Books / Mādhava Nidāna — Sanskrit Text

2. Mādhava Nidāna (part 2 of 2)

शारीरव्रणनिदाम्

1

अथ शारीरव्रणनिदाम् द्विधा व्रणः स विज्ञेयः शारीरागन्तुभेदतः दोषैराद्यस्तयोरन्यः शस्त्रादिक्षतसंभवः

atha śārīravraṇanidām dvidhā vraṇaḥ sa vijñeyaḥ śārīrāgantubhedataḥ doṣairādyastayoranyaḥ śastrādikṣatasaṃbhavaḥ


2

स्तब्धः कठिनसंस्पर्शो मन्दस्रावो महारुजः तद्यते स्फुरति श्यावो व्रणो मारुतसंभवः

stabdhaḥ kaṭhinasaṃsparśo mandasrāvo mahārujaḥ tadyate sphurati śyāvo vraṇo mārutasaṃbhavaḥ


3

तृष्णामोहज्वरक्लेद दाहदुष्ट्यवदारणैः व्रणं पित्तकृतं विद्याद्गन्धैः स्रावैश्च पूतिकैः

tṛṣṇāmohajvarakleda dāhaduṣṭyavadāraṇaiḥ vraṇaṃ pittakṛtaṃ vidyādgandhaiḥ srāvaiśca pūtikaiḥ


4

बहुपिच्छो गुरुः स्निग्धः स्तिमितो मन्दवेदनः पाण्डुवर्णोऽल्पसंक्लेदश्चिरपाकी कफव्रणः

bahupiccho guruḥ snigdhaḥ stimito mandavedanaḥ pāṇḍuvarṇo'lpasaṃkledaścirapākī kaphavraṇaḥ


5

रक्तो रक्तस्रुती रक्तात् द्वित्रिजः स्यत्तदन्वयैः त्वङ्मांसजः सुखे देशे तरुणस्यानुपद्र वः

rakto raktasrutī raktāt dvitrijaḥ syattadanvayaiḥ tvaṅmāṃsajaḥ sukhe deśe taruṇasyānupadra vaḥ


6

धीमतोऽभिनवः काले सुखे साध्वः सुखं व्रणः गुणैरन्यतमैर्हीनस्ततः कृच्छ्रो ब्रणः स्मृतः

dhīmato'bhinavaḥ kāle sukhe sādhvaḥ sukhaṃ vraṇaḥ guṇairanyatamairhīnastataḥ kṛcchro braṇaḥ smṛtaḥ


7

सर्वैर्विहीनो विज्ञेयस्त्वसाध्यो भूर्युपद्र वः पूतिः पूयातिदुष्टासृक्स्राव्युत्सङ्गो चिरस्थितिः

sarvairvihīno vijñeyastvasādhyo bhūryupadra vaḥ pūtiḥ pūyātiduṣṭāsṛksrāvyutsaṅgo cirasthitiḥ


8

दुष्टो व्रणोऽतिगन्धादिः शुद्धलिङ्गविपर्ययः जिह्वातलाभोऽतिमृदुः श्लक्ष्णः स्निग्धोऽल्पवेदनः

duṣṭo vraṇo'tigandhādiḥ śuddhaliṅgaviparyayaḥ jihvātalābho'timṛduḥ ślakṣṇaḥ snigdho'lpavedanaḥ


9

सुव्यवस्थो निरास्रावः शुद्धो व्रण इति स्मृतः कपोतवर्णप्रतिमा यस्यान्ताः क्लेदवर्जिताः

suvyavastho nirāsrāvaḥ śuddho vraṇa iti smṛtaḥ kapotavarṇapratimā yasyāntāḥ kledavarjitāḥ


10

स्थिराश्च पिडकावन्तो रोहतीति तमादिशेत् रुढवर्त्मानमग्रन्थिमशूनमरुजं व्रणम्

sthirāśca piḍakāvanto rohatīti tamādiśet ruḍhavartmānamagranthimaśūnamarujaṃ vraṇam


11

त्वक्सवर्णं समतलं सम्यग्रूढं विनिर्दिशेत् कुष्ठिनां विषयुष्टानां शोषिणां मधुमेहिनाम्

tvaksavarṇaṃ samatalaṃ samyagrūḍhaṃ vinirdiśet kuṣṭhināṃ viṣayuṣṭānāṃ śoṣiṇāṃ madhumehinām


12

व्रणाः कृच्छ्रेण सिध्यन्ति येषां चापि व्रणे व्रणाः वसां मेदोऽथ मज्जानं मस्तुलुङ्गं च यः स्रवेत्

vraṇāḥ kṛcchreṇa sidhyanti yeṣāṃ cāpi vraṇe vraṇāḥ vasāṃ medo'tha majjānaṃ mastuluṅgaṃ ca yaḥ sravet


13

आगन्तुजो व्रणः सिद्ध्येन्न सिद्ध्येद्दोषसंभवः मद्यागुर्वाज्यसुमनः पद्मचन्दनचम्पकैः

āgantujo vraṇaḥ siddhyenna siddhyeddoṣasaṃbhavaḥ madyāgurvājyasumanaḥ padmacandanacampakaiḥ


14

सगन्धा दिव्यगन्धाश्च मुमूर्षूणां व्रणाः स्मृताः ये च मर्मस्वसंभूता भवन्त्यत्यर्थवेदनाः

sagandhā divyagandhāśca mumūrṣūṇāṃ vraṇāḥ smṛtāḥ ye ca marmasvasaṃbhūtā bhavantyatyarthavedanāḥ


15

दह्यन्ते चान्तरत्यर्थं बहिः शीताश्च ये व्रणाः दह्यन्ते बहिरत्यर्थं भवन्त्यन्तश्च शीतलाः

dahyante cāntaratyarthaṃ bahiḥ śītāśca ye vraṇāḥ dahyante bahiratyarthaṃ bhavantyantaśca śītalāḥ


16

प्राणमांसक्षयश्वासकासा रोचकपीडिताः प्रवृद्धपूयरुधिरा व्रणा येषां च मर्मसु

prāṇamāṃsakṣayaśvāsakāsā rocakapīḍitāḥ pravṛddhapūyarudhirā vraṇā yeṣāṃ ca marmasu


17

क्रियाभिः सम्यगारब्धा न सिध्यन्ति च ये व्रणाः वर्जयेदपि तान् वैद्यः संरक्षन्नात्मनो यशः

kriyābhiḥ samyagārabdhā na sidhyanti ca ye vraṇāḥ varjayedapi tān vaidyaḥ saṃrakṣannātmano yaśaḥ

सद्योव्रणनिदानम्

1

अथ सद्योव्रणनिदानम् नानाधारमुखैः शस्त्रैर्नानास्थाननिपातितैः भवन्ति नानाकृतयो व्रणास्तांस्तान्निबोध मे

atha sadyovraṇanidānam nānādhāramukhaiḥ śastrairnānāsthānanipātitaiḥ bhavanti nānākṛtayo vraṇāstāṃstānnibodha me


2

छिन्नं भिन्नं तथा विद्धं क्षतं पिच्चितमेव च घृष्टमाहुस्तथा षष्ठं तेषां वक्ष्यामि लक्षणम्

chinnaṃ bhinnaṃ tathā viddhaṃ kṣataṃ piccitameva ca ghṛṣṭamāhustathā ṣaṣṭhaṃ teṣāṃ vakṣyāmi lakṣaṇam


3

तिर्यक् छिन्न ॠजुर्वाऽपि यो व्रणस्त्वायतो भवेत् गात्रस्य पातनं तच्च छिन्नमित्यभिधीयते

tiryak chinna ṝjurvā'pi yo vraṇastvāyato bhavet gātrasya pātanaṃ tacca chinnamityabhidhīyate


4

शक्तिर्दन्तेषुखड्गाग्रविषाणैराशयो हतः यत्किंचित् प्रस्रवेत्तद्धि भिन्नलक्षणमुच्यते

śaktirdanteṣukhaḍgāgraviṣāṇairāśayo hataḥ yatkiṃcit prasravettaddhi bhinnalakṣaṇamucyate


5

स्थानान्यामाग्निपक्वानां मूत्रस्य रुधिरस्य च हृदुण्डुकः फुफ्फुसश्च कोष्ठ इत्यभिधीयते

sthānānyāmāgnipakvānāṃ mūtrasya rudhirasya ca hṛduṇḍukaḥ phuphphusaśca koṣṭha ityabhidhīyate


6

तस्मिन् भिन्ने रक्तपूर्णे ज्वरो दाहश्च जायते मूत्रमार्गगुदास्येभ्यो रक्तं घ्राणाच्च गच्छति

tasmin bhinne raktapūrṇe jvaro dāhaśca jāyate mūtramārgagudāsyebhyo raktaṃ ghrāṇācca gacchati


7

मूर्च्छाश्वासस्तृषाऽध्मानमभक्तच्छन्द एव च विण्मूत्रवातसङ्गश्च स्वेदास्रावोऽक्षिरक्तता

mūrcchāśvāsastṛṣā'dhmānamabhaktacchanda eva ca viṇmūtravātasaṅgaśca svedāsrāvo'kṣiraktatā


8

लोहगन्धित्वमास्यस्य गात्रदौर्गन्ध्यमेव च हृच्छूलं पार्श्वयोश्चापि विशेषं चात्र मे शृणु

lohagandhitvamāsyasya gātradaurgandhyameva ca hṛcchūlaṃ pārśvayoścāpi viśeṣaṃ cātra me śṛṇu


9

आमाशयस्थे रुधिरे रुधिरं छर्दयत्यपि आध्मानमतिमात्रं च शूलं च भृशदारुणम्

āmāśayasthe rudhire rudhiraṃ chardayatyapi ādhmānamatimātraṃ ca śūlaṃ ca bhṛśadāruṇam


10

पक्वाशयगते चापि रुजा गौरवमेव च अधः काये विशेषेण शीतता च भवेदिह

pakvāśayagate cāpi rujā gauravameva ca adhaḥ kāye viśeṣeṇa śītatā ca bhavediha


11

सूक्ष्मास्यशल्याभिहतं यदङ्गं त्वाशयं विना उत्तुण्डितं निर्गतं वा तद्विद्धमिति निर्दिशेत्

sūkṣmāsyaśalyābhihataṃ yadaṅgaṃ tvāśayaṃ vinā uttuṇḍitaṃ nirgataṃ vā tadviddhamiti nirdiśet


12

नातिच्छिन्नं नातिभिन्नमुभयोर्लक्षणान्वितम् विषमं व्रणमङ्गे यत्तत् क्षतं त्वभिधीयते

nāticchinnaṃ nātibhinnamubhayorlakṣaṇānvitam viṣamaṃ vraṇamaṅge yattat kṣataṃ tvabhidhīyate


13

प्रहारपीडनाभ्यां तु यदङ्गं पृथुतां गतम् सास्थि तत् पिच्चितं विद्यान्मज्जरक्तपरिप्लुतम्

prahārapīḍanābhyāṃ tu yadaṅgaṃ pṛthutāṃ gatam sāsthi tat piccitaṃ vidyānmajjaraktapariplutam


14

घर्षणादभिघाताद्वा यदङ्गं विगतत्वचम् उषास्रावान्वितं तच्च घृष्टमित्यभिधीयते

gharṣaṇādabhighātādvā yadaṅgaṃ vigatatvacam uṣāsrāvānvitaṃ tacca ghṛṣṭamityabhidhīyate


15

श्यावंसशोथं पिडकाचितं चमुहुर्मुहुः शोणितवाहिनं च मृदूद्गतं बुद्वुदतुल्यमांसं व्रणं सशल्यं सरुजं वदन्ति

śyāvaṃsaśothaṃ piḍakācitaṃ camuhurmuhuḥ śoṇitavāhinaṃ ca mṛdūdgataṃ budvudatulyamāṃsaṃ vraṇaṃ saśalyaṃ sarujaṃ vadanti


16

त्वचोऽतीत्य सिरादीनि भित्त्वा वा परिहृत्य वा कोष्ठे प्रतिष्ठितं शल्यं कुर्यादुक्तानुपद्र वान्

tvaco'tītya sirādīni bhittvā vā parihṛtya vā koṣṭhe pratiṣṭhitaṃ śalyaṃ kuryāduktānupadra vān


17

तत्रान्तर्लोहितं पाण्डुशीतपादकराननम् शीतोच्छासं रक्तनेत्रमानद्धं च विवर्जयेत्

tatrāntarlohitaṃ pāṇḍuśītapādakarānanam śītocchāsaṃ raktanetramānaddhaṃ ca vivarjayet


18

भ्रमः प्रलापः पतनं प्रमोहो विचेष्टनं ग्लानिरथोष्णता च स्नस्ताङ्गता मूर्च्छनमूर्ध्ववातस्तीव्रा रुजो वातकृताश्च तास्ताः

bhramaḥ pralāpaḥ patanaṃ pramoho viceṣṭanaṃ glānirathoṣṇatā ca snastāṅgatā mūrcchanamūrdhvavātastīvrā rujo vātakṛtāśca tāstāḥ


19

मांसोदकाभं रुधिरं च गच्छेत् सर्वेन्द्रि यार्थोपरमस्तथैव दशार्धसंख्येष्वथ विक्षतेषु सामान्यतो मर्मसु लिङ्गमुक्तम्

māṃsodakābhaṃ rudhiraṃ ca gacchet sarvendri yārthoparamastathaiva daśārdhasaṃkhyeṣvatha vikṣateṣu sāmānyato marmasu liṅgamuktam


20

सुरेन्द्र गोपप्रतिमं प्रभूतं रक्तं स्रवेत्तत्क्षतजश्च वायुः करोति रोगान्विविधान्यथोक्तान् सिरासु विद्धास्वथ वा क्षतासु

surendra gopapratimaṃ prabhūtaṃ raktaṃ sravettatkṣatajaśca vāyuḥ karoti rogānvividhānyathoktān sirāsu viddhāsvatha vā kṣatāsu


21

कौब्ज्यं शरीरावयवावसादः क्रियास्वशक्तिस्तुमुला रुजश्च चिराद् व्रणो रोहति यस्य चापि तं स्नायुविद्धं पुरुषं व्यवस्येत्

kaubjyaṃ śarīrāvayavāvasādaḥ kriyāsvaśaktistumulā rujaśca cirād vraṇo rohati yasya cāpi taṃ snāyuviddhaṃ puruṣaṃ vyavasyet


22

शोथाभिवृद्धिस्तुमुला रुजश्च बलक्षयः सर्वत एव शोथः क्षतेषु सन्धिष्वचलाचलेषु स्यात् सर्वकर्मोपरमश्च लिङ्गम्

śothābhivṛddhistumulā rujaśca balakṣayaḥ sarvata eva śothaḥ kṣateṣu sandhiṣvacalācaleṣu syāt sarvakarmoparamaśca liṅgam


23

घोरा रुजो यस्य निशादिनेषु सर्वास्ववस्थासु च नैति शान्तिम् भिषग्विपश्चिद्विदितार्थसूत्रस्तमस्थिविद्धं पुरुषं वयवस्येत्

ghorā rujo yasya niśādineṣu sarvāsvavasthāsu ca naiti śāntim bhiṣagvipaścidviditārthasūtrastamasthividdhaṃ puruṣaṃ vayavasyet


24

यथास्वमेतानि विभावयेच्च लिङ्गानि मर्मस्वभिताडितेषु पाण्डुर्विवर्णः स्पृशति न वेत्ति यो मांसमर्मण्यभिपीडितः स्यात्

yathāsvametāni vibhāvayecca liṅgāni marmasvabhitāḍiteṣu pāṇḍurvivarṇaḥ spṛśati na vetti yo māṃsamarmaṇyabhipīḍitaḥ syāt


25

विसर्पः पक्षघातश्च सिरास्तम्भोऽपतानकः मोहोन्मादव्रणरुजो ज्वरस्तृष्णा हनुग्रहः

visarpaḥ pakṣaghātaśca sirāstambho'patānakaḥ mohonmādavraṇarujo jvarastṛṣṇā hanugrahaḥ


26

कासश्छर्दिरतीसारो हिक्का श्वासः सवेपथुः षोडशोपद्र वाः प्रोक्ता व्रणानां व्रणचिन्तकैः

kāsaśchardiratīsāro hikkā śvāsaḥ savepathuḥ ṣoḍaśopadra vāḥ proktā vraṇānāṃ vraṇacintakaiḥ

भग्ननिदानम्

1

अथ भग्ननिदानम् भग्नं समासाद् द्विविधं हुताश काण्डे च सन्धौ च हि तत्र सन्धौ उत्पिष्टविश्लिष्टविवर्तितं च तिर्यग्गतं क्षिप्तमधश्च षट् च

atha bhagnanidānam bhagnaṃ samāsād dvividhaṃ hutāśa kāṇḍe ca sandhau ca hi tatra sandhau utpiṣṭaviśliṣṭavivartitaṃ ca tiryaggataṃ kṣiptamadhaśca ṣaṭ ca


2

प्रसारणाकुञ्चनवर्तनोग्रा रुक् स्पर्शविद्वेषणमेतदुक्तम् सामान्यतः सन्धिगतस्य लिङ्गम् उत्पिष्टसन्धेः श्वयथुः समन्तात्

prasāraṇākuñcanavartanogrā ruk sparśavidveṣaṇametaduktam sāmānyataḥ sandhigatasya liṅgam utpiṣṭasandheḥ śvayathuḥ samantāt


3

विशेषतो रात्रिभवा रुजा च विश्लिष्टजे तौ च रुजा च नित्यम् विवर्तिते पार्श्वरुजश्च तीव्रास्तिर्यग्गते तीव्ररुजो भवन्ति

viśeṣato rātribhavā rujā ca viśliṣṭaje tau ca rujā ca nityam vivartite pārśvarujaśca tīvrāstiryaggate tīvrarujo bhavanti


4

काण्डे त्वतः कर्कटकाश्वकर्णविचूर्णितं पिच्चितमस्थिछल्लिका

kāṇḍe tvataḥ karkaṭakāśvakarṇavicūrṇitaṃ piccitamasthichallikā


5

काण्डेषु भग्नं ह्यतिपातितं च मज्जागतं च स्फुटितं च वक्रम् छिन्नं द्विधा द्वादशधाऽपि काण्डे स्रस्ताङ्गता शोथरुजाऽतिवृद्धिः

kāṇḍeṣu bhagnaṃ hyatipātitaṃ ca majjāgataṃ ca sphuṭitaṃ ca vakram chinnaṃ dvidhā dvādaśadhā'pi kāṇḍe srastāṅgatā śotharujā'tivṛddhiḥ


6

सम्पीड्यमाने भवतीह शब्दः स्पर्शासहं स्पन्दनतोदशूलाः सर्वास्ववस्थासु न शर्मलाभो भग्नस्य काण्डे खलु चिह्नमेतत्

sampīḍyamāne bhavatīha śabdaḥ sparśāsahaṃ spandanatodaśūlāḥ sarvāsvavasthāsu na śarmalābho bhagnasya kāṇḍe khalu cihnametat


7

भग्नं तु काण्डे बहुधा प्रयाति समासतो नामभिरेव तुल्यम्

bhagnaṃ tu kāṇḍe bahudhā prayāti samāsato nāmabhireva tulyam


8

अल्पाशिनोऽनात्मवतो जन्तोर्वातात्मकस्य च उपद्र वैर्वा जुष्टस्य भग्नं कृच्छ्रेण सिद्ध्यति

alpāśino'nātmavato jantorvātātmakasya ca upadra vairvā juṣṭasya bhagnaṃ kṛcchreṇa siddhyati


9

भिन्नं कपालं कट्यां तु सन्धिमुक्तं तथा च्युतम् जघनं प्रतिपिष्टं च वर्जयेद्धि विचक्षणः

bhinnaṃ kapālaṃ kaṭyāṃ tu sandhimuktaṃ tathā cyutam jaghanaṃ pratipiṣṭaṃ ca varjayeddhi vicakṣaṇaḥ


10

असंश्लिष्टकपालं च ललाटे चूर्णितं च यत् भग्नं स्तनान्तरे पृष्ठे शङ्खे मूर्ध्नि च वर्जयेत्

asaṃśliṣṭakapālaṃ ca lalāṭe cūrṇitaṃ ca yat bhagnaṃ stanāntare pṛṣṭhe śaṅkhe mūrdhni ca varjayet


11

सम्यक् सन्धितमप्यस्थि दुर्निक्षेपनिबन्धनात् संक्षोभाद्वाऽपि यद्गच्छेद्विक्रियां तच्च वर्जयेत्

samyak sandhitamapyasthi durnikṣepanibandhanāt saṃkṣobhādvā'pi yadgacchedvikriyāṃ tacca varjayet


12

तरुणास्थीनि नम्यन्ते भिद्यन्ते नलकानि च कपालानि विभज्यन्ते स्फुटन्ति रुचकानि च

taruṇāsthīni namyante bhidyante nalakāni ca kapālāni vibhajyante sphuṭanti rucakāni ca

नाडीव्रणनिदानम्

1

अथ नाडीव्रणनिदानम् यः शोथमाम मतिपक्कमुपेक्षतेऽज्ञो यो वा व्रणं प्रचुरपूयमसाधुवृत्तः अभ्यन्तरं प्रविशति प्रविदार्य तस्य स्थानानि पूर्वविहितानि ततः स पूयः

atha nāḍīvraṇanidānam yaḥ śothamāma matipakkamupekṣate'jño yo vā vraṇaṃ pracurapūyamasādhuvṛttaḥ abhyantaraṃ praviśati pravidārya tasya sthānāni pūrvavihitāni tataḥ sa pūyaḥ


2

तस्यातिमात्र गमनाद्गतिरिष्यते तु नाडीव यद्वहति तेन मता तु नाडी दोषैस्त्रिभिर्भवति सा पृथगेकशश्च संमूर्च्छितैरपि च शल्यनिमित्ततोऽन्या

tasyātimātra gamanādgatiriṣyate tu nāḍīva yadvahati tena matā tu nāḍī doṣaistribhirbhavati sā pṛthagekaśaśca saṃmūrcchitairapi ca śalyanimittato'nyā


3

तत्रानिलात् परुषसूक्ष्ममुखी सशूला फेनानुविद्धमधिकं स्रवति क्षपासु पित्तात्तृषाज्वरकरी परिदाहयुक्ता पीतं स्रवत्यधिकमुष्णमहःसुचापि

tatrānilāt paruṣasūkṣmamukhī saśūlā phenānuviddhamadhikaṃ sravati kṣapāsu pittāttṛṣājvarakarī paridāhayuktā pītaṃ sravatyadhikamuṣṇamahaḥsucāpi


4

ज्ञेया कफाद्वहुघनार्जुनपिच्छिलास्रा स्तब्धा सकण्डुररुजा रजनीप्रवृद्धा दाहज्वरश्वसन मूर्च्छनवक्त्रशोषा यस्यां भवन्त्यभिहितानि च लक्षणानि

jñeyā kaphādvahughanārjunapicchilāsrā stabdhā sakaṇḍurarujā rajanīpravṛddhā dāhajvaraśvasana mūrcchanavaktraśoṣā yasyāṃ bhavantyabhihitāni ca lakṣaṇāni


5

तमादिशेत् पवनपित्तकफप्रकोपाद्- घोरामसुक्षयकरीमिव कालरात्रिम् नष्टं कथंचिदनु मार्गमुदीरितेषु स्थानेषु शल्यमचिरेण गतिं करोति

tamādiśet pavanapittakaphaprakopād- ghorāmasukṣayakarīmiva kālarātrim naṣṭaṃ kathaṃcidanu mārgamudīriteṣu sthāneṣu śalyamacireṇa gatiṃ karoti


6

साफेनिलं मथितमुष्णमसृग्विमिश्रं स्रावं करोति सहसा सरुजा च नित्यम् नाडी त्रिदोषप्रभवा न सिध्ये- च्छेषाश्चतस्रः खलु यत्नसाध्याः

sāphenilaṃ mathitamuṣṇamasṛgvimiśraṃ srāvaṃ karoti sahasā sarujā ca nityam nāḍī tridoṣaprabhavā na sidhye- ccheṣāścatasraḥ khalu yatnasādhyāḥ

भगन्दरनिदानम्

1

अथ भगन्दरनिदानम् गुदस्य द्व्यङ्गुले क्षेत्रे पार्श्वतः पिडकाऽतिकृत् भिन्ना भगन्दरो ज्ञेयः स च पञ्चविधो मतः

atha bhagandaranidānam gudasya dvyaṅgule kṣetre pārśvataḥ piḍakā'tikṛt bhinnā bhagandaro jñeyaḥ sa ca pañcavidho mataḥ


2

कषायरूक्षैस्त्वतिकोपितोऽनिलस्त्वपानदेशे पिडकां करोति याम् उपेक्षणात् पाकमुपैति दारुणं रुजा च भिन्नाऽरुणफेनवाहिनी

kaṣāyarūkṣaistvatikopito'nilastvapānadeśe piḍakāṃ karoti yām upekṣaṇāt pākamupaiti dāruṇaṃ rujā ca bhinnā'ruṇaphenavāhinī


3

तत्रागमो मूत्रपुरीषरेतसांव्रणैरनेकैः शतपोनकं वदेत् प्रकोपणैः पित्तमतिप्रकोपितंकरोक्ति रक्तां पिडकां गुदाश्रिताम्

tatrāgamo mūtrapurīṣaretasāṃvraṇairanekaiḥ śataponakaṃ vadet prakopaṇaiḥ pittamatiprakopitaṃkarokti raktāṃ piḍakāṃ gudāśritām


4

तदाऽशुपाकाहिमपूतिवाहिनीं भगन्दरं उष्ट्रशिरोधरं वदेत्

tadā'śupākāhimapūtivāhinīṃ bhagandaraṃ uṣṭraśirodharaṃ vadet


5

कण्डूयनो घनस्रावी कठिनो मन्दवेदनः श्वेतावभासः कफजः परिस्रावी भगन्दरः

kaṇḍūyano ghanasrāvī kaṭhino mandavedanaḥ śvetāvabhāsaḥ kaphajaḥ parisrāvī bhagandaraḥ


6

बहुवर्णरुजास्रावा पिडका गोस्तनोपमा शम्बूकावर्तवन्नाडी शम्बूकावर्तको मतः

bahuvarṇarujāsrāvā piḍakā gostanopamā śambūkāvartavannāḍī śambūkāvartako mataḥ


7

क्षताद्गतिः पायुगता विवर्धतेह्यपेक्षणात् स्युः क्रिमयो विदार्य ते प्रकुर्वते मार्गमनेकधा मुखैव्रणैस्तदुन्मार्गि भगन्दरं वदेत्

kṣatādgatiḥ pāyugatā vivardhatehyapekṣaṇāt syuḥ krimayo vidārya te prakurvate mārgamanekadhā mukhaivraṇaistadunmārgi bhagandaraṃ vadet


8

घोराः साधयितुं दुःखाः सर्व एव भगन्दराः तेष्वसाध्यस्त्रिदोषोत्थः क्षतजश्च विशेषतः

ghorāḥ sādhayituṃ duḥkhāḥ sarva eva bhagandarāḥ teṣvasādhyastridoṣotthaḥ kṣatajaśca viśeṣataḥ


9

वातमूत्रपुरीषाणि क्रिमयः शुक्रमेव च भगन्दरात् स्रवन्तस्तु नाशयन्ति तमातुरम्

vātamūtrapurīṣāṇi krimayaḥ śukrameva ca bhagandarāt sravantastu nāśayanti tamāturam

उपदंशनिदानम्

1

अथोपदंशनिदानम् हस्ताभिघातान्नखदन्त पातादधा वनाद्र त्यतिसेवनाद्वा योनिप्रदोषाच्च भवन्ति शिश्ने पञ्चोपदंशा विविधोपचारैः

athopadaṃśanidānam hastābhighātānnakhadanta pātādadhā vanādra tyatisevanādvā yonipradoṣācca bhavanti śiśne pañcopadaṃśā vividhopacāraiḥ


2

सतोदभेदैः स्फुरणैः सकृष्णैः स्फोटैर्व्यवस्येत् पवनोपदंशम् पीतैर्वहुक्लेदयुतैः सदाहैः पित्तेन रक्तात् पिशितावभासैः

satodabhedaiḥ sphuraṇaiḥ sakṛṣṇaiḥ sphoṭairvyavasyet pavanopadaṃśam pītairvahukledayutaiḥ sadāhaiḥ pittena raktāt piśitāvabhāsaiḥ


3

स्फोटैः सकृष्णै रुधिरं स्रवन्तं रक्तात्मकं पित्तसमानलिङ्गम् सकण्डुरैः शोथयुतैर्महद्भिः शुक्लैर्घनैः स्रावयुतैः कफेन

sphoṭaiḥ sakṛṣṇai rudhiraṃ sravantaṃ raktātmakaṃ pittasamānaliṅgam sakaṇḍuraiḥ śothayutairmahadbhiḥ śuklairghanaiḥ srāvayutaiḥ kaphena


4

नानाविधस्रावरुजोपपन्नम साध्यमाहुस्त्रिमलोपदंशम् विशीर्णमांसं कृमिभिः प्रजग्धं मुष्कावशेषं परिवर्जयेच्च

nānāvidhasrāvarujopapannama sādhyamāhustrimalopadaṃśam viśīrṇamāṃsaṃ kṛmibhiḥ prajagdhaṃ muṣkāvaśeṣaṃ parivarjayecca


5

संजातमात्रे न करोति मूढः क्रियां नरो यो विषये प्रसक्तः कालेन शोथक्रिमिदाहपाकैर्विशीर्णशिश्नो म्रियते स तेन

saṃjātamātre na karoti mūḍhaḥ kriyāṃ naro yo viṣaye prasaktaḥ kālena śothakrimidāhapākairviśīrṇaśiśno mriyate sa tena


6

अङ्कुरैरिव सङ्घातैरुपर्युपरि संस्थितैः क्रमेण जायते वर्तिस्ताम्रचूडशिखोपमा

aṅkurairiva saṅghātairuparyupari saṃsthitaiḥ krameṇa jāyate vartistāmracūḍaśikhopamā


7

कोषस्याभ्यन्तरे सन्धौ सर्वसन्धिगताऽपि वा सवेदना पिच्छिला च दुश्चिकित्स्या त्रिदोषजा लिङ्गवर्तिरभिख्याता लिङ्गार्श इति चापरे

koṣasyābhyantare sandhau sarvasandhigatā'pi vā savedanā picchilā ca duścikitsyā tridoṣajā liṅgavartirabhikhyātā liṅgārśa iti cāpare

शूकदोषनिदानम्

1

अथ शूकदोषनिदानम् अक्रमाच्छेफसो वृद्धिं योऽभिवाञ्छति मूढधीः व्याधयस्तस्य जायन्ते दश चाष्टौ च शूकजाः

atha śūkadoṣanidānam akramācchephaso vṛddhiṃ yo'bhivāñchati mūḍhadhīḥ vyādhayastasya jāyante daśa cāṣṭau ca śūkajāḥ


2

गौरसर्षपसंस्थाना शूकदुर्भुग्नहेतुका पिडका श्लेष्मवाताभ्यां ज्ञेया सर्षपिका तु सा

gaurasarṣapasaṃsthānā śūkadurbhugnahetukā piḍakā śleṣmavātābhyāṃ jñeyā sarṣapikā tu sā


3

कठिना विषमैर्भुग्नैर्वायुनाऽष्ठीलिका भवेत् शूकैर्यत् पूरितं शश्वद् ग्रथितं नाम तत् कफात्

kaṭhinā viṣamairbhugnairvāyunā'ṣṭhīlikā bhavet śūkairyat pūritaṃ śaśvad grathitaṃ nāma tat kaphāt


4

कुम्भिका रक्तपित्तोत्था जाम्बवास्थिनिभाऽशुभा तुल्यजां त्वलजीं विद्याद्यथाप्रोक्तां विचक्षणः

kumbhikā raktapittotthā jāmbavāsthinibhā'śubhā tulyajāṃ tvalajīṃ vidyādyathāproktāṃ vicakṣaṇaḥ


5

नृदितं पीडितं यच्च संरब्धं वातकोपतः पाणिभ्यां भृशसंमूढे संमूढपिडका भवेत्

nṛditaṃ pīḍitaṃ yacca saṃrabdhaṃ vātakopataḥ pāṇibhyāṃ bhṛśasaṃmūḍhe saṃmūḍhapiḍakā bhavet


6

दीर्घा बह्व्यश्च पिडका दीर्यन्ते मध्यतस्तु याः सोऽधिमन्थः कफासृग्भ्यां वेदनारोमहर्षकृत्

dīrghā bahvyaśca piḍakā dīryante madhyatastu yāḥ so'dhimanthaḥ kaphāsṛgbhyāṃ vedanāromaharṣakṛt


7

पिडका पिडकाव्याप्ता पित्तशोणितसंभवा पद्मकर्णिकसंस्थाना ज्ञेया पुष्करिका तु सा

piḍakā piḍakāvyāptā pittaśoṇitasaṃbhavā padmakarṇikasaṃsthānā jñeyā puṣkarikā tu sā


8

स्पर्शहानिं तु जनयेच्छोणितं शूकदूषितम् मुद्गमाषोपमा रक्ता रक्तपित्तोद्भवा तु या

sparśahāniṃ tu janayecchoṇitaṃ śūkadūṣitam mudgamāṣopamā raktā raktapittodbhavā tu yā


9

व्याधिरेषोत्तमा नाम शूकाजीर्णनिमित्तजा छिद्रै रणुमुखैर्लिङ्गं चितं यस्य समन्ततः

vyādhireṣottamā nāma śūkājīrṇanimittajā chidrai raṇumukhairliṅgaṃ citaṃ yasya samantataḥ


10

वातशोणितजो व्याधिः स ज्ञेयः शतपोनकः वातपित्तकृतो ज्ञेयस्त्वक्पाको ज्वरदाहकृत्

vātaśoṇitajo vyādhiḥ sa jñeyaḥ śataponakaḥ vātapittakṛto jñeyastvakpāko jvaradāhakṛt


11

कृष्णैः स्फोटैः सरक्ताभिः पिडकाभिर्निपीडितम् यस्य वास्तुरुजश्चोग्रा ज्ञेयं तच्छोणितार्बुदम्

kṛṣṇaiḥ sphoṭaiḥ saraktābhiḥ piḍakābhirnipīḍitam yasya vāsturujaścogrā jñeyaṃ tacchoṇitārbudam


12

मांसदोषेण जानीयादर्बुदं मांससंभवम् शीर्यन्ते यस्य मांसानि यस्य सर्वाश्च वेदनाः

māṃsadoṣeṇa jānīyādarbudaṃ māṃsasaṃbhavam śīryante yasya māṃsāni yasya sarvāśca vedanāḥ


13

विद्यात्तं मांसपाकं तु सर्वदोषकृतं भिषक् विद्र धिं सन्निपातेन यथोक्तमिति निर्दिशेत्

vidyāttaṃ māṃsapākaṃ tu sarvadoṣakṛtaṃ bhiṣak vidra dhiṃ sannipātena yathoktamiti nirdiśet


14

कृष्णानि चित्राण्यथवा शूकानि सविषाणि वा पातितानि पचन्त्याशु मेढ्रं निरवशेषतः

kṛṣṇāni citrāṇyathavā śūkāni saviṣāṇi vā pātitāni pacantyāśu meḍhraṃ niravaśeṣataḥ


15

कालानि भूत्वा मांसानि शीर्यन्ते यस्य देहिनः सन्निपातसमुत्थांस्तु तान् विद्यात्तिलकालकान्

kālāni bhūtvā māṃsāni śīryante yasya dehinaḥ sannipātasamutthāṃstu tān vidyāttilakālakān


16

तत्र मांसार्बुदं यच्च मांसपाकश्च यः स्मृतः विद्र धिश्च न सिद्ध्यन्ति ये च स्युस्तिकालकाः

tatra māṃsārbudaṃ yacca māṃsapākaśca yaḥ smṛtaḥ vidra dhiśca na siddhyanti ye ca syustikālakāḥ

कुष्ठनिदानम्

1

अथ कुष्ठनिदानम् विरोधीन्यन्नपानानि द्र वस्निग्धगुरूणि च भजतामागतां छर्दिं वेगाश्चान्यान् प्रतिघ्नताम्

atha kuṣṭhanidānam virodhīnyannapānāni dra vasnigdhagurūṇi ca bhajatāmāgatāṃ chardiṃ vegāścānyān pratighnatām


2

व्यायाममतिसन्तापमतिभुक्त्वा निषेविणाम् घर्मश्रमभयार्तानां युतं शीताम्वु सेविनाम्

vyāyāmamatisantāpamatibhuktvā niṣeviṇām gharmaśramabhayārtānāṃ yutaṃ śītāmvu sevinām


3

अजीर्णाध्यशिनां चैव पञ्चकर्मापचारिणाम् नवान्न दधि मत्स्यातिलवणाम्ल निषेविणाम्

ajīrṇādhyaśināṃ caiva pañcakarmāpacāriṇām navānna dadhi matsyātilavaṇāmla niṣeviṇām


4

माषमूलकपिष्टान्नतिलक्षीर गुडाशिनाम् व्यवायं चाप्यजीर्णेन्ने निद्रा ं! च भजतां दिवा

māṣamūlakapiṣṭānnatilakṣīra guḍāśinām vyavāyaṃ cāpyajīrṇenne nidrā ṃ! ca bhajatāṃ divā


5

विप्रान् गुरून् धर्षयतां पापं कर्म च कुर्वताम् वातादयस्त्रयो दुष्टास्त्वग्रक्तं मांसमम्बु च

viprān gurūn dharṣayatāṃ pāpaṃ karma ca kurvatām vātādayastrayo duṣṭāstvagraktaṃ māṃsamambu ca


6

दूषयन्ति स कुष्ठानां सप्तको द्र व्यसंग्रहः अतः कुष्ठानि जायन्ते सप्त चैकादशैव च

dūṣayanti sa kuṣṭhānāṃ saptako dra vyasaṃgrahaḥ ataḥ kuṣṭhāni jāyante sapta caikādaśaiva ca


7

कुष्ठानि सप्तधा दोषैः पृथग्द्वन्द्वैः समागतैः सर्वेष्वपि त्रिदोषेषु व्यपदेशोऽधिकत्वतः

kuṣṭhāni saptadhā doṣaiḥ pṛthagdvandvaiḥ samāgataiḥ sarveṣvapi tridoṣeṣu vyapadeśo'dhikatvataḥ


8

अतिश्लक्ष्णखरस्पर्श स्वेदास्वेदविवर्णताः दाहः कण्डूस्त्वचि स्वापस्तोदः कोठोन्नतिर्भ्रमः

atiślakṣṇakharasparśa svedāsvedavivarṇatāḥ dāhaḥ kaṇḍūstvaci svāpastodaḥ koṭhonnatirbhramaḥ


9

व्रणानामधिकं मूलं शीघ्रोत्पत्तिश्चिरस्थितिः रूढानामपि रूक्षत्वं निमित्तेऽल्पेऽपिकोपनम्

vraṇānāmadhikaṃ mūlaṃ śīghrotpattiścirasthitiḥ rūḍhānāmapi rūkṣatvaṃ nimitte'lpe'pikopanam


10

रोमहर्षोऽसृजः कार्ष्ण्यं कुष्ठलक्षणमग्रजम् कृष्णारुणकपालाभं यद्रू क्षं परुषं तनु

romaharṣo'sṛjaḥ kārṣṇyaṃ kuṣṭhalakṣaṇamagrajam kṛṣṇāruṇakapālābhaṃ yadrū kṣaṃ paruṣaṃ tanu


11

कापालं तोदबहुलं तत् कुष्ठं विषमं स्मृतम् रुग्दाहरागकण्डूभिः परीतं रोमपिञ्जरम्

kāpālaṃ todabahulaṃ tat kuṣṭhaṃ viṣamaṃ smṛtam rugdāharāgakaṇḍūbhiḥ parītaṃ romapiñjaram


12

उदुम्बरफलाभासं कुष्ठमौदुम्बरं वदेत् श्वेतं रक्तं स्थिरं स्त्यानं स्निग्धमुत्सन्नमण्डलम्

udumbaraphalābhāsaṃ kuṣṭhamaudumbaraṃ vadet śvetaṃ raktaṃ sthiraṃ styānaṃ snigdhamutsannamaṇḍalam


13

कृच्छ्रमन्योन्यसंयुक्तं कुष्ठं मण्डलमुच्यते कर्कशं रक्तपर्यन्तमन्तःश्याव सवेदनम्

kṛcchramanyonyasaṃyuktaṃ kuṣṭhaṃ maṇḍalamucyate karkaśaṃ raktaparyantamantaḥśyāva savedanam


14

यदृष्यजिह्वसंस्थानमृष्यजिह्वं यदुच्यते सश्वेतं रक्तपर्यन्तं पुण्डरीकदलोपमम्

yadṛṣyajihvasaṃsthānamṛṣyajihvaṃ yaducyate saśvetaṃ raktaparyantaṃ puṇḍarīkadalopamam


15

सोत्सेधं च सरागं च पुण्डरीकं तदुच्यते श्वेतं ताम्रं तनु च यद्र जो घृष्टं विमुञ्चति

sotsedhaṃ ca sarāgaṃ ca puṇḍarīkaṃ taducyate śvetaṃ tāmraṃ tanu ca yadra jo ghṛṣṭaṃ vimuñcati


16

प्रायश्चोरसि तत् सिध्ममलावुकुसुमोपमम् यत्काकणन्तिकावर्णं सपाकं तीव्रवेदनम्

prāyaścorasi tat sidhmamalāvukusumopamam yatkākaṇantikāvarṇaṃ sapākaṃ tīvravedanam


17

त्रिदोषलिङ्गं तत्कुष्ठं काकणं नैव सिध्यति अस्वेदनं महावास्तु यन्मत्स्यशकलोपमम्

tridoṣaliṅgaṃ tatkuṣṭhaṃ kākaṇaṃ naiva sidhyati asvedanaṃ mahāvāstu yanmatsyaśakalopamam


18

यदेककुष्ठं चर्माख्यं बहलं हस्तिचर्मवत् श्यावं किणखरस्पर्शं परुषं किटिभं स्मृतम्

yadekakuṣṭhaṃ carmākhyaṃ bahalaṃ hasticarmavat śyāvaṃ kiṇakharasparśaṃ paruṣaṃ kiṭibhaṃ smṛtam


19

वैपादिकं पाणिपादस्फुटनं तीव्रवेदनम् कण्डूमद्भिः सरागैश्च गण्डैरलसकं चितम्

vaipādikaṃ pāṇipādasphuṭanaṃ tīvravedanam kaṇḍūmadbhiḥ sarāgaiśca gaṇḍairalasakaṃ citam


20

सकण्डूरागपिडकं दद्रुमण्डलमुद्गतम् रक्तं सशूलं कण्डूमत् सस्फोटं यद्गलत्यपि तच्चर्मदलमाख्यातं संस्पर्शासहमुच्यते

sakaṇḍūrāgapiḍakaṃ dadrumaṇḍalamudgatam raktaṃ saśūlaṃ kaṇḍūmat sasphoṭaṃ yadgalatyapi taccarmadalamākhyātaṃ saṃsparśāsahamucyate


21

सूक्ष्मा वह्व्यः पिडकः स्राववत्यः पामेत्युक्ताः कण्डुमत्यः सदाहाः सैव स्फोटैस्ती व्रदाहैरुपेता ज्ञेया पाण्योः कच्छुरुग्रा स्फिचोश्च

sūkṣmā vahvyaḥ piḍakaḥ srāvavatyaḥ pāmetyuktāḥ kaṇḍumatyaḥ sadāhāḥ saiva sphoṭaistī vradāhairupetā jñeyā pāṇyoḥ kacchurugrā sphicośca


22

स्फोटाः श्यावरुणाभासा विस्फोटाः स्युस्तनुत्वचः रक्तं श्यावं सदाहार्ति शतारुः स्याद्वहुव्रणम्

sphoṭāḥ śyāvaruṇābhāsā visphoṭāḥ syustanutvacaḥ raktaṃ śyāvaṃ sadāhārti śatāruḥ syādvahuvraṇam


23

सकण्डूः पिडका श्यावा बहुस्रावा विचर्चिका खरं श्यावारुणं रुक्षं वातात् कुष्ठं सवेदनम्

sakaṇḍūḥ piḍakā śyāvā bahusrāvā vicarcikā kharaṃ śyāvāruṇaṃ rukṣaṃ vātāt kuṣṭhaṃ savedanam


24

पित्तात् प्रक्वथितं दाहरागस्रावान्वितं मतम् कफात् क्लेदि घनं स्निग्धं सकण्डूशैत्यगौरवम्

pittāt prakvathitaṃ dāharāgasrāvānvitaṃ matam kaphāt kledi ghanaṃ snigdhaṃ sakaṇḍūśaityagauravam


25

द्विलिङ्गं द्वन्द्वजंकुष्ठं त्रिलिङ्गं सान्निपातिकम् त्वक्स्थे वैवर्ण्यमङ्गेषु कुष्ठे रौक्ष्यं च जायते

dviliṅgaṃ dvandvajaṃkuṣṭhaṃ triliṅgaṃ sānnipātikam tvaksthe vaivarṇyamaṅgeṣu kuṣṭhe raukṣyaṃ ca jāyate


26

त्वक्स्वापो रोमहर्षश्च स्वेदस्यातिप्रवर्तनम् कण्डूर्विपूयकश्चैव कुष्ठे शोणितसंश्रिते

tvaksvāpo romaharṣaśca svedasyātipravartanam kaṇḍūrvipūyakaścaiva kuṣṭhe śoṇitasaṃśrite


27

बाहुल्यं वक्त्रशोषश्च कार्कश्यं पिडकोद्गमः तोदः स्फोटः स्थिरत्वं च कुष्ठे मांससमाश्रिते

bāhulyaṃ vaktraśoṣaśca kārkaśyaṃ piḍakodgamaḥ todaḥ sphoṭaḥ sthiratvaṃ ca kuṣṭhe māṃsasamāśrite


28

कौण्यं गतिक्षयोऽङ्गानां संभेदः क्षतसर्पणम् भेदः स्थानगते लिङ्गं प्रागुक्तानि तथैव च

kauṇyaṃ gatikṣayo'ṅgānāṃ saṃbhedaḥ kṣatasarpaṇam bhedaḥ sthānagate liṅgaṃ prāguktāni tathaiva ca


29

नासाभङ्गोऽक्षिरागश्च क्षतेषु क्रिमिसंभवः स्वरोपघातश्च भवेदस्थिमज्जसमाश्रिते

nāsābhaṅgo'kṣirāgaśca kṣateṣu krimisaṃbhavaḥ svaropaghātaśca bhavedasthimajjasamāśrite


30

दम्पत्योः कुष्ठबाहुल्याद् दुष्टशोणितशुक्रयोः यदपत्यं तयोर्जातं ज्ञेयं तदपि कुष्ठितम्

dampatyoḥ kuṣṭhabāhulyād duṣṭaśoṇitaśukrayoḥ yadapatyaṃ tayorjātaṃ jñeyaṃ tadapi kuṣṭhitam


31

साध्यं त्वग्रक्तमांसस्थं वातश्लेष्माधिकं च यत् मेदसि द्वन्द्वजं याप्यं वर्ज्यं मज्जास्थिसंश्रितम्

sādhyaṃ tvagraktamāṃsasthaṃ vātaśleṣmādhikaṃ ca yat medasi dvandvajaṃ yāpyaṃ varjyaṃ majjāsthisaṃśritam


32

क्रिमितृड्दाहमन्दाग्निसंयुक्तं यत्त्रिदोषजम् प्रभिन्नं प्रस्रुताङ्गं च रक्तनेत्रं हतस्वरम्

krimitṛḍdāhamandāgnisaṃyuktaṃ yattridoṣajam prabhinnaṃ prasrutāṅgaṃ ca raktanetraṃ hatasvaram


33

पञ्चकर्मगुणातीतं कुष्ठं हन्तीह मानवम् वातेन कुष्ठं कापालं पित्तेनौदुम्बरं कफात्

pañcakarmaguṇātītaṃ kuṣṭhaṃ hantīha mānavam vātena kuṣṭhaṃ kāpālaṃ pittenaudumbaraṃ kaphāt


34

मण्डलाख्यं विचर्ची च ॠष्याख्यं वातपित्तजम् चर्मैककुष्ठं किटिभं सिध्मालसविपादिकाः

maṇḍalākhyaṃ vicarcī ca ṝṣyākhyaṃ vātapittajam carmaikakuṣṭhaṃ kiṭibhaṃ sidhmālasavipādikāḥ


35

वातश्लेष्मोद्भवाः श्लेष्मपित्ताद्दद्रुशतारुषी पुण्डरीकं सविस्फोटं पामा चर्मदलं तथा

vātaśleṣmodbhavāḥ śleṣmapittāddadruśatāruṣī puṇḍarīkaṃ savisphoṭaṃ pāmā carmadalaṃ tathā


36

सर्वैः स्यात्काकणं पूर्वत्रिकं दद्रु सकाकणम् पुण्डरीकर्ष्यजिह्वे च महाकुष्ठानि सप्त तु

sarvaiḥ syātkākaṇaṃ pūrvatrikaṃ dadru sakākaṇam puṇḍarīkarṣyajihve ca mahākuṣṭhāni sapta tu


37

कुष्ठैकसम्भवं श्वित्रं किलासं वारुणं भवेत् निर्दिष्टमपरिस्रावि त्रिधातूद्भवसंश्रयम्

kuṣṭhaikasambhavaṃ śvitraṃ kilāsaṃ vāruṇaṃ bhavet nirdiṣṭamaparisrāvi tridhātūdbhavasaṃśrayam


38

वाताद्रू क्षारुणं पित्तात्ताम्रं कमलपत्रवत् सदाहं रोमविध्वंसि कफाच्छ्वेतं घनं गुरु

vātādrū kṣāruṇaṃ pittāttāmraṃ kamalapatravat sadāhaṃ romavidhvaṃsi kaphācchvetaṃ ghanaṃ guru


39

सकण्डुरं क्रमाद्र क्तमांसमेदःसु चादिशेत् वर्णेनैवेदृगुभयं कृच्छ्रं तच्चोत्तरोत्तरम्

sakaṇḍuraṃ kramādra ktamāṃsamedaḥsu cādiśet varṇenaivedṛgubhayaṃ kṛcchraṃ taccottarottaram


40

अशुक्लरोमाऽबहुलमसंश्लिष्टमथो नवम् अनग्निदग्धजं साध्यं श्वित्रं वर्ज्यमतोऽन्यथा

aśuklaromā'bahulamasaṃśliṣṭamatho navam anagnidagdhajaṃ sādhyaṃ śvitraṃ varjyamato'nyathā


41

गुह्यपाणितलौष्ठेषु जातमप्यचिरन्तनम् वर्जनीयं विशेषेण किलासं सिद्धिमिच्छता

guhyapāṇitalauṣṭheṣu jātamapyacirantanam varjanīyaṃ viśeṣeṇa kilāsaṃ siddhimicchatā


42

प्रसङ्गाद्गात्रसंस्पर्शान्निःश्वासात् सहभोजनात् एकशय्यासनाच्चैव वस्त्रमाल्यानुलेपनात्

prasaṅgādgātrasaṃsparśānniḥśvāsāt sahabhojanāt ekaśayyāsanāccaiva vastramālyānulepanāt


43

कुष्ठं ज्वरश्च शोषश्च नेत्राभिष्यन्द एव च औपसर्गिकरोगाश्च संक्रामन्ति नरान्नरम्

kuṣṭhaṃ jvaraśca śoṣaśca netrābhiṣyanda eva ca aupasargikarogāśca saṃkrāmanti narānnaram

शीतपित्तोदर्दकोठनिदानम्

1

अथ शीतपित्तोदर्दकोठनिदानम् शीतमारुतसंस्पर्शात्प्रदुष्टौ कफमारुतौ पित्तेनसह सम्भूय बहिरन्तर्विसर्पतः

atha śītapittodardakoṭhanidānam śītamārutasaṃsparśātpraduṣṭau kaphamārutau pittenasaha sambhūya bahirantarvisarpataḥ


2

पिपासाऽरुचिहृल्लासदेहसादाङ्गगौरवम् रक्तलोचनता तेषांपूर्वरूपस्य लक्षणम्

pipāsā'rucihṛllāsadehasādāṅgagauravam raktalocanatā teṣāṃpūrvarūpasya lakṣaṇam


3

वरटीदष्टसंस्थानः शोथः संजायते बहिः सकण्डूस्तोदबहुलश्छर्दिज्वरविदाहवान्

varaṭīdaṣṭasaṃsthānaḥ śothaḥ saṃjāyate bahiḥ sakaṇḍūstodabahulaśchardijvaravidāhavān


4

उदर्दमिति तं विद्याच्छीतपित्तमथापरे वाताधिकं शीतपित्तमुदर्दस्तु कफाधिकः

udardamiti taṃ vidyācchītapittamathāpare vātādhikaṃ śītapittamudardastu kaphādhikaḥ


5

सोत्सङ्गैश्च सरागैश्च कण्डूमद्भिश्च मण्डलैः शैशिरः कफजो व्याधिरुदर्द इति कीर्तितः

sotsaṅgaiśca sarāgaiśca kaṇḍūmadbhiśca maṇḍalaiḥ śaiśiraḥ kaphajo vyādhirudarda iti kīrtitaḥ


6

असम्यग्वमनोदीर्ण पित्तश्लेष्मान्ननिग्रहैः मण्डलानि सकण्डूनि रागवन्ति बहूनि च उत्कोठः सानुबन्धश्च कोठ इत्यभिधीयते

asamyagvamanodīrṇa pittaśleṣmānnanigrahaiḥ maṇḍalāni sakaṇḍūni rāgavanti bahūni ca utkoṭhaḥ sānubandhaśca koṭha ityabhidhīyate

अम्लपित्तनिदानम्

1

अथाम्लपित्तनिदानम् विरुद्धदुष्टाम्लविदाहिपित्तप्रकोपिपानान्नभुजो विदग्धम् पित्तं स्वहेतूपचितं पुरा यत्तदम्लपित्तं प्रवदन्ति सन्तः

athāmlapittanidānam viruddhaduṣṭāmlavidāhipittaprakopipānānnabhujo vidagdham pittaṃ svahetūpacitaṃ purā yattadamlapittaṃ pravadanti santaḥ


2

अविपाकक्लमोत्क्ले शतिक्ताम्लोद्गारगौरवैः हृत्कण्ठदाहारुचिभिश्चाम्लपित्तं वदेद्भिषक्

avipākaklamotkle śatiktāmlodgāragauravaiḥ hṛtkaṇṭhadāhārucibhiścāmlapittaṃ vadedbhiṣak


3

तृड्दाहमूर्च्छाभ्रममोहकारि प्रयात्यधो वा विविधप्रकारम् हृल्लासकोठानलसादहर्षस्वेदाङ्गपीतत्वकरं कदाचित्

tṛḍdāhamūrcchābhramamohakāri prayātyadho vā vividhaprakāram hṛllāsakoṭhānalasādaharṣasvedāṅgapītatvakaraṃ kadācit


4

वान्तं हरित्पीतकनीलकृष्णमारक्तरक्ताभमतीव चाम्लम् मांसोदकाभं त्वतिपिच्छिलाच्छं श्लेष्मानुजातं विविधं रसेन

vāntaṃ haritpītakanīlakṛṣṇamāraktaraktābhamatīva cāmlam māṃsodakābhaṃ tvatipicchilācchaṃ śleṣmānujātaṃ vividhaṃ rasena


5

भुक्ते विदग्धे त्वथवाऽप्यभुक्ते करोति तिक्ताम्लवमिं कदाचित् उद्गारमेवंविधमेव कण्ठहृत्कुक्षिदाहं शिरसो रुजं च

bhukte vidagdhe tvathavā'pyabhukte karoti tiktāmlavamiṃ kadācit udgāramevaṃvidhameva kaṇṭhahṛtkukṣidāhaṃ śiraso rujaṃ ca


6

करचरणदाहमौष्ण्यं महतीमरुचिं ज्वरं च कफपित्तम् जनयति कण्डूमण्डलपिण्डकाशतनिचितगात्ररोगचयम्

karacaraṇadāhamauṣṇyaṃ mahatīmaruciṃ jvaraṃ ca kaphapittam janayati kaṇḍūmaṇḍalapiṇḍakāśatanicitagātrarogacayam


7

रोगोऽयमम्लपित्ताख्यो यत्नात् संसाध्यते नवः चिरोत्थितो भवेद्याप्यः कृच्छ्रसाध्यः स कस्यचित्

rogo'yamamlapittākhyo yatnāt saṃsādhyate navaḥ cirotthito bhavedyāpyaḥ kṛcchrasādhyaḥ sa kasyacit


8

सानिलं सानिलकफं सकफं तच्च लक्षयेत् दोषलिङ्गेन मतिमान् भिषङ्मोहकरं हि तत्

sānilaṃ sānilakaphaṃ sakaphaṃ tacca lakṣayet doṣaliṅgena matimān bhiṣaṅmohakaraṃ hi tat


9

कम्पप्रलापमूर्च्छाचिमिगात्रावसादशूलानि तमसो दर्शनविभ्रमविमोहहर्षाण्यनिलकोपात्

kampapralāpamūrcchācimigātrāvasādaśūlāni tamaso darśanavibhramavimohaharṣāṇyanilakopāt


10

कफनिष्ठीवनगौरवजडतारुचिशीतसादवमिलेपाः दहनबलसादकण्डूनिद्रा श्चिह्नं कफानुगते

kaphaniṣṭhīvanagauravajaḍatāruciśītasādavamilepāḥ dahanabalasādakaṇḍūnidrā ścihnaṃ kaphānugate


11

उभयमिदमेव चिह्नं मारुतकफसंभवे भवत्यम्ले तिक्ताम्लकटुकोद्गारहृत्कुक्षिकण्ठदाहकृत्

ubhayamidameva cihnaṃ mārutakaphasaṃbhave bhavatyamle tiktāmlakaṭukodgārahṛtkukṣikaṇṭhadāhakṛt


12

भ्रमो मूर्च्छारुचिश्छर्दिरालस्यं च शिरोरुजा प्रसेको मुखमाधुर्यं श्लेष्मपित्तस्य लक्षणम्

bhramo mūrcchāruciśchardirālasyaṃ ca śirorujā praseko mukhamādhuryaṃ śleṣmapittasya lakṣaṇam

विसर्पनिदानम्

1

अथ विसर्पनिदानम् लवणाम्लकटूष्णादि संसेवादोषकोपतः विसर्पः सप्तधा ज्ञेयः सर्वतः परिसर्पणात्

atha visarpanidānam lavaṇāmlakaṭūṣṇādi saṃsevādoṣakopataḥ visarpaḥ saptadhā jñeyaḥ sarvataḥ parisarpaṇāt


2

पृथक् त्रयस्त्रिभिश्चैको विसर्पा द्वन्द्वजास्त्रयः वातिकः पैत्तिकश्चैव कफजः सन्निपातिकः

pṛthak trayastribhiścaiko visarpā dvandvajāstrayaḥ vātikaḥ paittikaścaiva kaphajaḥ sannipātikaḥ


3

चत्वार एते वीसर्पा वक्ष्यन्ते द्वन्द्वजास्त्रयः आग्नेयो वातपित्ताभ्यां ग्रन्थ्याख्यः कफवातजः

catvāra ete vīsarpā vakṣyante dvandvajāstrayaḥ āgneyo vātapittābhyāṃ granthyākhyaḥ kaphavātajaḥ


4

यस्तु कर्दमको घोरः स पित्तकफसंभवः रक्तं लसीका त्वङ्मांसं दूष्यं दोषास्त्रयो मलाः

yastu kardamako ghoraḥ sa pittakaphasaṃbhavaḥ raktaṃ lasīkā tvaṅmāṃsaṃ dūṣyaṃ doṣāstrayo malāḥ


5

विसर्पाणां समुत्पत्तौ विज्ञेयाः सप्त धातवः तत्र वातात् स वीसर्पो वातज्वरसमव्यथः

visarpāṇāṃ samutpattau vijñeyāḥ sapta dhātavaḥ tatra vātāt sa vīsarpo vātajvarasamavyathaḥ


6

शोथस्फुरणनिस्तोद भेदायासार्तिहर्षवान् पित्ताद्द्रुतगतिः पित्तज्वरलिङ्गोऽतिलोहितः

śothasphuraṇanistoda bhedāyāsārtiharṣavān pittāddrutagatiḥ pittajvaraliṅgo'tilohitaḥ


7

कफात् कण्डूयुतः स्निग्धः कफज्वरसमानरुक् सन्निपातसमुत्थश्च सर्वलिङ्गसमन्वितः

kaphāt kaṇḍūyutaḥ snigdhaḥ kaphajvarasamānaruk sannipātasamutthaśca sarvaliṅgasamanvitaḥ


8

वातपित्ताज्ज्वरच्छर्दि मूर्च्छातीसारतृड्भ्रमैः ग्रन्थिभेदाग्नि सदनतमकारोचकैर्युतः

vātapittājjvaracchardi mūrcchātīsāratṛḍbhramaiḥ granthibhedāgni sadanatamakārocakairyutaḥ


9

करोति सर्वमङ्गं च दीप्ताङ्गारावकीर्णवत् यं यं देशं विसर्पश्च विसर्पति भवेत् स सः

karoti sarvamaṅgaṃ ca dīptāṅgārāvakīrṇavat yaṃ yaṃ deśaṃ visarpaśca visarpati bhavet sa saḥ


10

शान्ताङ्गारासितो नीलो रक्तो वाऽशु च चीयते अग्निदग्ध इव स्फोटैः शीघ्रगत्वाद् द्रुतं च सः

śāntāṅgārāsito nīlo rakto vā'śu ca cīyate agnidagdha iva sphoṭaiḥ śīghragatvād drutaṃ ca saḥ


11

मर्मानुसारी वीसर्पः स्याद्वातोऽतिबलस्ततः व्यथतेऽङ्ग हरेत्संज्ञां निद्रा ं! च श्वासमीरयेत्

marmānusārī vīsarpaḥ syādvāto'tibalastataḥ vyathate'ṅga haretsaṃjñāṃ nidrā ṃ! ca śvāsamīrayet


12

हिक्कां च स गतोऽवस्थामीदृशीं लभते न ना क्वचिच्छर्मारतिग्रस्तो भूमिशय्यासनादिषु

hikkāṃ ca sa gato'vasthāmīdṛśīṃ labhate na nā kvaciccharmāratigrasto bhūmiśayyāsanādiṣu


13

चेष्टमानस्ततः क्लिष्टो मनोदेहप्रमोहवान् दुस्प्रबोधोऽश्नुते निद्रा ं! सोऽग्निवीसर्प उच्यते

ceṣṭamānastataḥ kliṣṭo manodehapramohavān dusprabodho'śnute nidrā ṃ! so'gnivīsarpa ucyate


14

कफेन रुद्धः पवनो भित्त्वा तं बहुधा कफम् रक्तं वा बृद्धरक्तस्य त्वक्सिरास्नायुमांसगम्

kaphena ruddhaḥ pavano bhittvā taṃ bahudhā kapham raktaṃ vā bṛddharaktasya tvaksirāsnāyumāṃsagam


15

दूषयित्वा तु दीर्घाणुवृत्तस्थूलखरात्मनाम् ग्रन्थीनां कुरुते मालां सरक्तां तीव्ररुग्ज्वराम्

dūṣayitvā tu dīrghāṇuvṛttasthūlakharātmanām granthīnāṃ kurute mālāṃ saraktāṃ tīvrarugjvarām


16

श्वासकासातिसारास्य शोषहिक्कावमिभ्रमैः मोहवैवर्ण्यमूर्च्छाङ्ग भङ्गाग्निसदनैर्युताम्

śvāsakāsātisārāsya śoṣahikkāvamibhramaiḥ mohavaivarṇyamūrcchāṅga bhaṅgāgnisadanairyutām


17

इत्ययं ग्रन्थिवीसर्पः कफमारुतकोपजः कफपित्ताज्ज्वरः स्तम्भो निद्रा तन्द्रा शिरोरुजा

ityayaṃ granthivīsarpaḥ kaphamārutakopajaḥ kaphapittājjvaraḥ stambho nidrā tandrā śirorujā


18

अङ्गावसादविक्षेपौ प्रलेपारोचकभ्रमाः मूर्च्छाग्निहानिर्भेदोऽस्थ्ना पिपासेन्द्रि यगौरवम्

aṅgāvasādavikṣepau pralepārocakabhramāḥ mūrcchāgnihānirbhedo'sthnā pipāsendri yagauravam


19

आमोपवेशनं लेपः स्रोतसां स च सर्पति प्रायेणामाशयं गृह्णन्नेकदेशं न चातिरुक्

āmopaveśanaṃ lepaḥ srotasāṃ sa ca sarpati prāyeṇāmāśayaṃ gṛhṇannekadeśaṃ na cātiruk


20

पिडकैरवकीर्णोऽतिपीत लोहितपाण्डुरैः स्निग्धोऽसितो मेचकाभो मलिनः शोथवान् गुरुः

piḍakairavakīrṇo'tipīta lohitapāṇḍuraiḥ snigdho'sito mecakābho malinaḥ śothavān guruḥ


21

गम्भीरपाकः प्राज्योष्मा स्पृष्टः क्लिन्नोऽवदीर्यते पङ्कवच्छीर्णमांसश्च स्पष्टस्नायुसिरागणः

gambhīrapākaḥ prājyoṣmā spṛṣṭaḥ klinno'vadīryate paṅkavacchīrṇamāṃsaśca spaṣṭasnāyusirāgaṇaḥ


22

शवगन्धी च वीसर्पः कर्दमाख्यमुशन्ति तम् बाह्यहेतोः क्षतात् क्रुद्धः सरक्तं पित्तमीरयन्

śavagandhī ca vīsarpaḥ kardamākhyamuśanti tam bāhyahetoḥ kṣatāt kruddhaḥ saraktaṃ pittamīrayan


23

वीसर्पं मारुतः कुर्यात् कुलत्थसदृशैश्चितम् स्फोटैः शोथज्वररुजादाहाढ्यं श्यावशोणितम्

vīsarpaṃ mārutaḥ kuryāt kulatthasadṛśaiścitam sphoṭaiḥ śothajvararujādāhāḍhyaṃ śyāvaśoṇitam


24

ज्वरातिसारौ वमथुस्त्वङ्मांसदरणं क्लमः अरोचकाविपाकौ च विसर्पाणामुपद्र वाः

jvarātisārau vamathustvaṅmāṃsadaraṇaṃ klamaḥ arocakāvipākau ca visarpāṇāmupadra vāḥ


25

सिध्मन्ति वातकफपित्तकृता विसर्पाः सर्वात्मकः क्षतकृतश्च न सिद्धिमेति पित्तात्मकोऽञ्जनवपुश्च भवेदसाध्यः कृच्छ्राश्च मर्मसु भवन्ति हि सर्व एव

sidhmanti vātakaphapittakṛtā visarpāḥ sarvātmakaḥ kṣatakṛtaśca na siddhimeti pittātmako'ñjanavapuśca bhavedasādhyaḥ kṛcchrāśca marmasu bhavanti hi sarva eva

विस्फोटनिदानम्

1

अथ विस्फोटनिदानम् कट्वम्लतीक्ष्णोष्णविदाहिरूक्षक्षारैरजीर्णाध्यशनातपैश्च तथर्तुदोषेण विपर्ययेण कुप्यन्ति दोषाः पवनादयस्तु

atha visphoṭanidānam kaṭvamlatīkṣṇoṣṇavidāhirūkṣakṣārairajīrṇādhyaśanātapaiśca tathartudoṣeṇa viparyayeṇa kupyanti doṣāḥ pavanādayastu


2

त्वचमाश्रित्य ते रक्तमांसास्थीनि प्रदूष्य च घोरान् कुर्वन्ति विस्फोटान् सर्वान् ज्वरपुरःसरान्

tvacamāśritya te raktamāṃsāsthīni pradūṣya ca ghorān kurvanti visphoṭān sarvān jvarapuraḥsarān


3

अग्निदग्धनिभाः स्फोटाः सज्वरा रक्तपित्तजाः क्कचित् सर्वत्र वा देहे विस्फोटा इति ते स्मृताः

agnidagdhanibhāḥ sphoṭāḥ sajvarā raktapittajāḥ kkacit sarvatra vā dehe visphoṭā iti te smṛtāḥ


4

शिरोरुक्शूलभूयिष्ठं ज्वरस्तृट् पर्वभेदनम् सकृष्णवर्णता चेति वातविस्फोटलक्षणम्

śirorukśūlabhūyiṣṭhaṃ jvarastṛṭ parvabhedanam sakṛṣṇavarṇatā ceti vātavisphoṭalakṣaṇam


5

ज्वरदाहरुजास्रावपाक तृष्णाभिरन्वितम् पीतलोहितवर्णं च पित्तविस्फोटलक्षणम्

jvaradāharujāsrāvapāka tṛṣṇābhiranvitam pītalohitavarṇaṃ ca pittavisphoṭalakṣaṇam


6

छर्द्यरोचकजाड्यानि कण्डूकाठिन्यपाण्डुताः अवेदनश्चिरात् पाकी स विस्फोटः कफात्मकः

chardyarocakajāḍyāni kaṇḍūkāṭhinyapāṇḍutāḥ avedanaścirāt pākī sa visphoṭaḥ kaphātmakaḥ


7

वातपित्तकृतो यस्तु कुरुते तीव्रवेदनाम् कण्डूस्तैमित्यगुरुभिर्जानीयात् कफवातिकम्

vātapittakṛto yastu kurute tīvravedanām kaṇḍūstaimityagurubhirjānīyāt kaphavātikam


8

कण्डूर्दाहो ज्वरश्छर्दिरेतैस्तु कफपैत्तिकः मध्ये निम्नोन्नतोऽन्ते च कठिनोऽल्पप्रपाकवान्

kaṇḍūrdāho jvaraśchardiretaistu kaphapaittikaḥ madhye nimnonnato'nte ca kaṭhino'lpaprapākavān


9

दाहरागतृषामोहच्छर्दि मूर्च्छारुजाज्वराः प्रलापो वेपथुस्तन्द्रा सोऽसाध्यः स्यात् त्रिदोषजः

dāharāgatṛṣāmohacchardi mūrcchārujājvarāḥ pralāpo vepathustandrā so'sādhyaḥ syāt tridoṣajaḥ


10

रक्ता रक्तसमुत्थाना गुञ्जाविद्रुमसन्निभाः वेदितव्यास्तु रक्तेन पैत्तिकेन च हेतुना

raktā raktasamutthānā guñjāvidrumasannibhāḥ veditavyāstu raktena paittikena ca hetunā


11

न ते सिद्धिं समायान्ति सिद्धैर्योगशतैरपि एकदोषोत्थितः साध्यः कृच्छ्रसाध्यो द्विदोषजः सर्वदोषोत्थितो घोरस्त्वसाध्यो भूर्युपद्र वः

na te siddhiṃ samāyānti siddhairyogaśatairapi ekadoṣotthitaḥ sādhyaḥ kṛcchrasādhyo dvidoṣajaḥ sarvadoṣotthito ghorastvasādhyo bhūryupadra vaḥ

मसूरिकानिदानम्

1

अथ मसूरिकानिदानम् कट्वम्ललवण क्षारविरुद्धाध्यशनाशनैः दुष्टनिष्पावशाकाद्यैः प्रदुष्टपवनोदकैः

atha masūrikānidānam kaṭvamlalavaṇa kṣāraviruddhādhyaśanāśanaiḥ duṣṭaniṣpāvaśākādyaiḥ praduṣṭapavanodakaiḥ


2

क्रूरग्रहेक्षणाच्चापि देशे दोषाः समुद्धताः जनयन्ति शरीरेऽस्मिन् दुष्टरक्तेन सङ्गताः

krūragrahekṣaṇāccāpi deśe doṣāḥ samuddhatāḥ janayanti śarīre'smin duṣṭaraktena saṅgatāḥ


3

मसूराकृतिसंस्थानाः पिडकाः स्युर्मसूरिकाः तासां पूर्वं ज्वरः कण्डूर्गात्रभङ्गोऽरतिर्भ्रमः

masūrākṛtisaṃsthānāḥ piḍakāḥ syurmasūrikāḥ tāsāṃ pūrvaṃ jvaraḥ kaṇḍūrgātrabhaṅgo'ratirbhramaḥ


4

त्वचि शोथः सवैवर्ण्यो नेत्ररागश्च जायते स्फोटाः श्यावारुणा रूक्षास्तीव्रवेदनयाऽन्विताः

tvaci śothaḥ savaivarṇyo netrarāgaśca jāyate sphoṭāḥ śyāvāruṇā rūkṣāstīvravedanayā'nvitāḥ


5

कठिनाश्चिरपाकाश्च भवन्त्यनिलसंभवाः सन्ध्यस्थिपर्वणां भेदः कासः कम्पोऽरति क्लमः

kaṭhināścirapākāśca bhavantyanilasaṃbhavāḥ sandhyasthiparvaṇāṃ bhedaḥ kāsaḥ kampo'rati klamaḥ


6

शोषस्ताल्वोष्ठजिह्वानां तृष्णा चारुचिसंयुता रक्ताः पीतसिताः स्फोटाः सदाहास्तीव्रवेदनाः

śoṣastālvoṣṭhajihvānāṃ tṛṣṇā cārucisaṃyutā raktāḥ pītasitāḥ sphoṭāḥ sadāhāstīvravedanāḥ


7

भवन्त्यचिरपाकाश्च पित्तकोपसमुद्भवाः विड्भेदश्चाङ्गमर्दश्च दाहस्तृष्णाऽरुचिस्तथा

bhavantyacirapākāśca pittakopasamudbhavāḥ viḍbhedaścāṅgamardaśca dāhastṛṣṇā'rucistathā


8

मुखपाकोऽक्षिरागश्च ज्वरस्तीव्रः सुदारुणः रक्तजायां भवन्त्येते विकाराः पित्तलक्षणाः

mukhapāko'kṣirāgaśca jvarastīvraḥ sudāruṇaḥ raktajāyāṃ bhavantyete vikārāḥ pittalakṣaṇāḥ


9

कफप्रसेकः स्तैमित्यं शिरोरुगात्रगौरवम् हृल्लासः सारुचिर्निद्रा तन्द्रा लस्यसमन्विताः

kaphaprasekaḥ staimityaṃ śirorugātragauravam hṛllāsaḥ sārucirnidrā tandrā lasyasamanvitāḥ


10

श्वेताः स्निग्धाः भृशं स्थूलाः कण्डूबरा मन्दवेदनाः मसूरिकाः कफोत्थाश्च चिरपाकाः प्रकीर्तिताः

śvetāḥ snigdhāḥ bhṛśaṃ sthūlāḥ kaṇḍūbarā mandavedanāḥ masūrikāḥ kaphotthāśca cirapākāḥ prakīrtitāḥ


11

नीलाश्चिपिटविस्तीर्णा मध्ये निम्ना महारुजः चिरपाकाः पूतिस्रावाः प्रभूताः सर्वदोषजाः

nīlāścipiṭavistīrṇā madhye nimnā mahārujaḥ cirapākāḥ pūtisrāvāḥ prabhūtāḥ sarvadoṣajāḥ


12

कण्ठरोधारुचिस्तम्भ प्रलापारतिसंयुताः दुश्चिकित्स्याः समुद्दिष्टाः पिडकाश्चर्मसंज्ञिताः

kaṇṭharodhārucistambha pralāpāratisaṃyutāḥ duścikitsyāḥ samuddiṣṭāḥ piḍakāścarmasaṃjñitāḥ


13

रोमकूपोन्नतिसमा रागिण्यः कफपित्तजाः कासारोचकसंयुक्ता रोमान्त्यो ज्वरपूर्विकाः

romakūponnatisamā rāgiṇyaḥ kaphapittajāḥ kāsārocakasaṃyuktā romāntyo jvarapūrvikāḥ


14

तोयबुद्वुदसङ्काशास्त्वग्गतास्तु मसूरिकाः स्वल्पदोषाः प्रजायन्ते भिन्नास्तोयं स्रवन्ति च

toyabudvudasaṅkāśāstvaggatāstu masūrikāḥ svalpadoṣāḥ prajāyante bhinnāstoyaṃ sravanti ca


15

रक्तस्था लोहिताकाराः शीघ्रपाकास्तनुत्वचः साध्या नात्यर्थदुष्टाश्च भिन्ना रक्तं स्रवन्ति च

raktasthā lohitākārāḥ śīghrapākāstanutvacaḥ sādhyā nātyarthaduṣṭāśca bhinnā raktaṃ sravanti ca


16

मांसस्थाः कठिनाः स्निग्धाश्चिरपाका घनत्वचः गात्रशूलतृषाकण्डू ज्वरारतिसमन्विताः

māṃsasthāḥ kaṭhināḥ snigdhāścirapākā ghanatvacaḥ gātraśūlatṛṣākaṇḍū jvarāratisamanvitāḥ


17

मेदोजा मण्डलाकारा मृदवः किंचिदुन्नताः घोरज्वरपरीताश्च स्थूलाः स्निग्धाः सवेदनाः

medojā maṇḍalākārā mṛdavaḥ kiṃcidunnatāḥ ghorajvaraparītāśca sthūlāḥ snigdhāḥ savedanāḥ


18

संमोहारतिसंतापाः कश्चिदाभ्यो विनिस्तरेत् क्षुद्रा गात्रसमा रूक्षाश्चिपिटाः किंचिदुन्नताः

saṃmohāratisaṃtāpāḥ kaścidābhyo vinistaret kṣudrā gātrasamā rūkṣāścipiṭāḥ kiṃcidunnatāḥ


19

मज्जोत्था भृशसंमोहवेदनारतिसंयुताः छिन्दन्ति मर्मधामानि प्राणानाशु हरन्ति हि

majjotthā bhṛśasaṃmohavedanāratisaṃyutāḥ chindanti marmadhāmāni prāṇānāśu haranti hi


20

भ्रमरेणेव विद्धानि कुर्वन्त्यस्थीनि सर्वतः पक्वाभाः पिडकाः स्निग्धाः सूक्ष्माश्चात्यर्थवेदनाः

bhramareṇeva viddhāni kurvantyasthīni sarvataḥ pakvābhāḥ piḍakāḥ snigdhāḥ sūkṣmāścātyarthavedanāḥ


21

स्तैमित्यारति संमोहदाहोन्माद समन्विताः शुक्रजायां मसूर्यां तु लक्षणानि भवन्ति हि

staimityārati saṃmohadāhonmāda samanvitāḥ śukrajāyāṃ masūryāṃ tu lakṣaṇāni bhavanti hi


22

निर्दिष्टं केवलं चिह्नं दृश्यते न तु जीवितम् दोषमिश्रास्तु सप्तैता द्र ष्टव्या दोषलक्षणैः

nirdiṣṭaṃ kevalaṃ cihnaṃ dṛśyate na tu jīvitam doṣamiśrāstu saptaitā dra ṣṭavyā doṣalakṣaṇaiḥ


23

त्वग्गता रक्तजाश्चैव पित्तजाः लेष्मजास्तथा श्लेष्मपित्तकृताश्चैव सुखसाध्या मसूरिकाः

tvaggatā raktajāścaiva pittajāḥ leṣmajāstathā śleṣmapittakṛtāścaiva sukhasādhyā masūrikāḥ


24

वातजा वातपित्तोत्थाः श्लेष्मवातकृताश्च याः कृच्छ्रसाध्यतमास्तस्माद्यत्नादेता उपाचरेत्

vātajā vātapittotthāḥ śleṣmavātakṛtāśca yāḥ kṛcchrasādhyatamāstasmādyatnādetā upācaret


25

असाध्याः सन्निपातोत्थास्तासां वक्ष्यामि लक्षणम् प्रवालसदृशाः काश्चित् काश्चिज्जम्बूफलोपमाः

asādhyāḥ sannipātotthāstāsāṃ vakṣyāmi lakṣaṇam pravālasadṛśāḥ kāścit kāścijjambūphalopamāḥ


26

लोहजालसमाः काश्चिदतसीफलसन्निभाः आसांबहुविधा वर्णा जायन्ते दोषभेदतः

lohajālasamāḥ kāścidatasīphalasannibhāḥ āsāṃbahuvidhā varṇā jāyante doṣabhedataḥ


27

कासो हिक्का प्रमेहश्च ज्वरस्तीव्रः सुदारुणः प्रलापश्चारतिर्मूर्च्छा तृष्णा दाहोऽतिघूर्णता

kāso hikkā pramehaśca jvarastīvraḥ sudāruṇaḥ pralāpaścāratirmūrcchā tṛṣṇā dāho'tighūrṇatā


28

मुखेन प्रस्रवेद्र क्तं तथा घ्राणेन चक्षुषा कण्ठे घुर्घुरकं कृत्वा श्वसित्यत्यर्थवेदनम्

mukhena prasravedra ktaṃ tathā ghrāṇena cakṣuṣā kaṇṭhe ghurghurakaṃ kṛtvā śvasityatyarthavedanam


29

मसूरिकाभिभूतस्य यस्यैतानि भिषग्वरैः लक्षणानि च दृश्यन्ते न दद्यादत्र भेषजम्

masūrikābhibhūtasya yasyaitāni bhiṣagvaraiḥ lakṣaṇāni ca dṛśyante na dadyādatra bheṣajam


30

मसूरिकाभिभूता यो भृशं घ्राणेन निःश्वसेत् स भृशं त्यजति प्राणाँ स्तृषार्तो वायुदूषितः

masūrikābhibhūtā yo bhṛśaṃ ghrāṇena niḥśvaset sa bhṛśaṃ tyajati prāṇām̐ stṛṣārto vāyudūṣitaḥ


31

मसूरिकान्ते शोथः स्यात् कूर्परे मणिबन्धके तथांऽसफलके चापि दुश्चिकित्स्यः सुदारुणः

masūrikānte śothaḥ syāt kūrpare maṇibandhake tathāṃ'saphalake cāpi duścikitsyaḥ sudāruṇaḥ

क्षुद्र रोगनिदाम्

1

अथ क्षुद्र रोगनिदाम् स्निग्धाः सवर्णा ग्रथिता नीरुजो मुद्गसंनिभाः कफवातोत्थिता ज्ञेया बालानामजगल्लिकाः

atha kṣudra roganidām snigdhāḥ savarṇā grathitā nīrujo mudgasaṃnibhāḥ kaphavātotthitā jñeyā bālānāmajagallikāḥ


2

यवाकारा सुकठिना ग्रथिता मांससंश्रिता पिडका कफवाताभ्यां यवप्रख्येति सोच्यते

yavākārā sukaṭhinā grathitā māṃsasaṃśritā piḍakā kaphavātābhyāṃ yavaprakhyeti socyate


3

घनामवक्रां पिडकामुन्नतां परिमण्डलाम् अन्त्रालजीमल्पपूयां तां विद्यात् कफवातजाम्

ghanāmavakrāṃ piḍakāmunnatāṃ parimaṇḍalām antrālajīmalpapūyāṃ tāṃ vidyāt kaphavātajām


4

विवृतास्यां महादाहां पक्वोदुम्बरसंनिभाम् विवृतामिति तां विद्यात् पित्तोत्थां परिमण्डलाम्

vivṛtāsyāṃ mahādāhāṃ pakvodumbarasaṃnibhām vivṛtāmiti tāṃ vidyāt pittotthāṃ parimaṇḍalām


5

ग्रथिताः पञ्च वा षड् वा दारुणाः कच्छपोपमाः कफानिलाभ्यां पिडका ज्ञेयाः कच्छपिका बुधैः

grathitāḥ pañca vā ṣaḍ vā dāruṇāḥ kacchapopamāḥ kaphānilābhyāṃ piḍakā jñeyāḥ kacchapikā budhaiḥ


6

ग्रीवांसकक्षाकरपाददेशे सन्धौ गले वा त्रिभिरेव दोषैः ग्रन्थिः स वल्मीकवदक्रियाणां जातः क्रमेणैव गतः प्रवृद्धिम्

grīvāṃsakakṣākarapādadeśe sandhau gale vā tribhireva doṣaiḥ granthiḥ sa valmīkavadakriyāṇāṃ jātaḥ krameṇaiva gataḥ pravṛddhim


7

मुखैरनेकैः स्रुतितोदवद्भिर्विसर्पवत् सर्पति चोन्नताग्रैः वल्मीकमाहुर्भिषजो विकारं निष्प्रत्यनीकं चिरजं विशेषात्

mukhairanekaiḥ srutitodavadbhirvisarpavat sarpati connatāgraiḥ valmīkamāhurbhiṣajo vikāraṃ niṣpratyanīkaṃ cirajaṃ viśeṣāt


8

पद्मकर्णिकवन्मध्ये पिडकाभिः समाचिताम् इन्द्र विद्धां तु तां विद्याद् वातपित्तोत्थितां भिषक्

padmakarṇikavanmadhye piḍakābhiḥ samācitām indra viddhāṃ tu tāṃ vidyād vātapittotthitāṃ bhiṣak


9

मण्डलं वृत्तमुत्सन्नं सरक्तं पिडकाचितम् रुजाकरीं गर्दभिकां तां विद्याद्वातपित्तजाम्

maṇḍalaṃ vṛttamutsannaṃ saraktaṃ piḍakācitam rujākarīṃ gardabhikāṃ tāṃ vidyādvātapittajām


10

वातश्लेष्मसमुद्भूतः श्वयथुर्हनुसन्धिजः स्थिरो मन्दरुजः स्निग्धो ज्ञेयः पाषाणगर्दभः

vātaśleṣmasamudbhūtaḥ śvayathurhanusandhijaḥ sthiro mandarujaḥ snigdho jñeyaḥ pāṣāṇagardabhaḥ


11

कर्णस्याभ्यन्तरे जातां पिडकामुग्रवेदनाम् स्थिरां पनसिकां तां तु विद्याद्वातकफोत्थिताम्

karṇasyābhyantare jātāṃ piḍakāmugravedanām sthirāṃ panasikāṃ tāṃ tu vidyādvātakaphotthitām


12

विसर्पवत् सर्पति यः शोथस्तनुरपाकवान् दाहज्वरकरः पित्तात् स ज्ञेयो जालगर्दभः

visarpavat sarpati yaḥ śothastanurapākavān dāhajvarakaraḥ pittāt sa jñeyo jālagardabhaḥ


13

पिडकामुत्तमाङ्गस्थां वृत्तामुग्ररुजाज्वराम् सर्वात्मिकां सर्वलिङ्गां जानीयादिरिवेल्लिकाम्

piḍakāmuttamāṅgasthāṃ vṛttāmugrarujājvarām sarvātmikāṃ sarvaliṅgāṃ jānīyādirivellikām


14

बाहुपार्श्वांसकक्षेषु कृष्णस्फोटां सवेदनाम् पित्तप्रकोपसंभूतां कक्षामित्यभिनिर्दिशेत्

bāhupārśvāṃsakakṣeṣu kṛṣṇasphoṭāṃ savedanām pittaprakopasaṃbhūtāṃ kakṣāmityabhinirdiśet


15

एकामेतादृशीं दृष्ट्वा पिडकां स्फोटसंनिभाम् त्वग्गतां पित्तकोपेन गन्धमालां प्रचक्षते

ekāmetādṛśīṃ dṛṣṭvā piḍakāṃ sphoṭasaṃnibhām tvaggatāṃ pittakopena gandhamālāṃ pracakṣate


16

कक्षभागेषु ये स्फोटा जायन्ते मांसदारणाः अन्तर्दाहज्वरकरा दीप्तपावकसंनिभाः

kakṣabhāgeṣu ye sphoṭā jāyante māṃsadāraṇāḥ antardāhajvarakarā dīptapāvakasaṃnibhāḥ


17

सप्ताहाद्वा दशाहाद्वा पक्षाद्वा हन्ति मानवम् तामग्निरोहिणीं विद्यादसाध्यां सर्वदोषजम्

saptāhādvā daśāhādvā pakṣādvā hanti mānavam tāmagnirohiṇīṃ vidyādasādhyāṃ sarvadoṣajam


18

नखमांसमधिष्ठाय वायुः पित्तं च देहिनाम् कुर्वाते दाहपाकौ च तं व्याधिं चिप्पमादिशेत्

nakhamāṃsamadhiṣṭhāya vāyuḥ pittaṃ ca dehinām kurvāte dāhapākau ca taṃ vyādhiṃ cippamādiśet


19

तदेवाल्पतरैर्दोषैः पुरुषं कुनखं वदेत्

tadevālpatarairdoṣaiḥ puruṣaṃ kunakhaṃ vadet


20

गम्भीरामल्पसंरम्भां सवर्णामुपरिस्थिताम् वादस्यानुशयीं तां तु विद्यादन्तःप्रपाकिनीम्

gambhīrāmalpasaṃrambhāṃ savarṇāmuparisthitām vādasyānuśayīṃ tāṃ tu vidyādantaḥprapākinīm


21

विदारीकन्दवद् वृत्ताकक्षावङ्क्षणसन्धिषु विदारिका भवेद्र क्ता सर्वजा सर्वलक्षणा

vidārīkandavad vṛttākakṣāvaṅkṣaṇasandhiṣu vidārikā bhavedra ktā sarvajā sarvalakṣaṇā


22

प्राप्य मांससिरास्नायुः श्लेष्मा मेदस्तथाऽनिलः ग्रन्थिं करोत्यसौ भिन्नो मनुसर्पिर्वसानिभम्

prāpya māṃsasirāsnāyuḥ śleṣmā medastathā'nilaḥ granthiṃ karotyasau bhinno manusarpirvasānibham


23

स्रवत्यास्रावमनिलस्तत्र वृद्धिं गतः पुनः मांसं संशोष्य ग्रथितां शर्करां जनयेत्ततः

sravatyāsrāvamanilastatra vṛddhiṃ gataḥ punaḥ māṃsaṃ saṃśoṣya grathitāṃ śarkarāṃ janayettataḥ


24

दुर्गन्धि क्लिन्नमत्यर्थं नानावर्णं ततः सिराः स्रवन्ति रक्तं सहसा तं विद्याच्छर्करार्बुदम्

durgandhi klinnamatyarthaṃ nānāvarṇaṃ tataḥ sirāḥ sravanti raktaṃ sahasā taṃ vidyāccharkarārbudam


25

परिक्रमणशीलस्य वायुरत्यर्थरूक्षयोः पादयोः कुरुते दारीं पाददारीं तमादिशेत्

parikramaṇaśīlasya vāyuratyartharūkṣayoḥ pādayoḥ kurute dārīṃ pādadārīṃ tamādiśet


26

शर्करोन्मथिते पादे क्षते वा कण्टकादिभिः ग्रन्थिः कोलवदुत्सन्नो जायते कदरं हि तत्

śarkaronmathite pāde kṣate vā kaṇṭakādibhiḥ granthiḥ kolavadutsanno jāyate kadaraṃ hi tat


27

क्लिन्नाङ्गुल्यन्तरौ पादौ कण्डूदाहरुजान्वितौ दुष्टकर्दमसंस्पर्शादलसं तं विभावयेत्

klinnāṅgulyantarau pādau kaṇḍūdāharujānvitau duṣṭakardamasaṃsparśādalasaṃ taṃ vibhāvayet


28

रोमकूपानुगं पित्तं वातेन सह मूर्च्छितम् प्रच्यावयति रोमाणि ततः श्लेष्मा सशोणितः

romakūpānugaṃ pittaṃ vātena saha mūrcchitam pracyāvayati romāṇi tataḥ śleṣmā saśoṇitaḥ


29

रुणद्धि रोमकूपांस्तु ततोऽन्येषामसंभवः तदिन्द्र लुप्तं रवालित्यं रुह्येतिच विभाव्यते

ruṇaddhi romakūpāṃstu tato'nyeṣāmasaṃbhavaḥ tadindra luptaṃ ravālityaṃ ruhyetica vibhāvyate


30

दारुणा कण्डुरा रूक्षा केशभूमिः प्रपाट्यते कफमारुतकोपेन विद्याद्दारुणकं तु तम्

dāruṇā kaṇḍurā rūkṣā keśabhūmiḥ prapāṭyate kaphamārutakopena vidyāddāruṇakaṃ tu tam


31

अरूंषि बहुवक्त्राणि वहुक्लेदीनि मूर्घ्नि तु कफासृक्क्रिमिकोपेन नृणां विद्यादरूंषिकाम्

arūṃṣi bahuvaktrāṇi vahukledīni mūrghni tu kaphāsṛkkrimikopena nṛṇāṃ vidyādarūṃṣikām


32

क्रोधशोकश्रमकृतः शरीरोष्मा शिरोगतः पित्तं च केशान् पचति प्रमितं तेन जायते

krodhaśokaśramakṛtaḥ śarīroṣmā śirogataḥ pittaṃ ca keśān pacati pramitaṃ tena jāyate


33

शाल्मलीकण्टकप्रख्याः कफमारुतरक्तजाः युवानपिडका यूनां विज्ञेया मुखदूषिकाः

śālmalīkaṇṭakaprakhyāḥ kaphamārutaraktajāḥ yuvānapiḍakā yūnāṃ vijñeyā mukhadūṣikāḥ


34

कण्टकैराचितं वृत्तं मण्डलं पाण्डुकण्डुरम् पद्मिनीकण्टकप्रख्यैस्तदाख्यं कफवातजम्

kaṇṭakairācitaṃ vṛttaṃ maṇḍalaṃ pāṇḍukaṇḍuram padminīkaṇṭakaprakhyaistadākhyaṃ kaphavātajam


35

सममुत्सन्नमरुजं मण्डलं कफरक्तजम् सहजं लक्ष्म चैकेषां लक्ष्यो जतुमणिस्तु सः

samamutsannamarujaṃ maṇḍalaṃ kapharaktajam sahajaṃ lakṣma caikeṣāṃ lakṣyo jatumaṇistu saḥ


36

अवेदनं स्थिरं चैव यस्मिन् गात्रे प्रदृश्यते माषवत्कृष्णमुत्सन्नमनिलान्मषकं तु तत्

avedanaṃ sthiraṃ caiva yasmin gātre pradṛśyate māṣavatkṛṣṇamutsannamanilānmaṣakaṃ tu tat


37

कृष्णानि तिलमात्राणि नीरुजानि समानि च वातपित्तकफोच्छोषात्तान् विद्यात्तिलकालकान्

kṛṣṇāni tilamātrāṇi nīrujāni samāni ca vātapittakaphocchoṣāttān vidyāttilakālakān


38

महद्वा यदि वा चाल्पं श्याव वा यदि वाऽसितम् नीरुजं मण्डलं गात्रे न्यच्छमित्यभिधीयते

mahadvā yadi vā cālpaṃ śyāva vā yadi vā'sitam nīrujaṃ maṇḍalaṃ gātre nyacchamityabhidhīyate


39

क्रोधायासप्रकुपितो वायुः पित्तेन संयुतः मुखमागत्य सहसा मण्डलं विसृजत्यतः

krodhāyāsaprakupito vāyuḥ pittena saṃyutaḥ mukhamāgatya sahasā maṇḍalaṃ visṛjatyataḥ


40

नीरुजं तनुकं श्यावं मुखे व्यंङ्गं तमादिशेत् कृष्णमेवंगुणं गात्रे मुखे वा नीलिकां विदुः

nīrujaṃ tanukaṃ śyāvaṃ mukhe vyaṃṅgaṃ tamādiśet kṛṣṇamevaṃguṇaṃ gātre mukhe vā nīlikāṃ viduḥ


41

मर्दनात् पीडनाद्वाऽति तथैवाप्यभिघाततः मेढ्रचर्म यदा वायुर्भजते सर्वतश्चरन्

mardanāt pīḍanādvā'ti tathaivāpyabhighātataḥ meḍhracarma yadā vāyurbhajate sarvataścaran


42

तदा वातोपसृष्टत्वात्तच्चर्म परिवर्तते मणेरधस्तात् कोशश्च ग्रन्थिरूपेण लम्बते

tadā vātopasṛṣṭatvāttaccarma parivartate maṇeradhastāt kośaśca granthirūpeṇa lambate


43

सरुजां वातसंभूतां तां विद्यात् परिवर्तिकाम् सकण्डूः कटिना चापि सैव श्लेष्मसमुत्थिता

sarujāṃ vātasaṃbhūtāṃ tāṃ vidyāt parivartikām sakaṇḍūḥ kaṭinā cāpi saiva śleṣmasamutthitā


44

अल्पीयःखां यदा हर्षाद्वलाद्गच्छेत् स्त्रियं नरः हस्ताभिधातादपि वा चर्मण्युद्वर्तिते बलात्

alpīyaḥkhāṃ yadā harṣādvalādgacchet striyaṃ naraḥ hastābhidhātādapi vā carmaṇyudvartite balāt


45

यस्यावपाठ्यते चर्म तां विद्यादवपाटिकाम् वातोपसृष्टे मेढ्रे वै चर्म संश्रयते मणिम्

yasyāvapāṭhyate carma tāṃ vidyādavapāṭikām vātopasṛṣṭe meḍhre vai carma saṃśrayate maṇim


46

मणिश्चर्मोपनद्धस्तु मूत्रस्रोतो रुणद्धि च निरुद्धप्रकशे तस्मिन् मन्दधारमवेदनम्

maṇiścarmopanaddhastu mūtrasroto ruṇaddhi ca niruddhaprakaśe tasmin mandadhāramavedanam


47

मूत्रं प्रवर्तते जन्तोर्मणिविव्रियते न च निरुद्धप्रकशं विद्यात् सरुजं वातसंभवम्

mūtraṃ pravartate jantormaṇivivriyate na ca niruddhaprakaśaṃ vidyāt sarujaṃ vātasaṃbhavam


48

वेगसंधारणाद्वायुर्विहतो गुदसंश्रितः निरुणद्धि महास्रोतः सूक्ष्मद्वारं करोति च

vegasaṃdhāraṇādvāyurvihato gudasaṃśritaḥ niruṇaddhi mahāsrotaḥ sūkṣmadvāraṃ karoti ca


49

मार्गस्य सौक्ष्म्यात् कृच्छ्रेण पुरीषं तस्य गच्छति सन्निरुद्धगुदं व्याधिमेतं विद्यात् सुदारुणम्

mārgasya saukṣmyāt kṛcchreṇa purīṣaṃ tasya gacchati sanniruddhagudaṃ vyādhimetaṃ vidyāt sudāruṇam


50

शकृन्मूत्रसमायुक्तेऽधौतेऽपाने शिशोर्भवेत् स्विन्ने वाऽस्नाप्यमाने वा कण्डू रक्तकफोद्भवा

śakṛnmūtrasamāyukte'dhaute'pāne śiśorbhavet svinne vā'snāpyamāne vā kaṇḍū raktakaphodbhavā


51

कण्डूयनात्ततः क्षिप्रं स्फोटः स्रावश्च जायते एकीभूतं व्रणैर्घोरं तं विद्यादहिपूतनम्

kaṇḍūyanāttataḥ kṣipraṃ sphoṭaḥ srāvaśca jāyate ekībhūtaṃ vraṇairghoraṃ taṃ vidyādahipūtanam


52

स्नानोत्सादनहीनस्य मलो वृषणसंस्थितः यदा प्रक्लिद्यते स्वेदात् कण्डूं जनयते तदा

snānotsādanahīnasya malo vṛṣaṇasaṃsthitaḥ yadā praklidyate svedāt kaṇḍūṃ janayate tadā


53

कण्डूयनात्ततः क्षिप्रं स्फोटः स्रावश्च जायते प्राहुर्वृषणकच्छूं तां श्लेष्मरक्तप्रकोपजाम्

kaṇḍūyanāttataḥ kṣipraṃ sphoṭaḥ srāvaśca jāyate prāhurvṛṣaṇakacchūṃ tāṃ śleṣmaraktaprakopajām


54

प्रवाहणातिसाराभ्यां निर्गच्छति गुदं बहिः रूक्षदुर्बलदेहस्य गुदभ्रंशं तमादिशेत्

pravāhaṇātisārābhyāṃ nirgacchati gudaṃ bahiḥ rūkṣadurbaladehasya gudabhraṃśaṃ tamādiśet


55

सदाहो रक्तपर्यन्तस्त्वक्पाकी तीव्रवेदनः कण्डूमाञ् ज्वरकारी च स स्याच्छूकरदंष्ट्रकः

sadāho raktaparyantastvakpākī tīvravedanaḥ kaṇḍūmāñ jvarakārī ca sa syācchūkaradaṃṣṭrakaḥ

मुखरोगनिदानम्

1

अथ मुखरोगनिदानम् आनूपपिशित क्षीरदधिमत्स्यातिसेवनात् मुखमध्ये गदान् कुर्युः क्रुद्धा दोषाः कफोत्तराः

atha mukharoganidānam ānūpapiśita kṣīradadhimatsyātisevanāt mukhamadhye gadān kuryuḥ kruddhā doṣāḥ kaphottarāḥ


2

कर्कशौ परुषौ स्तब्धौ संप्राप्तानिलवेदनौ दाल्येते परिपाट्येते ओष्ठौ मारुतकोपतः

karkaśau paruṣau stabdhau saṃprāptānilavedanau dālyete paripāṭyete oṣṭhau mārutakopataḥ


3

चीयते पिडकाभिश्च सरुजाभिः समन्ततः सदाहपाकपिडकौ पीताभासौ च पित्ततः

cīyate piḍakābhiśca sarujābhiḥ samantataḥ sadāhapākapiḍakau pītābhāsau ca pittataḥ


4

सवर्णाभिश्च चीयेते पिडकाभिरवेदनौ भवतस्तु कफादोष्ठौ पिच्छिलौ शीतलौ गुरू

savarṇābhiśca cīyete piḍakābhiravedanau bhavatastu kaphādoṣṭhau picchilau śītalau gurū


5

सकृत्कृष्णौ सकृत्पीतौ सकृच्छ्वेतौ तथैव च सन्निपातेन विज्ञेयावनेकपिडकाचितौ

sakṛtkṛṣṇau sakṛtpītau sakṛcchvetau tathaiva ca sannipātena vijñeyāvanekapiḍakācitau


6

खर्जूरफलवर्णाभिः पिडकाभिर्निपीडितौ रक्तोपसृष्टौ रुधिरं स्रवतः शोणितप्रभौ

kharjūraphalavarṇābhiḥ piḍakābhirnipīḍitau raktopasṛṣṭau rudhiraṃ sravataḥ śoṇitaprabhau


7

गुरू स्थूलौ मांसदुष्टौ मांसपिण्डवदुद्गतौ जन्तवश्चात्र मूर्च्छन्ति नरस्योभयतो मुखात्

gurū sthūlau māṃsaduṣṭau māṃsapiṇḍavadudgatau jantavaścātra mūrcchanti narasyobhayato mukhāt


8

सर्पिर्मण्डप्रतीकाशौ मेदसा कण्डुरौ गुरू अच्छं स्फटिकसंकाशमास्रावं स्रवतो भृशम्

sarpirmaṇḍapratīkāśau medasā kaṇḍurau gurū acchaṃ sphaṭikasaṃkāśamāsrāvaṃ sravato bhṛśam


9

तयोर्व्रणो न संरोहेन्मृदुत्वं च न गच्छति क्षतजाभौ विदीर्येते पाट्येते चाभिघाततः

tayorvraṇo na saṃrohenmṛdutvaṃ ca na gacchati kṣatajābhau vidīryete pāṭyete cābhighātataḥ


10

ग्रथितौ च तथा स्यातामोष्ठौ कण्डूसमन्वितौ शोणितं दन्तवेष्टेभ्यो यस्याकस्मात् प्रवर्तते दुर्गन्धीनि सकृष्णानि प्रक्लेदीनि मृदुनि च

grathitau ca tathā syātāmoṣṭhau kaṇḍūsamanvitau śoṇitaṃ dantaveṣṭebhyo yasyākasmāt pravartate durgandhīni sakṛṣṇāni prakledīni mṛduni ca


11

दन्तमांसानि शीर्यन्ते पचन्ति च परस्परम् शीतादो नाम स व्याधिः कफशोणितसंभवः

dantamāṃsāni śīryante pacanti ca parasparam śītādo nāma sa vyādhiḥ kaphaśoṇitasaṃbhavaḥ


12

दन्तयोस्त्रिषु वा यस्य श्वयथुर्जायते महान् दन्तपुप्पुटको नाम स व्याधिः कफरक्तजः

dantayostriṣu vā yasya śvayathurjāyate mahān dantapuppuṭako nāma sa vyādhiḥ kapharaktajaḥ


13

स्रवन्ति पूयरुधिरं चला दन्ता भवन्ति च दन्तवेष्टः स विज्ञेयो दुष्टशोणितसंभवः

sravanti pūyarudhiraṃ calā dantā bhavanti ca dantaveṣṭaḥ sa vijñeyo duṣṭaśoṇitasaṃbhavaḥ


14

श्वयथुर्दन्तमूलेषु रुजावान् कफरक्तजः लालास्रावी स विज्ञेयः शैषिरो नाम नामतः

śvayathurdantamūleṣu rujāvān kapharaktajaḥ lālāsrāvī sa vijñeyaḥ śaiṣiro nāma nāmataḥ


15

दन्ताश्चलन्ति वेष्टेभ्यस्तालु चाप्यवदीर्यते यस्मिन् स सर्वजो व्याधिर्महाशौषिरसंज्ञितः

dantāścalanti veṣṭebhyastālu cāpyavadīryate yasmin sa sarvajo vyādhirmahāśauṣirasaṃjñitaḥ


16

दन्तमांसानि शीर्यन्ते यस्मिन् ष्ठीवति चाप्यसृक् पित्तासृक्कफजो व्याधिर्ज्ञेयः परिदरो हि सः

dantamāṃsāni śīryante yasmin ṣṭhīvati cāpyasṛk pittāsṛkkaphajo vyādhirjñeyaḥ paridaro hi saḥ


17

वेष्टेषु दाहः पाकश्च ताभ्यां दन्ताश्चलन्ति च यस्मिन् सोपकुशो नाम पित्तरक्तकृतो गदः

veṣṭeṣu dāhaḥ pākaśca tābhyāṃ dantāścalanti ca yasmin sopakuśo nāma pittaraktakṛto gadaḥ


18

घृष्टेषु दन्तमांसेषु संरम्भो जायते महान् चला भवन्ति दन्ताश्च स वैदर्भोऽभिघातजः

ghṛṣṭeṣu dantamāṃseṣu saṃrambho jāyate mahān calā bhavanti dantāśca sa vaidarbho'bhighātajaḥ


19

मारुतेनाधिको दन्तो जायते तीव्रवेदनः खलिवर्धनसंज्ञोऽसौ जाते रुक् च प्रशाम्यति

mārutenādhiko danto jāyate tīvravedanaḥ khalivardhanasaṃjño'sau jāte ruk ca praśāmyati


20

शनैः शनैः प्रकुरुते वायुर्दन्तसमाश्रितः करालान् विकटान् दन्तान् करालो न स सिध्यति

śanaiḥ śanaiḥ prakurute vāyurdantasamāśritaḥ karālān vikaṭān dantān karālo na sa sidhyati


21

हानव्ये पश्चिमे दन्ते महाञ् शोथो महारुजः लालास्रावी कफकृतो विज्ञेयः सोऽधिमांसकः दन्तमूलगता नाड्यः पञ्च ज्ञेया यथेरिताः

hānavye paścime dante mahāñ śotho mahārujaḥ lālāsrāvī kaphakṛto vijñeyaḥ so'dhimāṃsakaḥ dantamūlagatā nāḍyaḥ pañca jñeyā yatheritāḥ


22

दीर्यमाणेष्विव रुजा यस्य दन्तेषु जायते दालनो नाम स व्याधिः सदागतिनिमित्तजः

dīryamāṇeṣviva rujā yasya danteṣu jāyate dālano nāma sa vyādhiḥ sadāgatinimittajaḥ


23

कृष्णच्छिद्र श्चलः स्रावी ससंरम्भो महारुजः अनिमित्तरुजो वाताद्विज्ञेयः क्रिमिदन्तकः

kṛṣṇacchidra ścalaḥ srāvī sasaṃrambho mahārujaḥ animittarujo vātādvijñeyaḥ krimidantakaḥ


24

वक्त्रं वक्रं भवेद्यस्य दन्तभङ्गश्च जायते कफवातकृतो व्याधिः स भञ्जनकसंज्ञितः

vaktraṃ vakraṃ bhavedyasya dantabhaṅgaśca jāyate kaphavātakṛto vyādhiḥ sa bhañjanakasaṃjñitaḥ


25

शीतरूक्षप्रवाताम्लस्पर्शानामसहा द्विजाः पित्तमारुतकोपेन दन्तहर्षः स नामतः

śītarūkṣapravātāmlasparśānāmasahā dvijāḥ pittamārutakopena dantaharṣaḥ sa nāmataḥ


26

मलो दन्तगतो यस्तु पित्तमारुतशोषितः शर्करेव खरस्पर्शा सा ज्ञेया दन्तशर्करा

malo dantagato yastu pittamārutaśoṣitaḥ śarkareva kharasparśā sā jñeyā dantaśarkarā


27

कपालेष्विव दीर्यत्सु दन्तानां सैव शर्करा कपालिकेति विज्ञेया सदा दन्तविनाशिनी

kapāleṣviva dīryatsu dantānāṃ saiva śarkarā kapāliketi vijñeyā sadā dantavināśinī


28

योऽसृङिमश्रेण पित्तेन दग्धो दन्तस्त्वशेषतः श्यावतां नीलतां वापि गतः स श्यावदन्तकः

yo'sṛṅimaśreṇa pittena dagdho dantastvaśeṣataḥ śyāvatāṃ nīlatāṃ vāpi gataḥ sa śyāvadantakaḥ


29

दन्तमांसे मलैः सास्रैर्वाह्यान्तः श्वयथुर्गुरुः सदाहरुक् स्रवेद्भिन्नः पूयास्रं दन्तविद्र धिः

dantamāṃse malaiḥ sāsrairvāhyāntaḥ śvayathurguruḥ sadāharuk sravedbhinnaḥ pūyāsraṃ dantavidra dhiḥ


30

जिह्वाऽनिलेन स्फुटिता प्रसुप्ता भवेच्च शाकच्छदनप्रकाशा पित्तेन दह्यत्युपचीयते च दीर्घैः सरक्तैरपि कण्टकैश्च कफेन गुर्वी बहुलाचिता च मांसोच्छ्रायैः शाल्मलिकण्टकाभैः

jihvā'nilena sphuṭitā prasuptā bhavecca śākacchadanaprakāśā pittena dahyatyupacīyate ca dīrghaiḥ saraktairapi kaṇṭakaiśca kaphena gurvī bahulācitā ca māṃsocchrāyaiḥ śālmalikaṇṭakābhaiḥ


31

जिह्वातले यः श्वयथुः प्रगाढः सोऽलाससंज्ञः कफरक्तमूर्तिः जिह्वां स तु स्तम्भयति प्रवृद्धो मूले च जिह्वा भृशमेति पाकम्

jihvātale yaḥ śvayathuḥ pragāḍhaḥ so'lāsasaṃjñaḥ kapharaktamūrtiḥ jihvāṃ sa tu stambhayati pravṛddho mūle ca jihvā bhṛśameti pākam


32

जिह्वाग्ररूपः श्वयथुर्हि जिह्वामुन्नस्य जातः कफरक्तमूलः लालाकरः कण्डुयुतः सचोषः सा तूपजिह्वा पठिता भिषग्भिः

jihvāgrarūpaḥ śvayathurhi jihvāmunnasya jātaḥ kapharaktamūlaḥ lālākaraḥ kaṇḍuyutaḥ sacoṣaḥ sā tūpajihvā paṭhitā bhiṣagbhiḥ


33

श्लेष्मासृग्भ्यां तालमूले प्रवृद्धो दीर्घः शोथो ध्मातबस्तिप्रकाशः तृष्णाकासश्वासकृत्तं वदन्ति व्याधिं वैद्याः कण्ठशुण्डीति नाम्ना

śleṣmāsṛgbhyāṃ tālamūle pravṛddho dīrghaḥ śotho dhmātabastiprakāśaḥ tṛṣṇākāsaśvāsakṛttaṃ vadanti vyādhiṃ vaidyāḥ kaṇṭhaśuṇḍīti nāmnā


34

शोथः स्थूलस्तोददाहप्रपाकी प्रागुक्ताभ्यां तुण्डिकेरी मता तु मृदुः शोथो लोहितः शोणितोत्थो ज्ञेयोऽध्रुषः सज्वरस्तीव्ररुक् च

śothaḥ sthūlastodadāhaprapākī prāguktābhyāṃ tuṇḍikerī matā tu mṛduḥ śotho lohitaḥ śoṇitottho jñeyo'dhruṣaḥ sajvarastīvraruk ca


35

कूर्मोन्नतोऽवेदनोऽशीघ्रजन्मा रोगो ज्ञेयः कच्छपः श्लेष्मणा तु पद्माकारं तालुमध्ये तु शोथं विद्याद्र क्तादर्वुदं प्रोक्तलिङ्गम्

kūrmonnato'vedano'śīghrajanmā rogo jñeyaḥ kacchapaḥ śleṣmaṇā tu padmākāraṃ tālumadhye tu śothaṃ vidyādra ktādarvudaṃ proktaliṅgam


36

दुष्टं मांसं नीरुजं तालुमध्ये कफाच्छूनं मांससंघातमाहुः नीरुक्स्थायी कोलमात्रःकफात् स्यान्मेदोयुक्तात् पुप्पुटस्तालुदेशे

duṣṭaṃ māṃsaṃ nīrujaṃ tālumadhye kaphācchūnaṃ māṃsasaṃghātamāhuḥ nīruksthāyī kolamātraḥkaphāt syānmedoyuktāt puppuṭastāludeśe


37

शोषोऽत्यर्थं दीर्यते चापि तालुः श्वासश्चोग्रस्तालुशोषोऽनिलाच्च पित्तं कुर्यात् पाकमत्यर्थघोरं तालुन्येवं तालुपाकंवदन्ति

śoṣo'tyarthaṃ dīryate cāpi tāluḥ śvāsaścograstāluśoṣo'nilācca pittaṃ kuryāt pākamatyarthaghoraṃ tālunyevaṃ tālupākaṃvadanti


38

गलेऽनिलः पित्तकफौ च मूर्च्छितौ प्रदूष्य मांसं च तथैव शोणितम् गलोपसंरोधकरैस्तथाऽङकुरैर्निहन्त्यसून् व्याधिरियं हि रोहिणी

gale'nilaḥ pittakaphau ca mūrcchitau pradūṣya māṃsaṃ ca tathaiva śoṇitam galopasaṃrodhakaraistathā'ṅakurairnihantyasūn vyādhiriyaṃ hi rohiṇī


39

जिह्वासमन्ताद्भृशवेदनास्तु मांसाङ्कुराः कण्ठविरोधिनो ये सा रोहिणी वातकृता प्रदिष्टा वातात्मकोपद्र वगाढयुक्ता

jihvāsamantādbhṛśavedanāstu māṃsāṅkurāḥ kaṇṭhavirodhino ye sā rohiṇī vātakṛtā pradiṣṭā vātātmakopadra vagāḍhayuktā


40

क्षिप्रोद्गमा क्षिप्रविदाहपाका तीव्रज्वरा पित्तनिमित्तजा तु स्रोतोविरोधिन्यचलोद्गता च स्थिराङ्कुरा या कफसंभवा सा

kṣiprodgamā kṣipravidāhapākā tīvrajvarā pittanimittajā tu srotovirodhinyacalodgatā ca sthirāṅkurā yā kaphasaṃbhavā sā


41

गम्भीरपाकिन्यनिवार्यवीर्या त्रिदोषलिङ्गा त्रितयोत्थिता च स्फोटैश्चिता पित्तसमानलिङ्गा साध्या प्रदिष्टा रुधिरात्मिका तु

gambhīrapākinyanivāryavīryā tridoṣaliṅgā tritayotthitā ca sphoṭaiścitā pittasamānaliṅgā sādhyā pradiṣṭā rudhirātmikā tu


42

कीलास्थिमात्रः कफसंभवो यो ग्रन्थिर्गले कण्टकशूकभूतः खरः स्थिरः शस्त्रनिपातसाध्यस्तं कण्ठशालूकमिति ब्रुवन्ति

kīlāsthimātraḥ kaphasaṃbhavo yo granthirgale kaṇṭakaśūkabhūtaḥ kharaḥ sthiraḥ śastranipātasādhyastaṃ kaṇṭhaśālūkamiti bruvanti


43

जिह्वाग्ररूपः श्वयथुः कफात्तु जिह्वोपरिष्टादपि रक्तमिश्रात् ज्ञेयोऽधिजिह्वः खलु रोग एष विवर्जयेदागतपाकमेनम्

jihvāgrarūpaḥ śvayathuḥ kaphāttu jihvopariṣṭādapi raktamiśrāt jñeyo'dhijihvaḥ khalu roga eṣa vivarjayedāgatapākamenam


44

वलास एवायतमुन्नतं च शोथं करोत्यन्नगतिं निवार्य तं सर्वथैवाप्रतिवार्यवीर्यं विवर्जनीयं बलयं वदन्ति

valāsa evāyatamunnataṃ ca śothaṃ karotyannagatiṃ nivārya taṃ sarvathaivāprativāryavīryaṃ vivarjanīyaṃ balayaṃ vadanti


45

गले तु शोथं कुरुतः प्रवृद्धौ श्लेष्मानिलौ श्वासरुजोपपन्नम् मर्मच्छिदं सुस्तरमेनमाहुर्बलाशसंज्ञं निपुणा विकारम्

gale tu śothaṃ kurutaḥ pravṛddhau śleṣmānilau śvāsarujopapannam marmacchidaṃ sustaramenamāhurbalāśasaṃjñaṃ nipuṇā vikāram


46

वृत्तोन्नतोऽन्त श्वयथुः सदाहः सकण्डुरोऽपाक्यमृदुर्गुरुश्च नाम्नैकवृन्दः परिकीर्तितोऽसौ व्याधिर्बलासक्षतजप्रसूतः

vṛttonnato'nta śvayathuḥ sadāhaḥ sakaṇḍuro'pākyamṛdurguruśca nāmnaikavṛndaḥ parikīrtito'sau vyādhirbalāsakṣatajaprasūtaḥ


47

समुन्नतं वृत्तममन्ददाहं तीव्रज्वरं वृन्दमुदाहरन्ति तच्चापि पित्तक्षतजप्रकोपाज्ज्ञेयं सतोदं पवनात्मकं तु

samunnataṃ vṛttamamandadāhaṃ tīvrajvaraṃ vṛndamudāharanti taccāpi pittakṣatajaprakopājjñeyaṃ satodaṃ pavanātmakaṃ tu


48

वर्तिर्घना कण्ठनिरोधिनी या चिताऽतिमात्रं पिशितप्ररोहैः अनेकरुक् प्राणहरी त्रिदोषाज्ज्ञेया शतघ्नी च शतघ्निरूपा

vartirghanā kaṇṭhanirodhinī yā citā'timātraṃ piśitaprarohaiḥ anekaruk prāṇaharī tridoṣājjñeyā śataghnī ca śataghnirūpā


49

ग्रन्थिर्गले त्वामलकास्थिमात्रः स्थिरोऽतिरुग्यः कफरक्तमूर्त्तिः संलक्ष्यते सक्तमिवाशनं च सशस्त्रसाध्यस्तु गलायुसंज्ञः

granthirgale tvāmalakāsthimātraḥ sthiro'tirugyaḥ kapharaktamūrttiḥ saṃlakṣyate saktamivāśanaṃ ca saśastrasādhyastu galāyusaṃjñaḥ


50

सर्वं गलं व्याप्य समुत्थितो यः शोथो रुजं सन्ति च यत्र सर्वाः स सर्वदोषैर्गलविद्र धिस्तु तस्यैव तुल्यः खलु सर्वजस्य

sarvaṃ galaṃ vyāpya samutthito yaḥ śotho rujaṃ santi ca yatra sarvāḥ sa sarvadoṣairgalavidra dhistu tasyaiva tulyaḥ khalu sarvajasya


51

शोथो महानन्नजलावरोधी तीव्रज्वरो वायुगतेर्निहन्ता कफेन जातो रुधिरान्वितेन गले गलौघः परिकीर्त्यते तु

śotho mahānannajalāvarodhī tīvrajvaro vāyugaternihantā kaphena jāto rudhirānvitena gale galaughaḥ parikīrtyate tu


52

यस्ताम्यमानः श्वसिति प्रसक्तं भिन्नस्वरः शुष्कविमुक्तकण्ठः कफोपदिग्धेष्वनिलायनेषु ज्ञेयः स रोगः श्वसनात् स्वरघ्नः

yastāmyamānaḥ śvasiti prasaktaṃ bhinnasvaraḥ śuṣkavimuktakaṇṭhaḥ kaphopadigdheṣvanilāyaneṣu jñeyaḥ sa rogaḥ śvasanāt svaraghnaḥ


53

प्रतानवान् यः श्वयथुः सुकष्टो गलोपरोधं कुरुते क्रमेण स मांस तानः कथितोऽवलम्वी प्राण प्रणुत् सर्वकृतो विकारः

pratānavān yaḥ śvayathuḥ sukaṣṭo galoparodhaṃ kurute krameṇa sa māṃsa tānaḥ kathito'valamvī prāṇa praṇut sarvakṛto vikāraḥ


54

सदाहतोदं श्वयथुं सुताम्रमन्तर्गले पूतिविशीर्णमांसम् पित्तेन विद्याद्वदने विदारीं पार्श्वे विशेषात् स तु येन शेते

sadāhatodaṃ śvayathuṃ sutāmramantargale pūtiviśīrṇamāṃsam pittena vidyādvadane vidārīṃ pārśve viśeṣāt sa tu yena śete


55

स्फोटैः सतोदैर्वदनं समन्ताद्यस्यावितं सर्वसरः स वातात् रक्तैः सदाहैस्तनुभिः सपीतैर्यस्याचितं चापि स पित्तकोपात् अवेदनैः कण्डुयुतैः सवर्णैर्यस्याचितं चापि स वै कफेन

sphoṭaiḥ satodairvadanaṃ samantādyasyāvitaṃ sarvasaraḥ sa vātāt raktaiḥ sadāhaistanubhiḥ sapītairyasyācitaṃ cāpi sa pittakopāt avedanaiḥ kaṇḍuyutaiḥ savarṇairyasyācitaṃ cāpi sa vai kaphena


56

ओष्ठप्रकोपे वर्ज्याः स्युर्मांसरक्तत्रिदोषजाः दन्तमूलेषु वर्ज्यौ च त्रिलिङ्गगतिशौषिरौ

oṣṭhaprakope varjyāḥ syurmāṃsaraktatridoṣajāḥ dantamūleṣu varjyau ca triliṅgagatiśauṣirau


57

दन्तेषु च न सिध्यन्ति श्यावदालनभञ्जनाः जिह्वारोगे बलाशस्तु तालव्येष्वर्बुदं तथा

danteṣu ca na sidhyanti śyāvadālanabhañjanāḥ jihvāroge balāśastu tālavyeṣvarbudaṃ tathā


58

स्वरघ्नो वलयो वृन्दो बलाशश्च विदारिका गलौघो मांसतानश्च शतघ्नी रोहिणी गले

svaraghno valayo vṛndo balāśaśca vidārikā galaugho māṃsatānaśca śataghnī rohiṇī gale


59

असाध्याः कीर्तिता ह्येते रोगा नव दशैव तु तेषु चापि क्रियां वैद्यः प्रत्याख्याय समाचरेत्

asādhyāḥ kīrtitā hyete rogā nava daśaiva tu teṣu cāpi kriyāṃ vaidyaḥ pratyākhyāya samācaret

कर्णरोगनिदानम्

1

अथ कर्णरोगनिदानम् समीरणः श्रोत्रगतोऽन्यथाचरन् समन्ततः शूलमतीव कर्णयोः करोति दोषैश्च यथास्वमावृतः स कर्णशूलः कथितो दुराचरः

atha karṇaroganidānam samīraṇaḥ śrotragato'nyathācaran samantataḥ śūlamatīva karṇayoḥ karoti doṣaiśca yathāsvamāvṛtaḥ sa karṇaśūlaḥ kathito durācaraḥ


2

कर्णस्रोतःस्थिते वाते शृणोति विविधान् स्वरान् भेरीमृदङ्गशङ्खानां कर्णनादः स उच्यते

karṇasrotaḥsthite vāte śṛṇoti vividhān svarān bherīmṛdaṅgaśaṅkhānāṃ karṇanādaḥ sa ucyate


3

यदा शब्दवहं वायुः स्रोतः आवृत्य तिष्ठति शुद्धःश्लेष्मान्वितो वाऽपि बाधिर्यं तेन जायते

yadā śabdavahaṃ vāyuḥ srotaḥ āvṛtya tiṣṭhati śuddhaḥśleṣmānvito vā'pi bādhiryaṃ tena jāyate


4

वायुः पित्तादिभिर्युक्तो वेणुघोषोपमं स्वनम् करोति कर्णयोः क्ष्वेडं कर्णक्ष्वेडः स उच्यते

vāyuḥ pittādibhiryukto veṇughoṣopamaṃ svanam karoti karṇayoḥ kṣveḍaṃ karṇakṣveḍaḥ sa ucyate


5

शिरोऽभिघातादथवा निमज्जतो जले प्रपाकादथवाऽपि विद्र धेः स्रवेद्धि पूयं श्रवणोऽनिलादितः स कर्णसंस्राव इति प्रकीर्तितः

śiro'bhighātādathavā nimajjato jale prapākādathavā'pi vidra dheḥ sraveddhi pūyaṃ śravaṇo'nilāditaḥ sa karṇasaṃsrāva iti prakīrtitaḥ


6

मारुतः कफसंयुक्तः कर्णकण्डूं करोति च पित्तोष्मशोषितः श्लेष्मा कुरुते कर्णगूथकम्

mārutaḥ kaphasaṃyuktaḥ karṇakaṇḍūṃ karoti ca pittoṣmaśoṣitaḥ śleṣmā kurute karṇagūthakam


7

स कर्णगूथो द्र वतां गतो यदा विलायितो घ्राणमुखं प्रपद्यते तदा स कर्णप्रतिनाहसंदितो भवेद्विकारः शिरसोऽधभेदकृत्

sa karṇagūtho dra vatāṃ gato yadā vilāyito ghrāṇamukhaṃ prapadyate tadā sa karṇapratināhasaṃdito bhavedvikāraḥ śiraso'dhabhedakṛt


8

यदा तु मूर्च्छन्त्यथवाऽपि जन्तवः सृजन्त्यपत्यान्यथवाऽपि मक्षिकाः यद्व्यञ्जनत्वाच्छ्रवणो निरुच्यते भिषग्भिराद्यैः क्रिमिकर्णको गदः

yadā tu mūrcchantyathavā'pi jantavaḥ sṛjantyapatyānyathavā'pi makṣikāḥ yadvyañjanatvācchravaṇo nirucyate bhiṣagbhirādyaiḥ krimikarṇako gadaḥ


9

पतङ्गाः शतपद्यश्च कर्णस्रोतः प्रविश्य हि अरतिं व्याकुलत्वं च भृशं कुर्वन्ति वेदनाम्

pataṅgāḥ śatapadyaśca karṇasrotaḥ praviśya hi aratiṃ vyākulatvaṃ ca bhṛśaṃ kurvanti vedanām


10

कर्णो निस्तुद्यते तस्य तथा फरफरायते कीटे चरति रुक् तीव्रा निष्पन्दे मन्दवेदना

karṇo nistudyate tasya tathā pharapharāyate kīṭe carati ruk tīvrā niṣpande mandavedanā


11

क्षताभिघातप्रभवस्तु विद्र धिर्भवेत्तथा दोषकृतोऽपरः पुनः सरक्तपीतारुणमस्रमास्रवेत् प्रतोदधूमायनदाहचोषवान्

kṣatābhighātaprabhavastu vidra dhirbhavettathā doṣakṛto'paraḥ punaḥ saraktapītāruṇamasramāsravet pratodadhūmāyanadāhacoṣavān


12

कर्णपाकस्तु पित्तेन कोथविक्लेदकृद्भवेत् कर्णविद्र धिपाकाद्वा जायते चाम्बुपूरणात्

karṇapākastu pittena kothavikledakṛdbhavet karṇavidra dhipākādvā jāyate cāmbupūraṇāt


13

पूयं स्रवति पूतिं वा स ज्ञेयः पूतिकर्णकः कर्णशोथार्बुदार्शांसि जानीयादुक्तलक्षणैः

pūyaṃ sravati pūtiṃ vā sa jñeyaḥ pūtikarṇakaḥ karṇaśothārbudārśāṃsi jānīyāduktalakṣaṇaiḥ


14

नादोऽतिरुक् कर्णमलस्य शोषः स्रावस्तनुश्चाश्रवणं च वातात् शोथः सरागो दरणं विदाहः सपीतपूतिस्रवणं च पित्तात्

nādo'tiruk karṇamalasya śoṣaḥ srāvastanuścāśravaṇaṃ ca vātāt śothaḥ sarāgo daraṇaṃ vidāhaḥ sapītapūtisravaṇaṃ ca pittāt


15

वैश्रुत्यकण्डूस्थिरशोथशुक्लस्निग्धस्रुतिः स्वल्परुजः कफाच्च सर्वाणि रूपाणि च सन्निपातात् स्रावश्च तत्राधिकदोषवर्णः

vaiśrutyakaṇḍūsthiraśothaśuklasnigdhasrutiḥ svalparujaḥ kaphācca sarvāṇi rūpāṇi ca sannipātāt srāvaśca tatrādhikadoṣavarṇaḥ


16

सौकुमार्याच्चिरोत्सृष्टे सहसाऽतिप्रवर्धिते कर्णशोथो भवेत् पाल्यां सरुजः परिपोटवान् कृष्णारुणनिभः स्तव्धः स वातात् परिपोटकः

saukumāryāccirotsṛṣṭe sahasā'tipravardhite karṇaśotho bhavet pālyāṃ sarujaḥ paripoṭavān kṛṣṇāruṇanibhaḥ stavdhaḥ sa vātāt paripoṭakaḥ


17

गुर्वाभरणसंयोगात्ताडनाद् घर्षणादपि शोथः पाल्यां भवेच्छ्यावो दाहपाकरुजान्वितः

gurvābharaṇasaṃyogāttāḍanād gharṣaṇādapi śothaḥ pālyāṃ bhavecchyāvo dāhapākarujānvitaḥ


18

रक्तो वा रक्तपित्ताभ्यामुत्पातः स गदो मतः कर्णं बलाद्वर्धयतः पाल्यां वायुः प्रकुप्यति

rakto vā raktapittābhyāmutpātaḥ sa gado mataḥ karṇaṃ balādvardhayataḥ pālyāṃ vāyuḥ prakupyati


19

कफं संगृह्य कुरुते शोफं स्तब्धमवेदनम् उन्मन्थकः सकण्डूको विकारः कफवातजः

kaphaṃ saṃgṛhya kurute śophaṃ stabdhamavedanam unmanthakaḥ sakaṇḍūko vikāraḥ kaphavātajaḥ


20

संवर्ध्यमाने दुर्विद्धे कण्डूपाकरुजान्वितः शोथो भवति पाकश्च त्रिदोषो दुःखवर्धनः

saṃvardhyamāne durviddhe kaṇḍūpākarujānvitaḥ śotho bhavati pākaśca tridoṣo duḥkhavardhanaḥ


21

कफासृक्कृमयः क्रुद्धाः सर्षपाभा विसर्पिणः कुर्वन्ति पाल्यां पिडकाः कण्डूदाहरुजान्विताः

kaphāsṛkkṛmayaḥ kruddhāḥ sarṣapābhā visarpiṇaḥ kurvanti pālyāṃ piḍakāḥ kaṇḍūdāharujānvitāḥ


22

कफासृक्कृमिसंभूतः स विसर्पन्नितस्ततः लिहेत् सशष्कुलद्यं पालद्यं परिलेहीति स स्मृतः

kaphāsṛkkṛmisaṃbhūtaḥ sa visarpannitastataḥ lihet saśaṣkuladyaṃ pāladyaṃ parilehīti sa smṛtaḥ

नासारोगनिदानम्

1

अथ नासारोगनिदानम् आनह्यते यस्य विशुष्यते च प्रक्लिद्यते धूप्यति चापि नासा न वेत्ति यो गन्धरसांश्च जन्तुर्जुष्टं व्यवस्येत्तमपीनसेन तं चानिलश्लेष्मभवं विकारं ब्रूयात् प्रतिश्यायसमानलिङ्गम्

atha nāsāroganidānam ānahyate yasya viśuṣyate ca praklidyate dhūpyati cāpi nāsā na vetti yo gandharasāṃśca janturjuṣṭaṃ vyavasyettamapīnasena taṃ cānilaśleṣmabhavaṃ vikāraṃ brūyāt pratiśyāyasamānaliṅgam


2

दोषैर्विदग्धैर्गलतालुमूले संमूर्च्छितो यस्य समीरणस्तु निरेति पूतिर्मुखनासिकाभ्यां तं पूतिनस्यं प्रवदन्ति रोगम्

doṣairvidagdhairgalatālumūle saṃmūrcchito yasya samīraṇastu nireti pūtirmukhanāsikābhyāṃ taṃ pūtinasyaṃ pravadanti rogam


3

घ्राणाश्रितं पित्तमरूंषि कुर्याद्यस्मिन् विकारे बलवांश्च पाकः तं नासिकापाकमिति व्यवस्येद्विक्लेदकोथावथवाऽपि यत्र

ghrāṇāśritaṃ pittamarūṃṣi kuryādyasmin vikāre balavāṃśca pākaḥ taṃ nāsikāpākamiti vyavasyedvikledakothāvathavā'pi yatra


4

दोषैर्विदग्धैरथवाऽपि जन्तोर्ललाटदेशेऽभिहतस्य तैस्तैः नासा स्रवेत् पूयमसृग्विमिश्रं तं पूयरक्तं प्रवदन्ति रोगम्

doṣairvidagdhairathavā'pi jantorlalāṭadeśe'bhihatasya taistaiḥ nāsā sravet pūyamasṛgvimiśraṃ taṃ pūyaraktaṃ pravadanti rogam


5

घ्राणाश्रिते मर्मणि संप्रदुष्टो यस्यानिलो नासिकया निरेति कफानुजातो बहुशोऽतिशब्दस्तं रोगमाहुः क्षवथुं विधिज्ञाः

ghrāṇāśrite marmaṇi saṃpraduṣṭo yasyānilo nāsikayā nireti kaphānujāto bahuśo'tiśabdastaṃ rogamāhuḥ kṣavathuṃ vidhijñāḥ


6

तीक्ष्णोपयोगादभिजिघ्रतो वा भावान् कटूनर्कनिरीक्षणाद्वा सूत्रादिभिर्वा तरुणास्थिमर्मण्युद्धाटितेऽन्य क्षवथुर्निरेति

tīkṣṇopayogādabhijighrato vā bhāvān kaṭūnarkanirīkṣaṇādvā sūtrādibhirvā taruṇāsthimarmaṇyuddhāṭite'nya kṣavathurnireti


7

प्रभ्रश्यते नासिकया तु यस्य सान्द्रो विदग्धो लवणः कफस्तु प्राक्संचितो मूर्धनि सूर्यतप्तस्तं भ्रंशथुं रोगमुदाहरन्ति

prabhraśyate nāsikayā tu yasya sāndro vidagdho lavaṇaḥ kaphastu prāksaṃcito mūrdhani sūryataptastaṃ bhraṃśathuṃ rogamudāharanti


8

घ्राणे भृशं दाहसमन्विते तु विनिःसरेद् धूम इवेह वायुः नासा प्रदीप्तेव च यस्य जन्तोर्व्याधिं तुतं दीप्तमुदाहरन्ति

ghrāṇe bhṛśaṃ dāhasamanvite tu viniḥsared dhūma iveha vāyuḥ nāsā pradīpteva ca yasya jantorvyādhiṃ tutaṃ dīptamudāharanti


9

उछ्वासमार्गं तु कफः सवातो रुन्ध्यात् प्रतीनाहमुदाहरेत्तम् घ्राणाद् घनः पीतसितस्तनुर्वा दोषः स्रवेत् स्रावमुदाहरेत्तम्

uchvāsamārgaṃ tu kaphaḥ savāto rundhyāt pratīnāhamudāharettam ghrāṇād ghanaḥ pītasitastanurvā doṣaḥ sravet srāvamudāharettam


10

घ्राणाश्रिते स्रोतसि मारुतेन गाढं प्रतप्ते परिशोषिते च कृच्छ्राच्छ्वसेदूर्ध्वमधश्चजन्तुर्यस्मिन् स नासापरिशोष उक्तः

ghrāṇāśrite srotasi mārutena gāḍhaṃ pratapte pariśoṣite ca kṛcchrācchvasedūrdhvamadhaścajanturyasmin sa nāsāpariśoṣa uktaḥ


11

शिरोगुरुत्वमरुचिर्नासास्रावस्तनुः स्वरः क्षामः ष्ठीवत्यथाभीक्ष्णमामपीनसलक्षम्

śirogurutvamarucirnāsāsrāvastanuḥ svaraḥ kṣāmaḥ ṣṭhīvatyathābhīkṣṇamāmapīnasalakṣam


12

आमलिङ्गान्वितः श्लेष्मा घनः खेषु निमज्जति स्वरवर्णविशुद्धिं च परिपक्वस्य लक्षणम्

āmaliṅgānvitaḥ śleṣmā ghanaḥ kheṣu nimajjati svaravarṇaviśuddhiṃ ca paripakvasya lakṣaṇam


13

संधारणजीर्णरजोतिभाष्य क्रोधर्तुवैषम्यशिरोभितापैः प्रजागरातिस्वपनाम्बुशीतैरवश्यया मैथुनबाष्पधूमैः संस्त्यानदोषे शिरसि प्रवृद्धो वायुः प्रतिश्यायमुदीरयेत्तु

saṃdhāraṇajīrṇarajotibhāṣya krodhartuvaiṣamyaśirobhitāpaiḥ prajāgarātisvapanāmbuśītairavaśyayā maithunabāṣpadhūmaiḥ saṃstyānadoṣe śirasi pravṛddho vāyuḥ pratiśyāyamudīrayettu


14

चयं गता मूर्धनि मारुतादयः पृथक् समस्ताश्च तथैव शोणितम् प्रकुप्यमाणा विविधैः प्रकोपणैस्ततः प्रतिश्यावकरा भवन्ति हि

cayaṃ gatā mūrdhani mārutādayaḥ pṛthak samastāśca tathaiva śoṇitam prakupyamāṇā vividhaiḥ prakopaṇaistataḥ pratiśyāvakarā bhavanti hi


15

क्षवप्रवृत्तिः शिरसोऽतिपूर्णता स्तम्भोऽङ्गमर्दः परिहृष्टरोमता उपद्र वाश्चाप्यपरे पृथग्विधा नृणां प्रतिश्यायपुरःसराः स्मृताः

kṣavapravṛttiḥ śiraso'tipūrṇatā stambho'ṅgamardaḥ parihṛṣṭaromatā upadra vāścāpyapare pṛthagvidhā nṛṇāṃ pratiśyāyapuraḥsarāḥ smṛtāḥ


16

आनद्धा पिहिता नासा तनुस्रावप्रसेकिनी गलताल्वोष्ठशोषश्च निस्तोदः शङ्खयोस्तथा

ānaddhā pihitā nāsā tanusrāvaprasekinī galatālvoṣṭhaśoṣaśca nistodaḥ śaṅkhayostathā


17

क्षवप्रवृत्तिरत्यर्थं वक्त्रवैरस्यमेव च भवेत् स्वरोपघातश्च प्रतिश्यायेऽनिलात्मके

kṣavapravṛttiratyarthaṃ vaktravairasyameva ca bhavet svaropaghātaśca pratiśyāye'nilātmake


18

उष्णः सपीतकः स्रावो घ्राणात् स्रवति पैत्तिके कृशोऽतिपाण्डुः संतप्तो भवेदुष्णाभिपीडितः

uṣṇaḥ sapītakaḥ srāvo ghrāṇāt sravati paittike kṛśo'tipāṇḍuḥ saṃtapto bhaveduṣṇābhipīḍitaḥ


19

सधूममग्निं सहसा वमतीव स मानवः घ्राणात् कफः कफकृतेशीतः पाण्डुः स्रवेद् बहुः शुक्लावभासः शुक्लाक्षो भवेद् गुरुशिरा नरः

sadhūmamagniṃ sahasā vamatīva sa mānavaḥ ghrāṇāt kaphaḥ kaphakṛteśītaḥ pāṇḍuḥ sraved bahuḥ śuklāvabhāsaḥ śuklākṣo bhaved guruśirā naraḥ


20

कण्ठताल्वोष्ठशिरसां कण्डूभिरभिपीडितः भूत्वा भूत्वा प्रतिश्यायो यस्याकस्मान्निवर्तते

kaṇṭhatālvoṣṭhaśirasāṃ kaṇḍūbhirabhipīḍitaḥ bhūtvā bhūtvā pratiśyāyo yasyākasmānnivartate


21

संपक्वो वाऽप्यपक्वो वा स सर्वप्रभवः स्मृतः प्रक्लिद्यते पुनर्नासा पुनश्च परिशुष्यति

saṃpakvo vā'pyapakvo vā sa sarvaprabhavaḥ smṛtaḥ praklidyate punarnāsā punaśca pariśuṣyati


22

पुनरानह्यते वाऽपि पुनर्विव्रियते तथा निश्वासो वाऽतिदुर्गन्धो नरो गन्धान् न वेत्ति च

punarānahyate vā'pi punarvivriyate tathā niśvāso vā'tidurgandho naro gandhān na vetti ca


23

एवं दुष्टप्रतिश्यायं जानीयात् कृच्छ्रसाधनम् रक्तजे तु प्रतिश्याये रक्तस्रावः प्रवर्तते

evaṃ duṣṭapratiśyāyaṃ jānīyāt kṛcchrasādhanam raktaje tu pratiśyāye raktasrāvaḥ pravartate


24

ताम्राक्षश्च भवेज्जन्तुरुरोघातप्रपीडितः दुर्गन्धोच्छ्वासवदनो गन्धानपि न वेत्ति सः

tāmrākṣaśca bhavejjantururoghātaprapīḍitaḥ durgandhocchvāsavadano gandhānapi na vetti saḥ


25

सर्व एव प्रतिश्याया नरस्याप्रतिकारिणः दुष्टतां यान्ति कालेन तदाऽसाध्या भवन्ति हि

sarva eva pratiśyāyā narasyāpratikāriṇaḥ duṣṭatāṃ yānti kālena tadā'sādhyā bhavanti hi


26

मूर्च्छन्ति चात्र कृमयः श्वेताः स्निग्धास्तथाऽणवः कृमितो यः शिरोरोगस्तुल्यं तेनास्य लक्षणम्

mūrcchanti cātra kṛmayaḥ śvetāḥ snigdhāstathā'ṇavaḥ kṛmito yaḥ śirorogastulyaṃ tenāsya lakṣaṇam


27

बाधिर्यमान्ध्यमघ्रत्वं घोरांश्च नयनामयान् शोथाग्निसादकासांश्च क्रुद्धाः कुर्वन्ति पीनसाः

bādhiryamāndhyamaghratvaṃ ghorāṃśca nayanāmayān śothāgnisādakāsāṃśca kruddhāḥ kurvanti pīnasāḥ


28

अर्बुदं सप्तधा शोथाश्चत्वारोऽशश्चचुर्विधम् चतुर्विधं रक्तपित्तमुक्तं घ्राणेऽपि तद्विदुः

arbudaṃ saptadhā śothāścatvāro'śaścacurvidham caturvidhaṃ raktapittamuktaṃ ghrāṇe'pi tadviduḥ

नेत्ररोगनिदानम्

1

अथ नेत्ररोगनिदानम् चिक्षूरक्षायां सर्वकालं मनुष्यैर्यत्नः कर्तव्यो जीविते यावदिच्छा व्यर्थो लोकोऽय तुल्यरात्रिन्दिवानां पुसामन्धानां विद्यमानेऽपि वित्ते उष्णाभितप्तस्य जले प्रवेशाद् दूरेक्षणात् स्वप्नविपर्ययाच्च स्वेदाद्र जोधूमनिषेवणाच्च छर्देर्विघाताद्वमनातियोगात्

atha netraroganidānam cikṣūrakṣāyāṃ sarvakālaṃ manuṣyairyatnaḥ kartavyo jīvite yāvadicchā vyartho loko'ya tulyarātrindivānāṃ pusāmandhānāṃ vidyamāne'pi vitte uṣṇābhitaptasya jale praveśād dūrekṣaṇāt svapnaviparyayācca svedādra jodhūmaniṣevaṇācca chardervighātādvamanātiyogāt


2

द्र वात्तथाऽन्नान्निशि सेविताच्च विण्मूत्रवातक्रमनिग्रहाच्च प्रसक्तसंरोदनकोप शोकाच्छिरोऽभिघातादतिमद्यपानात्

dra vāttathā'nnānniśi sevitācca viṇmūtravātakramanigrahācca prasaktasaṃrodanakopa śokācchiro'bhighātādatimadyapānāt


3

तथा ॠतूनां च विपर्ययेण क्लेशाभिघातादतिमैथुनाच्च बाष्पग्रहात् सूक्ष्मनिरीक्षणाच्च नेत्रे विकाराज्जनयन्ति दोषाः

tathā ṝtūnāṃ ca viparyayeṇa kleśābhighātādatimaithunācca bāṣpagrahāt sūkṣmanirīkṣaṇācca netre vikārājjanayanti doṣāḥ


4

वातात् पित्तात् कफाद्र क्तादभिष्यन्दश्चतुर्विधः प्रायेण जायते घोरः सर्वनेत्रामयाकरः

vātāt pittāt kaphādra ktādabhiṣyandaścaturvidhaḥ prāyeṇa jāyate ghoraḥ sarvanetrāmayākaraḥ


5

निस्तोदनस्तम्भनरोमहर्ष संघर्षपारुष्यशिरोऽभितापाः विशुष्कभावः शिशिराश्रुता च वाताभिपन्ने नयने भवन्ति

nistodanastambhanaromaharṣa saṃgharṣapāruṣyaśiro'bhitāpāḥ viśuṣkabhāvaḥ śiśirāśrutā ca vātābhipanne nayane bhavanti


6

दाहप्रपाकौ शिशिराभिनन्दा धूमायनं वाष्पसमुच्छ्रयश्च उष्णाश्रुता पीतकनेत्रता च पित्ताभिपन्ने नयने भवन्ति

dāhaprapākau śiśirābhinandā dhūmāyanaṃ vāṣpasamucchrayaśca uṣṇāśrutā pītakanetratā ca pittābhipanne nayane bhavanti


7

उष्णाभिनन्दा गुरुताऽभिशोथः कण्डूपदेहावतिशीतता च स्रावो मुहुः पिच्छिल एव चापि कफाभिपन्ने नयने भवन्ति

uṣṇābhinandā gurutā'bhiśothaḥ kaṇḍūpadehāvatiśītatā ca srāvo muhuḥ picchila eva cāpi kaphābhipanne nayane bhavanti


8

ताम्राश्रुता लोहितनेत्रता च नाड्यः समन्तादतिलोहिताश्च पित्तस्य लिङ्गानि च यानि तानि रक्ताभिपन्ने नयने भवन्ति

tāmrāśrutā lohitanetratā ca nāḍyaḥ samantādatilohitāśca pittasya liṅgāni ca yāni tāni raktābhipanne nayane bhavanti


9

वृद्धैरेतैरभिष्यन्दैर्नराणाम क्रियावताम् तावन्तस्त्वधिमन्थाः स्युर्नयने तीव्रवेदनाः

vṛddhairetairabhiṣyandairnarāṇāma kriyāvatām tāvantastvadhimanthāḥ syurnayane tīvravedanāḥ


10

उत्पाट्यत इवात्यर्थं नेत्रं निर्मथ्यते तथा शिरसोऽध च तं विद्यादधिमन्थं स्वलक्षणैः

utpāṭyata ivātyarthaṃ netraṃ nirmathyate tathā śiraso'dha ca taṃ vidyādadhimanthaṃ svalakṣaṇaiḥ


11

हन्याद् दृष्टिं श्लैष्मिकः सप्तरात्रादधीमन्थो रक्तजः पञ्चरात्रात् यत्षड्रात्राद्वातिको वै निहन्याद् मिथ्याचारात् पैत्तिकः सद्य एव

hanyād dṛṣṭiṃ ślaiṣmikaḥ saptarātrādadhīmantho raktajaḥ pañcarātrāt yatṣaḍrātrādvātiko vai nihanyād mithyācārāt paittikaḥ sadya eva


12

उदीर्णवेदनं नेत्रं रागशोथसमन्वितम् घर्षनिस्तोदशूलाश्रुयुक्तमामान्वितं विदुः

udīrṇavedanaṃ netraṃ rāgaśothasamanvitam gharṣanistodaśūlāśruyuktamāmānvitaṃ viduḥ


13

मन्दवेदनता कण्डूः संरम्भाश्रुप्रशान्तता प्रशस्तवर्णता चाक्ष्णोः संपक्वं दोषमादिशेत्

mandavedanatā kaṇḍūḥ saṃrambhāśrupraśāntatā praśastavarṇatā cākṣṇoḥ saṃpakvaṃ doṣamādiśet


14

कण्डूपदेहाश्रुयुतः पक्वोदुम्बरसंनिभः संरम्भी पच्यते यस्तु नेत्रपाकः स शोथजः शोथहीनानि लिङ्गानि नेत्रपाके त्वशोथजे

kaṇḍūpadehāśruyutaḥ pakvodumbarasaṃnibhaḥ saṃrambhī pacyate yastu netrapākaḥ sa śothajaḥ śothahīnāni liṅgāni netrapāke tvaśothaje


15

उपेक्षणादक्षि यदाऽधिमन्थो वातात्मकः सादयति प्रसह्य रुजाभिरुग्राभिरसाध्य एष हताधिमन्थः खलु नाम रोगः

upekṣaṇādakṣi yadā'dhimantho vātātmakaḥ sādayati prasahya rujābhirugrābhirasādhya eṣa hatādhimanthaḥ khalu nāma rogaḥ


16

वारंवारं च पर्येति भ्रुवौ नेत्रे च मारुतः रुजश्च विविधास्तीव्राः स ज्ञेया वातपर्ययः

vāraṃvāraṃ ca paryeti bhruvau netre ca mārutaḥ rujaśca vividhāstīvrāḥ sa jñeyā vātaparyayaḥ


17

यत् कूणितं दारुणरूक्षवर्त्म संदह्यते चाविलदर्शनं यत् सुदारुणं यत् प्रतिबोधने च शुष्काक्षिपाकोपहतं तदक्षि

yat kūṇitaṃ dāruṇarūkṣavartma saṃdahyate cāviladarśanaṃ yat sudāruṇaṃ yat pratibodhane ca śuṣkākṣipākopahataṃ tadakṣi


18

यस्यावटुः कर्णशिरोहनुस्थो मन्यागतो वाऽप्यनिलोऽन्यतो वा कुर्याद्रुजं वै भ्रुवि लोचने च तमन्यतोवातमुदाहरन्ति

yasyāvaṭuḥ karṇaśirohanustho manyāgato vā'pyanilo'nyato vā kuryādrujaṃ vai bhruvi locane ca tamanyatovātamudāharanti


19

श्यावं लोहितपर्यन्तं सर्वं चाक्षि प्रपच्यते सदाहशोथं सास्रावमम्लाध्युषितमम्लतः

śyāvaṃ lohitaparyantaṃ sarvaṃ cākṣi prapacyate sadāhaśothaṃ sāsrāvamamlādhyuṣitamamlataḥ


20

आवेदना वाऽपि सवेदना वा यस्याक्षिराज्यो हि भवन्ति ताम्राः मुहुर्विरज्यन्ति च याः स तादृग्व्याधिः सिरोत्पात इति प्रदिष्टः

āvedanā vā'pi savedanā vā yasyākṣirājyo hi bhavanti tāmrāḥ muhurvirajyanti ca yāḥ sa tādṛgvyādhiḥ sirotpāta iti pradiṣṭaḥ


21

मोहात्सिरोत्पात उपेक्षितस्तु जायेत रोगस्तु सिराप्रहर्षः ताम्राभमस्रंस्रवति प्रगाढं तथा न शक्नोत्यभिवीक्षितुं च

mohātsirotpāta upekṣitastu jāyeta rogastu sirāpraharṣaḥ tāmrābhamasraṃsravati pragāḍhaṃ tathā na śaknotyabhivīkṣituṃ ca


22

निमग्नरूपं तु भवेद्धि कृष्णे सूच्येव विद्धं प्रतिभाति यद्वत् स्रावं स्रवेदुष्णमतीव यच्च तत् सव्रणं शुक्लक्रिमिउ!दाहरन्ति

nimagnarūpaṃ tu bhaveddhi kṛṣṇe sūcyeva viddhaṃ pratibhāti yadvat srāvaṃ sraveduṣṇamatīva yacca tat savraṇaṃ śuklakrimiu!dāharanti


23

दृष्टेः समीपे न भवेत्तु यच्च न चावगाढं न च संस्रवेद्धि अवेदनं वः न च युग्मशुक्लं तत् सिद्धिमायाति कदाचिदेवं

dṛṣṭeḥ samīpe na bhavettu yacca na cāvagāḍhaṃ na ca saṃsraveddhi avedanaṃ vaḥ na ca yugmaśuklaṃ tat siddhimāyāti kadācidevaṃ


24

स्यन्दात्मकं कृष्णगतं सचोषं शङ्खेन्दुकुन्दप्रतिमावभासम् वैहायसाभ्रप्रतनुप्रकाशमथाव्रणं साध्यतमं वदन्ति

syandātmakaṃ kṛṣṇagataṃ sacoṣaṃ śaṅkhendukundapratimāvabhāsam vaihāyasābhrapratanuprakāśamathāvraṇaṃ sādhyatamaṃ vadanti


25

गम्भीरजातं बहुलं च शुक्लं चिरोत्थितं चापि वदन्ति कृच्छ्रम् विच्छिन्नमध्यं पिशितावृतं वा चलं सिरासूक्ष्ममदृष्टिकृच्च द्वित्वग्गतं लोहितमन्ततश्च चिरोत्थितं चापि विवर्जनीयम्

gambhīrajātaṃ bahulaṃ ca śuklaṃ cirotthitaṃ cāpi vadanti kṛcchram vicchinnamadhyaṃ piśitāvṛtaṃ vā calaṃ sirāsūkṣmamadṛṣṭikṛcca dvitvaggataṃ lohitamantataśca cirotthitaṃ cāpi vivarjanīyam


26

उष्णाश्रपातः पिडका च नेत्रे यस्मिन् भवेन्मुद्गनिभं च शुक्लम् तदप्यसाध्यं प्रवदन्ति केचिदन्यच्च यत्तित्तिरिपक्षतुल्यम्

uṣṇāśrapātaḥ piḍakā ca netre yasmin bhavenmudganibhaṃ ca śuklam tadapyasādhyaṃ pravadanti kecidanyacca yattittiripakṣatulyam


27

श्वेतः समाक्रामति सर्वतो हि दोषेण यस्यासितमण्डलं च तमक्षिपाकात्ययमक्षिरोगं सर्वात्मकं वर्जयितव्यमाहुः

śvetaḥ samākrāmati sarvato hi doṣeṇa yasyāsitamaṇḍalaṃ ca tamakṣipākātyayamakṣirogaṃ sarvātmakaṃ varjayitavyamāhuḥ


28

अजापुरीषप्रतिमो रुजावान् सलोहितो लोहितपिच्छिलास्रः विगृह्यकृष्णं प्रचयोऽभ्युपैति तच्चाजकाजातमिति व्यवस्येत्

ajāpurīṣapratimo rujāvān salohito lohitapicchilāsraḥ vigṛhyakṛṣṇaṃ pracayo'bhyupaiti taccājakājātamiti vyavasyet


29

प्रथमे पटले दोषा यस्य दृष्ट्यां व्यवस्थितः अव्यक्तानि स रूपाणि कदाचिदथ पश्यति

prathame paṭale doṣā yasya dṛṣṭyāṃ vyavasthitaḥ avyaktāni sa rūpāṇi kadācidatha paśyati


30

दृष्टिर्भृशं विह्वलति द्वितीयं पटलं गते मक्षिकामशकांश्चापि जालकानि च पश्यति

dṛṣṭirbhṛśaṃ vihvalati dvitīyaṃ paṭalaṃ gate makṣikāmaśakāṃścāpi jālakāni ca paśyati


31

मण्डलानि पताकांश्च मरीचीन् कुण्डलानि च परिप्लवांश्च विविधान् वर्षमभ्रं तमांसि च

maṇḍalāni patākāṃśca marīcīn kuṇḍalāni ca pariplavāṃśca vividhān varṣamabhraṃ tamāṃsi ca


32

दूरस्थानि च रूपाणि मन्यते स समीपतः समीपस्थानि दूरे च दृष्टेर्गोचरविभ्रमात्

dūrasthāni ca rūpāṇi manyate sa samīpataḥ samīpasthāni dūre ca dṛṣṭergocaravibhramāt


33

यत्नवानपि चात्यर्थं सूचीपाशं न पश्यति ऊर्ध्वं पश्यति नाधस्तात्तृतीयं पटलं गते

yatnavānapi cātyarthaṃ sūcīpāśaṃ na paśyati ūrdhvaṃ paśyati nādhastāttṛtīyaṃ paṭalaṃ gate


34

महान्त्यपि च रूपाणि च्छादितानीव चाम्बरैः कर्णनासाक्षिहीनानि विकृतानीव पश्यति

mahāntyapi ca rūpāṇi cchāditānīva cāmbaraiḥ karṇanāsākṣihīnāni vikṛtānīva paśyati


35

यथादोषं च रज्येत दृष्टिर्दोषे बलीयसि अधःस्थिते समीपस्थं दूरस्थं चोपरिस्थिते

yathādoṣaṃ ca rajyeta dṛṣṭirdoṣe balīyasi adhaḥsthite samīpasthaṃ dūrasthaṃ coparisthite


36

पार्श्वस्थिते तथा दोषे पार्श्वस्थं नैव पश्यति समन्ततः स्थिते दोषे संकुलानीव पश्यति

pārśvasthite tathā doṣe pārśvasthaṃ naiva paśyati samantataḥ sthite doṣe saṃkulānīva paśyati


37

दृष्टिमध्यस्थिते दोषे महद्ध्रस्वं च पश्यति द्विधा स्थिते द्विधा पश्येद् वहुधा चानवस्थिते

dṛṣṭimadhyasthite doṣe mahaddhrasvaṃ ca paśyati dvidhā sthite dvidhā paśyed vahudhā cānavasthite


38

दोषे दृष्ट्याश्रिते तिर्यक् स एकं मन्यतो द्विधा तिमिराख्यः स वै दोषश्चतुर्थं पटलं गतः

doṣe dṛṣṭyāśrite tiryak sa ekaṃ manyato dvidhā timirākhyaḥ sa vai doṣaścaturthaṃ paṭalaṃ gataḥ


39

रुणद्धि सर्वतो दृष्टिं लिङ्गनाशमतः परम् अस्मिन्नपि तमोभूते नातिरूढे महागदे

ruṇaddhi sarvato dṛṣṭiṃ liṅganāśamataḥ param asminnapi tamobhūte nātirūḍhe mahāgade


40

चन्द्रा दित्यौ सनक्षत्रावन्तरीक्षे च विद्युतः निर्मलानि च तेजांसि भ्राजिष्णून्यथ पश्यति

candrā dityau sanakṣatrāvantarīkṣe ca vidyutaḥ nirmalāni ca tejāṃsi bhrājiṣṇūnyatha paśyati


41

स एव लिङ्गनाशस्तु नीलिका काचसंज्ञितः वातेन चापि रूपाणि भ्रमन्तीव च पश्यति

sa eva liṅganāśastu nīlikā kācasaṃjñitaḥ vātena cāpi rūpāṇi bhramantīva ca paśyati


42

आविलान्यरुणाभानि व्याविद्धानीव मानवः पित्तेनादित्यखद्योतशक्रचापतडिद्गुणान्

āvilānyaruṇābhāni vyāviddhānīva mānavaḥ pittenādityakhadyotaśakracāpataḍidguṇān


43

नृत्यतश्चैव शिखिनः सर्वं नीलं च पश्यति कफेन पश्येद्रू पाणि स्निग्धानि च सितानि च

nṛtyataścaiva śikhinaḥ sarvaṃ nīlaṃ ca paśyati kaphena paśyedrū pāṇi snigdhāni ca sitāni ca


44

पश्येदसूक्ष्माण्यत्यर्थं व्यभ्रमेवाभ्रसंप्लवम् सलिलप्लावितानीव परिजाड्यानि मानवः पश्येद्र क्तेन रक्तानि तमांसि विविधानि च

paśyedasūkṣmāṇyatyarthaṃ vyabhramevābhrasaṃplavam salilaplāvitānīva parijāḍyāni mānavaḥ paśyedra ktena raktāni tamāṃsi vividhāni ca


45

स सितान्यपि कृष्णानि पीतान्यपि च मानवः सन्निपातेन चित्राणि विप्लुतानीव पश्यति

sa sitānyapi kṛṣṇāni pītānyapi ca mānavaḥ sannipātena citrāṇi viplutānīva paśyati


46

वहुधा च द्विधा चापि सर्वाण्येव समन्ततः हीनाधिकाङ्गान्यपि तु ज्योतींष्यपि च भूयसा

vahudhā ca dvidhā cāpi sarvāṇyeva samantataḥ hīnādhikāṅgānyapi tu jyotīṃṣyapi ca bhūyasā


47

पित्तं कुर्यात् परिम्लायि मूर्च्छितं पित्ततेजसा पीता दिशस्तु खद्योतान् भास्करं चापि पश्यति

pittaṃ kuryāt parimlāyi mūrcchitaṃ pittatejasā pītā diśastu khadyotān bhāskaraṃ cāpi paśyati


48

विकीर्यमाणान् खद्योतैर्वृक्षांस्तेजोभिरेव वा वक्ष्यामि षड्विधं रागैलिङ्गनाशमतः परम्

vikīryamāṇān khadyotairvṛkṣāṃstejobhireva vā vakṣyāmi ṣaḍvidhaṃ rāgailiṅganāśamataḥ param


49

रागोऽरुणो मारुतजः प्रदिप्तो म्लायी च नीलश्च तथैव पित्तात् कफात् सितः शोणितजः सरक्तः समस्तदोषप्रभवो विचित्रः

rāgo'ruṇo mārutajaḥ pradipto mlāyī ca nīlaśca tathaiva pittāt kaphāt sitaḥ śoṇitajaḥ saraktaḥ samastadoṣaprabhavo vicitraḥ


50

अरुणं मण्डलं दृष्ट्यां स्थूलकाचारुणप्रभम् परिम्लायिनि रोगे स्यान्म्लायि नीलं च मण्डलम्

aruṇaṃ maṇḍalaṃ dṛṣṭyāṃ sthūlakācāruṇaprabham parimlāyini roge syānmlāyi nīlaṃ ca maṇḍalam


51

दोषक्षयात् स्वयं तत्र कदाचित् स्यात्तु दर्शनम् अरुणं मण्डलं वाताच्चञ्चलं परुषं तथा

doṣakṣayāt svayaṃ tatra kadācit syāttu darśanam aruṇaṃ maṇḍalaṃ vātāccañcalaṃ paruṣaṃ tathā


52

पित्तान्मण्डलमानीलं कांस्याभं पीतमेव च श्लेष्मणा बहुलं पीतं शङ्खकुन्देन्दुपाण्डुरम्

pittānmaṇḍalamānīlaṃ kāṃsyābhaṃ pītameva ca śleṣmaṇā bahulaṃ pītaṃ śaṅkhakundendupāṇḍuram


53

चलत्पद्मपलाशस्थः शुक्लो बिन्दुरिवाम्भसः भृज्यमाने च नयने मण्डलं तद्विसर्पति

calatpadmapalāśasthaḥ śuklo bindurivāmbhasaḥ bhṛjyamāne ca nayane maṇḍalaṃ tadvisarpati


54

प्रवालपद्मपत्राभं मण्डलं शोणितात्मकम् दृष्टिरागो भवेच्चित्रो लिङ्गनाशे त्रिदोषजे यथास्वं दोषलिङ्गानि सर्वेष्वेव भवन्ति हि

pravālapadmapatrābhaṃ maṇḍalaṃ śoṇitātmakam dṛṣṭirāgo bhaveccitro liṅganāśe tridoṣaje yathāsvaṃ doṣaliṅgāni sarveṣveva bhavanti hi


55

षड् लिङ्गनाशः षडिमे च रोगा दृष्ठ्याश्रयाः षट् च षडेव वाच्याः पित्तेन दुष्टेन सदा तु दृष्टिः पीतः भवेद्यस्य नरस्य किञ्चित्

ṣaḍ liṅganāśaḥ ṣaḍime ca rogā dṛṣṭhyāśrayāḥ ṣaṭ ca ṣaḍeva vācyāḥ pittena duṣṭena sadā tu dṛṣṭiḥ pītaḥ bhavedyasya narasya kiñcit


56

पीतानि रूपाणि च तेन पश्येत् स वै नरः पित्तविदग्धदृष्टिः प्राप्ते तृतीयं पटलं तु दोषे दिवा न पश्येन्निशि चेक्षते सः

pītāni rūpāṇi ca tena paśyet sa vai naraḥ pittavidagdhadṛṣṭiḥ prāpte tṛtīyaṃ paṭalaṃ tu doṣe divā na paśyenniśi cekṣate saḥ


57

रात्रौ च शीतानुगृहीतदृष्टिः पित्ताल्पभावादपि तानि पश्येत् तथा नरः श्लेष्मविदग्धदृष्टिस्तान्येव शुक्लानि तु मन्यते सः

rātrau ca śītānugṛhītadṛṣṭiḥ pittālpabhāvādapi tāni paśyet tathā naraḥ śleṣmavidagdhadṛṣṭistānyeva śuklāni tu manyate saḥ


58

त्रिषु स्थितोऽल्प पटलेषु दोषो नक्तान्ध्यमापादयति प्रसह्य दिवा स सूर्यानुगृहीतदृष्टिः पश्येत्तु रूपाणि कफोल्पभावात्

triṣu sthito'lpa paṭaleṣu doṣo naktāndhyamāpādayati prasahya divā sa sūryānugṛhītadṛṣṭiḥ paśyettu rūpāṇi kapholpabhāvāt


59

शोकज्वरायासशिरोभितापैरभ्याहता यस्य नरस्य दृष्टिः धूम्रांस्तथा पश्यति सर्वभावात् स धूमदर्शीति नरः प्रदिष्टः

śokajvarāyāsaśirobhitāpairabhyāhatā yasya narasya dṛṣṭiḥ dhūmrāṃstathā paśyati sarvabhāvāt sa dhūmadarśīti naraḥ pradiṣṭaḥ


60

यो ह्रस्वजाड्यो दिवसेषु कृच्छ्राद्ध्रस्वानि रूपाणि च तेन पश्येत् विद्योतते यस्य नरस्य दृष्टिर्दोषाभिपन्ना नकुलस्य यद्वत्

yo hrasvajāḍyo divaseṣu kṛcchrāddhrasvāni rūpāṇi ca tena paśyet vidyotate yasya narasya dṛṣṭirdoṣābhipannā nakulasya yadvat


61

चित्राणि रूपाणि दिवा स पश्येत् स वै विकारो नकुलान्ध्यसंज्ञः दृष्टिर्विरूपा श्वसनोपसृष्टा संकोचमभ्यन्तरतस्तु याति

citrāṇi rūpāṇi divā sa paśyet sa vai vikāro nakulāndhyasaṃjñaḥ dṛṣṭirvirūpā śvasanopasṛṣṭā saṃkocamabhyantaratastu yāti


62

रुजावगाढा च तमक्षिरोगं गम्भीरिकेति प्रवदन्ति तज्ज्ञाः वाह्यौ पुनर्द्वाविह संप्रदिष्टौ निमित्ततश्चाप्यनिमित्ततश्च

rujāvagāḍhā ca tamakṣirogaṃ gambhīriketi pravadanti tajjñāḥ vāhyau punardvāviha saṃpradiṣṭau nimittataścāpyanimittataśca


63

निमित्ततस्तत्र शिरोऽभितापाज्ज्ञेयस्त्वभिष्यन्दनिदर्शनः सः सुरर्षिगन्धर्वमहोरगाणां संदर्शनेनापि च भास्करस्य

nimittatastatra śiro'bhitāpājjñeyastvabhiṣyandanidarśanaḥ saḥ surarṣigandharvamahoragāṇāṃ saṃdarśanenāpi ca bhāskarasya


64

हन्येत दृष्टिर्मनुजस्य यस्य स लिङ्गनाशस्त्वनिमित्तसंज्ञः तत्राक्षि विस्पष्टमिवावभाति वैडूर्यवर्णा विमला च दृष्टिः

hanyeta dṛṣṭirmanujasya yasya sa liṅganāśastvanimittasaṃjñaḥ tatrākṣi vispaṣṭamivāvabhāti vaiḍūryavarṇā vimalā ca dṛṣṭiḥ


65

प्रस्तार्यर्म तनु स्तीर्णं श्यावं रक्तनिभं सिते सश्वेतं मृदु शुक्लार्म शुक्ले तद्वर्धते चिरात्

prastāryarma tanu stīrṇaṃ śyāvaṃ raktanibhaṃ site saśvetaṃ mṛdu śuklārma śukle tadvardhate cirāt


66

पद्माभं मृदु रक्तार्म यन्मांसं चीयते सिते पृथु मृद्वधिमांसार्म बहलं च यकृन्निभम् स्थिरं प्रस्तारि मांसाढ्यं शुष्कं स्नाय्वर्म पञ्चमम्

padmābhaṃ mṛdu raktārma yanmāṃsaṃ cīyate site pṛthu mṛdvadhimāṃsārma bahalaṃ ca yakṛnnibham sthiraṃ prastāri māṃsāḍhyaṃ śuṣkaṃ snāyvarma pañcamam


67

श्यावाः स्यु पिशितनिभाश्च बिन्दवो ये शुक्त्याभाः सितनियताः स शुक्तिसंज्ञः एको यः शशरुधिरोपमश्च बिन्दुः शुक्लस्थो भवति तमर्जुनं वदन्ति

śyāvāḥ syu piśitanibhāśca bindavo ye śuktyābhāḥ sitaniyatāḥ sa śuktisaṃjñaḥ eko yaḥ śaśarudhiropamaśca binduḥ śuklastho bhavati tamarjunaṃ vadanti


68

श्लेष्ममारुतकोपेन शुक्ले पिष्टं समुन्नतम् पिष्टवत् पिष्टकं विद्धि मलाक्तादर्शसन्निभम्

śleṣmamārutakopena śukle piṣṭaṃ samunnatam piṣṭavat piṣṭakaṃ viddhi malāktādarśasannibham


69

जालाभः कठिनसिरो महान् सरक्तः संतानः स्मृत इह जालसंज्ञितस्तु शुक्लस्थाः सितपिडकाः सिरावृता या- स्ता ब्रूयादसितसमीपजाः सिराजाः कांस्याभोऽमृदुरथ वारिबिन्दुकल्पो विज्ञेयो नयनसिते बलाससंज्ञः

jālābhaḥ kaṭhinasiro mahān saraktaḥ saṃtānaḥ smṛta iha jālasaṃjñitastu śuklasthāḥ sitapiḍakāḥ sirāvṛtā yā- stā brūyādasitasamīpajāḥ sirājāḥ kāṃsyābho'mṛduratha vāribindukalpo vijñeyo nayanasite balāsasaṃjñaḥ


70

पक्वः शोथः सन्धिजो यः सतोदः स्रवेत पूयं पूति पूयालसाख्यः ग्रन्थिर्नाल्पो दृष्टिसन्धावपाकी कण्डूप्रायो नीरुजस्तूपनाहः

pakvaḥ śothaḥ sandhijo yaḥ satodaḥ sraveta pūyaṃ pūti pūyālasākhyaḥ granthirnālpo dṛṣṭisandhāvapākī kaṇḍūprāyo nīrujastūpanāhaḥ


71

गत्वा सन्धीनश्रुमार्गेण दोषाः कुर्युः स्रावाँ ल्लक्षणैः स्वैरुपेतान् तं हि स्रावं नेत्रनाडीति चैके तस्या लिङ्गं कीर्त्तयिष्ये चतुर्धा

gatvā sandhīnaśrumārgeṇa doṣāḥ kuryuḥ srāvām̐ llakṣaṇaiḥ svairupetān taṃ hi srāvaṃ netranāḍīti caike tasyā liṅgaṃ kīrttayiṣye caturdhā


72

पाकात् सन्धौ संस्रवेद्यस्तु पूयं पूयास्रावोऽसौ गदः सर्वजस्तु श्वेतं सान्द्रं पिच्छिलं यः स्रवेत्तु श्लेष्मस्रावोऽसौ विकारो मतस्तु

pākāt sandhau saṃsravedyastu pūyaṃ pūyāsrāvo'sau gadaḥ sarvajastu śvetaṃ sāndraṃ picchilaṃ yaḥ sravettu śleṣmasrāvo'sau vikāro matastu


73

रक्तश्रावः शोणितोत्थो विकारः स्रवेद् दुष्टं तत्र रक्तं प्रभूतम् हरिद्रा भं पीतमुष्णं जलाभं पित्तात्स्रावः संस्रवेत् सन्धिमध्यात्

raktaśrāvaḥ śoṇitottho vikāraḥ sraved duṣṭaṃ tatra raktaṃ prabhūtam haridrā bhaṃ pītamuṣṇaṃ jalābhaṃ pittātsrāvaḥ saṃsravet sandhimadhyāt


74

ताम्रा तन्वी दाहशूलोपपन्ना रक्ताज्ज्ञेया पर्वणी वृत्तशोथा जाता सन्धौ कृष्ण शुक्लेऽलजी स्यात्तस्मिन्नेव ख्यापिता पूर्वलिङ्गैः

tāmrā tanvī dāhaśūlopapannā raktājjñeyā parvaṇī vṛttaśothā jātā sandhau kṛṣṇa śukle'lajī syāttasminneva khyāpitā pūrvaliṅgaiḥ


75

क्रिमिग्रन्थिर्वर्त्मनः पक्ष्मणश्च कण्डूं कुर्युः क्रिमयः सन्धिजाताः नानारूपा वर्त्मशुक्लान्तसन्धौ चरन्त्यन्तर्लोचनं दूषयन्तः

krimigranthirvartmanaḥ pakṣmaṇaśca kaṇḍūṃ kuryuḥ krimayaḥ sandhijātāḥ nānārūpā vartmaśuklāntasandhau carantyantarlocanaṃ dūṣayantaḥ


76

अभ्यन्तरमुखी ताम्रा बाह्यतो वर्त्मनश्च या सोत्सङ्गोत्सङ्गपिडका सर्वजा स्थूलकण्डुरा

abhyantaramukhī tāmrā bāhyato vartmanaśca yā sotsaṅgotsaṅgapiḍakā sarvajā sthūlakaṇḍurā


77

वर्त्मान्ते पिडका ध्माता भिद्यन्ते च स्रवन्ति च कुम्भीकाबीजप्रतिमाः कुम्भीकाः सन्निपातजाः

vartmānte piḍakā dhmātā bhidyante ca sravanti ca kumbhīkābījapratimāḥ kumbhīkāḥ sannipātajāḥ


78

स्राविण्यः कण्डुरा गुर्व्यो रक्तसर्षपसंनिभाः रुजावत्यश्च पिडकाः पोथक्य इति कीर्तिताः

srāviṇyaḥ kaṇḍurā gurvyo raktasarṣapasaṃnibhāḥ rujāvatyaśca piḍakāḥ pothakya iti kīrtitāḥ


79

पिडका या खरा स्थूला सूक्ष्माभिरभिसंवृता वर्त्मस्था शर्करा नाम स रोगो वर्त्मदूषकः

piḍakā yā kharā sthūlā sūkṣmābhirabhisaṃvṛtā vartmasthā śarkarā nāma sa rogo vartmadūṣakaḥ


80

एर्वारुबीजप्रतिमाः पिडका मन्दवेदनाः श्लक्ष्णाः खराश्च वर्त्मस्थास्तदर्शोवर्त्म कीर्त्यते

ervārubījapratimāḥ piḍakā mandavedanāḥ ślakṣṇāḥ kharāśca vartmasthāstadarśovartma kīrtyate


81

दीर्घाङ्कुरः खरः स्तब्धो दारुणोऽभ्यन्तरोद्भवः व्याधिरेषोऽभिविख्यातः शुष्कार्शो नाम नामतः

dīrghāṅkuraḥ kharaḥ stabdho dāruṇo'bhyantarodbhavaḥ vyādhireṣo'bhivikhyātaḥ śuṣkārśo nāma nāmataḥ


82

दाहतोदवती ताम्रा पिडका वर्त्मसंभवा मृद्वी मन्दरुजा सूक्ष्मा ज्ञेया साऽञ्जननामिका

dāhatodavatī tāmrā piḍakā vartmasaṃbhavā mṛdvī mandarujā sūkṣmā jñeyā sā'ñjananāmikā


83

वर्त्मोपचीयते यस्य पिडकाभिः समन्ततः सवर्णाभिः स्थिराभिश्च विद्याद्बहुलवर्त्म तत्

vartmopacīyate yasya piḍakābhiḥ samantataḥ savarṇābhiḥ sthirābhiśca vidyādbahulavartma tat


84

कण्डूमताऽल्पतोदेन वर्त्मशोथेन यो नरः न सः संछादयेदक्षि यत्रासौ वर्त्मबन्धकः

kaṇḍūmatā'lpatodena vartmaśothena yo naraḥ na saḥ saṃchādayedakṣi yatrāsau vartmabandhakaḥ


85

मृद्वल्पवेदनं ताम्रं मद्वर्त्म सममेव च अकस्माच्च भवेद्र क्तं क्लिष्टवर्मेति तद्विदुः

mṛdvalpavedanaṃ tāmraṃ madvartma samameva ca akasmācca bhavedra ktaṃ kliṣṭavarmeti tadviduḥ


86

क्लिष्टं पुनः पित्तयुतं शोणितं विदहेद्यदा ततः क्लिन्नत्वमापन्नमुच्यते वर्त्मकर्दमः

kliṣṭaṃ punaḥ pittayutaṃ śoṇitaṃ vidahedyadā tataḥ klinnatvamāpannamucyate vartmakardamaḥ


87

यद्वर्त्म बाह्यतोऽन्तश्च श्यावं शूनं सवेदनम् तदाहुःश्याववर्त्मेति वर्त्मरोगविशारदाः

yadvartma bāhyato'ntaśca śyāvaṃ śūnaṃ savedanam tadāhuḥśyāvavartmeti vartmarogaviśāradāḥ


88

अरुजं बाह्यतः शूनं वर्त्म यस्य नरस्य हि प्रक्लिन्नवर्त्म तद्विद्यात् क्लिन्नमत्यर्थमन्ततः

arujaṃ bāhyataḥ śūnaṃ vartma yasya narasya hi praklinnavartma tadvidyāt klinnamatyarthamantataḥ


89

यस्य धौतान्यधौतानि संबध्यन्ते पुनः पुनः वर्त्मान्यपरिपक्कानि विद्यादक्लिन्नवर्त्म तत्

yasya dhautānyadhautāni saṃbadhyante punaḥ punaḥ vartmānyaparipakkāni vidyādaklinnavartma tat


90

विमुक्तसन्धि निश्चेष्टं वर्त्म यस्य न मील्यते एतद्वातहतं वर्त्म जानीयादक्षिचिन्तकः

vimuktasandhi niśceṣṭaṃ vartma yasya na mīlyate etadvātahataṃ vartma jānīyādakṣicintakaḥ


91

वर्त्मान्तरस्थं विषमं ग्रन्थिभूतमवेदनम् आचक्षीतार्बुदमिति सरक्तमविलम्बितम्

vartmāntarasthaṃ viṣamaṃ granthibhūtamavedanam ācakṣītārbudamiti saraktamavilambitam


92

निमेषिणीः सिरा वायुः प्रविष्टः सन्धिसंश्रयाः प्रचालयति वर्त्मानि निमेषं नाम तद्विदुः

nimeṣiṇīḥ sirā vāyuḥ praviṣṭaḥ sandhisaṃśrayāḥ pracālayati vartmāni nimeṣaṃ nāma tadviduḥ


93

यः स्थितो वर्त्ममध्ये तु लोहितो मृदुरङ्कुरः तद्र क्तजं शोणितार्शश्छिन्नं छिन्नं प्रवर्धते

yaḥ sthito vartmamadhye tu lohito mṛduraṅkuraḥ tadra ktajaṃ śoṇitārśaśchinnaṃ chinnaṃ pravardhate


94

अपाकी कठिनाः स्थूलो ग्रन्थिर्वर्त्मभवोऽरुजः लगणो नाम स व्याधिर्लिङ्गतः परिकीर्तितः

apākī kaṭhināḥ sthūlo granthirvartmabhavo'rujaḥ lagaṇo nāma sa vyādhirliṅgataḥ parikīrtitaḥ


95

त्रयो दोषा बहिःशोथं कुर्युश्छिद्रा णि वर्त्मनोः प्रस्रवन्त्यन्तरुदकं बिसवद्विसवर्त्म तत्

trayo doṣā bahiḥśothaṃ kuryuśchidrā ṇi vartmanoḥ prasravantyantarudakaṃ bisavadvisavartma tat


96

वाताद्या वर्त्मसंकोचं जनयन्ति मला यदा तदा द्र ष्टुं न शक्नोति कुञ्चनं नाम तद्विदुः

vātādyā vartmasaṃkocaṃ janayanti malā yadā tadā dra ṣṭuṃ na śaknoti kuñcanaṃ nāma tadviduḥ


97

प्रचलितानि वातेन पक्ष्माण्यक्षि विशन्ति हि घृष्यन्त्यक्षि मुहुस्तानि संरम्भं जलयन्ति च

pracalitāni vātena pakṣmāṇyakṣi viśanti hi ghṛṣyantyakṣi muhustāni saṃrambhaṃ jalayanti ca


98

असिते सितभागे च मूलकोषात् पतन्त्यपि पक्ष्मकोपः स विज्ञेयो व्याधिः परमदारुणः

asite sitabhāge ca mūlakoṣāt patantyapi pakṣmakopaḥ sa vijñeyo vyādhiḥ paramadāruṇaḥ


99

वर्त्मपक्ष्माशयगतं पित्तं रोमाणि शातयेत् कण्डूं दाहं च कुरुते पक्ष्मशातं तमादिशेत्

vartmapakṣmāśayagataṃ pittaṃ romāṇi śātayet kaṇḍūṃ dāhaṃ ca kurute pakṣmaśātaṃ tamādiśet


1

नव सन्ध्याश्रयास्तेषु वर्त्मजास्त्वेकविंशतिः शुक्लभागे दशैकश्च चत्वारः कृष्णभागजाः

nava sandhyāśrayāsteṣu vartmajāstvekaviṃśatiḥ śuklabhāge daśaikaśca catvāraḥ kṛṣṇabhāgajāḥ


2

सर्वाश्रयाः सप्तदश दृष्टिजा द्वादशैव तु बाह्यजौ द्वौ समाख्यातौ रोगौ परमदारुणौ

sarvāśrayāḥ saptadaśa dṛṣṭijā dvādaśaiva tu bāhyajau dvau samākhyātau rogau paramadāruṇau

शिरोरोगनिदानम्

1

अथ शिरोरोगनिदानम् शिरोरोगास्तु जायन्ते वातपित्तकफैस्त्रिभिः सन्निपातेन रक्तेन क्षयेण क्रिमिभिस्तथा सूर्यावर्तानन्तवातार्धाव भेदकशङ्खकैः

atha śiroroganidānam śirorogāstu jāyante vātapittakaphaistribhiḥ sannipātena raktena kṣayeṇa krimibhistathā sūryāvartānantavātārdhāva bhedakaśaṅkhakaiḥ


2

यस्यानिमित्तं शिरसो रुजश्च भवन्ति तीव्रा निशि चातिमात्रम् बन्धोपतापैः प्रशमश्च यत्र शिरोऽभितापः स समीरणेन

yasyānimittaṃ śiraso rujaśca bhavanti tīvrā niśi cātimātram bandhopatāpaiḥ praśamaśca yatra śiro'bhitāpaḥ sa samīraṇena


3

यस्योष्णमङ्गारचितं यथैव भवेच्छिरो धूप्यति चाक्षिनासम् शीतेन रात्रौ च भवेच्छमश्च शिरोऽभितापः स तु पित्तकोपात्

yasyoṣṇamaṅgāracitaṃ yathaiva bhavecchiro dhūpyati cākṣināsam śītena rātrau ca bhavecchamaśca śiro'bhitāpaḥ sa tu pittakopāt


4

शिरो भवेद्यस्य कफोपदिग्धं गुरु प्रतिष्टब्धमथो हिमं च शूनाक्षिकूटं वदनं च यस्य शिरोऽभितापः स कफप्रकोपात्

śiro bhavedyasya kaphopadigdhaṃ guru pratiṣṭabdhamatho himaṃ ca śūnākṣikūṭaṃ vadanaṃ ca yasya śiro'bhitāpaḥ sa kaphaprakopāt


5

शिरोऽभितापे त्रितयप्रवृत्ते सर्वाणि लिङ्गानि समुद्भवन्ति रक्तात्मकः पित्तसमानलिङ्गः स्पर्शासहत्वं शिरसो भवेच्च

śiro'bhitāpe tritayapravṛtte sarvāṇi liṅgāni samudbhavanti raktātmakaḥ pittasamānaliṅgaḥ sparśāsahatvaṃ śiraso bhavecca


6

असृग्वसाश्लेष्मसमीरणानां शिरोगतानामिह संक्षयेण क्षयप्रवृत्तः शिरसोऽभितापः कष्टो भवेदुग्ररुजोऽतिमात्रम् संस्वेदनच्छर्दनधूमनस्यैरसृग्विमोक्षैश्च विवृद्धिमेति

asṛgvasāśleṣmasamīraṇānāṃ śirogatānāmiha saṃkṣayeṇa kṣayapravṛttaḥ śiraso'bhitāpaḥ kaṣṭo bhavedugrarujo'timātram saṃsvedanacchardanadhūmanasyairasṛgvimokṣaiśca vivṛddhimeti


7

निस्तुद्यते यस्य शिरोऽतिमात्रं संभक्ष्यमाणं स्फुरतीव चान्तः घ्राणाच्च गच्छेत् सलिलं सपूयं शिरोभितापः क्रिमिभिः स घोरः

nistudyate yasya śiro'timātraṃ saṃbhakṣyamāṇaṃ sphuratīva cāntaḥ ghrāṇācca gacchet salilaṃ sapūyaṃ śirobhitāpaḥ krimibhiḥ sa ghoraḥ


8

सूर्योदयं या प्रति मन्दमन्दमक्षिभ्रुवंरुक् समुपैति गाढा विवर्धते चांशुमता सहैव सूर्यापवृत्तौ विनिवर्तते च सर्वात्मकं कष्टतमं विकारं सूर्यापवर्तं तमुदाहरन्ति

sūryodayaṃ yā prati mandamandamakṣibhruvaṃruk samupaiti gāḍhā vivardhate cāṃśumatā sahaiva sūryāpavṛttau vinivartate ca sarvātmakaṃ kaṣṭatamaṃ vikāraṃ sūryāpavartaṃ tamudāharanti


9

दोषास्तु दुष्टास्त्रय एव मन्यां संपीड्य घाटासु रुजां सुतीव्राम् कुर्वन्ति योऽक्षिभ्रुवि शङ्खदेशे स्थितिं करोत्याशु विशेषतस्तु

doṣāstu duṣṭāstraya eva manyāṃ saṃpīḍya ghāṭāsu rujāṃ sutīvrām kurvanti yo'kṣibhruvi śaṅkhadeśe sthitiṃ karotyāśu viśeṣatastu


10

गण्डस्य पार्श्वे तु करोति कम्पं हनुग्रहं लोचनजांश्च रोगान् अनन्तवातं तमुदाहरन्ति दोषत्रयोत्थं शिरसो विकारम्

gaṇḍasya pārśve tu karoti kampaṃ hanugrahaṃ locanajāṃśca rogān anantavātaṃ tamudāharanti doṣatrayotthaṃ śiraso vikāram


11

रूक्षाशनात्यध्यशन प्राग्वातावश्यमैथुनैः वेगसंधारणायासव्यायामैः कुपितोऽनिलः

rūkṣāśanātyadhyaśana prāgvātāvaśyamaithunaiḥ vegasaṃdhāraṇāyāsavyāyāmaiḥ kupito'nilaḥ


12

केवलः सकफो वाऽध गृहीत्वा शिरसो बली मन्याभ्रूशङ्खकर्णाक्षिललाटार्धेऽतिवेदनाम्

kevalaḥ sakapho vā'dha gṛhītvā śiraso balī manyābhrūśaṅkhakarṇākṣilalāṭārdhe'tivedanām


13

शस्त्रारणिनिभां कुर्यात्तीव्रां सोऽधावभेदकः नयनं वाऽथवा श्रोत्रमतिवृद्धो विनाशयेत्

śastrāraṇinibhāṃ kuryāttīvrāṃ so'dhāvabhedakaḥ nayanaṃ vā'thavā śrotramativṛddho vināśayet


14

रक्तपित्तानिला दुष्टाः शङ्खदेशे विमूर्च्छिताः तीव्ररुग्दाहरागं हि शोथं कुर्वन्ति दारुणम्

raktapittānilā duṣṭāḥ śaṅkhadeśe vimūrcchitāḥ tīvrarugdāharāgaṃ hi śothaṃ kurvanti dāruṇam


15

स शिरो विषवद्वेगी निरुध्याशु गलं तथा त्रिरात्राज्जीवितं हन्ति शङ्खको नामतः परम् त्र्! यहाज्जीवति भैषज्यं प्रत्याख्याय समाचरेत्

sa śiro viṣavadvegī nirudhyāśu galaṃ tathā trirātrājjīvitaṃ hanti śaṅkhako nāmataḥ param tr! yahājjīvati bhaiṣajyaṃ pratyākhyāya samācaret

असृद्गरनिदानम्

1

अथासृद्गरनिदानम् विरुद्धमद्याध्यशनादजीर्णाद् गर्भप्रपातादतिमैथुनाच्च यानाध्वशोकादतिकर्षणाच्च भाराभिघाताच्छयनाद्दिवा च तं श्लेष्मपित्तानिलसंनिपातैश्चतुष्प्रकारं प्रदरं वदन्ति

athāsṛdgaranidānam viruddhamadyādhyaśanādajīrṇād garbhaprapātādatimaithunācca yānādhvaśokādatikarṣaṇācca bhārābhighātācchayanāddivā ca taṃ śleṣmapittānilasaṃnipātaiścatuṣprakāraṃ pradaraṃ vadanti


2

असृग्दरं भवेत् सर्वं साङ्गमर्दं सवेदनम् तस्यातिवृत्तौ दौर्वल्यं भ्रमो मूर्च्छा मदस्तृषा दाहः प्रलापः पाण्डुत्वं तन्द्रा रोगाश्च वातजाः

asṛgdaraṃ bhavet sarvaṃ sāṅgamardaṃ savedanam tasyātivṛttau daurvalyaṃ bhramo mūrcchā madastṛṣā dāhaḥ pralāpaḥ pāṇḍutvaṃ tandrā rogāśca vātajāḥ


3

आमं सपिच्छाप्रतिमं सपाण्डु पुलाकतोयप्रतिमं कफात्तु सपीतनीलासितरक्तमुष्णं पित्तार्तियुक्तं भृशवेगि पित्तात्

āmaṃ sapicchāpratimaṃ sapāṇḍu pulākatoyapratimaṃ kaphāttu sapītanīlāsitaraktamuṣṇaṃ pittārtiyuktaṃ bhṛśavegi pittāt


4

रूक्षारुणं फेनिलमल्पमल्पं वातार्तिवातात् पिशितोदकाभम् सक्षौद्र सर्पिर्हरितालवर्णं मज्जप्रकाशं कुणपं त्रिदोषात्

rūkṣāruṇaṃ phenilamalpamalpaṃ vātārtivātāt piśitodakābham sakṣaudra sarpirharitālavarṇaṃ majjaprakāśaṃ kuṇapaṃ tridoṣāt


5

तं चाप्यसाध्यं प्रवदन्ति तज्ज्ञा न तत्र कुर्वीत भिषक् चिकित्साम् शश्वत् स्रवन्तीमास्रावं तृष्णादाहज्वरान्विताम् क्षीणरक्तां दुर्बलां च तामसाध्यां विनिर्दिशेत्

taṃ cāpyasādhyaṃ pravadanti tajjñā na tatra kurvīta bhiṣak cikitsām śaśvat sravantīmāsrāvaṃ tṛṣṇādāhajvarānvitām kṣīṇaraktāṃ durbalāṃ ca tāmasādhyāṃ vinirdiśet


6

मासान्निष्पिच्छदाहार्ति पञ्चरात्रानुबन्धि च नैवातिबहुलात्यल्पमार्तवं शुद्धमादिशेत्

māsānniṣpicchadāhārti pañcarātrānubandhi ca naivātibahulātyalpamārtavaṃ śuddhamādiśet


7

शशासृक्प्रतिमं यच्च यद्वा लाक्षारसोपमम् तदार्तवं प्रशंसन्ति यच्चाप्सु न विरज्यते

śaśāsṛkpratimaṃ yacca yadvā lākṣārasopamam tadārtavaṃ praśaṃsanti yaccāpsu na virajyate

योनिव्यापन्निदानम्

1

अथ योनिव्यापन्निदानम् विंशतिर्व्यापदो योनौ निर्दिष्टा रोगसंग्रहे मिथ्याचारेण ताः स्त्रीणां प्रदुष्टेनार्तवेन च

atha yonivyāpannidānam viṃśatirvyāpado yonau nirdiṣṭā rogasaṃgrahe mithyācāreṇa tāḥ strīṇāṃ praduṣṭenārtavena ca


2

जायन्ते बीजदोषाच्च दैवाच्च शृणु ताः पृथक् सा फेनिलमुदावर्ता रजः कृच्छ्रेण मुञ्चति

jāyante bījadoṣācca daivācca śṛṇu tāḥ pṛthak sā phenilamudāvartā rajaḥ kṛcchreṇa muñcati


3

वन्ध्यां नष्टार्तवां विद्याद्विप्लुतां नित्यवेदनाम् परिप्लुतायां भवति ग्राम्यधर्मेण रुग्भृशम्

vandhyāṃ naṣṭārtavāṃ vidyādviplutāṃ nityavedanām pariplutāyāṃ bhavati grāmyadharmeṇa rugbhṛśam


4

वातला कर्कशा स्तब्धा शूलनिस्तोदपीडिता चतसृष्वपि चाद्यासु भवन्त्यनिलवेदनाः

vātalā karkaśā stabdhā śūlanistodapīḍitā catasṛṣvapi cādyāsu bhavantyanilavedanāḥ


5

सदाहं क्षीयते रक्तं यस्यां सा लोहितक्षया सवातमुद्गिरेद्वीजं वामिनी रजसा युतम्

sadāhaṃ kṣīyate raktaṃ yasyāṃ sā lohitakṣayā savātamudgiredvījaṃ vāminī rajasā yutam


6

प्रस्रंसिनी स्रंसते च क्षोभिता दुष्प्रजायिनी स्थितं स्थितं हन्ति गर्भं पुत्रघ्नी रक्तसंक्षयात्

prasraṃsinī sraṃsate ca kṣobhitā duṣprajāyinī sthitaṃ sthitaṃ hanti garbhaṃ putraghnī raktasaṃkṣayāt


7

अत्यर्थं पित्तला योनिर्दाहपाकज्वरान्विता चतसृष्वपि चाद्यासु पित्तलिङ्गोच्छ्रयो भवेत्

atyarthaṃ pittalā yonirdāhapākajvarānvitā catasṛṣvapi cādyāsu pittaliṅgocchrayo bhavet


8

अत्यानन्दा न सन्तोषं ग्राम्यधर्मेण गच्छति कर्णिन्यां कर्णिका योनौश्लेष्मासृग्भ्यां प्रजायते

atyānandā na santoṣaṃ grāmyadharmeṇa gacchati karṇinyāṃ karṇikā yonauśleṣmāsṛgbhyāṃ prajāyate


9

मैथुनेऽचरणा पूर्वं पुरुषादतिरिच्यते बहुशश्चातिचरणा तयोर्बीजं न विन्दति

maithune'caraṇā pūrvaṃ puruṣādatiricyate bahuśaścāticaraṇā tayorbījaṃ na vindati


10

श्लेष्मला पिच्छिला योनिः कण्डूग्रस्ताऽतिशीतला चतसृष्वपि चाद्यासु श्लेष्मलिङ्गोच्छ्रयो भवेत्

śleṣmalā picchilā yoniḥ kaṇḍūgrastā'tiśītalā catasṛṣvapi cādyāsu śleṣmaliṅgocchrayo bhavet


11

अनार्तवाऽस्तनी षण्डी खरस्पर्शा च मैथुने अतिकायगृहीतायास्तरुण्यास्त्वण्डली भवेत्

anārtavā'stanī ṣaṇḍī kharasparśā ca maithune atikāyagṛhītāyāstaruṇyāstvaṇḍalī bhavet


12

विवृता च महायोनिः सूचीवक्त्राऽतिसंवृता सर्वलिङ्गसमुत्थाना सर्वदोषप्रकोपजा

vivṛtā ca mahāyoniḥ sūcīvaktrā'tisaṃvṛtā sarvaliṅgasamutthānā sarvadoṣaprakopajā


13

चतसृष्वपि चाद्यासु सर्वलिङ्गोच्छ्रयो भवेत् पञ्चासाध्या भवन्तीह योनयः सर्वदोषजाः

catasṛṣvapi cādyāsu sarvaliṅgocchrayo bhavet pañcāsādhyā bhavantīha yonayaḥ sarvadoṣajāḥ

योनिकन्दनिदानम्

1

अथ योनिकन्दनिदानम् दिवास्वप्नादतिक्रोधाद् व्यायामादतिमैथुनात् क्षताच्च नखदन्ताद्यैर्वाताद्याः कुपिता यदा

atha yonikandanidānam divāsvapnādatikrodhād vyāyāmādatimaithunāt kṣatācca nakhadantādyairvātādyāḥ kupitā yadā


2

पूयशोणितसंकाशं निकुचाकृतिसंनिभम् जनयन्ति यदा योनौ नाम्ना कन्दः स योनिजः

pūyaśoṇitasaṃkāśaṃ nikucākṛtisaṃnibham janayanti yadā yonau nāmnā kandaḥ sa yonijaḥ


3

रूक्षं विवर्णं स्फुटितं वातिकं तं विनिर्दिशेत् दाहरागज्वरयुतं विद्यात् पित्तात्मकं तु तम्

rūkṣaṃ vivarṇaṃ sphuṭitaṃ vātikaṃ taṃ vinirdiśet dāharāgajvarayutaṃ vidyāt pittātmakaṃ tu tam


4

नीलपुष्पप्रतीकाशं कण्डूमन्तं कफात्मकम् सर्वलिङ्गसमायुक्तं सन्निपातात्मकं विदुः

nīlapuṣpapratīkāśaṃ kaṇḍūmantaṃ kaphātmakam sarvaliṅgasamāyuktaṃ sannipātātmakaṃ viduḥ

मूढगर्भनिदाम्

1

अथ मूढगर्भनिदाम् सिर्वावयवसम्पूर्णो मनोबुद्ध्यादिसंयुतः विगुणापानसंमूढो मूढगर्भोऽभिधीयते

atha mūḍhagarbhanidām sirvāvayavasampūrṇo manobuddhyādisaṃyutaḥ viguṇāpānasaṃmūḍho mūḍhagarbho'bhidhīyate


1

भयाभिघातात्तीक्ष्णोष्णपानाशननिषेवणात् गर्भे पतति रक्तस्य सशूलं दर्शनं भवेत्

bhayābhighātāttīkṣṇoṣṇapānāśananiṣevaṇāt garbhe patati raktasya saśūlaṃ darśanaṃ bhavet


2

आचतुर्थात्ततो मासात्प्रस्रवेद्गर्भविद्र वः ततः स्थिरशरीरस्य पातः पञ्चमषष्ठयोः

ācaturthāttato māsātprasravedgarbhavidra vaḥ tataḥ sthiraśarīrasya pātaḥ pañcamaṣaṣṭhayoḥ


3

गर्भोऽभिघातविषमाशनपीडनाद्यैः पक्वं द्रुमादिव फलं पतति क्षणेन मूढः करोति पवनः खलु मूढगर्भं शूलं च योनिजठरादिषु मूत्रसङ्गम्

garbho'bhighātaviṣamāśanapīḍanādyaiḥ pakvaṃ drumādiva phalaṃ patati kṣaṇena mūḍhaḥ karoti pavanaḥ khalu mūḍhagarbhaṃ śūlaṃ ca yonijaṭharādiṣu mūtrasaṅgam


4

भुग्नोऽनिलेन विगुणेन ततः स गर्भः संख्यामतीत्य बहुधा समुपैति योनिम् द्वारं निरुध्य शिरसा जठरेणकश्चित् कश्चिच्छरीरपरिवर्तितकुब्जदेहः

bhugno'nilena viguṇena tataḥ sa garbhaḥ saṃkhyāmatītya bahudhā samupaiti yonim dvāraṃ nirudhya śirasā jaṭhareṇakaścit kaściccharīraparivartitakubjadehaḥ


5

एकेन कश्चिदपरस्तु भुजद्वयेन तिर्यग्गतो भवति कश्चिदवाङ्मुखोऽन्य पार्श्वापवृत्तगतिरेति तथैव कश्चिदित्यष्टधा गतिरियं अपरा चतुर्था

ekena kaścidaparastu bhujadvayena tiryaggato bhavati kaścidavāṅmukho'nya pārśvāpavṛttagatireti tathaiva kaścidityaṣṭadhā gatiriyaṃ aparā caturthā


6

संकीलकः प्रतिखुरः परिघोऽथ बीजस्तेषूर्ध्वबाहुचरणैः शिरसा च योनिम् सङ्गी च यो भवति कीलकवत् स कीलो दृश्यैः खुरैः प्रतिखुरं स हि कायुसङ्गी गच्छेद्भुजद्वयशिराः स च बीजकाख्यो योनौ स्थितः स परिघेण तुल्यः

saṃkīlakaḥ pratikhuraḥ parigho'tha bījasteṣūrdhvabāhucaraṇaiḥ śirasā ca yonim saṅgī ca yo bhavati kīlakavat sa kīlo dṛśyaiḥ khuraiḥ pratikhuraṃ sa hi kāyusaṅgī gacchedbhujadvayaśirāḥ sa ca bījakākhyo yonau sthitaḥ sa parigheṇa tulyaḥ


7

अपविद्धशिरां या तु शीताङ्गी निरपत्रपा नीलोद्गतसिरा हन्ति सा गर्भं स च तां तथा

apaviddhaśirāṃ yā tu śītāṅgī nirapatrapā nīlodgatasirā hanti sā garbhaṃ sa ca tāṃ tathā


8

गर्भास्पन्दनमावीनां प्रणाशः श्यावपाण्डुता भवेदुच्छ्वासपूतित्वं शूनताऽन्तर्मृते शिशौ

garbhāspandanamāvīnāṃ praṇāśaḥ śyāvapāṇḍutā bhaveducchvāsapūtitvaṃ śūnatā'ntarmṛte śiśau


9

मानसागन्तुभिर्मातुरुपतापैः प्रपीडितः गर्भो व्यापद्यते कुक्षौ व्याधिभिश्च निपीडितः

mānasāgantubhirmāturupatāpaiḥ prapīḍitaḥ garbho vyāpadyate kukṣau vyādhibhiśca nipīḍitaḥ


10

योनिसंवरणं सङ्गः कुक्षौ मक्कल्ल एव च हन्युः स्त्रियं मूढगर्भा यथोक्ताश्चाप्युपद्र वाः

yonisaṃvaraṇaṃ saṅgaḥ kukṣau makkalla eva ca hanyuḥ striyaṃ mūḍhagarbhā yathoktāścāpyupadra vāḥ


1

वायुः प्रकुपितः कुर्यात् संरुध्य रुधिरं स्रुतम् सूताया हृच्छिरोबस्तिशूलं मक्कल्लसंज्ञकम्

vāyuḥ prakupitaḥ kuryāt saṃrudhya rudhiraṃ srutam sūtāyā hṛcchirobastiśūlaṃ makkallasaṃjñakam

सूतिकारोगनिदाम्

1

अथ सूतिकारोगनिदाम् अङ्ग मर्दो ज्वरः कम्पः पिपासा गुरुगात्रता शोथः शूलातिसारौ च सूतिकारोगलक्षणम्

atha sūtikāroganidām aṅga mardo jvaraḥ kampaḥ pipāsā gurugātratā śothaḥ śūlātisārau ca sūtikārogalakṣaṇam


2

मिथ्योपचारात् संक्लेशाद्विषमाजीर्णभोजनात् सूतिकायाश्च ये रोगा जायन्ते दारुणास्तु ते

mithyopacārāt saṃkleśādviṣamājīrṇabhojanāt sūtikāyāśca ye rogā jāyante dāruṇāstu te


3

ज्वरातीसारशोथाश्च शूलानाहवलक्षयाः तन्द्रा रुचिप्रसेकाद्याः कफवातामयोद्भवाः

jvarātīsāraśothāśca śūlānāhavalakṣayāḥ tandrā ruciprasekādyāḥ kaphavātāmayodbhavāḥ


4

कृच्छ्रसाध्या हि ते रोगाः क्षीणमांसबलाग्नितः ते सर्वे सूतिकानाम्ना रोगास्ते चाप्युपद्र वाः

kṛcchrasādhyā hi te rogāḥ kṣīṇamāṃsabalāgnitaḥ te sarve sūtikānāmnā rogāste cāpyupadra vāḥ

स्तनरोगनिदानम्

1

अथ स्तनरोगनिदानम् सक्षीरौ वाऽप्यदुग्धौ वा प्राप्य दोषः स्तनौ स्त्रियः प्रदुष्य मांसरुधिरं स्तनरोगाय कल्पते

atha stanaroganidānam sakṣīrau vā'pyadugdhau vā prāpya doṣaḥ stanau striyaḥ praduṣya māṃsarudhiraṃ stanarogāya kalpate


2

पञ्चानामपि तेषां हि रक्तजं विद्र धिं विना लक्षणानि समानानि बाह्यविद्र धिलक्षणैः

pañcānāmapi teṣāṃ hi raktajaṃ vidra dhiṃ vinā lakṣaṇāni samānāni bāhyavidra dhilakṣaṇaiḥ

स्तन्यदुष्टिनिदानम्

1

अथ स्तन्यदुष्टिनिदानम् विशस्तेष्वपि गात्रेषु यथा शुक्रं न दृश्यते सर्वदेहाश्रितत्वाच्च शुक्रलक्षणमुच्यते

atha stanyaduṣṭinidānam viśasteṣvapi gātreṣu yathā śukraṃ na dṛśyate sarvadehāśritatvācca śukralakṣaṇamucyate


2

तदेव चेष्टयुवतेर्दर्शनात्स्मरणादपि शब्दसंश्रवणात्स्पर्शात्संहर्षाच्च प्रवर्तते

tadeva ceṣṭayuvaterdarśanātsmaraṇādapi śabdasaṃśravaṇātsparśātsaṃharṣācca pravartate


3

सुप्रसन्नं मनस्तत्र हर्षणे हेतुरुच्यते आहाररसयोनित्वादेवं स्तन्यमपि स्त्रियः

suprasannaṃ manastatra harṣaṇe heturucyate āhārarasayonitvādevaṃ stanyamapi striyaḥ


4

तदेवापत्यसंस्पर्शाद्दर्शनात्स्मरणादपि ग्रहणाच्च शरीरस्य शुक्रवत्संप्रर्वते स्नेहो निरन्तरस्तत्र प्रस्रवे हेतुरुच्यते

tadevāpatyasaṃsparśāddarśanātsmaraṇādapi grahaṇācca śarīrasya śukravatsaṃprarvate sneho nirantarastatra prasrave heturucyate


5

गुरुभिर्विविधैरन्नैर्दुष्टैर्दोषैः प्रदूषितम् क्षीरं मातुः कुमारस्य नानारोगाय कल्पते

gurubhirvividhairannairduṣṭairdoṣaiḥ pradūṣitam kṣīraṃ mātuḥ kumārasya nānārogāya kalpate


6

कषायं सलिलप्लावि स्तन्यं मारुतदूषितम् कट्वम्ललवणं पीतराजीमत् पित्तसंज्ञितम्

kaṣāyaṃ salilaplāvi stanyaṃ mārutadūṣitam kaṭvamlalavaṇaṃ pītarājīmat pittasaṃjñitam


7

कफदुष्टं घनं तोये निमज्जति सपिच्छलम् द्विलिङ्गं द्वन्द्वजं विद्यात् सर्वलिङ्गं त्रिदोषजम्

kaphaduṣṭaṃ ghanaṃ toye nimajjati sapicchalam dviliṅgaṃ dvandvajaṃ vidyāt sarvaliṅgaṃ tridoṣajam


8

अदुष्टं चाम्बुनिक्षिप्तमेकीभवति पाण्डुरम् मधुरं चाविवर्णं च प्रसन्नं तत् प्रशस्यते

aduṣṭaṃ cāmbunikṣiptamekībhavati pāṇḍuram madhuraṃ cāvivarṇaṃ ca prasannaṃ tat praśasyate

बालरोगनिदानम्

1

अथ बालरोगनिदानम् वातदुष्टं शिशुः स्तन्यं पिबन् वातगदातुरः क्षामस्वरः कृशाङ्गः स्याद् बद्धविण्मूत्रमारुतः

atha bālaroganidānam vātaduṣṭaṃ śiśuḥ stanyaṃ piban vātagadāturaḥ kṣāmasvaraḥ kṛśāṅgaḥ syād baddhaviṇmūtramārutaḥ


2

स्विन्नो भिन्नमलो बालः कामलापित्तरोगवान् तृष्णालुरुष्णसर्वाङ्गः पित्तदुष्टं पयः पिबन्

svinno bhinnamalo bālaḥ kāmalāpittarogavān tṛṣṇāluruṣṇasarvāṅgaḥ pittaduṣṭaṃ payaḥ piban


3

कफदुष्टं पिबन् क्षीरं लालालुः श्लेष्मरोगवान् निद्रा न्वितो जडः शूनवक्त्राक्षश्छर्दनः शिशुः

kaphaduṣṭaṃ piban kṣīraṃ lālāluḥ śleṣmarogavān nidrā nvito jaḍaḥ śūnavaktrākṣaśchardanaḥ śiśuḥ


4

द्वन्द्वजे द्वन्द्वजं रूपं सर्वजे सर्वलक्षणम् शिशोस्तीव्रामतीव्रां च रोदनाल्लक्षयेद्रुजम्

dvandvaje dvandvajaṃ rūpaṃ sarvaje sarvalakṣaṇam śiśostīvrāmatīvrāṃ ca rodanāllakṣayedrujam


5

स यं स्पृशेद् भृशं देशं यत्र च स्पर्शनाक्षमः तत्र विद्याद्रुजं मूर्ध्नि रुजं चाक्षिनिमीलनात्

sa yaṃ spṛśed bhṛśaṃ deśaṃ yatra ca sparśanākṣamaḥ tatra vidyādrujaṃ mūrdhni rujaṃ cākṣinimīlanāt


6

कोष्ठे विबन्धवमथुस्तनदंशान्त्रकूजनैः आध्मानपृष्ठनमनजठरोन्नटनैरपि

koṣṭhe vibandhavamathustanadaṃśāntrakūjanaiḥ ādhmānapṛṣṭhanamanajaṭharonnaṭanairapi


7

बस्तो गुह्ये च विण्मूत्रसंगत्रासदिगीक्षणैः स्रोतांस्यङ्गानि सन्धींश्च पश्येद्यत्नान्मुहुर्मुहुः

basto guhye ca viṇmūtrasaṃgatrāsadigīkṣaṇaiḥ srotāṃsyaṅgāni sandhīṃśca paśyedyatnānmuhurmuhuḥ


8

कुकूणकः क्षीरदोषाच्छिशूनामक्षिवर्त्मनि जायते तेन तन्नेत्रं कण्डुरं च स्रवेन्मुहुः

kukūṇakaḥ kṣīradoṣācchiśūnāmakṣivartmani jāyate tena tannetraṃ kaṇḍuraṃ ca sravenmuhuḥ


9

शिशुः कुर्याल्ललाटाक्षिकूटनासावघर्षणम् शक्तो नार्कप्रभां द्र ष्टुं न वर्त्मोन्मीलनक्षमः

śiśuḥ kuryāllalāṭākṣikūṭanāsāvagharṣaṇam śakto nārkaprabhāṃ dra ṣṭuṃ na vartmonmīlanakṣamaḥ


11

मातुः कुमारो गर्भिण्याः स्तन्यं प्रायः पिबन्नपि कासाग्निसादवमथु तन्द्रा कार्श्यारुचिभ्रमैः युज्यते कोष्ठवृद्ध्या च तमाहुः पारिगर्भिकम् रोगं परिभवाख्यं च युञ्ज्यात्तत्राग्निदीपनम्

mātuḥ kumāro garbhiṇyāḥ stanyaṃ prāyaḥ pibannapi kāsāgnisādavamathu tandrā kārśyārucibhramaiḥ yujyate koṣṭhavṛddhyā ca tamāhuḥ pārigarbhikam rogaṃ paribhavākhyaṃ ca yuñjyāttatrāgnidīpanam


12

तालुमांसे कफः क्रुद्धःकुरुते तालुकण्टकम् तेन तालुप्रदेशस्य निम्नता मूर्ध्नि जायते

tālumāṃse kaphaḥ kruddhaḥkurute tālukaṇṭakam tena tālupradeśasya nimnatā mūrdhni jāyate


13

तालुपातः स्तनद्वेषः कृच्छ्रात् पानं शकृद्द्र वम् तृडक्षिकण्ठास्यरुजा ग्रीवादुर्धरता वमिः

tālupātaḥ stanadveṣaḥ kṛcchrāt pānaṃ śakṛddra vam tṛḍakṣikaṇṭhāsyarujā grīvādurdharatā vamiḥ


14

विसर्पस्तु शिशोः प्राणनाशनो बस्तिशीर्षजः पद्मवर्णो महापद्मनामा दोषत्रयोद्भवः

visarpastu śiśoḥ prāṇanāśano bastiśīrṣajaḥ padmavarṇo mahāpadmanāmā doṣatrayodbhavaḥ


15

शङ्खाभ्यां हृदयं याति हृदयाद्वा गुदं व्रजेत् क्षुद्र रोगे च कथिते त्वजगल्ल्यहिपूतने

śaṅkhābhyāṃ hṛdayaṃ yāti hṛdayādvā gudaṃ vrajet kṣudra roge ca kathite tvajagallyahipūtane


16

ज्वराद्या व्याधयः सर्वे महतां ये पुरेरिताः बालदेहेऽपि ते तद्वद्विज्ञेयाः कुशलैः सदा

jvarādyā vyādhayaḥ sarve mahatāṃ ye pureritāḥ bāladehe'pi te tadvadvijñeyāḥ kuśalaiḥ sadā


17

क्षणादुद्विजते बालः क्षणात् त्रस्यति रोदिति नखैर्दन्तैर्दारयति धात्रीमात्मानमेव वा

kṣaṇādudvijate bālaḥ kṣaṇāt trasyati roditi nakhairdantairdārayati dhātrīmātmānameva vā


18

ऊर्ध्वं निरीक्षते दन्तान् खादेत् कूजति जृम्भते भुवौ क्षिपति दन्तौष्ठं फेनं वमति चासकृत्

ūrdhvaṃ nirīkṣate dantān khādet kūjati jṛmbhate bhuvau kṣipati dantauṣṭhaṃ phenaṃ vamati cāsakṛt


19

क्षामोऽति निशि जागर्ति शूनाक्षो भिन्नविट्स्वरः मांसशोणितगन्धिश्च न चाश्नाति यथा पुरा

kṣāmo'ti niśi jāgarti śūnākṣo bhinnaviṭsvaraḥ māṃsaśoṇitagandhiśca na cāśnāti yathā purā


20

सामान्यं ग्रहजुष्टानां लक्षणं समुदाहृतम् एकनेत्रस्य गात्रस्यस्रावः स्पन्दनकम्पनम्

sāmānyaṃ grahajuṣṭānāṃ lakṣaṇaṃ samudāhṛtam ekanetrasya gātrasyasrāvaḥ spandanakampanam


21

ऊर्ध्वं दृष्ट्या निरीक्षेत वक्रास्यो रक्तगन्धिकः दन्तान् खादति वित्रस्तः स्तन्यं नैवाभिनन्दति

ūrdhvaṃ dṛṣṭyā nirīkṣeta vakrāsyo raktagandhikaḥ dantān khādati vitrastaḥ stanyaṃ naivābhinandati


22

स्कन्दग्रहगृहीतानां रोदनं चाल्पमेव च नष्टसंज्ञो वमेत् फेनं संज्ञावानतिरोदिति पूयशोणितगन्धित्वं स्कन्दापस्मारलक्षणम्

skandagrahagṛhītānāṃ rodanaṃ cālpameva ca naṣṭasaṃjño vamet phenaṃ saṃjñāvānatiroditi pūyaśoṇitagandhitvaṃ skandāpasmāralakṣaṇam


23

स्रस्ताङ्गो भयचकितो विहङ्गगन्धिः सास्रावव्रणपरिपीडितः समन्तात् स्फोटैश्च प्रचिततनुः सदाहपाकै- र्विज्ञेयो भवति शिशुः क्षतः शकुन्या

srastāṅgo bhayacakito vihaṅgagandhiḥ sāsrāvavraṇaparipīḍitaḥ samantāt sphoṭaiśca pracitatanuḥ sadāhapākai- rvijñeyo bhavati śiśuḥ kṣataḥ śakunyā


24

व्रणैः स्फोटैश्चितं गात्रं पङ्कगन्धं स्रवेदसृक् भिन्नवर्चा ज्वरी दाही रेवतीग्रहलक्षणम्

vraṇaiḥ sphoṭaiścitaṃ gātraṃ paṅkagandhaṃ sravedasṛk bhinnavarcā jvarī dāhī revatīgrahalakṣaṇam


25

अतीसारो ज्वरस्तृष्णा तिर्यक्प्रेक्षणरोदनम् नष्टनिद्र स्तथोद्विग्नो ग्रस्तः पूतनया शिशुः

atīsāro jvarastṛṣṇā tiryakprekṣaṇarodanam naṣṭanidra stathodvigno grastaḥ pūtanayā śiśuḥ


26

छर्दिः कासो ज्वरस्तृष्णा वसागन्धोऽतिरोदनम् स्तन्यद्वेषोऽतिसारश्च अन्धपूतनया भवेत्

chardiḥ kāso jvarastṛṣṇā vasāgandho'tirodanam stanyadveṣo'tisāraśca andhapūtanayā bhavet


27

वेपते कासते क्षीणो नेत्ररोगो विगन्धिता छर्द्यतीसारयुक्तश्च शीतपूतनया शिशुः

vepate kāsate kṣīṇo netrarogo vigandhitā chardyatīsārayuktaśca śītapūtanayā śiśuḥ


28

प्रसन्नवर्णवदनः सिराभिरभिसंवृतः मूत्रगन्धी च बह्वाशी मुखमण्डिकया भवेत्

prasannavarṇavadanaḥ sirābhirabhisaṃvṛtaḥ mūtragandhī ca bahvāśī mukhamaṇḍikayā bhavet


29

छर्दिस्पस्यिन्दिनकण्ठास्यशोषमूर्च्छाविगन्धिताः ऊर्ध्वं पश्येद्दशेद्दन्तान् नैगमेषग्रहं वदेत्

chardispasyindinakaṇṭhāsyaśoṣamūrcchāvigandhitāḥ ūrdhvaṃ paśyeddaśeddantān naigameṣagrahaṃ vadet


30

प्रस्तब्धाक्षः स्तनद्वेषी मुह्यते चानिशं मुहुः तं बालमचिराद्धन्ति ग्रहः संपूर्णलक्षणः

prastabdhākṣaḥ stanadveṣī muhyate cāniśaṃ muhuḥ taṃ bālamacirāddhanti grahaḥ saṃpūrṇalakṣaṇaḥ

विषरोगनिदानम्

1

अथ विषरोगनिदानम् स्थावरं जङ्गमं चैव द्विविधं विषमुच्यते मूलाद्यात्मकमाद्यं स्यात् परं सर्पादिसंभवम्

atha viṣaroganidānam sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caiva dvividhaṃ viṣamucyate mūlādyātmakamādyaṃ syāt paraṃ sarpādisaṃbhavam


2

निद्रा ं! तन्द्रा ं! क्लमं दाहमपाकं लोमहर्षणम् शोथं चैवातिसारं च जङ्गमं कुरुते विषम्

nidrā ṃ! tandrā ṃ! klamaṃ dāhamapākaṃ lomaharṣaṇam śothaṃ caivātisāraṃ ca jaṅgamaṃ kurute viṣam


3

स्थावरं च ज्वरं हिक्कां दन्तहर्षं गलग्रहम् फेनच्छर्द्यरुचिश्वासं मूर्च्छा च कुरुते भृशम्

sthāvaraṃ ca jvaraṃ hikkāṃ dantaharṣaṃ galagraham phenacchardyaruciśvāsaṃ mūrcchā ca kurute bhṛśam


4

इङ्गितज्ञो मनुष्याणां वाक्चेष्टामुखवैकृतैः जानीयाद्विषदातारमेभिर्लिङ्गैश्च बुद्धिमान्

iṅgitajño manuṣyāṇāṃ vākceṣṭāmukhavaikṛtaiḥ jānīyādviṣadātāramebhirliṅgaiśca buddhimān


5

न ददात्युत्तरं पृष्टो विवक्षुर्मोहमेति च अपार्थं बहु संकीर्णं भाषते चापि मूढवत्

na dadātyuttaraṃ pṛṣṭo vivakṣurmohameti ca apārthaṃ bahu saṃkīrṇaṃ bhāṣate cāpi mūḍhavat


6

हसत्यकस्मात् स्फोटयत्यङ्गुलीर्विलिखेन्महीम् वेपथुश्चास्य भवति त्रस्तश्चान्योन्यमीक्षते

hasatyakasmāt sphoṭayatyaṅgulīrvilikhenmahīm vepathuścāsya bhavati trastaścānyonyamīkṣate


7

विवर्णवक्त्रो ध्यामश्च नखैः किञ्चिच्छिनत्त्यपि आलभेतासनं दीनः करेण च शिरोरुहम्

vivarṇavaktro dhyāmaśca nakhaiḥ kiñcicchinattyapi ālabhetāsanaṃ dīnaḥ kareṇa ca śiroruham


8

वर्तते विपरीतं च विषदाता विचेतनः उद्वेष्टनं मूलविषैः प्रलापो मोह एव च

vartate viparītaṃ ca viṣadātā vicetanaḥ udveṣṭanaṃ mūlaviṣaiḥ pralāpo moha eva ca


9

जृम्भणं वेपनं श्वासो मोहः पत्रविषेण तु मुष्कशोथः फलविषैर्दाहोऽन्नद्वेष एव च

jṛmbhaṇaṃ vepanaṃ śvāso mohaḥ patraviṣeṇa tu muṣkaśothaḥ phalaviṣairdāho'nnadveṣa eva ca


10

भवेत् पुष्पविषैश्छर्दिराध्मानं श्वास एव च त्वक्सारनिर्यासविषैरुपयुक्तैर्भवन्ति हि

bhavet puṣpaviṣaiśchardirādhmānaṃ śvāsa eva ca tvaksāraniryāsaviṣairupayuktairbhavanti hi


11

आस्यदौर्गन्ध्यपा रुष्यशिरोरुक्कफसंस्रवाः फेनागमः क्षीरविषैर्विड्भेदो गुरुगात्रता

āsyadaurgandhyapā ruṣyaśirorukkaphasaṃsravāḥ phenāgamaḥ kṣīraviṣairviḍbhedo gurugātratā


12

हृत्पीडनं धातुविषैर्मूर्च्छा दाहश्च तालुनि प्रायेण कालघातीनि विषाण्येतानि निर्दिशेत्

hṛtpīḍanaṃ dhātuviṣairmūrcchā dāhaśca tāluni prāyeṇa kālaghātīni viṣāṇyetāni nirdiśet


13

सद्यः क्षतं पच्यते यस्य जन्तोः स्रवेद्र क्तं पच्यते चाप्यभीक्ष्णम् कृष्णीभूतं क्लिन्नमत्यर्थपूति क्षतान्मांसं शीर्यते चापि यस्य

sadyaḥ kṣataṃ pacyate yasya jantoḥ sravedra ktaṃ pacyate cāpyabhīkṣṇam kṛṣṇībhūtaṃ klinnamatyarthapūti kṣatānmāṃsaṃ śīryate cāpi yasya


14

तृष्णा मूर्च्छा ज्वरदाहौ च यस्य दिग्धाहतं तं पुरुषं व्यवस्येत् लिङ्गान्येतान्येव कुर्यादमित्रैर्व्रणे विषं यस्य दत्तं प्रमादात्

tṛṣṇā mūrcchā jvaradāhau ca yasya digdhāhataṃ taṃ puruṣaṃ vyavasyet liṅgānyetānyeva kuryādamitrairvraṇe viṣaṃ yasya dattaṃ pramādāt


15

सपीतं गृहधूमाभं पुरीषं योऽतिसार्यते फेनमुद्वमते चापि विष पीतं तमादिशेत्

sapītaṃ gṛhadhūmābhaṃ purīṣaṃ yo'tisāryate phenamudvamate cāpi viṣa pītaṃ tamādiśet


16

वातपित्तकफात्मानो भोगिमण्डलिराजिलाः यथाक्रमं समाख्याता द्व्यन्तरा द्वन्द्वरूपिणः

vātapittakaphātmāno bhogimaṇḍalirājilāḥ yathākramaṃ samākhyātā dvyantarā dvandvarūpiṇaḥ


17

दंशो भोगिकृतः कृष्णः सर्ववातविकारकृत् पीतो मण्डलिजः शोथो मृदुः पित्तविकारवान्

daṃśo bhogikṛtaḥ kṛṣṇaḥ sarvavātavikārakṛt pīto maṇḍalijaḥ śotho mṛduḥ pittavikāravān


18

राजिलोत्थो भवेद् दंशः स्थिरशोथश्च पिच्छिलः पाण्डुः स्निग्धोऽतिसान्द्रा सृक् सर्वश्लेष्मविकारकृत्

rājilottho bhaved daṃśaḥ sthiraśothaśca picchilaḥ pāṇḍuḥ snigdho'tisāndrā sṛk sarvaśleṣmavikārakṛt


19

अश्वत्थदेवायतनश्मशानवल्मीकसन्ध्यासु चतुष्पथेषु याम्ये च दष्टाः परिवर्जनीया ऋक्षे सिरामर्मसु ये च दष्टाः

aśvatthadevāyatanaśmaśānavalmīkasandhyāsu catuṣpatheṣu yāmye ca daṣṭāḥ parivarjanīyā ṛkṣe sirāmarmasu ye ca daṣṭāḥ


20

दर्वीकराणां विषमाशुघाति सर्वाणि चोष्णे द्विगुणीभवन्ति अजीर्णपित्तातपपीडितेषु बालेषु वृद्धेषु बुभुक्षितेषु

darvīkarāṇāṃ viṣamāśughāti sarvāṇi coṣṇe dviguṇībhavanti ajīrṇapittātapapīḍiteṣu bāleṣu vṛddheṣu bubhukṣiteṣu


21

क्षीणक्षते मोहिनि कुष्ठयुक्ते रूक्षेऽबले गर्भवतीषु चापि शस्त्रक्षते यस्य न रक्तमेति राज्यो लताभिश्च न संभवन्ति

kṣīṇakṣate mohini kuṣṭhayukte rūkṣe'bale garbhavatīṣu cāpi śastrakṣate yasya na raktameti rājyo latābhiśca na saṃbhavanti


22

शीताभिरद्भिश्च न रोम हर्षो विषाभिभूतं परिवर्जयेत्तम् जिह्मं मुखं यस्य च केशशातो नासावसादश्च सकण्ठभङ्गः

śītābhiradbhiśca na roma harṣo viṣābhibhūtaṃ parivarjayettam jihmaṃ mukhaṃ yasya ca keśaśāto nāsāvasādaśca sakaṇṭhabhaṅgaḥ


23

कृष्णः सरक्तःश्वयथुश्च दंशे हन्वोः स्थिरत्वं च विवर्जनीयः वर्तिर्घना यस्य निरेति वक्त्राद्र क्तं स्रवेदूर्ध्वमधश्च यस्य

kṛṣṇaḥ saraktaḥśvayathuśca daṃśe hanvoḥ sthiratvaṃ ca vivarjanīyaḥ vartirghanā yasya nireti vaktrādra ktaṃ sravedūrdhvamadhaśca yasya


24

दंष्ट्रानिपाताश्चतुरश्च यस्य तं चापि वैद्यः परिवर्जयेच्च उन्मत्तमत्यर्थमुपद्रुतं वा हीनस्वरं वाऽप्यथवा विवर्णम्

daṃṣṭrānipātāścaturaśca yasya taṃ cāpi vaidyaḥ parivarjayecca unmattamatyarthamupadrutaṃ vā hīnasvaraṃ vā'pyathavā vivarṇam


25

सारिष्टमत्यर्थमवेगिनं च ज्ञात्वा नरं कर्म न तत्र कुर्यात् जीर्णं विषघ्नौषधिभिर्हतं वा दावाग्निवातातपशोषितं वा

sāriṣṭamatyarthamaveginaṃ ca jñātvā naraṃ karma na tatra kuryāt jīrṇaṃ viṣaghnauṣadhibhirhataṃ vā dāvāgnivātātapaśoṣitaṃ vā


26

स्वभावतो वा गुणविप्रहीनं विषं हि दूषीविषतामुपैति वीर्याल्पभावान्न निपातयेत्तत् कफान्वितं वर्षगणानुबन्धि

svabhāvato vā guṇaviprahīnaṃ viṣaṃ hi dūṣīviṣatāmupaiti vīryālpabhāvānna nipātayettat kaphānvitaṃ varṣagaṇānubandhi


27

तेनार्दितो भिन्नपुरीषवर्णो वैगन्ध्यवैरस्ययुतः पिपासी मूर्च्छा भ्रमं गद्गदवाग्वमिं च विचेष्टमानोऽरतिमाप्नुयाद्वा

tenārdito bhinnapurīṣavarṇo vaigandhyavairasyayutaḥ pipāsī mūrcchā bhramaṃ gadgadavāgvamiṃ ca viceṣṭamāno'ratimāpnuyādvā


28

आमाशयस्थे कफवातरोगी पक्वाशयस्थेऽनिलपित्तरोगी भवेत् समुद्ध्वस्तशिरोरुहाङ्गो विलूनपक्षस्तु यथा विहङ्गः

āmāśayasthe kaphavātarogī pakvāśayasthe'nilapittarogī bhavet samuddhvastaśiroruhāṅgo vilūnapakṣastu yathā vihaṅgaḥ


29

स्थितं रसादिष्वथवा यथोक्तान् करोति धातुप्रभवान् विकारान् कोपं च शीतानिलदुर्दिनेषु यात्याशु पूर्वं शृणु तस्य रूपम्

sthitaṃ rasādiṣvathavā yathoktān karoti dhātuprabhavān vikārān kopaṃ ca śītāniladurdineṣu yātyāśu pūrvaṃ śṛṇu tasya rūpam


30

निद्रा गुरुत्वं च विजृम्भणं च विश्लेषहर्षावथवाऽङ्गमर्दम् ततः करोत्यन्नमदाविपाकावरोचकं मण्डलकोठजन्म

nidrā gurutvaṃ ca vijṛmbhaṇaṃ ca viśleṣaharṣāvathavā'ṅgamardam tataḥ karotyannamadāvipākāvarocakaṃ maṇḍalakoṭhajanma


31

मांसक्षयं पादकरप्रशोथं मूर्च्छा तथा छर्दिमथातिसारम् दूषीविषं श्वासतृषाज्वरांश्च कुर्यात् प्रवृद्धिं जठरस्य चापि

māṃsakṣayaṃ pādakarapraśothaṃ mūrcchā tathā chardimathātisāram dūṣīviṣaṃ śvāsatṛṣājvarāṃśca kuryāt pravṛddhiṃ jaṭharasya cāpi


32

उन्मादमन्यज्जनयेत्तथाऽन्यदानाहमन्यत्क्षपयेच्च शुक्रम् गाद्गद्यमन्यज्जनयेच्च कुष्ठं तांस्तान्विकारांश्च बहुप्रकारान्

unmādamanyajjanayettathā'nyadānāhamanyatkṣapayecca śukram gādgadyamanyajjanayecca kuṣṭhaṃ tāṃstānvikārāṃśca bahuprakārān


33

दूषितं देशकालान्नदिवास्वप्नैरभीक्ष्णशः यस्मात् संदूषयेद्धातूँ स्तस्माद् दूषीविषं स्मृतम्

dūṣitaṃ deśakālānnadivāsvapnairabhīkṣṇaśaḥ yasmāt saṃdūṣayeddhātūm̐ stasmād dūṣīviṣaṃ smṛtam


34

साध्यमात्मवतः सद्यो याप्यं संवत्सरोत्थितम् दूषीविषमसाध्यं स्यात् क्षीणस्याहितसेविनः

sādhyamātmavataḥ sadyo yāpyaṃ saṃvatsarotthitam dūṣīviṣamasādhyaṃ syāt kṣīṇasyāhitasevinaḥ


35

सौभाग्यार्थं स्त्रियः स्वेदं रजो नानाङ्गजान् मलान् शत्रुप्रयुक्तांश्च गरान् प्रयच्छन्त्यन्नमिश्रितान्

saubhāgyārthaṃ striyaḥ svedaṃ rajo nānāṅgajān malān śatruprayuktāṃśca garān prayacchantyannamiśritān


36

तैः स्यात् पाण्डुः कृशोऽल्पाग्निर्गरश्चास्योपजायते मर्मप्रधमनाध्मानं हस्तयोः शोथलक्षणम्

taiḥ syāt pāṇḍuḥ kṛśo'lpāgnirgaraścāsyopajāyate marmapradhamanādhmānaṃ hastayoḥ śothalakṣaṇam


37

जठरं ग्रहणीदोषो यक्ष्मा गुल्मः क्षयो ज्वरः एवंविधस्य चान्यस्य व्याधेर्लिङ्गानि दर्शयेत्

jaṭharaṃ grahaṇīdoṣo yakṣmā gulmaḥ kṣayo jvaraḥ evaṃvidhasya cānyasya vyādherliṅgāni darśayet


38

यस्माल्लूनं तृणं प्राप्ता मुनेः प्रस्वेदबिन्दवः तस्माल्लूतास्तु भाष्यन्ते संख्यया ताश्च षोडश

yasmāllūnaṃ tṛṇaṃ prāptā muneḥ prasvedabindavaḥ tasmāllūtāstu bhāṣyante saṃkhyayā tāśca ṣoḍaśa


39

ताभिर्दष्टे दंशकोथः प्रवृत्तिः क्षतजस्य च ज्वरो दाहोऽतिसारश्च गदाः स्युश्च त्रिदोषजाः

tābhirdaṣṭe daṃśakothaḥ pravṛttiḥ kṣatajasya ca jvaro dāho'tisāraśca gadāḥ syuśca tridoṣajāḥ


40

पिडका विविधाकारा मण्डलानि महान्ति च शोथा महान्तो मृदवो रक्ताः श्यावाश्चलास्तथा

piḍakā vividhākārā maṇḍalāni mahānti ca śothā mahānto mṛdavo raktāḥ śyāvāścalāstathā


41

सामान्यं सर्वलूतानामेतद् दंशस्य लक्षणम् दंशमध्ये तु यत् कृष्णं श्यावं वा जालकाचितम्

sāmānyaṃ sarvalūtānāmetad daṃśasya lakṣaṇam daṃśamadhye tu yat kṛṣṇaṃ śyāvaṃ vā jālakācitam


42

ऊर्ध्वाकृति भृशं पाकं क्लेदशोथज्वरान्वितम् दूषीविषाभिर्लूताभिस्तद्दष्टमिति निर्दिशेत्

ūrdhvākṛti bhṛśaṃ pākaṃ kledaśothajvarānvitam dūṣīviṣābhirlūtābhistaddaṣṭamiti nirdiśet


43

शोथः श्वेताः सिता रक्ताः पीता वा पिडका ज्वरः प्राणान्तिकाश्च जायन्ते श्वासहिक्काशिरोग्रहाः

śothaḥ śvetāḥ sitā raktāḥ pītā vā piḍakā jvaraḥ prāṇāntikāśca jāyante śvāsahikkāśirograhāḥ


44

आदंशाच्छोणितं पाण्डुमण्डानि च ज्वरोऽरुचिः लोमहर्षश्च दाहश्चाप्याखुदूषीविषार्दिते

ādaṃśācchoṇitaṃ pāṇḍumaṇḍāni ca jvaro'ruciḥ lomaharṣaśca dāhaścāpyākhudūṣīviṣārdite


45

मूर्च्छाङ्गशोथवैवर्ण्यक्लेद शब्दाश्रुतिज्वराः शिरोगुरुत्वं लालासृक्छर्दिश्चासाध्यमूषिकैः

mūrcchāṅgaśothavaivarṇyakleda śabdāśrutijvarāḥ śirogurutvaṃ lālāsṛkchardiścāsādhyamūṣikaiḥ


46

कार्ष्ण्यं श्यावत्वमथवा नानावर्णत्वमेव वा मोहोऽथ वर्चसो भेदो दष्टे स्यात् कृकलासकै

kārṣṇyaṃ śyāvatvamathavā nānāvarṇatvameva vā moho'tha varcaso bhedo daṣṭe syāt kṛkalāsakai


47

दहत्यग्निरिवादौ च भिनत्तीवोर्ध्वमाशु च वृश्चिकस्य विषं याति दंशे पश्चात्तु तिष्ठति

dahatyagnirivādau ca bhinattīvordhvamāśu ca vṛścikasya viṣaṃ yāti daṃśe paścāttu tiṣṭhati


48

दष्टोऽसाध्यश्च हृद्घ्राणरसनोपहतो नरः मांसैः पतद्भिरत्यर्थं वेदनार्तो जहात्यसून्

daṣṭo'sādhyaśca hṛdghrāṇarasanopahato naraḥ māṃsaiḥ patadbhiratyarthaṃ vedanārto jahātyasūn


49

विसर्पः श्वयथुः शूलं ज्वरश्छर्दिरथापि च लक्षणं कणभैर्दष्टे दंशश्चैवावसीदति

visarpaḥ śvayathuḥ śūlaṃ jvaraśchardirathāpi ca lakṣaṇaṃ kaṇabhairdaṣṭe daṃśaścaivāvasīdati


50

हृष्टलोमोच्चिटिङ्गेन स्तब्धलिङ्गो भृशार्तिमान् दष्टः शीतोदकेनेव सिक्तान्यङ्गानि मन्यते

hṛṣṭalomocciṭiṅgena stabdhaliṅgo bhṛśārtimān daṣṭaḥ śītodakeneva siktānyaṅgāni manyate


51

एकदंष्ट्रार्दितः शूनः सरुजः पीतकः सतृट् छर्दिर्निद्रा च सविषैर्मण्डूकैर्दष्टलक्षणम्

ekadaṃṣṭrārditaḥ śūnaḥ sarujaḥ pītakaḥ satṛṭ chardirnidrā ca saviṣairmaṇḍūkairdaṣṭalakṣaṇam


52

मत्स्यास्तु सविषाः कुर्युदाहं शोथं रुजं तथा कण्डूं शोथं ज्वरं मूर्च्छा सविषास्तु जलौकसः

matsyāstu saviṣāḥ kuryudāhaṃ śothaṃ rujaṃ tathā kaṇḍūṃ śothaṃ jvaraṃ mūrcchā saviṣāstu jalaukasaḥ


53

विदाहं श्वयथुं तोदं स्वेदं च गृहगोधिका दंशे स्वेदं रुजं दाहं कुर्याच्छतपदीविषम्

vidāhaṃ śvayathuṃ todaṃ svedaṃ ca gṛhagodhikā daṃśe svedaṃ rujaṃ dāhaṃ kuryācchatapadīviṣam


54

कण्डूमान् मशकैरीषच्छोथः स्यान्मन्दवेदनः असाध्यकीटसदृशमसाध्यमशकक्षतम्

kaṇḍūmān maśakairīṣacchothaḥ syānmandavedanaḥ asādhyakīṭasadṛśamasādhyamaśakakṣatam


55

सद्यः प्रस्राविणी श्यावा दाहमूर्च्छाज्वरान्विता पिडका मक्षिकांदशे तासां तु स्थगिकाऽसुहृत्

sadyaḥ prasrāviṇī śyāvā dāhamūrcchājvarānvitā piḍakā makṣikāṃdaśe tāsāṃ tu sthagikā'suhṛt


56

चतुष्पद्भिर्द्विपद्भिश्च नखदन्तविषं च यत् शूयते पच्यते वापि स्रवति ज्वरयत्यपि

catuṣpadbhirdvipadbhiśca nakhadantaviṣaṃ ca yat śūyate pacyate vāpi sravati jvarayatyapi


57

श्वशृगालतरक्ष्वृक्षव्याघ्रादीनां यदाऽनिलः श्लेष्मप्रदुष्टो मुष्णाति संज्ञां संज्ञावहाश्रितः

śvaśṛgālatarakṣvṛkṣavyāghrādīnāṃ yadā'nilaḥ śleṣmapraduṣṭo muṣṇāti saṃjñāṃ saṃjñāvahāśritaḥ


58

तदा प्रस्रस्तलाङ्गुलहनुस्कन्धोऽतिलालवान् अव्यक्तबधिरान्धश्च सोऽन्योन्यमभिधावति

tadā prasrastalāṅgulahanuskandho'tilālavān avyaktabadhirāndhaśca so'nyonyamabhidhāvati


59

प्रमूढोऽन्यतमस्त्वेषां खादन्विपरिधावति तेनोन्मत्तेन दष्टस्य दंष्ट्रिणा सविषेण तु

pramūḍho'nyatamastveṣāṃ khādanviparidhāvati tenonmattena daṣṭasya daṃṣṭriṇā saviṣeṇa tu


60

सुप्तता जायते दंशे कृष्णं चातिस्रवत्यसृक् दिग्धविद्धस्य लिङ्गेन प्रायशश्चोपलक्षितः

suptatā jāyate daṃśe kṛṣṇaṃ cātisravatyasṛk digdhaviddhasya liṅgena prāyaśaścopalakṣitaḥ


61

येन चापि भवेद्दष्टतस्य चेष्टां रुतं नरः बहुशः प्रतिकुर्वाणः क्रियाहीनो विनश्यति

yena cāpi bhaveddaṣṭatasya ceṣṭāṃ rutaṃ naraḥ bahuśaḥ pratikurvāṇaḥ kriyāhīno vinaśyati


62

दंष्ट्रिणा येन दष्टश्च तद्रू पं यस्तु पश्यति अप्सु चादर्शबिम्बे वा तस्य तद्रि ष्टमादिशेत्

daṃṣṭriṇā yena daṣṭaśca tadrū paṃ yastu paśyati apsu cādarśabimbe vā tasya tadri ṣṭamādiśet


63

त्रस्यत्यकस्माद्योऽभीक्ष्णं दृष्ट्वा स्पृष्ट्वाऽपि वा जलम् जलत्रासं तु तं विद्याद्रि ष्टं तदपि कीर्तितम्

trasyatyakasmādyo'bhīkṣṇaṃ dṛṣṭvā spṛṣṭvā'pi vā jalam jalatrāsaṃ tu taṃ vidyādri ṣṭaṃ tadapi kīrtitam


64

अदष्टो वा जलत्रासी न कथंचन सिद्ध्यति प्रसुप्तो वोत्थितो वाऽपि स्वस्थस्त्रस्तो न सिद्ध्यति

adaṣṭo vā jalatrāsī na kathaṃcana siddhyati prasupto votthito vā'pi svasthastrasto na siddhyati


65

प्रशान्तदोषं प्रकृतिस्थधातुमन्नाभिकामं सममूत्रविट्कम् प्रसन्नवर्णेन्द्रि यचित्तचेष्टं वैद्योऽवगच्छेदविषं मनुष्यम्

praśāntadoṣaṃ prakṛtisthadhātumannābhikāmaṃ samamūtraviṭkam prasannavarṇendri yacittaceṣṭaṃ vaidyo'vagacchedaviṣaṃ manuṣyam

विषयानुक्रमणिका

1

ज्वरोऽतिसारो ग्रहणी चार्शोऽजीर्णं विसूचिका अलसश्च विलम्बी च क्रिमिरुक्पाण्डुकामलाः

jvaro'tisāro grahaṇī cārśo'jīrṇaṃ visūcikā alasaśca vilambī ca krimirukpāṇḍukāmalāḥ


2

हलीमकं रक्तपित्तं राजयक्ष्मा उरःक्षतम् कासो हिक्का सह श्वासैः स्वरभेदस्त्वरोचकः

halīmakaṃ raktapittaṃ rājayakṣmā uraḥkṣatam kāso hikkā saha śvāsaiḥ svarabhedastvarocakaḥ


3

छर्दिस्तृष्णा च मूर्च्छाद्या रोगाः पानात्ययादयः दाहोन्मादावपस्मारः कथितोऽथानिलामयः

chardistṛṣṇā ca mūrcchādyā rogāḥ pānātyayādayaḥ dāhonmādāvapasmāraḥ kathito'thānilāmayaḥ


4

वातरक्तमूरुस्तम्भ आमवातोऽथ शूलरुक् पक्तिजं शूलमानाह उदावर्तोऽथ गुल्मरुक्

vātaraktamūrustambha āmavāto'tha śūlaruk paktijaṃ śūlamānāha udāvarto'tha gulmaruk


5

हृद्रो गो मूत्रकृच्छ्रं च मूत्राघातस्तथाऽश्मरी प्रमेहो मधुमेहश्च पिडकाश्च प्रमेहजाः

hṛdro go mūtrakṛcchraṃ ca mūtrāghātastathā'śmarī prameho madhumehaśca piḍakāśca pramehajāḥ


6

मेदस्तथोदरं शोथो वृद्धिश्च गलगण्डकः गण्डमालाऽपची ग्रन्थिरर्बुदः श्लीपदं तथा

medastathodaraṃ śotho vṛddhiśca galagaṇḍakaḥ gaṇḍamālā'pacī granthirarbudaḥ ślīpadaṃ tathā


7

विद्र धिर्व्रणशोथश्च द्वौ व्रणौ भग्ननाडिके भगन्दरोपदंशौ च शूकदोषस्त्वगामयः

vidra dhirvraṇaśothaśca dvau vraṇau bhagnanāḍike bhagandaropadaṃśau ca śūkadoṣastvagāmayaḥ


8

शीतपित्तमुदर्दश्च कोठश्चैवाम्लपित्तकम् विसर्पश्च सविस्फोटः सरोमान्त्यो मसूरिकाः

śītapittamudardaśca koṭhaścaivāmlapittakam visarpaśca savisphoṭaḥ saromāntyo masūrikāḥ


9

क्षुद्रा स्यकर्णनासाक्षिशिरःस्त्रीबालकामयाः विषं चेत्ययमुद्दिष्टो रुग्विनिश्चियसंग्रहः

kṣudrā syakarṇanāsākṣiśiraḥstrībālakāmayāḥ viṣaṃ cetyayamuddiṣṭo rugviniściyasaṃgrahaḥ


10

सुभाषितं यत्र यदस्ति किञ्चित्तत्सर्वमेकीकृतमत्र यत्नात् विनिश्चये सर्वरुजां नराणां श्रीमाधवेनेन्दुकरात्मजेन

subhāṣitaṃ yatra yadasti kiñcittatsarvamekīkṛtamatra yatnāt viniścaye sarvarujāṃ narāṇāṃ śrīmādhavenendukarātmajena


11

यत्कृतं सुकृतं किञ्चित्कृत्वैवं रुग्विनिश्चयम् मुञ्चन्तु जन्तवस्तेन नित्यमातङ्कसन्ततिम्

yatkṛtaṃ sukṛtaṃ kiñcitkṛtvaivaṃ rugviniścayam muñcantu jantavastena nityamātaṅkasantatim