शब्दस्पर्शात्मको ऽभवत्
ākāśaṃ śabdamātraṃ yat sparśamātraṃ samāvṛṇot |
dviguṇastu tato vāyuḥ śabdasparśātmako 'bhavat
1,4.30
रूपं तथैवाविशतः शब्दस्पर्शौ गुणावुभौ ।
त्रिगुणः स्यात् ततो वह्निः स शब्दस्पर्शरूपवान्
rūpaṃ tathaivāviśataḥ śabdasparśau guṇāvubhau |
triguṇaḥ syāt tato vahniḥ sa śabdasparśarūpavān
1,4.31
शब्द स्पर्शश्च रूपं च रसमात्रं समाविशन् ।
तस्माच्चतुर्गुणा आपो विज्ञेयास्तु रसात्मिकाः
śabda sparśaśca rūpaṃ ca rasamātraṃ samāviśan |
tasmāccaturguṇā āpo vijñeyāstu rasātmikāḥ
1,4.32
शब्दः स्पर्शश्च रूपं च रसो गन्धं समाविशन् ।
तसमात् पञ्चगुणा भूमिः स्थूला भूतेषु शब्द्यते
śabdaḥ sparśaśca rūpaṃ ca raso gandhaṃ samāviśan |
tasamāt pañcaguṇā bhūmiḥ sthūlā bhūteṣu śabdyate
1,4.33
शान्ता घोराश्च मूढाश्च विशेषास्तेन ते स्मृताः ।
परस्परानुप्रवेशाद् धारयन्ति परस्परम्
śāntā ghorāśca mūḍhāśca viśeṣāstena te smṛtāḥ |
parasparānupraveśād dhārayanti parasparam
1,4.34
एते सप्त महात्मानो ह्यन्योन्यस्य समाश्रयात् ।
नाशक्नुवन् प्रजाः स्त्रष्टुमसमागम्य कृत्स्नशः
ete sapta mahātmāno hyanyonyasya samāśrayāt |
nāśaknuvan prajāḥ straṣṭumasamāgamya kṛtsnaśaḥ
1,4.35
पुरुषाधिष्ठितात्वाच्च अव्यक्तानुग्रहेण च ।
महादादयो विशेषान्ता ह्मण्डमुत्पादयन्ति ते
puruṣādhiṣṭhitātvācca avyaktānugraheṇa ca |
mahādādayo viśeṣāntā hmaṇḍamutpādayanti te
1,4.36
एककालसमुत्पन्नं जलबुद्बुदवच्च तत् ।
विशेषेभ्यो ऽण्डमभवद् बृहत् तदुदकेशयम्
ekakālasamutpannaṃ jalabudbudavacca tat |
viśeṣebhyo 'ṇḍamabhavad bṛhat tadudakeśayam
1,4.37
तस्मिन् कार्यस्य करणं संसिद्धिः परमेष्ठिनः ।
प्राकृते ऽण्डे विवृत्तः स क्षेत्रज्ञो ब्रह्मसंज्ञितः
tasmin kāryasya karaṇaṃ saṃsiddhiḥ parameṣṭhinaḥ |
prākṛte 'ṇḍe vivṛttaḥ sa kṣetrajño brahmasaṃjñitaḥ
1,4.38
स वै शरीरी प्रथमः स वै पुरुष उच्यते ।
आदिकर्ता स भूतानां ब्रह्माग्रे समवर्तत
sa vai śarīrī prathamaḥ sa vai puruṣa ucyate |
ādikartā sa bhūtānāṃ brahmāgre samavartata
1,4.39
यमाहुः पुरुषं हंसं प्रधानात् परतः स्थितम् ।
हिरण्यगर्भं कपिलं छन्दोमूर्ति सनातनम्
yamāhuḥ puruṣaṃ haṃsaṃ pradhānāt parataḥ sthitam |
hiraṇyagarbhaṃ kapilaṃ chandomūrti sanātanam
1,4.40
मेरुरुल्बमभूत् तस्य जरायुश्चापि पर्वताः ।
गर्भोदकं समुद्राश्च तस्यासन् परमात्मनः
merurulbamabhūt tasya jarāyuścāpi parvatāḥ |
garbhodakaṃ samudrāśca tasyāsan paramātmanaḥ
1,4.41
तस्मिन्नण्डे ऽभवद् विश्वं सदेवासुरमानुषम् ।
चन्द्रादित्यौ सनक्षत्रौ सग्रहौ सह वायुना
tasminnaṇḍe 'bhavad viśvaṃ sadevāsuramānuṣam |
candrādityau sanakṣatrau sagrahau saha vāyunā
1,4.42
अद्भिर्दशगुणाभिश्च बाह्यतो ऽण्डं समावृतम् ।
आपो दशगुणेनैव तेजसा बाह्यतो वृताः
adbhirdaśaguṇābhiśca bāhyato 'ṇḍaṃ samāvṛtam |
āpo daśaguṇenaiva tejasā bāhyato vṛtāḥ
1,4.43
तेजो दशगुणेनैव बाह्यतो वायुनावृतम् ।
आकाशेनावृतो वायुः खं तु भूतादिनावृतम्
tejo daśaguṇenaiva bāhyato vāyunāvṛtam |
ākāśenāvṛto vāyuḥ khaṃ tu bhūtādināvṛtam
1,4.44
भूतादिर्महता तद्वदव्यक्तेनावृतो महान् ।
एते लोका महात्मनः सर्वतत्त्वाभिमानिनः
bhūtādirmahatā tadvadavyaktenāvṛto mahān |
ete lokā mahātmanaḥ sarvatattvābhimāninaḥ
1,4.45
वसन्ति तत्र पुरुषास्तदात्मानो व्यवस्थिताः ।
ईश्वरा योगधर्माणो ये चान्ये तत्त्वचिन्तकाः
vasanti tatra puruṣāstadātmāno vyavasthitāḥ |
īśvarā yogadharmāṇo ye cānye tattvacintakāḥ
1,4.46
सर्वज्ञाः शान्तरजसो नित्यं मुदितमानसाः ।
एतैरावरणैरण्डं सप्तभिः प्राकृतैर्वृतम्
sarvajñāḥ śāntarajaso nityaṃ muditamānasāḥ |
etairāvaraṇairaṇḍaṃ saptabhiḥ prākṛtairvṛtam
1,4.47
एतावच्छक्यते वक्तुं मायैषा गहना द्विजाः ।
एतत् प्राधानिकं कार्यं यन्मया बीजमीरितम् ।
प्रजापतेः परा मूर्तिरितीयं वैदिकी श्रुतिः
etāvacchakyate vaktuṃ māyaiṣā gahanā dvijāḥ |
etat prādhānikaṃ kāryaṃ yanmayā bījamīritam |
prajāpateḥ parā mūrtiritīyaṃ vaidikī śrutiḥ
1,4.48
ब्रह्माण्डमेतत् सकलं सप्तलोकतलान्वितम् ।
द्वितीयं तस्य देवस्य शरीरं परमेष्ठिनः
brahmāṇḍametat sakalaṃ saptalokatalānvitam |
dvitīyaṃ tasya devasya śarīraṃ parameṣṭhinaḥ
1,4.49
हिरण्यगर्भो भगवान् ब्रह्मा वै कनकाण्डजः ।
तृतीयं भगवद्रूपं प्राहुर्वेदार्थवेदिनः
hiraṇyagarbho bhagavān brahmā vai kanakāṇḍajaḥ |
tṛtīyaṃ bhagavadrūpaṃ prāhurvedārthavedinaḥ
1,4.50
रजोगुणमयं चान्यद् रूपं तस्यैव धीमतः ।
चतुर्मुखः स भगवान् जगत्सृष्टौ प्रवर्तते
rajoguṇamayaṃ cānyad rūpaṃ tasyaiva dhīmataḥ |
caturmukhaḥ sa bhagavān jagatsṛṣṭau pravartate
1,4.51
सृष्टं च पाति सकलं विश्वात्मा विश्वतोमुखः ।
सत्त्वं गुणमुपाश्रित्य विष्णुर्विश्वेश्वरः स्वयम्
sṛṣṭaṃ ca pāti sakalaṃ viśvātmā viśvatomukhaḥ |
sattvaṃ guṇamupāśritya viṣṇurviśveśvaraḥ svayam
1,4.52
अन्तकाले स्वयं देवः सर्वात्मा परमेश्वरः ।
तमोगुणं समाश्रित्य रुद्रः संहरते जगत्
antakāle svayaṃ devaḥ sarvātmā parameśvaraḥ |
tamoguṇaṃ samāśritya rudraḥ saṃharate jagat
1,4.53
एको ऽपि सन्महादेवस्त्रिधासौ समवस्थितः ।
सर्गरक्षालयगुणैर्निर्गुणो ऽपि निरञ्जनः ।
एकधा स द्विधा चैव त्रिधा च बहुधा पुनः
eko 'pi sanmahādevastridhāsau samavasthitaḥ |
sargarakṣālayaguṇairnirguṇo 'pi nirañjanaḥ |
ekadhā sa dvidhā caiva tridhā ca bahudhā punaḥ
1,4.54
योगेश्वरः शरीराणि करोति विकरोति च ।
नानाकृतिक्रियारूपनामवन्ति स्वलीलया
yogeśvaraḥ śarīrāṇi karoti vikaroti ca |
nānākṛtikriyārūpanāmavanti svalīlayā
1,4.55
हिताय चैव भक्तानां स एव ग्रसते पुनः ।
त्रिधा विभज्य चात्मानं त्रैकाल्ये संप्रवर्तते ।
सृजते ग्रसते चैव वीक्षते च विशेषतः
hitāya caiva bhaktānāṃ sa eva grasate punaḥ |
tridhā vibhajya cātmānaṃ traikālye saṃpravartate |
sṛjate grasate caiva vīkṣate ca viśeṣataḥ
1,4.56
यस्मात् सृष्ट्वानुगृह्णाति ग्रसते च पुनः प्रजाः ।
गुणात्मकत्वात् त्रैकाल्ये तस्मादेकः स उच्यते
yasmāt sṛṣṭvānugṛhṇāti grasate ca punaḥ prajāḥ |
guṇātmakatvāt traikālye tasmādekaḥ sa ucyate
1,4.57
अग्रे हिरण्यगर्भः स प्रादुर्भूतः सनातनः ।
आदित्वादादिदेवो ऽसौ अजातत्वादजः स्मृतः
agre hiraṇyagarbhaḥ sa prādurbhūtaḥ sanātanaḥ |
āditvādādidevo 'sau ajātatvādajaḥ smṛtaḥ
1,4.58
पातियस्मात् प्रजाः सर्वाः प्रजापतिरिति स्मृतः ।
देवेषु च महादेवो माहदेव इति स्मृतः
pātiyasmāt prajāḥ sarvāḥ prajāpatiriti smṛtaḥ |
deveṣu ca mahādevo māhadeva iti smṛtaḥ
1,4.59
बृहत्त्वाच्च स्मृतो ब्रह्मा परत्वात् परमेश्वरः ।
वशित्वादप्यवश्यत्वादीश्वरः परिभाषितः
bṛhattvācca smṛto brahmā paratvāt parameśvaraḥ |
vaśitvādapyavaśyatvādīśvaraḥ paribhāṣitaḥ
1,4.60
ऋषिः सर्वत्रगत्वेन हरिः सर्वहरो यतः ।
अनुत्पादाच्च पूर्वत्वात् स्वयंभूरिति स स्मृतः
ṛṣiḥ sarvatragatvena hariḥ sarvaharo yataḥ |
anutpādācca pūrvatvāt svayaṃbhūriti sa smṛtaḥ
1,4.61
नराणामयनो यस्मात् तेन नारायणः स्मृतः ।
हरः संसारहरणाद् विभुत्वाद् विष्णुरुच्यते
narāṇāmayano yasmāt tena nārāyaṇaḥ smṛtaḥ |
haraḥ saṃsāraharaṇād vibhutvād viṣṇurucyate
1,4.62
भगवान् सर्वविज्ञानादवनादोमिति स्मृतः ।
सर्वज्ञः सर्वविज्ञानात् सर्वः सर्वमयो यतः
bhagavān sarvavijñānādavanādomiti smṛtaḥ |
sarvajñaḥ sarvavijñānāt sarvaḥ sarvamayo yataḥ
1,4.63
शिवः स निर्मलो यस्माद् विभुः सर्वगतो यतः ।
तारणात् सर्वदुः खानां तारकः परिगीयते
śivaḥ sa nirmalo yasmād vibhuḥ sarvagato yataḥ |
tāraṇāt sarvaduḥ khānāṃ tārakaḥ parigīyate
1,4.64
बहुनात्र किमुक्तेन सर्वं ब्रह्ममयं जगत् ।
अनेकभेदभिन्नस्तु क्रीडते परमेश्वरः
bahunātra kimuktena sarvaṃ brahmamayaṃ jagat |
anekabhedabhinnastu krīḍate parameśvaraḥ
1,4.65
इत्येष प्राकृतः सर्गः संक्षेपात् कथितो मया ।
अबुद्धिपूर्वको विप्रा ब्राह्मीं सृष्टिं निबोधत
ityeṣa prākṛtaḥ sargaḥ saṃkṣepāt kathito mayā |
abuddhipūrvako viprā brāhmīṃ sṛṣṭiṃ nibodhata
Chapter 1.5
1,5.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वंविभागे चतुर्थो ऽध्यायः श्रीकूर्म उवाच स्वयंभुवो विवृत्तस्य कालसंख्या द्विजोत्तमाः ।
न शक्यते समाख्यातुं बहुवर्षैरपि स्वयम्
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvaṃvibhāge caturtho 'dhyāyaḥ śrīkūrma uvāca svayaṃbhuvo vivṛttasya kālasaṃkhyā dvijottamāḥ |
na śakyate samākhyātuṃ bahuvarṣairapi svayam
1,5.2
कालसंख्या समासेन परार्धद्वयकल्पिता ।
स एव स्यात् परः कालः तदन्ते प्रतिसृज्यते
kālasaṃkhyā samāsena parārdhadvayakalpitā |
sa eva syāt paraḥ kālaḥ tadante pratisṛjyate
1,5.3
निजेन तस्य मानेन आयुर्वर्षशतं स्मृतम् ।
तत् पराख्यं तदर्धं च परार्धमभिदीयते
nijena tasya mānena āyurvarṣaśataṃ smṛtam |
tat parākhyaṃ tadardhaṃ ca parārdhamabhidīyate
1,5.4
काष्ठा पञ्चदश ख्याता निमेषा द्विजसत्तमाः ।
काष्ठास्त्रिंशत् कला त्रिंशत् कला मौहूर्तिकी गतिः
kāṣṭhā pañcadaśa khyātā nimeṣā dvijasattamāḥ |
kāṣṭhāstriṃśat kalā triṃśat kalā mauhūrtikī gatiḥ
1,5.5
तावत्संख्यैरहोरात्रं मुहूर्तैर्मानुषं स्मृतम् ।
अहोरात्राणि तावन्ति मासः पक्षद्वयात्मकः
tāvatsaṃkhyairahorātraṃ muhūrtairmānuṣaṃ smṛtam |
ahorātrāṇi tāvanti māsaḥ pakṣadvayātmakaḥ
1,5.6
तैः षड्भिरयनं वर्षं द्वे ऽयने दक्षिणोत्तरे ।
अयनं दक्षिणं रात्रिर्देवानामुत्तरं दिनम्
taiḥ ṣaḍbhirayanaṃ varṣaṃ dve 'yane dakṣiṇottare |
ayanaṃ dakṣiṇaṃ rātrirdevānāmuttaraṃ dinam
1,5.7
दिव्यैर्वर्षसहस्त्रैस्तु कृतत्रेतादिसंज्ञितम् ।
चतुर्युगं द्वादशभिः तद्विभागं निबोधत
divyairvarṣasahastraistu kṛtatretādisaṃjñitam |
caturyugaṃ dvādaśabhiḥ tadvibhāgaṃ nibodhata
1,5.8
चत्वार्याहुः सहस्त्राणि वर्षाणां तत्कृतं युगम् ।
तस्य तावच्छती सन्ध्या सन्ध्यांशश्च कृतस्य तु
catvāryāhuḥ sahastrāṇi varṣāṇāṃ tatkṛtaṃ yugam |
tasya tāvacchatī sandhyā sandhyāṃśaśca kṛtasya tu
1,5.9
त्रिशती द्विशती सन्ध्या तथा चैकशती क्रमात् ।
अंशकं षट्शतं तस्मात् कृसन्ध्यांशकं विना
triśatī dviśatī sandhyā tathā caikaśatī kramāt |
aṃśakaṃ ṣaṭśataṃ tasmāt kṛsandhyāṃśakaṃ vinā
1,5.10
त्रिद्व्येकसाहस्त्रमतो विना सन्ध्यांशकेन तु ।
त्रेताद्वापरतिष्याणां कालज्ञाने प्रकीर्तितम्
tridvyekasāhastramato vinā sandhyāṃśakena tu |
tretādvāparatiṣyāṇāṃ kālajñāne prakīrtitam
1,5.11
एतद् द्वादशसाहस्त्रं साधिकं परिकल्पितम् ।
तदेकसप्ततिगुणं मनोरन्तरमुच्यते
etad dvādaśasāhastraṃ sādhikaṃ parikalpitam |
tadekasaptatiguṇaṃ manorantaramucyate
1,5.12
ब्रह्मणो दिवसे विप्रा मनवः स्युश्चतुर्दश ।
स्वायंभुवादयः सर्वे ततः सावर्णिकादयः
brahmaṇo divase viprā manavaḥ syuścaturdaśa |
svāyaṃbhuvādayaḥ sarve tataḥ sāvarṇikādayaḥ
1,5.13
तैरियं पृथिवी सर्वा सप्तद्वीपा सपर्वता ।
पूर्णं युगसहस्त्रं वै परिपाल्या नरेश्वरैः
tairiyaṃ pṛthivī sarvā saptadvīpā saparvatā |
pūrṇaṃ yugasahastraṃ vai paripālyā nareśvaraiḥ
1,5.14
मन्वन्तरेण चैकेन सर्वाण्येवान्तराणि वै ।
व्याख्यातानि न संदेहः कल्पं कल्पेन चैव हि
manvantareṇa caikena sarvāṇyevāntarāṇi vai |
vyākhyātāni na saṃdehaḥ kalpaṃ kalpena caiva hi
1,5.15
ब्राह्ममेकमहः कल्पस्तावती रात्रिरिष्यते ।
चतुर्युगसहस्त्रं तु कल्पमाहुर्मनीषिणः
brāhmamekamahaḥ kalpastāvatī rātririṣyate |
caturyugasahastraṃ tu kalpamāhurmanīṣiṇaḥ
1,5.16
त्रीणि कल्पशतानि स्युः तथा षष्टिर्द्विजोत्तमाः ।
ब्रह्मणः कथितं वर्षं पराख्यं तच्छतं विदुः
trīṇi kalpaśatāni syuḥ tathā ṣaṣṭirdvijottamāḥ |
brahmaṇaḥ kathitaṃ varṣaṃ parākhyaṃ tacchataṃ viduḥ
1,5.17
तस्यान्ते सर्वतत्त्वानां स्वहेतौ प्रकृतौ लयः ।
तेनायं प्रोच्यते सद्भिः प्राकृतः प्रतिसंचरः
tasyānte sarvatattvānāṃ svahetau prakṛtau layaḥ |
tenāyaṃ procyate sadbhiḥ prākṛtaḥ pratisaṃcaraḥ
1,5.18
ब्रह्मनारायणेशानां त्रयाणां प्रकृतौ लयः ।
प्रोच्यते कालयोगेन पुनरेव च संभवः
brahmanārāyaṇeśānāṃ trayāṇāṃ prakṛtau layaḥ |
procyate kālayogena punareva ca saṃbhavaḥ
1,5.19
एवं ब्रह्मा च भूतानि वासुदेवो ऽपि शङ्करः ।
कालेनैव तु सृज्यन्ते स एव ग्रसते पुनः
evaṃ brahmā ca bhūtāni vāsudevo 'pi śaṅkaraḥ |
kālenaiva tu sṛjyante sa eva grasate punaḥ
1,5.20
अनादिरेष भगवान् कालो ऽनन्तो ऽजरो ऽमरः ।
सर्वगत्वात् स्वतन्त्रत्वात् सर्वात्मासौ महेश्वरः
anādireṣa bhagavān kālo 'nanto 'jaro 'maraḥ |
sarvagatvāt svatantratvāt sarvātmāsau maheśvaraḥ
1,5.21
ब्रह्माणो बहवो रुद्रा ह्यन्ये नारायणादयः ।
एको हि भगवानीशः कालः कविरिति श्रुति
brahmāṇo bahavo rudrā hyanye nārāyaṇādayaḥ |
eko hi bhagavānīśaḥ kālaḥ kaviriti śruti
1,5.22
एकमत्र व्यतीतं तु परार्धं ब्रह्मणो द्विजाः ।
सांप्रतं वर्तते तद्वत् तस्य कल्पो ऽयमष्टमः
ekamatra vyatītaṃ tu parārdhaṃ brahmaṇo dvijāḥ |
sāṃprataṃ vartate tadvat tasya kalpo 'yamaṣṭamaḥ
1,5.23
यो ऽतीतः सप्तमः कल्पः पाद्म इत्युच्यते बुधैः ।
वाराहो वर्तते कल्पः तस्य वक्ष्यामि विस्तरम्
yo 'tītaḥ saptamaḥ kalpaḥ pādma ityucyate budhaiḥ |
vārāho vartate kalpaḥ tasya vakṣyāmi vistaram
Chapter 1.6
1,6.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे पञ्चमो ऽध्यायः श्रीकूर्म उवाच आसीदेकार्णवं घोरमविभागं तमोमयम् ।
शान्तवातादिकं सर्वं न प्रज्ञायत किञ्चन
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge pañcamo 'dhyāyaḥ śrīkūrma uvāca āsīdekārṇavaṃ ghoramavibhāgaṃ tamomayam |
śāntavātādikaṃ sarvaṃ na prajñāyata kiñcana
1,6.2
एकार्णवे तदा तस्मिन् नष्टे स्थावरजङ्गमे ।
तदा समभवद् ब्रह्मा सहस्त्राक्षः सहस्त्रपात्
ekārṇave tadā tasmin naṣṭe sthāvarajaṅgame |
tadā samabhavad brahmā sahastrākṣaḥ sahastrapāt
1,6.3
सहस्त्रशीर्षा पुरुषो रुक्मवर्णस्त्वतीन्द्रियः ।
ब्रह्मा नारायणाख्यस्तु सुष्वाप सलिले तदा
sahastraśīrṣā puruṣo rukmavarṇastvatīndriyaḥ |
brahmā nārāyaṇākhyastu suṣvāpa salile tadā
1,6.4
इमं चोदाहरन्त्यत्र श्लोकं नारायणं प्रति ।
ब्रह्मस्वरूपिणं देवं जगतः प्रभवाप्ययम्
imaṃ codāharantyatra ślokaṃ nārāyaṇaṃ prati |
brahmasvarūpiṇaṃ devaṃ jagataḥ prabhavāpyayam
1,6.5
आपो नारा इति प्रोक्ता नाम्ना पूर्वमिति श्रुतिः ।
अयनं तस्य ता यस्मात् तेन नारायणः स्मृतः
āpo nārā iti proktā nāmnā pūrvamiti śrutiḥ |
ayanaṃ tasya tā yasmāt tena nārāyaṇaḥ smṛtaḥ
1,6.6
तुल्यं युगसहस्त्रस्य नैशं कालमुपास्य सः ।
शर्वर्यन्ते प्रकुरुते ब्रह्मत्वं सर्गकारणात्
tulyaṃ yugasahastrasya naiśaṃ kālamupāsya saḥ |
śarvaryante prakurute brahmatvaṃ sargakāraṇāt
1,6.7
ततस्तु सलिले तस्मिन् विज्ञायान्तर्गतां महीम् ।
अनुमानात् तदुद्धारं कर्तुकामः प्रजापतिः
tatastu salile tasmin vijñāyāntargatāṃ mahīm |
anumānāt taduddhāraṃ kartukāmaḥ prajāpatiḥ
1,6.8
जलक्रीडासु रुचिरं वाराहं रुपमास्थितः ।
अधृष्यं मनसाप्यन्यैर्वाङ्मयं ब्रह्मसंज्ञितम्
jalakrīḍāsu ruciraṃ vārāhaṃ rupamāsthitaḥ |
adhṛṣyaṃ manasāpyanyairvāṅmayaṃ brahmasaṃjñitam
1,6.9
पृथिव्युद्धरणार्थाय प्रविश्य च रसातलम् ।
दंष्ट्रयाभ्युज्जहारैनामात्माधारो धराधरः
pṛthivyuddharaṇārthāya praviśya ca rasātalam |
daṃṣṭrayābhyujjahāraināmātmādhāro dharādharaḥ
1,6.10
दृष्ट्वा दंष्ट्राग्रविन्यस्तां पृथिवीं प्रथितपौरुषम् ।
अस्तुवञ्जनलोकस्थाः सिद्धा ब्रह्मर्षयो हरिम्
dṛṣṭvā daṃṣṭrāgravinyastāṃ pṛthivīṃ prathitapauruṣam |
astuvañjanalokasthāḥ siddhā brahmarṣayo harim
1,6.11
ऋषय ऊचुः नमस्ते देवदेवाय ब्रह्मणे परमेष्ठिने ।
पुरुषाय पुराणाय शाश्वताय जयाय च
ṛṣaya ūcuḥ namaste devadevāya brahmaṇe parameṣṭhine |
puruṣāya purāṇāya śāśvatāya jayāya ca
1,6.12
नमः स्वयंभुवे तुभ्यं स्त्रष्ट्रे सर्वार्थवेदिने ।
नमो हिरण्यगर्भाय वेधसे परमात्मने
namaḥ svayaṃbhuve tubhyaṃ straṣṭre sarvārthavedine |
namo hiraṇyagarbhāya vedhase paramātmane
1,6.13
नमस्ते वासुदेवाय विष्णवे विश्वयोनये ।
नारायणाय देवाय देवानां हितकारिणे
namaste vāsudevāya viṣṇave viśvayonaye |
nārāyaṇāya devāya devānāṃ hitakāriṇe
1,6.14
नमो ऽस्तु ते चतुर्वक्त्रे शार्ङ्गचक्रासिधारिणे ।
सर्वभूतात्मभूताय कूटस्थाय नमो नमः
namo 'stu te caturvaktre śārṅgacakrāsidhāriṇe |
sarvabhūtātmabhūtāya kūṭasthāya namo namaḥ
1,6.15
नमो वेदरहस्याय नमस्ते वेदयोनये ।
नमो बुद्धाय शुद्धाय नमस्ते ज्ञानरूपिणे
namo vedarahasyāya namaste vedayonaye |
namo buddhāya śuddhāya namaste jñānarūpiṇe
1,6.16
नमो ऽस्त्वानन्दरूपाय साक्षिणे जगतां नमः ।
अनन्तायाप्रमेयाय कार्याय करणाय च
namo 'stvānandarūpāya sākṣiṇe jagatāṃ namaḥ |
anantāyāprameyāya kāryāya karaṇāya ca
1,6.17
नमस्ते पञ्चबूताय पञ्चभूतात्मने नमः ।
नमो मूलप्रकृतये मायारूपाय ते नमः
namaste pañcabūtāya pañcabhūtātmane namaḥ |
namo mūlaprakṛtaye māyārūpāya te namaḥ
1,6.18
नमो ऽस्तु ते वराहाय नमस्ते मत्स्यरूपिणे ।
नमो योगाधिगम्याय नमः सकर्षणाय ते
namo 'stu te varāhāya namaste matsyarūpiṇe |
namo yogādhigamyāya namaḥ sakarṣaṇāya te
1,6.19
नमस्त्रिमूर्तये तुभ्यं त्रिधाम्ने दिव्यतेजसे ।
नमः सिद्धाय पूज्याय गुणत्रयविभाविने
namastrimūrtaye tubhyaṃ tridhāmne divyatejase |
namaḥ siddhāya pūjyāya guṇatrayavibhāvine
1,6.20
तमो ऽस्त्वादित्यवर्णाय नमस्ते पद्मयोनये ।
नमो ऽमूर्ताय मूर्ताय माधवाय नमो नमः
tamo 'stvādityavarṇāya namaste padmayonaye |
namo 'mūrtāya mūrtāya mādhavāya namo namaḥ
1,6.21
त्वयैव सृष्टमखिलं त्वय्येव लयमेष्यति ।
पालयैतज्जगत् सर्वं त्राता त्वं शरणं गति
tvayaiva sṛṣṭamakhilaṃ tvayyeva layameṣyati |
pālayaitajjagat sarvaṃ trātā tvaṃ śaraṇaṃ gati
1,6.22
इत्थं स भगवान् विष्णुः सनकाद्यैरभिष्टुतः ।
प्रसादमकरोत् तेषां वराहवपुरीश्वरः
itthaṃ sa bhagavān viṣṇuḥ sanakādyairabhiṣṭutaḥ |
prasādamakarot teṣāṃ varāhavapurīśvaraḥ
1,6.23
ततः संस्थानमानीय पृथिवीं पृथिवीपतिः ।
मुमोच रूपं मनसा धारयित्वा प्रिजापतिः
tataḥ saṃsthānamānīya pṛthivīṃ pṛthivīpatiḥ |
mumoca rūpaṃ manasā dhārayitvā prijāpatiḥ
1,6.24
तस्योपरि जलौघस्य महती नौरिव स्थिता ।
विततत्वाच्च देहस्य न मही याति संप्लवम्
tasyopari jalaughasya mahatī nauriva sthitā |
vitatatvācca dehasya na mahī yāti saṃplavam
1,6.25
पृथिवीं तु समीकृत्य पृथिव्यां सो ऽचिनोद् गिरीन् ।
प्राक्सर्गदग्धानखिलांस्ततः सर्गे ऽदधन्मनः
pṛthivīṃ tu samīkṛtya pṛthivyāṃ so 'cinod girīn |
prāksargadagdhānakhilāṃstataḥ sarge 'dadhanmanaḥ
Chapter 1.7
1,7.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षटसाहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे षष्ठो ऽध्यायः श्रीकूर्म उवाच सृष्टिं चिन्तयतस्तस्य कल्पादिषु यथा पुरा ।
अबुद्धिपूर्वकः सर्गः प्रादुर्भूतस्तमोमयः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭasāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge ṣaṣṭho 'dhyāyaḥ śrīkūrma uvāca sṛṣṭiṃ cintayatastasya kalpādiṣu yathā purā |
abuddhipūrvakaḥ sargaḥ prādurbhūtastamomayaḥ
1,7.2
तमो मोहो महामोहस्तामिस्त्रश्चान्धसंज्ञितः ।
अविद्या पञ्चपर्वैषा प्रादुर्भूता महात्मनः
tamo moho mahāmohastāmistraścāndhasaṃjñitaḥ |
avidyā pañcaparvaiṣā prādurbhūtā mahātmanaḥ
1,7.3
पञ्चधावस्थितः सर्गो ध्यायतः सो ऽभिमानिनः ।
संवृतस्तमसा चैव बीजकम्भुवनावृतः
pañcadhāvasthitaḥ sargo dhyāyataḥ so 'bhimāninaḥ |
saṃvṛtastamasā caiva bījakambhuvanāvṛtaḥ
1,7.4
वर्हिरन्तश्चाप्रकाशः स्तब्धो निः संज्ञ एव च ।
मुक्या नगा इति प्रोक्ता मुख्यसर्गस्तु स स्मृतः
varhirantaścāprakāśaḥ stabdho niḥ saṃjña eva ca |
mukyā nagā iti proktā mukhyasargastu sa smṛtaḥ
1,7.5
तं दृष्ट्वासाधकं सर्गममन्यदपरं प्रभुः ।
तस्याभिध्यायतः सर्गस्तिर्यक्स्त्रोतो ऽभ्यवर्तत
taṃ dṛṣṭvāsādhakaṃ sargamamanyadaparaṃ prabhuḥ |
tasyābhidhyāyataḥ sargastiryakstroto 'bhyavartata
1,7.6
यस्मात् तिर्यक् प्रवृत्तः स तिर्यक्स्त्रोतस्ततः स्मृतः ।
पश्वादयस्ते विख्याता उत्पथग्राहिणो द्विजाः
yasmāt tiryak pravṛttaḥ sa tiryakstrotastataḥ smṛtaḥ |
paśvādayaste vikhyātā utpathagrāhiṇo dvijāḥ
1,7.7
तमप्यसाधकं ज्ञात्वा सर्गमन्यं ससर्ज ह ।
ऊर्ध्वस्त्रोत इति प्रोक्तो देवसर्गस्तु सात्त्विकः
tamapyasādhakaṃ jñātvā sargamanyaṃ sasarja ha |
ūrdhvastrota iti prokto devasargastu sāttvikaḥ
1,7.8
ते सुखप्रतिबहुला बहिरन्तश्च नावृताः ।
प्रकाशा बहिरन्तश्च स्वभावाद् देवसंज्ञिताः
te sukhapratibahulā bahirantaśca nāvṛtāḥ |
prakāśā bahirantaśca svabhāvād devasaṃjñitāḥ
1,7.9
ततो ऽबिधायायतस्तस्य सत्याभिध्यायिनस्तदा ।
प्रादुरासीत् तदाव्यक्तादर्वाक्स्त्रोतस्तु साधकः
tato 'bidhāyāyatastasya satyābhidhyāyinastadā |
prādurāsīt tadāvyaktādarvākstrotastu sādhakaḥ
1,7.10
ते च प्रकाशबहुलास्तमोद्रिक्ता रजोधिकाः ।
दुः खोत्कटाः सत्त्वयुता मनुष्याः परिकीर्तिता
te ca prakāśabahulāstamodriktā rajodhikāḥ |
duḥ khotkaṭāḥ sattvayutā manuṣyāḥ parikīrtitā
1,7.11
तं दृष्ट्वा चापरं सर्गममन्यद् भगवानजः ।
तस्याभिध्यायतः सर्गं सर्गो भूतादिको ऽभवत्
taṃ dṛṣṭvā cāparaṃ sargamamanyad bhagavānajaḥ |
tasyābhidhyāyataḥ sargaṃ sargo bhūtādiko 'bhavat
1,7.12
ते ऽपरिग्राहिणः सर्वे संविभागरताः पुनः ।
खादनाश्चाप्यशीलाश्च भूताद्याः परिकीर्तिताः ।
इत्येते पञ्च कथिताः सर्गा वै द्विजपुङ्गवाः
te 'parigrāhiṇaḥ sarve saṃvibhāgaratāḥ punaḥ |
khādanāścāpyaśīlāśca bhūtādyāḥ parikīrtitāḥ |
ityete pañca kathitāḥ sargā vai dvijapuṅgavāḥ
1,7.13
प्रथमो महतः सर्गो विज्ञेयो ब्रह्मणस्तु सः ।
तन्मात्राणां द्वितीयस्तु भूतसर्गो हि स स्मृतः
prathamo mahataḥ sargo vijñeyo brahmaṇastu saḥ |
tanmātrāṇāṃ dvitīyastu bhūtasargo hi sa smṛtaḥ
1,7.14
वैकारिकस्तृतीयस्तु सर्ग ऐन्द्रियकः स्मृतः ।
इत्येष प्राकृतः सर्गः संभूतो ऽबुद्धिपूर्वकः
vaikārikastṛtīyastu sarga aindriyakaḥ smṛtaḥ |
ityeṣa prākṛtaḥ sargaḥ saṃbhūto 'buddhipūrvakaḥ
1,7.15
मुख्यसर्गश्चतुर्थस्तु मुख्या वै स्थावराः स्मृताः ।
तिर्यक्स्त्रोतस्तु यः प्रोक्तस्तिर्यग्योन्यः स पञ्चमः
mukhyasargaścaturthastu mukhyā vai sthāvarāḥ smṛtāḥ |
tiryakstrotastu yaḥ proktastiryagyonyaḥ sa pañcamaḥ
1,7.16
तथोर्ध्वस्त्रोतसां षष्ठो देवसर्गस्तु स स्मृतः ।
ततोरऽवाक्स्त्रोतसां सर्गः सप्तमः स तु मानुषः
tathordhvastrotasāṃ ṣaṣṭho devasargastu sa smṛtaḥ |
tator'vākstrotasāṃ sargaḥ saptamaḥ sa tu mānuṣaḥ
1,7.17
अष्टमो भौतिकः सर्गो भूतादीनां प्रकीर्तितः ।
नवमश्चैव कौमारः प्राकृता वैकृतास्त्विमे
aṣṭamo bhautikaḥ sargo bhūtādīnāṃ prakīrtitaḥ |
navamaścaiva kaumāraḥ prākṛtā vaikṛtāstvime
1,7.18
प्राकृतास्तु त्रयः पूर्वे सर्गास्ते ऽबुद्धिपूर्वकाः ।
बुद्धिपूर्वं प्रवर्तन्ते मुख्याद्या मुनिपुङ्गवाः
prākṛtāstu trayaḥ pūrve sargāste 'buddhipūrvakāḥ |
buddhipūrvaṃ pravartante mukhyādyā munipuṅgavāḥ
1,7.19
अग्रे ससर्ज वै ब्रह्मा मानसानात्मनः समान् ।
सनकं सनातनं चैव तथैव च सनन्दनम् ।
ऋभुं सनात्कुमारं च पूर्वमेव प्रजापतिः
agre sasarja vai brahmā mānasānātmanaḥ samān |
sanakaṃ sanātanaṃ caiva tathaiva ca sanandanam |
ṛbhuṃ sanātkumāraṃ ca pūrvameva prajāpatiḥ
1,7.20
पञ्चैते योगिनो विप्राः परं वैराग्यमास्थिताः ।
ईश्वरासक्तमनसो न सृष्टौ दधिरे मतिम्
pañcaite yogino viprāḥ paraṃ vairāgyamāsthitāḥ |
īśvarāsaktamanaso na sṛṣṭau dadhire matim
1,7.21
तेष्वेवं निरपेक्षेषु लोकसृष्टौ प्रजापतिः ।
मुमोह मायया सद्यो मायिनः परमेष्ठिनः
teṣvevaṃ nirapekṣeṣu lokasṛṣṭau prajāpatiḥ |
mumoha māyayā sadyo māyinaḥ parameṣṭhinaḥ
1,7.22
तं बोधयामास सुतं जगन्मायो महामुनिः ।
नारायणो महायोगी योगिचित्तानुरञ्जनः
taṃ bodhayāmāsa sutaṃ jaganmāyo mahāmuniḥ |
nārāyaṇo mahāyogī yogicittānurañjanaḥ
1,7.23
बोधितस्तेन विश्वात्मा तताप परमं तपः ।
स तप्यमानो भगवान् न किञ्चित् प्रतिपद्यत
bodhitastena viśvātmā tatāpa paramaṃ tapaḥ |
sa tapyamāno bhagavān na kiñcit pratipadyata
1,7.24
ततो दीर्घेण कालेन दुखात् क्रोधो व्यजायत ।
क्रोधाविष्टस्य नेत्राभ्यां प्रापतन्नश्रु बिन्दवः
tato dīrgheṇa kālena dukhāt krodho vyajāyata |
krodhāviṣṭasya netrābhyāṃ prāpatannaśru bindavaḥ
1,7.25
भ्रुकुटीकुटिलात् तस्य ललाटात् परमेश्वरः ।
समुत्पन्नो महादेवः शरण्यो नीललोहितः
bhrukuṭīkuṭilāt tasya lalāṭāt parameśvaraḥ |
samutpanno mahādevaḥ śaraṇyo nīlalohitaḥ
1,7.26
स एव भगवानीशस्तेजोराशिः सनातनः ।
यं प्रपश्यन्ति विद्वांसः स्वात्मस्थं परमेश्वरम्
sa eva bhagavānīśastejorāśiḥ sanātanaḥ |
yaṃ prapaśyanti vidvāṃsaḥ svātmasthaṃ parameśvaram
1,7.27
ओङ्कारं समनुस्मृत्य प्रणम्य च कृताञ्जलिः ।
ताम भगवान् ब्रह्मा सृजेमा विविधाः प्रजाः
oṅkāraṃ samanusmṛtya praṇamya ca kṛtāñjaliḥ |
tāma bhagavān brahmā sṛjemā vividhāḥ prajāḥ
1,7.28
निशम्य भगवान् वाक्यं शङ्करो धर्मवाहनः ।
स्वात्मना सद्शान् रुद्रान् ससर्ज मनसा शिवः ।
कपर्दिनो निरातङ्कांस्त्रिनेत्रान् नीललोहितान्
niśamya bhagavān vākyaṃ śaṅkaro dharmavāhanaḥ |
svātmanā sadśān rudrān sasarja manasā śivaḥ |
kapardino nirātaṅkāṃstrinetrān nīlalohitān
1,7.29
तं प्राह भगवान् ब्रह्मा जन्ममृत्युयुताः प्रजाः ।
सृजेति सो ऽब्रवीदीशो नाहं मृत्युजरान्विताः ।
प्रजाः स्त्रक्ष्ये जगन्नाथ सृज त्वमशुभाः प्रजाः
taṃ prāha bhagavān brahmā janmamṛtyuyutāḥ prajāḥ |
sṛjeti so 'bravīdīśo nāhaṃ mṛtyujarānvitāḥ |
prajāḥ strakṣye jagannātha sṛja tvamaśubhāḥ prajāḥ
1,7.30
निवार्य च तदा रुद्रं ससर्ज कमलोद्भवः ।
स्थानाभिमानिनः सर्वान् गदतस्तान् निबोधत
nivārya ca tadā rudraṃ sasarja kamalodbhavaḥ |
sthānābhimāninaḥ sarvān gadatastān nibodhata
1,7.31
अपो ऽग्निरन्तरिक्षं च द्यौर्वायुः पृथिवी तथा ।
नद्यः समुद्राः शैलाश्च वृक्षा वीरुध एव च
apo 'gnirantarikṣaṃ ca dyaurvāyuḥ pṛthivī tathā |
nadyaḥ samudrāḥ śailāśca vṛkṣā vīrudha eva ca
1,7.32
लवाः काष्ठाः कलाश्चैव मुहूर्ता दिवसाः क्षपाः ।
अर्धमासाश्च मासाश्च अयनाब्दयुगादयः
lavāḥ kāṣṭhāḥ kalāścaiva muhūrtā divasāḥ kṣapāḥ |
ardhamāsāśca māsāśca ayanābdayugādayaḥ
1,7.33
स्थानाबिमानिनः सृष्ट्वा साधकानसृजत् पुनः ।
मरीचिभृग्वङ्गिरसं पुलस्त्यं पुलहं क्रतुम् ।
दक्षमत्रिं वसिष्ठं च धर्मं संकल्पमेव च
sthānābimāninaḥ sṛṣṭvā sādhakānasṛjat punaḥ |
marīcibhṛgvaṅgirasaṃ pulastyaṃ pulahaṃ kratum |
dakṣamatriṃ vasiṣṭhaṃ ca dharmaṃ saṃkalpameva ca
1,7.34
प्राणाद् ब्रह्मासृजद् दक्षं चक्षुषश्च मरीचिनम् ।
शिरसो ऽङ्गिरसं देवो हृदयाद् भृगुमेव च
prāṇād brahmāsṛjad dakṣaṃ cakṣuṣaśca marīcinam |
śiraso 'ṅgirasaṃ devo hṛdayād bhṛgumeva ca
1,7.35
श्रोत्राभ्यामत्रिनामानं धर्मं च व्यवसायतः ।
संकल्पं चैव संकल्पात् सर्वलोकपितामहः
śrotrābhyāmatrināmānaṃ dharmaṃ ca vyavasāyataḥ |
saṃkalpaṃ caiva saṃkalpāt sarvalokapitāmahaḥ
1,7.36
पुलस्त्यं च तथोदानाद् व्यनाच्च पुलहं मुनिम् ।
अपानात् क्रतुमव्यग्रं समानाच्च वसिष्ठकम्
pulastyaṃ ca tathodānād vyanācca pulahaṃ munim |
apānāt kratumavyagraṃ samānācca vasiṣṭhakam
1,7.37
इत्येते ब्रह्मणा सृष्टाः साधका गृहमेधिनः ।
आस्थाय मानवं रूपं धर्मस्तैः संप्रवर्तितः
ityete brahmaṇā sṛṣṭāḥ sādhakā gṛhamedhinaḥ |
āsthāya mānavaṃ rūpaṃ dharmastaiḥ saṃpravartitaḥ
1,7.38
ततो देवासुरपितृन् मनुष्यांश्च चतुष्टयम् ।
सिसृक्षुरम्भांस्येतानि स्वमात्मानमयूयुजत्
tato devāsurapitṛn manuṣyāṃśca catuṣṭayam |
sisṛkṣurambhāṃsyetāni svamātmānamayūyujat
1,7.39
युक्तात्मनस्तमोमात्रा उद्रिक्ताभूत् प्रजापतेः ।
ततो ऽस्य जघनात् पूर्वमसुरा जज्ञिरे सुताः
yuktātmanastamomātrā udriktābhūt prajāpateḥ |
tato 'sya jaghanāt pūrvamasurā jajñire sutāḥ
1,7.40
उत्ससर्जासुरान् सृष्ट्वा तां तनुं पुरुषोत्तमः ।
सा चोत्सृष्टा तनुस्तेन सद्यो रात्रिरजायत ।
सा तमोबहुला यस्मात् प्रजास्तस्यांस्वपन्त्यतः
utsasarjāsurān sṛṣṭvā tāṃ tanuṃ puruṣottamaḥ |
sā cotsṛṣṭā tanustena sadyo rātrirajāyata |
sā tamobahulā yasmāt prajāstasyāṃsvapantyataḥ
1,7.41
सत्त्वमात्रत्मिकां देवस्तनुमन्यामगृह्णत ।
ततो ऽस्य मुखतो देवा दीव्यतः संप्रजज्ञिरे
sattvamātratmikāṃ devastanumanyāmagṛhṇata |
tato 'sya mukhato devā dīvyataḥ saṃprajajñire
1,7.42
त्यक्ता सापि तनुस्तेन सत्त्वप्रायमभूद् दिनम् ।
तस्मादहो धर्मयुक्ता देवताः समुपासते
tyaktā sāpi tanustena sattvaprāyamabhūd dinam |
tasmādaho dharmayuktā devatāḥ samupāsate
1,7.43
सत्त्वमात्रात्मिकामेव ततो ऽन्यां जगृहे तनुम् ।
पितृवन्मन्यमानस्य पितरः संप्रजज्ञिरे
sattvamātrātmikāmeva tato 'nyāṃ jagṛhe tanum |
pitṛvanmanyamānasya pitaraḥ saṃprajajñire
1,7.44
उत्ससर्ज पितृन् सृष्ट्वा ततस्तामपि विश्वसृक् ।
सापविद्धा तनुस्तेन सद्यः सन्ध्या व्यजायत
utsasarja pitṛn sṛṣṭvā tatastāmapi viśvasṛk |
sāpaviddhā tanustena sadyaḥ sandhyā vyajāyata
1,7.45
तस्मादहर्देवतानां रात्रिः स्याद् देवविद्विषाम् ।
तयोर्मध्ये पितॄणां तु मूर्तिः सन्ध्या गरीयसी
tasmādahardevatānāṃ rātriḥ syād devavidviṣām |
tayormadhye pitṝṇāṃ tu mūrtiḥ sandhyā garīyasī
1,7.46
तस्माद् देवासुराः सर्वे मनवो मानवास्तथा ।
उपासते तदा युक्ता रात्र्यह्नोर्मध्यमां तनुम्
tasmād devāsurāḥ sarve manavo mānavāstathā |
upāsate tadā yuktā rātryahnormadhyamāṃ tanum
1,7.47
रजोमात्रात्मिकां ब्रह्मा तनुमन्यामगृह्णत ।
ततो ऽस्य जज्ञिरे पुत्रा मनुष्या रजसावृताः
rajomātrātmikāṃ brahmā tanumanyāmagṛhṇata |
tato 'sya jajñire putrā manuṣyā rajasāvṛtāḥ
1,7.48
तामप्याशु स तत्याज तनुं सद्यः प्रजापतिः ।
ज्योत्स्त्रा सा चाभवद्विप्राः प्राक्सन्ध्या याबिधीयते
tāmapyāśu sa tatyāja tanuṃ sadyaḥ prajāpatiḥ |
jyotstrā sā cābhavadviprāḥ prāksandhyā yābidhīyate
1,7.49
ततः स भगवान् ब्रह्मा संप्राप्य द्विजपुङ्गवाः ।
मूर्ति तमोरजः प्रायां पुनरेवाभ्ययूयुजत्
tataḥ sa bhagavān brahmā saṃprāpya dvijapuṅgavāḥ |
mūrti tamorajaḥ prāyāṃ punarevābhyayūyujat
1,7.50
अन्धकारे क्षुधाविष्टा राक्षसास्तस्य जज्ञिरे ।
पुत्रास्तमोरजः प्राया बलिनस्ते निशाचराः
andhakāre kṣudhāviṣṭā rākṣasāstasya jajñire |
putrāstamorajaḥ prāyā balinaste niśācarāḥ
1,7.51
सर्पा यक्षास्तथा बूता गन्धर्वाः संप्रजज्ञिरे ।
रजस्तमोभ्यामाविष्टांस्ततो ऽन्यानसृजत् प्रभुः
sarpā yakṣāstathā būtā gandharvāḥ saṃprajajñire |
rajastamobhyāmāviṣṭāṃstato 'nyānasṛjat prabhuḥ
1,7.52
वयांसि वयसः सृष्ट्वा अवयो वक्षसो ऽसृजत् ।
मुखतो ऽजान् ससर्जान्यान् उदराद्गाश्चनिर्ममे
vayāṃsi vayasaḥ sṛṣṭvā avayo vakṣaso 'sṛjat |
mukhato 'jān sasarjānyān udarādgāścanirmame
1,7.53
पद्भ्याञ्चाश्वान् समातङ्गान् रासभान् गवयान् मृगान् ।
उष्ट्रानश्वतरांश्चैव न्यङ्कूनन्यांश्व जातयः ।
औपध्यः फलमूलिन्यो रोमभ्यस्तस्य जज्ञिरे
padbhyāñcāśvān samātaṅgān rāsabhān gavayān mṛgān |
uṣṭrānaśvatarāṃścaiva nyaṅkūnanyāṃśva jātayaḥ |
aupadhyaḥ phalamūlinyo romabhyastasya jajñire
1,7.54
गायत्रं च ऋचं चैव त्रिवृत्साम रथन्तरम् ।
अग्निष्टोमं च यज्ञानां निर्ममे प्रथमान्मुखात्
gāyatraṃ ca ṛcaṃ caiva trivṛtsāma rathantaram |
agniṣṭomaṃ ca yajñānāṃ nirmame prathamānmukhāt
1,7.55
यजूंषि त्रैष्टुभं छन्दः स्तोमं पञ्चदशं तथा ।
बृहत्साम तथोक्थं च दक्षिणादसृजन्मुखात्
yajūṃṣi traiṣṭubhaṃ chandaḥ stomaṃ pañcadaśaṃ tathā |
bṛhatsāma tathokthaṃ ca dakṣiṇādasṛjanmukhāt
1,7.56
सामानि जागतं छन्दस्तोमं सप्तदशं तथा ।
वैरूपमतिरात्रं च पश्चिमादसृजन्मुखात्
sāmāni jāgataṃ chandastomaṃ saptadaśaṃ tathā |
vairūpamatirātraṃ ca paścimādasṛjanmukhāt
1,7.57
एकविशमथर्वाणमाप्तोर्यामाणमेव च ।
अनुष्टुभं सवैराजमुत्तरादसृजन्मुखात्
ekaviśamatharvāṇamāptoryāmāṇameva ca |
anuṣṭubhaṃ savairājamuttarādasṛjanmukhāt
1,7.58
उच्चावचानि भूतानि गात्रेभ्यस्तस्य जज्ञिरे ।
ब्रह्मणो हि प्रजासर्गं सृजतस्तु प्रजापतेः
uccāvacāni bhūtāni gātrebhyastasya jajñire |
brahmaṇo hi prajāsargaṃ sṛjatastu prajāpateḥ
1,7.59
सृष्ट्वा चतुष्टयं सर्गं देवर्षिपितृमानुषम् ।
ततो ऽसृजच्च भूतानि स्थावराणि चराणि च
sṛṣṭvā catuṣṭayaṃ sargaṃ devarṣipitṛmānuṣam |
tato 'sṛjacca bhūtāni sthāvarāṇi carāṇi ca
1,7.60
यक्षान् पिशाचान् गन्धर्वांस्तथैवाप्सरसः शुभाः ।
नरकिन्नररक्षांसि वयः पुशुमृगोरगान् ।
अव्ययं च व्ययं चैव द्वयं स्थावरजङ्गमम्
yakṣān piśācān gandharvāṃstathaivāpsarasaḥ śubhāḥ |
narakinnararakṣāṃsi vayaḥ puśumṛgoragān |
avyayaṃ ca vyayaṃ caiva dvayaṃ sthāvarajaṅgamam
1,7.61
तेषां ये यानि कर्माणि प्राक्सृष्टौ प्रतिपेदिरे ।
तान्येव ते प्रपद्यन्ते सृज्यमानाः पुनः पुनः
teṣāṃ ye yāni karmāṇi prāksṛṣṭau pratipedire |
tānyeva te prapadyante sṛjyamānāḥ punaḥ punaḥ
1,7.62
हिंस्त्राहिंस्त्रे मृदुक्रूरे धर्माधर्मावृतानृते ।
तद्भाविताः प्रपद्यन्ते तस्मात् तत् तस्य रोचते
hiṃstrāhiṃstre mṛdukrūre dharmādharmāvṛtānṛte |
tadbhāvitāḥ prapadyante tasmāt tat tasya rocate
1,7.63
महाभूतेषु नानात्वमिन्द्रियार्थेषु मूर्तिषु ।
विनियोगं च भूतानां धातैव विदधात् स्वयम्
mahābhūteṣu nānātvamindriyārtheṣu mūrtiṣu |
viniyogaṃ ca bhūtānāṃ dhātaiva vidadhāt svayam
1,7.64
नामरूपं च भूतानां कृत्यानां च प्रपञ्चनम् ।
वेदशब्देभ्य एवादौ निर्ममे स महेश्वरः
nāmarūpaṃ ca bhūtānāṃ kṛtyānāṃ ca prapañcanam |
vedaśabdebhya evādau nirmame sa maheśvaraḥ
1,7.65
आर्षाणि चैव नामानि याश्च वेदेषु दृष्टयः ।
शर्वर्यन्ते प्रसूतानां तान्येवैभ्यो ददात्यजः
ārṣāṇi caiva nāmāni yāśca vedeṣu dṛṣṭayaḥ |
śarvaryante prasūtānāṃ tānyevaibhyo dadātyajaḥ
1,7.66
यथर्तावृतुलिङ्गानि नानारूपाणि पर्यये ।
दृश्यन्ते तानि तान्येव तथा भावा युगादिषु
yathartāvṛtuliṅgāni nānārūpāṇi paryaye |
dṛśyante tāni tānyeva tathā bhāvā yugādiṣu
Chapter 1.8
1,8.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे सप्तमो ऽध्यायः श्रीकूर्म उवाच एवं भूतानि सृष्टानि स्थावराणि चराणि च ।
यदा चास्य प्रजाः सृष्टा न व्यवर्धन्त धीमतः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge saptamo 'dhyāyaḥ śrīkūrma uvāca evaṃ bhūtāni sṛṣṭāni sthāvarāṇi carāṇi ca |
yadā cāsya prajāḥ sṛṣṭā na vyavardhanta dhīmataḥ
1,8.2
तमोमात्रावृतो ब्रह्मा तदाशोचत दुः खितः ।
ततः स विदधे बुद्धिमर्थनिश्चयगामिनीम्
tamomātrāvṛto brahmā tadāśocata duḥ khitaḥ |
tataḥ sa vidadhe buddhimarthaniścayagāminīm
1,8.3
अथात्मनि समद्राक्षीत् तमोमात्रां नियामिकाम् ।
रजः सत्त्वं च संवृत्य वर्तमानां स्वधर्मतः
athātmani samadrākṣīt tamomātrāṃ niyāmikām |
rajaḥ sattvaṃ ca saṃvṛtya vartamānāṃ svadharmataḥ
1,8.4
तमस्तद् व्यनुदत् पश्चात् रजः सत्त्वेन संयुतः ।
तत् तमः प्रतिनुन्नं वै मिथुनं समजायत
tamastad vyanudat paścāt rajaḥ sattvena saṃyutaḥ |
tat tamaḥ pratinunnaṃ vai mithunaṃ samajāyata
1,8.5
अधर्माचरणो विप्रा हिंसा चाशुभलक्षणा ।
स्वां तनुं स ततो ब्रह्मा तामपोहत भास्वराम्
adharmācaraṇo viprā hiṃsā cāśubhalakṣaṇā |
svāṃ tanuṃ sa tato brahmā tāmapohata bhāsvarām
1,8.6
द्विधाकरोत् पुनर्देहमर्धेन पुरुषो ऽभवत् ।
अर्धेन नारी पुरुषो विराजमसृजत् प्रभुः
dvidhākarot punardehamardhena puruṣo 'bhavat |
ardhena nārī puruṣo virājamasṛjat prabhuḥ
1,8.7
नारीं च शतरूपाख्यां योगिनीं ससृजे शुभाम् ।
सा दिवं पृथिवीं चैव महम्ना व्याप्य संस्थिता
nārīṃ ca śatarūpākhyāṃ yoginīṃ sasṛje śubhām |
sā divaṃ pṛthivīṃ caiva mahamnā vyāpya saṃsthitā
1,8.8
योगैश्वर्यबलोपेता ज्ञानविज्ञानसंयुता ।
यो ऽभवत् पुरुषात् पुत्रो विराडव्यक्तजन्मनः
yogaiśvaryabalopetā jñānavijñānasaṃyutā |
yo 'bhavat puruṣāt putro virāḍavyaktajanmanaḥ
1,8.9
स्वायंभुवो मनुर्देवः सो ऽभवत् पुरुषो मुनिः ।
सा देवी शतरूपाख्या तपः कृत्वा सुदुश्चरम्
svāyaṃbhuvo manurdevaḥ so 'bhavat puruṣo muniḥ |
sā devī śatarūpākhyā tapaḥ kṛtvā suduścaram
1,8.10
भर्तारं ब्रह्मणः पुत्रं मनुमेवानुपद्यत ।
तस्माच्च शतरूपा सा पुत्रद्वयमसूयत
bhartāraṃ brahmaṇaḥ putraṃ manumevānupadyata |
tasmācca śatarūpā sā putradvayamasūyata
1,8.11
प्रियव्रतोत्तानपादौ कन्याद्वयमनुत्तमम् ।
तयोः प्रसूतिं दक्षाय मनुः कन्यां ददौ पुनः
priyavratottānapādau kanyādvayamanuttamam |
tayoḥ prasūtiṃ dakṣāya manuḥ kanyāṃ dadau punaḥ
1,8.12
प्रजापतिरथाकूतिं मानसो जगृहे रुचिः ।
आकूत्यां मिथुनं जज्ञे मानसस्य रुचेः शुभम् ।
यज्ञश्च दक्षिणा चैव याभ्यां संवर्धितं जगत्
prajāpatirathākūtiṃ mānaso jagṛhe ruciḥ |
ākūtyāṃ mithunaṃ jajñe mānasasya ruceḥ śubham |
yajñaśca dakṣiṇā caiva yābhyāṃ saṃvardhitaṃ jagat
1,8.13
यज्ञस्य दक्षिणायां तु पुत्रा द्वादश जज्ञिरे ।
यामा इति समाक्यता देवाः स्वायंभुवे ऽन्तरे
yajñasya dakṣiṇāyāṃ tu putrā dvādaśa jajñire |
yāmā iti samākyatā devāḥ svāyaṃbhuve 'ntare
1,8.14
प्रसूत्यां च तथा दक्षश्चतस्त्रो विंशतिं तथा ।
ससर्ज कन्या नामानि तासां सम्यम् निबोधत
prasūtyāṃ ca tathā dakṣaścatastro viṃśatiṃ tathā |
sasarja kanyā nāmāni tāsāṃ samyam nibodhata
1,8.15
श्रद्धा लक्ष्मीर्धृतिस्तुष्टिः पुष्टिर्मेधा क्रिया तथा ।
बुद्धिर्लज्जावपुः शान्तिः सिद्धिः कीर्तिस्त्रयोदशी
śraddhā lakṣmīrdhṛtistuṣṭiḥ puṣṭirmedhā kriyā tathā |
buddhirlajjāvapuḥ śāntiḥ siddhiḥ kīrtistrayodaśī
1,8.16
पत्न्यर्थं प्रतिजग्राह धर्मो दाक्षायणीः शुभाः ।
ताभ्यः शिष्टा यवीयस्य एकादश सुलोचनाः
patnyarthaṃ pratijagrāha dharmo dākṣāyaṇīḥ śubhāḥ |
tābhyaḥ śiṣṭā yavīyasya ekādaśa sulocanāḥ
1,8.17
ख्यातिः सत्यथ संभूतिः स्मृतिः प्रीतिः क्षमा तथा ।
संततिश्चानसूया च ऊर्जा स्वाहा स्वधा तथा
khyātiḥ satyatha saṃbhūtiḥ smṛtiḥ prītiḥ kṣamā tathā |
saṃtatiścānasūyā ca ūrjā svāhā svadhā tathā
1,8.18
भृगुर्भवो मरीचिश्च तथा चैवाङ्गिरा मुनिः ।
पुलस्त्यः पुलहश्चैव क्रतुः परमधर्मवित्
bhṛgurbhavo marīciśca tathā caivāṅgirā muniḥ |
pulastyaḥ pulahaścaiva kratuḥ paramadharmavit
1,8.19
अत्रिर्वसिष्ठो वह्निश्च पितरश्च यथाक्रमम् ।
ख्यात्याद्या जगृहुः कन्या मुनयो मुनिसत्तमाः
atrirvasiṣṭho vahniśca pitaraśca yathākramam |
khyātyādyā jagṛhuḥ kanyā munayo munisattamāḥ
1,8.20
श्रद्धाया आत्मजः कामो दर्पो लक्ष्मीसुतः स्मृतः ।
धृत्यास्तु नियमः पुत्रस्तुष्ट्याः संतोष उच्यते
śraddhāyā ātmajaḥ kāmo darpo lakṣmīsutaḥ smṛtaḥ |
dhṛtyāstu niyamaḥ putrastuṣṭyāḥ saṃtoṣa ucyate
1,8.21
पुष्ट्या लाभः सुतश्चापि मेधापुत्रः श्रुतस्तथा ।
क्रियायाश्चाभवत् पुत्रो दण्डः समय एव च
puṣṭyā lābhaḥ sutaścāpi medhāputraḥ śrutastathā |
kriyāyāścābhavat putro daṇḍaḥ samaya eva ca
1,8.22
बुद्ध्या बोधः सुतस्तद्वदप्रमादो व्यजायत ।
लज्जाया विनयः पुत्रो वपुषो व्यवसायकः
buddhyā bodhaḥ sutastadvadapramādo vyajāyata |
lajjāyā vinayaḥ putro vapuṣo vyavasāyakaḥ
1,8.23
क्षेमः शान्तिसुतश्चापि सुखं सिद्धिरजायत ।
यशः कीर्तिसुतस्तद्वदित्येते धर्मसूनवः
kṣemaḥ śāntisutaścāpi sukhaṃ siddhirajāyata |
yaśaḥ kīrtisutastadvadityete dharmasūnavaḥ
1,8.24
कामस्य हर्षः पुत्रो ऽभूद् देवानन्दो व्यजायत ।
इत्येष वै सुखोदर्कः सर्गो धर्मस्य कीर्तितः
kāmasya harṣaḥ putro 'bhūd devānando vyajāyata |
ityeṣa vai sukhodarkaḥ sargo dharmasya kīrtitaḥ
1,8.25
जज्ञे हिंसा त्वधर्माद् वै निकृतिं चानृतं सुतम् ।
निकृत्यनृतयोर्जज्ञे भयं नरक एव च
jajñe hiṃsā tvadharmād vai nikṛtiṃ cānṛtaṃ sutam |
nikṛtyanṛtayorjajñe bhayaṃ naraka eva ca
1,8.26
माया च वेदना चैव मिथुनं त्विदमेतयोः ।
भयाज्जज्ञे ऽथ वै माया मृत्युं भूतापहारिणम्
māyā ca vedanā caiva mithunaṃ tvidametayoḥ |
bhayājjajñe 'tha vai māyā mṛtyuṃ bhūtāpahāriṇam
1,8.27
वेदना च सुतं चापि दुः खं जज्ञे ऽथ रौरवात् ।
मृत्योर्व्याधिजराशोकतृष्णाक्रोधाश्च जज्ञिरे
vedanā ca sutaṃ cāpi duḥ khaṃ jajñe 'tha rauravāt |
mṛtyorvyādhijarāśokatṛṣṇākrodhāśca jajñire
1,8.28
दुः खोत्तराः स्मृता ह्येते सर्वे चाधर्मलक्षणाः ।
नैषां भार्यास्ति पुत्रो वा सर्वे ते ह्यूर्ध्वरेतसः
duḥ khottarāḥ smṛtā hyete sarve cādharmalakṣaṇāḥ |
naiṣāṃ bhāryāsti putro vā sarve te hyūrdhvaretasaḥ
1,8.29
इत्येष तामसः सर्गो जज्ञे धर्मनियामकः ।
संक्षेपेण मया प्रोक्ता विसृष्टिर्मुनिपुङ्गवा
ityeṣa tāmasaḥ sargo jajñe dharmaniyāmakaḥ |
saṃkṣepeṇa mayā proktā visṛṣṭirmunipuṅgavā
Chapter 1.9
1,9.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे ऽष्टमो ऽध्यायः सूत उवाच एतच्छ्रुत्वा तु वचनं नारदाद्या महर्षयः ।
प्रणम्य वरदं विष्णुं पप्रच्छुः संशयान्विता
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge 'ṣṭamo 'dhyāyaḥ sūta uvāca etacchrutvā tu vacanaṃ nāradādyā maharṣayaḥ |
praṇamya varadaṃ viṣṇuṃ papracchuḥ saṃśayānvitā
1,9.2
ऋषय ऊचुः कथितो भवता सर्गो मुख्यादीनां जनार्दन ।
इदानीं संशयं चेममस्माकं छेत्तुमर्हसि
ṛṣaya ūcuḥ kathito bhavatā sargo mukhyādīnāṃ janārdana |
idānīṃ saṃśayaṃ cemamasmākaṃ chettumarhasi
1,9.3
कथं स भगवानीशः पूर्वजो ऽपि पिनाकधृक् ।
पुत्रत्वमगच्छंभुर्ब्रह्मणो ऽव्यक्तजन्मनः
kathaṃ sa bhagavānīśaḥ pūrvajo 'pi pinākadhṛk |
putratvamagacchaṃbhurbrahmaṇo 'vyaktajanmanaḥ
1,9.4
कथं च भगवाञ्जज्ञे ब्रह्मा लोकपितामहः ।
अण्डजो जगतामीशस्तन्नो वक्तुमिहार्हसि
kathaṃ ca bhagavāñjajñe brahmā lokapitāmahaḥ |
aṇḍajo jagatāmīśastanno vaktumihārhasi
1,9.5
श्रीकूर्म उवाच शृणुध्वमृषयः सर्वे शङ्करस्यामितौजसः ।
पुत्रत्वं ब्रह्मणस्तस्य पद्मयोनित्वमेव च
śrīkūrma uvāca śṛṇudhvamṛṣayaḥ sarve śaṅkarasyāmitaujasaḥ |
putratvaṃ brahmaṇastasya padmayonitvameva ca
1,9.6
अतीतकल्पावसाने तमोभूतं जगत् त्रयम् ।
आसीदेकार्णवं सर्वं न देवाद्या न चर्षयः
atītakalpāvasāne tamobhūtaṃ jagat trayam |
āsīdekārṇavaṃ sarvaṃ na devādyā na carṣayaḥ
1,9.7
तत्र नारायणो देवो निर्जने निरुपप्लवे ।
आश्रित्य शेषशयनं सुष्वाप पुरुषोत्तमः
tatra nārāyaṇo devo nirjane nirupaplave |
āśritya śeṣaśayanaṃ suṣvāpa puruṣottamaḥ
1,9.8
सहस्त्रशीर्षा भूत्वा स सहस्त्राक्षः सहस्त्रपात् ।
सहस्त्रबाहुः सर्वज्ञश्चिन्त्यमानो मनीषिभिः
sahastraśīrṣā bhūtvā sa sahastrākṣaḥ sahastrapāt |
sahastrabāhuḥ sarvajñaścintyamāno manīṣibhiḥ
1,9.9
पीतवासा विशालाक्षो नीलजिमूतसन्निभः ।
महाविभूतिर्योगात्मा योगिनां हृदयालयः
pītavāsā viśālākṣo nīlajimūtasannibhaḥ |
mahāvibhūtiryogātmā yogināṃ hṛdayālayaḥ
1,9.10
कदाचित् तस्य सुप्तस्य लीलार्थं दिव्यमद्भुतम् ।
त्रैलोक्यसारं विमलं नाभ्यां पङ्कजमुद्वभौ
kadācit tasya suptasya līlārthaṃ divyamadbhutam |
trailokyasāraṃ vimalaṃ nābhyāṃ paṅkajamudvabhau
1,9.11
शतयोजनविस्तीर्णं तरुणादित्यसन्निभम् ।
दिव्यगन्धमयं पुण्यं कर्णिकाकेसरान्वितम्
śatayojanavistīrṇaṃ taruṇādityasannibham |
divyagandhamayaṃ puṇyaṃ karṇikākesarānvitam
1,9.12
तस्यैवं सुचिरं कालं वर्तमानस्य शार्ङ्गिणः ।
हिरण्यगर्भो भगवांस्तं देशमुपचक्रमे
tasyaivaṃ suciraṃ kālaṃ vartamānasya śārṅgiṇaḥ |
hiraṇyagarbho bhagavāṃstaṃ deśamupacakrame
1,9.13
स तं करेण विश्वात्मा समुत्थाप्य सनातनम् ।
प्रोवाच मधुरं वाक्यं मायया तस्य मोहितः
sa taṃ kareṇa viśvātmā samutthāpya sanātanam |
provāca madhuraṃ vākyaṃ māyayā tasya mohitaḥ
1,9.14
अस्मिन्नेकार्णवे घोरे निर्जने तमसावृते ।
एकाकी को भवाञ्छेते ब्रूहि मे पुरुषर्षभ
asminnekārṇave ghore nirjane tamasāvṛte |
ekākī ko bhavāñchete brūhi me puruṣarṣabha
1,9.15
तस्य तद् वचनं श्रुत्वा विहस्य गरुडध्वजः ।
उवाच देवं ब्रह्माणं मेघगम्भीरनिः स्वनः
tasya tad vacanaṃ śrutvā vihasya garuḍadhvajaḥ |
uvāca devaṃ brahmāṇaṃ meghagambhīraniḥ svanaḥ
1,9.16
भो भो नारायणं देवं लोकानां प्रभवाप्ययम् ।
महायोगेश्वरं मां त्वं जानीहि पुरुषोत्तमम्
bho bho nārāyaṇaṃ devaṃ lokānāṃ prabhavāpyayam |
mahāyogeśvaraṃ māṃ tvaṃ jānīhi puruṣottamam
1,9.17
मयि पश्य जगत् कृत्स्नं त्वां च लोकपितामहम् ।
सपर्वतमहाद्वीपं समुद्रैः सप्तभिर्वृतम्
mayi paśya jagat kṛtsnaṃ tvāṃ ca lokapitāmaham |
saparvatamahādvīpaṃ samudraiḥ saptabhirvṛtam
1,9.18
एवमाभाष्य विश्चात्मा प्रोवाच पुरुषं हरिः ।
जानन्नपि महायोगी को भवानिति वेधसम्
evamābhāṣya viścātmā provāca puruṣaṃ hariḥ |
jānannapi mahāyogī ko bhavāniti vedhasam
1,9.19
ततः प्रहस्य भगवान् ब्रह्मा वेदनिधिः प्रभुः ।
प्रत्युवाचाम्बुजाभाक्षं सस्मितं श्लक्ष्णया गिरा
tataḥ prahasya bhagavān brahmā vedanidhiḥ prabhuḥ |
pratyuvācāmbujābhākṣaṃ sasmitaṃ ślakṣṇayā girā
1,9.20
अहं धाता विधाता च स्वयंभूः प्रपितामहः ।
मय्येव संस्थितं विश्वं ब्रह्माहं विश्वतोमुखः
ahaṃ dhātā vidhātā ca svayaṃbhūḥ prapitāmahaḥ |
mayyeva saṃsthitaṃ viśvaṃ brahmāhaṃ viśvatomukhaḥ
1,9.21
श्रुत्वा वाचं स भगवान् विष्णुः सत्यपराक्रमः ।
अनुज्ञाप्याथ योगेन प्रविष्टो ब्रह्मणस्तनुम्
śrutvā vācaṃ sa bhagavān viṣṇuḥ satyaparākramaḥ |
anujñāpyātha yogena praviṣṭo brahmaṇastanum
1,9.22
त्रलोक्यमेतत् सकलं सदेवासुरमानुषम् ।
उदरे तस्य देवस्य दृष्ट्वा विस्मयमागतः
tralokyametat sakalaṃ sadevāsuramānuṣam |
udare tasya devasya dṛṣṭvā vismayamāgataḥ
1,9.23
तदास्य वक्त्रान्निष्क्रम्य पन्नगेन्द्रनिकेतनः ।
अजातशत्रुर्भगवान् पितामहमथाब्रवीत्
tadāsya vaktrānniṣkramya pannagendraniketanaḥ |
ajātaśatrurbhagavān pitāmahamathābravīt
1,9.24
भवानप्येवमेवाद्य शाश्वतं हि ममोहरम् ।
प्रविश्य लोकान् पश्यैतान् विचित्रान् पुरुषर्षभ
bhavānapyevamevādya śāśvataṃ hi mamoharam |
praviśya lokān paśyaitān vicitrān puruṣarṣabha
1,9.25
ततः प्रह्लादनीं वाणी श्रुत्वा तस्याभिनन्द्य च ।
श्रीपतेरुदरं भूयः प्रविवेश कुशध्वजः
tataḥ prahlādanīṃ vāṇī śrutvā tasyābhinandya ca |
śrīpaterudaraṃ bhūyaḥ praviveśa kuśadhvajaḥ
1,9.26
तानेव लोकान् गर्भस्थानपश्यत् सत्यविक्रमः ।
पर्यटित्वा तु देवस्य ददृशे ऽन्तं न वै हरेः
tāneva lokān garbhasthānapaśyat satyavikramaḥ |
paryaṭitvā tu devasya dadṛśe 'ntaṃ na vai hareḥ
1,9.27
ततो द्वाराणि सर्वाणि पिहितानि महात्मना ।
जनार्दनेन ब्रह्मासौ नाभ्यां द्वारमविन्दत
tato dvārāṇi sarvāṇi pihitāni mahātmanā |
janārdanena brahmāsau nābhyāṃ dvāramavindata
1,9.28
तत्र योगबलेनासौ प्रविश्य कनकाण्डजः ।
उज्जहारात्मनो रूपं पुष्कराच्चतुराननः
tatra yogabalenāsau praviśya kanakāṇḍajaḥ |
ujjahārātmano rūpaṃ puṣkarāccaturānanaḥ
1,9.29
विरराजारविन्दस्थः पद्मगर्भसमद्युतिः ।
ब्रह्मा स्वयंभूर्भगवान् जगद्योनिः पितामहः
virarājāravindasthaḥ padmagarbhasamadyutiḥ |
brahmā svayaṃbhūrbhagavān jagadyoniḥ pitāmahaḥ
1,9.30
समन्यमानो विश्वेशमात्मानं परमं पदम् ।
प्रोवाच पुरुषं विष्णुं मेघगम्भीरया गिरा
samanyamāno viśveśamātmānaṃ paramaṃ padam |
provāca puruṣaṃ viṣṇuṃ meghagambhīrayā girā
1,9.31
किं कृतं भवतेदानीमात्मनो जयकाङ्क्षया ।
एको ऽहं प्रबलो नान्यो मां वै को ऽबिभविष्यति
kiṃ kṛtaṃ bhavatedānīmātmano jayakāṅkṣayā |
eko 'haṃ prabalo nānyo māṃ vai ko 'bibhaviṣyati
1,9.32
श्रुत्वा नारायणो वाक्यं ब्रह्मणो लोकतन्त्रिणः ।
सान्त्वपूर्वमिदं वाक्यं बभाषे मधुरं हरिः
śrutvā nārāyaṇo vākyaṃ brahmaṇo lokatantriṇaḥ |
sāntvapūrvamidaṃ vākyaṃ babhāṣe madhuraṃ hariḥ
1,9.33
भवान् धाता विधाता च स्वयंभूः प्रपितामहः ।
न मात्सर्याभियोगेन द्वाराणि पिहितानि मे
bhavān dhātā vidhātā ca svayaṃbhūḥ prapitāmahaḥ |
na mātsaryābhiyogena dvārāṇi pihitāni me
1,9.34
किन्तु लीलार्थमेवैतन्न त्वां बाधितुमिच्छया ।
को हि बाधितुमन्विच्छेद् देवदेवं पितामहम्
kintu līlārthamevaitanna tvāṃ bādhitumicchayā |
ko hi bādhitumanvicched devadevaṃ pitāmaham
1,9.35
न ते ऽन्यथावगन्तव्यं मान्यो मे सर्वथा भवान् ।
सर्वमन्वय कल्याणं यन्मयापहृतं तव
na te 'nyathāvagantavyaṃ mānyo me sarvathā bhavān |
sarvamanvaya kalyāṇaṃ yanmayāpahṛtaṃ tava
1,9.36
अस्माच्च कारणाद् ब्रह्मन् पुत्रो भवतु मे भवान् ।
पद्मयोनिरिति ख्यातो मत्प्रियार्थं जगन्मय
asmācca kāraṇād brahman putro bhavatu me bhavān |
padmayoniriti khyāto matpriyārthaṃ jaganmaya
1,9.37
ततः स भगवान् देवो वरं दत्त्वा किरीटिने ।
प्रहर्षमतुलं गत्वा पुनर्विष्णुमभाषत
tataḥ sa bhagavān devo varaṃ dattvā kirīṭine |
praharṣamatulaṃ gatvā punarviṣṇumabhāṣata
1,9.38
भवान् सर्वात्मको ऽनन्तः सर्वेषां परमेश्वरः ।
सर्वभूतान्तरात्मा वै परं बह्म सनातनम्
bhavān sarvātmako 'nantaḥ sarveṣāṃ parameśvaraḥ |
sarvabhūtāntarātmā vai paraṃ bahma sanātanam
1,9.39
अहं वै सर्वलोकानामात्मा लोकमहेश्वरः ।
मन्मयं सर्वमेवेदं ब्रह्माहं पुरुषः परः
ahaṃ vai sarvalokānāmātmā lokamaheśvaraḥ |
manmayaṃ sarvamevedaṃ brahmāhaṃ puruṣaḥ paraḥ
1,9.40
नावाभ्यां विद्यते ह्यन्यो लोकानां परमेश्वरः ।
एका मूर्तिर्द्विधा भिन्ना नारायणपितामहौ
nāvābhyāṃ vidyate hyanyo lokānāṃ parameśvaraḥ |
ekā mūrtirdvidhā bhinnā nārāyaṇapitāmahau
1,9.41
तेनैवमुक्तो ब्रह्माणं वासुदेवो ऽब्रवीदिदम् ।
इयं प्रतिज्ञा भवतो विनाशाय भविष्यति
tenaivamukto brahmāṇaṃ vāsudevo 'bravīdidam |
iyaṃ pratijñā bhavato vināśāya bhaviṣyati
1,9.42
किं न पश्यसि योगेशं ब्रह्माधिपतिमव्ययम् ।
प्रधानपुरुषेशानं वेदाहं परमेश्वरम्
kiṃ na paśyasi yogeśaṃ brahmādhipatimavyayam |
pradhānapuruṣeśānaṃ vedāhaṃ parameśvaram
1,9.43
यं न पश्यन्ति योगीन्द्राः सांख्या अपि महेश्वरम् ।
अनादिनिधनं ब्रह्म तमेव शरणं व्रज
yaṃ na paśyanti yogīndrāḥ sāṃkhyā api maheśvaram |
anādinidhanaṃ brahma tameva śaraṇaṃ vraja
1,9.44
ततः क्रुद्धो ऽम्बुजाभाक्षं ब्रह्मा प्रोवाच केशवम् ।
भवान् न नूनमात्मानं वेत्ति तत् परमक्षरम्
tataḥ kruddho 'mbujābhākṣaṃ brahmā provāca keśavam |
bhavān na nūnamātmānaṃ vetti tat paramakṣaram
1,9.45
ब्रह्माणं जगतामेकमात्मानं परमं पदम् ।
नावाभ्यां विद्यते ह्यन्यो लोकानां परमेश्वरः
brahmāṇaṃ jagatāmekamātmānaṃ paramaṃ padam |
nāvābhyāṃ vidyate hyanyo lokānāṃ parameśvaraḥ
1,9.46
संत्यज्य निद्रां विपुलां स्वमात्मानं विलोकय ।
तस्य तत् क्रोधजं वाक्यं श्रुत्वा विष्णुरभाषत
saṃtyajya nidrāṃ vipulāṃ svamātmānaṃ vilokaya |
tasya tat krodhajaṃ vākyaṃ śrutvā viṣṇurabhāṣata
1,9.47
मा मैवं वद कल्याण परिवादं महात्मनः ।
न मे ऽस्त्यविदितं ब्रह्मन् नान्यथाहं वदामिते
mā maivaṃ vada kalyāṇa parivādaṃ mahātmanaḥ |
na me 'styaviditaṃ brahman nānyathāhaṃ vadāmite
1,9.48
किन्तु मोहयति ब्रह्मन् भवन्तं पारमेश्वरी ।
मायाशेषविशेषाणां हेतुरात्मसमुद्भावा
kintu mohayati brahman bhavantaṃ pārameśvarī |
māyāśeṣaviśeṣāṇāṃ heturātmasamudbhāvā
1,9.49
एतावदुक्त्वा भगवान् विष्णुस्तूष्णीं बभूव ह ।
ज्ञात्वा तत् परमं तत्त्वं स्वमात्मानं महेश्वरम्
etāvaduktvā bhagavān viṣṇustūṣṇīṃ babhūva ha |
jñātvā tat paramaṃ tattvaṃ svamātmānaṃ maheśvaram
1,9.50
कुतो ऽप्यपरिमेयात्मा भूतानां परमेश्वरः ।
प्रसादं ब्रह्मणे कर्तुं प्रादुरासीत् ततो हरः
kuto 'pyaparimeyātmā bhūtānāṃ parameśvaraḥ |
prasādaṃ brahmaṇe kartuṃ prādurāsīt tato haraḥ
1,9.51
ललाटनयनो ऽनन्तो जटामण्डलमण्डितः ।
त्रिशूलपाणिर्भगवांस्तेजसां परमो निधिः
lalāṭanayano 'nanto jaṭāmaṇḍalamaṇḍitaḥ |
triśūlapāṇirbhagavāṃstejasāṃ paramo nidhiḥ
1,9.52
दिव्यां विशालां ग्रथितां ग्रहैः सार्केन्दुतारकैः ।
मालामत्यद्भुताकारां धारयन् पादलम्बिनीम्
divyāṃ viśālāṃ grathitāṃ grahaiḥ sārkendutārakaiḥ |
mālāmatyadbhutākārāṃ dhārayan pādalambinīm
1,9.53
तं दृष्ट्वा देवमीशानं ब्रह्मा लोकपितामहः ।
मोहितो माययात्यर्थं पीतवाससमब्वीत्
taṃ dṛṣṭvā devamīśānaṃ brahmā lokapitāmahaḥ |
mohito māyayātyarthaṃ pītavāsasamabvīt
1,9.54
क एष पुरुषो ऽनन्तः शूलपाणिस्त्रिलोचनः ।
तेजोराशिरमेयात्मा समायाति जनार्दन
ka eṣa puruṣo 'nantaḥ śūlapāṇistrilocanaḥ |
tejorāśirameyātmā samāyāti janārdana
1,9.55
तस्य तद् वचनं श्रुत्वा विष्णुर्दानवमर्दनः ।
अपश्यदीश्वरं देवं ज्वलन्तं विमले ऽम्भसि
tasya tad vacanaṃ śrutvā viṣṇurdānavamardanaḥ |
apaśyadīśvaraṃ devaṃ jvalantaṃ vimale 'mbhasi
1,9.56
ज्ञात्वा तत्परमं भावमैश्वरं ब्रह्मभावनम् ।
प्रोवाचोत्थाय भगवान् देवदेवं पितामहम्
jñātvā tatparamaṃ bhāvamaiśvaraṃ brahmabhāvanam |
provācotthāya bhagavān devadevaṃ pitāmaham
1,9.57
अयं देवो महादेवः स्वयञ्ज्योतिः सनातनः ।
अनादिनिधनो ऽचिन्त्यो लोकानामीश्वरो महान्
ayaṃ devo mahādevaḥ svayañjyotiḥ sanātanaḥ |
anādinidhano 'cintyo lokānāmīśvaro mahān
1,9.58
शङ्करः शंभुरीशानः सर्वात्मा परमेश्वरः ।
भूतानामधिपो योगी महेशो विमलः शिवः
śaṅkaraḥ śaṃbhurīśānaḥ sarvātmā parameśvaraḥ |
bhūtānāmadhipo yogī maheśo vimalaḥ śivaḥ
1,9.59
एष धाता विधाता च प्रधानपुरुषेश्वरः ।
यं प्रपश्यन्ति यतयो ब्रह्मभावेन भाविताः
eṣa dhātā vidhātā ca pradhānapuruṣeśvaraḥ |
yaṃ prapaśyanti yatayo brahmabhāvena bhāvitāḥ
1,9.60
सृजत्येष जगत् कृत्स्नं पाति संहरते तथा ।
कालो भूत्वा महादेवः केवलो निष्कलः शिवः
sṛjatyeṣa jagat kṛtsnaṃ pāti saṃharate tathā |
kālo bhūtvā mahādevaḥ kevalo niṣkalaḥ śivaḥ
1,9.61
ब्रह्माणं विदधे पूर्वं भवन्तं यः सनातनः ।
वेदांश्च प्रददौ तुभ्यं सो ऽयमायाति शङ्करः
brahmāṇaṃ vidadhe pūrvaṃ bhavantaṃ yaḥ sanātanaḥ |
vedāṃśca pradadau tubhyaṃ so 'yamāyāti śaṅkaraḥ
1,9.62
अस्यैव चापरां मूर्ति विश्वयोनिं सनातनीम् ।
वासुदेवाभिधानां मामवेहि प्रपितामह
asyaiva cāparāṃ mūrti viśvayoniṃ sanātanīm |
vāsudevābhidhānāṃ māmavehi prapitāmaha
1,9.63
किं न पश्यसि योगेशं ब्रह्माधिपतिमव्ययम् ।
दिव्यं भवतु ते चक्षुर्येन द्रक्ष्यसि तत्परम्
kiṃ na paśyasi yogeśaṃ brahmādhipatimavyayam |
divyaṃ bhavatu te cakṣuryena drakṣyasi tatparam
1,9.64
लब्ध्वा शैवं तदा चक्षुर्विष्णोर्लोकपितामहः ।
बुबुधे परमेशानं पुरतः समवस्थितम्
labdhvā śaivaṃ tadā cakṣurviṣṇorlokapitāmahaḥ |
bubudhe parameśānaṃ purataḥ samavasthitam
1,9.65
स लब्ध्वा परमं ज्ञानमैश्वरं प्रपितामहः ।
प्रपेदे शरणं देवं तमेव पितरं शिवम्
sa labdhvā paramaṃ jñānamaiśvaraṃ prapitāmahaḥ |
prapede śaraṇaṃ devaṃ tameva pitaraṃ śivam
1,9.66
ओङ्कारं समनुस्मृत्य संस्तभ्यात्मानमात्मना ।
अथर्वशिरसा देवं तुष्टाव च कृताञ्जलिः
oṅkāraṃ samanusmṛtya saṃstabhyātmānamātmanā |
atharvaśirasā devaṃ tuṣṭāva ca kṛtāñjaliḥ
1,9.67
संस्तुतस्तेन भगवान् ब्रह्मणा परमेश्वरः ।
अवाप परमां प्रीतिं व्याजहार स्मयन्निव
saṃstutastena bhagavān brahmaṇā parameśvaraḥ |
avāpa paramāṃ prītiṃ vyājahāra smayanniva
1,9.68
मत्समस्त्वं न संदेहो मद्भक्तश्च यतो भवान् ।
मयैवोत्पादितः पूर्वं लोकसृष्ट्यर्थमव्ययम्
matsamastvaṃ na saṃdeho madbhaktaśca yato bhavān |
mayaivotpāditaḥ pūrvaṃ lokasṛṣṭyarthamavyayam
1,9.69
त्वमात्मा ह्यादिपुरुषो मम देहसमुद्भवः ।
वरं वरय विश्वात्मन् वरदो ऽहं तवानघ
tvamātmā hyādipuruṣo mama dehasamudbhavaḥ |
varaṃ varaya viśvātman varado 'haṃ tavānagha
1,9.70
स देवदेववचनं निशम्य कमलोद्भवः ।
निरीक्ष्य विष्णुं पुरुषं प्रणम्याह वृषध्वजम्
sa devadevavacanaṃ niśamya kamalodbhavaḥ |
nirīkṣya viṣṇuṃ puruṣaṃ praṇamyāha vṛṣadhvajam
1,9.71
भगवन् भूतभव्येश महादेवाम्बिकापते ।
त्वामेव पुत्रमिच्छामि त्वया वा सदृशं सतम्
bhagavan bhūtabhavyeśa mahādevāmbikāpate |
tvāmeva putramicchāmi tvayā vā sadṛśaṃ satam
1,9.72
मोहितो ऽस्मि महादेव मायया सूक्ष्मया त्वया ।
न जाने परमं भावं याथातथ्येन ते शिव
mohito 'smi mahādeva māyayā sūkṣmayā tvayā |
na jāne paramaṃ bhāvaṃ yāthātathyena te śiva
1,9.73
त्वमेव देव भक्तानां भ्राता माता पिता सुहृत् ।
प्रसीद तव पादाब्जं नमामि शरणं गतः
tvameva deva bhaktānāṃ bhrātā mātā pitā suhṛt |
prasīda tava pādābjaṃ namāmi śaraṇaṃ gataḥ
1,9.74
स तस्य वचनं श्रुत्वा जगन्नाथो वृषध्वजः ।
व्याजहार तदा पुत्रं समालोक्य जनार्दनम्
sa tasya vacanaṃ śrutvā jagannātho vṛṣadhvajaḥ |
vyājahāra tadā putraṃ samālokya janārdanam
1,9.75
यदर्थितं भगवता तत् करिष्यामि पुत्रक ।
विज्ञानमैश्वरं दिव्यमुत्पत्स्यति तवानघ
yadarthitaṃ bhagavatā tat kariṣyāmi putraka |
vijñānamaiśvaraṃ divyamutpatsyati tavānagha
1,9.76
त्वमेव सर्वभूतानामादिकर्ता नियोजितः ।
तथा कुरुष्व देवेश मया लोकपितामह
tvameva sarvabhūtānāmādikartā niyojitaḥ |
tathā kuruṣva deveśa mayā lokapitāmaha
1,9.77
एष नारायणो ऽनन्तो ममैव परमा तनुः ।
भविष्यति तवेशानो योगक्षेमवहो हरिः
eṣa nārāyaṇo 'nanto mamaiva paramā tanuḥ |
bhaviṣyati taveśāno yogakṣemavaho hariḥ
1,9.78
एवं व्याहृत्य हस्ताभ्यां प्रीतात्मा परमेश्वरः ।
संस्पृश्य देवं ब्रह्माणं हरिं वचनमब्रवीत्
evaṃ vyāhṛtya hastābhyāṃ prītātmā parameśvaraḥ |
saṃspṛśya devaṃ brahmāṇaṃ hariṃ vacanamabravīt
1,9.79
तृष्टो ऽस्मि सर्वथाहन्ते भक्त्या तव जगन्मय ।
वरं वृणीष्वं नह्यावां विभिन्नौ परमार्थतः
tṛṣṭo 'smi sarvathāhante bhaktyā tava jaganmaya |
varaṃ vṛṇīṣvaṃ nahyāvāṃ vibhinnau paramārthataḥ
1,9.80
श्रुत्वाथ देववचनं विष्णुर्विश्वजगन्मयः ।
प्राह प्रसन्नया वाचा समालोक्य चतुर्मुखम्
śrutvātha devavacanaṃ viṣṇurviśvajaganmayaḥ |
prāha prasannayā vācā samālokya caturmukham
1,9.81
एष एव वरः श्लोघ्यो यदहं परमेश्वरम् ।
पश्यामि परमात्मानं भक्तिर्भवतु मे त्वयि
eṣa eva varaḥ śloghyo yadahaṃ parameśvaram |
paśyāmi paramātmānaṃ bhaktirbhavatu me tvayi
1,9.82
तथेत्युक्त्वा महादेवः पुनर्विष्णुमभाषत ।
भवान् सर्वस्य कार्यस्य कर्ताहऽमधिदैवतम्
tathetyuktvā mahādevaḥ punarviṣṇumabhāṣata |
bhavān sarvasya kāryasya kartāha'madhidaivatam
1,9.83
मन्मयं त्वन्मयं चैव सर्वमेतन्न संशयः ।
भवान् सोमस्त्वहं सूर्यो भवान् रात्रिरहं दिनम्
manmayaṃ tvanmayaṃ caiva sarvametanna saṃśayaḥ |
bhavān somastvahaṃ sūryo bhavān rātrirahaṃ dinam
1,9.84
भवान् प्रकृतिरव्यक्तमहं पुरुष एव च ।
भवान् ज्ञानमहं ज्ञाता भवान् मायाहमीश्वरः
bhavān prakṛtiravyaktamahaṃ puruṣa eva ca |
bhavān jñānamahaṃ jñātā bhavān māyāhamīśvaraḥ
1,9.85
भवान् विद्यात्मिका शक्तिः शक्तिमानहमीश्वरः ।
यो ऽहं सुनिष्कलो देवः सो ऽपि नारायणः परः
bhavān vidyātmikā śaktiḥ śaktimānahamīśvaraḥ |
yo 'haṃ suniṣkalo devaḥ so 'pi nārāyaṇaḥ paraḥ
1,9.86
एकीभावेन पश्यन्ति योगिनो ब्रह्मवादिनः ।
त्वामनाश्रित्य विश्वात्मन् न योगी मामुपैष्यति ।
पालयैतज्जगत् कृत्स्नं सदेवासुरमानुषम्
ekībhāvena paśyanti yogino brahmavādinaḥ |
tvāmanāśritya viśvātman na yogī māmupaiṣyati |
pālayaitajjagat kṛtsnaṃ sadevāsuramānuṣam
1,9.87
इतीदमुक्त्वा भगवाननादिः स्वमायया मोहितभूतभेदः ।
जगाम जन्मर्धिविनाशहीनं धामैकमव्यक्तमनन्तशक्तिः
itīdamuktvā bhagavānanādiḥ svamāyayā mohitabhūtabhedaḥ |
jagāma janmardhivināśahīnaṃ dhāmaikamavyaktamanantaśaktiḥ
Chapter 1.10
1,10.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे नवमो ऽध्यायः श्रीकूर्म उवाच गते महेश्वरे देवे स्वाधिवासं पितामहः ।
तदेव सुमहत् पद्मं भेजे नाभिसमुत्थितम्
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge navamo 'dhyāyaḥ śrīkūrma uvāca gate maheśvare deve svādhivāsaṃ pitāmahaḥ |
tadeva sumahat padmaṃ bheje nābhisamutthitam
1,10.2
अथ दीर्घेण कालेन तत्राप्रतिमपौरुषौ ।
महासुरौ समायातौ भ्रातरौ मधुकैटभौ
atha dīrgheṇa kālena tatrāpratimapauruṣau |
mahāsurau samāyātau bhrātarau madhukaiṭabhau
1,10.3
क्रोधेन महताविष्टौ महापर्वतविग्रहौ ।
कर्णान्तरसमुद्भूतौ देवदेवस्य शार्ङ्गिणः
krodhena mahatāviṣṭau mahāparvatavigrahau |
karṇāntarasamudbhūtau devadevasya śārṅgiṇaḥ
1,10.4
तावागतौ समीक्ष्याह नारायणमजो विभुः ।
त्रैलोक्यकण्टकावेतावसुरौ हन्तुमर्हसि
tāvāgatau samīkṣyāha nārāyaṇamajo vibhuḥ |
trailokyakaṇṭakāvetāvasurau hantumarhasi
1,10.5
तस्य तद् वचनं श्रुत्वा हरिर्नारायणः प्रभुः ।
आज्ञापयामास तयोर्वधार्थं पुरुषावुभौ
tasya tad vacanaṃ śrutvā harirnārāyaṇaḥ prabhuḥ |
ājñāpayāmāsa tayorvadhārthaṃ puruṣāvubhau
1,10.6
तदाज्ञया महद्युद्धं तयोस्ताभ्यामभूद् द्विजाः ।
व्यनयत् कैटभं विष्णुर्जिष्णुश्च व्यनयन्मधुम्
tadājñayā mahadyuddhaṃ tayostābhyāmabhūd dvijāḥ |
vyanayat kaiṭabhaṃ viṣṇurjiṣṇuśca vyanayanmadhum
1,10.7
ततः पद्मासनासीनं जगन्नाथं पितामहम् ।
बभाषे मधुरं वाक्यं स्नेहाविष्टमना हरिः
tataḥ padmāsanāsīnaṃ jagannāthaṃ pitāmaham |
babhāṣe madhuraṃ vākyaṃ snehāviṣṭamanā hariḥ
1,10.8
अस्मान्मयोच्यमानस्त्वं पद्मादवतर प्रभो ।
नाहं भवन्तं शक्नोमि वोढुं तेजामयं गुरुम्
asmānmayocyamānastvaṃ padmādavatara prabho |
nāhaṃ bhavantaṃ śaknomi voḍhuṃ tejāmayaṃ gurum
1,10.9
ततो ऽवतीर्य विश्वात्मा देहमाविश्य चक्रिणः ।
अवाच वैष्णवीं निद्रामेकीभूयाथ विष्णुना
tato 'vatīrya viśvātmā dehamāviśya cakriṇaḥ |
avāca vaiṣṇavīṃ nidrāmekībhūyātha viṣṇunā
1,10.10
सहस्त्रशीर्षनयनः शङ्खचक्रगदाधरः ।
ब्रह्मा नारायणाख्यो ऽसौ सुष्वाप सलिले तदा
sahastraśīrṣanayanaḥ śaṅkhacakragadādharaḥ |
brahmā nārāyaṇākhyo 'sau suṣvāpa salile tadā
1,10.11
सो ऽनुभूय चिरं कालमानन्दं परमात्मनः ।
अनाद्यनन्तमद्वैतं स्वात्मानं ब्रह्मसंज्ञितम्
so 'nubhūya ciraṃ kālamānandaṃ paramātmanaḥ |
anādyanantamadvaitaṃ svātmānaṃ brahmasaṃjñitam
1,10.12
ततः प्रभाते योगात्मा भूत्वा देवश्चतुर्मुखः ।
ससर्ज सृष्टिं तद्रूपां वैष्णवं भावमाश्रितः
tataḥ prabhāte yogātmā bhūtvā devaścaturmukhaḥ |
sasarja sṛṣṭiṃ tadrūpāṃ vaiṣṇavaṃ bhāvamāśritaḥ
1,10.13
पुरस्तादसृजद् देवः सनन्दं सनकं तथा ।
ऋभुं सनत्कुमारं च पुर्वजं तं सनातनम्
purastādasṛjad devaḥ sanandaṃ sanakaṃ tathā |
ṛbhuṃ sanatkumāraṃ ca purvajaṃ taṃ sanātanam
1,10.14
ते द्वन्द्वमोहनिर्मुक्ताः परं वैराग्यमास्थिताः ।
विदित्वा परमं भावं न सृष्टौ दधिरे मतिम्
te dvandvamohanirmuktāḥ paraṃ vairāgyamāsthitāḥ |
viditvā paramaṃ bhāvaṃ na sṛṣṭau dadhire matim
1,10.15
तेष्वेवं निरपेक्षेषु लोकसृष्टौ पितामहः ।
बभूव नष्टचेता वै मायया परमेष्ठिनः
teṣvevaṃ nirapekṣeṣu lokasṛṣṭau pitāmahaḥ |
babhūva naṣṭacetā vai māyayā parameṣṭhinaḥ
1,10.16
ततः पुराणपुरुषो जगन्मूर्तिर्जनार्दनः ।
व्याजहारात्मनः पुत्रं मोहनाशाय पद्मजम्
tataḥ purāṇapuruṣo jaganmūrtirjanārdanaḥ |
vyājahārātmanaḥ putraṃ mohanāśāya padmajam
1,10.17
विष्णुरुवाच कच्चिन्न विस्मृतो देवः शूलपाणिः सनातनः ।
यदुक्तवानात्मनो ऽसौ पुत्रत्वे तव शङ्करः
viṣṇuruvāca kaccinna vismṛto devaḥ śūlapāṇiḥ sanātanaḥ |
yaduktavānātmano 'sau putratve tava śaṅkaraḥ
1,10.18
अवाप्य संज्ञां गोविन्दात् पद्मयोनिः पितामहः ।
प्रजाः स्त्रष्टुमनास्तेपे तपः परमदुश्चरम्
avāpya saṃjñāṃ govindāt padmayoniḥ pitāmahaḥ |
prajāḥ straṣṭumanāstepe tapaḥ paramaduścaram
1,10.19
तस्यैवं तप्यमानस्य न किञ्चित् समवर्तत ।
ततो दीर्घेण कालेन दुः खात् क्रोधो ऽभ्यजायत
tasyaivaṃ tapyamānasya na kiñcit samavartata |
tato dīrgheṇa kālena duḥ khāt krodho 'bhyajāyata
1,10.20
क्रोधाविष्टस्य नेत्राभ्यां प्रापतन्नश्रुबिन्दवः ।
ततस्तेभ्यो ऽश्रुबिन्दुभ्यो भूताः प्रेतास्तथाभवन्
krodhāviṣṭasya netrābhyāṃ prāpatannaśrubindavaḥ |
tatastebhyo 'śrubindubhyo bhūtāḥ pretāstathābhavan
1,10.21
सर्वांस्तानश्रुजान् दृष्ट्वा ब्रह्मात्मानमनिन्दन ।
जहौ प्राणांश्च भगवान् क्रोधाविष्टः प्रजापतिः
sarvāṃstānaśrujān dṛṣṭvā brahmātmānamanindana |
jahau prāṇāṃśca bhagavān krodhāviṣṭaḥ prajāpatiḥ
1,10.22
तदा प्राणमयो रुद्रः प्रादुरसीत् प्रभीर्मुखात् ।
सहस्त्रादित्यसंकाशो युगान्तदहनोपमः
tadā prāṇamayo rudraḥ prādurasīt prabhīrmukhāt |
sahastrādityasaṃkāśo yugāntadahanopamaḥ
1,10.23
रुरोद सुस्वरं घोरं देवदेवः स्वयं शिवः ।
रोदमानं ततो ब्रह्मा मा रोदीरित्यभाषत ।
रोदनाद् रुद्र इत्येवं लोके ख्यातिं गमिष्यसि
ruroda susvaraṃ ghoraṃ devadevaḥ svayaṃ śivaḥ |
rodamānaṃ tato brahmā mā rodīrityabhāṣata |
rodanād rudra ityevaṃ loke khyātiṃ gamiṣyasi
1,10.24
अन्यानि सप्त नामानि पत्नीः पुत्रांश्चशाश्वतान् ।
स्थानानि चैषामष्टानां ददौ लोकपितामहः
anyāni sapta nāmāni patnīḥ putrāṃścaśāśvatān |
sthānāni caiṣāmaṣṭānāṃ dadau lokapitāmahaḥ
1,10.25
भवः शर्वस्तथेशानः पशूनां पतिरेव च ।
भीमश्चोग्रो महादेवस्तानि नामानि सप्त वै
bhavaḥ śarvastatheśānaḥ paśūnāṃ patireva ca |
bhīmaścogro mahādevastāni nāmāni sapta vai
1,10.26
सूर्यो जलं मही वह्निर्वायुराकाशमेव च ।
दीक्षितो ब्राह्मणश्चन्द्र इत्येता अष्टमूर्तयः
sūryo jalaṃ mahī vahnirvāyurākāśameva ca |
dīkṣito brāhmaṇaścandra ityetā aṣṭamūrtayaḥ
1,10.27
स्थानेष्वेतेषु ये रुद्रं ध्यायन्ति प्रणमन्ति च ।
तेषामष्टतनुर्देवो ददाति परमं पदम्
sthāneṣveteṣu ye rudraṃ dhyāyanti praṇamanti ca |
teṣāmaṣṭatanurdevo dadāti paramaṃ padam
1,10.28
सुवर्चला तथैवोमा विकेशी च तथा शिवा ।
स्वाहा दिशश्च दीक्षा च रोहिणी चेति पत्नयः
suvarcalā tathaivomā vikeśī ca tathā śivā |
svāhā diśaśca dīkṣā ca rohiṇī ceti patnayaḥ
1,10.29
शनैश्चरस्तथा शुक्रो लोहिताङ्गो मनोजवः ।
स्कन्दः सर्गो ऽथ सन्तानो बुधश्चैषां सुताः स्मृताः
śanaiścarastathā śukro lohitāṅgo manojavaḥ |
skandaḥ sargo 'tha santāno budhaścaiṣāṃ sutāḥ smṛtāḥ
1,10.30
एवंप्रकारो भगवान् देवदेवो महेश्वरः ।
प्रजाधर्मं च काम च त्यक्त्वा वैराग्यमाश्रितः
evaṃprakāro bhagavān devadevo maheśvaraḥ |
prajādharmaṃ ca kāma ca tyaktvā vairāgyamāśritaḥ
1,10.31
आत्मन्याध्य चात्मानमैश्वरं भावमास्थितः ।
पीत्वा तदक्षरं ब्रह्म शाश्वतं परमामृतम्
ātmanyādhya cātmānamaiśvaraṃ bhāvamāsthitaḥ |
pītvā tadakṣaraṃ brahma śāśvataṃ paramāmṛtam
1,10.32
प्रजाः सृजेति चादिष्टो ब्रह्मणा नीललोहितः ।
स्वात्मना सदृशान् रुद्रान् ससर्ज मनसा शिवः
prajāḥ sṛjeti cādiṣṭo brahmaṇā nīlalohitaḥ |
svātmanā sadṛśān rudrān sasarja manasā śivaḥ
1,10.33
कपर्दिनो निरातङ्कान् नीलकण्ठान् पिनाकिनः ।
त्रिशूलहस्तानृष्टिघ्नान् महानन्दांस्त्रिलोचनान्
kapardino nirātaṅkān nīlakaṇṭhān pinākinaḥ |
triśūlahastānṛṣṭighnān mahānandāṃstrilocanān
1,10.34
जरामरणनिर्मुक्तान् महावृषभवाहनान् ।
वीतरागांश्च सर्वज्ञान् कोटिकोटिशतान् प्रभुः
jarāmaraṇanirmuktān mahāvṛṣabhavāhanān |
vītarāgāṃśca sarvajñān koṭikoṭiśatān prabhuḥ
1,10.35
तान् दृष्ट्वा विविधान् रुद्रान निर्मलान् नीललोहितान् ।
जरामरणनिर्मुक्तान् व्याजहरा हरं गुरुः
tān dṛṣṭvā vividhān rudrāna nirmalān nīlalohitān |
jarāmaraṇanirmuktān vyājaharā haraṃ guruḥ
1,10.36
मा स्त्राक्षीरीदृशीर्देव प्रजा मृत्युविवर्जिताः ।
अन्याः सृजस्व भूतेश जन्ममृत्युसमन्विताः
mā strākṣīrīdṛśīrdeva prajā mṛtyuvivarjitāḥ |
anyāḥ sṛjasva bhūteśa janmamṛtyusamanvitāḥ
1,10.37
ततस्तमाह भगवान् कपर्दे कामशासनः ।
नास्ति मे तादृशः सर्गः सृज त्वमशुभाः प्रजाः
tatastamāha bhagavān kaparde kāmaśāsanaḥ |
nāsti me tādṛśaḥ sargaḥ sṛja tvamaśubhāḥ prajāḥ
1,10.38
ततः प्रभृति देवो ऽसौ न प्रसूते ऽशुभाः प्रजाः ।
स्वात्मजैरेव तै रुद्रैर्निवृत्तात्मा ह्यतिष्ठत ।
स्थाणुत्वं तेन तस्यासीद् देवदेवस्य शूलिनः
tataḥ prabhṛti devo 'sau na prasūte 'śubhāḥ prajāḥ |
svātmajaireva tai rudrairnivṛttātmā hyatiṣṭhata |
sthāṇutvaṃ tena tasyāsīd devadevasya śūlinaḥ
1,10.39
ज्ञानं वैराग्यमैश्वर्यं तपः सत्यं क्षमा धृतिः ।
स्त्रष्टृत्वमात्मसंबोधो ह्यधिष्ठातृत्वमेव च
jñānaṃ vairāgyamaiśvaryaṃ tapaḥ satyaṃ kṣamā dhṛtiḥ |
straṣṭṛtvamātmasaṃbodho hyadhiṣṭhātṛtvameva ca
1,10.40
अव्ययानि दशैतानि नित्यं तिष्ठन्ति शङ्करे ।
स एव शङ्करः साक्षात् पिनाकी परमेश्वरः
avyayāni daśaitāni nityaṃ tiṣṭhanti śaṅkare |
sa eva śaṅkaraḥ sākṣāt pinākī parameśvaraḥ
1,10.41
ततः स भगवान् ब्रह्मा वीक्ष्य देवं त्रिलोचनम् ।
सहैव मानसैः पुत्रैः प्रीतिविस्फारिलोचनः
tataḥ sa bhagavān brahmā vīkṣya devaṃ trilocanam |
sahaiva mānasaiḥ putraiḥ prītivisphārilocanaḥ
1,10.42
ज्ञात्वा परतरं भावमैश्वरं ज्ञानचक्षुषा ।
तुष्टाव जगतामेकं कृत्वा शिरसि चाञ्जलिम्
jñātvā parataraṃ bhāvamaiśvaraṃ jñānacakṣuṣā |
tuṣṭāva jagatāmekaṃ kṛtvā śirasi cāñjalim
1,10.43
ब्रह्मोवाच नमस्ते ऽस्तु महादेव नमस्ते परमेश्वर ।
नमः शिवाय देवाय नमस्ते ब्रह्मरूपिणे
brahmovāca namaste 'stu mahādeva namaste parameśvara |
namaḥ śivāya devāya namaste brahmarūpiṇe
1,10.44
नमो ऽस्तु ते महेशाय नमः शान्ताय हेतवे ।
प्रधानपुरुषेशाय योगाधिपतये नमः
namo 'stu te maheśāya namaḥ śāntāya hetave |
pradhānapuruṣeśāya yogādhipataye namaḥ
1,10.45
नमः कालाय रुद्राय महाग्रासाय शूलिने ।
नमः पिनाकहस्ताय त्रिनेत्राय नमो नमः
namaḥ kālāya rudrāya mahāgrāsāya śūline |
namaḥ pinākahastāya trinetrāya namo namaḥ
1,10.46
नमस्त्रिमूर्तये तुभ्यं ब्रह्मणो जनकाय ते ।
ब्रह्मविद्याधिपतये ब्रह्मविद्याप्रदायिने
namastrimūrtaye tubhyaṃ brahmaṇo janakāya te |
brahmavidyādhipataye brahmavidyāpradāyine
1,10.47
नमो वेदरहस्याय कालकालाय ते नमः ।
वेदान्तसारसाराय नमो वेदात्ममूर्तये
namo vedarahasyāya kālakālāya te namaḥ |
vedāntasārasārāya namo vedātmamūrtaye
1,10.48
नमो बुद्धाय शुद्धाय योगिनां गुरवे नमः ।
प्रहीणशोकैर्विविधैर्भूतैः वरिवृताय ते
namo buddhāya śuddhāya yogināṃ gurave namaḥ |
prahīṇaśokairvividhairbhūtaiḥ varivṛtāya te
1,10.49
नमो ब्रह्मण्यदेवाय ब्रह्माधिपतये नमः ।
त्रियम्बकाय देवाय नमस्ते परमेष्ठिने
namo brahmaṇyadevāya brahmādhipataye namaḥ |
triyambakāya devāya namaste parameṣṭhine
1,10.50
नमो दिग्वाससे तुभ्यं नमो मुण्डाया दण्डिने ।
अनादिमलहीनाय ज्ञानगम्याय ते नमः
namo digvāsase tubhyaṃ namo muṇḍāyā daṇḍine |
anādimalahīnāya jñānagamyāya te namaḥ
1,10.51
नमस्ताराय तीर्थाय नमो योगर्धिहेतवे ।
नमो धर्माधिगम्याय योगगम्याय ते नमः
namastārāya tīrthāya namo yogardhihetave |
namo dharmādhigamyāya yogagamyāya te namaḥ
1,10.52
नमस्ते निष्प्रपञ्चाय निराभासाय ते नमः ।
ब्रह्मणे विश्वरूपाय नमस्ते परमात्मने
namaste niṣprapañcāya nirābhāsāya te namaḥ |
brahmaṇe viśvarūpāya namaste paramātmane
1,10.53
त्वयैव सृष्टमखिलं त्वय्येव सकलं स्थितम् ।
त्वया संह्रियते विश्वं प्रधानाद्यं जगन्मय
tvayaiva sṛṣṭamakhilaṃ tvayyeva sakalaṃ sthitam |
tvayā saṃhriyate viśvaṃ pradhānādyaṃ jaganmaya
1,10.54
त्वमीश्वरो महादेवः परं ब्रह्म महेश्वरः ।
परमेष्ठी शिवः शान्तः पुरुषो निष्कलो हरः
tvamīśvaro mahādevaḥ paraṃ brahma maheśvaraḥ |
parameṣṭhī śivaḥ śāntaḥ puruṣo niṣkalo haraḥ
1,10.55
त्वमक्षरं परं ज्योतिस्त्वं कालः परमेश्वरः ।
त्वमेव पुरुषो ऽनन्तः प्रधानं प्रकृतिस्तथा
tvamakṣaraṃ paraṃ jyotistvaṃ kālaḥ parameśvaraḥ |
tvameva puruṣo 'nantaḥ pradhānaṃ prakṛtistathā
1,10.56
भूमिरापो ऽनलो वायुर्व्योमाहङ्कार एव च ।
यस्य रूपं नमस्यामि भवन्तं ब्रह्मसंज्ञितम्
bhūmirāpo 'nalo vāyurvyomāhaṅkāra eva ca |
yasya rūpaṃ namasyāmi bhavantaṃ brahmasaṃjñitam
1,10.57
यस्य द्यौरभवन्मूर्धा पादौ पृथ्वी दिशो भुजाः ।
आकाशमुदरं तस्मै विराजे प्रणमाम्यहम्
yasya dyaurabhavanmūrdhā pādau pṛthvī diśo bhujāḥ |
ākāśamudaraṃ tasmai virāje praṇamāmyaham
1,10.58
संतापयति यो विश्वं स्वभाभिर्भासयन् दिशः ।
ब्रह्मतेजोमयं नित्यं तस्मै सूर्यात्मने नमः
saṃtāpayati yo viśvaṃ svabhābhirbhāsayan diśaḥ |
brahmatejomayaṃ nityaṃ tasmai sūryātmane namaḥ
1,10.59
हव्यं वहति यो नित्यं रौद्री तेजोमयो तनुः ।
कव्यं पितृगणानां च तस्मै वह्न्यात्मने नमः
havyaṃ vahati yo nityaṃ raudrī tejomayo tanuḥ |
kavyaṃ pitṛgaṇānāṃ ca tasmai vahnyātmane namaḥ
1,10.60
आप्यायति यो नित्यं स्वधाम्ना सकलं जगत् ।
पीयते देवतासङ्घैस्तस्मै सोमात्मने नमः
āpyāyati yo nityaṃ svadhāmnā sakalaṃ jagat |
pīyate devatāsaṅghaistasmai somātmane namaḥ
1,10.61
विभर्त्यशेषभूतानि यो ऽन्तश्चरति सर्वदा ।
शक्तिर्माहेश्चरी तुभ्यं तस्मै वाय्वात्मने नमः
vibhartyaśeṣabhūtāni yo 'ntaścarati sarvadā |
śaktirmāheścarī tubhyaṃ tasmai vāyvātmane namaḥ
1,10.62
सृजत्यशेषमेवेदं यः स्वकर्मानुरूपतः ।
स्वात्मन्यवस्थितस्तस्मै चतुर्वक्त्रात्मने नमः
sṛjatyaśeṣamevedaṃ yaḥ svakarmānurūpataḥ |
svātmanyavasthitastasmai caturvaktrātmane namaḥ
1,10.63
यः शेषशयने शेते विश्वमावृत्य मायया ।
स्वात्मानुभूतियोगेन तस्मै विश्वात्मने नमः
yaḥ śeṣaśayane śete viśvamāvṛtya māyayā |
svātmānubhūtiyogena tasmai viśvātmane namaḥ
1,10.64
विभर्ति शिरसा नित्यं द्विसप्तभुवनात्मकम् ।
ब्रह्माण्डं यो ऽखिलाधारस्तस्मै शेषात्मने नमः
vibharti śirasā nityaṃ dvisaptabhuvanātmakam |
brahmāṇḍaṃ yo 'khilādhārastasmai śeṣātmane namaḥ
1,10.65
यः परान्ते परानन्दं पीत्वा दिव्यैकसाक्षिकम् ।
नृत्यत्यनन्तमहिमा तस्मै रुद्रात्मने नमः
yaḥ parānte parānandaṃ pītvā divyaikasākṣikam |
nṛtyatyanantamahimā tasmai rudrātmane namaḥ
1,10.66
यो ऽन्तरा सर्वभूतानां नियन्ता तिष्ठतीश्वरः ।
तं सर्वसाक्षिणं देवं नमस्ये भवतस्तनुम्
yo 'ntarā sarvabhūtānāṃ niyantā tiṣṭhatīśvaraḥ |
taṃ sarvasākṣiṇaṃ devaṃ namasye bhavatastanum
1,10.67
यं विनिन्द्रा जितश्वासाः संतुष्टाः समदर्शिनः ।
ज्योतिः पश्यन्ति युञ्जानास्तस्मै योगात्मने नमः
yaṃ vinindrā jitaśvāsāḥ saṃtuṣṭāḥ samadarśinaḥ |
jyotiḥ paśyanti yuñjānāstasmai yogātmane namaḥ
1,10.68
यया संतरते मायां योगी संक्षीणकल्मषः ।
अपारतरपर्यन्तां तस्मै विद्यात्मने नमः
yayā saṃtarate māyāṃ yogī saṃkṣīṇakalmaṣaḥ |
apārataraparyantāṃ tasmai vidyātmane namaḥ
1,10.69
यस्य भासा विभातीदमद्वयं तमसः परम् ।
प्रपद्ये तत् परं तत्त्वं तद्रूपं परमेश्वरम्
yasya bhāsā vibhātīdamadvayaṃ tamasaḥ param |
prapadye tat paraṃ tattvaṃ tadrūpaṃ parameśvaram
1,10.70
नित्यानन्दं निराधारं निष्कलं परमं शिवम् ।
प्रपद्ये परमात्मानं भवन्तं परमेश्वरम्
nityānandaṃ nirādhāraṃ niṣkalaṃ paramaṃ śivam |
prapadye paramātmānaṃ bhavantaṃ parameśvaram
1,10.71
एवं स्तुत्वा महादेवं ब्रह्मा तद्भावभावितः ।
प्राञ्जलिः प्रणतस्तस्थौ गृणन् ब्रह्म सनातनम्
evaṃ stutvā mahādevaṃ brahmā tadbhāvabhāvitaḥ |
prāñjaliḥ praṇatastasthau gṛṇan brahma sanātanam
1,10.72
ततस्तस्मै महादेवो दिव्यं योगमनुत्तमम् ।
ऐश्वर्यं ब्रह्मसद्भावं वैराग्यं च ददौ हरः
tatastasmai mahādevo divyaṃ yogamanuttamam |
aiśvaryaṃ brahmasadbhāvaṃ vairāgyaṃ ca dadau haraḥ
1,10.73
कराभ्यां सुशुभाभ्यां च संस्पृश्य प्रणतार्तिहा ।
व्याजहरा स्वयं देवः सो ऽनुगृह्य पितामहम्
karābhyāṃ suśubhābhyāṃ ca saṃspṛśya praṇatārtihā |
vyājaharā svayaṃ devaḥ so 'nugṛhya pitāmaham
1,10.74
यत्त्वयाभ्यर्थितं ब्रह्मन् पुत्रत्वे भवतो मम ।
कृतं मया तत् सकलं सृजस्व विविधं जगत्
yattvayābhyarthitaṃ brahman putratve bhavato mama |
kṛtaṃ mayā tat sakalaṃ sṛjasva vividhaṃ jagat
1,10.75
त्रिधा भिन्नो ऽस्म्यहं ब्रह्मन् ब्रह्मविष्णुहराख्यया ।
सर्गरक्षालयगुणैर्निष्कलः परमेश्वरः
tridhā bhinno 'smyahaṃ brahman brahmaviṣṇuharākhyayā |
sargarakṣālayaguṇairniṣkalaḥ parameśvaraḥ
1,10.76
स त्वं ममाग्रजः पुत्रः सृष्टिहेतोर्विनिर्मितः ।
ममैव दक्षिणादङ्गाद् वामाङ्गात् पुरुषोत्तमः
sa tvaṃ mamāgrajaḥ putraḥ sṛṣṭihetorvinirmitaḥ |
mamaiva dakṣiṇādaṅgād vāmāṅgāt puruṣottamaḥ
1,10.77
तस्य देवादिदेवस्य शंभोर्हृदयदेशतः ।
संबभूवाथ रुद्रो ऽसावहं तस्यापरा तनुः
tasya devādidevasya śaṃbhorhṛdayadeśataḥ |
saṃbabhūvātha rudro 'sāvahaṃ tasyāparā tanuḥ
1,10.78
ब्रह्मविष्णुशिवा ब्रह्मन् सर्गस्थित्यन्तहेतवः ।
विभज्यात्मानमेको ऽपि स्वेच्छया शङ्करः स्थितः
brahmaviṣṇuśivā brahman sargasthityantahetavaḥ |
vibhajyātmānameko 'pi svecchayā śaṅkaraḥ sthitaḥ
1,10.79
तथान्यानि च रूपाणि मम मायाकृतानि तु ।
निरूपः केवलः स्वच्छो महादेवः स्वभावतः
tathānyāni ca rūpāṇi mama māyākṛtāni tu |
nirūpaḥ kevalaḥ svaccho mahādevaḥ svabhāvataḥ
1,10.80
एभ्यः परतरो देवस्त्रिमूर्तिः परमा तनुः ।
माहेश्वरी त्रिनयना योगिनां शान्तिदा सदा
ebhyaḥ parataro devastrimūrtiḥ paramā tanuḥ |
māheśvarī trinayanā yogināṃ śāntidā sadā
1,10.81
तस्या एव परां मूर्ति मामवेहि पितामह ।
शाश्वतैश्वर्यविज्ञानतेजोयोगसमन्विताम्
tasyā eva parāṃ mūrti māmavehi pitāmaha |
śāśvataiśvaryavijñānatejoyogasamanvitām
1,10.82
सो ऽहं ग्रसामि सकलमधिष्ठाय तमोगुणम् ।
कालो भूत्वा न तमसा मामन्यो ऽभिभविष्यति
so 'haṃ grasāmi sakalamadhiṣṭhāya tamoguṇam |
kālo bhūtvā na tamasā māmanyo 'bhibhaviṣyati
1,10.83
यदा यदा हि मां नित्यं विचिन्तयसि पद्मज ।
तदा तदा मे सान्निध्यं भविष्यति तवानघ
yadā yadā hi māṃ nityaṃ vicintayasi padmaja |
tadā tadā me sānnidhyaṃ bhaviṣyati tavānagha
1,10.84
एतावदुक्त्वा ब्रह्माणं सो ऽभिवन्द्य गुरुं हरः ।
सहैव मानसैः पुत्रैः क्षणादन्तरधीयत
etāvaduktvā brahmāṇaṃ so 'bhivandya guruṃ haraḥ |
sahaiva mānasaiḥ putraiḥ kṣaṇādantaradhīyata
1,10.85
सो ऽपि योगं समास्थाय ससर्ज विविधं जगत् ।
नारायणाख्यो भगवान् यथापूर्वं प्रिजापतिः
so 'pi yogaṃ samāsthāya sasarja vividhaṃ jagat |
nārāyaṇākhyo bhagavān yathāpūrvaṃ prijāpatiḥ
1,10.86
मरीचिभृग्वङ्गिरसं पुलस्त्यं पुलहं क्रतुम् ।
दक्षमत्रिं वसिष्ठं च सो ऽसृजद् योगविद्यया
marīcibhṛgvaṅgirasaṃ pulastyaṃ pulahaṃ kratum |
dakṣamatriṃ vasiṣṭhaṃ ca so 'sṛjad yogavidyayā
1,10.87
नव ब्रह्माण इत्येते पुराणे निश्चयं गताः ।
सर्वे ते ब्रह्मणा तुल्याः साधका ब्रह्मवादिनः
nava brahmāṇa ityete purāṇe niścayaṃ gatāḥ |
sarve te brahmaṇā tulyāḥ sādhakā brahmavādinaḥ
1,10.88
संकल्पं चैव धर्मं च युगधर्मांश्च शाश्वतान् ।
स्थानाभिमानिनः सर्वान् यथा ते कथितं पुरा
saṃkalpaṃ caiva dharmaṃ ca yugadharmāṃśca śāśvatān |
sthānābhimāninaḥ sarvān yathā te kathitaṃ purā
Chapter 1.11 (part 1/2)
1,11.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे देशमो ऽध्यायः श्रीकूर्म उवाच एवं सृष्ट्वा परीच्यादीन् देवदेवः पितामहः ।
सहैव मानसैः पुत्रैस्तताप परमं तपः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge deśamo 'dhyāyaḥ śrīkūrma uvāca evaṃ sṛṣṭvā parīcyādīn devadevaḥ pitāmahaḥ |
sahaiva mānasaiḥ putraistatāpa paramaṃ tapaḥ
1,11.2
तस्यैवं तपतो वक्त्राद् रुद्रः कालाग्निसन्निभः ।
त्रिशूलपाणिरीशानः प्रदुरासीत् त्रिलोचनः
tasyaivaṃ tapato vaktrād rudraḥ kālāgnisannibhaḥ |
triśūlapāṇirīśānaḥ pradurāsīt trilocanaḥ
1,11.3
अर्धनारीनरवपुः दुष्प्रेक्ष्यो ऽतिभयङ्करः ।
विभजात्मानमित्युक्त्वा ब्रह्मा चान्तर्दधे भयात्
ardhanārīnaravapuḥ duṣprekṣyo 'tibhayaṅkaraḥ |
vibhajātmānamityuktvā brahmā cāntardadhe bhayāt
1,11.4
तथोक्तो ऽसौ द्विधा स्त्रीत्वं पुरुषत्वमथाकरोत् ।
बिभेद पुरुषत्वं च दशधा चैकधा पुनः
tathokto 'sau dvidhā strītvaṃ puruṣatvamathākarot |
bibheda puruṣatvaṃ ca daśadhā caikadhā punaḥ
1,11.5
एकादशैते कथिता रुद्रास्त्रिभुवनेश्वराः ।
कपालोशादयो विप्रा देवकार्ये नियोजिताः
ekādaśaite kathitā rudrāstribhuvaneśvarāḥ |
kapālośādayo viprā devakārye niyojitāḥ
1,11.6
सौम्यासौम्यैस्तथा शान्ताशान्तैः स्त्रीत्वं च स प्रभुः ।
बिभेद बहुधा देवः स्वरूपैरसितैः सितैः
saumyāsaumyaistathā śāntāśāntaiḥ strītvaṃ ca sa prabhuḥ |
bibheda bahudhā devaḥ svarūpairasitaiḥ sitaiḥ
1,11.7
ता वै विभूतयो विप्रा विश्रुताः शक्तयो भुवि ।
लक्ष्म्यादयो याभिरीशा विश्वंव्याप्नोति शाङ्करी
tā vai vibhūtayo viprā viśrutāḥ śaktayo bhuvi |
lakṣmyādayo yābhirīśā viśvaṃvyāpnoti śāṅkarī
1,11.8
विभज्य पुररीशानी स्वात्मानं शङ्कराद् विभोः ।
महादेवनियोगेन पितामहमुपस्थिता
vibhajya purarīśānī svātmānaṃ śaṅkarād vibhoḥ |
mahādevaniyogena pitāmahamupasthitā
1,11.9
तामाह भगवान् ब्रह्मा दक्षस्य दुहिता भव ।
सापि तस्य नियोगेन प्रादुरासीत् प्रजापतेः
tāmāha bhagavān brahmā dakṣasya duhitā bhava |
sāpi tasya niyogena prādurāsīt prajāpateḥ
1,11.10
नियोगाद् ब्रह्मणो देवीं ददौ रुद्राय तां सतीम् ।
दक्षाद् रुद्रो ऽपि जग्राह स्वकीयामेव शूलभृत्
niyogād brahmaṇo devīṃ dadau rudrāya tāṃ satīm |
dakṣād rudro 'pi jagrāha svakīyāmeva śūlabhṛt
1,11.11
प्रजापतिं विनिन्द्यैषा कालेन परमेश्वरी ।
मेनायामभवत् पुत्री तदा हिमवतः सती
prajāpatiṃ vinindyaiṣā kālena parameśvarī |
menāyāmabhavat putrī tadā himavataḥ satī
1,11.12
स चापि पर्वतवरो ददौ रुद्राय पार्वतीम् ।
हिताय सर्वदेवानां त्रिलोकस्यात्मनो ऽपि च
sa cāpi parvatavaro dadau rudrāya pārvatīm |
hitāya sarvadevānāṃ trilokasyātmano 'pi ca
1,11.13
सैषा माहेश्वरी देवी शङ्करार्धशरीरिणी ।
शिवा सती हैमवती सुरासुरनमस्कृता
saiṣā māheśvarī devī śaṅkarārdhaśarīriṇī |
śivā satī haimavatī surāsuranamaskṛtā
1,11.14
तस्याः प्रभावमतुलं सर्वे देवाः सवासवाः ।
विन्दन्ति मुनयो वेत्ति शङ्करो वा स्वयं हरिः
tasyāḥ prabhāvamatulaṃ sarve devāḥ savāsavāḥ |
vindanti munayo vetti śaṅkaro vā svayaṃ hariḥ
1,11.15
एतद् वः कथितं विप्राः पुत्रत्वं परमेष्ठिनः ।
ब्रह्मणः पद्मयोनित्वं शङ्करस्यामितौजसः
etad vaḥ kathitaṃ viprāḥ putratvaṃ parameṣṭhinaḥ |
brahmaṇaḥ padmayonitvaṃ śaṅkarasyāmitaujasaḥ
1,11.16
सूत उवाच इत्याकर्ण्याथ मुनयः कूर्मरूपेण भाषितम् ।
विष्णुना पुनरेवैनं प्रणता हरिम्
sūta uvāca ityākarṇyātha munayaḥ kūrmarūpeṇa bhāṣitam |
viṣṇunā punarevainaṃ praṇatā harim
1,11.17
ऋषय ऊचुः कैषा भगवती देवी शङ्करार्धशरीरिणी ।
शिवा सती हैमवती यथावद् ब्रूहि पृच्छताम्
ṛṣaya ūcuḥ kaiṣā bhagavatī devī śaṅkarārdhaśarīriṇī |
śivā satī haimavatī yathāvad brūhi pṛcchatām
1,11.18
तेषां तद् वचनं श्रुत्वा मुनीनां पुरुषोत्तमः ।
प्रत्युवाच महायोगी ध्यात्वा स्वं परमं पदम्
teṣāṃ tad vacanaṃ śrutvā munīnāṃ puruṣottamaḥ |
pratyuvāca mahāyogī dhyātvā svaṃ paramaṃ padam
1,11.19
श्रीकूर्म उवाच पुरा पितामहेनोक्तं मेरुपृष्ठे सुशोभनम् ।
रहस्यमेतद् विज्ञानं गोपनीयं विशेषतः
śrīkūrma uvāca purā pitāmahenoktaṃ merupṛṣṭhe suśobhanam |
rahasyametad vijñānaṃ gopanīyaṃ viśeṣataḥ
1,11.20
सांख्यानां परमं सांख्यं ब्रह्मविज्ञानमुत्तमम् ।
संसारार्णवमग्नानां जन्तूनामेकमोचनम्
sāṃkhyānāṃ paramaṃ sāṃkhyaṃ brahmavijñānamuttamam |
saṃsārārṇavamagnānāṃ jantūnāmekamocanam
1,11.21
या सा माहेश्वरी शक्तिर्ज्ञानरूपातिलालसा ।
व्योमसंज्ञा परा काष्ठा सेयं हैमवती मता
yā sā māheśvarī śaktirjñānarūpātilālasā |
vyomasaṃjñā parā kāṣṭhā seyaṃ haimavatī matā
1,11.22
शिवा सर्वगतानान्ता गुणातीता सुनिष्कला ।
एकानेकविभागस्था ज्ञानरूपातिलालसा
śivā sarvagatānāntā guṇātītā suniṣkalā |
ekānekavibhāgasthā jñānarūpātilālasā
1,11.23
अनन्या निष्कले तत्त्वे संस्थिता तस्य तेजसा ।
स्वाभाविकी च तन्मूला प्रभा भानोरिवामला
ananyā niṣkale tattve saṃsthitā tasya tejasā |
svābhāvikī ca tanmūlā prabhā bhānorivāmalā
1,11.24
एका माहेश्वरी शक्तिरनेकोपाधियोगतः ।
परावरेण रूपेण क्रीडते तस्य सन्निधौ
ekā māheśvarī śaktiranekopādhiyogataḥ |
parāvareṇa rūpeṇa krīḍate tasya sannidhau
1,11.25
सेयं करोति सकलं तस्याः कार्यमिदं जगत् ।
न कार्यं नापि करणमीश्वरस्येति सूरयः
seyaṃ karoti sakalaṃ tasyāḥ kāryamidaṃ jagat |
na kāryaṃ nāpi karaṇamīśvarasyeti sūrayaḥ
1,11.26
चतस्त्रः शक्तयो देव्याः स्वरूपत्वेन संस्थिताः ।
अधिष्ठानवशात् तस्याः शृणुध्वं मुनिपुङ्गवाः
catastraḥ śaktayo devyāḥ svarūpatvena saṃsthitāḥ |
adhiṣṭhānavaśāt tasyāḥ śṛṇudhvaṃ munipuṅgavāḥ
1,11.27
शान्तिर्विद्या प्रतिष्ठा च निवृत्तिश्चेतिताः स्मृतः ।
चतुर्व्यूहस्ततो देवः प्रोच्यते परमेश्वरः
śāntirvidyā pratiṣṭhā ca nivṛttiścetitāḥ smṛtaḥ |
caturvyūhastato devaḥ procyate parameśvaraḥ
1,11.28
अनया परया देवः स्वात्मानन्दं समश्नुते ।
चतुर्ष्वपि च वेदेषु चतुर्मूर्तिर्महेश्वरः
anayā parayā devaḥ svātmānandaṃ samaśnute |
caturṣvapi ca vedeṣu caturmūrtirmaheśvaraḥ
1,11.29
अस्यास्त्वनादिसंसिद्धमैश्वर्यमतुलं महत् ।
तत्सम्बन्धादनन्ताया रुद्रेण परमात्मना
asyāstvanādisaṃsiddhamaiśvaryamatulaṃ mahat |
tatsambandhādanantāyā rudreṇa paramātmanā
1,11.30
सैषा सर्वेश्वरी देवी सर्वभूतप्रवर्तिका ।
प्रोच्यते भगवान् कालो हरिः प्राणो महेश्वरः
saiṣā sarveśvarī devī sarvabhūtapravartikā |
procyate bhagavān kālo hariḥ prāṇo maheśvaraḥ
1,11.31
तत्र सर्वमिदं प्रोतमोतं चैवाखिलं जगत् ।
स कालो ऽग्निर्हरो रुद्रो गीयते वेदवादिभिः
tatra sarvamidaṃ protamotaṃ caivākhilaṃ jagat |
sa kālo 'gnirharo rudro gīyate vedavādibhiḥ
1,11.32
कालः सृजति भूतानि कालः संहरते प्रजाः ।
सर्वे कालस्य वशगा न कालः कस्यचिद् वशे
kālaḥ sṛjati bhūtāni kālaḥ saṃharate prajāḥ |
sarve kālasya vaśagā na kālaḥ kasyacid vaśe
1,11.33
प्रधानं पुरुषस्तत्त्वं महानात्मा त्वहङ्कृतिः ।
कालेनान्यानि तत्त्वानि समाविष्टानि योगिना
pradhānaṃ puruṣastattvaṃ mahānātmā tvahaṅkṛtiḥ |
kālenānyāni tattvāni samāviṣṭāni yoginā
1,11.34
तस्य सर्वजगत्सूतिः शक्तिर्मायेति विश्रुता ।
तयेदं भ्रामयेदीशो मायावी पुरुषोत्तमः
tasya sarvajagatsūtiḥ śaktirmāyeti viśrutā |
tayedaṃ bhrāmayedīśo māyāvī puruṣottamaḥ
1,11.35
सैषा मायात्मिका शक्तिः सर्वाकारा सनातनी ।
वैश्वरूप्यं महेशस्य सर्वदा संप्रकाशयेत्
saiṣā māyātmikā śaktiḥ sarvākārā sanātanī |
vaiśvarūpyaṃ maheśasya sarvadā saṃprakāśayet
1,11.36
अन्याश्च शक्तयो मुख्यास्तस्य देवस्य निर्मिताः ।
ज्ञानशक्तिः क्रियाशक्तिः प्राणशक्तिरिति त्रयम्
anyāśca śaktayo mukhyāstasya devasya nirmitāḥ |
jñānaśaktiḥ kriyāśaktiḥ prāṇaśaktiriti trayam
1,11.37
सर्वासामेव शक्तीनां शक्तिमन्तो विनिर्मिताः ।
माययैवाथ विप्रेन्द्राः सा चानादिरनन्तया
sarvāsāmeva śaktīnāṃ śaktimanto vinirmitāḥ |
māyayaivātha viprendrāḥ sā cānādiranantayā
1,11.38
सर्वशक्त्यात्मिका माया दुर्निवारा दुरत्यया ।
मायावी सर्वशक्तीशः कालः कालकारः प्रभुः
sarvaśaktyātmikā māyā durnivārā duratyayā |
māyāvī sarvaśaktīśaḥ kālaḥ kālakāraḥ prabhuḥ
1,11.39
करोति कालः सकलं संहरेत् काल एव हि ।
कालः स्थापयते विश्वं कालाधीनमिदं जगत्
karoti kālaḥ sakalaṃ saṃharet kāla eva hi |
kālaḥ sthāpayate viśvaṃ kālādhīnamidaṃ jagat
1,11.40
लब्ध्वा देवाधिदेवस्य सन्निधिं परमेष्ठिनः ।
अनन्तस्याखिलेशस्य शंभोः कालात्मनः प्रभोः
labdhvā devādhidevasya sannidhiṃ parameṣṭhinaḥ |
anantasyākhileśasya śaṃbhoḥ kālātmanaḥ prabhoḥ
1,11.41
प्रधानं पुरुषो माया माया चैवं प्रपद्यते ।
एका सर्वगतानन्ता केवला निष्कला शिवा
pradhānaṃ puruṣo māyā māyā caivaṃ prapadyate |
ekā sarvagatānantā kevalā niṣkalā śivā
1,11.42
एका शक्तिः शिवैको ऽपि शक्तिमानुच्यते शिवः ।
शक्तयः शक्तिमन्तो ऽन्ये सर्वशक्तिसमुद्भवाः
ekā śaktiḥ śivaiko 'pi śaktimānucyate śivaḥ |
śaktayaḥ śaktimanto 'nye sarvaśaktisamudbhavāḥ
1,11.43
शक्तिशक्तिमतोर्भेदं वदन्ति परमार्थतः ।
अभेदं चानुपश्यन्ति योगिनस्तत्त्वचिन्तकाः
śaktiśaktimatorbhedaṃ vadanti paramārthataḥ |
abhedaṃ cānupaśyanti yoginastattvacintakāḥ
1,11.44
शक्तयो गिरजा देवी शक्तिमन्तो ऽथ शङ्करः ।
विशेषः कथ्यते चायं पुराणे ब्रह्मवादिभिः
śaktayo girajā devī śaktimanto 'tha śaṅkaraḥ |
viśeṣaḥ kathyate cāyaṃ purāṇe brahmavādibhiḥ
1,11.45
भोग्या विश्वेश्वरी देवी महेश्वरपतिव्रता ।
प्रोच्यते भगवान् भोक्ता कपर्दे नीललोहितः
bhogyā viśveśvarī devī maheśvarapativratā |
procyate bhagavān bhoktā kaparde nīlalohitaḥ
1,11.46
मन्ता विश्वेश्वरो देवः शङ्करो मन्मथान्तकः ।
प्रोच्यते मतिरीशानी मन्तव्या च विचारतः
mantā viśveśvaro devaḥ śaṅkaro manmathāntakaḥ |
procyate matirīśānī mantavyā ca vicārataḥ
1,11.47
इत्येतदखिलं विप्राः शक्तिशक्तिमदुद्भवम् ।
प्रोच्यते सर्ववेदेषु मुनिभिस्तत्त्वदर्शिभिः
ityetadakhilaṃ viprāḥ śaktiśaktimadudbhavam |
procyate sarvavedeṣu munibhistattvadarśibhiḥ
1,11.48
एतत् प्रदर्शितं दिव्यं देव्या माहात्म्यमुत्तमम् ।
सर्ववेदान्तवेदेषु निश्चितं ब्रह्मवादिभिः
etat pradarśitaṃ divyaṃ devyā māhātmyamuttamam |
sarvavedāntavedeṣu niścitaṃ brahmavādibhiḥ
1,11.49
एकं सर्वगतं सूक्ष्मं कूटस्थमचलं ध्रुवम् ।
योगिनस्तत् प्रपश्यन्ति महादेव्याः परं पदम्
ekaṃ sarvagataṃ sūkṣmaṃ kūṭasthamacalaṃ dhruvam |
yoginastat prapaśyanti mahādevyāḥ paraṃ padam
1,11.50
आनन्दमक्षरं ब्रह्म केवलं निष्कलं परम् ।
योगिनस्तत् प्रपश्यन्ति महादेव्याः परं पदम्
ānandamakṣaraṃ brahma kevalaṃ niṣkalaṃ param |
yoginastat prapaśyanti mahādevyāḥ paraṃ padam
1,11.51
परात्परतरं तत्त्वं शाश्वतं शिवमच्युतम् ।
अनन्तप्रकृतौ लीनं देव्यास्तत् परमं पदम्
parātparataraṃ tattvaṃ śāśvataṃ śivamacyutam |
anantaprakṛtau līnaṃ devyāstat paramaṃ padam
1,11.52
शुभं निरञ्जनं शुद्धं निर्गुणं द्वैतवर्जितम् ।
आत्मोपलब्धिविषयं देव्यास्तत् परमं पदम्
śubhaṃ nirañjanaṃ śuddhaṃ nirguṇaṃ dvaitavarjitam |
ātmopalabdhiviṣayaṃ devyāstat paramaṃ padam
1,11.53
सैषा धात्री विधात्री च परमानन्दमिच्छताम् ।
संसारतापानखिलान् निहन्तीश्वरसंश्रया
saiṣā dhātrī vidhātrī ca paramānandamicchatām |
saṃsāratāpānakhilān nihantīśvarasaṃśrayā
1,11.54
तस्माद् विमुक्तिमन्विच्छन् पार्वतीं परमेश्वरीम् ।
आश्रयेत् सर्वभावानामात्मभूतां शिवात्मिकाम्
tasmād vimuktimanvicchan pārvatīṃ parameśvarīm |
āśrayet sarvabhāvānāmātmabhūtāṃ śivātmikām
1,11.55
लब्ध्वा च पुत्रीं शर्वाणीं तपस्तप्त्वा सुदुश्चरम् ।
सभार्यः शरं यातः पार्वतीं परमेश्वरीम्
labdhvā ca putrīṃ śarvāṇīṃ tapastaptvā suduścaram |
sabhāryaḥ śaraṃ yātaḥ pārvatīṃ parameśvarīm
1,11.56
तां दृष्ट्वा जायमानां च स्वेच्छयैव वराननाम् ।
मेना हिमवतः पत्नी प्राहेदं पर्वतेश्वरम्
tāṃ dṛṣṭvā jāyamānāṃ ca svecchayaiva varānanām |
menā himavataḥ patnī prāhedaṃ parvateśvaram
1,11.57
मेनोवाच पश्य बालामिमां राजन् राजीवसदृशाननाम् ।
हिताय सर्वभूतानां जाता च तपसावयोः
menovāca paśya bālāmimāṃ rājan rājīvasadṛśānanām |
hitāya sarvabhūtānāṃ jātā ca tapasāvayoḥ
1,11.58
सो ऽपि दृष्ट्वा ततः पुत्रीं तरुणादित्यसन्निभाम् ।
कपर्दिनीं चतुर्वक्त्रां त्रिनेत्रामतिलालसाम्
so 'pi dṛṣṭvā tataḥ putrīṃ taruṇādityasannibhām |
kapardinīṃ caturvaktrāṃ trinetrāmatilālasām
1,11.59
अष्टहस्तां विशालाक्षीं चन्द्रावयवभूषणाम् ।
निर्गुणां सगुणां साक्षात् सदसद्व्यक्तिवर्जिताम्
aṣṭahastāṃ viśālākṣīṃ candrāvayavabhūṣaṇām |
nirguṇāṃ saguṇāṃ sākṣāt sadasadvyaktivarjitām
1,11.60
प्रणम्य शिरसा भूमौ तेजसा चातिविह्वलः ।
भीतः कृताञ्जलिस्तस्याः प्रोवाच परमेश्वरीम्
praṇamya śirasā bhūmau tejasā cātivihvalaḥ |
bhītaḥ kṛtāñjalistasyāḥ provāca parameśvarīm
1,11.61
हीमवानुवाच का त्वं देवि विशालाक्षि शशाङ्कावयवाङ्किते ।
न जाने त्वामहं वत्से यथावद् ब्रूहि पृच्छते
hīmavānuvāca kā tvaṃ devi viśālākṣi śaśāṅkāvayavāṅkite |
na jāne tvāmahaṃ vatse yathāvad brūhi pṛcchate
1,11.62
गिरीन्द्रवचनं श्रुत्वा ततः सा परमेश्वरी ।
व्याजहार महाशैलं योगिनामभयप्रदा
girīndravacanaṃ śrutvā tataḥ sā parameśvarī |
vyājahāra mahāśailaṃ yogināmabhayapradā
1,11.63
देव्युवाच मां विद्ध परमां शक्तिं परमेश्वरसमाश्रयाम् ।
अनन्यामव्ययामेकां यां पश्यन्ति मुमुक्षवः
devyuvāca māṃ viddha paramāṃ śaktiṃ parameśvarasamāśrayām |
ananyāmavyayāmekāṃ yāṃ paśyanti mumukṣavaḥ
1,11.64
अहं वै सर्वभावानात्मा सर्वान्तरा शिवा ।
शाश्वतैश्वर्यविज्ञानमूर्तिः सर्वप्रवर्तिका
ahaṃ vai sarvabhāvānātmā sarvāntarā śivā |
śāśvataiśvaryavijñānamūrtiḥ sarvapravartikā
1,11.65
अनन्तानन्तमहिमा संसारार्णवतारिणी ।
दिव्यं ददामि ते चक्षुः पश्य मे रूपमैश्वरम्
anantānantamahimā saṃsārārṇavatāriṇī |
divyaṃ dadāmi te cakṣuḥ paśya me rūpamaiśvaram
1,11.66
एतावदुक्त्वा विज्ञानं दत्त्वा हिमवते स्वयम् ।
स्वं रूपं दर्शयामास दिव्यं तत् पारमेश्वरम्
etāvaduktvā vijñānaṃ dattvā himavate svayam |
svaṃ rūpaṃ darśayāmāsa divyaṃ tat pārameśvaram
1,11.67
कोटिसूर्यप्रितीकाशं तेजोबिम्बं निराकुलम् ।
ज्वालामालासहस्त्राढ्यं कालानलशतोपमम्
koṭisūryapritīkāśaṃ tejobimbaṃ nirākulam |
jvālāmālāsahastrāḍhyaṃ kālānalaśatopamam
1,11.68
दंष्ट्राकरालं दुर्धर्ष जटामण्डलमण्डितम् ।
त्रिशूलवरहस्तं च घोररूपं भयानकम्
daṃṣṭrākarālaṃ durdharṣa jaṭāmaṇḍalamaṇḍitam |
triśūlavarahastaṃ ca ghorarūpaṃ bhayānakam
1,11.69
प्रशान्तं सौम्यवदनमनन्ताश्चर्यसंयुतम् ।
चन्द्रावयवलक्ष्माणं चन्द्रकोटिसमप्रभम्
praśāntaṃ saumyavadanamanantāścaryasaṃyutam |
candrāvayavalakṣmāṇaṃ candrakoṭisamaprabham
1,11.70
किरीटिनं गदाहस्तं नूपुरैरुपशोभितम् ।
दिव्यमाल्याम्बरधरं दिव्यगन्धानुलेपनम्
kirīṭinaṃ gadāhastaṃ nūpurairupaśobhitam |
divyamālyāmbaradharaṃ divyagandhānulepanam
1,11.71
शङ्खचक्रधरं काम्यं त्रिनेत्रं कृत्तिवाससम् ।
अण्डस्थं चाण्डबाह्यस्थं बाह्यमाभ्यन्तरं परम्
śaṅkhacakradharaṃ kāmyaṃ trinetraṃ kṛttivāsasam |
aṇḍasthaṃ cāṇḍabāhyasthaṃ bāhyamābhyantaraṃ param
1,11.72
सर्वशक्तिमयं शुभ्रं सर्वाकारं सनातनम् ।
ब्रह्मोन्द्रोपेन्द्रयोगीन्द्रैर्वन्द्यमानपदाम्बुजम्
sarvaśaktimayaṃ śubhraṃ sarvākāraṃ sanātanam |
brahmondropendrayogīndrairvandyamānapadāmbujam
1,11.73
सर्वतः पाणिपादान्तं सर्वतो ऽक्षिशिरोमुखम् ।
सर्वमावृत्य तिष्ठन्तं ददर्श परमेश्वरम्
sarvataḥ pāṇipādāntaṃ sarvato 'kṣiśiromukham |
sarvamāvṛtya tiṣṭhantaṃ dadarśa parameśvaram
1,11.74
दृष्ट्वा तदीदृशं रूपं देव्या माहेश्वरं परम् ।
भयेन च समाविष्टः स राजा हृष्टमानसः
dṛṣṭvā tadīdṛśaṃ rūpaṃ devyā māheśvaraṃ param |
bhayena ca samāviṣṭaḥ sa rājā hṛṣṭamānasaḥ
1,11.75
आत्मन्याधाय चात्मानमोङ्कारं समनुस्मरन् ।
नाम्नामष्टसहस्त्रेण तुष्टाव परमेश्वरीम्
ātmanyādhāya cātmānamoṅkāraṃ samanusmaran |
nāmnāmaṣṭasahastreṇa tuṣṭāva parameśvarīm
1,11.76
हीमवानुवाच शिवोमा परमा शक्तिरनन्ता निष्कलामला ।
शान्ता माहेश्वरी नित्या शाश्वती परमाक्षरा
hīmavānuvāca śivomā paramā śaktiranantā niṣkalāmalā |
śāntā māheśvarī nityā śāśvatī paramākṣarā
1,11.77
अचिन्त्या केवलानन्त्या शिवात्मा परमात्मिका ।
अनादिरव्यया शुद्धा देवात्मा सर्वगाचला
acintyā kevalānantyā śivātmā paramātmikā |
anādiravyayā śuddhā devātmā sarvagācalā
1,11.78
एकानेकविभागस्था मायातीता सुनिर्मला ।
महामाहेश्वरी सत्या महादेवी निरञ्जना
ekānekavibhāgasthā māyātītā sunirmalā |
mahāmāheśvarī satyā mahādevī nirañjanā
1,11.79
काष्ठा सर्वान्तरस्था च चिच्छक्तिरतिलालसा ।
नन्दा सर्वात्मिका विद्या ज्योतीरूपामृताक्षरा
kāṣṭhā sarvāntarasthā ca cicchaktiratilālasā |
nandā sarvātmikā vidyā jyotīrūpāmṛtākṣarā
1,11.80
शान्तिः प्रतिष्ठा सर्वेषां निवृत्तिरमृतप्रदा ।
व्योममूर्तिर्व्योमलया व्योमाधाराच्युतामरा
śāntiḥ pratiṣṭhā sarveṣāṃ nivṛttiramṛtapradā |
vyomamūrtirvyomalayā vyomādhārācyutāmarā
1,11.81
अनादिनिधनामोघा कारणात्मा कलाकला ।
क्रतुः प्रथमजा नाभिरमृतस्यात्मसंश्रया
anādinidhanāmoghā kāraṇātmā kalākalā |
kratuḥ prathamajā nābhiramṛtasyātmasaṃśrayā
1,11.82
प्राणेश्वरप्रिया माता महामहिषघातिनी ।
प्राणेश्वरी प्राणरूपा प्रधानपुरुषेश्वरी
prāṇeśvarapriyā mātā mahāmahiṣaghātinī |
prāṇeśvarī prāṇarūpā pradhānapuruṣeśvarī
1,11.83
सर्वशक्तिकलाकारा ज्योत्स्ना द्योर्महिमास्पदा ।
सर्वकार्यनियन्त्री च सर्वभूतेश्वरेश्वरी
sarvaśaktikalākārā jyotsnā dyormahimāspadā |
sarvakāryaniyantrī ca sarvabhūteśvareśvarī
1,11.84
अनादिरव्यक्तगुहा महानन्दा सनातनी ।
आकाशयोनिर्योगस्था महायोगेश्वरेश्वरी
anādiravyaktaguhā mahānandā sanātanī |
ākāśayoniryogasthā mahāyogeśvareśvarī
1,11.85
महामाया सुदुष्पूरा मूलप्रकृतिरीश्वरी ।
संसारयोनिः सकला सर्वशक्तिसमुद्भवा
mahāmāyā suduṣpūrā mūlaprakṛtirīśvarī |
saṃsārayoniḥ sakalā sarvaśaktisamudbhavā
1,11.86
संसारपारा दुर्वारा दुर्निरोक्ष्या दुरासदा ।
प्राणशक्तिः प्रणविद्या योगिनी परमा कला
saṃsārapārā durvārā durnirokṣyā durāsadā |
prāṇaśaktiḥ praṇavidyā yoginī paramā kalā
1,11.87
महाविभूतिर्दुर्धर्षा मूलप्रकृतिसंभवा ।
अनाद्यनन्तविभवा परार्था पुरुषारणिः
mahāvibhūtirdurdharṣā mūlaprakṛtisaṃbhavā |
anādyanantavibhavā parārthā puruṣāraṇiḥ
1,11.88
सर्गस्थित्यन्तकरणी सुदुर्वाच्या दुरत्यया ।
शब्दयोनिः शब्दमयी नादाख्या नादविग्रहा
sargasthityantakaraṇī sudurvācyā duratyayā |
śabdayoniḥ śabdamayī nādākhyā nādavigrahā
1,11.89
प्रधानपुरुषातीता प्रधानपुरुषात्मिका ।
पुराणी चिन्मयी पुंसामादिः पुरुषरूपिणी
pradhānapuruṣātītā pradhānapuruṣātmikā |
purāṇī cinmayī puṃsāmādiḥ puruṣarūpiṇī
1,11.90
भूतान्तरात्मा कूटस्था महापुरुषसंज्ञिता ।
जन्ममृत्युजरातीता सर्वशक्तिसमन्विता
bhūtāntarātmā kūṭasthā mahāpuruṣasaṃjñitā |
janmamṛtyujarātītā sarvaśaktisamanvitā
1,11.91
व्यापिनी चानवच्छिन्ना प्रधानानुप्रवेशिनी ।
क्षेत्रज्ञशक्तिरव्यक्तलक्षणा मलवर्जिता
vyāpinī cānavacchinnā pradhānānupraveśinī |
kṣetrajñaśaktiravyaktalakṣaṇā malavarjitā
1,11.92
अनादिमायसंभिन्ना त्रितत्त्वा प्रकृतिर्गुहा ।
महामायासमुत्पन्ना तामसी पौरुषी ध्रुवा
anādimāyasaṃbhinnā tritattvā prakṛtirguhā |
mahāmāyāsamutpannā tāmasī pauruṣī dhruvā
1,11.93
व्यक्ताव्यक्तात्मिकाकृष्णा रक्ताशुक्ला प्रसूतिका ।
अकार्या कार्यजननी नित्यं प्रसवधर्मिणी
vyaktāvyaktātmikākṛṣṇā raktāśuklā prasūtikā |
akāryā kāryajananī nityaṃ prasavadharmiṇī
1,11.94
सर्गप्रलयनिर्मुक्ता सृष्टिस्थित्यन्तधर्मिणी ।
ब्रह्मगर्भा चतुर्विशा पद्मनाभाच्युतात्मिका
sargapralayanirmuktā sṛṣṭisthityantadharmiṇī |
brahmagarbhā caturviśā padmanābhācyutātmikā
1,11.95
वैद्युती शाश्वती योनिर्जगन्मातेश्वरप्रिया ।
सर्वाधारा महारूपा सर्वैश्वर्यसमन्विता
vaidyutī śāśvatī yonirjaganmāteśvarapriyā |
sarvādhārā mahārūpā sarvaiśvaryasamanvitā
1,11.96
विश्वरूपा महागर्भा विश्वेशेच्छानुवर्तिनी ।
महीयसी ब्रह्मयोनिर्महालक्ष्मीसमुद्भावा
viśvarūpā mahāgarbhā viśveśecchānuvartinī |
mahīyasī brahmayonirmahālakṣmīsamudbhāvā
1,11.97
महाविमानमध्यस्था महानिद्रात्महेतुका ।
सर्वसाधारणी सूक्ष्मा ह्यविद्या पारमार्थिका
mahāvimānamadhyasthā mahānidrātmahetukā |
sarvasādhāraṇī sūkṣmā hyavidyā pāramārthikā
1,11.98
अनन्तरूपानन्तस्था देवी पुरुषमोहिनी ।
अनेकाकारसंस्थाना कालत्रयविवर्जिता
anantarūpānantasthā devī puruṣamohinī |
anekākārasaṃsthānā kālatrayavivarjitā
1,11.99
ब्रह्मजन्मा हरेर्मूर्तिर्ब्रह्मविष्णुशिवात्मिका ।
ब्रह्मेशविष्णुजननी ब्रह्माख्या ब्रह्मसंश्रया
brahmajanmā harermūrtirbrahmaviṣṇuśivātmikā |
brahmeśaviṣṇujananī brahmākhyā brahmasaṃśrayā
1,11.100
व्यक्ता प्रथमजा ब्राह्मी महती ज्ञानरूपिणी ।
वैराग्यैश्वर्यधर्मात्मा ब्रह्ममूर्तिर्हृदिस्थिता ।
अपांयोनिः स्वयंभूतिर्मानसी तत्त्वसंभवा
vyaktā prathamajā brāhmī mahatī jñānarūpiṇī |
vairāgyaiśvaryadharmātmā brahmamūrtirhṛdisthitā |
apāṃyoniḥ svayaṃbhūtirmānasī tattvasaṃbhavā
1,11.101
ईश्वराणी च शर्वाणी शङ्करार्धशरीरिणी ।
भवानी चैव रुद्राणी महालक्ष्मीरथाम्बिका
īśvarāṇī ca śarvāṇī śaṅkarārdhaśarīriṇī |
bhavānī caiva rudrāṇī mahālakṣmīrathāmbikā
1,11.102
महेश्वरसमुत्पन्ना भुक्तिमुक्तिफलप्रदा ।
सर्वेश्वरी सर्ववन्द्या नित्यं मुदितमानसा
maheśvarasamutpannā bhuktimuktiphalapradā |
sarveśvarī sarvavandyā nityaṃ muditamānasā
1,11.103
ब्रह्मेन्द्रोपेन्द्रनमिता शङ्करेच्छानुवर्तिनी ।
ईश्वरार्धासनगता महेश्वरपतिव्रता
brahmendropendranamitā śaṅkarecchānuvartinī |
īśvarārdhāsanagatā maheśvarapativratā
1,11.104
सकृद्विभाविता सर्वा समुद्रपरिशोषिणी ।
पार्वती हिमवत्पुत्री परमानन्ददायिनी
sakṛdvibhāvitā sarvā samudrapariśoṣiṇī |
pārvatī himavatputrī paramānandadāyinī
1,11.105
गुणाढ्या योगजा योग्या ज्ञानमूर्तिर्विकासिनी ।
सावित्रीकमला लक्ष्मीः श्रीरनन्तोरसि स्थिता
guṇāḍhyā yogajā yogyā jñānamūrtirvikāsinī |
sāvitrīkamalā lakṣmīḥ śrīranantorasi sthitā
1,11.106
सरोजनिलया मुद्रा योगनिद्रा सुरार्दिना ।
सरस्वती सर्वविद्या जगज्ज्येष्ठा सुमङ्गला
sarojanilayā mudrā yoganidrā surārdinā |
sarasvatī sarvavidyā jagajjyeṣṭhā sumaṅgalā
1,11.107
वाग्देवी वरदा वाच्या कीर्तिः सर्वार्थसाधिका ।
योगीश्वरी ब्रह्मविद्या महाविद्या सुशोभना
vāgdevī varadā vācyā kīrtiḥ sarvārthasādhikā |
yogīśvarī brahmavidyā mahāvidyā suśobhanā
1,11.108
गुह्यविद्यात्मविद्या च धर्मविद्यात्मभाविता ।
स्वाहा विश्वंभरा सिद्धिः स्वधा मेधा धृतिः श्रुतिः
guhyavidyātmavidyā ca dharmavidyātmabhāvitā |
svāhā viśvaṃbharā siddhiḥ svadhā medhā dhṛtiḥ śrutiḥ
1,11.109
नीतिः सुनीतिः सुकृतिर्माधवी नरवाहिनी ।
अजा विभावरी सौम्या भोगिनी भोगदायिनी
nītiḥ sunītiḥ sukṛtirmādhavī naravāhinī |
ajā vibhāvarī saumyā bhoginī bhogadāyinī
1,11.110
शोभा वंशकरी लोला मालिनी परमेष्ठिनी ।
त्रैलोक्यसुन्दरी रम्या सुन्दरी कामचारिणी
śobhā vaṃśakarī lolā mālinī parameṣṭhinī |
trailokyasundarī ramyā sundarī kāmacāriṇī
1,11.111
महानुभावा सत्त्वस्था महामहिषमर्दनी ।
पद्ममाला पापहरा विचित्रा मुकुटानना
mahānubhāvā sattvasthā mahāmahiṣamardanī |
padmamālā pāpaharā vicitrā mukuṭānanā
1,11.112
निर्यन्त्रा यन्त्रवाहस्था नन्दिनी भद्रकालिका ।
आदित्यवर्णा कौमारी मयूरवरवाहिनी
niryantrā yantravāhasthā nandinī bhadrakālikā |
ādityavarṇā kaumārī mayūravaravāhinī
1,11.113
निर्यन्त्रा यन्त्रवाहस्था नन्दिनी भद्रकालिका ।
आदित्यवर्णा कौमारी मयूरवरवाहिनी
niryantrā yantravāhasthā nandinī bhadrakālikā |
ādityavarṇā kaumārī mayūravaravāhinī
1,11.114
वृषासनगता गौरो महाकाली सुरार्चिता ।
अदितिर्नियता रौद्री पद्मगर्भा विवाहना
vṛṣāsanagatā gauro mahākālī surārcitā |
aditirniyatā raudrī padmagarbhā vivāhanā
1,11.115
विरूपाक्षी लेलिहाना महापुरनिवासिनी ।
महाफलानवद्याङ्गी कामपूरा विभावरी
virūpākṣī lelihānā mahāpuranivāsinī |
mahāphalānavadyāṅgī kāmapūrā vibhāvarī
1,11.116
विचित्ररत्नमुकुटा प्रणतार्तिप्रभञ्जनी ।
कौशिकी कर्षणी रात्रिस्त्रिदशार्तिविनाशिनी
vicitraratnamukuṭā praṇatārtiprabhañjanī |
kauśikī karṣaṇī rātristridaśārtivināśinī
1,11.117
बहुरूपा सुरूपा च विरूपा रूपवर्जिता ।
भक्तार्तिशमनी भव्या भवभावविनाशनी
bahurūpā surūpā ca virūpā rūpavarjitā |
bhaktārtiśamanī bhavyā bhavabhāvavināśanī
1,11.118
निर्गुणा नित्यविभवा निः सारा निरपत्रपा ।
यशस्विनी सामगीतिर्भवाङ्गनिलयालया
nirguṇā nityavibhavā niḥ sārā nirapatrapā |
yaśasvinī sāmagītirbhavāṅganilayālayā
1,11.119
दीक्षा विद्याधरी दीप्ता महेन्द्रविनिपातिनी ।
सर्वातिशायिनी विद्या सर्वसिद्धिप्रदायिनी
dīkṣā vidyādharī dīptā mahendravinipātinī |
sarvātiśāyinī vidyā sarvasiddhipradāyinī
1,11.120
सर्वेश्वरप्रिया तार्क्ष्या समुद्रान्तरवासिनी ।
अकलङ्का निराधारा नित्यसिद्धा निरामया
sarveśvarapriyā tārkṣyā samudrāntaravāsinī |
akalaṅkā nirādhārā nityasiddhā nirāmayā
1,11.121
कामधेनुर्बृहद्गर्भा धीमती मोहनाशिनी ।
निः सङ्कल्पा निरातङ्का विनया विनयप्रदा
kāmadhenurbṛhadgarbhā dhīmatī mohanāśinī |
niḥ saṅkalpā nirātaṅkā vinayā vinayapradā
1,11.122
ज्वालामालासहस्त्राढ्या देवदेवी मनोन्मनी ।
महाभगवती दुर्गा वासुदेवसमुद्भवा
jvālāmālāsahastrāḍhyā devadevī manonmanī |
mahābhagavatī durgā vāsudevasamudbhavā
1,11.123
महेन्द्रोपेन्द्रभगिनी भक्तिगम्या परावरा ।
ज्ञानज्ञेया जरातीता वेदान्तविषया गतिः
mahendropendrabhaginī bhaktigamyā parāvarā |
jñānajñeyā jarātītā vedāntaviṣayā gatiḥ
1,11.124
दक्षिणा दहना दाह्या सर्वभूतनमस्कृता ।
योगमाया विभावज्ञा महामाया महीयसी
dakṣiṇā dahanā dāhyā sarvabhūtanamaskṛtā |
yogamāyā vibhāvajñā mahāmāyā mahīyasī
1,11.125
संध्या सर्वसमुद्भूतिर्ब्रह्मवृक्षाश्रयानतिः ।
बीजाङ्कुरसमुद्भूतिर्महाशक्तिर्महामतिः
saṃdhyā sarvasamudbhūtirbrahmavṛkṣāśrayānatiḥ |
bījāṅkurasamudbhūtirmahāśaktirmahāmatiḥ
1,11.126
ख्यातिः प्रज्ञा चितिः संवित् महाभोगीन्द्रशायिनी ।
विकृतिः शांसरी शास्त्री गणगन्धर्वसेविता
khyātiḥ prajñā citiḥ saṃvit mahābhogīndraśāyinī |
vikṛtiḥ śāṃsarī śāstrī gaṇagandharvasevitā
1,11.127
वैश्वानरी महाशाला देवसेना गुहप्रिया ।
महारात्रिः शिवानन्दा शची दुः स्वप्ननाशिनी
vaiśvānarī mahāśālā devasenā guhapriyā |
mahārātriḥ śivānandā śacī duḥ svapnanāśinī
1,11.128
इज्या पूज्या जगद्धात्री दुर्विज्ञेया सुरूपिणी ।
गुहाम्बिका गुणोत्पत्तिर्महापीठा मरुत्सुता
ijyā pūjyā jagaddhātrī durvijñeyā surūpiṇī |
guhāmbikā guṇotpattirmahāpīṭhā marutsutā
1,11.129
हव्यवाहान्तरागादिः हव्यवाहसमुद्भवा ।
जगद्योनिर्जगन्माता जन्ममृत्युजरातिगा
havyavāhāntarāgādiḥ havyavāhasamudbhavā |
jagadyonirjaganmātā janmamṛtyujarātigā
1,11.130
बुद्धिमाता बुद्धिमती पुरुषान्तरवासिनी ।
तरस्विनी समाधिस्था त्रिनेत्रा दिविसंस्थिता
buddhimātā buddhimatī puruṣāntaravāsinī |
tarasvinī samādhisthā trinetrā divisaṃsthitā
1,11.131
सर्वेन्द्रियमनोमाता सर्वभूतहृदि स्थिता ।
संसारतारिणी विद्या ब्रह्मवादिमनोलया
sarvendriyamanomātā sarvabhūtahṛdi sthitā |
saṃsāratāriṇī vidyā brahmavādimanolayā
1,11.132
ब्रह्माणी बृहती ब्राह्मी ब्रह्मभूता भवारणिः ।
हिरण्मयी महारात्रिः संसारपरिवर्तिका
brahmāṇī bṛhatī brāhmī brahmabhūtā bhavāraṇiḥ |
hiraṇmayī mahārātriḥ saṃsāraparivartikā
1,11.133
सुमालिनी सुरूपा च भाविनी तारिणी प्रभा ।
उन्मीलनी सर्वसहा सर्वप्रत्ययसाक्षिणी
sumālinī surūpā ca bhāvinī tāriṇī prabhā |
unmīlanī sarvasahā sarvapratyayasākṣiṇī
1,11.134
सुसौम्या चन्द्रवदना ताण्डवासक्तमानसा ।
सत्त्वशुद्धिकरी शुद्धिर्मलत्रयविनाशिनी
susaumyā candravadanā tāṇḍavāsaktamānasā |
sattvaśuddhikarī śuddhirmalatrayavināśinī
1,11.135
जगत्प्रिया जगन्मूर्तिस्त्रिमूर्तिरमृताश्रया ।
निराश्रया निराहारा निरङ्कुरवनोद्भवा
jagatpriyā jaganmūrtistrimūrtiramṛtāśrayā |
nirāśrayā nirāhārā niraṅkuravanodbhavā
1,11.136
चन्द्रहस्ता विचित्राङ्गी स्त्रग्विणी पद्मधारिणी ।
परावरविधानज्ञा महापुरुषपूर्वजा
candrahastā vicitrāṅgī stragviṇī padmadhāriṇī |
parāvaravidhānajñā mahāpuruṣapūrvajā
1,11.137
विद्येश्वरप्रिया विद्या विद्युज्जिह्वा जितश्रमा ।
विद्यामयी सहस्त्राक्षी सहस्त्रवदनात्मजा
vidyeśvarapriyā vidyā vidyujjihvā jitaśramā |
vidyāmayī sahastrākṣī sahastravadanātmajā
1,11.138
सहस्त्ररश्मिः सत्त्वस्था महेश्वरपदाश्रया ।
क्षालिनी सन्मयी व्याप्ता तैजसी पद्मबोधिका
sahastraraśmiḥ sattvasthā maheśvarapadāśrayā |
kṣālinī sanmayī vyāptā taijasī padmabodhikā
1,11.139
महामायाश्रया मान्या महादेवमनोरमा ।
व्योमलक्ष्मीः सिहरथा चेकितानामितप्रभा
mahāmāyāśrayā mānyā mahādevamanoramā |
vyomalakṣmīḥ siharathā cekitānāmitaprabhā
1,11.140
वीरेश्वरी विमानस्था विशोकाशोकनाशिनी ।
अनाहता कुण्डलिना नलिनी पद्मवासिनी
vīreśvarī vimānasthā viśokāśokanāśinī |
anāhatā kuṇḍalinā nalinī padmavāsinī
1,11.141
सदानन्दा सदाकीर्तिः सर्वभूताश्रयस्थिता ।
वाग्देवता ब्रह्मकला कलातीता कलारणिः
sadānandā sadākīrtiḥ sarvabhūtāśrayasthitā |
vāgdevatā brahmakalā kalātītā kalāraṇiḥ
1,11.142
ब्रह्मश्रीर्ब्रह्महृदया ब्रह्मविष्णुशिवप्रिया ।
व्योमशक्तिः क्रियाशक्तिर्ज्ञानशक्तिः परागतिः
brahmaśrīrbrahmahṛdayā brahmaviṣṇuśivapriyā |
vyomaśaktiḥ kriyāśaktirjñānaśaktiḥ parāgatiḥ
1,11.143
क्षोभिका बन्धिका भेद्या भेदाभेदविवर्जिता ।
अभिन्नाभिन्नसंस्थाना वंशिनी वंशहारिणी
kṣobhikā bandhikā bhedyā bhedābhedavivarjitā |
abhinnābhinnasaṃsthānā vaṃśinī vaṃśahāriṇī
1,11.144
गुह्यशक्तिर्गुणातीता सर्वदा सर्वतोमुखी ।
भगिनी भगवत्पत्नी सकला कालकारिणी
guhyaśaktirguṇātītā sarvadā sarvatomukhī |
bhaginī bhagavatpatnī sakalā kālakāriṇī
1,11.145
सर्ववित् सर्वतोभद्रा गुह्यातीता गुहारणिः ।
प्रक्रिया योगमाता च गङ्गा विश्वेश्वरेश्वरी
sarvavit sarvatobhadrā guhyātītā guhāraṇiḥ |
prakriyā yogamātā ca gaṅgā viśveśvareśvarī
1,11.146
कपिला कापिला कान्ताकनकाभाकलान्तरा ।
पुण्या पुष्करिणी भोक्त्री पुरन्दरपुरस्सरा
kapilā kāpilā kāntākanakābhākalāntarā |
puṇyā puṣkariṇī bhoktrī purandarapurassarā
1,11.147
पोषणी परमैश्वर्यभूतिदा भूतिभूषणा ।
पञ्चब्रह्मसमुत्पत्तिः परमार्थार्थविग्रहा
poṣaṇī paramaiśvaryabhūtidā bhūtibhūṣaṇā |
pañcabrahmasamutpattiḥ paramārthārthavigrahā
1,11.148
धर्मोदया भानुमती योगिज्ञेय मनोजवा ।
मनोहरा मनोरक्षा तापसी वेदरूपिणी
dharmodayā bhānumatī yogijñeya manojavā |
manoharā manorakṣā tāpasī vedarūpiṇī
1,11.149
वेदशक्तिर्वेदमाता वेदविद्याप्रकाशिनी ।
योगेश्वरेश्वरी माता महाशक्तिर्मनोमयी
vedaśaktirvedamātā vedavidyāprakāśinī |
yogeśvareśvarī mātā mahāśaktirmanomayī
1,11.150
विश्वावस्था वियन्मूर्तिर्विद्युन्माला विहायसी ।
किंनरी सुरभी वन्द्या नन्दिनी नन्दिवल्लभा
viśvāvasthā viyanmūrtirvidyunmālā vihāyasī |
kiṃnarī surabhī vandyā nandinī nandivallabhā
1,11.151
भारती परमानन्दा परापरविभेदिका ।
सर्वप्रहरणोपेता काम्या कामेश्वरेश्वरी
bhāratī paramānandā parāparavibhedikā |
sarvapraharaṇopetā kāmyā kāmeśvareśvarī
1,11.152
अचिन्त्याचिन्त्यविभवा हृल्लेखा कनकप्रभा ।
कूष्माण्डी धनरत्नाढ्या सुगन्धा गन्धायिनी
acintyācintyavibhavā hṛllekhā kanakaprabhā |
kūṣmāṇḍī dhanaratnāḍhyā sugandhā gandhāyinī
1,11.153
त्रिविक्रमपदोद्भूता धनुष्पाणिः शिवोदया ।
सुदुर्लभा धनाद्यक्षा धन्या पिङ्गललोचना
trivikramapadodbhūtā dhanuṣpāṇiḥ śivodayā |
sudurlabhā dhanādyakṣā dhanyā piṅgalalocanā
1,11.154
शान्तिः प्रभावती दीप्तिः पङ्कजायतलोचना ।
आद्या हृत्कमलोद्भूता गवां मता रणप्रिया
śāntiḥ prabhāvatī dīptiḥ paṅkajāyatalocanā |
ādyā hṛtkamalodbhūtā gavāṃ matā raṇapriyā
1,11.155
सत्क्रिया गिरिजा शुद्धा नित्यपुष्टा निरन्तरा ।
दुर्गाकात्यायनीचण्डी चर्चिका शान्तविग्रहा
satkriyā girijā śuddhā nityapuṣṭā nirantarā |
durgākātyāyanīcaṇḍī carcikā śāntavigrahā
1,11.156
हिरण्यवर्णा रजनी जगद्यन्त्रप्रवर्तिका ।
मन्दराद्रिनिवासा च शारदा स्वर्णमालिनी
hiraṇyavarṇā rajanī jagadyantrapravartikā |
mandarādrinivāsā ca śāradā svarṇamālinī
1,11.157
रत्नमाला रत्नगर्भा पृथ्वी विश्वप्रमाथिनी ।
पद्मानना पद्मनिभा नित्यतुष्टामृतोद्भवा
ratnamālā ratnagarbhā pṛthvī viśvapramāthinī |
padmānanā padmanibhā nityatuṣṭāmṛtodbhavā
1,11.158
धुन्वती दुः प्रकम्प्या च सूर्यमाता दृषद्वती ।
महेन्द्रभगिनी मान्या वरेण्या वरदर्पिता
dhunvatī duḥ prakampyā ca sūryamātā dṛṣadvatī |
mahendrabhaginī mānyā vareṇyā varadarpitā
1,11.159
कल्याणी कमला रामा पञ्चभूता वरप्रदा ।
वाच्या वरेश्वरी वन्द्या दुर्जया दुरतिक्रमा
kalyāṇī kamalā rāmā pañcabhūtā varapradā |
vācyā vareśvarī vandyā durjayā duratikramā
1,11.160
कालरात्रिर्महावेगा वीरभद्रप्रिया हिता ।
भद्रकाली जगन्माता भक्तानां भद्रदायिनी
kālarātrirmahāvegā vīrabhadrapriyā hitā |
bhadrakālī jaganmātā bhaktānāṃ bhadradāyinī
1,11.161
कराला पिङ्गलाकारा नामभेदामहामदा ।
यशस्विनी यशोदा च षडध्वपरिवर्तिका
karālā piṅgalākārā nāmabhedāmahāmadā |
yaśasvinī yaśodā ca ṣaḍadhvaparivartikā
1,11.162
शङ्खिनी पद्मिनी सांख्या सांख्ययोगप्रवर्तिका ।
चैत्रा संवत्सरारूढा जगत्संपूरणीन्द्रजा
śaṅkhinī padminī sāṃkhyā sāṃkhyayogapravartikā |
caitrā saṃvatsarārūḍhā jagatsaṃpūraṇīndrajā
1,11.163
शुम्भारिः खेचरीस्वस्था कम्बुग्रीवा कलिप्रिया ।
खगध्वजी खगारूढा परार्घ्या परमालिनी
śumbhāriḥ khecarīsvasthā kambugrīvā kalipriyā |
khagadhvajī khagārūḍhā parārghyā paramālinī
1,11.164
ऐश्वर्यवर्त्मनिलया विरक्ता गरुडासना ।
जयन्ती हृद्गुहा रम्या गह्विरेष्ठा गणाग्रणीः
aiśvaryavartmanilayā viraktā garuḍāsanā |
jayantī hṛdguhā ramyā gahvireṣṭhā gaṇāgraṇīḥ
1,11.165
संकल्पसिद्धा साम्यस्था सर्वविज्ञानदायिनी ।
कलिकल्पषहन्त्री च गुह्योपनिषदुत्तमा
saṃkalpasiddhā sāmyasthā sarvavijñānadāyinī |
kalikalpaṣahantrī ca guhyopaniṣaduttamā
1,11.166
निष्ठा दृष्टिः स्मृतिर्व्याप्तिः पुष्टिस्तुष्टिः क्रियावती ।
विश्वामरेश्वरेशाना भुक्तिर्मुक्तीः शिवामृता
niṣṭhā dṛṣṭiḥ smṛtirvyāptiḥ puṣṭistuṣṭiḥ kriyāvatī |
viśvāmareśvareśānā bhuktirmuktīḥ śivāmṛtā
1,11.167
लोहिता सर्पमाला च भीषणी वनमालिनी ।
अनन्तशयनानन्या नरनारायणोद्भवा
lohitā sarpamālā ca bhīṣaṇī vanamālinī |
anantaśayanānanyā naranārāyaṇodbhavā
1,11.168
नृसिंही दैत्यमथनी शङ्खचक्रगदाधरा ।
संकर्षणसमुत्पत्तिरम्बिकापादसंश्रया
nṛsiṃhī daityamathanī śaṅkhacakragadādharā |
saṃkarṣaṇasamutpattirambikāpādasaṃśrayā
1,11.169
महाज्वाला महामूर्तिः सुमूर्तिः सर्वकामधुक् ।
सुप्रभा सुस्तना गौरी धर्मकामार्थमोक्षदा
mahājvālā mahāmūrtiḥ sumūrtiḥ sarvakāmadhuk |
suprabhā sustanā gaurī dharmakāmārthamokṣadā
1,11.170
भ्रूमध्यनिलया पूर्वा पुराणपुरुषारणिः ।
महाविभूतिदा मध्या सरोजनयना समा
bhrūmadhyanilayā pūrvā purāṇapuruṣāraṇiḥ |
mahāvibhūtidā madhyā sarojanayanā samā
1,11.171
अष्टादशभुजानाद्या नीलोत्पलदलप्रभा ।
सर्वशक्त्यासनारूढा धर्माधर्मार्थवर्जिता
aṣṭādaśabhujānādyā nīlotpaladalaprabhā |
sarvaśaktyāsanārūḍhā dharmādharmārthavarjitā
1,11.172
वैराग्यज्ञाननिरता निरालोका निरिन्द्रिया ।
विचित्रगहनाधारा शाश्वतस्थानवासिनी
vairāgyajñānaniratā nirālokā nirindriyā |
vicitragahanādhārā śāśvatasthānavāsinī
1,11.173
स्थानेश्वरी निरानन्दा त्रिशूलवरधारिणी ।
अशेषदेवतामूर्तिर्देवता वरदेवता ।
गणाम्बिका गिरेः पुत्री निशुम्भविनिपातिनी
sthāneśvarī nirānandā triśūlavaradhāriṇī |
aśeṣadevatāmūrtirdevatā varadevatā |
gaṇāmbikā gireḥ putrī niśumbhavinipātinī
1,11.174
अवर्ण वर्णरहिता निवर्णा बीजसंभवा ।
अनन्तवर्णानन्यस्था शङ्करी शान्तमानसा
avarṇa varṇarahitā nivarṇā bījasaṃbhavā |
anantavarṇānanyasthā śaṅkarī śāntamānasā
1,11.175
अगोत्रा गोमती गोप्त्री गुह्यरूपा गुणोत्तरा ।
गौर्गोर्गव्यप्रिया गौणी गणेश्वरनमस्कृता
agotrā gomatī goptrī guhyarūpā guṇottarā |
gaurgorgavyapriyā gauṇī gaṇeśvaranamaskṛtā
1,11.176
सत्यमात्रा सत्यसंधा त्रिसंध्या संधिवर्जिता ।
सर्ववादाश्रया संख्या संख्ययोगसमुद्भवा
satyamātrā satyasaṃdhā trisaṃdhyā saṃdhivarjitā |
sarvavādāśrayā saṃkhyā saṃkhyayogasamudbhavā
1,11.177
असंख्येयाप्रमेयाख्या शून्या शुद्धकुलोद्भवा ।
बिन्दुनादसमुत्पत्तिः शंभुवामा शशिप्रभा
asaṃkhyeyāprameyākhyā śūnyā śuddhakulodbhavā |
bindunādasamutpattiḥ śaṃbhuvāmā śaśiprabhā
1,11.178
विसङ्गा भेदरहिता मनोज्ञा मधुसूदनी ।
महाश्रीः श्रीसमुत्पत्तिस्तमः पारे प्रतिष्ठिता
visaṅgā bhedarahitā manojñā madhusūdanī |
mahāśrīḥ śrīsamutpattistamaḥ pāre pratiṣṭhitā
Chapter 1.11 (part 2/2)
1,11.179
त्रितत्त्वमाता त्रिविधा सुसूक्ष्मपदसंश्रया ।
शान्त्यतीता मलातीता निर्विकारा निराश्रया
tritattvamātā trividhā susūkṣmapadasaṃśrayā |
śāntyatītā malātītā nirvikārā nirāśrayā
1,11.180
शिवाख्या चित्तनिलया शिवज्ञानस्वरूपिणी ।
दैत्यदानवनिर्मात्री काश्यपी कालकल्पिका
śivākhyā cittanilayā śivajñānasvarūpiṇī |
daityadānavanirmātrī kāśyapī kālakalpikā
1,11.181
शास्त्रयोनिः क्रियामूर्तिश्चतुर्वर्गप्रदर्शिका ।
नारायणी नरोद्भूतिः कौमुदी लिङ्गधारिणी
śāstrayoniḥ kriyāmūrtiścaturvargapradarśikā |
nārāyaṇī narodbhūtiḥ kaumudī liṅgadhāriṇī
1,11.182
कामुकी ललिता भावा परापरविभूतिदा ।
परान्तजातमहिमा बडवा वामलोचना
kāmukī lalitā bhāvā parāparavibhūtidā |
parāntajātamahimā baḍavā vāmalocanā
1,11.183
सुभद्रा देवकी सीता वेदवेदाङ्गपारगा ।
मनस्विनी मन्युमाता महामन्युसमुद्भवा
subhadrā devakī sītā vedavedāṅgapāragā |
manasvinī manyumātā mahāmanyusamudbhavā
1,11.184
अमृत्युरमृता स्वाहा पुरुहूता पुरुष्टुता ।
अशोच्या भिन्नविषया हिरण्यरजतप्रिया
amṛtyuramṛtā svāhā puruhūtā puruṣṭutā |
aśocyā bhinnaviṣayā hiraṇyarajatapriyā
1,11.185
हिरण्या राजती हैमी हेमाभरणभूषिता ।
विभ्राजमाना दुर्ज्ञेया ज्योतिष्टोमफलप्रदा
hiraṇyā rājatī haimī hemābharaṇabhūṣitā |
vibhrājamānā durjñeyā jyotiṣṭomaphalapradā
1,11.186
महानिद्रासमुद्भूतिरनिद्रा सत्यदेवता ।
दीर्घाककुद्मिनी हृद्या शान्तिदा शान्तिवर्धिनी
mahānidrāsamudbhūtiranidrā satyadevatā |
dīrghākakudminī hṛdyā śāntidā śāntivardhinī
1,11.187
लक्ष्म्यादिशक्तिजननी शक्तिचक्रप्रवर्तिका ।
त्रिशक्तिजननी जन्या षडूर्मिपरिर्जिता
lakṣmyādiśaktijananī śakticakrapravartikā |
triśaktijananī janyā ṣaḍūrmiparirjitā
1,11.188
सुधामा कर्मकरणी युगान्तदहनात्मिका ।
संकर्षणी जगद्धात्री कामयोनिः किरीटिनी
sudhāmā karmakaraṇī yugāntadahanātmikā |
saṃkarṣaṇī jagaddhātrī kāmayoniḥ kirīṭinī
1,11.189
ऐन्द्री त्रैलोक्यनमिता वैष्णवी परमेश्वरी ।
प्रद्युम्नदयिता दान्ता युग्मदृष्टिस्त्रिलोचना
aindrī trailokyanamitā vaiṣṇavī parameśvarī |
pradyumnadayitā dāntā yugmadṛṣṭistrilocanā
1,11.190
मदोत्कटा हंसगतिः प्रचण्डा चण्डविक्रमा ।
वृषावेशा वियन्माता विन्ध्यपर्वतवासिनी
madotkaṭā haṃsagatiḥ pracaṇḍā caṇḍavikramā |
vṛṣāveśā viyanmātā vindhyaparvatavāsinī
1,11.191
हिमवन्मेरुनिलया कैलासगिरिवासिनी ।
चाणूरहन्तृतनया नीतिज्ञा कामरूपिणी
himavanmerunilayā kailāsagirivāsinī |
cāṇūrahantṛtanayā nītijñā kāmarūpiṇī
1,11.192
वेदविद्याव्रतस्नाता धर्मशीलानिलाशना ।
वीरभद्रप्रिया वीरा महाकालसमुद्भवा
vedavidyāvratasnātā dharmaśīlānilāśanā |
vīrabhadrapriyā vīrā mahākālasamudbhavā
1,11.193
विद्याधरप्रिया सिद्धा विद्याधरनिराकृतिः ।
आप्यायनी हरन्ती च पावनी पोषणी खिला
vidyādharapriyā siddhā vidyādharanirākṛtiḥ |
āpyāyanī harantī ca pāvanī poṣaṇī khilā
1,11.194
मातृका मन्मथोद्भूता वारिजा वाहनप्रिया ।
करीषिणी सुधावाणी वीणावादनतत्परा
mātṛkā manmathodbhūtā vārijā vāhanapriyā |
karīṣiṇī sudhāvāṇī vīṇāvādanatatparā
1,11.195
सेविता सेविका सेव्या सिनीवाली गरुत्मती ।
अरुन्धती हिरण्याक्षी मृगाङ्का मानदायिनी
sevitā sevikā sevyā sinīvālī garutmatī |
arundhatī hiraṇyākṣī mṛgāṅkā mānadāyinī
1,11.196
वसुप्रदा वसुमती वसोर्धारा वसुंधरा ।
धाराधरा वरारोहा वरावरसहस्त्रदा
vasupradā vasumatī vasordhārā vasuṃdharā |
dhārādharā varārohā varāvarasahastradā
1,11.197
श्रीफला श्रीमती श्रीशा श्रीनिवासा शिवप्रिया ।
श्रीधरा श्रीकरी कल्या श्रीधरार्धशरीरिणी
śrīphalā śrīmatī śrīśā śrīnivāsā śivapriyā |
śrīdharā śrīkarī kalyā śrīdharārdhaśarīriṇī
1,11.198
अनन्तदृष्टिरक्षुद्रा धात्रीशा धनदप्रिया ।
निहन्त्री दैत्यसङ्घानां सिहिका सिहवाहना
anantadṛṣṭirakṣudrā dhātrīśā dhanadapriyā |
nihantrī daityasaṅghānāṃ sihikā sihavāhanā
1,11.199
सुषेणा चन्द्रनिलया सुकीर्तिश्छिन्नसंशया ।
रसज्ञा रसदा रामा लेलिहानामृतस्त्रवा
suṣeṇā candranilayā sukīrtiśchinnasaṃśayā |
rasajñā rasadā rāmā lelihānāmṛtastravā
1,11.200
नित्योदिता स्वयञ्ज्योतिरुत्सुका मृतजीवनी ।
वज्रदण्डा वज्रजिह्वा वैदेवी वज्रविग्रहा
nityoditā svayañjyotirutsukā mṛtajīvanī |
vajradaṇḍā vajrajihvā vaidevī vajravigrahā
1,11.201
मङ्गल्या मङ्गला माला मलिना मलहारिणी ।
गान्धर्वो गारुडी चान्द्री कम्बलाश्वतरप्रिया
maṅgalyā maṅgalā mālā malinā malahāriṇī |
gāndharvo gāruḍī cāndrī kambalāśvatarapriyā
1,11.202
सौदामिनी जनानन्दा भ्रुकुटीकुटिलानना ।
कर्णिकारकरा कक्ष्या कंसप्राणापहारिणी
saudāminī janānandā bhrukuṭīkuṭilānanā |
karṇikārakarā kakṣyā kaṃsaprāṇāpahāriṇī
1,11.203
युगन्धरा युगावर्ता त्रिसंध्या हर्षवर्धनी ।
प्रत्यक्षदेवता दिव्या दिव्यगन्धा दिवापरा
yugandharā yugāvartā trisaṃdhyā harṣavardhanī |
pratyakṣadevatā divyā divyagandhā divāparā
1,11.204
शक्रासनगता शाक्री साध्वी नारी शवासना ।
इष्टा विशिष्टा शिष्टेष्टा शिष्टाशिष्टप्रपूजिता
śakrāsanagatā śākrī sādhvī nārī śavāsanā |
iṣṭā viśiṣṭā śiṣṭeṣṭā śiṣṭāśiṣṭaprapūjitā
1,11.205
शतरूपा शतावर्ता विनता सुरभिः सुरा ।
सुरेन्द्रमाता सुद्युम्ना सुषुम्ना सूर्यसंस्थिता
śatarūpā śatāvartā vinatā surabhiḥ surā |
surendramātā sudyumnā suṣumnā sūryasaṃsthitā
1,11.206
समीक्ष्या सत्प्रतिष्ठा च निवृत्तिर्ज्ञानपारगा ।
धर्मशास्त्रार्थकुशला धर्मज्ञा धर्मवाहना
samīkṣyā satpratiṣṭhā ca nivṛttirjñānapāragā |
dharmaśāstrārthakuśalā dharmajñā dharmavāhanā
1,11.207
धर्माधर्मविनिर्मात्री धार्मिकाणां शिवप्रदा ।
धर्मशक्तिर्धर्ममयी विधर्मा विश्वधर्मिणी
dharmādharmavinirmātrī dhārmikāṇāṃ śivapradā |
dharmaśaktirdharmamayī vidharmā viśvadharmiṇī
1,11.208
धर्मान्तरा धर्ममेघा धर्मपूर्वा धनावहा ।
धर्मोपदेष्ट्री धर्मत्मा धर्मगम्या धराधरा
dharmāntarā dharmameghā dharmapūrvā dhanāvahā |
dharmopadeṣṭrī dharmatmā dharmagamyā dharādharā
1,11.209
कापाली शाकला मूर्तिः कला कलितविग्रहा ।
सर्वशक्तिविनिर्मुक्ता सर्वशक्त्याश्रयाश्रया
kāpālī śākalā mūrtiḥ kalā kalitavigrahā |
sarvaśaktivinirmuktā sarvaśaktyāśrayāśrayā
1,11.210
सर्वा सर्वेश्वरी सूक्ष्मा सुसूक्ष्मा ज्ञानरूपिणी ।
प्रधानपुरुषेशेशा महादेवैकसाक्षिणी ।
सदाशिवा वियन्मूर्तिर्विश्वमूर्तिरमूर्तिका
sarvā sarveśvarī sūkṣmā susūkṣmā jñānarūpiṇī |
pradhānapuruṣeśeśā mahādevaikasākṣiṇī |
sadāśivā viyanmūrtirviśvamūrtiramūrtikā
1,11.211
एवं नाम्नां सहस्त्रेण स्तुत्वासौ हिमवान् गिरिः ।
भूयः प्रणम्य भीतात्मा प्रोवाचेदं कृताञ्जलिः
evaṃ nāmnāṃ sahastreṇa stutvāsau himavān giriḥ |
bhūyaḥ praṇamya bhītātmā provācedaṃ kṛtāñjaliḥ
1,11.212
यदेतदैश्वरं रूपं घोरं ते परमेश्वरि ।
भीतो ऽस्मि साम्प्रतं दृष्ट्वा रूपमन्यत् प्रदर्शय
yadetadaiśvaraṃ rūpaṃ ghoraṃ te parameśvari |
bhīto 'smi sāmprataṃ dṛṣṭvā rūpamanyat pradarśaya
1,11.213
एवमुक्ताथ सा देवी तेन शैलेन पार्वती ।
संहृत्य दर्शयामास स्वरूपमपरं पुनः
evamuktātha sā devī tena śailena pārvatī |
saṃhṛtya darśayāmāsa svarūpamaparaṃ punaḥ
1,11.214
नीलोत्पलदलप्रख्यं नीलोत्पलसुगन्धिकम् ।
द्विनेत्रं द्विभुजं सौम्यं नीलालकविभूषितम्
nīlotpaladalaprakhyaṃ nīlotpalasugandhikam |
dvinetraṃ dvibhujaṃ saumyaṃ nīlālakavibhūṣitam
1,11.215
रक्तपादाम्बुजतलं सुरक्तकरपल्लवम् ।
श्रीमद् विशालसंवृत्तललाटतिलकोज्ज्वलम्
raktapādāmbujatalaṃ suraktakarapallavam |
śrīmad viśālasaṃvṛttalalāṭatilakojjvalam
1,11.216
भूषितं चारुसर्वाङ्गं भूषणैरतिकोमलम् ।
दधानमुरसा मालां विशालां हेमनिर्मिताम्
bhūṣitaṃ cārusarvāṅgaṃ bhūṣaṇairatikomalam |
dadhānamurasā mālāṃ viśālāṃ hemanirmitām
1,11.217
ईषत्स्मितं सुविम्बोष्ठं नूपुरारावसंयुतम् ।
प्रसन्नवदनं दिव्यमनन्तमहिमास्पदम्
īṣatsmitaṃ suvimboṣṭhaṃ nūpurārāvasaṃyutam |
prasannavadanaṃ divyamanantamahimāspadam
1,11.218
तदीदृशं समालोक्य स्वरूपं शैलसत्तमः ।
भीतिं संत्यज्य हृष्टात्मा बभाषे परमेश्वरीम्
tadīdṛśaṃ samālokya svarūpaṃ śailasattamaḥ |
bhītiṃ saṃtyajya hṛṣṭātmā babhāṣe parameśvarīm
1,11.219
हिमवानुवाच अद्य मे सफलं जन्म अद्य मे सफलं तपः ।
यन्मे साक्षात् त्वमव्यक्ताप्रसन्ना दृष्टिगोचरा
himavānuvāca adya me saphalaṃ janma adya me saphalaṃ tapaḥ |
yanme sākṣāt tvamavyaktāprasannā dṛṣṭigocarā
1,11.220
त्वया सृष्टं जगत् सर्वं प्रधानाद्यन्त्वयि स्थितम् ।
त्वय्येव लीयते देवि त्वमेव च परा गतिः
tvayā sṛṣṭaṃ jagat sarvaṃ pradhānādyantvayi sthitam |
tvayyeva līyate devi tvameva ca parā gatiḥ
1,11.221
वदन्ति केचित् त्वामेव प्रकृतिं प्रकृतेः पराम् ।
अपरे परमार्थज्ञाः शिवेति शिवसंश्रये
vadanti kecit tvāmeva prakṛtiṃ prakṛteḥ parām |
apare paramārthajñāḥ śiveti śivasaṃśraye
1,11.222
त्वयि प्रधानं पुरुषो महान् ब्रह्मा तथेश्वरः ।
अविद्या नियतिर्माया कलाद्याः शतशो ऽभवन्
tvayi pradhānaṃ puruṣo mahān brahmā tatheśvaraḥ |
avidyā niyatirmāyā kalādyāḥ śataśo 'bhavan
1,11.223
त्वं हि सा परमा शक्तिरनन्ता परमेष्ठिनी ।
सर्वभेदविनिर्मुक्ता सर्वेभेदाश्रया निजा
tvaṃ hi sā paramā śaktiranantā parameṣṭhinī |
sarvabhedavinirmuktā sarvebhedāśrayā nijā
1,11.224
त्वामधिष्ठाय योगेशि महादेवो महेश्वरः ।
प्रधानाद्यं जगत् कृत्स्नं करोति विकरोति च
tvāmadhiṣṭhāya yogeśi mahādevo maheśvaraḥ |
pradhānādyaṃ jagat kṛtsnaṃ karoti vikaroti ca
1,11.225
त्वयैव संगतो देवः स्वमानन्दं समश्नुते ।
त्वमेव परमानन्दस्त्वमेवानन्ददायिनी
tvayaiva saṃgato devaḥ svamānandaṃ samaśnute |
tvameva paramānandastvamevānandadāyinī
1,11.226
त्वमक्षरं परं व्योम महज्ज्योतिर्निरञ्जनम् ।
शिवं सर्वगतं सूक्ष्मं परं ब्रह्मा सनातनम्
tvamakṣaraṃ paraṃ vyoma mahajjyotirnirañjanam |
śivaṃ sarvagataṃ sūkṣmaṃ paraṃ brahmā sanātanam
1,11.227
त्वं शक्रः सर्वदेवानां ब्रह्मा ब्रह्मविदामसि ।
वायुर्बलवतां देवि योगिनां त्वं कुमारकः
tvaṃ śakraḥ sarvadevānāṃ brahmā brahmavidāmasi |
vāyurbalavatāṃ devi yogināṃ tvaṃ kumārakaḥ
1,11.228
ऋषीणां च वसिष्ठस्त्वं व्यासो वेदविदामसि ।
सांख्यानां कपिलो देवो रुद्राणामसि शङ्करः
ṛṣīṇāṃ ca vasiṣṭhastvaṃ vyāso vedavidāmasi |
sāṃkhyānāṃ kapilo devo rudrāṇāmasi śaṅkaraḥ
1,11.229
आदित्यानामुपेन्द्रस्त्वं वसूनां चैव पावकः ।
वेदानां सामवेदस्त्वं गायत्री छन्दसामसि
ādityānāmupendrastvaṃ vasūnāṃ caiva pāvakaḥ |
vedānāṃ sāmavedastvaṃ gāyatrī chandasāmasi
1,11.230
अध्यात्मविद्या विद्यानां गतीनां परम् गतिः ।
माया त्वं सर्वशक्तीनां कालः कलयतामसि
adhyātmavidyā vidyānāṃ gatīnāṃ param gatiḥ |
māyā tvaṃ sarvaśaktīnāṃ kālaḥ kalayatāmasi
1,11.231
ओङ्कारः सर्वगुह्यानां वर्णानां च द्विजात्तमः ।
आश्रमाणां च गार्हस्थ्यमीश्वराणां महेश्वरः
oṅkāraḥ sarvaguhyānāṃ varṇānāṃ ca dvijāttamaḥ |
āśramāṇāṃ ca gārhasthyamīśvarāṇāṃ maheśvaraḥ
1,11.232
पुंसां त्वमेकः पुरुषः सर्वभूतहृदि स्थितः ।
सर्वोपनिषदां देवि गुह्योपनिषदुच्यते
puṃsāṃ tvamekaḥ puruṣaḥ sarvabhūtahṛdi sthitaḥ |
sarvopaniṣadāṃ devi guhyopaniṣaducyate
1,11.233
ईशानश्चासि कल्पानां युगानां कृतमेव च ।
आदित्यः सर्वमार्गाणां वाचां देवि सरस्वती
īśānaścāsi kalpānāṃ yugānāṃ kṛtameva ca |
ādityaḥ sarvamārgāṇāṃ vācāṃ devi sarasvatī
1,11.234
त्वं लक्ष्मीश्चारुरूपाणां विष्णुर्मायाविनामसि ।
अरुन्धती सतीनां त्वं सुपर्णः पततामसि
tvaṃ lakṣmīścārurūpāṇāṃ viṣṇurmāyāvināmasi |
arundhatī satīnāṃ tvaṃ suparṇaḥ patatāmasi
1,11.235
सूक्तानां पौरुषं सूक्तं ज्येष्ठसाम च सामसु ।
सावित्री चासि जप्यानां यजुषां शतरुद्रियम्
sūktānāṃ pauruṣaṃ sūktaṃ jyeṣṭhasāma ca sāmasu |
sāvitrī cāsi japyānāṃ yajuṣāṃ śatarudriyam
1,11.236
पर्वतानां महामेरुरनन्तो भोगिनामसि ।
सर्वेषां त्वं परं ब्रह्म त्वन्मयं सर्वमेव हि
parvatānāṃ mahāmerurananto bhogināmasi |
sarveṣāṃ tvaṃ paraṃ brahma tvanmayaṃ sarvameva hi
1,11.237
रूपं तवोशेषकलाविहीन- मगोचरं निर्मलमेकरूपम् ।
अनादिमध्यान्तमनन्तामाद्यं नमामि सत्यं तमसः परस्तात्
rūpaṃ tavośeṣakalāvihīna- magocaraṃ nirmalamekarūpam |
anādimadhyāntamanantāmādyaṃ namāmi satyaṃ tamasaḥ parastāt
1,11.238
यदेव पश्यन्ति जगत्प्रसूतिं वेदान्तविज्ञानविनिश्चितार्थाः ।
आनन्दमात्रं प्रणवाभिधानं तदेव रूपं शरणं प्रपद्ये
yadeva paśyanti jagatprasūtiṃ vedāntavijñānaviniścitārthāḥ |
ānandamātraṃ praṇavābhidhānaṃ tadeva rūpaṃ śaraṇaṃ prapadye
1,11.239
अशेषभूतान्तरसन्निविष्टं प्रधानपुंयोगवियोगहेतुम् ।
तेजोमयं जन्मविनाशहीनं प्राणाभिधानं प्रणतो ऽस्मि रूपम्
aśeṣabhūtāntarasanniviṣṭaṃ pradhānapuṃyogaviyogahetum |
tejomayaṃ janmavināśahīnaṃ prāṇābhidhānaṃ praṇato 'smi rūpam
1,11.240
आद्यन्तहीनं जगदात्मभूतं विभिन्नसंस्थं प्रकृतेः परस्तात् ।
कूटस्थमव्यक्तवपुस्तवैव नमामि रूपं पुरुषाभिधानम्
ādyantahīnaṃ jagadātmabhūtaṃ vibhinnasaṃsthaṃ prakṛteḥ parastāt |
kūṭasthamavyaktavapustavaiva namāmi rūpaṃ puruṣābhidhānam
1,11.241
सर्वाश्रयं सर्वजगद्विधानं सर्वत्रगं जन्मविनाशहीनम् ।
सूक्ष्मं विचित्रं त्रिगुणं प्रधानं नतो ऽस्मि ते रूपमलुप्तभेदम्
sarvāśrayaṃ sarvajagadvidhānaṃ sarvatragaṃ janmavināśahīnam |
sūkṣmaṃ vicitraṃ triguṇaṃ pradhānaṃ nato 'smi te rūpamaluptabhedam
1,11.242
आद्यं महत् ते पुरुषात्मरूपं प्रकृत्यवस्थं त्रिगुणात्मबीजम् ।
ऐश्वर्यविज्ञानविरागधर्मैः समन्वितं देवि नतो ऽस्मि रूपम्
ādyaṃ mahat te puruṣātmarūpaṃ prakṛtyavasthaṃ triguṇātmabījam |
aiśvaryavijñānavirāgadharmaiḥ samanvitaṃ devi nato 'smi rūpam
1,11.243
द्विसप्तलोकात्मकमम्बुसंस्थं विचित्रभेदं पुरुषैकनाथम् ।
अनन्तभूतैरधिवासितं ते नतो ऽस्मि रूपं जगदण्डसंज्ञम्
dvisaptalokātmakamambusaṃsthaṃ vicitrabhedaṃ puruṣaikanātham |
anantabhūtairadhivāsitaṃ te nato 'smi rūpaṃ jagadaṇḍasaṃjñam
1,11.244
अशेषवेदात्मकमेकमाद्यं स्वतेजसा पूरितलोकभेदम् ।
त्रिकालहेतुं रपमेष्ठिसंज्ञं नमामि रूपं रविमण्डलस्थम्
aśeṣavedātmakamekamādyaṃ svatejasā pūritalokabhedam |
trikālahetuṃ rapameṣṭhisaṃjñaṃ namāmi rūpaṃ ravimaṇḍalastham
1,11.245
सहस्त्रमूर्धानमनन्तशक्तिं सहस्त्रबाहुं पुरुषं पुराणम् ।
शयानमन्तः सलिले तथैव नारायणाख्यं प्रणतो ऽस्मि रूपम्
sahastramūrdhānamanantaśaktiṃ sahastrabāhuṃ puruṣaṃ purāṇam |
śayānamantaḥ salile tathaiva nārāyaṇākhyaṃ praṇato 'smi rūpam
1,11.246
दंष्ट्राकरालं त्रिदशाभिवन्द्यं युगान्तकालानलकल्परूपम् ।
अशेषभूताण्डविनाशहेतुं नमामि रूपं तव कालसंज्ञम्
daṃṣṭrākarālaṃ tridaśābhivandyaṃ yugāntakālānalakalparūpam |
aśeṣabhūtāṇḍavināśahetuṃ namāmi rūpaṃ tava kālasaṃjñam
1,11.247
फणासहस्त्रेण विराजमानं भोगीन्द्रमुख्यैरभिपूज्यमानम् ।
जनार्दनारूढतनुं प्रसुप्तं नतो ऽस्मि रूपं तव शेषसंज्ञम्
phaṇāsahastreṇa virājamānaṃ bhogīndramukhyairabhipūjyamānam |
janārdanārūḍhatanuṃ prasuptaṃ nato 'smi rūpaṃ tava śeṣasaṃjñam
1,11.248
अव्याहतैश्वर्यमयुग्मनेत्रं ब्रह्मामृतानन्दरसज्ञमेकम् ।
युगान्तशेषं दिवि नृत्यमानं नतो ऽस्मि रूपं तव रुद्रसंज्ञम्
avyāhataiśvaryamayugmanetraṃ brahmāmṛtānandarasajñamekam |
yugāntaśeṣaṃ divi nṛtyamānaṃ nato 'smi rūpaṃ tava rudrasaṃjñam
1,11.249
प्रहीणशोकं विमलं पवित्रं सुरासुरैरर्चितापादपद्मम् ।
सुकोमलं देवि विशालशुम्रं नमामि ते रूपमिदं नमासि
prahīṇaśokaṃ vimalaṃ pavitraṃ surāsurairarcitāpādapadmam |
sukomalaṃ devi viśālaśumraṃ namāmi te rūpamidaṃ namāsi
1,11.250
ओं नमस्ते महादेवि नमस्ते परमेश्वरि ।
नमो भगवतीशानि शिवायै ते नमो नमः
oṃ namaste mahādevi namaste parameśvari |
namo bhagavatīśāni śivāyai te namo namaḥ
1,11.251
त्वन्मयो ऽहं त्वदाधारस्त्वमेव च गतिर्मम ।
त्वामेव शरणं यास्ये प्रसीद परमेश्वरि
tvanmayo 'haṃ tvadādhārastvameva ca gatirmama |
tvāmeva śaraṇaṃ yāsye prasīda parameśvari
1,11.252
मया नास्ति समो लोके देवो वादानवो ऽपि वा ।
जगन्मातैव मत्पुत्री संभूता तपसा यतः
mayā nāsti samo loke devo vādānavo 'pi vā |
jaganmātaiva matputrī saṃbhūtā tapasā yataḥ
1,11.253
एषा तवाम्बिका देवि किलाभूत पितृकन्यका ।
मेनाशेषजगन्मातुरहो वुण्यस्य गौरवम्
eṣā tavāmbikā devi kilābhūta pitṛkanyakā |
menāśeṣajaganmāturaho vuṇyasya gauravam
1,11.254
पाहि माममरेशानि मेनया सह सर्वदा ।
नमामि तव पादाब्जं व्रजामि शरणं शिवाम्
pāhi māmamareśāni menayā saha sarvadā |
namāmi tava pādābjaṃ vrajāmi śaraṇaṃ śivām
1,11.255
अहो मे सुमहद् भाग्यं महादेवीसमागमात् ।
आज्ञापय महादेवि किं करिष्यामि शङ्करि
aho me sumahad bhāgyaṃ mahādevīsamāgamāt |
ājñāpaya mahādevi kiṃ kariṣyāmi śaṅkari
1,11.256
एतावदुक्त्वा वचनं तदा हिमगिरीश्वरः ।
संप्रेक्षणमाणो गिरिजां प्राञ्जलिः पार्श्वतो ऽभवत्
etāvaduktvā vacanaṃ tadā himagirīśvaraḥ |
saṃprekṣaṇamāṇo girijāṃ prāñjaliḥ pārśvato 'bhavat
1,11.257
अथ सा तस्य वचनं निशम्य जगतो ऽरणिः ।
सस्मितं प्राह पितरं स्मृत्वा पशुपतिं पतिम्
atha sā tasya vacanaṃ niśamya jagato 'raṇiḥ |
sasmitaṃ prāha pitaraṃ smṛtvā paśupatiṃ patim
1,11.258
देव्युवाच शृणुष्व चैतत् परमं गुह्यमीश्वरगोचरम् ।
उपदेशं गिरिश्रेष्ठ सेवितं ब्रह्मवादिभिः
devyuvāca śṛṇuṣva caitat paramaṃ guhyamīśvaragocaram |
upadeśaṃ giriśreṣṭha sevitaṃ brahmavādibhiḥ
1,11.259
यन्मे साक्षात् परं रूपमैश्वरं दृष्टमद्भुतम् ।
सर्वशक्तिसमायुक्तमनन्तं प्रेरकं परम्
yanme sākṣāt paraṃ rūpamaiśvaraṃ dṛṣṭamadbhutam |
sarvaśaktisamāyuktamanantaṃ prerakaṃ param
1,11.260
शान्तः समाहितमना दम्भाहङ्कारवर्जितः ।
तन्निष्ठस्तत्परो भूत्वा तदेव शरणं व्रज
śāntaḥ samāhitamanā dambhāhaṅkāravarjitaḥ |
tanniṣṭhastatparo bhūtvā tadeva śaraṇaṃ vraja
1,11.261
भक्त्या त्वनन्यया तात पद्भावं परमाश्रितः ।
सर्वयज्ञतपोदानैस्तदेवार्चय सर्वदा
bhaktyā tvananyayā tāta padbhāvaṃ paramāśritaḥ |
sarvayajñatapodānaistadevārcaya sarvadā
1,11.262
तदेव मनसा पश्य तद् ध्यायस्व जपस्व च ।
ममोपदेशात् संसारं नाशयामि तवानघ
tadeva manasā paśya tad dhyāyasva japasva ca |
mamopadeśāt saṃsāraṃ nāśayāmi tavānagha
1,11.263
अहं वै मत्परान् भक्तानैश्वरं योगमास्थितान् ।
संसारसागरादस्मादुद्धराम्यचिरेण तु
ahaṃ vai matparān bhaktānaiśvaraṃ yogamāsthitān |
saṃsārasāgarādasmāduddharāmyacireṇa tu
1,11.264
ध्यानेन कर्मयोगेन भक्त्या ज्ञानेन चैव हि ।
प्राप्याहं ते गिरिश्रेष्ठ नान्यथा कर्मकोटिभिः
dhyānena karmayogena bhaktyā jñānena caiva hi |
prāpyāhaṃ te giriśreṣṭha nānyathā karmakoṭibhiḥ
1,11.265
श्रुतिस्मृत्युदितं सम्यक् कर्म वर्णाश्रमात्मकम् ।
अध्यात्मज्ञानसहितं मुक्तये सततं कुरु
śrutismṛtyuditaṃ samyak karma varṇāśramātmakam |
adhyātmajñānasahitaṃ muktaye satataṃ kuru
1,11.266
धर्मात् संजायते भक्तिर्भक्त्या संप्राप्यते परम् ।
श्रुतिस्मृतिभ्यामुदितो धर्मो यज्ञादिको मतः
dharmāt saṃjāyate bhaktirbhaktyā saṃprāpyate param |
śrutismṛtibhyāmudito dharmo yajñādiko mataḥ
1,11.267
नान्यतो जायते धर्मो वेदाद् धर्मो हि निर्बभौ ।
तस्मान्मुमुक्षुर्धर्मार्थो मद्रूपं वेदमाश्रयेत्
nānyato jāyate dharmo vedād dharmo hi nirbabhau |
tasmānmumukṣurdharmārtho madrūpaṃ vedamāśrayet
1,11.268
ममैवैषा परा शक्तिर्वेदसंज्ञा पुरातनी ।
ऋग्यजुः सामरूपेण सर्गादौ संप्रवर्तते
mamaivaiṣā parā śaktirvedasaṃjñā purātanī |
ṛgyajuḥ sāmarūpeṇa sargādau saṃpravartate
1,11.269
तेषामेव च गुप्त्यर्थं वेदानां भगवानजः ।
ब्राह्मणादीन् ससर्जाथ स्वे स्वे कर्मण्ययोजयत्
teṣāmeva ca guptyarthaṃ vedānāṃ bhagavānajaḥ |
brāhmaṇādīn sasarjātha sve sve karmaṇyayojayat
1,11.270
ये न कुर्वन्ति तद् धर्मं तदर्थं ब्रह्मनिर्मितम् ।
तेषामधस्ताद् नरकांस्तामिस्त्रादीनकल्पयत्
ye na kurvanti tad dharmaṃ tadarthaṃ brahmanirmitam |
teṣāmadhastād narakāṃstāmistrādīnakalpayat
1,11.271
न च वेदाद् ऋते किञ्चिच्छास्त्रधर्माभिधायकम् ।
यो ऽन्यत्ररमतेसो ऽसौनसंभाष्यो द्विजातिभिः
na ca vedād ṛte kiñcicchāstradharmābhidhāyakam |
yo 'nyatraramateso 'saunasaṃbhāṣyo dvijātibhiḥ
1,11.272
यानि शास्त्राणि दृश्यन्ते लोके ऽस्मिन् विविधानितु ।
श्रुतिस्मृतिविरुद्धानि निष्ठा तेषां हि तामसी
yāni śāstrāṇi dṛśyante loke 'smin vividhānitu |
śrutismṛtiviruddhāni niṣṭhā teṣāṃ hi tāmasī
1,11.273
कापालं पञ्चरात्रं च यामलं वाममार्हतम् ।
एवंविधानि चान्यानि मोहनार्थानि तानि तु
kāpālaṃ pañcarātraṃ ca yāmalaṃ vāmamārhatam |
evaṃvidhāni cānyāni mohanārthāni tāni tu
1,11.274
ये कुशास्त्राभियोगेन मोहयन्तीह मानवान् ।
मया सृष्टानि शास्त्राणि मोहायैषां भवान्तरे
ye kuśāstrābhiyogena mohayantīha mānavān |
mayā sṛṣṭāni śāstrāṇi mohāyaiṣāṃ bhavāntare
1,11.275
वेदार्थवित्तमैः कार्यं यत् स्मृतं कर्म वैदिकम् ।
तत् प्रयत्नेन कुर्वन्ति मत्प्रियास्ते हि ये नराः
vedārthavittamaiḥ kāryaṃ yat smṛtaṃ karma vaidikam |
tat prayatnena kurvanti matpriyāste hi ye narāḥ
1,11.276
वर्णानामनुकम्पार्थं मन्नियोगाद् विराट् स्वयम् ।
स्वायंभुवो मनुर्धार्मान् मुनीनां पूर्वमुक्तवाना
varṇānāmanukampārthaṃ manniyogād virāṭ svayam |
svāyaṃbhuvo manurdhārmān munīnāṃ pūrvamuktavānā
1,11.277
श्रुत्वा चान्ये ऽपि मुनयस्तन्मुखाद् धर्ममुत्तमम् ।
चक्रुर्धर्मप्रतिष्ठार्थं धर्मशास्त्राणि चैव हि
śrutvā cānye 'pi munayastanmukhād dharmamuttamam |
cakrurdharmapratiṣṭhārthaṃ dharmaśāstrāṇi caiva hi
1,11.278
तेषु चान्तर्हितेष्वेवं युगान्तेषु महर्षयः ।
ब्रह्मणो वचनात् तानि करिष्यन्ति युगे युगे
teṣu cāntarhiteṣvevaṃ yugānteṣu maharṣayaḥ |
brahmaṇo vacanāt tāni kariṣyanti yuge yuge
1,11.279
अष्टादश पुराणानि व्यासेन कथितानि तु ।
नियोगाद् ब्रह्मणो राजंस्तेषु धर्मः प्रतिष्ठितः
aṣṭādaśa purāṇāni vyāsena kathitāni tu |
niyogād brahmaṇo rājaṃsteṣu dharmaḥ pratiṣṭhitaḥ
1,11.280
अन्यान्युपपुराणानि तच्छिष्यैः कथितानि तु ।
युगे युगे ऽत्र सर्वेषां कर्ता वै धर्मशास्त्रवित्
anyānyupapurāṇāni tacchiṣyaiḥ kathitāni tu |
yuge yuge 'tra sarveṣāṃ kartā vai dharmaśāstravit
1,11.281
शिक्षा कल्पो व्याकरणं निरुक्तं छन्द एव च ।
ज्योतिः शास्त्रं न्यायविद्या मीमांसा चोपबृंहणम्
śikṣā kalpo vyākaraṇaṃ niruktaṃ chanda eva ca |
jyotiḥ śāstraṃ nyāyavidyā mīmāṃsā copabṛṃhaṇam
1,11.282
एवं चतुर्दशैतानि विद्यास्थानानि सत्तम ।
चतुर्वेदैः सहोक्तानि धर्मो नान्यत्र विद्यते
evaṃ caturdaśaitāni vidyāsthānāni sattama |
caturvedaiḥ sahoktāni dharmo nānyatra vidyate
1,11.283
एवं पैतामहं धर्मं मनुव्यासादयः परम् ।
स्थापयन्ति ममादेशाद् यावदाभूतसंप्लवम्
evaṃ paitāmahaṃ dharmaṃ manuvyāsādayaḥ param |
sthāpayanti mamādeśād yāvadābhūtasaṃplavam
1,11.284
ब्रह्मणा सह ते सर्वे संप्राप्ते प्रतिसंचरे ।
परस्यान्ते कृतात्मानः प्रविशन्ति परं पदम्
brahmaṇā saha te sarve saṃprāpte pratisaṃcare |
parasyānte kṛtātmānaḥ praviśanti paraṃ padam
1,11.285
तस्मात् सर्वप्रयत्नेन धर्मार्थं वेदमाश्रयेत् ।
धर्मेण सहितं ज्ञानं परं ब्रह्म प्रकाशयेत्
tasmāt sarvaprayatnena dharmārthaṃ vedamāśrayet |
dharmeṇa sahitaṃ jñānaṃ paraṃ brahma prakāśayet
1,11.286
ये तु सङ्गान् परित्यज्य मामेव शरणं गताः ।
उपासते सदा भक्त्या योगमैश्वरमास्थिताः
ye tu saṅgān parityajya māmeva śaraṇaṃ gatāḥ |
upāsate sadā bhaktyā yogamaiśvaramāsthitāḥ
1,11.287
सर्वभूतदयावन्तः शान्ता दान्ता विमत्सराः ।
अमानिनो बुद्धिमन्तस्तापसाः शंसितव्रताः
sarvabhūtadayāvantaḥ śāntā dāntā vimatsarāḥ |
amānino buddhimantastāpasāḥ śaṃsitavratāḥ
1,11.288
मच्चित्ता मद्गतप्राणा मज्ज्ञानकथने रताः ।
संन्यासिनो गृहस्थाश्च वनस्था ब्रह्मचारिणः
maccittā madgataprāṇā majjñānakathane ratāḥ |
saṃnyāsino gṛhasthāśca vanasthā brahmacāriṇaḥ
1,11.289
तेषां नित्याभियुक्तानां मायातत्त्वसमुत्थितम् ।
नाशयामि तमः कृत्स्नं ज्ञानदीपने मा चिरात्
teṣāṃ nityābhiyuktānāṃ māyātattvasamutthitam |
nāśayāmi tamaḥ kṛtsnaṃ jñānadīpane mā cirāt
1,11.290
ते सुनिर्धूततमसो ज्ञानेनैकेन मन्मयाः ।
सदानन्दास्तु संसारे न जायन्ते पुनः पुनः
te sunirdhūtatamaso jñānenaikena manmayāḥ |
sadānandāstu saṃsāre na jāyante punaḥ punaḥ
1,11.291
तस्मात् सर्वप्रकारेण मद्भक्तो मत्परायणः ।
मामेवार्चय सर्वत्र मेनया सह संगतः
tasmāt sarvaprakāreṇa madbhakto matparāyaṇaḥ |
māmevārcaya sarvatra menayā saha saṃgataḥ
1,11.292
अशक्तो यदि मे ध्यातुमैश्वरं रूपमव्ययम् ।
ततो मे सकलं रूपं कालाद्यं शरणं व्रज
aśakto yadi me dhyātumaiśvaraṃ rūpamavyayam |
tato me sakalaṃ rūpaṃ kālādyaṃ śaraṇaṃ vraja
1,11.293
यद् यत् स्वरूपं मे तात मनसो गोचरं भवेत् ।
तन्निष्ठस्तत्परो भूत्वा तदर्चनपरो भव
yad yat svarūpaṃ me tāta manaso gocaraṃ bhavet |
tanniṣṭhastatparo bhūtvā tadarcanaparo bhava
1,11.294
यत्तु मे निष्कलं रूपं चिन्मात्रं केवलं शिवम् ।
सर्वोपाधिविनिर्मुक्तमनन्तममृतं परम्
yattu me niṣkalaṃ rūpaṃ cinmātraṃ kevalaṃ śivam |
sarvopādhivinirmuktamanantamamṛtaṃ param
1,11.295
ज्ञानेनैकेन तल्लभ्यं क्लेशेन परमं पदम् ।
ज्ञानमेव प्रपश्यन्तो मामेव प्रविशन्ति ते
jñānenaikena tallabhyaṃ kleśena paramaṃ padam |
jñānameva prapaśyanto māmeva praviśanti te
1,11.296
तद्बुद्धयस्तदात्मानस्तन्निष्ठास्तत्परायणाः ।
गच्छन्त्यपुनरावृत्तिं ज्ञाननिर्धूतकल्मषाः
tadbuddhayastadātmānastanniṣṭhāstatparāyaṇāḥ |
gacchantyapunarāvṛttiṃ jñānanirdhūtakalmaṣāḥ
1,11.297
मामनाश्रित्य परमं निर्वाणममलं पदम् ।
प्राप्यते न हि राजेन्द्र ततो मां शरणं व्रज
māmanāśritya paramaṃ nirvāṇamamalaṃ padam |
prāpyate na hi rājendra tato māṃ śaraṇaṃ vraja
1,11.298
एकत्वेन पृथक्त्वेन तथा चोभयतो ऽपि वा ।
मामुपास्य महाराज ततो यास्यासि तत्पदम्
ekatvena pṛthaktvena tathā cobhayato 'pi vā |
māmupāsya mahārāja tato yāsyāsi tatpadam
1,11.299
मामनाश्रित्य तत् तत्त्वं स्वभावविमलं शिवम् ।
ज्ञायते न हि राजेन्द्र ततो मां शरणं व्रज
māmanāśritya tat tattvaṃ svabhāvavimalaṃ śivam |
jñāyate na hi rājendra tato māṃ śaraṇaṃ vraja
1,11.300
तस्मात् त्वमक्षरं रूपं नित्यं चारूपमैश्वरम् ।
आराधय प्रयत्नेन ततो बन्धं प्रहास्यसि
tasmāt tvamakṣaraṃ rūpaṃ nityaṃ cārūpamaiśvaram |
ārādhaya prayatnena tato bandhaṃ prahāsyasi
1,11.301
कर्मणा मनसा वाचा शिवं सर्वत्र सर्वदा ।
समाराधय भावेन ततो यास्यसि तत्पदम्
karmaṇā manasā vācā śivaṃ sarvatra sarvadā |
samārādhaya bhāvena tato yāsyasi tatpadam
1,11.302
न वै पश्यन्ति तत् तत्त्वं मोहिता मम मायया ।
अनाद्यनन्तं परमं महेश्वरमजं शिवम्
na vai paśyanti tat tattvaṃ mohitā mama māyayā |
anādyanantaṃ paramaṃ maheśvaramajaṃ śivam
1,11.303
सर्वभूतात्मभूतस्थं सर्वाधारं निरञ्जनम् ।
नित्यानन्दं निराभासं निर्गुणं तमसः परम्
sarvabhūtātmabhūtasthaṃ sarvādhāraṃ nirañjanam |
nityānandaṃ nirābhāsaṃ nirguṇaṃ tamasaḥ param
1,11.304
अद्वैतमचलं ब्रह्म निष्कलं निष्प्रपञ्चकम् ।
स्वसंवेद्यमवेद्यं तत् परे व्योम्नि व्यवस्थितम्
advaitamacalaṃ brahma niṣkalaṃ niṣprapañcakam |
svasaṃvedyamavedyaṃ tat pare vyomni vyavasthitam
1,11.305
सूक्ष्मेण तमसा नित्यं वेष्टिता मम मायया ।
संसारसागरे घोरे जायन्ते च पुनः पुनः
sūkṣmeṇa tamasā nityaṃ veṣṭitā mama māyayā |
saṃsārasāgare ghore jāyante ca punaḥ punaḥ
1,11.306
भक्त्या त्वनन्यया राजन् सम्यग् ज्ञानेन चैव हि ।
अन्वेष्टव्यं हि तद् ब्रह्म जन्मबन्धनिवृत्तये
bhaktyā tvananyayā rājan samyag jñānena caiva hi |
anveṣṭavyaṃ hi tad brahma janmabandhanivṛttaye
1,11.307
अहङ्कारं च मात्सर्यं कामं क्रोधं परिग्रहम् ।
अधर्माभिनिवेशं च त्यक्त्वा वैराग्यमास्थितः
ahaṅkāraṃ ca mātsaryaṃ kāmaṃ krodhaṃ parigraham |
adharmābhiniveśaṃ ca tyaktvā vairāgyamāsthitaḥ
1,11.308
सर्वभूतेषु चात्मानं सर्वभूतानि चात्मनि ।
अन्वीक्ष्य चात्मनात्मानं ब्रह्मभूयाय कल्पते
sarvabhūteṣu cātmānaṃ sarvabhūtāni cātmani |
anvīkṣya cātmanātmānaṃ brahmabhūyāya kalpate
1,11.309
ब्रह्मभूतः प्रसन्नात्मा सर्वभूताभयप्रदः ।
ऐश्वरीं परमां भक्तिं विन्देतानन्यगामिनीम्
brahmabhūtaḥ prasannātmā sarvabhūtābhayapradaḥ |
aiśvarīṃ paramāṃ bhaktiṃ vindetānanyagāminīm
1,11.310
वीक्षते तत् परं तत्त्वमैश्वरं ब्रह्मनिष्कलम् ।
सर्वसंसारनिर्मुक्तो ब्रह्मणेयवावतिष्ठते
vīkṣate tat paraṃ tattvamaiśvaraṃ brahmaniṣkalam |
sarvasaṃsāranirmukto brahmaṇeyavāvatiṣṭhate
1,11.311
ब्रह्मणो हि प्रतिष्ठायं परस्य परमः शिवः ।
अनन्तस्याव्ययस्यैकः स्वात्माधारो महेश्वरः
brahmaṇo hi pratiṣṭhāyaṃ parasya paramaḥ śivaḥ |
anantasyāvyayasyaikaḥ svātmādhāro maheśvaraḥ
1,11.312
ज्ञानेन कर्मयोगेन भक्तियोगेन वा नृप ।
सर्वसंसारमुक्त्यर्थमीश्वरं सततं श्रय
jñānena karmayogena bhaktiyogena vā nṛpa |
sarvasaṃsāramuktyarthamīśvaraṃ satataṃ śraya
1,11.313
एष गुह्योपदेशस्ते मया दत्तो गिरीश्वर ।
अन्वीक्ष्य चैतदखिलं यथेष्टं कर्तुमर्हसि
eṣa guhyopadeśaste mayā datto girīśvara |
anvīkṣya caitadakhilaṃ yatheṣṭaṃ kartumarhasi
1,11.314
अहं वै याचिता देवैः संजाता परमेश्वरात् ।
विनिन्द्य दक्षं पितरं महेश्वरविनिन्दकम्
ahaṃ vai yācitā devaiḥ saṃjātā parameśvarāt |
vinindya dakṣaṃ pitaraṃ maheśvaravinindakam
1,11.315
धर्मसंस्थापनार्थाय तवाराधनकारणात् ।
मेनादेहसमुत्पन्ना त्वामेव पितरं श्रिता
dharmasaṃsthāpanārthāya tavārādhanakāraṇāt |
menādehasamutpannā tvāmeva pitaraṃ śritā
1,11.316
स त्वं नियोगाद् देवस्य ब्रह्मणः परमात्मनः ।
प्रिदास्यसे मां रुद्राय स्वयंवरसमागमे
sa tvaṃ niyogād devasya brahmaṇaḥ paramātmanaḥ |
pridāsyase māṃ rudrāya svayaṃvarasamāgame
1,11.317
तत्संबन्धाच्च ते राजन् सर्वे देवाः सवासवाः ।
त्वां नमस्यन्ति वै तात प्रसीदति च शङ्करः
tatsaṃbandhācca te rājan sarve devāḥ savāsavāḥ |
tvāṃ namasyanti vai tāta prasīdati ca śaṅkaraḥ
1,11.318
तस्मात् सर्वप्रयत्नेन मां विद्धीश्वरगोचराम् ।
संपूज्य देवमीशानं शरण्यं शरणं व्रज
tasmāt sarvaprayatnena māṃ viddhīśvaragocarām |
saṃpūjya devamīśānaṃ śaraṇyaṃ śaraṇaṃ vraja
1,11.319
स एवमुक्तो भगवान् देवदेव्या गिरीश्वरः ।
प्रणम्य शिरसा देवीं प्राञ्जलिः पुनरब्रवीत्
sa evamukto bhagavān devadevyā girīśvaraḥ |
praṇamya śirasā devīṃ prāñjaliḥ punarabravīt
1,11.320
विस्तरेण महेशानि योगं माहेश्वरं परम् ।
ज्ञानं चैवात्मनो योगं साधनानि प्रचक्ष्व मे
vistareṇa maheśāni yogaṃ māheśvaraṃ param |
jñānaṃ caivātmano yogaṃ sādhanāni pracakṣva me
1,11.321
तस्यैतत् परमं ज्ञानमात्मयोगमनुत्तमम् ।
यथावद् व्याजहारेशासाधनानिच विस्तरात्
tasyaitat paramaṃ jñānamātmayogamanuttamam |
yathāvad vyājahāreśāsādhanānica vistarāt
1,11.322
निशम्य वदनाम्भोजाद् गिरीन्द्रो लोकपूजितः ।
लोकमातुः परं ज्ञानं योगासक्तो ऽभवत्पुनः
niśamya vadanāmbhojād girīndro lokapūjitaḥ |
lokamātuḥ paraṃ jñānaṃ yogāsakto 'bhavatpunaḥ
1,11.323
प्रददौ च महेशाय पार्वतीं भाग्यगौरवात् ।
नियोगाद् ब्रह्मणः साध्वीं देवानां चैव संनिधौ
pradadau ca maheśāya pārvatīṃ bhāgyagauravāt |
niyogād brahmaṇaḥ sādhvīṃ devānāṃ caiva saṃnidhau
1,11.324
य इमं पठते ऽध्यायं देव्या माहात्म्यकीर्तनम् ।
शिवस्य संनिधौ भक्त्या सुचिस्तद्भावभावितः
ya imaṃ paṭhate 'dhyāyaṃ devyā māhātmyakīrtanam |
śivasya saṃnidhau bhaktyā sucistadbhāvabhāvitaḥ
1,11.325
सर्वपापविनिर्मुक्तो दिव्ययोगसमन्वितः ।
उल्लङ्घ्य ब्रह्मणो लोकन्देव्याः स्थानमवाप्नुयात्
sarvapāpavinirmukto divyayogasamanvitaḥ |
ullaṅghya brahmaṇo lokandevyāḥ sthānamavāpnuyāt
1,11.326
यश्चैतत् पठते स्तोत्रं ब्राह्मणानां समीपतः ।
देव्याः समाहितमनाः सर्वपापैः प्रमुच्यते
yaścaitat paṭhate stotraṃ brāhmaṇānāṃ samīpataḥ |
devyāḥ samāhitamanāḥ sarvapāpaiḥ pramucyate
1,11.327
नाम्नामष्टसहस्त्रं तु देव्या यत् समुदीरितम् ।
ज्ञात्वारऽकमण्डलगतां संभाव्य परमेश्वरीम्
nāmnāmaṣṭasahastraṃ tu devyā yat samudīritam |
jñātvār'kamaṇḍalagatāṃ saṃbhāvya parameśvarīm
1,11.328
अभ्यर्च्य गन्धपुष्पाद्यैर्भक्तियोगसमन्वितः ।
संस्मरन् परमं भावं देव्या माहेश्वरं परम्
abhyarcya gandhapuṣpādyairbhaktiyogasamanvitaḥ |
saṃsmaran paramaṃ bhāvaṃ devyā māheśvaraṃ param
1,11.329
अनन्यमानसो नित्यं जपेदामरणाद् द्विजः ।
सो ऽन्तकाले स्मृतिं लब्ध्वापरं ब्रह्माधिगच्छति
ananyamānaso nityaṃ japedāmaraṇād dvijaḥ |
so 'ntakāle smṛtiṃ labdhvāparaṃ brahmādhigacchati
1,11.330
अथवा जायते विप्रो ब्राह्मणानां कुले शुचौ ।
पूर्वसंस्कारमाहात्म्याद् ब्रह्मविद्यामवाप्य सः
athavā jāyate vipro brāhmaṇānāṃ kule śucau |
pūrvasaṃskāramāhātmyād brahmavidyāmavāpya saḥ
1,11.331
संप्राप्य योगं परमं दिव्यं तत् पारमेश्वरम् ।
शान्तः सर्वगातो भूत्वा शिवसायुज्यमानप्नुयात्
saṃprāpya yogaṃ paramaṃ divyaṃ tat pārameśvaram |
śāntaḥ sarvagāto bhūtvā śivasāyujyamānapnuyāt
1,11.332
प्रत्येकं चाथ नामानि जुहुयात् सवनत्रयम् ।
पूतनादिकृतैर्देषैर्ग्रहदोषैश्च मुच्यते
pratyekaṃ cātha nāmāni juhuyāt savanatrayam |
pūtanādikṛtairdeṣairgrahadoṣaiśca mucyate
1,11.333
जपेद् वाहरहर्नित्यं संवत्सरमतन्द्रितः ।
श्रीकामः पार्वतीं देवीं पूजयित्वा विधानतः
japed vāharaharnityaṃ saṃvatsaramatandritaḥ |
śrīkāmaḥ pārvatīṃ devīṃ pūjayitvā vidhānataḥ
1,11.334
संपूज्य पार्श्वतः शंभुं त्रिनेत्रं भक्तिसंयुतः ।
लभते महतीं लक्ष्मीं महादेवप्रसादतः
saṃpūjya pārśvataḥ śaṃbhuṃ trinetraṃ bhaktisaṃyutaḥ |
labhate mahatīṃ lakṣmīṃ mahādevaprasādataḥ
1,11.335
तस्मात् सर्वप्रयत्नेन जप्तव्यं हि द्विजातिभिः ।
सर्वपापानोदार्थं देव्या नाम सहस्त्रकम्
tasmāt sarvaprayatnena japtavyaṃ hi dvijātibhiḥ |
sarvapāpānodārthaṃ devyā nāma sahastrakam
1,11.336
प्रसङ्गात् कथितं विप्रा देव्या माहात्म्यमुत्तमम् ।
अतः परं प्रजासर्गं भृग्वादीनां निबोधत
prasaṅgāt kathitaṃ viprā devyā māhātmyamuttamam |
ataḥ paraṃ prajāsargaṃ bhṛgvādīnāṃ nibodhata
Chapter 1.12
1,12.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे एकादशो ऽध्यायः सूत उवाच भृगोः ख्यात्यां समुत्पन्ना लक्ष्मीर्नारायणप्रिया ।
देवौ धाताविधातारौ मेरोर्जामातरौ तथा
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge ekādaśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca bhṛgoḥ khyātyāṃ samutpannā lakṣmīrnārāyaṇapriyā |
devau dhātāvidhātārau merorjāmātarau tathā
1,12.2
आयतिर्नियतिर्मेरोः कन्ये चैव महात्मनः ।
धाताविधात्रोस्ते भार्ये तयोर्जातौ सुतावुभौ
āyatirniyatirmeroḥ kanye caiva mahātmanaḥ |
dhātāvidhātroste bhārye tayorjātau sutāvubhau
1,12.3
प्राणश्चैव मृकण्डुश्च मार्कण्डेयो मृकण्डुतः ।
तथा वेदशिरा नाम प्राणस्य द्युतिमान् सुतः
prāṇaścaiva mṛkaṇḍuśca mārkaṇḍeyo mṛkaṇḍutaḥ |
tathā vedaśirā nāma prāṇasya dyutimān sutaḥ
1,12.4
मरीचेरपि संभूतिः पौर्णमासमसूयत ।
कन्याचतुष्टयं चैव सर्वलक्षणसंयुतम्
marīcerapi saṃbhūtiḥ paurṇamāsamasūyata |
kanyācatuṣṭayaṃ caiva sarvalakṣaṇasaṃyutam
1,12.5
तुष्टिर्ज्येष्ठा तथा वृष्टिः कृष्टिश्चापचितिस्तथा ।
विरजाः पर्वश्चैव पौर्णमासस्य तौ सुतौ
tuṣṭirjyeṣṭhā tathā vṛṣṭiḥ kṛṣṭiścāpacitistathā |
virajāḥ parvaścaiva paurṇamāsasya tau sutau
1,12.6
क्षमा तु सुषुवे पुत्रान् पुलहस्य प्रजापतेः ।
कर्दमं च वरीयांसं सहिष्णुं मुनिसत्तमम्
kṣamā tu suṣuve putrān pulahasya prajāpateḥ |
kardamaṃ ca varīyāṃsaṃ sahiṣṇuṃ munisattamam
1,12.7
तथैव च कनीयासं तपोनिर्धूतकल्पषम् ।
अनसूया तथैवात्रेर्जज्ञे पुत्रानकल्पषान्
tathaiva ca kanīyāsaṃ taponirdhūtakalpaṣam |
anasūyā tathaivātrerjajñe putrānakalpaṣān
1,12.8
सोमं दुर्वाससं चैव दत्तात्रेयं च योगिनम् ।
स्मृतिश्चाङ्गिरसः पुत्रीर्जज्ञे लक्षणसंयुताः
somaṃ durvāsasaṃ caiva dattātreyaṃ ca yoginam |
smṛtiścāṅgirasaḥ putrīrjajñe lakṣaṇasaṃyutāḥ
1,12.9
सिनीवालीं कुहूं चैव राकामनुमतिं तथा ।
प्रीत्यां पुलस्त्यो भगवान् दत्तात्रिमसृजत् प्रभुः
sinīvālīṃ kuhūṃ caiva rākāmanumatiṃ tathā |
prītyāṃ pulastyo bhagavān dattātrimasṛjat prabhuḥ
1,12.10
पूर्वजन्मनि सो ऽगस्त्यः स्मृतः स्वायंभुवे ऽन्तरे ।
वेदबाहुं तथा कन्यां सन्नतिं नाम नामतः
pūrvajanmani so 'gastyaḥ smṛtaḥ svāyaṃbhuve 'ntare |
vedabāhuṃ tathā kanyāṃ sannatiṃ nāma nāmataḥ
1,12.11
पुत्राणां षष्टिसाहस्त्रं संततिः सुषुवे क्रतोः ।
ते चोर्ध्वरेतसः सर्वे बालखिल्या इति स्मृताः
putrāṇāṃ ṣaṣṭisāhastraṃ saṃtatiḥ suṣuve kratoḥ |
te cordhvaretasaḥ sarve bālakhilyā iti smṛtāḥ
1,12.12
वसिष्ठश्च तथोर्जायां सप्तपुत्रानजीजनत् ।
कन्यां च पुण्डरीकाक्षां सर्वेशोभासमन्विताम्
vasiṣṭhaśca tathorjāyāṃ saptaputrānajījanat |
kanyāṃ ca puṇḍarīkākṣāṃ sarveśobhāsamanvitām
1,12.13
रजोहश्चोर्ध्वबाहुश्च सवनश्चानघस्तथा ।
सुतपाः शुक्र इत्येते सप्त पुत्रा महौजसः
rajohaścordhvabāhuśca savanaścānaghastathā |
sutapāḥ śukra ityete sapta putrā mahaujasaḥ
1,12.14
यो ऽसौ रुद्रात्मको वह्निर्ब्रह्मणस्तनयो द्विजाः ।
स्वाहा तस्मात् सुतान् लेभे त्रीनुदारान् महौजसः
yo 'sau rudrātmako vahnirbrahmaṇastanayo dvijāḥ |
svāhā tasmāt sutān lebhe trīnudārān mahaujasaḥ
1,12.15
पावकः पवमानश्च शुचिरग्निश्च ते त्रयः ।
निर्मथ्यः पवमानः स्याद् वैद्युतः पावकः स्मृतः
pāvakaḥ pavamānaśca śuciragniśca te trayaḥ |
nirmathyaḥ pavamānaḥ syād vaidyutaḥ pāvakaḥ smṛtaḥ
1,12.16
यश्चासौ तपते सूर्यः शुचिरग्निस्त्वसौ स्मृतः ।
तेषां तु संततावन्ये चत्वारिंश्च पञ्च च
yaścāsau tapate sūryaḥ śuciragnistvasau smṛtaḥ |
teṣāṃ tu saṃtatāvanye catvāriṃśca pañca ca
1,12.17
पावकः पवमानश्च शुचिस्तेषां पिता च यः ।
एते चैकोनपञ्चाशद् वह्नयः परिकीर्तितः
pāvakaḥ pavamānaśca śucisteṣāṃ pitā ca yaḥ |
ete caikonapañcāśad vahnayaḥ parikīrtitaḥ
1,12.18
सर्वे तपस्विनः प्रोक्ताः सर्वे यज्ञेषु भागिनः ।
रुद्रात्मकाः स्मृताः सर्वे त्रिपुण्ड्राङ्कितमस्तकाः
sarve tapasvinaḥ proktāḥ sarve yajñeṣu bhāginaḥ |
rudrātmakāḥ smṛtāḥ sarve tripuṇḍrāṅkitamastakāḥ
1,12.19
अयज्वानश्च यज्वानः पितरो ब्रह्मणः स्मृताः ।
अग्निष्वात्ता बर्हिषदो द्विधा तेषां व्यवस्थितिः
ayajvānaśca yajvānaḥ pitaro brahmaṇaḥ smṛtāḥ |
agniṣvāttā barhiṣado dvidhā teṣāṃ vyavasthitiḥ
1,12.20
तेभ्यः स्वधा सुतां जज्ञे मेनां वैतरणीं तथा ।
ते उभे ब्रह्मवादिन्यौ योगिन्यौ मुनिसत्तमाः
tebhyaḥ svadhā sutāṃ jajñe menāṃ vaitaraṇīṃ tathā |
te ubhe brahmavādinyau yoginyau munisattamāḥ
1,12.21
असूत मेना मैनाकं क्रौञ्चं तस्यानुजं तथा ।
गङ्गा हिमवतो जज्ञे सर्वलोकैकपावनी
asūta menā mainākaṃ krauñcaṃ tasyānujaṃ tathā |
gaṅgā himavato jajñe sarvalokaikapāvanī
1,12.22
स्वयोगाग्निबलाद् देवीं लेभे पुत्रीं महेश्वरीं ।
यथावत् कथितं पूर्वं देव्या माहात्म्यमुत्तमम्
svayogāgnibalād devīṃ lebhe putrīṃ maheśvarīṃ |
yathāvat kathitaṃ pūrvaṃ devyā māhātmyamuttamam
1,12.23
एषा दक्षस्य कन्यानां मयापत्यानुसंततिः ।
व्याख्याता भवतामद्य मनोः सृष्टिं निबोधत
eṣā dakṣasya kanyānāṃ mayāpatyānusaṃtatiḥ |
vyākhyātā bhavatāmadya manoḥ sṛṣṭiṃ nibodhata
Chapter 1.13
1,13.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे द्वादशो ऽध्यायः सूत उवाच प्रियव्रतोत्तानपादौ मनोः स्वायंभुवस्य तु ।
धर्मज्ञौ सुमहावीर्यौ शतरूपा व्यजीजनत्
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge dvādaśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca priyavratottānapādau manoḥ svāyaṃbhuvasya tu |
dharmajñau sumahāvīryau śatarūpā vyajījanat
1,13.2
ततस्तूत्तानपादस्य ध्रुवो नाम सुतो ऽभवत् ।
भक्तो नारायणे देवे प्राप्तवान् स्थानमुत्तमम्
tatastūttānapādasya dhruvo nāma suto 'bhavat |
bhakto nārāyaṇe deve prāptavān sthānamuttamam
1,13.3
ध्रुवात् श्लिष्टिञ्च भव्यं च भार्या शम्भुर्व्यजायत ।
श्लिष्टेराधत्त सुच्छाया पञ्च पुत्रानकल्पषान्
dhruvāt śliṣṭiñca bhavyaṃ ca bhāryā śambhurvyajāyata |
śliṣṭerādhatta succhāyā pañca putrānakalpaṣān
1,13.4
वसिष्ठवचनाद् देवी तपस्तप्त्वा सुदुश्चरम् ।
आराध्य पुरुषं विष्णुं शालग्रामे जनार्दनम्
vasiṣṭhavacanād devī tapastaptvā suduścaram |
ārādhya puruṣaṃ viṣṇuṃ śālagrāme janārdanam
1,13.5
रिपुं रिपुञ्जयं विप्रं वृकलं वृषतेजसम् ।
नारायणपरान् शुद्धान् स्वधर्मपरिपालकान्
ripuṃ ripuñjayaṃ vipraṃ vṛkalaṃ vṛṣatejasam |
nārāyaṇaparān śuddhān svadharmaparipālakān
1,13.6
रिपोराधत्त बृहती चक्षुषं सर्वतेजसम् ।
सो ऽजीजनत् पुष्करिण्यां वैरण्यां चाक्षुषं मनुम् ।
प्रजापतेरात्मजायां वीरणस्य महात्मनः
riporādhatta bṛhatī cakṣuṣaṃ sarvatejasam |
so 'jījanat puṣkariṇyāṃ vairaṇyāṃ cākṣuṣaṃ manum |
prajāpaterātmajāyāṃ vīraṇasya mahātmanaḥ
1,13.7
मनोरजायन्त दश नड्वलायां महौजसः ।
कन्यायां सुमहावीर्या वैराजस्य प्रजापतेः
manorajāyanta daśa naḍvalāyāṃ mahaujasaḥ |
kanyāyāṃ sumahāvīryā vairājasya prajāpateḥ
1,13.8
ऊरुः पूरुः शतद्युम्नस्तपस्वी सत्यवाक् शुचिः ।
अग्निष्टुदतिरात्रश्च सुद्युम्नश्चाभिमन्युकः
ūruḥ pūruḥ śatadyumnastapasvī satyavāk śuciḥ |
agniṣṭudatirātraśca sudyumnaścābhimanyukaḥ
1,13.9
ऊरोरजनयत् पुत्रान् षडाग्नेयी महाबलान् ।
अङ्गं सुमनसं स्वातिं क्रतुमङ्गिरसं शिवम्
ūrorajanayat putrān ṣaḍāgneyī mahābalān |
aṅgaṃ sumanasaṃ svātiṃ kratumaṅgirasaṃ śivam
1,13.10
अङ्गाद् वेनो ऽभवत् पश्चाद् बैन्यो वेनादजायत ।
यो ऽसौ पृथुरिति ख्यातः प्रजापालो महाबलः
aṅgād veno 'bhavat paścād bainyo venādajāyata |
yo 'sau pṛthuriti khyātaḥ prajāpālo mahābalaḥ
1,13.11
येन दुग्धा मही पूर्वं प्राजानां हितकारणात् ।
नियोगाद् ब्रह्मणः सार्धं देवेन्द्रेण महौजसा
yena dugdhā mahī pūrvaṃ prājānāṃ hitakāraṇāt |
niyogād brahmaṇaḥ sārdhaṃ devendreṇa mahaujasā
1,13.12
वेनपुत्रस्य वितते पुरा पैतामहे मखे ।
सूतः पौराणिको जज्ञे मायारूपः स्वयं हरिः
venaputrasya vitate purā paitāmahe makhe |
sūtaḥ paurāṇiko jajñe māyārūpaḥ svayaṃ hariḥ
1,13.13
प्रवक्ता सर्वशास्त्राणां धर्मज्ञो गुणवत्सलः ।
तं मां नित्त मुनिश्रेष्ठाः पूर्वोद्भूतं सनातनम्
pravaktā sarvaśāstrāṇāṃ dharmajño guṇavatsalaḥ |
taṃ māṃ nitta muniśreṣṭhāḥ pūrvodbhūtaṃ sanātanam
1,13.14
अस्मिन् मन्वन्तरे व्यासः कृष्णद्वैपायनः स्वयम् ।
श्रावयामास मां प्रीत्या पुराणं पुरुषो हरिः
asmin manvantare vyāsaḥ kṛṣṇadvaipāyanaḥ svayam |
śrāvayāmāsa māṃ prītyā purāṇaṃ puruṣo hariḥ
1,13.15
मदन्वये तु ये सूताः संभूता वेदवर्जिताः ।
तेषां पुराणवक्तृत्वं वृत्तिरासीदजाज्ञया
madanvaye tu ye sūtāḥ saṃbhūtā vedavarjitāḥ |
teṣāṃ purāṇavaktṛtvaṃ vṛttirāsīdajājñayā
1,13.16
स तु वैन्यः पृथुर्धोमान् सत्यसंधो जितेन्द्रियः ।
सार्वभौमो महातेजाः स्वधर्मपरिपालकः
sa tu vainyaḥ pṛthurdhomān satyasaṃdho jitendriyaḥ |
sārvabhaumo mahātejāḥ svadharmaparipālakaḥ
1,13.17
तस्य बाल्यात् प्रभृत्येव भक्तिर्नारायणे ऽभवत् ।
गोवर्धनगिरिं प्राप्य तपस्तेपे जितेन्द्रियः
tasya bālyāt prabhṛtyeva bhaktirnārāyaṇe 'bhavat |
govardhanagiriṃ prāpya tapastepe jitendriyaḥ
1,13.18
तपसा भगवान् प्रीतः शङ्खचक्रगदाधरः ।
आगत्य देवो राजानं प्राह दामोदरः स्वयम्
tapasā bhagavān prītaḥ śaṅkhacakragadādharaḥ |
āgatya devo rājānaṃ prāha dāmodaraḥ svayam
1,13.19
ध्रमिकौ रूपसंपन्नौ सर्वशस्त्रभृतां वरौ ।
मत्प्रसादादसंदिग्धं पुत्रौ तव भविष्यतः ।
एकमुक्त्वा हृषीकेशः स्वकीयां प्रकृतिं गतः
dhramikau rūpasaṃpannau sarvaśastrabhṛtāṃ varau |
matprasādādasaṃdigdhaṃ putrau tava bhaviṣyataḥ |
ekamuktvā hṛṣīkeśaḥ svakīyāṃ prakṛtiṃ gataḥ
1,13.20
वैन्यो ऽपि वेदविधिना निश्चलां भक्तिमुद्वहन् ।
अपालयत् स्वकं राज्यं न्यायेन मधुसूदने
vainyo 'pi vedavidhinā niścalāṃ bhaktimudvahan |
apālayat svakaṃ rājyaṃ nyāyena madhusūdane
1,13.21
अचिरादेव तन्वङ्गो भार्या तस्य सुचिस्मिता ।
खिखण्डनं हविर्धानमन्तर्धाना व्यजायत
acirādeva tanvaṅgo bhāryā tasya sucismitā |
khikhaṇḍanaṃ havirdhānamantardhānā vyajāyata
1,13.22
शिखण्डनो ऽभवत् पुत्रः सुशील इति विश्रुतः ।
धार्मिको रूपसंपन्नो वेदवेदाङ्गपारगः
śikhaṇḍano 'bhavat putraḥ suśīla iti viśrutaḥ |
dhārmiko rūpasaṃpanno vedavedāṅgapāragaḥ
1,13.23
सो ऽधीत्य विधिवद् वेदान् धर्मेण तपसि स्थितः ।
मतिं चक्रे भाग्ययोगात् संन्यां प्रति धर्मवित्
so 'dhītya vidhivad vedān dharmeṇa tapasi sthitaḥ |
matiṃ cakre bhāgyayogāt saṃnyāṃ prati dharmavit
1,13.24
स कृत्वा तीर्थसंसेवां स्वाध्याये तपसि स्थितः ।
जगाम हिमवत्पृष्ठं कदाचित् सिद्धसेवितम्
sa kṛtvā tīrthasaṃsevāṃ svādhyāye tapasi sthitaḥ |
jagāma himavatpṛṣṭhaṃ kadācit siddhasevitam
1,13.25
तत्र धर्मपदं नाम धर्मसिद्धिप्रदं वनम् ।
अपश्यद् योगिनां गम्यमगम्यं ब्रह्मविद्विषाम्
tatra dharmapadaṃ nāma dharmasiddhipradaṃ vanam |
apaśyad yogināṃ gamyamagamyaṃ brahmavidviṣām
1,13.26
तत्र मन्दाकिनी नाम सुपुण्या विमला नदी ।
पद्मोत्पलवनोपेता सिद्धाश्रमविभूषिता
tatra mandākinī nāma supuṇyā vimalā nadī |
padmotpalavanopetā siddhāśramavibhūṣitā
1,13.27
स तस्या दक्षिणे तीरे मुनीन्द्रैर्योगिभिर्वृतम् ।
सुपुण्यमाश्रमं रम्यमपश्यत् प्रीतिसंयुतः
sa tasyā dakṣiṇe tīre munīndrairyogibhirvṛtam |
supuṇyamāśramaṃ ramyamapaśyat prītisaṃyutaḥ
1,13.28
मन्दाकिनीजले स्त्रात्वा संतर्प्य पितृदेवताः ।
अर्चयित्वा महादेवं पुष्पैः पद्मोत्पलादिभिः
mandākinījale strātvā saṃtarpya pitṛdevatāḥ |
arcayitvā mahādevaṃ puṣpaiḥ padmotpalādibhiḥ
1,13.29
ध्यात्वार्कंसंस्थमीशानं शिरस्याधाय चाञ्जलिम् ।
संप्रेक्षमाणो भास्वन्तं तुष्टाव परमेश्वरम्
dhyātvārkaṃsaṃsthamīśānaṃ śirasyādhāya cāñjalim |
saṃprekṣamāṇo bhāsvantaṃ tuṣṭāva parameśvaram
1,13.30
रुद्राध्यायेन गिरिशं रुद्रस्य चरितेन च ।
अन्यैश्च विविधैः स्तोत्रैः शांभवैर्वेदसंभवैः
rudrādhyāyena giriśaṃ rudrasya caritena ca |
anyaiśca vividhaiḥ stotraiḥ śāṃbhavairvedasaṃbhavaiḥ
1,13.31
अथास्मिन्नन्तरे ऽपश्यत् तमायान्तं महामुनिम् ।
श्वेताश्वतरनामानं महापाशुपतोत्तमम्
athāsminnantare 'paśyat tamāyāntaṃ mahāmunim |
śvetāśvataranāmānaṃ mahāpāśupatottamam
1,13.32
भस्मसंदिग्धसवाङ्गं कौपीनाच्छादनान्वितम् ।
तपसा कर्षितात्मानं शुक्लयज्ञोपवीतिनम्
bhasmasaṃdigdhasavāṅgaṃ kaupīnācchādanānvitam |
tapasā karṣitātmānaṃ śuklayajñopavītinam
1,13.33
समाप्य संस्तवं शंभोरानन्दास्त्राविलेक्षणः ।
ववन्दे शिरसा पादौ प्राञ्जलिर्वाक्यमब्रवीत्
samāpya saṃstavaṃ śaṃbhorānandāstrāvilekṣaṇaḥ |
vavande śirasā pādau prāñjalirvākyamabravīt
1,13.34
धन्यो ऽस्म्यनुगृहीतो ऽस्मि यन्मे साक्षान्मुनीश्वरः ।
योगीश्वरो ऽद्य भगवान् दृष्टो योगविदां वरः
dhanyo 'smyanugṛhīto 'smi yanme sākṣānmunīśvaraḥ |
yogīśvaro 'dya bhagavān dṛṣṭo yogavidāṃ varaḥ
1,13.35
अहो मे सुमहद्भाग्यं तपांसि सफलानि मे ।
किं करिष्यामि शिष्यो ऽहं तव मां पालयानघ
aho me sumahadbhāgyaṃ tapāṃsi saphalāni me |
kiṃ kariṣyāmi śiṣyo 'haṃ tava māṃ pālayānagha
1,13.36
सो ऽनुगृह्याथ राजानं सुशीलं शीलसंयुतम् ।
शिष्यत्वे परिजग्राह तपसा क्षीणकल्पषम्
so 'nugṛhyātha rājānaṃ suśīlaṃ śīlasaṃyutam |
śiṣyatve parijagrāha tapasā kṣīṇakalpaṣam
1,13.37
सांन्यासिकं विधिं कृत्स्नं कारयित्वा विचक्षणः ।
ददौ तदैश्वरं ज्ञानं स्वशाखाविहितं व्रतम्
sāṃnyāsikaṃ vidhiṃ kṛtsnaṃ kārayitvā vicakṣaṇaḥ |
dadau tadaiśvaraṃ jñānaṃ svaśākhāvihitaṃ vratam
1,13.38
अशेषवेदसारं तत् पशुपाशविमोचनम् ।
अन्त्याश्रममिति ख्यातं ब्रह्मादिभिरनुष्ठितम्
aśeṣavedasāraṃ tat paśupāśavimocanam |
antyāśramamiti khyātaṃ brahmādibhiranuṣṭhitam
1,13.39
उवाच शिष्यान् संप्रेक्ष्य ये तदाश्रमवासिनः ।
ब्राह्मणान् क्षत्रियान् वैश्यान् ब्रह्मचर्यपरायणान्
uvāca śiṣyān saṃprekṣya ye tadāśramavāsinaḥ |
brāhmaṇān kṣatriyān vaiśyān brahmacaryaparāyaṇān
1,13.40
मया प्रवर्तितां शाखामधीत्यैवेह योगिनः ।
समासते महादेवं ध्यायन्तो निष्कलं शिवम्
mayā pravartitāṃ śākhāmadhītyaiveha yoginaḥ |
samāsate mahādevaṃ dhyāyanto niṣkalaṃ śivam
1,13.41
इह देवो महादेवो रममाणः सहोमया ।
अध्यास्ते भगवानीशो भक्तानामनुकम्पया
iha devo mahādevo ramamāṇaḥ sahomayā |
adhyāste bhagavānīśo bhaktānāmanukampayā
1,13.42
इहाशेषजगद्धाता पुरा नारायणः स्वयम् ।
आराधयन्महादेवं लोकानां हितकाम्यया
ihāśeṣajagaddhātā purā nārāyaṇaḥ svayam |
ārādhayanmahādevaṃ lokānāṃ hitakāmyayā
1,13.43
इहैव देवमीशानं देवानामपि दैवतम् ।
आराध्य महतीं सिद्धिं लेभिरे देवदानवाः
ihaiva devamīśānaṃ devānāmapi daivatam |
ārādhya mahatīṃ siddhiṃ lebhire devadānavāḥ
1,13.44
इहैव मुनयः पूर्वं मरीच्याद्या महेश्वरम् ।
दृष्ट्वा तपोबलाज्ज्ञानं लेभिरे सार्वकालिकम्
ihaiva munayaḥ pūrvaṃ marīcyādyā maheśvaram |
dṛṣṭvā tapobalājjñānaṃ lebhire sārvakālikam
1,13.45
तस्मात् त्वमपि राजेन्द्र तपोयोगसमन्वितः ।
तिष्ठ नित्यं मया सार्धं ततः सिद्धिमवाप्स्यसि
tasmāt tvamapi rājendra tapoyogasamanvitaḥ |
tiṣṭha nityaṃ mayā sārdhaṃ tataḥ siddhimavāpsyasi
1,13.46
एवमाभाष्य विप्रेन्द्रो देवं ध्यात्वा पिनाकिनम् ।
आचचक्षे महामन्त्रं यथावत् स्वार्थसिद्धये
evamābhāṣya viprendro devaṃ dhyātvā pinākinam |
ācacakṣe mahāmantraṃ yathāvat svārthasiddhaye
1,13.47
सर्वपापोपशमनं वेदसारं विमुक्तिदम् ।
अग्निरित्यादिकं पुण्यमृषिभिः संप्रवर्तितम्
sarvapāpopaśamanaṃ vedasāraṃ vimuktidam |
agnirityādikaṃ puṇyamṛṣibhiḥ saṃpravartitam
1,13.48
सो ऽपि तद्वचनाद् राजा सुशीलः श्रद्धयान्वितः ।
साक्षात् पाशुपतो भूत्वा वेदाभ्यासरतो ऽभवत्
so 'pi tadvacanād rājā suśīlaḥ śraddhayānvitaḥ |
sākṣāt pāśupato bhūtvā vedābhyāsarato 'bhavat
1,13.49
भस्मोद्धूलितसर्वाङ्गः कन्दमूलफलाशनः ।
शान्तो दान्तो जितक्रोधः संन्यासविधिमाश्रितः
bhasmoddhūlitasarvāṅgaḥ kandamūlaphalāśanaḥ |
śānto dānto jitakrodhaḥ saṃnyāsavidhimāśritaḥ
1,13.50
हविर्धानस्तथाग्नेय्यां जनयामास सत्सुतम् ।
प्राचीनबर्हिषं नाम्ना धनुर्वेदस्य पारगम्
havirdhānastathāgneyyāṃ janayāmāsa satsutam |
prācīnabarhiṣaṃ nāmnā dhanurvedasya pāragam
1,13.51
प्राचीनबर्हिर्भागवान् सर्वशस्त्रभृतां वरः ।
समुद्रतनयायां वै दश पुत्रानजीजनत्
prācīnabarhirbhāgavān sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ |
samudratanayāyāṃ vai daśa putrānajījanat
1,13.52
प्रचेतसस्ते विख्याता राजानः प्रथितैजसः ।
अधीतवन्तः स्वं वेदं नारायणपरायणाः
pracetasaste vikhyātā rājānaḥ prathitaijasaḥ |
adhītavantaḥ svaṃ vedaṃ nārāyaṇaparāyaṇāḥ
1,13.53
दशभ्यस्तु प्रचेतोभ्यो मारिषायां प्रजापतिः ।
दक्षो जज्ञे महाभागो यः पूर्वं ब्रह्मणः सुतः
daśabhyastu pracetobhyo māriṣāyāṃ prajāpatiḥ |
dakṣo jajñe mahābhāgo yaḥ pūrvaṃ brahmaṇaḥ sutaḥ
1,13.54
स तु दक्षो महेशेन रुद्रेण सह धीमता ।
कृत्वा विवादं रुद्रेण शप्तः प्राचेतसो ऽभवत्
sa tu dakṣo maheśena rudreṇa saha dhīmatā |
kṛtvā vivādaṃ rudreṇa śaptaḥ prācetaso 'bhavat
1,13.55
समायान्तं महादेवो दक्षं देव्या गृहं हरः ।
दृष्ट्वा यथोचितां पूजां दक्षाय प्रददौ स्वयम्
samāyāntaṃ mahādevo dakṣaṃ devyā gṛhaṃ haraḥ |
dṛṣṭvā yathocitāṃ pūjāṃ dakṣāya pradadau svayam
1,13.56
तदा वै तमसाविष्टः सो ऽदिकां ब्रह्मणः सुतः ।
पूजामनर्हामन्विच्छन् जगाम कुपितो गृहम्
tadā vai tamasāviṣṭaḥ so 'dikāṃ brahmaṇaḥ sutaḥ |
pūjāmanarhāmanvicchan jagāma kupito gṛham
1,13.57
कदाचित् स्वगृहं प्राप्तां सतीं दक्षः सुदुर्मनाः ।
भर्त्रा सह विनिन्द्यैनां भर्त्सयामसा वै रुषा
kadācit svagṛhaṃ prāptāṃ satīṃ dakṣaḥ sudurmanāḥ |
bhartrā saha vinindyaināṃ bhartsayāmasā vai ruṣā
1,13.58
अन्ये जामातरः श्रेष्ठा भर्तुस्तव पिनाकिनः ।
त्वमप्यसत्सुतास्माकं गृहाद् गच्छ यथागतम्
anye jāmātaraḥ śreṣṭhā bhartustava pinākinaḥ |
tvamapyasatsutāsmākaṃ gṛhād gaccha yathāgatam
1,13.59
तस्य तद्वाक्यमाकर्ण्य सा देवी शङ्करप्रिया ।
विनिन्द्य पितरं दक्षं ददाहात्मानमात्मना
tasya tadvākyamākarṇya sā devī śaṅkarapriyā |
vinindya pitaraṃ dakṣaṃ dadāhātmānamātmanā
1,13.60
प्रणम्य पशुभर्तारं भर्तारं कृत्तिवाससम् ।
हिमवद्दुहिता साभूत् तपसा तस्य तोषिता
praṇamya paśubhartāraṃ bhartāraṃ kṛttivāsasam |
himavadduhitā sābhūt tapasā tasya toṣitā
1,13.61
ज्ञात्वा तद्भागवान् रुद्रः प्रपन्नार्तिहरो हरः ।
शशाप दक्षं कुपितः समागत्याथ तद्गृहम्
jñātvā tadbhāgavān rudraḥ prapannārtiharo haraḥ |
śaśāpa dakṣaṃ kupitaḥ samāgatyātha tadgṛham
1,13.62
त्यक्त्वा देहमिमं ब्रह्मन् क्षत्रियाणां कुलोद्भवः ।
स्वस्यां सुतायां मूढात्मा पुत्रमुत्पादयिष्यसि
tyaktvā dehamimaṃ brahman kṣatriyāṇāṃ kulodbhavaḥ |
svasyāṃ sutāyāṃ mūḍhātmā putramutpādayiṣyasi
1,13.63
एवमुक्त्वा महादेवो ययौ कालासपर्वतम् ।
स्वायंभुवो ऽपि कालेन दक्षः प्राचेतसो ऽभवत्
evamuktvā mahādevo yayau kālāsaparvatam |
svāyaṃbhuvo 'pi kālena dakṣaḥ prācetaso 'bhavat
1,13.64
एतद् वः कथितं सर्वं मनोः स्वायंभुवस्य तु ।
विसर्गं दक्षपर्यन्तं शृण्वतां पापनाशनम्
etad vaḥ kathitaṃ sarvaṃ manoḥ svāyaṃbhuvasya tu |
visargaṃ dakṣaparyantaṃ śṛṇvatāṃ pāpanāśanam
Chapter 1.14
1,14.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्माहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे त्रयोदशो ऽध्यायः नैमिषीया ऊचुः देवानां दानवानां च गन्धर्वोरगरक्षसाम् ।
उत्पत्तिं विस्तरात् सूत ब्रूहि वैवस्वते ऽन्तरे
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭmāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge trayodaśo 'dhyāyaḥ naimiṣīyā ūcuḥ devānāṃ dānavānāṃ ca gandharvoragarakṣasām |
utpattiṃ vistarāt sūta brūhi vaivasvate 'ntare
1,14.2
स शप्तः शंभुना पूर्वं दक्षः प्राचेतसो नृपः ।
किमकार्षोन्महाबुद्धे श्रोतुमिच्छाम सांप्रतम्
sa śaptaḥ śaṃbhunā pūrvaṃ dakṣaḥ prācetaso nṛpaḥ |
kimakārṣonmahābuddhe śrotumicchāma sāṃpratam
1,14.3
सूत उवाच वक्ष्ये नारायणेनोक्तं पूर्वकल्पानुषङ्गिकम् ।
त्रिकालबद्धं पापघ्नं प्रजासर्गस्य विस्तरम्
sūta uvāca vakṣye nārāyaṇenoktaṃ pūrvakalpānuṣaṅgikam |
trikālabaddhaṃ pāpaghnaṃ prajāsargasya vistaram
1,14.4
स शप्तः शंभुना पूर्वं दक्षः प्राचेतसो नृपः ।
विनिन्द्य पूर्ववैरेण गङ्गाद्वरे ऽयजद् भवम्
sa śaptaḥ śaṃbhunā pūrvaṃ dakṣaḥ prācetaso nṛpaḥ |
vinindya pūrvavaireṇa gaṅgādvare 'yajad bhavam
1,14.5
देवाश्च सर्वे भागार्थमाहूता विष्णुना सह ।
सहैव मुनिभिः सर्वैरागता मुनिपुङ्गवाः
devāśca sarve bhāgārthamāhūtā viṣṇunā saha |
sahaiva munibhiḥ sarvairāgatā munipuṅgavāḥ
1,14.6
दृष्ट्वा देवकुलं कृत्स्नं शङ्करेण विनागतम् ।
दधीचो नाम विप्रर्षिः प्राचेतसमथाब्रवीत्
dṛṣṭvā devakulaṃ kṛtsnaṃ śaṅkareṇa vināgatam |
dadhīco nāma viprarṣiḥ prācetasamathābravīt
1,14.7
दधीच उवाच ब्रह्मादयः पिशाचान्ता यस्याज्ञानुविधायिनः ।
स देवः सांप्रतं रुद्रो विधिना किं न पूज्यते
dadhīca uvāca brahmādayaḥ piśācāntā yasyājñānuvidhāyinaḥ |
sa devaḥ sāṃprataṃ rudro vidhinā kiṃ na pūjyate
1,14.8
दक्ष उवाच सर्वेष्वेव हि यज्ञेषु न भागः परिकल्पितः ।
न मन्त्रा भार्यया सार्धं शङ्करस्येति नेज्यते
dakṣa uvāca sarveṣveva hi yajñeṣu na bhāgaḥ parikalpitaḥ |
na mantrā bhāryayā sārdhaṃ śaṅkarasyeti nejyate
1,14.9
विहस्य दक्षं कुपितो वचः प्राह महामुनिः ।
शृण्वतां सर्वदेवानां सर्वज्ञानमयः स्वयम्
vihasya dakṣaṃ kupito vacaḥ prāha mahāmuniḥ |
śṛṇvatāṃ sarvadevānāṃ sarvajñānamayaḥ svayam
1,14.10
दधीच उवाच यतः प्रवृत्तिर्विश्वेषां यश्चास्य परमेश्वरः ।
संपूज्यते सर्वयज्ञैर्विदित्वा किल शङ्करः
dadhīca uvāca yataḥ pravṛttirviśveṣāṃ yaścāsya parameśvaraḥ |
saṃpūjyate sarvayajñairviditvā kila śaṅkaraḥ
1,14.11
न ह्यं शङ्करो रुद्रः संहर्ता तामसो हरः ।
नग्नः कपाली विकृतो विश्वात्मा नोपपद्यते
na hyaṃ śaṅkaro rudraḥ saṃhartā tāmaso haraḥ |
nagnaḥ kapālī vikṛto viśvātmā nopapadyate
1,14.12
ईश्वरो हि जगत्स्त्रष्टा प्रभुर्नारायणः स्वराट् ।
सत्त्वात्मको ऽसौ भगवानिज्यते सर्वकर्मसु
īśvaro hi jagatstraṣṭā prabhurnārāyaṇaḥ svarāṭ |
sattvātmako 'sau bhagavānijyate sarvakarmasu
1,14.13
दधीच उवाच किं त्वया भगवानेष सहस्त्रांशुर्न दृश्यते ।
सर्वलोकैकसंहर्ता कालात्मा परमेश्वरः
dadhīca uvāca kiṃ tvayā bhagavāneṣa sahastrāṃśurna dṛśyate |
sarvalokaikasaṃhartā kālātmā parameśvaraḥ
1,14.14
यं गृणन्तीह विद्वांसो धार्मिका ब्रह्मवादिनः ।
सो ऽयं साक्षी तीव्ररोचिः कालात्मा शाङ्करीतनुः
yaṃ gṛṇantīha vidvāṃso dhārmikā brahmavādinaḥ |
so 'yaṃ sākṣī tīvrarociḥ kālātmā śāṅkarītanuḥ
1,14.15
एष रुद्रो महादेवः कपर्दे च घृणी हरः ।
आदित्यो भगवान् सूर्यो नीलग्रीवो विलोहितः
eṣa rudro mahādevaḥ kaparde ca ghṛṇī haraḥ |
ādityo bhagavān sūryo nīlagrīvo vilohitaḥ
1,14.16
संस्तूयते सहस्त्रांशुः सामगाध्वर्युहोतृभिः ।
पश्यैनं विश्वकर्माणं रुद्रमूर्ति त्रयीमयम्
saṃstūyate sahastrāṃśuḥ sāmagādhvaryuhotṛbhiḥ |
paśyainaṃ viśvakarmāṇaṃ rudramūrti trayīmayam
1,14.17
दक्ष उवाच य एते द्वादशादित्या आगता यज्ञभागिनः ।
सर्वे सूर्या इति ज्ञेया न ह्यान्यो विद्यते रविः
dakṣa uvāca ya ete dvādaśādityā āgatā yajñabhāginaḥ |
sarve sūryā iti jñeyā na hyānyo vidyate raviḥ
1,14.18
एवमुक्ते तु मुनयः समायाता दिदृक्षवः ।
बाढमित्यब्रुवन् वाक्यं तस्य साहाय्यकारिणः
evamukte tu munayaḥ samāyātā didṛkṣavaḥ |
bāḍhamityabruvan vākyaṃ tasya sāhāyyakāriṇaḥ
1,14.19
तमसाविष्टमनसो न पश्यन्ति वृषध्वजम् ।
सहस्त्रशो ऽथ शतशो भूय एव विनिन्द्यते
tamasāviṣṭamanaso na paśyanti vṛṣadhvajam |
sahastraśo 'tha śataśo bhūya eva vinindyate
1,14.20
निन्दन्तो वैदिकान् मन्त्रान् सर्वभूतपतिं हरम् ।
अपूजयन् दक्षवाक्यं मोहिता विष्णुमायया
nindanto vaidikān mantrān sarvabhūtapatiṃ haram |
apūjayan dakṣavākyaṃ mohitā viṣṇumāyayā
1,14.21
देवाश्च सर्वे भागार्थमागता वासवादयः ।
नापश्यन् देवमीशानमृते नारायणं हरिम्
devāśca sarve bhāgārthamāgatā vāsavādayaḥ |
nāpaśyan devamīśānamṛte nārāyaṇaṃ harim
1,14.22
हिरण्यगर्भो भगवान् ब्रह्मा ब्रह्मविदां वरः ।
पश्यतामेव सर्वेषां क्षणादन्तरधीयत
hiraṇyagarbho bhagavān brahmā brahmavidāṃ varaḥ |
paśyatāmeva sarveṣāṃ kṣaṇādantaradhīyata
1,14.23
अन्तर्हिते भगवति दक्षो नारायणं हरिम् ।
रक्षकं जगतां देवं जगाम शरणं स्वयम्
antarhite bhagavati dakṣo nārāyaṇaṃ harim |
rakṣakaṃ jagatāṃ devaṃ jagāma śaraṇaṃ svayam
1,14.24
प्रवर्तयामास च तं यज्ञं दक्षो ऽथ निर्भयः ।
रक्षते भगवान् विष्णुः शरणागतरक्षकः
pravartayāmāsa ca taṃ yajñaṃ dakṣo 'tha nirbhayaḥ |
rakṣate bhagavān viṣṇuḥ śaraṇāgatarakṣakaḥ
1,14.25
पुनः प्राह च तं दक्षं दधीचो भगवानृषिः ।
संप्रेक्ष्यर्षिगणान् देवान् सर्वान् वै ब्रह्मविद्विषः
punaḥ prāha ca taṃ dakṣaṃ dadhīco bhagavānṛṣiḥ |
saṃprekṣyarṣigaṇān devān sarvān vai brahmavidviṣaḥ
1,14.26
अपूज्यपूजने चैव पूज्यानां चाप्यपूजने ।
नरः पापमवाप्नोति महद् वै नात्र संशयः
apūjyapūjane caiva pūjyānāṃ cāpyapūjane |
naraḥ pāpamavāpnoti mahad vai nātra saṃśayaḥ
1,14.27
असतां प्रग्रहो यत्र सतां चैव विमानना ।
दण्डो देवकृतस्तत्र सद्यः पतति दारुणः
asatāṃ pragraho yatra satāṃ caiva vimānanā |
daṇḍo devakṛtastatra sadyaḥ patati dāruṇaḥ
1,14.28
एवमुक्त्वा तु विप्रर्षिः शशापेश्वरविद्विषः ।
समागतान् ब्राह्मणांस्तान् दक्षसाहाय्यकारिणः
evamuktvā tu viprarṣiḥ śaśāpeśvaravidviṣaḥ |
samāgatān brāhmaṇāṃstān dakṣasāhāyyakāriṇaḥ
1,14.29
यस्माद् बहिष्कृता वेदा भवद्भिः परमेश्वरः ।
विनिन्दितो महादेवः शङ्करो लोकवन्दितः
yasmād bahiṣkṛtā vedā bhavadbhiḥ parameśvaraḥ |
vinindito mahādevaḥ śaṅkaro lokavanditaḥ
1,14.30
भविष्यध्वं त्रयीबाह्याः सर्वे ऽपीश्वरविद्विषः ।
निन्दन्तो ह्यैश्वरं मार्गं कुशास्त्रासक्तमानसाः
bhaviṣyadhvaṃ trayībāhyāḥ sarve 'pīśvaravidviṣaḥ |
nindanto hyaiśvaraṃ mārgaṃ kuśāstrāsaktamānasāḥ
1,14.31
मिथ्याधीतसमाचारा मिथ्याज्ञानप्रलापिनः ।
प्राप्य घोरं कलियुगं कलिजैः किल पीडिताः
mithyādhītasamācārā mithyājñānapralāpinaḥ |
prāpya ghoraṃ kaliyugaṃ kalijaiḥ kila pīḍitāḥ
1,14.32
त्यक्त्वा तपोबलं कृत्स्नं गच्छध्वं नरकान् पुनः ।
भविष्यति हृषीकेशः स्वाश्रितो ऽपि पराङ्मुखः
tyaktvā tapobalaṃ kṛtsnaṃ gacchadhvaṃ narakān punaḥ |
bhaviṣyati hṛṣīkeśaḥ svāśrito 'pi parāṅmukhaḥ
1,14.33
एवमुक्त्वा तु विप्रर्षिर्विरराम तपोनिधिः ।
जगाम मनसा रुद्रमशेषाघविनाशनम्
evamuktvā tu viprarṣirvirarāma taponidhiḥ |
jagāma manasā rudramaśeṣāghavināśanam
1,14.34
एतस्मिन्नन्तरे देवी महादेवं महेश्वरम् ।
पतिं पशुपतिं देवं ज्ञात्वैतत् प्राह सर्वदृक्
etasminnantare devī mahādevaṃ maheśvaram |
patiṃ paśupatiṃ devaṃ jñātvaitat prāha sarvadṛk
1,14.35
देव्युवाच दक्षो यज्ञेन यजते पिता मे पूर्वजन्मनि ।
विनिन्द्य भवतो भावमात्मानं चापि शङ्कर
devyuvāca dakṣo yajñena yajate pitā me pūrvajanmani |
vinindya bhavato bhāvamātmānaṃ cāpi śaṅkara
1,14.36
देवाः सहर्षिभिश्चासंस्तत्र साहाय्यकारिणः ।
विनाशयाशु तं यज्ञं वरमेकं वृणोम्यहम्
devāḥ saharṣibhiścāsaṃstatra sāhāyyakāriṇaḥ |
vināśayāśu taṃ yajñaṃ varamekaṃ vṛṇomyaham
1,14.37
एवं विज्ञापितो देव्या देवो देववरः प्रभुः ।
ससर्ज सहसा रुद्रं दक्षयज्ञजिघांसया
evaṃ vijñāpito devyā devo devavaraḥ prabhuḥ |
sasarja sahasā rudraṃ dakṣayajñajighāṃsayā
1,14.38
सहस्त्रशीर्षपादं च सहस्त्राक्षं महाभुजम् ।
सहस्त्रपाणिं दुर्धर्षं युगान्तानलसन्निभम्
sahastraśīrṣapādaṃ ca sahastrākṣaṃ mahābhujam |
sahastrapāṇiṃ durdharṣaṃ yugāntānalasannibham
1,14.39
दंष्ट्राकरालं दुष्प्रेक्ष्यं शङ्खचक्रगदाधरम् ।
दण्डहस्तं महानादं शार्ङ्गिणं भूतिभूषणम्
daṃṣṭrākarālaṃ duṣprekṣyaṃ śaṅkhacakragadādharam |
daṇḍahastaṃ mahānādaṃ śārṅgiṇaṃ bhūtibhūṣaṇam
1,14.40
वीरभद्र इति ख्यातं देवदेवसमन्वितम् ।
स जातमात्रो देवेशमुपतस्थे कृताञ्जलिः
vīrabhadra iti khyātaṃ devadevasamanvitam |
sa jātamātro deveśamupatasthe kṛtāñjaliḥ
1,14.41
तमाह दक्षस्य मखं विनाशय शिवोस्त्विति ।
विनिन्द्य मां स यजते गङ्गाद्वारे गणेश्वर
tamāha dakṣasya makhaṃ vināśaya śivostviti |
vinindya māṃ sa yajate gaṅgādvāre gaṇeśvara
1,14.42
ततो बन्धुप्रयुक्तेन सिंहेनैकेन लीलया ।
वीरभद्रेण दक्षस्य विनाशमगमत् क्रतुः
tato bandhuprayuktena siṃhenaikena līlayā |
vīrabhadreṇa dakṣasya vināśamagamat kratuḥ
1,14.43
मन्युना चोमया सृष्टा भद्रकाली महेश्वरी ।
तया च सार्धं वृषभं समारुह्य ययौ गणः
manyunā comayā sṛṣṭā bhadrakālī maheśvarī |
tayā ca sārdhaṃ vṛṣabhaṃ samāruhya yayau gaṇaḥ
1,14.44
अन्ये सहस्त्रशो रुद्रा निसृष्टास्तेन धीमता ।
रोमजा इति विख्यातास्तस्य साहाय्यकारिणः
anye sahastraśo rudrā nisṛṣṭāstena dhīmatā |
romajā iti vikhyātāstasya sāhāyyakāriṇaḥ
1,14.45
शूलशक्तिगदाहस्ताष्टङ्कोपलकरास्तथा ।
कालाग्निरुद्रसंकाशा नादयन्तो दिशो दश
śūlaśaktigadāhastāṣṭaṅkopalakarāstathā |
kālāgnirudrasaṃkāśā nādayanto diśo daśa
1,14.46
सर्वे वृषासनारूढाः सभार्याश्चातिभीषणाः ।
समावृत्य गणश्रेष्ठं ययुर्दक्षमखं प्रति
sarve vṛṣāsanārūḍhāḥ sabhāryāścātibhīṣaṇāḥ |
samāvṛtya gaṇaśreṣṭhaṃ yayurdakṣamakhaṃ prati
1,14.47
सर्वे शंप्राप्य तं देशं गङ्गाद्वारमिति श्रुतम् ।
ददृशुर्यज्ञदेशं तं दक्षस्यामिततेजसः
sarve śaṃprāpya taṃ deśaṃ gaṅgādvāramiti śrutam |
dadṛśuryajñadeśaṃ taṃ dakṣasyāmitatejasaḥ
1,14.48
देवाङ्गनासहस्त्राढ्यमप्सरोगीतनादितम् ।
वीणावेणुनिनादाढ्यं वेदवादाभिनादितम्
devāṅganāsahastrāḍhyamapsarogītanāditam |
vīṇāveṇuninādāḍhyaṃ vedavādābhināditam
1,14.49
दृष्ट्वा सहर्षिभिर्देवैः समासीनं प्रजापतिम् ।
उवाच भद्रया रुद्रैर्वोरभद्रः स्मयन्निव
dṛṣṭvā saharṣibhirdevaiḥ samāsīnaṃ prajāpatim |
uvāca bhadrayā rudrairvorabhadraḥ smayanniva
1,14.50
वयं ह्यनुचराः सर्वे शर्वस्यामिततेजसः ।
भागाभिलप्सया प्राप्ता भागान् यच्छध्वमीप्सितान्
vayaṃ hyanucarāḥ sarve śarvasyāmitatejasaḥ |
bhāgābhilapsayā prāptā bhāgān yacchadhvamīpsitān
1,14.51
अथ चेत् कस्यचिदियमाज्ञा मुनिसुरोत्तमाः ।
भागो भवद्भ्यो देयस्तु नास्मभ्यमिति कथ्यताम् ।
तं ब्रूताज्ञापयति यो वेत्स्यामो हि वयं ततः
atha cet kasyacidiyamājñā munisurottamāḥ |
bhāgo bhavadbhyo deyastu nāsmabhyamiti kathyatām |
taṃ brūtājñāpayati yo vetsyāmo hi vayaṃ tataḥ
1,14.52
एवमुक्ता गणेशेन प्रजापतिपुरः सराः ।
देवा ऊचुर्यज्ञभागे न च मन्त्रा इति प्रभुम्
evamuktā gaṇeśena prajāpatipuraḥ sarāḥ |
devā ūcuryajñabhāge na ca mantrā iti prabhum
1,14.53
मन्त्रा ऊचुः सुरान् यूयं तमोपहतचेतसः ।
ये नाध्वरस्य राजानं पूजयध्वं महेश्वरम्
mantrā ūcuḥ surān yūyaṃ tamopahatacetasaḥ |
ye nādhvarasya rājānaṃ pūjayadhvaṃ maheśvaram
1,14.54
ईश्वरः सर्वभूतानां सर्वभूततनुर्हरः ।
पूज्यते सर्वयज्ञेषु सर्वाभ्युदसिद्धिदः
īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ sarvabhūtatanurharaḥ |
pūjyate sarvayajñeṣu sarvābhyudasiddhidaḥ
1,14.55
एवमुक्ता अपीशानं मायया नष्टचेतसः ।
न मेनिरे ययुर्मन्त्रा देवान् मुक्त्वा स्वमालयम्
evamuktā apīśānaṃ māyayā naṣṭacetasaḥ |
na menire yayurmantrā devān muktvā svamālayam
1,14.56
ततः स रुद्रो भगवान् सभार्यः सगणेश्वरः ।
स्पृशन् कराभ्यां ब्रह्मर्षि दधीचं प्राह देवताः
tataḥ sa rudro bhagavān sabhāryaḥ sagaṇeśvaraḥ |
spṛśan karābhyāṃ brahmarṣi dadhīcaṃ prāha devatāḥ
1,14.57
मन्त्राः प्रमाणं न कृता युष्माभिर्बलगर्वितैः ।
यस्मात् प्रसह्य तस्माद् वो नाशयाम्यद्य गर्वितम्
mantrāḥ pramāṇaṃ na kṛtā yuṣmābhirbalagarvitaiḥ |
yasmāt prasahya tasmād vo nāśayāmyadya garvitam
1,14.58
इत्युक्त्वा यज्ञशालां तां ददाह गणपुङ्गवः ।
गणेश्वराश्च संक्रुद्धा यूपानुत्पाट्य चिक्षिपुः
ityuktvā yajñaśālāṃ tāṃ dadāha gaṇapuṅgavaḥ |
gaṇeśvarāśca saṃkruddhā yūpānutpāṭya cikṣipuḥ
1,14.59
प्रस्तोत्रा सह होत्रा च अश्वं चैव गणेश्वराः ।
गृहीत्वा भीषणाः सर्वे गङ्गास्त्रोतसि चिक्षिपुः
prastotrā saha hotrā ca aśvaṃ caiva gaṇeśvarāḥ |
gṛhītvā bhīṣaṇāḥ sarve gaṅgāstrotasi cikṣipuḥ
1,14.60
वीरभद्रो ऽपि दीप्तात्मा शक्रस्योद्यच्छतः करम् ।
व्यष्टम्भयददीनात्मा तथान्येषां दिवौकसाम्
vīrabhadro 'pi dīptātmā śakrasyodyacchataḥ karam |
vyaṣṭambhayadadīnātmā tathānyeṣāṃ divaukasām
1,14.61
भगस्य नेत्रे चोत्पाट्य करजाग्रेण लीलया ।
निहत्य मुष्टिना दन्तान् पूष्णश्चैवमपातयत्
bhagasya netre cotpāṭya karajāgreṇa līlayā |
nihatya muṣṭinā dantān pūṣṇaścaivamapātayat
1,14.62
तथा चन्द्रमसं देवं पादाङ्गुष्ठेन लीलया ।
धर्षयामास बलवान् स्मयमानो गणेश्वरः
tathā candramasaṃ devaṃ pādāṅguṣṭhena līlayā |
dharṣayāmāsa balavān smayamāno gaṇeśvaraḥ
1,14.63
वह्नेर्हस्तद्वयं छित्त्वा जिह्वामुत्पाट्य लीलया ।
जघान मूर्ध्नि पादेन मुनीनपि मुनीश्वराः
vahnerhastadvayaṃ chittvā jihvāmutpāṭya līlayā |
jaghāna mūrdhni pādena munīnapi munīśvarāḥ
1,14.64
तथा विष्णुं सहरुडं समायान्तं महाबलः ।
विव्याध निशेतैर्बाणैः स्तम्भयित्वा सुदर्शनम्
tathā viṣṇuṃ saharuḍaṃ samāyāntaṃ mahābalaḥ |
vivyādha niśetairbāṇaiḥ stambhayitvā sudarśanam
1,14.65
समालोक्य महाबाहुरागत्य गरुडो गणम् ।
जघान पक्षैः सहसा ननादाम्बुनिधिर्यथा
samālokya mahābāhurāgatya garuḍo gaṇam |
jaghāna pakṣaiḥ sahasā nanādāmbunidhiryathā
1,14.66
ततः सहस्त्रशो भद्रः ससर्ज गरुडान् स्वयम् ।
वैनतेयादभ्यधिकान् गरुडं ते प्रदुद्रुवुः
tataḥ sahastraśo bhadraḥ sasarja garuḍān svayam |
vainateyādabhyadhikān garuḍaṃ te pradudruvuḥ
1,14.67
तान् दृष्ट्वा गरुडो धीमान् पलायत महाजवः ।
विसृज्य माधवं वेगात् तदद्भुतमिवाभवत्
tān dṛṣṭvā garuḍo dhīmān palāyata mahājavaḥ |
visṛjya mādhavaṃ vegāt tadadbhutamivābhavat
1,14.68
अन्तर्हिते वैनतेये भगवान् पद्मसंभवः ।
आगत्य वारयामास वीरभद्रं च केशवम्
antarhite vainateye bhagavān padmasaṃbhavaḥ |
āgatya vārayāmāsa vīrabhadraṃ ca keśavam
1,14.69
प्रसादयामास च तं गौरवात् परमेष्ठिनः ।
संस्तूय भगवानीशः साम्बस्तत्रागमत् स्वयम्
prasādayāmāsa ca taṃ gauravāt parameṣṭhinaḥ |
saṃstūya bhagavānīśaḥ sāmbastatrāgamat svayam
1,14.70
वीक्ष्य देवाधिदेवं तं साम्बं सर्वगणैर्वृतम् ।
तुष्टाव भगवान् ब्रह्मा दक्षः सर्वे दिवौकसः
vīkṣya devādhidevaṃ taṃ sāmbaṃ sarvagaṇairvṛtam |
tuṣṭāva bhagavān brahmā dakṣaḥ sarve divaukasaḥ
1,14.71
विशेषात् पार्वतीं देवीमीश्वरार्धशरीरिणीम् ।
स्तोत्रैर्नानाविधैर्दक्षः प्रणम्य च कृताञ्जलिः
viśeṣāt pārvatīṃ devīmīśvarārdhaśarīriṇīm |
stotrairnānāvidhairdakṣaḥ praṇamya ca kṛtāñjaliḥ
1,14.72
ततो भगवती देवी प्रहसन्ती महेश्वरम् ।
प्रसन्नमानसा रुद्रं वचः प्राह घृणानिधिः
tato bhagavatī devī prahasantī maheśvaram |
prasannamānasā rudraṃ vacaḥ prāha ghṛṇānidhiḥ
1,14.73
त्वमेव जगतः स्त्रष्टा शासिता चैव रक्षकः ।
अनुग्राह्यो भगवता दक्षश्चापि दिवौकसः
tvameva jagataḥ straṣṭā śāsitā caiva rakṣakaḥ |
anugrāhyo bhagavatā dakṣaścāpi divaukasaḥ
1,14.74
ततः प्रहस्य भगवान् कपर्दे नीललोहितः ।
उवाच प्रणतान् देवान् प्राचेतसमथो हरः
tataḥ prahasya bhagavān kaparde nīlalohitaḥ |
uvāca praṇatān devān prācetasamatho haraḥ
1,14.75
गच्छध्वं देवताः सर्वाः प्रसन्नो भवतामहम् ।
संपूज्यः सर्वयज्ञेषु न निन्द्यो ऽहं विशेषतः
gacchadhvaṃ devatāḥ sarvāḥ prasanno bhavatāmaham |
saṃpūjyaḥ sarvayajñeṣu na nindyo 'haṃ viśeṣataḥ
1,14.76
त्वं चापि शृणु मे दक्ष वचनं सर्वरक्षणम् ।
त्यक्त्वा लोकैषणामेतां मद्भक्तो भव यत्नतः
tvaṃ cāpi śṛṇu me dakṣa vacanaṃ sarvarakṣaṇam |
tyaktvā lokaiṣaṇāmetāṃ madbhakto bhava yatnataḥ
1,14.77
भविष्यसि गणेशानः कल्पान्ते ऽनुग्रहान्मम ।
तावत् तिष्ठ ममादेशात् स्वाधिकारेषु निर्वृतः
bhaviṣyasi gaṇeśānaḥ kalpānte 'nugrahānmama |
tāvat tiṣṭha mamādeśāt svādhikāreṣu nirvṛtaḥ
1,14.78
एवमुक्त्वा स भगवान् सपत्नीकः सहानुगः ।
अदर्शनमनुप्राप्तो दक्षस्यामिततेजसः
evamuktvā sa bhagavān sapatnīkaḥ sahānugaḥ |
adarśanamanuprāpto dakṣasyāmitatejasaḥ
1,14.79
अन्तर्हिते महादेवे शङ्करे पद्मसंभवः ।
व्याजहार स्वयं दक्षमशेषजगतो हितम्
antarhite mahādeve śaṅkare padmasaṃbhavaḥ |
vyājahāra svayaṃ dakṣamaśeṣajagato hitam
1,14.80
ब्रह्मोवाच किं तवापगतो मोहः प्रसन्ने वृषभध्वजे ।
यदाचष्ट स्वयं देवः पालयैतदतन्द्रितः
brahmovāca kiṃ tavāpagato mohaḥ prasanne vṛṣabhadhvaje |
yadācaṣṭa svayaṃ devaḥ pālayaitadatandritaḥ
1,14.81
सर्वेषामेव भूतानां हृद्येष वसतीश्वरः ।
पश्यन्त्येनं ब्रह्मभूता विद्वांसो वेदवादिनः
sarveṣāmeva bhūtānāṃ hṛdyeṣa vasatīśvaraḥ |
paśyantyenaṃ brahmabhūtā vidvāṃso vedavādinaḥ
1,14.82
स आत्मा सर्वभूतानां स बीजं परमा गतिः ।
स्तूयते वैदिकैर्मन्त्रैर्देवदेवो महेश्वरः
sa ātmā sarvabhūtānāṃ sa bījaṃ paramā gatiḥ |
stūyate vaidikairmantrairdevadevo maheśvaraḥ
1,14.83
तमर्चयति यो रुद्रं स्वात्मन्येकं सनातनम् ।
चेतसा भावयुक्तेन स याति परमं पदम्
tamarcayati yo rudraṃ svātmanyekaṃ sanātanam |
cetasā bhāvayuktena sa yāti paramaṃ padam
1,14.84
तस्मादनादिमध्यान्तं विज्ञाय परमेश्वरम् ।
कर्मणा मनसा वाचा समाराधय यत्नतः
tasmādanādimadhyāntaṃ vijñāya parameśvaram |
karmaṇā manasā vācā samārādhaya yatnataḥ
1,14.85
यत्नात् परिहरेशस्य निन्दामात्मविनाशनीम् ।
भवन्ति सर्वदोषाय निन्दकस्य क्रिया यतः
yatnāt parihareśasya nindāmātmavināśanīm |
bhavanti sarvadoṣāya nindakasya kriyā yataḥ
1,14.86
यस्तवैष महायोगी रक्षको विष्णुरव्ययः ।
स देवदेवो भगवान् महादेवो न संशयः
yastavaiṣa mahāyogī rakṣako viṣṇuravyayaḥ |
sa devadevo bhagavān mahādevo na saṃśayaḥ
1,14.87
मन्यन्ते ये जगद्योनिं विभिन्नं विष्णुमीश्वरात् ।
मोहादवेदनिष्ठत्वात् ते यान्ति नरकं नराः
manyante ye jagadyoniṃ vibhinnaṃ viṣṇumīśvarāt |
mohādavedaniṣṭhatvāt te yānti narakaṃ narāḥ
1,14.88
वेदानुवर्तिनो रुद्रं देवं नारायणं तथा ।
एकीभावेन पश्यन्ति मुक्तिभाजो भवन्ति ते
vedānuvartino rudraṃ devaṃ nārāyaṇaṃ tathā |
ekībhāvena paśyanti muktibhājo bhavanti te
1,14.89
यो विष्णुः स स्वयं रुद्रो यो रुद्रः स जनार्दनः ।
इति मत्वा यजेद् देवं स याति परमां गतिम्
yo viṣṇuḥ sa svayaṃ rudro yo rudraḥ sa janārdanaḥ |
iti matvā yajed devaṃ sa yāti paramāṃ gatim
1,14.90
सृजत्येतज्जगत् सर्वं विष्णुस्तत् पश्यतीश्वरः ।
इत्थं जगत् सर्वमिदं रुद्रनारायणोद्भवम्
sṛjatyetajjagat sarvaṃ viṣṇustat paśyatīśvaraḥ |
itthaṃ jagat sarvamidaṃ rudranārāyaṇodbhavam
1,14.91
तस्मात् त्यक्त्वा हरेर्निन्दां विष्णावपि समाहितः ।
समाश्रयेन्महादेवं शरण्यं ब्रह्मवादिनाम्
tasmāt tyaktvā harernindāṃ viṣṇāvapi samāhitaḥ |
samāśrayenmahādevaṃ śaraṇyaṃ brahmavādinām
1,14.92
उपश्रुत्याथ वचनं विरिञ्चस्य प्रजापतिः ।
जगाम शरणं देवं गोपतिं कृत्तिवाससम्
upaśrutyātha vacanaṃ viriñcasya prajāpatiḥ |
jagāma śaraṇaṃ devaṃ gopatiṃ kṛttivāsasam
1,14.93
ये ऽन्ये शापाग्निनिर्दग्धा दधीचस्य महर्षयः ।
द्विषन्तो मोहिता देवं संबभूवुः कलिष्वथ
ye 'nye śāpāgninirdagdhā dadhīcasya maharṣayaḥ |
dviṣanto mohitā devaṃ saṃbabhūvuḥ kaliṣvatha
1,14.94
त्यक्त्वा तपोबलं कृत्स्नं विप्राणां कुलसंभवाः ।
पूर्वसंस्कारमहात्म्याद् ब्रह्मणो वचनादिह
tyaktvā tapobalaṃ kṛtsnaṃ viprāṇāṃ kulasaṃbhavāḥ |
pūrvasaṃskāramahātmyād brahmaṇo vacanādiha
1,14.95
मुक्तशापास्ततः सर्वे कल्पान्ते रौरवादिषु ।
निपात्यमानाः कालेन संप्राप्यादित्यवर्चसम् ।
ब्रह्माणं जगतामीशमनुज्ञाताः स्वयंभुवा
muktaśāpāstataḥ sarve kalpānte rauravādiṣu |
nipātyamānāḥ kālena saṃprāpyādityavarcasam |
brahmāṇaṃ jagatāmīśamanujñātāḥ svayaṃbhuvā
1,14.96
समाराध्य तपोयोगादीशानं त्रिदशाधिपम् ।
भविष्यन्ति यथा पूर्वं शङ्करस्य प्रसादतः
samārādhya tapoyogādīśānaṃ tridaśādhipam |
bhaviṣyanti yathā pūrvaṃ śaṅkarasya prasādataḥ
1,14.97
एतद् वः कथितं सर्वं दक्षयज्ञनिषूदनम् ।
शृणुध्वं दक्षपुत्रीणां सर्वासां चैव संततिम्
etad vaḥ kathitaṃ sarvaṃ dakṣayajñaniṣūdanam |
śṛṇudhvaṃ dakṣaputrīṇāṃ sarvāsāṃ caiva saṃtatim
Chapter 1.15 (part 1/2)
1,15.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे चतुर्दशो ऽध्यायः सूत उवाच प्रजाः सृजेति व्यादिष्टः पूर्वं दक्षः स्वयंभुवा ।
ससर्ज देवान् गन्धर्वान् ऋषींश्चैवासुरोरगान्
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge caturdaśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca prajāḥ sṛjeti vyādiṣṭaḥ pūrvaṃ dakṣaḥ svayaṃbhuvā |
sasarja devān gandharvān ṛṣīṃścaivāsuroragān
1,15.2
यदास्य सृजमानस्य न व्यवर्धन्त ताः प्रजाः ।
तदा ससर्ज भूतानि मैथुनेनैव धर्मतः
yadāsya sṛjamānasya na vyavardhanta tāḥ prajāḥ |
tadā sasarja bhūtāni maithunenaiva dharmataḥ
1,15.3
असिक्न्यां जनयामास वीरणस्य प्रजापतेः ।
सुतायां धर्मयुक्तायां पुत्राणां तु सहस्त्रकम्
asiknyāṃ janayāmāsa vīraṇasya prajāpateḥ |
sutāyāṃ dharmayuktāyāṃ putrāṇāṃ tu sahastrakam
1,15.4
तेषु पुत्रेषु नष्टेषु मायया नारदस्य सः ।
षष्टिं दक्षो ऽसृजत् कन्या वैरण्यां वै प्रजापतिः
teṣu putreṣu naṣṭeṣu māyayā nāradasya saḥ |
ṣaṣṭiṃ dakṣo 'sṛjat kanyā vairaṇyāṃ vai prajāpatiḥ
1,15.5
ददौ स दश धर्माय कश्यपाय त्रयोदश ।
विंशत् सप्त च सोमाय चतस्त्रो ऽरिष्टनेमिने
dadau sa daśa dharmāya kaśyapāya trayodaśa |
viṃśat sapta ca somāya catastro 'riṣṭanemine
1,15.6
द्वे चैव बहुपुत्राय द्वे कृशाश्वाय धीमते ।
द्वे चैवाङ्गिरसे तद्वत् तासां वक्ष्ये ऽथ निस्तरम्
dve caiva bahuputrāya dve kṛśāśvāya dhīmate |
dve caivāṅgirase tadvat tāsāṃ vakṣye 'tha nistaram
1,15.7
अरुन्धती वसुर्जामी लम्बा भानुर्मरुत्वती ।
संकल्पा च मुहूर्ता च साध्या विश्वा च भामिनी
arundhatī vasurjāmī lambā bhānurmarutvatī |
saṃkalpā ca muhūrtā ca sādhyā viśvā ca bhāminī
1,15.8
धर्मपत्न्यो दश त्वेतास्तासां पुत्रान् निबोधत ।
विश्वाया विश्वदेवास्तु साध्या साध्यानजीजनत्
dharmapatnyo daśa tvetāstāsāṃ putrān nibodhata |
viśvāyā viśvadevāstu sādhyā sādhyānajījanat
1,15.9
मरुत्वन्तो मरुत्वत्यां वसवो ऽष्टौ वसोः सुताः ।
भानोस्तु भानवश्चैव मुहूर्ता वै मुहूर्तजाः
marutvanto marutvatyāṃ vasavo 'ṣṭau vasoḥ sutāḥ |
bhānostu bhānavaścaiva muhūrtā vai muhūrtajāḥ
1,15.10
लम्बायाश्चाथ घोषो वै नागवीथी तु जामिजा ।
पृथिवीविषयं सर्वमरुन्दत्यामजायत ।
संकल्पायास्तु संकल्पो धर्मपुत्रा दश स्मृताः
lambāyāścātha ghoṣo vai nāgavīthī tu jāmijā |
pṛthivīviṣayaṃ sarvamarundatyāmajāyata |
saṃkalpāyāstu saṃkalpo dharmaputrā daśa smṛtāḥ
1,15.11
आपो ध्रुवश्च सोमश्च धरश्चैवानिलो ऽनलः ।
प्रत्यूषश्च प्रभासश्च वसवो ऽष्टौ प्रकीर्तिताः
āpo dhruvaśca somaśca dharaścaivānilo 'nalaḥ |
pratyūṣaśca prabhāsaśca vasavo 'ṣṭau prakīrtitāḥ
1,15.12
आपस्य पुत्रो वैतण्ड्यः श्रमः श्रान्तो धुनिस्तथा ।
ध्रुवस्य पुत्रो भगवान् कालो लोकप्रकालनः
āpasya putro vaitaṇḍyaḥ śramaḥ śrānto dhunistathā |
dhruvasya putro bhagavān kālo lokaprakālanaḥ
1,15.13
सोमस्य भगवान् वर्चा धरस्य द्रविणः सुतः ।
पुरोजवो ऽनिलस्य स्यादविज्ञातगतिस्तथा
somasya bhagavān varcā dharasya draviṇaḥ sutaḥ |
purojavo 'nilasya syādavijñātagatistathā
1,15.14
कुमारो ह्यनलस्यासीत् सेनापतिरिति स्मृतः ।
देवलो भगवान् योगी प्रत्यूषस्याभवत् सुतः ।
विश्वकर्मा प्रभासस्य शिल्पकर्ता प्रजापतिः
kumāro hyanalasyāsīt senāpatiriti smṛtaḥ |
devalo bhagavān yogī pratyūṣasyābhavat sutaḥ |
viśvakarmā prabhāsasya śilpakartā prajāpatiḥ
1,15.15
अदितिर्दितिर्दनुस्तद्वदरिष्टा सुरसा तथा ।
सुरभिर्विनता चैव ताम्र क्रोधवशा इरा ।
कद्रुर्मुनिश्च धर्मज्ञा तत्पुत्रान् वै निबोधत
aditirditirdanustadvadariṣṭā surasā tathā |
surabhirvinatā caiva tāmra krodhavaśā irā |
kadrurmuniśca dharmajñā tatputrān vai nibodhata
1,15.16
अंशो धाता भगस्त्वष्टा मित्रो ऽथ वरुणोरऽयमा ।
विवस्वान् सविता पूषा ह्यंशुमान् विष्णुरेव च
aṃśo dhātā bhagastvaṣṭā mitro 'tha varuṇor'yamā |
vivasvān savitā pūṣā hyaṃśumān viṣṇureva ca
1,15.17
तुषिता नाम ते पूर्वं चाक्षुषस्यान्तरे मनोः ।
वैवस्वते ऽन्तरे प्रोक्ता आदित्याश्चादितेः सुताः
tuṣitā nāma te pūrvaṃ cākṣuṣasyāntare manoḥ |
vaivasvate 'ntare proktā ādityāścāditeḥ sutāḥ
1,15.18
दितिः पुत्रद्वयं लेभे कश्यपाद् बलसंयुतम् ।
हिरण्यकशिपुं ज्येष्ठं हिरण्याक्षं तथापरम्
ditiḥ putradvayaṃ lebhe kaśyapād balasaṃyutam |
hiraṇyakaśipuṃ jyeṣṭhaṃ hiraṇyākṣaṃ tathāparam
1,15.19
हिरण्यकशिपुर्दैत्यो महाबलपराक्रमः ।
आराध्य तपसा देवं ब्रह्माणं परमेष्ठिनम् ।
दृष्ट्वालेभेवरान् दिव्यान् स्तुत्वासौ विविधैः स्तवै
hiraṇyakaśipurdaityo mahābalaparākramaḥ |
ārādhya tapasā devaṃ brahmāṇaṃ parameṣṭhinam |
dṛṣṭvālebhevarān divyān stutvāsau vividhaiḥ stavai
1,15.20
अथ तस्य बलाद् देवाः सर्व एव सुरर्षयः ।
बाधितास्ताडिता जग्मुर्देवदेवं पितामहम्
atha tasya balād devāḥ sarva eva surarṣayaḥ |
bādhitāstāḍitā jagmurdevadevaṃ pitāmaham
1,15.21
शरण्यं शरणं देवं शंभुं सर्वजगन्मयम् ।
ब्रह्माणं लोककर्तारं त्रातारं पुरुषं परम् ।
कूटस्थं जगतामेकं पुराणं पुरुषोत्तमम्
śaraṇyaṃ śaraṇaṃ devaṃ śaṃbhuṃ sarvajaganmayam |
brahmāṇaṃ lokakartāraṃ trātāraṃ puruṣaṃ param |
kūṭasthaṃ jagatāmekaṃ purāṇaṃ puruṣottamam
1,15.22
स याचितो देववरैर्मुनिभिश्च मुनीश्वराः ।
सर्वदेवहितार्थाय जगाम कमलासनः
sa yācito devavarairmunibhiśca munīśvarāḥ |
sarvadevahitārthāya jagāma kamalāsanaḥ
1,15.23
संस्तूयमानः प्रणतैर्मुनीन्द्रैरमरैरपि ।
क्षीरोदस्योत्तरं कूलं यत्रास्ते हरिरीश्वरः
saṃstūyamānaḥ praṇatairmunīndrairamarairapi |
kṣīrodasyottaraṃ kūlaṃ yatrāste harirīśvaraḥ
1,15.24
दृष्ट्वा देवं जगद्योनिं विष्णुं विश्वगुरुं शिवम् ।
ववन्दे चरणौ मूर्ध्ना कृताञ्जलिरभाषत
dṛṣṭvā devaṃ jagadyoniṃ viṣṇuṃ viśvaguruṃ śivam |
vavande caraṇau mūrdhnā kṛtāñjalirabhāṣata
1,15.25
ब्रह्मोवाच त्वं गतिः सर्वभूतानामनन्तो ऽस्यखिलात्मकः ।
व्यापी सर्वामरवपुर्महायोगी सनातनः
brahmovāca tvaṃ gatiḥ sarvabhūtānāmananto 'syakhilātmakaḥ |
vyāpī sarvāmaravapurmahāyogī sanātanaḥ
1,15.26
त्वमात्मा सर्वभूतानां प्रधानं प्रकृतिः परा ।
वैराग्यैश्वर्यनिरतो रागातीतो निरञ्जनः
tvamātmā sarvabhūtānāṃ pradhānaṃ prakṛtiḥ parā |
vairāgyaiśvaryanirato rāgātīto nirañjanaḥ
1,15.27
त्वं कर्ता चैव भर्ता च निहन्ता सुरविद्विषाम् ।
त्रातुमर्हस्यनन्तेश त्राता हि परमेश्वरः
tvaṃ kartā caiva bhartā ca nihantā suravidviṣām |
trātumarhasyananteśa trātā hi parameśvaraḥ
1,15.28
इत्थं स विष्णुर्भगवान् ब्रह्मणा संप्रबोधितः ।
प्रोवाचोन्निद्रपद्माक्षः पीतवासासुरद्विषः
itthaṃ sa viṣṇurbhagavān brahmaṇā saṃprabodhitaḥ |
provāconnidrapadmākṣaḥ pītavāsāsuradviṣaḥ
1,15.29
किमर्थं सुमहावीर्याः सप्रजापतिकाः सुराः ।
इमं देशमनुप्राप्ताः किं वा कार्यं करोमि वः
kimarthaṃ sumahāvīryāḥ saprajāpatikāḥ surāḥ |
imaṃ deśamanuprāptāḥ kiṃ vā kāryaṃ karomi vaḥ
1,15.30
देवा ऊचुः हिरण्यकशिपुर्नाम ब्रह्मणो वरदर्पितः ।
बाधते भगवन् दैत्यो देवान् सर्वान् सहर्षिभिः
devā ūcuḥ hiraṇyakaśipurnāma brahmaṇo varadarpitaḥ |
bādhate bhagavan daityo devān sarvān saharṣibhiḥ
1,15.31
अवध्यः सर्वभूतानां त्वामृते पुरुषोत्तम ।
हन्तुमर्हसि सर्वेषां त्वं त्रातासि जगन्मय
avadhyaḥ sarvabhūtānāṃ tvāmṛte puruṣottama |
hantumarhasi sarveṣāṃ tvaṃ trātāsi jaganmaya
1,15.32
श्रुत्वा तद्दैवतैरुक्तं स विष्णुर्लोकभावनः ।
वधाय दैत्यमुख्यस्य सो ऽसृजत् पुरुषं स्वयम्
śrutvā taddaivatairuktaṃ sa viṣṇurlokabhāvanaḥ |
vadhāya daityamukhyasya so 'sṛjat puruṣaṃ svayam
1,15.33
मेरुपर्वतवर्ष्माणं घोररूपं भयानकम् ।
शङ्खचक्रगदापाणिं तं प्राह गरुडध्वजः
meruparvatavarṣmāṇaṃ ghorarūpaṃ bhayānakam |
śaṅkhacakragadāpāṇiṃ taṃ prāha garuḍadhvajaḥ
1,15.34
हत्वा तं दैत्यराजं त्वं हिरण्यकशिपुं पुनः ।
इमं देशं समागन्तुं क्षिप्रमर्हसि पौरुषात्
hatvā taṃ daityarājaṃ tvaṃ hiraṇyakaśipuṃ punaḥ |
imaṃ deśaṃ samāgantuṃ kṣipramarhasi pauruṣāt
1,15.35
निशम्य वैष्णवं वाक्यं प्रणम्य पुरुषोत्तमम् ।
महापुरुषमव्यक्तं ययौ दैत्यमहापुरम्
niśamya vaiṣṇavaṃ vākyaṃ praṇamya puruṣottamam |
mahāpuruṣamavyaktaṃ yayau daityamahāpuram
1,15.36
विमुञ्चन् भैरवं नादं शङ्खचक्रगदाधरः ।
आरुह्य गरुडं देवो महामेरुरिवापरः
vimuñcan bhairavaṃ nādaṃ śaṅkhacakragadādharaḥ |
āruhya garuḍaṃ devo mahāmerurivāparaḥ
1,15.37
आकर्ण्य दैत्यप्रवरा महामेघरवोपमम् ।
समाचचक्षिरे नादं तदा दैत्यपतेर्भयात्
ākarṇya daityapravarā mahāmegharavopamam |
samācacakṣire nādaṃ tadā daityapaterbhayāt
1,15.38
असुरा ऊचुः कश्चिदागच्छति महान् पुरुषो देवचोदितः ।
विमुञ्चन् भैरवं नादं तं जानीमो ऽमरार्दन
asurā ūcuḥ kaścidāgacchati mahān puruṣo devacoditaḥ |
vimuñcan bhairavaṃ nādaṃ taṃ jānīmo 'marārdana
1,15.39
ततः सहासुरवरैर्हिरण्यकशिपुः स्वयम् ।
संनद्धैः सायुधैः पुत्रैः प्रह्रादाद्यैस्तदा ययौ
tataḥ sahāsuravarairhiraṇyakaśipuḥ svayam |
saṃnaddhaiḥ sāyudhaiḥ putraiḥ prahrādādyaistadā yayau
1,15.40
दृष्ट्वा तं गरुडासीनं सूर्यकोटिसमप्रभम् ।
पुरुषं पर्वताकारं नारायणमिवापरम्
dṛṣṭvā taṃ garuḍāsīnaṃ sūryakoṭisamaprabham |
puruṣaṃ parvatākāraṃ nārāyaṇamivāparam
1,15.41
दुद्रुवुः केचिदन्योन्ममूचुः संभ्रान्तलोचनाः ।
अयं स देवो देवानां गोप्ता नारायणो रिपुः
dudruvuḥ kecidanyonmamūcuḥ saṃbhrāntalocanāḥ |
ayaṃ sa devo devānāṃ goptā nārāyaṇo ripuḥ
1,15.42
अस्माकमव्ययो नूनं तत्सुतो वा समागतः ।
इत्युक्त्वा शस्त्रवर्षाणि ससृजुः पुरुषाय ते ।
तानि चाशेषतो देवो नाशयामास लीलया
asmākamavyayo nūnaṃ tatsuto vā samāgataḥ |
ityuktvā śastravarṣāṇi sasṛjuḥ puruṣāya te |
tāni cāśeṣato devo nāśayāmāsa līlayā
1,15.43
तदा हिरण्यकशिपोश्चत्वारः प्रथितौजसः ।
पुत्रा नारायणोद्भूतं युयुधुर्मेघनिः स्वनाः ।
प्रह्रादश्चाप्यनुह्रादः संह्रादो ह्राद एव च
tadā hiraṇyakaśipoścatvāraḥ prathitaujasaḥ |
putrā nārāyaṇodbhūtaṃ yuyudhurmeghaniḥ svanāḥ |
prahrādaścāpyanuhrādaḥ saṃhrādo hrāda eva ca
1,15.44
प्रह्रादः प्राहिणोद् ब्राह्ममनुह्रादो ऽथ वैष्णवम् ।
संह्रादश्चापि कौमारमाग्नेयं ह्राद एव च
prahrādaḥ prāhiṇod brāhmamanuhrādo 'tha vaiṣṇavam |
saṃhrādaścāpi kaumāramāgneyaṃ hrāda eva ca
1,15.45
तानि तं पुरुषं प्राप्य चत्वार्यस्त्राणि वैष्णवम् ।
न शेकुर्बाधितुं विष्णुं वासुदेवं यथा तथा
tāni taṃ puruṣaṃ prāpya catvāryastrāṇi vaiṣṇavam |
na śekurbādhituṃ viṣṇuṃ vāsudevaṃ yathā tathā
1,15.46
अथासौ चतुरः पुत्रान् महाबाहुर्महाबलः ।
प्रगृह्य पादेषु करैः संचिक्षेप ननाद च
athāsau caturaḥ putrān mahābāhurmahābalaḥ |
pragṛhya pādeṣu karaiḥ saṃcikṣepa nanāda ca
1,15.47
विमुक्तेष्वथ पुत्रेषु हिरण्यकशिपुः स्वयम् ।
पादेन ताडयामास वेगेनोरसि तं बली
vimukteṣvatha putreṣu hiraṇyakaśipuḥ svayam |
pādena tāḍayāmāsa vegenorasi taṃ balī
1,15.48
स तेन पीडितो ऽत्यर्थं गरुडेन तथाऽशुगः ।
अदृश्यः प्रययौ तूर्णं यत्र नारायणः प्रभुः ।
गत्वा विज्ञापयामास प्रवृत्तमखिलं तथा
sa tena pīḍito 'tyarthaṃ garuḍena tathā'śugaḥ |
adṛśyaḥ prayayau tūrṇaṃ yatra nārāyaṇaḥ prabhuḥ |
gatvā vijñāpayāmāsa pravṛttamakhilaṃ tathā
1,15.49
संचिन्त्य मनसा देवः सर्वज्ञानमयो ऽमलः ।
नरस्यार्धतनुं कृत्वा सिंहस्यार्धतनुं तथा
saṃcintya manasā devaḥ sarvajñānamayo 'malaḥ |
narasyārdhatanuṃ kṛtvā siṃhasyārdhatanuṃ tathā
1,15.50
नृसिंहवपुरव्यक्तो हिरण्यकशिपोः पुरे ।
आविर्बभूव सहसा मोहयन् दैत्यपुङ्गवान्
nṛsiṃhavapuravyakto hiraṇyakaśipoḥ pure |
āvirbabhūva sahasā mohayan daityapuṅgavān
1,15.51
दंष्ट्राकरालो योगात्मा युगान्तदहनोपमः ।
समारुह्यात्मनः शक्तिं सर्वसंहारकारिकाम् ।
भाति नारायणो ऽनन्तो यथा मध्यन्दिने रविः
daṃṣṭrākarālo yogātmā yugāntadahanopamaḥ |
samāruhyātmanaḥ śaktiṃ sarvasaṃhārakārikām |
bhāti nārāyaṇo 'nanto yathā madhyandine raviḥ
1,15.52
दृष्ट्वा नृसिंहवपुषं प्रह्रादं ज्येष्ठपुत्रकम् ।
वधाय प्रेरयामास नरसिहस्य सो ऽसुरः
dṛṣṭvā nṛsiṃhavapuṣaṃ prahrādaṃ jyeṣṭhaputrakam |
vadhāya prerayāmāsa narasihasya so 'suraḥ
1,15.53
इमं नृसिंहवपुषं पूर्वस्माद् बहुशक्तिकम् ।
सहैव त्वनुजैः सर्वैर्नाशयाशु मयेरितः
imaṃ nṛsiṃhavapuṣaṃ pūrvasmād bahuśaktikam |
sahaiva tvanujaiḥ sarvairnāśayāśu mayeritaḥ
1,15.54
तत्संनियोगादसुरः प्रह्रादो विष्णुमव्ययम् ।
युयुधे सर्वयत्नेन नरसिंहेन निर्जितः
tatsaṃniyogādasuraḥ prahrādo viṣṇumavyayam |
yuyudhe sarvayatnena narasiṃhena nirjitaḥ
1,15.55
ततः संचोदितो दैत्यो हिरण्याक्षस्तदानुजः ।
ध्यात्वा पशुपतेरस्त्रं ससर्ज च ननाद च
tataḥ saṃcodito daityo hiraṇyākṣastadānujaḥ |
dhyātvā paśupaterastraṃ sasarja ca nanāda ca
1,15.56
तस्य देवादिदेवस्य विष्णोरमिततेजसः ।
न हानिमकरोदस्त्रं यथा देवस्य शूलिनः
tasya devādidevasya viṣṇoramitatejasaḥ |
na hānimakarodastraṃ yathā devasya śūlinaḥ
1,15.57
दृष्ट्वा पराहतं त्वस्त्रं प्रह्रादो भाग्यगौरवात् ।
मेने सर्वात्मकं देवं वासुदेवं सनातनम्
dṛṣṭvā parāhataṃ tvastraṃ prahrādo bhāgyagauravāt |
mene sarvātmakaṃ devaṃ vāsudevaṃ sanātanam
1,15.58
संत्यज्य सर्वशस्त्राणि सत्त्वयुक्तेन चेतसा ।
ननाम शिरसा देवं योगिनां हृदयेशयम्
saṃtyajya sarvaśastrāṇi sattvayuktena cetasā |
nanāma śirasā devaṃ yogināṃ hṛdayeśayam
1,15.59
स्तुत्वा नारायणैः स्तोत्रैः ऋग्यजुः सामसंभवैः ।
निवार्य पितरं भ्रातृन् हिरण्याक्षं तदाब्रवीत्
stutvā nārāyaṇaiḥ stotraiḥ ṛgyajuḥ sāmasaṃbhavaiḥ |
nivārya pitaraṃ bhrātṛn hiraṇyākṣaṃ tadābravīt
1,15.60
अयं नारायणो ऽनन्तः शाश्वतो भगवानजः ।
पुराणपुरुषो देवो महायोगी जगन्मयः
ayaṃ nārāyaṇo 'nantaḥ śāśvato bhagavānajaḥ |
purāṇapuruṣo devo mahāyogī jaganmayaḥ
1,15.61
अयं धाता विधाता च स्वयञ्ज्योतिर्निरञ्जनः ।
प्रधानपुरुषस्तत्त्वं मूलप्रकृतिरव्ययः
ayaṃ dhātā vidhātā ca svayañjyotirnirañjanaḥ |
pradhānapuruṣastattvaṃ mūlaprakṛtiravyayaḥ
1,15.62
ईश्वरः सर्वभूतानामन्तर्यामी गुणातिगः ।
गच्छध्वमेनं शरणं विष्णुमव्यक्तमव्ययम्
īśvaraḥ sarvabhūtānāmantaryāmī guṇātigaḥ |
gacchadhvamenaṃ śaraṇaṃ viṣṇumavyaktamavyayam
1,15.63
एवमुक्ते सुदुर्बुद्धिर्हिरण्यकशिपुः स्वयम् ।
प्रोवाच पुत्रमत्यर्थं मोहितो विष्णुमायया
evamukte sudurbuddhirhiraṇyakaśipuḥ svayam |
provāca putramatyarthaṃ mohito viṣṇumāyayā
1,15.64
अयं सर्वात्मना वध्यो नृसिंहो ऽल्पपराक्रमः ।
समागतो ऽस्मद्भवनमिदानीं कालचोदितः
ayaṃ sarvātmanā vadhyo nṛsiṃho 'lpaparākramaḥ |
samāgato 'smadbhavanamidānīṃ kālacoditaḥ
1,15.65
विहस्य पितरं पुत्रो वचः प्राह महामतिः ।
मा निन्दस्वैनमीशानं भूतानामेकमव्ययम्
vihasya pitaraṃ putro vacaḥ prāha mahāmatiḥ |
mā nindasvainamīśānaṃ bhūtānāmekamavyayam
1,15.66
कथं देवो महादेवः शाश्वतः कालवर्जितः ।
कालेन हन्यते विष्णुः कालात्मा कालरूपधृक्
kathaṃ devo mahādevaḥ śāśvataḥ kālavarjitaḥ |
kālena hanyate viṣṇuḥ kālātmā kālarūpadhṛk
1,15.67
ततः सुवर्णकशिपुर्दुरात्मा विधिचोदितः ।
निवारितो ऽपि पुत्रेण युयोध हरिमव्ययम्
tataḥ suvarṇakaśipurdurātmā vidhicoditaḥ |
nivārito 'pi putreṇa yuyodha harimavyayam
1,15.68
संरक्तनयनो ऽन्तो हिरण्यनयनाग्रजम् ।
नखैर्विदारयामास प्रह्रादस्यैव पश्यतः
saṃraktanayano 'nto hiraṇyanayanāgrajam |
nakhairvidārayāmāsa prahrādasyaiva paśyataḥ
1,15.69
हते हिरण्यकशिपौ हिरण्याक्षो महाबलः ।
विसृज्य पुत्रं प्रह्रादं दुद्रुवे भयविह्वलः
hate hiraṇyakaśipau hiraṇyākṣo mahābalaḥ |
visṛjya putraṃ prahrādaṃ dudruve bhayavihvalaḥ
1,15.70
अनुह्रादादयः पुत्रा अन्ये च शतशो ऽसुराः ।
नृसिंहदेहसंभूतैः सिंहैर्नोता यमालयम्
anuhrādādayaḥ putrā anye ca śataśo 'surāḥ |
nṛsiṃhadehasaṃbhūtaiḥ siṃhairnotā yamālayam
1,15.71
ततः संहृत्य तद्रूपं हरिर्नारायणः प्रभुः ।
स्वमेव परमं रूपं ययौ नारायणाह्वयम्
tataḥ saṃhṛtya tadrūpaṃ harirnārāyaṇaḥ prabhuḥ |
svameva paramaṃ rūpaṃ yayau nārāyaṇāhvayam
1,15.72
गते नारायणे दैत्यः प्रह्रादो ऽसुरसत्तमः ।
अभिषेकेण युक्तेन हिरण्याक्षमयोजयत्
gate nārāyaṇe daityaḥ prahrādo 'surasattamaḥ |
abhiṣekeṇa yuktena hiraṇyākṣamayojayat
1,15.73
स बाधयामास सुरान् रणे जित्वा मुनीनपि ।
लब्ध्वान्धकं महापुत्रं तपसाराध्य शङ्करम्
sa bādhayāmāsa surān raṇe jitvā munīnapi |
labdhvāndhakaṃ mahāputraṃ tapasārādhya śaṅkaram
1,15.74
देवाञ्जित्वा सदेवेन्द्रान् बध्वाच धरणीमिमाम् ।
नीत्वा रसातलं चक्रे वन्दीमिन्दीवरप्रभाम्
devāñjitvā sadevendrān badhvāca dharaṇīmimām |
nītvā rasātalaṃ cakre vandīmindīvaraprabhām
1,15.75
ततः सब्रह्मका देवाः परिम्लानमुखश्रियः ।
गत्वा विज्ञापयामासुर्विष्णवे हरिमन्दिरम्
tataḥ sabrahmakā devāḥ parimlānamukhaśriyaḥ |
gatvā vijñāpayāmāsurviṣṇave harimandiram
1,15.76
स चिन्तयित्वा विश्वात्मा तद्वधोपायमव्ययः ।
सर्वेदेवमयं शुभ्रं वाराहं वपुरादधे
sa cintayitvā viśvātmā tadvadhopāyamavyayaḥ |
sarvedevamayaṃ śubhraṃ vārāhaṃ vapurādadhe
1,15.77
गत्वा हिरण्यनयनं हत्वा तं पुरुषोत्तमः ।
दंष्ट्रयोद्धारयामास कल्पादौ धरणीमिमाम्
gatvā hiraṇyanayanaṃ hatvā taṃ puruṣottamaḥ |
daṃṣṭrayoddhārayāmāsa kalpādau dharaṇīmimām
1,15.78
त्यक्त्वा वराहसंस्थानं संस्थाप्य च सुरद्विजान् स्वामेव प्रकृतिं दिव्यां ययौ विष्णुः परं पदम्
tyaktvā varāhasaṃsthānaṃ saṃsthāpya ca suradvijān svāmeva prakṛtiṃ divyāṃ yayau viṣṇuḥ paraṃ padam
1,15.79
तस्मिन् हते ऽमररिपौ प्रह्रादौ विष्णुतत्परः ।
अपालयत् स्वकंराज्यं भावं त्यक्त्वा तदाऽसुरम्
tasmin hate 'mararipau prahrādau viṣṇutatparaḥ |
apālayat svakaṃrājyaṃ bhāvaṃ tyaktvā tadā'suram
1,15.80
इयाज विधिवद् देवान् विष्णोराराधने रतः ।
निः सपत्नं तदा राज्यं तस्यासीद् विष्णुवैभवात्
iyāja vidhivad devān viṣṇorārādhane rataḥ |
niḥ sapatnaṃ tadā rājyaṃ tasyāsīd viṣṇuvaibhavāt
1,15.81
ततः कदाचिदसुरो ब्राह्मणं गृहमागतम् ।
तापसं नार्चयामास देवानां चैव मायया
tataḥ kadācidasuro brāhmaṇaṃ gṛhamāgatam |
tāpasaṃ nārcayāmāsa devānāṃ caiva māyayā
1,15.82
स तेन तापसो ऽत्यर्थं मोहितेनावमानितः ।
शशापासुरराजानं क्रोधसंरक्तलोचनः
sa tena tāpaso 'tyarthaṃ mohitenāvamānitaḥ |
śaśāpāsurarājānaṃ krodhasaṃraktalocanaḥ
1,15.83
यत्तद्वलं समाश्रित्य ब्राह्मणानवमन्यसे ।
सा भक्तिर्वैष्णवी दिव्या विनाशं ते गमिष्यति
yattadvalaṃ samāśritya brāhmaṇānavamanyase |
sā bhaktirvaiṣṇavī divyā vināśaṃ te gamiṣyati
1,15.84
इत्युक्त्वा प्रययौ तूर्णं प्रह्रादस्य गृहाद् द्विजः ।
मुमोह राज्यसंसक्तः सो ऽपि शापबलात् ततः
ityuktvā prayayau tūrṇaṃ prahrādasya gṛhād dvijaḥ |
mumoha rājyasaṃsaktaḥ so 'pi śāpabalāt tataḥ
1,15.85
बाधयामास विप्रेन्द्रान् न विवेद जनार्दनम् ।
पितुर्वधमनुस्मृत्य क्रोधं चक्रे हरिं प्रति
bādhayāmāsa viprendrān na viveda janārdanam |
piturvadhamanusmṛtya krodhaṃ cakre hariṃ prati
1,15.86
तयोः समभवद् युद्धं सुघोरं रोमहर्षणम् ।
नारायणस्य देवस्य प्रह्रादस्यामरद्विषः
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ sughoraṃ romaharṣaṇam |
nārāyaṇasya devasya prahrādasyāmaradviṣaḥ
1,15.87
कृत्वा तु सुमहद् युद्धं विष्णुना तेन निर्जितः ।
पुर्वसंस्कारमाहात्म्यात् परस्मिन् पुरुषे हरौ ।
संजातं तस्य विज्ञानं शरण्यं शरणं ययौ
kṛtvā tu sumahad yuddhaṃ viṣṇunā tena nirjitaḥ |
purvasaṃskāramāhātmyāt parasmin puruṣe harau |
saṃjātaṃ tasya vijñānaṃ śaraṇyaṃ śaraṇaṃ yayau
1,15.88
ततः प्रभृति दैत्येन्द्रो ह्यनन्यां भक्तिमुद्वहन् ।
नारायणे महायोगमवाप पुरुषोत्तमे
tataḥ prabhṛti daityendro hyananyāṃ bhaktimudvahan |
nārāyaṇe mahāyogamavāpa puruṣottame
1,15.89
हिरण्यकशिपोः पुत्रे योगसंसक्तचेतसि ।
अवाप तन्महद् राज्यमन्धको ऽसुरपुङ्गवः
hiraṇyakaśipoḥ putre yogasaṃsaktacetasi |
avāpa tanmahad rājyamandhako 'surapuṅgavaḥ
1,15.90
हिरण्यनेत्रतनयः शंभोर्देहसमुद्भवः ।
मन्दरस्थामुमां देवीं चकमे पर्वतात्मजाम्
hiraṇyanetratanayaḥ śaṃbhordehasamudbhavaḥ |
mandarasthāmumāṃ devīṃ cakame parvatātmajām
1,15.91
पुरा दारुवने पुण्ये मुनयो गृहमेधिनः ।
ईश्वराराधनार्थाय तपश्चेरुः सहस्त्रशः
purā dāruvane puṇye munayo gṛhamedhinaḥ |
īśvarārādhanārthāya tapaśceruḥ sahastraśaḥ
1,15.92
ततः कदाचिन्महति कालयोगेन दुस्तरा ।
अनावृष्टिरतीवोग्रा ह्यासीद् भूतविनाशिनी
tataḥ kadācinmahati kālayogena dustarā |
anāvṛṣṭiratīvogrā hyāsīd bhūtavināśinī
1,15.93
समेत्य सर्वे मुनयो गौतमं तपसां निधिम् ।
अयाचन्त क्षुधाविष्टा आहारं प्राणधारणम्
sametya sarve munayo gautamaṃ tapasāṃ nidhim |
ayācanta kṣudhāviṣṭā āhāraṃ prāṇadhāraṇam
1,15.94
स तेभ्यः प्रददावन्नं मृष्टं बहुतरं बुधः ।
सर्वे बुबुजिरे विप्रा निर्विशङ्केन चेतसा
sa tebhyaḥ pradadāvannaṃ mṛṣṭaṃ bahutaraṃ budhaḥ |
sarve bubujire viprā nirviśaṅkena cetasā
1,15.95
गते तु द्वादशे वर्षे कल्पान्त इव शङ्करी ।
बभूव वृष्टिर्महती यथापूर्वमभूज्जगत्
gate tu dvādaśe varṣe kalpānta iva śaṅkarī |
babhūva vṛṣṭirmahatī yathāpūrvamabhūjjagat
1,15.96
ततः सर्वे मुनिवराः समामन्त्र्य परस्परम् ।
महर्षि गौतमं प्रोचुर्गच्छाम इति वेगतः
tataḥ sarve munivarāḥ samāmantrya parasparam |
maharṣi gautamaṃ procurgacchāma iti vegataḥ
1,15.97
निवारयामास च तान् कञ्चित् कालं यथासुखम् ।
उषित्वा मद्गृहे ऽवश्यं गच्छध्वमिति पण्डिताः
nivārayāmāsa ca tān kañcit kālaṃ yathāsukham |
uṣitvā madgṛhe 'vaśyaṃ gacchadhvamiti paṇḍitāḥ
1,15.98
ततो मायामयीं सृष्ट्वा कृशां गां सर्व एव ते ।
समीपं प्रापयामासुगौतमस्य महात्मनः
tato māyāmayīṃ sṛṣṭvā kṛśāṃ gāṃ sarva eva te |
samīpaṃ prāpayāmāsugautamasya mahātmanaḥ
1,15.99
सो ऽनुवीक्ष्य कृपाविष्टस्तस्याः संरक्षणोत्सुकः ।
गोष्ठे तां बन्धयामास स्पृष्टमात्रा ममार सा
so 'nuvīkṣya kṛpāviṣṭastasyāḥ saṃrakṣaṇotsukaḥ |
goṣṭhe tāṃ bandhayāmāsa spṛṣṭamātrā mamāra sā
1,15.100
स शोकेनाभिसंतप्तः कार्याकार्यं महामुनिः ।
न पश्यति स्म सहसा तादृशं मुनयो ऽब्रुवन्
sa śokenābhisaṃtaptaḥ kāryākāryaṃ mahāmuniḥ |
na paśyati sma sahasā tādṛśaṃ munayo 'bruvan
1,15.101
गोवध्येयं द्विजश्रेष्ठ यावत् तव शरीरगा ।
तावत् ते ऽन्नं न भोक्तव्यं गच्छामो वयमेव हि
govadhyeyaṃ dvijaśreṣṭha yāvat tava śarīragā |
tāvat te 'nnaṃ na bhoktavyaṃ gacchāmo vayameva hi
1,15.102
तेन ते मुदिताः सन्तो देवदारुवनं शुभम् ।
जग्मुः पापवशं नीतास्तपश्चर्तुं यथा पुरा
tena te muditāḥ santo devadāruvanaṃ śubham |
jagmuḥ pāpavaśaṃ nītāstapaścartuṃ yathā purā
1,15.103
स तेषां मायया जातां गोवध्यां गौतमो मुनिः ।
केनापि हेतुना ज्ञात्वा शशापातीवकोपनः
sa teṣāṃ māyayā jātāṃ govadhyāṃ gautamo muniḥ |
kenāpi hetunā jñātvā śaśāpātīvakopanaḥ
1,15.104
भविष्यन्ति त्रयीबाह्या महापातकिभिः समाः ।
बभूवुस्ते तथा शापाज्जायमानाः पुनः पुनः
bhaviṣyanti trayībāhyā mahāpātakibhiḥ samāḥ |
babhūvuste tathā śāpājjāyamānāḥ punaḥ punaḥ
1,15.105
सर्वे संप्राप्य देवेशं शङ्करं विष्णुमव्ययम् ।
अस्तुवन् लौकिकैः स्तोत्रैरुच्छिष्टा इव सर्वगौ
sarve saṃprāpya deveśaṃ śaṅkaraṃ viṣṇumavyayam |
astuvan laukikaiḥ stotrairucchiṣṭā iva sarvagau
1,15.106
देवदेवौ महादेवौ भक्तानामार्तिनाशनौ ।
कामवृत्त्या महायोगौ पापान्नस्त्रातुमर्हथः
devadevau mahādevau bhaktānāmārtināśanau |
kāmavṛttyā mahāyogau pāpānnastrātumarhathaḥ
1,15.107
तदा पार्श्वस्थितं विष्णुं संप्रेक्ष्य वृषभध्वजः ।
किमेतेषां भवेत् कार्यं प्राह पुण्यैषिणामिति
tadā pārśvasthitaṃ viṣṇuṃ saṃprekṣya vṛṣabhadhvajaḥ |
kimeteṣāṃ bhavet kāryaṃ prāha puṇyaiṣiṇāmiti
1,15.108
ततः स भगवान् विष्णुः शरण्यो भक्तवत्सलः ।
गोपतिं प्राह विप्रेन्द्रानालोक्य प्रणतान् हरिः
tataḥ sa bhagavān viṣṇuḥ śaraṇyo bhaktavatsalaḥ |
gopatiṃ prāha viprendrānālokya praṇatān hariḥ
1,15.109
न वेदबाह्ये पुरुषे पुण्यलेशो ऽपि शङ्कर ।
संगच्छते महादेव धर्मो वेदाद् विनिर्बभौ
na vedabāhye puruṣe puṇyaleśo 'pi śaṅkara |
saṃgacchate mahādeva dharmo vedād vinirbabhau
1,15.110
तथापि भक्तवात्सल्याद् रक्षितव्या महेश्वर ।
अस्माभिः सर्व एवेमे गन्तारो नरकानपि
tathāpi bhaktavātsalyād rakṣitavyā maheśvara |
asmābhiḥ sarva eveme gantāro narakānapi
1,15.111
तस्माद् वै वेदबाह्यानां रक्षणार्थाय पापिनाम् ।
विमोहनाय शास्त्राणि करिष्यामो वृषध्वज
tasmād vai vedabāhyānāṃ rakṣaṇārthāya pāpinām |
vimohanāya śāstrāṇi kariṣyāmo vṛṣadhvaja
1,15.112
एवं संबोधितो रुद्रो माधवेन मुरारिणा ।
चकार मोहशास्त्राणि केशवो ऽपि शिवेरितः
evaṃ saṃbodhito rudro mādhavena murāriṇā |
cakāra mohaśāstrāṇi keśavo 'pi śiveritaḥ
1,15.113
कापालं नाकुलं वामं भैरवं पूर्वपश्चिमम् ।
पञ्चरात्रं पाशुपतं तथान्यानि सहस्त्रशः
kāpālaṃ nākulaṃ vāmaṃ bhairavaṃ pūrvapaścimam |
pañcarātraṃ pāśupataṃ tathānyāni sahastraśaḥ
1,15.114
सृष्ट्वा तानूचतुर्देवौ कुर्वाणाः शास्त्रचोदितम् ।
पतन्तो निरये घोरे बहून् कल्पान् पुनः पुनः
sṛṣṭvā tānūcaturdevau kurvāṇāḥ śāstracoditam |
patanto niraye ghore bahūn kalpān punaḥ punaḥ
1,15.115
जायन्तो मानुषे लोके क्षीणपापचयास्ततः ।
ईश्वराराधनबलाद् गच्छध्वं सुकृतां गतिम् ।
वर्तध्वं मत्प्रसादेन नान्यथा निष्कृतिर्हि वः
jāyanto mānuṣe loke kṣīṇapāpacayāstataḥ |
īśvarārādhanabalād gacchadhvaṃ sukṛtāṃ gatim |
vartadhvaṃ matprasādena nānyathā niṣkṛtirhi vaḥ
1,15.116
एवमीश्वरविष्णुभ्यां चोदितास्ते महर्षयः ।
आदेशं प्रत्यपद्यन्त शिरसासुरविद्विषोः
evamīśvaraviṣṇubhyāṃ coditāste maharṣayaḥ |
ādeśaṃ pratyapadyanta śirasāsuravidviṣoḥ
1,15.117
चक्रुस्ते ऽन्यानि शास्त्राणि तत्र तत्र रताः पुनः ।
शिष्यानध्यापयामासुर्दर्शयित्वा फलानि तु
cakruste 'nyāni śāstrāṇi tatra tatra ratāḥ punaḥ |
śiṣyānadhyāpayāmāsurdarśayitvā phalāni tu
1,15.118
मोहयन्त इमं लोकमवतीर्य महीतले ।
चकार शङ्करो भिक्षां हितायैषां द्विजैः सह
mohayanta imaṃ lokamavatīrya mahītale |
cakāra śaṅkaro bhikṣāṃ hitāyaiṣāṃ dvijaiḥ saha
1,15.119
कपालमालाभरणः प्रेतभस्मावगुण्ठितः ।
विमोहयंल्लोकमिमं जटामण्डलमण्डितः
kapālamālābharaṇaḥ pretabhasmāvaguṇṭhitaḥ |
vimohayaṃllokamimaṃ jaṭāmaṇḍalamaṇḍitaḥ
1,15.120
निक्षिप्य पार्वतीं देवीं विष्णावमिततेजसि ।
नियोज्याङ्गभवं रुद्रं भैरवं दुष्टनिग्रहे
nikṣipya pārvatīṃ devīṃ viṣṇāvamitatejasi |
niyojyāṅgabhavaṃ rudraṃ bhairavaṃ duṣṭanigrahe
1,15.121
दत्त्वा नारायणे देवीं नन्दिनं कुलनन्दिनम् ।
संस्थाप्य तत्र गणपान् देवानिन्द्रपुरोगमान्
dattvā nārāyaṇe devīṃ nandinaṃ kulanandinam |
saṃsthāpya tatra gaṇapān devānindrapurogamān
1,15.122
प्रस्थिते ऽथ महादेवे विष्णुर्विश्वतनुः स्वयम् ।
स्त्रीरूपधारी नियतं सेवते स्म महेश्वरीम्
prasthite 'tha mahādeve viṣṇurviśvatanuḥ svayam |
strīrūpadhārī niyataṃ sevate sma maheśvarīm
1,15.123
ब्रह्मा हुताशनः शक्रो यमो ऽन्ये सुरपुङ्गवाः ।
सिषेविरे महादेवीं स्त्रीवेशं शोभनं गताः
brahmā hutāśanaḥ śakro yamo 'nye surapuṅgavāḥ |
siṣevire mahādevīṃ strīveśaṃ śobhanaṃ gatāḥ
1,15.124
नन्दीश्वरश्च भगवान् शंभोरत्यन्तवल्लभः ।
द्वारदेशे गणाध्यक्षो यथापूर्वमतिष्ठत
nandīśvaraśca bhagavān śaṃbhoratyantavallabhaḥ |
dvāradeśe gaṇādhyakṣo yathāpūrvamatiṣṭhata
1,15.125
एतस्मिन्नन्तरे दैत्यो ह्यन्धको नाम दुर्मतिः ।
आहर्तुकामो गिरिजामाजगामाथ मन्दरम्
etasminnantare daityo hyandhako nāma durmatiḥ |
āhartukāmo girijāmājagāmātha mandaram
1,15.126
संप्राप्तमन्धकं दृष्ट्वा शङ्करः कालभैरवः ।
न्यषेधयदमेयात्मा कालरूपधरो हरः
saṃprāptamandhakaṃ dṛṣṭvā śaṅkaraḥ kālabhairavaḥ |
nyaṣedhayadameyātmā kālarūpadharo haraḥ
1,15.127
तयोः समभवद् युद्धं सुघोरं रोमहर्षणम् ।
शूलेनोरसि तं दैत्यमाजघान वृषध्वजः
tayoḥ samabhavad yuddhaṃ sughoraṃ romaharṣaṇam |
śūlenorasi taṃ daityamājaghāna vṛṣadhvajaḥ
1,15.128
ततः सहस्त्रशो दैत्यः ससर्जान्धकसंज्ञितान् ।
नन्दिषेणादयो दैत्यैरन्धकैरभिनिर्जिताः
tataḥ sahastraśo daityaḥ sasarjāndhakasaṃjñitān |
nandiṣeṇādayo daityairandhakairabhinirjitāḥ
1,15.129
घण्टाकर्णो मेघनादश्चण्डेशश्चण्डतापनः ।
विनायको मेघवाहः सोमनन्दी च वैद्युतः
ghaṇṭākarṇo meghanādaścaṇḍeśaścaṇḍatāpanaḥ |
vināyako meghavāhaḥ somanandī ca vaidyutaḥ
1,15.130
सर्वे ऽन्धकं दैत्यवरं संप्राप्यातिबलान्विताः ।
युयुधुः शूलशक्त्यृष्टिगिरिकूटपरश्वधैः
sarve 'ndhakaṃ daityavaraṃ saṃprāpyātibalānvitāḥ |
yuyudhuḥ śūlaśaktyṛṣṭigirikūṭaparaśvadhaiḥ
1,15.131
भ्रामयित्वाथ हस्ताभ्यां गृहीतचरणद्वयाः ।
दैत्येन्द्रेणातिबलिना क्षिप्तास्ते शतयोजनम्
bhrāmayitvātha hastābhyāṃ gṛhītacaraṇadvayāḥ |
daityendreṇātibalinā kṣiptāste śatayojanam
1,15.132
ततो ऽन्धकनिसृष्टास्ते शतशो ऽथ सहस्त्रशः ।
कालसूर्यप्रतीकाशा भैरवं त्वभिदुद्रुवुः
tato 'ndhakanisṛṣṭāste śataśo 'tha sahastraśaḥ |
kālasūryapratīkāśā bhairavaṃ tvabhidudruvuḥ
1,15.133
हा हेति शब्दः सुमहान् बभूवातिभयङ्करः ।
युयोध भैरवो रुद्रः शूलमादाय भीषणम्
hā heti śabdaḥ sumahān babhūvātibhayaṅkaraḥ |
yuyodha bhairavo rudraḥ śūlamādāya bhīṣaṇam
1,15.134
दृष्ट्वान्धकानां सुबलं दुर्जयं तर्जितो हरः ।
जगाम शरणं देवं वासुदेवमजं विभुम्
dṛṣṭvāndhakānāṃ subalaṃ durjayaṃ tarjito haraḥ |
jagāma śaraṇaṃ devaṃ vāsudevamajaṃ vibhum
1,15.135
सो ऽसृजद् भगवान् विष्णुर्देवीनां शतमुत्तमम् ।
देवीपार्श्वस्थितो देवो विनाशायामरद्विषाम्
so 'sṛjad bhagavān viṣṇurdevīnāṃ śatamuttamam |
devīpārśvasthito devo vināśāyāmaradviṣām
1,15.136
तथान्धकसहस्त्रं तु देवीभिर्यमसादनम् ।
नीतं केशवमाहात्म्याल्लीलयैव रणाजिरे
tathāndhakasahastraṃ tu devībhiryamasādanam |
nītaṃ keśavamāhātmyāllīlayaiva raṇājire
1,15.137
दृष्ट्वा पराहतं सैन्यमन्धको ऽपि महासुरः ।
पराङ्मुखोरणात् तस्मात् पलायत महाजवः
dṛṣṭvā parāhataṃ sainyamandhako 'pi mahāsuraḥ |
parāṅmukhoraṇāt tasmāt palāyata mahājavaḥ
1,15.138
ततः क्रीडां महादेवः कृत्वा द्वादशवार्षिकीम् ।
हिताय लोके भक्तानामाजगामाथ मन्दरम्
tataḥ krīḍāṃ mahādevaḥ kṛtvā dvādaśavārṣikīm |
hitāya loke bhaktānāmājagāmātha mandaram
1,15.139
संप्राप्तमीश्वरं ज्ञात्वा सर्व एव गणेश्वराः ।
समागम्योपतस्थुस्तं भानुमन्तमिव द्विजाः
saṃprāptamīśvaraṃ jñātvā sarva eva gaṇeśvarāḥ |
samāgamyopatasthustaṃ bhānumantamiva dvijāḥ
1,15.140
प्रविश्य भवनं पुण्यमयुक्तानां दुरासदम् ।
ददर्श नन्दिनं देवं भैरवं केशवं शिवः
praviśya bhavanaṃ puṇyamayuktānāṃ durāsadam |
dadarśa nandinaṃ devaṃ bhairavaṃ keśavaṃ śivaḥ
1,15.141
प्रणामप्रवणं देवं सो ऽनुगृह्याथ नन्दिनम् ।
आघ्राय मूर्धनीशानः केशवं परिषस्वजे
praṇāmapravaṇaṃ devaṃ so 'nugṛhyātha nandinam |
āghrāya mūrdhanīśānaḥ keśavaṃ pariṣasvaje
1,15.142
दृष्ट्वा देवी महादेवं प्रीतिविस्फारितेक्षणा ।
ननाम शिरसा तस्य पादयोरीश्वरस्य सा
dṛṣṭvā devī mahādevaṃ prītivisphāritekṣaṇā |
nanāma śirasā tasya pādayorīśvarasya sā
1,15.143
निवेद्य विजयं तस्मै शङ्करायाथ शङ्करी ।
भैरवो विष्णुमाहात्म्यं प्रणतः पार्श्वगो ऽवदत्
nivedya vijayaṃ tasmai śaṅkarāyātha śaṅkarī |
bhairavo viṣṇumāhātmyaṃ praṇataḥ pārśvago 'vadat
1,15.144
श्रुत्वा तद्विजयं शंभुर्विक्रमं केशवस्य च ।
समास्ते भगवानीशो देव्या सह वरासने
śrutvā tadvijayaṃ śaṃbhurvikramaṃ keśavasya ca |
samāste bhagavānīśo devyā saha varāsane
1,15.145
ततो देवगणाः सर्वे मरीचिप्रमुखा द्विजाः ।
आजग्मुर्मन्दरं द्रुष्टं देवदेवं त्रिलोचनम्
tato devagaṇāḥ sarve marīcipramukhā dvijāḥ |
ājagmurmandaraṃ druṣṭaṃ devadevaṃ trilocanam
1,15.146
येन तद् विजितं पूर्वं देवीनां शतमुत्तमम् ।
समागतं दैत्यसैन्यमीश्दर्शनवाञ्छया
yena tad vijitaṃ pūrvaṃ devīnāṃ śatamuttamam |
samāgataṃ daityasainyamīśdarśanavāñchayā
1,15.147
दृष्ट्वा वरासनासीनं देव्या चन्द्रविभूषणम् ।
प्रणेमुरादराद् देव्यो गायन्ति स्मातिलालसाः
dṛṣṭvā varāsanāsīnaṃ devyā candravibhūṣaṇam |
praṇemurādarād devyo gāyanti smātilālasāḥ
1,15.148
प्रणेमुर्गिरिजां देवीं वामपार्श्वे पिनाकिनः ।
देवासनगतं देवं नारायणमनामयम्
praṇemurgirijāṃ devīṃ vāmapārśve pinākinaḥ |
devāsanagataṃ devaṃ nārāyaṇamanāmayam
1,15.149
दृष्ट्वा सिंहासनासीनं देव्या नारायणेन च ।
प्रणम्य देवमीशानं पृष्टवत्यो वराङ्गनाः
dṛṣṭvā siṃhāsanāsīnaṃ devyā nārāyaṇena ca |
praṇamya devamīśānaṃ pṛṣṭavatyo varāṅganāḥ
1,15.150
कन्या ऊचुः कस्त्वं विभ्राजसे कान्त्या केयं बालरविप्रभा ।
को ऽन्वयं भ्ति वपुषा पङ्कजायतलोचनः
kanyā ūcuḥ kastvaṃ vibhrājase kāntyā keyaṃ bālaraviprabhā |
ko 'nvayaṃ bhti vapuṣā paṅkajāyatalocanaḥ
1,15.151
निशम्य तासां वचनं वृषेन्द्रवरवाहनः ।
व्याजहार महायोगी भूताधिपतिरव्ययः
niśamya tāsāṃ vacanaṃ vṛṣendravaravāhanaḥ |
vyājahāra mahāyogī bhūtādhipatiravyayaḥ
1,15.152
अहं नारायणो गौरी जगन्माता सनातनी ।
विभज्य संस्थितो देवः स्वात्मानं बहुधेश्वरः
ahaṃ nārāyaṇo gaurī jaganmātā sanātanī |
vibhajya saṃsthito devaḥ svātmānaṃ bahudheśvaraḥ
1,15.153
न मे विदुः परं तत्त्वं देवाद्या न महर्षयः ।
एको ऽयं वेद विश्वात्मा भवानी विष्णुरेव च
na me viduḥ paraṃ tattvaṃ devādyā na maharṣayaḥ |
eko 'yaṃ veda viśvātmā bhavānī viṣṇureva ca
1,15.154
अहं हि निष्क्रियः शान्तः केवलो निष्परिग्रहः ।
मामेव केशवं देवमाहुर्देवीमथाम्बिकाम्
ahaṃ hi niṣkriyaḥ śāntaḥ kevalo niṣparigrahaḥ |
māmeva keśavaṃ devamāhurdevīmathāmbikām
1,15.155
एष धाता विधाता च कारणं कार्यमेव च ।
कर्ता कारयिता विष्णुर्भुक्तिमुक्तिफलप्रदः
eṣa dhātā vidhātā ca kāraṇaṃ kāryameva ca |
kartā kārayitā viṣṇurbhuktimuktiphalapradaḥ
1,15.156
भोक्ता पुमानप्रमेयः संहर्ता कालरूपधृक् ।
स्त्रष्टा पाता वासुदेवो विश्वात्मा विश्वतोमुखः
bhoktā pumānaprameyaḥ saṃhartā kālarūpadhṛk |
straṣṭā pātā vāsudevo viśvātmā viśvatomukhaḥ
1,15.157
कृटस्थो ह्यक्षरो व्यापी योगी नारायणः स्वयम् ।
तारकः पुरुषो ह्यात्मा केवलं परमं पदम्
kṛṭastho hyakṣaro vyāpī yogī nārāyaṇaḥ svayam |
tārakaḥ puruṣo hyātmā kevalaṃ paramaṃ padam
1,15.158
सैषा माहेश्वरी गौरी मम शक्तिर्निरञ्जना ।
सान्ता सत्या सदानन्दा परं पदमिति श्रुतिः
saiṣā māheśvarī gaurī mama śaktirnirañjanā |
sāntā satyā sadānandā paraṃ padamiti śrutiḥ
1,15.159
अस्याः सर्वमिदं जातमत्रैव लयमेष्यति ।
एषैव सर्वभूतानां गतीनामुत्तमा गतिः
asyāḥ sarvamidaṃ jātamatraiva layameṣyati |
eṣaiva sarvabhūtānāṃ gatīnāmuttamā gatiḥ
1,15.160
तयाहं संगतो देव्या केवलो निष्कलः परः ।
पश्याम्यशेषमेवेदं यस्तद् वेद स मुच्यते
tayāhaṃ saṃgato devyā kevalo niṣkalaḥ paraḥ |
paśyāmyaśeṣamevedaṃ yastad veda sa mucyate
1,15.161
तस्मादनादिमद्वैतं विष्णुमात्मानमीश्वरम् ।
एकमेव विजानीध्वं ततो यास्यथ निर्वृतिम्
tasmādanādimadvaitaṃ viṣṇumātmānamīśvaram |
ekameva vijānīdhvaṃ tato yāsyatha nirvṛtim
1,15.162
मन्यन्ते विष्णुमव्यक्तमात्मानं श्रद्धयान्विताः ।
ये भिन्नदृष्ट्यापीशानं पूजयन्तो न मे प्रियाः
manyante viṣṇumavyaktamātmānaṃ śraddhayānvitāḥ |
ye bhinnadṛṣṭyāpīśānaṃ pūjayanto na me priyāḥ
1,15.163
द्विषन्ति ये जगत्सूतिं मोहिता रौरवादिषु ।
पच्यमाना न मुच्यन्ते कल्पकोटिशतैरपि
dviṣanti ye jagatsūtiṃ mohitā rauravādiṣu |
pacyamānā na mucyante kalpakoṭiśatairapi
1,15.164
तसमादशेषभूतानां रक्षको विष्णुरव्ययः ।
यथावदिह विज्ञाय ध्येयः सर्वापदि प्रभुः
tasamādaśeṣabhūtānāṃ rakṣako viṣṇuravyayaḥ |
yathāvadiha vijñāya dhyeyaḥ sarvāpadi prabhuḥ
1,15.165
श्रुत्वा भगवतो वाक्यं देव्यः सर्वगणेश्वराः ।
नेमुर्नारायणं देवं देवीं च हिमशैलजाम्
śrutvā bhagavato vākyaṃ devyaḥ sarvagaṇeśvarāḥ |
nemurnārāyaṇaṃ devaṃ devīṃ ca himaśailajām
1,15.166
प्रार्थयामासुरीशाने भक्तिं भक्तजनप्रिये ।
भवानीपादयुगले नारायणपदाम्बुजे
prārthayāmāsurīśāne bhaktiṃ bhaktajanapriye |
bhavānīpādayugale nārāyaṇapadāmbuje
1,15.167
ततो नारायणं देवं गणेशा मातरो ऽपि च ।
न पश्यन्ति जगत्सूतिं तद्भुतमिवाभवत्
tato nārāyaṇaṃ devaṃ gaṇeśā mātaro 'pi ca |
na paśyanti jagatsūtiṃ tadbhutamivābhavat
1,15.168
तदन्तरे महादैत्यो ह्यन्धको मन्मथार्दितः ।
मोहितो गिरिजां देवीमाहर्तुं गिरिमाययौ
tadantare mahādaityo hyandhako manmathārditaḥ |
mohito girijāṃ devīmāhartuṃ girimāyayau
1,15.169
अथानन्तवपुः श्रीमान् योगी नारायणो ऽमलः ।
तत्रैवाविरभूद् दैत्यैर्युद्धाय पुरुषोत्तमः
athānantavapuḥ śrīmān yogī nārāyaṇo 'malaḥ |
tatraivāvirabhūd daityairyuddhāya puruṣottamaḥ
1,15.170
कृत्वाथ पार्श्वे भगवन्तमीशो युद्धाय विष्णुं गणदेवमुख्यैः ।
शिलादपुत्रेण च मातृकाभिः स कालरुद्रो ऽभिजगाम देवः
kṛtvātha pārśve bhagavantamīśo yuddhāya viṣṇuṃ gaṇadevamukhyaiḥ |
śilādaputreṇa ca mātṛkābhiḥ sa kālarudro 'bhijagāma devaḥ
1,15.171
त्रिशूलमादाय कृशानुकल्पं स देवदेवः प्रययौ पुरस्तात् ।
तमन्वयुस्ते गणराजवर्या जगाम देवो ऽपि सहस्त्रबाहुः
triśūlamādāya kṛśānukalpaṃ sa devadevaḥ prayayau purastāt |
tamanvayuste gaṇarājavaryā jagāma devo 'pi sahastrabāhuḥ
Chapter 1.15 (part 2/2)
1,15.172
रराज मध्ये भगवान् सुराणां विवाहनो वारिदवर्णवर्णः ।
तदा सुमेरोः शिखराधिरूढ- स्त्रिलोकदृष्टिर्भगवानिवार्कः
rarāja madhye bhagavān surāṇāṃ vivāhano vāridavarṇavarṇaḥ |
tadā sumeroḥ śikharādhirūḍha- strilokadṛṣṭirbhagavānivārkaḥ
1,15.173
जगत्यनादिर्भगवानमेयो हरः सहस्त्राकृतिराविरासीत् ।
त्रिशूलपाणिर्गगने सुघोषः पपात देवोपरि पुष्पवृष्टिः
jagatyanādirbhagavānameyo haraḥ sahastrākṛtirāvirāsīt |
triśūlapāṇirgagane sughoṣaḥ papāta devopari puṣpavṛṣṭiḥ
1,15.174
समागतं वीक्ष्य गणेशराजं समावृतं देवरिपुर्गणेशैः ।
युयोध शक्रेण समातृकाभि- र् गणैरशेषैरमपप्रधानैः
samāgataṃ vīkṣya gaṇeśarājaṃ samāvṛtaṃ devaripurgaṇeśaiḥ |
yuyodha śakreṇa samātṛkābhi- r gaṇairaśeṣairamapapradhānaiḥ
1,15.175
विजित्य सर्वानपि बाहुवीर्यात् स संयुगे शंभुमनन्तधाम ।
समाययौ यत्र स कालरुद्रो विमानमारुह्य विहीनसत्त्वः
vijitya sarvānapi bāhuvīryāt sa saṃyuge śaṃbhumanantadhāma |
samāyayau yatra sa kālarudro vimānamāruhya vihīnasattvaḥ
1,15.176
दृष्ट्वान्धकं समयान्तं भगवान् गरुडध्वजः ।
व्याजहार महादेवं भैरवं भूतिभूषणम्
dṛṣṭvāndhakaṃ samayāntaṃ bhagavān garuḍadhvajaḥ |
vyājahāra mahādevaṃ bhairavaṃ bhūtibhūṣaṇam
1,15.177
हन्तुमर्हसि दैत्येशमन्धकं लोककण्टकम् ।
त्वामृते भगवान् शक्तो हन्ता नान्यो ऽस्य विद्यते
hantumarhasi daityeśamandhakaṃ lokakaṇṭakam |
tvāmṛte bhagavān śakto hantā nānyo 'sya vidyate
1,15.178
त्वं हर्ता सर्वलोकानां कालात्मा ह्यैश्वरी तनुः ।
स्तूयते विविधैर्मन्त्रर्वेदविद्भिर्विचक्षणैः
tvaṃ hartā sarvalokānāṃ kālātmā hyaiśvarī tanuḥ |
stūyate vividhairmantrarvedavidbhirvicakṣaṇaiḥ
1,15.179
स वासुदेवस्य वचो निशम्य भगवान् हरः ।
निरीक्ष्य विष्णुं हनने दैत्यन्द्रस्य मतिं दधौ
sa vāsudevasya vaco niśamya bhagavān haraḥ |
nirīkṣya viṣṇuṃ hanane daityandrasya matiṃ dadhau
1,15.180
जगाम देवतानीकं गणानां हर्षमुत्तमम् ।
स्तुवन्ति भैरवं देवमन्तरिक्षचरा जनाः
jagāma devatānīkaṃ gaṇānāṃ harṣamuttamam |
stuvanti bhairavaṃ devamantarikṣacarā janāḥ
1,15.181
जयानन्त महादेव कालमूर्ते सनातन ।
त्वमग्निः सर्वभूतानामन्तश्चरसि नित्यशः
jayānanta mahādeva kālamūrte sanātana |
tvamagniḥ sarvabhūtānāmantaścarasi nityaśaḥ
1,15.182
त्वं यत्रज्ञस्त्वं वषट्कारस्त्वं धाता हरिरव्ययः ।
त्वं ब्रह्मा त्वं महादेवस्त्वं धाम परमं पदम्
tvaṃ yatrajñastvaṃ vaṣaṭkārastvaṃ dhātā hariravyayaḥ |
tvaṃ brahmā tvaṃ mahādevastvaṃ dhāma paramaṃ padam
1,15.183
ओङ्कारमूर्तिर्योगात्मा त्रयीनेत्रस्त्रिलोचनः ।
महाविभूतिर्देवेशो जयाशेषजगत्पते
oṅkāramūrtiryogātmā trayīnetrastrilocanaḥ |
mahāvibhūtirdeveśo jayāśeṣajagatpate
1,15.184
ततः कालाग्निरुद्रो ऽसौ गृहीत्वान्धकमीश्वरः ।
त्रिशूलाग्रेषु विन्यस्य प्रननर्त सतां गतिः
tataḥ kālāgnirudro 'sau gṛhītvāndhakamīśvaraḥ |
triśūlāgreṣu vinyasya prananarta satāṃ gatiḥ
1,15.185
दृष्ट्वान्धकं देवगणाः शूलप्रोतं पितामहः ।
प्रणेमुरीश्वरं देवं भैरवं भवमोचकम्
dṛṣṭvāndhakaṃ devagaṇāḥ śūlaprotaṃ pitāmahaḥ |
praṇemurīśvaraṃ devaṃ bhairavaṃ bhavamocakam
1,15.186
अस्तुवन् मुनयः सिद्धा जगुर्गन्धर्विकिंनराः ।
अन्तरिक्षे ऽप्सरः सङ्घा नृत्यन्तिस्म मनोरमाः
astuvan munayaḥ siddhā jagurgandharvikiṃnarāḥ |
antarikṣe 'psaraḥ saṅghā nṛtyantisma manoramāḥ
1,15.187
संस्थापितो ऽथशूलाग्रे सो ऽन्धको दग्धकिल्बिषः ।
उत्पन्नाखिलविज्ञानस्तुष्टाव परमेश्वरम्
saṃsthāpito 'thaśūlāgre so 'ndhako dagdhakilbiṣaḥ |
utpannākhilavijñānastuṣṭāva parameśvaram
1,15.188
अन्धक उवाच नमामि मूर्ध्ना भगवन्तमेकं समाहिता यं विदुरीशतत्त्वम् ।
पुरातनं पुण्यमनन्तरूपं कालं कविं योगवियोगहेतुम्
andhaka uvāca namāmi mūrdhnā bhagavantamekaṃ samāhitā yaṃ vidurīśatattvam |
purātanaṃ puṇyamanantarūpaṃ kālaṃ kaviṃ yogaviyogahetum
1,15.189
दंष्ट्राकरालं दिवि नृत्यमानं हुताशवक्त्रं ज्वलनार्करूपम् ।
सहस्त्रपादाक्षिशिरोभियुक्तं भवन्तमेकं प्रणमामि रुद्रम्
daṃṣṭrākarālaṃ divi nṛtyamānaṃ hutāśavaktraṃ jvalanārkarūpam |
sahastrapādākṣiśirobhiyuktaṃ bhavantamekaṃ praṇamāmi rudram
1,15.190
जयादिदेवामरपूजिताङ्घ्रे विभागहीनामलतत्त्वरूप ।
त्वमग्निरेको बहुधाभिपूज्यसे वाय्वादिभेदैरखिलात्मरूप
jayādidevāmarapūjitāṅghre vibhāgahīnāmalatattvarūpa |
tvamagnireko bahudhābhipūjyase vāyvādibhedairakhilātmarūpa
1,15.191
त्वामेकमाहुः पुरुषं पुराणम् आदित्यवर्णं तमसः परस्तात् ।
त्वं पश्यसीदं परिपास्यजस्त्रं त्वमन्तको योगिगणाभिजुष्टः
tvāmekamāhuḥ puruṣaṃ purāṇam ādityavarṇaṃ tamasaḥ parastāt |
tvaṃ paśyasīdaṃ paripāsyajastraṃ tvamantako yogigaṇābhijuṣṭaḥ
1,15.192
एको ऽन्तरात्मा बहुधा निविष्टो देहेषु देहादिविशेषहीनः ।
त्वमात्मशब्दं परमात्मतत्त्वं भवन्तमाहुः शिवमेव केचित्
eko 'ntarātmā bahudhā niviṣṭo deheṣu dehādiviśeṣahīnaḥ |
tvamātmaśabdaṃ paramātmatattvaṃ bhavantamāhuḥ śivameva kecit
1,15.193
त्वमक्षरं ब्रह्म परं पवित्र- मानन्दरूपं प्रणवाभिधानम् ।
त्वमीश्वरो वेदपदेषु सिद्धः स्वयं प्रभो ऽशेषविशेषहीनः
tvamakṣaraṃ brahma paraṃ pavitra- mānandarūpaṃ praṇavābhidhānam |
tvamīśvaro vedapadeṣu siddhaḥ svayaṃ prabho 'śeṣaviśeṣahīnaḥ
1,15.194
त्वमिन्द्ररूपो वरुणाग्निरूपो हंसः प्राणो मृत्युरन्तासि यज्ञः ।
प्रजापतिर्भगवानेकरुद्रो नीलग्रीवः स्तूयसे वेदविद्भिः
tvamindrarūpo varuṇāgnirūpo haṃsaḥ prāṇo mṛtyurantāsi yajñaḥ |
prajāpatirbhagavānekarudro nīlagrīvaḥ stūyase vedavidbhiḥ
1,15.195
नारायणस्त्वं जगतामथादिः पितामहस्त्वं प्रपितामहश्च ।
वेदान्तगुह्योपनिषत्सु गीतः सदाशिवस्त्वं परमेश्वरो ऽसि
nārāyaṇastvaṃ jagatāmathādiḥ pitāmahastvaṃ prapitāmahaśca |
vedāntaguhyopaniṣatsu gītaḥ sadāśivastvaṃ parameśvaro 'si
1,15.196
नमः परस्तात् तमसः परस्मै परात्मने पञ्चपदान्तराय ।
त्रिशक्त्यतीताय निरञ्जनाय सहस्त्रशक्त्यासनसंस्थिताय
namaḥ parastāt tamasaḥ parasmai parātmane pañcapadāntarāya |
triśaktyatītāya nirañjanāya sahastraśaktyāsanasaṃsthitāya
1,15.197
त्रिमूर्तये ऽनन्दपदात्ममूर्ते जगन्निवासाय जगन्मयाय ।
नमो ललाटार्पितलोचनाय नमो जनानां हृदि संस्थिताय
trimūrtaye 'nandapadātmamūrte jagannivāsāya jaganmayāya |
namo lalāṭārpitalocanāya namo janānāṃ hṛdi saṃsthitāya
1,15.198
फणीन्द्रहाराय नमो ऽस्तु तुभ्यं मुनीन्द्रसिद्धार्चितपादयुग्म ।
ऐश्वर्यधर्मासनसंस्थिताय नमः परान्ताय भवोद्भवाय
phaṇīndrahārāya namo 'stu tubhyaṃ munīndrasiddhārcitapādayugma |
aiśvaryadharmāsanasaṃsthitāya namaḥ parāntāya bhavodbhavāya
1,15.199
सहस्त्रचन्द्रार्कविलोचनाय नमो ऽस्तु ते सोम सुमध्यमाय ।
नमो ऽस्तु ते देव हिरण्यबाहो नमो ऽम्बिकायाः पतये मृडाय
sahastracandrārkavilocanāya namo 'stu te soma sumadhyamāya |
namo 'stu te deva hiraṇyabāho namo 'mbikāyāḥ pataye mṛḍāya
1,15.200
नमो ऽतिगुह्याय गुहान्तराय वेदान्तविज्ञानसुनिश्चिताय ।
त्रिकालहीनामलधामधाम्ने नमो महेशाय नमः शिवाय
namo 'tiguhyāya guhāntarāya vedāntavijñānasuniścitāya |
trikālahīnāmaladhāmadhāmne namo maheśāya namaḥ śivāya
1,15.201
एवं स्तुवन्तं भगवान् शूलाग्रादवरोप्य तम् ।
तुष्टः प्रोवाच हस्ताभ्यां स्पृष्ट्वाथ परमेश्वरः
evaṃ stuvantaṃ bhagavān śūlāgrādavaropya tam |
tuṣṭaḥ provāca hastābhyāṃ spṛṣṭvātha parameśvaraḥ
1,15.202
प्रीतो ऽहं सर्वथा दैत्य स्तवेनानेन सांप्रतम् ।
संप्राप्य गाणपत्यं मे सन्निधाने वसामरः
prīto 'haṃ sarvathā daitya stavenānena sāṃpratam |
saṃprāpya gāṇapatyaṃ me sannidhāne vasāmaraḥ
1,15.203
अरोगश्छिन्नसंदेहो देवैरपि सुपूजितः ।
नन्दीश्वरस्यानुचरः सर्वदुः खविवर्जितः
arogaśchinnasaṃdeho devairapi supūjitaḥ |
nandīśvarasyānucaraḥ sarvaduḥ khavivarjitaḥ
1,15.204
एवं व्याहृतमात्रे तु देवदेवेन देवताः ।
गणेश्वरा महादेवमन्धकं देवसन्निधौ
evaṃ vyāhṛtamātre tu devadevena devatāḥ |
gaṇeśvarā mahādevamandhakaṃ devasannidhau
1,15.205
सहस्त्रसूर्यसंकाशं त्रिनेत्रं चन्द्रचिह्नितम् ।
नीलकण्ठं जटामौलिं शूलासक्तमहाकरम्
sahastrasūryasaṃkāśaṃ trinetraṃ candracihnitam |
nīlakaṇṭhaṃ jaṭāmauliṃ śūlāsaktamahākaram
1,15.206
दृष्ट्वा तं तुष्टुवुर्दैत्यमाश्चर्यं परमं गताः ।
उवाच भगवान् विष्णुर्देवदेवं स्मयन्निव
dṛṣṭvā taṃ tuṣṭuvurdaityamāścaryaṃ paramaṃ gatāḥ |
uvāca bhagavān viṣṇurdevadevaṃ smayanniva
1,15.207
स्थाने तव महादेव प्रभावः पुरुषो महान् ।
नेक्षते ऽज्ञानजान् दोषान् गृह्णाति च गुणानपि
sthāne tava mahādeva prabhāvaḥ puruṣo mahān |
nekṣate 'jñānajān doṣān gṛhṇāti ca guṇānapi
1,15.208
इतीरितो ऽथ भैरवो गणेशदेवपुङ्गवैः ।
सकेशवः सहान्धको जगाम शङ्करान्तिकम्
itīrito 'tha bhairavo gaṇeśadevapuṅgavaiḥ |
sakeśavaḥ sahāndhako jagāma śaṅkarāntikam
1,15.209
निरीक्ष्य देवमागतं सशङ्करः सहान्धकम् ।
समाधवं समातृकं जगाम निर्वृतिं हरः
nirīkṣya devamāgataṃ saśaṅkaraḥ sahāndhakam |
samādhavaṃ samātṛkaṃ jagāma nirvṛtiṃ haraḥ
1,15.210
प्रगृह्य पाणिनेश्वरो हिरण्यलोचनात्मजम् ।
जगाम यत्र शैलजा विमानमीशवल्लभा
pragṛhya pāṇineśvaro hiraṇyalocanātmajam |
jagāma yatra śailajā vimānamīśavallabhā
1,15.211
विलोक्य सा समागतं भवं भवार्तिहारिणम् ।
अवाप सान्धकं सुखं प्रसादमन्धकं प्रति
vilokya sā samāgataṃ bhavaṃ bhavārtihāriṇam |
avāpa sāndhakaṃ sukhaṃ prasādamandhakaṃ prati
1,15.212
अथान्धको महेश्वरीं ददर्श देवपार्श्वगाम् ।
पपात दण्डवत्क्षितौ ननाम पादपद्मयोः
athāndhako maheśvarīṃ dadarśa devapārśvagām |
papāta daṇḍavatkṣitau nanāma pādapadmayoḥ
1,15.213
नमामि देववल्लभामनादिमद्रिजामिमाम् ।
यतः प्रधानपूरुषौ निहन्ति याखिलं जगत्
namāmi devavallabhāmanādimadrijāmimām |
yataḥ pradhānapūruṣau nihanti yākhilaṃ jagat
1,15.214
विभाति या शिवासने शिवेन साकमव्यया ।
हिरण्मये ऽतिनिर्मले नमामि तामिमामजाम्
vibhāti yā śivāsane śivena sākamavyayā |
hiraṇmaye 'tinirmale namāmi tāmimāmajām
1,15.215
यदन्तराखिलं जगज्जगन्ति यान्ति संक्षयम् ।
नमामि यत्र तामुमामशेषबेदवर्जिताम्
yadantarākhilaṃ jagajjaganti yānti saṃkṣayam |
namāmi yatra tāmumāmaśeṣabedavarjitām
1,15.216
न जायते नहीयते न वर्धते च तामुमाम् ।
नमामि या गुणातिगा गिरीशपुत्रिकामिमाम्
na jāyate nahīyate na vardhate ca tāmumām |
namāmi yā guṇātigā girīśaputrikāmimām
1,15.217
क्षमस्व देवि शैलजे कृतं मया विमाहतः ।
सुरासुरैर्यदर्चितं नमामि ते पदाम्बुजम्
kṣamasva devi śailaje kṛtaṃ mayā vimāhataḥ |
surāsurairyadarcitaṃ namāmi te padāmbujam
1,15.218
इत्थं भगवती गौरी भक्तिनम्रेण पार्वती ।
संस्तुता दैत्यपतिना पुत्रत्वे जगृहे ऽन्धकम्
itthaṃ bhagavatī gaurī bhaktinamreṇa pārvatī |
saṃstutā daityapatinā putratve jagṛhe 'ndhakam
1,15.219
ततः स मातृभिः सार्धं भैरवो रुद्रसंभवः ।
जगामानुज्ञया शंभोः पातालं परमेश्वरः
tataḥ sa mātṛbhiḥ sārdhaṃ bhairavo rudrasaṃbhavaḥ |
jagāmānujñayā śaṃbhoḥ pātālaṃ parameśvaraḥ
1,15.220
यत्र सा तामसी विष्णोर्मूर्तिः संहारकारिका ।
समास्ते हरिरव्यक्तो नृसिंहाकृतिरीश्वरः
yatra sā tāmasī viṣṇormūrtiḥ saṃhārakārikā |
samāste hariravyakto nṛsiṃhākṛtirīśvaraḥ
1,15.221
ततो ऽनन्ताकृतिः शंभुः शेषेणापि सुपूजितः ।
कालाग्निरुद्रो भगवान् युयोजात्मानमात्मनि
tato 'nantākṛtiḥ śaṃbhuḥ śeṣeṇāpi supūjitaḥ |
kālāgnirudro bhagavān yuyojātmānamātmani
1,15.222
युञ्जतस्तस्य देवस्य सर्वा एवाथ मातरः ।
बुभुक्षिता महादेवं प्रणम्याहुस्त्रिशूलिनम्
yuñjatastasya devasya sarvā evātha mātaraḥ |
bubhukṣitā mahādevaṃ praṇamyāhustriśūlinam
1,15.223
मातर ऊचुः बुभुक्षिता महादेव अनुज्ञा दीयतां त्वया ।
त्रैलोक्यं भक्षयिष्यामो नान्यथा तृप्तिरस्तिनः
mātara ūcuḥ bubhukṣitā mahādeva anujñā dīyatāṃ tvayā |
trailokyaṃ bhakṣayiṣyāmo nānyathā tṛptirastinaḥ
1,15.224
एतावदुक्त्वा वचनं मातरो विष्णुसंभवाः ।
भक्षयाञ्चक्रिरे सर्वं त्रैलोक्यं सचराचरम्
etāvaduktvā vacanaṃ mātaro viṣṇusaṃbhavāḥ |
bhakṣayāñcakrire sarvaṃ trailokyaṃ sacarācaram
1,15.225
ततः स भैरवो देवो नृसिंहवपुषं हरिम् ।
दध्यौ नारायणं देवं क्षणात्प्रादुरभूद्धरिः
tataḥ sa bhairavo devo nṛsiṃhavapuṣaṃ harim |
dadhyau nārāyaṇaṃ devaṃ kṣaṇātprādurabhūddhariḥ
1,15.226
विज्ञापयामास च तं भक्षयन्तीह मातरः ।
निवारयाशु त्रैलोक्यं त्वदीया भगवन्निति
vijñāpayāmāsa ca taṃ bhakṣayantīha mātaraḥ |
nivārayāśu trailokyaṃ tvadīyā bhagavanniti
1,15.227
संस्मृता विष्णुना देव्यो नृसिंहवपुषा पुनः ।
उपतस्थुर्महादेवं नरसिंहाकृतिं च तम्
saṃsmṛtā viṣṇunā devyo nṛsiṃhavapuṣā punaḥ |
upatasthurmahādevaṃ narasiṃhākṛtiṃ ca tam
1,15.228
संप्राप्य सन्निधिं विष्णोः सर्वाः संहारकारिकाः ।
प्रददुः शंभवे शक्तिं भैरवायातितेजसे
saṃprāpya sannidhiṃ viṣṇoḥ sarvāḥ saṃhārakārikāḥ |
pradaduḥ śaṃbhave śaktiṃ bhairavāyātitejase
1,15.229
अपश्यंस्ता जगत्सूतिं नृसिंहमथ भैरवम् ।
क्षणादेकत्वमापन्नं शेषाहिं चापि मातरः
apaśyaṃstā jagatsūtiṃ nṛsiṃhamatha bhairavam |
kṣaṇādekatvamāpannaṃ śeṣāhiṃ cāpi mātaraḥ
1,15.230
व्याजहार हृषीकेशो ये भक्ताः शूलपाणिनः ।
ये च मां संस्मरन्तीह पालनीयाः प्रयत्नतः
vyājahāra hṛṣīkeśo ye bhaktāḥ śūlapāṇinaḥ |
ye ca māṃ saṃsmarantīha pālanīyāḥ prayatnataḥ
1,15.231
ममैव मूर्तिरतुला सर्वसंहारकारिका ।
महेश्वरांशसंभूता भुक्तिमुक्तिप्रदा त्वियम्
mamaiva mūrtiratulā sarvasaṃhārakārikā |
maheśvarāṃśasaṃbhūtā bhuktimuktipradā tviyam
1,15.232
अनन्तो भगवान् कालो द्विधावस्था ममैव तु ।
तामसी राजसी मूर्तिर्देवदेवश्चतुर्मुखः
ananto bhagavān kālo dvidhāvasthā mamaiva tu |
tāmasī rājasī mūrtirdevadevaścaturmukhaḥ
1,15.233
सो ऽयं देवो दुराधर्षः कालो लोकप्रकालनः ।
भक्षयिष्यति कल्पान्ते रुद्रात्मा निखिलं जगत्
so 'yaṃ devo durādharṣaḥ kālo lokaprakālanaḥ |
bhakṣayiṣyati kalpānte rudrātmā nikhilaṃ jagat
1,15.234
या सा विमोहिका मूर्तिर्मम नारायणाह्वया ।
सत्त्वोद्रिक्ताजगत् कृत्स्नं संस्थापयति नित्यदा
yā sā vimohikā mūrtirmama nārāyaṇāhvayā |
sattvodriktājagat kṛtsnaṃ saṃsthāpayati nityadā
1,15.235
स हि विष्णुः परं ब्रह्म परमात्मा परा गतिः ।
मूलप्रकृतिरव्यक्ता सदानन्देति कथ्यते
sa hi viṣṇuḥ paraṃ brahma paramātmā parā gatiḥ |
mūlaprakṛtiravyaktā sadānandeti kathyate
1,15.236
इत्येवं बोधिता देव्यो विष्णुना विश्वमातरः ।
प्रपेदिरे महादेवं तमेव शरणं हरिम्
ityevaṃ bodhitā devyo viṣṇunā viśvamātaraḥ |
prapedire mahādevaṃ tameva śaraṇaṃ harim
1,15.237
एतद् वः कथितं सर्वं मयान्धकनिबर्हणम् ।
माहात्म्यं देवदेवस्य भैरवस्यामितौजसः
etad vaḥ kathitaṃ sarvaṃ mayāndhakanibarhaṇam |
māhātmyaṃ devadevasya bhairavasyāmitaujasaḥ
Chapter 1.16
1,16.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे पञ्चदशो ऽध्यायः श्रीकूर्म उवाच अन्दके निगृहीते वै प्रह्लादस्य महात्मनः ।
विरोचनो नाम सुतो बभूव नृपतिः पुरा
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge pañcadaśo 'dhyāyaḥ śrīkūrma uvāca andake nigṛhīte vai prahlādasya mahātmanaḥ |
virocano nāma suto babhūva nṛpatiḥ purā
1,16.2
देवाञ्जित्वा सदेवेन्द्रान बहून् वर्षान् महासुरः ।
पालयामास धर्मेण त्रैलोक्यं सचराचरम्
devāñjitvā sadevendrāna bahūn varṣān mahāsuraḥ |
pālayāmāsa dharmeṇa trailokyaṃ sacarācaram
1,16.3
तस्यैवं वर्तमानस्य कदाचिद् विष्णुचोदितः ।
सनत्कुमारो भगवान् पुरं प्राप महामुनिः
tasyaivaṃ vartamānasya kadācid viṣṇucoditaḥ |
sanatkumāro bhagavān puraṃ prāpa mahāmuniḥ
1,16.4
दृष्ट्वा सिहासनगतो ब्रह्मपुत्रं महासुरः ।
ननामोत्थाय शिरसा प्राञ्जलिर्वाक्यमब्रवीत्
dṛṣṭvā sihāsanagato brahmaputraṃ mahāsuraḥ |
nanāmotthāya śirasā prāñjalirvākyamabravīt
1,16.5
धन्यो ऽस्म्यनुगृहीतो ऽस्मि संप्राप्तो मे पुरातनः ।
योगीश्वरो ऽद्य भगवान् यतो ऽसौ ब्रह्मवित् स्वयम्
dhanyo 'smyanugṛhīto 'smi saṃprāpto me purātanaḥ |
yogīśvaro 'dya bhagavān yato 'sau brahmavit svayam
1,16.6
किमर्थमागतो ब्रह्मन् स्वयं देवः पितामहः ।
ब्रूहि मे ब्रह्मणः पुत्र किं कार्यं करवाण्यहम्
kimarthamāgato brahman svayaṃ devaḥ pitāmahaḥ |
brūhi me brahmaṇaḥ putra kiṃ kāryaṃ karavāṇyaham
1,16.7
सो ऽब्रवीद् भगवान् देवो धर्मयुक्तं महासुरम् ।
द्रष्टुमभ्यागतो ऽहं वै भवन्तं भाग्यवानसि
so 'bravīd bhagavān devo dharmayuktaṃ mahāsuram |
draṣṭumabhyāgato 'haṃ vai bhavantaṃ bhāgyavānasi
1,16.8
सुदुर्लभा नीतिरेषा दैत्यानां दैत्यसत्तम ।
त्रिलोके धार्मिको नूनं त्वादृशो ऽन्यो न विद्यते
sudurlabhā nītireṣā daityānāṃ daityasattama |
triloke dhārmiko nūnaṃ tvādṛśo 'nyo na vidyate
1,16.9
इत्युक्तो ऽसुरराजस्तं पुनः प्राह महामुनिम् ।
धर्माणां परमं धर्मं ब्रूहि मे ब्रह्मवित्तम
ityukto 'surarājastaṃ punaḥ prāha mahāmunim |
dharmāṇāṃ paramaṃ dharmaṃ brūhi me brahmavittama
1,16.10
सो ऽब्रवीद् भगवान् योगी दैत्येन्द्राय महात्मने ।
सर्वगुह्यतमं धर्ममात्मज्ञानमनुत्तमम्
so 'bravīd bhagavān yogī daityendrāya mahātmane |
sarvaguhyatamaṃ dharmamātmajñānamanuttamam
1,16.11
स लब्ध्वा परमं ज्ञानं दत्त्वा च गुरुदक्षिणाम् ।
निधाय पुत्रे तद्राज्यं योगाभ्यासरतो ऽभवत्
sa labdhvā paramaṃ jñānaṃ dattvā ca gurudakṣiṇām |
nidhāya putre tadrājyaṃ yogābhyāsarato 'bhavat
1,16.12
स तस्य पुत्रो मतिमान् बलिर्नाम महासुरः ।
ब्रह्मण्यो धार्मिको ऽत्यर्थं विजिग्ये ऽथ पुरन्दरम्
sa tasya putro matimān balirnāma mahāsuraḥ |
brahmaṇyo dhārmiko 'tyarthaṃ vijigye 'tha purandaram
1,16.13
कृत्वा तेन महद् युद्धं शक्रः सर्वामरैर्वृतः ।
जगाम निर्जितो विष्णुं देवं शरणमच्युतम्
kṛtvā tena mahad yuddhaṃ śakraḥ sarvāmarairvṛtaḥ |
jagāma nirjito viṣṇuṃ devaṃ śaraṇamacyutam
1,16.14
तदन्तरे ऽदितिर्देवी देवमाता सुदुः खिता ।
दैत्येन्द्राणां वधार्थाय पुत्रो मे स्यादिति स्वयम्
tadantare 'ditirdevī devamātā suduḥ khitā |
daityendrāṇāṃ vadhārthāya putro me syāditi svayam
1,16.15
तताप सुमहद् घोरं तपोराशिस्तपः परम् ।
प्रपन्ना विष्णुमव्यक्तं शरण्यं शरणं हरिम्
tatāpa sumahad ghoraṃ taporāśistapaḥ param |
prapannā viṣṇumavyaktaṃ śaraṇyaṃ śaraṇaṃ harim
1,16.16
कृत्वा हृत्पद्मकिञ्जल्के निष्कलं परमं पदम् ।
वासुदेवमनाद्यन्तमानन्दं व्योम केवलम्
kṛtvā hṛtpadmakiñjalke niṣkalaṃ paramaṃ padam |
vāsudevamanādyantamānandaṃ vyoma kevalam
1,16.17
प्रसन्नो भगवान् विष्णुः शङ्खचक्रगदाधरः ।
आविर्बभूव योगात्मा देवमातुः पुरो हरिः
prasanno bhagavān viṣṇuḥ śaṅkhacakragadādharaḥ |
āvirbabhūva yogātmā devamātuḥ puro hariḥ
1,16.18
दृष्ट्वा समागतं विष्णुमदितिर्भक्तिसंयुता ।
मेने कृतार्थमात्मानं तोषयामास केशवम्
dṛṣṭvā samāgataṃ viṣṇumaditirbhaktisaṃyutā |
mene kṛtārthamātmānaṃ toṣayāmāsa keśavam
1,16.19
अदितिरुवाच जयाशेषदुः खौघनाशैकहेतो जयानन्तमाहात्म्ययोगाभियुक्त ।
जयानादिमध्यान्तविज्ञानमूर्ते जयाशेषकल्पामलानन्दरूप
aditiruvāca jayāśeṣaduḥ khaughanāśaikaheto jayānantamāhātmyayogābhiyukta |
jayānādimadhyāntavijñānamūrte jayāśeṣakalpāmalānandarūpa
1,16.20
नमो विष्णवे कालरूपाय तुभ्यं नमो नारसिंहाय शेषाय तुभ्यम् ।
नमः कालरुद्राय संहारकर्त्रे नमो वासुदेवाय तुभ्यं नमस्ते
namo viṣṇave kālarūpāya tubhyaṃ namo nārasiṃhāya śeṣāya tubhyam |
namaḥ kālarudrāya saṃhārakartre namo vāsudevāya tubhyaṃ namaste
1,16.21
नमो विश्वमायाविधानाय तुभ्यं नमो योगगम्याय सत्याय तुभ्यम् ।
नमो धर्मविज्ञाननिष्ठाय तुभ्यं नमस्ते वराहाय भूयो नमस्ते
namo viśvamāyāvidhānāya tubhyaṃ namo yogagamyāya satyāya tubhyam |
namo dharmavijñānaniṣṭhāya tubhyaṃ namaste varāhāya bhūyo namaste
1,16.22
नमस्ते सहस्त्रार्कचन्द्राभमूर्ते नमो वेदविज्ञानधर्माभिगम्य ।
नमो देवदेवादिदेवादिदेव प्रभो विश्वयोने ऽथ भूयो नमस्ते
namaste sahastrārkacandrābhamūrte namo vedavijñānadharmābhigamya |
namo devadevādidevādideva prabho viśvayone 'tha bhūyo namaste
1,16.23
नमः शंभवे सत्यनिष्ठाय तुभ्यं नमो हेतवे विश्वरूपाय तुभ्यम् ।
नमो योगपीठान्तरस्थाय तुभ्यं शिवायैकरूपाय भूयो नमस्ते
namaḥ śaṃbhave satyaniṣṭhāya tubhyaṃ namo hetave viśvarūpāya tubhyam |
namo yogapīṭhāntarasthāya tubhyaṃ śivāyaikarūpāya bhūyo namaste
1,16.24
एवं स भगवान् कृष्णो देवमात्रा जगन्मयः ।
तोषितश्छन्दयामास वरेण प्रहसन्निव
evaṃ sa bhagavān kṛṣṇo devamātrā jaganmayaḥ |
toṣitaśchandayāmāsa vareṇa prahasanniva
1,16.25
प्रणम्य शिरसा भूमौ सा वब्रे वरमुत्तमम् ।
त्वामेव पुत्रं देवानां हिताय वरये वरम्
praṇamya śirasā bhūmau sā vabre varamuttamam |
tvāmeva putraṃ devānāṃ hitāya varaye varam
1,16.26
तथास्त्वित्याह भगवान् प्रपन्नजनवत्सलः ।
दत्त्वा वरानप्रमेयस्तत्रैवान्तरधीयत
tathāstvityāha bhagavān prapannajanavatsalaḥ |
dattvā varānaprameyastatraivāntaradhīyata
1,16.27
ततो बहुतिथे काले भगवन्तं जनार्दनम् ।
दधार गर्भं देवानां माता नारायणं स्वयम्
tato bahutithe kāle bhagavantaṃ janārdanam |
dadhāra garbhaṃ devānāṃ mātā nārāyaṇaṃ svayam
1,16.28
समाविष्टे हृषीकेशे देवमातुरथोदरम् ।
उत्पाता जज्ञिरे घोरा बलेर्वैरोचनेः पुरे
samāviṣṭe hṛṣīkeśe devamāturathodaram |
utpātā jajñire ghorā balervairocaneḥ pure
1,16.29
निरीक्ष्य सर्वानुत्पातान् दैत्येन्द्रो भयविह्वलः ।
प्रह्लादमसुरं वृद्धं प्रणम्याह पितामहम्
nirīkṣya sarvānutpātān daityendro bhayavihvalaḥ |
prahlādamasuraṃ vṛddhaṃ praṇamyāha pitāmaham
1,16.30
बलिरुवाच पितामह महाप्राज्ञ जायन्ते ऽस्मत्पुरे ऽधुना ।
किमुत्पाता भवेत् कार्यमस्माकं किंनिमित्तकाः
baliruvāca pitāmaha mahāprājña jāyante 'smatpure 'dhunā |
kimutpātā bhavet kāryamasmākaṃ kiṃnimittakāḥ
1,16.31
निशम्य तस्य वचनं चिरं ध्यात्वा महासुरः ।
नमस्कृत्य हृषीकेशमिदं वचनमब्रवीत्
niśamya tasya vacanaṃ ciraṃ dhyātvā mahāsuraḥ |
namaskṛtya hṛṣīkeśamidaṃ vacanamabravīt
1,16.32
प्रह्लाद उवाच यो यज्ञैरिज्यते विष्णुर्यस्य सर्वमिदं जगत् ।
दधारासुरनाशार्थं माता तं त्रिदिवौकसाम्
prahlāda uvāca yo yajñairijyate viṣṇuryasya sarvamidaṃ jagat |
dadhārāsuranāśārthaṃ mātā taṃ tridivaukasām
1,16.33
यस्मादभिन्नं सकलं भिद्यते यो ऽखिलादपि ।
स वासुदेवो देवानां मातुर्देहं समाविशत्
yasmādabhinnaṃ sakalaṃ bhidyate yo 'khilādapi |
sa vāsudevo devānāṃ māturdehaṃ samāviśat
1,16.34
न यस्य देवा जानन्ति स्वरूपं परमार्थतः ।
स विष्णुरदितेर्देहं स्वेच्छयाद्य समाविशत्
na yasya devā jānanti svarūpaṃ paramārthataḥ |
sa viṣṇuraditerdehaṃ svecchayādya samāviśat
1,16.35
यस्माद् भवन्ति भूतानि यत्र संयान्ति संक्षयम् ।
सो ऽवतीर्णो महायोगी पुराणपुरुषो हरिः
yasmād bhavanti bhūtāni yatra saṃyānti saṃkṣayam |
so 'vatīrṇo mahāyogī purāṇapuruṣo hariḥ
1,16.36
न यत्र विद्यते नामजात्यादिपरिकल्पना ।
सत्तामात्रात्मरूपो ऽसौ विष्णुरंशेन जायते
na yatra vidyate nāmajātyādiparikalpanā |
sattāmātrātmarūpo 'sau viṣṇuraṃśena jāyate
1,16.37
यस्य सा जगतां माता शक्तिस्तद्धर्मधारिणी ।
माया भगवती लक्ष्मीः सो ऽवतीर्णो जनार्दनः
yasya sā jagatāṃ mātā śaktistaddharmadhāriṇī |
māyā bhagavatī lakṣmīḥ so 'vatīrṇo janārdanaḥ
1,16.38
यस्य सा तामसी मूर्तिः शङ्करो राजसी तनुः ।
ब्रह्मा संजायते विष्णुरंशेनैकेन सत्त्वभृत्
yasya sā tāmasī mūrtiḥ śaṅkaro rājasī tanuḥ |
brahmā saṃjāyate viṣṇuraṃśenaikena sattvabhṛt
1,16.39
इत्थं विचिन्त्य गोविन्दं भक्तिनम्रेण चेतसा ।
तमेव गच्छ शरणं ततो यास्यसि निर्वृतिम्
itthaṃ vicintya govindaṃ bhaktinamreṇa cetasā |
tameva gaccha śaraṇaṃ tato yāsyasi nirvṛtim
1,16.40
ततः प्रह्लादवचनाद् बलिर्वैरोचनिर्हरिम् ।
जगाम शरणं विश्वं पालयामास धर्मतः
tataḥ prahlādavacanād balirvairocanirharim |
jagāma śaraṇaṃ viśvaṃ pālayāmāsa dharmataḥ
1,16.41
काले प्राप्ते महाविष्णुं देवानां हर्षवर्धनम् ।
असूत कश्यपाच्चैनं देवमातादितिः स्वयम्
kāle prāpte mahāviṣṇuṃ devānāṃ harṣavardhanam |
asūta kaśyapāccainaṃ devamātāditiḥ svayam
1,16.42
चतुर्भुजं विशालाक्षं श्रीवत्साङ्कितवक्षसम् ।
नीलमेघप्रतीकाशं भ्राजमानं श्रियावृतम्
caturbhujaṃ viśālākṣaṃ śrīvatsāṅkitavakṣasam |
nīlameghapratīkāśaṃ bhrājamānaṃ śriyāvṛtam
1,16.43
उपतस्थुः सुराः सर्वे सिद्धाः साध्याश्च चारणाः ।
उपेन्द्रमिन्द्रप्रमुखा ब्रह्मा चर्षिगमैर्वृतः
upatasthuḥ surāḥ sarve siddhāḥ sādhyāśca cāraṇāḥ |
upendramindrapramukhā brahmā carṣigamairvṛtaḥ
1,16.44
कृतोपनयनो वेदानध्यैष्ट भगवान् हरिः ।
समाचारं भरद्वाजात् त्रिलोकाय प्रदर्शयन्
kṛtopanayano vedānadhyaiṣṭa bhagavān hariḥ |
samācāraṃ bharadvājāt trilokāya pradarśayan
1,16.45
एवं हि लौकिकं मार्गं प्रदर्शयति स प्रभुः ।
स यत् प्रमाणं कुरुते लोकस्तदनुवर्तते
evaṃ hi laukikaṃ mārgaṃ pradarśayati sa prabhuḥ |
sa yat pramāṇaṃ kurute lokastadanuvartate
1,16.46
ततः कालेन मतिमान् बलिर्वैरोचनिः स्वयम् ।
यज्ञैर्यज्ञेश्वरं विष्णुमर्चयामास सर्वगम्
tataḥ kālena matimān balirvairocaniḥ svayam |
yajñairyajñeśvaraṃ viṣṇumarcayāmāsa sarvagam
1,16.47
ब्राह्मणान् पूजयामास दत्त्वा बहुतरं धनम् ।
ब्रह्मर्षयः समाजग्मुर्यज्ञवाटं महात्मनः
brāhmaṇān pūjayāmāsa dattvā bahutaraṃ dhanam |
brahmarṣayaḥ samājagmuryajñavāṭaṃ mahātmanaḥ
1,16.48
विज्ञाय विष्णुर्भगवान् भरद्वाजप्रचोदितः ।
आस्थाय वामनं रूपं यज्ञदेशमथागमत्
vijñāya viṣṇurbhagavān bharadvājapracoditaḥ |
āsthāya vāmanaṃ rūpaṃ yajñadeśamathāgamat
1,16.49
कृष्णाजिनोपवीताङ्ग आषाढेन विराजितः ।
ब्राह्मणो जटिलो वेदानुद्गिरन् भस्ममण्डितः
kṛṣṇājinopavītāṅga āṣāḍhena virājitaḥ |
brāhmaṇo jaṭilo vedānudgiran bhasmamaṇḍitaḥ
1,16.50
संप्राप्यासुरराजस्य समीपं भिक्षुको हरिः ।
स्वपादैर्विमितं देशमयाचत बलिं त्रिभिः
saṃprāpyāsurarājasya samīpaṃ bhikṣuko hariḥ |
svapādairvimitaṃ deśamayācata baliṃ tribhiḥ
1,16.51
प्रक्षाल्य चरणौ विष्णोर्बलिर्भासमन्वितः ।
आचामयित्वा भृङ्गारमादाय स्वर्णनिर्मितम्
prakṣālya caraṇau viṣṇorbalirbhāsamanvitaḥ |
ācāmayitvā bhṛṅgāramādāya svarṇanirmitam
1,16.52
दास्ये तवेदं भवते पदत्रयं प्रीणातु देवो हरिरव्ययाकृतिः ।
विचिन्त्य देवस्य कराग्रपल्लवे निपातयामास जलं सुशीतलम्
dāsye tavedaṃ bhavate padatrayaṃ prīṇātu devo hariravyayākṛtiḥ |
vicintya devasya karāgrapallave nipātayāmāsa jalaṃ suśītalam
1,16.53
विचक्रमे पृथिवीमेष एता- मथान्तरिक्षं दिवमादिदेवः ।
व्यपेतरागं दितिजेश्वरं तं प्रकर्तुकामः शरणं प्रपन्नम्
vicakrame pṛthivīmeṣa etā- mathāntarikṣaṃ divamādidevaḥ |
vyapetarāgaṃ ditijeśvaraṃ taṃ prakartukāmaḥ śaraṇaṃ prapannam
1,16.54
आक्रम्य लोकत्रयमीशपादः प्राजापत्याद् ब्रह्मलोकं जगाम ।
प्रणेमुरादित्यसहस्त्रकल्पं ये तत्र लोके निवसन्ति सिद्धाः
ākramya lokatrayamīśapādaḥ prājāpatyād brahmalokaṃ jagāma |
praṇemurādityasahastrakalpaṃ ye tatra loke nivasanti siddhāḥ
1,16.55
अथोपतस्थे भगवाननादिः पितामहास्तोषयामास विष्णुम् ।
भित्त्वा तदण्डस्य कपालमूर्ध्वं जगाम दिव्यावरणानि भूयः
athopatasthe bhagavānanādiḥ pitāmahāstoṣayāmāsa viṣṇum |
bhittvā tadaṇḍasya kapālamūrdhvaṃ jagāma divyāvaraṇāni bhūyaḥ
1,16.56
अथाण्डभेदान्निपपात शीतलं महाजलं तत् पुण्यकृद्भिश्चजुष्टम् ।
प्रवर्तते चापि सरिद्वरा तदा गङ्गेत्युक्ता ब्रह्मणा व्योमसंस्था
athāṇḍabhedānnipapāta śītalaṃ mahājalaṃ tat puṇyakṛdbhiścajuṣṭam |
pravartate cāpi saridvarā tadā gaṅgetyuktā brahmaṇā vyomasaṃsthā
1,16.57
गत्वा महान्तं प्रकृतिं प्रधानं ब्रह्माणमेकं पुरुषं स्वबीजम् ।
अतिष्ठदीशस्य पदं तदव्ययं दृष्ट्वा देवास्तत्र तत्र स्तुवन्ति
gatvā mahāntaṃ prakṛtiṃ pradhānaṃ brahmāṇamekaṃ puruṣaṃ svabījam |
atiṣṭhadīśasya padaṃ tadavyayaṃ dṛṣṭvā devāstatra tatra stuvanti
1,16.58
आलोक्य तं पुरुषं विश्वकायं महान् बलिर्भक्तियोगेन विष्णुम् ।
ननाम नारायणमेकमव्ययं स्वचेतसा यं प्रणमन्ति देवाः
ālokya taṃ puruṣaṃ viśvakāyaṃ mahān balirbhaktiyogena viṣṇum |
nanāma nārāyaṇamekamavyayaṃ svacetasā yaṃ praṇamanti devāḥ
1,16.59
तमब्रवीद् भगवानादिकर्ता भूत्वा पुनर्वामनो वासुदेवः ।
ममैव दैत्याधिपते ऽधुनेदं लोकत्रयं भवता भावदत्तम्
tamabravīd bhagavānādikartā bhūtvā punarvāmano vāsudevaḥ |
mamaiva daityādhipate 'dhunedaṃ lokatrayaṃ bhavatā bhāvadattam
1,16.60
प्रणम्य मूर्ध्ना पुनरेव दैत्यो निपातयामास जलं कराग्रे ।
दास्ये तवात्मानमनन्तधाम्ने त्रिविक्रमायामितविक्रमाय
praṇamya mūrdhnā punareva daityo nipātayāmāsa jalaṃ karāgre |
dāsye tavātmānamanantadhāmne trivikramāyāmitavikramāya
1,16.61
प्रगृह्य सूनोरपि संप्रदत्तं प्रह्लादसूनोरथ शङ्खपाणिः ।
जगाद दैत्यं जगदन्तरात्मा पातालमूलं प्रविशेति भूयः
pragṛhya sūnorapi saṃpradattaṃ prahlādasūnoratha śaṅkhapāṇiḥ |
jagāda daityaṃ jagadantarātmā pātālamūlaṃ praviśeti bhūyaḥ
1,16.62
समास्यतां भवता तत्र नित्यं भुक्त्वा भोगान् देवतानामलभ्यान् ।
ध्यायस्व मां सततं भक्तियोगात् प्रवेक्ष्यसे कल्पदाहे पुनर्माम्
samāsyatāṃ bhavatā tatra nityaṃ bhuktvā bhogān devatānāmalabhyān |
dhyāyasva māṃ satataṃ bhaktiyogāt pravekṣyase kalpadāhe punarmām
1,16.63
उक्त्वैवं दैत्यसिंहं तं विष्णुः सत्यपराक्रमः ।
पुरन्दराय त्रैलोक्यं ददौ विष्णुरुरुक्रमः
uktvaivaṃ daityasiṃhaṃ taṃ viṣṇuḥ satyaparākramaḥ |
purandarāya trailokyaṃ dadau viṣṇururukramaḥ
1,16.64
संस्तुवन्ति महायोगं सिद्धा देवर्षिकिन्नराः ।
ब्रह्मा शक्रो ऽथ भगवान् रुद्रादित्यमरुद्गणाः
saṃstuvanti mahāyogaṃ siddhā devarṣikinnarāḥ |
brahmā śakro 'tha bhagavān rudrādityamarudgaṇāḥ
1,16.65
कृत्वैतदद्भुतं कर्म विष्णुर्वामनरूपधृक् ।
पश्यतामेव सर्वेषां तत्रैवान्तरधीयत
kṛtvaitadadbhutaṃ karma viṣṇurvāmanarūpadhṛk |
paśyatāmeva sarveṣāṃ tatraivāntaradhīyata
1,16.66
सो ऽपि दैत्यवरः श्रीमान् पातालं प्राप चोदितः ।
प्रह्लादेनासुरवरैर्विष्णुना विष्णुतत्परः
so 'pi daityavaraḥ śrīmān pātālaṃ prāpa coditaḥ |
prahlādenāsuravarairviṣṇunā viṣṇutatparaḥ
1,16.67
अपृच्छद् विष्णुमाहात्मयं भक्तियोगमनुत्तमम् ।
पूजाविधानं प्रह्लादं तदाहासौ चकार सः
apṛcchad viṣṇumāhātmayaṃ bhaktiyogamanuttamam |
pūjāvidhānaṃ prahlādaṃ tadāhāsau cakāra saḥ
1,16.68
अथ रथचरणासिशङ्खपाणिं सरसिजोलचनमीशमप्रमेयम् ।
शरणमुपपयौ स भावयोगात् प्रणतगतिं प्रणिधाय कर्मयोगम्
atha rathacaraṇāsiśaṅkhapāṇiṃ sarasijolacanamīśamaprameyam |
śaraṇamupapayau sa bhāvayogāt praṇatagatiṃ praṇidhāya karmayogam
1,16.69
एष वः कथितो विप्रा वामनस्य पराक्रमः ।
स देवकार्याणि सदा करोति पुरुषोत्तमः
eṣa vaḥ kathito viprā vāmanasya parākramaḥ |
sa devakāryāṇi sadā karoti puruṣottamaḥ
Chapter 1.17
1,17.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे षोडशो ऽध्याय बलेः पुत्रशतं त्वासीन्महाबलपराक्रमम् ।
तेषां प्रधानो द्युतिमान् बाणो नाम महाबलः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge ṣoḍaśo 'dhyāya baleḥ putraśataṃ tvāsīnmahābalaparākramam |
teṣāṃ pradhāno dyutimān bāṇo nāma mahābalaḥ
1,17.2
सो ऽतीव शङ्करे भक्तो राजा राज्यमपालयत् ।
त्रैलोक्यं वशमानीय बाधयामास वासवम्
so 'tīva śaṅkare bhakto rājā rājyamapālayat |
trailokyaṃ vaśamānīya bādhayāmāsa vāsavam
1,17.3
ततः शक्रादयो देवा गत्वोचुः कृत्तिवाससम् ।
त्वदीयो बाधते ह्यस्मान् बाणो नाम महासुरः
tataḥ śakrādayo devā gatvocuḥ kṛttivāsasam |
tvadīyo bādhate hyasmān bāṇo nāma mahāsuraḥ
1,17.4
व्याहृतो दैवदैः सर्वैर्देवदेवो महेश्वरः ।
ददाह बाणस्य पुरं शरेणैकेन लीलया
vyāhṛto daivadaiḥ sarvairdevadevo maheśvaraḥ |
dadāha bāṇasya puraṃ śareṇaikena līlayā
1,17.5
दह्यमाने पुरे तस्मिन् बाणो रुद्रं त्रिशूलिनम् ।
ययौ शरणमीशानं गोपतिं नीललोहितम्
dahyamāne pure tasmin bāṇo rudraṃ triśūlinam |
yayau śaraṇamīśānaṃ gopatiṃ nīlalohitam
1,17.6
मूर्धन्याधाय तल्लिङ्गं शांभवं भीतवर्जितः ।
निर्गत्य तु पुरात् तस्मात् तुष्टाव परमेश्वरम्
mūrdhanyādhāya talliṅgaṃ śāṃbhavaṃ bhītavarjitaḥ |
nirgatya tu purāt tasmāt tuṣṭāva parameśvaram
1,17.7
संस्तुतो भगवानीशः शङ्करो नीललोहितः ।
गाणपत्येन बाणं तं योजयामास भावतः
saṃstuto bhagavānīśaḥ śaṅkaro nīlalohitaḥ |
gāṇapatyena bāṇaṃ taṃ yojayāmāsa bhāvataḥ
1,17.8
अथाभवन् दनोः पुत्रास्ताराद्या ह्यतिभीषणाः ।
तारस्तथा शम्बरश्च कपिलः शङ्करस्तथा ।
स्वर्भानुर्वृषपर्वा च प्राधान्येन प्रकीर्तिताः
athābhavan danoḥ putrāstārādyā hyatibhīṣaṇāḥ |
tārastathā śambaraśca kapilaḥ śaṅkarastathā |
svarbhānurvṛṣaparvā ca prādhānyena prakīrtitāḥ
1,17.9
सुरसायाः सहस्त्रं तु सर्पाणामभवद् द्विजाः ।
अनेकशिरसां तद्वत् खेचराणां महात्मनाम्
surasāyāḥ sahastraṃ tu sarpāṇāmabhavad dvijāḥ |
anekaśirasāṃ tadvat khecarāṇāṃ mahātmanām
1,17.10
अरिष्टा जनयामास गन्धर्वाणां सहस्त्रकम् ।
अनन्ताद्या महानागाः काद्रवेयाः प्रकीर्तिताः
ariṣṭā janayāmāsa gandharvāṇāṃ sahastrakam |
anantādyā mahānāgāḥ kādraveyāḥ prakīrtitāḥ
1,17.11
ताम्रा च जनयामास षट् कन्या द्विजपुङ्गवाः ।
शुकीं श्येनीं च भासीं च सुग्रीवाङ्गृध्रिकां शुचिम्
tāmrā ca janayāmāsa ṣaṭ kanyā dvijapuṅgavāḥ |
śukīṃ śyenīṃ ca bhāsīṃ ca sugrīvāṅgṛdhrikāṃ śucim
1,17.12
गास्तथा जनयामास सुरभिर्महिषीस्तथा ।
इरा वृक्षलतावल्लीस्तृणजातीश्च सर्वशः
gāstathā janayāmāsa surabhirmahiṣīstathā |
irā vṛkṣalatāvallīstṛṇajātīśca sarvaśaḥ
1,17.13
खसा वै यक्षरक्षांसि मुनिरप्सरसस्तथा ।
रक्षोगणं क्रोधवशा जनयामास सत्तमाः
khasā vai yakṣarakṣāṃsi munirapsarasastathā |
rakṣogaṇaṃ krodhavaśā janayāmāsa sattamāḥ
1,17.14
विनतायाश्च पुत्रौ द्वौ प्रख्यातौ गरुडारुणौ ।
तयोश्च गरुडो धीमान् तपस्तप्त्वा सुदुश्चरम् ।
प्रसादाच्छूनिलः प्राप्तो वाहनत्वं हरेः स्वयम्
vinatāyāśca putrau dvau prakhyātau garuḍāruṇau |
tayośca garuḍo dhīmān tapastaptvā suduścaram |
prasādācchūnilaḥ prāpto vāhanatvaṃ hareḥ svayam
1,17.15
आराध्य तपसा रुद्रं मह्देवं तथारुणः ।
सारथ्ये कल्पितः पूर्वं प्रीतेनार्कस्य शंभुना
ārādhya tapasā rudraṃ mahdevaṃ tathāruṇaḥ |
sārathye kalpitaḥ pūrvaṃ prītenārkasya śaṃbhunā
1,17.16
एते कश्यपदायादाः कीर्तिताः स्थाणुजङ्गमाः ।
वैवस्वते ऽन्ते ह्यस्मिञ्छृण्वतां पापनाशनाः
ete kaśyapadāyādāḥ kīrtitāḥ sthāṇujaṅgamāḥ |
vaivasvate 'nte hyasmiñchṛṇvatāṃ pāpanāśanāḥ
1,17.17
सप्तविंशत् सुताः प्रोक्ताः सोमपत्न्यश्च सुव्रताः ।
अरिष्टनेमिपत्नीनामपत्यानीह षोडश
saptaviṃśat sutāḥ proktāḥ somapatnyaśca suvratāḥ |
ariṣṭanemipatnīnāmapatyānīha ṣoḍaśa
1,17.18
बहुपुत्रस्य विदुषश्चतस्त्रो विद्युतः स्मृताः ।
तद्वदङ्गिरसः पुत्रा ऋषयो ब्रह्मसत्कृताः
bahuputrasya viduṣaścatastro vidyutaḥ smṛtāḥ |
tadvadaṅgirasaḥ putrā ṛṣayo brahmasatkṛtāḥ
1,17.19
कुशाश्वस्य तु देवर्षेर्देवप्रहरणाः सुताः ।
एते युगसहस्त्रान्ते जायन्ते पुनरेव हि ।
मन्वन्तरेषु नियतं तुल्यैः कार्यैः स्वनामभिः
kuśāśvasya tu devarṣerdevapraharaṇāḥ sutāḥ |
ete yugasahastrānte jāyante punareva hi |
manvantareṣu niyataṃ tulyaiḥ kāryaiḥ svanāmabhiḥ
Chapter 1.18
1,18.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे सप्तदशो ऽध्यायः सूत उवाच एतानुत्पाद्य पुत्रांस्तु प्रजासंतानकारणात् ।
कश्यपो गोत्रकामस्तु चचार सुमहत् तपः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge saptadaśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca etānutpādya putrāṃstu prajāsaṃtānakāraṇāt |
kaśyapo gotrakāmastu cacāra sumahat tapaḥ
1,18.2
तस्य वै तपतो ऽत्यर्थं प्रादुर्भूतौ सुताविमौ ।
वत्सरश्चासितश्चैव तावुभौ ब्रह्मवादिनौ
tasya vai tapato 'tyarthaṃ prādurbhūtau sutāvimau |
vatsaraścāsitaścaiva tāvubhau brahmavādinau
1,18.3
वत्सरान्नैध्रुवो जज्ञे रैभ्यश्च सुमहायशाः ।
रैभ्यस्य जज्ञिरे रैभ्याः पुत्रा द्युतिमतां वराः
vatsarānnaidhruvo jajñe raibhyaśca sumahāyaśāḥ |
raibhyasya jajñire raibhyāḥ putrā dyutimatāṃ varāḥ
1,18.4
च्यवनस्य सुता पत्नी नैध्रुवस्य महात्मनः ।
सुमेधा जनयामास पुत्रान् वै कुण्डपायिनः
cyavanasya sutā patnī naidhruvasya mahātmanaḥ |
sumedhā janayāmāsa putrān vai kuṇḍapāyinaḥ
1,18.5
असितस्यैकपर्णायां ब्रह्मिष्ठः समपद्यत ।
नाम्ना वै देवलः पुत्रो योगाचार्यो महातपाः
asitasyaikaparṇāyāṃ brahmiṣṭhaḥ samapadyata |
nāmnā vai devalaḥ putro yogācāryo mahātapāḥ
1,18.6
शाण्डिल्यानां परः श्रीमान् सर्वतत्त्वार्थवित् सुधीः ।
प्रसादात् पार्वतीशस्य योगमुत्तममाप्तवान्
śāṇḍilyānāṃ paraḥ śrīmān sarvatattvārthavit sudhīḥ |
prasādāt pārvatīśasya yogamuttamamāptavān
1,18.7
शाण्डिल्या नैध्रु वारैभ्यास्त्रयः पक्षास्तु काश्यपाः ।
नरप्रकृतयो विप्राः पुलस्त्यस्य वदामि वः
śāṇḍilyā naidhru vāraibhyāstrayaḥ pakṣāstu kāśyapāḥ |
naraprakṛtayo viprāḥ pulastyasya vadāmi vaḥ
1,18.8
तृणबिन्दोः सुता विप्रा नाम्ना त्विलविला स्मृता ।
पुलस्त्याय स राजर्षिस्तां कन्यां प्रत्यपादयत्
tṛṇabindoḥ sutā viprā nāmnā tvilavilā smṛtā |
pulastyāya sa rājarṣistāṃ kanyāṃ pratyapādayat
1,18.9
ऋषिस्त्वैलविलिस्तस्यां विश्रवाः समपद्यत ।
तस्य पत्न्यश्चतस्त्रस्तु पौलस्त्यकुलवर्धिकाः
ṛṣistvailavilistasyāṃ viśravāḥ samapadyata |
tasya patnyaścatastrastu paulastyakulavardhikāḥ
1,18.10
पुष्पोत्कटा च राका च कैकसी देववर्णिनी ।
रूपलावण्यसंपन्नास्तासां वै शृणुत प्रजाः
puṣpotkaṭā ca rākā ca kaikasī devavarṇinī |
rūpalāvaṇyasaṃpannāstāsāṃ vai śṛṇuta prajāḥ
1,18.11
ज्येष्ठं वैश्रवणं तस्य सुषुवे देवरूपिणी ।
कैकसी जनयत् पुत्रं रावणं राक्षसाधिपम्
jyeṣṭhaṃ vaiśravaṇaṃ tasya suṣuve devarūpiṇī |
kaikasī janayat putraṃ rāvaṇaṃ rākṣasādhipam
1,18.12
कुम्भकर्णं शूर्पणखां तथैव च विभीषणम् ।
पुष्पोत्कटा व्यजनयत् पुत्रान् विश्रवसः शुभान्
kumbhakarṇaṃ śūrpaṇakhāṃ tathaiva ca vibhīṣaṇam |
puṣpotkaṭā vyajanayat putrān viśravasaḥ śubhān
1,18.13
महोदरं प्रहस्तं च महापार्श्वं खरं तथा ।
कुम्भीनसीं तथा कन्यां राकायां शृणुत प्रजाः
mahodaraṃ prahastaṃ ca mahāpārśvaṃ kharaṃ tathā |
kumbhīnasīṃ tathā kanyāṃ rākāyāṃ śṛṇuta prajāḥ
1,18.14
त्रिशिरा दूषणश्चैव विद्युज्जिह्वो महाबलः ।
इत्येते क्रूरकर्माणः पौलस्त्या राक्षसा दश ।
सर्वे तपोबलोत्कृष्टा रुद्रभक्ताः सुभीषणाः
triśirā dūṣaṇaścaiva vidyujjihvo mahābalaḥ |
ityete krūrakarmāṇaḥ paulastyā rākṣasā daśa |
sarve tapobalotkṛṣṭā rudrabhaktāḥ subhīṣaṇāḥ
1,18.15
पुलहस्य मृगाः पुत्राः सर्वे व्यालाश्च दंष्ट्रिणः ।
भूताः पिशाचाः सर्पाश्च शूकरा हस्तिनस्तथा
pulahasya mṛgāḥ putrāḥ sarve vyālāśca daṃṣṭriṇaḥ |
bhūtāḥ piśācāḥ sarpāśca śūkarā hastinastathā
1,18.16
अनपत्यः क्रतुस्तस्मिन् स्मृतो वैवस्वते ऽन्तरे ।
मरीचेः कश्यपः पुत्रः स्वयमेव प्रजापतिः
anapatyaḥ kratustasmin smṛto vaivasvate 'ntare |
marīceḥ kaśyapaḥ putraḥ svayameva prajāpatiḥ
1,18.17
भृगोरप्यभवच्छुक्रो दैत्याचार्यो महातपाः ।
स्वाध्याययोगनिरतो हरभक्तो महाद्युतिः
bhṛgorapyabhavacchukro daityācāryo mahātapāḥ |
svādhyāyayoganirato harabhakto mahādyutiḥ
1,18.18
अत्रेः पत्न्यो ऽभवन् बह्व्यः सोदर्यास्ताः पतिव्रताः ।
कृशाश्वस्य तु विप्रेन्द्रा घृताच्यामिति मे श्रुतम्
atreḥ patnyo 'bhavan bahvyaḥ sodaryāstāḥ pativratāḥ |
kṛśāśvasya tu viprendrā ghṛtācyāmiti me śrutam
1,18.19
स तासु जनयामास स्वस्त्यात्रेयान् महौजसः ।
वेदवेदाङ्गनिरतांस्तपसा हतकिल्बिषान्
sa tāsu janayāmāsa svastyātreyān mahaujasaḥ |
vedavedāṅganiratāṃstapasā hatakilbiṣān
1,18.20
नारदस्तु वसिष्ठाय ददौ देवीमरुन्धतीम् ।
ऊर्ध्वरेतास्तत्र मुनिः शापाद् दक्षस्य नारदः
nāradastu vasiṣṭhāya dadau devīmarundhatīm |
ūrdhvaretāstatra muniḥ śāpād dakṣasya nāradaḥ
1,18.21
हर्यश्वेषु तु नष्टेषु मायया नारदस्य तु ।
शशाप नारदं दक्षः क्रोधसंरक्तलोचनः
haryaśveṣu tu naṣṭeṣu māyayā nāradasya tu |
śaśāpa nāradaṃ dakṣaḥ krodhasaṃraktalocanaḥ
1,18.22
यस्मान्मम सुताः सर्वे भवतो मायया द्विज ।
क्षयं नीतास्त्वशेषेण निरपत्यो भविष्यति
yasmānmama sutāḥ sarve bhavato māyayā dvija |
kṣayaṃ nītāstvaśeṣeṇa nirapatyo bhaviṣyati
1,18.23
अरुन्धत्यां वसिष्ठस्तु शक्तिमुत्पादयत् सुतम् ।
शक्तेः पराशरः श्रीमान् सर्वज्ञस्तपतां वरः
arundhatyāṃ vasiṣṭhastu śaktimutpādayat sutam |
śakteḥ parāśaraḥ śrīmān sarvajñastapatāṃ varaḥ
1,18.24
आराध्य देवदेवेशमीशानं त्रिपुरान्तकम् ।
लेभे त्वप्रतिमं पुत्रं कृष्णाद्वैपायनं प्रभुम्
ārādhya devadeveśamīśānaṃ tripurāntakam |
lebhe tvapratimaṃ putraṃ kṛṣṇādvaipāyanaṃ prabhum
1,18.25
द्वैपायनाच्छ्रको जज्ञे भगवानेव शङ्करः ।
अंशांशेनावतीर्योर्व्यां स्वं प्राप परमं पदम्
dvaipāyanācchrako jajñe bhagavāneva śaṅkaraḥ |
aṃśāṃśenāvatīryorvyāṃ svaṃ prāpa paramaṃ padam
1,18.26
शुकस्याप्यभवन् पुत्राः पञ्चात्यन्ततपस्विनः ।
भूरिश्रवाः प्रभुः शंभुः कृष्णो गौरश्च पञ्चमः ।
कन्या कीर्तिमती चैव योगमाता धृतव्रता
śukasyāpyabhavan putrāḥ pañcātyantatapasvinaḥ |
bhūriśravāḥ prabhuḥ śaṃbhuḥ kṛṣṇo gauraśca pañcamaḥ |
kanyā kīrtimatī caiva yogamātā dhṛtavratā
1,18.27
एते ऽत्र वंश्याः कथिता ब्राह्मणा ब्रह्मवादिनाम् ।
अत ऊर्ध्वं निबोधध्वं कश्यपाद्राजसंततिम्
ete 'tra vaṃśyāḥ kathitā brāhmaṇā brahmavādinām |
ata ūrdhvaṃ nibodhadhvaṃ kaśyapādrājasaṃtatim
Chapter 1.19
1,19.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे अष्टादशो ऽध्यायः सूत उवाच अदितिः सुषुवे पुत्रमादित्यं कश्यपात् प्रभुम् ।
तस्यादित्यस्य चैवसीद् भार्याणां तु चतुष्टयम् ।
संज्ञा राज्ञी प्रभा छाया पुत्रांस्तासां निबोधत
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge aṣṭādaśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca aditiḥ suṣuve putramādityaṃ kaśyapāt prabhum |
tasyādityasya caivasīd bhāryāṇāṃ tu catuṣṭayam |
saṃjñā rājñī prabhā chāyā putrāṃstāsāṃ nibodhata
1,19.2
संज्ञा त्वाष्ट्री च सुषुवे सूर्यान्मनुमनुत्तमम् ।
यमं च यमुनां चैव राज्ञी रैवतमेव च
saṃjñā tvāṣṭrī ca suṣuve sūryānmanumanuttamam |
yamaṃ ca yamunāṃ caiva rājñī raivatameva ca
1,19.3
प्रभा प्रभातमादित्याच्छाया सावर्णमात्मजम् ।
शनिं च तपतीं चैव विष्टिं चैव यथाक्रमम्
prabhā prabhātamādityācchāyā sāvarṇamātmajam |
śaniṃ ca tapatīṃ caiva viṣṭiṃ caiva yathākramam
1,19.4
मनोस्तु प्रथमस्यासन् नव पुत्रास्तु संयमाः ।
इक्ष्वाकुर्नभगश्चैव धृष्टः शर्यातिरेव च
manostu prathamasyāsan nava putrāstu saṃyamāḥ |
ikṣvākurnabhagaścaiva dhṛṣṭaḥ śaryātireva ca
1,19.5
नरिष्यन्तश्च नाभागो ह्यरिष्टः कारुषकस्तथा ।
पृषध्रश्च महातेजा नवैते शक्रसन्निभाः
nariṣyantaśca nābhāgo hyariṣṭaḥ kāruṣakastathā |
pṛṣadhraśca mahātejā navaite śakrasannibhāḥ
1,19.6
इला ज्येष्ठा वरिष्ठा च सोमवंशविवृद्धये ।
बुधस्य गत्वा भवनं सोमपुत्रेण संगता
ilā jyeṣṭhā variṣṭhā ca somavaṃśavivṛddhaye |
budhasya gatvā bhavanaṃ somaputreṇa saṃgatā
1,19.7
असूत सौम्यजं देवी पुरूरवसमुत्तमम् ।
पितॄणां तृप्तिकर्तारं बुधादिति हि नः श्रुतम्
asūta saumyajaṃ devī purūravasamuttamam |
pitṝṇāṃ tṛptikartāraṃ budhāditi hi naḥ śrutam
1,19.8
संप्राप्य पुंस्त्वममलं सुद्युम्न इति विश्रुतः ।
इला पुत्रत्रयं लेभे पुनः स्त्रीत्वमविन्दत
saṃprāpya puṃstvamamalaṃ sudyumna iti viśrutaḥ |
ilā putratrayaṃ lebhe punaḥ strītvamavindata
1,19.9
उत्कलश्च गयश्चैव विनताश्वस्तथैव च ।
सर्वे ते ऽप्रतिमप्रख्याः प्रपन्नाः कमलोद्भवम्
utkalaśca gayaścaiva vinatāśvastathaiva ca |
sarve te 'pratimaprakhyāḥ prapannāḥ kamalodbhavam
1,19.10
इक्ष्वाकोश्चाभवद् वीरो विकुक्षिर्नाम पार्थिवः ।
ज्येष्ठः पुत्रशतस्यापि दश पञ्च च तत्सुताः
ikṣvākoścābhavad vīro vikukṣirnāma pārthivaḥ |
jyeṣṭhaḥ putraśatasyāpi daśa pañca ca tatsutāḥ
1,19.11
तेषाञ्ज्येष्ठः ककुत्स्थो ऽभूत् काकुत्स्थो हि सुयोधनः ।
सुयोधनात् पृथुः श्रीमान् विश्वकश्च पृथोः सुतः
teṣāñjyeṣṭhaḥ kakutstho 'bhūt kākutstho hi suyodhanaḥ |
suyodhanāt pṛthuḥ śrīmān viśvakaśca pṛthoḥ sutaḥ
1,19.12
विश्वकादार्द्रको धीमान् युवनाश्वस्तु तत्सुतः ।
स गोकर्णमनुप्राप्य युवनाश्वः प्रतापवान्
viśvakādārdrako dhīmān yuvanāśvastu tatsutaḥ |
sa gokarṇamanuprāpya yuvanāśvaḥ pratāpavān
1,19.13
दृष्ट्वा तु गौतमं विप्रं तपन्तमनलप्रभम् ।
प्रणम्य दण्डवद् भूमौ पुत्रकामो महीपतिः ।
अपृच्छत् कर्मणा केन धार्मिकं प्राप्नुयात् सुतम्
dṛṣṭvā tu gautamaṃ vipraṃ tapantamanalaprabham |
praṇamya daṇḍavad bhūmau putrakāmo mahīpatiḥ |
apṛcchat karmaṇā kena dhārmikaṃ prāpnuyāt sutam
1,19.14
गौतम उवाच आराध्य पूर्वपुरुषं नारायणमनामयम् ।
अनादिनिधनं देवं धार्मिकं प्राप्नुयात् सुतम्
gautama uvāca ārādhya pūrvapuruṣaṃ nārāyaṇamanāmayam |
anādinidhanaṃ devaṃ dhārmikaṃ prāpnuyāt sutam
1,19.15
यस्य पुत्रः स्वयं ब्रह्मा पौत्रः स्यान्नीललोहितः ।
तमादिकृष्णमीशानमाराध्याप्नोति सत्सुतम्
yasya putraḥ svayaṃ brahmā pautraḥ syānnīlalohitaḥ |
tamādikṛṣṇamīśānamārādhyāpnoti satsutam
1,19.16
न यस्य भगवान् ब्रह्मा प्रभावं वेत्ति तत्त्वतः ।
तमाराध्य हृषीकेशं प्राप्नुयाद्धार्मिकं सुतम्
na yasya bhagavān brahmā prabhāvaṃ vetti tattvataḥ |
tamārādhya hṛṣīkeśaṃ prāpnuyāddhārmikaṃ sutam
1,19.17
स गौतमवचः श्रुत्वा युवनाश्वो महीपतिः ।
आराधयन्महायोगं वासुदेवं सनातनम्
sa gautamavacaḥ śrutvā yuvanāśvo mahīpatiḥ |
ārādhayanmahāyogaṃ vāsudevaṃ sanātanam
1,19.18
तस्य पुत्रो ऽभवद् वीरः श्रावस्तिरिति विश्रुतः ।
निर्मिता येन श्रावस्तिर्गौडदेशे महापुरी
tasya putro 'bhavad vīraḥ śrāvastiriti viśrutaḥ |
nirmitā yena śrāvastirgauḍadeśe mahāpurī
1,19.19
तस्माच्च बृहदश्वो ऽभूत् तस्मात् कुवलयाश्वकः ।
धुन्धुमारत्वमगमद् धुन्धुं हत्वा महासुरम्
tasmācca bṛhadaśvo 'bhūt tasmāt kuvalayāśvakaḥ |
dhundhumāratvamagamad dhundhuṃ hatvā mahāsuram
1,19.20
धुन्धुमारस्य तनयास्त्रयः प्रोक्ता द्विजोत्तमाः ।
दृढाश्वश्चैव दण्डाश्वः कपिलाश्वस्तथैव च
dhundhumārasya tanayāstrayaḥ proktā dvijottamāḥ |
dṛḍhāśvaścaiva daṇḍāśvaḥ kapilāśvastathaiva ca
1,19.21
दृढाश्वस्य प्रमोदस्तु हर्यश्वस्तस्य चात्मजः ।
हर्यश्वस्य निकुम्भस्तु निकुम्भात् संहताश्वकः
dṛḍhāśvasya pramodastu haryaśvastasya cātmajaḥ |
haryaśvasya nikumbhastu nikumbhāt saṃhatāśvakaḥ
1,19.22
कृशाश्वश्च रणाश्वश्च संहताश्वस्य वै सुतौ ।
युवनाश्वो रणाश्वस्य शक्रतुल्यबलो युधि
kṛśāśvaśca raṇāśvaśca saṃhatāśvasya vai sutau |
yuvanāśvo raṇāśvasya śakratulyabalo yudhi
1,19.23
कृत्वा तु वारुणीमिष्टिमृषीणां वै प्रसादतः ।
लेभे त्वप्रतिमं पुत्रं विष्णुभक्तमनुत्तमम् ।
मान्धातारं महाप्राज्ञं सर्वशस्त्रभृतां वरम्
kṛtvā tu vāruṇīmiṣṭimṛṣīṇāṃ vai prasādataḥ |
lebhe tvapratimaṃ putraṃ viṣṇubhaktamanuttamam |
māndhātāraṃ mahāprājñaṃ sarvaśastrabhṛtāṃ varam
1,19.24
मान्धातुः पुरुकुत्सो ऽभूदम्बरीषश्च वीर्यवान् ।
मुचुकुन्दश्च पुण्यात्मा सर्वे शक्रसमा युधि
māndhātuḥ purukutso 'bhūdambarīṣaśca vīryavān |
mucukundaśca puṇyātmā sarve śakrasamā yudhi
1,19.25
अम्बरीषस्य दायादो युवनाश्वो ऽपरः स्मृतः ।
हरितो युवनाश्वस्य हारितस्तत्सुतो ऽभवत्
ambarīṣasya dāyādo yuvanāśvo 'paraḥ smṛtaḥ |
harito yuvanāśvasya hāritastatsuto 'bhavat
1,19.26
पुरुकुत्सस्य दायादस्त्रसदस्युर्महायशाः ।
नर्मदायां समुत्पन्नः संभूतिस्तत्सुतो ऽभवत्
purukutsasya dāyādastrasadasyurmahāyaśāḥ |
narmadāyāṃ samutpannaḥ saṃbhūtistatsuto 'bhavat
1,19.27
विष्णुवृद्धः सुतस्तस्य त्वनरण्यो ऽभवत् परः ।
बृहदशवो ऽनरण्यस्य हर्यश्वस्तत्सुतो ऽभवत्
viṣṇuvṛddhaḥ sutastasya tvanaraṇyo 'bhavat paraḥ |
bṛhadaśavo 'naraṇyasya haryaśvastatsuto 'bhavat
1,19.28
सो ऽतीव धार्मिको राजा कर्दमस्य प्रजापतेः ।
प्रसादाद्धार्मिकं पुत्रं लेभे सूर्यपरायणम्
so 'tīva dhārmiko rājā kardamasya prajāpateḥ |
prasādāddhārmikaṃ putraṃ lebhe sūryaparāyaṇam
1,19.29
स तु सूर्यं समभ्यर्च्य राजा वसुमनाः शुभम् ।
लेभे त्वप्रतिमं पुत्रं त्रिधन्वानमरिन्दमम्
sa tu sūryaṃ samabhyarcya rājā vasumanāḥ śubham |
lebhe tvapratimaṃ putraṃ tridhanvānamarindamam
1,19.30
अयजच्चाश्वमेधेन शत्रून् जित्वा द्विजोत्तमाः ।
स्वाध्यायवान् दानशीलस्तितिक्षुर्धर्मतत्परः
ayajaccāśvamedhena śatrūn jitvā dvijottamāḥ |
svādhyāyavān dānaśīlastitikṣurdharmatatparaḥ
1,19.31
ऋषयस्तु समाजग्मुर्यज्ञवाटं महात्मनः ।
वसिष्ठकश्यपमुखा देवाश्चेन्द्रपुरोगमाः
ṛṣayastu samājagmuryajñavāṭaṃ mahātmanaḥ |
vasiṣṭhakaśyapamukhā devāścendrapurogamāḥ
1,19.32
तान् प्रणम्य महाराजः पप्रच्छ विनयान्वितः ।
समाप्य विधिवद् यज्ञं वसिष्ठादीन् द्विजोत्तमान्
tān praṇamya mahārājaḥ papraccha vinayānvitaḥ |
samāpya vidhivad yajñaṃ vasiṣṭhādīn dvijottamān
1,19.33
वसुमना उवाच किंस्विच्छेयस्करतरं लोके ऽस्मिन् ब्राह्मणर्षभाः ।
यज्ञस्तपो वा संन्यासो ब्रूत मे सर्ववेदिनः
vasumanā uvāca kiṃsviccheyaskarataraṃ loke 'smin brāhmaṇarṣabhāḥ |
yajñastapo vā saṃnyāso brūta me sarvavedinaḥ
1,19.34
वसिष्ठ उवाच अधीत्य वेदान् विधिवत् पुत्रानुत्पाद्य धर्मतः ।
इष्ट्वा यज्ञेश्वरं यज्ञैर् गच्छेद वनमथात्मवान्
vasiṣṭha uvāca adhītya vedān vidhivat putrānutpādya dharmataḥ |
iṣṭvā yajñeśvaraṃ yajñair gaccheda vanamathātmavān
1,19.35
पुलस्त्य उवाच आराध्य तपसा देवं योगिनं परमेष्ठिनम् ।
प्रव्रजेद् विधिवद् यज्ञैरिष्ट्वा पूर्वं सुरोत्तमान्
pulastya uvāca ārādhya tapasā devaṃ yoginaṃ parameṣṭhinam |
pravrajed vidhivad yajñairiṣṭvā pūrvaṃ surottamān
1,19.36
पुलह उवाच यमाहुरेकं पुरुषं पुराणं परमेश्वरम् ।
तमाराध्य सहस्त्रांशुं तपसा मोक्षमाप्नुयात्
pulaha uvāca yamāhurekaṃ puruṣaṃ purāṇaṃ parameśvaram |
tamārādhya sahastrāṃśuṃ tapasā mokṣamāpnuyāt
1,19.37
जमदग्निरुवाच अजस्य नाभावध्येकमीश्वरेण समर्पितम् ।
बीजं भगवता येन स देवस्तपसेज्यते
jamadagniruvāca ajasya nābhāvadhyekamīśvareṇa samarpitam |
bījaṃ bhagavatā yena sa devastapasejyate
1,19.38
विश्वामित्र उवाच यो ऽग्निः सर्वात्मको ऽनन्तः स्वयंभूर्विश्वतोमुखः ।
स रुद्रस्तपसोग्रेण पूज्यते नेतरैर्मखैः
viśvāmitra uvāca yo 'gniḥ sarvātmako 'nantaḥ svayaṃbhūrviśvatomukhaḥ |
sa rudrastapasogreṇa pūjyate netarairmakhaiḥ
1,19.39
भरद्वाज उवाच यो यज्ञैरिज्यते देवो जातवेदाः सनातनः ।
स सर्वदैवततनुः पूज्यते तपसेश्वरः
bharadvāja uvāca yo yajñairijyate devo jātavedāḥ sanātanaḥ |
sa sarvadaivatatanuḥ pūjyate tapaseśvaraḥ
1,19.40
अत्रिरुवाच यतः सर्वमिदं जातं यस्यापत्यं प्रजापतिः ।
तपः सुमहदास्थाय पूज्यते स महेश्वरः
atriruvāca yataḥ sarvamidaṃ jātaṃ yasyāpatyaṃ prajāpatiḥ |
tapaḥ sumahadāsthāya pūjyate sa maheśvaraḥ
1,19.41
गौतम उवाच यतः प्रधानपुरुषौ यस्य शक्तिमयं जगत् ।
स देवदेवस्तपसा पूजनीयः सनातनः
gautama uvāca yataḥ pradhānapuruṣau yasya śaktimayaṃ jagat |
sa devadevastapasā pūjanīyaḥ sanātanaḥ
1,19.42
कश्यप उवाच सहस्त्रनयनो देवः साक्षी स तु प्रजापतिः ।
प्रसीदति महायोगी पूजितस्तपसा परः
kaśyapa uvāca sahastranayano devaḥ sākṣī sa tu prajāpatiḥ |
prasīdati mahāyogī pūjitastapasā paraḥ
1,19.43
क्रतुरुवाच प्राप्ताध्ययनयज्ञस् लब्धपुत्रस्य चैव हि ।
नान्तरेण तपः कश्चिद्धर्मः शास्त्रेषु दृश्यते
kraturuvāca prāptādhyayanayajñas labdhaputrasya caiva hi |
nāntareṇa tapaḥ kaściddharmaḥ śāstreṣu dṛśyate
1,19.44
इत्याकर्ण्य स राजर्षिस्तान् प्रणम्यातिहृष्टधीः ।
विसर्जयित्वा संपूज्य त्रिधन्वानमथाब्रवीत्
ityākarṇya sa rājarṣistān praṇamyātihṛṣṭadhīḥ |
visarjayitvā saṃpūjya tridhanvānamathābravīt
1,19.45
आराधयिष्ये तपसा देवमेकाक्षराह्वयम् ।
प्राणं बृहन्तं पुरुषमादित्यान्तरसंस्थितम्
ārādhayiṣye tapasā devamekākṣarāhvayam |
prāṇaṃ bṛhantaṃ puruṣamādityāntarasaṃsthitam
1,19.46
त्वं तु धर्मरतो नित्यं पालयैतदतन्द्रितः ।
चातुर्वर्ण्यसमायुक्तमशेषं क्षितिमण्डलम्
tvaṃ tu dharmarato nityaṃ pālayaitadatandritaḥ |
cāturvarṇyasamāyuktamaśeṣaṃ kṣitimaṇḍalam
1,19.47
एवमुक्त्वा स तद्राज्यं निधायात्मभवे नृपः ।
जगामारण्यमनघस्तपश्चर्तुमनुत्तमम्
evamuktvā sa tadrājyaṃ nidhāyātmabhave nṛpaḥ |
jagāmāraṇyamanaghastapaścartumanuttamam
1,19.48
हिमवच्छिखरे रम्ये देवदारुवने शुभे ।
कन्दमूलफलाहारो मुन्यन्नैरयजत् सुरान्
himavacchikhare ramye devadāruvane śubhe |
kandamūlaphalāhāro munyannairayajat surān
1,19.49
संवत्सरशतं साग्रं तपोनिर्धूतकल्मषः ।
जजाप मनसा देवीं सावित्ररिं वेदमातरम्
saṃvatsaraśataṃ sāgraṃ taponirdhūtakalmaṣaḥ |
jajāpa manasā devīṃ sāvitrariṃ vedamātaram
1,19.50
तस्यैवं जपतो देवः स्वयंभूः परमेश्वरः ।
हिरण्यगर्भो विश्वात्मा तं देशमगमत् स्वयम्
tasyaivaṃ japato devaḥ svayaṃbhūḥ parameśvaraḥ |
hiraṇyagarbho viśvātmā taṃ deśamagamat svayam
1,19.51
दृष्ट्वा देवं समायान्तं ब्रह्माणं विश्वतोमुखम् ।
ननाम शिरसा तस्य पादयोर्नाम कीर्तयन्
dṛṣṭvā devaṃ samāyāntaṃ brahmāṇaṃ viśvatomukham |
nanāma śirasā tasya pādayornāma kīrtayan
1,19.52
नमो देवाधिदेवाय ब्रह्मणे परमात्मने ।
हिर्ण्यमूर्तये तुभ्यं सहस्त्राक्षाय वेधसे
namo devādhidevāya brahmaṇe paramātmane |
hirṇyamūrtaye tubhyaṃ sahastrākṣāya vedhase
1,19.53
नमो धात्रे विधात्रे च नमो वेदात्ममूर्तये ।
सांख्ययोगाधिगम्याय नमस्ते ज्ञानमूर्तये
namo dhātre vidhātre ca namo vedātmamūrtaye |
sāṃkhyayogādhigamyāya namaste jñānamūrtaye
1,19.54
नमस्त्रिमूर्तये तुभ्यं स्त्रष्ट्रे सर्वार्थवेदिने ।
पुरुषाय पुराणाय योगिनां गुरवे नमः
namastrimūrtaye tubhyaṃ straṣṭre sarvārthavedine |
puruṣāya purāṇāya yogināṃ gurave namaḥ
1,19.55
ततः प्रसन्नो भगवान् विरिञ्चो विश्वभावनः ।
वरं वरय भद्रं ते वरदो ऽस्मीत्यभाषत
tataḥ prasanno bhagavān viriñco viśvabhāvanaḥ |
varaṃ varaya bhadraṃ te varado 'smītyabhāṣata
1,19.56
राजोवाच जपेयं देवदेवेश गायत्रीं वेदमातरम् ।
भूयो वर्षशतं साग्रं तावदायुर्भवेन्मम
rājovāca japeyaṃ devadeveśa gāyatrīṃ vedamātaram |
bhūyo varṣaśataṃ sāgraṃ tāvadāyurbhavenmama
1,19.57
बाढमित्याह विश्वात्मा समालोक्य नराधिपम् ।
स्पृष्ट्वा कराभ्यां सुप्रीतस्तत्रैवान्तरधीयत
bāḍhamityāha viśvātmā samālokya narādhipam |
spṛṣṭvā karābhyāṃ suprītastatraivāntaradhīyata
1,19.58
सो ऽपि लब्धवरः श्रीमान् जजापातिप्रसन्नधीः ।
शान्तस्त्रिषवणस्नायी कन्दमूलफलाशनः
so 'pi labdhavaraḥ śrīmān jajāpātiprasannadhīḥ |
śāntastriṣavaṇasnāyī kandamūlaphalāśanaḥ
1,19.59
तस्य पूर्णे वर्षशते भगवानुग्रदीधितिः ।
प्रादुरासीन्महायोगी भानोर्मण्डलमध्यतः
tasya pūrṇe varṣaśate bhagavānugradīdhitiḥ |
prādurāsīnmahāyogī bhānormaṇḍalamadhyataḥ
1,19.60
तं दृष्ट्वा वेदविदुषं मण्डलस्थं सनातनम् ।
स्वयंभुवमनाद्यन्तं ब्रह्माणं विस्मयं गतः
taṃ dṛṣṭvā vedaviduṣaṃ maṇḍalasthaṃ sanātanam |
svayaṃbhuvamanādyantaṃ brahmāṇaṃ vismayaṃ gataḥ
1,19.61
तुष्टाव वैदिकैर्मन्त्रैः सावित्र्या च विशेषतः ।
क्षणादपश्यत् पुरुषं तमेव परमेश्वरम्
tuṣṭāva vaidikairmantraiḥ sāvitryā ca viśeṣataḥ |
kṣaṇādapaśyat puruṣaṃ tameva parameśvaram
1,19.62
चतुर्मुखं जटामौलिमष्टहस्तं त्रिलोचनम् ।
चन्द्रावयवलक्षमाणं नरनारीतनुं हरम्
caturmukhaṃ jaṭāmaulimaṣṭahastaṃ trilocanam |
candrāvayavalakṣamāṇaṃ naranārītanuṃ haram
1,19.63
भासयन्तं जगत् कृत्स्नं नीलकण्ठं स्वरश्मिभिः ।
रक्ताम्बरधरं रक्तं रक्तमाल्यानुलेपनम्
bhāsayantaṃ jagat kṛtsnaṃ nīlakaṇṭhaṃ svaraśmibhiḥ |
raktāmbaradharaṃ raktaṃ raktamālyānulepanam
1,19.64
तद्भावभावितो दृष्ट्वा सद्भावेन परेण हि ।
ननाम शिरसा रुद्रं सावित्र्यानेन चैव हि
tadbhāvabhāvito dṛṣṭvā sadbhāvena pareṇa hi |
nanāma śirasā rudraṃ sāvitryānena caiva hi
1,19.65
नमस्ते नीलकण्ठाय भास्वते परमेष्ठिने ।
त्रयीमयाय रुद्राय कालरूपाय हेतवे
namaste nīlakaṇṭhāya bhāsvate parameṣṭhine |
trayīmayāya rudrāya kālarūpāya hetave
1,19.66
तदा प्राह महादेवो राजानं प्रीतमानसः ।
इमानि मे रहस्यानि नामानि शृणु चानघ
tadā prāha mahādevo rājānaṃ prītamānasaḥ |
imāni me rahasyāni nāmāni śṛṇu cānagha
1,19.67
सर्ववेदेषु गीतानि संसारशमनानि तु ।
नमस्कुरुष्व नृपते एभिर्मां सततं शुचिः
sarvavedeṣu gītāni saṃsāraśamanāni tu |
namaskuruṣva nṛpate ebhirmāṃ satataṃ śuciḥ
1,19.68
अध्यायं शतरुद्रीयं यजुषां सारमुद्धृतम् ।
जपस्वानन्यचेतस्को मय्यासक्तमना नृप
adhyāyaṃ śatarudrīyaṃ yajuṣāṃ sāramuddhṛtam |
japasvānanyacetasko mayyāsaktamanā nṛpa
1,19.69
ब्रह्मचारी मिताहारो भस्मनिष्ठः समाहितः ।
जपेदामरणाद् रुद्रं स याति परमं पदम्
brahmacārī mitāhāro bhasmaniṣṭhaḥ samāhitaḥ |
japedāmaraṇād rudraṃ sa yāti paramaṃ padam
1,19.70
इत्युक्त्वा भगवान् रुद्रो भक्तानुग्रहकाम्यया ।
पुनः संवत्सरशतं राज्ञे ह्यायुरकल्पयत्
ityuktvā bhagavān rudro bhaktānugrahakāmyayā |
punaḥ saṃvatsaraśataṃ rājñe hyāyurakalpayat
1,19.71
दत्त्वास्मै तत् परं ज्ञानं वैराग्यं परमेश्वरः ।
क्षणादन्तर्दधे रुद्रस्तदद्भुतमिवाभवत्
dattvāsmai tat paraṃ jñānaṃ vairāgyaṃ parameśvaraḥ |
kṣaṇādantardadhe rudrastadadbhutamivābhavat
1,19.72
राजापि तपसा रुद्रं जजापानन्यमानसः ।
भस्मच्छन्नस्त्रिषवणं स्नात्वा शान्तः समाहितः
rājāpi tapasā rudraṃ jajāpānanyamānasaḥ |
bhasmacchannastriṣavaṇaṃ snātvā śāntaḥ samāhitaḥ
1,19.73
जपतस्तस्य नृपतेः पूर्णे वर्षशते पुनः ।
योगप्रवृत्तिरभवत् कालात् कालात्मकं परम्
japatastasya nṛpateḥ pūrṇe varṣaśate punaḥ |
yogapravṛttirabhavat kālāt kālātmakaṃ param
1,19.74
विवेश तद् वेदसारं स्थानं वै परमेष्ठिनः ।
भानोः स मण्डलं शुभ्रं ततो यातो महेश्वरम्
viveśa tad vedasāraṃ sthānaṃ vai parameṣṭhinaḥ |
bhānoḥ sa maṇḍalaṃ śubhraṃ tato yāto maheśvaram
1,19.75
यः पठेच्छृणुयाद् वापि राज्ञश्चरितमुत्तमम् ।
सर्वपापविनिर्मुक्तो ब्रह्मलोके महीयते
yaḥ paṭhecchṛṇuyād vāpi rājñaścaritamuttamam |
sarvapāpavinirmukto brahmaloke mahīyate
Chapter 1.20
1,20.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे एकोनविशो ऽध्यायः सूत उवाच त्रिधन्वा राजपुत्रस्तु धर्मेणापालयन्महीम् ।
तस्य पुत्रो ऽभवद् विद्वांस्त्रय्यारुण इति स्मृतः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge ekonaviśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca tridhanvā rājaputrastu dharmeṇāpālayanmahīm |
tasya putro 'bhavad vidvāṃstrayyāruṇa iti smṛtaḥ
1,20.2
तस्य सत्यव्रतो नाम कुमारो ऽभून्महाबलः ।
भार्या सत्यधना नाम हरिश्चन्द्रमजीजनत्
tasya satyavrato nāma kumāro 'bhūnmahābalaḥ |
bhāryā satyadhanā nāma hariścandramajījanat
1,20.3
हरिश्चन्द्रस्य पुत्रो ऽभूद् रोहितो नाम वीर्यवान् ।
हरितो रोहितस्याथ धुन्धुस्तस्य सुतो ऽभवत्
hariścandrasya putro 'bhūd rohito nāma vīryavān |
harito rohitasyātha dhundhustasya suto 'bhavat
1,20.4
विजयश्च सुदेवश्च धुन्धुपुत्रौ बभूवतुः ।
विजयस्याभवत् पुत्रः कारुको नाम वीर्यवान्
vijayaśca sudevaśca dhundhuputrau babhūvatuḥ |
vijayasyābhavat putraḥ kāruko nāma vīryavān
1,20.5
कारुकस्य वृकः पुत्रस्तस्माद् बाहुरजायत ।
सगरस्तस्य पुत्रौऽभूद् राजा परमधार्मिकः
kārukasya vṛkaḥ putrastasmād bāhurajāyata |
sagarastasya putrau'bhūd rājā paramadhārmikaḥ
1,20.6
द्वे भार्ये सगरस्यापि प्रभा भानुमती तथा ।
ताभ्यामाराधितः प्रादादौर्वाग्निर्वरमुत्तमम्
dve bhārye sagarasyāpi prabhā bhānumatī tathā |
tābhyāmārādhitaḥ prādādaurvāgnirvaramuttamam
1,20.7
एकं भानुमती पुत्रमगृह्णादसमञ्जसम् ।
प्रभा षष्टिसहस्त्रं तु पुत्राणां जगृहे शुभा
ekaṃ bhānumatī putramagṛhṇādasamañjasam |
prabhā ṣaṣṭisahastraṃ tu putrāṇāṃ jagṛhe śubhā
1,20.8
असमञ्सस्य तनयो ह्यंशुमान् नाम पार्थिवः ।
तस्य पुत्रो दिलीपस्तु दिलीपात् तु भगीरथः
asamañsasya tanayo hyaṃśumān nāma pārthivaḥ |
tasya putro dilīpastu dilīpāt tu bhagīrathaḥ
1,20.9
येन भागीरथी गङ्गा तपः कृत्वावतारिता ।
प्रसादाद् देवदेवस्य महादेवस्य धीमतः
yena bhāgīrathī gaṅgā tapaḥ kṛtvāvatāritā |
prasādād devadevasya mahādevasya dhīmataḥ
1,20.10
भगीरथस्य तपसा देवः प्रीतमना हरः ।
बभार शिरसा गङ्गां सोमान्ते सोमभूषणः
bhagīrathasya tapasā devaḥ prītamanā haraḥ |
babhāra śirasā gaṅgāṃ somānte somabhūṣaṇaḥ
1,20.11
भगीरथसुतश्चापि श्रुतो नाम बभूव ह ।
नाभागस्तस्य दायादः सिन्धुद्वीपस्ततो ऽभवत्
bhagīrathasutaścāpi śruto nāma babhūva ha |
nābhāgastasya dāyādaḥ sindhudvīpastato 'bhavat
1,20.12
अयुतायुः सुतस्तस्य ऋतुपर्णस्तु तत्सुतः ।
ऋतुपर्णस्य पुत्रो ऽभूत् सुदासो नाम धार्मिकाः ।
सौदासस्तस्य तनयः ख्यातः कल्माषपादकः
ayutāyuḥ sutastasya ṛtuparṇastu tatsutaḥ |
ṛtuparṇasya putro 'bhūt sudāso nāma dhārmikāḥ |
saudāsastasya tanayaḥ khyātaḥ kalmāṣapādakaḥ
1,20.13
वसिष्ठस्तु महातेजाः क्षेत्रे कल्माषपादके ।
अश्मकं जनयामसा तमिक्ष्वाकुकुलध्वजम्
vasiṣṭhastu mahātejāḥ kṣetre kalmāṣapādake |
aśmakaṃ janayāmasā tamikṣvākukuladhvajam
1,20.14
अश्मकस्योत्कलायां तु नकुलो नाम पार्थिवः ।
स हि रामभयाद् राजा वनं प्राप सुदुः खितः
aśmakasyotkalāyāṃ tu nakulo nāma pārthivaḥ |
sa hi rāmabhayād rājā vanaṃ prāpa suduḥ khitaḥ
1,20.15
विभ्रत् स नारीकवचं तस्माच्छतरथो ऽभवत् ।
तस्माद् बिलिबिलिः श्रीमान्वृद्धशर्माचतत्सुतः
vibhrat sa nārīkavacaṃ tasmācchataratho 'bhavat |
tasmād bilibiliḥ śrīmānvṛddhaśarmācatatsutaḥ
1,20.16
तस्माद् विश्वसहस्तस्मात् खट्वाङ्ग इति विश्रुतः ।
दीर्घबाहुः सुतस्तस्य रघुस्तस्मादजायत
tasmād viśvasahastasmāt khaṭvāṅga iti viśrutaḥ |
dīrghabāhuḥ sutastasya raghustasmādajāyata
1,20.17
रघोरजः समुत्पन्नो राजा दशरथस्ततः ।
रामो दाशरथिर्वोरो धर्मज्ञो लोकविश्रुतः
raghorajaḥ samutpanno rājā daśarathastataḥ |
rāmo dāśarathirvoro dharmajño lokaviśrutaḥ
1,20.18
भरतो लक्ष्मणश्चैव शत्रुघ्नश्च महाबलः ।
सर्वे शक्रसमा युद्धे विष्णुशक्तिसमन्विताः ।
जज्ञे रावणनाशार्थं विष्णुरंशेन विश्वकृत्
bharato lakṣmaṇaścaiva śatrughnaśca mahābalaḥ |
sarve śakrasamā yuddhe viṣṇuśaktisamanvitāḥ |
jajñe rāvaṇanāśārthaṃ viṣṇuraṃśena viśvakṛt
1,20.19
रामस्य सुभगा भार्या जनकस्यात्मजा शुभा ।
सीता त्रिलोकविख्याता शीलौदार्यगुणान्विता
rāmasya subhagā bhāryā janakasyātmajā śubhā |
sītā trilokavikhyātā śīlaudāryaguṇānvitā
1,20.20
तपसा तोषिता देवी जनकेन गिरीन्द्रजा ।
प्रायच्छज्जानकीं सीतां राममेवाश्रिता पतिम्
tapasā toṣitā devī janakena girīndrajā |
prāyacchajjānakīṃ sītāṃ rāmamevāśritā patim
1,20.21
प्रीतश्च भगवानीशस्त्रिशूली नीललोहितः ।
प्रददौ शत्रुनाशार्थं जनकायाद्भुतं धनुः
prītaśca bhagavānīśastriśūlī nīlalohitaḥ |
pradadau śatrunāśārthaṃ janakāyādbhutaṃ dhanuḥ
1,20.22
स राजा जनको विद्वान् दातुकामः सुतामिमाम् ।
अघोषयदमित्रघ्नो लोके ऽस्मिन् द्विजपुङ्गवाः
sa rājā janako vidvān dātukāmaḥ sutāmimām |
aghoṣayadamitraghno loke 'smin dvijapuṅgavāḥ
1,20.23
इदं धनुः समादातुं यः शक्नोति जगत्त्रये ।
देवो वा दानवो वापि स सीतां लब्धुमर्हति
idaṃ dhanuḥ samādātuṃ yaḥ śaknoti jagattraye |
devo vā dānavo vāpi sa sītāṃ labdhumarhati
1,20.24
विज्ञाय रामो बलवान् जनकस्य गृहं प्रभुः ।
भञ्जयामास चादाय गत्वासौ लीलयैव हि
vijñāya rāmo balavān janakasya gṛhaṃ prabhuḥ |
bhañjayāmāsa cādāya gatvāsau līlayaiva hi
1,20.25
उद्ववाह च तां कन्यां पार्वतीमिव शङ्करः ।
रामः परमधर्मात्मा सेनामिव च षण्मुखः
udvavāha ca tāṃ kanyāṃ pārvatīmiva śaṅkaraḥ |
rāmaḥ paramadharmātmā senāmiva ca ṣaṇmukhaḥ
1,20.26
ततो बहुतिथे काले राजा दशरथः स्वयम् ।
रामं ज्येष्ठं सुतं वीरं राजानं कर्तुमारभत्
tato bahutithe kāle rājā daśarathaḥ svayam |
rāmaṃ jyeṣṭhaṃ sutaṃ vīraṃ rājānaṃ kartumārabhat
1,20.27
तस्याथ पत्नी सुभगा कैकेयी चारुभाषिणी ।
निवारयामास पतिं प्राह संभ्रान्तमानसा
tasyātha patnī subhagā kaikeyī cārubhāṣiṇī |
nivārayāmāsa patiṃ prāha saṃbhrāntamānasā
1,20.28
मत्सुतं भरतं वीरं राजानं कर्तुमर्हसि ।
पूर्वमेव वरो यस्माद् दत्तो मे भवता यतः
matsutaṃ bharataṃ vīraṃ rājānaṃ kartumarhasi |
pūrvameva varo yasmād datto me bhavatā yataḥ
1,20.29
स तस्या वचनं श्रुत्वा राजा दुः खितमानसः ।
बाढमित्यब्रवीद् वाक्यं तथा रामो ऽपि धर्मवित्
sa tasyā vacanaṃ śrutvā rājā duḥ khitamānasaḥ |
bāḍhamityabravīd vākyaṃ tathā rāmo 'pi dharmavit
1,20.30
प्रणम्याथ पितुः पादौ लक्ष्मणेन सहाच्युतः ।
ययौ वनं सपत्नीकः कृत्वा समयमात्मवान्
praṇamyātha pituḥ pādau lakṣmaṇena sahācyutaḥ |
yayau vanaṃ sapatnīkaḥ kṛtvā samayamātmavān
1,20.31
संवत्सराणां चत्वारि दश चैव महाबलः ।
उवास तत्र मतिमान् लक्ष्मणेन सह प्रभुः
saṃvatsarāṇāṃ catvāri daśa caiva mahābalaḥ |
uvāsa tatra matimān lakṣmaṇena saha prabhuḥ
1,20.32
कदाचिद् वसतो ऽरण्ये रावणो नाम राक्षसः ।
परिव्राजकवेषेण सीतां हृत्वा ययौ पुरीम्
kadācid vasato 'raṇye rāvaṇo nāma rākṣasaḥ |
parivrājakaveṣeṇa sītāṃ hṛtvā yayau purīm
1,20.33
अदृष्ट्वा लक्ष्मणो रामः सीतामाकुलितेन्द्रियौ ।
दुः खशोकाभिसंतप्तौ बभूवतुररिन्दमौ
adṛṣṭvā lakṣmaṇo rāmaḥ sītāmākulitendriyau |
duḥ khaśokābhisaṃtaptau babhūvaturarindamau
1,20.34
ततः कदाचित् कपिना सुग्रीवेण द्विजोत्तमाः ।
वानराणामभूत् सख्यं रामस्याक्लिष्टकर्मणः
tataḥ kadācit kapinā sugrīveṇa dvijottamāḥ |
vānarāṇāmabhūt sakhyaṃ rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ
1,20.35
सुग्रीवस्यानुगो वीरो हनुमान् न्म वानरः ।
वायुपुत्रौ महातेजा रामस्यासीत् प्रियः सदा
sugrīvasyānugo vīro hanumān nma vānaraḥ |
vāyuputrau mahātejā rāmasyāsīt priyaḥ sadā
1,20.36
स कृत्वा परमं धैर्यं रामाय कृतनिश्चयः ।
आनयिष्यामि तां सीतामित्युक्त्वा विचचार ह
sa kṛtvā paramaṃ dhairyaṃ rāmāya kṛtaniścayaḥ |
ānayiṣyāmi tāṃ sītāmityuktvā vicacāra ha
1,20.37
महीं सागरपर्यन्तां सीतादर्शनतत्परः ।
जगाम रावणपुरीं लङ्कां सागरसंस्थिताम्
mahīṃ sāgaraparyantāṃ sītādarśanatatparaḥ |
jagāma rāvaṇapurīṃ laṅkāṃ sāgarasaṃsthitām
1,20.38
तत्राथ निर्जने देशे वृक्ष्मूले शुचिस्मिताम् ।
अपश्यदमलां सीतां राक्षसीभिः समावृताम्
tatrātha nirjane deśe vṛkṣmūle śucismitām |
apaśyadamalāṃ sītāṃ rākṣasībhiḥ samāvṛtām
1,20.39
अश्रुपूर्णेक्षणां हृद्यां संस्मरन्तीमनिन्दिताम् ।
राममिन्दीवरश्यामं लक्ष्मणं चात्मसंस्थितम्
aśrupūrṇekṣaṇāṃ hṛdyāṃ saṃsmarantīmaninditām |
rāmamindīvaraśyāmaṃ lakṣmaṇaṃ cātmasaṃsthitam
1,20.40
निवेदयित्वा चात्मानं सीतायै रहसि स्वयम् ।
असंशयाय प्रददावस्यै रामाङ्गुलीयकम्
nivedayitvā cātmānaṃ sītāyai rahasi svayam |
asaṃśayāya pradadāvasyai rāmāṅgulīyakam
1,20.41
दृष्ट्वाङ्गुलीयकं सीता पत्युः परमशोभनम् ।
मेने समागतं रामं प्रीतिविस्फारितेक्षणा
dṛṣṭvāṅgulīyakaṃ sītā patyuḥ paramaśobhanam |
mene samāgataṃ rāmaṃ prītivisphāritekṣaṇā
1,20.42
समाश्वास्य तदा सीतां दृष्ट्वा रामस्य चान्तिकम् ।
नयिष्ये त्वां महाबाहुरुक्त्वा रामं ययौ पुनः
samāśvāsya tadā sītāṃ dṛṣṭvā rāmasya cāntikam |
nayiṣye tvāṃ mahābāhuruktvā rāmaṃ yayau punaḥ
1,20.43
निवेदयित्वा रामाय सीतादर्शनमात्मवान् ।
तस्थौ रामेण पुरतो लक्ष्मणेन च पूजितः
nivedayitvā rāmāya sītādarśanamātmavān |
tasthau rāmeṇa purato lakṣmaṇena ca pūjitaḥ
1,20.44
ततः स रामो बलवान् सार्धं हनुमता स्वयम् ।
लक्ष्मणेन च युद्धाय बुद्धिं चक्रे हि रक्षसाम्
tataḥ sa rāmo balavān sārdhaṃ hanumatā svayam |
lakṣmaṇena ca yuddhāya buddhiṃ cakre hi rakṣasām
1,20.45
कृत्वाथ वानरशतैर्लङ्कामार्गं महोदधेः ।
सेतुं परमधर्मात्मा रावणं हतवान् प्रभुः
kṛtvātha vānaraśatairlaṅkāmārgaṃ mahodadheḥ |
setuṃ paramadharmātmā rāvaṇaṃ hatavān prabhuḥ
1,20.46
सपत्नीकं च ससुतं सभ्रातृकमरिदमः ।
आनयामास तां सीतां वायुपुत्रसहायवान्
sapatnīkaṃ ca sasutaṃ sabhrātṛkamaridamaḥ |
ānayāmāsa tāṃ sītāṃ vāyuputrasahāyavān
1,20.47
सेतुमध्ये महादेवमीशानं कृत्तिवाससम् ।
स्थापयामास लिङ्गस्थं पूजयामास राघवः
setumadhye mahādevamīśānaṃ kṛttivāsasam |
sthāpayāmāsa liṅgasthaṃ pūjayāmāsa rāghavaḥ
1,20.48
तस्य देवो महादेवः पार्वत्या सह शङ्करः ।
प्रत्यक्षमेव भगवान् दत्तवान् वरमुत्तमम्
tasya devo mahādevaḥ pārvatyā saha śaṅkaraḥ |
pratyakṣameva bhagavān dattavān varamuttamam
1,20.49
यत् त्वया स्थापितं लिङ्गं द्रक्ष्यन्तीह द्विजातयः ।
महापातकसंयुक्तास्तेषां पापं विनश्यतु
yat tvayā sthāpitaṃ liṅgaṃ drakṣyantīha dvijātayaḥ |
mahāpātakasaṃyuktāsteṣāṃ pāpaṃ vinaśyatu
1,20.50
अन्यानि चैव पापानि स्नातस्यात्र महोदधौ ।
दर्शनादेव लिङ्गसल्य नाशं यान्ति न संशयः
anyāni caiva pāpāni snātasyātra mahodadhau |
darśanādeva liṅgasalya nāśaṃ yānti na saṃśayaḥ
1,20.51
यावत् स्थास्यन्ति गिरयो यावदेषा च मेदिनी ।
यावत् सेतुश्च तावच्च स्थास्याम्यत्र तिरोहितः
yāvat sthāsyanti girayo yāvadeṣā ca medinī |
yāvat setuśca tāvacca sthāsyāmyatra tirohitaḥ
1,20.52
स्नानं दानं जपः श्राद्धं भविष्यत्यक्ष्यं कृतम् ।
स्मरणादेव लिङ्गस्य दिनपापं प्रणश्यति
snānaṃ dānaṃ japaḥ śrāddhaṃ bhaviṣyatyakṣyaṃ kṛtam |
smaraṇādeva liṅgasya dinapāpaṃ praṇaśyati
1,20.53
इत्युक्त्वा भगवाञ्छंभुः परिष्वज्य तु राघवम् ।
सनन्दी सगणो रुद्रस्तत्रैवान्तरधीयत
ityuktvā bhagavāñchaṃbhuḥ pariṣvajya tu rāghavam |
sanandī sagaṇo rudrastatraivāntaradhīyata
1,20.54
रामो ऽपि पालयामास राज्यं धर्मपरायणः ।
अभिषिक्तो महातेजा भरतेन महाबलः
rāmo 'pi pālayāmāsa rājyaṃ dharmaparāyaṇaḥ |
abhiṣikto mahātejā bharatena mahābalaḥ
1,20.55
विशेषाढ् ब्राह्मणान् सर्वान् पूजयामसचेश्वरम् ।
यज्ञेन यज्ञहन्तारमश्वमेधेन शङ्करम्
viśeṣāḍh brāhmaṇān sarvān pūjayāmasaceśvaram |
yajñena yajñahantāramaśvamedhena śaṅkaram
1,20.56
रामस्य तनयो जज्ञे कुश इत्यभिविश्रुतः ।
लवश्च सुमहाभागः सर्वतत्त्वार्थवित् सुधीः
rāmasya tanayo jajñe kuśa ityabhiviśrutaḥ |
lavaśca sumahābhāgaḥ sarvatattvārthavit sudhīḥ
1,20.57
अतिथिस्तु कुशाज्जज्ञे निषधस्तत्सुतो ऽभवत् ।
नलस्तु निषधस्याभून्नभस्तमादजायत
atithistu kuśājjajñe niṣadhastatsuto 'bhavat |
nalastu niṣadhasyābhūnnabhastamādajāyata
1,20.58
नभसः पुण्डरीकाख्यः क्षेमधन्वा च तत्सुतः ।
तस्य पुत्रो ऽभवद् वीरो देवानीकः प्रतापवान्
nabhasaḥ puṇḍarīkākhyaḥ kṣemadhanvā ca tatsutaḥ |
tasya putro 'bhavad vīro devānīkaḥ pratāpavān
1,20.59
अहीनगुस्तस्य सुतो सहस्वांस्तत्सुतो ऽभवत् ।
तस्माच्चन्द्रावलोकस्तु तारापीडस्तु तत्सुतः
ahīnagustasya suto sahasvāṃstatsuto 'bhavat |
tasmāccandrāvalokastu tārāpīḍastu tatsutaḥ
1,20.60
तारापीडाच्चन्द्रगिरिर्भानुवित्तस्ततो ऽभवत् ।
श्रुतायुरभवत् तस्मादेते इक्ष्वाकुवंशजाः ।
सर्वे प्राधान्यतः प्रोक्ताः समासेन द्विजोत्तमाः
tārāpīḍāccandragirirbhānuvittastato 'bhavat |
śrutāyurabhavat tasmādete ikṣvākuvaṃśajāḥ |
sarve prādhānyataḥ proktāḥ samāsena dvijottamāḥ
1,20.61
य इमं शृणुयान्नित्यमिक्ष्वाकोर्वंशमुत्तमम् ।
सर्वपापविनिर्मुक्तो स्वर्गलोके महीयते
ya imaṃ śṛṇuyānnityamikṣvākorvaṃśamuttamam |
sarvapāpavinirmukto svargaloke mahīyate
Chapter 1.21
1,21.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे विशो ऽध्यायः रोमहर्षण उवाच ऐलः पुरूरवाश्चाथ राजा राज्यमपालयत् ।
तस्य पुत्रा बभूवुर्हि षडिन्द्रसमतेजसः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge viśo 'dhyāyaḥ romaharṣaṇa uvāca ailaḥ purūravāścātha rājā rājyamapālayat |
tasya putrā babhūvurhi ṣaḍindrasamatejasaḥ
1,21.2
आयुर्मायुरमावायुर्विश्वायुश्चैव वीर्यवान् ।
शतायुश्च श्रुतायुश्च दिव्याश्चैवोर्वशीसुताः
āyurmāyuramāvāyurviśvāyuścaiva vīryavān |
śatāyuśca śrutāyuśca divyāścaivorvaśīsutāḥ
1,21.3
आयुषस्तनया वीराः पञ्चैवासन् महौजसः ।
स्वर्भानुतनयायां वै प्रभायामिति नः श्रुतम्
āyuṣastanayā vīrāḥ pañcaivāsan mahaujasaḥ |
svarbhānutanayāyāṃ vai prabhāyāmiti naḥ śrutam
1,21.4
नहुषः प्रथमस्तेषां धर्मज्ञो लोकविश्रुतः ।
नहुषस्य तु दायादाः षडिन्द्रोपमतेजसः
nahuṣaḥ prathamasteṣāṃ dharmajño lokaviśrutaḥ |
nahuṣasya tu dāyādāḥ ṣaḍindropamatejasaḥ
1,21.5
उत्पन्नाः पितृकन्यायां विरजायां महाबलाः ।
यतिर्ययातिः संयातिरायातिः पञ्चको ऽश्वकः
utpannāḥ pitṛkanyāyāṃ virajāyāṃ mahābalāḥ |
yatiryayātiḥ saṃyātirāyātiḥ pañcako 'śvakaḥ
1,21.6
तेषां ययातिः पञ्चानां महाबलपराक्रमः ।
देवयानीमुखनसः सुतां भार्यामवाप सः ।
शर्मिष्ठामासुरीं चैव तनयां वृषपर्वणः
teṣāṃ yayātiḥ pañcānāṃ mahābalaparākramaḥ |
devayānīmukhanasaḥ sutāṃ bhāryāmavāpa saḥ |
śarmiṣṭhāmāsurīṃ caiva tanayāṃ vṛṣaparvaṇaḥ
1,21.7
यदुं च तुर्वसुं चैव देवयानी व्यजायत ।
द्रुह्युं चानुं च पूरुं च शर्मिष्ठा चाप्यजीजनत्
yaduṃ ca turvasuṃ caiva devayānī vyajāyata |
druhyuṃ cānuṃ ca pūruṃ ca śarmiṣṭhā cāpyajījanat
1,21.8
सो ऽभ्यषिञ्चदतिक्रम्य ज्येष्ठं यदुमनिन्दितम् ।
पुरुमेव कनीयासं पितुर्वचनपालकम्
so 'bhyaṣiñcadatikramya jyeṣṭhaṃ yadumaninditam |
purumeva kanīyāsaṃ piturvacanapālakam
1,21.9
दिशि दक्षिणपूर्वस्यां तुर्वसुं पुत्रमादिशत् ।
दक्षिणापरयो राजा यदुं ज्येष्ठं न्ययोजयत् ।
प्रतीच्यामुत्तारायां च द्रुह्युं चानुमकल्पयत्
diśi dakṣiṇapūrvasyāṃ turvasuṃ putramādiśat |
dakṣiṇāparayo rājā yaduṃ jyeṣṭhaṃ nyayojayat |
pratīcyāmuttārāyāṃ ca druhyuṃ cānumakalpayat
1,21.10
तैरियं पृथिवी सर्वा धर्मतः परिपालिता ।
राजापि दारसहितो नवं प्राप महायशाः
tairiyaṃ pṛthivī sarvā dharmataḥ paripālitā |
rājāpi dārasahito navaṃ prāpa mahāyaśāḥ
1,21.11
यदोरप्यभवन् पुत्राः पञ्च देवसुतोपमाः ।
सहस्त्रजित् तथाज्येष्ठः क्रोषटुर्नालो ऽजितोरघुः
yadorapyabhavan putrāḥ pañca devasutopamāḥ |
sahastrajit tathājyeṣṭhaḥ kroṣaṭurnālo 'jitoraghuḥ
1,21.12
सहस्त्रजित्सुतस्तद्वच्छतजिन्नाम पार्थिवः ।
सुताः शतजितो ऽप्यासंस्त्रयः परमधार्मिकाः
sahastrajitsutastadvacchatajinnāma pārthivaḥ |
sutāḥ śatajito 'pyāsaṃstrayaḥ paramadhārmikāḥ
1,21.13
हैहयश्च हयश्चैव राजा वेणुहयः परः ।
हैहयस्याभवत् पुत्रो धर्म इत्यभिविश्रुतः
haihayaśca hayaścaiva rājā veṇuhayaḥ paraḥ |
haihayasyābhavat putro dharma ityabhiviśrutaḥ
1,21.14
तस्य पुत्रो ऽभवद् विप्रा धर्मनेत्रः प्रतापवान् ।
धर्मनेत्रस्य कीर्तिस्तु संजितस्तत्सुतो ऽभवत्
tasya putro 'bhavad viprā dharmanetraḥ pratāpavān |
dharmanetrasya kīrtistu saṃjitastatsuto 'bhavat
1,21.15
महिष्मान् संजितस्याभूद् भद्रश्रेण्यस्तदन्वयः ।
भद्रश्रेण्यस्य दायादो दुर्दमो नाम पार्थिवः
mahiṣmān saṃjitasyābhūd bhadraśreṇyastadanvayaḥ |
bhadraśreṇyasya dāyādo durdamo nāma pārthivaḥ
1,21.16
दुर्दमस्य सुतो धीमान् धनको नाम वीर्यवान् ।
धनकस्य तु दायादाश्चत्वारो लोकसम्मताः
durdamasya suto dhīmān dhanako nāma vīryavān |
dhanakasya tu dāyādāścatvāro lokasammatāḥ
1,21.17
कृतवीर्यः कृताग्निश्च कृतवर्मा तथैव च ।
कृतौजाश्च चतुर्थो ऽभूत् कार्तवीर्योरऽजुनो ऽभवत्
kṛtavīryaḥ kṛtāgniśca kṛtavarmā tathaiva ca |
kṛtaujāśca caturtho 'bhūt kārtavīryor'juno 'bhavat
1,21.18
सहस्त्रबाहुर्द्युतिमान् धनुर्वेदविदां वरः ।
तस्य रामो ऽभवन्मृत्युर्जामदग्न्यो जनार्दनः
sahastrabāhurdyutimān dhanurvedavidāṃ varaḥ |
tasya rāmo 'bhavanmṛtyurjāmadagnyo janārdanaḥ
1,21.19
तस्य पुत्रशतान्यासन् पञ्च तत्र महारथाः ।
कृतास्त्रा बलिनः शूरा धर्मात्मानो नमस्विनः
tasya putraśatānyāsan pañca tatra mahārathāḥ |
kṛtāstrā balinaḥ śūrā dharmātmāno namasvinaḥ
1,21.20
शूरश्च शूरसेनश्च धृष्णः कृष्णस्तथैव च ।
जयध्वजश्च बलवान् नारायणपरो नृपः
śūraśca śūrasenaśca dhṛṣṇaḥ kṛṣṇastathaiva ca |
jayadhvajaśca balavān nārāyaṇaparo nṛpaḥ
1,21.21
शूरसेनादयः सर्वे चत्वारः प्रथितौजसः ।
रुद्रभक्ता महात्मानः पूजयन्ति स्म शङ्करम्
śūrasenādayaḥ sarve catvāraḥ prathitaujasaḥ |
rudrabhaktā mahātmānaḥ pūjayanti sma śaṅkaram
1,21.22
जयध्वजस्तु मतिमान् देवं नारायणं हरिम् ।
जगाम शरणं विष्णुं दैवतं धर्मतत्परः
jayadhvajastu matimān devaṃ nārāyaṇaṃ harim |
jagāma śaraṇaṃ viṣṇuṃ daivataṃ dharmatatparaḥ
1,21.23
तमूचुरितरे पुत्रा नायं धर्मस्तवानघ ।
ईश्वराराधनरतः पितास्माकमभूदिति
tamūcuritare putrā nāyaṃ dharmastavānagha |
īśvarārādhanarataḥ pitāsmākamabhūditi
1,21.24
तानब्रवीन्महातेजा एष धर्मः परो मम ।
विष्णोरंशेन संभूता राजानो यन्महीतले
tānabravīnmahātejā eṣa dharmaḥ paro mama |
viṣṇoraṃśena saṃbhūtā rājāno yanmahītale
1,21.25
राज्यं पालयतावश्यं भगवान् पुरुषोत्तमः ।
पूजनीयो यतो विष्णुः पालको जगतो हरिः
rājyaṃ pālayatāvaśyaṃ bhagavān puruṣottamaḥ |
pūjanīyo yato viṣṇuḥ pālako jagato hariḥ
1,21.26
सात्त्विकी राजसी चैव तामसी च स्वयंभुवः ।
तिस्त्रस्तु मूर्तयः प्रोक्ताः सृष्टिस्थित्यन्तहेतवः
sāttvikī rājasī caiva tāmasī ca svayaṃbhuvaḥ |
tistrastu mūrtayaḥ proktāḥ sṛṣṭisthityantahetavaḥ
1,21.27
सत्त्वात्मा भगवान् विष्णुः संस्थापयति सर्वदा ।
सृजेद् ब्रह्मा रजोमूर्तिः संहरेत् तामसो हरः
sattvātmā bhagavān viṣṇuḥ saṃsthāpayati sarvadā |
sṛjed brahmā rajomūrtiḥ saṃharet tāmaso haraḥ
1,21.28
तस्मान्महीपतीनां तु राज्यं पालयतामयम् ।
आराध्यो भगवान् विष्णुः केशवः केशिमर्दनः
tasmānmahīpatīnāṃ tu rājyaṃ pālayatāmayam |
ārādhyo bhagavān viṣṇuḥ keśavaḥ keśimardanaḥ
1,21.29
निशम्य तस्य वचनं भ्रातरो ऽन्ये मनस्विनः ।
प्रोचुः संहारकृद् रुद्रः पूजनीयो मुमुक्षुभिः
niśamya tasya vacanaṃ bhrātaro 'nye manasvinaḥ |
procuḥ saṃhārakṛd rudraḥ pūjanīyo mumukṣubhiḥ
1,21.30
अयं हि भगवान् रुद्रः सर्वं जगदिदं शिवः ।
तमोगुणं समाश्रित्य कल्पान्ते संहरेत् प्रभुः
ayaṃ hi bhagavān rudraḥ sarvaṃ jagadidaṃ śivaḥ |
tamoguṇaṃ samāśritya kalpānte saṃharet prabhuḥ
1,21.31
या सा घोरतरा मूर्तिरस्य तेजामयी परा ।
संहरेद् विद्यया सर्वं संसारं शूलभृत् तया
yā sā ghoratarā mūrtirasya tejāmayī parā |
saṃhared vidyayā sarvaṃ saṃsāraṃ śūlabhṛt tayā
1,21.32
ततस्तानब्रवीद् राजा विचिन्त्यासौ जयध्वजः ।
सत्त्वेन मुच्यते जन्तुः सत्त्वात्मा भगवान् हरिः
tatastānabravīd rājā vicintyāsau jayadhvajaḥ |
sattvena mucyate jantuḥ sattvātmā bhagavān hariḥ
1,21.33
तमूचुर्भ्रातरो रुद्रः सेवितः सात्त्विकैर्जनैः ।
मोचयेत् सत्त्वसंयुक्तः पूजयेशं ततो हरम्
tamūcurbhrātaro rudraḥ sevitaḥ sāttvikairjanaiḥ |
mocayet sattvasaṃyuktaḥ pūjayeśaṃ tato haram
1,21.34
अथाब्रवीद् राजपुत्रः प्रहसन् वै जयध्वजः ।
स्वधर्मो मुक्तये पन्था नान्यो मुनिभिरष्यते
athābravīd rājaputraḥ prahasan vai jayadhvajaḥ |
svadharmo muktaye panthā nānyo munibhiraṣyate
1,21.35
तथा च वैष्णवी शक्तिर्नृपाणां देवता सदा ।
आराधनं परो धर्मो पुरारेरमितौजसः
tathā ca vaiṣṇavī śaktirnṛpāṇāṃ devatā sadā |
ārādhanaṃ paro dharmo purāreramitaujasaḥ
1,21.36
तमब्रवीद् राजपुत्रः कृष्णो मतिमतां वरः ।
यदर्जुनो ऽस्मज्जनकः स्वधर्मं कृतवानिति
tamabravīd rājaputraḥ kṛṣṇo matimatāṃ varaḥ |
yadarjuno 'smajjanakaḥ svadharmaṃ kṛtavāniti
1,21.37
एवं विवादे वितते शूरसेनो ऽब्रवीद् वचः ।
प्रमाणमृषयो ह्यत्र ब्रूयुस्ते यत् तथैव तत्
evaṃ vivāde vitate śūraseno 'bravīd vacaḥ |
pramāṇamṛṣayo hyatra brūyuste yat tathaiva tat
1,21.38
ततस्ते राजशार्दूलाः पप्रच्छुर्ब्रह्मवादिनः ।
गत्वा सर्वे सुसंरब्धाः सप्तर्षोणां तदाश्रमम्
tataste rājaśārdūlāḥ papracchurbrahmavādinaḥ |
gatvā sarve susaṃrabdhāḥ saptarṣoṇāṃ tadāśramam
1,21.39
तानब्रुवंस्ते मुनयो वसिष्ठाद्या यथार्थतः ।
या यस्याभिमता पुंसः सा हि तस्यैव देवता
tānabruvaṃste munayo vasiṣṭhādyā yathārthataḥ |
yā yasyābhimatā puṃsaḥ sā hi tasyaiva devatā
1,21.40
किन्तु कार्यविशेषेण पूजिताश्चेष्टदा नृणाम् ।
विशेषात् सर्वदा नायं नियमो ह्यन्यथा नृपाः
kintu kāryaviśeṣeṇa pūjitāśceṣṭadā nṛṇām |
viśeṣāt sarvadā nāyaṃ niyamo hyanyathā nṛpāḥ
1,21.41
नृपाणां दैवतं विष्णुस्तथैव च पुरन्दरः ।
विप्राणामग्निरादित्यो ब्रह्मा चैव पिनाकधृक्
nṛpāṇāṃ daivataṃ viṣṇustathaiva ca purandaraḥ |
viprāṇāmagnirādityo brahmā caiva pinākadhṛk
1,21.42
देवानां दैवतं विष्णुर्दानवानां त्रिशूलभृत् ।
गन्धर्वाणां तथा सोमो यक्षाणामपि कथ्यते
devānāṃ daivataṃ viṣṇurdānavānāṃ triśūlabhṛt |
gandharvāṇāṃ tathā somo yakṣāṇāmapi kathyate
1,21.43
विद्याधराणां वाग्देवी साध्यानां भगवान्रविः ।
रक्षसां शङ्करो रुद्रः किंनराणां च पार्वती
vidyādharāṇāṃ vāgdevī sādhyānāṃ bhagavānraviḥ |
rakṣasāṃ śaṅkaro rudraḥ kiṃnarāṇāṃ ca pārvatī
1,21.44
ऋषीणां दैवतं ब्रह्मा महादेवश्च शूलभृत् ।
मनूनां स्यादुमा देवी तथा विष्णुः सभास्करः
ṛṣīṇāṃ daivataṃ brahmā mahādevaśca śūlabhṛt |
manūnāṃ syādumā devī tathā viṣṇuḥ sabhāskaraḥ
1,21.45
गृहस्थानां च सर्वे स्युर्ब्रह्मा वै ब्रह्मचारिणाम् ।
वैखानसानामर्कः स्याद् यतीनां च महेश्वरः
gṛhasthānāṃ ca sarve syurbrahmā vai brahmacāriṇām |
vaikhānasānāmarkaḥ syād yatīnāṃ ca maheśvaraḥ
1,21.46
भूतानां भगवान् रुद्रः कूष्माण्डानां विनायकः ।
सर्वेषां भगवान् ब्रह्मा देवदेवः प्रजापतिः
bhūtānāṃ bhagavān rudraḥ kūṣmāṇḍānāṃ vināyakaḥ |
sarveṣāṃ bhagavān brahmā devadevaḥ prajāpatiḥ
1,21.47
इत्येवं भगवान् ब्रह्मा स्वयं देवो ऽभ्यभाषत ।
तस्माज्जयध्वजो नूनं विष्ण्वाराधनमर्हति
ityevaṃ bhagavān brahmā svayaṃ devo 'bhyabhāṣata |
tasmājjayadhvajo nūnaṃ viṣṇvārādhanamarhati
1,21.48
तान् प्रणम्याथ ते जग्मुः पुरीं परमशोभनाम् ।
पालयाञ्चक्रिरे पृथ्वीं जित्वा सर्वरिपून् रणे
tān praṇamyātha te jagmuḥ purīṃ paramaśobhanām |
pālayāñcakrire pṛthvīṃ jitvā sarvaripūn raṇe
1,21.49
ततः कदाचिद् विप्रेन्द्रा विदेहो नाम दानवः ।
भीषणः सर्वसत्त्वानां पुरीं तेषां समाययौ
tataḥ kadācid viprendrā videho nāma dānavaḥ |
bhīṣaṇaḥ sarvasattvānāṃ purīṃ teṣāṃ samāyayau
1,21.50
दंष्ट्राकरालो दीप्तात्मा युगान्तदहनोपमः ।
शूलमादाय सूर्याभं नादयन् वै दिशो दश
daṃṣṭrākarālo dīptātmā yugāntadahanopamaḥ |
śūlamādāya sūryābhaṃ nādayan vai diśo daśa
1,21.51
तन्नादश्रवणान्मर्त्यास्तत्र ये निवसन्ति ते ।
तत्यजुर्जोवितं त्वन्ये दुद्रुवुर्भयविह्वलाः
tannādaśravaṇānmartyāstatra ye nivasanti te |
tatyajurjovitaṃ tvanye dudruvurbhayavihvalāḥ
1,21.52
ततः सर्वे सुसंयत्ताः कार्तवीर्यात्मजास्तदा ।
युयुधुर्दानवं शक्तिगिरिकूटासिमुद्गरैः
tataḥ sarve susaṃyattāḥ kārtavīryātmajāstadā |
yuyudhurdānavaṃ śaktigirikūṭāsimudgaraiḥ
1,21.53
तान् सर्वान् दानवो विप्राः शूलेन प्रहसन्निव ।
वारयामास घोरात्मा कल्पान्ते भैरवो यथा
tān sarvān dānavo viprāḥ śūlena prahasanniva |
vārayāmāsa ghorātmā kalpānte bhairavo yathā
1,21.54
शूरसेनादयः पञ्च राजानस्तु महाबलाः ।
युद्धाय कृतसंरम्भा विदेहं त्वभिदुद्रुवुः
śūrasenādayaḥ pañca rājānastu mahābalāḥ |
yuddhāya kṛtasaṃrambhā videhaṃ tvabhidudruvuḥ
1,21.55
शूरो ऽस्त्रं प्राहिणोद् रौद्रं शूरसेनस्तु वारुणम् ।
प्राजापत्यं तथा कृष्णो वायव्यं धृष्ण एव च
śūro 'straṃ prāhiṇod raudraṃ śūrasenastu vāruṇam |
prājāpatyaṃ tathā kṛṣṇo vāyavyaṃ dhṛṣṇa eva ca
1,21.56
जयध्वजश्च कौबेरमैन्द्रमाग्नेयमेव च ।
भञ्जयामास शूलेन तान्यस्त्राणि स दानवः
jayadhvajaśca kauberamaindramāgneyameva ca |
bhañjayāmāsa śūlena tānyastrāṇi sa dānavaḥ
1,21.57
ततः कृष्णो महावीर्यो गदामादाय भीषणाम् ।
स्पृष्ट्वा मन्त्रेण तरसा चिक्षेप न ननाद च
tataḥ kṛṣṇo mahāvīryo gadāmādāya bhīṣaṇām |
spṛṣṭvā mantreṇa tarasā cikṣepa na nanāda ca
1,21.58
संप्राप्य सा गादास्योरो विदेहस्य शिलोपमम् ।
न दानवं चालयितुं शशाकान्तकसंनिभम्
saṃprāpya sā gādāsyoro videhasya śilopamam |
na dānavaṃ cālayituṃ śaśākāntakasaṃnibham
1,21.59
दुद्रुवुस्ते भयग्रस्ता दृष्ट्वा तस्यातिपौरुषम् ।
जयध्वजस्तु मतिमान् सस्मार जगतः पतिम्
dudruvuste bhayagrastā dṛṣṭvā tasyātipauruṣam |
jayadhvajastu matimān sasmāra jagataḥ patim
1,21.60
विष्णुं ग्रसिष्णुं लोकादिमप्रमेयमनामयम् ।
त्रातारं पुरुषं पूर्वं श्रीपतिं पीतवाससम्
viṣṇuṃ grasiṣṇuṃ lokādimaprameyamanāmayam |
trātāraṃ puruṣaṃ pūrvaṃ śrīpatiṃ pītavāsasam
1,21.61
ततः प्रादुरभूच्चक्रं सूर्यायुतसमप्रभम् ।
आदेशाद् वासुदेवस्य भक्तानुग्रहकारणात्
tataḥ prādurabhūccakraṃ sūryāyutasamaprabham |
ādeśād vāsudevasya bhaktānugrahakāraṇāt
1,21.62
जग्राह जगतां योनिं स्मृत्वा नारायणं नृपः ।
प्राहिणोद् वै विदेहाय दानवेभ्यो यथा हरिः
jagrāha jagatāṃ yoniṃ smṛtvā nārāyaṇaṃ nṛpaḥ |
prāhiṇod vai videhāya dānavebhyo yathā hariḥ
1,21.63
संप्राप्य तस्य घोरस्य स्कन्धदेशं सुदर्शनम् ।
पृथिव्यां पातयामास शिरो ऽद्रिशिखराकृति
saṃprāpya tasya ghorasya skandhadeśaṃ sudarśanam |
pṛthivyāṃ pātayāmāsa śiro 'driśikharākṛti
1,21.64
तस्मिन् हते देवरिपौ शीराद्या भ्रातरो नृपाः ।
समाययुः पुरीं रम्यां भ्रातरं चाप्यपूजयन्
tasmin hate devaripau śīrādyā bhrātaro nṛpāḥ |
samāyayuḥ purīṃ ramyāṃ bhrātaraṃ cāpyapūjayan
1,21.65
श्रुत्वाजगाम भगवान् जयध्वजपराक्रमम् ।
कार्तवीर्यसुतं द्रष्टुं विश्वामित्रो महामुनिः
śrutvājagāma bhagavān jayadhvajaparākramam |
kārtavīryasutaṃ draṣṭuṃ viśvāmitro mahāmuniḥ
1,21.66
तमागतमथो दृष्ट्वा राजा संभ्रान्तमानसः ।
समावेश्यासने रम्ये पूजयामास भावतः
tamāgatamatho dṛṣṭvā rājā saṃbhrāntamānasaḥ |
samāveśyāsane ramye pūjayāmāsa bhāvataḥ
1,21.67
उवाच भगवान् घोरः प्रसादाद् भवतो ऽसुरः ।
निपातितो मया संख्ये विदेहो दानवेश्वरः
uvāca bhagavān ghoraḥ prasādād bhavato 'suraḥ |
nipātito mayā saṃkhye videho dānaveśvaraḥ
1,21.68
त्वद्वाक्याच्छिन्नसंदेहो विष्णुं सत्यपराक्रमम् ।
प्रपन्नः शरणं तेन प्रसादो मे कृतः शुभः
tvadvākyācchinnasaṃdeho viṣṇuṃ satyaparākramam |
prapannaḥ śaraṇaṃ tena prasādo me kṛtaḥ śubhaḥ
1,21.69
यक्ष्यामि परमेशानं विष्णुं पद्मदलेक्षणम् ।
कथं केन विधानेन संपूज्यो हरिरीश्वरः
yakṣyāmi parameśānaṃ viṣṇuṃ padmadalekṣaṇam |
kathaṃ kena vidhānena saṃpūjyo harirīśvaraḥ
1,21.70
को ऽयं नारायणो देवः किंप्रभावश्च सुव्रत ।
सर्वमेतन्ममाचक्ष्व परं कौतूहलं हि मे
ko 'yaṃ nārāyaṇo devaḥ kiṃprabhāvaśca suvrata |
sarvametanmamācakṣva paraṃ kautūhalaṃ hi me
1,21.71
विश्वामित्र उवाच यतः प्रवृत्तिर्भूतानां यस्मिन् सर्वमिदं जगत् ।
स विष्णुः सर्वभूतात्मा तमाश्रित्य विमुच्यते
viśvāmitra uvāca yataḥ pravṛttirbhūtānāṃ yasmin sarvamidaṃ jagat |
sa viṣṇuḥ sarvabhūtātmā tamāśritya vimucyate
1,21.72
स्ववर्णाश्रमधर्मेण पूज्यो ऽयं पुरुषोत्तमः ।
अकामहतभावेन समाराध्यो न चान्यथा
svavarṇāśramadharmeṇa pūjyo 'yaṃ puruṣottamaḥ |
akāmahatabhāvena samārādhyo na cānyathā
1,21.73
एतावदुक्त्वा भगवान विश्वामित्रो महामुनिः ।
शूराद्यैः पूजितो विप्रा जगामाथ स्वमालयम्
etāvaduktvā bhagavāna viśvāmitro mahāmuniḥ |
śūrādyaiḥ pūjito viprā jagāmātha svamālayam
1,21.74
अथ शूरादयो देवमयजन्त महेश्वरम् ।
यज्ञेन यज्ञगम्यं तं निष्कामा रुद्रमव्ययम्
atha śūrādayo devamayajanta maheśvaram |
yajñena yajñagamyaṃ taṃ niṣkāmā rudramavyayam
1,21.75
तान् वसिष्ठस्तु भगवान् याजयामास सर्ववित् ।
गौतमो ऽत्रिरगस्त्यश्च सर्वे रुद्रपरायणाः
tān vasiṣṭhastu bhagavān yājayāmāsa sarvavit |
gautamo 'triragastyaśca sarve rudraparāyaṇāḥ
1,21.76
विश्वामित्रस्तु भगवान् जयध्वजमरिन्दमम् ।
याजयामास भूतादिमादिदेवं जनार्दनम्
viśvāmitrastu bhagavān jayadhvajamarindamam |
yājayāmāsa bhūtādimādidevaṃ janārdanam
1,21.77
तस्य यज्ञे महायोगी साक्षाद् देवः स्वयं हरिः ।
आविरासीत् स भगवान् तदद्भुतमिवाभवत्
tasya yajñe mahāyogī sākṣād devaḥ svayaṃ hariḥ |
āvirāsīt sa bhagavān tadadbhutamivābhavat
1,21.78
य इमं शृणुयान्नित्यं जयध्वजपराक्रमम् ।
सर्वपापविमुक्तात्मा विष्णुलोकं स गच्छति
ya imaṃ śṛṇuyānnityaṃ jayadhvajaparākramam |
sarvapāpavimuktātmā viṣṇulokaṃ sa gacchati
Chapter 1.22
1,22.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे एकविशो ऽध्यायः सूत उवाच जयध्वजस्य पुत्रो ऽभूत् तालाजङ्घ इति स्मृतः ।
शतपुत्रास्तु तस्यासन् तालजङ्घाः प्रकीर्तिताः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge ekaviśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca jayadhvajasya putro 'bhūt tālājaṅgha iti smṛtaḥ |
śataputrāstu tasyāsan tālajaṅghāḥ prakīrtitāḥ
1,22.2
तेषां ज्येष्ठो महावीर्यो वीतिहोत्रो ऽभवन्नृपः ।
वृषप्रभृतयश्चान्ये यादवाः पुण्यकर्मिणः
teṣāṃ jyeṣṭho mahāvīryo vītihotro 'bhavannṛpaḥ |
vṛṣaprabhṛtayaścānye yādavāḥ puṇyakarmiṇaḥ
1,22.3
वृषो वंशकरस्तेषां तस्य पुत्रो ऽभवन्मधुः ।
मधोः पुत्रशतं त्वासीद् वृषणस्तस्य वंशभाक्
vṛṣo vaṃśakarasteṣāṃ tasya putro 'bhavanmadhuḥ |
madhoḥ putraśataṃ tvāsīd vṛṣaṇastasya vaṃśabhāk
1,22.4
वीतिहोत्रसुतश्चापि विश्रुतो ऽनन्त इत्युत ।
दुर्जयस्तस्य पुत्रो ऽबूत् सर्वशास्त्रविशारदः
vītihotrasutaścāpi viśruto 'nanta ityuta |
durjayastasya putro 'būt sarvaśāstraviśāradaḥ
1,22.5
तस्य भार्या रूपवती गुणैः सर्वैरलङ्कृता ।
पतिव्रतासीत् पतिना स्वधर्मपरिपालिका
tasya bhāryā rūpavatī guṇaiḥ sarvairalaṅkṛtā |
pativratāsīt patinā svadharmaparipālikā
1,22.6
स कदाचिन्महाभागः कालिन्दीतीरसंस्थिताम् ।
अपश्यदुर्वशीं देवीं गायन्तीं मधुरस्वनाम्
sa kadācinmahābhāgaḥ kālindītīrasaṃsthitām |
apaśyadurvaśīṃ devīṃ gāyantīṃ madhurasvanām
1,22.7
ततः कामाहतमनास्तत्समीपमुपेत्य वै ।
प्रोवाच सुचिरं कालं देवि रन्तुं मयारऽहसि
tataḥ kāmāhatamanāstatsamīpamupetya vai |
provāca suciraṃ kālaṃ devi rantuṃ mayār'hasi
1,22.8
सा देवी नृपतिं दृष्ट्वा रूपलावण्यसंयुतम् ।
रेमे तेन चिरं कालं कामदेवमिवापरम्
sā devī nṛpatiṃ dṛṣṭvā rūpalāvaṇyasaṃyutam |
reme tena ciraṃ kālaṃ kāmadevamivāparam
1,22.9
कालात् प्रबुद्धो राजा तामुर्वशीं प्राह शोभनाम् ।
गमिष्यामि पुरीं रम्यां हसन्ती साब्रवीद् वचः
kālāt prabuddho rājā tāmurvaśīṃ prāha śobhanām |
gamiṣyāmi purīṃ ramyāṃ hasantī sābravīd vacaḥ
1,22.10
न ह्यनेनोपभोगेन भवता राजसुन्दर ।
प्रीतिः संजायते मह्यं स्थातव्यं वत्सरं पुनः
na hyanenopabhogena bhavatā rājasundara |
prītiḥ saṃjāyate mahyaṃ sthātavyaṃ vatsaraṃ punaḥ
1,22.11
तामब्रवीत् स मतिमान् गत्वा शीघ्रतरं पुरीम् ।
आगमिष्यामि भूयो ऽत्र तन्मे ऽनुज्ञातुमर्हसि
tāmabravīt sa matimān gatvā śīghrataraṃ purīm |
āgamiṣyāmi bhūyo 'tra tanme 'nujñātumarhasi
1,22.12
तमब्रवीत् सा सुभगा तथा कुरु विशांपते ।
नान्ययाप्सरसा तावद् रन्तव्यं भवत् पुनः
tamabravīt sā subhagā tathā kuru viśāṃpate |
nānyayāpsarasā tāvad rantavyaṃ bhavat punaḥ
1,22.13
ओमित्युक्त्वा ययौ तूर्णं पुरीं परमशोभनाम् ।
गत्वा पतिव्रतां पत्नीं दृष्ट्वा बीतो ऽभवन्नृपः
omityuktvā yayau tūrṇaṃ purīṃ paramaśobhanām |
gatvā pativratāṃ patnīṃ dṛṣṭvā bīto 'bhavannṛpaḥ
1,22.14
संप्रेक्ष्य सा गुणवती भार्या तस्य पतिव्रता ।
भीतं प्रसन्नया प्राह वाचा पीनपयोधरा
saṃprekṣya sā guṇavatī bhāryā tasya pativratā |
bhītaṃ prasannayā prāha vācā pīnapayodharā
1,22.15
स्वामिन् किमत्र भवतो भीतिरद्य प्रवर्तते ।
तद् ब्रूहि मे यथा तत्त्वं न राज्ञां कीर्तये त्विदम्
svāmin kimatra bhavato bhītiradya pravartate |
tad brūhi me yathā tattvaṃ na rājñāṃ kīrtaye tvidam
1,22.16
स तस्या वाक्यमाकर्ण्य लज्जावनतचेतनः ।
नोवाच किञ्चिन्नृपतिर्ज्ञानदृष्ट्या विवेद सा
sa tasyā vākyamākarṇya lajjāvanatacetanaḥ |
novāca kiñcinnṛpatirjñānadṛṣṭyā viveda sā
1,22.17
न भेतव्यं त्वया स्वामिन् कार्यं पापविशोधनम् ।
भीते त्वयि महाराज राष्ट्रं ते नाशमेष्यति
na bhetavyaṃ tvayā svāmin kāryaṃ pāpaviśodhanam |
bhīte tvayi mahārāja rāṣṭraṃ te nāśameṣyati
1,22.18
तदा स राजा द्युतिमान् निर्गत्य तु पुरात् ततः ।
गत्वा कण्वाश्रमं पुण्यं दृष्ट्वा तत्र महामुनिम्
tadā sa rājā dyutimān nirgatya tu purāt tataḥ |
gatvā kaṇvāśramaṃ puṇyaṃ dṛṣṭvā tatra mahāmunim
1,22.19
निशम्य कण्ववदनात् प्रायश्चित्तविधिं शुभम् ।
जगाम हिमवत्पृष्ठं समुद्दिश्य महाबलः
niśamya kaṇvavadanāt prāyaścittavidhiṃ śubham |
jagāma himavatpṛṣṭhaṃ samuddiśya mahābalaḥ
1,22.20
सो ऽपश्यत् पथि राजेन्द्रो गन्धर्ववरमुत्तमम् ।
भ्राजमानं श्रिया व्योम्नि भूषितं दिव्यमालया
so 'paśyat pathi rājendro gandharvavaramuttamam |
bhrājamānaṃ śriyā vyomni bhūṣitaṃ divyamālayā
1,22.21
वीक्ष्य मालाममित्रघ्नः सस्माराप्सरसां वराम् ।
उर्वशीं तां मनश्चक्रे तस्या एवेयमर्हति
vīkṣya mālāmamitraghnaḥ sasmārāpsarasāṃ varām |
urvaśīṃ tāṃ manaścakre tasyā eveyamarhati
1,22.22
सो ऽतीव कामुको राजा गन्धर्वेणाथ तेन हि ।
चकार सुमहद् युद्धं मालामादातुमुद्यतः
so 'tīva kāmuko rājā gandharveṇātha tena hi |
cakāra sumahad yuddhaṃ mālāmādātumudyataḥ
1,22.23
विजित्य समरे मालां गृहीत्वा दुर्जयो द्विजाः ।
जगाम तामप्सरसं कालिन्दीं द्रष्टुमादरात्
vijitya samare mālāṃ gṛhītvā durjayo dvijāḥ |
jagāma tāmapsarasaṃ kālindīṃ draṣṭumādarāt
1,22.24
अदृष्ट्वाप्सरसं तत्र कामबाणाभिपीडितः ।
बभ्राम सकलां पृथ्वीं सप्तद्वीपसमन्विताम्
adṛṣṭvāpsarasaṃ tatra kāmabāṇābhipīḍitaḥ |
babhrāma sakalāṃ pṛthvīṃ saptadvīpasamanvitām
1,22.25
आक्रम्य हिमवत्पार्श्वमुर्वशीदर्शनोत्सुकः ।
जगाम शैलप्रवरं हेमकूटमिति श्रुतम्
ākramya himavatpārśvamurvaśīdarśanotsukaḥ |
jagāma śailapravaraṃ hemakūṭamiti śrutam
1,22.26
तत्र तत्राप्सरोवर्या दृष्ट्वा तं सिंहविक्रमम् ।
कामं संदधिरे घोरं भूषितं चित्रमालया
tatra tatrāpsarovaryā dṛṣṭvā taṃ siṃhavikramam |
kāmaṃ saṃdadhire ghoraṃ bhūṣitaṃ citramālayā
1,22.27
संस्मरन्नुर्वशीवाक्यं तस्यां संसक्तमानसः ।
न पश्यति स्मताः सर्वागिरिशृङ्गाणिजग्मिवान्
saṃsmarannurvaśīvākyaṃ tasyāṃ saṃsaktamānasaḥ |
na paśyati smatāḥ sarvāgiriśṛṅgāṇijagmivān
1,22.28
तत्राप्यप्सरसं दिव्यामदृष्ट्वा कामपीडितः ।
देवलोकं महामेरुं ययौ देवपराक्रमः
tatrāpyapsarasaṃ divyāmadṛṣṭvā kāmapīḍitaḥ |
devalokaṃ mahāmeruṃ yayau devaparākramaḥ
1,22.29
स तत्र मानसं नाम सरस्त्रैलोक्यविश्रुतम् ।
भेजे शृङ्गाण्यतिक्रम्य स्वबाहुबलभावितः
sa tatra mānasaṃ nāma sarastrailokyaviśrutam |
bheje śṛṅgāṇyatikramya svabāhubalabhāvitaḥ
1,22.30
स तस्य तीरे सुभगां चरन्तीमतिलालसाम् ।
दृष्टवाननवद्याङ्गीं तस्यै मालां ददौ पुनः
sa tasya tīre subhagāṃ carantīmatilālasām |
dṛṣṭavānanavadyāṅgīṃ tasyai mālāṃ dadau punaḥ
1,22.31
स मालया तदा देवीं भूषितां प्रेक्ष्य मोहितः ।
रेमे कृतार्थमात्मानं जानानः सुचिरं तया
sa mālayā tadā devīṃ bhūṣitāṃ prekṣya mohitaḥ |
reme kṛtārthamātmānaṃ jānānaḥ suciraṃ tayā
1,22.32
अथोर्वशी राजवर्यं रतान्ते वाक्यमब्रवीत् ।
किं कृतं भवता पूर्वं पुरीं गत्वा वृथा नृप
athorvaśī rājavaryaṃ ratānte vākyamabravīt |
kiṃ kṛtaṃ bhavatā pūrvaṃ purīṃ gatvā vṛthā nṛpa
1,22.33
स तस्यै सर्वमाचष्ट पत्न्या यत् समुदीरितम् ।
कण्वस्य दर्शनं चैव मालापहरणं तथा
sa tasyai sarvamācaṣṭa patnyā yat samudīritam |
kaṇvasya darśanaṃ caiva mālāpaharaṇaṃ tathā
1,22.34
श्रुत्वैतद् व्याहृतं तेन गच्छेत्याह हितैषिणी ।
शापं दास्यति ते कण्वो ममापि भवतः प्रिया
śrutvaitad vyāhṛtaṃ tena gacchetyāha hitaiṣiṇī |
śāpaṃ dāsyati te kaṇvo mamāpi bhavataḥ priyā
1,22.35
तयासकृन्महाराजः प्रोक्तो ऽपि मदमोहितः ।
न तत्यजाथ तत्पार्श्वं तत्र संन्यस्तमानसः
tayāsakṛnmahārājaḥ prokto 'pi madamohitaḥ |
na tatyajātha tatpārśvaṃ tatra saṃnyastamānasaḥ
1,22.36
ततोर्वशी कामरूपा राज्ञे स्वं रूपमुत्कटम् ।
सुरोमशं पिङ्गलाक्षं दर्शयामास सर्वदा
tatorvaśī kāmarūpā rājñe svaṃ rūpamutkaṭam |
suromaśaṃ piṅgalākṣaṃ darśayāmāsa sarvadā
1,22.37
तस्यां विरक्तचेतस्कः स्मृत्वा कण्वाभिभाषितम् ।
धिङ्मामिति विनिश्चित्यतपः कर्तुं समारभत्
tasyāṃ viraktacetaskaḥ smṛtvā kaṇvābhibhāṣitam |
dhiṅmāmiti viniścityatapaḥ kartuṃ samārabhat
1,22.38
संवत्सरद्वादशकं कन्दमूलफलाशनः ।
भूय एव द्वादशकं वायुभक्षो ऽभवन्नृपः
saṃvatsaradvādaśakaṃ kandamūlaphalāśanaḥ |
bhūya eva dvādaśakaṃ vāyubhakṣo 'bhavannṛpaḥ
1,22.39
गत्वा कण्वाश्रमं भीत्या तस्मै सर्वं न्यवेदयत् ।
वासमप्सरसा भूयस्तपोयोगमनुत्तमम्
gatvā kaṇvāśramaṃ bhītyā tasmai sarvaṃ nyavedayat |
vāsamapsarasā bhūyastapoyogamanuttamam
1,22.40
वीक्ष्य तं राजशार्दूलं प्रसन्नो भगवानृषिः ।
कर्तुकामो हि निर्बोजं तस्याघमिदमब्रवीत्
vīkṣya taṃ rājaśārdūlaṃ prasanno bhagavānṛṣiḥ |
kartukāmo hi nirbojaṃ tasyāghamidamabravīt
1,22.41
गच्छ वाराणसीं दिव्यामीश्वराध्युषितां पुरीम् ।
आस्ते मोचयितुं लोकं तत्र देवो महेश्वरः
gaccha vārāṇasīṃ divyāmīśvarādhyuṣitāṃ purīm |
āste mocayituṃ lokaṃ tatra devo maheśvaraḥ
1,22.42
स्नात्वा संतर्प्य विधिवद् गङ्गायान्देवताः पितॄन् ।
दृष्ट्वा विश्वेश्वरं लिङ्गङ्किल्बिषान्मोक्ष्यसे ऽखिलात्
snātvā saṃtarpya vidhivad gaṅgāyāndevatāḥ pitṝn |
dṛṣṭvā viśveśvaraṃ liṅgaṅkilbiṣānmokṣyase 'khilāt
1,22.43
प्रणम्य शिरसा कण्वमनुज्ञाप्य च दुर्जयः ।
वाराणस्यां हरं दृष्ट्वा पापान्मुक्तो ऽभवत् ततः
praṇamya śirasā kaṇvamanujñāpya ca durjayaḥ |
vārāṇasyāṃ haraṃ dṛṣṭvā pāpānmukto 'bhavat tataḥ
1,22.44
जगाम स्वपुरीं शुभ्रां पालयामास मेदिनीम् ।
याजयामास तं कण्वो याचितो घृणया मुनिः
jagāma svapurīṃ śubhrāṃ pālayāmāsa medinīm |
yājayāmāsa taṃ kaṇvo yācito ghṛṇayā muniḥ
1,22.45
तस्य पुत्रो ऽथ मतिमान् सुप्रतीक इति श्रुतः ।
बभूव जातमात्रं तं राजानमुपतस्थिरे
tasya putro 'tha matimān supratīka iti śrutaḥ |
babhūva jātamātraṃ taṃ rājānamupatasthire
1,22.46
उर्वश्यां च महावीर्याः सप्त देवसुतोपमाः ।
कन्या जगृहिरे सर्वा जन्धर्वदयिता द्विजाः
urvaśyāṃ ca mahāvīryāḥ sapta devasutopamāḥ |
kanyā jagṛhire sarvā jandharvadayitā dvijāḥ
1,22.47
एष व कथितः सम्यक् सहस्त्रजित उत्तमः ।
वंशः पापहरो नृणां क्रोष्टोरपि निबोधत
eṣa va kathitaḥ samyak sahastrajita uttamaḥ |
vaṃśaḥ pāpaharo nṛṇāṃ kroṣṭorapi nibodhata
Chapter 1.23
1,23.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे द्वाविशो ऽध्यायः सूत उवाच क्रोष्टोरेको ऽभवत् पुत्रो वृजिनीवानिति श्रुतिः ।
तस्य पुत्रो महान् स्वातिरुशद्गुस्तत्सुतो ऽभवत्
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge dvāviśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca kroṣṭoreko 'bhavat putro vṛjinīvāniti śrutiḥ |
tasya putro mahān svātiruśadgustatsuto 'bhavat
1,23.2
उशद्गोरभवत् पुत्रो नाम्ना चित्ररथो बली ।
अथ चैत्ररथिर्लोके शशबिन्दुरिति स्मृतः
uśadgorabhavat putro nāmnā citraratho balī |
atha caitrarathirloke śaśabinduriti smṛtaḥ
1,23.3
तस्य पुत्रः पृथुयशा राजाभूद् धर्मतत्परः ।
पृथुकर्मा च तत्पुत्रस्तस्मात् पृथुजयो ऽभवत्
tasya putraḥ pṛthuyaśā rājābhūd dharmatatparaḥ |
pṛthukarmā ca tatputrastasmāt pṛthujayo 'bhavat
1,23.4
पृथुकीर्तिरभूत् तस्मात् पृथुदानस्ततो ऽभवत् ।
पृथुश्रवास्तस्य पुत्रस्तस्यासीत् पृथुसत्तमः
pṛthukīrtirabhūt tasmāt pṛthudānastato 'bhavat |
pṛthuśravāstasya putrastasyāsīt pṛthusattamaḥ
1,23.5
उशना तस्य पुत्रो ऽबूत् सितेषुस्तत्सुतो ऽभवत् ।
तस्याभूद् रुक्मकवचः परावृत् तस्य सत्तमाः
uśanā tasya putro 'būt siteṣustatsuto 'bhavat |
tasyābhūd rukmakavacaḥ parāvṛt tasya sattamāḥ
1,23.6
परावृतः सुतो जज्ञे ज्यामघो लोकविश्रुतः ।
तस्माद् विदर्भः संजज्ञे विदर्भात् क्रथकैशिकौ
parāvṛtaḥ suto jajñe jyāmagho lokaviśrutaḥ |
tasmād vidarbhaḥ saṃjajñe vidarbhāt krathakaiśikau
1,23.7
रोमपादस्तृतीयस्तु बभ्रुस्तस्यात्मजो नृपः ।
धृतिस्तस्याभवत् पुत्रः संस्तस्तस्याप्यभूत् सुतः
romapādastṛtīyastu babhrustasyātmajo nṛpaḥ |
dhṛtistasyābhavat putraḥ saṃstastasyāpyabhūt sutaḥ
1,23.8
संस्तस्य पुत्रो बलवान् नाम्ना विश्वसहस्तु सः ।
तस्य पुत्रो महावीर्यः प्रजावान् कौशिकस्ततः ।
अभूत् तस्य सुतो धीमान् सुमन्तुस्तत्सुतो ऽनलः
saṃstasya putro balavān nāmnā viśvasahastu saḥ |
tasya putro mahāvīryaḥ prajāvān kauśikastataḥ |
abhūt tasya suto dhīmān sumantustatsuto 'nalaḥ
1,23.9
कैशिकस्य सुतश्चेदिश्चैद्यास्तस्याभवन् सुताः ।
तेषां प्रधानो ज्योतिष्मान् वपुष्मांस्तत्सुतो ऽभवत्
kaiśikasya sutaścediścaidyāstasyābhavan sutāḥ |
teṣāṃ pradhāno jyotiṣmān vapuṣmāṃstatsuto 'bhavat
1,23.10
वपुष्मतो बृहन्मेधा श्रीदेवस्तत्सुतो ऽभवत् ।
तस्य वीतरथो विप्रा रुद्रभक्तो महाबलः
vapuṣmato bṛhanmedhā śrīdevastatsuto 'bhavat |
tasya vītaratho viprā rudrabhakto mahābalaḥ
1,23.11
क्रथस्याप्यभवत् कुन्ती वृष्णी तस्याभवत् सुतः ।
वृष्णेर्निवृत्तिरुत्पन्नो दशार्हस्तस्य तु द्विजाः
krathasyāpyabhavat kuntī vṛṣṇī tasyābhavat sutaḥ |
vṛṣṇernivṛttirutpanno daśārhastasya tu dvijāḥ
1,23.12
दशार्हपुत्रोप्यारोहो जीमूतस्तत्सुतो ऽभवत् ।
जैमूतिरभवद् वीरो विकृतिः परवीरहा
daśārhaputropyāroho jīmūtastatsuto 'bhavat |
jaimūtirabhavad vīro vikṛtiḥ paravīrahā
1,23.13
तस्य भीमरथः पुत्रः तस्मान्नवरथो ऽभवत् ।
दानधर्मरतो नित्यं सम्यक्शीलपरायणः
tasya bhīmarathaḥ putraḥ tasmānnavaratho 'bhavat |
dānadharmarato nityaṃ samyakśīlaparāyaṇaḥ
1,23.14
कदाचिन्मृगयां यातो दृष्ट्वा राक्षसमूर्जितम् ।
दुद्राव महातविष्टो भयेन मुनिपुङ्गवाः
kadācinmṛgayāṃ yāto dṛṣṭvā rākṣasamūrjitam |
dudrāva mahātaviṣṭo bhayena munipuṅgavāḥ
1,23.15
अन्वधावत संक्रुद्धो राक्षसस्तं महाबलः ।
दुर्योधनो ऽग्निसंकाशः शूलासक्तमहाकरः
anvadhāvata saṃkruddho rākṣasastaṃ mahābalaḥ |
duryodhano 'gnisaṃkāśaḥ śūlāsaktamahākaraḥ
1,23.16
राजा नवरथो भीत्या नातिदूरादनुत्तमम् ।
अपश्यत् परमं स्थानं सरस्वत्या सुगोपितम्
rājā navaratho bhītyā nātidūrādanuttamam |
apaśyat paramaṃ sthānaṃ sarasvatyā sugopitam
1,23.17
स तद्वेगेन महता संप्राप्य मतिमान् नृपः ।
ववन्दे शिरसा दृष्ट्वा साक्षाद् देवीं सरस्वतीम्
sa tadvegena mahatā saṃprāpya matimān nṛpaḥ |
vavande śirasā dṛṣṭvā sākṣād devīṃ sarasvatīm
1,23.18
तुष्टाव वाग्भिरिष्टाभिर्बद्धाञ्जलिरमित्रजित् ।
पपात दण्डवद् भूमौ त्वामहं शरणं गतः
tuṣṭāva vāgbhiriṣṭābhirbaddhāñjaliramitrajit |
papāta daṇḍavad bhūmau tvāmahaṃ śaraṇaṃ gataḥ
1,23.19
नमस्यामि महादेवीं साक्षाद् देवीं सरस्वतीम् ।
वाग्देवतामनाद्यन्तामीश्वरीं ब्रह्मचारिणीम्
namasyāmi mahādevīṃ sākṣād devīṃ sarasvatīm |
vāgdevatāmanādyantāmīśvarīṃ brahmacāriṇīm
1,23.20
नमस्ये जगतां योनिं योगिनीं परमां कलाम् ।
हिरण्यगर्भमहिषीं त्रिनेत्रां चन्द्रशेखराम्
namasye jagatāṃ yoniṃ yoginīṃ paramāṃ kalām |
hiraṇyagarbhamahiṣīṃ trinetrāṃ candraśekharām
1,23.21
नमस्ये परमानन्दां चित्कलां ब्रह्मरूपिणीम् ।
पाहि मां परमेशानि भीतं शरणमागतम्
namasye paramānandāṃ citkalāṃ brahmarūpiṇīm |
pāhi māṃ parameśāni bhītaṃ śaraṇamāgatam
1,23.22
एतस्मिन्नन्तरे क्रुद्धो राजानं राक्षसेश्वरः ।
हन्तुं समागतः स्थानं यत्र देवी सरस्वती
etasminnantare kruddho rājānaṃ rākṣaseśvaraḥ |
hantuṃ samāgataḥ sthānaṃ yatra devī sarasvatī
1,23.23
समुद्यम्य तदा शूलं प्रवेष्टुं बलदर्पितः ।
त्रिलोकमातुस्तत्स्थानं शशाङ्कादित्यसंन्निभम्
samudyamya tadā śūlaṃ praveṣṭuṃ baladarpitaḥ |
trilokamātustatsthānaṃ śaśāṅkādityasaṃnnibham
1,23.24
तदन्तरे महद् भूतं युगान्तादित्यसन्निभम् ।
शूलेनोरसि निर्भिद्य पातयामास तं भुवि
tadantare mahad bhūtaṃ yugāntādityasannibham |
śūlenorasi nirbhidya pātayāmāsa taṃ bhuvi
1,23.25
गच्छेत्याह महाराज न स्थातव्यं त्वया पुनः ।
इदानीं निर्भयस्तूर्णं स्थाने ऽस्मिन् राक्षसो हतः
gacchetyāha mahārāja na sthātavyaṃ tvayā punaḥ |
idānīṃ nirbhayastūrṇaṃ sthāne 'smin rākṣaso hataḥ
1,23.26
ततः प्रणम्य हृष्टात्मा राजा नवरथः पराम् ।
पुरीं जगाम विप्रेन्द्राः पुरन्दरपुरोपमाम्
tataḥ praṇamya hṛṣṭātmā rājā navarathaḥ parām |
purīṃ jagāma viprendrāḥ purandarapuropamām
1,23.27
स्थापयामास देवेशीं तत्र भक्तिसमन्वितः ।
ईजे च विविधैर्यज्ञैर्हेमैर्देवीं सरस्वतीम्
sthāpayāmāsa deveśīṃ tatra bhaktisamanvitaḥ |
īje ca vividhairyajñairhemairdevīṃ sarasvatīm
1,23.28
तस्य चासीद् दशरथः पुत्रः परमधार्मिकः ।
देव्या भक्तो महातेजाः शकुनिस्तस्य चात्मजः
tasya cāsīd daśarathaḥ putraḥ paramadhārmikaḥ |
devyā bhakto mahātejāḥ śakunistasya cātmajaḥ
1,23.29
तस्मात् करम्भः संभूतो देवरातो ऽभवत् ततः ।
ईजे स चाश्वमेधेन देवक्षत्रश्च तत्सुतः
tasmāt karambhaḥ saṃbhūto devarāto 'bhavat tataḥ |
īje sa cāśvamedhena devakṣatraśca tatsutaḥ
1,23.30
मधुस्तस्य तु दायादस्तस्मात् कुरुवशो ऽभवत् ।
पुत्रद्वयमभूत् तस्य सुत्रामा चानुरेव च
madhustasya tu dāyādastasmāt kuruvaśo 'bhavat |
putradvayamabhūt tasya sutrāmā cānureva ca
1,23.31
अनोस्तु पुरुकुत्सो ऽभूदंशुस्तस्य च रिक्थभाक् ।
अथांशोः सत्त्वतो नाम विष्णुभक्तः प्रतापवान् ।
महात्मा दाननिरतो धनुर्वेदविदां वरः
anostu purukutso 'bhūdaṃśustasya ca rikthabhāk |
athāṃśoḥ sattvato nāma viṣṇubhaktaḥ pratāpavān |
mahātmā dānanirato dhanurvedavidāṃ varaḥ
1,23.32
स नारदस्य वचनाद् वासुदेवार्चनान्वितम् ।
शास्त्रं प्रवर्तयामास कुण्डगोलादिभिः श्रुतम्
sa nāradasya vacanād vāsudevārcanānvitam |
śāstraṃ pravartayāmāsa kuṇḍagolādibhiḥ śrutam
1,23.33
तस्य नाम्ना तु विख्यातं सात्त्वतं नाम शोभनम् ।
प्रवर्तते महाशास्त्रं कुण्डादीनां हितावहम्
tasya nāmnā tu vikhyātaṃ sāttvataṃ nāma śobhanam |
pravartate mahāśāstraṃ kuṇḍādīnāṃ hitāvaham
1,23.34
सात्त्वतस्तस्य पुत्रो ऽभूत् सर्वशास्त्रविशारदः ।
पुण्यश्लोको महाराजस्तेन वै तत्प्रवर्तितम्
sāttvatastasya putro 'bhūt sarvaśāstraviśāradaḥ |
puṇyaśloko mahārājastena vai tatpravartitam
1,23.35
सात्त्वतः सत्त्वसंपन्नः कौशल्यां सुषुवे सुतान् ।
अन्धकं वै महाभोजं वृष्णिं देवावृधं नृपम् ।
ज्येष्ठं च भजमानाख्यं धनुर्वेदविदां वरम्
sāttvataḥ sattvasaṃpannaḥ kauśalyāṃ suṣuve sutān |
andhakaṃ vai mahābhojaṃ vṛṣṇiṃ devāvṛdhaṃ nṛpam |
jyeṣṭhaṃ ca bhajamānākhyaṃ dhanurvedavidāṃ varam
1,23.36
तेषां देवावृधो राजा चचार परमं तपः ।
पुत्रः सर्वगुणोपेतो मम भूयादिति प्रभुः
teṣāṃ devāvṛdho rājā cacāra paramaṃ tapaḥ |
putraḥ sarvaguṇopeto mama bhūyāditi prabhuḥ
1,23.37
तस्य बभ्रुरिति ख्यातः पुण्यश्लोको ऽभवन्नृपः ।
धार्मिको रूपसंपन्नस्तत्त्वज्ञानरतः सदा
tasya babhruriti khyātaḥ puṇyaśloko 'bhavannṛpaḥ |
dhārmiko rūpasaṃpannastattvajñānarataḥ sadā
1,23.38
भजमानस्य सृञ्जय्यां भजमाना विजज्ञिरे ।
तेषां प्रधानौ विख्यातौ निमिः कृकण एव च
bhajamānasya sṛñjayyāṃ bhajamānā vijajñire |
teṣāṃ pradhānau vikhyātau nimiḥ kṛkaṇa eva ca
1,23.39
महाभोजकुले जाता भोजा वैमार्तिकास्तथा ।
वृष्णेः सुमित्रो बलवाननमित्रः शिनस्तथा
mahābhojakule jātā bhojā vaimārtikāstathā |
vṛṣṇeḥ sumitro balavānanamitraḥ śinastathā
1,23.40
अनमित्रादभून्निघ्नो निघ्नस्य द्वौ बभूवतुः ।
प्रसेनस्तु महाभागः सत्राजिन्नाम चोत्तमः
anamitrādabhūnnighno nighnasya dvau babhūvatuḥ |
prasenastu mahābhāgaḥ satrājinnāma cottamaḥ
1,23.41
अनमित्राच्छिनिर्जज्ञे कनिष्ठाद् वृष्णिनन्दनात् ।
सत्यवान् सत्यसंपन्नः सत्यकस्तत्सुतो ऽभवत्
anamitrācchinirjajñe kaniṣṭhād vṛṣṇinandanāt |
satyavān satyasaṃpannaḥ satyakastatsuto 'bhavat
1,23.42
सात्यकिर्युयुधानस्तु तस्यासङ्गो ऽभवत् सुतः ।
कुणिस्तस्य सुतो धीमांस्तस्य पुत्रो युगन्धरः
sātyakiryuyudhānastu tasyāsaṅgo 'bhavat sutaḥ |
kuṇistasya suto dhīmāṃstasya putro yugandharaḥ
1,23.43
माद्रया वृष्णेः सुतो जज्ञे पृश्निर्वै यदुनन्दनः ।
जज्ञाते तनयौ पृश्नेः श्वफल्कश्चित्रकश्च ह
mādrayā vṛṣṇeḥ suto jajñe pṛśnirvai yadunandanaḥ |
jajñāte tanayau pṛśneḥ śvaphalkaścitrakaśca ha
1,23.44
श्वफल्कः काशिराजस्य सुतां भार्यामविन्दत ।
तस्यामजनयत् पुत्रमक्रूरं नाम धार्मिकम् ।
उपमङ्गुस्तथा मङ्गुरन्ये च बहवः सुताः
śvaphalkaḥ kāśirājasya sutāṃ bhāryāmavindata |
tasyāmajanayat putramakrūraṃ nāma dhārmikam |
upamaṅgustathā maṅguranye ca bahavaḥ sutāḥ
1,23.45
अक्रूरस्य स्मृतः पुत्रो देववानिति विश्रुतः ।
उपदेवश्च पुण्यात्मा तयोर्विश्वप्रमाथिनौ
akrūrasya smṛtaḥ putro devavāniti viśrutaḥ |
upadevaśca puṇyātmā tayorviśvapramāthinau
1,23.46
चित्रकस्याभवत् पुत्रः पृथुर्विपृथुरेव च ।
अश्वग्रीवः सुबाहुश्च सुपार्श्वकगवेषणौ
citrakasyābhavat putraḥ pṛthurvipṛthureva ca |
aśvagrīvaḥ subāhuśca supārśvakagaveṣaṇau
1,23.47
अन्धकात् काश्यदुहिता लेभे च चतुरः सुतान् ।
कुकुरं भजमानं च शुचिं कम्बलबर्हिषम्
andhakāt kāśyaduhitā lebhe ca caturaḥ sutān |
kukuraṃ bhajamānaṃ ca śuciṃ kambalabarhiṣam
1,23.48
कुकुरस्य सुतो वृष्णिर्वृष्णेस्तु तनयो ऽभवत् ।
कपोतरोमा विपुलस्तस्य पुत्रो विलोमकः
kukurasya suto vṛṣṇirvṛṣṇestu tanayo 'bhavat |
kapotaromā vipulastasya putro vilomakaḥ
1,23.49
तस्यासीत् तुम्बुरुसखा विद्वान् पुत्रो नलः किल ।
ख्यायते तस्य नामानुरनोरानकदुन्दुभिः
tasyāsīt tumburusakhā vidvān putro nalaḥ kila |
khyāyate tasya nāmānuranorānakadundubhiḥ
1,23.50
स गोवर्धनमासाद्य तताप विपुलं तपः ।
वरं तस्मै ददौ देवो ब्रह्मा लोकमहेश्वरः
sa govardhanamāsādya tatāpa vipulaṃ tapaḥ |
varaṃ tasmai dadau devo brahmā lokamaheśvaraḥ
1,23.51
वंशस्य चाक्षयां कीर्ति गानयोगमनुत्तमम् ।
गुरोरभ्यधिकं विप्राः कामरूपित्वमेव च
vaṃśasya cākṣayāṃ kīrti gānayogamanuttamam |
gurorabhyadhikaṃ viprāḥ kāmarūpitvameva ca
1,23.52
स लब्ध्वा वरमव्यग्रो वरेण्यं वृषवाहनम् ।
पूजयामास गानेन स्थाणुं त्रिदशपूजितम्
sa labdhvā varamavyagro vareṇyaṃ vṛṣavāhanam |
pūjayāmāsa gānena sthāṇuṃ tridaśapūjitam
1,23.53
तस्य गानरतस्याथ भगवानम्बिकापतिः ।
कन्यारत्नं ददौ देवो दुर्लभं त्रिदशैरपि
tasya gānaratasyātha bhagavānambikāpatiḥ |
kanyāratnaṃ dadau devo durlabhaṃ tridaśairapi
1,23.54
तया स सङ्गतो राजा गानयोगमनुत्तमम् ।
अशिक्षयदमित्रघ्नः प्रियां तां भ्रान्तलोचनाम्
tayā sa saṅgato rājā gānayogamanuttamam |
aśikṣayadamitraghnaḥ priyāṃ tāṃ bhrāntalocanām
1,23.55
तस्यामुत्पादयामास सुभुजं नाम शोभनम् ।
रूपलावण्यसंपन्नां ह्रीमतीमपि कन्यकाम्
tasyāmutpādayāmāsa subhujaṃ nāma śobhanam |
rūpalāvaṇyasaṃpannāṃ hrīmatīmapi kanyakām
1,23.56
ततस्तं जननी पुत्रं बाल्ये वयसि शोभनम् ।
शिक्षयामास विधिवद् गानविद्यां च कन्यकाम्
tatastaṃ jananī putraṃ bālye vayasi śobhanam |
śikṣayāmāsa vidhivad gānavidyāṃ ca kanyakām
1,23.57
कृतोपनयनो वेदानधीत्य विधिवद् गुरोः ।
उद्ववाहात्मजां कन्यां गन्धर्वाणां तु मानसीम्
kṛtopanayano vedānadhītya vidhivad guroḥ |
udvavāhātmajāṃ kanyāṃ gandharvāṇāṃ tu mānasīm
1,23.58
तस्यामुत्पादयामास पञ्च पुत्राननुत्तमान् ।
वीणावादनतत्त्वज्ञान् गानशास्त्रविशारदान्
tasyāmutpādayāmāsa pañca putrānanuttamān |
vīṇāvādanatattvajñān gānaśāstraviśāradān
1,23.59
पुत्रैः पौत्रैः सपत्नीको राजा गानविशारदः ।
पूजयामास गानेन देवं त्रिपुरनाशनम्
putraiḥ pautraiḥ sapatnīko rājā gānaviśāradaḥ |
pūjayāmāsa gānena devaṃ tripuranāśanam
1,23.60
ह्रीमती चापि या कन्या श्रीरिवायतलोचना ।
सुबाहुर्नाम गन्धर्वस्तामादाय ययौ पुरीम्
hrīmatī cāpi yā kanyā śrīrivāyatalocanā |
subāhurnāma gandharvastāmādāya yayau purīm
1,23.61
तस्यामप्यभवन् पुत्रा गन्धर्वस्य सुतेजसः ।
सुषेणवीरसुग्रीवसुभोजनरवाहनाः
tasyāmapyabhavan putrā gandharvasya sutejasaḥ |
suṣeṇavīrasugrīvasubhojanaravāhanāḥ
1,23.62
अथासीदभिजित् पुत्रो वीरस्त्वानकदुन्दुभेः ।
पुनर्वसुश्चाभिजितः संबभूवाहुकः सुतः
athāsīdabhijit putro vīrastvānakadundubheḥ |
punarvasuścābhijitaḥ saṃbabhūvāhukaḥ sutaḥ
1,23.63
आहुकस्योग्रसेनश्च देवकश्च द्विजोत्तमाः ।
देवकस्य सुता वीरा जज्ञिरे त्रिदशोपमाः
āhukasyograsenaśca devakaśca dvijottamāḥ |
devakasya sutā vīrā jajñire tridaśopamāḥ
1,23.64
देववानुपदेवश्च सुदेवो देवरक्षितः ।
तेषां स्वसारः सप्तासन् वसुदेवाय ता ददौ
devavānupadevaśca sudevo devarakṣitaḥ |
teṣāṃ svasāraḥ saptāsan vasudevāya tā dadau
1,23.65
वृकदेवोपदेवा च तथान्या देवरक्षिता ।
श्रीदेवा शान्तिदेवा च सहदेवा सहदेवा च सुव्रता ।
देवकी चापि तासां तु वरिष्ठाभूत् सुमध्यमा
vṛkadevopadevā ca tathānyā devarakṣitā |
śrīdevā śāntidevā ca sahadevā sahadevā ca suvratā |
devakī cāpi tāsāṃ tu variṣṭhābhūt sumadhyamā
1,23.66
अग्रसेनस्य पुत्रो ऽभून्न्यग्रोधः कंस एव च ।
सुभूमी राष्ट्रपालश्च तुष्टिमाञ्छङ्कुरेव च
agrasenasya putro 'bhūnnyagrodhaḥ kaṃsa eva ca |
subhūmī rāṣṭrapālaśca tuṣṭimāñchaṅkureva ca
1,23.67
भजमानादबूत् पुत्रः प्रख्यातो ऽसौ विदूरथः ।
तस्य शूरः शमिस्तस्मात् प्रतिक्षत्रस्ततो ऽभवत्
bhajamānādabūt putraḥ prakhyāto 'sau vidūrathaḥ |
tasya śūraḥ śamistasmāt pratikṣatrastato 'bhavat
1,23.68
स्वयंभोजस्ततस्तस्माद् हृदिकः शत्रुतापनः ।
कृतवर्माथ तत्पुत्रो देवरस्तत्सुतः स्मृतः ।
स शूरस्तत्सुतो धीमान् वसुदेवो ऽथ तत्सुतः
svayaṃbhojastatastasmād hṛdikaḥ śatrutāpanaḥ |
kṛtavarmātha tatputro devarastatsutaḥ smṛtaḥ |
sa śūrastatsuto dhīmān vasudevo 'tha tatsutaḥ
1,23.69
वसुदेवावन्महाबाहुर्वासुदेवो जगद्गुरुः ।
बभूव देवकीपुत्रो देवैरभ्यर्थितो हरिः
vasudevāvanmahābāhurvāsudevo jagadguruḥ |
babhūva devakīputro devairabhyarthito hariḥ
1,23.70
रोहिणी च महाभागा वसुदेवस्य शोभना ।
असूत पत्नी संकर्षं रामं ज्येष्ठं हलायुधम्
rohiṇī ca mahābhāgā vasudevasya śobhanā |
asūta patnī saṃkarṣaṃ rāmaṃ jyeṣṭhaṃ halāyudham
1,23.71
स एव परमात्मासौ वासुदेवो जगन्मयः ।
हलायुधः स्वयं साक्षाच्छेषः संकर्षणः प्रभुः
sa eva paramātmāsau vāsudevo jaganmayaḥ |
halāyudhaḥ svayaṃ sākṣāccheṣaḥ saṃkarṣaṇaḥ prabhuḥ
1,23.72
भृगुशापच्छलेनैव मानयन् मानुषीं तनुम् ।
बभूत तस्यां देवक्यां रोहिण्यामपि माधवः
bhṛguśāpacchalenaiva mānayan mānuṣīṃ tanum |
babhūta tasyāṃ devakyāṃ rohiṇyāmapi mādhavaḥ
1,23.73
उमादेहसमुद्भूता योगनिद्रा च कौशीकी ।
नियोगाद् वासुदेवस्य यशोदातनया ह्यभूत्
umādehasamudbhūtā yoganidrā ca kauśīkī |
niyogād vāsudevasya yaśodātanayā hyabhūt
1,23.74
ये चान्ये वसुदेवस्य वासुदेवाग्रजाः सुताः ।
प्रागेव कंसस्तान् सर्वान् जघान मुनिपुङ्गवाः
ye cānye vasudevasya vāsudevāgrajāḥ sutāḥ |
prāgeva kaṃsastān sarvān jaghāna munipuṅgavāḥ
1,23.75
सुषेणश्च तथोदायी भद्रसेनो महाबलः ।
ऋजुदासो भद्रदासः कीर्तिमानपि पूर्वजः
suṣeṇaśca tathodāyī bhadraseno mahābalaḥ |
ṛjudāso bhadradāsaḥ kīrtimānapi pūrvajaḥ
1,23.76
हतेष्वेतेषु सर्वेषु रोहिणी वसुदेवतः ।
असूत रामं लोकेशं बलभद्रं हलायुधम्
hateṣveteṣu sarveṣu rohiṇī vasudevataḥ |
asūta rāmaṃ lokeśaṃ balabhadraṃ halāyudham
1,23.77
जाते ऽथ रामे देवानामादिमात्मानमच्युतम् ।
असूत देवकी कृष्णं श्रीवत्साङ्कितवक्षसम्
jāte 'tha rāme devānāmādimātmānamacyutam |
asūta devakī kṛṣṇaṃ śrīvatsāṅkitavakṣasam
1,23.78
रेवती नाम रामस्य भार्यासीत् सुगुणान्विता ।
तस्यामुत्पादयामास पुत्रौ द्वौ निशठोल्मुकौ
revatī nāma rāmasya bhāryāsīt suguṇānvitā |
tasyāmutpādayāmāsa putrau dvau niśaṭholmukau
1,23.79
षोडशस्त्रीसहस्त्राणि कृष्णस्याक्लिष्टकर्मणः ।
बभूवुरात्मजास्तासु शतशो ऽथ सहस्त्रशः
ṣoḍaśastrīsahastrāṇi kṛṣṇasyākliṣṭakarmaṇaḥ |
babhūvurātmajāstāsu śataśo 'tha sahastraśaḥ
1,23.80
चारुदेष्णः सुचारुश्च चारुवेषो यशोधरः ।
चारुश्रवाश्चारुयशाः प्रद्युम्नः शङ्ख एव च
cārudeṣṇaḥ sucāruśca cāruveṣo yaśodharaḥ |
cāruśravāścāruyaśāḥ pradyumnaḥ śaṅkha eva ca
1,23.81
रुक्मिण्य वासुदेवस्यां महाबलपराक्रमाः ।
विशिष्टाः सर्वपुत्राणां संबभूवुरिम् सुताः
rukmiṇya vāsudevasyāṃ mahābalaparākramāḥ |
viśiṣṭāḥ sarvaputrāṇāṃ saṃbabhūvurim sutāḥ
1,23.82
तान् दृष्ट्वा तनयान् वीरान् रौक्मिणेयाञ्जनार्दनम् ।
जाम्बवत्यब्रवीत् कृष्णं भार्या तस्य शुचिस्मिता
tān dṛṣṭvā tanayān vīrān raukmiṇeyāñjanārdanam |
jāmbavatyabravīt kṛṣṇaṃ bhāryā tasya śucismitā
1,23.83
मम त्वं पुण्डरीकाक्ष विशिष्टं गुणवत्तमम् ।
सुरेशसदृशं पुत्रं देहि दानवसूदन
mama tvaṃ puṇḍarīkākṣa viśiṣṭaṃ guṇavattamam |
sureśasadṛśaṃ putraṃ dehi dānavasūdana
1,23.84
जात्बवत्या वचः श्रुत्वा जगन्नाथः स्वयं हरिः ।
समारेभे तपः कर्तुं तपोनिधिररिन्दमः
jātbavatyā vacaḥ śrutvā jagannāthaḥ svayaṃ hariḥ |
samārebhe tapaḥ kartuṃ taponidhirarindamaḥ
1,23.85
तच्छृणुध्वं मुनिश्रेष्ठा यथासौ देवकीसुतः ।
दृष्ट्वा लेभे सुतं रुद्रं तप्त्वा तीव्रं महत् तपः
tacchṛṇudhvaṃ muniśreṣṭhā yathāsau devakīsutaḥ |
dṛṣṭvā lebhe sutaṃ rudraṃ taptvā tīvraṃ mahat tapaḥ
Chapter 1.24
1,24.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे त्रयोविंशो ऽध्यायः सूत उवाच अथ देवो हृषीकेशो भगवान् पुरुषोत्तमः ।
तताप घोरं पुत्रार्थं निदानं तपसस्तपः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge trayoviṃśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca atha devo hṛṣīkeśo bhagavān puruṣottamaḥ |
tatāpa ghoraṃ putrārthaṃ nidānaṃ tapasastapaḥ
1,24.2
स्वेच्छयाप्यवतीर्णो ऽसौ कृतकृत्यो ऽपि विश्वधृक् ।
चचार स्वात्मनो मूलं बोधयन् भावमैश्वरम्
svecchayāpyavatīrṇo 'sau kṛtakṛtyo 'pi viśvadhṛk |
cacāra svātmano mūlaṃ bodhayan bhāvamaiśvaram
1,24.3
जगाम योगिभिर्जुष्टं नानापक्षिसमाकुलम् ।
आश्रमं तूपमन्योर्वै मुनीन्द्रस्य महात्मनः
jagāma yogibhirjuṣṭaṃ nānāpakṣisamākulam |
āśramaṃ tūpamanyorvai munīndrasya mahātmanaḥ
1,24.4
तपत्त्रिराजमारूढः सुपर्णमतितेजसम् ।
शङ्खचक्रगदापाणिः श्रीवत्सकृतलक्षणः
tapattrirājamārūḍhaḥ suparṇamatitejasam |
śaṅkhacakragadāpāṇiḥ śrīvatsakṛtalakṣaṇaḥ
1,24.5
नानाद्रुमलताकीर्णं नानापुष्पोपशोभितम् ।
ऋषीणामाश्रमैर्जुष्टं वेदघोषनिनादितम्
nānādrumalatākīrṇaṃ nānāpuṣpopaśobhitam |
ṛṣīṇāmāśramairjuṣṭaṃ vedaghoṣanināditam
1,24.6
सिंहर्क्षशरभाकीर्णं शार्दूलगजसंयुतम् ।
विमलस्वादुपानीयैः सरोभिरुपशोभितम्
siṃharkṣaśarabhākīrṇaṃ śārdūlagajasaṃyutam |
vimalasvādupānīyaiḥ sarobhirupaśobhitam
1,24.7
आरामैर्विविधैर्जुष्टं देवतायतनैः शुभैः ।
ऋषिकैरृषिपुत्रैश्च महामुनिगणैस्तथा
ārāmairvividhairjuṣṭaṃ devatāyatanaiḥ śubhaiḥ |
ṛṣikairṛṣiputraiśca mahāmunigaṇaistathā
1,24.8
वेदाध्ययनसंपन्नैः सेवितं चाग्निहोत्रिभिः ।
योगिभिर्ध्याननिरतैर्नासाग्रगतलोचनैः
vedādhyayanasaṃpannaiḥ sevitaṃ cāgnihotribhiḥ |
yogibhirdhyānaniratairnāsāgragatalocanaiḥ
1,24.9
उपेतं सर्वतः पुण्यं ज्ञानिभिस्तत्त्वदर्शिभिः ।
नदीभिरभितो जुष्टं जापकैर्ब्रह्मवादिभिः
upetaṃ sarvataḥ puṇyaṃ jñānibhistattvadarśibhiḥ |
nadībhirabhito juṣṭaṃ jāpakairbrahmavādibhiḥ
1,24.10
सेवितं तापसैः पुण्यैरीशाराधनतत्परैः ।
प्रशान्तैः सत्यसंकल्पैर्निः शोकैर्निरुपद्रवैः
sevitaṃ tāpasaiḥ puṇyairīśārādhanatatparaiḥ |
praśāntaiḥ satyasaṃkalpairniḥ śokairnirupadravaiḥ
1,24.11
भस्मावदातसर्वाङ्गै रुद्रजाप्यपरायणैः ।
मुण्डितैर्जटिलैः शुद्धैस्तथान्यैश्च शिखाजटैः ।
सेवितं तापसैर्नित्य ज्ञानिभिर्ब्रह्मचारिभिः
bhasmāvadātasarvāṅgai rudrajāpyaparāyaṇaiḥ |
muṇḍitairjaṭilaiḥ śuddhaistathānyaiśca śikhājaṭaiḥ |
sevitaṃ tāpasairnitya jñānibhirbrahmacāribhiḥ
1,24.12
तत्राश्रमवरे रम्ये सिद्धाश्रमविभूषिते ।
गङ्गा भगवती नित्यं वहत्येवाघनाशिनी
tatrāśramavare ramye siddhāśramavibhūṣite |
gaṅgā bhagavatī nityaṃ vahatyevāghanāśinī
1,24.13
स तानन्विष्य विश्वात्मा तापसान् वीतकल्मषान् ।
प्रणामेनाथ वचसा पूजयामास माधवः
sa tānanviṣya viśvātmā tāpasān vītakalmaṣān |
praṇāmenātha vacasā pūjayāmāsa mādhavaḥ
1,24.14
ते ते दृष्ट्वा जगद्योनिं शङ्खचक्रगदाधरम् ।
प्रणेमुर्भक्तिसंयुक्ता योगिनां परमं गुरुम्
te te dṛṣṭvā jagadyoniṃ śaṅkhacakragadādharam |
praṇemurbhaktisaṃyuktā yogināṃ paramaṃ gurum
1,24.15
स्तुवन्ति वैदिकैर्मन्त्रैः कृत्वा हृदि सनातनम् ।
प्रोचुरन्योन्यमव्यक्तमादिदेवं महामुनिम्
stuvanti vaidikairmantraiḥ kṛtvā hṛdi sanātanam |
procuranyonyamavyaktamādidevaṃ mahāmunim
1,24.16
अयं स भगवानेकः साक्षान्नारायणः परः ।
अगच्छत्यधुना देवः पुराणपुरुषः स्वयम्
ayaṃ sa bhagavānekaḥ sākṣānnārāyaṇaḥ paraḥ |
agacchatyadhunā devaḥ purāṇapuruṣaḥ svayam
1,24.17
अयमेवाव्ययः स्त्रष्टा संहर्ता चैव रक्षकः ।
अमूर्तो मूर्तिमान् भूत्वा मुनीन् द्रष्टुमिहागतः
ayamevāvyayaḥ straṣṭā saṃhartā caiva rakṣakaḥ |
amūrto mūrtimān bhūtvā munīn draṣṭumihāgataḥ
1,24.18
एष धाता विधाता च समागच्छति सर्वगः ।
अनादिरक्षयो ऽनन्तो महाभूतो महेश्वरः
eṣa dhātā vidhātā ca samāgacchati sarvagaḥ |
anādirakṣayo 'nanto mahābhūto maheśvaraḥ
1,24.19
श्रुत्वा श्रुत्वा हरिस्तेषां वचांसि वचनातिगः ।
ययौ स तूर्णं गोविन्दः स्थानं तस्य महात्मनः
śrutvā śrutvā haristeṣāṃ vacāṃsi vacanātigaḥ |
yayau sa tūrṇaṃ govindaḥ sthānaṃ tasya mahātmanaḥ
1,24.20
उपस्पृश्याथ भावेन तीर्थे तीर्थे स यादवः ।
चकार देवकीसूनुर्देवर्षिपितृतर्पणम्
upaspṛśyātha bhāvena tīrthe tīrthe sa yādavaḥ |
cakāra devakīsūnurdevarṣipitṛtarpaṇam
1,24.21
नदीनां तीरसंस्थानि स्थापितानि मुनीश्वरैः ।
लिङ्गानि पूजयामास शंभोरमिततेजसः
nadīnāṃ tīrasaṃsthāni sthāpitāni munīśvaraiḥ |
liṅgāni pūjayāmāsa śaṃbhoramitatejasaḥ
1,24.22
दृष्ट्वा दृष्ट्वा समायान्तं यत्र यत्र जनार्दनम् ।
पूजयाञ्चक्रिरे पुष्पैरक्षतैस्तत्र वासिनः
dṛṣṭvā dṛṣṭvā samāyāntaṃ yatra yatra janārdanam |
pūjayāñcakrire puṣpairakṣataistatra vāsinaḥ
1,24.23
समीक्ष्य वासुदेवं तं शार्ङ्गशङ्खासिधारिणम् ।
तस्थिरे निश्चलाः सर्वे शुभाङ्गं तन्निवासिनः
samīkṣya vāsudevaṃ taṃ śārṅgaśaṅkhāsidhāriṇam |
tasthire niścalāḥ sarve śubhāṅgaṃ tannivāsinaḥ
1,24.24
यानि तत्रारुरुक्षूणां मानसानि जनार्दनम् ।
दृष्ट्वा समीहितान्यासन् निष्क्रामन्ति पुराहिरम्
yāni tatrārurukṣūṇāṃ mānasāni janārdanam |
dṛṣṭvā samīhitānyāsan niṣkrāmanti purāhiram
1,24.25
अथावगाह्य गङ्गायां कृत्वा देवादितर्पणम् ।
आदाय पुष्पवर्याणि मुनीन्द्रस्याविशद् गृहम्
athāvagāhya gaṅgāyāṃ kṛtvā devāditarpaṇam |
ādāya puṣpavaryāṇi munīndrasyāviśad gṛham
1,24.26
दृष्ट्वा तं योगिनां श्रेष्ठं भस्मोद्धूलितविग्रहम् ।
जटाचीरधरं शान्तं ननाम शिरसा मुनिम्
dṛṣṭvā taṃ yogināṃ śreṣṭhaṃ bhasmoddhūlitavigraham |
jaṭācīradharaṃ śāntaṃ nanāma śirasā munim
1,24.27
आलोक्य कृष्णमायान्तं पूजयामास तत्त्ववित् ।
आसने चासयामास योगिनां प्रथमातिथिम्
ālokya kṛṣṇamāyāntaṃ pūjayāmāsa tattvavit |
āsane cāsayāmāsa yogināṃ prathamātithim
1,24.28
उवाच वचसां योनिं जानीमः परमं पदम् ।
विष्णुमव्यक्तसंस्थानं शिष्यभावेन संस्थितम्
uvāca vacasāṃ yoniṃ jānīmaḥ paramaṃ padam |
viṣṇumavyaktasaṃsthānaṃ śiṣyabhāvena saṃsthitam
1,24.29
स्वागतं ते हृषीकेश सफलानि तपांसि नः ।
यद् साक्षादेव विश्वात्मा मद्गेहं विष्णुरागतः
svāgataṃ te hṛṣīkeśa saphalāni tapāṃsi naḥ |
yad sākṣādeva viśvātmā madgehaṃ viṣṇurāgataḥ
1,24.30
त्वां न पश्यन्ति मुनयो यतन्तो ऽपि हि योगिनः ।
तादृशस्याथ भवतः किमागमनकारणम्
tvāṃ na paśyanti munayo yatanto 'pi hi yoginaḥ |
tādṛśasyātha bhavataḥ kimāgamanakāraṇam
1,24.31
श्रुत्वोपमन्योस्तद् वाक्यं भगवान् केशिमर्दनः ।
व्याजहार महायोगी वचनं प्रणिपत्य तम्
śrutvopamanyostad vākyaṃ bhagavān keśimardanaḥ |
vyājahāra mahāyogī vacanaṃ praṇipatya tam
1,24.32
श्रीकृष्ण उवाच भगवन् द्रष्टुमिच्छामि गिरीशं कृत्तिवाससम् ।
संप्राप्तो भवतः स्थानं भगवद्दर्शनोत्सुकः
śrīkṛṣṇa uvāca bhagavan draṣṭumicchāmi girīśaṃ kṛttivāsasam |
saṃprāpto bhavataḥ sthānaṃ bhagavaddarśanotsukaḥ
1,24.33
कथं स भगवानीशो दृश्यो योगविदां वरः ।
मयाचिरेण कुत्राहं द्रक्ष्यामि तमुमापतिम्
kathaṃ sa bhagavānīśo dṛśyo yogavidāṃ varaḥ |
mayācireṇa kutrāhaṃ drakṣyāmi tamumāpatim
1,24.34
इत्याह भगवानुक्तो दृश्यते परमेश्वरः ।
भक्त्या चोग्रेण तपसा तत्कुरुष्वेह यत्नतः
ityāha bhagavānukto dṛśyate parameśvaraḥ |
bhaktyā cogreṇa tapasā tatkuruṣveha yatnataḥ
1,24.35
इहेश्वरं देवदेवं मुनीन्द्रा ब्रह्मवादिनः ।
ध्यायन्तो ऽत्रासते देवं जापिनस्तापसाश्च ये
iheśvaraṃ devadevaṃ munīndrā brahmavādinaḥ |
dhyāyanto 'trāsate devaṃ jāpinastāpasāśca ye
1,24.36
इह देवः सपत्नीको भगवान् वृषभध्वजः ।
क्रीडते विविधैर्भूतैर्योगिभिः परिवारितः
iha devaḥ sapatnīko bhagavān vṛṣabhadhvajaḥ |
krīḍate vividhairbhūtairyogibhiḥ parivāritaḥ
1,24.37
इहाश्रमे पुरा रुद्रात् तपस्तप्त्वा सुदारुणम् ।
लेभे महेश्वराद् योगं वसिष्ठो भगवानृषिः
ihāśrame purā rudrāt tapastaptvā sudāruṇam |
lebhe maheśvarād yogaṃ vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ
1,24.38
इहैव भगवान् व्यसः कृष्णद्वैपायनः प्रभुः ।
दृष्ट्वा तं परमं ज्ञानं लब्धवानीश्वरेश्वरम्
ihaiva bhagavān vyasaḥ kṛṣṇadvaipāyanaḥ prabhuḥ |
dṛṣṭvā taṃ paramaṃ jñānaṃ labdhavānīśvareśvaram
1,24.39
इहाश्रमवरे रम्ये तपस्तप्त्वा कपर्दिनः ।
अविन्दत् पुत्रकान् रुद्रात् सुरभिर्भक्तिसंयुता
ihāśramavare ramye tapastaptvā kapardinaḥ |
avindat putrakān rudrāt surabhirbhaktisaṃyutā
1,24.40
इहैव देवताः पूर्वं कालाद् भीता महेश्वरम् ।
दृष्टवन्तो हरं श्रीमन्निर्भया निर्वृतिं ययुः
ihaiva devatāḥ pūrvaṃ kālād bhītā maheśvaram |
dṛṣṭavanto haraṃ śrīmannirbhayā nirvṛtiṃ yayuḥ
1,24.41
इहाराध्य महादेवं सावर्णिस्तपतां वरः ।
लब्धवान् परमं योगं ग्रन्थकारत्वमुत्तमम्
ihārādhya mahādevaṃ sāvarṇistapatāṃ varaḥ |
labdhavān paramaṃ yogaṃ granthakāratvamuttamam
1,24.42
प्रवर्तयामास शुभां कृत्वा वै संहितां द्विजः ।
पौराणिकीं सुपुण्यार्थां सच्छिष्येषु द्विजातिषु
pravartayāmāsa śubhāṃ kṛtvā vai saṃhitāṃ dvijaḥ |
paurāṇikīṃ supuṇyārthāṃ sacchiṣyeṣu dvijātiṣu
1,24.43
इहैव संहितां दृष्ट्वा कापेयः शांशपायनः ।
महादेवं चकारेमां पौराणीं तन्नियोगतः ।
द्वादशैव सहस्त्राणि श्लोकानां पुरुषोत्तम
ihaiva saṃhitāṃ dṛṣṭvā kāpeyaḥ śāṃśapāyanaḥ |
mahādevaṃ cakāremāṃ paurāṇīṃ tanniyogataḥ |
dvādaśaiva sahastrāṇi ślokānāṃ puruṣottama
1,24.44
इह प्रवर्तिता पुण्या द्व्यष्टसाहस्त्रिकोत्तरा ।
वायवीयोत्तरं नाम पुराणं वेदसंमितम् ।
इहैव ख्यापितं शिष्यैः शांशपायनभाषितम्
iha pravartitā puṇyā dvyaṣṭasāhastrikottarā |
vāyavīyottaraṃ nāma purāṇaṃ vedasaṃmitam |
ihaiva khyāpitaṃ śiṣyaiḥ śāṃśapāyanabhāṣitam
1,24.45
याज्ञवल्क्यो महायोगी दृष्ट्वात्र तपसा हरम् ।
चकार तन्नियोगेन योगशास्त्रमनुत्तमम्
yājñavalkyo mahāyogī dṛṣṭvātra tapasā haram |
cakāra tanniyogena yogaśāstramanuttamam
1,24.46
इहैव भृगुणा पूर्वं तप्त्वा वै परमं तपः ।
शुक्रो महेश्वरात् पुत्रो लब्धो योगविदां वरः
ihaiva bhṛguṇā pūrvaṃ taptvā vai paramaṃ tapaḥ |
śukro maheśvarāt putro labdho yogavidāṃ varaḥ
1,24.47
तस्मादिहैव देवेशं तपस्तप्त्वा महेश्वरम् ।
द्रष्टुमर्हसि विश्वेशमुग्रं भीमं कपर्दिनम्
tasmādihaiva deveśaṃ tapastaptvā maheśvaram |
draṣṭumarhasi viśveśamugraṃ bhīmaṃ kapardinam
1,24.48
एवमुक्त्वा ददौ ज्ञानमुपमन्युर्महामुनिः ।
व्रतं पाशुपतं योगं कृष्णायाक्लिष्टकर्मणे
evamuktvā dadau jñānamupamanyurmahāmuniḥ |
vrataṃ pāśupataṃ yogaṃ kṛṣṇāyākliṣṭakarmaṇe
1,24.49
स तेन मुनिवर्येण व्याहृतो मधुसूदनः ।
तत्रैव तपसा देवं रुद्रमाराधयत् प्रभुः
sa tena munivaryeṇa vyāhṛto madhusūdanaḥ |
tatraiva tapasā devaṃ rudramārādhayat prabhuḥ
1,24.50
भस्मौद्धूलितसर्वाङ्गो मुण्डो वल्कलसंयुतः ।
जजाप रुद्रमनिशं शिवैकाहितमानसः
bhasmauddhūlitasarvāṅgo muṇḍo valkalasaṃyutaḥ |
jajāpa rudramaniśaṃ śivaikāhitamānasaḥ
1,24.51
ततो बहुतिथे काले सोमः सोमार्धभूषणः ।
अदृश्यत महादेवो व्योम्नि देव्या महेश्वरः
tato bahutithe kāle somaḥ somārdhabhūṣaṇaḥ |
adṛśyata mahādevo vyomni devyā maheśvaraḥ
1,24.52
किरीटिनं गदिनं चित्रमालं पिनाकिनं शूलिनं देवदेवम् ।
शार्दूलचर्माम्बरसंवृताङ्गं देव्या महादेवमसौ ददर्श
kirīṭinaṃ gadinaṃ citramālaṃ pinākinaṃ śūlinaṃ devadevam |
śārdūlacarmāmbarasaṃvṛtāṅgaṃ devyā mahādevamasau dadarśa
1,24.53
परश्वधासक्तकरं त्रिनेत्रं नृसिंहचर्मावृतसर्वगात्रम् ।
समुद्गिरन्तं प्रणवं बृहन्तं सहस्त्रसूर्यप्रतिमं ददर्श
paraśvadhāsaktakaraṃ trinetraṃ nṛsiṃhacarmāvṛtasarvagātram |
samudgirantaṃ praṇavaṃ bṛhantaṃ sahastrasūryapratimaṃ dadarśa
1,24.54
प्रभुं पुराणं पुरुषं पुरस्तात् सनातनं योगिनमीशितारम् ।
अणोरणीयांसमनन्तशक्तिं प्राणेश्वरं शंभुमसौ ददर्श
prabhuṃ purāṇaṃ puruṣaṃ purastāt sanātanaṃ yoginamīśitāram |
aṇoraṇīyāṃsamanantaśaktiṃ prāṇeśvaraṃ śaṃbhumasau dadarśa
1,24.55
न यस्य देवा न पितामहो ऽपि नेन्द्रो न चाग्निर्वरुणो न मृत्युः ।
प्रभावमद्यापि वदन्ति रुद्रं तमादिदेवं पुरतो ददर्श
na yasya devā na pitāmaho 'pi nendro na cāgnirvaruṇo na mṛtyuḥ |
prabhāvamadyāpi vadanti rudraṃ tamādidevaṃ purato dadarśa
1,24.56
तदान्वपश्यद् गिरिशस्य वामे स्वात्मानमव्यक्तमनन्तरूपम् ।
स्तुवन्तमीशं बहुभिर्वचोभिः शङ्खासिचक्रार्पितहस्तमाद्यम्
tadānvapaśyad giriśasya vāme svātmānamavyaktamanantarūpam |
stuvantamīśaṃ bahubhirvacobhiḥ śaṅkhāsicakrārpitahastamādyam
1,24.57
कृताञ्जलिं दक्षिणतः सुरेशं हंसाधिरूढं पुरुषं ददर्श ।
स्तुवानमीशस्य परं प्रभावं पितामहं लोकगुरुं दिवस्थम्
kṛtāñjaliṃ dakṣiṇataḥ sureśaṃ haṃsādhirūḍhaṃ puruṣaṃ dadarśa |
stuvānamīśasya paraṃ prabhāvaṃ pitāmahaṃ lokaguruṃ divastham
1,24.58
गणेश्वरानर्कसहस्त्रकल्पान् नन्दीश्वरादीनमितप्रभावान् ।
त्रिलोकभर्तुः पुरतो ऽन्वपश्यत् कुमारमग्निपतिमं सशाखम्
gaṇeśvarānarkasahastrakalpān nandīśvarādīnamitaprabhāvān |
trilokabhartuḥ purato 'nvapaśyat kumāramagnipatimaṃ saśākham
1,24.59
मरीचिमत्रिं पुलहं पुलस्त्यं प्रचेतसं दक्षमथापि कण्वम् ।
पराशरं तत्परतो वसिष्ठं स्वायंभुवं चापि मनुं ददर्श
marīcimatriṃ pulahaṃ pulastyaṃ pracetasaṃ dakṣamathāpi kaṇvam |
parāśaraṃ tatparato vasiṣṭhaṃ svāyaṃbhuvaṃ cāpi manuṃ dadarśa
1,24.60
तुष्टाव मन्त्रैरमरप्रधानं बद्धाञ्जलिर्विष्णुरुदारबुद्धिः ।
प्रणम्य देव्या गिरिशं सभक्त्या स्वात्मन्यथात्मानमसौ विचिन्त्य
tuṣṭāva mantrairamarapradhānaṃ baddhāñjalirviṣṇurudārabuddhiḥ |
praṇamya devyā giriśaṃ sabhaktyā svātmanyathātmānamasau vicintya
1,24.61
श्रीकृष्ण उवाच नमो ऽस्तु ते शाश्वत सर्वयोने ब्रह्माधिपं त्वामृषयो वदन्ति ।
तपश्च सत्त्वं च रजस्तमश्च त्वामेव सर्व प्रवदन्ति सन्तः
śrīkṛṣṇa uvāca namo 'stu te śāśvata sarvayone brahmādhipaṃ tvāmṛṣayo vadanti |
tapaśca sattvaṃ ca rajastamaśca tvāmeva sarva pravadanti santaḥ
1,24.62
त्वं ब्रह्मा हरिरथ विश्वयोनिरग्निः संहर्ता दिनकरमण्डलाधिवासः ।
प्राणस्त्वं हुतवहवासवादिभेद- सत्वामेकं शरणमुपैमि देवमीशम्
tvaṃ brahmā hariratha viśvayoniragniḥ saṃhartā dinakaramaṇḍalādhivāsaḥ |
prāṇastvaṃ hutavahavāsavādibheda- satvāmekaṃ śaraṇamupaimi devamīśam
1,24.63
सांख्यास्त्वां विगुणमथाहुरेकरूपं योगास्त्वां सततमुपासते हृदिस्थम् ।
वेदास्त्वामभिदधतीह रुद्रमग्निं त्वामेकं शरणमुपैमि देवमीशम्
sāṃkhyāstvāṃ viguṇamathāhurekarūpaṃ yogāstvāṃ satatamupāsate hṛdistham |
vedāstvāmabhidadhatīha rudramagniṃ tvāmekaṃ śaraṇamupaimi devamīśam
1,24.64
त्वात्पादे कुसुममथापि पत्रमेकं दत्त्वासौ भवति विमुक्तविश्वबन्धः ।
सर्वाघं प्रणुदति सिद्धयोगिजुष्टं स्मृत्वा ते पदयुगलं भवत्प्रसादात्
tvātpāde kusumamathāpi patramekaṃ dattvāsau bhavati vimuktaviśvabandhaḥ |
sarvāghaṃ praṇudati siddhayogijuṣṭaṃ smṛtvā te padayugalaṃ bhavatprasādāt
1,24.65
यस्याशेषविभागहीनममलं हृद्यन्तरावस्थितं तत्त्वं ज्योतिरनन्तमेकमचलं सत्यं परं सर्वगम् ।
स्थानं प्राहुरनादिमध्यनिधनं यस्मादिदं जायते नित्यं त्वामहमुपैमि सत्यविभवंविश्वेश्वरन्तंशिवम्
yasyāśeṣavibhāgahīnamamalaṃ hṛdyantarāvasthitaṃ tattvaṃ jyotiranantamekamacalaṃ satyaṃ paraṃ sarvagam |
sthānaṃ prāhuranādimadhyanidhanaṃ yasmādidaṃ jāyate nityaṃ tvāmahamupaimi satyavibhavaṃviśveśvarantaṃśivam
1,24.66
ओं नमो नीलकण्ठाय त्रिनेत्राय च रंहसे ।
महादेवाय ते नित्यमीशानाय नमो नमः
oṃ namo nīlakaṇṭhāya trinetrāya ca raṃhase |
mahādevāya te nityamīśānāya namo namaḥ
1,24.67
नमः पिनाकिने तुभ्यं नमो मुण्डाय दण्डिने ।
नमस्ते वज्रहस्ताय दिग्वस्त्राय कपर्दिने
namaḥ pinākine tubhyaṃ namo muṇḍāya daṇḍine |
namaste vajrahastāya digvastrāya kapardine
1,24.68
नमो भैरवनादाय कालरूपाय दंष्ट्रिणे ।
नागयज्ञोपवीताय नमस्ते वह्निरेतसे
namo bhairavanādāya kālarūpāya daṃṣṭriṇe |
nāgayajñopavītāya namaste vahniretase
1,24.69
नमो ऽस्तु ते गिरीशाय स्वाहाकाराय ते नमः ।
नमो मुक्ताट्टहासाय भीमाय च नमो नमः
namo 'stu te girīśāya svāhākārāya te namaḥ |
namo muktāṭṭahāsāya bhīmāya ca namo namaḥ
1,24.70
नमस्ते कामनाशाय नमः कालप्रमाथिने ।
नमो भैरववेषाय हराय च निषङ्गिणे
namaste kāmanāśāya namaḥ kālapramāthine |
namo bhairavaveṣāya harāya ca niṣaṅgiṇe
1,24.71
नमो ऽस्तु ते त्र्यम्बकाय नमस्ते कृत्तिवाससे ।
नमो ऽम्बिकाधिपतये पशूनां पतये नमः
namo 'stu te tryambakāya namaste kṛttivāsase |
namo 'mbikādhipataye paśūnāṃ pataye namaḥ
1,24.72
नमस्ते व्योमरूपाय व्योमाधिपतये नमः ।
नरनारीशरीराय सांख्ययोगप्रवर्तिने
namaste vyomarūpāya vyomādhipataye namaḥ |
naranārīśarīrāya sāṃkhyayogapravartine
1,24.73
नमो दैवतनाथाय देवानुगतलिङ्गिने ।
कुमारगुरवे तुभ्यं देवदेवाय ते नमः
namo daivatanāthāya devānugataliṅgine |
kumāragurave tubhyaṃ devadevāya te namaḥ
1,24.74
तमो यज्ञाधिपतये नमस्ते ब्रह्मचारिणे ।
मृगव्याधाय महते ब्रह्माधिपतये नमः
tamo yajñādhipataye namaste brahmacāriṇe |
mṛgavyādhāya mahate brahmādhipataye namaḥ
1,24.75
नमो हंसाय विश्वाय मोहनाय नमो नमः ।
योगिने योगगम्याय योगमायाय ते नमः
namo haṃsāya viśvāya mohanāya namo namaḥ |
yogine yogagamyāya yogamāyāya te namaḥ
1,24.76
नमस्ते प्राणपालाय घण्टानादप्रियाय च ।
कपालिने नमस्तुभ्यं ज्योतिषां पतये नमः
namaste prāṇapālāya ghaṇṭānādapriyāya ca |
kapāline namastubhyaṃ jyotiṣāṃ pataye namaḥ
1,24.77
नमो नमो नमस्तुभ्यं भूय एव नमो नमः ।
मह्यं सर्वात्मना कामान् प्रयच्छ परमेश्वर
namo namo namastubhyaṃ bhūya eva namo namaḥ |
mahyaṃ sarvātmanā kāmān prayaccha parameśvara
1,24.78
एवं हि भक्त्या देवेशमभिष्टूय स माधवः ।
पपात पादयोर्विप्रा देवदेव्योः स दण्डवत्
evaṃ hi bhaktyā deveśamabhiṣṭūya sa mādhavaḥ |
papāta pādayorviprā devadevyoḥ sa daṇḍavat
1,24.79
उत्थाप्य भगवान् सोमः कृष्णं केशिनिषूदनम् ।
बभाषे मधुरं वाक्यं मेघगम्भीरनिः स्वनः
utthāpya bhagavān somaḥ kṛṣṇaṃ keśiniṣūdanam |
babhāṣe madhuraṃ vākyaṃ meghagambhīraniḥ svanaḥ
1,24.80
किमर्थं पुण्डरीकाक्ष तपस्तप्तं त्वयाव्यय ।
त्वमेव दाता सर्वेषां कामानां कामिनामिह
kimarthaṃ puṇḍarīkākṣa tapastaptaṃ tvayāvyaya |
tvameva dātā sarveṣāṃ kāmānāṃ kāmināmiha
1,24.81
त्वं हि सा परमा मूर्तिर्मम नारायणाह्वया ।
नानवाप्तं त्वया तात विद्यते पुरुषोत्तम
tvaṃ hi sā paramā mūrtirmama nārāyaṇāhvayā |
nānavāptaṃ tvayā tāta vidyate puruṣottama
1,24.82
वेत्थ नारायणानन्तमात्मानं परमेश्वरम् ।
महादेवं महायोगं स्वेन योगेन केशव
vettha nārāyaṇānantamātmānaṃ parameśvaram |
mahādevaṃ mahāyogaṃ svena yogena keśava
1,24.83
श्रुत्वा तद्वचनं कृष्णः प्रहसन् वै वृषध्वजम् ।
उवाच वीक्ष्य विश्वेशं देवीं च हिमशैलजाम्
śrutvā tadvacanaṃ kṛṣṇaḥ prahasan vai vṛṣadhvajam |
uvāca vīkṣya viśveśaṃ devīṃ ca himaśailajām
1,24.84
ज्ञातं हि भवता सर्वं स्वेन योगेन शङ्कर ।
इच्छाम्यात्मसमं पुत्रं त्वद्भक्तं देहि शङ्कर
jñātaṃ hi bhavatā sarvaṃ svena yogena śaṅkara |
icchāmyātmasamaṃ putraṃ tvadbhaktaṃ dehi śaṅkara
1,24.85
तथास्त्वित्याह विश्वात्मा प्रहृष्टमनसा हरः ।
देवीमालोक्य गिरिजां केशवं परिषस्वजे
tathāstvityāha viśvātmā prahṛṣṭamanasā haraḥ |
devīmālokya girijāṃ keśavaṃ pariṣasvaje
1,24.86
ततः सा जगतां माता शङ्करार्धशरीरिणी ।
व्याजहार हृषीकेशं देवी हिमगिरीन्द्रजा
tataḥ sā jagatāṃ mātā śaṅkarārdhaśarīriṇī |
vyājahāra hṛṣīkeśaṃ devī himagirīndrajā
1,24.87
वत्स जाने तवानन्तां निश्चलां सर्वदाच्युत ।
अनन्यामीश्वरे भक्तिमात्मन्यपि च केशव
vatsa jāne tavānantāṃ niścalāṃ sarvadācyuta |
ananyāmīśvare bhaktimātmanyapi ca keśava
1,24.88
त्वं हि नारायणः साक्षात् सर्वात्मा पुरुषोत्तमः ।
प्रार्थितो दैवतैः पूर्वं संजातो दैवकीसुतः
tvaṃ hi nārāyaṇaḥ sākṣāt sarvātmā puruṣottamaḥ |
prārthito daivataiḥ pūrvaṃ saṃjāto daivakīsutaḥ
1,24.89
पश्य त्वमात्मनात्मानमात्मीयममलं पदम् ।
नावयोर्विद्यते भेद एवं पश्यन्ति सूरयः
paśya tvamātmanātmānamātmīyamamalaṃ padam |
nāvayorvidyate bheda evaṃ paśyanti sūrayaḥ
1,24.90
इमानिमान् वरानिष्टान् मत्तो गृह्णीष्व केशव ।
सर्वज्ञत्वं तथैश्वर्यं ज्ञानं तत् पारमेश्वरम् ।
ईश्वरे निश्चलां भक्तिमात्मन्यपि परं बलम्
imānimān varāniṣṭān matto gṛhṇīṣva keśava |
sarvajñatvaṃ tathaiśvaryaṃ jñānaṃ tat pārameśvaram |
īśvare niścalāṃ bhaktimātmanyapi paraṃ balam
1,24.91
एवमुक्तस्तया कृष्णो महादेव्या जनार्दनः ।
आशिषं शिरसाहृङ्णाद् देवो ऽप्याह महेश्वरः
evamuktastayā kṛṣṇo mahādevyā janārdanaḥ |
āśiṣaṃ śirasāhṛṅṇād devo 'pyāha maheśvaraḥ
1,24.92
प्रगृह्य कृष्णं भगवानथेशः करेण देव्या सह देवदेवः ।
संपूज्यमानो मुनिभिः सुरेशै- र् जगाम कैलासगिरिं गिरीशः
pragṛhya kṛṣṇaṃ bhagavānatheśaḥ kareṇa devyā saha devadevaḥ |
saṃpūjyamāno munibhiḥ sureśai- r jagāma kailāsagiriṃ girīśaḥ
Chapter 1.25
1,25.1
इति श्रीकूर्मपूराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे चतुर्विशो ऽध्यायः सूत उवाच प्रविश्य मेरुशिखरं कैलासं कनकप्रभम् ।
रराम भगवान् सोमः केशवेन महेश्वरः
iti śrīkūrmapūrāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge caturviśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca praviśya meruśikharaṃ kailāsaṃ kanakaprabham |
rarāma bhagavān somaḥ keśavena maheśvaraḥ
1,25.2
अपश्यंस्तं महात्मानं कैलासगिरिवासिनः ।
पूजयाञ्चक्रिरे कृष्णं देवदेवमथाच्युतम्
apaśyaṃstaṃ mahātmānaṃ kailāsagirivāsinaḥ |
pūjayāñcakrire kṛṣṇaṃ devadevamathācyutam
1,25.3
चतुर्बाहुमुदाराङ्गं कालमेघसमप्रभम् ।
किरीटिनं शार्ङ्गपाणि श्रीवत्साङ्कितवक्षसम्
caturbāhumudārāṅgaṃ kālameghasamaprabham |
kirīṭinaṃ śārṅgapāṇi śrīvatsāṅkitavakṣasam
1,25.4
दीर्घबाहुं विशालाक्षं पीतवाससमच्युतम् ।
दधानमुरसा मालां वैजयन्तीमनुत्तमाम्
dīrghabāhuṃ viśālākṣaṃ pītavāsasamacyutam |
dadhānamurasā mālāṃ vaijayantīmanuttamām
1,25.5
भ्राजमानं श्रिया दिव्यं युवानमतिकोमलम् ।
पद्माङ्घ्रिनयनं चारु सुस्मितं सुगतिप्रदम्
bhrājamānaṃ śriyā divyaṃ yuvānamatikomalam |
padmāṅghrinayanaṃ cāru susmitaṃ sugatipradam
1,25.6
कदाचित् तत्र लीलार्थं देवकीनन्दवर्धनः ।
भ्राजमानः श्रीया कृष्णश्चचार गिरिकन्दरे
kadācit tatra līlārthaṃ devakīnandavardhanaḥ |
bhrājamānaḥ śrīyā kṛṣṇaścacāra girikandare
1,25.7
गन्धर्वाप्सरसां मुख्या नागकन्याश्च कृत्स्नशः ।
सिद्धा यक्षाश्च गन्धर्वास्तत्र तत्र जगन्मयम्
gandharvāpsarasāṃ mukhyā nāgakanyāśca kṛtsnaśaḥ |
siddhā yakṣāśca gandharvāstatra tatra jaganmayam
1,25.8
दृष्ट्वाश्चर्यं परं गत्वा हर्षादुत्फुल्लोचनाः ।
मुमुचुः पुष्पवर्षाणि तस्य मूर्ध्नि महात्मनः
dṛṣṭvāścaryaṃ paraṃ gatvā harṣādutphullocanāḥ |
mumucuḥ puṣpavarṣāṇi tasya mūrdhni mahātmanaḥ
1,25.9
गन्धर्वकन्यका दिव्यास्तद्वदप्सरसां वराः ।
दृष्ट्वा चकमिरे कृष्णं स्त्रस्तवस्त्रविभूषणाः
gandharvakanyakā divyāstadvadapsarasāṃ varāḥ |
dṛṣṭvā cakamire kṛṣṇaṃ strastavastravibhūṣaṇāḥ
1,25.10
काश्चिद् गायन्ति विविधां गीतिं गीतविशारदाः ।
संप्रेक्ष्य देवकीसूनुं सुन्दर्यः काममोहिताः
kāścid gāyanti vividhāṃ gītiṃ gītaviśāradāḥ |
saṃprekṣya devakīsūnuṃ sundaryaḥ kāmamohitāḥ
1,25.11
काश्चिद्विलासबहुला नृत्यन्ति स्म तदग्रतः ।
संप्रेक्ष्य संस्थिताः काश्चित् पपुस्तद्वदनामृतम्
kāścidvilāsabahulā nṛtyanti sma tadagrataḥ |
saṃprekṣya saṃsthitāḥ kāścit papustadvadanāmṛtam
1,25.12
काश्चिद् भूषणवर्याणि स्वाङ्गादादाय सादरम् ।
भूषयाञ्चक्रिरे कृष्णं कामिन्यो लोकभूषणम्
kāścid bhūṣaṇavaryāṇi svāṅgādādāya sādaram |
bhūṣayāñcakrire kṛṣṇaṃ kāminyo lokabhūṣaṇam
1,25.13
काश्चिद् भूषणवर्याणि समादाय तदङ्गतः ।
स्वात्मानं बूषयामासुः स्वात्मगैरपि माधवम्
kāścid bhūṣaṇavaryāṇi samādāya tadaṅgataḥ |
svātmānaṃ būṣayāmāsuḥ svātmagairapi mādhavam
1,25.14
काश्चिदागत्य कृष्णस्य समीपं काममोहिताः ।
चुचुम्बुर्वदनाम्भोजं हरेर्मुग्धमृगेक्षणाः
kāścidāgatya kṛṣṇasya samīpaṃ kāmamohitāḥ |
cucumburvadanāmbhojaṃ harermugdhamṛgekṣaṇāḥ
1,25.15
प्रगृह्य काश्चिद् गोविन्दं करेण भवनं स्वकम् ।
प्रापयामासुर्लोकादिं मायया तस्य मोहिताः
pragṛhya kāścid govindaṃ kareṇa bhavanaṃ svakam |
prāpayāmāsurlokādiṃ māyayā tasya mohitāḥ
1,25.16
तासां स भगवान् कृष्णः कामान् कमललोचनः ।
बहूनि कृत्वा रूपाणि पूरयामास लीलया
tāsāṃ sa bhagavān kṛṣṇaḥ kāmān kamalalocanaḥ |
bahūni kṛtvā rūpāṇi pūrayāmāsa līlayā
1,25.17
एवं वै सुचिरं कालं देवदेवपुरे हरिः ।
रेमे नारायणः श्रीमान् मायया मोहयञ्जगत्
evaṃ vai suciraṃ kālaṃ devadevapure hariḥ |
reme nārāyaṇaḥ śrīmān māyayā mohayañjagat
1,25.18
गते बहुतिथे काले द्वारवत्यां निवासिनः ।
बभूवुर्विह्वला भीता गोविन्दविरहे जनाः
gate bahutithe kāle dvāravatyāṃ nivāsinaḥ |
babhūvurvihvalā bhītā govindavirahe janāḥ
1,25.19
ततः सुपर्णो बलवान् पूर्वमेव विसजितः ।
कृष्णेन मार्गमाणस्तं हिमवन्तं ययौ गिरिम्
tataḥ suparṇo balavān pūrvameva visajitaḥ |
kṛṣṇena mārgamāṇastaṃ himavantaṃ yayau girim
1,25.20
अदृष्ट्वा तत्र गोविन्दं प्रणम्य शिरसा मुनिम् ।
आजगामोपमन्युं तं पुरीं द्वारवतीं पुनः
adṛṣṭvā tatra govindaṃ praṇamya śirasā munim |
ājagāmopamanyuṃ taṃ purīṃ dvāravatīṃ punaḥ
1,25.21
तदन्तरे महादैत्या राक्षसाश्चातिभीषणाः ।
आजग्मुर्द्वारकां शुभ्रां भीषयन्तः सहस्त्रशः
tadantare mahādaityā rākṣasāścātibhīṣaṇāḥ |
ājagmurdvārakāṃ śubhrāṃ bhīṣayantaḥ sahastraśaḥ
1,25.22
स तान् सुपर्णो बलवान् कृष्णतुल्यपराक्रमः ।
हत्वा युद्धेन महता रक्षति स्म पुरीं शुभाम्
sa tān suparṇo balavān kṛṣṇatulyaparākramaḥ |
hatvā yuddhena mahatā rakṣati sma purīṃ śubhām
1,25.23
एतस्मिन्नेव काले तु नारदो भगवानृषिः ।
दृष्ट्वा कैलासशिखरे कृष्णं द्वारवतीं गतः
etasminneva kāle tu nārado bhagavānṛṣiḥ |
dṛṣṭvā kailāsaśikhare kṛṣṇaṃ dvāravatīṃ gataḥ
1,25.24
तं दृष्ट्वा नारदमृषिं सर्वे तत्र निवासिनः ।
प्रोचुर्नारायणो नाथः कुत्रास्ते भगवान् हरिः
taṃ dṛṣṭvā nāradamṛṣiṃ sarve tatra nivāsinaḥ |
procurnārāyaṇo nāthaḥ kutrāste bhagavān hariḥ
1,25.25
स तानुवाच भगवान् कैलसशिखरे हरिः ।
रमते ऽद्य महायोगीं तं दृष्ट्वाहमिहागतः
sa tānuvāca bhagavān kailasaśikhare hariḥ |
ramate 'dya mahāyogīṃ taṃ dṛṣṭvāhamihāgataḥ
1,25.26
तस्योपश्रुत्य वचनं सुपर्णः पततां वरः ।
जगामाकाशगो विप्राः कैलासं गिरिमुत्तमम्
tasyopaśrutya vacanaṃ suparṇaḥ patatāṃ varaḥ |
jagāmākāśago viprāḥ kailāsaṃ girimuttamam
1,25.27
ददर्श देवकीसूनुं भवने रत्नमण्डिते ।
वरासनस्थं गोविन्दं देवदेवान्तिके हरिम्
dadarśa devakīsūnuṃ bhavane ratnamaṇḍite |
varāsanasthaṃ govindaṃ devadevāntike harim
1,25.28
उपास्यमानममरैर्दिव्यस्त्रीभिः समन्ततः ।
महादेवगणैः सिद्धैर्योगिभिः परिवारितम्
upāsyamānamamarairdivyastrībhiḥ samantataḥ |
mahādevagaṇaiḥ siddhairyogibhiḥ parivāritam
1,25.29
प्रणम्य दण्डवद् भूमौ सुपर्णः शङ्करं शिवम् ।
निवेदयामास हरेः प्रवृत्तिं द्वारके पुरे
praṇamya daṇḍavad bhūmau suparṇaḥ śaṅkaraṃ śivam |
nivedayāmāsa hareḥ pravṛttiṃ dvārake pure
1,25.30
ततः प्रणम्य शिरसा शङ्करं नीललोहितम् ।
आजगाम पुरीं कृष्णः सो ऽनुज्ञातो हरेण तु
tataḥ praṇamya śirasā śaṅkaraṃ nīlalohitam |
ājagāma purīṃ kṛṣṇaḥ so 'nujñāto hareṇa tu
1,25.31
आरुह्य कश्यपसुतं स्त्रीगणैरभिपूजितः ।
वचोभिरमृतास्वादैर्मानितो मधुसूदनः
āruhya kaśyapasutaṃ strīgaṇairabhipūjitaḥ |
vacobhiramṛtāsvādairmānito madhusūdanaḥ
1,25.32
वीक्ष्य यान्तममित्रघ्नं गन्धर्वाप्सरसां वराः ।
अन्वगच्छन् महोयोगं शङ्खचक्रगदाधरम्
vīkṣya yāntamamitraghnaṃ gandharvāpsarasāṃ varāḥ |
anvagacchan mahoyogaṃ śaṅkhacakragadādharam
1,25.33
विसर्जयित्वा विश्वात्मा सर्वा एवाङ्गना हरिः ।
ययौ स तूर्णं गोविन्दो दिव्यां द्वारवतीं पुरीम्
visarjayitvā viśvātmā sarvā evāṅganā hariḥ |
yayau sa tūrṇaṃ govindo divyāṃ dvāravatīṃ purīm
1,25.34
गते मुररिपौ नैव कामिन्यो मुनिपुङ्गवाः ।
निशेव चन्द्ररहिता विना तेन चकाशिरे
gate muraripau naiva kāminyo munipuṅgavāḥ |
niśeva candrarahitā vinā tena cakāśire
1,25.35
श्रुत्वा पौरजनास्तूर्णं कृष्णागमनमुत्तमम् ।
मण्डयाञ्चक्रिरे दिव्यां पुरीं द्वारवतीं शुभाम्
śrutvā paurajanāstūrṇaṃ kṛṣṇāgamanamuttamam |
maṇḍayāñcakrire divyāṃ purīṃ dvāravatīṃ śubhām
1,25.36
पताकाभिर्विशालाभिर्ध्वजै रत्नपरिष्कृतैः ।
लाजादिभिः पुरीं रम्यां भूषयाञ्चक्रिरे तदा
patākābhirviśālābhirdhvajai ratnapariṣkṛtaiḥ |
lājādibhiḥ purīṃ ramyāṃ bhūṣayāñcakrire tadā
1,25.37
अवादयन्त विविधान् वादित्रान् मधुरस्वनान् ।
शङ्खान् सहस्त्रशो दध्मुर्वोणावादान् वितेनिरे
avādayanta vividhān vāditrān madhurasvanān |
śaṅkhān sahastraśo dadhmurvoṇāvādān vitenire
1,25.38
प्रविष्टमात्रे गोविन्दे पुरीं द्वारवतीं शुभाम् ।
अगायन् मधुरं गानं स्त्रियो यौवनशालिनः
praviṣṭamātre govinde purīṃ dvāravatīṃ śubhām |
agāyan madhuraṃ gānaṃ striyo yauvanaśālinaḥ
1,25.39
दृष्ट्वा ननृतुरीशानं स्थिताः प्रासादमूर्धसु ।
मुमुचुः पुष्पवर्षाणि वसुदेवसुतोपरि
dṛṣṭvā nanṛturīśānaṃ sthitāḥ prāsādamūrdhasu |
mumucuḥ puṣpavarṣāṇi vasudevasutopari
1,25.40
प्रविश्य भवनं कृष्ण आशीर्वादाभिवर्धितः ।
वरासने महायोगी भाति देवीभिरन्वितः
praviśya bhavanaṃ kṛṣṇa āśīrvādābhivardhitaḥ |
varāsane mahāyogī bhāti devībhiranvitaḥ
1,25.41
सुरम्ये मण्डपे शुभ्रे शङ्खाद्यैः परिवारितः ।
आत्मजैरभितो मुख्यैः स्त्रीसहस्त्रैश्च संवृतः
suramye maṇḍape śubhre śaṅkhādyaiḥ parivāritaḥ |
ātmajairabhito mukhyaiḥ strīsahastraiśca saṃvṛtaḥ
1,25.42
तत्रासनवरे रम्ये जाम्बवत्या सहाच्युतः ।
भ्राजते मालया देवो यथा देव्या समन्वितः
tatrāsanavare ramye jāmbavatyā sahācyutaḥ |
bhrājate mālayā devo yathā devyā samanvitaḥ
1,25.43
आजग्मुर्देवगन्धर्वा द्रष्टुं लोकादिमव्ययम् ।
महर्षयः पूर्वजाता मार्कण्डेयादयो द्विजाः
ājagmurdevagandharvā draṣṭuṃ lokādimavyayam |
maharṣayaḥ pūrvajātā mārkaṇḍeyādayo dvijāḥ
1,25.44
ततः स भगवान् कृष्णो मार्कण्डेयं समागतम् ।
ननामोत्थाय शिरसा स्वासनं च ददौ हरिः
tataḥ sa bhagavān kṛṣṇo mārkaṇḍeyaṃ samāgatam |
nanāmotthāya śirasā svāsanaṃ ca dadau hariḥ
1,25.45
संपूज्य तानृषिगणान् प्रणामेन महाभुजः ।
विसर्जयामास हरिर्दत्त्वा तदभिवाञ्छितान्
saṃpūjya tānṛṣigaṇān praṇāmena mahābhujaḥ |
visarjayāmāsa harirdattvā tadabhivāñchitān
1,25.46
तदा मध्याह्नसमये देवदेवः स्वयं हरिः ।
स्नात्वा शुक्लाम्बरो भानुमुपतिष्ठत् कृताञ्जलिः
tadā madhyāhnasamaye devadevaḥ svayaṃ hariḥ |
snātvā śuklāmbaro bhānumupatiṣṭhat kṛtāñjaliḥ
1,25.47
जजाप जाप्यं विधिवत् प्रेक्षमाणो दिवाकरम् ।
तर्पयामास देवेशो देवेशो देवान् मुनिगणान् पितॄन्
jajāpa jāpyaṃ vidhivat prekṣamāṇo divākaram |
tarpayāmāsa deveśo deveśo devān munigaṇān pitṝn
1,25.48
प्रविश्य देवभवनं मार्कण्डेयेन चैव हि ।
पूजयामास लिङ्गस्थं भूतेशं भूतिभूषणम्
praviśya devabhavanaṃ mārkaṇḍeyena caiva hi |
pūjayāmāsa liṅgasthaṃ bhūteśaṃ bhūtibhūṣaṇam
1,25.49
समाप्य नियमं सर्वं नियन्तासौ नृणां स्वयम् ।
भोजयित्वा मुनिवरं ब्राह्मणानभिपूज्य च
samāpya niyamaṃ sarvaṃ niyantāsau nṛṇāṃ svayam |
bhojayitvā munivaraṃ brāhmaṇānabhipūjya ca
1,25.50
कृत्वात्मयोगं विप्रेन्द्रा मार्कण्डेयेन चाच्युतः ।
कथाः पौराणिकीः पुण्याश्चक्रे पुत्रादिभिर्वृतः
kṛtvātmayogaṃ viprendrā mārkaṇḍeyena cācyutaḥ |
kathāḥ paurāṇikīḥ puṇyāścakre putrādibhirvṛtaḥ
1,25.51
अथैतत् सर्वमखिलं दृष्ट्वा कर्म महामुनिः ।
मार्कण्डेयो हसन् कृष्णं बभाषे मधुरं वचः
athaitat sarvamakhilaṃ dṛṣṭvā karma mahāmuniḥ |
mārkaṇḍeyo hasan kṛṣṇaṃ babhāṣe madhuraṃ vacaḥ
1,25.52
मार्कण्डेय उवाच कः समाराध्यते देवो भवता कर्मभिः शुभैः ।
ब्रूहि त्वं कर्मभिः पूज्यो योगिनां ध्येय एव च
mārkaṇḍeya uvāca kaḥ samārādhyate devo bhavatā karmabhiḥ śubhaiḥ |
brūhi tvaṃ karmabhiḥ pūjyo yogināṃ dhyeya eva ca
1,25.53
त्वं हि तत् परमं ब्रह्म निर्वाणममलं पदम् ।
भारावतरणार्थाय जातो वृष्णिकुले प्रभुः
tvaṃ hi tat paramaṃ brahma nirvāṇamamalaṃ padam |
bhārāvataraṇārthāya jāto vṛṣṇikule prabhuḥ
1,25.54
तमब्रवीन्महाबाहुः कृष्णो ब्रह्मविदां वरः ।
शृण्वतामेव पुत्राणां सर्वेषां प्रहसन्निव
tamabravīnmahābāhuḥ kṛṣṇo brahmavidāṃ varaḥ |
śṛṇvatāmeva putrāṇāṃ sarveṣāṃ prahasanniva
1,25.55
श्रीभगवानुवाच भवता कथितं सर्वं तथ्यमेव न संशयः ।
तथापि देवमीशानं पूजयामि सनातनम्
śrībhagavānuvāca bhavatā kathitaṃ sarvaṃ tathyameva na saṃśayaḥ |
tathāpi devamīśānaṃ pūjayāmi sanātanam
1,25.56
न मे विप्रास्ति कर्तव्यं नानवाप्तं कथञ्चन ।
पूजयामि तथापीशं जानन्नैतत् परं शिवम्
na me viprāsti kartavyaṃ nānavāptaṃ kathañcana |
pūjayāmi tathāpīśaṃ jānannaitat paraṃ śivam
1,25.57
न वै पश्यन्ति तं देवं मायया मोहिता जनाः ।
ततो ऽहं स्वात्मनो मूलं ज्ञापयन् पूजयामि तम्
na vai paśyanti taṃ devaṃ māyayā mohitā janāḥ |
tato 'haṃ svātmano mūlaṃ jñāpayan pūjayāmi tam
1,25.58
न च लिङ्गार्चनात् पुण्यं लोकेस्मिन् भीतिनाशनम् ।
तथा लिङ्गे हितायैषां लोकानां पूजयेच्छिवम्
na ca liṅgārcanāt puṇyaṃ lokesmin bhītināśanam |
tathā liṅge hitāyaiṣāṃ lokānāṃ pūjayecchivam
1,25.59
यो ऽहं तल्लिङ्गमित्याहुर्वेदवादविदो जनाः ।
ततो ऽहमात्ममीशानं पूजयाम्यात्मनैव तु
yo 'haṃ talliṅgamityāhurvedavādavido janāḥ |
tato 'hamātmamīśānaṃ pūjayāmyātmanaiva tu
1,25.60
तस्यैव परमा मूर्तिस्तन्मयो ऽहं न संशयः ।
नावयोर्द्यिते भेदो वेदेष्वेवं विनिश्चयः
tasyaiva paramā mūrtistanmayo 'haṃ na saṃśayaḥ |
nāvayordyite bhedo vedeṣvevaṃ viniścayaḥ
1,25.61
एष देवो महादेवः सदा संसारभीरुभिः ।
ध्येयः पूज्यश्च वन्द्यश्च ज्ञेयो लिङ्गे महेश्वरः
eṣa devo mahādevaḥ sadā saṃsārabhīrubhiḥ |
dhyeyaḥ pūjyaśca vandyaśca jñeyo liṅge maheśvaraḥ
1,25.62
मार्कण्डेय उवाच किं तल्लिङ्गं सुरश्रेष्ठ लिङ्गे संपूज्यते च कः ।
ब्रूहि कृष्ण विशालाक्ष गहनं ह्येतदुत्तमम्
mārkaṇḍeya uvāca kiṃ talliṅgaṃ suraśreṣṭha liṅge saṃpūjyate ca kaḥ |
brūhi kṛṣṇa viśālākṣa gahanaṃ hyetaduttamam
1,25.63
अव्यक्तं लिङ्गमित्याहुरानन्दं ज्योतिरक्षरम् ।
वेदा महेस्वरं देवमाहुर्लिङ्गिनमव्ययम्
avyaktaṃ liṅgamityāhurānandaṃ jyotirakṣaram |
vedā mahesvaraṃ devamāhurliṅginamavyayam
1,25.64
पुरा चैकार्णवे घोरे नष्टे स्थावरजङ्गमे ।
प्रबोधार्थं ब्रह्मणो मे प्रादुर्भूतः स्वयं शिवः
purā caikārṇave ghore naṣṭe sthāvarajaṅgame |
prabodhārthaṃ brahmaṇo me prādurbhūtaḥ svayaṃ śivaḥ
1,25.65
तस्मात् कालात् समारभ्य ब्रह्मा चाहं सदैव हि ।
पूजयावो महादेवं लोकानां हितकाम्यया
tasmāt kālāt samārabhya brahmā cāhaṃ sadaiva hi |
pūjayāvo mahādevaṃ lokānāṃ hitakāmyayā
1,25.66
मार्कण्डेय उवाच कथं लिङ्गमभूत् पूर्वमैश्वरं परमं पदम् ।
प्रबोधार्थं स्वयं कृष्ण वक्तुमर्हसि सांप्रतम्
mārkaṇḍeya uvāca kathaṃ liṅgamabhūt pūrvamaiśvaraṃ paramaṃ padam |
prabodhārthaṃ svayaṃ kṛṣṇa vaktumarhasi sāṃpratam
1,25.67
श्रीभगवानुवाच आसोदेकार्णवं घोरमविभागं तमोमयम् ।
मध्ये चैकार्णवे तस्मिन् शङ्खचक्रगदाधरः
śrībhagavānuvāca āsodekārṇavaṃ ghoramavibhāgaṃ tamomayam |
madhye caikārṇave tasmin śaṅkhacakragadādharaḥ
1,25.68
सहस्त्रशीर्षा भूत्वाहं सहस्त्राक्षः सहस्त्रपात् सहस्त्रबाहुर्युक्तात्मा शयितो ऽहं सनातनः
sahastraśīrṣā bhūtvāhaṃ sahastrākṣaḥ sahastrapāt sahastrabāhuryuktātmā śayito 'haṃ sanātanaḥ
1,25.69
एतस्मिन्नन्तरे दूरता पश्यमि ह्यमितप्रभम् ।
कोटिसूर्यप्रतीकाशं भ्राजमानं श्रियावृतम्
etasminnantare dūratā paśyami hyamitaprabham |
koṭisūryapratīkāśaṃ bhrājamānaṃ śriyāvṛtam
1,25.70
चतुर्वरक्त्रं महायोगं पुरुषं काञ्चनप्रभम् ।
कृष्णाजिरधरं देवमृग्यजुः सामभिः स्तुतम्
caturvaraktraṃ mahāyogaṃ puruṣaṃ kāñcanaprabham |
kṛṣṇājiradharaṃ devamṛgyajuḥ sāmabhiḥ stutam
1,25.71
निमेषमात्रेण स मां प्राप्तो योगविदां वरः ।
व्याजहार स्वयं ब्रह्मा स्मयमानो महाद्युतिः
nimeṣamātreṇa sa māṃ prāpto yogavidāṃ varaḥ |
vyājahāra svayaṃ brahmā smayamāno mahādyutiḥ
1,25.72
कस्त्वं कुतो वा किं चेह तिष्ठसे वह मे प्रभो ।
अहं कर्ता हि लोकानां स्वयंभूः प्रपितामहः
kastvaṃ kuto vā kiṃ ceha tiṣṭhase vaha me prabho |
ahaṃ kartā hi lokānāṃ svayaṃbhūḥ prapitāmahaḥ
1,25.73
एवमुक्तस्तदा तेन ब्रह्मणाहमुवाच ह ।
अहं कर्तास्मि लोकानां संहर्ता च पुनः पुनः
evamuktastadā tena brahmaṇāhamuvāca ha |
ahaṃ kartāsmi lokānāṃ saṃhartā ca punaḥ punaḥ
1,25.74
एवं विवादे वितते मायया परमेष्ठिनः ।
प्रबोधार्थं परं लिङ्गं प्रादुर्भूतं शिवात्मकम्
evaṃ vivāde vitate māyayā parameṣṭhinaḥ |
prabodhārthaṃ paraṃ liṅgaṃ prādurbhūtaṃ śivātmakam
1,25.75
कालानलसमप्रख्यं ज्वालामालासमाकुलम् ।
क्षयवृद्धिविनिर्मुक्तमादिमध्यान्तवर्जितम्
kālānalasamaprakhyaṃ jvālāmālāsamākulam |
kṣayavṛddhivinirmuktamādimadhyāntavarjitam
1,25.76
ततो मामाह भगवानधो गच्छ त्वमाशु वै ।
अन्तमस्य विजानीम ऊर्ध्वं गच्छे ऽहमित्यजः
tato māmāha bhagavānadho gaccha tvamāśu vai |
antamasya vijānīma ūrdhvaṃ gacche 'hamityajaḥ
1,25.77
तदाशु समयं कृत्वा गतावूर्ध्वमधश्च द्वौ ।
पितामहो ऽप्यहं नान्तं ज्ञातवन्तौ समाः शतम्
tadāśu samayaṃ kṛtvā gatāvūrdhvamadhaśca dvau |
pitāmaho 'pyahaṃ nāntaṃ jñātavantau samāḥ śatam
1,25.78
ततो विस्मयमापन्नौ भीतौ देवस्य शूलिनः ।
मायया मोहितौ तस्य ध्यायन्तौ विश्वमीश्वरम्
tato vismayamāpannau bhītau devasya śūlinaḥ |
māyayā mohitau tasya dhyāyantau viśvamīśvaram
1,25.79
प्रोच्चारन्तौ महानादमोङ्कारं परमं पदम् ।
प्रह्वाञ्जलिपुटोपेतौ शंभुं तुष्टुवतुः परम्
proccārantau mahānādamoṅkāraṃ paramaṃ padam |
prahvāñjalipuṭopetau śaṃbhuṃ tuṣṭuvatuḥ param
1,25.80
ब्रह्मविष्णू ऊचतुः ।
अनादिमलसंसाररोगवैद्याय शंभवे ।
नमः शिवाय शान्ताय ब्रह्मणे लिङ्गमूर्तये
brahmaviṣṇū ūcatuḥ |
anādimalasaṃsārarogavaidyāya śaṃbhave |
namaḥ śivāya śāntāya brahmaṇe liṅgamūrtaye
1,25.81
प्रलयार्णवसंस्थाय प्रलयोद्भूतिहेतवे ।
नमः शिवाय शान्ताय ब्रह्मणे लिङ्गमूर्तये
pralayārṇavasaṃsthāya pralayodbhūtihetave |
namaḥ śivāya śāntāya brahmaṇe liṅgamūrtaye
1,25.82
ज्वालामालावृताङ्गाय ज्वलनस्तम्भरूपिणे ।
नमः शिवाय शान्ताय ब्रह्मणे लिङ्गमूर्तये
jvālāmālāvṛtāṅgāya jvalanastambharūpiṇe |
namaḥ śivāya śāntāya brahmaṇe liṅgamūrtaye
1,25.83
आदिमध्यान्तहीनाय स्वबावामलदीप्तये ।
नमः शिवाय शान्ताय ब्रह्मणे लिङ्गमूर्तये
ādimadhyāntahīnāya svabāvāmaladīptaye |
namaḥ śivāya śāntāya brahmaṇe liṅgamūrtaye
1,25.84
महादेवाय महते ज्योतिषे ऽनन्ततेजसे ।
नमः शिवाय शान्ताय ब्रह्मणे लिङ्गमूर्तये
mahādevāya mahate jyotiṣe 'nantatejase |
namaḥ śivāya śāntāya brahmaṇe liṅgamūrtaye
1,25.85
प्रधानपुरुषेशाय व्योमरूपाय वेधसे ।
नमः शिवाय शान्ताय ब्रह्मणे लिङ्गमूर्तये
pradhānapuruṣeśāya vyomarūpāya vedhase |
namaḥ śivāya śāntāya brahmaṇe liṅgamūrtaye
1,25.86
निर्विकाराय सत्याय नित्यायामलतेजसे ।
नमः शिवाय शान्ताय ब्रह्मणे लिङ्गमूर्तये
nirvikārāya satyāya nityāyāmalatejase |
namaḥ śivāya śāntāya brahmaṇe liṅgamūrtaye
1,25.87
वेदान्तसाररूपाय कालरूपाय धीमते ।
नमः शिवाय शान्ताय ब्रह्मणे लिङ्गमूर्तये
vedāntasārarūpāya kālarūpāya dhīmate |
namaḥ śivāya śāntāya brahmaṇe liṅgamūrtaye
1,25.88
एवं संस्तूयमानस्तु व्यक्तो भूत्वा महेश्वरः ।
भाति देवो महायोगी सूर्यकोटिसमप्रभः
evaṃ saṃstūyamānastu vyakto bhūtvā maheśvaraḥ |
bhāti devo mahāyogī sūryakoṭisamaprabhaḥ
1,25.89
वक्त्रकोटिसहस्त्रेण ग्रसमान इवाम्बरम् ।
सहस्त्रहस्तचरणः सूर्यसोमाग्निलोचनः
vaktrakoṭisahastreṇa grasamāna ivāmbaram |
sahastrahastacaraṇaḥ sūryasomāgnilocanaḥ
1,25.90
पिनाकपाणिर्भगवान् कृत्तिवासास्त्रिशूलभृत् ।
व्यालयज्ञोपवीतश्च मेघदुन्दुभिनिः स्वनः
pinākapāṇirbhagavān kṛttivāsāstriśūlabhṛt |
vyālayajñopavītaśca meghadundubhiniḥ svanaḥ
1,25.91
अथोवाच महादेवः प्रीतो ऽहं सुरसत्तमौ ।
पश्येतं मां महादेवं भयं सर्वं प्रमुच्यताम्
athovāca mahādevaḥ prīto 'haṃ surasattamau |
paśyetaṃ māṃ mahādevaṃ bhayaṃ sarvaṃ pramucyatām
1,25.92
युवां प्रसूतौ गात्रेभ्यो मम पूर्वं सनातनौ ।
अयं मे दक्षिणे पार्श्वे ब्रह्मा लोकपितामहः ।
वामपार्श्वे च मे विष्णुः पालको हृदये हरः
yuvāṃ prasūtau gātrebhyo mama pūrvaṃ sanātanau |
ayaṃ me dakṣiṇe pārśve brahmā lokapitāmahaḥ |
vāmapārśve ca me viṣṇuḥ pālako hṛdaye haraḥ
1,25.93
प्रीतो ऽहं युवयोः सम्यक् वरं दद्मि यथेप्सितम् ।
एवमुक्त्वाथ मां देवो महादेवः स्वयं शिवः ।
आलिङ्ग्य देवं ब्रह्माणं प्रसादाभिमुखो ऽभवत्
prīto 'haṃ yuvayoḥ samyak varaṃ dadmi yathepsitam |
evamuktvātha māṃ devo mahādevaḥ svayaṃ śivaḥ |
āliṅgya devaṃ brahmāṇaṃ prasādābhimukho 'bhavat
1,25.94
ततः प्रहृष्टमनसौ प्रणिपत्य महेश्वरम् ।
ऊचतुः प्रेक्ष्य तद्वक्त्रं नारायणपितामहौ
tataḥ prahṛṣṭamanasau praṇipatya maheśvaram |
ūcatuḥ prekṣya tadvaktraṃ nārāyaṇapitāmahau
1,25.95
यदि प्रीतिः समुत्पन्ना यदि देयो वरश्च नौ ।
भक्तिर्भवतु नौ नित्यं त्वयि देव महेश्वरे
yadi prītiḥ samutpannā yadi deyo varaśca nau |
bhaktirbhavatu nau nityaṃ tvayi deva maheśvare
1,25.96
ततः स भगवानीशः प्रहसन् परमेश्वरः ।
उवाच मां महादेवः प्रीतः प्रीतेन चेतसा
tataḥ sa bhagavānīśaḥ prahasan parameśvaraḥ |
uvāca māṃ mahādevaḥ prītaḥ prītena cetasā
1,25.97
देव उवाच प्रलयस्थितिसर्गाणां कर्ता त्वं धरणीपते ।
वत्स वत्स हरे विश्वं पालयैतच्चराचरम्
deva uvāca pralayasthitisargāṇāṃ kartā tvaṃ dharaṇīpate |
vatsa vatsa hare viśvaṃ pālayaitaccarācaram
1,25.98
त्रिधा भिन्नो ऽस्म्यहं विष्णो ब्रह्मविष्णुहराख्यया ।
सर्गरक्षालयगुणैर्निर्गुणो ऽपि निरञ्जनः
tridhā bhinno 'smyahaṃ viṣṇo brahmaviṣṇuharākhyayā |
sargarakṣālayaguṇairnirguṇo 'pi nirañjanaḥ
1,25.99
संमोहं त्यज भो विष्णो पालयैनं पितामहम् ।
भविष्यत्येष भगवांस्तव पुत्रः सनातनः
saṃmohaṃ tyaja bho viṣṇo pālayainaṃ pitāmaham |
bhaviṣyatyeṣa bhagavāṃstava putraḥ sanātanaḥ
1,25.100
अहं च भवतो वक्त्रात् कल्पादौ घोररूपधृक् ।
शूलपाणिर्भविष्यामि क्रोधजस्तव पुत्रकः
ahaṃ ca bhavato vaktrāt kalpādau ghorarūpadhṛk |
śūlapāṇirbhaviṣyāmi krodhajastava putrakaḥ
1,25.101
एवमुक्त्वा महादेवो ब्रह्माणं मुनिसत्तम ।
अनुगृह्य च मां देवस्तत्रैवान्तरधीयत
evamuktvā mahādevo brahmāṇaṃ munisattama |
anugṛhya ca māṃ devastatraivāntaradhīyata
1,25.102
ततः प्रभृति लोकेषु लिङ्गार्चा सुप्रतिष्ठिता ।
लिङ्ग तल्लयनाद् ब्रह्मन् ब्रह्मणः परमं वपुः
tataḥ prabhṛti lokeṣu liṅgārcā supratiṣṭhitā |
liṅga tallayanād brahman brahmaṇaḥ paramaṃ vapuḥ
1,25.103
एतल्लिङ्गस्य माहात्म्यं भाषितं ते मयानघ ।
एतद् बुध्यन्ति योगज्ञा न देवा न च दानवाः
etalliṅgasya māhātmyaṃ bhāṣitaṃ te mayānagha |
etad budhyanti yogajñā na devā na ca dānavāḥ
1,25.104
एतद्धि परमं ज्ञानमव्यक्तं शिवसंज्ञितम् ।
येन सूक्ष्ममचिन्त्यं तत् पश्यन्ति ज्ञान वक्षुषः
etaddhi paramaṃ jñānamavyaktaṃ śivasaṃjñitam |
yena sūkṣmamacintyaṃ tat paśyanti jñāna vakṣuṣaḥ
1,25.105
तस्मै भगवते नित्यं नमस्कारं प्रकुर्महे ।
महादेवाय रुद्राय देवदेवाय लिङ्गिने
tasmai bhagavate nityaṃ namaskāraṃ prakurmahe |
mahādevāya rudrāya devadevāya liṅgine
1,25.106
नमो वेदरहस्याय नीलकण्ठाय वै नमः ।
विभीषणाय शान्ताय स्थाणवे हेतवे नमः
namo vedarahasyāya nīlakaṇṭhāya vai namaḥ |
vibhīṣaṇāya śāntāya sthāṇave hetave namaḥ
1,25.107
ब्रह्मणे वामदेवाय त्रिनेत्राय महीयसे ।
शङ्कराय महेशाय गिरीशाय शिवाय च
brahmaṇe vāmadevāya trinetrāya mahīyase |
śaṅkarāya maheśāya girīśāya śivāya ca
1,25.108
नमः कुरुष्व सततं ध्यायस्व मनसा हरम् ।
संसारसागरादस्मादचिरादुत्तरिष्यसि
namaḥ kuruṣva satataṃ dhyāyasva manasā haram |
saṃsārasāgarādasmādacirāduttariṣyasi
1,25.109
एवं स वासुदेवेन व्याहृतो मुनिपुङ्गवः ।
जगाम मनसा देवमीशानं विश्वतोमुखम्
evaṃ sa vāsudevena vyāhṛto munipuṅgavaḥ |
jagāma manasā devamīśānaṃ viśvatomukham
1,25.110
प्रणम्य शिरसा कृष्णमनुज्ञातो महामुनिः ।
जगाम चेप्सितं देशं देवदेवस्य शूलिनः
praṇamya śirasā kṛṣṇamanujñāto mahāmuniḥ |
jagāma cepsitaṃ deśaṃ devadevasya śūlinaḥ
1,25.111
य इमं श्रावयेन्नित्यं लिङ्गाध्यायमनुत्तमम् ।
शृणुयाद् वा पठेद् वापि सर्वपापैः प्रमुच्यते
ya imaṃ śrāvayennityaṃ liṅgādhyāyamanuttamam |
śṛṇuyād vā paṭhed vāpi sarvapāpaiḥ pramucyate
1,25.112
श्रुत्वा सकृदपि ह्येतत् तपश्चरणमुत्तमम् ।
वासुदेवस्य विप्रेन्द्राः पापं मुञ्चिति मानवः
śrutvā sakṛdapi hyetat tapaścaraṇamuttamam |
vāsudevasya viprendrāḥ pāpaṃ muñciti mānavaḥ
1,25.113
जपेद् वाहरहर्नित्यं ब्रह्मलोके महीयते ।
एवमाह महायोगी कृष्णद्वैपायनः प्रभुः
japed vāharaharnityaṃ brahmaloke mahīyate |
evamāha mahāyogī kṛṣṇadvaipāyanaḥ prabhuḥ
Chapter 1.26
1,26.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे पञ्चविंशो ऽध्यायः सूत उवाच ततो लब्धवरः कृष्णो जाम्बवत्यां महेश्वरात् ।
अजीजनन्महात्मानं साम्बमात्मजमुत्तमम्
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge pañcaviṃśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca tato labdhavaraḥ kṛṣṇo jāmbavatyāṃ maheśvarāt |
ajījananmahātmānaṃ sāmbamātmajamuttamam
1,26.2
प्रद्युम्नस्याप्यभूत् पुत्रो ह्यनिरुद्धो महाबलः ।
तावुभौ गुणसंपन्नौ कृष्णस्यैवापरे तनू
pradyumnasyāpyabhūt putro hyaniruddho mahābalaḥ |
tāvubhau guṇasaṃpannau kṛṣṇasyaivāpare tanū
1,26.3
हत्वा च कंसं नरकमन्यांश्च शतशो ऽसुरान् ।
विजित्य लीलया शक्रं जित्वा बाणं महासुरम्
hatvā ca kaṃsaṃ narakamanyāṃśca śataśo 'surān |
vijitya līlayā śakraṃ jitvā bāṇaṃ mahāsuram
1,26.4
स्थापयित्वा जगत् कृत्स्नं लोके धर्मांश्च शाश्वतान् ।
चक्रे नारायणो गन्तुं स्वस्थानं बुद्धिमुत्तमाम्
sthāpayitvā jagat kṛtsnaṃ loke dharmāṃśca śāśvatān |
cakre nārāyaṇo gantuṃ svasthānaṃ buddhimuttamām
1,26.5
एतस्मिन्नन्तरे विप्रा भृग्वाद्याः कृष्णमीश्वरम् ।
आजग्मुर्द्वारकां द्रष्टुं कृतकार्यं सनातनम्
etasminnantare viprā bhṛgvādyāḥ kṛṣṇamīśvaram |
ājagmurdvārakāṃ draṣṭuṃ kṛtakāryaṃ sanātanam
1,26.6
स तानुवाच विश्वात्मा प्रणिपत्याभिपूज्य च ।
आसनेषूपविष्टान् वै सह रामेण धीमता
sa tānuvāca viśvātmā praṇipatyābhipūjya ca |
āsaneṣūpaviṣṭān vai saha rāmeṇa dhīmatā
1,26.7
गमिष्ये तत् परं स्थानं स्वकीयं विष्णुसंज्ञितम् ।
कृतानि सर्वकार्याणि प्रसीदध्वं मुनीश्वराः
gamiṣye tat paraṃ sthānaṃ svakīyaṃ viṣṇusaṃjñitam |
kṛtāni sarvakāryāṇi prasīdadhvaṃ munīśvarāḥ
1,26.8
इदं कलियुगं घोरं संप्राप्तमधुनाशुभम् ।
भविष्यन्ति जनाः सर्वे ह्यस्मिन् पापानुवर्तिनः
idaṃ kaliyugaṃ ghoraṃ saṃprāptamadhunāśubham |
bhaviṣyanti janāḥ sarve hyasmin pāpānuvartinaḥ
1,26.9
प्रवर्तयध्वं मज्ज्ञानं ब्राह्मणानां हितावहम् ।
येनेमे कलिजैः पापैर्मुच्यन्ते हि द्विजोत्तमाः
pravartayadhvaṃ majjñānaṃ brāhmaṇānāṃ hitāvaham |
yeneme kalijaiḥ pāpairmucyante hi dvijottamāḥ
1,26.10
ये मां जनाः संस्मरन्ति कलौ सकृदपि प्रभुम् ।
तेषां नश्यतु तत् पापं भक्तानां पुरुषोत्तमे
ye māṃ janāḥ saṃsmaranti kalau sakṛdapi prabhum |
teṣāṃ naśyatu tat pāpaṃ bhaktānāṃ puruṣottame
1,26.11
येरऽचयिष्यन्तिमां भक्त्या नित्यं कलियुगे द्विजाः ।
विधाना वेददृष्टेन ते गमिष्यन्ति तत् पदम्
yer'cayiṣyantimāṃ bhaktyā nityaṃ kaliyuge dvijāḥ |
vidhānā vedadṛṣṭena te gamiṣyanti tat padam
1,26.12
ये ब्राह्मणा वंशजाता युष्माकं वै सहस्त्रशः ।
तेषां नारायणे भक्तिर्भविष्यति कलौ युगे
ye brāhmaṇā vaṃśajātā yuṣmākaṃ vai sahastraśaḥ |
teṣāṃ nārāyaṇe bhaktirbhaviṣyati kalau yuge
1,26.13
परात् परतरं यान्ति नारायणपरायणाः ।
न ते तत्र गमिष्यन्ति ये द्विषन्ति महेश्वरम्
parāt parataraṃ yānti nārāyaṇaparāyaṇāḥ |
na te tatra gamiṣyanti ye dviṣanti maheśvaram
1,26.14
ध्यानं होमं तपस्तप्तं ज्ञानं यज्ञादिको विधिः ।
तेषां विनश्यति क्षिप्रं ये निन्दन्ति पिनाकिनम्
dhyānaṃ homaṃ tapastaptaṃ jñānaṃ yajñādiko vidhiḥ |
teṣāṃ vinaśyati kṣipraṃ ye nindanti pinākinam
1,26.15
यो मां समाश्रयेन्नित्यमेकान्तं भावमाश्रितः ।
विनिन्द्य देवमीशानं स याति नरकायुतम्
yo māṃ samāśrayennityamekāntaṃ bhāvamāśritaḥ |
vinindya devamīśānaṃ sa yāti narakāyutam
1,26.16
तस्मात् सा परिहर्तव्या निन्दा पशुपतौ द्विजाः ।
कर्मणा मनसा वाचा तद्भक्तेष्वपि यत्नतः
tasmāt sā parihartavyā nindā paśupatau dvijāḥ |
karmaṇā manasā vācā tadbhakteṣvapi yatnataḥ
1,26.17
ये तु दक्षाध्वरे शप्ता दधीयेन द्विजोत्तमाः ।
भविष्यन्ति कलौ भक्तैः परिहार्याः प्रयत्नतः
ye tu dakṣādhvare śaptā dadhīyena dvijottamāḥ |
bhaviṣyanti kalau bhaktaiḥ parihāryāḥ prayatnataḥ
1,26.18
द्विषन्तो देवमीशानं युष्माकं वंशसंभवाः ।
शप्ताश्च गौतमेनोर्व्यां न संभाष्या द्विजोत्तमैः
dviṣanto devamīśānaṃ yuṣmākaṃ vaṃśasaṃbhavāḥ |
śaptāśca gautamenorvyāṃ na saṃbhāṣyā dvijottamaiḥ
1,26.19
इत्येवमुक्ताः कृष्णेन सर्व एव महर्षयः ।
ओमित्युक्त्वा ययुस्तूर्णंस्वानि स्थानानि सत्तमाः
ityevamuktāḥ kṛṣṇena sarva eva maharṣayaḥ |
omityuktvā yayustūrṇaṃsvāni sthānāni sattamāḥ
1,26.20
ततो नारायणः कृष्णो लीलयैव जगन्मयः ।
संहृत्य स्वकुलं सर्वं ययौ तत् परमं पदम्
tato nārāyaṇaḥ kṛṣṇo līlayaiva jaganmayaḥ |
saṃhṛtya svakulaṃ sarvaṃ yayau tat paramaṃ padam
1,26.21
इत्येष वः समासेन राज्ञां वंशो ऽनुकीर्तितः ।
न शक्यो विस्तराद् वक्तुं किं भूयः श्रोतुमिच्छथ
ityeṣa vaḥ samāsena rājñāṃ vaṃśo 'nukīrtitaḥ |
na śakyo vistarād vaktuṃ kiṃ bhūyaḥ śrotumicchatha
1,26.22
यः पठेच्छृणुयाद् वापि वंशानां कथनं शुभम् ।
सर्वपापविनिर्मुक्तः स्वर्गलोके महीयते
yaḥ paṭhecchṛṇuyād vāpi vaṃśānāṃ kathanaṃ śubham |
sarvapāpavinirmuktaḥ svargaloke mahīyate
Chapter 1.27
1,27.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे षड्विंशो ऽध्यायः ऋषय ऊचुः कृतं त्रेता द्वापरं च कलिश्चेति चतुर्युगम् ।
एषां स्वभावं सूताद्य कथयस्व समासतः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge ṣaḍviṃśo 'dhyāyaḥ ṛṣaya ūcuḥ kṛtaṃ tretā dvāparaṃ ca kaliśceti caturyugam |
eṣāṃ svabhāvaṃ sūtādya kathayasva samāsataḥ
1,27.2
सूत उवाच गते नारायणे कृष्णे स्वमेव परमं पदम् ।
पार्थः परमधर्मात्मा पाण्डवः शत्रुतापनः
sūta uvāca gate nārāyaṇe kṛṣṇe svameva paramaṃ padam |
pārthaḥ paramadharmātmā pāṇḍavaḥ śatrutāpanaḥ
1,27.3
कृत्वा चेवोत्तरविधिं शोकेन महतावृतः ।
अपश्यत् पथि गच्छन्तं कृष्णद्वैपायनं मुनिम्
kṛtvā cevottaravidhiṃ śokena mahatāvṛtaḥ |
apaśyat pathi gacchantaṃ kṛṣṇadvaipāyanaṃ munim
1,27.4
शिष्यैः प्रशिष्यैरभितः संवृतं ब्रह्मवादिनम् ।
पपात दण्डवद् भूमौ त्यक्त्वा शोकं तदारऽजुनः
śiṣyaiḥ praśiṣyairabhitaḥ saṃvṛtaṃ brahmavādinam |
papāta daṇḍavad bhūmau tyaktvā śokaṃ tadār'junaḥ
1,27.5
उवाच परमप्रीतः कस्माद् देशान्महामुने ।
इदानीं गच्छसि क्षिप्रं कं वा देशं प्रति प्रभो
uvāca paramaprītaḥ kasmād deśānmahāmune |
idānīṃ gacchasi kṣipraṃ kaṃ vā deśaṃ prati prabho
1,27.6
संदर्शनाद् वै भवतः शोको मे विपुलो गतः ।
इदानीं मम यत् कार्यं ब्रूहि पद्मदलेक्षण
saṃdarśanād vai bhavataḥ śoko me vipulo gataḥ |
idānīṃ mama yat kāryaṃ brūhi padmadalekṣaṇa
1,27.7
तमुवाच महायोगी कृष्णद्वैपायनः स्वयम् ।
उपविश्य नदीतिरे शिष्यैः परिवृतो मुनिः
tamuvāca mahāyogī kṛṣṇadvaipāyanaḥ svayam |
upaviśya nadītire śiṣyaiḥ parivṛto muniḥ
1,27.8
इदं कलियुगं घोरं संप्राप्तं पाण्डुनन्दन ।
ततो गच्छामि देवस्य वाराणसीं महापुरीम्
idaṃ kaliyugaṃ ghoraṃ saṃprāptaṃ pāṇḍunandana |
tato gacchāmi devasya vārāṇasīṃ mahāpurīm
1,27.9
अस्मिन् कलियुगे घोरे लोकाः पापानुवर्तिनः ।
भविष्यन्ति महापापा वर्णाश्रमविवर्जिताः
asmin kaliyuge ghore lokāḥ pāpānuvartinaḥ |
bhaviṣyanti mahāpāpā varṇāśramavivarjitāḥ
1,27.10
नान्यत् पश्यामि जन्तूनांमुक्त्वा वाराणसीं पुरीम् ।
सर्वपापप्रशमनं प्रायश्चित्तं कलौ युगे
nānyat paśyāmi jantūnāṃmuktvā vārāṇasīṃ purīm |
sarvapāpapraśamanaṃ prāyaścittaṃ kalau yuge
1,27.11
कृतं त्रेता द्वापरं च सर्वेष्वेतेषु वै नराः ।
भविष्यन्ति महात्मानो धार्मिकाः सत्यवादिनः
kṛtaṃ tretā dvāparaṃ ca sarveṣveteṣu vai narāḥ |
bhaviṣyanti mahātmāno dhārmikāḥ satyavādinaḥ
1,27.12
त्वं हि लोकेषु विख्यातो धृतिमाञ् जनवत्सलः ।
पालयाद्य परं धर्मं स्वकीयं मुच्यसे भयात्
tvaṃ hi lokeṣu vikhyāto dhṛtimāñ janavatsalaḥ |
pālayādya paraṃ dharmaṃ svakīyaṃ mucyase bhayāt
1,27.13
एवमुक्तो भगवता पार्थः परपुरञ्जयः ।
पृष्टवान् प्रणिपत्यासौ युगधर्मान् द्विजोत्तमाः
evamukto bhagavatā pārthaḥ parapurañjayaḥ |
pṛṣṭavān praṇipatyāsau yugadharmān dvijottamāḥ
1,27.14
तस्मै प्रोवाच सकलं मुनिः सत्यवतीसुतः ।
प्रणम्य देवमीशानं युगधर्मान् सनातनान्
tasmai provāca sakalaṃ muniḥ satyavatīsutaḥ |
praṇamya devamīśānaṃ yugadharmān sanātanān
1,27.15
वक्ष्यामि ते समासेन युगधर्मान् नरेश्वर ।
न शक्यते मया पार्थ विस्तरेणाभिभाषितुम्
vakṣyāmi te samāsena yugadharmān nareśvara |
na śakyate mayā pārtha vistareṇābhibhāṣitum
1,27.16
आद्यं कृतयुगं प्रोक्तं ततस्त्रेतायुगं बुधैः ।
तृतीयं द्वापरं पार्थ चतुर्थं कलिरुच्यते
ādyaṃ kṛtayugaṃ proktaṃ tatastretāyugaṃ budhaiḥ |
tṛtīyaṃ dvāparaṃ pārtha caturthaṃ kalirucyate
1,27.17
ध्यानं परं कृतयुगे त्रेतायां ज्ञानमुच्यते ।
द्वापरे यज्ञमेवाहुर्दानमेव कलौ युगे
dhyānaṃ paraṃ kṛtayuge tretāyāṃ jñānamucyate |
dvāpare yajñamevāhurdānameva kalau yuge
1,27.18
ब्रह्मा कृतयुगे देवस्त्रेतायां भगवान् रविः ।
द्वापरे दैवतं विष्णुः कलौ रुद्रो महेश्वरः
brahmā kṛtayuge devastretāyāṃ bhagavān raviḥ |
dvāpare daivataṃ viṣṇuḥ kalau rudro maheśvaraḥ
1,27.19
ब्रह्मा विष्णुस्तथा सूर्यः सर्व एव कलिष्वपि ।
पूज्यते भगवान् रुद्रश्चतुर्ष्वपि पिनाकधृक्
brahmā viṣṇustathā sūryaḥ sarva eva kaliṣvapi |
pūjyate bhagavān rudraścaturṣvapi pinākadhṛk
1,27.20
आद्ये कृतयुगे धर्मश्चतुष्पादः सनातनः ।
त्रेतायुगे त्रिपादः स्याद् द्विपादो द्वापरे स्थितः ।
त्रिपादहीनस्तिष्ये तु सत्तामात्रेण तिष्ठति
ādye kṛtayuge dharmaścatuṣpādaḥ sanātanaḥ |
tretāyuge tripādaḥ syād dvipādo dvāpare sthitaḥ |
tripādahīnastiṣye tu sattāmātreṇa tiṣṭhati
1,27.21
कृते तु मिथुनोत्पत्तिर्वृत्तिः साक्षाद् रसोल्लसा ।
प्रजास्तृप्ताः सदा सर्वाः सदानन्दाश्च भोगिनः
kṛte tu mithunotpattirvṛttiḥ sākṣād rasollasā |
prajāstṛptāḥ sadā sarvāḥ sadānandāśca bhoginaḥ
1,27.22
अधमोत्तमत्वं नास्त्यासां निर्विशेषाः पुरञ्जय ।
तुल्यमायुः सुखं रूपं तासां तस्मिन् कृते युगे
adhamottamatvaṃ nāstyāsāṃ nirviśeṣāḥ purañjaya |
tulyamāyuḥ sukhaṃ rūpaṃ tāsāṃ tasmin kṛte yuge
1,27.23
विशोकाः सत्त्वबहुला एकान्तबहुलास्तथा ।
ध्याननिष्ठास्तपोनिष्ठा महादेवपरायणाः
viśokāḥ sattvabahulā ekāntabahulāstathā |
dhyānaniṣṭhāstaponiṣṭhā mahādevaparāyaṇāḥ
1,27.24
ता वै निष्कामचारिण्यो नित्यं मुदितमानसाः ।
पर्वतोदधिवासिन्यो ह्यनिकेतः परन्तप
tā vai niṣkāmacāriṇyo nityaṃ muditamānasāḥ |
parvatodadhivāsinyo hyaniketaḥ parantapa
1,27.25
रसोल्लासा कालयोगात् त्रेताख्ये नश्यते ततः ।
तस्यां सिद्धौ प्रणष्टायामन्या सिद्धिरवर्तत
rasollāsā kālayogāt tretākhye naśyate tataḥ |
tasyāṃ siddhau praṇaṣṭāyāmanyā siddhiravartata
1,27.26
अपां सौक्ष्म्ये प्रतिहते तदा मेघात्मना तु वै ।
मेघेभ्यः स्तनयित्नुभ्यः प्रवृत्तं वृष्टिसर्जनम्
apāṃ saukṣmye pratihate tadā meghātmanā tu vai |
meghebhyaḥ stanayitnubhyaḥ pravṛttaṃ vṛṣṭisarjanam
1,27.27
सकृदेव तया वृष्ट्या संयुक्ते पृथिवीतले ।
प्रादुरासंस्तदा तासां वृक्षा वै गृहसंज्ञिताः
sakṛdeva tayā vṛṣṭyā saṃyukte pṛthivītale |
prādurāsaṃstadā tāsāṃ vṛkṣā vai gṛhasaṃjñitāḥ
1,27.28
सर्वप्रत्युपयोगस्तु तासां तेभ्यः प्रजायते ।
वर्तयन्ति स्म तेभ्यस्तास्त्रेतायुगमुखे प्रजाः
sarvapratyupayogastu tāsāṃ tebhyaḥ prajāyate |
vartayanti sma tebhyastāstretāyugamukhe prajāḥ
1,27.29
ततः कालेन महता तासामेव विपर्यतात् ।
रागलोभात्मको भावस्तदा ह्याकस्मिको ऽभवत्
tataḥ kālena mahatā tāsāmeva viparyatāt |
rāgalobhātmako bhāvastadā hyākasmiko 'bhavat
1,27.30
विपर्ययेण तासां तु तेन तत्कालभाविना ।
प्रणश्यन्ति ततः सर्वे वृक्षास्ते गृहसंज्ञिताः
viparyayeṇa tāsāṃ tu tena tatkālabhāvinā |
praṇaśyanti tataḥ sarve vṛkṣāste gṛhasaṃjñitāḥ
1,27.31
ततस्तेषु प्रनष्टेषु विभ्रान्ता मैथुनोद्भवाः ।
अभिध्यायन्ति तां सिद्धिं सत्याभिध्यायिनस्तदा
tatasteṣu pranaṣṭeṣu vibhrāntā maithunodbhavāḥ |
abhidhyāyanti tāṃ siddhiṃ satyābhidhyāyinastadā
1,27.32
प्रादुर्बभूवुस्तासां तु वृक्षास्ते गृहसंज्ञिताः ।
वस्त्राणि ते प्रसूयन्ते फलान्याभरणानि च
prādurbabhūvustāsāṃ tu vṛkṣāste gṛhasaṃjñitāḥ |
vastrāṇi te prasūyante phalānyābharaṇāni ca
1,27.33
तेष्वेव जायते तासां गन्धवर्णरसान्वितम् ।
अमाक्षिकं महावीर्यं पुटके पुटके मधु
teṣveva jāyate tāsāṃ gandhavarṇarasānvitam |
amākṣikaṃ mahāvīryaṃ puṭake puṭake madhu
1,27.34
तेन ता वर्तयन्ति स्म त्रेतायुगमुखे प्रिजाः ।
हृष्टपुष्टास्तया सिद्ध्या सर्वा वै विगतज्वराः
tena tā vartayanti sma tretāyugamukhe prijāḥ |
hṛṣṭapuṣṭāstayā siddhyā sarvā vai vigatajvarāḥ
1,27.35
ततः कालान्तरेणैव पुनर्लोभावृतास्तदा ।
वृक्षांस्तान् पर्यगृह्णन्त मधु चामाक्षिकं बलात्
tataḥ kālāntareṇaiva punarlobhāvṛtāstadā |
vṛkṣāṃstān paryagṛhṇanta madhu cāmākṣikaṃ balāt
1,27.36
तासां तेनापचारेण पुनर्लोभकृतेन वै ।
प्रणष्टामधुना सार्धं कल्पवृक्षाः क्वचित् क्वचित्
tāsāṃ tenāpacāreṇa punarlobhakṛtena vai |
praṇaṣṭāmadhunā sārdhaṃ kalpavṛkṣāḥ kvacit kvacit
1,27.37
शीतवर्षातपैस्तीव्रै स्ततस्ता दुः खिता भृशम् ।
द्वन्द्वैः संपीड्यमानास्तु चक्रुरावरणानि च
śītavarṣātapaistīvrai statastā duḥ khitā bhṛśam |
dvandvaiḥ saṃpīḍyamānāstu cakrurāvaraṇāni ca
1,27.38
कृत्वा द्वन्द्वप्रतीघातान् वार्तोपायमचिन्तयन् ।
नष्टेषु मधुना सार्धं कल्पवृक्षेषु वै तदा
kṛtvā dvandvapratīghātān vārtopāyamacintayan |
naṣṭeṣu madhunā sārdhaṃ kalpavṛkṣeṣu vai tadā
1,27.39
ततः प्रादुर्बभौ तासां सिद्धिस्त्रेतायुगे पुनः ।
वार्तायाः साधिका ह्यन्या वृष्टिस्तासां निकामतः
tataḥ prādurbabhau tāsāṃ siddhistretāyuge punaḥ |
vārtāyāḥ sādhikā hyanyā vṛṣṭistāsāṃ nikāmataḥ
1,27.40
तासां वृष्ट्यूदकानीह यानि निम्नैर्गतानि तु ।
अवहन् वृष्टिसंतत्या स्त्रोतः स्थानानि निम्नगाः
tāsāṃ vṛṣṭyūdakānīha yāni nimnairgatāni tu |
avahan vṛṣṭisaṃtatyā strotaḥ sthānāni nimnagāḥ
1,27.41
ये पुनस्तदपां स्तोका आपन्नाः पृथिवीतले ।
अपां भूणेश्च संयोगादोषध्यस्तास्तदाभवन्
ye punastadapāṃ stokā āpannāḥ pṛthivītale |
apāṃ bhūṇeśca saṃyogādoṣadhyastāstadābhavan
1,27.42
अफालकृष्टाश्चानुप्ता ग्राम्यारण्याश्चतुर्दश ।
ऋतुपुष्पफलैश्चैव वृक्षगुल्माश्च जज्ञिरे
aphālakṛṣṭāścānuptā grāmyāraṇyāścaturdaśa |
ṛtupuṣpaphalaiścaiva vṛkṣagulmāśca jajñire
1,27.43
ततः प्रादुरभूत् तासां रागो लोभश्च सर्वशः ।
अवश्यं भाविनारऽथे न त्रेतायुगवशेन वै
tataḥ prādurabhūt tāsāṃ rāgo lobhaśca sarvaśaḥ |
avaśyaṃ bhāvinār'the na tretāyugavaśena vai
1,27.44
ततस्ताः पर्यगृह्णन्त नदीक्षेत्राणि पर्वतान् ।
वृक्षगुल्मौषधीश्चैव प्रसह्य तु यथाबलम्
tatastāḥ paryagṛhṇanta nadīkṣetrāṇi parvatān |
vṛkṣagulmauṣadhīścaiva prasahya tu yathābalam
1,27.45
विपर्ययेण तासां ता ओषध्यो विविशुर्महीम् ।
पितामहनियोगेन दुदोह पृथिवीं पृथुः
viparyayeṇa tāsāṃ tā oṣadhyo viviśurmahīm |
pitāmahaniyogena dudoha pṛthivīṃ pṛthuḥ
1,27.46
ततस्ता जगृहुः सर्वा अन्योन्यं क्रोधमूर्छिताः ।
वसुदारधनाद्यांस्तु बलात् कालबलेन तु
tatastā jagṛhuḥ sarvā anyonyaṃ krodhamūrchitāḥ |
vasudāradhanādyāṃstu balāt kālabalena tu
1,27.47
मर्यादायाः प्रतिष्ठार्थं ज्ञात्वैतद् भगवानजः ।
ससर्ज क्षत्रियान् ब्रह्मा ब्राह्मणानां हिताय च
maryādāyāḥ pratiṣṭhārthaṃ jñātvaitad bhagavānajaḥ |
sasarja kṣatriyān brahmā brāhmaṇānāṃ hitāya ca
1,27.48
वर्णाश्रमव्यवस्थां च त्रेतायां कृतवान् प्रभुः ।
यज्ञप्रवर्तनं चैव पशुहिंसाविवर्जितम्
varṇāśramavyavasthāṃ ca tretāyāṃ kṛtavān prabhuḥ |
yajñapravartanaṃ caiva paśuhiṃsāvivarjitam
1,27.49
द्वापरेष्वथ विद्यन्ते मतिभेदाः सदा नृणाम् ।
रागो लोभस्तथा युद्धं तत्त्वानामविनिश्चयः
dvāpareṣvatha vidyante matibhedāḥ sadā nṛṇām |
rāgo lobhastathā yuddhaṃ tattvānāmaviniścayaḥ
1,27.50
एको वेदश्चतुष्पादस्त्रेतास्विह विधीयते ।
वेदव्यासैश्चतुर्धा तु व्यस्यते द्वापरादिषु
eko vedaścatuṣpādastretāsviha vidhīyate |
vedavyāsaiścaturdhā tu vyasyate dvāparādiṣu
1,27.51
ऋषिपुत्रैः पुनर्भेदाद् भिद्यन्ते दृष्टिविभ्रमैः ।
मन्त्रब्राह्मणविन्यासैः स्वरवर्णविपर्ययैः
ṛṣiputraiḥ punarbhedād bhidyante dṛṣṭivibhramaiḥ |
mantrabrāhmaṇavinyāsaiḥ svaravarṇaviparyayaiḥ
1,27.52
संहिता ऋग्यजुः साम्नां संहन्यन्ते श्रुतर्षिभिः ।
सामान्याद् वैकृताच्चैवदृष्टिभेदैः क्वचित् क्वचित्
saṃhitā ṛgyajuḥ sāmnāṃ saṃhanyante śrutarṣibhiḥ |
sāmānyād vaikṛtāccaivadṛṣṭibhedaiḥ kvacit kvacit
1,27.53
ब्राह्मणं कल्पसूत्राणि मन्त्रप्रवचनानि च ।
इतिहासपुराणानि धर्मशास्त्राणि सुव्रत
brāhmaṇaṃ kalpasūtrāṇi mantrapravacanāni ca |
itihāsapurāṇāni dharmaśāstrāṇi suvrata
1,27.54
अवृष्टिर्मरणं चैव तथैव वायाध्युपद्रवाः ।
वाङ्मनः कायजैर्दुः सैर्निर्वेदो जायते नृणाम्
avṛṣṭirmaraṇaṃ caiva tathaiva vāyādhyupadravāḥ |
vāṅmanaḥ kāyajairduḥ sairnirvedo jāyate nṛṇām
1,27.55
निर्वेदाज्जायते तेषां दुः खमोक्षविचारणा ।
विचारणाच्च वैराग्यं वैराग्याद् दोषदर्शनम्
nirvedājjāyate teṣāṃ duḥ khamokṣavicāraṇā |
vicāraṇācca vairāgyaṃ vairāgyād doṣadarśanam
1,27.56
दोषाणां दर्शनाच्चैव द्वापरे ज्ञानसंभवः ।
एषा रजस्तमोयुक्ता वृत्तिर्वै द्वापरे स्मृता
doṣāṇāṃ darśanāccaiva dvāpare jñānasaṃbhavaḥ |
eṣā rajastamoyuktā vṛttirvai dvāpare smṛtā
1,27.57
आद्ये कृते तु धर्मो ऽस्ति स त्रेतायां प्रवर्तते ।
द्वापरे व्याकुलीभूत्वा प्रणश्यति कलौ युगे
ādye kṛte tu dharmo 'sti sa tretāyāṃ pravartate |
dvāpare vyākulībhūtvā praṇaśyati kalau yuge
Chapter 1.28
1,28.1
इती श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे सप्तविंशो ऽध्यायः व्यास उवाच तिष्ये मायामसूयां च वधं चैव तपस्विनाम् ।
साधयन्ति नरा नित्यं तमसा व्याकुलीकृताः
itī śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge saptaviṃśo 'dhyāyaḥ vyāsa uvāca tiṣye māyāmasūyāṃ ca vadhaṃ caiva tapasvinām |
sādhayanti narā nityaṃ tamasā vyākulīkṛtāḥ
1,28.2
कलौ प्रमारको रोगः सततं क्षुद् भयं तथा ।
अनावृष्टिभयं घोरं देशानां च विपर्ययः
kalau pramārako rogaḥ satataṃ kṣud bhayaṃ tathā |
anāvṛṣṭibhayaṃ ghoraṃ deśānāṃ ca viparyayaḥ
1,28.3
अधार्मिका अनाचारा महाकोपाल्पचेतसः ।
अनृतं वदन्ति ते लुब्धास्तिष्ये जाताः सुदुः प्रजाः
adhārmikā anācārā mahākopālpacetasaḥ |
anṛtaṃ vadanti te lubdhāstiṣye jātāḥ suduḥ prajāḥ
1,28.4
दुरिष्टैर्दुरधीतैश्च दुराचारैर्दुरागमैः ।
विप्राणां कर्मदोषैश्च प्रजानां जायते भयम्
duriṣṭairduradhītaiśca durācārairdurāgamaiḥ |
viprāṇāṃ karmadoṣaiśca prajānāṃ jāyate bhayam
1,28.5
नाधीयते कलौ वेदान् न यजन्ति द्विजातयः ।
यजन्त्यन्यायतो वेदान् पठन्ते चाल्पबुद्धयः
nādhīyate kalau vedān na yajanti dvijātayaḥ |
yajantyanyāyato vedān paṭhante cālpabuddhayaḥ
1,28.6
शूद्राणां मन्त्रयौनैश्च संबन्धो ब्राह्मणैः सह ।
भविष्यति कलौ तस्मिञ् शयनासनभोजनैः
śūdrāṇāṃ mantrayaunaiśca saṃbandho brāhmaṇaiḥ saha |
bhaviṣyati kalau tasmiñ śayanāsanabhojanaiḥ
1,28.7
राजानः सूद्रभूयिष्ठा ब्राह्मणान् बाधयन्ति च ।
भ्रूणहत्या वीरहत्या प्रजायेते नरेश्वर
rājānaḥ sūdrabhūyiṣṭhā brāhmaṇān bādhayanti ca |
bhrūṇahatyā vīrahatyā prajāyete nareśvara
1,28.8
स्नानं होमं जपं दानं देवतानां तथारऽचनम् ।
अन्यानि चैव कर्माणि न कुर्वन्ति द्विजातयः
snānaṃ homaṃ japaṃ dānaṃ devatānāṃ tathār'canam |
anyāni caiva karmāṇi na kurvanti dvijātayaḥ
1,28.9
विनिन्दन्ति महादेवं ब्राह्मणान् पुरुषोत्तमम् ।
आम्नायधर्मशास्त्राणि पुराणानि कलौ युगे
vinindanti mahādevaṃ brāhmaṇān puruṣottamam |
āmnāyadharmaśāstrāṇi purāṇāni kalau yuge
1,28.10
कुर्वन्त्यवेददृष्टानि कर्माणि विविधानि तु ।
स्वधर्मे ऽभिरुचिर्नैव ब्राह्मणानां प्रिजायते
kurvantyavedadṛṣṭāni karmāṇi vividhāni tu |
svadharme 'bhirucirnaiva brāhmaṇānāṃ prijāyate
1,28.11
कुशीलचर्याः पाषण्डैर्वृथारूपैः समावृताः ।
बहुयाचनको लोको भविष्यति परस्परम्
kuśīlacaryāḥ pāṣaṇḍairvṛthārūpaiḥ samāvṛtāḥ |
bahuyācanako loko bhaviṣyati parasparam
1,28.12
अट्टशूला जनपदाः शिवशूलाश्चतुष्पथाः ।
प्रमदाः केशशूलिन्यो भविष्यन्ति कलौ युगे
aṭṭaśūlā janapadāḥ śivaśūlāścatuṣpathāḥ |
pramadāḥ keśaśūlinyo bhaviṣyanti kalau yuge
1,28.13
शुक्लदन्ताजिनाख्याश्च मुण्डाः काषायवाससः ।
शूद्रा धर्मं चरिष्यन्ति युगान्ते समुपस्थिते
śukladantājinākhyāśca muṇḍāḥ kāṣāyavāsasaḥ |
śūdrā dharmaṃ cariṣyanti yugānte samupasthite
1,28.14
शस्यचौरा भविष्यन्ति तथा चैलाभिमर्षिणः ।
चौराश्चौरस्य हर्तारो हर्तुर्हर्ता तथापरः
śasyacaurā bhaviṣyanti tathā cailābhimarṣiṇaḥ |
caurāścaurasya hartāro harturhartā tathāparaḥ
1,28.15
दुः खप्रचुरताल्पायुर्देहोत्सादः सरोगता ।
अधर्माभिनिवेशित्वात् तमोवृत्तं कलौ स्मृतम्
duḥ khapracuratālpāyurdehotsādaḥ sarogatā |
adharmābhiniveśitvāt tamovṛttaṃ kalau smṛtam
1,28.16
काषायिणो ऽथ निर्ग्रन्थास्तथा कापालिकाश्च ये ।
वेदविक्रयिणश्चान्ये तीर्थविक्रयिणः परे
kāṣāyiṇo 'tha nirgranthāstathā kāpālikāśca ye |
vedavikrayiṇaścānye tīrthavikrayiṇaḥ pare
1,28.17
आसनस्थान् द्विजान् दृष्ट्वा न चलन्त्यल्पबुद्धयः ।
ताडयन्ति द्विजेन्द्रांश्च शूद्रा राजोपजीविनः
āsanasthān dvijān dṛṣṭvā na calantyalpabuddhayaḥ |
tāḍayanti dvijendrāṃśca śūdrā rājopajīvinaḥ
1,28.18
उच्चासनस्थाः शूद्रास्तु द्विजमध्ये परन्तप ।
ज्ञात्वा न हिंसते राजा कलौ कालबलेन तु
uccāsanasthāḥ śūdrāstu dvijamadhye parantapa |
jñātvā na hiṃsate rājā kalau kālabalena tu
1,28.19
पुष्पैश्च हसितैश्चैव तथान्यैर्मङ्गलैर्द्विजाः ।
शूद्रानभ्यर्चयन्त्यल्पश्रुतभग्यबलान्विताः
puṣpaiśca hasitaiścaiva tathānyairmaṅgalairdvijāḥ |
śūdrānabhyarcayantyalpaśrutabhagyabalānvitāḥ
1,28.20
न प्रेक्षन्ते ऽर्चितांश्चापि शूद्रा द्विजवरान् नृप ।
सेवावसरमालोक्य द्वारि तिष्ठन्ति च द्विजाः
na prekṣante 'rcitāṃścāpi śūdrā dvijavarān nṛpa |
sevāvasaramālokya dvāri tiṣṭhanti ca dvijāḥ
1,28.21
वाहनस्थान् समावृत्य शूद्राञ् शूद्रोपजीविनः ।
सेवन्ते ब्राह्मणास्तत्र स्तुवन्ति स्तुतिभिः कलौ
vāhanasthān samāvṛtya śūdrāñ śūdropajīvinaḥ |
sevante brāhmaṇāstatra stuvanti stutibhiḥ kalau
1,28.22
अध्यापयन्ति वै वेदाञ् शूद्राञ् शूद्रोपजीविनः ।
पठन्ति वैदिकान् मन्त्रान् नास्तिक्यं घोरमाश्रिताः
adhyāpayanti vai vedāñ śūdrāñ śūdropajīvinaḥ |
paṭhanti vaidikān mantrān nāstikyaṃ ghoramāśritāḥ
1,28.23
तपोयज्ञफलानां च विक्रेतारो द्विजोत्तमाः ।
यतयश्च भविष्यन्ति शतशो ऽथ सहस्त्रशः
tapoyajñaphalānāṃ ca vikretāro dvijottamāḥ |
yatayaśca bhaviṣyanti śataśo 'tha sahastraśaḥ
1,28.24
नाशयन्ति ह्यधीतानि नाधिगच्छन्ति चानघ ।
गायन्ति लौकिकैर्गानैर्दैवतानि नराधिप
nāśayanti hyadhītāni nādhigacchanti cānagha |
gāyanti laukikairgānairdaivatāni narādhipa
1,28.25
वामपाशुपताचारास्तथा वै पाञ्चरात्रिकाः ।
भविष्यन्ति कलौ तस्मिन् ब्राह्मणाः क्षत्रियास्तथा
vāmapāśupatācārāstathā vai pāñcarātrikāḥ |
bhaviṣyanti kalau tasmin brāhmaṇāḥ kṣatriyāstathā
1,28.26
ज्ञानकर्मण्युपरते लोके निष्क्रियतां गते ।
कीटमूषकसर्पाश्च धर्षयिष्यन्ति मानवान्
jñānakarmaṇyuparate loke niṣkriyatāṃ gate |
kīṭamūṣakasarpāśca dharṣayiṣyanti mānavān
1,28.27
कुर्वान्ति चावताराणि ब्राह्मणानां कुलेषु वै ।
दधीचशापनिर्दग्धाः पुरा दक्षाध्वरे द्विजाः
kurvānti cāvatārāṇi brāhmaṇānāṃ kuleṣu vai |
dadhīcaśāpanirdagdhāḥ purā dakṣādhvare dvijāḥ
1,28.28
निन्दन्ति च महादेवं तमसाविष्टचेतसः ।
वृथा धर्मं चरिष्यन्ति कलौ तस्मिन् युगान्तिके
nindanti ca mahādevaṃ tamasāviṣṭacetasaḥ |
vṛthā dharmaṃ cariṣyanti kalau tasmin yugāntike
1,28.29
ये चान्ये शापनिर्दग्धा गौतमस्य महात्मनः ।
सर्वे ते च भविष्यन्ति ब्राह्मणाद्याः स्वजातिषु
ye cānye śāpanirdagdhā gautamasya mahātmanaḥ |
sarve te ca bhaviṣyanti brāhmaṇādyāḥ svajātiṣu
1,28.30
विनिन्दन्ति हृषीकेशं ब्राह्मणान् ब्रह्मवादिनः ।
वेदबाह्यव्रताचारा दुराचारा वृथाश्रमाः
vinindanti hṛṣīkeśaṃ brāhmaṇān brahmavādinaḥ |
vedabāhyavratācārā durācārā vṛthāśramāḥ
1,28.31
मोहयन्ति जनान् सर्वान् दर्शयित्वा फलानि च ।
तमसाविष्टमनसो वैडालवृत्तिकाधमाः
mohayanti janān sarvān darśayitvā phalāni ca |
tamasāviṣṭamanaso vaiḍālavṛttikādhamāḥ
1,28.32
कलौ रुद्रो महादेवो लोकानामीश्वरः परः ।
न देवता भवेन्नृणां देवतानां च दैवतम्
kalau rudro mahādevo lokānāmīśvaraḥ paraḥ |
na devatā bhavennṛṇāṃ devatānāṃ ca daivatam
1,28.33
करिष्यत्यवताराणि शङ्करो नीललोहितः ।
श्रौतस्मार्तप्रतिष्ठार्थं भक्तानां हितकाम्यया
kariṣyatyavatārāṇi śaṅkaro nīlalohitaḥ |
śrautasmārtapratiṣṭhārthaṃ bhaktānāṃ hitakāmyayā
1,28.34
उपदेक्ष्यति तज्ज्ञानं शिष्याणां ब्रह्मसंज्ञितम् ।
सर्ववेदान्तसारं हि धर्मान् वेदनिदर्शितान्
upadekṣyati tajjñānaṃ śiṣyāṇāṃ brahmasaṃjñitam |
sarvavedāntasāraṃ hi dharmān vedanidarśitān
1,28.35
ये तं विप्रा निषेवन्ते येन केनोपचारतः ।
विजित्यकलिजान् दोषान् यान्ति ते परमं पदम्
ye taṃ viprā niṣevante yena kenopacārataḥ |
vijityakalijān doṣān yānti te paramaṃ padam
1,28.36
अनायासेन सुमहत् पुण्यमाप्नोति मानवः ।
अनेकदोषदुष्टस्य कलेरेष महान् गुणः
anāyāsena sumahat puṇyamāpnoti mānavaḥ |
anekadoṣaduṣṭasya kalereṣa mahān guṇaḥ
1,28.37
तस्मात् सर्वप्रयत्नेन प्राप्य माहेश्वरं युगम् ।
विशेषाद् ब्राह्मणो रुद्रमीशानं शरणं व्रजेत्
tasmāt sarvaprayatnena prāpya māheśvaraṃ yugam |
viśeṣād brāhmaṇo rudramīśānaṃ śaraṇaṃ vrajet
1,28.38
ये नमन्ति विरूपाक्षमीशानं कृत्तिवाससम् ।
प्रसन्नचेतसो रुद्रं ते यान्ति परमं पदम्
ye namanti virūpākṣamīśānaṃ kṛttivāsasam |
prasannacetaso rudraṃ te yānti paramaṃ padam
1,28.39
यथा रुद्रनमस्कारः सर्वकर्मफलो ध्रुवम् ।
अन्यदेवनमस्कारान्न तत्फलमवाप्नुयात्
yathā rudranamaskāraḥ sarvakarmaphalo dhruvam |
anyadevanamaskārānna tatphalamavāpnuyāt
1,28.40
एवंविधे कलियुगे दोषाणामेकशोधनम् ।
महादेवनमस्कारो ध्यानं दानमिति श्रुतिः
evaṃvidhe kaliyuge doṣāṇāmekaśodhanam |
mahādevanamaskāro dhyānaṃ dānamiti śrutiḥ
1,28.41
तस्मादनीश्वरानन्यान् त्यक्त्वा देवं महेश्वरम् ।
समाश्रयेद् विरूपाक्षं यदीच्छेत् परमं पदम्
tasmādanīśvarānanyān tyaktvā devaṃ maheśvaram |
samāśrayed virūpākṣaṃ yadīcchet paramaṃ padam
1,28.42
नार्चयन्तीह ये रुद्रं शिवं त्रिदशवन्दितम् ।
तेषां दानं तपो यज्ञो वृथा जीवितमेव च
nārcayantīha ye rudraṃ śivaṃ tridaśavanditam |
teṣāṃ dānaṃ tapo yajño vṛthā jīvitameva ca
1,28.43
नमो रुद्राय महते देवदेवाय शूलिने ।
त्र्यम्बकाय त्रिनेत्राय योगिनां गुरवे नमः
namo rudrāya mahate devadevāya śūline |
tryambakāya trinetrāya yogināṃ gurave namaḥ
1,28.44
नमो ऽस्तु वामदेवाय महादेवाय वेधसे ।
शंभवे स्थाणवे नित्यं शिवाय परमेष्ठिने ।
नमः शोमाय रुद्राय महाग्रासाय हेतवे
namo 'stu vāmadevāya mahādevāya vedhase |
śaṃbhave sthāṇave nityaṃ śivāya parameṣṭhine |
namaḥ śomāya rudrāya mahāgrāsāya hetave
1,28.45
प्रपद्ये ऽहं विरूपाक्षं शरण्यं ब्रह्मचारिणम् ।
महादेवं महायोगमीशानं चाम्बिकापतिम्
prapadye 'haṃ virūpākṣaṃ śaraṇyaṃ brahmacāriṇam |
mahādevaṃ mahāyogamīśānaṃ cāmbikāpatim
1,28.46
योगिनां योगदातारं योगमायासमावृतम् ।
योगिनां कुरुमाचार्यं योगिगम्यं पिनाकिनम्
yogināṃ yogadātāraṃ yogamāyāsamāvṛtam |
yogināṃ kurumācāryaṃ yogigamyaṃ pinākinam
1,28.47
संसारतारणं रुद्रं ब्रह्माणं ब्रह्मणो ऽधिपम् ।
शाश्वतं सर्वगं ब्रह्मण्यं ब्राह्मणप्रियम्
saṃsāratāraṇaṃ rudraṃ brahmāṇaṃ brahmaṇo 'dhipam |
śāśvataṃ sarvagaṃ brahmaṇyaṃ brāhmaṇapriyam
1,28.48
कपर्दिनं कालमूर्तिममूर्ति परमेश्वरम् ।
एकमूर्ति महामूर्ति वेदवेद्यं दिवस्पतिम्
kapardinaṃ kālamūrtimamūrti parameśvaram |
ekamūrti mahāmūrti vedavedyaṃ divaspatim
1,28.49
नीलकण्ठं विश्वमूर्ति व्यापिनं विश्वरेतसम् ।
कालाग्निं कालदहनं कामदं कामनाशनम्
nīlakaṇṭhaṃ viśvamūrti vyāpinaṃ viśvaretasam |
kālāgniṃ kāladahanaṃ kāmadaṃ kāmanāśanam
1,28.50
नमस्ये गिरिशं देवं चन्द्रावयवभूषणम् ।
विलोहितं लेलिहानमाहित्यं परमेष्ठिनम् ।
उग्रं पशुपतिं भीमं भास्करं तमसः परम्
namasye giriśaṃ devaṃ candrāvayavabhūṣaṇam |
vilohitaṃ lelihānamāhityaṃ parameṣṭhinam |
ugraṃ paśupatiṃ bhīmaṃ bhāskaraṃ tamasaḥ param
1,28.51
इत्येतल्लक्षणं प्रोक्तं युगानां वै समासतः ।
अतीतानागतानां वै यावन्मन्वन्तरक्षयः
ityetallakṣaṇaṃ proktaṃ yugānāṃ vai samāsataḥ |
atītānāgatānāṃ vai yāvanmanvantarakṣayaḥ
1,28.52
मन्वन्तरेण चैकेन सर्वाण्येवान्तराणि वै ।
व्याख्यातानि न संदेहः कल्पः कल्पेन चैव हि
manvantareṇa caikena sarvāṇyevāntarāṇi vai |
vyākhyātāni na saṃdehaḥ kalpaḥ kalpena caiva hi
1,28.53
मन्वन्तरेषु सर्वेषु अतीतानागतेषु वै ।
तुल्याभिमानिनः सर्वे नामरूपैर्भवन्त्युत
manvantareṣu sarveṣu atītānāgateṣu vai |
tulyābhimāninaḥ sarve nāmarūpairbhavantyuta
1,28.54
एवमुक्तो भगवता किरीटी श्वेतवाहनः ।
बभार परमां भक्तिमीशाने ऽव्यभिचारिणीम्
evamukto bhagavatā kirīṭī śvetavāhanaḥ |
babhāra paramāṃ bhaktimīśāne 'vyabhicāriṇīm
1,28.55
नमश्चकार तमृषिं कृष्णद्वैपायनं प्रभुम् ।
सर्वज्ञं सर्वकर्तारं स्क्षाद् विष्णुं व्यवस्थितम्
namaścakāra tamṛṣiṃ kṛṣṇadvaipāyanaṃ prabhum |
sarvajñaṃ sarvakartāraṃ skṣād viṣṇuṃ vyavasthitam
1,28.56
तमुवाच पुनर्व्यासः पाथं परपुरञ्जयम् ।
कराभ्यां सुशुभाभ्यां च संस्पृश्य प्रणतं मुनिः
tamuvāca punarvyāsaḥ pāthaṃ parapurañjayam |
karābhyāṃ suśubhābhyāṃ ca saṃspṛśya praṇataṃ muniḥ
1,28.57
धन्यो ऽस्यनुगृहीतो ऽसि त्वादृशो ऽन्यो न विद्यते ।
त्रैलोक्ये शङ्करे नूनं भक्तः परपुरञ्जय
dhanyo 'syanugṛhīto 'si tvādṛśo 'nyo na vidyate |
trailokye śaṅkare nūnaṃ bhaktaḥ parapurañjaya
1,28.58
दृष्टवानसि तं देवं विश्वाक्षं विश्वतोमुखम् ।
प्रत्यक्षमेव सर्वेशं रुद्रं सर्वजगद्गुरुम्
dṛṣṭavānasi taṃ devaṃ viśvākṣaṃ viśvatomukham |
pratyakṣameva sarveśaṃ rudraṃ sarvajagadgurum
1,28.59
ज्ञानं तदैश्वरं दिव्यं यथावद् विदितं त्वया ।
स्वयमेव हृषीकेशः प्रीत्योवाच सनातनः
jñānaṃ tadaiśvaraṃ divyaṃ yathāvad viditaṃ tvayā |
svayameva hṛṣīkeśaḥ prītyovāca sanātanaḥ
1,28.60
गच्छ गच्छ स्वकं स्थानं न शोकं कर्तुमर्हसि ।
व्रजस्व परया भक्त्या शरण्यं शरणं शिवम्
gaccha gaccha svakaṃ sthānaṃ na śokaṃ kartumarhasi |
vrajasva parayā bhaktyā śaraṇyaṃ śaraṇaṃ śivam
1,28.61
एवमुक्त्वा स भगवाननुगृह्यार्जुनं प्रभुः ।
जगाम शङ्करपुरीं समाराधयितुं भवम्
evamuktvā sa bhagavānanugṛhyārjunaṃ prabhuḥ |
jagāma śaṅkarapurīṃ samārādhayituṃ bhavam
1,28.62
पाण्डवेयो ऽपि तद् वाक्यात् संप्राप्य शरणं शिवम् ।
संत्यज्य सर्वकर्माणि तद्भक्तिपरमो ऽभवत्
pāṇḍaveyo 'pi tad vākyāt saṃprāpya śaraṇaṃ śivam |
saṃtyajya sarvakarmāṇi tadbhaktiparamo 'bhavat
1,28.63
नार्जुनेन समः शंभोर्भक्त्या भूतो भविष्यति ।
मुक्त्वा सत्यवतीसूनुं कृष्णं वा देवकीसुतम्
nārjunena samaḥ śaṃbhorbhaktyā bhūto bhaviṣyati |
muktvā satyavatīsūnuṃ kṛṣṇaṃ vā devakīsutam
1,28.64
तस्मै भगवते नित्यं नमः सत्याय धीमते ।
पाराशर्याय मुनये व्यासायामिततेजसे
tasmai bhagavate nityaṃ namaḥ satyāya dhīmate |
pārāśaryāya munaye vyāsāyāmitatejase
1,28.65
कृष्णद्वैपायनः साक्षाद् विष्णुरेव सनातनः ।
को ह्यन्यस्तत्त्वतो रुद्रं वेत्ति तं परमेश्वरम्
kṛṣṇadvaipāyanaḥ sākṣād viṣṇureva sanātanaḥ |
ko hyanyastattvato rudraṃ vetti taṃ parameśvaram
1,28.66
नमः कुरुध्वं तमृषिं कृष्णं सत्यवतीसुतम् ।
पाराशर्यं महात्मानं योगिनं विष्णुमव्ययम्
namaḥ kurudhvaṃ tamṛṣiṃ kṛṣṇaṃ satyavatīsutam |
pārāśaryaṃ mahātmānaṃ yoginaṃ viṣṇumavyayam
1,28.67
एवमुक्तास्तु मुनयः सर्व एव समीहिताः ।
प्रेणेमुस्तं महात्मानं व्यासं सत्यवतीसुतम्
evamuktāstu munayaḥ sarva eva samīhitāḥ |
preṇemustaṃ mahātmānaṃ vyāsaṃ satyavatīsutam
Chapter 1.29
1,29.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे अष्टाविंशो ऽध्यायः ऋषय ऊचुः प्राप्य वाराणसीं दिव्यां कृष्णद्वैपायनो मुनिः ।
किमकार्षोन्महाबुद्धिः श्रोतुं कौतूहलं हि नः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge aṣṭāviṃśo 'dhyāyaḥ ṛṣaya ūcuḥ prāpya vārāṇasīṃ divyāṃ kṛṣṇadvaipāyano muniḥ |
kimakārṣonmahābuddhiḥ śrotuṃ kautūhalaṃ hi naḥ
1,29.2
सूत उवाच प्राप्य वाराणसी दिव्यामुपस्पृश्य महामुनिः ।
पूजयामास जाह्नव्यां देवं विश्वेश्वरं शिवम्
sūta uvāca prāpya vārāṇasī divyāmupaspṛśya mahāmuniḥ |
pūjayāmāsa jāhnavyāṃ devaṃ viśveśvaraṃ śivam
1,29.3
तमागतं पुनिं दृष्ट्वा तत्र ये निवसन्ति वै ।
पूजयाञ्चक्रिरे व्यासं मुनयो मुनिपुङ्गवम्
tamāgataṃ puniṃ dṛṣṭvā tatra ye nivasanti vai |
pūjayāñcakrire vyāsaṃ munayo munipuṅgavam
1,29.4
पप्रच्छुः प्रणताः सर्वे कथाः पापविनाशनीः ।
महादेवाश्रयाः पुण्या मोक्षधर्मान् सनातनान्
papracchuḥ praṇatāḥ sarve kathāḥ pāpavināśanīḥ |
mahādevāśrayāḥ puṇyā mokṣadharmān sanātanān
1,29.5
स चापि कथयामास सर्वज्ञो भगवानृषिः ।
माहात्म्यं देवदेवस्य धर्मान् वेदनिदर्शितान्
sa cāpi kathayāmāsa sarvajño bhagavānṛṣiḥ |
māhātmyaṃ devadevasya dharmān vedanidarśitān
1,29.6
तेषां मध्ये मुनीन्द्राणां व्यासशिष्यो महामुनिः ।
पृष्टवान् जैमिनिर्व्यासं गूढमर्थं सनातनम्
teṣāṃ madhye munīndrāṇāṃ vyāsaśiṣyo mahāmuniḥ |
pṛṣṭavān jaiminirvyāsaṃ gūḍhamarthaṃ sanātanam
1,29.7
जैमिनिरुवाच भगवन् संशयं त्वेकं छेत्तुमर्हसि तत्त्वतः ।
न विद्यते ह्यविदितं भवता परमर्षिणा
jaiminiruvāca bhagavan saṃśayaṃ tvekaṃ chettumarhasi tattvataḥ |
na vidyate hyaviditaṃ bhavatā paramarṣiṇā
1,29.8
केचिद् ध्यानं प्रशंसन्ति धर्ममेवापरे जनाः ।
अन्ये सांख्यं तथा योगं तपस्त्वन्ये महर्षयः
kecid dhyānaṃ praśaṃsanti dharmamevāpare janāḥ |
anye sāṃkhyaṃ tathā yogaṃ tapastvanye maharṣayaḥ
1,29.9
ब्रह्मचर्यमथो मौनमन्ये प्राहर्महर्षयः ।
अहिंसां सत्यमप्यन्ये संन्यासमपरे विदुः
brahmacaryamatho maunamanye prāharmaharṣayaḥ |
ahiṃsāṃ satyamapyanye saṃnyāsamapare viduḥ
1,29.10
केचिद् दयां प्रशंसन्ति दानमध्ययनं तथा ।
तीर्थयात्रां तथा केचिदन्ये चेन्द्रियनिग्रहम्
kecid dayāṃ praśaṃsanti dānamadhyayanaṃ tathā |
tīrthayātrāṃ tathā kecidanye cendriyanigraham
1,29.11
किमेतेषां भवेज्ज्यायः प्रब्रूहि मुनिपुङ्गव ।
यदि वा विद्यते ऽप्यन्यद् गुह्यं तद्वक्तुमर्हसि
kimeteṣāṃ bhavejjyāyaḥ prabrūhi munipuṅgava |
yadi vā vidyate 'pyanyad guhyaṃ tadvaktumarhasi
1,29.12
श्रुत्वा स जैमिनेर्वाक्यं कृष्णद्वैपायनो मुनिः ।
प्राह गम्भीरया वाचा प्रणम्य वृषकेतनम्
śrutvā sa jaiminervākyaṃ kṛṣṇadvaipāyano muniḥ |
prāha gambhīrayā vācā praṇamya vṛṣaketanam
1,29.13
साधु साधु महाभाग यत्पृष्टं भवता मुने ।
वक्ष्ये गुह्यतमाद् गुह्यं श्रुण्वन्त्वन्ये महर्षयः
sādhu sādhu mahābhāga yatpṛṣṭaṃ bhavatā mune |
vakṣye guhyatamād guhyaṃ śruṇvantvanye maharṣayaḥ
1,29.14
ईश्वरेण पुरा प्रोक्तं ज्ञानमेतत् सनातनम् ।
गूढमप्राज्ञविद्विष्टं सेवितं सूक्ष्मदर्शिभिः
īśvareṇa purā proktaṃ jñānametat sanātanam |
gūḍhamaprājñavidviṣṭaṃ sevitaṃ sūkṣmadarśibhiḥ
1,29.15
नाश्रद्दधाने दातव्यं नाभक्ते परमेष्ठिनः ।
न वेदविद्विषु शुभं ज्ञाननानां ज्ञानमुत्तमम्
nāśraddadhāne dātavyaṃ nābhakte parameṣṭhinaḥ |
na vedavidviṣu śubhaṃ jñānanānāṃ jñānamuttamam
1,29.16
मेरुशृङ्गे पुरा देवमीशानं त्रिपुरद्विषम् ।
देवासनगता देवी महादेवमपृच्छत
meruśṛṅge purā devamīśānaṃ tripuradviṣam |
devāsanagatā devī mahādevamapṛcchata
1,29.17
देव्युवाच देवदेव महादेव भक्तानामार्तिनाशन ।
कथं त्वां पुरुषो देवमचिरादेव पश्यति
devyuvāca devadeva mahādeva bhaktānāmārtināśana |
kathaṃ tvāṃ puruṣo devamacirādeva paśyati
1,29.18
सांख्ययोगस्तथा ध्यानं कर्मयोगो ऽथ वैदिकः ।
आयासबहुला लोके यानि चान्यानि शङ्कर
sāṃkhyayogastathā dhyānaṃ karmayogo 'tha vaidikaḥ |
āyāsabahulā loke yāni cānyāni śaṅkara
1,29.19
येन विब्रान्तचित्तानां योगिनां कर्मिणामपि ।
दृश्यो हि भगवान् सूक्ष्मः सर्वेषामथ देहिनाम्
yena vibrāntacittānāṃ yogināṃ karmiṇāmapi |
dṛśyo hi bhagavān sūkṣmaḥ sarveṣāmatha dehinām
1,29.20
एतद् गुह्यतमं ज्ञानं गूढं ब्रह्मादिसेवितम ।
हिताय सर्वभक्तानां ब्रूहि कामाङ्गनाशन
etad guhyatamaṃ jñānaṃ gūḍhaṃ brahmādisevitama |
hitāya sarvabhaktānāṃ brūhi kāmāṅganāśana
1,29.21
ईश्वर उवाच अवाच्यमेतद् विज्ञानं ज्ञानमज्ञैर्बहिष्कृतम् ।
वक्ष्ये तव यथा तत्त्वं यदुक्तं परमर्षिभिः
īśvara uvāca avācyametad vijñānaṃ jñānamajñairbahiṣkṛtam |
vakṣye tava yathā tattvaṃ yaduktaṃ paramarṣibhiḥ
1,29.22
परं गुह्यतमं क्षेत्रं मम वाराणसी पुरी ।
सर्वेषामेव भूतानां संसारार्णवतारिणी
paraṃ guhyatamaṃ kṣetraṃ mama vārāṇasī purī |
sarveṣāmeva bhūtānāṃ saṃsārārṇavatāriṇī
1,29.23
तत्र भक्ता महादेवि मदीयं व्रतमास्थिताः ।
निवसन्ति महात्मानः परं नियममास्थिताः
tatra bhaktā mahādevi madīyaṃ vratamāsthitāḥ |
nivasanti mahātmānaḥ paraṃ niyamamāsthitāḥ
1,29.24
उत्तमं सर्वतीर्थानां स्थानानामुत्तमं च तत् ।
ज्ञानानामुत्तमं ज्ञानमविमुक्तं परं मम
uttamaṃ sarvatīrthānāṃ sthānānāmuttamaṃ ca tat |
jñānānāmuttamaṃ jñānamavimuktaṃ paraṃ mama
1,29.25
स्थानान्तरं पवित्राणि तीर्थान्यायतनानि च ।
श्मशानसंस्थितान्येव दिव्यभूमिगतानि च
sthānāntaraṃ pavitrāṇi tīrthānyāyatanāni ca |
śmaśānasaṃsthitānyeva divyabhūmigatāni ca
1,29.26
भूर्लोके नैव संलग्नमन्तरिक्षे ममालयम् ।
अयुक्तास्तन्न पश्यन्ति युक्ताः पश्यन्ति चेतसा
bhūrloke naiva saṃlagnamantarikṣe mamālayam |
ayuktāstanna paśyanti yuktāḥ paśyanti cetasā
1,29.27
श्मसानमेतद् विख्यातमविमुक्तमिति श्रुतम् ।
कालो भूत्वा जगदिदं संहराम्यत्र सुन्दरि
śmasānametad vikhyātamavimuktamiti śrutam |
kālo bhūtvā jagadidaṃ saṃharāmyatra sundari
1,29.28
देवीदं सर्वगुह्यानां स्थानं प्रियतमं मम ।
मद्भक्तास्तत्र गच्छन्ति मामेव प्रविशन्ति ते
devīdaṃ sarvaguhyānāṃ sthānaṃ priyatamaṃ mama |
madbhaktāstatra gacchanti māmeva praviśanti te
1,29.29
दत्तं जप्तं हुतं चेष्टं तपस्तप्तं कृतं च यत् ।
ध्यानमध्ययनं ज्ञानं सर्वं तत्राक्षयं भवेत्
dattaṃ japtaṃ hutaṃ ceṣṭaṃ tapastaptaṃ kṛtaṃ ca yat |
dhyānamadhyayanaṃ jñānaṃ sarvaṃ tatrākṣayaṃ bhavet
1,29.30
जन्मान्तरसहस्त्रेषु यत्पापं पूर्वसंचितम् ।
अविमुक्तं प्रविष्टस्य तत्सर्वं व्रजति क्षयम्
janmāntarasahastreṣu yatpāpaṃ pūrvasaṃcitam |
avimuktaṃ praviṣṭasya tatsarvaṃ vrajati kṣayam
1,29.31
ब्राह्मणाः क्षत्रिया वैश्याः शूद्रा ये वर्णसंकराः ।
स्त्रियो म्लेच्छाश्च ये चान्ये संकीर्णाः पापयोनयः
brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrā ye varṇasaṃkarāḥ |
striyo mlecchāśca ye cānye saṃkīrṇāḥ pāpayonayaḥ
1,29.32
कोटाः पिपीलिकाश्चैव ये चान्ये मृगपक्षिणः ।
कालेन निधनं प्राप्ता अविमुक्ते वरानने
koṭāḥ pipīlikāścaiva ye cānye mṛgapakṣiṇaḥ |
kālena nidhanaṃ prāptā avimukte varānane
1,29.33
चन्द्रार्धमौलयस्त्र्यक्षा महावृषभवाहनाः ।
शिवे मम पुरे देवि जायन्ते तत्र मानवाः
candrārdhamaulayastryakṣā mahāvṛṣabhavāhanāḥ |
śive mama pure devi jāyante tatra mānavāḥ
1,29.34
नाविमुक्ते मृतः कश्चिन्नरकं याति किल्बिषी ।
ईश्वरानुगृहीता हि सर्वे यान्ति परां गतिम्
nāvimukte mṛtaḥ kaścinnarakaṃ yāti kilbiṣī |
īśvarānugṛhītā hi sarve yānti parāṃ gatim
1,29.35
मोक्षं सुदुर्लभं मत्वा संसारं चातिभीषणम् ।
अश्मना चरणौ हत्वा वाराणस्यां वसेन्नरः
mokṣaṃ sudurlabhaṃ matvā saṃsāraṃ cātibhīṣaṇam |
aśmanā caraṇau hatvā vārāṇasyāṃ vasennaraḥ
1,29.36
दुर्लभा तपसा चापि पूतस्य परमेश्वरि ।
यत्र तत्र विपन्नस्य गतिः संसारमोक्षणी
durlabhā tapasā cāpi pūtasya parameśvari |
yatra tatra vipannasya gatiḥ saṃsāramokṣaṇī
1,29.37
प्रसादाज्जायते ह्येतन्मम शैलेन्द्रनन्दिनि ।
अप्रबुद्धा न पश्यन्ति मम मायाविमोहिताः
prasādājjāyate hyetanmama śailendranandini |
aprabuddhā na paśyanti mama māyāvimohitāḥ
1,29.38
अविमुक्तं न सेवन्ति मूढा ये तमसावृताः ।
विण्मूत्ररेतसां मध्ये ते वसन्ति पुनः पुनः
avimuktaṃ na sevanti mūḍhā ye tamasāvṛtāḥ |
viṇmūtraretasāṃ madhye te vasanti punaḥ punaḥ
1,29.39
हन्यमानो ऽपि यो विद्वान् वसेद् विघ्नशतैरपि ।
स याति परमं स्थानं यत्र गत्वा न शोचति
hanyamāno 'pi yo vidvān vased vighnaśatairapi |
sa yāti paramaṃ sthānaṃ yatra gatvā na śocati
1,29.40
जन्ममृत्युजरामुक्तं परं याति शिवालयम् ।
अपुनर्मरणानां हि सा गतिर्मोक्षकाङ्क्षिणाम् ।
यां प्राप्य कृतकृत्यः स्यादिति मन्यन्ति पण्डताः
janmamṛtyujarāmuktaṃ paraṃ yāti śivālayam |
apunarmaraṇānāṃ hi sā gatirmokṣakāṅkṣiṇām |
yāṃ prāpya kṛtakṛtyaḥ syāditi manyanti paṇḍatāḥ
1,29.41
न दानैर्न तपोभिश्च न यज्ञैर्नापि विद्यया ।
प्राप्यते गतिरुत्कृष्टा याविमुक्ते तु लभ्यते
na dānairna tapobhiśca na yajñairnāpi vidyayā |
prāpyate gatirutkṛṣṭā yāvimukte tu labhyate
1,29.42
नानावर्णा विवर्णाश्च चण्डालाद्या जुगुप्सिताः ।
किल्बिषैः पूर्णदेहा ये विशिष्टैः पातकैस्तथा ।
भेषजं परमं तेषामविमुक्तं विदुर्बुधाः
nānāvarṇā vivarṇāśca caṇḍālādyā jugupsitāḥ |
kilbiṣaiḥ pūrṇadehā ye viśiṣṭaiḥ pātakaistathā |
bheṣajaṃ paramaṃ teṣāmavimuktaṃ vidurbudhāḥ
1,29.43
अविमुक्तं परं ज्ञानमविमुक्तं परं पदम् ।
अविमुक्तं परं तत्त्वमविमुक्तं परं शिवम्
avimuktaṃ paraṃ jñānamavimuktaṃ paraṃ padam |
avimuktaṃ paraṃ tattvamavimuktaṃ paraṃ śivam
1,29.44
कृत्वा वै नैष्ठिकीं दीक्षामविमुक्ते वसन्ति ये ।
तेषां तत्परमं ज्ञानं ददाम्यन्ते परं पदम्
kṛtvā vai naiṣṭhikīṃ dīkṣāmavimukte vasanti ye |
teṣāṃ tatparamaṃ jñānaṃ dadāmyante paraṃ padam
1,29.45
प्रायागं नैमिषं पुण्यं श्रीशैलो ऽथ महालयः ।
केदारं भद्रकर्णं च गया पुष्करमेव च
prāyāgaṃ naimiṣaṃ puṇyaṃ śrīśailo 'tha mahālayaḥ |
kedāraṃ bhadrakarṇaṃ ca gayā puṣkarameva ca
1,29.46
कुरुक्षेत्रं रुद्रकोटिर्नर्मदाम्रातकेश्वरम् ।
शालिग्रामं च कुब्जाम्रं कोकामुखमनुत्तमम् ।
प्रभासं विजयेशानं गोकर्णं भद्रकर्णकम्
kurukṣetraṃ rudrakoṭirnarmadāmrātakeśvaram |
śāligrāmaṃ ca kubjāmraṃ kokāmukhamanuttamam |
prabhāsaṃ vijayeśānaṃ gokarṇaṃ bhadrakarṇakam
1,29.47
एतानि पुण्यस्थानानि त्रैलोक्ये विश्रुतानि ह ।
न यास्यन्ति परं मोक्षं वाराणस्यां यथा मृताः
etāni puṇyasthānāni trailokye viśrutāni ha |
na yāsyanti paraṃ mokṣaṃ vārāṇasyāṃ yathā mṛtāḥ
1,29.48
वाराणस्यां विशेषेण गङ्गा त्रिपथगामिनी ।
प्रविष्टा नाशयेत् पापं जन्मान्तरशतैः कृतम्
vārāṇasyāṃ viśeṣeṇa gaṅgā tripathagāminī |
praviṣṭā nāśayet pāpaṃ janmāntaraśataiḥ kṛtam
1,29.49
अन्यत्र सुलभा गङ्गा श्राद्धं दानं तपो जपः ।
व्रतानि सर्वमेवैतद् वाराणस्यां सुदुर्लभम्
anyatra sulabhā gaṅgā śrāddhaṃ dānaṃ tapo japaḥ |
vratāni sarvamevaitad vārāṇasyāṃ sudurlabham
1,29.50
यजेत जुहुयान्नित्यं ददात्यर्चयते ऽमरान् ।
वायुभक्षश्च सततं वाराणस्यां स्तितो नरः
yajeta juhuyānnityaṃ dadātyarcayate 'marān |
vāyubhakṣaśca satataṃ vārāṇasyāṃ stito naraḥ
1,29.51
यदि पापो यदि शठो यदि वाधार्मिको नरः ।
वाराणसीं समासाद्य पुनाति सकलं नरः
yadi pāpo yadi śaṭho yadi vādhārmiko naraḥ |
vārāṇasīṃ samāsādya punāti sakalaṃ naraḥ
1,29.52
वाराणस्यां महादेवं येरऽचयन्ति स्तुवन्ति वै ।
सर्वपापविनिर्मुक्तास्ते विज्ञेया गणेश्वराः
vārāṇasyāṃ mahādevaṃ yer'cayanti stuvanti vai |
sarvapāpavinirmuktāste vijñeyā gaṇeśvarāḥ
1,29.53
अन्यत्र योगज्ञानाभ्यां संन्यासादथवान्यतः ।
प्राप्यते तत् परं स्थानं सहस्त्रेणैव जन्मना
anyatra yogajñānābhyāṃ saṃnyāsādathavānyataḥ |
prāpyate tat paraṃ sthānaṃ sahastreṇaiva janmanā
1,29.54
ये भक्ता देवदेवेशे वाराणस्यां वसन्ति वै ।
ते विन्दन्ति परं मोक्षमेकेनैव तु जन्मना
ye bhaktā devadeveśe vārāṇasyāṃ vasanti vai |
te vindanti paraṃ mokṣamekenaiva tu janmanā
1,29.55
यत्र योगस्तथा ज्ञानं मुक्तिरेकेन जन्मना ।
अविमुक्तं समासाद्य नान्यद् गच्छेत् तपोवनम्
yatra yogastathā jñānaṃ muktirekena janmanā |
avimuktaṃ samāsādya nānyad gacchet tapovanam
1,29.56
यतो मया न मुक्तं तदविमुक्तं ततः स्मृतम् ।
तदेव गुह्यं गुह्यानामेतद् विज्ञाय मुच्यते
yato mayā na muktaṃ tadavimuktaṃ tataḥ smṛtam |
tadeva guhyaṃ guhyānāmetad vijñāya mucyate
1,29.57
ज्ञानाज्ञानाभिनिष्ठानां परमानन्दमिच्छताम् ।
या गतिर्विहिता सुभ्रु साविमुक्ते मृतस्य तु
jñānājñānābhiniṣṭhānāṃ paramānandamicchatām |
yā gatirvihitā subhru sāvimukte mṛtasya tu
1,29.58
यानि चैवाविमुक्तस्य देहे तूक्तानि कृत्स्नशः ।
पुरी वाराणसी तेभ्यः स्थानेभ्यो ह्यधिकाशुभा
yāni caivāvimuktasya dehe tūktāni kṛtsnaśaḥ |
purī vārāṇasī tebhyaḥ sthānebhyo hyadhikāśubhā
1,29.59
यत्र साक्षान्महादेवो देहान्ते स्वयमीश्वरः ।
व्याचष्टे तारकं ब्रह्म तत्रैव ह्यविमुक्तकम्
yatra sākṣānmahādevo dehānte svayamīśvaraḥ |
vyācaṣṭe tārakaṃ brahma tatraiva hyavimuktakam
1,29.60
यत् तत् परतरं तत्त्वमविमुक्तमिति श्रुतम् ।
एकेन जन्मना देवि वाराणस्यां तदाप्नुयात्
yat tat parataraṃ tattvamavimuktamiti śrutam |
ekena janmanā devi vārāṇasyāṃ tadāpnuyāt
1,29.61
भ्रूमध्ये नाभिमध्ये च हृदये चैव मूर्धनि ।
यथाविमुक्तादित्ये वाराणस्यां व्यवस्थितम्
bhrūmadhye nābhimadhye ca hṛdaye caiva mūrdhani |
yathāvimuktāditye vārāṇasyāṃ vyavasthitam
1,29.62
वरणायास्तथा चास्या मध्ये वाराणसी पुरी ।
तत्रैव संस्थितं तत्त्वं नित्यमेवाविमुक्तकम्
varaṇāyāstathā cāsyā madhye vārāṇasī purī |
tatraiva saṃsthitaṃ tattvaṃ nityamevāvimuktakam
1,29.63
वाराणस्याः परं स्थानं न भूतं न भविष्यति ।
यत्र नारायणो देवो महादेवो दिवेश्वरः
vārāṇasyāḥ paraṃ sthānaṃ na bhūtaṃ na bhaviṣyati |
yatra nārāyaṇo devo mahādevo diveśvaraḥ
1,29.64
तत्र देवाः सगन्धर्वाः सयक्षोरगराक्षसाः ।
उपासते मां सततं देवदेवं पितामहम्
tatra devāḥ sagandharvāḥ sayakṣoragarākṣasāḥ |
upāsate māṃ satataṃ devadevaṃ pitāmaham
1,29.65
महापातकिनो ये च ये तेभ्यः पापकृत्तमाः ।
वाराणसीं समासाद्य ते यान्ति परमां गतिम्
mahāpātakino ye ca ye tebhyaḥ pāpakṛttamāḥ |
vārāṇasīṃ samāsādya te yānti paramāṃ gatim
1,29.66
तस्मान्मुमुक्षुर्नियतो वसेद् वै मरणान्तिकम् ।
वाराणस्यां महादेवाज्ज्ञानं लब्ध्वा विमुच्यते
tasmānmumukṣurniyato vased vai maraṇāntikam |
vārāṇasyāṃ mahādevājjñānaṃ labdhvā vimucyate
1,29.67
किन्तु विघ्ना भविष्यन्ति पापोपहतचेतसः ।
ततो नैव चरेत् पापं कायेन मनसा गिरा
kintu vighnā bhaviṣyanti pāpopahatacetasaḥ |
tato naiva caret pāpaṃ kāyena manasā girā
1,29.68
एतद् रहस्यं वेदानां पुराणानां च सुव्रताः ।
अविमुक्ताश्रयं ज्ञानं न कश्चिद् वेत्ति तत्त्वतः
etad rahasyaṃ vedānāṃ purāṇānāṃ ca suvratāḥ |
avimuktāśrayaṃ jñānaṃ na kaścid vetti tattvataḥ
1,29.69
देवतानामृषीणां च शृण्वतां परमेष्ठिनाम् ।
देव्यै देवेन कथितं सर्वपापविनाशनम्
devatānāmṛṣīṇāṃ ca śṛṇvatāṃ parameṣṭhinām |
devyai devena kathitaṃ sarvapāpavināśanam
1,29.70
यथा नारायणः श्रेष्ठो देवानां पुरुषोत्तमः ।
यथेश्वराणां गिरिशः स्थानानां चैतदुत्तमम्
yathā nārāyaṇaḥ śreṣṭho devānāṃ puruṣottamaḥ |
yatheśvarāṇāṃ giriśaḥ sthānānāṃ caitaduttamam
1,29.71
यैः समाराधितो रुद्रः पूर्वस्मिन्नेव जन्मनि ।
ते विन्दन्ति परं क्षेत्रमविमुक्तं शिवालयम्
yaiḥ samārādhito rudraḥ pūrvasminneva janmani |
te vindanti paraṃ kṣetramavimuktaṃ śivālayam
1,29.72
कलिकल्मषसंभूता येषामुपहता मतिः ।
न तेषां वेदितुं शक्यं स्थानं तत् परमेष्ठिनः
kalikalmaṣasaṃbhūtā yeṣāmupahatā matiḥ |
na teṣāṃ vedituṃ śakyaṃ sthānaṃ tat parameṣṭhinaḥ
1,29.73
ये स्मरन्ति सदा कालं विन्दन्ति च पुरीमिमाम् ।
तेषां विनश्यति क्षिप्रमिहामुत्र च पातकम्
ye smaranti sadā kālaṃ vindanti ca purīmimām |
teṣāṃ vinaśyati kṣipramihāmutra ca pātakam
1,29.74
यानि चेह प्रकुर्वन्ति पातकानि कृतालयाः ।
नाशयेत् तानि सर्वाणि देवः कालतनुः शिवः
yāni ceha prakurvanti pātakāni kṛtālayāḥ |
nāśayet tāni sarvāṇi devaḥ kālatanuḥ śivaḥ
1,29.75
आगच्छतामिदं स्थानं सेवितुं मोक्षकाङ्क्षिणाम् ।
मृतानां च पुनर्जनम् न भूयो भवसागरे
āgacchatāmidaṃ sthānaṃ sevituṃ mokṣakāṅkṣiṇām |
mṛtānāṃ ca punarjanam na bhūyo bhavasāgare
1,29.76
तस्मात् सर्वप्रयत्नेन वाराणस्यां वसेन्नरः ।
योगी वाप्यथवायोगी पापी वा पुण्यकृत्तमः
tasmāt sarvaprayatnena vārāṇasyāṃ vasennaraḥ |
yogī vāpyathavāyogī pāpī vā puṇyakṛttamaḥ
1,29.77
न वेदवचनात् पित्रोर्न चैव गुरुवादतः ।
मतिरुत्क्रमणीया स्यादविमुक्तगतिं प्रति
na vedavacanāt pitrorna caiva guruvādataḥ |
matirutkramaṇīyā syādavimuktagatiṃ prati
1,29.78
सूत उवाच इत्येवमुक्त्वा भगवान् व्यासो वेदविदां वरः ।
सहैव शिष्यप्रवरैर्वाराणस्यां चचार ह
sūta uvāca ityevamuktvā bhagavān vyāso vedavidāṃ varaḥ |
sahaiva śiṣyapravarairvārāṇasyāṃ cacāra ha
Chapter 1.30
1,30.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वंविभागे एकोनत्रिशो ऽध्यायः सूत उवाच स शिष्यैः संवृतो धीमान् गुरुर्द्वैपायनो मुनिः ।
जगाम विपुलं लिङ्गमोङ्कारं मुक्तिदायकम्
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvaṃvibhāge ekonatriśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca sa śiṣyaiḥ saṃvṛto dhīmān gururdvaipāyano muniḥ |
jagāma vipulaṃ liṅgamoṅkāraṃ muktidāyakam
1,30.2
तत्राभ्यर्च्य महादेवं शिष्यैः सह महामुनिः ।
प्रोवाच तस्य माहात्म्यं मुनीनां भावितात्मनाम्
tatrābhyarcya mahādevaṃ śiṣyaiḥ saha mahāmuniḥ |
provāca tasya māhātmyaṃ munīnāṃ bhāvitātmanām
1,30.3
इदं तद् विमलं लिङ्गमोङ्कारं नाम शोभनम् ।
अस्य स्मरणमात्रेण मुच्यते सर्वपातकैः
idaṃ tad vimalaṃ liṅgamoṅkāraṃ nāma śobhanam |
asya smaraṇamātreṇa mucyate sarvapātakaiḥ
1,30.4
एतत् परतरं ज्ञानं पञ्चयतनमुत्तमम् ।
सेवितं सूरिभिर्नित्यं वाराणस्यां विमोक्षदम्
etat parataraṃ jñānaṃ pañcayatanamuttamam |
sevitaṃ sūribhirnityaṃ vārāṇasyāṃ vimokṣadam
1,30.5
अत्र साक्षान्महादेवः पञ्चायतनविग्रहः ।
रमते भगवान् रुद्रो जन्तूनामपवर्गदः
atra sākṣānmahādevaḥ pañcāyatanavigrahaḥ |
ramate bhagavān rudro jantūnāmapavargadaḥ
1,30.6
यत् तत् पाशुपतं ज्ञानं पञ्चार्थमिति शब्द्यते ।
तदेतद् विमलं लिङ्गमोङ्कारे समवस्थितम्
yat tat pāśupataṃ jñānaṃ pañcārthamiti śabdyate |
tadetad vimalaṃ liṅgamoṅkāre samavasthitam
1,30.7
शान्त्यतीता तथा शान्तिर्विद्या चैव परा कला ।
प्रतिष्ठा च निवृत्तिश्च पञ्चार्थं लिङ्गमैश्वरम्
śāntyatītā tathā śāntirvidyā caiva parā kalā |
pratiṣṭhā ca nivṛttiśca pañcārthaṃ liṅgamaiśvaram
1,30.8
पञ्चानामपि देवानां ब्रह्मादीनां सदाश्रयम् ।
ओङ्कारबोधकं लिङ्गं पञ्चायतनमुच्यते
pañcānāmapi devānāṃ brahmādīnāṃ sadāśrayam |
oṅkārabodhakaṃ liṅgaṃ pañcāyatanamucyate
1,30.9
संस्मरेदैश्वरं लिङ्गं पञ्चायतनमव्ययम् ।
देहान्ते तत्परं ज्योतिरानन्दं विशते बुधः
saṃsmaredaiśvaraṃ liṅgaṃ pañcāyatanamavyayam |
dehānte tatparaṃ jyotirānandaṃ viśate budhaḥ
1,30.10
अत्र देवर्षयः पूर्वं सिद्धा ब्रह्मर्षयस्तथा ।
उपास्य देवमीशानं प्राप्तवन्तः परं पदम्
atra devarṣayaḥ pūrvaṃ siddhā brahmarṣayastathā |
upāsya devamīśānaṃ prāptavantaḥ paraṃ padam
1,30.11
मत्स्योदर्यास्तटे पुण्यं स्थानं गुह्यतमं शुभम् ।
गोचर्ममात्रं विप्रेन्द्रा ओङ्कारेश्वरमुत्तमम्
matsyodaryāstaṭe puṇyaṃ sthānaṃ guhyatamaṃ śubham |
gocarmamātraṃ viprendrā oṅkāreśvaramuttamam
1,30.12
कृत्तिवासेश्वरं लिङ्गः मध्यमेश्वरमुत्तमम् ।
विश्वेश्वरं तथोङ्कारं कपर्देश्वरमेव च
kṛttivāseśvaraṃ liṅgaḥ madhyameśvaramuttamam |
viśveśvaraṃ tathoṅkāraṃ kapardeśvarameva ca
1,30.13
एतानि गुह्यलिङ्गानि वाराणस्यां द्विजोत्तमाः ।
न कश्चिदिह जानाति विना शंभोरनुग्रहात्
etāni guhyaliṅgāni vārāṇasyāṃ dvijottamāḥ |
na kaścidiha jānāti vinā śaṃbhoranugrahāt
1,30.14
एवमुक्त्वा ययौ कृष्णः पाराशर्यो महामुनिः ।
कृत्तिवासेश्वरं लिङ्गं द्रष्टुं देवस्य शूलिनः
evamuktvā yayau kṛṣṇaḥ pārāśaryo mahāmuniḥ |
kṛttivāseśvaraṃ liṅgaṃ draṣṭuṃ devasya śūlinaḥ
1,30.15
समभ्यर्च्य तथा शिष्यैर्माहात्म्यं कृत्तिवाससः ।
कथयामास शिष्येभ्यो भगवान् ब्रह्मवित्तमः
samabhyarcya tathā śiṣyairmāhātmyaṃ kṛttivāsasaḥ |
kathayāmāsa śiṣyebhyo bhagavān brahmavittamaḥ
1,30.16
अस्मिन् स्थाने पुरा दैत्यो हस्ती भूत्वा भवान्तिकम् ।
ब्राह्मणान् हन्तुमायातो ये ऽत्र नित्यमुपासते
asmin sthāne purā daityo hastī bhūtvā bhavāntikam |
brāhmaṇān hantumāyāto ye 'tra nityamupāsate
1,30.17
तेषां लिङ्गान्महादेवः प्रादुरासीत् त्रिलोचनः ।
रक्षणार्थं द्विजश्रेष्ठा भक्तानां भक्तवत्सलः
teṣāṃ liṅgānmahādevaḥ prādurāsīt trilocanaḥ |
rakṣaṇārthaṃ dvijaśreṣṭhā bhaktānāṃ bhaktavatsalaḥ
1,30.18
हत्वा गजाकृतिं दैत्यं शूलेनावज्ञया हरः ।
वसस्तस्याकरोत् कृत्तिं कृत्तिवासेश्वरस्ततः
hatvā gajākṛtiṃ daityaṃ śūlenāvajñayā haraḥ |
vasastasyākarot kṛttiṃ kṛttivāseśvarastataḥ
1,30.19
अत्र सिद्धिं परां प्राप्ता मुनयो मुनिपुङ्गवाः ।
तेनैव च शरीरेण प्राप्तास्तत् परमं पदम्
atra siddhiṃ parāṃ prāptā munayo munipuṅgavāḥ |
tenaiva ca śarīreṇa prāptāstat paramaṃ padam
1,30.20
विद्या विद्येश्वरा रुद्राः शिवाये च प्रकीर्तिताः ।
कृत्तिवासेश्वरं लिङ्गं नित्यमावृत्य संस्थिताः
vidyā vidyeśvarā rudrāḥ śivāye ca prakīrtitāḥ |
kṛttivāseśvaraṃ liṅgaṃ nityamāvṛtya saṃsthitāḥ
1,30.21
ज्ञात्वा कलियुगं घोरमधर्मबहुलं जनाः ।
कृत्तिवासं न मुञ्चन्ति कृतार्थास्ते न संशयः
jñātvā kaliyugaṃ ghoramadharmabahulaṃ janāḥ |
kṛttivāsaṃ na muñcanti kṛtārthāste na saṃśayaḥ
1,30.22
जन्मान्तरसहस्त्रेण मोक्षो ऽन्यत्राप्यते न वा ।
एकेन जन्मना मोक्षः कृत्तिवासे तु लभ्यते
janmāntarasahastreṇa mokṣo 'nyatrāpyate na vā |
ekena janmanā mokṣaḥ kṛttivāse tu labhyate
1,30.23
आलयः सर्वसिद्धानामेतत् स्थानं वदन्ति हि ।
गोपितं देवदेवेन महादेवेन शंभुना
ālayaḥ sarvasiddhānāmetat sthānaṃ vadanti hi |
gopitaṃ devadevena mahādevena śaṃbhunā
1,30.24
युगे युगे ह्यत्र दान्ता ब्राह्मणा वेदपारागाः ।
उपासते महादेवं जपन्ति शतरुद्रियम्
yuge yuge hyatra dāntā brāhmaṇā vedapārāgāḥ |
upāsate mahādevaṃ japanti śatarudriyam
1,30.25
स्तुवन्ति सततं देवं त्र्यम्बकं कृत्तिवाससम् ।
ध्यायन्ति हृदये देवं स्थाणुं सर्वान्तरं शिवम्
stuvanti satataṃ devaṃ tryambakaṃ kṛttivāsasam |
dhyāyanti hṛdaye devaṃ sthāṇuṃ sarvāntaraṃ śivam
1,30.26
गायन्ति सिद्धाः किल गीतकानि ये वाराणस्यां निवसन्ति विप्राः ।
तेषामथैकेन भवेन मुक्तिर् ये कृत्तिवासं शरणं प्रपन्नाः
gāyanti siddhāḥ kila gītakāni ye vārāṇasyāṃ nivasanti viprāḥ |
teṣāmathaikena bhavena muktir ye kṛttivāsaṃ śaraṇaṃ prapannāḥ
1,30.27
संप्राप्य लोके जगतामभीष्टं सुदुर्लभं विप्रकुलेषु जन्म ।
ध्याने समाधाय जपन्ति रुद्रं ध्यायन्ति चित्ते यतयो महेशम्
saṃprāpya loke jagatāmabhīṣṭaṃ sudurlabhaṃ viprakuleṣu janma |
dhyāne samādhāya japanti rudraṃ dhyāyanti citte yatayo maheśam
1,30.28
आराधयन्ति प्रभुमीशितारं वाराणसीमध्यगता मुनिन्द्राः ।
यजन्ति यज्ञैरभिसंधिहीनाः स्तुवन्ति रुद्रं प्रणमन्ति शंभुम्
ārādhayanti prabhumīśitāraṃ vārāṇasīmadhyagatā munindrāḥ |
yajanti yajñairabhisaṃdhihīnāḥ stuvanti rudraṃ praṇamanti śaṃbhum
1,30.29
नमो भवायामलयोगधाम्ने स्थाणुं प्रपद्ये गिरिशं पुराणम् ।
स्मरामि रुद्रं हृदये निविष्टं जाने महादेवमनेकरूपम्
namo bhavāyāmalayogadhāmne sthāṇuṃ prapadye giriśaṃ purāṇam |
smarāmi rudraṃ hṛdaye niviṣṭaṃ jāne mahādevamanekarūpam
Chapter 1.31
1,31.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागेत्रिंशो ऽध्यायः सूत उवाच समाभाष्य मुनीन् धीमान् देवदेवस्य शूलिनः ।
जगाम लिङ्गं तद् द्रष्टुं कपर्देश्वरमव्ययम्
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāgetriṃśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca samābhāṣya munīn dhīmān devadevasya śūlinaḥ |
jagāma liṅgaṃ tad draṣṭuṃ kapardeśvaramavyayam
1,31.2
स्नात्वा तत्र विधानेन तर्पयित्वा पितॄन् द्विजाः ।
पिशाचमोचने तीर्थे पूजयामास शूलिनम्
snātvā tatra vidhānena tarpayitvā pitṝn dvijāḥ |
piśācamocane tīrthe pūjayāmāsa śūlinam
1,31.3
तत्राश्चर्यमपश्यंस्ते मुनयो गुरुणा सह ।
मेनिरे क्षेत्रमाहात्म्यं प्रणेमुर्गिरिशं हरम्
tatrāścaryamapaśyaṃste munayo guruṇā saha |
menire kṣetramāhātmyaṃ praṇemurgiriśaṃ haram
1,31.4
कश्चिदभ्याजगामेदं शार्दूलो घोररूपधृक् ।
मृगीमेकां भक्षयितुं कपर्देश्वरमुत्तमम्
kaścidabhyājagāmedaṃ śārdūlo ghorarūpadhṛk |
mṛgīmekāṃ bhakṣayituṃ kapardeśvaramuttamam
1,31.5
तत्र सा भीतहृदया कृत्वा कृत्वा प्रदक्षिणम् ।
धावमाना सुसंभ्रान्ता व्याघ्रस्य वशमागता
tatra sā bhītahṛdayā kṛtvā kṛtvā pradakṣiṇam |
dhāvamānā susaṃbhrāntā vyāghrasya vaśamāgatā
1,31.6
तां विदार्य नखैस्तीक्ष्णैः शार्दूलः सुमहाबलः ।
जगाम चान्यं विजनं देशं दृष्ट्वा मुनीश्वरान्
tāṃ vidārya nakhaistīkṣṇaiḥ śārdūlaḥ sumahābalaḥ |
jagāma cānyaṃ vijanaṃ deśaṃ dṛṣṭvā munīśvarān
1,31.7
मृतमात्रा च सा बाला कपर्देशाग्रतो मृगी ।
अदृश्यत महाज्वाला व्योम्नि सूर्यसमप्रभा
mṛtamātrā ca sā bālā kapardeśāgrato mṛgī |
adṛśyata mahājvālā vyomni sūryasamaprabhā
1,31.8
त्रिनेत्रा नीलकण्ठा च शशाङ्काङ्कितमूर्धजा ।
वृषाधिरूढा पुरुषैस्तादृशैरेव संवृता
trinetrā nīlakaṇṭhā ca śaśāṅkāṅkitamūrdhajā |
vṛṣādhirūḍhā puruṣaistādṛśaireva saṃvṛtā
1,31.9
पुष्पवृष्टिं विमुञ्चिन्ति खेचरास्तस्य मूर्धनि ।
गणेश्वरः स्वयं भूत्वा न दृष्टस्तत्क्षणात् ततः
puṣpavṛṣṭiṃ vimuñcinti khecarāstasya mūrdhani |
gaṇeśvaraḥ svayaṃ bhūtvā na dṛṣṭastatkṣaṇāt tataḥ
1,31.10
दृष्ट्वैतदाश्चर्यवरं जैमिनिप्रमुखा द्विजाः ।
कपर्देश्वरमाहात्म्यं पप्रच्छुर्गुरुमच्युतम्
dṛṣṭvaitadāścaryavaraṃ jaiminipramukhā dvijāḥ |
kapardeśvaramāhātmyaṃ papracchurgurumacyutam
1,31.11
तेषां प्रोवाच भगवान् देवाग्रे चोपविश्य सः ।
कपर्देशस्य माहात्म्यं प्रणम्य वृषभध्वजम्
teṣāṃ provāca bhagavān devāgre copaviśya saḥ |
kapardeśasya māhātmyaṃ praṇamya vṛṣabhadhvajam
1,31.12
इदं देवस्य तल्लिङ्गं कपर्दोश्वरमुत्तमम् ।
स्मृत्वैवाशेषपापौघं क्षिप्रमस्य विमुञ्चति
idaṃ devasya talliṅgaṃ kapardośvaramuttamam |
smṛtvaivāśeṣapāpaughaṃ kṣipramasya vimuñcati
1,31.13
कामक्रोधादयो दोषा वाराणसीनिवासिनाम् ।
विघ्नाः सर्वे विनश्यन्ति कपर्देश्वरपूजनात्
kāmakrodhādayo doṣā vārāṇasīnivāsinām |
vighnāḥ sarve vinaśyanti kapardeśvarapūjanāt
1,31.14
तस्मात् सदैव द्रष्टव्यं कपर्देश्वरमुत्तमम् ।
पूजितव्यं प्रयत्नेन स्तोतव्यं वैदिकैः स्तवैः
tasmāt sadaiva draṣṭavyaṃ kapardeśvaramuttamam |
pūjitavyaṃ prayatnena stotavyaṃ vaidikaiḥ stavaiḥ
1,31.15
ध्यायतामत्र नियतं योगिनां शान्तचेतसाम् ।
जायते योगसंसिद्धिः सा षण्मासे न संशयः
dhyāyatāmatra niyataṃ yogināṃ śāntacetasām |
jāyate yogasaṃsiddhiḥ sā ṣaṇmāse na saṃśayaḥ
1,31.16
ब्रह्महत्यादयः पापा विनश्यन्त्यस्य पूजनात् ।
पिशाचमोचने कुण्डे स्नातस्यात्र समीपतः
brahmahatyādayaḥ pāpā vinaśyantyasya pūjanāt |
piśācamocane kuṇḍe snātasyātra samīpataḥ
1,31.17
अस्मिन् क्षेत्रे पुरा विप्रास्तपस्वी शंसितव्रतः ।
शङ्कुकर्ण इति ख्यातः पूजयामास शङ्करम् ।
जजाप रुद्रमनिशं प्रणवं ब्रह्मरूपिणम्
asmin kṣetre purā viprāstapasvī śaṃsitavrataḥ |
śaṅkukarṇa iti khyātaḥ pūjayāmāsa śaṅkaram |
jajāpa rudramaniśaṃ praṇavaṃ brahmarūpiṇam
1,31.18
पुष्पधूपादिभिः स्तोत्रैर्नमस्कारैः प्रदक्षिणैः ।
उवास तत्र योगात्मा कृत्वा दीक्षां तु नैष्ठिकीम
puṣpadhūpādibhiḥ stotrairnamaskāraiḥ pradakṣiṇaiḥ |
uvāsa tatra yogātmā kṛtvā dīkṣāṃ tu naiṣṭhikīma
1,31.19
कदाचिदागतं प्रेतं पश्यति स्म क्षुधान्वितम् ।
अस्थिचर्मपिनद्धाङ्गं निः श्वसन्तं मुहुर्मुहुः
kadācidāgataṃ pretaṃ paśyati sma kṣudhānvitam |
asthicarmapinaddhāṅgaṃ niḥ śvasantaṃ muhurmuhuḥ
1,31.20
तं दृष्ट्वा स मुनिश्रेष्ठः कृपया परया युतः ।
प्रोवाच को भवान् कस्माद् देशाद् देशमिमंश्रितः
taṃ dṛṣṭvā sa muniśreṣṭhaḥ kṛpayā parayā yutaḥ |
provāca ko bhavān kasmād deśād deśamimaṃśritaḥ
1,31.21
तस्मै पिशाचः क्षुधया पीड्यमानो ऽब्रवीद् वचः ।
पूर्वजन्मन्यहं विप्रो धनधान्यसमन्वितः ।
पुत्रपौत्रादिभिर्युक्तः कुटुम्बभरणोत्सुकः
tasmai piśācaḥ kṣudhayā pīḍyamāno 'bravīd vacaḥ |
pūrvajanmanyahaṃ vipro dhanadhānyasamanvitaḥ |
putrapautrādibhiryuktaḥ kuṭumbabharaṇotsukaḥ
1,31.22
न पूजिता मया देवा गावो ऽप्यतिथयस्तथा ।
न कदाचित् कृतं पुण्यमल्पं वा स्वल्पमेव वा
na pūjitā mayā devā gāvo 'pyatithayastathā |
na kadācit kṛtaṃ puṇyamalpaṃ vā svalpameva vā
1,31.23
एकदा भगवान् देवो गोवृषेश्वरवाहनः ।
विश्वेश्वरो वाराणस्यां दृष्टः स्पृष्टे नमस्कृतः
ekadā bhagavān devo govṛṣeśvaravāhanaḥ |
viśveśvaro vārāṇasyāṃ dṛṣṭaḥ spṛṣṭe namaskṛtaḥ
1,31.24
तदाचिरेण कालेन पञ्चत्वमहमागतः ।
न दृष्टं नन्मया घोरं यमस्य वदनं मुने
tadācireṇa kālena pañcatvamahamāgataḥ |
na dṛṣṭaṃ nanmayā ghoraṃ yamasya vadanaṃ mune
1,31.25
ईदृशीं योनिमापन्नः पैशाचीं क्षुधयान्वितः ।
पिपासयाधुनाक्रान्तो न जानामि हिताहितम्
īdṛśīṃ yonimāpannaḥ paiśācīṃ kṣudhayānvitaḥ |
pipāsayādhunākrānto na jānāmi hitāhitam
1,31.26
यदि कञ्चित् समुद्धर्तुमुपायं पश्यसि प्रभो ।
कुरुष्व तं नमस्तुभ्यं त्वामहं शरणं गतः
yadi kañcit samuddhartumupāyaṃ paśyasi prabho |
kuruṣva taṃ namastubhyaṃ tvāmahaṃ śaraṇaṃ gataḥ
1,31.27
इत्युक्तः शङ्कुकर्णो ऽथ पिशाचमिदमब्रवीत् ।
त्वादृशो न हि लोके ऽस्मिन् विद्यते पुण्यकृत्तमः
ityuktaḥ śaṅkukarṇo 'tha piśācamidamabravīt |
tvādṛśo na hi loke 'smin vidyate puṇyakṛttamaḥ
1,31.28
यत् त्वया भगवान् पूर्वं दृष्टो विश्वेश्वरः शिवः ।
संस्पृष्टो वन्दितो भूयः को ऽन्यस्त्वत्सदृशो भुवि
yat tvayā bhagavān pūrvaṃ dṛṣṭo viśveśvaraḥ śivaḥ |
saṃspṛṣṭo vandito bhūyaḥ ko 'nyastvatsadṛśo bhuvi
1,31.29
तेन कर्मविपाकेन देशमेतं समागतः ।
स्नानं कुरुष्व शीघ्रं त्वमस्मिन् कुण्डे समाहितः ।
येनेमां कुत्सितां योनिं क्षिप्रमेव प्रहास्यसि
tena karmavipākena deśametaṃ samāgataḥ |
snānaṃ kuruṣva śīghraṃ tvamasmin kuṇḍe samāhitaḥ |
yenemāṃ kutsitāṃ yoniṃ kṣiprameva prahāsyasi
1,31.30
स एवमुक्तो मुनिना पिशाचो दयालुना देववरं त्रिनेत्रम् ।
स्मृत्वा कपर्देश्वरमीशितारं चक्रे समाधाय मनो ऽवगाहम्
sa evamukto muninā piśāco dayālunā devavaraṃ trinetram |
smṛtvā kapardeśvaramīśitāraṃ cakre samādhāya mano 'vagāham
1,31.31
तदावगाढो मुनिसंनिधाने ममार दिव्याभरणोपपन्नः ।
अदृश्यतार्कप्रतिमे विमाने शशाङ्कचिह्नाङ्कितचारुमौलिः
tadāvagāḍho munisaṃnidhāne mamāra divyābharaṇopapannaḥ |
adṛśyatārkapratime vimāne śaśāṅkacihnāṅkitacārumauliḥ
1,31.32
विभाति रुद्रैरभितो दिवस्थैः समावृतो योगिभैरप्रमेयैः ।
सबालखिल्यादिभिरेष देवो यथोदये भानुरशेषदेवः
vibhāti rudrairabhito divasthaiḥ samāvṛto yogibhairaprameyaiḥ |
sabālakhilyādibhireṣa devo yathodaye bhānuraśeṣadevaḥ
1,31.33
स्तुवन्ति सिद्धा दिवि देवसङ्घा नृत्यन्ति दिव्याप्सरसो ऽभिरामाः ।
मुञ्चन्ति वृष्टिं कुसुमाम्बुमिश्रां गन्धर्वविद्याधरकिंनराद्याः
stuvanti siddhā divi devasaṅghā nṛtyanti divyāpsaraso 'bhirāmāḥ |
muñcanti vṛṣṭiṃ kusumāmbumiśrāṃ gandharvavidyādharakiṃnarādyāḥ
1,31.34
संस्तूयमानो ऽथ मुनीन्द्रसङ्घै- रवाप्य बोधं भगवात्प्रसादात् ।
समाविशन्मण्डलमेतदग्र्यं त्रयीमयं यत्र विभाति रुद्रः
saṃstūyamāno 'tha munīndrasaṅghai- ravāpya bodhaṃ bhagavātprasādāt |
samāviśanmaṇḍalametadagryaṃ trayīmayaṃ yatra vibhāti rudraḥ
1,31.35
दृष्ट्वा विमुक्तं स पिशाचभूतं मुनिः प्रहृष्टो मनसा महेशम् ।
विचिन्त्य रुद्रं कविमेकमग्निं प्रणम्य तुष्टाव कपर्दिनं तम्
dṛṣṭvā vimuktaṃ sa piśācabhūtaṃ muniḥ prahṛṣṭo manasā maheśam |
vicintya rudraṃ kavimekamagniṃ praṇamya tuṣṭāva kapardinaṃ tam
1,31.36
शङ्कुकर्ण उवाच कपर्दिनं त्वां परतः परस्ताद् गोप्तारमेकं पुरुषं पुराणम् ।
व्रजामि योगेश्वरमीशितार- मादित्यमग्निं कपिलाधिरूढम्
śaṅkukarṇa uvāca kapardinaṃ tvāṃ parataḥ parastād goptāramekaṃ puruṣaṃ purāṇam |
vrajāmi yogeśvaramīśitāra- mādityamagniṃ kapilādhirūḍham
1,31.37
त्वां ब्रह्मपारं हृदि सन्निविष्टं हिरण्मयं योगिनमादिमन्तम् ।
व्रजामि रुद्रं शरणं दिवस्थं महामुनिं ब्रह्ममयं पवित्रम्
tvāṃ brahmapāraṃ hṛdi sanniviṣṭaṃ hiraṇmayaṃ yoginamādimantam |
vrajāmi rudraṃ śaraṇaṃ divasthaṃ mahāmuniṃ brahmamayaṃ pavitram
1,31.38
सहस्त्रपादाक्षिशिरो ऽभियुक्तं सहस्त्रबाहुं नमसः परस्तात् ।
त्वां ब्रहामपारं प्रणमामि शंभुं हिरण्यगर्भाधिपतिं त्रिनेत्रम्
sahastrapādākṣiśiro 'bhiyuktaṃ sahastrabāhuṃ namasaḥ parastāt |
tvāṃ brahāmapāraṃ praṇamāmi śaṃbhuṃ hiraṇyagarbhādhipatiṃ trinetram
1,31.39
यतः प्रसूतिर्जगतो विनाशो येनावृतं सर्वमिदं शिवेन ।
तं ब्रह्मपारं भगवन्तमीशं प्रणम्य नित्यं शरणं प्रपद्ये
yataḥ prasūtirjagato vināśo yenāvṛtaṃ sarvamidaṃ śivena |
taṃ brahmapāraṃ bhagavantamīśaṃ praṇamya nityaṃ śaraṇaṃ prapadye
1,31.40
अलिङ्गमालोकविहीनरूपं स्वयंप्रभं चित्पतिमेकरुद्रम् ।
तं ब्रह्मपारं परमेश्वरं त्वां नमस्करिष्ये न यतो ऽन्यदस्ति
aliṅgamālokavihīnarūpaṃ svayaṃprabhaṃ citpatimekarudram |
taṃ brahmapāraṃ parameśvaraṃ tvāṃ namaskariṣye na yato 'nyadasti
1,31.41
यं योगिनस्त्यक्तसबीजयोगा लब्ध्वा समाधिं परमार्थभूताः ।
पश्यन्ति देवं प्रणतो ऽस्मि नित्यं तं ब्रह्मपारं भवतः स्वरूपम्
yaṃ yoginastyaktasabījayogā labdhvā samādhiṃ paramārthabhūtāḥ |
paśyanti devaṃ praṇato 'smi nityaṃ taṃ brahmapāraṃ bhavataḥ svarūpam
1,31.42
न यत्र नामादिविशेषकॢप्ति- र् न संदृशे तिष्ठति यत्स्वरूपम् ।
तं ब्रह्मपारं प्रणतो ऽस्मि नित्यं स्वयंभुवं त्वां शरणं प्रपद्ये
na yatra nāmādiviśeṣakḷpti- r na saṃdṛśe tiṣṭhati yatsvarūpam |
taṃ brahmapāraṃ praṇato 'smi nityaṃ svayaṃbhuvaṃ tvāṃ śaraṇaṃ prapadye
1,31.43
यद् वेदवादाभिरता विदेहं सब्रह्मविज्ञानमभेदमेकम् ।
पश्यन्त्यनेकं भवतः स्वरूपं सब्रह्मपारं प्रणतो ऽस्मि नित्यम्
yad vedavādābhiratā videhaṃ sabrahmavijñānamabhedamekam |
paśyantyanekaṃ bhavataḥ svarūpaṃ sabrahmapāraṃ praṇato 'smi nityam
1,31.44
यतः प्रधानं पुरुषः पुराणो विवर्तते यं प्रणमन्ति देवाः ।
नमामि तं ज्योतिषि संनिविष्टं कालं बृहन्तं भवतः स्वरूपम्
yataḥ pradhānaṃ puruṣaḥ purāṇo vivartate yaṃ praṇamanti devāḥ |
namāmi taṃ jyotiṣi saṃniviṣṭaṃ kālaṃ bṛhantaṃ bhavataḥ svarūpam
1,31.45
व्रजामि नित्यं शरणं गुहेशं स्थाणुं प्रपद्ये गिरिशं पुरारिम् ।
शिवं प्रपद्ये हरमिन्दुमौलिं पिनाकिनं त्वां शरणं व्रजामि
vrajāmi nityaṃ śaraṇaṃ guheśaṃ sthāṇuṃ prapadye giriśaṃ purārim |
śivaṃ prapadye haramindumauliṃ pinākinaṃ tvāṃ śaraṇaṃ vrajāmi
1,31.46
स्तुत्वैवं शङ्कुकर्णो ऽसौ भगवन्तं कपर्दिनम् ।
पपात दण्डवद् भूमौ प्रोच्चरन् प्रणवं परम्
stutvaivaṃ śaṅkukarṇo 'sau bhagavantaṃ kapardinam |
papāta daṇḍavad bhūmau proccaran praṇavaṃ param
1,31.47
तत्क्षणात् परमं लिङ्गं प्रादुर्भूतं शिवात्मकम् ।
ज्ञानमानन्दमद्वैतं कोटिकालाग्निसन्निभम्
tatkṣaṇāt paramaṃ liṅgaṃ prādurbhūtaṃ śivātmakam |
jñānamānandamadvaitaṃ koṭikālāgnisannibham
1,31.48
शङ्कुकर्णो ऽथ मुक्तात्मा तदात्मा सर्वगो ऽमलः ।
निलिल्ये विमले लिङ्गे तद्भुतमिवाभवत्
śaṅkukarṇo 'tha muktātmā tadātmā sarvago 'malaḥ |
nililye vimale liṅge tadbhutamivābhavat
1,31.49
एतद् रहस्यमाख्यातं माहात्म्यं वः कपर्दिनः ।
न कश्चिद् वेत्ति तमसा विद्वानप्यत्र मुह्यति
etad rahasyamākhyātaṃ māhātmyaṃ vaḥ kapardinaḥ |
na kaścid vetti tamasā vidvānapyatra muhyati
1,31.50
य इमां शृणुयान्नित्यं कथां पापप्रणाशिनीम् ।
भक्तः पापविशुद्धात्मा रुद्रसामीप्यमाप्नुयात्
ya imāṃ śṛṇuyānnityaṃ kathāṃ pāpapraṇāśinīm |
bhaktaḥ pāpaviśuddhātmā rudrasāmīpyamāpnuyāt
1,31.51
पठेच्च सततं शुद्धो ब्रह्मपारं महास्तवम् ।
प्रातर्मध्याह्नसमये स योगं प्राप्नुयात् परम्
paṭhecca satataṃ śuddho brahmapāraṃ mahāstavam |
prātarmadhyāhnasamaye sa yogaṃ prāpnuyāt param
1,31.52
इहैव नित्यं वत्स्यामो देवदेवं कपर्दिनम् ।
द्रक्ष्यामः सततं देवं पूजयामो ऽथ शूलिनम्
ihaiva nityaṃ vatsyāmo devadevaṃ kapardinam |
drakṣyāmaḥ satataṃ devaṃ pūjayāmo 'tha śūlinam
1,31.53
इत्युक्त्वा भगवान् व्यासः शिष्यैः सह महामुनिः ।
उवास तत्र युक्तात्मा पूजयन् वै कपर्दिनम्
ityuktvā bhagavān vyāsaḥ śiṣyaiḥ saha mahāmuniḥ |
uvāsa tatra yuktātmā pūjayan vai kapardinam
Chapter 1.32
1,32.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे एकत्रिशोध्यायः सूत उवाच उषित्वा तत्र भगवान् कपर्देशान्तिके पुनः ।
द्रष्टुं ययौ मध्यमेशं बहुवर्षगणान् प्रभुः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge ekatriśodhyāyaḥ sūta uvāca uṣitvā tatra bhagavān kapardeśāntike punaḥ |
draṣṭuṃ yayau madhyameśaṃ bahuvarṣagaṇān prabhuḥ
1,32.2
तत्र मन्दाकिनीं पुण्यामृषिसङ्गनिषेविताम् ।
नदीं विमलपानीयां दृष्ट्वा हृष्टो ऽभवन्मुनिः
tatra mandākinīṃ puṇyāmṛṣisaṅganiṣevitām |
nadīṃ vimalapānīyāṃ dṛṣṭvā hṛṣṭo 'bhavanmuniḥ
1,32.3
स तामन्वीक्ष्य मुनिभिः सह द्वैपायनः प्रभुः ।
चकार भावपूतात्मा स्नानं स्नानविधानवित्
sa tāmanvīkṣya munibhiḥ saha dvaipāyanaḥ prabhuḥ |
cakāra bhāvapūtātmā snānaṃ snānavidhānavit
1,32.4
संतर्प्य विधिवद् देवानृषीन् पितृगणांस्तथा ।
पूजयामास लोकादिं पुष्पैर्नानाविधैर्भवम्
saṃtarpya vidhivad devānṛṣīn pitṛgaṇāṃstathā |
pūjayāmāsa lokādiṃ puṣpairnānāvidhairbhavam
1,32.5
प्रविश्य शिष्यप्रवरैः सार्धं सत्यवतीसुतः ।
मध्यमेश्वरमीशानमर्चयामास शूलिनम्
praviśya śiṣyapravaraiḥ sārdhaṃ satyavatīsutaḥ |
madhyameśvaramīśānamarcayāmāsa śūlinam
1,32.6
ततः पाशुपताः शान्ता भस्मोद्धूलितविग्रहाः ।
द्रष्टुं समागता रुद्रं मध्यमेश्वरमीश्वरम्
tataḥ pāśupatāḥ śāntā bhasmoddhūlitavigrahāḥ |
draṣṭuṃ samāgatā rudraṃ madhyameśvaramīśvaram
1,32.7
ओङ्कारासक्तमनसो वेदाध्ययनतत्पराः ।
जटिला मुण्डिताश्चापि शुक्लयज्ञोपवीतिनः
oṅkārāsaktamanaso vedādhyayanatatparāḥ |
jaṭilā muṇḍitāścāpi śuklayajñopavītinaḥ
1,32.8
कौपीनवसनाः केचिदपरे चाप्यवाससः ।
ब्रह्मचर्यरताः शान्ता वेदान्तज्ञानतत्पराः
kaupīnavasanāḥ kecidapare cāpyavāsasaḥ |
brahmacaryaratāḥ śāntā vedāntajñānatatparāḥ
1,32.9
दृष्ट्वा द्वैपायनं विप्राः शिष्यैः परिवृतं मुनिम् ।
पूजयित्वा यथान्यायमिदं वचनमब्रुवन्
dṛṣṭvā dvaipāyanaṃ viprāḥ śiṣyaiḥ parivṛtaṃ munim |
pūjayitvā yathānyāyamidaṃ vacanamabruvan
1,32.10
को भवान् कुत आयातः सह शिष्यैर्महामुने ।
प्रोचुः पैलादयः शिष्यास्तानृषीन् ब्रह्मभावितान्
ko bhavān kuta āyātaḥ saha śiṣyairmahāmune |
procuḥ pailādayaḥ śiṣyāstānṛṣīn brahmabhāvitān
1,32.11
अयं सत्यवतीसूनुः कृष्णद्वैपायनो मुनिः ।
व्यासः स्वयं हृषीकेशो येन वेदाः पृथक् कृताः
ayaṃ satyavatīsūnuḥ kṛṣṇadvaipāyano muniḥ |
vyāsaḥ svayaṃ hṛṣīkeśo yena vedāḥ pṛthak kṛtāḥ
1,32.12
यस्य देवो महादेवः साक्षादेव पिनाकधृक् ।
अंशांशेनाभवत् पुत्रो नाम्ना शुक इति प्रभुः
yasya devo mahādevaḥ sākṣādeva pinākadhṛk |
aṃśāṃśenābhavat putro nāmnā śuka iti prabhuḥ
1,32.13
यः स साक्षान्महादेवं सर्वभावेन शङ्करम् ।
प्रपन्नः परया भक्त्या यस्य तज्ज्ञानमैश्वरम्
yaḥ sa sākṣānmahādevaṃ sarvabhāvena śaṅkaram |
prapannaḥ parayā bhaktyā yasya tajjñānamaiśvaram
1,32.14
ततः पाशुपताः सर्वे हृष्टसर्वतनूरुहाः ।
नेमुरव्यग्रमनसः प्रोचुः सत्यवतीसुतम्
tataḥ pāśupatāḥ sarve hṛṣṭasarvatanūruhāḥ |
nemuravyagramanasaḥ procuḥ satyavatīsutam
1,32.15
भगवन् भवता ज्ञातं विज्ञानं परमेष्ठिनः ।
प्रिसादाद् देवदेवस्य यत् तन्माहेश्वरं परम्
bhagavan bhavatā jñātaṃ vijñānaṃ parameṣṭhinaḥ |
prisādād devadevasya yat tanmāheśvaraṃ param
1,32.16
तद्वदास्माकमव्यक्तं रहस्यं गुह्यमुत्तमम् ।
क्षिप्रं पश्येम तं देवं श्रुत्वा भगवतो मुखात्
tadvadāsmākamavyaktaṃ rahasyaṃ guhyamuttamam |
kṣipraṃ paśyema taṃ devaṃ śrutvā bhagavato mukhāt
1,32.17
विसर्जयित्वा ताञ्छिष्यान् सुमन्तुप्रमुखांस्ततः ।
प्रोवाच तत्परं ज्ञानं योगिभ्यो योगवित्तमः
visarjayitvā tāñchiṣyān sumantupramukhāṃstataḥ |
provāca tatparaṃ jñānaṃ yogibhyo yogavittamaḥ
1,32.18
तत्क्षणादेव विमलं संभूतं ज्योतिरुत्तमम् ।
लीनास्तत्रैव ते विप्राः क्षणादन्तरधीयत
tatkṣaṇādeva vimalaṃ saṃbhūtaṃ jyotiruttamam |
līnāstatraiva te viprāḥ kṣaṇādantaradhīyata
1,32.19
ततः शिष्यान् समाहूय भगवान् ब्रह्मवित्तमः ।
प्रोवाच मध्यमेशस्य माहात्म्यं पैलपूर्वकान्
tataḥ śiṣyān samāhūya bhagavān brahmavittamaḥ |
provāca madhyameśasya māhātmyaṃ pailapūrvakān
1,32.20
अस्मिन् स्थाने स्वयं देवो देव्या सह महेश्वरः ।
रमते भगवान् नित्यं रुद्रैश्च परिवारितः
asmin sthāne svayaṃ devo devyā saha maheśvaraḥ |
ramate bhagavān nityaṃ rudraiśca parivāritaḥ
1,32.21
अत्र पूर्वं हृषीकेशो विश्वात्मा देवकीसुतः ।
उवास वत्सरं कृष्णः सदा पाशुपतैर्वृतः
atra pūrvaṃ hṛṣīkeśo viśvātmā devakīsutaḥ |
uvāsa vatsaraṃ kṛṣṇaḥ sadā pāśupatairvṛtaḥ
1,32.22
भस्मोद्धूलितसर्वाङ्गो रुद्राध्ययनतत्परः ।
आराधयन् हरिः शंभुं कृत्वा पाशुपतं व्रतम्
bhasmoddhūlitasarvāṅgo rudrādhyayanatatparaḥ |
ārādhayan hariḥ śaṃbhuṃ kṛtvā pāśupataṃ vratam
1,32.23
तस्य ते बहवः शिष्या ब्रह्मचर्यपरायणाः ।
लब्ध्वा तद्वचनाज्ज्ञानं दृष्टवन्तो महेश्वरम्
tasya te bahavaḥ śiṣyā brahmacaryaparāyaṇāḥ |
labdhvā tadvacanājjñānaṃ dṛṣṭavanto maheśvaram
1,32.24
तस्य देवो महादेवः प्रत्यक्षं नीललोहितः ।
ददौ कृष्णास्य भगवान वरदो वरमुत्तमम्
tasya devo mahādevaḥ pratyakṣaṃ nīlalohitaḥ |
dadau kṛṣṇāsya bhagavāna varado varamuttamam
1,32.25
येरऽचयिष्यन्ति गोविन्दं मद्भक्ता विधिपूर्वकम् ।
तेषां तदैश्वरं ज्ञानमुत्पत्स्यति जगन्मय
yer'cayiṣyanti govindaṃ madbhaktā vidhipūrvakam |
teṣāṃ tadaiśvaraṃ jñānamutpatsyati jaganmaya
1,32.26
नमस्योरऽचयितव्यश्च ध्यातव्यो मत्परैर्जनैः ।
भविष्यसि न संदेहो मत्प्रसादाद् द्विजातिभिः
namasyor'cayitavyaśca dhyātavyo matparairjanaiḥ |
bhaviṣyasi na saṃdeho matprasādād dvijātibhiḥ
1,32.27
ये ऽत्र द्रक्ष्यन्ति देवेशं स्नात्वा रुद्रं पिनाकिनम् ।
ब्रह्महत्यादिकं पापं तेषामाशु विनश्यति
ye 'tra drakṣyanti deveśaṃ snātvā rudraṃ pinākinam |
brahmahatyādikaṃ pāpaṃ teṣāmāśu vinaśyati
1,32.28
प्राणांस्त्यजन्ति ये मर्त्याः पापकर्मरता अपि ।
ते यान्ति तत् परं स्थानं नात्र कार्या विचारणा
prāṇāṃstyajanti ye martyāḥ pāpakarmaratā api |
te yānti tat paraṃ sthānaṃ nātra kāryā vicāraṇā
1,32.29
धन्यास्तु खलु ते विप्रा मन्दाकिन्यां कृतोदकाः ।
अर्चयन्ति महादेवं मध्यमेश्वरमीश्वरम्
dhanyāstu khalu te viprā mandākinyāṃ kṛtodakāḥ |
arcayanti mahādevaṃ madhyameśvaramīśvaram
1,32.30
स्नानं दानं तपः श्राद्धं पिण्डनिर्वपणं त्विह ।
एकैकशः कृतं विप्राः पुनात्यासप्तमं कुलम्
snānaṃ dānaṃ tapaḥ śrāddhaṃ piṇḍanirvapaṇaṃ tviha |
ekaikaśaḥ kṛtaṃ viprāḥ punātyāsaptamaṃ kulam
1,32.31
संनिहत्यामुपस्पृश्य राहुग्रस्ते दिवाकरे ।
यत् फलं लभते मर्त्यस्तस्माद् दशगुणं त्विह
saṃnihatyāmupaspṛśya rāhugraste divākare |
yat phalaṃ labhate martyastasmād daśaguṇaṃ tviha
1,32.32
एवमुक्त्वा महायोगी मध्यमेशान्ति के प्रभुः ।
उवास सुचिरं कालं पूजयन् वै महेश्वरम्
evamuktvā mahāyogī madhyameśānti ke prabhuḥ |
uvāsa suciraṃ kālaṃ pūjayan vai maheśvaram
Chapter 1.33
1,33.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे द्वात्रिंशो ऽध्यायः सूत उवाच ततः सर्वाणि गुह्यानि तीर्थान्यायतनानि च ।
जगाम भगवान् व्यासो जैमिनिप्रमुखैर्वृतः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge dvātriṃśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca tataḥ sarvāṇi guhyāni tīrthānyāyatanāni ca |
jagāma bhagavān vyāso jaiminipramukhairvṛtaḥ
1,33.2
प्रयागं परमं तीर्थं प्रयागादधिकं शुभम् ।
विश्वरूपं तथा तीर्थं तालतीर्थमनुत्तमम्
prayāgaṃ paramaṃ tīrthaṃ prayāgādadhikaṃ śubham |
viśvarūpaṃ tathā tīrthaṃ tālatīrthamanuttamam
1,33.3
आकाशाख्यं महातीर्थं तीर्थं चैवार्षभं परम् ।
स्वर्नोलं च महातीर्थं गौरीतीर्थमनुत्तमम्
ākāśākhyaṃ mahātīrthaṃ tīrthaṃ caivārṣabhaṃ param |
svarnolaṃ ca mahātīrthaṃ gaurītīrthamanuttamam
1,33.4
प्राजापत्यं तथा तीर्थं स्वर्गद्वारं तथैव च ।
जम्बुकेश्वरमित्युक्तं धर्माख्यं तीर्थमुत्तमम्
prājāpatyaṃ tathā tīrthaṃ svargadvāraṃ tathaiva ca |
jambukeśvaramityuktaṃ dharmākhyaṃ tīrthamuttamam
1,33.5
गयातीर्थं महातीर्थं तीर्थं चैव महानदी ।
नारायणं परं तीर्थं वायुतीर्थमनुत्तमम्
gayātīrthaṃ mahātīrthaṃ tīrthaṃ caiva mahānadī |
nārāyaṇaṃ paraṃ tīrthaṃ vāyutīrthamanuttamam
1,33.6
ज्ञानतीर्थं परं गुह्यं वाराहं तीर्थमुत्तमम् ।
यमतीर्थं महापुण्यं तीर्थं संवर्तकं शुभम्
jñānatīrthaṃ paraṃ guhyaṃ vārāhaṃ tīrthamuttamam |
yamatīrthaṃ mahāpuṇyaṃ tīrthaṃ saṃvartakaṃ śubham
1,33.7
अग्नितीर्थं द्विजश्रेष्ठाः कलशेश्वरमुत्तमम् ।
नागतीर्थं सोमतीर्थं सूर्यतीर्थं तथैव च
agnitīrthaṃ dvijaśreṣṭhāḥ kalaśeśvaramuttamam |
nāgatīrthaṃ somatīrthaṃ sūryatīrthaṃ tathaiva ca
1,33.8
पर्वताख्यं महागुह्यं मणिकर्णमनुत्तमम् ।
घटोत्कचं तीर्थवरं श्रीतीर्थं च पितामहम्
parvatākhyaṃ mahāguhyaṃ maṇikarṇamanuttamam |
ghaṭotkacaṃ tīrthavaraṃ śrītīrthaṃ ca pitāmaham
1,33.9
गङ्गातीर्थं तु देवेशं ययातेस्तीर्थमुत्तमम् ।
कापिलं चैव सोमेशं ब्रह्मतीर्थमनुत्तमम्
gaṅgātīrthaṃ tu deveśaṃ yayātestīrthamuttamam |
kāpilaṃ caiva someśaṃ brahmatīrthamanuttamam
1,33.10
अत्र लिङ्गं पुरानीय ब्रह्मा स्नातुं यदा गतः ।
तदानीं स्थापयामास विष्णुस्तल्लिङ्गमैश्वरम्
atra liṅgaṃ purānīya brahmā snātuṃ yadā gataḥ |
tadānīṃ sthāpayāmāsa viṣṇustalliṅgamaiśvaram
1,33.11
ततः स्नात्वा समागत्य ब्रह्मा प्रोवाच तं हरिम् ।
मयानीतमिदं लिङ्गं कस्मात् स्थापितवानसि
tataḥ snātvā samāgatya brahmā provāca taṃ harim |
mayānītamidaṃ liṅgaṃ kasmāt sthāpitavānasi
1,33.12
तमाह विष्णुस्त्वत्तो ऽपि रुद्रे भक्तिर्दृढा मम ।
तस्मात् प्रतिष्ठितं लिङ्गंनाम्ना तव भविष्यति
tamāha viṣṇustvatto 'pi rudre bhaktirdṛḍhā mama |
tasmāt pratiṣṭhitaṃ liṅgaṃnāmnā tava bhaviṣyati
1,33.13
भूतेश्वरं तथा तीर्थं तीर्थं धर्मसमुद्भवम् ।
गन्धर्वतीर्थं परमं वाह्नेयं तीर्थमुत्तमम्
bhūteśvaraṃ tathā tīrthaṃ tīrthaṃ dharmasamudbhavam |
gandharvatīrthaṃ paramaṃ vāhneyaṃ tīrthamuttamam
1,33.14
दौर्वासिकं व्योमतीर्थं चन्द्रतीर्थं द्विजोत्तमाः ।
चित्राङ्गदेश्वरं पुण्यं पुण्यं विद्याधरेश्वरम्
daurvāsikaṃ vyomatīrthaṃ candratīrthaṃ dvijottamāḥ |
citrāṅgadeśvaraṃ puṇyaṃ puṇyaṃ vidyādhareśvaram
1,33.15
केदारतीर्थमुग्राख्यं कालञ्जरमनुत्तमम् ।
सारस्वतं प्रभासं च भद्रकर्णं ह्रदं शुभम्
kedāratīrthamugrākhyaṃ kālañjaramanuttamam |
sārasvataṃ prabhāsaṃ ca bhadrakarṇaṃ hradaṃ śubham
1,33.16
लौकिकाख्यं महातीर्थं तीर्थं चैव वृषध्वजम् ।
हिरण्यगर्भं गोप्रेक्ष्यं तीर्थं चैव वृषध्वजम्
laukikākhyaṃ mahātīrthaṃ tīrthaṃ caiva vṛṣadhvajam |
hiraṇyagarbhaṃ goprekṣyaṃ tīrthaṃ caiva vṛṣadhvajam
1,33.17
उपशान्तं शिवं चैव व्याघ्रेश्वरमनुत्तमम् ।
त्रिलोचनं महातीर्थं लोलार्कं चोत्तराह्वयम्
upaśāntaṃ śivaṃ caiva vyāghreśvaramanuttamam |
trilocanaṃ mahātīrthaṃ lolārkaṃ cottarāhvayam
1,33.18
कपालमोचनं तीर्थं ब्रह्महत्याविनाशनम् ।
शुक्रेश्वरं महापुण्यमानन्दपुरमुत्तमम्
kapālamocanaṃ tīrthaṃ brahmahatyāvināśanam |
śukreśvaraṃ mahāpuṇyamānandapuramuttamam
1,33.19
एवमादीनि तीर्थानि प्राधान्यात् कथितानि तु ।
न शक्यं विस्तराद् वक्तुं तीर्थसंख्या द्विजात्तमाः
evamādīni tīrthāni prādhānyāt kathitāni tu |
na śakyaṃ vistarād vaktuṃ tīrthasaṃkhyā dvijāttamāḥ
1,33.20
तेषु सर्वेषु तीर्थेषु स्नात्वाभ्यर्च्य पिनाकिनम् ।
उपोष्य तत्र तत्रासौ पाराशर्यो महामुनिः
teṣu sarveṣu tīrtheṣu snātvābhyarcya pinākinam |
upoṣya tatra tatrāsau pārāśaryo mahāmuniḥ
1,33.21
तर्पयित्वा पितॄन् देवान् कृत्वा पिण्डप्रिदानकम् ।
जगाम पुनरेवापि यत्र विश्वेश्वरः शिवः
tarpayitvā pitṝn devān kṛtvā piṇḍapridānakam |
jagāma punarevāpi yatra viśveśvaraḥ śivaḥ
1,33.22
स्नात्वाभ्यर्च्य परं लिङ्गं शिष्यैः सह महामुनिः ।
उवाच शिष्यान् धर्मात्मा स्वान् देशान् गन्तुमर्हथा
snātvābhyarcya paraṃ liṅgaṃ śiṣyaiḥ saha mahāmuniḥ |
uvāca śiṣyān dharmātmā svān deśān gantumarhathā
1,33.23
ते प्रणम्य महात्मानं जग्मुः पैलादयो द्विजाः ।
वासं च तत्र नियतो वाराणस्यां चकार सः
te praṇamya mahātmānaṃ jagmuḥ pailādayo dvijāḥ |
vāsaṃ ca tatra niyato vārāṇasyāṃ cakāra saḥ
1,33.24
शान्तो दान्तस्त्रिषवणंस्नात्वाभ्यर्च्य पिनाकिनम् ।
भैक्षाहारो विशुद्धात्मा ब्रह्मचर्यपरायणः
śānto dāntastriṣavaṇaṃsnātvābhyarcya pinākinam |
bhaikṣāhāro viśuddhātmā brahmacaryaparāyaṇaḥ
1,33.25
कदाचिद् वसता तत्र व्यासेनामिततेजसा ।
भ्रममाणेन भिक्षा तु नैव लब्धा द्विजोत्तमाः
kadācid vasatā tatra vyāsenāmitatejasā |
bhramamāṇena bhikṣā tu naiva labdhā dvijottamāḥ
1,33.26
ततः क्रोधावृततनुर्नराणामिह वासिनाम् ।
विघ्नं सृजामि सर्वेषां येन सिद्धिर्विहीयते
tataḥ krodhāvṛtatanurnarāṇāmiha vāsinām |
vighnaṃ sṛjāmi sarveṣāṃ yena siddhirvihīyate
1,33.27
तत्क्षणे सा महादेवी शङ्करार्धशरीरिणी ।
प्रादुरासीत् स्वयं प्रीत्या वेषं कृत्वा तु मानुषम्
tatkṣaṇe sā mahādevī śaṅkarārdhaśarīriṇī |
prādurāsīt svayaṃ prītyā veṣaṃ kṛtvā tu mānuṣam
1,33.28
भो भो व्यास महाबुद्धे शप्तव्या भवता न हि ।
गृहाण भिक्षां मत्तस्त्वमुक्त्वैवं प्रददौ शिवा
bho bho vyāsa mahābuddhe śaptavyā bhavatā na hi |
gṛhāṇa bhikṣāṃ mattastvamuktvaivaṃ pradadau śivā
1,33.29
उवाच च महादेवी क्रोधनस्त्वं भवान् यतः ।
इह क्षेत्रे न वस्तव्यं कृतघ्नो ऽसि त्वया सदा
uvāca ca mahādevī krodhanastvaṃ bhavān yataḥ |
iha kṣetre na vastavyaṃ kṛtaghno 'si tvayā sadā
1,33.30
एवमुक्तः स भगवान् ध्यानाज्ज्ञात्वा परां शिवाम् ।
उवाच प्रणतो भूत्वा स्तुत्वा च प्रवरैः स्तवैः
evamuktaḥ sa bhagavān dhyānājjñātvā parāṃ śivām |
uvāca praṇato bhūtvā stutvā ca pravaraiḥ stavaiḥ
1,33.31
चतुर्दश्यामथाष्टम्यां प्रवेशं देहि शाङ्करि ।
एवमस्त्वित्यनुज्ञाय देवी चान्तरधीयत
caturdaśyāmathāṣṭamyāṃ praveśaṃ dehi śāṅkari |
evamastvityanujñāya devī cāntaradhīyata
1,33.32
एवं स भगवान् व्यासो महायोगी पुरातनः ।
ज्ञात्वा क्षेत्रगुणान् सर्वान् स्थितस्तस्याथ पार्श्वतः
evaṃ sa bhagavān vyāso mahāyogī purātanaḥ |
jñātvā kṣetraguṇān sarvān sthitastasyātha pārśvataḥ
1,33.33
एवं व्यासं स्थितं ज्ञात्वा क्षेत्रं सेवन्ति पण्डिताः ।
तस्मात् सर्वप्रयत्नेन वाराणस्यां वसेन्नरः
evaṃ vyāsaṃ sthitaṃ jñātvā kṣetraṃ sevanti paṇḍitāḥ |
tasmāt sarvaprayatnena vārāṇasyāṃ vasennaraḥ
1,33.34
सूत उवाच यः पठेदविमुक्तस्य माहात्म्यं शृणुयादपि ।
श्रावयेद् वा द्विजान् शान्तान् सो ऽपियातिपराङ्गतिम्
sūta uvāca yaḥ paṭhedavimuktasya māhātmyaṃ śṛṇuyādapi |
śrāvayed vā dvijān śāntān so 'piyātiparāṅgatim
1,33.35
श्राद्धे वा दैविके कार्ये रात्रावहनि वा द्विजाः ।
नदीनां चैव तीरेषु देवतायतनेषु च
śrāddhe vā daivike kārye rātrāvahani vā dvijāḥ |
nadīnāṃ caiva tīreṣu devatāyataneṣu ca
1,33.36
स्नात्वा समाहितमना दम्भमात्सर्यवर्जितः ।
जपेदीशं नमस्कृत्य स याति परमां गतिम्
snātvā samāhitamanā dambhamātsaryavarjitaḥ |
japedīśaṃ namaskṛtya sa yāti paramāṃ gatim
Chapter 1.34
1,34.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे त्रयस्त्रिशो ऽध्यायः ऋषय ऊचुः माहात्म्यमविमुक्तस्य यथावत् तदुदीरितम् ।
इदानीं तु प्रयागस्य माहात्म्यं ब्रूहि सुव्रत
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge trayastriśo 'dhyāyaḥ ṛṣaya ūcuḥ māhātmyamavimuktasya yathāvat tadudīritam |
idānīṃ tu prayāgasya māhātmyaṃ brūhi suvrata
1,34.2
यानि तीर्थानि तत्रैव विश्रुतानि महान्ति वै ।
इदानीं कथयास्माकं सूत सर्वार्थविद् भवान्
yāni tīrthāni tatraiva viśrutāni mahānti vai |
idānīṃ kathayāsmākaṃ sūta sarvārthavid bhavān
1,34.3
सूत उवाच शृणुध्वमृषयः सर्वे विस्तरेण ब्रवीमि वः ।
प्रयागस्य च माहात्म्यं यत्र देवः पितामहः
sūta uvāca śṛṇudhvamṛṣayaḥ sarve vistareṇa bravīmi vaḥ |
prayāgasya ca māhātmyaṃ yatra devaḥ pitāmahaḥ
1,34.4
मार्कण्डेयेन कथितं कौन्तेयाय महात्मने ।
यथा युधिष्ठिरायैतत् तद्वक्ष्ये भवतामहम्
mārkaṇḍeyena kathitaṃ kaunteyāya mahātmane |
yathā yudhiṣṭhirāyaitat tadvakṣye bhavatāmaham
1,34.5
निहत्य कौरवान सर्वान् भ्रातृभिः सह पार्थिवः ।
शोकेन महाताविष्टा मुमोह स युधिष्ठिरः
nihatya kauravāna sarvān bhrātṛbhiḥ saha pārthivaḥ |
śokena mahātāviṣṭā mumoha sa yudhiṣṭhiraḥ
1,34.6
अचिरेणाथ कालेन मार्कण्डेयो महातपाः ।
संप्राप्तो हास्तिनपुरं राजद्वारे स तिष्ठति
acireṇātha kālena mārkaṇḍeyo mahātapāḥ |
saṃprāpto hāstinapuraṃ rājadvāre sa tiṣṭhati
1,34.7
द्वारपालो ऽपि तं दृष्ट्वा राज्ञः कथितवान् द्रुतम् ।
मार्कण्डेयो द्रष्टुमिच्छंस्त्वामास्ते द्वार्यसौ मुनिः
dvārapālo 'pi taṃ dṛṣṭvā rājñaḥ kathitavān drutam |
mārkaṇḍeyo draṣṭumicchaṃstvāmāste dvāryasau muniḥ
1,34.8
त्वरितो धर्मपुत्रस्तु द्वारमेत्याह तत्परम् ।
स्वागतं ते महाप्राज्ञ स्वागतं ते महामुने
tvarito dharmaputrastu dvārametyāha tatparam |
svāgataṃ te mahāprājña svāgataṃ te mahāmune
1,34.9
अद्य मे सफलं जन्म अद्य मे तारितं कुलम् ।
अद्य मे पितरस्तुष्टास्त्वयि तुष्टे महामुने
adya me saphalaṃ janma adya me tāritaṃ kulam |
adya me pitarastuṣṭāstvayi tuṣṭe mahāmune
1,34.10
सिंहासनमुपस्थाप्य पादशौचार्चनादिभिः ।
युधिष्ठिरो महात्मेति पूजयामास तं मुनिम्
siṃhāsanamupasthāpya pādaśaucārcanādibhiḥ |
yudhiṣṭhiro mahātmeti pūjayāmāsa taṃ munim
1,34.11
मार्कण्डेयस्ततस्तुष्टः प्रोवाच स युधिष्ठिरम् ।
किमर्थं मुह्यसे विद्वन् सर्वं ज्ञात्वाहमागतः
mārkaṇḍeyastatastuṣṭaḥ provāca sa yudhiṣṭhiram |
kimarthaṃ muhyase vidvan sarvaṃ jñātvāhamāgataḥ
1,34.12
ततो युधिष्ठिरो राजा प्रणम्याह महामुनिम् ।
कथय त्वं समासेन येन मुच्येत किल्बिषैः
tato yudhiṣṭhiro rājā praṇamyāha mahāmunim |
kathaya tvaṃ samāsena yena mucyeta kilbiṣaiḥ
1,34.13
निहता वहवो युद्धे पुंसो निरपराधिनः ।
अस्माभिः कौरवैः सार्धं प्रसङ्गान्मुनिपुङ्गव
nihatā vahavo yuddhe puṃso niraparādhinaḥ |
asmābhiḥ kauravaiḥ sārdhaṃ prasaṅgānmunipuṅgava
1,34.14
येन हिंसासमुद्भूताज्जन्मान्तरकृतादपि ।
मुच्यते पातकादस्मात् तद् भवान् वक्तुमर्हति
yena hiṃsāsamudbhūtājjanmāntarakṛtādapi |
mucyate pātakādasmāt tad bhavān vaktumarhati
1,34.15
मार्कण्डेय उवाच शृणु राजन् महाभाग यन्मां पृच्छसि भारत् ।
प्रयागगमनं श्रेष्ठं नराणां पापनाशनम्
mārkaṇḍeya uvāca śṛṇu rājan mahābhāga yanmāṃ pṛcchasi bhārat |
prayāgagamanaṃ śreṣṭhaṃ narāṇāṃ pāpanāśanam
1,34.16
तत्र देवो महादेवो रुद्रो विश्वामरेश्वरः ।
समास्ते भगवान् ब्रह्मा स्वयंभूरपि दैवदैः
tatra devo mahādevo rudro viśvāmareśvaraḥ |
samāste bhagavān brahmā svayaṃbhūrapi daivadaiḥ
1,34.17
युधिष्ठिर उवाच भगवञ्च्छ्रोतुमिच्छामि प्रयागगमने फलम् ।
मृतानां का गतिस्तत्र स्नातानामपि किं फलम्
yudhiṣṭhira uvāca bhagavañcchrotumicchāmi prayāgagamane phalam |
mṛtānāṃ kā gatistatra snātānāmapi kiṃ phalam
1,34.18
ये वसन्ति प्रयागे तु ब्रूहि तेषां तु किं फलम् ।
भवता विदितं ह्येतत् तन्मे ब्रूहि नमो ऽस्तु ते
ye vasanti prayāge tu brūhi teṣāṃ tu kiṃ phalam |
bhavatā viditaṃ hyetat tanme brūhi namo 'stu te
1,34.19
मार्कण्डेय उवाच कथयिष्यामि ते वत्स या चेष्टा यच्च तत्फलम् ।
पुरा महर्षिभिः सम्यक् कथ्यमानं मया श्रुतम्
mārkaṇḍeya uvāca kathayiṣyāmi te vatsa yā ceṣṭā yacca tatphalam |
purā maharṣibhiḥ samyak kathyamānaṃ mayā śrutam
1,34.20
एतत् प्रजापतिक्षेत्रं त्रिषु लोकेषु विश्रुतम् ।
अत्र स्नात्वा दिवं यान्ति ये मृतास्ते ऽपुनर्भवाः
etat prajāpatikṣetraṃ triṣu lokeṣu viśrutam |
atra snātvā divaṃ yānti ye mṛtāste 'punarbhavāḥ
1,34.21
तत्र ब्रह्मादयो देवा रक्षां कुर्वन्ति संगताः ।
बहून्यन्यानि तीर्थानि सर्वपापापहानि तु
tatra brahmādayo devā rakṣāṃ kurvanti saṃgatāḥ |
bahūnyanyāni tīrthāni sarvapāpāpahāni tu
1,34.22
कथितुं नेह शक्नोमि बहुवर्षशतैरपि ।
संक्षेपेण प्रवक्ष्यामि प्रयागस्येह कीर्तनम्
kathituṃ neha śaknomi bahuvarṣaśatairapi |
saṃkṣepeṇa pravakṣyāmi prayāgasyeha kīrtanam
1,34.23
षष्टिर्धनुः सहस्त्राणि यानि रक्षन्ति जाह्नवीम् ।
यमुनां रक्षति सदा सविता सप्तवाहनः
ṣaṣṭirdhanuḥ sahastrāṇi yāni rakṣanti jāhnavīm |
yamunāṃ rakṣati sadā savitā saptavāhanaḥ
1,34.24
प्रयागे तु विशेषेण स्वयं वसति वासवः ।
मण्डलं रक्षति हरिः सर्वदेवैश्च सम्मितम्
prayāge tu viśeṣeṇa svayaṃ vasati vāsavaḥ |
maṇḍalaṃ rakṣati hariḥ sarvadevaiśca sammitam
1,34.25
न्यग्रोधं रक्षते नित्यं शूलपाणिर्महेश्वरः ।
स्थानं रक्षन्ति वै देवाः सर्वपापहरं शुभम्
nyagrodhaṃ rakṣate nityaṃ śūlapāṇirmaheśvaraḥ |
sthānaṃ rakṣanti vai devāḥ sarvapāpaharaṃ śubham
1,34.26
स्वकर्मणावृतो लोको नैव गच्छति तत्पदम् ।
स्वल्पं स्वल्पतरं पापं यदा तस्य नराधिप ।
प्रयागं स्मरमाणस्य सर्वमायाति संक्षयम्
svakarmaṇāvṛto loko naiva gacchati tatpadam |
svalpaṃ svalpataraṃ pāpaṃ yadā tasya narādhipa |
prayāgaṃ smaramāṇasya sarvamāyāti saṃkṣayam
1,34.27
दर्शनात् तस्य तीर्थस्य नाम संकीर्तनादपि ।
मुत्तिकालम्भनाद् वापि नरः पापात् प्रमुच्यते
darśanāt tasya tīrthasya nāma saṃkīrtanādapi |
muttikālambhanād vāpi naraḥ pāpāt pramucyate
1,34.28
पञ्च कुण्डानि राजेन्द्र येषां मध्ये तु जाह्नवी ।
प्रयागं विशतः पुंसः पापं नश्यति तत्क्षणात्
pañca kuṇḍāni rājendra yeṣāṃ madhye tu jāhnavī |
prayāgaṃ viśataḥ puṃsaḥ pāpaṃ naśyati tatkṣaṇāt
1,34.29
योजनानां सहस्त्रेषु गङ्गां यः स्मरते नरः ।
अपि दुष्कृतकर्मासौ लभते परमां गतिम्
yojanānāṃ sahastreṣu gaṅgāṃ yaḥ smarate naraḥ |
api duṣkṛtakarmāsau labhate paramāṃ gatim
1,34.30
कीर्तनान्मुच्यते पापाद् दृष्ट्वा भद्राणि पश्यति ।
तथोपस्पृश्य राजेन्द्र स्वर्गलोके महीयते
kīrtanānmucyate pāpād dṛṣṭvā bhadrāṇi paśyati |
tathopaspṛśya rājendra svargaloke mahīyate
1,34.31
व्याधितो यदि वा दीनः क्रूद्धो वापि भवेन्नरः ।
गङ्गायमुनमासाद्य त्यजेत् प्राणान् प्रयत्नतः
vyādhito yadi vā dīnaḥ krūddho vāpi bhavennaraḥ |
gaṅgāyamunamāsādya tyajet prāṇān prayatnataḥ
1,34.32
दीप्तकाञ्चनवर्णाभैर्विमानैर्भानुवर्णिभिः ।
ईप्सितांल्लभते कामान् वदन्ति मुनिपुङ्गवाः
dīptakāñcanavarṇābhairvimānairbhānuvarṇibhiḥ |
īpsitāṃllabhate kāmān vadanti munipuṅgavāḥ
1,34.33
सर्वरत्नमयैर्दिव्यैर्नानाध्वजसमाकुलैः ।
वराङ्गनासमाकीर्णैर्मोदते शुभलक्षणः
sarvaratnamayairdivyairnānādhvajasamākulaiḥ |
varāṅganāsamākīrṇairmodate śubhalakṣaṇaḥ
1,34.34
गीतवादित्रनिर्घोषैः प्रसुप्तः प्रतिबुध्यते ।
यावन्न स्मरते जन्म तापत् स्वर्गे महीयते
gītavāditranirghoṣaiḥ prasuptaḥ pratibudhyate |
yāvanna smarate janma tāpat svarge mahīyate
1,34.35
तस्मात् स्वर्गात् परिभ्रष्टः क्षीणकर्मा नरोत्तम ।
हिरण्यरत्नसंपूर्णे समृद्धे जायते कुले
tasmāt svargāt paribhraṣṭaḥ kṣīṇakarmā narottama |
hiraṇyaratnasaṃpūrṇe samṛddhe jāyate kule
1,34.36
तदेव स्मरते तीर्थं स्मरणात् तत्र गच्छति ।
देशस्थो यदि वारण्ये विदेशे यदि वा गृहे
tadeva smarate tīrthaṃ smaraṇāt tatra gacchati |
deśastho yadi vāraṇye videśe yadi vā gṛhe
1,34.37
प्रयागं स्मरमाणस्तु यस्तु प्राणान् परित्यजेत् ।
ब्रह्मलोकमवाप्नोति वदन्ति मुनिपुङ्गवाः
prayāgaṃ smaramāṇastu yastu prāṇān parityajet |
brahmalokamavāpnoti vadanti munipuṅgavāḥ
1,34.38
सर्वकामफला वृक्षा मही यत्र हिरण्मयी ।
ऋषयो मुनयः सिद्धास्तत्र लोके स गच्छति
sarvakāmaphalā vṛkṣā mahī yatra hiraṇmayī |
ṛṣayo munayaḥ siddhāstatra loke sa gacchati
1,34.39
स्त्रीसहस्त्राकुले रम्ये मन्दाकिन्यास्तटे शुभे ।
मोदते मुनिभिः सार्धं स्वकृतेनेह कर्मणा
strīsahastrākule ramye mandākinyāstaṭe śubhe |
modate munibhiḥ sārdhaṃ svakṛteneha karmaṇā
1,34.40
सिद्धचारणगन्धर्वैः पूज्यते दिवि दैवतैः ।
ततः स्वर्गात् परिभ्रष्टो जम्बुद्वीपपतिर्भवेत्
siddhacāraṇagandharvaiḥ pūjyate divi daivataiḥ |
tataḥ svargāt paribhraṣṭo jambudvīpapatirbhavet
1,34.41
ततः शुभानि कर्माणि चिन्तयानः पुनः पुनः ।
गुणवान् वित्तसंपन्नो भवतीह न संशयः ।
कर्मणा मनसा वाचा सत्यधर्मप्रतिष्ठितः
tataḥ śubhāni karmāṇi cintayānaḥ punaḥ punaḥ |
guṇavān vittasaṃpanno bhavatīha na saṃśayaḥ |
karmaṇā manasā vācā satyadharmapratiṣṭhitaḥ
1,34.42
गङ्गायमुनयोर्मध्ये यस्तु ग्रामं प्रतीच्छति ।
सुवर्णमथ मुक्तां वा तथैवान्यान् प्रतिग्रहान्
gaṅgāyamunayormadhye yastu grāmaṃ pratīcchati |
suvarṇamatha muktāṃ vā tathaivānyān pratigrahān
1,34.43
स्वकार्ये पितृकार्ये वा देवताभ्यर्चने ऽपि वा ।
निष्फलं तस्य तत् तीर्थं यावत् तत्फलमश्नुते
svakārye pitṛkārye vā devatābhyarcane 'pi vā |
niṣphalaṃ tasya tat tīrthaṃ yāvat tatphalamaśnute
1,34.44
अतस्तीर्थे न गृह्णीयात् पुण्येष्वायतनेषु च ।
निमित्तेषु च सर्वेषु अप्रमत्तो द्विजो भवेत्
atastīrthe na gṛhṇīyāt puṇyeṣvāyataneṣu ca |
nimitteṣu ca sarveṣu apramatto dvijo bhavet
1,34.45
कपिलां पाटलावर्णां यस्तु धेनुं प्रयच्छति ।
स्वर्णशृङ्गीं रौप्यखुरां चैलकण्ठां पयस्विनीम्
kapilāṃ pāṭalāvarṇāṃ yastu dhenuṃ prayacchati |
svarṇaśṛṅgīṃ raupyakhurāṃ cailakaṇṭhāṃ payasvinīm
1,34.46
यावद् रोमाणि तस्या वै सन्ति गात्रेषु सत्तम ।
तावद् वर्षसहस्त्राणि रुद्रलोके महीयते
yāvad romāṇi tasyā vai santi gātreṣu sattama |
tāvad varṣasahastrāṇi rudraloke mahīyate
Chapter 1.35
1,35.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे चतुस्त्रिशो ऽध्यायः मार्कण्डेय उवाच कथयिष्यामि ते वत्स तीर्थयात्राविधिक्रमम् ।
आर्षेण तु विधानेन यथा दृष्टं यथा श्रुतम्
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge catustriśo 'dhyāyaḥ mārkaṇḍeya uvāca kathayiṣyāmi te vatsa tīrthayātrāvidhikramam |
ārṣeṇa tu vidhānena yathā dṛṣṭaṃ yathā śrutam
1,35.2
प्रयागतीर्थयात्रार्थो यः प्रयाति नरः क्वचित् ।
बलीवर्दं समारूढः शृणु तस्यापि यत्फलम्
prayāgatīrthayātrārtho yaḥ prayāti naraḥ kvacit |
balīvardaṃ samārūḍhaḥ śṛṇu tasyāpi yatphalam
1,35.3
नरके वसते घोरे समाः कल्पशतायुतम् ।
ततो निवर्तते घोरो गवां क्रोधो हि दारुणः ।
सलिलं च न गृह्णन्ति पितरस्तस्य देहिनः
narake vasate ghore samāḥ kalpaśatāyutam |
tato nivartate ghoro gavāṃ krodho hi dāruṇaḥ |
salilaṃ ca na gṛhṇanti pitarastasya dehinaḥ
1,35.4
यस्तु पुत्रांस्तथा बालान् स्नापयेत् पाययेत् तथा ।
यथात्मना तथा सर्वान् दानं विप्रेषु दापयेत्
yastu putrāṃstathā bālān snāpayet pāyayet tathā |
yathātmanā tathā sarvān dānaṃ vipreṣu dāpayet
1,35.5
ऐश्वर्याल्लोभमोहाद् वा गच्छेद् यानेन यो नरः ।
निष्फलं तस्य तत् तीर्थं तसमाद्यानं विवर्जयेत्
aiśvaryāllobhamohād vā gacched yānena yo naraḥ |
niṣphalaṃ tasya tat tīrthaṃ tasamādyānaṃ vivarjayet
1,35.6
गङ्गायमुनयोर्मध्ये यस्तु कन्यां प्रयच्छति ।
आर्षेण तु विवाहेन यथा विभवविस्तरम्
gaṅgāyamunayormadhye yastu kanyāṃ prayacchati |
ārṣeṇa tu vivāhena yathā vibhavavistaram
1,35.7
न स पश्यति तं घोरं नरकं तेन कर्मणा ।
उत्तरान् स कुरून् गत्वा मोदते कालमक्षयम्
na sa paśyati taṃ ghoraṃ narakaṃ tena karmaṇā |
uttarān sa kurūn gatvā modate kālamakṣayam
1,35.8
वटमूलं समाश्रित्य यस्तु प्राणान् परित्यजेत् ।
सर्वलोकानतिक्रम्य रुद्रलोकं स गच्छति
vaṭamūlaṃ samāśritya yastu prāṇān parityajet |
sarvalokānatikramya rudralokaṃ sa gacchati
1,35.9
तत्र ब्रह्मादयो देवा दिशश्च सदिगीश्वराः ।
लोकपालाश्च सिद्धाश्च पितरो लोकसंमताः
tatra brahmādayo devā diśaśca sadigīśvarāḥ |
lokapālāśca siddhāśca pitaro lokasaṃmatāḥ
1,35.10
सनत्कुमारप्रमुखास्तथा ब्रह्मर्षयो ऽपरे ।
नागाः सुपार्णाः सिद्धाश्च तथा नित्यं समासते ।
हरिश्च भगवानास्ते प्रजापतिपुरस्कृतः
sanatkumārapramukhāstathā brahmarṣayo 'pare |
nāgāḥ supārṇāḥ siddhāśca tathā nityaṃ samāsate |
hariśca bhagavānāste prajāpatipuraskṛtaḥ
1,35.11
गङ्गायमुनयोर्मध्ये पृथिव्या जघनं स्मृतम् ।
प्रयागं राजशार्दूल त्रिषु लोकेषु विश्रुतम्
gaṅgāyamunayormadhye pṛthivyā jaghanaṃ smṛtam |
prayāgaṃ rājaśārdūla triṣu lokeṣu viśrutam
1,35.12
तत्राभिषेकं यः कुर्यात् संगमे संशितव्रतः ।
तुल्यं फलवाप्नोति राजसूयाश्वमेधयोः
tatrābhiṣekaṃ yaḥ kuryāt saṃgame saṃśitavrataḥ |
tulyaṃ phalavāpnoti rājasūyāśvamedhayoḥ
1,35.13
न मातृवचनात् तात न लोकवचनादपि ।
मतिरुत्क्रमणीया ते प्रयागगामनं प्रति
na mātṛvacanāt tāta na lokavacanādapi |
matirutkramaṇīyā te prayāgagāmanaṃ prati
1,35.14
दश तीर्थ सहस्त्राणि षष्टिकोट्यस्तथापरे ।
तेषां सान्निध्यमत्रैव तीर्थानां कुरुनन्दन
daśa tīrtha sahastrāṇi ṣaṣṭikoṭyastathāpare |
teṣāṃ sānnidhyamatraiva tīrthānāṃ kurunandana
1,35.15
या गतिर्योगयुक्तस्य सत्त्वस्थस्य मनीषिणः ।
सा गतिस्त्यजतः प्राणान् गङ्गायमुनसंगमे
yā gatiryogayuktasya sattvasthasya manīṣiṇaḥ |
sā gatistyajataḥ prāṇān gaṅgāyamunasaṃgame
1,35.16
न ते जीवन्ति लोके ऽस्मिन् यत्र तत्र युधिष्ठिर ।
ये प्रयागं न संप्राप्तास्त्रिषु लोकेषु विश्रुतम्
na te jīvanti loke 'smin yatra tatra yudhiṣṭhira |
ye prayāgaṃ na saṃprāptāstriṣu lokeṣu viśrutam
1,35.17
एवं दृष्ट्वा तु तत् तीर्थं प्रयागं परमं पदम् ।
मुच्यते सर्वपापेभ्यः शशाङ्क इव राहुणा
evaṃ dṛṣṭvā tu tat tīrthaṃ prayāgaṃ paramaṃ padam |
mucyate sarvapāpebhyaḥ śaśāṅka iva rāhuṇā
1,35.18
कम्बलाश्वतरौ नागौ यमुनादक्षिणे तटे ।
तत्र स्नात्वा च पीत्वा च मुच्यते सर्वपातकैः
kambalāśvatarau nāgau yamunādakṣiṇe taṭe |
tatra snātvā ca pītvā ca mucyate sarvapātakaiḥ
1,35.19
तत्र गत्वा नरः स्थानं महादेवस्य धीमतः ।
आत्मानं तारयेत् पूर्वं दशातीतान् दशापरान्
tatra gatvā naraḥ sthānaṃ mahādevasya dhīmataḥ |
ātmānaṃ tārayet pūrvaṃ daśātītān daśāparān
1,35.20
कृत्वाभिषेकं तु नरः सो ऽश्वमेधफलं लभेत् ।
स्वर्गलोकमवाप्नोति यावदाहूतसंप्लवम्
kṛtvābhiṣekaṃ tu naraḥ so 'śvamedhaphalaṃ labhet |
svargalokamavāpnoti yāvadāhūtasaṃplavam
1,35.21
पूर्वपार्श्वे तु गङ्गायास्त्रैलोक्यख्यातिमान् नृप ।
अवचः सर्वसामुद्रः प्रतिष्ठानं च विश्रुतम्
pūrvapārśve tu gaṅgāyāstrailokyakhyātimān nṛpa |
avacaḥ sarvasāmudraḥ pratiṣṭhānaṃ ca viśrutam
1,35.22
ब्रह्मचारी जितक्रोधस्त्रिरात्रं यदि तिष्ठति ।
सर्वपापविशुद्धात्मा सो ऽश्वमेधफलं लभेत्
brahmacārī jitakrodhastrirātraṃ yadi tiṣṭhati |
sarvapāpaviśuddhātmā so 'śvamedhaphalaṃ labhet
1,35.23
उत्तरेण प्रतिष्ठानं भागीरथ्यास्तु सव्यतः ।
हंसप्रपतनं नाम तीर्थं त्रैलोक्यविश्रुतम्
uttareṇa pratiṣṭhānaṃ bhāgīrathyāstu savyataḥ |
haṃsaprapatanaṃ nāma tīrthaṃ trailokyaviśrutam
1,35.24
अश्वमेधफलं तत्र स्मृतमात्रात् तु जायते ।
यावच्चन्द्रश्च सूर्यश्च तावत् स्वर्गे महीयते
aśvamedhaphalaṃ tatra smṛtamātrāt tu jāyate |
yāvaccandraśca sūryaśca tāvat svarge mahīyate
1,35.25
उर्वशीपुलिने रम्ये विपुले हंसपाण्डुरे ।
परित्यजतियः प्राणान् शृणु तस्यापि यत् फलम्
urvaśīpuline ramye vipule haṃsapāṇḍure |
parityajatiyaḥ prāṇān śṛṇu tasyāpi yat phalam
1,35.26
षष्टिवर्षसहस्त्राणि षष्टिवर्षशतानि च ।
आस्ते स पितृभिः सार्धं स्वर्गलोके नराधिप
ṣaṣṭivarṣasahastrāṇi ṣaṣṭivarṣaśatāni ca |
āste sa pitṛbhiḥ sārdhaṃ svargaloke narādhipa
1,35.27
अथं संध्यावटे रम्ये ब्रह्मचारी जितेन्द्रियः ।
नरः शुचिरुपासीत ब्रह्मलोकमवाप्नुयात्
athaṃ saṃdhyāvaṭe ramye brahmacārī jitendriyaḥ |
naraḥ śucirupāsīta brahmalokamavāpnuyāt
1,35.28
कोटितीर्थं समाश्रित्य यस्तु प्राणान् परित्यजेत् ।
कोटिवर्षसहस्त्राणि स्वर्गलोके महीयते
koṭitīrthaṃ samāśritya yastu prāṇān parityajet |
koṭivarṣasahastrāṇi svargaloke mahīyate
1,35.29
यत्र गङ्गा महाभागा बहुतीर्थतपोवना ।
सिद्धक्षेत्रं हि तज्ज्ञेयं नात्र कार्या विचारणा
yatra gaṅgā mahābhāgā bahutīrthatapovanā |
siddhakṣetraṃ hi tajjñeyaṃ nātra kāryā vicāraṇā
1,35.30
क्षितौ तारयते मर्त्यान् नागांस्तारयते ऽप्यधः ।
दिवि तारयते देवांस्तेन त्रिपथगा स्मृता
kṣitau tārayate martyān nāgāṃstārayate 'pyadhaḥ |
divi tārayate devāṃstena tripathagā smṛtā
1,35.31
यावदस्थीनि गङ्गायां तिष्ठन्ति पुरुषस्य तु ।
तावद् वर्षसहस्त्राणि स्वर्गलोके महीयते
yāvadasthīni gaṅgāyāṃ tiṣṭhanti puruṣasya tu |
tāvad varṣasahastrāṇi svargaloke mahīyate
1,35.32
तीर्थानां परमं तीर्थं नदीनां परमा नदी ।
मोक्षदा सर्वभूतानां महापातकिनामपि
tīrthānāṃ paramaṃ tīrthaṃ nadīnāṃ paramā nadī |
mokṣadā sarvabhūtānāṃ mahāpātakināmapi
1,35.33
सर्वत्र सुलभा गङ्गा त्रिषु स्थानेषु दुर्लभा ।
गङ्गाद्वारे प्रयागे च गङ्गासागरसंगमे
sarvatra sulabhā gaṅgā triṣu sthāneṣu durlabhā |
gaṅgādvāre prayāge ca gaṅgāsāgarasaṃgame
1,35.34
सर्वेषामे भूतानां पापोपहतचेतसाम् ।
गतिमन्वेषमाणानां नास्ति गङ्गासमा गतिः
sarveṣāme bhūtānāṃ pāpopahatacetasām |
gatimanveṣamāṇānāṃ nāsti gaṅgāsamā gatiḥ
1,35.35
पवित्राणां पवित्रं च मङ्गलानां च मङ्गलम् ।
माहेश्वरात् परिभ्रष्टा सर्वपापहरा शुभा
pavitrāṇāṃ pavitraṃ ca maṅgalānāṃ ca maṅgalam |
māheśvarāt paribhraṣṭā sarvapāpaharā śubhā
1,35.36
कृते युगे तु तीर्थानि त्रेतायां पुष्करं परम् ।
द्वापरे तु कुरुक्षेत्रं कलौ गङ्गां विशिष्यते
kṛte yuge tu tīrthāni tretāyāṃ puṣkaraṃ param |
dvāpare tu kurukṣetraṃ kalau gaṅgāṃ viśiṣyate
1,35.37
गङ्गामेव निषेवेत प्रयागे तु विशेषतः ।
नान्यत् कलियुगोद्भूतं मलं हन्तुं सुदुष्कृतम्
gaṅgāmeva niṣeveta prayāge tu viśeṣataḥ |
nānyat kaliyugodbhūtaṃ malaṃ hantuṃ suduṣkṛtam
1,35.38
अकामो वा सकामो वा गङ्गायां यो विपद्यते ।
स मृतो जायते स्वर्गे नरकं च न पश्यति
akāmo vā sakāmo vā gaṅgāyāṃ yo vipadyate |
sa mṛto jāyate svarge narakaṃ ca na paśyati
Chapter 1.36
1,36.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे पञ्चत्रिंशो ऽध्यायः मार्कण्डेय उवाच षष्टिस्तीर्थसहस्त्राणि षष्टिस्तीर्थशतानि च ।
माघमासे गमिष्यन्ति गङ्गायमुनसंगमम्
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge pañcatriṃśo 'dhyāyaḥ mārkaṇḍeya uvāca ṣaṣṭistīrthasahastrāṇi ṣaṣṭistīrthaśatāni ca |
māghamāse gamiṣyanti gaṅgāyamunasaṃgamam
1,36.2
गवां शतसहस्त्रस्य सम्यग् दत्तस्य यत् फलम् ।
प्रयागे माघमासे तु त्र्यहं स्नातस्य तत् फलम्
gavāṃ śatasahastrasya samyag dattasya yat phalam |
prayāge māghamāse tu tryahaṃ snātasya tat phalam
1,36.3
गङ्गायमुनयोर्मध्ये कार्षाग्निं यस्तु साधयेत् ।
अहीनाङ्गो ऽप्यरोगश्च पञ्चेन्द्रियसमन्वितः
gaṅgāyamunayormadhye kārṣāgniṃ yastu sādhayet |
ahīnāṅgo 'pyarogaśca pañcendriyasamanvitaḥ
1,36.4
यावन्ति रोमकूपाणि तस्य गात्रेषु मानद ।
तावद् वर्षसहस्त्राणि स्वर्गलोके महीयते
yāvanti romakūpāṇi tasya gātreṣu mānada |
tāvad varṣasahastrāṇi svargaloke mahīyate
1,36.5
ततः स्वर्गात् परिभ्रष्टो जम्बूद्वीपपतिर्भवेत् ।
स भुक्त्वा विपुलान् भोगांस्तत् तीर्थं भजते पुनः
tataḥ svargāt paribhraṣṭo jambūdvīpapatirbhavet |
sa bhuktvā vipulān bhogāṃstat tīrthaṃ bhajate punaḥ
1,36.4
जलप्रवेशं यः कुर्यात् संगमे लोकविश्रुते ।
राहुग्रस्तो यथा सोमो विमुक्तः सर्वपातकैः
jalapraveśaṃ yaḥ kuryāt saṃgame lokaviśrute |
rāhugrasto yathā somo vimuktaḥ sarvapātakaiḥ
1,36.7
सोमलोकमवाप्नोति सोमेन सह मोदते ।
षष्टिं वर्षसहस्त्राणि षष्टिं वर्षशतानि च
somalokamavāpnoti somena saha modate |
ṣaṣṭiṃ varṣasahastrāṇi ṣaṣṭiṃ varṣaśatāni ca
1,36.8
स्वर्गतः शक्रलोके ऽसौ मुनिगन्धर्वसेवितः ।
ततो भ्रष्टस्तु राजेन्द्र समृद्धे जायते कुले
svargataḥ śakraloke 'sau munigandharvasevitaḥ |
tato bhraṣṭastu rājendra samṛddhe jāyate kule
1,36.9
अधः शिरास्त्वयोधारामुर्ध्वपादः पिबेन्नरः ।
शतं वर्षसहस्त्राणि स्वर्गलोके महीयते
adhaḥ śirāstvayodhārāmurdhvapādaḥ pibennaraḥ |
śataṃ varṣasahastrāṇi svargaloke mahīyate
1,36.10
तस्माद् भ्रष्टस्तु राजेन्द्र अग्निहोत्री भवेन्नरः ।
भुक्त्वा तु विपुलान् भोगांस्तत् तीर्थं भजते पुनः
tasmād bhraṣṭastu rājendra agnihotrī bhavennaraḥ |
bhuktvā tu vipulān bhogāṃstat tīrthaṃ bhajate punaḥ
1,36.11
यः स्वदेहं विकर्तेद् वा शकुनिभ्यः प्रयच्छति ।
विहगैरुपभुक्तस्य शृणु तस्यापि यत्फलम्
yaḥ svadehaṃ vikarted vā śakunibhyaḥ prayacchati |
vihagairupabhuktasya śṛṇu tasyāpi yatphalam
1,36.12
शतं वर्षसहस्त्राणि सोमलोके महीयते ।
ततस्तस्मात् परिभ्रष्टो राजा भवति धार्मिकः
śataṃ varṣasahastrāṇi somaloke mahīyate |
tatastasmāt paribhraṣṭo rājā bhavati dhārmikaḥ
1,36.13
गुणवान् रूपसंपन्नो विद्वान् सुप्रियवाक्यवान् ।
भुक्त्वा तु विपुलान् भोगांस्तततीर्थं भजते पुनः
guṇavān rūpasaṃpanno vidvān supriyavākyavān |
bhuktvā tu vipulān bhogāṃstatatīrthaṃ bhajate punaḥ
1,36.14
उत्तरे यमुनातीरे प्रयागस्य तु दक्षिणे ।
ऋणप्रमोचनं नाम तीर्थं तु परमं स्मृतम्
uttare yamunātīre prayāgasya tu dakṣiṇe |
ṛṇapramocanaṃ nāma tīrthaṃ tu paramaṃ smṛtam
1,36.15
एकरात्रोषितः स्नात्वा ऋणैस्तत्र प्रमुच्यते ।
सूर्यलोकमवाप्नोति अनृणश्च सदा भवेत्
ekarātroṣitaḥ snātvā ṛṇaistatra pramucyate |
sūryalokamavāpnoti anṛṇaśca sadā bhavet
Chapter 1.37
1,37.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे षट्त्रिंशो ऽध्यायः मार्कण्डय उवाच तपनस्य सुता देवी त्रिषु लोकेषु विश्रुता ।
समागता महाभागा यमुना यत्र निम्नगा
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge ṣaṭtriṃśo 'dhyāyaḥ mārkaṇḍaya uvāca tapanasya sutā devī triṣu lokeṣu viśrutā |
samāgatā mahābhāgā yamunā yatra nimnagā
1,37.2
येनैव निः सृता गङ्गा तेनैव यमुना गता ।
योजनानां सहस्त्रेषु कीर्तनात् पापनाशनी
yenaiva niḥ sṛtā gaṅgā tenaiva yamunā gatā |
yojanānāṃ sahastreṣu kīrtanāt pāpanāśanī
1,37.3
तत्र स्नात्वा च पीत्वा च यमुनायां युधिष्ठिर ।
सर्वपापविनिर्मुक्तः पुनात्यासप्तमं कुलम् ।
प्राणांस्त्यजति यस्तत्र स याति परमां गतिम्
tatra snātvā ca pītvā ca yamunāyāṃ yudhiṣṭhira |
sarvapāpavinirmuktaḥ punātyāsaptamaṃ kulam |
prāṇāṃstyajati yastatra sa yāti paramāṃ gatim
1,37.4
अग्नितीर्थमिति ख्यातं यमुनादक्षिण तटे ।
पश्चिमे धर्मराजस्य तीर्थं त्वनरकं स्मृतम् ।
तत्र स्नात्वा दिवं यान्ति ये मृतास्ते ऽपुनर्भवाः
agnitīrthamiti khyātaṃ yamunādakṣiṇa taṭe |
paścime dharmarājasya tīrthaṃ tvanarakaṃ smṛtam |
tatra snātvā divaṃ yānti ye mṛtāste 'punarbhavāḥ
1,37.5
कृष्णपक्षे चतुर्दश्यां स्नात्वा संतर्पयेच्छुचिः ।
धर्मराजं महापापैर्मुच्यते नात्र संशयः
kṛṣṇapakṣe caturdaśyāṃ snātvā saṃtarpayecchuciḥ |
dharmarājaṃ mahāpāpairmucyate nātra saṃśayaḥ
1,37.6
दश तीर्थसहस्त्राणि त्रिंशत्कोट्यस्तथापराः ।
प्रयागे संस्थितानि स्युरेवमाहुर्मनीषिणः
daśa tīrthasahastrāṇi triṃśatkoṭyastathāparāḥ |
prayāge saṃsthitāni syurevamāhurmanīṣiṇaḥ
1,37.7
तिस्त्रः कोट्योरऽधकोटी च तीर्थानां वायुरब्रवीत् ।
दिवि भूम्यन्तरिक्षे च तत्सर्वं जाह्नवी स्मृता
tistraḥ koṭyor'dhakoṭī ca tīrthānāṃ vāyurabravīt |
divi bhūmyantarikṣe ca tatsarvaṃ jāhnavī smṛtā
1,37.8
यत्र गङ्गा महाभागा स देशस्तत् तपोवनम् ।
सिद्धिक्षेत्रं तु तज्ज्ञेयं गङ्गातीरसमाश्रितम्
yatra gaṅgā mahābhāgā sa deśastat tapovanam |
siddhikṣetraṃ tu tajjñeyaṃ gaṅgātīrasamāśritam
1,37.9
यत्र देवो महादेवो देव्या सह महेश्वरः ।
आस्ते वटेश्वरो नित्यं तत् तीर्थं तत् तपोवनम्
yatra devo mahādevo devyā saha maheśvaraḥ |
āste vaṭeśvaro nityaṃ tat tīrthaṃ tat tapovanam
1,37.10
इदं सत्यं द्विजातीनां साधूनामात्मजस्य च ।
सुहृदां च जपेत् कर्णे शिष्यस्यानुगतस्य तु
idaṃ satyaṃ dvijātīnāṃ sādhūnāmātmajasya ca |
suhṛdāṃ ca japet karṇe śiṣyasyānugatasya tu
1,37.11
इदं धन्यमिदं स्वर्ग्यमिदं मेध्यमिदं सुखम् ।
इदं पुण्यमिदं रम्यं पावनं धर्म्यमुत्तमम्
idaṃ dhanyamidaṃ svargyamidaṃ medhyamidaṃ sukham |
idaṃ puṇyamidaṃ ramyaṃ pāvanaṃ dharmyamuttamam
1,37.12
महर्षोणामिदं गुह्यं सर्वपापप्रमोचनम् ।
अत्राधीत्य द्विजो ऽध्यायं निर्मलत्वमवाप्नुयात्
maharṣoṇāmidaṃ guhyaṃ sarvapāpapramocanam |
atrādhītya dvijo 'dhyāyaṃ nirmalatvamavāpnuyāt
1,37.13
यश्चेदं शृणुयान्नित्यं तीर्थं पुण्यं सदा शुचिः ।
जातिस्मरित्वं लभते नाकपृष्ठे च मोदते
yaścedaṃ śṛṇuyānnityaṃ tīrthaṃ puṇyaṃ sadā śuciḥ |
jātismaritvaṃ labhate nākapṛṣṭhe ca modate
1,37.14
प्राप्यन्ते तानितीर्थानि सद्भिः शिष्टानुदर्शिभिः ।
स्नाहि तीर्थेषु कौरव्य न च वक्रमतिर्भव
prāpyante tānitīrthāni sadbhiḥ śiṣṭānudarśibhiḥ |
snāhi tīrtheṣu kauravya na ca vakramatirbhava
1,37.15
एवमुक्त्वा स भगवान् मार्कण्डेयो महामुनिः ।
तीर्तानि कथयामास पृथिव्यां यानि कानिचित्
evamuktvā sa bhagavān mārkaṇḍeyo mahāmuniḥ |
tīrtāni kathayāmāsa pṛthivyāṃ yāni kānicit
1,37.16
भूसमुद्रादिसंस्थानं प्रमाणं ज्योतिषां स्थितम् ।
पृष्टः प्रोवाच सकलमुक्त्वाथ प्रययो मुनिः
bhūsamudrādisaṃsthānaṃ pramāṇaṃ jyotiṣāṃ sthitam |
pṛṣṭaḥ provāca sakalamuktvātha prayayo muniḥ
1,37.17
य इदं कल्यमुत्थाय पठते ऽथ शृणोति वा ।
मुच्यते सर्वपापेभ्यो रुद्रलोकं स गच्छति
ya idaṃ kalyamutthāya paṭhate 'tha śṛṇoti vā |
mucyate sarvapāpebhyo rudralokaṃ sa gacchati
Chapter 1.38
1,38.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पुर्वविभागे सप्तत्रिंशो ऽध्यायः श्रीकूर्म उवाच एवमुक्तास्तु मुनयो नैमिषीया महामतिम् ।
पप्रच्छुरुत्तरं सूतं पृथिव्यादिविनिर्णयम्
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ purvavibhāge saptatriṃśo 'dhyāyaḥ śrīkūrma uvāca evamuktāstu munayo naimiṣīyā mahāmatim |
papracchuruttaraṃ sūtaṃ pṛthivyādivinirṇayam
1,38.2
ऋषय ऊचुः कथितो भवता सूत सर्गः स्वयंभुवः शुभः ।
इदानीं श्रोतुमिच्छामस्त्रिलोकस्यास्य मण्डलम्
ṛṣaya ūcuḥ kathito bhavatā sūta sargaḥ svayaṃbhuvaḥ śubhaḥ |
idānīṃ śrotumicchāmastrilokasyāsya maṇḍalam
1,38.3
यावन्तः सागरा द्वीपास्तथा वर्षाणि पर्वताः ।
वनानि सरितः सूर्यग्रहाणां स्थितिरेव च
yāvantaḥ sāgarā dvīpāstathā varṣāṇi parvatāḥ |
vanāni saritaḥ sūryagrahāṇāṃ sthitireva ca
1,38.4
यदाधारमिदं कृत्स्नं येषां पृथ्वी पुरा त्वियम् ।
नृपाणां तत्समासेन सूत वक्तुमिहार्हसि
yadādhāramidaṃ kṛtsnaṃ yeṣāṃ pṛthvī purā tviyam |
nṛpāṇāṃ tatsamāsena sūta vaktumihārhasi
1,38.5
सूत उवाच वक्ष्ये देवादिदेवाय विष्णवे प्रभविष्णवे ।
नमस्कृत्वाप्रमेयाय यदुक्तं तेन धीमता
sūta uvāca vakṣye devādidevāya viṣṇave prabhaviṣṇave |
namaskṛtvāprameyāya yaduktaṃ tena dhīmatā
1,38.6
स्वायंभुवस्य तु मनोः प्रागुक्तो यः प्रियव्रतः ।
पुत्रस्तस्याभवन् पुत्राः प्रजापतिसमा दश
svāyaṃbhuvasya tu manoḥ prāgukto yaḥ priyavrataḥ |
putrastasyābhavan putrāḥ prajāpatisamā daśa
1,38.7
अग्नीध्रश्चाग्निबाहुश्च वपुष्मान् द्युतिमांस्तथा ।
मेधा मेधातिथिर्हव्यः सवनः पुत्र एव च
agnīdhraścāgnibāhuśca vapuṣmān dyutimāṃstathā |
medhā medhātithirhavyaḥ savanaḥ putra eva ca
1,38.8
ज्योतिष्मान् दशमस्तेषां महाबलपराक्रमः ।
धार्मिको दाननिरतः सर्वभूतानुकम्पकः
jyotiṣmān daśamasteṣāṃ mahābalaparākramaḥ |
dhārmiko dānanirataḥ sarvabhūtānukampakaḥ
1,38.9
मेधाग्निबाहुपुत्रास्तु त्रयो योगपरायणाः ।
जातिस्मरा महाभागा न राज्ये दधिरे मतिम्
medhāgnibāhuputrāstu trayo yogaparāyaṇāḥ |
jātismarā mahābhāgā na rājye dadhire matim
1,38.10
प्रियव्रतो ऽभ्यषिञ्चद् वै सप्तद्वीपेषु सप्त तान् ।
जम्बुद्वीपेश्वरं पुत्रमग्नीध्रमकरोन्नृपः
priyavrato 'bhyaṣiñcad vai saptadvīpeṣu sapta tān |
jambudvīpeśvaraṃ putramagnīdhramakaronnṛpaḥ
1,38.11
प्लक्ष्द्वीपेश्वरश्चैव तेन मेधातिथिः कृतः ।
शाल्मलेशं वपुष्मन्तं नरेन्द्रमभिषिक्तवान्
plakṣdvīpeśvaraścaiva tena medhātithiḥ kṛtaḥ |
śālmaleśaṃ vapuṣmantaṃ narendramabhiṣiktavān
1,38.12
ज्योतिष्मन्तं कुशद्वीपे राजानं कृतवान् प्रभुः ।
द्युतिमन्तं च राजानं क्रौञ्चद्वीपे समादिशत्
jyotiṣmantaṃ kuśadvīpe rājānaṃ kṛtavān prabhuḥ |
dyutimantaṃ ca rājānaṃ krauñcadvīpe samādiśat
1,38.13
शाकद्वीपेश्वरं चापि हव्यं चक्रे प्रियव्रतः ।
पुष्कराधिपतिं चक्रे सवनं च प्रजापतिः
śākadvīpeśvaraṃ cāpi havyaṃ cakre priyavrataḥ |
puṣkarādhipatiṃ cakre savanaṃ ca prajāpatiḥ
1,38.14
पुष्करे सवनस्यापि महावीतः सुतो ऽभवत् ।
धातिकिश्चैव द्वावेतौ पुत्रौ पुत्रवतां वरौ
puṣkare savanasyāpi mahāvītaḥ suto 'bhavat |
dhātikiścaiva dvāvetau putrau putravatāṃ varau
1,38.15
महावीतं स्मृतं वर्षं तस्य नाम्ना महात्मनः ।
नाम्ना तु धातकेश्चापि धातकीखण्डमुच्यते
mahāvītaṃ smṛtaṃ varṣaṃ tasya nāmnā mahātmanaḥ |
nāmnā tu dhātakeścāpi dhātakīkhaṇḍamucyate
1,38.16
शाकद्वीपेश्वरस्याथ हव्यस्याप्यभवन् सुताः ।
जलदश्च कुमारश्च सुकुमारो मणीचकः ।
कुसुमोत्तरो ऽथ मोदाकिः सप्तमः स्यान्महाद्रुमः
śākadvīpeśvarasyātha havyasyāpyabhavan sutāḥ |
jaladaśca kumāraśca sukumāro maṇīcakaḥ |
kusumottaro 'tha modākiḥ saptamaḥ syānmahādrumaḥ
1,38.17
जलदं जलदस्याथ वर्षं प्रथममुच्यते ।
कुमारस्य तु कौमारं तृतीयं सुकुमारकम्
jaladaṃ jaladasyātha varṣaṃ prathamamucyate |
kumārasya tu kaumāraṃ tṛtīyaṃ sukumārakam
1,38.18
मणीचकं चतुर्थं तु पञ्चमं कुसुमोत्तरम् ।
मोदाकं षष्ठमित्युक्तं सप्तमं तु महाद्रुमम्
maṇīcakaṃ caturthaṃ tu pañcamaṃ kusumottaram |
modākaṃ ṣaṣṭhamityuktaṃ saptamaṃ tu mahādrumam
1,38.19
क्रौञ्चद्वीपेश्वरस्यापि सुता द्युतिमतो ऽभवन् ।
कुशलः प्रथमस्तेषां द्वितीयस्तु मनोहरः
krauñcadvīpeśvarasyāpi sutā dyutimato 'bhavan |
kuśalaḥ prathamasteṣāṃ dvitīyastu manoharaḥ
1,38.20
उष्णस्तृतीयः संप्रोक्तश्चतुर्थः प्रवरः स्मृतः ।
अन्धकारो मुनिश्चैव दुन्दुभिश्चैव सप्तमः ।
तेषां स्वनामभिर्देशाः क्रौञ्चद्वीपाश्रयाः शुभाः
uṣṇastṛtīyaḥ saṃproktaścaturthaḥ pravaraḥ smṛtaḥ |
andhakāro muniścaiva dundubhiścaiva saptamaḥ |
teṣāṃ svanāmabhirdeśāḥ krauñcadvīpāśrayāḥ śubhāḥ
1,38.21
ज्योतिष्मतः कुशद्वीपे सप्तैवासन् महौजसः ।
उद्भेदो वेणुमांश्चैवाश्वरथो लम्बनो धृतिः ।
षष्ठः प्रभाकारश्चापि सप्तमः कपिलः स्मृतः
jyotiṣmataḥ kuśadvīpe saptaivāsan mahaujasaḥ |
udbhedo veṇumāṃścaivāśvaratho lambano dhṛtiḥ |
ṣaṣṭhaḥ prabhākāraścāpi saptamaḥ kapilaḥ smṛtaḥ
1,38.22
स्वनामचिह्नितान् यत्र तथा वर्षाणि सुव्रताः ।
ज्ञेयानि सप्त तान्येषु द्वीपेष्वेवं न यो मतः
svanāmacihnitān yatra tathā varṣāṇi suvratāḥ |
jñeyāni sapta tānyeṣu dvīpeṣvevaṃ na yo mataḥ
1,38.23
शाल्मलद्वीपनाथस्य सुताश्चासन् वपुष्मतः ।
श्वेतश्च हरितश्चैव जीमूतो रोहितस्तथा ।
वैद्युतौ मानसश्चैव सप्तमः सुप्रभो मतः
śālmaladvīpanāthasya sutāścāsan vapuṣmataḥ |
śvetaśca haritaścaiva jīmūto rohitastathā |
vaidyutau mānasaścaiva saptamaḥ suprabho mataḥ
1,38.24
प्लक्षद्वीपेश्वरस्यापि सप्त मेधातिथेः सुताः ।
ज्येष्ठः शान्तभयस्तेषां शिशिरश्च सुखोदयः ।
आनन्दश्च शिवश्चैव क्षेमकश्च ध्रुवस्तथा
plakṣadvīpeśvarasyāpi sapta medhātitheḥ sutāḥ |
jyeṣṭhaḥ śāntabhayasteṣāṃ śiśiraśca sukhodayaḥ |
ānandaśca śivaścaiva kṣemakaśca dhruvastathā
1,38.25
प्लक्षद्वीपादिषु ज्ञेयः शाकद्वीपान्तिकेषु वै ।
वर्णाश्रमविभागेन स्वधर्मो मुक्तये द्विजाः
plakṣadvīpādiṣu jñeyaḥ śākadvīpāntikeṣu vai |
varṇāśramavibhāgena svadharmo muktaye dvijāḥ
1,38.26
जम्बुद्वीपेश्वरस्यापि पुत्रास्त्वासन् महाबलाः ।
अग्नीध्रस्य द्विजश्रेष्ठास्तन्नामानि निबोधत
jambudvīpeśvarasyāpi putrāstvāsan mahābalāḥ |
agnīdhrasya dvijaśreṣṭhāstannāmāni nibodhata
1,38.27
नाभिः किंपुरुषश्चैव तथा हरिरिलावृतः ।
रम्यो हिरण्वांश्च कुरुर्भद्राश्वः केतुमाहलकः
nābhiḥ kiṃpuruṣaścaiva tathā haririlāvṛtaḥ |
ramyo hiraṇvāṃśca kururbhadrāśvaḥ ketumāhalakaḥ
1,38.28
जम्बुद्वीपेश्वरो राजा स चाग्नीध्रो महामतिः ।
विभज्य नवधा तेभ्यो यथान्यायं ददौ पुनः
jambudvīpeśvaro rājā sa cāgnīdhro mahāmatiḥ |
vibhajya navadhā tebhyo yathānyāyaṃ dadau punaḥ
1,38.29
नाभेस्तु दक्षिणं वर्षं हिमाह्वं प्रददौ पुनः ।
हेमकूटं ततो वर्षं ददौ किंपुरुषाय तु
nābhestu dakṣiṇaṃ varṣaṃ himāhvaṃ pradadau punaḥ |
hemakūṭaṃ tato varṣaṃ dadau kiṃpuruṣāya tu
1,38.30
तृतीयं नैषधं वर्षं हरये दत्तवान् पिता ।
इलावृताय प्रददौ मेरुमध्यमिलावृतम्
tṛtīyaṃ naiṣadhaṃ varṣaṃ haraye dattavān pitā |
ilāvṛtāya pradadau merumadhyamilāvṛtam
1,38.31
नीलाचलाश्रितं वर्षं रम्याय प्रददौ पिता ।
श्वेतं यदुत्तरं वर्षं पित्रा दत्तं हिरण्वते
nīlācalāśritaṃ varṣaṃ ramyāya pradadau pitā |
śvetaṃ yaduttaraṃ varṣaṃ pitrā dattaṃ hiraṇvate
1,38.32
यदुत्तरं शृङ्गवतो वर्षं तत् कुरुवे ददौ ।
मेरोः पूर्वेण यद् वर्षं भद्राश्वाय न्यवेदयत् ।
गन्धमादनवर्षं तु केतुमालाय दत्तवान्
yaduttaraṃ śṛṅgavato varṣaṃ tat kuruve dadau |
meroḥ pūrveṇa yad varṣaṃ bhadrāśvāya nyavedayat |
gandhamādanavarṣaṃ tu ketumālāya dattavān
1,38.33
वर्षेष्वेतेषु तान् पुत्रानभिषिच्य नराधिपः ।
संसारकष्टतां ज्ञात्वा तपस्तेपे वनं गतः
varṣeṣveteṣu tān putrānabhiṣicya narādhipaḥ |
saṃsārakaṣṭatāṃ jñātvā tapastepe vanaṃ gataḥ
1,38.34
हिमाह्वयं तु यस्यैतन्नाभेरासीन्महात्मनः ।
तस्यर्षभो ऽभवत् पुत्रो मरुदेव्यां महाद्युतिः
himāhvayaṃ tu yasyaitannābherāsīnmahātmanaḥ |
tasyarṣabho 'bhavat putro marudevyāṃ mahādyutiḥ
1,38.35
ऋषभाद् भरतो जज्ञे वीरः पुत्रशताग्रजः ।
सो ऽभिषिच्यर्षभः पुत्रं भरतं पृथिवीपतिः ।
वानप्रस्थाश्रमं गत्वा तपस्तेपे यथाविधि
ṛṣabhād bharato jajñe vīraḥ putraśatāgrajaḥ |
so 'bhiṣicyarṣabhaḥ putraṃ bharataṃ pṛthivīpatiḥ |
vānaprasthāśramaṃ gatvā tapastepe yathāvidhi
1,38.36
तपसा कर्षितो ऽत्यर्थं कृशो धमनिसंततः ।
ज्ञानयोगरतो भूत्वा महापाशुपतो ऽभवत्
tapasā karṣito 'tyarthaṃ kṛśo dhamanisaṃtataḥ |
jñānayogarato bhūtvā mahāpāśupato 'bhavat
1,38.37
सुमतिर्भरतस्याभूत् पुत्रः परमधार्मिकः ।
सुमतेस्तैजसस्तस्मादिन्द्रिद्युम्नो व्यजायत
sumatirbharatasyābhūt putraḥ paramadhārmikaḥ |
sumatestaijasastasmādindridyumno vyajāyata
1,38.38
परमेष्ठी सुतस्तस्मात् प्रतीहारस्तदन्वयः ।
प्रतिहर्तेति विख्यात उत्पन्नस्तस्य चात्मजः
parameṣṭhī sutastasmāt pratīhārastadanvayaḥ |
pratiharteti vikhyāta utpannastasya cātmajaḥ
1,38.39
भवस्तस्मादथोद्गीथः प्रस्तावस्तत्सुतो ऽभवत् ।
पृथुस्ततस्ततो रक्तो रक्तस्यापि गयः सुतः
bhavastasmādathodgīthaḥ prastāvastatsuto 'bhavat |
pṛthustatastato rakto raktasyāpi gayaḥ sutaḥ
1,38.40
नरो गयस्य तनयस्तस्य पुत्रो विराडभूत् ।
तस्य पुत्रो महावीर्यो धीमांस्तस्मादजायत
naro gayasya tanayastasya putro virāḍabhūt |
tasya putro mahāvīryo dhīmāṃstasmādajāyata
1,38.41
महान्तो ऽपि ततश्चाभूद् भौवनस्तत्सुतो ऽभवत् ।
त्वष्टा त्वष्टुश्च विरजो रजस्तस्याप्यभूत् सुतः
mahānto 'pi tataścābhūd bhauvanastatsuto 'bhavat |
tvaṣṭā tvaṣṭuśca virajo rajastasyāpyabhūt sutaḥ
1,38.42
शतजिद् रजसस्तस्य जज्ञे पुत्रशतं द्विजाः ।
तेषां प्रधानो बलवान् विश्वज्योतिरिति स्मृतः
śatajid rajasastasya jajñe putraśataṃ dvijāḥ |
teṣāṃ pradhāno balavān viśvajyotiriti smṛtaḥ
1,38.43
आराध्य देवं ब्रह्माणं क्षेमकं नाम पार्थिवम् ।
असूत पुत्रं धर्मज्ञं महाबाहुमरिन्दमम्
ārādhya devaṃ brahmāṇaṃ kṣemakaṃ nāma pārthivam |
asūta putraṃ dharmajñaṃ mahābāhumarindamam
1,38.44
एते पुरस्ताद् राजानो महासत्त्वा महौजसः ।
एषां वंशप्रसूतैश्च भुक्तेयं पृथिवी पुरा
ete purastād rājāno mahāsattvā mahaujasaḥ |
eṣāṃ vaṃśaprasūtaiśca bhukteyaṃ pṛthivī purā
Chapter 1.39
1,39.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे अष्टात्रिंशो ऽध्यायः सूत उवाच अतः परं प्रवक्ष्यामि संक्षेपेण द्विजोत्तमाः ।
त्रैलोक्यस्यास्य मानं वो न शक्यं विस्तरेण तु
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge aṣṭātriṃśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca ataḥ paraṃ pravakṣyāmi saṃkṣepeṇa dvijottamāḥ |
trailokyasyāsya mānaṃ vo na śakyaṃ vistareṇa tu
1,39.2
भूर्लोको ऽथ भुवर्लोकः स्वर्लोको ऽथ महस्ततः ।
जनस्तपश्च सत्यं च लोकास्त्वण्डोद्भवा मताः
bhūrloko 'tha bhuvarlokaḥ svarloko 'tha mahastataḥ |
janastapaśca satyaṃ ca lokāstvaṇḍodbhavā matāḥ
1,39.3
सूर्याचन्द्रमसोर्यावत् किरणैरवभासते ।
तावद् भूर्लोक आख्यातः पुराणे द्विजपुङ्गवाः
sūryācandramasoryāvat kiraṇairavabhāsate |
tāvad bhūrloka ākhyātaḥ purāṇe dvijapuṅgavāḥ
1,39.4
यावत्प्रमाणो भूर्लोको विस्तरात् परिमण्डलात् ।
भुवर्लोको ऽपि तावान्स्यान्मण्डलाद् भास्करस्य तु
yāvatpramāṇo bhūrloko vistarāt parimaṇḍalāt |
bhuvarloko 'pi tāvānsyānmaṇḍalād bhāskarasya tu
1,39.5
ऊर्ध्वंयन्मण्डलाद् व्योमध्रुवोयावद्व्यवस्थितः ।
स्वर्लोकः स समाख्यातस्तत्र वायोस्तु नेमयः
ūrdhvaṃyanmaṇḍalād vyomadhruvoyāvadvyavasthitaḥ |
svarlokaḥ sa samākhyātastatra vāyostu nemayaḥ
1,39.6
आवहः प्रवहश्चैव तथैवानुवहः परः ।
संवहो विवहश्चाथ तदूर्ध्वं स्यात् परावहः
āvahaḥ pravahaścaiva tathaivānuvahaḥ paraḥ |
saṃvaho vivahaścātha tadūrdhvaṃ syāt parāvahaḥ
1,39.7
तथा परिवहश्चोर्ध्वं वायोर्वै सप्त नेमयः ।
भूमेर्योजनलक्षे तु भानोर्वै मण्डलं स्थितम्
tathā parivahaścordhvaṃ vāyorvai sapta nemayaḥ |
bhūmeryojanalakṣe tu bhānorvai maṇḍalaṃ sthitam
1,39.8
लक्षे दिवाकरस्यापि मण्डलं शशिनः स्मृतम् ।
नक्षत्रमण्डलं कृत्स्नं तल्लक्षेण प्रकाशते
lakṣe divākarasyāpi maṇḍalaṃ śaśinaḥ smṛtam |
nakṣatramaṇḍalaṃ kṛtsnaṃ tallakṣeṇa prakāśate
1,39.9
द्वेलक्षे ह्युत्तरे विप्रा बुधो नक्षत्रमण्डलात् ।
तावत्प्रमाणभागे तु बुधस्याप्युशनाः स्थितः
dvelakṣe hyuttare viprā budho nakṣatramaṇḍalāt |
tāvatpramāṇabhāge tu budhasyāpyuśanāḥ sthitaḥ
1,39.10
अङ्गारको ऽपि शुक्रस्य तत्प्रमाणो व्यवस्थितः ।
लक्षद्वयेन भौमस्य स्थितो देवपुरोहितः
aṅgārako 'pi śukrasya tatpramāṇo vyavasthitaḥ |
lakṣadvayena bhaumasya sthito devapurohitaḥ
1,39.11
सौरिर्द्विलक्षेण गुरोर् ग्रहाणामथ मण्डलम् ।
सप्तर्षिमण्डलं तस्माल्लक्षमात्रे प्रिकाशते
saurirdvilakṣeṇa guror grahāṇāmatha maṇḍalam |
saptarṣimaṇḍalaṃ tasmāllakṣamātre prikāśate
1,39.12
ऋषीणां मण्डलादूर्ध्वं लक्षमात्रे स्थितो ध्रुवः ।
मेढीभूतः समस्तस्य ज्योतिश्चक्रस्य वै ध्रुवः ।
तत्र धर्मः स भगवान् विष्णुर्नारायणः स्थितः
ṛṣīṇāṃ maṇḍalādūrdhvaṃ lakṣamātre sthito dhruvaḥ |
meḍhībhūtaḥ samastasya jyotiścakrasya vai dhruvaḥ |
tatra dharmaḥ sa bhagavān viṣṇurnārāyaṇaḥ sthitaḥ
1,39.13
नवयोजनसाहस्त्रो विष्कम्भः सवितुः स्मृतः ।
त्रिगुणस्तस्य विस्तारो मण्डलस्य प्रमाणतः
navayojanasāhastro viṣkambhaḥ savituḥ smṛtaḥ |
triguṇastasya vistāro maṇḍalasya pramāṇataḥ
1,39.14
द्विगुणस्तस्य विस्ताराद् विस्तारः शशिनः स्मृतः ।
तुल्यस्तयोस्तु स्वर्भानुर्भूत्वाधस्तात् प्रसर्पति
dviguṇastasya vistārād vistāraḥ śaśinaḥ smṛtaḥ |
tulyastayostu svarbhānurbhūtvādhastāt prasarpati
1,39.15
अद्धृत्य पृथिवीच्छायां निर्मितो मण्डलाकृतिः ।
स्वर्भानोस्तु वृहत् स्थानं तृतीयं यत् तमोमयम्
addhṛtya pṛthivīcchāyāṃ nirmito maṇḍalākṛtiḥ |
svarbhānostu vṛhat sthānaṃ tṛtīyaṃ yat tamomayam
1,39.16
चन्द्रस्य षोडशो भागो भार्गवस्य विधीयते ।
भार्गवात् पादहीनस्तु विज्ञेयो वै बृहस्पतिः
candrasya ṣoḍaśo bhāgo bhārgavasya vidhīyate |
bhārgavāt pādahīnastu vijñeyo vai bṛhaspatiḥ
1,39.17
बृहस्पतेः पादहीनौ वक्रसौरावुभौ स्मृतौ ।
विस्तारान्मण्डलाच्चैव पादहीनस्तयोर्बुधः
bṛhaspateḥ pādahīnau vakrasaurāvubhau smṛtau |
vistārānmaṇḍalāccaiva pādahīnastayorbudhaḥ
1,39.18
तारानक्षत्ररूपाणि वपुष्मन्तीह यानि वै ।
बुधेन तानि तुल्यानि विस्तारान्मण्डलात् तथा
tārānakṣatrarūpāṇi vapuṣmantīha yāni vai |
budhena tāni tulyāni vistārānmaṇḍalāt tathā
1,39.19
तारानक्षत्ररूपाणि हीनानि तु परस्परात् ।
शतानि पञ्च चत्वारि त्रीणि द्वे चैव योजने
tārānakṣatrarūpāṇi hīnāni tu parasparāt |
śatāni pañca catvāri trīṇi dve caiva yojane
1,39.20
सर्वावरनिकृष्टानि तारकामण्डलानि तु ।
योजनान्यर्धमात्राणि तेभ्यो ह्रस्वं न विद्यते
sarvāvaranikṛṣṭāni tārakāmaṇḍalāni tu |
yojanānyardhamātrāṇi tebhyo hrasvaṃ na vidyate
1,39.21
उपरिष्टात् त्रयस्तेषां ग्रहा ये दूरसर्पिणः ।
सौरो ऽङ्गिराश्च वक्रश्च ज्ञेया मन्दविचारिणः
upariṣṭāt trayasteṣāṃ grahā ye dūrasarpiṇaḥ |
sauro 'ṅgirāśca vakraśca jñeyā mandavicāriṇaḥ
1,39.22
तेभ्यो ऽधस्ताच्च चत्वारः पुनरन्ये महाग्रहाः ।
सूर्यः सौमो बुधश्चैव भार्गवश्चैव शीघ्रगाः
tebhyo 'dhastācca catvāraḥ punaranye mahāgrahāḥ |
sūryaḥ saumo budhaścaiva bhārgavaścaiva śīghragāḥ
1,39.23
दक्षिणायनमार्गस्थो यदा चरति रश्मिमान् ।
तदा सर्वग्रहाणां स सूर्यो ऽधस्तात् प्रसर्पति
dakṣiṇāyanamārgastho yadā carati raśmimān |
tadā sarvagrahāṇāṃ sa sūryo 'dhastāt prasarpati
1,39.24
विस्तीर्णं मण्डलं कृत्वा तस्योर्ध्वं चरते शशी ।
नक्षत्रमण्डलं कृत्स्नं सोमादूर्ध्वं प्रसर्पति
vistīrṇaṃ maṇḍalaṃ kṛtvā tasyordhvaṃ carate śaśī |
nakṣatramaṇḍalaṃ kṛtsnaṃ somādūrdhvaṃ prasarpati
1,39.25
नक्षत्रेभ्यो बुधश्चोर्ध्वं बुधादूर्ध्वं तु भार्गवः ।
वक्रस्तु भार्गवादूर्ध्वं वक्रादूर्ध्वं बृहस्पतिः
nakṣatrebhyo budhaścordhvaṃ budhādūrdhvaṃ tu bhārgavaḥ |
vakrastu bhārgavādūrdhvaṃ vakrādūrdhvaṃ bṛhaspatiḥ
1,39.26
तस्माच्छनैश्चरो ऽपुयूर्ध्वं तस्मात् सप्तर्षिमण्डलम् ।
ऋषीणां चैव सप्तानान्ध्रु वश्चोर्ध्वं व्यवस्थितः
tasmācchanaiścaro 'puyūrdhvaṃ tasmāt saptarṣimaṇḍalam |
ṛṣīṇāṃ caiva saptānāndhru vaścordhvaṃ vyavasthitaḥ
1,39.27
योजनानां सहस्त्राणि भास्करस्य रथो नव ।
ईषादण्डस्तथैव स्याद् द्विगुणो द्विजसत्तमाः
yojanānāṃ sahastrāṇi bhāskarasya ratho nava |
īṣādaṇḍastathaiva syād dviguṇo dvijasattamāḥ
1,39.28
सार्धकोटिस्तथा सप्त नियुतान्यधिकानि तु ।
योजनानां तु तस्याक्षस्तत्र चक्रं प्रतिष्ठितम्
sārdhakoṭistathā sapta niyutānyadhikāni tu |
yojanānāṃ tu tasyākṣastatra cakraṃ pratiṣṭhitam
1,39.29
त्रिनाभिमति पञ्चारे षष्णेमिन्यक्षयात्मके ।
संवत्सरमेय कृत्स्नं कालचक्रं प्रतिष्ठितम्
trinābhimati pañcāre ṣaṣṇeminyakṣayātmake |
saṃvatsarameya kṛtsnaṃ kālacakraṃ pratiṣṭhitam
1,39.30
चत्कारिंशत् सहस्त्राणि द्वितीयो ऽक्षो विवस्वतः ।
पञ्चान्यानि तु सार्धानि स्यन्दनस्य द्विजोत्तमाः
catkāriṃśat sahastrāṇi dvitīyo 'kṣo vivasvataḥ |
pañcānyāni tu sārdhāni syandanasya dvijottamāḥ
1,39.31
अक्षप्रमाणमुभयोः प्रमाणं तद्युगार्धयोः ।
ह्रस्वो ऽक्षस्तद्युगार्धेन ध्रुवाधारे रथस्य तु
akṣapramāṇamubhayoḥ pramāṇaṃ tadyugārdhayoḥ |
hrasvo 'kṣastadyugārdhena dhruvādhāre rathasya tu
1,39.32
द्वितीये ऽक्षे तु तच्चक्रं संस्थितं मानसाचले ।
हयाश्च सप्त छन्दांसि तन्नामानि निबोधत
dvitīye 'kṣe tu taccakraṃ saṃsthitaṃ mānasācale |
hayāśca sapta chandāṃsi tannāmāni nibodhata
1,39.33
गायत्री च बृहत्युष्णिक् जगती पङ्क्तिरेव च ।
अनष्टुप् त्रिष्टुबित्युक्ताश्छन्दांसि हरयो हरेः
gāyatrī ca bṛhatyuṣṇik jagatī paṅktireva ca |
anaṣṭup triṣṭubityuktāśchandāṃsi harayo hareḥ
1,39.34
मानसोपरि माहेन्द्री प्राच्यां दिशि महापुरी ।
दक्षिणे न यमस्याथ वरुणस्य तु पश्चिमे
mānasopari māhendrī prācyāṃ diśi mahāpurī |
dakṣiṇe na yamasyātha varuṇasya tu paścime
1,39.35
उत्तरेण तु सोमस्य तन्नामानि निबोधत ।
अमरावती संयमनी सुखा चैव विभा क्रमात्
uttareṇa tu somasya tannāmāni nibodhata |
amarāvatī saṃyamanī sukhā caiva vibhā kramāt
1,39.36
काष्ठां गतो दक्षिणतः क्षिप्तेषुरिव सर्पति ।
ज्योतिषां चक्रमादाय देवदेवः प्रजापतिः
kāṣṭhāṃ gato dakṣiṇataḥ kṣipteṣuriva sarpati |
jyotiṣāṃ cakramādāya devadevaḥ prajāpatiḥ
1,39.37
दिवसस्य रविर्मध्ये सर्वकालं व्यवस्थितः ।
सप्तद्वीपेषु विप्रेन्द्रा निशामध्यस्य संमुखम्
divasasya ravirmadhye sarvakālaṃ vyavasthitaḥ |
saptadvīpeṣu viprendrā niśāmadhyasya saṃmukham
1,39.38
उदयास्तमने चैव सर्वकालं तु संमुखे ।
अशेषासु दिशास्वेव तथैव विदिशासु च
udayāstamane caiva sarvakālaṃ tu saṃmukhe |
aśeṣāsu diśāsveva tathaiva vidiśāsu ca
1,39.39
कुलालचक्रपर्यन्तो भ्रमन्नेष यथेश्वरः ।
करोत्यहस्तथा रात्रिं विमुञ्चन् मेदिनीं द्विजाः
kulālacakraparyanto bhramanneṣa yatheśvaraḥ |
karotyahastathā rātriṃ vimuñcan medinīṃ dvijāḥ
1,39.40
दिवाकरकरैरेतत् पूरितं भुवनत्रयम् ।
त्रैलोक्यं कथितं सद्भिर्लोकानां मुनिपुङ्गवाः
divākarakarairetat pūritaṃ bhuvanatrayam |
trailokyaṃ kathitaṃ sadbhirlokānāṃ munipuṅgavāḥ
1,39.41
आदित्यमूलमखिलं त्रिलोकं नात्र संशयः ।
भवत्यस्मात् जगत् कृत्स्नं सदेवासुरमानुषम्
ādityamūlamakhilaṃ trilokaṃ nātra saṃśayaḥ |
bhavatyasmāt jagat kṛtsnaṃ sadevāsuramānuṣam
1,39.42
रुद्रेन्द्रोपेन्द्रचन्द्राणां विप्रेन्द्राणां दिवौकसाम् ।
द्युतिर्द्युतिमतां कृत्स्नं यत्तेजः सार्वलौकिकम्
rudrendropendracandrāṇāṃ viprendrāṇāṃ divaukasām |
dyutirdyutimatāṃ kṛtsnaṃ yattejaḥ sārvalaukikam
1,39.43
सर्वात्मा सर्वलोकेशो महादेवः प्रजापतिः ।
सूर्य एव त्रिलोकस्य मूलं परमदैवतम्
sarvātmā sarvalokeśo mahādevaḥ prajāpatiḥ |
sūrya eva trilokasya mūlaṃ paramadaivatam
1,39.44
द्वादशान्ये तथादित्या देवास्ते ये ऽधिकारिणः ।
निर्वहन्ति पदं तस्य तदंशा विष्णुमूर्तयः
dvādaśānye tathādityā devāste ye 'dhikāriṇaḥ |
nirvahanti padaṃ tasya tadaṃśā viṣṇumūrtayaḥ
1,39.45
सर्वे नमस्यन्ति सहस्त्रभानुं गन्धर्वदेवोरगकिन्वन्नराद्याः ।
यजन्ति यज्ञैर्विविधैर्द्विजेन्द्रा- श्छन्दोमयं ब्रह्ममयं पुराणम्
sarve namasyanti sahastrabhānuṃ gandharvadevoragakinvannarādyāḥ |
yajanti yajñairvividhairdvijendrā- śchandomayaṃ brahmamayaṃ purāṇam
Chapter 1.40
1,40.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितार्या पूर्वविभागे एकोनचत्वारिंशो ऽध्यायः सूत उवाच स रथो ऽधिष्ठितो देवैरादित्यैर्वसुभिस्तथा ।
गन्धर्वैरप्सरोभिश्च ग्रामणीसर्पराक्षसैः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāryā pūrvavibhāge ekonacatvāriṃśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca sa ratho 'dhiṣṭhito devairādityairvasubhistathā |
gandharvairapsarobhiśca grāmaṇīsarparākṣasaiḥ
1,40.2
धातारऽयमाथ मित्रश्च वरुणः शक्र एव च ।
विवस्वानथ पूषा च पर्जन्यश्चांशुरेव च
dhātār'yamātha mitraśca varuṇaḥ śakra eva ca |
vivasvānatha pūṣā ca parjanyaścāṃśureva ca
1,40.3
भगस्त्वष्टा च विष्णुश्च द्वादशैते दिवाकराः ।
आप्यायन्ति वै भानुं वसन्तादिषु वै क्रमात्
bhagastvaṣṭā ca viṣṇuśca dvādaśaite divākarāḥ |
āpyāyanti vai bhānuṃ vasantādiṣu vai kramāt
1,40.4
पुलस्त्यः पुलहश्चात्रिर्वसिष्ठश्चाङ्गिरा भृगुः ।
भरद्वाजो गौतमश्च कश्यपः क्रतुरेव च
pulastyaḥ pulahaścātrirvasiṣṭhaścāṅgirā bhṛguḥ |
bharadvājo gautamaśca kaśyapaḥ kratureva ca
1,40.5
जमदग्निः कौशिकश्च मुनयो ब्रह्मवादिनः ।
स्तुवन्ति देवं विविधैश्छन्दोभिस्ते यथाक्रमम्
jamadagniḥ kauśikaśca munayo brahmavādinaḥ |
stuvanti devaṃ vividhaiśchandobhiste yathākramam
1,40.6
रथकृच्च रथौज्श्च रथचित्रः सुबाहुकः ।
रथस्वनो ऽथ वरुणः सुषेणः सेनजित् तथा
rathakṛcca rathaujśca rathacitraḥ subāhukaḥ |
rathasvano 'tha varuṇaḥ suṣeṇaḥ senajit tathā
1,40.7
तार्क्ष्यश्चारिष्टनेमिश्च रथजित् सत्यजित् तथा ।
ग्रामण्यो देवदेवस्य कुर्वते ऽभीशुसंग्रहम्
tārkṣyaścāriṣṭanemiśca rathajit satyajit tathā |
grāmaṇyo devadevasya kurvate 'bhīśusaṃgraham
1,40.8
अथ हेतिः प्रहेतिश्च पौरुषेयो वधस्तथा ।
सर्पो व्याघ्रस्तथापश्च वातो विद्युद् दिवाकरः
atha hetiḥ prahetiśca pauruṣeyo vadhastathā |
sarpo vyāghrastathāpaśca vāto vidyud divākaraḥ
1,40.9
ब्रह्मोपेतश्च विप्रेन्द्रा यज्ञोपेतस्तथैव च ।
राक्षसप्रवरा ह्येते प्रयान्ति पुरतः क्रमात्
brahmopetaśca viprendrā yajñopetastathaiva ca |
rākṣasapravarā hyete prayānti purataḥ kramāt
1,40.10
वासुकिः कङ्कनीरश्च तक्षकः सर्पपुङ्गवः ।
एलापत्रः शङ्खपालस्तथैरावतसंज्ञितः
vāsukiḥ kaṅkanīraśca takṣakaḥ sarpapuṅgavaḥ |
elāpatraḥ śaṅkhapālastathairāvatasaṃjñitaḥ
1,40.11
धनञ्जयो महापद्मस्तथा कर्कोटको द्विजाः ।
कम्बलाश्वतरश्चैव वहन्त्येनं यथाक्रमम्
dhanañjayo mahāpadmastathā karkoṭako dvijāḥ |
kambalāśvataraścaiva vahantyenaṃ yathākramam
1,40.12
तुम्बुरुर्नारदो हाहा हूहूर्विश्वावसुस्तथा ।
उग्रसेनो वसुरुचिरर्वावसुरथापरः
tumbururnārado hāhā hūhūrviśvāvasustathā |
ugraseno vasurucirarvāvasurathāparaḥ
1,40.13
चित्रसेनस्तथोर्णायुर्धृतराष्ट्रो द्विजोत्तमाः ।
सूर्यवर्चा द्वादशैते गन्धर्वा गायतां वराः ।
गायन्ति विविधैर्गानैर्भानुं षड्जादिभिः क्रमात्
citrasenastathorṇāyurdhṛtarāṣṭro dvijottamāḥ |
sūryavarcā dvādaśaite gandharvā gāyatāṃ varāḥ |
gāyanti vividhairgānairbhānuṃ ṣaḍjādibhiḥ kramāt
1,40.14
क्रतुस्थलाप्सरोवर्या तथान्या पुञ्जिकस्थला ।
मेनका सहजन्या च प्रम्लोचा च द्विजोत्तमाः
kratusthalāpsarovaryā tathānyā puñjikasthalā |
menakā sahajanyā ca pramlocā ca dvijottamāḥ
1,40.15
अनुम्लोचा घृतीची च विश्वाची चोर्वशी तथा ।
अन्या च पूर्वचित्तिः स्यादन्या चैव तिलोत्तमा
anumlocā ghṛtīcī ca viśvācī corvaśī tathā |
anyā ca pūrvacittiḥ syādanyā caiva tilottamā
1,40.16
ताण्डवैर्विविधैरेनं वसन्तादिषु वै क्रमात् ।
तोषयन्ति महादेवं भानुमात्मानमव्ययम्
tāṇḍavairvividhairenaṃ vasantādiṣu vai kramāt |
toṣayanti mahādevaṃ bhānumātmānamavyayam
1,40.17
एवं देवा वसन्त्यर्के द्वौ द्वौ मासौ क्रमेण तु ।
सूर्यमाप्याययन्त्येते तेजसा तेजसां निधिम्
evaṃ devā vasantyarke dvau dvau māsau krameṇa tu |
sūryamāpyāyayantyete tejasā tejasāṃ nidhim
1,40.18
ग्रथितैः स्वैर्वचोभिस्तु स्तुवन्ति मुनयो रविम् ।
गन्धर्वाप्सरसश्चैनं नृत्यगेयैरुपासते
grathitaiḥ svairvacobhistu stuvanti munayo ravim |
gandharvāpsarasaścainaṃ nṛtyageyairupāsate
1,40.19
ग्रामणीयक्षभूतानि कुर्वते ऽभीषुसंग्रहम् ।
सर्पा वहन्ति देवेशं यातुधानाः प्रयान्ति च
grāmaṇīyakṣabhūtāni kurvate 'bhīṣusaṃgraham |
sarpā vahanti deveśaṃ yātudhānāḥ prayānti ca
1,40.20
बालखिल्या नयन्त्यस्तं परिवार्योदयाद् रविम् ।
एते तपन्ति वर्षन्ति भान्ति वान्ति सृजन्ति च ।
भूतानामशुभं कर्म व्यपोहन्तीह कीर्तिताः
bālakhilyā nayantyastaṃ parivāryodayād ravim |
ete tapanti varṣanti bhānti vānti sṛjanti ca |
bhūtānāmaśubhaṃ karma vyapohantīha kīrtitāḥ
1,40.21
एते सहैव सूर्येण भ्रमन्ति दिवि सानुगाः ।
विमाने च स्थितो नित्यं कामगे वातरंहसि
ete sahaiva sūryeṇa bhramanti divi sānugāḥ |
vimāne ca sthito nityaṃ kāmage vātaraṃhasi
1,40.22
वर्षन्तश्च तपन्तश्च ह्लादयन्तश्च वै प्रजाः ।
गोपयन्तीह भूतानि सर्वाणीहायुगक्षयात्
varṣantaśca tapantaśca hlādayantaśca vai prajāḥ |
gopayantīha bhūtāni sarvāṇīhāyugakṣayāt
1,40.23
एतेषामेव देवानां यथावीर्यं यथातपः ।
यथायोगं यथासत्त्वं स एष तपति प्रभुः
eteṣāmeva devānāṃ yathāvīryaṃ yathātapaḥ |
yathāyogaṃ yathāsattvaṃ sa eṣa tapati prabhuḥ
1,40.24
अहोरात्रव्यवस्थानकारणं स प्रजापतिः ।
पितृदेवमनुष्यादीन् स सदाप्यायेद् रविः
ahorātravyavasthānakāraṇaṃ sa prajāpatiḥ |
pitṛdevamanuṣyādīn sa sadāpyāyed raviḥ
1,40.25
तत्र देवो महादेवो भास्वान् साक्षान्महेश्वरः ।
भासते वेदविदुषां नीलग्रीवः सनातनः
tatra devo mahādevo bhāsvān sākṣānmaheśvaraḥ |
bhāsate vedaviduṣāṃ nīlagrīvaḥ sanātanaḥ
1,40.26
स एष देवो भगवान् परमेष्ठी प्रजापतिः ।
स्थानं तद् विदुरादित्यं वेदज्ञा वेदविग्रहम्
sa eṣa devo bhagavān parameṣṭhī prajāpatiḥ |
sthānaṃ tad vidurādityaṃ vedajñā vedavigraham
Chapter 1.41
1,41.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे चत्वारिशो ऽध्यायः सूत उवाच एवमेष महादेवो देवदेवः पितामहः ।
करोति नियतं कालं कालात्मा ह्यैश्वरी तनुः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge catvāriśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca evameṣa mahādevo devadevaḥ pitāmahaḥ |
karoti niyataṃ kālaṃ kālātmā hyaiśvarī tanuḥ
1,41.2
तस्य ये रश्मयो विप्राः सर्वलोकप्रदीपकाः ।
तेषां श्रेष्ठाः पुनः सप्त रश्मयो ग्रहयोनयः
tasya ye raśmayo viprāḥ sarvalokapradīpakāḥ |
teṣāṃ śreṣṭhāḥ punaḥ sapta raśmayo grahayonayaḥ
1,41.3
सुषुम्नो हरिकेशश्च विश्वकर्मा तथैव च ।
विश्वव्यचाः पुनश्चान्यः संयद्वसुरतः परः
suṣumno harikeśaśca viśvakarmā tathaiva ca |
viśvavyacāḥ punaścānyaḥ saṃyadvasurataḥ paraḥ
1,41.4
अर्वावसुरिति ख्यातः स्वराडन्यः प्रकीर्तितः ।
सुपुम्नः सूर्यरश्मिस्तु पुष्णाति शिशिरद्युतिम्
arvāvasuriti khyātaḥ svarāḍanyaḥ prakīrtitaḥ |
supumnaḥ sūryaraśmistu puṣṇāti śiśiradyutim
1,41.5
तिर्यगूर्ध्वप्रचारो ऽसौ सुषुम्नः परिपठ्यते ।
हरिकेशस्तु यः प्रोक्तो रश्मिर्नक्षत्रपोषकः
tiryagūrdhvapracāro 'sau suṣumnaḥ paripaṭhyate |
harikeśastu yaḥ prokto raśmirnakṣatrapoṣakaḥ
1,41.6
विश्वकर्मा तथा रश्मिर्बुधं पुष्णाति सर्वदा ।
विश्वव्यचास्तु यो रश्मिः शुक्रं पुष्णाति नित्यदा
viśvakarmā tathā raśmirbudhaṃ puṣṇāti sarvadā |
viśvavyacāstu yo raśmiḥ śukraṃ puṣṇāti nityadā
1,41.7
संयद्वसुरिति ख्यातः स पुष्णाति च लोहितम् ।
वृहस्पतिं प्रपुष्णाति रश्मिरर्वावसुः प्रभोः ।
शनैश्चरं प्रपुष्णाति सप्तमस्तु सुराट् तथा
saṃyadvasuriti khyātaḥ sa puṣṇāti ca lohitam |
vṛhaspatiṃ prapuṣṇāti raśmirarvāvasuḥ prabhoḥ |
śanaiścaraṃ prapuṣṇāti saptamastu surāṭ tathā
1,41.8
एवं सूर्यप्रभावेन सर्वा नक्षत्रतारकाः ।
वर्धन्ते वर्धिता नित्यं नित्यमाप्याययन्ति च
evaṃ sūryaprabhāvena sarvā nakṣatratārakāḥ |
vardhante vardhitā nityaṃ nityamāpyāyayanti ca
1,41.9
दिव्यानां पार्थिवानां च नैशानां चैव सर्वशः ।
आदानान्नित्यमादित्यस्तेजसां तमसां प्रभुः
divyānāṃ pārthivānāṃ ca naiśānāṃ caiva sarvaśaḥ |
ādānānnityamādityastejasāṃ tamasāṃ prabhuḥ
1,41.10
आदत्ते स तु नाडीनां सहस्त्रेण समन्ततः ।
नादेयांश्चैव सामुद्रान् कूप्यांश्चैव सहस्त्रदृक् ।
स्थावराञ्जङ्गमांश्चैव यच्च कुल्यादिकं पयः
ādatte sa tu nāḍīnāṃ sahastreṇa samantataḥ |
nādeyāṃścaiva sāmudrān kūpyāṃścaiva sahastradṛk |
sthāvarāñjaṅgamāṃścaiva yacca kulyādikaṃ payaḥ
1,41.11
तस्य रश्मिसहस्त्रं तच्छीतवर्षोष्णनिस्त्रवम् ।
तासां चतुः शतं नाड्यो वर्षन्ते चित्रमूर्तयः
tasya raśmisahastraṃ tacchītavarṣoṣṇanistravam |
tāsāṃ catuḥ śataṃ nāḍyo varṣante citramūrtayaḥ
1,41.12
वन्दनाश्चैव याज्याश्च केतना भूतनास्तथा ।
अमृता नाम ताः सर्वा रश्मयो वृष्टिसर्जनाः
vandanāścaiva yājyāśca ketanā bhūtanāstathā |
amṛtā nāma tāḥ sarvā raśmayo vṛṣṭisarjanāḥ
1,41.13
हिमोद्वाहाश्च ता नाड्यो रश्मयस्त्रिशतं पुनः ।
रश्म्यो मेष्यश्च पौष्यश्च ह्लादिन्यो हिमसर्जनाः ।
चन्द्रास्ता नामतः सर्वाः पीताभाः स्युर्गभस्तयः
himodvāhāśca tā nāḍyo raśmayastriśataṃ punaḥ |
raśmyo meṣyaśca pauṣyaśca hlādinyo himasarjanāḥ |
candrāstā nāmataḥ sarvāḥ pītābhāḥ syurgabhastayaḥ
1,41.14
शुक्राश्च ककुभश्चैव गावो विश्वभृतस्तथा ।
शुक्रास्ता नामतः सर्वास्त्रिविधा घर्मसर्जनाः
śukrāśca kakubhaścaiva gāvo viśvabhṛtastathā |
śukrāstā nāmataḥ sarvāstrividhā gharmasarjanāḥ
1,41.15
समं बिभर्ति ताभिः स मनुष्यपितृदेवताः ।
मनुष्यानौषधेनेह स्वधया च पितॄनपि ।
अमृतेन सुरान् सर्वांस्त्रिभिस्त्ररिंस्तर्पयत्यसौ
samaṃ bibharti tābhiḥ sa manuṣyapitṛdevatāḥ |
manuṣyānauṣadheneha svadhayā ca pitṝnapi |
amṛtena surān sarvāṃstribhistrariṃstarpayatyasau
1,41.16
वसन्ते ग्रैष्मिके चैव शतैः स तपति त्रिभिः ।
शरद्यपि च वर्षासु चतुर्भैः संप्रवर्षति ।
हेमन्ते शिशिरे चैव हिममुत्सृजति त्रिभिः
vasante graiṣmike caiva śataiḥ sa tapati tribhiḥ |
śaradyapi ca varṣāsu caturbhaiḥ saṃpravarṣati |
hemante śiśire caiva himamutsṛjati tribhiḥ
1,41.17
वरुणो माघमासे तु सूर्यः पूषा तु फल्गुने ।
चैत्रे मासि भवेदंशो धाता वैशाखतापनः
varuṇo māghamāse tu sūryaḥ pūṣā tu phalgune |
caitre māsi bhavedaṃśo dhātā vaiśākhatāpanaḥ
1,41.18
ज्येष्ठामूले भवेदिन्द्रः आषाढे सविता रविः ।
विवस्वान् श्रावणे मासि प्रौष्ठपद्यां भगः स्मृतः
jyeṣṭhāmūle bhavedindraḥ āṣāḍhe savitā raviḥ |
vivasvān śrāvaṇe māsi prauṣṭhapadyāṃ bhagaḥ smṛtaḥ
1,41.19
पर्जन्यो ऽश्वयुजि त्वष्टाकार्तिके मासि भास्करः ।
मार्गशीर्ष भवेन्मित्रः पौषे विष्णुः सनातनः
parjanyo 'śvayuji tvaṣṭākārtike māsi bhāskaraḥ |
mārgaśīrṣa bhavenmitraḥ pauṣe viṣṇuḥ sanātanaḥ
1,41.20
पञ्चरश्मिसहस्त्राणि वरुणस्यार्ककर्मणि ।
षड्भिः सहस्त्रैः पूषा तु देवोंशः सप्तभिस्तथा
pañcaraśmisahastrāṇi varuṇasyārkakarmaṇi |
ṣaḍbhiḥ sahastraiḥ pūṣā tu devoṃśaḥ saptabhistathā
1,41.21
धाताष्टभिः सहस्त्रैस्तु नवभिस्तु शतक्रतुः ।
विवस्वान् दशभिः पाति पात्येकादशभिर्भगः
dhātāṣṭabhiḥ sahastraistu navabhistu śatakratuḥ |
vivasvān daśabhiḥ pāti pātyekādaśabhirbhagaḥ
1,41.22
सप्तभिस्तपते मित्रस्त्वष्टा चैवाष्टभिस्तपेत् ।
अर्यमा दशभैः पाति पर्जन्यो नवभिस्तपेत् ।
षड्भी रश्मिसहस्त्रैस्तु विष्णुस्तपति विश्वसृक्
saptabhistapate mitrastvaṣṭā caivāṣṭabhistapet |
aryamā daśabhaiḥ pāti parjanyo navabhistapet |
ṣaḍbhī raśmisahastraistu viṣṇustapati viśvasṛk
1,41.23
वसन्ते कपिलः सूर्यो ग्रीष्मे काञ्चनसप्रभः ।
श्वेतो वर्षासु वर्णेन पाण्डुरः शरदि प्रभुः ।
हेमन्ते ताम्रवर्णः स्याच्छिशिरे लोहितो रविः
vasante kapilaḥ sūryo grīṣme kāñcanasaprabhaḥ |
śveto varṣāsu varṇena pāṇḍuraḥ śaradi prabhuḥ |
hemante tāmravarṇaḥ syācchiśire lohito raviḥ
1,41.24
ओषधीषु बलं धत्ते स्वधामपि पितृष्वथ ।
सूर्यो ऽमरत्वममृते त्रयं त्रिषु नियच्छति
oṣadhīṣu balaṃ dhatte svadhāmapi pitṛṣvatha |
sūryo 'maratvamamṛte trayaṃ triṣu niyacchati
1,41.25
अन्ये चाष्टौ ग्रहा ज्ञेयाः सूर्येणाधिष्ठिता द्विजाः ।
चन्द्रमाः सोमपुत्रश्च शुक्रश्चैव बृहस्पतिः ।
भौमो मन्दस्तथा राहुः केतुमानपि चाष्टमः
anye cāṣṭau grahā jñeyāḥ sūryeṇādhiṣṭhitā dvijāḥ |
candramāḥ somaputraśca śukraścaiva bṛhaspatiḥ |
bhaumo mandastathā rāhuḥ ketumānapi cāṣṭamaḥ
1,41.26
सर्वे ध्रुवे निबद्धा वै ग्रहास्ते वातरश्मिभिः ।
भ्राम्यमाणा यथायोगं भ्रमन्त्यनुदिवाकरम्
sarve dhruve nibaddhā vai grahāste vātaraśmibhiḥ |
bhrāmyamāṇā yathāyogaṃ bhramantyanudivākaram
1,41.27
अलातचक्रवद् यान्ति वातचक्रेरिता द्विजाः ।
यस्माद् वहति तान् वायुः प्रवहस्तेन स स्मृतः
alātacakravad yānti vātacakreritā dvijāḥ |
yasmād vahati tān vāyuḥ pravahastena sa smṛtaḥ
1,41.28
रथस्त्रिचक्रः सोमस्य कुन्दाभास्तस्य वाजिनः ।
वामदक्षिणतो युक्ता दश तेन निशाकरः
rathastricakraḥ somasya kundābhāstasya vājinaḥ |
vāmadakṣiṇato yuktā daśa tena niśākaraḥ
1,41.29
वीथ्याश्रयाणि चरति नक्षत्राणि रविर्यथा ।
ह्रासवृद्धी च विप्रेन्द्रा ध्रुवाधाराणि सर्वदा
vīthyāśrayāṇi carati nakṣatrāṇi raviryathā |
hrāsavṛddhī ca viprendrā dhruvādhārāṇi sarvadā
1,41.30
स सोमः शुक्लपक्षे तु भास्करे परतः स्थिते ।
आपूर्यते परस्यान्तः सततं दिवसक्रमात्
sa somaḥ śuklapakṣe tu bhāskare parataḥ sthite |
āpūryate parasyāntaḥ satataṃ divasakramāt
1,41.31
क्षीणायितं सुरैः सोममाप्यायति नित्यदा ।
एकेन रश्मिना विप्राः सुषुम्नाख्येन भास्करः
kṣīṇāyitaṃ suraiḥ somamāpyāyati nityadā |
ekena raśminā viprāḥ suṣumnākhyena bhāskaraḥ
1,41.32
एषा सूर्यस्य वीर्येण सोमस्याप्यायिता तनुः ।
पौर्णमास्यां स दृश्येत संपूर्णे दिवसक्रमात्
eṣā sūryasya vīryeṇa somasyāpyāyitā tanuḥ |
paurṇamāsyāṃ sa dṛśyeta saṃpūrṇe divasakramāt
1,41.33
संपूर्णमर्धमासेन तं सोमममृतात्मकम् ।
पिबन्ति देवता विप्रा यतस्ते ऽमृतभोजनाः
saṃpūrṇamardhamāsena taṃ somamamṛtātmakam |
pibanti devatā viprā yataste 'mṛtabhojanāḥ
1,41.34
ततः पञ्चदशे भागे किञ्चिच्छिष्टे कलात्मके ।
अपराह्णे पितृगणा जघन्यं पर्युपासते
tataḥ pañcadaśe bhāge kiñcicchiṣṭe kalātmake |
aparāhṇe pitṛgaṇā jaghanyaṃ paryupāsate
1,41.35
पिबन्ति द्विकलं कालं शिष्टा तस्य कला तुया ।
सुधामृतमयीं पुण्यां तामन्दोरमृतात्मिकाम्
pibanti dvikalaṃ kālaṃ śiṣṭā tasya kalā tuyā |
sudhāmṛtamayīṃ puṇyāṃ tāmandoramṛtātmikām
1,41.36
निः सृतं तदमावास्यां गभस्तिभ्यः स्वधामृतम् ।
मासतृप्तिमपाप्यग्र्यां पितरः सन्ति निर्वृताः
niḥ sṛtaṃ tadamāvāsyāṃ gabhastibhyaḥ svadhāmṛtam |
māsatṛptimapāpyagryāṃ pitaraḥ santi nirvṛtāḥ
1,41.37
न सोमस्य विनाशः स्यात् सुधा देवैस्तु पीयते ।
एवं सूर्यनिमित्तस्य क्षयो वृद्धिश्च सत्तमाः
na somasya vināśaḥ syāt sudhā devaistu pīyate |
evaṃ sūryanimittasya kṣayo vṛddhiśca sattamāḥ
1,41.38
सोमपुत्रस्य चाष्टाभिर्वाजिभिर्वायुवेगिभिः ।
वारिजैः स्यन्दनो युक्तस्तेनासौ याति सर्वतः
somaputrasya cāṣṭābhirvājibhirvāyuvegibhiḥ |
vārijaiḥ syandano yuktastenāsau yāti sarvataḥ
1,41.39
शुक्रस्य भूमिजैरश्वैः स्यन्दनो दशभिर्वृतः ।
अष्टबिश्चाथ भौमस्य रथो हैमः सुशोभनः
śukrasya bhūmijairaśvaiḥ syandano daśabhirvṛtaḥ |
aṣṭabiścātha bhaumasya ratho haimaḥ suśobhanaḥ
1,41.40
बृहस्पतेरथाष्टाश्वः स्यन्दनो हेमनिर्मितः ।
रथस्तमोमयो ऽष्टाश्वो मन्दस्यायसनिर्मितः ।
स्वर्भानोर्भास्करारेश्च तथा षड्भिर्हयैर्वृतः
bṛhaspaterathāṣṭāśvaḥ syandano hemanirmitaḥ |
rathastamomayo 'ṣṭāśvo mandasyāyasanirmitaḥ |
svarbhānorbhāskarāreśca tathā ṣaḍbhirhayairvṛtaḥ
1,41.41
एते महाग्रहाणां वै समाख्याता रथा नव ।
सर्वे ध्रुवे महाभागा निबद्धा वातरश्मिभिः
ete mahāgrahāṇāṃ vai samākhyātā rathā nava |
sarve dhruve mahābhāgā nibaddhā vātaraśmibhiḥ
1,41.42
ग्रहर्क्षताराधिष्ण्यानि ध्रुवे बद्धान्येशेषतः ।
भ्रमन्ति भ्रामयन्त्येनं सर्वाण्यनिलरश्मिभिः
graharkṣatārādhiṣṇyāni dhruve baddhānyeśeṣataḥ |
bhramanti bhrāmayantyenaṃ sarvāṇyanilaraśmibhiḥ
Chapter 1.42
1,42.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे एकचत्वारिंशो ऽध्यायः सूत उवाच ध्रुवादूर्ध्वं महर्लोकः कोटियोजनविस्तृतः ।
कल्पाधिकारिणस्तत्र संस्थिता द्विजपुङ्गवाः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge ekacatvāriṃśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca dhruvādūrdhvaṃ maharlokaḥ koṭiyojanavistṛtaḥ |
kalpādhikāriṇastatra saṃsthitā dvijapuṅgavāḥ
1,42.2
जनलोको महर्लोकात् तथा कोटिद्वयातमकः ।
सनन्दनादयस्तत्र संस्थिता ब्रह्मणः सुताः
janaloko maharlokāt tathā koṭidvayātamakaḥ |
sanandanādayastatra saṃsthitā brahmaṇaḥ sutāḥ
1,42.3
जलोकात् तपोलोकः कोटित्रयसमन्वितः ।
वैराजास्तत्र वै देवाः स्थिता दाहविवर्जिताः
jalokāt tapolokaḥ koṭitrayasamanvitaḥ |
vairājāstatra vai devāḥ sthitā dāhavivarjitāḥ
1,42.4
प्राजापत्यात् सत्यलोकः कोटिषट्केन संयुतः ।
अपुनर्मारकास्तत्र ब्रह्मलोकस्तु स स्मृतः
prājāpatyāt satyalokaḥ koṭiṣaṭkena saṃyutaḥ |
apunarmārakāstatra brahmalokastu sa smṛtaḥ
1,42.5
अत्र लोकगुरुर्ब्रह्मा विश्वात्मा विश्वतोमुखः ।
आस्ते स योगिभिर्नित्यं पीत्वा योगामृतं परम्
atra lokagururbrahmā viśvātmā viśvatomukhaḥ |
āste sa yogibhirnityaṃ pītvā yogāmṛtaṃ param
1,42.6
विशन्ति यतयः शान्ता नैष्ठिका ब्रह्मचारिणः ।
योगिनस्तापसाः सिद्धा जापकाः परमेष्ठिनम्
viśanti yatayaḥ śāntā naiṣṭhikā brahmacāriṇaḥ |
yoginastāpasāḥ siddhā jāpakāḥ parameṣṭhinam
1,42.7
द्वारं तद्योगिनामेकं गच्छतां परमं पदम् ।
तत्र गत्वा न शोचन्ति स विष्णुः स च शङ्करः
dvāraṃ tadyogināmekaṃ gacchatāṃ paramaṃ padam |
tatra gatvā na śocanti sa viṣṇuḥ sa ca śaṅkaraḥ
1,42.8
सूर्यकोटिप्रतीकाशं पुरं तस्य दुरासदम् ।
न मे वर्णयितुं शक्यं ज्वालामालासमाकुलम्
sūryakoṭipratīkāśaṃ puraṃ tasya durāsadam |
na me varṇayituṃ śakyaṃ jvālāmālāsamākulam
1,42.9
तत्र नारायणस्यापि भवनं ब्रह्मणः पुरे ।
शेते तत्र हरिः श्रीमान् मायी मायामयः परः
tatra nārāyaṇasyāpi bhavanaṃ brahmaṇaḥ pure |
śete tatra hariḥ śrīmān māyī māyāmayaḥ paraḥ
1,42.10
स विष्णुलोकः कथितः पुनरावृत्तिवर्जितः ।
यान्ति तत्र महात्मानो ये प्रपन्ना जनार्दनम्
sa viṣṇulokaḥ kathitaḥ punarāvṛttivarjitaḥ |
yānti tatra mahātmāno ye prapannā janārdanam
1,42.11
ऊर्ध्वं तद् ब्रह्मसदनात् पुरं ज्योतिर्मयं शुभम् ।
वह्निना च परिक्षिप्तं तत्रास्ते भगवान् भवः
ūrdhvaṃ tad brahmasadanāt puraṃ jyotirmayaṃ śubham |
vahninā ca parikṣiptaṃ tatrāste bhagavān bhavaḥ
1,42.12
देव्या सह महादेवश्चिन्त्यमानो मनीषिभिः ।
योगिभिः शतसाहस्त्रैर्भूतै रुद्रैश्च संवृतः
devyā saha mahādevaścintyamāno manīṣibhiḥ |
yogibhiḥ śatasāhastrairbhūtai rudraiśca saṃvṛtaḥ
1,42.13
तत्र ते यान्ति नियता द्विजा वै ब्रह्मचारिणः ।
मदादेवपराः शान्तास्तापसा ब्रह्मवादिनः
tatra te yānti niyatā dvijā vai brahmacāriṇaḥ |
madādevaparāḥ śāntāstāpasā brahmavādinaḥ
1,42.14
निर्ममा निरहङ्काराः कामक्रोधविवर्जिताः ।
द्रक्ष्यन्ति ब्रह्मणा युक्ता रुद्रलोकः स वै स्मृतः
nirmamā nirahaṅkārāḥ kāmakrodhavivarjitāḥ |
drakṣyanti brahmaṇā yuktā rudralokaḥ sa vai smṛtaḥ
1,42.15
एते सप्त महालोकाः पृथिव्याः परिकीर्तिताः ।
महातलादयश्चाधः पातालाः सन्ति वै द्विजाः
ete sapta mahālokāḥ pṛthivyāḥ parikīrtitāḥ |
mahātalādayaścādhaḥ pātālāḥ santi vai dvijāḥ
1,42.16
महातलं च पातालं सर्वरत्नोपशोभितम् ।
प्रासादैर्विविधैः शुभ्रैर्देवतायतनैर्युतम्
mahātalaṃ ca pātālaṃ sarvaratnopaśobhitam |
prāsādairvividhaiḥ śubhrairdevatāyatanairyutam
1,42.17
अनन्तेन च संयुक्तं मुचुकुन्देन धीमता ।
नृपेण बलिना चैव पातालस्वर्गवासिना
anantena ca saṃyuktaṃ mucukundena dhīmatā |
nṛpeṇa balinā caiva pātālasvargavāsinā
1,42.18
शैलं रसातलं विप्राः शार्करं हि तलातलम् ।
पीतं सुतलमित्युक्तं नितलं विद्रुमप्रभम् ।
सितं हि वितलं प्रोक्तं तलं चैव सितेतरम्
śailaṃ rasātalaṃ viprāḥ śārkaraṃ hi talātalam |
pītaṃ sutalamityuktaṃ nitalaṃ vidrumaprabham |
sitaṃ hi vitalaṃ proktaṃ talaṃ caiva sitetaram
1,42.19
सुपर्णेन मुनिश्रेष्ठास्तथा वासुकिना शुभम् ।
रसातलमिति ख्यातं तथान्यैश्च निषेवितम्
suparṇena muniśreṣṭhāstathā vāsukinā śubham |
rasātalamiti khyātaṃ tathānyaiśca niṣevitam
1,42.20
विरोचनहिरण्याक्षतक्षकाद्यैश्च सेवितम् ।
तलातलमिति ख्यातं सर्वशोभासमन्वितम्
virocanahiraṇyākṣatakṣakādyaiśca sevitam |
talātalamiti khyātaṃ sarvaśobhāsamanvitam
1,42.21
वैनतेयादिभिश्चैव कालनेमिपुरोगमैः ।
पूर्वदेवैः समाकीर्णं सुतलं च तथापरैः
vainateyādibhiścaiva kālanemipurogamaiḥ |
pūrvadevaiḥ samākīrṇaṃ sutalaṃ ca tathāparaiḥ
1,42.22
नितलं यवनाद्यैश्च तारकाग्निमुखैस्तथा ।
महान्तकाद्यैर्नागैश्च प्रह्मादेनासुरेण च
nitalaṃ yavanādyaiśca tārakāgnimukhaistathā |
mahāntakādyairnāgaiśca prahmādenāsureṇa ca
1,42.23
वितलं चैव विख्यातं कम्बलाहीन्द्रसेवितम् ।
महाजम्भेन वीरेण हयग्रीवेण वै तथा
vitalaṃ caiva vikhyātaṃ kambalāhīndrasevitam |
mahājambhena vīreṇa hayagrīveṇa vai tathā
1,42.24
शङ्कुकर्णेन संभिन्नं तथा नमुचिपूर्वकैः ।
तथान्यैर्विवधैर्नागैस्तलं चैव सुशोभनम्
śaṅkukarṇena saṃbhinnaṃ tathā namucipūrvakaiḥ |
tathānyairvivadhairnāgaistalaṃ caiva suśobhanam
1,42.25
तेषामधस्तान्नरका मायाद्याः परिकीर्तिताः ।
पापिनस्तेषु पच्यन्ते न ते वर्णयितुं क्षमाः
teṣāmadhastānnarakā māyādyāḥ parikīrtitāḥ |
pāpinasteṣu pacyante na te varṇayituṃ kṣamāḥ
1,42.26
पातालानामधश्चास्ते शेषाख्या वैष्णवी तनुः ।
कालाग्निरुद्रो योगात्मा नारसिंहो ऽपि माधवः
pātālānāmadhaścāste śeṣākhyā vaiṣṇavī tanuḥ |
kālāgnirudro yogātmā nārasiṃho 'pi mādhavaḥ
1,42.27
यो ऽनन्तः पठ्येते देवो नागरूपी जनार्दनः ।
तदाधारमिदं सर्वं स कालाग्निमपाश्रितः
yo 'nantaḥ paṭhyete devo nāgarūpī janārdanaḥ |
tadādhāramidaṃ sarvaṃ sa kālāgnimapāśritaḥ
1,42.28
तमाविश्य महायोगी कालस्तद्वदनोत्थितः ।
विषज्वालामयो ऽन्ते ऽसौ जगत् संहरति स्वयम्
tamāviśya mahāyogī kālastadvadanotthitaḥ |
viṣajvālāmayo 'nte 'sau jagat saṃharati svayam
1,42.29
सहस्त्रमायो ऽप्रतिमः संहर्ता शङ्करोद्भवः ।
तामसी शांभवी मूर्तिः कालो लोकप्रकालनः
sahastramāyo 'pratimaḥ saṃhartā śaṅkarodbhavaḥ |
tāmasī śāṃbhavī mūrtiḥ kālo lokaprakālanaḥ
Chapter 1.43
1,43.1
इती श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे द्विचत्वारिंशो ऽध्यायः सूत उवाच एतद् ब्रह्माण्डमाख्यातं चतुर्दशविधं महत् ।
अतः परं प्रवक्ष्यामि भूर्लोकस्यास्य निर्णयम्
itī śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge dvicatvāriṃśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca etad brahmāṇḍamākhyātaṃ caturdaśavidhaṃ mahat |
ataḥ paraṃ pravakṣyāmi bhūrlokasyāsya nirṇayam
1,43.2
जम्बुद्वीपः प्रधानो ऽयं प्लक्षः शाल्मल एव च ।
कुशः क्रौञ्चश्च शाकश्च पुष्करश्चैव सप्तमः
jambudvīpaḥ pradhāno 'yaṃ plakṣaḥ śālmala eva ca |
kuśaḥ krauñcaśca śākaśca puṣkaraścaiva saptamaḥ
1,43.3
एते सप्त महाद्वीपाः समुद्रैः सप्तभिर्वृताः ।
द्वीपाद् द्वीपो महानुक्तः सागरादपि सागरः
ete sapta mahādvīpāḥ samudraiḥ saptabhirvṛtāḥ |
dvīpād dvīpo mahānuktaḥ sāgarādapi sāgaraḥ
1,43.4
क्षारोदेक्षुरसोदश्च सुरोदश्च घृतोदकः ।
दध्योदः क्षीरसलिलः स्वादूदश्चेति सागराः
kṣārodekṣurasodaśca surodaśca ghṛtodakaḥ |
dadhyodaḥ kṣīrasalilaḥ svādūdaśceti sāgarāḥ
1,43.5
पञ्चाशत्कोटिविस्तीर्णा ससमुद्रा धरा स्मृता ।
द्वीपैश्च सप्तभिर्युक्ता योजनानां समासतः
pañcāśatkoṭivistīrṇā sasamudrā dharā smṛtā |
dvīpaiśca saptabhiryuktā yojanānāṃ samāsataḥ
1,43.6
जम्बूद्वीपः समस्तानां द्वीपानां मध्यतः शुभः ।
तस्य मध्ये महामेरुर्विश्रुतः कनकप्रभः
jambūdvīpaḥ samastānāṃ dvīpānāṃ madhyataḥ śubhaḥ |
tasya madhye mahāmerurviśrutaḥ kanakaprabhaḥ
1,43.7
चतुरशीतिसाहस्त्रो योजनैस्तस्य चोच्छ्रयः ।
प्रविष्टः षोडशाधस्ताद्द्वात्रिंशन्मूर्ध्नि विस्तृतः
caturaśītisāhastro yojanaistasya cocchrayaḥ |
praviṣṭaḥ ṣoḍaśādhastāddvātriṃśanmūrdhni vistṛtaḥ
1,43.8
मूले षोडशसाहस्त्रो विस्तारस्तस्य सर्वतः ।
भूपद्मास्यास्य शैलो ऽसौ कर्णिकात्वेन संस्थितः
mūle ṣoḍaśasāhastro vistārastasya sarvataḥ |
bhūpadmāsyāsya śailo 'sau karṇikātvena saṃsthitaḥ
1,43.9
हिमवान् हेमकूटश्च निषधश्चास्य दक्षिणे ।
नीलः श्वेतश्च शृङ्गी च उत्तरे वर्षपर्वताः
himavān hemakūṭaśca niṣadhaścāsya dakṣiṇe |
nīlaḥ śvetaśca śṛṅgī ca uttare varṣaparvatāḥ
1,43.10
लक्षप्रमाणौ द्वौ मध्ये दशहीनास्तथा परे ।
सहस्त्रद्वितयोच्छ्रायास्तावद्विस्तारिणश्च ते
lakṣapramāṇau dvau madhye daśahīnāstathā pare |
sahastradvitayocchrāyāstāvadvistāriṇaśca te
1,43.11
भारतं दक्षिणं वर्षं ततः किंपुरुषं स्मृतम् ।
हरिवर्षं तथैवान्यन्मेरोर्दक्षिणतो द्विजाः
bhārataṃ dakṣiṇaṃ varṣaṃ tataḥ kiṃpuruṣaṃ smṛtam |
harivarṣaṃ tathaivānyanmerordakṣiṇato dvijāḥ
1,43.12
रम्यकं चोत्तरं वर्षं तस्यैवानुहिरण्मयम् ।
उत्तराः कुरवश्चैव यथैते भरतास्तथा
ramyakaṃ cottaraṃ varṣaṃ tasyaivānuhiraṇmayam |
uttarāḥ kuravaścaiva yathaite bharatāstathā
1,43.13
नवसाहस्त्रमेकैकमेतेषां द्विजसत्तमाः ।
इलावृतं च तन्मध्ये तन्मध्ये मेरुरुच्छ्रितः
navasāhastramekaikameteṣāṃ dvijasattamāḥ |
ilāvṛtaṃ ca tanmadhye tanmadhye merurucchritaḥ
1,43.14
मेरोश्चतुर्दिशं तत्र नवसाहस्त्रविस्तृतम् ।
इलावृतं महाभागाश्चात्वारस्तत्र पर्वताः ।
विष्कम्भा रचिता मेरोर्योजनायुतमुच्छ्रिताः
meroścaturdiśaṃ tatra navasāhastravistṛtam |
ilāvṛtaṃ mahābhāgāścātvārastatra parvatāḥ |
viṣkambhā racitā meroryojanāyutamucchritāḥ
1,43.15
पूर्वेण मन्दरो नाम दक्षिणे गन्धमादनः ।
विपुलः पश्चिमे पार्श्वे सुपार्श्वश्चोत्तरे स्मृतः
pūrveṇa mandaro nāma dakṣiṇe gandhamādanaḥ |
vipulaḥ paścime pārśve supārśvaścottare smṛtaḥ
1,43.16
कदम्बस्तेषु जम्बुश्च पिप्पलो वट एव च ।
जम्बूद्वीपस्य सा जम्बूर्नामहेतुर्महर्षयः
kadambasteṣu jambuśca pippalo vaṭa eva ca |
jambūdvīpasya sā jambūrnāmaheturmaharṣayaḥ
1,43.17
महागजप्रमाणानि जम्ब्वास्तस्याः फलानि च ।
पतन्ति भूभृतः पृष्ठे शीर्यमाणानि सर्वतः
mahāgajapramāṇāni jambvāstasyāḥ phalāni ca |
patanti bhūbhṛtaḥ pṛṣṭhe śīryamāṇāni sarvataḥ
1,43.18
रसेन तस्याः प्रख्याता तत्र जम्बूनदीति वै ।
सरित् प्रवर्तते चापि पीयते तत्र वासिभिः
rasena tasyāḥ prakhyātā tatra jambūnadīti vai |
sarit pravartate cāpi pīyate tatra vāsibhiḥ
1,43.19
न स्वेदो न च दौर्गन्ध्यं न जरा नेन्द्रियक्षयः ।
तत्पानात् सुस्थमनसां नराणां तत्र जायते
na svedo na ca daurgandhyaṃ na jarā nendriyakṣayaḥ |
tatpānāt susthamanasāṃ narāṇāṃ tatra jāyate
1,43.20
तीरमृत्तत्र संप्राप्य वायुना सुविशोषिता ।
जाम्बूनदाख्यं भवति सुवर्णं सिद्धभूषणम्
tīramṛttatra saṃprāpya vāyunā suviśoṣitā |
jāmbūnadākhyaṃ bhavati suvarṇaṃ siddhabhūṣaṇam
1,43.21
भद्राश्वः पूर्वतो मेरोः केतुमालश्च पश्चिमे ।
वर्षे द्वे तु मुनिश्रेष्ठास्तयोर्मध्ये इलावृतम्
bhadrāśvaḥ pūrvato meroḥ ketumālaśca paścime |
varṣe dve tu muniśreṣṭhāstayormadhye ilāvṛtam
1,43.22
वनं चैत्ररथं पूर्वे दक्षिणे गन्धमादनम् ।
वैभ्राजं पश्चिमे विद्यादुत्तरे सवितुर्वनम्
vanaṃ caitrarathaṃ pūrve dakṣiṇe gandhamādanam |
vaibhrājaṃ paścime vidyāduttare saviturvanam
1,43.23
अरुणोदं महाभद्रमसितोदं च मानसम् ।
सरांस्येतानि चत्वारि देवयोग्यानि सर्वदा
aruṇodaṃ mahābhadramasitodaṃ ca mānasam |
sarāṃsyetāni catvāri devayogyāni sarvadā
1,43.24
सितान्तश्च कुमुद्वांश्च कुरुरी माल्यवांस्तथा ।
वैकङ्को मणिशैलश्च ऋक्षवांश्चाचलोत्तमाः
sitāntaśca kumudvāṃśca kururī mālyavāṃstathā |
vaikaṅko maṇiśailaśca ṛkṣavāṃścācalottamāḥ
1,43.25
महानीलो ऽथ रुचकः सबिन्दुर्मन्दरस्तथा ।
वेणुमांश्चैव मेघश्च निषधो देवपर्वतः ।
इत्येते देवरचिताः सिद्धावासाः प्रकीर्तिताः
mahānīlo 'tha rucakaḥ sabindurmandarastathā |
veṇumāṃścaiva meghaśca niṣadho devaparvataḥ |
ityete devaracitāḥ siddhāvāsāḥ prakīrtitāḥ
1,43.26
अरुणोदस्य सरसः पूर्वतः केसराचलः ।
त्रिकूटशिखरश्चैव पतङ्गो रुचकस्तथा
aruṇodasya sarasaḥ pūrvataḥ kesarācalaḥ |
trikūṭaśikharaścaiva pataṅgo rucakastathā
1,43.27
निषधो वसुधारश्च कलिङ्गस्त्रिशिखः शुभः ।
समूलो वसुधारश्च कुरवश्चैव सानुमान्
niṣadho vasudhāraśca kaliṅgastriśikhaḥ śubhaḥ |
samūlo vasudhāraśca kuravaścaiva sānumān
1,43.28
ताम्रातश्च विशालश्च कुमुदो वेणुर्वतः ।
एकशृङ्गो महाशैलो गजशैलः पिशाचकः
tāmrātaśca viśālaśca kumudo veṇurvataḥ |
ekaśṛṅgo mahāśailo gajaśailaḥ piśācakaḥ
1,43.29
पञ्चशैलो ऽथ कैलासो हिमवांशचाचलोत्तमः ।
इत्येते देवचरिता उत्कटाः पर्वतोत्तमाः
pañcaśailo 'tha kailāso himavāṃśacācalottamaḥ |
ityete devacaritā utkaṭāḥ parvatottamāḥ
1,43.30
महाभद्रस्य सरसो दक्षिणे केसराचलः ।
शिखिवासश्च वैदूर्यः कपिलो गन्धमादनः
mahābhadrasya saraso dakṣiṇe kesarācalaḥ |
śikhivāsaśca vaidūryaḥ kapilo gandhamādanaḥ
1,43.31
जारुधिश्च सुगन्धिश्च श्रीशृङ्गश्चाचलोत्तमः ।
सुपार्श्वश्च सुपक्षश्च कङ्कः कपिल एव च
jārudhiśca sugandhiśca śrīśṛṅgaścācalottamaḥ |
supārśvaśca supakṣaśca kaṅkaḥ kapila eva ca
1,43.32
पिञ्जरो भद्रशैलश्च सुरसश्च महाबलः ।
अञ्जनो मधुमांस्तद्वत् कुमुदो मुकुटस्तथा
piñjaro bhadraśailaśca surasaśca mahābalaḥ |
añjano madhumāṃstadvat kumudo mukuṭastathā
1,43.33
सहस्त्रशिखरश्चैव पाण्डुरः कृष्ण एव च ।
पारिजातो महाशैलस्तथैव कपिलोदकः
sahastraśikharaścaiva pāṇḍuraḥ kṛṣṇa eva ca |
pārijāto mahāśailastathaiva kapilodakaḥ
1,43.34
सुषेणः पुण्डरीकश्च महामेघस्तथैव च ।
एते पर्वतराजानः सिद्धगन्धर्वसेविताः
suṣeṇaḥ puṇḍarīkaśca mahāmeghastathaiva ca |
ete parvatarājānaḥ siddhagandharvasevitāḥ
1,43.35
असितोदस्य सरसः पश्चिमे केसराचलः ।
शङ्खकूटो ऽथ वृषभो हंसो नागस्तथा परः
asitodasya sarasaḥ paścime kesarācalaḥ |
śaṅkhakūṭo 'tha vṛṣabho haṃso nāgastathā paraḥ
1,43.36
कालाञ्जनः शुक्रशैलो नीलः कमल एव च ।
पुष्पकश्च सुमेघश्च वाराहो विरजास्तथा ।
मयूरः कपिलश्चैव महाकपिल एव च
kālāñjanaḥ śukraśailo nīlaḥ kamala eva ca |
puṣpakaśca sumeghaśca vārāho virajāstathā |
mayūraḥ kapilaścaiva mahākapila eva ca
1,43.37
इत्येते देवगन्धर्वसिद्धसङ्घनिषेविताः ।
सरसो मानसस्येह उत्तरे केसराचलाः
ityete devagandharvasiddhasaṅghaniṣevitāḥ |
saraso mānasasyeha uttare kesarācalāḥ
1,43.38
एतेषां शैलमुख्यानामन्तरेषु यथाक्रमम् ।
सन्ति चैवान्तरद्रोण्यः सरांसि च वनानि च
eteṣāṃ śailamukhyānāmantareṣu yathākramam |
santi caivāntaradroṇyaḥ sarāṃsi ca vanāni ca
1,43.39
वसन्ति तत्र मुनयः सिद्धाश्च ब्रह्मभाविताः ।
प्रसन्नाः शान्तरजसः सर्वदुः खविवर्जिताः
vasanti tatra munayaḥ siddhāśca brahmabhāvitāḥ |
prasannāḥ śāntarajasaḥ sarvaduḥ khavivarjitāḥ
Chapter 1.44
1,44.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां सहितायां पूर्वविभागे त्रिचत्वारिशो ऽध्यायः सूत उवाच चतुर्दशसहस्त्रणि योजनानां महापुरी ।
मेरोरुपरि विख्याता देवदेवस्य वेधसः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ sahitāyāṃ pūrvavibhāge tricatvāriśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca caturdaśasahastraṇi yojanānāṃ mahāpurī |
merorupari vikhyātā devadevasya vedhasaḥ
1,44.2
तत्रास्ते भगवान् ब्रह्मा विश्वात्मा विश्वभावनः ।
उपास्यमानो योगीन्द्रैर्मुनीन्द्रोपेन्द्रशङ्करैः
tatrāste bhagavān brahmā viśvātmā viśvabhāvanaḥ |
upāsyamāno yogīndrairmunīndropendraśaṅkaraiḥ
1,44.3
तत्र देवेश्वरेशानं विश्वात्मानं प्रजापतिम् ।
सनत्कुमारो भगवानुपास्ते नित्यमेव हि
tatra deveśvareśānaṃ viśvātmānaṃ prajāpatim |
sanatkumāro bhagavānupāste nityameva hi
1,44.4
स सिद्धैरृषिगन्धर्वैः पूज्यमानः सुरैरपि ।
समास्ते योगयुक्तत्मा पीत्वा तत्परमामृतम्
sa siddhairṛṣigandharvaiḥ pūjyamānaḥ surairapi |
samāste yogayuktatmā pītvā tatparamāmṛtam
1,44.5
तत्र देवादिदेवस्य शंभोरमिततेजसः ।
दीप्तमायतनं शुभ्रं पुरस्ताद् ब्रह्मणः स्थितम्
tatra devādidevasya śaṃbhoramitatejasaḥ |
dīptamāyatanaṃ śubhraṃ purastād brahmaṇaḥ sthitam
1,44.6
दिव्यकान्तिसमायुक्तं चतुर्धारं सुशोभनम् ।
महर्षिगणसंकीर्णं ब्रह्मविद्भिर्निषेवितम्
divyakāntisamāyuktaṃ caturdhāraṃ suśobhanam |
maharṣigaṇasaṃkīrṇaṃ brahmavidbhirniṣevitam
1,44.7
देव्या सह महादेवः शशाङ्कार्काग्निलोचनः ।
रमते तत्र विश्वेशः प्रमथैः प्रमथेश्वरः
devyā saha mahādevaḥ śaśāṅkārkāgnilocanaḥ |
ramate tatra viśveśaḥ pramathaiḥ pramatheśvaraḥ
1,44.8
तत्र वेदविदः शान्ता मुनयो ब्रह्मचारिणः ।
पूजयन्ति महादेवं तापसाः सत्यवादिनः
tatra vedavidaḥ śāntā munayo brahmacāriṇaḥ |
pūjayanti mahādevaṃ tāpasāḥ satyavādinaḥ
1,44.9
तेषां साक्षान्महादेवो मुनीनां ब्रह्मवादिनाम् ।
गृह्णाति पूजां शिरसा पार्वत्या परमेश्वरः
teṣāṃ sākṣānmahādevo munīnāṃ brahmavādinām |
gṛhṇāti pūjāṃ śirasā pārvatyā parameśvaraḥ
1,44.10
तत्रैव पर्वतवरे शक्रस्य परमा पुरी ।
नाम्नामरावती पूर्वे सर्वशोभासमन्विता
tatraiva parvatavare śakrasya paramā purī |
nāmnāmarāvatī pūrve sarvaśobhāsamanvitā
1,44.11
तमिन्द्रमप्सरः सङ्घा गन्धर्वा गीततत्पराः ।
उपासते सहस्त्राक्षं देवास्तत्र सहस्त्रशः
tamindramapsaraḥ saṅghā gandharvā gītatatparāḥ |
upāsate sahastrākṣaṃ devāstatra sahastraśaḥ
1,44.12
ये धार्मिका वेदविदो यागहोमपरायणाः ।
तेषां तत् परमं स्थानं देवानामपि दुर्लभम्
ye dhārmikā vedavido yāgahomaparāyaṇāḥ |
teṣāṃ tat paramaṃ sthānaṃ devānāmapi durlabham
1,44.13
तस्य दक्षिणदिग्भागे वह्नेरमिततेजसः ।
तेजोवती नाम पुरी दिव्याश्चर्यसमन्विता
tasya dakṣiṇadigbhāge vahneramitatejasaḥ |
tejovatī nāma purī divyāścaryasamanvitā
1,44.14
तत्रास्ते भगवान् वह्निर्भ्राजमानः स्वतेजसा ।
जपिनां होमिनां स्थानं दानवानां दुरासदम्
tatrāste bhagavān vahnirbhrājamānaḥ svatejasā |
japināṃ homināṃ sthānaṃ dānavānāṃ durāsadam
1,44.15
दक्षिणे पर्वतवरे यमस्यापि महापुरी ।
नाम्ना संयमनी दिव्या सिद्धगन्धर्वसेविता
dakṣiṇe parvatavare yamasyāpi mahāpurī |
nāmnā saṃyamanī divyā siddhagandharvasevitā
1,44.16
तत्र वैवस्वतं देवं देवाद्याः पर्युपासते ।
स्थानं तत् सत्यसंधानां लोके पुण्यकृतां नृणाम्
tatra vaivasvataṃ devaṃ devādyāḥ paryupāsate |
sthānaṃ tat satyasaṃdhānāṃ loke puṇyakṛtāṃ nṛṇām
1,44.17
तस्यास्तु पश्चिमे भागे निरृतेस्तु महात्मनः ।
रक्षोवती नाम पुरी राक्षसैः सर्वतो वृता
tasyāstu paścime bhāge nirṛtestu mahātmanaḥ |
rakṣovatī nāma purī rākṣasaiḥ sarvato vṛtā
1,44.18
तत्र तं निरृतिं देवं राक्षसाः पर्युपासते ।
गच्छन्ति तां धर्मरता ये वै तामसवृत्तयः
tatra taṃ nirṛtiṃ devaṃ rākṣasāḥ paryupāsate |
gacchanti tāṃ dharmaratā ye vai tāmasavṛttayaḥ
1,44.19
पश्चिमे पर्वतवरे वरुणस्य महापुरी ।
नाम्ना सुद्धवती पुण्या सर्वकामर्धिसंयुता
paścime parvatavare varuṇasya mahāpurī |
nāmnā suddhavatī puṇyā sarvakāmardhisaṃyutā
1,44.20
तत्राप्सरोगणैः सिद्धैः सेव्यमानो ऽमराधिपः ।
आस्ते स वरुणो राजा तत्र गच्छन्ति ये ऽम्बुदाः ।
तीर्थयात्रापरी नित्यं ये च लोके ऽधमर्षिणः
tatrāpsarogaṇaiḥ siddhaiḥ sevyamāno 'marādhipaḥ |
āste sa varuṇo rājā tatra gacchanti ye 'mbudāḥ |
tīrthayātrāparī nityaṃ ye ca loke 'dhamarṣiṇaḥ
1,44.21
तस्या उत्तरदिग्भागे वायोरपि महापुरी ।
नाम्ना गन्धवती पुण्या तत्रास्ते ऽसौ प्रभञ्जनः
tasyā uttaradigbhāge vāyorapi mahāpurī |
nāmnā gandhavatī puṇyā tatrāste 'sau prabhañjanaḥ
1,44.22
अप्सरोगणगन्धर्वैः सेव्यमानो ऽमरप्रभुः ।
प्राणायामपरामर्त्यास्थानन्तद्यान्ति शाश्वतम्
apsarogaṇagandharvaiḥ sevyamāno 'maraprabhuḥ |
prāṇāyāmaparāmartyāsthānantadyānti śāśvatam
1,44.23
तस्याः पूर्वेण दिग्भागे सोमस्य परमा पुरी ।
नाम्ना कान्तिमती शुभ्रा तत्र सोमो विराजते
tasyāḥ pūrveṇa digbhāge somasya paramā purī |
nāmnā kāntimatī śubhrā tatra somo virājate
1,44.24
तत्र ये भोगनिरता स्वधर्मं पुर्यपासते ।
तेषां तद् रचितं स्थानं नानाभोगसमन्वितम्
tatra ye bhoganiratā svadharmaṃ puryapāsate |
teṣāṃ tad racitaṃ sthānaṃ nānābhogasamanvitam
1,44.25
तस्याश्च पूर्वदिग्भागे शङ्करस्य महापुरी ।
नाम्ना यशोवती पुण्या सर्वेषां सुदुरासदा
tasyāśca pūrvadigbhāge śaṅkarasya mahāpurī |
nāmnā yaśovatī puṇyā sarveṣāṃ sudurāsadā
1,44.26
तत्रेशानस्य भवनं रुद्रविष्णुतनोः शुभम् ।
घमेश्वरस्य विपुलं तत्रास्ते स गणैर्वृतः
tatreśānasya bhavanaṃ rudraviṣṇutanoḥ śubham |
ghameśvarasya vipulaṃ tatrāste sa gaṇairvṛtaḥ
1,44.27
तत्र भोगाभिलिप्सूनां भक्तानां परमेष्ठिनः ।
निवासः कल्पितः पूर्वं देवदेवेन शूलिना
tatra bhogābhilipsūnāṃ bhaktānāṃ parameṣṭhinaḥ |
nivāsaḥ kalpitaḥ pūrvaṃ devadevena śūlinā
1,44.28
विष्णुपादाद् विनिष्क्रान्ता प्लावयित्वेन्दुमण्डलम् ।
समन्ताद् ब्रह्मणः पुर्यां गङ्गा पतति वै दिवः
viṣṇupādād viniṣkrāntā plāvayitvendumaṇḍalam |
samantād brahmaṇaḥ puryāṃ gaṅgā patati vai divaḥ
1,44.29
सा तत्र पतिता दिक्षु चतुर्धा ह्यभवद् द्विजाः ।
सीता चालकनन्दा च सुचक्षुर्भद्रनामिका
sā tatra patitā dikṣu caturdhā hyabhavad dvijāḥ |
sītā cālakanandā ca sucakṣurbhadranāmikā
1,44.30
पूर्वेण सीता शैलात् तु शैलं यात्यन्तरिक्षतः ।
ततश्च पूर्ववर्षेण भद्राश्वेनैति चार्णवम्
pūrveṇa sītā śailāt tu śailaṃ yātyantarikṣataḥ |
tataśca pūrvavarṣeṇa bhadrāśvenaiti cārṇavam
1,44.31
तथैवालकनन्दा च दक्षिणादेत्य भारतम् ।
प्रयाति सागरं भित्त्वा सप्तभेदा द्विजोत्तमाः
tathaivālakanandā ca dakṣiṇādetya bhāratam |
prayāti sāgaraṃ bhittvā saptabhedā dvijottamāḥ
1,44.32
सुचक्षुः पश्चिमगिरीनतीत्य सकलांस्तथा ।
पश्चिमं केतुमालाख्यं वर्षं गत्वैति चार्णवम्
sucakṣuḥ paścimagirīnatītya sakalāṃstathā |
paścimaṃ ketumālākhyaṃ varṣaṃ gatvaiti cārṇavam
1,44.33
भद्रा तथोत्तरगिरीनुत्तरांश्च तथा कुरून् ।
अतीत्य चोत्तराम्भोधिं समभ्येति महर्षयः
bhadrā tathottaragirīnuttarāṃśca tathā kurūn |
atītya cottarāmbhodhiṃ samabhyeti maharṣayaḥ
1,44.34
आनीलनिषधायामौ माल्यवान् गन्धमादनः ।
तयोर्मध्यगतो मेरुः कर्णिकाकारसंस्थितः
ānīlaniṣadhāyāmau mālyavān gandhamādanaḥ |
tayormadhyagato meruḥ karṇikākārasaṃsthitaḥ
1,44.35
भारताः केतुमालाश्च भद्राश्वाः कुरवस्तथा ।
पत्राणि लोकपद्मस्य मर्यादाशैलबाह्यतः
bhāratāḥ ketumālāśca bhadrāśvāḥ kuravastathā |
patrāṇi lokapadmasya maryādāśailabāhyataḥ
1,44.36
जठरो देवकूटश्च मर्यादापर्वतावुभौ ।
दक्षिणोत्तरमायामावानीलनिषधायतौ
jaṭharo devakūṭaśca maryādāparvatāvubhau |
dakṣiṇottaramāyāmāvānīlaniṣadhāyatau
1,44.37
गन्धमादनकैलासौ पूर्वपश्चायतावुभौ ।
अशीतियोजनायामावर्णवान्तर्व्यवस्थितौ
gandhamādanakailāsau pūrvapaścāyatāvubhau |
aśītiyojanāyāmāvarṇavāntarvyavasthitau
1,44.38
निषधः पारियात्रश्च मर्यादापर्वताविमौ ।
मेरोः पश्चिमदिग्भागे यथापूर्वौ तथा स्थितौ
niṣadhaḥ pāriyātraśca maryādāparvatāvimau |
meroḥ paścimadigbhāge yathāpūrvau tathā sthitau
1,44.39
त्रिशृङ्गो जारुधैस्तद्वदुत्तरे वर्षपर्वतौ ।
पूर्वपश्चायतावेतौ अर्णवान्तर्व्यवस्थितौ
triśṛṅgo jārudhaistadvaduttare varṣaparvatau |
pūrvapaścāyatāvetau arṇavāntarvyavasthitau
1,44.40
मर्यादापर्वताः प्रोक्ता अष्टाविह मया द्विजाः ।
जठराद्याः स्थिता मेरोश्चतुर्दिक्षु महर्षयः
maryādāparvatāḥ proktā aṣṭāviha mayā dvijāḥ |
jaṭharādyāḥ sthitā meroścaturdikṣu maharṣayaḥ
Chapter 1.45
1,45.1
इती श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे चतुश्चत्वारिंशो ऽध्यायः सूत उवाच केतुमाले नराः कालाः सर्वे पनसभोजनाः ।
स्त्रियश्चोत्पलपत्राभा जीवन्ति च वर्षायुतम्
itī śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge catuścatvāriṃśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca ketumāle narāḥ kālāḥ sarve panasabhojanāḥ |
striyaścotpalapatrābhā jīvanti ca varṣāyutam
1,45.2
भद्राश्वे पुरुषाः शुक्लाः स्त्रियश्चन्द्रांशुसन्निभाः ।
दश वर्षसहस्त्राणि जीवन्ते आम्रभोजनाः
bhadrāśve puruṣāḥ śuklāḥ striyaścandrāṃśusannibhāḥ |
daśa varṣasahastrāṇi jīvante āmrabhojanāḥ
1,45.3
रम्यके पुरुषा नार्यो रमन्ते रजतप्रभाः ।
दशवर्षसहस्त्राणि शतानि दश पञ्च च ।
जीवन्ति चैव सत्त्वस्था न्यग्रोधफलभोजनाः
ramyake puruṣā nāryo ramante rajataprabhāḥ |
daśavarṣasahastrāṇi śatāni daśa pañca ca |
jīvanti caiva sattvasthā nyagrodhaphalabhojanāḥ
1,45.4
हिरण्मये हिरण्याभाः सर्वे च लकुचाशनाः ।
एकादशसहस्त्राणि शतानि दश पञ्च च ।
जीवन्ति पुरुषा नार्यो देवलोकस्थिता इव
hiraṇmaye hiraṇyābhāḥ sarve ca lakucāśanāḥ |
ekādaśasahastrāṇi śatāni daśa pañca ca |
jīvanti puruṣā nāryo devalokasthitā iva
1,45.5
त्रयोदशसहस्त्राणि शतानि दश पञ्च च ।
जीवन्ति कुरुवर्षे तु श्यामाङ्गाः क्षीरभोजनाः
trayodaśasahastrāṇi śatāni daśa pañca ca |
jīvanti kuruvarṣe tu śyāmāṅgāḥ kṣīrabhojanāḥ
1,45.6
सर्वे मिथुनजाताश्च नित्यं सुखनिषेविनः ।
चन्द्रद्वीपे महादेवं यजन्ति सततं शिवम्
sarve mithunajātāśca nityaṃ sukhaniṣevinaḥ |
candradvīpe mahādevaṃ yajanti satataṃ śivam
1,45.7
तथा किंपुरुषे विप्रा मानवा हेमसन्निभाः ।
दशवर्षहस्त्राणि जीवन्ति प्लक्षभोजनाः
tathā kiṃpuruṣe viprā mānavā hemasannibhāḥ |
daśavarṣahastrāṇi jīvanti plakṣabhojanāḥ
1,45.8
यजन्ति सततं देवं चतुर्मूर्ति चतुर्मुखम् ।
ध्याने मनः समाधाय सादरं भक्तिसंयुताः
yajanti satataṃ devaṃ caturmūrti caturmukham |
dhyāne manaḥ samādhāya sādaraṃ bhaktisaṃyutāḥ
1,45.9
तथा च हरिवर्षे तु महारजतसन्निभाः ।
दशवर्षसहस्त्राणि जीवन्तीक्षुरसाशिनः
tathā ca harivarṣe tu mahārajatasannibhāḥ |
daśavarṣasahastrāṇi jīvantīkṣurasāśinaḥ
1,45.10
तत्र नारायणं देवं विश्वयोनिं सनातनम् ।
उपासते सदा विष्णुं मानवा विष्णुभाविताः
tatra nārāyaṇaṃ devaṃ viśvayoniṃ sanātanam |
upāsate sadā viṣṇuṃ mānavā viṣṇubhāvitāḥ
1,45.11
तत्र चन्द्रप्रभं शुभ्रं शुद्धस्फटिकनिर्मितम् ।
विमानं वासुदेवस्य पारिजातवनाश्रितम्
tatra candraprabhaṃ śubhraṃ śuddhasphaṭikanirmitam |
vimānaṃ vāsudevasya pārijātavanāśritam
1,45.12
चतुर्धारमनोपम्यं चतुस्तोरणसंयुतम् ।
प्राकारैर्दशभिर्युक्तं दुराधर्षं सुदुर्गमम्
caturdhāramanopamyaṃ catustoraṇasaṃyutam |
prākārairdaśabhiryuktaṃ durādharṣaṃ sudurgamam
1,45.13
स्फाटिकैर्मण्डपैर्युक्तं देवराजगृहोपमम् ।
स्वर्णस्तम्भसहस्त्रैश्च सर्वतः समलङ्कृतम्
sphāṭikairmaṇḍapairyuktaṃ devarājagṛhopamam |
svarṇastambhasahastraiśca sarvataḥ samalaṅkṛtam
1,45.14
हेमसोपानसंयुक्तं नानारत्नोपशोभितम् ।
दिव्यसिंहासनोपेतं सर्वशोभासमन्वितम्
hemasopānasaṃyuktaṃ nānāratnopaśobhitam |
divyasiṃhāsanopetaṃ sarvaśobhāsamanvitam
1,45.15
सरोभिः स्वादुपानीयैर्नदीभिश्चोपशोभितम् ।
नारायणपरैः शुद्धैर्वेदाध्ययनतत्परैः
sarobhiḥ svādupānīyairnadībhiścopaśobhitam |
nārāyaṇaparaiḥ śuddhairvedādhyayanatatparaiḥ
1,45.16
योगिभिश्च समाकीर्णं ध्यायद्भिः पुरुषं हरिम् ।
स्तुवद्भिः सततं मन्त्रैर्नमस्यद्भिश्च माधवम्
yogibhiśca samākīrṇaṃ dhyāyadbhiḥ puruṣaṃ harim |
stuvadbhiḥ satataṃ mantrairnamasyadbhiśca mādhavam
1,45.17
तत्र देवादिदेवस्य विष्णोरमिततेजसः ।
राजानः सर्वकालं तु महिमानं प्रकुर्वते
tatra devādidevasya viṣṇoramitatejasaḥ |
rājānaḥ sarvakālaṃ tu mahimānaṃ prakurvate
1,45.18
गायन्ति चैव नृत्यन्ति विलासिन्यो मनोरमाः ।
स्त्रियो यौवनशालिन्यः सदा मण्डनतत्पराः
gāyanti caiva nṛtyanti vilāsinyo manoramāḥ |
striyo yauvanaśālinyaḥ sadā maṇḍanatatparāḥ
1,45.19
इलावृते पद्मवर्णा जम्बूफलरसाशिनः ।
त्रयोदश सहस्त्राणि वर्षाणां वै स्थिरायुषः
ilāvṛte padmavarṇā jambūphalarasāśinaḥ |
trayodaśa sahastrāṇi varṣāṇāṃ vai sthirāyuṣaḥ
1,45.20
भारते तु स्त्रियः पुंसो नानावर्णाः प्रकीर्तिताः ।
नानादेवार्चने युक्ता नानाकर्माणि कुर्वते ।
परमायुः स्मृतं तेषां शतं वर्षाणि सुव्रताः
bhārate tu striyaḥ puṃso nānāvarṇāḥ prakīrtitāḥ |
nānādevārcane yuktā nānākarmāṇi kurvate |
paramāyuḥ smṛtaṃ teṣāṃ śataṃ varṣāṇi suvratāḥ
1,45.21
नानाहाराश्च जीवन्ति पुण्यपापनिमित्ततः ।
नवयोजनसाहस्त्रं वर्षमेतत् प्रकीर्तितम् ।
कर्मभूमिरियं विप्रा नराणामधिकारिणाम्
nānāhārāśca jīvanti puṇyapāpanimittataḥ |
navayojanasāhastraṃ varṣametat prakīrtitam |
karmabhūmiriyaṃ viprā narāṇāmadhikāriṇām
1,45.22
महेन्द्रो मलयः सह्यः शुक्तिमानृक्षपर्वतः ।
विन्ध्यश्च पारियात्रश्च सप्तात्र कुलपर्वताः
mahendro malayaḥ sahyaḥ śuktimānṛkṣaparvataḥ |
vindhyaśca pāriyātraśca saptātra kulaparvatāḥ
1,45.23
इन्द्रद्युम्नः कशेरुमांस्ताम्रवर्णो गभस्तिमान् ।
नागद्वीपस्तथा सौम्यो गन्धर्वस्त्वथ वारुणः
indradyumnaḥ kaśerumāṃstāmravarṇo gabhastimān |
nāgadvīpastathā saumyo gandharvastvatha vāruṇaḥ
1,45.24
अयं तु नवमस्तेषां द्वीपः सागरसंवृतः ।
योजनानां सहस्त्रं तु द्वीपो ऽयं दक्षिणोत्तरः
ayaṃ tu navamasteṣāṃ dvīpaḥ sāgarasaṃvṛtaḥ |
yojanānāṃ sahastraṃ tu dvīpo 'yaṃ dakṣiṇottaraḥ
1,45.25
पूर्वे किरातास्तस्यान्ते पशिचमे यवनास्तथा ।
ब्राह्मणाः क्षत्रिया वैश्य मध्ये शूद्रास्तथैव च
pūrve kirātāstasyānte paśicame yavanāstathā |
brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśya madhye śūdrāstathaiva ca
1,45.26
इज्यायुद्धवणिज्याभिर्वर्तयन्त्यत्र मानवाः ।
स्त्रवन्ते पावना नद्यः पर्वतेभ्यो विनिः सृताः
ijyāyuddhavaṇijyābhirvartayantyatra mānavāḥ |
stravante pāvanā nadyaḥ parvatebhyo viniḥ sṛtāḥ
1,45.27
शतद्रुश्चन्द्रभागा च सरयूर्यमुना तथा ।
इरावती वितस्ता च विपाशा देविका कुहूः
śatadruścandrabhāgā ca sarayūryamunā tathā |
irāvatī vitastā ca vipāśā devikā kuhūḥ
1,45.28
गोमती धूतपापा च बाहुदा च दृषद्वती ।
कौशिकी लोहिता चैव हिमवत्पादनिः सृताः
gomatī dhūtapāpā ca bāhudā ca dṛṣadvatī |
kauśikī lohitā caiva himavatpādaniḥ sṛtāḥ
1,45.29
वेदस्मृतिर्वेदवती व्रतघ्नी त्रिदिवा तथा ।
पर्णाशा वन्दना चैव सदानीरा मनोरमा
vedasmṛtirvedavatī vrataghnī tridivā tathā |
parṇāśā vandanā caiva sadānīrā manoramā
1,45.30
चर्मण्वती तथा दूर्या विदिशा वेत्रवत्यपि ।
शिग्रुः स्वशिल्पापि तथा पारियात्राश्रयाः स्मृताः
carmaṇvatī tathā dūryā vidiśā vetravatyapi |
śigruḥ svaśilpāpi tathā pāriyātrāśrayāḥ smṛtāḥ
1,45.31
नर्मदा सुरसा शोण दशार्णा च महानदी ।
मन्दाकिनी चित्रकूटा तामसी च पिशाचिका
narmadā surasā śoṇa daśārṇā ca mahānadī |
mandākinī citrakūṭā tāmasī ca piśācikā
1,45.32
चित्रोत्पला विपाशा च मञ्जुला वालुवाहिनी ।
ऋक्षवत्पादजा नद्यः सर्वपापहरा नृणाम्
citrotpalā vipāśā ca mañjulā vāluvāhinī |
ṛkṣavatpādajā nadyaḥ sarvapāpaharā nṛṇām
1,45.33
तापी पयोष्णी निर्विन्ध्या शीघ्रोदा च महानदी ।
वेण्या वैतरणी चैव बलाका च कुमुद्वती
tāpī payoṣṇī nirvindhyā śīghrodā ca mahānadī |
veṇyā vaitaraṇī caiva balākā ca kumudvatī
1,45.34
तोया चैव महागैरी दुर्गा चान्तः शिला तथा ।
विन्ध्यपादप्रसूतास्ता नद्यः पुण्यजलाः शुभाः
toyā caiva mahāgairī durgā cāntaḥ śilā tathā |
vindhyapādaprasūtāstā nadyaḥ puṇyajalāḥ śubhāḥ
1,45.35
सोदावरी भीमरथी कृष्णा वर्णा च मत्सरी ।
तुङ्गभ्द्रा सुप्रयोगा कावेरी च द्विजोत्तमाः ।
दक्षिणापथगा नद्यः सह्यपादविनिः सृताः
sodāvarī bhīmarathī kṛṣṇā varṇā ca matsarī |
tuṅgabhdrā suprayogā kāverī ca dvijottamāḥ |
dakṣiṇāpathagā nadyaḥ sahyapādaviniḥ sṛtāḥ
1,45.36
ऋतुमाला ताम्रपर्णो पुष्पवत्युत्पलावती ।
मलयान्निः सृता नद्यः सर्वाः शीतजलाः स्मृताः
ṛtumālā tāmraparṇo puṣpavatyutpalāvatī |
malayānniḥ sṛtā nadyaḥ sarvāḥ śītajalāḥ smṛtāḥ
1,45.37
ऋषिकुल्या त्रिसामा च मन्दगा मन्दगामिनी ।
रूपा पालासिनी चैव ऋषिका वंशकारिणी ।
शुक्तिमत्पादसंजाताः सर्वपापहरा नृणाम्
ṛṣikulyā trisāmā ca mandagā mandagāminī |
rūpā pālāsinī caiva ṛṣikā vaṃśakāriṇī |
śuktimatpādasaṃjātāḥ sarvapāpaharā nṛṇām
1,45.38
आसां नद्युपनद्यश्च शतशो द्विजपुङ्गवाः ।
सर्वपापहराः पुण्याः स्नानदानादिकर्मसु
āsāṃ nadyupanadyaśca śataśo dvijapuṅgavāḥ |
sarvapāpaharāḥ puṇyāḥ snānadānādikarmasu
1,45.39
तास्विमे कुरुपाञ्चाला मध्यदेशादयो जनाः ।
पूर्वदेशादिकाश्चैव कामरूपनिवासिनः
tāsvime kurupāñcālā madhyadeśādayo janāḥ |
pūrvadeśādikāścaiva kāmarūpanivāsinaḥ
1,45.40
पुण्ड्राः कलिङ्गामगधा दाक्षिणात्याश्चकृत्स्नशः ।
तथापरान्ताः सौराष्ट्राः शूद्राभीरास्तथारऽबुदाः
puṇḍrāḥ kaliṅgāmagadhā dākṣiṇātyāścakṛtsnaśaḥ |
tathāparāntāḥ saurāṣṭrāḥ śūdrābhīrāstathār'budāḥ
1,45.41
मालका मालवाश्चैव पारियात्रनिवासिनः ।
सौवीराः सैन्धवा हूणा शाल्वाः कल्पनिवासिनः
mālakā mālavāścaiva pāriyātranivāsinaḥ |
sauvīrāḥ saindhavā hūṇā śālvāḥ kalpanivāsinaḥ
1,45.42
मद्रा रामास्तथाम्बष्ठाः पारसीकास्तथैव च ।
आसां पिबन्ति सलिलं वसन्ति सरितां सदा
madrā rāmāstathāmbaṣṭhāḥ pārasīkāstathaiva ca |
āsāṃ pibanti salilaṃ vasanti saritāṃ sadā
1,45.43
चत्वारि भारते वर्षे युगानि कवयो ऽब्रुवन् ।
कृतं त्रेता द्वापरं च कलिश्चान्यत्र न क्वचित्
catvāri bhārate varṣe yugāni kavayo 'bruvan |
kṛtaṃ tretā dvāparaṃ ca kaliścānyatra na kvacit
1,45.44
यानि किंपुरुषाद्यानि वर्षाण्यष्टौ महर्षयः ।
न तेषु शोको नायासो नोद्वेगः क्षुद्भयं न च
yāni kiṃpuruṣādyāni varṣāṇyaṣṭau maharṣayaḥ |
na teṣu śoko nāyāso nodvegaḥ kṣudbhayaṃ na ca
1,45.45
स्वस्थाः प्रजा निरातङ्काः सर्वदुः खविवर्जिताः ।
रमन्ति विविधैर्भावैः सर्वाश्च स्थिरयौवनाः
svasthāḥ prajā nirātaṅkāḥ sarvaduḥ khavivarjitāḥ |
ramanti vividhairbhāvaiḥ sarvāśca sthirayauvanāḥ
Chapter 1.46
1,46.1
इति श्रीकूर्मपुराणे षट्साहस्त्र्यां संहितायां पूर्वविभागे पञ्चचत्वारिंशो ऽध्यायः सूत उवाच हेमकूटगिरेः शृङ्गे महाकूटैः सुशोभनम् ।
स्फाटिकं देवदेवस्य विमानं परमेष्ठिनः
iti śrīkūrmapurāṇe ṣaṭsāhastryāṃ saṃhitāyāṃ pūrvavibhāge pañcacatvāriṃśo 'dhyāyaḥ sūta uvāca hemakūṭagireḥ śṛṅge mahākūṭaiḥ suśobhanam |
sphāṭikaṃ devadevasya vimānaṃ parameṣṭhinaḥ
1,46.2
अथ देवादिदेवस्य भूतेशस्य त्रिशूलिनः ।
देवाः सिद्धगणा यक्षाः पूजां नित्यं प्रकुर्वते
atha devādidevasya bhūteśasya triśūlinaḥ |
devāḥ siddhagaṇā yakṣāḥ pūjāṃ nityaṃ prakurvate
1,46.3
स देवो गिरिशः सार्धं महादेव्या महेश्वरः ।
भूतैः परिवृतो नित्यं भाति तत्र पिनाकधृक्
sa devo giriśaḥ sārdhaṃ mahādevyā maheśvaraḥ |
bhūtaiḥ parivṛto nityaṃ bhāti tatra pinākadhṛk
1,46.4
विभक्तचारुशिखरः कैलासो यत्र पर्वतः ।
निवासः कोटियक्षाणां कुबेरस्य च धीमतः ।
तत्रापि देवदेवस्य भवस्यायतनं महत्
vibhaktacāruśikharaḥ kailāso yatra parvataḥ |
nivāsaḥ koṭiyakṣāṇāṃ kuberasya ca dhīmataḥ |
tatrāpi devadevasya bhavasyāyatanaṃ mahat
1,46.5
मन्दाकिनी तत्र दिव्या रम्या सुविमलोदका ।
नदी नानाविधैः पद्मैरनेकैः समलङ्कृता
mandākinī tatra divyā ramyā suvimalodakā |
nadī nānāvidhaiḥ padmairanekaiḥ samalaṅkṛtā
1,46.6
देवदानवगन्धर्वयक्षराक्षसकिंनरैः ।
उपस्पृष्टजला नित्यं सुपुण्या सुमनोरमा
devadānavagandharvayakṣarākṣasakiṃnaraiḥ |
upaspṛṣṭajalā nityaṃ supuṇyā sumanoramā
1,46.7
अन्याश्च नद्यः शतशः स्वर्णपद्मैरलङ्कृताः ।
तासां कूलेषु देवस्य स्थानानि परमेष्ठिनः ।
देवर्षिगणजुष्टानि तथा नारायणस्य च
anyāśca nadyaḥ śataśaḥ svarṇapadmairalaṅkṛtāḥ |
tāsāṃ kūleṣu devasya sthānāni parameṣṭhinaḥ |
devarṣigaṇajuṣṭāni tathā nārāyaṇasya ca
1,46.8
सितान्तशिखरे चापि पारिजातवनं शुभम् ।
तत्र शक्रस्य विपुलं भवनं रत्नमण्डितम् ।
स्फाटिकस्तम्भसंयुक्तं हेमगोपुरसंयुतम्
sitāntaśikhare cāpi pārijātavanaṃ śubham |
tatra śakrasya vipulaṃ bhavanaṃ ratnamaṇḍitam |
sphāṭikastambhasaṃyuktaṃ hemagopurasaṃyutam
1,46.9
तत्राथ देवदेवस्य विष्णोर्विश्वामरेशितुः ।
सुपुण्यं भवनं रम्यं सर्वरत्नोपशोभितम्
tatrātha devadevasya viṣṇorviśvāmareśituḥ |
supuṇyaṃ bhavanaṃ ramyaṃ sarvaratnopaśobhitam
1,46.10
तत्र नारायणः श्रीमान् लक्ष्म्या सह जगत्पतिः ।
आस्ते सर्वामरश्रेष्ठः पूज्यमानः सनातनः
tatra nārāyaṇaḥ śrīmān lakṣmyā saha jagatpatiḥ |
āste sarvāmaraśreṣṭhaḥ pūjyamānaḥ sanātanaḥ
1,46.11
तथा च वसुधारे तु वसूनां रत्नमण्डितम् ।
स्थानानामष्टकं पुण्यं दुराधर्षं सुरद्विषाम्
tathā ca vasudhāre tu vasūnāṃ ratnamaṇḍitam |
sthānānāmaṣṭakaṃ puṇyaṃ durādharṣaṃ suradviṣām
1,46.12
रत्नधारे गिरिवरे सप्तर्षोणां महात्मनाम् ।
सप्ताश्रमाणि पुण्यानि सिद्धावासयुतानि तु
ratnadhāre girivare saptarṣoṇāṃ mahātmanām |
saptāśramāṇi puṇyāni siddhāvāsayutāni tu
1,46.13
तत्र हैमं चतुर्द्वारं वज्रनीलादिमण्डितम् ।
सुपुण्यं सुमहत् स्थानं ब्रह्मणो ऽव्यक्तजन्मनः
tatra haimaṃ caturdvāraṃ vajranīlādimaṇḍitam |
supuṇyaṃ sumahat sthānaṃ brahmaṇo 'vyaktajanmanaḥ
1,46.14
तत्र देवर्षयो विप्राः सिद्धा ब्रह्मर्षयो ऽपरे ।
उपासते सदा देवं पितामहमजं परम्
tatra devarṣayo viprāḥ siddhā brahmarṣayo 'pare |
upāsate sadā devaṃ pitāmahamajaṃ param
1,46.15
स तैः संपूजितो नित्यं देव्या सह चतुर्मुखः ।
आस्ते हिताय लोकानां शान्तानां परमा गतिः
sa taiḥ saṃpūjito nityaṃ devyā saha caturmukhaḥ |
āste hitāya lokānāṃ śāntānāṃ paramā gatiḥ
1,46.16
अथैकशृङ्गशिखरे महापद्मैरलङ्कृतम् ।
स्वच्छामृतजलं पुण्यं सुगन्धं सुमहत् सरः
athaikaśṛṅgaśikhare mahāpadmairalaṅkṛtam |
svacchāmṛtajalaṃ puṇyaṃ sugandhaṃ sumahat saraḥ
1,46.17
जैगीषव्याश्रमं तत्र योगीन्द्रैरुपशोभितम् ।
तत्रासौ भगवान् नित्यमास्ते शिष्यैः समावृतः ।
प्रशान्तदोषैरक्षुद्रैर्ब्रह्मविद्भिर्महात्मभिः
jaigīṣavyāśramaṃ tatra yogīndrairupaśobhitam |
tatrāsau bhagavān nityamāste śiṣyaiḥ samāvṛtaḥ |
praśāntadoṣairakṣudrairbrahmavidbhirmahātmabhiḥ
1,46.18
शङ्खो मनोहरश्चैव कौशिकः कृष्ण एव च ।
सुमना वेदनादश्च शिष्यास्तस्य प्रधानतः
śaṅkho manoharaścaiva kauśikaḥ kṛṣṇa eva ca |
sumanā vedanādaśca śiṣyāstasya pradhānataḥ
1,46.19
सर्वे योगरताः शान्ता भस्मोद्धूलितविग्रहाः ।
उपासते महावीर्या ब्रह्मविद्यापरायणाः
sarve yogaratāḥ śāntā bhasmoddhūlitavigrahāḥ |
upāsate mahāvīryā brahmavidyāparāyaṇāḥ
1,46.20
तेषामनुग्रिहार्थाय यतीनां शान्तचेतसाम् ।
सान्निध्यं कुरुते भूयो देव्या सह महेश्वरः
teṣāmanugrihārthāya yatīnāṃ śāntacetasām |
sānnidhyaṃ kurute bhūyo devyā saha maheśvaraḥ
1,46.21
अन्यानिचाश्रमाणि स्युस्तस्मिन् गिरिवरोत्तमे ।
मुनीनां युक्तमनसां सरांसि सरितस्तथा
anyānicāśramāṇi syustasmin girivarottame |
munīnāṃ yuktamanasāṃ sarāṃsi saritastathā
1,46.22
तेषु योगरता विप्रा जापकाः संयतेन्द्रियाः ।
ब्रह्मण्यासक्तमनसो रमन्ते ज्ञानतत्पराः
teṣu yogaratā viprā jāpakāḥ saṃyatendriyāḥ |
brahmaṇyāsaktamanaso ramante jñānatatparāḥ
1,46.23
आत्मन्यात्मानमाधाय शिखान्तान्तरमास्थितम् ।
धायायन्ति देवमीशानं येन सर्वमिदं ततम्
ātmanyātmānamādhāya śikhāntāntaramāsthitam |
dhāyāyanti devamīśānaṃ yena sarvamidaṃ tatam
1,46.24
सुमेघे वासवस्थानं सहस्त्रादित्यसंनिभम् ।
तत्रास्ते भगवानिन्द्रः शच्या सह सुरेश्वरः
sumeghe vāsavasthānaṃ sahastrādityasaṃnibham |
tatrāste bhagavānindraḥ śacyā saha sureśvaraḥ
1,46.25
गजशैले तु दुर्गाया भवनं मणितारणम् ।
आस्ते भगवती दुर्गा तत्र साक्षान्महेश्वरी
gajaśaile tu durgāyā bhavanaṃ maṇitāraṇam |
āste bhagavatī durgā tatra sākṣānmaheśvarī
1,46.26
उपास्यमाना विविधैः शक्तिभेदैरितस्ततः ।
पीत्वा योगामृतं लब्ध्वा साक्षादानन्दमैश्वरम्
upāsyamānā vividhaiḥ śaktibhedairitastataḥ |
pītvā yogāmṛtaṃ labdhvā sākṣādānandamaiśvaram
1,46.27
सुनीलस्य गिरेः शृङ्गे नानाधातुसमुज्ज्वले ।
राक्षसानां पुराणि स्युः सरांसि शतशो द्विजाः
sunīlasya gireḥ śṛṅge nānādhātusamujjvale |
rākṣasānāṃ purāṇi syuḥ sarāṃsi śataśo dvijāḥ
1,46.28
तथा पुरशतं विप्राः शतशृङ्गे महाचले ।
स्फाटिकस्तम्भसंयुक्तं यक्षाणाममितौजसाम्
tathā puraśataṃ viprāḥ śataśṛṅge mahācale |
sphāṭikastambhasaṃyuktaṃ yakṣāṇāmamitaujasām
1,46.29
श्वेतोदरगिरेः शृङ्गे सुपर्णस्य महात्मनः ।
प्राकारगोपुरोपेतं मणितोरणमण्डितम्
śvetodaragireḥ śṛṅge suparṇasya mahātmanaḥ |
prākāragopuropetaṃ maṇitoraṇamaṇḍitam
1,46.30
स तत्र गरुडः श्रीमान् साक्षाद् विष्णुरिवापरः ।
ध्यात्वास्ते तत् परं ज्योतिरात्मानं विष्णुमव्ययम्
sa tatra garuḍaḥ śrīmān sākṣād viṣṇurivāparaḥ |
dhyātvāste tat paraṃ jyotirātmānaṃ viṣṇumavyayam
1,46.31
अन्यच्च भवनं पुण्यं श्रीशृङ्गे मुनिपुङ्गवाः ।
श्रीदेव्याः सर्वरत्नाढ्यं हैमं सुमणितोरणम्
anyacca bhavanaṃ puṇyaṃ śrīśṛṅge munipuṅgavāḥ |
śrīdevyāḥ sarvaratnāḍhyaṃ haimaṃ sumaṇitoraṇam
1,46.32
तत्र सा परमा शक्तिर्विष्णोरतिमनोरमा ।
अनन्तविभवा लक्ष्मीर्जगत्संमोहनोत्सुका
tatra sā paramā śaktirviṣṇoratimanoramā |
anantavibhavā lakṣmīrjagatsaṃmohanotsukā
1,46.33
अध्यास्ते देवगन्धर्वसिद्धचारणवन्दिता ।
विचिन्त्य जगतोयोनिं स्वशक्तिकिरणोज्ज्वला
adhyāste devagandharvasiddhacāraṇavanditā |
vicintya jagatoyoniṃ svaśaktikiraṇojjvalā
1,46.34
तत्रैव देवदेवस्य विष्णोरायतनं महत् ।
सरांसि तत्र चत्वारि विचित्रकमलाश्रया
tatraiva devadevasya viṣṇorāyatanaṃ mahat |
sarāṃsi tatra catvāri vicitrakamalāśrayā
1,46.35
तथा सहस्त्रशिखरे विद्याधरपुराष्टकम् ।
रत्नसोपानसंयुक्तं सरोभिश्चोपशोभितम्
tathā sahastraśikhare vidyādharapurāṣṭakam |
ratnasopānasaṃyuktaṃ sarobhiścopaśobhitam
1,46.36
नद्यो विमलपानीयाश्चित्रनीलोत्पलाकराः ।
कर्णिकारवनं द्विव्यं तत्रास्ते शङ्करोमया
nadyo vimalapānīyāścitranīlotpalākarāḥ |
karṇikāravanaṃ dvivyaṃ tatrāste śaṅkaromayā
1,46.37
पारियात्रे महाशैले महालक्ष्म्याः पुरं शुभम् ।
रम्यप्रासादसंयुक्तं घण्टाचामरभूषितम्
pāriyātre mahāśaile mahālakṣmyāḥ puraṃ śubham |
ramyaprāsādasaṃyuktaṃ ghaṇṭācāmarabhūṣitam
1,46.38
नृत्यद्भिरप्सरः सङ्घैरितश्चेतश्च शोभितम् ।
मृदङ्गमुरजोद्घुष्टं वीणावेणुनिनादितम्
nṛtyadbhirapsaraḥ saṅghairitaścetaśca śobhitam |
mṛdaṅgamurajodghuṣṭaṃ vīṇāveṇunināditam
1,46.39
गन्धर्वकिंनराकीर्णं संवृतं सिद्धपुङ्गवैः ।
भास्वद्भित्तिसमाकीर्णं महाप्रासादसंकुलम्
gandharvakiṃnarākīrṇaṃ saṃvṛtaṃ siddhapuṅgavaiḥ |
bhāsvadbhittisamākīrṇaṃ mahāprāsādasaṃkulam
1,46.40
गणेश्वराङ्गनाजुष्टं धार्मिकाणां सुदर्शनम् ।
तत्र सा वसते देवी नित्यं योगपरायणा
gaṇeśvarāṅganājuṣṭaṃ dhārmikāṇāṃ sudarśanam |
tatra sā vasate devī nityaṃ yogaparāyaṇā
1,46.41
महालक्ष्मीर्महादेवी त्रिशूलवरधारिणी ।
त्रिनेत्रा सर्वशसक्तीभिः संवृता सदसन्मया ।
पश्यन्ति तत्र मुनयः सिद्धा ये ब्रह्मवादिनः
mahālakṣmīrmahādevī triśūlavaradhāriṇī |
trinetrā sarvaśasaktībhiḥ saṃvṛtā sadasanmayā |
paśyanti tatra munayaḥ siddhā ye brahmavādinaḥ
1,46.42
सुपार्श्वस्योत्तरे भागे सरस्वत्याः पुरोत्तमम् ।
सरांसि सिद्धजुष्टानि देवभोग्यानि सत्तमाः
supārśvasyottare bhāge sarasvatyāḥ purottamam |
sarāṃsi siddhajuṣṭāni devabhogyāni sattamāḥ
1,46.43
पाण्डुरस्य गिरेः शृङ्गे विचित्रद्रुमसंकुले ।
सन्धर्वाणां पुरशतं दिव्यस्त्रीभिः समावृतम्
pāṇḍurasya gireḥ śṛṅge vicitradrumasaṃkule |
sandharvāṇāṃ puraśataṃ divyastrībhiḥ samāvṛtam
1,46.44
तेषु नित्यं मदोत्सिक्ता वरनार्यस्तथैव च ।
क्रीडन्ति मुदिता नित्यं विलासैर्भोगतत्पराः
teṣu nityaṃ madotsiktā varanāryastathaiva ca |
krīḍanti muditā nityaṃ vilāsairbhogatatparāḥ
1,46.45
अञ्जनस्य गिरेः शृङ्गे नारीणां पुरमुत्तमम् ।
वसन्ति तत्राप्सरसो रम्भाद्या रतिलालसाः
añjanasya gireḥ śṛṅge nārīṇāṃ puramuttamam |
vasanti tatrāpsaraso rambhādyā ratilālasāḥ
1,46.46
चित्रसेनादयो यत्र समायान्त्यर्थिनः सदा ।
सा पुरी सर्वरत्नाढ्या नैकप्रस्त्रवणैर्युता
citrasenādayo yatra samāyāntyarthinaḥ sadā |
sā purī sarvaratnāḍhyā naikaprastravaṇairyutā
1,46.47
अनेकानि पुराणि स्युः कौमुदे चापि सुव्रताः ।
रुद्राणां शान्तरजसामीश्वरार्पितचेतसाम्
anekāni purāṇi syuḥ kaumude cāpi suvratāḥ |
rudrāṇāṃ śāntarajasāmīśvarārpitacetasām
1,46.48
तेषु रुद्रा महायोगा महेशान्तरचारिणः ।
समासते परं ज्योतिरारूढाः स्थानमुत्तमम्
teṣu rudrā mahāyogā maheśāntaracāriṇaḥ |
samāsate paraṃ jyotirārūḍhāḥ sthānamuttamam
1,46.49
पिञ्जरस्य गिरेः शृङ्गे गणेशानां पुरत्रयम् ।
नन्दीश्वरस्य कपिले तत्रास्ते सुयशा यतिः
piñjarasya gireḥ śṛṅge gaṇeśānāṃ puratrayam |
nandīśvarasya kapile tatrāste suyaśā yatiḥ
1,46.50
तथा च जारुधैः शृङ्गे देवदेवस्य धीमतः ।
दीप्तमायतनं पुण्यं भास्करस्यामितौजसः
tathā ca jārudhaiḥ śṛṅge devadevasya dhīmataḥ |
dīptamāyatanaṃ puṇyaṃ bhāskarasyāmitaujasaḥ
1,46.51
तस्यैवोत्तरदिग्भागे चन्द्रस्थानमनुत्तमम् ।
रमते तत्र रम्यो ऽसौ भगवान् शीतदीधितिः
tasyaivottaradigbhāge candrasthānamanuttamam |
ramate tatra ramyo 'sau bhagavān śītadīdhitiḥ
1,46.52
अन्यच्च भवनं दिव्यं हंसशैले महर्षयः ।
सहस्त्रयोजनायामं सुवर्णमणितोरणम्
anyacca bhavanaṃ divyaṃ haṃsaśaile maharṣayaḥ |
sahastrayojanāyāmaṃ suvarṇamaṇitoraṇam
1,46.53
तत्रास्ते भगवान् ब्रह्मा सिद्धसङ्घैरभिष्टुतः ।
सावित्र्या सह विश्वात्मा वासुदेवादिभिर्युतः
tatrāste bhagavān brahmā siddhasaṅghairabhiṣṭutaḥ |
sāvitryā saha viśvātmā vāsudevādibhiryutaḥ
1,46.54
तस्य दक्षिणदिग्भागे सिद्धानां पुरमुत्तमम् ।
सनन्दनादयो यत्र वसन्ति मुनिपुङ्गवाः
tasya dakṣiṇadigbhāge siddhānāṃ puramuttamam |
sanandanādayo yatra vasanti munipuṅgavāḥ
1,46.55
पञ्चशैलस्य शिखरे दानवानां पुरत्रयम् ।
नातिदूरेण तस्याथ दैत्यचार्यस्य धीमतः
pañcaśailasya śikhare dānavānāṃ puratrayam |
nātidūreṇa tasyātha daityacāryasya dhīmataḥ
1,46.56
सुगन्धशैलशिखरे सरिद्भिरुपशोभितम् ।
कर्दमस्याश्रमं पुण्यं तत्रास्ते भगवानृषिः
sugandhaśailaśikhare saridbhirupaśobhitam |
kardamasyāśramaṃ puṇyaṃ tatrāste bhagavānṛṣiḥ
1,46.57
तस्यैव पूर्वदिग्भागे किञ्चिद् वै दक्षिणाश्रिते ।
सनत्कुमारो भगवांस्तत्रास्ते ब्रह्मवित्तमः
tasyaiva pūrvadigbhāge kiñcid vai dakṣiṇāśrite |
sanatkumāro bhagavāṃstatrāste brahmavittamaḥ
1,46.58
सर्वेष्वेतेषु शैलेषु ततान्येषु मुनीश्वराः ।
सरांसि विमला नद्यो देवानामालयानि च
sarveṣveteṣu śaileṣu tatānyeṣu munīśvarāḥ |
sarāṃsi vimalā nadyo devānāmālayāni ca
1,46.59
सिद्धलिङ्गानि पुण्यानि मुनिभिः स्थापितानि तु ।
वन्यान्याश्रमवर्याणि संख्यातुं नैव शक्नुयाम्
siddhaliṅgāni puṇyāni munibhiḥ sthāpitāni tu |
vanyānyāśramavaryāṇi saṃkhyātuṃ naiva śaknuyām
1,46.60
एष संक्षेपतः प्रोक्तो जम्बूद्वीपस्य विस्तरः ।
न शक्यं विस्तराद् वक्तुं मया वर्षशतैरपि
eṣa saṃkṣepataḥ prokto jambūdvīpasya vistaraḥ |
na śakyaṃ vistarād vaktuṃ mayā varṣaśatairapi