3. Nārada Purāṇa (part 3 of 3)
Chapter 1.106
1,106.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे वामनपुराणानुक्रमणीवर्णनं नाम पञ्चाधिकशततमो ऽध्यायः ब्रह्मोवाच शृणु वत्स मरीचे त्वं पुराणं कूर्मसंज्ञकम् ।
लक्ष्मीकल्पानुचरितं यत्र कूर्मवपुर्हरिः
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthapāde vāmanapurāṇānukramaṇīvarṇanaṃ nāma pañcādhikaśatatamo 'dhyāyaḥ brahmovāca śṛṇu vatsa marīce tvaṃ purāṇaṃ kūrmasaṃjñakam |
lakṣmīkalpānucaritaṃ yatra kūrmavapurhariḥ
1,106.2
धर्मार्थकाममोक्षाणां माहात्म्यं च पृथक्पृथक् ।
इन्द्रद्युम्नप्रसंगेन प्राहर्षिभ्यो दयान्वितः
dharmārthakāmamokṣāṇāṃ māhātmyaṃ ca pṛthakpṛthak |
indradyumnaprasaṃgena prāharṣibhyo dayānvitaḥ
1,106.3
तत्सप्तदशसाहस्रं सुचतुः संहितं शुभम् ।
यत्र ब्राह्माः पुरा प्रोक्ता धर्मा नानाविधा मुने
tatsaptadaśasāhasraṃ sucatuḥ saṃhitaṃ śubham |
yatra brāhmāḥ purā proktā dharmā nānāvidhā mune
1,106.4
नाननाकथाप्रसंगेन नृणां सद्गतिदायकाः ।
तत्र पूर्वविभागे तु पुराणोपक्रमः पुरा
nānanākathāprasaṃgena nṛṇāṃ sadgatidāyakāḥ |
tatra pūrvavibhāge tu purāṇopakramaḥ purā
1,106.5
लक्ष्मीन्द्रद्युम्नसंवादः कूरंमर्षिगणसंकथा ।
वर्णाश्रमाचारकथा जगदुत्पत्तिकीर्तनम्
lakṣmīndradyumnasaṃvādaḥ kūrṃmarṣigaṇasaṃkathā |
varṇāśramācārakathā jagadutpattikīrtanam
1,106.6
कालसंख्या समासेन लयान्ते स्तवनं विभोः ॥
ततः संक्षेपतः सर्गः शाङ्करं चरितं तथा
kālasaṃkhyā samāsena layānte stavanaṃ vibhoḥ // tataḥ saṃkṣepataḥ sargaḥ śāṅkaraṃ caritaṃ tathā
1,106.7
सहस्रनाम पार्वत्या योगस्य च निरूपणम् ।
भृगुवंशसमाख्यानं ततः स्वायम्भुवस्य च
sahasranāma pārvatyā yogasya ca nirūpaṇam |
bhṛguvaṃśasamākhyānaṃ tataḥ svāyambhuvasya ca
1,106.8
देवादीनां समुत्पत्तिर्दक्षयज्ञाहतिस्ततः ।
दक्षसृष्टिकथा पश्चात्कश्यपान्वयकीर्तनम्
devādīnāṃ samutpattirdakṣayajñāhatistataḥ |
dakṣasṛṣṭikathā paścātkaśyapānvayakīrtanam
1,106.9
आत्रेयवंशकथनं कृष्णस्यं चरितं शुभम् ।
मार्तण्डकृष्णसंवादो व्यासपाण्डवसंकथा
ātreyavaṃśakathanaṃ kṛṣṇasyaṃ caritaṃ śubham |
mārtaṇḍakṛṣṇasaṃvādo vyāsapāṇḍavasaṃkathā
1,106.10
युगधर्मानुकथनं व्यासजैमिनिकीर्तनम् ।
वाराणस्याश्च माहात्म्यं प्रयागस्य ततः परम्
yugadharmānukathanaṃ vyāsajaiminikīrtanam |
vārāṇasyāśca māhātmyaṃ prayāgasya tataḥ param
1,106.11
त्रैलोक्यवर्णनं चैव वेदशाखानिरूपणम् ।
उत्तरे ऽस्या विभागे तु पुरा गीतैश्वरी ततः
trailokyavarṇanaṃ caiva vedaśākhānirūpaṇam |
uttare 'syā vibhāge tu purā gītaiśvarī tataḥ
1,106.12
व्यासगीता ततः प्रोक्ता नानाधर्मप्रबोधिनी ।
नानाविधानां तीर्थानां माहात्म्यं च पृथक् ततः
vyāsagītā tataḥ proktā nānādharmaprabodhinī |
nānāvidhānāṃ tīrthānāṃ māhātmyaṃ ca pṛthak tataḥ
1,106.13
प्रतिसर्गप्रकथनं ब्राह्मीयं संहिता स्मृता ।
अतः परं भागवतीसंहितार्थ निरूपणम्
pratisargaprakathanaṃ brāhmīyaṃ saṃhitā smṛtā |
ataḥ paraṃ bhāgavatīsaṃhitārtha nirūpaṇam
1,106.14
कथिता यत्र वर्णानां पृथक्वृत्तिरुदाहृता ।
पादऽस्याः प्रथमे प्रोक्ता ब्राह्मणानां व्यवस्थितिः
kathitā yatra varṇānāṃ pṛthakvṛttirudāhṛtā |
pāda'syāḥ prathame proktā brāhmaṇānāṃ vyavasthitiḥ
1,106.15
सदा चागत्मिका वत्स भोगसौख्यविवर्द्धनी ।
द्वितीये क्षत्त्रियाणां तु वृत्तिः सम्यक्प्रकीर्तिता
sadā cāgatmikā vatsa bhogasaukhyavivarddhanī |
dvitīye kṣattriyāṇāṃ tu vṛttiḥ samyakprakīrtitā
1,106.16
यया त्वाश्रितया पापं विधूयेह व्रजेद्दिवम् ।
तृतीये वैश्यजातीनां वृत्तिरुक्ता चतुर्विधा
yayā tvāśritayā pāpaṃ vidhūyeha vrajeddivam |
tṛtīye vaiśyajātīnāṃ vṛttiruktā caturvidhā
1,106.17
यया चरितया सम्यग्लभे गतिमुत्तमाम् ।
चतुर्थे ऽस्यास्तथा पादे शूद्रवृत्तिरुदाहृता
yayā caritayā samyaglabhe gatimuttamām |
caturthe 'syāstathā pāde śūdravṛttirudāhṛtā
1,106.18
यया संतुष्यति श्रीशो नृणां श्रेयोविवर्द्धनः ।
पञ्चमे ऽस्यास्ततः पादे वृत्तिः संकरजोदिता
yayā saṃtuṣyati śrīśo nṛṇāṃ śreyovivarddhanaḥ |
pañcame 'syāstataḥ pāde vṛttiḥ saṃkarajoditā
1,106.19
यया चरितयाप्नोति भाविनीं गतिमुत्तमाम् ।
इत्येषा पञ्चपद्युक्ता द्वितीया संहिता मुने
yayā caritayāpnoti bhāvinīṃ gatimuttamām |
ityeṣā pañcapadyuktā dvitīyā saṃhitā mune
1,106.20
तृतीयात्रोदिता सौरी नॄणां कार्यविधायिनी ।
षोढा षट्कर्मसिर्द्धि बोधयन्ती च कामिनाम्
tṛtīyātroditā saurī nṝṇāṃ kāryavidhāyinī |
ṣoḍhā ṣaṭkarmasirddhi bodhayantī ca kāminām
1,106.21
चतुर्थीवैष्णवो नाम मोक्षदा परिकीर्तिता ।
चतुष्पदी द्विजातीनां साक्षाद्ब्रह्मस्वरूरिणी
caturthīvaiṣṇavo nāma mokṣadā parikīrtitā |
catuṣpadī dvijātīnāṃ sākṣādbrahmasvarūriṇī
1,106.22
ताः क्रमात्षट्चतुर्द्वीषुसाहस्राः परिकीर्तिताः
tāḥ kramātṣaṭcaturdvīṣusāhasrāḥ parikīrtitāḥ
1,106.23
एतत्कूर्मपुराणं तु चतुर्वर्गफलप्रदम् ।
पठतां शृण्वतां नॄणां सर्वोत्कृष्टगतिप्रदम्
etatkūrmapurāṇaṃ tu caturvargaphalapradam |
paṭhatāṃ śṛṇvatāṃ nṝṇāṃ sarvotkṛṣṭagatipradam
1,106.24
लिखित्वैतत्तु यो भक्त्या हेमकूर्मसमन्वितम् ।
ब्राह्मणाया यने दद्यात्स याति परमां गतिम्
likhitvaitattu yo bhaktyā hemakūrmasamanvitam |
brāhmaṇāyā yane dadyātsa yāti paramāṃ gatim
Chapter 1.107
1,107.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे कूर्मपराणानुक्रमणीकथनं नाम षडुत्तरशततमो ऽध्यायः ब्रह्मोवाच अथ मात्स्यं पुराणं ते प्रवक्ष्ये द्विजसत्तम ।
यत्रोक्तं सप्तकल्पानां वृत्तं संक्षिप्य भूतले
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthapāde kūrmaparāṇānukramaṇīkathanaṃ nāma ṣaḍuttaraśatatamo 'dhyāyaḥ brahmovāca atha mātsyaṃ purāṇaṃ te pravakṣye dvijasattama |
yatroktaṃ saptakalpānāṃ vṛttaṃ saṃkṣipya bhūtale
1,107.2
व्यासेन वेदविदुषा नारसिंहोपवर्णने ।
उपक्रम्य तदुद्दिष्टं चतुर्द्दशसहस्रकम्
vyāsena vedaviduṣā nārasiṃhopavarṇane |
upakramya taduddiṣṭaṃ caturddaśasahasrakam
1,107.3
मनुमत्स्यसुसंवादो ब्रह्माण्डकथनं ततः ।
ब्रह्मदेवासुरोत्पत्तिर्मारुतोत्पत्तिरेव च
manumatsyasusaṃvādo brahmāṇḍakathanaṃ tataḥ |
brahmadevāsurotpattirmārutotpattireva ca
1,107.4
मदनद्वादशी तद्वल्लोकपालाभिपूजनम् ।
मन्वन्तरसमुद्देशो वैश्यराज्याभिवर्णनम्
madanadvādaśī tadvallokapālābhipūjanam |
manvantarasamuddeśo vaiśyarājyābhivarṇanam
1,107.5
सूर्यवैवस्वतोत्पत्तिर्बुधसंगमनं तथा ।
पितृवंशानुकथनं श्रद्धाकालस्तथैव च
sūryavaivasvatotpattirbudhasaṃgamanaṃ tathā |
pitṛvaṃśānukathanaṃ śraddhākālastathaiva ca
1,107.6
पितृतीर्थप्रचारश्च सोमोत्पत्तिस्तथैव च ।
कीर्तनं सोमवंशस्य ययातिचरितं तथा
pitṛtīrthapracāraśca somotpattistathaiva ca |
kīrtanaṃ somavaṃśasya yayāticaritaṃ tathā
1,107.7
पितृवंशानुकथनं सृष्टवंशानुकीर्तनम् ।
भृगुशापस्तथा विष्णोर्दशधा जन्मने क्षितौ
pitṛvaṃśānukathanaṃ sṛṣṭavaṃśānukīrtanam |
bhṛguśāpastathā viṣṇordaśadhā janmane kṣitau
1,107.8
कीर्त्तनं पूरुवंशस्य वंशो हौताशनः परम् ।
क्रियायोगस्ततः पश्चात्पुराणपरिकीर्तनम्
kīrttanaṃ pūruvaṃśasya vaṃśo hautāśanaḥ param |
kriyāyogastataḥ paścātpurāṇaparikīrtanam
1,107.9
व्रतं नक्षत्रपुरुषं मार्तण्डशयनं तथा ।
कृष्णाष्टमीव्रतं तद्वद्रोहिणीचन्द्रसंज्ञितम्
vrataṃ nakṣatrapuruṣaṃ mārtaṇḍaśayanaṃ tathā |
kṛṣṇāṣṭamīvrataṃ tadvadrohiṇīcandrasaṃjñitam
1,107.10
तडागविधि माहात्म्यं पादपोत्सर्ग एव च ।
सौभाग्यशयनं तद्वदगस्त्यव्रतमेव च
taḍāgavidhi māhātmyaṃ pādapotsarga eva ca |
saubhāgyaśayanaṃ tadvadagastyavratameva ca
1,107.11
तथानन्ततृतीयाया रसकल्याणिनीव्रतम् ।
तथैवानं दकर्याश्च व्रतं सारस्वतं पुनः
tathānantatṛtīyāyā rasakalyāṇinīvratam |
tathaivānaṃ dakaryāśca vrataṃ sārasvataṃ punaḥ
1,107.12
उपरागाभिषेकश्च सप्तमीशनं तथा ।
भीमाख्या द्वादशी तद्वदनङ्गशयनं तथा
uparāgābhiṣekaśca saptamīśanaṃ tathā |
bhīmākhyā dvādaśī tadvadanaṅgaśayanaṃ tathā
1,107.13
अशून्यशयनं तद्वत्तथैवाङ्गारकव्रतम् ।
सप्तमीसप्तकं तद्वद्विशोकद्वादशीव्रतम्
aśūnyaśayanaṃ tadvattathaivāṅgārakavratam |
saptamīsaptakaṃ tadvadviśokadvādaśīvratam
1,107.14
मेरुप्रदानं दशधा ग्रहशान्तिस्तथैव च ।
ग्रहस्वरूपकथनं तथा शिवचतुर्दशी
merupradānaṃ daśadhā grahaśāntistathaiva ca |
grahasvarūpakathanaṃ tathā śivacaturdaśī
1,107.15
तथा सर्वफलत्यागः सूर्यवारव्रतं तथा ।
संक्रान्तिस्नपनं तद्वद्विभूतिद्वादशीव्रतम्
tathā sarvaphalatyāgaḥ sūryavāravrataṃ tathā |
saṃkrāntisnapanaṃ tadvadvibhūtidvādaśīvratam
1,107.16
षष्टीव्रतानां माहात्म्यं तथा स्नानविधिकमः ।
प्रयागस्य तु माहात्म्यं द्वीपलोकानुवर्णनम्
ṣaṣṭīvratānāṃ māhātmyaṃ tathā snānavidhikamaḥ |
prayāgasya tu māhātmyaṃ dvīpalokānuvarṇanam
1,107.17
तथान्तरिक्षचारश्च ध्रुवमाहात्म्यमेव च ।
भवनानि सुरेद्राणां त्रिपुरोद्योतनं तथा
tathāntarikṣacāraśca dhruvamāhātmyameva ca |
bhavanāni suredrāṇāṃ tripurodyotanaṃ tathā
1,107.18
पितृप्रवरमाहात्म्यं मन्वन्तरविनिर्णयः ।
चतुर्युगस्य संभूतिर्युगधर्मनिरूपणम्
pitṛpravaramāhātmyaṃ manvantaravinirṇayaḥ |
caturyugasya saṃbhūtiryugadharmanirūpaṇam
1,107.19
वज्राङ्गस्य तु संभूति स्तारकोत्पत्तिरेव च ।
तारकासुरमाहात्म्यं ब्रह्मदेवानुकीर्तनम्
vajrāṅgasya tu saṃbhūti stārakotpattireva ca |
tārakāsuramāhātmyaṃ brahmadevānukīrtanam
1,107.20
पार्वतीसंभवस्तद्वत्तथा शिवतपोवनम् ।
अनङ्गदेहदाहश्च रतिशोकस्तथैव च
pārvatīsaṃbhavastadvattathā śivatapovanam |
anaṅgadehadāhaśca ratiśokastathaiva ca
1,107.21
गौरीतपोवनं तद्वच्छिवेनाथ प्रसादनम् ।
पार्वतीऋषिसंवादस्तथैरोद्वाहमङ्गलम्
gaurītapovanaṃ tadvacchivenātha prasādanam |
pārvatīṛṣisaṃvādastathairodvāhamaṅgalam
1,107.22
कुमारसंभवस्तद्वत्कुमारविजयस्तथा ।
तारकस्य वधो घोरो नरसिंहोपवर्णनम्
kumārasaṃbhavastadvatkumāravijayastathā |
tārakasya vadho ghoro narasiṃhopavarṇanam
1,107.23
पद्मोद्भवविसर्गस्तु तथैवान्धकघातनम् ।
वाराणस्यास्तु माहात्म्यं नर्मदायास्तथैव च
padmodbhavavisargastu tathaivāndhakaghātanam |
vārāṇasyāstu māhātmyaṃ narmadāyāstathaiva ca
1,107.24
प्रवरानुक्रमस्तद्वत्पितृगाथानुकीर्तनम् ।
तथोभयमुखीदानं दानं कृष्णाजिनस्य च
pravarānukramastadvatpitṛgāthānukīrtanam |
tathobhayamukhīdānaṃ dānaṃ kṛṣṇājinasya ca
1,107.25
ततः सावित्र्युपाख्यानं राजधर्मास्तथैव च ।
विविधोत्पातकथनं ग्रहणान्तस्तथैव च
tataḥ sāvitryupākhyānaṃ rājadharmāstathaiva ca |
vividhotpātakathanaṃ grahaṇāntastathaiva ca
1,107.26
यात्रानिमित्तकथनं स्वप्नमङ्गलकीर्तने ।
वामनस्य तु माहात्म्यं वाराहस्य ततः परम्
yātrānimittakathanaṃ svapnamaṅgalakīrtane |
vāmanasya tu māhātmyaṃ vārāhasya tataḥ param
1,107.27
समुद्रमथनं तद्वत्कालकूटाभिशान्तनम् ।
देवासुरविमर्दश्च वास्तुविद्या तथैव च
samudramathanaṃ tadvatkālakūṭābhiśāntanam |
devāsuravimardaśca vāstuvidyā tathaiva ca
1,107.28
प्रतिमालक्षणं तद्वद्देवतायतनं तथा ।
प्रासादलक्षणं तद्वन्मण्डपान च लक्षणम्
pratimālakṣaṇaṃ tadvaddevatāyatanaṃ tathā |
prāsādalakṣaṇaṃ tadvanmaṇḍapāna ca lakṣaṇam
1,107.29
भविष्यराज्ञामुद्देशो महादानानुकीर्तनम् ।
कल्पानुकीर्तनं तद्वत्पुराणे ऽस्मिन्प्रकीर्तितम्
bhaviṣyarājñāmuddeśo mahādānānukīrtanam |
kalpānukīrtanaṃ tadvatpurāṇe 'sminprakīrtitam
1,107.30
पवित्रमेतत्कल्याणमायुः कीर्तिविवर्द्धनम् ।
यः पठेच्छृणुयाद्वापि स याति भवनं हरेः
pavitrametatkalyāṇamāyuḥ kīrtivivarddhanam |
yaḥ paṭhecchṛṇuyādvāpi sa yāti bhavanaṃ hareḥ
1,107.31
लिखित्वैतत्तु यो दद्याद्धेममत्स्यगवान्वितम् ।
विप्रायाभ्यर्च्य विषुवे स याति परमं पदम्
likhitvaitattu yo dadyāddhemamatsyagavānvitam |
viprāyābhyarcya viṣuve sa yāti paramaṃ padam
Chapter 1.108
1,108.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे मत्स्यपुराणानुक्रमणीकथनं नाम सप्तोत्तरशततमो ऽध्यायः ब्रह्मोवाच मरीचे शृणु वक्ष्याभि पुराणं गारुडं शुभम् ।
गरुडायाब्रवीत्पृष्टो भगवान्गरुडासनः
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthapāde matsyapurāṇānukramaṇīkathanaṃ nāma saptottaraśatatamo 'dhyāyaḥ brahmovāca marīce śṛṇu vakṣyābhi purāṇaṃ gāruḍaṃ śubham |
garuḍāyābravītpṛṣṭo bhagavāngaruḍāsanaḥ
1,108.2
एकोनविंशसाहस्रं तार्क्ष्यकल्पकथान्वितम् ।
पुराणोपक्रमप्रश्नः सर्गः संक्षेपतस्ततः
ekonaviṃśasāhasraṃ tārkṣyakalpakathānvitam |
purāṇopakramapraśnaḥ sargaḥ saṃkṣepatastataḥ
1,108.3
सूर्यादिपूजनविधिर्दीक्षाविधिरतः परम् ।
श्राद्धपूजा ततः पश्चान्नवव्यूहार्चनं द्विज
sūryādipūjanavidhirdīkṣāvidhirataḥ param |
śrāddhapūjā tataḥ paścānnavavyūhārcanaṃ dvija
1,108.4
पूजाविधानं च तथा वैष्णवं पञ्जरं ततः ।
योगाध्यायस्ततो विष्णोर्नामसाहस्रकीर्तनम्
pūjāvidhānaṃ ca tathā vaiṣṇavaṃ pañjaraṃ tataḥ |
yogādhyāyastato viṣṇornāmasāhasrakīrtanam
1,108.5
ध्यानं विष्णोस्ततः सूर्यपूजा मृत्युञ्जयार्चनम् ।
मालामन्त्रः शिवार्चाथ गणपूजा ततः परम्
dhyānaṃ viṣṇostataḥ sūryapūjā mṛtyuñjayārcanam |
mālāmantraḥ śivārcātha gaṇapūjā tataḥ param
1,108.6
गोपालपूजा त्रैलोक्यमोहनश्रीधरार्चनम् ।
विष्ण्वर्चा पञ्चतत्त्वार्चा चक्रार्चा देवपूजनम्
gopālapūjā trailokyamohanaśrīdharārcanam |
viṣṇvarcā pañcatattvārcā cakrārcā devapūjanam
1,108.7
न्यासादिसंध्योपास्तिश्च दुर्गार्चाथ सुरार्चनम् ।
पूजा माहेश्वरी चातः पवित्रारोपणार्चनम्
nyāsādisaṃdhyopāstiśca durgārcātha surārcanam |
pūjā māheśvarī cātaḥ pavitrāropaṇārcanam
1,108.8
मूर्तिध्यांनवास्तुमानं प्रासादानां च लक्षणम् ।
प्रतिष्ठा सर्वदेवानां पृथक्पूजा विधानतः
mūrtidhyāṃnavāstumānaṃ prāsādānāṃ ca lakṣaṇam |
pratiṣṭhā sarvadevānāṃ pṛthakpūjā vidhānataḥ
1,108.9
योगो ऽषटाङ्गो दानधर्माः प्रयश्चित्तविधिक्रिया ।
द्वीपेशनरकाख्यानं सूर्यव्यूहश्च ज्योतिषम्
yogo 'ṣaṭāṅgo dānadharmāḥ prayaścittavidhikriyā |
dvīpeśanarakākhyānaṃ sūryavyūhaśca jyotiṣam
1,108.10
सामुद्रिकं स्वरज्ञानं नवरत्नपरीक्षणम् ।
माहात्म्यमथ तीर्थानां गयामाहात्म्यमुत्तमम्
sāmudrikaṃ svarajñānaṃ navaratnaparīkṣaṇam |
māhātmyamatha tīrthānāṃ gayāmāhātmyamuttamam
1,108.11
ततो मन्वन्तराख्यानं पृथक्पृथग्विभागशः ।
पित्राख्यानं वर्णधर्मा द्रव्यशुद्धिः समर्पणम्
tato manvantarākhyānaṃ pṛthakpṛthagvibhāgaśaḥ |
pitrākhyānaṃ varṇadharmā dravyaśuddhiḥ samarpaṇam
1,108.12
श्राद्धं विनायकस्यार्चा ग्रहयज्ञस्तथआ श्रमाः ।
जननाख्यं प्रेतशौचं नीतिशास्त्रं व्रतोक्तयः
śrāddhaṃ vināyakasyārcā grahayajñastathaā śramāḥ |
jananākhyaṃ pretaśaucaṃ nītiśāstraṃ vratoktayaḥ
1,108.13
सूर्यवंशः सोमवंशो ऽवतारकथनं हरेः ।
रामायणं हरेर्वंशो भारताख्यानकं ततः
sūryavaṃśaḥ somavaṃśo 'vatārakathanaṃ hareḥ |
rāmāyaṇaṃ harervaṃśo bhāratākhyānakaṃ tataḥ
1,108.14
आयुर्वेदनिदानं प्राक् चिकिकत्सा द्रव्यजा गुणाः ।
रोगघ्नं कवचं विष्णोर्गारुडं त्रैपुरो मनुः
āyurvedanidānaṃ prāk cikikatsā dravyajā guṇāḥ |
rogaghnaṃ kavacaṃ viṣṇorgāruḍaṃ traipuro manuḥ
1,108.15
प्रश्नचूडामणिश्चान्तो हयायुर्वेदकीर्तनम् ।
ओषघीनाम कथनं ततो व्याकरणोहनम्
praśnacūḍāmaṇiścānto hayāyurvedakīrtanam |
oṣaghīnāma kathanaṃ tato vyākaraṇohanam
1,108.16
छन्दः शास्त्रं सदाचारस्ततः स्नानविधिः स्मृतः ।
तर्पणं वैश्वदेवं च संध्या पार्वणकर्म च
chandaḥ śāstraṃ sadācārastataḥ snānavidhiḥ smṛtaḥ |
tarpaṇaṃ vaiśvadevaṃ ca saṃdhyā pārvaṇakarma ca
1,108.17
नित्यश्राद्धं सर्पिडाख्यं धर्मसारो ऽघनिष्कृतिः ।
प्रतिसंक्रम उक्ताः स्म युगधर्माः कृतेः फलम्
nityaśrāddhaṃ sarpiḍākhyaṃ dharmasāro 'ghaniṣkṛtiḥ |
pratisaṃkrama uktāḥ sma yugadharmāḥ kṛteḥ phalam
1,108.18
योगशास्त्रं विष्णुभक्तिर्नमस्कृतिफलं हरेः ।
माहात्म्यं वैष्णवं चाथ नारसिंहस्तवोत्तमम्
yogaśāstraṃ viṣṇubhaktirnamaskṛtiphalaṃ hareḥ |
māhātmyaṃ vaiṣṇavaṃ cātha nārasiṃhastavottamam
1,108.19
ज्ञानामृतं गुहुष्टकं स्तोत्रं विष्ण्वर्चनाह्वयम् ।
वेदान्तसांख्यसिद्धान्तो ब्रह्मज्ञानं तथाल्मकम्
jñānāmṛtaṃ guhuṣṭakaṃ stotraṃ viṣṇvarcanāhvayam |
vedāntasāṃkhyasiddhānto brahmajñānaṃ tathālmakam
1,108.20
गीतासारः फलोत्कीर्तिः पूर्वखण्डो ऽयमीरितः ।
अथास्यैवोत्तरे खण्डे प्रेतकल्पः पुरोदितः
gītāsāraḥ phalotkīrtiḥ pūrvakhaṇḍo 'yamīritaḥ |
athāsyaivottare khaṇḍe pretakalpaḥ puroditaḥ
1,108.21
यत्र तार्क्ष्येण संपृष्टो भगवानाह वाडवाः ।
धर्मप्रकटनं पूर्वं योगिनां गतिकारणम्
yatra tārkṣyeṇa saṃpṛṣṭo bhagavānāha vāḍavāḥ |
dharmaprakaṭanaṃ pūrvaṃ yogināṃ gatikāraṇam
1,108.22
दानादिकं फलं चापि प्रोक्तमन्त्रोर्द्धदैहिकम् ।
यमलोकस्थमार्गस्य वर्णन च तः परम्
dānādikaṃ phalaṃ cāpi proktamantrorddhadaihikam |
yamalokasthamārgasya varṇana ca taḥ param
1,108.23
षोडशश्राद्धफलको वृत्तान्तश्चात्र वर्णितः ।
निष्कृतिर्यममार्गस्य धर्मराजस्य वैभवम्
ṣoḍaśaśrāddhaphalako vṛttāntaścātra varṇitaḥ |
niṣkṛtiryamamārgasya dharmarājasya vaibhavam
1,108.24
प्रेतपीडांविनिर्द्देशः प्रेतचिह्ननिरूपणम् ।
प्रेतानां चरिताख्यानं कारणं प्रेततां प्रति
pretapīḍāṃvinirddeśaḥ pretacihnanirūpaṇam |
pretānāṃ caritākhyānaṃ kāraṇaṃ pretatāṃ prati
1,108.25
प्रेतकृत्यविचारश्च सर्पिडीकरणोक्तयः ।
प्रेतत्वमोक्षणाख्यानं दानानि च विमुक्तये
pretakṛtyavicāraśca sarpiḍīkaraṇoktayaḥ |
pretatvamokṣaṇākhyānaṃ dānāni ca vimuktaye
1,108.26
आवश्यकोत्तमं दानं प्रेतसौख्यकरोहनम् ।
शारीरकविनिर्देशो यमलोकस्य वर्णनम्
āvaśyakottamaṃ dānaṃ pretasaukhyakarohanam |
śārīrakavinirdeśo yamalokasya varṇanam
1,108.27
प्रेतत्वोद्धारकथनं कर्मकृर्त्तृविनिर्णयः ।
मृत्योः पूर्वक्रियाख्यानं पश्चात्कर्मनिरूपणम्
pretatvoddhārakathanaṃ karmakṛrttṛvinirṇayaḥ |
mṛtyoḥ pūrvakriyākhyānaṃ paścātkarmanirūpaṇam
1,108.28
मध्यषोडशकश्राद्धं स्वर्गप्राप्तिक्रियोहनम् ।
सूतकस्याथ संख्यांनं नारायणबलिक्रिया
madhyaṣoḍaśakaśrāddhaṃ svargaprāptikriyohanam |
sūtakasyātha saṃkhyāṃnaṃ nārāyaṇabalikriyā
1,108.29
वृषोत्सर्गस्य माहात्म्यं निषिद्धपरिवर्जनम् ।
अपमृत्युक्रियोक्तिश्च विपाकः कर्मणां नृणाम्
vṛṣotsargasya māhātmyaṃ niṣiddhaparivarjanam |
apamṛtyukriyoktiśca vipākaḥ karmaṇāṃ nṛṇām
1,108.30
कृत्याकृत्यविचारश्च विष्णुध्यानविमुक्तये ।
स्वर्गतौ विहिताख्यानं स्वर्गसौख्यनिरूपणम्
kṛtyākṛtyavicāraśca viṣṇudhyānavimuktaye |
svargatau vihitākhyānaṃ svargasaukhyanirūpaṇam
1,108.31
भूर्लोकवर्णनं चैव सप्ताधोलोकवर्णनम् ।
पञ्चोर्द्ध्वलोककथनं ब्रह्माण्डस्थितिकीर्तनम्
bhūrlokavarṇanaṃ caiva saptādholokavarṇanam |
pañcorddhvalokakathanaṃ brahmāṇḍasthitikīrtanam
1,108.32
ब्रह्माण्डानेकचरितं ब्रह्मजीवनिरूपणम् ।
आत्यन्तिकं लयाख्यानं फलस्तुति निरूपणम्
brahmāṇḍānekacaritaṃ brahmajīvanirūpaṇam |
ātyantikaṃ layākhyānaṃ phalastuti nirūpaṇam
1,108.33
इत्येतद्गारुडं नाम पुराणं भुक्तिमुक्तिदम् ।
कीर्तितं पापशमनं पठतां शृण्वतां नृणाम्
ityetadgāruḍaṃ nāma purāṇaṃ bhuktimuktidam |
kīrtitaṃ pāpaśamanaṃ paṭhatāṃ śṛṇvatāṃ nṛṇām
1,108.34
लिखित्वैतत्पुराणं तु विषुवे यः प्रयच्छति ।
सौवर्णहंसयुग्माढ्यं विप्राय स दिवं व्रजेत्
likhitvaitatpurāṇaṃ tu viṣuve yaḥ prayacchati |
sauvarṇahaṃsayugmāḍhyaṃ viprāya sa divaṃ vrajet
Chapter 1.109
1,109.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे गारुडानुक्रमणीवर्णनं नामाष्टोत्तरशततमो ऽध्यायः ब्रह्मोवाच शृणु वत्स प्रवक्ष्यामि ब्रह्माण्डाख्यं पुरातनम् ।
यच्च द्वादशसाहस्रमादिकल्पकथायुतम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthapāde gāruḍānukramaṇīvarṇanaṃ nāmāṣṭottaraśatatamo 'dhyāyaḥ brahmovāca śṛṇu vatsa pravakṣyāmi brahmāṇḍākhyaṃ purātanam |
yacca dvādaśasāhasramādikalpakathāyutam
1,109.2
प्रक्रियाख्यो ऽनुषङ्गाख्य उपोद्घातस्तृतीयकः ।
चतुर्थ उपसंहारः पादाश्चत्वार एव हि
prakriyākhyo 'nuṣaṅgākhya upodghātastṛtīyakaḥ |
caturtha upasaṃhāraḥ pādāścatvāra eva hi
1,109.3
पूर्वपादद्वयं पूर्वो भागो ऽत्र समुदाहृतः ।
तृतीयो मध्यमो भागश्चतुर्थस्तूत्तरो मतः
pūrvapādadvayaṃ pūrvo bhāgo 'tra samudāhṛtaḥ |
tṛtīyo madhyamo bhāgaścaturthastūttaro mataḥ
1,109.4
आदौ कृत्यसमुद्देशो नैमिषाख्यानकं ततः ।
हिरण्यगर्भोत्पत्तिश्च लोककल्पनमेव च
ādau kṛtyasamuddeśo naimiṣākhyānakaṃ tataḥ |
hiraṇyagarbhotpattiśca lokakalpanameva ca
1,109.5
एष वै प्रथमः पादो द्वितीयं शृणु मानद ।
कल्पमन्वन्तराख्यानं लोकज्ञानं ततः परम्
eṣa vai prathamaḥ pādo dvitīyaṃ śṛṇu mānada |
kalpamanvantarākhyānaṃ lokajñānaṃ tataḥ param
1,109.6
मानसीसृष्टिकथनं रुद्रप्रसववर्णनम् ।
महादेवविभूतिश्च ऋषिसर्गस्ततः परम्
mānasīsṛṣṭikathanaṃ rudraprasavavarṇanam |
mahādevavibhūtiśca ṛṣisargastataḥ param
1,109.7
अग्नीनां विजयश्चाथ कालसद्भाववर्णनम् ।
प्रियव्रतान्वयोद्देशः पृथिव्यायामविस्तरः
agnīnāṃ vijayaścātha kālasadbhāvavarṇanam |
priyavratānvayoddeśaḥ pṛthivyāyāmavistaraḥ
1,109.8
वर्णनं भारतस्यास्य ततो ऽन्येषां निरूपणम् ।
जम्ब्वादिसप्तद्वीपाख्या ततो ऽधोलोकवर्णनम्
varṇanaṃ bhāratasyāsya tato 'nyeṣāṃ nirūpaṇam |
jambvādisaptadvīpākhyā tato 'dholokavarṇanam
1,109.9
उर्द्ध्वलोकानुकथनं ग्रहचारस्ततः परम् ।
आदित्यव्यूहकथनं देवग्रहानुकीर्तनम्
urddhvalokānukathanaṃ grahacārastataḥ param |
ādityavyūhakathanaṃ devagrahānukīrtanam
1,109.10
नीलकण्ठाह्वयाख्यानं महादेवस्य वैभवम् ।
अमावास्यानुकथनं युगतत्त्वनिरूपणम्
nīlakaṇṭhāhvayākhyānaṃ mahādevasya vaibhavam |
amāvāsyānukathanaṃ yugatattvanirūpaṇam
1,109.11
यज्ञप्रवर्तनं चाथ युगयोरन्त्ययोः कृतिः ।
युगप्रजालक्षणं च ऋषिप्रवरवर्णनम्
yajñapravartanaṃ cātha yugayorantyayoḥ kṛtiḥ |
yugaprajālakṣaṇaṃ ca ṛṣipravaravarṇanam
1,109.12
वेदानां व्यसनाख्यानं स्वायम्भुवनिरूपणम् ।
शेषमन्वन्तराख्यानं पृथिवीदोहनं ततः
vedānāṃ vyasanākhyānaṃ svāyambhuvanirūpaṇam |
śeṣamanvantarākhyānaṃ pṛthivīdohanaṃ tataḥ
1,109.13
चाक्षुषे ऽद्यतने सर्गे द्वितीयो ऽङ्घ्रिः पुरोदले ।
अथोपोद्घातपादे तु सप्तर्षिपरिकीर्तनम्
cākṣuṣe 'dyatane sarge dvitīyo 'ṅghriḥ purodale |
athopodghātapāde tu saptarṣiparikīrtanam
1,109.14
प्रजापत्यन्वयस्तस्माद्देवादीनां समुद्भवः ।
ततो जयाभिलाषश्च मरुदुत्पत्तिकीर्तनम्
prajāpatyanvayastasmāddevādīnāṃ samudbhavaḥ |
tato jayābhilāṣaśca marudutpattikīrtanam
1,109.15
काश्यपेयानुकथनं ऋषिवंशनिरूपणम् ।
पितृकल्पानुकथनं श्राद्धकल्पस्ततः परम्
kāśyapeyānukathanaṃ ṛṣivaṃśanirūpaṇam |
pitṛkalpānukathanaṃ śrāddhakalpastataḥ param
1,109.16
वैवस्वतसमुत्पत्तिः सृष्टिस्तस्य ततः परम् ।
मनुपुत्रान्वयश्चान्तो गान्धर्वस्य निरूपणम्
vaivasvatasamutpattiḥ sṛṣṭistasya tataḥ param |
manuputrānvayaścānto gāndharvasya nirūpaṇam
1,109.17
इक्ष्वाकुवंशकथनं वंशो ऽत्रेः सुमहात्मनः ।
अमावसोरन्वयश्च रजेश्चरितमद्भुतम्
ikṣvākuvaṃśakathanaṃ vaṃśo 'treḥ sumahātmanaḥ |
amāvasoranvayaśca rajeścaritamadbhutam
1,109.18
ययातिचरितं चाथ यदुवंशनिरूपणम् ।
कार्तवीर्यस्य चरितं जामदग्न्यं ततः परम्
yayāticaritaṃ cātha yaduvaṃśanirūpaṇam |
kārtavīryasya caritaṃ jāmadagnyaṃ tataḥ param
1,109.19
वृष्णिवंशानुकथनं सगरस्याथ संभवः ।
भार्गवस्यानुचरितं पितृकार्यवधाश्रयम्
vṛṣṇivaṃśānukathanaṃ sagarasyātha saṃbhavaḥ |
bhārgavasyānucaritaṃ pitṛkāryavadhāśrayam
1,109.20
सगरस्याथ चरितं भार्गवस्य कथा पुनः ।
देवासुराहवकथा कृष्णाविर्भाववर्णनम्
sagarasyātha caritaṃ bhārgavasya kathā punaḥ |
devāsurāhavakathā kṛṣṇāvirbhāvavarṇanam
1,109.21
इन्द्रस्य तु स्तवः पुण्यः शुक्रेण परिकीर्तितः ।
विष्णुमाहात्म्यकथनं बलिवंशनिरूपणम्
indrasya tu stavaḥ puṇyaḥ śukreṇa parikīrtitaḥ |
viṣṇumāhātmyakathanaṃ balivaṃśanirūpaṇam
1,109.22
भविष्यराजचरितं संप्राप्ते ऽथ कलौ युगे ।
समुपोद्धातपादो ऽयं तृतीयो मध्यमे दले
bhaviṣyarājacaritaṃ saṃprāpte 'tha kalau yuge |
samupoddhātapādo 'yaṃ tṛtīyo madhyame dale
1,109.23
चतुर्थमुपसंहारं वक्ष्ये खण्डे तथोत्तरे ।
वैवस्वतान्तराख्यानं विस्तरेण यथातथाम्
caturthamupasaṃhāraṃ vakṣye khaṇḍe tathottare |
vaivasvatāntarākhyānaṃ vistareṇa yathātathām
1,109.24
पूर्वमेव समुद्दिष्टं संक्षेपादिह कथ्यते ।
भविष्याणां मनूनां च चरितं हि ततः परम्
pūrvameva samuddiṣṭaṃ saṃkṣepādiha kathyate |
bhaviṣyāṇāṃ manūnāṃ ca caritaṃ hi tataḥ param
1,109.25
कल्पप्रलयनिर्देशः कालमानं ततः परम् ।
लोकाश्चतुर्द्दश ततः कथिताः प्राप्तलक्षणैः
kalpapralayanirdeśaḥ kālamānaṃ tataḥ param |
lokāścaturddaśa tataḥ kathitāḥ prāptalakṣaṇaiḥ
1,109.26
वर्णनं नरकाणां च विकर्माचरणैस्ततः ।
मनोमयपुराख्यानं लयः प्राकृतिकस्ततः
varṇanaṃ narakāṇāṃ ca vikarmācaraṇaistataḥ |
manomayapurākhyānaṃ layaḥ prākṛtikastataḥ
1,109.27
शैवस्याथ पुरस्यापि वर्णनं च ततः परम् ।
त्रिविधा गुणसंबन्धाज्जन्तूनां कीर्तिता गतिः
śaivasyātha purasyāpi varṇanaṃ ca tataḥ param |
trividhā guṇasaṃbandhājjantūnāṃ kīrtitā gatiḥ
1,109.28
अनिर्देश्याप्रतर्क्यस्य ब्रह्मणः परमात्मनः ।
अन्वयव्यतिरेकाभ्यां वर्णनं हि ततः परम्
anirdeśyāpratarkyasya brahmaṇaḥ paramātmanaḥ |
anvayavyatirekābhyāṃ varṇanaṃ hi tataḥ param
1,109.29
इत्येष उपसंहारपादो वृत्तः सहोत्तरः ।
चतुष्पादं पुराणं ते ब्रह्माण्डं समुदाहृतकम्
ityeṣa upasaṃhārapādo vṛttaḥ sahottaraḥ |
catuṣpādaṃ purāṇaṃ te brahmāṇḍaṃ samudāhṛtakam
1,109.30
अष्टादशमनौपम्यं सारात्सारतरं द्विज ।
ब्रह्माण्डं यच्चतुर्लक्षं पुराणं येन वठ्यते
aṣṭādaśamanaupamyaṃ sārātsārataraṃ dvija |
brahmāṇḍaṃ yaccaturlakṣaṃ purāṇaṃ yena vaṭhyate
1,109.31
तदेतदस्य गदितमत्राष्टादशधा पृथक् ।
पासशर्येण मुनिना सर्वेषामपि मानद
tadetadasya gaditamatrāṣṭādaśadhā pṛthak |
pāsaśaryeṇa muninā sarveṣāmapi mānada
1,109.32
वस्तुतस्तूपदेष्ट्राथ मुनीनां भावितात्मनाम् ।
मत्तः श्रुत्वा पुराणानि लोकेभ्यः प्रचकाशिरे
vastutastūpadeṣṭrātha munīnāṃ bhāvitātmanām |
mattaḥ śrutvā purāṇāni lokebhyaḥ pracakāśire
1,109.33
मुनयो धर्मशीलास्ते दीनानुग्रहकारिणः ।
मयाचेदं पुराणं तु वसिष्टाय पुरोदितम्
munayo dharmaśīlāste dīnānugrahakāriṇaḥ |
mayācedaṃ purāṇaṃ tu vasiṣṭāya puroditam
1,109.34
तेन शक्तिसुतायोक्तं जातूकर्ण्याय तेन च ।
व्यासो लब्ध्वा ततश्चैतत्प्रभञ्जनमुखोद्गतम्
tena śaktisutāyoktaṃ jātūkarṇyāya tena ca |
vyāso labdhvā tataścaitatprabhañjanamukhodgatam
1,109.35
प्रमाणीकृत्य लोके ऽस्मिन्प्रावर्तयदनुत्तमम् ।
य इदं कीर्तयेद्वत्स शृणोति च समाहितः
pramāṇīkṛtya loke 'sminprāvartayadanuttamam |
ya idaṃ kīrtayedvatsa śṛṇoti ca samāhitaḥ
1,109.36
स विधूयेह पापानि याति लोकमनामयम् ।
लिखित्वैतत्पुराणं तु स्वर्णसिंहासनस्थितम्
sa vidhūyeha pāpāni yāti lokamanāmayam |
likhitvaitatpurāṇaṃ tu svarṇasiṃhāsanasthitam
1,109.37
वस्त्रेणाच्छादितं यस्तु ब्राह्मणाय प्रयच्छति ।
स यादि ब्रह्मणो लोकं नात्र कार्या विचारणा
vastreṇācchāditaṃ yastu brāhmaṇāya prayacchati |
sa yādi brahmaṇo lokaṃ nātra kāryā vicāraṇā
1,109.38
मरीचे ऽष्टादशैतानि मया प्रोक्तानि यानि ते ।
पुराणानि तु संक्षेपाच्छ्रोतव्यानि च विस्तरात्
marīce 'ṣṭādaśaitāni mayā proktāni yāni te |
purāṇāni tu saṃkṣepācchrotavyāni ca vistarāt
1,109.39
अष्टादश पुराणानि यः शृणोति नरोत्तमः ।
कथयेद्वा विधानेन नेह भूयः स जायते
aṣṭādaśa purāṇāni yaḥ śṛṇoti narottamaḥ |
kathayedvā vidhānena neha bhūyaḥ sa jāyate
1,109.40
सूत्रमेतत्पुराणानां यन्मयोक्तं तवाधुना ।
तन्नित्यं शीलनीयं हि पुराणफलमिच्छता
sūtrametatpurāṇānāṃ yanmayoktaṃ tavādhunā |
tannityaṃ śīlanīyaṃ hi purāṇaphalamicchatā
1,109.41
न दांभिकाय पापाय देवगुर्वनुसूयवे ।
देयं कदापि साधूनां द्वेषिणे न शठाय च
na dāṃbhikāya pāpāya devagurvanusūyave |
deyaṃ kadāpi sādhūnāṃ dveṣiṇe na śaṭhāya ca
1,109.42
शान्ताय शमचित्ताय शुश्रूषाभिरताय च ।
निर्मत्सराय शुचये देयं सद्वैष्णवाय च
śāntāya śamacittāya śuśrūṣābhiratāya ca |
nirmatsarāya śucaye deyaṃ sadvaiṣṇavāya ca
Chapter 1.110
1,110.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे ब्रह्माण्डपुराणानुक्रमणीनिरूपणं नाम नवोत्तरशततमो ऽध्यायः नारद उवाच पुराणसूत्रमखिलं श्रुतं तव मुखाद्विभो ।
मरूचये यथा प्रोक्तं ब्रह्मणा परमेष्ठिना
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthapāde brahmāṇḍapurāṇānukramaṇīnirūpaṇaṃ nāma navottaraśatatamo 'dhyāyaḥ nārada uvāca purāṇasūtramakhilaṃ śrutaṃ tava mukhādvibho |
marūcaye yathā proktaṃ brahmaṇā parameṣṭhinā
1,110.2
अधुना तु महाभाग तिथीनां वै कथानकम् ।
क्रमतो मह्यमाख्याहि यथा स्याद्वतनिश्चयः
adhunā tu mahābhāga tithīnāṃ vai kathānakam |
kramato mahyamākhyāhi yathā syādvataniścayaḥ
1,110.3
यस्मिन्मासे तु या पुण्या तिथिर्येन उवासिता ।
यद्विधानं च पूजादेस्तत्सर्वं वद सांप्रतम्
yasminmāse tu yā puṇyā tithiryena uvāsitā |
yadvidhānaṃ ca pūjādestatsarvaṃ vada sāṃpratam
1,110.4
सनातन उवाच शृणु नारद वक्ष्यामि तिथीनां ते व्रतं पृथक् ।
तिथीशानुक्रमादेव सर्वसिद्धिविधायकम्
sanātana uvāca śṛṇu nārada vakṣyāmi tithīnāṃ te vrataṃ pṛthak |
tithīśānukramādeva sarvasiddhividhāyakam
1,110.5
चैत्रे मासि जगद्ब्रह्मा ससज प्रथमे ऽहनि ।
शुक्लपक्षे समग्रं वै तदा सूर्योदये सति
caitre māsi jagadbrahmā sasaja prathame 'hani |
śuklapakṣe samagraṃ vai tadā sūryodaye sati
1,110.6
वत्सरादौ वसंतादौ बलिराज्ये तथैव च ।
पूर्वविद्धैव कर्तव्या प्रतिपत्सर्वदा बुधैः
vatsarādau vasaṃtādau balirājye tathaiva ca |
pūrvaviddhaiva kartavyā pratipatsarvadā budhaiḥ
1,110.7
तत्र कार्या महाशान्तिः सर्वकल्मषनाशिनी ।
सर्वोत्पातप्रशमनी कलिदुष्कृतहारिणी
tatra kāryā mahāśāntiḥ sarvakalmaṣanāśinī |
sarvotpātapraśamanī kaliduṣkṛtahāriṇī
1,110.8
आयुः प्रदापुष्टिकरी धनसौभाग्यवर्द्धिनी ।
मङ्गल्या च पवित्रा च लोकद्वयमुखावहा
āyuḥ pradāpuṣṭikarī dhanasaubhāgyavarddhinī |
maṅgalyā ca pavitrā ca lokadvayamukhāvahā
1,110.9
तस्यामादौ तु संपूज्यो ब्रह्मा वह्निवपुर्धरः ।
पाद्यार्ध्यपुष्पधूपैश्च वस्त्रालङ्कारभोजनैः
tasyāmādau tu saṃpūjyo brahmā vahnivapurdharaḥ |
pādyārdhyapuṣpadhūpaiśca vastrālaṅkārabhojanaiḥ
1,110.10
होमैर्बल्युपहारैश्च तथा ब्राह्मणतर्पणैः ।
ततः क्रमेण देवेभ्यः पूजा कार्या पृथक्पृथक्
homairbalyupahāraiśca tathā brāhmaṇatarpaṇaiḥ |
tataḥ krameṇa devebhyaḥ pūjā kāryā pṛthakpṛthak
1,110.11
कृत्वोङ्कार नमस्कारं कुशोदकतिलाक्षतैः ।
सवस्त्रं सहिरण्यं च ततो दद्याद्दिजातये
kṛtvoṅkāra namaskāraṃ kuśodakatilākṣataiḥ |
savastraṃ sahiraṇyaṃ ca tato dadyāddijātaye
1,110.12
दक्षिणां वेदविदुषे व्रतसंपूर्तिहेतवे ।
एवं पूजाविशेषेण व्रतं स्यात्सौरिसंज्ञकम्
dakṣiṇāṃ vedaviduṣe vratasaṃpūrtihetave |
evaṃ pūjāviśeṣeṇa vrataṃ syātsaurisaṃjñakam
1,110.13
आरोग्यदं नृणां विप्र तस्मिन्नेव दिने मुने ।
विद्याव्रतमपि प्रोक्तमस्यामेव तिथौ मुने
ārogyadaṃ nṛṇāṃ vipra tasminneva dine mune |
vidyāvratamapi proktamasyāmeva tithau mune
1,110.14
तिलकं नाम च प्रोक्तं कृष्णेनाजातशत्रवे ।
अथ ज्येष्ठे सिते पक्षे पक्षत्यां दिवसोदये
tilakaṃ nāma ca proktaṃ kṛṣṇenājātaśatrave |
atha jyeṣṭhe site pakṣe pakṣatyāṃ divasodaye
1,110.15
देवोद्यानभवं हृद्यं करवीरं समर्चयेत् ।
रक्ततन्तुरीधानं गन्धधूपविलेपनैः
devodyānabhavaṃ hṛdyaṃ karavīraṃ samarcayet |
raktatanturīdhānaṃ gandhadhūpavilepanaiḥ
1,110.16
प्ररूढसप्तधान्यैश्च नारगैर्बीजपूरकैः ।
अभ्युक्ष्याक्षततोयेन मन्त्रेणेत्थं क्षमापयेत्
prarūḍhasaptadhānyaiśca nāragairbījapūrakaiḥ |
abhyukṣyākṣatatoyena mantreṇetthaṃ kṣamāpayet
1,110.17
करवीर वृषावास नमस्ते भानुवल्लभ ।
दंभोलिमृडदुर्गादिदेवानां सततं प्रिय
karavīra vṛṣāvāsa namaste bhānuvallabha |
daṃbholimṛḍadurgādidevānāṃ satataṃ priya
1,110.18
आकृष्णेनेति वेदोक्तमन्त्रेणेत्थं क्षमापयेत् ।
एवं भक्त्या समभ्यच्य दत्त्वा विप्राय दक्षिणाम्
ākṛṣṇeneti vedoktamantreṇetthaṃ kṣamāpayet |
evaṃ bhaktyā samabhyacya dattvā viprāya dakṣiṇām
1,110.19
प्रदक्षिणं ततः कुर्यात्पश्चात्स्वभवनं व्रजेत् ।
नभः शुक्ले प्रतिपदि लक्ष्मीबुद्धिप्रदायकम्
pradakṣiṇaṃ tataḥ kuryātpaścātsvabhavanaṃ vrajet |
nabhaḥ śukle pratipadi lakṣmībuddhipradāyakam
1,110.20
धर्मार्थकाममोक्षाणां निदानं परमं व्रतम् ।
सोमवारं समारभ्य सार्धमासत्रयं द्विज
dharmārthakāmamokṣāṇāṃ nidānaṃ paramaṃ vratam |
somavāraṃ samārabhya sārdhamāsatrayaṃ dvija
1,110.21
कार्तिकासितभूतायामुपोष्यं व्रततत्परः ।
पूर्णायां शिवमभ्यर्च्य सुवण वंशसंयुतम्
kārtikāsitabhūtāyāmupoṣyaṃ vratatatparaḥ |
pūrṇāyāṃ śivamabhyarcya suvaṇa vaṃśasaṃyutam
1,110.22
वायनं सुमहत्पुण्यं देवताप्रीतिवर्धकम् ।
दद्याद्विप्राय संकल्प्य धनवृद्ध्यै मुनीश्वर
vāyanaṃ sumahatpuṇyaṃ devatāprītivardhakam |
dadyādviprāya saṃkalpya dhanavṛddhyai munīśvara
1,110.23
भाद्रशुक्लप्रतिपदि व्रतं नाम्ना महत्तमम् ।
व्रतं मौनाह्वयं केचित्प्राहुरत्र शिवोरऽच्यते
bhādraśuklapratipadi vrataṃ nāmnā mahattamam |
vrataṃ maunāhvayaṃ kecitprāhuratra śivor'cyate
1,110.24
नैवेद्यं तु पचेन्मौनी षोडशत्रिगुणानि च ।
फलानि पिष्टपक्वानि दद्याद्विप्राय षोडश
naivedyaṃ tu pacenmaunī ṣoḍaśatriguṇāni ca |
phalāni piṣṭapakvāni dadyādviprāya ṣoḍaśa
1,110.25
देवाय षोडशान्यानि भुज्यन्ते षोडशात्मना ।
सौवर्णं शिवमभ्यर्च्य कुम्भोपरि विधानवित्
devāya ṣoḍaśānyāni bhujyante ṣoḍaśātmanā |
sauvarṇaṃ śivamabhyarcya kumbhopari vidhānavit
1,110.26
तत्सर्वं धेनुसहितमाचार्य्याय प्रदापयेत् ।
इदं कृत्वा व्रतं विप्र देव देवस्य शूलिनः
tatsarvaṃ dhenusahitamācāryyāya pradāpayet |
idaṃ kṛtvā vrataṃ vipra deva devasya śūlinaḥ
1,110.27
चतुर्दशाब्दं देहान्तं भुक्तभोगः शिवं व्रजेत् ।
आश्विने सितपक्षत्यां कत्वाशोकव्रतं नरः
caturdaśābdaṃ dehāntaṃ bhuktabhogaḥ śivaṃ vrajet |
āśvine sitapakṣatyāṃ katvāśokavrataṃ naraḥ
1,110.28
अशोको जायते विप्रधनधान्यसमन्वितः ।
अशोकपूजनं तत्र कार्यं नियमतत्परैः
aśoko jāyate vipradhanadhānyasamanvitaḥ |
aśokapūjanaṃ tatra kāryaṃ niyamatatparaiḥ
1,110.29
व्रतान्ते द्वादशे वर्षे मूर्तिं चाशोकशाखिनः ।
समर्प्य गुरवे भक्त्या शिवलोके महीयते
vratānte dvādaśe varṣe mūrtiṃ cāśokaśākhinaḥ |
samarpya gurave bhaktyā śivaloke mahīyate
1,110.30
अस्यामेव प्रतिपदि नवरात्रं समारभेत् ।
पूर्वाह्ने पूजयेद्देवीं घटस्थापनपूर्वकम्
asyāmeva pratipadi navarātraṃ samārabhet |
pūrvāhne pūjayeddevīṃ ghaṭasthāpanapūrvakam
1,110.31
अङ्कुरारोपणं कृत्वा यवैर्गोधूममिश्रितैः ।
ततः प्रतिदिनं कुर्यादेकभुक्तमयाचितम्
aṅkurāropaṇaṃ kṛtvā yavairgodhūmamiśritaiḥ |
tataḥ pratidinaṃ kuryādekabhuktamayācitam
1,110.32
उपवासं यथाशक्ति पूजापाठजपादिकम् ।
मार्कंण्डेय पुराणोक्तं चरितत्रितयं द्विज
upavāsaṃ yathāśakti pūjāpāṭhajapādikam |
mārkaṃṇḍeya purāṇoktaṃ caritatritayaṃ dvija
1,110.33
पठनीयं नवदिनं भुक्तिमुक्ती अभीप्सता ।
कुमारीपूजनं तत्र प्रशस्तं भोजनादिभिः
paṭhanīyaṃ navadinaṃ bhuktimuktī abhīpsatā |
kumārīpūjanaṃ tatra praśastaṃ bhojanādibhiḥ
1,110.34
इत्थं कृत्वा व्रतं विप्र सर्वसिद्ध्यालयो नरः ।
जायते भुवि दुर्गायाः प्रसादान्नात्र संशयः
itthaṃ kṛtvā vrataṃ vipra sarvasiddhyālayo naraḥ |
jāyate bhuvi durgāyāḥ prasādānnātra saṃśayaḥ
1,110.35
अथोर्जसितपक्षत्यां नवरात्रोदितं चरेत् ।
विशेषादन्नकूटाख्यं विष्णुप्रीतिविवर्धनम्
athorjasitapakṣatyāṃ navarātroditaṃ caret |
viśeṣādannakūṭākhyaṃ viṣṇuprītivivardhanam
1,110.36
सर्वपाकैः सर्ददोहैः सर्वैः सर्वार्थसिद्धये ।
कर्तव्यमन्नकूटं तु गोवर्द्धनसमर्चने
sarvapākaiḥ sardadohaiḥ sarvaiḥ sarvārthasiddhaye |
kartavyamannakūṭaṃ tu govarddhanasamarcane
1,110.37
सायं गोभिः सह श्रीमद्गोवर्द्धनधराधरम् ।
समर्च्य दक्षिणीकृत्य भुक्तिमुक्ती समाप्नुयात्
sāyaṃ gobhiḥ saha śrīmadgovarddhanadharādharam |
samarcya dakṣiṇīkṛtya bhuktimuktī samāpnuyāt
1,110.38
अथ मार्गसिताद्यायां धनव्रतमनुत्तमम् ।
नक्तं विष्ण्वर्चनं होमैः सौवर्णीं हुतभुक्तनुम्
atha mārgasitādyāyāṃ dhanavratamanuttamam |
naktaṃ viṣṇvarcanaṃ homaiḥ sauvarṇīṃ hutabhuktanum
1,110.39
रक्तवस्त्रयुगाच्छन्नां द्विजाय प्रतिपादयेत् ।
एवं कृत्वा धनैर्धान्यैः समृद्धो जायते भुवि
raktavastrayugācchannāṃ dvijāya pratipādayet |
evaṃ kṛtvā dhanairdhānyaiḥ samṛddho jāyate bhuvi
1,110.40
वह्निना दग्धपापस्तु विष्णुलोके महीयते ।
पौषशुक्लप्रतिपदि भानुमभ्यर्च्य भक्तितः
vahninā dagdhapāpastu viṣṇuloke mahīyate |
pauṣaśuklapratipadi bhānumabhyarcya bhaktitaḥ
1,110.41
एकभक्तव्रतो मर्त्यो भानुलोकमवाप्नुयात् ।
माघशुक्लाद्यदिवसे वह्निं साक्षान्महेश्वरम्
ekabhaktavrato martyo bhānulokamavāpnuyāt |
māghaśuklādyadivase vahniṃ sākṣānmaheśvaram
1,110.42
समभ्यच्य विधानेन समृद्धो जायते भुवि ।
अथ फआल्गुनशुक्लादौ देवदेवं दिगंबरम्
samabhyacya vidhānena samṛddho jāyate bhuvi |
atha phaālgunaśuklādau devadevaṃ digaṃbaram
1,110.43
धूलिधूसरसर्वाङ्गं जलैरुक्षेत्समन्ततः ।
कर्मणा लौकिकेनापि संतुष्टो हि महेश्वरः
dhūlidhūsarasarvāṅgaṃ jalairukṣetsamantataḥ |
karmaṇā laukikenāpi saṃtuṣṭo hi maheśvaraḥ
1,110.44
स्वसायुज्यं प्रदिशति भक्त्या सम्यक्समर्चितः ।
वैशाखे तु सिताद्यायां विष्णुं विश्वविहारिणम्
svasāyujyaṃ pradiśati bhaktyā samyaksamarcitaḥ |
vaiśākhe tu sitādyāyāṃ viṣṇuṃ viśvavihāriṇam
1,110.45
समभ्यर्च्य विधानेन विप्रान्संभोजयेद्वती ।
एवं शुचिसिताद्यायां ब्रह्माणं जगतां गुरुम्
samabhyarcya vidhānena viprānsaṃbhojayedvatī |
evaṃ śucisitādyāyāṃ brahmāṇaṃ jagatāṃ gurum
1,110.46
विष्णुना सहितो ब्रह्मा सर्वलोकेश्वरेश्वरः ।
स्वसायुज्यं प्रदिशति सर्वसिद्धिमवाप्नुयात्
viṣṇunā sahito brahmā sarvalokeśvareśvaraḥ |
svasāyujyaṃ pradiśati sarvasiddhimavāpnuyāt
1,110.47
आसु द्वादशमासानां प्रतिपत्सु द्विजोत्तम ।
व्रतानि तुभ्यं प्रोक्तानि भुक्तिमुक्तिप्रदानि च
āsu dvādaśamāsānāṃ pratipatsu dvijottama |
vratāni tubhyaṃ proktāni bhuktimuktipradāni ca
1,110.48
व्रतेष्वेतेषु सर्वेषु ब्रह्मचर्यं विधीयते ।
भोजने तु हविष्यान्नं सामान्यत उदाहृतम्
vrateṣveteṣu sarveṣu brahmacaryaṃ vidhīyate |
bhojane tu haviṣyānnaṃ sāmānyata udāhṛtam
Chapter 1.111
1,111.1
इति श्रीबृहन्ननारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे द्वादशमासप्रतिपद्व्रतनिरूपणं नाम दशोत्तरशततमो ऽध्यायः सनातन उवाच शृणु विप्र प्रवक्ष्यामि द्वितीयाया व्रतानि ते ।
यानि कृत्वा नरो भक्त्या ब्रह्मलोके महीयते
iti śrībṛhannanāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthapāde dvādaśamāsapratipadvratanirūpaṇaṃ nāma daśottaraśatatamo 'dhyāyaḥ sanātana uvāca śṛṇu vipra pravakṣyāmi dvitīyāyā vratāni te |
yāni kṛtvā naro bhaktyā brahmaloke mahīyate
1,111.2
चैत्रशुक्लद्वितीयायां ब्रह्मणं च सशक्तिकम् ।
हविष्यान्नेन गन्धाद्यैः स्तोष्य सर्वक्रतूद्भवम्
caitraśukladvitīyāyāṃ brahmaṇaṃ ca saśaktikam |
haviṣyānnena gandhādyaiḥ stoṣya sarvakratūdbhavam
1,111.3
फलं लब्ध्वाखिलान्कामानन्ते ब्रह्मपदं लभेत् ।
अस्मिन्नेव दिने विप्र बालेन्दुमुदितं परे
phalaṃ labdhvākhilānkāmānante brahmapadaṃ labhet |
asminneva dine vipra bālendumuditaṃ pare
1,111.4
समभ्यर्च्य निशारंभे भुक्तिमुक्तिफलं भवेत् ।
अथ वास्मिन्दिने भक्त्या दस्रावभ्यर्च्य यत्नतः
samabhyarcya niśāraṃbhe bhuktimuktiphalaṃ bhavet |
atha vāsmindine bhaktyā dasrāvabhyarcya yatnataḥ
1,111.5
सुवर्णरजते नेत्रे प्रदद्याच्च द्विजातये ।
पूर्णयात्राव्रते ह्यस्मिन्दध्ना वापि घृतेन च
suvarṇarajate netre pradadyācca dvijātaye |
pūrṇayātrāvrate hyasmindadhnā vāpi ghṛtena ca
1,111.6
नेत्रव्रतं द्वादश वत्सरान्वै कृत्या भवेद्भूमिपतिर्द्विजेन्द्र ।
सुरूपरूपो ऽरिगणप्रतापी धर्माभिरामो नृपवर्गमुख्यः
netravrataṃ dvādaśa vatsarānvai kṛtyā bhavedbhūmipatirdvijendra |
surūparūpo 'rigaṇapratāpī dharmābhirāmo nṛpavargamukhyaḥ
1,111.7
राधशुक्लद्वितीयायां ब्रह्मणं विष्णुरूपिणम् ।
समर्च्य सप्तधान्यान्याढ्यकुंभोपरि विधानतः
rādhaśukladvitīyāyāṃ brahmaṇaṃ viṣṇurūpiṇam |
samarcya saptadhānyānyāḍhyakuṃbhopari vidhānataḥ
1,111.8
विष्णुलोकमवाप्नोति भुक्त्वा भोगान्मनोरमान् ।
ज्येष्ठशुक्लद्वितीयायां भास्करं भुवनाधिपम्
viṣṇulokamavāpnoti bhuktvā bhogānmanoramān |
jyeṣṭhaśukladvitīyāyāṃ bhāskaraṃ bhuvanādhipam
1,111.9
चतुवक्त्रस्वरूपं च समभ्यर्च्य विधानतः ।
भोजयित्वा द्विजान् भक्त्या भास्करं लोकमाप्नुयात्
catuvaktrasvarūpaṃ ca samabhyarcya vidhānataḥ |
bhojayitvā dvijān bhaktyā bhāskaraṃ lokamāpnuyāt
1,111.10
आषाढस्य सिते पक्षे द्वितीया पुण्यसंयुता ।
तस्यां रथं समारोप्य रामं सह सुभद्रया
āṣāḍhasya site pakṣe dvitīyā puṇyasaṃyutā |
tasyāṃ rathaṃ samāropya rāmaṃ saha subhadrayā
1,111.11
द्विजादिभिर्व्रती सार्धं परिक्रम्य पुरादिकम् ।
जलाशयान्तिकं गत्वा कारयेच्च महोत्सवम्
dvijādibhirvratī sārdhaṃ parikramya purādikam |
jalāśayāntikaṃ gatvā kārayecca mahotsavam
1,111.12
तदन्ते देवभवने निवेश्य च यथाविधि ।
ब्राह्मणान्भोजयेच्चैव व्रतस्यास्य प्रपूर्तये
tadante devabhavane niveśya ca yathāvidhi |
brāhmaṇānbhojayeccaiva vratasyāsya prapūrtaye
1,111.13
नभः शुक्लद्वितीयायां विश्वकर्मा प्रजापतिः ।
स्वपितीति तिथिः पुण्या ह्यशोकशयनाह्वया
nabhaḥ śukladvitīyāyāṃ viśvakarmā prajāpatiḥ |
svapitīti tithiḥ puṇyā hyaśokaśayanāhvayā
1,111.14
सशक्तिक तु शय्यास्थं पूजयित्वा चतुर्मुखम् ।
इममुच्चारयेन्मन्त्रं प्रणम्य जगतां पतिम्
saśaktika tu śayyāsthaṃ pūjayitvā caturmukham |
imamuccārayenmantraṃ praṇamya jagatāṃ patim
1,111.15
श्रीवत्सधारिञ्छ्रीकान्त श्रीवास श्रीपते प्रभो ।
गार्हस्थ्यं मा प्रणाशं मे यातु धर्मार्थकामद
śrīvatsadhāriñchrīkānta śrīvāsa śrīpate prabho |
gārhasthyaṃ mā praṇāśaṃ me yātu dharmārthakāmada
1,111.16
चन्द्रार्द्धदानमत्रोक्तं सर्वसिद्धिविधायकम् ।
भाद्रशुक्लद्वितीयायां शक्ररूपं जगद्विधिम्
candrārddhadānamatroktaṃ sarvasiddhividhāyakam |
bhādraśukladvitīyāyāṃ śakrarūpaṃ jagadvidhim
1,111.17
पूजयित्वा विधानेनन सर्वक्रतुफलं लभेत् ।
आश्विने मासि वै पुण्या द्वितीया शुक्लपक्षगा
pūjayitvā vidhānenana sarvakratuphalaṃ labhet |
āśvine māsi vai puṇyā dvitīyā śuklapakṣagā
1,111.18
दानं प्रदत्तमेतस्यामनन्तफलमुच्यते ।
ऊर्ज्जशुक्लद्वितीयायां यमो यमुनया पुरा
dānaṃ pradattametasyāmanantaphalamucyate |
ūrjjaśukladvitīyāyāṃ yamo yamunayā purā
1,111.19
भोजितः स्वगृहे तेन द्वितीयैषा यमाह्वया ।
पुष्टिप्रवर्द्धनं चात्र भगिन्या भोजनं गृहे
bhojitaḥ svagṛhe tena dvitīyaiṣā yamāhvayā |
puṣṭipravarddhanaṃ cātra bhaginyā bhojanaṃ gṛhe
1,111.20
वस्त्रालङ्कारपूर्वं तु तस्मै देयमतः परम्
vastrālaṅkārapūrvaṃ tu tasmai deyamataḥ param
1,111.21
यस्यां तिथौ यमुनया यमराजदेवः संभोजितो निजकरात्स्वसृसौहृदेन ।
तस्यां स्वसुः करतलादिह यो भुनक्ति प्राप्नोति रत्नधनधान्यमनुत्तमं सः
yasyāṃ tithau yamunayā yamarājadevaḥ saṃbhojito nijakarātsvasṛsauhṛdena |
tasyāṃ svasuḥ karatalādiha yo bhunakti prāpnoti ratnadhanadhānyamanuttamaṃ saḥ
1,111.22
मार्गशुक्लद्वितीयायां श्राद्धेन पितृपूजनम् ।
आरोग्यं लभते चापि पुत्रपौत्रसमन्वयः
mārgaśukladvitīyāyāṃ śrāddhena pitṛpūjanam |
ārogyaṃ labhate cāpi putrapautrasamanvayaḥ
1,111.23
पौषशुक्लद्वितीयायां गोशृङ्गोदकमार्जनम् ।
सर्वकामप्रदं नॄणामास्ते बालेन्दुदर्शनम्
pauṣaśukladvitīyāyāṃ gośṛṅgodakamārjanam |
sarvakāmapradaṃ nṝṇāmāste bālendudarśanam
1,111.24
योरऽघ्यदानेन बालेन्दुं हविष्याशी जितेन्द्रियः ।
पूजयेत्साज्यसुमनेधर्मकामार्थसिद्धये
yor'ghyadānena bālenduṃ haviṣyāśī jitendriyaḥ |
pūjayetsājyasumanedharmakāmārthasiddhaye
1,111.25
माघशुक्लद्वितीयायां भानुरूपं प्रजापतिम् ।
समभ्यर्च्य यथान्यायं पूजयेद्रक्तपुष्पकैः
māghaśukladvitīyāyāṃ bhānurūpaṃ prajāpatim |
samabhyarcya yathānyāyaṃ pūjayedraktapuṣpakaiḥ
1,111.26
रक्तैर्गंवैस्तथा स्वर्णमूर्तिं निर्माय शक्तितः ।
ततः पूर्णं ताम्रपात्रं गाघृमैर्वापितण्डुलैः
raktairgaṃvaistathā svarṇamūrtiṃ nirmāya śaktitaḥ |
tataḥ pūrṇaṃ tāmrapātraṃ gāghṛmairvāpitaṇḍulaiḥ
1,111.27
समर्प्य देवे भक्त्यैव स मूर्तिं प्रददेद्द्विजे ।
एवं कृते व्रते विप्र साक्षात्सूर्य इवोदितः
samarpya deve bhaktyaiva sa mūrtiṃ pradadeddvije |
evaṃ kṛte vrate vipra sākṣātsūrya ivoditaḥ
1,111.28
दुरासदो दुराधर्षो जायते भुविमानवः ।
इह कामान्वराम्भुक्त्वा यात्यन्ते ब्रह्मणः पदम्
durāsado durādharṣo jāyate bhuvimānavaḥ |
iha kāmānvarāmbhuktvā yātyante brahmaṇaḥ padam
1,111.29
सर्वदेवस्तुतो ऽभीक्ष्णं विमानवरमास्थितः ।
अथ फआल्गुनशुक्लाया द्वितीयायां द्विजोत्तमः
sarvadevastuto 'bhīkṣṇaṃ vimānavaramāsthitaḥ |
atha phaālgunaśuklāyā dvitīyāyāṃ dvijottamaḥ
1,111.30
पुष्पैः शिवं समभ्यर्च्य सुश्वेतैश्च सुगन्धिभः ।
पुष्पैर्वितानकं कृत्वा पुष्पालङ्करणैः शुभैः
puṣpaiḥ śivaṃ samabhyarcya suśvetaiśca sugandhibhaḥ |
puṣpairvitānakaṃ kṛtvā puṣpālaṅkaraṇaiḥ śubhaiḥ
1,111.31
नैवेद्यैर्विविधैर्धूपैर्दीपर्नीराजनादिभिः ।
प्रसाद्य प्रणमेच्चैव साष्टाङ्गं पतितो भुवि
naivedyairvividhairdhūpairdīparnīrājanādibhiḥ |
prasādya praṇameccaiva sāṣṭāṅgaṃ patito bhuvi
1,111.32
एवमभ्यर्च्य देवेशं मर्त्यो व्याधिविवर्जितः ।
धनधान्यसमायुक्तो जीवेद्विर्षशतं ध्रुवम्
evamabhyarcya deveśaṃ martyo vyādhivivarjitaḥ |
dhanadhānyasamāyukto jīvedvirṣaśataṃ dhruvam
1,111.33
यद्विधानं द्वितीयासु शुक्लपक्षगतासु वा ।
प्रोक्तं तदेव कृष्णासु कर्त्तव्यं विधिकोविदैः
yadvidhānaṃ dvitīyāsu śuklapakṣagatāsu vā |
proktaṃ tadeva kṛṣṇāsu karttavyaṃ vidhikovidaiḥ
1,111.34
वह्निरेव पृथङ्माःसु नानारूपवपुर्द्धरः ।
पूज्यते हि द्वितीयासु ब्रह्मचर्य्यादि पूर्ववत्
vahnireva pṛthaṅmāḥsu nānārūpavapurddharaḥ |
pūjyate hi dvitīyāsu brahmacaryyādi pūrvavat
Chapter 1.112
1,112.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे द्वादशमासद्वितीयाव्रतनिरूपणं नामैकादशाधिकशततमो ऽध्यायः सनातन उवाच शृणु नारद वक्ष्यामि तृतीयाया व्रतानि ते ।
यानि सम्यग्विधायाशु नारी सौभाग्यमाप्नुयात्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthapāde dvādaśamāsadvitīyāvratanirūpaṇaṃ nāmaikādaśādhikaśatatamo 'dhyāyaḥ sanātana uvāca śṛṇu nārada vakṣyāmi tṛtīyāyā vratāni te |
yāni samyagvidhāyāśu nārī saubhāgyamāpnuyāt
1,112.2
चैत्रशुक्लतृतीयायां गौरीं कृत्वा सभर्तृकाम् ।
सौवर्णा राजतीं वापि ताम्नीं वा मृण्ययीं द्विज
caitraśuklatṛtīyāyāṃ gaurīṃ kṛtvā sabhartṛkām |
sauvarṇā rājatīṃ vāpi tāmnīṃ vā mṛṇyayīṃ dvija
1,112.3
अभ्यर्च्य गन्धपुष्पाद्यैर्वस्त्रैराभरणैः शुभैः ।
दूर्वाकाण्डैश्च विधिवत्सोपवासा तु कन्यका
abhyarcya gandhapuṣpādyairvastrairābharaṇaiḥ śubhaiḥ |
dūrvākāṇḍaiśca vidhivatsopavāsā tu kanyakā
1,112.4
वरार्थिनी च सौभाग्यपुत्रभर्त्रर्थिनी तथा ।
द्विजभार्या भर्तृमतीः कन्यकां वा सुलक्षणाः
varārthinī ca saubhāgyaputrabhartrarthinī tathā |
dvijabhāryā bhartṛmatīḥ kanyakāṃ vā sulakṣaṇāḥ
1,112.5
सिंदूराञ्जनवस्त्राद्यैः प्रतोष्य प्रीतमानसा ।
रात्रौ जागरणं कुर्याद्व्रतसंपूर्तिकाम्यया
siṃdūrāñjanavastrādyaiḥ pratoṣya prītamānasā |
rātrau jāgaraṇaṃ kuryādvratasaṃpūrtikāmyayā
1,112.6
ततस्तां प्रतिमां विप्र गुरवे प्रतिपादयेत् ।
धातुजां मृन्मयीं वा तु निक्षिपेच्च जलाशये
tatastāṃ pratimāṃ vipra gurave pratipādayet |
dhātujāṃ mṛnmayīṃ vā tu nikṣipecca jalāśaye
1,112.7
एवं द्वादशवर्षाणि कृत्वा गौरीव्रतं शुभम् ।
धेनुद्वादशसंकल्पं दद्यादुत्सर्गसिद्धये
evaṃ dvādaśavarṣāṇi kṛtvā gaurīvrataṃ śubham |
dhenudvādaśasaṃkalpaṃ dadyādutsargasiddhaye
1,112.8
किमत्र बहुनोक्तेन गौरी सौभाग्यदायिनी ।
स्त्रीणां यथा तथा नान्या विद्यते भुवनत्रये
kimatra bahunoktena gaurī saubhāgyadāyinī |
strīṇāṃ yathā tathā nānyā vidyate bhuvanatraye
1,112.9
धनं पुत्रान्पतिं विद्यामाज्ञासिद्धिं यशः सुखम् ।
लभते सर्वमेवेष्टं गौरीमभ्यर्च्य भक्तितः
dhanaṃ putrānpatiṃ vidyāmājñāsiddhiṃ yaśaḥ sukham |
labhate sarvameveṣṭaṃ gaurīmabhyarcya bhaktitaḥ
1,112.10
राधशुक्लतृतीया या साक्षया परिकीर्तिता ।
तिथिस्त्रोतायुगाद्या सा कृतस्याक्षयकारिणी
rādhaśuklatṛtīyā yā sākṣayā parikīrtitā |
tithistrotāyugādyā sā kṛtasyākṣayakāriṇī
1,112.11
द्वे शुक्ले द्वे तथा कृष्णे युगादी कवयो विदुः ।
शुक्ले पूर्वाह्निके ग्राह्ये कृष्णे चैव तपस्तथ
dve śukle dve tathā kṛṣṇe yugādī kavayo viduḥ |
śukle pūrvāhnike grāhye kṛṣṇe caiva tapastatha
1,112.12
द्वापरं हि कलिर्भाद्रे प्रवृत्तानि युगानि वै ।
तत्र राधतृतीयायां श्रीसमेतं जगद्गुरुम्
dvāparaṃ hi kalirbhādre pravṛttāni yugāni vai |
tatra rādhatṛtīyāyāṃ śrīsametaṃ jagadgurum
1,112.13
नारायणं समभ्यर्चेत्पुष्पधूपविलेपनैः ।
यद्वा गङ्गांभसि स्नातो मुच्यते सर्वकिल्बिषैः
nārāyaṇaṃ samabhyarcetpuṣpadhūpavilepanaiḥ |
yadvā gaṅgāṃbhasi snāto mucyate sarvakilbiṣaiḥ
1,112.14
अक्षत्नैः पूजयेद्विष्णुं स्नायादप्यक्षतैर्नरः ।
सक्तून्संभोजयेद्विप्रान्स्वयमभ्यवहरेच्च तान्
akṣatnaiḥ pūjayedviṣṇuṃ snāyādapyakṣatairnaraḥ |
saktūnsaṃbhojayedviprānsvayamabhyavaharecca tān
1,112.15
एवं कृतविधिर्विप्र नरो विष्णुपरायणः ।
विष्णुलोकमवाप्नोति सर्वदेवनमस्कृतः
evaṃ kṛtavidhirvipra naro viṣṇuparāyaṇaḥ |
viṣṇulokamavāpnoti sarvadevanamaskṛtaḥ
1,112.16
अथ ज्येष्ठतृतीया तु शुक्ला रंभेति नामतः ।
तस्यां सभार्यं विधिवत्पूजयेद्वाह्मणोत्तमम्
atha jyeṣṭhatṛtīyā tu śuklā raṃbheti nāmataḥ |
tasyāṃ sabhāryaṃ vidhivatpūjayedvāhmaṇottamam
1,112.17
गन्धपुष्पांशुकाद्यैस्तु नारी सौभाग्यकाम्यया ।
रंभाव्रतमिदं विप्र विधिवत्समुपाश्रितम्
gandhapuṣpāṃśukādyaistu nārī saubhāgyakāmyayā |
raṃbhāvratamidaṃ vipra vidhivatsamupāśritam
1,112.18
ददाति वित्तं पुत्रांश्च मतिं धर्मे शुभावहाम् ।
अथाषाढतृतीयायां शुक्लायां शुक्लवाससा
dadāti vittaṃ putrāṃśca matiṃ dharme śubhāvahām |
athāṣāḍhatṛtīyāyāṃ śuklāyāṃ śuklavāsasā
1,112.19
केशवं तु सलक्ष्मीकं सस्त्रीके तु द्विजेरऽचयेत् ।
भोजनैः सुरभीदानैर्वस्त्रैश्चापि विभूषणैः
keśavaṃ tu salakṣmīkaṃ sastrīke tu dvijer'cayet |
bhojanaiḥ surabhīdānairvastraiścāpi vibhūṣaṇaiḥ
1,112.20
प्रियेर्वाक्यैर्भृशं प्रीता नारी सौभाग्यवाञ्छया ।
समुपास्य व्रतं चैतद्धनधान्यसमन्विता
priyervākyairbhṛśaṃ prītā nārī saubhāgyavāñchayā |
samupāsya vrataṃ caitaddhanadhānyasamanvitā
1,112.21
देवदेवप्रसादेन विष्णुलोकमवाप्नुयात् ।
नभः शुक्लतृतीयायां स्वर्णगौरीव्रतं चरेत्
devadevaprasādena viṣṇulokamavāpnuyāt |
nabhaḥ śuklatṛtīyāyāṃ svarṇagaurīvrataṃ caret
1,112.22
उपचारैः षोडशभिर्भवानीमभिपूजयेत् ।
पुत्रान्देहि धनं देहि सौभाग्यं देहि सुव्रते
upacāraiḥ ṣoḍaśabhirbhavānīmabhipūjayet |
putrāndehi dhanaṃ dehi saubhāgyaṃ dehi suvrate
1,112.23
अन्यांश्च सर्वकामान्मे देहि देहि नमो ऽस्तु ते ।
एवं संप्रार्थ्य देवेशीं भवानीं भवसंयुताम्
anyāṃśca sarvakāmānme dehi dehi namo 'stu te |
evaṃ saṃprārthya deveśīṃ bhavānīṃ bhavasaṃyutām
1,112.24
व्रतसंपूर्तिकामा तु वायनं दापयेत्तथा ।
एवं षोडशवर्षाणि कृत्वा नारी व्रतं शुभम्
vratasaṃpūrtikāmā tu vāyanaṃ dāpayettathā |
evaṃ ṣoḍaśavarṣāṇi kṛtvā nārī vrataṃ śubham
1,112.25
उद्यापनं चरेद्भक्त्या वित्तशाठ्यविवर्जिता ।
मण्डपे मण्डले शुद्धे गणेशादिसुरार्चनम्
udyāpanaṃ caredbhaktyā vittaśāṭhyavivarjitā |
maṇḍape maṇḍale śuddhe gaṇeśādisurārcanam
1,112.26
कृत्वा ताम्रमयं पात्रं कलशोपरिविन्यसेत् ।
सौवर्णीं प्रतिमां तत्र भवान्याः प्रतिपूजयेत्
kṛtvā tāmramayaṃ pātraṃ kalaśoparivinyaset |
sauvarṇīṃ pratimāṃ tatra bhavānyāḥ pratipūjayet
1,112.27
गन्धपुष्पादिभिः सम्यक् ततो होमं समाचरेत् ।
वेणुपात्रैः षोडशभिः पक्वान्नपरिपूरितैः
gandhapuṣpādibhiḥ samyak tato homaṃ samācaret |
veṇupātraiḥ ṣoḍaśabhiḥ pakvānnaparipūritaiḥ
1,112.28
समर्प्य देव्यै नैवेद्यं द्विजेष्वेतन्निवेदयेत् ।
वायनं च ततः पश्चाद्दद्यात्संबन्धिबन्धुषु
samarpya devyai naivedyaṃ dvijeṣvetannivedayet |
vāyanaṃ ca tataḥ paścāddadyātsaṃbandhibandhuṣu
1,112.29
प्रतिमां गुरवे दत्त्वा द्विजेभ्यो दक्षिणां तथा ।
पूर्णं लभेत्फलं नारी व्रताचरणतत्परा
pratimāṃ gurave dattvā dvijebhyo dakṣiṇāṃ tathā |
pūrṇaṃ labhetphalaṃ nārī vratācaraṇatatparā
1,112.30
भाद्रशुक्लतृतीयायां व्रतं वै हारितालकम् ।
कुर्याद्भक्त्या विधानेन पाद्यार्ध्यार्चन पूर्वकम्
bhādraśuklatṛtīyāyāṃ vrataṃ vai hāritālakam |
kuryādbhaktyā vidhānena pādyārdhyārcana pūrvakam
1,112.31
ततस्तु काञ्चने पात्रे राजते चापि ताम्रके ।
वैणवे मृन्मये वापि विन्यस्यान्नं सदक्षिणम्
tatastu kāñcane pātre rājate cāpi tāmrake |
vaiṇave mṛnmaye vāpi vinyasyānnaṃ sadakṣiṇam
1,112.32
सफलं च सवस्त्रं च द्विजाय प्रतिपादयेत् ।
तदन्ते पारणं कुर्यादिष्टबन्धुजनैः सह
saphalaṃ ca savastraṃ ca dvijāya pratipādayet |
tadante pāraṇaṃ kuryādiṣṭabandhujanaiḥ saha
1,112.33
एवं कृतव्रता नारी भुक्त्वा भोगान्मनोरमान् ।
व्रतस्यास्य प्रभावेण गौरीसहचरीभवेत्
evaṃ kṛtavratā nārī bhuktvā bhogānmanoramān |
vratasyāsya prabhāveṇa gaurīsahacarībhavet
1,112.34
सौभाग्यद्रव्यवस्त्राणि वंशपात्राणि षोडश ।
दातव्यानि प्रयत्नेन ब्राह्मणेभ्यो यथाविधि
saubhāgyadravyavastrāṇi vaṃśapātrāṇi ṣoḍaśa |
dātavyāni prayatnena brāhmaṇebhyo yathāvidhi
1,112.35
अन्येभ्यो विप्रवर्येभ्यो दक्षिणां च प्रयत्नतः ।
भूयसीं च ततो दद्याद्विप्रेभ्यो देवितुष्टये
anyebhyo vipravaryebhyo dakṣiṇāṃ ca prayatnataḥ |
bhūyasīṃ ca tato dadyādviprebhyo devituṣṭaye
1,112.36
एवं या कुरुते नारी व्रतं सौभाग्यवर्द्धनम् ।
सा तु देवीप्रसादेन सौभाग्यं लभते ध्रुवम्
evaṃ yā kurute nārī vrataṃ saubhāgyavarddhanam |
sā tu devīprasādena saubhāgyaṃ labhate dhruvam
1,112.37
यदा तृतीया भाद्रे तु हस्तर्क्षसहिता भवेत् ।
हस्तगौरीव्रतं नाम तदुद्दिष्टं हि शौरिणा
yadā tṛtīyā bhādre tu hastarkṣasahitā bhavet |
hastagaurīvrataṃ nāma taduddiṣṭaṃ hi śauriṇā
1,112.38
तथा कोटीश्वरी नाम व्रतं प्रोक्तं पिनाकिना ।
लक्षेश्वरी चैव तथा तद्विधानमुदीर्यते
tathā koṭīśvarī nāma vrataṃ proktaṃ pinākinā |
lakṣeśvarī caiva tathā tadvidhānamudīryate
1,112.39
अस्यां व्रतं तु संग्राह्यं यावद्वर्षचतुष्टयम् ।
उपवासेन कर्तव्यं वर्षे वर्षे तु नारद
asyāṃ vrataṃ tu saṃgrāhyaṃ yāvadvarṣacatuṣṭayam |
upavāsena kartavyaṃ varṣe varṣe tu nārada
1,112.40
अखण्डानां तण्डुलानां तिलानां वा मुनीस्वर ।
लक्षमेकं विशोध्याथ क्षिपेत्पयसि संसृते
akhaṇḍānāṃ taṇḍulānāṃ tilānāṃ vā munīsvara |
lakṣamekaṃ viśodhyātha kṣipetpayasi saṃsṛte
1,112.41
तत्पक्केन तु निर्माय देव्या मूर्तिं सुशोमनाम् ।
प्रकरे गन्धपुष्पाणां पुष्पमालाविभूषिताम्
tatpakkena tu nirmāya devyā mūrtiṃ suśomanām |
prakare gandhapuṣpāṇāṃ puṣpamālāvibhūṣitām
1,112.42
संस्थाप्य पार्वतीं तत्र पूजयेद्भक्तिभावितः ।
गन्धैः पुष्पैस्तथा धूपैर्दीपैर्नैवेद्यविस्तरैः
saṃsthāpya pārvatīṃ tatra pūjayedbhaktibhāvitaḥ |
gandhaiḥ puṣpaistathā dhūpairdīpairnaivedyavistaraiḥ
1,112.43
विविधैश्च फलैर्विप्र नमस्कृत्य क्षमापयेत् ।
ततो विसर्जयद्देवीं जलमध्ये ऽथ दक्षिणाम्
vividhaiśca phalairvipra namaskṛtya kṣamāpayet |
tato visarjayaddevīṃ jalamadhye 'tha dakṣiṇām
1,112.44
दत्त्वा विधिज्ञविप्रेभ्यो भुञ्जीयाच्च परे दिने ।
इति ते कथितं विप्र कोटिलक्षेश्वरीव्रतम्
dattvā vidhijñaviprebhyo bhuñjīyācca pare dine |
iti te kathitaṃ vipra koṭilakṣeśvarīvratam
1,112.45
गौरीलोकं प्रयात्यन्ते व्रतस्यास्य प्रभावतः ।
इषशुक्लतृतीयायां बृबद्गौरीव्रतं चरेत्
gaurīlokaṃ prayātyante vratasyāsya prabhāvataḥ |
iṣaśuklatṛtīyāyāṃ bṛbadgaurīvrataṃ caret
1,112.46
पञ्चवर्षं विधानेन पूर्वोक्तेनैव नारद ।
आचार्यं पूजयेदन्ते विप्रानन्यान्धनादिभिः
pañcavarṣaṃ vidhānena pūrvoktenaiva nārada |
ācāryaṃ pūjayedante viprānanyāndhanādibhiḥ
1,112.47
सुवासिनीः पञ्च पूज्या वस्त्रालङ्कारचन्दनैः ।
कञ्चुकैश्चैव ताटङ्कैः कण्ठसूत्रैर्हरिप्रियाः
suvāsinīḥ pañca pūjyā vastrālaṅkāracandanaiḥ |
kañcukaiścaiva tāṭaṅkaiḥ kaṇṭhasūtrairharipriyāḥ
1,112.48
वंशपात्राणि पञ्चैव सूत्रैः संवेष्टितानि च ।
सिंदूरं जीरकं चैव सौभाग्यद्रव्यसंयुतम्
vaṃśapātrāṇi pañcaiva sūtraiḥ saṃveṣṭitāni ca |
siṃdūraṃ jīrakaṃ caiva saubhāgyadravyasaṃyutam
1,112.49
गोधीमपिष्टजातं च नवापूपं फला दिकम् ।
वायनानि च पञ्चैव ताभ्यो दद्याच्च भोजयेत्
godhīmapiṣṭajātaṃ ca navāpūpaṃ phalā dikam |
vāyanāni ca pañcaiva tābhyo dadyācca bhojayet
1,112.50
अर्घं दत्त्वा वायनानि पश्चाद्भुञ्जीत वाग्यता ।
तत्फलं धारयेत्कण्ठे सर्वकामसमृद्धये
arghaṃ dattvā vāyanāni paścādbhuñjīta vāgyatā |
tatphalaṃ dhārayetkaṇṭhe sarvakāmasamṛddhaye
1,112.51
ततः प्रातः समुत्थाय सालङ्कारा सखीजनैः ।
गीतवाद्ययुता नद्यां गौरीं तां तु विसर्जयेत्
tataḥ prātaḥ samutthāya sālaṅkārā sakhījanaiḥ |
gītavādyayutā nadyāṃ gaurīṃ tāṃ tu visarjayet
1,112.52
आहूतासि मयाभद्रे पूजिता च यथा विधि ।
मम सौभाग्यदानाय यथेष्टं गम्यतां त्वया
āhūtāsi mayābhadre pūjitā ca yathā vidhi |
mama saubhāgyadānāya yatheṣṭaṃ gamyatāṃ tvayā
1,112.53
एवं कृत्वा व्रतं भक्त्या द्विज देवीप्रसादतः ।
भुक्त्वा भोगांस्तु देहान्ते गौरीलोकमवाप्नुयात्
evaṃ kṛtvā vrataṃ bhaktyā dvija devīprasādataḥ |
bhuktvā bhogāṃstu dehānte gaurīlokamavāpnuyāt
1,112.54
ऊर्जशुक्लतृतीयायां विष्णुगौरीव्रतं चरेत् ।
पूजयित्वा जगद्वन्द्यामुपचारैः पृथग्विधैः
ūrjaśuklatṛtīyāyāṃ viṣṇugaurīvrataṃ caret |
pūjayitvā jagadvandyāmupacāraiḥ pṛthagvidhaiḥ
1,112.55
सुवासिनीं भोजयित्वा मङ्गलद्रव्यपूजिताम् ।
विसर्जयेत्प्रणम्यैनां विष्णुगौरीप्रतुष्टये
suvāsinīṃ bhojayitvā maṅgaladravyapūjitām |
visarjayetpraṇamyaināṃ viṣṇugaurīpratuṣṭaye
1,112.56
मार्गशुक्लतृतीयायां हरगौरीव्रतं शुभम् ।
कृत्वा पूर्वविधानेन पूजयेज्जगदंबिकाम्
mārgaśuklatṛtīyāyāṃ haragaurīvrataṃ śubham |
kṛtvā pūrvavidhānena pūjayejjagadaṃbikām
1,112.57
एतद्व्रतप्रभावेण भुक्त्वा भोगान्मनोरमान् ।
देवीलोकं समासाद्य मोदते च तया सह
etadvrataprabhāveṇa bhuktvā bhogānmanoramān |
devīlokaṃ samāsādya modate ca tayā saha
1,112.58
पौषशुक्लतृतीयायां ब्रह्मगौरीव्रतं चरेत् ।
पूर्वोक्तेन विधानेन पूजितापि द्विजोत्तम
pauṣaśuklatṛtīyāyāṃ brahmagaurīvrataṃ caret |
pūrvoktena vidhānena pūjitāpi dvijottama
1,112.59
ब्रह्मगौरीप्रसादेन मोदते तत्र संगता ।
माघशुक्लतृतीयायां पूज्या सौभाग्यसुंदरी
brahmagaurīprasādena modate tatra saṃgatā |
māghaśuklatṛtīyāyāṃ pūjyā saubhāgyasuṃdarī
1,112.60
पूर्वोक्तेन विधानेन नालिकेरार्घ्यदानतः ।
प्रसन्ना दिशति स्वीयं लोकं तु व्रततोषिता
pūrvoktena vidhānena nālikerārghyadānataḥ |
prasannā diśati svīyaṃ lokaṃ tu vratatoṣitā
1,112.61
फआल्गुनस्य सिते पक्षे तृतीया कुलसौख्यदा ।
पूजिता गन्धपुष्पाद्यैः सर्वमङ्गलदा भवेत्
phaālgunasya site pakṣe tṛtīyā kulasaukhyadā |
pūjitā gandhapuṣpādyaiḥ sarvamaṅgaladā bhavet
1,112.62
सर्वासु च तृतीयासु विधिः साधारणो मुने ।
देवीपूजा विप्रपूजा दानं होमो विसर्जनम्
sarvāsu ca tṛtīyāsu vidhiḥ sādhāraṇo mune |
devīpūjā viprapūjā dānaṃ homo visarjanam
1,112.63
इत्येवं कथितानीह तृतीयाया व्रतानि ते ।
भक्त्या कृतानि चेष्टांस्तु कामान्दर्द्युमनोगतान्
ityevaṃ kathitānīha tṛtīyāyā vratāni te |
bhaktyā kṛtāni ceṣṭāṃstu kāmāndardyumanogatān
Chapter 1.113
1,113.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे द्वादशमासतृतीयाव्रतकथनं नाम द्वादशाधिकशततमो ऽध्यायः सनातन उवाच शृणु विप्रं प्रवक्ष्यामि चतुर्थ्यास्ते व्रतान्यहम् ।
यानि कृत्वा नरा नार्यो ऽभीष्टान्कामानवाप्नुयुः
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthapāde dvādaśamāsatṛtīyāvratakathanaṃ nāma dvādaśādhikaśatatamo 'dhyāyaḥ sanātana uvāca śṛṇu vipraṃ pravakṣyāmi caturthyāste vratānyaham |
yāni kṛtvā narā nāryo 'bhīṣṭānkāmānavāpnuyuḥ
1,113.2
चैत्रमासचतुर्थ्यां तु वासुदेवस्वरूपिणम् ।
गणपं सम्यगभ्यर्च्य दत्त्वा काञ्चनदक्षिणाम्
caitramāsacaturthyāṃ tu vāsudevasvarūpiṇam |
gaṇapaṃ samyagabhyarcya dattvā kāñcanadakṣiṇām
1,113.3
विप्राय विष्णुलोकं तु गच्छेद्देवनमस्कृतः ।
वैशाखस्य चतुर्थ्यां तु प्रार्थ्यं संकर्षणाह्वयम्
viprāya viṣṇulokaṃ tu gaccheddevanamaskṛtaḥ |
vaiśākhasya caturthyāṃ tu prārthyaṃ saṃkarṣaṇāhvayam
1,113.4
गृहस्थद्विजमुख्येभ्यः शङ्खं दत्त्वा विधानवित् ।
प्राप्य संकर्षणं लोकं मोदते बहुकल्पकम्
gṛhasthadvijamukhyebhyaḥ śaṅkhaṃ dattvā vidhānavit |
prāpya saṃkarṣaṇaṃ lokaṃ modate bahukalpakam
1,113.5
ज्येष्ठमासचतुर्थ्यां तु प्रार्च्य प्रद्युम्नरूपिणम् ।
फलं मूलं च युथेभ्यो दत्त्वा स्वर्गं लभेन्नरः
jyeṣṭhamāsacaturthyāṃ tu prārcya pradyumnarūpiṇam |
phalaṃ mūlaṃ ca yuthebhyo dattvā svargaṃ labhennaraḥ
1,113.6
आषाढस्य चतुर्थ्यां तु संप्रपूज्यानिरुद्धकम् ।
यतिभ्यो ऽलाबुपात्राणि दत्त्वाभीष्टं लभेन्नरः
āṣāḍhasya caturthyāṃ tu saṃprapūjyāniruddhakam |
yatibhyo 'lābupātrāṇi dattvābhīṣṭaṃ labhennaraḥ
1,113.7
चतुर्मूर्तिव्रतान्येवं कृत्वा द्वादशवत्सरम् ।
उद्यापनं विधानेन कर्तव्यं फलमिच्छता
caturmūrtivratānyevaṃ kṛtvā dvādaśavatsaram |
udyāpanaṃ vidhānena kartavyaṃ phalamicchatā
1,113.8
अन्यज्ज्येष्ठचतुर्थ्यां तु सतीव्रतमनुत्तमम् ।
कृत्वा गणपतेर्मातुर्लोके मोदेत तत्समम्
anyajjyeṣṭhacaturthyāṃ tu satīvratamanuttamam |
kṛtvā gaṇapatermāturloke modeta tatsamam
1,113.9
तथाऽषाढचतुर्थ्यां तु व्रतमन्यच्छुभावहम् ।
रथन्तराह्वकल्पस्य ह्यादिभूतं दिनं यतः
tathā'ṣāḍhacaturthyāṃ tu vratamanyacchubhāvaham |
rathantarāhvakalpasya hyādibhūtaṃ dinaṃ yataḥ
1,113.10
श्रद्धापूतेन मनसा गणेशं विधिना नरः ।
पूजयित्वा लभेच्चापि फलं देवादिदुर्गमम्
śraddhāpūtena manasā gaṇeśaṃ vidhinā naraḥ |
pūjayitvā labheccāpi phalaṃ devādidurgamam
1,113.11
श्रावणस्य चतुर्थ्यां तु जाति चन्द्रोदये मुने
śrāvaṇasya caturthyāṃ tu jāti candrodaye mune
1,113.12
गणेशाय प्रदद्याच्च ह्यर्घ्यं विधिविदांवरः ।
लम्बोदरं चतुर्बाहुं त्रिनेत्रं रक्तवर्णकम्
gaṇeśāya pradadyācca hyarghyaṃ vidhividāṃvaraḥ |
lambodaraṃ caturbāhuṃ trinetraṃ raktavarṇakam
1,113.13
नानारत्नविभूषाढ्यं प्रसन्नास्यं विचिन्तयेत् ।
आवाहनादिभिः सर्वैरुपचारैः समर्चयेत्
nānāratnavibhūṣāḍhyaṃ prasannāsyaṃ vicintayet |
āvāhanādibhiḥ sarvairupacāraiḥ samarcayet
1,113.14
नैवेद्यं मोदकं दद्याद्गणेशप्रीतिदायकम् ।
एवं व्रतं विधायाथ भुक्त्वा मोदकमेव च
naivedyaṃ modakaṃ dadyādgaṇeśaprītidāyakam |
evaṃ vrataṃ vidhāyātha bhuktvā modakameva ca
1,113.15
सुखं स्वप्यान्निशायां तु भूमावेव कृतार्चनः ।
व्रतस्यास्य प्रभावेण कामान्मनसि चिन्तितान्
sukhaṃ svapyānniśāyāṃ tu bhūmāveva kṛtārcanaḥ |
vratasyāsya prabhāveṇa kāmānmanasi cintitān
1,113.16
लब्ध्वा लेके परं चापि गणेशपदमाप्नुयात् ।
नानेन सदृशं चान्यद्व्रतमस्ति जगत्त्रये
labdhvā leke paraṃ cāpi gaṇeśapadamāpnuyāt |
nānena sadṛśaṃ cānyadvratamasti jagattraye
1,113.17
तस्मात्कार्यं प्रयत्नेन सर्वान्कामानभीप्सता ।
अथास्मिन्नेव दिवसे दूर्वागणपति व्रतम्
tasmātkāryaṃ prayatnena sarvānkāmānabhīpsatā |
athāsminneva divase dūrvāgaṇapati vratam
1,113.18
केचिदिच्छन्ति देवर्षे तद्विधानं वदामि ते ।
हैमं निर्माय गणपं ताम्रपात्रोपरि स्थितम्
kecidicchanti devarṣe tadvidhānaṃ vadāmi te |
haimaṃ nirmāya gaṇapaṃ tāmrapātropari sthitam
1,113.19
वेष्टितं रक्तवस्त्रेण सर्वतोभद्रमण्डले ।
पूजयेद्रक्तकुसुमैः पत्रिकाभिश्च पञ्चभिः
veṣṭitaṃ raktavastreṇa sarvatobhadramaṇḍale |
pūjayedraktakusumaiḥ patrikābhiśca pañcabhiḥ
1,113.20
बिल्वपत्रमपामार्गं शमी दूर्वा हरिप्रिया ।
आभिरन्यश्च कुसुमैरभ्यर्च्य फलमोदकैः
bilvapatramapāmārgaṃ śamī dūrvā haripriyā |
ābhiranyaśca kusumairabhyarcya phalamodakaiḥ
1,113.21
आचार्याय विधिज्ञाय सत्कृत्य विनिवेदयेत् ।
उपहारं प्रकल्प्याथ दद्यादर्घं समुद्यते ।
ततः संप्रारथ्य विघ्नेशमूर्तिं सोपस्करां मुने
ācāryāya vidhijñāya satkṛtya vinivedayet |
upahāraṃ prakalpyātha dadyādarghaṃ samudyate |
tataḥ saṃprārathya vighneśamūrtiṃ sopaskarāṃ mune
1,113.22
आचार्याय विधिज्ञाय सत्कृत्य विनिवेदयेत् ।
कृत्वैवं पञ्च वर्षाणि समुपास्य यथाविधि
ācāryāya vidhijñāya satkṛtya vinivedayet |
kṛtvaivaṃ pañca varṣāṇi samupāsya yathāvidhi
1,113.23
भुक्त्वेह भोगानखिलान् लोकं गणपतेर्व्रजेत् ।
अथ भाद्रचतुर्थ्यां तु बहुलाधेनुसंज्ञकम्
bhuktveha bhogānakhilān lokaṃ gaṇapatervrajet |
atha bhādracaturthyāṃ tu bahulādhenusaṃjñakam
1,113.24
पूजनी यो ऽत्र यत्नेन स्रग्गन्धयवसादिभिः ।
ततः प्रदक्षिणीकृत्य शक्तश्चेद्दानमाचरेत्
pūjanī yo 'tra yatnena sraggandhayavasādibhiḥ |
tataḥ pradakṣiṇīkṛtya śaktaśceddānamācaret
1,113.25
अशक्तः पुरेतां तु नमस्कृत्य विसर्जयेत् ।
पञ्चाब्दं वादशाब्दं वा षोडशाब्दमथापि वा
aśaktaḥ puretāṃ tu namaskṛtya visarjayet |
pañcābdaṃ vādaśābdaṃ vā ṣoḍaśābdamathāpi vā
1,113.26
व्रतं कृत्वा समुद्याप्य धेनुं दद्यात्पयस्विनीम् ।
प्रभावेण व्रतस्यास्य भुक्त्वा भोगान्मनोरमान्
vrataṃ kṛtvā samudyāpya dhenuṃ dadyātpayasvinīm |
prabhāveṇa vratasyāsya bhuktvā bhogānmanoramān
1,113.27
सत्कृतो देवतावृन्दैर्गोलोकं समवाप्नुयात् ।
अथ शुक्ल चतुर्थ्यां तु सिद्धवैनायकव्रतम्
satkṛto devatāvṛndairgolokaṃ samavāpnuyāt |
atha śukla caturthyāṃ tu siddhavaināyakavratam
1,113.28
आवाहनादिभिः सर्वैरुपचारैः समर्चनम् ।
एकाग्रमानसो भूत्वा ध्यायेत्सिद्धिविनायकम्
āvāhanādibhiḥ sarvairupacāraiḥ samarcanam |
ekāgramānaso bhūtvā dhyāyetsiddhivināyakam
1,113.29
एकदन्तं शूर्पकर्णं गजवक्त्रं चतुर्भुजम् ।
पाशाङ्कुशधरं देवं तप्तकाञ्चनसन्निभम्
ekadantaṃ śūrpakarṇaṃ gajavaktraṃ caturbhujam |
pāśāṅkuśadharaṃ devaṃ taptakāñcanasannibham
1,113.30
एकविंशति पत्राणि चैकविंशतिनामभिः ।
समर्पयेद्भक्तियुक्तस्तानि नामानि वै शृणु
ekaviṃśati patrāṇi caikaviṃśatināmabhiḥ |
samarpayedbhaktiyuktastāni nāmāni vai śṛṇu
1,113.31
सुमुखाय शमीपत्रं गणाधीशाय भृङ्गजम् ।
उमापुत्राय बैल्वं तु दूर्वां गजमुखाय च
sumukhāya śamīpatraṃ gaṇādhīśāya bhṛṅgajam |
umāputrāya bailvaṃ tu dūrvāṃ gajamukhāya ca
1,113.32
लंबोदराय बदरीं धत्तूरं हरसूनवे ।
शूर्पकर्णाय तुलसीं वक्रतुण्डाय शिंबिजम्
laṃbodarāya badarīṃ dhattūraṃ harasūnave |
śūrpakarṇāya tulasīṃ vakratuṇḍāya śiṃbijam
1,113.33
गुहाग्रजायापामार्गमेकदन्ताय बार्हतम् ।
हेरम्बाय तु सिंदूरं चतिर्हेत्रे च पत्रजम्
guhāgrajāyāpāmārgamekadantāya bārhatam |
herambāya tu siṃdūraṃ catirhetre ca patrajam
1,113.34
सर्वेश्वरायागस्त्यस्य पत्रं प्रीतिविवर्द्धनम् ।
दूर्वायुग्मं ततो गृह्य गन्धपुष्पाक्षतैर्युतम्
sarveśvarāyāgastyasya patraṃ prītivivarddhanam |
dūrvāyugmaṃ tato gṛhya gandhapuṣpākṣatairyutam
1,113.35
पूजां निवेदयेद्भक्तियुक्तो मोदकपञ्चकम् ।
आचमय्य नमस्कृत्य संप्रार्थ्य च विसर्ज्जयेत्
pūjāṃ nivedayedbhaktiyukto modakapañcakam |
ācamayya namaskṛtya saṃprārthya ca visarjjayet
1,113.36
विनायकस्य प्रतिमां हैमीं सोपस्करां मुने ।
निवेदयेच्च गुरवे द्विजेभ्यो दक्षिणां ददेत्
vināyakasya pratimāṃ haimīṃ sopaskarāṃ mune |
nivedayecca gurave dvijebhyo dakṣiṇāṃ dadet
1,113.37
एवं कृतार्चनो भक्त्या पञ्च वर्षाणि नारद ।
उपास्य लभते कामानैहिकामुष्मिकान् शुभान्
evaṃ kṛtārcano bhaktyā pañca varṣāṇi nārada |
upāsya labhate kāmānaihikāmuṣmikān śubhān
1,113.38
अस्यां चतुर्थ्यां शशिनं न पश्येच्च कदाचन ।
पश्यन् मिथ्याभिशाप तु लभते नात्र संशयः ।
अथ तद्दोषनाशाय मन्त्रं पौराणिकं पठेत्
asyāṃ caturthyāṃ śaśinaṃ na paśyecca kadācana |
paśyan mithyābhiśāpa tu labhate nātra saṃśayaḥ |
atha taddoṣanāśāya mantraṃ paurāṇikaṃ paṭhet
1,113.39
सिंहः प्रसेनममधीत्सिंहो जांबवता हतः ।
सकुमारक मा रोदीस्तव ह्येष स्यमन्तकः
siṃhaḥ prasenamamadhītsiṃho jāṃbavatā hataḥ |
sakumāraka mā rodīstava hyeṣa syamantakaḥ
1,113.40
इषशुक्लचतुर्थ्यां तु कपर्द्दीशं विनायकम्
iṣaśuklacaturthyāṃ tu kaparddīśaṃ vināyakam
1,113.41
पौरुषिण तु सूक्तेन पूजयेदुपचारकैः ।
अकारणान्मुष्टिगतांस्तण्डुलान्सकपर्द्दिकान्
pauruṣiṇa tu sūktena pūjayedupacārakaiḥ |
akāraṇānmuṣṭigatāṃstaṇḍulānsakaparddikān
1,113.42
विप्राय बटवे दद्याद्गन्धपुष्पार्चिताय च ।
तण्डुला वैश्वदैवत्या हरदैवत्यमिश्रिताः
viprāya baṭave dadyādgandhapuṣpārcitāya ca |
taṇḍulā vaiśvadaivatyā haradaivatyamiśritāḥ
1,113.43
कपर्दिगणनाथो ऽसौ प्रीयतां तैः समर्पितैः ।
चतुर्थ्यां कार्तिके कृष्णे करकाख्यं व्रतं स्मृतम्
kapardigaṇanātho 'sau prīyatāṃ taiḥ samarpitaiḥ |
caturthyāṃ kārtike kṛṣṇe karakākhyaṃ vrataṃ smṛtam
1,113.44
स्त्रीणामेवाधिकारो ऽत्र तद्विधानमुदीर्यते ।
पूजयेच्च गणाधीशं स्नाता स्त्रीसमलङ्कृता
strīṇāmevādhikāro 'tra tadvidhānamudīryate |
pūjayecca gaṇādhīśaṃ snātā strīsamalaṅkṛtā
1,113.45
तदग्रे पूर्णपक्वान्नं विन्यसेत्करकान्दश ।
समर्प्य देवदेवाय भक्त्या प्रयतमानसा
tadagre pūrṇapakvānnaṃ vinyasetkarakāndaśa |
samarpya devadevāya bhaktyā prayatamānasā
1,113.46
देवो मे प्रीयतामेवमुच्चार्य्याथ समर्पयेत् ।
सुवासिनीभ्यो विप्रेभ्यो यथाकामं च सादरम्
devo me prīyatāmevamuccāryyātha samarpayet |
suvāsinībhyo viprebhyo yathākāmaṃ ca sādaram
1,113.47
ततश्चन्द्रोदये रात्रौ दत्त्वार्घं विधिपूर्वकम् ।
भुञ्जीत मिष्टमन्नं च व्रतस्य परिपूर्तये
tataścandrodaye rātrau dattvārghaṃ vidhipūrvakam |
bhuñjīta miṣṭamannaṃ ca vratasya paripūrtaye
1,113.48
यद्वा क्षीरेण करकं पूर्णं तोयेन वा मुने ।
सपूगाक्षतरत्नाढ्यं द्विजाय प्रतिपादयेत्
yadvā kṣīreṇa karakaṃ pūrṇaṃ toyena vā mune |
sapūgākṣataratnāḍhyaṃ dvijāya pratipādayet
1,113.49
एतत्कृत्वा व्रतं नारी षोडशद्वादशाब्दकम् ।
उपायनं विधायाथ व्रतमेतद्विसर्ज्जयेत्
etatkṛtvā vrataṃ nārī ṣoḍaśadvādaśābdakam |
upāyanaṃ vidhāyātha vratametadvisarjjayet
1,113.50
यावज्जीवं तु वा नार्या कार्य्यं सौभाग्यवाञ्छया ।
व्रतेनानेन सदृशं स्त्रीणां सौभाग्यदायकम्
yāvajjīvaṃ tu vā nāryā kāryyaṃ saubhāgyavāñchayā |
vratenānena sadṛśaṃ strīṇāṃ saubhāgyadāyakam
1,113.51
विद्यते भुवनेष्वन्यत्तस्मान्नित्यमिति स्थितिः ।
ऊर्ज्जशुक्लचतुर्थ्यां तु नागव्रतमुदाहृतम्
vidyate bhuvaneṣvanyattasmānnityamiti sthitiḥ |
ūrjjaśuklacaturthyāṃ tu nāgavratamudāhṛtam
1,113.52
प्रातर्व्रतं तु संकल्प्य धेनुशृञ्जगलं शुचि ।
पीत्वा स्नात्वाथ मध्याह्ने शङ्खपालादिपन्नगान्
prātarvrataṃ tu saṃkalpya dhenuśṛñjagalaṃ śuci |
pītvā snātvātha madhyāhne śaṅkhapālādipannagān
1,113.53
शेषं चाह्वामपूर्वैस्तु पूजयेदुपचारकैः ।
क्षीरेणाप्यायनं कुर्यादेतन्नागव्रतं स्मृतम्
śeṣaṃ cāhvāmapūrvaistu pūjayedupacārakaiḥ |
kṣīreṇāpyāyanaṃ kuryādetannāgavrataṃ smṛtam
1,113.54
एवङ्कृते तु विप्रेन्द्र नृभिर्नागव्रते शुभे ।
विषाणि नश्यन्त्यचिरान्न दशन्ति च पन्नगाः
evaṅkṛte tu viprendra nṛbhirnāgavrate śubhe |
viṣāṇi naśyantyacirānna daśanti ca pannagāḥ
1,113.55
मार्गशुक्लचतुर्थ्यां तु वर्षं यावन्मुनीश्वरा ।
क्षपयेदेकभक्तेन नक्तेनाथ द्वितीयकम्
mārgaśuklacaturthyāṃ tu varṣaṃ yāvanmunīśvarā |
kṣapayedekabhaktena naktenātha dvitīyakam
1,113.56
अयाचितोपवासाभ्यां तृतीयकचतुर्थके ।
एवं क्रमेण विधिवच्चत्वार्यब्दानि मानवः
ayācitopavāsābhyāṃ tṛtīyakacaturthake |
evaṃ krameṇa vidhivaccatvāryabdāni mānavaḥ
1,113.57
समाप्य च ततो ऽस्यान्ते व्रतस्नातो महाव्रती ।
कारयेद्धेमघटितं भूगणेर्मूषकं रथम्
samāpya ca tato 'syānte vratasnāto mahāvratī |
kārayeddhemaghaṭitaṃ bhūgaṇermūṣakaṃ ratham
1,113.58
अशक्तो वर्णकैरेव शुभ्रं चाब्जं सुपत्रकम् ।
तस्योपरि घटं स्थाप्य ताम्रपात्रेण संयुतम्
aśakto varṇakaireva śubhraṃ cābjaṃ supatrakam |
tasyopari ghaṭaṃ sthāpya tāmrapātreṇa saṃyutam
1,113.59
पूरयेत्तण्डलैः शुभ्रैस्तस्योपरि गणेश्वरम् ।
न्यसेद्वस्त्रयुगाच्छन्नं गन्धाद्यैः पूजयेच्च तम्
pūrayettaṇḍalaiḥ śubhraistasyopari gaṇeśvaram |
nyasedvastrayugācchannaṃ gandhādyaiḥ pūjayecca tam
1,113.60
नैवेद्यं मोदकं कल्प्यं गणेशः प्रीयतामिति ।
जागरैर्शीतवाद्याद्यैः पुराणाख्यानकैश्चरेत्
naivedyaṃ modakaṃ kalpyaṃ gaṇeśaḥ prīyatāmiti |
jāgarairśītavādyādyaiḥ purāṇākhyānakaiścaret
1,113.61
प्रभाते विमले स्नात्वा होमं कृत्वा विधानतः /ऽ तिलव्रीहियवश्वेतसुर्षपाज्यैः सखण्डकैः
prabhāte vimale snātvā homaṃ kṛtvā vidhānataḥ /' tilavrīhiyavaśvetasurṣapājyaiḥ sakhaṇḍakaiḥ
1,113.62
गणो गणाधिपश्चैव कूष्माण्डस्त्रिपुरान्तकः ।
लंबोदरैकदन्तौ च रुक्मदंष्ट्रश्च विघ्नपः
gaṇo gaṇādhipaścaiva kūṣmāṇḍastripurāntakaḥ |
laṃbodaraikadantau ca rukmadaṃṣṭraśca vighnapaḥ
1,113.63
ब्रह्मा यमो ऽथ वरुणः सोमसूर्यहुताशनाः ।
गन्धमादी परमेष्ठीत्येवं षोडशनामभिः
brahmā yamo 'tha varuṇaḥ somasūryahutāśanāḥ |
gandhamādī parameṣṭhītyevaṃ ṣoḍaśanāmabhiḥ
1,113.64
प्रणवाद्यैर्ङेंनमोंऽतैः प्रत्येकं दहने हुनेत् ।
वक्रतुण्डेति ङेंतेन बर्मान्तेनाष्टयुक्छतम्
praṇavādyairṅeṃnamoṃ'taiḥ pratyekaṃ dahane hunet |
vakratuṇḍeti ṅeṃtena barmāntenāṣṭayukchatam
1,113.65
ततो व्याहृतिभिः शक्त्या हुत्वा पूर्णाहुतिं चरेत् ।
दिक्पालान्पूजयित्वा च ब्राह्मणान्भोजयेत्ततः
tato vyāhṛtibhiḥ śaktyā hutvā pūrṇāhutiṃ caret |
dikpālānpūjayitvā ca brāhmaṇānbhojayettataḥ
1,113.66
चतुत्विंशतिसंख्याकान् मोदकैः पायसैस्तथा ।
सवत्सां गां ततो दद्यादाचार्याय सदक्षिणाम्
catutviṃśatisaṃkhyākān modakaiḥ pāyasaistathā |
savatsāṃ gāṃ tato dadyādācāryāya sadakṣiṇām
1,113.67
अन्योभ्यो ऽपि यथाशक्ति भूयसीं च ततो ददेत् ।
प्रणम्य दक्षिणीकृत्य प्रविसृज्य द्विजोत्तमाम्
anyobhyo 'pi yathāśakti bhūyasīṃ ca tato dadet |
praṇamya dakṣiṇīkṛtya pravisṛjya dvijottamām
1,113.68
बन्धुभिः सह भुञ्जीत स्वयं च प्रीतमानसः ।
एतद्व्रतं नरः कृत्वा भुक्त्वा भोगानिहोत्तमान्
bandhubhiḥ saha bhuñjīta svayaṃ ca prītamānasaḥ |
etadvrataṃ naraḥ kṛtvā bhuktvā bhogānihottamān
1,113.69
सायुज्यं लभते विष्णोर्गणेशस्य प्रसादतः ।
केचिद्वरव्रतं नाम प्राहुरेतस्य नारद
sāyujyaṃ labhate viṣṇorgaṇeśasya prasādataḥ |
kecidvaravrataṃ nāma prāhuretasya nārada
1,113.70
विधानमेतदेवापि फलं चापीह तत्समम् ।
पौषमासचतुर्थ्यां तु विघ्नेशं प्रार्थ्य भक्तितः
vidhānametadevāpi phalaṃ cāpīha tatsamam |
pauṣamāsacaturthyāṃ tu vighneśaṃ prārthya bhaktitaḥ
1,113.71
विप्रैकं भोजयेच्चैवं मोदकैर्दक्षिणां ददेत् ।
एवं कृते मुने भूयाद्व्रती संपत्तिभाजनम्
vipraikaṃ bhojayeccaivaṃ modakairdakṣiṇāṃ dadet |
evaṃ kṛte mune bhūyādvratī saṃpattibhājanam
1,113.72
माघकृष्णचतुर्थ्यां तु संकष्टव्रतमुच्यते ।
तत्रोपवासं संकल्प्य व्रती नियमपूर्वकम्
māghakṛṣṇacaturthyāṃ tu saṃkaṣṭavratamucyate |
tatropavāsaṃ saṃkalpya vratī niyamapūrvakam
1,113.73
चन्द्रोदयमभिव्याप्य तिष्ठेत्प्रयतमानसः ।
ततश्चन्द्रोदये प्राप्ते मृन्मयं गणनायकम्
candrodayamabhivyāpya tiṣṭhetprayatamānasaḥ |
tataścandrodaye prāpte mṛnmayaṃ gaṇanāyakam
1,113.74
विधाय विन्यसेत्पीठे सायुधं च सवाहनम् ।
उपचारैः षोडशभिः समभ्यर्च्य विधानतः
vidhāya vinyasetpīṭhe sāyudhaṃ ca savāhanam |
upacāraiḥ ṣoḍaśabhiḥ samabhyarcya vidhānataḥ
1,113.75
मोदकं चापि नैवेद्यं सगुडं तिलकुट्टकम् ।
ततोरऽघ्यं ताम्रजे पात्रे रक्तचन्दनमिश्रितम्
modakaṃ cāpi naivedyaṃ saguḍaṃ tilakuṭṭakam |
tator'ghyaṃ tāmraje pātre raktacandanamiśritam
1,113.76
सकुशं च सदूर्वं च पुष्पाक्षतसमन्वितम् ।
सशमीपत्रदधि च कृत्वा चन्द्राय दापयेत्
sakuśaṃ ca sadūrvaṃ ca puṣpākṣatasamanvitam |
saśamīpatradadhi ca kṛtvā candrāya dāpayet
1,113.77
गगनार्णवमाणिक्य चन्द्र दाक्षायणीपते ।
गृहाणार्घ्यं मया दत्तं गणेशप्रतिरूपक
gaganārṇavamāṇikya candra dākṣāyaṇīpate |
gṛhāṇārghyaṃ mayā dattaṃ gaṇeśapratirūpaka
1,113.78
एवं दत्त्वा गणेशाय दिव्यार्घ्यं पापनाशनम् ।
शक्त्या संभोज्य विप्राग्र्यान्स्वयं भुञ्जीत चाज्ञया
evaṃ dattvā gaṇeśāya divyārghyaṃ pāpanāśanam |
śaktyā saṃbhojya viprāgryānsvayaṃ bhuñjīta cājñayā
1,113.79
एवं कृत्वा व्रतं विप्र संकष्टाख्यं शूभावहम् ।
समृद्धो धनधान्यैः स्यान्न च संकष्टमाप्नुयात्
evaṃ kṛtvā vrataṃ vipra saṃkaṣṭākhyaṃ śūbhāvaham |
samṛddho dhanadhānyaiḥ syānna ca saṃkaṣṭamāpnuyāt
1,113.80
माघशुक्लचतुर्थ्यां तु गौरीव्रतमनुत्तमम् ।
तस्यां तु गौरी संपूज्या संयुक्ता योगिनीगणैः
māghaśuklacaturthyāṃ tu gaurīvratamanuttamam |
tasyāṃ tu gaurī saṃpūjyā saṃyuktā yoginīgaṇaiḥ
1,113.81
नरैः स्त्रीभिर्विशेषेण कुन्दपुष्पैः सकुङ्कुमैः ।
रक्तसूत्रे रक्तपुष्पैस्तथैवालक्तकेन च
naraiḥ strībhirviśeṣeṇa kundapuṣpaiḥ sakuṅkumaiḥ |
raktasūtre raktapuṣpaistathaivālaktakena ca
1,113.82
धूपैर्दीपंश्च बलिभिः सगुडैनार्द्रकेण च ।
पयसा पायसेनापि लवणेन च पालकैः
dhūpairdīpaṃśca balibhiḥ saguḍainārdrakeṇa ca |
payasā pāyasenāpi lavaṇena ca pālakaiḥ
1,113.83
पूज्याश्चाविधवा नार्यस्तथा विप्राः सुशोभनाः ।
सौभाग्यवृद्धये देयो भोक्तव्यं बन्धुभिः सह
pūjyāścāvidhavā nāryastathā viprāḥ suśobhanāḥ |
saubhāgyavṛddhaye deyo bhoktavyaṃ bandhubhiḥ saha
1,113.84
इदं गौरीव्रतं विप्र सौभाग्यारोग्यवर्द्धनम् ।
प्रतिवर्षं प्रकर्त्तव्यं नारीभिश्च नरैस्तथा
idaṃ gaurīvrataṃ vipra saubhāgyārogyavarddhanam |
prativarṣaṃ prakarttavyaṃ nārībhiśca naraistathā
1,113.85
ढुण्ढिव्रतं परैः प्रोक्तं कैश्चित्कुण्डव्रतं स्मृतम् ।
ललिताव्रतमित्यन्यैः शान्तिव्रतमथापरैः
ḍhuṇḍhivrataṃ paraiḥ proktaṃ kaiścitkuṇḍavrataṃ smṛtam |
lalitāvratamityanyaiḥ śāntivratamathāparaiḥ
1,113.86
स्नानं दानं जपो होमः सर्वमस्यां कृतं मुने ।
भवेत्सह स्रगुणितं प्रसादाद्दन्तिनः सदा
snānaṃ dānaṃ japo homaḥ sarvamasyāṃ kṛtaṃ mune |
bhavetsaha sraguṇitaṃ prasādāddantinaḥ sadā
1,113.87
चतुर्थ्यां फआल्गुने मासि ढुण्ढिराजव्रतं शुभम् ।
तिलषिष्टैर्द्विजान् भोज्य स्वयं चाश्नीत मानवः
caturthyāṃ phaālgune māsi ḍhuṇḍhirājavrataṃ śubham |
tilaṣiṣṭairdvijān bhojya svayaṃ cāśnīta mānavaḥ
1,113.88
गणेशाराधनपरो दानहोमप्रपूजनैः ।
तिलैरेव कृतैः सिद्धिं प्राप्नुयात्तत्प्रसादतः
gaṇeśārādhanaparo dānahomaprapūjanaiḥ |
tilaireva kṛtaiḥ siddhiṃ prāpnuyāttatprasādataḥ
1,113.89
सौवर्णं गजवक्त्रं च कृत्वा संपूज्य यत्नतः ।
द्विजाग्र्याय प्रदातव्यं सर्वसंपत्समृद्धये
sauvarṇaṃ gajavaktraṃ ca kṛtvā saṃpūjya yatnataḥ |
dvijāgryāya pradātavyaṃ sarvasaṃpatsamṛddhaye
1,113.90
यस्मिन्कस्मिन्भवेन्मासि चतुर्थी रविवारयुक् ।
सांगारका वा विप्रेन्द्र सा विशेषफलप्रदा
yasminkasminbhavenmāsi caturthī ravivārayuk |
sāṃgārakā vā viprendra sā viśeṣaphalapradā
1,113.91
सर्वासु च चतुर्थीषु शुक्लास्वप्यसितासु च ।
विघ्नेश एव देवेशः संपूज्यो भक्तितत्परैः
sarvāsu ca caturthīṣu śuklāsvapyasitāsu ca |
vighneśa eva deveśaḥ saṃpūjyo bhaktitatparaiḥ
Chapter 1.114
1,114.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे द्वाद्शनास चतुर्थीव्रतानिरूपणं नाम त्रयोदशाधिकसततमो ऽध्यायः सनातन उवाच शृणु विप्र प्रवक्ष्यामि पञ्चम्यास्ते व्रतान्यहम् ।
यानि भक्त्या समास्थाय सर्वान्कामानवाप्नुयात्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthapāde dvādśanāsa caturthīvratānirūpaṇaṃ nāma trayodaśādhikasatatamo 'dhyāyaḥ sanātana uvāca śṛṇu vipra pravakṣyāmi pañcamyāste vratānyaham |
yāni bhaktyā samāsthāya sarvānkāmānavāpnuyāt
1,114.2
प्रोक्ता मत्स्यजयन्ती तु पञ्चमी मधुशुक्लगा ।
अस्यां मत्स्यावतारार्चा भक्तैः कार्या महोत्सवा
proktā matsyajayantī tu pañcamī madhuśuklagā |
asyāṃ matsyāvatārārcā bhaktaiḥ kāryā mahotsavā
1,114.3
श्रीपञ्चमीति चैषोक्ता तत्र कार्यं श्रियोरऽचनम् ।
गन्धाद्यैरुपचारैस्तु नैवेद्यैः पायसादिभिः
śrīpañcamīti caiṣoktā tatra kāryaṃ śriyor'canam |
gandhādyairupacāraistu naivedyaiḥ pāyasādibhiḥ
1,114.4
यो लक्ष्मीं पूजयेच्चात्र तं वै लक्ष्मीर्न मुञ्चति ।
पृथ्वीव्रतं तथा चान्द्रं हयगरीवव्रतं तथा
yo lakṣmīṃ pūjayeccātra taṃ vai lakṣmīrna muñcati |
pṛthvīvrataṃ tathā cāndraṃ hayagarīvavrataṃ tathā
1,114.5
कार्यं तत्तद्विधानेन तत्तत्सिद्धिमभीप्सुभिः ।
अथ वैशाखपञ्चम्यां शेषं चाभ्यर्च्य मानवः
kāryaṃ tattadvidhānena tattatsiddhimabhīpsubhiḥ |
atha vaiśākhapañcamyāṃ śeṣaṃ cābhyarcya mānavaḥ
1,114.6
सर्वैर्नागगणैर्युक्तमभीष्टं लभते फलम् ।
तथा ज्येष्ठस्य पञ्चम्यां पितॄनभ्यर्चयेत्सुधीः
sarvairnāgagaṇairyuktamabhīṣṭaṃ labhate phalam |
tathā jyeṣṭhasya pañcamyāṃ pitṝnabhyarcayetsudhīḥ
1,114.7
सर्वकामफलावाप्तिर्भवेद्वै विप्रभोजनैः ।
अथाषाढस्य पञ्चम्यां वायुं सर्वगतं मुने
sarvakāmaphalāvāptirbhavedvai viprabhojanaiḥ |
athāṣāḍhasya pañcamyāṃ vāyuṃ sarvagataṃ mune
1,114.8
ग्रामाद्बहिर्विनिर्गत्य धरोपस्थे समास्तितः ।
ध्वजं च पञ्चवर्णं तु वंशदण्डाग्रसंस्थितम्
grāmādbahirvinirgatya dharopasthe samāstitaḥ |
dhvajaṃ ca pañcavarṇaṃ tu vaṃśadaṇḍāgrasaṃsthitam
1,114.9
समुच्छ्रितं निदध्यात्तु कल्पिताब्जे तु मध्यतः ।
ततस्तन्मूलदेशे तु दिक्षु सर्वासु नारद
samucchritaṃ nidadhyāttu kalpitābje tu madhyataḥ |
tatastanmūladeśe tu dikṣu sarvāsu nārada
1,114.10
लोकपालान्समभ्यर्च्य कुर्याद्वायुपरीक्षणम् ।
प्रथमादिषु यामेषु यो यो वायुः प्रवर्तते
lokapālānsamabhyarcya kuryādvāyuparīkṣaṇam |
prathamādiṣu yāmeṣu yo yo vāyuḥ pravartate
1,114.11
तस्मै तस्मै दिगीशाय पूजां सम्यक् प्रकल्पयेत् ।
एवं स्थित्वा निराहारस्तत्र यामचतुष्टयम्
tasmai tasmai digīśāya pūjāṃ samyak prakalpayet |
evaṃ sthitvā nirāhārastatra yāmacatuṣṭayam
1,114.12
सायमागत्य गेहं स्वं भुक्त्वा स्वल्पं समाहितः ।
लोकपालान्नमस्कृत्य स्वप्याद्भूमितले शुचौ
sāyamāgatya gehaṃ svaṃ bhuktvā svalpaṃ samāhitaḥ |
lokapālānnamaskṛtya svapyādbhūmitale śucau
1,114.13
यः स्वप्नो जायते तस्यां रात्रौ यामे चतुर्थके ।
स एव भविता नूनं स्वप्न इत्याह वै शिवः
yaḥ svapno jāyate tasyāṃ rātrau yāme caturthake |
sa eva bhavitā nūnaṃ svapna ityāha vai śivaḥ
1,114.14
अशुभे तु समुत्पन्ने शिवपूजापरायणः ।
सोपवासो नयेदष्टयामं तद्दिनमेव वा
aśubhe tu samutpanne śivapūjāparāyaṇaḥ |
sopavāso nayedaṣṭayāmaṃ taddinameva vā
1,114.15
भोजयित्वा द्विजानष्टौ ततः शुभफलं लभेत् ।
व्रतमेतत्समुदितं शुभाशुभनिदर्शनम्
bhojayitvā dvijānaṣṭau tataḥ śubhaphalaṃ labhet |
vratametatsamuditaṃ śubhāśubhanidarśanam
1,114.16
नृणां सौभाग्यजनकमिह लोके परत्र च ।
श्रावणे कृष्णपञ्चम्यां व्रतं ह्यन्नसमृद्धिदम्
nṛṇāṃ saubhāgyajanakamiha loke paratra ca |
śrāvaṇe kṛṣṇapañcamyāṃ vrataṃ hyannasamṛddhidam
1,114.17
चतुर्थ्यां दिनशेषे तु सर्वाण्यन्नानि नारद ।
पृथक् पात्रेषु संस्थाप्य जलैराप्लावयेत्सुधीः
caturthyāṃ dinaśeṣe tu sarvāṇyannāni nārada |
pṛthak pātreṣu saṃsthāpya jalairāplāvayetsudhīḥ
1,114.18
ततो पात्रान्तरे तत्तु निष्कास्यांबु निधापयेत् ।
प्रातर्भानौ समुदिते पितॄंश्चैव तथा ऋषीन्
tato pātrāntare tattu niṣkāsyāṃbu nidhāpayet |
prātarbhānau samudite pitṝṃścaiva tathā ṛṣīn
1,114.19
देवांश्चाभ्यर्च्य सुस्नातं कृत्वा नैवेद्यमग्रतः ।
तदन्नं याचकेभ्यस्तु प्रयच्छेत्प्रीतमानसः
devāṃścābhyarcya susnātaṃ kṛtvā naivedyamagrataḥ |
tadannaṃ yācakebhyastu prayacchetprītamānasaḥ
1,114.20
सर्वं दिनं क्षिपेदेवं प्रदोषे तु शिवालये ।
गत्वा संपूजयेद्देवं लिङ्गरूपिणमीश्वरम्
sarvaṃ dinaṃ kṣipedevaṃ pradoṣe tu śivālaye |
gatvā saṃpūjayeddevaṃ liṅgarūpiṇamīśvaram
1,114.21
गन्धपुष्पादिभिः सम्यक्पूजयित्वा महेश्वरम् ।
जपेत्पञ्चाक्षरी विद्यां शतं चापि सहस्रकम्
gandhapuṣpādibhiḥ samyakpūjayitvā maheśvaram |
japetpañcākṣarī vidyāṃ śataṃ cāpi sahasrakam
1,114.22
जपं निवेद्य देवाय भवाय भवरूपिणे ।
स्तुत्वा सर्वैर्वौन्दिकैश्च पौराणैश्चाप्यनाकुलः
japaṃ nivedya devāya bhavāya bhavarūpiṇe |
stutvā sarvairvaundikaiśca paurāṇaiścāpyanākulaḥ
1,114.23
प्रार्थयेद्देवमीशानं शश्वत्सर्वान्नसिद्धये ।
शारदीयानि चान्नानि तथा वासंतिकान्यपि
prārthayeddevamīśānaṃ śaśvatsarvānnasiddhaye |
śāradīyāni cānnāni tathā vāsaṃtikānyapi
1,114.24
यानि स्युस्तैः समृद्धो ऽहं भूयां जन्मनि जन्मनि ।
एवं संप्रार्थ्य देवेशं गृहमागत्य वै स्वकम्
yāni syustaiḥ samṛddho 'haṃ bhūyāṃ janmani janmani |
evaṃ saṃprārthya deveśaṃ gṛhamāgatya vai svakam
1,114.25
दत्वान्नं ब्राह्मणादिभ्यः पक्वं भुञ्जीत वाग्यतः ।
एतदन्नव्रतं विप्र विधिनाऽचरितं नृभिः
datvānnaṃ brāhmaṇādibhyaḥ pakvaṃ bhuñjīta vāgyataḥ |
etadannavrataṃ vipra vidhinā'caritaṃ nṛbhiḥ
1,114.26
सर्वान्नसंपज्जनकं परलोके गतिप्रदम् ।
श्रावणे शुक्लपञ्चजम्यां नृभिरास्तिक्यतत्परैः
sarvānnasaṃpajjanakaṃ paraloke gatipradam |
śrāvaṇe śuklapañcajamyāṃ nṛbhirāstikyatatparaiḥ
1,114.27
द्वारस्योभयतो लेख्या गोमयेन विषोल्बणाः ।
गन्धाद्यैः पूजयेत्तांश्च तथेन्द्राणीमनन्तरम्
dvārasyobhayato lekhyā gomayena viṣolbaṇāḥ |
gandhādyaiḥ pūjayettāṃśca tathendrāṇīmanantaram
1,114.28
संपूज्य स्वर्णरूप्यादिदध्यक्षतकुशांबुभिः ।
गन्धैः पुष्पैस्तथा धूपैर्दीपैर्नैवेद्यसंचयैः
saṃpūjya svarṇarūpyādidadhyakṣatakuśāṃbubhiḥ |
gandhaiḥ puṣpaistathā dhūpairdīpairnaivedyasaṃcayaiḥ
1,114.29
ततः प्रदक्षिणीकृत्य तद्द्रव्यं संप्रणम्य च ।
संप्रार्थ्य भक्तिभावेन विप्राग्र्येषु समर्पयेत्
tataḥ pradakṣiṇīkṛtya taddravyaṃ saṃpraṇamya ca |
saṃprārthya bhaktibhāvena viprāgryeṣu samarpayet
1,114.30
यदिदं स्वर्णरौप्यादि द्रव्यं वै विप्रसात्कृतम् ।
तदनन्तफलं भूयान्मम जन्मनि जन्मनि
yadidaṃ svarṇaraupyādi dravyaṃ vai viprasātkṛtam |
tadanantaphalaṃ bhūyānmama janmani janmani
1,114.31
इत्येवं ददतो द्रव्यं भक्तिभावेन नारद ।
प्रसन्नः स्याद्धनाध्यक्षः स्वर्णादिकसमृद्धिदः
ityevaṃ dadato dravyaṃ bhaktibhāvena nārada |
prasannaḥ syāddhanādhyakṣaḥ svarṇādikasamṛddhidaḥ
1,114.32
एतद्व्रतं नरः कृत्वा विप्रान्संभोज्य भक्तितः ।
पश्चात्स्वयं च भुञ्जीत दारापत्यसुहृद्दृतः
etadvrataṃ naraḥ kṛtvā viprānsaṃbhojya bhaktitaḥ |
paścātsvayaṃ ca bhuñjīta dārāpatyasuhṛddṛtaḥ
1,114.33
भाद्रे तु कृष्णपञ्चम्यां नागान् क्षीरेण तर्पयेत्
bhādre tu kṛṣṇapañcamyāṃ nāgān kṣīreṇa tarpayet
1,114.34
यस्तस्याऽसप्तमं यावत्कुलं सर्पात्सुनिर्भयम् ।
भाद्रस्य शुक्लपञ्चम्यां पूजयेदृषिसत्तमान्
yastasyā'saptamaṃ yāvatkulaṃ sarpātsunirbhayam |
bhādrasya śuklapañcamyāṃ pūjayedṛṣisattamān
1,114.35
प्रातर्नद्यादिके स्नात्वा कृत्वा नित्यमतन्द्रितः ।
गृहमागत्य यत्नेन वेदिकां कारयेन्मृदा
prātarnadyādike snātvā kṛtvā nityamatandritaḥ |
gṛhamāgatya yatnena vedikāṃ kārayenmṛdā
1,114.36
गोमयेनोपलिप्याथ कृत्वा पुष्पोपशोभिताम् ।
तत्रास्तीर्य कुशान्विप्रऋषीन्सप्त समर्चयेत्
gomayenopalipyātha kṛtvā puṣpopaśobhitām |
tatrāstīrya kuśānvipraṛṣīnsapta samarcayet
1,114.37
गन्धैश्च विविधैः पुष्पैर्धूपैर्दीपैः सुशोभनेः ।
कश्यपो ऽत्रिर्भरद्वाजौ विश्वामित्रो ऽथ गौतमः
gandhaiśca vividhaiḥ puṣpairdhūpairdīpaiḥ suśobhaneḥ |
kaśyapo 'trirbharadvājau viśvāmitro 'tha gautamaḥ
1,114.38
जमदग्निर्वसिष्ठश्च सप्तैते ऋषयः स्मृताः ।
एतैभ्यो ऽघ्य च विधिवत्कल्पयित्वा प्रदाय च
jamadagnirvasiṣṭhaśca saptaite ṛṣayaḥ smṛtāḥ |
etaibhyo 'ghya ca vidhivatkalpayitvā pradāya ca
1,114.39
नैवेद्यं विपचेद्वीमान्श्यामाकाद्यैरकृष्टकैः ।
तन्निवेद्य विसृज्येमान्स्वयं चाद्यात्तदेव हि
naivedyaṃ vipacedvīmānśyāmākādyairakṛṣṭakaiḥ |
tannivedya visṛjyemānsvayaṃ cādyāttadeva hi
1,114.40
अनेन विधिना सप्त वर्षाणि प्रतिवत्सरम् ।
कृत्वा व्रतान्ते वरयेदाचार्यान् सप्त वैदिकान्
anena vidhinā sapta varṣāṇi prativatsaram |
kṛtvā vratānte varayedācāryān sapta vaidikān
1,114.41
प्रतिमाः सप्तकुर्वीन्त सुवर्णेन स्वशक्तितः ।
जटिलाः साक्षसूत्राश्च कमण्डलुसमन्विताः
pratimāḥ saptakurvīnta suvarṇena svaśaktitaḥ |
jaṭilāḥ sākṣasūtrāśca kamaṇḍalusamanvitāḥ
1,114.42
संस्थाप्य कलशेष्वेतांस्ताम्रेषु मृन्मयेषु वा ।
स्नापयेद्विधि वद्भक्त्या पृथक्पञ्चामृतैरपि
saṃsthāpya kalaśeṣvetāṃstāmreṣu mṛnmayeṣu vā |
snāpayedvidhi vadbhaktyā pṛthakpañcāmṛtairapi
1,114.43
उपचारैः षोडशभिस्ततः संपूज्य भक्तितः ।
अर्घ्यं दत्वा ततो होमं तिलव्रीहियवादिभिः
upacāraiḥ ṣoḍaśabhistataḥ saṃpūjya bhaktitaḥ |
arghyaṃ datvā tato homaṃ tilavrīhiyavādibhiḥ
1,114.44
ठसहस्तोमाऽइति ऋखा नामनन्त्रैस्तु वा पृथक् ।
पुण्यैर्मन्त्रैस्तथैवान्यैर्हुत्वा पूर्णाहुतिं चरेत्
ṭhasahastomā'iti ṛkhā nāmanantraistu vā pṛthak |
puṇyairmantraistathaivānyairhutvā pūrṇāhutiṃ caret
1,114.45
ततस्तु सप्त गा दद्याद्वस्त्रालङ्कारसंयुताः ।
आचार्यं पूजयेज्जैव वस्त्रालङ्कारभूषणैः
tatastu sapta gā dadyādvastrālaṅkārasaṃyutāḥ |
ācāryaṃ pūjayejjaiva vastrālaṅkārabhūṣaṇaiḥ
1,114.46
अनुज्ञया गुरोः पश्चान्मूर्तीर्विप्रेषु चार्पयेत् ।
भोजयित्वा तु तान्भक्त्या प्रणिपत्य विसर्जयेत्
anujñayā guroḥ paścānmūrtīrvipreṣu cārpayet |
bhojayitvā tu tānbhaktyā praṇipatya visarjayet
1,114.47
ततश्चेष्टैः सहासीनः स्वयं ब्राह्मणशेषितम् ।
भुङ्क्त्वा वै षड्रसोपेतं प्रमुद्यात्सह बन्धुभिः
tataśceṣṭaiḥ sahāsīnaḥ svayaṃ brāhmaṇaśeṣitam |
bhuṅktvā vai ṣaḍrasopetaṃ pramudyātsaha bandhubhiḥ
1,114.48
एतत्कृत्वा व्रतं गाङ्गं भोगान्भुक्त्वाथ वाञ्छितान् ।
सप्तर्षीणां प्रसादेन विमानवरगो भवेत्
etatkṛtvā vrataṃ gāṅgaṃ bhogānbhuktvātha vāñchitān |
saptarṣīṇāṃ prasādena vimānavarago bhavet
1,114.49
आश्विने शुक्लपञ्चम्यामुपाङ्गललिताव्रतम्
āśvine śuklapañcamyāmupāṅgalalitāvratam
1,114.50
तस्याः स्वर्णमयीं मूर्तिं शक्त्या निर्माय नारद ।
उपचारैः षोडशभिः पूजयेत्तां विधानतः
tasyāḥ svarṇamayīṃ mūrtiṃ śaktyā nirmāya nārada |
upacāraiḥ ṣoḍaśabhiḥ pūjayettāṃ vidhānataḥ
1,114.51
पक्वान्नं फलसंयुक्तं सघृतं दक्षिणान्वितम् ।
द्विजवर्याय दातव्यं व्रतसंपूर्तिहेतवे
pakvānnaṃ phalasaṃyuktaṃ saghṛtaṃ dakṣiṇānvitam |
dvijavaryāya dātavyaṃ vratasaṃpūrtihetave
1,114.52
"सवाहना शक्तियुता वरदा पूजिता मया ।
मातर्मामनुगृह्याथ गम्यतां निजमन्दिरम्
"savāhanā śaktiyutā varadā pūjitā mayā |
mātarmāmanugṛhyātha gamyatāṃ nijamandiram
1,114.53
कार्तिके शुक्लपञ्चम्यां जयाव्रतमनुत्तमम् ।
कर्तव्यं पापनाशाय श्रद्धया द्विजसत्तम
kārtike śuklapañcamyāṃ jayāvratamanuttamam |
kartavyaṃ pāpanāśāya śraddhayā dvijasattama
1,114.54
पूजयित्वा जयां विप्र यथाविधि समाहितः ।
उपचारैः षोडशभिस्ततः शुचिरलङ्कृतः
pūjayitvā jayāṃ vipra yathāvidhi samāhitaḥ |
upacāraiḥ ṣoḍaśabhistataḥ śuciralaṅkṛtaḥ
1,114.55
विप्रैकं भोजयेच्चापि तस्मै दत्त्वा च दक्षिणाम् ।
विसर्जयेत्ततः पश्चात्स्वयं भुञ्जीत वाग्यतः
vipraikaṃ bhojayeccāpi tasmai dattvā ca dakṣiṇām |
visarjayettataḥ paścātsvayaṃ bhuñjīta vāgyataḥ
1,114.56
यस्तु वै भक्तिसंयुक्तः स्नानं कुर्याज् जयादिने ।
नश्यन्ति तस्य पापानि सिंहाक्रान्ता मृगा यथा
yastu vai bhaktisaṃyuktaḥ snānaṃ kuryāj jayādine |
naśyanti tasya pāpāni siṃhākrāntā mṛgā yathā
1,114.57
यदश्वमेधावभृथे फलं स्नानेन कीर्तितम् ।
तत्फलं प्राप्यते विप्रस्नानेनापि जयादिने
yadaśvamedhāvabhṛthe phalaṃ snānena kīrtitam |
tatphalaṃ prāpyate viprasnānenāpi jayādine
1,114.58
अपुत्रो लभते पुत्रं वन्ध्या गभ च विन्दति ।
रोगी रोगात्प्रमुच्येत बद्धो मुच्येत बन्धनात्
aputro labhate putraṃ vandhyā gabha ca vindati |
rogī rogātpramucyeta baddho mucyeta bandhanāt
1,114.59
मार्गशुक्ले च पञ्चम्यां नागानिष्ट्वा विधानतः ।
नागेभ्यो ह्यभयं लब्ध्वा मोदते सह बान्धवैः
mārgaśukle ca pañcamyāṃ nāgāniṣṭvā vidhānataḥ |
nāgebhyo hyabhayaṃ labdhvā modate saha bāndhavaiḥ
1,114.60
पौषे ऽपि शुक्लपञ्चम्यां सम्पूज्य मधुसूदनम् ।
लभते बाञ्छितान्कामान्नात्र कार्या विचारणा
pauṣe 'pi śuklapañcamyāṃ sampūjya madhusūdanam |
labhate bāñchitānkāmānnātra kāryā vicāraṇā
1,114.61
पञ्चम्यां प्रतिमासे तु शुक्ले कृष्णे च नारद ।
पितॄणां पूजनं शस्तं नागानां चापि सर्वथा
pañcamyāṃ pratimāse tu śukle kṛṣṇe ca nārada |
pitṝṇāṃ pūjanaṃ śastaṃ nāgānāṃ cāpi sarvathā
Chapter 1.115
1,115.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे द्वादशमासस्थपञ्चमीव्रतनिरूपणं नाम चतुर्दशाधिकशततमो ऽध्यायः सनातन उवाच शृणु विप्र प्रवक्ष्यामि षष्ठ्याश्चैव व्रतानि ते ।
यानि सम्यग्विधायात्र लभघेत्सर्वान्मनोरथान्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthapāde dvādaśamāsasthapañcamīvratanirūpaṇaṃ nāma caturdaśādhikaśatatamo 'dhyāyaḥ sanātana uvāca śṛṇu vipra pravakṣyāmi ṣaṣṭhyāścaiva vratāni te |
yāni samyagvidhāyātra labhaghetsarvānmanorathān
1,115.2
चैत्रमासे शुक्लषष्ठ्यां कुमारव्रतमुत्तमम् ।
तत्रेष्ट्वा षण्मुखं देवं नानापूजा विधानतः
caitramāse śuklaṣaṣṭhyāṃ kumāravratamuttamam |
tatreṣṭvā ṣaṇmukhaṃ devaṃ nānāpūjā vidhānataḥ
1,115.3
पुत्रं सर्वगुणोपेतं प्राप्नुयाच्चिरजीविनम् ।
वैशाखशुक्लषष्ठ्यां च पूजयित्वा च कार्तिकम्
putraṃ sarvaguṇopetaṃ prāpnuyāccirajīvinam |
vaiśākhaśuklaṣaṣṭhyāṃ ca pūjayitvā ca kārtikam
1,115.4
लभते मातृजं सौख्यं नात्र कार्या विचारणा ।
ज्येष्ठमासे शुक्लषष्ठ्यां विधिनेष्ट्वा दिवाकरम्
labhate mātṛjaṃ saukhyaṃ nātra kāryā vicāraṇā |
jyeṣṭhamāse śuklaṣaṣṭhyāṃ vidhineṣṭvā divākaram
1,115.5
लभते वाञ्छितान्कामांस्तत्प्रसादान्न संशयः ।
आषाढशुक्लषष्ठ्यां वै स्कन्दव्रतमनुत्तमम्
labhate vāñchitānkāmāṃstatprasādānna saṃśayaḥ |
āṣāḍhaśuklaṣaṣṭhyāṃ vai skandavratamanuttamam
1,115.6
उपोष्य पूजयित्वैनं शिवोमाप्रियमात्मजम् ।
लभते ऽभीप्सितान्कामान्पुत्रपौत्रादिसंततीः
upoṣya pūjayitvainaṃ śivomāpriyamātmajam |
labhate 'bhīpsitānkāmānputrapautrādisaṃtatīḥ
1,115.7
श्रावणे शुक्लषष्ठ्यां तु शरजन्मानमर्चयेत् ।
उपचारैः षोडशभिर्भक्त्या परमयान्वितः
śrāvaṇe śuklaṣaṣṭhyāṃ tu śarajanmānamarcayet |
upacāraiḥ ṣoḍaśabhirbhaktyā paramayānvitaḥ
1,115.8
लभते ऽभीप्सितानर्थान्षण्मुखस्य प्रसादतः ।
भाद्रमासे कृष्णषष्ट्यां ललिताव्रतमुच्यते
labhate 'bhīpsitānarthānṣaṇmukhasya prasādataḥ |
bhādramāse kṛṣṇaṣaṣṭyāṃ lalitāvratamucyate
1,115.9
प्रातः स्नात्वा विधानेन नारी शुक्लाम्बरावृता ।
शुक्तमाल्ययधरा वापि नद्याः संगमवालुकाम्
prātaḥ snātvā vidhānena nārī śuklāmbarāvṛtā |
śuktamālyayadharā vāpi nadyāḥ saṃgamavālukām
1,115.10
गृहीत्वा वंशपात्रे तु धृत्वा पिण्डाकृतिं च ताम् ।
पञ्चधा ललितां तत्र ध्यायेद्वनविलासिनीम्
gṛhītvā vaṃśapātre tu dhṛtvā piṇḍākṛtiṃ ca tām |
pañcadhā lalitāṃ tatra dhyāyedvanavilāsinīm
1,115.11
पङ्कजं करवीरं च नेपालीं मालतीं तथा ।
नीलोत्पलं केतकीं च संगृह्य तगरं तथा
paṅkajaṃ karavīraṃ ca nepālīṃ mālatīṃ tathā |
nīlotpalaṃ ketakīṃ ca saṃgṛhya tagaraṃ tathā
1,115.12
एकैकाष्टशतं ग्राह्यमष्टाविंशतिरेव च ।
अक्षताः कलिका गृह्य ताभिर्देवीं प्रपूजयेत्
ekaikāṣṭaśataṃ grāhyamaṣṭāviṃśatireva ca |
akṣatāḥ kalikā gṛhya tābhirdevīṃ prapūjayet
1,115.13
प्रार्थयेदग्रतः स्थित्वा देवीं तां गिरिशप्रियाम् ।
गङ्गाद्वारे कुशावर्त्ते विल्वके नीलपर्वते
prārthayedagrataḥ sthitvā devīṃ tāṃ giriśapriyām |
gaṅgādvāre kuśāvartte vilvake nīlaparvate
1,115.14
स्नात्वा कनखले देवि हररिं लब्धवती पतिम् ।
ललिते सुभगं देवि सुखसौभाग्यदायिनि
snātvā kanakhale devi harariṃ labdhavatī patim |
lalite subhagaṃ devi sukhasaubhāgyadāyini
1,115.15
अनतं दहि सौभाग्येमह्यं तुभ्यं नमो ऽनमनः ।
मन्त्रेणानेन कुसुमैश्वंपकस्य सुशोभनैः
anataṃ dahi saubhāgyemahyaṃ tubhyaṃ namo 'namanaḥ |
mantreṇānena kusumaiśvaṃpakasya suśobhanaiḥ
1,115.16
अभ्यर्च्य विधिवत्तस्या नवैद्यं पुरतो न्यसेत् ।
त्रपुषैरपि कूष्माण्डैर्नालिकेरैः सुदाडिमैः
abhyarcya vidhivattasyā navaidyaṃ purato nyaset |
trapuṣairapi kūṣmāṇḍairnālikeraiḥ sudāḍimaiḥ
1,115.17
बीजपूरैः सुतुडीरैः कारवल्लैः सचिर्भटैः ।
फलैस्तत्कालसंभूतैः कृत्वा शोभां तदग्रतः
bījapūraiḥ sutuḍīraiḥ kāravallaiḥ sacirbhaṭaiḥ |
phalaistatkālasaṃbhūtaiḥ kṛtvā śobhāṃ tadagrataḥ
1,115.18
विरूढधान्याङ्कुरकैः सुदीपावलिभिस्तथा ।
साद्धै सर्गणकैधूपः सौहालककरञ्जकैः
virūḍhadhānyāṅkurakaiḥ sudīpāvalibhistathā |
sāddhai sargaṇakaidhūpaḥ sauhālakakarañjakaiḥ
1,115.19
गुडपुष्पैः कर्णवेष्टडैर्मोदकैरुपमोदकैः ।
बहुप्रकारैर्नैवेद्यैर्यथा विभवसारतः
guḍapuṣpaiḥ karṇaveṣṭaḍairmodakairupamodakaiḥ |
bahuprakārairnaivedyairyathā vibhavasārataḥ
1,115.20
एवमभ्यर्च्य विधिवद्रात्रौ जागरणोत्सवम् ।
गीतवाद्यनटैर्नृत्यैः प्रोक्षणीयैरनेकधा
evamabhyarcya vidhivadrātrau jāgaraṇotsavam |
gītavādyanaṭairnṛtyaiḥ prokṣaṇīyairanekadhā
1,115.21
सखीभिः सहिता साध्वी तां रात्रिं प्रसभं नयेत् ।
न च संमीलयेन्नेत्रे नारीयामचतुष्टयम्
sakhībhiḥ sahitā sādhvī tāṃ rātriṃ prasabhaṃ nayet |
na ca saṃmīlayennetre nārīyāmacatuṣṭayam
1,115.22
दुर्भगा दुष्कृता वन्ध्या नेत्रसंमीलनाद्भवेत् ।
एवं जागरणं कृत्वा सप्तम्यां सरितं नयेत्
durbhagā duṣkṛtā vandhyā netrasaṃmīlanādbhavet |
evaṃ jāgaraṇaṃ kṛtvā saptamyāṃ saritaṃ nayet
1,115.23
गन्धपुष्पैस्तथाभ्यर्च्य गीतवाद्यपुरःसरैः ।
तच्च दद्याद्द्विजेन्द्राय नैवेद्यादि द्विजोत्तम
gandhapuṣpaistathābhyarcya gītavādyapuraḥsaraiḥ |
tacca dadyāddvijendrāya naivedyādi dvijottama
1,115.24
स्नात्वा गृहं समागत्य हुत्वा वैश्वानरं ततः ।
देवान्पितॄन्मनुष्यांश्च पूजयित्वा सुवासिनीः
snātvā gṛhaṃ samāgatya hutvā vaiśvānaraṃ tataḥ |
devānpitṝnmanuṣyāṃśca pūjayitvā suvāsinīḥ
1,115.25
कन्यकाश्चैव संभोज्य ब्राह्मणान्दश पञ्च च ।
भक्ष्यभोज्यैर्बहुविधैर्दत्वा दानानि भूरिशः
kanyakāścaiva saṃbhojya brāhmaṇāndaśa pañca ca |
bhakṣyabhojyairbahuvidhairdatvā dānāni bhūriśaḥ
1,115.26
ललिता मे ऽस्तु सुप्रीता इत्युक्त्वा तान्विसर्जयेत् ।
यः कश्चिदाचरेदेतद्व्रतं सौभाग्यदं परम्
lalitā me 'stu suprītā ityuktvā tānvisarjayet |
yaḥ kaścidācaredetadvrataṃ saubhāgyadaṃ param
1,115.27
नरो वा यदि वा नारी तस्य पुण्यफलं शृणु ।
यद्व्रतैश्च तपोभिश्च दानैर्वा नियमैरपि
naro vā yadi vā nārī tasya puṇyaphalaṃ śṛṇu |
yadvrataiśca tapobhiśca dānairvā niyamairapi
1,115.28
तदेतेनेह लभ्येत किं बहूक्तेन नारद ।
मृतेरनन्तरं प्राप्य शिवलोकं सनातनम्
tadeteneha labhyeta kiṃ bahūktena nārada |
mṛteranantaraṃ prāpya śivalokaṃ sanātanam
1,115.29
मोदते ललितादेव्या शैवे वै सखिवच्चिरम् ।
नभस्ये मासि या शुक्ला षष्ठी सा चन्दनाह्वया
modate lalitādevyā śaive vai sakhivacciram |
nabhasye māsi yā śuklā ṣaṣṭhī sā candanāhvayā
1,115.30
तस्यां देवीं समभ्यर्च्य लभते तत्सलोकताम् ।
रोहिणी पातभौमैस्तु संयुता कपिला भवेत्
tasyāṃ devīṃ samabhyarcya labhate tatsalokatām |
rohiṇī pātabhaumaistu saṃyutā kapilā bhavet
1,115.31
तस्यां रविं समभ्यर्च्य व्रती नियमतत्परः ।
लभते वाञ्छितान्कामान्भास्करस्य प्रसादतः
tasyāṃ raviṃ samabhyarcya vratī niyamatatparaḥ |
labhate vāñchitānkāmānbhāskarasya prasādataḥ
1,115.32
अन्नदानं जपो होमं पितृदेवर्षितर्पणम् ।
सर्वमेवाक्षयं ज्ञेयं कृतं देवर्षिसत्तम
annadānaṃ japo homaṃ pitṛdevarṣitarpaṇam |
sarvamevākṣayaṃ jñeyaṃ kṛtaṃ devarṣisattama
1,115.33
कपिलां धेनुमभ्यर्च्य वस्त्रमाल्यानुले पनैः ।
प्रदद्याद्वेदविदुषे द्वादशात्मप्रतुष्टये
kapilāṃ dhenumabhyarcya vastramālyānule panaiḥ |
pradadyādvedaviduṣe dvādaśātmapratuṣṭaye
1,115.34
अथेषुशुक्लषष्ठ्यां तु पूज्या कात्यायनी द्विज ।
गन्धाद्यैर्मङ्गलद्रव्यैर्नैवेद्यैर्विविधैस्तथा
atheṣuśuklaṣaṣṭhyāṃ tu pūjyā kātyāyanī dvija |
gandhādyairmaṅgaladravyairnaivedyairvividhaistathā
1,115.35
ततः क्षमाप्य देवेशीं प्रणिपत्य विसर्जयेत् ।
पूज्यात्र सैकती मूर्तिर्यद्वा द्विजसती मुदा
tataḥ kṣamāpya deveśīṃ praṇipatya visarjayet |
pūjyātra saikatī mūrtiryadvā dvijasatī mudā
1,115.36
वस्त्रालङ्करणैर्भव्यैः कात्यायिन्याः प्रतुष्टये ।
कन्या वरं प्राप्नुयाच्च वाञ्चितं पुत्रमङ्गना
vastrālaṅkaraṇairbhavyaiḥ kātyāyinyāḥ pratuṣṭaye |
kanyā varaṃ prāpnuyācca vāñcitaṃ putramaṅganā
1,115.37
कात्यायिनीप्रसादाद्वै नात्र कार्या विचारणा ।
कार्तिके शुक्लषष्ठ्यां तु षण्मुखेन महात्मना
kātyāyinīprasādādvai nātra kāryā vicāraṇā |
kārtike śuklaṣaṣṭhyāṃ tu ṣaṇmukhena mahātmanā
1,115.38
देवसेना महाभागा लब्धा सर्वुसुरार्पिता ।
अतस्तस्यां सुरश्रेष्ठां देवसेनां च षण्मुखम्
devasenā mahābhāgā labdhā sarvusurārpitā |
atastasyāṃ suraśreṣṭhāṃ devasenāṃ ca ṣaṇmukham
1,115.39
संपूज्य निखिलैरेव उपचारैर्मनोहरैः ।
प्राप्नुयादतुलां सिद्धिं मनोभीष्टां द्विजोत्तम
saṃpūjya nikhilaireva upacārairmanoharaiḥ |
prāpnuyādatulāṃ siddhiṃ manobhīṣṭāṃ dvijottama
1,115.40
अत्रैव वह्निपूजोक्तां तां च सम्पक्समाचरेत् ।
विविधद्रव्यहोमैश्च वह्निपूजापुरः सरम्
atraiva vahnipūjoktāṃ tāṃ ca sampaksamācaret |
vividhadravyahomaiśca vahnipūjāpuraḥ saram
1,115.41
मार्गशीर्षे शक्लषष्ठ्यां निहतस्तारकासुरः ।
स्कन्देन सत्कृतिः प्राप्ता ब्रहमाद्यैः परिकल्पिता
mārgaśīrṣe śaklaṣaṣṭhyāṃ nihatastārakāsuraḥ |
skandena satkṛtiḥ prāptā brahamādyaiḥ parikalpitā
1,115.42
ततो ऽस्यां पूजयेत्स्कन्दं गन्धपुष्पाक्षतैः फलैः ।
वस्त्रैराभूषणश्चापि नैवेद्यैर्विविधैस्तथा
tato 'syāṃ pūjayetskandaṃ gandhapuṣpākṣataiḥ phalaiḥ |
vastrairābhūṣaṇaścāpi naivedyairvividhaistathā
1,115.43
रविवारेण संयुक्ता तथा शतभिषान्विता ।
यदि चेत्सा समुद्दिष्टा चंपाह्वा मुनिसत्तम
ravivāreṇa saṃyuktā tathā śatabhiṣānvitā |
yadi cetsā samuddiṣṭā caṃpāhvā munisattama
1,115.44
तस्यां विश्वेश्वरो देवो द्रष्टव्यः पापनाशनः ।
पूजनीयो वेदनीयः स्मर्तव्यः सौख्यमिच्छता
tasyāṃ viśveśvaro devo draṣṭavyaḥ pāpanāśanaḥ |
pūjanīyo vedanīyaḥ smartavyaḥ saukhyamicchatā
1,115.45
स्नानदानादिकं चात्र सर्वमक्षय्यमुच्यते ।
पौषमासे शुक्लषष्ठ्यां देवो दिनपतिर्द्विज
snānadānādikaṃ cātra sarvamakṣayyamucyate |
pauṣamāse śuklaṣaṣṭhyāṃ devo dinapatirdvija
1,115.46
विष्णुरूपी जगत्त्राता प्रदुर्भूताः सनातनः
viṣṇurūpī jagattrātā pradurbhūtāḥ sanātanaḥ
1,115.47
स तस्मात्पूजनीयो ऽस्यां द्रव्यैर्गन्धपुरस्कृतैः ।
नैवेद्यैर्वस्त्त्रभूषाद्यैः सर्वसौख्यमभीप्सुभिः
sa tasmātpūjanīyo 'syāṃ dravyairgandhapuraskṛtaiḥ |
naivedyairvasttrabhūṣādyaiḥ sarvasaukhyamabhīpsubhiḥ
1,115.48
माघमासे सिता षष्ठी वरुणाह्वा स्मृता तु सा ।
तस्यां वरुणमभ्यर्च्येद्विष्णुरूपं सनातनम्
māghamāse sitā ṣaṣṭhī varuṇāhvā smṛtā tu sā |
tasyāṃ varuṇamabhyarcyedviṣṇurūpaṃ sanātanam
1,115.49
रक्तैर्गन्धांशुकैः पुष्पैर्नैवेद्यैर्धूपदीपकैः ।
एवमभ्यर्च्य विधिवद्यद्यच्चाभिलषेन्नरः
raktairgandhāṃśukaiḥ puṣpairnaivedyairdhūpadīpakaiḥ |
evamabhyarcya vidhivadyadyaccābhilaṣennaraḥ
1,115.50
तत्तच्च फलतो लब्ध्वा मोदते तत्प्रसादतः ।
फआल्गुने शुक्लषष्ठ्यां तु देवं पशुपतिं द्विज
tattacca phalato labdhvā modate tatprasādataḥ |
phaālgune śuklaṣaṣṭhyāṃ tu devaṃ paśupatiṃ dvija
1,115.51
मृन्मयं विधिना कृत्त्वा पूजयेदुपचारकैः ।
संस्नाप्य शतरुद्रेण पृथक्पञ्चामृतैर्जलैः
mṛnmayaṃ vidhinā kṛttvā pūjayedupacārakaiḥ |
saṃsnāpya śatarudreṇa pṛthakpañcāmṛtairjalaiḥ
1,115.52
गन्धैरालिप्य सुश्वेतैरक्षतैः श्वेतपुष्पकैः ।
बिल्वपत्रैश्च धत्तूरकुसुमैश्च फलैस्तथा
gandhairālipya suśvetairakṣataiḥ śvetapuṣpakaiḥ |
bilvapatraiśca dhattūrakusumaiśca phalaistathā
1,115.53
सम्पूज्य नानानैवेद्यैर्नीराज्य विधिवत्ततः ।
क्षमाप्य प्रणिपत्यैनं कैलासाय विसर्जयेत्
sampūjya nānānaivedyairnīrājya vidhivattataḥ |
kṣamāpya praṇipatyainaṃ kailāsāya visarjayet
1,115.54
एवं कृत शिवार्चस्तु नरो नार्यथवा मुने ।
इह भुक्त्वा वरान्भोगानन्ते शिवगतिं लभेत्
evaṃ kṛta śivārcastu naro nāryathavā mune |
iha bhuktvā varānbhogānante śivagatiṃ labhet
Chapter 1.116
1,116.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे द्वादशमासस्थितषष्ठीव्रतनिरूपणं नाम पञ्चदशाधिकशततमो ऽध्यायः सनातन उवाच शृणु नारद वक्ष्यामि सप्तम्यास्ते व्रतान्यहम् ।
यानि कृत्वा नरो भक्त्या सूर्यसायुज्यमाप्नुयात्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthapāde dvādaśamāsasthitaṣaṣṭhīvratanirūpaṇaṃ nāma pañcadaśādhikaśatatamo 'dhyāyaḥ sanātana uvāca śṛṇu nārada vakṣyāmi saptamyāste vratānyaham |
yāni kṛtvā naro bhaktyā sūryasāyujyamāpnuyāt
1,116.2
चैत्रे तु शुक्लसप्तम्यां बहिः स्नानं समाचरेत् ।
स्थण्डिले गोमयालिप्ते गौरमृत्तिकयास्तृते
caitre tu śuklasaptamyāṃ bahiḥ snānaṃ samācaret |
sthaṇḍile gomayālipte gauramṛttikayāstṛte
1,116.3
लिखित्वाष्टदलं पद्मं कर्णिकायां विभावम् ।
विन्यसेत्पूर्वपत्रे तु देवौ द्वौ कृतधातुकौ
likhitvāṣṭadalaṃ padmaṃ karṇikāyāṃ vibhāvam |
vinyasetpūrvapatre tu devau dvau kṛtadhātukau
1,116.4
आग्नेयं च न्यसेन्पत्रे गन्धर्वौं कृतकारकौ ।
दक्षिणे च न्यसेत्पत्रे तथैव राक्षसद्वयम्
āgneyaṃ ca nyasenpatre gandharvauṃ kṛtakārakau |
dakṣiṇe ca nyasetpatre tathaiva rākṣasadvayam
1,116.5
आकृतौ द्वौ न्यसेत्पत्रे नैरृते मुनिसत्तम ।
काद्रवेयौ महानागौ पश्चिमे कृतचारकौ
ākṛtau dvau nyasetpatre nairṛte munisattama |
kādraveyau mahānāgau paścime kṛtacārakau
1,116.6
वायव्य यातुधानौ द्वौ उत्तरे च ऋषिद्वयम् ।
ऐशान्ये विन्यसेत्पत्पे ग्रहमेको द्विजोत्तम
vāyavya yātudhānau dvau uttare ca ṛṣidvayam |
aiśānye vinyasetpatpe grahameko dvijottama
1,116.7
तेषां संपूजनं कार्यं गन्धमाल्यानुलेपनैः ।
दीपैर्धूपैः सनैवेद्यैस्तांबूलक्रमुकादिभिः
teṣāṃ saṃpūjanaṃ kāryaṃ gandhamālyānulepanaiḥ |
dīpairdhūpaiḥ sanaivedyaistāṃbūlakramukādibhiḥ
1,116.8
एवं संपूज्य होमं तु घृतेनाष्टशतं चरेत् ।
सूर्यस्याष्टाष्ट चान्येषां प्रदद्यादाहुतीः क्रमात्
evaṃ saṃpūjya homaṃ tu ghṛtenāṣṭaśataṃ caret |
sūryasyāṣṭāṣṭa cānyeṣāṃ pradadyādāhutīḥ kramāt
1,116.9
नाममन्त्रेण वेद्यां वा ततः पूर्णाहुतिं ददेत् ।
दक्षिणा च ततो देया द्विजेभ्यः शक्तितो द्विज
nāmamantreṇa vedyāṃ vā tataḥ pūrṇāhutiṃ dadet |
dakṣiṇā ca tato deyā dvijebhyaḥ śaktito dvija
1,116.10
एतत्कृत्वा विधआनं तु सर्वसौख्यमवाप्नुयात् ।
देहान्ते मण्डलं भानोर्भत्त्वा गच्छेत्परं पदम्
etatkṛtvā vidhaānaṃ tu sarvasaukhyamavāpnuyāt |
dehānte maṇḍalaṃ bhānorbhattvā gacchetparaṃ padam
1,116.11
वैशाखशुक्लसप्तम्यां जह्नुना जाह्नवी स्वयम् ।
क्रोधात्पीता पुनस्त्यक्ता कर्णरन्ध्रात्तु दक्षिणात्
vaiśākhaśuklasaptamyāṃ jahnunā jāhnavī svayam |
krodhātpītā punastyaktā karṇarandhrāttu dakṣiṇāt
1,116.12
तां तत्र पूजयेत्स्नात्वा प्रत्यूषे विमले जले ।
गन्धपुष्पाक्षताद्यैश्च सर्वैरेवोपचारकैः
tāṃ tatra pūjayetsnātvā pratyūṣe vimale jale |
gandhapuṣpākṣatādyaiśca sarvairevopacārakaiḥ
1,116.13
ततो घटसहस्रं तु देयं गङ्गाव्रते त्विदम् ।
भक्त्या कृतं सप्तकुलं नयेत्स्वर्गमसंशयः
tato ghaṭasahasraṃ tu deyaṃ gaṅgāvrate tvidam |
bhaktyā kṛtaṃ saptakulaṃ nayetsvargamasaṃśayaḥ
1,116.14
कमलव्रतमप्यत्र प्रोक्तं तद्विधिरुच्यते ।
तिलमात्रं तु सौवर्णं विधाय कमलं शुभम्
kamalavratamapyatra proktaṃ tadvidhirucyate |
tilamātraṃ tu sauvarṇaṃ vidhāya kamalaṃ śubham
1,116.15
वस्त्रयुग्मावृतं कृत्वा गन्धधूपादिनार्चयेत् ।
नमस्ते पद्महस्ताय नमस्ते विश्वधारिणे
vastrayugmāvṛtaṃ kṛtvā gandhadhūpādinārcayet |
namaste padmahastāya namaste viśvadhāriṇe
1,116.16
दिवाकर नमस्तुभ्यं प्रभाकर नमो ऽस्तु ते ।
इति संप्रार्थ्य देवेशं सूर्ये चास्तमुपागते
divākara namastubhyaṃ prabhākara namo 'stu te |
iti saṃprārthya deveśaṃ sūrye cāstamupāgate
1,116.17
सोदकुंभं तु तत्पद्मं कपिलां च द्विजेरऽपयेत् ।
तद्दिने तूपवस्तव्यं भोक्तव्यं च परे ऽहनि
sodakuṃbhaṃ tu tatpadmaṃ kapilāṃ ca dvijer'payet |
taddine tūpavastavyaṃ bhoktavyaṃ ca pare 'hani
1,116.18
संभोज्य ब्राह्मणान्भक्त्या व्रतसाकल्यमाप्नुयात् ।
निबव्रतं च तत्रेव तद्विधानं शृणुष्व मे
saṃbhojya brāhmaṇānbhaktyā vratasākalyamāpnuyāt |
nibavrataṃ ca tatreva tadvidhānaṃ śṛṇuṣva me
1,116.19
निंबपत्रैः स्मृता पूजा भास्करस्य द्विजोत्तम ।
खखोल्कायेति मन्त्रेण प्रणवाद्येन नारद
niṃbapatraiḥ smṛtā pūjā bhāskarasya dvijottama |
khakholkāyeti mantreṇa praṇavādyena nārada
1,116.20
निंबपत्रं ततो ऽश्नीयाच्छयेद्भूमौ च वाग्यतः ।
द्विजान्परे ऽह्नि संभोज्य स्वयं भुञ्जीत बन्धुभिः
niṃbapatraṃ tato 'śnīyācchayedbhūmau ca vāgyataḥ |
dvijānpare 'hni saṃbhojya svayaṃ bhuñjīta bandhubhiḥ
1,116.21
निंबपत्रव्रतं चैतत्कर्तृआणां सर्वसौख्यदम् ।
सप्तमी शर्कराख्यैषा प्रोक्ता तच्चापि मे शृणु
niṃbapatravrataṃ caitatkartṛāṇāṃ sarvasaukhyadam |
saptamī śarkarākhyaiṣā proktā taccāpi me śṛṇu
1,116.22
अमृतं पिबतो हस्तात्सूर्यस्यामृतबिन्दवः ।
निष्पेतुर्भुवि चोत्पन्नाः शालिमुद्गयवेक्षवः
amṛtaṃ pibato hastātsūryasyāmṛtabindavaḥ |
niṣpeturbhuvi cotpannāḥ śālimudgayavekṣavaḥ
1,116.23
शर्करा च ततस्तस्मादिक्षुसारामृतोपमा ।
इष्टा रवेरतः पुण्या शर्करा हव्यकव्ययोः
śarkarā ca tatastasmādikṣusārāmṛtopamā |
iṣṭā raverataḥ puṇyā śarkarā havyakavyayoḥ
1,116.24
शर्करासप्तमी चैव वाजिमेधपलप्रदा ।
सर्वदुःखोपशमनी पुत्रसंततिवर्धिनी
śarkarāsaptamī caiva vājimedhapalapradā |
sarvaduḥkhopaśamanī putrasaṃtativardhinī
1,116.25
अस्यान्तु शर्करादानं शर्कराभोजनं तथा ।
कर्तव्यं हि प्रयत्नेन व्रतमे तद्रविप्रियम्
asyāntu śarkarādānaṃ śarkarābhojanaṃ tathā |
kartavyaṃ hi prayatnena vratame tadravipriyam
1,116.26
यः कुर्यात्पराया भक्त्या स वै सद्गतिमाप्नुयात् ।
ज्येष्ठे तु शुक्लसप्तम्यां जात इन्द्रो रविः स्वयम्
yaḥ kuryātparāyā bhaktyā sa vai sadgatimāpnuyāt |
jyeṣṭhe tu śuklasaptamyāṃ jāta indro raviḥ svayam
1,116.27
तं संपूज्य विधानेन सोपवासो जितेन्द्रियः ।
स्वर्गतिं लभते विप्र देवेन्द्रस्य प्रसादतः
taṃ saṃpūjya vidhānena sopavāso jitendriyaḥ |
svargatiṃ labhate vipra devendrasya prasādataḥ
1,116.28
आषाढशुक्लसप्तम्यां विवस्वान्नाम भास्करः ।
जातस्तं तत्र संप्रार्च्य गन्धपुष्पादिभिः पृथक्
āṣāḍhaśuklasaptamyāṃ vivasvānnāma bhāskaraḥ |
jātastaṃ tatra saṃprārcya gandhapuṣpādibhiḥ pṛthak
1,116.29
लभते सूर्यसायुज्यं विप्रेन्द्रात्र न संशयः ।
श्रावणे शुक्लसप्तम्यामव्यङ्गाख्यं व्रतं शुभम्
labhate sūryasāyujyaṃ viprendrātra na saṃśayaḥ |
śrāvaṇe śuklasaptamyāmavyaṅgākhyaṃ vrataṃ śubham
1,116.30
कार्पासं तु चतुर्हस्तं सार्द्ध वस्त्रं हि गोपतेः /// पूजान्ते प्रीतये देयं व्रतमेतच्छुभावहम्
kārpāsaṃ tu caturhastaṃ sārddha vastraṃ hi gopateḥ /// pūjānte prītaye deyaṃ vratametacchubhāvaham
1,116.31
यदि चेद्धस्तयुक्तेयं तदा स्यात्पापनाशिनी ।
अस्यां दानं जपो होमः सर्वं चाक्षय्यतां व्रजेत्
yadi ceddhastayukteyaṃ tadā syātpāpanāśinī |
asyāṃ dānaṃ japo homaḥ sarvaṃ cākṣayyatāṃ vrajet
1,116.32
भाद्रे तु शुक्लसप्तम्याममुक्ताभरणव्रतम् ।
सोमस्य तु महेशस्य पूजनं चात्र कीर्तितम्
bhādre tu śuklasaptamyāmamuktābharaṇavratam |
somasya tu maheśasya pūjanaṃ cātra kīrtitam
1,116.33
गङ्गादिभिः षोडशभिरुपचारैः समर्चनम् ।
प्रार्थ्य प्रणम्य विसृजेत्सर्वकामसमृद्धये
gaṅgādibhiḥ ṣoḍaśabhirupacāraiḥ samarcanam |
prārthya praṇamya visṛjetsarvakāmasamṛddhaye
1,116.34
फलसप्तमिका चेयं तद्विधानमुदीर्यते ।
नालिकेरं च वृन्ताकं नारङ्गं बीजपूरकम्
phalasaptamikā ceyaṃ tadvidhānamudīryate |
nālikeraṃ ca vṛntākaṃ nāraṅgaṃ bījapūrakam
1,116.35
कूष्माण्डं बृहतीपूगमिति सप्त फलानि वै ।
महादेवस्य पुरतो विन्यस्यापरदोरकम्
kūṣmāṇḍaṃ bṛhatīpūgamiti sapta phalāni vai |
mahādevasya purato vinyasyāparadorakam
1,116.36
सप्ततन्तुकृतं सप्तग्रन्थियुक्तं द्विजोत्तम ।
संपूज्य परया भक्त्या धारयेद्वामके करे
saptatantukṛtaṃ saptagranthiyuktaṃ dvijottama |
saṃpūjya parayā bhaktyā dhārayedvāmake kare
1,116.37
स्त्री नरो दक्षिणे चैव यावद्वर्षं समाप्यते ।
संभोज्य विप्रान्सप्तैव पायसेन विसृज्यस तान्
strī naro dakṣiṇe caiva yāvadvarṣaṃ samāpyate |
saṃbhojya viprānsaptaiva pāyasena visṛjyasa tān
1,116.38
स्वयं भुञ्जीत मतिमान् व्रतसंपूर्तिहेतवे ।
फलानि तानि देयानि सप्तस्वपि द्विजेषु च
svayaṃ bhuñjīta matimān vratasaṃpūrtihetave |
phalāni tāni deyāni saptasvapi dvijeṣu ca
1,116.39
एवं तु सप्त वर्षाणि कृत्वोपास्य यथाविधि ।
सायुज्यं लभते विप्र महादेवस्य तद्व्रती
evaṃ tu sapta varṣāṇi kṛtvopāsya yathāvidhi |
sāyujyaṃ labhate vipra mahādevasya tadvratī
1,116.40
आश्विने शुक्लपक्षे तु विज्ञेया शुभसप्तमी ।
तस्यां कृतस्नानपूजो वाचयित्वा द्विजोत्तमान्
āśvine śuklapakṣe tu vijñeyā śubhasaptamī |
tasyāṃ kṛtasnānapūjo vācayitvā dvijottamān
1,116.41
आरभ्य कपिलाङ्गां च संपूज्य प्रार्थयेत्ततः ।
त्वामहं दद्मि कल्याणि प्रीयतामर्यमा स्वयम्
ārabhya kapilāṅgāṃ ca saṃpūjya prārthayettataḥ |
tvāmahaṃ dadmi kalyāṇi prīyatāmaryamā svayam
1,116.42
पालय त्वं जगत्कत्स्नं यतो ऽसि धर्मसम्भवा ।
इत्युक्त्वा वेदविदुषे दत्त्वा कृत्वा च दक्षिणाम्
pālaya tvaṃ jagatkatsnaṃ yato 'si dharmasambhavā |
ityuktvā vedaviduṣe dattvā kṛtvā ca dakṣiṇām
1,116.43
नमस्कृत्य स्वयं विप्र विसृजेत्प्राशयेत्वरवयम् ।
पचगव्यं व्रतं चेत्थं विधाय श्वो द्विजोत्तमान्
namaskṛtya svayaṃ vipra visṛjetprāśayetvaravayam |
pacagavyaṃ vrataṃ cetthaṃ vidhāya śvo dvijottamān
1,116.44
भोजयित्वा स्वयं चाद्यात्तदन्नं द्विजशेषितम् ।
कृतं ह्येतद्गतं विप्र सुभाष्यं श्रद्धयान्वितः
bhojayitvā svayaṃ cādyāttadannaṃ dvijaśeṣitam |
kṛtaṃ hyetadgataṃ vipra subhāṣyaṃ śraddhayānvitaḥ
1,116.45
देवदेवप्रसादेन भुक्तिमुक्तिमवाप्नुयात् ।
अथ कार्तिकशुक्लायां शाकाख्यं सप्तमीव्रतम्
devadevaprasādena bhuktimuktimavāpnuyāt |
atha kārtikaśuklāyāṃ śākākhyaṃ saptamīvratam
1,116.46
तस्यां तु सप्तशाकानिसस्वर्णकमलानि च ।
प्रदद्यात्सप्तविप्रेभ्यः शाकाहारस्ततः स्वयम्
tasyāṃ tu saptaśākānisasvarṇakamalāni ca |
pradadyātsaptaviprebhyaḥ śākāhārastataḥ svayam
1,116.47
द्वितीये ऽह्नि द्विजान्भोज्य दत्वा तेभ्यो ऽन्नदक्षिणाम् ।
विसृज्य बन्धुभिः सार्द्धं स्वयं भुञ्जीत वाग्यतः
dvitīye 'hni dvijānbhojya datvā tebhyo 'nnadakṣiṇām |
visṛjya bandhubhiḥ sārddhaṃ svayaṃ bhuñjīta vāgyataḥ
1,116.48
मार्गस्य सितसप्तम्यां मित्रव्रतमुदाहृतम् ।
यद्विष्णोर्दक्षिणं नेत्रं तदेव कृतवानिह
mārgasya sitasaptamyāṃ mitravratamudāhṛtam |
yadviṣṇordakṣiṇaṃ netraṃ tadeva kṛtavāniha
1,116.49
अदित्यां कश्यपाज्जज्ञे मित्रो नामा दिवाकरः ।
अतो ऽस्यां पूजनं तस्य यथोक्तविधिना द्विज
adityāṃ kaśyapājjajñe mitro nāmā divākaraḥ |
ato 'syāṃ pūjanaṃ tasya yathoktavidhinā dvija
1,116.50
कृत्वा द्विजान्भोजयित्वा सप्तैव मधुरादिना ।
सुवर्णदक्षिणां दत्वा विसृज्याश्नीत च स्वयम्
kṛtvā dvijānbhojayitvā saptaiva madhurādinā |
suvarṇadakṣiṇāṃ datvā visṛjyāśnīta ca svayam
1,116.51
कृत्वैतद्विधिना लोकं सृर्य्यस्य व्रजति ध्रुवम् ।
द्विजोब्राह्मं तथा शूद्रः सत्कुलेजन्म चाप्नुयात्
kṛtvaitadvidhinā lokaṃ sṛryyasya vrajati dhruvam |
dvijobrāhmaṃ tathā śūdraḥ satkulejanma cāpnuyāt
1,116.52
पौषस्य शुक्लसप्तम्यां व्रतं चाभयसंज्ञितम् ।
उपोष्य भानुं त्रिःसन्ध्यं समभ्यर्च्य धरास्थितः
pauṣasya śuklasaptamyāṃ vrataṃ cābhayasaṃjñitam |
upoṣya bhānuṃ triḥsandhyaṃ samabhyarcya dharāsthitaḥ
1,116.53
क्षीरसिक्तान्नसंबद्धं मोदकं प्रस्थसंमितम् ।
द्विजाय दत्वा भोज्यान्यान्सप्ताष्टभ्यश्च दक्षिणाम्
kṣīrasiktānnasaṃbaddhaṃ modakaṃ prasthasaṃmitam |
dvijāya datvā bhojyānyānsaptāṣṭabhyaśca dakṣiṇām
1,116.54
पृथवी वा सुवर्णं वा विसृज्याश्नीत च स्वयम् ।
अभयाख्यं व्रतं त्वेतत्सर्वस्याभयदं स्मृतम्
pṛthavī vā suvarṇaṃ vā visṛjyāśnīta ca svayam |
abhayākhyaṃ vrataṃ tvetatsarvasyābhayadaṃ smṛtam
1,116.55
मार्तण्डाख्यं व्रतं नाम कथयन्ति द्विजाः परे ।
एकमेवेति च प्रोक्तमेकदैवतया बुधैः
mārtaṇḍākhyaṃ vrataṃ nāma kathayanti dvijāḥ pare |
ekameveti ca proktamekadaivatayā budhaiḥ
1,116.56
माघे तु कृष्णसप्तम्यां व्रतं सर्वाप्तिसंज्ञकम् ।
समुपोष्य दिने तस्मिन्सम्पूज्यादित्यबिम्बकम्
māghe tu kṛṣṇasaptamyāṃ vrataṃ sarvāptisaṃjñakam |
samupoṣya dine tasminsampūjyādityabimbakam
1,116.57
सौवर्णं गन्धपुष्पाद्यैः कृत्वा रात्रौ च जागरम् ।
परे ऽह्नि विप्रान्सम्भोज्य पायसेन तु सप्त वै
sauvarṇaṃ gandhapuṣpādyaiḥ kṛtvā rātrau ca jāgaram |
pare 'hni viprānsambhojya pāyasena tu sapta vai
1,116.58
दक्षिणां नालिकेराणि तेभ्यो दत्वा गुरुं ततः ।
सौवर्णं तु रवेर्बिम्बं युक्तं दक्षिणया न्यया
dakṣiṇāṃ nālikerāṇi tebhyo datvā guruṃ tataḥ |
sauvarṇaṃ tu raverbimbaṃ yuktaṃ dakṣiṇayā nyayā
1,116.59
समर्प्य च भृशं प्रार्थ्य विसृज्याद्यात्स्वयं ततः ।
एतत्सर्वाप्तिदं नाम संप्रोक्तं सार्वकामिकम्
samarpya ca bhṛśaṃ prārthya visṛjyādyātsvayaṃ tataḥ |
etatsarvāptidaṃ nāma saṃproktaṃ sārvakāmikam
1,116.60
व्रतस्यास्य प्रभावेण द्वैतं सिध्येद्धि सर्वथा ।
माघस्य शुक्लसप्तम्यामचलाख्यं व्रतं स्मृतम्
vratasyāsya prabhāveṇa dvaitaṃ sidhyeddhi sarvathā |
māghasya śuklasaptamyāmacalākhyaṃ vrataṃ smṛtam
1,116.61
त्रिलोचनजयन्तीयं सर्वपापहरा स्मृता ।
रथाख्या सप्तमी चेयं चक्रवर्तित्वदायिनी
trilocanajayantīyaṃ sarvapāpaharā smṛtā |
rathākhyā saptamī ceyaṃ cakravartitvadāyinī
1,116.62
अस्यां समर्च्य सवितुः प्रतिमां तु हैमीं हैमाश्वयुक्तरथगां तु ददेत्सहेभाम् ।
यो भावभक्तिसहितः स गतो हि लोकं शम्भोः स मोदत इहापि च भुक्तभोगः
asyāṃ samarcya savituḥ pratimāṃ tu haimīṃ haimāśvayuktarathagāṃ tu dadetsahebhām |
yo bhāvabhaktisahitaḥ sa gato hi lokaṃ śambhoḥ sa modata ihāpi ca bhuktabhogaḥ
1,116.63
भास्करी सप्तमी चेयं कोटिभास्वद्ग्रहोपमा ।
अरुणोदयवेलायामस्यां स्नानं विधीयते
bhāskarī saptamī ceyaṃ koṭibhāsvadgrahopamā |
aruṇodayavelāyāmasyāṃ snānaṃ vidhīyate
1,116.64
अर्कस्य च बदर्याश्च सप्त सप्त दलानि वै ।
निधाय शिरसि स्नायात्सप्तजन्माघशान्तये
arkasya ca badaryāśca sapta sapta dalāni vai |
nidhāya śirasi snāyātsaptajanmāghaśāntaye
1,116.65
पुत्रप्रदं व्रतं चात्र प्राहादित्यः स्वयं प्रभुः ।
यो माघसितप्तम्यां पूजयेन्मां विधानतः
putrapradaṃ vrataṃ cātra prāhādityaḥ svayaṃ prabhuḥ |
yo māghasitaptamyāṃ pūjayenmāṃ vidhānataḥ
1,116.66
तस्याहं पुत्रतां यास्ये स्वांशेन भृशतोषितः ।
तस्माज्जितेन्द्रियो भूत्वा समुपोष्य दिवानिशम्
tasyāhaṃ putratāṃ yāsye svāṃśena bhṛśatoṣitaḥ |
tasmājjitendriyo bhūtvā samupoṣya divāniśam
1,116.67
पूजयेदपरे चाह्नि होमं कृत्वा द्विजां स्ततः ।
दध्योदनेन पयसा पायसेन च भोजयेत्
pūjayedapare cāhni homaṃ kṛtvā dvijāṃ stataḥ |
dadhyodanena payasā pāyasena ca bhojayet
1,116.68
अनेन विधिना यम्तु कुरुते पुत्रसप्तमीः ।
लभते स तु सत्पुत्रं चिरायुषमनामयम्
anena vidhinā yamtu kurute putrasaptamīḥ |
labhate sa tu satputraṃ cirāyuṣamanāmayam
1,116.69
तपस्यशुक्लसप्तम्यां व्रतमर्कपुटं चरेत् ॥
अर्कपत्रैर्यजेदर्कमर्कपत्राणि चाश्नुयात्
tapasyaśuklasaptamyāṃ vratamarkapuṭaṃ caret // arkapatrairyajedarkamarkapatrāṇi cāśnuyāt
1,116.70
अर्कनाम जपेच्छश्वदित्थं चार्कपुटव्रतम् ।
धनदं पुत्रदं चैतत्सर्वपापप्रणाशनम्
arkanāma japecchaśvaditthaṃ cārkapuṭavratam |
dhanadaṃ putradaṃ caitatsarvapāpapraṇāśanam
1,116.71
त्रिवर्गदामिति प्राहुः केचिदेतद्वतं द्विज ।
यज्ञव्रतं तथाप्यन्ये विधिवद्धोमकर्मणा
trivargadāmiti prāhuḥ kecidetadvataṃ dvija |
yajñavrataṃ tathāpyanye vidhivaddhomakarmaṇā
1,116.72
सर्वासु सर्वमासेषु सप्तमीषु द्विजोत्तमः ।
भास्कराराधनं प्रोक्तं सर्वकामिकमित्यलम्
sarvāsu sarvamāseṣu saptamīṣu dvijottamaḥ |
bhāskarārādhanaṃ proktaṃ sarvakāmikamityalam
Chapter 1.117
1,117.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे द्वादशमासस्थितसप्पमीव्रतनिरूपणं नाम षोडशाधिकशततमो ऽध्यायः सनातन उवाच शुक्लाष्टम्यां चैत्रमासे भवान्याः प्रोच्यते जनिः ।
प्रदक्षिणशतं कृत्वा कार्यो यात्रामहोत्सवः
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthapāde dvādaśamāsasthitasappamīvratanirūpaṇaṃ nāma ṣoḍaśādhikaśatatamo 'dhyāyaḥ sanātana uvāca śuklāṣṭamyāṃ caitramāse bhavānyāḥ procyate janiḥ |
pradakṣiṇaśataṃ kṛtvā kāryo yātrāmahotsavaḥ
1,117.2
दर्शनं जगदम्बायाः सर्वानन्दप्रदं नृणाम् ।
अत्रैवाशो ककलिकाप्राशनं समुदाहृतम्
darśanaṃ jagadambāyāḥ sarvānandapradaṃ nṛṇām |
atraivāśo kakalikāprāśanaṃ samudāhṛtam
1,117.3
अशोककलिकाश्चाष्टौ ये पिबन्ति पुनर्वसौ ।
चैत्रे मासि सिताष्टम्यां न ते शोकमवाप्नुयुः
aśokakalikāścāṣṭau ye pibanti punarvasau |
caitre māsi sitāṣṭamyāṃ na te śokamavāpnuyuḥ
1,117.4
महाष्टमीति च प्रोक्ता देव्याः पूजाविधानतः ।
वैशाखस्य सिताष्टम्यां समुपोष्यात्र वारिणा
mahāṣṭamīti ca proktā devyāḥ pūjāvidhānataḥ |
vaiśākhasya sitāṣṭamyāṃ samupoṣyātra vāriṇā
1,117.5
स्नात्वापराजितां देवीं मांसीबालकवारिभिः ।
स्नापयित्वार्च्य गन्धाद्यैर्नैवेद्यं शर्करामयम्
snātvāparājitāṃ devīṃ māṃsībālakavāribhiḥ |
snāpayitvārcya gandhādyairnaivedyaṃ śarkarāmayam
1,117.6
कुमारीर्भोजयेच्चापि नवम्यां पारणाग्रतः ।
ज्योतिर्मयविमानेन भ्राजमानो यथा रविः
kumārīrbhojayeccāpi navamyāṃ pāraṇāgrataḥ |
jyotirmayavimānena bhrājamāno yathā raviḥ
1,117.7
लोकेषु विचरेद्विप्र देव्याश्चैव प्रसादतः ।
कृष्णाष्टम्यां ज्येष्ठमासे पूजयित्वा त्रिलोचनम्
lokeṣu vicaredvipra devyāścaiva prasādataḥ |
kṛṣṇāṣṭamyāṃ jyeṣṭhamāse pūjayitvā trilocanam
1,117.8
शिवलोके वसेत्कल्पं सर्वदेवनमस्कृतः ।
ज्येष्ठशुक्ले तथाष्टम्यां यो देवीं पूजयेन्नरः
śivaloke vasetkalpaṃ sarvadevanamaskṛtaḥ |
jyeṣṭhaśukle tathāṣṭamyāṃ yo devīṃ pūjayennaraḥ
1,117.9
स विमानेन चरति गन्धर्वाप्सरसां गणैः ।
शुक्लाष्टम्यां तथाऽषाढे स्नात्वा चैव निशांबुना
sa vimānena carati gandharvāpsarasāṃ gaṇaiḥ |
śuklāṣṭamyāṃ tathā'ṣāḍhe snātvā caiva niśāṃbunā
1,117.10
तेनैव स्नापयेद्देवीं पूजयेच्च विधानतः ।
ततः शुद्धजलैः स्नाप्य विलिंपेत्सेंदुचन्दनैः
tenaiva snāpayeddevīṃ pūjayecca vidhānataḥ |
tataḥ śuddhajalaiḥ snāpya viliṃpetseṃducandanaiḥ
1,117.11
नैवेद्यं शर्करोपेतं दत्वाऽचमनमर्पयेत् ।
भोजयित्वा ततो विप्रान्दत्वा स्वर्णं च दक्षिणाम्
naivedyaṃ śarkaropetaṃ datvā'camanamarpayet |
bhojayitvā tato viprāndatvā svarṇaṃ ca dakṣiṇām
1,117.12
विसृज्य च ततः पश्चात्स्वयं भुञ्जीत वाग्यतः ।
एतद्व्रतं नरः कृत्वा देवीलोकमवाप्नुयात्
visṛjya ca tataḥ paścātsvayaṃ bhuñjīta vāgyataḥ |
etadvrataṃ naraḥ kṛtvā devīlokamavāpnuyāt
1,117.13
नभःशुक्लेतथाष्टम्यां देवीमिष्ट्वा विधानतः ।
क्षीरेण स्नापयित्वा च मिष्टान्नं विनिवेदयेत्
nabhaḥśukletathāṣṭamyāṃ devīmiṣṭvā vidhānataḥ |
kṣīreṇa snāpayitvā ca miṣṭānnaṃ vinivedayet
1,117.14
ततो द्विजान् भोजयित्वा परे ऽह्नि स्वयमप्युत ।
भुक्त्वा समापयेदद्व्रतं संततिवर्धनम्
tato dvijān bhojayitvā pare 'hni svayamapyuta |
bhuktvā samāpayedadvrataṃ saṃtativardhanam
1,117.15
नभोमासे सिताष्टम्यां दशाफलमिति व्रतम् ।
उपवासं तु संकल्प्य स्नात्वा कृत्वा च नैत्यिकम्
nabhomāse sitāṣṭamyāṃ daśāphalamiti vratam |
upavāsaṃ tu saṃkalpya snātvā kṛtvā ca naityikam
1,117.16
तुलस्याः कृष्णावर्णाया दलैर्दशभिरर्चयेत् ।
कृष्णं विष्णुं तथानन्तं गोविन्दं गरुडध्वजम्
tulasyāḥ kṛṣṇāvarṇāyā dalairdaśabhirarcayet |
kṛṣṇaṃ viṣṇuṃ tathānantaṃ govindaṃ garuḍadhvajam
1,117.17
दामोदरं हृषीकेशं पद्मनाभं हरिं प्रभुम् ।
एतैश्च नामभिर्नित्यं कृष्णदेवं समर्चयेत्
dāmodaraṃ hṛṣīkeśaṃ padmanābhaṃ hariṃ prabhum |
etaiśca nāmabhirnityaṃ kṛṣṇadevaṃ samarcayet
1,117.18
नमस्कारं ततः कुर्यात्प्रदक्षिणसमन्वितम् ।
एवं दशदिनं कुर्याद्व्रतानामुत्तमं व्रतम्
namaskāraṃ tataḥ kuryātpradakṣiṇasamanvitam |
evaṃ daśadinaṃ kuryādvratānāmuttamaṃ vratam
1,117.19
आदौ मध्ये तथा चान्ते होमं कुर्याद्विधानतः ।
कृष्णमन्त्रेण जुहुयाच्चरुणाष्टोत्तरं शतम्
ādau madhye tathā cānte homaṃ kuryādvidhānataḥ |
kṛṣṇamantreṇa juhuyāccaruṇāṣṭottaraṃ śatam
1,117.20
होमान्ते विधिना सम्यगाचार्य्यं पूजयेत्सुधीः ।
सौवर्णे ताम्रपात्रे वा मृन्मये वेणुपात्रके
homānte vidhinā samyagācāryyaṃ pūjayetsudhīḥ |
sauvarṇe tāmrapātre vā mṛnmaye veṇupātrake
1,117.21
तुलसीदलं सुवर्णेन कारयित्वा सुलक्षणम् ।
हैमीं च प्रतिमां कृत्वा पूजयित्वा विधानतः
tulasīdalaṃ suvarṇena kārayitvā sulakṣaṇam |
haimīṃ ca pratimāṃ kṛtvā pūjayitvā vidhānataḥ
1,117.22
निधाय प्रतिमां पात्रे ह्याचार्याय निवेदयेत् ।
दातव्या गौः सवत्सा च वस्त्रालङ्कारभूषिता
nidhāya pratimāṃ pātre hyācāryāya nivedayet |
dātavyā gauḥ savatsā ca vastrālaṅkārabhūṣitā
1,117.23
दशाहं कृष्णदेवाय पूरिका दश चार्पयेत् ।
ताश्च दद्याद्विधिज्ञाय स्वयं वा भक्षयेद्व्रती
daśāhaṃ kṛṣṇadevāya pūrikā daśa cārpayet |
tāśca dadyādvidhijñāya svayaṃ vā bhakṣayedvratī
1,117.24
शयनं च प्रदातव्यं यथाशक्ति द्विजोत्तम ।
दशमे ऽह्नि ततो मूर्तिं सद्रव्यां गुरवेरऽपयेत्
śayanaṃ ca pradātavyaṃ yathāśakti dvijottama |
daśame 'hni tato mūrtiṃ sadravyāṃ guraver'payet
1,117.25
व्रतान्ते दशविप्रेभ्यः प्रत्येकं दश पूरिकाः ।
दद्यादेव दशाब्दं तु कृत्वा व्रतमनुत्तमम्
vratānte daśaviprebhyaḥ pratyekaṃ daśa pūrikāḥ |
dadyādeva daśābdaṃ tu kṛtvā vratamanuttamam
1,117.26
उपोष्य विधिना भूयात्सर्वका मसमन्वितः ।
अन्ते कृष्णस्य सायुज्यं लभते नात्र संशयः
upoṣya vidhinā bhūyātsarvakā masamanvitaḥ |
ante kṛṣṇasya sāyujyaṃ labhate nātra saṃśayaḥ
1,117.27
कृष्णजन्माष्टमी चेयं स्मृता पापहरा नृणाम् ।
केवलेनोपवासेन तस्मिञ्जन्मदिने हरेः
kṛṣṇajanmāṣṭamī ceyaṃ smṛtā pāpaharā nṛṇām |
kevalenopavāsena tasmiñjanmadine hareḥ
1,117.28
सप्तजन्मकृतात्पापान्मुच्यते नात्र संशयः ।
उपवासी तिलैः स्नातो नद्यादौ विमले जले
saptajanmakṛtātpāpānmucyate nātra saṃśayaḥ |
upavāsī tilaiḥ snāto nadyādau vimale jale
1,117.29
सुदेशे मण्डपे कॢप्ते मण्डलं रचयेत्सुधीः ।
तन्मध्ये कलशं स्थाप्य ताम्रजं वापि मृन्मयम्
sudeśe maṇḍape kḷpte maṇḍalaṃ racayetsudhīḥ |
tanmadhye kalaśaṃ sthāpya tāmrajaṃ vāpi mṛnmayam
1,117.30
तस्योपरि न्यसेत्पात्रं ताम्रं तस्योपरि स्थिताम् ।
हैमीं वस्त्रयुगाच्छन्नां कृष्णस्य प्रतिमां शुभम्
tasyopari nyasetpātraṃ tāmraṃ tasyopari sthitām |
haimīṃ vastrayugācchannāṃ kṛṣṇasya pratimāṃ śubham
1,117.31
पाद्याद्यैरुपचारैस्तु पूजयेत्स्निग्धमानसः ।
देवकीं वसुदेवं च यशोदां नन्दमेव च
pādyādyairupacāraistu pūjayetsnigdhamānasaḥ |
devakīṃ vasudevaṃ ca yaśodāṃ nandameva ca
1,117.32
व्रजं गोपांस्तथा गोपीर्गाश्च दिक्षु समर्चयेत् ।
तत आरार्तिकं कृत्वा क्षमाप्यानम्य भक्तितः
vrajaṃ gopāṃstathā gopīrgāśca dikṣu samarcayet |
tata ārārtikaṃ kṛtvā kṣamāpyānamya bhaktitaḥ
1,117.33
तिष्ठेत्तथैवार्द्धरात्रे पुनः संस्नापयेद्धरिम् ।
पञ्चामृतैः शुद्धजलैर्गन्धाद्यैः पूजयेत्पुनः
tiṣṭhettathaivārddharātre punaḥ saṃsnāpayeddharim |
pañcāmṛtaiḥ śuddhajalairgandhādyaiḥ pūjayetpunaḥ
1,117.34
धान्याकं च यवानीं च शुण्ठीं खण्डं च नारद ।
साज्यं रौप्ये धृतं पात्रे नैवेद्यं विनिवेदयेत्
dhānyākaṃ ca yavānīṃ ca śuṇṭhīṃ khaṇḍaṃ ca nārada |
sājyaṃ raupye dhṛtaṃ pātre naivedyaṃ vinivedayet
1,117.35
पुनरारार्तिकं कृत्वा दशधा रूपधारिणम् ।
विचिन्तयन्मृगाङ्काय दद्यादर्घ्यं समुद्यते
punarārārtikaṃ kṛtvā daśadhā rūpadhāriṇam |
vicintayanmṛgāṅkāya dadyādarghyaṃ samudyate
1,117.36
ततः क्षमाप्य देवेशं रात्रिखण्डं नयेद्व्रती ।
पौराणिकैः स्तोत्रपाठैर्गीतवाद्यैरनेकधा
tataḥ kṣamāpya deveśaṃ rātrikhaṇḍaṃ nayedvratī |
paurāṇikaiḥ stotrapāṭhairgītavādyairanekadhā
1,117.37
ततः प्रभाते विप्रग्र्यान्भोजयेन्मधुरान्नकैः ।
दत्वा च दक्षिणां तेभ्यो विसृजेत्तुष्टमानसः
tataḥ prabhāte vipragryānbhojayenmadhurānnakaiḥ |
datvā ca dakṣiṇāṃ tebhyo visṛjettuṣṭamānasaḥ
1,117.38
ततस्तां प्रतिमां विष्णोः स्वर्णधेनुधरान्विताम् ।
गुरवे दक्षिणां दत्वा विसृज्याश्रीत च स्वयम्
tatastāṃ pratimāṃ viṣṇoḥ svarṇadhenudharānvitām |
gurave dakṣiṇāṃ datvā visṛjyāśrīta ca svayam
1,117.39
दारापत्यसुहृद्भृत्यरेवं कृत्वा व्रत नरः ।
साक्षाद्गोकमाप्नोति विमानवरमास्थितः
dārāpatyasuhṛdbhṛtyarevaṃ kṛtvā vrata naraḥ |
sākṣādgokamāpnoti vimānavaramāsthitaḥ
1,117.40
नैतेन सदृशं चान्यद्व्रतमस्ति जगत्त्रये ।
कृतेन येन लभ्येत कोट्यैकादशकं फलम्
naitena sadṛśaṃ cānyadvratamasti jagattraye |
kṛtena yena labhyeta koṭyaikādaśakaṃ phalam
1,117.41
शुक्लाष्टम्यां नभस्यस्य कुर्याद्राधाव्रतं नरः ।
पूर्ववद्राधिकां हैमीं कलशस्थां प्रपूजयेत्
śuklāṣṭamyāṃ nabhasyasya kuryādrādhāvrataṃ naraḥ |
pūrvavadrādhikāṃ haimīṃ kalaśasthāṃ prapūjayet
1,117.42
मध्याह्ने पूजयित्वेनामेकभक्तं समापयेत् ।
शक्तो भक्तश्चोपवासं परे ऽह्नि विधिना ततः
madhyāhne pūjayitvenāmekabhaktaṃ samāpayet |
śakto bhaktaścopavāsaṃ pare 'hni vidhinā tataḥ
1,117.43
सुवासिनीर्भोजयित्वा गुरवे प्रतिमार्पणम् ।
कृत्वा स्वयं च भुञ्जीतं व्रतमेवं समापयेत्
suvāsinīrbhojayitvā gurave pratimārpaṇam |
kṛtvā svayaṃ ca bhuñjītaṃ vratamevaṃ samāpayet
1,117.44
व्रतेनानेन विप्रर्षे कृतेन विधिना व्रती ।
रहस्यं गोष्ठजं लब्ध्वा राधापरिकरे वसेत्
vratenānena viprarṣe kṛtena vidhinā vratī |
rahasyaṃ goṣṭhajaṃ labdhvā rādhāparikare vaset
1,117.45
दूर्वाष्टमीव्रतं चात्र कथितं तच्च मे शृणु ।
शुचौ देशे प्रजातायां द्वर्वायां द्विजसत्तम
dūrvāṣṭamīvrataṃ cātra kathitaṃ tacca me śṛṇu |
śucau deśe prajātāyāṃ dvarvāyāṃ dvijasattama
1,117.46
स्थाप्य लिङ्गं ततो गन्धैः पुष्पैर्धूपैश्च दीपकैः ।
नैवेद्यैरर्चयेद्भक्त्या दध्यक्षतफलादिभिः
sthāpya liṅgaṃ tato gandhaiḥ puṣpairdhūpaiśca dīpakaiḥ |
naivedyairarcayedbhaktyā dadhyakṣataphalādibhiḥ
1,117.47
अर्घ्यं प्रदद्यात्पूजान्ते मन्त्राभ्यां सुसमाहितः ।
त्वं दूर्वे ऽमृतजन्मासि सुरासुरनमस्कृते
arghyaṃ pradadyātpūjānte mantrābhyāṃ susamāhitaḥ |
tvaṃ dūrve 'mṛtajanmāsi surāsuranamaskṛte
1,117.48
सौभाग्यं संततिं देहि सर्वकार्यकरी भव ।
यथा शाखा प्रशाखाभिर्विस्तृतासि महीतले
saubhāgyaṃ saṃtatiṃ dehi sarvakāryakarī bhava |
yathā śākhā praśākhābhirvistṛtāsi mahītale
1,117.49
तथा विस्तृतसंतानं देहि मे ऽप्यजरामरम् ।
ततः प्रदक्षिणीकृत्य विप्रान्संभोज्य तत्र वै
tathā vistṛtasaṃtānaṃ dehi me 'pyajarāmaram |
tataḥ pradakṣiṇīkṛtya viprānsaṃbhojya tatra vai
1,117.50
भुक्त्वा स्वयं गृहं गच्छेदत्वा विप्रेषु दक्षिणाम् ।
फलानि च प्रशस्तानि मिष्टानि सुरभीणि च
bhuktvā svayaṃ gṛhaṃ gacchedatvā vipreṣu dakṣiṇām |
phalāni ca praśastāni miṣṭāni surabhīṇi ca
1,117.51
एवं पुण्या पापहरा नृणा दूर्वाष्टमी द्विज ।
चतुर्णामपि वर्णानां स्त्रीजनानां विशेषतः
evaṃ puṇyā pāpaharā nṛṇā dūrvāṣṭamī dvija |
caturṇāmapi varṇānāṃ strījanānāṃ viśeṣataḥ
1,117.52
या न पूजयते दूर्वा नारी मोहाद्यथाविधि ।
जन्मानि त्रीणि वैधव्यं लभते सा न संशयः
yā na pūjayate dūrvā nārī mohādyathāvidhi |
janmāni trīṇi vaidhavyaṃ labhate sā na saṃśayaḥ
1,117.53
यदा ज्येष्ठर्क्षसंयुक्ता भवेच्जैवाष्टभी द्विज ।
ज्येष्ठा नाम्नी तु सा ज्ञेया पूजिता पापनाशिनी
yadā jyeṣṭharkṣasaṃyuktā bhavecjaivāṣṭabhī dvija |
jyeṣṭhā nāmnī tu sā jñeyā pūjitā pāpanāśinī
1,117.54
अथैनां तु समारभ्य व्रतं षोडशवासरम् ।
महालक्ष्म्याः समुद्दिष्टं सर्वसंपद्विवर्धनम्
athaināṃ tu samārabhya vrataṃ ṣoḍaśavāsaram |
mahālakṣmyāḥ samuddiṣṭaṃ sarvasaṃpadvivardhanam
1,117.55
करिष्ये ऽहं महालक्ष्मीव्रतं ते त्वत्परायणः ।
तदविघ्नेन मे यातु समाप्तिं त्वत्प्रसादतः
kariṣye 'haṃ mahālakṣmīvrataṃ te tvatparāyaṇaḥ |
tadavighnena me yātu samāptiṃ tvatprasādataḥ
1,117.56
इत्युच्चार्य ततो बद्धा डोरक दक्षिणे करे ।
षोडशग्रन्थिसहितं गुणैः षोडशभिर्युतम्
ityuccārya tato baddhā ḍoraka dakṣiṇe kare |
ṣoḍaśagranthisahitaṃ guṇaiḥ ṣoḍaśabhiryutam
1,117.57
ततो ऽन्वहं महालक्ष्मीं गन्धाद्यैरर्च्चयेद्व्रती ।
यावत्कृष्णाष्टमी तत्र चरेदुद्यापनं सुधीः
tato 'nvahaṃ mahālakṣmīṃ gandhādyairarccayedvratī |
yāvatkṛṣṇāṣṭamī tatra caredudyāpanaṃ sudhīḥ
1,117.58
वस्त्रमण्डपिकां कृत्वा सर्वतोभद्रमण्डले ।
कलशं सुप्रतिष्ठाप्य दीपमुद्द्योतयेत्ततः
vastramaṇḍapikāṃ kṛtvā sarvatobhadramaṇḍale |
kalaśaṃ supratiṣṭhāpya dīpamuddyotayettataḥ
1,117.59
उत्तार्य डोरकं बाहोः कुंभस्याधो निवेदयेत् ।
चतस्रः प्रतिमाः कृत्वा सौवर्णीस्तत्स्वरूपिणीः
uttārya ḍorakaṃ bāhoḥ kuṃbhasyādho nivedayet |
catasraḥ pratimāḥ kṛtvā sauvarṇīstatsvarūpiṇīḥ
1,117.60
स्नपनं कारयेत्तासाः जलैः पञ्चामृतैस्तथा ।
उपचारैः षोडशभिः पूजयित्वा विधानतः
snapanaṃ kārayettāsāḥ jalaiḥ pañcāmṛtaistathā |
upacāraiḥ ṣoḍaśabhiḥ pūjayitvā vidhānataḥ
1,117.61
जागरस्तत्र कर्तव्यो गीतवादित्रनिः स्वनैः ।
ततो निशीथे संप्राप्ते ऽभ्युदिते ऽमृतदीधितौ
jāgarastatra kartavyo gītavāditraniḥ svanaiḥ |
tato niśīthe saṃprāpte 'bhyudite 'mṛtadīdhitau
1,117.62
दत्वार्घ्यं बन्धनं द्रव्यैः श्रीखण्डाद्यैर्विधानतः ।
चन्द्रमण्डलसंस्थायै महालक्ष्यै प्रदापयेत्
datvārghyaṃ bandhanaṃ dravyaiḥ śrīkhaṇḍādyairvidhānataḥ |
candramaṇḍalasaṃsthāyai mahālakṣyai pradāpayet
1,117.63
क्षीरोदार्णवसंभूत महालक्ष्मीसहोदर ।
पीयूषधाम रोहिण्याः सहितारऽघ्यं गृहाण मे
kṣīrodārṇavasaṃbhūta mahālakṣmīsahodara |
pīyūṣadhāma rohiṇyāḥ sahitār'ghyaṃ gṛhāṇa me
1,117.64
क्षीरोदार्णवसम्भूते कमले कमलालये ।
विष्णुवक्षस्थलस्थे मे सर्वकामप्रदा भव
kṣīrodārṇavasambhūte kamale kamalālaye |
viṣṇuvakṣasthalasthe me sarvakāmapradā bhava
1,117.65
एकनाथे जगन्नाथे जमदग्निप्रिये ऽव्यये ।
रेणुके त्राहि मां देवि राममातः शिवं कुरु
ekanāthe jagannāthe jamadagnipriye 'vyaye |
reṇuke trāhi māṃ devi rāmamātaḥ śivaṃ kuru
1,117.66
मन्त्रैरेतैर्महालक्ष्मीं प्रार्थ्य श्रोत्रिययोषितः ।
सम्यक्संपूज्य ताः सम्यग्गन्धयावककज्जलैः
mantrairetairmahālakṣmīṃ prārthya śrotriyayoṣitaḥ |
samyaksaṃpūjya tāḥ samyaggandhayāvakakajjalaiḥ
1,117.67
संभोज्य जुहुयादग्नौ बिल्वपद्मकपायसैः ।
तदलाभे घृतैर्विप्र गृहेभ्यः समिधस्तिलान्
saṃbhojya juhuyādagnau bilvapadmakapāyasaiḥ |
tadalābhe ghṛtairvipra gṛhebhyaḥ samidhastilān
1,117.68
मृत्युञ्जयाय च परं सर्वरोगप्रशान्तये ।
चन्दनं तालपत्रं च पुष्पमालां तथाक्षतान्
mṛtyuñjayāya ca paraṃ sarvarogapraśāntaye |
candanaṃ tālapatraṃ ca puṣpamālāṃ tathākṣatān
1,117.69
दुर्वां कौसुम्भसूत्रं च युगं श्रीफलमेव वा ।
भक्ष्याणि च नवे शूर्पे प्रतिद्रव्यं तु षोडश
durvāṃ kausumbhasūtraṃ ca yugaṃ śrīphalameva vā |
bhakṣyāṇi ca nave śūrpe pratidravyaṃ tu ṣoḍaśa
1,117.70
समाच्छाद्यान्यशूर्पेण व्रती दद्यात्समन्त्रकम् ।
क्षीरोदार्णवसंभूता लक्ष्मीश्चन्द्रसहोदरा
samācchādyānyaśūrpeṇa vratī dadyātsamantrakam |
kṣīrodārṇavasaṃbhūtā lakṣmīścandrasahodarā
1,117.71
व्रतेनानेन संतुष्टा भवताद्विष्णुवल्लभा ।
चेतस्रः प्रतिमास्तास्तु श्रोत्रियेभ्यः समर्पयेत्
vratenānena saṃtuṣṭā bhavatādviṣṇuvallabhā |
cetasraḥ pratimāstāstu śrotriyebhyaḥ samarpayet
1,117.72
ततस्तु चतुरो विप्रान् षोडशापि सुवासिनीः ।
मिष्टान्नेनाशयित्वा तु विसृजेत्ताः सदक्षिणाः
tatastu caturo viprān ṣoḍaśāpi suvāsinīḥ |
miṣṭānnenāśayitvā tu visṛjettāḥ sadakṣiṇāḥ
1,117.73
समाप्तिनियमः पश्चाद्भञ्जीतेष्टैः समन्वितः ।
एतद्व्रतं महालक्ष्म्याः कृत्वा विप्र विधानतः
samāptiniyamaḥ paścādbhañjīteṣṭaiḥ samanvitaḥ |
etadvrataṃ mahālakṣmyāḥ kṛtvā vipra vidhānataḥ
1,117.74
भुक्त्वेष्टानैहिकान् कामांल्लक्ष्मीलोके वसेच्चिरम् ।
एषाषोकाष्टमी चोक्ता यस्यां पूर्णं रमाव्रतम्
bhuktveṣṭānaihikān kāmāṃllakṣmīloke vasecciram |
eṣāṣokāṣṭamī coktā yasyāṃ pūrṇaṃ ramāvratam
1,117.75
अत्राशोकस्य पूजा स्यादेकभक्तं तथा स्मृतम् ।
कृत्वाशोकव्रतं नारी ह्यशोका शोकजन्मनि
atrāśokasya pūjā syādekabhaktaṃ tathā smṛtam |
kṛtvāśokavrataṃ nārī hyaśokā śokajanmani
1,117.76
यत्र कुत्रापि संजाता नात्र कार्या विचारणा ।
आश्विने शुक्लपक्षे तु प्रोक्ता विप्र महाष्टमी
yatra kutrāpi saṃjātā nātra kāryā vicāraṇā |
āśvine śuklapakṣe tu proktā vipra mahāṣṭamī
1,117.77
तत्र दुर्गाचनं प्रोक्तं सव्रैरप्युपचारकैः ।
उपवासं चैकभक्तं महाष्टम्यां विधाय तु
tatra durgācanaṃ proktaṃ savrairapyupacārakaiḥ |
upavāsaṃ caikabhaktaṃ mahāṣṭamyāṃ vidhāya tu
1,117.78
सर्वतो विभवं प्राप्य मोदते देववच्चिरम् ।
ऊर्ज्जे कृष्णादिके ऽष्टम्यां करकाख्यं व्रतं स्मृतम्
sarvato vibhavaṃ prāpya modate devavacciram |
ūrjje kṛṣṇādike 'ṣṭamyāṃ karakākhyaṃ vrataṃ smṛtam
1,117.79
तत्रोमासहितः शंभुः पूजनीयः प्रयत्नतः ।
चन्द्रोदयेरऽघदानं च विधेयं व्रतिभिः सदा
tatromāsahitaḥ śaṃbhuḥ pūjanīyaḥ prayatnataḥ |
candrodayer'ghadānaṃ ca vidheyaṃ vratibhiḥ sadā
1,117.80
पुत्रं सर्वगुणोपेतमिच्छद्भिर्विविधं सुखम् ।
गोपाष्टमीति संप्रोक्ता कार्तिके धवले दले
putraṃ sarvaguṇopetamicchadbhirvividhaṃ sukham |
gopāṣṭamīti saṃproktā kārtike dhavale dale
1,117.81
तत्रकुर्याद्गवां पूजां गोग्रासं गोप्रदक्षिणाम् ।
गवानुगमनं दानं वाञ्छन्सर्वाश्च संपदः
tatrakuryādgavāṃ pūjāṃ gogrāsaṃ gopradakṣiṇām |
gavānugamanaṃ dānaṃ vāñchansarvāśca saṃpadaḥ
1,117.82
कृष्णाष्टम्यां मार्गशीर्षे मिथुनं दर्भनिर्मितम् ।
अनघां चानघां तत्र बहुपुत्रसमन्वितम्
kṛṣṇāṣṭamyāṃ mārgaśīrṣe mithunaṃ darbhanirmitam |
anaghāṃ cānaghāṃ tatra bahuputrasamanvitam
1,117.83
स्थापयित्वा शुभे देशे गोमयेनोपलेपिते ।
पूजयेद्गन्धपुष्पाद्यैरुपचारैः पृथग्विधैः
sthāpayitvā śubhe deśe gomayenopalepite |
pūjayedgandhapuṣpādyairupacāraiḥ pṛthagvidhaiḥ
1,117.84
संभोज्य द्विजदांपत्यं विसृजेल्लब्धदक्षिणम् ।
व्रतमेतन्नरः कृत्वा नारी वा विधिपूर्वकम्
saṃbhojya dvijadāṃpatyaṃ visṛjellabdhadakṣiṇam |
vratametannaraḥ kṛtvā nārī vā vidhipūrvakam
1,117.85
पुत्रं सल्लक्षणोपेतं लभते नात्र संशयः
putraṃ sallakṣaṇopetaṃ labhate nātra saṃśayaḥ
1,117.86
मार्गाशीर्षसिताष्टम्यां कालभैरवसन्निदौ ।
उपोष्य जागरं कृत्वा महापापैः प्रमुच्यते
mārgāśīrṣasitāṣṭamyāṃ kālabhairavasannidau |
upoṣya jāgaraṃ kṛtvā mahāpāpaiḥ pramucyate
1,117.87
यत्किञ्चिदशुभं कर्म कृतं मानुषजन्मनि ।
तत्सर्वं विलयं याति कालभैरवदर्शनात्
yatkiñcidaśubhaṃ karma kṛtaṃ mānuṣajanmani |
tatsarvaṃ vilayaṃ yāti kālabhairavadarśanāt
1,117.88
अथ पौषसिताष्टम्यां श्राद्धमष्टकसंज्ञितम् ।
पितॄणां तृप्तिदं वर्षं कुलसन्ततिवर्द्धनम्
atha pauṣasitāṣṭamyāṃ śrāddhamaṣṭakasaṃjñitam |
pitṝṇāṃ tṛptidaṃ varṣaṃ kulasantativarddhanam
1,117.89
शुक्लाष्टम्यां तु पौषस्य शिवं सम्पूज्य भक्तितः ।
भुक्तिमुक्तिमवाप्नोति भक्तिमेकां समाचरन्
śuklāṣṭamyāṃ tu pauṣasya śivaṃ sampūjya bhaktitaḥ |
bhuktimuktimavāpnoti bhaktimekāṃ samācaran
1,117.90
कृष्णाष्टम्यां तु माघस्य भद्रकालीं समर्चयेत् ।
भक्तितो वैरिवृन्दघ्नीं सर्वकामप्रदायिनीम्
kṛṣṇāṣṭamyāṃ tu māghasya bhadrakālīṃ samarcayet |
bhaktito vairivṛndaghnīṃ sarvakāmapradāyinīm
1,117.91
माघमासे सिताष्टम्यां भीष्मं संतर्पयद्द्विज ।
संततिं त्वव्यवच्छिन्नामिच्छंश्चाप्यपराजयम्
māghamāse sitāṣṭamyāṃ bhīṣmaṃ saṃtarpayaddvija |
saṃtatiṃ tvavyavacchinnāmicchaṃścāpyaparājayam
1,117.92
फआल्गुने त्वसिताष्टम्यां भीप्रां देवीं समर्चयेत् ।
तत्र व्रतपरो विप्र सर्वकामसमृद्धये
phaālgune tvasitāṣṭamyāṃ bhīprāṃ devīṃ samarcayet |
tatra vrataparo vipra sarvakāmasamṛddhaye
1,117.93
शुक्लाष्टम्यां फआल्गुनस्य शिवं चापि शिवां द्विज ।
गन्धाद्यैः सम्यगभ्यर्च्य सर्वसिद्धीश्वरो भवेत्
śuklāṣṭamyāṃ phaālgunasya śivaṃ cāpi śivāṃ dvija |
gandhādyaiḥ samyagabhyarcya sarvasiddhīśvaro bhavet
1,117.94
फआल्गुनापरपक्षे तु शीतलामष्टमीदिने ।
पूजयेत्सर्ववपक्कानैः सप्तम्यां विधिवत्कृतैः
phaālgunāparapakṣe tu śītalāmaṣṭamīdine |
pūjayetsarvavapakkānaiḥ saptamyāṃ vidhivatkṛtaiḥ
1,117.95
शीतले त्वं जगन्माता शीतले त्वं जगत्पिता ।
शीतले त्वं जगद्वात्री शीतलायै नमोनमः
śītale tvaṃ jaganmātā śītale tvaṃ jagatpitā |
śītale tvaṃ jagadvātrī śītalāyai namonamaḥ
1,117.96
वन्दे ऽहं शीतलां देवीं रासभस्थां दिगंबराम् ।
मार्जनी कलशोपेतां विस्फोटकविनाशिनीम्
vande 'haṃ śītalāṃ devīṃ rāsabhasthāṃ digaṃbarām |
mārjanī kalaśopetāṃ visphoṭakavināśinīm
1,117.97
शीतले शीतले चेत्थं ये जपन्ति जले ल्थिताः //ठ तेषां तु शीतला देवी स्याद्विस्फोटकशान्तिदा
śītale śītale cetthaṃ ye japanti jale lthitāḥ //ṭha teṣāṃ tu śītalā devī syādvisphoṭakaśāntidā
1,117.98
इत्येवं शीतलामन्त्रैर्यः समर्चयते द्विज ।
तस्य वर्षं भवेच्छान्तिः शीतलायाः प्रसादतः
ityevaṃ śītalāmantrairyaḥ samarcayate dvija |
tasya varṣaṃ bhavecchāntiḥ śītalāyāḥ prasādataḥ
1,117.99
सर्वमासोभये पक्षे विधिवच्चाष्टमीदिने ।
शिवां वापिशिवं प्रार्च्यलभते वाञ्छितं फलम्
sarvamāsobhaye pakṣe vidhivaccāṣṭamīdine |
śivāṃ vāpiśivaṃ prārcyalabhate vāñchitaṃ phalam
Chapter 1.118
1,118.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे द्वादशमासस्थिताष्टमीव्रतकथनं नाम सप्तदशाधिकशततमो ऽध्यायः सनातन उवाच अथ वक्ष्यामि विप्रेन्द्र नवम्यास्ते व्रतानि वै ।
यानि कृत्वा नरा लोके लभन्ते वाञ्छितं फलम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthapāde dvādaśamāsasthitāṣṭamīvratakathanaṃ nāma saptadaśādhikaśatatamo 'dhyāyaḥ sanātana uvāca atha vakṣyāmi viprendra navamyāste vratāni vai |
yāni kṛtvā narā loke labhante vāñchitaṃ phalam
1,118.2
चैत्रस्य शुक्लपक्षे तु श्रीरामनवमीव्रतम् ।
तत्रोपवासं विधिवच्छक्तो भक्तः समाचरेत्
caitrasya śuklapakṣe tu śrīrāmanavamīvratam |
tatropavāsaṃ vidhivacchakto bhaktaḥ samācaret
1,118.3
अशक्तश्चैकभक्तं वै मध्याह्नोत्सवतः परम् ।
विप्रान्संभोज्य मिष्टान्नै रामप्रीति सुमाचरेत्
aśaktaścaikabhaktaṃ vai madhyāhnotsavataḥ param |
viprānsaṃbhojya miṣṭānnai rāmaprīti sumācaret
1,118.4
गोभूतिलहरिरण्याद्येर्वस्त्रालङ्करणेस्तथा ।
एव यः कुरुते भक्त्या श्रीरामनवमीव्रतम्
gobhūtilahariraṇyādyervastrālaṅkaraṇestathā |
eva yaḥ kurute bhaktyā śrīrāmanavamīvratam
1,118.5
विधूय चेहपापानि व्रजे द्विष्णोः परं पदम् ।
उक्तं मातृव्रतं चात्र भैरवेण समन्विताः
vidhūya cehapāpāni vraje dviṣṇoḥ paraṃ padam |
uktaṃ mātṛvrataṃ cātra bhairaveṇa samanvitāḥ
1,118.6
स्रग्गन्धवस्रनमनैवेद्यैश्चतुःष्टिस्तु योगिनीः ।
अत्रैव भद्रकालो तु योगिनीनां महाबला
sraggandhavasranamanaivedyaiścatuḥṣṭistu yoginīḥ |
atraiva bhadrakālo tu yoginīnāṃ mahābalā
1,118.7
ब्राह्मणश्रेष्ठः सर्वासामाधिपत्ये ऽभिषेचिता ।
तस्मात्तां पूजयेच्चात्र सोपवासो जितेन्द्रियः
brāhmaṇaśreṣṭhaḥ sarvāsāmādhipatye 'bhiṣecitā |
tasmāttāṃ pūjayeccātra sopavāso jitendriyaḥ
1,118.8
राधे नवम्यां दलयोश्चण्डिकां यस्तु पूजयेत् ।
विधिना स विमानेन देवतैः सह मोदते
rādhe navamyāṃ dalayoścaṇḍikāṃ yastu pūjayet |
vidhinā sa vimānena devataiḥ saha modate
1,118.9
ज्येष्ठशुक्लनवम्यां तु सोपवासो नरोत्तमः ।
उमां संपूज्य विधिवत्कुमारीर्भोजयेद्द्विजान्
jyeṣṭhaśuklanavamyāṃ tu sopavāso narottamaḥ |
umāṃ saṃpūjya vidhivatkumārīrbhojayeddvijān
1,118.10
स्वभक्त्या दक्षिणां दत्वा शाल्यन्नं पयसाश्नुयात् ।
उमाव्रतमिदं विप्र यः कुर्याद्विधिवन्नरः
svabhaktyā dakṣiṇāṃ datvā śālyannaṃ payasāśnuyāt |
umāvratamidaṃ vipra yaḥ kuryādvidhivannaraḥ
1,118.11
स भुक्त्वेह वरान्भोगानन्ते स्वर्गगतिं लभेत् ।
आषाढे मासि विप्रेन्द्र यः कुर्यात्पक्षयोर्द्विज
sa bhuktveha varānbhogānante svargagatiṃ labhet |
āṣāḍhe māsi viprendra yaḥ kuryātpakṣayordvija
1,118.12
नक्तं चैन्द्रीं समभ्यर्च्येदैरावतगतां सिताम् ।
स भवेद्वै वलोके तु भोगभारग्देवयानगः
naktaṃ caindrīṃ samabhyarcyedairāvatagatāṃ sitām |
sa bhavedvai valoke tu bhogabhāragdevayānagaḥ
1,118.13
श्रावणे मासि विप्रेन्द्र यः कुर्यान्नक्तभोजनम् ।
पक्षयोरुपवासं वा कौमारीं चण्डिकां यजेत्
śrāvaṇe māsi viprendra yaḥ kuryānnaktabhojanam |
pakṣayorupavāsaṃ vā kaumārīṃ caṇḍikāṃ yajet
1,118.14
एवं पापहरां गन्धैः पुष्पैर्धूपैश्च दीपकैः ।
नैवेद्यैर्विविधैश्चैव कुमारीभोजनैस्तथा
evaṃ pāpaharāṃ gandhaiḥ puṣpairdhūpaiśca dīpakaiḥ |
naivedyairvividhaiścaiva kumārībhojanaistathā
1,118.15
एवं यः कुरुते भक्त्या कौमारीव्रतमुत्तमम् ।
स विमानेन गच्छेद्वै देवीलोकं सनातनम्
evaṃ yaḥ kurute bhaktyā kaumārīvratamuttamam |
sa vimānena gacchedvai devīlokaṃ sanātanam
1,118.16
भाद्रे तु नवमी शुक्ला नन्दाह्वा परिकीर्तिता ।
तस्यां यः पूजयेद्दुर्गां विधिवच्चोपचारकैः
bhādre tu navamī śuklā nandāhvā parikīrtitā |
tasyāṃ yaḥ pūjayeddurgāṃ vidhivaccopacārakaiḥ
1,118.17
सो ऽश्वमेधफलं लब्ध्वा विष्णुलोके महीयते ।
आश्विने शुक्लनवमी महापूर्वा प्रकीर्तिता
so 'śvamedhaphalaṃ labdhvā viṣṇuloke mahīyate |
āśvine śuklanavamī mahāpūrvā prakīrtitā
1,118.18
अपराह्ने शमीपूजा कार्यास्यां प्राग्दिशि द्विज ।
ततो निशायां प्राग्यामे खड्गं धनुरिषून्गदाम्
aparāhne śamīpūjā kāryāsyāṃ prāgdiśi dvija |
tato niśāyāṃ prāgyāme khaḍgaṃ dhanuriṣūngadām
1,118.19
शूलं शक्तिं च परशुं छिरिकां चर्म खेटकम् ।
छत्रं ध्वजं गजं चाश्व गोवृषं पुस्तकं तुलाम्
śūlaṃ śaktiṃ ca paraśuṃ chirikāṃ carma kheṭakam |
chatraṃ dhvajaṃ gajaṃ cāśva govṛṣaṃ pustakaṃ tulām
1,118.20
दण्डं पाशं चक्रशङ्खौ गन्धाद्यैरुपचारकैः ।
संपूज्य महिषं तत्र भद्रकाल्यै समालभेत्
daṇḍaṃ pāśaṃ cakraśaṅkhau gandhādyairupacārakaiḥ |
saṃpūjya mahiṣaṃ tatra bhadrakālyai samālabhet
1,118.21
एवं बलिं विधायाथ भुक्त्वा पक्कान्न मेव च ।
द्विजेभ्यो दक्षिणां दत्वा व्रतं तत्र समापयेत्
evaṃ baliṃ vidhāyātha bhuktvā pakkānna meva ca |
dvijebhyo dakṣiṇāṃ datvā vrataṃ tatra samāpayet
1,118.22
एवं यः पूजयेद्दुर्गां नॄणां दुर्गतिनाशिनीम् ।
इह भुक्त्वा वरान्भोगानन्ते स्वर्गतिमाप्नुयात्
evaṃ yaḥ pūjayeddurgāṃ nṝṇāṃ durgatināśinīm |
iha bhuktvā varānbhogānante svargatimāpnuyāt
1,118.23
कार्तिके शुक्लनवमी याक्षया सा प्रकीर्तता ।
तस्यामश्वत्थमूले वै तर्प्पणं सम्यगाचरेत्
kārtike śuklanavamī yākṣayā sā prakīrtatā |
tasyāmaśvatthamūle vai tarppaṇaṃ samyagācaret
1,118.24
देवानां च ऋषीणां च पितॄणां चापि नारद ।
स्वशाखोक्तैस्तथा मन्त्रैः सूर्यायार्घ्यं ततोरऽपयेत्
devānāṃ ca ṛṣīṇāṃ ca pitṝṇāṃ cāpi nārada |
svaśākhoktaistathā mantraiḥ sūryāyārghyaṃ tator'payet
1,118.25
ततो द्विजान्भोजयित्वा मिष्टान्नेन मुनूश्वर ।
स्वयं भुक्त्वा च विहरेद्द्विजेभ्यो दत्तदक्षिणः
tato dvijānbhojayitvā miṣṭānnena munūśvara |
svayaṃ bhuktvā ca vihareddvijebhyo dattadakṣiṇaḥ
1,118.26
एवं यः कुरुते भक्त्या जपदानं द्विजार्चनम् ।
होमं च सर्वमक्षय्यं भवेदिति विधेर्वयः
evaṃ yaḥ kurute bhaktyā japadānaṃ dvijārcanam |
homaṃ ca sarvamakṣayyaṃ bhavediti vidhervayaḥ
1,118.27
मार्गे तु शुक्लनवमी नन्दिनी परिकीर्तिता ।
तस्यामुपोषितो यस्तु जगदंबां प्रपूजयेत्
mārge tu śuklanavamī nandinī parikīrtitā |
tasyāmupoṣito yastu jagadaṃbāṃ prapūjayet
1,118.28
गन्धाद्यैः सो ऽश्वमेधस्य फलभाङ्नात्र संशयः ।
पौषे शुक्लनवम्यां तु महामायां प्रपूजयेत्
gandhādyaiḥ so 'śvamedhasya phalabhāṅnātra saṃśayaḥ |
pauṣe śuklanavamyāṃ tu mahāmāyāṃ prapūjayet
1,118.29
एकभक्तपरो विप्र वाजपेयफलाप्तये ।
माघमासे तु वा शुक्ला नवमी लोकपूजिता
ekabhaktaparo vipra vājapeyaphalāptaye |
māghamāse tu vā śuklā navamī lokapūjitā
1,118.30
महानन्देति सा प्रोक्ता सदानन्दकरी नृणाम् ।
तस्यां स्नानं तथा दानं जपो होम उपोषणम्
mahānandeti sā proktā sadānandakarī nṛṇām |
tasyāṃ snānaṃ tathā dānaṃ japo homa upoṣaṇam
1,118.31
सर्वमक्षयतां याति नात्र कार्या विचारणा ।
फआल्गुनामलपक्षस्य नवमी या द्विजोत्तम
sarvamakṣayatāṃ yāti nātra kāryā vicāraṇā |
phaālgunāmalapakṣasya navamī yā dvijottama
1,118.32
आनन्दा सा महापुण्या सर्वपापहरा स्मृता ।
सोपवासोरऽचयेत्तत्र यस्त्वानन्दां द्विजोत्तम
ānandā sā mahāpuṇyā sarvapāpaharā smṛtā |
sopavāsor'cayettatra yastvānandāṃ dvijottama
1,118.33
स लभेद्वाञ्छितान्कामान्सत्यं सत्यं मयोदितम्
sa labhedvāñchitānkāmānsatyaṃ satyaṃ mayoditam
Chapter 1.119
1,119.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे द्वादशमासस्थितनवमीव्रतकथनं नामाष्टादशाधिकशततमो ऽध्यायः सनातन उवाच अथ ते ऽहं प्रवक्ष्यामि दशम्या वै व्रतानि च ।
यानि कृत्वा नरो भक्त्या धर्मराजप्रियो भवेत्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthapāde dvādaśamāsasthitanavamīvratakathanaṃ nāmāṣṭādaśādhikaśatatamo 'dhyāyaḥ sanātana uvāca atha te 'haṃ pravakṣyāmi daśamyā vai vratāni ca |
yāni kṛtvā naro bhaktyā dharmarājapriyo bhavet
1,119.2
चैत्रशुक्लद शम्यां तु धर्मराजं प्रपूजयेत् ।
तत्कालसंभवैः पुष्पैः फलैर्गन्धादिभिस्तथा
caitraśuklada śamyāṃ tu dharmarājaṃ prapūjayet |
tatkālasaṃbhavaiḥ puṣpaiḥ phalairgandhādibhistathā
1,119.3
सोपवासो वैकभक्तो भोजयित्वा द्विजोत्तमान् ।
चतुर्द्दशततस्तेभ्यः शक्त्या दद्याच्च दक्षिणाम्
sopavāso vaikabhakto bhojayitvā dvijottamān |
caturddaśatatastebhyaḥ śaktyā dadyācca dakṣiṇām
1,119.4
एवं यः कुरुते विप्र धर्मराजप्रपूजनम् ।
स धर्मस्याज्ञयागच्छेद्देवैः साधर्म्यमच्युतः
evaṃ yaḥ kurute vipra dharmarājaprapūjanam |
sa dharmasyājñayāgaccheddevaiḥ sādharmyamacyutaḥ
1,119.5
दशम्यां माधवे शुक्ले विष्णुमभ्यर्च्य मानवः ।
गन्धाद्यैरुपचारैश्च श्वेतपुष्पैः सुगन्धिभिः
daśamyāṃ mādhave śukle viṣṇumabhyarcya mānavaḥ |
gandhādyairupacāraiśca śvetapuṣpaiḥ sugandhibhiḥ
1,119.6
शतं प्रदक्षिणाः कृत्वा विप्रन्संभोज्य यत्नतः ।
लभते वैष्णवं लोकं नात्र कार्या विचारणा
śataṃ pradakṣiṇāḥ kṛtvā vipransaṃbhojya yatnataḥ |
labhate vaiṣṇavaṃ lokaṃ nātra kāryā vicāraṇā
1,119.7
ज्येष्ठे शुक्लदशम्यां तु जाह्नवी सरितां वरा ।
समायाता धरां स्वर्गात्तस्मात्सा पुण्यदा स्मृता
jyeṣṭhe śukladaśamyāṃ tu jāhnavī saritāṃ varā |
samāyātā dharāṃ svargāttasmātsā puṇyadā smṛtā
1,119.8
ज्येष्ठः शुक्लदलं हस्तो बुधश्च दशमीः तिथिः ।
गरानन्दव्यतीपाताः कन्येन्दुवृषभास्कराः
jyeṣṭhaḥ śukladalaṃ hasto budhaśca daśamīḥ tithiḥ |
garānandavyatīpātāḥ kanyenduvṛṣabhāskarāḥ
1,119.9
दशयोगः समाख्यातो महापुण्यतमो द्विज ।
हरते दश पापानि तस्माद्दशहरः स्मृतः
daśayogaḥ samākhyāto mahāpuṇyatamo dvija |
harate daśa pāpāni tasmāddaśaharaḥ smṛtaḥ
1,119.10
अस्यां यो जाह्नवीं प्राप्य स्नाति संप्रीतमानसः ।
विधिना जाह्नवीतोये स याति हरिमन्दिरम्
asyāṃ yo jāhnavīṃ prāpya snāti saṃprītamānasaḥ |
vidhinā jāhnavītoye sa yāti harimandiram
1,119.11
आषाढशुक्लदशमी पुण्या मन्वा दिकैः स्मृता ।
तस्यां स्नानं जपो दानं होमो वा स्वर्गतिप्रदाः
āṣāḍhaśukladaśamī puṇyā manvā dikaiḥ smṛtā |
tasyāṃ snānaṃ japo dānaṃ homo vā svargatipradāḥ
1,119.12
श्रावणे शुक्लदशमी सर्वाशापरिपूर्तिदा ।
अस्यां शिवार्चनं शस्तं गन्धाद्यै रुपचारकैः
śrāvaṇe śukladaśamī sarvāśāparipūrtidā |
asyāṃ śivārcanaṃ śastaṃ gandhādyai rupacārakaiḥ
1,119.13
तत्रोपवासो नक्तं वा द्विजानां भोजनं जपः ।
हेम्नो दान च धेन्वादेः सर्वपापप्रणाशनम्
tatropavāso naktaṃ vā dvijānāṃ bhojanaṃ japaḥ |
hemno dāna ca dhenvādeḥ sarvapāpapraṇāśanam
1,119.14
अथो नभस्यशुक्लायां दशम्यां द्विजसत्तम ।
व्रतं दशावताराख्यं तत्र स्नानं जलाशये
atho nabhasyaśuklāyāṃ daśamyāṃ dvijasattama |
vrataṃ daśāvatārākhyaṃ tatra snānaṃ jalāśaye
1,119.15
कृत्वा संध्यादिनियमं देवर्षिपितृतर्पणम् ।
ततो दशावताराणि समभ्यर्चेत्स माहितः
kṛtvā saṃdhyādiniyamaṃ devarṣipitṛtarpaṇam |
tato daśāvatārāṇi samabhyarcetsa māhitaḥ
1,119.16
मत्स्यं कूर्मं वराहं च नरसिंहं त्रिविक्रमम् ।
रामं रामं च कृष्णं च बौद्धं कल्किनमेव च
matsyaṃ kūrmaṃ varāhaṃ ca narasiṃhaṃ trivikramam |
rāmaṃ rāmaṃ ca kṛṣṇaṃ ca bauddhaṃ kalkinameva ca
1,119.17
दशमूर्तिस्तु सौवर्णीः पूजयित्वा विधानतः ।
दशभ्यो विप्रवर्येभ्यो दद्यात्सत्कृत्य नारद
daśamūrtistu sauvarṇīḥ pūjayitvā vidhānataḥ |
daśabhyo vipravaryebhyo dadyātsatkṛtya nārada
1,119.18
उपवासं चैकभक्तं कृत्वा संभोज्य वाडवान् ।
विसृज्य पश्चाद्भुञ्जीत स्वयं स्वेष्टैः समाहितः
upavāsaṃ caikabhaktaṃ kṛtvā saṃbhojya vāḍavān |
visṛjya paścādbhuñjīta svayaṃ sveṣṭaiḥ samāhitaḥ
1,119.19
भक्त्या कृत्वा व्रतं त्वेतद्भुक्त्वा भोगानिहोत्तमान् ।
विमानेन व्रजेदन्ते विष्णुलोकं सनातनम्
bhaktyā kṛtvā vrataṃ tvetadbhuktvā bhogānihottamān |
vimānena vrajedante viṣṇulokaṃ sanātanam
1,119.20
आश्विने शुक्लदशमी विजया सा प्रकीर्तिता ।
चतुर्गोमयपिण्डानि प्रातर्न्यस्य गृहाङ्गणे
āśvine śukladaśamī vijayā sā prakīrtitā |
caturgomayapiṇḍāni prātarnyasya gṛhāṅgaṇe
1,119.21
चक्रवालस्वरूपेण तन्मध्ये रामलक्ष्मणौ ।
तथा भरतशत्रुघ्नौ पूजयेच्चतुरो ऽपि हि
cakravālasvarūpeṇa tanmadhye rāmalakṣmaṇau |
tathā bharataśatrughnau pūjayeccaturo 'pi hi
1,119.22
सपिधानासु पात्रीषु गोमयीषु चतसृष्ट ।
किन्नं धान्यं सरौप्यं तु धृत्वा धौतांशुकावृतम्
sapidhānāsu pātrīṣu gomayīṣu catasṛṣṭa |
kinnaṃ dhānyaṃ saraupyaṃ tu dhṛtvā dhautāṃśukāvṛtam
1,119.23
पितृमातृभ्रातृपुत्रजाया भृत्यसमन्वितम् ।
संपूज्यं गन्धपुष्पाद्यैर्नैवेद्यैश्च विधानतः
pitṛmātṛbhrātṛputrajāyā bhṛtyasamanvitam |
saṃpūjyaṃ gandhapuṣpādyairnaivedyaiśca vidhānataḥ
1,119.24
नमस्कृत्याथ भुञ्जीत द्विजान्संभोज्य पूजितान् ।
एवं कृत्वा विधानं तु नरो वर्षं सुरवान्वितः
namaskṛtyātha bhuñjīta dvijānsaṃbhojya pūjitān |
evaṃ kṛtvā vidhānaṃ tu naro varṣaṃ suravānvitaḥ
1,119.25
धनधान्यसमृद्धश्च निश्चितं जायते द्विज ।
अथापाराह्नसमये नवम्यां संनिमन्त्रिताम्
dhanadhānyasamṛddhaśca niścitaṃ jāyate dvija |
athāpārāhnasamaye navamyāṃ saṃnimantritām
1,119.26
पूर्वदिक्षु शमीं विप्र गत्वा तन्मूलजां मृदम् ।
गृहीत्वा स्वगृहं प्राप्य गीतवादित्रनिःस्वनैः
pūrvadikṣu śamīṃ vipra gatvā tanmūlajāṃ mṛdam |
gṛhītvā svagṛhaṃ prāpya gītavāditraniḥsvanaiḥ
1,119.27
संपूज्य तां विधानेन सज्जीकृत्य स्वकं बलम् ।
निर्गत्य पूर्वद्वारेण ग्रामाद्ब्रहिरनाकुलः
saṃpūjya tāṃ vidhānena sajjīkṛtya svakaṃ balam |
nirgatya pūrvadvāreṇa grāmādbrahiranākulaḥ
1,119.28
ततः शत्रुप्रतिकृतिं निर्मितां पत्रकादिभिः ।
मनसा कल्पितां वापि स्वर्णं पुंरवंशरेण वै
tataḥ śatrupratikṛtiṃ nirmitāṃ patrakādibhiḥ |
manasā kalpitāṃ vāpi svarṇaṃ puṃravaṃśareṇa vai
1,119.29
विध्येदिति भृशं प्रीतः प्राप्नुयात्स्वगृहं निशि ।
एवं कृतविधिर्वापि गच्छेद्वा शत्रुनिग्रहे
vidhyediti bhṛśaṃ prītaḥ prāpnuyātsvagṛhaṃ niśi |
evaṃ kṛtavidhirvāpi gacchedvā śatrunigrahe
1,119.30
एषैवं दशमी विप्र विधिनाऽचरिता सदा ।
धनं जयं सुतान् गाश्च गजाश्वं वाप्यजाविकम्
eṣaivaṃ daśamī vipra vidhinā'caritā sadā |
dhanaṃ jayaṃ sutān gāśca gajāśvaṃ vāpyajāvikam
1,119.31
दद्यादिह शरीरान्ते स्वर्गतिं चापि नारद ।
दशम्यां कार्तिके शुक्ले सार्वभौमव्रतं चरेत्
dadyādiha śarīrānte svargatiṃ cāpi nārada |
daśamyāṃ kārtike śukle sārvabhaumavrataṃ caret
1,119.32
कृतोपवासो वैकाशी निशीथे ऽपूपकादिभिः ।
दशदिक्षु बलिं दद्याद् गृहद्वापि पुराद्ब्रहिः
kṛtopavāso vaikāśī niśīthe 'pūpakādibhiḥ |
daśadikṣu baliṃ dadyād gṛhadvāpi purādbrahiḥ
1,119.33
मण्डले ऽष्टदले कॢप्ते गोविड्लिप्तधरातले ।
मन्त्रैरेभिर्द्विजश्रेष्ठ गणेशादिकृतार्चनः
maṇḍale 'ṣṭadale kḷpte goviḍliptadharātale |
mantrairebhirdvijaśreṣṭha gaṇeśādikṛtārcanaḥ
1,119.34
यो मे पूर्वगतः पाप्मा पापकेनेह कर्मणा ।
तमिन्द्रो देवरा जो ऽद्य नाशयत्वखिलेष्टदः
yo me pūrvagataḥ pāpmā pāpakeneha karmaṇā |
tamindro devarā jo 'dya nāśayatvakhileṣṭadaḥ
1,119.35
यो मे वह्निगतः पाप्मा पापकेनेह कर्मणा ।
तेजोराजो ऽथ वह्निस्तं नाशयत्वखिलेष्टदः
yo me vahnigataḥ pāpmā pāpakeneha karmaṇā |
tejorājo 'tha vahnistaṃ nāśayatvakhileṣṭadaḥ
1,119.36
यो मे दक्षगतः पाप्मा पापकेनेह कर्मणा ।
तं यमः प्रेतराजो वै नाशयत्वखिलेष्टदः
yo me dakṣagataḥ pāpmā pāpakeneha karmaṇā |
taṃ yamaḥ pretarājo vai nāśayatvakhileṣṭadaḥ
1,119.37
यो मे नैरृतिगः पाप्मा पापकेनेह कर्मणा ।
रक्षोराजो नैरृतिस्तं नाशयत्वखिलेष्टदः
yo me nairṛtigaḥ pāpmā pāpakeneha karmaṇā |
rakṣorājo nairṛtistaṃ nāśayatvakhileṣṭadaḥ
1,119.38
यो मे पश्चिमगः पाप्मा पापकेनेहकर्मणा ।
यादः पतिस्तं वरुणो नाशयत्वखिलेष्टदः
yo me paścimagaḥ pāpmā pāpakenehakarmaṇā |
yādaḥ patistaṃ varuṇo nāśayatvakhileṣṭadaḥ
1,119.39
यो मे वायुगतः पाप्मा पापकेनेह कर्मणा ।
वायुस्तं मरुतां राजो नाशयत्वखिलेष्टदः
yo me vāyugataḥ pāpmā pāpakeneha karmaṇā |
vāyustaṃ marutāṃ rājo nāśayatvakhileṣṭadaḥ
1,119.40
यो मे सौम्यगतः पाप्मा पापकेनेह कर्मणा ।
सोमस्तमृक्षयक्षेशो नाशयत्वखिलेष्टदः
yo me saumyagataḥ pāpmā pāpakeneha karmaṇā |
somastamṛkṣayakṣeśo nāśayatvakhileṣṭadaḥ
1,119.41
यो म ईशगतः पाप्मा पापकेनेह कर्मणा ।
ईशानो भूतनाथस्तं नाशयत्वखिलेष्टदः
yo ma īśagataḥ pāpmā pāpakeneha karmaṇā |
īśāno bhūtanāthastaṃ nāśayatvakhileṣṭadaḥ
1,119.42
यो मं ऊर्द्ध्वगतः पाप्मा पापकेनेह कर्मणा ।
ब्रह्मा प्रजापतीशस्तं नाशयत्वखिलेष्टदः
yo maṃ ūrddhvagataḥ pāpmā pāpakeneha karmaṇā |
brahmā prajāpatīśastaṃ nāśayatvakhileṣṭadaḥ
1,119.43
यो मे ऽधःसंस्थितः पाप्मा पापकेनेह कर्मणा ।
अनन्तो नागराजस्तं नाशयत्वखिलेष्टदः
yo me 'dhaḥsaṃsthitaḥ pāpmā pāpakeneha karmaṇā |
ananto nāgarājastaṃ nāśayatvakhileṣṭadaḥ
1,119.44
इत्येवं दिक्षु दशसु बलिं दत्वा समाहितः ।
क्षेत्रपालाय तद्बाह्ये क्षिपेद्बलिमतन्द्रितः
ityevaṃ dikṣu daśasu baliṃ datvā samāhitaḥ |
kṣetrapālāya tadbāhye kṣipedbalimatandritaḥ
1,119.45
एवं कृतविधिः शेषं निशायां निनयेत्सुधीः ।
गीतैः सुमङ्गलप्रायैः स्तवपाठैर्जपादिभिः
evaṃ kṛtavidhiḥ śeṣaṃ niśāyāṃ ninayetsudhīḥ |
gītaiḥ sumaṅgalaprāyaiḥ stavapāṭhairjapādibhiḥ
1,119.46
प्रातः स्नात्वा समभ्यर्च्य लोकपालान् द्विजोत्तमान् ।
द्वादशाभ्यर्च्य संभोज्य शक्तितो दक्षिणां ददेत्
prātaḥ snātvā samabhyarcya lokapālān dvijottamān |
dvādaśābhyarcya saṃbhojya śaktito dakṣiṇāṃ dadet
1,119.47
इत्थं कृत्वा व्रतं विप्र भोगान्भुक्तैहिकाञ्छुभान् ।
युगं स्वर्गसुखं भुक्त्वा सार्वभौमो नृपो भवेत्
itthaṃ kṛtvā vrataṃ vipra bhogānbhuktaihikāñchubhān |
yugaṃ svargasukhaṃ bhuktvā sārvabhaumo nṛpo bhavet
1,119.48
मार्गशुक्लदशम्यां तु चरेदा रोग्यकं व्रतम् ।
गन्धाद्यैरर्चयेद्विप्रान् दश तच्चरणोदकम्
mārgaśukladaśamyāṃ tu caredā rogyakaṃ vratam |
gandhādyairarcayedviprān daśa taccaraṇodakam
1,119.49
पीत्वाथ दक्षिणां दत्वा विसूजेदेकभोजनं ।
एतत्कृत्वा व्रतं विप्र ह्यारोग्यं प्राप्य भूतले
pītvātha dakṣiṇāṃ datvā visūjedekabhojanaṃ |
etatkṛtvā vrataṃ vipra hyārogyaṃ prāpya bhūtale
1,119.50
धर्मराजप्रसादेन मोदते दिवि देववत् ।
पौषे दशम्यां शुक्लायां विश्वेदेवान् समर्चयेत्
dharmarājaprasādena modate divi devavat |
pauṣe daśamyāṃ śuklāyāṃ viśvedevān samarcayet
1,119.51
ऋतुं दक्षं वसू6न्सत्यं कालं कामं मुनिं गुरुम् ।
विप्रं रामं च दशधा केशवस्तान्समास्थितः
ṛtuṃ dakṣaṃ vasū6nsatyaṃ kālaṃ kāmaṃ muniṃ gurum |
vipraṃ rāmaṃ ca daśadhā keśavastānsamāsthitaḥ
1,119.52
स्वापयित्वा दर्भमयानासनेषु च संस्थितान् ।
गन्धैर्धूपैस्तथा दीपैर्नैवेद्यैश्चापि नारद
svāpayitvā darbhamayānāsaneṣu ca saṃsthitān |
gandhairdhūpaistathā dīpairnaivedyaiścāpi nārada
1,119.53
प्रत्येकं दक्षिणां दत्वा प्रणियत्य विसर्जयेत् ।
दक्षिणां तां द्विजाग्र्येभ्यो गुरवे वा समर्पयेत्
pratyekaṃ dakṣiṇāṃ datvā praṇiyatya visarjayet |
dakṣiṇāṃ tāṃ dvijāgryebhyo gurave vā samarpayet
1,119.54
एवं कृतविधि श्चैकभक्तो भोगी व्रती भवेत् ।
लोकद्वयस्य विप्रर्षे नात्र कार्या विचारणा
evaṃ kṛtavidhi ścaikabhakto bhogī vratī bhavet |
lokadvayasya viprarṣe nātra kāryā vicāraṇā
1,119.55
माघशुक्लदशम्यां तु सोपवासो जितेन्द्रियः /// देवांनगिरसो नाम दश सम्यक्समर्चयेत्
māghaśukladaśamyāṃ tu sopavāso jitendriyaḥ /// devāṃnagiraso nāma daśa samyaksamarcayet
1,119.56
कृत्वा स्वर्णमयान्विप्र गन्धाद्यैरुपचारकैः ।
आत्मा ह्यायुर्मनो दक्षो मदः प्राणस्तथैव च
kṛtvā svarṇamayānvipra gandhādyairupacārakaiḥ |
ātmā hyāyurmano dakṣo madaḥ prāṇastathaiva ca
1,119.57
बर्हिष्मांश्च गविष्ठश्च दत्तः सत्यश्च ते दश ।
दश विप्रान्भोजयित्वा मधुरान्नेन नारद
barhiṣmāṃśca gaviṣṭhaśca dattaḥ satyaśca te daśa |
daśa viprānbhojayitvā madhurānnena nārada
1,119.58
मूर्तीस्तेभ्यः प्रदद्यात्ताः स्वर्गलोकाप्तये क्रमात् ।
अन्त्यशुक्लदशम्यां तु चतुर्दशं यमान्यजेत्
mūrtīstebhyaḥ pradadyāttāḥ svargalokāptaye kramāt |
antyaśukladaśamyāṃ tu caturdaśaṃ yamānyajet
1,119.59
यमश्च धर्मराजश्च मृत्युश्चैवान्तकस्तथा ।
वैवस्वतश्च कालश्च सर्वभूतक्षयस्तथा
yamaśca dharmarājaśca mṛtyuścaivāntakastathā |
vaivasvataśca kālaśca sarvabhūtakṣayastathā
1,119.60
औदुम्बरश्च दघ्नश्च द्वौ नीलपरमेष्ठिनौ ।
वृकोदरश्चचित्रश्च चित्रगुप्तश्चतुर्दश
audumbaraśca daghnaśca dvau nīlaparameṣṭhinau |
vṛkodaraścacitraśca citraguptaścaturdaśa
1,119.61
गन्धाद्यैरुपचारैश्च समभ्यर्च्याथतर्पयेत् ।
तिलांबुमिश्राञ्जलिभिर्दर्भैः प्रत्येकशस्त्रिभिः
gandhādyairupacāraiśca samabhyarcyāthatarpayet |
tilāṃbumiśrāñjalibhirdarbhaiḥ pratyekaśastribhiḥ
1,119.62
ततश्च दद्यात्सूर्यार्घं ताम्रपात्रेण नारद ।
रक्तचन्दनसंमिश्रतिलाक्षतयवांबुभिः
tataśca dadyātsūryārghaṃ tāmrapātreṇa nārada |
raktacandanasaṃmiśratilākṣatayavāṃbubhiḥ
1,119.63
एहि सूर्यसहस्रांशो तेजोराशे जगत्पते ।
गृहाणार्घ्यं मया दत्तं भक्त्या मामनुकंपय
ehi sūryasahasrāṃśo tejorāśe jagatpate |
gṛhāṇārghyaṃ mayā dattaṃ bhaktyā māmanukaṃpaya
1,119.64
इति मन्त्रेण दत्वार्घ्यं विप्रान्भोज्य चतुर्द्दश ।
रौप्यां सुदक्षिणां दत्वा विसृज्याश्नीत च स्वयम्
iti mantreṇa datvārghyaṃ viprānbhojya caturddaśa |
raupyāṃ sudakṣiṇāṃ datvā visṛjyāśnīta ca svayam
1,119.65
एवं कृतविधिर्विप्र धर्मराजप्रसादतः ।
भुक्त्वा भोगांश्च पुत्रार्थानैहिकान्देवदुर्लभान्
evaṃ kṛtavidhirvipra dharmarājaprasādataḥ |
bhuktvā bhogāṃśca putrārthānaihikāndevadurlabhān
1,119.66
विमानवरमास्थाय देहान्ते विष्णुलोकभाक्
vimānavaramāsthāya dehānte viṣṇulokabhāk
Chapter 1.120
1,120.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे द्वादशमासस्थितदशमीव्रतनिरूपणं नामैकोनविंशत्यधिकशततमो ऽध्यायः सनातन उवाच एकादश्यां तु दलयोर्निराहारः समाहितः ।
नानापुष्पैर्मुने कृत्वा विचित्रं मण्डपं शुभम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthapāde dvādaśamāsasthitadaśamīvratanirūpaṇaṃ nāmaikonaviṃśatyadhikaśatatamo 'dhyāyaḥ sanātana uvāca ekādaśyāṃ tu dalayornirāhāraḥ samāhitaḥ |
nānāpuṣpairmune kṛtvā vicitraṃ maṇḍapaṃ śubham
1,120.2
स्रात्वा सम्यग्विधानेन सोपवासो जितेन्द्रियः ।
संपूज्य विधिवद्विष्णुं श्रद्धया सुसमाहितः
srātvā samyagvidhānena sopavāso jitendriyaḥ |
saṃpūjya vidhivadviṣṇuṃ śraddhayā susamāhitaḥ
1,120.3
उपचारैर्बहुविधैर्जपैर्हेमैः प्रदक्षिणैः ।
स्तोत्रपाठैर्बहुविधैर्गीतवाद्यैर्मनोहरैः
upacārairbahuvidhairjapairhemaiḥ pradakṣiṇaiḥ |
stotrapāṭhairbahuvidhairgītavādyairmanoharaiḥ
1,120.4
दण्डवत्प्रणिपातैश्च जयशब्दैर्मनोहरैः ।
रात्रौ जागरणं कृत्वा याति विष्णोः परं पदम्
daṇḍavatpraṇipātaiśca jayaśabdairmanoharaiḥ |
rātrau jāgaraṇaṃ kṛtvā yāti viṣṇoḥ paraṃ padam
1,120.5
चैत्रस्य शुक्लैकादश्यां सोपवासो नरोत्तमः ।
कृत्वा च नियमान्सर्वान्वक्ष्यमाणान्दिनत्रये
caitrasya śuklaikādaśyāṃ sopavāso narottamaḥ |
kṛtvā ca niyamānsarvānvakṣyamāṇāndinatraye
1,120.6
द्वादश्यामर्चयेद्भक्तया वासुदेवं सनातनम् ।
उपचारैः षोडशभिस्ततः संभोज्य बान्धवान्
dvādaśyāmarcayedbhaktayā vāsudevaṃ sanātanam |
upacāraiḥ ṣoḍaśabhistataḥ saṃbhojya bāndhavān
1,120.7
दत्वा च दक्षिणां तेभ्यो विसृज्याश्नीत च स्वयम् /// इयं तु कामदा नाम सर्वपातकनाशिनी
datvā ca dakṣiṇāṃ tebhyo visṛjyāśnīta ca svayam /// iyaṃ tu kāmadā nāma sarvapātakanāśinī
1,120.8
भुक्तिमुक्तिप्रदा विप्र भक्त्या सम्यगुपोषिता ।
वैशाखकृष्णैकादश्यां समुपोष्य विधानतः
bhuktimuktipradā vipra bhaktyā samyagupoṣitā |
vaiśākhakṛṣṇaikādaśyāṃ samupoṣya vidhānataḥ
1,120.9
वरूथिनीं परदिने पूजयेन्मृधुसूदनम् ।
स्वर्णान्नकन्याधेनूनां दानमत्र प्रशस्यते
varūthinīṃ paradine pūjayenmṛdhusūdanam |
svarṇānnakanyādhenūnāṃ dānamatra praśasyate
1,120.10
वरूथिनीव्रतं कृत्वा नरो नियमतत्परः ।
सर्वपाप विनिर्मुक्तो वैष्णवं लभते पद्वम्
varūthinīvrataṃ kṛtvā naro niyamatatparaḥ |
sarvapāpa vinirmukto vaiṣṇavaṃ labhate padvam
1,120.11
वैशाखशुक्लैकादश्यां समुपोष्य च मोहिनीम् ।
स्नात्वा परे ऽह्नि संपूज्य गन्धाद्यैः पुरुषोत्तमम्
vaiśākhaśuklaikādaśyāṃ samupoṣya ca mohinīm |
snātvā pare 'hni saṃpūjya gandhādyaiḥ puruṣottamam
1,120.12
संभोज्य विप्रान्मुच्येत पातकेभ्यो न संशयः ।
जेष्ठस्य कृष्णकादश्यां समुपोष्य परां नृप
saṃbhojya viprānmucyeta pātakebhyo na saṃśayaḥ |
jeṣṭhasya kṛṣṇakādaśyāṃ samupoṣya parāṃ nṛpa
1,120.13
द्वादश्यां नैत्यिकं कृत्वा समभ्यर्च्य त्रिविक्रमम् ।
ततो द्विजाग्र्यान्संभोज्य दत्वा तेभ्यश्च दक्षिणाम्
dvādaśyāṃ naityikaṃ kṛtvā samabhyarcya trivikramam |
tato dvijāgryānsaṃbhojya datvā tebhyaśca dakṣiṇām
1,120.14
सर्वपापविनिर्मुक्तो विष्णुलोकं व्रजेन्नरः ।
ज्येष्ठस्य शुक्लैकादश्यां निर्जलां समुपोष्य तु
sarvapāpavinirmukto viṣṇulokaṃ vrajennaraḥ |
jyeṣṭhasya śuklaikādaśyāṃ nirjalāṃ samupoṣya tu
1,120.15
उदयादुदयं यावद्भास्करस्य द्विजोत्तम ।
प्रभाते कृतनित्यस्तु द्वादश्यामुपचारकैः
udayādudayaṃ yāvadbhāskarasya dvijottama |
prabhāte kṛtanityastu dvādaśyāmupacārakaiḥ
1,120.16
ह्यषीकेशं समभ्यर्च्य विप्रान् संभोज्य भक्तितः ।
चतुर्विंशैकादशीनां फलं यत्तत्समाप्नुयात्
hyaṣīkeśaṃ samabhyarcya viprān saṃbhojya bhaktitaḥ |
caturviṃśaikādaśīnāṃ phalaṃ yattatsamāpnuyāt
1,120.17
आषाढकृष्णैकादश्यां योगिनीं समुपोष्य वै ।
नारायणं समभ्यर्च्य द्वादश्यां कृतनित्यकः
āṣāḍhakṛṣṇaikādaśyāṃ yoginīṃ samupoṣya vai |
nārāyaṇaṃ samabhyarcya dvādaśyāṃ kṛtanityakaḥ
1,120.18
ततः संभोज्य विप्राग्र्यान्दत्वा तेभ्यश्च दक्षिणाम् ।
सर्वदानफलं प्राप्य मोदते विष्णुमन्दिरे
tataḥ saṃbhojya viprāgryāndatvā tebhyaśca dakṣiṇām |
sarvadānaphalaṃ prāpya modate viṣṇumandire
1,120.19
आषाढशुक्लैकादश्यां यद्बिधानं शृणुष्व तत् ।
उपोष्य तस्मिन् दिवसे विधिवन्मण्डपे शुभे
āṣāḍhaśuklaikādaśyāṃ yadbidhānaṃ śṛṇuṣva tat |
upoṣya tasmin divase vidhivanmaṇḍape śubhe
1,120.20
स्थापयेत्प्रतिमां विष्णोः शङ्खचक्रगदांबुजैः ।
लसच्चतुर्भुजामग्र्यां काञ्चनीं वाथ राजतीम्
sthāpayetpratimāṃ viṣṇoḥ śaṅkhacakragadāṃbujaiḥ |
lasaccaturbhujāmagryāṃ kāñcanīṃ vātha rājatīm
1,120.21
पीतांबरधरां शुभ्रे पर्य्यङ्के स्वास्तृते द्विज ।
ततः पञ्चामृतैः स्नाप्य मन्त्रैः शुद्धजलेन च
pītāṃbaradharāṃ śubhre paryyaṅke svāstṛte dvija |
tataḥ pañcāmṛtaiḥ snāpya mantraiḥ śuddhajalena ca
1,120.22
पौरुषेणैव सूक्तेन ह्युपचारान् प्रकल्पयेत् ।
नीराजनान्तान्पाद्यादींस्ततः संप्रार्थयेद्धरिम्
pauruṣeṇaiva sūktena hyupacārān prakalpayet |
nīrājanāntānpādyādīṃstataḥ saṃprārthayeddharim
1,120.23
सुप्ते त्वयि जगन्नाथ जगत्सुप्तं भवेदिदम् ।
विबुद्धे त्वयि बुद्धं च जगत्सर्वं चराचरम्
supte tvayi jagannātha jagatsuptaṃ bhavedidam |
vibuddhe tvayi buddhaṃ ca jagatsarvaṃ carācaram
1,120.24
इति संप्रार्थ्य देवाग्रे चातुर्मास्यप्रचोदितान् ।
नियमांस्तु यथाशक्ति गृह्णीयाद्भक्तिमान्नरः
iti saṃprārthya devāgre cāturmāsyapracoditān |
niyamāṃstu yathāśakti gṛhṇīyādbhaktimānnaraḥ
1,120.25
ततः प्रभाते द्वादश्यां समर्चेच्छेषशायिनम् ।
उपचारैः षोडशभिस्ततः संभोज्य वाडवान्
tataḥ prabhāte dvādaśyāṃ samarceccheṣaśāyinam |
upacāraiḥ ṣoḍaśabhistataḥ saṃbhojya vāḍavān
1,120.26
प्रतोष्य दभिणाभिश्च स्वयं भुञ्जीत वाग्यतः ।
ततः प्रभृति विप्रेन्द्र गन्धाद्यैः प्रत्यहं यजेत्
pratoṣya dabhiṇābhiśca svayaṃ bhuñjīta vāgyataḥ |
tataḥ prabhṛti viprendra gandhādyaiḥ pratyahaṃ yajet
1,120.27
कृत्वैवं विधिना विप्र देवस्य शयनीव्रतम् ।
भुक्तिमुक्तियुतो मर्त्यो भवेद्विष्णोः प्रसादतः
kṛtvaivaṃ vidhinā vipra devasya śayanīvratam |
bhuktimuktiyuto martyo bhavedviṣṇoḥ prasādataḥ
1,120.28
श्रावणे कृष्णपक्षे तु एकादश्यां द्विजोत्तम ।
कामिकां समुपोष्यैव नियमेन नरोत्तम
śrāvaṇe kṛṣṇapakṣe tu ekādaśyāṃ dvijottama |
kāmikāṃ samupoṣyaiva niyamena narottama
1,120.29
द्वादश्यां कृतनित्यस्तु श्रीधरं पूजयेद्धरिम् ।
उपचारैः षोडश भिस्ततः संभोज्य वै द्विजान्
dvādaśyāṃ kṛtanityastu śrīdharaṃ pūjayeddharim |
upacāraiḥ ṣoḍaśa bhistataḥ saṃbhojya vai dvijān
1,120.30
दत्वा च दक्षिणां तेभ्यो विसृज्याश्नीत बान्धवैः ।
एवं यः कुरुते विप्रकामिकाव्रतमुत्तमम्
datvā ca dakṣiṇāṃ tebhyo visṛjyāśnīta bāndhavaiḥ |
evaṃ yaḥ kurute viprakāmikāvratamuttamam
1,120.31
स सर्वकामांल्लब्ध्वेह याति विष्णोः परं पदम् ।
एकादश्यां नभःशुक्ले पवित्रां समुपोष्य वै
sa sarvakāmāṃllabdhveha yāti viṣṇoḥ paraṃ padam |
ekādaśyāṃ nabhaḥśukle pavitrāṃ samupoṣya vai
1,120.32
द्वादश्यां नियतो भूत्वा पूजयेच्च जनार्दनम् ।
उपचारैः षोडशभिस्ततः संभोज्य वाडवान्
dvādaśyāṃ niyato bhūtvā pūjayecca janārdanam |
upacāraiḥ ṣoḍaśabhistataḥ saṃbhojya vāḍavān
1,120.33
. दत्वा च दक्षिणां तेभ्यः पुत्रं प्राप्येह सद्गुणम् ।
याति विष्णोः पदं साक्षात्सर्वदेवनमस्कृतः
. datvā ca dakṣiṇāṃ tebhyaḥ putraṃ prāpyeha sadguṇam |
yāti viṣṇoḥ padaṃ sākṣātsarvadevanamaskṛtaḥ
1,120.34
नभस्यकृष्णैका दश्यामजाख्यां समुपोष्य वै ।
अर्चेदुर्पेन्द्रं द्वादश्यामुपचारैः पृथग्विधैः
nabhasyakṛṣṇaikā daśyāmajākhyāṃ samupoṣya vai |
arcedurpendraṃ dvādaśyāmupacāraiḥ pṛthagvidhaiḥ
1,120.35
विप्रान्संभोज्य मिष्टान्नैर्विसृजेत्प्राप्तदक्षिणान् ।
एवं कृतव्रतो विप्रभक्त्याजायाः समाहितः
viprānsaṃbhojya miṣṭānnairvisṛjetprāptadakṣiṇān |
evaṃ kṛtavrato viprabhaktyājāyāḥ samāhitaḥ
1,120.36
भुक्त्वेह भोगानखिलान्यात्यन्ते वैष्णवं क्षयम् ।
नभस्यशुक्लैकादश्यां पद्माख्यां समुपोष्य वै
bhuktveha bhogānakhilānyātyante vaiṣṇavaṃ kṣayam |
nabhasyaśuklaikādaśyāṃ padmākhyāṃ samupoṣya vai
1,120.37
कृत्वा नित्यार्चनं तत्र कटिदानमथाचरेत् ।
पूर्वं संस्थापितायास्तु प्रतिमाया द्विजोत्तम
kṛtvā nityārcanaṃ tatra kaṭidānamathācaret |
pūrvaṃ saṃsthāpitāyāstu pratimāyā dvijottama
1,120.38
समुत्सवविधानेन नीत्वा तां सलिलाशये ।
कृतांबुस्पर्शनां तत्र संप्रपूज्य विधानतः
samutsavavidhānena nītvā tāṃ salilāśaye |
kṛtāṃbusparśanāṃ tatra saṃprapūjya vidhānataḥ
1,120.39
आनीय मण्डपे तस्मिन् वामपार्श्वेन शाययेत् ।
ततः प्रभाप्ते द्वादश्यां गन्धाद्यैरर्च्य वामनम्
ānīya maṇḍape tasmin vāmapārśvena śāyayet |
tataḥ prabhāpte dvādaśyāṃ gandhādyairarcya vāmanam
1,120.40
संभोज्य वाडवान्दत्वा दक्षिणां च विसर्जयेत् ।
एवं यः कुरुते विप्र पद्माव्रतमनुत्तमम्
saṃbhojya vāḍavāndatvā dakṣiṇāṃ ca visarjayet |
evaṃ yaḥ kurute vipra padmāvratamanuttamam
1,120.41
भुक्तिं प्राप्येह मुक्तिं तु लभतेंऽते प्रपञ्चतः ।
इषस्य कृष्णैका दश्यामिन्दिरां समुपोष्य वै
bhuktiṃ prāpyeha muktiṃ tu labhateṃ'te prapañcataḥ |
iṣasya kṛṣṇaikā daśyāmindirāṃ samupoṣya vai
1,120.42
शालग्रामशिलाग्रे तु मध्याह्ने श्राद्धमाचरेत् ।
विष्णोः प्रीतिकरं विप्र ततः प्रातर्हरेर्दिने
śālagrāmaśilāgre tu madhyāhne śrāddhamācaret |
viṣṇoḥ prītikaraṃ vipra tataḥ prātarharerdine
1,120.43
पद्ननाभं समभ्यर्च्य भूदेवान्भोजयेत्सुधीः ।
विसृज्य दक्षिणां दत्वा तांस्ततो ऽश्नीत च स्वयम्
padnanābhaṃ samabhyarcya bhūdevānbhojayetsudhīḥ |
visṛjya dakṣiṇāṃ datvā tāṃstato 'śnīta ca svayam
1,120.44
एवं कृतव्रतो मर्त्यो भुक्त्वा भोगानिहेप्सितान् ।
पितॄणां कोटिमुद्धृत्य यात्यन्ते वैष्णवं गृहम्
evaṃ kṛtavrato martyo bhuktvā bhogānihepsitān |
pitṝṇāṃ koṭimuddhṛtya yātyante vaiṣṇavaṃ gṛham
1,120.45
एकादश्यामिषे शुक्ले विप्र पाशाङ्कुशाह्वयाम् ।
उपोष्य विधिवद्विष्णोर्दिने विष्णुं समर्चयेत्
ekādaśyāmiṣe śukle vipra pāśāṅkuśāhvayām |
upoṣya vidhivadviṣṇordine viṣṇuṃ samarcayet
1,120.46
ततः संभोज्य विप्राग्र्यान्दत्वा तेभ्यश्च दक्षिणाम् ।
भक्त्या प्रणम्य विसृजेदश्नीयाच्च स्वयं ततः
tataḥ saṃbhojya viprāgryāndatvā tebhyaśca dakṣiṇām |
bhaktyā praṇamya visṛjedaśnīyācca svayaṃ tataḥ
1,120.47
एवं यः कुरुते भक्त्या नरः पाशाङ्कुशाव्रतम् ।
स भुक्त्वेह वरान्भोगान्याति विष्णोः सलोकताम्
evaṃ yaḥ kurute bhaktyā naraḥ pāśāṅkuśāvratam |
sa bhuktveha varānbhogānyāti viṣṇoḥ salokatām
1,120.48
कार्तिके कृष्णपक्षे तु एकादश्यां द्विजोत्तम ।
रमामुपोष्य विधिवद्द्वादश्यां प्रातरर्चयेत्
kārtike kṛṣṇapakṣe tu ekādaśyāṃ dvijottama |
ramāmupoṣya vidhivaddvādaśyāṃ prātararcayet
1,120.49
केशवं केशिहॄन्तारं देवदेवं सनातनम् ।
भोजयेच्च ततो विप्रान्विसृजेल्लब्धदक्षिणान्
keśavaṃ keśihṝntāraṃ devadevaṃ sanātanam |
bhojayecca tato viprānvisṛjellabdhadakṣiṇān
1,120.50
एवं कृतव्रतो विप्र भोगान्भुक्त्वेह वाञ्छितान् ।
व्योमयानेन सांनिध्यं लभते च रमापतेः
evaṃ kṛtavrato vipra bhogānbhuktveha vāñchitān |
vyomayānena sāṃnidhyaṃ labhate ca ramāpateḥ
1,120.51
ऊर्जस्य शुक्लैकादश्यां समुपोष्य प्रबोधिनीम् ।
केशवं बोधयेद्रात्रौ सुप्तं गीतादिमङ्गलैः
ūrjasya śuklaikādaśyāṃ samupoṣya prabodhinīm |
keśavaṃ bodhayedrātrau suptaṃ gītādimaṅgalaiḥ
1,120.52
ऋग्यजुःसाममन्त्रैश्च वाद्यैर्नानाविधैरपि ।
द्राक्षेक्षुदाडिमैश्चान्यै रंभाशृङ्गाटकादिभिः
ṛgyajuḥsāmamantraiśca vādyairnānāvidhairapi |
drākṣekṣudāḍimaiścānyai raṃbhāśṛṅgāṭakādibhiḥ
1,120.53
समर्पणैस्ततो रात्र्यां व्यतीतायां परे ऽहनि ।
स्नात्वा नित्यक्रियां कृत्वा गदादामोदरं यजेत्
samarpaṇaistato rātryāṃ vyatītāyāṃ pare 'hani |
snātvā nityakriyāṃ kṛtvā gadādāmodaraṃ yajet
1,120.54
उपचारैः षोडशभिः पौरुषेणापि सूक्ततः ।
संभोज्य विप्रान्विसृजेद्दक्षिणाभिः प्रतोषितान्
upacāraiḥ ṣoḍaśabhiḥ pauruṣeṇāpi sūktataḥ |
saṃbhojya viprānvisṛjeddakṣiṇābhiḥ pratoṣitān
1,120.55
ततस्तां प्रतिमां हैमीं सधेनुं गुरवेरऽपयेत् ।
एवं यः कुरुते भक्त्या बोधिनीव्रतमादृतः
tatastāṃ pratimāṃ haimīṃ sadhenuṃ guraver'payet |
evaṃ yaḥ kurute bhaktyā bodhinīvratamādṛtaḥ
1,120.56
स भुक्त्वेह वरान्भोगान्वैष्णवं लभते पदम् ।
मार्गस्य कृष्णैकादश्यामुत्पन्नां समुपोष्य वै
sa bhuktveha varānbhogānvaiṣṇavaṃ labhate padam |
mārgasya kṛṣṇaikādaśyāmutpannāṃ samupoṣya vai
1,120.57
द्वादश्यां कृष्णमभ्यर्चेद्गन्धाद्यैरुपचारकैः ।
ततः संभोज्य विप्राग्र्यान्दत्वा तेभ्यश्च दक्षिणाम्
dvādaśyāṃ kṛṣṇamabhyarcedgandhādyairupacārakaiḥ |
tataḥ saṃbhojya viprāgryāndatvā tebhyaśca dakṣiṇām
1,120.58
विसृज्य पश्चाद्भुञ्जीत स्वयमिष्टैः समाहितः ।
एवं यो भक्तिभावेन उत्पन्नाव्रतमाचरेत्
visṛjya paścādbhuñjīta svayamiṣṭaiḥ samāhitaḥ |
evaṃ yo bhaktibhāvena utpannāvratamācaret
1,120.59
स विमानं समारुह्य यात्यन्ते वैष्णवं पदम् ।
मार्गस्य शुक्लैकादश्यां मोक्षाख्यां समुपोष्य वै
sa vimānaṃ samāruhya yātyante vaiṣṇavaṃ padam |
mārgasya śuklaikādaśyāṃ mokṣākhyāṃ samupoṣya vai
1,120.60
द्वादश्यां प्रातरभ्यर्च्य ह्यनन्तं विश्वरूपकम् ।
सर्वैरेवोपचारैस्तु विप्रान्संभोजयेद्द्विजः
dvādaśyāṃ prātarabhyarcya hyanantaṃ viśvarūpakam |
sarvairevopacāraistu viprānsaṃbhojayeddvijaḥ
1,120.61
विसृज्य दक्षिणां दत्वा स्वयं भुञ्जीत बान्धवैः ।
एवं कृत्वा व्रतं विप्र भुक्त्वा भोगानिहेप्सितान्
visṛjya dakṣiṇāṃ datvā svayaṃ bhuñjīta bāndhavaiḥ |
evaṃ kṛtvā vrataṃ vipra bhuktvā bhogānihepsitān
1,120.62
दश पूर्वान्दश परान्समुद्धृत्य व्रजेद्धरिम् ।
पौपस्य कृष्णैकादश्यां सफलां समुपोष्य वै ।
द्वादश्यामच्युतं प्रार्च्य सर्वैरेवोपचारकैः
daśa pūrvāndaśa parānsamuddhṛtya vrajeddharim |
paupasya kṛṣṇaikādaśyāṃ saphalāṃ samupoṣya vai |
dvādaśyāmacyutaṃ prārcya sarvairevopacārakaiḥ
1,120.63
संभोज्य विप्रान्मधुरैर्विसृजेल्लब्धदक्षिणान् ।
एवं कृत्वा व्रतं विप्र सफलाया विधानतः
saṃbhojya viprānmadhurairvisṛjellabdhadakṣiṇān |
evaṃ kṛtvā vrataṃ vipra saphalāyā vidhānataḥ
1,120.64
भुक्त्वेह भोगानखिलान्यात्यन्ते वैष्णवं पदम् ।
पौषस्य शुक्लैकादश्यां पुत्रदां समुपोष्य वै
bhuktveha bhogānakhilānyātyante vaiṣṇavaṃ padam |
pauṣasya śuklaikādaśyāṃ putradāṃ samupoṣya vai
1,120.65
द्वादश्यां चक्रिणं प्रार्येदर्घाद्यैरुपचारकैः ।
ततः संभोज्य विप्राग्र्यान्दत्वा तेभ्यस्तु दक्षिणाम्
dvādaśyāṃ cakriṇaṃ prāryedarghādyairupacārakaiḥ |
tataḥ saṃbhojya viprāgryāndatvā tebhyastu dakṣiṇām
1,120.66
विसृज्य स्वयमश्नीयाच्छेषान्नं स्वेष्टबान्धवैः ।
एवं कृतव्रतो विप्र भुक्वा भोगानिहेप्सितान्
visṛjya svayamaśnīyāccheṣānnaṃ sveṣṭabāndhavaiḥ |
evaṃ kṛtavrato vipra bhukvā bhogānihepsitān
1,120.67
विमानवरमारुह्य यात्यन्ते हरिमन्दिरम् ।
माघम्य कृष्णैकादश्यां षट्तिलां समुपोष्य वै
vimānavaramāruhya yātyante harimandiram |
māghamya kṛṣṇaikādaśyāṃ ṣaṭtilāṃ samupoṣya vai
1,120.68
स्नात्वा दत्वा तर्पयित्वा हुत्वा भुक्त्वा समर्च्य च ।
तिलैरेव द्विजश्रेष्ठ द्वादश्यां प्रातरेव हि
snātvā datvā tarpayitvā hutvā bhuktvā samarcya ca |
tilaireva dvijaśreṣṭha dvādaśyāṃ prātareva hi
1,120.69
वैकुण्ठं सम्यगभ्यर्व्य सर्वैरेवोपचारकैः ।
द्विजान्संभोज्य विसृजेद्दत्वा तेभ्यश्च दक्षिणाम्
vaikuṇṭhaṃ samyagabhyarvya sarvairevopacārakaiḥ |
dvijānsaṃbhojya visṛjeddatvā tebhyaśca dakṣiṇām
1,120.70
एवं कृत्वा व्रतं विप्र विधिना सुसमाहितः ।
भुक्त्वेह वाञ्छितान्भोगानन्ते विष्णुपदं लभेत्
evaṃ kṛtvā vrataṃ vipra vidhinā susamāhitaḥ |
bhuktveha vāñchitānbhogānante viṣṇupadaṃ labhet
1,120.71
माघस्य शुक्लैकादश्यां समुपोष्य जयाह्वयाम् ।
प्रातर्हरि दिने ऽभ्यर्च्चेच्छ्रीपतिं पुरुषं द्विज
māghasya śuklaikādaśyāṃ samupoṣya jayāhvayām |
prātarhari dine 'bhyarccecchrīpatiṃ puruṣaṃ dvija
1,120.72
भोजयित्वा दक्षिणां च दत्वा विप्रान्विसृज्य च ।
स्वयं भुञ्जीत तच्छेषं प्रयतो निजबान्धवैः
bhojayitvā dakṣiṇāṃ ca datvā viprānvisṛjya ca |
svayaṃ bhuñjīta taccheṣaṃ prayato nijabāndhavaiḥ
1,120.73
य एवं कुरुते विप्र व्रतं केशवतोषणम् ।
स भुक्त्वेह वरान्भोगानन्ते विष्णोः पदं व्रजेत्
ya evaṃ kurute vipra vrataṃ keśavatoṣaṇam |
sa bhuktveha varānbhogānante viṣṇoḥ padaṃ vrajet
1,120.74
तपस्यकृष्णैकादश्यां विजयां समुपोष्य वै ।
द्वादश्यां प्रातरभ्यर्च्य योगीशं गन्धपूर्वकैः
tapasyakṛṣṇaikādaśyāṃ vijayāṃ samupoṣya vai |
dvādaśyāṃ prātarabhyarcya yogīśaṃ gandhapūrvakaiḥ
1,120.75
ततः संभोज्य भूदेवान्दक्षिणाभिः प्रतोष्य तान् ।
विसृज्य बान्धवैः सार्द्धं स्वयमश्नीत वाग्यतः
tataḥ saṃbhojya bhūdevāndakṣiṇābhiḥ pratoṣya tān |
visṛjya bāndhavaiḥ sārddhaṃ svayamaśnīta vāgyataḥ
1,120.76
एवं कृतव्रतो मर्त्यो भुक्त्वा भोगानिहेप्सितान् ।
देहान्ते वैष्णवं लोकं याति देवैः सुसत्कृतः
evaṃ kṛtavrato martyo bhuktvā bhogānihepsitān |
dehānte vaiṣṇavaṃ lokaṃ yāti devaiḥ susatkṛtaḥ
1,120.77
फआल्गुनस्य सिते पक्षे एकादश्यां द्विजोत्तम ।
उपोष्यामलकीं भक्त्या द्वादश्यां प्रातरर्चयेत्
phaālgunasya site pakṣe ekādaśyāṃ dvijottama |
upoṣyāmalakīṃ bhaktyā dvādaśyāṃ prātararcayet
1,120.78
पुण्डरीकाक्षमखिलैरुपचारैस्ततो द्विजान् ।
भोजयित्वा वरान्नेन दद्यात्तेभ्यस्तु दक्षिणाम्
puṇḍarīkākṣamakhilairupacāraistato dvijān |
bhojayitvā varānnena dadyāttebhyastu dakṣiṇām
1,120.79
एवं कृत्वा विधानेनामलक्यां पूजनादिकम् ।
सितैकादश्यां तपस्ये व्रजेद्विष्णोः परं पदम्
evaṃ kṛtvā vidhānenāmalakyāṃ pūjanādikam |
sitaikādaśyāṃ tapasye vrajedviṣṇoḥ paraṃ padam
1,120.80
चैत्रस्य कृष्णैकादशीं पापमोचनिकां द्विज ।
उपाष्य द्वादश्यांप्रातर्गोविन्दं पूजयेत्तथा
caitrasya kṛṣṇaikādaśīṃ pāpamocanikāṃ dvija |
upāṣya dvādaśyāṃprātargovindaṃ pūjayettathā
1,120.81
उपचारैः षोडशभिर्द्विजान्संभोज्य दक्षिणाम् ।
दत्वा तेभ्यो विसृज्याथ स्वयं भुञ्जीत बान्धवैः
upacāraiḥ ṣoḍaśabhirdvijānsaṃbhojya dakṣiṇām |
datvā tebhyo visṛjyātha svayaṃ bhuñjīta bāndhavaiḥ
1,120.82
एव यः कुरुते विप्र पापमोचनिकाव्रताम् ।
स याति वैष्णवं लोकं विमानेन तु भास्वता
eva yaḥ kurute vipra pāpamocanikāvratām |
sa yāti vaiṣṇavaṃ lokaṃ vimānena tu bhāsvatā
1,120.83
इत्थं कृष्णो तथा शुक्ले व्रतं चैकादशीभवम् ।
मोक्षदं कीर्तितं विप्र नास्त्यस्मिन्संशयः क्वचित्
itthaṃ kṛṣṇo tathā śukle vrataṃ caikādaśībhavam |
mokṣadaṃ kīrtitaṃ vipra nāstyasminsaṃśayaḥ kvacit
1,120.84
यतस्त्रिदिनसंसाध्यं कीर्तिनं पापनाशनम् ।
सर्वव्रतोत्तमं विप्र ततो ज्ञेयं महाफलम्
yatastridinasaṃsādhyaṃ kīrtinaṃ pāpanāśanam |
sarvavratottamaṃ vipra tato jñeyaṃ mahāphalam
1,120.85
त्यजेच्चत्वारि भुक्तानि नारदै तद्दिनत्रये ।
आद्यन्तयोरेकमेकं मध्यमे द्वयमेव हि
tyajeccatvāri bhuktāni nāradai taddinatraye |
ādyantayorekamekaṃ madhyame dvayameva hi
1,120.86
अथ ते नियमान्वच्मि व्रते ह्यस्मिन्दिनत्रये ।
कांस्यं मांसं मसूरान्नं चणकान्कोद्रवांस्तथा
atha te niyamānvacmi vrate hyasmindinatraye |
kāṃsyaṃ māṃsaṃ masūrānnaṃ caṇakānkodravāṃstathā
1,120.87
शाकं मधु परान्नं च पुनर्भोजनमैथुने ।
दशम्यां दश वस्तूनि वर्जयेद्वैष्णवऋ सदा
śākaṃ madhu parānnaṃ ca punarbhojanamaithune |
daśamyāṃ daśa vastūni varjayedvaiṣṇavaṛ sadā
1,120.88
द्यूतक्रीडां च निद्रां च तांबूलं दन्तधावनम् ।
परापवादं पैशुन्यं स्तेयं हिंसां तथा रतिम्
dyūtakrīḍāṃ ca nidrāṃ ca tāṃbūlaṃ dantadhāvanam |
parāpavādaṃ paiśunyaṃ steyaṃ hiṃsāṃ tathā ratim
1,120.89
कोपं ह्यनृतवाक्यं च एकादश्यां विवर्ज्जयेत् ।
कांस्यं मांसं सुरां क्षौद्रं तैलं विण्म्लेच्छभाषणम्
kopaṃ hyanṛtavākyaṃ ca ekādaśyāṃ vivarjjayet |
kāṃsyaṃ māṃsaṃ surāṃ kṣaudraṃ tailaṃ viṇmlecchabhāṣaṇam
1,120.90
व्यायामं च प्रवासं च पुनर्भोजनमैथुने ।
अस्पृश्यस्पर्शमाशूरे द्वादश्यां द्वादश त्यजेत्
vyāyāmaṃ ca pravāsaṃ ca punarbhojanamaithune |
aspṛśyasparśamāśūre dvādaśyāṃ dvādaśa tyajet
1,120.91
एवं नियमकृद्विप्र उपवासं समाचरेत् ।
शक्तो ऽशक्तुस्तु मतिमानेकभुक्तं न नक्तकम्
evaṃ niyamakṛdvipra upavāsaṃ samācaret |
śakto 'śaktustu matimānekabhuktaṃ na naktakam
1,120.92
अयाचितं वापि चरेन्न त्यजेद्व्रतमीदृशम्
ayācitaṃ vāpi carenna tyajedvratamīdṛśam
Chapter 1.121
1,121.1
इति श्रीबृहन्नारदीय पुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थभागे द्वादशमासस्तितैकादशीव्रतकथनं नाम विंशत्यधिकशततमो ऽध्यायः सनातन उवाच अथ व्रतानि द्वादश्याः कथयामि तवानघ ।
यानि कृत्वा नरो लोके विष्णोः प्रियतरो भवेत्
iti śrībṛhannāradīya purāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthabhāge dvādaśamāsastitaikādaśīvratakathanaṃ nāma viṃśatyadhikaśatatamo 'dhyāyaḥ sanātana uvāca atha vratāni dvādaśyāḥ kathayāmi tavānagha |
yāni kṛtvā naro loke viṣṇoḥ priyataro bhavet
1,121.2
चैत्रस्य शुक्लद्वादश्यां मदनव्रतमाचरेत् ।
स्थापयेदव्रणं कुंभं सिततन्दुलपूरितम्
caitrasya śukladvādaśyāṃ madanavratamācaret |
sthāpayedavraṇaṃ kuṃbhaṃ sitatandulapūritam
1,121.3
नानाफलयुतं तद्वदिक्षुदण्डसमन्वितम् ।
सितवस्त्रयुगच्छन्नं सितचन्दनचर्च्चितम्
nānāphalayutaṃ tadvadikṣudaṇḍasamanvitam |
sitavastrayugacchannaṃ sitacandanacarccitam
1,121.4
नानाभक्ष्यसमोपेतं सहिरण्यं स्वशक्तितः ।
ताम्रपात्रं गुडोपेतं तस्योपरि निवेशयेत्
nānābhakṣyasamopetaṃ sahiraṇyaṃ svaśaktitaḥ |
tāmrapātraṃ guḍopetaṃ tasyopari niveśayet
1,121.5
तत्र संपूजयेद्देवं कामरूपिणमच्युतम् ।
गन्धाद्यैरुपचारैस्तु सोपवासो परे ऽहनि
tatra saṃpūjayeddevaṃ kāmarūpiṇamacyutam |
gandhādyairupacāraistu sopavāso pare 'hani
1,121.6
पुनः प्रातः समभ्यर्च्य ब्राह्मणाय निवेदयेत् ।
ब्रह्मणान्भोजयेच्चैव तेभ्यो दद्याच्च दक्षिणाम्
punaḥ prātaḥ samabhyarcya brāhmaṇāya nivedayet |
brahmaṇānbhojayeccaiva tebhyo dadyācca dakṣiṇām
1,121.7
वर्षमेवं व्रतं कृत्वा घृतधेनुसमन्विताम् ।
शय्यां तु दद्याद्गुरवे सर्वोपस्करसंयुताम्
varṣamevaṃ vrataṃ kṛtvā ghṛtadhenusamanvitām |
śayyāṃ tu dadyādgurave sarvopaskarasaṃyutām
1,121.8
काञ्चनं कामदेवं च शुक्तां गां च पयस्विनीम् ।
वासोभिर्द्विजदांपत्यं पूजयित्वा समर्पयेत्
kāñcanaṃ kāmadevaṃ ca śuktāṃ gāṃ ca payasvinīm |
vāsobhirdvijadāṃpatyaṃ pūjayitvā samarpayet
1,121.9
प्रीयतां कामरूपी मे हरिरित्येवमुच्चरन् ।
यः कुर्याद्विधिनानेन मदनद्वादशीव्रतम्
prīyatāṃ kāmarūpī me harirityevamuccaran |
yaḥ kuryādvidhinānena madanadvādaśīvratam
1,121.10
स सर्वपापनिर्भुक्तः प्राप्नोति हरिसाम्यताम् ।
अस्यामेव समुद्दिष्टं भर्तृद्वादशिकाव्रतम्
sa sarvapāpanirbhuktaḥ prāpnoti harisāmyatām |
asyāmeva samuddiṣṭaṃ bhartṛdvādaśikāvratam
1,121.11
स्वास्तृतां तत्र शय्यां तु कृत्वात्र श्रीयुतं हरिम् ।
संस्थाप्य मण्डपं पुष्पैस्तदुपर्प्युपकल्पयेत्
svāstṛtāṃ tatra śayyāṃ tu kṛtvātra śrīyutaṃ harim |
saṃsthāpya maṇḍapaṃ puṣpaistaduparpyupakalpayet
1,121.12
ततः संपूज्य गन्धाद्यैर्व्रती जागरणं निशि ।
नृत्यवादित्रगीताद्यैस्ततः प्रातः परे ऽहनि
tataḥ saṃpūjya gandhādyairvratī jāgaraṇaṃ niśi |
nṛtyavāditragītādyaistataḥ prātaḥ pare 'hani
1,121.13
सशय्यं श्रीहरिं हैमं द्विजग्र्याय निवेदयेत् ।
द्विजान्संभोज्य विसृजद्दक्षिणाभिः प्रतोषितान्
saśayyaṃ śrīhariṃ haimaṃ dvijagryāya nivedayet |
dvijānsaṃbhojya visṛjaddakṣiṇābhiḥ pratoṣitān
1,121.14
एवं कृतव्रतस्यापि दांपत्यं जायते स्थिरम् ।
सप्तजन्मसु भुङ्क्ते च भोगान् लोकद्वयेप्सितान्
evaṃ kṛtavratasyāpi dāṃpatyaṃ jāyate sthiram |
saptajanmasu bhuṅkte ca bhogān lokadvayepsitān
1,121.15
वैशाखशुक्लद्वादश्यां सोपवासो जितेन्द्रियः ।
संपूज्य माधवं भक्त्या गन्धाद्यैरुपचारकैः
vaiśākhaśukladvādaśyāṃ sopavāso jitendriyaḥ |
saṃpūjya mādhavaṃ bhaktyā gandhādyairupacārakaiḥ
1,121.16
पक्कान्नं तृप्तिजनकं मधुरं सोदकुंभकम् ।
विप्राय दद्याद्विधिवन्माधवः प्रीयतामिति
pakkānnaṃ tṛptijanakaṃ madhuraṃ sodakuṃbhakam |
viprāya dadyādvidhivanmādhavaḥ prīyatāmiti
1,121.17
द्वादश्यां ज्येष्ठशुक्लायां पूजयित्वा त्रिविक्रमम् ।
गन्धाद्यैर्मधुरान्नाढ्यं करक विनिवेदयेत्
dvādaśyāṃ jyeṣṭhaśuklāyāṃ pūjayitvā trivikramam |
gandhādyairmadhurānnāḍhyaṃ karaka vinivedayet
1,121.18
व्रती द्विजाय तत्पश्चादेकभक्तं समाचरेत् ।
व्रतेनानेन संतुष्टो देवदेवस्त्रिविक्रमः
vratī dvijāya tatpaścādekabhaktaṃ samācaret |
vratenānena saṃtuṣṭo devadevastrivikramaḥ
1,121.19
ददाति विपुलान्भोगानन्ते मोक्षं च नारद ।
आषाढशुक्लद्वादश्यां द्विजान्द्वादश भोजयेत्
dadāti vipulānbhogānante mokṣaṃ ca nārada |
āṣāḍhaśukladvādaśyāṃ dvijāndvādaśa bhojayet
1,121.20
मधुरान्नेन तान्पूज्य पृथग्गन्धादिकैः क्रमात् ।
तभ्यो वासांसि दण्डांश्च ब्रह्मसूत्राणि मुद्रिकाः
madhurānnena tānpūjya pṛthaggandhādikaiḥ kramāt |
tabhyo vāsāṃsi daṇḍāṃśca brahmasūtrāṇi mudrikāḥ
1,121.21
पात्राणि च ददेद्भक्त्या विष्णुमें प्रीयतामिति ।
द्वादश्यां तु नभःशुक्ले श्रीधरं पूजयेद्व्रती
pātrāṇi ca dadedbhaktyā viṣṇumeṃ prīyatāmiti |
dvādaśyāṃ tu nabhaḥśukle śrīdharaṃ pūjayedvratī
1,121.22
गन्धाद्यैस्तत्परो भक्त्या दधिभक्तैर्द्विजोत्तमान् ।
संभोज्य दक्षिणा रौप्यां दत्वा नत्वा विसर्ज्जयेत्
gandhādyaistatparo bhaktyā dadhibhaktairdvijottamān |
saṃbhojya dakṣiṇā raupyāṃ datvā natvā visarjjayet
1,121.23
व्रतेनानेन देवेशः श्रीधरः प्रीयतामिति ।
द्वादश्यां नभस्यशुक्ले व्रती संपूज्य वामनम्
vratenānena deveśaḥ śrīdharaḥ prīyatāmiti |
dvādaśyāṃ nabhasyaśukle vratī saṃpūjya vāmanam
1,121.24
तदग्रे भोजयेद्विप्रान्पायसैर्द्वादशैव च ।
सौवर्णी दक्षिणां दत्वा विष्णुप्रीतिकरो भवेत्
tadagre bhojayedviprānpāyasairdvādaśaiva ca |
sauvarṇī dakṣiṇāṃ datvā viṣṇuprītikaro bhavet
1,121.25
द्वादश्यामिषशुक्लायां पद्मनाभं समर्चयेत् ।
गन्धाद्यैरुपचारैस्तु तदग्रे भोजयेद्द्विजान्
dvādaśyāmiṣaśuklāyāṃ padmanābhaṃ samarcayet |
gandhādyairupacāraistu tadagre bhojayeddvijān
1,121.26
मधुरान्नेन वस्त्राढ्यां सौवर्णीं दक्षिणां ददेत् ।
व्रतेनैतेन संतुष्टः पद्मनाभो द्विजोत्तम
madhurānnena vastrāḍhyāṃ sauvarṇīṃ dakṣiṇāṃ dadet |
vratenaitena saṃtuṣṭaḥ padmanābho dvijottama
1,121.27
श्वेतद्वीपगतिं दद्याद्देहभोगांश्च वाञ्छितान् ।
कार्तिके कृष्णपक्षे तु गोवत्सद्वादशीव्रतम्
śvetadvīpagatiṃ dadyāddehabhogāṃśca vāñchitān |
kārtike kṛṣṇapakṣe tu govatsadvādaśīvratam
1,121.28
तत्र वत्सयुतां गां तु समालिख्य सुगन्धिभिः ।
चन्दनाद्यैस्तथा पुष्पमालाभिः प्रार्च्य ताम्रके
tatra vatsayutāṃ gāṃ tu samālikhya sugandhibhiḥ |
candanādyaistathā puṣpamālābhiḥ prārcya tāmrake
1,121.29
पात्रे पुष्पाक्षततिलैरर्घ्यं कृत्वा विधानतः ।
प्रदद्यात्पादमूले ऽस्या मन्त्रेणानेन नारद
pātre puṣpākṣatatilairarghyaṃ kṛtvā vidhānataḥ |
pradadyātpādamūle 'syā mantreṇānena nārada
1,121.30
क्षीरोदार्णवसंभूते सुरासुरनमस्कृते ।
सर्वदेवमये देवि सर्वदेवैरलङ्कृते
kṣīrodārṇavasaṃbhūte surāsuranamaskṛte |
sarvadevamaye devi sarvadevairalaṅkṛte
1,121.31
मातर्मातर्गवां मातर्गृहाणार्घ्यं नमो ऽस्तु ते ।
ततो माषादिसंसिद्धान्वटकांश्च निवेदयेत्
mātarmātargavāṃ mātargṛhāṇārghyaṃ namo 'stu te |
tato māṣādisaṃsiddhānvaṭakāṃśca nivedayet
1,121.32
एवं पञ्च दशैकं वा यथाविभवमात्मनः ।
सुरभि त्वं जगन्माता नित्यं विष्णुपदे स्थिता
evaṃ pañca daśaikaṃ vā yathāvibhavamātmanaḥ |
surabhi tvaṃ jaganmātā nityaṃ viṣṇupade sthitā
1,121.33
सर्वदेवमये ग्रासं मया दत्तमिमं ग्रस ।
सर्वदेवमये देवि सर्वदेवैरलङ्कृते
sarvadevamaye grāsaṃ mayā dattamimaṃ grasa |
sarvadevamaye devi sarvadevairalaṅkṛte
1,121.34
मातर्ममाभिलषितं सफलं कुरु नन्दिनी ।
तद्दिने तैलपक्वं च स्थालीपक्वं द्विजोत्तम
mātarmamābhilaṣitaṃ saphalaṃ kuru nandinī |
taddine tailapakvaṃ ca sthālīpakvaṃ dvijottama
1,121.35
गोक्षीरं गोघृतं चैव दधि तक्रं च वर्जयेत् ।
द्वादश्यामूर्जशुक्लायां देवं दामोदरं द्विज
gokṣīraṃ goghṛtaṃ caiva dadhi takraṃ ca varjayet |
dvādaśyāmūrjaśuklāyāṃ devaṃ dāmodaraṃ dvija
1,121.36
समभ्यर्च्योपचारैस्तु गन्धाद्यैः सुसमाहितः ।
तदग्रे भोजयेद्विप्रान्पक्वान्नेनार्कसंख्यकान्
samabhyarcyopacāraistu gandhādyaiḥ susamāhitaḥ |
tadagre bhojayedviprānpakvānnenārkasaṃkhyakān
1,121.37
ततः कुंभानपांपूर्णान्वस्त्राच्छन्नान्समर्चितान् ।
सपूगमोदकस्वर्णांस्तेभ्यः प्रीत्या समर्पयेत्
tataḥ kuṃbhānapāṃpūrṇānvastrācchannānsamarcitān |
sapūgamodakasvarṇāṃstebhyaḥ prītyā samarpayet
1,121.38
एवं कृते प्रियो विष्णोर्जायते ऽखिलभोगभुक् ।
देहान्ते विष्णुसायुज्यं लभते नात्र संशयः
evaṃ kṛte priyo viṣṇorjāyate 'khilabhogabhuk |
dehānte viṣṇusāyujyaṃ labhate nātra saṃśayaḥ
1,121.39
नीराजनव्रतं चात्र गदितं तन्निबोध मे ।
सुप्तोत्थितं जगन्नाथमलङ्कृत्य निशागमे
nīrājanavrataṃ cātra gaditaṃ tannibodha me |
suptotthitaṃ jagannāthamalaṅkṛtya niśāgame
1,121.40
अलङ्कृतो नवं वह्निमुत्पाद्याभ्यर्च्य मन्त्रतः ।
हुत्वा तत्र समुद्दीप्ते रौप्य दीपिकया मुने
alaṅkṛto navaṃ vahnimutpādyābhyarcya mantrataḥ |
hutvā tatra samuddīpte raupya dīpikayā mune
1,121.41
गन्धपुष्पाद्यर्चितया जनैर्नीराजयेद्धरिम् ।
तत्रैवानुगतां लक्ष्मीं ब्रह्माणीं चण्डिकां तथा
gandhapuṣpādyarcitayā janairnīrājayeddharim |
tatraivānugatāṃ lakṣmīṃ brahmāṇīṃ caṇḍikāṃ tathā
1,121.42
आदित्यं शङ्करं गौरीं यक्षं गणपतिं ग्रहान् ।
मातॄः पितॄन्नगान्नागान्सर्वान्नीराजयेत्क्रमात्
ādityaṃ śaṅkaraṃ gaurīṃ yakṣaṃ gaṇapatiṃ grahān |
mātṝḥ pitṝnnagānnāgānsarvānnīrājayetkramāt
1,121.43
गवां नीराजनं कुर्यान्महिष्यादेश्च मण्डलम् ।
नमो जयेति शब्दैश्च घण्टाशङ्खा दिनिःस्वनैः
gavāṃ nīrājanaṃ kuryānmahiṣyādeśca maṇḍalam |
namo jayeti śabdaiśca ghaṇṭāśaṅkhā diniḥsvanaiḥ
1,121.44
सिंदूरालिप्तशृङ्गाणां चित्राङ्गाणां च वर्णकैः ।
गवां कोलाहले वृत्ते नीराजनमहोत्सवे
siṃdūrāliptaśṛṅgāṇāṃ citrāṅgāṇāṃ ca varṇakaiḥ |
gavāṃ kolāhale vṛtte nīrājanamahotsave
1,121.45
तुरगांल्लक्षणोपेताम् गजांश्च मदविप्लुतान् ।
राजचिह्नानि सर्वाणि च्छत्रादीनि च नारद
turagāṃllakṣaṇopetām gajāṃśca madaviplutān |
rājacihnāni sarvāṇi cchatrādīni ca nārada
1,121.46
राजा पुरोधसा सार्धं मन्त्रिभृत्यपरः सरः ।
पूजयित्वा यथान्यायं नीरज्य स्वयमादरात्
rājā purodhasā sārdhaṃ mantribhṛtyaparaḥ saraḥ |
pūjayitvā yathānyāyaṃ nīrajya svayamādarāt
1,121.47
शङ्खतूर्यादिघोषैश्च नानारत्नविनिर्मिते ।
सिंहासने नवे कॢप्ते तिष्ठेत्सम्यगलङ्कृतः
śaṅkhatūryādighoṣaiśca nānāratnavinirmite |
siṃhāsane nave kḷpte tiṣṭhetsamyagalaṅkṛtaḥ
1,121.48
ततः सुलक्षणैर्युक्ता वेश्या वाथ कुलाङ्गना ।
शीर्षोपरि नरेद्रस्य तया नीराजयेच्छनैः
tataḥ sulakṣaṇairyuktā veśyā vātha kulāṅganā |
śīrṣopari naredrasya tayā nīrājayecchanaiḥ
1,121.49
एवमेषा महासांतिः कर्तव्या प्रतिवत्सरम् ।
राज्ञा वित्तवतान्येन वर्षमारोग्यमिच्छता
evameṣā mahāsāṃtiḥ kartavyā prativatsaram |
rājñā vittavatānyena varṣamārogyamicchatā
1,121.50
येषां राष्ट्रे पुरे ग्रामे क्रियते शान्तिरुत्तमा ।
नीराजनाभिधा विप्र तद्रोगा यान्ति संक्षयम्
yeṣāṃ rāṣṭre pure grāme kriyate śāntiruttamā |
nīrājanābhidhā vipra tadrogā yānti saṃkṣayam
1,121.51
द्वादश्यां मार्गशुक्लायां साध्यव्रतमनुत्तमम् ।
मनोभवस्तथा प्राणो नरो यातश्च वीर्यवान्
dvādaśyāṃ mārgaśuklāyāṃ sādhyavratamanuttamam |
manobhavastathā prāṇo naro yātaśca vīryavān
1,121.52
चितिर्हयो नृपश्चैव हंसो नारायणस्तथा ।
विभुश्चापि प्रभुश्चैव साध्या द्वादश कीर्तिताः
citirhayo nṛpaścaiva haṃso nārāyaṇastathā |
vibhuścāpi prabhuścaiva sādhyā dvādaśa kīrtitāḥ
1,121.53
पूजयेद्गन्धपुष्पाद्यैरेतांस्तन्दुलकल्पितान् ।
ततो द्विजाग्र्यान्संभोज्य द्वादशात्र सुदक्षिणाः
pūjayedgandhapuṣpādyairetāṃstandulakalpitān |
tato dvijāgryānsaṃbhojya dvādaśātra sudakṣiṇāḥ
1,121.54
दत्वा तेभ्यस्तु विसृजेत्प्रीयान्नारयणस्त्विति ।
एतस्यामेव विदितं द्वादशादित्यसंज्ञितम्
datvā tebhyastu visṛjetprīyānnārayaṇastviti |
etasyāmeva viditaṃ dvādaśādityasaṃjñitam
1,121.55
व्रतं तत्रार्चयेद्धीमानादित्यान्द्वादशापि च ।
धातामित्रोरऽयमा पूषा शक्रोंऽशो वरुणो भगः
vrataṃ tatrārcayeddhīmānādityāndvādaśāpi ca |
dhātāmitror'yamā pūṣā śakroṃ'śo varuṇo bhagaḥ
1,121.56
त्वष्टा विवस्वान्सविता विष्णुर्द्वादश ईरिताः ।
प्रतिमासं तु शुक्लायां द्वादश्यामर्च्य यत्नतः
tvaṣṭā vivasvānsavitā viṣṇurdvādaśa īritāḥ |
pratimāsaṃ tu śuklāyāṃ dvādaśyāmarcya yatnataḥ
1,121.57
वर्षं नयेद्व्रतान्ते तु प्रतिमा द्वादशापि च ।
हैमीः संपूज्य विधिना भोजयित्वा द्विजोत्तमान्
varṣaṃ nayedvratānte tu pratimā dvādaśāpi ca |
haimīḥ saṃpūjya vidhinā bhojayitvā dvijottamān
1,121.58
मधुरान्नैः सुसत्कृत्य प्रत्येकं चार्पयेद्व्रती ।
एव व्रतं नरः कृत्वा द्वादशादित्यसंज्ञकम्
madhurānnaiḥ susatkṛtya pratyekaṃ cārpayedvratī |
eva vrataṃ naraḥ kṛtvā dvādaśādityasaṃjñakam
1,121.59
सूर्यलोकं समासाद्य भुक्त्वा भोगांश्चरं ततः ।
जायते भुवि धर्मात्मा मानुष्ये रोगवर्जितः
sūryalokaṃ samāsādya bhuktvā bhogāṃścaraṃ tataḥ |
jāyate bhuvi dharmātmā mānuṣye rogavarjitaḥ
1,121.60
ततो व्रतस्य पुण्येन पुनरेव लभेद्व्रतम् ।
तत्पुण्येन रवेन्भित्वा मण्डलं द्विजसत्तम
tato vratasya puṇyena punareva labhedvratam |
tatpuṇyena ravenbhitvā maṇḍalaṃ dvijasattama
1,121.61
निरञ्जनं निरा कारं निर्द्वन्द्वं ब्रह्म चाप्नुयात् ।
अत्रैवाखण्डसंज्ञं च व्रतमुक्त द्विजोत्तम
nirañjanaṃ nirā kāraṃ nirdvandvaṃ brahma cāpnuyāt |
atraivākhaṇḍasaṃjñaṃ ca vratamukta dvijottama
1,121.62
मूर्तिं निर्माय सौवर्णीं जनार्दनसमाह्वयाम् ।
अभ्यर्च्य गन्धपुष्पाद्यैस्तदग्रे भोजयेद्द्विजान्
mūrtiṃ nirmāya sauvarṇīṃ janārdanasamāhvayām |
abhyarcya gandhapuṣpādyaistadagre bhojayeddvijān
1,121.63
द्वादश प्रतिमासं तु नक्ताशीः स्याज्जितेन्द्रियः ।
ततः समान्ते तां मूर्तिं समभ्यर्च्य विधानतः
dvādaśa pratimāsaṃ tu naktāśīḥ syājjitendriyaḥ |
tataḥ samānte tāṃ mūrtiṃ samabhyarcya vidhānataḥ
1,121.64
गुरवे धेनुसहितां दद्यात्संप्रार्थयेत्तथा ।
शतजन्मसु यत्किञ्चिन्मयाखण्डव्रतं कृतम्
gurave dhenusahitāṃ dadyātsaṃprārthayettathā |
śatajanmasu yatkiñcinmayākhaṇḍavrataṃ kṛtam
1,121.65
भगवंस्त्वत्प्रसादेन तदखण्डमिहास्तु मे ।
ततः संभोज्य विप्राग्र्यान्सखण्डाढ्यैस्तु पायसैः
bhagavaṃstvatprasādena tadakhaṇḍamihāstu me |
tataḥ saṃbhojya viprāgryānsakhaṇḍāḍhyaistu pāyasaiḥ
1,121.66
द्वादशैव हि सौवर्णीं दक्षिणां प्रददेन्नमेत् ।
इति कृत्वा व्रतं विप्र प्रीणयित्वा जनार्दनम्
dvādaśaiva hi sauvarṇīṃ dakṣiṇāṃ pradadennamet |
iti kṛtvā vrataṃ vipra prīṇayitvā janārdanam
1,121.67
सौवर्णेन विमानेन याति विष्णोः परं पदम् ।
पौषस्य कृष्णद्वादश्यां रूपव्रतमुदीरितम्
sauvarṇena vimānena yāti viṣṇoḥ paraṃ padam |
pauṣasya kṛṣṇadvādaśyāṃ rūpavratamudīritam
1,121.68
दशम्यां विधिवत्स्नात्वा गृह्णीयाद्गोमयं व्रती ।
श्वेताया वैकवर्णाया अन्तरिक्षगतं द्विज
daśamyāṃ vidhivatsnātvā gṛhṇīyādgomayaṃ vratī |
śvetāyā vaikavarṇāyā antarikṣagataṃ dvija
1,121.69
अष्टोत्तरशतं तेन पिण्डिकाः कल्प्य नारद ।
शोषयेदातपे धृत्वा पात्रे ताम्रे ऽथ मृन्मये
aṣṭottaraśataṃ tena piṇḍikāḥ kalpya nārada |
śoṣayedātape dhṛtvā pātre tāmre 'tha mṛnmaye
1,121.70
एकादश्यां सोपवासः समभ्यर्च्य विधानतः ।
सौवर्णीं प्रतिमां विष्णोर्निशायां जागरं चरेत्
ekādaśyāṃ sopavāsaḥ samabhyarcya vidhānataḥ |
sauvarṇīṃ pratimāṃ viṣṇorniśāyāṃ jāgaraṃ caret
1,121.71
सुमङ्गलैर्गीतवाद्यैः स्तोत्रपाठैर्जपादिभिः ।
ततः प्रभाते द्वादश्यां तिलपात्रोपरि स्थिताम्
sumaṅgalairgītavādyaiḥ stotrapāṭhairjapādibhiḥ |
tataḥ prabhāte dvādaśyāṃ tilapātropari sthitām
1,121.72
अंबुपूर्णे घटे न्यस्य पूजयेदुपचारकैः ।
ततो ऽग्निं नवमुत्पाद्य काष्ठसंघर्षणादिभिः
aṃbupūrṇe ghaṭe nyasya pūjayedupacārakaiḥ |
tato 'gniṃ navamutpādya kāṣṭhasaṃgharṣaṇādibhiḥ
1,121.73
तं समभ्यर्च्य विधिवदेकैकां पिण्डिकां सुधीः ।
होमयेत्सतिलाज्यां च द्वादशाक्षरविद्यया
taṃ samabhyarcya vidhivadekaikāṃ piṇḍikāṃ sudhīḥ |
homayetsatilājyāṃ ca dvādaśākṣaravidyayā
1,121.74
वैष्णव्याथ च पूरणां च शतमष्टोत्तर ततः ।
भोजयेत्पायसैर्विप्रान्प्रीत्या सुस्निग्धमानसः
vaiṣṇavyātha ca pūraṇāṃ ca śatamaṣṭottara tataḥ |
bhojayetpāyasairviprānprītyā susnigdhamānasaḥ
1,121.75
सहितां च घटेनैव प्रतिमां गुरवऽपेयेत् ।
विप्रेभ्यो दक्षिणां शक्त्या दत्वा नत्वा विसर्जयेत् ।
नरो वा यदि वा नारी व्रतं कृत्वैवमादरात्
sahitāṃ ca ghaṭenaiva pratimāṃ gurava'peyet |
viprebhyo dakṣiṇāṃ śaktyā datvā natvā visarjayet |
naro vā yadi vā nārī vrataṃ kṛtvaivamādarāt
1,121.76
लभते रूपसौभाग्यं नात्र कार्या विचारणा ।
सहस्ये शुक्लपक्षे तु सुजन्मद्वादशीव्रतम्
labhate rūpasaubhāgyaṃ nātra kāryā vicāraṇā |
sahasye śuklapakṣe tu sujanmadvādaśīvratam
1,121.77
स्नात्वा विधानेन गृह्णोयाद्वार्षिकव्रतम् ।
पीत्वा गशृङ्गवार्यादौ तां च कृत्वा प्रदक्षिणम्
snātvā vidhānena gṛhṇoyādvārṣikavratam |
pītvā gaśṛṅgavāryādau tāṃ ca kṛtvā pradakṣiṇam
1,121.78
प्रतिमासं ततः शुक्लेद्वादश्यां दानमाचरेत् ।
घृतप्रस्थं तच्चतुष्कं क्रमाद्वीहेर्यवस्य च
pratimāsaṃ tataḥ śukledvādaśyāṃ dānamācaret |
ghṛtaprasthaṃ taccatuṣkaṃ kramādvīheryavasya ca
1,121.79
द्विरक्तिकं हेम तिलाढकार्द्धं पयसां घटम् ।
रौप्यस्य माषमेकं च तृप्तिकृन्मिष्टपक्वकम्
dviraktikaṃ hema tilāḍhakārddhaṃ payasāṃ ghaṭam |
raupyasya māṣamekaṃ ca tṛptikṛnmiṣṭapakvakam
1,121.80
छत्रं माषार्धहेम्नश्च प्रस्थं फआणितमुत्तमम् ।
चन्दनं पलिकं वस्त्रं पञ्चहस्तोन्मितं तनुम्
chatraṃ māṣārdhahemnaśca prasthaṃ phaāṇitamuttamam |
candanaṃ palikaṃ vastraṃ pañcahastonmitaṃ tanum
1,121.81
एवं तु मासिकं दानं कृत्वा प्राश्य यथाक्रमम् ।
गोमूत्रं जलमाज्यं वा पक्त्वा शाकं चतुर्विधम्
evaṃ tu māsikaṃ dānaṃ kṛtvā prāśya yathākramam |
gomūtraṃ jalamājyaṃ vā paktvā śākaṃ caturvidham
1,121.82
दधियुक्तं च यावान्नं तिलाज्यं शर्करान्विताम् ।
दर्भांबुक्षीरमुदितं प्राशनं प्रतिमासिकम्
dadhiyuktaṃ ca yāvānnaṃ tilājyaṃ śarkarānvitām |
darbhāṃbukṣīramuditaṃ prāśanaṃ pratimāsikam
1,121.83
एवं कृतव्रतो वर्षं सौवर्णीं प्रतिमां रवेः ।
कृत्वा वै ताम्रपात्रस्थां न्यस्याभ्यर्च्य विधानतः
evaṃ kṛtavrato varṣaṃ sauvarṇīṃ pratimāṃ raveḥ |
kṛtvā vai tāmrapātrasthāṃ nyasyābhyarcya vidhānataḥ
1,121.84
गुरवे धेनुसहितां प्रत्यर्प्य प्रणमेत्पुरः ।
विप्रान्द्रादश संभोज्य तेभ्यो दद्याच्च दक्षिणाम्
gurave dhenusahitāṃ pratyarpya praṇametpuraḥ |
viprāndrādaśa saṃbhojya tebhyo dadyācca dakṣiṇām
1,121.85
एवं कृतव्रतो विप्र जन्माप्नोत्युत्तमे कुले ।
निरोगो धनधान्याढ्यो भवेच्चाविकलेद्रियः
evaṃ kṛtavrato vipra janmāpnotyuttame kule |
nirogo dhanadhānyāḍhyo bhaveccāvikaledriyaḥ
1,121.86
माघस्य शुक्लद्वादश्यां शालग्रामशिलां द्विज ।
अभ्यच्य विधिवद्भक्त्या सुवर्णं तन्मुखे न्यसेत्
māghasya śukladvādaśyāṃ śālagrāmaśilāṃ dvija |
abhyacya vidhivadbhaktyā suvarṇaṃ tanmukhe nyaset
1,121.87
तां स्थाप्य रौप्यपात्रे तु सितवस्त्रयुगावृताम् ।
प्रदद्याद्वेदविदुषे तं हि संभोजयेत्ततः
tāṃ sthāpya raupyapātre tu sitavastrayugāvṛtām |
pradadyādvedaviduṣe taṃ hi saṃbhojayettataḥ
1,121.88
पायसान्नेन खण्डाज्यसहितेन हितेन च ।
एवं कृत्वैकभक्तः सन्विष्णु चिन्तनतत्परः
pāyasānnena khaṇḍājyasahitena hitena ca |
evaṃ kṛtvaikabhaktaḥ sanviṣṇu cintanatatparaḥ
1,121.89
वैष्णवं लभते धाम भुक्त्वा भोगानिहेप्सितान् ।
अन्त्ये सितायां द्वादश्यां सौवर्णीं प्रतिमां हरेः
vaiṣṇavaṃ labhate dhāma bhuktvā bhogānihepsitān |
antye sitāyāṃ dvādaśyāṃ sauvarṇīṃ pratimāṃ hareḥ
1,121.90
अभ्यर्च्य गन्धपुष्पाद्यैर्दद्याद्वेदविदे द्विज ।
द्विषट्कसंख्यान्विप्रांश्च भोजयित्वा च दक्षिणाम्
abhyarcya gandhapuṣpādyairdadyādvedavide dvija |
dviṣaṭkasaṃkhyānviprāṃśca bhojayitvā ca dakṣiṇām
1,121.91
दत्वा विसर्जयेत्पश्चात्स्वयं भुञ्जीत बान्धवैः ।
त्रिस्पृशोन्मीलिनी पक्षवर्द्धिनी वञ्जुली तथा
datvā visarjayetpaścātsvayaṃ bhuñjīta bāndhavaiḥ |
trispṛśonmīlinī pakṣavarddhinī vañjulī tathā
1,121.92
जया च विजया चैव जयन्ती चापराजिता ।
एता अष्टौ सदोपोष्या द्वादश्यः पापहारिकाः
jayā ca vijayā caiva jayantī cāparājitā |
etā aṣṭau sadopoṣyā dvādaśyaḥ pāpahārikāḥ
1,121.93
श्रीनारद उवाच कीदृशं लक्षणं ब्रह्मन्नेतासां किं फलं तथा ।
तत्सर्वं मे समाचक्ष्व याश्चन्याः पुण्यदायुकाः
śrīnārada uvāca kīdṛśaṃ lakṣaṇaṃ brahmannetāsāṃ kiṃ phalaṃ tathā |
tatsarvaṃ me samācakṣva yāścanyāḥ puṇyadāyukāḥ
1,121.94
सूत उवाच इत्थं सनातनः पृष्टो नारदेन द्विजोत्तमः ।
प्रशस्य भ्रातरं प्राह महाभागवतं मुनिः
sūta uvāca itthaṃ sanātanaḥ pṛṣṭo nāradena dvijottamaḥ |
praśasya bhrātaraṃ prāha mahābhāgavataṃ muniḥ
1,121.95
सनातन उवाच साधु पृष्टं त्वया भ्रातः साधूनां संशयच्छिदा ।
वक्ष्ये महाद्वादशीनां लक्षणं च फलं पृथक्
sanātana uvāca sādhu pṛṣṭaṃ tvayā bhrātaḥ sādhūnāṃ saṃśayacchidā |
vakṣye mahādvādaśīnāṃ lakṣaṇaṃ ca phalaṃ pṛthak
1,121.96
एकादशी निवृत्ता चेत्सूर्यस्योदयतः पुरा ।
तदा तु त्रिस्पृशा नाम द्वादशी सा महाफला
ekādaśī nivṛttā cetsūryasyodayataḥ purā |
tadā tu trispṛśā nāma dvādaśī sā mahāphalā
1,121.97
अस्यामुपोष्य गोविन्दं यः पूजयति नारद ।
अश्वमेधसहस्रस्य फलं लभते ध्रुवम्
asyāmupoṣya govindaṃ yaḥ pūjayati nārada |
aśvamedhasahasrasya phalaṃ labhate dhruvam
1,121.98
यदारुणोदये विद्धा दशम्यैकादशी तिथिः ।
तदा तां संपरित्यज्य द्वादशीं समुपोषयेत्
yadāruṇodaye viddhā daśamyaikādaśī tithiḥ |
tadā tāṃ saṃparityajya dvādaśīṃ samupoṣayet
1,121.99
तत्रेष्ट्वा वासुदेवाख्यं सम्यक्पूजाविधानतः ।
राजसूयसहस्रस्य फलमुन्मीलिते लभेत्
tatreṣṭvā vāsudevākhyaṃ samyakpūjāvidhānataḥ |
rājasūyasahasrasya phalamunmīlite labhet
1,121.100
यदोदये तु सवितुर्याम्या त्वेकादशीं स्पृशेत् ।
तदा वञ्जुलिकाख्यां तु तां त्यक्त्वोपोषयेत्सदा
yadodaye tu savituryāmyā tvekādaśīṃ spṛśet |
tadā vañjulikākhyāṃ tu tāṃ tyaktvopoṣayetsadā
1,121.101
अस्यां संकर्षणं देवं गन्धाद्यैरुपचारकैः ।
पूजयेत्सततं भक्त्या सर्वस्याभयदं परम्
asyāṃ saṃkarṣaṇaṃ devaṃ gandhādyairupacārakaiḥ |
pūjayetsatataṃ bhaktyā sarvasyābhayadaṃ param
1,121.102
एषा महाद्वादशी तु सर्वक्रतुफलप्रदा ।
सर्वपापहरा प्रोक्ता सर्वसंपत्प्रदायिनी
eṣā mahādvādaśī tu sarvakratuphalapradā |
sarvapāpaharā proktā sarvasaṃpatpradāyinī
1,121.103
कुहूराके यदा वृद्धे स्यातां विप्र यदा तदा ।
पक्षवर्द्धनिका नाम द्वादशी सा महाफला
kuhūrāke yadā vṛddhe syātāṃ vipra yadā tadā |
pakṣavarddhanikā nāma dvādaśī sā mahāphalā
1,121.104
तस्यां संपूजयेद्देवं प्रद्युम्नं जगतां पतिम् ।
सर्वैश्वर्य्यप्रदं साक्षात्पुत्र पौत्रविवर्धनम्
tasyāṃ saṃpūjayeddevaṃ pradyumnaṃ jagatāṃ patim |
sarvaiśvaryyapradaṃ sākṣātputra pautravivardhanam
1,121.105
यदा तु धवले पक्षे द्वादशी स्यान्मधान्विता //ठ तदा प्रोक्ता जया नाम सर्वशत्रुविनाशिनी
yadā tu dhavale pakṣe dvādaśī syānmadhānvitā //ṭha tadā proktā jayā nāma sarvaśatruvināśinī
1,121.106
अस्यां संपूजयेद्देव मनिरुद्धं रमापतिम् ।
सर्वकामप्रदं नॄणां सर्वसौभाग्यदायकम्
asyāṃ saṃpūjayeddeva maniruddhaṃ ramāpatim |
sarvakāmapradaṃ nṝṇāṃ sarvasaubhāgyadāyakam
1,121.107
श्रवणर्क्षयुता चेत्स्याद्द्वादशी धवले दले ।
तदा सा विजया नाम तस्यामचेद्गदाधरम्
śravaṇarkṣayutā cetsyāddvādaśī dhavale dale |
tadā sā vijayā nāma tasyāmacedgadādharam
1,121.108
सर्वसौख्यप्रदं शश्वत्सर्वभोगपरायणम् ।
सर्वतीर्थफलं विप्र तां चोपोष्याप्नुयान्नरः
sarvasaukhyapradaṃ śaśvatsarvabhogaparāyaṇam |
sarvatīrthaphalaṃ vipra tāṃ copoṣyāpnuyānnaraḥ
1,121.109
यदा स्याच्च सिते पक्षे प्राजापत्यर्क्षसंयुता ।
द्वादशी सा महापुण्या जयन्ती नामतः स्मृता
yadā syācca site pakṣe prājāpatyarkṣasaṃyutā |
dvādaśī sā mahāpuṇyā jayantī nāmataḥ smṛtā
1,121.110
यस्यां समर्च्चयेद्देवं वामनं सिद्धिदं नृणाम् ।
उपोषितैषा विप्रेन्द्र सर्वव्रतफलप्रदा
yasyāṃ samarccayeddevaṃ vāmanaṃ siddhidaṃ nṛṇām |
upoṣitaiṣā viprendra sarvavrataphalapradā
1,121.111
सर्वदानफला चापि भुक्तिमुक्तिप्रदायिनी ।
यदा तु स्यात्सिते पक्षे द्वादशी जीवभान्विता
sarvadānaphalā cāpi bhuktimuktipradāyinī |
yadā tu syātsite pakṣe dvādaśī jīvabhānvitā
1,121.112
तदापराजिता प्रोक्ता सर्वज्ञा नप्रदायिनी ।
अस्यां समर्चयेद्देवं नारायणमनामयम्
tadāparājitā proktā sarvajñā napradāyinī |
asyāṃ samarcayeddevaṃ nārāyaṇamanāmayam
1,121.113
संसारपाशविच्छित्तिकारकं ज्ञानसागरम् ।
अस्यास्तूपोषणादेव मुक्तः स्याद्विप्र भोजनः
saṃsārapāśavicchittikārakaṃ jñānasāgaram |
asyāstūpoṣaṇādeva muktaḥ syādvipra bhojanaḥ
1,121.114
यदा त्वाषाढशुक्लायां द्वादश्यां मैत्रभं भवेत् ।
तदा व्रतद्वयं कार्य्यं न दोषो ऽत्रैकदैवतम्
yadā tvāṣāḍhaśuklāyāṃ dvādaśyāṃ maitrabhaṃ bhavet |
tadā vratadvayaṃ kāryyaṃ na doṣo 'traikadaivatam
1,121.115
श्रवणर्क्षयुतायां च द्वादश्यां भाद्रशुक्लके ।
ऊर्ज्जे सितायां द्वादश्यामन्त्यभे च व्रतद्वयम्
śravaṇarkṣayutāyāṃ ca dvādaśyāṃ bhādraśuklake |
ūrjje sitāyāṃ dvādaśyāmantyabhe ca vratadvayam
1,121.116
एताभ्यो ऽन्त्र विप्रेन्द्र द्वादश्यामेकभुक्तकम् ।
निसर्गतः समुद्दिष्टं व्रतं पातकनाशनम्
etābhyo 'ntra viprendra dvādaśyāmekabhuktakam |
nisargataḥ samuddiṣṭaṃ vrataṃ pātakanāśanam
1,121.117
एकादश्या व्रतं नित्यं द्वादश्याः सहितं यतः ।
नोद्यापनमिहोद्दिष्टं कर्त्तव्यं जीविताविधि
ekādaśyā vrataṃ nityaṃ dvādaśyāḥ sahitaṃ yataḥ |
nodyāpanamihoddiṣṭaṃ karttavyaṃ jīvitāvidhi
Chapter 1.122
1,122.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे बृहदुपाख्याने पूर्वभागे चतुर्थपादे द्वादशमासस्य द्वादशीव्रतनिरूपणं नामैकविंशत्यधिकशततमो ऽध्यायः सनातन उवाच अथातऋ संप्रवक्ष्यामि त्रयोदश्या व्रतानि ते ।
यानि कृत्वा नरो भक्त्या सुभगो जायते भुवि
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe bṛhadupākhyāne pūrvabhāge caturthapāde dvādaśamāsasya dvādaśīvratanirūpaṇaṃ nāmaikaviṃśatyadhikaśatatamo 'dhyāyaḥ sanātana uvāca athātaṛ saṃpravakṣyāmi trayodaśyā vratāni te |
yāni kṛtvā naro bhaktyā subhago jāyate bhuvi
1,122.2
मधौ शुक्लत्रयोदश्यां मदनं चन्दनात्मकम् ।
कृत्वा संपूज्य यत्नेन वीजेयव्द्यजनेन च
madhau śuklatrayodaśyāṃ madanaṃ candanātmakam |
kṛtvā saṃpūjya yatnena vījeyavdyajanena ca
1,122.3
ततः संक्षुधितः कामः पुत्रपौत्रविवर्द्धनः ।
अनङ्गपूजाप्यत्रोक्ता तां निबोध मुनीश्वर
tataḥ saṃkṣudhitaḥ kāmaḥ putrapautravivarddhanaḥ |
anaṅgapūjāpyatroktā tāṃ nibodha munīśvara
1,122.4
सिन्दूररजनीरागैः फलके ऽनङ्गमालिखेत् ।
रतिप्रीतियुतं श्लक्ष्णं पुष्पचापेषुधारिणम्
sindūrarajanīrāgaiḥ phalake 'naṅgamālikhet |
ratiprītiyutaṃ ślakṣṇaṃ puṣpacāpeṣudhāriṇam
1,122.5
कामदेवं वसन्तं च वाजिवक्त्रं वृषध्वजम् ।
मध्याह्ने पूजयेद्भक्त्या गन्धस्रग्भूषणांशुकैः
kāmadevaṃ vasantaṃ ca vājivaktraṃ vṛṣadhvajam |
madhyāhne pūjayedbhaktyā gandhasragbhūṣaṇāṃśukaiḥ
1,122.6
क्षभ्यैर्नानाविधैश्चापि मन्त्रेणानेन नारद ।
नमो माराय कामाय कामदेवस्य मूर्त्तये
kṣabhyairnānāvidhaiścāpi mantreṇānena nārada |
namo mārāya kāmāya kāmadevasya mūrttaye
1,122.7
ब्रह्मविष्णुशिवेन्द्राणां मनःभोभकराय वै ।
तत्तस्याग्रतो भक्त्या पूजयेदङ्गनापतिम्
brahmaviṣṇuśivendrāṇāṃ manaḥbhobhakarāya vai |
tattasyāgrato bhaktyā pūjayedaṅganāpatim
1,122.8
वस्त्रमाल्याविभूषाद्यैः कामो ऽयमिति चिन्तयेत् ।
संपूज्य द्विजदांपत्यं गन्धवस्त्रविभूषणैः
vastramālyāvibhūṣādyaiḥ kāmo 'yamiti cintayet |
saṃpūjya dvijadāṃpatyaṃ gandhavastravibhūṣaṇaiḥ
1,122.9
एवं यः कुरुते विप्र वर्षे वर्षे महोत्सवम् ।
वसंतसमये प्राप्ते हृष्टः पुष्टः सदैव सः
evaṃ yaḥ kurute vipra varṣe varṣe mahotsavam |
vasaṃtasamaye prāpte hṛṣṭaḥ puṣṭaḥ sadaiva saḥ
1,122.10
प्रतिमासं पूजयेद्वा यावद्वर्षं समाप्यते ।
मदनं हृद्भवं कामं मन्मथं च रतिप्रियम्
pratimāsaṃ pūjayedvā yāvadvarṣaṃ samāpyate |
madanaṃ hṛdbhavaṃ kāmaṃ manmathaṃ ca ratipriyam
1,122.11
अनङ्गं चैव कन्दर्पं पूजयेन्मकरध्वजम् ।
कुसुमायुधसंज्ञं च ततः पश्चान्मनोभवम्
anaṅgaṃ caiva kandarpaṃ pūjayenmakaradhvajam |
kusumāyudhasaṃjñaṃ ca tataḥ paścānmanobhavam
1,122.12
विषमेषु तथा विप्र मालर्ताप्रियमित्यपि ।
अजाया दानमप्युक्तं स्नात्वा नद्या विधानतः
viṣameṣu tathā vipra mālartāpriyamityapi |
ajāyā dānamapyuktaṃ snātvā nadyā vidhānataḥ
1,122.13
अजाः पयस्विनीर्दद्याद्दरिद्राय कुटुंबिने ।
भूयस्त्वनेन दानेन स लोके नैव जायते
ajāḥ payasvinīrdadyāddaridrāya kuṭuṃbine |
bhūyastvanena dānena sa loke naiva jāyate
1,122.14
यदीयं शनिना युक्ता सा महावारुणी स्मृता ।
गङ्गायां यदि लभ्येत कोटिसूर्यग्रहाधिका
yadīyaṃ śaninā yuktā sā mahāvāruṇī smṛtā |
gaṅgāyāṃ yadi labhyeta koṭisūryagrahādhikā
1,122.15
शुभयोगः शतर्क्षं च शनौ कामे मधौ सिते ।
महामहेति विख्याता कुलकोटिविमुक्तिदा
śubhayogaḥ śatarkṣaṃ ca śanau kāme madhau site |
mahāmaheti vikhyātā kulakoṭivimuktidā
1,122.16
राधशुक्लत्रयोदश्यां कामदेवव्रतं स्मृतम् ।
तत्र गन्धादिभिः कामं पूजयेदुपवासवान्
rādhaśuklatrayodaśyāṃ kāmadevavrataṃ smṛtam |
tatra gandhādibhiḥ kāmaṃ pūjayedupavāsavān
1,122.17
प्रतिमासं ततः पश्चात्त्रयोदश्यां सिते दले ।
एवमेव व्रतं कार्यं वर्षान्ते गामलङ्कृताम्
pratimāsaṃ tataḥ paścāttrayodaśyāṃ site dale |
evameva vrataṃ kāryaṃ varṣānte gāmalaṅkṛtām
1,122.18
दद्याद्विप्राय सत्कृत्य व्रतसांगत्वसिद्धये ।
ज्येष्ठशुक्लत्रयोदश्यां दौर्भाग्यशमनं व्रतम्
dadyādviprāya satkṛtya vratasāṃgatvasiddhaye |
jyeṣṭhaśuklatrayodaśyāṃ daurbhāgyaśamanaṃ vratam
1,122.19
तत्र स्नात्वा नदीतोये पूजयेच्छुचिदेशजम् ।
श्वेतमन्दारमर्कं वा करवीरं च रक्तकम्
tatra snātvā nadītoye pūjayecchucideśajam |
śvetamandāramarkaṃ vā karavīraṃ ca raktakam
1,122.20
निरीक्ष्य गगने सूर्यं प्रार्थयेन्मन्त्रतस्तदा ।
मन्दारकरवीरार्का भवन्तो भास्करांशजाः
nirīkṣya gagane sūryaṃ prārthayenmantratastadā |
mandārakaravīrārkā bhavanto bhāskarāṃśajāḥ
1,122.21
पूजिता मम दौर्भाग्यं नाशयन्तु नमो ऽस्तु वः ।
इत्थं योरऽचयते भक्त्या वर्षे वर्षे द्रुमत्रयम्
pūjitā mama daurbhāgyaṃ nāśayantu namo 'stu vaḥ |
itthaṃ yor'cayate bhaktyā varṣe varṣe drumatrayam
1,122.22
नश्यते तस्य दौर्भाग्यं नात्र कार्या विचारणा ।
शुचिशुक्लत्रयोदश्यामेकभक्तं समाचरेत्
naśyate tasya daurbhāgyaṃ nātra kāryā vicāraṇā |
śuciśuklatrayodaśyāmekabhaktaṃ samācaret
1,122.23
पूजयित्वा जगन्नाथावुमामाहेश्वरी तनूः ।
हैम्यौ रौप्यौ च मृन्मप्यौ यथाशक्त्या विधाय च
pūjayitvā jagannāthāvumāmāheśvarī tanūḥ |
haimyau raupyau ca mṛnmapyau yathāśaktyā vidhāya ca
1,122.24
सिंहोक्षस्थे देवगृहे गोष्ठे ब्राह्मणवेश्मनि ।
स्थापयित्वा प्रतिष्ठाप्य दैवमन्त्रेण नारद
siṃhokṣasthe devagṛhe goṣṭhe brāhmaṇaveśmani |
sthāpayitvā pratiṣṭhāpya daivamantreṇa nārada
1,122.25
ततः पञ्चदिनं पूजा चैकभक्तं व्रतं तथा ।
तृतीयदिवसे प्रातः स्नात्वा संपूज्य तौ पुनः
tataḥ pañcadinaṃ pūjā caikabhaktaṃ vrataṃ tathā |
tṛtīyadivase prātaḥ snātvā saṃpūjya tau punaḥ
1,122.26
समर्पणीयौ विप्राय वेदवेदाङ्गशालिने ।
वर्षे वर्षे ततः पश्चाद्विधेयं वर्षपञ्चकम्
samarpaṇīyau viprāya vedavedāṅgaśāline |
varṣe varṣe tataḥ paścādvidheyaṃ varṣapañcakam
1,122.27
तदन्ते धेनुयुग्मेन सहितौ तौ प्रदापयेत् ।
इत्थं नरो वा नारी वा कृत्वा व्रतमिदं शुभम्
tadante dhenuyugmena sahitau tau pradāpayet |
itthaṃ naro vā nārī vā kṛtvā vratamidaṃ śubham
1,122.28
नैव दांपत्यविच्छेदं लभते सप्तजन्मसु ।
नभः शुक्लत्रयोदश्यां रतिकामव्रतं शुभम्
naiva dāṃpatyavicchedaṃ labhate saptajanmasu |
nabhaḥ śuklatrayodaśyāṃ ratikāmavrataṃ śubham
1,122.29
वैधव्यवारणं स्त्रीणां तथा संतानवर्धनम् ।
कृतोपवासा कन्यैव नारी वा द्विजसत्तम
vaidhavyavāraṇaṃ strīṇāṃ tathā saṃtānavardhanam |
kṛtopavāsā kanyaiva nārī vā dvijasattama
1,122.30
ताम्रे वा मृन्मये वापि सौवर्णे राजते तथा ।
रतिकामौ प्रविन्यस्य गन्धाद्यैः सम्यगर्चयेत्
tāmre vā mṛnmaye vāpi sauvarṇe rājate tathā |
ratikāmau pravinyasya gandhādyaiḥ samyagarcayet
1,122.31
ततस्तु द्विजदांपत्यं चतुर्दश्यां निमन्त्र्य च ।
सतकृत्य भोज्य प्रतिमे दद्यात्ताभ्यां सदक्षिणे
tatastu dvijadāṃpatyaṃ caturdaśyāṃ nimantrya ca |
satakṛtya bhojya pratime dadyāttābhyāṃ sadakṣiṇe
1,122.32
एवं चतुर्दशाब्दं च कृत्वा व्रतमनुत्तमम् ।
धेनुयुग्मान्विते देये व्रतसंपूर्तिहेतवे
evaṃ caturdaśābdaṃ ca kṛtvā vratamanuttamam |
dhenuyugmānvite deye vratasaṃpūrtihetave
1,122.33
भाद्रशुक्लत्रयोदश्यां गोत्रिरात्रव्रतं स्मृतम् ।
लक्ष्मीनारायणं कृत्वा सौवर्णं वापि राजतम्
bhādraśuklatrayodaśyāṃ gotrirātravrataṃ smṛtam |
lakṣmīnārāyaṇaṃ kṛtvā sauvarṇaṃ vāpi rājatam
1,122.34
पञ्चामृतेन संस्नाप्य मण्डले ऽष्टदले शुभे ।
पीठे विन्यस्य वस्त्राढ्यं गन्धाद्यैः परिपूजयेत्
pañcāmṛtena saṃsnāpya maṇḍale 'ṣṭadale śubhe |
pīṭhe vinyasya vastrāḍhyaṃ gandhādyaiḥ paripūjayet
1,122.35
आरार्तिकं ततः कृत्वा दद्यात्सान्नोदकं घटम् ।
एवं दिनत्रयं कृत्वा व्रतान्ते मासमर्च्य च
ārārtikaṃ tataḥ kṛtvā dadyātsānnodakaṃ ghaṭam |
evaṃ dinatrayaṃ kṛtvā vratānte māsamarcya ca
1,122.36
सम्यगर्थं च संपाद्य दद्यान्मन्त्रेण नारद ।
पञ्चगावः समुत्पन्ना मथ्यमाने महोदधौ
samyagarthaṃ ca saṃpādya dadyānmantreṇa nārada |
pañcagāvaḥ samutpannā mathyamāne mahodadhau
1,122.37
तासां मध्ये तु या नन्दा तस्यै धेन्वै नमो नमः ।
प्रदक्षिणीकृत्य ततो दद्याद्विप्राय मन्त्रतः
tāsāṃ madhye tu yā nandā tasyai dhenvai namo namaḥ |
pradakṣiṇīkṛtya tato dadyādviprāya mantrataḥ
1,122.38
गावो ममाग्रतः सन्तु गावो मे संतु पृष्ठतः ।
गावो मे पार्श्वतः संतु गवां मध्ये वसाम्यहम्
gāvo mamāgrataḥ santu gāvo me saṃtu pṛṣṭhataḥ |
gāvo me pārśvataḥ saṃtu gavāṃ madhye vasāmyaham
1,122.39
ततश्च द्विजदांपत्यं सम्यगभ्यर्च्य भोजयेत् ।
लक्ष्मीनारायणं तस्मै सत्कृत्य प्रतिपादयेत्
tataśca dvijadāṃpatyaṃ samyagabhyarcya bhojayet |
lakṣmīnārāyaṇaṃ tasmai satkṛtya pratipādayet
1,122.40
अश्वमेधसहस्राणि राजसूयशतानि च ।
कृत्वा यत्फलमाप्नोति गोत्रिरात्रव्रताच्च तत्
aśvamedhasahasrāṇi rājasūyaśatāni ca |
kṛtvā yatphalamāpnoti gotrirātravratācca tat
1,122.41
इषे शुक्लत्रयोदश्यां त्रिरात्रशोककव्रतम् ।
हैमं ह्यशोकं निर्माय पूजयित्वा विधानतः
iṣe śuklatrayodaśyāṃ trirātraśokakavratam |
haimaṃ hyaśokaṃ nirmāya pūjayitvā vidhānataḥ
1,122.42
उपवासपरा नारी नित्यं कुर्यात्प्रदक्षिणाः ।
अष्टोत्तरशतं विप्र मन्त्रेणानेन सादरम्
upavāsaparā nārī nityaṃ kuryātpradakṣiṇāḥ |
aṣṭottaraśataṃ vipra mantreṇānena sādaram
1,122.43
हरेण निर्मितः पूर्वं त्वमशोक कृपालुना ।
लोकोपकारकरणस्तत्प्रसीद शिवप्रिय
hareṇa nirmitaḥ pūrvaṃ tvamaśoka kṛpālunā |
lokopakārakaraṇastatprasīda śivapriya
1,122.44
ततस्तृतीये दिवसे वृक्षे तस्मिन्वृषध्वजम् ।
समभ्यर्च्य विधानेन द्विजं संभोज्य दापयेत्
tatastṛtīye divase vṛkṣe tasminvṛṣadhvajam |
samabhyarcya vidhānena dvijaṃ saṃbhojya dāpayet
1,122.45
एवं कृतव्रता नारी वैधव्यं नाप्नुयात्क्वचित् ।
पुत्रपौत्रादि सहिता भर्तुश्च स्यात्सुवल्लभा
evaṃ kṛtavratā nārī vaidhavyaṃ nāpnuyātkvacit |
putrapautrādi sahitā bhartuśca syātsuvallabhā
1,122.46
ऊर्ज्जकृष्णत्रयोदश्यामेकभक्तः समाहितः ।
प्रदोषे तैलदीपं तु प्रज्वाल्याभ्यर्च्य यत्नतः
ūrjjakṛṣṇatrayodaśyāmekabhaktaḥ samāhitaḥ |
pradoṣe tailadīpaṃ tu prajvālyābhyarcya yatnataḥ
1,122.47
गृहद्वारे बहिर्दद्याद्यमो मे प्रीयतामिति ।
एवं कृते तु विप्रेन्द्र यमपीडा न जायते
gṛhadvāre bahirdadyādyamo me prīyatāmiti |
evaṃ kṛte tu viprendra yamapīḍā na jāyate
1,122.48
ऊर्ज्शुक्लत्रयोदश्यामेकभोजी द्विजोत्तम ।
पुनः स्नात्वा प्रदोषे तु वाग्यतः सुसमाहितः
ūrjśuklatrayodaśyāmekabhojī dvijottama |
punaḥ snātvā pradoṣe tu vāgyataḥ susamāhitaḥ
1,122.49
प्रदीपानां सहस्रेण शतेनाप्यथवा द्विज ।
प्रदीपयेच्छिवं वापि द्वात्रिंशद्दीपमालया
pradīpānāṃ sahasreṇa śatenāpyathavā dvija |
pradīpayecchivaṃ vāpi dvātriṃśaddīpamālayā
1,122.50
घृतेन दीपयेद्द्वीपान्गन्धाद्यैः पूजयेच्छिवम् ।
फलैर्नानाविधैश्चैव नैवेद्यैरपि नारद
ghṛtena dīpayeddvīpāngandhādyaiḥ pūjayecchivam |
phalairnānāvidhaiścaiva naivedyairapi nārada
1,122.51
ततः स्तुवीत देवेशं शिवं नाम्नां शतेन च ।
तानि नामानि कीर्त्यन्ते सर्वाभीष्टप्रदानि वै
tataḥ stuvīta deveśaṃ śivaṃ nāmnāṃ śatena ca |
tāni nāmāni kīrtyante sarvābhīṣṭapradāni vai
1,122.52
नमो रुद्राय भीमाय नीलकण्ठाय वेधसे ।
कपर्द्दिने सुरेशाय व्योमकेशाय वै नमः
namo rudrāya bhīmāya nīlakaṇṭhāya vedhase |
kaparddine sureśāya vyomakeśāya vai namaḥ
1,122.53
वृषध्वजाय सोमाय सोमनाथाय वै नमः ।
दिगंबराय भृङ्गाय उमाकान्ताय वर्द्धिने
vṛṣadhvajāya somāya somanāthāya vai namaḥ |
digaṃbarāya bhṛṅgāya umākāntāya varddhine
1,122.54
तपोमयाय व्याप्ताय शिपिविष्याय वै नमः ।
व्यालप्रियाय व्यालाय व्यालानां पतये नमः
tapomayāya vyāptāya śipiviṣyāya vai namaḥ |
vyālapriyāya vyālāya vyālānāṃ pataye namaḥ
1,122.55
महीधराय व्योमाय पशूनां पतये नमः ।
त्रिपुरघ्नाय सिंहाय शार्दूलायार्षभाय च
mahīdharāya vyomāya paśūnāṃ pataye namaḥ |
tripuraghnāya siṃhāya śārdūlāyārṣabhāya ca
1,122.56
मिताय मितनाथाय सिद्धाय परमेष्ठिने ।
वेदगीताय गुप्ताय वेदगुह्याय वै नमः
mitāya mitanāthāya siddhāya parameṣṭhine |
vedagītāya guptāya vedaguhyāya vai namaḥ
1,122.57
दीर्घाय दीर्घरूपाय दीर्घार्थाय महीयसे ।
नमो जगत्प्रतिष्ठाय व्योमरूपाय वै नमः
dīrghāya dīrgharūpāya dīrghārthāya mahīyase |
namo jagatpratiṣṭhāya vyomarūpāya vai namaḥ
1,122.58
कल्याणाय विशिष्याय शिष्टाय परमात्मने ।
गजकृत्ति धरायाथ अन्धकासुरभेदिने
kalyāṇāya viśiṣyāya śiṣṭāya paramātmane |
gajakṛtti dharāyātha andhakāsurabhedine
1,122.59
नीललोहितशुक्लाय चडमुण्डप्रियाय च ।
भक्तिप्रियाय देवाय यज्ञान्तायाव्ययाय च
nīlalohitaśuklāya caḍamuṇḍapriyāya ca |
bhaktipriyāya devāya yajñāntāyāvyayāya ca
1,122.60
महेशाय नमस्तुभ्यं महादेवहराय च ।
त्रिनेत्राय त्रिवेदाय वेदाङ्गाय नमो नमः
maheśāya namastubhyaṃ mahādevaharāya ca |
trinetrāya trivedāya vedāṅgāya namo namaḥ
1,122.61
अर्थायार्थस्वरूपाय परमार्थाय वै नमः ।
विश्वरूपाय विश्वाय विश्वनाथाय वै नमः
arthāyārthasvarūpāya paramārthāya vai namaḥ |
viśvarūpāya viśvāya viśvanāthāya vai namaḥ
1,122.62
शङ्कराय च कालाय कालावयवरूपिणे ।
अरूपाय विरूपाय सूक्ष्मसूक्ष्माय वै नमः
śaṅkarāya ca kālāya kālāvayavarūpiṇe |
arūpāya virūpāya sūkṣmasūkṣmāya vai namaḥ
1,122.63
श्मशानवासिने तुभ्यं नमस्ते कृत्तिवाससे ।
शशाङ्कशेखरायाथ रुद्रभूमिश्रिताय च
śmaśānavāsine tubhyaṃ namaste kṛttivāsase |
śaśāṅkaśekharāyātha rudrabhūmiśritāya ca
1,122.64
दुर्गाय दुर्गपाराय दुर्गावयवसाक्षिणे ।
लिङ्गरूपाय लिङ्गाय लिङ्गानपतये नमः
durgāya durgapārāya durgāvayavasākṣiṇe |
liṅgarūpāya liṅgāya liṅgānapataye namaḥ
1,122.65
नमः प्रभावरूपाय प्रभावार्थाय वै नमः
namaḥ prabhāvarūpāya prabhāvārthāya vai namaḥ
1,122.66
नमो नमः कारणकारणाय ते मृत्युञ्जयायात्मभवस्वरूपिणे ।
त्रियंबकाय शितिकण्ठभार्गिणे गौरीयुजे मङ्गलहेतवे नमः
namo namaḥ kāraṇakāraṇāya te mṛtyuñjayāyātmabhavasvarūpiṇe |
triyaṃbakāya śitikaṇṭhabhārgiṇe gaurīyuje maṅgalahetave namaḥ
1,122.67
नाम्नां शतमिदं विप्र पिनाकिगुणकीर्तनम् ।
पठित्वा दक्षिणीकृत्य प्रायान्निजनिकेतनम्
nāmnāṃ śatamidaṃ vipra pinākiguṇakīrtanam |
paṭhitvā dakṣiṇīkṛtya prāyānnijaniketanam
1,122.68
एवं कृत्वा व्रतं विप्र महादेवप्रसादतः ।
भुक्त्वेह भोगानखिलानन्ते शिवपदं लभेत्
evaṃ kṛtvā vrataṃ vipra mahādevaprasādataḥ |
bhuktveha bhogānakhilānante śivapadaṃ labhet
1,122.69
मार्गशुक्लत्रयोदश्यां यो ऽनङ्गं विधिना यजेत् ।
त्रिकालमेककालं वा शिवसंगमसंभवम्
mārgaśuklatrayodaśyāṃ yo 'naṅgaṃ vidhinā yajet |
trikālamekakālaṃ vā śivasaṃgamasaṃbhavam
1,122.70
गन्धाद्यैरुपचारैस्तु पूजयित्वा विधानतः ।
घटे मङ्गलपट्टे वा भोजयेद्द्विजदंपती
gandhādyairupacāraistu pūjayitvā vidhānataḥ |
ghaṭe maṅgalapaṭṭe vā bhojayeddvijadaṃpatī
1,122.71
ततश्च दक्षिणां दत्वा स्वयमेकाशनं चरेत् ।
एवं कृते तु विधिवद्व्रती सौभाग्यभाजनः
tataśca dakṣiṇāṃ datvā svayamekāśanaṃ caret |
evaṃ kṛte tu vidhivadvratī saubhāgyabhājanaḥ
1,122.71
जायते भुवि विप्रेन्द्र महादेवप्रसादतः
jāyate bhuvi viprendra mahādevaprasādataḥ
1,122.72
पौषशुक्लत्रयोदश्यां समभ्यर्च्याच्युतं हरिम् ।
घृतपात्रं द्विजेन्द्राय प्रदद्यात्सर्वसिद्धये
pauṣaśuklatrayodaśyāṃ samabhyarcyācyutaṃ harim |
ghṛtapātraṃ dvijendrāya pradadyātsarvasiddhaye
1,122.73
माघशुक्लत्रयोदश्यां समारभ्य दिनत्रयम् ।
माघस्नानव्रतं विप्र नानाकामफलावहम्
māghaśuklatrayodaśyāṃ samārabhya dinatrayam |
māghasnānavrataṃ vipra nānākāmaphalāvaham
1,122.74
प्रयागे माघमासे तु त्र्यहं स्नातस्य यत्फलम् ।
नाश्वमेघसहस्रेण तत्फलं लभते भुवि
prayāge māghamāse tu tryahaṃ snātasya yatphalam |
nāśvameghasahasreṇa tatphalaṃ labhate bhuvi
1,122.75
तत्र स्नानं जपो होमो दानं चानन्त्यमश्नुते ।
फआल्गुने तु सिते पक्षे त्रयोदश्यामुपोषितः
tatra snānaṃ japo homo dānaṃ cānantyamaśnute |
phaālgune tu site pakṣe trayodaśyāmupoṣitaḥ
1,122.76
नमस्कृत्य जगन्नाथं प्रारंभे धनदव्रतम् ।
महाराजं यक्षपतिं गन्धाद्यैरुपचारकैः
namaskṛtya jagannāthaṃ prāraṃbhe dhanadavratam |
mahārājaṃ yakṣapatiṃ gandhādyairupacārakaiḥ
1,122.77
लिखितं वर्णकैः पट्टे पूजयेद्भक्तिभावतः ।
एवं शुक्लत्रयोदश्यां प्रतिमासं द्विजोत्तम
likhitaṃ varṇakaiḥ paṭṭe pūjayedbhaktibhāvataḥ |
evaṃ śuklatrayodaśyāṃ pratimāsaṃ dvijottama
1,122.78
संपूजयेत्सोपवासश्चैकभुक्तो भवेन्नरः ।
ततो व्रतान्ते तु पुनः सौवर्णं धननायकम्
saṃpūjayetsopavāsaścaikabhukto bhavennaraḥ |
tato vratānte tu punaḥ sauvarṇaṃ dhananāyakam
1,122.79
विधाय निधिभिः सार्द्धं सौवर्णाभिर्द्विजोत्तम ।
उपचारैः षोडशभिः स्नानैः पञ्चामृतादिभिः
vidhāya nidhibhiḥ sārddhaṃ sauvarṇābhirdvijottama |
upacāraiḥ ṣoḍaśabhiḥ snānaiḥ pañcāmṛtādibhiḥ
1,122.80
नैवेद्यैर्विविधैर्भक्त्या पूजयेत्तु समाहितः ।
ततो धेनुमलङ्कृत्य वस्त्रस्रग्गन्धभूषणैः
naivedyairvividhairbhaktyā pūjayettu samāhitaḥ |
tato dhenumalaṅkṛtya vastrasraggandhabhūṣaṇaiḥ
1,122.81
सवत्सां दापयेद्विप्र सम्यग्वेदविदे शुभाम् ।
संभोज्य विप्रान्मिष्टान्नैर्द्वादशाथ त्रयोदश
savatsāṃ dāpayedvipra samyagvedavide śubhām |
saṃbhojya viprānmiṣṭānnairdvādaśātha trayodaśa
1,122.82
गुरुं समर्च्य वस्त्राद्यैः प्रतिमां तां निवेदयेत् ।
द्विजेभ्यो दक्षणां शक्त्या दत्वा नत्वा विसृज्य च
guruṃ samarcya vastrādyaiḥ pratimāṃ tāṃ nivedayet |
dvijebhyo dakṣaṇāṃ śaktyā datvā natvā visṛjya ca
1,122.83
स्वयं भुञ्जीत मतिमानिष्टैः सह समाहितः ।
एवं कृते व्रते विप्र निर्धनः प्राप्य वैभवम्
svayaṃ bhuñjīta matimāniṣṭaiḥ saha samāhitaḥ |
evaṃ kṛte vrate vipra nirdhanaḥ prāpya vaibhavam
1,122.84
मोदते भुवि विख्यातो राजराज इवापरः
modate bhuvi vikhyāto rājarāja ivāparaḥ
Chapter 1.123
1,123.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने द्वादशमासस्थितत्रयोदशीव्रतकथनं नाम द्वाविंशदधिकशततमो ऽध्यायः सनातन उवाच शृणु नारद वक्ष्यामि चतुर्दश्या व्रतानि ते ।
यानि कृत्वा नरो लोके सर्वान्कामानवाप्नुयात्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne dvādaśamāsasthitatrayodaśīvratakathanaṃ nāma dvāviṃśadadhikaśatatamo 'dhyāyaḥ sanātana uvāca śṛṇu nārada vakṣyāmi caturdaśyā vratāni te |
yāni kṛtvā naro loke sarvānkāmānavāpnuyāt
1,123.2
चैत्रशुक्ल चतुर्दश्यां कुङ्कुमागरुचन्दनैः ।
गन्धाद्यैर्वस्त्रमणिभिः कार्यार्या महती शिवे
caitraśukla caturdaśyāṃ kuṅkumāgarucandanaiḥ |
gandhādyairvastramaṇibhiḥ kāryāryā mahatī śive
1,123.3
वितानध्वजछत्राणि दत्वा पूज्याश्च मातरः ।
एवं कृत्वार्चनं विप्र सोपवासो ऽथवैकभुक्
vitānadhvajachatrāṇi datvā pūjyāśca mātaraḥ |
evaṃ kṛtvārcanaṃ vipra sopavāso 'thavaikabhuk
1,123.4
अश्वमेधाधिकं पुण्यं लभते मानवो भुवि ।
अत्रैव दमनार्चां च कारयेद्गन्धपुष्पकैः
aśvamedhādhikaṃ puṇyaṃ labhate mānavo bhuvi |
atraiva damanārcāṃ ca kārayedgandhapuṣpakaiḥ
1,123.5
समर्पयेत्सुपूर्णायां शिवाय शिवरूपिणे ।
राधकृष्णच तुर्द्दश्यां सोपवासो निशागमे
samarpayetsupūrṇāyāṃ śivāya śivarūpiṇe |
rādhakṛṣṇaca turddaśyāṃ sopavāso niśāgame
1,123.6
लिङ्गमभ्यर्चयेच्चैवं स्नात्वा धौतांबरः सुधीः ।
गन्धाद्यैरुपचारैश्च बिल्वपत्रैश्च सर्वतः
liṅgamabhyarcayeccaivaṃ snātvā dhautāṃbaraḥ sudhīḥ |
gandhādyairupacāraiśca bilvapatraiśca sarvataḥ
1,123.7
दत्वा मन्त्रं द्विजाग्र्याय भुञ्जीत च परे ऽहनि ।
एवमेव तु कृष्णासु सर्वासु द्विजसत्तम
datvā mantraṃ dvijāgryāya bhuñjīta ca pare 'hani |
evameva tu kṛṣṇāsu sarvāsu dvijasattama
1,123.8
शिवव्रतं प्रकर्तव्यं धनसंतानमिच्छता ।
राधशुक्लचतुर्दश्यां श्रीनृसिंहव्रतं चरेत्
śivavrataṃ prakartavyaṃ dhanasaṃtānamicchatā |
rādhaśuklacaturdaśyāṃ śrīnṛsiṃhavrataṃ caret
1,123.9
उपवासविधानेन शक्तो ऽशक्तस्तथैकभुक् ।
निशागमे तु संपूज्य नृसिंहं दैत्यसूदनम्
upavāsavidhānena śakto 'śaktastathaikabhuk |
niśāgame tu saṃpūjya nṛsiṃhaṃ daityasūdanam
1,123.10
उपचारैः षोडशभिः स्नानैः पञ्चामृतादिभिः ।
ततः क्षमापयेद्देवं मन्त्रेणानेन नारद
upacāraiḥ ṣoḍaśabhiḥ snānaiḥ pañcāmṛtādibhiḥ |
tataḥ kṣamāpayeddevaṃ mantreṇānena nārada
1,123.11
तत्पहाटककेशान्त ज्वलत्पावकलोचन ।
वज्राधिकनखस्पर्शदिव्यसिंह नमो ऽस्तु त
tatpahāṭakakeśānta jvalatpāvakalocana |
vajrādhikanakhasparśadivyasiṃha namo 'stu ta
1,123.12
इति संप्रार्थ्य देवेशं व्रती स्यात्स्थण्डिलेशयः ।
जितेन्द्रियो जितक्रोधः सर्वभोगविवर्ज्जितः
iti saṃprārthya deveśaṃ vratī syātsthaṇḍileśayaḥ |
jitendriyo jitakrodhaḥ sarvabhogavivarjjitaḥ
1,123.13
एवं यः कुरुते विप्र विधिवद्व्रतमुत्तमम् ।
वर्षे वर्षे स लभते भुक्तभोगो हरेः पदम्
evaṃ yaḥ kurute vipra vidhivadvratamuttamam |
varṣe varṣe sa labhate bhuktabhogo hareḥ padam
1,123.14
ओङ्कारेश्वरयात्रा च कार्यात्रैव मुनीश्वर ।
दुर्लभं वार्चनं तत्र दर्शनं पापनाशनम्
oṅkāreśvarayātrā ca kāryātraiva munīśvara |
durlabhaṃ vārcanaṃ tatra darśanaṃ pāpanāśanam
1,123.15
किमत्र बहुनोक्तेन पूजाध्यानजपेक्षणम् ।
यद्भवेत्तत्समुद्दिष्टं ज्ञानमोक्षप्रदं नृणाम्
kimatra bahunoktena pūjādhyānajapekṣaṇam |
yadbhavettatsamuddiṣṭaṃ jñānamokṣapradaṃ nṛṇām
1,123.16
अत्र लिङ्गव्रतं चापि कर्त्तव्यं पापनाशनम् ।
पञ्चामृतैस्तु संस्नाप्य लिङ्गमालिप्य कुङ्कुमैः
atra liṅgavrataṃ cāpi karttavyaṃ pāpanāśanam |
pañcāmṛtaistu saṃsnāpya liṅgamālipya kuṅkumaiḥ
1,123.17
नैवेद्यैश्च फलैर्धूपैर्दीपैर्वस्त्रविभूषणैः ।
एवं यः पूजयेत्पैष्टं लिङ्गं सर्वार्थसिद्धिदम्
naivedyaiśca phalairdhūpairdīpairvastravibhūṣaṇaiḥ |
evaṃ yaḥ pūjayetpaiṣṭaṃ liṅgaṃ sarvārthasiddhidam
1,123.18
भुक्तिं मुक्तिं स लभते महादेवप्रसादतः ।
ज्येष्ठशुक्लचतुर्दश्यां दिवा पञ्चतपा निशः
bhuktiṃ muktiṃ sa labhate mahādevaprasādataḥ |
jyeṣṭhaśuklacaturdaśyāṃ divā pañcatapā niśaḥ
1,123.19
मुखे ददेद्धेमधेनुं रुद्रव्रतमिदं स्मृतम् ।
शुचिशुक्लचतुर्दश्यां शिवं संपूज्य मानवः
mukhe dadeddhemadhenuṃ rudravratamidaṃ smṛtam |
śuciśuklacaturdaśyāṃ śivaṃ saṃpūjya mānavaḥ
1,123.20
देशकालोद्भवैः पुष्पैः सर्वसंपदमाप्नुयात् ।
नभः शुक्लचतुर्दश्यां पवित्रारोपणं मतम्
deśakālodbhavaiḥ puṣpaiḥ sarvasaṃpadamāpnuyāt |
nabhaḥ śuklacaturdaśyāṃ pavitrāropaṇaṃ matam
1,123.21
तत्स्वशाखोक्तविधिना कर्तव्यं द्विजसत्तम ।
शताभिमन्त्रितं कृत्वा ततो देव्यै निवेदयेत्
tatsvaśākhoktavidhinā kartavyaṃ dvijasattama |
śatābhimantritaṃ kṛtvā tato devyai nivedayet
1,123.22
पवित्रारोपणं कृत्वा नरो नार्यथवा यदि ।
महादेव्याः प्रसादेन भुक्तिं मुक्तिमवाप्नुयात्
pavitrāropaṇaṃ kṛtvā naro nāryathavā yadi |
mahādevyāḥ prasādena bhuktiṃ muktimavāpnuyāt
1,123.23
भाद्रशुक्लचतुर्दश्यामनन्तव्रतमुत्तमम् ।
कर्त्तव्यमेकभुक्तं हि गोधूमप्रस्थपिष्टकम्
bhādraśuklacaturdaśyāmanantavratamuttamam |
karttavyamekabhuktaṃ hi godhūmaprasthapiṣṭakam
1,123.24
विपाच्य शर्कराज्याक्तमनन्ताय निवेदयेत् ।
गन्धाद्यैः प्राक् समभ्यर्च्यः कार्पासं पट्टजं तु वा
vipācya śarkarājyāktamanantāya nivedayet |
gandhādyaiḥ prāk samabhyarcyaḥ kārpāsaṃ paṭṭajaṃ tu vā
1,123.25
चतुर्दशग्रन्थियुतं सूत्रं कृत्वा सुशोभनम् ।
ततः पुराणमुत्तार्य सूत्रं क्षिप्त्वा जलाशयें
caturdaśagranthiyutaṃ sūtraṃ kṛtvā suśobhanam |
tataḥ purāṇamuttārya sūtraṃ kṣiptvā jalāśayeṃ
1,123.26
निबघ्नीयान्नवं नारी वामे दक्षे पुमान्भुजे ।
विपाच्य पिष्टपक्वं तत्प्रदद्याद्दक्षिणान्वितम्
nibaghnīyānnavaṃ nārī vāme dakṣe pumānbhuje |
vipācya piṣṭapakvaṃ tatpradadyāddakṣiṇānvitam
1,123.27
स्वयं च तन्मितं चाद्यादेवं कुर्याद्व्रतोत्तमम् ।
द्विसप्तवर्षपर्यन्तं तत उद्यापयेत्सुधीः
svayaṃ ca tanmitaṃ cādyādevaṃ kuryādvratottamam |
dvisaptavarṣaparyantaṃ tata udyāpayetsudhīḥ
1,123.28
मण्डलं सर्वतोभद्रं धान्यवर्णैः प्रकल्प्य च ।
सुशोभने न्यसेत्तत्र कलशं ताम्रजं मुने
maṇḍalaṃ sarvatobhadraṃ dhānyavarṇaiḥ prakalpya ca |
suśobhane nyasettatra kalaśaṃ tāmrajaṃ mune
1,123.29
तस्योपरि न्यसेद्धैमीमनन्तप्रतिमां शुभाम् ।
पीतपट्टांशुकाच्छन्नां तत्र तां विधिना यजेत्
tasyopari nyaseddhaimīmanantapratimāṃ śubhām |
pītapaṭṭāṃśukācchannāṃ tatra tāṃ vidhinā yajet
1,123.30
गणेशं मातृकाः खेटांल्लोकपांश्च यजेत्पृथक् ।
ततो होमं हविष्येण कृत्वा पूर्णाहुतिं चरेत्
gaṇeśaṃ mātṛkāḥ kheṭāṃllokapāṃśca yajetpṛthak |
tato homaṃ haviṣyeṇa kṛtvā pūrṇāhutiṃ caret
1,123.31
शय्यां सोपस्करां धेनुं प्रतिमां च द्विजोत्तम ।
प्रदद्याद्गुरवे भक्त्या द्विजानन्यांश्चतुर्दश
śayyāṃ sopaskarāṃ dhenuṃ pratimāṃ ca dvijottama |
pradadyādgurave bhaktyā dvijānanyāṃścaturdaśa
1,123.32
संभोज्य मिष्टपक्वान्नैर्दक्षिणाभिः प्रतोषयेत् ।
एवं यः कुरुते ऽनन्तव्रतं प्रत्यक्षमादरात्
saṃbhojya miṣṭapakvānnairdakṣiṇābhiḥ pratoṣayet |
evaṃ yaḥ kurute 'nantavrataṃ pratyakṣamādarāt
1,123.33
सो ऽप्यनन्तप्रसादेन जायते भुक्तिमुक्तिभाक् ।
कदलीव्रतमप्यत्र तद्विधानं च मे शृणु
so 'pyanantaprasādena jāyate bhuktimuktibhāk |
kadalīvratamapyatra tadvidhānaṃ ca me śṛṇu
1,123.34
नरो वा यदि वा नारी रंभामुपवनस्थिताम् ।
स्नात्वा संपूजयेद्गन्धपुष्पधान्याङ्कुरादिभिः
naro vā yadi vā nārī raṃbhāmupavanasthitām |
snātvā saṃpūjayedgandhapuṣpadhānyāṅkurādibhiḥ
1,123.35
दधिदूर्वाक्षतैर्द्द्वीपैर्वस्त्रपक्कान्नसं चथैः ।
एवं संपूज्य मन्त्रेण ततः संप्रार्थयेर्द्वती
dadhidūrvākṣatairddvīpairvastrapakkānnasaṃ cathaiḥ |
evaṃ saṃpūjya mantreṇa tataḥ saṃprārthayerdvatī
1,123.36
अप्सरो मरकन्याभिर्नागकन्याभिरार्चिते ।
शरीरारोग्यलावण्यं देहि देवि नमो ऽस्तु ते
apsaro marakanyābhirnāgakanyābhirārcite |
śarīrārogyalāvaṇyaṃ dehi devi namo 'stu te
1,123.37
इति संप्रार्थ्यं कन्यास्तु चतस्रो वा सुवासिनीः ।
संभोज्यां शुकसिद्वरकज्जलालक्तचर्चिताः
iti saṃprārthyaṃ kanyāstu catasro vā suvāsinīḥ |
saṃbhojyāṃ śukasidvarakajjalālaktacarcitāḥ
1,123.38
नमस्कृत्य निजं गेहं समाप्य नियमं व्रजेत् ।
एवं कृते व्रते विप्र लब्ध्वा सौभाग्यमुत्तमम्
namaskṛtya nijaṃ gehaṃ samāpya niyamaṃ vrajet |
evaṃ kṛte vrate vipra labdhvā saubhāgyamuttamam
1,123.39
इह लोके विमानेन स्वर्गलोके व्रजेत्परम् ।
इषकृष्णचतुर्द्दश्यां विषशस्त्रांबुवह्निभिः
iha loke vimānena svargaloke vrajetparam |
iṣakṛṣṇacaturddaśyāṃ viṣaśastrāṃbuvahnibhiḥ
1,123.40
सर्पश्वापदवज्राद्यैर्हतानां ब्रह्मघातिनाम् ।
चतुर्द्दश्यां क्रियाश्राद्धमेकोद्दिष्टविधानतः
sarpaśvāpadavajrādyairhatānāṃ brahmaghātinām |
caturddaśyāṃ kriyāśrāddhamekoddiṣṭavidhānataḥ
1,123.41
कर्तव्यं विप्रवर्गं च भोजयेन्मिष्टपक्वकैः ।
तर्पणं च गवां ग्रासं बलिं चैव श्वकाकयोः
kartavyaṃ vipravargaṃ ca bhojayenmiṣṭapakvakaiḥ |
tarpaṇaṃ ca gavāṃ grāsaṃ baliṃ caiva śvakākayoḥ
1,123.42
कृत्वा चम्य स्वयं पश्चाद्भुञ्जीयाद्बन्धुभिः सह ।
एवं यः कुरुते विप्र श्राद्धं संपन्नदक्षिणम्
kṛtvā camya svayaṃ paścādbhuñjīyādbandhubhiḥ saha |
evaṃ yaḥ kurute vipra śrāddhaṃ saṃpannadakṣiṇam
1,123.43
स उद्धृत्य पितॄन्गच्छेद्देवलोकं सनातनम् ।
इषशुक्ल चतुर्द्दश्यां धर्मराजं द्विजोत्तम
sa uddhṛtya pitṝngaccheddevalokaṃ sanātanam |
iṣaśukla caturddaśyāṃ dharmarājaṃ dvijottama
1,123.44
गन्धाद्यैः सम्यगभ्यर्च्य सौवर्णं भोज्य वाङवम् ।
दद्यात्तस्मै धर्मराजस्त्रायते भुवि नारद
gandhādyaiḥ samyagabhyarcya sauvarṇaṃ bhojya vāṅavam |
dadyāttasmai dharmarājastrāyate bhuvi nārada
1,123.45
एवं यः कुरुते धर्मप्रतिमादानमुत्तमम् ।
स भुक्त्वेह वरान्भोगान्दिवं धर्माज्ञया व्रजेत्
evaṃ yaḥ kurute dharmapratimādānamuttamam |
sa bhuktveha varānbhogāndivaṃ dharmājñayā vrajet
1,123.46
ऊर्ज्जकृष्णचतुर्द्दश्यां तैलाभ्यङ्गं विधूदये ।
कृत्वा स्नात्वार्चयेद्धर्मं नरकादभयं लभेत्
ūrjjakṛṣṇacaturddaśyāṃ tailābhyaṅgaṃ vidhūdaye |
kṛtvā snātvārcayeddharmaṃ narakādabhayaṃ labhet
1,123.47
प्रदोषे तैलदीपांस्तु दीपयेद्यमतुष्टये ।
चतुष्पथे गृहाद्ब्राह्मप्रदेशे वा समाहितः
pradoṣe tailadīpāṃstu dīpayedyamatuṣṭaye |
catuṣpathe gṛhādbrāhmapradeśe vā samāhitaḥ
1,123.48
वत्सरे हेमलंब्याख्ये मासि श्रीमति कार्तिके ।
शुक्लपक्षे चतुर्द्दश्यामरुणाभ्युदयं प्रति
vatsare hemalaṃbyākhye māsi śrīmati kārtike |
śuklapakṣe caturddaśyāmaruṇābhyudayaṃ prati
1,123.49
स्नात्वा विश्वेश्वरो देवो देवैः सह मुनीश्वर ।
मणिकर्णिक तीर्थे च त्रिपुण्ड्रं भस्मना दधत्
snātvā viśveśvaro devo devaiḥ saha munīśvara |
maṇikarṇika tīrthe ca tripuṇḍraṃ bhasmanā dadhat
1,123.50
स्वात्मानं स्वयमभ्यर्च्य चक्रे पाशुपतव्रतम् ।
ततस्तत्र महापूजां लिङ्गे गन्धादिभिश्चरेत्
svātmānaṃ svayamabhyarcya cakre pāśupatavratam |
tatastatra mahāpūjāṃ liṅge gandhādibhiścaret
1,123.51
द्रोणपुष्पैर्बिल्वदलैरर्कपुष्पैश्च केतकैः ।
पुष्पैः फलैर्मिष्टपक्वैर्नैवेद्यैर्विविधैरपि
droṇapuṣpairbilvadalairarkapuṣpaiśca ketakaiḥ |
puṣpaiḥ phalairmiṣṭapakvairnaivedyairvividhairapi
1,123.52
एवं कृत्वैकभुक्तं तु व्रतं विश्वेशतोषणम् ।
लभते वाञ्छितान्कामानिहामुत्र च नारद
evaṃ kṛtvaikabhuktaṃ tu vrataṃ viśveśatoṣaṇam |
labhate vāñchitānkāmānihāmutra ca nārada
1,123.53
ब्रह्मकूर्चव्रतं चात्र कर्तव्यमृद्धिमिच्छता ।
सोपवासः पञ्चगव्यं पिबेद्रात्रौ जितेन्द्रियः
brahmakūrcavrataṃ cātra kartavyamṛddhimicchatā |
sopavāsaḥ pañcagavyaṃ pibedrātrau jitendriyaḥ
1,123.54
कपिलायास्तु गोमूत्रं कृष्णाया गोमयं तथा ।
श्वेतायाः क्षीरमुदितं रक्तायाश्च तथा दधि
kapilāyāstu gomūtraṃ kṛṣṇāyā gomayaṃ tathā |
śvetāyāḥ kṣīramuditaṃ raktāyāśca tathā dadhi
1,123.55
गृहीत्वा कर्बुरायाश्च घृतमेकत्र मेलयेत् ।
कुशां बुना ततः प्रातः स्नात्वा सन्तर्प्यं देवताः
gṛhītvā karburāyāśca ghṛtamekatra melayet |
kuśāṃ bunā tataḥ prātaḥ snātvā santarpyaṃ devatāḥ
1,123.56
ब्रह्मणांस्तोषयित्वा च भुञ्जीयाद्वाग्यतः स्वयम् ।
ब्रह्मकूर्चव्रतं ह्येतत्सर्वपातकनाशनम्
brahmaṇāṃstoṣayitvā ca bhuñjīyādvāgyataḥ svayam |
brahmakūrcavrataṃ hyetatsarvapātakanāśanam
1,123.57
यच्च बाल्ये कृतं पापं कौमारे वार्द्धके ऽपि यत् ।
ब्रह्मकूर्चोपवासेन तत्क्षणादेव नश्यति
yacca bālye kṛtaṃ pāpaṃ kaumāre vārddhake 'pi yat |
brahmakūrcopavāsena tatkṣaṇādeva naśyati
1,123.58
पाषाणव्रतमप्यत्र प्रोक्तं तच्छृणु नारद ।
सोपवासो दिवा नक्तं पाषाणाकारपिष्टचकम्
pāṣāṇavratamapyatra proktaṃ tacchṛṇu nārada |
sopavāso divā naktaṃ pāṣāṇākārapiṣṭacakam
1,123.59
प्रार्च्य गन्धादिभिर्गौंरीं घृतपङ्क्वमुपाहरेत् ।
व्रतमेतच्चरित्वा तु यथोक्तं द्विजसत्तम
prārcya gandhādibhirgauṃrīṃ ghṛtapaṅkvamupāharet |
vratametaccaritvā tu yathoktaṃ dvijasattama
1,123.60
ऐश्वर्यसौख्यसौभाग्यरूपाणि प्राप्नुयान्नरः ।
मार्गशुक्लचतुर्दश्यामेकभुक्तः पुरोदितम्
aiśvaryasaukhyasaubhāgyarūpāṇi prāpnuyānnaraḥ |
mārgaśuklacaturdaśyāmekabhuktaḥ puroditam
1,123.61
निराहारो वृषं स्वर्णं प्रार्च्य दद्याद्द्विजातये ।
परे ऽह्नि प्रातरुत्थाय स्नात्वा सोमं महेश्वरम्
nirāhāro vṛṣaṃ svarṇaṃ prārcya dadyāddvijātaye |
pare 'hni prātarutthāya snātvā somaṃ maheśvaram
1,123.62
पूजयेत्कमलैः पुष्पैर्गन्धमाल्यानुलेपनैः ।
द्विजान्सम्भोज्य मिष्टान्नौस्तोषयेद्दक्षिणादिभिः
pūjayetkamalaiḥ puṣpairgandhamālyānulepanaiḥ |
dvijānsambhojya miṣṭānnaustoṣayeddakṣiṇādibhiḥ
1,123.63
एतच्छिवव्रतं विप्र भुक्तिमुक्तिप्रदायकम् ।
कर्तृआणामुपदेष्टृआणां साह्यानामनुमोदिनाम्
etacchivavrataṃ vipra bhuktimuktipradāyakam |
kartṛāṇāmupadeṣṭṛāṇāṃ sāhyānāmanumodinām
1,123.64
पौषशुक्लचतुर्दश्यां विरूपाक्षव्रतं स्मृतम् ।
कपर्दीश्वरसांनिध्यं प्राप्स्याम्यत्र विचिन्त्य च
pauṣaśuklacaturdaśyāṃ virūpākṣavrataṃ smṛtam |
kapardīśvarasāṃnidhyaṃ prāpsyāmyatra vicintya ca
1,123.65
स्नात्वागाधजले विप्र विरूपाक्षं शिवं यजेत् ।
गन्धमाल्यनमस्कारधूपदीपान्नसंपदा
snātvāgādhajale vipra virūpākṣaṃ śivaṃ yajet |
gandhamālyanamaskāradhūpadīpānnasaṃpadā
1,123.66
तत्स्थं द्विजातये दत्त्वा मोदते दिवि देववत् ।
माघकृष्णचतुर्द्दश्यां यमतर्पणमीरितम्
tatsthaṃ dvijātaye dattvā modate divi devavat |
māghakṛṣṇacaturddaśyāṃ yamatarpaṇamīritam
1,123.67
अनर्काभ्युदिते काले स्नात्वा संतर्पयेद्यमम् ।
द्विसप्तनामभिः प्रोक्तैः सर्वपापविमुक्तये
anarkābhyudite kāle snātvā saṃtarpayedyamam |
dvisaptanāmabhiḥ proktaiḥ sarvapāpavimuktaye
1,123.68
तिलदर्भांबुभिः कार्यं तर्प्पणं द्विजभोजनम् ।
कृशरान्नं स्वयं चापि तदेवाश्नीत वाग्यतः
tiladarbhāṃbubhiḥ kāryaṃ tarppaṇaṃ dvijabhojanam |
kṛśarānnaṃ svayaṃ cāpi tadevāśnīta vāgyataḥ
1,123.69
अन्त्यकृष्णचतुर्दश्यां शिवरात्रिव्रतं द्विज ।
निर्जलं समुपोष्यात्र दिवानक्तं प्रपूजयेत्
antyakṛṣṇacaturdaśyāṃ śivarātrivrataṃ dvija |
nirjalaṃ samupoṣyātra divānaktaṃ prapūjayet
1,123.70
स्वयंभुवादिकं लिङ्गं पार्थिवं वा समाहितः ।
गन्धाद्यैरुपचारैश्च सांबुबिल्वदलादिभिः
svayaṃbhuvādikaṃ liṅgaṃ pārthivaṃ vā samāhitaḥ |
gandhādyairupacāraiśca sāṃbubilvadalādibhiḥ
1,123.71
धूपैर्दीपैश्च नैवेद्यैः स्तोत्रपाठैर्जपादिभिः ।
ततः परे ऽह्नि संपूज्य पुनरेवोपचारकैः
dhūpairdīpaiśca naivedyaiḥ stotrapāṭhairjapādibhiḥ |
tataḥ pare 'hni saṃpūjya punarevopacārakaiḥ
1,123.72
संभोज्य विप्रान्मिष्टान्नैर्विसृजेल्लब्धदक्षिणान् ।
एवं कृत्वा व्रतं मर्त्यो महादेवप्रसादतः
saṃbhojya viprānmiṣṭānnairvisṛjellabdhadakṣiṇān |
evaṃ kṛtvā vrataṃ martyo mahādevaprasādataḥ
1,123.73
अमर्त्यभोगान् लभते दैवतैः सुसभाजितः ।
अन्त्यशुक्लचतुर्दश्यां दुर्गां संपूज्य भक्तितः
amartyabhogān labhate daivataiḥ susabhājitaḥ |
antyaśuklacaturdaśyāṃ durgāṃ saṃpūjya bhaktitaḥ
1,123.74
गन्धाद्यैरुपचारैस्तु विप्रान्संभोजयेत्ततः ।
एवं कृत्वा व्रतं विप्र दुर्गायाश्चैकभोजनः
gandhādyairupacāraistu viprānsaṃbhojayettataḥ |
evaṃ kṛtvā vrataṃ vipra durgāyāścaikabhojanaḥ
1,123.75
लभते वाञ्छितान्कामानिहामुत्र च नारद ।
चैत्रकृष्णचतुर्दश्यामुपवासं विधाय च
labhate vāñchitānkāmānihāmutra ca nārada |
caitrakṛṣṇacaturdaśyāmupavāsaṃ vidhāya ca
1,123.76
केदारोदकपानेन वाचिमेधफलं भवेत् ।
उद्यापने तु सर्वांसां सामान्यो विधिरुच्यते
kedārodakapānena vācimedhaphalaṃ bhavet |
udyāpane tu sarvāṃsāṃ sāmānyo vidhirucyate
1,123.77
कुंभाश्चतुर्दशैवात्र सपूगाक्षतमोदकाः ।
सदक्षिणांशुकास्ताम्रामृन्मयाश्चाव्रणा नवाः
kuṃbhāścaturdaśaivātra sapūgākṣatamodakāḥ |
sadakṣiṇāṃśukāstāmrāmṛnmayāścāvraṇā navāḥ
1,123.78
तावन्तो वशदण्डाश्च पवित्राण्यासनानि च ।
पात्राणि यज्ञसूत्राणि तावत्येव हि कल्पयेत्
tāvanto vaśadaṇḍāśca pavitrāṇyāsanāni ca |
pātrāṇi yajñasūtrāṇi tāvatyeva hi kalpayet
1,123.79
शेषं प्रागुक्तवत्कुर्याद्वित्तशाठ्यविवर्ज्जितः
śeṣaṃ prāguktavatkuryādvittaśāṭhyavivarjjitaḥ
Chapter 1.124
1,124.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थभागे द्वादशमासस्थितचतुर्दशीव्रतवर्णनं नाम त्रयोविंशत्यधिकशततमो ऽध्यायः सनातन उवाच अथ नारद वक्ष्यामि शृणु पूर्णाव्रतानि ते ।
यानि कृत्वा नरो नारी प्राप्नुयात्सुखसंततिम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthabhāge dvādaśamāsasthitacaturdaśīvratavarṇanaṃ nāma trayoviṃśatyadhikaśatatamo 'dhyāyaḥ sanātana uvāca atha nārada vakṣyāmi śṛṇu pūrṇāvratāni te |
yāni kṛtvā naro nārī prāpnuyātsukhasaṃtatim
1,124.2
चैत्रपूर्णा तु विप्रेन्द्र मन्वादिः समुदाहृता ।
अस्यां सान्नोदकं कुंभं प्रदद्यात्सोमतुष्टये
caitrapūrṇā tu viprendra manvādiḥ samudāhṛtā |
asyāṃ sānnodakaṃ kuṃbhaṃ pradadyātsomatuṣṭaye
1,124.3
वैशाख्यामपि पूर्णायां दानं सर्वस्य सर्वदम् ।
यद्यद्द्रव्यं ददेद्विप्रे तत्तदाप्नोति निश्चितम्
vaiśākhyāmapi pūrṇāyāṃ dānaṃ sarvasya sarvadam |
yadyaddravyaṃ dadedvipre tattadāpnoti niścitam
1,124.4
धर्मराजव्रतं चात्र कथितं तन्निशामय ।
शृतान्नमुदकुंभं च वैशाख्यां वै द्विजोत्तमे
dharmarājavrataṃ cātra kathitaṃ tanniśāmaya |
śṛtānnamudakuṃbhaṃ ca vaiśākhyāṃ vai dvijottame
1,124.5
दद्याद्गोदानफलदं धर्मराजस्य तुष्टये ।
अत्र कृष्णाजिनं दद्यात्सखुरं च सशृङ्गकम्
dadyādgodānaphaladaṃ dharmarājasya tuṣṭaye |
atra kṛṣṇājinaṃ dadyātsakhuraṃ ca saśṛṅgakam
1,124.6
तिलैः सहसमाच्छाद्य वस्त्रैर्हेम्ना द्विजातये ।
यस्तु कृष्णाजिनं दद्यात्सत्कृत्य विधिपूर्वकम्
tilaiḥ sahasamācchādya vastrairhemnā dvijātaye |
yastu kṛṣṇājinaṃ dadyātsatkṛtya vidhipūrvakam
1,124.7
सर्वशास्त्रविदे सप्तद्वीपभूमिप्रदः स वै ।
मोदते विष्णु लोके हि यावच्चन्द्रार्कतारकम्
sarvaśāstravide saptadvīpabhūmipradaḥ sa vai |
modate viṣṇu loke hi yāvaccandrārkatārakam
1,124.8
कुंभान्स्वच्छजलैः पूर्णान्हिरण्येन समन्वितान् ।
यः प्रदद्याद्द्विजाग्र्येभ्यः स न शोचति कर्हिचित्
kuṃbhānsvacchajalaiḥ pūrṇānhiraṇyena samanvitān |
yaḥ pradadyāddvijāgryebhyaḥ sa na śocati karhicit
1,124.9
अथ ज्येष्टस्य पूर्णायां वटसावित्रिकं व्रतम् ।
सोपवासा वटं सिंचेत्सलिलैरमृतोपमैः
atha jyeṣṭasya pūrṇāyāṃ vaṭasāvitrikaṃ vratam |
sopavāsā vaṭaṃ siṃcetsalilairamṛtopamaiḥ
1,124.10
सृत्रेण वेष्टयेच्चैव सशताष्टप्रदक्षिणम् ।
ततः संप्रार्थद्दैवीं सावित्रीं सुपतिव्रताम्
sṛtreṇa veṣṭayeccaiva saśatāṣṭapradakṣiṇam |
tataḥ saṃprārthaddaivīṃ sāvitrīṃ supativratām
1,124.11
जगत्पूज्ये जगन्मातः सावित्रि पतिदैवते ।
पत्या सहावियोगं मे वटस्थे कुरु ते नमः
jagatpūjye jaganmātaḥ sāvitri patidaivate |
patyā sahāviyogaṃ me vaṭasthe kuru te namaḥ
1,124.12
इति सप्रार्थ्य या नारी भोजयित्वा परे ऽहनि ।
सुवासिनीः स्वयं भुञ्ज्यात्सा स्यात्सौभाग्यभागिनी
iti saprārthya yā nārī bhojayitvā pare 'hani |
suvāsinīḥ svayaṃ bhuñjyātsā syātsaubhāgyabhāginī
1,124.13
आषाढस्य तु पूर्णायां गोपद्मव्रतमुच्यते ।
चतुर्भुजं महाकायं जांबूनदसमप्रभम्
āṣāḍhasya tu pūrṇāyāṃ gopadmavratamucyate |
caturbhujaṃ mahākāyaṃ jāṃbūnadasamaprabham
1,124.14
शङ्खचक्रगदापद्मरमागरुडशोभितम् ।
सेवितं मुनिभिर्देवैर्यक्षगन्धर्वकिन्नरैः
śaṅkhacakragadāpadmaramāgaruḍaśobhitam |
sevitaṃ munibhirdevairyakṣagandharvakinnaraiḥ
1,124.15
एवंविधं हरिं तत्र स्नात्वा पूजां समाचरेत् ।
पौरुषेणैव सूक्तेन गन्धाद्यैरुपचारकैः
evaṃvidhaṃ hariṃ tatra snātvā pūjāṃ samācaret |
pauruṣeṇaiva sūktena gandhādyairupacārakaiḥ
1,124.16
आचार्यं वस्त्रभूषाद्यैस्तोषयेत्स्निग्धमानसः ।
भोजयेन्मिष्टपक्वान्नैर्द्विजानन्यांश्च शक्तितः
ācāryaṃ vastrabhūṣādyaistoṣayetsnigdhamānasaḥ |
bhojayenmiṣṭapakvānnairdvijānanyāṃśca śaktitaḥ
1,124.17
एवं कृत्वा व्रतं विप्र प्रसादात्कमलापतेः ।
ऐहिकामुष्मिकान्कामांल्लभते नात्र संशयः
evaṃ kṛtvā vrataṃ vipra prasādātkamalāpateḥ |
aihikāmuṣmikānkāmāṃllabhate nātra saṃśayaḥ
1,124.18
कोकिलाव्रतमप्यत्र प्रोक्तं तद्विधिरुच्यते ।
पूर्णिमायां समारभ्य व्रतं स्नायाद्ब्रहिर्जले
kokilāvratamapyatra proktaṃ tadvidhirucyate |
pūrṇimāyāṃ samārabhya vrataṃ snāyādbrahirjale
1,124.19
पूर्णान्तं श्रावणे मासि गौरीरूपां च कोकिलाम् ।
स्वर्णपक्षां रत्ननेत्रां प्रवालमुखपङ्कजाम्
pūrṇāntaṃ śrāvaṇe māsi gaurīrūpāṃ ca kokilām |
svarṇapakṣāṃ ratnanetrāṃ pravālamukhapaṅkajām
1,124.20
कस्तूरीवर्णसंयुक्तामुत्पन्नां नन्दने वने ।
चूतचंपकवृक्षस्थां कलगीतनिनादिनीम्
kastūrīvarṇasaṃyuktāmutpannāṃ nandane vane |
cūtacaṃpakavṛkṣasthāṃ kalagītaninādinīm
1,124.21
चिन्तयेत्पार्वतीं देवीं कोकिलारूपधारिणीम् ।
गन्धाद्यैः प्रत्यहं प्रार्च्चेल्लिखितां वर्णकैः पटे
cintayetpārvatīṃ devīṃ kokilārūpadhāriṇīm |
gandhādyaiḥ pratyahaṃ prārccellikhitāṃ varṇakaiḥ paṭe
1,124.22
ततो व्रतान्ते हैमीं वा तिलपिष्टमयीं द्विज ।
दद्याद्विप्राय मन्त्रेण भक्त्या सस्वर्णदक्षिणाम्
tato vratānte haimīṃ vā tilapiṣṭamayīṃ dvija |
dadyādviprāya mantreṇa bhaktyā sasvarṇadakṣiṇām
1,124.23
देवीं चैत्ररथोत्पन्ने कोकिले हरवल्लभे ।
संपूज्य दत्ता विप्राय सर्वसौख्यकरी भव
devīṃ caitrarathotpanne kokile haravallabhe |
saṃpūjya dattā viprāya sarvasaukhyakarī bhava
1,124.24
द्विजं सुवासिनीस्त्रिंशदेकां वा भोजयेत्ततः ।
वस्त्रादिदक्षिणां शक्त्या दत्वा नत्वा विसर्जयेत्
dvijaṃ suvāsinīstriṃśadekāṃ vā bhojayettataḥ |
vastrādidakṣiṇāṃ śaktyā datvā natvā visarjayet
1,124.25
एवं या कुरुते नारी कोकिलाव्रतमुत्तम् ।
सा लभेत्सुखसौभाग्यं सप्तजन्मसुनारद
evaṃ yā kurute nārī kokilāvratamuttam |
sā labhetsukhasaubhāgyaṃ saptajanmasunārada
1,124.26
अथ श्रावणपूर्णायां वेदोपाकरणं स्मृतम् ।
यजुर्भिस्तत्र कर्त्तव्यं देवर्षिपितृतर्पणम्
atha śrāvaṇapūrṇāyāṃ vedopākaraṇaṃ smṛtam |
yajurbhistatra karttavyaṃ devarṣipitṛtarpaṇam
1,124.27
ऋषीणां पूजनं चापि स्वशाखोक्तविधानतः ।
बहवृचैस्तु चतुर्द्वश्यां सामगैर्भाद्रगे करे
ṛṣīṇāṃ pūjanaṃ cāpi svaśākhoktavidhānataḥ |
bahavṛcaistu caturdvaśyāṃ sāmagairbhādrage kare
1,124.28
रक्षाविधानं च तथा कर्तव्यं विधिपूर्वकम्
rakṣāvidhānaṃ ca tathā kartavyaṃ vidhipūrvakam
1,124.29
सिद्धार्थाक्षतराजिकाश्च विधृता रक्तांशुकांशे सिताः कौसुंभेन च तन्तुनाथ सलिलैः प्रक्षाल्य कांस्ये धृताः ।
गन्धाद्यैरभिपूज्य देवनिकरान्संप्रार्थ्य विष्ण्वादिकान्बध्नीयाद्द्विजहस्ततः प्रमुदितो नत्वा प्रकोष्ठे स्वके
siddhārthākṣatarājikāśca vidhṛtā raktāṃśukāṃśe sitāḥ kausuṃbhena ca tantunātha salilaiḥ prakṣālya kāṃsye dhṛtāḥ |
gandhādyairabhipūjya devanikarānsaṃprārthya viṣṇvādikānbadhnīyāddvijahastataḥ pramudito natvā prakoṣṭhe svake
1,124.30
ततस्तु दक्षिणां दत्वा द्विजेभ्यो ऽध्यायमाचरेत् ।
विसृज्य च ऋषीन्सप्त धारयेद्ब्रह्मसूत्रकम्
tatastu dakṣiṇāṃ datvā dvijebhyo 'dhyāyamācaret |
visṛjya ca ṛṣīnsapta dhārayedbrahmasūtrakam
1,124.31
रञ्जितं कुङ्कुमाद्यैश्च नवीनं निर्मितं स्वयम् ।
शक्त्या संभोज्य विप्राग्र्यानेकभुक्तं समाचरेत्
rañjitaṃ kuṅkumādyaiśca navīnaṃ nirmitaṃ svayam |
śaktyā saṃbhojya viprāgryānekabhuktaṃ samācaret
1,124.32
कृते ह्यस्मिन्व्रते विप्र वार्षिकं कर्मं वैदिकम् ।
विस्मृतं विधिहीनं च न कृतं सुकृतं भवेत्
kṛte hyasminvrate vipra vārṣikaṃ karmaṃ vaidikam |
vismṛtaṃ vidhihīnaṃ ca na kṛtaṃ sukṛtaṃ bhavet
1,124.33
प्रौष्ठपद्यां पौर्णमास्यामुमामाहेश्वरव्रतम् ।
एकभुक्तश्च यस्तां तु शिवं संपूज्य यत्नतः
prauṣṭhapadyāṃ paurṇamāsyāmumāmāheśvaravratam |
ekabhuktaśca yastāṃ tu śivaṃ saṃpūjya yatnataḥ
1,124.34
कृताञ्जलिः प्रार्थयेच्छ्वः करिष्ये च व्रतं प्रभो ।
एवं विज्ञाप्य देवं तु गृह्णीयाद्व्रतमुत्तमम्
kṛtāñjaliḥ prārthayecchvaḥ kariṣye ca vrataṃ prabho |
evaṃ vijñāpya devaṃ tu gṛhṇīyādvratamuttamam
1,124.35
रात्रौ देवान्तिके सुप्त्वा उत्थायापरयामके ।
कृतमैत्रादिनित्यस्तु भस्मरुद्राक्षधृक् ततः
rātrau devāntike suptvā utthāyāparayāmake |
kṛtamaitrādinityastu bhasmarudrākṣadhṛk tataḥ
1,124.36
पूजयेच्छङ्करं सम्यगुपचारैः पृथग्विधैः ।
बिल्वपत्रैः सुगन्धाढ्येरंनैवेद्यैर्धूपदीपकैः
pūjayecchaṅkaraṃ samyagupacāraiḥ pṛthagvidhaiḥ |
bilvapatraiḥ sugandhāḍhyerṃnaivedyairdhūpadīpakaiḥ
1,124.37
ततश्चोपवसेद्विद्वानाप्रदोषं विन्धूदये ।
पुनः संपूज्य तत्रैव रात्रौ जागरणं चरेत्
tataścopavasedvidvānāpradoṣaṃ vindhūdaye |
punaḥ saṃpūjya tatraiva rātrau jāgaraṇaṃ caret
1,124.38
एवं पञ्चदशाब्दान्तं कृत्वा व्रतमतन्द्रितः ।
वर्षे वर्षे तदुत्सर्गे विदध्याद्विधिपूर्वकम्
evaṃ pañcadaśābdāntaṃ kṛtvā vratamatandritaḥ |
varṣe varṣe tadutsarge vidadhyādvidhipūrvakam
1,124.39
उमायाश्च महेशस्य सौवर्णी प्रतिमाद्वयम् ।
हैमा रौप्या मृन्मयाश्च घटाः पञ्चदशोत्तमाः
umāyāśca maheśasya sauvarṇī pratimādvayam |
haimā raupyā mṛnmayāśca ghaṭāḥ pañcadaśottamāḥ
1,124.40
तत्रैकस्मिन्घटे स्थाप्यं सवस्त्रं प्रतिमाद्वयम् ।
पञ्चामृतेन संस्राप्य जलैः शुद्धैस्ततोरऽचयेत्
tatraikasminghaṭe sthāpyaṃ savastraṃ pratimādvayam |
pañcāmṛtena saṃsrāpya jalaiḥ śuddhaistator'cayet
1,124.41
उपचारैः षोडशभिस्ततः पञ्चदश द्विजान् ।
भोजयेच्चैव मिष्टान्नैर्दद्यात्तेभ्यश्च दक्षिणाम्
upacāraiḥ ṣoḍaśabhistataḥ pañcadaśa dvijān |
bhojayeccaiva miṣṭānnairdadyāttebhyaśca dakṣiṇām
1,124.42
कुंभमेकैकमीशस्य मूर्त्याढ्यं गुरवेरऽपयेत् ।
एवं कृत्वा व्रतं चैव उमामाहेश्वराभिधम्
kuṃbhamekaikamīśasya mūrtyāḍhyaṃ guraver'payet |
evaṃ kṛtvā vrataṃ caiva umāmāheśvarābhidham
1,124.43
जायते भुवि विख्यातो निधानं सर्वसंपदाम् ।
अथास्मिन्नेव दिवसे शक्रव्रतमपि स्मृतम्
jāyate bhuvi vikhyāto nidhānaṃ sarvasaṃpadām |
athāsminneva divase śakravratamapi smṛtam
1,124.44
प्रातः स्नात्वा विधानेन संपूज्य सुरनायकम् ।
गन्धाद्यैंरुपचारैस्तु नैवेद्यानां च राशिभिः
prātaḥ snātvā vidhānena saṃpūjya suranāyakam |
gandhādyaiṃrupacāraistu naivedyānāṃ ca rāśibhiḥ
1,124.45
ततो निमन्त्रितान्विप्रान्संभोज्य विधिवद्द्विज ।
समागतांस्तथैवान्यान्दीनानाथांश्च भोजयेत्
tato nimantritānviprānsaṃbhojya vidhivaddvija |
samāgatāṃstathaivānyāndīnānāthāṃśca bhojayet
1,124.46
एतच्छक्रव्रतं विप्र कर्तव्यं प्रतिवार्षिकम् ।
राज्ञा वा धनिनान्येन धान्यनिष्पत्तिमिच्छता
etacchakravrataṃ vipra kartavyaṃ prativārṣikam |
rājñā vā dhaninānyena dhānyaniṣpattimicchatā
1,124.47
आश्विने मासि पूर्णायां व्रतं कोजागराभिधम् ।
तेन स्नात्वा विधानेन सोपवासो जितेन्द्रियः
āśvine māsi pūrṇāyāṃ vrataṃ kojāgarābhidham |
tena snātvā vidhānena sopavāso jitendriyaḥ
1,124.48
लक्ष्मीमभ्यर्च्य सौवर्णीं घटे संस्थाप्य ताम्रजे ।
मृन्मये वा सवस्त्रान्तामुपचारैः पृथग्विधम्
lakṣmīmabhyarcya sauvarṇīṃ ghaṭe saṃsthāpya tāmraje |
mṛnmaye vā savastrāntāmupacāraiḥ pṛthagvidham
1,124.49
ततः सायन्तने काले ऽभ्युदिते तारकाधिपे ।
हैमान्रौप्यान्मृन्मयान्वा घृतपूर्णान्प्रदीपयेत्
tataḥ sāyantane kāle 'bhyudite tārakādhipe |
haimānraupyānmṛnmayānvā ghṛtapūrṇānpradīpayet
1,124.50
लक्षं तदर्धमयुतं सहस्रं शतमेव वा ।
घृतशर्करसंमिश्रं विपाच्य बहु पायसम्
lakṣaṃ tadardhamayutaṃ sahasraṃ śatameva vā |
ghṛtaśarkarasaṃmiśraṃ vipācya bahu pāyasam
1,124.51
बहुपात्रेषु संस्थाप्य कौमुद्यां शीतदीधितेः ।
याममात्रे गते रात्र्या लक्ष्म्यै तद्विनिवेदयेत्
bahupātreṣu saṃsthāpya kaumudyāṃ śītadīdhiteḥ |
yāmamātre gate rātryā lakṣmyai tadvinivedayet
1,124.52
ततः संभोजयेत्तेन विप्रान्भक्त्या ततश्च तैः ।
सहैव जागरं कुर्य्यान्नृत्यगीतसुमङ्गलैः
tataḥ saṃbhojayettena viprānbhaktyā tataśca taiḥ |
sahaiva jāgaraṃ kuryyānnṛtyagītasumaṅgalaiḥ
1,124.53
ततो ऽरुणोदये स्नात्वा तां मूर्तिं गुरवेरऽपयेत् ।
अस्यां रात्रौ महालक्ष्मीर्वराभयकरांबुजा
tato 'ruṇodaye snātvā tāṃ mūrtiṃ guraver'payet |
asyāṃ rātrau mahālakṣmīrvarābhayakarāṃbujā
1,124.54
निशीथे चरते लोके को जागर्तिं धरातले ।
तस्मै वित्तं प्रयच्छामि जाग्रते पूजकाय मे
niśīthe carate loke ko jāgartiṃ dharātale |
tasmai vittaṃ prayacchāmi jāgrate pūjakāya me
1,124.55
वर्षे वर्षे कृतं चैतद्व्रतं लक्ष्मीप्रतोषणम् ।
समृद्धिमैहिकीं दद्याद्द्वेहान्ते पारलौकिकीम्
varṣe varṣe kṛtaṃ caitadvrataṃ lakṣmīpratoṣaṇam |
samṛddhimaihikīṃ dadyāddvehānte pāralaukikīm
1,124.56
कार्तिक्यां पूर्णिमायां तु कुर्यात्कार्तिकदर्शनम् ।
विप्रत्वलब्धये भूयः सर्वशत्रुजयाय च
kārtikyāṃ pūrṇimāyāṃ tu kuryātkārtikadarśanam |
vipratvalabdhaye bhūyaḥ sarvaśatrujayāya ca
1,124.57
अत्रैव दीपदानेन विधेयस्त्रिपुरोत्सवः ।
निशामुखे द्विजश्रेष्ठ सर्वजीवसुखावहः
atraiva dīpadānena vidheyastripurotsavaḥ |
niśāmukhe dvijaśreṣṭha sarvajīvasukhāvahaḥ
1,124.58
कीटाः पतङ्गा मशकाश्च वृक्षा जले स्थले ये विचरन्ति जीवाः ।
दृष्ट्वा प्रदीपान्नहि ते ऽपि जन्मिनः पुनश्च मुक्तिं हि लभन्त एव च
kīṭāḥ pataṅgā maśakāśca vṛkṣā jale sthale ye vicaranti jīvāḥ |
dṛṣṭvā pradīpānnahi te 'pi janminaḥ punaśca muktiṃ hi labhanta eva ca
1,124.59
अत्र चन्द्रोदये विप्र संपूज्याः कृत्तिकाश्च षट्
atra candrodaye vipra saṃpūjyāḥ kṛttikāśca ṣaṭ
1,124.60
कार्तिकेयस्तथा खड्गी वरुणश्च हुताशनः ।
गन्धपुष्पैस्तथा धूपदीपैर्नैवेद्येविस्तरैः
kārtikeyastathā khaḍgī varuṇaśca hutāśanaḥ |
gandhapuṣpaistathā dhūpadīpairnaivedyevistaraiḥ
1,124.61
परमान्नैः फलैः शाकैर्वह्निब्राह्मणतर्पणैः ।
एवं देवान्समभ्यर्च्य दीपो देयो गृहाद्बहिः
paramānnaiḥ phalaiḥ śākairvahnibrāhmaṇatarpaṇaiḥ |
evaṃ devānsamabhyarcya dīpo deyo gṛhādbahiḥ
1,124.62
दीपोपान्ते तथा गर्तश्चतुरस्रो मनोहरः ।
चतुर्द्दंशाङ्गुलः कार्यः सेच्यश्चदनवारिणा
dīpopānte tathā gartaścaturasro manoharaḥ |
caturddaṃśāṅgulaḥ kāryaḥ secyaścadanavāriṇā
1,124.63
गवां क्षीरेण संपूर्य हैमं तत्र विनिक्षिपेत् ।
मुक्तानेत्रसमायुक्तं मत्स्यं सर्वाङ्गशोभनम्
gavāṃ kṣīreṇa saṃpūrya haimaṃ tatra vinikṣipet |
muktānetrasamāyuktaṃ matsyaṃ sarvāṅgaśobhanam
1,124.64
महामत्स्याय च नम इति मन्त्रं समुच्चरन् ।
गन्धाद्यैस्तत्र संपूज्य द्विजाय प्रतिपादयेत्
mahāmatsyāya ca nama iti mantraṃ samuccaran |
gandhādyaistatra saṃpūjya dvijāya pratipādayet
1,124.65
क्षीरसागरदानं ते मयोक्तं द्विजसत्तम ।
दानस्यास्य प्रभावेण मोदते हरिसन्निधौ
kṣīrasāgaradānaṃ te mayoktaṃ dvijasattama |
dānasyāsya prabhāveṇa modate harisannidhau
1,124.66
अत्र कृत्त्वा वृषोत्सर्गं व्रतं नक्तं च नारद ।
रुद्रलोकमवाप्नोति नात्र कार्या विचारणा
atra kṛttvā vṛṣotsargaṃ vrataṃ naktaṃ ca nārada |
rudralokamavāpnoti nātra kāryā vicāraṇā
1,124.67
मार्गशीर्ष्या पूर्णिमायां स्वर्णाढ्यं लवणाढकम् ।
देवं विप्राय शान्ताय सर्वकामसमृद्धये
mārgaśīrṣyā pūrṇimāyāṃ svarṇāḍhyaṃ lavaṇāḍhakam |
devaṃ viprāya śāntāya sarvakāmasamṛddhaye
1,124.68
इदं जगत्पुरा लक्ष्म्या त्यक्तमासीत्ततो हरिः ।
पुरन्दरश्च सोमश्च तथा तिष्यो बृहस्पतिः
idaṃ jagatpurā lakṣmyā tyaktamāsīttato hariḥ |
purandaraśca somaśca tathā tiṣyo bṛhaspatiḥ
1,124.69
पञ्चैते पुष्ययुक्तायां पौर्णमास्यां जगद्बलात् ।
अलङ्कृतं पुनश्चकुः सौभाग्योत्सवकेलिभिः
pañcaite puṣyayuktāyāṃ paurṇamāsyāṃ jagadbalāt |
alaṅkṛtaṃ punaścakuḥ saubhāgyotsavakelibhiḥ
1,124.70
तस्मान्नरः पुष्ययोगे सर्वसौभाग्यवृद्धये ।
गौरसर्षपकल्केन समालभ्य स्वकां तनुम्
tasmānnaraḥ puṣyayoge sarvasaubhāgyavṛddhaye |
gaurasarṣapakalkena samālabhya svakāṃ tanum
1,124.71
स्नायात्सर्वौंषधिजलैर्धारयेच्च नवांशुके ।
दृष्ट्वा च मङ्गलं द्रव्यं स्पृष्ट्वा नत्वा ततोरऽचयेत्
snāyātsarvauṃṣadhijalairdhārayecca navāṃśuke |
dṛṣṭvā ca maṅgalaṃ dravyaṃ spṛṣṭvā natvā tator'cayet
1,124.72
हरिशक्रेन्दुपुष्येज्यान्गन्धाद्यरुपचारकैः ।
विधाय होमं विप्रांश्च तर्पयेत्पायसाशनैः
hariśakrendupuṣyejyāngandhādyarupacārakaiḥ |
vidhāya homaṃ viprāṃśca tarpayetpāyasāśanaiḥ
1,124.73
एतत्कृत्वा व्रतं विप्र रमाप्रीतिविवर्द्धनम् ।
अलक्ष्मीनाशनं चैव मोदतेह परत्र च
etatkṛtvā vrataṃ vipra ramāprītivivarddhanam |
alakṣmīnāśanaṃ caiva modateha paratra ca
1,124.74
पौर्णमास्यां ततो माध्यां तिलकार्पासकंबलम् ।
रत्नानि कञ्चुकोष्णीषपादत्राणानि वा धनम्
paurṇamāsyāṃ tato mādhyāṃ tilakārpāsakaṃbalam |
ratnāni kañcukoṣṇīṣapādatrāṇāni vā dhanam
1,124.75
दत्वा प्रमोदते स्वर्गे दानं वित्तानुसारतः ।
यस्त्वत्र शङ्करं देवं पूजयेद्विधिपूर्वकम्
datvā pramodate svarge dānaṃ vittānusārataḥ |
yastvatra śaṅkaraṃ devaṃ pūjayedvidhipūrvakam
1,124.76
सो ऽश्वमेधफलं प्राप्यविष्णुलोके महीयते ।
फआल्गुने पूर्णिमायां तु होलिकापूजनं मतम्
so 'śvamedhaphalaṃ prāpyaviṣṇuloke mahīyate |
phaālgune pūrṇimāyāṃ tu holikāpūjanaṃ matam
1,124.77
संचयं सर्वकाष्ठानामुपलानां च कारयेत् ।
तत्राग्निं विधिवद्ध्रुत्वा रक्षोघ्नैर्मन्त्रविस्तरैः
saṃcayaṃ sarvakāṣṭhānāmupalānāṃ ca kārayet |
tatrāgniṃ vidhivaddhrutvā rakṣoghnairmantravistaraiḥ
1,124.78
"असृक्पाभयसंत्रस्तैः कृता त्वं होलि बालिशैः ।
अतस्त्वां पूजयिष्यामि भूते भूतिप्रदा भव"
"asṛkpābhayasaṃtrastaiḥ kṛtā tvaṃ holi bāliśaiḥ |
atastvāṃ pūjayiṣyāmi bhūte bhūtipradā bhava"
1,124.79
इति मन्त्रेण सन्दीप्य काष्ठादिक्षेपणैस्ततः ।
परिक्रम्योत्सवः कार्य्यो गीतवादित्रनिःस्वनैः
iti mantreṇa sandīpya kāṣṭhādikṣepaṇaistataḥ |
parikramyotsavaḥ kāryyo gītavāditraniḥsvanaiḥ
1,124.80
होलिका राक्षसी चेयं प्रह्लादभयदायिनी ।
ततस्तां प्रदहॄन्त्येवं काष्ठाद्यैर्गीतमङ्गलैः
holikā rākṣasī ceyaṃ prahlādabhayadāyinī |
tatastāṃ pradahṝntyevaṃ kāṣṭhādyairgītamaṅgalaiḥ
1,124.81
संवत्सरस्य दाहो ऽयं कामदाहो मतान्तरे ।
इति जानीहि विप्रेन्द्र लोके स्थितिरनेकधा
saṃvatsarasya dāho 'yaṃ kāmadāho matāntare |
iti jānīhi viprendra loke sthitiranekadhā
1,124.82
पक्षान्ते द्वे पृथग्वैवे ततो ऽमाव्रतमुच्यते ।
पृथक्छृणुष्व मे विप्र पितॄणामतिवल्लभम्
pakṣānte dve pṛthagvaive tato 'māvratamucyate |
pṛthakchṛṇuṣva me vipra pitṝṇāmativallabham
1,124.83
चैत्रवैशाखयोस्तत्र दर्शे पितृसमर्चनम् ।
पार्वणेन विधानेन श्राद्धं वित्तानुसारतः
caitravaiśākhayostatra darśe pitṛsamarcanam |
pārvaṇena vidhānena śrāddhaṃ vittānusārataḥ
1,124.84
द्विजानां भोजनं दानं गवादीनां विशेषतः ।
सर्वमासेष्वमायां वै बहुपुण्यप्रदं यतः
dvijānāṃ bhojanaṃ dānaṃ gavādīnāṃ viśeṣataḥ |
sarvamāseṣvamāyāṃ vai bahupuṇyapradaṃ yataḥ
1,124.85
ज्येष्ठामायां व्रतं प्रोक्तं सावित्र्याः कस्य नारद ।
विधानं ज्येष्ठपूर्णावदिहापि परिकीर्तितम्
jyeṣṭhāmāyāṃ vrataṃ proktaṃ sāvitryāḥ kasya nārada |
vidhānaṃ jyeṣṭhapūrṇāvadihāpi parikīrtitam
1,124.86
शुचौ नभसि भाद्रे च मासे पूर्णान्तिके द्विज ।
पितृश्राद्धं दानहोमसुरार्चानन्त्यश्नुते
śucau nabhasi bhādre ca māse pūrṇāntike dvija |
pitṛśrāddhaṃ dānahomasurārcānantyaśnute
1,124.87
भाद्रदर्शे ऽपराह्ने तु तिलक्षेत्रसमुद्भवान् ।
विरिञ्चिमनुनामन्त्र्य हुंफट् छिन्नान्कुशान् द्विज
bhādradarśe 'parāhne tu tilakṣetrasamudbhavān |
viriñcimanunāmantrya huṃphaṭ chinnānkuśān dvija
1,124.88
सर्वदा सर्वकार्येषु योजयेदेकदापरान् ।
इषामायां विशेषण पितॄणां श्राद्धतर्पणम्
sarvadā sarvakāryeṣu yojayedekadāparān |
iṣāmāyāṃ viśeṣaṇa pitṝṇāṃ śrāddhatarpaṇam
1,124.89
विधेयं जाह्नवीतोये मुक्तिदं च गयास्थले ।
ऊर्ज्जामायां दीपदानं देवा गारगृहेषु च
vidheyaṃ jāhnavītoye muktidaṃ ca gayāsthale |
ūrjjāmāyāṃ dīpadānaṃ devā gāragṛheṣu ca
1,124.90
नद्यारामतडागेषु चैत्यगोष्ठापणेषु च ।
समर्चनं तथा लक्ष्म्याः स्वर्णरौप्ये कृताकृते
nadyārāmataḍāgeṣu caityagoṣṭhāpaṇeṣu ca |
samarcanaṃ tathā lakṣmyāḥ svarṇaraupye kṛtākṛte
1,124.91
द्यूतं च वर्षफलदं जये चापिपराजये ।
गवां पूजात्र विहिता शृङ्गाद्यङ्गानुरञ्जनैः
dyūtaṃ ca varṣaphaladaṃ jaye cāpiparājaye |
gavāṃ pūjātra vihitā śṛṅgādyaṅgānurañjanaiḥ
1,124.92
यवसान्नादिदानैश्च नमस्कारप्रदक्षिणैः ।
मार्गे ऽपि पितृपूजा स्याच्छ्रद्धैर्ब्राह्मणभोजनैः
yavasānnādidānaiśca namaskārapradakṣiṇaiḥ |
mārge 'pi pitṛpūjā syācchraddhairbrāhmaṇabhojanaiḥ
1,124.93
ब्रह्मचर्यादि नियमैर्जपहोमार्चनादिभिः ।
पौषे माघे च विप्रेन्द्र पितृश्राद्धं फलाधिकम्
brahmacaryādi niyamairjapahomārcanādibhiḥ |
pauṣe māghe ca viprendra pitṛśrāddhaṃ phalādhikam
1,124.94
अमायां कर्णपातार्कयुक्तायां तु गयाधिकम् ।
फआल्गुने केवलं श्राद्धं द्विजानां भोजनं तथा
amāyāṃ karṇapātārkayuktāyāṃ tu gayādhikam |
phaālgune kevalaṃ śrāddhaṃ dvijānāṃ bhojanaṃ tathā
1,124.95
दानादि सर्वफलदं दर्शे सोमे ऽधिकं फलम् ।
इत्थं संक्षेपतः प्रोक्तं तिथिकृत्यं मुने तव
dānādi sarvaphaladaṃ darśe some 'dhikaṃ phalam |
itthaṃ saṃkṣepataḥ proktaṃ tithikṛtyaṃ mune tava
1,124.96
सर्वत्रापि विशेषो ऽस्ति स पुराणान्तरे स्थितः
sarvatrāpi viśeṣo 'sti sa purāṇāntare sthitaḥ
Chapter 1.125
1,125.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे पूर्वभागे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे द्वादशमासस्थितपौर्णमास्य मावास्याव्रतकथनं नाम चतुर्विंशत्यधिकशतमो ऽध्यायः सूत उवाच इत्येवमुक्त्वा मुनिना हि पृष्टास्ते वै कुमाराः किल नारदेन ।
संपूजिताः शास्त्रविदां वरिष्ठाः कृताह्निका जग्मुरुमेशलोकम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe pūrvabhāge bṛhadupākhyāne caturthapāde dvādaśamāsasthitapaurṇamāsya māvāsyāvratakathanaṃ nāma caturviṃśatyadhikaśatamo 'dhyāyaḥ sūta uvāca ityevamuktvā muninā hi pṛṣṭāste vai kumārāḥ kila nāradena |
saṃpūjitāḥ śāstravidāṃ variṣṭhāḥ kṛtāhnikā jagmurumeśalokam
1,125.2
तत्रेशमग्र्यर्कनिभैर्मुनीन्द्रैः श्रीवामदेवादिभिरर्चिताङ्घ्रिम् ।
सुरासुरेन्द्रैरभिवन्द्यमुग्रं नत्वाज्ञया तस्य निषेदुरुर्व्याम्
tatreśamagryarkanibhairmunīndraiḥ śrīvāmadevādibhirarcitāṅghrim |
surāsurendrairabhivandyamugraṃ natvājñayā tasya niṣedururvyām
1,125.3
श्रुत्वाथ तत्राखिलशास्त्रसारं शिवागमं ते पशुपाशमोक्षणम् ।
जग्मुस्ततो ज्ञानघनस्वरूपा नत्वा पुरारिं स्वपितुर्निकाशम्
śrutvātha tatrākhilaśāstrasāraṃ śivāgamaṃ te paśupāśamokṣaṇam |
jagmustato jñānaghanasvarūpā natvā purāriṃ svapiturnikāśam
1,125.4
तत्पादपद्मे प्रणतिं विधाय पित्रापि सत्कृत्य सभाजितास्ते ।
लब्ध्वाशिषो ऽद्यापि चरन्ति शश्वल्लोकेषु तीर्थानि च तीर्थभूताः
tatpādapadme praṇatiṃ vidhāya pitrāpi satkṛtya sabhājitāste |
labdhvāśiṣo 'dyāpi caranti śaśvallokeṣu tīrthāni ca tīrthabhūtāḥ
1,125.5
जग्मुस्ततो वै बदरीवनान्ते सुरेन्द्रवर्गैरुपसेव्यमानम् ।
दध्युश्चिरं विष्णुपदाब्जमव्ययं ध्यायन्ति यद्यतयो वीतरागाः
jagmustato vai badarīvanānte surendravargairupasevyamānam |
dadhyuściraṃ viṣṇupadābjamavyayaṃ dhyāyanti yadyatayo vītarāgāḥ
1,125.6
नारदो ऽपि ततो विप्रा कुमारेभ्यः समीहितम् ।
लब्ध्वा ज्ञानं सविज्ञानं भृशं प्रीतमना ह्यभूत्
nārado 'pi tato viprā kumārebhyaḥ samīhitam |
labdhvā jñānaṃ savijñānaṃ bhṛśaṃ prītamanā hyabhūt
1,125.7
स तस्मात्स्वर्णदीतीरादागत्य पितुरन्तिके ।
प्रणम्य सत्कृतः पित्रा ब्रह्मणा निषसाद च
sa tasmātsvarṇadītīrādāgatya piturantike |
praṇamya satkṛtaḥ pitrā brahmaṇā niṣasāda ca
1,125.8
कुमारेभ्यः श्रुतं यच्च ज्ञानं विज्ञानसंयुतम् ।
वर्णयामास तत्त्वेन सो ऽपि श्रुत्वा मुमोद च
kumārebhyaḥ śrutaṃ yacca jñānaṃ vijñānasaṃyutam |
varṇayāmāsa tattvena so 'pi śrutvā mumoda ca
1,125.9
अथ प्रणम्य शिरसा लब्धाशीर्मुनिसत्तमः ।
आजगाम च कैलासं मुनिसिद्धनिषेवितम्
atha praṇamya śirasā labdhāśīrmunisattamaḥ |
ājagāma ca kailāsaṃ munisiddhaniṣevitam
1,125.10
नानाश्चर्यमयं शश्वत्सर्वर्त्तुकुसुमद्रुमैः ।
मन्दारैः पारिजातैश्च चंपकाशोकवञ्जुलैः
nānāścaryamayaṃ śaśvatsarvarttukusumadrumaiḥ |
mandāraiḥ pārijātaiśca caṃpakāśokavañjulaiḥ
1,125.11
अन्यैश्च विविधैर्वृक्षैर्नानापक्षिगणावृतैः ।
वातोद्धूतशिखैः पान्थानाह्वयद्भिरिवावृतम्
anyaiśca vividhairvṛkṣairnānāpakṣigaṇāvṛtaiḥ |
vātoddhūtaśikhaiḥ pānthānāhvayadbhirivāvṛtam
1,125.12
नानामृगगणाकीर्णं सिद्धकिन्नरसंकुलम् ।
सरोभिः स्वच्छसलिलैर्लसत्काञ्चनपङ्कजैः
nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ siddhakinnarasaṃkulam |
sarobhiḥ svacchasalilairlasatkāñcanapaṅkajaiḥ
1,125.13
शोभितं सारसैर्हंसैश्चक्राह्वाद्यैर्निनादितम् ।
स्वर्द्धनीपातनिर् घृष्टं क्रीडद्भिश्चाप्सरोगणैः
śobhitaṃ sārasairhaṃsaiścakrāhvādyairnināditam |
svarddhanīpātanir ghṛṣṭaṃ krīḍadbhiścāpsarogaṇaiḥ
1,125.14
सलिले ऽलकनन्दायाः कुचकुङ्कुमपिङ्गले ।
आमोदमुदितैर्नागैः सलिलैः पुष्करोद्धृतैः
salile 'lakanandāyāḥ kucakuṅkumapiṅgale |
āmodamuditairnāgaiḥ salilaiḥ puṣkaroddhṛtaiḥ
1,125.15
स्नापयद्भिः करेणूश्च कलभांश्च समाकुले ।
अथ श्वेताभ्रसदृशे शृङ्गे तस्य च भूभृतः
snāpayadbhiḥ kareṇūśca kalabhāṃśca samākule |
atha śvetābhrasadṛśe śṛṅge tasya ca bhūbhṛtaḥ
1,125.16
वटं कालाभ्रसदृशं ददर्श शतयोजनम् ।
तस्याधस्तात्समासीनं योगिमण्डलमध्यगम्
vaṭaṃ kālābhrasadṛśaṃ dadarśa śatayojanam |
tasyādhastātsamāsīnaṃ yogimaṇḍalamadhyagam
1,125.17
कपर्दिनं विरूपाक्ष व्याघ्रचर्मांबरावृतम् ।
भूतिभूषितसर्वाङ्गं नागभूषणभूषितम्
kapardinaṃ virūpākṣa vyāghracarmāṃbarāvṛtam |
bhūtibhūṣitasarvāṅgaṃ nāgabhūṣaṇabhūṣitam
1,125.18
रुद्राक्षमालया शश्वच्छोभितं चन्द्रशेखरम् ।
तं दृष्ट्वा नारदो विप्रा भक्तिनम्रात्मकन्धरः
rudrākṣamālayā śaśvacchobhitaṃ candraśekharam |
taṃ dṛṣṭvā nārado viprā bhaktinamrātmakandharaḥ
1,125.19
ननाम् शिरसा तस्य पादयोर्जगदीशितुः ।
ततः प्रसन्नमनसा स्तुत्वा वाग्भिर्वृषध्वजम्
nanām śirasā tasya pādayorjagadīśituḥ |
tataḥ prasannamanasā stutvā vāgbhirvṛṣadhvajam
1,125.20
निषसादाज्ञया स्थाणोः सत्कृतो योगिभिस्तदा ।
अथापृच्छच्च कुशलं नारदं जगतां गुरुः
niṣasādājñayā sthāṇoḥ satkṛto yogibhistadā |
athāpṛcchacca kuśalaṃ nāradaṃ jagatāṃ guruḥ
1,125.21
स च प्राह प्रसादेन भवतः सर्वमस्ति मे ।
सर्वेषां योगिवर्याणां शृण्वतां तत्र वाडवाः
sa ca prāha prasādena bhavataḥ sarvamasti me |
sarveṣāṃ yogivaryāṇāṃ śṛṇvatāṃ tatra vāḍavāḥ
1,125.22
पप्रच्छ शांभिवं ज्ञानं पशुपाशविमोक्षणम् ।
स शिवः सादरं तस्य भक्त्या संतुष्टमानसः
papraccha śāṃbhivaṃ jñānaṃ paśupāśavimokṣaṇam |
sa śivaḥ sādaraṃ tasya bhaktyā saṃtuṣṭamānasaḥ
1,125.23
योगमष्टाङ्गसंयुक्तं प्राह प्रणतवत्सलः ।
स लब्ध्वा शांभवं ज्ञानं शङ्कराल्लोकशङ्करात्
yogamaṣṭāṅgasaṃyuktaṃ prāha praṇatavatsalaḥ |
sa labdhvā śāṃbhavaṃ jñānaṃ śaṅkarāllokaśaṅkarāt
1,125.24
सुप्रसन्नमना नत्वा ययौ नारायणान्तिकम् ।
तत्रापि नारदो ऽभीक्ष्णं गतागतपरायणः
suprasannamanā natvā yayau nārāyaṇāntikam |
tatrāpi nārado 'bhīkṣṇaṃ gatāgataparāyaṇaḥ
1,125.25
सेवितं योगिभिः सिद्धैर्नारायणमतोषयत् ।
एतद्वः कीर्तितं विप्रा नारदीयं महन्मया
sevitaṃ yogibhiḥ siddhairnārāyaṇamatoṣayat |
etadvaḥ kīrtitaṃ viprā nāradīyaṃ mahanmayā
1,125.26
उपाख्यानं वेदसमं सर्वशास्त्रनिदर्शनम् ।
चतुष्पादसमायुक्तं शृण्वतां ज्ञानवर्द्धनम्
upākhyānaṃ vedasamaṃ sarvaśāstranidarśanam |
catuṣpādasamāyuktaṃ śṛṇvatāṃ jñānavarddhanam
1,125.27
य एतत्कीर्तयेद्विप्रा नारदीयं शिवालये ।
समाजे द्विजमुख्यानां तथा केशवमन्दिरे
ya etatkīrtayedviprā nāradīyaṃ śivālaye |
samāje dvijamukhyānāṃ tathā keśavamandire
1,125.28
मथुरायां प्रयागे च पुरुषोत्तमसन्निधौ ।
सेतौ काञ्च्यां कुशस्थल्यां गङ्गाद्वारे कुशस्थले
mathurāyāṃ prayāge ca puruṣottamasannidhau |
setau kāñcyāṃ kuśasthalyāṃ gaṅgādvāre kuśasthale
1,125.29
पुष्करेषु नदीतीरे यत्र कुत्रापि भक्तिमान् ।
स लभेत्सर्वय ज्ञानां तीर्थानां च फलं महत्
puṣkareṣu nadītīre yatra kutrāpi bhaktimān |
sa labhetsarvaya jñānāṃ tīrthānāṃ ca phalaṃ mahat
1,125.30
दानानां चापि सर्वेषां तपसां वाप्यशेषतः ।
उपवासपरो वापि हविष्याशी जितेन्द्रियः
dānānāṃ cāpi sarveṣāṃ tapasāṃ vāpyaśeṣataḥ |
upavāsaparo vāpi haviṣyāśī jitendriyaḥ
1,125.31
श्रोता चैव तथा वक्ता नारायणपरायणः ।
शिवभक्तिरतो वापि शृण्वन् सिद्धिमवाप्नुयात्
śrotā caiva tathā vaktā nārāyaṇaparāyaṇaḥ |
śivabhaktirato vāpi śṛṇvan siddhimavāpnuyāt
1,125.32
अस्निन्नशेषपुण्यानां सिद्धीनां च समुद्भवः ।
कथितः सर्वपापघ्नः पठतां शृण्वतां सदा
asninnaśeṣapuṇyānāṃ siddhīnāṃ ca samudbhavaḥ |
kathitaḥ sarvapāpaghnaḥ paṭhatāṃ śṛṇvatāṃ sadā
1,125.33
कलिदोषहरं पुंसां सर्वसंपत्तिवर्द्धनम् ।
सर्वेषामीप्सितं चेदं सर्वज्ञानप्रकाशकम्
kalidoṣaharaṃ puṃsāṃ sarvasaṃpattivarddhanam |
sarveṣāmīpsitaṃ cedaṃ sarvajñānaprakāśakam
1,125.34
शैवानां वैष्णवानां च शाक्तानां सूयसेविनाम् ।
तथैव गाणपत्यानां वर्णाश्रमवतां द्विजाः
śaivānāṃ vaiṣṇavānāṃ ca śāktānāṃ sūyasevinām |
tathaiva gāṇapatyānāṃ varṇāśramavatāṃ dvijāḥ
1,125.35
तपसां च व्रतानां च फलानां संप्रकाशकम् ।
मन्त्राणां चैव यन्त्राणां वेदाङ्गानां विभागशः
tapasāṃ ca vratānāṃ ca phalānāṃ saṃprakāśakam |
mantrāṇāṃ caiva yantrāṇāṃ vedāṅgānāṃ vibhāgaśaḥ
1,125.36
तथागमानां सांख्यानां वेदानां चैव संग्रहम् ।
य एतत्पठते भक्त्या शृणुयाद्वा समाहितः
tathāgamānāṃ sāṃkhyānāṃ vedānāṃ caiva saṃgraham |
ya etatpaṭhate bhaktyā śṛṇuyādvā samāhitaḥ
1,125.37
स लभेद्वाञ्छितान्कामान्देवादिष्वपि दुर्लभान् ।
श्रुत्वेदं नारदीयं तु पुराणं वेदसंमितम्
sa labhedvāñchitānkāmāndevādiṣvapi durlabhān |
śrutvedaṃ nāradīyaṃ tu purāṇaṃ vedasaṃmitam
1,125.38
वाचकं पूजयेद्भक्त्या धनरत्नांशुकादिभिः ।
भूमिदानैर्गवां दानै रत्नदानैश्च संततम्
vācakaṃ pūjayedbhaktyā dhanaratnāṃśukādibhiḥ |
bhūmidānairgavāṃ dānai ratnadānaiśca saṃtatam
1,125.39
हस्त्यश्वरथदानैश्च प्रीणयेत्सततं गुरुम् ।
यस्तु व्याकुरुते विप्राः पुराणं धर्मसंग्रहम्
hastyaśvarathadānaiśca prīṇayetsatataṃ gurum |
yastu vyākurute viprāḥ purāṇaṃ dharmasaṃgraham
1,125.40
चतुर्वर्गप्रदं नॄणां को ऽन्यस्तत्सदृशो गुरुः ।
कायेन मनसा वाचा धनाद्यैरपि संततम्
caturvargapradaṃ nṝṇāṃ ko 'nyastatsadṛśo guruḥ |
kāyena manasā vācā dhanādyairapi saṃtatam
1,125.41
प्रियं समाचरेत्तस्य गुरोर्द्धर्मोपदेशिनः ।
श्रुत्वा पुराणं विधिवद्धोमं कृत्वा सुरार्चनम्
priyaṃ samācarettasya gurorddharmopadeśinaḥ |
śrutvā purāṇaṃ vidhivaddhomaṃ kṛtvā surārcanam
1,125.42
ब्राह्मणान्भोजयेत्पश्चाच्छतं मिष्टान्नपायसैः ।
दक्षिणां प्रददेच्छक्त्या भक्त्या प्रीयेत माधवः
brāhmaṇānbhojayetpaścācchataṃ miṣṭānnapāyasaiḥ |
dakṣiṇāṃ pradadecchaktyā bhaktyā prīyeta mādhavaḥ
1,125.43
यथा श्रेष्ठा नदी गङ्गा पुष्करं च सरो यथा ।
काशी पुरी नगो मेरुर्देवो नारायणो हरिः
yathā śreṣṭhā nadī gaṅgā puṣkaraṃ ca saro yathā |
kāśī purī nago merurdevo nārāyaṇo hariḥ
1,125.44
कृतं युगं सामवेदो धेनुर्विप्रो ऽन्नमंबु च ।
मार्गो मृगेन्द्रः पुरुषो ऽश्वत्थः प्रह्लाद आननम्
kṛtaṃ yugaṃ sāmavedo dhenurvipro 'nnamaṃbu ca |
mārgo mṛgendraḥ puruṣo 'śvatthaḥ prahlāda ānanam
1,125.45
उच्चैः श्रवा वसंतश्च जपः शेषोरऽयमा धनुः ।
पावको विष्णुरिन्द्रश्च कपिलो वाक्पतिः कविः
uccaiḥ śravā vasaṃtaśca japaḥ śeṣor'yamā dhanuḥ |
pāvako viṣṇurindraśca kapilo vākpatiḥ kaviḥ
1,125.46
अर्जुनो हनुमान्दर्भश्चित्तं चित्ररथोंऽबुजम् ।
उर्वशी काञ्चनं यद्वच्छ्रेष्टाश्चैते स्वजातिषु
arjuno hanumāndarbhaścittaṃ citrarathoṃ'bujam |
urvaśī kāñcanaṃ yadvacchreṣṭāścaite svajātiṣu
1,125.47
तथैव नारदीयं तु पुराणेषु प्रकीर्तितम् ।
शान्तिरस्तु शिवं चास्तु सर्वेषां वो द्विजोत्तमाः
tathaiva nāradīyaṃ tu purāṇeṣu prakīrtitam |
śāntirastu śivaṃ cāstu sarveṣāṃ vo dvijottamāḥ
1,125.48
गमिष्यामि गुरोः पारंश्वं व्यासस्यामिततेजसः ।
इत्युक्त्वाभ्यर्चितः सूतः शौनकाद्यैर्महात्मभिः
gamiṣyāmi guroḥ pārṃśvaṃ vyāsasyāmitatejasaḥ |
ityuktvābhyarcitaḥ sūtaḥ śaunakādyairmahātmabhiḥ
1,125.49
आज्ञप्तश्च पुनः सर्वैर्दर्शनार्थं गुरोर्ययौ ।
ते ऽपि सर्वे द्विजश्रेष्ठाः शौनकाद्याः समाहिताः ।
श्रुतं सम्यगनुष्ठाय तत्र तस्थुश्च सत्रिणः
ājñaptaśca punaḥ sarvairdarśanārthaṃ guroryayau |
te 'pi sarve dvijaśreṣṭhāḥ śaunakādyāḥ samāhitāḥ |
śrutaṃ samyaganuṣṭhāya tatra tasthuśca satriṇaḥ
1,125.50
कलिकल्मषविषनाशनं हरिं यो जपपूजनविधिभेषजोपसेवी ।
स तु निर्विषमनसा समेत्य यागं लभते सतमभीप्सितं हि लोकम्
kalikalmaṣaviṣanāśanaṃ hariṃ yo japapūjanavidhibheṣajopasevī |
sa tu nirviṣamanasā sametya yāgaṃ labhate satamabhīpsitaṃ hi lokam
Chapter 2.1
2,1.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणे बृहदुपाख्याने चतुर्थपादे पुराणमहिमावर्णनं नाम पञ्चविंशोत्तरशततमो ऽध्यायः समाप्तोयं बृहन्नारदीयपुराणस्य पूर्वभागः श्रीराधामदनमोहनो जयति तराम् उत्तरभागः श्रीगणेशाय नमः श्रीकृष्णाय नमः पान्तु वो जलदश्यामाः शार्ङ्गज्याघातकर्कशाः ।
त्रैलोक्यमण्डपस्तंभाश्चत्वारो हरिबाहवः
iti śrībṛhannāradīyapurāṇe bṛhadupākhyāne caturthapāde purāṇamahimāvarṇanaṃ nāma pañcaviṃśottaraśatatamo 'dhyāyaḥ samāptoyaṃ bṛhannāradīyapurāṇasya pūrvabhāgaḥ śrīrādhāmadanamohano jayati tarām uttarabhāgaḥ śrīgaṇeśāya namaḥ śrīkṛṣṇāya namaḥ pāntu vo jaladaśyāmāḥ śārṅgajyāghātakarkaśāḥ |
trailokyamaṇḍapastaṃbhāścatvāro haribāhavaḥ
2,1.2
सुरद सुरशिरोरत्ननिघृष्टमणिरञ्जितम् ।
हरिपादांबुजद्वन्द्वमभीष्टप्तदमस्तु नः
surada suraśiroratnanighṛṣṭamaṇirañjitam |
haripādāṃbujadvandvamabhīṣṭaptadamastu naḥ
2,1.3
मान्धातोवाच पापेन्धनस्य घोरस्य शुष्कार्द्रस्य द्विजोत्तम ।
कोवह्निर्दहते तस्य तद्भवान्वक्तुमर्हति
māndhātovāca pāpendhanasya ghorasya śuṣkārdrasya dvijottama |
kovahnirdahate tasya tadbhavānvaktumarhati
2,1.4
नाज्ञातं त्रिषु लोकेषु चतुर्मुखसमुद्भव ।
विद्यते तव विप्रेन्द्र त्रिविधस्य सुनिश्चितम्
nājñātaṃ triṣu lokeṣu caturmukhasamudbhava |
vidyate tava viprendra trividhasya suniścitam
2,1.5
अज्ञातं पातकं शुष्कं ज्ञातं चार्द्रमुदाहृतम् ।
भाव्यं वाप्यथवातीतं वर्तमान वदस्व नः
ajñātaṃ pātakaṃ śuṣkaṃ jñātaṃ cārdramudāhṛtam |
bhāvyaṃ vāpyathavātītaṃ vartamāna vadasva naḥ
2,1.6
वह्निनो केन तद्भस्म भवेदेतन्मतं मम ।
वसिष्टं उवाच श्रूयतां नृपशार्दूल वह्निना येन तद्भवेत्
vahnino kena tadbhasma bhavedetanmataṃ mama |
vasiṣṭaṃ uvāca śrūyatāṃ nṛpaśārdūla vahninā yena tadbhavet
2,1.7
भस्म शुष्कं तथार्द्रं च पापमस्य ह्येशेषतः
bhasma śuṣkaṃ tathārdraṃ ca pāpamasya hyeśeṣataḥ
2,1.8
अवाप्य वासरं विष्णोर्यो नरः संयतेन्द्रियः ।
उपवासपरो भूत्वा पूजयेन्मधुसूदनम्
avāpya vāsaraṃ viṣṇoryo naraḥ saṃyatendriyaḥ |
upavāsaparo bhūtvā pūjayenmadhusūdanam
2,1.9
स धात्रीस्नानसहितो रात्रौ जागरणान्वितः ।
विशोधयति पापानि कितवो हि यथा धनम्
sa dhātrīsnānasahito rātrau jāgaraṇānvitaḥ |
viśodhayati pāpāni kitavo hi yathā dhanam
2,1.10
एकदाशीसमाख्येन वह्निना पातकेन्धनम् ।
भस्मतां याति राजेन्द्र अपि जन्मशतोद्भवम्
ekadāśīsamākhyena vahninā pātakendhanam |
bhasmatāṃ yāti rājendra api janmaśatodbhavam
2,1.11
नेदृश पावनं किञ्चिन्नाराणां भूप विद्यते ।
यादृशं पद्मनाभस्य दिनं पातकहानिदम्
nedṛśa pāvanaṃ kiñcinnārāṇāṃ bhūpa vidyate |
yādṛśaṃ padmanābhasya dinaṃ pātakahānidam
2,1.12
तावत्पापानि देहे ऽस्मिंस्तिष्ठन्ति मनुजाधिप ।
यावन्नोपवसेज्जन्तुः पद्मनाभदिमं शुभम्
tāvatpāpāni dehe 'smiṃstiṣṭhanti manujādhipa |
yāvannopavasejjantuḥ padmanābhadimaṃ śubham
2,1.13
अश्वमेधसहस्राणि राजसूयशतानि च ।
एकादश्युपवासस्य कलां नार्हन्ति षोडशीम्
aśvamedhasahasrāṇi rājasūyaśatāni ca |
ekādaśyupavāsasya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm
2,1.14
एकादशेन्द्रियैः पापं यत्कृतं भवति प्रभो ।
एकादश्युपवासेन तत्सर्वं विलयं व्रजेत्
ekādaśendriyaiḥ pāpaṃ yatkṛtaṃ bhavati prabho |
ekādaśyupavāsena tatsarvaṃ vilayaṃ vrajet
2,1.15
एकादशीसमं किञ्चित्पापनाशं न विद्यते ।
व्याजेनापि कृता राजन्न दर्शयति भास्करिम्
ekādaśīsamaṃ kiñcitpāpanāśaṃ na vidyate |
vyājenāpi kṛtā rājanna darśayati bhāskarim
2,1.16
स्वर्गमोक्षप्रदा ह्येषा राज्यपुत्रप्रदायिनी ।
सुकलत्रप्रदा ह्येषा शरीरारोग्यदायिनी
svargamokṣapradā hyeṣā rājyaputrapradāyinī |
sukalatrapradā hyeṣā śarīrārogyadāyinī
2,1.17
न गङ्गा न गया भूप न काशी न च पुष्करम् ।
न चापि कैरवं क्षेत्रं न रेवा न च देविका
na gaṅgā na gayā bhūpa na kāśī na ca puṣkaram |
na cāpi kairavaṃ kṣetraṃ na revā na ca devikā
2,1.18
यमुना चन्द्रभागा च पुण्या भूप हरेर्दिनात् ।
अनायासेन राजेन्द्र प्राप्यते हरिमन्दिरम्
yamunā candrabhāgā ca puṇyā bhūpa harerdināt |
anāyāsena rājendra prāpyate harimandiram
2,1.19
रात्रौ जामरण कृत्वा समुपोष्य हरेर्दिनम् ।
सर्वपापविनिर्मुक्तो विष्णुलोके व्रजेन्नरः
rātrau jāmaraṇa kṛtvā samupoṣya harerdinam |
sarvapāpavinirmukto viṣṇuloke vrajennaraḥ
2,1.20
दशैव मातृके पक्षे दश राजेन्द्र पैतृके ।
भार्याया दश पक्षे च पुरुषानुद्धरेत्तथा
daśaiva mātṛke pakṣe daśa rājendra paitṛke |
bhāryāyā daśa pakṣe ca puruṣānuddharettathā
2,1.21
आत्मानमपि राजेन्द्र स नयेद्वैष्णवं पुरम् ।
चिन्तामणिसमा ह्येषा अथवापि निधेः समा
ātmānamapi rājendra sa nayedvaiṣṇavaṃ puram |
cintāmaṇisamā hyeṣā athavāpi nidheḥ samā
2,1.22
संकल्पपादपप्रख्या वेदवाक्योपमाथवा ।
द्वादशीं ये प्रपन्ना हि नरा नरवरोत्तम
saṃkalpapādapaprakhyā vedavākyopamāthavā |
dvādaśīṃ ye prapannā hi narā naravarottama
2,1.23
ते द्वन्द्वबाहवो जाता नागारिकृतवाहनाः ।
स्रग्विणः पीतवस्त्राश्च प्रयान्ति हरिमन्दिरम्
te dvandvabāhavo jātā nāgārikṛtavāhanāḥ |
sragviṇaḥ pītavastrāśca prayānti harimandiram
2,1.24
एष प्रभावो हि मया द्वादश्याः परिकीर्तितः ।
पापेन्धनस्य घोरस्य पावकाख्यो महीपते
eṣa prabhāvo hi mayā dvādaśyāḥ parikīrtitaḥ |
pāpendhanasya ghorasya pāvakākhyo mahīpate
2,1.25
हरेर्द्दिनं सदोपोष्यं नरैर्धर्मपरायणैः ।
इच्छद्भिर्विपुलान्योगान्पुत्रपौत्रादिकांस्तथा
harerddinaṃ sadopoṣyaṃ narairdharmaparāyaṇaiḥ |
icchadbhirvipulānyogānputrapautrādikāṃstathā
2,1.26
हरिदिनमिह मर्त्यो यः करोत्यादरेण नरवर स तु कुक्षिं मातुराप्नोति नैव ।
बहुवृजिनसमेतो ऽकामतः कामतो वा व्रजति पदमनन्तं लोकनाथस्य विष्णोः
haridinamiha martyo yaḥ karotyādareṇa naravara sa tu kukṣiṃ māturāpnoti naiva |
bahuvṛjinasameto 'kāmataḥ kāmato vā vrajati padamanantaṃ lokanāthasya viṣṇoḥ
Chapter 2.2
2,2.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे द्वादशीमाहात्म्यवर्णनं नाम प्रथमो ऽध्यायः वसिष्ट उवाच इममेवार्थमुद्दिश्य नैमिषारण्यवासिनः ।
पप्रच्छुर्मुनयः सूतं व्यासशिष्यं महामतिम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge dvādaśīmāhātmyavarṇanaṃ nāma prathamo 'dhyāyaḥ vasiṣṭa uvāca imamevārthamuddiśya naimiṣāraṇyavāsinaḥ |
papracchurmunayaḥ sūtaṃ vyāsaśiṣyaṃ mahāmatim
2,2.2
स तु पृष्टो महाभाग एकादश्याः सुविस्तरम् ।
माहात्म्यं कथयामास उपवासविधिं तथा
sa tu pṛṣṭo mahābhāga ekādaśyāḥ suvistaram |
māhātmyaṃ kathayāmāsa upavāsavidhiṃ tathā
2,2.3
तद्वाक्यं सूतपुत्रस्य श्रुत्वा द्विजवरोत्तमाः ।
माहात्म्यं चक्रिणश्चापि सर्वपापौघ शान्तिदम्
tadvākyaṃ sūtaputrasya śrutvā dvijavarottamāḥ |
māhātmyaṃ cakriṇaścāpi sarvapāpaugha śāntidam
2,2.4
पुनः पप्रच्छुरमलं सूतं पौराणिकं नृप ।
अष्टादश पुराणानि भवान् जानाति मानद
punaḥ papracchuramalaṃ sūtaṃ paurāṇikaṃ nṛpa |
aṣṭādaśa purāṇāni bhavān jānāti mānada
2,2.5
कानीनस्य प्रसादेनः महाभारतमप्युत ।
तन्नास्ति यन्न वेत्सि त्वं पुराणेषु स्मृतिष्वपि
kānīnasya prasādenaḥ mahābhāratamapyuta |
tannāsti yanna vetsi tvaṃ purāṇeṣu smṛtiṣvapi
2,2.6
चरिते रघुनाथस्य शतकोटिप्रविस्तरे ।
अस्माकं संशयः कश्चिद्धृदये संप्रवर्तते
carite raghunāthasya śatakoṭipravistare |
asmākaṃ saṃśayaḥ kaściddhṛdaye saṃpravartate
2,2.7
तं भवानर्हति च्छेत्तुं याथार्थ्येन सुविस्तरात् ।
तिथेः प्रान्तमुपोष्यं स्यादाहोस्विन्मूलमेव च
taṃ bhavānarhati cchettuṃ yāthārthyena suvistarāt |
titheḥ prāntamupoṣyaṃ syādāhosvinmūlameva ca
2,2.8
दैवे पैत्र्ये समाख्याहि नावेद्यं विद्यते तवल ।
सौतिरुवाच तिथेः प्रान्तं सुराणां हि उपोष्यं प्रीतिवर्द्धनम्
daive paitrye samākhyāhi nāvedyaṃ vidyate tavala |
sautiruvāca titheḥ prāntaṃ surāṇāṃ hi upoṣyaṃ prītivarddhanam
2,2.9
मूलं तिथेः पितॄणां तु कालज्ञैः प्रियमीरितम् ।
अतः प्रान्तमुपोष्यं हि तिथेर्दशफलेप्सुभिः
mūlaṃ titheḥ pitṝṇāṃ tu kālajñaiḥ priyamīritam |
ataḥ prāntamupoṣyaṃ hi titherdaśaphalepsubhiḥ
2,2.10
मूलं हि पितृतृप्त्यर्थं विज्ञेयं धर्मकाङ्क्षिभिः ।
पूर्वविद्धा न कर्तव्या द्वितीया चाष्टमी तथा
mūlaṃ hi pitṛtṛptyarthaṃ vijñeyaṃ dharmakāṅkṣibhiḥ |
pūrvaviddhā na kartavyā dvitīyā cāṣṭamī tathā
2,2.11
षष्ठी चैकादशी भूप धर्मकामार्थलिप्सुभिः ।
पूर्वविद्धा द्विजश्रेष्ठाः कर्तव्या सप्तमी सदा
ṣaṣṭhī caikādaśī bhūpa dharmakāmārthalipsubhiḥ |
pūrvaviddhā dvijaśreṣṭhāḥ kartavyā saptamī sadā
2,2.12
दर्शश्च पौर्णमासश्च पितुः सांवत्सरं दिनम् ।
पूर्वविद्धानिमांस्त्यक्त्वा नरकं प्रतिपद्यते
darśaśca paurṇamāsaśca pituḥ sāṃvatsaraṃ dinam |
pūrvaviddhānimāṃstyaktvā narakaṃ pratipadyate
2,2.13
हानिं च संततेर्भूपदौर्भाग्यं समवाप्नुयात् ।
एतच्छ्रुतं मया विप्राः कृष्णद्वैपायनात्पुरा
hāniṃ ca saṃtaterbhūpadaurbhāgyaṃ samavāpnuyāt |
etacchrutaṃ mayā viprāḥ kṛṣṇadvaipāyanātpurā
2,2.14
आदित्योदयवेलायां यास्तोकापि तिथिर्भवेत् ।
पूर्वविद्धा तु मन्तव्या प्रभूता नोदयं विना
ādityodayavelāyāṃ yāstokāpi tithirbhavet |
pūrvaviddhā tu mantavyā prabhūtā nodayaṃ vinā
2,2.15
पारणे मरणे नॄणां तिथिस्तात्कालिकी स्मृता ।
पित्र्ये ऽस्तमनवेलायां स्पर्शे पूर्णा निगद्यते
pāraṇe maraṇe nṝṇāṃ tithistātkālikī smṛtā |
pitrye 'stamanavelāyāṃ sparśe pūrṇā nigadyate
2,2.16
न तत्रोदयिनी ग्राह्या दैवस्योदयिकी तिथिः ।
प्रत्यहं शोधयेत्प्राज्ञस्तिथिं दैवज्ञचिन्तकात्
na tatrodayinī grāhyā daivasyodayikī tithiḥ |
pratyahaṃ śodhayetprājñastithiṃ daivajñacintakāt
2,2.17
तिथिप्रमाणं विप्रेन्द्राः क्षपाकरदिवाकरौ ।
चन्द्रार्कचारविज्ञानात्कालं कालविदो विदुः
tithipramāṇaṃ viprendrāḥ kṣapākaradivākarau |
candrārkacāravijñānātkālaṃ kālavido viduḥ
2,2.18
पूर्वायाः संगदोषेण न योग्यास्ताः प्रपूजने ।
वर्जयन्ति नरास्तज्ज्ञा यामांश्च चतुरो द्विजाः
pūrvāyāḥ saṃgadoṣeṇa na yogyāstāḥ prapūjane |
varjayanti narāstajjñā yāmāṃśca caturo dvijāḥ
2,2.19
अत ऊर्द्ध्वं प्रवक्ष्यामि स्नानपूजाविधिक्रमम् ।
न दिवा शुद्धिमाप्नोति तदा रात्रौ विधीयते
ata ūrddhvaṃ pravakṣyāmi snānapūjāvidhikramam |
na divā śuddhimāpnoti tadā rātrau vidhīyate
2,2.20
दिनकार्यमशेषं हि कर्तव्यं शर्वरीमुखे ।
विधिरेष मया ख्यातो नराणामुपवासिनाम्
dinakāryamaśeṣaṃ hi kartavyaṃ śarvarīmukhe |
vidhireṣa mayā khyāto narāṇāmupavāsinām
2,2.21
अल्पायामथ विप्रेन्द्रा द्वादश्यामरुणोदये ।
स्नानार्चनक्रिया कार्य्या दानहोमादिसंयुता
alpāyāmatha viprendrā dvādaśyāmaruṇodaye |
snānārcanakriyā kāryyā dānahomādisaṃyutā
2,2.22
त्रयोदश्यां पारणे पृथिवीफलम् ।
शतयज्ञाधिकं वापि नरः प्राप्नोत्यसंशयम्
trayodaśyāṃ pāraṇe pṛthivīphalam |
śatayajñādhikaṃ vāpi naraḥ prāpnotyasaṃśayam
2,2.23
एतस्मात्कारणाद्विप्राः प्रत्यूषे स्नानमाचरेत् ।
पितृतर्पणसंयुक्तं न दृष्ट्वा द्वादशीदिनम्
etasmātkāraṇādviprāḥ pratyūṣe snānamācaret |
pitṛtarpaṇasaṃyuktaṃ na dṛṣṭvā dvādaśīdinam
2,2.24
महाहानिकरा ह्येषा द्वादशी लङ्घिता नृभिः ।
करोति धर्महरणमस्नातेव सरस्वती
mahāhānikarā hyeṣā dvādaśī laṅghitā nṛbhiḥ |
karoti dharmaharaṇamasnāteva sarasvatī
2,2.25
क्षये वाप्यथवा वृद्धौ संप्राप्ते वा दिनोदये ।
उपोष्या द्वादशी पुण्या पूर्वविद्धां विवर्जयेत्
kṣaye vāpyathavā vṛddhau saṃprāpte vā dinodaye |
upoṣyā dvādaśī puṇyā pūrvaviddhāṃ vivarjayet
2,2.26
ब्राह्मण उवाच यदा च प्राप्यते सूत द्वादश्यां पूर्वसंभवा ।
तदोपवासो हि कथं कर्तव्यो मानवैर्वद
brāhmaṇa uvāca yadā ca prāpyate sūta dvādaśyāṃ pūrvasaṃbhavā |
tadopavāso hi kathaṃ kartavyo mānavairvada
2,2.27
उपवासदिनं विद्धं यदा भवति पूर्वया ।
द्वितीये ऽह्नि यदा न स्यात्स्वल्पाप्येकादशी तिथिः
upavāsadinaṃ viddhaṃ yadā bhavati pūrvayā |
dvitīye 'hni yadā na syātsvalpāpyekādaśī tithiḥ
2,2.28
तत्रोपवासो विहितः कथं तद्वद सूतज ।
सौतिरुवाच यदा न प्राप्यते विप्रा द्वादश्यां पूर्वसम्भवम्
tatropavāso vihitaḥ kathaṃ tadvada sūtaja |
sautiruvāca yadā na prāpyate viprā dvādaśyāṃ pūrvasambhavam
2,2.29
रविचन्द्रार्कजाहं तु तदोपोष्यं परं दिनम् ।
बह्वा गमविरोधेषु ब्राह्मणेषु विवादिषु
ravicandrārkajāhaṃ tu tadopoṣyaṃ paraṃ dinam |
bahvā gamavirodheṣu brāhmaṇeṣu vivādiṣu
2,2.30
उपोष्या द्वादशी पुण्या त्रयोदश्यां तु पारणम् ।
एकादश्यां तु विद्धायां संप्राप्ते श्रवणे तथा
upoṣyā dvādaśī puṇyā trayodaśyāṃ tu pāraṇam |
ekādaśyāṃ tu viddhāyāṃ saṃprāpte śravaṇe tathā
2,2.31
उपोष्या द्वादशी पुण्या पक्षयोरुभयोरपि ।
एष वो निर्णयः प्रोक्तो मया शास्त्रविनिर्णयात्
upoṣyā dvādaśī puṇyā pakṣayorubhayorapi |
eṣa vo nirṇayaḥ prokto mayā śāstravinirṇayāt
2,2.32
किमन्यच्छ्रोतुकामा हि तद्भवन्तो ब्रुवन्तु मे ।
ऋषय ऊचुः युगादीनां वदविधिं सौते सम्यग्यथातथम्
kimanyacchrotukāmā hi tadbhavanto bruvantu me |
ṛṣaya ūcuḥ yugādīnāṃ vadavidhiṃ saute samyagyathātatham
2,2.33
रविसंक्रातिकादीनां नावेद्यं विद्यते तव ।
सौतिरुवाच द्वे शुक्ले द्वे तथा कृष्णे युगाद्याः कवयो विदुः
ravisaṃkrātikādīnāṃ nāvedyaṃ vidyate tava |
sautiruvāca dve śukle dve tathā kṛṣṇe yugādyāḥ kavayo viduḥ
2,2.34
शुक्ले पूर्वाह्णिके ग्राह्ये कृष्णे ग्राह्ये ऽपराह्णिके ।
अयनं दिनभागाढ्यं संक्रमः षोडशः पलः
śukle pūrvāhṇike grāhye kṛṣṇe grāhye 'parāhṇike |
ayanaṃ dinabhāgāḍhyaṃ saṃkramaḥ ṣoḍaśaḥ palaḥ
2,2.35
पूर्वे तु दक्षिणे भागे व्यतीते चोत्तरो मतः ।
मध्यकाले तु विषुवे त्वक्षया परिकीर्तिता
pūrve tu dakṣiṇe bhāge vyatīte cottaro mataḥ |
madhyakāle tu viṣuve tvakṣayā parikīrtitā
2,2.36
ज्ञात्वा विप्रास्तिथिं सम्यक्सांवत्सरसमीरिताम् ।
कर्तव्यो ह्युपवासस्तु अन्यथा नरकं व्रजेत्
jñātvā viprāstithiṃ samyaksāṃvatsarasamīritām |
kartavyo hyupavāsastu anyathā narakaṃ vrajet
2,2.37
पूर्वविद्धां प्रकुर्वाणो नरो धर्मं निकृन्तति ।
संततेस्तु विनाशाय संपदां हरणाय च
pūrvaviddhāṃ prakurvāṇo naro dharmaṃ nikṛntati |
saṃtatestu vināśāya saṃpadāṃ haraṇāya ca
2,2.38
पलवेधे ऽपि विप्रेन्द्रा दशम्या वर्जयेच्छिवाम् ।
सुराया बिन्दुना स्पृष्ट यथा गङ्गाजलन्त्यजेत्
palavedhe 'pi viprendrā daśamyā varjayecchivām |
surāyā bindunā spṛṣṭa yathā gaṅgājalantyajet
2,2.39
श्वहतं पञ्चगव्यं च दशम्या दूषितां त्यजेत् ।
एकादशीं द्विजश्रेष्ठाः पक्षयोरुभयोरपि
śvahataṃ pañcagavyaṃ ca daśamyā dūṣitāṃ tyajet |
ekādaśīṃ dvijaśreṣṭhāḥ pakṣayorubhayorapi
2,2.40
पूर्वविद्धा पुरा दत्ता सा तिथिर्यदुमौलिना ।
दानवेभ्यो द्विजश्रेष्ठाः प्रीणनार्थं महात्मनाम्
pūrvaviddhā purā dattā sā tithiryadumaulinā |
dānavebhyo dvijaśreṣṭhāḥ prīṇanārthaṃ mahātmanām
2,2.41
अकाले यद्धनं दत्तमपात्रेभ्यो द्विजोत्तमाः ।
संक्रुद्वैरपि यद्दत्तं यद्दत्तं चाप्यसत्कृतम्
akāle yaddhanaṃ dattamapātrebhyo dvijottamāḥ |
saṃkrudvairapi yaddattaṃ yaddattaṃ cāpyasatkṛtam
2,2.42
पूर्वविद्धतिथौ दत्तं तद्दत्तमसुरेष्वथ ।
यदुच्छिष्टेन दत्तं तु यद्दत्तं पतितेष्वपि
pūrvaviddhatithau dattaṃ taddattamasureṣvatha |
yaducchiṣṭena dattaṃ tu yaddattaṃ patiteṣvapi
2,2.43
स्त्रीजेतेषु च यद्दत्तं यद्दत्तं जलवर्जितम् ।
पुनः कीर्तनसंयुक्तं तद्दत्तमसुरेषु वै
strījeteṣu ca yaddattaṃ yaddattaṃ jalavarjitam |
punaḥ kīrtanasaṃyuktaṃ taddattamasureṣu vai
2,2.44
तस्माद्विप्रा न कर्त्व्या विद्धाप्येकादशी तिथिः ।
यथा हन्तिपुरा पुण्यं श्राद्धं च वृषलीपतिः
tasmādviprā na kartvyā viddhāpyekādaśī tithiḥ |
yathā hantipurā puṇyaṃ śrāddhaṃ ca vṛṣalīpatiḥ
2,2.45
दत्तं जप्तं हुतं स्नातं तथा पूजा कृता हरेः ।
तिथौ विद्धे क्षयं याति तमः सूर्योदये यथा
dattaṃ japtaṃ hutaṃ snātaṃ tathā pūjā kṛtā hareḥ |
tithau viddhe kṣayaṃ yāti tamaḥ sūryodaye yathā
2,2.46
जीर्णं पतिं यौवनगर्विता यथा त्यजन्ति नार्यो झषकेतुनार्दिताः ।
तथा हि वेधं विबुधास्त्यजन्ति तिथ्यन्तरं धर्मविवृद्धये सदा
jīrṇaṃ patiṃ yauvanagarvitā yathā tyajanti nāryo jhaṣaketunārditāḥ |
tathā hi vedhaṃ vibudhāstyajanti tithyantaraṃ dharmavivṛddhaye sadā
Chapter 2.3
2,3.1
श्रीबृहन्नारदीयपुरणोत्तरभागे तिथिविचारो नाम द्वितीयो ऽध्यायः ऋषय ऊचुः विस्तरेण समाख्या हि विष्णोराराधनक्रियाम् ।
यया तोषं समायाति प्रददाति समीहितम्
śrībṛhannāradīyapuraṇottarabhāge tithivicāro nāma dvitīyo 'dhyāyaḥ ṛṣaya ūcuḥ vistareṇa samākhyā hi viṣṇorārādhanakriyām |
yayā toṣaṃ samāyāti pradadāti samīhitam
2,3.2
लक्ष्मीभर्ताजगन्नाथोह्यशेषाघौघनाशनः ।
कर्मणा केन स प्रीतो भवेद्यः सचराचरः
lakṣmībhartājagannāthohyaśeṣāghaughanāśanaḥ |
karmaṇā kena sa prīto bhavedyaḥ sacarācaraḥ
2,3.3
सौतिरुवाच भक्तिग्राह्यो हृषीकेशो न धनैर्द्धरणीधर ।
भक्त्या संपूजितो विष्णुः प्रददाति मनोरथम्
sautiruvāca bhaktigrāhyo hṛṣīkeśo na dhanairddharaṇīdhara |
bhaktyā saṃpūjito viṣṇuḥ pradadāti manoratham
2,3.4
तस्माद्विप्राः सदा भक्तिः कर्त्तव्या चक्रपाणिनः ।
जनेनापि जगन्नाथः पूजितः क्लेशहा भवेत्
tasmādviprāḥ sadā bhaktiḥ karttavyā cakrapāṇinaḥ |
janenāpi jagannāthaḥ pūjitaḥ kleśahā bhavet
2,3.5
परितोषं व्रजत्याशुतृषितस्तु जलैर्यथा ।
अत्रापि श्रूयते विप्रा आख्यानं पापनाशनम्
paritoṣaṃ vrajatyāśutṛṣitastu jalairyathā |
atrāpi śrūyate viprā ākhyānaṃ pāpanāśanam
2,3.6
रुक्माङ्गदस्य संवादमृषिणा गौतमेन हि ।
आसीद्ग्रुक्माङ्गदो राजा सार्वभौमः क्षमान्वितः
rukmāṅgadasya saṃvādamṛṣiṇā gautamena hi |
āsīdgrukmāṅgado rājā sārvabhaumaḥ kṣamānvitaḥ
2,3.7
क्षीरशायिप्रियो भक्तो हरिवासरतत्परः ।
नान्यं पश्यति देवेशात्पद्मनाभान्महीपतिः
kṣīraśāyipriyo bhakto harivāsaratatparaḥ |
nānyaṃ paśyati deveśātpadmanābhānmahīpatiḥ
2,3.8
पटहं वारणे धृत्वा वादयेद्धरि वासरे ।
अष्टवर्षाधिको यस्तु पञ्चाशीत्यूनवर्षकः
paṭahaṃ vāraṇe dhṛtvā vādayeddhari vāsare |
aṣṭavarṣādhiko yastu pañcāśītyūnavarṣakaḥ
2,3.9
भुनक्ति मानवो ह्यद्य विष्णोरहनि मन्दधीः ।
स मे दण्ड्यश्चग वध्यश्च निर्वास्यो नगराद्बहिः
bhunakti mānavo hyadya viṣṇorahani mandadhīḥ |
sa me daṇḍyaścaga vadhyaśca nirvāsyo nagarādbahiḥ
2,3.10
पिता च यदि वा भ्राता पुत्रो भार्या सुहृन्मम ।
पद्मनाभदिने भोक्ता निग्राह्यो दस्युवद्भवेत्
pitā ca yadi vā bhrātā putro bhāryā suhṛnmama |
padmanābhadine bhoktā nigrāhyo dasyuvadbhavet
2,3.11
ददघ्वंम विप्रमुख्यभ्यो मज्जध्वं जाह्नवीजले ।
ममेद वचनं शृत्वा राज्यं भुञ्जीत मामकम्
dadaghvaṃma vipramukhyabhyo majjadhvaṃ jāhnavījale |
mameda vacanaṃ śṛtvā rājyaṃ bhuñjīta māmakam
2,3.12
वासरे वासरे विष्णोः शुक्लपक्षे महीपतिः ।
अशुक्ले तु विशेषेण पटहे हेमसंपुटे
vāsare vāsare viṣṇoḥ śuklapakṣe mahīpatiḥ |
aśukle tu viśeṣeṇa paṭahe hemasaṃpuṭe
2,3.13
एवं प्रघुष्टे भूपेन सर्वभूमौ द्विजोत्तमाः ।
गच्छिद्भिः संकुलो मार्गः कृतो कृतो लोकैर्हरेर्द्विजाः
evaṃ praghuṣṭe bhūpena sarvabhūmau dvijottamāḥ |
gacchidbhiḥ saṃkulo mārgaḥ kṛto kṛto lokairharerdvijāḥ
2,3.14
ये केचिन्निधनं यान्ति भूपालविषये नराः ।
ज्ञानात्प्रमादतो वापि ते यान्ति हरिमन्दिरम्
ye kecinnidhanaṃ yānti bhūpālaviṣaye narāḥ |
jñānātpramādato vāpi te yānti harimandiram
2,3.15
अवश्यं वैष्णवो लोकः प्राप्यते मानवैर्द्विजाः ।
व्याजेनापि प्रकुर्वाणैर्द्वादशीं पापनाशिनीम्
avaśyaṃ vaiṣṇavo lokaḥ prāpyate mānavairdvijāḥ |
vyājenāpi prakurvāṇairdvādaśīṃ pāpanāśinīm
2,3.16
सो ऽश्नाति पार्थिवं पापं यो ऽश्नाति हरिवासरे ।
स प्राप्नोति धराधर्मं यो नाश्नाति हरेर्दिने
so 'śnāti pārthivaṃ pāpaṃ yo 'śnāti harivāsare |
sa prāpnoti dharādharmaṃ yo nāśnāti harerdine
2,3.17
ब्राह्मणो नैव हन्तव्य इत्येषा वैदिकी स्मृतिः ।
एकादश्यां न भोक्तव्यं पक्षयोरुभयोरपि
brāhmaṇo naiva hantavya ityeṣā vaidikī smṛtiḥ |
ekādaśyāṃ na bhoktavyaṃ pakṣayorubhayorapi
2,3.18
वैलक्ष्यमगमद्राजा रविसूनुर्द्विजोत्तमाः ।
लेख्यकर्मणि विश्रान्तश्चित्रगुप्तो ऽभवत्तदा
vailakṣyamagamadrājā ravisūnurdvijottamāḥ |
lekhyakarmaṇi viśrāntaścitragupto 'bhavattadā
2,3.19
संमार्जितानि लेख्यानि पूर्वकर्मोद्भवानि च ।
गच्छन्ति वैष्णवं लोकं स्वधर्मैर्मानवाः क्षणात्
saṃmārjitāni lekhyāni pūrvakarmodbhavāni ca |
gacchanti vaiṣṇavaṃ lokaṃ svadharmairmānavāḥ kṣaṇāt
2,3.20
शून्या स्तु निरयाः सर्वे पापप्राणिविवर्जिताः ।
भग्नो याम्यो ऽभवन्मार्गो द्वादशादित्यतापितः
śūnyā stu nirayāḥ sarve pāpaprāṇivivarjitāḥ |
bhagno yāmyo 'bhavanmārgo dvādaśādityatāpitaḥ
2,3.21
सर्वे हि गरुडारूढा जना यान्ति हरेः पदम् ।
देवा नामपि ये लोकास्ते शून्या ह्यभवंस्तथा
sarve hi garuḍārūḍhā janā yānti hareḥ padam |
devā nāmapi ye lokāste śūnyā hyabhavaṃstathā
2,3.22
उत्सन्नाः पितृदेवेज्यास्तीर्थदानादिसत्क्रियाः ।
मुक्त्वैकां द्वादशीं मर्त्या नान्यं जानन्ति ते व्रतम्
utsannāḥ pitṛdevejyāstīrthadānādisatkriyāḥ |
muktvaikāṃ dvādaśīṃ martyā nānyaṃ jānanti te vratam
2,3.23
शून्ये त्रिविष्टपे जाते शून्ये च नरके तथा ।
नारदो धर्मराजानं गत्वा चेदमुवाच ह
śūnye triviṣṭape jāte śūnye ca narake tathā |
nārado dharmarājānaṃ gatvā cedamuvāca ha
2,3.24
नारद उवाच नाक्रन्दः श्रूयते राजन् प्राङ्गणे नरकेष्वथ ।
न चापि क्रियते लेख्यं किञ्चिद्दुष्कृतकर्मणाम्
nārada uvāca nākrandaḥ śrūyate rājan prāṅgaṇe narakeṣvatha |
na cāpi kriyate lekhyaṃ kiñcidduṣkṛtakarmaṇām
2,3.25
चित्रगुप्तो मुनिरिव स्थितो ऽयं मौनसंयुतः ।
कारणं किं न चायान्ति पापिनो येन ते गृहम्
citragupto muniriva sthito 'yaṃ maunasaṃyutaḥ |
kāraṇaṃ kiṃ na cāyānti pāpino yena te gṛham
2,3.26
मायादंभसमाक्रान्ता दुष्टकर्मरतास्तथा ।
एवमुक्ते तु वचने नारदेन महात्मना
māyādaṃbhasamākrāntā duṣṭakarmaratāstathā |
evamukte tu vacane nāradena mahātmanā
2,3.27
प्राह वैवस्वतो राजा किञ्चिद्दैन्यसमन्वितः ।
यम उवाच यो ऽयं नारद भूपालः पृथिव्यां सांप्रतं स्थितः
prāha vaivasvato rājā kiñciddainyasamanvitaḥ |
yama uvāca yo 'yaṃ nārada bhūpālaḥ pṛthivyāṃ sāṃprataṃ sthitaḥ
2,3.28
स हि भक्तो हृषीकेशे पुराणपुरुषोत्तमे ।
प्रबोधयति राजेन्द्रः स जनं पटहेन हि
sa hi bhakto hṛṣīkeśe purāṇapuruṣottame |
prabodhayati rājendraḥ sa janaṃ paṭahena hi
2,3.29
न भोक्तव्यं न भोक्तव्यं संप्राप्ते हरिवासरे ।
ये केचिद्भुञ्जते मर्त्यास्ते मे दण्डेषु यान्ति हि
na bhoktavyaṃ na bhoktavyaṃ saṃprāpte harivāsare |
ye kecidbhuñjate martyāste me daṇḍeṣu yānti hi
2,3.30
तद्भयाद्धि जनाः सर्वे द्वादशीं समुपासते ।
व्याजेनापि मुनुश्रेष्ठ द्वादश्यां समुपोषिताः
tadbhayāddhi janāḥ sarve dvādaśīṃ samupāsate |
vyājenāpi munuśreṣṭha dvādaśyāṃ samupoṣitāḥ
2,3.31
प्रयान्ति वैष्णवं लोकं दाहप्रलयवर्जितम् ।
द्वादशीसेवनाल्लोकाः प्रायान्ति हरिमन्दिरम्
prayānti vaiṣṇavaṃ lokaṃ dāhapralayavarjitam |
dvādaśīsevanāllokāḥ prāyānti harimandiram
2,3.32
तेन राज्ञा द्विजश्रेष्ठ मार्गा लुप्ता ममाधुना ।
कृत हि नरकाः शून्या लोकाश्चापि दिवौकसाम्
tena rājñā dvijaśreṣṭha mārgā luptā mamādhunā |
kṛta hi narakāḥ śūnyā lokāścāpi divaukasām
2,3.33
विश्रान्तं लेखकेर्लेख्यं लिखितं मार्जितं जनैः ।
एकादश्युपवासस्य माहात्म्येन द्विजोत्तम
viśrāntaṃ lekhakerlekhyaṃ likhitaṃ mārjitaṃ janaiḥ |
ekādaśyupavāsasya māhātmyena dvijottama
2,3.34
ब्रह्महत्यादिपापानि अभुक्त्वैव जना द्विज ।
समुपोष्य दिनं विष्णोः प्रयान्ति हरिमन्दिरम्
brahmahatyādipāpāni abhuktvaiva janā dvija |
samupoṣya dinaṃ viṣṇoḥ prayānti harimandiram
2,3.35
सो ऽहं काषाटमृगेणैव तुल्यो जातो महामुने ।
नेत्रहीनः कर्णहीनः संध्याहीनो द्विजो यथा
so 'haṃ kāṣāṭamṛgeṇaiva tulyo jāto mahāmune |
netrahīnaḥ karṇahīnaḥ saṃdhyāhīno dvijo yathā
2,3.36
स्त्रीजितो वा पुमान्यद्वत्षण्ढो वा प्रमदापतिः ।
त्यक्तकामस्त्वहं ब्रह्मंल्लोकपालत्वमीदृशम्
strījito vā pumānyadvatṣaṇḍho vā pramadāpatiḥ |
tyaktakāmastvahaṃ brahmaṃllokapālatvamīdṛśam
2,3.37
यास्यामि ब्रह्मलोके वै दुःखं ज्ञापयितुं स्वकम् ।
निर्व्यापारो नियोगी तु नियोगे यस्तु तिष्ठति
yāsyāmi brahmaloke vai duḥkhaṃ jñāpayituṃ svakam |
nirvyāpāro niyogī tu niyoge yastu tiṣṭhati
2,3.38
स्वामिवित्तं समश्नाति स याति नरकं ध्रुवम् ।
सौतिरुवाच एवमुक्त्वा यमो विप्रा नारदेन समन्वितः
svāmivittaṃ samaśnāti sa yāti narakaṃ dhruvam |
sautiruvāca evamuktvā yamo viprā nāradena samanvitaḥ
2,3.39
ययौ विरञ्चिसदनं चित्रचिसदनं चित्रगुप्तेन चान्वितः ।
स ददर्श समासीनं मूर्तामूरतजनावृतम्
yayau virañcisadanaṃ citracisadanaṃ citraguptena cānvitaḥ |
sa dadarśa samāsīnaṃ mūrtāmūratajanāvṛtam
2,3.40
वेदाश्रयं जगद्बीजं सर्वेषां प्रपितामहम् ।
स्वभवं भूतनिलयमोङ्काराख्यमकल्मषम्
vedāśrayaṃ jagadbījaṃ sarveṣāṃ prapitāmaham |
svabhavaṃ bhūtanilayamoṅkārākhyamakalmaṣam
2,3.41
शुचिं शुचिपदं हंसं ब्रह्माणं दर्भलाञ्छनम् ।
उपास्यमानं विविधैर्लोकपालैर्दिगीश्वरैः
śuciṃ śucipadaṃ haṃsaṃ brahmāṇaṃ darbhalāñchanam |
upāsyamānaṃ vividhairlokapālairdigīśvaraiḥ
2,3.42
इतिहासपुराणैश्च वेदौर्वेग्रहसंस्थितैः ।
मूर्तिमद्भिः समुद्रैश्य नदीभिश्च सरोवरैः
itihāsapurāṇaiśca vedaurvegrahasaṃsthitaiḥ |
mūrtimadbhiḥ samudraiśya nadībhiśca sarovaraiḥ
2,3.43
देहधृग्भिस्तथा वृक्षैरश्वत्थाद्यैर्विशेषतः ।
वापीकूपतडागाद्यैर्मूर्तिमद्भिश्च पर्वतैः
dehadhṛgbhistathā vṛkṣairaśvatthādyairviśeṣataḥ |
vāpīkūpataḍāgādyairmūrtimadbhiśca parvataiḥ
2,3.44
अहोरात्रैस्तथा पक्षैर्मासैः संवत्सरैर्द्विजाः ।
कलाकाष्ठानिमेषैश्च ऋतुभिश्चायनैर्युगैः
ahorātraistathā pakṣairmāsaiḥ saṃvatsarairdvijāḥ |
kalākāṣṭhānimeṣaiśca ṛtubhiścāyanairyugaiḥ
2,3.45
मन्वन्तरैस्तथा कल्पैर्निमेषैरुन्मिषैरपि ।
ऋक्षैर्योगैश्च करणैः पौर्णमासेंदुसंक्षयैः
manvantaraistathā kalpairnimeṣairunmiṣairapi |
ṛkṣairyogaiśca karaṇaiḥ paurṇamāseṃdusaṃkṣayaiḥ
2,3.46
सुखैर्दुःखैस्तथा द्वन्द्वैर्लाभालाभैर्जयाजयैः ।
सत्यानृतैश्च देवेशो वेष्टितो धर्मपावकः
sukhairduḥkhaistathā dvandvairlābhālābhairjayājayaiḥ |
satyānṛtaiśca deveśo veṣṭito dharmapāvakaḥ
2,3.47
कर्मविद्भिश्च पुरुषैरनुपैरुपास्यते ।
सत्त्वेन रजसा चैव तमसा च पितामहः
karmavidbhiśca puruṣairanupairupāsyate |
sattvena rajasā caiva tamasā ca pitāmahaḥ
2,3.48
शान्तमूढातिघोरैश्च विकारैः प्राकृतैर्विभुः ।
वायुना श्लेष्मपित्ताभ्यां मूर्तैरातङ्कनामभिः
śāntamūḍhātighoraiśca vikāraiḥ prākṛtairvibhuḥ |
vāyunā śleṣmapittābhyāṃ mūrtairātaṅkanāmabhiḥ
2,3.49
आनन्देन च विश्वात्मा परधर्मं समाश्रितः ।
अनुक्तैरपि भूतैश्च संवृतो लोककृत्स्वयम्
ānandena ca viśvātmā paradharmaṃ samāśritaḥ |
anuktairapi bhūtaiśca saṃvṛto lokakṛtsvayam
2,3.50
दुरुक्तैः कटुवाक्याद्यैर्मूर्तिमद्भिरुपास्यते ।
तेषां मध्ये ऽविशत्सौरिः सव्रीडेव वधूर्यथा
duruktaiḥ kaṭuvākyādyairmūrtimadbhirupāsyate |
teṣāṃ madhye 'viśatsauriḥ savrīḍeva vadhūryathā
2,3.51
विलोकयन्नधोभागं नम्रवक्त्रो व्यदर्शयत् ।
ते प्रविष्टं यमं दृष्ट्वा सकायस्थं सनारदम्
vilokayannadhobhāgaṃ namravaktro vyadarśayat |
te praviṣṭaṃ yamaṃ dṛṣṭvā sakāyasthaṃ sanāradam
2,3.52
विस्मिताक्षा मिथः प्रोचुः किमयं भास्करिस्त्विह ।
संप्राप्तो हि लोककरं द्रष्टुं देवं पितामहम्
vismitākṣā mithaḥ procuḥ kimayaṃ bhāskaristviha |
saṃprāpto hi lokakaraṃ draṣṭuṃ devaṃ pitāmaham
2,3.53
निर्व्यापारः क्षणं नास्ति यो ऽयं व्यग्रो रवेः सुतः ।
सो ऽयमभ्यागतः कस्मात्कञ्चित्क्षेमं दिवौकसाम्
nirvyāpāraḥ kṣaṇaṃ nāsti yo 'yaṃ vyagro raveḥ sutaḥ |
so 'yamabhyāgataḥ kasmātkañcitkṣemaṃ divaukasām
2,3.54
आश्चर्यातिशयं मन्ये यन्मार्जितपटस्त्वयम् ।
लेखकः समनुप्राप्तो दैन्येन महतान्वितः
āścaryātiśayaṃ manye yanmārjitapaṭastvayam |
lekhakaḥ samanuprāpto dainyena mahatānvitaḥ
2,3.55
न केनचित्पटो ह्यस्य मार्जितो ऽभूच्च धर्मिणा ।
यन्न दृष्टं श्रुन्त वापि तदिहैव प्रदृश्यते
na kenacitpaṭo hyasya mārjito 'bhūcca dharmiṇā |
yanna dṛṣṭaṃ śrunta vāpi tadihaiva pradṛśyate
2,3.56
एवमुच्चरतां तेषां भूतानां कृतशासनः ।
निपपाताग्रतो विप्रा ब्रह्मणो रविनन्दनः
evamuccaratāṃ teṣāṃ bhūtānāṃ kṛtaśāsanaḥ |
nipapātāgrato viprā brahmaṇo ravinandanaḥ
2,3.57
मूलच्छिन्नो यथा शाखी त्राहि त्राहीति संरुदन् ।
परिभूतो ऽस्मि देवेश यन्मार्जितपटः कृतः
mūlacchinno yathā śākhī trāhi trāhīti saṃrudan |
paribhūto 'smi deveśa yanmārjitapaṭaḥ kṛtaḥ
2,3.58
त्वया नाथेन विधुरं पश्यामि कमलासन ।
एवं ब्रुवन्स निश्चेष्टो बभूव द्विजसंत्तमाः
tvayā nāthena vidhuraṃ paśyāmi kamalāsana |
evaṃ bruvansa niśceṣṭo babhūva dvijasaṃttamāḥ
2,3.59
ततो हलहलाशब्दः सभायां समवर्तत ।
योरऽथं रोदयते लोकान्सर्वान्स्थावरज गमान्
tato halahalāśabdaḥ sabhāyāṃ samavartata |
yor'thaṃ rodayate lokānsarvānsthāvaraja gamān
2,3.60
सो ऽयं रोदिति दुःखार्तः कस्माद्वैवस्वतो यमः ।
अथवा सत्यगाथेयं लौकिकी प्रतिभाति नः
so 'yaṃ roditi duḥkhārtaḥ kasmādvaivasvato yamaḥ |
athavā satyagātheyaṃ laukikī pratibhāti naḥ
2,3.61
जनसन्तापकर्ता यः सो ऽचिरेणोपतप्यते ।
नहि दुष्कृतकर्मा हि नरः प्राप्नोति शोभनम्
janasantāpakartā yaḥ so 'cireṇopatapyate |
nahi duṣkṛtakarmā hi naraḥ prāpnoti śobhanam
2,3.62
ततो निवारयामास वायुस्तेषां वचस्तदा ।
लोकानां समचित्तानां मतं ज्ञात्वा हि वेधसः
tato nivārayāmāsa vāyusteṣāṃ vacastadā |
lokānāṃ samacittānāṃ mataṃ jñātvā hi vedhasaḥ
2,3.63
निवार्य शङ्कां मार्तण्डिं शनैरुत्थापयन् विभुः ।
भुजाभ्यां साधुपीनाभ्यां लोकमूर्तिरुदारधीः
nivārya śaṅkāṃ mārtaṇḍiṃ śanairutthāpayan vibhuḥ |
bhujābhyāṃ sādhupīnābhyāṃ lokamūrtirudāradhīḥ
2,3.64
विह्वलं तं पलायन्तमासने संन्यवेशयत् ।
सकायस्थमुवाचेदं व्योममूर्तिं रवेः सुतम्
vihvalaṃ taṃ palāyantamāsane saṃnyaveśayat |
sakāyasthamuvācedaṃ vyomamūrtiṃ raveḥ sutam
2,3.65
केन त्वमभिभूतो ऽसि केन स्थानाद्विवासितः ।
केनापमार्जितो देवपटो लोकपटस्तव
kena tvamabhibhūto 'si kena sthānādvivāsitaḥ |
kenāpamārjito devapaṭo lokapaṭastava
2,3.66
ब्रूहि सर्वमशेषेण कुशकेतुर्वदत्वयम् ।
यः प्रभुस्तात सर्वेषां स ते कर्ता समुन्नतिम् ।
अपनेष्यति मार्तण्डे दुःखं हृदयसंस्थितम्
brūhi sarvamaśeṣeṇa kuśaketurvadatvayam |
yaḥ prabhustāta sarveṣāṃ sa te kartā samunnatim |
apaneṣyati mārtaṇḍe duḥkhaṃ hṛdayasaṃsthitam
2,3.67
स एवमुक्तस्तु प्रभञ्जनेन दिनेशसूनुस्तमथो बभाषे ।
विलोक्य वक्त्रं कुशकेतुसूनोः सगद्गदं मन्दमुदीरयन्वचः
sa evamuktastu prabhañjanena dineśasūnustamatho babhāṣe |
vilokya vaktraṃ kuśaketusūnoḥ sagadgadaṃ mandamudīrayanvacaḥ
Chapter 2.4
2,4.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरे भागे यमस्य ब्रह्मलोकगमनं नाम तृतीयो ऽध्यायः यम उवाच शृणु मे वचनं नाथ पितामह पितामह ।
मरणादधिकं देव यत्प्रतापस्य खण्डनम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottare bhāge yamasya brahmalokagamanaṃ nāma tṛtīyo 'dhyāyaḥ yama uvāca śṛṇu me vacanaṃ nātha pitāmaha pitāmaha |
maraṇādadhikaṃ deva yatpratāpasya khaṇḍanam
2,4.2
निस्पृहो नाचरेद्यस्तु नियोगं पद्मसंभव ।
अन्धकूपे निपतति स चाशु नरके ध्रुवम्
nispṛho nācaredyastu niyogaṃ padmasaṃbhava |
andhakūpe nipatati sa cāśu narake dhruvam
2,4.3
नियोगी न नियोगं यः करोति कमलासन ।
प्रभोर्वित्तं समश्नाति स भवेत्काष्ठकीटकः
niyogī na niyogaṃ yaḥ karoti kamalāsana |
prabhorvittaṃ samaśnāti sa bhavetkāṣṭhakīṭakaḥ
2,4.4
यो ऽश्नाति लोभाद्वित्तानि प्रजाभ्यो वा महीपतेः ।
नियोगी नरकं याति यावत्कल्पशतत्रयम्
yo 'śnāti lobhādvittāni prajābhyo vā mahīpateḥ |
niyogī narakaṃ yāti yāvatkalpaśatatrayam
2,4.5
आत्मकार्यपरो यस्तु स्वामिनं च विलुंपति ।
भवेद्वेश्मनि मन्दात्मा आखुः कल्पशतत्रयम्
ātmakāryaparo yastu svāminaṃ ca viluṃpati |
bhavedveśmani mandātmā ākhuḥ kalpaśatatrayam
2,4.6
नियोगी यस्तु वै भूत्वा आत्मवेश्मनि भोक्ष्यति ।
भृत्यान्वै कर्मकरणे राज्ञो मार्जारतां व्रजेत्
niyogī yastu vai bhūtvā ātmaveśmani bhokṣyati |
bhṛtyānvai karmakaraṇe rājño mārjāratāṃ vrajet
2,4.7
सो ऽहं देव तवादेशात् प्रजा धर्मेण शासयन् ।
पुण्येन पुण्यकर्तारं पापं पापेन कर्मणा
so 'haṃ deva tavādeśāt prajā dharmeṇa śāsayan |
puṇyena puṇyakartāraṃ pāpaṃ pāpena karmaṇā
2,4.8
सम्यग्विचार्य मुनिभिर्घर्मशास्त्रादिभिर्विभो ।
कल्पादौ वर्तमानस्य यावद्यावद्दिनं तव
samyagvicārya munibhirgharmaśāstrādibhirvibho |
kalpādau vartamānasya yāvadyāvaddinaṃ tava
2,4.9
सो ऽहं त्वदीयेन विभो नियोगेनैव शक्नुयाम् ।
कर्तुं रुक्माङ्गदेनाद्य पराभूतो हि भूभुजा
so 'haṃ tvadīyena vibho niyogenaiva śaknuyām |
kartuṃ rukmāṅgadenādya parābhūto hi bhūbhujā
2,4.10
भयाद्यस्य जगन्नाथ पृथिवी सागरांबरा ।
न भुङ्क्ते वासरे विष्णोः सर्वपापप्रणाशने
bhayādyasya jagannātha pṛthivī sāgarāṃbarā |
na bhuṅkte vāsare viṣṇoḥ sarvapāpapraṇāśane
2,4.11
विहाय सर्वधर्मांस्तु विहाय पितृपूजनम् ।
विहाय देवपूजां च तीर्थस्नानादिकस्त्रियाम्
vihāya sarvadharmāṃstu vihāya pitṛpūjanam |
vihāya devapūjāṃ ca tīrthasnānādikastriyām
2,4.12
योगसांख्यावुभौ त्यक्त्वा ज्ञानं ज्ञेयं च मानद ।
त्यक्त्वा स्वाध्यायहोमांश्च कृत्वा पापानि भूरिशः
yogasāṃkhyāvubhau tyaktvā jñānaṃ jñeyaṃ ca mānada |
tyaktvā svādhyāyahomāṃśca kṛtvā pāpāni bhūriśaḥ
2,4.13
प्रयान्ति वैष्णवं लोकमुपोष्य हरिवासरम् ।
मनुजाः पितृभिः सार्द्धं तथैव च पितामहैः
prayānti vaiṣṇavaṃ lokamupoṣya harivāsaram |
manujāḥ pitṛbhiḥ sārddhaṃ tathaiva ca pitāmahaiḥ
2,4.14
तेषामपीह पितरः पितॄणां पितरस्तथा ।
तथा मातामहा यान्ति मातुर्ये जनकादयः
teṣāmapīha pitaraḥ pitṝṇāṃ pitarastathā |
tathā mātāmahā yānti māturye janakādayaḥ
2,4.15
तेषामपि जनेतारो जनितॄणां हि पूर्वजाः ।
एतद्दुःखं पुनर्देव मम मर्मविभेदनम्
teṣāmapi janetāro janitṝṇāṃ hi pūrvajāḥ |
etadduḥkhaṃ punardeva mama marmavibhedanam
2,4.16
प्रियायाः पितरो यान्ति मार्जयित्वा लिपिं मम ।
पितॄणां बीजतो यस्माद्धात्र्या कुक्षौ धृतो यतः
priyāyāḥ pitaro yānti mārjayitvā lipiṃ mama |
pitṝṇāṃ bījato yasmāddhātryā kukṣau dhṛto yataḥ
2,4.17
यदेकः कुरुते कर्म तदेकेनैव भुज्यते ।
ततो ऽन्यस्य कृतं ब्रह्मन्बीजं धात्रीसमुद्भवम्
yadekaḥ kurute karma tadekenaiva bhujyate |
tato 'nyasya kṛtaṃ brahmanbījaṃ dhātrīsamudbhavam
2,4.18
तारयेत्स उभौ पक्षौ यत्पिण्डो यस्य विग्रहः ।
न भार्याया भवेद्वीजं न भार्या कुक्षिधारिणी
tārayetsa ubhau pakṣau yatpiṇḍo yasya vigrahaḥ |
na bhāryāyā bhavedvījaṃ na bhāryā kukṣidhāriṇī
2,4.19
कथं तस्या जगन्नाथ पक्षो याति परं पदम् ।
जामातुः पुण्यमाहात्म्यत्तिन मे शिरसो रुजा
kathaṃ tasyā jagannātha pakṣo yāti paraṃ padam |
jāmātuḥ puṇyamāhātmyattina me śiraso rujā
2,4.20
न मे प्रयोजनं देव नियोगेनेदृशेन वै ।
एकादश्युपवासी यः स मां त्यक्त्वा व्रजेद्धरिम्
na me prayojanaṃ deva niyogenedṛśena vai |
ekādaśyupavāsī yaḥ sa māṃ tyaktvā vrajeddharim
2,4.21
कुलत्रयं समुद्धृत्य आत्मना सह पद्मज ।
त्यक्त्वा तु मामकं मार्गं प्रयाति हरिमन्दिरम्
kulatrayaṃ samuddhṛtya ātmanā saha padmaja |
tyaktvā tu māmakaṃ mārgaṃ prayāti harimandiram
2,4.22
न यज्ञैस्तादृशैर्देव गतिं प्राप्नोति मानवः ।
न तीर्थैर्नापि दानैर्वा न व्रतैर्विष्णुवर्जितैः
na yajñaistādṛśairdeva gatiṃ prāpnoti mānavaḥ |
na tīrthairnāpi dānairvā na vratairviṣṇuvarjitaiḥ
2,4.23
न जले पावके वापि मृतः प्राप्नोति तां गतिम् ।
योगेन संप्रणष्टो वा भृगुपातेन वा विधे
na jale pāvake vāpi mṛtaḥ prāpnoti tāṃ gatim |
yogena saṃpraṇaṣṭo vā bhṛgupātena vā vidhe
2,4.24
तादृशीं न गतिं याति यादृशीं वैष्णवव्रती ।
गतिं मतिमतां श्रेष्ठ सत्यमेतदुदीरितम्
tādṛśīṃ na gatiṃ yāti yādṛśīṃ vaiṣṇavavratī |
gatiṃ matimatāṃ śreṣṭha satyametadudīritam
2,4.25
हरेर्दिने धातृफलाङ्गलिप्तो विमुक्तवाञ्छारसभोजनो नरः ।
प्रयाति लोके धरणीधरस्य विदुष्टकर्मापि मनुष्यजन्मा
harerdine dhātṛphalāṅgalipto vimuktavāñchārasabhojano naraḥ |
prayāti loke dharaṇīdharasya viduṣṭakarmāpi manuṣyajanmā
2,4.26
सो ऽहं निराशो भुवि हीनकर्मा तवागतः पादसरोजयुग्मम् ।
विज्ञप्ति मात्राभयदाप्तिकालं कुरुष्व सर्गस्थितिनासहेतोः
so 'haṃ nirāśo bhuvi hīnakarmā tavāgataḥ pādasarojayugmam |
vijñapti mātrābhayadāptikālaṃ kuruṣva sargasthitināsahetoḥ
2,4.27
मास्युस्तदा पापकृतो विहीना यन्मामकैर्भूतगणैर्मनुष्याः ।
नियन्त्रिताः शृङ्खलरज्जुबन्धनैः समीपगा मे वशगा भवेयुः
māsyustadā pāpakṛto vihīnā yanmāmakairbhūtagaṇairmanuṣyāḥ |
niyantritāḥ śṛṅkhalarajjubandhanaiḥ samīpagā me vaśagā bhaveyuḥ
2,4.28
भग्नस्तु मार्गो रवितापयुक्तो यद्विष्णुसंघैरतितीव्रहस्तैः ।
विमुच्य कुंभीं सकलो जनौघः प्रयाति तद्धाम परात्परस्य
bhagnastu mārgo ravitāpayukto yadviṣṇusaṃghairatitīvrahastaiḥ |
vimucya kuṃbhīṃ sakalo janaughaḥ prayāti taddhāma parātparasya
Chapter 2.5
2,5.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे यमवाक्यं नाम चतुर्थो ऽध्यायः यम उवाच घृष्टतां समनुप्राप्तः पन्था देवस्य चक्रिणः ।
अच्छिद्रैर्गम्यनानैश्च नरैस्त्रिभुवनार्चित
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge yamavākyaṃ nāma caturtho 'dhyāyaḥ yama uvāca ghṛṣṭatāṃ samanuprāptaḥ panthā devasya cakriṇaḥ |
acchidrairgamyanānaiśca naraistribhuvanārcita
2,5.2
अप्रमाणमहं मन्ये लोकं विष्णोर्जगत्पते ।
यो न पूर्यति लोकैघैः सर्वसत्वसरोरुहैः
apramāṇamahaṃ manye lokaṃ viṣṇorjagatpate |
yo na pūryati lokaighaiḥ sarvasatvasaroruhaiḥ
2,5.3
माधवावसथैनैव समस्तेन पितामह ।
स्वकर्मस्था विकर्मस्थाः शुचयो ऽशुचयो ऽपि वा
mādhavāvasathainaiva samastena pitāmaha |
svakarmasthā vikarmasthāḥ śucayo 'śucayo 'pi vā
2,5.4
उपोष्य वासरं विष्णोर्लोकं यान्ति नृपाज्ञया ।
सो ऽस्माकं हि महान् शत्रुर्भवतां च विशेषतः
upoṣya vāsaraṃ viṣṇorlokaṃ yānti nṛpājñayā |
so 'smākaṃ hi mahān śatrurbhavatāṃ ca viśeṣataḥ
2,5.5
निग्राह्यो जगतांनाथ भवेन्नास्त्यत्र संशयः ।
तेन वर्षसहस्रेण शासितं क्षितिमण्डलम्
nigrāhyo jagatāṃnātha bhavennāstyatra saṃśayaḥ |
tena varṣasahasreṇa śāsitaṃ kṣitimaṇḍalam
2,5.6
अप्रमेयो जनो नीतो वैष्णवं हरिवल्लभम् ।
आरोपयित्वा गरुडे कृत्वा रूपं चतुर्भुजम्
aprameyo jano nīto vaiṣṇavaṃ harivallabham |
āropayitvā garuḍe kṛtvā rūpaṃ caturbhujam
2,5.7
पीतवस्त्रसुसंवीतं स्रग्विणं चारुलोपनम् ।
यदि स्थास्यति देवेश माधव्यां माधवप्रियः
pītavastrasusaṃvītaṃ sragviṇaṃ cārulopanam |
yadi sthāsyati deveśa mādhavyāṃ mādhavapriyaḥ
2,5.8
समस्तं नेष्यते लोकं विष्णोः पदमनामयम् ।
एष दण्डः पटो ह्येष तव पद्भ्यां विसर्जितः
samastaṃ neṣyate lokaṃ viṣṇoḥ padamanāmayam |
eṣa daṇḍaḥ paṭo hyeṣa tava padbhyāṃ visarjitaḥ
2,5.9
लोकपालत्वमतुलं मार्जित तेन भूभुजा ।
रुक्माङ्गदेन देवेश धन्या सा स धृतो यया
lokapālatvamatulaṃ mārjita tena bhūbhujā |
rukmāṅgadena deveśa dhanyā sā sa dhṛto yayā
2,5.10
सर्वदुःखविनाशाय मात्रृजातो गुणाधिकः ।
किमपत्येन जातेन मातुः क्लेशकरेण हि
sarvaduḥkhavināśāya mātrṛjāto guṇādhikaḥ |
kimapatyena jātena mātuḥ kleśakareṇa hi
2,5.11
यो न तापयते शत्रून् ज्येष्ठे मासि यथा रविः ।
वृथाशूला हि जननी जाता देव कुपुत्रिणी
yo na tāpayate śatrūn jyeṣṭhe māsi yathā raviḥ |
vṛthāśūlā hi jananī jātā deva kuputriṇī
2,5.12
यस्य न स्फुरते कीर्तिर्घनस्थेव शतह्रदा ।
यः पितुर्नोद्धरेत्पक्षं विद्यया वा बलेन वा
yasya na sphurate kīrtirghanastheva śatahradā |
yaḥ piturnoddharetpakṣaṃ vidyayā vā balena vā
2,5.13
मातुर्जठरजो रोगः स प्रसूतो धरातले ।
धर्मे चार्थे च कामे च प्रतीपो यो भवेत्सुतः
māturjaṭharajo rogaḥ sa prasūto dharātale |
dharme cārthe ca kāme ca pratīpo yo bhavetsutaḥ
2,5.14
मातृहा प्रोच्यते सद्भिर्वृथा तस्यैव जीवितम् ।
एका हि वीरसूरेव विरञ्चे नात्र संशयः
mātṛhā procyate sadbhirvṛthā tasyaiva jīvitam |
ekā hi vīrasūreva virañce nātra saṃśayaḥ
2,5.15
यया रुक्माङ्गदो जातो मल्लिपेमर्ज्जनाय वै ।
नेदं व्यवस्थितं देव क्षितौ केनापि भूभुजा
yayā rukmāṅgado jāto mallipemarjjanāya vai |
nedaṃ vyavasthitaṃ deva kṣitau kenāpi bhūbhujā
2,5.16
पुराणे ऽपि जगन्नाथ न श्रुतं पटमार्जनम् ।
सो ऽहं न जां मि कदाचिदाश दृष्ट्वा क्षिरीशं हरिसेवने स्थितम् ।
प्रवादमानं पटहं सुघोरं प्रलोपमानं ममविश्ममार्गम्
purāṇe 'pi jagannātha na śrutaṃ paṭamārjanam |
so 'haṃ na jāṃ mi kadācidāśa dṛṣṭvā kṣirīśaṃ harisevane sthitam |
pravādamānaṃ paṭahaṃ sughoraṃ pralopamānaṃ mamaviśmamārgam
Chapter 2.6
2,6.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे यमविलापनं नाम पञ्चमो ऽध्यायः ब्रह्मोवाच किमाश्चर्यं त्वया दृष्टं कथं वा खिद्यते भवान् ।
सद्गुणेषु च संतापः स तापो मरणान्तिकः
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge yamavilāpanaṃ nāma pañcamo 'dhyāyaḥ brahmovāca kimāścaryaṃ tvayā dṛṣṭaṃ kathaṃ vā khidyate bhavān |
sadguṇeṣu ca saṃtāpaḥ sa tāpo maraṇāntikaḥ
2,6.2
यस्योच्चारणमात्रेण प्राप्यते परमं पदम् ।
तमुपोष्य कथं सौरे न गच्छति नरस्त्विति
yasyoccāraṇamātreṇa prāpyate paramaṃ padam |
tamupoṣya kathaṃ saure na gacchati narastviti
2,6.3
एको हि कृष्णस्य कृतः प्रणामो दशाश्वमेधावभृथेन तुल्यः ।
दशाश्वमेधी पुनरेति जन्म कष्णप्रणामी न पुनर्भवाय
eko hi kṛṣṇasya kṛtaḥ praṇāmo daśāśvamedhāvabhṛthena tulyaḥ |
daśāśvamedhī punareti janma kaṣṇapraṇāmī na punarbhavāya
2,6.4
कुरुक्षेत्रेण किं तस्य किं काश्या विरजेन वा ।
जिह्वाग्रे वर्तते यस्य हरिरित्यक्षरद्वयम्
kurukṣetreṇa kiṃ tasya kiṃ kāśyā virajena vā |
jihvāgre vartate yasya harirityakṣaradvayam
2,6.5
ब्राह्मणः श्वपचीं गच्छन् विशेषेण रजस्वलाम् ।
अन्नमश्नन्सुरापक्वं मरणे यो हरिं स्मरेत्
brāhmaṇaḥ śvapacīṃ gacchan viśeṣeṇa rajasvalām |
annamaśnansurāpakvaṃ maraṇe yo hariṃ smaret
2,6.6
अभक्ष्यागम्ययोर्जातं विहाय पापसंचयम् ।
स याति विष्णुसायुज्यं विमुक्तो भवबन्धनैः
abhakṣyāgamyayorjātaṃ vihāya pāpasaṃcayam |
sa yāti viṣṇusāyujyaṃ vimukto bhavabandhanaiḥ
2,6.7
यन्नामोच्चारणान्मोक्षः कथं न तदुपोषणे ।
यस्मिन्संगीयते सो ऽपि चिन्त्यते पुरुषोत्तमः
yannāmoccāraṇānmokṣaḥ kathaṃ na tadupoṣaṇe |
yasminsaṃgīyate so 'pi cintyate puruṣottamaḥ
2,6.8
लीलया चोच्चरेद्देवं शृणुयाच्च जनार्दनम् ।
गङ्गांभः पूतपुण्यत्वे स नरः समतां व्रजेत्
līlayā coccareddevaṃ śṛṇuyācca janārdanam |
gaṅgāṃbhaḥ pūtapuṇyatve sa naraḥ samatāṃ vrajet
2,6.9
अस्माकं जगतांनाथो जन्मदः पुरुषोत्तमः ।
कथं शासति दुर्मेधास्तस्य वासरसेविनम्
asmākaṃ jagatāṃnātho janmadaḥ puruṣottamaḥ |
kathaṃ śāsati durmedhāstasya vāsarasevinam
2,6.10
यस्त्वं न चूर्णितस्तैस्तु यस्त्वं बद्धो न तैर्दृढम् ।
तदस्माकं कृतं मानं मे तत्त्वं नावबुध्यसे
yastvaṃ na cūrṇitastaistu yastvaṃ baddho na tairdṛḍham |
tadasmākaṃ kṛtaṃ mānaṃ me tattvaṃ nāvabudhyase
2,6.11
यो नियोगी न जानाति नृपभक्तान्वरान् क्षितौ ।
कृत्स्नायासेन संयुक्तः स तैर्निग्राह्यते पुनः
yo niyogī na jānāti nṛpabhaktānvarān kṣitau |
kṛtsnāyāsena saṃyuktaḥ sa tairnigrāhyate punaḥ
2,6.12
राजेष्टा न नियोक्तव्याः सापराधा नियोगिना ।
स्वामिप्रसादात्सिद्धास्ते विनिन्युर्व्वै नियोगिनम्
rājeṣṭā na niyoktavyāḥ sāparādhā niyoginā |
svāmiprasādātsiddhāste vininyurvvai niyoginam
2,6.13
एवं हि पापकर्तारः प्रणता ये जनार्दने ।
कथं संयमिता तेषां बाल्याद्भास्करनन्दन
evaṃ hi pāpakartāraḥ praṇatā ye janārdane |
kathaṃ saṃyamitā teṣāṃ bālyādbhāskaranandana
2,6.14
शैवैर्भास्करभक्तैर्वा मद्भक्तैर्वा दिवाकरे ।
करोमि तव साहाय्यं हरिभक्तैर्न भास्करे
śaivairbhāskarabhaktairvā madbhaktairvā divākare |
karomi tava sāhāyyaṃ haribhaktairna bhāskare
2,6.15
सर्वेषामेव देवानामादिस्तुपुरुषोत्तमः
sarveṣāmeva devānāmādistupuruṣottamaḥ
2,6.16
मधुसूदनभक्तानां निग्रहो नोपपद्यते ।
व्याजेनापि कृता यैस्तु द्वादशी पक्षयोर्द्वयोः
madhusūdanabhaktānāṃ nigraho nopapadyate |
vyājenāpi kṛtā yaistu dvādaśī pakṣayordvayoḥ
2,6.17
तैः कृते अवमाने तु तव नाहं सहायवान् ।
कृते सहाये तव सूर्यसूनो भवेदनीतिर्मम देहघातिनी ।
विपर्ययो ब्रह्मपदात्सुपुण्यात्कृतेव मार्गे सह विष्णुभक्तैः
taiḥ kṛte avamāne tu tava nāhaṃ sahāyavān |
kṛte sahāye tava sūryasūno bhavedanītirmama dehaghātinī |
viparyayo brahmapadātsupuṇyātkṛteva mārge saha viṣṇubhaktaiḥ
Chapter 2.7
2,7.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे ब्रह्मवाक्यं नाम षष्ठो ऽध्यायः प्राप्तं तात मया सार्द्धं वेदाङ्घ्रिनमने हितम् ।
नाहं गच्छामि योगान्तं पुनरेव जगत्पते
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge brahmavākyaṃ nāma ṣaṣṭho 'dhyāyaḥ prāptaṃ tāta mayā sārddhaṃ vedāṅghrinamane hitam |
nāhaṃ gacchāmi yogāntaṃ punareva jagatpate
2,7.2
प्रशासति महीं भूपेहाटकाङ्गदसंज्ञके ।
तमेकं देवताश्रेष्ठं संप्राप्ते हरिवासरे
praśāsati mahīṃ bhūpehāṭakāṅgadasaṃjñake |
tamekaṃ devatāśreṣṭhaṃ saṃprāpte harivāsare
2,7.3
यदि चालयसे धैर्यात्ततो ऽहं तव किङ्करः ।
स मे शत्रुर्महान्देव तेन लुप्तः पटो मम
yadi cālayase dhairyāttato 'haṃ tava kiṅkaraḥ |
sa me śatrurmahāndeva tena luptaḥ paṭo mama
2,7.4
तमेकं भोजयित्वा तु कार्ष्णे ऽहनि महीपतिम् ।
कृतकृत्यो भविष्यामि गयापिण्डप्रदो यथा
tamekaṃ bhojayitvā tu kārṣṇe 'hani mahīpatim |
kṛtakṛtyo bhaviṣyāmi gayāpiṇḍaprado yathā
2,7.5
अद्य प्रभृति देवेशोयैर्नरैः संस्मृतो हरिः ।
उपोषितः स्तुतोवापि न नियम्या मया हि ते
adya prabhṛti deveśoyairnaraiḥ saṃsmṛto hariḥ |
upoṣitaḥ stutovāpi na niyamyā mayā hi te
2,7.6
हरिरिति सहसा ये संगृणन्तिच्छलेन जननिजठरमार्गात्ते विमुक्ते विमुक्ता हि मर्त्याः ।
मम पटविलिपिं ते नो विशन्ति प्रवीणा दिविचरवरसंघैस्ते नमस्या भवन्ति ।
सौतिरुवाच
haririti sahasā ye saṃgṛṇanticchalena jananijaṭharamārgātte vimukte vimuktā hi martyāḥ |
mama paṭavilipiṃ te no viśanti pravīṇā divicaravarasaṃghaiste namasyā bhavanti |
sautiruvāca
2,7.7
वैवस्वतस्य कार्येण तत्सम्मानचिकीर्षयया ।
र्चितयामास देवेशो विरिञ्चिः कुशलाञ्छनः
vaivasvatasya kāryeṇa tatsammānacikīrṣayayā |
rcitayāmāsa deveśo viriñciḥ kuśalāñchanaḥ
2,7.8
चिन्तयित्वा क्षणं देवः सर्वभूतैश्च भूषितः ।
भूतत्रासनमात्रं तु रूपं स जगृहे विभुः
cintayitvā kṣaṇaṃ devaḥ sarvabhūtaiśca bhūṣitaḥ |
bhūtatrāsanamātraṃ tu rūpaṃ sa jagṛhe vibhuḥ
2,7.9
तस्मिन्नुत्पादयामास प्रमदां लोकमोहिनीम् ।
सर्वयोषिद्वरा देवीमनसा निर्भिता बभौ
tasminnutpādayāmāsa pramadāṃ lokamohinīm |
sarvayoṣidvarā devīmanasā nirbhitā babhau
2,7.10
सा बभूवाग्रतस्तस्य सर्वालङ्कारभीषिता ।
दृष्ट्वा पितामहस्तां तु रूपद्रविणसंयुताम्
sā babhūvāgratastasya sarvālaṅkārabhīṣitā |
dṛṣṭvā pitāmahastāṃ tu rūpadraviṇasaṃyutām
2,7.11
प्राहेमान् पश्यतो ह्येतां स्वकान्वै काममोहितान् ।
प्रत्यवायभयाद्ब्रह्या चक्षुषी संन्यमीलयत्
prāhemān paśyato hyetāṃ svakānvai kāmamohitān |
pratyavāyabhayādbrahyā cakṣuṣī saṃnyamīlayat
2,7.12
सरागेणेह मनसा सरागेणेह चक्षुषा ।
चिन्तयेद्वीक्षयेद्वापि जननीं वा सुतामपि
sarāgeṇeha manasā sarāgeṇeha cakṣuṣā |
cintayedvīkṣayedvāpi jananīṃ vā sutāmapi
2,7.13
वधूं वा भ्रातृजायां वा गुरोभार्यां नृपस्त्रियम् ।
स याति नरकं घोरं संचिन्त्य श्वपचीमपि
vadhūṃ vā bhrātṛjāyāṃ vā gurobhāryāṃ nṛpastriyam |
sa yāti narakaṃ ghoraṃ saṃcintya śvapacīmapi
2,7.14
दृष्ट्वा हि प्रमदा ह्येता यः क्षोभं व्रजते नरः ।
तस्य जन्मकृतं पुण्यं वृथा भवति नान्यथा
dṛṣṭvā hi pramadā hyetā yaḥ kṣobhaṃ vrajate naraḥ |
tasya janmakṛtaṃ puṇyaṃ vṛthā bhavati nānyathā
2,7.15
प्रसंगे दशसाहस्रं पुण्यमायाति संक्षयम् ।
पुण्यस्य संक्षयात्पापी पाषाणाखुर्भवेद्ध्रुवम्
prasaṃge daśasāhasraṃ puṇyamāyāti saṃkṣayam |
puṇyasya saṃkṣayātpāpī pāṣāṇākhurbhaveddhruvam
2,7.16
तस्मान्न चिन्तये त्प्राज्ञो ह्येता रागेण चक्षुषा ।
जनन्या अपि पादौ तु नादेयौ द्वादशाब्दिकैः
tasmānna cintaye tprājño hyetā rāgeṇa cakṣuṣā |
jananyā api pādau tu nādeyau dvādaśābdikaiḥ
2,7.17
सुतैस्त्वभ्यङ्गकरणे पुनर्यौवनसंस्थितैः ।
षष्ट्यतीतां सुतो ऽभ्यङ्गे नियुञ्जीत विचक्षणः
sutaistvabhyaṅgakaraṇe punaryauvanasaṃsthitaiḥ |
ṣaṣṭyatītāṃ suto 'bhyaṅge niyuñjīta vicakṣaṇaḥ
2,7.18
वृद्धो वापि युवा वापि न पादौ धावयेद्वधूम् ।
उभयोः पतनं प्रोक्तं रौरवे ऽङ्गारसंचये
vṛddho vāpi yuvā vāpi na pādau dhāvayedvadhūm |
ubhayoḥ patanaṃ proktaṃ raurave 'ṅgārasaṃcaye
2,7.19
या वधूर्दर्शयेदङ्गं विवृतं श्वशुरस्य हि ।
पाणिपादाहता राजन् क्रिमिभक्ष्या भवेत्तु सा ।
वधूहस्तेन यः पापः पादशौचं करोति हि
yā vadhūrdarśayedaṅgaṃ vivṛtaṃ śvaśurasya hi |
pāṇipādāhatā rājan krimibhakṣyā bhavettu sā |
vadhūhastena yaḥ pāpaḥ pādaśaucaṃ karoti hi
2,7.20
स्नानं वाप्यथवाभ्यङ्गं तस्याप्येवंविधा गतिः ।
सूचीमुखैः कृष्णवक्त्रोर्भुज्यते कल्पसंस्थितिम्
snānaṃ vāpyathavābhyaṅgaṃ tasyāpyevaṃvidhā gatiḥ |
sūcīmukhaiḥ kṛṣṇavaktrorbhujyate kalpasaṃsthitim
2,7.21
तस्मान्न वीक्षयेन्नारीं सुतां वापि वधूं नरः ।
साभिलाषेण मनसा तत्क्षणात्पतते नरः
tasmānna vīkṣayennārīṃ sutāṃ vāpi vadhūṃ naraḥ |
sābhilāṣeṇa manasā tatkṣaṇātpatate naraḥ
2,7.22
एवं संचिन्तयित्वा च सूक्ष्मां दृष्टिं चकार ह ।
यदिदं वर्तुलं वक्त्रं सोन्नतं दृश्यते शुभम्
evaṃ saṃcintayitvā ca sūkṣmāṃ dṛṣṭiṃ cakāra ha |
yadidaṃ vartulaṃ vaktraṃ sonnataṃ dṛśyate śubham
2,7.23
अस्थिपञ्जरमेतद्धि चर्ममांसावृतं त्विति ।
वसा मेदो ऽथ नयने सोज्वले स्त्रीषु संस्थिते
asthipañjarametaddhi carmamāṃsāvṛtaṃ tviti |
vasā medo 'tha nayane sojvale strīṣu saṃsthite
2,7.24
अत्युच्छ्रितमिदं मांसं स्तनयोः समवस्थितम् ।
निम्नांशतां दर्शयति त्रिवली जठरस्थिता
atyucchritamidaṃ māṃsaṃ stanayoḥ samavasthitam |
nimnāṃśatāṃ darśayati trivalī jaṭharasthitā
2,7.25
पुनरेवाधिकं क्षिप्तं मांसं जघनवत्मनि ।
मूत्रद्वारमिदं गुह्यं यत्र मुग्धं जगत्त्रयम्
punarevādhikaṃ kṣiptaṃ māṃsaṃ jaghanavatmani |
mūtradvāramidaṃ guhyaṃ yatra mugdhaṃ jagattrayam
2,7.26
अपानवायुना जुष्टं सदैव प्रतिकुत्सितम् ।
भस्त्रावर्गाधिकं क्षिप्तं मांसं जघनवर्त्मनि
apānavāyunā juṣṭaṃ sadaiva pratikutsitam |
bhastrāvargādhikaṃ kṣiptaṃ māṃsaṃ jaghanavartmani
2,7.27
कृतं यद्विद्द्विधा काष्ठं तद्वज्जङ्घा द्विधा ध्रुवम् ।
शुक्रास्थिपूरितं मांसैः कथं सुन्दरतां व्रजेत्
kṛtaṃ yadviddvidhā kāṣṭhaṃ tadvajjaṅghā dvidhā dhruvam |
śukrāsthipūritaṃ māṃsaiḥ kathaṃ sundaratāṃ vrajet
2,7.28
मांसमेदोवसासारे किं सारं देहिनां वद ।
विष्ठामूत्रमलैः पुष्टे को देहे रज्यते नरः
māṃsamedovasāsāre kiṃ sāraṃ dehināṃ vada |
viṣṭhāmūtramalaiḥ puṣṭe ko dehe rajyate naraḥ
2,7.29
एवं विचार्य बहुधा विरिञ्चिर्ज्ञानचक्षुषा ।
धैर्यं कृत्वा व नारीं तामुवाच गजगामिनीम्
evaṃ vicārya bahudhā viriñcirjñānacakṣuṣā |
dhairyaṃ kṛtvā va nārīṃ tāmuvāca gajagāminīm
2,7.30
यथाहि मनसा सृष्टा मया त्वं वरवर्णिनी ।
तथा भूतासि चार्वङ्गि मानसोन्मादकारिणी
yathāhi manasā sṛṣṭā mayā tvaṃ varavarṇinī |
tathā bhūtāsi cārvaṅgi mānasonmādakāriṇī
2,7.31
तमुवाच तदा सा तु प्रणम्य चतुराननम् ।
पश्य मूच्छान्वतनाथ जगत्स्थावरजङ्गमम्
tamuvāca tadā sā tu praṇamya caturānanam |
paśya mūcchānvatanātha jagatsthāvarajaṅgamam
2,7.32
मोहितं मम रूपेण सयोगि यदकल्मषम् ।
स नास्ति त्रिषु लोकेषु यः पुमान्मम दर्शनात्
mohitaṃ mama rūpeṇa sayogi yadakalmaṣam |
sa nāsti triṣu lokeṣu yaḥ pumānmama darśanāt
2,7.33
भवन्त मादितः कृत्वा न क्षोभं याति पद्मज ।
आत्मस्तुतिर्न कर्तव्या केनचिच्छुभमिच्छता
bhavanta māditaḥ kṛtvā na kṣobhaṃ yāti padmaja |
ātmastutirna kartavyā kenacicchubhamicchatā
2,7.34
स्तवनान्नरकं याति विशुद्धो ऽपि च मानवः ।
तथापि स्तवनं ब्रह्मन् कर्तव्यं कार्यहेतुना
stavanānnarakaṃ yāti viśuddho 'pi ca mānavaḥ |
tathāpi stavanaṃ brahman kartavyaṃ kāryahetunā
2,7.35
साहं सृष्टा त्वया ब्रह्मन् कस्यचित्क्षोभणाय वै ।
तमादिश जगन्नाथ क्षोभयिष्ये न संशयः
sāhaṃ sṛṣṭā tvayā brahman kasyacitkṣobhaṇāya vai |
tamādiśa jagannātha kṣobhayiṣye na saṃśayaḥ
2,7.36
मां दृष्ट्वापि क्षितौ देव भूधरश्चापि मुह्यति ।
किं पुनश्चेतनोपेतः श्वासोच्छासी नरस्त्विति
māṃ dṛṣṭvāpi kṣitau deva bhūdharaścāpi muhyati |
kiṃ punaścetanopetaḥ śvāsocchāsī narastviti
2,7.37
तथा चोक्तं पुराणेषु नारीवीक्षणवर्णनम् ।
उन्मादकरणं नॄणां दुश्चरव्रतनाशनम्
tathā coktaṃ purāṇeṣu nārīvīkṣaṇavarṇanam |
unmādakaraṇaṃ nṝṇāṃ duścaravratanāśanam
2,7.38
सन्मार्गे तावदास्ते प्रभवति पुरुषस्तावदेवेन्द्रियाणां लज्जां तावद्विधत्ते विनयमपि समालंबते तावदेव ।
भ्रूचापाक्षेपयुक्ताः श्रवणपथगता नीलपक्ष्माण एते यावल्लीलावतीनां न हृदि धृतिमुषो दृष्टिबाणाः पतन्ति
sanmārge tāvadāste prabhavati puruṣastāvadevendriyāṇāṃ lajjāṃ tāvadvidhatte vinayamapi samālaṃbate tāvadeva |
bhrūcāpākṣepayuktāḥ śravaṇapathagatā nīlapakṣmāṇa ete yāvallīlāvatīnāṃ na hṛdi dhṛtimuṣo dṛṣṭibāṇāḥ patanti
2,7.39
धिक्तस्य मूढमनसः कुकवेः कवित्वं यः स्त्रीमुखं च शशिनं च समीकरोति ।
भ्रूक्षेपविस्मितकटाक्षनिरीक्षनिरीक्षितानि कोपप्रसादहसितानि कुतः शशाङ्के
dhiktasya mūḍhamanasaḥ kukaveḥ kavitvaṃ yaḥ strīmukhaṃ ca śaśinaṃ ca samīkaroti |
bhrūkṣepavismitakaṭākṣanirīkṣanirīkṣitāni kopaprasādahasitāni kutaḥ śaśāṅke
2,7.40
पीतं हि मद्यं मनुजेन नाथ करोति मोहं सुविचक्षणस्य ।
स्मृता च दृष्टा युवती नरेण विमोहयेदेव सुराधिका हि
pītaṃ hi madyaṃ manujena nātha karoti mohaṃ suvicakṣaṇasya |
smṛtā ca dṛṣṭā yuvatī nareṇa vimohayedeva surādhikā hi
2,7.41
मोहनार्थं त्वया सृष्टा नराणां प्रपितामह ।
तमादिशजगन्नाथ त्रैलोक्यं मोहयाम्यहम्
mohanārthaṃ tvayā sṛṣṭā narāṇāṃ prapitāmaha |
tamādiśajagannātha trailokyaṃ mohayāmyaham
2,7.42
ब्रह्मोवाच सत्यमुक्तं त्वया देवि नासाध्यं भुवनत्रये ।
नागनासोरु सुभगे मत्तमातङ्गगामिनि
brahmovāca satyamuktaṃ tvayā devi nāsādhyaṃ bhuvanatraye |
nāganāsoru subhage mattamātaṅgagāmini
2,7.43
या त्वं दूषयसे चेतो ममापि वरवर्णिनि ।
तन्मया सुगृहीतं तु कृतं ज्ञानाङ्कुशेन हि
yā tvaṃ dūṣayase ceto mamāpi varavarṇini |
tanmayā sugṛhītaṃ tu kṛtaṃ jñānāṅkuśena hi
2,7.44
सा त्वं कथं न लोकानां चेतांस्यपहरिष्यसि ।
सत्यमेतद्विशालाक्षि तव रूपं विमोहनम्
sā tvaṃ kathaṃ na lokānāṃ cetāṃsyapahariṣyasi |
satyametadviśālākṣi tava rūpaṃ vimohanam
2,7.45
सामरं हि जगत्सर्वं निश्चेष्टमपि लक्षये ।
यन्निमित्तं मया सृष्टा तत्साधय वरानने
sāmaraṃ hi jagatsarvaṃ niśceṣṭamapi lakṣaye |
yannimittaṃ mayā sṛṣṭā tatsādhaya varānane
2,7.46
वैदिशे नगरे राजा नाम्ना रुक्माङ्गदः क्षितौ ।
यस्य सन्ध्यावली भार्या तव रूपोपमा शुभे
vaidiśe nagare rājā nāmnā rukmāṅgadaḥ kṣitau |
yasya sandhyāvalī bhāryā tava rūpopamā śubhe
2,7.47
यस्यां धर्माङ्गदो जातो पितुरत्यधिकः सुतः ।
दशनागायु तबलः प्रतापेन रविर्यथा
yasyāṃ dharmāṅgado jāto pituratyadhikaḥ sutaḥ |
daśanāgāyu tabalaḥ pratāpena raviryathā
2,7.48
यः क्षान्त्या धरया तुल्यो गांभीर्ये सांगरोपमः ।
तेजसा वह्निवद्द्वीप्तः क्रोधे वैवस्वतोपमः
yaḥ kṣāntyā dharayā tulyo gāṃbhīrye sāṃgaropamaḥ |
tejasā vahnivaddvīptaḥ krodhe vaivasvatopamaḥ
2,7.49
त्यागे वैरौचनिर्यद्वद्गतौ हि पवनोपमः ।
सौम्यत्वे शशितुल्यस्तु रूपवान् मन्मथो यथा
tyāge vairaucaniryadvadgatau hi pavanopamaḥ |
saumyatve śaśitulyastu rūpavān manmatho yathā
2,7.50
जीवभार्गवयोस्तुल्यो यो नीतौ राजनन्दनः ।
पित्रा भुक्तं समस्तैकं जंबूद्वीपं वरानने
jīvabhārgavayostulyo yo nītau rājanandanaḥ |
pitrā bhuktaṃ samastaikaṃ jaṃbūdvīpaṃ varānane
2,7.51
धर्माङ्गदेन द्वीपानि संजितान्यपराण्यपि ।
पित्रोस्तु व्रीडया येन न ज्ञातं प्रमदासुखम्
dharmāṅgadena dvīpāni saṃjitānyaparāṇyapi |
pitrostu vrīḍayā yena na jñātaṃ pramadāsukham
2,7.52
स्वयं प्राप्ताः परित्यक्ता येन भार्याः सहस्रशः ।
यो न वाक्याद्विचलते सहैव हि पितुर्गृहे
svayaṃ prāptāḥ parityaktā yena bhāryāḥ sahasraśaḥ |
yo na vākyādvicalate sahaiva hi piturgṛhe
2,7.53
यस्य वै त्रीणि सुभगे मातॄणां चारुहासिनि ।
शतानि कनकाभासे त्वविशेषेण पश्यति
yasya vai trīṇi subhage mātṝṇāṃ cāruhāsini |
śatāni kanakābhāse tvaviśeṣeṇa paśyati
2,7.54
चस्य धर्मप्रधानस्य पुत्ररत्नाञ्चितस्य च ।
समीपं गच्छ चार्वङ्गि मन्दरे पर्वतोत्तमे
casya dharmapradhānasya putraratnāñcitasya ca |
samīpaṃ gaccha cārvaṅgi mandare parvatottame
2,7.55
तत्र वत्स्यति राजा वै तुरगेणातिवाहितः ।
तव गीतेन चार्वङ्गि मोहितो ऽश्वं विहाय चकत
tatra vatsyati rājā vai turageṇātivāhitaḥ |
tava gītena cārvaṅgi mohito 'śvaṃ vihāya cakata
2,7.56
अधिरुह्य गिरेः पृष्ठं स संगं यास्यति त्वया ।
तत्र देवि त्वयावाच्यं मिलित्वा भूभुजा त्विह
adhiruhya gireḥ pṛṣṭhaṃ sa saṃgaṃ yāsyati tvayā |
tatra devi tvayāvācyaṃ militvā bhūbhujā tviha
2,7.57
अहं भार्या भविष्यामि तव राजन्न संशयः ।
यद्ब्रवीमि ह्यहं नाथ तत्कार्यं हि त्वया ध्रुवम्
ahaṃ bhāryā bhaviṣyāmi tava rājanna saṃśayaḥ |
yadbravīmi hyahaṃ nātha tatkāryaṃ hi tvayā dhruvam
2,7.58
मोहितस्तव रूपेण तथैव प्रतिपद्यते ।
यतस्तं शपथैर्धृत्वा दक्षिणेन करेण वै
mohitastava rūpeṇa tathaiva pratipadyate |
yatastaṃ śapathairdhṛtvā dakṣiṇena kareṇa vai
2,7.59
वाच्यः कतिपयैः सुभ्रु दिनैरपगतैस्त्विति ।
सुरते तव चार्वङ्गि यदा मुग्धो हि लक्ष्यते
vācyaḥ katipayaiḥ subhru dinairapagataistviti |
surate tava cārvaṅgi yadā mugdho hi lakṣyate
2,7.60
तदा प्रहस्य राज्ञो वै स्मारणीयं पुरा वचः ।
यस्त्वया शपथो राजन्कृतो मद्वाक्यपालने
tadā prahasya rājño vai smāraṇīyaṃ purā vacaḥ |
yastvayā śapatho rājankṛto madvākyapālane
2,7.61
तत्पालयमहीपाल मन्ये ऽहं समयस्त्विति ।
एवमुक्ते त्वया मुग्धो राजा वै सत्यगौरवात्
tatpālayamahīpāla manye 'haṃ samayastviti |
evamukte tvayā mugdho rājā vai satyagauravāt
2,7.62
पालयामि न संदेहो ब्रूहि किं ते ददाम्यहम् ।
एवमुक्ते तु वचने त्वया वाच्यो वरानने
pālayāmi na saṃdeho brūhi kiṃ te dadāmyaham |
evamukte tu vacane tvayā vācyo varānane
2,7.63
रुक्माङ्गदो महीपालो धर्माङ्गदपिता शुभे ।
नोपवासस्त्वया कार्यो जातु वै हरिवासरे
rukmāṅgado mahīpālo dharmāṅgadapitā śubhe |
nopavāsastvayā kāryo jātu vai harivāsare
2,7.64
सुरतस्रं सकारी मे ह्युपवासो भवेत्प्रिय ।
सुमुग्धां यौवनोपेतां स्वभार्यां यो न सेवते
suratasraṃ sakārī me hyupavāso bhavetpriya |
sumugdhāṃ yauvanopetāṃ svabhāryāṃ yo na sevate
2,7.65
पर्वापेक्षी दुराचारः स याति नरकं ध्रुवम् ।
त्रिरात्रमपविद्धाहं त्वया भूप उपोषणात्
parvāpekṣī durācāraḥ sa yāti narakaṃ dhruvam |
trirātramapaviddhāhaṃ tvayā bhūpa upoṣaṇāt
2,7.66
नाहं निमेषमप्येकं स्थातुं शक्ता त्वया विना ।
श्राद्धकाले तु संप्राप्ते उपाविष्टैर्द्विजैः किल
nāhaṃ nimeṣamapyekaṃ sthātuṃ śaktā tvayā vinā |
śrāddhakāle tu saṃprāpte upāviṣṭairdvijaiḥ kila
2,7.67
याचते संगमं भार्या यदि भोग्या तदैव सा ।
एवं संबोध्यमानो ऽपि यदा राजा वचस्तव
yācate saṃgamaṃ bhāryā yadi bhogyā tadaiva sā |
evaṃ saṃbodhyamāno 'pi yadā rājā vacastava
2,7.68
न करिष्यति चार्वङ्गि तदा वाच्यं परं वचः ।
यदि न त्यजसे राजन्नुपवासं हरेर्दिने
na kariṣyati cārvaṅgi tadā vācyaṃ paraṃ vacaḥ |
yadi na tyajase rājannupavāsaṃ harerdine
2,7.69
स्वहस्तेन शिरश्च्छित्वा स्वपुत्रस्य वरासिना ।
धर्माङ्गदस्य राजेन्द्र ममोत्संगेक्षिप स्वयम्
svahastena śiraścchitvā svaputrasya varāsinā |
dharmāṅgadasya rājendra mamotsaṃgekṣipa svayam
2,7.70
यद्येतन्मत्प्रियं त्वं हि न करोषि महीपते ।
धर्मक्षीणो भवान् गन्ता नरके नात्र संशयः
yadyetanmatpriyaṃ tvaṃ hi na karoṣi mahīpate |
dharmakṣīṇo bhavān gantā narake nātra saṃśayaḥ
2,7.71
श्रुत्वा त्वदीयं वचनं वराङ्गने न हिंस्यते प्राणसमं च पुत्रम् ।
संगृह्य वाक्यं वसुधामराणां सम्भोक्ष्यते माधववासंरे ऽसौ
śrutvā tvadīyaṃ vacanaṃ varāṅgane na hiṃsyate prāṇasamaṃ ca putram |
saṃgṛhya vākyaṃ vasudhāmarāṇāṃ sambhokṣyate mādhavavāsaṃre 'sau
2,7.72
ततो जनो यास्यति पूर्ववच्च यमान्तिकं किङ्करपाशबद्धः ।
लिपिप्रमाणं नरकाधिवासी भविष्यते साधु कृतं त्वया हि
tato jano yāsyati pūrvavacca yamāntikaṃ kiṅkarapāśabaddhaḥ |
lipipramāṇaṃ narakādhivāsī bhaviṣyate sādhu kṛtaṃ tvayā hi
2,7.73
अथ यदि निहन्ति तनयं राजा सत्येन संयुतः श्रीमान् ।
निःशेषामरपूज्यं व्रजति पदं पद्मनाभस्य
atha yadi nihanti tanayaṃ rājā satyena saṃyutaḥ śrīmān |
niḥśeṣāmarapūjyaṃ vrajati padaṃ padmanābhasya
Chapter 2.8
2,8.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीं प्रति ब्रह्मवाक्यं नाम सप्तमो ऽध्यायः सौतिरुवाच सास श्रुत्वा ब्रह्मणो वाक्यं नारी कमललोचना ।
उवाच नाम मेदेहि येन गच्छामि मन्दिरम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīṃ prati brahmavākyaṃ nāma saptamo 'dhyāyaḥ sautiruvāca sāsa śrutvā brahmaṇo vākyaṃ nārī kamalalocanā |
uvāca nāma medehi yena gacchāmi mandiram
2,8.2
पित्रा नाम प्रकर्तव्यमपत्यानां जगत्पते ।
नाम पापहरं प्रोक्तं तत्कुरुष्व कुशध्वज
pitrā nāma prakartavyamapatyānāṃ jagatpate |
nāma pāpaharaṃ proktaṃ tatkuruṣva kuśadhvaja
2,8.3
ब्रह्मोवाच यस्मादिदं जगत्सर्वं त्वया सुंदरि मोहितम् ।
मोहिनी नाम ते देवि सगुणं हि भविष्यति
brahmovāca yasmādidaṃ jagatsarvaṃ tvayā suṃdari mohitam |
mohinī nāma te devi saguṇaṃ hi bhaviṣyati
2,8.4
दशावस्थागतः सम्यग् दर्शनात्ते भविष्यति ।
यदि प्राप्नोति वै सुभ्रु त्वत्संपर्कं सुखावहम्
daśāvasthāgataḥ samyag darśanātte bhaviṣyati |
yadi prāpnoti vai subhru tvatsaṃparkaṃ sukhāvaham
2,8.5
एवमुक्ता वरारोहा प्रणम्य कमलासनम् ।
वीक्ष्यमाणामरैर्मार्गे प्रतस्थे मन्दराचलम्
evamuktā varārohā praṇamya kamalāsanam |
vīkṣyamāṇāmarairmārge pratasthe mandarācalam
2,8.6
तृतीयेन मुहूर्तेन संप्राप्ता गिरिमस्तकम् ।
यस्य संवेष्टने नागो वासुकिर्नहि पूर्यते
tṛtīyena muhūrtena saṃprāptā girimastakam |
yasya saṃveṣṭane nāgo vāsukirnahi pūryate
2,8.7
यो धृतो हरिणा पूर्वं मथितो देवदानवैः ।
षड्लक्षयोजनः सिंधुर्यस्यासौ गह्वरो भवेत्
yo dhṛto hariṇā pūrvaṃ mathito devadānavaiḥ |
ṣaḍlakṣayojanaḥ siṃdhuryasyāsau gahvaro bhavet
2,8.8
कूर्मदेहेन संपृक्तो यो न भिन्नो गिरिर्महान् ।
पतता येन राजेन्द्र सिंधोर्गुह्यं प्रदर्शितम्
kūrmadehena saṃpṛkto yo na bhinno girirmahān |
patatā yena rājendra siṃdhorguhyaṃ pradarśitam
2,8.9
गतं ब्रह्माण्डमार्गेण पयो यस्माद्गिरेर्द्विजाः ।
कूर्मास्थिघर्षता येन पावको जनितो महान्
gataṃ brahmāṇḍamārgeṇa payo yasmādgirerdvijāḥ |
kūrmāsthigharṣatā yena pāvako janito mahān
2,8.10
यस्मिन्स वसते देवः सह भूतैर्दिगंबरः ।
न देवैर्दानवैर्वापि दृष्टो यो हि द्विजोत्तमाः
yasminsa vasate devaḥ saha bhūtairdigaṃbaraḥ |
na devairdānavairvāpi dṛṣṭo yo hi dvijottamāḥ
2,8.11
दशवर्षसहस्राख्ये काले महति गच्छति ।
केयूरघर्षणे येन कृतं देवस्य चक्रिणः
daśavarṣasahasrākhye kāle mahati gacchati |
keyūragharṣaṇe yena kṛtaṃ devasya cakriṇaḥ
2,8.12
रत्नानां मन्दिरं ह्येष बहुधातुसमन्वितः
ratnānāṃ mandiraṃ hyeṣa bahudhātusamanvitaḥ
2,8.13
क्रीडाविहारो ऽपि दिवौकसां यस्तपस्विना यस्तपसो ऽपि हेतुः ।
सुराङ्गनानां रतिवर्द्धनो यो रत्नौषधीनां प्रभवो गिरिर्महान्
krīḍāvihāro 'pi divaukasāṃ yastapasvinā yastapaso 'pi hetuḥ |
surāṅganānāṃ rativarddhano yo ratnauṣadhīnāṃ prabhavo girirmahān
2,8.14
दशैकसाहस्रमितश्च मूले तत्संख्यया विस्तरतां गतो ऽसौ ।
दैर्घ्येण तावन्ति हि योजनानि त्रैलोक्ययष्टीव समुच्छ्रितो ऽसौ
daśaikasāhasramitaśca mūle tatsaṃkhyayā vistaratāṃ gato 'sau |
dairghyeṇa tāvanti hi yojanāni trailokyayaṣṭīva samucchrito 'sau
2,8.15
सकाञ्चनै रत्नमयैश्च शृङ्गैः प्रकाशयन्भूमितलं वियच्च ।
यस्मिन्गतः कश्य पनन्दनो वै विरश्मितामेति विनष्टतेजाः
sakāñcanai ratnamayaiśca śṛṅgaiḥ prakāśayanbhūmitalaṃ viyacca |
yasmingataḥ kaśya panandano vai viraśmitāmeti vinaṣṭatejāḥ
2,8.16
काञ्चनाकारभूताङ्गं सप्राप्ता काञ्चनप्रभा ।
सूर्यतेजोनिहन्तारं मन्दरं तेजसा स्वयम्
kāñcanākārabhūtāṅgaṃ saprāptā kāñcanaprabhā |
sūryatejonihantāraṃ mandaraṃ tejasā svayam
2,8.17
कुर्वती नृपकामार्थमुपविष्टा शिलातले ।
नीलकान्तिमये दिव्ये सप्तयोजनविरतृते
kurvatī nṛpakāmārthamupaviṣṭā śilātale |
nīlakāntimaye divye saptayojanaviratṛte
2,8.18
तस्यां शिलायां राजेन्द्र लिगं तिष्ठति कौलिशम् ।
दशहस्त प्रमाणं हि विस्तरादूर्द्ध्वसंख्यया
tasyāṃ śilāyāṃ rājendra ligaṃ tiṣṭhati kauliśam |
daśahasta pramāṇaṃ hi vistarādūrddhvasaṃkhyayā
2,8.19
वृषलिङ्गेति विख्यातं प्रासादाभ्रसमं परम् ।
तस्मिन्बाला द्विजश्रेष्ठाश्चक्रे संगीतमुत्तमम्
vṛṣaliṅgeti vikhyātaṃ prāsādābhrasamaṃ param |
tasminbālā dvijaśreṣṭhāścakre saṃgītamuttamam
2,8.20
तन्त्रीता लसमायुक्तं क्लमहानिकरं परम् ।
समीपवर्तिनी तस्य भूत्वा लिङ्गस्य भामिनी
tantrītā lasamāyuktaṃ klamahānikaraṃ param |
samīpavartinī tasya bhūtvā liṅgasya bhāminī
2,8.21
मूर्च्छनातालसहितं गान्धारध्वनिसंयुतम् ।
तस्मिन्प्रवृत्ते राजेन्द्रगीते मन्मथवर्द्धने
mūrcchanātālasahitaṃ gāndhāradhvanisaṃyutam |
tasminpravṛtte rājendragīte manmathavarddhane
2,8.22
बभूव स्थावराणां हि स्पृहा तस्मिन्मुनीश्वराः ।
न च दैवं न चादैवं गीतं तादृग्बभूव ह
babhūva sthāvarāṇāṃ hi spṛhā tasminmunīśvarāḥ |
na ca daivaṃ na cādaivaṃ gītaṃ tādṛgbabhūva ha
2,8.23
मोहिनीमुखनिर्गीतं गीतं सत्वविमोहनम्
mohinīmukhanirgītaṃ gītaṃ satvavimohanam
2,8.24
श्रुत्वैव गीतं हि दिगम्बरस्तु तेनैव रूपेण वराङ्गनायाः ।
कामातुरो भोक्तुमनाश्चचाल तां मोहिनीं पार्वतिदृष्टिलज्जः
śrutvaiva gītaṃ hi digambarastu tenaiva rūpeṇa varāṅganāyāḥ |
kāmāturo bhoktumanāścacāla tāṃ mohinīṃ pārvatidṛṣṭilajjaḥ
Chapter 2.9
2,9.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीचरिते मन्दखर्णनं नामाष्टमो ऽध्यायः सौतिरुवाच रुक्माङ्गदस्तु राजेन्द्रो भुक्त्वा भोगांस्तुमानुषान् ।
संपूज्य बहुशो देवं पीतांबरधरं हरम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīcarite mandakharṇanaṃ nāmāṣṭamo 'dhyāyaḥ sautiruvāca rukmāṅgadastu rājendro bhuktvā bhogāṃstumānuṣān |
saṃpūjya bahuśo devaṃ pītāṃbaradharaṃ haram
2,9.2
दत्वा मूर्ध्नि पदं विप्राः शत्रीणां रणशालिनाम् ।
कृत्वा शून्यं यमपथं जित्वा वैवस्वतं यमम्
datvā mūrdhni padaṃ viprāḥ śatrīṇāṃ raṇaśālinām |
kṛtvā śūnyaṃ yamapathaṃ jitvā vaivasvataṃ yamam
2,9.3
वैकुण्ठस्य तु पन्थानं संपूर्णं मानवैः कृतम् ।
आहूय तनयं काले धर्माङ्गदमभाषत
vaikuṇṭhasya tu panthānaṃ saṃpūrṇaṃ mānavaiḥ kṛtam |
āhūya tanayaṃ kāle dharmāṅgadamabhāṣata
2,9.4
एतां वसुमतीं पुत्र वसुपूर्णां समन्ततः ।
परिपालय वीर्येण स्वधर्मे कृतनिश्चयः
etāṃ vasumatīṃ putra vasupūrṇāṃ samantataḥ |
paripālaya vīryeṇa svadharme kṛtaniścayaḥ
2,9.5
पुत्र समर्थे जाते यो राज्यं न प्रतिपादयेत् ।
तस्य धर्मस्तथा कीर्तिर्विनस्यति न संशयः
putra samarthe jāte yo rājyaṃ na pratipādayet |
tasya dharmastathā kīrtirvinasyati na saṃśayaḥ
2,9.6
समर्थेन च पुत्रेण यो न याति पिता सुखम् ।
अवश्य पातकी सो ऽपि विज्ञेयो भुवनत्रये
samarthena ca putreṇa yo na yāti pitā sukham |
avaśya pātakī so 'pi vijñeyo bhuvanatraye
2,9.7
पितुर्भारक्षमः पुत्रो भारं नोद्वहते तु यः ।
मातुरुच्चारवज्जातो द्विजिह्वो विषवर्जितः
piturbhārakṣamaḥ putro bhāraṃ nodvahate tu yaḥ |
māturuccāravajjāto dvijihvo viṣavarjitaḥ
2,9.8
स पुत्रो यो ऽधिकख्यातः पितुर्भवति भूतले ।
प्रकाशयति सर्वत्र स्वकरैरिव भास्करः
sa putro yo 'dhikakhyātaḥ piturbhavati bhūtale |
prakāśayati sarvatra svakarairiva bhāskaraḥ
2,9.9
पुत्रापनयजैर्दुःखै रात्रौ जागर्तिं यत्पिता ।
स पुत्रो नरकं याति यावदाभूतसंप्लवम्
putrāpanayajairduḥkhai rātrau jāgartiṃ yatpitā |
sa putro narakaṃ yāti yāvadābhūtasaṃplavam
2,9.10
पितुर्वचनमादृत्य सर्वं यः कुरुते गृहे ।
स याति देव सायुज्यं स्तूयमानो दिवि स्थितैः
piturvacanamādṛtya sarvaṃ yaḥ kurute gṛhe |
sa yāti deva sāyujyaṃ stūyamāno divi sthitaiḥ
2,9.11
सो ऽहं प्रजाकृते पुत्र आसक्तः कर्मभिः क्षितौ ।
न भुक्तं नैव सुप्तं तु स्वेच्छया पालने स्थितः
so 'haṃ prajākṛte putra āsaktaḥ karmabhiḥ kṣitau |
na bhuktaṃ naiva suptaṃ tu svecchayā pālane sthitaḥ
2,9.12
असमर्थे त्वयि सुत न प्राप्तं हि मया सुखम् ।
विष्णुवासरभोक्तॄणां निग्रहे कृतबुद्धिना
asamarthe tvayi suta na prāptaṃ hi mayā sukham |
viṣṇuvāsarabhoktṝṇāṃ nigrahe kṛtabuddhinā
2,9.13
केचिच्छैवे स्थिता मार्गे सौरे केचिद्व्यवस्थिताः ।
विरिञ्चिमार्गगाश्चान्ये पार्वत्याश्च स्थिताः परे
kecicchaive sthitā mārge saure kecidvyavasthitāḥ |
viriñcimārgagāścānye pārvatyāśca sthitāḥ pare
2,9.14
सायं च प्रातरासीना अग्निहोत्रे व्यवस्थिताः ।
बालो युवा वा वृद्धो वा गुर्विणी वा कुमारिका
sāyaṃ ca prātarāsīnā agnihotre vyavasthitāḥ |
bālo yuvā vā vṛddho vā gurviṇī vā kumārikā
2,9.15
सरोगो विकलो वापि न शक्नोति ह्युपोषितुम् ।
इत्येवं जल्पितं यैस्तु तान्निरस्य समन्ततः
sarogo vikalo vāpi na śaknoti hyupoṣitum |
ityevaṃ jalpitaṃ yaistu tānnirasya samantataḥ
2,9.16
वचोभिस्तु पुराणोक्तैर्वासरैर्बहुभिस्त्वहम् ।
संबोधयित्वा बहुशः प्रजानां सुखहेतवे
vacobhistu purāṇoktairvāsarairbahubhistvaham |
saṃbodhayitvā bahuśaḥ prajānāṃ sukhahetave
2,9.17
निगृह्य तान्हरिदिने निराहारान्करोमि च ।
शास्त्रदृष्ट्या तु विदुषो मूर्खान्दण्डनपूर्वकम्
nigṛhya tānharidine nirāhārānkaromi ca |
śāstradṛṣṭyā tu viduṣo mūrkhāndaṇḍanapūrvakam
2,9.18
शासयित्वा कृताः सर्वे निराहारा हरेर्दिने ।
तेन मे न सुखं किञ्चिदवलीढं धरातले
śāsayitvā kṛtāḥ sarve nirāhārā harerdine |
tena me na sukhaṃ kiñcidavalīḍhaṃ dharātale
2,9.19
कच्चिन्न दुःखेन जनान्योजयेत्किल पुत्रक ।
स्वेभ्यो वापि परेभ्यो वा या रक्षेच्च प्रजा नृपः
kaccinna duḥkhena janānyojayetkila putraka |
svebhyo vāpi parebhyo vā yā rakṣecca prajā nṛpaḥ
2,9.20
तस्यामी ह्यक्षया लोकाः पुराणेषु प्रकीर्तिताः ।
सो ऽहं प्रजाकृते सौम्य संस्थितो नात्मनः क्वचित्
tasyāmī hyakṣayā lokāḥ purāṇeṣu prakīrtitāḥ |
so 'haṃ prajākṛte saumya saṃsthito nātmanaḥ kvacit
2,9.21
सौख्यमिच्छाम्यहं भोक्तुं मृगयादिसमुद्भवम् ।
न पानद्यूतजं पुत्र कामये ऽहं कदाचन
saukhyamicchāmyahaṃ bhoktuṃ mṛgayādisamudbhavam |
na pānadyūtajaṃ putra kāmaye 'haṃ kadācana
2,9.22
एषु सक्तो ऽचिरात्पुत्र विनाशं याति पार्थिवः ।
त्वत्प्रसादादहं पुत्र मृगयाव्याजतो ऽधुना
eṣu sakto 'cirātputra vināśaṃ yāti pārthivaḥ |
tvatprasādādahaṃ putra mṛgayāvyājato 'dhunā
2,9.23
गिरीन्वनानि सरितः सरांसि विविधानि च ।
भोक्तुकामः प्रियान्कामांस्त्वयि भारं निवेश्य च
girīnvanāni saritaḥ sarāṃsi vividhāni ca |
bhoktukāmaḥ priyānkāmāṃstvayi bhāraṃ niveśya ca
2,9.24
एतत्सर्वं समाख्यातं यत्स्थितं हृदये मम ।
कृते तव महाकीर्तिरकृते नरकस्थितिः
etatsarvaṃ samākhyātaṃ yatsthitaṃ hṛdaye mama |
kṛte tava mahākīrtirakṛte narakasthitiḥ
2,9.25
धर्माङ्गद उवाच सर्वमेतत्करिष्यामि भुङ्क्ष्व भोगान्मनो ऽनुगान् ।
गुर्वीं राज्यधुरं तात त्वदीयामुद्धराम्यहम्
dharmāṅgada uvāca sarvametatkariṣyāmi bhuṅkṣva bhogānmano 'nugān |
gurvīṃ rājyadhuraṃ tāta tvadīyāmuddharāmyaham
2,9.26
नहि मे ऽन्यः स्मृतो धर्मस्त्वद्वाक्यकरणं विना ।
पितुर्वाक्यमकुर्वाणः कुर्वन्धर्मानधो व्रजेत्
nahi me 'nyaḥ smṛto dharmastvadvākyakaraṇaṃ vinā |
piturvākyamakurvāṇaḥ kurvandharmānadho vrajet
2,9.27
तस्मात्करिष्ये वचनं त्वदीयं प्राञ्जलिः स्थितः ।
एवमुक्ते तु वचने राजा हृष्टो बभूव ह
tasmātkariṣye vacanaṃ tvadīyaṃ prāñjaliḥ sthitaḥ |
evamukte tu vacane rājā hṛṣṭo babhūva ha
2,9.28
गन्तुकामो मृगान्भूयोलब्ध्वा ज्ञात्वा वनं ततः ।
धर्माङ्गदो ऽपि दृष्टात्मा प्रजा आहूय चाब्रवीत्
gantukāmo mṛgānbhūyolabdhvā jñātvā vanaṃ tataḥ |
dharmāṅgado 'pi dṛṣṭātmā prajā āhūya cābravīt
2,9.29
पित्रा नियुक्तो भवतां पालनाय हिताय च ।
पितुर्वाक्यं मया कार्यं सर्वथा धर्ममिच्छता
pitrā niyukto bhavatāṃ pālanāya hitāya ca |
piturvākyaṃ mayā kāryaṃ sarvathā dharmamicchatā
2,9.30
नान्यो हि धर्मः पुत्रस्य पितुर्वाक्यं विना प्रजाः ।
मयि दण्डधरे शास्ता न यमो भवति क्वचित्
nānyo hi dharmaḥ putrasya piturvākyaṃ vinā prajāḥ |
mayi daṇḍadhare śāstā na yamo bhavati kvacit
2,9.31
एवं ज्ञात्वा तु युष्माभिः स्मर्तव्यो गरुडध्वजः ।
ब्रह्मार्पणप्रयोगेण यजनीयो जनार्दनः
evaṃ jñātvā tu yuṣmābhiḥ smartavyo garuḍadhvajaḥ |
brahmārpaṇaprayogeṇa yajanīyo janārdanaḥ
2,9.32
ममत्वं हि परित्यज्य स्वजातिविहितेन च ।
येन वो ह्यक्षया लोका भवेयुर्नात्र संशयः
mamatvaṃ hi parityajya svajātivihitena ca |
yena vo hyakṣayā lokā bhaveyurnātra saṃśayaḥ
2,9.33
पितृमार्गाधिको ह्येष भवतां दर्शितः प्रजाः ।
ब्रह्मार्पणक्रियायुक्ता भवन्तु ज्ञानकोविदाः
pitṛmārgādhiko hyeṣa bhavatāṃ darśitaḥ prajāḥ |
brahmārpaṇakriyāyuktā bhavantu jñānakovidāḥ
2,9.34
न भोक्तव्यं हरिदिने पैत्रो मार्गस्तु शाश्वतः ।
विशेषो हि मयाख्यातो भवतां ब्रह्मसंस्थितिः
na bhoktavyaṃ haridine paitro mārgastu śāśvataḥ |
viśeṣo hi mayākhyāto bhavatāṃ brahmasaṃsthitiḥ
2,9.35
प्रयोक्तव्या च तत्त्वज्ञैः पुनरावृत्ति दुर्लभा ।
यदुपोष्यं हरिदिनं तदवश्यमिति स्थितिः
prayoktavyā ca tattvajñaiḥ punarāvṛtti durlabhā |
yadupoṣyaṃ haridinaṃ tadavaśyamiti sthitiḥ
2,9.36
अनुनीय प्रजाः सर्वाः समाश्वात्यत पुनः पुनः ।
न दिवा न च शर्वर्यां शेते धर्मां गदः सदा
anunīya prajāḥ sarvāḥ samāśvātyata punaḥ punaḥ |
na divā na ca śarvaryāṃ śete dharmāṃ gadaḥ sadā
2,9.37
सर्वत्र भ्रमते शौर्यात्कुर्वन्निष्कण्टकां क्षितिम् ।
पटहो रटते नित्यं मृगारिरिपुमस्तके
sarvatra bhramate śauryātkurvanniṣkaṇṭakāṃ kṣitim |
paṭaho raṭate nityaṃ mṛgāriripumastake
2,9.38
अभुक्त्वा द्वादशीं लोका ममत्वेन विवर्जिताः ।
त्रिविधेषु च कार्येषु देवेशश्चिन्त्यतां हरिः
abhuktvā dvādaśīṃ lokā mamatvena vivarjitāḥ |
trividheṣu ca kāryeṣu deveśaścintyatāṃ hariḥ
2,9.39
हव्यकव्यवहो देवः स एव पुरुषोत्तमः ।
सूर्ये यो हि कृशाकाशे विसर्गे जगतां पतिः
havyakavyavaho devaḥ sa eva puruṣottamaḥ |
sūrye yo hi kṛśākāśe visarge jagatāṃ patiḥ
2,9.40
स्मर्त्तव्यो मनुजैः सर्वैर्धर्मकामार्थकामुकैः ।
स्वजातिविहितो ऽप्येवं सन्मार्गे चैव माधवः
smarttavyo manujaiḥ sarvairdharmakāmārthakāmukaiḥ |
svajātivihito 'pyevaṃ sanmārge caiva mādhavaḥ
2,9.41
स एव भोक्ता भोक्तव्यः स एव पुरुषोत्तमः ।
विनियोगस्तु तस्यैव सर्वकर्मसु युज्यते
sa eva bhoktā bhoktavyaḥ sa eva puruṣottamaḥ |
viniyogastu tasyaiva sarvakarmasu yujyate
2,9.42
एवं रटन्ति विप्रेन्द्राः पटहे मेघनिःस्वने ।
एवं धर्ममवाप्याथ पितां धर्माङ्गदस्य हि
evaṃ raṭanti viprendrāḥ paṭahe meghaniḥsvane |
evaṃ dharmamavāpyātha pitāṃ dharmāṅgadasya hi
2,9.43
ज्ञात्वा पुत्रं क्रियोपेतमात्मनो ह्यधिकं द्विजाः ।
उवाच भार्यां संहृष्टः स्थितां लक्ष्मीमिवापराम्
jñātvā putraṃ kriyopetamātmano hyadhikaṃ dvijāḥ |
uvāca bhāryāṃ saṃhṛṣṭaḥ sthitāṃ lakṣmīmivāparām
2,9.44
संध्यावलि ह्यहं धन्यस्त्वं चापि वरवर्णिनी ।
उभयोर्जनितः पुत्रः शशाङ्कधवलः क्षितौ
saṃdhyāvali hyahaṃ dhanyastvaṃ cāpi varavarṇinī |
ubhayorjanitaḥ putraḥ śaśāṅkadhavalaḥ kṣitau
2,9.45
कर्णाभ्यां श्रूयते मोक्षो न दृष्टः केनचित्क्वचित् ।
सो ऽस्माभिरधिकं प्राप्तो मोक्षः सत्पुत्रसंभवः
karṇābhyāṃ śrūyate mokṣo na dṛṣṭaḥ kenacitkvacit |
so 'smābhiradhikaṃ prāpto mokṣaḥ satputrasaṃbhavaḥ
2,9.46
पुत्रे विनयसंपन्ने वृत्ताशौर्यसमन्विते ।
प्रतापिनि वरारोहे पितुर्मोक्षो गृहे ध्रुवम्
putre vinayasaṃpanne vṛttāśauryasamanvite |
pratāpini varārohe piturmokṣo gṛhe dhruvam
2,9.47
आनन्दं ब्रह्मणो रूपं शतानन्दः सुतेन यः ।
पिता भवति चार्वङ्गि सत्कर्मकरणैः शुभैः
ānandaṃ brahmaṇo rūpaṃ śatānandaḥ sutena yaḥ |
pitā bhavati cārvaṅgi satkarmakaraṇaiḥ śubhaiḥ
2,9.48
नैतत्साम्यं भवेद्देवि लोके स्थावरजङ्गमे ।
सत्पुत्रः पितुरादाय भारमुद्वहते तु यः
naitatsāmyaṃ bhaveddevi loke sthāvarajaṅgame |
satputraḥ piturādāya bhāramudvahate tu yaḥ
2,9.49
सो ऽहं गमिष्यामि वनाय हृष्टो विहारशीलो मृगहिंसनाय ।
स्वेच्छाचरश्चाथ विशालनेत्रे विमुक्तपापो जनरक्षणाय
so 'haṃ gamiṣyāmi vanāya hṛṣṭo vihāraśīlo mṛgahiṃsanāya |
svecchācaraścātha viśālanetre vimuktapāpo janarakṣaṇāya
Chapter 2.10
2,10.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरेभागे रुक्माङ्गदधर्माङ्गदसंवादो नाम नवमो ऽध्यायः वसिष्ठ उवाच ततः प्राह विशालाक्षी भर्तुर्वाक्यं निशम्य सा ।
सत्यमुक्तं त्वया राजन्पुत्रसौख्यात्परं सुखम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarebhāge rukmāṅgadadharmāṅgadasaṃvādo nāma navamo 'dhyāyaḥ vasiṣṭha uvāca tataḥ prāha viśālākṣī bharturvākyaṃ niśamya sā |
satyamuktaṃ tvayā rājanputrasaukhyātparaṃ sukham
2,10.2
न भवेदिह राजेन्द्र मुनीनां भाषितं यथा ।
तुल्यं भवति लोके ऽस्मिन् विष्ण्वाख्यस्य परस्य हि
na bhavediha rājendra munīnāṃ bhāṣitaṃ yathā |
tulyaṃ bhavati loke 'smin viṣṇvākhyasya parasya hi
2,10.3
पुत्रे भारस्त्वया न्यस्तः सप्तद्वीपसमुद्भवः ।
मार्गी हिंसां परित्यज्य यज्ञैरिष्ट्वा जनार्दनम्
putre bhārastvayā nyastaḥ saptadvīpasamudbhavaḥ |
mārgī hiṃsāṃ parityajya yajñairiṣṭvā janārdanam
2,10.4
भोगस्पृहां परित्यज्य सेवस्य सुरनिम्नगाम् ।
एतन्न्याय्यं भवति भो न न्याय्यो मृगनिग्रहः
bhogaspṛhāṃ parityajya sevasya suranimnagām |
etannyāyyaṃ bhavati bho na nyāyyo mṛganigrahaḥ
2,10.5
हृदये नखपातो हि वृद्धाया भूपते यथा ।
तथा विषयसेवा हि पितॄणां पुत्रिणां विदुः
hṛdaye nakhapāto hi vṛddhāyā bhūpate yathā |
tathā viṣayasevā hi pitṝṇāṃ putriṇāṃ viduḥ
2,10.6
गृहे वापि हृषीकेशं पूजयस्व महीपते ।
निर्देषमृगयूथानां न युक्तं सूदनं तव
gṛhe vāpi hṛṣīkeśaṃ pūjayasva mahīpate |
nirdeṣamṛgayūthānāṃ na yuktaṃ sūdanaṃ tava
2,10.7
अहिंसा परमो धर्मः पुराणे परिकीर्तितः ।
हिंसया वर्तमानस्य व्यर्थो धर्म्मोभवेदिति ।
कुर्वन्नपि वृथा धर्मान्यो हिंसामनुवर्तते
ahiṃsā paramo dharmaḥ purāṇe parikīrtitaḥ |
hiṃsayā vartamānasya vyartho dharmmobhavediti |
kurvannapi vṛthā dharmānyo hiṃsāmanuvartate
2,10.8
परैरुपहतां भूप नोपभुञ्जन्ति साधवः ।
षड्विधं नृप ते प्रोक्तं विद्वद्भिर्जीवघातनम्
parairupahatāṃ bhūpa nopabhuñjanti sādhavaḥ |
ṣaḍvidhaṃ nṛpa te proktaṃ vidvadbhirjīvaghātanam
2,10.9
अनुमोदयिता पूर्वं द्वितीयो घातकः स्मृतः ।
विश्वासकस्तृतीयो ऽपि चतुर्थो भक्षकस्तथा ।
पञ्चमः पाचकः प्रोक्तः षष्ठो भूपात्र विग्रही ।
हिं सया संयुतं धर्ममधर्मं च विदुर्बुधाः
anumodayitā pūrvaṃ dvitīyo ghātakaḥ smṛtaḥ |
viśvāsakastṛtīyo 'pi caturtho bhakṣakastathā |
pañcamaḥ pācakaḥ proktaḥ ṣaṣṭho bhūpātra vigrahī |
hiṃ sayā saṃyutaṃ dharmamadharmaṃ ca vidurbudhāḥ
2,10.10
न पापं कुरुते भूप पुत्रे भारं निवेश्य वै ।
धर्मं समाश्रयमन्सम्यक्संजातपलितः पिता
na pāpaṃ kurute bhūpa putre bhāraṃ niveśya vai |
dharmaṃ samāśrayamansamyaksaṃjātapalitaḥ pitā
2,10.11
परित्यज्य इमं भावं मृगहिंसासमुद्भवम् ।
मृगशीला हि राजानो विनष्टाः शतशो न-प
parityajya imaṃ bhāvaṃ mṛgahiṃsāsamudbhavam |
mṛgaśīlā hi rājāno vinaṣṭāḥ śataśo na-pa
2,10.12
तस्माद्दुष्टं हि तन्मन्ये यत्र मृगपातनम् ।
दया वरा मृगे रीज्ञां धर्मिणामपि दृश्यते
tasmādduṣṭaṃ hi tanmanye yatra mṛgapātanam |
dayā varā mṛge rījñāṃ dharmiṇāmapi dṛśyate
2,10.13
निवारितो मया हि त्वं हितबुद्ध्या पुनः पुनः ।
एवं ब्रुवाणां तां भार्यां नृपो वचनमब्रवीत्
nivārito mayā hi tvaṃ hitabuddhyā punaḥ punaḥ |
evaṃ bruvāṇāṃ tāṃ bhāryāṃ nṛpo vacanamabravīt
2,10.14
नहिर्हिसे मृगान्देवि मृगव्याजेन कानने ।
पर्य्यटिष्ये धनुष्पाणिः कुर्वन्कण्टकशोधनम्
nahirhise mṛgāndevi mṛgavyājena kānane |
paryyaṭiṣye dhanuṣpāṇiḥ kurvankaṇṭakaśodhanam
2,10.15
जनमध्ये सुतो मे ऽस्तु कानने ऽहं वरानने ।
श्वापदेभ्यश्च दस्युभ्यः प्रजा रक्ष्या महीभृता
janamadhye suto me 'stu kānane 'haṃ varānane |
śvāpadebhyaśca dasyubhyaḥ prajā rakṣyā mahībhṛtā
2,10.16
आत्मनावाथ पुत्रेण गोपनीयाः प्रजा शुभे ।
प्रजा अरक्षन्नृपतिः सधर्म्मो ऽपि व्रजत्यधः
ātmanāvātha putreṇa gopanīyāḥ prajā śubhe |
prajā arakṣannṛpatiḥ sadharmmo 'pi vrajatyadhaḥ
2,10.17
सो ऽहं रक्षणमुद्दिश्यगमिष्यामि वनं प्रिये ।
विमुक्तभावो ऽहमिति मेरुशृङ्गे रविर्यथा
so 'haṃ rakṣaṇamuddiśyagamiṣyāmi vanaṃ priye |
vimuktabhāvo 'hamiti meruśṛṅge raviryathā
2,10.18
एवमुद्दिश्य तां राजा आरुरोह हयोत्तमम् ।
दोषापतिसमप्रख्यं निर्देषं क्षितिभूषणम्
evamuddiśya tāṃ rājā āruroha hayottamam |
doṣāpatisamaprakhyaṃ nirdeṣaṃ kṣitibhūṣaṇam
2,10.19
देववाहसमं रूपे प्रभञ्जनसमं जवे ।
धरामादृत्य भूपालो दत्वा तं दक्षिणं करम्
devavāhasamaṃ rūpe prabhañjanasamaṃ jave |
dharāmādṛtya bhūpālo datvā taṃ dakṣiṇaṃ karam
2,10.20
सहस्रकोटिदातारं कामिनीकुचपीडनम् ।
अशोकपल्लवाकारं वज्राङ्कुशविरोहणम्
sahasrakoṭidātāraṃ kāminīkucapīḍanam |
aśokapallavākāraṃ vajrāṅkuśavirohaṇam
2,10.21
संप्रतस्थे महीपालश्चालयानो महीतलम् ।
साधयानो ययौ देशान्काननं स नृपोत्तमः
saṃpratasthe mahīpālaścālayāno mahītalam |
sādhayāno yayau deśānkānanaṃ sa nṛpottamaḥ
2,10.22
वाजिवेगेन निर्द्धूता वारणाः स्यन्दना हयाः ।
पदातयो निपेतुस्ते मूर्च्छिताः क्षितिमण्डले
vājivegena nirddhūtā vāraṇāḥ syandanā hayāḥ |
padātayo nipetuste mūrcchitāḥ kṣitimaṇḍale
2,10.23
स राजा सहसा प्राप्तो मुनीनामाश्रमं परम् ।
योजनानां समुत्तीर्य शतमष्टोत्तरं नृप
sa rājā sahasā prāpto munīnāmāśramaṃ param |
yojanānāṃ samuttīrya śatamaṣṭottaraṃ nṛpa
2,10.24
प्रविवेशाश्रमं रम्यं कदलीखण्डमण्डितम् ।
अशोकबकुलोपेतं पुन्नागसरलावृतम्
praviveśāśramaṃ ramyaṃ kadalīkhaṇḍamaṇḍitam |
aśokabakulopetaṃ punnāgasaralāvṛtam
2,10.25
मातुलिङ्गैः कपित्थैश्च खर्जूरैः पनसादिभिः ।
नारिकेलैस्तथा तालैः केतकैः सिंदुवारकैः
mātuliṅgaiḥ kapitthaiśca kharjūraiḥ panasādibhiḥ |
nārikelaistathā tālaiḥ ketakaiḥ siṃduvārakaiḥ
2,10.26
चन्दनैः सतमालैश्च सालैः पिप्पलचंपकैः ।
क्रमुकैर्दाडिमैश्चैव धात्रीवृक्षैः सहस्रशः
candanaiḥ satamālaiśca sālaiḥ pippalacaṃpakaiḥ |
kramukairdāḍimaiścaiva dhātrīvṛkṣaiḥ sahasraśaḥ
2,10.27
निम्बवृक्षैश्च बहुशस्तथाम्रैर्लोध्रपादपैः ।
परिपक्वफलैर्नम्रैः खगारूढैः समावृतम्
nimbavṛkṣaiśca bahuśastathāmrairlodhrapādapaiḥ |
paripakvaphalairnamraiḥ khagārūḍhaiḥ samāvṛtam
2,10.28
ह्यद्येन वायुना युक्तं पुष्पगन्धावृतेन हि ।
पश्यमानो मुनिं राजा ददर्श हुतभुक्प्रभम्
hyadyena vāyunā yuktaṃ puṣpagandhāvṛtena hi |
paśyamāno muniṃ rājā dadarśa hutabhukprabham
2,10.29
वामदेवं द्विजवरं बहुशिष्यसमावृतम् ।
अवरुह्य हयाद्दृष्ट्वा प्रणनाम च सादरम्
vāmadevaṃ dvijavaraṃ bahuśiṣyasamāvṛtam |
avaruhya hayāddṛṣṭvā praṇanāma ca sādaram
2,10.30
तेनापि मुनिना राजा ह्यर्घाद्यैरभिपूजितः ।
उपविश्यासने कौशे प्राह संहृष्टया गिरा
tenāpi muninā rājā hyarghādyairabhipūjitaḥ |
upaviśyāsane kauśe prāha saṃhṛṣṭayā girā
2,10.31
अद्य मे पातकं क्षीणं संप्राप्तं कर्मणः फलम् ।
दृष्ट्वा तव पदांभोजं सम्यग्ध्यानपरस्य च
adya me pātakaṃ kṣīṇaṃ saṃprāptaṃ karmaṇaḥ phalam |
dṛṣṭvā tava padāṃbhojaṃ samyagdhyānaparasya ca
2,10.32
तच्छ्रुत्वा वचनं तस्य रुक्माङ्गदमहीपतेः ।
संपृष्ट्वा कुशलं प्राह वामदेवो मुदान्वितः
tacchrutvā vacanaṃ tasya rukmāṅgadamahīpateḥ |
saṃpṛṣṭvā kuśalaṃ prāha vāmadevo mudānvitaḥ
2,10.33
राजंस्त्वयातिपुण्येन विष्णुभक्तेन वीक्षितः ।
ममाश्रमो महाभाग पुण्यो जातो धरातले
rājaṃstvayātipuṇyena viṣṇubhaktena vīkṣitaḥ |
mamāśramo mahābhāga puṇyo jāto dharātale
2,10.34
कस्ते ऽन्यस्तुल्यतामेति पार्थिवो धरणीतले ।
येन वैवस्वतो माग्रो भग्नो निर्जित्य वै यमम्
kaste 'nyastulyatāmeti pārthivo dharaṇītale |
yena vaivasvato māgro bhagno nirjitya vai yamam
2,10.35
प्रापितः सकलो लोको वैकुण्ठं पदमव्ययम् ।
उपोषयित्वा नृपतेद्वादशीं पापनाशिनीम्
prāpitaḥ sakalo loko vaikuṇṭhaṃ padamavyayam |
upoṣayitvā nṛpatedvādaśīṃ pāpanāśinīm
2,10.36
चतुर्भिः शोभनोपायैः प्रजाः सयम्य भूतले ।
स्वकर्मस्था विकर्मस्था नीता मधुभिदः पदम्
caturbhiḥ śobhanopāyaiḥ prajāḥ sayamya bhūtale |
svakarmasthā vikarmasthā nītā madhubhidaḥ padam
2,10.37
सो ऽस्माकं द्रष्टुकामानां संप्राप्तो दर्शनं नृप ।
श्वपचो ऽपि महीपाल विष्णुभक्तो द्विजाधिकः
so 'smākaṃ draṣṭukāmānāṃ saṃprāpto darśanaṃ nṛpa |
śvapaco 'pi mahīpāla viṣṇubhakto dvijādhikaḥ
2,10.38
विष्णुभक्तिविहीनस्तु द्विजो ऽपि श्वपचाधिकः ।
दुर्लभा भूप राजानो विष्णुभक्ता महीतले
viṣṇubhaktivihīnastu dvijo 'pi śvapacādhikaḥ |
durlabhā bhūpa rājāno viṣṇubhaktā mahītale
2,10.39
नावैष्णवो भवेद्राजा क्षितिलक्ष्मीप्रसाधकः ।
यो न राजा रहेर्भक्तो देवेष्वन्येषु भक्तिमान्
nāvaiṣṇavo bhavedrājā kṣitilakṣmīprasādhakaḥ |
yo na rājā raherbhakto deveṣvanyeṣu bhaktimān
2,10.40
यथा जारे पतिं त्यक्त्वा रता स्त्री स तथा नृपः ।
एवं व्यतिक्रमस्तस्य नृपतेर्भवति ध्रुवम्
yathā jāre patiṃ tyaktvā ratā strī sa tathā nṛpaḥ |
evaṃ vyatikramastasya nṛpaterbhavati dhruvam
2,10.41
धर्मस्यार्थस्य कामस्य प्रज्ञायाश्च गतेरपि ।
तत्त्वया न्यायविहितं कृतं विष्णोः प्रपूजनम्
dharmasyārthasya kāmasya prajñāyāśca gaterapi |
tattvayā nyāyavihitaṃ kṛtaṃ viṣṇoḥ prapūjanam
2,10.42
तेन धन्यो ऽसि नृपते वयं धन्यास्तवेक्षणात् ।
इत्येवं भाषमाणं तु वामदेवं नृपोत्तमः
tena dhanyo 'si nṛpate vayaṃ dhanyāstavekṣaṇāt |
ityevaṃ bhāṣamāṇaṃ tu vāmadevaṃ nṛpottamaḥ
2,10.43
उवाचावनतो भूत्वा प्रकृत्या विनयान्वितः ।
क्षामये त्वा द्विजश्रेष्ठ नाहमेतादृशो विभो
uvācāvanato bhūtvā prakṛtyā vinayānvitaḥ |
kṣāmaye tvā dvijaśreṣṭha nāhametādṛśo vibho
2,10.44
त्वत्पादपांसुना तुल्यो नाहं विप्र भवामि हि ।
न विप्रेभ्यो ऽधिका देवा भवन्तीह कदाचन
tvatpādapāṃsunā tulyo nāhaṃ vipra bhavāmi hi |
na viprebhyo 'dhikā devā bhavantīha kadācana
2,10.45
परितुष्टैर्द्विजैर्भक्तिर्जन्तोर्भवति माधवे ।
द्वेष्यो भवति तै रुष्टैः सत्यमेतन्मयेरितम्
parituṣṭairdvijairbhaktirjantorbhavati mādhave |
dveṣyo bhavati tai ruṣṭaiḥ satyametanmayeritam
2,10.46
तमाह वामदेवस्तु ब्रूहि किं ते ददाम्यहम् ।
नादेयं विद्यते राजन्गृहायातस्य ते ऽधुना
tamāha vāmadevastu brūhi kiṃ te dadāmyaham |
nādeyaṃ vidyate rājangṛhāyātasya te 'dhunā
2,10.47
अभीष्टं हि महीपाल यो ददाति महीतले ।
पटहं वासरे विष्णोः प्रजाभोजनवारणम्
abhīṣṭaṃ hi mahīpāla yo dadāti mahītale |
paṭahaṃ vāsare viṣṇoḥ prajābhojanavāraṇam
2,10.48
तमाह नृपतिर्विप्रं कृताञ्जलिपुटस्तदा ।
प्राप्तमेव मया सर्वं त्वदङ्घ्रियुगलेक्षणात्
tamāha nṛpatirvipraṃ kṛtāñjalipuṭastadā |
prāptameva mayā sarvaṃ tvadaṅghriyugalekṣaṇāt
2,10.49
ममैकः संशयो ब्रह्मन् वर्तते बहुकालतः ।
तं पृच्छामि द्विजाग्र्यं त्वां सर्वसंदेहभञ्जनम्
mamaikaḥ saṃśayo brahman vartate bahukālataḥ |
taṃ pṛcchāmi dvijāgryaṃ tvāṃ sarvasaṃdehabhañjanam
2,10.50
त्रैलोक्यसुन्दरी भार्या मम केन सुकर्मणा ।
या विलोकयते दृष्ट्या मां सदा मन्मथाधिकम्
trailokyasundarī bhāryā mama kena sukarmaṇā |
yā vilokayate dṛṣṭyā māṃ sadā manmathādhikam
2,10.51
यत्र यत्र पदं देवी ददाति वरवर्णिनी ।
तत्र तत्र निधानानि प्रकाशयति मेदिनी
yatra yatra padaṃ devī dadāti varavarṇinī |
tatra tatra nidhānāni prakāśayati medinī
2,10.52
यस्याश्चाङ्गं जराहीनं वलीपलितवर्जितम् ।
सदा भाति मुनिश्रेष्ठ शारदेन्दुप्रभा यथा
yasyāścāṅgaṃ jarāhīnaṃ valīpalitavarjitam |
sadā bhāti muniśreṣṭha śāradenduprabhā yathā
2,10.53
विनाग्निनापि सा विप्र साधयत्येव षड्रसम् ।
अन्नं पचति यत्स्वल्पं तस्मिन्भुञ्जन्ति कोटयः
vināgnināpi sā vipra sādhayatyeva ṣaḍrasam |
annaṃ pacati yatsvalpaṃ tasminbhuñjanti koṭayaḥ
2,10.54
पितव्रता दानशीला सर्वभूतसुखावहा ।
नावज्ञा क्रियते ब्रह्मन् वाक्येनापि प्रसूप्तया
pitavratā dānaśīlā sarvabhūtasukhāvahā |
nāvajñā kriyate brahman vākyenāpi prasūptayā
2,10.55
यस्यां जातस्तु तनयो ममाज्ञायां स्थितः सदा ।
अहमेव धरापृष्ठे पुत्री द्विजवरोत्तम
yasyāṃ jātastu tanayo mamājñāyāṃ sthitaḥ sadā |
ahameva dharāpṛṣṭhe putrī dvijavarottama
2,10.56
यस्य पुत्रः पितुर्भक्तो ह्यधिको गुणसंचयैः ।
एकद्वीपपतिश्चाहं विदितो धरणीतले
yasya putraḥ piturbhakto hyadhiko guṇasaṃcayaiḥ |
ekadvīpapatiścāhaṃ vidito dharaṇītale
2,10.57
पुत्रो ममाधिको जातः सप्तद्वीपप्रपालकः ।
मदर्थे येन विप्रेन्द्र समानीता नृपात्मजा
putro mamādhiko jātaḥ saptadvīpaprapālakaḥ |
madarthe yena viprendra samānītā nṛpātmajā
2,10.58
विद्युल्लेखेति विख्याता रणे जित्वा महीभुजः ।
अथ तेनाधिपतिना रूपद्रविणशालिना
vidyullekheti vikhyātā raṇe jitvā mahībhujaḥ |
atha tenādhipatinā rūpadraviṇaśālinā
2,10.59
षण्मासेन रणे जित्वा कृत्वा सर्वान्निरायुधान् ।
यो गत्वा प्रमदाराज्यं जित्वा ताः प्रमदा रणे
ṣaṇmāsena raṇe jitvā kṛtvā sarvānnirāyudhān |
yo gatvā pramadārājyaṃ jitvā tāḥ pramadā raṇe
2,10.60
आजहार शुभास्तासां मध्यादष्टौ वराङ्गनाः ।
प्रददौ मयि ताः सर्वाः प्रणम्य च पुनः पुनः
ājahāra śubhāstāsāṃ madhyādaṣṭau varāṅganāḥ |
pradadau mayi tāḥ sarvāḥ praṇamya ca punaḥ punaḥ
2,10.61
यानि वासांसि दिव्यानि यानि रत्नानि भूतले ।
तानि मे प्रददौ पुत्रो जनन्या तूपवर्णितः
yāni vāsāṃsi divyāni yāni ratnāni bhūtale |
tāni me pradadau putro jananyā tūpavarṇitaḥ
2,10.62
एकाह्ना पृथिवीं सर्वामतीत्य बहुयोजनाम् ।
पुनरायाति शर्वर्यां मत्पादाभ्यङ्गकारणात्
ekāhnā pṛthivīṃ sarvāmatītya bahuyojanām |
punarāyāti śarvaryāṃ matpādābhyaṅgakāraṇāt
2,10.63
निशीथेंऽगानि संवाह्य द्वारि तिष्ठति दंशितः ।
प्रबोधयन्प्रेष्यजनान्निद्रया संकुलेन्द्रियान्
niśītheṃ'gāni saṃvāhya dvāri tiṣṭhati daṃśitaḥ |
prabodhayanpreṣyajanānnidrayā saṃkulendriyān
2,10.64
तथायं मे मुनिश्रेष्ठ देहो रोगविवर्जितः ।
अप्रमेयं मम सुखं वशगा हि प्रिया गृहे
tathāyaṃ me muniśreṣṭha deho rogavivarjitaḥ |
aprameyaṃ mama sukhaṃ vaśagā hi priyā gṛhe
2,10.65
वाजिनो वारणाश्चैव धनधान्यमनन्तकम् ।
वर्तते हि जनः सर्वो ममाज्ञापालकः क्षितौ
vājino vāraṇāścaiva dhanadhānyamanantakam |
vartate hi janaḥ sarvo mamājñāpālakaḥ kṣitau
2,10.66
केन कर्मप्रभावेण ममेदं सांप्रतं सुखम् ।
इह जन्मकृतं वापि परजन्मकृतं तथा
kena karmaprabhāveṇa mamedaṃ sāṃprataṃ sukham |
iha janmakṛtaṃ vāpi parajanmakṛtaṃ tathā
2,10.67
मम पुण्यं वद ब्रह्मन् विचार्य स्वमनीषया
mama puṇyaṃ vada brahman vicārya svamanīṣayā
2,10.68
देहे न रोगो वशगाप्रिया च गृहे विभूतिर्नृहरौ च भक्तिः ।
विद्वत्सु पूजा द्विजदानशक्तिर्मन्ये ऽहमेतत्सुकृतप्रसूतम्
dehe na rogo vaśagāpriyā ca gṛhe vibhūtirnṛharau ca bhaktiḥ |
vidvatsu pūjā dvijadānaśaktirmanye 'hametatsukṛtaprasūtam
Chapter 2.11
2,11.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे रुक्माङ्गद वामदेवसंवादो नाम दशमो ऽध्यायः वसिष्ठ उवाच तच्छ्रुत्वा नृपतेर्वाक्यं महाज्ञानी मुनीश्वरः ।
चिन्तयित्वा क्षणं ज्ञात्वा कारणं तमुचाव ह
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge rukmāṅgada vāmadevasaṃvādo nāma daśamo 'dhyāyaḥ vasiṣṭha uvāca tacchrutvā nṛpatervākyaṃ mahājñānī munīśvaraḥ |
cintayitvā kṣaṇaṃ jñātvā kāraṇaṃ tamucāva ha
2,11.2
वामदेव उवाच पुरा त्वमवनीपाल शूद्रजातिसमुद्भवः ।
दारिर्द्येण पराभूतो दुष्टया भार्यया तथा
vāmadeva uvāca purā tvamavanīpāla śūdrajātisamudbhavaḥ |
dārirdyeṇa parābhūto duṣṭayā bhāryayā tathā
2,11.3
परसेवनया चैव वेतनेन भुजिक्रिया ।
निवसन्दुःखसंतप्तो बहुवर्षाणि पार्थिव
parasevanayā caiva vetanena bhujikriyā |
nivasanduḥkhasaṃtapto bahuvarṣāṇi pārthiva
2,11.4
कदाचिद्द्विजसंसर्गात्तीर्थयात्रां गतो भवान् ।
ततः सर्वाणि तीर्थानि परक्रम्य महीपते
kadāciddvijasaṃsargāttīrthayātrāṃ gato bhavān |
tataḥ sarvāṇi tīrthāni parakramya mahīpate
2,11.5
द्विजसेवापरो जातो मथुरां पुण्यरूपिणीम् ।
तत्र स्नातं त्वया विप्रसंगेन यमुनाजले
dvijasevāparo jāto mathurāṃ puṇyarūpiṇīm |
tatra snātaṃ tvayā viprasaṃgena yamunājale
2,11.6
विश्रान्तिसंज्ञके तीर्थे सर्वतीर्थोत्तमोत्तमे ।
मन्दिरे च वराहस्य कथ्यमानां कथां नृप
viśrāntisaṃjñake tīrthe sarvatīrthottamottame |
mandire ca varāhasya kathyamānāṃ kathāṃ nṛpa
2,11.7
पुराणोक्तां च शुश्राव अशून्यशयनव्रतम् ।
चतुर्भिः पारणैर्यस्य निष्पत्तिस्तु विधीयते
purāṇoktāṃ ca śuśrāva aśūnyaśayanavratam |
caturbhiḥ pāraṇairyasya niṣpattistu vidhīyate
2,11.8
येन चीर्णेन देवेशो जीमूताभः प्रसीदति ।
लक्ष्मीभर्ता जगन्नाथो निःशेषाघौघनाशनः
yena cīrṇena deveśo jīmūtābhaḥ prasīdati |
lakṣmībhartā jagannātho niḥśeṣāghaughanāśanaḥ
2,11.9
तत्कृतं भवता राजन्पुनरभ्येत्य मन्दिरम् ।
अशून्यशयनं पुण्यं गृहे वृद्धिकरं परम्
tatkṛtaṃ bhavatā rājanpunarabhyetya mandiram |
aśūnyaśayanaṃ puṇyaṃ gṛhe vṛddhikaraṃ param
2,11.10
अकृत्वेदं महाराज व्रतं पातकनाशनम् ।
गार्हस्थ्यमनुतिष्ठेत वन्ध्यावन्निष्फलो भवेत् ।
सुखमीदृग्विधं लोके दुर्लभं प्रतिभाति मे
akṛtvedaṃ mahārāja vrataṃ pātakanāśanam |
gārhasthyamanutiṣṭheta vandhyāvanniṣphalo bhavet |
sukhamīdṛgvidhaṃ loke durlabhaṃ pratibhāti me
2,11.11
श्रावणस्य तु मासस्य द्वितीययां महीपते ।
ग्राह्यमेतद्व्रतं पुण्यं जन्ममृत्युजरापहम्
śrāvaṇasya tu māsasya dvitīyayāṃ mahīpate |
grāhyametadvrataṃ puṇyaṃ janmamṛtyujarāpaham
2,11.12
लक्ष्मीयुक्तो जगन्नाथः पूजनीयो ऽत्र पार्थिव ।
फलैः पुष्पैस्तथा धूपैश्चारुरक्तानुलेपनैः ।
शय्यादानैर्वस्त्रदानैस्तथा ब्राह्मणभोजनैः
lakṣmīyukto jagannāthaḥ pūjanīyo 'tra pārthiva |
phalaiḥ puṣpaistathā dhūpaiścāruraktānulepanaiḥ |
śayyādānairvastradānaistathā brāhmaṇabhojanaiḥ
2,11.13
तत्त्वया सर्वमेतद्धिकृतं राजन्सुदुस्तरम् ।
तस्यैव कर्मणः पुष्टिरशून्यस्य महीपते ।
इमानेवाग्रतः पुण्यास्त्वयोक्तान्विस्तराच्छृणु
tattvayā sarvametaddhikṛtaṃ rājansudustaram |
tasyaiva karmaṇaḥ puṣṭiraśūnyasya mahīpate |
imānevāgrataḥ puṇyāstvayoktānvistarācchṛṇu
2,11.14
नाप्रसन्नें जगन्नाथे भवेयुरिति निश्चितम् ।
पूर्वजन्मनि देवेशस्त्वयाशून्येन पूजितः
nāprasanneṃ jagannāthe bhaveyuriti niścitam |
pūrvajanmani deveśastvayāśūnyena pūjitaḥ
2,11.15
इह जन्मनि राजेन्द्र द्वादश्यार्चयसे हरिम् ।
अवश्यं प्राप्यसे राजन् विष्णोः सायुज्यतां ध्रुवम्
iha janmani rājendra dvādaśyārcayase harim |
avaśyaṃ prāpyase rājan viṣṇoḥ sāyujyatāṃ dhruvam
2,11.16
एष प्रश्नो मया राजन्व्याख्यातस्ते सुमङ्गलः ।
संपदां प्रभवोपेतो ज्ञातेरुत्कर्षणार्थकः
eṣa praśno mayā rājanvyākhyātaste sumaṅgalaḥ |
saṃpadāṃ prabhavopeto jñāterutkarṣaṇārthakaḥ
2,11.17
किमन्यत्ते महीपाल ददामीह करोमि च ।
अवश्यं सर्वयोग्यो ऽसि भक्तो ऽसि त्वं जनार्दने
kimanyatte mahīpāla dadāmīha karomi ca |
avaśyaṃ sarvayogyo 'si bhakto 'si tvaṃ janārdane
2,11.18
राजोवाच उत्सुको ऽहं द्विजश्रेष्ठ मन्दरं पर्वतं प्रति ।
तत्राश्चर्याण्यनेकानि द्रष्टुकामस्तवाज्ञया
rājovāca utsuko 'haṃ dvijaśreṣṭha mandaraṃ parvataṃ prati |
tatrāścaryāṇyanekāni draṣṭukāmastavājñayā
2,11.19
लघुर्भूत्वा गुरुं त्यक्त्वा पुत्रोपरि द्विजोत्तम ।
राज्यशासनजं भारं दुर्वहं यच्च भूमिपैः
laghurbhūtvā guruṃ tyaktvā putropari dvijottama |
rājyaśāsanajaṃ bhāraṃ durvahaṃ yacca bhūmipaiḥ
2,11.20
सो ऽहं स्वेच्छाचरो यातो मत्कृत्यं तनयश्चरेत् ।
तच्छत्वा वचनं राज्ञो वामदेवो ऽब्रवीदिदम्
so 'haṃ svecchācaro yāto matkṛtyaṃ tanayaścaret |
tacchatvā vacanaṃ rājño vāmadevo 'bravīdidam
2,11.21
एतद्धि परमं कृत्यं पुत्रस्य नृपपुङ्गवं ।
यत्क्लेशात्पितरं प्रेम्णा विमोचयति सर्वदा
etaddhi paramaṃ kṛtyaṃ putrasya nṛpapuṅgavaṃ |
yatkleśātpitaraṃ premṇā vimocayati sarvadā
2,11.22
पितुर्वचनकारी च मनोवाक्कायशक्तितः ।
तस्य भागीरथीस्नानमहन्यहनि जायते
piturvacanakārī ca manovākkāyaśaktitaḥ |
tasya bhāgīrathīsnānamahanyahani jāyate
2,11.23
निरस्य पितृवाक्यं तु व्रजेत्स्नातुं सुरापगाम् ।
नो शुद्धिस्तस्य पुत्रस्य इतीत्थं वैदिकी श्रुतिः
nirasya pitṛvākyaṃ tu vrajetsnātuṃ surāpagām |
no śuddhistasya putrasya itītthaṃ vaidikī śrutiḥ
2,11.24
स त्वं गच्छ यथाकामं कृतकृत्यो ऽसि भूपते ।
हरिप्रसादात्ते जातो वंशे पुत्रः स पुण्यकृत्
sa tvaṃ gaccha yathākāmaṃ kṛtakṛtyo 'si bhūpate |
hariprasādātte jāto vaṃśe putraḥ sa puṇyakṛt
2,11.25
एवमुक्ते तु मुनिना समारुह्य तुरङ्गमम् ।
ययौ शीघ्रगतिः श्रीमान्सदागतिरिव स्वयम्
evamukte tu muninā samāruhya turaṅgamam |
yayau śīghragatiḥ śrīmānsadāgatiriva svayam
2,11.26
वीक्ष्यमाणो गिरीन्सर्वान्वनानि सरितस्तथा ।
सर्वाश्चर्याणि राजेन्द्रः सरांस्युपवनानि च
vīkṣyamāṇo girīnsarvānvanāni saritastathā |
sarvāścaryāṇi rājendraḥ sarāṃsyupavanāni ca
2,11.27
सो ऽचिरेणैव कालेन संप्राप्तो मन्दराचलम् ।
भ्रामयित्वा गिरिं श्वेतं गन्धमादनमेव च
so 'cireṇaiva kālena saṃprāpto mandarācalam |
bhrāmayitvā giriṃ śvetaṃ gandhamādanameva ca
2,11.28
अतीत्य च महामेरुं दृष्ट्वा चैवोत्तरान्कुरून् ।
शतसूर्यप्रतीकाशं सर्वतः काञ्चनावृतम्
atītya ca mahāmeruṃ dṛṣṭvā caivottarānkurūn |
śatasūryapratīkāśaṃ sarvataḥ kāñcanāvṛtam
2,11.29
संघृष्टं हरिबाहुभ्यां स्रवन्तं काञ्चनं रसम् ।
तद्भूभागं नगाकीर्णं बहुधातुविभूषितम्
saṃghṛṣṭaṃ haribāhubhyāṃ sravantaṃ kāñcanaṃ rasam |
tadbhūbhāgaṃ nagākīrṇaṃ bahudhātuvibhūṣitam
2,11.30
बहुनिर्झरसंयुक्तं बहुकन्दरभूषितम् ।
निम्नागायुतसंपूर्णं धौतं गङ्गाजलैः शुभैः
bahunirjharasaṃyuktaṃ bahukandarabhūṣitam |
nimnāgāyutasaṃpūrṇaṃ dhautaṃ gaṅgājalaiḥ śubhaiḥ
2,11.31
विश्वस्तैर्युवतीवृन्दैः कान्ताशर्मोपसेविभिः ।
घटप्रमाणैर्नृपते परिपक्वैः सुगन्धिभिः
viśvastairyuvatīvṛndaiḥ kāntāśarmopasevibhiḥ |
ghaṭapramāṇairnṛpate paripakvaiḥ sugandhibhiḥ
2,11.32
फलैर्युवतिसंभूतैः कुचैरिव विभूषितम् ।
द्विरेफध्वनिसंयुक्तं कोकिलस्वरनादितम्
phalairyuvatisaṃbhūtaiḥ kucairiva vibhūṣitam |
dvirephadhvanisaṃyuktaṃ kokilasvaranāditam
2,11.33
अनेकसत्त्वविरुतैः समन्तान्नादितं गिरिम् ।
संपश्यमानो नृपतिर्विवेश स महागिरिम्
anekasattvavirutaiḥ samantānnāditaṃ girim |
saṃpaśyamāno nṛpatirviveśa sa mahāgirim
2,11.34
आरोढुकामस्तु कुतूहलात्तमन्वेषयन्केन पथा प्ररोहम् ।
स वीक्षते यावदसौ समन्तात्तावत्समस्तं द्रुमपक्षिसंघम्
āroḍhukāmastu kutūhalāttamanveṣayankena pathā praroham |
sa vīkṣate yāvadasau samantāttāvatsamastaṃ drumapakṣisaṃgham
2,11.35
विसर्पमाणं ध्वनिना गृहीतं विमोहिनीवक्त्रसमुद्भवेन ।
उपप्लवन्तं तरसा महीपस्तेनैव सार्द्धं स जगाम तूर्णम्
visarpamāṇaṃ dhvaninā gṛhītaṃ vimohinīvaktrasamudbhavena |
upaplavantaṃ tarasā mahīpastenaiva sārddhaṃ sa jagāma tūrṇam
2,11.36
तस्यापि कर्णे ध्वनिराविवेश विमोहिनीवक्त्रसमुद्भवो यः ।
विमोहितो येन विमुच्य वाहं त्रिविक्रमेणेव विलङ्घ्यमानम्
tasyāpi karṇe dhvanirāviveśa vimohinīvaktrasamudbhavo yaḥ |
vimohito yena vimucya vāhaṃ trivikrameṇeva vilaṅghyamānam
2,11.37
मार्गं गिरेर्मोहिनिगीतमुग्धं क्षणेन राजा सहसा ददर्श ।
गिरौ स्थितां तप्तसुवर्णभासं कामस्य यष्टीमिव निर्मितां च
mārgaṃ girermohinigītamugdhaṃ kṣaṇena rājā sahasā dadarśa |
girau sthitāṃ taptasuvarṇabhāsaṃ kāmasya yaṣṭīmiva nirmitāṃ ca
2,11.38
शक्रस्य लिङ्गं गगने प्रसक्तं संपूजयन्तीमिव लोकसूत्यै ।
क्षमास्वरूपामिव वै रसाया गिरेः सुताया इव रूपराशिम्
śakrasya liṅgaṃ gagane prasaktaṃ saṃpūjayantīmiva lokasūtyai |
kṣamāsvarūpāmiva vai rasāyā gireḥ sutāyā iva rūparāśim
2,11.39
सिंधोस्तु वेलामिव रूपयुक्तां तस्यास्तनुं वै रतिमन्दिराख्याम् ।
विकर्षमाणां सहसा त्रिनेत्रं लिङ्गाश्रयं देवविनोदनार्थम्
siṃdhostu velāmiva rūpayuktāṃ tasyāstanuṃ vai ratimandirākhyām |
vikarṣamāṇāṃ sahasā trinetraṃ liṅgāśrayaṃ devavinodanārtham
2,11.40
तत्पुण्यकर्त्तुर्मनसाभिलाषां व्यवस्थितो मोहिनिरूपदर्शी ।
विमोहितो ऽसौ निपपात राजा विमोहिनीकामशरेण विद्धः
tatpuṇyakartturmanasābhilāṣāṃ vyavasthito mohinirūpadarśī |
vimohito 'sau nipapāta rājā vimohinīkāmaśareṇa viddhaḥ
2,11.41
ज्वरेण तीव्रेण गृहीतदेहः समीपमस्याः स ससर्प शीघ्रम् ।
विसर्पिणं भूमिपतिं सुनेत्रा विलोकयामास कटाक्षदृष्ट्या
jvareṇa tīvreṇa gṛhītadehaḥ samīpamasyāḥ sa sasarpa śīghram |
visarpiṇaṃ bhūmipatiṃ sunetrā vilokayāmāsa kaṭākṣadṛṣṭyā
2,11.42
विमुच्य वीणां विरराम गीतात्पाप्तं च कार्यं सहसैव मेने ।
विधूनयन्ती मृगपक्षिसघान्सुवाससा गण्डभुजौ निवार्य
vimucya vīṇāṃ virarāma gītātpāptaṃ ca kāryaṃ sahasaiva mene |
vidhūnayantī mṛgapakṣisaghānsuvāsasā gaṇḍabhujau nivārya
2,11.43
शिलीमुखान् श्वाससुगन्धमुग्धान् जगाम देवी नृपतेः समीपम् ।
त्यक्त्वा हरं पूज्यतमं सुलिङ्गं गगत्वा तु पार्श्वे तमुदारचेष्टा
śilīmukhān śvāsasugandhamugdhān jagāma devī nṛpateḥ samīpam |
tyaktvā haraṃ pūjyatamaṃ suliṅgaṃ gagatvā tu pārśve tamudāraceṣṭā
2,11.44
विमोहिनी नीररजपत्रनेत्रा उवाच वाक्यं मधुरं मनोज्ञम् ।
रुक्माङ्गदं कामशराभितप्तमुत्तिष्ठ राजन्वशगा तवाहम्
vimohinī nīrarajapatranetrā uvāca vākyaṃ madhuraṃ manojñam |
rukmāṅgadaṃ kāmaśarābhitaptamuttiṣṭha rājanvaśagā tavāham
2,11.45
किं मूर्च्छया देहमिमं क्षिणोषि यस्त्वं धराभारमिमं महान्तम् ।
तृणीकृतं भूप समुद्वहेथा यन्मामकं रूपमवेक्ष्य हारि
kiṃ mūrcchayā dehamimaṃ kṣiṇoṣi yastvaṃ dharābhāramimaṃ mahāntam |
tṛṇīkṛtaṃ bhūpa samudvahethā yanmāmakaṃ rūpamavekṣya hāri
2,11.46
किं मुह्यसे दुर्बलगौरिवेह पङ्के निमग्ना भव त्वम् ।
धीरो ऽसि विडंबयेथाः किमर्थमात्मानमुदारचेष्टम्
kiṃ muhyase durbalagauriveha paṅke nimagnā bhava tvam |
dhīro 'si viḍaṃbayethāḥ kimarthamātmānamudāraceṣṭam
2,11.47
यद्यस्ति वाञ्छा तव भूपतीश ममानुकूले सुरते ऽतिहृद्ये ।
प्रदाय दानं च सुधर्ममुक्तं भुङ्क्ष्व स्वदासीमिव मां रतिज्ञाम्
yadyasti vāñchā tava bhūpatīśa mamānukūle surate 'tihṛdye |
pradāya dānaṃ ca sudharmamuktaṃ bhuṅkṣva svadāsīmiva māṃ ratijñām
Chapter 2.12
2,12.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरेभागे मोहिनीदर्शनं नाम एकादशो ऽध्यायः वसिष्ट उवाच व्याहृते शोभने वाक्ये मोहिन्या नृपतिस्तदा ।
उन्मील्य नेत्रे राजेन्द्र शतपत्रनिभे तथा
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarebhāge mohinīdarśanaṃ nāma ekādaśo 'dhyāyaḥ vasiṣṭa uvāca vyāhṛte śobhane vākye mohinyā nṛpatistadā |
unmīlya netre rājendra śatapatranibhe tathā
2,12.2
सगद्गदमुवाचेदं मुग्धो मोहिनिदर्शनात् ।
मया बाले सुबहुशः पूर्णचन्द्रनिभाननाः
sagadgadamuvācedaṃ mugdho mohinidarśanāt |
mayā bāle subahuśaḥ pūrṇacandranibhānanāḥ
2,12.3
दृष्टास्तथानुभूताश्च नेदृग्दृष्टं वपुः क्वचित् ।
यादृशं त्वं धारयसे रूपं लोकविमोहनम्
dṛṣṭāstathānubhūtāśca nedṛgdṛṣṭaṃ vapuḥ kvacit |
yādṛśaṃ tvaṃ dhārayase rūpaṃ lokavimohanam
2,12.4
सो ऽहं दर्शनमात्रेण त्वदीयेन वरानने ।
मनोभवशरैर्विद्धः पतितः सहसा क्षितौ ।
अजल्पितवचो देवि मोहितस्तव तेजसा
so 'haṃ darśanamātreṇa tvadīyena varānane |
manobhavaśarairviddhaḥ patitaḥ sahasā kṣitau |
ajalpitavaco devi mohitastava tejasā
2,12.5
कुरु प्रसादं करभोरु मह्यं दास्यामि सर्वं तव चित्तसंस्थम् ।
नादेयमस्तीह जगत्त्रये ऽपि तवानुरागेण निबद्धचेतसः
kuru prasādaṃ karabhoru mahyaṃ dāsyāmi sarvaṃ tava cittasaṃstham |
nādeyamastīha jagattraye 'pi tavānurāgeṇa nibaddhacetasaḥ
2,12.6
इमां धरां भूधरभूषिताङ्गीं समुद्रवस्त्रां शशिसूर्यनेत्राम् ।
घनस्तनीं व्योमसुबद्धदेहां निष्काननां सुंदरि वामशीलाम्
imāṃ dharāṃ bhūdharabhūṣitāṅgīṃ samudravastrāṃ śaśisūryanetrām |
ghanastanīṃ vyomasubaddhadehāṃ niṣkānanāṃ suṃdari vāmaśīlām
2,12.7
पातालगुह्यां बहुवृक्षरोम्णीं सप्ताधरां सुभ्रु तवास्मि दाता ।
सकोशबद्धां गजवाजिपूर्णां समन्त्रिहृद्यां नगरैः समेताम्
pātālaguhyāṃ bahuvṛkṣaromṇīṃ saptādharāṃ subhru tavāsmi dātā |
sakośabaddhāṃ gajavājipūrṇāṃ samantrihṛdyāṃ nagaraiḥ sametām
2,12.8
आत्मानमपि दास्यामि तवा चार्वङ्गि संगमे ।
किं पुनर्द्धनरत्नादि प्रसीद मम मोहिनि
ātmānamapi dāsyāmi tavā cārvaṅgi saṃgame |
kiṃ punarddhanaratnādi prasīda mama mohini
2,12.9
नृपस्य वचनं श्रुत्वा मोहिनी मधुराक्षरम् ।
समुवाच स्मितं कृत्वा तमुत्थाप्य नृपं तदा
nṛpasya vacanaṃ śrutvā mohinī madhurākṣaram |
samuvāca smitaṃ kṛtvā tamutthāpya nṛpaṃ tadā
2,12.10
न धरां भूधरोपेतां वरये वसुधाधिप ।
यद्विदिष्याम्यहं काल तत्कार्यमविशङ्कया
na dharāṃ bhūdharopetāṃ varaye vasudhādhipa |
yadvidiṣyāmyahaṃ kāla tatkāryamaviśaṅkayā
2,12.11
भजिष्यामि न संदेहः कुरुष्व समयं मम ।
राजोवाच येन संतुष्यसे देवि समयं तं करोम्यहम्
bhajiṣyāmi na saṃdehaḥ kuruṣva samayaṃ mama |
rājovāca yena saṃtuṣyase devi samayaṃ taṃ karomyaham
2,12.12
दशावस्थां गतो देहो मम त्वत्संगमं विना
daśāvasthāṃ gato deho mama tvatsaṃgamaṃ vinā
2,12.13
मोहिन्युवाच दीयतां दक्षिणो हस्तो बहुधर्मकरस्तव ।
येन मे प्रत्ययो राजन् वचने तावके भवेत्
mohinyuvāca dīyatāṃ dakṣiṇo hasto bahudharmakarastava |
yena me pratyayo rājan vacane tāvake bhavet
2,12.14
राजा त्वं धर्मशीलो ऽसि सत्यकीर्तिर्जगत्त्रये ।
न वक्तास्यनृतं काले मार्गायं लौकिकः कृतः
rājā tvaṃ dharmaśīlo 'si satyakīrtirjagattraye |
na vaktāsyanṛtaṃ kāle mārgāyaṃ laukikaḥ kṛtaḥ
2,12.15
एवं ब्रवाणां राजेन्द्रो मोहिनीं हृच्छयातुरः ।
अब्रवीन्नृपतिस्तां तु सुप्रसन्नमना नृप
evaṃ bravāṇāṃ rājendro mohinīṃ hṛcchayāturaḥ |
abravīnnṛpatistāṃ tu suprasannamanā nṛpa
2,12.16
जन्मप्रभृति वामोरु नानृतं भाषितं मया ।
स्वैरेष्वपि विहारेषु कदापि वरवाणिंनि
janmaprabhṛti vāmoru nānṛtaṃ bhāṣitaṃ mayā |
svaireṣvapi vihāreṣu kadāpi varavāṇiṃni
2,12.17
अथवा व्याहृतैर्वाक्यैः किमेभिः प्रत्ययाक्षरैः ।
दतो ह्येष मया हस्तो दक्षिणः पुण्यलाञ्छनः
athavā vyāhṛtairvākyaiḥ kimebhiḥ pratyayākṣaraiḥ |
dato hyeṣa mayā hasto dakṣiṇaḥ puṇyalāñchanaḥ
2,12.18
यन्मया सुकृतं किञ्चित्कृतमाजन्म सुन्दरि ।
तत्सर्वं तव वामोरु यदि कुर्यान्न ते वचः
yanmayā sukṛtaṃ kiñcitkṛtamājanma sundari |
tatsarvaṃ tava vāmoru yadi kuryānna te vacaḥ
2,12.19
अन्तरे ह्येष दत्तो मे धर्मो भार्या भवाङ्गने ।
तव रूपेण मे क्षोभः सहसा प्रत्युपस्थितः
antare hyeṣa datto me dharmo bhāryā bhavāṅgane |
tava rūpeṇa me kṣobhaḥ sahasā pratyupasthitaḥ
2,12.20
ऋतध्वजसुतश्चाहं नाम्ना रुक्मां गदो नृपः ।
इक्ष्वाकुवशसंभूतः सुतो धर्माङ्गदो मम
ṛtadhvajasutaścāhaṃ nāmnā rukmāṃ gado nṛpaḥ |
ikṣvākuvaśasaṃbhūtaḥ suto dharmāṅgado mama
2,12.21
मृगव्याजेन गहनं प्रविष्टश्चारुलोचने ।
ततो दृष्टो वने हृद्यो वामदेवाश्रमो मया
mṛgavyājena gahanaṃ praviṣṭaścārulocane |
tato dṛṣṭo vane hṛdyo vāmadevāśramo mayā
2,12.22
मुनिना जल्पितं तत्र किञ्चित्तेन विसर्जितः ।
आरुह्य वाहनश्रेष्ठंमन्दरं द्रष्टुमागतः
muninā jalpitaṃ tatra kiñcittena visarjitaḥ |
āruhya vāhanaśreṣṭhaṃmandaraṃ draṣṭumāgataḥ
2,12.23
भ्रममाणो गिरिवरं कुतूहलमनास्तदा ।
प्राप्तं मच्छ्रवणे गीतं तव वक्त्रविनिर्गतम्
bhramamāṇo girivaraṃ kutūhalamanāstadā |
prāptaṃ macchravaṇe gītaṃ tava vaktravinirgatam
2,12.24
तेन गीतेन चाकृष्टस्त्वत्समीपमुपागतः ।
दृष्टेः पथमनुप्राप्ता मम त्वं चारुलोचने
tena gītena cākṛṣṭastvatsamīpamupāgataḥ |
dṛṣṭeḥ pathamanuprāptā mama tvaṃ cārulocane
2,12.25
ततो ऽहं मूर्च्छितो देवि विसंज्ञः पतितः क्षितौ ।
सांप्रतं चेतनायुक्तस्तव वाक्यामृतेन हि
tato 'haṃ mūrcchito devi visaṃjñaḥ patitaḥ kṣitau |
sāṃprataṃ cetanāyuktastava vākyāmṛtena hi
2,12.26
पुनर्जातमिवात्मानं मन्ये ऽहं लोकमोहिनि ।
प्रत्युत्तरप्रदानेन प्रसादं कर्त्तुमर्हसि
punarjātamivātmānaṃ manye 'haṃ lokamohini |
pratyuttarapradānena prasādaṃ karttumarhasi
2,12.27
नृपेणैव समुद्दिष्टा मोहिन्याहोत्तरं वचः ।
अहं ब्रह्मभवा राजंस्त्वदर्थं समुपागता
nṛpeṇaiva samuddiṣṭā mohinyāhottaraṃ vacaḥ |
ahaṃ brahmabhavā rājaṃstvadarthaṃ samupāgatā
2,12.28
श्रुत्वा कीर्ति स्मरोपेता मन्दरं कनकाचलम् ।
परित्यज्य सुरान्सर्वान्विश्वंभरपुरोगमान्
śrutvā kīrti smaropetā mandaraṃ kanakācalam |
parityajya surānsarvānviśvaṃbharapurogamān
2,12.29
समाहितमनास्त्वत्र तपस्यानिरता स्थिता ।
संपूजयन्ती देवेशं गीतदानेन शङ्करम्
samāhitamanāstvatra tapasyāniratā sthitā |
saṃpūjayantī deveśaṃ gītadānena śaṅkaram
2,12.30
गीतदानमहं मन्ये सुराणामतिवल्लभम् ।
सर्वदानाधिकं भूप ह्यनन्तगतिदायकम्
gītadānamahaṃ manye surāṇāmativallabham |
sarvadānādhikaṃ bhūpa hyanantagatidāyakam
2,12.31
येन तुष्टः पशुपतिः सद्यः प्रत्युपकारकः ।
ईप्सितो ऽयं मया प्राप्तो भवानवनिपालकः
yena tuṣṭaḥ paśupatiḥ sadyaḥ pratyupakārakaḥ |
īpsito 'yaṃ mayā prāpto bhavānavanipālakaḥ
2,12.32
अभिप्रीतो ऽसि मे राजन्नभिप्रीता ह्यहं तव
abhiprīto 'si me rājannabhiprītā hyahaṃ tava
2,12.33
तमेवं मुक्त्वा द्विजराजवक्त्रा करं गृहीत्वा नृपतेस्तु वेगात् ।
उत्थापयामास धराशयानमिन्द्रस्य यष्टीमिव मोहिनी सा
tamevaṃ muktvā dvijarājavaktrā karaṃ gṛhītvā nṛpatestu vegāt |
utthāpayāmāsa dharāśayānamindrasya yaṣṭīmiva mohinī sā
Chapter 2.13
2,13.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे समयकरणं नाम द्वादशो ऽध्यायः वसिष्ठ उवाच उत्थापयित्वा राजानं मोहिनी वाक्यमब्रवीत् ।
मा शङ्कां कुरु राजेन्द्र कुमारीं विद्ध्यकल्मषाम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge samayakaraṇaṃ nāma dvādaśo 'dhyāyaḥ vasiṣṭha uvāca utthāpayitvā rājānaṃ mohinī vākyamabravīt |
mā śaṅkāṃ kuru rājendra kumārīṃ viddhyakalmaṣām
2,13.2
उद्वहस्व महीपाल गृह्योक्तविधिना हि माम् ।
अनूढा कन्यका राजन् यदि गर्भं बिभर्ति हि
udvahasva mahīpāla gṛhyoktavidhinā hi mām |
anūḍhā kanyakā rājan yadi garbhaṃ bibharti hi
2,13.3
प्रसूयति दिवाकीर्तिं सर्ववर्णविगर्हितम् ।
चाण्डालयोनयस्तिस्रः पुराणे कवयो विदुः
prasūyati divākīrtiṃ sarvavarṇavigarhitam |
cāṇḍālayonayastisraḥ purāṇe kavayo viduḥ
2,13.4
कुमारीसंभवात्वेका सगोत्रापि द्वितीयका ।
ब्राह्मण्यां शूद्रजनिता तृतीया नृपपुङ्गव
kumārīsaṃbhavātvekā sagotrāpi dvitīyakā |
brāhmaṇyāṃ śūdrajanitā tṛtīyā nṛpapuṅgava
2,13.5
एतस्मात्कारणाद्राजन् कुमारीं मां समुद्वह ।
ततस्तां चपलापाङ्गीं नृपो रुक्माङ्गदो गिरौ
etasmātkāraṇādrājan kumārīṃ māṃ samudvaha |
tatastāṃ capalāpāṅgīṃ nṛpo rukmāṅgado girau
2,13.6
उद्वाह्य विधिना युक्तस्तस्थौ राजा हसन्निव ।
राजोवाच न तथा त्रिदिवप्राप्तिः प्रीणयेन्मां वरानने
udvāhya vidhinā yuktastasthau rājā hasanniva |
rājovāca na tathā tridivaprāptiḥ prīṇayenmāṃ varānane
2,13.7
तवप्राप्तिर्यथा देवि मन्दरे ऽस्मिन्सुखाय वै ।
मन्ये पुरन्दराद्देवि ह्यात्मानमधिकं क्षितौ
tavaprāptiryathā devi mandare 'sminsukhāya vai |
manye purandarāddevi hyātmānamadhikaṃ kṣitau
2,13.8
त्रैलोक्यसुन्दरीं प्राप्य भार्यां त्वां चारुलोचने ।
तस्माद्यदनुकूलं ते तत्करोमि प्रशाधि माम्
trailokyasundarīṃ prāpya bhāryāṃ tvāṃ cārulocane |
tasmādyadanukūlaṃ te tatkaromi praśādhi mām
2,13.9
इहैव रमसे बाले अथवा मन्दिरे मम ।
मलये मेरुशिखरे वने वा नन्दने वद
ihaiva ramase bāle athavā mandire mama |
malaye meruśikhare vane vā nandane vada
2,13.10
तच्छ्रुत्वा नृपतेर्वाक्यं मोहिनी मधुरं नृप ।
उवाचानुशयं राजन्वचनं प्रीतिवर्द्धनम्
tacchrutvā nṛpatervākyaṃ mohinī madhuraṃ nṛpa |
uvācānuśayaṃ rājanvacanaṃ prītivarddhanam
2,13.11
सपत्नीनां कटाक्षाणां क्षतानि नगरे मम ।
भविष्यन्ति महीपाल कथं गच्छामि ते पुरम्
sapatnīnāṃ kaṭākṣāṇāṃ kṣatāni nagare mama |
bhaviṣyanti mahīpāla kathaṃ gacchāmi te puram
2,13.12
मास्म सीमन्तिनी काचिद्भवेद्धि क्षितिमण्डले ।
यस्याः सपत्नीप्रभवं दुःखमामरणं भवेत्
māsma sīmantinī kācidbhaveddhi kṣitimaṇḍale |
yasyāḥ sapatnīprabhavaṃ duḥkhamāmaraṇaṃ bhavet
2,13.13
साहं लब्धा महीपाल मनसा वशगा तव ।
ज्ञात्वा सपत्नीप्रभवं दुःखं भर्ता कृतो मया
sāhaṃ labdhā mahīpāla manasā vaśagā tava |
jñātvā sapatnīprabhavaṃ duḥkhaṃ bhartā kṛto mayā
2,13.14
वत्स्यामि पर्वतश्रेष्ठे बह्वाश्चर्यसमन्विते ।
न त्वं वससि राजेन्द्र संध्यावल्या विना क्वचित्
vatsyāmi parvataśreṣṭhe bahvāścaryasamanvite |
na tvaṃ vasasi rājendra saṃdhyāvalyā vinā kvacit
2,13.15
तस्यास्त्वं विरहे दुःखी सपुत्राया भविष्यसि ।
दुःखेन भवतो राजन्भूरि दुःखं भवेन्मम
tasyāstvaṃ virahe duḥkhī saputrāyā bhaviṣyasi |
duḥkhena bhavato rājanbhūri duḥkhaṃ bhavenmama
2,13.16
यत्रैव भवतः सौख्यं तत्राहमपि संस्थिता ।
यत्र त्वं रंस्यसे राजंस्तत्र मे मन्दरो गिरिः
yatraiva bhavataḥ saukhyaṃ tatrāhamapi saṃsthitā |
yatra tvaṃ raṃsyase rājaṃstatra me mandaro giriḥ
2,13.17
भर्तृस्थाने हि वस्तव्यमृद्धिहीने ऽपि भार्यया ।
स मेरुः काञ्चनमयः सन्निधाने प्रचक्षते
bhartṛsthāne hi vastavyamṛddhihīne 'pi bhāryayā |
sa meruḥ kāñcanamayaḥ sannidhāne pracakṣate
2,13.18
मनोरथो नाम मेरुर्यत्र त्वं रमसे विभो ।
भर्तृस्थानं परित्यज्य स्वपितुर्वापि वर्जितम्
manoratho nāma meruryatra tvaṃ ramase vibho |
bhartṛsthānaṃ parityajya svapiturvāpi varjitam
2,13.19
पितृस्थानाश्रयरता नारी तमसि मज्जति ।
सर्वधर्मविहीनापि नारी भवति सूकरी
pitṛsthānāśrayaratā nārī tamasi majjati |
sarvadharmavihīnāpi nārī bhavati sūkarī
2,13.20
एवं जानाम्यहं दोषं कथं वत्स्यामि मन्दरे ।
ममिष्यामित्वया सार्द्धमीशस्त्वं सुखदुःखयोः
evaṃ jānāmyahaṃ doṣaṃ kathaṃ vatsyāmi mandare |
mamiṣyāmitvayā sārddhamīśastvaṃ sukhaduḥkhayoḥ
2,13.21
मोहिन्यास्तद्वचः श्रुत्वा राजा संहृष्टमानसः ।
परिष्वज्य वरारोहामिदं वचनमब्रवीत्
mohinyāstadvacaḥ śrutvā rājā saṃhṛṣṭamānasaḥ |
pariṣvajya varārohāmidaṃ vacanamabravīt
2,13.22
भार्याणां मम सर्वासामुपरिष्टाद्भविष्यसि ।
मा शङ्कां कुरु वामोरु यतो दुःखं भविष्यति
bhāryāṇāṃ mama sarvāsāmupariṣṭādbhaviṣyasi |
mā śaṅkāṃ kuru vāmoru yato duḥkhaṃ bhaviṣyati
2,13.23
जीवितादधिका सुभ्रु भविष्यसि गृहे मम ।
एहि गच्छाव तन्वङ्गि सुखाय नगरं प्रति
jīvitādadhikā subhru bhaviṣyasi gṛhe mama |
ehi gacchāva tanvaṅgi sukhāya nagaraṃ prati
2,13.24
भुङ्क्ष्व भोगान्मया सार्द्धं तत्रस्था स्वेच्छया प्रिये
bhuṅkṣva bhogānmayā sārddhaṃ tatrasthā svecchayā priye
2,13.25
सा त्वेवमुक्ता शशिगौरवक्त्रा रुक्माङ्गदेनात्मविनाशनाय ।
संप्रस्थिता नूपुरगोषयुक्ता विकर्षयन्ती गिरिजातशोभाम्
sā tvevamuktā śaśigauravaktrā rukmāṅgadenātmavināśanāya |
saṃprasthitā nūpuragoṣayuktā vikarṣayantī girijātaśobhām
Chapter 2.14
2,14.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीसंमोहनं नाम त्रयोदशो ऽध्यायः वसिष्ठ उवाच संप्रस्थितावुभौ राजन्गिरिशीर्षाद्धरातलम् ।
पश्यमानौ बहून्भावान्गिरिजातान्मनोहरमनोहरान्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīsaṃmohanaṃ nāma trayodaśo 'dhyāyaḥ vasiṣṭha uvāca saṃprasthitāvubhau rājangiriśīrṣāddharātalam |
paśyamānau bahūnbhāvāngirijātānmanoharamanoharān
2,14.2
केचिद्विद्रुमसंकाशाः केचिद्रजतसन्निभाः ।
केचिन्नीलसमप्रख्याः केचित्काञ्चनसत्विषः
kecidvidrumasaṃkāśāḥ kecidrajatasannibhāḥ |
kecinnīlasamaprakhyāḥ kecitkāñcanasatviṣaḥ
2,14.3
केचित्स्फाटिकवर्णाभा हरितालनिभाः परे ।
अन्योन्यश्लेषतां प्राप्तौ सकलैः स्थावरैरिव
kecitsphāṭikavarṇābhā haritālanibhāḥ pare |
anyonyaśleṣatāṃ prāptau sakalaiḥ sthāvarairiva
2,14.4
सप्राप्य वसुधां भूपो ह्यपश्यद्वाजिनां वरम् ।
खन्यमानं खुरेणोर्वी कुलिशाभेन वेगिना
saprāpya vasudhāṃ bhūpo hyapaśyadvājināṃ varam |
khanyamānaṃ khureṇorvī kuliśābhena veginā
2,14.5
तस्य दारयतः पृथ्वीं सुतीक्ष्णेन खुरेण हि ।
गृहगोधाभवत्तस्मिन् भूभागान्तर्गता किल
tasya dārayataḥ pṛthvīṃ sutīkṣṇena khureṇa hi |
gṛhagodhābhavattasmin bhūbhāgāntargatā kila
2,14.6
निर्गच्छमाना नृपते खुरेण विदलीकृता ।
विदीर्यमाणां नृपतिरपश्यत्स दयापरः
nirgacchamānā nṛpate khureṇa vidalīkṛtā |
vidīryamāṇāṃ nṛpatirapaśyatsa dayāparaḥ
2,14.7
अभ्यधावत वेगेन हा हतेति प्रियां वदन् ।
ततः स वृक्षपत्रेण कोमलेन महीपतिः
abhyadhāvata vegena hā hateti priyāṃ vadan |
tataḥ sa vṛkṣapatreṇa komalena mahīpatiḥ
2,14.8
उत्सार्य तां खुरादाशु प्राक्षिपत्तृणशाद्वले ।
ततस्तु मोहिनीं प्राह प्रेक्ष्य मूर्च्छागतां हि ताम्
utsārya tāṃ khurādāśu prākṣipattṛṇaśādvale |
tatastu mohinīṃ prāha prekṣya mūrcchāgatāṃ hi tām
2,14.9
शीघ्रमाहर चार्वङ्गिजलं जलजलोचने ।
येन मूर्च्छागतां सिंचे गृहगोधां विमर्द्दिताम्
śīghramāhara cārvaṅgijalaṃ jalajalocane |
yena mūrcchāgatāṃ siṃce gṛhagodhāṃ vimardditām
2,14.10
सा भर्तुर्वचनाच्छीघ्रमानयच्छीतलं जलम् ।
तेनाभ्यषिं चन्नृपतिर्गृहगोधां विमूर्च्छिताम्
sā bharturvacanācchīghramānayacchītalaṃ jalam |
tenābhyaṣiṃ cannṛpatirgṛhagodhāṃ vimūrcchitām
2,14.11
अवाप चेतनां राजन् शीतलाज्जलसेचनात् ।
अभिघातेषु सर्वेषु शस्तं वारिप्रसेचनम्
avāpa cetanāṃ rājan śītalājjalasecanāt |
abhighāteṣu sarveṣu śastaṃ vāriprasecanam
2,14.12
अथवा क्लिन्नवस्त्रेण सहसा बन्धनं हितम् ।
संप्राप्तचेतना भूप गोधा वचनमब्रवीत्
athavā klinnavastreṇa sahasā bandhanaṃ hitam |
saṃprāptacetanā bhūpa godhā vacanamabravīt
2,14.13
राजानमग्रतो वीक्ष्य वेदनार्ता शनैः शनैः ।
रुक्माङ्गद महाबाहो निबोध मम चेष्टितम्
rājānamagrato vīkṣya vedanārtā śanaiḥ śanaiḥ |
rukmāṅgada mahābāho nibodha mama ceṣṭitam
2,14.14
शाकले नगरे रम्ये भार्याहं ह्यग्रजन्मनः ।
रूपयौवनसंपन्ना तस्य नातिप्रिया विभो
śākale nagare ramye bhāryāhaṃ hyagrajanmanaḥ |
rūpayauvanasaṃpannā tasya nātipriyā vibho
2,14.15
सदा विद्वेषसंयुक्तो मयि निष्ठुरजल्पकः ।
नान्यस्य कस्यचिद्द्वेष्टा स तु मे नृपते पतिः
sadā vidveṣasaṃyukto mayi niṣṭhurajalpakaḥ |
nānyasya kasyaciddveṣṭā sa tu me nṛpate patiḥ
2,14.16
ततो ऽह क्रोधसंयुक्ता वशीकरणलंभनात् ।
अपृच्छं प्रमदा राजन्यास्त्यक्ताः पतिभिः किल
tato 'ha krodhasaṃyuktā vaśīkaraṇalaṃbhanāt |
apṛcchaṃ pramadā rājanyāstyaktāḥ patibhiḥ kila
2,14.17
ताभिरुक्ता ह्यहं भूप वश्यो भर्ता भविष्यति ।
अस्माकं प्रत्ययो जातो भर्तृत्यागावमाननात्
tābhiruktā hyahaṃ bhūpa vaśyo bhartā bhaviṣyati |
asmākaṃ pratyayo jāto bhartṛtyāgāvamānanāt
2,14.18
प्रव्रज्याभेषजैर्वश्या जाता हि पतयस्तु नः ।
त्वं पृच्छ तां वरारोहे दास्यते भेषजं शुभम्
pravrajyābheṣajairvaśyā jātā hi patayastu naḥ |
tvaṃ pṛccha tāṃ varārohe dāsyate bheṣajaṃ śubham
2,14.19
न विकल्पस्त्वया कार्यो भविता दासवत्पतिः ।
ततो ऽहं त्वरितं गत्वा तासां वाक्येन भूपते
na vikalpastvayā kāryo bhavitā dāsavatpatiḥ |
tato 'haṃ tvaritaṃ gatvā tāsāṃ vākyena bhūpate
2,14.20
प्रासादः कथितस्तस्याः पृच्छन्त्या मम मानवैः ।
शतस्तंभसमायुक्तः कान्तिमत्सुधया युतः
prāsādaḥ kathitastasyāḥ pṛcchantyā mama mānavaiḥ |
śatastaṃbhasamāyuktaḥ kāntimatsudhayā yutaḥ
2,14.21
प्रविश्य तं सुतेजस्कामपश्यं ब्रह्यचारिणीम् ।
प्रावृतां दीर्घवस्त्रेण सन्ध्यारागसवर्णिनीम्
praviśya taṃ sutejaskāmapaśyaṃ brahyacāriṇīm |
prāvṛtāṃ dīrghavastreṇa sandhyārāgasavarṇinīm
2,14.22
दीर्घाभिः सा जटाभिस्तु संवृता दीप्तिसयुता ।
परिचारकैस्तु संयुक्ता वीज्यमाना शनैः शनैः
dīrghābhiḥ sā jaṭābhistu saṃvṛtā dīptisayutā |
paricārakaistu saṃyuktā vījyamānā śanaiḥ śanaiḥ
2,14.23
अक्षसूत्रकरा सा तु जपन्ती भगमालिनी ।
सर्ववश्यकरं मन्त्रं क्षोभकं प्रत्ययावहम्
akṣasūtrakarā sā tu japantī bhagamālinī |
sarvavaśyakaraṃ mantraṃ kṣobhakaṃ pratyayāvaham
2,14.24
ततो ऽहं प्रणता भूत्वा पद्भ्यां न्यस्याङ्गलीयकम् ।
मृदुकाञ्चनसंभूतं अतिरिक्तप्रभान्वितम्
tato 'haṃ praṇatā bhūtvā padbhyāṃ nyasyāṅgalīyakam |
mṛdukāñcanasaṃbhūtaṃ atiriktaprabhānvitam
2,14.25
ततो हृष्टाभवद्दृष्ट्वा पदस्थं चाङ्गुलीयकम् ।
अपृष्टया तया ज्ञातं मम भर्त्तुर्विमाननम्
tato hṛṣṭābhavaddṛṣṭvā padasthaṃ cāṅgulīyakam |
apṛṣṭayā tayā jñātaṃ mama bhartturvimānanam
2,14.26
तयोक्ताहं ततो भूप तापस्या प्रणता स्थिता ।
चूर्णो रक्षान्वितो ह्येष सर्वभूतवशानुगः
tayoktāhaṃ tato bhūpa tāpasyā praṇatā sthitā |
cūrṇo rakṣānvito hyeṣa sarvabhūtavaśānugaḥ
2,14.27
त्वया भर्तरि संयोज्यो रक्ष्यं ग्रीवाशयाङ्कुरम् ।
भविष्यति पतिर्वश्यो नान्यां यास्यति सुन्दरीम्
tvayā bhartari saṃyojyo rakṣyaṃ grīvāśayāṅkuram |
bhaviṣyati patirvaśyo nānyāṃ yāsyati sundarīm
2,14.28
चूर्णरक्षां गृहीत्वाहं प्राप्ताभर्तृगृहं पुनः ।
प्रदोषे पयसा युक्तश्चूर्णो भर्तरि योजितः
cūrṇarakṣāṃ gṛhītvāhaṃ prāptābhartṛgṛhaṃ punaḥ |
pradoṣe payasā yuktaścūrṇo bhartari yojitaḥ
2,14.29
ग्रीवायां हि कृता रक्षा न विचारो मया कृतः ।
यदा स पीतचूर्णस्तु भर्ता नृपवरोत्तमा
grīvāyāṃ hi kṛtā rakṣā na vicāro mayā kṛtaḥ |
yadā sa pītacūrṇastu bhartā nṛpavarottamā
2,14.30
तदहः क्षयरोगो ऽभूत्पतिः क्षीणो दिने दिने ।
गुह्ये तु क्रिमयो जाताः क्षतदुष्टव्रणोद्भवाः
tadahaḥ kṣayarogo 'bhūtpatiḥ kṣīṇo dine dine |
guhye tu krimayo jātāḥ kṣataduṣṭavraṇodbhavāḥ
2,14.31
दिनैः कतिपयैर्जातैर्दीपवद्रविदर्शनात् ।
हततेजास्तथा भर्त्ता मामुवाचाकुलेन्द्रियः
dinaiḥ katipayairjātairdīpavadravidarśanāt |
hatatejāstathā bharttā māmuvācākulendriyaḥ
2,14.32
क्रन्दमानो दिवा रात्रौ दासो ऽस्मि तव शोभने ।
त्राहि मां शरणं प्राप्तं न गच्छेयं परिस्त्रियम्
krandamāno divā rātrau dāso 'smi tava śobhane |
trāhi māṃ śaraṇaṃ prāptaṃ na gaccheyaṃ paristriyam
2,14.33
तत्तस्य रुदितं श्रुत्वा भयभीता महीपते ।
तस्यां निवेदितं सर्वं कथं भर्ता भवेत्सुखी
tattasya ruditaṃ śrutvā bhayabhītā mahīpate |
tasyāṃ niveditaṃ sarvaṃ kathaṃ bhartā bhavetsukhī
2,14.34
तयापि भेषजं दत्तं द्वितीयं दाहशान्तये ।
दत्ते तु भेषजे तस्मिन्सुस्थो ऽभूत्तत्क्षणात्पतिः
tayāpi bheṣajaṃ dattaṃ dvitīyaṃ dāhaśāntaye |
datte tu bheṣaje tasminsustho 'bhūttatkṣaṇātpatiḥ
2,14.35
पूर्वचूर्णोद्भवो दाहः शान्तस्तेनौषधेन ह ।
ततः प्रभृति मे भर्ता वश्यो ऽभूद्वचने स्थितः
pūrvacūrṇodbhavo dāhaḥ śāntastenauṣadhena ha |
tataḥ prabhṛti me bhartā vaśyo 'bhūdvacane sthitaḥ
2,14.36
कालेन पञ्चतां प्राप्ता गता नरकयातनाम् ।
ताम्रभ्राष्ट्रे ह्यहं दग्धा युगानि दश पञ्च च
kālena pañcatāṃ prāptā gatā narakayātanām |
tāmrabhrāṣṭre hyahaṃ dagdhā yugāni daśa pañca ca
2,14.37
सूक्ष्माणि तिलमात्राणि कृत्वा खण्डान्यनेकशः ।
किञ्चित्पातकशेषेण धरायामवतारिता
sūkṣmāṇi tilamātrāṇi kṛtvā khaṇḍānyanekaśaḥ |
kiñcitpātakaśeṣeṇa dharāyāmavatāritā
2,14.38
गृहगोधामयं रूपं कृतं भास्करजेन मे ।
साहमत्र स्थिता भूप वर्षाणामयुतं पुरा
gṛhagodhāmayaṃ rūpaṃ kṛtaṃ bhāskarajena me |
sāhamatra sthitā bhūpa varṣāṇāmayutaṃ purā
2,14.39
यान्यापि युवतिर्भूप भर्तुर्वश्यं समाचरेत् ।
वृथाधर्मा दुराचारा दह्यते ताम्रभ्राष्ट्रके
yānyāpi yuvatirbhūpa bharturvaśyaṃ samācaret |
vṛthādharmā durācārā dahyate tāmrabhrāṣṭrake
2,14.40
भर्ता नाथो गतिर्भर्ता दैवतं गुरुरेव च ।
तस्य वश्यं चरेद्या तु सा कथं सुखमाप्नुयात्
bhartā nātho gatirbhartā daivataṃ gurureva ca |
tasya vaśyaṃ caredyā tu sā kathaṃ sukhamāpnuyāt
2,14.41
तिर्यग्योनिशतं याति क्रिमिकुष्ठसमन्विता ।
तस्माद्भूपाल कर्तव्यं स्त्रीभिर्भर्तृवचः सदा
tiryagyoniśataṃ yāti krimikuṣṭhasamanvitā |
tasmādbhūpāla kartavyaṃ strībhirbhartṛvacaḥ sadā
2,14.42
साहं यास्ये पुनर्योनिं कुत्सितां पातकान्विताम् ।
यदि नोद्धरसे राजन्नद्य मां शरणागताम्
sāhaṃ yāsye punaryoniṃ kutsitāṃ pātakānvitām |
yadi noddharase rājannadya māṃ śaraṇāgatām
2,14.43
सुकृतस्य प्रदानेन विजयाजनितेन हि ।
या त्वया संगमे पुण्ये कृता श्रवणद्वादशी
sukṛtasya pradānena vijayājanitena hi |
yā tvayā saṃgame puṇye kṛtā śravaṇadvādaśī
2,14.44
सरय्वाश्चैव गङ्गायाः पापनाशविधायके ।
प्रेतनिर्यातनी पुण्या मानसेप्सितदायिनी
sarayvāścaiva gaṅgāyāḥ pāpanāśavidhāyake |
pretaniryātanī puṇyā mānasepsitadāyinī
2,14.45
यस्यां गृहे ऽपि भूपाल संस्मृतो मनुजैर्हरिः ।
सर्वतीर्थफलावाप्तिं कुरुते नात्र संशयः
yasyāṃ gṛhe 'pi bhūpāla saṃsmṛto manujairhariḥ |
sarvatīrthaphalāvāptiṃ kurute nātra saṃśayaḥ
2,14.46
दत्तं जप्तं हुतं यच्च कृतं देवार्चनादिकम् ।
सर्वं तदक्षयं भूप यत्कृतं विजयादिने
dattaṃ japtaṃ hutaṃ yacca kṛtaṃ devārcanādikam |
sarvaṃ tadakṣayaṃ bhūpa yatkṛtaṃ vijayādine
2,14.47
एवंविधं फलं यस्यास्तद्देहि सुकृतं मम ।
द्वादश्यामुपवासेन त्रयोदश्यां तु पारणे
evaṃvidhaṃ phalaṃ yasyāstaddehi sukṛtaṃ mama |
dvādaśyāmupavāsena trayodaśyāṃ tu pāraṇe
2,14.48
द्वादशाब्दोपवासस्य फलं प्राप्तोत्युपोषणे ।
दयां कृत्वा महीपाल धर्ममूर्तिर्भवान् क्षितौ
dvādaśābdopavāsasya phalaṃ prāptotyupoṣaṇe |
dayāṃ kṛtvā mahīpāla dharmamūrtirbhavān kṣitau
2,14.49
वैवस्वतपथध्वंसी परित्राहि सुदुःखिताम् ।
गृहगोधावचः श्रुत्वा मोहिनी वाक्यमब्रवीत्
vaivasvatapathadhvaṃsī paritrāhi suduḥkhitām |
gṛhagodhāvacaḥ śrutvā mohinī vākyamabravīt
2,14.50
स्वकृतं तु जनो ऽश्नाति सुखदुःखात्मकं बिभो ।
तस्मात्किमनया कार्यं पापया भर्तुदुष्टया
svakṛtaṃ tu jano 'śnāti sukhaduḥkhātmakaṃ bibho |
tasmātkimanayā kāryaṃ pāpayā bhartuduṣṭayā
2,14.51
यया भर्ता वशं नीतो रक्षाचूर्णादिभिर्नृप ।
साधुभ्यो यत्कृतं राजन्यशःस्वर्गकरं भवेत्
yayā bhartā vaśaṃ nīto rakṣācūrṇādibhirnṛpa |
sādhubhyo yatkṛtaṃ rājanyaśaḥsvargakaraṃ bhavet
2,14.52
उभयोर्भ्रं शतामेति पापेभ्यो यत्कृतं भवेत् ।
शर्करामिश्रितं क्षीरं काद्रवेये नियोजितम्
ubhayorbhraṃ śatāmeti pāpebhyo yatkṛtaṃ bhavet |
śarkarāmiśritaṃ kṣīraṃ kādraveye niyojitam
2,14.53
विषवृद्धिं करोत्येव तद्वत्पापकृतं भवेत् ।
परित्यजेमां त्वं पापां गच्छावो नगराय वै
viṣavṛddhiṃ karotyeva tadvatpāpakṛtaṃ bhavet |
parityajemāṃ tvaṃ pāpāṃ gacchāvo nagarāya vai
2,14.54
जन्मव्यापारसक्तानामात्मसौख्यं विनश्यति ।
रुक्माङ्गद उवाच ब्रह्मात्मजे कथं वाक्यमीदृशं व्याहृतदं त्वया ।
न साधूनामिदं वृत्तं भवतीति वरानने
janmavyāpārasaktānāmātmasaukhyaṃ vinaśyati |
rukmāṅgada uvāca brahmātmaje kathaṃ vākyamīdṛśaṃ vyāhṛtadaṃ tvayā |
na sādhūnāmidaṃ vṛttaṃ bhavatīti varānane
2,14.55
आत्मसौख्यकराः पापा भवन्ति परतापिनः ।
विप्रपन्ना वरारोहे परोपकरणाय वै
ātmasaukhyakarāḥ pāpā bhavanti paratāpinaḥ |
viprapannā varārohe paropakaraṇāya vai
2,14.56
शशी सूर्यो ऽथ पर्जन्यो मेदिनी हुतभुग्जलम् ।
चन्दनं पादपाः संतः परोपकरणाय वै
śaśī sūryo 'tha parjanyo medinī hutabhugjalam |
candanaṃ pādapāḥ saṃtaḥ paropakaraṇāya vai
2,14.57
श्रूयते किल राजासीद्धरिश्चन्द्रो वरानने ।
चाण्डालमन्दिरावासी भार्यातनयविक्रयी
śrūyate kila rājāsīddhariścandro varānane |
cāṇḍālamandirāvāsī bhāryātanayavikrayī
2,14.58
असत्यवचनाद्भीतो दुःखाद्दुःखतरं गतः ।
तस्य सत्येन संतुष्टादेवाः शक्रपुरोगमाः
asatyavacanādbhīto duḥkhādduḥkhataraṃ gataḥ |
tasya satyena saṃtuṣṭādevāḥ śakrapurogamāḥ
2,14.59
वरेण छन्दयाञ्चक्रुर्हरिश्चन्द्रं महीपतिम् ।
तेन सत्यवता चोक्ता देवा ब्रह्मपुरोगमाः ।
यदि तुष्टा हि विबुधा वरं मे दातुमर्हथ
vareṇa chandayāñcakrurhariścandraṃ mahīpatim |
tena satyavatā coktā devā brahmapurogamāḥ |
yadi tuṣṭā hi vibudhā varaṃ me dātumarhatha
2,14.60
एषा हि नगरी सर्वा सद्रुमा ससरीसृपा ।
सबालवृद्धतरुणा सनारी सचतुष्पदा
eṣā hi nagarī sarvā sadrumā sasarīsṛpā |
sabālavṛddhataruṇā sanārī sacatuṣpadā
2,14.61
प्रयातु कृतपापापिस्वर्गतिं नगरी मम ।
अयोध्यापातकं गृह्य गन्ताहं नरकं ध्रुवम्
prayātu kṛtapāpāpisvargatiṃ nagarī mama |
ayodhyāpātakaṃ gṛhya gantāhaṃ narakaṃ dhruvam
2,14.62
एकाकी नहि गच्छामि परित्यज्य जनं क्षितौ ।
स्वर्गं विबुधशार्दूलाः सत्यमेतन्मयेरितम्
ekākī nahi gacchāmi parityajya janaṃ kṣitau |
svargaṃ vibudhaśārdūlāḥ satyametanmayeritam
2,14.63
तस्य तां स्थिरतां ज्ञात्वा सह तेनैव सा पुरी ।
जगाम स्वर्गलोकं च इन्द्रादीनामनुज्ञया
tasya tāṃ sthiratāṃ jñātvā saha tenaiva sā purī |
jagāma svargalokaṃ ca indrādīnāmanujñayā
2,14.64
सो ऽपि स्वर्गे स्थितो राजा स्वपुरेण समन्वितः ।
कामगेन विमानेन पूज्यमानो ऽमरैरपि
so 'pi svarge sthito rājā svapureṇa samanvitaḥ |
kāmagena vimānena pūjyamāno 'marairapi
2,14.65
अस्थिदानं कृतं देवि कृपया हि दधीचिना ।
देवानामुपकारार्थं श्रुत्वा दैत्यैः पराजितान्
asthidānaṃ kṛtaṃ devi kṛpayā hi dadhīcinā |
devānāmupakārārthaṃ śrutvā daityaiḥ parājitān
2,14.66
कपोतार्थं स्वमांसानि शिबिना भूभुजा पुरा ।
प्रदत्तानि वरारोहे श्येनाय क्षुधिताय वै
kapotārthaṃ svamāṃsāni śibinā bhūbhujā purā |
pradattāni varārohe śyenāya kṣudhitāya vai
2,14.67
जीमूतवाहनो राजा पुरासीत्क्षितिमण्डले ।
तेनापि जीवितं दत्तं पन्नगाय वरानने
jīmūtavāhano rājā purāsītkṣitimaṇḍale |
tenāpi jīvitaṃ dattaṃ pannagāya varānane
2,14.68
तस्माद्दयालुना देवि भवितव्यं महीभुजा ।
शुचावमेध्ये ऽपि शुभे समं वर्षति वारिदः
tasmāddayālunā devi bhavitavyaṃ mahībhujā |
śucāvamedhye 'pi śubhe samaṃ varṣati vāridaḥ
2,14.69
चाण्डालपतितौ चन्द्रो ह्लादयेच्च निजैः करैः ।
तस्मादिमां वरारोहे गृह गोधां सुदुःखिताम्
cāṇḍālapatitau candro hlādayecca nijaiḥ karaiḥ |
tasmādimāṃ varārohe gṛha godhāṃ suduḥkhitām
2,14.70
उद्धरिष्ये निजैः पुण्यैर्दैहित्रैर्नाहुषो यथा ।
विमोहिनीं तिरस्कृत्य गृहगोधामुवाच ह
uddhariṣye nijaiḥ puṇyairdaihitrairnāhuṣo yathā |
vimohinīṃ tiraskṛtya gṛhagodhāmuvāca ha
2,14.71
दत्तं दत्तं मया पुण्यं विजयासंभवं तव ।
गच्छ विष्णुगतांल्लोकान्विधूताशेषकल्मषा
dattaṃ dattaṃ mayā puṇyaṃ vijayāsaṃbhavaṃ tava |
gaccha viṣṇugatāṃllokānvidhūtāśeṣakalmaṣā
2,14.72
तद्वाक्यात्सहसा भूप दिव्याभरणभूषिता ।
विमुच्य देहं तज्जीर्णं गृहगोधासमुद्भवम्
tadvākyātsahasā bhūpa divyābharaṇabhūṣitā |
vimucya dehaṃ tajjīrṇaṃ gṛhagodhāsamudbhavam
2,14.73
जगामामन्त्र्य तं भूपं द्योतयन्ती दिशो दश ।
सीमन्तमिव कुर्वाणा वैष्णवं पदमुद्भुतम्
jagāmāmantrya taṃ bhūpaṃ dyotayantī diśo daśa |
sīmantamiva kurvāṇā vaiṣṇavaṃ padamudbhutam
2,14.74
यद्योगिगम्यं हुतभुक्प्रकाशं वरं वरेण्यं परमात्मभूतम् ।
तम्मादियं चैव शिखिप्रदीपा जगत्प्रकाशाय नृपप्रसूता
yadyogigamyaṃ hutabhukprakāśaṃ varaṃ vareṇyaṃ paramātmabhūtam |
tammādiyaṃ caiva śikhipradīpā jagatprakāśāya nṛpaprasūtā
Chapter 2.15
2,15.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे गोधाविमुक्तिर्नाम चतुर्दशो ऽध्यायः वसिष्ठ उवाच विमोच्य पातकाद्राजा गृहगोधां हसन्निव ।
उवाच मोहिनीं हृष्टः शीघ्रमारुह्यतां हयः
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge godhāvimuktirnāma caturdaśo 'dhyāyaḥ vasiṣṭha uvāca vimocya pātakādrājā gṛhagodhāṃ hasanniva |
uvāca mohinīṃ hṛṣṭaḥ śīghramāruhyatāṃ hayaḥ
2,15.2
योजनायुतगामी च क्षणात्कृष्णहयो यथा ।
तदाकर्ण्य वचो राज्ञो मोहिनी मदलालसा
yojanāyutagāmī ca kṣaṇātkṛṣṇahayo yathā |
tadākarṇya vaco rājño mohinī madalālasā
2,15.3
आरुरोह समं भर्त्रा तं हयं वातवेगिनम् ।
उवाच च वचो भूपं भर्तारं चारुहासिनी
āruroha samaṃ bhartrā taṃ hayaṃ vātaveginam |
uvāca ca vaco bhūpaṃ bhartāraṃ cāruhāsinī
2,15.4
प्रचोदयेममर्वाणं स्वपुराय महीपते ।
पुत्रवक्त्रं स्पृहा द्रष्टुं लंपटा तव वर्तते
pracodayemamarvāṇaṃ svapurāya mahīpate |
putravaktraṃ spṛhā draṣṭuṃ laṃpaṭā tava vartate
2,15.5
तवाधीना नृपश्रेष्ठ गम्यतां यत्र ते मनः ।
मोहिन्या वचनं श्रुत्वा तप्रस्थे नगरं प्रति
tavādhīnā nṛpaśreṣṭha gamyatāṃ yatra te manaḥ |
mohinyā vacanaṃ śrutvā taprasthe nagaraṃ prati
2,15.6
पश्यमानः सुसंहृष्टः पादपान्पर्वतान्नदीः ।
वनानि सुविचित्राणि मृगान्बहुविधानपि
paśyamānaḥ susaṃhṛṣṭaḥ pādapānparvatānnadīḥ |
vanāni suvicitrāṇi mṛgānbahuvidhānapi
2,15.7
ग्रामान्दुर्गांस्तथा देशान्नगराणि शुभानि च ।
सरांसि च विचित्राणि भूभागान्सुमनोहरान्
grāmāndurgāṃstathā deśānnagarāṇi śubhāni ca |
sarāṃsi ca vicitrāṇi bhūbhāgānsumanoharān
2,15.8
अचिरेणाश्रमं दृष्ट्वा वामदेवस्य भूपते ।
आकाशस्थो महीपालो नमस्कृत्य त्वरान्वितः
acireṇāśramaṃ dṛṣṭvā vāmadevasya bhūpate |
ākāśastho mahīpālo namaskṛtya tvarānvitaḥ
2,15.9
पुनरेव ययौ राजा वायुवेगेन वाजिना ।
पश्यमानो बहून्देशान्धनधान्यसमन्वितान्
punareva yayau rājā vāyuvegena vājinā |
paśyamāno bahūndeśāndhanadhānyasamanvitān
2,15.10
आससाद पुरं राजा वैदिशं स्ववशं च तत् ।
तमायान्तं नृपं श्रुत्वा चारैर्द्धर्माङ्गदः सुतः
āsasāda puraṃ rājā vaidiśaṃ svavaśaṃ ca tat |
tamāyāntaṃ nṛpaṃ śrutvā cārairddharmāṅgadaḥ sutaḥ
2,15.11
पितरं हर्षसंयुक्तो भूपालान्वाक्यमब्रवीत् ।
एषा प्कराशमायाति उदीची दिङ् नृपोत्तमाः
pitaraṃ harṣasaṃyukto bhūpālānvākyamabravīt |
eṣā pkarāśamāyāti udīcī diṅ nṛpottamāḥ
2,15.12
मत्पितुर्वाजिनाक्रान्ता तत्तेजः परिरञ्जिता ।
तस्माद्गच्छामहे सर्वे संमुखं ह्यवनीपतेः
matpiturvājinākrāntā tattejaḥ parirañjitā |
tasmādgacchāmahe sarve saṃmukhaṃ hyavanīpateḥ
2,15.13
पितुरागतमात्रस्य संमुखं न सुतो व्रजेत् ।
स याति नरकं घोरं यावदिन्द्राश्चतुर्द्दशा
piturāgatamātrasya saṃmukhaṃ na suto vrajet |
sa yāti narakaṃ ghoraṃ yāvadindrāścaturddaśā
2,15.14
संमुखं व्रजमानस्य पुत्रस्य पितरं प्रति ।
पदे पदे यज्ञफलं प्रोचुः पौराणिका द्विजाः
saṃmukhaṃ vrajamānasya putrasya pitaraṃ prati |
pade pade yajñaphalaṃ procuḥ paurāṇikā dvijāḥ
2,15.15
उत्तिष्ठध्वं व्रजाम्येष भवद्भिः परिवारितः ।
अभिवादयितुं प्रेम्णा एष मे देवदेवता
uttiṣṭhadhvaṃ vrajāmyeṣa bhavadbhiḥ parivāritaḥ |
abhivādayituṃ premṇā eṣa me devadevatā
2,15.16
तथोत्युक्तैस्तुतैः सर्वैर्भूमिपालैर्नृपात्मजः ।
जगाम संमुखं पद्भ्यां क्रोशमात्रं पितुस्तदा
tathotyuktaistutaiḥ sarvairbhūmipālairnṛpātmajaḥ |
jagāma saṃmukhaṃ padbhyāṃ krośamātraṃ pitustadā
2,15.17
ततो राजसहस्रेण मूर्तिमानिव मन्मथः ।
स गत्वा दूरमध्वानमाससादनृपं पथि
tato rājasahasreṇa mūrtimāniva manmathaḥ |
sa gatvā dūramadhvānamāsasādanṛpaṃ pathi
2,15.18
संप्राप्य पितरं स्त्रेहाज्जगाम धरणीं तदा ।
शिरसा राजभिः सार्द्धं प्रणाममकरोत्तदा
saṃprāpya pitaraṃ strehājjagāma dharaṇīṃ tadā |
śirasā rājabhiḥ sārddhaṃ praṇāmamakarottadā
2,15.19
प्रेम्णा समागतं प्रक्ष्य तं पतन्तं नृपैः सह ।
अवरुह्य हयाद्राजा समुत्थाप्य सुतं विभो
premṇā samāgataṃ prakṣya taṃ patantaṃ nṛpaiḥ saha |
avaruhya hayādrājā samutthāpya sutaṃ vibho
2,15.20
भुजाभ्यां साधु पीनाभ्यां पर्यष्वञ्जत भूपतिः ।
मूर्ध्नि चैवमुपाघ्राय उवाच तनयं तदा
bhujābhyāṃ sādhu pīnābhyāṃ paryaṣvañjata bhūpatiḥ |
mūrdhni caivamupāghrāya uvāca tanayaṃ tadā
2,15.21
कच्चित्पासि प्रजाः सर्वाः कच्चिद्दण्डयसे रिपून् ।
न्यायागतेन वित्तेन कोशं पुत्र बिभर्षि च
kaccitpāsi prajāḥ sarvāḥ kacciddaṇḍayase ripūn |
nyāyāgatena vittena kośaṃ putra bibharṣi ca
2,15.22
कच्चिद्विप्रेष्वत्यधिका वृत्तिर्दत्ता नपायिनी ।
कच्चित्ते कान्तशीलत्वं कच्चिद्वक्ताः न निष्ठुरम्
kaccidvipreṣvatyadhikā vṛttirdattā napāyinī |
kaccitte kāntaśīlatvaṃ kaccidvaktāḥ na niṣṭhuram
2,15.23
कच्चिद्गावो न दुह्यन्ते पुत्र चाण्डलवेश्मानं ।
कच्चिद्वचनकर्तारस्तनयाश्च पितुः सदा
kaccidgāvo na duhyante putra cāṇḍalaveśmānaṃ |
kaccidvacanakartārastanayāśca pituḥ sadā
2,15.24
कच्चिद्वधूः श्वश्रूवाक्ये वर्तते भर्तरि क्वचित् ।
कच्चिद्विवादान्विप्रेस्तु समं नेक्षस आत्मज
kaccidvadhūḥ śvaśrūvākye vartate bhartari kvacit |
kaccidvivādānviprestu samaṃ nekṣasa ātmaja
2,15.25
कच्चिद्गावो न रुध्यन्ते विषये विविधैस्तृणैः ।
तुलामानानि सर्वाणि ह्यन्नादीनां सदेक्षसे
kaccidgāvo na rudhyante viṣaye vividhaistṛṇaiḥ |
tulāmānāni sarvāṇi hyannādīnāṃ sadekṣase
2,15.26
कुटुंबिनं करैः पुत्र नात्यर्थमभिदूयसे ।
कच्चिन्न द्यूतपानादि वर्तते विषये तव
kuṭuṃbinaṃ karaiḥ putra nātyarthamabhidūyase |
kaccinna dyūtapānādi vartate viṣaye tava
2,15.27
कच्चिद्भिन्नरसैर्लोका भिन्नवाक्यैः पुरे तव ।
न दानैर्जीर्णवस्त्रैश्च नोपजीवन्ति मानवाः
kaccidbhinnarasairlokā bhinnavākyaiḥ pure tava |
na dānairjīrṇavastraiśca nopajīvanti mānavāḥ
2,15.28
कच्चिदृष्ट्वा स्वयं पुत्र हस्त्यश्वं परिरक्षसि ।
कच्चिच्च मातरः सर्वा ह्यविशेषेण पश्यसि
kaccidṛṣṭvā svayaṃ putra hastyaśvaṃ parirakṣasi |
kaccicca mātaraḥ sarvā hyaviśeṣeṇa paśyasi
2,15.29
कच्चिन्न वासरे विष्णोर्नरा भुञ्जन्ति पुत्रक ।
शशिनि क्षीणतां प्राप्ते कच्चिच्छ्राद्धपरो नरः
kaccinna vāsare viṣṇornarā bhuñjanti putraka |
śaśini kṣīṇatāṃ prāpte kaccicchrāddhaparo naraḥ
2,15.30
कच्चिच्चापररात्रेषु सदा निद्रां विमुञ्चसि ।
निद्रा मूलमधर्मस्य निद्रा पापविवर्द्धिनी
kacciccāpararātreṣu sadā nidrāṃ vimuñcasi |
nidrā mūlamadharmasya nidrā pāpavivarddhinī
2,15.31
निद्रा दारिद्यजननी निद्रा श्रेयोविनाशिनी ।
नहि निद्रान्वितो राजा चिरं शास्ति वसुंधराम्
nidrā dāridyajananī nidrā śreyovināśinī |
nahi nidrānvito rājā ciraṃ śāsti vasuṃdharām
2,15.32
पुंश्चलीव सदा भर्तुर्लोकद्वयविनाशिनी ।
एवमुच्चरमाणं तं तनयो वाक्यमब्रवीत्
puṃścalīva sadā bharturlokadvayavināśinī |
evamuccaramāṇaṃ taṃ tanayo vākyamabravīt
2,15.33
धर्माङ्गदो महीपालं प्रणम्य च पुनः पुनः ।
सर्वमेतत्कृतं तात पुनः कर्तास्मि ते वचः
dharmāṅgado mahīpālaṃ praṇamya ca punaḥ punaḥ |
sarvametatkṛtaṃ tāta punaḥ kartāsmi te vacaḥ
2,15.34
पितुर्वचनकर्तारः पुत्रा धन्या जगत्त्रये ।
किं ततः पातकं राजन्यो न कुर्यात्पितुर्वचः
piturvacanakartāraḥ putrā dhanyā jagattraye |
kiṃ tataḥ pātakaṃ rājanyo na kuryātpiturvacaḥ
2,15.35
पितृवाक्यमनादृत्य व्रजेत्स्नातुं त्रिमार्गगाम् ।
न तत्तीर्थफलं भुङ्क्ते यो न कुर्यात्पितुर्वचः
pitṛvākyamanādṛtya vrajetsnātuṃ trimārgagām |
na tattīrthaphalaṃ bhuṅkte yo na kuryātpiturvacaḥ
2,15.36
त्वदधीनं शरीरं मे त्वदधीनं हि जीवितम् ।
त्वदधीनो हि मे धर्मस्त्वं च मे दैवतं परम्
tvadadhīnaṃ śarīraṃ me tvadadhīnaṃ hi jīvitam |
tvadadhīno hi me dharmastvaṃ ca me daivataṃ param
2,15.37
त्रैलोक्यस्यापि दानेन न शुद्ध्येत ऋणात्सुतः ।
किं पुनर्देहवित्ताभ्यां केशदानादिभिर्विभो
trailokyasyāpi dānena na śuddhyeta ṛṇātsutaḥ |
kiṃ punardehavittābhyāṃ keśadānādibhirvibho
2,15.38
एवं ब्रुवाणं तनयं बहुभूपालसंवृतम् ।
रुक्माङ्गदः परिष्वज्य पुनराह सुतं वचः ।
सत्यमेतत्त्वया पुत्र व्याहृतं धर्मवेदिना
evaṃ bruvāṇaṃ tanayaṃ bahubhūpālasaṃvṛtam |
rukmāṅgadaḥ pariṣvajya punarāha sutaṃ vacaḥ |
satyametattvayā putra vyāhṛtaṃ dharmavedinā
2,15.39
पितुरभ्यधिकं किञ्चिद्दैवतं न सुतस्य हि ।
देवाः पराङ्मुखास्तस्य पितरं यो ऽवमन्यते
piturabhyadhikaṃ kiñciddaivataṃ na sutasya hi |
devāḥ parāṅmukhāstasya pitaraṃ yo 'vamanyate
2,15.40
सो ऽहं मूर्ध्नात्वया पुत्र धृतस्तत्क्षितिरक्षणात् ।
जित्वा द्वीपवतीं पृथ्वीं बहुभूपालसंवृताम्
so 'haṃ mūrdhnātvayā putra dhṛtastatkṣitirakṣaṇāt |
jitvā dvīpavatīṃ pṛthvīṃ bahubhūpālasaṃvṛtām
2,15.41
एतत्सौख्यं परं लोके एतत्स्वर्गपदं ध्रुवम् ।
पितुरभ्यधिकः पुत्रो यद्भवेत्क्षितिमण्डले
etatsaukhyaṃ paraṃ loke etatsvargapadaṃ dhruvam |
piturabhyadhikaḥ putro yadbhavetkṣitimaṇḍale
2,15.42
सो ऽहं पुत्र कृतार्थस्तु कृतः सद्गुणवर्त्मना ।
त्वया साधयता भूपान्यथा हरिदिनं शुभम्
so 'haṃ putra kṛtārthastu kṛtaḥ sadguṇavartmanā |
tvayā sādhayatā bhūpānyathā haridinaṃ śubham
2,15.43
तत्पितुर्वचनं श्रुत्वा पुत्रो धर्माङ्गदो ऽब्रवीत् ।
क्क गतस्तु भवांस्तात निवेश्य मयि संपदः
tatpiturvacanaṃ śrutvā putro dharmāṅgado 'bravīt |
kka gatastu bhavāṃstāta niveśya mayi saṃpadaḥ
2,15.44
कस्मिन्स्थाने त्वियं प्राप्ता सूर्यायुतसमप्रभा ।
मन्ये निर्वेदमापन्न इमां सृष्ट्वा प्रजापतिः
kasminsthāne tviyaṃ prāptā sūryāyutasamaprabhā |
manye nirvedamāpanna imāṃ sṛṣṭvā prajāpatiḥ
2,15.45
नैतद्रूपा महीपालनारी त्रैलोक्यमध्यतः ।
मन्ये भूधरजातेयमथवा सागरोद्भवा
naitadrūpā mahīpālanārī trailokyamadhyataḥ |
manye bhūdharajāteyamathavā sāgarodbhavā
2,15.46
माया वा मयदैत्यस्य प्रमदारूपसंस्थिता ।
अहो सुनुपुणो धाता येनेयं निर्मिता विभो ।
बालाग्रशतभागो हि व्यलीको नोपपद्यते
māyā vā mayadaityasya pramadārūpasaṃsthitā |
aho sunupuṇo dhātā yeneyaṃ nirmitā vibho |
bālāgraśatabhāgo hi vyalīko nopapadyate
2,15.47
इयं हि योग्या कनकावदाता गृहाय तुभ्यं जगतीपतीश ।
एवं विधा मे जननी यदि स्यात्को ऽन्यो ऽस्ति मत्तः सुकृती मनुष्यः
iyaṃ hi yogyā kanakāvadātā gṛhāya tubhyaṃ jagatīpatīśa |
evaṃ vidhā me jananī yadi syātko 'nyo 'sti mattaḥ sukṛtī manuṣyaḥ
Chapter 2.16
2,16.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीचरिते पितापुत्रसंवादो नाम पञ्चदशो ऽध्यायः वसिष्ठ उवाच धर्माङ्गवदचः श्रुत्वा हृष्टो रुक्माङ्गदो ऽब्रवीत् ।
सत्य ते जननी पुत्र संप्राप्ता मन्दरे मया
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīcarite pitāputrasaṃvādo nāma pañcadaśo 'dhyāyaḥ vasiṣṭha uvāca dharmāṅgavadacaḥ śrutvā hṛṣṭo rukmāṅgado 'bravīt |
satya te jananī putra saṃprāptā mandare mayā
2,16.2
वेदाश्रयसुता बाला मदर्थं कृतनिश्चया ।
कुर्वन्ती दारुणं पुत्र तपो देवगिरौ पुरा
vedāśrayasutā bālā madarthaṃ kṛtaniścayā |
kurvantī dāruṇaṃ putra tapo devagirau purā
2,16.3
इतः पञ्चदशादह्नो हयगामी गतो ह्यहम् ।
मन्दरे पर्वतश्रेष्ठे बहुधातुसमन्विते
itaḥ pañcadaśādahno hayagāmī gato hyaham |
mandare parvataśreṣṭhe bahudhātusamanvite
2,16.4
तस्य मूर्द्धनि बालेयं तोषयन्ती महेश्वरम् ।
स्थिता गानपरा दृष्टा मया तत्र सुदर्शना
tasya mūrddhani bāleyaṃ toṣayantī maheśvaram |
sthitā gānaparā dṛṣṭā mayā tatra sudarśanā
2,16.5
ततो ऽहं मूर्च्छया युक्तः पतितो धरणीतले ।
अनङ्गबाणसंविद्धो व्याधविद्धो यथा मृगः
tato 'haṃ mūrcchayā yuktaḥ patito dharaṇītale |
anaṅgabāṇasaṃviddho vyādhaviddho yathā mṛgaḥ
2,16.6
ततो ऽहमनया देव्या चालितश्चारुनेत्रया ।
वृतश्चैवापि भर्तृत्वे किञ्चित्प्रार्थनया सह
tato 'hamanayā devyā cālitaścārunetrayā |
vṛtaścaivāpi bhartṛtve kiñcitprārthanayā saha
2,16.7
मया चापि प्रतिज्ञातं स्वदक्षिणकरान्वितम् ।
सेयं भार्या विशालाक्षी कृता भूधरमस्तके
mayā cāpi pratijñātaṃ svadakṣiṇakarānvitam |
seyaṃ bhāryā viśālākṣī kṛtā bhūdharamastake
2,16.8
अवरुह्य धरापृष्टे समारुह्य तुरङ्गमम् ।
दिनत्रयेण त्वरितः संप्राप्तस्तव सन्निधौ
avaruhya dharāpṛṣṭe samāruhya turaṅgamam |
dinatrayeṇa tvaritaḥ saṃprāptastava sannidhau
2,16.9
पश्यमानो गिरीन्देशान्सरांसिसरितस्तथा ।
इयं हि जननी पुत्र तव प्रीतिविवर्द्धिनी
paśyamāno girīndeśānsarāṃsisaritastathā |
iyaṃ hi jananī putra tava prītivivarddhinī
2,16.10
अभिवादय चार्वङ्गीं त्वं निजामिव मातरम् ।
तत्पितुर्वचनं श्रुत्वा हयसंस्थामरिन्दमः
abhivādaya cārvaṅgīṃ tvaṃ nijāmiva mātaram |
tatpiturvacanaṃ śrutvā hayasaṃsthāmarindamaḥ
2,16.11
शिरसा धरणीं गत्वा इदं वचनमब्रवीत् ।
प्रसीद देवि मातस्त्वं भृत्यो दासः सुतस्तव
śirasā dharaṇīṃ gatvā idaṃ vacanamabravīt |
prasīda devi mātastvaṃ bhṛtyo dāsaḥ sutastava
2,16.12
नमस्करोमि जननीं बहुभूपालसंयुतः ।
तं पुत्रमवनीं प्राप्तं मोहिनी प्रेक्ष्य भूपते
namaskaromi jananīṃ bahubhūpālasaṃyutaḥ |
taṃ putramavanīṃ prāptaṃ mohinī prekṣya bhūpate
2,16.13
भर्तुर्दाक्षिण्ययोगाच्च अवतीर्य तुरङ्गमात् ।
अवागूहत बाहुभ्यामुत्थाप्य पतितं सुतम्
bharturdākṣiṇyayogācca avatīrya turaṅgamāt |
avāgūhata bāhubhyāmutthāpya patitaṃ sutam
2,16.14
परिष्वक्तस्तदा मात्रा पुनरेवाभ्यनन्दयत् ।
ततस्तां सुमनोज्ञैस्तु चारुवस्त्रैस्च भूषणैः
pariṣvaktastadā mātrā punarevābhyanandayat |
tatastāṃ sumanojñaistu cāruvastraisca bhūṣaṇaiḥ
2,16.15
भूषयित्वा समारोप्य पुनरेव हयोत्तमम् ।
स्वपृष्ठे चरणं कृत्वा तस्या राजीवलोचनः
bhūṣayitvā samāropya punareva hayottamam |
svapṛṣṭhe caraṇaṃ kṛtvā tasyā rājīvalocanaḥ
2,16.16
तेनैव विधिना भूप पितरं चान्वरोहयत् ।
भूपालैः संवृतो गच्छन्पभ्द्यां धर्माङ्गदः सुतः
tenaiva vidhinā bhūpa pitaraṃ cānvarohayat |
bhūpālaiḥ saṃvṛto gacchanpabhdyāṃ dharmāṅgadaḥ sutaḥ
2,16.17
प्रहर्षपुलको ह्यासीज्जननीं प्रेक्ष्य मोहिनीम् ।
स्तूयमानः स्वयं चापि मेघगंभीरया गिरा
praharṣapulako hyāsījjananīṃ prekṣya mohinīm |
stūyamānaḥ svayaṃ cāpi meghagaṃbhīrayā girā
2,16.18
धन्यः स तनयो लोके मातरो यस्य भूरिशः ।
नवा नवतरा भार्याः पितुरिष्टा मनोहराः
dhanyaḥ sa tanayo loke mātaro yasya bhūriśaḥ |
navā navatarā bhāryāḥ pituriṣṭā manoharāḥ
2,16.19
यस्यैका जननी लोके पिता तस्यैव दुःखभाक् ।
पितुर्दुःखेन किं सौख्यं पुत्रस्य हृदि वर्तते
yasyaikā jananī loke pitā tasyaiva duḥkhabhāk |
piturduḥkhena kiṃ saukhyaṃ putrasya hṛdi vartate
2,16.20
एकस्या वन्दने मातुः पृथिवीफलमश्नुते ।
मातॄणां वन्दने मह्यं गहत्पुण्यं भविष्यति
ekasyā vandane mātuḥ pṛthivīphalamaśnute |
mātṝṇāṃ vandane mahyaṃ gahatpuṇyaṃ bhaviṣyati
2,16.21
तस्मादभ्यधिकं पुण्यं भविष्यति दिने दिने ।
एकमुच्चरमाणो ऽसौ राजभिः परिवारितः
tasmādabhyadhikaṃ puṇyaṃ bhaviṣyati dine dine |
ekamuccaramāṇo 'sau rājabhiḥ parivāritaḥ
2,16.22
प्रविष्टो नगरं रम्यं वैदिशं ऋद्धिसंयुतम् ।
हयस्थः प्रययौ राजा मोहिन्या सह तत्क्षणात्
praviṣṭo nagaraṃ ramyaṃ vaidiśaṃ ṛddhisaṃyutam |
hayasthaḥ prayayau rājā mohinyā saha tatkṣaṇāt
2,16.23
ततो गृहवरं प्राप्य पूज्यमानो जनैर्नृपः ।
अवरुह्य हयातस्मामोहिनीं वाक्यमब्रवीत्
tato gṛhavaraṃ prāpya pūjyamāno janairnṛpaḥ |
avaruhya hayātasmāmohinīṃ vākyamabravīt
2,16.24
धर्माङ्गदस्य पुत्रस्य गृहे गच्छ मनोहरे ।
एष ते गुरुशुश्रूषां करिष्यति यथा गुणम्
dharmāṅgadasya putrasya gṛhe gaccha manohare |
eṣa te guruśuśrūṣāṃ kariṣyati yathā guṇam
2,16.25
न सखी नैव दासी ते शुश्रूषामाचरेदिति ।
सा चैवमुक्ता पत्या तु प्रस्थिता सुतमन्दिरम्
na sakhī naiva dāsī te śuśrūṣāmācarediti |
sā caivamuktā patyā tu prasthitā sutamandiram
2,16.26
धर्माङ्गदेन सा दृष्टा गच्छन्ती मन्दिराय वै ।
आत्मनो भर्तृवाक्येन परित्यज्य महीपतीन्
dharmāṅgadena sā dṛṣṭā gacchantī mandirāya vai |
ātmano bhartṛvākyena parityajya mahīpatīn
2,16.27
तिष्ठध्वं पितुरादेशादिमां शुश्रूषये ह्यहम् ।
स एवमुक्त्वा गत्वा तु बाहुभ्यां परिगृह्य वै ।
क्रमे पञ्चदशे प्राप्ते पर्यङ्के त्ववरोपयत्
tiṣṭhadhvaṃ piturādeśādimāṃ śuśrūṣaye hyaham |
sa evamuktvā gatvā tu bāhubhyāṃ parigṛhya vai |
krame pañcadaśe prāpte paryaṅke tvavaropayat
2,16.28
काञ्चने पट्टसूत्रेण रचिते कोमले दृढे ।
मृद्वास्तरणसंयुक्ते मणिरत्नविभूषिते
kāñcane paṭṭasūtreṇa racite komale dṛḍhe |
mṛdvāstaraṇasaṃyukte maṇiratnavibhūṣite
2,16.29
रत्नदीपैश्च बहुशः खचिते सूर्यसप्रभे ।
ततः पादोदकं चक्रे मोहिन्या धर्मभूषणः
ratnadīpaiśca bahuśaḥ khacite sūryasaprabhe |
tataḥ pādodakaṃ cakre mohinyā dharmabhūṣaṇaḥ
2,16.30
सन्ध्यावल्या गुरुत्वेन ह्यपश्यत्तां नृपात्मजः ।
नैवमस्याभवद्दुष्टं मनस्तां मोहिनीं प्रति
sandhyāvalyā gurutvena hyapaśyattāṃ nṛpātmajaḥ |
naivamasyābhavadduṣṭaṃ manastāṃ mohinīṃ prati
2,16.31
सुकुमारो ऽपि तन्वङ्गीं पीनोरुजघनस्तनीम् ।
मेने वर्षायुतसमामात्मानं च त्रिवत्सरम्
sukumāro 'pi tanvaṅgīṃ pīnorujaghanastanīm |
mene varṣāyutasamāmātmānaṃ ca trivatsaram
2,16.32
प्रक्षाल्य चरणौ तस्यास्तज्जलं शिरसि न्यधात् ।
उवाचावनतो भूत्वा सुकृती मातरस्म्यहम्
prakṣālya caraṇau tasyāstajjalaṃ śirasi nyadhāt |
uvācāvanato bhūtvā sukṛtī mātarasmyaham
2,16.33
इत्युक्त्वा नरनारीभिः स्वयं च श्रमनाशनम् ।
चकार सर्वभोगैस्तां युयोज च मुदान्वितः
ityuktvā naranārībhiḥ svayaṃ ca śramanāśanam |
cakāra sarvabhogaistāṃ yuyoja ca mudānvitaḥ
2,16.34
धीरोदमथने जाते कुण्डले चामृतस्रवं ।
ये लब्धे दानवाञ्चित्वा पाताले धर्ममूर्त्तिना
dhīrodamathane jāte kuṇḍale cāmṛtasravaṃ |
ye labdhe dānavāñcitvā pātāle dharmamūrttinā
2,16.35
मोहिन्या कर्णयोश्चक्रे स्वयमेव वृषाङ्गदः ।
अष्टोत्तरसहस्रैश्च धात्रीफलनिभैः शुभैः
mohinyā karṇayoścakre svayameva vṛṣāṅgadaḥ |
aṣṭottarasahasraiśca dhātrīphalanibhaiḥ śubhaiḥ
2,16.36
मौक्तिकै रचितैः शुभ्रैर्हारो देव्याः कृतो हृदि ।
निष्कं पलशतं स्वर्णं कुलिशायुतभूषितम्
mauktikai racitaiḥ śubhrairhāro devyāḥ kṛto hṛdi |
niṣkaṃ palaśataṃ svarṇaṃ kuliśāyutabhūṣitam
2,16.37
हार लघूत्तरं चक्रे मातुर्नृपसुतस्तदा ।
वलया वज्रखचिता द्विरष्टौ करयोर्द्वयोः
hāra laghūttaraṃ cakre māturnṛpasutastadā |
valayā vajrakhacitā dviraṣṭau karayordvayoḥ
2,16.38
एकैके निष्ककोटीभिर्मूल्यविद्भिर्नरैः कृताः ।
केयूरनूपुरौ तस्या अनर्घौ स नृपात्मजः
ekaike niṣkakoṭībhirmūlyavidbhirnaraiḥ kṛtāḥ |
keyūranūpurau tasyā anarghau sa nṛpātmajaḥ
2,16.39
प्रददौ पितुरिष्टाया भूषणार्थं रविप्रभौ ।
कटिसूत्रं तु शर्वाण्या यदासीत्पावकप्रभम्
pradadau pituriṣṭāyā bhūṣaṇārthaṃ raviprabhau |
kaṭisūtraṃ tu śarvāṇyā yadāsītpāvakaprabham
2,16.40
तद्भ्रष्टं भयभीतायाः संग्रामे तारकामये ।
कालनेमौ स्थिते राज्ये पतितं मूलपाचने
tadbhraṣṭaṃ bhayabhītāyāḥ saṃgrāme tārakāmaye |
kālanemau sthite rājye patitaṃ mūlapācane
2,16.41
तद्गृहीतं तु दैत्येन मयेन लोकमायिना ।
तं हत्वा मलये दैत्यं दैत्यकोटिसमावृतम्
tadgṛhītaṃ tu daityena mayena lokamāyinā |
taṃ hatvā malaye daityaṃ daityakoṭisamāvṛtam
2,16.42
संवत्सररणे घोरे पितुर्वचनकारणात् ।
अवाप कटिसूत्रं तु दैत्यराजप्रियास्थितम्
saṃvatsararaṇe ghore piturvacanakāraṇāt |
avāpa kaṭisūtraṃ tu daityarājapriyāsthitam
2,16.43
तद्ददौ पितुरिष्टायाः सानन्दपुलको नृपः ।
हिरण्यकशिपोः पूर्वं या भार्या लोकसुन्दरी
taddadau pituriṣṭāyāḥ sānandapulako nṛpaḥ |
hiraṇyakaśipoḥ pūrvaṃ yā bhāryā lokasundarī
2,16.44
तस्याः सीमन्तकश्चासीत्सौदामिनिसमप्रभः ।
सा प्रविष्टा समं पत्या यदा पावकमङ्गला
tasyāḥ sīmantakaścāsītsaudāminisamaprabhaḥ |
sā praviṣṭā samaṃ patyā yadā pāvakamaṅgalā
2,16.45
समुद्रे क्षिप्य सीमन्तं दुःखेन महतान्विता ।
सागरस्तत्तु संगृह्य रत्नश्रेष्ठयुगं किल
samudre kṣipya sīmantaṃ duḥkhena mahatānvitā |
sāgarastattu saṃgṛhya ratnaśreṣṭhayugaṃ kila
2,16.46
ददौ धर्माङ्गदायाथ तस्य वीर्येण तोषितः ।
जनन्याः प्रददौ हृष्टः सूर्यकोटिसमप्रभम्
dadau dharmāṅgadāyātha tasya vīryeṇa toṣitaḥ |
jananyāḥ pradadau hṛṣṭaḥ sūryakoṭisamaprabham
2,16.47
अग्निशौचे शुभे वस्त्रे कञ्चुके सुमनोहरे ।
सहस्रकोटिमूल्ये ते मोहिन्याः संन्यवेदयत्
agniśauce śubhe vastre kañcuke sumanohare |
sahasrakoṭimūlye te mohinyāḥ saṃnyavedayat
2,16.48
देवमाल्यं सुगन्धाढ्यं तथा देवविलेपनम् ।
सर्वदेवगुरोः पूर्वं सिद्धहस्तात्सुदुर्लभम्
devamālyaṃ sugandhāḍhyaṃ tathā devavilepanam |
sarvadevaguroḥ pūrvaṃ siddhahastātsudurlabham
2,16.49
धर्माङ्गदेन वीरेण द्वीपानां विजये तथा ।
लब्धं तत् प्रददौ देव्या मोहिन्याः कामवर्द्धनम्
dharmāṅgadena vīreṇa dvīpānāṃ vijaye tathā |
labdhaṃ tat pradadau devyā mohinyāḥ kāmavarddhanam
2,16.50
संभूष्य परया भक्त्या पश्चात्षड्रसभोजनम् ।
आनीतं मातृहस्तेन भोजयामास भूमिप
saṃbhūṣya parayā bhaktyā paścātṣaḍrasabhojanam |
ānītaṃ mātṛhastena bhojayāmāsa bhūmipa
2,16.51
पुरस्तादेव जननीं वाक्यैः संबोध्य भूरिशः ।
मया त्वया च कर्तव्यं राज्ञो वाक्यं न संशयः
purastādeva jananīṃ vākyaiḥ saṃbodhya bhūriśaḥ |
mayā tvayā ca kartavyaṃ rājño vākyaṃ na saṃśayaḥ
2,16.52
या इष्टा नृपतेर्देवि सास्माकं हि गरीयसी ।
इष्टा या भूपतेर्भर्तुस्तस्या या दुष्टमाचरेत्
yā iṣṭā nṛpaterdevi sāsmākaṃ hi garīyasī |
iṣṭā yā bhūpaterbhartustasyā yā duṣṭamācaret
2,16.53
सा पत्नी नरकं याति यावदिन्द्राश्चतुर्दश ।
सापत्नभावं या कुर्याद्भर्तृस्नेहेष्टया सह
sā patnī narakaṃ yāti yāvadindrāścaturdaśa |
sāpatnabhāvaṃ yā kuryādbhartṛsneheṣṭayā saha
2,16.54
तस्याः स्नेहवियोगार्थं तप्यते ताम्रभ्राष्टके ।
यथा सुखं भवेद्भर्तुस्तथा कार्यं हि भार्यया
tasyāḥ snehaviyogārthaṃ tapyate tāmrabhrāṣṭake |
yathā sukhaṃ bhavedbhartustathā kāryaṃ hi bhāryayā
2,16.55
अनुकूलं हितं तस्या इष्टाया भर्तुराचरेत् ।
यथा भर्ता तथा तां हि पश्येत वरवर्णिनि
anukūlaṃ hitaṃ tasyā iṣṭāyā bharturācaret |
yathā bhartā tathā tāṃ hi paśyeta varavarṇini
2,16.56
हीनायाश्चापि शुश्रूषां कृत्वा याति त्रिविष्टपम् ।
पश्चात्स्थाने भवेत्सापि मनसा याभवत्प्रिये
hīnāyāścāpi śuśrūṣāṃ kṛtvā yāti triviṣṭapam |
paścātsthāne bhavetsāpi manasā yābhavatpriye
2,16.57
सर्वान्भोगानवाप्नोति भर्तुरिष्टं प्रगृह्य हि ।
इर्ष्याभावपरित्यागात्सर्वेश्वरपदं लभेत्
sarvānbhogānavāpnoti bharturiṣṭaṃ pragṛhya hi |
irṣyābhāvaparityāgātsarveśvarapadaṃ labhet
2,16.58
सपत्नी या सपत्न्यास्तुःशुश्रूषां कुरुते सदा ।
भर्तुरिष्टां संनिरीक्ष्य तस्या लोको ऽक्षयो भवेत्
sapatnī yā sapatnyāstuḥśuśrūṣāṃ kurute sadā |
bharturiṣṭāṃ saṃnirīkṣya tasyā loko 'kṣayo bhavet
2,16.59
भर्तुरिष्टा पुरा वेश्या ह्यभवत्सा कुलेषु वै ।
शूद्रजातेः सुदुष्टस्य परित्यक्तक्रियस्य तु
bharturiṣṭā purā veśyā hyabhavatsā kuleṣu vai |
śūdrajāteḥ suduṣṭasya parityaktakriyasya tu
2,16.60
आचरद्वेश्यया सार्द्धं सा भार्या पतिरञ्जिनी ।
प्रक्षालनं द्वयोः पादौ द्वयोरुच्छिष्टभोजिनी
ācaradveśyayā sārddhaṃ sā bhāryā patirañjinī |
prakṣālanaṃ dvayoḥ pādau dvayorucchiṣṭabhojinī
2,16.61
उभयोरप्यधः शेते उभयोर्वै हितं रता ।
वेश्यया वार्यमाणापि सदाचारपथे स्थिता
ubhayorapyadhaḥ śete ubhayorvai hitaṃ ratā |
veśyayā vāryamāṇāpi sadācārapathe sthitā
2,16.62
एवं शुश्रीषयन्त्या हि भर्तारं वेश्यया सह ।
जगाम सुमहान्कालो वर्तन्त्या दुःखसागरे
evaṃ śuśrīṣayantyā hi bhartāraṃ veśyayā saha |
jagāma sumahānkālo vartantyā duḥkhasāgare
2,16.63
अपरस्मिन्दिने भर्ता माहिषं मूलकान्वितम् ।
अभक्षयत निष्पावं दुर्मेधास्तैलमिश्रितम्
aparasmindine bhartā māhiṣaṃ mūlakānvitam |
abhakṣayata niṣpāvaṃ durmedhāstailamiśritam
2,16.64
तदपथ्यभुजस्तस्य अवमन्य पतिव्रताम् ।
अभवद्दारुणो रोगो गुदे तस्य भगन्दरः
tadapathyabhujastasya avamanya pativratām |
abhavaddāruṇo rogo gude tasya bhagandaraḥ
2,16.65
संदह्यमानो ऽतितरां दिवा रात्रौ स भूरिशः ।
तस्य गेहे स्थितं वित्तं समादाय जगाम सा
saṃdahyamāno 'titarāṃ divā rātrau sa bhūriśaḥ |
tasya gehe sthitaṃ vittaṃ samādāya jagāma sā
2,16.66
वेश्यान्यस्मैददौ प्रीत्या यूने कामपरायणा ।
ततः स दीनवदनो व्रीडया च समन्वितः
veśyānyasmaidadau prītyā yūne kāmaparāyaṇā |
tataḥ sa dīnavadano vrīḍayā ca samanvitaḥ
2,16.67
उवाच प्ररुदन्भार्यां शूद्रो व्याकुलचेतनः ।
परिपालय मां देवि वेश्यासक्तं सुनिष्ठुरम्
uvāca prarudanbhāryāṃ śūdro vyākulacetanaḥ |
paripālaya māṃ devi veśyāsaktaṃ suniṣṭhuram
2,16.68
न मयोपकृतं किञ्चित्तव सुंदरि पापिना ।
रमते वेश्यया सार्द्धं बहूनब्दान्सुमध्यमे
na mayopakṛtaṃ kiñcittava suṃdari pāpinā |
ramate veśyayā sārddhaṃ bahūnabdānsumadhyame
2,16.69
यो भार्यां प्रणतां पापोनानुमन्येत गर्वितः ।
सो ऽशुभानि समाप्नोति जन्मानि दश पञ्च च
yo bhāryāṃ praṇatāṃ pāponānumanyeta garvitaḥ |
so 'śubhāni samāpnoti janmāni daśa pañca ca
2,16.70
दिवाकीर्तिगृहे तस्माद्योनिं प्राप्स्यामि गर्हिताम् ।
तवापमानतो देवि मनो न कलुषीकृतम्
divākīrtigṛhe tasmādyoniṃ prāpsyāmi garhitām |
tavāpamānato devi mano na kaluṣīkṛtam
2,16.71
इति भर्तृवचः श्रुत्वा भार्या भर्तारमब्रवीत् ।
पुराकृतानि पापानि दुःखानि प्रभवन्ति हि ।
तानि सक्षमते विद्वान् स विज्ञेयो नृणां वरः
iti bhartṛvacaḥ śrutvā bhāryā bhartāramabravīt |
purākṛtāni pāpāni duḥkhāni prabhavanti hi |
tāni sakṣamate vidvān sa vijñeyo nṛṇāṃ varaḥ
2,16.72
तन्मया पापया पापं कृतं वै पूर्वजन्मनि ।
तद्भजन्त्या न मे दुःखं न विषादः कथञ्चन
tanmayā pāpayā pāpaṃ kṛtaṃ vai pūrvajanmani |
tadbhajantyā na me duḥkhaṃ na viṣādaḥ kathañcana
2,16.73
एवमुक्त्वा समाश्वास्य भर्तारमनुशास्य च ।
अनीतं जनकाद्वित्तं बन्धुभ्यो वरवर्णिनी
evamuktvā samāśvāsya bhartāramanuśāsya ca |
anītaṃ janakādvittaṃ bandhubhyo varavarṇinī
2,16.74
क्षीरोदनिलयावासं मन्यते स्म सती पतिम् ।
दिवा दिवा त्रिर्यत्नेन रात्रौ गुह्यविशोधनम्
kṣīrodanilayāvāsaṃ manyate sma satī patim |
divā divā triryatnena rātrau guhyaviśodhanam
2,16.75
रजनीकरवृक्षोत्थं गृह्य निर्यासमञ्जसा ।
नखेन पातयेद्भर्तुः क्रिमीन्कुष्ठाच्छनैः शनैः
rajanīkaravṛkṣotthaṃ gṛhya niryāsamañjasā |
nakhena pātayedbhartuḥ krimīnkuṣṭhācchanaiḥ śanaiḥ
2,16.76
मयूरपुच्छसंयुक्तं पवनं चाकरोत्तदा ।
न देवि रात्रौ स्वपिति न दिवा च वरानना
mayūrapucchasaṃyuktaṃ pavanaṃ cākarottadā |
na devi rātrau svapiti na divā ca varānanā
2,16.77
भर्तृदुःखेन संतप्ता अपश्यज्ज्वलितं जगत् ।
यद्यस्ति वसुधा देवी पितरो देवतास्तथा
bhartṛduḥkhena saṃtaptā apaśyajjvalitaṃ jagat |
yadyasti vasudhā devī pitaro devatāstathā
2,16.78
कुर्वन्तु रोगहीनं मे भर्तारं गतकल्मषम् ।
चण्डिकायै प्रदास्यामि रक्तं मांससमुद्भवम्
kurvantu rogahīnaṃ me bhartāraṃ gatakalmaṣam |
caṇḍikāyai pradāsyāmi raktaṃ māṃsasamudbhavam
2,16.79
नृच्छागमहिषोपेतं भर्तुरारोग्यहेतवे ।
सादरं कारयिष्यामि उपवासान्दशैव तु
nṛcchāgamahiṣopetaṃ bharturārogyahetave |
sādaraṃ kārayiṣyāmi upavāsāndaśaiva tu
2,16.80
शरीरं स्थापयिष्ये ऽहं सूक्ष्मकण्टकसंस्तरे ।
नोपभोक्ष्यामि मधुरं नोपभोक्ष्यामि वै घृतम्
śarīraṃ sthāpayiṣye 'haṃ sūkṣmakaṇṭakasaṃstare |
nopabhokṣyāmi madhuraṃ nopabhokṣyāmi vai ghṛtam
2,16.81
बाह्याभ्यङ्गविहीनाहं संस्थास्ये दिनसंचयम् ।
जीवतां रोगहीनो हि भर्ता मे शरदां शतम्
bāhyābhyaṅgavihīnāhaṃ saṃsthāsye dinasaṃcayam |
jīvatāṃ rogahīno hi bhartā me śaradāṃ śatam
2,16.82
एवं प्रव्याहरन्ती सा वासरे वासरे गते ।
अथ कालेन चाल्पेन त्रिदोषो ऽस्य व्यजायत
evaṃ pravyāharantī sā vāsare vāsare gate |
atha kālena cālpena tridoṣo 'sya vyajāyata
2,16.83
त्रिकटुं प्रददौ भर्तुर्यत्नेन महता तदा ।
शीतार्तः कंपमानो ऽसौ पत्न्यङ्गुलिमखण्डयत्
trikaṭuṃ pradadau bharturyatnena mahatā tadā |
śītārtaḥ kaṃpamāno 'sau patnyaṅgulimakhaṇḍayat
2,16.84
उभयोर्दतयोः श्लेषः सहसा समपद्यत ।
तत्खण्डमङ्गुलेर्वक्त्रे स्थितं नृपतिवल्लभे
ubhayordatayoḥ śleṣaḥ sahasā samapadyata |
tatkhaṇḍamaṅgulervaktre sthitaṃ nṛpativallabhe
2,16.85
अथ विक्रीय वलयं क्रीत्वा काष्ठानि भूरिशः ।
चितां सार्पिर्युतां चक्रे मध्ये धृत्वा पतिं तदा
atha vikrīya valayaṃ krītvā kāṣṭhāni bhūriśaḥ |
citāṃ sārpiryutāṃ cakre madhye dhṛtvā patiṃ tadā
2,16.86
अवरुह्य च बाहुभ्यां पादेनाकृष्य पावकम् ।
मुखे सुखं समाधाय हृदये हृदयं तथा
avaruhya ca bāhubhyāṃ pādenākṛṣya pāvakam |
mukhe sukhaṃ samādhāya hṛdaye hṛdayaṃ tathā
2,16.87
जघने जघनं देवि आत्मनः संनिवेश्य वै ।
दाहयामास कल्याणी भर्तुर्देहं रुजान्वितम्
jaghane jaghanaṃ devi ātmanaḥ saṃniveśya vai |
dāhayāmāsa kalyāṇī bharturdehaṃ rujānvitam
2,16.88
आत्मना सह चार्वङ्गी ज्वलिते जातवेदसि
ātmanā saha cārvaṅgī jvalite jātavedasi
2,16.89
वुमुच्य देहं सहसा जगाम पतिं समादाय च देवलोकम् ।
विशोधयित्वा बहुपापसंघान्स्वकर्मणा दुष्करसाधनेन
vumucya dehaṃ sahasā jagāma patiṃ samādāya ca devalokam |
viśodhayitvā bahupāpasaṃghānsvakarmaṇā duṣkarasādhanena
Chapter 2.17
2,17.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे पतिव्रतोपाख्यानं नाम षोडशो ऽध्यायः पुत्र उवाच तस्मादीर्ष्यां परित्यज्य मोहिनीमनुभोजय ।
न मातरीदृशो धर्मो लोकेषु त्रिषु लभ्यते
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge pativratopākhyānaṃ nāma ṣoḍaśo 'dhyāyaḥ putra uvāca tasmādīrṣyāṃ parityajya mohinīmanubhojaya |
na mātarīdṛśo dharmo lokeṣu triṣu labhyate
2,17.2
स्वहस्तेन प्रियां भर्तुर्भार्यां या तु प्रभोजयेत् ।
सपत्नीं तु सपत्नी हि किञ्चिदन्नं ददाति च
svahastena priyāṃ bharturbhāryāṃ yā tu prabhojayet |
sapatnīṃ tu sapatnī hi kiñcidannaṃ dadāti ca
2,17.3
तदनन्तं भवेद्देवि मातरित्याह नाभिजः ।
कुरु वाक्यं मयोक्तं हि स्वामिनि त्वं प्रसीद मे
tadanantaṃ bhaveddevi mātarityāha nābhijaḥ |
kuru vākyaṃ mayoktaṃ hi svāmini tvaṃ prasīda me
2,17.4
तातस्य सौख्यं कर्तव्यमावाभ्यां वरवर्णिनी ।
भवेत्पापक्षयः सम्यक् स्वर्गप्राप्तिस्तथाक्षया
tātasya saukhyaṃ kartavyamāvābhyāṃ varavarṇinī |
bhavetpāpakṣayaḥ samyak svargaprāptistathākṣayā
2,17.5
पुत्रस्य वचनं श्रुत्वा देवी संध्यावली तदा ।
अभिमन्त्र्य परिष्वज्य तनयं सा पुनः पुनः
putrasya vacanaṃ śrutvā devī saṃdhyāvalī tadā |
abhimantrya pariṣvajya tanayaṃ sā punaḥ punaḥ
2,17.6
मूर्ध्नि चैनमुपाघ्राय वचनं चेदमब्रवीत् ।
करिष्ये वचनं पुत्र त्वदीयं धर्मसंयुतम्
mūrdhni cainamupāghrāya vacanaṃ cedamabravīt |
kariṣye vacanaṃ putra tvadīyaṃ dharmasaṃyutam
2,17.7
इर्ष्यां मानं परित्यज्य भोजयिष्यामि मोहिनीम् ।
शतपुत्रा ह्यहं पुत्र त्वयैकेन सुतेन हि
irṣyāṃ mānaṃ parityajya bhojayiṣyāmi mohinīm |
śataputrā hyahaṃ putra tvayaikena sutena hi
2,17.8
नियमैर्बहुभिर्जातो देहक्लेशकरैर्भवान् ।
व्रतराजेन चीर्णेन प्राप्तस्त्वमचिरात्सुतः
niyamairbahubhirjāto dehakleśakarairbhavān |
vratarājena cīrṇena prāptastvamacirātsutaḥ
2,17.9
नहीदृशं व्रतं लोके फलदायि प्रदृश्यते ।
सद्यः प्रत्ययकारीदं महापातकनाशनम्
nahīdṛśaṃ vrataṃ loke phaladāyi pradṛśyate |
sadyaḥ pratyayakārīdaṃ mahāpātakanāśanam
2,17.10
किं जातैर्बहुभिः पुत्रैः शोकसंतापकारकैः ।
वरमेकः कुलालंबी यत्र विश्रमते कुलम्
kiṃ jātairbahubhiḥ putraiḥ śokasaṃtāpakārakaiḥ |
varamekaḥ kulālaṃbī yatra viśramate kulam
2,17.11
त्रैलोक्यादुपरिष्ठाहं त्वां प्राप्य जठरे स्थितम् ।
धन्यानि तानि शूलानि यैर्जातस्त्वं सुतो ऽनघ
trailokyādupariṣṭhāhaṃ tvāṃ prāpya jaṭhare sthitam |
dhanyāni tāni śūlāni yairjātastvaṃ suto 'nagha
2,17.12
सप्तद्वीपपतिः शूरः पितुर्वचनकारकः ।
आह्लादयति यस्तातं जननीं वापि पुत्रकः
saptadvīpapatiḥ śūraḥ piturvacanakārakaḥ |
āhlādayati yastātaṃ jananīṃ vāpi putrakaḥ
2,17.13
तं पुत्रं कवयः प्राहुर्वाख्यमपरं सुतम् ।
एवमुक्त्वा तु वचनं देवी संध्यावली तदा
taṃ putraṃ kavayaḥ prāhurvākhyamaparaṃ sutam |
evamuktvā tu vacanaṃ devī saṃdhyāvalī tadā
2,17.14
वीक्षां चक्रे ऽथ भाण्डानि षड्रसस्य तु हेतवे ।
तस्या वीक्षणमात्रेण परिपूर्णानि भूपते
vīkṣāṃ cakre 'tha bhāṇḍāni ṣaḍrasasya tu hetave |
tasyā vīkṣaṇamātreṇa paripūrṇāni bhūpate
2,17.15
षड्रसत्य सुखोष्णस्य मोहिनीभोजनेच्छया ।
अमृतस्वादुकल्पस्य जनस्य तु महीपते
ṣaḍrasatya sukhoṣṇasya mohinībhojanecchayā |
amṛtasvādukalpasya janasya tu mahīpate
2,17.16
ततो दर्वीं समादाय काञ्चनीं रत्नसंयुताम् ।
परिवेषयदव्यग्रा मोडिन्याश्चारुहासिनी
tato darvīṃ samādāya kāñcanīṃ ratnasaṃyutām |
pariveṣayadavyagrā moḍinyāścāruhāsinī
2,17.17
काञ्चने भाजने श्लेक्ष्णे मानभोजनवेष्टिते ।
शनैः शनैश्च बुभुजे इष्टमन्नं सुसंस्कृतम्
kāñcane bhājane ślekṣṇe mānabhojanaveṣṭite |
śanaiḥ śanaiśca bubhuje iṣṭamannaṃ susaṃskṛtam
2,17.18
उपविश्यासने देवी शातकौभमये शुभे ।
वीज्यमाना वरारोहा व्याजनेन सुगीतिना
upaviśyāsane devī śātakaubhamaye śubhe |
vījyamānā varārohā vyājanena sugītinā
2,17.19
धर्माङ्गदगृही तेन शिखिपुच्छभवेन तु ।
सा भुक्ता ब्रह्मतनया तदन्नममृतोपमम्
dharmāṅgadagṛhī tena śikhipucchabhavena tu |
sā bhuktā brahmatanayā tadannamamṛtopamam
2,17.20
चतुर्गुणेन शीतेन कृत्वा शौचमथात्मनः ।
जगृहे पुत्रदत्तं तु तांबूलं तत्सुगन्धिमत्
caturguṇena śītena kṛtvā śaucamathātmanaḥ |
jagṛhe putradattaṃ tu tāṃbūlaṃ tatsugandhimat
2,17.21
वरचन्दनयुक्तेन हस्तेन वरवर्णिनी ।
ततः प्रहस्य शनकैः प्राह संध्यावलीं नृप
varacandanayuktena hastena varavarṇinī |
tataḥ prahasya śanakaiḥ prāha saṃdhyāvalīṃ nṛpa
2,17.22
जननी किं तु देवि त्वं वृषाङ्गदनृपस्य तु ।
न मया हि परिज्ञाता श्रमस्वेदितया शुभे
jananī kiṃ tu devi tvaṃ vṛṣāṅgadanṛpasya tu |
na mayā hi parijñātā śramasveditayā śubhe
2,17.23
वदत्येवं ब्रह्मसुता यावत्संध्यावलीं नप ।
तावत्प्रणम्य नृपतेः पुत्रो वचनमब्रवीत्
vadatyevaṃ brahmasutā yāvatsaṃdhyāvalīṃ napa |
tāvatpraṇamya nṛpateḥ putro vacanamabravīt
2,17.24
उदरे ह्यनया देव्या घृतः संवत्सरत्रयम् ।
तव भर्तुः प्रसादेन वृद्धिं संप्राप्तवानहम्
udare hyanayā devyā ghṛtaḥ saṃvatsaratrayam |
tava bhartuḥ prasādena vṛddhiṃ saṃprāptavānaham
2,17.25
संत्यनेकानि मातॄणां शतानि मम सुंदरि ।
अस्याः पीतं पयो भूरि कुचयोः स्नेहसंप्लुतम्
saṃtyanekāni mātṝṇāṃ śatāni mama suṃdari |
asyāḥ pītaṃ payo bhūri kucayoḥ snehasaṃplutam
2,17.26
अनया सा रुजा तीव्रा विधृता प्रायशो जरा ।
इयं मां जनयित्वैव जाता शिथिलबन्धना
anayā sā rujā tīvrā vidhṛtā prāyaśo jarā |
iyaṃ māṃ janayitvaiva jātā śithilabandhanā
2,17.27
तन्नास्ति त्रुषु लोकेषु यद्दत्वा चानृणो भवेत् ।
मातुः पुत्रस्य चार्वङ्गि सत्यमेतन्मयेरितम्
tannāsti truṣu lokeṣu yaddatvā cānṛṇo bhavet |
mātuḥ putrasya cārvaṅgi satyametanmayeritam
2,17.28
सो ऽहं धन्यतरो लोके नास्ति मत्तो ऽधिकः पुमान् ।
उत्संगे वर्तयिष्यामि मातृसंघस्य नित्यशः
so 'haṃ dhanyataro loke nāsti matto 'dhikaḥ pumān |
utsaṃge vartayiṣyāmi mātṛsaṃghasya nityaśaḥ
2,17.29
नोत्संगे चेज्जनन्या हि तनयो विशति क्वचित् ।
मातृसौख्यं न जानाति कुमारी भर्तृजं यथा
notsaṃge cejjananyā hi tanayo viśati kvacit |
mātṛsaukhyaṃ na jānāti kumārī bhartṛjaṃ yathā
2,17.30
मातुरुत्संगमारूढः पुत्रो दर्पान्वितो भवेत् ।
हारमुत्तमदेहस्थं हस्तेनाहर्तुमिच्छति
māturutsaṃgamārūḍhaḥ putro darpānvito bhavet |
hāramuttamadehasthaṃ hastenāhartumicchati
2,17.31
पाल्यमानो जनन्या हि पितृहीनो ऽपि दर्पितः ।
समीहते जगद्धर्तुं सवीर्यं मातृजं पयः
pālyamāno jananyā hi pitṛhīno 'pi darpitaḥ |
samīhate jagaddhartuṃ savīryaṃ mātṛjaṃ payaḥ
2,17.32
एतज्जठरसंसर्गि भवत्युत्संगशङ्कितः ।
अस्याश्चैवापराणां च विशेषो यदि मे न चेत्
etajjaṭharasaṃsargi bhavatyutsaṃgaśaṅkitaḥ |
asyāścaivāparāṇāṃ ca viśeṣo yadi me na cet
2,17.33
तेन सत्येन मे तातो जीवताच्छरदां शतम् ।
एवं ब्रुवाणे तनये मोहिनी विस्मयं गता
tena satyena me tāto jīvatāccharadāṃ śatam |
evaṃ bruvāṇe tanaye mohinī vismayaṃ gatā
2,17.34
कथमस्य प्रहर्तव्यं मया निर्घृणशीलया ।
विनीतस्य ह्यपापस्य औचित्यं पापिनो गृहे
kathamasya prahartavyaṃ mayā nirghṛṇaśīlayā |
vinītasya hyapāpasya aucityaṃ pāpino gṛhe
2,17.35
पितुः शुश्रूषणं यस्य न तस्य सदृशं क्षितौ ।
एवं गुणाधिकस्याहं कर्तुं कर्म जुगुप्सिताम्
pituḥ śuśrūṣaṇaṃ yasya na tasya sadṛśaṃ kṣitau |
evaṃ guṇādhikasyāhaṃ kartuṃ karma jugupsitām
2,17.36
पुत्रस्य धर्मशीलस्य भूत्त्वा तु जननी क्षितौ ।
एवं विमृश्य बहुधा मोहिनी लोकसुंदरी
putrasya dharmaśīlasya bhūttvā tu jananī kṣitau |
evaṃ vimṛśya bahudhā mohinī lokasuṃdarī
2,17.37
उवाच तनयं बाला शीघ्रमानय मे पतिम् ।
न शक्नोमि विना तेन मुहूर्तमपि वर्तितुम्
uvāca tanayaṃ bālā śīghramānaya me patim |
na śaknomi vinā tena muhūrtamapi vartitum
2,17.38
ततः स त्वरितं गत्वा प्रणम्य पितरं नृप ।
कनिष्ठा जननी तात शीघ्रं त्वां द्रष्टुमिच्छति
tataḥ sa tvaritaṃ gatvā praṇamya pitaraṃ nṛpa |
kaniṣṭhā jananī tāta śīghraṃ tvāṃ draṣṭumicchati
2,17.39
प्रसादः क्रियतां तस्याः पूज्यतां ब्रह्मणः सुता ।
पुत्रवाक्येन नृपतिरतत्क्षणाद्गन्तुमुद्यतः
prasādaḥ kriyatāṃ tasyāḥ pūjyatāṃ brahmaṇaḥ sutā |
putravākyena nṛpatiratatkṣaṇādgantumudyataḥ
2,17.40
प्रहृष्टवदनो भूत्वा संध्यावल्या निवेशनम् ।
संप्रविश्य गृहे राजा ददर्श शयनस्थिताम्
prahṛṣṭavadano bhūtvā saṃdhyāvalyā niveśanam |
saṃpraviśya gṛhe rājā dadarśa śayanasthitām
2,17.41
मोहिनीं मोहसंयुक्तां तप्तकाञ्चनसप्रभाम् ।
उपास्य मानां प्रियया संध्यावल्या शनैः शनैः
mohinīṃ mohasaṃyuktāṃ taptakāñcanasaprabhām |
upāsya mānāṃ priyayā saṃdhyāvalyā śanaiḥ śanaiḥ
2,17.42
पुत्रवाक्यात्परित्यज्य क्रोधं सापत्न्यजं तथा ।
दृष्ट्वा रुक्माङ्गदं प्राप्तं शयने मोह्य सुंदरी
putravākyātparityajya krodhaṃ sāpatnyajaṃ tathā |
dṛṣṭvā rukmāṅgadaṃ prāptaṃ śayane mohya suṃdarī
2,17.43
प्रहृष्टवदना प्राह राजानं भूरिदक्षिणम् ।
इहोपविश्यतां कान्त पर्यङ्के मृदुतूलके
prahṛṣṭavadanā prāha rājānaṃ bhūridakṣiṇam |
ihopaviśyatāṃ kānta paryaṅke mṛdutūlake
2,17.44
सर्वं निरीक्षितं भूप राज्यतन्त्रं त्वया चिरम् ।
अद्यापि नहि ते वाञ्छा राज्ये परिनिवर्तते
sarvaṃ nirīkṣitaṃ bhūpa rājyatantraṃ tvayā ciram |
adyāpi nahi te vāñchā rājye parinivartate
2,17.45
मन्ये दुष्कृतिनं भूप त्वामत्र धरणीतले ।
यः समर्थं सुतं ज्ञात्वा स्वयं पश्येन्नृपश्रियम्
manye duṣkṛtinaṃ bhūpa tvāmatra dharaṇītale |
yaḥ samarthaṃ sutaṃ jñātvā svayaṃ paśyennṛpaśriyam
2,17.46
तस्मात्त्वत्तो ऽधिको नास्ति दुःखी लोकेषु कश्चन ।
सुपुत्राणां पितॄणां हि सुखं याति क्षणं नृप
tasmāttvatto 'dhiko nāsti duḥkhī lokeṣu kaścana |
suputrāṇāṃ pitṝṇāṃ hi sukhaṃ yāti kṣaṇaṃ nṛpa
2,17.47
दुःखेन पापभोक्तॄणां विषयासक्तचेतसाम् ।
सर्वाश्च प्रकृती राजंस्तवेष्टाः पूर्णपुण्यजाः
duḥkhena pāpabhoktṝṇāṃ viṣayāsaktacetasām |
sarvāśca prakṛtī rājaṃstaveṣṭāḥ pūrṇapuṇyajāḥ
2,17.48
धर्माङ्गदे पालयाने कथं त्वं वीक्षसे ऽधुना ।
परित्यज्य प्रियासौख्यं कीनाश इव दुर्बलः
dharmāṅgade pālayāne kathaṃ tvaṃ vīkṣase 'dhunā |
parityajya priyāsaukhyaṃ kīnāśa iva durbalaḥ
2,17.49
यदि पालयसे राज्यं मया किं ते प्रयोजनम् ।
निष्प्रयोजनमानीता क्षीरसागरमस्तकात्
yadi pālayase rājyaṃ mayā kiṃ te prayojanam |
niṣprayojanamānītā kṣīrasāgaramastakāt
2,17.50
विड्भोज्या हि भविष्यामि पक्षिणामामिषं यथा ।
यो भार्यां यौवनोपेतां न सेवेदिह दुर्मतिः
viḍbhojyā hi bhaviṣyāmi pakṣiṇāmāmiṣaṃ yathā |
yo bhāryāṃ yauvanopetāṃ na sevediha durmatiḥ
2,17.51
कृत्याचरणसक्तस्तु कुतस्तस्य भवेत्प्रिया ।
असेविता व्रजेद्भार्या अदत्तं हि धनं व्रजेत्
kṛtyācaraṇasaktastu kutastasya bhavetpriyā |
asevitā vrajedbhāryā adattaṃ hi dhanaṃ vrajet
2,17.52
अरक्षितं व्रजेद्राज्यं अनभ्यस्तं श्रुतं व्रजेत् ।
नालसैः प्राप्यते विद्या न भार्या व्रतसंस्थितैः
arakṣitaṃ vrajedrājyaṃ anabhyastaṃ śrutaṃ vrajet |
nālasaiḥ prāpyate vidyā na bhāryā vratasaṃsthitaiḥ
2,17.53
नानुष्ठानं विना लक्ष्मीर्नाभक्तैः प्राप्यते यशः ।
नोद्यमी सुखमाप्नोति नाभार्यः संततिं लभेत्
nānuṣṭhānaṃ vinā lakṣmīrnābhaktaiḥ prāpyate yaśaḥ |
nodyamī sukhamāpnoti nābhāryaḥ saṃtatiṃ labhet
2,17.54
नाशुचिर्द्धर्ममाप्नोति न विप्रो ऽप्रियवाग्धनम् ।
अपृच्छन्नैव जानाति अगच्छन्न क्वचिद्व्रजेत्
nāśucirddharmamāpnoti na vipro 'priyavāgdhanam |
apṛcchannaiva jānāti agacchanna kvacidvrajet
2,17.55
अशिश्यो न क्रियां वेत्ति न भयं वेत्ति जागरी ।
कस्माद्भूपाल मां त्यक्त्वा धर्माङ्गदगृहे शुभे
aśiśyo na kriyāṃ vetti na bhayaṃ vetti jāgarī |
kasmādbhūpāla māṃ tyaktvā dharmāṅgadagṛhe śubhe
2,17.56
वीक्ष्यसे राज्यपदवीं समर्थे तनये विभो
vīkṣyase rājyapadavīṃ samarthe tanaye vibho
2,17.57
एवं ब्रुबाणां तनयां विधेस्तु रतिप्रियां चारुविशालनेत्राम् ।
व्रीडान्वितः पुत्रसमीपवर्ती प्रोवाच वाक्यं नृपतिः प्रियान्ताम्
evaṃ brubāṇāṃ tanayāṃ vidhestu ratipriyāṃ cāruviśālanetrām |
vrīḍānvitaḥ putrasamīpavartī provāca vākyaṃ nṛpatiḥ priyāntām
Chapter 2.18
2,18.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीचरिते मोहिनीवचनं नाम सप्तदशो ऽध्यायः राजोवाच नाधिकारो मया मीरु कृतो नृपपरिग्रहे ।
श्रमातुरस्य निद्रा मे प्रवृत्ता मुखदायिनी
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīcarite mohinīvacanaṃ nāma saptadaśo 'dhyāyaḥ rājovāca nādhikāro mayā mīru kṛto nṛpaparigrahe |
śramāturasya nidrā me pravṛttā mukhadāyinī
2,18.2
धर्माङ्गदं समाभाष्य मोहिनीं नय मन्दिरम् ।
पूजयस्व यथान्या ममेषा पत्नी प्रिया मम
dharmāṅgadaṃ samābhāṣya mohinīṃ naya mandiram |
pūjayasva yathānyā mameṣā patnī priyā mama
2,18.3
निजं कमलपत्राक्ष सर्वरत्नविभूषितम् ।
निर्वातवातसंयुक्तं सर्वर्तुसुखदायकम्
nijaṃ kamalapatrākṣa sarvaratnavibhūṣitam |
nirvātavātasaṃyuktaṃ sarvartusukhadāyakam
2,18.4
एवमादिश्य तनयमहं निद्रामुपागतः ।
शयनं प्राप्य कष्टात्ते अभाग्यो हि धनं यथा
evamādiśya tanayamahaṃ nidrāmupāgataḥ |
śayanaṃ prāpya kaṣṭātte abhāgyo hi dhanaṃ yathā
2,18.5
विबुद्धमात्रः सहसा त्वत्समीपमुपागतः ।
यद्व्रवीषि वचो देवि तत्करोमि न संशयः
vibuddhamātraḥ sahasā tvatsamīpamupāgataḥ |
yadvravīṣi vaco devi tatkaromi na saṃśayaḥ
2,18.6
मोहिन्युवाच परिसांत्वय राजेन्द्र इमान्दारान्सुदुःखितान् ।
ममोद्वाहेन निर्विण्णान्निराशान्कामभोगयोः
mohinyuvāca parisāṃtvaya rājendra imāndārānsuduḥkhitān |
mamodvāhena nirviṇṇānnirāśānkāmabhogayoḥ
2,18.7
ज्येष्ठानां रूपयुक्तानां कलत्राणां विशांपते ।
मूर्घ्नि कीलं कनिष्ठाख्यं यो हि राजन्निखानयेत्
jyeṣṭhānāṃ rūpayuktānāṃ kalatrāṇāṃ viśāṃpate |
mūrghni kīlaṃ kaniṣṭhākhyaṃ yo hi rājannikhānayet
2,18.8
न सद्गतिर्भवेत्तस्य न त सा विन्दते परम् ।
पतिव्रताश्रुदग्धायाः का शान्तिर्मे भविष्यति
na sadgatirbhavettasya na ta sā vindate param |
pativratāśrudagdhāyāḥ kā śāntirme bhaviṣyati
2,18.9
जनितारं हि मे भस्म कुर्य्युर्देव्यः पतिव्रताः ।
किं पुनः प्राकृतं भूप त्वादृशीं तथा
janitāraṃ hi me bhasma kuryyurdevyaḥ pativratāḥ |
kiṃ punaḥ prākṛtaṃ bhūpa tvādṛśīṃ tathā
2,18.10
संध्यावलीसमा नारी त्रैलोक्ये नास्ति भूमिप ।
तव स्नेहनिबद्धाङ्गी संभोजयति षड्रसैः
saṃdhyāvalīsamā nārī trailokye nāsti bhūmipa |
tava snehanibaddhāṅgī saṃbhojayati ṣaḍrasaiḥ
2,18.11
प्रियाणि चाटुवाक्यानि वदती तव गौववात् ।
एवंविधा हि शतशो नार्यः संति गृहे तव
priyāṇi cāṭuvākyāni vadatī tava gauvavāt |
evaṃvidhā hi śataśo nāryaḥ saṃti gṛhe tava
2,18.12
यासां न पादरजसा तुल्याहं भूपते क्वचित् ।
मोहिनी वचनं श्रुत्वा व्रीडितो ह्यभवन्नृपः
yāsāṃ na pādarajasā tulyāhaṃ bhūpate kvacit |
mohinī vacanaṃ śrutvā vrīḍito hyabhavannṛpaḥ
2,18.13
सपुत्रायाः समीपे तु ज्येष्ठाया नृपतिस्तदा ।
इङ्गितज्ञः सुतो ज्ञात्वा दशावस्थागतां नृपम्
saputrāyāḥ samīpe tu jyeṣṭhāyā nṛpatistadā |
iṅgitajñaḥ suto jñātvā daśāvasthāgatāṃ nṛpam
2,18.14
पितरं कामसंतप्तं मोहिन्यर्थे विमोहितम् ।
मातृः सर्वाः समाहूय संध्यावलिपुरोगमाः
pitaraṃ kāmasaṃtaptaṃ mohinyarthe vimohitam |
mātṛḥ sarvāḥ samāhūya saṃdhyāvalipurogamāḥ
2,18.15
कृताञ्जलिपुटो भूत्वा एवमाह प्रिय वचः ।
विमोहिनी मे जननी नवोढा ब्राह्मणः सुता
kṛtāñjalipuṭo bhūtvā evamāha priya vacaḥ |
vimohinī me jananī navoḍhā brāhmaṇaḥ sutā
2,18.16
सा च प्रार्थयते देव्यो राजानं रहसिस्थितम् ।
आत्मना सह खेलार्थं तन्मोदध्वं सुहर्षिताः
sā ca prārthayate devyo rājānaṃ rahasisthitam |
ātmanā saha khelārthaṃ tanmodadhvaṃ suharṣitāḥ
2,18.17
मातर ऊचुः को ऽनुमोदयते पुत्र सर्पभक्षणमात्मनः ।
को हि दीपयते वह्निं स्वदेहे देहिनां वर
mātara ūcuḥ ko 'numodayate putra sarpabhakṣaṇamātmanaḥ |
ko hi dīpayate vahniṃ svadehe dehināṃ vara
2,18.18
को भक्षयेद्विषं घोरं कश्छिन्द्यादात्मनः शिरः ।
कस्तरेत्सागरं बद्ध्वा ग्रीवायां दारुणां शिलाम्
ko bhakṣayedviṣaṃ ghoraṃ kaśchindyādātmanaḥ śiraḥ |
kastaretsāgaraṃ baddhvā grīvāyāṃ dāruṇāṃ śilām
2,18.19
को गच्छेद्द्वीपिवदनं कः केशान्सुहरेर्हरेत् ।
को निषीदति धारायां खङ्गस्या काशभासिनः
ko gaccheddvīpivadanaṃ kaḥ keśānsuharerharet |
ko niṣīdati dhārāyāṃ khaṅgasyā kāśabhāsinaḥ
2,18.20
कानुमोदयते भर्त्रा सपत्न्याः क्रीडनं किल ।
सर्वस्यापि प्रदानेन नैतन्मनसि वर्तते
kānumodayate bhartrā sapatnyāḥ krīḍanaṃ kila |
sarvasyāpi pradānena naitanmanasi vartate
2,18.21
वरं हि छेदनं मूर्ध्नस्तत्क्षणात्तु वरासिना ।
का दृष्ट्या दयितं कान्तं निरीक्षेदन्ययाहृतम्
varaṃ hi chedanaṃ mūrdhnastatkṣaṇāttu varāsinā |
kā dṛṣṭyā dayitaṃ kāntaṃ nirīkṣedanyayāhṛtam
2,18.22
का सा सीमन्तिनी लोके भवेदेतादृशी क्वचित् ।
आत्मप्राणसमं कान्तमन्यस्त्रीकुचपीडनम्
kā sā sīmantinī loke bhavedetādṛśī kvacit |
ātmaprāṇasamaṃ kāntamanyastrīkucapīḍanam
2,18.23
संश्रुत्य सहते या तु किं पुनः स्वेन चक्षुषा ।
सर्वेषामेव दुःखानां दुःखमेतदनन्तकम्
saṃśrutya sahate yā tu kiṃ punaḥ svena cakṣuṣā |
sarveṣāmeva duḥkhānāṃ duḥkhametadanantakam
2,18.24
यद्भर्तान्याङ्गनासंक्तो दृश्यटते स्वेन चक्षुषा ।
वरं सर्वा मृताः पुत्र युगपन्मातरस्तव
yadbhartānyāṅganāsaṃkto dṛśyaṭate svena cakṣuṣā |
varaṃ sarvā mṛtāḥ putra yugapanmātarastava
2,18.25
न तु मोहिनिसंयुक्तो दृश्यो ऽयं नृपतिः पतिः ।
धर्माङ्गद उवाच यदि मे न पितुः सौख्यं करिष्यथ शुभाननाः
na tu mohinisaṃyukto dṛśyo 'yaṃ nṛpatiḥ patiḥ |
dharmāṅgada uvāca yadi me na pituḥ saukhyaṃ kariṣyatha śubhānanāḥ
2,18.26
विषमालोड्य पास्यामि युष्मत्सौख्यं मृते मयि ।
कर्मणा मनसा वाचा या पितुर्दुःखमाचरेत्
viṣamāloḍya pāsyāmi yuṣmatsaukhyaṃ mṛte mayi |
karmaṇā manasā vācā yā piturduḥkhamācaret
2,18.27
सा मे शत्रुर्वधार्हास्ति यदि संध्यावली भवेत् ।
सर्वासां साधिका देवी मोहिनी जनकप्रिया
sā me śatrurvadhārhāsti yadi saṃdhyāvalī bhavet |
sarvāsāṃ sādhikā devī mohinī janakapriyā
2,18.28
क्रीडार्थमागता बाला मन्दराचलमन्दिरात् ।
तत्पुत्रवचनं श्रुत्वा वेपमाना हि मातरः
krīḍārthamāgatā bālā mandarācalamandirāt |
tatputravacanaṃ śrutvā vepamānā hi mātaraḥ
2,18.29
ऊचुः सगद्गदां वाचं हितार्थं तनयस्य हि ।
अवश्यं तव वाक्यं हि कर्तव्यं न्यायसंयुतम्
ūcuḥ sagadgadāṃ vācaṃ hitārthaṃ tanayasya hi |
avaśyaṃ tava vākyaṃ hi kartavyaṃ nyāyasaṃyutam
2,18.30
किं तु दानप्रदो भूत्वा मोहिनीं यातु ते पिता ।
यो भार्यामुद्वहेद्भर्ता द्वितीयामपरामपि
kiṃ tu dānaprado bhūtvā mohinīṃ yātu te pitā |
yo bhāryāmudvahedbhartā dvitīyāmaparāmapi
2,18.31
ज्येष्ठायै द्विगुणं तस्या दद्यच्चैवान्यथा ऋणी ।
अनुज्ञाप्य यदा भार्ता ज्येष्ठामन्यां समुद्वहेतक्
jyeṣṭhāyai dviguṇaṃ tasyā dadyaccaivānyathā ṛṇī |
anujñāpya yadā bhārtā jyeṣṭhāmanyāṃ samudvahetak
2,18.32
तदा ज्येष्ठाभिलषितं देयमाहुः पुराविदः ।
ज्येष्ठया सहितः कुर्यादिष्टापूर्तं नरोत्तमः
tadā jyeṣṭhābhilaṣitaṃ deyamāhuḥ purāvidaḥ |
jyeṣṭhayā sahitaḥ kuryādiṣṭāpūrtaṃ narottamaḥ
2,18.33
एष धर्मो ऽन्यथान्यायो जायते धर्मसंक्षयः ।
श्रुत्वा तु मातृवचनं प्रहष्टेनान्तरात्मनो
eṣa dharmo 'nyathānyāyo jāyate dharmasaṃkṣayaḥ |
śrutvā tu mātṛvacanaṃ prahaṣṭenāntarātmano
2,18.34
एकैकस्यै ददौ साग्रां कोटिं कोटिं सुतस्तदा ।
सहस्रं नगराणां च ग्रामाणां प्रददौ तथा
ekaikasyai dadau sāgrāṃ koṭiṃ koṭiṃ sutastadā |
sahasraṃ nagarāṇāṃ ca grāmāṇāṃ pradadau tathā
2,18.35
चतुरश्वतरीभिश्चपृथग्युक्ता नृपात्मजः ।
एकैकस्य ददावष्टौ रथान्काञ्चनमालिनः
caturaśvatarībhiścapṛthagyuktā nṛpātmajaḥ |
ekaikasya dadāvaṣṭau rathānkāñcanamālinaḥ
2,18.36
वाससामयुतं प्रादाद्येषां मूल्यं शताधिकम् ।
शुद्धस्य मेरुजातस्य अक्षयस्य नुपात्मजः
vāsasāmayutaṃ prādādyeṣāṃ mūlyaṃ śatādhikam |
śuddhasya merujātasya akṣayasya nupātmajaḥ
2,18.37
काञ्चनस्य ददौ लक्षमेकैकं प्रतिमातरम् ।
दासानां च शतं साग्रं दासीनां च नृपात्मजः
kāñcanasya dadau lakṣamekaikaṃ pratimātaram |
dāsānāṃ ca śataṃ sāgraṃ dāsīnāṃ ca nṛpātmajaḥ
2,18.38
धेनूनां घटदोग्ध्रीणामेकैकस्यै तथायुतम् ।
युगन्धराणां भद्राणां शतानि दश वै पृथक्
dhenūnāṃ ghaṭadogdhrīṇāmekaikasyai tathāyutam |
yugandharāṇāṃ bhadrāṇāṃ śatāni daśa vai pṛthak
2,18.39
दशप्रकारं नृपते धान्यं च प्रददौ सुतः ।
वाटीनां तु सहस्राणां शतं प्रादाद्धसन्निव
daśaprakāraṃ nṛpate dhānyaṃ ca pradadau sutaḥ |
vāṭīnāṃ tu sahasrāṇāṃ śataṃ prādāddhasanniva
2,18.40
कुंभायुतं सर्पिषस्तु तैलस्य च पृथग्ददौ ।
अजाविकमसंख्यातमेकैकस्यै न्यवेदयत्
kuṃbhāyutaṃ sarpiṣastu tailasya ca pṛthagdadau |
ajāvikamasaṃkhyātamekaikasyai nyavedayat
2,18.41
सहस्रेण सहस्रेण सुवर्णस्य व्यभूषयत् ।
आखण्डलास्त्रयुक्तरथ भूषणस्य सुभक्तिमान्
sahasreṇa sahasreṇa suvarṇasya vyabhūṣayat |
ākhaṇḍalāstrayuktaratha bhūṣaṇasya subhaktimān
2,18.42
धात्रीप्रमाणैर्हरिश्च मौक्तिकैर्दीप्तिसंयुतैः ।
प्रददौ संहतान्कृत्वा वलयान्पञ्च सप्त च
dhātrīpramāṇairhariśca mauktikairdīptisaṃyutaiḥ |
pradadau saṃhatānkṛtvā valayānpañca sapta ca
2,18.43
पञ्चाशच्च शते द्वे तु भौक्तिकानि महीपते ।
संध्यावल्यां स्थितानीह शीतांशुप्रतिमानि च
pañcāśacca śate dve tu bhauktikāni mahīpate |
saṃdhyāvalyāṃ sthitānīha śītāṃśupratimāni ca
2,18.44
एकैकस्यै ददौ पुत्रोस हारयुग्मं मनोहरम् ।
कुङ्कुमं चन्दनं भूरि कर्पूरं प्रस्थसंख्यया
ekaikasyai dadau putrosa hārayugmaṃ manoharam |
kuṅkumaṃ candanaṃ bhūri karpūraṃ prasthasaṃkhyayā
2,18.45
कस्तूरिकां तथा ताभ्यो भूयसीं प्रददौ सुतः ।
मातॄणामविशेषेण पितुः सुखमभीप्सयन्
kastūrikāṃ tathā tābhyo bhūyasīṃ pradadau sutaḥ |
mātṝṇāmaviśeṣeṇa pituḥ sukhamabhīpsayan
2,18.46
भाजनानि विचित्राणि जलपात्राण्यनेकशः ।
घृतक्षीरस्य पात्राणि पेयस्य विविधस्य च
bhājanāni vicitrāṇi jalapātrāṇyanekaśaḥ |
ghṛtakṣīrasya pātrāṇi peyasya vividhasya ca
2,18.47
चतुर्द्दशशतं प्रादात्सहस्रेण समन्वितम् ।
स्थालीनां काञ्चनीनां हि सकुंभानां नृपात्मजः
caturddaśaśataṃ prādātsahasreṇa samanvitam |
sthālīnāṃ kāñcanīnāṃ hi sakuṃbhānāṃ nṛpātmajaḥ
2,18.48
एकैकस्यै ददौ भूप शतानि त्रीणि पञ्च च ।
करेणूनां सवेगानां मांसविक्रान्तकन्धराम्
ekaikasyai dadau bhūpa śatāni trīṇi pañca ca |
kareṇūnāṃ savegānāṃ māṃsavikrāntakandharām
2,18.49
विंशतिं विंशतिं प्रादादुष्ट्रीणां च शतं शतम् ।
शिबिकानां सवेषाणां पुंसां पीवरगामिनाम्
viṃśatiṃ viṃśatiṃ prādāduṣṭrīṇāṃ ca śataṃ śatam |
śibikānāṃ saveṣāṇāṃ puṃsāṃ pīvaragāminām
2,18.50
प्रददौ दश सप्ताश्वान्मातॄणां सुखयायिनः ।
एवं दत्वा बहुधनं बह्वीभ्यो नृपनन्दनः
pradadau daśa saptāśvānmātṝṇāṃ sukhayāyinaḥ |
evaṃ datvā bahudhanaṃ bahvībhyo nṛpanandanaḥ
2,18.51
धन्यो धनपतिप्रख्यश्चक्रे तासां प्रदक्षिणाः ।
कृताञ्जलिपुटो भूत्वा इदं वचनमब्रवीत्
dhanyo dhanapatiprakhyaścakre tāsāṃ pradakṣiṇāḥ |
kṛtāñjalipuṭo bhūtvā idaṃ vacanamabravīt
2,18.52
ममोपरोधात्प्रणतस्य मूर्ध्नापतिं समुद्दिश्य यथा भवत्यः ।
ब्रुवन्तु सर्वाः पितरं ममाद्य स्वैरेण संभुङ्क्ष्व नरेशं मोहिनीम्
mamoparodhātpraṇatasya mūrdhnāpatiṃ samuddiśya yathā bhavatyaḥ |
bruvantu sarvāḥ pitaraṃ mamādya svaireṇa saṃbhuṅkṣva nareśaṃ mohinīm
2,18.53
न चास्मदीया भवता किलेर्ष्या स्वल्पापि कार्या मनसि प्रतीता ।
विमोहिनीं ब्रह्मसुतां सुशीलां रमस्व सौख्येन रहः शतानि
na cāsmadīyā bhavatā kilerṣyā svalpāpi kāryā manasi pratītā |
vimohinīṃ brahmasutāṃ suśīlāṃ ramasva saukhyena rahaḥ śatāni
2,18.54
तत्पुत्रवाक्यं हि निशम्य सर्वाः संहृष्टलोम्न्यो नृपनाथमूचुः ।
स्वभूदुहित्रा सुचिरं रमस्व विदेहपुत्र्येव रघुप्रवीरः
tatputravākyaṃ hi niśamya sarvāḥ saṃhṛṣṭalomnyo nṛpanāthamūcuḥ |
svabhūduhitrā suciraṃ ramasva videhaputryeva raghupravīraḥ
2,18.55
न शल्यभूता कुशकेतुपुत्री त्वत्संगमाद्विद्वि न संशयो ऽत्र ।
पुत्रौजसा दुःखविमुक्तभावात्समीरितं वाक्यमिदं प्रतीहि
na śalyabhūtā kuśaketuputrī tvatsaṃgamādvidvi na saṃśayo 'tra |
putraujasā duḥkhavimuktabhāvātsamīritaṃ vākyamidaṃ pratīhi
Chapter 2.19
2,19.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मातृसन्मानं नाम अष्टादशो ऽध्यायः वसिष्ठ उवाच सो ऽनुज्ञातो महीपालः प्रियाभिः प्रियकामुकः ।
प्रहर्षमतुलं लेभे धर्माङ्गदमुवाच ह
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mātṛsanmānaṃ nāma aṣṭādaśo 'dhyāyaḥ vasiṣṭha uvāca so 'nujñāto mahīpālaḥ priyābhiḥ priyakāmukaḥ |
praharṣamatulaṃ lebhe dharmāṅgadamuvāca ha
2,19.2
एतां द्वीपवतीं पृथ्वीं परिपालय पुत्रक ।
कृत्वा दुष्टवधं त्वादावप्रमत्तः सदोद्यतः
etāṃ dvīpavatīṃ pṛthvīṃ paripālaya putraka |
kṛtvā duṣṭavadhaṃ tvādāvapramattaḥ sadodyataḥ
2,19.3
सदावसरसंयुक्तः सदाचारनिरीक्षकः ।
सदा चेतनसंयुक्तः सदा वाणिज्यवल्लभः
sadāvasarasaṃyuktaḥ sadācāranirīkṣakaḥ |
sadā cetanasaṃyuktaḥ sadā vāṇijyavallabhaḥ
2,19.4
सदा भ्रमणशीलश्च सदा दानरतिर्भव ।
सदा कौटिल्यहीनश्च सदाचाररतः सदा
sadā bhramaṇaśīlaśca sadā dānaratirbhava |
sadā kauṭilyahīnaśca sadācārarataḥ sadā
2,19.5
अपरं शृणु मे पुत्र यत्कर्त्तव्यं त्वयाधुना ।
अविश्वासस्तु सर्वत्र भूमिपानां प्रशस्यते
aparaṃ śṛṇu me putra yatkarttavyaṃ tvayādhunā |
aviśvāsastu sarvatra bhūmipānāṃ praśasyate
2,19.6
कोषस्य च परिज्ञानं जनानां जनवल्लभ ।
रसवद्द्रव्यमाकर्षेः पुष्पेभ्य इव षट्पदः
koṣasya ca parijñānaṃ janānāṃ janavallabha |
rasavaddravyamākarṣeḥ puṣpebhya iva ṣaṭpadaḥ
2,19.7
त्वया पुत्रेण संप्राप्तं पुनरेवेह यौवनम्
tvayā putreṇa saṃprāptaṃ punareveha yauvanam
2,19.8
इमामपूर्वां वररूपमोहिनीं संप्राप्य भार्यां द्विजराजवक्त्राम् ।
सुखेन संयोज्य च ते ऽद्य भारं सप्तोदधिद्वीपभवं प्ररंस्ये
imāmapūrvāṃ vararūpamohinīṃ saṃprāpya bhāryāṃ dvijarājavaktrām |
sukhena saṃyojya ca te 'dya bhāraṃ saptodadhidvīpabhavaṃ praraṃsye
2,19.9
व्रीडाकरस्तात मनुष्यलोके समर्थपुत्रे सुरताभिकामी ।
भवेत्पिता चेद्ब्रलिभिश्च युक्तो जीर्णद्विजः श्वेतशिरोरुहश्च
vrīḍākarastāta manuṣyaloke samarthaputre suratābhikāmī |
bhavetpitā cedbralibhiśca yukto jīrṇadvijaḥ śvetaśiroruhaśca
2,19.10
जीर्णो ऽप्यजीर्णस्तव सौख्यवृद्धो वाञ्छे इमां लोकवरां वरार्हाम् ।
संत्यज्य देवान्मम हेतुमागतामनङ्गबाणाभिहतां सुनेत्राम्
jīrṇo 'pyajīrṇastava saukhyavṛddho vāñche imāṃ lokavarāṃ varārhām |
saṃtyajya devānmama hetumāgatāmanaṅgabāṇābhihatāṃ sunetrām
2,19.11
कामं रमिष्ये द्रुतकां चनाभां ह्येकान्तशीलः परिपूर्णचेताः ।
भूत्वा तु गुप्तो वननिर्झरेषु रम्येषु दिव्येषु नदीतटेषु
kāmaṃ ramiṣye drutakāṃ canābhāṃ hyekāntaśīlaḥ paripūrṇacetāḥ |
bhūtvā tu gupto vananirjhareṣu ramyeṣu divyeṣu nadītaṭeṣu
2,19.12
इयं पुरन्ध्री मम जीविताधिका सुखेन धार्या त्रिदिवैकनारी ।
अस्यास्तु हेतोर्विबुधा विमूढा यथा रमायै धरणीशसंघाः
iyaṃ purandhrī mama jīvitādhikā sukhena dhāryā tridivaikanārī |
asyāstu hetorvibudhā vimūḍhā yathā ramāyai dharaṇīśasaṃghāḥ
2,19.13
तद्वाक्यमाकर्ण्य पितुः सुबुद्धिः प्रणम्य भक्त्या जननीसमेतम् ।
नृपोत्तमं तं नृपनन्दनो ऽसौ दिदेश भोगार्थमनेकवित्तम्
tadvākyamākarṇya pituḥ subuddhiḥ praṇamya bhaktyā jananīsametam |
nṛpottamaṃ taṃ nṛpanandano 'sau dideśa bhogārthamanekavittam
2,19.14
आज्ञाविधेयांस्तु पितुर्नियोज्य दासांश्च दासीश्च हिरण्यकण्ठीः ।
मत्स्यध्वजार्त्तस्य सुखाय पुत्रस्ततो महीरक्षणमाचचार
ājñāvidheyāṃstu piturniyojya dāsāṃśca dāsīśca hiraṇyakaṇṭhīḥ |
matsyadhvajārttasya sukhāya putrastato mahīrakṣaṇamācacāra
2,19.15
नृपैस्तुतो धर्मविभूषणो ऽसौ समावृतो द्वीपवतीं समग्राम् ।
तस्येत्थमुर्वीं चरतश्च भूप न पापबुद्धिं कुरुते जनैघः
nṛpaistuto dharmavibhūṣaṇo 'sau samāvṛto dvīpavatīṃ samagrām |
tasyetthamurvīṃ carataśca bhūpa na pāpabuddhiṃ kurute janaighaḥ
2,19.16
न चापि वृक्षः फलपुष्पहीनो न क्षेत्रमासीद्यवशालिहीनम् ।
स्रवन्ति गावो घटपूरदुग्धं घृताधिकं शर्करवत्सुमिष्टम्
na cāpi vṛkṣaḥ phalapuṣpahīno na kṣetramāsīdyavaśālihīnam |
sravanti gāvo ghaṭapūradugdhaṃ ghṛtādhikaṃ śarkaravatsumiṣṭam
2,19.17
क्षीरं सुपेयं सकलार्तिनाशनं पापापहं पुष्टिविवर्धनं च ।
जनो न कश्चिद्विभवस्य गोप्ता भर्तुहिं भार्या न कटूक्तिवादिनी
kṣīraṃ supeyaṃ sakalārtināśanaṃ pāpāpahaṃ puṣṭivivardhanaṃ ca |
jano na kaścidvibhavasya goptā bhartuhiṃ bhāryā na kaṭūktivādinī
2,19.18
पुत्रो विनीतः पितृशासने रतो वधूः स्थिता हस्तपुटे च श्वश्रोः ।
द्विजोपदेशे हि जनो व्यवस्थितो वेदोक्तधर्माचरणाद्द्विजोत्तमाः
putro vinītaḥ pitṛśāsane rato vadhūḥ sthitā hastapuṭe ca śvaśroḥ |
dvijopadeśe hi jano vyavasthito vedoktadharmācaraṇāddvijottamāḥ
2,19.19
न भुञ्जते माधववासरे जना न यान्ति शोषं भुविः निम्नगास्तु ।
संभुज्य माना नहि यान्ति संपदः संभोगयुक्तैरपि मानवैः क्षयम्
na bhuñjate mādhavavāsare janā na yānti śoṣaṃ bhuviḥ nimnagāstu |
saṃbhujya mānā nahi yānti saṃpadaḥ saṃbhogayuktairapi mānavaiḥ kṣayam
2,19.20
विवृद्धिमायान्ति जलैरिवोर्द्ध्वं दूर्वातृणं शाद्वलतामुपैति ।
कृती च लोको ह्यभवत्समस्तो धर्माङ्गदे पालनसंप्रवृत्ते
vivṛddhimāyānti jalairivorddhvaṃ dūrvātṛṇaṃ śādvalatāmupaiti |
kṛtī ca loko hyabhavatsamasto dharmāṅgade pālanasaṃpravṛtte
2,19.21
भुक्त्वा तु सौख्यानि च यान्ति मानवा हरेः पदं तद्दिनसेवनेन ।
द्वाराणि सध्वान्तनिशासु भूप गुप्तानि कुर्वन्ति न दस्यु भीताः
bhuktvā tu saukhyāni ca yānti mānavā hareḥ padaṃ taddinasevanena |
dvārāṇi sadhvāntaniśāsu bhūpa guptāni kurvanti na dasyu bhītāḥ
2,19.22
न चापि गोपेषु ददन्ति वृत्तिं स्वेच्छाचरा मन्दिरमाव्रजन्ति ।
क्षीरं क्षरन्त्यो घटवत्सुभूरिशो वत्सप्रियाः शान्तिकराश्च गावः
na cāpi gopeṣu dadanti vṛttiṃ svecchācarā mandiramāvrajanti |
kṣīraṃ kṣarantyo ghaṭavatsubhūriśo vatsapriyāḥ śāntikarāśca gāvaḥ
2,19.23
अकृष्टपच्या धरणी समस्ता प्ररूढसस्या किल लाङ्गलं विना ।
मातुः पयोभिः शिशवः सुपुष्टा भर्तुः प्रयोगैः प्रमदाः सुपुष्टाः
akṛṣṭapacyā dharaṇī samastā prarūḍhasasyā kila lāṅgalaṃ vinā |
mātuḥ payobhiḥ śiśavaḥ supuṣṭā bhartuḥ prayogaiḥ pramadāḥ supuṣṭāḥ
2,19.24
नृपैः सुगुप्तास्तु जनाः सुपुष्टाः सत्याभियुक्तो हि वृषः सुपुष्टः ।
एवं विधे धर्मरतिप्रधाने जने प्रवृत्ते हरिभक्तियुक्ते ।
संरक्ष्यमाणे हि नृपात्मजेन जगाम कालः सुखहे तुभूतः
nṛpaiḥ suguptāstu janāḥ supuṣṭāḥ satyābhiyukto hi vṛṣaḥ supuṣṭaḥ |
evaṃ vidhe dharmaratipradhāne jane pravṛtte haribhaktiyukte |
saṃrakṣyamāṇe hi nṛpātmajena jagāma kālaḥ sukhahe tubhūtaḥ
2,19.25
निरामयो भूतिसमन्वितश्च सभूरिवर्षोत्सवकारकश्च ।
पृथ्वीपतिश्चातिविमोहितश्च विमोहिनीचेष्टितसौख्ययुक्तः
nirāmayo bhūtisamanvitaśca sabhūrivarṣotsavakārakaśca |
pṛthvīpatiścātivimohitaśca vimohinīceṣṭitasaukhyayuktaḥ
2,19.26
दिनं न जानाति न चापि रात्रिं मासं च पक्षं च स वत्सरं च ।
अतीव मुग्धः सुरतेन तस्या विरञ्चिपुत्र्याः शुभचेष्टितायाः
dinaṃ na jānāti na cāpi rātriṃ māsaṃ ca pakṣaṃ ca sa vatsaraṃ ca |
atīva mugdhaḥ suratena tasyā virañciputryāḥ śubhaceṣṭitāyāḥ
2,19.26
विमोहिनीसंगमने नृपस्य बभूव शक्तिस्त्वधिका मनोजे ।
यथा यथा सेवत एव भूपस्तथा तथा वृद्धिमियर्ति वीर्यम् ।
पक्षेषु शुक्लेष्विव शीतभानुर्न क्षीयते संततसेवनेन
vimohinīsaṃgamane nṛpasya babhūva śaktistvadhikā manoje |
yathā yathā sevata eva bhūpastathā tathā vṛddhimiyarti vīryam |
pakṣeṣu śukleṣviva śītabhānurna kṣīyate saṃtatasevanena
2,19.27
वृन्दारकः पीतसुधारसो यथा संस्पृश्य संस्पृश्य पुनर्नवो ऽसौ ।
पिबंस्तु पानं सुमनोहरं हि शृण्वंस्तु गीतं सुपदप्रयुक्तम्
vṛndārakaḥ pītasudhāraso yathā saṃspṛśya saṃspṛśya punarnavo 'sau |
pibaṃstu pānaṃ sumanoharaṃ hi śṛṇvaṃstu gītaṃ supadaprayuktam
2,19.29
पश्यंश्च रूपं स नितंबिनीनां स्पृशन्स्पृशन्मोहिनिवक्त्रचन्द्रम् ।
विमर्द्दमानस्तु करेण तुङ्गौ सुखेन पीनौ पिशितोपरूढौ
paśyaṃśca rūpaṃ sa nitaṃbinīnāṃ spṛśanspṛśanmohinivaktracandram |
vimarddamānastu kareṇa tuṅgau sukhena pīnau piśitoparūḍhau
2,19.30
घनस्तनौ काञ्चनकुंभतुल्यौ प्रच्छादितौ हारविभूषणेन ।
वलित्रयं नातिविवर्द्धमानं मनोहरं लोमशराजिशोभम्
ghanastanau kāñcanakuṃbhatulyau pracchāditau hāravibhūṣaṇena |
valitrayaṃ nātivivarddhamānaṃ manoharaṃ lomaśarājiśobham
2,19.31
स्तनस्य रूपं परितो विलोक्य दध्रे वराङ्ग्याः शुभलोचनायाः ।
नहीदृशं चारुतरं नितान्तं नितंबिनीनां मनसो ऽभिरामम्
stanasya rūpaṃ parito vilokya dadhre varāṅgyāḥ śubhalocanāyāḥ |
nahīdṛśaṃ cārutaraṃ nitāntaṃ nitaṃbinīnāṃ manaso 'bhirāmam
2,19.32
यादृग्विधं मोहिनमोहनार्थं विनिर्मितं यद्विधिना स्वरूपम् ।
मृगेन्द्रशत्रोःकरसन्निकाशे जङ्घे विलोमे द्रुतकाञ्चनाभे
yādṛgvidhaṃ mohinamohanārthaṃ vinirmitaṃ yadvidhinā svarūpam |
mṛgendraśatroḥkarasannikāśe jaṅghe vilome drutakāñcanābhe
2,19.33
शशाङ्ककान्तिर्द्दशनस्य पङ्क्तिर्निगूढगुल्फे जनमोहनार्थम् ।
आपादशीर्षं किल तत्स्वरूपं संपश्यतच्चारुविशालनेत्र्याः
śaśāṅkakāntirddaśanasya paṅktirnigūḍhagulphe janamohanārtham |
āpādaśīrṣaṃ kila tatsvarūpaṃ saṃpaśyataccāruviśālanetryāḥ
2,19.34
मेने सुराणामधिकं हि राजा कृतार्थमात्मानमतीव हर्षात् ।
अहो सुतन्वी विपुलेक्षणेयं याचिष्यते यच्च तदेव देयम्
mene surāṇāmadhikaṃ hi rājā kṛtārthamātmānamatīva harṣāt |
aho sutanvī vipulekṣaṇeyaṃ yāciṣyate yacca tadeva deyam
2,19.35
अस्यास्तु रम्ये सुरते शुभाया दास्यामि चान्ते निजवित्तजातम् ।
सुदुर्लभं देयमदेयमन्यैर्दास्यामि चास्या यदि वाप्यदेयम्
asyāstu ramye surate śubhāyā dāsyāmi cānte nijavittajātam |
sudurlabhaṃ deyamadeyamanyairdāsyāmi cāsyā yadi vāpyadeyam
2,19.36
यद्यप्यदेयं मम जीवितं हि याचिष्यते चेद्यदि हेमवर्णा ।
दास्यामि चेदं न विचारयिष्ये पुत्रं विना नास्ति नदेयमस्याः
yadyapyadeyaṃ mama jīvitaṃ hi yāciṣyate cedyadi hemavarṇā |
dāsyāmi cedaṃ na vicārayiṣye putraṃ vinā nāsti nadeyamasyāḥ
Chapter 2.20
2,20.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीप्रणयवर्णनं नामैकोनविंशो ऽध्यायः वसिष्ठ उवाच एवं सुरतमूढस्य राज्ञो रुक्माङ्गदस्य च ।
त्रीणि पञ्च च वर्षाणि व्यतीतानि सुखेन वै
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīpraṇayavarṇanaṃ nāmaikonaviṃśo 'dhyāyaḥ vasiṣṭha uvāca evaṃ suratamūḍhasya rājño rukmāṅgadasya ca |
trīṇi pañca ca varṣāṇi vyatītāni sukhena vai
2,20.2
संप्राप्ते नवमे वर्षे पुत्रो धर्माङ्गदो बली ।
जित्वा विद्याधरान्पञ्च मलये पर्वतोत्तमे
saṃprāpte navame varṣe putro dharmāṅgado balī |
jitvā vidyādharānpañca malaye parvatottame
2,20.3
आजहार मणीन्पञ्च सर्वकामप्रदान् शुभान् ।
एकं काञ्चनदातारं कोटिकोटिगुणं शुभम्
ājahāra maṇīnpañca sarvakāmapradān śubhān |
ekaṃ kāñcanadātāraṃ koṭikoṭiguṇaṃ śubham
2,20.4
द्वितीयं वस्त्रभूषादिलक्षकोटिप्रदं तथा ।
तृतीयममृतस्रावि पुनर्यौवनकारकम्
dvitīyaṃ vastrabhūṣādilakṣakoṭipradaṃ tathā |
tṛtīyamamṛtasrāvi punaryauvanakārakam
2,20.5
सभागृहप्रकर्तारं चतुर्थं चान्नसाधकम् ।
पञ्चमं व्योभगतिदं त्रैलोक्यपरिसर्पणम्
sabhāgṛhaprakartāraṃ caturthaṃ cānnasādhakam |
pañcamaṃ vyobhagatidaṃ trailokyaparisarpaṇam
2,20.6
तान्मणीन्गृह्य मनसा विद्याधरसमन्वितः ।
स्त्रीभिर्विद्याधराणां च साश्रुनेत्राभिरावृतः
tānmaṇīngṛhya manasā vidyādharasamanvitaḥ |
strībhirvidyādharāṇāṃ ca sāśrunetrābhirāvṛtaḥ
2,20.7
ववन्दे चरणौ मातुः पितू रुक्माङ्गदस्य च ।
मणीन्पञ्च समर्प्याथ पादयोः प्राह संनतः
vavande caraṇau mātuḥ pitū rukmāṅgadasya ca |
maṇīnpañca samarpyātha pādayoḥ prāha saṃnataḥ
2,20.8
इमे जिता मया तात पञ्च विद्याधरा रणे ।
मलये भूधरश्रेष्ठे वैष्णवास्त्रेण भूपते
ime jitā mayā tāta pañca vidyādharā raṇe |
malaye bhūdharaśreṣṭhe vaiṣṇavāstreṇa bhūpate
2,20.9
इमे ते भृत्यतां प्राप्ताः सस्त्रीका नृपसत्तम ।
मणीन्प्रयच्छ मोहिन्यै भुजभूषणहेतवे
ime te bhṛtyatāṃ prāptāḥ sastrīkā nṛpasattama |
maṇīnprayaccha mohinyai bhujabhūṣaṇahetave
2,20.10
सर्वकामप्रदा ह्येते पुनर्यौवनकारिणः ।
जीर्णदन्ताः पुनर्बाला भवन्ति मणिधारणात्
sarvakāmapradā hyete punaryauvanakāriṇaḥ |
jīrṇadantāḥ punarbālā bhavanti maṇidhāraṇāt
2,20.11
वस्त्रहर्म्यसुवर्णानां स्वर्गतेरमृतस्य च ।
दातारो मासयुद्धेन साधितास्तव तेजसा
vastraharmyasuvarṇānāṃ svargateramṛtasya ca |
dātāro māsayuddhena sādhitāstava tejasā
2,20.12
साधितानि मया कृच्छ्रात्सप्तद्वीपानि भूपते ।
करदानिसमस्तानि कृतानि तव तेजसा
sādhitāni mayā kṛcchrātsaptadvīpāni bhūpate |
karadānisamastāni kṛtāni tava tejasā
2,20.13
समुद्रे च प्रविष्टस्य गतः संवत्सरो मम ।
जिता भोगवती तात मया नागसमावृता
samudre ca praviṣṭasya gataḥ saṃvatsaro mama |
jitā bhogavatī tāta mayā nāgasamāvṛtā
2,20.14
आहृता नागकन्याश्च मया चायुतसंख्यकाः ।
तत्रापि हाररत्नानि सुबहून्याहृतानि च
āhṛtā nāgakanyāśca mayā cāyutasaṃkhyakāḥ |
tatrāpi hāraratnāni subahūnyāhṛtāni ca
2,20.15
पुनश्चाहं गतस्तात दानवानां पुरं महत् ।
तान्निर्जित्यं च कन्यानां सुरूपाणां सुवर्चसाम्
punaścāhaṃ gatastāta dānavānāṃ puraṃ mahat |
tānnirjityaṃ ca kanyānāṃ surūpāṇāṃ suvarcasām
2,20.16
आहृतानि मया त्रीणि सहस्राणि च पञ्च च ।
दशकोट्यस्तु रत्नानां दीपकर्म निशागमे
āhṛtāni mayā trīṇi sahasrāṇi ca pañca ca |
daśakoṭyastu ratnānāṃ dīpakarma niśāgame
2,20.17
कुर्वतां ते महीपाल आनीतास्तव मन्दिरे ।
ततो ऽहं वारुणं लोकं रसातलतलस्थितम्
kurvatāṃ te mahīpāla ānītāstava mandire |
tato 'haṃ vāruṇaṃ lokaṃ rasātalatalasthitam
2,20.18
गतो वीर्यबलोत्सिक्तस्त्वदङ्घ्रियुगसेवकः ।
तत्रोक्तो वरुणो देवः स्थीयतां मत्पिन्तुर्वशे
gato vīryabalotsiktastvadaṅghriyugasevakaḥ |
tatrokto varuṇo devaḥ sthīyatāṃ matpinturvaśe
2,20.19
रुक्माङ्गदस्य नृपतेर्यदि जीवितुमिच्छसि ।
कुपितो मम वाक्येन वरुणो योद्धुमागतः
rukmāṅgadasya nṛpateryadi jīvitumicchasi |
kupito mama vākyena varuṇo yoddhumāgataḥ
2,20.20
तेन संवत्सरं युद्धं घोरं जातं रसातले ।
जितो नारायणास्त्रेण मया स जलनायकः
tena saṃvatsaraṃ yuddhaṃ ghoraṃ jātaṃ rasātale |
jito nārāyaṇāstreṇa mayā sa jalanāyakaḥ
2,20.21
न हतः प्रमदावाक्यैस्तस्य जीवितरक्षणे ।
निर्जितेनायुतं दत्तं वाजिनां वातरंहसाम्
na hataḥ pramadāvākyaistasya jīvitarakṣaṇe |
nirjitenāyutaṃ dattaṃ vājināṃ vātaraṃhasām
2,20.22
एकतः श्यामकर्णानां शुभ्राणां चन्द्रवर्चसाम् ।
तृणतोयविहीना ये जीवन्ति बहुशः समाः
ekataḥ śyāmakarṇānāṃ śubhrāṇāṃ candravarcasām |
tṛṇatoyavihīnā ye jīvanti bahuśaḥ samāḥ
2,20.23
एकां कन्यां सुरूपां मे पुरस्कृत्य स्वलङ्कृताम् ।
भार्यार्थे वरुणः प्रादात्साप्यानीता मया शुभा
ekāṃ kanyāṃ surūpāṃ me puraskṛtya svalaṅkṛtām |
bhāryārthe varuṇaḥ prādātsāpyānītā mayā śubhā
2,20.24
कुमारी तु समानीताः बहुवित्तसमन्विता ।
तन्निस्ति त्रिषु लोकेषु स्थानं तात सुदुर्गमम्
kumārī tu samānītāḥ bahuvittasamanvitā |
tannisti triṣu lokeṣu sthānaṃ tāta sudurgamam
2,20.25
यन्मया न जितं ह्यस्ति तवाङ्घ्रिपरिसेवनात् ।
तदुत्तिष्ठ परीक्षस्व त्वत्प्रसादार्जितां श्रियम्
yanmayā na jitaṃ hyasti tavāṅghriparisevanāt |
taduttiṣṭha parīkṣasva tvatprasādārjitāṃ śriyam
2,20.26
अहं च संपदः सर्वास्त्वदधीना विशांपते ।
यः पुत्रस्तात वदति मया लक्ष्मीः समर्जिता
ahaṃ ca saṃpadaḥ sarvāstvadadhīnā viśāṃpate |
yaḥ putrastāta vadati mayā lakṣmīḥ samarjitā
2,20.27
न देया भूमिदेवेभ्यः सो ऽपि वै नरकं व्रजेत् ।
आत्मसंभावनं तात न कर्तव्यं सुतेन हि
na deyā bhūmidevebhyaḥ so 'pi vai narakaṃ vrajet |
ātmasaṃbhāvanaṃ tāta na kartavyaṃ sutena hi
2,20.28
कुठारदात्रसदृशः पुत्रः संपत्समुच्चये ।
पितुः शौर्येण पुत्रस्य वर्द्धते धनसंचयः
kuṭhāradātrasadṛśaḥ putraḥ saṃpatsamuccaye |
pituḥ śauryeṇa putrasya varddhate dhanasaṃcayaḥ
2,20.29
तैजसं दात्रमादाय लुनाति तृणसंचयान् ।
वायुना पूरितं वस्त्रं तारयेन्नौगतं जले
taijasaṃ dātramādāya lunāti tṛṇasaṃcayān |
vāyunā pūritaṃ vastraṃ tārayennaugataṃ jale
2,20.30
यथा दारुमयी योषा चेष्टते कुहकेच्छया ।
तथाहि पितृवीर्येण पुत्रास्तेजोबलान्विताः
yathā dārumayī yoṣā ceṣṭate kuhakecchayā |
tathāhi pitṛvīryeṇa putrāstejobalānvitāḥ
2,20.31
तस्मादियं माधवदेववल्लभा विलोकयस्वाद्य मयोपनीता ।
आत्मेच्छया यच्छतु रक्षताद्वा स्वसंपदो मातृसमूहवर्याः
tasmādiyaṃ mādhavadevavallabhā vilokayasvādya mayopanītā |
ātmecchayā yacchatu rakṣatādvā svasaṃpado mātṛsamūhavaryāḥ
Chapter 2.21
2,21.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे धर्माङ्गददिग्विजयो नाम विंशो ऽध्यायः मान्धातोवाच पुत्रस्य वचनं श्रुत्वा किं चकार महीपतिः ।
सा चापि मोहिनी ब्रह्मन्प्रिया राज्ञो विधेः सुता
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge dharmāṅgadadigvijayo nāma viṃśo 'dhyāyaḥ māndhātovāca putrasya vacanaṃ śrutvā kiṃ cakāra mahīpatiḥ |
sā cāpi mohinī brahmanpriyā rājño vidheḥ sutā
2,21.2
आश्चर्यरूपं कथितमाख्यानं तु सुधोपमम् ।
विशेषतस्त्वया पुण्यं सर्वसंदेहभञ्जनम्
āścaryarūpaṃ kathitamākhyānaṃ tu sudhopamam |
viśeṣatastvayā puṇyaṃ sarvasaṃdehabhañjanam
2,21.3
वसिष्ठ उवाच तत्पुत्रवचनं श्रुत्वा प्रहृष्टो नृपपुङ्गवः ।
उदतिष्ठत्प्रियायुक्तस्ताः श्रियश्चावलोकयत्
vasiṣṭha uvāca tatputravacanaṃ śrutvā prahṛṣṭo nṛpapuṅgavaḥ |
udatiṣṭhatpriyāyuktastāḥ śriyaścāvalokayat
2,21.4
क्षणं हर्षान्वितो भूप राजा विष्णुपरायणः ।
नागकन्यास्तु ताः सर्वा वारुणीसहिता मुदा
kṣaṇaṃ harṣānvito bhūpa rājā viṣṇuparāyaṇaḥ |
nāgakanyāstu tāḥ sarvā vāruṇīsahitā mudā
2,21.5
प्रददौ तनये प्रेम्णा भार्यार्थं धर्मभूषणे ।
शेषं दानवनारीभिर्बहुरत्नसमन्वितम्
pradadau tanaye premṇā bhāryārthaṃ dharmabhūṣaṇe |
śeṣaṃ dānavanārībhirbahuratnasamanvitam
2,21.6
मोहिन्यै प्रददौ राजा कामबाणप्रपीडितः ।
संविभज्य पिता वित्तं धर्माङ्गदसमाहृतम्
mohinyai pradadau rājā kāmabāṇaprapīḍitaḥ |
saṃvibhajya pitā vittaṃ dharmāṅgadasamāhṛtam
2,21.7
पुरोहितमुवाचेदं काले चाहूय भूपतिः ।
सर्वासां मत्सुतो ब्रह्मन्पाणीन्गृह्णातु धर्मतः
purohitamuvācedaṃ kāle cāhūya bhūpatiḥ |
sarvāsāṃ matsuto brahmanpāṇīngṛhṇātu dharmataḥ
2,21.8
कुमारीणां कुमारो ऽयं मद्वाक्ये संस्थितः सदा ।
वैवाह्यलग्ने नक्षत्रे मुहूर्ते सर्वकामदे
kumārīṇāṃ kumāro 'yaṃ madvākye saṃsthitaḥ sadā |
vaivāhyalagne nakṣatre muhūrte sarvakāmade
2,21.9
वाचयित्वा द्विजान्स्वस्ति गोस्वर्णांबरतोषितान् ।
विवाहं कुरु पुत्रस्य मम धर्माङ्गदस्य वै
vācayitvā dvijānsvasti gosvarṇāṃbaratoṣitān |
vivāhaṃ kuru putrasya mama dharmāṅgadasya vai
2,21.10
यः पुत्रस्य पितोद्वाहं न करोतीह मन्दधीः ।
सस मज्जेन्नरके घोरे ह्यप्रतिष्ठे युगायुतम्
yaḥ putrasya pitodvāhaṃ na karotīha mandadhīḥ |
sasa majjennarake ghore hyapratiṣṭhe yugāyutam
2,21.11
तस्माच्चोद्वाहयेत्पुत्रं पिता धर्मसमन्वितः ।
आत्मा संस्थापितस्तेन येन संस्थापितः सुतः
tasmāccodvāhayetputraṃ pitā dharmasamanvitaḥ |
ātmā saṃsthāpitastena yena saṃsthāpitaḥ sutaḥ
2,21.12
सर्वक्रतुफलं तस्य पुत्रोद्वाहे कृते भवेत् ।
पुत्रस्य गुणयुक्तस्य निर्गुणस्यापि भूसुर
sarvakratuphalaṃ tasya putrodvāhe kṛte bhavet |
putrasya guṇayuktasya nirguṇasyāpi bhūsura
2,21.13
पित्रा कारयितव्यो हि विवाहो धर्ममिच्छता ।
यो न दारैश्च वित्तैश्च पुत्रान्संयोजयेत्पिता
pitrā kārayitavyo hi vivāho dharmamicchatā |
yo na dāraiśca vittaiśca putrānsaṃyojayetpitā
2,21.14
न पुमान्स तु विज्ञेय इहामुत्र विगर्हितः ।
तस्माद्वृत्तियुताः कार्याः पुत्रा दारैः समन्विताः
na pumānsa tu vijñeya ihāmutra vigarhitaḥ |
tasmādvṛttiyutāḥ kāryāḥ putrā dāraiḥ samanvitāḥ
2,21.15
यथा रमन्ते ते तुष्टाः सुखं पुत्राः सुमानिताः ।
तच्छ्रुत्वा वचनं राज्ञो द्विजस्तस्य पुरोहितः
yathā ramante te tuṣṭāḥ sukhaṃ putrāḥ sumānitāḥ |
tacchrutvā vacanaṃ rājño dvijastasya purohitaḥ
2,21.16
धर्माङ्गदविवाहार्थमुद्यतो हर्षसंयुतः ।
स युवानिच्छमानो ऽपि स्त्रीसौख्यं लज्जाया सुतः
dharmāṅgadavivāhārthamudyato harṣasaṃyutaḥ |
sa yuvānicchamāno 'pi strīsaukhyaṃ lajjāyā sutaḥ
2,21.17
स्वीचकार पितुर्वाक्याद्दारसंग्रहणं तदा ।
वरुणात्मजया सार्द्धं नागकन्या मनोहराः
svīcakāra piturvākyāddārasaṃgrahaṇaṃ tadā |
varuṇātmajayā sārddhaṃ nāgakanyā manoharāḥ
2,21.18
उपयेमे महाबाहू रूपेणाप्रतिमा भुवि ।
उद्वाहयित्वा सर्वास्ता विधिदृष्टेन कर्मणा
upayeme mahābāhū rūpeṇāpratimā bhuvi |
udvāhayitvā sarvāstā vidhidṛṣṭena karmaṇā
2,21.19
वसुगोरत्नदानानि विप्रेभ्यः प्रददौ मुदा ।
कृतदारो ववन्दे ऽथ पादान्मातुः पितुर्मुदा
vasugoratnadānāni viprebhyaḥ pradadau mudā |
kṛtadāro vavande 'tha pādānmātuḥ piturmudā
2,21.20
ततः संध्यावलीदेवीमाह धर्माङ्गदः सुतः ।
पितुर्वाक्येन मे देवि संजातो दारसंग्रहः
tataḥ saṃdhyāvalīdevīmāha dharmāṅgadaḥ sutaḥ |
piturvākyena me devi saṃjāto dārasaṃgrahaḥ
2,21.21
एतन्मे नास्ति मनसि यत्पित्रोद्वाहितो ह्यहम् ।
अव्ययं पितरं विज्ञं देवि शुश्रूषये ह्यहम्
etanme nāsti manasi yatpitrodvāhito hyaham |
avyayaṃ pitaraṃ vijñaṃ devi śuśrūṣaye hyaham
2,21.22
दिव्यैर्भोगैर्न मे किञ्चित्स्वर्गेणापि प्रयोजनम् ।
कार्या मे पितृशुश्रूषा तव चैव दिवानिशम्
divyairbhogairna me kiñcitsvargeṇāpi prayojanam |
kāryā me pitṛśuśrūṣā tava caiva divāniśam
2,21.23
संध्यावल्युवाच चिरं जीव सुखं पुत्र भुङ्क्ष्व भोगान्मनो ऽनुगान् ।
पितुः प्रसादाद्दीर्घोयुर्मनो नन्दय मे सुत
saṃdhyāvalyuvāca ciraṃ jīva sukhaṃ putra bhuṅkṣva bhogānmano 'nugān |
pituḥ prasādāddīrghoyurmano nandaya me suta
2,21.24
त्वया सुपुत्रिणी पुत्र जाता गुणवता क्षितौ ।
सपत्नीनां च सर्वासां हृदये संस्थिता ह्यहम्
tvayā suputriṇī putra jātā guṇavatā kṣitau |
sapatnīnāṃ ca sarvāsāṃ hṛdaye saṃsthitā hyaham
2,21.25
एवमुक्त्वा परिष्वज्य मूर्द्धन्याघ्राय चासकृत् ।
व्यसर्जयत्ततः पुत्रं राज्यतन्त्रावलोकने
evamuktvā pariṣvajya mūrddhanyāghrāya cāsakṛt |
vyasarjayattataḥ putraṃ rājyatantrāvalokane
2,21.26
विसर्जितस्तदा मात्रा मातॄरन्याः प्रणम्य च ।
राज्यतन्त्रं तदखिलं चक्रे पितृवचः स्थितः
visarjitastadā mātrā mātṝranyāḥ praṇamya ca |
rājyatantraṃ tadakhilaṃ cakre pitṛvacaḥ sthitaḥ
2,21.27
दुष्टनिग्रहणं चक्रे शिष्टानां परिपालनम् ।
अटनं सर्वदेशेषु वीक्षणं सर्वकर्मणाम्
duṣṭanigrahaṇaṃ cakre śiṣṭānāṃ paripālanam |
aṭanaṃ sarvadeśeṣu vīkṣaṇaṃ sarvakarmaṇām
2,21.28
चक्रे सर्वत्र कार्याणां मासि मासि निरीक्षणम् ।
हस्त्यश्वपोषणं चक्रे चारचक्रेक्षणं तथा
cakre sarvatra kāryāṇāṃ māsi māsi nirīkṣaṇam |
hastyaśvapoṣaṇaṃ cakre cāracakrekṣaṇaṃ tathā
2,21.29
वादसंवीक्षणं चक्रे तुलामानं दिने देने ।
गृहे गृहे नराणां च चक्रे संरक्षणं नृपः
vādasaṃvīkṣaṇaṃ cakre tulāmānaṃ dine dene |
gṛhe gṛhe narāṇāṃ ca cakre saṃrakṣaṇaṃ nṛpaḥ
2,21.30
स्तनन्धयी क्वचिद्बालः स्तनहीनो न रोदिति ।
श्वश्रूर्वध्वा न कुत्रापि प्ररोदित्यवमानिता
stanandhayī kvacidbālaḥ stanahīno na roditi |
śvaśrūrvadhvā na kutrāpi prarodityavamānitā
2,21.31
क्वचित्समर्थस्तनयः पितरं नहि याचते ।
न वर्णसंकरो राज्ये केषाञ्चिदभवत्पुनः
kvacitsamarthastanayaḥ pitaraṃ nahi yācate |
na varṇasaṃkaro rājye keṣāñcidabhavatpunaḥ
2,21.32
न गूढविभवो लोको धर्मे वदति दूषणम् ।
न कञ्चुकविहीना तु भवेन्नारी सभर्तृका
na gūḍhavibhavo loko dharme vadati dūṣaṇam |
na kañcukavihīnā tu bhavennārī sabhartṛkā
2,21.33
गृहान्निष्क्रमणं स्त्रीणां मास्तु राज्ये मदीयके ।
मा सकेशा हि विधवा मास्त्वकेशा मभर्तृका
gṛhānniṣkramaṇaṃ strīṇāṃ māstu rājye madīyake |
mā sakeśā hi vidhavā māstvakeśā mabhartṛkā
2,21.34
मा व्रतीह सदाक्रोशी मारण्या नगराश्रयाः ।
सामान्यवृत्त्यदाता मे राज्ये ऽवसतु निर्घृणः
mā vratīha sadākrośī māraṇyā nagarāśrayāḥ |
sāmānyavṛttyadātā me rājye 'vasatu nirghṛṇaḥ
2,21.35
गोपालो नगराकाङ्क्षी निर्गुणस्तूपदेशकः ।
ऋत्विग्वा शास्त्रहीनश्च मा मे राज्ये वसेदिह
gopālo nagarākāṅkṣī nirguṇastūpadeśakaḥ |
ṛtvigvā śāstrahīnaśca mā me rājye vasediha
2,21.36
यो हि निष्पादयेन्नीलीं नीलीरङ्गातिसेचकः ।
निर्वास्यौ तावुभौ पापौ यो वै मद्यं करोति च
yo hi niṣpādayennīlīṃ nīlīraṅgātisecakaḥ |
nirvāsyau tāvubhau pāpau yo vai madyaṃ karoti ca
2,21.37
वृथा मांसं हि यो ऽश्नाति पृष्ठमांसप्रियो हि यः ।
तस्य वासो न मे राज्ये स्वकलत्रं त्यजेच्च यः
vṛthā māṃsaṃ hi yo 'śnāti pṛṣṭhamāṃsapriyo hi yaḥ |
tasya vāso na me rājye svakalatraṃ tyajecca yaḥ
2,21.38
विष्णुं परित्यज्य वरं सुराणां संपूजयेद्यो ऽन्यतमं हि देवम् ।
गच्छेत्सगर्भां युवतीं प्रसूतां दण्ड्यश्च वध्यश्च स चास्मदीयैः
viṣṇuṃ parityajya varaṃ surāṇāṃ saṃpūjayedyo 'nyatamaṃ hi devam |
gacchetsagarbhāṃ yuvatīṃ prasūtāṃ daṇḍyaśca vadhyaśca sa cāsmadīyaiḥ
Chapter 2.22
2,22.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे शिक्षानिरूपणं नामैकविंशो ऽध्यायः वसिष्ट उवाच एवं धर्माङ्गदो राज्यं चकार वसुधातले ।
पितुर्ननियोगाद्राजेन्द्र पालयन् हरिवासरम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge śikṣānirūpaṇaṃ nāmaikaviṃśo 'dhyāyaḥ vasiṣṭa uvāca evaṃ dharmāṅgado rājyaṃ cakāra vasudhātale |
piturnaniyogādrājendra pālayan harivāsaram
2,22.2
न बभूव जनः कश्चिद्यो न धर्मे व्यवस्थितः ।
नासुखी नाप्रजः कश्चिन्न वा फुष्ठी महीपते
na babhūva janaḥ kaścidyo na dharme vyavasthitaḥ |
nāsukhī nāprajaḥ kaścinna vā phuṣṭhī mahīpate
2,22.3
हृष्टपुष्ट जने तस्मिन् क्ष्मा चैव निधिदायिनी ।
घटदोग्ध्रीषु नृपते तृप्तवत्सासु धेनुषु
hṛṣṭapuṣṭa jane tasmin kṣmā caiva nidhidāyinī |
ghaṭadogdhrīṣu nṛpate tṛptavatsāsu dhenuṣu
2,22.4
पुटके कुटके क्षौद्रं द्रोणमात्रं द्रुमे द्रुमे ।
प्रहृष्टायां तु मेदिन्यां सर्वधान्यसमुद्भवः
puṭake kuṭake kṣaudraṃ droṇamātraṃ drume drume |
prahṛṣṭāyāṃ tu medinyāṃ sarvadhānyasamudbhavaḥ
2,22.5
कृतस्य स्पर्द्धिनि युगे त्रेतान्ते द्वापरे युगे ।
व्यतीते जलदापाये निर्मले चांबरे गृहे
kṛtasya sparddhini yuge tretānte dvāpare yuge |
vyatīte jaladāpāye nirmale cāṃbare gṛhe
2,22.6
सुगन्धिशालिपक्वाढ्ये कुंभोद्भवविलोकिते ।
मध्यप्रवाहयुक्तासु निम्नगासु समन्ततः
sugandhiśālipakvāḍhye kuṃbhodbhavavilokite |
madhyapravāhayuktāsu nimnagāsu samantataḥ
2,22.7
तीरोत्थैः काशपुष्पैश्च शुक्लकेशैरिवाङ्गना ।
चन्द्रांशुधवले लोके नातितीव्रे दिवाकरे
tīrotthaiḥ kāśapuṣpaiśca śuklakeśairivāṅganā |
candrāṃśudhavale loke nātitīvre divākare
2,22.8
तस्मिन्मनुष्यबहुलैर्जलस्नानविचित्रितैः ।
यत्रोत्सुकैः प्रयातैस्तु भूमिपालैः समन्ततः
tasminmanuṣyabahulairjalasnānavicitritaiḥ |
yatrotsukaiḥ prayātaistu bhūmipālaiḥ samantataḥ
2,22.9
प्रबोधसमये विष्णोराश्विनान्ते जगद्गुरोः ।
मोहिनी रमयामास तत्काले हृच्छयार्दिता
prabodhasamaye viṣṇorāśvinānte jagadguroḥ |
mohinī ramayāmāsa tatkāle hṛcchayārditā
2,22.10
राजानं विविधैः सौख्यैः सर्वभावेन सुंदरी ।
वनेषु गिरिशृङ्गेषु नदीनां संगमेषु च
rājānaṃ vividhaiḥ saukhyaiḥ sarvabhāvena suṃdarī |
vaneṣu giriśṛṅgeṣu nadīnāṃ saṃgameṣu ca
2,22.11
पद्मिनी कुसुमाढ्येषु सरःसु विविधेषु च ।
मलये मन्दरे विन्ध्ये महेन्द्रे विबुधालये
padminī kusumāḍhyeṣu saraḥsu vividheṣu ca |
malaye mandare vindhye mahendre vibudhālaye
2,22.12
सह्ये प्रालेयसंज्ञे च दिगंबरगिरौ शुभे ।
अन्येषु चैव राजानं स्वर्गस्थानादिकेषु च
sahye prāleyasaṃjñe ca digaṃbaragirau śubhe |
anyeṣu caiva rājānaṃ svargasthānādikeṣu ca
2,22.13
रमेयायास राजेन्द्र दिव्यरूपा दिने दिने ।
राजापि मोहिनीं प्राप्य सर्वं कृत्यं परित्यजन्
rameyāyāsa rājendra divyarūpā dine dine |
rājāpi mohinīṃ prāpya sarvaṃ kṛtyaṃ parityajan
2,22.14
त्यक्तं न वासरं विष्णोर्जन्ममृत्युनिकृन्तनम् ।
व्रतं नोपेक्षते तत्तु अतिमुग्धो ऽपि पार्थिवः
tyaktaṃ na vāsaraṃ viṣṇorjanmamṛtyunikṛntanam |
vrataṃ nopekṣate tattu atimugdho 'pi pārthivaḥ
2,22.15
क्रीडां त्यजति भूपालो दशम्यादिदिनत्रये ।
एवं प्रकीडतस्तस्य पूर्णे संवत्सरे गते
krīḍāṃ tyajati bhūpālo daśamyādidinatraye |
evaṃ prakīḍatastasya pūrṇe saṃvatsare gate
2,22.16
काले कालविदां श्रेष्ठः संप्राप्तः कार्तिकः शुभः ।
निद्राछेदकरो विष्णोः स मासः पुण्यदायकः
kāle kālavidāṃ śreṣṭhaḥ saṃprāptaḥ kārtikaḥ śubhaḥ |
nidrāchedakaro viṣṇoḥ sa māsaḥ puṇyadāyakaḥ
2,22.17
यस्मिन्कृतं हि सुकृतं वैष्णवैर्मनुजैर्नृप ।
अक्षयं हि भवेत्सर्वं विष्णुलोकप्रदायकम्
yasminkṛtaṃ hi sukṛtaṃ vaiṣṇavairmanujairnṛpa |
akṣayaṃ hi bhavetsarvaṃ viṣṇulokapradāyakam
2,22.18
न कार्तिकसमो मासो न कूतेन समं युगम् ।
न धर्मस्तु दया तुल्यो न ज्योतिश्चक्षुषा समम्
na kārtikasamo māso na kūtena samaṃ yugam |
na dharmastu dayā tulyo na jyotiścakṣuṣā samam
2,22.19
न वेदेन समं शास्त्रं न तीर्थं गङ्गया समम् ।
न भूम्या सदृशं दानं न सुखं भार्यया समम्
na vedena samaṃ śāstraṃ na tīrthaṃ gaṅgayā samam |
na bhūmyā sadṛśaṃ dānaṃ na sukhaṃ bhāryayā samam
2,22.20
न कृष्या तु समं वित्तं न लाभः सुरभीसमः ।
न तपो ऽनशनादन्यन्न दमेन समं शिवम्
na kṛṣyā tu samaṃ vittaṃ na lābhaḥ surabhīsamaḥ |
na tapo 'naśanādanyanna damena samaṃ śivam
2,22.21
तृप्तिर्न रसनातुल्या न समो ऽन्यो द्विजेन च ।
न धर्मेण समं मित्रं न सत्येन समं यशः
tṛptirna rasanātulyā na samo 'nyo dvijena ca |
na dharmeṇa samaṃ mitraṃ na satyena samaṃ yaśaḥ
2,22.22
नारोग्यसममैश्वर्यं न देवः केशवात्परः ।
न कार्तिकसमं लोके पावनं कवयो विदुः
nārogyasamamaiśvaryaṃ na devaḥ keśavātparaḥ |
na kārtikasamaṃ loke pāvanaṃ kavayo viduḥ
2,22.23
कार्तिकः प्रवरो मासो विष्णोश्चापि प्रियः सदा ।
अव्रतो हि क्षिपेद्यस्तु मासं दामोदरप्रियम्
kārtikaḥ pravaro māso viṣṇoścāpi priyaḥ sadā |
avrato hi kṣipedyastu māsaṃ dāmodarapriyam
2,22.24
तिर्यग्योनिमवाप्नोति सर्वधर्मबहिष्कृतः
tiryagyonimavāpnoti sarvadharmabahiṣkṛtaḥ
2,22.25
मान्धातोवाच संप्राप्य कार्तिके मासे राजा रुक्माङ्गदो मुने ।
मोहिनीं मोहसंयुक्तां कथं स बुभुजे वद
māndhātovāca saṃprāpya kārtike māse rājā rukmāṅgado mune |
mohinīṃ mohasaṃyuktāṃ kathaṃ sa bubhuje vada
2,22.26
विष्णुभक्तः श्रुतिपरः प्रवरः स महीक्षिताम् ।
तस्मिन्पुण्यतमे मासे किं चकार नृपोत्तमः
viṣṇubhaktaḥ śrutiparaḥ pravaraḥ sa mahīkṣitām |
tasminpuṇyatame māse kiṃ cakāra nṛpottamaḥ
2,22.27
वसिष्ठ उवाच संप्राप्तं कार्तिकं दृष्ट्वा प्रबोधकरणं हरेः ।
अतिप्रमुग्धो राजेन्द्रो मोहिनीं वाक्यमब्रवीत्
vasiṣṭha uvāca saṃprāptaṃ kārtikaṃ dṛṣṭvā prabodhakaraṇaṃ hareḥ |
atipramugdho rājendro mohinīṃ vākyamabravīt
2,22.28
रतं देवि त्वया सार्द्धं मया संवत्सरान्बहून् ।
तवापमानभीतेन नोक्तं किञ्चिदपि क्वचित्
rataṃ devi tvayā sārddhaṃ mayā saṃvatsarānbahūn |
tavāpamānabhītena noktaṃ kiñcidapi kvacit
2,22.29
सांप्रतं वक्तुकामो ऽहं तन्निबोध शुभानने ।
त्वय्यासक्तस्य मे देवि बहवः कार्तिका गताः
sāṃprataṃ vaktukāmo 'haṃ tannibodha śubhānane |
tvayyāsaktasya me devi bahavaḥ kārtikā gatāḥ
2,22.30
न व्रती कार्तिके जातो मुक्त्वैकं हरिवासरम् ।
सो ऽहं कार्तिकमिच्छामि व्रते न पर्य्युपासितुम्
na vratī kārtike jāto muktvaikaṃ harivāsaram |
so 'haṃ kārtikamicchāmi vrate na paryyupāsitum
2,22.31
अव्रतेन गतो येषां कार्तिको मर्त्यधर्मिणाम् ।
इष्टापूर्तौ वृथा तेषां धर्मो द्रुहिणसंभवे
avratena gato yeṣāṃ kārtiko martyadharmiṇām |
iṣṭāpūrtau vṛthā teṣāṃ dharmo druhiṇasaṃbhave
2,22.32
मांसाशिनो ऽपि भूपाला अत्यर्थं मृगयारताः ।
ते भांसं कार्तिके त्यक्त्वा गता विष्ण्वालयं शुभे
māṃsāśino 'pi bhūpālā atyarthaṃ mṛgayāratāḥ |
te bhāṃsaṃ kārtike tyaktvā gatā viṣṇvālayaṃ śubhe
2,22.33
प्रवृत्तानां हि भक्ष्याणां कार्तिके नियमे कृते ।
अवश्यं विष्णुरूपत्वं प्राप्यते साधकेन हि
pravṛttānāṃ hi bhakṣyāṇāṃ kārtike niyame kṛte |
avaśyaṃ viṣṇurūpatvaṃ prāpyate sādhakena hi
2,22.34
तिष्ठन्तु बहुवित्तानि दानानि वरवर्णिनि ।
हृदयायासकर्तॄणि दीपदानाद्दिवं व्रजेत्
tiṣṭhantu bahuvittāni dānāni varavarṇini |
hṛdayāyāsakartṝṇi dīpadānāddivaṃ vrajet
2,22.35
तस्याप्यभावात्सुभगे परदीपप्रबोधनम् ।
कर्तव्यं भक्तिभावेन सर्वदानाधिकं च तत्
tasyāpyabhāvātsubhage paradīpaprabodhanam |
kartavyaṃ bhaktibhāvena sarvadānādhikaṃ ca tat
2,22.36
एकतः सर्वदानानि दीपदानं हि चैकतः ।
कार्तिकेन समं प्रोक्तं दीपदानात्प्रबोधनम्
ekataḥ sarvadānāni dīpadānaṃ hi caikataḥ |
kārtikena samaṃ proktaṃ dīpadānātprabodhanam
2,22.37
कर्तव्यं भक्तिभावेन सर्वदानाधिकं स्मृतम् ।
कार्तिकीं च तिथिं कृत्वा विष्णोर्नाभिसरोरुहे
kartavyaṃ bhaktibhāvena sarvadānādhikaṃ smṛtam |
kārtikīṃ ca tithiṃ kṛtvā viṣṇornābhisaroruhe
2,22.38
आजन्मकृतपापात्तु मुच्यते नात्रसंशयः ।
व्रतोपवासनियमैः कार्तिको यस्य गच्छति
ājanmakṛtapāpāttu mucyate nātrasaṃśayaḥ |
vratopavāsaniyamaiḥ kārtiko yasya gacchati
2,22.39
देवो वैमानिको भूत्वा स याति परमां गतिम् ।
तस्मान्मोहिनि मोहं त्वं परित्यज्य ममोपरि
devo vaimāniko bhūtvā sa yāti paramāṃ gatim |
tasmānmohini mohaṃ tvaṃ parityajya mamopari
2,22.40
आज्ञां विधेहि तत्कालं करिष्ये कार्त्तिकव्रतम् ।
तव वक्षोजपूजाया विरतो नीरजेक्षमे
ājñāṃ vidhehi tatkālaṃ kariṣye kārttikavratam |
tava vakṣojapūjāyā virato nīrajekṣame
2,22.41
अहं व्रतधरश्चैव भविष्ये हरिपूजने ।
मोहिन्युवाच विस्तरेण समाख्याहि माहात्म्यं कार्तिकस्य च
ahaṃ vratadharaścaiva bhaviṣye haripūjane |
mohinyuvāca vistareṇa samākhyāhi māhātmyaṃ kārtikasya ca
2,22.42
सर्वपुण्याकरः प्रोक्तो मासो ऽयं राजसत्तमा ।
विशेषात्कुत्र कथितस्तदादिश महामते
sarvapuṇyākaraḥ prokto māso 'yaṃ rājasattamā |
viśeṣātkutra kathitastadādiśa mahāmate
2,22.43
श्रुत्वा कार्त्तिकमाहात्म्यं करिष्ये ऽहं यथेप्सितम्
śrutvā kārttikamāhātmyaṃ kariṣye 'haṃ yathepsitam
2,22.44
रुक्माङ्गद उवाच माहात्म्यमभिधास्यामि मासस्यास्य वरानने ।
येन भक्तिर्भवित्री ते प्रकर्तुं हरिपूजनम्
rukmāṅgada uvāca māhātmyamabhidhāsyāmi māsasyāsya varānane |
yena bhaktirbhavitrī te prakartuṃ haripūjanam
2,22.45
कार्त्तिके कृच्छ्रसेवी यः प्राजापत्यचरो ऽपि वा ।
एकान्तरोपवासी वा त्रिरात्रोपोषितो ऽपि वा
kārttike kṛcchrasevī yaḥ prājāpatyacaro 'pi vā |
ekāntaropavāsī vā trirātropoṣito 'pi vā
2,22.46
यद्वा दशाहं पक्षं वा मासं वा वरवर्णिनि ।
क्षपयित्वा नरो याति स विष्णोः परमं पदम्
yadvā daśāhaṃ pakṣaṃ vā māsaṃ vā varavarṇini |
kṣapayitvā naro yāti sa viṣṇoḥ paramaṃ padam
2,22.47
एकभक्तेन नक्तेन तथैवायाचितेन च ।
अस्मिन् नरैर्धरा चैव प्राप्यते द्वीपमालिनी
ekabhaktena naktena tathaivāyācitena ca |
asmin narairdharā caiva prāpyate dvīpamālinī
2,22.48
विशेषात्पुष्करे तीर्थे द्वारावत्यां च शौकरे ।
मासो ऽयं भक्तिदः प्रोक्तो व्रतदानार्चनादिभिः
viśeṣātpuṣkare tīrthe dvārāvatyāṃ ca śaukare |
māso 'yaṃ bhaktidaḥ prokto vratadānārcanādibhiḥ
2,22.49
तस्निन्हरि दिनं पुण्यं तथा वै भीष्मपञ्चकम् ।
प्रबोधिनीं नरः कृत्वा जागरेण समन्विताम्
tasninhari dinaṃ puṇyaṃ tathā vai bhīṣmapañcakam |
prabodhinīṃ naraḥ kṛtvā jāgareṇa samanvitām
2,22.50
न मातुर्जठरे तिष्ठेदपि पापान्वितो नरः ।
तस्मिन्दिने वरारोहे मण्डलं यस्तु पश्यति
na māturjaṭhare tiṣṭhedapi pāpānvito naraḥ |
tasmindine varārohe maṇḍalaṃ yastu paśyati
2,22.51
विना सांख्येन योगेन स याति परमं पदम् ।
कार्तिके मण्डलं दृष्ट्वा शौकरेः सूकरं शुभे
vinā sāṃkhyena yogena sa yāti paramaṃ padam |
kārtike maṇḍalaṃ dṛṣṭvā śaukareḥ sūkaraṃ śubhe
2,22.52
दृष्ट्वा कोकवराहं वा न भूयस्तनयो भवेत् ।
त्रिविधस्यापि पापस्य दृष्ट्वा मुक्तिर्भवेन्नृणाम्
dṛṣṭvā kokavarāhaṃ vā na bhūyastanayo bhavet |
trividhasyāpi pāpasya dṛṣṭvā muktirbhavennṛṇām
2,22.53
मण्डलं चपलापाङ्गि श्रीधरं कुब्जके तथा ।
कार्तिके वर्जयेत्तैलं कार्त्तिके वर्जयेन्मधु
maṇḍalaṃ capalāpāṅgi śrīdharaṃ kubjake tathā |
kārtike varjayettailaṃ kārttike varjayenmadhu
2,22.54
कार्तिके वर्जयेन्मांसं कार्तिके वर्जयेत्स्त्रियः ।
निष्पावान्कार्तिके देवि त्यञ्जेद्विष्णुतत्परः
kārtike varjayenmāṃsaṃ kārtike varjayetstriyaḥ |
niṣpāvānkārtike devi tyañjedviṣṇutatparaḥ
2,22.55
संवत्सरकृतात्पापाद्ब्रहिर्भवति तत्क्षणात् ।
प्राप्नोति राजकीं योनिं सकृद्भक्षणसंभवात्
saṃvatsarakṛtātpāpādbrahirbhavati tatkṣaṇāt |
prāpnoti rājakīṃ yoniṃ sakṛdbhakṣaṇasaṃbhavāt
2,22.56
कार्तिके शौकरमांसं यस्तु भुञ्जीत दुर्मतिः ।
षष्टिवर्षसहस्राणि रौरवे परिपच्यते
kārtike śaukaramāṃsaṃ yastu bhuñjīta durmatiḥ |
ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi raurave paripacyate
2,22.57
तन्मुक्तो जायते पापी विष्ठाशी ग्राम्यसूकरः ।
मात्स्यं मांसं न भुञ्जीत न कौर्मं नापि हारिणम्
tanmukto jāyate pāpī viṣṭhāśī grāmyasūkaraḥ |
mātsyaṃ māṃsaṃ na bhuñjīta na kaurmaṃ nāpi hāriṇam
2,22.58
चाण्डालो जायते देवि कार्तिके मांसभक्षणात् ।
कार्तिकः सर्वपापघ्नः किञ्चिद्व्रतधरस्य हि
cāṇḍālo jāyate devi kārtike māṃsabhakṣaṇāt |
kārtikaḥ sarvapāpaghnaḥ kiñcidvratadharasya hi
2,22.59
कार्तिके तु कृतादीक्षा नृणां जन्मनिकृन्तनी ।
तस्मात्सर्वप्रयत्नेन दीक्षां कुर्वीत कार्तिके
kārtike tu kṛtādīkṣā nṛṇāṃ janmanikṛntanī |
tasmātsarvaprayatnena dīkṣāṃ kurvīta kārtike
2,22.60
अदीक्षितस्य वामोरु कृतं सर्वं निरर्थकम् ।
पशुयोनिमवाप्नोति दीक्षया रहितो नरः
adīkṣitasya vāmoru kṛtaṃ sarvaṃ nirarthakam |
paśuyonimavāpnoti dīkṣayā rahito naraḥ
2,22.61
न गृहे कार्तिकं कुर्याद्विशेषेण तु कार्तिकीम् ।
तीर्थे हि कार्तिकीं कुर्वन्नरो याति हरेः पदम्
na gṛhe kārtikaṃ kuryādviśeṣeṇa tu kārtikīm |
tīrthe hi kārtikīṃ kurvannaro yāti hareḥ padam
2,22.62
कार्तिके शुक्लपक्षस्य कगृत्वा ह्येकादशीं नरः ।
प्रातर्दत्वा शुभान्कुंभान्प्रयाति हरिमन्दिरम्
kārtike śuklapakṣasya kagṛtvā hyekādaśīṃ naraḥ |
prātardatvā śubhānkuṃbhānprayāti harimandiram
2,22.63
संवत्सरव्रतानां हि समाप्तिः कार्तिकं स्मृता ।
विवाहा यत्र दृश्यन्ते विष्णोर्नाभिसरोरुहे
saṃvatsaravratānāṃ hi samāptiḥ kārtikaṃ smṛtā |
vivāhā yatra dṛśyante viṣṇornābhisaroruhe
2,22.64
दिनानि तत्र चत्वारि यथैकं वरावर्णिनि ।
विनोत्तरायणे कालं लग्नशुद्धिं विनापि च
dināni tatra catvāri yathaikaṃ varāvarṇini |
vinottarāyaṇe kālaṃ lagnaśuddhiṃ vināpi ca
2,22.65
दृश्यन्ते यत्र सम्बन्धाः पुत्रपौत्रविवर्द्धनाः ।
तस्मान्मोहिनि कर्तास्मि कार्तिके व्रतसेवनम्
dṛśyante yatra sambandhāḥ putrapautravivarddhanāḥ |
tasmānmohini kartāsmi kārtike vratasevanam
2,22.66
अशेषपापनाशाय तव प्रीतिविवृद्धये ।
मोहिन्युवाच अहो माहात्म्यमतुलं कार्तिकस्य त्वयोरितम्
aśeṣapāpanāśāya tava prītivivṛddhaye |
mohinyuvāca aho māhātmyamatulaṃ kārtikasya tvayoritam
2,22.67
चातुर्मास्यव्रतानां हि विधिमुद्यापनं वद ।
पूर्णता येन भवतगि व्रतानां पृथिवीपते
cāturmāsyavratānāṃ hi vidhimudyāpanaṃ vada |
pūrṇatā yena bhavatagi vratānāṃ pṛthivīpate
2,22.68
अवैकल्यं भवेच्चैव व्रतं पुण्यफलस्य तु ।
राजोवाच नक्तव्रती षड्रसेन ब्राह्मणं भोजयेत्प्रिये
avaikalyaṃ bhaveccaiva vrataṃ puṇyaphalasya tu |
rājovāca naktavratī ṣaḍrasena brāhmaṇaṃ bhojayetpriye
2,22.69
अयाचिते त्वनङ्काहं सहिरण्यं प्रदापयेत् ।
अमांसाशीभवेद्यस्त्तु गां प्रदद्यात्सदक्षिणाम्
ayācite tvanaṅkāhaṃ sahiraṇyaṃ pradāpayet |
amāṃsāśībhavedyasttu gāṃ pradadyātsadakṣiṇām
2,22.70
धात्रीस्नाने नरो दद्याद्दधिपायसमेव च ।
फलानां नियमे सुभ्रु फलदानं समाचरेत्
dhātrīsnāne naro dadyāddadhipāyasameva ca |
phalānāṃ niyame subhru phaladānaṃ samācaret
2,22.71
तैलत्यागे घृतं दद्या द्धृतत्यागे पयस्तथा ।
धान्यानां नियमे शालींस्तत्तद्धान्यमथापि वा
tailatyāge ghṛtaṃ dadyā ddhṛtatyāge payastathā |
dhānyānāṃ niyame śālīṃstattaddhānyamathāpi vā
2,22.72
दद्याद्भूशयने शय्यां तूलिकागण्डकान्विताम् ।
पत्रभोजी नरोदद्याद्भाजनं घृतसंयुतम्
dadyādbhūśayane śayyāṃ tūlikāgaṇḍakānvitām |
patrabhojī narodadyādbhājanaṃ ghṛtasaṃyutam
2,22.73
मौने घण्टां तिलान्वापि सहिरण्यान्प्रदापयेत् ।
दंपत्योर्भोजनं कार्यमुभयोः शयनान्वितम्
maune ghaṇṭāṃ tilānvāpi sahiraṇyānpradāpayet |
daṃpatyorbhojanaṃ kāryamubhayoḥ śayanānvitam
2,22.74
संभोगं दक्षिणोपेतं व्रतस्य परिपूर्तये ।
प्रातः स्नाने हयं दद्यान्निःस्नेहे घृतसक्तुकान्
saṃbhogaṃ dakṣiṇopetaṃ vratasya paripūrtaye |
prātaḥ snāne hayaṃ dadyānniḥsnehe ghṛtasaktukān
2,22.75
नखराणां च केशानां धारणे दर्पणं ददेत् ।
उपानहौ प्रदद्यात्तु पादत्राणविवर्जने
nakharāṇāṃ ca keśānāṃ dhāraṇe darpaṇaṃ dadet |
upānahau pradadyāttu pādatrāṇavivarjane
2,22.76
लवणस्य तु संत्यागे दातव्या सुरभिस्तथा ।
आमिषस्य परित्यागे सवत्सां कपिलां ददेत्
lavaṇasya tu saṃtyāge dātavyā surabhistathā |
āmiṣasya parityāge savatsāṃ kapilāṃ dadet
2,22.77
नित्यं दीपप्रदो यस्तु व्रते ऽभीष्टे सुरालये ।
स काञ्चनं तथा ताम्रं सघृतं दीपकं प्रिये
nityaṃ dīpaprado yastu vrate 'bhīṣṭe surālaye |
sa kāñcanaṃ tathā tāmraṃ saghṛtaṃ dīpakaṃ priye
2,22.78
प्रदद्याद्वाससा छत्रं वैष्णवे व्रतपूर्तये ।
एकान्तरोपवासी तु क्षौमवस्त्रं प्रदापयेत्
pradadyādvāsasā chatraṃ vaiṣṇave vratapūrtaye |
ekāntaropavāsī tu kṣaumavastraṃ pradāpayet
2,22.79
त्रिरात्रे काञ्चनोपेतां दद्याच्छय्यां स्वलङ्कृताम् ।
षड्ररात्राद्युपवासेषु शिबिकां छत्रसंयुताम्
trirātre kāñcanopetāṃ dadyācchayyāṃ svalaṅkṛtām |
ṣaḍrarātrādyupavāseṣu śibikāṃ chatrasaṃyutām
2,22.80
सवाहपुरुषं पीनमनङ्वाहमथार्पयेत् ।
अजाविकं त्वेकभक्ते फलाहारे सुवर्णकम्
savāhapuruṣaṃ pīnamanaṅvāhamathārpayet |
ajāvikaṃ tvekabhakte phalāhāre suvarṇakam
2,22.81
शाकाहारे फलं दद्यात्सौवर्णं घृतसंयुतम् ।
रसानां चैव सर्वेषां त्यागे ऽनुक्तस्य वापि च
śākāhāre phalaṃ dadyātsauvarṇaṃ ghṛtasaṃyutam |
rasānāṃ caiva sarveṣāṃ tyāge 'nuktasya vāpi ca
2,22.82
दातव्यं राजतं पात्रं सौवर्ण वापि शक्तितः ।
यथोक्तस्याप्रदाने तु यथोक्ताकरणे ऽपि वा
dātavyaṃ rājataṃ pātraṃ sauvarṇa vāpi śaktitaḥ |
yathoktasyāpradāne tu yathoktākaraṇe 'pi vā
2,22.83
विप्रवाक्यं चरेत्सुभ्रु विष्णुस्मरणपूर्वकम् ।
वृथा विप्रवचो यस्तु मन्यते मनुजः शुभे
vipravākyaṃ caretsubhru viṣṇusmaraṇapūrvakam |
vṛthā vipravaco yastu manyate manujaḥ śubhe
2,22.84
दक्षिणां नैव दद्याद्वा स याति नरकेध्रुवम् ।
व्रतवैकल्यमासाद्य कुष्ठी चान्धः प्रजायते
dakṣiṇāṃ naiva dadyādvā sa yāti narakedhruvam |
vratavaikalyamāsādya kuṣṭhī cāndhaḥ prajāyate
2,22.85
धरामराणां वचने व्यवस्थिता दिवौकसस्तीर्थगणा मखाश्च ।
को लङ्घयेत्सुभ्रु वचो हि तेषां श्रेयोभिकामो मनुजस्तु विद्वान्
dharāmarāṇāṃ vacane vyavasthitā divaukasastīrthagaṇā makhāśca |
ko laṅghayetsubhru vaco hi teṣāṃ śreyobhikāmo manujastu vidvān
2,22.86
इदं मया धर्मरहस्ययुक्तं विरञ्चये श्रीपतिना यथोक्तम् ।
प्रकाशितं तुभ्यमनन्यवाच्यं फलप्रदं माधवतुष्टिहेतुम्
idaṃ mayā dharmarahasyayuktaṃ virañcaye śrīpatinā yathoktam |
prakāśitaṃ tubhyamananyavācyaṃ phalapradaṃ mādhavatuṣṭihetum
Chapter 2.23
2,23.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे कार्तिकमाहात्म्यं नाम द्वाविंशो ऽध्यायः मोहिन्युवाच वाक्यमुक्तं त्वया साधु कार्तिके यदुपोषणम् ।
व्रतादिकरणं राज्ञां नोक्तं क्वापि निदर्शने
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge kārtikamāhātmyaṃ nāma dvāviṃśo 'dhyāyaḥ mohinyuvāca vākyamuktaṃ tvayā sādhu kārtike yadupoṣaṇam |
vratādikaraṇaṃ rājñāṃ noktaṃ kvāpi nidarśane
2,23.2
मुक्त्वैकं ब्राह्मणं लोके नोक्तं शूद्रविशोरपि ।
दानं हि पालनं युद्धं तृतीयं भूभुजां स्मृतम्
muktvaikaṃ brāhmaṇaṃ loke noktaṃ śūdraviśorapi |
dānaṃ hi pālanaṃ yuddhaṃ tṛtīyaṃ bhūbhujāṃ smṛtam
2,23.3
न व्रतं हि त्वया कार्यं यदि मामिच्छसि प्रियाम् ।
मुहूर्तमपि राजेन्द्र न शक्नोमि त्वया विना
na vrataṃ hi tvayā kāryaṃ yadi māmicchasi priyām |
muhūrtamapi rājendra na śaknomi tvayā vinā
2,23.4
स्थातुं कमलगर्भाभ किं पुनर्माससंख्यया ।
यत्रोपवासकरणं मन्यसे वसाधाधिप
sthātuṃ kamalagarbhābha kiṃ punarmāsasaṃkhyayā |
yatropavāsakaraṇaṃ manyase vasādhādhipa
2,23.5
तत्र वै भोजनं देयं विप्राणां च महात्मनाम् ।
अथवा ज्येष्ठपत्नी या सा करोतु व्रतादिकम् ।
एवमुक्ते तु वचने मोहिन्या रुक्मभूषणः
tatra vai bhojanaṃ deyaṃ viprāṇāṃ ca mahātmanām |
athavā jyeṣṭhapatnī yā sā karotu vratādikam |
evamukte tu vacane mohinyā rukmabhūṣaṇaḥ
2,23.6
आजुहाव प्रियां भार्यां नाम्ना संध्यावलिंशुभाम् ।
आहूता तत्क्षणात्प्राप्ता राजानं भूरिदक्षिणम्
ājuhāva priyāṃ bhāryāṃ nāmnā saṃdhyāvaliṃśubhām |
āhūtā tatkṣaṇātprāptā rājānaṃ bhūridakṣiṇam
2,23.7
आशीनं शयने दिव्ये मोहिनीबाहुसंवृतम् ।
संघृष्टं हि कुचाग्रेण स्वर्णकुंभनिभेन हि
āśīnaṃ śayane divye mohinībāhusaṃvṛtam |
saṃghṛṣṭaṃ hi kucāgreṇa svarṇakuṃbhanibhena hi
2,23.8
शयने वामनेत्रायाः सकामाया महीपते ।
कृतां जलिपुटा भूत्वा भर्तुर्नमितकन्धरा
śayane vāmanetrāyāḥ sakāmāyā mahīpate |
kṛtāṃ jalipuṭā bhūtvā bharturnamitakandharā
2,23.9
संध्यावली प्राह नृपं किमाहूता करोम्यहम् ।
तव वाक्ये स्थिता कान्त दुःसापत्न्यविवर्जिता
saṃdhyāvalī prāha nṛpaṃ kimāhūtā karomyaham |
tava vākye sthitā kānta duḥsāpatnyavivarjitā
2,23.10
यथा यथा हि रमसे मोहिन्या सहह भूपते ।
तथा तथा मम प्रीतिर्वर्द्धते नात्र संशयः
yathā yathā hi ramase mohinyā sahaha bhūpate |
tathā tathā mama prītirvarddhate nātra saṃśayaḥ
2,23.11
भर्तुः सौख्येन या नारी दुःखयुक्ता प्रजायते ।
सा तु श्येनी भवेद्राजंस्त्रीणि वर्षाणि पञ्च च
bhartuḥ saukhyena yā nārī duḥkhayuktā prajāyate |
sā tu śyenī bhavedrājaṃstrīṇi varṣāṇi pañca ca
2,23.12
आज्ञां मे देहि राजेन्द्र मा व्रीहां कामिकां कुरु
ājñāṃ me dehi rājendra mā vrīhāṃ kāmikāṃ kuru
2,23.13
रुक्माङ्गद उवाच जानामि तव शीलं तु कुलं जानामि भामिनि ।
तव वाक्येन हि चिरं मोहिनी रमिता मया
rukmāṅgada uvāca jānāmi tava śīlaṃ tu kulaṃ jānāmi bhāmini |
tava vākyena hi ciraṃ mohinī ramitā mayā
2,23.14
रममाणस्य सुचिरं बहवः कार्तिका गताः ।
प्रिया सौख्येन मुग्धस्य न गतो हरिवासरः
ramamāṇasya suciraṃ bahavaḥ kārtikā gatāḥ |
priyā saukhyena mugdhasya na gato harivāsaraḥ
2,23.15
सो ऽहं तृप्तिमनुप्राप्तः कामभोगात्पुनः पुनः ।
ज्ञातो ऽयं कार्तिको मासः सर्वपापक्षयङ्करः
so 'haṃ tṛptimanuprāptaḥ kāmabhogātpunaḥ punaḥ |
jñāto 'yaṃ kārtiko māsaḥ sarvapāpakṣayaṅkaraḥ
2,23.16
कर्तुकामो व्रतं देवि कार्तिकाख्यं सुपुण्यदम् ।
इयं वारयते मां च व्रताद्ब्रह्मसुता शुभे
kartukāmo vrataṃ devi kārtikākhyaṃ supuṇyadam |
iyaṃ vārayate māṃ ca vratādbrahmasutā śubhe
2,23.17
अस्या न विप्रियं कार्यं सर्वथा वरवर्णिनि ।
मामकं व्रतमाधत्स्व कृच्छ्राख्यं कायशोषकम्
asyā na vipriyaṃ kāryaṃ sarvathā varavarṇini |
māmakaṃ vratamādhatsva kṛcchrākhyaṃ kāyaśoṣakam
2,23.18
सा चैवमुक्ता नवहेमवर्णा भर्त्रा तदा पीनपयोधरङ्गी ।
उवाच वाक्यं द्विजराजकक्त्राव्रतं चरिष्ये तव तुष्टिहेतोः
sā caivamuktā navahemavarṇā bhartrā tadā pīnapayodharaṅgī |
uvāca vākyaṃ dvijarājakaktrāvrataṃ cariṣye tava tuṣṭihetoḥ
2,23.19
येनैव कीर्तिस्तु यशो भवेच्च तथैव सौख्यं तव कीर्तियुक्तम् ।
करोमि सौम्यं नरदेवनाथ क्षिपामि देहं ज्वलनेत्वदर्थम्
yenaiva kīrtistu yaśo bhavecca tathaiva saukhyaṃ tava kīrtiyuktam |
karomi saumyaṃ naradevanātha kṣipāmi dehaṃ jvalanetvadartham
2,23.20
अकार्यमेतन्नहि भूमिपाल वाक्येन ते हन्मि सुतं स्वकीयम् ।
किन्त्वेवमेतद्व्रतकर्म भूयः करोमि सौम्यं नरदेवनाथ
akāryametannahi bhūmipāla vākyena te hanmi sutaṃ svakīyam |
kintvevametadvratakarma bhūyaḥ karomi saumyaṃ naradevanātha
2,23.21
इत्येवमुक्त्वा रविपुत्रशत्रुं प्रणम्य तं चारुविशालनेत्रा ।
व्रतं चकाराथ तदा हि देवी ह्यशेषपापौघविनाशनाय
ityevamuktvā raviputraśatruṃ praṇamya taṃ cāruviśālanetrā |
vrataṃ cakārātha tadā hi devī hyaśeṣapāpaughavināśanāya
2,23.22
व्रते प्रवृत्ते वरकृच्छ्रसंज्ञे प्रियाकृते हर्षमवाप राजा ।
उवाच वाक्यं कुशकेतुपुत्रीं कृतं वचः सुभ्रु समीहितं ते
vrate pravṛtte varakṛcchrasaṃjñe priyākṛte harṣamavāpa rājā |
uvāca vākyaṃ kuśaketuputrīṃ kṛtaṃ vacaḥ subhru samīhitaṃ te
2,23.23
रमस्व कामं मय सन्निविष्टसंपूर्णवाञ्छा करभोरु हृष्टा ।
विमुक्तकार्यस्तव सुभ्रु हेतोर्नान्यास्ति नारी मम सौख्यहेतुः
ramasva kāmaṃ maya sanniviṣṭasaṃpūrṇavāñchā karabhoru hṛṣṭā |
vimuktakāryastava subhru hetornānyāsti nārī mama saukhyahetuḥ
2,23.24
सा त्वेवमुक्ता निजनायकेन प्रहर्षमभ्येत्य जगाद भूपम् ।
ज्ञात्वा भवन्तं बहुकामयुक्तं त्रिविष्टपान्नाथ समागताहम्
sā tvevamuktā nijanāyakena praharṣamabhyetya jagāda bhūpam |
jñātvā bhavantaṃ bahukāmayuktaṃ triviṣṭapānnātha samāgatāham
2,23.25
त्यक्त्वामरान्दैत्यगणांश्च सर्वान्गन्धर्वयक्षोरगराक्षसांश्च ।
संदृश्यमानान्मम नाथ हेतोः स्नेहान्विताहं तव मन्दराद्रौ
tyaktvāmarāndaityagaṇāṃśca sarvāngandharvayakṣoragarākṣasāṃśca |
saṃdṛśyamānānmama nātha hetoḥ snehānvitāhaṃ tava mandarādrau
2,23.26
एतत्कामफलं लोके यद्द्वयोरेकचित्तता ।
अन्यचेतः कृतः कामः शवयोरिव संगमः
etatkāmaphalaṃ loke yaddvayorekacittatā |
anyacetaḥ kṛtaḥ kāmaḥ śavayoriva saṃgamaḥ
2,23.27
सफलं हि वपुर्मे ऽद्य सफलं रूपमेव हि ।
त्वया कामवता कान्त दुर्ल्लभं यज्जगत्त्रये
saphalaṃ hi vapurme 'dya saphalaṃ rūpameva hi |
tvayā kāmavatā kānta durllabhaṃ yajjagattraye
2,23.28
प्रोन्नताभ्यां कुचाभ्यां हि कामिनो हृदयं यदि ।
संश्लिष्टं नहि शीर्येत मन्ये वज्रसमं दृढम् ।
तदेव चामृतं लोके यत्पुरन्ध्र्यधरासवम्
pronnatābhyāṃ kucābhyāṃ hi kāmino hṛdayaṃ yadi |
saṃśliṣṭaṃ nahi śīryeta manye vajrasamaṃ dṛḍham |
tadeva cāmṛtaṃ loke yatpurandhryadharāsavam
2,23.29
कुचाभ्यां हृदि लीनाभ्यां मुखेन परिपीयते ।
एवमुक्त्वा परिष्वज्य राजानं रहसि स्थितम्
kucābhyāṃ hṛdi līnābhyāṃ mukhena paripīyate |
evamuktvā pariṣvajya rājānaṃ rahasi sthitam
2,23.30
रमयामास तन्वङ्गी वात्स्यायनविधानतः ।
तस्यैवं रममाणस्य मोहिन्या सहितस्य हि
ramayāmāsa tanvaṅgī vātsyāyanavidhānataḥ |
tasyaivaṃ ramamāṇasya mohinyā sahitasya hi
2,23.31
रुक्माङ्गदस्य कर्णाभ्यां पटहध्वनिरागतः ।
मत्तेभकुंभसंस्थस्तु धर्माङ्गदनिदेशतः
rukmāṅgadasya karṇābhyāṃ paṭahadhvanirāgataḥ |
mattebhakuṃbhasaṃsthastu dharmāṅgadanideśataḥ
2,23.32
प्रातर्हरिदिनं लोकास्तिष्ठध्वं त्वेकभोजनाः ।
अक्षारलवणाः सर्वे हविष्यान्ननिषेविणः
prātarharidinaṃ lokāstiṣṭhadhvaṃ tvekabhojanāḥ |
akṣāralavaṇāḥ sarve haviṣyānnaniṣeviṇaḥ
2,23.33
अवनीतल्पशयनाः प्रियासंगविवर्जिताः ।
स्मरध्वं देवदेवेशं पुराणं पुरुषोत्तमम्
avanītalpaśayanāḥ priyāsaṃgavivarjitāḥ |
smaradhvaṃ devadeveśaṃ purāṇaṃ puruṣottamam
2,23.34
सकृद्भोजनसंयुक्ता उपवासं करिष्यथ ।
अकृतश्राद्धनिचया अप्राप्ताः पिण्डमेव च
sakṛdbhojanasaṃyuktā upavāsaṃ kariṣyatha |
akṛtaśrāddhanicayā aprāptāḥ piṇḍameva ca
2,23.35
गयामगतपुत्राश्च गच्छध्वं श्रीहरेः पदम् ।
एषा कार्तिकशुक्ला वै हरेर्निद्राव्यपोहिनी
gayāmagataputrāśca gacchadhvaṃ śrīhareḥ padam |
eṣā kārtikaśuklā vai harernidrāvyapohinī
2,23.36
प्रातरेकादशी प्राप्ता मा कृथा भोजनं क्वचित् ।
ब्रह्महत्यादिपापानि कामकारकृतानि च
prātarekādaśī prāptā mā kṛthā bhojanaṃ kvacit |
brahmahatyādipāpāni kāmakārakṛtāni ca
2,23.37
तानि यास्यन्ति सर्वाणि उपोष्येमां प्रबोधिनीम् ।
प्रबोधयेद्धर्म्मपरान्न्यायाचार समन्वितान्
tāni yāsyanti sarvāṇi upoṣyemāṃ prabodhinīm |
prabodhayeddharmmaparānnyāyācāra samanvitān
2,23.38
हरेः प्रबोधमाधत्ते तेनैषा बोधिनी स्मृता ।
सकृच्चोपोषितां चेमां निद्राच्छेदकरीं हरेः
hareḥ prabodhamādhatte tenaiṣā bodhinī smṛtā |
sakṛccopoṣitāṃ cemāṃ nidrācchedakarīṃ hareḥ
2,23.39
तनयो न भवेन्मर्त्यो न गर्भे जायते पुनः ।
रुरुध्वं चक्रिणः पूजामात्मवित्तेन मानवाः
tanayo na bhavenmartyo na garbhe jāyate punaḥ |
rurudhvaṃ cakriṇaḥ pūjāmātmavittena mānavāḥ
2,23.40
वस्त्रैः पुष्पैर्धूपदीपैर्वरचन्दनकुङ्कुमैः ।
सुहृद्यैश्च फलैर्गन्धैर्यजध्वं श्रीहरेः पदम्
vastraiḥ puṣpairdhūpadīpairvaracandanakuṅkumaiḥ |
suhṛdyaiśca phalairgandhairyajadhvaṃ śrīhareḥ padam
2,23.41
यो न कुर्याद्वचो मे ऽद्य धर्म्यं विष्णुगतिप्रदम् ।
स मे दण्ड्यश्च वाध्यश्च निर्वास्यो विषयाद्ध्रुवम्
yo na kuryādvaco me 'dya dharmyaṃ viṣṇugatipradam |
sa me daṇḍyaśca vādhyaśca nirvāsyo viṣayāddhruvam
2,23.42
एवंविधे वाद्यमाने पटहे मेघनिःस्वने ।
हस्ता दमुञ्च तांबूलं सकर्पूरं नृपोत्तमः
evaṃvidhe vādyamāne paṭahe meghaniḥsvane |
hastā damuñca tāṃbūlaṃ sakarpūraṃ nṛpottamaḥ
2,23.43
मोहिनीकुचयोर्लग्नं हृदयं स विकृष्य वै ।
उदत्तिष्ठन्महीपालः शय्यायां रतिवर्द्धनः
mohinīkucayorlagnaṃ hṛdayaṃ sa vikṛṣya vai |
udattiṣṭhanmahīpālaḥ śayyāyāṃ rativarddhanaḥ
2,23.44
मोहिनीं मोहकामार्त्तां सत्वियन् श्लक्ष्णया गिरा ।
देवि प्रातर्हरिदिनं भविष्यत्यधनाशनम्
mohinīṃ mohakāmārttāṃ satviyan ślakṣṇayā girā |
devi prātarharidinaṃ bhaviṣyatyadhanāśanam
2,23.45
संयतो ऽहं भविष्यामि क्षम्यतां क्षम्यतामिति ।
तवाज्ञया मया कृच्छ्रं सन्ध्यावल्या तु कारितम्
saṃyato 'haṃ bhaviṣyāmi kṣamyatāṃ kṣamyatāmiti |
tavājñayā mayā kṛcchraṃ sandhyāvalyā tu kāritam
2,23.46
इयमेकादशी कार्या प्रबोधकरणी मया ।
अशेषपापबन्धस्य छेदनी गतिदायिनी
iyamekādaśī kāryā prabodhakaraṇī mayā |
aśeṣapāpabandhasya chedanī gatidāyinī
2,23.47
त्रयाणामपि लोकानां महोत्सवविधायिनी ।
तस्माद्धविष्यं भोक्ष्ये ऽहं नियतो मत्तगामिनी
trayāṇāmapi lokānāṃ mahotsavavidhāyinī |
tasmāddhaviṣyaṃ bhokṣye 'haṃ niyato mattagāminī
2,23.48
मया सह विशालाक्षि त्वं चापि तमधोक्षजम् ।
आराधय हृषीकेशमुपवासपरायणा ।
येन यास्यसि निर्वाणं दाहप्रलयवर्जितम्
mayā saha viśālākṣi tvaṃ cāpi tamadhokṣajam |
ārādhaya hṛṣīkeśamupavāsaparāyaṇā |
yena yāsyasi nirvāṇaṃ dāhapralayavarjitam
2,23.49
मोहिन्युवाच साधूक्तं हि त्वया राजन्पूजनं चक्रपाणिनः ।
जन्ममृत्युजराछेदि करिष्ये ऽहं तवाज्ञया
mohinyuvāca sādhūktaṃ hi tvayā rājanpūjanaṃ cakrapāṇinaḥ |
janmamṛtyujarāchedi kariṣye 'haṃ tavājñayā
2,23.50
प्रतिज्ञा या त्वया पूर्वं कृता मन्दरमस्तके ।
करप्रदानसहिता भवता सुकृताङ्किता
pratijñā yā tvayā pūrvaṃ kṛtā mandaramastake |
karapradānasahitā bhavatā sukṛtāṅkitā
2,23.51
तस्यास्तु समयः प्राप्तो दीयतां स हि मे त्वया ।
जन्मप्रभृति यत्पुण्यं त्वया यत्नेन संचितम्
tasyāstu samayaḥ prāpto dīyatāṃ sa hi me tvayā |
janmaprabhṛti yatpuṇyaṃ tvayā yatnena saṃcitam
2,23.52
तत्सर्वं नश्यति क्षिप्रं न ददासि वरं यदि ।
रुक्माङ्गद उवाच एहि चार्वङ्गि कर्त्तास्मि यत्ते मनसि वर्तते
tatsarvaṃ naśyati kṣipraṃ na dadāsi varaṃ yadi |
rukmāṅgada uvāca ehi cārvaṅgi karttāsmi yatte manasi vartate
2,23.53
नादेयं विद्यते किञ्चित्तुभ्यं मे जीवितावधि ।
किं पुनर्ग्रामवित्तादि धरायुक्तं च भामिनि
nādeyaṃ vidyate kiñcittubhyaṃ me jīvitāvadhi |
kiṃ punargrāmavittādi dharāyuktaṃ ca bhāmini
2,23.54
मोहिन्युवाच नाथ कान्त विभो राजन् जीवितेश रतिप्रिय ।
नोपोष्यं वामरं विष्णोर्भोक्तव्या यद्यहं प्रिया
mohinyuvāca nātha kānta vibho rājan jīviteśa ratipriya |
nopoṣyaṃ vāmaraṃ viṣṇorbhoktavyā yadyahaṃ priyā
2,23.55
न च ते ऽहं प्रिया राजन् सुहूर्तमपि कामये ।
त्वत्संयोगं विना भूता भविष्यामि वरं विना
na ca te 'haṃ priyā rājan suhūrtamapi kāmaye |
tvatsaṃyogaṃ vinā bhūtā bhaviṣyāmi varaṃ vinā
2,23.56
तस्मान्मां यदि वाञ्छेथा भोक्तुं सत्यपरायण ।
तदा त्यजोपवासं हि भुज्यतां हरिवासरे
tasmānmāṃ yadi vāñchethā bhoktuṃ satyaparāyaṇa |
tadā tyajopavāsaṃ hi bhujyatāṃ harivāsare
2,23.57
एष एव वरो देयो यो मया प्रार्थितः पुरा ।
न चेद्दास्यसि राजेन्द्र भूत्वानृतवचाभवान्
eṣa eva varo deyo yo mayā prārthitaḥ purā |
na ceddāsyasi rājendra bhūtvānṛtavacābhavān
2,23.58
यास्यते नरके घोरे यावदाभूतसंप्लवम् ।
राजोवाच मैवं त्वं वद कल्याणि नेदं त्वय्युपपद्यते
yāsyate narake ghore yāvadābhūtasaṃplavam |
rājovāca maivaṃ tvaṃ vada kalyāṇi nedaṃ tvayyupapadyate
2,23.59
विधेश्च तनया भूत्वा धर्मविघ्नं कोरोषि किम् ।
जन्मप्रभृत्यहं नैव भुक्तवान्हरिवासरे
vidheśca tanayā bhūtvā dharmavighnaṃ koroṣi kim |
janmaprabhṛtyahaṃ naiva bhuktavānharivāsare
2,23.60
स चाद्याहं कथं भोक्ता संजातपलितः शुभे ।
यौवनातीतमर्त्यस्य क्षीणेन्द्रियबलस्य च
sa cādyāhaṃ kathaṃ bhoktā saṃjātapalitaḥ śubhe |
yauvanātītamartyasya kṣīṇendriyabalasya ca
2,23.61
स्वर्णदीसेवनं युक्तमथवा हरिपूजनम् ।
न कृतं यन्मया बाल्ये यौवने न कृतं च यत्
svarṇadīsevanaṃ yuktamathavā haripūjanam |
na kṛtaṃ yanmayā bālye yauvane na kṛtaṃ ca yat
2,23.62
तदहं क्षीणवीर्यो ऽद्य कथं कुर्यां जुगुप्सितम् ।
प्रसीद चपलापाङ्गि प्रसीद वरवर्णिनि
tadahaṃ kṣīṇavīryo 'dya kathaṃ kuryāṃ jugupsitam |
prasīda capalāpāṅgi prasīda varavarṇini
2,23.63
मा कुरुष्व व्रते भङ्गं दाताहं राज्यसंपदाम् ।
अथवा नेच्छसि त्वं तत्करोम्यन्यत्सुलोचने
mā kuruṣva vrate bhaṅgaṃ dātāhaṃ rājyasaṃpadām |
athavā necchasi tvaṃ tatkaromyanyatsulocane
2,23.64
आरोपयित्वा शिबिकां विमानप्रतिमां शुभाम् ।
यत्रेच्छसि नयिष्यामि पादचारी कलत्रयुक्
āropayitvā śibikāṃ vimānapratimāṃ śubhām |
yatrecchasi nayiṣyāmi pādacārī kalatrayuk
2,23.65
यदि तच्चापि नेच्छेस्त्वं विमानं हि कृतं मया ।
तर्हि स्वर्णमयौ स्तंभौ कृत्वा विद्रुमभूषितौ
yadi taccāpi necchestvaṃ vimānaṃ hi kṛtaṃ mayā |
tarhi svarṇamayau staṃbhau kṛtvā vidrumabhūṣitau
2,23.66
मुक्ताफलमयीं दोलां करिष्ये त्वत्कृते प्रिये ।
तत्र त्वां दोलयिष्यामि बहून्मासानहर्निशम्
muktāphalamayīṃ dolāṃ kariṣye tvatkṛte priye |
tatra tvāṃ dolayiṣyāmi bahūnmāsānaharniśam
2,23.67
व्रतभङ्गं वरारोहे मा कुरुष्व मम प्रिये ।
वरं श्वपचमांसं हि श्वमांसं वा वरानने
vratabhaṅgaṃ varārohe mā kuruṣva mama priye |
varaṃ śvapacamāṃsaṃ hi śvamāṃsaṃ vā varānane
2,23.68
आत्मनो वा नरैर्भुक्तं यैर्भुक्तं हरिवासरे ।
त्रैलोक्यघातिनः पापं मैथुने शशिनः क्षये
ātmano vā narairbhuktaṃ yairbhuktaṃ harivāsare |
trailokyaghātinaḥ pāpaṃ maithune śaśinaḥ kṣaye
2,23.69
नरस्य संचरेत्पापं भूतायां क्षौरकर्मणि ।
भोजने वासरे विष्णोस्तैले षष्ट्यां व्यवस्थिते
narasya saṃcaretpāpaṃ bhūtāyāṃ kṣaurakarmaṇi |
bhojane vāsare viṣṇostaile ṣaṣṭyāṃ vyavasthite
2,23.70
लवणे तु तृतीयायां सप्तम्यां पिशिते शुभे ।
आज्येषु पौर्णमास्यां वै सुरायां रविसंक्रमे
lavaṇe tu tṛtīyāyāṃ saptamyāṃ piśite śubhe |
ājyeṣu paurṇamāsyāṃ vai surāyāṃ ravisaṃkrame
2,23.71
गोचारस्य प्रलोपे च कूटसाक्ष्यप्रदायके ।
निक्षेपहारके वापि कुमारीविघ्नकारके
gocārasya pralope ca kūṭasākṣyapradāyake |
nikṣepahārake vāpi kumārīvighnakārake
2,23.72
विश्वस्तघातके चापि मृतवत्साप्रदोग्धरि ।
ददामीति द्विजाग्र्याय प्रतिश्रुत्य न दातरि
viśvastaghātake cāpi mṛtavatsāpradogdhari |
dadāmīti dvijāgryāya pratiśrutya na dātari
2,23.73
मणिकूटे तुलाकूटे कन्यानृतगवानृते ।
यत्पातकं तदन्ने हि संस्थितं हरिवासरे
maṇikūṭe tulākūṭe kanyānṛtagavānṛte |
yatpātakaṃ tadanne hi saṃsthitaṃ harivāsare
2,23.74
तद्विद्वांश्चारुनयने कथं भोक्ष्यामि तापकम् ।
मोहिन्युवाच एकभुक्तेन नक्तेन तथैवायाचितेन च
tadvidvāṃścārunayane kathaṃ bhokṣyāmi tāpakam |
mohinyuvāca ekabhuktena naktena tathaivāyācitena ca
2,23.75
उपवासेन राजेन्द्र द्वादशीं न हि लङ्घयेत् ।
गुर्विणीनां गृहस्थानां क्षीणानां रोगिणां तथा
upavāsena rājendra dvādaśīṃ na hi laṅghayet |
gurviṇīnāṃ gṛhasthānāṃ kṣīṇānāṃ rogiṇāṃ tathā
2,23.76
शिशूनां वलिगात्राणां न युक्तं समुपोषणम् ।
यज्ञभोगोद्यतानां च संग्रामक्षितिसेविनाम्
śiśūnāṃ valigātrāṇāṃ na yuktaṃ samupoṣaṇam |
yajñabhogodyatānāṃ ca saṃgrāmakṣitisevinām
2,23.77
पतिव्रतानां राजेन्द्र न युक्तं समुपोषणम् ।
एतन्मे गौतमः प्राह स्थिताया मन्दराचले
pativratānāṃ rājendra na yuktaṃ samupoṣaṇam |
etanme gautamaḥ prāha sthitāyā mandarācale
2,23.78
नाव्रतेन दिनं विष्णोर्नेयं मनुजसत्तम ।
ते गृहस्था द्विजा ज्ञेया येषामग्निपरिग्रहः
nāvratena dinaṃ viṣṇorneyaṃ manujasattama |
te gṛhasthā dvijā jñeyā yeṣāmagniparigrahaḥ
2,23.79
राजानस्ते तु विज्ञेया ये प्रजापालने स्थिताः ।
गुर्विणी ह्यष्टममासीया शिशवश्चाष्टवत्सराः
rājānaste tu vijñeyā ye prajāpālane sthitāḥ |
gurviṇī hyaṣṭamamāsīyā śiśavaścāṣṭavatsarāḥ
2,23.80
अतिलङ्घनिनः क्षीणा वलिगात्रास्तु वार्द्धकाः ।
ये विवाहादिमाङ्गल्यकर्मव्यग्रा महोत्सवाः
atilaṅghaninaḥ kṣīṇā valigātrāstu vārddhakāḥ |
ye vivāhādimāṅgalyakarmavyagrā mahotsavāḥ
2,23.81
निवृत्ताश्च प्रवृत्तेभ्यो यज्ञानां चोद्यता हि ते ।
त्रिविधेन पुराणेन भर्त्तुर्या स्त्री हिते रता
nivṛttāśca pravṛttebhyo yajñānāṃ codyatā hi te |
trividhena purāṇena bhartturyā strī hite ratā
2,23.82
पतिव्रता तु सा ज्ञेया योनिसंरक्षणा तथा ।
किमन्यैर्बहुभिर्भूप वाक्यालापकृतैर्मया
pativratā tu sā jñeyā yonisaṃrakṣaṇā tathā |
kimanyairbahubhirbhūpa vākyālāpakṛtairmayā
2,23.83
भोजने तु कृते प्रीतिरेकादश्यां त्वया मम ।
न प्रीतिर्यदि मे छित्वा शिरः स्वं हि प्रयच्छसि
bhojane tu kṛte prītirekādaśyāṃ tvayā mama |
na prītiryadi me chitvā śiraḥ svaṃ hi prayacchasi
2,23.84
न करिष्यसि चेद्राजन् भोजनं हरिवासरे ।
तदा ह्यसत्यवचसो देहं न स्पर्शयामि ते
na kariṣyasi cedrājan bhojanaṃ harivāsare |
tadā hyasatyavacaso dehaṃ na sparśayāmi te
2,23.85
वर्णानामाश्रमाणां हि सत्यं राजेन्द्र पूज्यते ।
विशेषाद्भूमिपालानां त्वद्विधानां महीपते
varṇānāmāśramāṇāṃ hi satyaṃ rājendra pūjyate |
viśeṣādbhūmipālānāṃ tvadvidhānāṃ mahīpate
2,23.86
सत्येन सूर्यस्तपति शशी सत्येनराजते ।
सत्ये स्थिता क्षितिर्भूप सत्यं धारयते जगत्
satyena sūryastapati śaśī satyenarājate |
satye sthitā kṣitirbhūpa satyaṃ dhārayate jagat
2,23.87
सत्येन वायुर्वहति सत्येन ज्वलते शिखी ।
सत्या धारमिदं सर्वं जगत्स्थावरजङ्गमम्
satyena vāyurvahati satyena jvalate śikhī |
satyā dhāramidaṃ sarvaṃ jagatsthāvarajaṅgamam
2,23.88
न सत्याच्चालते सिंधुर्न विन्ध्यो वर्द्धते नृप ।
न गर्भं युवती धत्ते वेलातीतं कदाचन
na satyāccālate siṃdhurna vindhyo varddhate nṛpa |
na garbhaṃ yuvatī dhatte velātītaṃ kadācana
2,23.89
सत्ये स्थिता हि तरवः फलपुष्पप्रदर्शिनः ।
दिव्यादिसाधनं नॄणां सत्याधारं महीपते
satye sthitā hi taravaḥ phalapuṣpapradarśinaḥ |
divyādisādhanaṃ nṝṇāṃ satyādhāraṃ mahīpate
2,23.90
अश्वमेधसहस्रेभ्यः सत्यमेव विशिष्यते ।
मदिरापानतुल्येन कर्मणा लिप्यसे ऽनृतात्
aśvamedhasahasrebhyaḥ satyameva viśiṣyate |
madirāpānatulyena karmaṇā lipyase 'nṛtāt
Chapter 2.24
2,24.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे रुक्माङ्गदसंलापो नाम त्रयोविंशो ऽध्यायः राजोवाच यत्त्वया व्याहृतं वाक्यं ममेदं गौतमेरितम् ।
मन्दरे पर्वतश्रेष्ठे हरिवासरभोजनम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge rukmāṅgadasaṃlāpo nāma trayoviṃśo 'dhyāyaḥ rājovāca yattvayā vyāhṛtaṃ vākyaṃ mamedaṃ gautameritam |
mandare parvataśreṣṭhe harivāsarabhojanam
2,24.2
अमतेन पुराणानां व्याहृतं यद्द्विजन्मना ।
क्षुद्रशास्त्रोपदेशेन लोलुपेन वरानने
amatena purāṇānāṃ vyāhṛtaṃ yaddvijanmanā |
kṣudraśāstropadeśena lolupena varānane
2,24.3
पुराणे निर्णयो ह्येष विद्वद्भिः समुदाहृतः ।
न शङ्खेन पिबेत्तोयं न हन्यात्कूर्मसूकरौ
purāṇe nirṇayo hyeṣa vidvadbhiḥ samudāhṛtaḥ |
na śaṅkhena pibettoyaṃ na hanyātkūrmasūkarau
2,24.4
एकादश्यां न भोक्तव्यं पक्षयोरुभयोरपि ।
अगम्यागमने देवि अभक्ष्यस्य च भक्षणे
ekādaśyāṃ na bhoktavyaṃ pakṣayorubhayorapi |
agamyāgamane devi abhakṣyasya ca bhakṣaṇe
2,24.5
अकार्यकरणे जन्तोर्गोसहस्रवधः स्मृतः ।
जानन्नपि कथं देवि भोक्ष्ये ऽहं हरिवासरे
akāryakaraṇe jantorgosahasravadhaḥ smṛtaḥ |
jānannapi kathaṃ devi bhokṣye 'haṃ harivāsare
2,24.6
पुरोडाशो ऽपि वामोरु संप्राप्ते हरिवासरे ।
अभक्ष्येण समः प्रोक्तः किं पुनश्चात्तनक्रिया
puroḍāśo 'pi vāmoru saṃprāpte harivāsare |
abhakṣyeṇa samaḥ proktaḥ kiṃ punaścāttanakriyā
2,24.7
अनुकूलं नृणां प्रोक्तं क्षीणानां वरवर्णिनि ।
मूलं फलं पयस्तोयमुपभोज्यं मुनीश्वरैः
anukūlaṃ nṛṇāṃ proktaṃ kṣīṇānāṃ varavarṇini |
mūlaṃ phalaṃ payastoyamupabhojyaṃ munīśvaraiḥ
2,24.8
नत्वत्र भोजनं कैश्चिदेकादश्यां प्रदर्शितम् ।
ज्वरिणां लङ्घनं शस्तं धार्मिकाणामुपोषणम्
natvatra bhojanaṃ kaiścidekādaśyāṃ pradarśitam |
jvariṇāṃ laṅghanaṃ śastaṃ dhārmikāṇāmupoṣaṇam
2,24.9
शुभं गतिप्रदं प्रोक्तं संप्राप्ते हरिवासरे ।
ज्वरमध्ये कृतं पथ्यं निधनाय प्रकल्पते
śubhaṃ gatipradaṃ proktaṃ saṃprāpte harivāsare |
jvaramadhye kṛtaṃ pathyaṃ nidhanāya prakalpate
2,24.10
वैष्णवे तु दिने भुक्तं नरकायैव केवलम् ।
माग्रहं कुरु वामोरु व्रतभङ्गो भवेन्मम
vaiṣṇave tu dine bhuktaṃ narakāyaiva kevalam |
māgrahaṃ kuru vāmoru vratabhaṅgo bhavenmama
2,24.11
यदन्यद्वोचते तुभ्यं तत्कर्तास्मि न संशयः ।
मोहिन्युवाच न चान्यद्रोचते राजन्विना वै भोजनं तव
yadanyadvocate tubhyaṃ tatkartāsmi na saṃśayaḥ |
mohinyuvāca na cānyadrocate rājanvinā vai bhojanaṃ tava
2,24.12
जीवितस्यापि दानेन न मे किञ्चित्प्रयोदजनम् ।
न च वेदेषु दृष्टो ऽयमुपवासो हरेर्दिने
jīvitasyāpi dānena na me kiñcitprayodajanam |
na ca vedeṣu dṛṣṭo 'yamupavāso harerdine
2,24.13
अग्निमन्तो न विप्रा हि मन्यन्ते समुपोषणम् ।
वेदबाह्य कथं धर्मं भवांश्चरितुमिच्छति
agnimanto na viprā hi manyante samupoṣaṇam |
vedabāhya kathaṃ dharmaṃ bhavāṃścaritumicchati
2,24.14
वचो निशम्य मोहिन्या राजा वेदविदां वरः ।
उवाच मानसे क्रुद्धः प्रहसन्निव भूपते
vaco niśamya mohinyā rājā vedavidāṃ varaḥ |
uvāca mānase kruddhaḥ prahasanniva bhūpate
2,24.15
शृणु मोहिनि मद्वाक्यं वेदो ऽयं बहुधा स्थितः ।
यज्ञकर्मक्रिया वेदः स्मृतिर्वेदो गृहाश्रमे
śṛṇu mohini madvākyaṃ vedo 'yaṃ bahudhā sthitaḥ |
yajñakarmakriyā vedaḥ smṛtirvedo gṛhāśrame
2,24.16
स्मृतिर्वेदः क्रियावेदः पुराणेषु प्रतिष्ठितः ।
पुराणपुंरुषाज्जातं यथेदं जगदद्भुतम्
smṛtirvedaḥ kriyāvedaḥ purāṇeṣu pratiṣṭhitaḥ |
purāṇapuṃruṣājjātaṃ yathedaṃ jagadadbhutam
2,24.17
तथेदं वाङ्मयं जातं पुराणेभ्यो न संशयः ।
वेदार्थादधिकं मन्ये पुराणार्थं वरानने
tathedaṃ vāṅmayaṃ jātaṃ purāṇebhyo na saṃśayaḥ |
vedārthādadhikaṃ manye purāṇārthaṃ varānane
2,24.18
वेदाः प्रतिष्ठिताः सर्वे पुराणेष्वेव सर्वदा ।
बिभेत्यल्पश्रुताद्वेदो मामयं प्रहरिष्यति
vedāḥ pratiṣṭhitāḥ sarve purāṇeṣveva sarvadā |
bibhetyalpaśrutādvedo māmayaṃ prahariṣyati
2,24.19
न वेदे ग्रहसंचारो न शुद्धिः कालबोधिनी ।
तिथिवृद्धिक्षयो वापि पर्वग्रहविनिर्णयः
na vede grahasaṃcāro na śuddhiḥ kālabodhinī |
tithivṛddhikṣayo vāpi parvagrahavinirṇayaḥ
2,24.20
इति हासपुराणैस्तु निश्चयो ऽयं कृतः पुरा ।
यन्न दृष्टं हि वेदेषु तत्सर्वं लक्ष्यते स्मृतौ
iti hāsapurāṇaistu niścayo 'yaṃ kṛtaḥ purā |
yanna dṛṣṭaṃ hi vedeṣu tatsarvaṃ lakṣyate smṛtau
2,24.21
उभयोर्यन्न दृष्टं हि तत्पुराणैः प्रगीयते ।
प्रायश्चित्तं तु हत्यायामातुरस्यौषधं प्रिये
ubhayoryanna dṛṣṭaṃ hi tatpurāṇaiḥ pragīyate |
prāyaścittaṃ tu hatyāyāmāturasyauṣadhaṃ priye
2,24.22
न चापि पापशुद्धिः स्यादात्मनश्च परस्य वा ।
यद्वेदैर्गीयते सुभ्रु उपाङ्गैर्यत्प्रगीयते
na cāpi pāpaśuddhiḥ syādātmanaśca parasya vā |
yadvedairgīyate subhru upāṅgairyatpragīyate
2,24.23
पुराणैः स्मृतिभिश्चैव वेद एव निगद्यते ।
रटन्तीह पुराणानि भूयो भूयो वरानने
purāṇaiḥ smṛtibhiścaiva veda eva nigadyate |
raṭantīha purāṇāni bhūyo bhūyo varānane
2,24.24
न भोक्तव्यं न भोक्तव्यं संप्राप्ते हरिवासरे ।
पुराणमन्यथा मत्वा तिर्यग्योनिमवाप्नुयात्
na bhoktavyaṃ na bhoktavyaṃ saṃprāpte harivāsare |
purāṇamanyathā matvā tiryagyonimavāpnuyāt
2,24.25
संस्रातो ऽपि सुदान्तो ऽपि न गतिं प्राप्नुयादिति ।
पितरं को न वन्देत मातरं को न पूजयेत्
saṃsrāto 'pi sudānto 'pi na gatiṃ prāpnuyāditi |
pitaraṃ ko na vandeta mātaraṃ ko na pūjayet
2,24.26
को न गच्छेत्सरिच्छ्रेष्ठां को भुङ्क्ते हरिवासरे ।
को हि दूषयते वेदं ब्राह्मणं को निपातयेत्
ko na gacchetsaricchreṣṭhāṃ ko bhuṅkte harivāsare |
ko hi dūṣayate vedaṃ brāhmaṇaṃ ko nipātayet
2,24.27
को गच्छेत्परदारान् हि को भुङ्क्ते हरिवासरे
ko gacchetparadārān hi ko bhuṅkte harivāsare
2,24.28
नहीदृशं पापमिहास्ति जन्तोर्विमूढचित्तस्य दिने हरेः प्रिये ।
यद्भोजनेनात्मनिपातकारिणा यमस्य रवातेषु चिरं सुलोचने
nahīdṛśaṃ pāpamihāsti jantorvimūḍhacittasya dine hareḥ priye |
yadbhojanenātmanipātakāriṇā yamasya ravāteṣu ciraṃ sulocane
2,24.29
मोहिन्युवाच शीघ्रमानय विप्रांस्त्वं घूर्णिके वेदपारगान् ।
येषां वाक्येन युक्तो ऽयं राजा कुर्याद्धि भोजनम्
mohinyuvāca śīghramānaya viprāṃstvaṃ ghūrṇike vedapāragān |
yeṣāṃ vākyena yukto 'yaṃ rājā kuryāddhi bhojanam
2,24.30
सा तद्वाक्यमुपाकर्ण्य ब्राह्मणान्वेदशालिनः ।
गौतमादीन्समाहूय मोहिनीपार्श्वमानयत
sā tadvākyamupākarṇya brāhmaṇānvedaśālinaḥ |
gautamādīnsamāhūya mohinīpārśvamānayata
2,24.31
तान्विप्रानागतान्दृष्ट्वा वेदवेदाङ्गपारगान् ।
मोहिनी सहिता राज्ञा ववन्दे कार्यतत्परा
tānviprānāgatāndṛṣṭvā vedavedāṅgapāragān |
mohinī sahitā rājñā vavande kāryatatparā
2,24.32
उपविष्टास्तु ते सर्वे शातकैंभमयेषु च ।
आसनेषु महीपाल ज्वलदग्निसमप्रभाः
upaviṣṭāstu te sarve śātakaiṃbhamayeṣu ca |
āsaneṣu mahīpāla jvaladagnisamaprabhāḥ
2,24.33
तेषां मध्ये वयोवृद्धो गौतमो वाक्यमब्रवीत् ।
वयं समागता देवि नानाशास्त्रविशारदाः
teṣāṃ madhye vayovṛddho gautamo vākyamabravīt |
vayaṃ samāgatā devi nānāśāstraviśāradāḥ
2,24.34
सर्वसंदेहहर्तारो यदर्थं ते समाहुताः ।
तच्छत्वा वचनं तेषां मोहिनी ब्रह्मणः सुता
sarvasaṃdehahartāro yadarthaṃ te samāhutāḥ |
tacchatvā vacanaṃ teṣāṃ mohinī brahmaṇaḥ sutā
2,24.35
सर्वासाध्यकृतं कर्तुं प्रवृत्तांस्तानुवाच ह ।
मोहिन्युवाच संदेहस्तु जडौ ह्येष स्वल्पो वा स्वमतिर्यथा
sarvāsādhyakṛtaṃ kartuṃ pravṛttāṃstānuvāca ha |
mohinyuvāca saṃdehastu jaḍau hyeṣa svalpo vā svamatiryathā
2,24.36
सो ऽयं वदति राजा वै नाहं भोक्ष्ये हरेर्दिने ।
अन्नाधारमिदं सर्वं जगत्स्थावरजङ्गमम्
so 'yaṃ vadati rājā vai nāhaṃ bhokṣye harerdine |
annādhāramidaṃ sarvaṃ jagatsthāvarajaṅgamam
2,24.37
मृता ह्यपि तथान्नेन प्रीयन्ते पितरो दिवि ।
कर्कन्धुमात्रं प्रहुतं पुरोडाशं हि देवताः
mṛtā hyapi tathānnena prīyante pitaro divi |
karkandhumātraṃ prahutaṃ puroḍāśaṃ hi devatāḥ
2,24.38
कामयन्ति द्विजश्रेष्ठास्ततो ऽन्नं ह्यमृतं परम् ।
पिपीलिकापि क्षुधिता मुखेनादाय तण्डुलम्
kāmayanti dvijaśreṣṭhāstato 'nnaṃ hyamṛtaṃ param |
pipīlikāpi kṣudhitā mukhenādāya taṇḍulam
2,24.39
बिलं व्रजति दुःखेन कस्यान्नं नहि रोचते ।
अयं खादति नान्नाद्यं संप्राप्ते हरिवासरे
bilaṃ vrajati duḥkhena kasyānnaṃ nahi rocate |
ayaṃ khādati nānnādyaṃ saṃprāpte harivāsare
2,24.40
निजधर्मं परित्यज्य परधर्मे व्यवस्थितः ।
विधावानां यतीनां च युज्यते व्रतसेवनम्
nijadharmaṃ parityajya paradharme vyavasthitaḥ |
vidhāvānāṃ yatīnāṃ ca yujyate vratasevanam
2,24.41
परधर्मरतो यः स्यात्स्वधर्मविमुखो नरः ।
सोंऽधे तमसि मज्जेत यावदिन्द्राश्चतुर्द्दश
paradharmarato yaḥ syātsvadharmavimukho naraḥ |
soṃ'dhe tamasi majjeta yāvadindrāścaturddaśa
2,24.42
उपवासादिकरणं भूभुजां नोदितं क्वचित् ।
प्रजासंरक्षणं त्यक्त्वा चतुर्वर्गफलप्रदम्
upavāsādikaraṇaṃ bhūbhujāṃ noditaṃ kvacit |
prajāsaṃrakṣaṇaṃ tyaktvā caturvargaphalapradam
2,24.43
नारीणां भर्तृशूश्रूषा पुत्राणां पितृसेवनम् ।
शूद्राणां द्विजसेवा च लोकरक्षा महीभृताम्
nārīṇāṃ bhartṛśūśrūṣā putrāṇāṃ pitṛsevanam |
śūdrāṇāṃ dvijasevā ca lokarakṣā mahībhṛtām
2,24.44
स्वकं कर्म परित्यज्य यो ऽन्यत्र कुरुते श्रमम् ।
अज्ञानाद्वा प्रमादाच्च पतितः स न संशयः
svakaṃ karma parityajya yo 'nyatra kurute śramam |
ajñānādvā pramādācca patitaḥ sa na saṃśayaḥ
2,24.45
सो ऽयमद्य महीपालो यतिधर्म्मे व्यवस्थितः ।
सुबुद्ध्याचारशीलश्च वेदोक्तं त्यजति द्विजाः
so 'yamadya mahīpālo yatidharmme vyavasthitaḥ |
subuddhyācāraśīlaśca vedoktaṃ tyajati dvijāḥ
2,24.46
स्वेच्छाचारा तु या नारी यो ऽविनीतः सुतो द्विजाः ।
एकान्तशीलो नृपतिर्भृत्यः कर्मविवर्जितः
svecchācārā tu yā nārī yo 'vinītaḥ suto dvijāḥ |
ekāntaśīlo nṛpatirbhṛtyaḥ karmavivarjitaḥ
2,24.47
सर्वे ते नरकं यान्ति ह्यप्रतिष्ठश्च यो द्विजाः ।
अयं हि नियमोपेतो हरिपूजनतत्परः
sarve te narakaṃ yānti hyapratiṣṭhaśca yo dvijāḥ |
ayaṃ hi niyamopeto haripūjanatatparaḥ
2,24.48
आक्रन्दे वर्त्तमाने तु न यद्येष प्रधावति ।
व्यपोह्य हरिपूजां वै ब्रह्महत्यां तु विन्दति
ākrande varttamāne tu na yadyeṣa pradhāvati |
vyapohya haripūjāṃ vai brahmahatyāṃ tu vindati
2,24.49
क्षीणदेहे हरिदिने कथं संयमयिष्यति ।
अन्नात्प्रभवति प्राणः प्राणाद्देहविचेष्टनम्
kṣīṇadehe haridine kathaṃ saṃyamayiṣyati |
annātprabhavati prāṇaḥ prāṇāddehaviceṣṭanam
2,24.50
चेष्टया रिपुनाशश्च तद्धीनः परिभूयते ।
एवं ज्ञात्वा मया राजा बोध्यमानो न बुद्ध्यति
ceṣṭayā ripunāśaśca taddhīnaḥ paribhūyate |
evaṃ jñātvā mayā rājā bodhyamāno na buddhyati
2,24.51
एतदेव व्रतं राज्ञो यत्प्रजापालनं चरेत् ।
न व्रतं किञ्चिदस्त्यन्यन्नृपस्य द्विजसत्तमाः
etadeva vrataṃ rājño yatprajāpālanaṃ caret |
na vrataṃ kiñcidastyanyannṛpasya dvijasattamāḥ
2,24.52
किं देव कार्येण नराधिपस्य कृत्वा हि मन्युं विषयस्थितानाम् ।
तद्देवकार्यं स च यज्ञहोमो यद्रक्तपातो न भवेत् स्वराष्ट्रे
kiṃ deva kāryeṇa narādhipasya kṛtvā hi manyuṃ viṣayasthitānām |
taddevakāryaṃ sa ca yajñahomo yadraktapāto na bhavet svarāṣṭre
Chapter 2.25
2,25.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीप्रश्नो नाम चतुर्विंशो ऽध्यायः वसिष्ठ उवाच तद्वाक्यं ब्राह्मणाः श्रुत्वा मोहिन्या समुदीरितम् ।
तथ्यमित्येवमुक्त्वा तु राजानं वाक्यमब्रुवन्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīpraśno nāma caturviṃśo 'dhyāyaḥ vasiṣṭha uvāca tadvākyaṃ brāhmaṇāḥ śrutvā mohinyā samudīritam |
tathyamityevamuktvā tu rājānaṃ vākyamabruvan
2,25.2
ब्राह्मणा ऊचुः यस्त्वया नृपते पुण्यः कृतो ऽयं शपथः किल ।
एकादश्यां न भोक्तव्यं पक्षयोरुभयोरपि
brāhmaṇā ūcuḥ yastvayā nṛpate puṇyaḥ kṛto 'yaṃ śapathaḥ kila |
ekādaśyāṃ na bhoktavyaṃ pakṣayorubhayorapi
2,25.3
न कृतः शास्त्रदृष्ट्या तु स्वबुद्ध्यैव प्रकल्पितः ।
साग्रीनां प्राशनं प्रोक्तमुभयोः संध्ययोः किल
na kṛtaḥ śāstradṛṣṭyā tu svabuddhyaiva prakalpitaḥ |
sāgrīnāṃ prāśanaṃ proktamubhayoḥ saṃdhyayoḥ kila
2,25.4
होमोच्छिष्टप्रभोक्तारस्त्रयो वर्णाः प्रकीर्तिताः ।
विशेषाद्भूमिपालानां कथं युक्तमुपोषणम्
homocchiṣṭaprabhoktārastrayo varṇāḥ prakīrtitāḥ |
viśeṣādbhūmipālānāṃ kathaṃ yuktamupoṣaṇam
2,25.5
सर्वदोद्यतशस्त्राणां दुष्टसंयमिनां विभो ।
शास्त्रतो ऽशास्त्रतो वापि यस्त्वया शपथः कृतः
sarvadodyataśastrāṇāṃ duṣṭasaṃyamināṃ vibho |
śāstrato 'śāstrato vāpi yastvayā śapathaḥ kṛtaḥ
2,25.6
परिपूर्णो भवत्यद्य वाक्येन हि द्विजन्मनाम् ।
व्रतभङ्गो न ते ऽस्तीह भुक्ष्वं विप्रसमन्वितः
paripūrṇo bhavatyadya vākyena hi dvijanmanām |
vratabhaṅgo na te 'stīha bhukṣvaṃ viprasamanvitaḥ
2,25.7
परितापो न ते कार्यो विप्रवाक्यं महत्तरम् ।
यो ऽन्यथा मन्यते वाक्यं विप्राणां नृपसत्तम
paritāpo na te kāryo vipravākyaṃ mahattaram |
yo 'nyathā manyate vākyaṃ viprāṇāṃ nṛpasattama
2,25.8
स याति राक्षसीं योनिं जन्मानि दश पञ्च च ।
तच्छ्रुत्वा वचनं रोद्रं राजा कोपसमन्वितः
sa yāti rākṣasīṃ yoniṃ janmāni daśa pañca ca |
tacchrutvā vacanaṃ rodraṃ rājā kopasamanvitaḥ
2,25.9
उवाच स्फुरमाणौष्टस्तान्विप्रान्श्लक्ष्णया गिरा ।
सर्वेषामेव भूतानां भवन्तो मार्गदर्शिनः
uvāca sphuramāṇauṣṭastānviprānślakṣṇayā girā |
sarveṣāmeva bhūtānāṃ bhavanto mārgadarśinaḥ
2,25.10
यतीनां विधवानां च श्लोको ऽयं पठ्यते द्विजाः ।
विमार्गगामिनां चैतन्मतं न सात्वतां क्वचित्
yatīnāṃ vidhavānāṃ ca śloko 'yaṃ paṭhyate dvijāḥ |
vimārgagāmināṃ caitanmataṃ na sātvatāṃ kvacit
2,25.11
यद्भवद्भिः समुद्दिष्टं राज्ञां नोपोषणं स्मृतम् ।
तत्र वाक्यानि शृणुत वैष्णवा चारलक्षणे
yadbhavadbhiḥ samuddiṣṭaṃ rājñāṃ nopoṣaṇaṃ smṛtam |
tatra vākyāni śṛṇuta vaiṣṇavā cāralakṣaṇe
2,25.12
न शङ्खेन पिबेत्तोयं न हन्यात्कूर्मसूकरौ ।
एका दश्यां न भोक्तव्यं पक्षयोरुभयोरपि
na śaṅkhena pibettoyaṃ na hanyātkūrmasūkarau |
ekā daśyāṃ na bhoktavyaṃ pakṣayorubhayorapi
2,25.13
न पातव्यं हि मद्य तु न हन्तव्यो द्विजः क्वचित् ।
क्रीडेन्नाक्षैस्तु धर्मज्ञो नाश्नीयाद्धरिवासरे
na pātavyaṃ hi madya tu na hantavyo dvijaḥ kvacit |
krīḍennākṣaistu dharmajño nāśnīyāddharivāsare
2,25.14
अभक्ष्य भक्षणं पापं परदाराभिमर्शनम् ।
एकादश्यां भोजनं च पतनस्यैव कारणम्
abhakṣya bhakṣaṇaṃ pāpaṃ paradārābhimarśanam |
ekādaśyāṃ bhojanaṃ ca patanasyaiva kāraṇam
2,25.15
अकार्यकरणं कृत्वा किं जीवेच्छरदां शतम् ।
को हि संचेष्टमानस्तु भुनक्ति हरिवासरे
akāryakaraṇaṃ kṛtvā kiṃ jīveccharadāṃ śatam |
ko hi saṃceṣṭamānastu bhunakti harivāsare
2,25.16
चतुष्पदेभ्यो ऽपि जनैर्नान्नं देयं हरेर्दिने ।
उत्तराशास्थितैर्विप्रैर्विष्णुधर्मपरायणैः
catuṣpadebhyo 'pi janairnānnaṃ deyaṃ harerdine |
uttarāśāsthitairviprairviṣṇudharmaparāyaṇaiḥ
2,25.17
सो ऽहं कथं करोम्यद्य अभक्ष्यस्य तु भक्षणम् ।
नोपक्षीणशरीरो ऽहं नामयावी द्विजोत्तमाः
so 'haṃ kathaṃ karomyadya abhakṣyasya tu bhakṣaṇam |
nopakṣīṇaśarīro 'haṃ nāmayāvī dvijottamāḥ
2,25.18
स कथं हि व्रतं त्यक्षे विमार्गस्थद्विजोक्तितः ।
धर्मभूषणसंज्ञेन रक्ष्यमाणे धरातले
sa kathaṃ hi vrataṃ tyakṣe vimārgasthadvijoktitaḥ |
dharmabhūṣaṇasaṃjñena rakṣyamāṇe dharātale
2,25.19
न च रक्षाविहीनो ऽहं शत्रुः को ऽपिन मे ऽस्ति च ।
एवं ज्ञात्वा द्विजश्रेष्ठा वैष्णवव्रतशालिनः
na ca rakṣāvihīno 'haṃ śatruḥ ko 'pina me 'sti ca |
evaṃ jñātvā dvijaśreṣṭhā vaiṣṇavavrataśālinaḥ
2,25.20
भवद्भिर्नोचितं वक्तुं प्रतिकूलं व्रतापहम् ।
असंपरीक्ष्य ये दद्युः प्रायश्चित्तं द्विजातयः
bhavadbhirnocitaṃ vaktuṃ pratikūlaṃ vratāpaham |
asaṃparīkṣya ye dadyuḥ prāyaścittaṃ dvijātayaḥ
2,25.21
तेषामेव हि तत्पापं स्मृतिवैकल्यसम्भवम् ।
देवो वा दानवो वापि गन्धर्वो राक्षसो ऽपि वा
teṣāmeva hi tatpāpaṃ smṛtivaikalyasambhavam |
devo vā dānavo vāpi gandharvo rākṣaso 'pi vā
2,25.22
सिद्धो वा ब्राह्मणो वापि पितास्माकं स्वयं वदेत् ।
हरिर्वापि हरो वापि मोहिनीजनको ऽपि वा
siddho vā brāhmaṇo vāpi pitāsmākaṃ svayaṃ vadet |
harirvāpi haro vāpi mohinījanako 'pi vā
2,25.23
दिनकृल्लोकपालो वा नो भोक्ष्ये हरिवासरे ।
यो हि रुक्माङ्गदो राजा विख्यातो भूतले द्विजाः
dinakṛllokapālo vā no bhokṣye harivāsare |
yo hi rukmāṅgado rājā vikhyāto bhūtale dvijāḥ
2,25.24
सत्यप्रतिज्ञां विफलां न कदाचित्करोति हि ।
द्युपतेः क्षीयते तेजो हिमवान्परिवर्त्तते
satyapratijñāṃ viphalāṃ na kadācitkaroti hi |
dyupateḥ kṣīyate tejo himavānparivarttate
2,25.25
जलधिः शोषमायाति पावकश्चोष्णतां त्यजेत् ।
तथापि न त्यजे विप्रा व्रतमेकादशीदिने
jaladhiḥ śoṣamāyāti pāvakaścoṣṇatāṃ tyajet |
tathāpi na tyaje viprā vratamekādaśīdine
2,25.26
प्रसिद्धिरेषा भुवनत्रये ऽपि आरट्यते मे पटहेन विप्राः ।
ग्रामेषु देशेषु परेषु वापि ये भुञ्जते रुक्मविभूषणस्य
prasiddhireṣā bhuvanatraye 'pi āraṭyate me paṭahena viprāḥ |
grāmeṣu deśeṣu pareṣu vāpi ye bhuñjate rukmavibhūṣaṇasya
2,25.27
दण्ड्याश्च वध्याश्च सपुत्रकास्ते न चापि वासो विषये हि तेषाम् ।
हरेर्दिने सर्वमखप्रधाने पापापहे धर्मविवर्द्धने च
daṇḍyāśca vadhyāśca saputrakāste na cāpi vāso viṣaye hi teṣām |
harerdine sarvamakhapradhāne pāpāpahe dharmavivarddhane ca
2,25.28
मोक्षप्रदे जन्मनिकृन्तनाख्ये तेजो निधौ सर्वजनप्ररूढे ।
एंवविधे प्रोद्गत एव शब्दे यद्यस्मि भोक्ता वृजिनस्य कर्त्ता
mokṣaprade janmanikṛntanākhye tejo nidhau sarvajanaprarūḍhe |
eṃvavidhe prodgata eva śabde yadyasmi bhoktā vṛjinasya karttā
2,25.29
अमेध्यलिप्तः पटहो भवेत्तदा संछादितो नीलमयेन वाससा ।
उत्पाद्य कीर्तिं स्वयमेव जतुर्निकृन्तति प्राणभयाच्च पापात्
amedhyaliptaḥ paṭaho bhavettadā saṃchādito nīlamayena vāsasā |
utpādya kīrtiṃ svayameva jaturnikṛntati prāṇabhayācca pāpāt
2,25.30
यस्तस्य वासो निरये युगानां षष्टिर्भवेद्वा क्रिमिदंशसंज्ञे ।
वृथा हि सूता मम सा जनित्री भवेन्निराशा द्विजपितृदेवाः
yastasya vāso niraye yugānāṃ ṣaṣṭirbhavedvā krimidaṃśasaṃjñe |
vṛthā hi sūtā mama sā janitrī bhavennirāśā dvijapitṛdevāḥ
2,25.31
वैवस्वतो हर्षमुपाश्रयेच्च सलेखको मे व्रतभङ्ग एव ।
किं तेन जातेन दुरात्मना हि ददाति हर्षं रिपुसुंदरीणाम्
vaivasvato harṣamupāśrayecca salekhako me vratabhaṅga eva |
kiṃ tena jātena durātmanā hi dadāti harṣaṃ ripusuṃdarīṇām
2,25.32
कुकर्मणा पापरतिः कुजातिः सर्वस्य नाशी त्वशुचिस्स मूढः ।
न मन्यते वेदपुराणशास्त्रानन्ते पुरीं याति दिनेशसूनोः
kukarmaṇā pāparatiḥ kujātiḥ sarvasya nāśī tvaśucissa mūḍhaḥ |
na manyate vedapurāṇaśāstrānante purīṃ yāti dineśasūnoḥ
2,25.33
कृत्वैव वान्तिं पुनरत्ति तां यस्तद्वत्प्रतिज्ञाव्रतभङ्गकारी ।
वेदा न शास्त्रं न च तत्पुराणं न चापि सन्तः स्मृतयो न च स्युः
kṛtvaiva vāntiṃ punaratti tāṃ yastadvatpratijñāvratabhaṅgakārī |
vedā na śāstraṃ na ca tatpurāṇaṃ na cāpi santaḥ smṛtayo na ca syuḥ
2,25.34
ये माधवस्य प्रियकृत्ययोग्ये वदन्ति शुद्धे ऽह्नि भुजिक्रियां तु ।
श्राद्धेन तेनापि न चास्ति तृप्तिः पितुश्च चीर्णेन हरेर्दिने तु
ye mādhavasya priyakṛtyayogye vadanti śuddhe 'hni bhujikriyāṃ tu |
śrāddhena tenāpi na cāsti tṛptiḥ pituśca cīrṇena harerdine tu
2,25.35
व्रतेन यद्विष्णुपदप्रदेन साकं क्षयाहेन वदन्तु मूढाः
vratena yadviṣṇupadapradena sākaṃ kṣayāhena vadantu mūḍhāḥ
2,25.36
एतच्छ्रुत्वा तु तद्वाक्यं मोहिनी ज्वलितान्तरा ।
कोपसंरक्तनयना भर्तारं पर्यभाषत्
etacchrutvā tu tadvākyaṃ mohinī jvalitāntarā |
kopasaṃraktanayanā bhartāraṃ paryabhāṣat
2,25.37
करोषि चेन्न मे वाक्यं धर्मबाह्यो भविष्यसि ।
धर्मबाह्यो हि पुरुषः पांशुना तुल्यतां व्रजेत्
karoṣi cenna me vākyaṃ dharmabāhyo bhaviṣyasi |
dharmabāhyo hi puruṣaḥ pāṃśunā tulyatāṃ vrajet
2,25.38
पांशुना पूर्यते गर्तः स गर्तखनको भवेत् ।
त्वया ममार्पितः पाणिर्वराय पृथिवीपते
pāṃśunā pūryate gartaḥ sa gartakhanako bhavet |
tvayā mamārpitaḥ pāṇirvarāya pṛthivīpate
2,25.39
तामुल्लङ्घ्य प्रतिज्ञां स्वां पालयिष्यासि नो यदि ।
कृतकृत्या तदा यास्ये प्राप्तो धर्मो मया तव
tāmullaṅghya pratijñāṃ svāṃ pālayiṣyāsi no yadi |
kṛtakṛtyā tadā yāsye prāpto dharmo mayā tava
2,25.40
न चाहं ते प्रिया भार्या न च त्वं मे पतिर्नृप ।
उपधानं करिष्यामि स्वकं बाहुं न ते युधि
na cāhaṃ te priyā bhāryā na ca tvaṃ me patirnṛpa |
upadhānaṃ kariṣyāmi svakaṃ bāhuṃ na te yudhi
2,25.41
धिक् त्वां धर्मक्षयकरं स्ववचोलोपकारकम् ।
म्लेच्छेष्वपि न दृश्येत त्वादृशो धर्मलोपकः
dhik tvāṃ dharmakṣayakaraṃ svavacolopakārakam |
mleccheṣvapi na dṛśyeta tvādṛśo dharmalopakaḥ
2,25.42
सत्याच्चलितमद्यत्वां परित्यक्ष्ये सुपापिनम् ।
एवमुक्त्वा वरारोहा ह्युदतिष्ठत्त्वरान्विता
satyāccalitamadyatvāṃ parityakṣye supāpinam |
evamuktvā varārohā hyudatiṣṭhattvarānvitā
2,25.43
यथा सती हरं त्यक्त्वा दिव्याभरणभूषिता ।
प्रस्थिता सा तदा तन्वी भूसुरैश्च समन्विता
yathā satī haraṃ tyaktvā divyābharaṇabhūṣitā |
prasthitā sā tadā tanvī bhūsuraiśca samanvitā
2,25.44
वरं मद्यस्य संस्पर्शो नास्य संगो नृपस्य वै ।
वरं नीलांबरस्पर्शो नास्य धर्मच्युतस्य हि
varaṃ madyasya saṃsparśo nāsya saṃgo nṛpasya vai |
varaṃ nīlāṃbarasparśo nāsya dharmacyutasya hi
2,25.45
एवं हि मोहिनी रुष्टा प्रलपन्ती तदा भृशम् ।
गौतमादिसमायुक्ता निर्जगाम गृहाद्ब्रहिः
evaṃ hi mohinī ruṣṭā pralapantī tadā bhṛśam |
gautamādisamāyuktā nirjagāma gṛhādbrahiḥ
2,25.46
हा तात हा जगन्नाथ सृष्टिस्थित्त्यन्तकारक ।
इत्येव शब्दं क्रोशन्ती ब्रह्मणोमानसोद्भवा
hā tāta hā jagannātha sṛṣṭisthittyantakāraka |
ityeva śabdaṃ krośantī brahmaṇomānasodbhavā
2,25.47
एतस्मिन्नेव काले तु वाजिराजं समास्थितः ।
अटित्वा सकलामुर्वीं संप्राप्तो धर्मभूषणः
etasminneva kāle tu vājirājaṃ samāsthitaḥ |
aṭitvā sakalāmurvīṃ saṃprāpto dharmabhūṣaṇaḥ
2,25.48
संमुखो ऽभूज्जनन्यास्तु त्वरायुक्तो विमत्सरः ।
कर्णाभ्यां तस्य शब्दो ऽसौ विश्रुतः पितृवत्सलः
saṃmukho 'bhūjjananyāstu tvarāyukto vimatsaraḥ |
karṇābhyāṃ tasya śabdo 'sau viśrutaḥ pitṛvatsalaḥ
2,25.49
मोहिनीवक्त्रसंभूतो विप्रवाक्योपबृंहितः ।
धर्माङ्गदो धर्ममूर्तिः रुक्मागदसुतस्तदा
mohinīvaktrasaṃbhūto vipravākyopabṛṃhitaḥ |
dharmāṅgado dharmamūrtiḥ rukmāgadasutastadā
2,25.50
अवरुह्य हयात्तूर्णं ययौ तातपदान्तिके ।
पुनरुत्थाय विप्रेन्द्रान्ननाम विहिताञ्जलिः
avaruhya hayāttūrṇaṃ yayau tātapadāntike |
punarutthāya viprendrānnanāma vihitāñjaliḥ
2,25.51
ततः शीघ्रगतिं दृष्ट्वा मोहिनीं रुष्टमानसाम् ।
आलक्ष्य तरसा मातः प्राह राजन् कृताञ्जलिः
tataḥ śīghragatiṃ dṛṣṭvā mohinīṃ ruṣṭamānasām |
ālakṣya tarasā mātaḥ prāha rājan kṛtāñjaliḥ
2,25.52
केनावमानिता देवि कथं रुष्टा पितुः प्रिये ।
एतैर्द्विजेन्द्रैः सहिता क्व त्वं संप्रस्थिताधुना
kenāvamānitā devi kathaṃ ruṣṭā pituḥ priye |
etairdvijendraiḥ sahitā kva tvaṃ saṃprasthitādhunā
2,25.53
धर्माङ्गदवचः श्रुत्वा मोहिनी वाक्यमब्रवीत् ।
पिता तवानृती पुत्र करो येन वृथा कृतः
dharmāṅgadavacaḥ śrutvā mohinī vākyamabravīt |
pitā tavānṛtī putra karo yena vṛthā kṛtaḥ
2,25.54
यः कर्त्ता सुकृतं भूरि रक्ताशोकाकृतिः स्थितः ।
ध्वजाङ्कुशाङ्कितः श्रीमान्दक्षिणः कनकाङ्गदः
yaḥ karttā sukṛtaṃ bhūri raktāśokākṛtiḥ sthitaḥ |
dhvajāṅkuśāṅkitaḥ śrīmāndakṣiṇaḥ kanakāṅgadaḥ
2,25.55
रुक्माङ्गदेन ते पित्रा न चाहं वस्तुमुत्सहे
rukmāṅgadena te pitrā na cāhaṃ vastumutsahe
2,25.56
धर्माङ्गद उवाच यद्ववीषि वचो देवि तत्कर्त्ताहं न संशयः ।
मा कोपं कुरु मातस्त्वं निवर्त्ततस्व पितुः प्रिये
dharmāṅgada uvāca yadvavīṣi vaco devi tatkarttāhaṃ na saṃśayaḥ |
mā kopaṃ kuru mātastvaṃ nivarttatasva pituḥ priye
2,25.57
मोहिन्युवाच अनेन समयेनाहं त्वत्पित्रा मन्दराचले ।
कृता भार्या शिवः साक्ष्ये स्थितो यत्र सुराधिपः
mohinyuvāca anena samayenāhaṃ tvatpitrā mandarācale |
kṛtā bhāryā śivaḥ sākṣye sthito yatra surādhipaḥ
2,25.58
समयात्स च्युतः सम्यक्पिता ते रुक्मभूपणः ।
न प्रयच्छति मे देयं तस्य वृद्धिं विचिन्तये
samayātsa cyutaḥ samyakpitā te rukmabhūpaṇaḥ |
na prayacchati me deyaṃ tasya vṛddhiṃ vicintaye
2,25.59
न याचे काञ्चनं धान्यं हस्त्यश्वं ग्रामवाससी ।
येन तस्य भवेद्धानिर्न याचे तन्नृपात्मज
na yāce kāñcanaṃ dhānyaṃ hastyaśvaṃ grāmavāsasī |
yena tasya bhaveddhānirna yāce tannṛpātmaja
2,25.60
येनासौ प्रीणयेद्देहं स्वकीयं देहिनां वर ।
तन्मया प्रार्थितं पुत्र स मोहान्न प्रयच्छति
yenāsau prīṇayeddehaṃ svakīyaṃ dehināṃ vara |
tanmayā prārthitaṃ putra sa mohānna prayacchati
2,25.61
तस्यैव चोपकाराय शरीरस्य नृपात्मज ।
याचितः सुखहेतोस्तु मया नृपतिसत्तमः
tasyaiva copakārāya śarīrasya nṛpātmaja |
yācitaḥ sukhahetostu mayā nṛpatisattamaḥ
2,25.62
स्थितः सो ऽद्यानृते घोरे सुरापानसमे विभुः
sthitaḥ so 'dyānṛte ghore surāpānasame vibhuḥ
2,25.63
सत्यच्युतं निष्ठुरवाक्यभाषिणं विमुक्तधर्मं त्वनृतं शठं च ।
परित्यजेयं जनकं तवाधमं नैव स्थितिर्मे भविता हि तेन
satyacyutaṃ niṣṭhuravākyabhāṣiṇaṃ vimuktadharmaṃ tvanṛtaṃ śaṭhaṃ ca |
parityajeyaṃ janakaṃ tavādhamaṃ naiva sthitirme bhavitā hi tena
2,25.64
तच्छ्रुत्वा मोहिनीवाक्यं पुत्रो धर्माङ्गदो ऽब्रवीत् ।
मयि जीवति तातो मे न भवेदनृती क्वचित्
tacchrutvā mohinīvākyaṃ putro dharmāṅgado 'bravīt |
mayi jīvati tāto me na bhavedanṛtī kvacit
2,25.65
निवर्तस्व वरारोहे करिष्ये ऽहं तवेप्सितम् ।
पित्रा मे नानृतं देवि पूर्वमुक्तं कदाचन
nivartasva varārohe kariṣye 'haṃ tavepsitam |
pitrā me nānṛtaṃ devi pūrvamuktaṃ kadācana
2,25.66
स कथं मयि जाते तु वदिष्यति महीपतिः ।
यस्य सत्ये स्थिता लोकाः सदेवासुरमानुषाः
sa kathaṃ mayi jāte tu vadiṣyati mahīpatiḥ |
yasya satye sthitā lokāḥ sadevāsuramānuṣāḥ
2,25.67
वैवस्वतगृहं येन कृतं शून्यं हि पापिभिः ।
विजृंभते यस्य कीर्तिर्व्याप्तं ब्रह्माण्डमण्डलम्
vaivasvatagṛhaṃ yena kṛtaṃ śūnyaṃ hi pāpibhiḥ |
vijṛṃbhate yasya kīrtirvyāptaṃ brahmāṇḍamaṇḍalam
2,25.68
स कथं जायते भूपो मिथ्यावचनसंस्थितः ।
अश्रुतं भूपतेर्वाक्यं परोक्षे श्रद्दधे कथम्
sa kathaṃ jāyate bhūpo mithyāvacanasaṃsthitaḥ |
aśrutaṃ bhūpatervākyaṃ parokṣe śraddadhe katham
2,25.69
ममोपरि दयां कृत्वा निवर्तस्व शुभानने ।
एतद्धर्माङ्गदेनोक्तं वाक्यमाकर्ण्य मोहिनी
mamopari dayāṃ kṛtvā nivartasva śubhānane |
etaddharmāṅgadenoktaṃ vākyamākarṇya mohinī
2,25.70
न्यवर्तत महीपालपुत्रस्कन्धावलंबिनी ।
यत्र रुक्माङ्गदः शेते मृतकल्पो रविप्रभः
nyavartata mahīpālaputraskandhāvalaṃbinī |
yatra rukmāṅgadaḥ śete mṛtakalpo raviprabhaḥ
2,25.71
तस्मिन्निवेशयामास शयने काञ्चनान्विते ।
दीपरत्नैः सुप्रकाशे विद्रुमैश्चित्रिते वरे
tasminniveśayāmāsa śayane kāñcanānvite |
dīparatnaiḥ suprakāśe vidrumaiścitrite vare
2,25.72
आखण्डलास्त्रमणिभिः कृतपादे सुकोमले ।
दीर्घविस्तारसंयुक्ते ह्यनौपम्ये मनोहरे
ākhaṇḍalāstramaṇibhiḥ kṛtapāde sukomale |
dīrghavistārasaṃyukte hyanaupamye manohare
2,25.73
ततः कृताञ्जलिः प्राहपितरं श्लक्ष्णया गिरा ।
तातैषा जननी मे ऽद्य त्वां वदत्यनृती त्विति
tataḥ kṛtāñjaliḥ prāhapitaraṃ ślakṣṇayā girā |
tātaiṣā jananī me 'dya tvāṃ vadatyanṛtī tviti
2,25.74
कस्मात्त्वमनृती भूप भविष्यसि महीतले ।
सकोषरत्ननिचये गजाश्वरथसंयुते
kasmāttvamanṛtī bhūpa bhaviṣyasi mahītale |
sakoṣaratnanicaye gajāśvarathasaṃyute
2,25.75
राज्ये प्रशास्यमाने तु सप्तोदधिसमन्विते ।
प्रदेहि सकलं ह्यस्यै यत्त्या श्रावितं विभो
rājye praśāsyamāne tu saptodadhisamanvite |
pradehi sakalaṃ hyasyai yattyā śrāvitaṃ vibho
2,25.76
मयि चापधरे तात को व्यलीकं चरेत्तव ।
देहि शक्रपदं देव्यै जितं विद्धि पुरन्दरम्
mayi cāpadhare tāta ko vyalīkaṃ carettava |
dehi śakrapadaṃ devyai jitaṃ viddhi purandaram
2,25.77
वैरिञ्च्यं दुर्ल्लभं यच्च योगिगम्यं निरञ्जनम् ।
तच्चाप्यहं प्रदास्यामि तपसा तोष्य पद्मजम्
vairiñcyaṃ durllabhaṃ yacca yogigamyaṃ nirañjanam |
taccāpyahaṃ pradāsyāmi tapasā toṣya padmajam
2,25.78
समीहते यज्जननी मदीया रसातले वापि धरातले वा ।
त्रिविष्टपे वापि परे पदे वा दास्यामि जित्वा नरदेवदानवान्
samīhate yajjananī madīyā rasātale vāpi dharātale vā |
triviṣṭape vāpi pare pade vā dāsyāmi jitvā naradevadānavān
2,25.79
अहं हि दासस्तव भूप यस्माद्विक्रीयतां मामथवा तृणाय ।
हस्ते हि पापस्य दिवाप्रकीर्तेर्वत्स्यामि तत्कर्मकरः सुभुक्तः
ahaṃ hi dāsastava bhūpa yasmādvikrīyatāṃ māmathavā tṛṇāya |
haste hi pāpasya divāprakīrtervatsyāmi tatkarmakaraḥ subhuktaḥ
2,25.80
यद्दुष्करं भूमिपते त्रिलोक्यां नादेयमस्तीह तदिष्टंभावात् ।
तच्चापि राजेन्द्र ददस्व देव्यै मज्जीवितं मज्जननीभवं वा
yadduṣkaraṃ bhūmipate trilokyāṃ nādeyamastīha tadiṣṭaṃbhāvāt |
taccāpi rājendra dadasva devyai majjīvitaṃ majjananībhavaṃ vā
2,25.81
तेनैव सद्यो नृपनाथ लोके सत्कीर्तियुक्तो भव सर्वदैव ।
विराजयित्वा स्वगुणैर्नृपौघान्करैरिवात्मप्रभवैः खशोभैः
tenaiva sadyo nṛpanātha loke satkīrtiyukto bhava sarvadaiva |
virājayitvā svaguṇairnṛpaughānkarairivātmaprabhavaiḥ khaśobhaiḥ
2,25.82
कीर्तिप्रभङ्गे वृजिनं भविष्यति प्रजावधे यन्मनुराह सत्यम् ।
संमार्जयित्वा विमलं यशः स्वं कथं सुखी स्यां नृपते ततः क्षमः
kīrtiprabhaṅge vṛjinaṃ bhaviṣyati prajāvadhe yanmanurāha satyam |
saṃmārjayitvā vimalaṃ yaśaḥ svaṃ kathaṃ sukhī syāṃ nṛpate tataḥ kṣamaḥ
Chapter 2.26
2,26.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीचरिते पञ्चविंशो ऽध्यायः राजोवाच कीर्तिर्नश्यतु मे पुत्र ह्यनृती वा भवाम्यहम् ।
गतो वा नरकं घोरं कथं भोक्ष्ये हरेर्दिने
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīcarite pañcaviṃśo 'dhyāyaḥ rājovāca kīrtirnaśyatu me putra hyanṛtī vā bhavāmyaham |
gato vā narakaṃ ghoraṃ kathaṃ bhokṣye harerdine
2,26.2
ब्रह्मणो निलयं यातु देवीयं मोहिनी सुत ।
भूयो भूयो वदति मां दुर्मेधाश्च सुबालिशा
brahmaṇo nilayaṃ yātu devīyaṃ mohinī suta |
bhūyo bhūyo vadati māṃ durmedhāśca subāliśā
2,26.3
नापरं कामये राज्यं वसुधां वसु किञ्चन ।
मुक्त्वैवं वासरे विष्णोर्भोजनं पापनाशने
nāparaṃ kāmaye rājyaṃ vasudhāṃ vasu kiñcana |
muktvaivaṃ vāsare viṣṇorbhojanaṃ pāpanāśane
2,26.4
यद्यहं कुत्सितां योनिं व्रजेयं क्रिमिसंज्ञिताम् ।
तथापि नैव कर्ताहं भोजनं हरिवासरे
yadyahaṃ kutsitāṃ yoniṃ vrajeyaṃ krimisaṃjñitām |
tathāpi naiva kartāhaṃ bhojanaṃ harivāsare
2,26.5
एषा गुरुतरा भूत्वा लोकानां शिक्षयान्विता ।
दुन्दुभी कुर्वती नादं सा कथं वितथा भवेत्
eṣā gurutarā bhūtvā lokānāṃ śikṣayānvitā |
dundubhī kurvatī nādaṃ sā kathaṃ vitathā bhavet
2,26.6
अभक्ष्यभक्षणं कृत्वा अगम्यागमनं तथा ।
अपेयं चैव पीत्वा तु किं जीवेच्छरदः शतम्
abhakṣyabhakṣaṇaṃ kṛtvā agamyāgamanaṃ tathā |
apeyaṃ caiva pītvā tu kiṃ jīveccharadaḥ śatam
2,26.7
असत्यं वापि कृत्वाहं त्यक्तराज्यनयः क्षितौ ।
धिक्कृतो ऽपि जनैः सर्वैर्न भोक्ष्ये हरिवासरे
asatyaṃ vāpi kṛtvāhaṃ tyaktarājyanayaḥ kṣitau |
dhikkṛto 'pi janaiḥ sarvairna bhokṣye harivāsare
2,26.8
वियोगे चपलापाङ्ग्या यदि चेन्मरणं मम ।
तच्चापि वरमेवात्र न भोक्ष्ये हरिवासरे
viyoge capalāpāṅgyā yadi cenmaraṇaṃ mama |
taccāpi varamevātra na bhokṣye harivāsare
2,26.9
कथं हर्षमहं कर्ता मार्तण्डतनयस्य वै ।
व्रजद्भिर्मनुजैर्मार्गे निरयस्यातिदुःखितैः
kathaṃ harṣamahaṃ kartā mārtaṇḍatanayasya vai |
vrajadbhirmanujairmārge nirayasyātiduḥkhitaiḥ
2,26.10
यास्तु शून्याः कृतास्तात मया नरकपङ्क्तयः ।
जनैः पूर्णा भविष्यन्ति मयि भुक्ते तु ताः सुत
yāstu śūnyāḥ kṛtāstāta mayā narakapaṅktayaḥ |
janaiḥ pūrṇā bhaviṣyanti mayi bhukte tu tāḥ suta
2,26.11
मास्म सीमन्तिनी पुत्र कुक्षौ संधारयेत्सुतम् ।
समर्थो यस्तु शत्रूणां हर्षं संजनयेद्भुवि
māsma sīmantinī putra kukṣau saṃdhārayetsutam |
samartho yastu śatrūṇāṃ harṣaṃ saṃjanayedbhuvi
2,26.12
भोजनं वासरे विष्णोरेतदेव हियाचते ।
तन्न दास्यामि मोहिन्या याचितो ऽपि सुरासुरैः
bhojanaṃ vāsare viṣṇoretadeva hiyācate |
tanna dāsyāmi mohinyā yācito 'pi surāsuraiḥ
2,26.13
पिबेद्विषं विशेद्वह्निं निपतेत्पर्वताग्रतः ।
आकाशभासा स्वशिरश्छिन्द्यादेव वरासिना
pibedviṣaṃ viśedvahniṃ nipatetparvatāgrataḥ |
ākāśabhāsā svaśiraśchindyādeva varāsinā
2,26.14
न भोक्ष्यते हरिदिने राजा रुक्माङ्गदः क्षितौ ।
रुक्माङ्गदेति मन्नाम प्रसिद्धं भुवनत्रये
na bhokṣyate haridine rājā rukmāṅgadaḥ kṣitau |
rukmāṅgadeti mannāma prasiddhaṃ bhuvanatraye
2,26.15
एकादश्युपवासेन तन्मया संचितं यशः ।
स कथं भोजनं कृत्वा नाशये स्वकृतं यशः
ekādaśyupavāsena tanmayā saṃcitaṃ yaśaḥ |
sa kathaṃ bhojanaṃ kṛtvā nāśaye svakṛtaṃ yaśaḥ
2,26.16
म्रियते यदि वा गच्छति निपतति नश्येच्च खण्डशो वापि ।
विरमति तदपि न चेतो मामकमिति मोहिनीहेतोः
mriyate yadi vā gacchati nipatati naśyecca khaṇḍaśo vāpi |
viramati tadapi na ceto māmakamiti mohinīhetoḥ
2,26.17
परित्यजाम्येष निजं हि जीवितं लोकैः समेतः सहदारभृत्यैः ।
न त्वेव कुर्यां मधुसूदनस्य दिने सुपुण्ये ऽन्ननिषेवणं हि
parityajāmyeṣa nijaṃ hi jīvitaṃ lokaiḥ sametaḥ sahadārabhṛtyaiḥ |
na tveva kuryāṃ madhusūdanasya dine supuṇye 'nnaniṣevaṇaṃ hi
Chapter 2.27
2,27.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीचरिते षड्वविंशो ऽध्यायः अदस्तदा ।
आहूय जननीं शीघ्रं नाम्ना संध्यावलीं शुभाम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīcarite ṣaḍvaviṃśo 'dhyāyaḥ adastadā |
āhūya jananīṃ śīghraṃ nāmnā saṃdhyāvalīṃ śubhām
2,27.2
सूर्यायुत समप्रख्यां तेजसा रुचिरस्तनाम् ।
पालयन्तीं धरां सर्वां पादविन्यासविक्रमैः
sūryāyuta samaprakhyāṃ tejasā rucirastanām |
pālayantīṃ dharāṃ sarvāṃ pādavinyāsavikramaiḥ
2,27.3
पुत्रस्य वचनात्प्राप्ता तत्क्षणं नृपसन्निधौ ।
श्राविता मोहिनी वाक्यं पितुर्वाक्यं तथैव च
putrasya vacanātprāptā tatkṣaṇaṃ nṛpasannidhau |
śrāvitā mohinī vākyaṃ piturvākyaṃ tathaiva ca
2,27.4
उभयोः संविदं कृत्वा परिसांत्वय्य मोहिनीम् ।
भोजनाय स्थितामेनां नृपस्य हरिवासरे
ubhayoḥ saṃvidaṃ kṛtvā parisāṃtvayya mohinīm |
bhojanāya sthitāmenāṃ nṛpasya harivāsare
2,27.5
यथा नो च्यवते सत्याद्यथा भुङ्क्ते न मे पिता ।
तथा विधीयतामेवं कुशलं चोभयोर्भवेत्
yathā no cyavate satyādyathā bhuṅkte na me pitā |
tathā vidhīyatāmevaṃ kuśalaṃ cobhayorbhavet
2,27.6
तत्पुत्रवचनं श्रुत्वा देवी संध्यावली नृप ।
मोहिनीं श्लक्ष्णया वाचा प्राह ब्रह्मसुता तदा
tatputravacanaṃ śrutvā devī saṃdhyāvalī nṛpa |
mohinīṃ ślakṣṇayā vācā prāha brahmasutā tadā
2,27.7
माग्रहं कुरु वामोरु कथञ्चिदपि भूपतिः ।
नास्वादयति पापान्न संप्राप्ते हरिवासरे
māgrahaṃ kuru vāmoru kathañcidapi bhūpatiḥ |
nāsvādayati pāpānna saṃprāpte harivāsare
2,27.8
अनुवर्तय राजान गुरुरेष सनातनः ।
सदा भवति या नारी भर्तुर्वचनकारिणी
anuvartaya rājāna gurureṣa sanātanaḥ |
sadā bhavati yā nārī bharturvacanakāriṇī
2,27.9
तस्याः स्युरक्षयया लोकाः सावित्र्यास्तु यथामलाः ।
यद्यनेन पुरा देवि तव दत्तः करो गिरौ
tasyāḥ syurakṣayayā lokāḥ sāvitryāstu yathāmalāḥ |
yadyanena purā devi tava dattaḥ karo girau
2,27.10
कामार्तेन विमूढेन तन्न यो ऽग्यं विचिन्तितम् ।
यद्देयं तद्ददात्येष ह्यदेयं प्रार्थयस्व मा
kāmārtena vimūḍhena tanna yo 'gyaṃ vicintitam |
yaddeyaṃ taddadātyeṣa hyadeyaṃ prārthayasva mā
2,27.11
विपत्तिरपि भद्रैव सन्मार्गे संस्थितस्य तु ।
न भुक्तं येन सुभगे शैशवे ऽपि हरेर्दिने
vipattirapi bhadraiva sanmārge saṃsthitasya tu |
na bhuktaṃ yena subhage śaiśave 'pi harerdine
2,27.12
स कथं भोक्ष्यते पुण्ये माधवस्य दिने ऽधुना ।
कामं वरय वामोरुवरमन्यं सुदुर्लभम्
sa kathaṃ bhokṣyate puṇye mādhavasya dine 'dhunā |
kāmaṃ varaya vāmoruvaramanyaṃ sudurlabham
2,27.13
तं ददात्येव भूपालो निवृत्ता भव भोजने ।
मन्यसे यदि मां देवि धर्माङ्गदविरोहिणीम्
taṃ dadātyeva bhūpālo nivṛttā bhava bhojane |
manyase yadi māṃ devi dharmāṅgadavirohiṇīm
2,27.14
अस्मज्जीवितसंयुक्तं राज्यं वरय सुव्रते ।
सप्तद्वीपसमेतं हि ससरिद्वनपर्वतम्
asmajjīvitasaṃyuktaṃ rājyaṃ varaya suvrate |
saptadvīpasametaṃ hi sasaridvanaparvatam
2,27.15
कनिष्ठाया वरिष्ठाहं करिष्ये पादवन्दनम् ।
भर्तुरर्थे विशालाक्षि प्रसीद तनुमध्यमे
kaniṣṭhāyā variṣṭhāhaṃ kariṣye pādavandanam |
bharturarthe viśālākṣi prasīda tanumadhyame
2,27.16
वाचा शपथदोषैस्तु संनिरुध्य पतिं हि या ।
अकार्यं कारयेत्पापा सा नारी निरये वसेत्
vācā śapathadoṣaistu saṃnirudhya patiṃ hi yā |
akāryaṃ kārayetpāpā sā nārī niraye vaset
2,27.17
सा च्युता नरकाद्धोरात्सप्तजन्मानि पञ्च च ।
सूकरीं योनिमाप्नोति चाण्डालीं च ततः परम्
sā cyutā narakāddhorātsaptajanmāni pañca ca |
sūkarīṃ yonimāpnoti cāṇḍālīṃ ca tataḥ param
2,27.18
एवं ज्ञात्वा मया देवि विक्रियां पापसंभवाम् ।
निवारितासि वामोरु सखीभावेन सुंदरि
evaṃ jñātvā mayā devi vikriyāṃ pāpasaṃbhavām |
nivāritāsi vāmoru sakhībhāvena suṃdari
2,27.19
विपक्षस्यापि सद्बुद्धिर्दातव्या धर्ममिच्छता ।
किं पुनः सखिसंस्थायास्तव पद्मनिभानने
vipakṣasyāpi sadbuddhirdātavyā dharmamicchatā |
kiṃ punaḥ sakhisaṃsthāyāstava padmanibhānane
2,27.20
संध्या वलीवचः श्रुत्वा मोहिनी मोहकारिणी ।
उवाच कनकाभां तां भर्तुर्ज्येष्ठां प्रियां तदा
saṃdhyā valīvacaḥ śrutvā mohinī mohakāriṇī |
uvāca kanakābhāṃ tāṃ bharturjyeṣṭhāṃ priyāṃ tadā
2,27.21
माननीयासि मे सुभ्रु करोमि वचनं तव ।
विद्वद्भिर्मुनिभिर्य्यत्तु गीयते नारदादिभिः
mānanīyāsi me subhru karomi vacanaṃ tava |
vidvadbhirmunibhiryyattu gīyate nāradādibhiḥ
2,27.22
यदि तन्नाचरेद्राजा भोजनं हरिवासरे ।
क्रियतामपरं देवि मरणादधिकं तव
yadi tannācaredrājā bhojanaṃ harivāsare |
kriyatāmaparaṃ devi maraṇādadhikaṃ tava
2,27.23
ममापि दुःखदंह्येतद्दैवाज्जल्पाम्यहं शुभे ।
कस्येष्टमात्महननं कस्येष्टं विषभक्षणम्
mamāpi duḥkhadaṃhyetaddaivājjalpāmyahaṃ śubhe |
kasyeṣṭamātmahananaṃ kasyeṣṭaṃ viṣabhakṣaṇam
2,27.24
पतनं वा गिरेर्मूर्ध्रः क्रीडा वापि बिलेशयैः ।
व्याघ्रसिंहाभिगमनं समुद्रतरणं तथा
patanaṃ vā girermūrdhraḥ krīḍā vāpi bileśayaiḥ |
vyāghrasiṃhābhigamanaṃ samudrataraṇaṃ tathā
2,27.25
दरुक्तानृतवाक्यं वा परदाराभिमर्शनम् ।
अपथ्यभक्षणं लोके तथाभक्ष्यस्य भक्षणम्
daruktānṛtavākyaṃ vā paradārābhimarśanam |
apathyabhakṣaṇaṃ loke tathābhakṣyasya bhakṣaṇam
2,27.26
मृगाटनमथाक्षैर्वा क्रीडनं साहसं तथा ।
छेदनं तृणकाष्ठानां लोष्टानामवमर्द्दनम्
mṛgāṭanamathākṣairvā krīḍanaṃ sāhasaṃ tathā |
chedanaṃ tṛṇakāṣṭhānāṃ loṣṭānāmavamarddanam
2,27.27
हिंसनं सूक्ष्मदेवानां जलपावकखेलनम् ।
दैवाविष्टो वरारोहे नरः सर्वं करोति वै
hiṃsanaṃ sūkṣmadevānāṃ jalapāvakakhelanam |
daivāviṣṭo varārohe naraḥ sarvaṃ karoti vai
2,27.28
त्रिवर्गविच्युतं घोरं यशोदेहहरं क्षितौ ।
नरकार्हे नरो देवि करोत्यशुभकर्म तत्
trivargavicyutaṃ ghoraṃ yaśodehaharaṃ kṣitau |
narakārhe naro devi karotyaśubhakarma tat
2,27.29
साहं पापा दुराचारा वक्तुकामा सुनिर्घृणम् ।
यादृशेन हि भावेन योनौ शुक्रं समुत्सृजेत्
sāhaṃ pāpā durācārā vaktukāmā sunirghṛṇam |
yādṛśena hi bhāvena yonau śukraṃ samutsṛjet
2,27.30
तादृशेन हि भावेन संतानं संभवेदिति ।
साहं विवादभावेन राज्ञो रुक्माङ्गदस्य हि
tādṛśena hi bhāvena saṃtānaṃ saṃbhavediti |
sāhaṃ vivādabhāvena rājño rukmāṅgadasya hi
2,27.31
जाता जलजजातेन स्त्रीरूपा वरवर्णिनी ।
दुष्टभावा तथा जाता कर्त्री दुष्टं नृपस्य तु
jātā jalajajātena strīrūpā varavarṇinī |
duṣṭabhāvā tathā jātā kartrī duṣṭaṃ nṛpasya tu
2,27.32
न लग्नं न ग्रहा देवि न होरा पुण्यदर्शिनी ।
तत्कालभावना ग्राह्या तद्भावो जायते सुतः
na lagnaṃ na grahā devi na horā puṇyadarśinī |
tatkālabhāvanā grāhyā tadbhāvo jāyate sutaḥ
2,27.33
तेन भावेन जातस्य दाक्षिण्यं नोपपद्यते ।
न च व्रीडा न च स्नेहो न धर्मो देवि विद्यते
tena bhāvena jātasya dākṣiṇyaṃ nopapadyate |
na ca vrīḍā na ca sneho na dharmo devi vidyate
2,27.34
जानन्नपि यथायुक्तस्तं भावमनुवर्तते
jānannapi yathāyuktastaṃ bhāvamanuvartate
2,27.35
वक्ष्ये वचः प्राणहरं तवाधुना भर्तुः सलोकस्य वधूजनस्य ।
धर्मापहं वाच्यकरं ममापि कर्तुं न शक्यं मनसापि भीरु
vakṣye vacaḥ prāṇaharaṃ tavādhunā bhartuḥ salokasya vadhūjanasya |
dharmāpahaṃ vācyakaraṃ mamāpi kartuṃ na śakyaṃ manasāpi bhīru
2,27.36
करोषि वाक्यं यदि मामकं हि भवेच्च कीर्तिर्महतीह लोके ।
भर्तुर्यशः स्यात्त्रिदिवे गतिस्ते पुत्रे प्रशंसा मम धिग्विवादः
karoṣi vākyaṃ yadi māmakaṃ hi bhavecca kīrtirmahatīha loke |
bharturyaśaḥ syāttridive gatiste putre praśaṃsā mama dhigvivādaḥ
2,27.37
वसिष्ठ उवाच मोहिनीवचनं श्रुत्वा देवी संध्यावली विभो ।
धैर्यमालंब्य तां तन्वीं ब्रूहि ब्रूहीत्यचोदयत्
vasiṣṭha uvāca mohinīvacanaṃ śrutvā devī saṃdhyāvalī vibho |
dhairyamālaṃbya tāṃ tanvīṃ brūhi brūhītyacodayat
2,27.38
कीदृशं वदसे वाक्यं येन दुःखं भवेन्मम ।
भर्तुर्मे सत्यकरणे न दुःखं जायते क्वचित् ।
आत्मनो निधने वापि पुत्रस्य निधने ऽपि वा ।
भर्तुरर्थे प्रकुर्वन्त्या राज्यनाशे न मे व्यथा
kīdṛśaṃ vadase vākyaṃ yena duḥkhaṃ bhavenmama |
bharturme satyakaraṇe na duḥkhaṃ jāyate kvacit |
ātmano nidhane vāpi putrasya nidhane 'pi vā |
bharturarthe prakurvantyā rājyanāśe na me vyathā
2,27.39
यस्या दुःखी भवेद्भर्ता भार्याया वरवार्णिनी ।
समृद्धायाः सपापायास्तस्याः प्रोक्ता ह्यधोगतिः
yasyā duḥkhī bhavedbhartā bhāryāyā varavārṇinī |
samṛddhāyāḥ sapāpāyāstasyāḥ proktā hyadhogatiḥ
2,27.40
सा याति नरकं पापा पूयाख्यं युगसप्ततिम् ।
ततश्छुछुन्दरी स्याच्च सप्त जन्मानि भारते
sā yāti narakaṃ pāpā pūyākhyaṃ yugasaptatim |
tataśchuchundarī syācca sapta janmāni bhārate
2,27.41
ततः काकी ततः श्याली गोधा गोत्वेन शुद्ध्यति ।
भर्तुरर्थे तु या वित्तें विद्यमानं न यच्छति
tataḥ kākī tataḥ śyālī godhā gotvena śuddhyati |
bharturarthe tu yā vitteṃ vidyamānaṃ na yacchati
2,27.42
जीवितं वा वरारोहे विष्ठायां सा भवेत्क्रिमिः ।
क्रिमियोनिविनिर्मुक्ता काष्ठीला जायते शुभे
jīvitaṃ vā varārohe viṣṭhāyāṃ sā bhavetkrimiḥ |
krimiyonivinirmuktā kāṣṭhīlā jāyate śubhe
2,27.43
मम कौमारभावे तु मत्पितुः काष्ठपाटकः ।
अग्निप्रज्वालनाथ हि काष्ठं पाटयते चिरम्
mama kaumārabhāve tu matpituḥ kāṣṭhapāṭakaḥ |
agniprajvālanātha hi kāṣṭhaṃ pāṭayate ciram
2,27.44
सखीभिः सहिता चाहं क्रीडासंसक्तमानसा ।
काष्ठं पाटयतस्तस्य समीपमगमं तदा
sakhībhiḥ sahitā cāhaṃ krīḍāsaṃsaktamānasā |
kāṣṭhaṃ pāṭayatastasya samīpamagamaṃ tadā
2,27.45
तत्र दृष्टा मया सुभ्रु काष्ठीला दारुनिर्गता ।
नवनीतनिभं देहं बिभ्राणा चाञ्जनत्विषम्
tatra dṛṣṭā mayā subhru kāṣṭhīlā dārunirgatā |
navanītanibhaṃ dehaṃ bibhrāṇā cāñjanatviṣam
2,27.46
कनिष्ठिकाङ्गुलिसमा स्थौल्ये ह्यङ्गुलिमानिका ।
तां दृष्ट्वा पतितां भूमौ हन्तुं ध्वाङ्क्षः समागतः
kaniṣṭhikāṅgulisamā sthaulye hyaṅgulimānikā |
tāṃ dṛṣṭvā patitāṃ bhūmau hantuṃ dhvāṅkṣaḥ samāgataḥ
2,27.47
यावद्गृह्णाति वक्त्रेण काष्ठीलां क्षुधितः स तु ।
तावन्निवारितः सद्यो मया लोष्टेन तत्क्षणात्
yāvadgṛhṇāti vaktreṇa kāṣṭhīlāṃ kṣudhitaḥ sa tu |
tāvannivāritaḥ sadyo mayā loṣṭena tatkṣaṇāt
2,27.48
सा मुक्ता ताडितेनेत्थं वायसेन वरानने ।
सक्षता तुण्डसंस्पृष्टा न च शक्ता पलायितुम्
sā muktā tāḍitenetthaṃ vāyasena varānane |
sakṣatā tuṇḍasaṃspṛṣṭā na ca śaktā palāyitum
2,27.49
ततः सा वेपमाना तु प्राणत्यागमुपागमत् ।
सिक्ता किञ्चिज्जलैनैव ततः स्वास्थ्यमुपागता
tataḥ sā vepamānā tu prāṇatyāgamupāgamat |
siktā kiñcijjalainaiva tataḥ svāsthyamupāgatā
2,27.50
तततः सा मानुषीवाचा मामाह वरवर्णिनी ।
संध्यावलीति संबोध्य सखीमध्यसमास्थिताम्
tatataḥ sā mānuṣīvācā māmāha varavarṇinī |
saṃdhyāvalīti saṃbodhya sakhīmadhyasamāsthitām
2,27.51
सुमन्तुनाम्नो हि मुनेः सर्वज्ञस्य सुताभवम् ।
पूर्वजन्मनि पत्नी च कैण्डिन्यस्य शुभानने
sumantunāmno hi muneḥ sarvajñasya sutābhavam |
pūrvajanmani patnī ca kaiṇḍinyasya śubhānane
2,27.52
न्यवसं कान्यकुब्जे तु सुसमृद्धा सुदर्पिता ।
जनन्या बन्धुवर्गस्य पितुरिष्टतमा ह्यहम्
nyavasaṃ kānyakubje tu susamṛddhā sudarpitā |
jananyā bandhuvargasya pituriṣṭatamā hyaham
2,27.53
पित्रा दत्ता ततश्चाहं कैण्डिन्याय महात्मने ।
कुलीनाय सरूपाय स्त्रीसंगरहिताय च
pitrā dattā tataścāhaṃ kaiṇḍinyāya mahātmane |
kulīnāya sarūpāya strīsaṃgarahitāya ca
2,27.54
शयनीयादिकं दत्तं यौतुकं जनकेन मे ।
श्वशुरेणापि मे दत्तं सुवर्णस्यायुतं पुरा
śayanīyādikaṃ dattaṃ yautukaṃ janakena me |
śvaśureṇāpi me dattaṃ suvarṇasyāyutaṃ purā
2,27.55
पितृश्वशूरवित्ताभ्यां परिपूर्णाभवं तदा ।
गोमहिष्यादिसंयुक्ता धनधान्यसमन्विता
pitṛśvaśūravittābhyāṃ paripūrṇābhavaṃ tadā |
gomahiṣyādisaṃyuktā dhanadhānyasamanvitā
2,27.56
इष्टा श्वशुरयोश्वाहं सौशीन्येन जनस्य च ।
कालेन पञ्चतां प्राप्तः श्वशुरो वेदतत्त्ववित्
iṣṭā śvaśurayośvāhaṃ sauśīnyena janasya ca |
kālena pañcatāṃ prāptaḥ śvaśuro vedatattvavit
2,27.57
तं मृतं पतिमादाय श्वश्रूरग्निं विवेश सा ।
ततो भर्ताञ्जलिं दत्वा पित्रोः श्राद्धमथाकरोत्
taṃ mṛtaṃ patimādāya śvaśrūragniṃ viveśa sā |
tato bhartāñjaliṃ datvā pitroḥ śrāddhamathākarot
2,27.58
गते मासद्वये देवि भर्ता मे राजमन्दिरम् ।
गतः कौतुकभावेनहृच्छयेन प्रपीडितः
gate māsadvaye devi bhartā me rājamandiram |
gataḥ kautukabhāvenahṛcchayena prapīḍitaḥ
2,27.59
तत्र वेश्याः सुरूपाढ्या यौवनेन समन्विताः ।
प्रविशत्यां नृपगृहे दृष्टास्तेन द्विजन्मना
tatra veśyāḥ surūpāḍhyā yauvanena samanvitāḥ |
praviśatyāṃ nṛpagṛhe dṛṣṭāstena dvijanmanā
2,27.60
तासां मध्यात्तु द्वे गृह्यवित्तदानेन भूरिणा ।
स्वगृहे धारयामास क्रीडार्थं दुर्मतिः पतिः
tāsāṃ madhyāttu dve gṛhyavittadānena bhūriṇā |
svagṛhe dhārayāmāsa krīḍārthaṃ durmatiḥ patiḥ
2,27.61
ताभ्यां वित्तमशेषं तु क्षयं नीतं निषेवणात् ।
वर्षत्रये गते देवि निस्वो जातः पतिर्मम
tābhyāṃ vittamaśeṣaṃ tu kṣayaṃ nītaṃ niṣevaṇāt |
varṣatraye gate devi nisvo jātaḥ patirmama
2,27.62
तता मां प्रार्थयामास देहि मे ऽङ्गविभूषणम् ।
तन्मया नहि दत्तं तु भर्त्रे व्यसनिने तदा
tatā māṃ prārthayāmāsa dehi me 'ṅgavibhūṣaṇam |
tanmayā nahi dattaṃ tu bhartre vyasanine tadā
2,27.63
सुभगे सर्वमादाय गताहं मन्दिरं पितुः ।
ततः पितृगृहे वित्तं भृत्यादिकमशेषतः
subhage sarvamādāya gatāhaṃ mandiraṃ pituḥ |
tataḥ pitṛgṛhe vittaṃ bhṛtyādikamaśeṣataḥ
2,27.64
विक्रीय दत्तं वैश्याभ्यां तच्चापि क्षयमागतम् ।
क्षेत्रधान्यादिकं यच्च सभाण्डं सपरिच्छदम्
vikrīya dattaṃ vaiśyābhyāṃ taccāpi kṣayamāgatam |
kṣetradhānyādikaṃ yacca sabhāṇḍaṃ saparicchadam
2,27.65
स्वल्पमूल्येन विक्रीयगतो नदनदीपतिम् ।
नावमारुह्य मे भर्ता विवेशान्तर्महोदधेः
svalpamūlyena vikrīyagato nadanadīpatim |
nāvamāruhya me bhartā viveśāntarmahodadheḥ
2,27.66
स गतो दूरमध्वानं पश्यमानो ऽद्भुतानि च ।
शुभे समुद्रजातानि जीवचेष्ठाङ्कितानि च
sa gato dūramadhvānaṃ paśyamāno 'dbhutāni ca |
śubhe samudrajātāni jīvaceṣṭhāṅkitāni ca
2,27.67
प्रभञ्जनवशं प्राप्ता सा नौका शतयोजनम् ।
गता विशीर्णतां तत्र मृतास्ते नावमाश्रिताः
prabhañjanavaśaṃ prāptā sā naukā śatayojanam |
gatā viśīrṇatāṃ tatra mṛtāste nāvamāśritāḥ
2,27.68
मत्पतिर्दैवयोगेन दीर्घ काष्ठं समाश्रितः ।
वायुना नीयमानो ऽसौ प्राचीनेन स्वकर्मणा
matpatirdaivayogena dīrgha kāṣṭhaṃ samāśritaḥ |
vāyunā nīyamāno 'sau prācīnena svakarmaṇā
2,27.69
आससादाचलं देवि रत्नशृङ्गविभूषितम् ।
बहुनिर् झरणोपेतं बहुपक्षिसमन्वितम्
āsasādācalaṃ devi ratnaśṛṅgavibhūṣitam |
bahunir jharaṇopetaṃ bahupakṣisamanvitam
2,27.70
बहुवृक्षैः समाकीर्णं नानापुष्पफलोपगैः ।
उल्लिखन्तं हि शिखरैः खमध्यं स्वात्मनस्त्रिभिः
bahuvṛkṣaiḥ samākīrṇaṃ nānāpuṣpaphalopagaiḥ |
ullikhantaṃ hi śikharaiḥ khamadhyaṃ svātmanastribhiḥ
2,27.71
तं दृष्ट्वा पर्वतं दिव्यं त्यक्त्वा नौकाष्ठमद्भुतम् ।
आरुरोह मुदायुक्तो वित्ताकाङ्क्षी सुलोचने
taṃ dṛṣṭvā parvataṃ divyaṃ tyaktvā naukāṣṭhamadbhutam |
āruroha mudāyukto vittākāṅkṣī sulocane
2,27.72
विशश्राम मुहूर्तं तु क्षुत्पिपासासमन्वितः ।
तत उत्थाय भक्ष्यार्थं वृक्षांस्तत्र व्यलोकयत्
viśaśrāma muhūrtaṃ tu kṣutpipāsāsamanvitaḥ |
tata utthāya bhakṣyārthaṃ vṛkṣāṃstatra vyalokayat
2,27.73
सुपक्वास्तत्र मृद्वीका दृष्ट्वा भुक्त्वा मुदान्वितः ।
शान्तिं प्राप्तस्ततो ऽपश्यत्सालमेकं सुनिर्मलम्
supakvāstatra mṛdvīkā dṛṣṭvā bhuktvā mudānvitaḥ |
śāntiṃ prāptastato 'paśyatsālamekaṃ sunirmalam
2,27.74
घनच्छायं मेघनिभं पञ्चाशत्पुरुषोच्छ्रयम् ।
तस्याधस्तात्स सुष्वाप स्वोत्तरीयं प्रसार्य च
ghanacchāyaṃ meghanibhaṃ pañcāśatpuruṣocchrayam |
tasyādhastātsa suṣvāpa svottarīyaṃ prasārya ca
2,27.75
मोहिन्या निद्रया चैव संप्रघूर्णितलोचनः ।
तावत्सुप्तो ऽतिखिन्नो ऽसौ यावत्सूर्यो ऽस्ततां गतः
mohinyā nidrayā caiva saṃpraghūrṇitalocanaḥ |
tāvatsupto 'tikhinno 'sau yāvatsūryo 'statāṃ gataḥ
2,27.76
सूर्ये ऽस्तं समनुप्राप्ते समायाते निशामुखे ।
अभ्यगाद्राक्षसो घोरो गर्जमानो यथा घनः
sūrye 'staṃ samanuprāpte samāyāte niśāmukhe |
abhyagādrākṣaso ghoro garjamāno yathā ghanaḥ
2,27.77
अङ्केनादाय तन्वङ्गीं सीतामिव दशाननः ।
शुभां काशीपतेः पुत्रीं नाम्ना रत्नावलीं शुभाम्
aṅkenādāya tanvaṅgīṃ sītāmiva daśānanaḥ |
śubhāṃ kāśīpateḥ putrīṃ nāmnā ratnāvalīṃ śubhām
2,27.78
अधौतपादां सुश्रोणीं सौम्यदिक्छीर्षशायिनीम् ।
पतिकामा कुमारी सा नाविन्दत्सदृशं पतिम्
adhautapādāṃ suśroṇīṃ saumyadikchīrṣaśāyinīm |
patikāmā kumārī sā nāvindatsadṛśaṃ patim
2,27.79
सर्वयोषिद्वरा बाला रुदती निद्रयाकुला ।
पिता तस्याः प्रदाने तु चिन्ताविष्टो ह्यहर्न्निशम्
sarvayoṣidvarā bālā rudatī nidrayākulā |
pitā tasyāḥ pradāne tu cintāviṣṭo hyaharnniśam
2,27.80
दीपच्छायाश्रिते तन्वि शयने सा व्यवस्थिता ।
अटमानेन पापेन दृष्टा सा रूपशालिनी
dīpacchāyāśrite tanvi śayane sā vyavasthitā |
aṭamānena pāpena dṛṣṭā sā rūpaśālinī
2,27.81
दीपरत्नैः सुखचिते धारयन्ती च कङ्कणे ।
उभयोर्दश रत्नानि निष्के च दशपञ्च च
dīparatnaiḥ sukhacite dhārayantī ca kaṅkaṇe |
ubhayordaśa ratnāni niṣke ca daśapañca ca
2,27.82
सीमन्ते सप्त रत्नानि केयूरे ऽष्टौ च पञ्च च ।
एवं रत्नाचितां बालां शातकुम्भसमप्रभाम्
sīmante sapta ratnāni keyūre 'ṣṭau ca pañca ca |
evaṃ ratnācitāṃ bālāṃ śātakumbhasamaprabhām
2,27.83
जहार राजभवनात्तां तदा चारुहासिनीम् ।
वायुमार्गं समाश्रित्य क्षणात्प्राप्तः स्वमालयम्
jahāra rājabhavanāttāṃ tadā cāruhāsinīm |
vāyumārgaṃ samāśritya kṣaṇātprāptaḥ svamālayam
2,27.84
तं पर्वतं स यत्रास्ते पतिर्मेशालमाश्रितः ।
तत्र तस्य गुहां दृष्ट्वा सुवर्णसदृशप्रभाम्
taṃ parvataṃ sa yatrāste patirmeśālamāśritaḥ |
tatra tasya guhāṃ dṛṣṭvā suvarṇasadṛśaprabhām
2,27.85
तद्भयस्यासहा तत्र प्रविवेशास्य पश्यतः ।
अनेकैर्मणिविन्यासैः संयुक्तां चित्रमन्दिराम्
tadbhayasyāsahā tatra praviveśāsya paśyataḥ |
anekairmaṇivinyāsaiḥ saṃyuktāṃ citramandirām
2,27.86
नानाद्रव्यसमाकीर्णां शयनासनसंयुताम् ।
भोजनैः पानपात्रैश्च भक्ष्यभोज्यैरनेकधा
nānādravyasamākīrṇāṃ śayanāsanasaṃyutām |
bhojanaiḥ pānapātraiśca bhakṣyabhojyairanekadhā
2,27.87
प्रविश्य तत्र शय्यायां मुमोचोत्पललोचनाम् ।
रुदतीमतिसंत्रस्तां पीनश्रोणिपयोधराम्
praviśya tatra śayyāyāṃ mumocotpalalocanām |
rudatīmatisaṃtrastāṃ pīnaśroṇipayodharām
2,27.88
तस्यास्तु रुदितं श्रुत्वा तस्य भार्या हि राक्षसी ।
आजगाम त्वरायुक्ता यत्रासौ राक्षसः स्थितः
tasyāstu ruditaṃ śrutvā tasya bhāryā hi rākṣasī |
ājagāma tvarāyuktā yatrāsau rākṣasaḥ sthitaḥ
2,27.89
तां दृष्ट्वा चारुसर्वाङ्गीं तप्तकाञ्चनसप्रभाम् ।
पप्रच्छ निजभर्तारं क्रुद्धा निर्भर्त्सती सती
tāṃ dṛṣṭvā cārusarvāṅgīṃ taptakāñcanasaprabhām |
papraccha nijabhartāraṃ kruddhā nirbhartsatī satī
2,27.90
किमर्थमाहृता चेयं जीवन्त्यां मयि निर्घृणं ।
अन्यां समीहसे भार्यां नाहं भार्यां भवामि ते
kimarthamāhṛtā ceyaṃ jīvantyāṃ mayi nirghṛṇaṃ |
anyāṃ samīhase bhāryāṃ nāhaṃ bhāryāṃ bhavāmi te
2,27.91
एवं ब्रुवाणां तां भर्ता राक्षसीमसितेक्षणाम् ।
उवाच राक्षसो हर्षात्स्वां प्रियां चारुलोचनाम्
evaṃ bruvāṇāṃ tāṃ bhartā rākṣasīmasitekṣaṇām |
uvāca rākṣaso harṣātsvāṃ priyāṃ cārulocanām
2,27.92
त्वदर्थमाहृतं भक्ष्यं मया कोश्याः शुभानने ।
दैवोपपादितं द्वारि द्वितीयं मम तिष्ठति
tvadarthamāhṛtaṃ bhakṣyaṃ mayā kośyāḥ śubhānane |
daivopapāditaṃ dvāri dvitīyaṃ mama tiṣṭhati
2,27.93
शालवृक्षाश्रितः शेते विप्रश्चैको वरानने ।
तमानय त्वरायुक्ता येनाहं भक्ष्यमाचरे
śālavṛkṣāśritaḥ śete vipraścaiko varānane |
tamānaya tvarāyuktā yenāhaṃ bhakṣyamācare
2,27.94
राक्षसस्य वचः श्रुत्वा कुमारी साब्रवीदिदम् ।
मिथ्या राक्षसि भर्ता ते भाषते त्वद्भयादयम्
rākṣasasya vacaḥ śrutvā kumārī sābravīdidam |
mithyā rākṣasi bhartā te bhāṣate tvadbhayādayam
2,27.95
ज्ञात्वा त्वां जरयोपेतां विरूपामतिजिह्यगाम् ।
सुप्तां पितृगृहे रात्रौ मां समासाद्य कामतः
jñātvā tvāṃ jarayopetāṃ virūpāmatijihyagām |
suptāṃ pitṛgṛhe rātrau māṃ samāsādya kāmataḥ
2,27.96
अनूढां रुदतीं भद्रे भार्यार्थं समुपानयत् ।
इतीरितमुपाकर्ण्य वचनं राजकन्यया
anūḍhāṃ rudatīṃ bhadre bhāryārthaṃ samupānayat |
itīritamupākarṇya vacanaṃ rājakanyayā
2,27.97
क्रोधयुक्तातिमात्रं वै बभूव क्षिपती वचः ।
तस्याश्च रूपमालोक्य सत्यमेवावधारयत्
krodhayuktātimātraṃ vai babhūva kṣipatī vacaḥ |
tasyāśca rūpamālokya satyamevāvadhārayat
2,27.98
चिन्तयामास चाप्येवं भार्यार्थे ह्याहृतेति च ।
अवश्यं मूर्घ्निं कीलं मे रोषयिष्यति राक्षसः
cintayāmāsa cāpyevaṃ bhāryārthe hyāhṛteti ca |
avaśyaṃ mūrghniṃ kīlaṃ me roṣayiṣyati rākṣasaḥ
2,27.99
मास्म सीमन्तिनी काचिद्भेवत्सा भुवनत्रये ।
या सापत्न्येन दुःखेन पीड्यमाना हि जीवति
māsma sīmantinī kācidbhevatsā bhuvanatraye |
yā sāpatnyena duḥkhena pīḍyamānā hi jīvati
2,27.100
सर्वेषामेव दुःखानां महच्चेदं न संशयः ।
सामान्यद्रव्यभोगादि निष्ठा चैवापरा भवेत्
sarveṣāmeva duḥkhānāṃ mahaccedaṃ na saṃśayaḥ |
sāmānyadravyabhogādi niṣṭhā caivāparā bhavet
2,27.101
एवं सा बहु संचिन्त्य भर्तारं वाक्यमब्रवीत् ।
मदीया मम भक्ष्यार्थं त्वयानीता सुलोचना
evaṃ sā bahu saṃcintya bhartāraṃ vākyamabravīt |
madīyā mama bhakṣyārthaṃ tvayānītā sulocanā
2,27.102
तं विप्रमानयिष्यामि भक्ष्यार्थं तव सुव्रत ।
ततः स राक्षसः प्राह गच्छगच्छेति सत्वरम्
taṃ vipramānayiṣyāmi bhakṣyārthaṃ tava suvrata |
tataḥ sa rākṣasaḥ prāha gacchagaccheti satvaram
2,27.103
सृक्किणी स्रवते ऽत्यर्थं तस्य भक्षणकाम्यया ।
ततः सा राक्षसी घोरा श्रुत्वा पतिसमीरितम्
sṛkkiṇī sravate 'tyarthaṃ tasya bhakṣaṇakāmyayā |
tataḥ sā rākṣasī ghorā śrutvā patisamīritam
2,27.104
निर्जगाम दुरन्ताशा ददर्श द्विजसत्तमम् ।
रूपयौवनसंयुक्तं विद्यारत्नविभूषितम्
nirjagāma durantāśā dadarśa dvijasattamam |
rūpayauvanasaṃyuktaṃ vidyāratnavibhūṣitam
2,27.105
तं दृष्ट्वा मायया भूत्वा सुंदरी षोडशाब्दिका ।
हृच्छयेन समाविष्टा तदन्तिकमुपागमत्
taṃ dṛṣṭvā māyayā bhūtvā suṃdarī ṣoḍaśābdikā |
hṛcchayena samāviṣṭā tadantikamupāgamat
2,27.106
अब्रवीत्सा पृथुश्रोणी तं विप्रं प्रीतिसंयुता ।
कस्त्वं कस्मादिहायतः किमर्थमिह तिष्ठसि
abravītsā pṛthuśroṇī taṃ vipraṃ prītisaṃyutā |
kastvaṃ kasmādihāyataḥ kimarthamiha tiṣṭhasi
2,27.107
पृच्छामि पतिकामाहं राक्षसी हृच्छयातुरा ।
स्वभर्त्राहं परित्यक्ता त्वां पतिं कर्तुमागता
pṛcchāmi patikāmāhaṃ rākṣasī hṛcchayāturā |
svabhartrāhaṃ parityaktā tvāṃ patiṃ kartumāgatā
2,27.108
तच्छ्रुत्वा वचनं तस्या भर्ता मे भयसंयुतः ।
उवाच वचनं प्राज्ञो धैर्यमालंब्य तां शुभे
tacchrutvā vacanaṃ tasyā bhartā me bhayasaṃyutaḥ |
uvāca vacanaṃ prājño dhairyamālaṃbya tāṃ śubhe
2,27.109
रक्षोमानुषसंयोगः कथं राक्षसि संभवेत् ।
मानुषास्तु स्मृता भक्ष्या राक्षसानां न संशयः
rakṣomānuṣasaṃyogaḥ kathaṃ rākṣasi saṃbhavet |
mānuṣāstu smṛtā bhakṣyā rākṣasānāṃ na saṃśayaḥ
2,27.110
तच्छ्रुत्वा वचनं सा तु पुनस्तं प्राह सादरम् ।
असंभाव्यं च जगति संभवेद्दैवयोगतः
tacchrutvā vacanaṃ sā tu punastaṃ prāha sādaram |
asaṃbhāvyaṃ ca jagati saṃbhaveddaivayogataḥ
2,27.111
पुराणे श्रूयते ह्येतद्भविष्यं भारते स्थितम् ।
हिडंबा राक्षसी विप्र भीमभार्या भविष्यति
purāṇe śrūyate hyetadbhaviṣyaṃ bhārate sthitam |
hiḍaṃbā rākṣasī vipra bhīmabhāryā bhaviṣyati
2,27.112
मानुषोत्पादितः पुत्रो भविष्यति घटोत्कचः ।
अवध्यः सर्वशस्त्राणां शक्त्या मृत्युमवाप्स्यति
mānuṣotpāditaḥ putro bhaviṣyati ghaṭotkacaḥ |
avadhyaḥ sarvaśastrāṇāṃ śaktyā mṛtyumavāpsyati
2,27.113
तस्माद्विषादं मा विप्रकुरु त्वं दैवयोगतः ।
भार्या तवाहं संजाता दव हि बलवत्तरम्
tasmādviṣādaṃ mā viprakuru tvaṃ daivayogataḥ |
bhāryā tavāhaṃ saṃjātā dava hi balavattaram
2,27.114
मर्त्यलोकं गते शक्त्रे वैरोचनिनिरीक्षणे ।
तदन्तरं समासाद्य भर्ता मे घोरराक्षसः
martyalokaṃ gate śaktre vairocaninirīkṣaṇe |
tadantaraṃ samāsādya bhartā me ghorarākṣasaḥ
2,27.115
तद्गृहाच्छक्तिमहरद्दीप्तामग्रिशिखामिव ।
सेयं समाश्रिता चात्र शालवृक्षे तु वासवी
tadgṛhācchaktimaharaddīptāmagriśikhāmiva |
seyaṃ samāśritā cātra śālavṛkṣe tu vāsavī
2,27.116
अहत्वैकं द्विजश्रेष्ठ नगच्छति पुरन्दरम् ।
यद्वधाय प्रक्षिपेत्तां सो ऽमरो ऽपि विनश्यति
ahatvaikaṃ dvijaśreṣṭha nagacchati purandaram |
yadvadhāya prakṣipettāṃ so 'maro 'pi vinaśyati
2,27.117
साहमारुह्य शालाग्रं शक्तिमानीय भास्वराम् ।
त्वत्करे संप्रदास्यामि भर्तुर्निधनकाम्यया
sāhamāruhya śālāgraṃ śaktimānīya bhāsvarām |
tvatkare saṃpradāsyāmi bharturnidhanakāmyayā
2,27.118
यदि त्वमनया शक्त्या न हिंससि निशाचरम् ।
खादयिष्यति दुर्मेधास्त्वां च मां च न सशयः
yadi tvamanayā śaktyā na hiṃsasi niśācaram |
khādayiṣyati durmedhāstvāṃ ca māṃ ca na saśayaḥ
2,27.119
तव शत्रुर्महानेष ममापि च परन्तप ।
येनाहृता कुमारीह भार्यार्थं मन्दबुद्धिना
tava śatrurmahāneṣa mamāpi ca parantapa |
yenāhṛtā kumārīha bhāryārthaṃ mandabuddhinā
2,27.120
सपत्नभावो जनितो मम भर्त्रा दुरात्मना ।
व्यापादिते ऽस्मिन्नुभयोः क्रीडनं संभविष्यति
sapatnabhāvo janito mama bhartrā durātmanā |
vyāpādite 'sminnubhayoḥ krīḍanaṃ saṃbhaviṣyati
2,27.121
यद्यन्यथा वदेर्वाक्यं त्वामहं रतिवर्द्धन ।
तदात्मकगृतपुण्यस्य न भवेयं हि भागिनी
yadyanyathā vadervākyaṃ tvāmahaṃ rativarddhana |
tadātmakagṛtapuṇyasya na bhaveyaṃ hi bhāginī
2,27.122
या गतिर्ब्रह्महत्यायां कुत्सिता प्राप्यते नरैः ।
तां गतिं हि प्रपद्ये ऽहं यद्येतदनृतं भवेत्
yā gatirbrahmahatyāyāṃ kutsitā prāpyate naraiḥ |
tāṃ gatiṃ hi prapadye 'haṃ yadyetadanṛtaṃ bhavet
2,27.123
मद्यं हि पिबतो ब्रह्मन् ब्राह्मणस्य दुरात्मनः ।
या गतिर्विहिता घोरा तां गतिं प्राप्नुयाम्यहम्
madyaṃ hi pibato brahman brāhmaṇasya durātmanaḥ |
yā gatirvihitā ghorā tāṃ gatiṃ prāpnuyāmyaham
2,27.124
गुरुदारप्रसक्तस्य जतोः पापनिषेविणः ।
या गतिस्तां द्विजश्रेष्ठ मिथ्या प्रोच्य समाप्नुयाम्
gurudāraprasaktasya jatoḥ pāpaniṣeviṇaḥ |
yā gatistāṃ dvijaśreṣṭha mithyā procya samāpnuyām
2,27.125
स्वर्णन्यासापहरणे मेदिनीहरणे च या ।
आत्मनो हनने या हि विहिता मुनिभिर्द्विज
svarṇanyāsāpaharaṇe medinīharaṇe ca yā |
ātmano hanane yā hi vihitā munibhirdvija
2,27.126
गतिस्तामनुगच्छामि यद्येतदनृतं वदे ।
पञ्चम्यां च तथाष्टम्यां यत्पापं मांसभक्षणे
gatistāmanugacchāmi yadyetadanṛtaṃ vade |
pañcamyāṃ ca tathāṣṭamyāṃ yatpāpaṃ māṃsabhakṣaṇe
2,27.127
स्त्रीसंगमे तरुच्छेदे यत्पापं शशिनः क्षये ।
यदुच्छिष्टे घृतं भोक्तुर्मैथुनेन दिवा च यत्
strīsaṃgame tarucchede yatpāpaṃ śaśinaḥ kṣaye |
yaducchiṣṭe ghṛtaṃ bhokturmaithunena divā ca yat
2,27.128
वैश्वदेवमकर्तुश्च गृहिणो हि द्विजस्य यत् ।
भिक्षामदातुर्भिक्षुभ्यो विधवाया द्विभोजनात्
vaiśvadevamakartuśca gṛhiṇo hi dvijasya yat |
bhikṣāmadāturbhikṣubhyo vidhavāyā dvibhojanāt
2,27.129
तैलं भोक्तुश्च संक्रान्तौ गोभिस्तीर्थं च गच्छतः ।
तथा मृदमनुद्धृत्य स्नातुः परजलाशये
tailaṃ bhoktuśca saṃkrāntau gobhistīrthaṃ ca gacchataḥ |
tathā mṛdamanuddhṛtya snātuḥ parajalāśaye
2,27.130
निषिद्धवृक्षजनितं दन्तकाष्ठं च खादतः ।
गामसेवयतो बद्ध्वा पाखण्डपथगामिनः
niṣiddhavṛkṣajanitaṃ dantakāṣṭhaṃ ca khādataḥ |
gāmasevayato baddhvā pākhaṇḍapathagāminaḥ
2,27.131
पितृदेवार्चनं कर्तुः काष्ठग्रावस्थितस्य यत् ।
गोहीनां महिषीं धर्तुर्भिन्नकांस्ये च भुञ्जतः
pitṛdevārcanaṃ kartuḥ kāṣṭhagrāvasthitasya yat |
gohīnāṃ mahiṣīṃ dharturbhinnakāṃsye ca bhuñjataḥ
2,27.132
अधौतभिन्नपारक्यवस्त्रसंवीतकर्मिणः ।
नग्रस्त्रीप्रेक्षणं कर्तुरभक्ष्यस्य च भोजिनः
adhautabhinnapārakyavastrasaṃvītakarmiṇaḥ |
nagrastrīprekṣaṇaṃ karturabhakṣyasya ca bhojinaḥ
2,27.133
कथायां श्रीहरेर्विघ्नं कर्तुर्यत्पातकं द्विज ।
तेन पापेन लिप्ये ऽहं यदि वच्मि तवानृतम्
kathāyāṃ śrīharervighnaṃ karturyatpātakaṃ dvija |
tena pāpena lipye 'haṃ yadi vacmi tavānṛtam
2,27.134
उक्तान्येतानि पापानि यान्यनुक्तान्यपि द्विज ।
सर्वेषां भागिनी चाहं यद्येतदनृतं वदे
uktānyetāni pāpāni yānyanuktānyapi dvija |
sarveṣāṃ bhāginī cāhaṃ yadyetadanṛtaṃ vade
2,27.135
एवं संबोधितो देवि भर्ता मे पापया तया ।
तथेति निश्चयं चक्रे भवितव्येन मोहितः
evaṃ saṃbodhito devi bhartā me pāpayā tayā |
tatheti niścayaṃ cakre bhavitavyena mohitaḥ
2,27.136
निर्द्रव्यो व्ययसनासक्तो मद्वाक्यकलुषीकृतः ।
उवाच राक्षसीं वाक्यं सर्वंसिद्धिप्रदायकम्
nirdravyo vyayasanāsakto madvākyakaluṣīkṛtaḥ |
uvāca rākṣasīṃ vākyaṃ sarvaṃsiddhipradāyakam
2,27.137
शीघ्रमानय तां शक्तिं करोमि वचनं तव ।
सर्वमेतत्प्रदेयं हि त्वया मे राक्षसे हते
śīghramānaya tāṃ śaktiṃ karomi vacanaṃ tava |
sarvametatpradeyaṃ hi tvayā me rākṣase hate
2,27.138
द्रव्याशया प्रविष्टो ऽहं सागरं तिमिसंकुलम् ।
तच्छ्रुत्वा राक्षसी शक्तिं समानीय नगस्थिताम्
dravyāśayā praviṣṭo 'haṃ sāgaraṃ timisaṃkulam |
tacchrutvā rākṣasī śaktiṃ samānīya nagasthitām
2,27.139
ददौ मद्भर्तृसिद्ध्यर्थं विमुञ्चन्तीं महार्चिषम् ।
एतस्मिन्नेव काले तु राक्षसः काममोहितः
dadau madbhartṛsiddhyarthaṃ vimuñcantīṃ mahārciṣam |
etasminneva kāle tu rākṣasaḥ kāmamohitaḥ
2,27.140
गमनायोद्यतः कन्यां सा भीता वाक्यमब्रवीत् ।
कुमारीसेवने रक्षो महापापं विधीयते
gamanāyodyataḥ kanyāṃ sā bhītā vākyamabravīt |
kumārīsevane rakṣo mahāpāpaṃ vidhīyate
2,27.141
छलेनाहं हृता काश्याः सुप्ता पितृगृहात्वया ।
तव दोषो न चेहास्ति भवितव्यं ममेदृशम्
chalenāhaṃ hṛtā kāśyāḥ suptā pitṛgṛhātvayā |
tava doṣo na cehāsti bhavitavyaṃ mamedṛśam
2,27.142
गुहामध्यगतायास्तुको मे त्राता भविष्यति ।
विधियोगाद्भवेद्भर्ता विधियोगाद्भवेत्प्रिया
guhāmadhyagatāyāstuko me trātā bhaviṣyati |
vidhiyogādbhavedbhartā vidhiyogādbhavetpriyā
2,27.143
भवेद्विधिवशाद्विद्या गृहं सौख्यं धनं कुलम् ।
विधिना प्रेर्यमाणस्तु जनः सर्वत्र गच्छति
bhavedvidhivaśādvidyā gṛhaṃ saukhyaṃ dhanaṃ kulam |
vidhinā preryamāṇastu janaḥ sarvatra gacchati
2,27.144
अवश्यं भविता भर्ता त्वमेव रजनीचर ।
विधैना विहिते मार्गे किं करिष्यति पण्डितः
avaśyaṃ bhavitā bhartā tvameva rajanīcara |
vidhainā vihite mārge kiṃ kariṣyati paṇḍitaḥ
2,27.145
तस्मादानयत विप्रं शालवृक्षाश्रित त्विह ।
घृतं जलं कुशानग्निं विवाहं विधिना कुरु
tasmādānayata vipraṃ śālavṛkṣāśrita tviha |
ghṛtaṃ jalaṃ kuśānagniṃ vivāhaṃ vidhinā kuru
2,27.146
विनापि दर्भतोयाग्नीन्न्यथोक्तविधिमतरा ।
ब्राह्मणस्यैव वाक्येन विवाहः सफलो भवेत्
vināpi darbhatoyāgnīnnyathoktavidhimatarā |
brāhmaṇasyaiva vākyena vivāhaḥ saphalo bhavet
2,27.147
न हतो यदि विप्रस्तु भार्यया तव राक्षस ।
वृत्ते होमस्य कार्ये तु तं भवान् भक्षयिष्यति
na hato yadi viprastu bhāryayā tava rākṣasa |
vṛtte homasya kārye tu taṃ bhavān bhakṣayiṣyati
2,27.148
एवमुक्ते तु वचने तया वै राजकन्यया ।
विश्वस्तमानसो दर्पान्निर्जगाम स राक्षसः
evamukte tu vacane tayā vai rājakanyayā |
viśvastamānaso darpānnirjagāma sa rākṣasaḥ
2,27.149
सत्वरं हृच्छयाविष्टस्तमानेतुं बहिः स्थितः
satvaraṃ hṛcchayāviṣṭastamānetuṃ bahiḥ sthitaḥ
2,27.150
तस्य निर्गच्छतो देवि क्षुतमासीत्स्वयं किल ।
सव्यं चाप्यस्फुरन्नेत्रं स्ववस्त्रं स्खलितं तथा
tasya nirgacchato devi kṣutamāsītsvayaṃ kila |
savyaṃ cāpyasphurannetraṃ svavastraṃ skhalitaṃ tathā
2,27.151
अनाहृत्य तु तत्सर्वं निर्गतो ऽसौ दरीमुखात् ।
बिभ्राणां मानुषं रूपं स्वामपश्यन्नितंबिनीम्
anāhṛtya tu tatsarvaṃ nirgato 'sau darīmukhāt |
bibhrāṇāṃ mānuṣaṃ rūpaṃ svāmapaśyannitaṃbinīm
2,27.152
घटयन्तीं तु संबन्धं भार्याभर्तृसमुद्भवम् ।
परित्यजामि त्वां पापं राक्षसं क्रूरकर्मिणम्
ghaṭayantīṃ tu saṃbandhaṃ bhāryābhartṛsamudbhavam |
parityajāmi tvāṃ pāpaṃ rākṣasaṃ krūrakarmiṇam
2,27.153
मानुषीप्रमदासक्तं मच्छरीरस्य दूषकम् ।
तच्छ्रुत्वा दारुणं वाक्यं भार्यया समुदीरितम् ।
ईर्ष्याकोपसमायुक्तस्त्वभ्यधावन्निशाचरः
mānuṣīpramadāsaktaṃ maccharīrasya dūṣakam |
tacchrutvā dāruṇaṃ vākyaṃ bhāryayā samudīritam |
īrṣyākopasamāyuktastvabhyadhāvanniśācaraḥ
2,27.154
उत्क्षिप्य बाहू प्रविदार्य वक्त्रं संप्रस्थितो भक्षयितुं स चोभौ ।
कालेन वेगात्पवनो यथैव समुच्चरन्वाक्यमनर्थयुक्तम्
utkṣipya bāhū pravidārya vaktraṃ saṃprasthito bhakṣayituṃ sa cobhau |
kālena vegātpavano yathaiva samuccaranvākyamanarthayuktam
Chapter 2.28
2,28.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीचरिते काष्ठीलोपाख्यानं नाम सप्तविंशो ऽध्यायः काष्ठीलोवाच राक्षसं धावमानं तु कालान्तकयमोपमम् ।
दृष्ट्वा सा राक्षसी प्राह भर्तारं मम शङ्किता
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīcarite kāṣṭhīlopākhyānaṃ nāma saptaviṃśo 'dhyāyaḥ kāṣṭhīlovāca rākṣasaṃ dhāvamānaṃ tu kālāntakayamopamam |
dṛṣṭvā sā rākṣasī prāha bhartāraṃ mama śaṅkitā
2,28.2
प्रक्षिपस्वानलप्रख्यां शक्तिं हेमविभूषिताम् ।
ममायं पञ्चतां यातु दिगंबररिपुप्रिय
prakṣipasvānalaprakhyāṃ śaktiṃ hemavibhūṣitām |
mamāyaṃ pañcatāṃ yātu digaṃbararipupriya
2,28.3
तस्या वाक्यान्मम पतिः पौरुषे तु व्यवस्थितः ।
मुमोच विपुलां शक्तिं रक्षोवक्षस्थल प्रति
tasyā vākyānmama patiḥ pauruṣe tu vyavasthitaḥ |
mumoca vipulāṃ śaktiṃ rakṣovakṣasthala prati
2,28.4
ज्वलन्ती ज्वलनप्रख्या द्योतयन्ती दिशो दश ।
दिव्यांशुतीक्ष्ण वक्त्राता किङ्किणीशतनादिता
jvalantī jvalanaprakhyā dyotayantī diśo daśa |
divyāṃśutīkṣṇa vaktrātā kiṅkiṇīśatanāditā
2,28.5
रक्तचन्दनलिप्ताङ्गी रक्तवस्त्रोपशोभिता ।
हृदि तस्य निपत्यासौ शक्तिर्विप्रकरच्युता
raktacandanaliptāṅgī raktavastropaśobhitā |
hṛdi tasya nipatyāsau śaktirviprakaracyutā
2,28.6
कृत्वा भस्मावशेषं तु राक्षसं गगनं ययौ ।
पातयित्वा स्वभर्तारं विप्रहस्तेन राक्षसी
kṛtvā bhasmāvaśeṣaṃ tu rākṣasaṃ gaganaṃ yayau |
pātayitvā svabhartāraṃ viprahastena rākṣasī
2,28.7
कृतकृत्यमिवात्मानं मेने हृष्टतनूरुहा ।
अथोवाच द्विजं हृष्टा राक्षसी शुभलोचनम्
kṛtakṛtyamivātmānaṃ mene hṛṣṭatanūruhā |
athovāca dvijaṃ hṛṣṭā rākṣasī śubhalocanam
2,28.8
एहि कान्त गुहां रम्यां प्रविश त्वं यदृच्छया ।
भुङ्क्ष्व भोगान्मया सार्द्धं ये दिव्या ये च मानुषाः
ehi kānta guhāṃ ramyāṃ praviśa tvaṃ yadṛcchayā |
bhuṅkṣva bhogānmayā sārddhaṃ ye divyā ye ca mānuṣāḥ
2,28.9
तथेति प्राणनाथो मे प्राहहृष्टवपुस्तदा ।
ततः सादाय मे कान्तं स्वां प्रविष्टा गुहां मुदा
tatheti prāṇanātho me prāhahṛṣṭavapustadā |
tataḥ sādāya me kāntaṃ svāṃ praviṣṭā guhāṃ mudā
2,28.10
असंवीक्ष्यैव तद्भस्म भर्तृदेहसमुद्भवम् ।
कुचाभ्यामुन्नताभ्यां सा मद्भर्तारमपीडयत्
asaṃvīkṣyaiva tadbhasma bhartṛdehasamudbhavam |
kucābhyāmunnatābhyāṃ sā madbhartāramapīḍayat
2,28.11
दर्शयामास तां तन्वीं कुमारीं शयने स्थिताम् ।
इयं तेनासितापाङ्गी बिम्बोष्ठी काञ्चनप्रभा
darśayāmāsa tāṃ tanvīṃ kumārīṃ śayane sthitām |
iyaṃ tenāsitāpāṅgī bimboṣṭhī kāñcanaprabhā
2,28.12
भार्यार्थे समुपानीता वाराणस्या द्विजोत्तम ।
यस्याः सीमां न लङ्घन्ति पातकानि ह्यशेषतः
bhāryārthe samupānītā vārāṇasyā dvijottama |
yasyāḥ sīmāṃ na laṅghanti pātakāni hyaśeṣataḥ
2,28.13
शक्तिक्षेत्रं च तां प्राहुः पुण्यं पापक्षयङ्करम् ।
या गृहं त्रिपुरारेश्च पञ्चगव्यूतिसंस्थिता
śaktikṣetraṃ ca tāṃ prāhuḥ puṇyaṃ pāpakṣayaṅkaram |
yā gṛhaṃ tripurāreśca pañcagavyūtisaṃsthitā
2,28.14
यस्यां मृताः पुनर्मर्त्या गर्भवासं विशन्ति न ।
स त्वमस्या गृहं पित्र्यं पुनर्नय सुलोचनाम्
yasyāṃ mṛtāḥ punarmartyā garbhavāsaṃ viśanti na |
sa tvamasyā gṛhaṃ pitryaṃ punarnaya sulocanām
2,28.15
इमानि तव रत्नानि शयनान्यासनानि च ।
मया सह समस्तानि विक्रीणीहि निजेच्छया
imāni tava ratnāni śayanānyāsanāni ca |
mayā saha samastāni vikrīṇīhi nijecchayā
2,28.16
त्वदर्थे राक्षसो घोरो मया ब्रह्मन्निषूदितः ।
मुग्धया तव रूपेण प्रेषितो यमसादनम्
tvadarthe rākṣaso ghoro mayā brahmanniṣūditaḥ |
mugdhayā tava rūpeṇa preṣito yamasādanam
2,28.17
तस्मान्ममोपिरि विभो कृत्वा विश्वासमात्मना ।
भजस्व मां विशालाक्ष भक्तां वै कामरूपिणीम्
tasmānmamopiri vibho kṛtvā viśvāsamātmanā |
bhajasva māṃ viśālākṣa bhaktāṃ vai kāmarūpiṇīm
2,28.18
एतच्छ्रुत्वा तु वचनं भर्ता मे चारुलोचने ।
राक्षस्याः कामतप्तायाः कुमार्याः सन्निधौ शुभे
etacchrutvā tu vacanaṃ bhartā me cārulocane |
rākṣasyāḥ kāmataptāyāḥ kumāryāḥ sannidhau śubhe
2,28.19
उवाच राक्षसीं तां तु सशङ्को मधुरं वचः ।
सुभगे नीतिशास्त्रेषु विश्वस्तव्या न योषितः
uvāca rākṣasīṃ tāṃ tu saśaṅko madhuraṃ vacaḥ |
subhage nītiśāstreṣu viśvastavyā na yoṣitaḥ
2,28.20
कौमारं या पतिं हन्ति सा कथं मां न हिंसति ।
मत्तो रूपाधिकं मत्वा परं पुरुषलंपटा
kaumāraṃ yā patiṃ hanti sā kathaṃ māṃ na hiṃsati |
matto rūpādhikaṃ matvā paraṃ puruṣalaṃpaṭā
2,28.21
सो ऽहं विश्वासभावेन विश्वस्तस्ते वरानने
so 'haṃ viśvāsabhāvena viśvastaste varānane
2,28.22
अद्य वाथ परेद्युर्वा पक्षे मासे ऽथ वत्सरे ।
व्यापादय यथेच्छं वा त्वां प्रपन्नो ऽस्मि भामिनि
adya vātha paredyurvā pakṣe māse 'tha vatsare |
vyāpādaya yathecchaṃ vā tvāṃ prapanno 'smi bhāmini
2,28.23
एवमेव त्वया कार्यं नाद्य चोपकृतं तव ।
आत्मा ते सर्वथा देयः प्रतीकारस्य हेतवे
evameva tvayā kāryaṃ nādya copakṛtaṃ tava |
ātmā te sarvathā deyaḥ pratīkārasya hetave
2,28.24
मदर्थे निहतो भर्ता त्वया निःशङ्कया यतः ।
ततो ऽहं नोत्तरं वच्मि परं किञ्चित्सुलोचने
madarthe nihato bhartā tvayā niḥśaṅkayā yataḥ |
tato 'haṃ nottaraṃ vacmi paraṃ kiñcitsulocane
2,28.25
तच्छ्रुत्वा वचनं तस्य मद्भर्तुः साब्रवीदिदम् ।
विश्वस्तहिंसनं ब्रह्मन् ब्रह्महत्या समं भवेत्
tacchrutvā vacanaṃ tasya madbhartuḥ sābravīdidam |
viśvastahiṃsanaṃ brahman brahmahatyā samaṃ bhavet
2,28.26
यद्येवं राक्षसीं क्रूरां मन्यसे पतिघातिनीम् ।
पतिं तथापि गर्हेयं विश्वस्तं घातये कथम्
yadyevaṃ rākṣasīṃ krūrāṃ manyase patighātinīm |
patiṃ tathāpi garheyaṃ viśvastaṃ ghātaye katham
2,28.27
सूक्ष्मा हि धर्मस्य गतिर्न ज्ञायेत कथञ्चन ।
केनापि कुत्रचिद्देवदैत्यराक्षसकादिना ।
केचिन्मनुष्याः पटवो धर्मसूक्ष्मत्वचिन्तने
sūkṣmā hi dharmasya gatirna jñāyeta kathañcana |
kenāpi kutraciddevadaityarākṣasakādinā |
kecinmanuṣyāḥ paṭavo dharmasūkṣmatvacintane
2,28.28
ये ऽनित्येन शरीरेण नैष्कर्म्यं साधयन्त्युत ।
श्रूयते च पुराणेषु किञ्चिदत्र निगद्यते
ye 'nityena śarīreṇa naiṣkarmyaṃ sādhayantyuta |
śrūyate ca purāṇeṣu kiñcidatra nigadyate
2,28.29
धर्मस्यैवानुकूल्येन विष्णुना प्रभविष्णुना ।
दशावतारग्रहणे दुःखं प्राप्तमनेकधा
dharmasyaivānukūlyena viṣṇunā prabhaviṣṇunā |
daśāvatāragrahaṇe duḥkhaṃ prāptamanekadhā
2,28.30
क्व सीतार्थं श्रीनिवासो रामो लक्ष्मणसंयुतः ।
विलापं कुरुते नागपाशबन्धादिकर्मसु
kva sītārthaṃ śrīnivāso rāmo lakṣmaṇasaṃyutaḥ |
vilāpaṃ kurute nāgapāśabandhādikarmasu
2,28.31
क्व देवदेवो वसुदेवसूनुर्विज्ञानरूपो निखलप्रपञ्ची ।
हा कष्टमित्यस्रदृगादिचेष्टः पार्थोग्रसनादिकभृत्यकृत्यः
kva devadevo vasudevasūnurvijñānarūpo nikhalaprapañcī |
hā kaṣṭamityasradṛgādiceṣṭaḥ pārthograsanādikabhṛtyakṛtyaḥ
2,28.32
ईशस्य कृत्यं द्विज दुर्विभाव्यं धर्मानुकूल्येन समास्थितस्य ।
व्यासः स्वयं वेदविभागकर्त्ता पाराशरिस्तत्त्वदृगिज्यमूर्तिः ।
कन्यात्वविध्वसकवीर्यजन्मा कानीनसंज्ञो ऽनुजदारगामी
īśasya kṛtyaṃ dvija durvibhāvyaṃ dharmānukūlyena samāsthitasya |
vyāsaḥ svayaṃ vedavibhāgakarttā pārāśaristattvadṛgijyamūrtiḥ |
kanyātvavidhvasakavīryajanmā kānīnasaṃjño 'nujadāragāmī
2,28.33
परिवेत्ता च दिधिषूः शन्तनुः स्वःसरित्पत्तिः ।
दिधिषू तनयः साक्षाद्वसुः स्त्रीवादमृत्युभाक्
parivettā ca didhiṣūḥ śantanuḥ svaḥsaritpattiḥ |
didhiṣū tanayaḥ sākṣādvasuḥ strīvādamṛtyubhāk
2,28.34
ये गोलकसुताः कुण्डाः पाण्डवाः समयोनिगाः ।
तेषां संकीर्तनं पुण्यं पवित्रं पापनाशनम्
ye golakasutāḥ kuṇḍāḥ pāṇḍavāḥ samayonigāḥ |
teṣāṃ saṃkīrtanaṃ puṇyaṃ pavitraṃ pāpanāśanam
2,28.35
यं ध्यायन्ति स्मरन्त्यद्धा योगमूर्तिः सनातनः
yaṃ dhyāyanti smarantyaddhā yogamūrtiḥ sanātanaḥ
2,28.36
विष्णुर्वेश्यासमासक्तः प्रह्लादाद्युपदेशकृत् ।
श्रीनृसिंहो ऽसुरध्वंसी देवदेवाधिदैवतम्
viṣṇurveśyāsamāsaktaḥ prahlādādyupadeśakṛt |
śrīnṛsiṃho 'suradhvaṃsī devadevādhidaivatam
2,28.37
संसारवासनाध्वंसी देवदेवाधिदैवतम् ।
संसारवासनाध्वंसी स्वर्णाक्षभवनस्थितिः
saṃsāravāsanādhvaṃsī devadevādhidaivatam |
saṃsāravāsanādhvaṃsī svarṇākṣabhavanasthitiḥ
2,28.38
जामदग्न्यः स्वयं सिद्धस्तपसा दग्धकिल्बिषः ।
ईश्वरः क्षत्रसंहारभ्रूणहत्यादिकर्मकृत्
jāmadagnyaḥ svayaṃ siddhastapasā dagdhakilbiṣaḥ |
īśvaraḥ kṣatrasaṃhārabhrūṇahatyādikarmakṛt
2,28.39
स्वयमेवर्षभो योगी लोकशिक्षापरो द्विजः ।
लोकग्लानिकरो जातः कुर्वन्धर्मानुरोधतः
svayamevarṣabho yogī lokaśikṣāparo dvijaḥ |
lokaglānikaro jātaḥ kurvandharmānurodhataḥ
2,28.40
नारदो नारदो भूयो भूयो भूयो ऽपि नारदः ।
नारायणपरो नारो नरो नरहितो ऽमरः
nārado nārado bhūyo bhūyo bhūyo 'pi nāradaḥ |
nārāyaṇaparo nāro naro narahito 'maraḥ
2,28.41
गौतमो गौतमो विप्र गोपचेष्टापरायणः ।
वेदबाह्यार्थसंयुक्तशास्त्री वेदोपकार कृत्
gautamo gautamo vipra gopaceṣṭāparāyaṇaḥ |
vedabāhyārthasaṃyuktaśāstrī vedopakāra kṛt
2,28.42
वसुष्ठश्चोर्वशीजातो ऽगस्त्यो ऽपि स्वयमीश्वरौ ।
येन लोकोपकारार्थं वासिष्ठं शास्त्रमुत्तमम्
vasuṣṭhaścorvaśījāto 'gastyo 'pi svayamīśvarau |
yena lokopakārārthaṃ vāsiṣṭhaṃ śāstramuttamam
2,28.43
कृतं यस्मिन्पुराणानि वेदाः साम्यत्वमागताः ।
यः स्वयं रामचन्द्रस्य गुरुः सर्वेश्वरस्य च
kṛtaṃ yasminpurāṇāni vedāḥ sāmyatvamāgatāḥ |
yaḥ svayaṃ rāmacandrasya guruḥ sarveśvarasya ca
2,28.44
स कथं गाधिजाशप्तस्तिर्यग्योनिमुपागमत् ।
यो दमित्वा विभुर्विन्ध्यं वातापिं सागरं स्थितः
sa kathaṃ gādhijāśaptastiryagyonimupāgamat |
yo damitvā vibhurvindhyaṃ vātāpiṃ sāgaraṃ sthitaḥ
2,28.45
स कथं मृतकादाता दुष्करं समुपासते ।
यो विधिः कर्मसाक्ष्यादिवन्द्यो मान्यः पितामहः
sa kathaṃ mṛtakādātā duṣkaraṃ samupāsate |
yo vidhiḥ karmasākṣyādivandyo mānyaḥ pitāmahaḥ
2,28.46
मोहिनीमोहितो देहमुत्ससर्ज कथं स च ।
यः शिवः शिवदः साक्षात्प्रकृतीशः परात्परः
mohinīmohito dehamutsasarja kathaṃ sa ca |
yaḥ śivaḥ śivadaḥ sākṣātprakṛtīśaḥ parātparaḥ
2,28.47
स कथं देवपत्नीगः श्मशानाशुभचेष्टितः ।
तस्माद्द्विज सदाचारो निषेव्यो विधिना विधिः
sa kathaṃ devapatnīgaḥ śmaśānāśubhaceṣṭitaḥ |
tasmāddvija sadācāro niṣevyo vidhinā vidhiḥ
2,28.48
तमहंभावनायुक्तो नो हेयाद्यो विदां वरः ।
स शान्तिमाप्नुयादग्र्यां धम्यामुभयसंस्थिताम्
tamahaṃbhāvanāyukto no heyādyo vidāṃ varaḥ |
sa śāntimāpnuyādagryāṃ dhamyāmubhayasaṃsthitām
2,28.49
आपवर्ग्यः स्मृतो धर्मो धनं धर्मैकसाधनम् ।
तन्मया साधितो धर्मः सर्वोत्तमधनात्मना
āpavargyaḥ smṛto dharmo dhanaṃ dharmaikasādhanam |
tanmayā sādhito dharmaḥ sarvottamadhanātmanā
2,28.50
शृणु विप्रात्र धर्मस्य गतिं सूक्ष्मां वदाम्यहम् ।
यदा समागतो भर्ता मम कन्यां समाहरन्
śṛṇu viprātra dharmasya gatiṃ sūkṣmāṃ vadāmyaham |
yadā samāgato bhartā mama kanyāṃ samāharan
2,28.51
त्वां पश्यन् निजकर्मस्थं को ऽपि दोषो न तस्य वै ।
मया पृष्टः कथं नाम कन्येयं समुपाहृता
tvāṃ paśyan nijakarmasthaṃ ko 'pi doṣo na tasya vai |
mayā pṛṣṭaḥ kathaṃ nāma kanyeyaṃ samupāhṛtā
2,28.52
तदा तेन मृषा वाक्यमुक्तं मद्भक्षणार्थकम् ।
तन्निशम्याह मां बद्धा स्वयं चास्थानि दर्शनात्
tadā tena mṛṣā vākyamuktaṃ madbhakṣaṇārthakam |
tanniśamyāha māṃ baddhā svayaṃ cāsthāni darśanāt
2,28.53
ये वदन्ति च दांपत्ये भार्या मोक्षविरोधिनी ।
न ते तत्त्वदृशो ज्ञेया न सा भार्या विरोधिनी
ye vadanti ca dāṃpatye bhāryā mokṣavirodhinī |
na te tattvadṛśo jñeyā na sā bhāryā virodhinī
2,28.54
भार्या समुद्धरेत्पापात्पतन्तं निरये पतिम् ।
सा भार्यान्या कर्मवल्लीरूपा संसारदायीनी
bhāryā samuddharetpāpātpatantaṃ niraye patim |
sā bhāryānyā karmavallīrūpā saṃsāradāyīnī
2,28.55
पापं किमत्र तन्मत्तः सम्यक्छृणु स्वयं वर ।
अलीकं नैव वक्तव्यं प्राणैः कण्ठगतैरपि
pāpaṃ kimatra tanmattaḥ samyakchṛṇu svayaṃ vara |
alīkaṃ naiva vaktavyaṃ prāṇaiḥ kaṇṭhagatairapi
2,28.56
सत्यमेवाचरेत्सत्ये साक्षाद्धर्मे व्यवस्थितः ।
सत्ये समास्थितो ब्रह्मा सत्ये सन्तः समास्थिताः
satyamevācaretsatye sākṣāddharme vyavasthitaḥ |
satye samāsthito brahmā satye santaḥ samāsthitāḥ
2,28.57
सत्ये समास्थितं विश्वं सर्वदा सचराचरम् ।
सत्यं ब्रूयादिति वचो वेदान्तेषु प्रगीयते
satye samāsthitaṃ viśvaṃ sarvadā sacarācaram |
satyaṃ brūyāditi vaco vedānteṣu pragīyate
2,28.58
सत्यं ब्रह्मस्वरूपं हि तत्सत्यमभिधीमहि ।
सत्यं तु सर्वदा विप्र मङ्गलं मङ्गलप्रदम्
satyaṃ brahmasvarūpaṃ hi tatsatyamabhidhīmahi |
satyaṃ tu sarvadā vipra maṅgalaṃ maṅgalapradam
2,28.59
असत्यमात्मक्षयदं सद्यः प्रत्ययकारकम् ।
स्त्रीषु सत्यं न वक्तव्यं तत्रापि शृणु कारणम्
asatyamātmakṣayadaṃ sadyaḥ pratyayakārakam |
strīṣu satyaṃ na vaktavyaṃ tatrāpi śṛṇu kāraṇam
2,28.60
निधिं स्त्रियै न कथयेदित्यादौ दोषवारणम् ।
उक्तं तद्धर्मजनकं धर्मसूक्ष्मत्वदर्शकम्
nidhiṃ striyai na kathayedityādau doṣavāraṇam |
uktaṃ taddharmajanakaṃ dharmasūkṣmatvadarśakam
2,28.61
कुशा द्विजा जलं वह्निर्वेदा भूकालदिक्सुराः ।
साक्ष्ये यत्र विवाहेषु दांपत्यं तदुदीरितम्
kuśā dvijā jalaṃ vahnirvedā bhūkāladiksurāḥ |
sākṣye yatra vivāheṣu dāṃpatyaṃ tadudīritam
2,28.62
समङ्गीकरणं कर्म विवाहे तु विधीयते ।
स्त्रीपुंसोर्द्विजसंस्कारे निर्दिष्टं गुरुशिष्ययोः
samaṅgīkaraṇaṃ karma vivāhe tu vidhīyate |
strīpuṃsordvijasaṃskāre nirdiṣṭaṃ guruśiṣyayoḥ
2,28.63
तस्मात्परस्परं ज्ञेयो गुरुशिष्यौ वधूवरौ ।
नानयोरणुमात्रो ऽपि भेदो बोध्यो विजानता
tasmātparasparaṃ jñeyo guruśiṣyau vadhūvarau |
nānayoraṇumātro 'pi bhedo bodhyo vijānatā
2,28.64
तत्तत्कर्मानुरूपत्वात्प्राधान्यस्त्रीनियोज्ययोः ।
क्वचिद्व्यत्ययदोषश्चेद्दैवमेवात्र कारणम्
tattatkarmānurūpatvātprādhānyastrīniyojyayoḥ |
kvacidvyatyayadoṣaśceddaivamevātra kāraṇam
2,28.65
दैवाधीनं जगत्सर्वं सदेवासुरमानुषम् ।
दैवं तत्पूर्वजन्मानि संचिताः कर्मवासनाः
daivādhīnaṃ jagatsarvaṃ sadevāsuramānuṣam |
daivaṃ tatpūrvajanmāni saṃcitāḥ karmavāsanāḥ
2,28.66
प्राप्तं निषेवन्नन्योन्यं वर्तते कामकारकम् ।
शुभं वाप्यशुभं विप्र तं तु शान्तं विदुर्बुधाः
prāptaṃ niṣevannanyonyaṃ vartate kāmakārakam |
śubhaṃ vāpyaśubhaṃ vipra taṃ tu śāntaṃ vidurbudhāḥ
2,28.67
शान्तः सत्यसमाचारो जन्तुर्लोकप्रतारकः ।
एवमादि विदित्वा तु नायं भर्ता निपातितः
śāntaḥ satyasamācāro janturlokapratārakaḥ |
evamādi viditvā tu nāyaṃ bhartā nipātitaḥ
2,28.68
कन्यात्वध्वंसकात्पापात्पूतो मदुपकारतः ।
गतिं प्रयातः कृतिनां त्वद्धस्तविनिपातितः
kanyātvadhvaṃsakātpāpātpūto madupakārataḥ |
gatiṃ prayātaḥ kṛtināṃ tvaddhastavinipātitaḥ
2,28.69
मया तूपकृतं पत्ये जानन्त्या धर्मसूक्ष्यताम् ।
त्वत्प्राणरक्षणे धर्मो ममाभूद्द्विजसत्तम
mayā tūpakṛtaṃ patye jānantyā dharmasūkṣyatām |
tvatprāṇarakṣaṇe dharmo mamābhūddvijasattama
2,28.70
तेन धर्मेण किं प्राप्तमिति सम्यङ्निबोध मे ।
राक्षसीं योनिमापन्ना राक्षसस्य प्रिया ह्यहम्
tena dharmeṇa kiṃ prāptamiti samyaṅnibodha me |
rākṣasīṃ yonimāpannā rākṣasasya priyā hyaham
2,28.71
कामरूपा ब्राह्मणी तु संजाता धर्मकारणात् ।
धर्मकामदुघा धेनुः संतोषो नन्दनं वनम्
kāmarūpā brāhmaṇī tu saṃjātā dharmakāraṇāt |
dharmakāmadughā dhenuḥ saṃtoṣo nandanaṃ vanam
2,28.72
विद्या मोक्षकरी प्रोक्ता तृष्णा वैतरणी नदी ।
वैतरण्यां पतन्भर्ता मयोद्धृत इहाभवत्
vidyā mokṣakarī proktā tṛṣṇā vaitaraṇī nadī |
vaitaraṇyāṃ patanbhartā mayoddhṛta ihābhavat
2,28.73
अस्याश्चोपकृतं विप्र वर्णोत्तमनिवेशनात् ।
इयं त्वसंगिनी भार्या भविष्यति पितुर्गृहे
asyāścopakṛtaṃ vipra varṇottamaniveśanāt |
iyaṃ tvasaṃginī bhāryā bhaviṣyati piturgṛhe
2,28.74
अहं तवास्याश्च सदा रक्षिका धर्मबोधिनी ।
मत्संगमात्पूर्वमेव या भार्या विप्र ते ऽभवत्
ahaṃ tavāsyāśca sadā rakṣikā dharmabodhinī |
matsaṃgamātpūrvameva yā bhāryā vipra te 'bhavat
2,28.75
इयं त्वत्संगिनी भार्या भविष्यति वरानना ।
सापि तिर्यग्गतिं प्राप्य मुच्यते मदनुग्रहात्
iyaṃ tvatsaṃginī bhāryā bhaviṣyati varānanā |
sāpi tiryaggatiṃ prāpya mucyate madanugrahāt
2,28.76
अहं पुरा भवे ऽभूवं रमणी लोकसुन्दरी ।
कन्दलीति च विख्याता तनयौर्वमुनेर्द्विज
ahaṃ purā bhave 'bhūvaṃ ramaṇī lokasundarī |
kandalīti ca vikhyātā tanayaurvamunerdvija
2,28.77
तपः प्रभावात्संजाता यमला मिथुनन्धरा ।
पुरुषो मे सहभवो दमितो धर्मकारणात्
tapaḥ prabhāvātsaṃjātā yamalā mithunandharā |
puruṣo me sahabhavo damito dharmakāraṇāt
2,28.78
तेनैवौर्वेण शिष्टाहं दत्ता दुर्वाससे भवम् ।
तं पतिं प्राप्य विप्रेन्द्र प्राक्कर्मवशागा ह्यहम्
tenaivaurveṇa śiṣṭāhaṃ dattā durvāsase bhavam |
taṃ patiṃ prāpya viprendra prākkarmavaśāgā hyaham
2,28.79
कलहाभिरता पत्या शप्ता भस्मत्वमागता ।
किञ्चित्पापावशेषेण राक्षसीं योनिमागता
kalahābhiratā patyā śaptā bhasmatvamāgatā |
kiñcitpāpāvaśeṣeṇa rākṣasīṃ yonimāgatā
2,28.80
तत्र योनौ मया लब्धो भर्तायं राक्षसाधिपः ।
गोभिलो नाम तेजस्वी स त्वया विनिपातितः
tatra yonau mayā labdho bhartāyaṃ rākṣasādhipaḥ |
gobhilo nāma tejasvī sa tvayā vinipātitaḥ
2,28.81
शोपो ऽस्य पूर्ववयसिबभूव द्विजसत्तम ।
कस्याश्चिद्राजकन्यायाः स्त्रियाऽरब्धा मृतिस्तव
śopo 'sya pūrvavayasibabhūva dvijasattama |
kasyāścidrājakanyāyāḥ striyā'rabdhā mṛtistava
2,28.82
अहं तु राक्षसीभावरहिता पूर्वकर्मणः ।
शुभस्य बलमापन्ना जाता तव सहायिनी
ahaṃ tu rākṣasībhāvarahitā pūrvakarmaṇaḥ |
śubhasya balamāpannā jātā tava sahāyinī
2,28.83
दुःखिताहं कृता भर्त्रा कुमार्याहरणात्पुरा ।
भार्याथ पापिना ब्रह्मंस्तेन व्यापादितो मया
duḥkhitāhaṃ kṛtā bhartrā kumāryāharaṇātpurā |
bhāryātha pāpinā brahmaṃstena vyāpādito mayā
2,28.84
विश्वस्तो हि यतस्त्वं वै मम सर्वेण चेतसा ।
ततस्त्वां गोपयिष्यामि सर्वभावेन कामुक
viśvasto hi yatastvaṃ vai mama sarveṇa cetasā |
tatastvāṃ gopayiṣyāmi sarvabhāvena kāmuka
2,28.85
एष ते शपथः सत्यः पञ्चभूतोपसाक्षिकः ।
कृत्स्नस्य पुरुषस्येह सन्निधौ व्याहृतो मया
eṣa te śapathaḥ satyaḥ pañcabhūtopasākṣikaḥ |
kṛtsnasya puruṣasyeha sannidhau vyāhṛto mayā
2,28.86
न करोषि द्विजश्रेष्ठ संविदं ह्यन्यथा क्वचित् ।
मद्वाक्ये भवता स्थेयं सर्वकृत्येषु मानद
na karoṣi dvijaśreṣṭha saṃvidaṃ hyanyathā kvacit |
madvākye bhavatā stheyaṃ sarvakṛtyeṣu mānada
2,28.87
एतच्छ्रुत्वा तु वचनं राक्षस्या परिभाषितम् ।
प्रतिपेदे वचः सर्वं यत्कृतं हि तया तदा
etacchrutvā tu vacanaṃ rākṣasyā paribhāṣitam |
pratipede vacaḥ sarvaṃ yatkṛtaṃ hi tayā tadā
2,28.88
ततः सा राक्षसी सर्वं संप्रगृह्य गुहाधनम् ।
करेणुरूपिणी भूत्वा पृष्ठे कृत्वा पतिं मम
tataḥ sā rākṣasī sarvaṃ saṃpragṛhya guhādhanam |
kareṇurūpiṇī bhūtvā pṛṣṭhe kṛtvā patiṃ mama
2,28.89
तया सह विशालाक्ष्या रत्नावल्या मुदान्विता ।
ययावाकाशमार्गेण काशीमभि मुलोचने
tayā saha viśālākṣyā ratnāvalyā mudānvitā |
yayāvākāśamārgeṇa kāśīmabhi mulocane
Chapter 2.29
2,29.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीचरिते काष्ठीलोपाख्यानं नामाष्टाविंशो ऽध्यायः काष्ठीलोवाच एवं सा राक्षसी सुभ्रु हस्तिनीरूपधारिणी ।
त्रिभिर्मुहूर्तैः संप्राप्ता काशीं विश्वेशमन्दिरम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīcarite kāṣṭhīlopākhyānaṃ nāmāṣṭāviṃśo 'dhyāyaḥ kāṣṭhīlovāca evaṃ sā rākṣasī subhru hastinīrūpadhāriṇī |
tribhirmuhūrtaiḥ saṃprāptā kāśīṃ viśveśamandiram
2,29.2
उवाच तां पुरीं प्राप्य भर्तारमसितेक्षणा ।
इयं पापतरोः कान्त कुठारा परिकीर्तिता
uvāca tāṃ purīṃ prāpya bhartāramasitekṣaṇā |
iyaṃ pāpataroḥ kānta kuṭhārā parikīrtitā
2,29.3
षडूर्मिकाञ्चनस्यैषा कान्त प्रोक्ता दुरोदरी ।
कर्मबीजोपशमनी सर्वेषां गतिदायिका
ṣaḍūrmikāñcanasyaiṣā kānta proktā durodarī |
karmabījopaśamanī sarveṣāṃ gatidāyikā
2,29.4
आद्यं हि वैष्णवं स्थानं पुराणाः संप्रचक्षते ।
नावैष्णवे स्थले मुक्तिः सर्वस्य तु कदाचन
ādyaṃ hi vaiṣṇavaṃ sthānaṃ purāṇāḥ saṃpracakṣate |
nāvaiṣṇave sthale muktiḥ sarvasya tu kadācana
2,29.5
माधवस्य पुरी चेयं पूर्वमासीद्द्विजोत्तम ।
मुक्तिदा सर्वजन्तूनां सर्वपापप्रणाशिनी
mādhavasya purī ceyaṃ pūrvamāsīddvijottama |
muktidā sarvajantūnāṃ sarvapāpapraṇāśinī
2,29.6
एकदा शङ्करो देवो द्रष्टुं प्रागात्पितामहम् ।
सर्वलोकैककर्तारं भ्राजमानं स्वतेजसा
ekadā śaṅkaro devo draṣṭuṃ prāgātpitāmaham |
sarvalokaikakartāraṃ bhrājamānaṃ svatejasā
2,29.7
गत्वा तत्र महादेवो ब्रह्माणं जगतां गुरुम् ।
नमस्कृत्य स्थितो ह्यग्रे वेदपाठं निशामयन्
gatvā tatra mahādevo brahmāṇaṃ jagatāṃ gurum |
namaskṛtya sthito hyagre vedapāṭhaṃ niśāmayan
2,29.8
चतुर्भिरद्भुतैवक्त्रैश्चतुरो निगमान्मुदा ।
उद्गिरन्तं जगन्नाथं दृष्ट्वा प्रीतो ऽभवत्तदा
caturbhiradbhutaivaktraiścaturo nigamānmudā |
udgirantaṃ jagannāthaṃ dṛṣṭvā prīto 'bhavattadā
2,29.9
अथ तत्पञ्चमं वक्त्रं ब्रह्मणो भूतनायकः ।
प्रगल्भं तमुपालक्ष्य क्षणाज्जातः समत्सरः
atha tatpañcamaṃ vaktraṃ brahmaṇo bhūtanāyakaḥ |
pragalbhaṃ tamupālakṣya kṣaṇājjātaḥ samatsaraḥ
2,29.10
स क्रोधजन्मा विप्रेन्द्र तस्य प्रागल्भ्यमक्षमन् ।
चकर्त तन्नखाग्रेण खस्थं वक्त्रं त्रिलोचनः
sa krodhajanmā viprendra tasya prāgalbhyamakṣaman |
cakarta tannakhāgreṇa khasthaṃ vaktraṃ trilocanaḥ
2,29.11
तच्छिन्नं ब्रह्मणः शीर्षं संलग्नं करपल्लवे ।
वामे निर्धूतमानिशं न निवृत्तं द्विजोत्तम
tacchinnaṃ brahmaṇaḥ śīrṣaṃ saṃlagnaṃ karapallave |
vāme nirdhūtamāniśaṃ na nivṛttaṃ dvijottama
2,29.12
ब्रह्मा तु दुःखितो भूत्वा तस्थौ स्थाणुं व्यलोकयन् ।
रुद्रो ऽपि लज्जितो भूत्वा निर्ज्जगाम त्वरान्वितः
brahmā tu duḥkhito bhūtvā tasthau sthāṇuṃ vyalokayan |
rudro 'pi lajjito bhūtvā nirjjagāma tvarānvitaḥ
2,29.13
बहुधा यतमानो ऽपि तच्छिरः क्षेप्तुमातुरः ।
न शशाक परित्यक्तुं तदद्भुतमभून्महत्
bahudhā yatamāno 'pi tacchiraḥ kṣeptumāturaḥ |
na śaśāka parityaktuṃ tadadbhutamabhūnmahat
2,29.14
चिन्तया व्याकुलो भूत्वा सस्मार गरुडध्वजम् ।
तेन संस्मृतमात्रस्तु शीघ्रमाविरभूच्च सः
cintayā vyākulo bhūtvā sasmāra garuḍadhvajam |
tena saṃsmṛtamātrastu śīghramāvirabhūcca saḥ
2,29.15
तं दृष्ट्वा देवदेवेशं विष्णुं सर्वगतं द्विज ।
ननाम शिरसा नम्रो निष्प्रभो वृषभध्वजः
taṃ dṛṣṭvā devadeveśaṃ viṣṇuṃ sarvagataṃ dvija |
nanāma śirasā namro niṣprabho vṛṣabhadhvajaḥ
2,29.16
तं तथातुरमालक्ष्य भीतं ब्रह्मद्रुहं हरिः ।
समाश्वास्या ब्रवीद्वाक्यं तत्तोषपरिकारकम्
taṃ tathāturamālakṣya bhītaṃ brahmadruhaṃ hariḥ |
samāśvāsyā bravīdvākyaṃ tattoṣaparikārakam
2,29.17
शंभो त्वया कृतं पापं यच्चिन्नं ब्रह्मणः शिरः ।
तत्फलं भुङ्क्ष्व सरंवज्ञ कियत्कालं कृतं स्वयम्
śaṃbho tvayā kṛtaṃ pāpaṃ yaccinnaṃ brahmaṇaḥ śiraḥ |
tatphalaṃ bhuṅkṣva sarṃvajña kiyatkālaṃ kṛtaṃ svayam
2,29.18
अवश्यमेव भोक्तव्यं कृतं कर्म शुभाशुभम् ।
नाभुक्तं क्षीयते कर्म ह्यपि जन्मशतैः प्रिय
avaśyameva bhoktavyaṃ kṛtaṃ karma śubhāśubham |
nābhuktaṃ kṣīyate karma hyapi janmaśataiḥ priya
2,29.19
किं करोमि क्व गच्छामि त्वां दृष्ट्वा दुःखितं हरम् ।
प्राणा विकलतां यान्ति मम त्वद्दुःखदर्शनात्
kiṃ karomi kva gacchāmi tvāṃ dṛṣṭvā duḥkhitaṃ haram |
prāṇā vikalatāṃ yānti mama tvadduḥkhadarśanāt
2,29.20
यानि कानि च पापानि महान्ति महतां गते ।
न तानि ब्रह्महत्यायाः समानीति मतिर्मम
yāni kāni ca pāpāni mahānti mahatāṃ gate |
na tāni brahmahatyāyāḥ samānīti matirmama
2,29.21
यस्त्वं सर्वस्य लोकस्य गुरुर्धर्मोपदेशकः ।
ब्रह्महत्याभिभूतस्तु क्षणं स्थातुं न च क्षमः
yastvaṃ sarvasya lokasya gururdharmopadeśakaḥ |
brahmahatyābhibhūtastu kṣaṇaṃ sthātuṃ na ca kṣamaḥ
2,29.22
एषा घोरतरा हत्या मीनगन्ध्या जरातुरा ।
लेलिहाना सुरेशान ग्रहीतुं त्वानुधावति
eṣā ghoratarā hatyā mīnagandhyā jarāturā |
lelihānā sureśāna grahītuṃ tvānudhāvati
2,29.23
तस्मान्नैकत्र भवता स्थेयं द्वादशबत्सरम् ।
अटनीयं हितार्थाय पापनाशाभिकाम्यया
tasmānnaikatra bhavatā stheyaṃ dvādaśabatsaram |
aṭanīyaṃ hitārthāya pāpanāśābhikāmyayā
2,29.24
अटित्वा द्वादशाब्दानि तीर्थेषु सकलेषु च ।
प्रक्षालयन्करं वामं भिक्षां गृह्णन्कपालके
aṭitvā dvādaśābdāni tīrtheṣu sakaleṣu ca |
prakṣālayankaraṃ vāmaṃ bhikṣāṃ gṛhṇankapālake
2,29.25
शुद्धिं यास्यसि देवेश पापादस्मात्सुदारुणात् ।
इत्युक्तो विष्णुना विप्र स्थाणुः सर्वगतो ऽभवत्
śuddhiṃ yāsyasi deveśa pāpādasmātsudāruṇāt |
ityukto viṣṇunā vipra sthāṇuḥ sarvagato 'bhavat
2,29.26
कपालमोचनार्थं हि पाणिं प्रक्षालयन् जले ।
वर्षत्रयं भ्रमित्वा तु प्राप्तो बदरिकाश्रमम्
kapālamocanārthaṃ hi pāṇiṃ prakṣālayan jale |
varṣatrayaṃ bhramitvā tu prāpto badarikāśramam
2,29.27
भिक्षार्थं देवदेवस्य धर्मपुत्रस्य मानद ।
द्वारस्थो देहि भिक्षां मे विष्णो इत्यवदन्मुहुः
bhikṣārthaṃ devadevasya dharmaputrasya mānada |
dvārastho dehi bhikṣāṃ me viṣṇo ityavadanmuhuḥ
2,29.28
ततो नारायणो देवो दृष्ट्वा द्वारि स्थितं हरम् ।
गृहाण भिक्षामित्युक्त्वा प्रददौ दक्षिणं करम्
tato nārāyaṇo devo dṛṣṭvā dvāri sthitaṃ haram |
gṛhāṇa bhikṣāmityuktvā pradadau dakṣiṇaṃ karam
2,29.29
ततो हरो हरिं दृष्ट्वा भिक्षां दातुं समुद्यतम् ।
प्राहरद्दक्षिणं पाणिं त्रिशूलेन द्विजोत्तम
tato haro hariṃ dṛṣṭvā bhikṣāṃ dātuṃ samudyatam |
prāharaddakṣiṇaṃ pāṇiṃ triśūlena dvijottama
2,29.30
तत्त्रिशूलक्षताद्धारास्तिस्रो लोकभयङ्कराः ।
प्रस्थद्वादशहस्ताश्च निर्गताश्चित्रवर्णिकाः
tattriśūlakṣatāddhārāstisro lokabhayaṅkarāḥ |
prasthadvādaśahastāśca nirgatāścitravarṇikāḥ
2,29.31
एका क्षतजधारा तु कपाले न्यपतत्तदा ।
द्वितीया तन्मुखे प्राप्ता पयस्याथ तृतीयका
ekā kṣatajadhārā tu kapāle nyapatattadā |
dvitīyā tanmukhe prāptā payasyātha tṛtīyakā
2,29.32
जलधारा शिवं प्राप्ता हरस्य हेतुरग्रतः ।
ता धारास्त्रीणि वर्षाणि संसेव्य विधिवद्धरः
jaladhārā śivaṃ prāptā harasya heturagrataḥ |
tā dhārāstrīṇi varṣāṇi saṃsevya vidhivaddharaḥ
2,29.33
किञ्चित्प्रीतो ययौ क्षेत्रं कुरोः पुण्यकरं द्विज ।
तत्र गत्वा हरः स्थाणुर्भूतस्तत्र पपात च
kiñcitprīto yayau kṣetraṃ kuroḥ puṇyakaraṃ dvija |
tatra gatvā haraḥ sthāṇurbhūtastatra papāta ca
2,29.34
ब्रह्मह्रदे त्रिवर्षाणि मग्रो ब्रह्मह्रदांबुनि ।
वर्षत्रये गते तत्र क्षतार्द्धाङ्गो विनिःसृतः
brahmahrade trivarṣāṇi magro brahmahradāṃbuni |
varṣatraye gate tatra kṣatārddhāṅgo viniḥsṛtaḥ
2,29.35
चिरं तुष्टाव देवेशं विष्णुं सर्वगुहाशयम् ।
ततस्तुष्टो जगन्नाथो वरं तस्मै ददौ तु सः
ciraṃ tuṣṭāva deveśaṃ viṣṇuṃ sarvaguhāśayam |
tatastuṣṭo jagannātho varaṃ tasmai dadau tu saḥ
2,29.36
गच्छ काशीमितो भ्रान्त्वा तीर्थानि बहुशो हर ।
ततो हरिं नमस्कृत्य परीत्य बहुधा तथा
gaccha kāśīmito bhrāntvā tīrthāni bahuśo hara |
tato hariṃ namaskṛtya parītya bahudhā tathā
2,29.37
क्रमात्तीर्थाटनं कुर्वन्नविमुक्तपुरीं गतः ।
अविमुक्तस्य सीमायां प्राविशद्वीक्ष्तय धूर्जटिः
kramāttīrthāṭanaṃ kurvannavimuktapurīṃ gataḥ |
avimuktasya sīmāyāṃ prāviśadvīkṣtaya dhūrjaṭiḥ
2,29.38
नापश्यत्तामनुप्राप्तां ब्रह्महत्यां बहिः स्थिताम् ।
ततो ऽसौ वैष्णवं ज्ञात्वा क्षेत्रं दुरितनाशनम् ।
तुष्टाव प्रयतो भूत्वा माधवं वन्द्यमीश्वरम्
nāpaśyattāmanuprāptāṃ brahmahatyāṃ bahiḥ sthitām |
tato 'sau vaiṣṇavaṃ jñātvā kṣetraṃ duritanāśanam |
tuṣṭāva prayato bhūtvā mādhavaṃ vandyamīśvaram
2,29.39
जय जय जगदीश नाथ विष्णो जगदानन्दनिधान वेदवेद्य ।
मधुमथन नृसिंह पीतवासो गरुडाधिष्ठित माधवादिदेव
jaya jaya jagadīśa nātha viṣṇo jagadānandanidhāna vedavedya |
madhumathana nṛsiṃha pītavāso garuḍādhiṣṭhita mādhavādideva
2,29.40
व्रजरमण रमेश राधिकेश त्रिदशेशाखिलकामपूर कृष्ण ।
सुरवरकरुणार्णवार्तिनाशिन्नलिनाक्षाधिपते विभो परेश
vrajaramaṇa rameśa rādhikeśa tridaśeśākhilakāmapūra kṛṣṇa |
suravarakaruṇārṇavārtināśinnalinākṣādhipate vibho pareśa
2,29.41
यदुकु लतिलकाब्धिवास शौरे कुधरोद्धारविधानदक्ष धन्विन् ।
कलिकलुषहराङ्घ्रिपद्मयुग्म गृणदात्मप्रद कूर्म कश्यपोत्थ
yaduku latilakābdhivāsa śaure kudharoddhāravidhānadakṣa dhanvin |
kalikaluṣaharāṅghripadmayugma gṛṇadātmaprada kūrma kaśyapottha
2,29.42
कुकुपतिवनपावकाखिलेज्यास्रपकालासितवस्त्र बुद्ध कल्किन् ।
भवभयहर भक्तवश्य गोप प्रणत्तोद्धारक पुण्यकीर्तिनाम्
kukupativanapāvakākhilejyāsrapakālāsitavastra buddha kalkin |
bhavabhayahara bhaktavaśya gopa praṇattoddhāraka puṇyakīrtinām
2,29.43
धरणिभरहरासुरारिपूज्य प्रकृतीशेश जगन्निवास राम ।
गुणगणविलसच्चराचरेश त्रिगुणातीत सनातनाग्रपूज्य ।
निजजनपरिरक्षितान्तकारे कमलाङ्घ्रे कमनीय पद्मनाभ ।
कमलकर कुशेशया धिवास प्रियकामोन्मथन त्र्यधीशवन्द्य
dharaṇibharaharāsurāripūjya prakṛtīśeśa jagannivāsa rāma |
guṇagaṇavilasaccarācareśa triguṇātīta sanātanāgrapūjya |
nijajanaparirakṣitāntakāre kamalāṅghre kamanīya padmanābha |
kamalakara kuśeśayā dhivāsa priyakāmonmathana tryadhīśavandya
2,29.44
अघहर रघुनाथ यादवेश प्रियभूदेव परात्परामरेज्य ।
हलधर दुरितापह प्रणम्य त्रिगुणव्याप्त जगत्त्रिकालदक्ष
aghahara raghunātha yādaveśa priyabhūdeva parātparāmarejya |
haladhara duritāpaha praṇamya triguṇavyāpta jagattrikāladakṣa
2,29.45
दनुजकुलविनाशनैककर्मन्ननघारूढफणीश कंसकाल ।
रविशशिनयन प्रगल्भचेष्ट प्रधुतध्वान्त नवांबुदाभ मेश
danujakulavināśanaikakarmannanaghārūḍhaphaṇīśa kaṃsakāla |
raviśaśinayana pragalbhaceṣṭa pradhutadhvānta navāṃbudābha meśa
2,29.46
मख मखधर मातृबद्धदामन्नवनीतप्रिय बल्लवीगणेश ।
अघबकवृषकेशिपूतनान्त त्रिशिरोवालिदशास्यभेदकारिन्
makha makhadhara mātṛbaddhadāmannavanītapriya ballavīgaṇeśa |
aghabakavṛṣakeśipūtanānta triśirovālidaśāsyabhedakārin
2,29.47
नरकमुरविनाश बाणदोः कृत्त्रिपुरारीज्य सुदाममित्र सेव्य ।
भवतरणिवहित्रपादपद्म प्रकटैश्वर्य पुराण पूर्णबाहो
narakamuravināśa bāṇadoḥ kṛttripurārījya sudāmamitra sevya |
bhavataraṇivahitrapādapadma prakaṭaiśvarya purāṇa pūrṇabāho
2,29.48
बहुजनिसुकृताप्य मङ्गलार्ह श्रुतिवेद्य श्रुतिधाम शान्तशुद्ध ।
तव वरद वरेण्यमङ्घ्रियुग्मं शरणं प्राप्तमघार्दितं प्रपाहि
bahujanisukṛtāpya maṅgalārha śrutivedya śrutidhāma śāntaśuddha |
tava varada vareṇyamaṅghriyugmaṃ śaraṇaṃ prāptamaghārditaṃ prapāhi
2,29.49
नहि मम गतिदं पुराणपुंसो ऽन्यदिति प्रार्थनया प्रसीदऽमेद्य
nahi mama gatidaṃ purāṇapuṃso 'nyaditi prārthanayā prasīda'medya
2,29.50
इति स्तुतो जगन्नाथो भक्त्या देवेन शंभुना ।
आविर्बभूव सहसा माधवो भक्तवत्सलः
iti stuto jagannātho bhaktyā devena śaṃbhunā |
āvirbabhūva sahasā mādhavo bhaktavatsalaḥ
2,29.51
तं दृष्ट्वा दण्डवद्भूमौ निपपात हरो हरिम् ।
पुनरुत्थाय विप्रेन्द्र ननाम विधृताञ्जलिः
taṃ dṛṣṭvā daṇḍavadbhūmau nipapāta haro harim |
punarutthāya viprendra nanāma vidhṛtāñjaliḥ
2,29.52
तमुवाच हृषीकेशः प्रणतं भूतनायकम् ।
वरं वृणु प्रदास्ये ऽहं संतुष्टः स्तोत्रतस्तव
tamuvāca hṛṣīkeśaḥ praṇataṃ bhūtanāyakam |
varaṃ vṛṇu pradāsye 'haṃ saṃtuṣṭaḥ stotratastava
2,29.53
तच्छ्रुत्वा भगवद्वाक्यं भूतेशो ब्रह्यहत्यया ।
पीडितात्मा जगादेदं भुक्तिमुक्तिप्रदं हरिम्
tacchrutvā bhagavadvākyaṃ bhūteśo brahyahatyayā |
pīḍitātmā jagādedaṃ bhuktimuktipradaṃ harim
2,29.54
इच्छामि वसितुं क्षेत्रे तव चक्रगदाधर ।
त्वत्क्षेत्रसीमाबाह्यस्था ब्रह्महत्या यदीक्ष्यते
icchāmi vasituṃ kṣetre tava cakragadādhara |
tvatkṣetrasīmābāhyasthā brahmahatyā yadīkṣyate
2,29.55
क्षेत्रदानेन कारुण्यं कुरु मे गरुडध्वज ।
मम निर्गमने ब्रह्महत्या मां पुनरेष्यति
kṣetradānena kāruṇyaṃ kuru me garuḍadhvaja |
mama nirgamane brahmahatyā māṃ punareṣyati
2,29.56
त्वत्क्षेत्रे संस्थितो ऽहं तु पूजां प्राप्स्ये जगत्त्रये ।
इत्युक्त्वा ह्यभवत्तूष्णीं देवदेवं वृषध्वजः
tvatkṣetre saṃsthito 'haṃ tu pūjāṃ prāpsye jagattraye |
ityuktvā hyabhavattūṣṇīṃ devadevaṃ vṛṣadhvajaḥ
2,29.57
तथेति प्रतिपेदे च क्षीरसागरजाप्रियः ।
ततः प्रभृति विप्रेन्द्र शैवं क्षेत्रं निगद्यते
tatheti pratipede ca kṣīrasāgarajāpriyaḥ |
tataḥ prabhṛti viprendra śaivaṃ kṣetraṃ nigadyate
2,29.58
क्षेत्रं तु केशवस्येदं पुराणं कवयो विदुः ।
कृपया संपरीतस्य माधवस्य द्विजोत्तम
kṣetraṃ tu keśavasyedaṃ purāṇaṃ kavayo viduḥ |
kṛpayā saṃparītasya mādhavasya dvijottama
2,29.59
नेत्राभ्यां निर्गतं वारि तेन बिन्दुसरो ऽभवत् ।
माधवस्याज्ञया तत्र सस्नौ देवो वृषध्वजः
netrābhyāṃ nirgataṃ vāri tena bindusaro 'bhavat |
mādhavasyājñayā tatra sasnau devo vṛṣadhvajaḥ
2,29.60
स्नातमात्रे हरे तत्तु कपालं पाणितो ऽपतत् ।
कपालमोचनं नाम तत्तीर्थं ख्यातिमागतम्
snātamātre hare tattu kapālaṃ pāṇito 'patat |
kapālamocanaṃ nāma tattīrthaṃ khyātimāgatam
2,29.61
बिन्दुमाधवनामासौ दत्वा स्वं धाम शूलिने ।
भक्तिभावेन शंभुस्तु निबद्धस्तत्र संस्थितः
bindumādhavanāmāsau datvā svaṃ dhāma śūline |
bhaktibhāvena śaṃbhustu nibaddhastatra saṃsthitaḥ
2,29.62
यं तु ब्रह्मादयो देवाः स्वःस्थाः पश्यति सर्वदा ।
सूर्यायुतसमप्रख्य दिगंबरनिषेवितम्
yaṃ tu brahmādayo devāḥ svaḥsthāḥ paśyati sarvadā |
sūryāyutasamaprakhya digaṃbaraniṣevitam
2,29.63
विघ्नानि शूलिना कान्त कृतान्यस्य निषेवणे ।
यैर्विघ्नैरभिभूतास्तु स्तुत्वा विष्णुं शिवार्चकाः
vighnāni śūlinā kānta kṛtānyasya niṣevaṇe |
yairvighnairabhibhūtāstu stutvā viṣṇuṃ śivārcakāḥ
2,29.64
सर्वे लोकाः स्थिता ह्यत्र शिवः काशीति चिन्तकाः ।
शिवस्य चिन्तनाद्विप्र शैवाः सर्वे निराकुलाः
sarve lokāḥ sthitā hyatra śivaḥ kāśīti cintakāḥ |
śivasya cintanādvipra śaivāḥ sarve nirākulāḥ
2,29.65
प्रयान्ति शिवलोकं वैजरामृत्युविवर्जितम् ।
बहुपुण्ययुताः संतो निवसंत्तयत्र नीरुजः
prayānti śivalokaṃ vaijarāmṛtyuvivarjitam |
bahupuṇyayutāḥ saṃto nivasaṃttayatra nīrujaḥ
2,29.66
यज्ञशिष्टाशिनः काशीकान्त ऋद्धिसमन्विताः ।
नात्र स्नानं प्रशंसंति न जपं न सुरार्चनम्
yajñaśiṣṭāśinaḥ kāśīkānta ṛddhisamanvitāḥ |
nātra snānaṃ praśaṃsaṃti na japaṃ na surārcanam
2,29.67
नापि दानं द्विजश्रेष्ठ मुक्त्वैकं देहपातनम् ।
मृत्युं प्रात्युं नरः कामं कृतकृत्यो भवेद्ध्रुवन्
nāpi dānaṃ dvijaśreṣṭha muktvaikaṃ dehapātanam |
mṛtyuṃ prātyuṃ naraḥ kāmaṃ kṛtakṛtyo bhaveddhruvan
2,29.68
सेयमासादिता विप्रर पुरी प्रासादसंकुला ।
भोगिनीमपि मोक्षाय किं पुनर्व्रतधारिणाम्
seyamāsāditā viprara purī prāsādasaṃkulā |
bhoginīmapi mokṣāya kiṃ punarvratadhāriṇām
2,29.69
निक्षिप्यतामियं बाला काशीशस्येह मन्दिरे ।
वियोजिता तु या पूर्वं तेन दुष्टेन रक्षसा
nikṣipyatāmiyaṃ bālā kāśīśasyeha mandire |
viyojitā tu yā pūrvaṃ tena duṣṭena rakṣasā
2,29.70
आत्मनः सुरतार्थाय कुमारी नियमान्विता ।
एष प्रभावो ऽपि हितः क्षेत्रस्यास्य द्विजोत्म
ātmanaḥ suratārthāya kumārī niyamānvitā |
eṣa prabhāvo 'pi hitaḥ kṣetrasyāsya dvijotma
2,29.71
विनश्यन्तीह कर्माणि शुभान्यप्यशुभानि च ।
भूतव्यभविष्याणि ज्ञानाज्ञानकृतानि च
vinaśyantīha karmāṇi śubhānyapyaśubhāni ca |
bhūtavyabhaviṣyāṇi jñānājñānakṛtāni ca
2,29.72
एषा पुरी कर्मविनाशनाय कृष्णेन पूर्वं हि विनिर्मिताभूत् ।
यस्यां मृता दुःखमनन्तमुग्रं भुञ्जन्ति मर्त्या यमयातनां नो
eṣā purī karmavināśanāya kṛṣṇena pūrvaṃ hi vinirmitābhūt |
yasyāṃ mṛtā duḥkhamanantamugraṃ bhuñjanti martyā yamayātanāṃ no
Chapter 2.30
2,30.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीचरिते काष्ठीलोपाख्याने राक्षसीचरिते काशीवर्णनं नाम एकोनत्रिंशो ऽध्यायः काष्ठीलोवाच भार्यायास्तद्वचः श्रुत्वा राक्षस्या धर्मसंमितम् ।
पृष्ठात्करोणुरूपिण्याः सकन्यो ऽवातरद्द्विजः
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīcarite kāṣṭhīlopākhyāne rākṣasīcarite kāśīvarṇanaṃ nāma ekonatriṃśo 'dhyāyaḥ kāṣṭhīlovāca bhāryāyāstadvacaḥ śrutvā rākṣasyā dharmasaṃmitam |
pṛṣṭhātkaroṇurūpiṇyāḥ sakanyo 'vātaraddvijaḥ
2,30.2
अवतीर्णे द्विजे साभूत्सुरूपा प्रमदा पुनः ।
क्षपाचरी क्षपानाथवक्त्रा पीनोन्नतस्तनी
avatīrṇe dvije sābhūtsurūpā pramadā punaḥ |
kṣapācarī kṣapānāthavaktrā pīnonnatastanī
2,30.3
सा कुमारी ततः प्राप्य नगरं स्वपितुः शुभम् ।
बाह्यरक्षास्थित प्राप्तं पुरपालमुवाच ह
sā kumārī tataḥ prāpya nagaraṃ svapituḥ śubham |
bāhyarakṣāsthita prāptaṃ purapālamuvāca ha
2,30.4
गच्छ त्वं नृपतेः पार्श्वं पितुर्मम पुराधिप ।
ब्रूहि मां समनुप्राप्तां रत्नशालां पुरा हृताम्
gaccha tvaṃ nṛpateḥ pārśvaṃ piturmama purādhipa |
brūhi māṃ samanuprāptāṃ ratnaśālāṃ purā hṛtām
2,30.5
रत्नावलिं रत्नभूतां सुद्युम्नस्य महीक्षितुः ।
तल्पस्था रक्षसा रात्रौ स्वपुरस्था हृता द्विज
ratnāvaliṃ ratnabhūtāṃ sudyumnasya mahīkṣituḥ |
talpasthā rakṣasā rātrau svapurasthā hṛtā dvija
2,30.6
पुनः सा समनुप्राप्ता जीवमानाक्षता पितः ।
समाश्वसिहि शोकं त्वं मा कृथा मत्कृते क्वचित्
punaḥ sā samanuprāptā jīvamānākṣatā pitaḥ |
samāśvasihi śokaṃ tvaṃ mā kṛthā matkṛte kvacit
2,30.7
अविप्लुतास्मि राजेन्द्र गाङ्गा आप इवामलाः ।
तव कीर्तिकरी तद्वन्मातुः सौशील्यसूचिका
aviplutāsmi rājendra gāṅgā āpa ivāmalāḥ |
tava kīrtikarī tadvanmātuḥ sauśīlyasūcikā
2,30.8
तत्कुमारीवचः श्रुत्वा पुरापालस्त्वरान्वितः ।
अबाहुरिति विख्यातः प्राप्तः सुद्युम्रसन्निधौ
tatkumārīvacaḥ śrutvā purāpālastvarānvitaḥ |
abāhuriti vikhyātaḥ prāptaḥ sudyumrasannidhau
2,30.9
कृतप्रणामः संपृष्टः प्राह राजानमादरात् ।
राजन्नुपागता नष्टा दिहिता तव मानद
kṛtapraṇāmaḥ saṃpṛṣṭaḥ prāha rājānamādarāt |
rājannupāgatā naṣṭā dihitā tava mānada
2,30.10
रत्नावलीति विख्याता सस्त्रीकद्विदजसंयुता ।
पुरबाह्ये स्थिता दृष्टा मया ज्ञाता न चाभवत्
ratnāvalīti vikhyātā sastrīkadvidajasaṃyutā |
purabāhye sthitā dṛṣṭā mayā jñātā na cābhavat
2,30.11
तयाहं प्रेरितः प्रागां त्वां विज्ञापयितुं प्रभो ।
अविप्लुताहं वदति मां जानातु समागताम्
tayāhaṃ preritaḥ prāgāṃ tvāṃ vijñāpayituṃ prabho |
aviplutāhaṃ vadati māṃ jānātu samāgatām
2,30.12
पितरं मम सत्कृत्यै नात्र कार्या विचारणा ।
तदद्भुतं वचः श्रुत्वा पुरपालस्य तत्क्षणात्
pitaraṃ mama satkṛtyai nātra kāryā vicāraṇā |
tadadbhutaṃ vacaḥ śrutvā purapālasya tatkṣaṇāt
2,30.13
सामात्यः सकलत्रस्तु सद्विजो निर्ययौ नृपः ।
स तु गत्वा पुराद्ब्राह्ये गङ्गातीरे व्यवस्थिताम्
sāmātyaḥ sakalatrastu sadvijo niryayau nṛpaḥ |
sa tu gatvā purādbrāhye gaṅgātīre vyavasthitām
2,30.14
अपश्यद्भास्कराकारां सस्त्रीकद्विजसंयुताम् ।
सहजे नैव वेषेण भूषितां भूषणप्रियाम्
apaśyadbhāskarākārāṃ sastrīkadvijasaṃyutām |
sahaje naiva veṣeṇa bhūṣitāṃ bhūṣaṇapriyām
2,30.15
अम्लानकुसुमप्रख्यां तत्पकाञ्चनसुप्रभाम् ।
दूराद्दृष्ट्वान्तिकं गत्वा पर्यष्वजत भूपतिः
amlānakusumaprakhyāṃ tatpakāñcanasuprabhām |
dūrāddṛṣṭvāntikaṃ gatvā paryaṣvajata bhūpatiḥ
2,30.16
पितरं सापि संहृष्टा समाश्लिष्य ननाम ह ।
ततश्च मात्रा संगम्य हृष्टया हर्षितान्तरा
pitaraṃ sāpi saṃhṛṣṭā samāśliṣya nanāma ha |
tataśca mātrā saṃgamya hṛṣṭayā harṣitāntarā
2,30.17
प्राह वाक्यं विशालाक्षी संबोध्य पितरं नृपम् ।
सुप्ताहं रत्नशालायां सखीभिः परिवारिता
prāha vākyaṃ viśālākṣī saṃbodhya pitaraṃ nṛpam |
suptāhaṃ ratnaśālāyāṃ sakhībhiḥ parivāritā
2,30.18
उदकूकृत्वा शिरस्ताताधौताङ्घ्रिर्मञ्चकोपरि ।
चिन्तयत्नी भर्तृयोगं निशीथे रक्षसा हृता
udakūkṛtvā śirastātādhautāṅghrirmañcakopari |
cintayatnī bhartṛyogaṃ niśīthe rakṣasā hṛtā
2,30.19
स मां गृहीत्वा स्वपुरं प्रागादर्णवगे गिरौ ।
नानारत्नमये तत्र गुहायां स्थापिता ह्यहम्
sa māṃ gṛhītvā svapuraṃ prāgādarṇavage girau |
nānāratnamaye tatra guhāyāṃ sthāpitā hyaham
2,30.20
स तत्रोद्वहनोपायचिन्तयान्तर्व्यवस्थितः ।
तस्य भार्या त्वियं सुभ्रूर्या तिष्ठति सुमध्यमा
sa tatrodvahanopāyacintayāntarvyavasthitaḥ |
tasya bhāryā tviyaṃ subhrūryā tiṣṭhati sumadhyamā
2,30.21
बिभ्रती मानुषं रूपं राक्षसी राक्षसप्रिया ।
अनया बुद्धियोगेन शक्त्या शक्रस्य भूपते
bibhratī mānuṣaṃ rūpaṃ rākṣasī rākṣasapriyā |
anayā buddhiyogena śaktyā śakrasya bhūpate
2,30.22
घातितो विप्रहस्तेन क्रूरकर्मा पतिः स्वकः ।
पुरैव मम तं शैलं प्राप्तो देवेन भूसुरः
ghātito viprahastena krūrakarmā patiḥ svakaḥ |
puraiva mama taṃ śailaṃ prāpto devena bhūsuraḥ
2,30.23
इयं तु राक्षसी दृष्ट्वा पतिं स्वं धर्मदूषकम् ।
विप्रेण संविदं कृत्वा दांपत्ये निजकर्मणा
iyaṃ tu rākṣasī dṛṣṭvā patiṃ svaṃ dharmadūṣakam |
vipreṇa saṃvidaṃ kṛtvā dāṃpatye nijakarmaṇā
2,30.24
रूपेणाप्यस्य संमुग्धा घातयामास राक्षसम् ।
एवं कृत्वा पतिं विप्रं हस्तिनीरूपधारिणी
rūpeṇāpyasya saṃmugdhā ghātayāmāsa rākṣasam |
evaṃ kṛtvā patiṃ vipraṃ hastinīrūpadhāriṇī
2,30.25
गृहीत्वा वास्तुकं वित्तं पृष्ठमारोप्य मामपि ।
समायातात्र भूपाल मामत्तुं तव मन्दिरम्
gṛhītvā vāstukaṃ vittaṃ pṛṣṭhamāropya māmapi |
samāyātātra bhūpāla māmattuṃ tava mandiram
2,30.26
अनया रक्षिता राजन् राक्षस्याराक्षसात्ततः ।
तस्मादिमां पूजयस्व सत्कृत्याग्रजसंयुताम्
anayā rakṣitā rājan rākṣasyārākṣasāttataḥ |
tasmādimāṃ pūjayasva satkṛtyāgrajasaṃyutām
2,30.27
अस्या एवामुमत्या मां देह्यस्मै ब्राह्मणाय हि ।
अनेनैकासनगता जाता भर्ता स मे भवत्
asyā evāmumatyā māṃ dehyasmai brāhmaṇāya hi |
anenaikāsanagatā jātā bhartā sa me bhavat
2,30.28
येनैकासनगा नारी भवेद्भर्ता स एव हि ।
नान्य इत्थं पुराणेषु श्रूयते ह्यागमेष्वपि
yenaikāsanagā nārī bhavedbhartā sa eva hi |
nānya itthaṃ purāṇeṣu śrūyate hyāgameṣvapi
2,30.29
अस्याः पृष्ठे निविष्टाहं प्रीत्या सह द्विजन्मना ।
धर्मत स्तेन मद्भर्ता भवेदेषा मतिर्मम
asyāḥ pṛṣṭhe niviṣṭāhaṃ prītyā saha dvijanmanā |
dharmata stena madbhartā bhavedeṣā matirmama
2,30.30
तस्मादिमां सांत्वयित्वा शास्त्रागमविधानतः ।
देहि विप्राय मां तात पितमन्यं वृणे न च
tasmādimāṃ sāṃtvayitvā śāstrāgamavidhānataḥ |
dehi viprāya māṃ tāta pitamanyaṃ vṛṇe na ca
2,30.31
तच्छ्रुत्वा दुहितुर्वाक्यं सुद्युम्नो भूपतिस्तदा ।
सांत्वयामास तन्वङ्गीं राक्षसीं प्रश्रयानतः
tacchrutvā duhiturvākyaṃ sudyumno bhūpatistadā |
sāṃtvayāmāsa tanvaṅgīṃ rākṣasīṃ praśrayānataḥ
2,30.32
सुतैषा धर्मभीता मे त्वामेव शरणं गता ।
यदर्थं निहतः कान्तस्त्वया पूर्वतरः सति
sutaiṣā dharmabhītā me tvāmeva śaraṇaṃ gatā |
yadarthaṃ nihataḥ kāntastvayā pūrvataraḥ sati
2,30.33
त्वदधीना ततो भद्रे जातेयं मत्सुता किल ।
इममिच्छति भर्तारं यो ऽयं भर्ता कृतस्त्वया
tvadadhīnā tato bhadre jāteyaṃ matsutā kila |
imamicchati bhartāraṃ yo 'yaṃ bhartā kṛtastvayā
2,30.34
मया प्रणामदानाभ्यां याचिता त्वं निशाचरि ।
अनुमोदय साहाय्ये सुतां मम सुलोचने
mayā praṇāmadānābhyāṃ yācitā tvaṃ niśācari |
anumodaya sāhāyye sutāṃ mama sulocane
2,30.35
त्वद्वाक्याद्भवतु प्रेष्या मत्सुता ब्राह्मणस्य तु ।
सापत्नभावं त्यक्त्वा तु सुतां मे परिपालय
tvadvākyādbhavatu preṣyā matsutā brāhmaṇasya tu |
sāpatnabhāvaṃ tyaktvā tu sutāṃ me paripālaya
2,30.36
सुताया मम भार्याया मद्बलस्य जनस्य च ।
पुरस्य विषयस्यापि स्वामिनी त्वं न संशयः
sutāyā mama bhāryāyā madbalasya janasya ca |
purasya viṣayasyāpi svāminī tvaṃ na saṃśayaḥ
2,30.37
तव वाक्ये स्थिता ह्येषा सदैवापि भविष्यति ।
एतच्छ्रुत्त्वा तु वचनं सुद्युम्नस्य निशाचरी
tava vākye sthitā hyeṣā sadaivāpi bhaviṣyati |
etacchruttvā tu vacanaṃ sudyumnasya niśācarī
2,30.38
अन्वमोदत शुद्धेन चेतसा सहचारिणी ।
उवाच च धरापालं प्रदानाय कृतोद्यमम्
anvamodata śuddhena cetasā sahacāriṇī |
uvāca ca dharāpālaṃ pradānāya kṛtodyamam
2,30.39
यदर्थं प्रणतस्त्वं मां सद्भावेन नृपोत्तम ।
तस्माद्द्वितीया भार्येयं भवत्वस्य द्विजन्मनः
yadarthaṃ praṇatastvaṃ māṃ sadbhāvena nṛpottama |
tasmāddvitīyā bhāryeyaṃ bhavatvasya dvijanmanaḥ
2,30.40
अहं च भवता पूज्या कृत्वार्चां देवमन्दिरे ।
सर्वैश्च नागरैः सार्द्धं फाल्गुने धवले दले
ahaṃ ca bhavatā pūjyā kṛtvārcāṃ devamandire |
sarvaiśca nāgaraiḥ sārddhaṃ phālgune dhavale dale
2,30.41
सप्ताहमुत्सवः कार्यो ह्यष्टम्या आचतुर्दशीम् ।
नटनर्तकयुक्तेन गीतवाद्येन भूरिणा
saptāhamutsavaḥ kāryo hyaṣṭamyā ācaturdaśīm |
naṭanartakayuktena gītavādyena bhūriṇā
2,30.42
मैरेयमांसरक्तादिबलिभिश्चापि पूजया ।
एवं प्रकुर्वते तुभ्यं सदा क्षेमकरी ह्यहम्
maireyamāṃsaraktādibalibhiścāpi pūjayā |
evaṃ prakurvate tubhyaṃ sadā kṣemakarī hyaham
2,30.43
भवेयं नृपशार्दूल स्वं वचः प्रतिपालय ।
तच्छ्रुत्वा वचनं तस्याः सुद्युम्नो नृपतिस्तदा
bhaveyaṃ nṛpaśārdūla svaṃ vacaḥ pratipālaya |
tacchrutvā vacanaṃ tasyāḥ sudyumno nṛpatistadā
2,30.34
अङ्गीचकार तत्सर्वं यदुक्तं प्रीतया तया ।
प्रतिपन्ने तु वचसि राज्ञा तुष्टा तु राक्षसी
aṅgīcakāra tatsarvaṃ yaduktaṃ prītayā tayā |
pratipanne tu vacasi rājñā tuṣṭā tu rākṣasī
2,30.45
उवाच ब्राह्मणं प्रेम्णा कुरु भार्यामिमामपि ।
राजकन्यां द्विजश्रेष्ठ गृह्योक्तविधिना शुभाम्
uvāca brāhmaṇaṃ premṇā kuru bhāryāmimāmapi |
rājakanyāṃ dvijaśreṣṭha gṛhyoktavidhinā śubhām
2,30.46
ईर्ष्यां त्यक्त्वा विशालाक्ष्या भवाम्येषा सहोदरी ।
राक्षस्या वचनेनेह परिणीय नृपात्मजाम्
īrṣyāṃ tyaktvā viśālākṣyā bhavāmyeṣā sahodarī |
rākṣasyā vacaneneha pariṇīya nṛpātmajām
2,30.47
बहुवित्तयुतां विप्रो महोदयपुरं ययौ ।
आरुह्य करिणीरूपां राक्षसीं क्षणमात्रतः
bahuvittayutāṃ vipro mahodayapuraṃ yayau |
āruhya kariṇīrūpāṃ rākṣasīṃ kṣaṇamātrataḥ
2,30.48
ततो मया श्रुतं देवि भर्ता ते समुपागतः ।
धनरत्नसमायुक्तो भार्याद्वयसमन्वितः
tato mayā śrutaṃ devi bhartā te samupāgataḥ |
dhanaratnasamāyukto bhāryādvayasamanvitaḥ
2,30.49
ततो ऽहं बन्धुवर्गेण पितृभ्यां च सखीगणैः ।
बहुशो भर्त्सिता रूक्षैर्वचनैर्मर्मभेदिभिः
tato 'haṃ bandhuvargeṇa pitṛbhyāṃ ca sakhīgaṇaiḥ |
bahuśo bhartsitā rūkṣairvacanairmarmabhedibhiḥ
2,30.50
कथं यास्यसि भर्तारं धनलुब्धे श्रिया वृतम् ।
यस्त्वया निर्द्धनः पूर्वं परित्यक्तः सुदीनवत्
kathaṃ yāsyasi bhartāraṃ dhanalubdhe śriyā vṛtam |
yastvayā nirddhanaḥ pūrvaṃ parityaktaḥ sudīnavat
2,30.51
चञ्चलानीह वित्तानि पित्र्याणि किल योषिताम् ।
कान्तार्जितानि सुभगे स्थिराणीति निगद्यते
cañcalānīha vittāni pitryāṇi kila yoṣitām |
kāntārjitāni subhage sthirāṇīti nigadyate
2,30.52
परुषैर्वचनैर्यस्तु क्षिप्तस्तद्भाषणं कथम् ।
भविष्यति प्रवेशो ऽपि दुष्करस्तस्य वेश्मनि
paruṣairvacanairyastu kṣiptastadbhāṣaṇaṃ katham |
bhaviṣyati praveśo 'pi duṣkarastasya veśmani
2,30.53
गताया अपि ते तत्र शयनं पतिना सह ।
भविष्यति दुराचारे सुखदं न कदाचन
gatāyā api te tatra śayanaṃ patinā saha |
bhaviṣyati durācāre sukhadaṃ na kadācana
2,30.54
लोकापवादाद्यदि चेद्ग्रहीष्यति पतिस्तव ।
त्वां स्नेहहीनचित्तस्तु न कदाचिन्मिलिष्यति
lokāpavādādyadi cedgrahīṣyati patistava |
tvāṃ snehahīnacittastu na kadācinmiliṣyati
2,30.55
नेदृशं दुःखदं किञ्चिद्यादृशं दूरचित्तयोः ।
दंपकत्योर्मिलनं लोके वैकल्यकरणं महत्
nedṛśaṃ duḥkhadaṃ kiñcidyādṛśaṃ dūracittayoḥ |
daṃpakatyormilanaṃ loke vaikalyakaraṇaṃ mahat
2,30.56
एवं बहुविधा वाचः शृण्वाना बन्धुभाषिताः ।
अधोमुख्यस्रुपूर्णाक्षी बभूवाहं सुदुःखिता
evaṃ bahuvidhā vācaḥ śṛṇvānā bandhubhāṣitāḥ |
adhomukhyasrupūrṇākṣī babhūvāhaṃ suduḥkhitā
2,30.57
चेतसार्चितयं चाहं पूर्वलोभेन मुह्यती ।
न दत्तं कङ्कणं पाणेर्न दत्तं कटिसूत्रकम्
cetasārcitayaṃ cāhaṃ pūrvalobhena muhyatī |
na dattaṃ kaṅkaṇaṃ pāṇerna dattaṃ kaṭisūtrakam
2,30.58
न चापि नूपुरे दत्ते येन तुष्टिं व्रजेत्पतिः ।
धनजीवितयोः स्वामी भर्ता लोकेषु गीयते
na cāpi nūpure datte yena tuṣṭiṃ vrajetpatiḥ |
dhanajīvitayoḥ svāmī bhartā lokeṣu gīyate
2,30.59
तन्मयापहृतं वित्तं भवित्री का गतिर्मम ।
कथं यास्यामि तद्वेश्म कथं संभाषये पुनः
tanmayāpahṛtaṃ vittaṃ bhavitrī kā gatirmama |
kathaṃ yāsyāmi tadveśma kathaṃ saṃbhāṣaye punaḥ
2,30.60
यो मया दुष्टया त्यक्तः स प्रत्येति कथं हि माम् ।
एवं विचिंये यादद्धृदयेन विदूयता
yo mayā duṣṭayā tyaktaḥ sa pratyeti kathaṃ hi mām |
evaṃ viciṃye yādaddhṛdayena vidūyatā
2,30.61
वेष्टिता बन्धुवर्गेण तावद्दोला समागता ।
छत्रेण शशिवर्णेन शोभमाना सुकोमला
veṣṭitā bandhuvargeṇa tāvaddolā samāgatā |
chatreṇa śaśivarṇena śobhamānā sukomalā
2,30.62
आस्तृता राङ्कवैः पीनैः पुरुषोर्विधृतांसकैः ।
ते समागत्य पुरुषाः प्रोचुर्मामसकृच्छभे
āstṛtā rāṅkavaiḥ pīnaiḥ puruṣorvidhṛtāṃsakaiḥ |
te samāgatya puruṣāḥ procurmāmasakṛcchabhe
2,30.63
आकारितासि पत्या ते व्रज शीघ्रं मुदान्विता ।
धनरत्नयुतो भर्ता सद्धिभार्यः समागतः
ākāritāsi patyā te vraja śīghraṃ mudānvitā |
dhanaratnayuto bhartā saddhibhāryaḥ samāgataḥ
2,30.64
प्रविष्टमात्रेण गृहे त्वामानेतुं वरानने ।
प्रेषिताः सत्वरं पत्या संस्थितां पितृवेश्मनि
praviṣṭamātreṇa gṛhe tvāmānetuṃ varānane |
preṣitāḥ satvaraṃ patyā saṃsthitāṃ pitṛveśmani
2,30.65
ततो ऽहं व्रीडिता देवि भर्तुस्तद्वीक्ष्य चेष्टितम् ।
नैवोत्तरमदां तेभ्यः किञ्चिन्मौनं समास्थिता
tato 'haṃ vrīḍitā devi bhartustadvīkṣya ceṣṭitam |
naivottaramadāṃ tebhyaḥ kiñcinmaunaṃ samāsthitā
2,30.66
ततो ऽहं बन्धुवर्गेण भूयोभूयः प्रबोधिता ।
आहूता स्वामिना गच्छ सम्मानेन तदन्तिकम्
tato 'haṃ bandhuvargeṇa bhūyobhūyaḥ prabodhitā |
āhūtā svāminā gaccha sammānena tadantikam
2,30.67
स्वामिनाकारिता पत्नी या न याति तदन्तिकम् ।
सा तु ध्वाङ्क्षी भवेत्पुत्रि जन्मानि दश पञ्च च
svāminākāritā patnī yā na yāti tadantikam |
sā tu dhvāṅkṣī bhavetputri janmāni daśa pañca ca
2,30.68
एवमुक्त्वा समाश्वास्य मां गृहीत्वा त्वरान्विताः ।
दोलामारोप्य गच्छेति प्रोचुः स्निग्धा मुहुर्मुर्हुः
evamuktvā samāśvāsya māṃ gṛhītvā tvarānvitāḥ |
dolāmāropya gaccheti procuḥ snigdhā muhurmurhuḥ
2,30.69
ततस्ते पुरुषा दोलां निधायांसेषु सत्वरम् ।
जग्मुर्महोदयपुरं यत्र तिष्ठति मे पतिः
tataste puruṣā dolāṃ nidhāyāṃseṣu satvaram |
jagmurmahodayapuraṃ yatra tiṣṭhati me patiḥ
2,30.70
दृष्टं मया गृहं तस्य सर्वतः काञ्चनावृतम् ।
आसनीयैश्च भोज्यैश्च धनैर्वस्त्रैर्युतं ततः
dṛṣṭaṃ mayā gṛhaṃ tasya sarvataḥ kāñcanāvṛtam |
āsanīyaiśca bhojyaiśca dhanairvastrairyutaṃ tataḥ
2,30.71
अथ सा राक्षसी देवी सा चापि नृपनन्दिनी ।
प्रीत्या च भक्त्या कुरुतां प्रणतिं मम सुन्दरि
atha sā rākṣasī devī sā cāpi nṛpanandinī |
prītyā ca bhaktyā kurutāṃ praṇatiṃ mama sundari
2,30.72
ततस्ताभ्याममहं प्रेम्णा यथार्हमभिपूजिता ।
भर्तृवाक्येन संप्रीता स्नात्वाभुजं तथाहृता
tatastābhyāmamahaṃ premṇā yathārhamabhipūjitā |
bhartṛvākyena saṃprītā snātvābhujaṃ tathāhṛtā
2,30.73
ततो ऽस्तसमयात्पश्चाद्भर्ता चाहूय सत्वरम् ।
परिष्वज्य चिरं दोर्भ्यां पर्यङ्के संन्यवेशयत्
tato 'stasamayātpaścādbhartā cāhūya satvaram |
pariṣvajya ciraṃ dorbhyāṃ paryaṅke saṃnyaveśayat
2,30.74
ततो निशाचरीं राजपुत्रीं चाहूय सो ऽब्रवीत् ।
भक्त्या युवाभ्यां कर्तव्यमस्याश्चरणसेवनम्
tato niśācarīṃ rājaputrīṃ cāhūya so 'bravīt |
bhaktyā yuvābhyāṃ kartavyamasyāścaraṇasevanam
2,30.75
इयं प्राक्कालिकी भार्या ज्येष्ठा च युवयोर्द्भुवम् ।
पत्युर्वाक्यात्ततस्ताभ्यां गृहीतौ चरणौ मम
iyaṃ prākkālikī bhāryā jyeṣṭhā ca yuvayordbhuvam |
patyurvākyāttatastābhyāṃ gṛhītau caraṇau mama
2,30.76
सापत्नभावजामीर्ष्यां परित्यज्य सुलोचने ।
ततः प्रेष्यान्समाहूय भर्ता मे वाक्यमब्रवीत्
sāpatnabhāvajāmīrṣyāṃ parityajya sulocane |
tataḥ preṣyānsamāhūya bhartā me vākyamabravīt
2,30.77
यत्किञ्चिद्रक्षसः पार्श्वान्मया प्राप्तं पुरा वसु ।
सुतामुद्वहतो राज्ञो यच्च लब्धं मयाखिलम्
yatkiñcidrakṣasaḥ pārśvānmayā prāptaṃ purā vasu |
sutāmudvahato rājño yacca labdhaṃ mayākhilam
2,30.78
तत्सर्वं भक्तिभावेन समानयत मा चिरम् ।
इयं हि स्वामिनी प्राप्ता तस्य वित्तस्य किङ्कराः
tatsarvaṃ bhaktibhāvena samānayata mā ciram |
iyaṃ hi svāminī prāptā tasya vittasya kiṅkarāḥ
2,30.79
तद्वाक्यात्सहसा प्रेष्यैः समानीतं धनं शुभे ।
भर्ता समर्पयामास प्रीत्या युक्तो ऽखिलं तदा
tadvākyātsahasā preṣyaiḥ samānītaṃ dhanaṃ śubhe |
bhartā samarpayāmāsa prītyā yukto 'khilaṃ tadā
2,30.80
सत्कृत्य भूषणैर्वस्त्रैख्यलीकेन चेतसा ।
उभयोस्तत्र पश्यन्त्यो राक्षसीराजकन्ययोः
satkṛtya bhūṣaṇairvastraikhyalīkena cetasā |
ubhayostatra paśyantyo rākṣasīrājakanyayoḥ
2,30.81
पर्यङ्कस्थां परिष्वज्य मां चुञ्चुबाधरे शुभे ।
तद्दृष्ट्वा चाद्भुतं भर्तुर्देहवित्तसमर्पणम्
paryaṅkasthāṃ pariṣvajya māṃ cuñcubādhare śubhe |
taddṛṣṭvā cādbhutaṃ bharturdehavittasamarpaṇam
2,30.82
उल्लासकरण वाक्यं करेण कुचपीडनम् ।
छिन्ना गौरिव खङ्गेन गताः प्राणा ममाभवन्
ullāsakaraṇa vākyaṃ kareṇa kucapīḍanam |
chinnā gauriva khaṅgena gatāḥ prāṇā mamābhavan
2,30.83
ततो ऽहं यमनिर्द्दिष्टां प्राप्ता नरकयातनाम् ।
तामतीत्य सुदुःखार्ता काष्ठीला चाभवं शुभे
tato 'haṃ yamanirddiṣṭāṃ prāptā narakayātanām |
tāmatītya suduḥkhārtā kāṣṭhīlā cābhavaṃ śubhe
2,30.84
यास्यामि पुनरेवाहं तिर्यग्योनिं सहस्रशः ।
या भर्तुर्नापयेद्वित्तं जीवितं च शुभानने
yāsyāmi punarevāhaṃ tiryagyoniṃ sahasraśaḥ |
yā bharturnāpayedvittaṃ jīvitaṃ ca śubhānane
2,30.85
सापीदृशीमवस्था वै यास्यत्येव न संशयः ।
एवं ज्ञात्वानिशं रक्षेत्पत्युर्वित्तं च जीवितम्
sāpīdṛśīmavasthā vai yāsyatyeva na saṃśayaḥ |
evaṃ jñātvāniśaṃ rakṣetpatyurvittaṃ ca jīvitam
2,30.86
पतिर्माता पिता वित्तं जीवितं च गुरुर्गतिः
patirmātā pitā vittaṃ jīvitaṃ ca gururgatiḥ
2,30.87
प्रयाति नारी बहुभिः सुपुण्यैः सहैव भर्त्रा स्वशरीरदाहात् ।
विष्णोः पदं वित्तशरीरलुब्धा प्रयाति यामीं च कुयोनिपीडाम्
prayāti nārī bahubhiḥ supuṇyaiḥ sahaiva bhartrā svaśarīradāhāt |
viṣṇoḥ padaṃ vittaśarīralubdhā prayāti yāmīṃ ca kuyonipīḍām
Chapter 2.31
2,31.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीचरिते काष्ठीलाचरितं नाम त्रिंशत्तमो ऽध्यायः वसिष्ठ उवाच तच्छ्रुत्वा वचनं तस्याः काष्ठीलायाः शुचिस्मिते ।
सन्ध्यावली नाम भृशं तामुवाच ह सादरम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīcarite kāṣṭhīlācaritaṃ nāma triṃśattamo 'dhyāyaḥ vasiṣṭha uvāca tacchrutvā vacanaṃ tasyāḥ kāṣṭhīlāyāḥ śucismite |
sandhyāvalī nāma bhṛśaṃ tāmuvāca ha sādaram
2,31.2
त्वद्वाक्याद्विस्मयो जातः काष्ठीले सांप्रतं मम ।
कथं दृष्टा मया त्वं च यास्यन्ती कुत्सितां गतिम्
tvadvākyādvismayo jātaḥ kāṣṭhīle sāṃprataṃ mama |
kathaṃ dṛṣṭā mayā tvaṃ ca yāsyantī kutsitāṃ gatim
2,31.3
कर्मणा केन ते मुक्तिर्भवेत्कुत्सितयोनितः ।
तन्मे वद विशालाङ्गे त्वां दृष्ट्वा दुःखिता ह्यहम्
karmaṇā kena te muktirbhavetkutsitayonitaḥ |
tanme vada viśālāṅge tvāṃ dṛṣṭvā duḥkhitā hyaham
2,31.4
मांसपिण्डोपमं श्लक्ष्णं नवनीतोपमं शुभे ।
शरीरं तव संवीक्ष्य तया मे जायते हृदि
māṃsapiṇḍopamaṃ ślakṣṇaṃ navanītopamaṃ śubhe |
śarīraṃ tava saṃvīkṣya tayā me jāyate hṛdi
2,31.5
काष्ठीलोवाच पृथिवीं दास्यसे सुभ्रु सकलामपि मत्कृते ।
तथापि नैव मुच्येयं सद्यः कुत्सितयोनितः
kāṣṭhīlovāca pṛthivīṃ dāsyase subhru sakalāmapi matkṛte |
tathāpi naiva mucyeyaṃ sadyaḥ kutsitayonitaḥ
2,31.6
येन पुण्येन सुभगे मुच्येयं कर्मबन्धनात् ।
तन्निर्दिशामि सुमहद्गतिदं त्वं निशामय
yena puṇyena subhage mucyeyaṃ karmabandhanāt |
tannirdiśāmi sumahadgatidaṃ tvaṃ niśāmaya
2,31.7
यश्चायं माघमासस्तु सर्वमासोत्तमः स्मृतः ।
यस्मिन् क्रोशन्ति पापानि ब्रह्महत्यादिकानि च
yaścāyaṃ māghamāsastu sarvamāsottamaḥ smṛtaḥ |
yasmin krośanti pāpāni brahmahatyādikāni ca
2,31.8
दुर्लभो माघमासो वै दुर्ल्लभं जन्म मानुषम् ।
दुर्ल्लभं चोषसि स्नानं दुर्लभं कृष्णसेवनम्
durlabho māghamāso vai durllabhaṃ janma mānuṣam |
durllabhaṃ coṣasi snānaṃ durlabhaṃ kṛṣṇasevanam
2,31.9
दुर्लभो वासरो विष्णोर्विधिना समुपोषितः ।
देवैस्तेजः परिक्षिप्तं माघमासे स्वकं जले
durlabho vāsaro viṣṇorvidhinā samupoṣitaḥ |
devaistejaḥ parikṣiptaṃ māghamāse svakaṃ jale
2,31.10
तस्माज्जलं माघमासे पावनं हि विशेषतः ।
नेदृशी संगरे शूरैर्गतिः प्राप्येत सौख्यदा
tasmājjalaṃ māghamāse pāvanaṃ hi viśeṣataḥ |
nedṛśī saṃgare śūrairgatiḥ prāpyeta saukhyadā
2,31.11
यादृशी प्लवने प्रातः प्राप्यते नियमस्थितैः ।
सरित्तडागवापीषु स्नाने सत्तममीरितम्
yādṛśī plavane prātaḥ prāpyate niyamasthitaiḥ |
sarittaḍāgavāpīṣu snāne sattamamīritam
2,31.12
कूपभाण्डजलैर्मध्यं जघन्यं वह्नितापितैः ।
न सौख्यैर्लभ्यते पुण्यं दुःखैरेवाप्यते तु तत्
kūpabhāṇḍajalairmadhyaṃ jaghanyaṃ vahnitāpitaiḥ |
na saukhyairlabhyate puṇyaṃ duḥkhairevāpyate tu tat
2,31.13
धर्म्मसेवार्थकं स्नानं नाङ्गनैर्मल्यहेतुकम् ।
होमार्थं सेवनं वह्नेर्न च शीतादिहानये
dharmmasevārthakaṃ snānaṃ nāṅganairmalyahetukam |
homārthaṃ sevanaṃ vahnerna ca śītādihānaye
2,31.14
यावन्नोदयते सूर्यस्तावत्स्नानं विधीयते ।
आच्छादिते घनैर्व्योम्नि ह्युद्गमिष्यन्तमर्थयेत्
yāvannodayate sūryastāvatsnānaṃ vidhīyate |
ācchādite ghanairvyomni hyudgamiṣyantamarthayet
2,31.15
अभावे सरिदादीनां नवकुंभस्थितं जलम् ।
वायुना ताडितं रात्रौ स्नाने गङ्गासमं विदुः
abhāve saridādīnāṃ navakuṃbhasthitaṃ jalam |
vāyunā tāḍitaṃ rātrau snāne gaṅgāsamaṃ viduḥ
2,31.16
माघस्नायी वरारोहे दुर्गतिं नैव पश्यति ।
तन्नास्ति पातकं यत्तु माघस्नानं न शोधयेत्
māghasnāyī varārohe durgatiṃ naiva paśyati |
tannāsti pātakaṃ yattu māghasnānaṃ na śodhayet
2,31.17
अग्निप्रवेशादधिकं माघोषस्येव मज्जनम् ।
जीवता भुज्यते दुःखं मृतेन बहुलं सुखम्
agnipraveśādadhikaṃ māghoṣasyeva majjanam |
jīvatā bhujyate duḥkhaṃ mṛtena bahulaṃ sukham
2,31.18
एतस्मात्कारणाद्भद्रे माघस्नानं विशिष्यते ।
अहन्यहनि दातव्यास्तिलाः शर्करयान्विताः
etasmātkāraṇādbhadre māghasnānaṃ viśiṣyate |
ahanyahani dātavyāstilāḥ śarkarayānvitāḥ
2,31.19
मेघपुंष्पोपपन्नेन सहान्नेन सुमध्यमे ।
यावकैश्चैव होतव्या गव्यसर्पिः समन्वितैः
meghapuṃṣpopapannena sahānnena sumadhyame |
yāvakaiścaiva hotavyā gavyasarpiḥ samanvitaiḥ
2,31.20
माध्यां स्नानसमाप्तै तु दद्याद्विप्राय षड्रसम् ।
सूर्यो मे प्रीयतां देवो विष्णुमूर्तिर्निरञ्जनः
mādhyāṃ snānasamāptai tu dadyādviprāya ṣaḍrasam |
sūryo me prīyatāṃ devo viṣṇumūrtirnirañjanaḥ
2,31.21
वासांसि द्विजयुग्माय स सप्तान्नानि चार्पयेत् ।
त्रिंशच्च मोदका देयास्तिलान्नाः शर्करामयाः
vāsāṃsi dvijayugmāya sa saptānnāni cārpayet |
triṃśacca modakā deyāstilānnāḥ śarkarāmayāḥ
2,31.22
भागास्त्रयस्तिलानां तु चतुर्थः शर्करांशकः ।
तांबूलादीनि भोग्यानि भक्त्यादकद्याद्विधानवित्
bhāgāstrayastilānāṃ tu caturthaḥ śarkarāṃśakaḥ |
tāṃbūlādīni bhogyāni bhaktyādakadyādvidhānavit
2,31.23
स्रोतोमुखः सरिति चान्यत्र भास्करसंमुखः ।
स्नायादावाह्य तीर्थानि गङ्गादीन्य कर्मण्डलात्
srotomukhaḥ sariti cānyatra bhāskarasaṃmukhaḥ |
snāyādāvāhya tīrthāni gaṅgādīnya karmaṇḍalāt
2,31.24
यदनेकजनुर्जन्यं यज्ज्ञानाज्ञानतः कृतम् ।
त्वत्तेजसा हतं चास्तु तत्तु पापं सहस्रधा
yadanekajanurjanyaṃ yajjñānājñānataḥ kṛtam |
tvattejasā hataṃ cāstu tattu pāpaṃ sahasradhā
2,31.25
दिवाकर जगन्नाथ प्रभाकर नमो ऽस्तु ते ।
परिपूर्णं कुरुष्वेदं माघस्नानं ममाच्युत
divākara jagannātha prabhākara namo 'stu te |
paripūrṇaṃ kuruṣvedaṃ māghasnānaṃ mamācyuta
2,31.26
तीर्थस्नायी वरारोहे माघस्नायी फलाल्पकः ।
तीर्थस्नानादियात्स्वर्गं माघस्नानात्परं पदम्
tīrthasnāyī varārohe māghasnāyī phalālpakaḥ |
tīrthasnānādiyātsvargaṃ māghasnānātparaṃ padam
2,31.27
माघस्य धवले पक्षे भवेदेकादशी तु या ।
रविवारेण संयुक्ता महापातकनाशिनी
māghasya dhavale pakṣe bhavedekādaśī tu yā |
ravivāreṇa saṃyuktā mahāpātakanāśinī
2,31.28
विनापि ऋक्षसंयोगं सा शुक्लैकादशी नृणाम् ।
विनिर्दहति पापानि कुनृपो विषयं यथा
vināpi ṛkṣasaṃyogaṃ sā śuklaikādaśī nṛṇām |
vinirdahati pāpāni kunṛpo viṣayaṃ yathā
2,31.29
कुपुत्रस्तु कुलं यद्वत्कुभार्या च पतिं यथा ।
अधर्मस्तु यथा धर्मं कुमन्त्री नृपतिं यथा
kuputrastu kulaṃ yadvatkubhāryā ca patiṃ yathā |
adharmastu yathā dharmaṃ kumantrī nṛpatiṃ yathā
2,31.30
अज्ञानं च यथा ज्ञानं कुशौचं शुचितां यथा ।
यथा हन्त्यनृतं सत्यं वादस्संवादमेव च
ajñānaṃ ca yathā jñānaṃ kuśaucaṃ śucitāṃ yathā |
yathā hantyanṛtaṃ satyaṃ vādassaṃvādameva ca
2,31.31
उष्णं हिममनर्थोरऽथं पापं कीर्तिं स्मयस्तपः ।
यथा रसा महारोगाञ्छ्राद्धं संकेत एव च
uṣṇaṃ himamanarthor'thaṃ pāpaṃ kīrtiṃ smayastapaḥ |
yathā rasā mahārogāñchrāddhaṃ saṃketa eva ca
2,31.32
तथा दुरितसंघं तु द्वादशी हन्ति साधिता ।
ब्रह्महत्या सुरापानं स्तेयं गुर्वङ्गनागमः
tathā duritasaṃghaṃ tu dvādaśī hanti sādhitā |
brahmahatyā surāpānaṃ steyaṃ gurvaṅganāgamaḥ
2,31.33
महान्ति पातकान्येतान्याशु हन्ति हरेर्दिनम् ।
समवेतानि चैतानि न शामयति पुष्करम्
mahānti pātakānyetānyāśu hanti harerdinam |
samavetāni caitāni na śāmayati puṣkaram
2,31.34
न चापि नैमिषारण्यं न क्षेत्रं कुरुसंज्ञितम् ।
प्रभासो न गया देवि न रेवा न सरस्वती
na cāpi naimiṣāraṇyaṃ na kṣetraṃ kurusaṃjñitam |
prabhāso na gayā devi na revā na sarasvatī
2,31.35
न गगा यमुना चैव प्रयागो न च देवका ।
न सरांसि नदाश्चान्ये होमदानतपांसि च
na gagā yamunā caiva prayāgo na ca devakā |
na sarāṃsi nadāścānye homadānatapāṃsi ca
2,31.36
न चान्यत्सुकृतं सुभ्रु पुराणे पठ्यते स्फुटम् ।
पापसंघविनाशाय मुक्त्वैकं हरिवासरम्
na cānyatsukṛtaṃ subhru purāṇe paṭhyate sphuṭam |
pāpasaṃghavināśāya muktvaikaṃ harivāsaram
2,31.37
उपोषणात्सकृद्देवि विनश्यन्त्यघराशयः ।
एकतः पृथिवीदानमेकतो हरिवासरम्
upoṣaṇātsakṛddevi vinaśyantyagharāśayaḥ |
ekataḥ pṛthivīdānamekato harivāsaram
2,31.38
न समं ब्रह्मणा प्रोक्तमधिकं हरिवासरम् ।
तस्मिन्वराहवपुषं कृत्वा देवं तु हाटकम्
na samaṃ brahmaṇā proktamadhikaṃ harivāsaram |
tasminvarāhavapuṣaṃ kṛtvā devaṃ tu hāṭakam
2,31.39
घटोपरि नवे पात्रे धृत्वा ताम्रमये शुभे ।
सर्वबीजान्विते चैव सितवस्त्रावगुण्ठिते
ghaṭopari nave pātre dhṛtvā tāmramaye śubhe |
sarvabījānvite caiva sitavastrāvaguṇṭhite
2,31.40
सहिरण्ये सुदीपाढ्ये कृतपुष्पावतंसके ।
विधिना पूजयित्वा चकुर्याज्जागरणं व्रती
sahiraṇye sudīpāḍhye kṛtapuṣpāvataṃsake |
vidhinā pūjayitvā cakuryājjāgaraṇaṃ vratī
2,31.41
प्रातर्विप्राय दद्याच्च वैष्णवाय कुटुंबिने ।
तत्कुंभक्रोडसंयुक्तं सनैवेद्यपरिच्छदम्
prātarviprāya dadyācca vaiṣṇavāya kuṭuṃbine |
tatkuṃbhakroḍasaṃyuktaṃ sanaivedyaparicchadam
2,31.42
पश्चाच्च पारणं कुर्याद्द्विजान्भोज्य सुहृद्वृतः ।
एवं कृते वरारोहे न भूयो जायते क्वचित्
paścācca pāraṇaṃ kuryāddvijānbhojya suhṛdvṛtaḥ |
evaṃ kṛte varārohe na bhūyo jāyate kvacit
2,31.43
बहुजन्मार्ज्जितं पापं ज्ञानाज्ञानकृतं च यत् ।
तत्सर्वं नाशमायाति तमः सूर्योदये यथा
bahujanmārjjitaṃ pāpaṃ jñānājñānakṛtaṃ ca yat |
tatsarvaṃ nāśamāyāti tamaḥ sūryodaye yathā
2,31.44
यथाशास्त्रं मया तुभ्यं वर्णिता द्वादशी शुभे ।
या सा कृता त्वया पूर्वमासीद्देव्यन्यजन्मनि
yathāśāstraṃ mayā tubhyaṃ varṇitā dvādaśī śubhe |
yā sā kṛtā tvayā pūrvamāsīddevyanyajanmani
2,31.45
यस्यास्तवातुला पुष्टिर्वर्तते वर्तयिष्यति ।
भर्त्तुस्तव च पुत्रस्य सर्वदा सुखदायिनी
yasyāstavātulā puṣṭirvartate vartayiṣyati |
bharttustava ca putrasya sarvadā sukhadāyinī
2,31.46
तस्यास्त्वया तुरीयांशो देयश्चेन्मह्यमादरात् ।
तदा प्रीता गमिष्यामि तद्विष्णोः परमं पदम्
tasyāstvayā turīyāṃśo deyaścenmahyamādarāt |
tadā prītā gamiṣyāmi tadviṣṇoḥ paramaṃ padam
2,31.47
वित्ताह्रुतिजं पापं यद्भूतं मम सुंदरि ।
तस्य पावनहेतुं च तुरीयांशं प्रयच्छ मे
vittāhrutijaṃ pāpaṃ yadbhūtaṃ mama suṃdari |
tasya pāvanahetuṃ ca turīyāṃśaṃ prayaccha me
2,31.48
जीवितेनापि वित्तेन भर्तारं वञ्चयेत्तु या ।
कृमियोनिशतं गत्वा पुल्कसी जायते तु सा
jīvitenāpi vittena bhartāraṃ vañcayettu yā |
kṛmiyoniśataṃ gatvā pulkasī jāyate tu sā
2,31.49
सुरतं याचमानाय पत्ये वित्तं च मानिनि ।
या न यच्छति दुर्बुद्धिः काष्ठीला जायते ध्रुवम्
surataṃ yācamānāya patye vittaṃ ca mānini |
yā na yacchati durbuddhiḥ kāṣṭhīlā jāyate dhruvam
2,31.50
तत्पातकविशुद्ध्यर्थं देहि मे द्वादशीभवम् ।
तुरीयांशमितं पुण्यं यद्यस्ति मयि ते घृणा
tatpātakaviśuddhyarthaṃ dehi me dvādaśībhavam |
turīyāṃśamitaṃ puṇyaṃ yadyasti mayi te ghṛṇā
2,31.51
एतच्छ्रुत्वा वचस्तस्याः काष्ठीलायाः सुलोचने ।
पुण्यं दत्तवती तस्यै पाणौ वारि प्रगृह्य च
etacchrutvā vacastasyāḥ kāṣṭhīlāyāḥ sulocane |
puṇyaṃ dattavatī tasyai pāṇau vāri pragṛhya ca
2,31.52
यत्कृतं हि मया पूर्वमेकादश्या मुपोषणम् ।
तत्तुरीयांशपुण्येन काष्ठीलेयं विमुच्यताम्
yatkṛtaṃ hi mayā pūrvamekādaśyā mupoṣaṇam |
tatturīyāṃśapuṇyena kāṣṭhīleyaṃ vimucyatām
2,31.53
पूर्वजन्मकृतात्पापात्सत्यं सत्यं मयोदितम् ।
एवमुक्ते तु वचने मया विद्युत्समप्रभा
pūrvajanmakṛtātpāpātsatyaṃ satyaṃ mayoditam |
evamukte tu vacane mayā vidyutsamaprabhā
2,31.54
दृष्टा दिव्यविमानस्था गच्छन्ती वैष्णवं पदम् ।
पतिर्हि दैवतं लोके वञ्चनीयो न भार्यया
dṛṣṭā divyavimānasthā gacchantī vaiṣṇavaṃ padam |
patirhi daivataṃ loke vañcanīyo na bhāryayā
2,31.55
देहेन चापि वित्तेन यदीच्छेच्छोभनां गतिम् ।
सा त्वं ब्रूहि प्रदास्यामि भर्तुरर्थे तवेप्सितम्
dehena cāpi vittena yadīcchecchobhanāṃ gatim |
sā tvaṃ brūhi pradāsyāmi bharturarthe tavepsitam
2,31.56
वित्तं देहं तथा पुत्रं यच्चान्यद्वा वरानने ।
किमन्यद्दैवतं लोके स्त्रीणामेकं पतिं विना
vittaṃ dehaṃ tathā putraṃ yaccānyadvā varānane |
kimanyaddaivataṃ loke strīṇāmekaṃ patiṃ vinā
2,31.57
तस्यार्थे वा त्यजेद्वित्तं जीवितं वा सुलोचने ।
कल्पकोटिशतं साग्रं विष्णुलोके महीयते
tasyārthe vā tyajedvittaṃ jīvitaṃ vā sulocane |
kalpakoṭiśataṃ sāgraṃ viṣṇuloke mahīyate
2,31.58
अग्न्यादिसाक्ष्ये वृतमीक्ष्य निष्ठुरा युक्तं सुधोरैर्व्यसनैर्द्विजात्मजा ।
पतिं ददौ नैव च याचिता धनं तेनैव पापेन बभूव कीटा
agnyādisākṣye vṛtamīkṣya niṣṭhurā yuktaṃ sudhorairvyasanairdvijātmajā |
patiṃ dadau naiva ca yācitā dhanaṃ tenaiva pāpena babhūva kīṭā
2,31.59
एतन्मया दुष्टमनङ्गयष्टि कौमारभावे पितृवेश्मवासे ।
ज्ञात्वा हितं तथ्यमिदं स्वभर्तुर्ददामि सर्वं च गृहाण सुभ्रु
etanmayā duṣṭamanaṅgayaṣṭi kaumārabhāve pitṛveśmavāse |
jñātvā hitaṃ tathyamidaṃ svabharturdadāmi sarvaṃ ca gṛhāṇa subhru
Chapter 2.32
2,32.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीचरिते काष्ठीलोपाख्याने माघमाहात्म्यं नामैकत्रिंशो ऽध्यायः वसिष्ठ उवाच संध्यावलीवचः श्रुत्वा मोहिनी दुहिता विधेः ।
उवाच तत्परा स्वीये कार्ये मोहकरण्डिका
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīcarite kāṣṭhīlopākhyāne māghamāhātmyaṃ nāmaikatriṃśo 'dhyāyaḥ vasiṣṭha uvāca saṃdhyāvalīvacaḥ śrutvā mohinī duhitā vidheḥ |
uvāca tatparā svīye kārye mohakaraṇḍikā
2,32.2
यद्येवं त्वं विजानासि धर्माधर्मगतिं शुभे ।
भर्तुरर्थे प्रदात्री च धनजीवितयोरपि
yadyevaṃ tvaṃ vijānāsi dharmādharmagatiṃ śubhe |
bharturarthe pradātrī ca dhanajīvitayorapi
2,32.3
तदाहं याचये वित्तं जीवितादधिकं शुभे ।
देहि पुत्रशिरोः मह्यं यदिष्टं हृदयाधिकम्
tadāhaṃ yācaye vittaṃ jīvitādadhikaṃ śubhe |
dehi putraśiroḥ mahyaṃ yadiṣṭaṃ hṛdayādhikam
2,32.4
यदि नो भोजनं कुर्यात्संप्राप्ते हरिवासरे ।
तदा स्वहस्ते संगृह्य खड्गं राजा पतिस्तव
yadi no bhojanaṃ kuryātsaṃprāpte harivāsare |
tadā svahaste saṃgṛhya khaḍgaṃ rājā patistava
2,32.5
धर्माङ्गदशिरश्चारु चन्द्रबिंबोपमं शुभम् ।
अजातश्मश्रुकं चैव कुण्डलाभ्यां विभूषितम्
dharmāṅgadaśiraścāru candrabiṃbopamaṃ śubham |
ajātaśmaśrukaṃ caiva kuṇḍalābhyāṃ vibhūṣitam
2,32.6
छित्वा शीघ्रं पातयतु ममोत्संगे सुलोचने ।
एतद्वा कुरुतद्भद्रे यदान्नं न भुनक्ति च
chitvā śīghraṃ pātayatu mamotsaṃge sulocane |
etadvā kurutadbhadre yadānnaṃ na bhunakti ca
2,32.7
दिने माधवदेवस्य पापसंघविनाशने ।
तच्छ्रुत्वा वचनं तस्या मोहिन्याः कटुकाक्षरम्
dine mādhavadevasya pāpasaṃghavināśane |
tacchrutvā vacanaṃ tasyā mohinyāḥ kaṭukākṣaram
2,32.8
प्रचकंपे क्षणं देवी शीतार्ता कदली यथा ।
संध्यावली ततो धैर्यमास्थाय वरवार्णिनी
pracakaṃpe kṣaṇaṃ devī śītārtā kadalī yathā |
saṃdhyāvalī tato dhairyamāsthāya varavārṇinī
2,32.9
उवाच मोहिनीं वाक्यं सुमुखी प्रहसंत्यपि ।
श्रूयन्ते हि पुराणेषु गाथाः सुभ्रु समीरिताः
uvāca mohinīṃ vākyaṃ sumukhī prahasaṃtyapi |
śrūyante hi purāṇeṣu gāthāḥ subhru samīritāḥ
2,32.10
द्वादशी प्रति संबद्धाः स्वर्गमोक्षप्रदायिकाः ।
धनं त्यजेत्त्यजेद्दाराञ्जीवितं च गृहं त्यजेत्
dvādaśī prati saṃbaddhāḥ svargamokṣapradāyikāḥ |
dhanaṃ tyajettyajeddārāñjīvitaṃ ca gṛhaṃ tyajet
2,32.11
त्यजेद्देशं तथा भूपं स्वर्गं मित्रं गुरुं त्यजेत् ।
त्यजेत्तीर्थं त्यजेद्धर्मं त्यजेदत्यन्तसुप्रियम्
tyajeddeśaṃ tathā bhūpaṃ svargaṃ mitraṃ guruṃ tyajet |
tyajettīrthaṃ tyajeddharmaṃ tyajedatyantasupriyam
2,32.12
त्यजेद्योगं त्यजेद्दानं ज्ञानं पुण्यक्रिया त्यजेत् ।
तपस्त्यजेत्त्यजेद्विद्यां सिद्धिं मोक्षं त्यजेच्छुभे
tyajedyogaṃ tyajeddānaṃ jñānaṃ puṇyakriyā tyajet |
tapastyajettyajedvidyāṃ siddhiṃ mokṣaṃ tyajecchubhe
2,32.13
न त्यजेद्द्वादगशीं पुण्यां पक्षयोरुभयोरपि ।
इह संबन्धिनः सर्वे पुत्रभ्रातृसुहृत्प्रियाः
na tyajeddvādagaśīṃ puṇyāṃ pakṣayorubhayorapi |
iha saṃbandhinaḥ sarve putrabhrātṛsuhṛtpriyāḥ
2,32.14
ऐहिकामुष्मिके देवि साधनी द्वादशी स्मृता ।
द्वादश्यास्तु प्रभावेण सर्वं क्षेमं भविष्यति
aihikāmuṣmike devi sādhanī dvādaśī smṛtā |
dvādaśyāstu prabhāveṇa sarvaṃ kṣemaṃ bhaviṣyati
2,32.15
दापये तव तुष्ट्यर्थं धर्माङ्गदशिरः शुभे ।
विश्वासं कुरु मे वाक्ये सुखिनी भव शोभने
dāpaye tava tuṣṭyarthaṃ dharmāṅgadaśiraḥ śubhe |
viśvāsaṃ kuru me vākye sukhinī bhava śobhane
2,32.16
इहार्थं श्रूयते भद्रे इतिहासः पुरातनः ।
कथयिष्यामि ते भद्रे सावधाना श्रुणुष्व मे
ihārthaṃ śrūyate bhadre itihāsaḥ purātanaḥ |
kathayiṣyāmi te bhadre sāvadhānā śruṇuṣva me
2,32.17
आसीद्विरोचनः पूर्वं दैत्यो धर्मपरायणः ।
तस्य भार्या विशालाक्षी द्विजपूजनतत्परा
āsīdvirocanaḥ pūrvaṃ daityo dharmaparāyaṇaḥ |
tasya bhāryā viśālākṣī dvijapūjanatatparā
2,32.18
नित्यमेकमृषिं प्रातः पूजयित्वा यथाविधि ।
पादोदकं तस्य सुभ्रु भक्त्या पिबति हृष्टधीः
nityamekamṛṣiṃ prātaḥ pūjayitvā yathāvidhi |
pādodakaṃ tasya subhru bhaktyā pibati hṛṣṭadhīḥ
2,32.19
प्राह्लादिशङ्किता देवा आसन्पूर्वं मृते सति ।
हिरण्यकशिपौ राज्यं शासति ह्युग्रतेजसि
prāhlādiśaṅkitā devā āsanpūrvaṃ mṛte sati |
hiraṇyakaśipau rājyaṃ śāsati hyugratejasi
2,32.20
प्राह्लादौ ह्लादसंयुक्ते चेरुर्व्यग्रा महीतले ।
एकदा शक्रमुख्यास्ते देवाः समन्त्र्य वाक्पतिम्
prāhlādau hlādasaṃyukte cerurvyagrā mahītale |
ekadā śakramukhyāste devāḥ samantrya vākpatim
2,32.21
प्रोचुः किं कार्यमधुनास्माभिः शत्रु प्रतापितैः ।
तच्छ्रुत्वा वचनं तेषां देवानां गुरुरब्रवीत्
procuḥ kiṃ kāryamadhunāsmābhiḥ śatru pratāpitaiḥ |
tacchrutvā vacanaṃ teṣāṃ devānāṃ gururabravīt
2,32.22
विष्णुर्विज्ञापनीयो ऽद्य दुःखं प्राप्तैः सुरव्रजैः ।
तच्छ्रुत्वा भाषितं तस्य गुरोरमिततेजसः
viṣṇurvijñāpanīyo 'dya duḥkhaṃ prāptaiḥ suravrajaiḥ |
tacchrutvā bhāṣitaṃ tasya guroramitatejasaḥ
2,32.23
विरोचनप्राणहत्यै जग्मुर्वैकुण्ठमन्तिके ।
तत्र गत्वा सुरश्रेष्ठं वैकुण्ठं तुष्टुवुः स्तवैः
virocanaprāṇahatyai jagmurvaikuṇṭhamantike |
tatra gatvā suraśreṣṭhaṃ vaikuṇṭhaṃ tuṣṭuvuḥ stavaiḥ
2,32.24
देवा ऊचुः नमो देवाधिदेवाय विष्णवे ऽमिततेजसे ।
भक्तविघ्नविनाशाय वैकुण्ठाय नमो नमः
devā ūcuḥ namo devādhidevāya viṣṇave 'mitatejase |
bhaktavighnavināśāya vaikuṇṭhāya namo namaḥ
2,32.25
हरये ऽद्भुतसिंहाय वामनाय महात्मने ।
क्रोडरूपाय मत्स्याय प्रलयाब्धिनिवासिने
haraye 'dbhutasiṃhāya vāmanāya mahātmane |
kroḍarūpāya matsyāya pralayābdhinivāsine
2,32.26
कूर्माय मन्दरधृते भार्गवायाब्धिशायिने ।
रामायाखिलनाथाय विश्वेशाय च साक्षिणे
kūrmāya mandaradhṛte bhārgavāyābdhiśāyine |
rāmāyākhilanāthāya viśveśāya ca sākṣiṇe
2,32.27
दत्तात्रेयाय शुद्धाय कपिलायार्तिहारिणे ।
यज्ञाय धृतधर्माय सनकादिस्वरूपिणे
dattātreyāya śuddhāya kapilāyārtihāriṇe |
yajñāya dhṛtadharmāya sanakādisvarūpiṇe
2,32.28
ध्रुवस्य वरदात्रे च पृथवे भूरिकर्मणे ।
ऋषभाय विशुद्धाय हयशीर्षभृतात्मने
dhruvasya varadātre ca pṛthave bhūrikarmaṇe |
ṛṣabhāya viśuddhāya hayaśīrṣabhṛtātmane
2,32.29
हंसायागमरूपायामृतकुम्भविधारिणे ।
कृष्णांय वासुदेवाय संकर्षणवपुर्धृते
haṃsāyāgamarūpāyāmṛtakumbhavidhāriṇe |
kṛṣṇāṃya vāsudevāya saṃkarṣaṇavapurdhṛte
2,32.30
प्रद्युम्नायानिरुद्धाय ब्रह्मणे शङ्कराय च ।
कुमाराय गणेशाय नन्दिने भृङ्गिणे नमः
pradyumnāyāniruddhāya brahmaṇe śaṅkarāya ca |
kumārāya gaṇeśāya nandine bhṛṅgiṇe namaḥ
2,32.31
गन्धमादनवासाय नरनारायणाय च ।
जगन्नाथाय नाथाय नमो रामेश्वराय च
gandhamādanavāsāya naranārāyaṇāya ca |
jagannāthāya nāthāya namo rāmeśvarāya ca
2,32.32
द्वारकावासिने चैव तुलसी वनवासिने ।
नमः कमलनाभाय नमस्ते पङ्कजाङ्घ्रये
dvārakāvāsine caiva tulasī vanavāsine |
namaḥ kamalanābhāya namaste paṅkajāṅghraye
2,32.33
नमः कमलहस्ताय कमलाक्षाय ते नमः ।
कमलाप्रतिपालाय केशवाय नमो नमः
namaḥ kamalahastāya kamalākṣāya te namaḥ |
kamalāpratipālāya keśavāya namo namaḥ
2,32.34
नमो भास्कररूपाय शशिरूपधराय च ।
लोकपालस्वरूपाय प्रजापतिवपुर्धृते
namo bhāskararūpāya śaśirūpadharāya ca |
lokapālasvarūpāya prajāpativapurdhṛte
2,32.35
भूतग्रामस्वरूपाय जीवरूपाय तेजसे ।
जयाय जयिने नेत्रे नियमाय क्रियात्मने
bhūtagrāmasvarūpāya jīvarūpāya tejase |
jayāya jayine netre niyamāya kriyātmane
2,32.36
निर्गुणाय निरीहाय नीतिज्ञायाक्रियात्मने ।
बुद्धाय कल्किरूपाय क्षेत्रज्ञायाक्षराय च
nirguṇāya nirīhāya nītijñāyākriyātmane |
buddhāya kalkirūpāya kṣetrajñāyākṣarāya ca
2,32.37
गोविन्दाय जगद्भर्त्रे ऽनन्तायाद्याय शार्ङ्गिणे ।
शङ्खिने गदिने चैव नमश्चक्रधराय च
govindāya jagadbhartre 'nantāyādyāya śārṅgiṇe |
śaṅkhine gadine caiva namaścakradharāya ca
2,32.38
खड्गिने शूलिने चैव सर्वशस्त्रास्त्रघातिने ।
शरण्याय वरेण्याय पराय परमात्मने
khaḍgine śūline caiva sarvaśastrāstraghātine |
śaraṇyāya vareṇyāya parāya paramātmane
2,32.39
हृषीकेशाय विश्वाय विश्वरूपाय ते नमः ।
कालनाभाय कालाय शशिसूर्य्यदृशे नमः ।
पूर्णाय परिसेव्याय परात्परतराय च
hṛṣīkeśāya viśvāya viśvarūpāya te namaḥ |
kālanābhāya kālāya śaśisūryyadṛśe namaḥ |
pūrṇāya parisevyāya parātparatarāya ca
2,32.40
जगत्कर्त्रे जगद्भर्त्रे जगद्धात्रेंऽतकाय च ।
मोहिने क्षोभिने कामरूपिणे ऽजाय सूरिणे
jagatkartre jagadbhartre jagaddhātreṃ'takāya ca |
mohine kṣobhine kāmarūpiṇe 'jāya sūriṇe
2,32.41
भगवंस्तव संप्राप्ताः शरणं दैत्यतापिताः ।
तद्विधत्स्वाखिलाधार यथा हि सुखिनो वयम्
bhagavaṃstava saṃprāptāḥ śaraṇaṃ daityatāpitāḥ |
tadvidhatsvākhilādhāra yathā hi sukhino vayam
2,32.42
पुत्रमित्रकलत्रादिसंयुता विहरामहे ।
तच्छ्रुत्वा स्तवनं तेषां वैकुण्ठः प्रीतमानसः
putramitrakalatrādisaṃyutā viharāmahe |
tacchrutvā stavanaṃ teṣāṃ vaikuṇṭhaḥ prītamānasaḥ
2,32.43
प्रददौ दर्शनं तेषां दैत्यसं संतापितात्मनाम् ।
ते दृष्ट्वा देवदेवेशं वैकुण्ठं स्निग्धमानसम्
pradadau darśanaṃ teṣāṃ daityasaṃ saṃtāpitātmanām |
te dṛṣṭvā devadeveśaṃ vaikuṇṭhaṃ snigdhamānasam
2,32.44
विरोचनवधायाशु प्रार्थयामासुरादरात् ।
तच्छ्रुत्वा शक्रमुख्यानां कार्यं कार्यविदां वरः
virocanavadhāyāśu prārthayāmāsurādarāt |
tacchrutvā śakramukhyānāṃ kāryaṃ kāryavidāṃ varaḥ
2,32.45
समाश्वास्य सुरान्प्रीत्या विससर्ज मुदान्वितान् ।
गतेषु देववर्गेषु सर्वोपायविदांवरः
samāśvāsya surānprītyā visasarja mudānvitān |
gateṣu devavargeṣu sarvopāyavidāṃvaraḥ
2,32.46
वृद्धब्राह्मणरूपेण विरोचनगृहं ययौ ।
द्विजपूजनकाले तु संप्राप्तः कार्यसाधकः
vṛddhabrāhmaṇarūpeṇa virocanagṛhaṃ yayau |
dvijapūjanakāle tu saṃprāptaḥ kāryasādhakaḥ
2,32.47
तं तु दृष्ट्वा विशालाक्षी ब्राह्मणं हृष्टमानसा ।
अपूर्वं भक्तिभावेन ददौ सत्कृत्य चासनम्
taṃ tu dṛṣṭvā viśālākṣī brāhmaṇaṃ hṛṣṭamānasā |
apūrvaṃ bhaktibhāvena dadau satkṛtya cāsanam
2,32.48
सो ऽनङ्गीकृत्य तद्दत्तमासनं प्राह तां शुभे ।
नाहं समाददे देवि त्वद्दत्तं परमासनम्
so 'naṅgīkṛtya taddattamāsanaṃ prāha tāṃ śubhe |
nāhaṃ samādade devi tvaddattaṃ paramāsanam
2,32.49
शृणु मे कार्यमतुलं यदर्थमहमागतः ।
यन्मे मनोगतं कार्यं तद्विज्ञाय च मानिनि
śṛṇu me kāryamatulaṃ yadarthamahamāgataḥ |
yanme manogataṃ kāryaṃ tadvijñāya ca mānini
2,32.50
योंऽगीकरोति तत्पूजां ग्रहीष्यामि वरानने ।
तच्छ्रुत्वा वृद्धविप्रस्य वाक्यं वाक्यविशारदा
yoṃ'gīkaroti tatpūjāṃ grahīṣyāmi varānane |
tacchrutvā vṛddhaviprasya vākyaṃ vākyaviśāradā
2,32.51
मायया मोहिता विष्णोः स्त्रीत्वाच्चाहातिहर्षिता ।
विशालाक्ष्युवाच यत्ते मनोगतं विप्र तद्दास्यामि गृहाणमे
māyayā mohitā viṣṇoḥ strītvāccāhātiharṣitā |
viśālākṣyuvāca yatte manogataṃ vipra taddāsyāmi gṛhāṇame
2,32.52
आसनं पादसलिलं देहि मे वाञ्छितार्थदम् ।
इत्युक्तः स द्विजः प्राह न प्रत्येमि स्त्रिया वचः
āsanaṃ pādasalilaṃ dehi me vāñchitārthadam |
ityuktaḥ sa dvijaḥ prāha na pratyemi striyā vacaḥ
2,32.53
तव भर्ता यदि वदेत्तदा मे प्रत्ययो भवेत् ।
तदाकर्ण्य द्विजेनोक्तं विरोचनगृहेश्वरी
tava bhartā yadi vadettadā me pratyayo bhavet |
tadākarṇya dvijenoktaṃ virocanagṛheśvarī
2,32.54
पतिमाकारयामास तत्रैव द्विजसन्निधौ ।
स प्राप्तो दूतवाक्येन प्राह्लादिर्हृष्टमानसः
patimākārayāmāsa tatraiva dvijasannidhau |
sa prāpto dūtavākyena prāhlādirhṛṣṭamānasaḥ
2,32.55
अन्तःपुरं यत्र भार्या विशालाक्षी समास्थिता ।
तमागतं समालोक्य पतिं धर्मपरायणा
antaḥpuraṃ yatra bhāryā viśālākṣī samāsthitā |
tamāgataṃ samālokya patiṃ dharmaparāyaṇā
2,32.56
उत्थाय नत्वा विप्राग्र्यमासनं पुनरर्पयत् ।
यदा तु जगृहे नैव दत्तमासनमादरात्
utthāya natvā viprāgryamāsanaṃ punararpayat |
yadā tu jagṛhe naiva dattamāsanamādarāt
2,32.57
राजानं कथयामास दैत्यानां पतिमात्मनः ।
तद्दृत्तान्तमुपाज्ञाय दैत्यराट् स विरोचनः
rājānaṃ kathayāmāsa daityānāṃ patimātmanaḥ |
taddṛttāntamupājñāya daityarāṭ sa virocanaḥ
2,32.58
भार्यास्नेहेन मुग्धात्मा तत्तदाङ्गीचकार ह ।
अङ्गीकृते तु दैत्येन तद्विज्ञाय च मानसम्
bhāryāsnehena mugdhātmā tattadāṅgīcakāra ha |
aṅgīkṛte tu daityena tadvijñāya ca mānasam
2,32.59
उवाच ब्राह्मणो हृष्टः स्वमायुर्मम कल्पय ।
ततस्तु दंपती तत्र मुग्धौ स्वकृतया शुचा
uvāca brāhmaṇo hṛṣṭaḥ svamāyurmama kalpaya |
tatastu daṃpatī tatra mugdhau svakṛtayā śucā
2,32.60
मुहूर्तं ध्यानमास्थाय करौ बद्धोचतुर्द्विजम् ।
गृहाण जीवितं विप्र देहि पादोदकं मम
muhūrtaṃ dhyānamāsthāya karau baddhocaturdvijam |
gṛhāṇa jīvitaṃ vipra dehi pādodakaṃ mama
2,32.61
त्वयोक्तं वचनं सत्यं कुर्वः प्रीतिमवाप्नुहि ।
ततस्तु विप्रः प्रोतात्मा तदङ्गीकृत्य चासनम्
tvayoktaṃ vacanaṃ satyaṃ kurvaḥ prītimavāpnuhi |
tatastu vipraḥ protātmā tadaṅgīkṛtya cāsanam
2,32.62
पादोदकं ददौ तस्यै भक्त्या प्रीतो जनार्दनः ।
प्रक्षाल्य पादौ विप्रस्य विशालाक्षी मुदान्विता
pādodakaṃ dadau tasyai bhaktyā prīto janārdanaḥ |
prakṣālya pādau viprasya viśālākṣī mudānvitā
2,32.63
पत्या सह दधौ मूर्ध्नि अपः पादावनेजनीः ।
ततस्तु सहसा सुभ्रु दंपती दिव्यरूपिणौ
patyā saha dadhau mūrdhni apaḥ pādāvanejanīḥ |
tatastu sahasā subhru daṃpatī divyarūpiṇau
2,32.64
विमानवरमारुह्य जग्मतुर्वैष्णवं पदम् ।
ततः प्रसन्नो भगवान् देवशल्यं विमोच्य सः
vimānavaramāruhya jagmaturvaiṣṇavaṃ padam |
tataḥ prasanno bhagavān devaśalyaṃ vimocya saḥ
2,32.65
ययौ वैकुण्ठभवनं सर्वैर्देवगणैः स्तुतः ।
एवं मयापि दातव्यं तव देवि प्रतिश्रुतम्
yayau vaikuṇṭhabhavanaṃ sarvairdevagaṇaiḥ stutaḥ |
evaṃ mayāpi dātavyaṃ tava devi pratiśrutam
2,32.66
न सत्याच्चालये देवि पतिं रुक्माङ्गदाभिधम् ।
सत्तयमेव मनुष्याणां गतिदं परिकीर्तितम्
na satyāccālaye devi patiṃ rukmāṅgadābhidham |
sattayameva manuṣyāṇāṃ gatidaṃ parikīrtitam
2,32.67
सत्याच्च्चुतं मनुष्यं हि श्वपाकादधमं विदुः
satyācccutaṃ manuṣyaṃ hi śvapākādadhamaṃ viduḥ
2,32.68
इत्येवमुक्त्वा कनकावदाता सा मोहिनीं पङ्कजजन्मजाताम् ।
जग्राह भर्तुश्चरणौ सुताम्नौ रक्ताङ्गुली पाणियुगेन सुभ्रूः
ityevamuktvā kanakāvadātā sā mohinīṃ paṅkajajanmajātām |
jagrāha bhartuścaraṇau sutāmnau raktāṅgulī pāṇiyugena subhrūḥ
Chapter 2.33
2,33.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीचरिते संध्यावलीकथनं नाम द्वात्रिंशत्तमो ऽध्यायः वसिष्ठ उवाच संध्यावली ततः पादौ भर्तुः संगृह्य भूपते ।
उवाच वचनं देवी धर्मां गदविनाशनम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīcarite saṃdhyāvalīkathanaṃ nāma dvātriṃśattamo 'dhyāyaḥ vasiṣṭha uvāca saṃdhyāvalī tataḥ pādau bhartuḥ saṃgṛhya bhūpate |
uvāca vacanaṃ devī dharmāṃ gadavināśanam
2,33.2
बहुधाप्यनुशिष्टेयं मया भूप यथा त्वया ।
मोहिन्या मोहरूपाया नान्यत्संरोचते ऽधुना
bahudhāpyanuśiṣṭeyaṃ mayā bhūpa yathā tvayā |
mohinyā moharūpāyā nānyatsaṃrocate 'dhunā
2,33.3
भोजनं वासरे विष्णोर्वधं वा तनयस्य वै ।
धर्मत्यागाद्वरं नाथ पुत्रस्य विनिपातनम्
bhojanaṃ vāsare viṣṇorvadhaṃ vā tanayasya vai |
dharmatyāgādvaraṃ nātha putrasya vinipātanam
2,33.4
यादृशी हि जनन्यास्तु पीडा भवति भूपते ।
पुत्रस्योत्पादने तीव्रातादृशी न भवेत्पितुः
yādṛśī hi jananyāstu pīḍā bhavati bhūpate |
putrasyotpādane tīvrātādṛśī na bhavetpituḥ
2,33.5
गर्भसंधारणे राजन् खेदः स्नेहो ऽधिको यथा ।
मातुर्भवति भूपाल तथा नहि भवेत्पितुः
garbhasaṃdhāraṇe rājan khedaḥ sneho 'dhiko yathā |
māturbhavati bhūpāla tathā nahi bhavetpituḥ
2,33.6
बीजनिर्वाषकः प्रोक्तः पिता राजेन्द्र भूतले ।
जननी धारिणी क्लिष्टा वर्द्धने पालने ऽधिका
bījanirvāṣakaḥ proktaḥ pitā rājendra bhūtale |
jananī dhāriṇī kliṣṭā varddhane pālane 'dhikā
2,33.7
पितुः शतगुणः स्नेहो मातुः पुत्रे प्रवर्तते ।
स्नेहाधिक्यं तु संप्रेक्ष्य मातरं महतीं विदुः
pituḥ śataguṇaḥ sneho mātuḥ putre pravartate |
snehādhikyaṃ tu saṃprekṣya mātaraṃ mahatīṃ viduḥ
2,33.8
साहं जाता गतस्नेहा परलोकजिगीषया ।
पुत्रस्य नृपशार्दूल सत्यवाक्यस्य पालनात्
sāhaṃ jātā gatasnehā paralokajigīṣayā |
putrasya nṛpaśārdūla satyavākyasya pālanāt
2,33.9
व्यापादय सुतं भूप स्नेहं त्यक्त्वा सुदूरतः ।
मा सत्यलङ्घनं कार्षीः शापितो ऽसि मयात्मना
vyāpādaya sutaṃ bhūpa snehaṃ tyaktvā sudūrataḥ |
mā satyalaṅghanaṃ kārṣīḥ śāpito 'si mayātmanā
2,33.10
निकषेषु ह्यषीकेशो भविष्यति फलप्रदः ।
यस्मिंश्चीर्णे रुजा देहे नाल्पापि नृप जायते
nikaṣeṣu hyaṣīkeśo bhaviṣyati phalapradaḥ |
yasmiṃścīrṇe rujā dehe nālpāpi nṛpa jāyate
2,33.11
अधर्मान्मानवो ऽवश्यं स्वर्गभ्रष्टो न संशयः ।
प्राणानादाय पुत्रं वा सर्वस्वं वा महीपते
adharmānmānavo 'vaśyaṃ svargabhraṣṭo na saṃśayaḥ |
prāṇānādāya putraṃ vā sarvasvaṃ vā mahīpate
2,33.12
यश्चानुवर्तते दैवं स पुमान् गीयते महान् ।
ता आपदो ऽपि भूपाल धन्या याः सत्यकारिकाः
yaścānuvartate daivaṃ sa pumān gīyate mahān |
tā āpado 'pi bhūpāla dhanyā yāḥ satyakārikāḥ
2,33.13
सत्तयसंरक्षणार्थत्वान्नृणां स्युर्मोक्षदायिकाः ।
कीर्तिसंस्तरणार्थाय कर्त्तव्यं मनुजैः सदा
sattayasaṃrakṣaṇārthatvānnṛṇāṃ syurmokṣadāyikāḥ |
kīrtisaṃstaraṇārthāya karttavyaṃ manujaiḥ sadā
2,33.14
कर्म भूपाल शास्त्रोक्तं स्नेहद्वेषविवर्जितम् ।
तदलं परितापेन सत्यं पालय भूपते
karma bhūpāla śāstroktaṃ snehadveṣavivarjitam |
tadalaṃ paritāpena satyaṃ pālaya bhūpate
2,33.15
सत्यस्य पालनाद्राजन्विष्णुदेहेन युज्यते ।
देवैरुत्पादिता ह्येषा निकषा ते विमोहिनी
satyasya pālanādrājanviṣṇudehena yujyate |
devairutpāditā hyeṣā nikaṣā te vimohinī
2,33.16
मन्ये भूपाल सा पत्न्या कृता तां त्वं न बुध्यसे ।
पुत्रव्य पादनाद्देवा भविष्यन्ति ह्यवाङ्मुखाः
manye bhūpāla sā patnyā kṛtā tāṃ tvaṃ na budhyase |
putravya pādanāddevā bhaviṣyanti hyavāṅmukhāḥ
2,33.17
तेषां दत्वा पदं मूर्ध्नि यास्यसे परमं पदम् ।
विष्णोरुद्वहतां भक्तिं देवताः परिपन्थिनः
teṣāṃ datvā padaṃ mūrdhni yāsyase paramaṃ padam |
viṣṇorudvahatāṃ bhaktiṃ devatāḥ paripanthinaḥ
2,33.18
भविष्यत्यन्धता लोके तदेव प्रकटीकृतम् ।
विरुद्धा विबुधा भूप सेश्वरास्तव चेष्टितैः
bhaviṣyatyandhatā loke tadeva prakaṭīkṛtam |
viruddhā vibudhā bhūpa seśvarāstava ceṣṭitaiḥ
2,33.19
मोक्षमार्गप्रभेत्तारस्तव निश्चया लोपकाः ।
स त्वं भूप दृढो भूत्वा घातयस्व सुतं प्रियम्
mokṣamārgaprabhettārastava niścayā lopakāḥ |
sa tvaṃ bhūpa dṛḍho bhūtvā ghātayasva sutaṃ priyam
2,33.20
मोहिन्याः कुरु वाक्यं तु आत्मनः सत्यपालनात्
mohinyāḥ kuru vākyaṃ tu ātmanaḥ satyapālanāt
2,33.21
लुप्ते ऽपि वाक्ये भविता नृपेश पापं समं ब्रह्मवधेन घोरम् ।
तन्तासि लोके शमनस्य भूप यशःप्रणो भविता धरायाम्
lupte 'pi vākye bhavitā nṛpeśa pāpaṃ samaṃ brahmavadhena ghoram |
tantāsi loke śamanasya bhūpa yaśaḥpraṇo bhavitā dharāyām
2,33.22
वसिष्ठ उवाच भार्याया वचनं श्रुत्वा राजा रुक्माङ्गदस्तदा ।
संध्यावलीमुवाचेदं मोहिन्याः सन्निधौ नृप
vasiṣṭha uvāca bhāryāyā vacanaṃ śrutvā rājā rukmāṅgadastadā |
saṃdhyāvalīmuvācedaṃ mohinyāḥ sannidhau nṛpa
2,33.23
पुत्रहत्या महाहत्या ब्रह्महत्याधिका प्रिये ।
घातयित्वा सुतं लोके का गतिर्म्मे भविष्यति
putrahatyā mahāhatyā brahmahatyādhikā priye |
ghātayitvā sutaṃ loke kā gatirmme bhaviṣyati
2,33.24
क्व गतो मन्दरं शैलं क्व प्राप्ता मोहिनी मया ।
धर्माङ्गदविनाशाय देवि कालप्रिया त्वियम्
kva gato mandaraṃ śailaṃ kva prāptā mohinī mayā |
dharmāṅgadavināśāya devi kālapriyā tviyam
2,33.25
धर्मज्ञं विनयोपेतं प्रजारञ्जनकारकम् ।
अप्रजं च सुतं हत्वा का गतिर्मे भविष्याति
dharmajñaṃ vinayopetaṃ prajārañjanakārakam |
aprajaṃ ca sutaṃ hatvā kā gatirme bhaviṣyāti
2,33.26
कुपुत्रस्यापि हननाद्देवि दुःखं भवेत्पितुः
kuputrasyāpi hananāddevi duḥkhaṃ bhavetpituḥ
2,33.27
किं पुनर्द्धर्मशीलस्य गुरुसेवाविधायिनः ।
जम्बूद्वीपमिदं भुक्तं मया तु वरवर्णिनि
kiṃ punarddharmaśīlasya gurusevāvidhāyinaḥ |
jambūdvīpamidaṃ bhuktaṃ mayā tu varavarṇini
2,33.28
द्वीपानि सप्त भुक्तानि तनयेन तवाधुना ।
विष्णोरंशो वरारोहे पितुरप्यधिको भवेत्
dvīpāni sapta bhuktāni tanayena tavādhunā |
viṣṇoraṃśo varārohe piturapyadhiko bhavet
2,33.29
पुराणेषु वरारोहे कविभिः परिकीर्तितः ।
यो ऽयमत्यधिकः पुत्रो धर्माङ्गद इति क्षितौ
purāṇeṣu varārohe kavibhiḥ parikīrtitaḥ |
yo 'yamatyadhikaḥ putro dharmāṅgada iti kṣitau
2,33.30
मम वंशस्य चार्वङ्गि किं पुनर्मम मानदः ।
अहो दुःखमनुप्राप्तं पुत्रादप्यधिकं मया
mama vaṃśasya cārvaṅgi kiṃ punarmama mānadaḥ |
aho duḥkhamanuprāptaṃ putrādapyadhikaṃ mayā
2,33.31
पुनरेव वरारोहे ब्रूहि त्वं वचनैः शुभैः ।
मोहिनीं मोहसंप्राप्तां मम दुःखप्रदायिनीम्
punareva varārohe brūhi tvaṃ vacanaiḥ śubhaiḥ |
mohinīṃ mohasaṃprāptāṃ mama duḥkhapradāyinīm
2,33.32
एवमुक्त्वा तु नृपतिः प्रियां सन्ध्यावलीं तदा ।
समीपमागत्य नृपो मोहिनीक्षिदमब्रवीत्
evamuktvā tu nṛpatiḥ priyāṃ sandhyāvalīṃ tadā |
samīpamāgatya nṛpo mohinīkṣidamabravīt
2,33.33
न भोक्ष्ये वासरे विष्णोर्न हिंस्ये तनयं शुभे ।
आत्मानं दारयिष्यामि देवीं सन्ध्यावलीं तथा
na bhokṣye vāsare viṣṇorna hiṃsye tanayaṃ śubhe |
ātmānaṃ dārayiṣyāmi devīṃ sandhyāvalīṃ tathā
2,33.34
अन्यद्वा दारुणं कर्म करोमि तव शासनात् ।
दुष्टाग्रहमिमं सुभ्रु परित्यज सुतं प्रति
anyadvā dāruṇaṃ karma karomi tava śāsanāt |
duṣṭāgrahamimaṃ subhru parityaja sutaṃ prati
2,33.35
किं फलं भविता तुभ्यं हत्वा धर्माङ्गदं सुतम् ।
भोजयित्वा दिने विष्णोः को लाभो भविता वद
kiṃ phalaṃ bhavitā tubhyaṃ hatvā dharmāṅgadaṃ sutam |
bhojayitvā dine viṣṇoḥ ko lābho bhavitā vada
2,33.36
दासो ऽस्मि तव भृत्यो ऽस्मि वशगो ऽस्मि वरानने ।
अन्यं याचस्व सुभगे वरं त्वां शरणं गतः
dāso 'smi tava bhṛtyo 'smi vaśago 'smi varānane |
anyaṃ yācasva subhage varaṃ tvāṃ śaraṇaṃ gataḥ
2,33.37
रक्ताशोकसमानाभ्यां तव चार्वङ्गिसर्वशः ।
अन्यत्प्रयोजनं किञ्चित्कर्त्तास्मि वशगस्तव
raktāśokasamānābhyāṃ tava cārvaṅgisarvaśaḥ |
anyatprayojanaṃ kiñcitkarttāsmi vaśagastava
2,33.38
प्रसादं कुरु मे देवि पुत्रभिक्षां प्रयच्छ मे ।
दुर्लभो गुणवान्पुत्रो दुर्लभो हरिवासरः
prasādaṃ kuru me devi putrabhikṣāṃ prayaccha me |
durlabho guṇavānputro durlabho harivāsaraḥ
2,33.39
दुर्लभः जाह्नवीतोयं दुर्लभा जननी क्षितौ ।
दुर्लभं हि कुले जन्म दुर्लभा वंशजा प्रिया
durlabhaḥ jāhnavītoyaṃ durlabhā jananī kṣitau |
durlabhaṃ hi kule janma durlabhā vaṃśajā priyā
2,33.40
दुर्लभं काञ्चनं दानं दुर्लभं हरिपूजनम् ।
दुर्लभा वैष्णवी दीक्षा दुर्लभः स्मृतिसंग्रहः
durlabhaṃ kāñcanaṃ dānaṃ durlabhaṃ haripūjanam |
durlabhā vaiṣṇavī dīkṣā durlabhaḥ smṛtisaṃgrahaḥ
2,33.41
दुर्लभः शौकरे वासो दुर्लभं हरिचिन्तनम् ।
दुर्लभो जागरो विष्णोर्दुर्लभा ह्यात्मसत्क्रिया
durlabhaḥ śaukare vāso durlabhaṃ haricintanam |
durlabho jāgaro viṣṇordurlabhā hyātmasatkriyā
2,33.42
दुर्लभा पुत्रसंप्राप्तिर्दुर्लभं पौष्करं जलम् ।
दुर्लभः शिष्टसंसर्गो दुर्लभा भक्तिरुच्यते
durlabhā putrasaṃprāptirdurlabhaṃ pauṣkaraṃ jalam |
durlabhaḥ śiṣṭasaṃsargo durlabhā bhaktirucyate
2,33.43
दुर्लभं कपिलादानं दुर्लभं नीलमोक्षणम् ।
कृतं श्राद्धं त्रयोदश्यां दुर्लभं वरवर्णिनि
durlabhaṃ kapilādānaṃ durlabhaṃ nīlamokṣaṇam |
kṛtaṃ śrāddhaṃ trayodaśyāṃ durlabhaṃ varavarṇini
2,33.44
दुर्लभा वसुधा चीर्णं व्रतं पातकनाशनम् ।
धेनुस्तिलमयी सुभ्रु दुर्लभा विप्रगामिनी
durlabhā vasudhā cīrṇaṃ vrataṃ pātakanāśanam |
dhenustilamayī subhru durlabhā vipragāminī
2,33.45
धात्रीस्नानं वरारोहे दुर्लभो हरिवासरः ।
दुर्लभं पर्वकाले तु स्नानं शीतलवारिणा
dhātrīsnānaṃ varārohe durlabho harivāsaraḥ |
durlabhaṃ parvakāle tu snānaṃ śītalavāriṇā
2,33.46
माघमासे विशेषेण प्रत्यूषसमये शुभे ।
यथाशास्त्रोदितं कर्म तद्देवि भुवि दुर्लभम्
māghamāse viśeṣeṇa pratyūṣasamaye śubhe |
yathāśāstroditaṃ karma taddevi bhuvi durlabham
2,33.47
दुर्लभं कुशलं पथ्यं दुर्लभं चौषधं तथा ।
व्याधेर्विघातकरणं दुर्लभं शास्त्रमार्गतः
durlabhaṃ kuśalaṃ pathyaṃ durlabhaṃ cauṣadhaṃ tathā |
vyādhervighātakaraṇaṃ durlabhaṃ śāstramārgataḥ
2,33.48
दुर्लभं स्मरणं विष्णोर्मरणे वरवर्णिनि ।
एवं वचो वरारोहे कुरु मे धर्मरक्षकम्
durlabhaṃ smaraṇaṃ viṣṇormaraṇe varavarṇini |
evaṃ vaco varārohe kuru me dharmarakṣakam
2,33.49
किं वधेनेवै चार्वङ्गि प्रसादं कर्तुमर्हसि ।
सेविता विषयाः सम्यक्कृतं राज्यमकण्टकम्
kiṃ vadhenevai cārvaṅgi prasādaṃ kartumarhasi |
sevitā viṣayāḥ samyakkṛtaṃ rājyamakaṇṭakam
2,33.50
मया मूर्घ्नि पदं दत्तं देवगोविप्ररक्षिणाम् ।
अदृष्टविषयं पुत्रं नाहं हिंस्ये कदाचन
mayā mūrghni padaṃ dattaṃ devagoviprarakṣiṇām |
adṛṣṭaviṣayaṃ putraṃ nāhaṃ hiṃsye kadācana
2,33.51
स्वहस्तेनेह चार्वङ्गि किं नु पापमतः परम् ।
मोहिन्युवाच धर्माङ्गदो न मे शत्रुर्नाहं हन्मि सुतं तव
svahasteneha cārvaṅgi kiṃ nu pāpamataḥ param |
mohinyuvāca dharmāṅgado na me śatrurnāhaṃ hanmi sutaṃ tava
2,33.52
पूर्वमेव मया प्रोक्तं भुङ्क्ष्वत्वं हरिवासरे ।
वसुधां स्वेच्छया राजंस्त्वं शाधि बहुवत्सरम्
pūrvameva mayā proktaṃ bhuṅkṣvatvaṃ harivāsare |
vasudhāṃ svecchayā rājaṃstvaṃ śādhi bahuvatsaram
2,33.53
नाहं व्यापादये पुत्रमर्थसिद्धिस्तु भोजने ।
मम भूमिपते कार्यं न पुत्रनिधने तव
nāhaṃ vyāpādaye putramarthasiddhistu bhojane |
mama bhūmipate kāryaṃ na putranidhane tava
2,33.54
यदि पुत्रः प्रियो राजन्भुज्यतां हरिवासरे ।
किं विलापैर्महीपाल एतैर्द्धर्मबहिष्कृतैः
yadi putraḥ priyo rājanbhujyatāṃ harivāsare |
kiṃ vilāpairmahīpāla etairddharmabahiṣkṛtaiḥ
2,33.55
सत्यं संरक्ष यत्नेन कुरुष्व वचनं मम ।
एवं ब्रुवाणां तां राजन्मोहिनीं तनुमध्यमाम्
satyaṃ saṃrakṣa yatnena kuruṣva vacanaṃ mama |
evaṃ bruvāṇāṃ tāṃ rājanmohinīṃ tanumadhyamām
2,33.56
धर्माङ्गदः प्रत्युवाच दृष्ट्वा नत्वाग्रतः स्थितः ।
एतदेव गृहाण त्वं मा शङ्कां कुरु भामिनि
dharmāṅgadaḥ pratyuvāca dṛṣṭvā natvāgrataḥ sthitaḥ |
etadeva gṛhāṇa tvaṃ mā śaṅkāṃ kuru bhāmini
2,33.57
गृहीत्वा निर्मलं खङ्गं विन्यस्य नृपतेः पुरः ।
आत्मानं च प्रत्युवाच सत्यधर्मव्यवस्थितः
gṛhītvā nirmalaṃ khaṅgaṃ vinyasya nṛpateḥ puraḥ |
ātmānaṃ ca pratyuvāca satyadharmavyavasthitaḥ
2,33.58
न विलंबः पितः कार्यस्त्वया मम निपातने ।
मन्मातुर्वचनं सत्यं कुरु भूप प्रतिश्रुतम्
na vilaṃbaḥ pitaḥ kāryastvayā mama nipātane |
manmāturvacanaṃ satyaṃ kuru bhūpa pratiśrutam
2,33.59
आत्मा रक्ष्यो धनैर्दारैरथवापि निजात्मजैः ।
अपत्यं धर्मकामार्थं श्रेयस्कामस्य भूपतेः
ātmā rakṣyo dhanairdārairathavāpi nijātmajaiḥ |
apatyaṃ dharmakāmārthaṃ śreyaskāmasya bhūpateḥ
2,33.60
त्वदर्थे मरणं मह्यमक्षय्य गतिदायकम् ।
तवापि निर्मना लोकाः स्ववाक्यपरिपालनात्
tvadarthe maraṇaṃ mahyamakṣayya gatidāyakam |
tavāpi nirmanā lokāḥ svavākyaparipālanāt
2,33.61
परित्यज्य परं दुःखं पुत्रव्यापादनोद्भवम् ।
देहत्यागे ममारंभो नरदेहे भविष्यति
parityajya paraṃ duḥkhaṃ putravyāpādanodbhavam |
dehatyāge mamāraṃbho naradehe bhaviṣyati
2,33.62
सर्वामयविनिर्मुक्ते शतक्रतुसमे विभो ।
पितुरर्थे हता ये तु मातुरर्थे हतास्तथा
sarvāmayavinirmukte śatakratusame vibho |
piturarthe hatā ye tu māturarthe hatāstathā
2,33.63
गवार्थे ब्राह्यणार्थे वा प्रमदार्थे महीपते ।
भूम्यर्थे पार्थिवार्थे वा देवतार्थे तथैव च
gavārthe brāhyaṇārthe vā pramadārthe mahīpate |
bhūmyarthe pārthivārthe vā devatārthe tathaiva ca
2,33.64
बालार्थे विकलार्थे च यान्ति लोकान्सुभास्वरान् ।
तदलं परितापेन जहि मां त्वं वरासिना
bālārthe vikalārthe ca yānti lokānsubhāsvarān |
tadalaṃ paritāpena jahi māṃ tvaṃ varāsinā
2,33.65
सत्यं पालय राजेन्द्र मा भुङ्क्ष्व हरिवासरे ।
धर्मार्थे तनयं हन्याद्भार्यां वापि महीपते
satyaṃ pālaya rājendra mā bhuṅkṣva harivāsare |
dharmārthe tanayaṃ hanyādbhāryāṃ vāpi mahīpate
2,33.66
श्रूयते वेदवाक्येषु पुत्रं हन्यान्मखस्थितः ।
अश्वमेघे मखवरे न दोषो जायते नृप
śrūyate vedavākyeṣu putraṃ hanyānmakhasthitaḥ |
aśvameghe makhavare na doṣo jāyate nṛpa
2,33.67
यद्ब्रवीति महीपाल मोहिनी जननी मम ।
तत्त्वया ह्यविचारेण कर्त्तव्यं वचनं ध्रुवम्
yadbravīti mahīpāla mohinī jananī mama |
tattvayā hyavicāreṇa karttavyaṃ vacanaṃ dhruvam
2,33.68
प्रसीद राजेन्द्र कुरुष्व वाक्यं मयेरितं चात्मवधाय सत्यम् ।
विमोचयेथा नृपते सुघोराद्वाक्यानृतान्मोहिनिहस्तयोगात्
prasīda rājendra kuruṣva vākyaṃ mayeritaṃ cātmavadhāya satyam |
vimocayethā nṛpate sughorādvākyānṛtānmohinihastayogāt
2,33.69
वधेन ते भूमिपते सुतस्य यशः प्रकाशं गमयिष्यते च ।
यशः प्काशाद्भविता हि कीर्तिस्तथाक्षया तात न संशयो ऽत्र
vadhena te bhūmipate sutasya yaśaḥ prakāśaṃ gamayiṣyate ca |
yaśaḥ pkāśādbhavitā hi kīrtistathākṣayā tāta na saṃśayo 'tra
Chapter 2.34
2,34.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीचरिते धर्माङ्गदोक्तिर्नाम त्रयस्त्रिंशो ऽध्यायः वसिष्ठ उवाच तत्पुत्रवचनं श्रुत्वा राजा रुक्माङ्गदस्तदा ।
संध्यावलीमुखं प्रेक्ष्य प्रहृष्टकमलोपमम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīcarite dharmāṅgadoktirnāma trayastriṃśo 'dhyāyaḥ vasiṣṭha uvāca tatputravacanaṃ śrutvā rājā rukmāṅgadastadā |
saṃdhyāvalīmukhaṃ prekṣya prahṛṣṭakamalopamam
2,34.2
मोहिनीवचनं शृण्वन्भुङ्क्ष्व मा हन देहजम् ।
मा भुङ्क्ष्व तनयं हिंस चेत्याग्रहसमन्वितम्
mohinīvacanaṃ śṛṇvanbhuṅkṣva mā hana dehajam |
mā bhuṅkṣva tanayaṃ hiṃsa cetyāgrahasamanvitam
2,34.3
एतस्मिन्नेव काले तु भगवान्कमलेक्षणः ।
अन्तर्द्धानगतस्तस्थौ व्योम्नि धैर्यावलोककः
etasminneva kāle tu bhagavānkamalekṣaṇaḥ |
antarddhānagatastasthau vyomni dhairyāvalokakaḥ
2,34.4
त्रयाणां नृपशार्दूल मेघश्यामो निरञ्जनः ।
धर्माङ्गदस्य वीरस्य तस्य रुक्माङ्गदस्य तु
trayāṇāṃ nṛpaśārdūla meghaśyāmo nirañjanaḥ |
dharmāṅgadasya vīrasya tasya rukmāṅgadasya tu
2,34.5
संध्यावल्या समेतस्य वीशसंस्थो जनार्दनः ।
वचने भुङ्क्ष्व भुङ्क्ष्वेति मोहिन्या व्याहृते तदा
saṃdhyāvalyā sametasya vīśasaṃstho janārdanaḥ |
vacane bhuṅkṣva bhuṅkṣveti mohinyā vyāhṛte tadā
2,34.6
जग्राह विमलं खङ्गं हन्तुं धर्माङ्गदं सुतम् ।
सुप्रहर्षेण मनसा प्रणम्य गरुडध्वजम् ।
तं दृष्ट्वा खङ्गहस्तं तु पितरं धर्म्मंभूषणः
jagrāha vimalaṃ khaṅgaṃ hantuṃ dharmāṅgadaṃ sutam |
supraharṣeṇa manasā praṇamya garuḍadhvajam |
taṃ dṛṣṭvā khaṅgahastaṃ tu pitaraṃ dharmmaṃbhūṣaṇaḥ
2,34.7
प्रणम्य मातापितरौ देवं चक्रधरं तथा ।
वदनं प्रेक्ष्य चादीनं जनन्या नृपपुङ्गवः
praṇamya mātāpitarau devaṃ cakradharaṃ tathā |
vadanaṃ prekṣya cādīnaṃ jananyā nṛpapuṅgavaḥ
2,34.8
वृषाङ्गदेन तु तदा स्वग्रीवोर्वीतले कृता ।
कंबुग्रीवां समानां तु सुवर्णा सुकोमलाम्
vṛṣāṅgadena tu tadā svagrīvorvītale kṛtā |
kaṃbugrīvāṃ samānāṃ tu suvarṇā sukomalām
2,34.9
बहुरेखमथ स्थूलां खङ्गमार्गे ज्यदर्शयत् ।
पितृभक्त्या युतेनैव मातृभक्त्याधिकेन वै
bahurekhamatha sthūlāṃ khaṅgamārge jyadarśayat |
pitṛbhaktyā yutenaiva mātṛbhaktyādhikena vai
2,34.10
ग्रीवाप्रदाने तनयस्य भूप हर्षाकुले चारुसुधांशुवक्त्रे ।
गृहीतखङ्गे जगदीशनाथे चचाल पृथ्वीं सनगा समग्रा
grīvāpradāne tanayasya bhūpa harṣākule cārusudhāṃśuvaktre |
gṛhītakhaṅge jagadīśanāthe cacāla pṛthvīṃ sanagā samagrā
2,34.11
सिंधुः प्रवृद्धश्च बभूव सद्यो निमज्ज नार्थं भुवनत्रयस्य ।
निपेतुरुल्काः शतशो धरायां निर्घातयुक्ताः सतडित्खमध्यात्
siṃdhuḥ pravṛddhaśca babhūva sadyo nimajja nārthaṃ bhuvanatrayasya |
nipeturulkāḥ śataśo dharāyāṃ nirghātayuktāḥ sataḍitkhamadhyāt
2,34.12
विवर्णरूपा च बभूव मोहिनी न देवकार्यं हि कृतं मयेति ।
निरर्थकं जन्म ममाधुनाभूत्कृतं तु दैवेन दजगद्विधायिना
vivarṇarūpā ca babhūva mohinī na devakāryaṃ hi kṛtaṃ mayeti |
nirarthakaṃ janma mamādhunābhūtkṛtaṃ tu daivena dajagadvidhāyinā
2,34.13
विमोहनं रूपमिदं विडंबनं यद्भूमिपालेन न भुक्तमन्नम् ।
हरेर्दिने पापभयापहे तु तृणैः समाहं भविता त्रिविष्टपे
vimohanaṃ rūpamidaṃ viḍaṃbanaṃ yadbhūmipālena na bhuktamannam |
harerdine pāpabhayāpahe tu tṛṇaiḥ samāhaṃ bhavitā triviṣṭape
2,34.14
सत्वाधिको यास्यति मोक्षमार्गं गन्तास्मि पाप नरकं सुदारुणम्
satvādhiko yāsyati mokṣamārgaṃ gantāsmi pāpa narakaṃ sudāruṇam
2,34.15
समुद्यते तदा खङ्गे नृपेण नृपपुङ्गव ।
मोहिनी मोहसंयुक्ता पपात धरणीतले
samudyate tadā khaṅge nṛpeṇa nṛpapuṅgava |
mohinī mohasaṃyuktā papāta dharaṇītale
2,34.16
राजापि तेन खङ्गेन भ्राजमानः समुद्यतः ।
ग्रीवायाश्छेदनार्थाय वृषाङ्गदसुतस्य तु
rājāpi tena khaṅgena bhrājamānaḥ samudyataḥ |
grīvāyāśchedanārthāya vṛṣāṅgadasutasya tu
2,34.17
सकुण्डलं चारु शशिप्रकाशं भ्राजिष्णु वक्त्रं तनयस्य भूपः ।
प्रचिच्छिदे यावदतीव हर्षाद्धैर्यान्वितो रुक्मविभूषणो ऽसौ
sakuṇḍalaṃ cāru śaśiprakāśaṃ bhrājiṣṇu vaktraṃ tanayasya bhūpaḥ |
pracicchide yāvadatīva harṣāddhairyānvito rukmavibhūṣaṇo 'sau
2,34.18
तावद्गृहीतः स्वकरेण भूपः क्षीराब्धिकन्यापतिना महीपः ।
तुष्टो ऽस्मि तुष्टो ऽस्मि न संशयो ऽत्र गच्छस्व लोकं मम लोकनाथ
tāvadgṛhītaḥ svakareṇa bhūpaḥ kṣīrābdhikanyāpatinā mahīpaḥ |
tuṣṭo 'smi tuṣṭo 'smi na saṃśayo 'tra gacchasva lokaṃ mama lokanātha
2,34.19
प्रियान्वितश्चात्मजसंयुतश्च कीर्तिं समाधाय महीतले तु ।
त्रैलोक्यपूज्यां विमलां च शुक्लां कृत्वा पदं मूर्ध्नि यमस्य भूप
priyānvitaścātmajasaṃyutaśca kīrtiṃ samādhāya mahītale tu |
trailokyapūjyāṃ vimalāṃ ca śuklāṃ kṛtvā padaṃ mūrdhni yamasya bhūpa
2,34.20
प्रयाहि वासं मम देहसंज्ञं स चक्रिणो भूमिपतिः करेण ।
संस्पृष्टमात्रो विरजा बभूव प्रियासमेतस्तनयेन युक्तः
prayāhi vāsaṃ mama dehasaṃjñaṃ sa cakriṇo bhūmipatiḥ kareṇa |
saṃspṛṣṭamātro virajā babhūva priyāsametastanayena yuktaḥ
2,34.21
उपेत्य वेगेन जगाम देहं देवस्य दिव्यं स नृपो महात्मा ।
विहाय लक्ष्मीमवनीप्रसूतां विहाय दासीःसुधनं स कोशम्
upetya vegena jagāma dehaṃ devasya divyaṃ sa nṛpo mahātmā |
vihāya lakṣmīmavanīprasūtāṃ vihāya dāsīḥsudhanaṃ sa kośam
2,34.22
विहाय नागांस्तुरगान्रथांश्च स्वदारवर्गं स्वजनादिकांश्च ।
जगाम देहं मधुसूदनस्य ततोंऽबरात्पुष्पचयः पपात
vihāya nāgāṃsturagānrathāṃśca svadāravargaṃ svajanādikāṃśca |
jagāma dehaṃ madhusūdanasya tatoṃ'barātpuṣpacayaḥ papāta
2,34.23
संहृष्टसिद्धैः सुरलोकपालैः संताडिता दुन्दुभयो विनेदुः ।
राजन् जगुर्गीतमतीव रम्यं देवाङ्गनाः संननृतुर्मुदान्विताः
saṃhṛṣṭasiddhaiḥ suralokapālaiḥ saṃtāḍitā dundubhayo vineduḥ |
rājan jagurgītamatīva ramyaṃ devāṅganāḥ saṃnanṛturmudānvitāḥ
2,34.24
गन्धर्वकन्या नृपकर्मतुष्टास्तदद्भुतं प्रेक्ष्य दिनेशसूनुः ।
हरेस्तनौ भूमिपतिं प्रविष्टं सदारपुत्रं स्वलिपिं प्रमार्ज्य
gandharvakanyā nṛpakarmatuṣṭāstadadbhutaṃ prekṣya dineśasūnuḥ |
harestanau bhūmipatiṃ praviṣṭaṃ sadāraputraṃ svalipiṃ pramārjya
2,34.25
लोकांश्च सर्वान्नृपदिष्टमार्गे कृत्वा कृतज्ञान्हरिलोकमार्गान् ।
भीतः पुनः प्राप्य पितामहान्तिकं प्रोवाच देवं चतुराननं रुदन्
lokāṃśca sarvānnṛpadiṣṭamārge kṛtvā kṛtajñānharilokamārgān |
bhītaḥ punaḥ prāpya pitāmahāntikaṃ provāca devaṃ caturānanaṃ rudan
2,34.26
नाहं नियोगी भविता हि देव आज्ञाविहीनः सुरलोकनाथ ।
विधेहि चान्यत्प्रकरोमि तात निदेशनं मास्तु मदीय दण्डम्
nāhaṃ niyogī bhavitā hi deva ājñāvihīnaḥ suralokanātha |
vidhehi cānyatprakaromi tāta nideśanaṃ māstu madīya daṇḍam
Chapter 2.35
2,35.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीचरिते सुतवधोद्यतस्य रुक्माङ्गदस्य भगवद्दर्शनं नाम चतुस्त्रिंशत्तमो ऽध्यायः यम उवाच विबुधेश जगन्नाथ चराचरगुरो प्रभो ।
मोहिनी निष्फला जाता वन्ध्या स्त्री जनने यथा
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīcarite sutavadhodyatasya rukmāṅgadasya bhagavaddarśanaṃ nāma catustriṃśattamo 'dhyāyaḥ yama uvāca vibudheśa jagannātha carācaraguro prabho |
mohinī niṣphalā jātā vandhyā strī janane yathā
2,35.2
रुक्माङ्गदप्रणीतेन मार्गेण कुशलाञ्छन ।
लोकः प्रयाति वैकुंण्ठं न मां कश्चित्प्रपद्यते
rukmāṅgadapraṇītena mārgeṇa kuśalāñchana |
lokaḥ prayāti vaikuṃṇṭhaṃ na māṃ kaścitprapadyate
2,35.3
गते ऽपि भूमिनाथेशे देहं देवस्य चक्रिणः ।
तथापि सर्वभूतानां न बुद्धिः परिवर्तते
gate 'pi bhūminātheśe dehaṃ devasya cakriṇaḥ |
tathāpi sarvabhūtānāṃ na buddhiḥ parivartate
2,35.4
उपोष्य वासरं विष्णोराकुमारात्तु मानवाः ।
प्रयान्ति परमं लोकं लुप्तपापाः पितामह
upoṣya vāsaraṃ viṣṇorākumārāttu mānavāḥ |
prayānti paramaṃ lokaṃ luptapāpāḥ pitāmaha
2,35.5
पुत्री ते व्रीडिता देवी मोहिनी मोहमागता ।
नायाति तव सामीप्यं न भुङ्क्ते लोकगर्हिता
putrī te vrīḍitā devī mohinī mohamāgatā |
nāyāti tava sāmīpyaṃ na bhuṅkte lokagarhitā
2,35.6
निर्व्यापारस्त्वहं जातः किं करोमि प्रशाधि माम् ।
रविपुत्रवचः श्रुत्वा प्रोवाच कमलासनः
nirvyāpārastvahaṃ jātaḥ kiṃ karomi praśādhi mām |
raviputravacaḥ śrutvā provāca kamalāsanaḥ
2,35.7
गच्छामः सहिताः सर्वे मोहिनीं प्रतिबोधितुम् ।
मोहिन्यां प्रतिबुद्धायां करिष्यामो दिवाकरे
gacchāmaḥ sahitāḥ sarve mohinīṃ pratibodhitum |
mohinyāṃ pratibuddhāyāṃ kariṣyāmo divākare
2,35.8
तव कार्यं न संदेहः संभ्रमस्त्यज्यतामयम् ।
ततो देव गणाः सर्वे शतक्रतुपुरोगमाः
tava kāryaṃ na saṃdehaḥ saṃbhramastyajyatāmayam |
tato deva gaṇāḥ sarve śatakratupurogamāḥ
2,35.9
ब्रह्मणा सहिताः पृथ्वीं विमानैः सूर्यसप्रभैः ।
समायाता महीपाल नारीं तां प्रतिबोधितुम्
brahmaṇā sahitāḥ pṛthvīṃ vimānaiḥ sūryasaprabhaiḥ |
samāyātā mahīpāla nārīṃ tāṃ pratibodhitum
2,35.10
ते विमानैः समन्तात्तु परिवार्य शुभाननाम् ।
तेजोहीनां निरानन्दां शुष्कतोयां नदीमिव
te vimānaiḥ samantāttu parivārya śubhānanām |
tejohīnāṃ nirānandāṃ śuṣkatoyāṃ nadīmiva
2,35.11
शशिहीनां निशां भूप ऋत्विग्घीनां क्रियामिव ।
पराजितो यथा मर्त्यः प्रल्मानकुसुमं यथा
śaśihīnāṃ niśāṃ bhūpa ṛtvigghīnāṃ kriyāmiva |
parājito yathā martyaḥ pralmānakusumaṃ yathā
2,35.12
निवृत्तोत्सववेदीव विद्रुमं धवलं यथा ।
गतशालिस्तु केदारो निष्प्र यथा
nivṛttotsavavedīva vidrumaṃ dhavalaṃ yathā |
gataśālistu kedāro niṣpra yathā
2,35.13
मण्ड वा गतोद्वा यथा सरः ।
मन्थानं नवनीते वा उद्धृते धरणीपते
maṇḍa vā gatodvā yathā saraḥ |
manthānaṃ navanīte vā uddhṛte dharaṇīpate
2,35.14
असंस्कृता यथा वाणी मर्दिता च यथा चमूम् ।
हत नाथां तु युवतीं धान्यहीनां प्रजां यथा
asaṃskṛtā yathā vāṇī marditā ca yathā camūm |
hata nāthāṃ tu yuvatīṃ dhānyahīnāṃ prajāṃ yathā
2,35.15
मन्त्रहीनविधिं युद्धं धर्मं च दयया विना ।
पृथ्वीं भूपालहीना वा मन्त्रही यथा नृप
mantrahīnavidhiṃ yuddhaṃ dharmaṃ ca dayayā vinā |
pṛthvīṃ bhūpālahīnā vā mantrahī yathā nṛpa
2,35.16
धनधान्यविहीनं वा गृहं नृपवरोत्तम ।
जलहीनं यथा कुंभं पङ्कस्थं गोपतिं यथा
dhanadhānyavihīnaṃ vā gṛhaṃ nṛpavarottama |
jalahīnaṃ yathā kuṃbhaṃ paṅkasthaṃ gopatiṃ yathā
2,35.17
गृहस्थं भार्यया हीनं राष्ट्रभ्रष्टं च भूपतिम् ।
भग्नक्रियं यथा वैद्यं भग्नशाखं यथा द्रुमम्
gṛhasthaṃ bhāryayā hīnaṃ rāṣṭrabhraṣṭaṃ ca bhūpatim |
bhagnakriyaṃ yathā vaidyaṃ bhagnaśākhaṃ yathā drumam
2,35.18
तेजोहीनं यथागारं निर्जलं वा घनं यथा ।
विधूम इव सप्तार्चिर्विरश्मिरिव भास्करः
tejohīnaṃ yathāgāraṃ nirjalaṃ vā ghanaṃ yathā |
vidhūma iva saptārcirviraśmiriva bhāskaraḥ
2,35.19
मतिभ्रष्टो यथा मर्त्यः पर्वसंगी यथा नरः ।
अतृप्तः कान्तया कान्तः पन्नगश्च विषोज्झितः
matibhraṣṭo yathā martyaḥ parvasaṃgī yathā naraḥ |
atṛptaḥ kāntayā kāntaḥ pannagaśca viṣojjhitaḥ
2,35.20
लूनपक्षो यथा पक्षी वृत्तिहीनो यथा द्विजः ।
शिरोभ्रष्टा यथा माला पर्वतो धातुवर्जितः
lūnapakṣo yathā pakṣī vṛttihīno yathā dvijaḥ |
śirobhraṣṭā yathā mālā parvato dhātuvarjitaḥ
2,35.21
प्रभ्रष्टलिपि शास्त्रं वा ऋग्यजुर्विस्वरं यथा ।
स्वरहीनं यथा साम पद्महीनं यथा सरः
prabhraṣṭalipi śāstraṃ vā ṛgyajurvisvaraṃ yathā |
svarahīnaṃ yathā sāma padmahīnaṃ yathā saraḥ
2,35.22
यथा मार्गं तृणै रुद्धं पद्मं पत्रविवर्जितम् ।
ज्ञानं ममत्वसंयुक्तं पुमांसं प्रकृतिं विना
yathā mārgaṃ tṛṇai ruddhaṃ padmaṃ patravivarjitam |
jñānaṃ mamatvasaṃyuktaṃ pumāṃsaṃ prakṛtiṃ vinā
2,35.23
सांख्यानि तत्त्वहीनानि धर्मं दंभान्वितं यथा ।
तेजोहीनां तथापश्यन् मोहिनीं ते दिवौकसः
sāṃkhyāni tattvahīnāni dharmaṃ daṃbhānvitaṃ yathā |
tejohīnāṃ tathāpaśyan mohinīṃ te divaukasaḥ
2,35.24
ध्यायमानां निरुत्साहां दृश्यमानां जनैः प्रभो ।
आक्रोशवचनैः क्रूरैः पुत्रहत्यासमन्विताम्
dhyāyamānāṃ nirutsāhāṃ dṛśyamānāṃ janaiḥ prabho |
ākrośavacanaiḥ krūraiḥ putrahatyāsamanvitām
2,35.25
दुःशीलां धर्मसंत्यक्तां तद्वाक्यपरिमोषिताम् ।
स्ववाक्यपालनां चण्डामुचुर्देवाः समागताः
duḥśīlāṃ dharmasaṃtyaktāṃ tadvākyaparimoṣitām |
svavākyapālanāṃ caṇḍāmucurdevāḥ samāgatāḥ
2,35.26
मां शोकं कुरु वामोरु पौरुषं हि त्वया कृतम् ।
नहि माधवभक्तानां विद्यते मानखण्डनम्
māṃ śokaṃ kuru vāmoru pauruṣaṃ hi tvayā kṛtam |
nahi mādhavabhaktānāṃ vidyate mānakhaṇḍanam
2,35.27
सा त्वं हरिणशावाक्षि देवकार्यार्थमागता ।
तन्न सिद्धं वरारोहे स प्रयातो ऽधुनाभवम्
sā tvaṃ hariṇaśāvākṣi devakāryārthamāgatā |
tanna siddhaṃ varārohe sa prayāto 'dhunābhavam
2,35.28
विघ्नविध्वंसिनीं पूर्वं कृता रुक्माङ्गदेन हि ।
एकादशी महापुण्या मोहिनी माधवे सिते
vighnavidhvaṃsinīṃ pūrvaṃ kṛtā rukmāṅgadena hi |
ekādaśī mahāpuṇyā mohinī mādhave site
2,35.29
संवत्सरं विशालाक्षि कृच्छ्रपादप्रपूजिता ।
तस्यैवाध्युष्टिरतुला यत्सत्याचच्चलितो न हि
saṃvatsaraṃ viśālākṣi kṛcchrapādaprapūjitā |
tasyaivādhyuṣṭiratulā yatsatyācaccalito na hi
2,35.30
विघ्नराज्ञी तु वै नारी लोकेषु परिगीयते ।
कर्मणा मनसा वाचा पुत्रव्यापादने मतिम्
vighnarājñī tu vai nārī lokeṣu parigīyate |
karmaṇā manasā vācā putravyāpādane matim
2,35.31
कृत्वा चोद्धृत्य खङ्गं च त्यक्त्वा स्नेहं सुदूरुरतः ।
तादृशं निकषं प्रोक्ष्य भगवान्मधुसूदनः
kṛtvā coddhṛtya khaṅgaṃ ca tyaktvā snehaṃ sudūrurataḥ |
tādṛśaṃ nikaṣaṃ prokṣya bhagavānmadhusūdanaḥ
2,35.32
हनिष्यति प्रियं पुत्रं न भुङ्क्ते हरिवासरे ।
पुत्रस्य च प्रियायाश्च भावं प्रेक्ष्य नृपस्य च
haniṣyati priyaṃ putraṃ na bhuṅkte harivāsare |
putrasya ca priyāyāśca bhāvaṃ prekṣya nṛpasya ca
2,35.33
विष्णुना परेतुष्टेन नीताः स्वभवने त्रयः ।
सदेहाः क्षीणकर्माणो ह्य् अङ्गारो ऽग्निरिवाहितः
viṣṇunā paretuṣṭena nītāḥ svabhavane trayaḥ |
sadehāḥ kṣīṇakarmāṇo hy aṅgāro 'gnirivāhitaḥ
2,35.34
फलं कर्मणि चारब्धे यदि देवी न सिद्ध्यति ।
सर्वयत्नेन सुभगे दोषः को ऽत्र तवाधुना
phalaṃ karmaṇi cārabdhe yadi devī na siddhyati |
sarvayatnena subhage doṣaḥ ko 'tra tavādhunā
2,35.35
एतस्माद् वरदाः सर्वे संप्राप्ता विबुधाः शुभे ।
सिद्धौ वाप्यथ वासिद्धौ कर्मकृत्स्याद्दृथा न हि
etasmād varadāḥ sarve saṃprāptā vibudhāḥ śubhe |
siddhau vāpyatha vāsiddhau karmakṛtsyāddṛthā na hi
2,35.36
भर्तव्यो भृत्यवर्गश्च भूभुजा धर्ममिच्छता ।
सद्भावे घटमानस्य यदि कर्म न सिद्ध्यति
bhartavyo bhṛtyavargaśca bhūbhujā dharmamicchatā |
sadbhāve ghaṭamānasya yadi karma na siddhyati
2,35.37
देयं वेतनमात्रं तु न च तुष्टिफलं भवेत् ।
यो न तस्मै प्रयच्छेत जीवनं जीवनाय वै
deyaṃ vetanamātraṃ tu na ca tuṣṭiphalaṃ bhavet |
yo na tasmai prayaccheta jīvanaṃ jīvanāya vai
2,35.38
गोवधं समवाप्नोति स नरो नात्र संशयः ।
तस्माद् देयं वरारोहे अभीष्टं वरसुन्दरि
govadhaṃ samavāpnoti sa naro nātra saṃśayaḥ |
tasmād deyaṃ varārohe abhīṣṭaṃ varasundari
2,35.39
सद्भावेन कृते सम्यग्विघ्नं कार्यं दिवौकसाम् ।
किं न कुर्वन्ति विबुधास् त्वया सह वरानने
sadbhāvena kṛte samyagvighnaṃ kāryaṃ divaukasām |
kiṃ na kurvanti vibudhās tvayā saha varānane
2,35.40
द्वादश्यास् तेजसा भग्ना याम् आहुर् विघ्रनाशिनीम् ।
विबुधैर् एवम् उक्ता तु मोहिनी लोकमोहिनी
dvādaśyās tejasā bhagnā yām āhur vighranāśinīm |
vibudhair evam uktā tu mohinī lokamohinī
2,35.41
उवाच सा निरानन्दा पतिहीनातिदुःखिता ।
धिगिदं जीवितं मह्यं येन कार्यं न साधितम्
uvāca sā nirānandā patihīnātiduḥkhitā |
dhigidaṃ jīvitaṃ mahyaṃ yena kāryaṃ na sādhitam
2,35.42
न कृतो जनसंबाधो यममार्गो ऽमराधिपाः ।
न तु लुप्तं हरिदिनं न भुक्तं हरिवासरे
na kṛto janasaṃbādho yamamārgo 'marādhipāḥ |
na tu luptaṃ haridinaṃ na bhuktaṃ harivāsare
2,35.43
भूभुजा तेन वीरेण कृतः पुत्रवधो मुदा ।
गतो मूर्ध्नि पदं दत्वा मम रुक्माङ्गदो हरिम्
bhūbhujā tena vīreṇa kṛtaḥ putravadho mudā |
gato mūrdhni padaṃ datvā mama rukmāṅgado harim
2,35.44
अप्रमेयगुणं विष्णुं निर्मलं निर्मलाश्रयम् ।
हंसं शुचिपदं व्योम प्रणवं बीजमव्ययम्
aprameyaguṇaṃ viṣṇuṃ nirmalaṃ nirmalāśrayam |
haṃsaṃ śucipadaṃ vyoma praṇavaṃ bījamavyayam
2,35.45
निराकारं निराभासं निष्प्रपञ्चं निरञ्जनम् ।
शून्यं वियत्स्वरूपं च ध्येयध्यानविवर्जितम्
nirākāraṃ nirābhāsaṃ niṣprapañcaṃ nirañjanam |
śūnyaṃ viyatsvarūpaṃ ca dhyeyadhyānavivarjitam
2,35.46
अस्ति नास्तीति यं प्राहुर्न दूरे नापि चान्तिके ।
परं धाम मनोग्राह्यं पुरुषाख्यं जगन्मयम्
asti nāstīti yaṃ prāhurna dūre nāpi cāntike |
paraṃ dhāma manogrāhyaṃ puruṣākhyaṃ jaganmayam
2,35.47
हृत्पङ्कजसमासीनं तेजोरूपं सनातनम् ।
तस्मिंल् लयम् अनुप्राप्ते किं नु मे जीविते फलम्
hṛtpaṅkajasamāsīnaṃ tejorūpaṃ sanātanam |
tasmiṃl layam anuprāpte kiṃ nu me jīvite phalam
2,35.48
असाधिते तु यः कार्ये नरो गृह्णाति वेतनम् ।
स्वामिनं तु परित्यज्य प्रयाति नरकं ध्रुवम्
asādhite tu yaḥ kārye naro gṛhṇāti vetanam |
svāminaṃ tu parityajya prayāti narakaṃ dhruvam
2,35.49
न साधयन्ति ये कार्यं स्वामिनां तु दिवौकसः ।
भृत्या वेतनभोक्तारो जायन्ते भूतले हयाः
na sādhayanti ye kāryaṃ svāmināṃ tu divaukasaḥ |
bhṛtyā vetanabhoktāro jāyante bhūtale hayāḥ
2,35.50
असाधिनीयं कार्यस्य भर्तृपुत्रविनाशिनी ।
कथं वरं तु गृह्णामि भवतां नाकवासिनाम्
asādhinīyaṃ kāryasya bhartṛputravināśinī |
kathaṃ varaṃ tu gṛhṇāmi bhavatāṃ nākavāsinām
2,35.51
देवा ऊचुः ब्रूहि मोहिनि दास्यामि यत्ते हृदि समीहितम् ।
अनृणास्तु भविष्यामः कृत्वा चोपकृतिं तव
devā ūcuḥ brūhi mohini dāsyāmi yatte hṛdi samīhitam |
anṛṇāstu bhaviṣyāmaḥ kṛtvā copakṛtiṃ tava
2,35.52
परिश्रमः कृतो देवि त्वया राजप्रयोजने ।
तस्य त्वं फलभाग्देवि तादृशार्थे कृतस्य तु
pariśramaḥ kṛto devi tvayā rājaprayojane |
tasya tvaṃ phalabhāgdevi tādṛśārthe kṛtasya tu
2,35.53
एवमुच्चरमाणानां देवतानां महीपते ।
नृपतेराजगामाथ पुरोधाः पावकप्रभः
evamuccaramāṇānāṃ devatānāṃ mahīpate |
nṛpaterājagāmātha purodhāḥ pāvakaprabhaḥ
2,35.54
उषितो जलमध्ये तु प्राणायामरतो मुनिः ।
द्वादशाब्दे ततः पूर्णे निर्गतो जलमध्यतः
uṣito jalamadhye tu prāṇāyāmarato muniḥ |
dvādaśābde tataḥ pūrṇe nirgato jalamadhyataḥ
2,35.55
निर्गतेन श्रुतं तेन मोहिनीचेष्टितं नृप ।
सक्रोधो मुनिशार्दूलो देववृन्दमुपागतः
nirgatena śrutaṃ tena mohinīceṣṭitaṃ nṛpa |
sakrodho muniśārdūlo devavṛndamupāgataḥ
2,35.56
उवाच विबुधान्सर्वान्मोहिनीवरदायिनः ।
धिगिमां धिग्देवसंघं कर्म धिक्पापसंज्ञितम्
uvāca vibudhānsarvānmohinīvaradāyinaḥ |
dhigimāṃ dhigdevasaṃghaṃ karma dhikpāpasaṃjñitam
2,35.57
भवतां भावनाशाय पुरुषार्थे प्ररोहकम् ।
भवन्तो यच्च दातारो मोहिन्या वाञ्छितं वरम्
bhavatāṃ bhāvanāśāya puruṣārthe prarohakam |
bhavanto yacca dātāro mohinyā vāñchitaṃ varam
2,35.58
हत्यायुता भर्तृसुतोपघातिनी विहिनवृत्तिश्च मराशिरूपा ।
नास्मा हि लोके भवतीह शुद्धिः समिद्धवह्नौ पतने ऽपि देवाः
hatyāyutā bhartṛsutopaghātinī vihinavṛttiśca marāśirūpā |
nāsmā hi loke bhavatīha śuddhiḥ samiddhavahnau patane 'pi devāḥ
2,35.59
"हत्यायुतं भर्तृवधो निरर्थकमेतत्समं विप्रवरैः पुराकृतम् ।
न चापि चास्या भवतीह शुद्धिः समिद्भवह्नौ पतने ऽपि देवाः"
"hatyāyutaṃ bhartṛvadho nirarthakametatsamaṃ vipravaraiḥ purākṛtam |
na cāpi cāsyā bhavatīha śuddhiḥ samidbhavahnau patane 'pi devāḥ"
2,35.59
विमोयित्वा वचनैः सुधामयैरुक्माङ्गदं धर्मंविभूषणं च ।
प्रियायुतं मोक्षपदं निहत्य चकार भूमिं नृपवर्जितां च
vimoyitvā vacanaiḥ sudhāmayairukmāṅgadaṃ dharmaṃvibhūṣaṇaṃ ca |
priyāyutaṃ mokṣapadaṃ nihatya cakāra bhūmiṃ nṛpavarjitāṃ ca
2,35.60
न चापि वासो नरकेषु देवा अस्याः स्थितिः क्क त्रिदिवे ऽल्पबुद्धेः ।
न चापि राज्ञो निकटे च देवा नाप्येतु विष्णोः पदमव्ययं यत्
na cāpi vāso narakeṣu devā asyāḥ sthitiḥ kka tridive 'lpabuddheḥ |
na cāpi rājño nikaṭe ca devā nāpyetu viṣṇoḥ padamavyayaṃ yat
2,35.61
न लोकवादेन विदूषिताया लोकेषु कुत्रापि भवेच्च वासः ।
धिरजीवनं कर्ग्मविगर्हिताया देवाः सदा पापसमारतायाः
na lokavādena vidūṣitāyā lokeṣu kutrāpi bhavecca vāsaḥ |
dhirajīvanaṃ kargmavigarhitāyā devāḥ sadā pāpasamāratāyāḥ
2,35.62
पतिं हत्वा सुतं हत्वा सपत्नीं जननीसमाम् ।
हत्वा धरां समस्तां वा कां गतिं यास्यते सुराः
patiṃ hatvā sutaṃ hatvā sapatnīṃ jananīsamām |
hatvā dharāṃ samastāṃ vā kāṃ gatiṃ yāsyate surāḥ
2,35.63
इयं पापतरा देवा धर्मविध्वंसिनी हरेः ।
सर्वदाप्यनया प्रोक्तं भुज्यतां हरिवासरे
iyaṃ pāpatarā devā dharmavidhvaṃsinī hareḥ |
sarvadāpyanayā proktaṃ bhujyatāṃ harivāsare
2,35.64
प्राणसंवर्द्धनार्थाय तेषामेवाप्यधोगतिः ।
भुज्यतां वासरे विष्णोर्हन्यतां गौर्द्विजान्विता
prāṇasaṃvarddhanārthāya teṣāmevāpyadhogatiḥ |
bhujyatāṃ vāsare viṣṇorhanyatāṃ gaurdvijānvitā
2,35.65
अपेयं पीयता मुक्त्वा कथं वासं लभेद्दिवि ।
एतदज्ञानिनां प्रोक्तं ज्ञाननां तु न निर्णयः
apeyaṃ pīyatā muktvā kathaṃ vāsaṃ labheddivi |
etadajñānināṃ proktaṃ jñānanāṃ tu na nirṇayaḥ
2,35.66
अज्ञानाव्द्याहृते वाक्ये भुज्यतां हरिवासरे ।
तस्यापि शुद्धिर्गदिता प्राणायामशतेन हि
ajñānāvdyāhṛte vākye bhujyatāṃ harivāsare |
tasyāpi śuddhirgaditā prāṇāyāmaśatena hi
2,35.67
अथवाप्युपवासेन एकादश्या दिवौकसः ।
ऋक्षेण संयुतायास्तु ज्येष्ठकुण्डाप्लवेन वा
athavāpyupavāsena ekādaśyā divaukasaḥ |
ṛkṣeṇa saṃyutāyāstu jyeṣṭhakuṇḍāplavena vā
2,35.68
शौकरस्पर्शना द्वापि नरो देवार्चनेन वा ।
व्याहृते कथितं विप्रैः सेयमद्य सुनिष्ठुरा
śaukarasparśanā dvāpi naro devārcanena vā |
vyāhṛte kathitaṃ vipraiḥ seyamadya suniṣṭhurā
2,35.69
भोजने पापनिरता दिने विष्णोर्दुरासदे ।
भर्तुर्वाक्यं व्यपोह्यैव घातयित्वा सुतं प्रियम्
bhojane pāpaniratā dine viṣṇordurāsade |
bharturvākyaṃ vyapohyaiva ghātayitvā sutaṃ priyam
2,35.70
वाक्यज्ञं वाक्यनिरतं मातॄणां तु हिते रतम् ।
विष्णुधर्मप्रलोप्त्रीयं बहुपापसमन्विता
vākyajñaṃ vākyanirataṃ mātṝṇāṃ tu hite ratam |
viṣṇudharmapraloptrīyaṃ bahupāpasamanvitā
2,35.71
नैषा स्पृश्यास्ति देवेशाः कथमस्या वरप्रदाः ।
भवन्तो न्याययुक्तेषु धर्मयुक्तेषु तत्पराः
naiṣā spṛśyāsti deveśāḥ kathamasyā varapradāḥ |
bhavanto nyāyayukteṣu dharmayukteṣu tatparāḥ
2,35.72
पालनं पापयुक्तस्य न कुर्वन्ति दिवौकसः ।
धर्माधाराः स्मृता देवा धर्मो वेदेसमास्थितः
pālanaṃ pāpayuktasya na kurvanti divaukasaḥ |
dharmādhārāḥ smṛtā devā dharmo vedesamāsthitaḥ
2,35.73
वेदैः शुश्रूषणं भर्तुः स्त्रीणां धर्मः प्रकीर्तितः ।
यद्ब्रवीति पतिः किञ्चित्तत्कार्यमाविशङ्कया
vedaiḥ śuśrūṣaṇaṃ bhartuḥ strīṇāṃ dharmaḥ prakīrtitaḥ |
yadbravīti patiḥ kiñcittatkāryamāviśaṅkayā
2,35.74
शुक्लं शुक्लमिति ब्रूयात्कृष्णं कृष्णेति चामराः ।
शुश्रूषा सा हि विज्ञेया न शुश्रूषा हि सेवनम्
śuklaṃ śuklamiti brūyātkṛṣṇaṃ kṛṣṇeti cāmarāḥ |
śuśrūṣā sā hi vijñeyā na śuśrūṣā hi sevanam
2,35.75
भर्तुराज्ञा हता देवा आत्माज्ञास्थापनेच्छया ।
तस्मात्पापा न संदेहो मोहिनी सर्वयोषिताम् ।
सत्यस्य साधनार्थाय शपथैर्यन्त्रितो नृपः
bharturājñā hatā devā ātmājñāsthāpanecchayā |
tasmātpāpā na saṃdeho mohinī sarvayoṣitām |
satyasya sādhanārthāya śapathairyantrito nṛpaḥ
2,35.76
उवाच विविधं वाक्यं सा नैच्छत्पुत्रघातिनी ।
तेन मोक्षं गतो राजा पापमस्यां विसृज्य च
uvāca vividhaṃ vākyaṃ sā naicchatputraghātinī |
tena mokṣaṃ gato rājā pāpamasyāṃ visṛjya ca
2,35.77
सेयं पापशरीरा हि हत्यायुतसमन्विता
seyaṃ pāpaśarīrā hi hatyāyutasamanvitā
2,35.78
दातारं सर्वदानानां ब्रह्मण्यं हरिदैवतम् ।
प्रजारञ्जनशीलं च हरिवासरसेविनम्
dātāraṃ sarvadānānāṃ brahmaṇyaṃ haridaivatam |
prajārañjanaśīlaṃ ca harivāsarasevinam
2,35.79
परदारेषु निःस्नेहं विषये विगतस्पृहम् ।
परार्थत्यक्तकामं च सदा मखनिषेविणम्
paradāreṣu niḥsnehaṃ viṣaye vigataspṛham |
parārthatyaktakāmaṃ ca sadā makhaniṣeviṇam
2,35.80
सदैव दुष्टदमने वर्तमानं धरातले ।
व्यसनैः सप्तभिर्घोरैरनाक्रान्तं महीपतिम्
sadaiva duṣṭadamane vartamānaṃ dharātale |
vyasanaiḥ saptabhirghorairanākrāntaṃ mahīpatim
2,35.81
संनिरस्य दुराचारा वरयोग्या कथं भवेत् ।
यो ऽस्याः पक्षेतु वर्तेत देवो वा दानवो ऽपि वा
saṃnirasya durācārā varayogyā kathaṃ bhavet |
yo 'syāḥ pakṣetu varteta devo vā dānavo 'pi vā
2,35.82
तं चापि भस्मसात्कुर्यां क्षणेन सुरसत्तमाः ।
मोहिन्या रक्षणे यस्तु प्रयत्नं कुरुते सुराः
taṃ cāpi bhasmasātkuryāṃ kṣaṇena surasattamāḥ |
mohinyā rakṣaṇe yastu prayatnaṃ kurute surāḥ
2,35.83
तस्य तज्जायते पापं यन्मोहिन्यां व्यवस्थितम्
tasya tajjāyate pāpaṃ yanmohinyāṃ vyavasthitam
2,35.84
स एवमुक्त्वा नृपते द्विजेन्द्रः संगृह्य पाणौ सलिलं च तीव्रम् ।
क्रोधेन संवीक्ष्य विधिप्रसूतां चिक्षेप तन्मूर्घ्न्यनलप्रकाशम्
sa evamuktvā nṛpate dvijendraḥ saṃgṛhya pāṇau salilaṃ ca tīvram |
krodhena saṃvīkṣya vidhiprasūtāṃ cikṣepa tanmūrghnyanalaprakāśam
2,35.85
निक्षिप्तमात्रे सलिले महीप सद्यः प्रजज्वाल च तच्छरीरम् ।
संपश्यतां नाकनिवासिनां तु तृण्या यथा वह्निशिखावलीढा
nikṣiptamātre salile mahīpa sadyaḥ prajajvāla ca taccharīram |
saṃpaśyatāṃ nākanivāsināṃ tu tṛṇyā yathā vahniśikhāvalīḍhā
2,35.86
कोपं विभो संहर संहरेति यावद्गिरः खे मरुतां बभूवुः ।
तावत्स वह्निर्द्विजवाक्यमृष्टो भस्मावशेषां प्रमदां चकार
kopaṃ vibho saṃhara saṃhareti yāvadgiraḥ khe marutāṃ babhūvuḥ |
tāvatsa vahnirdvijavākyamṛṣṭo bhasmāvaśeṣāṃ pramadāṃ cakāra
Chapter 2.36
2,36.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनी चरिते शापप्राप्तिर्नाम पञ्चत्रिंशो ऽध्यायः वसिष्ठ उवाच मोहिनी मोहमुत्सृज्य गता विबुधमन्दिरम् ।
भर्त्सिता देवदूतेन स्थितिस्ते ऽत्र न पापिनी
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinī carite śāpaprāptirnāma pañcatriṃśo 'dhyāyaḥ vasiṣṭha uvāca mohinī mohamutsṛjya gatā vibudhamandiram |
bhartsitā devadūtena sthitiste 'tra na pāpinī
2,36.2
पापशीले सुदुर्मेधे भर्तृनिन्दापरायणे ।
हरिवासरलोपिन्यां वासस्ते न त्रिविष्टपे
pāpaśīle sudurmedhe bhartṛnindāparāyaṇe |
harivāsaralopinyāṃ vāsaste na triviṣṭape
2,36.3
धर्मतो विमुखानां च नरके वास इष्यते ।
एवमुक्त्वा तु तां वायुः क्रूरं वचनपद्भुतम्
dharmato vimukhānāṃ ca narake vāsa iṣyate |
evamuktvā tu tāṃ vāyuḥ krūraṃ vacanapadbhutam
2,36.4
ताडयित्वा च दण्डेन प्रेरयामास यातनाम् ।
एवं संताडिता राजन् देवदूतेन मोहिनी
tāḍayitvā ca daṇḍena prerayāmāsa yātanām |
evaṃ saṃtāḍitā rājan devadūtena mohinī
2,36.5
ब्रह्मदण्डपराभूता संप्राप्ता नरकं नृप ।
तत्र धर्माज्ञया सा तु दूतैः संताडिता चिरम्
brahmadaṇḍaparābhūtā saṃprāptā narakaṃ nṛpa |
tatra dharmājñayā sā tu dūtaiḥ saṃtāḍitā ciram
2,36.6
सर्वेषु क्रमशो गत्वा नरकेषु निपातिता ।
पापे धर्माङ्गदः पुत्रो घातितः पतिपाणिना
sarveṣu kramaśo gatvā narakeṣu nipātitā |
pāpe dharmāṅgadaḥ putro ghātitaḥ patipāṇinā
2,36.7
त्वया यतस्ततो भुङ्क्ष्व कृतकर्मफलं त्विह ।
प्रजाहितं स्थिरप्रज्ञं महेन्द्रवरुणोपमम्
tvayā yatastato bhuṅkṣva kṛtakarmaphalaṃ tviha |
prajāhitaṃ sthiraprajñaṃ mahendravaruṇopamam
2,36.8
सप्तद्वीपाधिपं पुत्रं हत्वेदृक्फलभोगिनी ।
प्राकृतस्यापि पुत्रस्य हिंसायां ब्रह्महा भवेत्
saptadvīpādhipaṃ putraṃ hatvedṛkphalabhoginī |
prākṛtasyāpi putrasya hiṃsāyāṃ brahmahā bhavet
2,36.9
किं पुनर्द्धर्मयुक्तस्य पापे धर्माङ्गदस्य च ।
एवं निर्भत्सिता दूतैर्यमस्य नृपसत्तम
kiṃ punarddharmayuktasya pāpe dharmāṅgadasya ca |
evaṃ nirbhatsitā dūtairyamasya nṛpasattama
2,36.10
बुभुजे यातनाः सर्वाः क्रमशः शमनोदिताः ।
ब्रह्मदण्डहतायास्तु देहस्पर्शेन यातनाः
bubhuje yātanāḥ sarvāḥ kramaśaḥ śamanoditāḥ |
brahmadaṇḍahatāyāstu dehasparśena yātanāḥ
2,36.11
ज्वलिताङ्गा बभूवुस्ता धारणाय न तु क्षमाः ।
ततस्ते नरका राजन् धर्मराजमुपागताः
jvalitāṅgā babhūvustā dhāraṇāya na tu kṣamāḥ |
tataste narakā rājan dharmarājamupāgatāḥ
2,36.12
प्रोचुः प्राञ्जलयो भीतास्तदङ्गस्पर्शपीडिताः ।
देवदेव जगन्नाथ धर्मराज दयां कुरु
procuḥ prāñjalayo bhītāstadaṅgasparśapīḍitāḥ |
devadeva jagannātha dharmarāja dayāṃ kuru
2,36.13
इमां निःसारयाशु त्वं यातनाभ्यः सुखाय नः ।
यस्याः स्पर्शनतो नाथ भस्मभूताः क्षणादहो
imāṃ niḥsārayāśu tvaṃ yātanābhyaḥ sukhāya naḥ |
yasyāḥ sparśanato nātha bhasmabhūtāḥ kṣaṇādaho
2,36.14
भविष्यामस्ततस्त्वेनां नरकेभ्यो विवासय ।
तच्छ्रुत्वा वचनं तेषां धर्मराजो ऽतिविस्मितः
bhaviṣyāmastatastvenāṃ narakebhyo vivāsaya |
tacchrutvā vacanaṃ teṣāṃ dharmarājo 'tivismitaḥ
2,36.15
दूतान्स्वान्प्रत्युवाचेयं निःसार्या मम मन्दिरात् ।
यो ब्रह्मदण्डनिर्दग्धः पुमान् स्त्री वा च तस्करः
dūtānsvānpratyuvāceyaṃ niḥsāryā mama mandirāt |
yo brahmadaṇḍanirdagdhaḥ pumān strī vā ca taskaraḥ
2,36.16
तस्य पापस्य संस्पर्शं नेच्छति यातना मम ।
तस्मादिमां महापापां भर्तुर्वचनलोपिनीम्
tasya pāpasya saṃsparśaṃ necchati yātanā mama |
tasmādimāṃ mahāpāpāṃ bharturvacanalopinīm
2,36.17
पुत्रघ्नीं धर्महन्त्रीं च ब्रह्मदण्डहतामपि ।
निःसारयत मे बापि देहो ज्वलति दर्शंनात्
putraghnīṃ dharmahantrīṃ ca brahmadaṇḍahatāmapi |
niḥsārayata me bāpi deho jvalati darśaṃnāt
2,36.18
इत्युक्तास्ते तदा दूता धर्मराजेन भूपते ।
प्रहरन्तो ऽस्त्रशस्त्रैश्च बहिश्चक्रुर्यमक्षयात्
ityuktāste tadā dūtā dharmarājena bhūpate |
praharanto 'straśastraiśca bahiścakruryamakṣayāt
2,36.19
ततः सा दुःखिता राजन् मोहिनी मोहसंयुता ।
पातालं प्रययौ तत्र पातालस्थैर्निवारिता
tataḥ sā duḥkhitā rājan mohinī mohasaṃyutā |
pātālaṃ prayayau tatra pātālasthairnivāritā
2,36.20
ततस्तु व्रीडितात्यर्थः मोहिनी ब्रह्मणः सुता ।
जनकस्यान्तिकं गत्वा दुःखं स्वं संन्यवेदयत्
tatastu vrīḍitātyarthaḥ mohinī brahmaṇaḥ sutā |
janakasyāntikaṃ gatvā duḥkhaṃ svaṃ saṃnyavedayat
2,36.21
तात तन्नास्ति मे स्थानं त्रैलोक्ये सचरा चरे ।
यत्र यत्र तु गच्छामि तत्र तत्र क्षिपन्ति माम्
tāta tannāsti me sthānaṃ trailokye sacarā care |
yatra yatra tu gacchāmi tatra tatra kṣipanti mām
2,36.22
अहं निर्वासिता लोकैर्घातयित्वायुधैर्दृढम् ।
भवदाज्ञां समादाय गता रुक्मविभूषणम्
ahaṃ nirvāsitā lokairghātayitvāyudhairdṛḍham |
bhavadājñāṃ samādāya gatā rukmavibhūṣaṇam
2,36.23
मया व्यवसितं चेदं सर्वलोकविगर्हितम् ।
क्लेशयित्वा तु भर्तारं पुत्रं हत्वा वरासिना
mayā vyavasitaṃ cedaṃ sarvalokavigarhitam |
kleśayitvā tu bhartāraṃ putraṃ hatvā varāsinā
2,36.24
संध्यावलीं क्षोभयित्वा पितः प्राप्ता दशा मिमाम् ।
न गतिर्विद्यते देव पापाया मम सांप्रतम्
saṃdhyāvalīṃ kṣobhayitvā pitaḥ prāptā daśā mimām |
na gatirvidyate deva pāpāyā mama sāṃpratam
2,36.25
विशेषाद्द्विजशापेन जाताहं दुःखभागिनी ।
विप्रवाक्यहताना च दग्धानां चित्रभानुना
viśeṣāddvijaśāpena jātāhaṃ duḥkhabhāginī |
vipravākyahatānā ca dagdhānāṃ citrabhānunā
2,36.26
दिवाकीर्तिहतानां च भक्षितानां मृगादिभिः ।
शतह्रदाविपन्नानां मुक्तिदा स्वर्णदी पितः
divākīrtihatānāṃ ca bhakṣitānāṃ mṛgādibhiḥ |
śatahradāvipannānāṃ muktidā svarṇadī pitaḥ
2,36.27
यदि त्वं त्रिदशैः सार्द्धं विप्रं तं शापदायिनम् ।
प्रसादयसि मत्प्रीत्या तर्हि मे विहिता गतिः
yadi tvaṃ tridaśaiḥ sārddhaṃ vipraṃ taṃ śāpadāyinam |
prasādayasi matprītyā tarhi me vihitā gatiḥ
2,36.28
तां तथावादिनीं राजन् ब्रह्मा लोकपितामहः ।
शिवेन्द्रधर्मसूर्याग्निदेवेशैर्मुनिभिर्युतः
tāṃ tathāvādinīṃ rājan brahmā lokapitāmahaḥ |
śivendradharmasūryāgnideveśairmunibhiryutaḥ
2,36.29
मोहिनीमग्रतः कृत्वा जगाम द्विजसन्निधौ ।
तत्र गत्वा महीपाल ब्रह्मा देवादिभिर्वृतः
mohinīmagrataḥ kṛtvā jagāma dvijasannidhau |
tatra gatvā mahīpāla brahmā devādibhirvṛtaḥ
2,36.30
महता गौरवेणापि नमश्चक्रे स्वयं विधिः ।
भूप रुद्रादिदेवैस्तु पूज्यो मान्यः पितामहः
mahatā gauraveṇāpi namaścakre svayaṃ vidhiḥ |
bhūpa rudrādidevaistu pūjyo mānyaḥ pitāmahaḥ
2,36.31
मोहिनीप्रीतये मुग्धः स्वयं चक्रे नमस्क्रियाम् ।
कार्ये महति संप्राप्ते ह्यसाध्ये भुवनत्रये
mohinīprītaye mugdhaḥ svayaṃ cakre namaskriyām |
kārye mahati saṃprāpte hyasādhye bhuvanatraye
2,36.32
न दूषितं भवेद्भूप यविष्ठस्याभिवादनम् ।
स द्विजो वेदवेदाङ्गपरगस्तपसि स्थितः
na dūṣitaṃ bhavedbhūpa yaviṣṭhasyābhivādanam |
sa dvijo vedavedāṅgaparagastapasi sthitaḥ
2,36.33
संप्रेक्ष्य लोककर्तारं देवैः सह समागतम् ।
समुत्थाय नमश्चक्रे ब्रह्माणं तान्मुनीन्सुरान्
saṃprekṣya lokakartāraṃ devaiḥ saha samāgatam |
samutthāya namaścakre brahmāṇaṃ tānmunīnsurān
2,36.34
वासयामास भक्त्या च स्तुतिं चक्रे ऽब्जजन्मनः ।
ततः प्रसन्नो भगवान् लोककर्त्ता जगद्गुरुः
vāsayāmāsa bhaktyā ca stutiṃ cakre 'bjajanmanaḥ |
tataḥ prasanno bhagavān lokakarttā jagadguruḥ
2,36.35
ते द्विजं प्रार्थयामासुर्मोहिन्यर्थे नृपार्चितम् ।
तात विप्र सदाचार परलोकोपकारक
te dvijaṃ prārthayāmāsurmohinyarthe nṛpārcitam |
tāta vipra sadācāra paralokopakāraka
2,36.36
कृपां कुरु कृपासिंधो मोहिनीगतिदो भव ।
मया संप्रेषिता ब्रह्मन् रुक्माङ्गदविमोहने
kṛpāṃ kuru kṛpāsiṃdho mohinīgatido bhava |
mayā saṃpreṣitā brahman rukmāṅgadavimohane
2,36.37
सुता मे यमलोकं तु शून्यं दृष्ट्वा च मानद ।
वैकुण्ठं संकुलं प्रेक्ष्य लोकैः सर्वैर्नि राकुलैः
sutā me yamalokaṃ tu śūnyaṃ dṛṣṭvā ca mānada |
vaikuṇṭhaṃ saṃkulaṃ prekṣya lokaiḥ sarvairni rākulaiḥ
2,36.38
मनसोत्पादिता देवी देवानां हितकारिणी ।
निशामय धरादेव यद्ब्रवीमि तवाग्रतः
manasotpāditā devī devānāṃ hitakāriṇī |
niśāmaya dharādeva yadbravīmi tavāgrataḥ
2,36.39
गतिं धर्मस्यातिसूक्ष्मां लोककल्याणकारिणीम् ।
अनया निकषाश्याङ्ग्या परीक्ष्य स्वर्णभूषणः
gatiṃ dharmasyātisūkṣmāṃ lokakalyāṇakāriṇīm |
anayā nikaṣāśyāṅgyā parīkṣya svarṇabhūṣaṇaḥ
2,36.40
सदारः ससुतो ब्रह्मन्प्रापितो हरिमन्दिरम् ।
राज्ञाप्रहतया भक्त्या हरिवासरपालनात्
sadāraḥ sasuto brahmanprāpito harimandiram |
rājñāprahatayā bhaktyā harivāsarapālanāt
2,36.41
कृतं शून्यं यमस्थानं लिपिमार्जनकर्मणा ।
देवापकारो विप्रर्षे न क्षमो बाहुजन्मना
kṛtaṃ śūnyaṃ yamasthānaṃ lipimārjanakarmaṇā |
devāpakāro viprarṣe na kṣamo bāhujanmanā
2,36.42
भूसुराणां विशेषेणं यातास्ते तत्सहायकाः
bhūsurāṇāṃ viśeṣeṇaṃ yātāste tatsahāyakāḥ
2,36.43
न प्राप्यते साङ्घ्यविदा तु यच्च नाष्टाङ्गयोगेन तु भक्तिगम्यम् ।
तत्प्रापितं भूसुर भूपभर्तुर्निजस्य पुत्रस्य तथा सपत्न्याः
na prāpyate sāṅghyavidā tu yacca nāṣṭāṅgayogena tu bhaktigamyam |
tatprāpitaṃ bhūsura bhūpabharturnijasya putrasya tathā sapatnyāḥ
2,36.44
यत्पुण्यशीलस्य नृपस्य भूपशिरोमणेराचरितं प्रतीपम् ।
तत्पापवेगेन बभूव विद्रुता भस्मावशेषा तव शापदग्धा
yatpuṇyaśīlasya nṛpasya bhūpaśiromaṇerācaritaṃ pratīpam |
tatpāpavegena babhūva vidrutā bhasmāvaśeṣā tava śāpadagdhā
2,36.45
देवार्थमेषा भववर्द्धनार्थं नृपोपकाराय च संप्रवृत्ता ।
न स्वार्थकामा लभते ऽवमानं कथं द्विजातो ऽपकृतिं क्षमस्व
devārthameṣā bhavavarddhanārthaṃ nṛpopakārāya ca saṃpravṛttā |
na svārthakāmā labhate 'vamānaṃ kathaṃ dvijāto 'pakṛtiṃ kṣamasva
2,36.46
दयां कुरुष्व प्रशमं भजस्व पिष्टस्य पेषो नहि नीतियुक्तः ।
शापप्रदानेननिपातितेयं कुरु प्रसादं गतिदो भवत्वम् ।
यस्मिन्कृते ब्राह्मण मोहिनीयं बुद्धिं त्यजेत्क्रूरतरां त्वयीज्ये
dayāṃ kuruṣva praśamaṃ bhajasva piṣṭasya peṣo nahi nītiyuktaḥ |
śāpapradānenanipātiteyaṃ kuru prasādaṃ gatido bhavatvam |
yasminkṛte brāhmaṇa mohinīyaṃ buddhiṃ tyajetkrūratarāṃ tvayījye
2,36.47
स एवमुक्तः कमलासनेन विमृश्य बुद्ध्या विससर्ज कोपम् ।
उवाच देवं त्रिदशाधिनाथं विमोहिनीदेहकृतं द्विजेन्द्रः
sa evamuktaḥ kamalāsanena vimṛśya buddhyā visasarja kopam |
uvāca devaṃ tridaśādhināthaṃ vimohinīdehakṛtaṃ dvijendraḥ
2,36.48
बहुपापयुता देव मोहिनी तनया तव ।
न लोकेषु स्थितिस्तस्मात्प्राणिभिः संकुलेषु च
bahupāpayutā deva mohinī tanayā tava |
na lokeṣu sthitistasmātprāṇibhiḥ saṃkuleṣu ca
2,36.49
मया विमृश्य सुचिरं मोद्दिन्यर्थं विचिन्तितम् ।
तद्दास्यमि तव प्रीत्या त्वं हि पूज्यतरो मम
mayā vimṛśya suciraṃ moddinyarthaṃ vicintitam |
taddāsyami tava prītyā tvaṃ hi pūjyataro mama
2,36.50
यथा तव वचः सत्यं मम चापि सुरेश्वर ।
देवकार्यं च भविता मोहिनीकृतत्यमेव च
yathā tava vacaḥ satyaṃ mama cāpi sureśvara |
devakāryaṃ ca bhavitā mohinīkṛtatyameva ca
2,36.51
यन्नाक्रान्तं हि भूतौघैस्तत्स्थाने मोहिनीस्थितिः ।
जङ्गमाजङ्गमैर्भूमिर्व्याप्ता द्वीपवती सदा
yannākrāntaṃ hi bhūtaughaistatsthāne mohinīsthitiḥ |
jaṅgamājaṅgamairbhūmirvyāptā dvīpavatī sadā
2,36.52
तलानि चापि दैत्याद्यैराकाशः पक्षिपूर्वकैः ।
नाकः सुकृतिभिर्जीवैर्नरकाः पापकर्मभिः
talāni cāpi daityādyairākāśaḥ pakṣipūrvakaiḥ |
nākaḥ sukṛtibhirjīvairnarakāḥ pāpakarmabhiḥ
2,36.53
झषाद्यैः सागरा व्याप्ता नैष्वस्पृष्यास्थितिस्ततः ।
ततो ब्रह्मा सुरैः सर्वैः संमन्त्र्य नृपसत्तम
jhaṣādyaiḥ sāgarā vyāptā naiṣvaspṛṣyāsthitistataḥ |
tato brahmā suraiḥ sarvaiḥ saṃmantrya nṛpasattama
2,36.54
उवाच मोहिनीं देवीं नास्ति स्थानं तव क्वचित् ।
तच्छ्रुत्वा मोहिनी वाक्यं पितुराज्ञाविधायिनी
uvāca mohinīṃ devīṃ nāsti sthānaṃ tava kvacit |
tacchrutvā mohinī vākyaṃ piturājñāvidhāyinī
2,36.55
उवाच प्रणता सर्वान् हरिवासरनाशिनी ।
पुरोधसा समेतानो देवानां लोकसाक्षिणाम्
uvāca praṇatā sarvān harivāsaranāśinī |
purodhasā sametāno devānāṃ lokasākṣiṇām
2,36.56
भवतां त्रिदशश्रेष्ठा एष बद्धो मयाञ्जलिः ।
प्रणिपातशतेनापि प्रसन्नेन हृदा सुराः
bhavatāṃ tridaśaśreṣṭhā eṣa baddho mayāñjaliḥ |
praṇipātaśatenāpi prasannena hṛdā surāḥ
2,36.57
दातव्यं याचितं मंह्यं सर्वेषां प्रीतिकारकम् ।
एकादश्याः प्रभावेण सर्वेषां पापिनां गतिः
dātavyaṃ yācitaṃ maṃhyaṃ sarveṣāṃ prītikārakam |
ekādaśyāḥ prabhāveṇa sarveṣāṃ pāpināṃ gatiḥ
2,36.58
साध्यते तां सुरश्रेष्ठा वर्धितुं मे प्रयोजनम् ।
पतिः सपत्नी पुत्रश्च मया वैकुण्ठगाः कृताः
sādhyate tāṃ suraśreṣṭhā vardhituṃ me prayojanam |
patiḥ sapatnī putraśca mayā vaikuṇṭhagāḥ kṛtāḥ
2,36.59
भूर्लोके विधवाद्याहं वर्तामि भवतां कृते ।
यथा हरिदिनं दुष्टं जायते मम मानदाः
bhūrloke vidhavādyāhaṃ vartāmi bhavatāṃ kṛte |
yathā haridinaṃ duṣṭaṃ jāyate mama mānadāḥ
2,36.60
एतत्प्रयाचे ददत स्वार्थार्थं तद्धि नान्यथा
etatprayāce dadata svārthārthaṃ taddhi nānyathā
Chapter 2.37
2,37.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीचरिते षट्त्रिंशत्तमो ऽध्यायः मोहिन्युवाच एकादशीसमं देवाः पावनं नापरं भवेत् ।
यया पूता महापापा गच्छन्ति हरिमन्दिरम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīcarite ṣaṭtriṃśattamo 'dhyāyaḥ mohinyuvāca ekādaśīsamaṃ devāḥ pāvanaṃ nāparaṃ bhavet |
yayā pūtā mahāpāpā gacchanti harimandiram
2,37.2
तत्समीपे मम स्थानं युक्तं भाति विचार्यताम् ।
देवा ऊचुः वेधो निशीथे देवानामुपकाराय मोहिनी
tatsamīpe mama sthānaṃ yuktaṃ bhāti vicāryatām |
devā ūcuḥ vedho niśīthe devānāmupakārāya mohinī
2,37.3
सूर्योदये सुराणां च हरिणा परिकल्पितः ।
पारणं च त्रयोदश्यामुपवासविनाशनम्
sūryodaye surāṇāṃ ca hariṇā parikalpitaḥ |
pāraṇaṃ ca trayodaśyāmupavāsavināśanam
2,37.4
महाद्वादशिका ह्यष्टौ याः स्मृता वैष्णवागमे ।
तास्तु ह्येकादशीभिन्ना उपोष्यन्ते च वैष्णवैः
mahādvādaśikā hyaṣṭau yāḥ smṛtā vaiṣṇavāgame |
tāstu hyekādaśībhinnā upoṣyante ca vaiṣṇavaiḥ
2,37.5
एकादशीव्रतं भिन्नं वैष्णवानां महात्मनाम् ।
नित्यं पक्षद्वये प्रोक्तं विधिना त्रिदिनात्मके
ekādaśīvrataṃ bhinnaṃ vaiṣṇavānāṃ mahātmanām |
nityaṃ pakṣadvaye proktaṃ vidhinā tridinātmake
2,37.6
सायं प्रातस्त्यजेद्भुक्तिं क्रमात्पूर्वापराह्णयोः ।
एकादशी यदा भिन्ना उपोष्या हि परे ऽहनि ।
द्वादश्यां हि व्रतं कार्यं निरंबु समुपोषणम्
sāyaṃ prātastyajedbhuktiṃ kramātpūrvāparāhṇayoḥ |
ekādaśī yadā bhinnā upoṣyā hi pare 'hani |
dvādaśyāṃ hi vrataṃ kāryaṃ niraṃbu samupoṣaṇam
2,37.7
लङ्घने त्वसमर्थानां जलं शाकं फलं पयः ।
नैवेद्यं वा हरेः प्रोक्तं स्वाहारात्पादसंमितम्
laṅghane tvasamarthānāṃ jalaṃ śākaṃ phalaṃ payaḥ |
naivedyaṃ vā hareḥ proktaṃ svāhārātpādasaṃmitam
2,37.8
स्वाती सूर्योदये विद्धो त्यजन्त्यकादशीं सति ।
निष्कामा मध्यरात्रे च विद्धां मुञ्चन्ति याम्यया
svātī sūryodaye viddho tyajantyakādaśīṃ sati |
niṣkāmā madhyarātre ca viddhāṃ muñcanti yāmyayā
2,37.9
सर्वेष्वपि तु लोकेषु विदिता दशमी तिथिः ।
यमस्य तस्याः प्रान्ति तु स्थितिः कार्या त्वयानघे
sarveṣvapi tu lokeṣu viditā daśamī tithiḥ |
yamasya tasyāḥ prānti tu sthitiḥ kāryā tvayānaghe
2,37.10
एतेन देवकार्यं च सिद्धं भवति शोभने ।
सूर्येन्दुचारा तिथ्यास्तु दशम्याः प्रान्तगामिनी
etena devakāryaṃ ca siddhaṃ bhavati śobhane |
sūryenducārā tithyāstu daśamyāḥ prāntagāminī
2,37.11
भुवि तीर्थानि चैव त्वं स्वाघनाशाय संचर ।
अरुणोदयमारभ्य यावत्सूर्योदयो भवेत्
bhuvi tīrthāni caiva tvaṃ svāghanāśāya saṃcara |
aruṇodayamārabhya yāvatsūryodayo bhavet
2,37.12
तदन्तस्त्वं व्रते प्राप्ता लभस्वैकादशीफलम् ।
यः कश्चित्कुरुते विद्धं त्वया ह्येकादशीव्रतम्
tadantastvaṃ vrate prāptā labhasvaikādaśīphalam |
yaḥ kaścitkurute viddhaṃ tvayā hyekādaśīvratam
2,37.13
स तीपकारकस्तुभ्यं भविष्यति सुरप्रिये ।
मुहूर्तद्वयमात्रं तु ज्ञेयं चात्रारुणोदयम्
sa tīpakārakastubhyaṃ bhaviṣyati surapriye |
muhūrtadvayamātraṃ tu jñeyaṃ cātrāruṇodayam
2,37.14
मूहूर्ताः पञ्चदश च स्मृता रात्रेर्दिनस्य च ।
ज्ञेयास्ते ह्रस्वदीर्घत्वे त्रैराशिक विधानतः
mūhūrtāḥ pañcadaśa ca smṛtā rātrerdinasya ca |
jñeyāste hrasvadīrghatve trairāśika vidhānataḥ
2,37.15
त्रयोदशान्मुहूर्तान्त्तु रात्रैरूर्द्ध्वा समागता ।
सब्ध्वोपवासिनां पुण्यं स्वस्था भव शुचिस्मिते
trayodaśānmuhūrtānttu rātrairūrddhvā samāgatā |
sabdhvopavāsināṃ puṇyaṃ svasthā bhava śucismite
2,37.16
यमसंस्थापनार्थाय वैकुण्ठध्वंसनाय च ।
पाखण्डानां विवृद्ध्यर्थं पापसंचनाय च
yamasaṃsthāpanārthāya vaikuṇṭhadhvaṃsanāya ca |
pākhaṇḍānāṃ vivṛddhyarthaṃ pāpasaṃcanāya ca
2,37.17
दत्तं ते मोहिनि स्थानं प्रत्यूषसमयाङ्कितम्
dattaṃ te mohini sthānaṃ pratyūṣasamayāṅkitam
2,37.18
विद्धं त्वयैकादशिकाव्रतं ये कुर्वन्ति कर्तार इह प्रयत्नात् ।
तेषां भवेद्यत्सुकृतं शुभे फलं भुङ्क्ष्व प्रसन्ना भव भूसुरे त्वम्
viddhaṃ tvayaikādaśikāvrataṃ ye kurvanti kartāra iha prayatnāt |
teṣāṃ bhavedyatsukṛtaṃ śubhe phalaṃ bhuṅkṣva prasannā bhava bhūsure tvam
2,37.19
एवं प्रदिष्टा कमलासनाद्यैः सा मोहिनी हृष्टतरा बभूव ।
मेने कृतार्थं निजजीवितं च स्वपापतीर्थाभिनिषेवणेन
evaṃ pradiṣṭā kamalāsanādyaiḥ sā mohinī hṛṣṭatarā babhūva |
mene kṛtārthaṃ nijajīvitaṃ ca svapāpatīrthābhiniṣevaṇena
2,37.20
संसाधितं कार्यमिदं सुराणां भस्मावशेषं हि गते ऽपि देहे ।
चैतन्यमात्रे पवनात्मके ऽस्मिन् संमार्जितो भूपकृतस्तु पन्थाः
saṃsādhitaṃ kāryamidaṃ surāṇāṃ bhasmāvaśeṣaṃ hi gate 'pi dehe |
caitanyamātre pavanātmake 'smin saṃmārjito bhūpakṛtastu panthāḥ
2,37.21
नीतं मया चात्मकृतं हि वाक्यं प्रहृष्टया वै यदुदाहृतं हि ।
एवं विमृश्य क्षिप्तिपालदे वान्प्रणम्य हृष्टा च पुरोधसं स्वम्
nītaṃ mayā cātmakṛtaṃ hi vākyaṃ prahṛṣṭayā vai yadudāhṛtaṃ hi |
evaṃ vimṛśya kṣiptipālade vānpraṇamya hṛṣṭā ca purodhasaṃ svam
2,37.22
प्रान्ते स्थिता सूर्यविहीनसंज्ञे काले दशम्या जनमोहनाय ।
कृच्छ्रान्तरूपा च दिनं च भुङ्क्ते प्रकृष्टरूपा नरकाय नॄणाम्
prānte sthitā sūryavihīnasaṃjñe kāle daśamyā janamohanāya |
kṛcchrāntarūpā ca dinaṃ ca bhuṅkte prakṛṣṭarūpā narakāya nṝṇām
2,37.23
प्रान्तस्थितां तां रविजो निरीक्ष्य प्रहृष्टवक्त्रो वचनं जगाद ।
त्वया प्रतिष्ठा मम चारुनेत्रे कृतात्र लोके पुनरेव सम्यक् ।
विभोदितो रुक्मविभूषणस्य मत्तेभसंस्थः पटहः सुघैषः
prāntasthitāṃ tāṃ ravijo nirīkṣya prahṛṣṭavaktro vacanaṃ jagāda |
tvayā pratiṣṭhā mama cārunetre kṛtātra loke punareva samyak |
vibhodito rukmavibhūṣaṇasya mattebhasaṃsthaḥ paṭahaḥ sughaiṣaḥ
2,37.24
दृष्टे कार्ये जनः सर्वः प्रत्ययं कुरुते त्विति
dṛṣṭe kārye janaḥ sarvaḥ pratyayaṃ kurute tviti
2,37.25
सूर्योदय स्पृषा ह्येषा दशमी गर्हिता सदा ।
अस्पृष्टमुदयं नॄणां मोहनाय भविष्यति
sūryodaya spṛṣā hyeṣā daśamī garhitā sadā |
aspṛṣṭamudayaṃ nṝṇāṃ mohanāya bhaviṣyati
2,37.26
विहाय तां यत्प्रिययोगभुक्तिं पादस्थिता सापि ह्यदृष्यरूपा ।
सत्यं हि ते नाम विशालनेत्रे यन्मोहिनीत्येव जनो ब्रवीति
vihāya tāṃ yatpriyayogabhuktiṃ pādasthitā sāpi hyadṛṣyarūpā |
satyaṃ hi te nāma viśālanetre yanmohinītyeva jano bravīti
2,37.27
विमोहयित्वा हि जनं समस्तं पटे मदीये लिखितं करोषि ।
इत्येव मुक्त्वा तनयो विवस्वतः प्रणम्य तां ब्रह्मसुतां प्रहृष्टः
vimohayitvā hi janaṃ samastaṃ paṭe madīye likhitaṃ karoṣi |
ityeva muktvā tanayo vivasvataḥ praṇamya tāṃ brahmasutāṃ prahṛṣṭaḥ
2,37.28
जगाम देवैः सह नाकलोकं करे गृहीत्वा लिपिलेखितारम् ।
गतेषु देवेषु विमोहिनी सा ब्रह्माणमासाद्य सुरासुरेशम्
jagāma devaiḥ saha nākalokaṃ kare gṛhītvā lipilekhitāram |
gateṣu deveṣu vimohinī sā brahmāṇamāsādya surāsureśam
2,37.29
विज्ञापयामास पितः पुरोधा ममायमत्युग्रतरश्च कोपात् ।
दग्धं शरीरं मम लोकनाथ पुनः प्रपत्स्ये ऽथ तथा कुरुष्व
vijñāpayāmāsa pitaḥ purodhā mamāyamatyugrataraśca kopāt |
dagdhaṃ śarīraṃ mama lokanātha punaḥ prapatsye 'tha tathā kuruṣva
2,37.30
विमोहितं चैव जगन्मयेदं प्रान्ते समास्थाय यमस्य तिथ्याः ।
जितो हि राज्ञा शमनः पुराद्य कृतो जयी तात तव प्रभावात्
vimohitaṃ caiva jaganmayedaṃ prānte samāsthāya yamasya tithyāḥ |
jito hi rājñā śamanaḥ purādya kṛto jayī tāta tava prabhāvāt
2,37.31
तव कृत्यमिदं तात यत्पुनर्देहधारिणी ।
भूयामहं जगन्नाथ ब्रह्मणं सांत्ययस्व भोः
tava kṛtyamidaṃ tāta yatpunardehadhāriṇī |
bhūyāmahaṃ jagannātha brahmaṇaṃ sāṃtyayasva bhoḥ
2,37.32
तच्छ्रुत्वा मोहिनीवाक्यं ब्रह्मा लोकविधानकृत् ।
ब्राह्मणं सांत्वयामास पुनरेव सुताकृते
tacchrutvā mohinīvākyaṃ brahmā lokavidhānakṛt |
brāhmaṇaṃ sāṃtvayāmāsa punareva sutākṛte
2,37.33
वसो तात निबोधेदं यद्ब्रवीमि हितावहम् ।
तव चास्या महाभाग सर्वलोकहिताय च
vaso tāta nibodhedaṃ yadbravīmi hitāvaham |
tava cāsyā mahābhāga sarvalokahitāya ca
2,37.34
त्वयेयं मोहिनी कोपात्कृता भस्मावशेषिता ।
पुनः शरीरं याचेत तदाज्ञां देहि मानद
tvayeyaṃ mohinī kopātkṛtā bhasmāvaśeṣitā |
punaḥ śarīraṃ yāceta tadājñāṃ dehi mānada
2,37.35
मत्पुत्री तव याज्येयं दुर्गतिं तात गच्छति ।
त्वया मया च सपाल्या कृतकार्या तपस्विनी
matputrī tava yājyeyaṃ durgatiṃ tāta gacchati |
tvayā mayā ca sapālyā kṛtakāryā tapasvinī
2,37.36
यदि त्वं शुद्धभावेन मां ज्ञापयसि मानद ।
तातो ऽहमस्या भूयो ऽपि देहमुत्पादयाम्यहम्
yadi tvaṃ śuddhabhāvena māṃ jñāpayasi mānada |
tāto 'hamasyā bhūyo 'pi dehamutpādayāmyaham
2,37.37
किन्तु विष्णुदिनस्यैषा वैरिणी पापकारिणी ।
यथा शुद्ध्येति विप्रेन्द्र तथैवाशु विधीयताम्
kintu viṣṇudinasyaiṣā vairiṇī pāpakāriṇī |
yathā śuddhyeti viprendra tathaivāśu vidhīyatām
2,37.38
तच्छ्रुत्वा वचनं तस्य ब्रह्मणः स पुरोहितः ।
याज्याया देहयोगार्थमादिदेश मुदान्वितः
tacchrutvā vacanaṃ tasya brahmaṇaḥ sa purohitaḥ |
yājyāyā dehayogārthamādideśa mudānvitaḥ
2,37.39
विप्रवाक्यं समाकर्ण्य ब्रह्मा लोकपितमहः ।
कमण्डलुजलेनौक्षन्मोहिन्या देहभस्म तत्
vipravākyaṃ samākarṇya brahmā lokapitamahaḥ |
kamaṇḍalujalenaukṣanmohinyā dehabhasma tat
2,37.40
समुक्षिते ब्रह्मणा लोककर्त्रा सा मोहिनी देहयुता बभूव ।
प्रणम्य तातं च वसोः पुरोधसो जग्राह पादौ विनयेन नत्वा
samukṣite brahmaṇā lokakartrā sā mohinī dehayutā babhūva |
praṇamya tātaṃ ca vasoḥ purodhaso jagrāha pādau vinayena natvā
2,37.41
ततो वसुर्याजक एव राज्ञो मुदान्वितो याज्यनितंबिनीं ताम् ।
विमोहिनीं स्वामिसुतोञ्ज्झितां च जगाद वाक्यं विदुतामवीराम्
tato vasuryājaka eva rājño mudānvito yājyanitaṃbinīṃ tām |
vimohinīṃ svāmisutoñjjhitāṃ ca jagāda vākyaṃ vidutāmavīrām
2,37.42
वसुरुवाच क्रोधस्त्यक्तो मया देवि ब्रह्मणो वचनादथ ।
गतिं ते कारयिष्यामि तीर्थस्नानादिकर्मणा
vasuruvāca krodhastyakto mayā devi brahmaṇo vacanādatha |
gatiṃ te kārayiṣyāmi tīrthasnānādikarmaṇā
2,37.43
इत्युक्त्वा मोहिनीं विप्रो ब्रह्माणां जगतां पतिम् ।
विससर्ज नमस्कृत्य मोहिनीपितरं मुदा
ityuktvā mohinīṃ vipro brahmāṇāṃ jagatāṃ patim |
visasarja namaskṛtya mohinīpitaraṃ mudā
2,37.44
मोहिन्या वसुना चैव प्रीत्या ब्रह्मा विसर्जितः ।
जगाम लोकं तमसः परमव्यक्तवर्त्मना
mohinyā vasunā caiva prītyā brahmā visarjitaḥ |
jagāma lokaṃ tamasaḥ paramavyaktavartmanā
2,37.45
स वसुर्ब्राह्मणश्रेष्ठो रुक्माङ्गदपुरोहितः ।
मोहिनीं समनुग्राह्यां मत्वा हृदि विचारयन्
sa vasurbrāhmaṇaśreṣṭho rukmāṅgadapurohitaḥ |
mohinīṃ samanugrāhyāṃ matvā hṛdi vicārayan
2,37.46
मुहूर्त्तं ध्यानमापन्नो बुबुधे कारणं गतेः
muhūrttaṃ dhyānamāpanno bubudhe kāraṇaṃ gateḥ
Chapter 2.38
2,38.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीचरिते सप्तत्रिंशो ऽध्यायः वसिष्टं उवाच स वसुर्नृपशार्दूल मोहिनीं याज्यकामिनीम् ।
उवाच श्लक्ष्णया वाचा सर्वलोकहिते रतः
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīcarite saptatriṃśo 'dhyāyaḥ vasiṣṭaṃ uvāca sa vasurnṛpaśārdūla mohinīṃ yājyakāminīm |
uvāca ślakṣṇayā vācā sarvalokahite rataḥ
2,38.2
वसुरुवाच शृणु मोहिनी वक्ष्यामि तीर्थानां लक्षणं पृथक् ।
येन विज्ञातमात्रेण पापिनां गतिरुत्तमा
vasuruvāca śṛṇu mohinī vakṣyāmi tīrthānāṃ lakṣaṇaṃ pṛthak |
yena vijñātamātreṇa pāpināṃ gatiruttamā
2,38.3
सर्वेषामपि तीर्थानां श्रेष्ठा गंमा धरातले ।
न तस्या सदृशं किञ्चिद्विद्यते पापनाशनम्
sarveṣāmapi tīrthānāṃ śreṣṭhā gaṃmā dharātale |
na tasyā sadṛśaṃ kiñcidvidyate pāpanāśanam
2,38.4
तच्छ्रुत्वा वचनं तस्य वसोः स्वस्य पुरोधसः ।
प्रणता मोहिनी प्राह गङ्गास्नानकृतादरा
tacchrutvā vacanaṃ tasya vasoḥ svasya purodhasaḥ |
praṇatā mohinī prāha gaṅgāsnānakṛtādarā
2,38.5
मोहिन्युवाच भगवन्वाडवश्रेष्ठ गङ्गामाहात्म्यमुत्तमम् ।
सर्वेषां च पुराणानां संमतं वद सांप्रतम्
mohinyuvāca bhagavanvāḍavaśreṣṭha gaṅgāmāhātmyamuttamam |
sarveṣāṃ ca purāṇānāṃ saṃmataṃ vada sāṃpratam
2,38.6
श्रुत्वा माहात्म्यमतुलं गङ्गायाः पापनाशनम् ।
पश्चात्पापविनाशिन्यां स्नातुं यास्ये त्वया सह
śrutvā māhātmyamatulaṃ gaṅgāyāḥ pāpanāśanam |
paścātpāpavināśinyāṃ snātuṃ yāsye tvayā saha
2,38.7
तच्छ्रुत्वा मोहिनीवाक्यं वसुः सर्वपुराणवित् ।
माहात्म्यं कथयामास गङ्गायाः पापनाशनम्
tacchrutvā mohinīvākyaṃ vasuḥ sarvapurāṇavit |
māhātmyaṃ kathayāmāsa gaṅgāyāḥ pāpanāśanam
2,38.8
वसुरुवाच ते देशास्ते जनपदास्ते शैला स्ते ऽपि चाश्रमाः ।
येषां भागीरथी पुण्या समीपे वर्तते सदा
vasuruvāca te deśāste janapadāste śailā ste 'pi cāśramāḥ |
yeṣāṃ bhāgīrathī puṇyā samīpe vartate sadā
2,38.9
तपसा ब्रह्मचर्येण यज्ञैस्त्यागेन वा पुनः ।
तां गतिं न लभेज्जन्तुर्गङ्गां संसेव्य यां लभेत्
tapasā brahmacaryeṇa yajñaistyāgena vā punaḥ |
tāṃ gatiṃ na labhejjanturgaṅgāṃ saṃsevya yāṃ labhet
2,38.40
पूर्वे वयसि पापानि कृत्वा कर्माणि ये नराः ।
शेषे गङ्गां निषेवन्ते ते ऽपि यान्ति परां गतिम्
pūrve vayasi pāpāni kṛtvā karmāṇi ye narāḥ |
śeṣe gaṅgāṃ niṣevante te 'pi yānti parāṃ gatim
2,38.11
तिष्ठेद्युगसहस्रं तु पादेनैकेन यः पुमान् ।
मासमेकं तु गङ्गायां स्नातस्तुल्यफलावुभौ
tiṣṭhedyugasahasraṃ tu pādenaikena yaḥ pumān |
māsamekaṃ tu gaṅgāyāṃ snātastulyaphalāvubhau
2,38.12
तिष्ठेतार्वाक्छिरा यस्तु युगानामयुतं पुमान् ।
तिष्ठेद्यथेष्टं यश्चापि गङ्गायां स विशिष्यते
tiṣṭhetārvākchirā yastu yugānāmayutaṃ pumān |
tiṣṭhedyatheṣṭaṃ yaścāpi gaṅgāyāṃ sa viśiṣyate
2,38.13
भूतानामिह सर्वेषां दुःखोपहतचेतसाम् ।
गतिमन्वेषमाणानां न गङ्गासदृशी गतिः
bhūtānāmiha sarveṣāṃ duḥkhopahatacetasām |
gatimanveṣamāṇānāṃ na gaṅgāsadṛśī gatiḥ
2,38.14
प्रकृष्टैः पातकैर् घोरैः पापिनः पुरुषाधमान् ।
प्रसह्य तारयेद्गुङ्गा गच्छतो निरये ऽशुचौ
prakṛṣṭaiḥ pātakair ghoraiḥ pāpinaḥ puruṣādhamān |
prasahya tārayedguṅgā gacchato niraye 'śucau
2,38.15
ते समानास्तु मुनिभिर्नूनं देवैः सवासवैः ।
ये ऽभिगच्छन्ति सततं गङ्गामभिमतां सुरैः
te samānāstu munibhirnūnaṃ devaiḥ savāsavaiḥ |
ye 'bhigacchanti satataṃ gaṅgāmabhimatāṃ suraiḥ
2,38.16
अन्धाञ्जडान्द्रव्यहीनांश्च गङ्गा संपावयेद्बृहती विश्वरूपा ।
देवैः सेंद्रैर्मुनिभिर्मानवैश्च निषेविता सर्वकालं समृद्ध्ये
andhāñjaḍāndravyahīnāṃśca gaṅgā saṃpāvayedbṛhatī viśvarūpā |
devaiḥ seṃdrairmunibhirmānavaiśca niṣevitā sarvakālaṃ samṛddhye
2,38.17
पक्षादौ कृष्णपक्षे तु भूमौ संनिहिता भवेत् ।
यावत्पुण्या ह्यमावास्या दिनानि दश मोहिनि
pakṣādau kṛṣṇapakṣe tu bhūmau saṃnihitā bhavet |
yāvatpuṇyā hyamāvāsyā dināni daśa mohini
2,38.18
शुक्लप्रतिपदादेश्च दिनानि दश संख्यया ।
पाताले सन्निधानं तु कुरुते स्वयमेव हि
śuklapratipadādeśca dināni daśa saṃkhyayā |
pātāle sannidhānaṃ tu kurute svayameva hi
2,38.19
आरभ्य शुक्लैकादश्या दिनानि दश यानि तु ।
पञ्चम्यं तानि सा स्वर्गे भवेत्सन्निहिता सदा
ārabhya śuklaikādaśyā dināni daśa yāni tu |
pañcamyaṃ tāni sā svarge bhavetsannihitā sadā
2,38.20
कृते तु सर्वतीर्थानि त्रेतायां पुष्करं परम् ।
द्वापरे तु कुरुक्षेत्रं कलौ गङ्गा विशिष्यते
kṛte tu sarvatīrthāni tretāyāṃ puṣkaraṃ param |
dvāpare tu kurukṣetraṃ kalau gaṅgā viśiṣyate
2,38.21
कलौ तु सर्वतीर्थानि स्वं स्वं वीर्यं स्वभावतः ।
गङ्गायां प्रतिमुञ्चन्ति सा तु देवी न कुत्रचित्
kalau tu sarvatīrthāni svaṃ svaṃ vīryaṃ svabhāvataḥ |
gaṅgāyāṃ pratimuñcanti sā tu devī na kutracit
2,38.22
गङ्गांभः कणदिग्धस्य वायोः संस्पर्शनादपि ।
पापशीला अपि नराः परां गतिमवाप्नुयुः
gaṅgāṃbhaḥ kaṇadigdhasya vāyoḥ saṃsparśanādapi |
pāpaśīlā api narāḥ parāṃ gatimavāpnuyuḥ
2,38.23
यो ऽसौ सर्वगतो विष्णुश्चित्स्वरूपी जनार्दनः ।
स एव द्रवरूपेण गङ्गांभो नात्र संशयः
yo 'sau sarvagato viṣṇuścitsvarūpī janārdanaḥ |
sa eva dravarūpeṇa gaṅgāṃbho nātra saṃśayaḥ
2,38.24
ब्रह्महा गुरुडा गोघ्नः स्तेयी च गुरुतल्पगः ।
गङ्गांभसा च पूयन्ते नात्र कार्या विचारणा
brahmahā guruḍā goghnaḥ steyī ca gurutalpagaḥ |
gaṅgāṃbhasā ca pūyante nātra kāryā vicāraṇā
2,38.25
क्षेत्रस्थमृद्धृतं वापि शीतमुष्णमथापि वा ।
गाङ्गेयं तु हरेत्तोयं पापमामरणान्तिकम्
kṣetrasthamṛddhṛtaṃ vāpi śītamuṣṇamathāpi vā |
gāṅgeyaṃ tu harettoyaṃ pāpamāmaraṇāntikam
2,38.26
वर्ज्यं पर्युषितं तोयं वर्ज्यं पुर्युषितं दलम् ।
न वर्ज्यं जाह्नवीतोयं न वर्ज्यं तुलसीदलम्
varjyaṃ paryuṣitaṃ toyaṃ varjyaṃ puryuṣitaṃ dalam |
na varjyaṃ jāhnavītoyaṃ na varjyaṃ tulasīdalam
2,38.27
मेरोः सुवर्णस्य च सर्वरत्नैः संख्योपलानामुदकस्य वापि ।
गङ्गाजलानां न तु शक्तिरस्ति वक्तुं गुणाख्यापरिमाणमत्र
meroḥ suvarṇasya ca sarvaratnaiḥ saṃkhyopalānāmudakasya vāpi |
gaṅgājalānāṃ na tu śaktirasti vaktuṃ guṇākhyāparimāṇamatra
2,38.28
तीर्थयात्राविधिं कृत्स्नमकुर्वाणो ऽपि यो नरः ।
गङ्गातोयस्य माहात्म्यात्सो ऽप्यत्र फलभाग्भवेत्
tīrthayātrāvidhiṃ kṛtsnamakurvāṇo 'pi yo naraḥ |
gaṅgātoyasya māhātmyātso 'pyatra phalabhāgbhavet
2,38.29
चिन्तामणिगुणाच्चापि गङ्गायास्तोयबिन्दवः ।
विशिष्टा यत्प्रयच्छन्ति भक्तेभ्यो वाञ्छितं फलम्
cintāmaṇiguṇāccāpi gaṅgāyāstoyabindavaḥ |
viśiṣṭā yatprayacchanti bhaktebhyo vāñchitaṃ phalam
2,38.30
गण्डूषमात्रतो भक्त्या सकूद्गङ्गांभसा नरः ।
कामधेनु स्तनोद्भूतान्भुङ्क्ते दिव्यरसान्दिवि
gaṇḍūṣamātrato bhaktyā sakūdgaṅgāṃbhasā naraḥ |
kāmadhenu stanodbhūtānbhuṅkte divyarasāndivi
2,38.31
शालग्रामशिलायां यस्तु गङ्गाजलं क्षिपेत् ।
अपहत्य तमस्तीव्रं भाति सूर्यो यथोदये
śālagrāmaśilāyāṃ yastu gaṅgājalaṃ kṣipet |
apahatya tamastīvraṃ bhāti sūryo yathodaye
2,38.32
मनोवाक्कायजैर्ग्रस्तः पापैर्बहुविधैरपि ।
वीक्ष्य गङ्गां भवेत्पूतः पुरुषो नात्र संशयः
manovākkāyajairgrastaḥ pāpairbahuvidhairapi |
vīkṣya gaṅgāṃ bhavetpūtaḥ puruṣo nātra saṃśayaḥ
2,38.33
गङ्गातोयाभिषिक्तां तु भिक्षामश्नाति यः सदा ।
सर्पवत्कञ्चुकं मुक्त्वा पापहीनो भवेत्स वै
gaṅgātoyābhiṣiktāṃ tu bhikṣāmaśnāti yaḥ sadā |
sarpavatkañcukaṃ muktvā pāpahīno bhavetsa vai
2,38.34
हिमवद्विन्ध्यसदृशा राशयः पापकर्मणाम् ।
गङ्गांभसा विनश्यन्ति विष्णुभक्त्या यथापदः
himavadvindhyasadṛśā rāśayaḥ pāpakarmaṇām |
gaṅgāṃbhasā vinaśyanti viṣṇubhaktyā yathāpadaḥ
2,38.35
प्रवेशमात्रे गङ्गायां स्नानार्थं भक्तितो नृणाम् ।
ब्रह्महत्यादिपापानि हाहेत्युक्त्वा प्रयान्त्यलम्
praveśamātre gaṅgāyāṃ snānārthaṃ bhaktito nṛṇām |
brahmahatyādipāpāni hāhetyuktvā prayāntyalam
2,38.36
गङ्गातीरे वसेन्नित्यं गङ्गातोयं पिबेत्सदा ।
यः पुमान्स विमुच्येत पातकैः पूर्वसंचितैः
gaṅgātīre vasennityaṃ gaṅgātoyaṃ pibetsadā |
yaḥ pumānsa vimucyeta pātakaiḥ pūrvasaṃcitaiḥ
2,38.37
यो वै गङ्गां समाश्रित्य नित्यं तिष्ठति निर्भयः ।
स एव देवैर्मर्त्यैश्च पूजनीयो महर्षिभिः
yo vai gaṅgāṃ samāśritya nityaṃ tiṣṭhati nirbhayaḥ |
sa eva devairmartyaiśca pūjanīyo maharṣibhiḥ
2,38.38
किमष्टाङ्गेन योगेन किं तपोभिः किमध्वरैः ।
वास एव हि गङ्गायां सर्वतो ऽपि विशिष्यते
kimaṣṭāṅgena yogena kiṃ tapobhiḥ kimadhvaraiḥ |
vāsa eva hi gaṅgāyāṃ sarvato 'pi viśiṣyate
2,38.39
किं यज्ञैर्बहुभिर्जाप्यैः किं तपोभिर्धनार्पणैः ।
स्वर्गमोक्षप्रदा गङ्गा सुखसेव्या यतः स्थिता
kiṃ yajñairbahubhirjāpyaiḥ kiṃ tapobhirdhanārpaṇaiḥ |
svargamokṣapradā gaṅgā sukhasevyā yataḥ sthitā
2,38.40
यज्ञैर्यमैश्च नियमैर्दानैः संन्यासतो ऽपि वा ।
न तत्फलमवाप्रोति गङ्गां सेव्य यदाप्नुयात्
yajñairyamaiśca niyamairdānaiḥ saṃnyāsato 'pi vā |
na tatphalamavāproti gaṅgāṃ sevya yadāpnuyāt
2,38.41
प्रभासे गोसहस्त्रेण राहुग्रस्ते दिवाकरे ।
यत्फलं लभते मर्त्यो गङ्गायां तद्दिनेन वै
prabhāse gosahastreṇa rāhugraste divākare |
yatphalaṃ labhate martyo gaṅgāyāṃ taddinena vai
2,38.42
अन्योपायांश्च यस्त्यक्त्वा मीक्षकामः सुनिश्चितः ।
गङ्गातीरे सुखं तिष्ठेत्स वै मोक्षस्य भाजनम्
anyopāyāṃśca yastyaktvā mīkṣakāmaḥ suniścitaḥ |
gaṅgātīre sukhaṃ tiṣṭhetsa vai mokṣasya bhājanam
2,38.43
वाराणस्यां विशेषण गङ्गा सद्यस्तु मोक्षदा ।
प्रतिमासं चतुर्दश्यामष्टम्यां चैव सर्वदा
vārāṇasyāṃ viśeṣaṇa gaṅgā sadyastu mokṣadā |
pratimāsaṃ caturdaśyāmaṣṭamyāṃ caiva sarvadā
2,38.44
गङ्गातीरे निवासश्च यावज्जीवं च सिद्धिदः ।
कृच्छ्राणि सर्वदा कृत्वा यत्फलं सुखमश्नुते
gaṅgātīre nivāsaśca yāvajjīvaṃ ca siddhidaḥ |
kṛcchrāṇi sarvadā kṛtvā yatphalaṃ sukhamaśnute
2,38.45
सदा चान्द्रायणं चैव तल्लभेज्जाह्नवीतटे ।
गङ्गासेवापरस्येह दिवसार्द्धेन यत्फलम्
sadā cāndrāyaṇaṃ caiva tallabhejjāhnavītaṭe |
gaṅgāsevāparasyeha divasārddhena yatphalam
2,38.46
न तच्छक्यं ब्रह्मसुते प्राप्तुं क्रतुशतैरपि ।
सर्वयज्ञतपोदानयोगस्वाध्यायकर्मभिः
na tacchakyaṃ brahmasute prāptuṃ kratuśatairapi |
sarvayajñatapodānayogasvādhyāyakarmabhiḥ
2,38.47
यत्फलं तल्लभेद्भक्त्या गङ्गातीरनिवासतः ।
यत्पुण्यं सत्यवचनैर्नैष्ठिकब्रह्मचारिणाम्
yatphalaṃ tallabhedbhaktyā gaṅgātīranivāsataḥ |
yatpuṇyaṃ satyavacanairnaiṣṭhikabrahmacāriṇām
2,38.48
यदग्निहोत्रिणां पुण्यं तत्तु गङ्गानिवासतः ।
समातृपितृदाराणां कुलकोटिमनन्तकम्
yadagnihotriṇāṃ puṇyaṃ tattu gaṅgānivāsataḥ |
samātṛpitṛdārāṇāṃ kulakoṭimanantakam
2,38.49
गङ्गाभक्तिस्तारयते संसारार्णवतो ध्रुवम् ।
संतोषः परमैश्वर्यं तत्त्वज्ञानं सुखात्मनाम्
gaṅgābhaktistārayate saṃsārārṇavato dhruvam |
saṃtoṣaḥ paramaiśvaryaṃ tattvajñānaṃ sukhātmanām
2,38.50
विनयाचारसंपत्तिर्गङ्गाभक्तस्य जायते ।
कृतकृत्यो भवेन्मर्त्यो गङ्गां प्राप्यैव केवलम्
vinayācārasaṃpattirgaṅgābhaktasya jāyate |
kṛtakṛtyo bhavenmartyo gaṅgāṃ prāpyaiva kevalam
2,38.51
तद्भक्तस्तत्परश्च स्यान्मृतो वापि न संशयः ।
भक्त्या तज्जलसंस्पर्शी तज्जलं पिबते च यः
tadbhaktastatparaśca syānmṛto vāpi na saṃśayaḥ |
bhaktyā tajjalasaṃsparśī tajjalaṃ pibate ca yaḥ
2,38.52
अनायासेन हि नरो मोक्षो पायं स विन्दति ।
दीक्षितः सर्वयज्ञेषु सोमपानं दिने दिने
anāyāsena hi naro mokṣo pāyaṃ sa vindati |
dīkṣitaḥ sarvayajñeṣu somapānaṃ dine dine
2,38.53
सर्वाणि यंषां गङ्गायास्तोयैः कृत्यानि सर्वदा ।
देहं त्यक्त्वा नरास्ते तु मोदन्ते शिवसन्निधौ
sarvāṇi yaṃṣāṃ gaṅgāyāstoyaiḥ kṛtyāni sarvadā |
dehaṃ tyaktvā narāste tu modante śivasannidhau
2,38.54
देवाः सोमार्कसंस्थानि यथा शक्रादयो मुखैः ।
अमृतान्युपभुञ्जन्ति तथा गङ्गाजलं नराः
devāḥ somārkasaṃsthāni yathā śakrādayo mukhaiḥ |
amṛtānyupabhuñjanti tathā gaṅgājalaṃ narāḥ
2,38.55
कन्यादानैश्च विधिवद्भूमिदानैश्च भक्तितः ।
अन्नदानैश्च गोदानैः स्वर्णदानादिभिस्तथा
kanyādānaiśca vidhivadbhūmidānaiśca bhaktitaḥ |
annadānaiśca godānaiḥ svarṇadānādibhistathā
2,38.56
रथाश्वगजदानैश्च यत्पुण्यं परिकीर्तितम् ।
ततः शतगुणं पुण्यं गङ्गांभश्चुलुकाशनात्
rathāśvagajadānaiśca yatpuṇyaṃ parikīrtitam |
tataḥ śataguṇaṃ puṇyaṃ gaṅgāṃbhaśculukāśanāt
2,38.57
चान्द्रायणसहस्राणां यत्फलं परिकीर्तितम् ।
ततो ऽधिकफलं गङ्गातोयपानादवाप्यते
cāndrāyaṇasahasrāṇāṃ yatphalaṃ parikīrtitam |
tato 'dhikaphalaṃ gaṅgātoyapānādavāpyate
2,38.58
गण्डूषमात्रपाने तु अश्वमेधफलं लभेत् ।
स्वच्छन्दं यः पिबेदंभस्तस्य मुक्तिः करे स्थिता
gaṇḍūṣamātrapāne tu aśvamedhaphalaṃ labhet |
svacchandaṃ yaḥ pibedaṃbhastasya muktiḥ kare sthitā
2,38.59
त्रिभिः सारस्वतं तोयं सप्तभिस्त्वथ यामुनम् ।
नार्मदं दशभिर्मासैर्गाङ्गं वर्षेण जीर्यति
tribhiḥ sārasvataṃ toyaṃ saptabhistvatha yāmunam |
nārmadaṃ daśabhirmāsairgāṅgaṃ varṣeṇa jīryati
2,38.60
शास्त्रेणाकृततोयानां मृतानां क्वापि देहनाम् ।
तदुत्तरफलावाप्तिर्गङ्गायामस्थियोगतः
śāstreṇākṛtatoyānāṃ mṛtānāṃ kvāpi dehanām |
taduttaraphalāvāptirgaṅgāyāmasthiyogataḥ
2,38.61
चान्द्रायणसहस्रं तु यश्चरेत्कायशोधनम् ।
यः पिबेत्तु यथेष्ठं हि गङ्गाम्भः स विशिष्यते
cāndrāyaṇasahasraṃ tu yaścaretkāyaśodhanam |
yaḥ pibettu yatheṣṭhaṃ hi gaṅgāmbhaḥ sa viśiṣyate
2,38.62
गङ्गां पश्यति यः स्तौति स्नाति भक्त्या पिबेज्जलम् ।
स स्वर्गं ज्ञानममलं योगं मोक्षं च विन्दति
gaṅgāṃ paśyati yaḥ stauti snāti bhaktyā pibejjalam |
sa svargaṃ jñānamamalaṃ yogaṃ mokṣaṃ ca vindati
2,38.63
यस्तु सूर्य्यांशुनिष्टप्तं गाङ्गेयं पिबते जलम् ।
गोमूत्रयावकाहाराद्गाङ्गपानं विशिष्यते
yastu sūryyāṃśuniṣṭaptaṃ gāṅgeyaṃ pibate jalam |
gomūtrayāvakāhārādgāṅgapānaṃ viśiṣyate
Chapter 2.39
2,39.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीवसुसंवादे गङ्गामाहात्म्यवर्णनं नामाष्टत्रिंशत्तमो ऽध्यायः वसुरुवाच शृणु मोहिनि वक्ष्यामि गङ्गाया दर्शने फलम् ।
यदुक्तं हि पुराणेषु मुनिभिस्तत्त्वदर्शिभिः
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīvasusaṃvāde gaṅgāmāhātmyavarṇanaṃ nāmāṣṭatriṃśattamo 'dhyāyaḥ vasuruvāca śṛṇu mohini vakṣyāmi gaṅgāyā darśane phalam |
yaduktaṃ hi purāṇeṣu munibhistattvadarśibhiḥ
2,39.2
भवन्ति निर्विषाः सर्पा यथा तार्क्ष्यस्य दश नात् ।
गङ्गासंदर्शनात्तद्वत्सर्वपापैः प्रमुच्यते
bhavanti nirviṣāḥ sarpā yathā tārkṣyasya daśa nāt |
gaṅgāsaṃdarśanāttadvatsarvapāpaiḥ pramucyate
2,39.3
सप्तावरान् सप्तपरान् पितृंस्तेभ्यश्च ये परे ।
पुमांस्तारयते गङ्गां वीक्ष्य स्पृष्ट्वावगाह्य च
saptāvarān saptaparān pitṛṃstebhyaśca ye pare |
pumāṃstārayate gaṅgāṃ vīkṣya spṛṣṭvāvagāhya ca
2,39.4
दर्शनात्स्पर्शनात्पानात्तथा गङ्गेति कीर्तनात् ।
पुमान्पुनाति पुरुषाञ्छतशो ऽथ सहस्रशः
darśanātsparśanātpānāttathā gaṅgeti kīrtanāt |
pumānpunāti puruṣāñchataśo 'tha sahasraśaḥ
2,39.5
ज्ञानमैश्वर्यमतुलं प्रतिष्ठायुर्यशस्तथा ।
शुभानामाश्रमाणां च गङ्गादर्शनजं फलम्
jñānamaiśvaryamatulaṃ pratiṣṭhāyuryaśastathā |
śubhānāmāśramāṇāṃ ca gaṅgādarśanajaṃ phalam
2,39.6
सर्वेन्द्रियाणां चाञ्चल्यं व्यसनानि च पातकम् ।
निर्घृणत्वं च नश्यन्ति गङ्गादर्शन मात्रतः
sarvendriyāṇāṃ cāñcalyaṃ vyasanāni ca pātakam |
nirghṛṇatvaṃ ca naśyanti gaṅgādarśana mātrataḥ
2,39.7
परहिंसा च कौटिल्यं परदोषाद्यवेक्षणम् ।
दांभिकत्वं नृणां गङ्गादर्शनादेव नश्यति
parahiṃsā ca kauṭilyaṃ paradoṣādyavekṣaṇam |
dāṃbhikatvaṃ nṛṇāṃ gaṅgādarśanādeva naśyati
2,39.8
मुहुर्मुहुस्तथा पश्येत्स्पृशेद्वापि मुहुर्मुहुः ।
भक्त्या यदिच्छति नरः शाश्वतं पदमव्ययम्
muhurmuhustathā paśyetspṛśedvāpi muhurmuhuḥ |
bhaktyā yadicchati naraḥ śāśvataṃ padamavyayam
2,39.9
वापीकूपतडागादिप्रपासत्रादिभिस्तथा ।
अन्यत्र यद्भवेत्पुण्यं तद्गङ्गादर्शनाद्भवेत्
vāpīkūpataḍāgādiprapāsatrādibhistathā |
anyatra yadbhavetpuṇyaṃ tadgaṅgādarśanādbhavet
2,39.10
यत्फलं जायते पुंसां दर्शने परमात्मनः ।
तद्भवेदेव गङ्गाया दर्शनाद्भक्तिभावतः
yatphalaṃ jāyate puṃsāṃ darśane paramātmanaḥ |
tadbhavedeva gaṅgāyā darśanādbhaktibhāvataḥ
2,39.11
नैमिषे च कुरुक्षेत्रे नर्मदायां च पुष्करे ।
स्नानात्संस्पर्शना सेव्य यत्फलं लभते नरः
naimiṣe ca kurukṣetre narmadāyāṃ ca puṣkare |
snānātsaṃsparśanā sevya yatphalaṃ labhate naraḥ
2,39.12
तद्गङ्गादर्शनादेव कलौ प्राहुर्महर्षयः ।
अथ ते स्मरणस्यापि गङ्गाया भूपभामिनि
tadgaṅgādarśanādeva kalau prāhurmaharṣayaḥ |
atha te smaraṇasyāpi gaṅgāyā bhūpabhāmini
2,39.13
प्रवक्ष्यामि फलं यत्तु पुराणेषु प्रकीर्तितम् ।
अशुभैः कर्मभिर्युक्तान्मज्जमानान्भवार्णवे
pravakṣyāmi phalaṃ yattu purāṇeṣu prakīrtitam |
aśubhaiḥ karmabhiryuktānmajjamānānbhavārṇave
2,39.14
पततो नरके गङ्गा स्मृता दूरात्समुद्धरेत् ।
योजनानां सहस्रेषु गङ्गां स्मरति यो नरः
patato narake gaṅgā smṛtā dūrātsamuddharet |
yojanānāṃ sahasreṣu gaṅgāṃ smarati yo naraḥ
2,39.15
अपि दुष्कृतकर्मा हि लभते परमां गतिम् ।
स्मरणादेव गङ्गायाः पापसंघातपञ्जरम्
api duṣkṛtakarmā hi labhate paramāṃ gatim |
smaraṇādeva gaṅgāyāḥ pāpasaṃghātapañjaram
2,39.16
भेदं सहस्रधा याति गिरिर्वज्रहतो यथा ।
गच्छंस्तिष्ठन्स्वपन्ध्यायञ्जाग्रद्भुञ्जन् हसन् रुदन्
bhedaṃ sahasradhā yāti girirvajrahato yathā |
gacchaṃstiṣṭhansvapandhyāyañjāgradbhuñjan hasan rudan
2,39.17
यः स्मरेत्सततं गङ्गां स च मुच्येत बन्धनात् ।
सहस्रयोजनस्थाश्च गङ्गां भक्त्या स्मरन्ति ये
yaḥ smaretsatataṃ gaṅgāṃ sa ca mucyeta bandhanāt |
sahasrayojanasthāśca gaṅgāṃ bhaktyā smaranti ye
2,39.18
गङ्गागङ्गेति चाक्रुश्य मुच्यन्ते ते ऽपि पातकात् ।
ये च स्मरन्ति वै गङ्गां गङ्गाभक्तिपराश्च ये
gaṅgāgaṅgeti cākruśya mucyante te 'pi pātakāt |
ye ca smaranti vai gaṅgāṃ gaṅgābhaktiparāśca ye
2,39.19
ते ऽप्यशेषैर्महापापैर्मुच्यन्ते नात्र संशयः ।
भवनानि विचित्राणि विचित्राभरणाः स्त्रियः
te 'pyaśeṣairmahāpāpairmucyante nātra saṃśayaḥ |
bhavanāni vicitrāṇi vicitrābharaṇāḥ striyaḥ
2,39.20
आरोग्यं वित्त्रसंपत्तिर्गङ्गास्मरणञ्ज फलम् ।
मनसा संस्मरेद्यस्तु गङ्गां दूरस्थितो नरः
ārogyaṃ vittrasaṃpattirgaṅgāsmaraṇañja phalam |
manasā saṃsmaredyastu gaṅgāṃ dūrasthito naraḥ
2,39.21
चान्द्रायणसहस्रस्य स फलं लभते ध्रुवम् ।
गङ्गा गङ्गा जपन्नाम योजनानां शते स्थितः
cāndrāyaṇasahasrasya sa phalaṃ labhate dhruvam |
gaṅgā gaṅgā japannāma yojanānāṃ śate sthitaḥ
2,39.22
मुच्यते सर्वपापेभ्यो विष्णुलोकं च गच्छति ।
कीर्तनान्मुच्यते पापाद्दर्शनान्मङ्गलं लभेत्
mucyate sarvapāpebhyo viṣṇulokaṃ ca gacchati |
kīrtanānmucyate pāpāddarśanānmaṅgalaṃ labhet
2,39.23
अवगाह्य तथा पीत्वा पुनात्यासप्तमं कुलम् ।
सप्तावपरान्परान्सप्त सप्ताथ परतः परान्
avagāhya tathā pītvā punātyāsaptamaṃ kulam |
saptāvaparānparānsapta saptātha parataḥ parān
2,39.24
गङ्गा तारयते पुंसां प्रसंगेनापि कीर्तिता ।
अश्रद्धयापि गङ्गाया यत्तु नामानुकीर्तनम्
gaṅgā tārayate puṃsāṃ prasaṃgenāpi kīrtitā |
aśraddhayāpi gaṅgāyā yattu nāmānukīrtanam
2,39.25
करोति पुण्यवाहिन्याः सो ऽपि स्वर्गस्य भाजनम् ।
सर्वावस्थां गतो वापि सर्वधर्मविवर्जितः
karoti puṇyavāhinyāḥ so 'pi svargasya bhājanam |
sarvāvasthāṃ gato vāpi sarvadharmavivarjitaḥ
2,39.26
गङ्गायाः कीर्तनेनैव शुभां गतिमवाप्नुयात् ।
ब्रह्महा गुरुहागोघ्नः स्पृष्टो वा सर्वपातकैः
gaṅgāyāḥ kīrtanenaiva śubhāṃ gatimavāpnuyāt |
brahmahā guruhāgoghnaḥ spṛṣṭo vā sarvapātakaiḥ
2,39.27
गङ्गातोयं नरः स्पृष्ट्वा मुच्यते सर्वपातकैः ।
कदा द्रक्ष्यामि तां गङ्गां कदा स्नानं लभे ह्यहम्
gaṅgātoyaṃ naraḥ spṛṣṭvā mucyate sarvapātakaiḥ |
kadā drakṣyāmi tāṃ gaṅgāṃ kadā snānaṃ labhe hyaham
2,39.28
इति पुंसाभिलषिता कुलानां तारयेच्छतम् ।
अथ स्नानफलं देवि गङ्गायाः प्रवदामि ते
iti puṃsābhilaṣitā kulānāṃ tārayecchatam |
atha snānaphalaṃ devi gaṅgāyāḥ pravadāmi te
2,39.29
यच्छ्रुत्वा सर्वपापेभ्यो मुच्यते नात्र संशयः ।
स्नातस्य गङ्गासलिले सद्यः पापं प्रणश्यति
yacchrutvā sarvapāpebhyo mucyate nātra saṃśayaḥ |
snātasya gaṅgāsalile sadyaḥ pāpaṃ praṇaśyati
2,39.30
अपूर्वपुण्यप्राप्तिश्च सद्यो मोहिनि जायते ।
स्नातानां शुचिभिस्तोयैर्गाङ्गेयैः प्रयतात्मनाम्
apūrvapuṇyaprāptiśca sadyo mohini jāyate |
snātānāṃ śucibhistoyairgāṅgeyaiḥ prayatātmanām
2,39.31
व्युष्टिर्भवति या पुंसां न सा क्रतुशतैरपि ।
अपहत्य तमस्तीव्रं यथा भात्युदये रविः
vyuṣṭirbhavati yā puṃsāṃ na sā kratuśatairapi |
apahatya tamastīvraṃ yathā bhātyudaye raviḥ
2,39.32
तथापहत्य पाप्मानं भाति गङ्गाजलोक्षितः ।
एकेनैवापि विधिना स्नानेन नृपसुन्दरि
tathāpahatya pāpmānaṃ bhāti gaṅgājalokṣitaḥ |
ekenaivāpi vidhinā snānena nṛpasundari
2,39.33
अश्वमेधफलं मर्त्यो गङ्गायां लभते ध्रुवम् ।
अनेकजन्मसंभूतं पुंसः पापं प्रणश्यति
aśvamedhaphalaṃ martyo gaṅgāyāṃ labhate dhruvam |
anekajanmasaṃbhūtaṃ puṃsaḥ pāpaṃ praṇaśyati
2,39.34
स्नानमात्रेण गङ्गायाः सद्यः स्यात्पुण्यभाजनम् ।
अन्यस्थानकृतं पापं गङ्गातीरे विनश्यति
snānamātreṇa gaṅgāyāḥ sadyaḥ syātpuṇyabhājanam |
anyasthānakṛtaṃ pāpaṃ gaṅgātīre vinaśyati
2,39.35
गङ्गातीरे कृतं पापं गङ्गास्नानेन नश्यति ।
रात्रौ दिवा च संध्यायां गङ्गायां तु प्रयत्नतः
gaṅgātīre kṛtaṃ pāpaṃ gaṅgāsnānena naśyati |
rātrau divā ca saṃdhyāyāṃ gaṅgāyāṃ tu prayatnataḥ
2,39.36
स्नात्वाश्वमेधजं पुण्यं गृहे ऽप्युद्धृतततज्जलैः ।
सर्वतीर्थेषु यत्पुण्यं सर्वेष्टायतनेषु च
snātvāśvamedhajaṃ puṇyaṃ gṛhe 'pyuddhṛtatatajjalaiḥ |
sarvatīrtheṣu yatpuṇyaṃ sarveṣṭāyataneṣu ca
2,39.37
तत्फलं लभते मर्त्यो गङ्गास्नानान्न संशयः ।
महापातकसंयुक्तो युक्तो वा सर्वपातकैः
tatphalaṃ labhate martyo gaṅgāsnānānna saṃśayaḥ |
mahāpātakasaṃyukto yukto vā sarvapātakaiḥ
2,39.38
गङ्गास्नानेन विधिवन्मुच्यते सर्वपातकैः ।
गङ्गा स्नानात्परं स्नानं न भूतं न भविष्यति
gaṅgāsnānena vidhivanmucyate sarvapātakaiḥ |
gaṅgā snānātparaṃ snānaṃ na bhūtaṃ na bhaviṣyati
2,39.39
विशेषतः कलियुगे पापं हरति जाह्नवी ।
निहत्य कामजान्दोषान्कायवाक्चित्तसंभवान्
viśeṣataḥ kaliyuge pāpaṃ harati jāhnavī |
nihatya kāmajāndoṣānkāyavākcittasaṃbhavān
2,39.40
गङ्गास्नानेन भक्त्या तु मोदते दिवि देववत् ।
वर्षं स्नाति च गङ्गायां यो नरो भक्तिसंयुतः
gaṅgāsnānena bhaktyā tu modate divi devavat |
varṣaṃ snāti ca gaṅgāyāṃ yo naro bhaktisaṃyutaḥ
2,39.41
तस्य स्याद्वैष्णवे लोके स्थितिः कल्पं न संशयः ।
आमृत्युं स्नाति गङ्गायां यो नरो नित्यमेव च
tasya syādvaiṣṇave loke sthitiḥ kalpaṃ na saṃśayaḥ |
āmṛtyuṃ snāti gaṅgāyāṃ yo naro nityameva ca
2,39.42
समस्तपापनिमुक्तः समस्तकुलसंयुतः ।
समस्तभोगसंयुक्तो विष्णुलोके महीयते
samastapāpanimuktaḥ samastakulasaṃyutaḥ |
samastabhogasaṃyukto viṣṇuloke mahīyate
2,39.43
परार्द्धद्वितयं यावन्नात्र कार्या विचारणा ।
गङ्गायां स्नाति यो मर्त्यो नैरन्तर्येण नित्यदा
parārddhadvitayaṃ yāvannātra kāryā vicāraṇā |
gaṅgāyāṃ snāti yo martyo nairantaryeṇa nityadā
2,39.44
जीवन्मुक्तः स चात्रैव मृतो विष्णुपदं व्रजेत् ।
प्रातःस्नानाद्दशगुणं पुण्यं मध्यन्दिने स्मृतम्
jīvanmuktaḥ sa cātraiva mṛto viṣṇupadaṃ vrajet |
prātaḥsnānāddaśaguṇaṃ puṇyaṃ madhyandine smṛtam
2,39.45
सायङ्काले शतगुणमनन्तं शिवसन्निधौ ।
कपिलाकोटिदानाद्धि गङ्गास्नानं विशिष्यते
sāyaṅkāle śataguṇamanantaṃ śivasannidhau |
kapilākoṭidānāddhi gaṅgāsnānaṃ viśiṣyate
2,39.46
कुरुक्षेत्रसमा गङ्गा यत्र तत्रावगाहिता ।
हरिद्वारे प्रयागे च सिंधुसंगे फलाधिका
kurukṣetrasamā gaṅgā yatra tatrāvagāhitā |
haridvāre prayāge ca siṃdhusaṃge phalādhikā
2,39.47
ये मदीयांशुसंतप्ते जले ते स्नान्ति जाह्नवि ।
ते भित्वा मण्डलं यान्ति मोक्षं चेति रवेर्वचः
ye madīyāṃśusaṃtapte jale te snānti jāhnavi |
te bhitvā maṇḍalaṃ yānti mokṣaṃ ceti ravervacaḥ
2,39.48
यो गृहे स्वे स्थितो ऽपि त्वां स्नाने संकीर्तयिष्यति ।
सो ऽपि यास्यति नाकं वै इत्याह वरुणश्च ताम्
yo gṛhe sve sthito 'pi tvāṃ snāne saṃkīrtayiṣyati |
so 'pi yāsyati nākaṃ vai ityāha varuṇaśca tām
Chapter 2.40
2,40.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीचरिते गङ्गास्नानमाहात्म्यं नामैकोनचत्वारिंशो ऽध्यायः वसुरुवाच अथ कालविशेषे तु गङ्गास्नानस्य ते फलम् ।
कीर्तयिष्यामि वामोरु सावधाना निशामय
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīcarite gaṅgāsnānamāhātmyaṃ nāmaikonacatvāriṃśo 'dhyāyaḥ vasuruvāca atha kālaviśeṣe tu gaṅgāsnānasya te phalam |
kīrtayiṣyāmi vāmoru sāvadhānā niśāmaya
2,40.2
नैरन्तर्येण गङ्गाया माघे स्नाति च यो नरः ।
सशक्रलोके सुचिरं कालं तिष्ठेत्सगोत्रजः
nairantaryeṇa gaṅgāyā māghe snāti ca yo naraḥ |
saśakraloke suciraṃ kālaṃ tiṣṭhetsagotrajaḥ
2,40.3
ततो ब्रह्मपुरं याति कल्पकोटिशतायुतैः ।
नैरन्तर्येण विधिवद्गङ्गायां स्नाति यो नरः
tato brahmapuraṃ yāti kalpakoṭiśatāyutaiḥ |
nairantaryeṇa vidhivadgaṅgāyāṃ snāti yo naraḥ
2,40.4
षण्मास मेककालाशी सकृदेवोत्तरायणे ।
सो ऽपि विष्णुपदं याति कुलानां शतमुद्धरन्
ṣaṇmāsa mekakālāśī sakṛdevottarāyaṇe |
so 'pi viṣṇupadaṃ yāti kulānāṃ śatamuddharan
2,40.5
संक्रान्तिषु तु सर्वासु स्नात्वा गङ्गाजले नरः ।
विमानेनार्कवर्णेन स व्रजेद्विष्णुमन्दिरम्
saṃkrāntiṣu tu sarvāsu snātvā gaṅgājale naraḥ |
vimānenārkavarṇena sa vrajedviṣṇumandiram
2,40.6
विषुवे ऽयनसंक्रान्तौ विशेषात्फलमीरितम् ।
तपःसमं कार्तिके ऽपि गङ्गास्नाने फलं विदुः
viṣuve 'yanasaṃkrāntau viśeṣātphalamīritam |
tapaḥsamaṃ kārtike 'pi gaṅgāsnāne phalaṃ viduḥ
2,40.7
मेषप्रवेशार्ककाले कार्तिक्यां वापि मोहिनि ।
माघस्नानाधिकं प्राहुः कमलासनपूर्वकाः
meṣapraveśārkakāle kārtikyāṃ vāpi mohini |
māghasnānādhikaṃ prāhuḥ kamalāsanapūrvakāḥ
2,40.8
संवत्सरस्नानजन्यं फलमक्षयके तिथौ ।
कार्तिके वापि वैशाखे इति प्राह पिता तव
saṃvatsarasnānajanyaṃ phalamakṣayake tithau |
kārtike vāpi vaiśākhe iti prāha pitā tava
2,40.9
मन्वादौ च युगादौ यत्प्रोक्तं गङ्गाजले फलम् ।
स्नानैन याज्यवनिते त्रिमास्यापि च तत्फलम्
manvādau ca yugādau yatproktaṃ gaṅgājale phalam |
snānaina yājyavanite trimāsyāpi ca tatphalam
2,40.10
द्वादश्यां श्रवणर्क्षे च अष्टभ्यां पुष्ययोगतः ।
आर्द्रायां च चतुर्दश्यां गङ्गास्नानं सुदुर्लभम्
dvādaśyāṃ śravaṇarkṣe ca aṣṭabhyāṃ puṣyayogataḥ |
ārdrāyāṃ ca caturdaśyāṃ gaṅgāsnānaṃ sudurlabham
2,40.11
पूर्णिमा माधवे पुण्या तथा कार्तिकमाघयोः ।
अमावस्यास्तथैतेषां गङ्गास्नाने सुदुर्लभाः
pūrṇimā mādhave puṇyā tathā kārtikamāghayoḥ |
amāvasyāstathaiteṣāṃ gaṅgāsnāne sudurlabhāḥ
2,40.12
कृष्णाष्टम्यां सहस्रं तु शतं स्यात्सर्वपर्वसु ।
अमायां च तथाष्टम्यां माघासितदले सति
kṛṣṇāṣṭamyāṃ sahasraṃ tu śataṃ syātsarvaparvasu |
amāyāṃ ca tathāṣṭamyāṃ māghāsitadale sati
2,40.13
अर्धोदयं तदा पर्वकिञ्चिन्न्यूनं महोदयः ।
महोदये शतगुणं लक्षमर्द्धोदये स्मृतम्
ardhodayaṃ tadā parvakiñcinnyūnaṃ mahodayaḥ |
mahodaye śataguṇaṃ lakṣamarddhodaye smṛtam
2,40.14
स्नानं गङ्गाजले देवि ग्रहणाच्चन्द्रसूर्ययोः ।
मासत्रयस्नानफलं फाल्गुनाषाढ मासयोः
snānaṃ gaṅgājale devi grahaṇāccandrasūryayoḥ |
māsatrayasnānaphalaṃ phālgunāṣāḍha māsayoḥ
2,40.15
जन्मर्क्षे तु कृते स्नाने गङ्गायां भक्तिभावतः ।
जन्मप्रभृति पापं वै संचितं हि विनश्यति
janmarkṣe tu kṛte snāne gaṅgāyāṃ bhaktibhāvataḥ |
janmaprabhṛti pāpaṃ vai saṃcitaṃ hi vinaśyati
2,40.16
चतुर्दश्यां माघकृष्णे व्यतीपातश्च दुर्लभः ।
कृष्णाष्टम्यां विशेषेण वैधृतिर्जाह्नवीजले
caturdaśyāṃ māghakṛṣṇe vyatīpātaśca durlabhaḥ |
kṛṣṇāṣṭamyāṃ viśeṣeṇa vaidhṛtirjāhnavījale
2,40.17
माघं सकलमेवापि नरो यो विधिपूर्वकम् ।
अरुणोदयके स्नायी स तु जातिस्मरो भवेत्
māghaṃ sakalamevāpi naro yo vidhipūrvakam |
aruṇodayake snāyī sa tu jātismaro bhavet
2,40.18
सर्वशास्त्रार्थविज्ज्ञानी नीरोगश्च भवेद्भ्रुवम् ।
संक्रान्त्यां पक्षयोरन्ते ग्रहणे चन्द्रसूर्ययोः
sarvaśāstrārthavijjñānī nīrogaśca bhavedbhruvam |
saṃkrāntyāṃ pakṣayorante grahaṇe candrasūryayoḥ
2,40.19
गङ्गास्नातो नरः कामाद्ब्रह्मणः सदनं लभेत् ।
इन्दोर्लक्षगुणं प्रोक्तं रवेर्दशगुणं ततः
gaṅgāsnāto naraḥ kāmādbrahmaṇaḥ sadanaṃ labhet |
indorlakṣaguṇaṃ proktaṃ raverdaśaguṇaṃ tataḥ
2,40.20
गङ्गातीरे तु संप्राप्ता इन्दोः कोटी रवेर्दश ।
वारुणेन समायुक्ता मधौ कृष्णा त्रयोदशी ।
गङ्गायां यदि लभ्येत सूर्यग्रहशतैः समा
gaṅgātīre tu saṃprāptā indoḥ koṭī raverdaśa |
vāruṇena samāyuktā madhau kṛṣṇā trayodaśī |
gaṅgāyāṃ yadi labhyeta sūryagrahaśataiḥ samā
2,40.21
ज्येष्ठे मासि क्षितिसुतदिने शुक्लपक्षे दशम्यां हस्ते शैलादवतरदसौ जाह्नवी मर्त्यलोकम् ।
पापान्यस्यां हरति हि तिथौ सा दशैषाद्यगङ्गा पुण्यं दद्यादपि शतगुणं वाजिमेधक्रतोश्च
jyeṣṭhe māsi kṣitisutadine śuklapakṣe daśamyāṃ haste śailādavataradasau jāhnavī martyalokam |
pāpānyasyāṃ harati hi tithau sā daśaiṣādyagaṅgā puṇyaṃ dadyādapi śataguṇaṃ vājimedhakratośca
2,40.22
महापातकसंघानि यानि पापानि संति मे ।
गोविन्दद्वादशीं प्राप्य तानि मे हन जाह्नवि
mahāpātakasaṃghāni yāni pāpāni saṃti me |
govindadvādaśīṃ prāpya tāni me hana jāhnavi
2,40.23
मघासंज्ञेन ऋक्षेण चन्द्रः संपूर्णमण्डलः ।
गुरुणा याति संयोगं तन्महत्वं तिथेः स्मृतम्
maghāsaṃjñena ṛkṣeṇa candraḥ saṃpūrṇamaṇḍalaḥ |
guruṇā yāti saṃyogaṃ tanmahatvaṃ titheḥ smṛtam
2,40.24
गङ्गायां यदि लभ्येत सूर्यग्रहशतैः समा ।
अथ देशविशेषेण स्नानस्य फलमुच्यते
gaṅgāyāṃ yadi labhyeta sūryagrahaśataiḥ samā |
atha deśaviśeṣeṇa snānasya phalamucyate
2,40.25
कुरुक्षेत्राद्दशगुणा यत्र तत्रावगाहिता ।
कुरुक्षेत्राच्छतगुणा यत्र विन्ध्येन संयुता
kurukṣetrāddaśaguṇā yatra tatrāvagāhitā |
kurukṣetrācchataguṇā yatra vindhyena saṃyutā
2,40.26
विन्ध्याच्छतगुणा प्रोक्ता काशीपुर्यां तु जाह्नवी ।
सर्वत्र दुर्लभा गङ्गा त्रिषु स्थानेषु चाधिका
vindhyācchataguṇā proktā kāśīpuryāṃ tu jāhnavī |
sarvatra durlabhā gaṅgā triṣu sthāneṣu cādhikā
2,40.27
गङ्गाद्वारे प्रयागे च गङ्गासागरसंगमे ।
एषु स्नाता दिवं यान्ति ये मृतास्ते ऽपुनर्भवाः
gaṅgādvāre prayāge ca gaṅgāsāgarasaṃgame |
eṣu snātā divaṃ yānti ye mṛtāste 'punarbhavāḥ
2,40.28
गङ्गाद्वारे कुशावर्ते स्नाने पुण्यफलं शृणु ।
सप्तानां राजसूयानां फलं स्यादश्वमेधयोः
gaṅgādvāre kuśāvarte snāne puṇyaphalaṃ śṛṇu |
saptānāṃ rājasūyānāṃ phalaṃ syādaśvamedhayoḥ
2,40.29
उषित्वा तत्र मासार्द्धं षण्णां विश्वजितां फलम् ।
दशायुतानां तु गवां दानपुण्यं विदुर्बुधाः
uṣitvā tatra māsārddhaṃ ṣaṇṇāṃ viśvajitāṃ phalam |
daśāyutānāṃ tu gavāṃ dānapuṇyaṃ vidurbudhāḥ
2,40.30
सरोत्तमे ऽथ गोविन्दं रुद्रं कनखले स्थितम् ।
स्नात्वा वाप्येषु गङ्गायां पुण्यमक्षयमाप्नुयात्
sarottame 'tha govindaṃ rudraṃ kanakhale sthitam |
snātvā vāpyeṣu gaṅgāyāṃ puṇyamakṣayamāpnuyāt
2,40.31
तीर्थं च सौकरं नाम महापुण्यं शुभे शृणु ।
यस्मिन्नाविरभूत्पूर्वं वाराहाकृतिरच्युतः
tīrthaṃ ca saukaraṃ nāma mahāpuṇyaṃ śubhe śṛṇu |
yasminnāvirabhūtpūrvaṃ vārāhākṛtiracyutaḥ
2,40.32
शतस्याग्निचितां पुण्यं ज्योतिष्टोमद्वयस्य च ।
अग्निष्टोमसहस्रस्य फलमाप्नोति मानवः
śatasyāgnicitāṃ puṇyaṃ jyotiṣṭomadvayasya ca |
agniṣṭomasahasrasya phalamāpnoti mānavaḥ
2,40.33
तत्रैव ब्रह्मणस्तीर्थे ज्योतिष्टोमायुतस्य च ।
अश्वमेधत्रयस्यापि स्नातः पुण्यं लभेन्नरः
tatraiva brahmaṇastīrthe jyotiṣṭomāyutasya ca |
aśvamedhatrayasyāpi snātaḥ puṇyaṃ labhennaraḥ
2,40.34
कुब्जाख्यं तीर्थमनघं यत्र च व्याधयो ऽखिलाः ।
नश्यन्ति सर्वजन्मोत्थं पातकं चापि मोहिनि
kubjākhyaṃ tīrthamanaghaṃ yatra ca vyādhayo 'khilāḥ |
naśyanti sarvajanmotthaṃ pātakaṃ cāpi mohini
2,40.35
अत्रान्यत्कापिलं तीर्थं यत्र स्नातो नरः शुभे ।
कपिलाष्टायुतस्यापि दानतुल्यफलं लभेत्
atrānyatkāpilaṃ tīrthaṃ yatra snāto naraḥ śubhe |
kapilāṣṭāyutasyāpi dānatulyaphalaṃ labhet
2,40.36
गङ्गाद्वारे कुशावर्ते बिल्वके नीलपर्वते ।
तीर्थे कनखले स्नात्वा धूतपापो व्रजेद्दिवम्
gaṅgādvāre kuśāvarte bilvake nīlaparvate |
tīrthe kanakhale snātvā dhūtapāpo vrajeddivam
2,40.37
पवित्रार्थं ततस्तीर्थं सर्वतीर्थोत्तमोत्तमम् ।
द्वयोर्विश्वजितोस्तत्र स्नानात्पुण्यं लभेन्नरः
pavitrārthaṃ tatastīrthaṃ sarvatīrthottamottamam |
dvayorviśvajitostatra snānātpuṇyaṃ labhennaraḥ
2,40.38
वेणीराज्यं ततस्तीर्थं सरयूर्यत्र गङ्गया ।
सुपुण्यया महापुण्या स्वसा स्वस्रेव संगता
veṇīrājyaṃ tatastīrthaṃ sarayūryatra gaṅgayā |
supuṇyayā mahāpuṇyā svasā svasreva saṃgatā
2,40.39
हरेर्दक्षिणपादाब्जक्षालनादमरापगा ।
वामपादोद्भवा वापि सरयूर्मानसप्रसूः
harerdakṣiṇapādābjakṣālanādamarāpagā |
vāmapādodbhavā vāpi sarayūrmānasaprasūḥ
2,40.40
तीर्थे तत्रार्चयन् रुद्रं विष्णुं विष्णुत्वमाप्नुयात् ।
पञ्चाश्वमेधफलदं स्नानं तत्र प्रकीर्तितम्
tīrthe tatrārcayan rudraṃ viṣṇuṃ viṣṇutvamāpnuyāt |
pañcāśvamedhaphaladaṃ snānaṃ tatra prakīrtitam
2,40.41
ततस्तु गाण्डवं तीर्थं गण्डकी यत्र संगता ।
गोसहस्रस्य दानं च तत्र स्नानं समं द्वयम्
tatastu gāṇḍavaṃ tīrthaṃ gaṇḍakī yatra saṃgatā |
gosahasrasya dānaṃ ca tatra snānaṃ samaṃ dvayam
2,40.42
रामतीर्थं ततः पुण्यं वैकुण्ठं यत्र सन्निधौ ।
सोमतीर्थं ततः पुण्यं यत्रासौ नकुलो मुनिः
rāmatīrthaṃ tataḥ puṇyaṃ vaikuṇṭhaṃ yatra sannidhau |
somatīrthaṃ tataḥ puṇyaṃ yatrāsau nakulo muniḥ
2,40.43
समभ्यर्च्य शिवं ध्यायन्गणतां तु समाययौ ।
चंपकाख्यं पुण्यतीर्थं यद्गङ्गोत्तरवाहिनी
samabhyarcya śivaṃ dhyāyangaṇatāṃ tu samāyayau |
caṃpakākhyaṃ puṇyatīrthaṃ yadgaṅgottaravāhinī
2,40.44
मणिकर्णिकया तुल्यं महापातकनाशनम् ।
कलशाख्यं ततस्तीर्थं कलशादुत्थितो मुनिः
maṇikarṇikayā tulyaṃ mahāpātakanāśanam |
kalaśākhyaṃ tatastīrthaṃ kalaśādutthito muniḥ
2,40.45
अगस्त्यः पूजयन्यत्र रुद्रं मुनिवरो ऽभवत् ।
सोमद्वीपं महापुण्यं तीर्थं वाराणसीसमम्
agastyaḥ pūjayanyatra rudraṃ munivaro 'bhavat |
somadvīpaṃ mahāpuṇyaṃ tīrthaṃ vārāṇasīsamam
2,40.46
सोमो यत्रार्चयन्नीशं रुद्रेण शिरसा धृतः ।
विश्वामित्रस्य भगिनी गङ्गया यत्र संगता
somo yatrārcayannīśaṃ rudreṇa śirasā dhṛtaḥ |
viśvāmitrasya bhaginī gaṅgayā yatra saṃgatā
2,40.47
तत्राप्लुतो नरो भूयाद्वासवस्य प्रियो ऽतिथिः ।
जह्नुह्रदे महातीर्थे स्नातो मर्त्यो हि मोहिनि
tatrāpluto naro bhūyādvāsavasya priyo 'tithiḥ |
jahnuhrade mahātīrthe snāto martyo hi mohini
2,40.48
एकविंशतिकुल्यानां तारको भवति ध्रुवम् ।
तस्माददितितीर्थं च यत्रावापादितिर्हरिम्
ekaviṃśatikulyānāṃ tārako bhavati dhruvam |
tasmādadititīrthaṃ ca yatrāvāpāditirharim
2,40.49
कश्यपात्तत्र सुभगे स्नानमाहुर्महोदयम् ।
शिलोच्चयं महातीर्थं यत्र तप्त्वा तपः प्रजाः
kaśyapāttatra subhage snānamāhurmahodayam |
śiloccayaṃ mahātīrthaṃ yatra taptvā tapaḥ prajāḥ
2,40.50
तृणादिभिः सह स्वर्गं यान्ति तीर्थगणाश्रयात् ।
इन्द्राणीनामतीर्थं स्याद्यत्रेन्द्राणी तु वासवम्
tṛṇādibhiḥ saha svargaṃ yānti tīrthagaṇāśrayāt |
indrāṇīnāmatīrthaṃ syādyatrendrāṇī tu vāsavam
2,40.51
तपस्तप्त्वा पतिं लेभे सेव्यमेतत्प्रयागवत् ।
पुण्यदं स्नातकं तीर्थं विश्वामित्रस्तपश्चरन्
tapastaptvā patiṃ lebhe sevyametatprayāgavat |
puṇyadaṃ snātakaṃ tīrthaṃ viśvāmitrastapaścaran
2,40.52
यत्र ब्रह्मर्षितां लेभे क्षत्त्रियस्तीर्था सेवया ।
प्रद्युम्नतीर्थं तपसा ख्यातं यत्र स्मरो हरेः
yatra brahmarṣitāṃ lebhe kṣattriyastīrthā sevayā |
pradyumnatīrthaṃ tapasā khyātaṃ yatra smaro hareḥ
2,40.53
प्रद्युम्ननामा पुत्रो ऽभूत्परं तत्र महोदयम् ।
ततो दक्षप्रयागं तु गङ्गातो यमुनागत
pradyumnanāmā putro 'bhūtparaṃ tatra mahodayam |
tato dakṣaprayāgaṃ tu gaṅgāto yamunāgata
2,40.54
स्नात्वा तत्राक्षयं पुण्यं प्रयाग इव लभ्यते
snātvā tatrākṣayaṃ puṇyaṃ prayāga iva labhyate
Chapter 2.41
2,41.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीवसुसंवादे गङ्गामाहात्म्ये स्थलविशेषस्नानफलकथनं नाम चत्वारिंशत्तमो ऽध्यायः वसुरुवाच अथावगाहनादीनां कर्मणां फलमुच्यते ।
सावधाना शृणुष्व त्वं ब्रह्मपुत्रि नृपप्रिये
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīvasusaṃvāde gaṅgāmāhātmye sthalaviśeṣasnānaphalakathanaṃ nāma catvāriṃśattamo 'dhyāyaḥ vasuruvāca athāvagāhanādīnāṃ karmaṇāṃ phalamucyate |
sāvadhānā śṛṇuṣva tvaṃ brahmaputri nṛpapriye
2,41.2
यैः पुण्यवाहिनी गङ्गा सकृद्भक्त्यावगाहिता ।
तेषां कुलानां लक्षं तु भवात्तारयते शिवा
yaiḥ puṇyavāhinī gaṅgā sakṛdbhaktyāvagāhitā |
teṣāṃ kulānāṃ lakṣaṃ tu bhavāttārayate śivā
2,41.3
सामान्यस्थानतो देवि तत्र संध्या ह्युपासिता ।
पुण्यं लक्षगुणं कर्तुं समर्था द्विजपावनी
sāmānyasthānato devi tatra saṃdhyā hyupāsitā |
puṇyaṃ lakṣaguṇaṃ kartuṃ samarthā dvijapāvanī
2,41.4
दत्ताः पितृभ्यो यत्रापस्तनयैः श्रद्धयान्वितैः ।
अक्षयां तु प्रकुर्वन्ति तृप्तिं मोहिनि दुर्लभाम्
dattāḥ pitṛbhyo yatrāpastanayaiḥ śraddhayānvitaiḥ |
akṣayāṃ tu prakurvanti tṛptiṃ mohini durlabhām
2,41.5
यावन्तश्च तिला मर्त्यार्गृहीताः पितृकर्मणि ।
तावद्वर्षसहस्राणि पितरः स्वर्गवासिनः
yāvantaśca tilā martyārgṛhītāḥ pitṛkarmaṇi |
tāvadvarṣasahasrāṇi pitaraḥ svargavāsinaḥ
2,41.6
पितृलोकेषु ये केचित्सर्वेषां पितरः स्थिताः ।
तर्प्यमाणाः परां तृप्तिं यान्ति गङ्गाजलैः शुभैः
pitṛlokeṣu ye kecitsarveṣāṃ pitaraḥ sthitāḥ |
tarpyamāṇāḥ parāṃ tṛptiṃ yānti gaṅgājalaiḥ śubhaiḥ
2,41.7
य इच्छेत्सफलं जन्म संततिं वा शुभानने ।
स पितॄंस्तर्पयेद्गङ्गामभिगम्य सुरांस्तथा
ya icchetsaphalaṃ janma saṃtatiṃ vā śubhānane |
sa pitṝṃstarpayedgaṅgāmabhigamya surāṃstathā
2,41.8
ये मता दुर्गता मर्त्यास्तर्पितास्तत्कुलोद्भवैः ।
कुशैस्तिलैर्गाङ्गजलैस्ते प्रयान्ति हरेः पदम्
ye matā durgatā martyāstarpitāstatkulodbhavaiḥ |
kuśaistilairgāṅgajalaiste prayānti hareḥ padam
2,41.9
स्वर्गसस्थाश्च ये केचित्पितरः पुण्यशीलिनः ।
ते तर्पिता गाङ्गजलैर्मोक्षे यान्ति विधेर्वचः
svargasasthāśca ye kecitpitaraḥ puṇyaśīlinaḥ |
te tarpitā gāṅgajalairmokṣe yānti vidhervacaḥ
2,41.10
मासं तर्पणमात्रेण पिण्डसंपातनेन च ।
गङ्गायां पितरः सर्वे सुप्रीताः सूर्यवर्चसः
māsaṃ tarpaṇamātreṇa piṇḍasaṃpātanena ca |
gaṅgāyāṃ pitaraḥ sarve suprītāḥ sūryavarcasaḥ
2,41.11
अप्सरो गणणसंयुक्तान्हेमरत्नविभूषितान् ।
मुक्ताजालपरिच्छन्नान्वेणुवीणानिनादितान्
apsaro gaṇaṇasaṃyuktānhemaratnavibhūṣitān |
muktājālaparicchannānveṇuvīṇānināditān
2,41.12
भेरीशङ्खमृदङ्गादिनिर्घोषान्स्रग्विभूषितान् ।
गन्धर्वदेहरुचिरान्दिव्यभोगसमन्वितान्
bherīśaṅkhamṛdaṅgādinirghoṣānsragvibhūṣitān |
gandharvadeharucirāndivyabhogasamanvitān
2,41.13
आरुह्य तु विमानाग्र्यान्ब्रह्यलोकं प्रयान्ति हि ।
गङ्गायां तु नरः स्नात्वा यो नित्यं लिङ्गमर्चयेत्
āruhya tu vimānāgryānbrahyalokaṃ prayānti hi |
gaṅgāyāṃ tu naraḥ snātvā yo nityaṃ liṅgamarcayet
2,41.14
एकेन जन्मना मोक्षं परमान्पोति स ध्रुवम् ।
अग्निहोत्राणि वेदाश्च यज्ञाश्च बहुदक्षिणाः
ekena janmanā mokṣaṃ paramānpoti sa dhruvam |
agnihotrāṇi vedāśca yajñāśca bahudakṣiṇāḥ
2,41.15
गङ्गायां लिङ्गपूजायाः कोट्यंशेनापि नो समाः ।
पितॄनुदिश्य वा देवान्गङ्गांभिभिः प्रसिंचयेत्
gaṅgāyāṃ liṅgapūjāyāḥ koṭyaṃśenāpi no samāḥ |
pitṝnudiśya vā devāngaṅgāṃbhibhiḥ prasiṃcayet
2,41.16
तृप्ताः स्युस्तस्य पितरो नरकस्थाश्च तत्क्षणात् ।
मृत्कुंभात्ताम्रकुंभैस्तु स्नानं दशगुणं स्मृतम्
tṛptāḥ syustasya pitaro narakasthāśca tatkṣaṇāt |
mṛtkuṃbhāttāmrakuṃbhaistu snānaṃ daśaguṇaṃ smṛtam
2,41.17
रौप्यैः शतगुणं पुण्यं हेमैः कोटिगुणं स्मृतम् ।
एवमर्घे च नैवेद्ये बलिपूजादिषु क्रमात्
raupyaiḥ śataguṇaṃ puṇyaṃ hemaiḥ koṭiguṇaṃ smṛtam |
evamarghe ca naivedye balipūjādiṣu kramāt
2,41.18
पात्रां तरविशेषेण फलं चैवोत्तरोत्तरम् ।
विभवे सति यो मोहान्न कुर्याद्विधिविस्तरम्
pātrāṃ taraviśeṣeṇa phalaṃ caivottarottaram |
vibhave sati yo mohānna kuryādvidhivistaram
2,41.19
न स तत्कर्मफलभाग्देवद्रोही प्रकीर्त्यते ।
देवानां दर्शनं पुण्यं दर्शनात्स्पर्शनं वरम्
na sa tatkarmaphalabhāgdevadrohī prakīrtyate |
devānāṃ darśanaṃ puṇyaṃ darśanātsparśanaṃ varam
2,41.20
स्पर्शनादर्चनं श्रेष्ठं घृतस्नानमतः परम् ।
प्राहुर्गङ्गाजलैः स्नानं घृतस्नानसमं बुधाः
sparśanādarcanaṃ śreṣṭhaṃ ghṛtasnānamataḥ param |
prāhurgaṅgājalaiḥ snānaṃ ghṛtasnānasamaṃ budhāḥ
2,41.21
अर्घ्यं द्रव्यविशेषेण गङ्गातोयेन यः सकृत् ।
मागधप्रस्थमात्रेण ताम्रपात्रस्थितेन च
arghyaṃ dravyaviśeṣeṇa gaṅgātoyena yaḥ sakṛt |
māgadhaprasthamātreṇa tāmrapātrasthitena ca
2,41.22
देवताभ्यः प्रदद्यात्तु स्वकीयपितृभिः सह ।
पुत्रपौत्रैश्च संयुक्तः स च वै स्वर्गमाप्नुयात् ।
आपः क्षीरं कुशाग्राणि घृतं दधि तथा मधु
devatābhyaḥ pradadyāttu svakīyapitṛbhiḥ saha |
putrapautraiśca saṃyuktaḥ sa ca vai svargamāpnuyāt |
āpaḥ kṣīraṃ kuśāgrāṇi ghṛtaṃ dadhi tathā madhu
2,41.23
रक्तानि करवीराणि तथा वै रक्तचन्दनम् ।
अष्टाङ्गैरेष युक्तोरऽघो भानवे परिकीर्तितः
raktāni karavīrāṇi tathā vai raktacandanam |
aṣṭāṅgaireṣa yuktor'gho bhānave parikīrtitaḥ
2,41.24
विष्णोः शिवस्य सूर्य्यस्य दुर्गाया ब्रह्मणस्तथा ।
गङ्गातीरे प्रतिष्ठां तु यः करोति नरोत्तमः
viṣṇoḥ śivasya sūryyasya durgāyā brahmaṇastathā |
gaṅgātīre pratiṣṭhāṃ tu yaḥ karoti narottamaḥ
2,41.25
तथैवायतनान्येषां कारयत्यपि शक्तितः ।
अन्यतीर्थेषु करणात्कोटिगुणं भवेत्
tathaivāyatanānyeṣāṃ kārayatyapi śaktitaḥ |
anyatīrtheṣu karaṇātkoṭiguṇaṃ bhavet
2,41.26
गङ्गातीरसमुद्भूतमृदा लिगानि शक्तितः ।
सलक्षणानि कृत्वा तु प्रतिष्ठाप्य दिने दिने
gaṅgātīrasamudbhūtamṛdā ligāni śaktitaḥ |
salakṣaṇāni kṛtvā tu pratiṣṭhāpya dine dine
2,41.27
मन्त्रेश्च पत्रपुष्पाद्यैः पूजयित्वा च शक्तितः ।
गङ्गायां निक्षिपेन्नित्यं तस्य पुपयमनन्तकम्
mantreśca patrapuṣpādyaiḥ pūjayitvā ca śaktitaḥ |
gaṅgāyāṃ nikṣipennityaṃ tasya pupayamanantakam
2,41.28
सर्वानन्दप्रदायिन्यां गङ्गायां यो नरोत्तमः ।
अष्टाक्षरं जपेद्भक्त्य मुक्तिस्तस्य करे स्थिता
sarvānandapradāyinyāṃ gaṅgāyāṃ yo narottamaḥ |
aṣṭākṣaraṃ japedbhaktya muktistasya kare sthitā
2,41.29
नमो नारायणायेति प्रणवाद्यं नियम्य च ।
षण्मासं जपतः सर्वा ह्युपतिष्ठन्ति सिद्धयः
namo nārāyaṇāyeti praṇavādyaṃ niyamya ca |
ṣaṇmāsaṃ japataḥ sarvā hyupatiṣṭhanti siddhayaḥ
2,41.30
नमः शिवायेति मन्त्रं सतारं विधिना तु यः ।
चतुर्विशतिलक्षं वै जपेत्साक्षात्सशङ्करः
namaḥ śivāyeti mantraṃ satāraṃ vidhinā tu yaḥ |
caturviśatilakṣaṃ vai japetsākṣātsaśaṅkaraḥ
2,41.31
पञ्चाक्षरी सिद्धविद्या शिव एव न संशयः ।
अपवित्रः पवित्रो वा जपन्निष्पातको भवेत्
pañcākṣarī siddhavidyā śiva eva na saṃśayaḥ |
apavitraḥ pavitro vā japanniṣpātako bhavet
2,41.32
पूजितायां तु गङ्गायां पूजिताः सर्व देवताः ।
तस्मात्सर्वप्रयत्नेन पूजयेदमरापगाम्
pūjitāyāṃ tu gaṅgāyāṃ pūjitāḥ sarva devatāḥ |
tasmātsarvaprayatnena pūjayedamarāpagām
2,41.33
चतुर्भुजां त्रिनेत्रां च सर्वावयवशोभिताम् ।
रत्नकुंभसितांभोजवराभयकरं शुभाम्
caturbhujāṃ trinetrāṃ ca sarvāvayavaśobhitām |
ratnakuṃbhasitāṃbhojavarābhayakaraṃ śubhām
2,41.34
श्वेतवस्त्रपरीधानां मुक्तामणिविभूषिताम् ।
सुप्रसन्नां सुवदनां करुणार्द्रहृदंबुजाम्
śvetavastraparīdhānāṃ muktāmaṇivibhūṣitām |
suprasannāṃ suvadanāṃ karuṇārdrahṛdaṃbujām
2,41.35
सुधाप्लावितभूपृष्ठां त्रैलोक्यनमितां सदा ।
ध्यात्वा जलमयीं गङ्गां पूजयन्पुण्यभाग्भवेत्
sudhāplāvitabhūpṛṣṭhāṃ trailokyanamitāṃ sadā |
dhyātvā jalamayīṃ gaṅgāṃ pūjayanpuṇyabhāgbhavet
2,41.36
मासार्द्धमपि यस्त्वेवं नैरन्तर्येण पूजयेत् ।
स एव देवसदृशो बहुकाले फलाधिकः
māsārddhamapi yastvevaṃ nairantaryeṇa pūjayet |
sa eva devasadṛśo bahukāle phalādhikaḥ
2,41.37
वैशाखशुक्लसप्तम्यां जह्नुना जाह्नवी पुरा ।
क्रोधात्पीता पुनस्त्यक्ता कर्णरङ्घ्रात्तु दक्षिणात्
vaiśākhaśuklasaptamyāṃ jahnunā jāhnavī purā |
krodhātpītā punastyaktā karṇaraṅghrāttu dakṣiṇāt
2,41.38
तां तत्र पूजयेद्देवीं गङ्गां गगनमेखलाम् ।
अक्षयायां तु वैशाखे कार्तिके ऽपि शुभानने
tāṃ tatra pūjayeddevīṃ gaṅgāṃ gaganamekhalām |
akṣayāyāṃ tu vaiśākhe kārtike 'pi śubhānane
2,41.39
रात्रौ जागरणं कृत्वा यवान्नैश्च तिलैस्तथा ।
विष्णुं गङ्गां च शंभुं च पूजयेद्भक्ति भावतः
rātrau jāgaraṇaṃ kṛtvā yavānnaiśca tilaistathā |
viṣṇuṃ gaṅgāṃ ca śaṃbhuṃ ca pūjayedbhakti bhāvataḥ
2,41.40
तथा सुगन्धैः कुसुमैः कुङ्कुमागरुमन्दनैः ।
तुलसीबिल्वपत्राद्यैर्मातुलुङ्गफलादिभिः
tathā sugandhaiḥ kusumaiḥ kuṅkumāgarumandanaiḥ |
tulasībilvapatrādyairmātuluṅgaphalādibhiḥ
2,41.41
धूपैर्दीपैश्च नैवेद्यैर्यथा विभवविस्तरैः ।
कल्पकोटिसहस्राणि कल्पकोटिशतानि च
dhūpairdīpaiśca naivedyairyathā vibhavavistaraiḥ |
kalpakoṭisahasrāṇi kalpakoṭiśatāni ca
2,41.42
दिव्यं विमानमास्थाय विष्णुलोके महीयते ।
ततो महीतलं प्राप्य राजा भवति धार्मिकः
divyaṃ vimānamāsthāya viṣṇuloke mahīyate |
tato mahītalaṃ prāpya rājā bhavati dhārmikaḥ
2,41.43
भुक्त्वा विविधसौख्यानि रूपशीलगुणान्वितः ।
देहान्ते ज्ञानवान्भूत्वा शिवसायुज्यमाप्नुयात्
bhuktvā vividhasaukhyāni rūpaśīlaguṇānvitaḥ |
dehānte jñānavānbhūtvā śivasāyujyamāpnuyāt
2,41.44
यज्ञो दानं तपो जप्यं श्राद्धं च सुरपूजनम् ।
गङ्गायां तु कृतं सर्वं कोटिकोटिगुणं भवेत्
yajño dānaṃ tapo japyaṃ śrāddhaṃ ca surapūjanam |
gaṅgāyāṃ tu kṛtaṃ sarvaṃ koṭikoṭiguṇaṃ bhavet
2,41.45
यस्त्वक्षयतृतीयायां गङ्गातीरे ददाति वै ।
घृतधेनुं विधानेन तस्य पुण्यफलं शृणु
yastvakṣayatṛtīyāyāṃ gaṅgātīre dadāti vai |
ghṛtadhenuṃ vidhānena tasya puṇyaphalaṃ śṛṇu
2,41.46
कल्पकोटिसहस्राणि कल्पकोटिशतानि च ।
सहस्रादित्यसंकाशः सर्वकामसमन्वितः
kalpakoṭisahasrāṇi kalpakoṭiśatāni ca |
sahasrādityasaṃkāśaḥ sarvakāmasamanvitaḥ
2,41.47
हेमरत्न मये चित्रे विमाने हंसभूषिते ।
स्वकीयपितृभिः सार्द्धं ब्रह्मलोके महीयते
hemaratna maye citre vimāne haṃsabhūṣite |
svakīyapitṛbhiḥ sārddhaṃ brahmaloke mahīyate
2,41.48
ततस्तु जायते विप्रो गङ्गातीरे धनान्वितः ।
अन्ते तु ब्रह्मविद्भूत्वा मोक्षमाप्नोत्यसंशयः
tatastu jāyate vipro gaṅgātīre dhanānvitaḥ |
ante tu brahmavidbhūtvā mokṣamāpnotyasaṃśayaḥ
2,41.49
तथैव गोप्रदानं च विधिना कुरुते तु यः ।
गोलोमसंख्यवर्षाणि स्वर्गलोके महीयते
tathaiva gopradānaṃ ca vidhinā kurute tu yaḥ |
golomasaṃkhyavarṣāṇi svargaloke mahīyate
2,41.50
जायते च कुले पश्चाद्धनधान्यसमाकुले ।
रत्नकाञ्चनभूपूर्णे शीलविद्यायशोन्विते
jāyate ca kule paścāddhanadhānyasamākule |
ratnakāñcanabhūpūrṇe śīlavidyāyaśonvite
2,41.51
स भुक्त्वा विपुलान्भोगान्पुत्रपौत्रसमन्वितः ।
मोक्षभागी भवेन्नृनं नात्रकार्या विचारणा
sa bhuktvā vipulānbhogānputrapautrasamanvitaḥ |
mokṣabhāgī bhavennṛnaṃ nātrakāryā vicāraṇā
2,41.52
कपिला यदि दत्ता स्याद्विधिना वेदपारगे ।
नरकस्थान्पितॄन्सर्वान्स्वर्गं नयति वै तदा
kapilā yadi dattā syādvidhinā vedapārage |
narakasthānpitṝnsarvānsvargaṃ nayati vai tadā
2,41.53
भूमिं निवर्तनमितां गङ्गातीरे ददाति यः ।
भूमिरेणुप्रमाणाब्दं ब्रह्मविष्णुशिवातिगः
bhūmiṃ nivartanamitāṃ gaṅgātīre dadāti yaḥ |
bhūmireṇupramāṇābdaṃ brahmaviṣṇuśivātigaḥ
2,41.54
जायते च पुनर्भूमौ सप्तद्वीपपतिर्भवेत् ।
भेरीशङ्खादिनिर्घोषैर्गीतवादित्रनिःस्वनैः
jāyate ca punarbhūmau saptadvīpapatirbhavet |
bherīśaṅkhādinirghoṣairgītavāditraniḥsvanaiḥ
2,41.55
स्तुतिभिर्मागघानां च सुप्तो ऽसौ प्रतिबुध्यते ।
सर्वसौख्यान्यवाप्येह सर्वधर्मपरायणः
stutibhirmāgaghānāṃ ca supto 'sau pratibudhyate |
sarvasaukhyānyavāpyeha sarvadharmaparāyaṇaḥ
2,41.56
नरकस्थान्पितॄन्सर्वान्प्रापयित्वा दिवं तथा ।
स्वर्गस्थितान्मोक्षयित्वा स्वयं ज्ञानी च मोहिनि
narakasthānpitṝnsarvānprāpayitvā divaṃ tathā |
svargasthitānmokṣayitvā svayaṃ jñānī ca mohini
2,41.57
अन्ते ज्ञानासिना छित्वा अविद्यां पञ्चपर्विकाम् ।
परं वैराग्यमापन्नः परं ब्रह्माधि गच्छति
ante jñānāsinā chitvā avidyāṃ pañcaparvikām |
paraṃ vairāgyamāpannaḥ paraṃ brahmādhi gacchati
2,41.58
सप्तहस्तेन दण्डेन त्रिंशद्दण्डा निवर्तनम् ।
त्रिभागहीनं गोचर्म मानमाह विधिः स्वयम्
saptahastena daṇḍena triṃśaddaṇḍā nivartanam |
tribhāgahīnaṃ gocarma mānamāha vidhiḥ svayam
2,41.59
ग्रामं गङ्गातटे यो वै ब्राह्मणेभ्यः प्रयच्छति ।
ब्रह्मविष्णुशिवप्रीत्ये दुर्गाया भास्करस्य च
grāmaṃ gaṅgātaṭe yo vai brāhmaṇebhyaḥ prayacchati |
brahmaviṣṇuśivaprītye durgāyā bhāskarasya ca
2,41.60
सर्वदानेषु यत्पुण्यं सर्वयज्ञेषु यत्फलम् ।
तपोव्रतेषु पुण्येषु यत्फलं परिकीर्तितम्
sarvadāneṣu yatpuṇyaṃ sarvayajñeṣu yatphalam |
tapovrateṣu puṇyeṣu yatphalaṃ parikīrtitam
2,41.61
सहस्रगुणितं तत्तु विज्ञेयं ग्रामदायिनः ।
सूर्यकोटिप्रतीकाशे विमाने वैष्णवे पुरे
sahasraguṇitaṃ tattu vijñeyaṃ grāmadāyinaḥ |
sūryakoṭipratīkāśe vimāne vaiṣṇave pure
2,41.62
क्रीडते शाङ्करे वापि स्तुतो देवादिभिर्मुदा ।
भूमिरेण्वब्दसंख्याकं कालं स्थित्वा च तत्र सः
krīḍate śāṅkare vāpi stuto devādibhirmudā |
bhūmireṇvabdasaṃkhyākaṃ kālaṃ sthitvā ca tatra saḥ
2,41.63
अणिमादिगुणैर्युक्ते योगिनां जायते कुले ।
अक्षयायां तु यो देवि स्वर्णं षोडशमासिकम्
aṇimādiguṇairyukte yogināṃ jāyate kule |
akṣayāyāṃ tu yo devi svarṇaṃ ṣoḍaśamāsikam
2,41.64
ददाति द्विजमुख्याय सो ऽपि लोकेषु पूज्यते ।
अन्नदानाद्विष्णुलोकं शैवं वै तिलदानतः
dadāti dvijamukhyāya so 'pi lokeṣu pūjyate |
annadānādviṣṇulokaṃ śaivaṃ vai tiladānataḥ
2,41.65
ब्राह्मं रत्नप्रदानेन गोहिरण्येन वासवम् ।
गान्धर्वं स्वर्णवासोभिः कीर्तिं कन्याप्रदानतः
brāhmaṃ ratnapradānena gohiraṇyena vāsavam |
gāndharvaṃ svarṇavāsobhiḥ kīrtiṃ kanyāpradānataḥ
2,41.66
विद्यया मुक्तिदं ज्ञानं प्राप्य यायान्निरञ्जनम् ।
गंमातीरे नरो यस्तु नानावृक्षैः समन्वितम्
vidyayā muktidaṃ jñānaṃ prāpya yāyānnirañjanam |
gaṃmātīre naro yastu nānāvṛkṣaiḥ samanvitam
2,41.67
आरामं कारयेद्भक्त्या गृहं चोपवनान्वितम् ।
कदलीनारिकेरैश्च कपित्थाशोकचंपकैः
ārāmaṃ kārayedbhaktyā gṛhaṃ copavanānvitam |
kadalīnārikeraiśca kapitthāśokacaṃpakaiḥ
2,41.68
पनसैर्बिल्ववृक्षैश्च कदंबाश्वत्थपाटलैः ।
आम्रैस्तालैर्नागरङ्गैर्वृक्षैरन्यैश्च संयुतम्
panasairbilvavṛkṣaiśca kadaṃbāśvatthapāṭalaiḥ |
āmraistālairnāgaraṅgairvṛkṣairanyaiśca saṃyutam
2,41.69
जातीविजयसंयुक्तं तथा पाटलराजितम् ।
निचितं कारयित्वैवमावासं पुष्पशोभितम्
jātīvijayasaṃyuktaṃ tathā pāṭalarājitam |
nicitaṃ kārayitvaivamāvāsaṃ puṣpaśobhitam
2,41.70
शिवाय विष्णवे वापि दुर्गायै भास्कराय च ।
प्रयच्छति तथा भक्त्या सर्वार्थं परिकल्प्य च
śivāya viṣṇave vāpi durgāyai bhāskarāya ca |
prayacchati tathā bhaktyā sarvārthaṃ parikalpya ca
2,41.71
तस्य पुण्यफलं वक्ष्ये संक्षेपान्नतु विस्तरात् ।
यावन्ति तेषां वृक्षाणां पुष्पमूलफलानि च
tasya puṇyaphalaṃ vakṣye saṃkṣepānnatu vistarāt |
yāvanti teṣāṃ vṛkṣāṇāṃ puṣpamūlaphalāni ca
2,41.72
बीजानि च विचित्राणि तेषां मूलानि वै तथा ।
तावत्कल्पसहस्राणि तेषां लोकेषु संस्थितिः
bījāni ca vicitrāṇi teṣāṃ mūlāni vai tathā |
tāvatkalpasahasrāṇi teṣāṃ lokeṣu saṃsthitiḥ
Chapter 2.42
2,42.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीवसुसंवादे गङ्गामाहात्म्ये दानादिविधिवर्णनं नामैकचत्वारिंशत्तमो ऽध्यायः मोहिन्युवाच धन्याहं कृतकृत्याहं सफलं जीवितं मम ।
यच्छ्रुतं त्वन्मुखांभोजाद्गामाहात्म्यमुत्तमम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīvasusaṃvāde gaṅgāmāhātmye dānādividhivarṇanaṃ nāmaikacatvāriṃśattamo 'dhyāyaḥ mohinyuvāca dhanyāhaṃ kṛtakṛtyāhaṃ saphalaṃ jīvitaṃ mama |
yacchrutaṃ tvanmukhāṃbhojādgāmāhātmyamuttamam
2,42.2
अहो गङ्गासमं तीर्थं नास्ति किञ्चिद्धरा तले ।
यस्याः संदर्शनादीनामीदृशं पुण्यमीरितम्
aho gaṅgāsamaṃ tīrthaṃ nāsti kiñciddharā tale |
yasyāḥ saṃdarśanādīnāmīdṛśaṃ puṇyamīritam
2,42.3
गुडधेन्वादिधेनूनां विधानं च यथाक्रमम् ।
तथा कथयविप्रेन्द्र भक्ताहं तव सर्वदा
guḍadhenvādidhenūnāṃ vidhānaṃ ca yathākramam |
tathā kathayaviprendra bhaktāhaṃ tava sarvadā
2,42.4
वसिष्ठ उवाच तच्छ्रुत्वा मोहिनीवाक्यं वसुस्तस्याः पुरोहितः ।
वेदागमानां तत्त्वज्ञः स्मयमान उवाच ह
vasiṣṭha uvāca tacchrutvā mohinīvākyaṃ vasustasyāḥ purohitaḥ |
vedāgamānāṃ tattvajñaḥ smayamāna uvāca ha
2,42.5
वसुरुवाच शृणु मोहिनि वक्ष्यामि यत्पृष्टं हि त्वया मम ।
गुडधेनुविधानं च यथा शास्त्रे प्रकीर्तितम्
vasuruvāca śṛṇu mohini vakṣyāmi yatpṛṣṭaṃ hi tvayā mama |
guḍadhenuvidhānaṃ ca yathā śāstre prakīrtitam
2,42.6
कृष्णाजिनं चतुर्ग्रीवं विन्यसेद्भुवि ।
गोमयेनोपलिप्तायां कुशानास्तीर्य यत्नतः
kṛṣṇājinaṃ caturgrīvaṃ vinyasedbhuvi |
gomayenopaliptāyāṃ kuśānāstīrya yatnataḥ
2,42.7
प्रङ्मुखीं कल्पयेद्धेनुमुदक्पादां सवत्सकाम् ।
उत्तमा गुडधेनुस्तु चतुर्भारैः प्रकीर्तिता
praṅmukhīṃ kalpayeddhenumudakpādāṃ savatsakām |
uttamā guḍadhenustu caturbhāraiḥ prakīrtitā
2,42.8
वत्सं भारेण कुर्वीत भाराभ्यां मध्यमा स्मृता ।
अर्द्धभारेण वत्सः स्यात्कनिष्ठा भारकेण तु
vatsaṃ bhāreṇa kurvīta bhārābhyāṃ madhyamā smṛtā |
arddhabhāreṇa vatsaḥ syātkaniṣṭhā bhārakeṇa tu
2,42.9
चतुर्थांशेन वत्सः स्याद् गृहवित्तानुसारतः ।
प्रभुः प्रथमकल्पस्य यो ऽनुकल्पेन वर्तयेत्
caturthāṃśena vatsaḥ syād gṛhavittānusārataḥ |
prabhuḥ prathamakalpasya yo 'nukalpena vartayet
2,42.10
न सांपरायिकं तस्य दुर्मतेर्जायते फलम् ।
धेनुवत्सौ घृतस्यैतौ सितश्लक्ष्णांबरावृतौ
na sāṃparāyikaṃ tasya durmaterjāyate phalam |
dhenuvatsau ghṛtasyaitau sitaślakṣṇāṃbarāvṛtau
2,42.11
शुक्तिकर्णाविक्षुपादौ शुद्धमुक्तालेक्षणौ ।
सितसूत्रशिरालौ च सितकंबलकंबलौ
śuktikarṇāvikṣupādau śuddhamuktālekṣaṇau |
sitasūtraśirālau ca sitakaṃbalakaṃbalau
2,42.12
ताम्रगण्डूकपृष्ठौ तौ सितचामरलोमकौ ।
विद्रुमक्रमगो पेतौ नवनीतस्तनान्वितौ
tāmragaṇḍūkapṛṣṭhau tau sitacāmaralomakau |
vidrumakramago petau navanītastanānvitau
2,42.13
कांस्यदोहाविन्द्रनीलमणिकल्पिततारकौ ।
सुवर्णशृङ्गाभरणौ शुद्धरौप्यखुरावुभौ
kāṃsyadohāvindranīlamaṇikalpitatārakau |
suvarṇaśṛṅgābharaṇau śuddharaupyakhurāvubhau
2,42.14
नानाफलं समायुक्तौ घ्राणगन्धकरण्डकौ ।
इत्येवं रचयित्वा तु धूपदीपैरथार्चयेत्
nānāphalaṃ samāyuktau ghrāṇagandhakaraṇḍakau |
ityevaṃ racayitvā tu dhūpadīpairathārcayet
2,42.15
या लक्ष्मीः सर्वभूतानां या च देवेष्ववस्थिता ।
धेनुरूपेण सा देवी मम शान्तिं प्रयच्छतु
yā lakṣmīḥ sarvabhūtānāṃ yā ca deveṣvavasthitā |
dhenurūpeṇa sā devī mama śāntiṃ prayacchatu
2,42.16
देहस्था या च रुद्राणां शङ्करस्य सदा प्रिया ।
धेनुरूपेण सा देवी मम पापं व्यपोहतु
dehasthā yā ca rudrāṇāṃ śaṅkarasya sadā priyā |
dhenurūpeṇa sā devī mama pāpaṃ vyapohatu
2,42.17
विष्णोर्वक्षसि या लक्ष्मीः स्वाहारूपा विभावसोः ।
चन्द्रार्कशक्रशक्तिर्या धेनुरूपास्तु सा श्रिये
viṣṇorvakṣasi yā lakṣmīḥ svāhārūpā vibhāvasoḥ |
candrārkaśakraśaktiryā dhenurūpāstu sā śriye
2,42.18
चतुर्मुखस्य या लक्ष्मीर्लक्ष्मीर्या धनदस्य च ।
लक्ष्मीर्या लोकपालानां सा धेनुर्वरदास्तु मे
caturmukhasya yā lakṣmīrlakṣmīryā dhanadasya ca |
lakṣmīryā lokapālānāṃ sā dhenurvaradāstu me
2,42.19
स्वधा या पितृमुख्यानां स्वाहा यज्ञमुजा च या ।
सर्वपापहरा धेनुः सा मे शान्तिं प्रयच्छतु
svadhā yā pitṛmukhyānāṃ svāhā yajñamujā ca yā |
sarvapāpaharā dhenuḥ sā me śāntiṃ prayacchatu
2,42.20
एवमांमत्र्य तां धेनुं ब्राह्मणाय निवेदयेत् ।
विधानमेतद्धेनूनां सर्वासामिह पठ्यते
evamāṃmatrya tāṃ dhenuṃ brāhmaṇāya nivedayet |
vidhānametaddhenūnāṃ sarvāsāmiha paṭhyate
2,42.21
यास्तु पापर्विनाशिन्यः कीर्तिता दशधेनवः ।
तासां स्वरूपं वक्ष्यामि शास्त्रोकं शृणु मोहिनि
yāstu pāparvināśinyaḥ kīrtitā daśadhenavaḥ |
tāsāṃ svarūpaṃ vakṣyāmi śāstrokaṃ śṛṇu mohini
2,42.22
प्रथमा गुडधेनुः स्याद् घृतधेनुरथापरा ।
तिलधेनुस्तृतीया च चतुर्थी जलसंज्ञिता
prathamā guḍadhenuḥ syād ghṛtadhenurathāparā |
tiladhenustṛtīyā ca caturthī jalasaṃjñitā
2,42.23
पञ्चमी क्षीरधेनुश्च षष्ठी मधुमयी स्मृता ।
सप्तमी शर्कराधेनुर्दधिधेनुस्तथाष्टमी
pañcamī kṣīradhenuśca ṣaṣṭhī madhumayī smṛtā |
saptamī śarkarādhenurdadhidhenustathāṣṭamī
2,42.24
रत्नधेनुश्च नवमी दशमी तु स्वरूपतः ।
कुंभाः स्युर्द्रवधेनूनां चेतरासां तु राशयः
ratnadhenuśca navamī daśamī tu svarūpataḥ |
kuṃbhāḥ syurdravadhenūnāṃ cetarāsāṃ tu rāśayaḥ
2,42.25
सुर्वणधेनुमप्यत्र केचिदिच्छन्ति सूरयः ।
नवनीतेन तैलेन तथा के ऽपि महर्षयः
survaṇadhenumapyatra kecidicchanti sūrayaḥ |
navanītena tailena tathā ke 'pi maharṣayaḥ
2,42.26
एतदेव विधानं स्यादेत एव ह्युपस्कराः ।
मन्त्रावाहनसंयुक्ताः सदा पर्वणि पर्वणि
etadeva vidhānaṃ syādeta eva hyupaskarāḥ |
mantrāvāhanasaṃyuktāḥ sadā parvaṇi parvaṇi
2,42.27
यथाश्रद्धं प्रदातव्या भुक्तिमुक्तिफलप्रदाः ।
अनेकयज्ञफलदाः सर्वपापहराः शुभाः
yathāśraddhaṃ pradātavyā bhuktimuktiphalapradāḥ |
anekayajñaphaladāḥ sarvapāpaharāḥ śubhāḥ
2,42.28
अयने विषुवे पुण्ये व्यतीपाते ऽथवा पुनः ।
युगादौ चैव मन्वादौ चोपरागादिपर्वसु
ayane viṣuve puṇye vyatīpāte 'thavā punaḥ |
yugādau caiva manvādau coparāgādiparvasu
2,42.29
गुडधेन्वादयो देया भक्तिश्रद्धासमन्वितैः ।
तीर्थेषु स्वगृहे वापि गङ्गातीरे विशेषतः
guḍadhenvādayo deyā bhaktiśraddhāsamanvitaiḥ |
tīrtheṣu svagṛhe vāpi gaṅgātīre viśeṣataḥ
2,42.30
एवं दत्वा विधानेन धेनुं द्विजवराय च ।
प्रदक्षिणीकृत्य विप्रं दक्षिणाभिः प्रतोष्य च
evaṃ datvā vidhānena dhenuṃ dvijavarāya ca |
pradakṣiṇīkṛtya vipraṃ dakṣiṇābhiḥ pratoṣya ca
2,42.31
ऋत्विजः प्रीतिसंयुक्तो नमस्कृत्य विसर्जयेत् ।
ततः संपूजयेद्गङ्गां विधिना सुसमाहितः
ṛtvijaḥ prītisaṃyukto namaskṛtya visarjayet |
tataḥ saṃpūjayedgaṅgāṃ vidhinā susamāhitaḥ
2,42.32
अष्टमूर्तिधरां देवीं दिव्यरूपां निरीक्ष्य च ।
शालितन्दुलप्रस्थेन द्विप्रस्थपयसा तथा
aṣṭamūrtidharāṃ devīṃ divyarūpāṃ nirīkṣya ca |
śālitandulaprasthena dviprasthapayasā tathā
2,42.33
पायसं कारयित्वा च दत्वा मधु घृतं तथा ।
प्रत्येकं पलमात्रं च भक्तिभावेन संयुतः
pāyasaṃ kārayitvā ca datvā madhu ghṛtaṃ tathā |
pratyekaṃ palamātraṃ ca bhaktibhāvena saṃyutaḥ
2,42.34
तत्पायसमपूपांश्च मोदका मण्डलानि च ।
तथा गुञ्जार्द्धमात्रं च सुवर्णं रूप्यमेव च
tatpāyasamapūpāṃśca modakā maṇḍalāni ca |
tathā guñjārddhamātraṃ ca suvarṇaṃ rūpyameva ca
2,42.35
चन्दनागरुकर्पूरकुङ्कुमानि च गुग्गुलम् ।
बिल्वपत्राणि दूर्वाश्च रोचना सितचन्दनम्
candanāgarukarpūrakuṅkumāni ca guggulam |
bilvapatrāṇi dūrvāśca rocanā sitacandanam
2,42.36
नीलोत्पलानि चान्यानि पुष्पाणि सुरभीणि च ।
यथाशक्ति महाभक्त्या गङ्गायां चैव निक्षिपेत्
nīlotpalāni cānyāni puṣpāṇi surabhīṇi ca |
yathāśakti mahābhaktyā gaṅgāyāṃ caiva nikṣipet
2,42.37
मन्त्रेणानेन सुभगे पुराणोक्तेन चापि हि ।
ओङ्गङ्गायै नारायण्यै शिवायै च नमोनमः
mantreṇānena subhage purāṇoktena cāpi hi |
oṅgaṅgāyai nārāyaṇyai śivāyai ca namonamaḥ
2,42.38
एतदेव विधानं तु मासि मासि च मोहिनि ।
पौर्णमास्यामपायां वा कार्यं प्रातः समाहितैः
etadeva vidhānaṃ tu māsi māsi ca mohini |
paurṇamāsyāmapāyāṃ vā kāryaṃ prātaḥ samāhitaiḥ
2,42.39
वर्षं यस्तु नरो भक्त्या यथा शक्त्यर्चयन्मुदा ।
हविष्याशी मिताहारो ब्रह्मचर्यसमन्वितः
varṣaṃ yastu naro bhaktyā yathā śaktyarcayanmudā |
haviṣyāśī mitāhāro brahmacaryasamanvitaḥ
2,42.40
दिने वापि तथा रात्रा नियमेन च मोहिनि ।
संवत्सरान्ते तस्येषा गङ्गा दिव्यवपुर्द्धरा
dine vāpi tathā rātrā niyamena ca mohini |
saṃvatsarānte tasyeṣā gaṅgā divyavapurddharā
2,42.41
दिव्यमाल्यांबरा चैव दिव्यरत्नविभूषिता ।
प्रत्यक्षरूपा पुरतस्तिष्टत्येव वरप्रदा
divyamālyāṃbarā caiva divyaratnavibhūṣitā |
pratyakṣarūpā puratastiṣṭatyeva varapradā
2,42.42
एवं प्रत्यक्षरूपां तां गङ्गां दिव्यवपुर्द्धराम् ।
दृष्ट्वा स्व चक्षुषा मर्त्यः कृतकृत्यो भवेच्छुभे
evaṃ pratyakṣarūpāṃ tāṃ gaṅgāṃ divyavapurddharām |
dṛṣṭvā sva cakṣuṣā martyaḥ kṛtakṛtyo bhavecchubhe
2,42.43
यान्यान्कामयते मर्त्यः कामांस्तांस्तानवाप्नुयात् ।
निष्कामस्तु लभेन्मोक्षं विप्रस्तेनैव जन्मना
yānyānkāmayate martyaḥ kāmāṃstāṃstānavāpnuyāt |
niṣkāmastu labhenmokṣaṃ viprastenaiva janmanā
2,42.44
एतद्धिधानं च मयोदितं ते पृष्टं हि सर्वं गुडधेनुपूर्वम् ।
गङ्गार्चनं मुक्तिकरं व्रतं त्त सांवत्सरं श्रीपतितुष्टिदं हि
etaddhidhānaṃ ca mayoditaṃ te pṛṣṭaṃ hi sarvaṃ guḍadhenupūrvam |
gaṅgārcanaṃ muktikaraṃ vrataṃ tta sāṃvatsaraṃ śrīpatituṣṭidaṃ hi
Chapter 2.43
2,43.1
इति श्रीबृहन्नारदीयपुराणोत्तरभागे मोहिनीवसुसंवादे गङ्गामाहात्म्ये गुडधेनुविधिकथनं नाम द्विचत्वारिंशत्तमो ऽध्यायः वसिष्ठ उवाच वसोर्वचनमाकर्ण्य गङ्गामाहात्म्यसूचकम् ।
पुनः पप्रच्छ राजेन्द्रं तं विप्रं स्वपुरोहितम्
iti śrībṛhannāradīyapurāṇottarabhāge mohinīvasusaṃvāde gaṅgāmāhātmye guḍadhenuvidhikathanaṃ nāma dvicatvāriṃśattamo 'dhyāyaḥ vasiṣṭha uvāca vasorvacanamākarṇya gaṅgāmāhātmyasūcakam |
punaḥ papraccha rājendraṃ taṃ vipraṃ svapurohitam
2,43.2
मोहिन्युवाच श्रुतं विप्र मया सर्वं गोदानादि शुभावहम् ।
अधुना श्रोतुमिच्छामि गङ्गाव्रतमनुत्तमम्
mohinyuvāca śrutaṃ vipra mayā sarvaṃ godānādi śubhāvaham |
adhunā śrotumicchāmi gaṅgāvratamanuttamam
2,43.3
गङ्गादीनां पूजनं च स्थापनं तत्र वा द्विज ।
किं फलं वद सर्वज्ञ त्वामहं शरणं गता
gaṅgādīnāṃ pūjanaṃ ca sthāpanaṃ tatra vā dvija |
kiṃ phalaṃ vada sarvajña tvāmahaṃ śaraṇaṃ gatā
2,43.4
अधुना गतिदाता त्वं वर्जितायाश्च बन्धुभिः ।
पत्या विरहिता चाहं पुत्रहीना विदांवर
adhunā gatidātā tvaṃ varjitāyāśca bandhubhiḥ |
patyā virahitā cāhaṃ putrahīnā vidāṃvara
2,43.5
त्वामेव शरणं प्राप्ता पितुर्वचनगौरवात् ।
तद्भवान्प्रणताया मे गङ्गामाहात्म्यंसंयुतम् ।
देवताराधनं ब्रूहि यच्छ्रुत्वा मुच्यते ह्यघात्
tvāmeva śaraṇaṃ prāptā piturvacanagauravāt |
tadbhavānpraṇatāyā me gaṅgāmāhātmyaṃsaṃyutam |
devatārādhanaṃ brūhi yacchrutvā mucyate hyaghāt
2,43.6
वसिष्ठ उवाच तच्छ्रुत्वा मोहिनीवाक्यं वसुर्विप्रः प्रतापवान् ।
सभाज्य मोहिनीं भूप प्राह वेदविदां वरः
vasiṣṭha uvāca tacchrutvā mohinīvākyaṃ vasurvipraḥ pratāpavān |
sabhājya mohinīṃ bhūpa prāha vedavidāṃ varaḥ
2,43.7
वसुरुवाच साधु पृष्टं त्वया देवि लोकानां हितकाम्यया
vasuruvāca sādhu pṛṣṭaṃ tvayā devi lokānāṃ hitakāmyayā
2,43.8
गङ्गामाहात्म्यमखिलं महापापप्रणाशनम् ।
वृषध्वजेन कथितं शिवेन दयया पुरा
gaṅgāmāhātmyamakhilaṃ mahāpāpapraṇāśanam |
vṛṣadhvajena kathitaṃ śivena dayayā purā
2,43.9
प्रीत्या देव्याभि पृष्टेन गङ्गातीरनिवासिना ।
देवैस्तु भुक्तं पूर्वाह्णे मध्याह्ने ऋषिभिस्तथा
prītyā devyābhi pṛṣṭena gaṅgātīranivāsinā |
devaistu bhuktaṃ pūrvāhṇe madhyāhne ṛṣibhistathā
2,43.10
अपराह्णे च पितृभिः शर्वरंयां गुह्यकादिभैः ।
सर्वा वेला अतिक्रम्य नक्तभोजनमुत्तमम्
aparāhṇe ca pitṛbhiḥ śarvarṃyāṃ guhyakādibhaiḥ |
sarvā velā atikramya naktabhojanamuttamam
2,43.11
उपवासाद्वारं भैक्ष्यं भैक्ष्याद्वरमयाचितम् ।
अयाचिताद्वारं नक्तं तस्मान्नक्तं समाचरेत्
upavāsādvāraṃ bhaikṣyaṃ bhaikṣyādvaramayācitam |
ayācitādvāraṃ naktaṃ tasmānnaktaṃ samācaret
2,43.12
हविष्यभोजनं स्नानं सत्यमाहारलाघवम् ।
अग्निकार्य्यमधःशय्यां नक्ताशी षट् समाचरेत्
haviṣyabhojanaṃ snānaṃ satyamāhāralāghavam |
agnikāryyamadhaḥśayyāṃ naktāśī ṣaṭ samācaret
2,43.13
गङ्गातीरे माघमासे यः कुर्यान्नक्तभोजनम् ।
शिवायतनपार्श्वे तु कृशरं घृतसंयुतम्
gaṅgātīre māghamāse yaḥ kuryānnaktabhojanam |
śivāyatanapārśve tu kṛśaraṃ ghṛtasaṃyutam
2,43.14
नैवेद्यं च निवेद्यैव कृशरान्नं शिवस्य तु ।
काष्ठमौनेन भुञ्जानो जिह्वालौल्यं विवर्जयेत्
naivedyaṃ ca nivedyaiva kṛśarānnaṃ śivasya tu |
kāṣṭhamaunena bhuñjāno jihvālaulyaṃ vivarjayet
2,43.15
पलाशपत्रे भुञ्जानः शिवं स्मृत्वा जितेन्द्रियः ।
धर्मराजस्य देव्याश्च पृथक्पिण्डं प्रकल्पयेत्
palāśapatre bhuñjānaḥ śivaṃ smṛtvā jitendriyaḥ |
dharmarājasya devyāśca pṛthakpiṇḍaṃ prakalpayet
2,43.16
सोपवासश्चतुर्द्दश्यां भवेदुभयपक्षयोः ।
पौर्णमास्यां तु गन्धैश्च गङ्गायाः सलिलैस्तथा
sopavāsaścaturddaśyāṃ bhavedubhayapakṣayoḥ |
paurṇamāsyāṃ tu gandhaiśca gaṅgāyāḥ salilaistathā
2,43.17
शिवं संस्नाप्य पयसा मध्वाज्यदधिभिः पृथक् ।
तथैव हेमपुष्पं च लिङ्गमूर्ध्नि विनिक्षिपेत्
śivaṃ saṃsnāpya payasā madhvājyadadhibhiḥ pṛthak |
tathaiva hemapuṣpaṃ ca liṅgamūrdhni vinikṣipet
2,43.18
ततो दद्यात्तु शक्त्यैवापूपञ्च घृतपाचितम् ।
तिलाढकं प्रगृह्याथ शिवलिङ्गोपरि क्षिपेत्
tato dadyāttu śaktyaivāpūpañca ghṛtapācitam |
tilāḍhakaṃ pragṛhyātha śivaliṅgopari kṣipet
2,43.19
नीलोत्पलैश्च सर्वेशं पूजयेत्पङ्कजैरपि ।
तदलाभे तु सौवर्णैः पङ्कजैः पूजयेद्धरम्
nīlotpalaiśca sarveśaṃ pūjayetpaṅkajairapi |
tadalābhe tu sauvarṇaiḥ paṅkajaiḥ pūjayeddharam
2,43.20
पायसं चात्र मध्वक्तं घृतयुक्तं च गुग्गुलम् ।
घृतदीपं तथा चैव चन्दनाद्यैर्विलेपनम्
pāyasaṃ cātra madhvaktaṃ ghṛtayuktaṃ ca guggulam |
ghṛtadīpaṃ tathā caiva candanādyairvilepanam
2,43.21
दद्याद्भक्त्या महेशाय तथा पत्रफलानि च ।
कृष्णगोमिथुनं चैव सरूपं च निवेदयेत्
dadyādbhaktyā maheśāya tathā patraphalāni ca |
kṛṣṇagomithunaṃ caiva sarūpaṃ ca nivedayet
2,43.22
भोजयेद्ब्राह्मणानष्टौ मासांते तु सदक्षिणान् ।
वर्जयेन्मधु मांसं च तं मासं ब्रह्मचर्यवान्
bhojayedbrāhmaṇānaṣṭau māsāṃte tu sadakṣiṇān |
varjayenmadhu māṃsaṃ ca taṃ māsaṃ brahmacaryavān
2,43.23
एवं कृत्वा यथोद्दिष्टमेकवारमिदं व्रतम् ।
यमैश्च नियमैर्युक्तः श्रद्धाभक्तिपरायणः
evaṃ kṛtvā yathoddiṣṭamekavāramidaṃ vratam |
yamaiśca niyamairyuktaḥ śraddhābhaktiparāyaṇaḥ
2,43.24
इह भोगानवाप्नोति प्रेत्य चानुत्तमां गतिम् ।
इन्द्रनीलप्रतीकाशैर्विमानैः शिखिसंयुक्तैः
iha bhogānavāpnoti pretya cānuttamāṃ gatim |
indranīlapratīkāśairvimānaiḥ śikhisaṃyuktaiḥ
2,43.25
दिव्यरत्नमयैश्चैव दिव्यभोगसमन्वितैः ।
गत्वा शिवपुरं रम्यं सर्वस्वकुलसंयुतः
divyaratnamayaiścaiva divyabhogasamanvitaiḥ |
gatvā śivapuraṃ ramyaṃ sarvasvakulasaṃyutaḥ
2,43.26
सुहृद्भिर्विविधैश्चैव विविधानप्यभीप्सितान् ।
भुक्त्वा भोगानशेषांश्च यावदाभूतसंप्लवम्
suhṛdbhirvividhaiścaiva vividhānapyabhīpsitān |
bhuktvā bhogānaśeṣāṃśca yāvadābhūtasaṃplavam
2,43.27
ततो भवति धर्मात्मा जंबूद्वीपपतिस्तथा ।
तत्र भुङ्क्ते समस्तांश्च भोगान्विगतकल्मषः
tato bhavati dharmātmā jaṃbūdvīpapatistathā |
tatra bhuṅkte samastāṃśca bhogānvigatakalmaṣaḥ
2,43.28
सुरूपः सुभगश्चैव तथा विहितशासनः ।
सर्वरोगविनिर्मुक्तः सो ऽप्येतत्फलभाग्भवेत्
surūpaḥ subhagaścaiva tathā vihitaśāsanaḥ |
sarvarogavinirmuktaḥ so 'pyetatphalabhāgbhavet
2,43.29
वैशाखे शुक्लपक्षे वा चतुर्दश्यां समाहितः ।
शाल्यन्नं क्षीरसंयुक्तं यः कुर्यान्नक्तभोजनम्
vaiśākhe śuklapakṣe vā caturdaśyāṃ samāhitaḥ |
śālyannaṃ kṣīrasaṃyuktaṃ yaḥ kuryānnaktabhojanam
2,43.30
शिवं संपूज्य पुष्पाद्यैर्भोज्यं तु संनिवेद्य च ।
काष्ठमौनेन भुञ्जानो वटकाष्टेन वै तथा
śivaṃ saṃpūjya puṣpādyairbhojyaṃ tu saṃnivedya ca |
kāṣṭhamaunena bhuñjāno vaṭakāṣṭena vai tathā
2,43.31
मौनेन प्रयतो भूत्वा कुर्याद्वै दन्तधावनम् ।
शिवलिङ्गसमीपे तु गङ्गातीरे निशि स्वपेत्
maunena prayato bhūtvā kuryādvai dantadhāvanam |
śivaliṅgasamīpe tu gaṅgātīre niśi svapet
2,43.32
पौर्णमास्यां प्रभाते तु गङ्गायां विधिना तथा ।
स्नात्वोपवासं संकल्प्य कुर्य्याज्जागरणं निशि
paurṇamāsyāṃ prabhāte tu gaṅgāyāṃ vidhinā tathā |
snātvopavāsaṃ saṃkalpya kuryyājjāgaraṇaṃ niśi
2,43.33
लिङ्गं घृतेन संस्नाप्य पुष्पगन्धादिभिस्तथा ।
नैवेद्यधूपदीपैश्च संपूज्य वृषभं शुभम्
liṅgaṃ ghṛtena saṃsnāpya puṣpagandhādibhistathā |
naivedyadhūpadīpaiśca saṃpūjya vṛṣabhaṃ śubham
2,43.34
सुश्वेतपुष्पवस्त्राद्यैर्हारिद्रैश्चन्दनैस्तथा ।
अलङ्कृत्य विधानेन शिवाय विनिवेदयेत्
suśvetapuṣpavastrādyairhāridraiścandanaistathā |
alaṅkṛtya vidhānena śivāya vinivedayet
2,43.35
ब्राह्मणांश्च यथाशक्ति पायसेन तु भोजयेत् ।
एवं सकृच्च यो भक्त्या करोति श्रद्धयान्वितः
brāhmaṇāṃśca yathāśakti pāyasena tu bhojayet |
evaṃ sakṛcca yo bhaktyā karoti śraddhayānvitaḥ
2,43.36
लभते दैवपादोनयुगानां द्विसहस्रकम् ।
तपः कृत्वा तु नियमाद्यत्पुण्यं तदसंशयम्
labhate daivapādonayugānāṃ dvisahasrakam |
tapaḥ kṛtvā tu niyamādyatpuṇyaṃ tadasaṃśayam
2,43.37
हंसकुन्दप्रभायुक्तैर्विमानैश्चन्द्रसन्निभैः ।
सुश्वेतवृषयुक्तैश्च मुक्ताजालविभूषितैः
haṃsakundaprabhāyuktairvimānaiścandrasannibhaiḥ |
suśvetavṛṣayuktaiśca muktājālavibhūṣitaiḥ
2,43.38
स्वकीयपितृभिः सार्द्धं प्रयातीश्वरमन्दिरम् ।
नीलोत्पलसुंगन्धाभिः सुरूपाभिः समन्ततः
svakīyapitṛbhiḥ sārddhaṃ prayātīśvaramandiram |
nīlotpalasuṃgandhābhiḥ surūpābhiḥ samantataḥ
2,43.39
कान्ताभिर्दिव्यरूपाभिर्भुक्त्वा भोगाननेकशः ।
अनन्तकालमैश्वर्ययुक्तो भूत्वा ततो भुवि
kāntābhirdivyarūpābhirbhuktvā bhogānanekaśaḥ |
anantakālamaiśvaryayukto bhūtvā tato bhuvi
2,43.40
जायते स महीपालः कीर्त्यैश्वर्यसमन्वितः ।
एकच्छत्रेण स महीं पालयत्याज्ञया सह
jāyate sa mahīpālaḥ kīrtyaiśvaryasamanvitaḥ |
ekacchatreṇa sa mahīṃ pālayatyājñayā saha
2,43.41
अन्ते वैराग्यसंपन्नो गङ्गां स लभते पुनः ।
स तया श्रद्धया युक्तो गङ्गायां मरणं लभेत्
ante vairāgyasaṃpanno gaṅgāṃ sa labhate punaḥ |
sa tayā śraddhayā yukto gaṅgāyāṃ maraṇaṃ labhet
2,43.42
तथा तत्र स्मृतिं लब्ध्वा मोक्षमाप्नोति स ध्रुवम् ।
ज्येष्ठे मासि सिते पक्षे दशम्यां हस्तसंयुते
tathā tatra smṛtiṃ labdhvā mokṣamāpnoti sa dhruvam |
jyeṣṭhe māsi site pakṣe daśamyāṃ hastasaṃyute
2,43.43
गङ्गातीरे तु पुरुषो नारी वा भक्तिभावतः ।
निशायां जागरं कृत्वा गङ्गां दशविधैस्ततः
gaṅgātīre tu puruṣo nārī vā bhaktibhāvataḥ |
niśāyāṃ jāgaraṃ kṛtvā gaṅgāṃ daśavidhaistataḥ
2,43.44
पुष्पैर्गन्धैश्च नैवेद्यैः फलैश्च दशसंख्याया ।
तथैव दीपैस्तांबूलैः पूजयेच्छ्रद्धयान्वितः
puṣpairgandhaiśca naivedyaiḥ phalaiśca daśasaṃkhyāyā |
tathaiva dīpaistāṃbūlaiḥ pūjayecchraddhayānvitaḥ
2,43.45
स्नात्वा भक्त्या तु जाह्नव्यां दशकृत्वो विधानतः ।
दशप्रसृति कृष्णंश्च तिलान्सर्पिश्च वै जले
snātvā bhaktyā tu jāhnavyāṃ daśakṛtvo vidhānataḥ |
daśaprasṛti kṛṣṇaṃśca tilānsarpiśca vai jale
2,43.46
सक्तुपिण्डान्गुडपिण्डान्दद्याच्च दशसंख्यया ।
ततो गङ्गातटे रम्ये हेम्ना रूप्येण वा तथा
saktupiṇḍānguḍapiṇḍāndadyācca daśasaṃkhyayā |
tato gaṅgātaṭe ramye hemnā rūpyeṇa vā tathā
2,43.47
गङ्गायाः प्रतिमां कृत्वा वक्ष्यमाणस्वरूपिणीम् ।
पद्मस्वस्तिकचिह्नस्य संस्थितस्य तथोपरि
gaṅgāyāḥ pratimāṃ kṛtvā vakṣyamāṇasvarūpiṇīm |
padmasvastikacihnasya saṃsthitasya tathopari
2,43.48
वस्त्रस्रग्दामकण्ठस्य पूर्णकुंभस्य चोपरि ।
संस्थाप्य पूजयेद्देवीं तदलाभे मृदादि वा
vastrasragdāmakaṇṭhasya pūrṇakuṃbhasya copari |
saṃsthāpya pūjayeddevīṃ tadalābhe mṛdādi vā
2,43.49
अथ तत्राप्यशक्तश्चेल्लिखेत्पिष्टेन वै भुवि ।
चतुर्भुजां सुनेत्रां च चन्द्रायुतसमप्रभाम्
atha tatrāpyaśaktaścellikhetpiṣṭena vai bhuvi |
caturbhujāṃ sunetrāṃ ca candrāyutasamaprabhām
2,43.50
चामरैर्वीज्यमानां च श्वेतच्छत्रोपशिभिताम् ।
सुप्रसन्नां च वरदां करुणार्द्रनिजान्तराम्
cāmarairvījyamānāṃ ca śvetacchatropaśibhitām |
suprasannāṃ ca varadāṃ karuṇārdranijāntarām
2,43.51
सुधाप्लावितभूपृष्ठां देवादिभिरभिष्टुताम् ।
दिव्यरत्नपरीतां च दिंव्यमाल्यानुलेपनाम्
sudhāplāvitabhūpṛṣṭhāṃ devādibhirabhiṣṭutām |
divyaratnaparītāṃ ca diṃvyamālyānulepanām
2,43.52
ध्यात्वा जले यथाप्रोक्तां तत्रार्चायां तु पूजयेत् ।
वक्ष्यमाणेन मन्त्रेण कुर्यात्पूजां विशेषतः
dhyātvā jale yathāproktāṃ tatrārcāyāṃ tu pūjayet |
vakṣyamāṇena mantreṇa kuryātpūjāṃ viśeṣataḥ
2,43.53
पञ्चामृतेन च स्नानमर्चायां तु विशिष्यते ।
प्रतिमाग्रे स्थण्डिले तु गोमयेनोपलेपयेत्
pañcāmṛtena ca snānamarcāyāṃ tu viśiṣyate |
pratimāgre sthaṇḍile tu gomayenopalepayet
2,43.54
नारायणं महेशं च ब्रह्माणं भास्करं तथा ।
भगीरथं च नृपतिं हिमवन्तं नगेश्वरम्
nārāyaṇaṃ maheśaṃ ca brahmāṇaṃ bhāskaraṃ tathā |
bhagīrathaṃ ca nṛpatiṃ himavantaṃ nageśvaram
2,43.55
गन्धपुष्पादिभिश्चैव यथाशक्ति प्रपूजयेत् ।
दशप्रस्थां स्तिलान्दद्याद्दश विप्रेभ्य एव च
gandhapuṣpādibhiścaiva yathāśakti prapūjayet |
daśaprasthāṃ stilāndadyāddaśa viprebhya eva ca
2,43.56
दशप्रस्थान्यवान्दद्याद्दश गव्यैर्यथाहितान् ।
मत्स्यकच्छपमण्डूकमरादिजलेचरान्
daśaprasthānyavāndadyāddaśa gavyairyathāhitān |
matsyakacchapamaṇḍūkamarādijalecarān
2,43.57
कारितान्वै यथाशक्ति स्वर्णेन रजतेन वा ।
तदलाभे पिष्टमयानभ्यर्च्य कुसुमादिभिः ।
गङ्गायां प्रक्षिपेत्पूर्व्वं मन्त्रेणैव तु मन्त्रवित्
kāritānvai yathāśakti svarṇena rajatena vā |
tadalābhe piṣṭamayānabhyarcya kusumādibhiḥ |
gaṅgāyāṃ prakṣipetpūrvvaṃ mantreṇaiva tu mantravit
2,43.58
रथयात्रादिने तस्मिन्विभवे सति कारयेत् ।
रथारूढप्रतिकृतिं गङ्गायास्तूत्तरामुखाम्
rathayātrādine tasminvibhave sati kārayet |
rathārūḍhapratikṛtiṃ gaṅgāyāstūttarāmukhām
2,43.59
भ्रमन्त्या दर्शनं लोके दुर्लभं पापकर्मणाम् ।
दुर्गाया रथयात्रास्ति तथैवात्रापि कारयेत्
bhramantyā darśanaṃ loke durlabhaṃ pāpakarmaṇām |
durgāyā rathayātrāsti tathaivātrāpi kārayet
2,43.60
एवं कृत्वा विधानेन वित्तशाठ्यविवर्जितः ।
दशपापैर्वक्ष्यमाणैः सद्य एव विमुच्यते
evaṃ kṛtvā vidhānena vittaśāṭhyavivarjitaḥ |
daśapāpairvakṣyamāṇaiḥ sadya eva vimucyate
2,43.61
अदत्तानामुपादानं हिंसा चैवाविधानतः ।
परदारोपसेवा च कायिकं त्रिबिधं स्मृतम्
adattānāmupādānaṃ hiṃsā caivāvidhānataḥ |
paradāropasevā ca kāyikaṃ tribidhaṃ smṛtam
2,43.62
पांरुष्यमनृतं वापि पैशुन्यं चापि सर्वशः ।
असंबद्धप्रलापश्च वाचिकं स्याच्चतुर्विधम्
pāṃruṣyamanṛtaṃ vāpi paiśunyaṃ cāpi sarvaśaḥ |
asaṃbaddhapralāpaśca vācikaṃ syāccaturvidham
2,43.63
परद्रव्येष्वभिध्यानं मनसानिष्टचिन्तनम् ।
वितथाभिनिवेशश्च मानसं त्रिविधं स्मृतम्
paradravyeṣvabhidhyānaṃ manasāniṣṭacintanam |
vitathābhiniveśaśca mānasaṃ trividhaṃ smṛtam
2,43.64
एतैर्दशविधैः पापैः कोटिजन्मसमुद्भवैः ।
मुच्यते नात्र संदेहो ब्रह्मणो वचनं यथा
etairdaśavidhaiḥ pāpaiḥ koṭijanmasamudbhavaiḥ |
mucyate nātra saṃdeho brahmaṇo vacanaṃ yathā
2,43.65
दश त्रिंशच्च तान्पूर्वान्पितॄनेव तथापरान् ।
उद्धरत्येव संसारान्मन्त्रेणानेन पूजिता
daśa triṃśacca tānpūrvānpitṝneva tathāparān |
uddharatyeva saṃsārānmantreṇānena pūjitā
2,43.66
ओं नमो दशहरायै नारायण्यै गङ्गायै नमः ।
इति मन्त्रेण यो मर्त्यो दिने तस्मिन्दिवानिशम्
oṃ namo daśaharāyai nārāyaṇyai gaṅgāyai namaḥ |
iti mantreṇa yo martyo dine tasmindivāniśam
2,43.67
जपेत्पचसहस्राणि दशधर्मफलं लभेत् ।
उद्दरेद्दश पूर्वाणि पराणि च भवार्णवात्
japetpacasahasrāṇi daśadharmaphalaṃ labhet |
uddareddaśa pūrvāṇi parāṇi ca bhavārṇavāt
2,43.68
वक्ष्यमाणमिदं स्तोत्रं विधिना प्रतिगृह्य च ।
गङ्गाग्रे तद्दिने जप्यं विष्णुपूजां प्रवर्तयेत्
vakṣyamāṇamidaṃ stotraṃ vidhinā pratigṛhya ca |
gaṅgāgre taddine japyaṃ viṣṇupūjāṃ pravartayet
2,43.69
ओं नमः शिवायै गङ्गायै शिवदायै नमो ऽस्तु ते ।
नमो ऽस्तु विष्णुरूपिण्यै गङ्गायै ते नमो नमः
oṃ namaḥ śivāyai gaṅgāyai śivadāyai namo 'stu te |
namo 'stu viṣṇurūpiṇyai gaṅgāyai te namo namaḥ
2,43.70
सर्वदेवस्वरूपिण्यै नमो भेषजमूर्तये ।
सर्वस्य सर्वव्याधीनां भिषक्श्रेष्ठे नमो ऽस्तु ते
sarvadevasvarūpiṇyai namo bheṣajamūrtaye |
sarvasya sarvavyādhīnāṃ bhiṣakśreṣṭhe namo 'stu te
2,43.71
स्थाणुजङ्गमसंभूतविषहन्त्रि नमो ऽस्तु ते ।
संसारविषनाशिन्यै जीवनायै नमोनमः
sthāṇujaṅgamasaṃbhūtaviṣahantri namo 'stu te |
saṃsāraviṣanāśinyai jīvanāyai namonamaḥ
2,43.72
तापत्रितयहन्त्र्यै च प्राणेश्वर्यै नमोनमः ।
शान्त्यै संतापहारिण्यै नमस्ते सर्वमूर्तये
tāpatritayahantryai ca prāṇeśvaryai namonamaḥ |
śāntyai saṃtāpahāriṇyai namaste sarvamūrtaye
2,43.73
सर्वसंशुद्धिकारिण्यै नमः पापविमुक्तये ।
भुक्तिमुक्तिप्रदायिन्यै भोगवत्यै नमोनमः
sarvasaṃśuddhikāriṇyai namaḥ pāpavimuktaye |
bhuktimuktipradāyinyai bhogavatyai namonamaḥ
2,43.74
मन्दाकिन्यै नमस्ते ऽस्तु स्वर्गदायै नमोनमः ।
नमस्त्रैलोक्यमूर्तायै त्रिदशायै नमोनमः
mandākinyai namaste 'stu svargadāyai namonamaḥ |
namastrailokyamūrtāyai tridaśāyai namonamaḥ
2,43.75
नमस्ते शुक्लसंस्थायै क्षेमवत्यै नमोनमः ।
त्रिदशासनसंस्थायै तेजोवत्यै नमो ऽस्तु ते
namaste śuklasaṃsthāyai kṣemavatyai namonamaḥ |
tridaśāsanasaṃsthāyai tejovatyai namo 'stu te
2,43.76
मन्दायै लिङ्गधारिण्यै नारायण्यै नमोनमः ।
नमस्ते विश्वमित्रायै रेवत्यै ते नमोनमः
mandāyai liṅgadhāriṇyai nārāyaṇyai namonamaḥ |
namaste viśvamitrāyai revatyai te namonamaḥ
2,43.77
बृहत्यै ते नमो नित्यं लोकधात्र्यै नमोनमः ।
नमस्ते विश्वमुख्यायै नन्दिन्यै ते नमोनमः
bṛhatyai te namo nityaṃ lokadhātryai namonamaḥ |
namaste viśvamukhyāyai nandinyai te namonamaḥ
2,43.78
पृथ्व्यै शिवामृतायै च विरजायै नमोनमः ।
परावरगताद्यैयै तारायै ते नमोनमः
pṛthvyai śivāmṛtāyai ca virajāyai namonamaḥ |
parāvaragatādyaiyai tārāyai te namonamaḥ
2,43.79
नमस्ते स्वर्गसंस्थायै अभिन्नायै नमोनमः ।
शान्तायै ते प्रतिष्ठायै वरदायै नमोनमः
namaste svargasaṃsthāyai abhinnāyai namonamaḥ |
śāntāyai te pratiṣṭhāyai varadāyai namonamaḥ
2,43.80
उग्रायै नुखजल्पायै संजीविन्यै नमोनमः ।
ब्रह्मगायै ब्रह्मदायै दुरितघ्न्यै नमोनमः
ugrāyai nukhajalpāyai saṃjīvinyai namonamaḥ |
brahmagāyai brahmadāyai duritaghnyai namonamaḥ
2,43.81
प्रणतार्तिप्रभञ्जिन्यै जगन्मात्रे नमोनमः ।
विलुषायै दुर्गहन्त्र्यै दक्षायै ते नमोनमः
praṇatārtiprabhañjinyai jaganmātre namonamaḥ |
viluṣāyai durgahantryai dakṣāyai te namonamaḥ
2,43.82
सर्वापत्प्रतिपक्षायै मङ्गलायै नमोनमः ।
परापरे परे तुभ्य नमो मोक्षप्रदे सदा ।
गङ्गा ममाग्रतो भूयाद्गङ्गा मे पार्श्वयोस्तथा
sarvāpatpratipakṣāyai maṅgalāyai namonamaḥ |
parāpare pare tubhya namo mokṣaprade sadā |
gaṅgā mamāgrato bhūyādgaṅgā me pārśvayostathā
2,43.83
गङ्गा मे सर्वतो भूयात्त्वयि गङ्गे ऽस्तु मे स्थितिः ।
आदौ त्वमन्ते मध्ये च सर्वा त्वं गाङ्गते शिवे
gaṅgā me sarvato bhūyāttvayi gaṅge 'stu me sthitiḥ |
ādau tvamante madhye ca sarvā tvaṃ gāṅgate śive
2,43.84
त्वमेव मूलप्रकृतिस्त्वं हि नारायणः प्रभुः ।
गङ्गे त्वं परमात्मा च शिवस्तुभ्यं नमोनमः
tvameva mūlaprakṛtistvaṃ hi nārāyaṇaḥ prabhuḥ |
gaṅge tvaṃ paramātmā ca śivastubhyaṃ namonamaḥ
2,43.85
इतीदं पठति स्तोत्रं नित्यं भक्तिपरस्तु यः ।
शृणोति श्रद्धया वापि कायवाचिकसंभवैः
itīdaṃ paṭhati stotraṃ nityaṃ bhaktiparastu yaḥ |
śṛṇoti śraddhayā vāpi kāyavācikasaṃbhavaiḥ
2,43.86
दशधा संस्थितैर्देषैः सर्वैरेव प्रमुच्यते ।
रोगी प्रमुच्यते रोगान्मुच्येतापन्न आपदः
daśadhā saṃsthitairdeṣaiḥ sarvaireva pramucyate |
rogī pramucyate rogānmucyetāpanna āpadaḥ
2,43.87
द्विषभ्द्यो बन्धनाच्चापि भयेभ्यश्च विमुच्यते ।
सर्वान्कामानवाप्नोति प्रेत्य ब्रह्मणि लीयते
dviṣabhdyo bandhanāccāpi bhayebhyaśca vimucyate |
sarvānkāmānavāpnoti pretya brahmaṇi līyate
2,43.88
इदं स्तोत्रं गृहे यस्य लिखितं परिपूज्यते ।
नाग्निचौरभयं तत्र पापेभ्यो ऽपि भयं नहि
idaṃ stotraṃ gṛhe yasya likhitaṃ paripūjyate |
nāgnicaurabhayaṃ tatra pāpebhyo 'pi bhayaṃ nahi
2,43.89
तस्यां दशम्यामेतच्च स्तोत्रं गङ्गाजले स्थितः ।
जपंस्तु दशकृत्वश्च दरिद्रो वापि चाक्षमः
tasyāṃ daśamyāmetacca stotraṃ gaṅgājale sthitaḥ |
japaṃstu daśakṛtvaśca daridro vāpi cākṣamaḥ
2,43.90
सो ऽपि तत्फलमाप्नोति गङ्गां संपूज्य भक्तितः ।
पूर्वोक्तेन विधानेन फलं यत्परिकीर्तितम्
so 'pi tatphalamāpnoti gaṅgāṃ saṃpūjya bhaktitaḥ |
pūrvoktena vidhānena phalaṃ yatparikīrtitam
2,43.91
यथा गौरी तथा गङ्गा तस्माद्गौर्यास्तु पूजने ।
विधिर्यो विहितः सम्यक्सो ऽपि गङ्गाप्रपूजने
yathā gaurī tathā gaṅgā tasmādgauryāstu pūjane |
vidhiryo vihitaḥ samyakso 'pi gaṅgāprapūjane
2,43.92
यथा शिवस्तथा विष्णुर्यथा विष्णुस्तथा ह्युमा ।
उमा यथा तथा गङ्गा चात्र भेदो न विद्यते
yathā śivastathā viṣṇuryathā viṣṇustathā hyumā |
umā yathā tathā gaṅgā cātra bhedo na vidyate
2,43.93
विष्णुरुद्रान्तरं यश्च गगागौर्यन्तरं तथा ।
लक्ष्मीगौर्यतरं यश्च प्रब्रूते मूढधीस्तु सः
viṣṇurudrāntaraṃ yaśca gagāgauryantaraṃ tathā |
lakṣmīgauryataraṃ yaśca prabrūte mūḍhadhīstu saḥ
2,43.94
शुक्लपक्षे दिवा भूमौ गङ्गायामुत्तरायणे ।
धन्या देहं विमुञ्चन्ति हृदयस्थे जनार्दने
śuklapakṣe divā bhūmau gaṅgāyāmuttarāyaṇe |
dhanyā dehaṃ vimuñcanti hṛdayasthe janārdane
2,43.95
ये मुञ्चन्ति नरा-प्राणान् गङ्गायां विधिनं दिनि ।
ते विष्णुलोकं गच्छन्ति स्तूयमाना दिविस्थितैः
ye muñcanti narā-prāṇān gaṅgāyāṃ vidhinaṃ dini |
te viṣṇulokaṃ gacchanti stūyamānā divisthitaiḥ
2,43.96
अर्द्धोदकेन जाह्नव्यां म्नियते ऽनशनेन यः ।
स याति न पुनर्जन्म ब्रह्मसायुज्यमेति च
arddhodakena jāhnavyāṃ mniyate 'naśanena yaḥ |
sa yāti na punarjanma brahmasāyujyameti ca
2,43.97
या गतिर्योगयुक्तस्य सात्विकस्य मनीषिणः ।
सा गेतिस्त्यजतः प्राणान् गङ्गायां तु शरीरिणः
yā gatiryogayuktasya sātvikasya manīṣiṇaḥ |
sā getistyajataḥ prāṇān gaṅgāyāṃ tu śarīriṇaḥ
2,43.98
अनशनं गृहीत्वा यो गङ्गातीरे मृतो नरः ।
सत्यमेव परं लोकमाप्नोति पितृभिः सह
anaśanaṃ gṛhītvā yo gaṅgātīre mṛto naraḥ |
satyameva paraṃ lokamāpnoti pitṛbhiḥ saha
2,43.99
गङ्गायां मरणात्प्राणान्योः प्राज्ञस्त्यक्तुमिच्छति ।
गतानि बहुजन्मानि यत्र यत्र मृतानि च
gaṅgāyāṃ maraṇātprāṇānyoḥ prājñastyaktumicchati |
gatāni bahujanmāni yatra yatra mṛtāni ca
2,43.100
महांश्चापि गतः कालो यत्र तत्रापि गच्छतः ।
अत्रदूरे समीपे च सदृशं योजनद्वयम्
mahāṃścāpi gataḥ kālo yatra tatrāpi gacchataḥ |
atradūre samīpe ca sadṛśaṃ yojanadvayam
2,43.101
गङ्गायां मरणेनेह नात्र कार्या विचारणा ।
ज्ञानतो ऽज्ञानतो वापि कामतो ऽपि वा
gaṅgāyāṃ maraṇeneha nātra kāryā vicāraṇā |
jñānato 'jñānato vāpi kāmato 'pi vā
2,43.102
गङ्गायां तु मृतो मर्त्यः स्वर्गं मोक्षं च विन्दति ।
प्राणेषूत्सृज्यमानेषु यो गङ्गां संस्मरेन्नरः
gaṅgāyāṃ tu mṛto martyaḥ svargaṃ mokṣaṃ ca vindati |
prāṇeṣūtsṛjyamāneṣu yo gaṅgāṃ saṃsmarennaraḥ
2,43.103
स्पृशेद्वा पापशीलो ऽपि स वै याति परां गतिम्
spṛśedvā pāpaśīlo 'pi sa vai yāti parāṃ gatim
2,43.104
गङ्गां गत्वा यैः शरीरं विसृष्टं प्राप्ता धीरास्ते तु देवैः समत्वम् ।
तस्मात्सुर्वान्प्रोह्य मुक्तिप्रदान्वै सेवेद्गङ्गामा शरीरस्य पातम्
gaṅgāṃ gatvā yaiḥ śarīraṃ visṛṣṭaṃ prāptā dhīrāste tu devaiḥ samatvam |
tasmātsurvānprohya muktipradānvai sevedgaṅgāmā śarīrasya pātam
2,43.105
अन्तरिक्षे क्षितौ तोये पापीयानपि यो मृतः ।
ब्रह्मविष्णुशिवैः पूज्यं पदमक्षय्यमश्नुते
antarikṣe kṣitau toye pāpīyānapi yo mṛtaḥ |
brahmaviṣṇuśivaiḥ pūjyaṃ padamakṣayyamaśnute
2,43.106
यो धर्मिश्टश्च सप्राणः प्रयतः शिष्टसंमतः ।
चिन्तयेन्मनसा गङ्गां स गतिं परमां लभेत्
yo dharmiśṭaśca saprāṇaḥ prayataḥ śiṣṭasaṃmataḥ |
cintayenmanasā gaṅgāṃ sa gatiṃ paramāṃ labhet
2,43.107
यत्र तत्र मृतो वापि मरणे समुपस्थिते ।
भक्त्या गङ्गां स्मरन्याति शैवं वा वैष्णवं पुरम्
yatra tatra mṛto vāpi maraṇe samupasthite |
bhaktyā gaṅgāṃ smaranyāti śaivaṃ vā vaiṣṇavaṃ puram
2,43.108
शंभोर्जटाकलापात्तु विनिष्क्रान्तातिकर्कशात् ।
प्लावयित्वा दिवं निन्ये या पापान्यगरात्मजान्
śaṃbhorjaṭākalāpāttu viniṣkrāntātikarkaśāt |
plāvayitvā divaṃ ninye yā pāpānyagarātmajān
2,43.109
यावन्त्यस्थीनि गङ्गायां तिष्ठन्ति पुरुषस्य वै ।
तावद्वर्षसहस्राणि स्वर्गलोके महीयते
yāvantyasthīni gaṅgāyāṃ tiṣṭhanti puruṣasya vai |
tāvadvarṣasahasrāṇi svargaloke mahīyate
2,43.110
गगातोये तु यस्यास्थि नीत्वा प्रक्षिप्यते नरैः ।
तत्कालमादितः कृत्वा स्वर्गलोके भवेत्स्थितिः
gagātoye tu yasyāsthi nītvā prakṣipyate naraiḥ |
tatkālamāditaḥ kṛtvā svargaloke bhavetsthitiḥ
2,43.111
गङ्गातोये तु यस्यास्थि प्राप्यते शुभकर्मणः ।
न तस्य पुनरावृत्तिर्ब्रह्मलोकात्कथञ्चन
gaṅgātoye tu yasyāsthi prāpyate śubhakarmaṇaḥ |
na tasya punarāvṛttirbrahmalokātkathañcana
2,43.112
दशाहाभ्यन्तरे यस्य गङ्गातोये ऽस्थि संगतम् ।
गङ्गायां मरणे यादृक्तादृक्फलमवाप्नुयात्
daśāhābhyantare yasya gaṅgātoye 'sthi saṃgatam |
gaṅgāyāṃ maraṇe yādṛktādṛkphalamavāpnuyāt
2,43.113
स्नात्वा ततः पञ्चगव्येन सिक्त्वा हिरण्यमध्वाज्यतिलैर्नियोज्य ।
तदस्थिपिण्डं पुटके निधाय पश्यन् दिशं प्रेतगणोपगूढाम्
snātvā tataḥ pañcagavyena siktvā hiraṇyamadhvājyatilairniyojya |
tadasthipiṇḍaṃ puṭake nidhāya paśyan diśaṃ pretagaṇopagūḍhām
2,43.114
नमो ऽस्तु धर्माय वदन्प्रविश्य जलं स मे प्रीत इति क्षिपेच्च ।
स्नात्वा ततस्तीर्थवटाक्षयं च दृष्ट्वा प्रदद्यादथ दक्षिणां तु
namo 'stu dharmāya vadanpraviśya jalaṃ sa me prīta iti kṣipecca |
snātvā tatastīrthavaṭākṣayaṃ ca dṛṣṭvā pradadyādatha dakṣiṇāṃ tu
2,43.115
एवं कृत्वा प्रेतपुरे स्थितस्य स्वर्गे गतिः स्यात्त महेन्द्रतुल्या
evaṃ kṛtvā pretapure sthitasya svarge gatiḥ syātta mahendratulyā
2,43.116
प्रवाहमवधिं कृत्वा यावद्धस्तचतुष्टयम् ।
तत्र नारायणः स्वामी नान्यः स्वामी कदाचन
pravāhamavadhiṃ kṛtvā yāvaddhastacatuṣṭayam |
tatra nārāyaṇaḥ svāmī nānyaḥ svāmī kadācana
2,43.117
न तत्र प्रतिगृह्णीयात्प्राणैः कण्ठगतैरपि ।
भाद्रशुक्लचतुर्दश्यां यावदाक्रमते जलम्
na tatra pratigṛhṇīyātprāṇaiḥ kaṇṭhagatairapi |
bhādraśuklacaturdaśyāṃ yāvadākramate jalam
2,43.118
तावद्गभं विजानीयात्तद्दूरं तीरमुच्यते ।
सार्द्धहस्तशतं यावद्गर्भस्तीरं ततः परम्
tāvadgabhaṃ vijānīyāttaddūraṃ tīramucyate |
sārddhahastaśataṃ yāvadgarbhastīraṃ tataḥ param
2,43.119
इति केषां मतं देवि श्रुतिस्मृतिषु संमतम् ।
तीराद्गव्यूतिमात्रं तु परितः क्षेत्रमुच्यते
iti keṣāṃ mataṃ devi śrutismṛtiṣu saṃmatam |
tīrādgavyūtimātraṃ tu paritaḥ kṣetramucyate
2,43.120
तीरं त्यक्त्वा वसेत्क्षेत्रे तीरे वासो न चेष्यते ।
एकयोजनविस्तीर्णा क्षेत्रसीमा तटद्वयात्
tīraṃ tyaktvā vasetkṣetre tīre vāso na ceṣyate |
ekayojanavistīrṇā kṣetrasīmā taṭadvayāt
2,43.121
गङ्गासीमां न लघन्ति पापान्यप्यखिलान्यपि ।
तां तु दृष्ट्वा पलायन्ते यथा सिंहं वनौकसः
gaṅgāsīmāṃ na laghanti pāpānyapyakhilānyapi |
tāṃ tu dṛṣṭvā palāyante yathā siṃhaṃ vanaukasaḥ
2,43.122
यत्र गङ्गा महाभागे रामशंभुतपोवनम् ।
सिद्धक्षेत्रं तु तज्ज्ञेयं समन्तात्तु त्रियोजनम्
yatra gaṅgā mahābhāge rāmaśaṃbhutapovanam |
siddhakṣetraṃ tu tajjñeyaṃ samantāttu triyojanam
2,43.123
तीर्थे न प्रतिगृह्णीयात्पुण्येष्वायतनेषु च ।
निमित्तेषु च सर्वेषु तन्निवृत्तो भवेन्नरः
tīrthe na pratigṛhṇīyātpuṇyeṣvāyataneṣu ca |
nimitteṣu ca sarveṣu tannivṛtto bhavennaraḥ
2,43.124
तीर्थे यः प्रतिगृह्णाति पुण्येष्वायतनेषु च ।
निष्फलं तस्य तत्तीर्थं यावत्तद्धनमुच्यते
tīrthe yaḥ pratigṛhṇāti puṇyeṣvāyataneṣu ca |
niṣphalaṃ tasya tattīrthaṃ yāvattaddhanamucyate
2,43.125
गङ्गाविक्रयाणाद्देवि विष्णोर्विक्रयणं भवेत् ।
जनार्दने तु विक्रीते विक्रीतं भुवनत्रयम्
gaṅgāvikrayāṇāddevi viṣṇorvikrayaṇaṃ bhavet |
janārdane tu vikrīte vikrītaṃ bhuvanatrayam
2,43.126
गङ्गा तीरसमुद्भूतां म-दं मूर्घ्ना बिभर्ति यः ।
बिभर्ति रूपं सोरऽकस्य तमोनाशाय केवलम्
gaṅgā tīrasamudbhūtāṃ ma-daṃ mūrghnā bibharti yaḥ |
bibharti rūpaṃ sor'kasya tamonāśāya kevalam
2,43.127
गङ्गापुलिनजां धूलिमास्तीर्याथ निजान् पितॄन् ।
प्रीणयन्यो नरः पिण्डान्दद्यात्तान् स्वर्नयेदपि
gaṅgāpulinajāṃ dhūlimāstīryātha nijān pitṝn |
prīṇayanyo naraḥ piṇḍāndadyāttān svarnayedapi
2,43.128
इदं ते ऽभिहितं भद्रे गङ्गामाहात्म्यमुत्तमम् ।
पठन् शृण्वन्नरो ह्येति तद्विष्णोः परमं पदम्
idaṃ te 'bhihitaṃ bhadre gaṅgāmāhātmyamuttamam |
paṭhan śṛṇvannaro hyeti tadviṣṇoḥ paramaṃ padam
2,43.129
नित्यं जप्यमिदं भक्त्या प्रयतैः श्रद्धयान्वितैः ।
वैष्णवीं गतिमिच्छद्भिः शैवीं वा विधिनन्दिनि
nityaṃ japyamidaṃ bhaktyā prayataiḥ śraddhayānvitaiḥ |
vaiṣṇavīṃ gatimicchadbhiḥ śaivīṃ vā vidhinandini