1. Saṅgīta Ratnākara
मार्गतालप्रकरणम्
1
अथ पञ्चमस्तालाध्यायः नानामार्गैर्लयो यत्र यतीनां स्यात्कलानिधौ तं दक्षिणं शिवं नौमि चित्रं वृत्तिमयं ध्रुवम्
atha pañcamastālādhyāyaḥ nānāmārgairlayo yatra yatīnāṃ syātkalānidhau taṃ dakṣiṇaṃ śivaṃ naumi citraṃ vṛttimayaṃ dhruvam
2
अथ तालः तालस्तलप्रतिष्ठायामिति धातोर्घञि स्मृतः गीतं वाद्यं तथा नृत्यं यतस्ताले प्रतिष्ठितम्
atha tālaḥ tālastalapratiṣṭhāyāmiti dhātorghañi smṛtaḥ gītaṃ vādyaṃ tathā nṛtyaṃ yatastāle pratiṣṭhitam
3
कालो लघ्वादिमितया क्रियया संमितो मितिम् गीतादेर्विदधत्तालः स च द्वेधा बुधैः स्मृतः
kālo laghvādimitayā kriyayā saṃmito mitim gītādervidadhattālaḥ sa ca dvedhā budhaiḥ smṛtaḥ
4
मार्गदेशीगतत्वेन तत्राऽऽद्यस्य क्रिया द्विधा निःशब्दा शब्दयुक्ता च निःशब्दा तु कलोच्यते
mārgadeśīgatatvena tatrā''dyasya kriyā dvidhā niḥśabdā śabdayuktā ca niḥśabdā tu kalocyate
5
स्यादावापोऽथ निष्क्रामो विक्षेपश्च प्रवेशकः निःशब्देति चतुर्धोक्ता सशब्दाऽपि चतुर्विधा ध्रुवः शम्पा ततस्तालः संनिपात इतीरिता
syādāvāpo'tha niṣkrāmo vikṣepaśca praveśakaḥ niḥśabdeti caturdhoktā saśabdā'pi caturvidhā dhruvaḥ śampā tatastālaḥ saṃnipāta itīritā
6
पातः कला च सा ज्ञेया तासां लक्ष्माभिदध्महे
pātaḥ kalā ca sā jñeyā tāsāṃ lakṣmābhidadhmahe
7
आवापस्तत्र हस्तस्योत्तानस्याङ्गुलिकुञ्चनम् निष्क्रामोऽधस्तलस्य स्यादङ्गुलीनां प्रसारणम्
āvāpastatra hastasyottānasyāṅgulikuñcanam niṣkrāmo'dhastalasya syādaṅgulīnāṃ prasāraṇam
8
क्षेपो दक्षिणपार्श्वस्योत्तानस्य प्रसृताङ्गुलेः विक्षेपोऽधस्तलस्यास्य प्रवेशोऽङ्गुलिकुञ्चनम्
kṣepo dakṣiṇapārśvasyottānasya prasṛtāṅguleḥ vikṣepo'dhastalasyāsya praveśo'ṅgulikuñcanam
9
ध्रुवो हस्तस्य पातः स्याच्छोटिकाशब्दपूर्वकः शम्पा दक्षिणहस्तस्य तालो वामकरस्य तु
dhruvo hastasya pātaḥ syācchoṭikāśabdapūrvakaḥ śampā dakṣiṇahastasya tālo vāmakarasya tu
10
उभयोः संनिपातः स्यात्तासां मार्गवशान्मितिः
ubhayoḥ saṃnipātaḥ syāttāsāṃ mārgavaśānmitiḥ
11
मार्गाः स्युस्तत्र चात्वारो ध्रुवश्चित्रश्च वार्तिकः दक्षिणश्चेति तत्र स्याद्ध्रुवके मात्रिका कला शेषेषु द्वे चतस्रोऽष्टौ क्रमान्मात्राः कला भवेत्
mārgāḥ syustatra cātvāro dhruvaścitraśca vārtikaḥ dakṣiṇaśceti tatra syāddhruvake mātrikā kalā śeṣeṣu dve catasro'ṣṭau kramānmātrāḥ kalā bhavet
12
ध्रुवका सर्पिणी कृष्णा पद्मिनी च विसर्जिता विक्षिप्ताख्या पताका च मात्रा स्यात्पतिताऽष्टमी
dhruvakā sarpiṇī kṛṣṇā padminī ca visarjitā vikṣiptākhyā patākā ca mātrā syātpatitā'ṣṭamī
13
सशब्दा तु ध्रुवा ज्ञेया सर्पिणी वामगामिनी कृष्णा दक्षिणतो गन्त्री पद्मिनी स्यादधोगता
saśabdā tu dhruvā jñeyā sarpiṇī vāmagāminī kṛṣṇā dakṣiṇato gantrī padminī syādadhogatā
14
विसर्जिता बहिर्याता विक्षिप्ता कुञ्चनात्मिका पताका तूर्ध्वगमनात्पतिता करपातनात् ध्रुवपाते प्रयोज्यास्ता नाऽऽवापादौ कदाचन
visarjitā bahiryātā vikṣiptā kuñcanātmikā patākā tūrdhvagamanātpatitā karapātanāt dhruvapāte prayojyāstā nā''vāpādau kadācana
15
ध्रुवका पतिता चित्रे वार्तिके त्वादिमे उभे अन्त्ये द्वे च प्रयोक्तव्ये क्रमादष्टौ च दक्षिणे
dhruvakā patitā citre vārtike tvādime ubhe antye dve ca prayoktavye kramādaṣṭau ca dakṣiṇe
16
पञ्चलध्वक्षरोच्चारमिता मात्रेह कथ्यते अनया मात्रयाऽत्र स्याल्लघुगुर्वादिकल्पना
pañcaladhvakṣaroccāramitā mātreha kathyate anayā mātrayā'tra syāllaghugurvādikalpanā
17
चतुरस्रस्तथा त्र्यस्र इति तालो द्विधा मतः चच्चत्पुटश्चाचपुट इति नाम्नी तयोः क्रमात्
caturasrastathā tryasra iti tālo dvidhā mataḥ caccatpuṭaścācapuṭa iti nāmnī tayoḥ kramāt
18
यथाक्षरश्च द्विकलश्चतुष्कल इति त्रिधा प्रत्येकं तौ नामगतैर्गलैस्तत्र यथाक्षरः अयमेककलश्चच्चत्पुटे त्वन्त्यं प्लुतं विदुः
yathākṣaraśca dvikalaścatuṣkala iti tridhā pratyekaṃ tau nāmagatairgalaistatra yathākṣaraḥ ayamekakalaścaccatpuṭe tvantyaṃ plutaṃ viduḥ
19
ऽऽ । ऽ इति यथाक्षरश्चच्चत्पुटः ऽ । ऽ । इति यथाक्षरश्चाचपुटः । गुरुः कलाऽत्र द्विकलेऽष्टावाद्येऽन्यत्र षट्कला
'' | ' iti yathākṣaraścaccatpuṭaḥ ' | ' | iti yathākṣaraścācapuṭaḥ | guruḥ kalā'tra dvikale'ṣṭāvādye'nyatra ṣaṭkalā
20
ऽऽ ऽऽ ऽऽ ऽऽ इति द्विकलश्चच्चत्पुटः ऽऽ ऽऽ ऽऽ इति द्विकलश्चाचपुटः चतुष्कलौ तौ द्विगुणौ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ इति चतुष्कलश्चच्चत्पुटः ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ इति चतुष्कलश्चाचपुटः । द्विकले द्विकलो मतः
'' '' '' '' iti dvikalaścaccatpuṭaḥ '' '' '' iti dvikalaścācapuṭaḥ catuṣkalau tau dviguṇau '''' '''' '''' '''' iti catuṣkalaścaccatpuṭaḥ '''' '''' '''' iti catuṣkalaścācapuṭaḥ | dvikale dvikalo mataḥ
21
पादभागः कलानां तु चतुष्केण चतुष्कले पादभागैश्चतुर्भिस्तैर्मात्रा स्यान्मन्द्रकादिषु
pādabhāgaḥ kalānāṃ tu catuṣkeṇa catuṣkale pādabhāgaiścaturbhistairmātrā syānmandrakādiṣu
22
षट्पितापुत्रकस्त्र्यस्रभेदः सोऽपि तथा त्रिधा यथाक्षरे विशेषोऽत्र प्लुतमाद्यन्तयोर्भवेत्
ṣaṭpitāputrakastryasrabhedaḥ so'pi tathā tridhā yathākṣare viśeṣo'tra plutamādyantayorbhavet
23
ऽए! । ऽऽ । ऽए! इति यथाक्षरः षट्पितापुत्रकः द्विकले द्वादश कलाः ऽऽ ऽऽ ऽऽ ऽऽ ऽऽ ऽऽ इति द्विकलः षट्पितापुत्रकः द्विगुणास्तु चतुष्कले ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ इति चतुष्कलः षट्पितापुत्रकः उत्तरः पञ्चपाणिश्च तस्य संज्ञाद्वयं परम् उद्घट्टोऽपि त्र्यस्रभेदः स प्रस्तारे यथाक्षरः
'e! | '' | 'e! iti yathākṣaraḥ ṣaṭpitāputrakaḥ dvikale dvādaśa kalāḥ '' '' '' '' '' '' iti dvikalaḥ ṣaṭpitāputrakaḥ dviguṇāstu catuṣkale '''' '''' '''' '''' '''' '''' iti catuṣkalaḥ ṣaṭpitāputrakaḥ uttaraḥ pañcapāṇiśca tasya saṃjñādvayaṃ param udghaṭṭo'pi tryasrabhedaḥ sa prastāre yathākṣaraḥ
24
ऽऽऽ इति यथाक्षरोद्घट्टः संपकेष्टाकोऽपि भेदः षट्पितापुत्रकस्य सः तद्वद्यथाक्षरः कार्यः प्लुताद्यन्त्याक्षरस्तथा
''' iti yathākṣarodghaṭṭaḥ saṃpakeṣṭāko'pi bhedaḥ ṣaṭpitāputrakasya saḥ tadvadyathākṣaraḥ kāryaḥ plutādyantyākṣarastathā
25
ऽए!ऽऽऽऽए! इति यथाक्षरः संपक्वेष्टाकः एतौ स्वयोनिवत्स्यातां द्विकलौ च चतुष्कलौ
'e!''''e! iti yathākṣaraḥ saṃpakveṣṭākaḥ etau svayonivatsyātāṃ dvikalau ca catuṣkalau
26
ऽऽऽऽऽऽ इति द्विकलोद्घट्टः ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ इति चतुष्कलोद्घट्टः ऽऽ ऽऽ ऽऽ ऽऽ ऽऽ ऽऽ इति द्विकलः संपक्वेष्टाकः ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ इति चतुष्कालः संपक्वेष्टाकः । अन्यद्भेदत्रयं चाचपुटेऽप्यस्ति चतुष्कलात् द्विगुणद्विगुणत्वेन षण्णवत्यवधि क्रमात्
'''''' iti dvikalodghaṭṭaḥ '''' '''' '''' iti catuṣkalodghaṭṭaḥ '' '' '' '' '' '' iti dvikalaḥ saṃpakveṣṭākaḥ '''' '''' '''' '''' '''' '''' iti catuṣkālaḥ saṃpakveṣṭākaḥ | anyadbhedatrayaṃ cācapuṭe'pyasti catuṣkalāt dviguṇadviguṇatvena ṣaṇṇavatyavadhi kramāt
27
ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ इत्येको भेदः ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ इति द्वितीयो भेदः ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ ऽऽऽऽ इति तृतीयो भेदः । एषां पातकलायोगं श्रेयसे व्याहरामहे
'''' '''' '''' '''' '''' '''' ityeko bhedaḥ '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' iti dvitīyo bhedaḥ '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' '''' iti tṛtīyo bhedaḥ | eṣāṃ pātakalāyogaṃ śreyase vyāharāmahe
28
आद्यवर्णैः पातकला निःशङ्कः पर्यभाषत चच्चत्पुटे त्वेककले संशताशं यथाक्रमम्
ādyavarṇaiḥ pātakalā niḥśaṅkaḥ paryabhāṣata caccatpuṭe tvekakale saṃśatāśaṃ yathākramam
29
ऽ ऽ । ऽए! सं श ता श । यद्वा शतांशता तालः शम्पा वा द्विर्भवेदिह ऽ ऽ । ऽए! ऽ ऽ । ऽए! श त श ता ताश ताश । आसारितादौ शम्पादिस्तालादिः पाणिकादिषु
' ' | 'e! saṃ śa tā śa | yadvā śatāṃśatā tālaḥ śampā vā dvirbhavediha ' ' | 'e! ' ' | 'e! śa ta śa tā tāśa tāśa | āsāritādau śampādistālādiḥ pāṇikādiṣu
30
इत्येककलचच्चत्पुटकलाविधिः अन्त्यं भेदद्वयं चाचपुटेऽप्यस्ति मुनेर्मतम्
ityekakalacaccatpuṭakalāvidhiḥ antyaṃ bhedadvayaṃ cācapuṭe'pyasti munermatam
31
ऽ । । ऽ ऽ । । ऽ श त श ता । ताश ताश । इत्येककलचाचपुटकलाविधिः उत्तरे संततस्तालः शतालौ द्विरनन्तरम्
' | | ' ' | | ' śa ta śa tā | tāśa tāśa | ityekakalacācapuṭakalāvidhiḥ uttare saṃtatastālaḥ śatālau dviranantaram
32
ऽए! । ऽ ऽ । ऽ स ता श ता श ता । इत्येककलषट्पितापुत्रककलाविधिः निशौ निताशप्रनिसं द्विकले युग्मके मताः
'e! | ' ' | ' sa tā śa tā śa tā | ityekakalaṣaṭpitāputrakakalāvidhiḥ niśau nitāśapranisaṃ dvikale yugmake matāḥ
33
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश निता शप्र निसं । इति द्विकल चच्चत्पुटकलाविधिः निशौ ताशौ निसमिति ज्ञेयाश्चाचपुटे क्रमात्
' ' ' ' ' ' ' ' niśa nitā śapra nisaṃ | iti dvikala caccatpuṭakalāvidhiḥ niśau tāśau nisamiti jñeyāścācapuṭe kramāt
34
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश ताश निसं । इति द्विकलचाचपुटकलाविधिः निप्रताशनितानिशताप्रनिसं तथोत्तरे
' ' ' ' ' ' niśa tāśa nisaṃ | iti dvikalacācapuṭakalāvidhiḥ nipratāśanitāniśatāpranisaṃ tathottare
35
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र ताश निता निश ताप्र निसं । इति द्विकलषट्पितापुत्र क कलाविधिः आदावधिक आवापे क्षिप्ते विक्षेपकेऽन्तरा द्विकले पादभागः स्यात्पादभागश्चतुष्कले
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra tāśa nitā niśa tāpra nisaṃ | iti dvikalaṣaṭpitāputra ka kalāvidhiḥ ādāvadhika āvāpe kṣipte vikṣepake'ntarā dvikale pādabhāgaḥ syātpādabhāgaścatuṣkale
36
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विश आनिविता आशविप्र आनिविसं । इति चतुष्कलचच्चत्पुटकलाविधिः ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आताविशं आनिविता आनिविशं आताविप्र आनिविसं ॥ इति चतुष्कलषट्पितापुत्रककलाविधिः । प्रथमे पादभागे स्यात्कलाऽङ्गुल्या कनिष्ठया तथा चानामयाऽन्यत्र ताभ्यां मध्यमया तथा तृतीये स्याच्चतसृभिस्तुर्ये चच्चत्पुटस्य तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni viśa ānivitā āśavipra ānivisaṃ | iti catuṣkalacaccatpuṭakalāvidhiḥ ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra ātāviśaṃ ānivitā āniviśaṃ ātāvipra ānivisaṃ || iti catuṣkalaṣaṭpitāputrakakalāvidhiḥ | prathame pādabhāge syātkalā'ṅgulyā kaniṣṭhayā tathā cānāmayā'nyatra tābhyāṃ madhyamayā tathā tṛtīye syāccatasṛbhisturye caccatpuṭasya tu
37
ओजस्य पादभागेषु कला मध्याङ्गुलीं विना
ojasya pādabhāgeṣu kalā madhyāṅgulīṃ vinā
38
पञ्चपाणेः कनिष्ठादिचतुष्केण कनिष्ठया तर्जन्या च पृथक्पादभागषङ्के क्रमात्कलाः
pañcapāṇeḥ kaniṣṭhādicatuṣkeṇa kaniṣṭhayā tarjanyā ca pṛthakpādabhāgaṣaṅke kramātkalāḥ
39
आवापादिः प्रयोक्तव्यो भाविपातस्य पाणिना
āvāpādiḥ prayoktavyo bhāvipātasya pāṇinā
40
पातयुक्ते पादभागे नाङ्गुल्या क्रियते कला उद्घट्टे तु सनिष्क्रामं शम्पाद्वंद्वं च योजयेत्
pātayukte pādabhāge nāṅgulyā kriyate kalā udghaṭṭe tu saniṣkrāmaṃ śampādvaṃdvaṃ ca yojayet
41
ऽ ऽ ऽ नि श श । इत्येककलोद्घट्टकलाविधिः संपक्वेष्टाकस्य कलाः षट्पितापुत्रकोदिताः संनिपातस्तु नास्त्यत्र योनिवद्द्विकलादिके ऽए! ऽ ऽ ऽ ऽए! ता श ता श ता । इत्येककलसंपक्वेष्टाककलाविधिः भेदद्वयस्योद्घट्टाख्यतालस्य च कलाविधिः
' ' ' ni śa śa | ityekakalodghaṭṭakalāvidhiḥ saṃpakveṣṭākasya kalāḥ ṣaṭpitāputrakoditāḥ saṃnipātastu nāstyatra yonivaddvikalādike 'e! ' ' ' 'e! tā śa tā śa tā | ityekakalasaṃpakveṣṭākakalāvidhiḥ bhedadvayasyodghaṭṭākhyatālasya ca kalāvidhiḥ
42
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश ताश निसं । इति द्विकलोद्घट्टकलाविधिः ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विश आता विश आनि विस । इति चतुष्कलोद्घट्टकलाविधिः ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र ताश निता निश ताप्र निसं । इति द्विकलसंपक्वेष्टाककलाविधिः । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आताविश आनिविता आनिविश आताविप्र आनि विसं । इति चतुष्कलसंपक्वेष्टाककलाविधिः । गान्धर्वमार्गकुशलः कांस्यतालधरोऽपरः गातुः सहायः कर्तव्यः प्रमादविनिवृत्तये
' ' ' ' ' ' niśa tāśa nisaṃ | iti dvikalodghaṭṭakalāvidhiḥ ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni viśa ātā viśa āni visa | iti catuṣkalodghaṭṭakalāvidhiḥ ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra tāśa nitā niśa tāpra nisaṃ | iti dvikalasaṃpakveṣṭākakalāvidhiḥ | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra ātāviśa ānivitā āniviśa ātāvipra āni visaṃ | iti catuṣkalasaṃpakveṣṭākakalāvidhiḥ | gāndharvamārgakuśalaḥ kāṃsyatāladharo'paraḥ gātuḥ sahāyaḥ kartavyaḥ pramādavinivṛttaye
43
युग्मस्य ये त्रयो भेदाः षड्वाऽयुग्मस्य कीर्तिताः तेषामन्योन्यसंसर्गात्संकीर्णा बहवो मताः
yugmasya ye trayo bhedāḥ ṣaḍvā'yugmasya kīrtitāḥ teṣāmanyonyasaṃsargātsaṃkīrṇā bahavo matāḥ
44
अन्ये पञ्चैव संकीर्णान्गान्धर्वेऽभिदधुर्बुधाः पञ्च सप्त नवापि स्युर्दशैकादश तत्कलाः
anye pañcaiva saṃkīrṇāngāndharve'bhidadhurbudhāḥ pañca sapta navāpi syurdaśaikādaśa tatkalāḥ
45
तालाश्चत्वार इत्यन्ये चतुर्दशकलादिकाः चच्चत्पुटादिभेदास्तु सन्ति खण्डाभिधाः परे
tālāścatvāra ityanye caturdaśakalādikāḥ caccatpuṭādibhedāstu santi khaṇḍābhidhāḥ pare
46
देशीतालप्रपञ्चेन तानपि व्याहरामहे
deśītālaprapañcena tānapi vyāharāmahe
47
आवृत्तिः पादभागादेः परिवर्तनमिष्यते विश्रान्तियुक्तया काले क्रियया मानमिष्यते
āvṛttiḥ pādabhāgādeḥ parivartanamiṣyate viśrāntiyuktayā kāle kriyayā mānamiṣyate
48
क्रियानन्तरविश्रान्तिर्लयः स त्रिविधो मतः द्रुतो मध्यो विलम्बश्च द्रुतः श्रीघ्रतमो मतः द्विगुणद्विगुणौ ज्ञेयौ तस्मान्मध्यविलम्बितौ
kriyānantaraviśrāntirlayaḥ sa trividho mataḥ druto madhyo vilambaśca drutaḥ śrīghratamo mataḥ dviguṇadviguṇau jñeyau tasmānmadhyavilambitau
49
मार्गभेदाच्चिरक्षिप्रमध्यभावैरनेकधा लयोऽक्षरे पदे वाक्ये योऽसौ नात्रोपयुज्यते
mārgabhedāccirakṣipramadhyabhāvairanekadhā layo'kṣare pade vākye yo'sau nātropayujyate
50
लयप्रवृत्तिनियमो यतिरित्यभिधीयते समा स्रोतोगता चान्या गोपुच्छा त्रिविधेति सा
layapravṛttiniyamo yatirityabhidhīyate samā srotogatā cānyā gopucchā trividheti sā
51
आदिमध्यावसानेषु लयैकत्वे समा त्रिधा लयत्रैध्यादादिमध्यावसानेषु यथाक्रमात्
ādimadhyāvasāneṣu layaikatve samā tridhā layatraidhyādādimadhyāvasāneṣu yathākramāt
52
चिरमध्यद्रुतलया तदा स्रोतोगता मता अन्या विलम्बमध्याभ्यां मध्यद्रुतवती परा
ciramadhyadrutalayā tadā srotogatā matā anyā vilambamadhyābhyāṃ madhyadrutavatī parā
53
द्रुतमध्यविलम्बैः स्याद्गोपुच्छा द्रुतमध्यभाक् द्वितीयाऽन्या भवेन्मध्यविलम्बितलयान्विता
drutamadhyavilambaiḥ syādgopucchā drutamadhyabhāk dvitīyā'nyā bhavenmadhyavilambitalayānvitā
54
समोऽतीतोऽनागतश्च ग्रहस्ताले त्रिधा मतः गीतादिसमकालस्तु समपाणिः समग्रहः
samo'tīto'nāgataśca grahastāle tridhā mataḥ gītādisamakālastu samapāṇiḥ samagrahaḥ
55
सोऽवपाणिरतीतः स्याद्यो गीतादौ प्रवर्तते अनागतः प्राक्प्रवृत्तः स एवोपरिपाणिकः
so'vapāṇiratītaḥ syādyo gītādau pravartate anāgataḥ prākpravṛttaḥ sa evoparipāṇikaḥ
56
लयाः क्रमात्समादौ स्युर्मध्यद्रुतविलम्बिताः
layāḥ kramātsamādau syurmadhyadrutavilambitāḥ
तालाध्यायः
57
एतैः प्रकरणाख्यानि तालैर्यानि जगुर्बुधाः तानि गीतानि बक्ष्यामस्तेषामाद्यं तु मद्रकम्
etaiḥ prakaraṇākhyāni tālairyāni jagurbudhāḥ tāni gītāni bakṣyāmasteṣāmādyaṃ tu madrakam
58
अपरान्तकमुल्लोप्यं प्रकर्यो वेणकं तथा रोविन्दकोत्तरे सप्त गीतकानीत्यवादिषुः
aparāntakamullopyaṃ prakaryo veṇakaṃ tathā rovindakottare sapta gītakānītyavādiṣuḥ
59
छन्दकासारिते वर्धमानकं पाणिका तथा ऋचो गाथाश्च सामानि गीतानीति चतुर्दश
chandakāsārite vardhamānakaṃ pāṇikā tathā ṛco gāthāśca sāmāni gītānīti caturdaśa
60
शिवस्तुतौ प्रयोज्यानि मोक्षाय विदधौ विधिः कुलकं छेद्यकं चेति तानि द्वेधाऽभ्यधुर्बुधाः
śivastutau prayojyāni mokṣāya vidadhau vidhiḥ kulakaṃ chedyakaṃ ceti tāni dvedhā'bhyadhurbudhāḥ
61
वस्तूनामेकवाक्यत्वे कुलकं संप्रचक्षते वस्तूनां भिन्नवाक्यत्वे छेद्यकं ते पुनः पृथक् निर्युक्तं पदनिर्युक्तमनिर्युक्तमिति त्रिधा
vastūnāmekavākyatve kulakaṃ saṃpracakṣate vastūnāṃ bhinnavākyatve chedyakaṃ te punaḥ pṛthak niryuktaṃ padaniryuktamaniryuktamiti tridhā
62
सर्वाङ्गयुक्तं निर्युक्तं पदनिर्युक्तकं पुनः बद्धं स्तुतिपदैस्त्यक्तोपोहनप्रत्युपोहनम्
sarvāṅgayuktaṃ niryuktaṃ padaniryuktakaṃ punaḥ baddhaṃ stutipadaistyaktopohanapratyupohanam
63
वस्तुमात्रैरनिर्युक्तं तत्र त्रेधा तु मद्रकम् विधिनैककलाद्येन चतुर्वस्तु त्रिवस्त्विति पुनर्द्वेधा शीर्षकं तु त्रिवस्तुन्येव बोध्यते
vastumātrairaniryuktaṃ tatra tredhā tu madrakam vidhinaikakalādyena caturvastu trivastviti punardvedhā śīrṣakaṃ tu trivastunyeva bodhyate
64
गुरूण्यष्टौ लघून्यष्टौ वस्त्वेककलमद्रके स्वरागयोनिजातेस्तु न्यासेऽपन्यासनेऽथवा सन्यासेंऽशेऽथवा न्यासः सर्वगीतस्थवस्तुनः
gurūṇyaṣṭau laghūnyaṣṭau vastvekakalamadrake svarāgayonijātestu nyāse'panyāsane'thavā sanyāseṃ'śe'thavā nyāsaḥ sarvagītasthavastunaḥ
65
ध्रुवपातमपातं वा तद्गुरुत्रयमादिमम् शद्वयं ताद्वयं शम्पे तालौ च द्विः शतौ च सम्
dhruvapātamapātaṃ vā tadgurutrayamādimam śadvayaṃ tādvayaṃ śampe tālau ca dviḥ śatau ca sam
66
क्रमाद्गलेषु शेषेषु तस्य स्यात्पातकल्पना एवं वस्तुत्रयं गीत्वा शीर्षकं तु प्रयुज्यते
kramādgaleṣu śeṣeṣu tasya syātpātakalpanā evaṃ vastutrayaṃ gītvā śīrṣakaṃ tu prayujyate
67
चतुष्कलेनैककलेनाथवा पञ्चपाणिना आद्ये वस्तुनि कर्तव्यं गुरुद्वयमुपोहनम् गुरुणाऽगुरुणा कार्यं शेषयोः प्रत्युपोहनम्
catuṣkalenaikakalenāthavā pañcapāṇinā ādye vastuni kartavyaṃ gurudvayamupohanam guruṇā'guruṇā kāryaṃ śeṣayoḥ pratyupohanam
68
झण्टुमाद्याक्षरैरेव रचना स्यात्तयोर्द्वयोः
jhaṇṭumādyākṣaraireva racanā syāttayordvayoḥ
69
एकवस्तुकमप्याहुर्मद्रकं वेऽपि सूरयः तृतीये गुरुणि प्रोक्तं तत्र तैः प्रत्युपोहनम्
ekavastukamapyāhurmadrakaṃ ve'pi sūrayaḥ tṛtīye guruṇi proktaṃ tatra taiḥ pratyupohanam
70
गुर्वष्टके स्याद्विविधो लघुष्वष्टस्तथैककम् विविधो द्विविदारीकः स त्रिधा परिकीर्तितः
gurvaṣṭake syādvividho laghuṣvaṣṭastathaikakam vividho dvividārīkaḥ sa tridhā parikīrtitaḥ
71
सामुद्गश्चार्धसामुद्गो विवृत्तश्चेति सूरिभिः विदार्योः पदवर्णादिसाम्यात्सामुद्गको मतः
sāmudgaścārdhasāmudgo vivṛttaśceti sūribhiḥ vidāryoḥ padavarṇādisāmyātsāmudgako mataḥ
72
विदारीभागयोः साम्यात्त्वर्धसामुद्गको मतः पूर्वस्या वा परस्या वा द्वयोर्वेति त्रिधा च सः
vidārībhāgayoḥ sāmyāttvardhasāmudgako mataḥ pūrvasyā vā parasyā vā dvayorveti tridhā ca saḥ
73
न्यासान्तो विविधः कार्यः सर्वो द्वे गेयकं विना असमानविदारीको न्यासापन्यासनिर्मितः
nyāsānto vividhaḥ kāryaḥ sarvo dve geyakaṃ vinā asamānavidārīko nyāsāpanyāsanirmitaḥ
74
विवृत्तः स्याद्विदारी तु गीतखण्डं द्विधा च सा महत्यवान्तरा चेति महती व्याप्तवस्तुका समाप्ता पदवर्णान्तेऽवान्तरा त्वन्तराभवा
vivṛttaḥ syādvidārī tu gītakhaṇḍaṃ dvidhā ca sā mahatyavāntarā ceti mahatī vyāptavastukā samāptā padavarṇānte'vāntarā tvantarābhavā
75
अनयोर्वस्तुवन्न्यासो जात्यंशोऽशोऽल्पके पुनः अंशे तदनुवादी वा संवादी वांऽश इष्यते
anayorvastuvannyāso jātyaṃśo'śo'lpake punaḥ aṃśe tadanuvādī vā saṃvādī vāṃ'śa iṣyate
76
संख्यानियममेतासां नावोचन्दन्तिलादयः भगवान्भरतस्तासां संख्यानियममभ्यधात्
saṃkhyāniyamametāsāṃ nāvocandantilādayaḥ bhagavānbharatastāsāṃ saṃkhyāniyamamabhyadhāt
77
अवरैकादशपरा विदार्यः परिकीर्तिताः चतुर्विंशतिरासां तु प्रमाणं परमं स्मृतम्
avaraikādaśaparā vidāryaḥ parikīrtitāḥ caturviṃśatirāsāṃ tu pramāṇaṃ paramaṃ smṛtam
78
अवान्तरविदारीणां चतुर्विंशतिसंख्यया न्यासान्तमथवांऽशान्तं विदार्येकैककं मतम्
avāntaravidārīṇāṃ caturviṃśatisaṃkhyayā nyāsāntamathavāṃ'śāntaṃ vidāryekaikakaṃ matam
79
आद्यं वस्तुद्वयं मद्रांशग्रहं मे मतम्
ādyaṃ vastudvayaṃ madrāṃśagrahaṃ me matam
80
अस्य प्रस्तारः ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । । । । । उ उ उ श श ता श श श ता ता श ता श ता सं एवं वस्तुत्रयं वस्तुचतुष्टयं वा । वस्तु त्रयान्ते शीर्षकं चतुष्कलेन पञ्चपाणिना यथाक्षरेण वा ॥ अथैककला-- ऽ । ऽ ऽ । ऽ सं ता श ता श ता इत्येककला ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आ नि वि प्र आ ता वि श आ नि वि ता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आ नि वि श आ ता वि प्र आ नि वि सं इति शीर्षकम् इत्येककलमद्रकम् द्विकले मद्रके वस्तु स्याच्चतुर्विंशतिः कला
asya prastāraḥ ' ' ' ' ' ' ' ' | | | | | | | | u u u śa śa tā śa śa śa tā tā śa tā śa tā saṃ evaṃ vastutrayaṃ vastucatuṣṭayaṃ vā | vastu trayānte śīrṣakaṃ catuṣkalena pañcapāṇinā yathākṣareṇa vā || athaikakalā-- ' | ' ' | ' saṃ tā śa tā śa tā ityekakalā ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ā ni vi pra ā tā vi śa ā ni vi tā ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ā ni vi śa ā tā vi pra ā ni vi saṃ iti śīrṣakam ityekakalamadrakam dvikale madrake vastu syāccaturviṃśatiḥ kalā
81
पादभागा द्वादश स्युस्तैस्तु मात्रात्रयं भवेत् द्विकलेनोत्तरेण स्याच्छीर्षं वस्तुत्रयात्परम्
pādabhāgā dvādaśa syustaistu mātrātrayaṃ bhavet dvikalenottareṇa syācchīrṣaṃ vastutrayātparam
82
यथाक्षरेण वा तत्र त्रिकलं स्यादुपोहनम् प्रत्युपोहनमत्र स्यात्कलिकं द्विकलं न वा
yathākṣareṇa vā tatra trikalaṃ syādupohanam pratyupohanamatra syātkalikaṃ dvikalaṃ na vā
83
विविधः ह्प्रतिवस्तु स्यान्मात्रयोरेककं पुनः भवेत्तृतीयमात्रायामथ पातकलाविधिः
vividhaḥ hprativastu syānmātrayorekakaṃ punaḥ bhavettṛtīyamātrāyāmatha pātakalāvidhiḥ
84
पादभागत्रये निप्रौ पञ्चस्वन्येषु याः कलाः आद्यास्तासु निरेवान्यत्पूर्वमद्रकवद्भवेत्
pādabhāgatraye niprau pañcasvanyeṣu yāḥ kalāḥ ādyāstāsu nirevānyatpūrvamadrakavadbhavet
1
अस्य प्रस्तारः ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ नि प्र नि प्र नि प्र नि श ॥ मात्रा
asya prastāraḥ ' ' ' ' ' ' ' ' ni pra ni pra ni pra ni śa || mātrā
2
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ नि श नि ता नि ता नि श ॥ मात्रा
' ' ' ' ' ' ' ' ni śa ni tā ni tā ni śa || mātrā
3
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ श ता ता श ता श ता सं ॥ मात्रा
' ' ' ' ' ' ' ' śa tā tā śa tā śa tā saṃ || mātrā
85
ईदृग्वस्तुत्रयान्ते शीर्षकं यथाक्षरेण द्विकलेनोत्तरेण वा । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! निप्र ताश निता निश ताप्र निसं ॥ सं ता श ता श ता ॥ इति शीर्षकम् इति द्विकलमद्रकम् चतुष्कले तु द्विगुणं वस्तु द्विकलवस्तुनः लक्ष्म द्विकलवत्किं तु पादभागश्चतुष्कलः
īdṛgvastutrayānte śīrṣakaṃ yathākṣareṇa dvikalenottareṇa vā | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' 'e! | ' ' | 'e! nipra tāśa nitā niśa tāpra nisaṃ || saṃ tā śa tā śa tā || iti śīrṣakam iti dvikalamadrakam catuṣkale tu dviguṇaṃ vastu dvikalavastunaḥ lakṣma dvikalavatkiṃ tu pādabhāgaścatuṣkalaḥ
86
चतुष्कलेनोत्तरेण केवलेनास्य शीर्षकम् युक्तेनैककलाद्यैर्वाऽष्टकलं स्यादुपोहनम्
catuṣkalenottareṇa kevalenāsya śīrṣakam yuktenaikakalādyairvā'ṣṭakalaṃ syādupohanam
87
विविधोऽन्तिमवस्त्वन्ते कार्यो द्वैगेयकाभिधः असावंशादिरंशान्तपदावृत्तियुतो मतः
vividho'ntimavastvante kāryo dvaigeyakābhidhaḥ asāvaṃśādiraṃśāntapadāvṛttiyuto mataḥ
88
आनिविप्राः पादभागत्रितयेऽभिमताः क्रमात् द्वयोरानिविशास्तद्वद्द्वयोरानिवितास्ततः
āniviprāḥ pādabhāgatritaye'bhimatāḥ kramāt dvayorāniviśāstadvaddvayorānivitāstataḥ
89
एकत्राऽऽनिविशा आशविताश्चाऽऽताविशा द्वयोः अन्त्ये तानिविसं पातकलाविधिरयं मतः
ekatrā''niviśā āśavitāścā''tāviśā dvayoḥ antye tānivisaṃ pātakalāvidhirayaṃ mataḥ
90
चच्चत्पुटवदङ्गुल्यः कर्तव्या मद्रके बुधैः
caccatpuṭavadaṅgulyaḥ kartavyā madrake budhaiḥ
1
अस्य प्रस्तारः-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविप आनिविश ॥ मात्रा
asya prastāraḥ-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra ānivipa āniviśa || mātrā
2
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आनिविता आनिविता आनिविश ॥ मात्रा
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ānivitā ānivitā āniviśa || mātrā
3
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आशिविता आताविश आताविश तानिविसं ॥ मात्रा
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āśivitā ātāviśa ātāviśa tānivisaṃ || mātrā
91
इत्येकं वस्तु । एवं वस्तुत्रयानन्तरं शीर्षकं चतुष्कलेन पञ्चपाणिना यथा-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आताविश आनिविता आनिविश आताविप्र आनिविसं ॥ एककलचतुष्कलाभ्यां वा-- ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ सं ता श ता श ता ॥ आनिविप्र आताविश ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविता आनिविश आताविप्र आनिविसं ॥ द्विकलचतुष्कलाभ्यां वा--ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र ताश निता निश ताप्र निसं ॥ आनिविप्र ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आताविश आनिविता आनिविश आताविप्र आनिविसं ॥ चतुष्कलाभ्यां वा ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ - आ नि वि प्र आ ता वि श आ नि वि ता आ- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ नि वि श आ ता वि प्र आ नि वि सं ॥ आ नि वि प्र आ ता वि श ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आ नि वि ता आ नि वि श आ नि वि प्र आ नि वि सं इति शीर्षकम् इति चतुष्कलमद्रकम् त्रिधाऽपरान्तकं तद्वद्भेदेनैककलादिना अस्मिन्नेककले वस्तु चतुर्गुरु चतुर्लघु
ityekaṃ vastu | evaṃ vastutrayānantaraṃ śīrṣakaṃ catuṣkalena pañcapāṇinā yathā-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ātāviśa ānivitā āniviśa ātāvipra ānivisaṃ || ekakalacatuṣkalābhyāṃ vā-- 'e! | ' ' | 'e! ' ' ' ' ' ' ' ' saṃ tā śa tā śa tā || ānivipra ātāviśa ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivitā āniviśa ātāvipra ānivisaṃ || dvikalacatuṣkalābhyāṃ vā--' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra tāśa nitā niśa tāpra nisaṃ || ānivipra ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ātāviśa ānivitā āniviśa ātāvipra ānivisaṃ || catuṣkalābhyāṃ vā ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' - ā ni vi pra ā tā vi śa ā ni vi tā ā- ' ' ' ' ' ' ' ' '' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ni vi śa ā tā vi pra ā ni vi saṃ || ā ni vi pra ā tā vi śa ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ā ni vi tā ā ni vi śa ā ni vi pra ā ni vi saṃ iti śīrṣakam iti catuṣkalamadrakam tridhā'parāntakaṃ tadvadbhedenaikakalādinā asminnekakale vastu caturguru caturlaghu
92
पञ्च षट् सप्त वा वस्तून्यस्य शाखा निगद्यते शाखेव प्रतिशाखा स्यात्किं त्वन्यपदनिर्मिता
pañca ṣaṭ sapta vā vastūnyasya śākhā nigadyate śākheva pratiśākhā syātkiṃ tvanyapadanirmitā
93
शाखार्धं पश्चिमं त्वाह प्रतिशाखां विशाखिलः
śākhārdhaṃ paścimaṃ tvāha pratiśākhāṃ viśākhilaḥ
94
शाखा वस्तूच्यते तस्याः परार्धं म्प्रतिशाखिका इत्याह भरतस्तत्रोपोहनं कलिकं मतम्
śākhā vastūcyate tasyāḥ parārdhaṃ mpratiśākhikā ityāha bharatastatropohanaṃ kalikaṃ matam
95
प्रत्युपोहनमत्र स्यान्न वाऽन्ये त्वेकवस्तुकम् इदमाहुः कला तेषां द्वितीया प्रत्युपोहनम्
pratyupohanamatra syānna vā'nye tvekavastukam idamāhuḥ kalā teṣāṃ dvitīyā pratyupohanam
96
शीर्षमेककलेन स्याच्छाखान्ते पञ्चपाणिना अन्ये तु प्रतिशाखान्तेऽप्येतदाहुर्मनीषिणः
śīrṣamekakalena syācchākhānte pañcapāṇinā anye tu pratiśākhānte'pyetadāhurmanīṣiṇaḥ
97
शाखायाः प्रतिशाखायाः कलाषट्केऽन्त्यवस्तुनः अन्त्ये पदावृत्तियुक्तः पञ्चपाणिर्यथाक्षरः
śākhāyāḥ pratiśākhāyāḥ kalāṣaṭke'ntyavastunaḥ antye padāvṛttiyuktaḥ pañcapāṇiryathākṣaraḥ
98
निजपातैर्विना यद्वा तत्पाता एव केवलाः तालिकेयं पृथग्यद्वा पञ्चपाणौ यथाक्षरे
nijapātairvinā yadvā tatpātā eva kevalāḥ tālikeyaṃ pṛthagyadvā pañcapāṇau yathākṣare
99
तृतीयादिगलेषु स्युः शताताशाश्च तालसम्
tṛtīyādigaleṣu syuḥ śatātāśāśca tālasam
1
प्रस्तारः-- ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । इति वस्तु ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! उउ प्र शता ताश तासं । । सं ता श ता श ता इति तालिका ॥ । । । । इति प्रतिशाखा । ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! ता श ता श । संता शता शता । इति शीर्षकम् इत्येकवस्तुकम् ॥ इत्येकवस्तुकमपरान्तकम् । अथ पञ्चवस्तुकम् -- ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ श ता ता श ता सं । वस्तु
prastāraḥ-- ' ' ' ' | | | | iti vastu 'e! | ' ' | 'e! uu pra śatā tāśa tāsaṃ | | saṃ tā śa tā śa tā iti tālikā || | | | | iti pratiśākhā | 'e! | ' ' | 'e! tā śa tā śa | saṃtā śatā śatā | iti śīrṣakam ityekavastukam || ityekavastukamaparāntakam | atha pañcavastukam -- ' ' ' ' | | | | u u śa tā tā śa tā saṃ | vastu
2
ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ श ता ता श ता सं । वस्तु
' ' ' ' | | | | u u śa tā tā śa tā saṃ | vastu
3
ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ श ता ता श ता सं । वस्तु
' ' ' ' | | | | u u śa tā tā śa tā saṃ | vastu
4
ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ श ता ता श ता सं । वस्तु
' ' ' ' | | | | u u śa tā tā śa tā saṃ | vastu
5
ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ श ता ता श ता सं । वस्तु
' ' ' ' | | | | u u śa tā tā śa tā saṃ | vastu
1
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! सं ता श ता श ता । इति शीर्षकम् । इयं शाखा । ईदृश्येव पदान्तरनिर्मिता प्रतिशाखा । इति पञ्चवस्तुकम् अथ षड्वस्तुकम् । प्रस्तारः-- ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ श ता ता श ता सं । वस्तु
'e! | ' ' | 'e! saṃ tā śa tā śa tā | iti śīrṣakam | iyaṃ śākhā | īdṛśyeva padāntaranirmitā pratiśākhā | iti pañcavastukam atha ṣaḍvastukam | prastāraḥ-- ' ' ' ' | | | | u u śa tā tā śa tā saṃ | vastu
2
ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ श ता ता श ता सं । वस्तु
' ' ' ' | | | | u u śa tā tā śa tā saṃ | vastu
3
ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ श ता ता श ता सं । वस्तु
' ' ' ' | | | | u u śa tā tā śa tā saṃ | vastu
4
ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ श ता ता श ता सं । वस्तु
' ' ' ' | | | | u u śa tā tā śa tā saṃ | vastu
5
ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ श ता ता श ता सं । वस्तु
' ' ' ' | | | | u u śa tā tā śa tā saṃ | vastu
6
ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ श ता ता श ता सं । वस्तु
' ' ' ' | | | | u u śa tā tā śa tā saṃ | vastu
1
तालिका ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! सं ता श ता श ता । शीर्षकम् । ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! सं ता श ता श ता । ईदृश्येव पदान्तरनिर्मिता प्रतिशाखा ॥ इति षड्वस्तुकम् अथ सप्तवस्तुकम्-- ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उउ शता ताश तासं । वस्तु
tālikā || 'e! | ' ' | 'e! saṃ tā śa tā śa tā | śīrṣakam | 'e! | ' ' | 'e! saṃ tā śa tā śa tā | īdṛśyeva padāntaranirmitā pratiśākhā || iti ṣaḍvastukam atha saptavastukam-- ' ' ' ' | | | | uu śatā tāśa tāsaṃ | vastu
2
ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ शता ताश तासं । वस्तु
' ' ' ' | | | | u u śatā tāśa tāsaṃ | vastu
3
ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ शता ताश तासं । वस्तु
' ' ' ' | | | | u u śatā tāśa tāsaṃ | vastu
4
ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ शता ताश तासं । वस्तु
' ' ' ' | | | | u u śatā tāśa tāsaṃ | vastu
5
ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ शता ताश तासं । वस्तु
' ' ' ' | | | | u u śatā tāśa tāsaṃ | vastu
6
ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ शता ताश तासं । वस्तु
' ' ' ' | | | | u u śatā tāśa tāsaṃ | vastu
7
ऽ ऽ ऽ ऽ । । । । उ उ शता ताश तासं । वस्तु
' ' ' ' | | | | u u śatā tāśa tāsaṃ | vastu
1
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । इति तालिका ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । इति शीर्षकम् ॥ इति सप्तवस्तुकम् । सर्वेषां वस्तूनां शाखात्वे तदुत्तरार्धानां प्रतिशाखात्वे ताशताशा । ईदृश्येव प्रतिशाखा--प्रतिशाखापक्षे त्वेवम्--शाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | iti tālikā || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | iti śīrṣakam || iti saptavastukam | sarveṣāṃ vastūnāṃ śākhātve taduttarārdhānāṃ pratiśākhātve tāśatāśā | īdṛśyeva pratiśākhā--pratiśākhāpakṣe tvevam--śākhā
2
ऽऽ ऽऽ । । । । उउ शता ताश तासं । शीर्षकम् ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! ऽए! । ऽ ऽ ऽ ऽ संता शता शता संता शता शता प्रतिशाखा ॥ । । । । ताश ताश तालिका ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । शीर्षकम् ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । शाखा
'' '' | | | | uu śatā tāśa tāsaṃ | śīrṣakam || 'e! | ' ' | 'e! 'e! | ' ' ' ' saṃtā śatā śatā saṃtā śatā śatā pratiśākhā || | | | | tāśa tāśa tālikā || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | śīrṣakam || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | śākhā
3
ऽऽ ऽऽ । । । । उउ शता ताश तासं । शीर्षकम् ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । तालिका ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । प्रतिशाखा ॥ । । । । ताश ताश शीर्षकम् ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । तालिका ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । शाखा
'' '' | | | | uu śatā tāśa tāsaṃ | śīrṣakam || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | tālikā || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | pratiśākhā || | | | | tāśa tāśa śīrṣakam || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | tālikā 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | śākhā
3
ऽऽ ऽऽ । । । । उउ शता ताश तासं । शीर्षकम्
'' '' | | | | uu śatā tāśa tāsaṃ | śīrṣakam
4
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । शाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | śākhā
4
ऽऽ ऽऽ । । । । उउ शता ताश तासं । शीर्षकम्
'' '' | | | | uu śatā tāśa tāsaṃ | śīrṣakam
4
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । तालिका
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | tālikā
4
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । प्रतिशाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | pratiśākhā
4
ताश ताश शीर्षकम्
tāśa tāśa śīrṣakam
5
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । तालिका ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । शाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | tālikā || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | śākhā
5
ऽऽ ऽऽ । । । । उउ शता ताश तासं । शीर्षकम्
'' '' | | | | uu śatā tāśa tāsaṃ | śīrṣakam
5
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । तालिका
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | tālikā
5
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । प्रतिशाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | pratiśākhā
5
ताश ताश शीर्षकम्
tāśa tāśa śīrṣakam
5
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । तालिका
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | tālikā
1
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । एवं षड्वस्तुकसप्तवस्तुकयोरप्यूहनीयम् । शाखोत्तरार्धस्य प्रतिशाखात्वपक्षे तु पञ्चवस्तुकम् । यथा-- ऽऽ ऽऽ । । । । उउ शता ताश तासं । वस्तु
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | evaṃ ṣaḍvastukasaptavastukayorapyūhanīyam | śākhottarārdhasya pratiśākhātvapakṣe tu pañcavastukam | yathā-- '' '' | | | | uu śatā tāśa tāsaṃ | vastu
2
ऽऽ ऽऽ । । । । उउ शता ताश तासं । वस्तु
'' '' | | | | uu śatā tāśa tāsaṃ | vastu
3
ऽऽ ऽऽ । । । । उउ शता ताश तासं । वस्तु
'' '' | | | | uu śatā tāśa tāsaṃ | vastu
4
ऽऽ ऽऽ । । । । उउ शता ताश तासं । वस्तु
'' '' | | | | uu śatā tāśa tāsaṃ | vastu
5
ऽऽ ऽऽ । । । । उउ शता ताश तासं । वस्तु
'' '' | | | | uu śatā tāśa tāsaṃ | vastu
99
ऽऽ ऽऽ । । । । उउ शता ताश तासं । इति शाखा । तालिका ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । शीर्षकम् ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । इति पञ्च वस्तुकम् । षड्वस्तुके शाखां शीर्षकं च लिखित्वा तदर्धेन वस्तुत्रयेण प्रतिशाखां लिखित्वा तालिकां शीर्षकं पूर्ववल्लिखेत् । एवं सप्तवस्तुके सप्तवस्तुकां शाखां तालिकां शीर्षकं च लिखित्वा तदर्धेन सार्धवस्तुत्रयेण प्रतिशाखां च लिखेत् ।म् ततस्तालिकां शीर्षकं च पूर्ववल्लिखेत् ॥ इत्येककलमपरान्तकम् । द्विकले द्वादशकलं वस्तु स्यादपरान्तके तच्चैककलवत्कार्यं विशेषस्त्वभिधीयते
'' '' | | | | uu śatā tāśa tāsaṃ | iti śākhā | tālikā 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | śīrṣakam 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | iti pañca vastukam | ṣaḍvastuke śākhāṃ śīrṣakaṃ ca likhitvā tadardhena vastutrayeṇa pratiśākhāṃ likhitvā tālikāṃ śīrṣakaṃ pūrvavallikhet | evaṃ saptavastuke saptavastukāṃ śākhāṃ tālikāṃ śīrṣakaṃ ca likhitvā tadardhena sārdhavastutrayeṇa pratiśākhāṃ ca likhet |m tatastālikāṃ śīrṣakaṃ ca pūrvavallikhet || ityekakalamaparāntakam | dvikale dvādaśakalaṃ vastu syādaparāntake taccaikakalavatkāryaṃ viśeṣastvabhidhīyate
100
उपोहनं स्यात्कलिकं द्विकलं वा कलैव तु प्रत्युपोहनमत्रोपवर्तनं तुर्यवस्तुनि
upohanaṃ syātkalikaṃ dvikalaṃ vā kalaiva tu pratyupohanamatropavartanaṃ turyavastuni
101
गीते तत्पदगीतिभ्यां तल्लयार्धलयं भवेत् यथाक्षरेणोत्तरेण वृत्तिदक्षिणमार्गयोः
gīte tatpadagītibhyāṃ tallayārdhalayaṃ bhavet yathākṣareṇottareṇa vṛttidakṣiṇamārgayoḥ
102
समाप्तार्थन्यासयुक्तं केचित्पञ्चमवस्तुनः एतदाद्ये कलाषट्के गातव्यमिति मन्वते
samāptārthanyāsayuktaṃ kecitpañcamavastunaḥ etadādye kalāṣaṭke gātavyamiti manvate
103
निप्रनिप्रा निशनितास्ताशास्तासं कला त्विह एककं विविधं वाऽत्र गीताङ्गं दन्तिलोऽवदत् गीताङ्गनियमं कंचिन्नाब्रूत भगवान्मुनिः
nipraniprā niśanitāstāśāstāsaṃ kalā tviha ekakaṃ vividhaṃ vā'tra gītāṅgaṃ dantilo'vadat gītāṅganiyamaṃ kaṃcinnābrūta bhagavānmuniḥ
1
वस्तु
vastu
1
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं ॥ प्रतिशाखा ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निता ताश तासं ॥ शीर्षकम् ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । तालिका ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । प्रतिशाखा ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निता ताश तासं ॥ शीर्षकम् ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ तालिका ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ प्रतिशाखा ॥ । । । । ताश ताश ॥ तालिका ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता शीर्षकम् ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ इत्येकं वस्तु ॥ अथ पञ्चवस्तुकम्-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ || pratiśākhā || ' ' ' ' ' ' nitā tāśa tāsaṃ || śīrṣakam || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | tālikā || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | pratiśākhā || ' ' ' ' ' ' nitā tāśa tāsaṃ || śīrṣakam || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || tālikā 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || pratiśākhā || | | | | tāśa tāśa || tālikā || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā śīrṣakam || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || ityekaṃ vastu || atha pañcavastukam-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ
2
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ
3
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ
4
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ
5
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ इत्युपवर्तनम् ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || ityupavartanam || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ
1
तालिका ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शीर्षकम् ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ एवं पदान्तरनिर्मिता प्रतिशाखा । एवं षड्वस्तुकं सप्तवस्तुकं च । इयमेव शाखा । शाखोत्तरार्धस्य प्रतिशाखात्वे प्रतिशाखा यथा । वस्तुनोऽर्धम् । वस्तु
tālikā || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śīrṣakam || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || evaṃ padāntaranirmitā pratiśākhā | evaṃ ṣaḍvastukaṃ saptavastukaṃ ca | iyameva śākhā | śākhottarārdhasya pratiśākhātve pratiśākhā yathā | vastuno'rdham | vastu
2
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं । वस्तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ | vastu
2
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं ॥ वस्तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ || vastu
3
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं । वस्तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ | vastu
4
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं ॥ वस्तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ || vastu
5
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ इत्युपवर्तनम् । वस्तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || ityupavartanam | vastu
1
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निता ताश तासं ॥ प्रतिशाखा । तालिका ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शीर्षकम् । ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । इति पञ्चवस्तुकम् । एवं षड्वस्तुसप्तवस्तुके शाखां चतुर्थशाखान्त उपवर्तनं शाखान्ते पूर्ववत्तालिकां शीर्षकं च लिखित्वा वस्तुत्रयात्मकं शाखार्धरूपं प्रतिशाखितुर्यवस्त्वन्त उपवर्तनं तालिकां शीर्षकं च लिखेत् । एवमेव सप्तवस्तुत्रयात्मकं शाखार्धरूपां प्रतिशाखां तुर्यवस्त्वन्त उपवर्तनयुक्तां तालिकां शीर्षकं च लिखित्वा सार्धवस्तुत्रयात्मिकां तुर्यवस्त्वन्तोपवर्तनयुक्तां प्रतिशाखां तालिकां च शीर्षकं च लिखेत् । सर्ववस्तूनां प्रतिवस्तु शाखात्वपक्षे तत्तदर्धानां प्रतिशाखात्वे प्रस्तारः-- शाखा ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ | ' ' ' ' ' ' nitā tāśa tāsaṃ || pratiśākhā | tālikā || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śīrṣakam | 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | iti pañcavastukam | evaṃ ṣaḍvastusaptavastuke śākhāṃ caturthaśākhānta upavartanaṃ śākhānte pūrvavattālikāṃ śīrṣakaṃ ca likhitvā vastutrayātmakaṃ śākhārdharūpaṃ pratiśākhituryavastvanta upavartanaṃ tālikāṃ śīrṣakaṃ ca likhet | evameva saptavastutrayātmakaṃ śākhārdharūpāṃ pratiśākhāṃ turyavastvanta upavartanayuktāṃ tālikāṃ śīrṣakaṃ ca likhitvā sārdhavastutrayātmikāṃ turyavastvantopavartanayuktāṃ pratiśākhāṃ tālikāṃ ca śīrṣakaṃ ca likhet | sarvavastūnāṃ prativastu śākhātvapakṣe tattadardhānāṃ pratiśākhātve prastāraḥ-- śākhā ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ
1
तालिका ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता
tālikā 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā
1
शीर्षकम् ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता
śīrṣakam 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā
1
प्रतिशाखा ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निता ताश तासं
pratiśākhā ' ' ' ' ' ' nitā tāśa tāsaṃ
1
तालिका ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता
tālikā 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā
1
शीर्षकम् ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता
śīrṣakam 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā
2
शाखा ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं
śākhā ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ
2
तालिका ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता
tālikā 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā
2
शीर्षकम् ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता
śīrṣakam 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā
3
वस्तु ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं
vastu ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ
3
तालिका ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता
tālikā 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā
3
शीर्षकम् ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता
śīrṣakam 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā
3
प्रतिशाखा ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता
pratiśākhā 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā
3
तालिका ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता
tālikā 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā
3
प्रतिशाखा ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता
pratiśākhā 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā
3
तालिका ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता
tālikā 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā
3
शीर्षकम् ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता
śīrṣakam 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā
4
शाखा
śākhā
4
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं । तालिका
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ | tālikā
4
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता शीर्षकम्
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā śīrṣakam
4
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता प्रतिशाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā pratiśākhā
4
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निता ताश तासं । तालिका
' ' ' ' ' ' nitā tāśa tāsaṃ | tālikā
4
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता शीर्षकम्
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā śīrṣakam
4
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । उपवर्तनम्
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | upavartanam
5
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता शाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā śākhā
5
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र निप्र निश निता ताश तासं । तालिका
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra nipra niśa nitā tāśa tāsaṃ | tālikā
5
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता शीर्षकम्
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā śīrṣakam
5
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । प्रतिशाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | pratiśākhā
5
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निता ताश तासं । तालिका
' ' ' ' ' ' nitā tāśa tāsaṃ | tālikā
5
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । शीर्षकम्
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | śīrṣakam
104
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । इति पञ्चवस्तुकम् । एवमेव षड्वस्तुकम् ॥ इति द्विकलमपरान्तकम् चतुष्कलं तु द्विगुणं द्विकलात्पूर्ववन्मतम् उपोहनं तु वस्त्वर्धं द्विकलं प्रत्युपोहनम्
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | iti pañcavastukam | evameva ṣaḍvastukam || iti dvikalamaparāntakam catuṣkalaṃ tu dviguṇaṃ dvikalātpūrvavanmatam upohanaṃ tu vastvardhaṃ dvikalaṃ pratyupohanam
105
दक्षिणे वार्तिके त्वेतद्द्विकलं वा चतुष्कलम् न वा तत्सर्वमार्गेषु विशेषस्तूपवर्तनम् तुर्यवस्तूत्तरार्धस्थैः पदैर्निर्माणमिष्यते
dakṣiṇe vārtike tvetaddvikalaṃ vā catuṣkalam na vā tatsarvamārgeṣu viśeṣastūpavartanam turyavastūttarārdhasthaiḥ padairnirmāṇamiṣyate
106
आनिविप्रा आनिविप्रा आवापनिविशास्ततः
āniviprā āniviprā āvāpaniviśāstataḥ
107
आवापनिविता आताविशास्तानिविसं कलाः शतालप्रान्प्राहुरन्येऽष्टमद्वादशषोडशान्
āvāpanivitā ātāviśāstānivisaṃ kalāḥ śatālaprānprāhuranye'ṣṭamadvādaśaṣoḍaśān
1
अस्य प्रस्तारः--वस्तु-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आनि विप्र आनि विश आनि विता ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आता विश आनि विसं ॥ तलिका ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शीर्षकम्
asya prastāraḥ--vastu-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra āni vipra āni viśa āni vitā || ' ' ' ' ' ' ' ' ātā viśa āni visaṃ || talikā || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śīrṣakam
1
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ प्रतिशाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || pratiśākhā
1
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविता आताविश तानिविसं ॥ तालिका
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivitā ātāviśa tānivisaṃ || tālikā
1
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शीर्षकम्
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śīrṣakam
1
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ एकं वस्त्विति ॥ अथ पञ्चवस्तुकं यथा--वस्तु शाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || ekaṃ vastviti || atha pañcavastukaṃ yathā--vastu śākhā
2
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आनि विप्र आनि विश आनि विता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आताविश तानिविसं ॥ वस्तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra āni vipra āni viśa āni vitā ' ' ' ' ' ' ' ' ātāviśa tānivisaṃ || vastu
3
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविश आनिविता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आताविश तानिविसं ॥ वस्तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra āniviśa ānivitā ' ' ' ' ' ' ' ' ātāviśa tānivisaṃ || vastu
4
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविश आनिविता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आताविश तानिविसं ॥ वस्तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra āniviśa ānivitā ' ' ' ' ' ' ' ' ātāviśa tānivisaṃ || vastu
5
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविश आनिविता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आताविश तानिविसं ॥ उपवर्तनम् ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ वस्तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra āniviśa ānivitā ' ' ' ' ' ' ' ' ātāviśa tānivisaṃ || upavartanam 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || vastu
1
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविश आनिविश ऽ ऽ ऽ ऽ तानिविसं ॥ तालिका ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शीर्षकम् ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ एवमुपवर्तनतालिकाशीर्षकसहितपञ्चवस्तुका शाखा । तत एवमेव प्रतिशाखा । शाखापश्चिमार्ध प्रतिशाखात्वे तु पञ्चवस्तुकं यथा--प्रस्तारः--वस्तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra āniviśa āniviśa ' ' ' ' tānivisaṃ || tālikā 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śīrṣakam 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || evamupavartanatālikāśīrṣakasahitapañcavastukā śākhā | tata evameva pratiśākhā | śākhāpaścimārdha pratiśākhātve tu pañcavastukaṃ yathā--prastāraḥ--vastu
2
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविश आनिविता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आताविश तानिविसं ॥ वस्तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra āniviśa ānivitā ' ' ' ' ' ' ' ' ātāviśa tānivisaṃ || vastu
3
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविश आनिविता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आताविश तानिविसं ॥ वस्तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra āniviśa ānivitā ' ' ' ' ' ' ' ' ātāviśa tānivisaṃ || vastu
4
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविश आनिविता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आताविश तानिविसं ॥ वस्तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra āniviśa ānivitā ' ' ' ' ' ' ' ' ātāviśa tānivisaṃ || vastu
5
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविश आनिविता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आताविश तानिविसं ॥ उपवर्तनम् ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ वस्तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra āniviśa ānivitā ' ' ' ' ' ' ' ' ātāviśa tānivisaṃ || upavartanam 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || vastu
1
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविश आनिविता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आताविश तानिविसं ॥ तालिका ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शीर्षकम् ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ इति पञ्चवस्तुकम् ॥ एवं षड्वस्तु सप्तवस्तुकं च । शाखोत्तरार्धस्य प्रतिशाखापक्षत्वे तु पक्षद्वयं प्रतिशाखा । यथा--पञ्चवस्तुके पूर्ववत्पञ्चवस्तुकां शाखां लिखित्वा शाखोत्तरार्धरूपा सार्धवस्तुद्वयात्मिका प्रतिशाखायाः शाखा तृतीयवस्तूत्तरार्धादिसार्धवस्तु ॥ प्रस्तारः--वस्तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra āniviśa ānivitā ' ' ' ' ' ' ' ' ātāviśa tānivisaṃ || tālikā || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śīrṣakam 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || iti pañcavastukam || evaṃ ṣaḍvastu saptavastukaṃ ca | śākhottarārdhasya pratiśākhāpakṣatve tu pakṣadvayaṃ pratiśākhā | yathā--pañcavastuke pūrvavatpañcavastukāṃ śākhāṃ likhitvā śākhottarārdharūpā sārdhavastudvayātmikā pratiśākhāyāḥ śākhā tṛtīyavastūttarārdhādisārdhavastu || prastāraḥ--vastu
5
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविश आनिविता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आताविश तानिविसं ॥ एवं वस्तुचतुष्टयम् । उपवर्तनम् ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ वस्तु
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra āniviśa ānivitā ' ' ' ' ' ' ' ' ātāviśa tānivisaṃ || evaṃ vastucatuṣṭayam | upavartanam || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || vastu
1
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविश आनिविता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश तानिविसं ॥ प्रतिशाखेयम् । तालिका ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शीर्षकम् ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ एवं षड्वस्तु सप्तवस्तुकमपि ज्ञेयम् । सर्ववस्तूनां प्रतिशाखात्वपक्षे तदुत्तरार्धानां प्रतिशाखात्वे प्रस्तारः--शाखा
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra āniviśa ānivitā ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa tānivisaṃ || pratiśākheyam | tālikā || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śīrṣakam || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || evaṃ ṣaḍvastu saptavastukamapi jñeyam | sarvavastūnāṃ pratiśākhātvapakṣe taduttarārdhānāṃ pratiśākhātve prastāraḥ--śākhā
1
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविश आनिविता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश तानिविसं ॥ शीर्षकम् ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ तालिका
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra āniviśa ānivitā ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa tānivisaṃ || śīrṣakam 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || tālikā
1
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ प्रतिशाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || pratiśākhā
1
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविता आनिविश तानिविसं । तालिका
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivitā āniviśa tānivisaṃ | tālikā
2
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शीर्षकम् ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śīrṣakam 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śākhā
2
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविश आनिविता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश तानिविसं ॥ शीर्षकम्
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra āniviśa ānivitā ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa tānivisaṃ || śīrṣakam
2
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ तालिका
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || tālikā
2
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ प्रतिशाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || pratiśākhā
2
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविता आनिविश तानिविसं ॥ तालिका
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivitā āniviśa tānivisaṃ || tālikā
2
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शीर्षकम्
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śīrṣakam
3
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śākhā
3
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविश आनिविता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश तानिविसं ॥ शीर्षकम्
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra āniviśa ānivitā ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa tānivisaṃ || śīrṣakam
3
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ तालिका
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || tālikā
3
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ प्रतिशाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || pratiśākhā
3
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽआ! निविता आनिविश तानिविसं ॥ तालिका
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' 'ā! nivitā āniviśa tānivisaṃ || tālikā
3
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शीर्षकम्
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śīrṣakam
4
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śākhā
4
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविश आनिविता ऽ ऽ ऽ ऽ तानिविसं ॥ शीर्षकम्
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra āniviśa ānivitā ' ' ' ' tānivisaṃ || śīrṣakam
4
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ तालिका
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || tālikā
4
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ प्रतिशाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || pratiśākhā
4
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविता आनिविश तानिविसं ॥ तालिका
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivitā āniviśa tānivisaṃ || tālikā
4
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शीर्षकम्
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śīrṣakam
5
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शाखा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śākhā
5
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविप्र आनिविश आनिविता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश तानिविसं ॥ शीर्षकम्
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivipra āniviśa ānivitā ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa tānivisaṃ || śīrṣakam
5
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविता आनिविश तानिविसं ॥ तालिका
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivitā āniviśa tānivisaṃ || tālikā
5
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शीर्षकम्
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śīrṣakam
108
ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ एवं पञ्चवस्तुकभेदाः । एवं षड्वस्तु सप्तवस्तुकम् इति चतुष्कलमपरान्तकम् । भेदैरेककलाद्यैः स्यादुल्लोप्यकमपि त्रिधा
'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || evaṃ pañcavastukabhedāḥ | evaṃ ṣaḍvastu saptavastukam iti catuṣkalamaparāntakam | bhedairekakalādyaiḥ syādullopyakamapi tridhā
109
भवेदेककले तस्मिन्गुरुद्वंद्वं लघुद्वयम् गुर्वन्ते चेति मात्रैका तच्च मात्रासमाप्तिकम्
bhavedekakale tasmingurudvaṃdvaṃ laghudvayam gurvante ceti mātraikā tacca mātrāsamāptikam
110
द्विकलेऽष्टकला मात्रा द्विगुणा तु चतुष्कले मात्रापूर्वदले कार्यो विविधो मुखसंज्ञकः पश्चिमार्धे प्रतिमुखं विविधो वृत्तसंयुतः
dvikale'ṣṭakalā mātrā dviguṇā tu catuṣkale mātrāpūrvadale kāryo vividho mukhasaṃjñakaḥ paścimārdhe pratimukhaṃ vividho vṛttasaṃyutaḥ
111
वृत्तं तिस्रश्चतस्रो वा पञ्च षड्वा विदारिकाः अवगाढं प्रवृत्तम् च तद्द्विधेति निरूपितम् आद्यमारोहिवर्णेन प्रवृत्तमवरोहिणा
vṛttaṃ tisraścatasro vā pañca ṣaḍvā vidārikāḥ avagāḍhaṃ pravṛttam ca taddvidheti nirūpitam ādyamārohivarṇena pravṛttamavarohiṇā
112
न्यासापन्याससंन्यासविन्यासानां तु कुत्रचित् न्यासोऽस्यांशेऽस्य संवादिन्यनुवादिनि वा भवेत्
nyāsāpanyāsasaṃnyāsavinyāsānāṃ tu kutracit nyāso'syāṃśe'sya saṃvādinyanuvādini vā bhavet
113
अनन्तरस्वरैरेकान्तरितैर्वा समापनम् विदारीणां भवेदत्रेत्यभ्यधत्त विशाखिलः
anantarasvarairekāntaritairvā samāpanam vidārīṇāṃ bhavedatretyabhyadhatta viśākhilaḥ
114
अन्यत्रा समपन्यासमंश संवादिनं तथा उपक्रम्य चतुर्धा स्यादारोहो वाऽवरोहणम्
anyatrā samapanyāsamaṃśa saṃvādinaṃ tathā upakramya caturdhā syādāroho vā'varohaṇam
115
वैहायसं विधातव्यं मात्रोपरि चतुष्कले यद्वा कलाप्रयोगेण शून्यान्मात्रोपरिस्थितात्
vaihāyasaṃ vidhātavyaṃ mātropari catuṣkale yadvā kalāprayogeṇa śūnyānmātroparisthitāt
तालाध्यायः (cont. 2)
116
कलाचतुष्ककालात्स्यादेककत्रितयादिदम् एकाङ्गादिषडङ्गान्तं द्वादशाङ्गान्तमप्यदः विविधोऽस्याऽऽद्यमङ्गं स्यादेककानि ततः परम्
kalācatuṣkakālātsyādekakatritayādidam ekāṅgādiṣaḍaṅgāntaṃ dvādaśāṅgāntamapyadaḥ vividho'syā''dyamaṅgaṃ syādekakāni tataḥ param
117
तद्द्वादशकलं प्रोक्तमुल्लोप्यकसमापकम् वर्णानुकर्षणं तालावृत्तिर्वांऽङ्गनिवेशने
taddvādaśakalaṃ proktamullopyakasamāpakam varṇānukarṣaṇaṃ tālāvṛttirvāṃ'ṅganiveśane
118
यद्वा शाखेयमुदिता मात्रा वैहायसात्मिका
yadvā śākheyamuditā mātrā vaihāyasātmikā
119
शाखैव प्रतिशाख्कोक्ता सा त्वन्यपदनिर्मिता ततोऽन्ताहरणं प्रोक्तं पञ्चपाणौ यथाक्षरे
śākhaiva pratiśākhkoktā sā tvanyapadanirmitā tato'ntāharaṇaṃ proktaṃ pañcapāṇau yathākṣare
120
एतत्संहरणं प्रोक्तम् गीतकस्य समाप्तिकृत् वृत्तं संहरणेऽत्र स्यादन्यदा त्वेककं भवेत्
etatsaṃharaṇaṃ proktam gītakasya samāptikṛt vṛttaṃ saṃharaṇe'tra syādanyadā tvekakaṃ bhavet
121
विविधो वा त्रिधाऽन्तोऽथ युगयुङ्मश्रभेदतः युग्मोऽन्तः प्रथमस्तेषां त्र्यस्र इत्याह दन्तिलः
vividho vā tridhā'nto'tha yugayuṅmaśrabhedataḥ yugmo'ntaḥ prathamasteṣāṃ tryasra ityāha dantilaḥ
122
स्थितं प्रवृत्तमपरं महाजनिकमित्यपि त्रीण्यङ्गानि पृथक्तेषां लक्षणं प्रतिपाद्यते
sthitaṃ pravṛttamaparaṃ mahājanikamityapi trīṇyaṅgāni pṛthakteṣāṃ lakṣaṇaṃ pratipādyate
123
युग्मे द्विकलयुग्मेन स्थितं स्थायिगतं मतम् तेनैव तत्प्रवृत्तं स्यादुद्घट्टस्तत्कलात्रये
yugme dvikalayugmena sthitaṃ sthāyigataṃ matam tenaiva tatpravṛttaṃ syādudghaṭṭastatkalātraye
124
आद्ये कलाचतुष्केऽन्त्ये पदानि प्राञ्चि योजयेत् विविधोऽस्याऽऽद्यभागे स्यादेककं तु ततः परम्
ādye kalācatuṣke'ntye padāni prāñci yojayet vividho'syā''dyabhāge syādekakaṃ tu tataḥ param
125
पूर्वार्धस्थपदावृत्त्या युङ्महाजनिकं विदुः स्थिततालयुतं तस्य गीताङ्गनियमो न वा
pūrvārdhasthapadāvṛttyā yuṅmahājanikaṃ viduḥ sthitatālayutaṃ tasya gītāṅganiyamo na vā
126
त्र्यस्रेऽन्ते त्र्यस्रतालेन द्विकलेन स्थितं भवेत् यथाक्षरेणोत्तरेण प्रवृत्तं तत्र कीर्तितम् त्र्यस्रेण महाजनिकं महाजनिकवन्मतम्
tryasre'nte tryasratālena dvikalena sthitaṃ bhavet yathākṣareṇottareṇa pravṛttaṃ tatra kīrtitam tryasreṇa mahājanikaṃ mahājanikavanmatam
127
मिश्रान्तः षड्विधः प्रोक्तो युग्मायुग्माङ्गमिश्रणात् एककं विविधो वा स्यादनुक्ताङ्गस्थितादिषु
miśrāntaḥ ṣaḍvidhaḥ prokto yugmāyugmāṅgamiśraṇāt ekakaṃ vividho vā syādanuktāṅgasthitādiṣu
128
विविधाभ्यां चैककाभ्यां यद्वा युग्मस्थितं भवेत् अयुगन्यतराङ्गं स्यात्प्रवृत्तस्थितवन्मतम्
vividhābhyāṃ caikakābhyāṃ yadvā yugmasthitaṃ bhavet ayuganyatarāṅgaṃ syātpravṛttasthitavanmatam
129
प्रवृत्ताभ्यां प्रवृत्तेन युगयुग्मं परेऽब्रुवन् महाजनिकमन्त्यं स्याद्द्व्यङ्गमेकाङ्गकं परम्
pravṛttābhyāṃ pravṛttena yugayugmaṃ pare'bruvan mahājanikamantyaṃ syāddvyaṅgamekāṅgakaṃ param
130
द्व्यङ्गो यदा तदाऽन्तः स्यान्महाज्जनिकवर्जितः स्थितप्रवृत्तहीनोऽयं यदैकाङ्गश्चिकीर्षितः
dvyaṅgo yadā tadā'ntaḥ syānmahājjanikavarjitaḥ sthitapravṛttahīno'yaṃ yadaikāṅgaścikīrṣitaḥ
131
शताशतासमित्येककल उल्लोप्यके कलाः द्विकले स्युर्निशनिता शतानिसमिति क्रमात्
śatāśatāsamityekakala ullopyake kalāḥ dvikale syurniśanitā śatānisamiti kramāt
132
चतुष्ले त्वानिविशास्तत आनिविताः क्रमात् भवन्त्याशविता आनिविसं मात्रां गताः कलाः
catuṣle tvāniviśāstata ānivitāḥ kramāt bhavantyāśavitā ānivisaṃ mātrāṃ gatāḥ kalāḥ
133
वैहायसे तु विनिशानिवितानि शताशताः संनिपातश्चेति कलाः स्थिते निः पञ्चमो भवेत्
vaihāyase tu viniśānivitāni śatāśatāḥ saṃnipātaśceti kalāḥ sthite niḥ pañcamo bhavet
134
शताशतासंनिपाताः प्रवृत्ते त्रिकलादनु त्र्यस्रस्थिते चतुर्थः प्र इत्युल्लोप्ये कलाविधिः
śatāśatāsaṃnipātāḥ pravṛtte trikalādanu tryasrasthite caturthaḥ pra ityullopye kalāvidhiḥ
135
वैयाहसादिनिर्मुक्तमथवा स्याच्चतुष्कलम्
vaiyāhasādinirmuktamathavā syāccatuṣkalam
136
अन्तान्तमन्ताहरणप्रान्तं वैहायसान्तिमम् मात्रामात्रमिति प्रोक्तं तच्चतुर्धा पुरातनैः
antāntamantāharaṇaprāntaṃ vaihāyasāntimam mātrāmātramiti proktaṃ taccaturdhā purātanaiḥ
1
प्रस्तारः-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ शता शता सं इत्येककलोल्लोप्यकमात्रा । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश निता शता निसं । इति द्विकलमात्रा । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विश आनि विता आशाविता आनि विसं । इति चतुष्कलमात्रा । इति मात्रामात्रमुल्लोप्यकम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विश आनि विता आश विता आनि विसं । वैहायसा चतुष्कलमुल्लोप्यकम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विश आनि विता आश विता आनि विसं । चतुर्मात्रामात्रप्रयोगशून्यचतुष्कला । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विश आनि विता आश विता आनि विसं । चतुष्कलान्तमुल्लोप्यकम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ नि वि श नि वि ता वि श ता श ता सं । मात्रा
prastāraḥ-- ' ' ' ' ' śatā śatā saṃ ityekakalollopyakamātrā | ' ' ' ' ' ' ' ' niśa nitā śatā nisaṃ | iti dvikalamātrā | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni viśa āni vitā āśāvitā āni visaṃ | iti catuṣkalamātrā | iti mātrāmātramullopyakam | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni viśa āni vitā āśa vitā āni visaṃ | vaihāyasā catuṣkalamullopyakam | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni viśa āni vitā āśa vitā āni visaṃ | caturmātrāmātraprayogaśūnyacatuṣkalā | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni viśa āni vitā āśa vitā āni visaṃ | catuṣkalāntamullopyakam | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ni vi śa ni vi tā vi śa tā śa tā saṃ | mātrā
136
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आनिविता आशविता आनिविसं । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निविश निविता निशता शतासं । इत्युल्लोप्यककला प्रयोगः । शून्यकलाचतुष्कलानन्तरवैहायसरूपम् । चतुष्कला मात्रा । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आनिविता आशविता आनिविसं । शाखा ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निविश निविता निशता शतासं । एवमेव पदान्तरानिर्मिता प्रतिशाखा । ततः संहरणाख्यमन्ताहरणम् ॥ इत्यन्ताहरणान्तमुल्लोप्यकम् । अथ युग्मस्यान्तस्यायुग्मस्य च त्रयो भेदाः स्थितं प्रवृत्तं महाजनिकं चेति । तत्र युग्मस्थितान्तमुल्लोप्यकं यथा-- ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । इदमेव वैहायसम् । चतुष्कलमात्रा । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आनिविता आशाविता आनिविसं । वैहायसम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निविश निविता निशता शतासं । युग्मप्रवृत्तम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश शता ताश तासं ॥ युग्मस्थितम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश निता निप्र निसं ॥ अथ युग्मप्रवृत्तान्तं महाजनस्थितान्तमुल्लोप्यकं यथा--युग्मप्रवृत्तान्तमुल्लोप्यकं यथा--चतुष्कलमात्रा । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आनिविता आशविता आनिविसं ॥ वैहायसम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निविश निविता निशता शतासं ॥ युग्मस्थितमयुग्मस्थितान्तमुल्लोप्यकम् ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश निता शप्र निसं ॥ अथायुग्मप्रवृत्तकम् । चतुष्कलमात्रा ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आनिविता आशविता आनिविसं ॥ वैहायसम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निविश निविता निशता शतासं ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽ संता शता शता ॥ इति युग्मप्रवृत्तम् । अथायुग्मप्रवृत्तान्तमुल्लोप्यम् । चतुष्कलमात्रा यथा-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आनिविता आशविता आनिविसं ॥ इति चतुष्कला मात्रा ॥ वैहायसम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निविश निविता निशता शतासं ॥ स्थितप्रवृत्तयुग्ममहाजनिकम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश निता शप्र निसं ॥ अथ मिश्रान्तस्य षड्भेदाः । तत्र युग्मस्थितप्रवृत्तायुग्ममहाजनिकमिश्रान्तान्तमुल्लोप्यकं यथा--चतुष्कला मात्रा । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विश आनि वि ता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आश विता आनि विसं ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निविश निविता निशता शतासं । इति वैहायसम् । युग्मस्थितप्रवृत्ते युग्मस्य महाजनिकम् ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश निता शप्र-निसं निश ताश निसं । अथ युग्मस्थितप्रवृत्ते युग्ममहाजनिकमिश्रान्तान्तमुल्लोप्यकं यथा-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निशता शनिस । निशनि ताश प्रनिसं । इत्ययुग्मस्थितप्रवृत्ते युग्मस्य महाजनिकम् । अथायुग्मस्थितायुग्मप्रवृत्तमहाजनिकमिश्रान्तमुल्लोप्यकं यथा--चतुष्कलमात्रा । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विश आनि विता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आश विता आनि विसं । वैहायसम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निविश निविता निशता शतासं ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश निता शप्र निसं । ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निशता शनिसं । युग्मस्य स्थितमयुग्मस्य प्रवृत्तमहाजनिकमिति । युग्मप्रवृत्तकं यथा--महाजनिकमिश्रान्तान्तमुल्लोप्यकं यथा-- चतुष्कलमात्रा । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विश आनि विता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आश विता आनि विसं । वैहायसम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निविश निविता निशता शतासं । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निशता प्रनिसं । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश शता शता शसं । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश निता शप्र निसं । इत्ययुग्मस्थितयुग्मस्य प्रवृत्तमहाजनिके । अथ युग्मस्थितायुग्मप्रवृत्तयुग्ममहाजनिकमिश्रान्तान्तमुल्लोप्यकं यथा-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश निता शप्र निसं । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विश आनि विता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आश विता आनि विसं । ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश निता शप्र निसं । इति युग्मस्य स्थितमयुग्मप्रवृत्तं महाजनिकम् । अथायुग्मस्थितं युग्मप्रवृत्तायुग्ममहाजनिकमिश्रान्तमुल्लोप्यकं यथा-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विश आनि विता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आश विता आनि विसं । चतुष्कलमात्रा । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निविश निविता निशता शतासं । वैहायसम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽऽ ऽ निश निता शप्रनिसं । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽऽ ऽ निश निता शप्रनिसं । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निशता शनिसं । इति युग्मस्थितमयुग्मस्य प्रवृत्ताभ्यामेकाङ्गो महाजनिकेन । एते षण्मिश्रभेदाः । द्व्यङ्गो वा मिश्रः स्थितप्रवृत्ताभ्यामेकाङ्गो वा महाजनिकेन । इत्यन्तान्तमुल्लोप्यकम् । चतुष्कलानि चत्वारि प्रकर्यादीन्युदाहरन्
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ānivitā āśavitā ānivisaṃ | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niviśa nivitā niśatā śatāsaṃ | ityullopyakakalā prayogaḥ | śūnyakalācatuṣkalānantaravaihāyasarūpam | catuṣkalā mātrā | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ānivitā āśavitā ānivisaṃ | śākhā || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niviśa nivitā niśatā śatāsaṃ | evameva padāntarānirmitā pratiśākhā | tataḥ saṃharaṇākhyamantāharaṇam || ityantāharaṇāntamullopyakam | atha yugmasyāntasyāyugmasya ca trayo bhedāḥ sthitaṃ pravṛttaṃ mahājanikaṃ ceti | tatra yugmasthitāntamullopyakaṃ yathā-- 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | idameva vaihāyasam | catuṣkalamātrā | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ānivitā āśāvitā ānivisaṃ | vaihāyasam | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niviśa nivitā niśatā śatāsaṃ | yugmapravṛttam | ' ' ' ' ' ' ' ' niśa śatā tāśa tāsaṃ || yugmasthitam | ' ' ' ' ' ' ' ' niśa nitā nipra nisaṃ || atha yugmapravṛttāntaṃ mahājanasthitāntamullopyakaṃ yathā--yugmapravṛttāntamullopyakaṃ yathā--catuṣkalamātrā | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ānivitā āśavitā ānivisaṃ || vaihāyasam | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niviśa nivitā niśatā śatāsaṃ || yugmasthitamayugmasthitāntamullopyakam || ' ' ' ' ' ' ' ' niśa nitā śapra nisaṃ || athāyugmapravṛttakam | catuṣkalamātrā || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ānivitā āśavitā ānivisaṃ || vaihāyasam | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niviśa nivitā niśatā śatāsaṃ || 'e! | ' ' | ' saṃtā śatā śatā || iti yugmapravṛttam | athāyugmapravṛttāntamullopyam | catuṣkalamātrā yathā-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ānivitā āśavitā ānivisaṃ || iti catuṣkalā mātrā || vaihāyasam | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niviśa nivitā niśatā śatāsaṃ || sthitapravṛttayugmamahājanikam | ' ' ' ' ' ' ' ' niśa nitā śapra nisaṃ || atha miśrāntasya ṣaḍbhedāḥ | tatra yugmasthitapravṛttāyugmamahājanikamiśrāntāntamullopyakaṃ yathā--catuṣkalā mātrā | ' ' ' ' ' ' ' ' āni viśa āni vi tā ' ' ' ' ' ' ' ' āśa vitā āni visaṃ ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niviśa nivitā niśatā śatāsaṃ | iti vaihāyasam | yugmasthitapravṛtte yugmasya mahājanikam || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niśa nitā śapra-nisaṃ niśa tāśa nisaṃ | atha yugmasthitapravṛtte yugmamahājanikamiśrāntāntamullopyakaṃ yathā-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niśatā śanisa | niśani tāśa pranisaṃ | ityayugmasthitapravṛtte yugmasya mahājanikam | athāyugmasthitāyugmapravṛttamahājanikamiśrāntamullopyakaṃ yathā--catuṣkalamātrā | ' ' ' ' ' ' ' ' āni viśa āni vitā ' ' ' ' ' ' ' ' āśa vitā āni visaṃ | vaihāyasam | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niviśa nivitā niśatā śatāsaṃ ' ' ' ' ' ' ' ' niśa nitā śapra nisaṃ | 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || ' ' ' ' ' ' niśatā śanisaṃ | yugmasya sthitamayugmasya pravṛttamahājanikamiti | yugmapravṛttakaṃ yathā--mahājanikamiśrāntāntamullopyakaṃ yathā-- catuṣkalamātrā | ' ' ' ' ' ' ' ' āni viśa āni vitā ' ' ' ' ' ' ' ' āśa vitā āni visaṃ | vaihāyasam | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niviśa nivitā niśatā śatāsaṃ | ' ' ' ' ' ' niśatā pranisaṃ | ' ' ' ' ' ' ' ' niśa śatā śatā śasaṃ | ' ' ' ' ' ' ' ' niśa nitā śapra nisaṃ | ityayugmasthitayugmasya pravṛttamahājanike | atha yugmasthitāyugmapravṛttayugmamahājanikamiśrāntāntamullopyakaṃ yathā-- ' ' ' ' ' ' ' ' niśa nitā śapra nisaṃ | ' ' ' ' ' ' ' ' āni viśa āni vitā ' ' ' ' ' ' ' ' āśa vitā āni visaṃ | 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | ' ' ' ' ' ' ' ' niśa nitā śapra nisaṃ | iti yugmasya sthitamayugmapravṛttaṃ mahājanikam | athāyugmasthitaṃ yugmapravṛttāyugmamahājanikamiśrāntamullopyakaṃ yathā-- ' ' ' ' ' ' ' ' āni viśa āni vitā ' ' ' ' ' ' ' ' āśa vitā āni visaṃ | catuṣkalamātrā | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niviśa nivitā niśatā śatāsaṃ | vaihāyasam | ' ' ' ' ' '' ' niśa nitā śapranisaṃ | ' ' ' ' ' '' ' niśa nitā śapranisaṃ | ' ' ' ' ' ' niśatā śanisaṃ | iti yugmasthitamayugmasya pravṛttābhyāmekāṅgo mahājanikena | ete ṣaṇmiśrabhedāḥ | dvyaṅgo vā miśraḥ sthitapravṛttābhyāmekāṅgo vā mahājanikena | ityantāntamullopyakam | catuṣkalāni catvāri prakaryādīnyudāharan
137
प्रकरी स्याच्चतुर्वस्तुर्यद्वा सार्धत्रिवस्तुका तत्रार्धमन्त्यमादौ स्याद्वस्तु षण्मात्रमिष्यते
prakarī syāccaturvasturyadvā sārdhatrivastukā tatrārdhamantyamādau syādvastu ṣaṇmātramiṣyate
138
सार्धत्रिवस्तुपक्षे तु भवेदर्धमुपोहनम् पक्षान्तरे वस्तुमात्रं न वा स्यात्प्रत्युपोहनम्
sārdhatrivastupakṣe tu bhavedardhamupohanam pakṣāntare vastumātraṃ na vā syātpratyupohanam
139
कनिष्ठासारितं प्रोक्तमत्र संहरणं बुधैः वृत्तं च त्रिविदारीकमस्मिन्संहरणे मतम्
kaniṣṭhāsāritaṃ proktamatra saṃharaṇaṃ budhaiḥ vṛttaṃ ca trividārīkamasminsaṃharaṇe matam
140
अन्तस्य त्वन्तिमा मात्रा कैश्चित्संहरणं मता अन्ते वा सप्तमी मात्रा परैः संहरणं स्मृता वस्त्वर्धेष्विह गीताङ्गविधिर्मद्रकवद्भवेत्
antasya tvantimā mātrā kaiścitsaṃharaṇaṃ matā ante vā saptamī mātrā paraiḥ saṃharaṇaṃ smṛtā vastvardheṣviha gītāṅgavidhirmadrakavadbhavet
141
द्वितीयमात्रा तालान्ता प्रकर्या वस्तुनो मता तुर्यायां द्वादशस्तालः पञ्चम्यामष्टमस्तु सः
dvitīyamātrā tālāntā prakaryā vastuno matā turyāyāṃ dvādaśastālaḥ pañcamyāmaṣṭamastu saḥ
142
याः षोडश कलाः प्रोक्ता द्विकले मद्रकेऽन्तिमाः ताः षष्ठ्यामद्वितीयन्त्या मात्राः शम्पान्तिमा मताः शेषस्थानेष्वानिविप्रान्पादभागेषु निक्षिपेत्
yāḥ ṣoḍaśa kalāḥ proktā dvikale madrake'ntimāḥ tāḥ ṣaṣṭhyāmadvitīyantyā mātrāḥ śampāntimā matāḥ śeṣasthāneṣvāniviprānpādabhāgeṣu nikṣipet
143
उपोहने कलापातान्न्यषेधन्दन्तिलादयः
upohane kalāpātānnyaṣedhandantilādayaḥ
144
षष्ठी वा सप्तमी मात्रा यदा संहरणं तदा कनिष्ठासारितकला विनाऽन्त्यां परिकीर्तिता
ṣaṣṭhī vā saptamī mātrā yadā saṃharaṇaṃ tadā kaniṣṭhāsāritakalā vinā'ntyāṃ parikīrtitā
1
प्रस्तारः ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आनि विप्र आनि विप्र आनि विश। मात्रा
prastāraḥ ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra āni vipra āni vipra āni viśa| mātrā
2
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आनि विप्र आनि विप्र आनि विता। मात्रा
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra āni vipra āni vipra āni vitā| mātrā
3
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आनि विप्र आनि विप्र आनि विश। मात्रा
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra āni vipra āni vipra āni viśa| mātrā
4
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आनि विप्र आनि विता आनि विश । मात्रा
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra āni vipra āni vitā āni viśa | mātrā
5
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आनि विता आनि विप्र आनि विश । मात्रा
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra āni vitā āni vipra āni viśa | mātrā
6
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश निता निता निश शता ताश ताश तासं । मात्रा
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niśa nitā nitā niśa śatā tāśa tāśa tāsaṃ | mātrā
145
इति षण्मात्रात्मकं वस्तु । एवं चत्वारि वस्तूनि त्रीणि सार्धानि वा गीत्वा कनिष्ठासारितात्मकं संहरणं कार्यं यथा अथवाऽन्त्यसंनिपातवर्जिताभिः कनिष्ठासारितस्य कलाभिरन्वितान्त्यवस्तुनः षष्ठी मात्रा संहरणं कायम् अथवैवमात्मिका सप्तमी मात्रा संहरणं कार्यम् । यथा-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ शता शता संता शता । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ संता शता शता । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ संता शता शता । इति प्रकरी । ओवेणकं द्वादशाङ्गं सप्ताङ्गं च परावरम् स्यात्पादः प्रतिपादश्च माषघातोपवर्तनम् संधिश्च चतुरस्रं स्याद्वज्रं संपिष्टकं ततः
iti ṣaṇmātrātmakaṃ vastu | evaṃ catvāri vastūni trīṇi sārdhāni vā gītvā kaniṣṭhāsāritātmakaṃ saṃharaṇaṃ kāryaṃ yathā athavā'ntyasaṃnipātavarjitābhiḥ kaniṣṭhāsāritasya kalābhiranvitāntyavastunaḥ ṣaṣṭhī mātrā saṃharaṇaṃ kāyam athavaivamātmikā saptamī mātrā saṃharaṇaṃ kāryam | yathā-- ' ' ' ' ' ' ' ' śatā śatā saṃtā śatā | ' ' ' ' ' ' saṃtā śatā śatā | ' ' ' ' ' ' saṃtā śatā śatā | iti prakarī | oveṇakaṃ dvādaśāṅgaṃ saptāṅgaṃ ca parāvaram syātpādaḥ pratipādaśca māṣaghātopavartanam saṃdhiśca caturasraṃ syādvajraṃ saṃpiṣṭakaṃ tataḥ
146
वेणी तथा प्रवेणी स्यादुपपातस्ततः परम् अन्ताहरणमित्येतान्यङ्गानि द्वादशावदन् संपिष्टकं तथा वेणीं प्रवेणीमुपवर्तनम्
veṇī tathā praveṇī syādupapātastataḥ param antāharaṇamityetānyaṅgāni dvādaśāvadan saṃpiṣṭakaṃ tathā veṇīṃ praveṇīmupavartanam
147
उपपातं विनाऽन्यानि सप्तोपाङ्गानि मेनिरे
upapātaṃ vinā'nyāni saptopāṅgāni menire
148
यादृक्चतुष्कले वस्तु प्रागुक्तमपरान्तके तादृक्पादस्ततस्तद्वत्प्रतिपादः पदान्तरैः समं पादपदार्धेन प्रतिपादं परे जगुः
yādṛkcatuṣkale vastu prāguktamaparāntake tādṛkpādastatastadvatpratipādaḥ padāntaraiḥ samaṃ pādapadārdhena pratipādaṃ pare jaguḥ
149
यथाक्षरोत्तरे शीर्षं केचिदाहुरतः परम् शीर्षात्परो माषघातो द्विकलोत्तरतालतः
yathākṣarottare śīrṣaṃ kecidāhurataḥ param śīrṣātparo māṣaghāto dvikalottaratālataḥ
150
अपरान्तकवत्तस्मात्परं स्यादुपवर्तनम् ऊर्ध्वं संपिष्टकाद्वा स्यादुभाभ्यामथवा परम्
aparāntakavattasmātparaṃ syādupavartanam ūrdhvaṃ saṃpiṣṭakādvā syādubhābhyāmathavā param
151
तद्वदेव ततः संधिस्ततोऽपि चतुरस्रकम् युग्मप्रवृत्तवत्तस्माद्वज्रं संधिवदिष्यते
tadvadeva tataḥ saṃdhistato'pi caturasrakam yugmapravṛttavattasmādvajraṃ saṃdhivadiṣyate
152
संपिष्टकं ततः कार्यं दश द्वादश वा कलाः द्वादशाङ्गे दशकलं सप्ताङ्गे त्वितरन्मतम्
saṃpiṣṭakaṃ tataḥ kāryaṃ daśa dvādaśa vā kalāḥ dvādaśāṅge daśakalaṃ saptāṅge tvitaranmatam
153
सप्ताङ्गद्वादशाङ्गत्वे वर्णाङ्गैः केचिदूचिरे चतुर्थी पञ्चमी चेह त्याज्ये दशकले कले
saptāṅgadvādaśāṅgatve varṇāṅgaiḥ kecidūcire caturthī pañcamī ceha tyājye daśakale kale
154
भवेद्वेण्यां प्रवेण्यां च पञ्चपाणिर्यथाक्षरः द्विकलो वाऽथवा चच्चत्पुटादूर्ध्वं यथाक्षरात्
bhavedveṇyāṃ praveṇyāṃ ca pañcapāṇiryathākṣaraḥ dvikalo vā'thavā caccatpuṭādūrdhvaṃ yathākṣarāt
155
चच्चत्पुटः स्याद्विकलो यद्वा वेणी यथाक्षरे पञ्चपाणौ प्रवेणी तु द्विकले मुनिभिर्मताः प्रवेण्यनन्तरं कैश्चिदुपवर्तनमिष्यते
caccatpuṭaḥ syādvikalo yadvā veṇī yathākṣare pañcapāṇau praveṇī tu dvikale munibhirmatāḥ praveṇyanantaraṃ kaiścidupavartanamiṣyate
156
पादोत्तरार्धतालेन द्विकलेनोत्तरेण वा उपपातस्ततोऽन्तेन विनाऽन्ताहरणं न वा सत्यन्तेऽस्त्येव स द्वेधा सप्ताङ्गेऽन्यत्र तु त्रिधा
pādottarārdhatālena dvikalenottareṇa vā upapātastato'ntena vinā'ntāharaṇaṃ na vā satyante'styeva sa dvedhā saptāṅge'nyatra tu tridhā
157
लक्ष्मान्ताहरणादीनां ज्ञेयमुल्लोप्यकादिह विधेयो विवधो वेण्यां प्रवृत्तं वा मतान्तरात् प्रवेण्यां तु प्रवृत्तं स्यादवगाढं परे जगुः
lakṣmāntāharaṇādīnāṃ jñeyamullopyakādiha vidheyo vivadho veṇyāṃ pravṛttaṃ vā matāntarāt praveṇyāṃ tu pravṛttaṃ syādavagāḍhaṃ pare jaguḥ
158
पादोपपातसंपिष्टऽप्यभ्यधुर्विविधं बुधाः विविधो वैककं वज्र एककं तूपवर्तने
pādopapātasaṃpiṣṭa'pyabhyadhurvividhaṃ budhāḥ vividho vaikakaṃ vajra ekakaṃ tūpavartane
159
विविधश्चतुरस्रे स्यादेककं वाऽथवैककम् कलाप्रयोगनिर्मुक्तं संप्रयुज्यावपाणिना कलास्वष्टासु विविधो विधेयो गानवेदिभिः
vividhaścaturasre syādekakaṃ vā'thavaikakam kalāprayoganirmuktaṃ saṃprayujyāvapāṇinā kalāsvaṣṭāsu vividho vidheyo gānavedibhiḥ
160
शनिता माषघाते स्युर्द्वितीयाद्यास्त्रयः क्रमात् संपिष्टके निशम्पास्त्रिस्त्रितालो द्विः शतौ च सम्
śanitā māṣaghāte syurdvitīyādyāstrayaḥ kramāt saṃpiṣṭake niśampāstristritālo dviḥ śatau ca sam
161
अन्तो गीतिपदावृत्तियुक्तः सप्ताङ्गके मतः ओवेणके द्वादशाङ्गे तुल्यगीतिः पृथक्पदः
anto gītipadāvṛttiyuktaḥ saptāṅgake mataḥ oveṇake dvādaśāṅge tulyagītiḥ pṛthakpadaḥ
162
अस्य प्रस्तारः-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आनि विप्र आनि विश आनि विता । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आता विश आनि विश इति पादः । एवमेव प्रतिपादः । पादोत्तरार्धं वा प्रतिपादो यथा--गीतिः पृथक्पदः । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ तानि विसं आनि विश आता विश । इति प्रतिपादः ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ शीर्षकम् ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र ताश निता ताश ताप्र निसं ॥ माषघातः ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ इत्युपवर्तनम् ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ इति संधिः ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश शश शता ताता शश तासं ॥ इति सप्ताङ्ग ओवेणके द्वादशकलं संपिष्टकम् ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश शता ताश ताश ताता शसं ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ इति द्वादशकलं संपिष्टकम् ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश शता ताश ताश ताता शसं ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽ संता शता शता ॥ इति द्वादशकलं संपिष्टकम् । संपिष्टकानन्तरमुपवर्तनं वा ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ इति वेणी ऽ । ऽ ऽ । ऽ संता शता शता ॥ इति प्रवेणी ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र ताश निता निश ताप्र निसं ॥ इति वा वेणी । एवमेव प्रवेणी । ततो मतान्तरेण प्रवेण्यनन्तरमुपवर्तनम् ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ इत्युपवर्तनम् ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विता आनि विश तानि विसं ॥ इति पादोत्तरार्धतालेनोपपातः ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र ताश निता शनि शता प्रनिसं ॥ इति द्विकलेनोत्तरेण वोपपातः ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ इत्यन्ताहरणम् । ततः पाक्षिकान्तो ज्ञेयः । स च सप्ताङ्गे युग्मोऽयुग्मश्चेति द्विविधः कर्तव्यः । द्वादशाङ्गे तु युग्मोऽयुग्मो मिश्रश्चेति त्रिविधः ॥ इत्योवेणकम् सप्ताङ्गमवरं ज्ञेयं षोडशाङ्गं परं तथा रोविन्दं तस्य षण्मात्रः पादोऽस्याऽऽद्ये कलाष्टके उपोहनं मद्रकस्थवस्तुवच्च तदर्धयोः
asya prastāraḥ-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra āni vipra āni viśa āni vitā | ' ' ' ' ' ' ' ' ātā viśa āni viśa iti pādaḥ | evameva pratipādaḥ | pādottarārdhaṃ vā pratipādo yathā--gītiḥ pṛthakpadaḥ | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' tāni visaṃ āni viśa ātā viśa | iti pratipādaḥ || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || śīrṣakam || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra tāśa nitā tāśa tāpra nisaṃ || māṣaghātaḥ || ' ' ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || ityupavartanam || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || iti saṃdhiḥ || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niśa śaśa śatā tātā śaśa tāsaṃ || iti saptāṅga oveṇake dvādaśakalaṃ saṃpiṣṭakam || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niśa śatā tāśa tāśa tātā śasaṃ || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || iti dvādaśakalaṃ saṃpiṣṭakam || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niśa śatā tāśa tāśa tātā śasaṃ || 'e! | ' ' | ' saṃtā śatā śatā || iti dvādaśakalaṃ saṃpiṣṭakam | saṃpiṣṭakānantaramupavartanaṃ vā || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || iti veṇī ' | ' ' | ' saṃtā śatā śatā || iti praveṇī ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra tāśa nitā niśa tāpra nisaṃ || iti vā veṇī | evameva praveṇī | tato matāntareṇa praveṇyanantaramupavartanam || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || ityupavartanam || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vitā āni viśa tāni visaṃ || iti pādottarārdhatālenopapātaḥ || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra tāśa nitā śani śatā pranisaṃ || iti dvikalenottareṇa vopapātaḥ || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || ityantāharaṇam | tataḥ pākṣikānto jñeyaḥ | sa ca saptāṅge yugmo'yugmaśceti dvividhaḥ kartavyaḥ | dvādaśāṅge tu yugmo'yugmo miśraśceti trividhaḥ || ityoveṇakam saptāṅgamavaraṃ jñeyaṃ ṣoḍaśāṅgaṃ paraṃ tathā rovindaṃ tasya ṣaṇmātraḥ pādo'syā''dye kalāṣṭake upohanaṃ madrakasthavastuvacca tadardhayoḥ
163
विविधैकैकसंयोगः प्रत्येकं पादवत्ततः प्रतिपादः पदैरन्यैः पादस्यान्ते कलाष्टके प्रतिपादादिमे चैका गीतिः प्रस्तारसंज्ञका
vividhaikaikasaṃyogaḥ pratyekaṃ pādavattataḥ pratipādaḥ padairanyaiḥ pādasyānte kalāṣṭake pratipādādime caikā gītiḥ prastārasaṃjñakā
164
शरीरं प्रतिपादान्त्यकलाद्वादशकस्थया गीत्या ततः परं गेयमुत्तरे द्विकले बुधैः
śarīraṃ pratipādāntyakalādvādaśakasthayā gītyā tataḥ paraṃ geyamuttare dvikale budhaiḥ
165
प्लुताकारास्त्रिचतुराः स्युः शरीरेऽन्तराऽन्तरा तेषु वृत्तं तदूर्ध्वाधः स्वैरमङ्गानि योजयेत्
plutākārāstricaturāḥ syuḥ śarīre'ntarā'ntarā teṣu vṛttaṃ tadūrdhvādhaḥ svairamaṅgāni yojayet
166
शरीराद्यकलाषट्के प्रयोक्तव्यमुपोहनम् विविधो वा प्रवृत्तं वा गीताङ्गं स्यादुपोहनम् अथोपवर्तनं केचिदपरान्तकवज्जगुः
śarīrādyakalāṣaṭke prayoktavyamupohanam vividho vā pravṛttaṃ vā gītāṅgaṃ syādupohanam athopavartanaṃ kecidaparāntakavajjaguḥ
167
शीर्षकं गीतकान्ते स्यात्पञ्चपाणौ यथाक्षरे गीतावृत्त्या पदावृत्त्याऽप्युभयावृत्तितोऽथवा आवृत्त्या द्विस्त्रिरथवा स्यादावृत्त्या विनाऽथवा
śīrṣakaṃ gītakānte syātpañcapāṇau yathākṣare gītāvṛttyā padāvṛttyā'pyubhayāvṛttito'thavā āvṛttyā dvistrirathavā syādāvṛttyā vinā'thavā
168
आकारैः प्रथमावृत्तिः कर्तव्यं तत्र चैककम् द्वितीया तु पदैर्युक्ता प्रवृत्तेन प्रकीर्तिता
ākāraiḥ prathamāvṛttiḥ kartavyaṃ tatra caikakam dvitīyā tu padairyuktā pravṛttena prakīrtitā
169
त्रिरावृत्तौ मध्यमा स्यात्स्वैरं गीताङ्गसंगता
trirāvṛttau madhyamā syātsvairaṃ gītāṅgasaṃgatā
170
पादभागेष्वानिविप्रा विशेषस्तूच्यतेऽधुना तालोऽष्टमोऽन्तिमा शम्पा तत्र मात्रासु पञ्चसु
pādabhāgeṣvāniviprā viśeṣastūcyate'dhunā tālo'ṣṭamo'ntimā śampā tatra mātrāsu pañcasu
171
चतुर्दशस्तु पञ्चम्यां तालोऽन्त्यान्ते चन्त्येव मद्रके शरीरे प्राक्कलास्तिस्रः केऽप्याहुर्माषघातवत्
caturdaśastu pañcamyāṃ tālo'ntyānte cantyeva madrake śarīre prākkalāstisraḥ ke'pyāhurmāṣaghātavat
1
प्रस्तारः-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आनि विता । इत्युपोहनम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आनि विश । इत्युपोहनेन सह मात्रा । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आनि विता आनि विप्र आनि विश मात्रा
prastāraḥ-- ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra āni vitā | ityupohanam | ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra āni viśa | ityupohanena saha mātrā | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra āni vitā āni vipra āni viśa mātrā
2
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आनि विता आनि विप्र आनि विसं । मात्रा
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra āni vitā āni vipra āni visaṃ | mātrā
3
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आनि विता आनि विप्र आनि विसं । मात्रा
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra āni vitā āni vipra āni visaṃ | mātrā
4
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आनि विता आनि विप्र आनि विश । मात्रा
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra āni vitā āni vipra āni viśa | mātrā
5
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विप्र आनि विता आनि विप्र आनि विश । मात्रा
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vipra āni vitā āni vipra āni viśa | mātrā
6
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विता आनि विश आता विश तानि विसं । मात्रा
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni vitā āni viśa ātā viśa tāni visaṃ | mātrā
172
इति षण्मात्रः पादः । एवमेव पदान्तरैः प्रतिपादः । ततः शरीरम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्र ता श निता निश ता प्रनिसं । इति माषघाताद्यकलात्रययुक्तं शरीरम् । ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ इत्युपवर्तनम् । ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता ॥ इति शीर्षकम् । इति रोविन्दकम् चतुष्कलोल्लोप्यकवदादौ मात्रोत्तरे भवेत् शाखाऽवरा षडङ्गा स्याद्द्वादशाङ्गा परा ततः
iti ṣaṇmātraḥ pādaḥ | evameva padāntaraiḥ pratipādaḥ | tataḥ śarīram | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipra tā śa nitā niśa tā pranisaṃ | iti māṣaghātādyakalātrayayuktaṃ śarīram | 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || ityupavartanam | 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā || iti śīrṣakam | iti rovindakam catuṣkalollopyakavadādau mātrottare bhavet śākhā'varā ṣaḍaṅgā syāddvādaśāṅgā parā tataḥ
173
द्विकले पञ्चपाणौ सा प्रतिशाखा च तत्समा किंतु बद्धा पदैरन्यैः शीर्षं मध्ये तयोर्भवेत् मध्ये तयोश्च वा भिन्नगीतेनैककलान्तरे
dvikale pañcapāṇau sā pratiśākhā ca tatsamā kiṃtu baddhā padairanyaiḥ śīrṣaṃ madhye tayorbhavet madhye tayośca vā bhinnagītenaikakalāntare
174
ततोऽनन्तरमेकोऽन्तो यद्वाऽन्तो नात्र विद्यते आकारवर्जं शाखायां गीताङ्गानि शरीरवत्
tato'nantarameko'nto yadvā'nto nātra vidyate ākāravarjaṃ śākhāyāṃ gītāṅgāni śarīravat
1
अस्य प्रस्तारो यथा-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विश आनि विता आश विता आनि विसं । मात्रा
asya prastāro yathā-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni viśa āni vitā āśa vitā āni visaṃ | mātrā
175
ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्रताश निता निशता प्रतिसं । शाखा ॥ ऽए! । ऽ ऽ । ऽए! संता शता शता । इति शीर्षकम् । ततः शाखेव प्रतिशाखा । शाखाप्रतिशाखान्तरयोरपि शीर्षकमित्यन्ये । ततः कोऽप्येकोऽन्तः । अन्तर्हितं वा । इत्युत्तरम् । द्वौ मार्गौ गीतकेषूक्तौ शङ्कच्छत्रकसंज्ञकौ शङ्खमार्गोऽङ्गसंक्षेपश्छत्रकस्त्वङ्गविस्तरः विकारो बहुधा तेषु लयमार्गानुसारतः
' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipratāśa nitā niśatā pratisaṃ | śākhā || 'e! | ' ' | 'e! saṃtā śatā śatā | iti śīrṣakam | tataḥ śākheva pratiśākhā | śākhāpratiśākhāntarayorapi śīrṣakamityanye | tataḥ ko'pyeko'ntaḥ | antarhitaṃ vā | ityuttaram | dvau mārgau gītakeṣūktau śaṅkacchatrakasaṃjñakau śaṅkhamārgo'ṅgasaṃkṣepaśchatrakastvaṅgavistaraḥ vikāro bahudhā teṣu layamārgānusārataḥ
176
इति सप्त गीतकानि । अन्ते गेयं गीतकानां छन्दकं तस्य च द्विधा शरीरं चतुरस्रं वा त्र्यस्रं वा चतुरस्रकम् यैः कैश्चिदङ्गैर्नवभिश्चतुर्भिस्त्र्यस्रमुच्यते
iti sapta gītakāni | ante geyaṃ gītakānāṃ chandakaṃ tasya ca dvidhā śarīraṃ caturasraṃ vā tryasraṃ vā caturasrakam yaiḥ kaiścidaṅgairnavabhiścaturbhistryasramucyate
177
प्राग्वन्मुखं छन्दके स्यात्पादेन प्रतिवक्त्रकम् मुखतालेन वा कार्यं गीतान्ते शीर्षकं भवेत्
prāgvanmukhaṃ chandake syātpādena prativaktrakam mukhatālena vā kāryaṃ gītānte śīrṣakaṃ bhavet
178
प्रस्तारः-- ऽ ऽ । ऽए! संता ताश ॥ इति चतुरस्रं शरीरम् । अथवा-- ऽ । । ऽ शता शता ॥ इति त्र्यस्रं शरीरम् । अस्य मुखं गीतकान्तरमुखवत् । प्रतिमुखं मुखवत्पादवद्वा । अन्ते शीर्षकं येन केनचिच्छीर्षकेण सदृशम् । इतरे मुखवत्प्रतिमुखम् । इति च्छन्दकम् । आसारितं चतुर्धा स्यात्कनिष्ठं च लयान्तरम् मध्यमं ज्येष्ठमित्येषां लक्ष्माणि व्याहरामहे
prastāraḥ-- ' ' | 'e! saṃtā tāśa || iti caturasraṃ śarīram | athavā-- ' | | ' śatā śatā || iti tryasraṃ śarīram | asya mukhaṃ gītakāntaramukhavat | pratimukhaṃ mukhavatpādavadvā | ante śīrṣakaṃ yena kenacicchīrṣakeṇa sadṛśam | itare mukhavatpratimukham | iti cchandakam | āsāritaṃ caturdhā syātkaniṣṭhaṃ ca layāntaram madhyamaṃ jyeṣṭhamityeṣāṃ lakṣmāṇi vyāharāmahe
179
कनिष्ठासारिते युग्मः शम्पादिर्द्वावथोत्तरौ एते यथाक्षरास्तेषां संनिपातोऽन्तिमेऽधिकः
kaniṣṭhāsārite yugmaḥ śampādirdvāvathottarau ete yathākṣarāsteṣāṃ saṃnipāto'ntime'dhikaḥ
180
प्रस्तारः-- ऽए! ऽ । ऽए! ऽए! । ऽ ऽ । ऽ ऽए! । शता शता संता शता शता संता ऽ ऽ । ऽए! ऽए! शता सता सं ॥ इति कनिष्ठासारितम् तद्वल्लयान्तरं मार्गलयाभ्यां द्विगुणं ततः वर्धमानाङ्गमित्यन्ये अस्य प्रस्तारः कनिष्ठासारितेन व्याख्यात एव इति लयान्तरम् मध्यमासारिते पुनः
prastāraḥ-- 'e! ' | 'e! 'e! | ' ' | ' 'e! | śatā śatā saṃtā śatā śatā saṃtā ' ' | 'e! 'e! śatā satā saṃ || iti kaniṣṭhāsāritam tadvallayāntaraṃ mārgalayābhyāṃ dviguṇaṃ tataḥ vardhamānāṅgamityanye asya prastāraḥ kaniṣṭhāsāritena vyākhyāta eva iti layāntaram madhyamāsārite punaḥ
181
उत्तरा द्विकला ज्ञेयास्त्रयस्तेष्वादिमे कलाः आद्यास्तिस्रस्त्यजेत् प्रस्तारः-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ शनिता निशता प्रनिसं । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्रतास निश ताप्र निसं ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निप्रता शनिता निशता प्रनिसं ॥ इति मध्यमासारितम् ज्येष्ठासारिते तूत्तरास्त्रयः चतुष्कलाः स्युस्तेष्वाद्ये त्यजेत्सप्तमाऽदिमाः कलाः
uttarā dvikalā jñeyāstrayasteṣvādime kalāḥ ādyāstisrastyajet prastāraḥ-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' śanitā niśatā pranisaṃ | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipratāsa niśa tāpra nisaṃ || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' nipratā śanitā niśatā pranisaṃ || iti madhyamāsāritam jyeṣṭhāsārite tūttarāstrayaḥ catuṣkalāḥ syusteṣvādye tyajetsaptamā'dimāḥ kalāḥ
182
अस्य प्रस्तारः-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आताविश आनिविता आनिविश ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आताविप्र आनिविसं ॥ इदमन्त्यखण्डं ज्ञेयम् ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आताविश आनिविश आनिविश ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आताविप्र आनिविस आनिविसा आनिविश आताविप्र आनिविसं ॥ इति ज्येष्ठासारितम् ॥ एतेषां पञ्च षट्सप्ताष्टौ कलाः स्युः क्रमेण तु उपोहनानि वस्तूनि त्रीणि त्रीणि च निर्दिशेत्
asya prastāraḥ-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ātāviśa ānivitā āniviśa ' ' ' ' ' ' ' ' ātāvipra ānivisaṃ || idamantyakhaṇḍaṃ jñeyam || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ātāviśa āniviśa āniviśa ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ātāvipra ānivisa ānivisā āniviśa ātāvipra ānivisaṃ || iti jyeṣṭhāsāritam || eteṣāṃ pañca ṣaṭsaptāṣṭau kalāḥ syuḥ krameṇa tu upohanāni vastūni trīṇi trīṇi ca nirdiśet
183
संनिपातसमाप्तीनि तेषां मुखमुपोहनम् युग्मतालः प्रतिमुखं कनिष्ठे च लयान्तरे मध्यमेऽष्टौ कलास्त्वाद्या ज्येष्ठे षोडश कीर्तिताः
saṃnipātasamāptīni teṣāṃ mukhamupohanam yugmatālaḥ pratimukhaṃ kaniṣṭhe ca layāntare madhyame'ṣṭau kalāstvādyā jyeṣṭhe ṣoḍaśa kīrtitāḥ
184
त्र्यस्रौ शरीरसंहारौ क्रमात्सर्वेषु कीर्तितौ
tryasrau śarīrasaṃhārau kramātsarveṣu kīrtitau
185
पादभागा विहायाऽऽद्यां शम्पामङ्गुलिकर्मणि विभक्ताङ्गेषु तेषु स्युरविभागे यथास्थितम्
pādabhāgā vihāyā''dyāṃ śampāmaṅgulikarmaṇi vibhaktāṅgeṣu teṣu syuravibhāge yathāsthitam
186
उपोहनानां गुरुणी द्वे द्वे आद्यन्तयोर्मते अष्टौ द्वादश मध्ये लाः क्रमात्षोडश विंशतिः
upohanānāṃ guruṇī dve dve ādyantayormate aṣṭau dvādaśa madhye lāḥ kramātṣoḍaśa viṃśatiḥ
187
एतेषु स्याद्ध्रुवः पातः कलयोरन्तयोर्गुरुः एकैकमक्षरं शेषाश्चतुर्मात्रकलाः कलाः
eteṣu syāddhruvaḥ pātaḥ kalayorantayorguruḥ ekaikamakṣaraṃ śeṣāścaturmātrakalāḥ kalāḥ
188
चतुर्मात्राक्षरगणा सर्वाद्यासारिते कला संनिपातस्त्वर्धगणेऽवसानोऽन्यैरयं पुनः
caturmātrākṣaragaṇā sarvādyāsārite kalā saṃnipātastvardhagaṇe'vasāno'nyairayaṃ punaḥ
189
विभक्ताङ्गमध्यवर्ती गणेनार्धेन वा मतः आसारितान्याहुरन्ये हीनान्यङ्गैरुपोहनैः
vibhaktāṅgamadhyavartī gaṇenārdhena vā mataḥ āsāritānyāhuranye hīnānyaṅgairupohanaiḥ
191
द्विसंख्यातं त्रिसंख्यातं द्वित्रिरुच्चारणे क्रमात् आवृत्तिद्वयमात्रास्यादर्धार्धलयमिष्यते
dvisaṃkhyātaṃ trisaṃkhyātaṃ dvitriruccāraṇe kramāt āvṛttidvayamātrāsyādardhārdhalayamiṣyate
192
यथाक्षरं सर्वमार्गे वृत्तिदक्षिणयोः परम् दक्षिणे स्यात्त्रिसंख्यातं कनिष्ठं वृत्तिचित्रयोः
yathākṣaraṃ sarvamārge vṛttidakṣiṇayoḥ param dakṣiṇe syāttrisaṃkhyātaṃ kaniṣṭhaṃ vṛtticitrayoḥ
193
लयान्तरं खतन्त्रे स्यादपरे त्वपरं जगुः ध्रुवासारितमावृत्तिविधुरं ध्रुवमार्गतः
layāntaraṃ khatantre syādapare tvaparaṃ jaguḥ dhruvāsāritamāvṛttividhuraṃ dhruvamārgataḥ
194
इति त्रयोदशविधमासारितम् । कण्डिकावर्धमानं वाऽऽसारिताभासमित्यपि वर्धमानासारितं च वर्धमानमिति त्रिधा
iti trayodaśavidhamāsāritam | kaṇḍikāvardhamānaṃ vā''sāritābhāsamityapi vardhamānāsāritaṃ ca vardhamānamiti tridhā
195
कण्डिकाभिश्चतसृभिः कण्डिकावर्धमानकम् विशालाऽऽद्या संगता च सुनन्दा सुमुखी तथा
kaṇḍikābhiścatasṛbhiḥ kaṇḍikāvardhamānakam viśālā''dyā saṃgatā ca sunandā sumukhī tathā
196
चतस्रः कण्डिकास्तासां नवाष्टौ षोडश क्रमात् द्वात्रिंशच्च कला ज्ञेयाश्चतुरासारितस्थवत्
catasraḥ kaṇḍikāstāsāṃ navāṣṭau ṣoḍaśa kramāt dvātriṃśacca kalā jñeyāścaturāsāritasthavat
197
क्रमादुपोहनान्यासां झंटुमित्यादिमौ गुरू वा इत्यन्ते मुखानां स्याद्विशालायां तु मध्यमाः लाश्चतुर्दश चत्वारश्चत्वारोऽन्येषु तेऽधिकाः
kramādupohanānyāsāṃ jhaṃṭumityādimau gurū vā ityante mukhānāṃ syādviśālāyāṃ tu madhyamāḥ lāścaturdaśa catvāraścatvāro'nyeṣu te'dhikāḥ
198
एष्वक्षराणि नियतान्यब्रूत श्रेयसे विधिः
eṣvakṣarāṇi niyatānyabrūta śreyase vidhiḥ
199
भगवान्भरतोऽप्याह तानि व्यक्तानि तद्यथा
bhagavānbharato'pyāha tāni vyaktāni tadyathā
200
तान्यक्षराणि वक्ष्ये यानि पुरा ब्रह्मगीतानि झंटुं दिगिदिगिदिगिदिगिदिगि कुचझलझंटुमिति
tānyakṣarāṇi vakṣye yāni purā brahmagītāni jhaṃṭuṃ digidigidigidigidigi kucajhalajhaṃṭumiti
201
तद्वद्बाले ज्ञेयं त्विंतिझलवृद्धिलयान्तरे गदितम् कुचझलसहितं मध्ये तितिकुचयुक्तं भवेज्ज्येष्ठे
tadvadbāle jñeyaṃ tviṃtijhalavṛddhilayāntare gaditam kucajhalasahitaṃ madhye titikucayuktaṃ bhavejjyeṣṭhe
202
इति च मध्यमासारितादिस्थवस्तुवत्ताल इष्यते विशालायां संगतायां द्विकलो युग्मसंज्ञकः चतुष्कलः सुनन्दायां सुमुख्यां स द्विरुच्यते
iti ca madhyamāsāritādisthavastuvattāla iṣyate viśālāyāṃ saṃgatāyāṃ dvikalo yugmasaṃjñakaḥ catuṣkalaḥ sunandāyāṃ sumukhyāṃ sa dvirucyate
203
शम्पातालं द्विरन्ते च संनिपात उपोहने आद्यायां द्विकलश्चाचपुटोऽन्यस्या उपोहने
śampātālaṃ dvirante ca saṃnipāta upohane ādyāyāṃ dvikalaścācapuṭo'nyasyā upohane
104
उद्धट्टादिः सुनन्दायां भवेद्युग्मो यथाक्षरः स एव तालो द्विकलः सुमुख्याः स्यादुपोहने
uddhaṭṭādiḥ sunandāyāṃ bhavedyugmo yathākṣaraḥ sa eva tālo dvikalaḥ sumukhyāḥ syādupohane
205
कण्डिकानां वदन्तीत्थं परिवर्तान्दशापरे विशाला संगता वाऽऽद्या सुनन्दा संगताऽऽदिमा सुमुखी च सुनन्दाऽऽद्या संगता च विशालिका
kaṇḍikānāṃ vadantītthaṃ parivartāndaśāpare viśālā saṃgatā vā''dyā sunandā saṃgatā''dimā sumukhī ca sunandā''dyā saṃgatā ca viśālikā
206
आसारितवदत्रापि कलानां गणकल्पना
āsāritavadatrāpi kalānāṃ gaṇakalpanā
206
प्रस्तारः-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निशतानि शताप्रनिसं ॥ इति विशाखा ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश निताश प्रनिसं ॥ इति संगता ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आताविता आशविप्र आनिविसं इति सुनन्दा । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आनिता आशविप्र आनिविसं ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आनिविता आशविप्र आनिविसं ॥ इति सुमुखी । इति चतस्रः कण्डिकाः ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ शता शतासं ॥ इति विशालाया उफोहनम् ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश ताश निसं ॥ संगतोपोहनम् ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निशशता शताश ॥ सुनन्दाया उपोहनम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश निताश प्रनिसं ॥ इति सुमुख्या उपोहनम् । परिवर्तनपक्षे तु विशाला संगता वाऽ द्येति क्रमेण कण्डिकानां प्रस्तारो ज्ञेयः ॥ इति कण्डिकावर्धमानम् ॥ आसारितवदत्रापि कलानां गणकल्पना
prastāraḥ-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' niśatāni śatāpranisaṃ || iti viśākhā ' ' ' ' ' ' ' ' niśa nitāśa pranisaṃ || iti saṃgatā || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ātāvitā āśavipra ānivisaṃ iti sunandā | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ānitā āśavipra ānivisaṃ || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ānivitā āśavipra ānivisaṃ || iti sumukhī | iti catasraḥ kaṇḍikāḥ || ' ' ' ' ' śatā śatāsaṃ || iti viśālāyā uphohanam || ' ' ' ' ' ' niśa tāśa nisaṃ || saṃgatopohanam || ' ' ' ' ' ' ' niśaśatā śatāśa || sunandāyā upohanam | ' ' ' ' ' ' ' ' niśa nitāśa pranisaṃ || iti sumukhyā upohanam | parivartanapakṣe tu viśālā saṃgatā vā' dyeti krameṇa kaṇḍikānāṃ prastāro jñeyaḥ || iti kaṇḍikāvardhamānam || āsāritavadatrāpi kalānāṃ gaṇakalpanā
तालाध्यायः (cont. 3)
207
प्रस्तारः-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निशतानि शताप्रनिसं ॥ इति विशाखा ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश निताश प्रनिसं ॥ इति संगता ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आनिविता आशविप्र आनिविसं इति सुनन्दा । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आनिता आशविप्र आनिविसं ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आनिविता आशविप्र आनिविसं ॥ इति सुमुखी । इति चतस्रः कण्डिकाः ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ शता शतासं ॥ इति विशालाया उपोहनम् ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश ताश निसं ॥ संगतोपोहनम् ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निशशता शताश ॥ सुनन्दाया उपोहनम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश निताश प्रनिसं ॥ इति सुमुख्या ओपोहनम् । परिवर्तनपैक्षे तु विशाला संगता वाऽऽद्येति क्रमेण कण्डिकानां प्रस्तारो ज्ञेयः इति कण्डिकावर्धमानम् । आसारितानामुत्पत्तिर्वर्धमानाद्भवत्यतः तदासारितवद्भाति विधया वक्ष्यमाणया
prastāraḥ-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' niśatāni śatāpranisaṃ || iti viśākhā || ' ' ' ' ' ' ' ' niśa nitāśa pranisaṃ || iti saṃgatā || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ānivitā āśavipra ānivisaṃ iti sunandā | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ānitā āśavipra ānivisaṃ || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ānivitā āśavipra ānivisaṃ || iti sumukhī | iti catasraḥ kaṇḍikāḥ || ' ' ' ' ' śatā śatāsaṃ || iti viśālāyā upohanam || ' ' ' ' ' ' niśa tāśa nisaṃ || saṃgatopohanam || ' ' ' ' ' ' ' niśaśatā śatāśa || sunandāyā upohanam | ' ' ' ' ' ' ' ' niśa nitāśa pranisaṃ || iti sumukhyā opohanam | parivartanapaikṣe tu viśālā saṃgatā vā''dyeti krameṇa kaṇḍikānāṃ prastāro jñeyaḥ iti kaṇḍikāvardhamānam | āsāritānāmutpattirvardhamānādbhavatyataḥ tadāsāritavadbhāti vidhayā vakṣyamāṇayā
208
विशाला चेन्नव कला भित्त्वाऽष्टादशधा कृता त्यक्त्वा चान्त्यां कलां तत्तु तदा भाति कनिष्ठवत्
viśālā cennava kalā bhittvā'ṣṭādaśadhā kṛtā tyaktvā cāntyāṃ kalāṃ tattu tadā bhāti kaniṣṭhavat
209
प्रस्तारः-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ शता शता संता शता शता संता शता शता सं ॥ इति कनिष्ठासारिताभासं वर्धमानम् संगता षट्कलमुखी विशाला चेत्ततः परा भवेल्लयान्तराभासं तत्तालं वर्धमानकम्
prastāraḥ-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' śatā śatā saṃtā śatā śatā saṃtā śatā śatā saṃ || iti kaniṣṭhāsāritābhāsaṃ vardhamānam saṃgatā ṣaṭkalamukhī viśālā cettataḥ parā bhavellayāntarābhāsaṃ tattālaṃ vardhamānakam
210
अस्य प्रस्तारः-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽऽ शता शता संता शता शता संता शता शता सं ॥ आदावुपोहनं प्राग्वत्ताललयमार्गाद्वैगुण्यं च ॥ इति लयान्तराभासम् सोपोहना सुनन्दाऽदौ संगते द्वे ततः परे मध्यमासारिते ताले स्यात्तदाभासकं तदा
asya prastāraḥ-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' '' śatā śatā saṃtā śatā śatā saṃtā śatā śatā saṃ || ādāvupohanaṃ prāgvattālalayamārgādvaiguṇyaṃ ca || iti layāntarābhāsam sopohanā sunandā'dau saṃgate dve tataḥ pare madhyamāsārite tāle syāttadābhāsakaṃ tadā
211
प्रस्तारः-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ शनिता निशता प्रनि सं ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ नि प्रताश निता निशता प्रनिसं निप्रताश ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निता निशता प्रनिसं आदौ सप्तकलमुपोहनम् ॥ इति मध्यमासारिताभासम् । सुमुखी कण्डिका पश्चात्सुनन्दा संगताऽदिमा ज्येष्ठतालेन चेज्ज्येष्ठासारिताभासकं तदा
prastāraḥ-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' śanitā niśatā prani saṃ ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ni pratāśa nitā niśatā pranisaṃ nipratāśa ' ' ' ' ' ' ' ' nitā niśatā pranisaṃ ādau saptakalamupohanam || iti madhyamāsāritābhāsam | sumukhī kaṇḍikā paścātsunandā saṃgatā'dimā jyeṣṭhatālena cejjyeṣṭhāsāritābhāsakaṃ tadā
212
प्रस्तारः-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आनिविप्र आनिविप्र आनिविश ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविश आनिविता आनिविता ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आनिविप्र आनिविसं आनिविप्र ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आनिविता आनिविप्र आनिविसं । आदावष्टकलमुपोहनं प्राग्वत् । इति ज्येष्ठासारिताभासम् । इति चतुर्विधमासारिताभासवर्धमानम् इति चतुर्विधमासारिताभासं वर्धमानम् । आसारितेभ्य उत्पन्नं वर्धमानं विवक्ष्यते यदा तदा वर्धमानासारितं तदुदाहरन्
prastāraḥ-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ānivipra ānivipra āniviśa ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra āniviśa ānivitā ānivitā ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ānivipra ānivisaṃ ānivipra ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ānivitā ānivipra ānivisaṃ | ādāvaṣṭakalamupohanaṃ prāgvat | iti jyeṣṭhāsāritābhāsam | iti caturvidhamāsāritābhāsavardhamānam iti caturvidhamāsāritābhāsaṃ vardhamānam | āsāritebhya utpannaṃ vardhamānaṃ vivakṣyate yadā tadā vardhamānāsāritaṃ tadudāharan
213
यदा पूर्वक्रमाद्गीतास्तालैस्तैरेव कण्डिकाः वर्धमानासारितानि तदा चत्वारि पूर्ववत्
yadā pūrvakramādgītāstālaistaireva kaṇḍikāḥ vardhamānāsāritāni tadā catvāri pūrvavat
214
कनिष्ठादीनि भान्त्यत्र तालांशा वर्धमानवत् यक्षाक्षरादिभेदेन पुनः सर्वाण्यपि त्रिधा
kaniṣṭhādīni bhāntyatra tālāṃśā vardhamānavat yakṣākṣarādibhedena punaḥ sarvāṇyapi tridhā
215
यथाक्षरादित्रितयं दक्षिणे वार्तिके द्वयम् चित्रे त्वेकमितीमानि षट्प्रकाराणि मार्गतः
yathākṣarāditritayaṃ dakṣiṇe vārtike dvayam citre tvekamitīmāni ṣaṭprakārāṇi mārgataḥ
216
एतेषां प्रस्तारो यथा-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽऽ श आनि विता आनि विश आता विप्र तानि विसं इति वर्धमानाभासं कनिष्ठासारितम् । इति वर्धमानाभासं लयान्तरम् ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विश आनि विता आश विप्र आनि विसं इति वर्धमानाभासं मध्यमासारितम् ॥ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनि विश आनि विता ताश इति चतुष्पञ्चाशद्भेदानि वर्धमानानि ॥ इति चतुष्पञ्चाशद्भेदानि वर्धमानानि । आद्या रोविन्दकगता मात्रैका पाणिका मुखम् मात्रा स्यादवराऽष्टाङ्गा षोडशाङ्गा परा मता
eteṣāṃ prastāro yathā-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' '' śa āni vitā āni viśa ātā vipra tāni visaṃ iti vardhamānābhāsaṃ kaniṣṭhāsāritam | iti vardhamānābhāsaṃ layāntaram || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni viśa āni vitā āśa vipra āni visaṃ iti vardhamānābhāsaṃ madhyamāsāritam || ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āni viśa āni vitā tāśa iti catuṣpañcāśadbhedāni vardhamānāni || iti catuṣpañcāśadbhedāni vardhamānāni | ādyā rovindakagatā mātraikā pāṇikā mukham mātrā syādavarā'ṣṭāṅgā ṣoḍaśāṅgā parā matā
217
उल्लोप्यकवदङ्गानां निवेशं कोविदा विदुः विदार्यः स्युः स्तुतिपदैराकारान्तरितैरिह
ullopyakavadaṅgānāṃ niveśaṃ kovidā viduḥ vidāryaḥ syuḥ stutipadairākārāntaritairiha
218
निरन्तरैः स्तुतिपदैराकारैश्चाथवा क्रमात् मुखात्परं प्रतिमुखं मुखवत्स्यात्पदान्तरैः
nirantaraiḥ stutipadairākāraiścāthavā kramāt mukhātparaṃ pratimukhaṃ mukhavatsyātpadāntaraiḥ
219
अथोत्तरैश्चतुर्भिः स्याच्छरीरं तु यथाक्षरैः
athottaraiścaturbhiḥ syāccharīraṃ tu yathākṣaraiḥ
220
ततः शीर्षं सैककेन कार्यं संपिष्टकेन तु अन्येऽन्ताहरणेनान्तान्विना नेच्छन्ति शीर्षकम्
tataḥ śīrṣaṃ saikakena kāryaṃ saṃpiṣṭakena tu anye'ntāharaṇenāntānvinā necchanti śīrṣakam
221
अस्य प्रस्तारः-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविता इत्युपोहनम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविप्र आनिविश । इत्युपोहनमिदं मिलितमुखम् । ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ आनिविश आनिविता आनिविप्र आनिविसं ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ संताशताशता इति प्रतिमुखम् । ततो यथाक्षरैश्चतुर्भिरुत्तरैः शरीरम् । प्रस्तारो यथा-- ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ ऽ निश शश ताता शता शता तासं । इति शीर्षकम् । अन्ये त्वन्ताहरणसहितमन्तं शीर्षकमाहुः स चोल्लोप्यके दर्शितः । इति पाणिका । आरभ्यानुष्टुभं वत्तृइर्जगत्यन्तैः पदैरपि लौकिकैर्वैदिकैर्वाऽपि गातव्यामृचमूचिरे
asya prastāraḥ-- ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra ānivitā ityupohanam | ' ' ' ' ' ' ' ' ānivipra āniviśa | ityupohanamidaṃ militamukham | ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' āniviśa ānivitā ānivipra ānivisaṃ ' ' ' ' ' ' saṃtāśatāśatā iti pratimukham | tato yathākṣaraiścaturbhiruttaraiḥ śarīram | prastāro yathā-- ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' niśa śaśa tātā śatā śatā tāsaṃ | iti śīrṣakam | anye tvantāharaṇasahitamantaṃ śīrṣakamāhuḥ sa collopyake darśitaḥ | iti pāṇikā | ārabhyānuṣṭubhaṃ vattṛirjagatyantaiḥ padairapi laukikairvaidikairvā'pi gātavyāmṛcamūcire
222
एकाक्षराः कला अष्टचत्वारिंशदिहोदिताः कलानां पूरणं मन्त्रपदैः स्तोभाक्षरैरपि
ekākṣarāḥ kalā aṣṭacatvāriṃśadihoditāḥ kalānāṃ pūraṇaṃ mantrapadaiḥ stobhākṣarairapi
223
तान्यत्र ब्रह्मगीतानि निर्दिश्यन्तेऽधुना यथा
tānyatra brahmagītāni nirdiśyante'dhunā yathā
224
झंटुं जगतियवलितककुचझलतितिझलपशुपतिदिगिदिगिवादिगॐगणपतितितिधा इत्येतान्यब्रवीद्ब्रह्मा ॥ ॐकारश्च हकारोऽपि स्वरव्यञ्जनसंयुतः त्रिकलः षट्कलो वाऽत्र स्तोभः स्यान्मुनिसंमतः
jhaṃṭuṃ jagatiyavalitakakucajhalatitijhalapaśupatidigidigivādigaॐgaṇapatititidhā ityetānyabravīdbrahmā || ॐkāraśca hakāro'pi svaravyañjanasaṃyutaḥ trikalaḥ ṣaṭkalo vā'tra stobhaḥ syānmunisaṃmataḥ
225
प्रस्तावादीनि सप्तापि सामाङ्गान्यत्र चावदन् यथाशोभं विदारीश्च वर्णांश्च रुचयेदिह
prastāvādīni saptāpi sāmāṅgānyatra cāvadan yathāśobhaṃ vidārīśca varṇāṃśca rucayediha
226
इति ऋक् कला मुनिजनैरुक्ता गाथायां चतुरक्षरा अध्यष्टाविंशतिशतं कलानां तत्र कीर्तितम्
iti ṛk kalā munijanairuktā gāthāyāṃ caturakṣarā adhyaṣṭāviṃśatiśataṃ kalānāṃ tatra kīrtitam
227
मात्रावृत्तैः कलानां च पूर्तिः स्तोभाक्षरैरपि कर्तव्यान्येककान्यत्र वर्णालंकारगीतयः
mātrāvṛttaiḥ kalānāṃ ca pūrtiḥ stobhākṣarairapi kartavyānyekakānyatra varṇālaṃkāragītayaḥ
228
सामाङ्गानि च भूयांसि विवधानामिहाल्पता
sāmāṅgāni ca bhūyāṃsi vivadhānāmihālpatā
229
इति गाथा इति गाथालक्षणम् स्तोभभङ्गीं विजानीयात्साम्नो वैदिकसामवत् ब्रह्मणा च पुरा गीतं प्रस्तावोद्गीथकौ तथा
iti gāthā iti gāthālakṣaṇam stobhabhaṅgīṃ vijānīyātsāmno vaidikasāmavat brahmaṇā ca purā gītaṃ prastāvodgīthakau tathā
230
प्रतिहारोपद्रवौ च निधनं पञ्चमं मतम् ततो हिंकार ॐकारः सप्ताङ्गानीति तत्र तु
pratihāropadravau ca nidhanaṃ pañcamaṃ matam tato hiṃkāra ॐkāraḥ saptāṅgānīti tatra tu
231
उद्ग्राहः स्यादनुद्ग्राहः संबोधो ध्रुवकस्तथा आभोगश्चेति पञ्चानामाद्यानामभिधाः क्रमात्
udgrāhaḥ syādanudgrāhaḥ saṃbodho dhruvakastathā ābhogaśceti pañcānāmādyānāmabhidhāḥ kramāt
232
हिंकारॐकारयोस्तत्र कलापूरकता मता गायत्रीप्रभृतिच्छन्दः संकृत्यन्तमिहेष्यते
hiṃkāraॐkārayostatra kalāpūrakatā matā gāyatrīprabhṛticchandaḥ saṃkṛtyantamiheṣyate
233
ऋग्व्यूढमिति सामोक्तं गद्ये षण्णवतिः कलाः एकाक्षराः सामगाने तदर्धमपरे जगुः अत्रापि मन्त्रस्तोभानामृचां च त्रिकलादिकम्
ṛgvyūḍhamiti sāmoktaṃ gadye ṣaṇṇavatiḥ kalāḥ ekākṣarāḥ sāmagāne tadardhamapare jaguḥ atrāpi mantrastobhānāmṛcāṃ ca trikalādikam
234
इति साम । इति प्रकरणानि । श्रीकीर्तिविजयानन्दं पार्वतीलोचनोत्सवम् राजचूडामणिं नत्वा तालं देशीगतं ब्रुवे
iti sāma | iti prakaraṇāni | śrīkīrtivijayānandaṃ pārvatīlocanotsavam rājacūḍāmaṇiṃ natvā tālaṃ deśīgataṃ bruve
235
देशीतालस्तु लघ्वादिमितया क्रियया मतः
deśītālastu laghvādimitayā kriyayā mataḥ
236
यथाशोभं कांस्यतालध्वननादिकया मतः अर्धमात्रा द्रुतो मात्रात्रितयं प्लुत उच्यते
yathāśobhaṃ kāṃsyatāladhvananādikayā mataḥ ardhamātrā druto mātrātritayaṃ pluta ucyate
237
द्रुतादिरचनाभेदात्तालभेदोऽप्यनेकधा तालानामधुना तेषामुद्देशं संगिरामहे
drutādiracanābhedāttālabhedo'pyanekadhā tālānāmadhunā teṣāmuddeśaṃ saṃgirāmahe
238
आदितालो द्वितीयश्च तृतीयोऽथ चतुर्थकः पञ्चमो निःशङ्कलीलो दर्पणः सिंहविक्रमः
āditālo dvitīyaśca tṛtīyo'tha caturthakaḥ pañcamo niḥśaṅkalīlo darpaṇaḥ siṃhavikramaḥ
239
रतिलीलः सिंहलीलः कंदर्पो वीरविक्रमः रङ्गः श्रीरङ्गचच्चर्यौ प्रत्यङ्गो यतिलग्नकः
ratilīlaḥ siṃhalīlaḥ kaṃdarpo vīravikramaḥ raṅgaḥ śrīraṅgacaccaryau pratyaṅgo yatilagnakaḥ
240
गजलीलो हंसलीलो वर्णभिन्नस्त्रिभिन्नकः राजचूडामणी रङ्गो द्योतो रङ्गप्रदीपकः
gajalīlo haṃsalīlo varṇabhinnastribhinnakaḥ rājacūḍāmaṇī raṅgo dyoto raṅgapradīpakaḥ
241
राजतालो वर्णतालः सिंहविक्रीडितो जयः वनमाली हंसनादः सिंहनादः कुडुक्ककः
rājatālo varṇatālaḥ siṃhavikrīḍito jayaḥ vanamālī haṃsanādaḥ siṃhanādaḥ kuḍukkakaḥ
242
तुरङ्गलीलः शरभलीलः स्यात्सिंहनन्दनः त्रिभङ्गिरङ्गाभरणो मण्ठकः कोकिलाप्रियः
turaṅgalīlaḥ śarabhalīlaḥ syātsiṃhanandanaḥ tribhaṅgiraṅgābharaṇo maṇṭhakaḥ kokilāpriyaḥ
243
निःसारुको राजविद्याधरश्च जयमङ्गलः मल्लिकामोदविजयानन्दौ क्रीडाजयश्रियौ
niḥsāruko rājavidyādharaśca jayamaṅgalaḥ mallikāmodavijayānandau krīḍājayaśriyau
244
मकरन्दः कीर्तितालः श्रीकीर्तिः प्रतिपालकः विजयो विन्दुमाली च समनन्दनमण्ठिकाः
makarandaḥ kīrtitālaḥ śrīkīrtiḥ pratipālakaḥ vijayo vindumālī ca samanandanamaṇṭhikāḥ
245
दीपकोदीक्षणौ ढेङ्की विषमो वर्णमण्ठिका अभिनन्दोऽनङ्गनान्दीमल्लकङ्कालकन्दुकाः
dīpakodīkṣaṇau ḍheṅkī viṣamo varṇamaṇṭhikā abhinando'naṅganāndīmallakaṅkālakandukāḥ
246
एतकाली च कुमुदश्चतुस्ताली च डोम्बुली अभङ्गो रायवङ्कोलो वसन्तो लघुशेखरः
etakālī ca kumudaścatustālī ca ḍombulī abhaṅgo rāyavaṅkolo vasanto laghuśekharaḥ
247
प्रतापशेखरो झम्पा गजझम्पश्चतुर्मुखः मदनः प्रतिमण्ठश्च पार्वतीलोचनो रतिः
pratāpaśekharo jhampā gajajhampaścaturmukhaḥ madanaḥ pratimaṇṭhaśca pārvatīlocano ratiḥ
248
लीलाकरणयत्याख्यौ ललितो गारुगिस्तथा रायनारायणाख्यश्च लक्ष्मीशो ललितप्रियः
līlākaraṇayatyākhyau lalito gārugistathā rāyanārāyaṇākhyaśca lakṣmīśo lalitapriyaḥ
249
श्रीनन्दनश्च् जनको वर्धनो रागवर्धनः षट्तालश्चान्तरक्रीडा हंसोत्सवविलोकिताः
śrīnandanaśc janako vardhano rāgavardhanaḥ ṣaṭtālaścāntarakrīḍā haṃsotsavavilokitāḥ
250
गजो वर्णयति सिंहः करणः सारसस्तथा चण्डतालश्चन्द्रकलालयस्कन्दाडतालिकाः
gajo varṇayati siṃhaḥ karaṇaḥ sārasastathā caṇḍatālaścandrakalālayaskandāḍatālikāḥ
251
धत्ता द्वंद्वमुकुन्दौ च कुविन्दश्च कलध्वनिः गौरीसरस्वतीकण्ठाभरणो भग्नसंज्ञकः तालो राजमृगाङ्कश्च राजमार्तण्डसंज्ञकः
dhattā dvaṃdvamukundau ca kuvindaśca kaladhvaniḥ gaurīsarasvatīkaṇṭhābharaṇo bhagnasaṃjñakaḥ tālo rājamṛgāṅkaśca rājamārtaṇḍasaṃjñakaḥ
252
निःशङ्कः शार्ङ्गदेवश्चेत्येते सोडुलसूनुना देशीतालाः समादिष्टा विंशत्यभ्यधिकं शतम्
niḥśaṅkaḥ śārṅgadevaścetyete soḍulasūnunā deśītālāḥ samādiṣṭā viṃśatyabhyadhikaṃ śatam
253
गुर्वाद्याश्चतुरस्रादेः हण्डयित्वा निवेशिताः
gurvādyāścaturasrādeḥ haṇḍayitvā niveśitāḥ
254
यद्वा लघ्वादिखण्डानामाधिक्यमिह दृश्यते तेनैषां खण्डतालत्वमाभाषन्त पुरातनाः
yadvā laghvādikhaṇḍānāmādhikyamiha dṛśyate tenaiṣāṃ khaṇḍatālatvamābhāṣanta purātanāḥ
255
द्रुताद्याद्यक्षरैर्ज्ञेयं सन्ति संज्ञान्तराण्यपि अर्धमात्रं तथा व्योम व्यञ्जनं बिन्दुकं द्रुते
drutādyādyakṣarairjñeyaṃ santi saṃjñāntarāṇyapi ardhamātraṃ tathā vyoma vyañjanaṃ bindukaṃ drute
256
अल्घुनि व्यापकं ह्रस्वं मात्रिकं सरलं तथा द्विमात्रं च कला वक्रं दीर्घं गुरुणि कीर्तितम्
alghuni vyāpakaṃ hrasvaṃ mātrikaṃ saralaṃ tathā dvimātraṃ ca kalā vakraṃ dīrghaṃ guruṇi kīrtitam
257
प्लुते त्र्यङ्गं त्रिमात्रं च दीप्तं सामोद्भवं तथा द्रुते शंभुर्लघौ देवी गुरौ गौरीयुतः शिवः
plute tryaṅgaṃ trimātraṃ ca dīptaṃ sāmodbhavaṃ tathā drute śaṃbhurlaghau devī gurau gaurīyutaḥ śivaḥ
258
प्लुते त्रयो विरिञ्च्याद्या देवता मुनिभिः स्मृताः द्रुते बिन्दुर्विरामान्ते तूक्ता मात्रायुता लिपिः
plute trayo viriñcyādyā devatā munibhiḥ smṛtāḥ drute bindurvirāmānte tūktā mātrāyutā lipiḥ
259
प्लुते मात्रायुतो वक्रो लिपौ श्रीशार्ङ्गिणोदितः तालानां लक्षणं वक्ष्ये तेषां सूरिमताश्रितम्
plute mātrāyuto vakro lipau śrīśārṅgiṇoditaḥ tālānāṃ lakṣaṇaṃ vakṣye teṣāṃ sūrimatāśritam
1
लघ्वादितालो लोकेऽसौ रासः । इत्यादितालः
laghvāditālo loke'sau rāsaḥ | ityāditālaḥ
0
दौ लो द्वितीयकः
dau lo dvitīyakaḥ
2
इति द्वितीयः
iti dvitīyaḥ
0
द्रुताद्द्रुतौ विरामान्तौ तृतीयः स्यात्
drutāddrutau virāmāntau tṛtīyaḥ syāt
3
र्! इति तृतीयः
r! iti tṛtīyaḥ
260
चतुर्थकः
caturthakaḥ
0
लघुद्वयं द्रुतश्चैकः
laghudvayaṃ drutaścaikaḥ
4
इति चतुर्थकः
iti caturthakaḥ
0
पञ्चमस्तु द्रुतद्वयम्
pañcamastu drutadvayam
5
इति पञ्चमः
iti pañcamaḥ
261
ताले निःशङ्कलीलाख्ये प्लुतौ द्वौ गद्वयं लघुः
tāle niḥśaṅkalīlākhye plutau dvau gadvayaṃ laghuḥ
0
दर्पणे दद्वयं गश्च
darpaṇe dadvayaṃ gaśca
7
ऽ इति दर्पणः
' iti darpaṇaḥ
8
सिंहविक्रमसंज्ञकः ॥ गत्रयं लः पलगपाः ऽ ऽ ऽ । ऽए! । ऽ ऽए! इति सिंहविक्रमः
siṃhavikramasaṃjñakaḥ || gatrayaṃ laḥ palagapāḥ ' ' ' | 'e! | ' 'e! iti siṃhavikramaḥ
232
रतिलीले लघू गुरू
ratilīle laghū gurū
9
ऽ ऽ इति रतिलीलः
' ' iti ratilīlaḥ
0
लघ्वन्ते दत्रयं सिंहलीलो
laghvante datrayaṃ siṃhalīlo
10
इति सिंहलीलः
iti siṃhalīlaḥ
263
दौ यगणस्तथा ॥ कन्दर्पतालस्तस्यैव पर्यायः स्यात्परिक्रमः
dau yagaṇastathā || kandarpatālastasyaiva paryāyaḥ syātparikramaḥ
11
ऽ ऽ इति कन्दर्पः
' ' iti kandarpaḥ
0
लघुर्द्रुतद्वयं चान्ते गुरुः स्याद्वीरविक्रमः
laghurdrutadvayaṃ cānte guruḥ syādvīravikramaḥ
12
इति वीरविक्रमः
iti vīravikramaḥ
0
रङ्गश्चतुर्द्रुती गश्च
raṅgaścaturdrutī gaśca
13
ऽ इति रङ्गः
' iti raṅgaḥ
264
श्रीरङ्गः सगणो लपौ
śrīraṅgaḥ sagaṇo lapau
14
ऽ । ऽए! इति श्रीरङ्गः
' | 'e! iti śrīraṅgaḥ
0
विरामान्तद्रुतद्वंद्वान्यष्टौ लघु च चच्चरी
virāmāntadrutadvaṃdvānyaṣṭau laghu ca caccarī
0
र्!
r!
0
र्!
r!
0
र्!
r!
0
र्!
r!
0
र्!
r!
0
र्!
r!
0
र्!
r!
15
र्! । इति चच्चरी
r! | iti caccarī
16
प्रत्यङ्गो मगणो लौ द्वौ ऽ ऽ ऽ । । इति प्रत्यङ्गः
pratyaṅgo magaṇo lau dvau ' ' ' | | iti pratyaṅgaḥ
265
यतिलग्नो द्रुतो लघुः
yatilagno druto laghuḥ
17
इति यतिलग्नः
iti yatilagnaḥ
18
गजलीलो विरामान्तमुक्तं लघुचतुष्टयम् ॥ । । । ।र्! इति गजलीलः
gajalīlo virāmāntamuktaṃ laghucatuṣṭayam || | | | |r! iti gajalīlaḥ
266
हंसलीले विरामान्तं लघुद्वयमुदाहृतम्
haṃsalīle virāmāntaṃ laghudvayamudāhṛtam
19
र्! ।र्! इति हंसलीलः
r! |r! iti haṃsalīlaḥ
0
वर्णभिन्नो द्रुतौ लो गः
varṇabhinno drutau lo gaḥ
20
ऽ इति वर्णभिन्नः
' iti varṇabhinnaḥ
21
त्रिभिन्नो लगुरुप्लुताः ॥ । ऽ ऽए! इति त्रिभिन्नः
tribhinno laguruplutāḥ || | ' 'e! iti tribhinnaḥ
267
राजचूडामणिर्दौ द्वौ नगणश्च द्रुतौ लगौ
rājacūḍāmaṇirdau dvau nagaṇaśca drutau lagau
22
ऽ इति राजचूडामणिः
' iti rājacūḍāmaṇiḥ
23
मगणो लप्लुतौ रङ्गोद्योतः ऽ ऽ ऽ । ऽए! इति रङ्गोद्योतः
magaṇo laplutau raṅgodyotaḥ ' ' ' | 'e! iti raṅgodyotaḥ
24
रङ्गप्रदीपकः ॥ तो गप्लुतौ ऽ ऽ । ऽ ऽए! इति रङ्गप्रदीपकः
raṅgapradīpakaḥ || to gaplutau ' ' | ' 'e! iti raṅgapradīpakaḥ
268
राजतालो गपौ दौ च गलौ प्लुतः
rājatālo gapau dau ca galau plutaḥ
0
ऽ ऽए!
' 'e!
25
ऽ । ऽए! इति राजतालः
' | 'e! iti rājatālaḥ
0
त्र्यस्रो मिश्रो द्विधा वर्णस्त्र्यस्रो लौ दौ लघुद्वयम्
tryasro miśro dvidhā varṇastryasro lau dau laghudvayam
269
इति त्र्यस्रो वर्णः ॥ मिश्रो द्रुतचतुष्काः स्युर्विरामान्तास्त्रयः पृथक्
iti tryasro varṇaḥ || miśro drutacatuṣkāḥ syurvirāmāntāstrayaḥ pṛthak
0
ततः पगौ दौ गलौ गः
tataḥ pagau dau galau gaḥ
0
र्!
r!
0
र्!
r!
0
र्! ऽए! ऽ
r! 'e! '
0
ऽ । ऽ इति मिश्रवर्णः ॥ चतुरस्रोऽपि दृश्यते ॥ गलौ द्रुतौ गुरुश्चेति ऽ
' | ' iti miśravarṇaḥ || caturasro'pi dṛśyate || galau drutau guruśceti '
26
ऽ इति चतुरस्रवर्णः
' iti caturasravarṇaḥ
270
सिंहविक्रीडितः पुनः
siṃhavikrīḍitaḥ punaḥ
27
लपौ गपौ पगौ लाद्गः पलौ पश्च । ऽए! ऽ ऽए! ऽए! ऽ । ऽ ऽए! । ऽए! इति सिंहविक्रीडितः
lapau gapau pagau lādgaḥ palau paśca | 'e! ' 'e! 'e! ' | ' 'e! | 'e! iti siṃhavikrīḍitaḥ
0
जयः पुनः ॥ जो लघुर्द्वौ द्रुतौ पञ्च । ऽ
jayaḥ punaḥ || jo laghurdvau drutau pañca | '
28
ऽए! इति जयः
'e! iti jayaḥ
271
वनमाली चतुर्द्रुती
vanamālī caturdrutī
0
लघुर्दौ द्वौ गुरुरिति
laghurdau dvau gururiti
29
ऽ इति वनमाली
' iti vanamālī
0
लप्लुतौ द्वौ द्रुतौ प्लुतः ॥ हंसनादः । ऽए!
laplutau dvau drutau plutaḥ || haṃsanādaḥ | 'e!
30
ऽए! इति हंसनादः
'e! iti haṃsanādaḥ
272
सिंहनादो यगणश्च लघुर्गुरुः
siṃhanādo yagaṇaśca laghurguruḥ
31
ऽ ऽ । ऽ इति सिंहनादः
' ' | ' iti siṃhanādaḥ
0
कुडुक्को द्वौ द्रुतौ लौ द्वौ
kuḍukko dvau drutau lau dvau
32
इति कुडुक्कः
iti kuḍukkaḥ
0
विरामान्तद्रुतद्वयात् ॥ द्रुतौ तुरङ्गलीलः स्यात्
virāmāntadrutadvayāt || drutau turaṅgalīlaḥ syāt
0
र्!
r!
0
र्!
r!
33
इति तुरङ्गलीलः
iti turaṅgalīlaḥ
273
भवेच्छरभलीलकः
bhaveccharabhalīlakaḥ
0
लौ द्वौ चतुर्द्रुती द्वौ लौ
lau dvau caturdrutī dvau lau
34
इति शरभलीलः
iti śarabhalīlaḥ
274
सिंहनन्दनकः पुनः ॥ तपौ लगौ द्रुतौ गौ लः पलपा गो लघू ततः
siṃhanandanakaḥ punaḥ || tapau lagau drutau gau laḥ palapā go laghū tataḥ
0
चत्वारो लघवोऽशब्दाः ऽ ऽ । ऽए! । ऽ
catvāro laghavo'śabdāḥ ' ' | 'e! | '
4
ऽ ऽ । ऽए! । ऽए! ऽ
' ' | 'e! | 'e! '
35
ᳲ! इति सिंहनन्दनः
ᳲ! iti siṃhanandanaḥ
36
त्रिभङ्गिः सगणाद्गुरुः ॥ । । ऽ ऽ इति त्रिभङ्गिः
tribhaṅgiḥ sagaṇādguruḥ || | | ' ' iti tribhaṅgiḥ
37
रङ्गाभरणताले ताल्लप्लुतौ ऽ ऽ । । ऽए! इति रङ्गाभरणः
raṅgābharaṇatāle tāllaplutau ' ' | | 'e! iti raṅgābharaṇaḥ
275
मण्ठके पुनः
maṇṭhake punaḥ
4
साच्चतुर्लघु निःशब्दम् । । ऽ
sāccaturlaghu niḥśabdam | | '
38
ᳲ! इति मण्ठः
ᳲ! iti maṇṭhaḥ
2
यद्वा भाद्भावशब्दकौ ॥ ऽ
yadvā bhādbhāvaśabdakau || '
1
ᳲ! इति वा मण्ठः ॥ भाच्चतुर्लघु निःशब्दं भवेन्मुद्रितमण्ठके ॥ ऽ
ᳲ! iti vā maṇṭhaḥ || bhāccaturlaghu niḥśabdaṃ bhavenmudritamaṇṭhake || '
276
ᳲ! इति मुद्रितमण्ठः ॥ मण्ठो न जौ लघुर्यद्वा । । । । ऽ । । इति वा मण्ठः ॥ प्रोक्ताः षडपरा भिदाः
ᳲ! iti mudritamaṇṭhaḥ || maṇṭho na jau laghuryadvā | | | | ' | | iti vā maṇṭhaḥ || proktāḥ ṣaḍaparā bhidāḥ
39
मण्ठरूपकवेलायाम् इति दशविधमण्ठः । कोकिलाप्रियनाम्नि तु ॥ गलपाः स्युः ऽ । ऽए! इति कोकिलाप्रियः
maṇṭharūpakavelāyām iti daśavidhamaṇṭhaḥ | kokilāpriyanāmni tu || galapāḥ syuḥ ' | 'e! iti kokilāpriyaḥ
277
विरामान्तौ लघू निःसारुको मतः
virāmāntau laghū niḥsāruko mataḥ
40
र्! ।र्! इति निःसारुकः
r! |r! iti niḥsārukaḥ
0
लघुर्गुरुर्द्रुतद्वंद्वं राजविद्याधरो भवेत् ॥ । ऽ
laghurgururdrutadvaṃdvaṃ rājavidyādharo bhavet || | '
41
इति राजविद्याधरः
iti rājavidyādharaḥ
278
सगणद्वितयं यत्र स तालो जयमङ्गलः
sagaṇadvitayaṃ yatra sa tālo jayamaṅgalaḥ
42
ऽ । । ऽ इति जयमङ्गलः
' | | ' iti jayamaṅgalaḥ
0
मल्लिकामोदताले तु लौ द्वौ द्रुतचतुष्टयम्
mallikāmodatāle tu lau dvau drutacatuṣṭayam
43
इति मल्लिकामोदः
iti mallikāmodaḥ
279
विजयानन्दसंज्ञे तु लघुद्वंद्वं गुरुत्रयम्
vijayānandasaṃjñe tu laghudvaṃdvaṃ gurutrayam
44
ऽ ऽ ऽ इति विजयानन्दः
' ' ' iti vijayānandaḥ
0
क्रीडा द्रुतौ विरामान्तौ चण्डनिःसारुकश्च सः
krīḍā drutau virāmāntau caṇḍaniḥsārukaśca saḥ
0
र्!
r!
45
र्! इति क्रीडातालश्चण्डनिःसारुकश्च
r! iti krīḍātālaścaṇḍaniḥsārukaśca
46
जयश्री रगणाल्लो गः ऽ । ऽ । ऽ इति जयश्रीः
jayaśrī ragaṇāllo gaḥ ' | ' | ' iti jayaśrīḥ
280
दौ लौ लो मकरन्दकः
dau lau lo makarandakaḥ
47
इति मकरन्दः
iti makarandaḥ
48
लषौ गलौ प्लुतः कीर्तिः । ऽए! ऽ । ऽए! इति कीर्तितालः
laṣau galau plutaḥ kīrtiḥ | 'e! ' | 'e! iti kīrtitālaḥ
49
श्रीकीर्तिर्द्वौ लघू गुरू ॥ । । ऽ ऽ इति श्रीकीर्तिः
śrīkīrtirdvau laghū gurū || | | ' ' iti śrīkīrtiḥ
0
लो द्रुतौ प्रतितालः स्यात्
lo drutau pratitālaḥ syāt
50
इति प्रतितालः
iti pratitālaḥ
281
विजयः पगपा लघुः
vijayaḥ pagapā laghuḥ
51
ऽए! ऽ ऽए! इति विजयः
'e! ' 'e! iti vijayaḥ
0
गुर्वोर्मध्ये तु चत्वारो विन्दवो बिन्दुमालिनी ॥ ऽ
gurvormadhye tu catvāro vindavo bindumālinī || '
52
ऽ इति बिन्दुमाली
' iti bindumālī
0
समो लौ दौ विरामान्तौ
samo lau dau virāmāntau
0
र्!
r!
53
र्! इति समः
r! iti samaḥ
282
लघुर्दौ पञ्च नन्दनः
laghurdau pañca nandanaḥ
54
ऽए! इति नन्दनः
'e! iti nandanaḥ
0
गुरुद्रुतप्लुताः प्रोक्ता मण्ठिका ऽ
gurudrutaplutāḥ proktā maṇṭhikā '
55
ऽए! इति मण्ठिका
'e! iti maṇṭhikā
283
अन्यैस्तु लद्वयम् ॥ विरामादिद्रुतौ द्वौ च मण्ठिका परिकीर्तिता
anyaistu ladvayam || virāmādidrutau dvau ca maṇṭhikā parikīrtitā
0
र्!
r!
0
इति मण्ठिका ॥ दीपको दलगा द्विर्द्विः
iti maṇṭhikā || dīpako dalagā dvirdviḥ
56
ऽ ऽ इति दीपकः
' ' iti dīpakaḥ
57
लौ द्वौ गुरुरुदीक्षणः ॥ । । ऽ इत्युदीक्षणः
lau dvau gururudīkṣaṇaḥ || | | ' ityudīkṣaṇaḥ
284
रगणो ढेङ्क्तिका कैश्चिदेष प्रोक्तस्तु योजनः
ragaṇo ḍheṅktikā kaiścideṣa proktastu yojanaḥ
58
ऽ । ऽ इति ढेङ्की
' | ' iti ḍheṅkī
0
द्विश्चत्वारो विरामान्ता द्रुतास्तु विषमे मताः
dviścatvāro virāmāntā drutāstu viṣame matāḥ
0
र्!
r!
59
र्! इति विषमः
r! iti viṣamaḥ
285
द्वौ लौ द्वौ दौ लघुर्दौ द्वौ कीर्तिता वर्णमण्ठिका
dvau lau dvau dau laghurdau dvau kīrtitā varṇamaṇṭhikā
60
इति वर्णमण्ठिका
iti varṇamaṇṭhikā
0
अभिनन्दो लघुद्वंद्वं द्रुतयुग्मं गुरुस्तथा
abhinando laghudvaṃdvaṃ drutayugmaṃ gurustathā
61
ऽ इत्यभिनन्दः
' ityabhinandaḥ
62
लप्लुतौ सगणोऽनङ्गः । ऽए! । । ऽ इत्यनङ्गः
laplutau sagaṇo'naṅgaḥ | 'e! | | ' ityanaṅgaḥ
286
नान्दी लो दौ लघू गुरू
nāndī lo dau laghū gurū
63
ऽ ऽ इति नान्दी
' ' iti nāndī
0
मल्लतालो विरामान्तद्विविन्द्वन्तं चतुर्लघु
mallatālo virāmāntadvivindvantaṃ caturlaghu
64
र्! इति मल्लतालः
r! iti mallatālaḥ
287
उक्तश्चतुर्धा कङ्कालः पूर्णः खण्डः समोऽसमः
uktaścaturdhā kaṅkālaḥ pūrṇaḥ khaṇḍaḥ samo'samaḥ
0
चतुर्द्रुती गलौ पूर्णः
caturdrutī galau pūrṇaḥ
0
ऽ । इति पूर्णः ॥ खण्डो दौ द्वौ गुरुद्वयम्
' | iti pūrṇaḥ || khaṇḍo dau dvau gurudvayam
288
ऽ ऽ इति खण्डः ॥ समो गुरू द्वौ लघ्वन्तौ ऽ ऽ । इति समः ॥ विषमो लाद्रुरुद्वयं
' ' iti khaṇḍaḥ || samo gurū dvau laghvantau ' ' | iti samaḥ || viṣamo lādrurudvayaṃ
65
ऽ ऽ इति विषमः ॥ इति चतुर्धा कङ्कालः
' ' iti viṣamaḥ || iti caturdhā kaṅkālaḥ
66
कन्दुको लौ च सगणः । । । । ऽ इति कन्दुकः
kanduko lau ca sagaṇaḥ | | | | ' iti kandukaḥ
0
द्रुतेन त्वेकतालिका
drutena tvekatālikā
67
इत्येकताली
ityekatālī
0
कुमुदो लाद्द्रुतौ लौ गश्च
kumudo lāddrutau lau gaśca
68
ऽ इति कुमुदः
' iti kumudaḥ
289
अन्येषां लश्चतुर्द्रुती
anyeṣāṃ laścaturdrutī
0
अन्ते गुरुश्च कुमुदः
ante guruśca kumudaḥ
0
ऽ इति वा कुमुदः । चतुस्तालो गुरोः परे ॥ त्रयो द्रुताः ऽ
' iti vā kumudaḥ | catustālo guroḥ pare || trayo drutāḥ '
69
इति चतुस्तालः
iti catustālaḥ
290
डोम्बुली तु द्विर्लघु स्याद्विरामवत्
ḍombulī tu dvirlaghu syādvirāmavat
70
र्! ।र्! इति डोम्बुली
r! |r! iti ḍombulī
71
अभङ्गो लप्लुतौ । ऽए! इत्यभङ्गः
abhaṅgo laplutau | 'e! ityabhaṅgaḥ
0
रायवङ्कोलो रगणाद्द्रुतौ ॥ ऽ । ऽ
rāyavaṅkolo ragaṇāddrutau || ' | '
72
इति रायवङ्कोलः
iti rāyavaṅkolaḥ
73
वसन्तो न्मौ । । । ऽ ऽ ऽ इति वसन्तः
vasanto nmau | | | ' ' ' iti vasantaḥ
291
विरामान्तलघुना लघुशेखरः
virāmāntalaghunā laghuśekharaḥ
74
र्! इति लघुशेखरः
r! iti laghuśekharaḥ
0
प्रतापशेखरो दीप्ताद्विरामान्तं द्रुतद्वयम् ॥ ऽए!
pratāpaśekharo dīptādvirāmāntaṃ drutadvayam || 'e!
75
र्! इति प्रतापशेखरः
r! iti pratāpaśekharaḥ
292
झम्पातालो विरामान्तं द्रुतद्वंद्वं लघुस्तथा
jhampātālo virāmāntaṃ drutadvaṃdvaṃ laghustathā
0
र्!
r!
76
र्! । इति झम्पातालः
r! | iti jhampātālaḥ
0
गजझम्पो गुरोरूर्ध्वं विरामान्तं द्रुतत्रयम् ॥ ऽ
gajajhampo gurorūrdhvaṃ virāmāntaṃ drutatrayam || '
77
र्! इति गजझम्पः
r! iti gajajhampaḥ
293
चतुर्मुखो जप्लुताभ्यां स एवोन्मातृको मतः
caturmukho japlutābhyāṃ sa evonmātṛko mataḥ
78
ऽ । ऽए! इति चतुर्मुखः
' | 'e! iti caturmukhaḥ
0
दद्वयं गश्च मदनः
dadvayaṃ gaśca madanaḥ
79
ऽ इति मदनः
' iti madanaḥ
80
सो भो वा प्रतिमण्ठकः ॥ कोल्लकोऽन्यैरयं प्रोक्तः । । ऽ ऽ । । इति प्रतिमण्ठकः
so bho vā pratimaṇṭhakaḥ || kollako'nyairayaṃ proktaḥ | | ' ' | | iti pratimaṇṭhakaḥ
294
पार्वतीलोचने पुनः
pārvatīlocane punaḥ
0
मलपा द्वौ गुरू दौ द्वौ ऽ ऽ ऽ । ऽए! ऽ ऽ
malapā dvau gurū dau dvau ' ' ' | 'e! ' '
81
इति पार्वतीलोचनः
iti pārvatīlocanaḥ
82
रतितालो लघुर्गुरुः ॥ । ऽ इति रतितालः
ratitālo laghurguruḥ || | ' iti ratitālaḥ
0
लीला दलौ पः
līlā dalau paḥ
83
ऽए! इति लीलातालः
'e! iti līlātālaḥ
0
करणयतौ द्रुतचतुष्टयम्
karaṇayatau drutacatuṣṭayam
84
इति करणयतिः
iti karaṇayatiḥ
0
ललितो द्वौ द्रुतौ लो गः
lalito dvau drutau lo gaḥ
85
ऽ इति ललितः
' iti lalitaḥ
295
गारुगिस्तु चतुर्द्रुती
gārugistu caturdrutī
0
विरामान्ता बुधैरुक्ता
virāmāntā budhairuktā
86
र्! इति गारुगिः
r! iti gārugiḥ
0
राजनारायणः पुनः ॥ द्रुतौ द्वौ जगणो वक्रः
rājanārāyaṇaḥ punaḥ || drutau dvau jagaṇo vakraḥ
87
ऽ । ऽ इति राजनारायणः
' | ' iti rājanārāyaṇaḥ
296
लक्ष्मीशे तु द्रुतद्वयम्
lakṣmīśe tu drutadvayam
0
विरामान्तं लप्लुतौ च
virāmāntaṃ laplutau ca
88
र्! । ऽ इति लक्ष्मीशः
r! | ' iti lakṣmīśaḥ
89
तालस्तु ललितप्रियः ॥ ऊर्ध्वं लघुभ्यां रगणः । । ऽ । ऽ इति ललितप्रियः
tālastu lalitapriyaḥ || ūrdhvaṃ laghubhyāṃ ragaṇaḥ | | ' | ' iti lalitapriyaḥ
297
स्यातां श्रीनन्दने भपौ
syātāṃ śrīnandane bhapau
90
ऽ । । ऽए! इति श्रीनन्दनः
' | | 'e! iti śrīnandanaḥ
91
जनको नयसा वक्रः । । । । ऽ ऽ ऽ । । ऽ इति जनकः
janako nayasā vakraḥ | | | | ' ' ' | | ' iti janakaḥ
0
वर्धनो द्वौ द्रुतौ लपौ
vardhano dvau drutau lapau
92
ऽए! इति वर्धनः
'e! iti vardhanaḥ
298
विरामान्तौ द्रुतौ बिन्दुस्त्रिमात्रो रागवर्धनः
virāmāntau drutau bindustrimātro rāgavardhanaḥ
0
र्!
r!
93
ऽए! इति रागवर्धनः
'e! iti rāgavardhanaḥ
0
द्रुतैः षड्भिस्तु षट्तालः
drutaiḥ ṣaḍbhistu ṣaṭtālaḥ
94
इति षट्तालः
iti ṣaṭtālaḥ
0
अन्तरक्रीडा तु कथ्यते ॥ द्रुतत्रयं विरामान्तम्
antarakrīḍā tu kathyate || drutatrayaṃ virāmāntam
95
र्! इत्यन्तरक्रीडा
r! ityantarakrīḍā
299
हंसे सविरती लघू
haṃse saviratī laghū
96
र्! इति हंसः
r! iti haṃsaḥ
97
लघुप्लुतावुत्सवः स्यात् । ऽए! इत्युत्सवः
laghuplutāvutsavaḥ syāt | 'e! ityutsavaḥ
0
गो दौ दीप्तो विलोकिते ॥ ऽ
go dau dīpto vilokite || '
98
ऽए! इति विलोकितः
'e! iti vilokitaḥ
99
गजश्चतुर्ला धाराऽसौ । । । । इति गजः
gajaścaturlā dhārā'sau | | | | iti gajaḥ
300
लौ दौ वर्णयतिर्भवेत्
lau dau varṇayatirbhavet
100
इति वर्णयतिः
iti varṇayatiḥ
0
सिंहे लदौ लत्रयं च
siṃhe ladau latrayaṃ ca
101
इति सिंहः
iti siṃhaḥ
102
गुरुणा करुणो मतः ॥ ऽ इति करुणः
guruṇā karuṇo mataḥ || ' iti karuṇaḥ
301
लघुर्द्रुतानां त्रितयं लघू द्वौ सारसः स्मृतः
laghurdrutānāṃ tritayaṃ laghū dvau sārasaḥ smṛtaḥ
103
इति सारसः
iti sārasaḥ
0
द्रुतत्रयं लघुद्वंद्वं चण्डताले बभाषिरे
drutatrayaṃ laghudvaṃdvaṃ caṇḍatāle babhāṣire
104
इति चण्डतालः
iti caṇḍatālaḥ
302
मगणश्च त्रयो दीप्ता लघुश्चन्द्रकलाभिधे
magaṇaśca trayo dīptā laghuścandrakalābhidhe
105
ऽ ऽ ऽ ऽए! ऽए! ऽए! । इति चन्द्रकला
' ' ' 'e! 'e! 'e! | iti candrakalā
0
गलौ प्लुतत्रयं वक्रः प्लुतो बिन्दुत्रयं लये ॥ ऽ । ऽए! ऽए! ऽए! ऽ ऽए!
galau plutatrayaṃ vakraḥ pluto bindutrayaṃ laye || ' | 'e! 'e! 'e! ' 'e!
106
इति लयः
iti layaḥ
0
रो द्रुतौ द्वौ गुरू स्कन्दः ऽ । ऽ
ro drutau dvau gurū skandaḥ ' | '
107
ऽ ऽ इति स्कन्दः
' ' iti skandaḥ
303
अडताली दो लघुद्वयम्
aḍatālī do laghudvayam
0
इममेवोचिरे तालं केचित्त्रिपुटसंज्ञया
imamevocire tālaṃ kecittripuṭasaṃjñayā
108
इत्यडताली
ityaḍatālī
0
द्वौ लौ द्वौ दौ लगौ धत्ता
dvau lau dvau dau lagau dhattā
109
ऽ इति धत्ता
' iti dhattā
304
द्वंद्वः सतगणौ प्लुतः
dvaṃdvaḥ satagaṇau plutaḥ
110
ऽ ऽ ऽ । ऽए! इति द्वंद्वः
' ' ' | 'e! iti dvaṃdvaḥ
0
मुकुन्दे तु लघोर्बिन्दुचतुष्टयमथो गुरुः
mukunde tu laghorbinducatuṣṭayamatho guruḥ
111
ऽ इति मुकुन्दः
' iti mukundaḥ
305
कुविन्दके लघुर्बिन्दुद्वयं गुरुरथ प्लुतः
kuvindake laghurbindudvayaṃ gururatha plutaḥ
112
ऽ ऽए! इति कुविन्दकः
' 'e! iti kuvindakaḥ
113
कलध्वनिर्लघुद्वंद्वं गुरुर्लघुरथ प्लुतः ॥ । । ऽ । ऽए! इति कलध्वनिः
kaladhvanirlaghudvaṃdvaṃ gururlaghuratha plutaḥ || | | ' | 'e! iti kaladhvaniḥ
114
पञ्चभिर्लघुभिर्गौरी । । । । । इति गौरी
pañcabhirlaghubhirgaurī | | | | | iti gaurī
306
द्वौ गुरू द्वौ लघुद्रुतौ
dvau gurū dvau laghudrutau
0
ताले सरस्वतीकण्ठाभरणे शार्ङ्गिसंमतौ ॥ ऽ ऽ
tāle sarasvatīkaṇṭhābharaṇe śārṅgisaṃmatau || ' '
115
इति सरस्वतीकण्ठाभरणः
iti sarasvatīkaṇṭhābharaṇaḥ
307
भग्नताले चतुर्बिन्दु नगणश्च विरामवान्
bhagnatāle caturbindu nagaṇaśca virāmavān
116
र्! इति भग्नतालः
r! iti bhagnatālaḥ
0
ताले राजमृगाङ्के तु द्रुतौ लघुरथो गुरुः
tāle rājamṛgāṅke tu drutau laghuratho guruḥ
117
ऽ इति राजमृगाङ्कः
' iti rājamṛgāṅkaḥ
308
गुरुर्लघुर्द्रुतस्ताले राजमार्तण्डसंज्ञके
gururlaghurdrutastāle rājamārtaṇḍasaṃjñake
118
इति राजमार्तण्डः
iti rājamārtaṇḍaḥ
119
निःशङ्कसंज्ञके ताले लगुरू पगुरू गलौ ॥ । ऽ ऽ ऽए! ऽ ऽ ऽ । इति निःशङ्कः
niḥśaṅkasaṃjñake tāle lagurū pagurū galau || | ' ' 'e! ' ' ' | iti niḥśaṅkaḥ
309
शार्ङ्गदेवे द्रुतद्वंद्वं गप्लुतौ गद्वयं लघुः
śārṅgadeve drutadvaṃdvaṃ gaplutau gadvayaṃ laghuḥ
120
ऽ ऽए! ऽ ऽ । इति शार्ङ्गदेवः
' 'e! ' ' | iti śārṅgadevaḥ
310
इति विंशत्युत्तरशतं देशीतालाः ॥ अन्येऽपि सन्ति भूयांसस्तालास्ते लक्ष्मवर्त्मनि प्रसिद्धिविधुरत्वेन शास्त्रेऽस्मिन्न प्रदर्शिताः
iti viṃśatyuttaraśataṃ deśītālāḥ || anye'pi santi bhūyāṃsastālāste lakṣmavartmani prasiddhividhuratvena śāstre'sminna pradarśitāḥ
311
तद्भेदप्रत्ययार्थं तु लघूपाया भवन्त्यमी प्रस्तारसंख्ये नष्टं चोद्दिष्टं पातालकस्ततः
tadbhedapratyayārthaṃ tu laghūpāyā bhavantyamī prastārasaṃkhye naṣṭaṃ coddiṣṭaṃ pātālakastataḥ
312
द्रुतमेरुर्लघोर्मेरुर्गुरुमेरुः प्लुतस्य च मेरुः संयोगमेरुश्च खण्डप्रस्तारकस्ततः
drutamerurlaghormerurgurumeruḥ plutasya ca meruḥ saṃyogameruśca khaṇḍaprastārakastataḥ
313
प्राचां चतुर्णां मेरूणां नष्टोद्दिष्टे पृथक्पृथक् एकोनविंशतिरिति प्रत्ययास्तान्ब्रुवेऽधुना
prācāṃ caturṇāṃ merūṇāṃ naṣṭoddiṣṭe pṛthakpṛthak ekonaviṃśatiriti pratyayāstānbruve'dhunā
314
न्यस्याल्पमाद्यान्महतोऽधस्ताच्छेषं यथोपरि
nyasyālpamādyānmahato'dhastāccheṣaṃ yathopari
315
प्रागूने वामसंस्थांस्तु संभवे महतो लिखेत् अल्पानसंभवे तालपूर्त्यै भूयोऽप्ययं विधिः
prāgūne vāmasaṃsthāṃstu saṃbhave mahato likhet alpānasaṃbhave tālapūrtyai bhūyo'pyayaṃ vidhiḥ
316
सर्वद्रुतावधिः कार्यः प्रस्तारोऽयं लघौ गुरौ प्लुते व्यस्ते समस्ते च न तु व्यस्ते द्रुतेऽस्ति सः
sarvadrutāvadhiḥ kāryaḥ prastāro'yaṃ laghau gurau plute vyaste samaste ca na tu vyaste drute'sti saḥ
317
इति प्रस्तारः । एकद्व्यङ्कौ क्रमान्न्यस्य युञ्जीतान्त्यं पुरातनैः द्वितीयतुर्यषष्ठाङ्कैरभावे तुर्यषष्ठयोः
iti prastāraḥ | ekadvyaṅkau kramānnyasya yuñjītāntyaṃ purātanaiḥ dvitīyaturyaṣaṣṭhāṅkairabhāve turyaṣaṣṭhayoḥ
316
सर्वद्रुतावधिः कार्यः प्रस्तारोऽयं लघौ गुरौ प्लुते व्यस्ते समस्ते च न तु व्यस्ते द्रुतेऽस्ति सः
sarvadrutāvadhiḥ kāryaḥ prastāro'yaṃ laghau gurau plute vyaste samaste ca na tu vyaste drute'sti saḥ
317
इति प्रस्तारः एकद्व्यङ्कौ क्रमान्न्यस्य युञ्जीतान्त्यं पुरातनैः द्वितीयतुर्यषष्ठाङ्कैरभावे तुर्यषष्ठयोः
iti prastāraḥ ekadvyaṅkau kramānnyasya yuñjītāntyaṃ purātanaiḥ dvitīyaturyaṣaṣṭhāṅkairabhāve turyaṣaṣṭhayoḥ
318
तृतीयपञ्चमाङ्काभ्यां क्रमात्तं योगमग्रतः लिखेद्दक्षिणसंस्थैवमङ्कश्रेणी विधीयते
tṛtīyapañcamāṅkābhyāṃ kramāttaṃ yogamagrataḥ likheddakṣiṇasaṃsthaivamaṅkaśreṇī vidhīyate
319
सा चाङ्कैरिष्टतालस्थद्रुतसंख्यैः समाप्यते
sā cāṅkairiṣṭatālasthadrutasaṃkhyaiḥ samāpyate
320
द्रुतो लघुः सार्धमात्रो गुरुः सार्धद्विमात्रिकः प्लुतः सार्धत्रिमात्रश्चेत्येकैकद्रुतवर्धितैः तालभेदाः क्रमादङ्कैः संख्यायन्ते स्थितैरिह
druto laghuḥ sārdhamātro guruḥ sārdhadvimātrikaḥ plutaḥ sārdhatrimātraścetyekaikadrutavardhitaiḥ tālabhedāḥ kramādaṅkaiḥ saṃkhyāyante sthitairiha
321
यदङ्कयोगादन्त्योऽङ्को लब्धस्तैरन्ततः क्रमात् भेदा द्रुतान्तलघ्वन्तगुर्वन्ताश्च प्लुतान्तकाः संख्यायन्त इति प्रोक्ताः संख्या निःशङ्कसूरिणा
yadaṅkayogādantyo'ṅko labdhastairantataḥ kramāt bhedā drutāntalaghvantagurvantāśca plutāntakāḥ saṃkhyāyanta iti proktāḥ saṃkhyā niḥśaṅkasūriṇā
322
इति संख्या । अत्रैतावतिथो भेदः किंरूप इति पृच्छति यत्र तन्नष्टमाख्यातं तस्योत्तरमिहोच्यते
iti saṃkhyā | atraitāvatitho bhedaḥ kiṃrūpa iti pṛcchati yatra tannaṣṭamākhyātaṃ tasyottaramihocyate
323
भेदानां यावतां मध्ये नष्टप्रश्नः कृतो भवेत् तावत्संख्याङ्कपर्यन्तां लिखेत्संख्याङ्कसंततिम् अन्त्याङ्के तत्र नष्टाङ्कं पातयेदथ शेषतः
bhedānāṃ yāvatāṃ madhye naṣṭapraśnaḥ kṛto bhavet tāvatsaṃkhyāṅkaparyantāṃ likhetsaṃkhyāṅkasaṃtatim antyāṅke tatra naṣṭāṅkaṃ pātayedatha śeṣataḥ
324
पातयेत्पूर्वपूर्वाङ्कं तत्र त्वपतितो द्रुतः पूर्वश्चेत्पतितो न स्याल्लघुस्तु पतिताद्भवेत्
pātayetpūrvapūrvāṅkaṃ tatra tvapatito drutaḥ pūrvaścetpatito na syāllaghustu patitādbhavet
325
उत्तरेणाकृतार्थेन सहितात्तदसंभवे अकृतार्थेन पूर्णेन सान्तरे पतिते पृथक् लघुर्निरन्तरे त्वस्मिल्लँघुरेव गुरुर्भवेत्
uttareṇākṛtārthena sahitāttadasaṃbhave akṛtārthena pūrṇena sāntare patite pṛthak laghurnirantare tvasmillam̐ghureva gururbhavet
326
गुरुहेतोस्तृतीये तु पतिते गः प्लुती भवेत्
guruhetostṛtīye tu patite gaḥ plutī bhavet
327
अङ्काभावे द्रुता ग्राद्यास्तालपूरणहेतवः इति नष्टस्य विज्ञेयमुत्तरं रूपनिर्णयात्
aṅkābhāve drutā grādyāstālapūraṇahetavaḥ iti naṣṭasya vijñeyamuttaraṃ rūpanirṇayāt
328
इति नष्टम् ईदृग्रूपोऽत्र कथितो भेदः प्रश्न इतीदृशः उद्दिष्टं तत्र संख्याङ्कसंततिं नष्टवल्लिखेत्
iti naṣṭam īdṛgrūpo'tra kathito bhedaḥ praśna itīdṛśaḥ uddiṣṭaṃ tatra saṃkhyāṅkasaṃtatiṃ naṣṭavallikhet
329
यैरङ्कैः पतितैर्नष्टे लभ्यन्ते ये द्रुतादयः तानेवाङ्काल्लँभन्ते ते भेदमुद्दिष्टमाश्रिताः
yairaṅkaiḥ patitairnaṣṭe labhyante ye drutādayaḥ tānevāṅkāllam̐bhante te bhedamuddiṣṭamāśritāḥ
330
यद्वा षट्प्लुतहेत्वङ्कमध्येऽन्त्यात्प्राचि सप्तमे तदभावे तु षष्ठाङ्के पातितेऽन्त्याङ्कमध्यतः
yadvā ṣaṭplutahetvaṅkamadhye'ntyātprāci saptame tadabhāve tu ṣaṣṭhāṅke pātite'ntyāṅkamadhyataḥ
331
यः शेषः स प्लुताल्लभ्यो लब्धहीनान्त्यशेषतः ज्ञानं पूरणसंख्याया उद्दिष्टोत्तरमिष्यते
yaḥ śeṣaḥ sa plutāllabhyo labdhahīnāntyaśeṣataḥ jñānaṃ pūraṇasaṃkhyāyā uddiṣṭottaramiṣyate
332
इत्युद्दिष्टम् आदौ रूपमथैकैकमङ्कसंख्याङ्कसंततेः क्रमादधोऽधो विन्यस्येदन्त्यादींश्चतुरस्तथा
ityuddiṣṭam ādau rūpamathaikaikamaṅkasaṃkhyāṅkasaṃtateḥ kramādadho'dho vinyasyedantyādīṃścaturastathā
तालाध्यायः (cont. 4)
333
स्वपङ्क्तिस्थाल्लिँखेदङ्कानग्रे संख्याङ्कवद्युतान् किंतु प्रतिनिधिर्नात्र विद्यते तुर्यषष्ठयोः
svapaṅktisthāllim̐khedaṅkānagre saṃkhyāṅkavadyutān kiṃtu pratinidhirnātra vidyate turyaṣaṣṭhayoḥ
334
इष्टतालद्रुतमितेष्वङ्केषु लिखितेष्विति क्रमादन्त्योपान्त्यतुर्यषष्ठैर्यत्र द्रुतादयः मीयन्ते सर्वभेदस्थाः पातालः सोऽभिधीयते
iṣṭatāladrutamiteṣvaṅkeṣu likhiteṣviti kramādantyopāntyaturyaṣaṣṭhairyatra drutādayaḥ mīyante sarvabhedasthāḥ pātālaḥ so'bhidhīyate
335
इति पातालः पङ्क्तिं कृत्वेष्टतालस्थद्रुतसंमितकोष्ठिकाम् तिरश्चीं तत्परामूनां कोष्ठेनाथ ततः पराः द्विद्विकोष्ठोनिताः स्वस्वपूर्वतोऽथाङ्कयोजना
iti pātālaḥ paṅktiṃ kṛtveṣṭatālasthadrutasaṃmitakoṣṭhikām tiraścīṃ tatparāmūnāṃ koṣṭhenātha tataḥ parāḥ dvidvikoṣṭhonitāḥ svasvapūrvato'thāṅkayojanā
336
द्वौ द्वौ तासामाद्यकोष्ठौ स्यातामेकाङ्कसंयुतौ
dvau dvau tāsāmādyakoṣṭhau syātāmekāṅkasaṃyutau
337
अधस्तन्यास्तृतीयादौ विषमे कोष्ठके लिखेत् अन्त्याद्यङ्कचतुष्कस्य योगं संख्याङ्कसंघवत्
adhastanyāstṛtīyādau viṣame koṣṭhake likhet antyādyaṅkacatuṣkasya yogaṃ saṃkhyāṅkasaṃghavat
338
समे त्वन्त्यं विनैतेषां योगं न्यस्याथ पङ्क्तिषु परासु शेषकोष्ठेषु चतुर्योगोऽयमिष्यते नास्ति प्रतिनिधिस्त्वासामङ्कयोस्तुर्यषष्ठयोः
same tvantyaṃ vinaiteṣāṃ yogaṃ nyasyātha paṅktiṣu parāsu śeṣakoṣṭheṣu caturyogo'yamiṣyate nāsti pratinidhistvāsāmaṅkayosturyaṣaṣṭhayoḥ
339
तासु स्वभावतो यास्तु निष्पन्ना ऊर्ध्वपङ्क्तयः
tāsu svabhāvato yāstu niṣpannā ūrdhvapaṅktayaḥ
340
तन्मध्ये तु समे कोष्ठेऽन्त्यस्थानेऽन्त्यादधस्तनः अङ्कः कार्योऽथ तैरङ्कैर्भेदसंख्याऽभिधीयते
tanmadhye tu same koṣṭhe'ntyasthāne'ntyādadhastanaḥ aṅkaḥ kāryo'tha tairaṅkairbhedasaṃkhyā'bhidhīyate
341
विषमायामूर्ध्वपङ्क्तौ स्थितैरङ्क्तैरधः क्रमात् एकद्रुताद्या विषमत्र्यादिसंख्या द्रुता भिदाः सर्वद्रुतान्ता मीयन्ते समपङ्क्तिस्थितैः पुनः
viṣamāyāmūrdhvapaṅktau sthitairaṅktairadhaḥ kramāt ekadrutādyā viṣamatryādisaṃkhyā drutā bhidāḥ sarvadrutāntā mīyante samapaṅktisthitaiḥ punaḥ
342
द्रुतहीनादयो द्व्यादिसमसंख्या द्रुता भिदाः सर्वद्रुतान्ता ज्ञायन्ते द्रुतमेरुरयं मतः
drutahīnādayo dvyādisamasaṃkhyā drutā bhidāḥ sarvadrutāntā jñāyante drutamerurayaṃ mataḥ
343
ऊर्ध्वपङ्क्तिस्थसर्वाङ्कयोगात्संख्याऽपि गम्यते
ūrdhvapaṅktisthasarvāṅkayogātsaṃkhyā'pi gamyate
1
इति द्रुतमेरुः
iti drutameruḥ
0
ऽ ऽए!
' 'e!
0
ऽए! ।ऽए!
'e! |'e!
144
ऽए! इति द्रुतमेरुकोष्ठखम् इति द्रुतमेरुः लघुमेरौ कोष्ठपङ्क्तीः प्राग्वन्न्यसेत्तदादिमः एकैककोष्ठ एकाङ्कयुक्तोऽधःपङ्क्तिकेषु तु शेषकोष्ठेष्वन्त्यतुर्यषष्ठयोगं निवेशयेत्
'e! iti drutamerukoṣṭhakham iti drutameruḥ laghumerau koṣṭhapaṅktīḥ prāgvannyasettadādimaḥ ekaikakoṣṭha ekāṅkayukto'dhaḥpaṅktikeṣu tu śeṣakoṣṭheṣvantyaturyaṣaṣṭhayogaṃ niveśayet
345
परासां शेषकोष्ठेषूपान्त्याधस्तनसंयुतम् त्रियोगमेवमादध्यादत्र च द्रुतमेरुवत्
parāsāṃ śeṣakoṣṭheṣūpāntyādhastanasaṃyutam triyogamevamādadhyādatra ca drutameruvat
456
सदसत्त्वे प्रतिनिधिः कोष्ठाङ्कैरूर्ध्वपङ्क्तिगैः
sadasattve pratinidhiḥ koṣṭhāṅkairūrdhvapaṅktigaiḥ
347
लघुहीनादुपक्रम्यैकाद्येकोत्तरवृद्धलाः सर्वलान्ताः क्रमाज्ज्ञेयाः संख्या सर्वाङ्गसंगतेः
laghuhīnādupakramyaikādyekottaravṛddhalāḥ sarvalāntāḥ kramājjñeyāḥ saṃkhyā sarvāṅgasaṃgateḥ
1
इति लघुमेरुः
iti laghumeruḥ
348
इति लघुमेरुः गुरुमेरावधःपङ्क्तेः परा कोष्ठत्रयोनिता चतुश्चतुष्कोष्ठहीनाः स्वस्वपूर्वाबलेः पराः
iti laghumeruḥ gurumerāvadhaḥpaṅkteḥ parā koṣṭhatrayonitā catuścatuṣkoṣṭhahīnāḥ svasvapūrvābaleḥ parāḥ
349
एकाङ्कवन्त आद्याद्यकोष्ठाः प्रथमपङ्क्तिगः द्वितीयो द्व्यङ्कवानन्त्योपान्त्यषष्ठाङ्कयोगिनः
ekāṅkavanta ādyādyakoṣṭhāḥ prathamapaṅktigaḥ dvitīyo dvyaṅkavānantyopāntyaṣaṣṭhāṅkayoginaḥ
350
शेषकोष्ठाः परासां तु द्वितीयादिषु लिख्यते योगोऽन्त्योपान्त्यषष्ठानामधस्तुर्याङ्कसंयुतः
śeṣakoṣṭhāḥ parāsāṃ tu dvitīyādiṣu likhyate yogo'ntyopāntyaṣaṣṭhānāmadhasturyāṅkasaṃyutaḥ
351
लघुस्थाने गुरुर्ज्ञेयः शेषं तु लघुमेरुवत्
laghusthāne gururjñeyaḥ śeṣaṃ tu laghumeruvat
8
इति गुरुमेरुः
iti gurumeruḥ
352
इति गुरुमेरुः प्लुतमेरावधःपङ्क्तेः पञ्चकोष्ठोनिता परा तत्पराः स्वस्वपूर्वान्ताः षट्षट्कोष्ठोनिता मताः
iti gurumeruḥ plutamerāvadhaḥpaṅkteḥ pañcakoṣṭhonitā parā tatparāḥ svasvapūrvāntāḥ ṣaṭṣaṭkoṣṭhonitā matāḥ
353
अधःपङ्क्तौ तु षष्ठाङ्कस्थाने तुर्यं नियोजयेत् त्रियोगोऽयमधः षष्ठयुक्तः स्यात्परपङ्क्तिषु
adhaḥpaṅktau tu ṣaṣṭhāṅkasthāne turyaṃ niyojayet triyogo'yamadhaḥ ṣaṣṭhayuktaḥ syātparapaṅktiṣu
354
प्लुतो ज्ञेयो गुरुस्थाने शेषं तु गुरुमेरुवत्
pluto jñeyo gurusthāne śeṣaṃ tu gurumeruvat
1
इति प्लुतमेरुः
iti plutameruḥ
355
इति प्लुतमेरुकोष्ठकम् इति प्लुतमेरुः संयोगमेरावूर्ध्वाः स्युश्चतस्रः कोष्ठपङ्क्तयः इष्टतालद्रुतमितैः कोष्ठैर्युक्तास्ततः परे
iti plutamerukoṣṭhakam iti plutameruḥ saṃyogamerāvūrdhvāḥ syuścatasraḥ koṣṭhapaṅktayaḥ iṣṭatāladrutamitaiḥ koṣṭhairyuktāstataḥ pare
356
द्वे पङ्क्ती स्वस्वपूर्वातो द्विद्विकोष्ठोनिते ततः द्वे षष्ठ्या एककोष्ठोने ततस्तिस्रोऽष्टमावलेः
dve paṅktī svasvapūrvāto dvidvikoṣṭhonite tataḥ dve ṣaṣṭhyā ekakoṣṭhone tatastisro'ṣṭamāvaleḥ
357
एककोष्ठोनिताः पश्चाद्द्विद्विकोष्ठोनिते परे पङ्क्तिभ्यां स्वस्वपूर्वाभ्यां तथैकैकोनिते परे
ekakoṣṭhonitāḥ paścāddvidvikoṣṭhonite pare paṅktibhyāṃ svasvapūrvābhyāṃ tathaikaikonite pare
358
आद्यासु चतसृष्वासां क्रमेण सकलद्रुताः समस्तलघवः सर्वगुरवः सकलप्लुताः
ādyāsu catasṛṣvāsāṃ krameṇa sakaladrutāḥ samastalaghavaḥ sarvaguravaḥ sakalaplutāḥ
359
एकाङ्कयुक्तनिःशेषकोष्ठाऽऽद्या स्यात्परा पुनः खयुक्तैर्विषमैः कोष्ठैः समैस्त्वेकाङ्कसंयुतैः
ekāṅkayuktaniḥśeṣakoṣṭhā''dyā syātparā punaḥ khayuktairviṣamaiḥ koṣṭhaiḥ samaistvekāṅkasaṃyutaiḥ
360
कर्तव्या गुरुपङ्क्तेस्तु त्रयः कोष्ठा न भोन्विताः तुर्य एकाङ्कवानेवं चतुष्कोष्ठ्योः परा अपि
kartavyā gurupaṅktestu trayaḥ koṣṭhā na bhonvitāḥ turya ekāṅkavānevaṃ catuṣkoṣṭhyoḥ parā api
361
प्लुतपङ्क्तौ सशून्याः स्युः पञ्च षष्ठस्तु रूपवान् षट्कोष्ठ्यस्तद्वदन्याः स्युः षट्सु पङ्क्तिष्वनन्तरम्
plutapaṅktau saśūnyāḥ syuḥ pañca ṣaṣṭhastu rūpavān ṣaṭkoṣṭhyastadvadanyāḥ syuḥ ṣaṭsu paṅktiṣvanantaram
362
द्वियोगजाः क्रमाद्भेदादलघू दगुरू दपौ लगौ लपौ गपौ चेति तदङ्क्तप्रक्रिया त्वियम्
dviyogajāḥ kramādbhedādalaghū dagurū dapau lagau lapau gapau ceti tadaṅktaprakriyā tviyam
363
अत्रोपरिष्टादारभ्य स्यादधोऽधोऽङ्कलेखनम् अन्त्यपूर्वद्वितीयाङ्कतुर्यषष्ठास्तथा क्रमात्
atropariṣṭādārabhya syādadho'dho'ṅkalekhanam antyapūrvadvitīyāṅkaturyaṣaṣṭhāstathā kramāt
364
योज्या दलगपेषु स्युस्तेषु यद्योगजा भिदाः पङ्क्तौ तदङ्कयोगाङ्कं तत्कोष्ठे संभवाल्लिँखेत्
yojyā dalagapeṣu syusteṣu yadyogajā bhidāḥ paṅktau tadaṅkayogāṅkaṃ tatkoṣṭhe saṃbhavāllim̐khet
365
लेख्यपङ्क्त्युपरिश्रेणी या तिरश्ची तदाश्रिताः
lekhyapaṅktyupariśreṇī yā tiraścī tadāśritāḥ
366
अङ्का दलगपानां स्युराद्यपङ्क्तिचतुष्टये तेषु प्रस्तुतभेदस्थद्रुतादिव्यक्तिसंश्रितान्
aṅkā dalagapānāṃ syurādyapaṅkticatuṣṭaye teṣu prastutabhedasthadrutādivyaktisaṃśritān
367
अङ्कान्गृह्णीत तेऽप्यन्त्यद्वितीयाद्या द्रुतादिषु प्रस्तुतेषु विपर्यस्ताः स्युरङ्कासंभवे तु खम्
aṅkāngṛhṇīta te'pyantyadvitīyādyā drutādiṣu prastuteṣu viparyastāḥ syuraṅkāsaṃbhave tu kham
368
त्रियोगजाश्च ये भेदाश्चतुर्योगभवश्च यः तत्पङ्क्तीनामपि ज्ञेयमेवमेवाङ्कपूरणम्
triyogajāśca ye bhedāścaturyogabhavaśca yaḥ tatpaṅktīnāmapi jñeyamevamevāṅkapūraṇam
369
किंतु त्रियोगजे भेदे ये त्रयः स्युर्द्वियोगजाः तेषां संनिहिताद्यानां प्रागुक्तोऽङ्कविपर्ययः
kiṃtu triyogaje bhede ye trayaḥ syurdviyogajāḥ teṣāṃ saṃnihitādyānāṃ prāgukto'ṅkaviparyayaḥ
370
चतुर्योगे तु चत्वारो ये स्युर्भेदास्त्रियोगजाः तदङ्केष्वेव पूर्वोक्तं स्याद्विपर्यासयोजनम्
caturyoge tu catvāro ye syurbhedāstriyogajāḥ tadaṅkeṣveva pūrvoktaṃ syādviparyāsayojanam
371
ये चत्वारस्त्रियोगोत्थाश्चतुर्योगोत्थपञ्चमाः भेदास्ते पङ्क्तिषु ज्ञेयाः क्रमादन्त्यासु पङ्क्तिषु
ye catvārastriyogotthāścaturyogotthapañcamāḥ bhedāste paṅktiṣu jñeyāḥ kramādantyāsu paṅktiṣu
372
दलगा दलपाश्चैव दगपा लगपाः क्रमात् त्रियोगजाश्चतुर्योगोद्भवा दलगपा इति
dalagā dalapāścaiva dagapā lagapāḥ kramāt triyogajāścaturyogodbhavā dalagapā iti
373
एष संयोगमेरुः स्यादतो ज्ञेयमथोच्यते
eṣa saṃyogameruḥ syādato jñeyamathocyate
374
तिर्यक्पङ्क्तिस्थकोष्ठाङ्कैस्तैस्तैः सर्वद्रुतादयः ऊर्ध्वपङ्क्तिगता मेयास्तदभावस्तु शून्यतः
tiryakpaṅktisthakoṣṭhāṅkaistaistaiḥ sarvadrutādayaḥ ūrdhvapaṅktigatā meyāstadabhāvastu śūnyataḥ
375
तावद्द्रुतोऽत्र तालः स्यात्पङ्क्तिर्यावतिथी तिरः उपरिष्ठात्समारभ्य संख्या पङ्क्त्यङ्कसंगतेः
tāvaddruto'tra tālaḥ syātpaṅktiryāvatithī tiraḥ upariṣṭhātsamārabhya saṃkhyā paṅktyaṅkasaṃgateḥ
0
इति संयोगमेरुः संयोगमेरुकोष्ठक्तम्
iti saṃyogameruḥ saṃyogamerukoṣṭhaktam
1
ऽ ऽए!
' 'e!
6
ऽए! ।ऽ
'e! |'
7
ऽए! ऽऽए!
'e! ''e!
32
ऽए!
'e!
134
ऽऽए!
''e!
251
ऽऽए!
''e!
500
ऽऽए!
''e!
376
इति संयोगमेरुः द्रुतहीनादयो भेदोद्धारा ये मेरुबोधिताः सर्वप्रस्तारवत्तेषां प्रस्तारः किं तु तेषु यः द्रुतादिनियमः सोऽत्र न भङ्क्तव्यः प्रयत्नतः
iti saṃyogameruḥ drutahīnādayo bhedoddhārā ye merubodhitāḥ sarvaprastāravatteṣāṃ prastāraḥ kiṃ tu teṣu yaḥ drutādiniyamaḥ so'tra na bhaṅktavyaḥ prayatnataḥ
377
इति खण्डप्रस्तारः संख्यैषा मेरुकोष्ठाङ्काद्यस्मात्पूर्वोक्तरीतितः
iti khaṇḍaprastāraḥ saṃkhyaiṣā merukoṣṭhāṅkādyasmātpūrvoktarītitaḥ
378
लभ्यते तत्र नष्टाङ्कं पातयेदथ शेषतः तृतीयपञ्चमोपान्त्यावपाते लभ्यते लघुः
labhyate tatra naṣṭāṅkaṃ pātayedatha śeṣataḥ tṛtīyapañcamopāntyāvapāte labhyate laghuḥ
379
परो यद्यकृतार्थः स्यात्सह तेनाथ चेदुभौ अकृतार्थौ ततस्ताभ्यां स्वं विनैवैष लभ्यते परे कृतार्थे ग्राह्यः स्यादकृतार्थः पुरातनः
paro yadyakṛtārthaḥ syātsaha tenātha cedubhau akṛtārthau tatastābhyāṃ svaṃ vinaivaiṣa labhyate pare kṛtārthe grāhyaḥ syādakṛtārthaḥ purātanaḥ
380
पतिताद्गुरुलाभः स्यात्सह प्राचा तदा परा चतुरङ्की निवर्तेत पतिते पञ्चमेऽप्यथ गुरुः प्लुती भवेत्प्राचा सह चैषा निवर्तते
patitādgurulābhaḥ syātsaha prācā tadā parā caturaṅkī nivarteta patite pañcame'pyatha guruḥ plutī bhavetprācā saha caiṣā nivartate
381
रूपाप्तौ प्रापकाङ्केभ्यः शेषेष्वेष पुनर्विधिः गुरुलाभे त्वपातार्हः पञ्चमः शेषतां व्रजेत्
rūpāptau prāpakāṅkebhyaḥ śeṣeṣveṣa punarvidhiḥ gurulābhe tvapātārhaḥ pañcamaḥ śeṣatāṃ vrajet
382
अङ्काभावे तु गृह्यन्ते लघवस्तालपूर्तये
aṅkābhāve tu gṛhyante laghavastālapūrtaye
383
इति नष्टम् इति मेरोरधःपङ्क्तिसमकोष्ठनष्टम् । उद्दिष्टे तु गुरोर्लभ्यस्तृतीयोऽन्त्यात्पुरातनः प्राग्वच्चतुर्निवृत्तिः स्यात्तृतीयः पञ्चमस्तथा
iti naṣṭam iti meroradhaḥpaṅktisamakoṣṭhanaṣṭam | uddiṣṭe tu gurorlabhyastṛtīyo'ntyātpurātanaḥ prāgvaccaturnivṛttiḥ syāttṛtīyaḥ pañcamastathā
384
प्लुतालाप्यो निवृत्तिस्तु षण्णामथ पुनर्विधिः लघोरङ्को न लभ्येत निवृत्तिस्त्वङ्कयोर्द्वयोः लब्धाङ्कयोगहीनेऽन्त्ये शेषादुद्दिष्टबोधनम्
plutālāpyo nivṛttistu ṣaṇṇāmatha punarvidhiḥ laghoraṅko na labhyeta nivṛttistvaṅkayordvayoḥ labdhāṅkayogahīne'ntye śeṣāduddiṣṭabodhanam
387
इत्युद्दिष्टम् इति द्रुतमेर्वधःपङ्क्तिसमकोष्ठोद्दिष्टम् समस्तनष्टवन्नष्टं विषमे कोष्ठके भवेत् द्रुते लब्धे ततः पूर्वैरङ्कैः स्यात्समकोष्ठनष्टम् । इति द्रुतमेर्वधःपङ्क्तिविषमकोष्ठनष्टम् । कोष्ठे समोर्ध्वपङ्क्तिस्थे परासामधिको भवेत् द्वितीयाधस्तनः पात्यस्तत्र त्वपतिता द्रुताः पतिताल्लः पात्यपातानन्तर्योऽल्पो महान्भवेत्
ityuddiṣṭam iti drutamervadhaḥpaṅktisamakoṣṭhoddiṣṭam samastanaṣṭavannaṣṭaṃ viṣame koṣṭhake bhavet drute labdhe tataḥ pūrvairaṅkaiḥ syātsamakoṣṭhanaṣṭam | iti drutamervadhaḥpaṅktiviṣamakoṣṭhanaṣṭam | koṣṭhe samordhvapaṅktisthe parāsāmadhiko bhavet dvitīyādhastanaḥ pātyastatra tvapatitā drutāḥ patitāllaḥ pātyapātānantaryo'lpo mahānbhavet
388
रूपपूर्तौ निवर्तन्ते पूर्ववत्स्वीयपङ्क्तिगाः
rūpapūrtau nivartante pūrvavatsvīyapaṅktigāḥ
389
अधःसमवदन्यत्स्यान्निवृत्तौ तु पुनर्विधिः यस्मात्स यस्यामूर्ध्वायां पङ्क्तौ सा विषमा यदि
adhaḥsamavadanyatsyānnivṛttau tu punarvidhiḥ yasmātsa yasyāmūrdhvāyāṃ paṅktau sā viṣamā yadi
390
विधिर्विषमकोष्ठोक्तः समा चेत्तदयं मतः विषमोर्ध्वश्रेणिसंस्थे कोष्ठेऽधोविषमोदितः
vidhirviṣamakoṣṭhoktaḥ samā cettadayaṃ mataḥ viṣamordhvaśreṇisaṃsthe koṣṭhe'dhoviṣamoditaḥ
391
इति परपङ्क्तिनष्टम् इति द्रुतमेरुपरपङ्क्तिनष्टम् । यैरङ्कैः पतितैर्नष्टं लभ्यन्ते ये प्लुतादयः तेभ्य उद्दिष्टसंस्थेभ्यस्तदङ्कावाप्तिरिष्यते
iti parapaṅktinaṣṭam iti drutameruparapaṅktinaṣṭam | yairaṅkaiḥ patitairnaṣṭaṃ labhyante ye plutādayaḥ tebhya uddiṣṭasaṃsthebhyastadaṅkāvāptiriṣyate
392
द्रुतहीनाद्यकोष्ठासु पङ्क्तिषूर्ध्वासु यो लघुः तस्मादुद्दिष्टरूपस्थान्नाङ्कः कश्चिदवाप्यते लब्धाङ्कन्यूनितान्त्याङ्कशेषादुद्दिष्टवेदनम्
drutahīnādyakoṣṭhāsu paṅktiṣūrdhvāsu yo laghuḥ tasmāduddiṣṭarūpasthānnāṅkaḥ kaścidavāpyate labdhāṅkanyūnitāntyāṅkaśeṣāduddiṣṭavedanam
393
इति परपङ्क्त्युद्दिष्टम् इति द्रुतमेरुपरपङ्क्त्युद्दिष्टम् लघुमेरावधःपङ्क्तेर्नष्टाङ्केनान्त्यशेषतः पूर्वेषां पात्यमानानामपाते पूर्ववद्द्रुतः
iti parapaṅktyuddiṣṭam iti drutameruparapaṅktyuddiṣṭam laghumerāvadhaḥpaṅkternaṣṭāṅkenāntyaśeṣataḥ pūrveṣāṃ pātyamānānāmapāte pūrvavaddrutaḥ
394
पतितात्सह पूर्वाभ्यां परेण च गुरुर्भवेत् पतिते वृत्तगुर्वङ्कानन्तरे गः प्लुती भवेत् एवं नष्टस्य बोधः स्यादित्युक्तं सूरिशार्ङ्गिणा
patitātsaha pūrvābhyāṃ pareṇa ca gururbhavet patite vṛttagurvaṅkānantare gaḥ plutī bhavet evaṃ naṣṭasya bodhaḥ syādityuktaṃ sūriśārṅgiṇā
395
इति लघुमेर्वधःपङ्क्तिनष्टम् नष्टे तु परपङ्क्तीनां पातयेत्प्रातिलोम्यतः द्वितीयं च तृतीयाधस्तनमङ्कं च पञ्चमम्
iti laghumervadhaḥpaṅktinaṣṭam naṣṭe tu parapaṅktīnāṃ pātayetprātilomyataḥ dvitīyaṃ ca tṛtīyādhastanamaṅkaṃ ca pañcamam
396
परेषु च निवृत्तेषु शेषेष्वेष पुनर्विधिः समस्तनष्टवच्चात्र द्रुतादेः प्राप्तिरिष्यते
pareṣu ca nivṛtteṣu śeṣeṣveṣa punarvidhiḥ samastanaṣṭavaccātra drutādeḥ prāptiriṣyate
397
किं तु लब्धे लघौ शेषेष्वाद्याधस्तनतः क्रिया सोऽधस्तनः स्वपङ्किस्थविधिमेवं प्रवर्तयेत्
kiṃ tu labdhe laghau śeṣeṣvādyādhastanataḥ kriyā so'dhastanaḥ svapaṅkisthavidhimevaṃ pravartayet
298
शेषाङ्काश्रितपङ्क्त्यङ्काभावे तु लघवो मताः अधस्तनश्रेणिसंख्या नष्टस्यैष विधिः स्मृतः
śeṣāṅkāśritapaṅktyaṅkābhāve tu laghavo matāḥ adhastanaśreṇisaṃkhyā naṣṭasyaiṣa vidhiḥ smṛtaḥ
399
इति लघुमेर्नष्टम् । इति लघुमेरुपरपङ्क्तिनष्टम् गुरुमेरोरधःपङ्क्तौ नष्टं सकलनष्टवत् प्लुतलाभस्तु गुरुवत् इति गुरुमेर्वधःपङ्क्तिनष्टम् परपङ्क्तिष्वथोच्यते
iti laghumernaṣṭam | iti laghumeruparapaṅktinaṣṭam gurumeroradhaḥpaṅktau naṣṭaṃ sakalanaṣṭavat plutalābhastu guruvat iti gurumervadhaḥpaṅktinaṣṭam parapaṅktiṣvathocyate
400
तृतीयाधस्तनस्थाने तृतीयोऽङ्कोऽत्र पात्यते स्थाने तु पञ्चमस्याधः पञ्चमो लघुवद्गुरौ लब्धेऽधोव्रजनं शेषाल्लघुवद्गुरुलम्भनम्
tṛtīyādhastanasthāne tṛtīyo'ṅko'tra pātyate sthāne tu pañcamasyādhaḥ pañcamo laghuvadgurau labdhe'dhovrajanaṃ śeṣāllaghuvadgurulambhanam
401
लघुमेरुवदन्यत्तु नष्टे स्यात्परपङ्क्तिषु
laghumeruvadanyattu naṣṭe syātparapaṅktiṣu
402
इति गुरुमेरुनष्टम् इति गुरुमेरुपरपङ्क्तिनष्टम् समस्तनष्टवन्नष्टं प्लुतमेरावुदाहृतम् विशेषः कथ्यते त्वेष द्वितीयादिषु पङ्क्तिषु
iti gurumerunaṣṭam iti gurumeruparapaṅktinaṣṭam samastanaṣṭavannaṣṭaṃ plutamerāvudāhṛtam viśeṣaḥ kathyate tveṣa dvitīyādiṣu paṅktiṣu
403
अधो गच्छेत्प्लुते पूर्णे गुरुमेरौ गुराविव द्रुतो लघुर्गुरुर्वाऽन्त्यैरङ्कैर्लब्धः प्लुती भवेत्
adho gacchetplute pūrṇe gurumerau gurāviva druto laghurgururvā'ntyairaṅkairlabdhaḥ plutī bhavet
404
तदङ्काधस्तनैः सार्धमङ्कषट्कमतीत्य च अधःपङ्क्तौ स्थितैरङ्कैः शेषैरेष पुनर्विधिः पङ्क्तौ तु प्लुतहीनायां नान्तिमः प्लुततां व्रजेत्
tadaṅkādhastanaiḥ sārdhamaṅkaṣaṭkamatītya ca adhaḥpaṅktau sthitairaṅkaiḥ śeṣaireṣa punarvidhiḥ paṅktau tu plutahīnāyāṃ nāntimaḥ plutatāṃ vrajet
405
इति प्लुतमेरुनष्टम् । इति प्लुतमेरुपर्पङ्क्तिनष्टम् सर्वोद्दिष्टवदुद्दिष्टं लघुमेर्वादिषु त्रिषु
iti plutamerunaṣṭam | iti plutameruparpaṅktinaṣṭam sarvoddiṣṭavaduddiṣṭaṃ laghumervādiṣu triṣu
5
इति लघुमेर्वादिमेरुत्रयोद्दिष्टम् इति श्रीमदनवद्यविद्याविनोदश्रीकरणाधिपतिश्रीसोढलदेवनन्दननिःशङ्कश्रीशार्ङ्गदेवविरचिते संगीतरत्नाकरे पञ्चमस्तालाध्यायः समाप्तः
iti laghumervādimerutrayoddiṣṭam iti śrīmadanavadyavidyāvinodaśrīkaraṇādhipatiśrīsoḍhaladevanandananiḥśaṅkaśrīśārṅgadevaviracite saṃgītaratnākare pañcamastālādhyāyaḥ samāptaḥ
हस्तप्रकरणम्
1
अथ सप्तमो नर्तनाध्यायः आङ्गिकं भुवनं यस्य वाचिकं सर्ववाङ्मयम् आहार्यं चन्द्रतारादि तं नुमः सात्त्विकं शिवम्
atha saptamo nartanādhyāyaḥ āṅgikaṃ bhuvanaṃ yasya vācikaṃ sarvavāṅmayam āhāryaṃ candratārādi taṃ numaḥ sāttvikaṃ śivam
2
शिवप्रसादसंप्राप्तनिःसमिज्ञानसंपदा तन्यते शार्ङ्गदेवेन नर्तनं तापकर्तनम्
śivaprasādasaṃprāptaniḥsamijñānasaṃpadā tanyate śārṅgadevena nartanaṃ tāpakartanam
3
नाट्यं नृत्यं तथा नृत्तं त्रेधा तदिति कीर्तितम्
nāṭyaṃ nṛtyaṃ tathā nṛttaṃ tredhā taditi kīrtitam
4
नाट्यवेदं ददौ पूर्वं भरताय चतुर्मुखः ततश्च भरतः सार्धं गन्धर्वाप्सरसां गणैः नाट्यं नृत्यं तथा नृत्तमग्रे शंभोः प्रयुक्तवान्
nāṭyavedaṃ dadau pūrvaṃ bharatāya caturmukhaḥ tataśca bharataḥ sārdhaṃ gandharvāpsarasāṃ gaṇaiḥ nāṭyaṃ nṛtyaṃ tathā nṛttamagre śaṃbhoḥ prayuktavān
5
प्रयोगमुद्धतं स्मृत्वा स्वप्रयुक्तं ततो हरः तण्डुना स्वगणाग्रण्या भरताय न्यदीदिशत्
prayogamuddhataṃ smṛtvā svaprayuktaṃ tato haraḥ taṇḍunā svagaṇāgraṇyā bharatāya nyadīdiśat
6
लास्यमस्याग्रतः प्रीत्या पार्वत्या समदीदिशत् बुद्ध्वाऽथ ताण्डवं तण्डोर्मर्त्येभ्यो मुनयोऽवदन्
lāsyamasyāgrataḥ prītyā pārvatyā samadīdiśat buddhvā'tha tāṇḍavaṃ taṇḍormartyebhyo munayo'vadan
7
पार्वती त्वनुशास्ति स्म लास्यं बाणात्मजामुषाम् तया द्वारवतीगोप्यस्ताभिः सौराष्ट्रयोषितः
pārvatī tvanuśāsti sma lāsyaṃ bāṇātmajāmuṣām tayā dvāravatīgopyastābhiḥ saurāṣṭrayoṣitaḥ
8
ताभिस्तु शिक्षिता नार्यो नानाजनपदास्पदाः एवं परम्पराप्राप्तमेतल्लोके प्रतिष्ठितम्
tābhistu śikṣitā nāryo nānājanapadāspadāḥ evaṃ paramparāprāptametalloke pratiṣṭhitam
9
ऋग्यजुःसामवेदेभ्यो वेदाच्चाथर्वणः क्रमात् पाठ्यं चाभिनयान्गीतं रसान्संगृह्य पद्मभूः
ṛgyajuḥsāmavedebhyo vedāccātharvaṇaḥ kramāt pāṭhyaṃ cābhinayāngītaṃ rasānsaṃgṛhya padmabhūḥ
10
व्यरीरचत्त्रयमिदं धर्मकामार्थमोक्षदम् कीर्तिप्रागल्भ्यसौभाग्यवैदग्ध्यानां प्रचर्धनम् औदार्यस्थैर्यधैर्याणां विलासस्य च कारणम्
vyarīracattrayamidaṃ dharmakāmārthamokṣadam kīrtiprāgalbhyasaubhāgyavaidagdhyānāṃ pracardhanam audāryasthairyadhairyāṇāṃ vilāsasya ca kāraṇam
11
दुःखार्तिशोकनिर्वेदखेदविच्छेदेकारणम्
duḥkhārtiśokanirvedakhedavicchedekāraṇam
12
अपि ब्रह्मपरानन्दादिदमभ्यधिकं ध्रुवम् जहार नारदादीनां चित्तानि कथमन्यथा
api brahmaparānandādidamabhyadhikaṃ dhruvam jahāra nāradādīnāṃ cittāni kathamanyathā
13
न किंचिद्दृश्यते लोके दृश्यं श्राव्यमतः परम्
na kiṃciddṛśyate loke dṛśyaṃ śrāvyamataḥ param
14
सर्वदा कृतकृत्येनाप्यक्लिष्टेष्तप्रदायके द्रष्टव्ये नाट्यनृत्ये ते पर्वकाले विशेषतः
sarvadā kṛtakṛtyenāpyakliṣṭeṣtapradāyake draṣṭavye nāṭyanṛtye te parvakāle viśeṣataḥ
15
नृत्तं त्वत्र नरेन्द्राणामभिषेके महोत्सवे यात्रायां देवयात्रायां विवाहे प्रियसंगमे
nṛttaṃ tvatra narendrāṇāmabhiṣeke mahotsave yātrāyāṃ devayātrāyāṃ vivāhe priyasaṃgame
16
नगराणामगाराणां प्रवेशे पुत्रजन्मनि ब्रह्मणोक्तं प्रयोक्तव्यं मङ्गल्यं सर्वकर्मसु
nagarāṇāmagārāṇāṃ praveśe putrajanmani brahmaṇoktaṃ prayoktavyaṃ maṅgalyaṃ sarvakarmasu
17
नाट्यादित्रितयस्यातः प्रपञ्चमभिदध्महे नाट्यशब्दो रसे मुख्यो रसाभिव्यक्तिकारणम्
nāṭyāditritayasyātaḥ prapañcamabhidadhmahe nāṭyaśabdo rase mukhyo rasābhivyaktikāraṇam
18
चतुर्धाभिनयोपेतं लक्षणावृत्तितिओ बुधैः नर्तनं नाट्यमित्युक्तं स त्वत्राभिनयो भवेत्
caturdhābhinayopetaṃ lakṣaṇāvṛttitio budhaiḥ nartanaṃ nāṭyamityuktaṃ sa tvatrābhinayo bhavet
19
काव्यबद्धं विभावादि व्यञ्जन्योऽर्थो नटे स्थितः सामाजिकानां जनयन्निर्विघ्नरससंविदम्
kāvyabaddhaṃ vibhāvādi vyañjanyo'rtho naṭe sthitaḥ sāmājikānāṃ janayannirvighnarasasaṃvidam
20
लक्षणादि विभावादेर्वक्ष्ये रसनिरूपणे
lakṣaṇādi vibhāvādervakṣye rasanirūpaṇe
21
आङ्गिको वाचिकस्तद्वदाहार्यः सात्त्विकोऽपरः चतुर्धाऽभिनयस्तत्राऽऽङ्गिकोऽङ्गैर्दर्शितो मतः
āṅgiko vācikastadvadāhāryaḥ sāttviko'paraḥ caturdhā'bhinayastatrā''ṅgiko'ṅgairdarśito mataḥ
22
वाचा विरचितः काव्यनाटकादिस्तु वाचिकः आहार्यो हारकेयूरकिरीटादिविभूषणम्
vācā viracitaḥ kāvyanāṭakādistu vācikaḥ āhāryo hārakeyūrakirīṭādivibhūṣaṇam
23
सात्त्विकः सात्त्विकैर्भावैर्भावुकेन विभावितः
sāttvikaḥ sāttvikairbhāvairbhāvukena vibhāvitaḥ
24
इतिकर्तव्यता तस्य द्विविधा परिकीर्तिता लोकधर्मी नाट्यधर्मीत्येते च द्विविधे पुनः
itikartavyatā tasya dvividhā parikīrtitā lokadharmī nāṭyadharmītyete ca dvividhe punaḥ
25
चित्तवृत्त्यर्पिका काचिद्बाह्यवस्त्वनुकारिणी इति भेदद्वयं प्राहुर्लोकधर्म्याः पुरातनाःअ
cittavṛttyarpikā kācidbāhyavastvanukāriṇī iti bhedadvayaṃ prāhurlokadharmyāḥ purātanāḥa
26
आश्रित्य कैशिकीं वृत्तिमेका नाट्योपयोगिनीम् तद्योग्यां लौकिकां शोभां करोत्यावेष्टितादिभिः
āśritya kaiśikīṃ vṛttimekā nāṭyopayoginīm tadyogyāṃ laukikāṃ śobhāṃ karotyāveṣṭitādibhiḥ
27
अंशेनैवोपजीवन्ती लोकमन्या प्रवर्तते नाट्यधर्म्यामपि प्राज्ञा भेदद्वंद्वमिदं जगुः
aṃśenaivopajīvantī lokamanyā pravartate nāṭyadharmyāmapi prājñā bhedadvaṃdvamidaṃ jaguḥ
28
आङ्गिकाह्भिनयैरेव भावानेव व्यनक्ति यत् तन्नृत्यं मार्गशब्देन प्रसिद्धं नृत्यवेदिनाम्
āṅgikāhbhinayaireva bhāvāneva vyanakti yat tannṛtyaṃ mārgaśabdena prasiddhaṃ nṛtyavedinām
29
गात्रविक्षेपमात्रं तु सर्वाभिनयवर्जितम् आङ्गिकोक्तप्रकारेण नृत्तं नृत्तविदो विदुः
gātravikṣepamātraṃ tu sarvābhinayavarjitam āṅgikoktaprakāreṇa nṛttaṃ nṛttavido viduḥ
30
ताण्डवं लास्यमित्येतद्द्वयं द्वेधा निगद्यते वर्धमानासारिताद्यैर्गीतैस्तत्तद्ध्रुवायुतम्
tāṇḍavaṃ lāsyamityetaddvayaṃ dvedhā nigadyate vardhamānāsāritādyairgītaistattaddhruvāyutam
31
करणैरङ्गहारैश्च प्राधान्येन प्रवर्तितम् तण्डूक्तमुद्धतप्रायप्रयोगं ताण्डवं मतम्
karaṇairaṅgahāraiśca prādhānyena pravartitam taṇḍūktamuddhataprāyaprayogaṃ tāṇḍavaṃ matam
32
लास्यं तु सुकुमाराङ्गं मकरध्वजवर्धनम्
lāsyaṃ tu sukumārāṅgaṃ makaradhvajavardhanam
33
विषमं विकटं लघ्वित्यन्ये भेदत्रयं विदुः नृत्तस्य तत्र विषमं स्यादृजुभ्रमणादिकम्
viṣamaṃ vikaṭaṃ laghvityanye bhedatrayaṃ viduḥ nṛttasya tatra viṣamaṃ syādṛjubhramaṇādikam
34
विरूपवेषावयवव्यापारं विकटं मत्म् उपेतं करणैरल्पैरञ्चिताद्यैर्लघु स्मृतम्
virūpaveṣāvayavavyāpāraṃ vikaṭaṃ matm upetaṃ karaṇairalpairañcitādyairlaghu smṛtam
35
नाटकस्थितवाक्यार्थपदार्थाभिनयात्मकम् तदाद्यभरतेनोक्तं रसभावसमन्वितम्
nāṭakasthitavākyārthapadārthābhinayātmakam tadādyabharatenoktaṃ rasabhāvasamanvitam
36
नाट्यं तन्नाटकेष्वेवोपयुक्तं तद्गतानतः विहाय त्रीनभिनयानाङ्गिकोऽत्राभिधीयते
nāṭyaṃ tannāṭakeṣvevopayuktaṃ tadgatānataḥ vihāya trīnabhinayānāṅgiko'trābhidhīyate
37
तस्य शाखाऽङ्कुरो नृत्तं प्रधानं त्रितयं मतम् तत्र शाखेति विख्याता विचित्रा करवर्तना
tasya śākhā'ṅkuro nṛttaṃ pradhānaṃ tritayaṃ matam tatra śākheti vikhyātā vicitrā karavartanā
38
अङ्कुरो भूतवाक्यार्थमुपजीव्य प्रवर्तिता वर्तना सा भवेत्सूची भाविवाक्योपजीवनात्
aṅkuro bhūtavākyārthamupajīvya pravartitā vartanā sā bhavetsūcī bhāvivākyopajīvanāt
39
करणैरङ्गहारैश्च साधितं नृत्तमुच्यते नात्रोपयोगिनौ सूच्यङ्गुरावुक्तौ प्रसङ्गतः
karaṇairaṅgahāraiśca sādhitaṃ nṛttamucyate nātropayoginau sūcyaṅgurāvuktau prasaṅgataḥ
40
अङ्गान्यत्र शिरो हस्तौ वक्षः पार्श्वे कटीतटम् पादाविति षडुक्तानि स्कन्धावप्यपरे जगुः
aṅgānyatra śiro hastau vakṣaḥ pārśve kaṭītaṭam pādāviti ṣaḍuktāni skandhāvapyapare jaguḥ
41
प्रत्यङ्गानि त्विह ग्रीवा बाहू पृष्ठं तथोदरम् ऊरू जङ्घे षडित्याहुरपरे मणिबन्धकौ जानुनी भूषणानीति त्रयमभ्यधिकं जगुः
pratyaṅgāni tviha grīvā bāhū pṛṣṭhaṃ tathodaram ūrū jaṅghe ṣaḍityāhurapare maṇibandhakau jānunī bhūṣaṇānīti trayamabhyadhikaṃ jaguḥ
42
दृष्टिभ्रूपुटताराश्च कपोलौ नासिकानिलः अधरो दशना जिह्वा चिबुकं वदनं तथा
dṛṣṭibhrūpuṭatārāśca kapolau nāsikānilaḥ adharo daśanā jihvā cibukaṃ vadanaṃ tathā
43
उपाङ्गानि द्वादशेति शिरस्यङ्गान्तरेषु तु पार्ष्णिगुल्फौ तथाऽङ्गुल्यं करयोः पादयोस्तले
upāṅgāni dvādaśeti śirasyaṅgāntareṣu tu pārṣṇigulphau tathā'ṅgulyaṃ karayoḥ pādayostale
44
मुखरागश्च करयोः प्रचाराः करणानि च कर्माणि पाणिक्षेत्राणि करणानि द्विधा ततः
mukharāgaśca karayoḥ pracārāḥ karaṇāni ca karmāṇi pāṇikṣetrāṇi karaṇāni dvidhā tataḥ
45
शुद्धान्युत्प्लुतिपूर्वाणि चाङ्गहाराः सरेचकाः
śuddhānyutplutipūrvāṇi cāṅgahārāḥ sarecakāḥ
46
चार्यः शुद्धाश्च देशीस्थाः स्थानकान्यथ वृत्तयः न्यायाः सप्रविचाराश्च मण्डलान्यखिलान्यपि
cāryaḥ śuddhāśca deśīsthāḥ sthānakānyatha vṛttayaḥ nyāyāḥ sapravicārāśca maṇḍalānyakhilānyapi
47
लास्याङ्गानि ततो रेखा श्रमः पात्रस्य लक्षणम् गुणदोषा मण्डनं च तस्योपाध्यायलक्षणम्
lāsyāṅgāni tato rekhā śramaḥ pātrasya lakṣaṇam guṇadoṣā maṇḍanaṃ ca tasyopādhyāyalakṣaṇam
48
संप्रदायो गुणा दोषास्तस्य शुद्धा च पद्धतिः गौण्डल्याश्च विधिः सम्यग्लक्ष्म पेरणिनस्ततः
saṃpradāyo guṇā doṣāstasya śuddhā ca paddhatiḥ gauṇḍalyāśca vidhiḥ samyaglakṣma peraṇinastataḥ
49
तत्पद्धतिरथाऽऽचार्यो नटनर्तकलक्षणे वैतालिकश्चारणश्च कोलाटिकसभासदः
tatpaddhatirathā''cāryo naṭanartakalakṣaṇe vaitālikaścāraṇaśca kolāṭikasabhāsadaḥ
50
सभापतिः सभायाश्च निवेशो रसलक्षणम् भावलक्षणमित्यस्मिन्नध्याये ब्रूमहे क्रमात्
sabhāpatiḥ sabhāyāśca niveśo rasalakṣaṇam bhāvalakṣaṇamityasminnadhyāye brūmahe kramāt
51
धुतं विधुतमाधूतमवधूतं च कम्पितम् आकम्पितोद्वाहिते च परिवाहितमञ्चितम्
dhutaṃ vidhutamādhūtamavadhūtaṃ ca kampitam ākampitodvāhite ca parivāhitamañcitam
52
निहञ्चितं परावृत्तमुत्क्षिप्ताधोमुखे तथा लोलितं चेति विज्ञेयं चतुर्दशविधं शिरः
nihañcitaṃ parāvṛttamutkṣiptādhomukhe tathā lolitaṃ ceti vijñeyaṃ caturdaśavidhaṃ śiraḥ
53
तिर्यग्नतोन्नतं स्कन्धानतमारात्रिकं समम् पार्श्वाभिह्मुखमित्यन्यान्भेदान्पञ्चापरे जगुः
tiryagnatonnataṃ skandhānatamārātrikaṃ samam pārśvābhihmukhamityanyānbhedānpañcāpare jaguḥ
54
पर्यायेण शनैस्तिर्यग्गतमुक्तं धुतं शिरः शून्यस्थान्स्थितस्यैव पार्श्वदेशावलोकने
paryāyeṇa śanaistiryaggatamuktaṃ dhutaṃ śiraḥ śūnyasthānsthitasyaiva pārśvadeśāvalokane
55
अनाश्वासे विस्मये च विषादेऽनीप्सिते तथा प्रतिषेधे च तस्योक्तः प्रयोगो भरतादिभिः
anāśvāse vismaye ca viṣāde'nīpsite tathā pratiṣedhe ca tasyoktaḥ prayogo bharatādibhiḥ
56
इति धुतम् द्रुतगत्या तदेव स्याद्विधुतं तत्प्रयुज्यते शीतार्ते ज्वरिते भीते सद्यःपीतासवे तथा
iti dhutam drutagatyā tadeva syādvidhutaṃ tatprayujyate śītārte jvarite bhīte sadyaḥpītāsave tathā
57
इति विधुतम् आधूतं तु सकृत्तिर्यगूर्ध्वं नीतं शिरो मतम् गर्वेण स्वाङ्गवीक्षायां पार्श्वस्थोर्ध्वनिरीक्षणे शक्तोऽस्मीत्यभिमाने च प्रयोगस्तस्य कीर्तितः
iti vidhutam ādhūtaṃ tu sakṛttiryagūrdhvaṃ nītaṃ śiro matam garveṇa svāṅgavīkṣāyāṃ pārśvasthordhvanirīkṣaṇe śakto'smītyabhimāne ca prayogastasya kīrtitaḥ
58
इत्याधूतम् यदधः सकृदानीतमवधूतं तदुच्यते स्थित्याऽर्धदेशनिर्देशे संज्ञावाहनयोरपि आलापे च प्रयोक्तव्यमिदमाहुर्मनीषिणः
ityādhūtam yadadhaḥ sakṛdānītamavadhūtaṃ taducyate sthityā'rdhadeśanirdeśe saṃjñāvāhanayorapi ālāpe ca prayoktavyamidamāhurmanīṣiṇaḥ
59
इत्यवधूतम् बहुशो द्रुतमूर्ध्वाधःकम्पनात्कम्पितं शिरः ज्ञानेऽभ्युपगमे रोषे वितर्के तर्जने तथा
ityavadhūtam bahuśo drutamūrdhvādhaḥkampanātkampitaṃ śiraḥ jñāne'bhyupagame roṣe vitarke tarjane tathā
60
त्वरितप्रश्नवाक्ये च प्रयोक्तव्यमिदं शिरः इति कम्पितम् आकम्पितं तदेव स्याद्द्विः प्रयुक्तं शनैर्यदि
tvaritapraśnavākye ca prayoktavyamidaṃ śiraḥ iti kampitam ākampitaṃ tadeva syāddviḥ prayuktaṃ śanairyadi
61
एतत्पौरस्त्यनिर्देशे प्रश्ने संज्ञोपदेशयोः आवाहने स्वचित्तस्थकथने च प्रयुज्यते
etatpaurastyanirdeśe praśne saṃjñopadeśayoḥ āvāhane svacittasthakathane ca prayujyate
62
इत्याकम्पितम् सकृदूर्ध्वं शिरो नीतमुद्वाहितमुदीरितम् शक्तोऽहमिह कार्येऽस्मीत्यभिमाने प्रयुज्यते
ityākampitam sakṛdūrdhvaṃ śiro nītamudvāhitamudīritam śakto'hamiha kārye'smītyabhimāne prayujyate
63
इत्युद्वाहितम् परिमण्डलिताकारभ्रामितं परिवाहितम् लज्जाभरोद्भवे माने वल्लभानुकृतौ तथा
ityudvāhitam parimaṇḍalitākārabhrāmitaṃ parivāhitam lajjābharodbhave māne vallabhānukṛtau tathā
64
विस्मये च स्मिते हर्षामर्षयोरनुमोदने विचारे च विचारज्ञाः कार्यमाहुरिदं शिरः
vismaye ca smite harṣāmarṣayoranumodane vicāre ca vicārajñāḥ kāryamāhuridaṃ śiraḥ
65
इति परिवाहितम् शिरः स्यादञ्चितं किंचित्पार्श्वतो नतकंधरम् रुक्चिन्तामोहमूर्छासु तत्कार्यं हनुधारणे
iti parivāhitam śiraḥ syādañcitaṃ kiṃcitpārśvato natakaṃdharam rukcintāmohamūrchāsu tatkāryaṃ hanudhāraṇe
66
इत्यञ्चितम् उत्क्षिप्तबाहुशिखरं मग्नग्रीवं निहञ्चितम् विलासे ललिते गर्वे विव्वोके किलकिञ्चिते
ityañcitam utkṣiptabāhuśikharaṃ magnagrīvaṃ nihañcitam vilāse lalite garve vivvoke kilakiñcite
67
मोट्टायिते कुट्टमिते माने स्तम्भे च तद्भवेत् विलासो गमनादि स्याच्चेष्टाऽऽश्लिष्टाङ्गया कृता
moṭṭāyite kuṭṭamite māne stambhe ca tadbhavet vilāso gamanādi syācceṣṭā''śliṣṭāṅgayā kṛtā
68
कान्यायाः सुकुमाराङ्गोपाङ्गत्वं ललितं विदुः विव्वोकस्त्विष्टलाभेन जाताद्गर्वादनादरः
kānyāyāḥ sukumārāṅgopāṅgatvaṃ lalitaṃ viduḥ vivvokastviṣṭalābhena jātādgarvādanādaraḥ
69
हर्षाद्रोदनहासादि प्रोच्यते किलकिञ्चितम् मोट्टायितं प्रियकथादृष्ट्यादौ तन्मयात्मता
harṣādrodanahāsādi procyate kilakiñcitam moṭṭāyitaṃ priyakathādṛṣṭyādau tanmayātmatā
70
केशादिग्रहजे हर्षे दुःखिवद्भवनं तु यत् स्यात्तत्कुट्टमितं मानो रोषः प्रणयसंभवः
keśādigrahaje harṣe duḥkhivadbhavanaṃ tu yat syāttatkuṭṭamitaṃ māno roṣaḥ praṇayasaṃbhavaḥ
71
स्यात्तु निष्क्रियता स्तम्भो नवोढाप्रियसंगमे
syāttu niṣkriyatā stambho navoḍhāpriyasaṃgame
72
इति निहञ्चितम् पराङ्मुखीकृतं शीर्षं परावृत्तमुदीरितम् तत्कार्यं कोपलज्जादिकृते वक्त्रापसारणे परावृत्तानुकरणे पृष्ठतः प्रेक्षणे तथा
iti nihañcitam parāṅmukhīkṛtaṃ śīrṣaṃ parāvṛttamudīritam tatkāryaṃ kopalajjādikṛte vaktrāpasāraṇe parāvṛttānukaraṇe pṛṣṭhataḥ prekṣaṇe tathā
73
ऊर्ध्ववक्त्रं शिरो ज्ञेयमुत्क्षिप्तं तत्प्रयुज्यते दर्शने तुङ्गवस्तूनां चन्द्रादिव्योमगामिनाम्
ūrdhvavaktraṃ śiro jñeyamutkṣiptaṃ tatprayujyate darśane tuṅgavastūnāṃ candrādivyomagāminām
74
इत्युत्क्षिप्तम् लज्जादुःखप्रणामेषु स्यादन्वर्थमधोमुखम्
ityutkṣiptam lajjāduḥkhapraṇāmeṣu syādanvarthamadhomukham
75
इत्यधोमुखम् शिरः स्याल्लोलितं सर्वदिक्कैः शिथिललोचनैः निद्रागदग्रहावेशमदमूर्छासु तन्मतम्
ityadhomukham śiraḥ syāllolitaṃ sarvadikkaiḥ śithilalocanaiḥ nidrāgadagrahāveśamadamūrchāsu tanmatam
76
इति लोलितम् तिर्यङ्नतोन्नतिं प्राप्तं शिरस्तिर्यङ्नतोन्नतम् विव्वोकादिषु कान्तानां तत्प्रयोगं प्रचक्षते
iti lolitam tiryaṅnatonnatiṃ prāptaṃ śirastiryaṅnatonnatam vivvokādiṣu kāntānāṃ tatprayogaṃ pracakṣate
77
इति तिर्यङ्नतोन्नतम् स्कन्धानतं तदाख्यातं स्कन्धे यन्निहितं शिरः तन्निद्रामदमूर्छासु चिन्तायां च प्रयुज्यते
iti tiryaṅnatonnatam skandhānataṃ tadākhyātaṃ skandhe yannihitaṃ śiraḥ tannidrāmadamūrchāsu cintāyāṃ ca prayujyate
78
इति स्कन्धानतम् स्कन्धौ तु किंचिदाश्लिष्य भ्रान्तमारात्रिकं मतम् विस्मये दृश्यते तच्च पराभिप्रायवेदने
iti skandhānatam skandhau tu kiṃcidāśliṣya bhrāntamārātrikaṃ matam vismaye dṛśyate tacca parābhiprāyavedane
79
इत्यारात्रिकम् स्वाभाविकं समं शीर्षं स्वभावाभिनये मतम् इति समम् पार्श्वाभिमुखमन्वर्थं पार्श्वस्थस्यावलोकने
ityārātrikam svābhāvikaṃ samaṃ śīrṣaṃ svabhāvābhinaye matam iti samam pārśvābhimukhamanvarthaṃ pārśvasthasyāvalokane
80
इति पार्श्वाभिमुखम् इति पञ्च शिरःप्रकाराः पताकस्त्रिपताकोऽर्धचन्द्राख्यः कर्तरीमुखः अरालमुष्टिशिखरकपित्थखटकामुखाः
iti pārśvābhimukham iti pañca śiraḥprakārāḥ patākastripatāko'rdhacandrākhyaḥ kartarīmukhaḥ arālamuṣṭiśikharakapitthakhaṭakāmukhāḥ
81
शुकतुण्डश्च काङ्गूलः पद्मकोशोऽलपल्लवः सूचीमुखः सर्पशिराश्चतुरो मृगशीर्षकः
śukatuṇḍaśca kāṅgūlaḥ padmakośo'lapallavaḥ sūcīmukhaḥ sarpaśirāścaturo mṛgaśīrṣakaḥ
82
हंसास्यो हंसपक्षश्च भ्रमरो मुकुलस्तथा ऊर्णनाभश्च संदंशस्ताम्रचूडोऽपरः करः
haṃsāsyo haṃsapakṣaśca bhramaro mukulastathā ūrṇanābhaśca saṃdaṃśastāmracūḍo'paraḥ karaḥ
83
असंयुता मता हस्ताश्चतुर्विंशतिरित्यमी अभिनेयवशादेषां संयुतत्वमपीष्यते
asaṃyutā matā hastāścaturviṃśatirityamī abhineyavaśādeṣāṃ saṃyutatvamapīṣyate
84
अञ्जलिश्च कपोताख्यः कर्कटः स्वस्तिकस्तथा
añjaliśca kapotākhyaḥ karkaṭaḥ svastikastathā
85
दोलपुष्पपुटोत्सङ्गखटकावर्धमानकाः गजदन्तश्चावहित्थो निषधो मकरस्तथा
dolapuṣpapuṭotsaṅgakhaṭakāvardhamānakāḥ gajadantaścāvahittho niṣadho makarastathā
86
वर्धमानश्चेति हस्ताः संयुताः स्युस्त्रयोदश एतेऽभिनयहस्ताः स्युः सप्तत्रिंशन्मुनेर्मताः
vardhamānaśceti hastāḥ saṃyutāḥ syustrayodaśa ete'bhinayahastāḥ syuḥ saptatriṃśanmunermatāḥ
87
चतुरस्रावथोद्वृत्तौ हस्तौ तलमुखाभिधौ स्वस्तिकौ विप्रकीर्णाख्यावरालखटकामुखौ
caturasrāvathodvṛttau hastau talamukhābhidhau svastikau viprakīrṇākhyāvarālakhaṭakāmukhau
88
आविद्धवक्त्रौ सूच्यास्यौ रेचितावर्धरेचितौ नितम्बौ पल्लवौ केशबन्धावुत्तानवञ्चितौ नितम्बौ पल्लवौ केशबन्धावुत्तानवञ्चितौ
āviddhavaktrau sūcyāsyau recitāvardharecitau nitambau pallavau keśabandhāvuttānavañcitau nitambau pallavau keśabandhāvuttānavañcitau
89
लताख्यौ करिहस्तश्च पक्षवञ्चितकाभिधौ पक्षप्रद्योतकोदण्डपक्षौ गरुडपक्षकौ
latākhyau karihastaśca pakṣavañcitakābhidhau pakṣapradyotakodaṇḍapakṣau garuḍapakṣakau
90
ऊर्ध्वमण्डलिनौ हस्तौ पार्श्वमण्डलिनावपि उरोमण्डलिनौ स्यातामुरःपार्श्वार्धमण्डलौ
ūrdhvamaṇḍalinau hastau pārśvamaṇḍalināvapi uromaṇḍalinau syātāmuraḥpārśvārdhamaṇḍalau
91
मुष्तिकस्वस्तिकावन्यौ नलिनीपद्मकोशकौ अलपद्मावुल्बणौ च वलितौ ललिताविति
muṣtikasvastikāvanyau nalinīpadmakośakau alapadmāvulbaṇau ca valitau lalitāviti
92
नृत्तहस्ता मतास्त्रिंशन्नृत्तमात्रोपयोगिनः एतानभिनयेऽप्याहुः शास्त्रतः संप्रदायतः
nṛttahastā matāstriṃśannṛttamātropayoginaḥ etānabhinaye'pyāhuḥ śāstrataḥ saṃpradāyataḥ
93
लताख्यौ हि मुनिर्वक्ति नृत्ताभिनयगोचरौ सूच्यन्तेऽन्ये साहचर्यात्तेनाभिनयगोचराः
latākhyau hi munirvakti nṛttābhinayagocarau sūcyante'nye sāhacaryāttenābhinayagocarāḥ
94
युक्तितः संप्रदायाच्च लोकतोऽत्र विशेषधीः यथा हि करिहस्तेन हस्ती लोकेऽभिनीयते
yuktitaḥ saṃpradāyācca lokato'tra viśeṣadhīḥ yathā hi karihastena hastī loke'bhinīyate
95
भट्टाभिनवगुप्ताद्यैरिदमभ्युपगम्यते सर्वे च मिलिताः सन्तः सप्तषष्टिरिमे कराः
bhaṭṭābhinavaguptādyairidamabhyupagamyate sarve ca militāḥ santaḥ saptaṣaṣṭirime karāḥ
96
चतुःषष्टित्वमेतेषां नयुक्त्यागमगोचरः चतुःषष्टित्वमेवं वा तेषां सूरिभिरूह्यताम्
catuḥṣaṣṭitvameteṣāṃ nayuktyāgamagocaraḥ catuḥṣaṣṭitvamevaṃ vā teṣāṃ sūribhirūhyatām
97
कर्तव्यौ स्वस्तिकौ हस्तौ विप्रकीर्णविशेषणौ करौ हि स्वस्तिकीभूय विच्युतौ विप्रकीर्णकौ
kartavyau svastikau hastau viprakīrṇaviśeṣaṇau karau hi svastikībhūya vicyutau viprakīrṇakau
98
स्वतन्त्रयोरतो नास्ति प्रयोगो विप्रकीर्णयोः उरोमण्डलिनावेवं पार्श्वमण्डलिनोरिह
svatantrayorato nāsti prayogo viprakīrṇayoḥ uromaṇḍalināvevaṃ pārśvamaṇḍalinoriha
99
विशेषणे चोल्बणयोः कर्तव्यावलपल्लवौ विशेषणविशेष्ये च न स्यातां भिन्नगामिनी
viśeṣaṇe colbaṇayoḥ kartavyāvalapallavau viśeṣaṇaviśeṣye ca na syātāṃ bhinnagāminī
100
नीलमुत्पलमित्यत्र न हीष्टं पङ्कजद्वयम् प्रसिद्धेरुपपत्त्यर्थं युक्तिरेषा मयोदिता
nīlamutpalamityatra na hīṣṭaṃ paṅkajadvayam prasiddherupapattyarthaṃ yuktireṣā mayoditā
101
आचार्याणां तु सर्वेषां पृथगुद्देशलक्षणे वदतां स्वस्तिकाद्येषु न विशेषणता मता
ācāryāṇāṃ tu sarveṣāṃ pṛthaguddeśalakṣaṇe vadatāṃ svastikādyeṣu na viśeṣaṇatā matā
102
निकुञ्चकमयुक्तेषु करं द्विशिखरं पुनः युक्तेषु नृत्तहस्तेषु त्वधिकौ वरदाभयौ
nikuñcakamayukteṣu karaṃ dviśikharaṃ punaḥ yukteṣu nṛttahasteṣu tvadhikau varadābhayau
103
ब्रुवन्तः केचिदाचार्या हस्तसप्ततिमूचिरे तेषामीषद्विकारेऽपि विनियोगेष्वनन्यता
bruvantaḥ kecidācāryā hastasaptatimūcire teṣāmīṣadvikāre'pi viniyogeṣvananyatā
104
तर्जनीमूलसंलग्नः कुञ्चिताङ्गुष्ठको भवेत् पताकः संहताकारः प्रसारिततलाङ्गुलिः
tarjanīmūlasaṃlagnaḥ kuñcitāṅguṣṭhako bhavet patākaḥ saṃhatākāraḥ prasāritatalāṅguliḥ
105
एष स्पर्शे चपेटे च पताकातालिकादिषु ज्वालासूर्ध्वगतास्वस्याङ्गुल्यः प्रविरलाश्चलाः
eṣa sparśe capeṭe ca patākātālikādiṣu jvālāsūrdhvagatāsvasyāṅgulyaḥ praviralāścalāḥ
106
धारास्वधोगताः पक्षिपक्षे त्वस्य कटिस्थिते ऊर्ध्वं गच्छन्नुच्छ्रितेषु पुष्करप्रहतौ त्वधः
dhārāsvadhogatāḥ pakṣipakṣe tvasya kaṭisthite ūrdhvaṃ gacchannucchriteṣu puṣkaraprahatau tvadhaḥ
107
ऊर्ध्वं गच्छन्कटिक्षेत्रादुत्क्षेपाभिनये करः आभिमुख्ये मुखक्षेत्रमागच्छन्निजपार्श्वतः
ūrdhvaṃ gacchankaṭikṣetrādutkṣepābhinaye karaḥ ābhimukhye mukhakṣetramāgacchannijapārśvataḥ
108
स्वपार्श्वे कम्पमानस्तु प्रतिषेधे भवत्यसौ शीघ्रं घर्षन्नधिष्ठाय पताकं क्षालने परम्
svapārśve kampamānastu pratiṣedhe bhavatyasau śīghraṃ gharṣannadhiṣṭhāya patākaṃ kṣālane param
109
पताकं तु शनैर्घर्षन्मर्दने मार्जने तथा उत्पाटने धारणे च शिलादिस्थूलवस्तुनः
patākaṃ tu śanairgharṣanmardane mārjane tathā utpāṭane dhāraṇe ca śilādisthūlavastunaḥ
110
उचितौ विच्युतौ कार्यावेतावन्योन्यसंमुखौ अधोगतोच्छ्रितचलाङ्गुलिर्वायूर्मिवेगयोः
ucitau vicyutau kāryāvetāvanyonyasaṃmukhau adhogatocchritacalāṅgulirvāyūrmivegayoḥ
111
इति पताकः स एव त्रिपताकः स्याद्वक्रितानामिकाङ्गुलिः दध्यादिमङ्गलद्रव्यस्पर्शादौ स विधीयते
iti patākaḥ sa eva tripatākaḥ syādvakritānāmikāṅguliḥ dadhyādimaṅgaladravyasparśādau sa vidhīyate
112
पराङ्मुखः स्यादाह्वाने लग्नद्व्यङ्गुलिकुञ्चनात् बहिःक्षिप्ताङ्गुलिद्वंद्वोऽधस्तलोऽनादरोज्झिते
parāṅmukhaḥ syādāhvāne lagnadvyaṅgulikuñcanāt bahiḥkṣiptāṅgulidvaṃdvo'dhastalo'nādarojjhite
113
नमस्कारे त्वसौ कार्यः शिरस्थः पार्श्वतस्तलः उत्तानिताङ्गुलिद्वंद्वो वदनोन्नामने मतः
namaskāre tvasau kāryaḥ śirasthaḥ pārśvatastalaḥ uttānitāṅgulidvaṃdvo vadanonnāmane mataḥ
114
संदेहे दधदङ्गुल्यौ क्रमेणैव नतोन्नते अधोमुखः शिरःप्रान्ते भ्रमन्नुष्णीषधारणे
saṃdehe dadhadaṅgulyau krameṇaiva natonnate adhomukhaḥ śiraḥprānte bhramannuṣṇīṣadhāraṇe
115
तादृगेव किरीटस्य धृतौ मूर्धोर्ध्वदेशगः अनिष्टे गन्धवाग्घोषे नासास्यश्रोत्रसंवृतिम्
tādṛgeva kirīṭasya dhṛtau mūrdhordhvadeśagaḥ aniṣṭe gandhavāgghoṣe nāsāsyaśrotrasaṃvṛtim
116
अङ्गुलीभ्यां क्रमात्कुर्वन्पक्षिस्रोतोनिलेषु तु क्षुद्रेषूर्ध्वमधस्तिर्यक्क्रमाद्गच्छन्दधत्तथा
aṅgulībhyāṃ kramātkurvanpakṣisrotonileṣu tu kṣudreṣūrdhvamadhastiryakkramādgacchandadhattathā
117
अधोमुखचलाङ्गुल्यौ कटिक्षेत्रगतः करः अस्रे तन्मार्जने च स्यादधो यान्तीमनामिकाम्
adhomukhacalāṅgulyau kaṭikṣetragataḥ karaḥ asre tanmārjane ca syādadho yāntīmanāmikām
118
नेत्रक्षेत्रगतां बिभ्रत्तिकलके तु ललाटगाम् अलकस्यापनयने दधत्तामलकान्विताम्
netrakṣetragatāṃ bibhrattikalake tu lalāṭagām alakasyāpanayane dadhattāmalakānvitām
119
इति त्रिपताकः एकतोऽङ्गुलिसंघाते यत्राङ्गुष्ठे स्थितेऽन्यतः चन्द्रलेखाकृतिर्भाति सोऽर्धचन्द्रोऽभिधीयते
iti tripatākaḥ ekato'ṅgulisaṃghāte yatrāṅguṣṭhe sthite'nyataḥ candralekhākṛtirbhāti so'rdhacandro'bhidhīyate
120
उपर्युत्तानितोऽर्धेन्दावूर्ध्वगो बालपादपे पराङ्मुखस्तु खेदे स्यात्कपोलफलकं दधत् प्रयोक्तव्यः कृशे मध्ये बलान्निर्वासनादिषु
uparyuttānito'rdhendāvūrdhvago bālapādape parāṅmukhastu khede syātkapolaphalakaṃ dadhat prayoktavyaḥ kṛśe madhye balānnirvāsanādiṣu
121
इत्यर्धचन्द्रः अश्लिष्टमध्यमा पृष्ठे संस्थिता तर्जनी यदा
ityardhacandraḥ aśliṣṭamadhyamā pṛṣṭhe saṃsthitā tarjanī yadā
122
त्रिपताकस्य हस्तस्य तदा स्यात्कर्तरीमुखः अलक्तकादिना पादरञ्जने पतने पुनः
tripatākasya hastasya tadā syātkartarīmukhaḥ alaktakādinā pādarañjane patane punaḥ
123
मध्यमां तर्जनीस्थाने पुनस्तत्रैव तर्जनीम् दधानोऽधोगतोऽथाग्रस्थोत्ताने लेख्यवाचने
madhyamāṃ tarjanīsthāne punastatraiva tarjanīm dadhāno'dhogato'thāgrasthottāne lekhyavācane
124
इति कर्तरीमुखः तर्जन्यादिष्वङ्गुलीषु प्राच्याः प्राच्याः परा परा दूरस्थोच्चा मनाग्वक्रा धनुर्वक्रा तु तर्जनी
iti kartarīmukhaḥ tarjanyādiṣvaṅgulīṣu prācyāḥ prācyāḥ parā parā dūrasthoccā manāgvakrā dhanurvakrā tu tarjanī
125
अङ्गुष्ठः कुञ्चितो यत्र तमरालं प्रचक्षते आशीर्वादादिषु प्रोक्तः स पुंसां हृदयस्थितः
aṅguṣṭhaḥ kuñcito yatra tamarālaṃ pracakṣate āśīrvādādiṣu proktaḥ sa puṃsāṃ hṛdayasthitaḥ
126
अथ स्त्रीणां केशबन्धे केशानां च विकीर्णने द्विस्त्रिः कार्योऽन्यपार्श्वात्तु स्वपार्श्वे वर्तुलभ्रमः
atha strīṇāṃ keśabandhe keśānāṃ ca vikīrṇane dvistriḥ kāryo'nyapārśvāttu svapārśve vartulabhramaḥ
127
आव्रजञ्जनसंघे स्यादाह्वाने पतदङ्गुलिः विवाहे त्वङ्गुलाग्रस्थस्वस्तिकाकारयोजितम्
āvrajañjanasaṃghe syādāhvāne patadaṅguliḥ vivāhe tvaṅgulāgrasthasvastikākārayojitam
128
प्रदक्षिणं करद्वंद्वं स्याद्धमन्केवलः पुनः प्रदक्षिणं भ्रमत्कार्यो देवतानां प्रदक्षिणे
pradakṣiṇaṃ karadvaṃdvaṃ syāddhamankevalaḥ punaḥ pradakṣiṇaṃ bhramatkāryo devatānāṃ pradakṣiṇe
129
कस्त्वं कोऽहं क्व संबन्ध इत्यसंबद्धभाषणे बहिः पुनः पुनः क्षिप्ताङ्गुलिर्भालस्थितः पुनः भालस्वेदापनयने त्रिपताकोदितेषु च
kastvaṃ ko'haṃ kva saṃbandha ityasaṃbaddhabhāṣaṇe bahiḥ punaḥ punaḥ kṣiptāṅgulirbhālasthitaḥ punaḥ bhālasvedāpanayane tripatākoditeṣu ca
130
इत्यरालः तलमध्यस्थितैर्लग्नैरङ्गुल्यग्रैरगोपितैः निष्पीड्य मध्यमां तिष्ठत्यङ्गुष्ठो मुष्टिरिष्यते
ityarālaḥ talamadhyasthitairlagnairaṅgulyagrairagopitaiḥ niṣpīḍya madhyamāṃ tiṣṭhatyaṅguṣṭho muṣṭiriṣyate
131
कुन्तनिस्त्रिंशदण्डादिग्रहे विविधयोधने धावने प्राङ्मुखाङ्गुष्ठो मल्लयुद्धे करद्वयम्
kuntanistriṃśadaṇḍādigrahe vividhayodhane dhāvane prāṅmukhāṅguṣṭho mallayuddhe karadvayam
132
इति मुष्टिः मुष्टेरूर्ध्वकृतोऽङ्गुष्ठः शिखरः संप्रयुज्यते
iti muṣṭiḥ muṣṭerūrdhvakṛto'ṅguṣṭhaḥ śikharaḥ saṃprayujyate
133
शक्तितोमरयोर्मोक्षे धनुर्भल्लाङ्गुशग्रहे अलकोत्पीडने मुष्टिः कार्यः सोऽप्यस्य लोकतः
śaktitomarayormokṣe dhanurbhallāṅguśagrahe alakotpīḍane muṣṭiḥ kāryaḥ so'pyasya lokataḥ
134
इति शिखरः अङ्गुष्ठाग्रेण लग्नाग्रा तर्जनी शिखरस्य चेत् कपित्थः स्यात्तदा कार्यो धारणे कुन्तवज्रयोः
iti śikharaḥ aṅguṣṭhāgreṇa lagnāgrā tarjanī śikharasya cet kapitthaḥ syāttadā kāryo dhāraṇe kuntavajrayoḥ
135
चक्रचापगदादेश्च शराकर्षादिकर्मणि अन्योन्यकार्यविषयौ कपित्थशिखरौ क्वचित्
cakracāpagadādeśca śarākarṣādikarmaṇi anyonyakāryaviṣayau kapitthaśikharau kvacit
136
इति कपित्थः अनामिकाकनीयस्यावुत्क्षिप्ते कुटिलीकृते
iti kapitthaḥ anāmikākanīyasyāvutkṣipte kuṭilīkṛte
137
विरले चेत्कपित्थस्य तदा स्यात्खटकामुखः उत्तानस्तुरगादेः स्याद्वल्गाचामरधारणे
virale cetkapitthasya tadā syātkhaṭakāmukhaḥ uttānasturagādeḥ syādvalgācāmaradhāraṇe
138
कुसुमावचये मुक्तास्रग्दामधरणे तथा शरमन्थाकर्षणे च संमुखो दर्पणग्रहे
kusumāvacaye muktāsragdāmadharaṇe tathā śaramanthākarṣaṇe ca saṃmukho darpaṇagrahe
139
कस्तूरिकादिवस्तूनां पेषणेऽधस्तलौ करौ ताम्बूलवीटिकावृन्तच्छेदनादौ च स स्मृतः
kastūrikādivastūnāṃ peṣaṇe'dhastalau karau tāmbūlavīṭikāvṛntacchedanādau ca sa smṛtaḥ
140
इति खटकामुखः अरालस्य यदाऽत्यन्तवक्रे तर्जन्यनामिके शुकतुण्डस्तदा स स्यात्प्रेमकोपेन वर्षया न त्वं नाहं न मे कृत्यं त्वयेति वचने तथा
iti khaṭakāmukhaḥ arālasya yadā'tyantavakre tarjanyanāmike śukatuṇḍastadā sa syātpremakopena varṣayā na tvaṃ nāhaṃ na me kṛtyaṃ tvayeti vacane tathā
141
द्यूताक्षपातनादौ स्यात्सावज्ञे तु विसर्जने आह्वाने च बहिश्चान्तः क्रमात्क्षिप्ताङ्गुलिर्भवेत्
dyūtākṣapātanādau syātsāvajñe tu visarjane āhvāne ca bahiścāntaḥ kramātkṣiptāṅgulirbhavet
142
इति शुकतुण्डः काङ्गूलेऽनामिका वक्रा भवेदूर्ध्वा कनीयसी ऊर्ध्वास्त्रेताग्निसंस्थानास्तर्जन्यङ्गुष्ठमध्यमाः
iti śukatuṇḍaḥ kāṅgūle'nāmikā vakrā bhavedūrdhvā kanīyasī ūrdhvāstretāgnisaṃsthānāstarjanyaṅguṣṭhamadhyamāḥ
143
फलेऽल्पे च मिते ग्रासे स्याद्बिडालपदादिषु चिबुकग्रहणे चैव बालकानां विधीयते
phale'lpe ca mite grāse syādbiḍālapadādiṣu cibukagrahaṇe caiva bālakānāṃ vidhīyate
144
इति काङ्गूलः अङ्गुष्ठाङ्गुलयो यस्मिन्नलग्नाग्रा धनुर्नताः विरलाः पद्मकोशोऽसौ कार्यो देवार्चने बलौ
iti kāṅgūlaḥ aṅguṣṭhāṅgulayo yasminnalagnāgrā dhanurnatāḥ viralāḥ padmakośo'sau kāryo devārcane balau
145
द्विस्त्रिर्वा विप्रकीर्णाग्रः पुष्पाणां प्रकरे करः फले बिल्वकपित्थादौ स्त्रीणां च कुचकुम्भयोः
dvistrirvā viprakīrṇāgraḥ puṣpāṇāṃ prakare karaḥ phale bilvakapitthādau strīṇāṃ ca kucakumbhayoḥ
146
इति पद्मकोशः व्यावर्तिताख्यं करणं कृत्वैव समवस्थिताः यस्याङ्गुल्यः करतले पार्श्वगाः सोऽलपल्लवः
iti padmakośaḥ vyāvartitākhyaṃ karaṇaṃ kṛtvaiva samavasthitāḥ yasyāṅgulyaḥ karatale pārśvagāḥ so'lapallavaḥ
147
अलल्पद्मः स एव स्यादङ्गुलीनां च केचन अस्य व्यावर्तितस्थाने परिवर्तितमूचिरे
alalpadmaḥ sa eva syādaṅgulīnāṃ ca kecana asya vyāvartitasthāne parivartitamūcire
148
कस्य त्वमिति नास्तीति वाक्ययोः प्रतिषेधने तुच्छाद्युक्तानृतत्वोक्तिष्वेव स्त्रीभिः प्रयुज्यते
kasya tvamiti nāstīti vākyayoḥ pratiṣedhane tucchādyuktānṛtatvoktiṣveva strībhiḥ prayujyate
149
इत्यलपल्लवः ऊर्ध्वं प्रसारिता यत्र खटकामुखतर्जनी हस्तः सूचीमुखः स स्यादभिनेयमिहोच्यते
ityalapallavaḥ ūrdhvaṃ prasāritā yatra khaṭakāmukhatarjanī hastaḥ sūcīmukhaḥ sa syādabhineyamihocyate
150
शस्त्रे चक्राभिधे कुम्भकारोपकरणे तथा रथाङ्गे जनसंघाते भ्रमन्ती तर्जनी भवेत्
śastre cakrābhidhe kumbhakāropakaraṇe tathā rathāṅge janasaṃghāte bhramantī tarjanī bhavet
151
ऊर्ध्ववक्त्राऽधोमुखी च निजपार्श्वगता तथा पार्श्वान्तरान्निजं पार्श्वमायान्ती च क्रमाद्भवेत्
ūrdhvavaktrā'dhomukhī ca nijapārśvagatā tathā pārśvāntarānnijaṃ pārśvamāyāntī ca kramādbhavet
152
पताकायां भवेदूर्ध्वा साधुवादे च दोलिता एकत्वे तर्जनी चोर्ध्वा नासास्था श्वासवीक्षणे
patākāyāṃ bhavedūrdhvā sādhuvāde ca dolitā ekatve tarjanī cordhvā nāsāsthā śvāsavīkṣaṇe
153
अधस्तले पार्श्वयुक्ते संयुक्ते विरहे पुनः वियुक्ते च विधातव्ये शार्ङ्गदेवेन कीर्तिते
adhastale pārśvayukte saṃyukte virahe punaḥ viyukte ca vidhātavye śārṅgadevena kīrtite
154
इति सूचीमुखः पताको निम्नमध्यो यः स तु सर्पशिराः करः देवेभ्यस्तोयदानेऽसावुत्तानोऽधोमुखः पुनः
iti sūcīmukhaḥ patāko nimnamadhyo yaḥ sa tu sarpaśirāḥ karaḥ devebhyastoyadāne'sāvuttāno'dhomukhaḥ punaḥ
155
भुजंगमगतौ स स्यादास्फाले करिकुम्भयोः भुजास्फोटे च मल्लानां नियुद्धादिषु कीर्तितः
bhujaṃgamagatau sa syādāsphāle karikumbhayoḥ bhujāsphoṭe ca mallānāṃ niyuddhādiṣu kīrtitaḥ
156
इति सर्पशिराः अस्याङ्गुष्ठो मध्यमाया मध्यपर्वोदरं श्रितः ऊर्ध्वा कनीयसी यत्र चतुरं तं करं विदुः
iti sarpaśirāḥ asyāṅguṣṭho madhyamāyā madhyaparvodaraṃ śritaḥ ūrdhvā kanīyasī yatra caturaṃ taṃ karaṃ viduḥ
157
अन्ये पताकाङ्गुष्ठस्य मध्यमामूलसंस्थितिम् ईषच्च पृष्ठतो यातां कनिष्ठां चतुरे जगुः
anye patākāṅguṣṭhasya madhyamāmūlasaṃsthitim īṣacca pṛṣṭhato yātāṃ kaniṣṭhāṃ cature jaguḥ
158
नये वदनदेशस्थो युतौ द्वौ मणिबन्धयोः विनयेऽथ विचारे स्यात्पार्श्वगोऽथ हृदि स्थितः
naye vadanadeśastho yutau dvau maṇibandhayoḥ vinaye'tha vicāre syātpārśvago'tha hṛdi sthitaḥ
159
ऊहापोहे च लीलायामुद्वेष्टितयुतः करः कैतवेऽक्षप्रेरणे च भवेदूर्ध्वतलः समे
ūhāpohe ca līlāyāmudveṣṭitayutaḥ karaḥ kaitave'kṣapreraṇe ca bhavedūrdhvatalaḥ same
160
अङ्गुष्ठमध्यमान्योन्यमर्दनेन तु मार्दवे चातुर्यवचने त्वेतौ संयुतौ चतुरोदितौ
aṅguṣṭhamadhyamānyonyamardanena tu mārdave cāturyavacane tvetau saṃyutau caturoditau
161
इति चतुरः सर्पशीर्षकरस्योर्ध्वे यदाऽङ्गुष्ठकनिष्ठिके मृगशीर्षस्तदा हस्तः स त्वधोवदनो भवेत्
iti caturaḥ sarpaśīrṣakarasyordhve yadā'ṅguṣṭhakaniṣṭhike mṛgaśīrṣastadā hastaḥ sa tvadhovadano bhavet
162
अद्योहसांप्रतार्थेषूत्तानोद्यूताक्षपातने गण्डादिक्षेत्रसंस्थस्तु गण्डादिस्वेदमार्जने
adyohasāṃpratārtheṣūttānodyūtākṣapātane gaṇḍādikṣetrasaṃsthastu gaṇḍādisvedamārjane
163
इति मृगशीर्षः लग्नास्त्रेताग्निसंस्थानास्तर्जन्यङ्गुष्ठमध्यमाः शेषे यत्रोर्ध्वविरले हंसास्यः सोऽभिधीयते
iti mṛgaśīrṣaḥ lagnāstretāgnisaṃsthānāstarjanyaṅguṣṭhamadhyamāḥ śeṣe yatrordhvavirale haṃsāsyaḥ so'bhidhīyate
164
अयं मृदुनि निःसारे श्लक्ष्णेऽल्पे शिथिले लघौ मर्दितं मथितं क्षिप्तं दधदग्रं विधूनितम् औचित्याच्युतयुक्तं तु कुसुमावचयादिषु
ayaṃ mṛduni niḥsāre ślakṣṇe'lpe śithile laghau marditaṃ mathitaṃ kṣiptaṃ dadhadagraṃ vidhūnitam aucityācyutayuktaṃ tu kusumāvacayādiṣu
165
इति हंसवक्त्रः यदि किंचिन्नमन्मूलं तर्जन्याद्यङ्गुलित्रयम् पताकस्य तदा हस्तं हंसपक्षं प्रचक्षते
iti haṃsavaktraḥ yadi kiṃcinnamanmūlaṃ tarjanyādyaṅgulitrayam patākasya tadā hastaṃ haṃsapakṣaṃ pracakṣate
166
अयमाचमने कार्यश्चन्दनाद्यनुलेपने हनुदेशगतस्तु स्याद्दुःखजे हनुधारणे
ayamācamane kāryaścandanādyanulepane hanudeśagatastu syādduḥkhaje hanudhāraṇe
167
मण्डलीकृतबाहू तौ महास्तम्भप्रदर्शने आलिङ्गने च प्रत्यक्षे परोक्षे स्वस्तिकीकृतौ
maṇḍalīkṛtabāhū tau mahāstambhapradarśane āliṅgane ca pratyakṣe parokṣe svastikīkṛtau
168
रोमाञ्चाद्यनुभावैस्तु रसेष्वेष यथारसम् अनुभावा रसवशात्कार्या हस्तान्तरेष्वपि
romāñcādyanubhāvaistu raseṣveṣa yathārasam anubhāvā rasavaśātkāryā hastāntareṣvapi
169
इति हंसपक्षः अङ्गुष्ठमध्यमाङ्गुल्यौ श्लिष्टाग्रे तर्जनी मता यत्रोर्ध्वविरले शेषे स करो भ्रमरो भवेत्
iti haṃsapakṣaḥ aṅguṣṭhamadhyamāṅgulyau śliṣṭāgre tarjanī matā yatrordhvavirale śeṣe sa karo bhramaro bhavet
170
ग्रहणे दीर्घनालानां पुष्पाणामयमिष्यते कर्णपूरे तालपत्रे कण्टकोद्धरणादिषु
grahaṇe dīrghanālānāṃ puṣpāṇāmayamiṣyate karṇapūre tālapatre kaṇṭakoddharaṇādiṣu
171
इति भ्रमरः यत्राङ्गुष्ठाग्रलग्नाश्च संहताङ्गुलयोऽखिलाः ऊर्ध्वाश्च मुकुलः स स्यात्पद्मादिमुकुलाकृतौ
iti bhramaraḥ yatrāṅguṣṭhāgralagnāśca saṃhatāṅgulayo'khilāḥ ūrdhvāśca mukulaḥ sa syātpadmādimukulākṛtau
172
बलिकर्मणि देवानां पूजने भोजनादिषु मुहुर्विकास्य प्रकृतिं नीतो दाने त्वरान्विते
balikarmaṇi devānāṃ pūjane bhojanādiṣu muhurvikāsya prakṛtiṃ nīto dāne tvarānvite
173
मुखचुम्बे तु कान्तानां संनिधौ विटचुम्बने कुचकक्षादिदेशस्थः स्यादाच्छुरितके करः
mukhacumbe tu kāntānāṃ saṃnidhau viṭacumbane kucakakṣādideśasthaḥ syādācchuritake karaḥ
174
यदाऽङ्गुलीपञ्चकेन सशब्दं नखलेखनम् कुचादौ कामसूत्रज्ञास्तदाऽऽच्छुरितकं विदुः
yadā'ṅgulīpañcakena saśabdaṃ nakhalekhanam kucādau kāmasūtrajñāstadā''cchuritakaṃ viduḥ
175
इति मुकुलः पद्मकोशस्य यत्र स्युरङ्गुल्ल्यः पञ्च कुञ्चिताः ऊर्णनाभः स चौर्येण ग्रहे केशग्रहादिषु
iti mukulaḥ padmakośasya yatra syuraṅgullyaḥ pañca kuñcitāḥ ūrṇanābhaḥ sa cauryeṇa grahe keśagrahādiṣu
176
शिरःकण्डूयने कार्यश्चिबुकक्षेत्रगौ तु तौ कार्यौ सखस्तिकौ सिंहव्याघ्रादिनखरायुधे
śiraḥkaṇḍūyane kāryaścibukakṣetragau tu tau kāryau sakhastikau siṃhavyāghrādinakharāyudhe
177
इत्यूर्णनाभः अरालाङ्गुष्ठतर्जन्यौ लग्नाग्रे निम्नतां गतः किंचिच्चेत्तलमध्यः स्यात्तदा संदंश उच्यते
ityūrṇanābhaḥ arālāṅguṣṭhatarjanyau lagnāgre nimnatāṃ gataḥ kiṃciccettalamadhyaḥ syāttadā saṃdaṃśa ucyate
178
स त्रेधा स्यादग्रजश्च मुखजः पार्श्वजः क्रमात् प्राङ्मुखः संमुखः पार्श्वमुख इत्यस्य लक्षणम्
sa tredhā syādagrajaśca mukhajaḥ pārśvajaḥ kramāt prāṅmukhaḥ saṃmukhaḥ pārśvamukha ityasya lakṣaṇam
179
कण्टकोद्धरणे सूक्ष्मकुसुमावचयादिषु प्रयोक्तव्योऽग्रसंदंशो धिगित्युक्तौ तु रोषतः
kaṇṭakoddharaṇe sūkṣmakusumāvacayādiṣu prayoktavyo'grasaṃdaṃśo dhigityuktau tu roṣataḥ
180
वृन्तात्पुष्पोद्धृतौ वर्तिशलाकाञ्जनपूरणे कर्तव्यो मुखसंदंशः संदंशः पार्श्वजः पुनः
vṛntātpuṣpoddhṛtau vartiśalākāñjanapūraṇe kartavyo mukhasaṃdaṃśaḥ saṃdaṃśaḥ pārśvajaḥ punaḥ
181
गुणनिक्षेपणे मुक्ताफलानां वेधने तथा निरूपणे च तत्त्वस्य सद्वितीयोऽथ भाषणे
guṇanikṣepaṇe muktāphalānāṃ vedhane tathā nirūpaṇe ca tattvasya sadvitīyo'tha bhāṣaṇe
182
सरोषे वामहस्तेन किंचिदग्रविवर्तनात् अलक्तकादिनिष्पेषेऽप्येष श्रीशार्ङ्गिणोदितः
saroṣe vāmahastena kiṃcidagravivartanāt alaktakādiniṣpeṣe'pyeṣa śrīśārṅgiṇoditaḥ
183
इति संदंशः भ्रमरस्य तलस्थे चेत्कनिष्ठोपकनिष्ठिके ताम्रचूडस्तदा हस्तो बालाह्वानेऽथ भर्त्सने
iti saṃdaṃśaḥ bhramarasya talasthe cetkaniṣṭhopakaniṣṭhike tāmracūḍastadā hasto bālāhvāne'tha bhartsane
184
गीतादितालमाने च शैघ्र्यविश्वासनादिषु सशब्दच्युतसंदंशः कार्योऽसौ छोटिकोच्यते
gītāditālamāne ca śaighryaviśvāsanādiṣu saśabdacyutasaṃdaṃśaḥ kāryo'sau choṭikocyate
185
प्रसारितकनिष्ठस्य मुष्टेर्यत्ताम्रचूडताम् विनियोगं सहस्रादिसंख्यानिर्देशनेऽस्य च केऽप्यूचुस्तं तु निःशङ्को नैच्छल्लक्ष्येष्वदर्शनात्
prasāritakaniṣṭhasya muṣṭeryattāmracūḍatām viniyogaṃ sahasrādisaṃkhyānirdeśane'sya ca ke'pyūcustaṃ tu niḥśaṅko naicchallakṣyeṣvadarśanāt
186
इति ताम्रचूडः पताकहस्ततलयोः संश्लेषादञ्जलिर्मतः
iti tāmracūḍaḥ patākahastatalayoḥ saṃśleṣādañjalirmataḥ
187
देवतागुरुविप्राणां नमस्कारेष्वयं क्रमात् कार्यः शिरोमुखोरस्थो नृभिः स्त्रीभिर्यथेष्टतः
devatāguruviprāṇāṃ namaskāreṣvayaṃ kramāt kāryaḥ śiromukhorastho nṛbhiḥ strībhiryatheṣṭataḥ
188
इत्यञ्जलिः कपोतोऽसौ यत्र श्लिष्टमूलाग्रपार्श्वकौ अस्य कूर्मक इत्यन्यां संज्ञां हस्तविदो विदुः
ityañjaliḥ kapoto'sau yatra śliṣṭamūlāgrapārśvakau asya kūrmaka ityanyāṃ saṃjñāṃ hastavido viduḥ
189
प्रणामे गुरुसंभाषे विनयाङ्गीकृतौ त्वयम् प्राङ्मुखः सशिरःकम्पः स्त्रीकापुरुषयोर्भवेत्
praṇāme gurusaṃbhāṣe vinayāṅgīkṛtau tvayam prāṅmukhaḥ saśiraḥkampaḥ strīkāpuruṣayorbhavet
190
इति कपोतः अन्योन्यस्यान्तरैर्यत्राङ्मुल्यो निःसृत्य हस्तयोः अन्तर्बहिश्च दृश्यन्ते कर्कटः सोऽभिधीयते
iti kapotaḥ anyonyasyāntarairyatrāṅmulyo niḥsṛtya hastayoḥ antarbahiśca dṛśyante karkaṭaḥ so'bhidhīyate
191
अन्तःस्थिताङ्गुलिः कार्यश्चिन्तायामथ जृम्भणे ऊर्ध्वं पार्श्वेऽग्रतो वा स्यात्पराङ्मुखतलाङ्गुलिः
antaḥsthitāṅguliḥ kāryaścintāyāmatha jṛmbhaṇe ūrdhvaṃ pārśve'grato vā syātparāṅmukhatalāṅguliḥ
192
अङ्गानां मोटने चाथ बृहद्देहे स्वसंमुखः जठरक्षेत्रगः पृष्ठे त्वङ्गुलीनां हनुं दधत्
aṅgānāṃ moṭane cātha bṛhaddehe svasaṃmukhaḥ jaṭharakṣetragaḥ pṛṣṭhe tvaṅgulīnāṃ hanuṃ dadhat
193
खेदे च संकुचत्किंचिदन्योन्याभिमुखाङ्गुलिः शङ्खस्य धारणे सोऽयं जृम्भादौ बहिरङ्गुलिः
khede ca saṃkucatkiṃcidanyonyābhimukhāṅguliḥ śaṅkhasya dhāraṇe so'yaṃ jṛmbhādau bahiraṅguliḥ
194
इति कर्कटः एकस्य मणिबन्धेऽन्यमणिबन्धस्थितौ करौ देहस्य वामपार्श्वस्थावुत्तानौ स्वस्तिको मतः
iti karkaṭaḥ ekasya maṇibandhe'nyamaṇibandhasthitau karau dehasya vāmapārśvasthāvuttānau svastiko mataḥ
195
अत्रारालौ पताकौ वाऽभिनये वशगौ करौ विच्युतः स्वस्तिकः स्त्रीभिरेवमस्तीति भाषने गगने सागरादौ च विस्तीर्णे संप्रयुज्यते
atrārālau patākau vā'bhinaye vaśagau karau vicyutaḥ svastikaḥ strībhirevamastīti bhāṣane gagane sāgarādau ca vistīrṇe saṃprayujyate
196
इति स्वस्तिकः लम्बमानौ पताकौ तु श्लथांसौ शिथिलाङ्गुली
iti svastikaḥ lambamānau patākau tu ślathāṃsau śithilāṅgulī
197
दोलो भवेदसौ व्याधौ विषादे मदमूर्छयोः संभ्रमादौ यथायोगं स्तब्धो वा पार्श्वदोलितः
dolo bhavedasau vyādhau viṣāde madamūrchayoḥ saṃbhramādau yathāyogaṃ stabdho vā pārśvadolitaḥ
198
इति दोलः सर्पशीर्षो मिलद्बाह्यपार्श्वः पुष्पपुटो भवेत् धान्यपुष्पफलादीनामपां च ग्रहणेऽर्पणे कार्यः पुष्पाञ्जलौ चैष प्रोक्तः सोढलसूनुना
iti dolaḥ sarpaśīrṣo miladbāhyapārśvaḥ puṣpapuṭo bhavet dhānyapuṣpaphalādīnāmapāṃ ca grahaṇe'rpaṇe kāryaḥ puṣpāñjalau caiṣa proktaḥ soḍhalasūnunā
199
इति पुष्पपुटः । अन्योन्यस्कन्धदेशस्थावरालौ स्वस्तिकीकृतौ स्वसंमुखौ च विततावुत्सङ्गो गीयते करः
iti puṣpapuṭaḥ | anyonyaskandhadeśasthāvarālau svastikīkṛtau svasaṃmukhau ca vitatāvutsaṅgo gīyate karaḥ
200
देहदक्षिणभागस्थं स्वस्तिकं केचिदूचिरे अधस्तलत्वमप्यन्येऽन्योन्यकक्षानुवेशिनीः
dehadakṣiṇabhāgasthaṃ svastikaṃ kecidūcire adhastalatvamapyanye'nyonyakakṣānuveśinīḥ
201
अङ्गुलीः करयोः पृष्ठद्वयं पार्श्वमुखं विदुः करावरालयोः स्थाने सर्पशीर्षावितीतरे
aṅgulīḥ karayoḥ pṛṣṭhadvayaṃ pārśvamukhaṃ viduḥ karāvarālayoḥ sthāne sarpaśīrṣāvitītare
हस्तप्रकरणम् (cont. 2)
202
अतिप्रयत्नसाध्येऽर्थे शीतालिङ्गनयोरपि प्रसादनानङ्गीकारे लज्जादौ चैव योषिताम्
atiprayatnasādhye'rthe śītāliṅganayorapi prasādanānaṅgīkāre lajjādau caiva yoṣitām
203
इत्युत्सङ्गः खटकामुखयोः पाण्योः स्वस्तिके मणिबन्धने अन्योन्याभिमुखत्वे वा खटकावर्धमानकः
ityutsaṅgaḥ khaṭakāmukhayoḥ pāṇyoḥ svastike maṇibandhane anyonyābhimukhatve vā khaṭakāvardhamānakaḥ
204
तामूलग्रहणादौ स्यात्कामिनां प्रथमे मते पुष्पाणां ग्रन्थने सत्यभाषणादौ मतान्तरे
tāmūlagrahaṇādau syātkāmināṃ prathame mate puṣpāṇāṃ granthane satyabhāṣaṇādau matāntare
205
स्कन्धकूर्परयोर्मध्यमन्योन्यस्य यदा करौ दधाते सर्पशिरसौ गजदन्तस्तदोदितः
skandhakūrparayormadhyamanyonyasya yadā karau dadhāte sarpaśirasau gajadantastadoditaḥ
206
आकुञ्चत्कूर्परौ स्कन्धदेशस्थौ सर्पशीर्षकौ अन्योन्याभिमुखौ लक्ष्म गजदन्ते जगुः परे
ākuñcatkūrparau skandhadeśasthau sarpaśīrṣakau anyonyābhimukhau lakṣma gajadante jaguḥ pare
207
एष शैलशिलोत्पाटे गतागतयुतः करः
eṣa śailaśilotpāṭe gatāgatayutaḥ karaḥ
208
विवाहस्थाननयने स्याद्वधूवरयोरयम् स्तम्भग्रहेऽतिभारे च श्रीसोढलसुतोदितः
vivāhasthānanayane syādvadhūvarayorayam stambhagrahe'tibhāre ca śrīsoḍhalasutoditaḥ
209
इति गजदन्तः वक्षसोऽभिमुखौ सन्तौ शुकतुण्डावधोमुखौ कृत्वा नीतावधो यत्र सोऽवहित्थोऽभिधीयते दौर्बल्यौत्सुक्यनिःश्वासगात्रकार्श्येष्वसौ भवेत्
iti gajadantaḥ vakṣaso'bhimukhau santau śukatuṇḍāvadhomukhau kṛtvā nītāvadho yatra so'vahittho'bhidhīyate daurbalyautsukyaniḥśvāsagātrakārśyeṣvasau bhavet
210
इत्यवहित्थः मुकुलस्य कपित्थेन वेष्टनान्निषधो भवेत्
ityavahitthaḥ mukulasya kapitthena veṣṭanānniṣadho bhavet
211
शास्त्रार्थसम्यग्ग्रहणे स स्यान्निष्पेषणे तथा सम्यक्च स्थापिते तथ्यमिदमित्यपि भाषणे
śāstrārthasamyaggrahaṇe sa syānniṣpeṣaṇe tathā samyakca sthāpite tathyamidamityapi bhāṣaṇe
212
प्रथमं गजदन्तं तु निषधं केचिदूचिरे स शैर्यधैर्यगाम्भीर्यगर्वादिषु मतस्तथा
prathamaṃ gajadantaṃ tu niṣadhaṃ kecidūcire sa śairyadhairyagāmbhīryagarvādiṣu matastathā
213
इति निषधः उपर्युपरि विन्यस्तौ यत्रान्योन्यमधोमुखौ ऊर्ध्वाङ्गुष्ठौ पताकाख्यौ करौ स मकरः करः
iti niṣadhaḥ uparyupari vinyastau yatrānyonyamadhomukhau ūrdhvāṅguṣṭhau patākākhyau karau sa makaraḥ karaḥ
214
स नक्रमकराडीनां क्रव्यादद्वीपिनामपि सिंहादीनामभिनये नदीपूरस्य चेष्यते
sa nakramakarāḍīnāṃ kravyādadvīpināmapi siṃhādīnāmabhinaye nadīpūrasya ceṣyate
215
इति मकरः हंसपक्षौ स्वस्तिकत्वं प्राप्तौ यदि पराङ्मुखौ
iti makaraḥ haṃsapakṣau svastikatvaṃ prāptau yadi parāṅmukhau
216
वर्धमानस्तदा हस्तः कपाटोद्घाटने भवेत् विच्युतः स्वस्तिकस्तद्वद्वक्षःस्थलविदारणे
vardhamānastadā hastaḥ kapāṭodghāṭane bhavet vicyutaḥ svastikastadvadvakṣaḥsthalavidāraṇe
217
सर्पशीर्षो हंसपक्षस्थानेऽस्मिन्नपरे जगुः अपरेऽभ्युपजग्मुस्तं स्वस्तिकेन विना कृतम्
sarpaśīrṣo haṃsapakṣasthāne'sminnapare jaguḥ apare'bhyupajagmustaṃ svastikena vinā kṛtam
218
इति वर्धमानः पुरोमुखौ समस्कन्धकूर्परौ खटकामुखौ
iti vardhamānaḥ puromukhau samaskandhakūrparau khaṭakāmukhau
219
स्थितौ वक्षःपुरोदेशे वक्षसोऽष्टाङ्गुलान्तरे चतुरस्राविति प्रोक्तौ स्रगाद्याकर्षणे करौ
sthitau vakṣaḥpurodeśe vakṣaso'ṣṭāṅgulāntare caturasrāviti proktau sragādyākarṣaṇe karau
220
इति चतुरस्रौ चतुरस्रीकृत्य पाण्योः कृतयोर्हंसपक्षयोः उत्तानोऽधो व्रजत्युएको वक्षोऽन्यो यात्यधोमुखः
iti caturasrau caturasrīkṛtya pāṇyoḥ kṛtayorhaṃsapakṣayoḥ uttāno'dho vrajatyueko vakṣo'nyo yātyadhomukhaḥ
221
यदा स्यातां तदोद्वृत्तौ तालवृन्तनिरूपणे तावेव तालवृन्ताख्याववदन्नृत्तकोविदाः
yadā syātāṃ tadodvṛttau tālavṛntanirūpaṇe tāveva tālavṛntākhyāvavadannṛttakovidāḥ
222
प्राङ्मुखौ हंसपक्षाख्यौ व्यावृत्तपरिवर्तितौ जयशब्दे प्रयोक्तव्यावुद्वृत्तौ मेनिरे परे
prāṅmukhau haṃsapakṣākhyau vyāvṛttaparivartitau jayaśabde prayoktavyāvudvṛttau menire pare
223
इत्युद्वृत्तौ भूत्वोद्वृत्तौ स्थितौ त्र्यस्रौ हंसपक्षौ स्वपार्श्वयोः जातौ मिथः संमुखस्थतलौ तलमुखौ मतौ बुधैरभिदधाते तौ मधुरे मर्दलध्वनौ
ityudvṛttau bhūtvodvṛttau sthitau tryasrau haṃsapakṣau svapārśvayoḥ jātau mithaḥ saṃmukhasthatalau talamukhau matau budhairabhidadhāte tau madhure mardaladhvanau
224
इति तलमुखौ अश्लिष्टहंसपक्षाभ्यां स्वस्तिकस्वस्तिकौ करौ
iti talamukhau aśliṣṭahaṃsapakṣābhyāṃ svastikasvastikau karau
225
इति स्वस्तिकौ विप्रकीर्णौ तु तावेव सहसा स्वस्तिके च्युते नीचाग्रावुन्नताग्रौ वा कुचाभ्यां पुरतः स्थितौ पराङ्मुखौ हंसपक्षौ विप्रकीर्णौ जगुः परे
iti svastikau viprakīrṇau tu tāveva sahasā svastike cyute nīcāgrāvunnatāgrau vā kucābhyāṃ purataḥ sthitau parāṅmukhau haṃsapakṣau viprakīrṇau jaguḥ pare
226
इति विप्रकीर्णौ पताकस्वस्तिकं कृत्वा व्यावृत्तपरिवर्तने ऊर्ध्वास्यौ पद्मकोशौ च व्यावृत्तपरिवर्तने
iti viprakīrṇau patākasvastikaṃ kṛtvā vyāvṛttaparivartane ūrdhvāsyau padmakośau ca vyāvṛttaparivartane
227
क्रमात्कृत्वा यत्र वाममुत्तानारालमाचरेत् खटकामुखमन्यं वाऽधोमुखं चतुरस्रतः
kramātkṛtvā yatra vāmamuttānārālamācaret khaṭakāmukhamanyaṃ vā'dhomukhaṃ caturasrataḥ
228
स्वस्तिकेनाथवा यद्वा कृत्वाऽरालौ करौ कृतौ खटकामुखसंज्ञौ तावरालखटकामुखौ
svastikenāthavā yadvā kṛtvā'rālau karau kṛtau khaṭakāmukhasaṃjñau tāvarālakhaṭakāmukhau
229
वणिजां सचिवादीनां वितर्केऽसौ प्रयुज्यते अन्ये त्वाहुरुरोग्रस्थः प्राङ्मुखः खटकामुखः
vaṇijāṃ sacivādīnāṃ vitarke'sau prayujyate anye tvāhururograsthaḥ prāṅmukhaḥ khaṭakāmukhaḥ
230
अरालः प्रोन्नताग्रोऽन्यस्तिर्यगीषत्प्रसारितः पार्श्वव्यत्ययतो यद्वा स्वपार्श्वे चेत्करौ स्थितौ तलान्तरौ तदा स्यातामरालखटकामुखौ
arālaḥ pronnatāgro'nyastiryagīṣatprasāritaḥ pārśvavyatyayato yadvā svapārśve cetkarau sthitau talāntarau tadā syātāmarālakhaṭakāmukhau
231
इत्यरालखटकामुखौ भुजाग्रयोः कूर्परयोरंसयोः सविलासयोः सतोः पताकौ व्यावृत्तिं विधाय भवतो द्रुतम् अधस्तलौ चेदाविद्धवक्त्रौ हस्तौ तदोदितौ
ityarālakhaṭakāmukhau bhujāgrayoḥ kūrparayoraṃsayoḥ savilāsayoḥ satoḥ patākau vyāvṛttiṃ vidhāya bhavato drutam adhastalau cedāviddhavaktrau hastau tadoditau
232
विक्षेपवलने प्राहुः प्रयोगं कृतिनस्तयोः
vikṣepavalane prāhuḥ prayogaṃ kṛtinastayoḥ
233
इत्याविद्धवक्त्रौ मध्यमासंगताङ्गुष्ठौ चतुरस्रप्रदेशगौ सर्पशीर्षौ क्रमात्तिर्यक्प्रसरन्तौ प्रदेशिनीम् बहिः प्रसारितां धत्तो यदा सूचीमुखौ तदा
ityāviddhavaktrau madhyamāsaṃgatāṅguṣṭhau caturasrapradeśagau sarpaśīrṣau kramāttiryakprasarantau pradeśinīm bahiḥ prasāritāṃ dhatto yadā sūcīmukhau tadā
234
पताकौ प्रथमं कार्यौ व्यावृत्तपरिवर्तितौ भ्रान्त्वा प्रसारणं चात्र विशेषं केचिदूचिरे
patākau prathamaṃ kāryau vyāvṛttaparivartitau bhrāntvā prasāraṇaṃ cātra viśeṣaṃ kecidūcire
235
मध्यप्रसारिताङ्गुष्ठौ सर्पशीर्षाकृती करौ रेचितस्वस्तिकौ केचिदूचुः सूच्यास्यलक्षणम्
madhyaprasāritāṅguṣṭhau sarpaśīrṣākṛtī karau recitasvastikau kecidūcuḥ sūcyāsyalakṣaṇam
236
इति सूच्यास्यौ प्रसारितोत्तानतलावुच्येते रेचितौ करौ अथवा रेचितौ प्रोक्तौ हंसपक्षौ द्रुतभ्रमौ
iti sūcyāsyau prasāritottānatalāvucyete recitau karau athavā recitau proktau haṃsapakṣau drutabhramau
237
यद्वा रेचितयोर्लक्ष्म लक्षणे मिलिते इमे प्रयोज्यौ तौ नृसिंहस्य दैत्यवक्षोविदारणे
yadvā recitayorlakṣma lakṣaṇe milite ime prayojyau tau nṛsiṃhasya daityavakṣovidāraṇe
238
इति रेचितौ एकेन चतुरस्रेण तौ स्यातामर्धरेचितौ
iti recitau ekena caturasreṇa tau syātāmardharecitau
239
इत्यर्धरेचितौ उत्तानाधोमुखत्वाभ्यां क्रमेण स्कन्धदेशतः पताकौ यदि निष्क्रम्य नितम्बक्षेत्रवर्तिनौ रेचकं कुरुतो हस्तौ नितम्बावुदितौ तदा
ityardharecitau uttānādhomukhatvābhyāṃ krameṇa skandhadeśataḥ patākau yadi niṣkramya nitambakṣetravartinau recakaṃ kuruto hastau nitambāvuditau tadā
240
इति नितम्बौ बाहू व्यावर्तितेनोर्ध्वं प्रसार्य परिवर्तितः स्वस्तिकाकृतितां नीतौ पताकौ पल्लवौ मतौ
iti nitambau bāhū vyāvartitenordhvaṃ prasārya parivartitaḥ svastikākṛtitāṃ nītau patākau pallavau matau
241
शिथिलौ त्रिपताकौ तु केचिदत्र प्रचक्षते नतोन्नतौ पद्मकोशौ शिथिलौ मणिबन्धयोः
śithilau tripatākau tu kecidatra pracakṣate natonnatau padmakośau śithilau maṇibandhayoḥ
242
स्वपार्श्वयोः पुरस्ताद्वा पल्लवाववदन्परे पद्मकोशकरस्थाने पताकावपरे जगुः
svapārśvayoḥ purastādvā pallavāvavadanpare padmakośakarasthāne patākāvapare jaguḥ
243
इति पल्लवौ पार्श्वदेशोत्थितौ पार्श्वमस्पृशन्तौ गतौ शिरः नितम्बवत्केशदेशान्निष्क्रम्य च पुनः पुनः पृथग्गतागतौ यौ तौ केशबन्धौ करौ मतौ
iti pallavau pārśvadeśotthitau pārśvamaspṛśantau gatau śiraḥ nitambavatkeśadeśānniṣkramya ca punaḥ punaḥ pṛthaggatāgatau yau tau keśabandhau karau matau
244
इति केशबन्धौ कपोलांसललाटानां क्षेत्रे त्वन्यतमे स्थितौ
iti keśabandhau kapolāṃsalalāṭānāṃ kṣetre tvanyatame sthitau
245
त्रिपताकौ करौ किंचित्तिर्यञ्चौ संमुखौ मिथः अंसकूर्परयोः किंचिच्चलतोरूर्ध्वतस्तलौ
tripatākau karau kiṃcittiryañcau saṃmukhau mithaḥ aṃsakūrparayoḥ kiṃciccalatorūrdhvatastalau
246
क्षणं भूत्वा प्रचलितौ ज्ञेयावुत्तानवञ्चितौ अंसकूर्परयोः किंचित्पतनं मन्वते परे
kṣaṇaṃ bhūtvā pracalitau jñeyāvuttānavañcitau aṃsakūrparayoḥ kiṃcitpatanaṃ manvate pare
247
इत्युत्तानवञ्चितौ पताकौ दोलितौ तिर्यक्प्रसृतौ तौ लताकरौ अनयोः करयोः केशबन्धयोश्च नितम्बयोः त्रिपताकाकृतिं केचिदाचार्याः प्रतिजानते
ityuttānavañcitau patākau dolitau tiryakprasṛtau tau latākarau anayoḥ karayoḥ keśabandhayośca nitambayoḥ tripatākākṛtiṃ kecidācāryāḥ pratijānate
248
इति लताकरौ स्पृशत्करिकराकारः पार्श्वयोश्चेल्लताकरः उन्नतो दोलितोऽन्यस्तु कर्णस्थः खटकामुखः
iti latākarau spṛśatkarikarākāraḥ pārśvayoścellatākaraḥ unnato dolito'nyastu karṇasthaḥ khaṭakāmukhaḥ
249
त्रिपताकोऽथवा यत्र करिहस्तममुं विदुः नन्वन्यहस्तवत्कस्मान्नात्र द्विवचनं कृतम्
tripatāko'thavā yatra karihastamamuṃ viduḥ nanvanyahastavatkasmānnātra dvivacanaṃ kṛtam
250
ब्रूमो यत्रैकशब्देन सजातीयावुभौ करौ उक्तौ तत्र द्विवचनं घटवच्चतुरस्रवत्
brūmo yatraikaśabdena sajātīyāvubhau karau uktau tatra dvivacanaṃ ghaṭavaccaturasravat
251
भिन्नशब्दौ विजातीयौ यौ वा द्विवचनं तयोः यथा घटपटौ स्यातामरालखटकामुखौ
bhinnaśabdau vijātīyau yau vā dvivacanaṃ tayoḥ yathā ghaṭapaṭau syātāmarālakhaṭakāmukhau
252
करिहस्ताकृतिस्त्वेको दृश्यतेऽत्र लताकरः इतिकर्तव्यता त्वन्या स्यादेकवचनं ततः
karihastākṛtistveko dṛśyate'tra latākaraḥ itikartavyatā tvanyā syādekavacanaṃ tataḥ
253
न चात्र करिहस्तत्वमेकैकत्र घटत्ववत् न चात्रैकः करी हस्तः शब्दवाच्योऽपरः करः नैकशेषो न च द्वंद्वो यतो द्विवचनं भवेत्
na cātra karihastatvamekaikatra ghaṭatvavat na cātraikaḥ karī hastaḥ śabdavācyo'paraḥ karaḥ naikaśeṣo na ca dvaṃdvo yato dvivacanaṃ bhavet
254
आश्रितं चैकवचनं मुनिना सर्वदर्शिना
āśritaṃ caikavacanaṃ muninā sarvadarśinā
255
त्रिपताकौ कटीशीर्षे न्यस्ताग्रौ पक्षवञ्चितौ
tripatākau kaṭīśīrṣe nyastāgrau pakṣavañcitau
256
इति पक्षवञ्चितौ तौ पार्श्वाभिमुखाग्रौ तु पक्षप्रद्योतकौ मतौ उत्तानौ केचिदन्ये तूर्ध्वाङ्गुली च पराङ्मुखौ हस्तौ भणन्ति शोभेते चैतौ प्राग्भ्यामनन्तरम्
iti pakṣavañcitau tau pārśvābhimukhāgrau tu pakṣapradyotakau matau uttānau kecidanye tūrdhvāṅgulī ca parāṅmukhau hastau bhaṇanti śobhete caitau prāgbhyāmanantaram
257
इति पक्षप्रद्योतकौ उपवक्षस्थलं हंसपक्षे गच्छति पार्श्वतः सविलासोऽपरस्तिर्यक्प्रसृतश्चेल्लताकरः
iti pakṣapradyotakau upavakṣasthalaṃ haṃsapakṣe gacchati pārśvataḥ savilāso'parastiryakprasṛtaścellatākaraḥ
258
क्रमादङ्गान्तरेणैवं दण्डपक्षौ तदा करौ हस्तप्रसारणं त्वत्र युगपन्मेनिरेऽपरे
kramādaṅgāntareṇaivaṃ daṇḍapakṣau tadā karau hastaprasāraṇaṃ tvatra yugapanmenire'pare
259
इति दण्डपक्षौ अधोमुखौ कटिक्षेत्रे स्थित्वा न्यञ्चितकूर्परौ
iti daṇḍapakṣau adhomukhau kaṭikṣetre sthitvā nyañcitakūrparau
260
पताकौ तिर्यगूर्ध्वं द्राग्गतौ गरुडपक्षकौ त्रिपताकाविमौ कैश्चिदुक्तौ न तु मुनेर्मतौ
patākau tiryagūrdhvaṃ drāggatau garuḍapakṣakau tripatākāvimau kaiściduktau na tu munermatau
261
इति गरुडपक्षकौ भालस्थलमुरोदेशात्प्राप्य तत्पार्श्वमागतौ मण्डलभ्रान्तिविततावूर्ध्वमण्डलिनौ करौ
iti garuḍapakṣakau bhālasthalamurodeśātprāpya tatpārśvamāgatau maṇḍalabhrāntivitatāvūrdhvamaṇḍalinau karau
262
ललाटप्राप्तिपर्यन्तमन्ये लक्ष्मानयोर्जगुः चक्रवर्तनिकेत्येतौ प्रसिद्धौ नृत्तवेदिनाम्
lalāṭaprāptiparyantamanye lakṣmānayorjaguḥ cakravartaniketyetau prasiddhau nṛttavedinām
263
तौ पताकाकृती पार्श्वन्यस्तावन्योन्यसंमुखौआ!र्श्वमण्डलिनावुक्तावन्ये त्वाहुः स्वपार्श्वयोः
tau patākākṛtī pārśvanyastāvanyonyasaṃmukhauā!rśvamaṇḍalināvuktāvanye tvāhuḥ svapārśvayoḥ
264
आविद्धभ्रामितभुजौ पार्श्वमण्डलिनाविति कक्षवर्तनिकेत्येतौ मन्वते नृत्तवेदिनः
āviddhabhrāmitabhujau pārśvamaṇḍalināviti kakṣavartaniketyetau manvate nṛttavedinaḥ
265
इति पार्श्वमण्डलिनौ युगपत्करणे कृत्वोद्वेष्टितं चपवेष्टितम् यातौ स्वपार्र्श्वे वक्षस्तो भ्रान्त्या मण्डलवत्क्रमात्
iti pārśvamaṇḍalinau yugapatkaraṇe kṛtvodveṣṭitaṃ capaveṣṭitam yātau svapārrśve vakṣasto bhrāntyā maṇḍalavatkramāt
266
वक्षोऽभिव्युत्क्रमात्प्राप्तावुरोमण्डलिनौ करौ अनयोर्भ्रमणं प्राहुरन्ये वक्षस्थलस्थयोः
vakṣo'bhivyutkramātprāptāvuromaṇḍalinau karau anayorbhramaṇaṃ prāhuranye vakṣasthalasthayoḥ
267
उरोवर्तनिकात्वेन प्रसिद्धौ तद्विदामिमौ हंसपक्षौ परे प्राहुरूर्ध्वमण्डलिषु त्रिषु
urovartanikātvena prasiddhau tadvidāmimau haṃsapakṣau pare prāhurūrdhvamaṇḍaliṣu triṣu
268
इत्युरोमण्डलिनौ एकत्रोरःस्थितोत्तानेऽन्यस्मिन्पार्श्वप्रसारिते
ityuromaṇḍalinau ekatroraḥsthitottāne'nyasminpārśvaprasārite
269
व्यावर्तिते नालपद्मीकृत्वोरस्थो यदा करः स्वपार्श्वं नीयतेऽन्यस्तूद्वेष्टितक्रियया करः
vyāvartite nālapadmīkṛtvorastho yadā karaḥ svapārśvaṃ nīyate'nyastūdveṣṭitakriyayā karaḥ
270
तदैवारालतां प्राप्य यात्युरो मण्डलाकृतिः अन्योऽप्येवं कराभ्यासादुरःपार्श्वार्धमण्डलौ
tadaivārālatāṃ prāpya yātyuro maṇḍalākṛtiḥ anyo'pyevaṃ karābhyāsāduraḥpārśvārdhamaṇḍalau
271
इत्युरःपार्श्वार्धमण्डलौ एकं वर्तनयाऽरालं तथाऽन्यमलपल्लवम् हस्तं मुहुः क्रमात्कृत्वा क्रियते स्वस्तिकाकृती
ityuraḥpārśvārdhamaṇḍalau ekaṃ vartanayā'rālaṃ tathā'nyamalapallavam hastaṃ muhuḥ kramātkṛtvā kriyate svastikākṛtī
272
खटकामुखहस्तौ चेन्मुष्टिकस्वस्तिकौ तदा कपित्थौ शिखरौ मुष्टी चाथ वा स्वस्तिकाकृती
khaṭakāmukhahastau cenmuṣṭikasvastikau tadā kapitthau śikharau muṣṭī cātha vā svastikākṛtī
273
अश्लिष्टस्वस्तिकौ सन्तुअ व्यावृत्तक्रियया करौ इति मुष्टिकस्वस्तिकौ मिथः पराङ्मुखौ कृत्वा यौ कृतौ पद्मकोशकौ
aśliṣṭasvastikau santua vyāvṛttakriyayā karau iti muṣṭikasvastikau mithaḥ parāṅmukhau kṛtvā yau kṛtau padmakośakau
274
नलिनीपद्मकोशौ तावपरे त्वन्यथा जगुः अन्योन्यसंमुखौ सन्तौ संश्लिष्टमणिबन्धकौ
nalinīpadmakośau tāvapare tvanyathā jaguḥ anyonyasaṃmukhau santau saṃśliṣṭamaṇibandhakau
275
पद्मकोशौ पृथक्प्राप्तौ व्यावृत्तिपरिवर्तने नलिनीपद्मकोशौ स्तः केऽप्याहुः पद्मकोशयोः
padmakośau pṛthakprāptau vyāvṛttiparivartane nalinīpadmakośau staḥ ke'pyāhuḥ padmakośayoḥ
276
व्यावृत्त्या परिवृत्त्या च जान्वन्तिकगताविमौ स्कन्धयोः स्तनयोर्यद्वा जानुनोर्निकटं गतौ विवर्तितौ पद्मकोशौ तल्लक्ष्मेत्यवदन्परे
vyāvṛttyā parivṛttyā ca jānvantikagatāvimau skandhayoḥ stanayoryadvā jānunornikaṭaṃ gatau vivartitau padmakośau tallakṣmetyavadanpare
277
इति नलिनीपद्मकोशौ उद्वेष्टितक्रियौ वक्षःक्षेत्रस्थावलपल्लवौ स्कन्धान्तिकमथोप्तेत्य प्रसृतावलपद्मकौ
iti nalinīpadmakośau udveṣṭitakriyau vakṣaḥkṣetrasthāvalapallavau skandhāntikamathoptetya prasṛtāvalapadmakau
278
प्रसार्य स्कन्धयोः स्कन्धाभिमुखप्रचलाङ्गुली वर्तितावलपद्मौ चेदुल्बणौ भणितौ तदा
prasārya skandhayoḥ skandhābhimukhapracalāṅgulī vartitāvalapadmau cedulbaṇau bhaṇitau tadā
279
इत्युल्बणौ कूर्परस्वस्तिकयुतौ लताख्यौ वलितौ मतौ मुष्टिकस्वस्तिकौ मूर्ध्नि विवृत्तौ तौ परे विदुः
ityulbaṇau kūrparasvastikayutau latākhyau valitau matau muṣṭikasvastikau mūrdhni vivṛttau tau pare viduḥ
280
अन्ये त्वाचक्षतेऽन्योन्यलग्नाग्रौ खटकामुखौ ऊर्ध्वगौ पृष्ठतो नम्रकूर्परौ वलितौ मतौ
anye tvācakṣate'nyonyalagnāgrau khaṭakāmukhau ūrdhvagau pṛṣṭhato namrakūrparau valitau matau
281
इति वलितौ पल्लवौ शीर्षदेशस्थौ ललितौकलिता बुधैः चतुरस्रीमभञ्जन्तौ शिरस्थावचलौ करौ
iti valitau pallavau śīrṣadeśasthau lalitaukalitā budhaiḥ caturasrīmabhañjantau śirasthāvacalau karau
282
ललितावपरे प्राहुरन्ये तु खटकःमुखौ शनैः प्राप्य शिरोऽन्योन्यलग्नाग्रौ ललितौ विदुः
lalitāvapare prāhuranye tu khaṭakaḥmukhau śanaiḥ prāpya śiro'nyonyalagnāgrau lalitau viduḥ
283
इति ललितौ नृत्तहस्तौ क्रमेणापि प्रयोज्यौ सूरयो विदुः
iti lalitau nṛttahastau krameṇāpi prayojyau sūrayo viduḥ
284
इति त्रिंशन्नृत्तहस्ताः पताको मध्यमामूललग्नाङ्गुष्ठो निकुञ्चकः सस्वल्पाभिनये वेदाध्ययने च प्रयुज्यते
iti triṃśannṛttahastāḥ patāko madhyamāmūlalagnāṅguṣṭho nikuñcakaḥ sasvalpābhinaye vedādhyayane ca prayujyate
285
इत्ययुतहस्तः शिखरद्वंद्वसंयोगात्करो द्विशिखरो मतः शयनार्थेऽङ्गुलिस्फोटे स्त्रीणामनुनये तथा नास्तीत्यर्थं तु संयुज्य वियुक्तं शिखरद्वयम्
ityayutahastaḥ śikharadvaṃdvasaṃyogātkaro dviśikharo mataḥ śayanārthe'ṅgulisphoṭe strīṇāmanunaye tathā nāstītyarthaṃ tu saṃyujya viyuktaṃ śikharadvayam
286
इति संयुतहस्तः पृथग्दक्षिणवामौ चेद्वरदाभयदौ करौ अरालौ कटिपार्श्वस्थौ तदोक्तौ वरदाभयौ
iti saṃyutahastaḥ pṛthagdakṣiṇavāmau cedvaradābhayadau karau arālau kaṭipārśvasthau tadoktau varadābhayau
287
इति नृत्तहस्तौ प्रदर्शनार्थमुक्तेयं हस्तानां सप्ततिर्मया आनन्त्यादभिनेयानां सन्त्यनन्ताः परे कराः
iti nṛttahastau pradarśanārthamukteyaṃ hastānāṃ saptatirmayā ānantyādabhineyānāṃ santyanantāḥ pare karāḥ
288
लोकवृत्तानुसारात्तेऽप्यूह्यन्तामनया दिशा
lokavṛttānusārātte'pyūhyantāmanayā diśā
289
नेत्रभ्रूमुखरागाद्यैरुपाङ्गैरुपबृंहिताः प्रत्यङ्गैश्च कराः कार्या रसभावप्रदर्शकाः
netrabhrūmukharāgādyairupāṅgairupabṛṃhitāḥ pratyaṅgaiśca karāḥ kāryā rasabhāvapradarśakāḥ
290
उत्तमेष्वभिनेयेषु ललाटक्षेत्रचारिणः वक्षःस्था मध्यमेषु स्युरधमेषु त्वधोगताः
uttameṣvabhineyeṣu lalāṭakṣetracāriṇaḥ vakṣaḥsthā madhyameṣu syuradhameṣu tvadhogatāḥ
291
अन्यैरुक्ता व्यवस्थेयमुत्तमाद्यभिनेतृषु
anyairuktā vyavastheyamuttamādyabhinetṛṣu
292
उत्तमे संनिकृष्टाः स्युर्मध्यमे मध्यसंस्थिताः अधमे त्वभिनेये स्युर्विप्रकृष्टचराः कराः
uttame saṃnikṛṣṭāḥ syurmadhyame madhyasaṃsthitāḥ adhame tvabhineye syurviprakṛṣṭacarāḥ karāḥ
293
अल्पो हस्तप्रचारः स्यात्प्रत्यक्षे भूरिसात्त्विके परोक्षे प्रचुरः स स्यान्मध्यमे मध्यमो मतः
alpo hastapracāraḥ syātpratyakṣe bhūrisāttvike parokṣe pracuraḥ sa syānmadhyame madhyamo mataḥ
294
कार्याः सुव्यक्तलक्ष्माणः पात्रैरुत्तममध्यमैः ससौष्ठवाश्च नीचैस्तु पाणयस्तद्विलक्षणम्
kāryāḥ suvyaktalakṣmāṇaḥ pātrairuttamamadhyamaiḥ sasauṣṭhavāśca nīcaistu pāṇayastadvilakṣaṇam
295
विषण्णे व्याकुले भीते मूर्छिते तन्द्रयाऽन्विते जुगुप्साशेकसंतप्ते सुप्ते ग्लाने जशार्दिते
viṣaṇṇe vyākule bhīte mūrchite tandrayā'nvite jugupsāśekasaṃtapte supte glāne jaśārdite
296
रोगशीतार्तनिश्चेष्टसंचितेष्वपि तापसे मत्तोन्मत्तप्रमत्तेषु न हस्ताभिनयो भवेत्
rogaśītārtaniśceṣṭasaṃciteṣvapi tāpase mattonmattapramatteṣu na hastābhinayo bhavet
297
सूचयन्त्यान्तरं भावं ये कराः कर्कटादयः विषण्णादिष्वपि प्रायः प्रयोज्यास्ते सतां मताः
sūcayantyāntaraṃ bhāvaṃ ye karāḥ karkaṭādayaḥ viṣaṇṇādiṣvapi prāyaḥ prayojyāste satāṃ matāḥ
बाहुप्रकरणम्
298
स्यादक्षः सममाभुग्नं निर्भुग्नं च प्रकम्पितम् उद्वाहितं पञधेति तेषां लक्ष्माभिदध्महे
syādakṣaḥ samamābhugnaṃ nirbhugnaṃ ca prakampitam udvāhitaṃ pañadheti teṣāṃ lakṣmābhidadhmahe
299
सौष्ठवाधिष्ठितं वक्षश्चतुरस्राङ्गसंश्रयम् प्रकृतिस्थं समं प्राहुः स्वभावाभिनयुए च तत्
sauṣṭhavādhiṣṭhitaṃ vakṣaścaturasrāṅgasaṃśrayam prakṛtisthaṃ samaṃ prāhuḥ svabhāvābhinayue ca tat
300
इति समम् निम्नं शिथिलमाभुग्नं वक्षः स्याद्गर्वलज्जयोः शीतहृच्छल्ययोः शोके मूर्छभीसंभ्रमेषु च कार्यं व्याधौ विषादे च ब्रूते शंकरकिंरह्
iti samam nimnaṃ śithilamābhugnaṃ vakṣaḥ syādgarvalajjayoḥ śītahṛcchalyayoḥ śoke mūrchabhīsaṃbhrameṣu ca kāryaṃ vyādhau viṣāde ca brūte śaṃkarakiṃrah
301
इत्याभुग्नम् निर्भुग्नं निम्नपृष्ठत्वादुन्नतं स्तब्धमग्रतः माने च सत्यवचने स्तम्भे विस्मयवीक्षिते प्रहर्षभाषणे गर्वोत्सेके चेदं प्रयुज्यते
ityābhugnam nirbhugnaṃ nimnapṛṣṭhatvādunnataṃ stabdhamagrataḥ māne ca satyavacane stambhe vismayavīkṣite praharṣabhāṣaṇe garvotseke cedaṃ prayujyate
302
इति निर्भुग्नम् प्रकम्पितं कम्पितं स्यादूर्ध्वक्षेपैर्निरन्तरैः स्याद्भीहासश्रमश्वासकासहिक्कासु रोदने
iti nirbhugnam prakampitaṃ kampitaṃ syādūrdhvakṣepairnirantaraiḥ syādbhīhāsaśramaśvāsakāsahikkāsu rodane
303
इति प्रकम्पितम् अकम्पं सरलोत्क्षिप्तमुद्वाहितमुदीरितम् दीर्घोच्छ्वासे च जृम्भायामुत्तुङ्गालोकने च तत्
iti prakampitam akampaṃ saralotkṣiptamudvāhitamudīritam dīrghocchvāse ca jṛmbhāyāmuttuṅgālokane ca tat
304
इत्युद्वाहितम् विवर्तितं चापसृतं प्रसारितमथो चापसृतं प्रसारितमथो नतम् उन्नतं चेति संचख्युः पार्श्वं पञ्चविधं बुधाः
ityudvāhitam vivartitaṃ cāpasṛtaṃ prasāritamatho cāpasṛtaṃ prasāritamatho natam unnataṃ ceti saṃcakhyuḥ pārśvaṃ pañcavidhaṃ budhāḥ
305
विवर्तनात्त्रिकस्य स्यात्परावृत्तौ विवर्तितम्
vivartanāttrikasya syātparāvṛttau vivartitam
306
इति विवर्तितम् तन्निवृत्त्या त्वपृसतं भवेत्पार्श्वविवर्तने इत्यपसृतम् प्रसारितं तूभय्तो विस्तारात्स्यान्मुदादिषु
iti vivartitam tannivṛttyā tvapṛsataṃ bhavetpārśvavivartane ityapasṛtam prasāritaṃ tūbhayto vistārātsyānmudādiṣu
307
इति प्रसारितम् न्यञ्चितांसं नितम्बं तु नतं स्यादुपसर्पणे इति नतम् पार्श्वं तद्विपरीतं तून्नतं स्यादपसर्पणे
iti prasāritam nyañcitāṃsaṃ nitambaṃ tu nataṃ syādupasarpaṇe iti natam pārśvaṃ tadviparītaṃ tūnnataṃ syādapasarpaṇe
308
इत्युन्नतम् कम्पितोद्वाहिता छिन्ना विवृता रेचिता तथा कटी पञ्चविधेत्युक्ता तल्लक्ष्म व्याहरेऽधुना
ityunnatam kampitodvāhitā chinnā vivṛtā recitā tathā kaṭī pañcavidhetyuktā tallakṣma vyāhare'dhunā
309
द्रुतं गतागते पार्श्वे दधती कम्पिता मता तां कुब्जवामनादीनां गमने विनियुञ्जते
drutaṃ gatāgate pārśve dadhatī kampitā matā tāṃ kubjavāmanādīnāṃ gamane viniyuñjate
310
इति कम्पिता शनैरुच्चलिता पार्श्वद्वयेनोद्वाहिता कटी स्त्रीणां लीलागतेष्वेषा पीनाङ्गानां गतावपि
iti kampitā śanairuccalitā pārśvadvayenodvāhitā kaṭī strīṇāṃ līlāgateṣveṣā pīnāṅgānāṃ gatāvapi
311
इत्युद्वाहिता छिन्ना तिर्यङ्मुखे पात्रे मध्यस्य वलनात्कटी व्यायामे संभ्रमे चैषा व्यावृत्तप्रेक्षणादिषु
ityudvāhitā chinnā tiryaṅmukhe pātre madhyasya valanātkaṭī vyāyāme saṃbhrame caiṣā vyāvṛttaprekṣaṇādiṣu
312
इति च्छिन्ना पराङ्मुखेन पात्रेणाभिमुखं या विवर्तिता विवृत्ता सा कटी प्रोक्ता विनियोज्या विवर्तने
iti cchinnā parāṅmukhena pātreṇābhimukhaṃ yā vivartitā vivṛttā sā kaṭī proktā viniyojyā vivartane
313
इति विवृत्ता सर्वतो भ्रमणादुक्ता रेचिता भ्रमणे भवेत्
iti vivṛttā sarvato bhramaṇāduktā recitā bhramaṇe bhavet
314
इति रेचिता समोऽञ्चितः कुञ्चितश्च सूच्यग्रतलसंचरः उद्घट्टितश्चेति मुनेः षड्विधश्चरणो मतः
iti recitā samo'ñcitaḥ kuñcitaśca sūcyagratalasaṃcaraḥ udghaṭṭitaśceti muneḥ ṣaḍvidhaścaraṇo mataḥ
315
त्राटितो घटितोत्सेधो घट्टितो मर्दितस्तथा अग्रगः पार्ष्णिगः पादः पार्श्वगश्चापरः परैः
trāṭito ghaṭitotsedho ghaṭṭito marditastathā agragaḥ pārṣṇigaḥ pādaḥ pārśvagaścāparaḥ paraiḥ
316
इति सप्तापरे प्रोक्ताः पादास्तल्लक्षणं ब्रुवे स्वभावेन स्थितो भूमौ समः पादोऽभिधीयते स्वभावाभिनये कार्यः स्थिरोऽसौ रेचके चलः
iti saptāpare proktāḥ pādāstallakṣaṇaṃ bruve svabhāvena sthito bhūmau samaḥ pādo'bhidhīyate svabhāvābhinaye kāryaḥ sthiro'sau recake calaḥ
317
इति समः भूस्थपार्ष्णिः समुत्क्षिप्ताग्रतलः प्रसृताङ्गुलिः अञ्चितः स भवेत्पादाहतिभ्रमणकादिषु
iti samaḥ bhūsthapārṣṇiḥ samutkṣiptāgratalaḥ prasṛtāṅguliḥ añcitaḥ sa bhavetpādāhatibhramaṇakādiṣu
318
इत्यञ्चितः कुञ्चिताङ्गुलिरुत्क्षिप्तपार्ष्णिमध्ये च कुञ्चितः कुञ्चितः स्यादतिक्रान्तक्रमे तुङ्गस्य च ग्रहे
ityañcitaḥ kuñcitāṅgulirutkṣiptapārṣṇimadhye ca kuñcitaḥ kuñcitaḥ syādatikrāntakrame tuṅgasya ca grahe
319
इति कुञ्चितः वामः स्वाभाविकोऽन्यस्तु भुव्यङ्गुष्ठाग्रसंस्थितः उत्क्षिप्तेतरभागॐऽसौ सूची नूपुरबन्धने
iti kuñcitaḥ vāmaḥ svābhāviko'nyastu bhuvyaṅguṣṭhāgrasaṃsthitaḥ utkṣiptetarabhāgaॐ'sau sūcī nūpurabandhane
320
इति सूची यस्योत्क्षिप्ता भवेत्पार्ष्णिरङ्गुष्ठः प्रसृतस्तथा अङ्गुल्यो न्यञ्चिताः स स्यात्पादोऽग्रतलसंचरः
iti sūcī yasyotkṣiptā bhavetpārṣṇiraṅguṣṭhaḥ prasṛtastathā aṅgulyo nyañcitāḥ sa syātpādo'gratalasaṃcaraḥ
321
प्रेरणे कुट्टने स्थाने पीडने भूमिताडने भूस्थापसारने स स्याद्रेचके भ्रमणे मदे
preraṇe kuṭṭane sthāne pīḍane bhūmitāḍane bhūsthāpasārane sa syādrecake bhramaṇe made
322
इत्यग्रतलसंचरः यदि पादतलाग्रेण स्थित्वा भूमौ निपात्यते असकृद्वा सकृत्पाष्णिर्भवेदुद्घट्टितस्तदा
ityagratalasaṃcaraḥ yadi pādatalāgreṇa sthitvā bhūmau nipātyate asakṛdvā sakṛtpāṣṇirbhavedudghaṭṭitastadā
323
इत्युद्घट्टितः पार्ष्ण्या धरामवष्टभ्य तामग्रेण निहन्ति यः त्राटितश्चरणः स स्यात्प्रयोज्यः क्रोधगर्वयोः
ityudghaṭṭitaḥ pārṣṇyā dharāmavaṣṭabhya tāmagreṇa nihanti yaḥ trāṭitaścaraṇaḥ sa syātprayojyaḥ krodhagarvayoḥ
324
इति त्राटितः घ्नन्मुहुर्घटितोत्सेधोऽग्रपार्ष्णिभ्यां भुवं क्रमात् इति घटितोत्सेधः घट्टितः क्षितिघाती स्यात्पार्ष्ण्यङ्घ्रिः प्रेरणे च सः
iti trāṭitaḥ ghnanmuhurghaṭitotsedho'grapārṣṇibhyāṃ bhuvaṃ kramāt iti ghaṭitotsedhaḥ ghaṭṭitaḥ kṣitighātī syātpārṣṇyaṅghriḥ preraṇe ca saḥ
325
इति घट्टितः यस्तिरश्चा तलेनोर्वीं प्रमृद्गाति स मर्दितः इति मर्दितः अग्रगोऽग्रे द्रुतं सर्पन्प्रयोज्यः पङ्किलक्षितौ
iti ghaṭṭitaḥ yastiraścā talenorvīṃ pramṛdgāti sa marditaḥ iti marditaḥ agrago'gre drutaṃ sarpanprayojyaḥ paṅkilakṣitau
326
इत्यग्रगः पृष्ठतोऽपसरन्पार्ष्ण्या पार्ष्णिगः पाद उच्यते इति पार्ष्णिगः स्थितः पार्श्वेऽथवा पार्श्वं व्रजन्पार्श्वग इष्यते
ityagragaḥ pṛṣṭhato'pasaranpārṣṇyā pārṣṇigaḥ pāda ucyate iti pārṣṇigaḥ sthitaḥ pārśve'thavā pārśvaṃ vrajanpārśvaga iṣyate
327
इति पार्श्वगः एकोच्चौ कर्णलग्नौ चोच्छ्रितौ स्रस्तौ च लोलितौ इत्युक्तौ पञ्चधा स्कन्धौ नाम्नैव व्यक्तलक्षणौ
iti pārśvagaḥ ekoccau karṇalagnau cocchritau srastau ca lolitau ityuktau pañcadhā skandhau nāmnaiva vyaktalakṣaṇau
328
एकोच्चौ कथितौ स्कन्धौ मुष्टिकुन्तप्रहारयोः
ekoccau kathitau skandhau muṣṭikuntaprahārayoḥ
329
आश्लेषे शिशिरे चांसौ कर्णलग्नौ मतौ सताम् उच्छ्रितौ हर्षगर्वादौ स्रस्तौ दुःखे श्रमे मदे
āśleṣe śiśire cāṃsau karṇalagnau matau satām ucchritau harṣagarvādau srastau duḥkhe śrame made
330
मूर्छायां चाथ कर्तव्यौ लोलितौ विटनर्तने नृत्तज्ञैर्गदितौ हास्य हुडुक्कावाद्यवादने
mūrchāyāṃ cātha kartavyau lolitau viṭanartane nṛttajñairgaditau hāsya huḍukkāvādyavādane
331
इति पञ्चधा स्कन्धौ समा निवृत्ता वलिना रेचिता कुञ्चिताऽञ्चिता
iti pañcadhā skandhau samā nivṛttā valinā recitā kuñcitā'ñcitā
332
त्र्यस्रा नतोन्नता चेति ग्रीवा नवविधा भवेत् समा स्वाभाविकी ध्याने जपे कार्ये स्वभावजे
tryasrā natonnatā ceti grīvā navavidhā bhavet samā svābhāvikī dhyāne jape kārye svabhāvaje
333
इति समा ग्रीवा त्वभिमुखीभूय निवर्तेत यदा तदा निवृत्तेत्युच्यते सा स्यात्स्वस्थानाभिमुखादिषु
iti samā grīvā tvabhimukhībhūya nivarteta yadā tadā nivṛttetyucyate sā syātsvasthānābhimukhādiṣu
334
इति निवृत्ता पार्श्वोन्मुखी तु वलिता ग्रीवा भङ्गे तथेक्षणे इति वलिता रेचिता विधुतभ्रान्ता वर्तुले मथने तथा
iti nivṛttā pārśvonmukhī tu valitā grīvā bhaṅge tathekṣaṇe iti valitā recitā vidhutabhrāntā vartule mathane tathā
335
इति रेचिता आकुञ्चिता कुञ्चिता स्यान्मूर्धभारे स्वगोपने इति कुञ्चिता अञ्चिता प्रसृता लोला केशाकर्षेऽथ वीक्षणे
iti recitā ākuñcitā kuñcitā syānmūrdhabhāre svagopane iti kuñcitā añcitā prasṛtā lolā keśākarṣe'tha vīkṣaṇe
336
इत्यञ्चिता त्र्यस्रा पार्श्वगता खेदे पार्श्वेक्षास्कन्धभारयोः इति त्र्यस्रा नताऽवनम्राऽलंकारबन्धे कण्ठावलम्बने
ityañcitā tryasrā pārśvagatā khede pārśvekṣāskandhabhārayoḥ iti tryasrā natā'vanamrā'laṃkārabandhe kaṇṭhāvalambane
337
इति नता उन्नतोर्ध्वनता ग्रीवाऽलंकारोर्ध्वप्रदर्शने
iti natā unnatordhvanatā grīvā'laṃkārordhvapradarśane
338
इत्युन्नता ऊर्ध्वस्थोऽधोमुखस्तिर्यगपविद्धः प्रसारितः अञ्चितो मण्डलगतिः स्वस्तिकोद्वेष्टितावपि
ityunnatā ūrdhvastho'dhomukhastiryagapaviddhaḥ prasāritaḥ añcito maṇḍalagatiḥ svastikodveṣṭitāvapi
339
पृष्ठानुसारीत्युदितो बाहुर्दशविधो बुधैः आविद्धः कुञ्चितो नम्रः सरलान्दोलितावपि
pṛṣṭhānusārītyudito bāhurdaśavidho budhaiḥ āviddhaḥ kuñcito namraḥ saralāndolitāvapi
340
उत्सारित इति प्राहुर्बाहून्षडपरान्परे शीर्षादूर्ध्वं व्रजन्बाहुरूर्ध्वस्थस्तुङ्गदर्शने
utsārita iti prāhurbāhūnṣaḍaparānpare śīrṣādūrdhvaṃ vrajanbāhurūrdhvasthastuṅgadarśane
341
इत्यूर्ध्वस्थः । अधोमुखो महीश्लेषी इत्यधोमुखः । तिर्यक्पार्श्वगतो भवेत् ॥ इति तिर्यग्गतः बाहुमण्डलवद्गत्या वक्षःक्षेत्राद्विनिर्गतः
ityūrdhvasthaḥ | adhomukho mahīśleṣī ityadhomukhaḥ | tiryakpārśvagato bhavet || iti tiryaggataḥ bāhumaṇḍalavadgatyā vakṣaḥkṣetrādvinirgataḥ
342
अपविद्धः इत्यपविद्धः । अथाग्रदेशमनुधावन्प्रसारितः ॥ इति प्रसारितः वक्षःक्षेत्राच्छिरः प्रप्य वक्षः प्रत्यागतोऽञ्चितः
apaviddhaḥ ityapaviddhaḥ | athāgradeśamanudhāvanprasāritaḥ || iti prasāritaḥ vakṣaḥkṣetrācchiraḥ prapya vakṣaḥ pratyāgato'ñcitaḥ
343
इत्यञ्चितः उच्यते मण्डलगतिः सर्वतो भ्रमणाद्भुजः खड्गादिभ्रामणे चास्य विनियोगं प्रपेदिरे
ityañcitaḥ ucyate maṇḍalagatiḥ sarvato bhramaṇādbhujaḥ khaḍgādibhrāmaṇe cāsya viniyogaṃ prapedire
344
इति मण्डलगातिः स्वस्तिको लग्नयोर्बाह्वोः पार्श्वव्यत्यासतः स्थितौ स स्याद्भानोरुपस्थाने परिरम्भेऽभिवादने
iti maṇḍalagātiḥ svastiko lagnayorbāhvoḥ pārśvavyatyāsataḥ sthitau sa syādbhānorupasthāne parirambhe'bhivādane
345
इति स्वस्तिकः निष्क्रामन्मणिबन्धस्थवर्तनामाश्रितो भुजः
iti svastikaḥ niṣkrāmanmaṇibandhasthavartanāmāśrito bhujaḥ
346
उद्वेष्टितो भवेत् इत्युद्वेष्टितः । पृष्ठानुसारी पृष्ठतो गतः भवेत्तूणशराकर्षे वीटिकाग्रहणे च सः
udveṣṭito bhavet ityudveṣṭitaḥ | pṛṣṭhānusārī pṛṣṭhato gataḥ bhavettūṇaśarākarṣe vīṭikāgrahaṇe ca saḥ
347
इति पृष्ठानुसारी आविद्धोऽभ्यन्तराक्षिप्तः इत्याविद्धः कुञ्चितस्तु स उच्यते यस्तीक्ष्णकूर्परं वक्रीकृतः खड्गादिधारणे
iti pṛṣṭhānusārī āviddho'bhyantarākṣiptaḥ ityāviddhaḥ kuñcitastu sa ucyate yastīkṣṇakūrparaṃ vakrīkṛtaḥ khaḍgādidhāraṇe
348
प्रहारे भोजने पाने प्रोक्तो निःशङ्कसूरिणा इति कुञ्चितः ईषद्वक्रस्तु नम्रोऽसौ स्तुतौ माल्यस्य धारणे
prahāre bhojane pāne prokto niḥśaṅkasūriṇā iti kuñcitaḥ īṣadvakrastu namro'sau stutau mālyasya dhāraṇe
349
इति नम्रः सरलः पार्श्वयोरूर्ध्वमधस्ताच्च प्रसारितः स्यात्पक्षानुकृतौ माने भूस्थनिर्देशने क्रमात्
iti namraḥ saralaḥ pārśvayorūrdhvamadhastācca prasāritaḥ syātpakṣānukṛtau māne bhūsthanirdeśane kramāt
350
इति सरलः गतावान्दोलितोऽन्वर्थः इत्यान्दोलितः बाहुरुत्सारितः पुनः स्वप्श्वमन्यतो गच्छञ्जनतोत्सारणे भवेत्
iti saralaḥ gatāvāndolito'nvarthaḥ ityāndolitaḥ bāhurutsāritaḥ punaḥ svapśvamanyato gacchañjanatotsāraṇe bhavet
351
इत्युत्सारितः बाहूनां करणेनाथ समस्तव्यस्तयोजनात् क्रमाद्द्रुतादिवैचित्र्याज्जायन्तेऽत्र सहस्रशः वर्तनाश्चतुरैरूह्यास्ताः शोभाभरसंभृताः
ityutsāritaḥ bāhūnāṃ karaṇenātha samastavyastayojanāt kramāddrutādivaicitryājjāyante'tra sahasraśaḥ vartanāścaturairūhyāstāḥ śobhābharasaṃbhṛtāḥ
352
ते रेषामनतिक्रम्य भूरिभङ्गिभृतो भुजाः रेच्यन्ते यदि लक्षज्ञैश्चालकाः कीर्तितास्तदा
te reṣāmanatikramya bhūribhaṅgibhṛto bhujāḥ recyante yadi lakṣajñaiścālakāḥ kīrtitāstadā
353
ओतावत्सरिगोणीनां पदस्य मलपस्य च
otāvatsarigoṇīnāṃ padasya malapasya ca
354
गजरोपशमस्यान्ते खण्डेऽप्येलादिगामिनि सालगस्थध्रुवाद्यन्ते यच्च प्रहरणं भवेत्
gajaropaśamasyānte khaṇḍe'pyelādigāmini sālagasthadhruvādyante yacca praharaṇaṃ bhavet
355
तदन्तखण्डेऽन्यत्रापि प्रोद्धते तुण्डकैशिके कवितेऽपि प्रयोज्यास्ते नान्यत्रेत्यूचिरे परे
tadantakhaṇḍe'nyatrāpi proddhate tuṇḍakaiśike kavite'pi prayojyāste nānyatretyūcire pare
दृष्टिप्रकरणम्
356
पृष्ठं तु जठरोक्ताभिर्वर्तनाभिर्विवर्तते अतो न तत्पृथग्वाच्यं जठरं तूच्यतेऽधुना
pṛṣṭhaṃ tu jaṭharoktābhirvartanābhirvivartate ato na tatpṛthagvācyaṃ jaṭharaṃ tūcyate'dhunā
357
क्षामं खल्लं तथा पूर्णं त्रेधा जठरमिष्यते क्षामं स्यान्नमनाज्जृम्भाहास्यनिश्वासरोदने
kṣāmaṃ khallaṃ tathā pūrṇaṃ tredhā jaṭharamiṣyate kṣāmaṃ syānnamanājjṛmbhāhāsyaniśvāsarodane
358
इति क्षामम् निम्नं खल्लं क्षुधार्ते स्यादातुरे श्रमकर्शिते वेतालभृङ्गिरिट्यादिजठराकारधारि तत्
iti kṣāmam nimnaṃ khallaṃ kṣudhārte syādāture śramakarśite vetālabhṛṅgiriṭyādijaṭharākāradhāri tat
359
इति खल्लम् पूर्णं स्थूलं व्याधिते स्यात्तुन्दिलेऽत्यशिते तथा इति पूर्णम् अन्येऽन्वर्थं रिक्तपूर्णं श्वासरोगेऽपरं जगुः
iti khallam pūrṇaṃ sthūlaṃ vyādhite syāttundile'tyaśite tathā iti pūrṇam anye'nvarthaṃ riktapūrṇaṃ śvāsaroge'paraṃ jaguḥ
360
इति रिक्तपूर्णम् कम्पितो वलितः स्तब्धोद्वतितौ च निवर्तितः इत्यूरुः पञ्चधा तत्र मुहुः पार्श्वे नतोन्नते यस्यासौ कम्पितो ज्ञेयोऽधमानां गमने च सः
iti riktapūrṇam kampito valitaḥ stabdhodvatitau ca nivartitaḥ ityūruḥ pañcadhā tatra muhuḥ pārśve natonnate yasyāsau kampito jñeyo'dhamānāṃ gamane ca saḥ
361
इति कम्पितः वलितोऽन्तर्गते जानुन्यूरुः स्वैरगतौ स्त्रियाः
iti kampitaḥ valito'ntargate jānunyūruḥ svairagatau striyāḥ
362
इति वलितः स्तब्धस्तु निष्क्रियः स स्याद्विषादे साध्वसे तथा इति स्तब्धः पार्ष्णेरन्तर्बहिःक्षेपात्क्षेपादग्रतलस्य च मुहुरुद्वर्तितः स स्याद्व्यायामे ताण्डवे तथा
iti valitaḥ stabdhastu niṣkriyaḥ sa syādviṣāde sādhvase tathā iti stabdhaḥ pārṣṇerantarbahiḥkṣepātkṣepādagratalasya ca muhurudvartitaḥ sa syādvyāyāme tāṇḍave tathā
363
इत्युद्वर्तितः निवर्तितोऽन्तर्गतया पार्ष्ण्या स्यात्संभ्रमे श्रमे इति निवर्तितः आवर्तिता नताक्षिप्तोद्वाहिता परिवर्तिता इति पञ्चविधा जङ्घा शार्ङ्गदेवेन कीर्तिता
ityudvartitaḥ nivartito'ntargatayā pārṣṇyā syātsaṃbhrame śrame iti nivartitaḥ āvartitā natākṣiptodvāhitā parivartitā iti pañcavidhā jaṅghā śārṅgadevena kīrtitā
364
निःसृता च परावृत्ता तिरश्चीना बहिर्गता कम्पितेत्यपराः पञ्च जङ्घाः संचक्षते परे
niḥsṛtā ca parāvṛttā tiraścīnā bahirgatā kampitetyaparāḥ pañca jaṅghāḥ saṃcakṣate pare
365
वामे दक्षिणतः पादे दक्षिणे वामतः कृते मुहुरावर्तिता प्रोक्ता विदूषकपरिक्रमे
vāme dakṣiṇataḥ pāde dakṣiṇe vāmataḥ kṛte muhurāvartitā proktā vidūṣakaparikrame
366
इत्यावर्तिता नमज्जानुर्नता जङ्घा स्थानासनगतादिषु इति नता बहिर्विक्षेपतः क्षिप्ता व्यायामे ताण्डवे च सा
ityāvartitā namajjānurnatā jaṅghā sthānāsanagatādiṣu iti natā bahirvikṣepataḥ kṣiptā vyāyāme tāṇḍave ca sā
368
इति क्षिप्ता ऊर्ध्वं नीतोद्वाहिता स्यादाविष्टगमनादिषु इत्युद्वाहिता प्रतीपं गच्छतो जङ्घा ताण्डवे परिवर्तिता इति परिवर्तिता पुरः प्रसारिता जङ्घा निःसृता परिकीर्तिता
iti kṣiptā ūrdhvaṃ nītodvāhitā syādāviṣṭagamanādiṣu ityudvāhitā pratīpaṃ gacchato jaṅghā tāṇḍave parivartitā iti parivartitā puraḥ prasāritā jaṅghā niḥsṛtā parikīrtitā
369
इति निःसृता पश्चाद्गता परावृत्ता भूमिलग्नेन जानुना वामेन पितृकार्ये स्यादन्येन सुरकर्मणि
iti niḥsṛtā paścādgatā parāvṛttā bhūmilagnena jānunā vāmena pitṛkārye syādanyena surakarmaṇi
370
इति परावृत्ता भूमिलग्नबहिःपार्श्वा तिरश्चीनाऽऽसने मता इति तिरश्चीना बहिर्गता मता जङ्घा नृत्ते पार्श्वप्रसारिता
iti parāvṛttā bhūmilagnabahiḥpārśvā tiraścīnā''sane matā iti tiraścīnā bahirgatā matā jaṅghā nṛtte pārśvaprasāritā
371
इति बहिर्गता कम्पनात्कम्पिता भीतौ कार्या घर्घरिका ध्वनौ इति कम्पिता पञ्चधा मणिबन्धः स्यान्निकुञ्चाकुञ्चितौ चलः
iti bahirgatā kampanātkampitā bhītau kāryā ghargharikā dhvanau iti kampitā pañcadhā maṇibandhaḥ syānnikuñcākuñcitau calaḥ
372
भ्रमितः सम इत्यत्र निकुञ्चस्तु स उच्यते यो बहिर्निम्नतां नीतः स दानाभयदानयोः
bhramitaḥ sama ityatra nikuñcastu sa ucyate yo bahirnimnatāṃ nītaḥ sa dānābhayadānayoḥ
373
इति निकुञ्चः आकुञ्चितोऽन्तर्निम्नोऽसौ कार्योऽपसरणे बुधैः इत्याकुञ्चितः निकुञ्चा कुञ्चिताभ्यासाच्चलमावाहने विदुः
iti nikuñcaḥ ākuñcito'ntarnimno'sau kāryo'pasaraṇe budhaiḥ ityākuñcitaḥ nikuñcā kuñcitābhyāsāccalamāvāhane viduḥ
374
इति चलः भ्रमितो भ्रमणात्खड्गच्छुरिकाभ्रामणादिषु इति भ्रमितः ऋजुः समः पुस्तकस्य धारणे च प्रतिग्रहे
iti calaḥ bhramito bhramaṇātkhaḍgacchurikābhrāmaṇādiṣu iti bhramitaḥ ṛjuḥ samaḥ pustakasya dhāraṇe ca pratigrahe
375
इति समः संहतं कुञ्चितं चार्धकुञ्चितं नतमुन्नतम् विवृतं सममित्यूचे जानु सप्तविधं बुधैः श्लिष्टान्यजानु जानूक्तं हीरोषेर्ष्यासु संहतम्
iti samaḥ saṃhataṃ kuñcitaṃ cārdhakuñcitaṃ natamunnatam vivṛtaṃ samamityūce jānu saptavidhaṃ budhaiḥ śliṣṭānyajānu jānūktaṃ hīroṣerṣyāsu saṃhatam
377
इति संहतम् जानु लग्नोरुजङ्घं तु भवेत्कुञ्चितमासने इति कुञ्चितम् नितम्बनमनाज्जानु त्वर्धकुञ्चितमुच्यते इत्यर्धकुञ्चितम् महीगतं नतं जानु मतं पाते नमस्कृतौ
iti saṃhatam jānu lagnorujaṅghaṃ tu bhavetkuñcitamāsane iti kuñcitam nitambanamanājjānu tvardhakuñcitamucyate ityardhakuñcitam mahīgataṃ nataṃ jānu mataṃ pāte namaskṛtau
378
इति नतम् स्तनक्षेत्रागतं जानून्नतं शैलादिरोहणे इत्युन्नतम् गजारोहे तु विवृतं जानुद्वंद्वं बहिर्गतम् इति विवृतम् समं स्वाभाविकं जानु स्वभावावस्थितौ भवेत्
iti natam stanakṣetrāgataṃ jānūnnataṃ śailādirohaṇe ityunnatam gajārohe tu vivṛtaṃ jānudvaṃdvaṃ bahirgatam iti vivṛtam samaṃ svābhāvikaṃ jānu svabhāvāvasthitau bhavet
372
इति समम् तत्तद्वेशजुषो भूषा भूषणानीति मन्वते
iti samam tattadveśajuṣo bhūṣā bhūṣaṇānīti manvate
380
इति नव प्रत्यङ्गानि कान्ता हास्या च करुणा रौद्री वीरा भयानका बीभत्सा चाद्भुतेत्यष्टौ द्रष्टव्या रसदृष्टयः
iti nava pratyaṅgāni kāntā hāsyā ca karuṇā raudrī vīrā bhayānakā bībhatsā cādbhutetyaṣṭau draṣṭavyā rasadṛṣṭayaḥ
381
स्निग्धा हृष्टा तथा दीना क्रुद्धा दृप्ता भयान्विता जुगुप्सिता विस्मितेति दृशोऽष्टौ स्थायिभावजाः स्थायिष्वव्यभिचारित्वं प्राप्तेषु स्थायिदृष्टयः
snigdhā hṛṣṭā tathā dīnā kruddhā dṛptā bhayānvitā jugupsitā vismiteti dṛśo'ṣṭau sthāyibhāvajāḥ sthāyiṣvavyabhicāritvaṃ prāpteṣu sthāyidṛṣṭayaḥ
382
शून्या च मलिना श्रान्ता लज्जिता शङ्किता तथा मुकुला चार्धमुकुला ग्लाना जिह्मा च कुञ्चिता
śūnyā ca malinā śrāntā lajjitā śaṅkitā tathā mukulā cārdhamukulā glānā jihmā ca kuñcitā
383
वितर्किताऽभितप्ता च विषण्णा ललिताभिधा आकेकरा विकोशा च विभ्रान्ता विप्लुता परा
vitarkitā'bhitaptā ca viṣaṇṇā lalitābhidhā ākekarā vikośā ca vibhrāntā viplutā parā
384
त्रस्ता च मदिरेत्येता व्यभिचारिषु विंशतिः सर्वास्ता मिलिताः सत्यः षट्त्रिंशद्दृष्टयो मताः
trastā ca madiretyetā vyabhicāriṣu viṃśatiḥ sarvāstā militāḥ satyaḥ ṣaṭtriṃśaddṛṣṭayo matāḥ
385
आपिबन्तीव दृश्यं या सविकासाऽतिनिर्मला सभ्रूक्षेपकटाक्षा सा कान्ता मन्मथवर्धिनी
āpibantīva dṛśyaṃ yā savikāsā'tinirmalā sabhrūkṣepakaṭākṣā sā kāntā manmathavardhinī
386
यद्गतागतविश्रान्तिवैचित्र्येण विवर्तनम् तारकायाः कलाभिज्ञास्तं कटाक्षं प्रचक्षते
yadgatāgataviśrāntivaicitryeṇa vivartanam tārakāyāḥ kalābhijñāstaṃ kaṭākṣaṃ pracakṣate
387
इति कान्ता किंचिदन्तःसमाविष्टविचित्रभ्रान्ततारका
iti kāntā kiṃcidantaḥsamāviṣṭavicitrabhrāntatārakā
388
आकुञ्चितपुटा मन्दमध्यतीव्रतया क्रमात् विस्मापनेऽभिनेतव्ये हास्या दृष्टिः प्रशस्यते
ākuñcitapuṭā mandamadhyatīvratayā kramāt vismāpane'bhinetavye hāsyā dṛṣṭiḥ praśasyate
389
इति हास्या पतितोर्ध्वपुटा सास्रा शोकमन्थरतारका नासाग्रमेवानुगता करुणादृष्टिरुच्यते
iti hāsyā patitordhvapuṭā sāsrā śokamantharatārakā nāsāgramevānugatā karuṇādṛṣṭirucyate
389
इति करुणा चकितद्विपुटा स्तभ्दतारकाऽत्यन्तलोहिता रूक्षा भ्रुकुटिभीमोग्रा रौद्री दृष्टिरुदाहृता
iti karuṇā cakitadvipuṭā stabhdatārakā'tyantalohitā rūkṣā bhrukuṭibhīmogrā raudrī dṛṣṭirudāhṛtā
391
इति रौद्री अचञ्चला विकसिता गम्भीरा समतारका दीप्ता संकुचितापाङ्गा वीरा धीरैरुदाहृता
iti raudrī acañcalā vikasitā gambhīrā samatārakā dīptā saṃkucitāpāṅgā vīrā dhīrairudāhṛtā
392
औदार्यधैर्यगाम्भीर्यमाधुर्यललितान्यपि तेजःशोभाविलासांश्च सप्त भेदान्विवृण्वती
audāryadhairyagāmbhīryamādhuryalalitānyapi tejaḥśobhāvilāsāṃśca sapta bhedānvivṛṇvatī
394
इति वीरा स्तब्धोद्वृत्तपुटाऽत्यन्तचञ्चलोद्वृत्ततारका दृश्यात्पलायमाने च भीत्या दृष्टिर्भयानका
iti vīrā stabdhodvṛttapuṭā'tyantacañcalodvṛttatārakā dṛśyātpalāyamāne ca bhītyā dṛṣṭirbhayānakā
394
इति भयानका बीभत्सा स्यान्मिलल्लोलपक्ष्मा तरलतारका दृश्योद्वेगादपाङ्गौ च निकुञ्चितपुटौ श्रिता
iti bhayānakā bībhatsā syānmilallolapakṣmā taralatārakā dṛśyodvegādapāṅgau ca nikuñcitapuṭau śritā
395
इति बीभत्सा प्रसन्ना स्निग्धशुक्लांशान्तर्बहिर्गामितारका ईषत्कुञ्चितपक्ष्माग्राऽद्भुतापाङ्गविकासिनी
iti bībhatsā prasannā snigdhaśuklāṃśāntarbahirgāmitārakā īṣatkuñcitapakṣmāgrā'dbhutāpāṅgavikāsinī
396
इत्यद्भुता रसेष्वष्टासु शृङ्गारप्रमुखेषु क्रमादिमाः
ityadbhutā raseṣvaṣṭāsu śṛṅgārapramukheṣu kramādimāḥ
397
इत्यष्टौ रसदृष्टयः रसदृष्टिर्भवेद्भावदृष्टिर्भावैरनुल्बणैः विकासिस्निग्धा मधुरा चतुरे बिभ्रती भ्रुवौ
ityaṣṭau rasadṛṣṭayaḥ rasadṛṣṭirbhavedbhāvadṛṣṭirbhāvairanulbaṇaiḥ vikāsisnigdhā madhurā cature bibhratī bhruvau
398
कटाक्षिणी साभिलाषा दृष्टिः स्निग्धाऽभिधीयते अत्रैकभ्रूसमुत्क्षेपमाहुः कीर्तिधरादयः
kaṭākṣiṇī sābhilāṣā dṛṣṭiḥ snigdhā'bhidhīyate atraikabhrūsamutkṣepamāhuḥ kīrtidharādayaḥ
399
इति स्निग्धा फुल्लगल्ला विशत्तारा किंचिदाकुञ्चिता चला निमेषिणी स्मिताकारा हृष्टा दृष्टिरुदाहृता
iti snigdhā phullagallā viśattārā kiṃcidākuñcitā calā nimeṣiṇī smitākārā hṛṣṭā dṛṣṭirudāhṛtā
400
इति हृष्टा या त्वर्धपतितोर्ध्वस्थपुटेषद्रुद्धतारका सबाष्पा मन्दसंचारा दीना दृष्टिरसौ मता
iti hṛṣṭā yā tvardhapatitordhvasthapuṭeṣadruddhatārakā sabāṣpā mandasaṃcārā dīnā dṛṣṭirasau matā
401
इति दीना स्थिरोद्वृत्तपुटां रूक्षां किंचित्तरलतारकाम् भ्रुकुटीकुटिलां दृष्टिं क्रुद्धां ब्रूते हरप्रियः
iti dīnā sthirodvṛttapuṭāṃ rūkṣāṃ kiṃcittaralatārakām bhrukuṭīkuṭilāṃ dṛṣṭiṃ kruddhāṃ brūte harapriyaḥ
402
इति क्रुद्धा सत्त्वमुद्गिरती दृष्टिर्दृप्ता विकसिता स्थिरा
iti kruddhā sattvamudgiratī dṛṣṭirdṛptā vikasitā sthirā
403
इति दृप्ता मध्यनिर्गमनोद्युक्ता भावविस्फारितौ पुटौ तारके कम्पिते यस्याः सा स्यादृष्टिर्भयान्विता
iti dṛptā madhyanirgamanodyuktā bhāvavisphāritau puṭau tārake kampite yasyāḥ sā syādṛṣṭirbhayānvitā
404
इति भयान्विता अस्पष्टालोकिनी मीलत्तारका संकुचत्पुटा दृश्यं दृष्ट्वा समुद्विग्ना दृष्टिरुक्ता जुगुप्सिता
iti bhayānvitā aspaṣṭālokinī mīlattārakā saṃkucatpuṭā dṛśyaṃ dṛṣṭvā samudvignā dṛṣṭiruktā jugupsitā
405
इति जुगुप्सिता दूरविस्फारिताकारपुटद्वंद्वविकाशिनी निश्चला दृष्टिरुद्बृत्ततारका विस्मिता स्मृता
iti jugupsitā dūravisphāritākārapuṭadvaṃdvavikāśinī niścalā dṛṣṭirudbṛttatārakā vismitā smṛtā
406
इति विस्मिता दृष्टयोऽष्टासु रत्यादिस्थायिभावेष्विमाः क्रमात् इत्यष्टौ स्थायिभावदृष्टयः समतारापुटा दृश्यदृष्टिशून्या विलोकिनी निष्कम्पा धूसरा शून्या चिन्तायां दृष्टिरिष्यते
iti vismitā dṛṣṭayo'ṣṭāsu ratyādisthāyibhāveṣvimāḥ kramāt ityaṣṭau sthāyibhāvadṛṣṭayaḥ samatārāpuṭā dṛśyadṛṣṭiśūnyā vilokinī niṣkampā dhūsarā śūnyā cintāyāṃ dṛṣṭiriṣyate
407
इति शून्या दृश्यादपसृते तारे किंचिन्मुकुलितौ पुटौ दधत्यपाङ्गौ विच्छायौ पक्ष्माग्रस्यन्दनं तथा
iti śūnyā dṛśyādapasṛte tāre kiṃcinmukulitau puṭau dadhatyapāṅgau vicchāyau pakṣmāgrasyandanaṃ tathā
408
दृष्टिः स्यान्मलिता स्त्रीणां विहृते सा प्रयुज्यते प्राप्ते कालेऽप्यसंलापः प्रियेण विहृतं मतम्
dṛṣṭiḥ syānmalitā strīṇāṃ vihṛte sā prayujyate prāpte kāle'pyasaṃlāpaḥ priyeṇa vihṛtaṃ matam
409
इति मलिना उदूरालोकिनी म्लानपुटाऽप्यलसचारिणी पतत्तारा मनाक्कुञ्चत्प्रान्ता श्रान्ता श्रमे मता
iti malinā udūrālokinī mlānapuṭā'pyalasacāriṇī patattārā manākkuñcatprāntā śrāntā śrame matā
410
इति श्रान्ता मिथोऽभिगामिपक्ष्माग्राऽप्यधस्ताद्गततारका पतितोर्ध्वपुटा दृष्टिर्लज्जायां लज्जिता मता
iti śrāntā mitho'bhigāmipakṣmāgrā'pyadhastādgatatārakā patitordhvapuṭā dṛṣṭirlajjāyāṃ lajjitā matā
411
इति लज्जिता मुहुश्चलस्थिरा पार्श्वालोकिनी बहिरुन्मुखी गूढावलोकिनी शीघ्रं विनिवृत्ता विलोकनात् शङ्कायां शङ्किता दृष्टिरुक्ता निःशङ्कसूरिणा
iti lajjitā muhuścalasthirā pārśvālokinī bahirunmukhī gūḍhāvalokinī śīghraṃ vinivṛttā vilokanāt śaṅkāyāṃ śaṅkitā dṛṣṭiruktā niḥśaṅkasūriṇā
412
इति शङ्किता स्फुरत्संश्लिष्टपक्ष्माग्रा सुखविश्रान्ततारका मुकुला दृष्टिरानन्दे हृद्ययोः स्पर्शगन्धयोः
iti śaṅkitā sphuratsaṃśliṣṭapakṣmāgrā sukhaviśrāntatārakā mukulā dṛṣṭirānande hṛdyayoḥ sparśagandhayoḥ
413
इति मुकुला अर्धव्याकोशिते किंचिद्धमन्त्यौ तारके पुटौ यत्रार्धमीलितौ साऽर्धमुकुलार्थे सुखप्रदे
iti mukulā ardhavyākośite kiṃciddhamantyau tārake puṭau yatrārdhamīlitau sā'rdhamukulārthe sukhaprade
414
इत्यर्धमुकुला मज्जत्तारा मन्दचारा शिथिला विकलैरिव पक्ष्माग्रभ्रूपुटैर्युक्ता ग्लाना ग्लानौ विधीयते
ityardhamukulā majjattārā mandacārā śithilā vikalairiva pakṣmāgrabhrūpuṭairyuktā glānā glānau vidhīyate
415
किंचित्कुञ्चत्पुटा गूढपतत्तारा विलोकने
kiṃcitkuñcatpuṭā gūḍhapatattārā vilokane
416
शनैस्तिर्यङ्निगूढं या सा जिह्मा विनियुज्यते असूयायां निगूढेऽर्थे जडतालस्ययोरपि
śanaistiryaṅnigūḍhaṃ yā sā jihmā viniyujyate asūyāyāṃ nigūḍhe'rthe jaḍatālasyayorapi
417
इति जिह्मा किंचिच्चेत्कुञ्चितानि स्युः पक्ष्माग्राणि पुटावपि सम्यक्च कुञ्चिता तारा तदा दृक्कुञ्चितोच्यते अनिष्टे सूचिते तेजो दुष्प्रेक्ष्येऽक्षिव्यथासु सा
iti jihmā kiṃciccetkuñcitāni syuḥ pakṣmāgrāṇi puṭāvapi samyakca kuñcitā tārā tadā dṛkkuñcitocyate aniṣṭe sūcite tejo duṣprekṣye'kṣivyathāsu sā
418
इति कुञ्चिता उद्धामितपुटोत्फुल्लताराऽधःसंचरन्त्यपि वितर्कितोदिता दृष्टिर्वितर्के साऽभिधीयते
iti kuñcitā uddhāmitapuṭotphullatārā'dhaḥsaṃcarantyapi vitarkitoditā dṛṣṭirvitarke sā'bhidhīyate
419
इति वितर्किता विलोकनालसे तारे व्यथाप्रचलितौ पुटौ
iti vitarkitā vilokanālase tāre vyathāpracalitau puṭau
420
यस्याः संतप्तवद्भान्ति साऽभितप्ताऽभिधीयते निर्वेदे वेदितव्या साऽप्यभिघातोपतापयोः
yasyāḥ saṃtaptavadbhānti sā'bhitaptā'bhidhīyate nirvede veditavyā sā'pyabhighātopatāpayoḥ
421
इत्यभितप्ता या दृष्टिः पतितापाङ्गा विस्तारितपुटद्वया निमेषिणी स्तब्धतारा विषण्णा सा विषादिनी
ityabhitaptā yā dṛṣṭiḥ patitāpāṅgā vistāritapuṭadvayā nimeṣiṇī stabdhatārā viṣaṇṇā sā viṣādinī
422
इति विषण्णा मधुरा कुञ्चितापाङ्गा सभ्रूक्षेपा स्मितान्विता मन्मथोन्मथिता दृष्टिर्ललिता ललिते मता
iti viṣaṇṇā madhurā kuñcitāpāṅgā sabhrūkṣepā smitānvitā manmathonmathitā dṛṣṭirlalitā lalite matā
424
इति ललिता किंचित्कुञ्चत्पुटापाङ्गा दृष्टिरर्धनिमेषिणी पृथक्पथे चान्यनेत्रान्मुहुस्ताराविवर्तिनी आकेकरा दुरालोके स्याद्विच्छन्दे च वस्तुनि इत्याकेकरा विकासितपुटद्वंद्वा विकासिन्यनिमेषिणी अनवस्थिततारा च विकोशा कीर्तिता बुधैः
iti lalitā kiṃcitkuñcatpuṭāpāṅgā dṛṣṭirardhanimeṣiṇī pṛthakpathe cānyanetrānmuhustārāvivartinī ākekarā durāloke syādvicchande ca vastuni ityākekarā vikāsitapuṭadvaṃdvā vikāsinyanimeṣiṇī anavasthitatārā ca vikośā kīrtitā budhaiḥ
425
ज्ञानविज्ञानगर्वे सा स्यादमर्षोग्रदर्शने
jñānavijñānagarve sā syādamarṣogradarśane
426
इति विकोशा या तु क्वचितविश्रान्तमविस्रब्धं विलोकते विस्तीर्णा चञ्चलोत्फुल्लतारा सा दृष्टिरुच्यते विभ्रान्ता विभ्रमे वेगे संभ्रमे च भवेदसौ
iti vikośā yā tu kvacitaviśrāntamavisrabdhaṃ vilokate vistīrṇā cañcalotphullatārā sā dṛṣṭirucyate vibhrāntā vibhrame vege saṃbhrame ca bhavedasau
427
इति विभ्रान्ता पुटौ विस्फुइ! स्तब्धौ यस्याः स्तः पतितौ क्रमात् सा विप्लुताऽऽर्तिदुःखादावुन्मादे चापले तथा
iti vibhrāntā puṭau visphui! stabdhau yasyāḥ staḥ patitau kramāt sā viplutā''rtiduḥkhādāvunmāde cāpale tathā
428
इति विप्लुता उत्कम्पोत्फुल्लतारा स्यात्त्रासे त्रस्तोद्धमत्पुटा
iti viplutā utkampotphullatārā syāttrāse trastoddhamatpuṭā
429
इति त्रस्ता मदिरा त्रिविधा प्रोक्ता तरुणे मध्यमेऽधमे मदे प्रयोगमर्हन्ती तत्तल्लक्ष्मसमन्विता
iti trastā madirā trividhā proktā taruṇe madhyame'dhame made prayogamarhantī tattallakṣmasamanvitā
430
तीव्रो मदोऽधमोऽत्र स्यादधमे पुरुषे स्थितः दृष्टिर्विकसितापाङ्गा क्षामीभूतविलोचना आघूर्णमानतारा स्यान्मदिरा तरुणे मदे
tīvro mado'dhamo'tra syādadhame puruṣe sthitaḥ dṛṣṭirvikasitāpāṅgā kṣāmībhūtavilocanā āghūrṇamānatārā syānmadirā taruṇe made
431
किंचित्कुञ्चत्पुटा किंचिदनवस्थितचारिणी दृष्टिः किंचिद्धमत्तारा मदिरा मध्यमे मदे
kiṃcitkuñcatpuṭā kiṃcidanavasthitacāriṇī dṛṣṭiḥ kiṃciddhamattārā madirā madhyame made
432
अधोभागचरी किंचिद्दृष्टतारा निमेषिणी यन्नेत्रसिध्यनुन्मेषा मदिरा चाधमे मदे
adhobhāgacarī kiṃciddṛṣṭatārā nimeṣiṇī yannetrasidhyanunmeṣā madirā cādhame made
433
इति त्रिविधा मदिरा प्रदर्शनार्थमित्युक्ताः षट्त्रिंशद्दृष्टयो मया अनन्ताः सन्ति संदर्भाद्धृतारापुटकर्मणाम्
iti trividhā madirā pradarśanārthamityuktāḥ ṣaṭtriṃśaddṛṣṭayo mayā anantāḥ santi saṃdarbhāddhṛtārāpuṭakarmaṇām
434
दृष्टयस्ता विरञ्चोऽपि प्रत्येकं वक्तुमक्षमः लाघवात्तत्प्रबोधार्थं ब्रूमो भ्रूप्रभृतीन्यतः
dṛṣṭayastā virañco'pi pratyekaṃ vaktumakṣamaḥ lāghavāttatprabodhārthaṃ brūmo bhrūprabhṛtīnyataḥ
नर्तनाध्यायः
435
सहजा पतितोत्क्षिप्ता रेचिता कुञ्चिता तथा भ्रुकुटी चतुरा चेति प्रोक्ता भ्रूः सप्तधा बुधैः स्वाभाविकी स्यात्सहजा भावेष्वकुटिलेष्वसौ
sahajā patitotkṣiptā recitā kuñcitā tathā bhrukuṭī caturā ceti proktā bhrūḥ saptadhā budhaiḥ svābhāvikī syātsahajā bhāveṣvakuṭileṣvasau
436
इति सहजा पतिता स्यादधो याता सद्वितीयाऽथवा क्रमात् उत्क्षेपे विस्मये हर्षे रोषेऽसूयाजुगुप्सयोः हासे घ्राणे च पतिते विधीयेतामुभे भ्रुवौ
iti sahajā patitā syādadho yātā sadvitīyā'thavā kramāt utkṣepe vismaye harṣe roṣe'sūyājugupsayoḥ hāse ghrāṇe ca patite vidhīyetāmubhe bhruvau
437
इति पतिता उत्क्षिप्ता संमताऽन्वर्था क्रमेण सह चान्यथा स्त्रीणां कोपे वितर्के च दर्शने श्रवणे निजे भ्रूर्लीलाहेलयोश्चैषा कार्योत्क्षिप्ता विचक्षणैः
iti patitā utkṣiptā saṃmatā'nvarthā krameṇa saha cānyathā strīṇāṃ kope vitarke ca darśane śravaṇe nije bhrūrlīlāhelayoścaiṣā kāryotkṣiptā vicakṣaṇaiḥ
438
इत्युत्क्षिप्ता एकैव ललितोत्क्षिप्ता रेचिता नृत्तगोचरा
ityutkṣiptā ekaiva lalitotkṣiptā recitā nṛttagocarā
439
इति रेचिता केवला सद्वितीया वा मृदुभङ्गा निकुञ्चिता मोट्टायिते कुट्टमिते विलासे किलकिञ्चिते
iti recitā kevalā sadvitīyā vā mṛdubhaṅgā nikuñcitā moṭṭāyite kuṭṭamite vilāse kilakiñcite
440
इति निकुञ्चिता आमूलात्सद्वितीया भ्रूरुत्क्षिप्ता भ्रुकुटी क्रुधि
iti nikuñcitā āmūlātsadvitīyā bhrūrutkṣiptā bhrukuṭī krudhi
441
इति भ्रुकुटी सद्वितीयाऽल्पकस्यन्दादायता मन्थरा भवेत् चतुरा रुचिरे स्पर्शे शृङ्गारे ललिते च सा
iti bhrukuṭī sadvitīyā'lpakasyandādāyatā mantharā bhavet caturā rucire sparśe śṛṅgāre lalite ca sā
442
इति चतुरा प्रसृतौ कुञ्चितौ स्यातामुन्मेषितनिमेषितौ विवर्तितौ च स्फुरितौ पिहितौ च वितालितौ
iti caturā prasṛtau kuñcitau syātāmunmeṣitanimeṣitau vivartitau ca sphuritau pihitau ca vitālitau
443
समौ च नवधेत्युक्तौ पुटौ सोढलसूनुना आयतौ प्रसृतौ स्यातां वीरे हर्षे च विस्मये
samau ca navadhetyuktau puṭau soḍhalasūnunā āyatau prasṛtau syātāṃ vīre harṣe ca vismaye
444
इति प्रसृतौ आकुञ्चितौ कुञ्चितौ स्तो रूपादौ च मनोहरे इति कुञ्चितौ उन्मेषितौ तु विश्लेषात्संश्लेषात्तु निमेषितौ विवर्तितौ समुद्वृत्तौ त्रयोऽमी क्रोधगोचराः
iti prasṛtau ākuñcitau kuñcitau sto rūpādau ca manohare iti kuñcitau unmeṣitau tu viśleṣātsaṃśleṣāttu nimeṣitau vivartitau samudvṛttau trayo'mī krodhagocarāḥ
445
इत्युन्मेषितनिमेषितविवर्तिताः स्फुरितौ स्पन्दितौ स्यातां तावीर्ष्याविषयौ मतौ
ityunmeṣitanimeṣitavivartitāḥ sphuritau spanditau syātāṃ tāvīrṣyāviṣayau matau
446
इति स्फुरितौ अतीव कुञ्चितौ लग्नौ पिहितौ तौ दृशो रुजि सुप्तिमूर्छातिवर्षोष्णधूमवाताञ्जनार्तिषु
iti sphuritau atīva kuñcitau lagnau pihitau tau dṛśo ruji suptimūrchātivarṣoṣṇadhūmavātāñjanārtiṣu
447
इति पिहितौ उत्तरेणाधराघातादभिघाते विचालितौ आहुरन्ये त्वदृश्यौ ताविति विस्फारणात्पुटौ इति विचालितौ समौ स्वाभाविकावेतौ स्वभावाभिनये मतौ
iti pihitau uttareṇādharāghātādabhighāte vicālitau āhuranye tvadṛśyau tāviti visphāraṇātpuṭau iti vicālitau samau svābhāvikāvetau svabhāvābhinaye matau
448
इति समौ कर्मभिस्तारकाभेदा यैः स्युस्तान्यधुना ब्रुवे तानि द्वेधा स्वनिष्ठानि विषयाभिमुखानि च
iti samau karmabhistārakābhedā yaiḥ syustānyadhunā bruve tāni dvedhā svaniṣṭhāni viṣayābhimukhāni ca
449
भ्रमणं वलनं पातश्चलनं च प्रवेशनम् विवर्तनं समुद्वृत्तं निष्क्रामः प्राकृतं तथा
bhramaṇaṃ valanaṃ pātaścalanaṃ ca praveśanam vivartanaṃ samudvṛttaṃ niṣkrāmaḥ prākṛtaṃ tathā
450
स्वनिष्ठानि नवेत्याहुस्ताराकर्माणि सूरयः तारयोर्मण्डलभ्रान्तिः पुटान्तर्भ्रमणं मतम्
svaniṣṭhāni navetyāhustārākarmāṇi sūrayaḥ tārayormaṇḍalabhrāntiḥ puṭāntarbhramaṇaṃ matam
451
वलनं त्र्यस्रगमनं पातस्तु स्यादधोगतिः चलनं कम्पनं प्रोक्तमथ ज्ञेयं प्रवेशनम्
valanaṃ tryasragamanaṃ pātastu syādadhogatiḥ calanaṃ kampanaṃ proktamatha jñeyaṃ praveśanam
452
प्रवेशः पुटयोरन्तःकटाक्षस्तु विवर्तनम् उद्गतिस्तु समुद्वृत्तमन्तरा निर्गमस्तु यः
praveśaḥ puṭayorantaḥkaṭākṣastu vivartanam udgatistu samudvṛttamantarā nirgamastu yaḥ
453
स निष्क्रामः प्राकृतं तु स्वभावस्थितिरुच्यते समुद्वृतं च वलनं भ्रमणं वीररौद्रयोः
sa niṣkrāmaḥ prākṛtaṃ tu svabhāvasthitirucyate samudvṛtaṃ ca valanaṃ bhramaṇaṃ vīraraudrayoḥ
454
पातस्तु करुणे कार्यश्चलनं तु भयानके प्रवेशनं तु बीभत्से हास्ये तु स्याद्विवर्तनम्
pātastu karuṇe kāryaścalanaṃ tu bhayānake praveśanaṃ tu bībhatse hāsye tu syādvivartanam
454
शृङ्गारे स्यात्तु निष्क्रामो वीरे रौद्रे भयानके अद्भुते च प्राकृतं तु भावेनाऽऽवेशभागिनि
śṛṅgāre syāttu niṣkrāmo vīre raudre bhayānake adbhute ca prākṛtaṃ tu bhāvenā''veśabhāgini
356
इति नव स्वनिष्ठानि ताराकर्माणि विषयाभिमुखान्यष्टौ ताराकर्माण्यथ ब्रुवे
iti nava svaniṣṭhāni tārākarmāṇi viṣayābhimukhānyaṣṭau tārākarmāṇyatha bruve
457
समं साच्यनुवृत्तावलोकितानि विलोकितम् उल्लोकितालोकिते च प्रविलोकितमित्यपि
samaṃ sācyanuvṛttāvalokitāni vilokitam ullokitālokite ca pravilokitamityapi
458
एतानि दर्शनान्याहुर्लक्ष्यलक्ष्मविचक्षणाः सौम्यं मध्यस्थतारं च दर्शनं सममुच्यते
etāni darśanānyāhurlakṣyalakṣmavicakṣaṇāḥ saumyaṃ madhyasthatāraṃ ca darśanaṃ samamucyate
459
इति समम् साच्युच्यते तिरश्चीनपक्ष्मान्तर्गततारकम् इति साचि रूपनिर्वर्णनायुक्तमनुवृत्तं मतं मुनेः निर्वर्णना क्रियाकार्त्स्न्यदिदृक्षाऽन्तश्चिरस्थिरा
iti samam sācyucyate tiraścīnapakṣmāntargatatārakam iti sāci rūpanirvarṇanāyuktamanuvṛttaṃ mataṃ muneḥ nirvarṇanā kriyākārtsnyadidṛkṣā'ntaścirasthirā
460
इत्यनुवृत्तम् अधस्थदर्शनं यत्तदवलोकितमुच्यते इत्यवलोकितम् पृष्ठतो दर्शनं यत्तद्विलोकितमुदाहृतम्
ityanuvṛttam adhasthadarśanaṃ yattadavalokitamucyate ityavalokitam pṛṣṭhato darśanaṃ yattadvilokitamudāhṛtam
461
इति विलोकितम् उल्लोकितं तदूर्ध्वस्थवस्तुनो यदवेक्षणम् इत्युल्लोकितम् सहसा दर्शनं यत्तदालोकितमुदीरितम्
iti vilokitam ullokitaṃ tadūrdhvasthavastuno yadavekṣaṇam ityullokitam sahasā darśanaṃ yattadālokitamudīritam
462
इत्यालोकितम् पार्श्वस्थदर्शनं प्रोक्तं कृतिभिः प्रविलोकितम् इति प्रविलोकितम् साधारणान्यमून्याहू रसभावेषु तद्विदः
ityālokitam pārśvasthadarśanaṃ proktaṃ kṛtibhiḥ pravilokitam iti pravilokitam sādhāraṇānyamūnyāhū rasabhāveṣu tadvidaḥ
463
इत्यष्टौ दर्शनानि कुञ्चितौ कम्पितौ पूर्णौ क्षामौ स्फुल्लौ समौ तथा कपोलौ षड्विधावुक्तौ तल्लक्षणमथोच्यते
ityaṣṭau darśanāni kuñcitau kampitau pūrṇau kṣāmau sphullau samau tathā kapolau ṣaḍvidhāvuktau tallakṣaṇamathocyate
464
संकोचात्कुञ्चितौ रोमाञ्चितौ शीतज्वरे भये इति कुञ्चितौ स्फुरितौ कम्पितौ कार्यौ रोमहर्षेषु सूरिभिः
saṃkocātkuñcitau romāñcitau śītajvare bhaye iti kuñcitau sphuritau kampitau kāryau romaharṣeṣu sūribhiḥ
466
इति कम्पितौ कपोलावुन्नतौ पूर्णौ तौ गर्वोत्साहगोचरे इति पूर्णौ क्षामौ त्ववनतौ ज्ञेयौ दुःखे कार्याविमौ नटैः इति क्षामौ गण्डौ विकसितौ फुल्लौ प्रहर्षे परिकीर्तितौ इति फुल्लौ समौ स्वाभाविकौ भावेष्वनावेशेषु तौ मतौ
iti kampitau kapolāvunnatau pūrṇau tau garvotsāhagocare iti pūrṇau kṣāmau tvavanatau jñeyau duḥkhe kāryāvimau naṭaiḥ iti kṣāmau gaṇḍau vikasitau phullau praharṣe parikīrtitau iti phullau samau svābhāvikau bhāveṣvanāveśeṣu tau matau
467
इति समौ स्वाभाविकी नता मन्दा विकृष्टा च विकूणिता
iti samau svābhāvikī natā mandā vikṛṣṭā ca vikūṇitā
468
सोच्छ्वासेत्युदिता नासा षड्विधा सूरिशार्ङ्गिणा स्वाभाविकी स्यादन्वर्था भावेष्वावेशवर्जिता
socchvāsetyuditā nāsā ṣaḍvidhā sūriśārṅgiṇā svābhāvikī syādanvarthā bhāveṣvāveśavarjitā
469
इति स्वाभाविकी मुहुः संश्लिष्टविश्लिष्टपुटा नासा नता मता सोच्छ्वासाभिनये मन्दविच्छिन्नरुचिगोचरे
iti svābhāvikī muhuḥ saṃśliṣṭaviśliṣṭapuṭā nāsā natā matā socchvāsābhinaye mandavicchinnarucigocare
470
इति नता मन्दा तु मन्दनिश्वासोच्छ्वासा नासाऽभिधीयते सा चिन्तौत्सुक्ययोः शोके निर्वेदे च विधीयते
iti natā mandā tu mandaniśvāsocchvāsā nāsā'bhidhīyate sā cintautsukyayoḥ śoke nirvede ca vidhīyate
471
इति मन्दा विकृष्टाऽत्यन्तमुत्फुल्लपुटा रोषार्तिभीतिषु ऊर्ध्वश्वासे च कर्तव्या घ्रातव्ये भूरिसौरभे
iti mandā vikṛṣṭā'tyantamutphullapuṭā roṣārtibhītiṣu ūrdhvaśvāse ca kartavyā ghrātavye bhūrisaurabhe
472
इति विकृष्टा विकूणिता संकुचिता हास्येऽसूयाजुगुप्सयोः
iti vikṛṣṭā vikūṇitā saṃkucitā hāsye'sūyājugupsayoḥ
473
इति विकूणिता आकृष्टश्वसना नासा सोच्छ्वासा सौरभे भवेत् निर्वेदादिषु भावेषु दीर्घोच्छ्वासकरेषु च
iti vikūṇitā ākṛṣṭaśvasanā nāsā socchvāsā saurabhe bhavet nirvedādiṣu bhāveṣu dīrghocchvāsakareṣu ca
474
इति सोच्छ्वासा स्वस्थौ चलौ प्रवृद्धश्च निरस्तोल्लासितावपि विमुक्तो विस्मितः श्वासः स्खलितः प्रसृतस्तथा
iti socchvāsā svasthau calau pravṛddhaśca nirastollāsitāvapi vimukto vismitaḥ śvāsaḥ skhalitaḥ prasṛtastathā
475
एवमुच्छ्वासनिश्वासौ नवधा कोहलोदितौ समो भ्रान्तो विलीनश्चाऽऽन्दोलितः कम्पितोऽपरः
evamucchvāsaniśvāsau navadhā kohaloditau samo bhrānto vilīnaścā''ndolitaḥ kampito'paraḥ
476
स्तम्बितोच्छ्वासनिश्वाससूत्कृतानि च सीत्कृतम् एवं दशविधः प्रोक्तो लक्ष्यज्ञैर्मारुतोऽपरैः
stambitocchvāsaniśvāsasūtkṛtāni ca sītkṛtam evaṃ daśavidhaḥ prokto lakṣyajñairmāruto'paraiḥ
477
स्वस्थावुच्छ्वासनिःश्वाससंज्ञौ वायू स्वभावजौ स्वस्थक्रियासु कर्तव्यावुक्तौ निःशङ्कसूरिणा
svasthāvucchvāsaniḥśvāsasaṃjñau vāyū svabhāvajau svasthakriyāsu kartavyāvuktau niḥśaṅkasūriṇā
478
इति स्वस्थौ उष्णौ दीर्घौ सशब्दौ च तौ मुखेन कृतौ चलौ कार्यावौत्सुक्यनिर्वेदशोकचिन्तास्विमौ मतौ
iti svasthau uṣṇau dīrghau saśabdau ca tau mukhena kṛtau calau kāryāvautsukyanirvedaśokacintāsvimau matau
479
इति चलौ प्रवृद्धः सन्सशब्देन वदनेन विनिर्गतः निःश्वासः स्यात्प्रवृद्धाख्यः क्षयव्याध्यादिगोचरः
iti calau pravṛddhaḥ sansaśabdena vadanena vinirgataḥ niḥśvāsaḥ syātpravṛddhākhyaḥ kṣayavyādhyādigocaraḥ
480
इति प्रवृद्धः सशब्दः सन्सकृत्क्षिप्तो निरस्तः कथ्यते मरुत् दुःखान्विते सरागे च शान्ते चैष विधीयते
iti pravṛddhaḥ saśabdaḥ sansakṛtkṣipto nirastaḥ kathyate marut duḥkhānvite sarāge ca śānte caiṣa vidhīyate
481
इति निरस्तः चिरान्मन्दं निपीतस्तु घ्राणेनोल्लासितो मरुत् हृद्ये गन्धे विधातव्यः संदिग्धे च विचक्षणैः
iti nirastaḥ cirānmandaṃ nipītastu ghrāṇenollāsito marut hṛdye gandhe vidhātavyaḥ saṃdigdhe ca vicakṣaṇaiḥ
482
इत्युल्लासितः संयम्य सुचिरं मुक्तो विमुक्तः कथ्यतेऽनिलः योगे ध्याने च स प्रोक्तः प्राणायामे च सूरिभिः
ityullāsitaḥ saṃyamya suciraṃ mukto vimuktaḥ kathyate'nilaḥ yoge dhyāne ca sa proktaḥ prāṇāyāme ca sūribhiḥ
483
इति विमुक्तः चित्तस्यान्यपरत्वेन यः प्रयत्नेन वर्तते स विस्मितो विस्मये स्यादुद्भूते वाऽर्थचिन्तने
iti vimuktaḥ cittasyānyaparatvena yaḥ prayatnena vartate sa vismito vismaye syādudbhūte vā'rthacintane
484
इति विस्मितः महत्त्वाद्दुःखनिष्क्रान्तः कथितः स्खलितोऽनिलः स्याद्दशम्यां दशायां स व्याधौ प्रस्खलितेषु च
iti vismitaḥ mahattvādduḥkhaniṣkrāntaḥ kathitaḥ skhalito'nilaḥ syāddaśamyāṃ daśāyāṃ sa vyādhau praskhaliteṣu ca
485
इति स्खलितः प्रसुप्ते प्रसृतो दीर्घः सशब्दो निर्गतो मुखात्
iti skhalitaḥ prasupte prasṛto dīrghaḥ saśabdo nirgato mukhāt
486
इति प्रसृतः समोऽत्र स्वस्थपर्यायो भ्रान्तोऽन्तर्भ्रमणान्मरुत् अन्ये त्वन्वर्थनामानस्तत्र सूत्कृतसीत्कृते
iti prasṛtaḥ samo'tra svasthaparyāyo bhrānto'ntarbhramaṇānmarut anye tvanvarthanāmānastatra sūtkṛtasītkṛte
487
शब्दानुकरणे वक्त्रत्याज्यग्राह्येऽनिले क्रमात् समः स्वाभाविको भ्रान्तः प्रथमे प्रियसंगमे
śabdānukaraṇe vaktratyājyagrāhye'nile kramāt samaḥ svābhāviko bhrāntaḥ prathame priyasaṃgame
488
विलीनो मूर्छिते शैलारोहे त्वान्दोलितो मतः कम्पितः सुरते शस्त्रमोक्षादौ स्तम्भितो भवेत्
vilīno mūrchite śailārohe tvāndolito mataḥ kampitaḥ surate śastramokṣādau stambhito bhavet
489
उच्छ्वासः कुसुमाघ्राणे निःश्वासोऽनुशयादिषु सूत्कृतं वेदनादौ स्याच्छीते क्लेशे तु सीत्कृतम्
ucchvāsaḥ kusumāghrāṇe niḥśvāso'nuśayādiṣu sūtkṛtaṃ vedanādau syācchīte kleśe tu sītkṛtam
490
नखक्षते मृगाक्षीणां निर्दयाधरचर्वणे विनियोगान्तराण्यत्र बुध्यतां लोकतो बुधाः
nakhakṣate mṛgākṣīṇāṃ nirdayādharacarvaṇe viniyogāntarāṇyatra budhyatāṃ lokato budhāḥ
491
इति मतान्तरेण दशधा श्वसनः विवर्तितः कम्पितश्च विसृष्टो विनिगूहितः संदृष्टकः समुद्गश्चेत्यधरः षड्विधो मतः
iti matāntareṇa daśadhā śvasanaḥ vivartitaḥ kampitaśca visṛṣṭo vinigūhitaḥ saṃdṛṣṭakaḥ samudgaścetyadharaḥ ṣaḍvidho mataḥ
492
अन्येऽन्यानूचुरुद्वृत्तविकास्यायतरेचितान् ओष्ठयोः संपुष्टस्तिर्यक्संकोचेन विवर्तितः अवज्ञावेदनासूयाहास्यादिषु विधीयते
anye'nyānūcurudvṛttavikāsyāyatarecitān oṣṭhayoḥ saṃpuṣṭastiryaksaṃkocena vivartitaḥ avajñāvedanāsūyāhāsyādiṣu vidhīyate
493
इति विवर्तितः व्यथायां कम्पितोऽन्वर्थो भीतौ शीते जपे रुषि
iti vivartitaḥ vyathāyāṃ kampito'nvartho bhītau śīte jape ruṣi
494
इति कम्पितः विसृष्टः स्याद्विनिष्क्रान्तो रञ्जनेऽलक्तवादिना स्त्रीणां विलासे विव्वोके शार्ङ्गिदेवेन शीर्तितः
iti kampitaḥ visṛṣṭaḥ syādviniṣkrānto rañjane'laktavādinā strīṇāṃ vilāse vivvoke śārṅgidevena śīrtitaḥ
495
मुखान्तर्निहितः प्राणसाध्येऽर्थे विनिगूहितः रोषेर्ष्ययोश्च नारीणां बलाच्चुम्बति वल्लभे
mukhāntarnihitaḥ prāṇasādhye'rthe vinigūhitaḥ roṣerṣyayośca nārīṇāṃ balāccumbati vallabhe
496
इति विनिगूहितः संदष्टकोऽधरो दन्तैर्दष्टः क्रोधे विधीयते
iti vinigūhitaḥ saṃdaṣṭako'dharo dantairdaṣṭaḥ krodhe vidhīyate
497
इति संदष्टकः समुद्गस्तु भवेदोष्ठसंपुटो दधदुन्नतिम् स्यात्फूत्कारेऽनुकम्पायां चुम्बने चाभिनन्दने
iti saṃdaṣṭakaḥ samudgastu bhavedoṣṭhasaṃpuṭo dadhadunnatim syātphūtkāre'nukampāyāṃ cumbane cābhinandane
498
इति समुद्गः आस्योत्क्षिप्ततयोद्वृत्तः सोऽवज्ञापरिहासयोः इत्युद्वृत्तः ईषद्वृश्योर्ध्वदशनो विकासी स स्मिते स्मृतः
iti samudgaḥ āsyotkṣiptatayodvṛttaḥ so'vajñāparihāsayoḥ ityudvṛttaḥ īṣadvṛśyordhvadaśano vikāsī sa smite smṛtaḥ
499
इति विकासी स सार्धमुत्तरोष्ठेन ततः स्यादायतः स्मिते इत्यायतः पर्यन्तंचलनादुक्तो विलासे रेचितोऽधरः
iti vikāsī sa sārdhamuttaroṣṭhena tataḥ syādāyataḥ smite ityāyataḥ paryantaṃcalanādukto vilāse recito'dharaḥ
500
इति रेचितः दन्तकर्माणि वक्ष्यामो दन्तलक्षणसिद्धये कुट्टनं खण्डनं छिन्नं चुक्कितं ग्रहणं मतम्
iti recitaḥ dantakarmāṇi vakṣyāmo dantalakṣaṇasiddhaye kuṭṭanaṃ khaṇḍanaṃ chinnaṃ cukkitaṃ grahaṇaṃ matam
501
दष्टं निष्कर्षणं चेति दन्तकर्माष्टकं जगुः संघर्षणं कुट्टनं स्याच्छीतरुग्भीजरासु तत्
daṣṭaṃ niṣkarṣaṇaṃ ceti dantakarmāṣṭakaṃ jaguḥ saṃgharṣaṇaṃ kuṭṭanaṃ syācchītarugbhījarāsu tat
502
इति कुट्टनम् खण्डनं तु मुइहुर्दन्तश्लेषविश्लेषणं मतम् जपाध्ययनसंलापभक्षणेषु भवेदिदम्
iti kuṭṭanam khaṇḍanaṃ tu muihurdantaśleṣaviśleṣaṇaṃ matam japādhyayanasaṃlāpabhakṣaṇeṣu bhavedidam
503
इति खण्डनम् छिन्नं स्याद्गाढसंश्लेषो रोदने भीतिशीतयोः व्याधौ च वीटिकाच्छेदव्यायामादिषु कीर्तितम्
iti khaṇḍanam chinnaṃ syādgāḍhasaṃśleṣo rodane bhītiśītayoḥ vyādhau ca vīṭikācchedavyāyāmādiṣu kīrtitam
504
इति च्छिन्नम् दन्तपङ्क्त्योः स्थितिर्दूरे चुक्कितं जृम्भणादिषु इति चुक्कितम् तृणस्य चाङ्गुलैर्दन्ते धारणं ग्रहणम् भये
iti cchinnam dantapaṅktyoḥ sthitirdūre cukkitaṃ jṛmbhaṇādiṣu iti cukkitam tṛṇasya cāṅgulairdante dhāraṇaṃ grahaṇam bhaye
505
इति ग्रहणम् किंचिच्छ्लेषः समं तच्च स्वभावाभिनये मतम्
iti grahaṇam kiṃcicchleṣaḥ samaṃ tacca svabhāvābhinaye matam
506
इति समम् अधरे दंशनं दन्तैर्दष्टं क्रोधेऽभिधीयते इति दष्टम् निष्कर्षणं तु निष्कासः कार्यं मर्कटरोदने
iti samam adhare daṃśanaṃ dantairdaṣṭaṃ krodhe'bhidhīyate iti daṣṭam niṣkarṣaṇaṃ tu niṣkāsaḥ kāryaṃ markaṭarodane
507
इति निष्कर्षणम् ऋज्वी ऋक्वानुगा वक्रोन्नता लोलाऽवलेहिनी
iti niṣkarṣaṇam ṛjvī ṛkvānugā vakronnatā lolā'valehinī
508
जिह्वेति षड्विधा तत्र प्रसृतास्ये प्रसारिता ऋज्वी श्रमे पिपासायां श्वापदानां प्रयुज्यते
jihveti ṣaḍvidhā tatra prasṛtāsye prasāritā ṛjvī śrame pipāsāyāṃ śvāpadānāṃ prayujyate
509
इति ऋज्वी सृक्कानुगा लीढसृक्का प्रकोपस्वादुभक्षयोः इति सृक्कानुगा व्यात्तास्यस्थोन्नताग्रा च वक्रा नृहरिरूपणे
iti ṛjvī sṛkkānugā līḍhasṛkkā prakopasvādubhakṣayoḥ iti sṛkkānugā vyāttāsyasthonnatāgrā ca vakrā nṛharirūpaṇe
510
इति वक्रा व्यात्तास्यस्थोन्नताऽन्वर्था जृम्भास्यान्तस्थवीक्षयोः
iti vakrā vyāttāsyasthonnatā'nvarthā jṛmbhāsyāntasthavīkṣayoḥ
511
इत्युन्नता व्यात्ते वक्त्रे चला लोला वेतालाभिनये भवेत् इति लोला दन्तोष्ठं लिहती जिह्वा लेहिनी संमता मुनेः
ityunnatā vyātte vaktre calā lolā vetālābhinaye bhavet iti lolā dantoṣṭhaṃ lihatī jihvā lehinī saṃmatā muneḥ
512
इति लेहिनी जिह्वोष्ठदन्तक्रियया चिवुकं लक्ष्यते ततः उक्तप्रायं सुखार्थं तु वक्ष्ये लक्ष्यानुसारतः
iti lehinī jihvoṣṭhadantakriyayā civukaṃ lakṣyate tataḥ uktaprāyaṃ sukhārthaṃ tu vakṣye lakṣyānusārataḥ
513
व्यादीर्णं श्वसितं वक्रं संहतं चलसंहतम् स्फुरितं चलितं लोलमेवं चिबुकमष्टधा व्यादीर्णं दूरनिष्क्रान्तं जृम्भालस्यादिषु स्मृतम्
vyādīrṇaṃ śvasitaṃ vakraṃ saṃhataṃ calasaṃhatam sphuritaṃ calitaṃ lolamevaṃ cibukamaṣṭadhā vyādīrṇaṃ dūraniṣkrāntaṃ jṛmbhālasyādiṣu smṛtam
514
इति व्यादीर्णम् एकाङ्गुलमधःस्रस्तं श्वसितं वीक्षितेऽद्भुते इति श्वसितम् वक्रं तिर्यङ्नतं तत्तु ग्रहावेशे विधीयते
iti vyādīrṇam ekāṅgulamadhaḥsrastaṃ śvasitaṃ vīkṣite'dbhute iti śvasitam vakraṃ tiryaṅnataṃ tattu grahāveśe vidhīyate
515
इति वक्रम् निश्चलं मीलितमुखं मौने संहतमिप्यते इति संहतम् संलग्नौष्ठं चलं नारीचुम्वने चलसंहतम्
iti vakram niścalaṃ mīlitamukhaṃ maune saṃhatamipyate iti saṃhatam saṃlagnauṣṭhaṃ calaṃ nārīcumvane calasaṃhatam
516
इति चलसंहतम् कम्पितं स्फुरितं प्राहुः शीते शीतज्वरे तथा इति स्फुरितम् चलितं श्लिष्टविश्लिष्टं वाक्स्तम्भे क्षोभकोपयोः इति चलितम् रोमन्थे केवलावर्ते लोलं तिर्यग्गतागतम्
iti calasaṃhatam kampitaṃ sphuritaṃ prāhuḥ śīte śītajvare tathā iti sphuritam calitaṃ śliṣṭaviśliṣṭaṃ vākstambhe kṣobhakopayoḥ iti calitam romanthe kevalāvarte lolaṃ tiryaggatāgatam
517
इति लोलम् व्याभुग्नं भुग्नमुद्वाहि विधुतं विवृतं तथा विनिवृत्तमिति प्राज्ञाः षड्विधं वदनं जगुः
iti lolam vyābhugnaṃ bhugnamudvāhi vidhutaṃ vivṛtaṃ tathā vinivṛttamiti prājñāḥ ṣaḍvidhaṃ vadanaṃ jaguḥ
158
किंचिदायामिवक्रं च व्याभुग्नं मुखमुच्यते निर्वेदौत्सुक्यचिन्तादौ तदुक्तं पूर्वसूरिभिः
kiṃcidāyāmivakraṃ ca vyābhugnaṃ mukhamucyate nirvedautsukyacintādau taduktaṃ pūrvasūribhiḥ
519
इति व्याभुग्नम् अधोमुखं तु भुग्नं तल्लज्जायां प्रकृतौ यतेः इति भुग्नम् लीलासूत्क्षिप्तमुद्वाहि गर्वानादरतो गतौ
iti vyābhugnam adhomukhaṃ tu bhugnaṃ tallajjāyāṃ prakṛtau yateḥ iti bhugnam līlāsūtkṣiptamudvāhi garvānādarato gatau
520
इत्युद्वाहि वारणे नैवमित्युक्तौ विधुतं तिर्यगायतम् इति विधुतम् विश्लिष्टौष्टं तु विवृतं हास्यशोकभयादिषु
ityudvāhi vāraṇe naivamityuktau vidhutaṃ tiryagāyatam iti vidhutam viśliṣṭauṣṭaṃ tu vivṛtaṃ hāsyaśokabhayādiṣu
521
इति विवृतम् विनिवृत्तं परावृत्तं रोषेर्ष्यासूयितेषु तत्
iti vivṛtam vinivṛttaṃ parāvṛttaṃ roṣerṣyāsūyiteṣu tat
522
इति विनिवृत्तम् इति द्वादश शिरोगतान्युपाङ्गानि उत्क्षिप्ता पतितोत्क्षिप्तपतिताऽन्तर्गता तथा बहिर्गता मिथो युक्ता वियुक्ताऽङ्गुलिसंगता पार्ष्णिरित्यष्टधा पादचारी स्थानेषु दृश्यते
iti vinivṛttam iti dvādaśa śirogatānyupāṅgāni utkṣiptā patitotkṣiptapatitā'ntargatā tathā bahirgatā mitho yuktā viyuktā'ṅgulisaṃgatā pārṣṇirityaṣṭadhā pādacārī sthāneṣu dṛśyate
523
गुल्ल्फावङ्गुष्ठसंश्लिष्टावन्तर्यातौ बहिर्गतौ मिथो युक्तौ वियुक्तौ च पञ्चधा स्थानकादिषु
gullphāvaṅguṣṭhasaṃśliṣṭāvantaryātau bahirgatau mitho yuktau viyuktau ca pañcadhā sthānakādiṣu
524
संहता वियुता वक्र वलिताः पतितास्तथा
saṃhatā viyutā vakra valitāḥ patitāstathā
525
कुञ्चन्मूलाः करेऽङ्गुल्यः प्रसृताश्चेति सप्तधा एते पार्ष्ण्यादिभेदाः स्युः संज्ञाविज्ञानलक्षणाः
kuñcanmūlāḥ kare'ṅgulyaḥ prasṛtāśceti saptadhā ete pārṣṇyādibhedāḥ syuḥ saṃjñāvijñānalakṣaṇāḥ
526
अधः क्षिप्तास्तथोत्क्षिप्ताः कुञ्चिताश्च प्रसारिताः संलग्नाश्चेति चरणाङ्गुलयः पञ्चधा मताः
adhaḥ kṣiptāstathotkṣiptāḥ kuñcitāśca prasāritāḥ saṃlagnāśceti caraṇāṅgulayaḥ pañcadhā matāḥ
527
मुहुः पातादधः क्षिप्ता विव्वोके किलकिञ्चिते उत्क्षिप्ता मुहुरुत्क्षेपान्नवोढायास्त्रपाभरे
muhuḥ pātādadhaḥ kṣiptā vivvoke kilakiñcite utkṣiptā muhurutkṣepānnavoḍhāyāstrapābhare
528
संकोचात्कुञ्चिताः शीतमूर्छात्रासग्रहार्दिते प्रसारिता ऋजुस्तब्धा स्तम्भे स्वापेऽङ्गमोटने
saṃkocātkuñcitāḥ śītamūrchātrāsagrahārdite prasāritā ṛjustabdhā stambhe svāpe'ṅgamoṭane
529
अङ्गुष्ठस्याप्यमी भेदा ज्ञातव्या नृत्तकोविदैः स्वाङ्गुष्ठासु मिथो लग्नाः संलग्ना घर्षणे मताः
aṅguṣṭhasyāpyamī bhedā jñātavyā nṛttakovidaiḥ svāṅguṣṭhāsu mitho lagnāḥ saṃlagnā gharṣaṇe matāḥ
530
पतिताग्रं चोद्धृताग्रं भूमिलग्नमथोद्धृतम् कुञ्चन्मध्यं तिरश्चीनमिति षोढा तलं विदुः
patitāgraṃ coddhṛtāgraṃ bhūmilagnamathoddhṛtam kuñcanmadhyaṃ tiraścīnamiti ṣoḍhā talaṃ viduḥ
531
इति पार्ष्णिगुल्फाङ्गुलितलानि करचरणोपाङ्गानि । विवृणोति मनोवृत्तिं मुखरागो रसात्मिकाम् अतो रसोपयोगित्वान्मुखरागोऽभिधीयते
iti pārṣṇigulphāṅgulitalāni karacaraṇopāṅgāni | vivṛṇoti manovṛttiṃ mukharāgo rasātmikām ato rasopayogitvānmukharāgo'bhidhīyate
532
स्वाभाविकः प्रसन्नश्च रक्तश्यामोऽपरस्तथा चतुर्धा मुखरागोऽत्रान्वर्थः स्वाभाविको मतः
svābhāvikaḥ prasannaśca raktaśyāmo'parastathā caturdhā mukharāgo'trānvarthaḥ svābhāviko mataḥ
533
अनाविष्टेषु भावेषु सुधीभिः स विधीयते इति स्वाभाविकः प्रसन्नो निर्मलो हास्ये शृङ्गारे चाद्भुते भवेत्
anāviṣṭeṣu bhāveṣu sudhībhiḥ sa vidhīyate iti svābhāvikaḥ prasanno nirmalo hāsye śṛṅgāre cādbhute bhavet
534
इति प्रसन्नः रक्तोऽरुणः स्यात्करुणे रौद्रे वीरेऽद्भुते तथा इति रक्तः अन्वर्थो भवति श्यामः स बीभत्से भयानके
iti prasannaḥ rakto'ruṇaḥ syātkaruṇe raudre vīre'dbhute tathā iti raktaḥ anvartho bhavati śyāmaḥ sa bībhatse bhayānake
535
इति श्यामः शशिनेव दिशोऽङ्गानि शोभन्ते मुखरागतः
iti śyāmaḥ śaśineva diśo'ṅgāni śobhante mukharāgataḥ
536
रसभावान्तरे नेत्रमन्यदन्यत्क्षणे क्षणे यथातथोचितः कार्यो मुखरागो रसे रसे
rasabhāvāntare netramanyadanyatkṣaṇe kṣaṇe yathātathocitaḥ kāryo mukharāgo rase rase
537
इति चतुर्धा मुखरागः उत्तानोऽधोमुखः पार्श्वगतः पाणिरिति त्रिधा
iti caturdhā mukharāgaḥ uttāno'dhomukhaḥ pārśvagataḥ pāṇiriti tridhā
538
प्रचारं भरता मेने पञ्चधा त्वपरे जगुः अग्रगोऽधस्तलश्चेति द्वौ त्रयश्च पुरोदिताः
pracāraṃ bharatā mene pañcadhā tvapare jaguḥ agrago'dhastalaśceti dvau trayaśca puroditāḥ
539
तत्र त्वग्रग उत्तानोऽधोमुखोऽधस्तलः करः अन्तर्भूतं वदन्भट्टस्त्रित्वमेव समादधे
tatra tvagraga uttāno'dhomukho'dhastalaḥ karaḥ antarbhūtaṃ vadanbhaṭṭastritvameva samādadhe
540
उत्तानोऽधोमुखः पार्श्वगतो हस्तोऽग्रतस्तलः स्वसंमुखतलश्चोर्ध्वमुखोऽधोवदनस्तथा
uttāno'dhomukhaḥ pārśvagato hasto'gratastalaḥ svasaṃmukhatalaścordhvamukho'dhovadanastathā
541
पराङ्मुखः संमुखश्च हस्तोऽन्यः पार्श्वतोमुखः ऊर्ध्वगोऽधोगतः पार्श्वगतो हस्तोऽग्रगोऽपरः
parāṅmukhaḥ saṃmukhaśca hasto'nyaḥ pārśvatomukhaḥ ūrdhvago'dhogataḥ pārśvagato hasto'grago'paraḥ
542
संमुखागत इत्येतान्प्रचारान्दश पञ्च च लक्ष्यलक्षणतत्त्वज्ञः शार्ङ्गदेवोऽभ्यभाषत
saṃmukhāgata ityetānpracārāndaśa pañca ca lakṣyalakṣaṇatattvajñaḥ śārṅgadevo'bhyabhāṣata
543
इति पञ्चदश हस्तप्रचाराः निष्पत्तौ निरपेक्षायां करस्याभिनयाय यः क्रियाविशेषः क्रियते तद्धस्तकरणं मतम्
iti pañcadaśa hastapracārāḥ niṣpattau nirapekṣāyāṃ karasyābhinayāya yaḥ kriyāviśeṣaḥ kriyate taddhastakaraṇaṃ matam
544
आवेष्टितोद्वेष्टिते च व्यावर्तितमतः परम् परिवर्तितमित्येतच्चतुर्धा धीरसंमतम्
āveṣṭitodveṣṭite ca vyāvartitamataḥ param parivartitamityetaccaturdhā dhīrasaṃmatam
545
तर्जन्याद्यङ्गुलीनां यद्भवेदावेष्टनं क्रमात् तलसंमुखमावक्षः करोऽप्यायाति पार्श्वतः तदावेष्टितमाख्यातं करस्य करणं बुधैः
tarjanyādyaṅgulīnāṃ yadbhavedāveṣṭanaṃ kramāt talasaṃmukhamāvakṣaḥ karo'pyāyāti pārśvataḥ tadāveṣṭitamākhyātaṃ karasya karaṇaṃ budhaiḥ
546
यत्तु क्रमेण निर्याणमङ्गुलीनां तलाद्बहिः वक्षःस्थलात्करस्यापि तदुद्वेष्टितमुच्यते
yattu krameṇa niryāṇamaṅgulīnāṃ talādbahiḥ vakṣaḥsthalātkarasyāpi tadudveṣṭitamucyate
547
आवेष्टितप्रक्रियया कार्यमावर्तितं करे उद्वेष्टितेन व्याख्यातं करणं परिवर्तितम्
āveṣṭitaprakriyayā kāryamāvartitaṃ kare udveṣṭitena vyākhyātaṃ karaṇaṃ parivartitam
548
किंत्वेतत्करणद्वंद्वं कनिष्ठाद्यङ्गुलीकृतम्
kiṃtvetatkaraṇadvaṃdvaṃ kaniṣṭhādyaṅgulīkṛtam
549
इति चत्वारि करकरणानि धूननं श्लेषविश्लेषौ क्षेपो रक्षणमोक्षणे परिग्रहो निग्रहश्चोत्कृष्टाकृष्टिविकृष्टयः
iti catvāri karakaraṇāni dhūnanaṃ śleṣaviśleṣau kṣepo rakṣaṇamokṣaṇe parigraho nigrahaścotkṛṣṭākṛṣṭivikṛṣṭayaḥ
550
ताडनं तोलनं छेदभेदौ स्फोटनमोटने स्याद्विसर्जनमाह्वानं तर्जनं चेति विंशतिः करकर्माणि नृत्तज्ञैरन्वर्थानि बभाषिरे
tāḍanaṃ tolanaṃ chedabhedau sphoṭanamoṭane syādvisarjanamāhvānaṃ tarjanaṃ ceti viṃśatiḥ karakarmāṇi nṛttajñairanvarthāni babhāṣire
551
इति विंशतिः करकर्माणि पार्श्वद्वयं पुरस्ताच्च पश्चादूर्ध्वमधः शिरः
iti viṃśatiḥ karakarmāṇi pārśvadvayaṃ purastācca paścādūrdhvamadhaḥ śiraḥ
552
ललाटकर्णस्कन्धोरोनाभयः कटिशीर्षके ऊरुद्वयं च हस्तानां क्षेत्राणीति चतुर्दश
lalāṭakarṇaskandhoronābhayaḥ kaṭiśīrṣake ūrudvayaṃ ca hastānāṃ kṣetrāṇīti caturdaśa
553
इति हस्तक्षेत्राणि करणैः करणातीतोऽनङ्गहारोऽङ्गहारकैः यः स्थाणू रोदसीरङ्गे नृत्यतीशं नमामि तम्
iti hastakṣetrāṇi karaṇaiḥ karaṇātīto'naṅgahāro'ṅgahārakaiḥ yaḥ sthāṇū rodasīraṅge nṛtyatīśaṃ namāmi tam
554
स्यात्क्रिया करपादादेर्विलासेनात्रुटद्रसा
syātkriyā karapādādervilāsenātruṭadrasā
555
करणं नृत्तकरणं भीमवद्भीमसेनवत् प्रभेदान्करणस्यास्य ब्रूमहे भरतोदितान्
karaṇaṃ nṛttakaraṇaṃ bhīmavadbhīmasenavat prabhedānkaraṇasyāsya brūmahe bharatoditān
556
तलपुष्पपुटं लीनं वर्तितं च लितोरु च मण्डलस्वस्तिकं वक्षःस्वस्तिकाक्षिप्तरेचिते
talapuṣpapuṭaṃ līnaṃ vartitaṃ ca litoru ca maṇḍalasvastikaṃ vakṣaḥsvastikākṣiptarecite
557
स्वस्तिकान्यर्धदिक्पृष्ठाद्यानि स्वस्तिकमञ्चितम् अपविद्धं समनखोन्मत्ते स्वस्तिकरेचितम्
svastikānyardhadikpṛṣṭhādyāni svastikamañcitam apaviddhaṃ samanakhonmatte svastikarecitam
558
निकुट्टार्धनिकुट्टे च कटीछिन्नं कटीसमम् भुजंगत्रासितालातबिक्षिप्ताक्षिप्तकानि च
nikuṭṭārdhanikuṭṭe ca kaṭīchinnaṃ kaṭīsamam bhujaṃgatrāsitālātabikṣiptākṣiptakāni ca
559
निकुञ्चितं घूर्णितं स्यादूर्ध्वजान्वर्धरेचितम् मत्तल्लि चार्धमत्तल्लि स्याद्रेचकनिकुट्टकम्
nikuñcitaṃ ghūrṇitaṃ syādūrdhvajānvardharecitam mattalli cārdhamattalli syādrecakanikuṭṭakam
560
ललितं वलितं दण्डपक्षं पादापविद्धकम् नूपुरं भ्रमरं छिन्नं भुजंगत्रस्तरेचितम्
lalitaṃ valitaṃ daṇḍapakṣaṃ pādāpaviddhakam nūpuraṃ bhramaraṃ chinnaṃ bhujaṃgatrastarecitam
561
भुजंगाञ्चितकं दण्डरेचितं चतुरं ततः कटिभ्रान्तं व्यंसितं च क्रन्तं वैशाखरेचितम्
bhujaṃgāñcitakaṃ daṇḍarecitaṃ caturaṃ tataḥ kaṭibhrāntaṃ vyaṃsitaṃ ca krantaṃ vaiśākharecitam
562
वृञ्शिकं वृश्चिकाद्ये च स्यातां कुट्टितरेचिते लतावृश्चिकमाक्षिप्तार्गले तलविलासितम्
vṛñśikaṃ vṛścikādye ca syātāṃ kuṭṭitarecite latāvṛścikamākṣiptārgale talavilāsitam
563
ललाटतिलकं पार्श्वनिकुट्टं चक्रमण्डलम् उरोमण्डलमावर्तं कुञ्चितं दोलपादकम्
lalāṭatilakaṃ pārśvanikuṭṭaṃ cakramaṇḍalam uromaṇḍalamāvartaṃ kuñcitaṃ dolapādakam
564
विवृत्तं विनिवृत्तं च पार्श्वक्रान्तं निशुम्भितम् विद्युद्धान्तमतिक्रान्तं विक्षिप्तं च विवर्तितम्
vivṛttaṃ vinivṛttaṃ ca pārśvakrāntaṃ niśumbhitam vidyuddhāntamatikrāntaṃ vikṣiptaṃ ca vivartitam
565
गजक्रीडितकं गण्डसूची स्याद्गरुदप्लुतम् तलसंस्फोटितं पार्श्वजानु गृध्रावलीनकम्
gajakrīḍitakaṃ gaṇḍasūcī syādgarudaplutam talasaṃsphoṭitaṃ pārśvajānu gṛdhrāvalīnakam
566
सूच्यर्धसूचिनी सूचीविद्धं च हरिणप्लुतम् परिवृत्तं दण्डपादं मयूरललितं ततः
sūcyardhasūcinī sūcīviddhaṃ ca hariṇaplutam parivṛttaṃ daṇḍapādaṃ mayūralalitaṃ tataḥ
567
प्रेङ्खोलितं संनतं च सर्पितं करिहस्तकम् प्रसर्पितमपक्रान्तं नितम्बं स्खलिताभिधम्
preṅkholitaṃ saṃnataṃ ca sarpitaṃ karihastakam prasarpitamapakrāntaṃ nitambaṃ skhalitābhidham
568
सिंहविक्रीडितं सिंहाकर्षितं चावहित्थकम् निवेशमेलकाक्रीडजनितोपसृतानि च
siṃhavikrīḍitaṃ siṃhākarṣitaṃ cāvahitthakam niveśamelakākrīḍajanitopasṛtāni ca
569
तलसंघट्टितोद्वृत्तविष्णुक्रान्तानि लोलितम् मदस्खलितसंभ्रान्तविष्कम्भोद्घट्टितानि च
talasaṃghaṭṭitodvṛttaviṣṇukrāntāni lolitam madaskhalitasaṃbhrāntaviṣkambhodghaṭṭitāni ca
570
शकटास्योरूद्वृत्ताख्ये वृषभक्रीडितं ततः नागापसर्पितमथो गङ्गावतरणं तथा
śakaṭāsyorūdvṛttākhye vṛṣabhakrīḍitaṃ tataḥ nāgāpasarpitamatho gaṅgāvataraṇaṃ tathā
571
इत्यष्टोत्तरमुद्दिष्टं करणानां शतं मया गतिस्थितिप्रयोगाणामानन्त्यात्करणान्यपि
ityaṣṭottaramuddiṣṭaṃ karaṇānāṃ śataṃ mayā gatisthitiprayogāṇāmānantyātkaraṇānyapi
572
अनन्तान्यङ्गहारेषु क्रियन्तामुपयोगिता अथ लक्षणमेतेषां वक्ष्ये लक्ष्यविदां मतम्
anantānyaṅgahāreṣu kriyantāmupayogitā atha lakṣaṇameteṣāṃ vakṣye lakṣyavidāṃ matam
573
प्रायशो नर्तनारम्भे समपादौ लताकरौ चतुरस्रं भवेदङ्गं विशेषस्त्वयमुच्यते
prāyaśo nartanārambhe samapādau latākarau caturasraṃ bhavedaṅgaṃ viśeṣastvayamucyate
574
चार्या द्व्यर्धिकया पादे विनिष्क्रामति दक्षिणे व्यावर्तनात्करयुगे दक्षिणं पार्श्वमागते
cāryā dvyardhikayā pāde viniṣkrāmati dakṣiṇe vyāvartanātkarayuge dakṣiṇaṃ pārśvamāgate
575
परिवर्तनतो वामपार्श्वं सततमाश्रिते तत्कुचक्षेत्रसंविष्टो यस्य पुष्पपुटः करः तलपुष्पपुटं तत्स्यात्पादेऽग्रतलसंचरे
parivartanato vāmapārśvaṃ satatamāśrite tatkucakṣetrasaṃviṣṭo yasya puṣpapuṭaḥ karaḥ talapuṣpapuṭaṃ tatsyātpāde'gratalasaṃcare
576
यद्यनन्तरमेतत्स्यात्करणं करणान्तरात्
yadyanantarametatsyātkaraṇaṃ karaṇāntarāt
577
तदा करक्रिया तत्तत्त्याज्यग्राह्यकरानुगा एतत्पुष्पाञ्जलिक्षेपे लज्जायां च नियुज्यते
tadā karakriyā tattattyājyagrāhyakarānugā etatpuṣpāñjalikṣepe lajjāyāṃ ca niyujyate
578
इति तलपुष्पपुटम् ऊर्ध्वमण्डलिनौ कृत्वा करौ वक्षःस्थितोऽञ्जलिः निहञ्चितं चांसकूटं यत्र ग्रीवा नता कृता लीनं तत्करणं योज्यं वल्लभाभ्यर्थने बुधैः
iti talapuṣpapuṭam ūrdhvamaṇḍalinau kṛtvā karau vakṣaḥsthito'ñjaliḥ nihañcitaṃ cāṃsakūṭaṃ yatra grīvā natā kṛtā līnaṃ tatkaraṇaṃ yojyaṃ vallabhābhyarthane budhaiḥ
579
इति लीनम् आश्लिष्टौ मणिबन्धस्थस्वस्तिकाभिमुखौ करौ कृत्वा वक्षस्येककालं व्यावृत्तपरिवर्तितौ
iti līnam āśliṣṭau maṇibandhasthasvastikābhimukhau karau kṛtvā vakṣasyekakālaṃ vyāvṛttaparivartitau
580
उत्तानौ पातयेदूर्वोर्यत्र तद्वर्तितं मतम् असूयायां प्रयोगः स्यात्पताकौ यदि पातयेत्
uttānau pātayedūrvoryatra tadvartitaṃ matam asūyāyāṃ prayogaḥ syātpatākau yadi pātayet
581
अधोमुखनिघृष्टौ तौ क्रोधं सूचयतः करौ शुकतुण्डादयोऽप्यन्ये विनियोगवशादिह
adhomukhanighṛṣṭau tau krodhaṃ sūcayataḥ karau śukatuṇḍādayo'pyanye viniyogavaśādiha
582
इति वर्तितम् वक्षःक्षेत्रे समं हस्तौ व्यावृत्तपरिवर्तितौ
iti vartitam vakṣaḥkṣetre samaṃ hastau vyāvṛttaparivartitau
583
विधायाऽऽक्षिप्तया चार्या संहतौ परिवर्तनात् तत्राऽऽनीय निधीयेते शुकतुण्डावधोमुखौ
vidhāyā''kṣiptayā cāryā saṃhatau parivartanāt tatrā''nīya nidhīyete śukatuṇḍāvadhomukhau
584
बद्धा याति स्थितिर्यत्र वलितोरु तदुच्यते मुग्धस्त्रीव्रीडिते चास्य प्रयोगः शार्ङ्गिणोदितः
baddhā yāti sthitiryatra valitoru taducyate mugdhastrīvrīḍite cāsya prayogaḥ śārṅgiṇoditaḥ
585
इति वलितोरु चतुरस्रौ करौ कृत्वा विदधद्विच्यवां ततः उद्वेष्टितक्रियापूर्वमूर्ध्वमण्डलिनौ करौ
iti valitoru caturasrau karau kṛtvā vidadhadvicyavāṃ tataḥ udveṣṭitakriyāpūrvamūrdhvamaṇḍalinau karau
586
विधाय स्वस्किकौ कुर्यादत्र स्थानं च मण्डलम् मण्डलस्वस्तिकं तत्स्यात्प्रसिद्धार्थावलोकने
vidhāya svaskikau kuryādatra sthānaṃ ca maṇḍalam maṇḍalasvastikaṃ tatsyātprasiddhārthāvalokane
587
इति मण्डलस्वस्तिकम् चतुरस्रौ करौ वक्षःस्थितौ कृत्वाऽथ रेचितौ व्यावर्तितेन चाऽऽनीयाभुग्ने वक्षसि यत्र तौ
iti maṇḍalasvastikam caturasrau karau vakṣaḥsthitau kṛtvā'tha recitau vyāvartitena cā''nīyābhugne vakṣasi yatra tau
588
स्वस्तिकौ स्वस्तिकौ पादौ तद्वक्षःस्वस्तिकं मतम् अनाभुग्नांसमेतच्च योज्यं लज्जानुतापयोः अ
svastikau svastikau pādau tadvakṣaḥsvastikaṃ matam anābhugnāṃsametacca yojyaṃ lajjānutāpayoḥ a
589
इति वक्षःस्वस्तिकम् हस्तौ हृत्क्षेत्रगौ यत्र व्यावृत्योर्ध्वं च पार्श्वयोः क्षिप्तैकं हंसपक्षं च द्रुतभ्रममधोमुखम्
iti vakṣaḥsvastikam hastau hṛtkṣetragau yatra vyāvṛtyordhvaṃ ca pārśvayoḥ kṣiptaikaṃ haṃsapakṣaṃ ca drutabhramamadhomukham
590
वक्षः प्राप्यापरं तादृग्भूतं निष्क्रामयेत्ततः पादावञ्चितसूच्यौ च तत्स्यादाक्षिप्तरेचितम् अनेनाभिनये त्यागपरिग्रहपरम्पराम्
vakṣaḥ prāpyāparaṃ tādṛgbhūtaṃ niṣkrāmayettataḥ pādāvañcitasūcyau ca tatsyādākṣiptarecitam anenābhinaye tyāgaparigrahaparamparām
591
इत्याक्षिप्तरेचितम् दक्षिणः करिहस्तः स्याद्वामस्तु खटकामुखः वक्षस्थः स्वस्तिकौ पादौ यत्रार्धस्वस्तिकं तु तत्
ityākṣiptarecitam dakṣiṇaḥ karihastaḥ syādvāmastu khaṭakāmukhaḥ vakṣasthaḥ svastikau pādau yatrārdhasvastikaṃ tu tat
592
अन्ये करिकरस्थाने पक्षवञ्चितकं परम् पक्षप्रद्योतकं चार्धचन्द्रं कटिगतं विदुः
anye karikarasthāne pakṣavañcitakaṃ param pakṣapradyotakaṃ cārdhacandraṃ kaṭigataṃ viduḥ
593
इत्यर्धस्वस्तिकम् पार्श्वयोरग्रतः पृष्ठे स्वस्तिकोऽत्र दिशं गतः कराङ्घ्री रेचितौ यत्र तद्दिक्स्वस्तिकमुच्यते
ityardhasvastikam pārśvayoragrataḥ pṛṣṭhe svastiko'tra diśaṃ gataḥ karāṅghrī recitau yatra taddiksvastikamucyate
594
तद्गीतपरिवर्तेषु विनियुक्तं पुरातनैः स्वस्तिकप्रक्रियैषा स्यात्स्वस्तिकोक्त्यन्तरेष्वपि
tadgītaparivarteṣu viniyuktaṃ purātanaiḥ svastikaprakriyaiṣā syātsvastikoktyantareṣvapi
595
इति दिक्स्वस्तिकम् उद्वेष्टितक्रियापूर्वं बाह्वोर्विक्षिप्त्यमाणयोः कृत्वा चारीमपक्रान्तां क्रियमाणेऽपवेष्टने
iti diksvastikam udveṣṭitakriyāpūrvaṃ bāhvorvikṣiptyamāṇayoḥ kṛtvā cārīmapakrāntāṃ kriyamāṇe'paveṣṭane
596
रेचयित्वाऽन्यचरणं सूचीस्वस्तिकमाचरेत् यत्राङ्घ्रिभ्यां कराभ्यां च तत्पृष्ठस्वस्तिकं भवेत्
recayitvā'nyacaraṇaṃ sūcīsvastikamācaret yatrāṅghribhyāṃ karābhyāṃ ca tatpṛṣṭhasvastikaṃ bhavet
597
एतन्निषेधराभस्यपरान्वेषणभाषणे प्रयुक्तं नाट्यतत्त्वज्ञैरन्यैर्युद्धपरिक्रमे
etanniṣedharābhasyaparānveṣaṇabhāṣaṇe prayuktaṃ nāṭyatattvajñairanyairyuddhaparikrame
598
इति पृष्ठस्वस्तिकम् उद्वेष्टेन निष्कास्य पाण्योर्व्यावर्तमानयोः
iti pṛṣṭhasvastikam udveṣṭena niṣkāsya pāṇyorvyāvartamānayoḥ
599
उत्प्लुत्य युगपद्यत्र कराङ्घ्रिः स्वस्तिकः कृतः तत्स्वस्तिकं प्रयोक्तव्यं बुधैः पूर्वोक्तवस्तुनोः
utplutya yugapadyatra karāṅghriḥ svastikaḥ kṛtaḥ tatsvastikaṃ prayoktavyaṃ budhaiḥ pūrvoktavastunoḥ
600
इति स्वस्तिकम् व्यावर्तपरिवर्ताभ्यां नासादेशं गतो यद्गा करिहस्तोऽलपद्मत्वं धत्ते स्यादञ्चितं तदा संमुखप्रेक्षणे तच्च योज्यं स्वस्यातिकौतुकात्
iti svastikam vyāvartaparivartābhyāṃ nāsādeśaṃ gato yadgā karihasto'lapadmatvaṃ dhatte syādañcitaṃ tadā saṃmukhaprekṣaṇe tacca yojyaṃ svasyātikautukāt
601
इत्यञ्चितम् चतुरस्रकरः स्थित्वा हस्तं व्यावर्त्य दक्षिणम्
ityañcitam caturasrakaraḥ sthitvā hastaṃ vyāvartya dakṣiṇam
602
निष्क्रामयन्भजेच्चारीमाक्षिप्तामथ दक्षिणम् शुकतुण्डं करं तस्यैवोरौ तु परिपातयेत्
niṣkrāmayanbhajeccārīmākṣiptāmatha dakṣiṇam śukatuṇḍaṃ karaṃ tasyaivorau tu paripātayet
603
यत्रापविद्धं तद्वामे वक्षस्थे खटकामुखे तत्कोपासूययोर्योज्यमुक्तं सोढलसूनुना
yatrāpaviddhaṃ tadvāme vakṣasthe khaṭakāmukhe tatkopāsūyayoryojyamuktaṃ soḍhalasūnunā
604
इत्यपविद्धं देहः स्वाभाविको यत्र पादौ समनखौ युतौ लताहस्तौ समनखं स्यात्प्रवेशे तदादिमे
ityapaviddhaṃ dehaḥ svābhāviko yatra pādau samanakhau yutau latāhastau samanakhaṃ syātpraveśe tadādime
605
चार्या विद्धाञ्चितपदे पर्यायाद्रेचितः करः यत्रोन्मत्तं तु तद्गर्वे सौभाग्यादिसमुद्भवे
cāryā viddhāñcitapade paryāyādrecitaḥ karaḥ yatronmattaṃ tu tadgarve saubhāgyādisamudbhave
606
इत्युन्मत्तम् चतुरस्रः स्थितः कृत्वा हंसपक्षौ द्रुतभ्रमौ व्यावृत्तिपरिवृत्तिभ्यामधश्चोर्ध्वं शिरःस्थलात् आनीयाऽऽविद्धवक्रौ चेद्वक्षसि स्वस्तिकौ कृतौ
ityunmattam caturasraḥ sthitaḥ kṛtvā haṃsapakṣau drutabhramau vyāvṛttiparivṛttibhyāmadhaścordhvaṃ śiraḥsthalāt ānīyā''viddhavakrau cedvakṣasi svastikau kṛtau
607
विप्रकीर्णौ ततः कार्यौ पक्षवञ्चितकौ करौ पक्षप्रद्योतकौ पश्चाच्चारी तद्वशगा भवेत्
viprakīrṇau tataḥ kāryau pakṣavañcitakau karau pakṣapradyotakau paścāccārī tadvaśagā bhavet
608
अन्तेऽवहित्थकं स्थानं तदा स्वस्तिकरेचितम् नृत्ताभिनयने तच्च प्रहर्षादौ नियुज्यते
ante'vahitthakaṃ sthānaṃ tadā svastikarecitam nṛttābhinayane tacca praharṣādau niyujyate
609
इति स्वस्तिकरेचितम् मण्डलस्थानके कृत्वा चतुरस्रतया स्थितः उद्वेष्ट्य दक्षिणं हस्तं नीत्वा स्कन्धशिरस्यमुम्
iti svastikarecitam maṇḍalasthānake kṛtvā caturasratayā sthitaḥ udveṣṭya dakṣiṇaṃ hastaṃ nītvā skandhaśirasyamum
610
पतनोत्पतनाविष्टकनिष्ठाद्यङ्गुलीद्वयम् अलपद्माकृतिं कृत्वोद्घट्टितेऽङ्घ्रौ च दक्षिणे
patanotpatanāviṣṭakaniṣṭhādyaṅgulīdvayam alapadmākṛtiṃ kṛtvodghaṭṭite'ṅghrau ca dakṣiṇe
611
आविद्धवक्त्रतां नीत्वा करेऽत्र चतुरस्रिते तथैव वामपाण्यङ्घ्रि यत्र स्यात्तन्निकुट्टकम् आत्मसंभावनाख्यानपरे वाक्ये नियुज्यते
āviddhavaktratāṃ nītvā kare'tra caturasrite tathaiva vāmapāṇyaṅghri yatra syāttannikuṭṭakam ātmasaṃbhāvanākhyānapare vākye niyujyate
612
इति निकुट्टकम् तदेवार्धनिकुट्टं स्यादेकेनाङ्गेन चेत्कृतम् अप्ररूढवचःप्रोक्ते तत्रैवार्थे नियुज्यते
iti nikuṭṭakam tadevārdhanikuṭṭaṃ syādekenāṅgena cetkṛtam aprarūḍhavacaḥprokte tatraivārthe niyujyate
613
इत्यर्धनिकुट्टकम् पार्श्वेन भ्रमरीं कृत्वा मण्डलस्थानके स्थितः कृत्वा छिन्नां कटीमेकां बाह्वोः शिरसि पल्लवम्
ityardhanikuṭṭakam pārśvena bhramarīṃ kṛtvā maṇḍalasthānake sthitaḥ kṛtvā chinnāṃ kaṭīmekāṃ bāhvoḥ śirasi pallavam
614
करमङ्गान्तरेणैवं यत्र त्रिचतुराः कृताः आवृत्तयः कटीछिन्नं तद्विस्मयनिरूपणे
karamaṅgāntareṇaivaṃ yatra tricaturāḥ kṛtāḥ āvṛttayaḥ kaṭīchinnaṃ tadvismayanirūpaṇe
615
इति कटीछिन्नम् आक्षिप्तामप्यपक्रान्तां चारीं कृत्वा करद्वयम् स्वस्तिकीकृत्य नाभिस्थो दक्षिणः खटकामुखः
iti kaṭīchinnam ākṣiptāmapyapakrāntāṃ cārīṃ kṛtvā karadvayam svastikīkṛtya nābhistho dakṣiṇaḥ khaṭakāmukhaḥ
616
कट्यामन्योऽर्धचन्द्रश्च कृतः पार्श्वं च तन्नतम् अन्यदुद्वाहितं यत्र वृत्तिरङ्गान्तरैस्तथा
kaṭyāmanyo'rdhacandraśca kṛtaḥ pārśvaṃ ca tannatam anyadudvāhitaṃ yatra vṛttiraṅgāntaraistathā
617
तत्कटीसममादिष्टं वैष्णवस्थानकान्वितम् प्रयोज्यं सूत्रधारेण जर्जरस्याभिमन्त्रणे
tatkaṭīsamamādiṣṭaṃ vaiṣṇavasthānakānvitam prayojyaṃ sūtradhāreṇa jarjarasyābhimantraṇe
618
इति कटीसमम् भुजंगत्रासितां चारीं कृत्वोत्क्षिप्य च कुञ्चितम् अङ्घ्रिमूरुकटीजानुत्र्यस्रं यत्र विवर्तयेत्
iti kaṭīsamam bhujaṃgatrāsitāṃ cārīṃ kṛtvotkṣipya ca kuñcitam aṅghrimūrukaṭījānutryasraṃ yatra vivartayet
619
व्यावृत्तिपरिवृत्तिभ्यामेको दोलाकरोऽपरः खटकाख्यस्तदन्वर्थं भुजंगत्रासितं मतम्
vyāvṛttiparivṛttibhyāmeko dolākaro'paraḥ khaṭakākhyastadanvarthaṃ bhujaṃgatrāsitaṃ matam
620
इति भुजं गत्रासितम् चार्यालाता नितम्बश्च करोऽथ चतुरस्रकः एतद्दक्षिणतो वाम ऊर्ध्वजानुस्तथैव चेत् अङ्गान्तरं तदाऽलातं नृत्ते सललिते मतम्
iti bhujaṃ gatrāsitam cāryālātā nitambaśca karo'tha caturasrakaḥ etaddakṣiṇato vāma ūrdhvajānustathaiva cet aṅgāntaraṃ tadā'lātaṃ nṛtte salalite matam
621
इत्यलातम् हस्ते व्यावर्तमाने तु सोऽङ्घ्रिर्विक्षिप्यते बहिः चतुरस्रः परः पाणिः पूर्वोऽथ परिवर्तने
ityalātam haste vyāvartamāne tu so'ṅghrirvikṣipyate bahiḥ caturasraḥ paraḥ pāṇiḥ pūrvo'tha parivartane
622
पाणिराक्षिप्यते चाङ्घ्रिर्यत्राङ्गं चान्यदीदृशम् विक्षिप्ताक्षिप्तकं च स्याद्गतागतनिरूपणे
pāṇirākṣipyate cāṅghriryatrāṅgaṃ cānyadīdṛśam vikṣiptākṣiptakaṃ ca syādgatāgatanirūpaṇe
नर्तनाध्यायः (cont. 2)
623
इमं तु नाट्यतत्त्वज्ञा विनियोगं न मन्वते वाक्यार्थाभिनयस्तत्र यत्राभिनयहस्तकाः
imaṃ tu nāṭyatattvajñā viniyogaṃ na manvate vākyārthābhinayastatra yatrābhinayahastakāḥ
624
प्राधान्येन विधीयन्ते नृत्तमात्रपरं त्विदम् अतोऽन्तरालसंधाने गतीनां च परिक्रमे
prādhānyena vidhīyante nṛttamātraparaṃ tvidam ato'ntarālasaṃdhāne gatīnāṃ ca parikrame
625
तथा युद्धनियुद्धस्थचारीस्थानकसंक्रमे कार्ये तालानुसंधाने योज्यं करणमीदृशम्
tathā yuddhaniyuddhasthacārīsthānakasaṃkrame kārye tālānusaṃdhāne yojyaṃ karaṇamīdṛśam
626
वृश्चिकं चरणं कृत्वा यत्रारालं शिरस्थले तद्दिक्कं करमाधाह नासाक्षेत्रार्जवेन तु
vṛścikaṃ caraṇaṃ kṛtvā yatrārālaṃ śirasthale taddikkaṃ karamādhāha nāsākṣetrārjavena tu
627
कृतो वक्षस्यरालोऽन्यस्तद्वदन्ति निकुञ्चितम् एतदुत्पतनौत्सुक्यवितर्कादौ प्रयुज्यते
kṛto vakṣasyarālo'nyastadvadanti nikuñcitam etadutpatanautsukyavitarkādau prayujyate
628
अन्ये पताकसूच्यास्यावस्मिन्नासाग्रगौ विदुः
anye patākasūcyāsyāvasminnāsāgragau viduḥ
629
इति निकुञ्चितम् ऊर्ध्वं व्यावर्तनेनाधः परिवर्तनतः करे पार्श्वक्षेत्राद्धाम्यमाणे जङ्घास्वस्तिकमाचरेत्
iti nikuñcitam ūrdhvaṃ vyāvartanenādhaḥ parivartanataḥ kare pārśvakṣetrāddhāmyamāṇe jaṅghāsvastikamācaret
630
ततोऽपक्रान्तचारीकस्तद्दिक्कश्चरणो यदा वामो दोलाकरः प्रोक्तं करणं घूर्णितं तदा
tato'pakrāntacārīkastaddikkaścaraṇo yadā vāmo dolākaraḥ proktaṃ karaṇaṃ ghūrṇitaṃ tadā
631
इति घूर्णितम् कुञ्चिते चरणे चार्यां चोर्ध्वजानौ यदा करः तद्दिग्भवोऽलपद्मो वाऽरालश्चोर्ध्वमुखो भवेत्
iti ghūrṇitam kuñcite caraṇe cāryāṃ cordhvajānau yadā karaḥ taddigbhavo'lapadmo vā'rālaścordhvamukho bhavet
632
पक्षवञ्चितकौ चोर्ध्वं स्तनसाम्यस्थजानुनः खटकाख्योऽपरो वक्षस्यूर्ध्वजानुस्तदोच्यते
pakṣavañcitakau cordhvaṃ stanasāmyasthajānunaḥ khaṭakākhyo'paro vakṣasyūrdhvajānustadocyate
633
इत्यूर्ध्वजानुः मण्डले स्थानके स्थित्वा वक्षस्थः खटकामुखः सूचीमुखं चापसार्य यदा तस्यान्तिके कृतः
ityūrdhvajānuḥ maṇḍale sthānake sthitvā vakṣasthaḥ khaṭakāmukhaḥ sūcīmukhaṃ cāpasārya yadā tasyāntike kṛtaḥ
634
अङ्घ्रिरुद्घृट्टितः पार्श्वं संनतं चापसारणे तदर्धरेचितं योज्यमसमञ्जसचेष्टने
aṅghrirudghṛṭṭitaḥ pārśvaṃ saṃnataṃ cāpasāraṇe tadardharecitaṃ yojyamasamañjasaceṣṭane
635
इत्यर्धरेचितम् गुल्फयोः स्वस्तिकं कृत्वा पादयोरपसर्पणे युगपत्करयोर्यत्रोद्वेष्टनं चापवेष्टानम् कुर्यान्मुहुर्महुस्तत्तु मत्तल्लि मदवेदकम्
ityardharecitam gulphayoḥ svastikaṃ kṛtvā pādayorapasarpaṇe yugapatkarayoryatrodveṣṭanaṃ cāpaveṣṭānam kuryānmuhurmahustattu mattalli madavedakam
636
इति मत्तलि उपेत्याप्रसृतौ पादौ वामश्चेद्रेचितः करः कट्यामन्यस्तदा त्वर्धमत्तल्लि तरुणे मदे
iti mattali upetyāprasṛtau pādau vāmaścedrecitaḥ karaḥ kaṭyāmanyastadā tvardhamattalli taruṇe made
637
रेचितो दक्षिणो हस्तः सोऽङ्घ्रिरुद्धट्टितो भवेत् यत्र दोलाकरो वामस्तद्रेचकनिकुट्टकम्
recito dakṣiṇo hastaḥ so'ṅghriruddhaṭṭito bhavet yatra dolākaro vāmastadrecakanikuṭṭakam
638
इति रेचकनिकुट्टकम् नितम्बकेशबन्धादिवर्तनो दक्षिणः करः
iti recakanikuṭṭakam nitambakeśabandhādivartano dakṣiṇaḥ karaḥ
639
बहुशः करिहस्तोऽन्यः पादश्चोद्घट्टितस्तथा अङ्गान्तरं चेल्ललितं तदा नृत्ते विलासिनि
bahuśaḥ karihasto'nyaḥ pādaścodghaṭṭitastathā aṅgāntaraṃ cellalitaṃ tadā nṛtte vilāsini
640
इति ललितम् देहक्षेत्रात्करे सूचीमुखसंज्ञेऽपसर्पति सूचीपादोऽप्यपसृतश्चारी स्याद्धमरी ततः क्रमादङ्गद्वयेऽप्येवं ललिते वलितं भवेत्
iti lalitam dehakṣetrātkare sūcīmukhasaṃjñe'pasarpati sūcīpādo'pyapasṛtaścārī syāddhamarī tataḥ kramādaṅgadvaye'pyevaṃ lalite valitaṃ bhavet
641
इति वलितम् यत्रोर्ध्वजानुश्चारी स्याल्लताहस्तौ करौ कृतौ
iti valitam yatrordhvajānuścārī syāllatāhastau karau kṛtau
642
तयोरेकं ततो न्यस्येदुपर्यूर्ध्वस्थजानुतः पुनरङ्गान्तरेणैव दण्डपक्षं तदुच्यते
tayorekaṃ tato nyasyeduparyūrdhvasthajānutaḥ punaraṅgāntareṇaiva daṇḍapakṣaṃ taducyate
643
इति दण्डपक्षम् पराङ्मुखौ नाभितटे हस्तौ चेत्खटकामुखौ सूचीपादोऽङ्घ्रिणाऽन्येन युक्त्वाऽपक्रान्तयाऽन्वितः अङ्घ्रिरन्यस्तथैव स्यात्तदा पादापविद्धकम्
iti daṇḍapakṣam parāṅmukhau nābhitaṭe hastau cetkhaṭakāmukhau sūcīpādo'ṅghriṇā'nyena yuktvā'pakrāntayā'nvitaḥ aṅghriranyastathaiva syāttadā pādāpaviddhakam
644
इति पादापविद्धकम् विधाय भ्रमरीं चारीं ततो नूपुरपादिकाम्
iti pādāpaviddhakam vidhāya bhramarīṃ cārīṃ tato nūpurapādikām
645
पादेनैकेन तद्दिक्कं हस्तं रेचितमाचरेत् द्वितीयं तु लताहस्तं यत्र तन्नूयुरं विदुः
pādenaikena taddikkaṃ hastaṃ recitamācaret dvitīyaṃ tu latāhastaṃ yatra tannūyuraṃ viduḥ
646
इति नूपुरम् पादमाक्षिप्तचारीकं तदैवोद्वेष्टितं करम् त्रिकं च वलितं कृत्वा पादस्वस्तिकमाचरेत्
iti nūpuram pādamākṣiptacārīkaṃ tadaivodveṣṭitaṃ karam trikaṃ ca valitaṃ kṛtvā pādasvastikamācaret
647
ततस्तद्वद्द्वितीयाङ्गं युगपच्चोल्बणौ करौ यत्र तद्धमरं योज्यं तच्चोद्धतपरिक्रमे
tatastadvaddvitīyāṅgaṃ yugapaccolbaṇau karau yatra taddhamaraṃ yojyaṃ taccoddhataparikrame
648
इति भ्रमरम् अलपद्मौ कटीपार्श्वक्षेत्रे यत्र क्रमात्करौ कटीछिन्ना च वैशाखं स्थानं तच्छिन्नमुच्यते स्यात्तालभञ्जने तच्च तथाऽङ्गप्रतिसारणे
iti bhramaram alapadmau kaṭīpārśvakṣetre yatra kramātkarau kaṭīchinnā ca vaiśākhaṃ sthānaṃ tacchinnamucyate syāttālabhañjane tacca tathā'ṅgapratisāraṇe
649
इति च्छिन्नम् भुजंगत्रासिता चारी ततो यत्र च रेचितौ हस्तौ स्तो वामपार्श्वे तद्भुजंगत्रस्तरेचितम्
iti cchinnam bhujaṃgatrāsitā cārī tato yatra ca recitau hastau sto vāmapārśve tadbhujaṃgatrastarecitam
650
इति भुजंगत्रस्तरेचितम् चारी चेद्दक्षिणाङ्घ्रेः स्यात्पूर्वोक्ता दक्षिणः करः रेचितोऽन्यो लताहस्तो भुजंगाञ्चितकं तदा
iti bhujaṃgatrastarecitam cārī ceddakṣiṇāṅghreḥ syātpūrvoktā dakṣiṇaḥ karaḥ recito'nyo latāhasto bhujaṃgāñcitakaṃ tadā
651
इति भुजंगाञ्चितम् चारी चेद्दण्डपादा स्याद्दण्डपक्षौ च हस्तकौ प्रमोदनृत्तविषयं तदा स्याद्दण्डरेचितम् प्रयोगमपरे त्वाहुरस्योद्धतपरिक्रमे
iti bhujaṃgāñcitam cārī ceddaṇḍapādā syāddaṇḍapakṣau ca hastakau pramodanṛttaviṣayaṃ tadā syāddaṇḍarecitam prayogamapare tvāhurasyoddhataparikrame
652
इति दण्डरेचितम् वक्षःक्षेत्रस्थयोः पाण्योर्वामश्चेदलपल्लवः दक्षिणश्चतुरोऽङ्घ्रिस्तूद्घट्टितश्चतुरं तदा एतद्विस्मयसूचायां वैदूषिक्यां नियुज्यते
iti daṇḍarecitam vakṣaḥkṣetrasthayoḥ pāṇyorvāmaścedalapallavaḥ dakṣiṇaścaturo'ṅghristūdghaṭṭitaścaturaṃ tadā etadvismayasūcāyāṃ vaidūṣikyāṃ niyujyate
653
इति चतुरम् द्रुतापसारितं वामं सूचीपादं विधाय चेत् तत्पार्श्वे दक्षिणं न्यस्येत्तत्कालं रेचयेत्कटिम्
iti caturam drutāpasāritaṃ vāmaṃ sūcīpādaṃ vidhāya cet tatpārśve dakṣiṇaṃ nyasyettatkālaṃ recayetkaṭim
654
कुर्वन्वा भ्रमरीं हस्तौ व्यावृत्तपरिवर्तितौ कृत्वाऽन्ते चतुरस्रः स्यात्कटिभ्रान्तं तदा भवेत्
kurvanvā bhramarīṃ hastau vyāvṛttaparivartitau kṛtvā'nte caturasraḥ syātkaṭibhrāntaṃ tadā bhavet
655
अस्य तालान्तरालेषु यतीनां परिपूरणे प्रयोगमाह निःशङ्कस्तथा गतिपरिक्रमे
asya tālāntarāleṣu yatīnāṃ paripūraṇe prayogamāha niḥśaṅkastathā gatiparikrame
656
इति कटिभ्रान्तम् एक उद्वेष्टितेनाधो विप्रकीर्णः करोऽपरः ऊर्ध्वं तादृक्परावृत्त्या वक्षःक्षेत्रगतस्ततः
iti kaṭibhrāntam eka udveṣṭitenādho viprakīrṇaḥ karo'paraḥ ūrdhvaṃ tādṛkparāvṛttyā vakṣaḥkṣetragatastataḥ
657
उत्तानो रेचितश्चैकोऽपरोऽधोमुखरेचितः आलीढं स्थानकं यत्र तद्व्यंसितमुदाहृतम् आलीढं स्थानकं यत्र तद्व्यंसितमुदाहृतम् प्रयोज्यमाञ्जनेयादिमहाकपिपरिक्रमे
uttāno recitaścaiko'paro'dhomukharecitaḥ ālīḍhaṃ sthānakaṃ yatra tadvyaṃsitamudāhṛtam ālīḍhaṃ sthānakaṃ yatra tadvyaṃsitamudāhṛtam prayojyamāñjaneyādimahākapiparikrame
658
इति व्यंसितम् चार्याऽतिक्रान्तया पादं पात्यमानं तु कुञ्चयेत् व्यावर्तितेन तत्कालं करं निष्क्रामयेत्ततः
iti vyaṃsitam cāryā'tikrāntayā pādaṃ pātyamānaṃ tu kuñcayet vyāvartitena tatkālaṃ karaṃ niṣkrāmayettataḥ
659
आक्षिप्य परिवर्तेन तं कुर्यात्खटकामुखम् वक्षस्येवं द्वितीयाङ्गं यत्र तत्क्रान्तमिष्यते प्रयोगमाहुराचार्यास्तस्योद्धतपरिक्रमे
ākṣipya parivartena taṃ kuryātkhaṭakāmukham vakṣasyevaṃ dvitīyāṅgaṃ yatra tatkrāntamiṣyate prayogamāhurācāryāstasyoddhataparikrame
660
इतिक्रान्तम् हस्तपादकटिग्रीवं रेचितं स्थानकं पुनः वैशाखं यत्र तज्ज्ञेयं विज्ञैर्वैशाखरेचितम्
itikrāntam hastapādakaṭigrīvaṃ recitaṃ sthānakaṃ punaḥ vaiśākhaṃ yatra tajjñeyaṃ vijñairvaiśākharecitam
661
इति वैशाखरेचितम् करिहस्तौ करौ पादः पृष्ठे वृश्चिकपुच्छवत् दूरसम्नतपृष्ठं च यत्र तद्वृश्चिकं विदुः एतदैरावणादीनां व्योमयाने नियुज्यते
iti vaiśākharecitam karihastau karau pādaḥ pṛṣṭhe vṛścikapucchavat dūrasamnatapṛṣṭhaṃ ca yatra tadvṛścikaṃ viduḥ etadairāvaṇādīnāṃ vyomayāne niyujyate
662
इति वृश्चिकम् वृश्चिकं चरणं कृत्वा बाहुशीर्षे यदा क्रमात् अलपद्मौ निकुट्येते तदा वृश्चिककुट्टितम् सविस्मये व्योमयानवाञ्छादौ विनियुज्यते
iti vṛścikam vṛścikaṃ caraṇaṃ kṛtvā bāhuśīrṣe yadā kramāt alapadmau nikuṭyete tadā vṛścikakuṭṭitam savismaye vyomayānavāñchādau viniyujyate
663
इति वृश्चिककुट्टितम् यत्राङ्घ्री वृश्चिकीभूतौ स्वस्तिकौ रेचितौ करौ विच्युतौ चेत्तदाऽऽकाशयाने वृशिकरेचितम्
iti vṛścikakuṭṭitam yatrāṅghrī vṛścikībhūtau svastikau recitau karau vicyutau cettadā''kāśayāne vṛśikarecitam
664
इति वृश्चिकरेचितम् वृशिकश्चरणो यत्र वामहस्तो लताभिधः तल्लतावृश्चिकं योज्यं गगनोत्पतने बुधैः
iti vṛścikarecitam vṛśikaścaraṇo yatra vāmahasto latābhidhaḥ tallatāvṛścikaṃ yojyaṃ gaganotpatane budhaiḥ
665
इति लतावृश्चिकम् आक्षिप्ता यत्र चारी स्यादाक्षिप्तः खटकामुखः चतुरो वा तदाक्षिप्तं विदूषकगतौ मतम्
iti latāvṛścikam ākṣiptā yatra cārī syādākṣiptaḥ khaṭakāmukhaḥ caturo vā tadākṣiptaṃ vidūṣakagatau matam
666
इत्याक्षिप्तम् कनिष्ठाङ्गुलिभागे चेद्वामाङ्घ्रेर्दक्षिणः स्थितः
ityākṣiptam kaniṣṭhāṅgulibhāge cedvāmāṅghrerdakṣiṇaḥ sthitaḥ
667
स्तब्धजङ्घः सार्धतालद्वितयं स्यात्प्रसारितः तदैव स्तब्धबाहुः सन्वामपार्श्वेऽलपल्लवः
stabdhajaṅghaḥ sārdhatāladvitayaṃ syātprasāritaḥ tadaiva stabdhabāhuḥ sanvāmapārśve'lapallavaḥ
668
बामेतरः करः किंचित्प्रसृताग्रोऽर्गलं तदा परिक्रमेऽङ्गदादीनां शार्ङ्गदेवेन कीर्तितम्
bāmetaraḥ karaḥ kiṃcitprasṛtāgro'rgalaṃ tadā parikrame'ṅgadādīnāṃ śārṅgadevena kīrtitam
669
इत्यर्गलम् ऊर्ध्वमूर्ध्वाङ्गुलितलः पादः पार्श्वे प्रसारितः
ityargalam ūrdhvamūrdhvāṅgulitalaḥ pādaḥ pārśve prasāritaḥ
670
तदग्रयुक्पताकोऽङ्गं यत्रेत्थमपरं क्रमात् सूत्रधारादिविषये तत्स्यात्तलविलासितम्
tadagrayukpatāko'ṅgaṃ yatretthamaparaṃ kramāt sūtradhārādiviṣaye tatsyāttalavilāsitam
671
इति तलविलासितम् अङ्गुष्ठो वृश्चिकाङ्घ्रेश्चेललाते तिलकं लिखेत् तदा ललाटतिलकं विद्याधरगतौ मतम्
iti talavilāsitam aṅguṣṭho vṛścikāṅghreścelalāte tilakaṃ likhet tadā lalāṭatilakaṃ vidyādharagatau matam
672
इति ललाटतिलकम् पाण्योः स्वस्तिकयोरूर्ध्वमुख पार्श्वे निकुट्टितः
iti lalāṭatilakam pāṇyoḥ svastikayorūrdhvamukha pārśve nikuṭṭitaḥ
673
एकोऽन्योधोमुखो यत्र तद्वत्पादो निकुट्टितः तत्प्रकाशनं संचाराभ्यासे पार्श्वनिकुट्टकम्
eko'nyodhomukho yatra tadvatpādo nikuṭṭitaḥ tatprakāśanaṃ saṃcārābhyāse pārśvanikuṭṭakam
674
इति पार्श्वनिकुट्टकम् यत्र कृत्वोड्डितां चारीं दोलाभ्यां चक्रवद्धमेत्
iti pārśvanikuṭṭakam yatra kṛtvoḍḍitāṃ cārīṃ dolābhyāṃ cakravaddhamet
675
अन्तर्नतेन गात्रेण तदूचुश्चक्रमण्डलम् सुराणां वरिवस्यायां तदुद्धतपरिक्रमे
antarnatena gātreṇa tadūcuścakramaṇḍalam surāṇāṃ varivasyāyāṃ taduddhataparikrame
676
इति चक्रमण्डलम् चार्यौ बद्धास्थितावर्ते उरोमण्डलिनौ करौ यत्रोरोमण्डलं तत्तु शिववल्लभभाषितम्
iti cakramaṇḍalam cāryau baddhāsthitāvarte uromaṇḍalinau karau yatroromaṇḍalaṃ tattu śivavallabhabhāṣitam
677
इत्युरोमण्डलम् उद्वेष्टितेनापवेष्टे यत्र दोलाभिधौ करौ चारी चाषगतिस्तत्स्यादावर्तं भयसर्पणे
ityuromaṇḍalam udveṣṭitenāpaveṣṭe yatra dolābhidhau karau cārī cāṣagatistatsyādāvartaṃ bhayasarpaṇe
678
इत्यावर्तम् उत्तानो वामपार्श्वस्थोऽलपद्मो दक्षिणः करः
ityāvartam uttāno vāmapārśvastho'lapadmo dakṣiṇaḥ karaḥ
679
यत्र तत्कुञ्चितं पादे सव्येऽग्रतलसंचरे तेन देवानभिनयेदानन्दभरनिर्भरान्
yatra tatkuñcitaṃ pāde savye'gratalasaṃcare tena devānabhinayedānandabharanirbharān
680
इति कुञ्चितम् ऊर्ध्वजानोः परं चारी दोलापादा यदा भवेत् दोलौ हस्तौ तदा प्रोक्तं दोलापादं विदांवरैः
iti kuñcitam ūrdhvajānoḥ paraṃ cārī dolāpādā yadā bhavet dolau hastau tadā proktaṃ dolāpādaṃ vidāṃvaraiḥ
681
इति दोलापादम् पादमाक्षिप्तया चार्याऽऽक्षिप्याऽऽक्षिप्य करावपि
iti dolāpādam pādamākṣiptayā cāryā''kṣipyā''kṣipya karāvapi
682
व्यावृत्तपरिवृत्ताभ्यां कृत्वा भ्रमरिकां करौ रेचितौ चेद्विवृत्तं स्यात्तच्चोद्धतपरिक्रमे
vyāvṛttaparivṛttābhyāṃ kṛtvā bhramarikāṃ karau recitau cedvivṛttaṃ syāttaccoddhataparikrame
683
इति विवत्तम् सूच्यङ्घ्रिणा द्वितीयाङ्घ्रेः पार्ष्णितः स्वस्तिकं भवेत् व्यावृत्तिप्रत्यावृत्तिभ्यां वलयित्वैकपार्श्वतः
iti vivattam sūcyaṅghriṇā dvitīyāṅghreḥ pārṣṇitaḥ svastikaṃ bhavet vyāvṛttipratyāvṛttibhyāṃ valayitvaikapārśvataḥ
684
त्रिकं बद्धाभिधां चारीं कुर्याद्धस्तौ च रेचितौ यत्र तद्विनिवृत्तं स्यात्पूर्वोक्तविनियोगभाक्
trikaṃ baddhābhidhāṃ cārīṃ kuryāddhastau ca recitau yatra tadvinivṛttaṃ syātpūrvoktaviniyogabhāk
685
इति विनिवृत्तम् पार्श्वक्रान्ता भवेच्चारी करौ पादानुगौ यदा अ
iti vinivṛttam pārśvakrāntā bhaveccārī karau pādānugau yadā a
686
पार्श्वक्रान्तं तदा यद्वाऽभिनेयवशगौ करौ तद्योज्यं भीमसेनादे रौद्रप्राये परिक्रमे
pārśvakrāntaṃ tadā yadvā'bhineyavaśagau karau tadyojyaṃ bhīmasenāde raudraprāye parikrame
687
इति पार्श्वक्रान्तम् पार्ष्णिदेशे द्वितीयाङ्घ्रः कुञ्चितश्चरणो भवेत् समुन्नतमुरः पाणेः खटकाख्यस्य मध्यमा
iti pārśvakrāntam pārṣṇideśe dvitīyāṅghraḥ kuñcitaścaraṇo bhavet samunnatamuraḥ pāṇeḥ khaṭakākhyasya madhyamā
688
यत्राङ्गुलिस्तिलकयेल्ललाटं तन्निशम्भितम् यद्वा वृश्चिकहस्तः स्यादभिनेयो महेश्वरः
yatrāṅgulistilakayellalāṭaṃ tanniśambhitam yadvā vṛścikahastaḥ syādabhineyo maheśvaraḥ
689
इति निशुम्भितम् पृष्ठतो भ्रामितं पादं सर्वतोमण्डलप्लुतः
iti niśumbhitam pṛṣṭhato bhrāmitaṃ pādaṃ sarvatomaṇḍalaplutaḥ
690
भ्रामयेच्चेच्छिरः क्षेत्रे विद्युद्धान्तं तदोच्यते प्रयोगमस्य च प्राहुरुद्धतानां परिक्रमे
bhrāmayeccecchiraḥ kṣetre vidyuddhāntaṃ tadocyate prayogamasya ca prāhuruddhatānāṃ parikrame
691
इति विद्युद्धान्तम् कृत्वा चारीमतिक्रान्तामङ्घ्रिमग्रे प्रसारयेत् यत्र हस्तौ प्रयोगार्हावतिक्रान्तमदो विदुः
iti vidyuddhāntam kṛtvā cārīmatikrāntāmaṅghrimagre prasārayet yatra hastau prayogārhāvatikrāntamado viduḥ
692
इत्यतिक्रान्तम् विद्युद्धान्तादण्डपाद क्रमाच्चार्यौ विधाय चेत् उद्वेष्टितापवेष्टाभ्यामेकमार्गगतौ करौ
ityatikrāntam vidyuddhāntādaṇḍapāda kramāccāryau vidhāya cet udveṣṭitāpaveṣṭābhyāmekamārgagatau karau
693
रेचयन्नग्रतः पृष्ठे पार्श्वयोर्विक्षिपेत्तदा विक्षिप्तमभिनेतव्यस्तेनोद्धतपरिक्रमः
recayannagrataḥ pṛṣṭhe pārśvayorvikṣipettadā vikṣiptamabhinetavyastenoddhataparikramaḥ
694
इति विक्षिप्तम् करं चरणमाक्षिप्य यत्र त्रिकविवर्तनम् करोऽपरो रेचितश्च तद्वदन्ति विवर्तितम्
iti vikṣiptam karaṃ caraṇamākṣipya yatra trikavivartanam karo'paro recitaśca tadvadanti vivartitam
695
इति विवर्तितम् दोलापादा यदा चारी करिहस्तोऽस्य कर्णगः क्रियाविष्टः करोऽन्वर्थं गजक्रीडिकं तदा
iti vivartitam dolāpādā yadā cārī karihasto'sya karṇagaḥ kriyāviṣṭaḥ karo'nvarthaṃ gajakrīḍikaṃ tadā
696
इति गजक्रीडितकम् सूचीपादो नतं पार्श्वं वक्षस्थः खटकामुखः
iti gajakrīḍitakam sūcīpādo nataṃ pārśvaṃ vakṣasthaḥ khaṭakāmukhaḥ
697
वामो लपल्लवो गण्डक्षेत्रे चेद्गण्डसूचितम् क्षेत्रेऽत्र केचिदिच्छन्ति सूचीपादं परे पुनः
vāmo lapallavo gaṇḍakṣetre cedgaṇḍasūcitam kṣetre'tra kecidicchanti sūcīpādaṃ pare punaḥ
698
सूचीमुखं नृत्तहस्तमन्येऽभिनयहस्तकम् करणेनाभिनेतव्या कपोलालंकृतिस्तदा
sūcīmukhaṃ nṛttahastamanye'bhinayahastakam karaṇenābhinetavyā kapolālaṃkṛtistadā
699
इति गण्डसूची लतारेचितकौ हस्तौ वृश्चिकाङ्घ्रिः समुन्नतम् उरो यत्र तदन्वर्थाभिधानं गरुडप्लुतम्
iti gaṇḍasūcī latārecitakau hastau vṛścikāṅghriḥ samunnatam uro yatra tadanvarthābhidhānaṃ garuḍaplutam
700
इति गरुडप्लुतम् दण्डपादाख्यया चार्या यद्वाऽतिक्रान्तया द्रुतम्
iti garuḍaplutam daṇḍapādākhyayā cāryā yadvā'tikrāntayā drutam
701
उत्क्षिप्य पात्यमानेऽङ्घ्रावग्रे चेत्तालिकां करौ सशब्दां कुरुतोऽन्वर्थं तलसंस्फोटितं तदा
utkṣipya pātyamāne'ṅghrāvagre cettālikāṃ karau saśabdāṃ kuruto'nvarthaṃ talasaṃsphoṭitaṃ tadā
702
इति तलसंस्फोटितम् समपादस्तु पृष्ठे चेन्निहितश्चरणोऽपरः
iti talasaṃsphoṭitam samapādastu pṛṣṭhe cennihitaścaraṇo'paraḥ
703
मुष्टिहस्तः स्थितो वक्षस्यर्धचन्द्रः कटीतटे पार्श्वजानु तदा ज्ञेयं योज्यं युद्धनियुद्धयोः
muṣṭihastaḥ sthito vakṣasyardhacandraḥ kaṭītaṭe pārśvajānu tadā jñeyaṃ yojyaṃ yuddhaniyuddhayoḥ
704
इति पार्श्वजानु पृष्ठेऽङ्घ्रिः प्रसृतो भूमिश्लिष्टाङ्गुष्ठौ लताकरौ यदा तदा महाज्पक्षियुद्धे गृध्रावलीनकम्
iti pārśvajānu pṛṣṭhe'ṅghriḥ prasṛto bhūmiśliṣṭāṅguṣṭhau latākarau yadā tadā mahājpakṣiyuddhe gṛdhrāvalīnakam
705
इति गृध्रावलीनकम् उत्क्षिप्य कुञ्चितः पादः स्थाप्यते भूमिमस्पृशन् खटकाख्यश्च तद्दिक्को हस्तो वक्षस्यथापरः
iti gṛdhrāvalīnakam utkṣipya kuñcitaḥ pādaḥ sthāpyate bhūmimaspṛśan khaṭakākhyaśca taddikko hasto vakṣasyathāparaḥ
706
अलपद्मः शिरोदेशे ततहिवाङ्गान्तरं क्रमात् यत्र तच्छार्ङ्गदेवेन गदितं सूचि विस्मये
alapadmaḥ śirodeśe tatahivāṅgāntaraṃ kramāt yatra tacchārṅgadevena gaditaṃ sūci vismaye
707
इति सूचि सूच्येवैकाङ्गरचितमर्धसूचि प्रचक्षते
iti sūci sūcyevaikāṅgaracitamardhasūci pracakṣate
708
इत्यर्धसूचि पक्षवञ्चितको वाऽर्धचन्द्रो हस्तः कटीगतः खटकाख्योऽपरो वक्षस्यन्यपार्ष्णिस्थितोऽपरः सूच्यङ्घ्रिश्चेत्तदा सूचीविद्धं चिन्तादिगोचरम्
ityardhasūci pakṣavañcitako vā'rdhacandro hastaḥ kaṭīgataḥ khaṭakākhyo'paro vakṣasyanyapārṣṇisthito'paraḥ sūcyaṅghriścettadā sūcīviddhaṃ cintādigocaram
709
इति सूचीविद्धम् हरिणप्लुतया चार्या दोलाखटकहस्तकम् हरिणप्लुतमाख्यातं नामोक्तविनियोगकम्
iti sūcīviddham hariṇaplutayā cāryā dolākhaṭakahastakam hariṇaplutamākhyātaṃ nāmoktaviniyogakam
710
इति हरिणप्लुतम् ऊर्ध्वमण्डलिनौ हस्तौ सूच्यङ्घ्रिर्यत्रबद्धया विवृत्तोऽथ भ्रमरिका परिवृत्तं तदुच्यते
iti hariṇaplutam ūrdhvamaṇḍalinau hastau sūcyaṅghriryatrabaddhayā vivṛtto'tha bhramarikā parivṛttaṃ taducyate
711
इति परिवृत्तम् चारीनूपुरपादोऽथ दण्डपादाद्द्रुतं करः दण्डवन्न्यस्यते यत्र दण्डपादं तदुच्यते सूरयो विनियुञ्जन्ति तत्साटोपपरिक्रमे
iti parivṛttam cārīnūpurapādo'tha daṇḍapādāddrutaṃ karaḥ daṇḍavannyasyate yatra daṇḍapādaṃ taducyate sūrayo viniyuñjanti tatsāṭopaparikrame
712
इति दण्डपादम् हस्तौ चेद्रेचितावूरू वृश्चिकाङ्घ्रिं निकुञ्च्य च भ्रमरी क्रियतेऽन्वर्थं मयूरललितं तदा
iti daṇḍapādam hastau cedrecitāvūrū vṛścikāṅghriṃ nikuñcya ca bhramarī kriyate'nvarthaṃ mayūralalitaṃ tadā
713
इति मयूरललितम् दोलापादाख्यचारीकादङ्घ्रेरन्याङ्घ्रिणा यदा उत्प्लुत्य भ्रमरीं कुर्याद्भवेत्प्रेङ्खोलितं तदा
iti mayūralalitam dolāpādākhyacārīkādaṅghreranyāṅghriṇā yadā utplutya bhramarīṃ kuryādbhavetpreṅkholitaṃ tadā
714
इति प्रेङ्खोलितम् कृत्वा मृगप्लुतं यत्र कृतोऽङ्घ्रिः स्वस्तिकोऽग्रतः दोलौ हस्तौ संनतं तदधमापसृतौ भवेत्
iti preṅkholitam kṛtvā mṛgaplutaṃ yatra kṛto'ṅghriḥ svastiko'grataḥ dolau hastau saṃnataṃ tadadhamāpasṛtau bhavet
715
इति संनतम् अञ्चितेऽपसरत्यङ्घ्रावन्याङ्घ्रेर्नामितं शिरः तस्मिन्पार्श्वे करोऽप्येष रोचितोऽङ्गान्तरं तथा यत्र तत्सर्पितं मत्तस्योपसर्पापसर्पणे
iti saṃnatam añcite'pasaratyaṅghrāvanyāṅghrernāmitaṃ śiraḥ tasminpārśve karo'pyeṣa rocito'ṅgāntaraṃ tathā yatra tatsarpitaṃ mattasyopasarpāpasarpaṇe
716
इति सर्पितम् वामश्चेत्खटको वक्षस्युद्वेष्टिततया परः
iti sarpitam vāmaścetkhaṭako vakṣasyudveṣṭitatayā paraḥ
717
त्रिपताकः करः कर्णे तद्दिक्कश्चरणोऽञ्चितः निष्क्राम्यते यदा प्रोक्तं करिहस्तं तदा बुधैः
tripatākaḥ karaḥ karṇe taddikkaścaraṇo'ñcitaḥ niṣkrāmyate yadā proktaṃ karihastaṃ tadā budhaiḥ
718
इति करिहस्तम् हस्तो यो रेचितस्तद्दिक्पादश्चेद्भूमिघर्षणात् चलेत्पादान्तरान्मन्दं मन्दमन्यो लताकरः तदा खेचरसंचारगोचरं स्यात्प्रसर्पितम्
iti karihastam hasto yo recitastaddikpādaścedbhūmigharṣaṇāt caletpādāntarānmandaṃ mandamanyo latākaraḥ tadā khecarasaṃcāragocaraṃ syātprasarpitam
719
बद्धाज्पक्रान्तयोश्चार्योः कृतयोर्हस्तयोः पुनः तत्तत्प्रयोगानुगयोरपक्रान्तमुदाहृतम्
baddhājpakrāntayoścāryoḥ kṛtayorhastayoḥ punaḥ tattatprayogānugayorapakrāntamudāhṛtam
720
इत्यपक्रान्तम् अधोमुखाङ्गुली हस्तौ पताकौ चेच्छिरःस्थलम् आनीय परिवृत्तेन निष्क्राम्योर्ध्वांसयोस्तयोः
ityapakrāntam adhomukhāṅgulī hastau patākau cecchiraḥsthalam ānīya parivṛttena niṣkrāmyordhvāṃsayostayoḥ
721
मिथोमुखाववस्थाप्य स्वदेहाभिमुखाङ्गुली नितम्बाख्यौ विधीयेते नितम्बं करणं तदा
mithomukhāvavasthāpya svadehābhimukhāṅgulī nitambākhyau vidhīyete nitambaṃ karaṇaṃ tadā
722
इति नितम्बम् दोलापादाङ्घ्रिगमनागमने हंसपक्षकः अभ्येत्यथेत्थमन्याङ्गं यत्र तत्स्खलितं मतम्
iti nitambam dolāpādāṅghrigamanāgamane haṃsapakṣakaḥ abhyetyathetthamanyāṅgaṃ yatra tatskhalitaṃ matam
723
इति स्खलितम् कृत्वाऽलातां पुरोऽङ्घ्रिं चेद्द्रुतं न्यस्य चपेटवत् कृतो हस्तस्तथाऽन्याङ्गं सिंहविक्रीडितं तदा एतद्रौद्रगतौ योज्यं ब्रूते श्रीकरणाग्रणीः
iti skhalitam kṛtvā'lātāṃ puro'ṅghriṃ ceddrutaṃ nyasya capeṭavat kṛto hastastathā'nyāṅgaṃ siṃhavikrīḍitaṃ tadā etadraudragatau yojyaṃ brūte śrīkaraṇāgraṇīḥ
724
इति सिंहविक्रीडितम् वृश्चिकोऽङ्घ्रिः पद्मकोशौ वौर्णनाभौ यदा करौ
iti siṃhavikrīḍitam vṛściko'ṅghriḥ padmakośau vaurṇanābhau yadā karau
725
अन्याङ्घ्रौ वृश्चिके प्राञ्चौ भङ्क्त्वा तौ तादृशौ पुनः कृतौ सिंहाभिनयने सिंहाकर्षितकं तदा
anyāṅghrau vṛścike prāñcau bhaṅktvā tau tādṛśau punaḥ kṛtau siṃhābhinayane siṃhākarṣitakaṃ tadā
726
इति सिंहाकर्षितम् विधाय जनितां चारीं यद्यरालालपल्लवौ ललाटवक्षःक्षेत्रस्थौ हस्तावभिमुखाङ्गुली
iti siṃhākarṣitam vidhāya janitāṃ cārīṃ yadyarālālapallavau lalāṭavakṣaḥkṣetrasthau hastāvabhimukhāṅgulī
727
क्रमात्कृत्वोद्वेष्टितेन व्यावृत्त्या पार्श्वगौ ततः वक्षोदेशेऽपवेष्टेन परिवृत्त्या च तादृशौ
kramātkṛtvodveṣṭitena vyāvṛttyā pārśvagau tataḥ vakṣodeśe'paveṣṭena parivṛttyā ca tādṛśau
728
मिथोमुखौ निधीयेते तदा स्यादवहित्थकम् गॐपनप्रायवाक्यार्थाभिनये तन्नियुज्यते
mithomukhau nidhīyete tadā syādavahitthakam gaॐpanaprāyavākyārthābhinaye tanniyujyate
729
अन्येऽवहित्थहस्तेन युक्तत्वादवहित्थकम् वदन्ति चिन्तादौर्बल्यप्रभृत्यभिनयक्षमम्
anye'vahitthahastena yuktatvādavahitthakam vadanti cintādaurbalyaprabhṛtyabhinayakṣamam
730
इत्यवहित्थकम् यत्र वक्षसि निर्भुग्ने निहितौ खटकामुखौ मण्डलं स्थानकं तत्तु निवेशं गजवाहने
ityavahitthakam yatra vakṣasi nirbhugne nihitau khaṭakāmukhau maṇḍalaṃ sthānakaṃ tattu niveśaṃ gajavāhane
731
इति निवेशम् एलकाक्रीडिता चारी चेद्दोलखटकौ करौ संनतं वलितं गात्रमेलकाक्रीडितं तदा अधमप्रकृतिप्राणिगतिगोचरमिष्यते
iti niveśam elakākrīḍitā cārī ceddolakhaṭakau karau saṃnataṃ valitaṃ gātramelakākrīḍitaṃ tadā adhamaprakṛtiprāṇigatigocaramiṣyate
732
इत्येलकाक्रीडितम् चारी चेज्जनिता मुष्टिर्वक्षस्यन्यो लताकरः यदा तदा क्रियारम्भाभिनये जनितं भवेत्
ityelakākrīḍitam cārī cejjanitā muṣṭirvakṣasyanyo latākaraḥ yadā tadā kriyārambhābhinaye janitaṃ bhavet
733
इति जनितम् आक्षिप्तां वामतश्चारीं व्यावृत्य परिवर्तितम्
iti janitam ākṣiptāṃ vāmataścārīṃ vyāvṛtya parivartitam
734
करं कृत्वा नते पार्श्वे दक्षिणेऽरालतां नयेत् यत्र तत्स्यादुपसृतं विनयेनोपसर्पणे
karaṃ kṛtvā nate pārśve dakṣiṇe'rālatāṃ nayet yatra tatsyādupasṛtaṃ vinayenopasarpaṇe
735
इत्युपसृतम् दोलापादां भजंश्चारीं संघट्टिततलौ करौ पताकौ रेचयित्वा चेद्वैष्णवे स्थानके स्थितः
ityupasṛtam dolāpādāṃ bhajaṃścārīṃ saṃghaṭṭitatalau karau patākau recayitvā cedvaiṣṇave sthānake sthitaḥ
736
कटिस्थं दक्षिणं हस्तं वामं रेचितमाचरेत् अनुकम्पाविधाने स्यात्तलसंघट्टितं तदा
kaṭisthaṃ dakṣiṇaṃ hastaṃ vāmaṃ recitamācaret anukampāvidhāne syāttalasaṃghaṭṭitaṃ tadā
837
इति तलसंघट्टितम् यत्रापसारितानीतं हस्तपादं विधीयते गात्रमुद्वृत्तचारीकं तदुद्वृत्तं विदुर्बुधाः
iti talasaṃghaṭṭitam yatrāpasāritānītaṃ hastapādaṃ vidhīyate gātramudvṛttacārīkaṃ tadudvṛttaṃ vidurbudhāḥ
738
इत्युद्वृत्तम् कुञ्चितः प्रसरत्यङ्घ्रिरग्रे यत्रोद्गमोन्मुखः करौ च रेचितौ विष्णुक्रान्तं तत्क्रमणे हरेः
ityudvṛttam kuñcitaḥ prasaratyaṅghriragre yatrodgamonmukhaḥ karau ca recitau viṣṇukrāntaṃ tatkramaṇe hareḥ
749
इति विष्णुक्रान्तम् रेचितः पाणिरेकः स्याद्वक्षस्यन्योऽलपल्लवः लोलितं शीर्षमुभयोर्विश्रान्तं पार्श्वयोरपि वैष्णवं स्थानकं यत्र तदाहुर्लोलितं बुधाः
iti viṣṇukrāntam recitaḥ pāṇirekaḥ syādvakṣasyanyo'lapallavaḥ lolitaṃ śīrṣamubhayorviśrāntaṃ pārśvayorapi vaiṣṇavaṃ sthānakaṃ yatra tadāhurlolitaṃ budhāḥ
740
इति लोलितम् स्वस्तिकापसृतौ पादौ क्रमेण परिवाहितम्
iti lolitam svastikāpasṛtau pādau krameṇa parivāhitam
741
शिरो दोलौ यदा हस्तौ मदस्खलितकं तदा एतन्मध्यमदे योज्यं भाषते भववल्लभः
śiro dolau yadā hastau madaskhalitakaṃ tadā etanmadhyamade yojyaṃ bhāṣate bhavavallabhaḥ
742
इति मदस्खलितम् आविद्धां विदधच्चारीं व्यावृत्तपरिवर्तितम् अलपद्मकरं न्यस्येदूरुपृष्ठे यदा तदा संभ्रान्तं तत्प्रयोक्तव्यं ससंभ्रमपरिक्रमे
iti madaskhalitam āviddhāṃ vidadhaccārīṃ vyāvṛttaparivartitam alapadmakaraṃ nyasyedūrupṛṣṭhe yadā tadā saṃbhrāntaṃ tatprayoktavyaṃ sasaṃbhramaparikrame
743
इति संभ्रान्तम् अपेत्योपव्रजेद्वामं दक्षिणो नृत्तहस्तकः
iti saṃbhrāntam apetyopavrajedvāmaṃ dakṣiṇo nṛttahastakaḥ
744
सूचीमुखो निकुट्येत साङ्घ्रिर्वामकरो यदि तद्वदङ्गान्तरं कृत्वा सूचीपादश्च दक्षिणः
sūcīmukho nikuṭyeta sāṅghrirvāmakaro yadi tadvadaṅgāntaraṃ kṛtvā sūcīpādaśca dakṣiṇaḥ
745
हस्तोऽसावलपद्मः स्याद्वामहस्तस्तु पूर्ववत् एवं पुनः पुनर्यत्र विष्कम्भं तद्बभाषिरे
hasto'sāvalapadmaḥ syādvāmahastastu pūrvavat evaṃ punaḥ punaryatra viṣkambhaṃ tadbabhāṣire
746
इति विष्कम्भम् उद्घट्टितोऽङ्घ्रिः पार्श्वं तत्संनतं तालिकोद्यतौ हस्तौ यत्रोद्घट्टितं तदावृत्ताङ्गं प्रमोदकम्
iti viṣkambham udghaṭṭito'ṅghriḥ pārśvaṃ tatsaṃnataṃ tālikodyatau hastau yatrodghaṭṭitaṃ tadāvṛttāṅgaṃ pramodakam
747
इत्युद्घट्टितम् शकटास्या भवेच्चारी प्रसार्येताङ्घ्रिणा सह
ityudghaṭṭitam śakaṭāsyā bhaveccārī prasāryetāṅghriṇā saha
748
एको हस्तो द्वितीयस्तु वक्षस्थः खटकामुखः यत्र तच्छकटास्यं स्यात्तादृशे बालखेलिते
eko hasto dvitīyastu vakṣasthaḥ khaṭakāmukhaḥ yatra tacchakaṭāsyaṃ syāttādṛśe bālakhelite
749
इति शकटास्यम् सहोरूद्वृत्तया चार्या यत्र व्यावर्तनान्वितौ अरालखटकौ हस्तौ निदध्यादूरुपृष्ठयोः ऊरूद्वृत्तं तदीर्ष्यायां प्रार्थनाप्रेमकोपयोः
iti śakaṭāsyam sahorūdvṛttayā cāryā yatra vyāvartanānvitau arālakhaṭakau hastau nidadhyādūrupṛṣṭhayoḥ ūrūdvṛttaṃ tadīrṣyāyāṃ prārthanāpremakopayoḥ
750
इत्यूरूद्वृत्तम् अलातां विदधच्चारीं हस्तौ कुर्वीत रेचितौ
ityūrūdvṛttam alātāṃ vidadhaccārīṃ hastau kurvīta recitau
751
व्यावृत्त्या कुञ्चितौ कृत्वाऽलपद्मौ बाहुशीर्षयोः न्यस्येते यत्र तद्धीरा वृषभक्रीडितं जगुः
vyāvṛttyā kuñcitau kṛtvā'lapadmau bāhuśīrṣayoḥ nyasyete yatra taddhīrā vṛṣabhakrīḍitaṃ jaguḥ
752
इति वृषभक्रीडितम् हस्तौ चेद्रेचितौ स्यातां शिरस्तु परिवाहितम् स्वस्तिकापसृतौ पादौ तदा नागापसर्पितम् प्राहुः प्रयोगमेतस्य सूरयस्तरुणे मदे
iti vṛṣabhakrīḍitam hastau cedrecitau syātāṃ śirastu parivāhitam svastikāpasṛtau pādau tadā nāgāpasarpitam prāhuḥ prayogametasya sūrayastaruṇe made
753
इति नागापसर्पितम् अङ्घ्रेरुत्क्षेपनिक्षेपावनु प्रोन्नतिसंनती
iti nāgāpasarpitam aṅghrerutkṣepanikṣepāvanu pronnatisaṃnatī
754
भजेतां त्रिपताकौ चेदेवमेव शिरस्तदा गङ्गावतरणं गङ्गावतारे शार्ङ्गिणोदितम्
bhajetāṃ tripatākau cedevameva śirastadā gaṅgāvataraṇaṃ gaṅgāvatāre śārṅgiṇoditam
755
इति गङ्गावरतणम् कर्तव्यः करणे प्रायो वामो वक्षःस्थितः करः पाणिस्तु दक्षिणस्तत्र स्यात्तत्तत्करणानुगः
iti gaṅgāvarataṇam kartavyaḥ karaṇe prāyo vāmo vakṣaḥsthitaḥ karaḥ pāṇistu dakṣiṇastatra syāttattatkaraṇānugaḥ
756
इत्यष्टोत्तरशतं करणानि अथ देश्यनुसारेण देशे देशे लसद्यशाः वदत्युत्प्लुतिपूर्वाणि करणानि हरप्रियः
ityaṣṭottaraśataṃ karaṇāni atha deśyanusāreṇa deśe deśe lasadyaśāḥ vadatyutplutipūrvāṇi karaṇāni harapriyaḥ
757
अञ्चितं चैकचरणाञ्चितं स्याद्भैरवाञ्चितम् दण्डप्रणामाञ्चितं च कर्तर्यञ्चितकं ततः
añcitaṃ caikacaraṇāñcitaṃ syādbhairavāñcitam daṇḍapraṇāmāñcitaṃ ca kartaryañcitakaṃ tataḥ
758
अलगं त्रीणि कूर्मोर्ध्वान्तरपूर्वालगानि च लोहडी कर्तरीलोहड्येकपादादिलोहडी
alagaṃ trīṇi kūrmordhvāntarapūrvālagāni ca lohaḍī kartarīlohaḍyekapādādilohaḍī
759
ततः स्याद्दर्पसरणं शयनं जलपूर्वकम् नागबन्धं कपालाद्यं चूर्णनं नतपृष्ठकम्
tataḥ syāddarpasaraṇaṃ śayanaṃ jalapūrvakam nāgabandhaṃ kapālādyaṃ cūrṇanaṃ natapṛṣṭhakam
760
स्यान्मत्स्यकरणं चाथ करस्पर्शनसंज्ञकम् एणप्लुतं ततस्तिर्यक्करणं तिर्यगञ्चितम्
syānmatsyakaraṇaṃ cātha karasparśanasaṃjñakam eṇaplutaṃ tatastiryakkaraṇaṃ tiryagañcitam
761
तिर्यक्स्वस्तिकसंज्ञं च सूच्यन्तमथ कीर्तितम् बह्यान्तश्छन्नतिरिपालगचक्रोचितादिमाः
tiryaksvastikasaṃjñaṃ ca sūcyantamatha kīrtitam bahyāntaśchannatiripālagacakrocitādimāḥ
762
सप्त भ्रमर्यो भ्रमरी शिरःपूर्वा दिगादिमा समपादाञ्चितं भ्रान्तपादाञ्चितमतः परम्
sapta bhramaryo bhramarī śiraḥpūrvā digādimā samapādāñcitaṃ bhrāntapādāñcitamataḥ param
763
स्कन्धभ्रान्तं च षट्त्रिंशदिति सोढलनन्दनः संक्षिप्योत्प्लुतिपूर्वाणि करणानि समादिशत्
skandhabhrāntaṃ ca ṣaṭtriṃśaditi soḍhalanandanaḥ saṃkṣipyotplutipūrvāṇi karaṇāni samādiśat
764
अञ्चितं समपादेन स्थित्वोत्तालोत्प्लुतो भवेत् इत्यञ्चितम् एकपादाञ्चितं तत्स्यादेकपादविनिर्मितम्
añcitaṃ samapādena sthitvottālotpluto bhavet ityañcitam ekapādāñcitaṃ tatsyādekapādavinirmitam
765
इत्येकचरणाञ्चितम् ऊरुपृष्ठस्थितैकाङ्घ्रेरुत्प्लुतौ भैरवाञ्चितम् इति भैरवाञ्चितम् उत्प्लुत्याञ्चितवद्यत्र निपतेद्दण्डवद्भुवि दण्डप्रणामाञ्चितं तद्गदितं नृत्तवेदिभिः
ityekacaraṇāñcitam ūrupṛṣṭhasthitaikāṅghrerutplutau bhairavāñcitam iti bhairavāñcitam utplutyāñcitavadyatra nipateddaṇḍavadbhuvi daṇḍapraṇāmāñcitaṃ tadgaditaṃ nṛttavedibhiḥ
766
इति दण्डप्रणामाञ्चितम् अञ्चितं स्वस्तिकाङ्घ्रिभ्यां कर्तर्यञ्चिमुच्यते इति कर्तर्यञ्चितम् अधोमुखोत्प्लुतोऽग्रे च पतित्वा कुक्कुटासनम् बध्नीयाद्यत्र तत्प्रोक्तमलगं सूरिशार्ङ्गिणा
iti daṇḍapraṇāmāñcitam añcitaṃ svastikāṅghribhyāṃ kartaryañcimucyate iti kartaryañcitam adhomukhotpluto'gre ca patitvā kukkuṭāsanam badhnīyādyatra tatproktamalagaṃ sūriśārṅgiṇā
767
इत्यलगम् कूर्मासनं यद्यलगे भवेत्कूर्मालगं तदा इति कूर्मालगम् ऊर्ध्वालगं तत्पतित्वा समाङ्घ्रेरूर्ध्वसंस्थितौ
ityalagam kūrmāsanaṃ yadyalage bhavetkūrmālagaṃ tadā iti kūrmālagam ūrdhvālagaṃ tatpatitvā samāṅghrerūrdhvasaṃsthitau
768
इत्यूर्ध्वालगम् कृतालगो निपत्योर्व्यामुत्तानोरःस्थलस्थितः पृष्ठतः श्रोणिसंस्पर्शि शिरः स्यादन्तरालगे
ityūrdhvālagam kṛtālago nipatyorvyāmuttānoraḥsthalasthitaḥ pṛṣṭhataḥ śroṇisaṃsparśi śiraḥ syādantarālage
769
इत्यन्तरालगम् समपादस्थितो यत्र विवर्त्य त्रिकमुत्प्लुतः तिर्यक्पाते लोहडी तल्लुण्ठितं चोच्यते बुधैः
ityantarālagam samapādasthito yatra vivartya trikamutplutaḥ tiryakpāte lohaḍī talluṇṭhitaṃ cocyate budhaiḥ
770
इति लोहडी लुण्ठितं वा स्वस्तिकाङ्घ्रिकृता सैव कर्तरीलोहडी मता इति कर्तरीलोहडी लुण्ठितं वा एकाङ्घ्रिजा त्वेकपादलोहडी संमता सताम्
iti lohaḍī luṇṭhitaṃ vā svastikāṅghrikṛtā saiva kartarīlohaḍī matā iti kartarīlohaḍī luṇṭhitaṃ vā ekāṅghrijā tvekapādalohaḍī saṃmatā satām
771
इत्येकपादलोहडी एकपादलुण्ठितं वा वैष्णवे स्थानके स्थित्वा पतेत्पार्श्वेन चेद्भुवि करणं दर्पसरणं तदाह करणाधिपः
ityekapādalohaḍī ekapādaluṇṭhitaṃ vā vaiṣṇave sthānake sthitvā patetpārśvena cedbhuvi karaṇaṃ darpasaraṇaṃ tadāha karaṇādhipaḥ
772
इति दर्पसरणम् तदेव जलशय्याख्यमासने जलशायिवत् इति जलशयनम् नागबन्धं तदेव स्यान्नागबन्धवदासने
iti darpasaraṇam tadeva jalaśayyākhyamāsane jalaśāyivat iti jalaśayanam nāgabandhaṃ tadeva syānnāgabandhavadāsane
773
इति नागबन्धम् समपादस्थितो यत्र संस्पृश्य शिरसा भुवम् परावृत्तस्तत्कपालचूर्णनं वर्णितं बुधैः
iti nāgabandham samapādasthito yatra saṃspṛśya śirasā bhuvam parāvṛttastatkapālacūrṇanaṃ varṇitaṃ budhaiḥ
774
इति कपालचूर्णनम् कपालचूर्णनं कृत्वोत्तानं वक्षस्थलं ततः यत्रोक्तं नतपृष्ठं तद्वङ्कोलमपरैरदः
iti kapālacūrṇanam kapālacūrṇanaṃ kṛtvottānaṃ vakṣasthalaṃ tataḥ yatroktaṃ natapṛṣṭhaṃ tadvaṅkolamaparairadaḥ
775
उत्प्लुत्य मध्यमावर्त्य वामपार्श्वेन मत्स्यवत् परिवर्तेत चेन्मत्स्यकरणं वर्णितं तदा
utplutya madhyamāvartya vāmapārśvena matsyavat parivarteta cenmatsyakaraṇaṃ varṇitaṃ tadā
776
इति मत्स्यकरणम् अलगं करणं कृत्वा हस्तेनाऽऽश्रित्य च क्षितिम् परिवर्तेत यत्रादः करस्पर्शनमूचिरे
iti matsyakaraṇam alagaṃ karaṇaṃ kṛtvā hastenā''śritya ca kṣitim parivarteta yatrādaḥ karasparśanamūcire
777
इति करस्पर्शनम् उत्प्लुत्यान्यतमां सूचीं खे कृत्वा भजते क्षितौ यदोत्कटासनं चोर्ध्वस्थानमेणप्लुतं तदा
iti karasparśanam utplutyānyatamāṃ sūcīṃ khe kṛtvā bhajate kṣitau yadotkaṭāsanaṃ cordhvasthānameṇaplutaṃ tadā
778
इत्येणप्लुतम् तिर्यगेकेन पादेन समुत्प्लुत्य निपत्य चेत् तिष्ठेद्भुव्यङ्घ्रिणाऽन्येन स्यात्तिर्यक्करणं तदा
ityeṇaplutam tiryagekena pādena samutplutya nipatya cet tiṣṭhedbhuvyaṅghriṇā'nyena syāttiryakkaraṇaṃ tadā
779
इति तिर्यक्करणम् समपादात्परम् तिर्यगुत्प्लुतौ तिर्यगञ्चितम् इति तिर्यगञ्चितम् स्यात्तिर्यक्स्वस्तिकं कृत्वा स्वस्तिकं तिर्यगुत्प्लुतौ
iti tiryakkaraṇam samapādātparam tiryagutplutau tiryagañcitam iti tiryagañcitam syāttiryaksvastikaṃ kṛtvā svastikaṃ tiryagutplutau
780
इति तिर्यक्स्वस्तिकम् समाद्यन्यतमां सूचीं दधते निधने यदि करणानि तदा प्राञ्चि सूच्यन्तानि प्रचक्षते
iti tiryaksvastikam samādyanyatamāṃ sūcīṃ dadhate nidhane yadi karaṇāni tadā prāñci sūcyantāni pracakṣate
781
इति सूच्यन्तम् दक्षिणेनाङ्घ्रिणा स्थित्वा वाममङ्घ्रिं तु कुञ्चयेत् वामावर्तं भवेद्यत्र सा बाह्यभ्रमरी मता
iti sūcyantam dakṣiṇenāṅghriṇā sthitvā vāmamaṅghriṃ tu kuñcayet vāmāvartaṃ bhavedyatra sā bāhyabhramarī matā
782
इति बाह्यभ्रमरी एतस्यास्तु विपर्यासादन्तर्भ्रमरिका भवेत् इत्यन्तर्भ्रमरी त्रिविक्रमाकारधारी स्थानमास्थाय यत्र तु वामावर्तभ्रमादाहुस्तां छन्नभ्रमरीं बुधाः
iti bāhyabhramarī etasyāstu viparyāsādantarbhramarikā bhavet ityantarbhramarī trivikramākāradhārī sthānamāsthāya yatra tu vāmāvartabhramādāhustāṃ channabhramarīṃ budhāḥ
783
इति च्छन्नभ्रमरी तिरिपभ्रमरी तिर्यग्भ्रमेऽङ्घ्रिस्वस्तिकात्परम्
iti cchannabhramarī tiripabhramarī tiryagbhrame'ṅghrisvastikātparam
784
इति तिरिपभ्रमरी वैष्णवस्थानके स्थित्वा यदा वामाङ्घ्रिणा स्थितः देहं भ्रामयते तिर्यगलगभ्रमरी तदा
iti tiripabhramarī vaiṣṇavasthānake sthitvā yadā vāmāṅghriṇā sthitaḥ dehaṃ bhrāmayate tiryagalagabhramarī tadā
785
इत्यलगभ्रमरी चक्रभ्रमरिका खण्डसूच्यर्धे चक्रवद्धमात् इति चक्रभ्रमरी समपादाननतरं चेत्तिरश्चीं भ्रामयेत्तनुम् उचितभ्रमरीं प्राह तदा शंकरवल्लभः
ityalagabhramarī cakrabhramarikā khaṇḍasūcyardhe cakravaddhamāt iti cakrabhramarī samapādānanataraṃ cettiraścīṃ bhrāmayettanum ucitabhramarīṃ prāha tadā śaṃkaravallabhaḥ
786
इत्युचितभ्रमरी शिरसैव भुवि स्थित्वोर्ध्वीकृतौ चरणौ दधत् परिभ्रमति यत्र त्रिः सा शिरोभ्रमरी मता
ityucitabhramarī śirasaiva bhuvi sthitvordhvīkṛtau caraṇau dadhat paribhramati yatra triḥ sā śirobhramarī matā
787
इति शिरोऽभ्रमरी प्राग्वत्सकृत्सकृद्धान्त्वा हस्तभ्रान्त्या धृतक्षितिः दिक्चतुष्के क्रमात्तिष्ठेद्यदा दिग्भ्रमरी तदा
iti śiro'bhramarī prāgvatsakṛtsakṛddhāntvā hastabhrāntyā dhṛtakṣitiḥ dikcatuṣke kramāttiṣṭhedyadā digbhramarī tadā
788
इति दिग्भ्रमरी समपादाञ्चितं कृत्वा स्कन्धेनैकेन भूस्थितः
iti digbhramarī samapādāñcitaṃ kṛtvā skandhenaikena bhūsthitaḥ
789
परिवृत्य च तिर्यक्चेत्पादावुल्लोलयेत्तदा समपादाञ्चितं प्राह सूरिः श्रीकरणाग्रणीः
parivṛtya ca tiryakcetpādāvullolayettadā samapādāñcitaṃ prāha sūriḥ śrīkaraṇāgraṇīḥ
790
इति समपादाञ्चितम् भ्रामयित्वा दक्षिणाङ्घ्रिं तदीयतलपृष्ठतः जङ्घामध्यमवष्टाभ्य वामाङ्घ्रेरञ्चितं पदम्
iti samapādāñcitam bhrāmayitvā dakṣiṇāṅghriṃ tadīyatalapṛṣṭhataḥ jaṅghāmadhyamavaṣṭābhya vāmāṅghrerañcitaṃ padam
791
विधाय तिर्यक्संधाभ्यामधिष्ठाय विवृत्य च पादावुल्लोलयेत्प्रोक्तं भ्रान्तपादाञ्चितं तदा
vidhāya tiryaksaṃdhābhyāmadhiṣṭhāya vivṛtya ca pādāvullolayetproktaṃ bhrāntapādāñcitaṃ tadā
792
इति भ्रान्तपादाञ्चितम् उत्कटासनमास्थायाञ्चितं कृत्वा सयुग्मतः स्थित्वा भुवि व्योम्नि कृत्वाऽङ्गान्तराणि ततो भुवम्
iti bhrāntapādāñcitam utkaṭāsanamāsthāyāñcitaṃ kṛtvā sayugmataḥ sthitvā bhuvi vyomni kṛtvā'ṅgāntarāṇi tato bhuvam
793
अवष्टाभ्य कराभ्यां चेद्धान्त्वा भ्रान्त्वा च पूर्ववत् तिष्ठेत्प्रतिदिशं प्रोक्तं स्कन्धभ्रान्तं तदा बुधैः
avaṣṭābhya karābhyāṃ ceddhāntvā bhrāntvā ca pūrvavat tiṣṭhetpratidiśaṃ proktaṃ skandhabhrāntaṃ tadā budhaiḥ
794
इति स्कन्धभ्रान्तम् विद्यन्तेऽन्येऽपि भूयांसो भेदाः करणसंश्रयाः न ते श्रीशार्ङ्गिणा प्रोक्ता ग्रन्थप्रथिमभीरुणा
iti skandhabhrāntam vidyante'nye'pi bhūyāṃso bhedāḥ karaṇasaṃśrayāḥ na te śrīśārṅgiṇā proktā granthaprathimabhīruṇā
795
इति षट्त्रिंशदुत्प्लुतिकरणानि पूर्वरङ्गे प्रयोक्तव्यान्दृष्टादृष्टफलानपि अङ्गहारान्प्रवक्ष्यामि नामतो लक्ष्मतस्तथा
iti ṣaṭtriṃśadutplutikaraṇāni pūrvaraṅge prayoktavyāndṛṣṭādṛṣṭaphalānapi aṅgahārānpravakṣyāmi nāmato lakṣmatastathā
796
अङ्गानामुचिते देशे प्रापणं सविलासकम् मातृकोत्करसंपाद्यमङ्गहारोऽभिधीयते
aṅgānāmucite deśe prāpaṇaṃ savilāsakam mātṛkotkarasaṃpādyamaṅgahāro'bhidhīyate
797
यद्वा हारो हरस्यायं प्रयोगोऽङ्गैरिति स्मृतः
yadvā hāro harasyāyaṃ prayogo'ṅgairiti smṛtaḥ
798
करणाभ्यां मातृका स्यात्कलापः करणैस्त्रिभिः चतुर्भिः खण्डको ज्ञेयः संघातः पञ्चभिर्मतः इति संघविशेषेण संज्ञाभेदान्परे जगुः
karaṇābhyāṃ mātṛkā syātkalāpaḥ karaṇaistribhiḥ caturbhiḥ khaṇḍako jñeyaḥ saṃghātaḥ pañcabhirmataḥ iti saṃghaviśeṣeṇa saṃjñābhedānpare jaguḥ
799
करणन्यूनताधिक्यं तेषां मेने मुनिः स्वयम् द्वाभ्यां त्रिचतुराभिर्वेत्येतद्वाशब्दसूचितम्
karaṇanyūnatādhikyaṃ teṣāṃ mene muniḥ svayam dvābhyāṃ tricaturābhirvetyetadvāśabdasūcitam
800
स्थिरहस्तोऽथ पर्यस्तः सूचीविद्धोऽपराजितः वैशाखरेचितः पार्श्वस्वस्तिको भ्रमरोऽपरः
sthirahasto'tha paryastaḥ sūcīviddho'parājitaḥ vaiśākharecitaḥ pārśvasvastiko bhramaro'paraḥ
801
आक्षिप्तकः परिच्छिन्नो मदाद्विलसितस्ततः आलीढाच्छुरितौ पार्श्वच्छेदसंज्ञोऽपसर्पितः
ākṣiptakaḥ paricchinno madādvilasitastataḥ ālīḍhācchuritau pārśvacchedasaṃjño'pasarpitaḥ
802
मत्ताक्रीडस्तथा विद्युद्धान्तोऽमी षोडशोदिताः चतुरस्रेण मानेनाङ्गहारा मुनिसत्तमैः
mattākrīḍastathā vidyuddhānto'mī ṣoḍaśoditāḥ caturasreṇa mānenāṅgahārā munisattamaiḥ
803
विष्कम्भापसृतौ मत्तस्खलितो गतिमण्डलः अपविद्धश्च विष्कम्भोद्घट्टिताक्षिप्तरेचिताः
viṣkambhāpasṛtau mattaskhalito gatimaṇḍalaḥ apaviddhaśca viṣkambhodghaṭṭitākṣiptarecitāḥ
804
रेचितोऽर्धनिकुट्टश्च वृश्चिकापसृतस्ततः अलातकः परावृत्तः परिवृत्तादिरेचितः
recito'rdhanikuṭṭaśca vṛścikāpasṛtastataḥ alātakaḥ parāvṛttaḥ parivṛttādirecitaḥ
805
उद्धृत्तकश्च संभ्रान्तसंज्ञः स्वस्तिकरेचितः षोडशेति त्र्यस्रमाना द्वात्रिंशदुभये मताः
uddhṛttakaśca saṃbhrāntasaṃjñaḥ svastikarecitaḥ ṣoḍaśeti tryasramānā dvātriṃśadubhaye matāḥ
806
करणव्रातसंदर्भानन्त्यात्तेषामनन्तता द्वात्रिंशत्ते तथाऽप्युक्ताः प्राधान्यविनियोगतः
karaṇavrātasaṃdarbhānantyātteṣāmanantatā dvātriṃśatte tathā'pyuktāḥ prādhānyaviniyogataḥ
807
एकैकं करणं कार्यं कलया गुरुरूपया सर्वेषामङ्गहाराणामित्याह करणाग्रणीः
ekaikaṃ karaṇaṃ kāryaṃ kalayā gururūpayā sarveṣāmaṅgahārāṇāmityāha karaṇāgraṇīḥ
नर्तनाध्यायः (cont. 3)
808
लीनं समनखं कृत्वा व्यंसितं चात्र विच्युतौ करौ कृत्वोज्झितालीढः प्रत्यालीढं व्रजेत्ततः
līnaṃ samanakhaṃ kṛtvā vyaṃsitaṃ cātra vicyutau karau kṛtvojjhitālīḍhaḥ pratyālīḍhaṃ vrajettataḥ
809
निकुट्टकोरूद्वृत्ताख्यस्वस्तिकाक्षिप्तकान्यथ
nikuṭṭakorūdvṛttākhyasvastikākṣiptakānyatha
810
नितम्बं करिहस्तं च कटीच्छिन्नमिति क्रमात् करणैः स्थिरहस्तः स्याद्दशभिः शिववल्लभः
nitambaṃ karihastaṃ ca kaṭīcchinnamiti kramāt karaṇaiḥ sthirahastaḥ syāddaśabhiḥ śivavallabhaḥ
811
अङ्गहारेषु सर्वेषु प्रत्यालीढान्तमादितः प्रयोक्तव्यमिति प्राहुः केचिन्नाट्यविशारदाः
aṅgahāreṣu sarveṣu pratyālīḍhāntamāditaḥ prayoktavyamiti prāhuḥ kecinnāṭyaviśāradāḥ
812
इति स्थिरहस्तः तलपुष्पपुटं पूर्वमपविद्धं च वर्तितम् निकुट्टकोरूद्वृत्ताख्याक्षिप्तोरोमण्डलान्यथ
iti sthirahastaḥ talapuṣpapuṭaṃ pūrvamapaviddhaṃ ca vartitam nikuṭṭakorūdvṛttākhyākṣiptoromaṇḍalānyatha
813
नितम्बं करिहस्तं च कटीछिन्नमिति क्रमात् दशभिः करणैरेभिः प्रोक्तः पर्यस्तको बुधैः
nitambaṃ karihastaṃ ca kaṭīchinnamiti kramāt daśabhiḥ karaṇairebhiḥ proktaḥ paryastako budhaiḥ
814
इति पर्यस्तकः अर्धसूच्यथ विक्षिप्तमावर्तं च निकुट्टकम् ऊरूद्वृत्तमथाऽऽक्षिप्तमुरोमण्डलसंज्ञकम्
iti paryastakaḥ ardhasūcyatha vikṣiptamāvartaṃ ca nikuṭṭakam ūrūdvṛttamathā''kṣiptamuromaṇḍalasaṃjñakam
815
करिहस्तं कटीछिन्नं नवभिः करणैरिति सूचीविद्धाभिधः प्रोक्तोऽङ्गहारो भरतादिभिः
karihastaṃ kaṭīchinnaṃ navabhiḥ karaṇairiti sūcīviddhābhidhaḥ prokto'ṅgahāro bharatādibhiḥ
816
इति सूचीविद्धः दण्डपादं द्व्यंसितं च प्रसर्पितकसंज्ञकम् निकुट्टार्धनिकुट्टे चाऽऽक्षिप्तोरोमण्डले ततः
iti sūcīviddhaḥ daṇḍapādaṃ dvyaṃsitaṃ ca prasarpitakasaṃjñakam nikuṭṭārdhanikuṭṭe cā''kṣiptoromaṇḍale tataḥ
817
करिहस्तं कटीछिन्नमिति लक्ष्मापराजिते नवभिः करणैर्युक्तमुक्तं निःशङ्कसूरिणा
karihastaṃ kaṭīchinnamiti lakṣmāparājite navabhiḥ karaṇairyuktamuktaṃ niḥśaṅkasūriṇā
818
इत्यपराजितः वैशाखरेचितं द्वाभ्यामङ्गाभ्यामथ नूपुरम्
ityaparājitaḥ vaiśākharecitaṃ dvābhyāmaṅgābhyāmatha nūpuram
819
भुजंगत्रासितोन्मत्तमण्डलस्वस्तिकान्यथ निकुट्टकोरूद्वृत्ताख्याक्षिप्तोरोमण्डलानि च
bhujaṃgatrāsitonmattamaṇḍalasvastikānyatha nikuṭṭakorūdvṛttākhyākṣiptoromaṇḍalāni ca
820
करिहस्तं कटीछिन्नमित्येकादशभिः क्रमात् करणैरङ्गहारः स्यान्नाम्ना वैशाखरेचितः
karihastaṃ kaṭīchinnamityekādaśabhiḥ kramāt karaṇairaṅgahāraḥ syānnāmnā vaiśākharecitaḥ
821
इति वैशाखरेचितः दिक्स्वस्तिकं ततश्चाङ्गेनैकेनार्धनिकुट्टकम् पुनर्दिक्स्वस्तिकमथान्याङ्गेनार्धनिकुट्टकम्
iti vaiśākharecitaḥ diksvastikaṃ tataścāṅgenaikenārdhanikuṭṭakam punardiksvastikamathānyāṅgenārdhanikuṭṭakam
822
अपविद्धोरूद्वृत्ताख्ये तथाऽऽक्षिप्तं नितम्बकम् करिहस्तं कटीछिन्नमष्टभिः करणैरिति स्यात्पार्श्वस्वस्तिकोऽभ्यासात्त्वाद्ययोर्दशभिर्भवेत्
apaviddhorūdvṛttākhye tathā''kṣiptaṃ nitambakam karihastaṃ kaṭīchinnamaṣṭabhiḥ karaṇairiti syātpārśvasvastiko'bhyāsāttvādyayordaśabhirbhavet
823
इति पार्श्वस्वस्तिकः नूपुराक्षिप्तकच्छिन्नसूचीन्यथ नितम्बकम्
iti pārśvasvastikaḥ nūpurākṣiptakacchinnasūcīnyatha nitambakam
824
करिहस्तं च करणमुरोमण्डलकं ततः कटीछिन्नमिति प्रोक्तः करणैर्भ्रमरोऽष्टभिः
karihastaṃ ca karaṇamuromaṇḍalakaṃ tataḥ kaṭīchinnamiti proktaḥ karaṇairbhramaro'ṣṭabhiḥ
826
इति भ्रमरः कृत्वा नूपुरविक्षिप्तालातान्याक्षिप्तकं ततः उरोमण्डलसंज्ञं च करणैरेभिराक्षिप्तकोऽष्टभिः विक्षिप्तालातकाक्षिप्तप्रयोगं द्विः परे जगुः
iti bhramaraḥ kṛtvā nūpuravikṣiptālātānyākṣiptakaṃ tataḥ uromaṇḍalasaṃjñaṃ ca karaṇairebhirākṣiptako'ṣṭabhiḥ vikṣiptālātakākṣiptaprayogaṃ dviḥ pare jaguḥ
827
इत्याक्षिप्तकः कृत्वा समनखं छिन्नं संभ्रान्तमथ वामतः भ्रमरं वामपार्श्वार्धसूच्यङ्घ्रिक्रान्तसंज्ञकम्
ityākṣiptakaḥ kṛtvā samanakhaṃ chinnaṃ saṃbhrāntamatha vāmataḥ bhramaraṃ vāmapārśvārdhasūcyaṅghrikrāntasaṃjñakam
828
भुजंगत्रासितादूर्ध्वं करिहस्तं विधीयते कटीछिन्नं परिच्छिन्नो नवभिः करणैरिति
bhujaṃgatrāsitādūrdhvaṃ karihastaṃ vidhīyate kaṭīchinnaṃ paricchinno navabhiḥ karaṇairiti
829
इति परिच्छिन्नः मदस्खलितमत्तल्लितलसंस्फोटितानि च बहुशश्चित्रगुम्फानि निकुट्टकमतः परम्
iti paricchinnaḥ madaskhalitamattallitalasaṃsphoṭitāni ca bahuśaścitragumphāni nikuṭṭakamataḥ param
830
ऊरूद्वृत्तं च करणं करिहस्तसमाह्वयम् कटीछिन्नं च सप्तेति मदाद्विलसिते जगुः
ūrūdvṛttaṃ ca karaṇaṃ karihastasamāhvayam kaṭīchinnaṃ ca sapteti madādvilasite jaguḥ
831
करणानि त्रयाणां तु त्रिरभ्यासात्त्रयोदश अभ्यासांस्त्रिषु वाञ्छन्ति चतुष्पञ्चादिकानपि
karaṇāni trayāṇāṃ tu trirabhyāsāttrayodaśa abhyāsāṃstriṣu vāñchanti catuṣpañcādikānapi
832
इति मदबिलसितः द्व्यंसितं सनिकुट्टं स्यान्नूपुरं वामतोऽङ्घ्रितः अन्यतोऽलातकाक्षिप्ते उरोमण्डलकं ततः
iti madabilasitaḥ dvyaṃsitaṃ sanikuṭṭaṃ syānnūpuraṃ vāmato'ṅghritaḥ anyato'lātakākṣipte uromaṇḍalakaṃ tataḥ
833
करिहस्तं कटीछिन्नमित्येभिः करणैः क्रमात् भवेदष्टभिरालीढोऽङ्गहारो मुनिसंमतः
karihastaṃ kaṭīchinnamityebhiḥ karaṇaiḥ kramāt bhavedaṣṭabhirālīḍho'ṅgahāro munisaṃmataḥ
834
इत्यालीढः नूपुरं भ्रमरं चाथ व्यंसितालातके ततः
ityālīḍhaḥ nūpuraṃ bhramaraṃ cātha vyaṃsitālātake tataḥ
835
नितम्बं सूचिसंज्ञं च करिहस्तमतः परम् कटीछिन्नं च करणान्यष्टेत्याच्छुरिते विदुः
nitambaṃ sūcisaṃjñaṃ ca karihastamataḥ param kaṭīchinnaṃ ca karaṇānyaṣṭetyācchurite viduḥ
836
इत्याच्छुरितः वृश्चिकाद्यं कुट्टितं स्यादूर्ध्वजानु ततः परम् आक्षिप्तस्वस्तिकं कृत्वा त्रिकस्य परिवर्तनम्
ityācchuritaḥ vṛścikādyaṃ kuṭṭitaṃ syādūrdhvajānu tataḥ param ākṣiptasvastikaṃ kṛtvā trikasya parivartanam
837
उरोमण्डलसंज्ञं च नितम्बं करिहस्तकम् कटीछिन्नं च करणं पार्श्वच्छेदेऽष्टमं मतम्
uromaṇḍalasaṃjñaṃ ca nitambaṃ karihastakam kaṭīchinnaṃ ca karaṇaṃ pārśvacchede'ṣṭamaṃ matam
838
इति पार्श्वच्छेदः अपक्रान्तं व्यंसितस्य केवलं करयोः क्रिया करिहस्तं चार्धसूची विक्षिप्ताख्यं कटीयुतम्
iti pārśvacchedaḥ apakrāntaṃ vyaṃsitasya kevalaṃ karayoḥ kriyā karihastaṃ cārdhasūcī vikṣiptākhyaṃ kaṭīyutam
839
छिन्नमूरूद्वृत्तसंज्ञमाक्षिप्तं करिहस्तकम् कटीछिन्नं च सप्तेति करणान्यपसर्पिते सार्धानि द्विः कटीछिन्नकरिहस्तकृतेर्नव
chinnamūrūdvṛttasaṃjñamākṣiptaṃ karihastakam kaṭīchinnaṃ ca sapteti karaṇānyapasarpite sārdhāni dviḥ kaṭīchinnakarihastakṛternava
840
इत्यपसर्पितः भ्रमरं नूपुराख्यं च भुजंगत्रासिताभिधम्
ityapasarpitaḥ bhramaraṃ nūpurākhyaṃ ca bhujaṃgatrāsitābhidham
841
दक्षिणाङ्गेनैव कृत्वा कुर्याद्वैशाखरेचितम् आक्षिप्तच्छिन्नकरणे भ्रमरव्यंसिते ततः
dakṣiṇāṅgenaiva kṛtvā kuryādvaiśākharecitam ākṣiptacchinnakaraṇe bhramaravyaṃsite tataḥ
842
उरोमण्डलसंज्ञं च नितम्बं करिहस्तकम् कटीछिन्नं च करणैरेभिर्द्वादशभिः क्रमात्
uromaṇḍalasaṃjñaṃ ca nitambaṃ karihastakam kaṭīchinnaṃ ca karaṇairebhirdvādaśabhiḥ kramāt
843
एकादशभिरभ्यासाद्गणना भ्रमरस्य तु मत्ताक्रीडाभिधानः स्यादङ्गहारो हरप्रियः
ekādaśabhirabhyāsādgaṇanā bhramarasya tu mattākrīḍābhidhānaḥ syādaṅgahāro harapriyaḥ
844
इति मत्ताक्रीडः वामाङ्गेनार्धसूचि स्याद्विद्युद्धान्तं तु दक्षिणे पुनरङ्गविपर्यासाद्द्वयं छिन्नमतः परम्
iti mattākrīḍaḥ vāmāṅgenārdhasūci syādvidyuddhāntaṃ tu dakṣiṇe punaraṅgaviparyāsāddvayaṃ chinnamataḥ param
845
अतिक्रान्तं वामतोऽथ लतावृश्चिकमाचरेत् कटीछिन्नं च षडिति द्वयोरभ्यासतः पुनः करणान्यष्टसंख्यानि विद्युद्भ्रान्तेऽभ्यधुर्बुधाः
atikrāntaṃ vāmato'tha latāvṛścikamācaret kaṭīchinnaṃ ca ṣaḍiti dvayorabhyāsataḥ punaḥ karaṇānyaṣṭasaṃkhyāni vidyudbhrānte'bhyadhurbudhāḥ
846
इति विद्युद्भ्रान्तः निकुट्टकाख्यकरणं विधायार्धनिकुट्टकम् भुजंगत्रासितादूर्ध्वं भुजंगत्रस्तरेचितम्
iti vidyudbhrāntaḥ nikuṭṭakākhyakaraṇaṃ vidhāyārdhanikuṭṭakam bhujaṃgatrāsitādūrdhvaṃ bhujaṃgatrastarecitam
847
आक्षिप्तोरोमण्डले च क्रमात्कृत्वा लताकरम् कटीछिन्नं सप्तमं तु विष्कम्भापसृते भवेत्
ākṣiptoromaṇḍale ca kramātkṛtvā latākaram kaṭīchinnaṃ saptamaṃ tu viṣkambhāpasṛte bhavet
848
इति विष्कम्भापसृतः मत्तल्लिगण्डसूच्याख्ये लीनं मत्तापविद्धकम् तद्गतत्वेन कर्तव्यं तलसंस्फोटितं ततः
iti viṣkambhāpasṛtaḥ mattalligaṇḍasūcyākhye līnaṃ mattāpaviddhakam tadgatatvena kartavyaṃ talasaṃsphoṭitaṃ tataḥ
849
करिहस्तं कटीछिन्नं करणानि क्रमादिति सप्ताङ्गहारे प्रोक्तानि मत्तस्खलितसंज्ञके
karihastaṃ kaṭīchinnaṃ karaṇāni kramāditi saptāṅgahāre proktāni mattaskhalitasaṃjñake
850
इति मत्तस्खलितः मण्डलस्वस्तिकादूर्ध्वं निवेशोन्मत्तसंज्ञके उद्घट्टिताख्यं मत्तल्लि स्यादाक्षिप्तमतः परम्
iti mattaskhalitaḥ maṇḍalasvastikādūrdhvaṃ niveśonmattasaṃjñake udghaṭṭitākhyaṃ mattalli syādākṣiptamataḥ param
851
उरोमण्डलकं छिन्नं कट्यादि गतिमण्डले इत्यष्टौ करणानि स्युरिति निःशङ्कभाषितम्
uromaṇḍalakaṃ chinnaṃ kaṭyādi gatimaṇḍale ityaṣṭau karaṇāni syuriti niḥśaṅkabhāṣitam
852
इति गतिमण्डलः अपविद्धं प्रथमतः सूचीविद्धमथो करौ उद्वेष्टिते समं चार्या बद्धया वलयेत्त्रिकम्
iti gatimaṇḍalaḥ apaviddhaṃ prathamataḥ sūcīviddhamatho karau udveṣṭite samaṃ cāryā baddhayā valayettrikam
853
ऊरूद्वृत्तं च करणमुरोमण्डलकं ततः कटीछिन्नं पञ्चमं चेदपविद्धस्तदा भवेत्
ūrūdvṛttaṃ ca karaṇamuromaṇḍalakaṃ tataḥ kaṭīchinnaṃ pañcamaṃ cedapaviddhastadā bhavet
854
इत्यपविद्धः निकुट्टकाख्यं करणं स्यान्निकुञ्चितमञ्चितम् ऊरूद्वृत्तं ततोऽप्यर्धनिकुट्टकरणं ततः
ityapaviddhaḥ nikuṭṭakākhyaṃ karaṇaṃ syānnikuñcitamañcitam ūrūdvṛttaṃ tato'pyardhanikuṭṭakaraṇaṃ tataḥ
855
भुजंगत्रासितं हस्तोद्वेष्टने भ्रमरं ततः करिहस्तं कटीछिन्नं विष्कम्भे नवमं भवेत्
bhujaṃgatrāsitaṃ hastodveṣṭane bhramaraṃ tataḥ karihastaṃ kaṭīchinnaṃ viṣkambhe navamaṃ bhavet
856
इति विष्कम्भः उद्घट्टिते निकुट्टाख्यमुरोमण्डलकं ततः नितम्बं करिहस्तं स्यात्कटीछिन्नं च पञ्चमम्
iti viṣkambhaḥ udghaṭṭite nikuṭṭākhyamuromaṇḍalakaṃ tataḥ nitambaṃ karihastaṃ syātkaṭīchinnaṃ ca pañcamam
857
इत्युद्घट्टितः स्वस्तिकाद्यं रेचितं स्यात्पृष्ठस्वस्तिकसंज्ञकम् दिक्स्वस्तिकं कटीछिन्नं समं घूर्णितनामकम्
ityudghaṭṭitaḥ svastikādyaṃ recitaṃ syātpṛṣṭhasvastikasaṃjñakam diksvastikaṃ kaṭīchinnaṃ samaṃ ghūrṇitanāmakam
858
भ्रमरं वृश्चिकाद्यं च रेचितं पार्श्वपूर्वकम् निकुट्टकमुरःपूर्वं मण्डलं संनतं ततः
bhramaraṃ vṛścikādyaṃ ca recitaṃ pārśvapūrvakam nikuṭṭakamuraḥpūrvaṃ maṇḍalaṃ saṃnataṃ tataḥ
859
सिंहाकर्षितकं नागापसर्पितसमाह्वयम् अथ वक्षःस्वस्तिकं तु केचिदिच्छन्ति सूरयः
siṃhākarṣitakaṃ nāgāpasarpitasamāhvayam atha vakṣaḥsvastikaṃ tu kecidicchanti sūrayaḥ
860
दण्डपक्षं च करणं ललाटतिलकाह्वयम् विलासितं तलाद्यं च भवेदथ निशुम्भितम्
daṇḍapakṣaṃ ca karaṇaṃ lalāṭatilakāhvayam vilāsitaṃ talādyaṃ ca bhavedatha niśumbhitam
861
विद्युद्धान्ताभिधादूर्ध्वं गजक्रीडितकं ततः नितम्बविष्णुक्रान्ताख्योरूद्वृत्ताक्षिप्तकानि च
vidyuddhāntābhidhādūrdhvaṃ gajakrīḍitakaṃ tataḥ nitambaviṣṇukrāntākhyorūdvṛttākṣiptakāni ca
862
उरोमण्डलसंज्ञं च नितम्बं करिहस्तकम् वैकल्पिकं कटीछिन्नमिच्छन्त्याक्षिप्तरेचिते
uromaṇḍalasaṃjñaṃ ca nitambaṃ karihastakam vaikalpikaṃ kaṭīchinnamicchantyākṣiptarecite
863
पञ्चविंशतिसंख्यानि करणानि पुरातनाः नितम्बोरोमण्डलयोस्त्वावृत्त्या सप्तविंशतिः
pañcaviṃśatisaṃkhyāni karaṇāni purātanāḥ nitamboromaṇḍalayostvāvṛttyā saptaviṃśatiḥ
864
ये वक्षःस्वस्तिकं चात्र कटीछिन्नं च मन्वते पञ्चविंशतिरेव स्यादावृत्तावपि तन्मते
ye vakṣaḥsvastikaṃ cātra kaṭīchinnaṃ ca manvate pañcaviṃśatireva syādāvṛttāvapi tanmate
865
इत्याक्षिप्तरेचितः स्वस्तिकाद्यं रेचितं स्यादर्धरेचितकं ततः वक्षःस्वस्तिकमुन्मत्तसंज्ञमाक्षिप्तरेचितम्
ityākṣiptarecitaḥ svastikādyaṃ recitaṃ syādardharecitakaṃ tataḥ vakṣaḥsvastikamunmattasaṃjñamākṣiptarecitam
866
अर्धमत्तल्लिकरणं स्याद्रेचकनिकुट्टकम् भुजंगत्रस्तपूर्वं च रेचितं नूपुरं ततः
ardhamattallikaraṇaṃ syādrecakanikuṭṭakam bhujaṃgatrastapūrvaṃ ca recitaṃ nūpuraṃ tataḥ
867
वैशाखरेचितं कृत्वा भुजंगाञ्चितमाचरेत् दण्डरेचितकं चक्रमण्डलं वृश्चिकादिमम्
vaiśākharecitaṃ kṛtvā bhujaṃgāñcitamācaret daṇḍarecitakaṃ cakramaṇḍalaṃ vṛścikādimam
868
रेचितं वृश्चिकादूर्ध्वं विवृत्तविनिवृत्तके विवर्तितं च गरुडप्लुतकं ललितं भवेत्
recitaṃ vṛścikādūrdhvaṃ vivṛttavinivṛttake vivartitaṃ ca garuḍaplutakaṃ lalitaṃ bhavet
869
मयूराद्यं सर्पितं च स्खलिताख्यं प्रसर्पितम् तलसंघट्टितमथो वृषभक्रीडितं ततः
mayūrādyaṃ sarpitaṃ ca skhalitākhyaṃ prasarpitam talasaṃghaṭṭitamatho vṛṣabhakrīḍitaṃ tataḥ
870
लेलितं षट्त्रिंशतिर्या करणानामितीरिता तां कृत्वा विषमैर्भागैश्चतुर्धा दिक्चतुष्टाये
lelitaṃ ṣaṭtriṃśatiryā karaṇānāmitīritā tāṃ kṛtvā viṣamairbhāgaiścaturdhā dikcatuṣṭāye
871
परिवृत्तप्रकारेण प्रयुज्यान्ते समाचरेत् उरोमण्डलकं यत्र कटीछिन्नं स रेचितः
parivṛttaprakāreṇa prayujyānte samācaret uromaṇḍalakaṃ yatra kaṭīchinnaṃ sa recitaḥ
872
इति रेचितः नूपुराख्यं विवृत्तं च निकुट्टार्धनिकुट्टाके अर्धरेचितकादूर्ध्वं स्याद्रेचकनिकुट्टकम्
iti recitaḥ nūpurākhyaṃ vivṛttaṃ ca nikuṭṭārdhanikuṭṭāke ardharecitakādūrdhvaṃ syādrecakanikuṭṭakam
873
ललिताख्यं च वैशाखरेचितं चतुरं ततः दण्डरेचितकादूर्ध्वं भवेद्वृश्चिककुट्टितम्
lalitākhyaṃ ca vaiśākharecitaṃ caturaṃ tataḥ daṇḍarecitakādūrdhvaṃ bhavedvṛścikakuṭṭitam
874
निकुट्टाकं पाश्वपूर्वं संभ्रान्तोद्घट्टिते ततः उरोमण्डलकादूर्ध्वं करिहस्तसमाह्वयम् कटीछिन्नं सप्तदश भवेदर्धनिकुट्टके
nikuṭṭākaṃ pāśvapūrvaṃ saṃbhrāntodghaṭṭite tataḥ uromaṇḍalakādūrdhvaṃ karihastasamāhvayam kaṭīchinnaṃ saptadaśa bhavedardhanikuṭṭake
875
इत्यर्धनिकुट्टकः लतावृश्चिकमादौ स्यान्निन्कुञ्चितमतः परम् मत्तल्लि च नितम्बाख्यं करणं करिहस्तकम्
ityardhanikuṭṭakaḥ latāvṛścikamādau syānninkuñcitamataḥ param mattalli ca nitambākhyaṃ karaṇaṃ karihastakam
876
कटीछिन्नं स्मृतं षष्ठं वृश्चिकाक्पसृते बुधैः अत्र स्थाने नितम्बस्य भ्रमरं केचिदूचिरे
kaṭīchinnaṃ smṛtaṃ ṣaṣṭhaṃ vṛścikākpasṛte budhaiḥ atra sthāne nitambasya bhramaraṃ kecidūcire
877
इति वृश्चिकापसृतः स्वस्तिकं व्यंसितं तु द्विरलाताख्योर्ध्वजानुनी निकुञ्चितार्धसूच्याख्यविक्षिप्तोद्वृत्तकान्यथ
iti vṛścikāpasṛtaḥ svastikaṃ vyaṃsitaṃ tu dviralātākhyordhvajānunī nikuñcitārdhasūcyākhyavikṣiptodvṛttakānyatha
878
आक्षिप्तं करिहस्तं स्यात्कटीछिन्नमलातके एकादश स्युः करणान्येकं द्विर्व्यंसितेऽधिकम्
ākṣiptaṃ karihastaṃ syātkaṭīchinnamalātake ekādaśa syuḥ karaṇānyekaṃ dvirvyaṃsite'dhikam
879
इत्यलातकः दक्षिणाङ्गेन जनितं शकटास्यमलातकम्
ityalātakaḥ dakṣiṇāṅgena janitaṃ śakaṭāsyamalātakam
880
भ्रमरं चाथ गण्डस्थनिन्कुट्टितकरान्वितम् करिहस्तं कटीछिन्नं करणानि क्रमादिति
bhramaraṃ cātha gaṇḍasthaninkuṭṭitakarānvitam karihastaṃ kaṭīchinnaṃ karaṇāni kramāditi
881
परावृत्ते षडुक्तानि श्रीमत्सोढलसूनुना नमनोन्नमनं तज्ज्ञैरङ्गस्योक्तं निकुट्टाकम्
parāvṛtte ṣaḍuktāni śrīmatsoḍhalasūnunā namanonnamanaṃ tajjñairaṅgasyoktaṃ nikuṭṭākam
882
इति परावृत्तः नितम्बं करणं कृत्वा कुर्यात्स्क्वस्तिकरोचितम्
iti parāvṛttaḥ nitambaṃ karaṇaṃ kṛtvā kuryātskvastikarocitam
883
विक्षिप्ताक्षिप्तकमथो लतावृश्चिकसंज्ञकम् उन्मत्तं करिहस्तं च भुजंगत्रासितं ततः
vikṣiptākṣiptakamatho latāvṛścikasaṃjñakam unmattaṃ karihastaṃ ca bhujaṃgatrāsitaṃ tataḥ
884
आक्षिप्तकं नितम्बं च नितम्बान्तान्यमून्यथ नव भ्रमरकाख्येण परिवृत्तं समाचरेत्
ākṣiptakaṃ nitambaṃ ca nitambāntānyamūnyatha nava bhramarakākhyeṇa parivṛttaṃ samācaret
885
दिगन्तरमुखे कृत्वा व्यावृत्य परयोर्दिशोः करिहस्तकटीछिन्ने कुर्यादाद्यदिशि स्थितः
digantaramukhe kṛtvā vyāvṛtya parayordiśoḥ karihastakaṭīchinne kuryādādyadiśi sthitaḥ
886
यत्र तं प्राहुराचार्याः परिवृत्तकरेचितम् परिवृत्तविधिश्चायं त्यक्त्वाऽन्त्यं करणद्वयम्
yatra taṃ prāhurācāryāḥ parivṛttakarecitam parivṛttavidhiścāyaṃ tyaktvā'ntyaṃ karaṇadvayam
887
सर्वेषामङ्गहाराणां शार्ङ्गदेवेन सूरिणा भट्टाभिनयगुप्तादिमतज्ञेन निगद्यते
sarveṣāmaṅgahārāṇāṃ śārṅgadevena sūriṇā bhaṭṭābhinayaguptādimatajñena nigadyate
888
इति परिवृत्तकरेचितः नूपुरात्करणादूर्ध्वं भुजंगाञ्चितमाचरेत् गृध्रावलीनकं द्वे च विक्षिप्ते पृथगङ्गजे
iti parivṛttakarecitaḥ nūpurātkaraṇādūrdhvaṃ bhujaṃgāñcitamācaret gṛdhrāvalīnakaṃ dve ca vikṣipte pṛthagaṅgaje
889
उद्वृत्तमध्येर सूच्याख्यं नितम्बमथ वृश्चिकम् लतापूर्वं कटीछिन्नं नवभिः करणैरिति उद्वृत्तको द्विर्विक्षिप्तोद्वृत्ताख्यमधिकं द्वयम्
udvṛttamadhyera sūcyākhyaṃ nitambamatha vṛścikam latāpūrvaṃ kaṭīchinnaṃ navabhiḥ karaṇairiti udvṛttako dvirvikṣiptodvṛttākhyamadhikaṃ dvayam
890
इत्युद्वृत्तकः विक्षिप्तमञ्चितं गण्डसूची सर्वान्तिमं ततः अर्धसूचि ततो दण्डपादं वामाङ्गसाधितम्
ityudvṛttakaḥ vikṣiptamañcitaṃ gaṇḍasūcī sarvāntimaṃ tataḥ ardhasūci tato daṇḍapādaṃ vāmāṅgasādhitam
891
चतुरं भ्रमरं चाथ नूपुराक्षिप्तनामके अर्धस्वस्तिकसंज्ञं च नितम्बं करिहस्तकम्
caturaṃ bhramaraṃ cātha nūpurākṣiptanāmake ardhasvastikasaṃjñaṃ ca nitambaṃ karihastakam
892
उरोमण्डलसंज्ञं च कटीछिन्नमिति क्रमात् करणैः पञ्चदशभिः संभ्रान्तमभणन्बुधाः
uromaṇḍalasaṃjñaṃ ca kaṭīchinnamiti kramāt karaṇaiḥ pañcadaśabhiḥ saṃbhrāntamabhaṇanbudhāḥ
893
इति संभ्रान्तः वैशाखरेचितादूर्ध्वं वृश्चिकं द्विरिदं द्वयम् निकुट्टकाभिधादूर्ध्वं क्रमावाप्तलताकरम्
iti saṃbhrāntaḥ vaiśākharecitādūrdhvaṃ vṛścikaṃ dviridaṃ dvayam nikuṭṭakābhidhādūrdhvaṃ kramāvāptalatākaram
894
कटीछिन्नं चतुर्थं चेत्तदा स्वस्तिकरेचितम् ज्ञेयमाद्यद्वयाभ्यासादधिकं करणद्वयम्
kaṭīchinnaṃ caturthaṃ cettadā svastikarecitam jñeyamādyadvayābhyāsādadhikaṃ karaṇadvayam
895
इति स्वस्तिकरेचितः मृदङ्गैर्गोमुखैर्भम्भाभेरीपटहडिण्डिमैः
iti svastikarecitaḥ mṛdaṅgairgomukhairbhambhābherīpaṭahaḍiṇḍimaiḥ
896
पणवैर्दर्दुराद्यैश्च वाद्यैस्ताललयानुगैः वर्धमानासारितेषु पाणिकागीतकादिषु
paṇavairdardurādyaiśca vādyaistālalayānugaiḥ vardhamānāsāriteṣu pāṇikāgītakādiṣu
897
पूर्वरङ्गस्य चाङ्गेषु धीरैरुत्थापनादिषु अङ्गहाराः प्रयोक्तव्याः श्रेयः परमभीप्सुभिः
pūrvaraṅgasya cāṅgeṣu dhīrairutthāpanādiṣu aṅgahārāḥ prayoktavyāḥ śreyaḥ paramabhīpsubhiḥ
898
विनियोगोऽङ्गहारेषु करणानामितीरितः आहुः पृथक्प्रयोगेऽपि करणानां महत्फलम्
viniyogo'ṅgahāreṣu karaṇānāmitīritaḥ āhuḥ pṛthakprayoge'pi karaṇānāṃ mahatphalam
899
इति द्वात्रिंशदङ्गहारलक्षणम् रेचकानथ वक्ष्यामश्चतुरो भरतोदितान् पादयोः करयोः कट्या ग्रीवायाश्च भवन्ति ते
iti dvātriṃśadaṅgahāralakṣaṇam recakānatha vakṣyāmaścaturo bharatoditān pādayoḥ karayoḥ kaṭyā grīvāyāśca bhavanti te
900
पार्ष्ण्यङ्गुष्ठाग्रयोरन्तर्बहिश्च सततं गतिः नमनोन्नमनोपेता प्रोच्यते पादरेचकः
pārṣṇyaṅguṣṭhāgrayorantarbahiśca satataṃ gatiḥ namanonnamanopetā procyate pādarecakaḥ
901
परितो भ्रमणं तूर्णं हस्तयोर्हंसपक्षयोः
parito bhramaṇaṃ tūrṇaṃ hastayorhaṃsapakṣayoḥ
902
यत्पर्यायेण रचितं स भवेत्कररेचकः विरलप्रसृताङ्गुष्ठाङ्गुलेस्तिर्यग्भ्रमेण च
yatparyāyeṇa racitaṃ sa bhavetkararecakaḥ viralaprasṛtāṅguṣṭhāṅgulestiryagbhrameṇa ca
903
सर्वतो भ्रमणं कट्याः कटिरेचकमूचिरे ग्रीवाया विधुतभ्रान्तिः कथ्यते कण्ठरेचकः अङ्गहाराङ्गमप्येते जनयन्ति पृक्फलम्
sarvato bhramaṇaṃ kaṭyāḥ kaṭirecakamūcire grīvāyā vidhutabhrāntiḥ kathyate kaṇṭharecakaḥ aṅgahārāṅgamapyete janayanti pṛkphalam
904
इति रेचकलक्षणम् विचित्रमङ्घ्रिजङ्घोरुकटीकर्म समं कृतम् चारी स्यात्करणे ङीषि चरेरिञ्प्रत्ययान्ततः
iti recakalakṣaṇam vicitramaṅghrijaṅghorukaṭīkarma samaṃ kṛtam cārī syātkaraṇe ṅīṣi careriñpratyayāntataḥ
905
हस्तो वाऽभिनये गत्यां चरणो यो यदेप्सितः तत्संपत्त्युचिता चारी कार्या तदुचिता परा
hasto vā'bhinaye gatyāṃ caraṇo yo yadepsitaḥ tatsaṃpattyucitā cārī kāryā taducitā parā
906
एवमन्योन्यनियमात्सैव व्यायाम उच्यते चारी च करणं खण्डो मण्डलं चेति तद्भिदाः
evamanyonyaniyamātsaiva vyāyāma ucyate cārī ca karaṇaṃ khaṇḍo maṇḍalaṃ ceti tadbhidāḥ
907
तत्रैकपादनिष्पाद्या चारी चार्येव कीर्तिता पादद्वयेन करणं तन्नृत्तकरणात्पृथक्
tatraikapādaniṣpādyā cārī cāryeva kīrtitā pādadvayena karaṇaṃ tannṛttakaraṇātpṛthak
908
करणैः स्यात्त्रिभिः खण्डो मण्डलं खण्डकैस्त्रिभिः चतुर्भिर्वा क्रमात्ताले त्र्यस्रे च चतुरस्रके
karaṇaiḥ syāttribhiḥ khaṇḍo maṇḍalaṃ khaṇḍakaistribhiḥ caturbhirvā kramāttāle tryasre ca caturasrake
909
भौमी चाऽऽकाशिकीत्येषा द्वेधा भौम्योऽत्र षोडश समपादा स्थितावर्ता शकटास्या च विच्यवा
bhaumī cā''kāśikītyeṣā dvedhā bhaumyo'tra ṣoḍaśa samapādā sthitāvartā śakaṭāsyā ca vicyavā
910
अध्यर्धिका चाषगतिरेलकाक्रीडिता तथा समोसरितमत्तल्ली मत्तल्ल्युत्सन्दिताऽड्डिता
adhyardhikā cāṣagatirelakākrīḍitā tathā samosaritamattallī mattallyutsanditā'ḍḍitā
911
स्यन्दिताऽपस्यन्दिताख्या बद्धा च जनिताभिधा ऊरूद्वृत्तेत्यथ ब्रूमः षोडशाऽऽकाशिकीरिमाः
syanditā'pasyanditākhyā baddhā ca janitābhidhā ūrūdvṛttetyatha brūmaḥ ṣoḍaśā''kāśikīrimāḥ
912
अतिक्रान्ताऽप्यपक्रान्ता पार्श्वक्रान्ता मृगप्लुता ऊर्ध्वजानुरलाता च सूची नूपुरपादिका
atikrāntā'pyapakrāntā pārśvakrāntā mṛgaplutā ūrdhvajānuralātā ca sūcī nūpurapādikā
913
दोलापादा दण्डपादा विद्युद्धान्ता भ्रमर्यपि भुजंगत्रासिताऽऽक्षिप्ता विद्धोद्वृत्तेति कीर्तिताः
dolāpādā daṇḍapādā vidyuddhāntā bhramaryapi bhujaṃgatrāsitā''kṣiptā viddhodvṛtteti kīrtitāḥ
914
भरताभिमताश्चार्यो द्वात्रिंशन्मिलितास्तु ताः देशीप्रसिद्धाः सन्त्यन्यास्ताः संप्रत्यभिदध्महे
bharatābhimatāścāryo dvātriṃśanmilitāstu tāḥ deśīprasiddhāḥ santyanyāstāḥ saṃpratyabhidadhmahe
915
रथचक्रा परावृत्ततला नूपुरविद्धिका
rathacakrā parāvṛttatalā nūpuraviddhikā
916
तिर्यङ्मुखा मराला च करिहस्ता कुलीरिका विश्लिष्टा कातारा पार्ष्णिरेचिताऽप्यूरुताडिता
tiryaṅmukhā marālā ca karihastā kulīrikā viśliṣṭā kātārā pārṣṇirecitā'pyūrutāḍitā
917
ऊरुवेणी तलोद्वृत्ता हरिणत्रासिका परा अर्धमण्डलिका तिर्यक्कुञ्चिता च मदालसा
ūruveṇī talodvṛttā hariṇatrāsikā parā ardhamaṇḍalikā tiryakkuñcitā ca madālasā
918
संचारितोत्कुञ्चिता च स्तम्भक्रीडनिका ततः चारी लङ्घितजङ्घाख्या स्फुरिताऽप्यपकुञ्चिता
saṃcāritotkuñcitā ca stambhakrīḍanikā tataḥ cārī laṅghitajaṅghākhyā sphuritā'pyapakuñcitā
919
अपि संघट्टिता खुत्ता स्वस्तिका तलदर्शिनी पुराट्यर्धपुराटी च सरिका स्फुरिका ततः
api saṃghaṭṭitā khuttā svastikā taladarśinī purāṭyardhapurāṭī ca sarikā sphurikā tataḥ
920
निकुट्टका लताक्षेपाऽप्युडुस्खलितिका परा समस्खलितिका भौम्यः पञ्चत्रिंशदितीरिताः
nikuṭṭakā latākṣepā'pyuḍuskhalitikā parā samaskhalitikā bhaumyaḥ pañcatriṃśaditīritāḥ
921
विद्युद्धान्ता पुरःक्षेपा विक्षेपा हरिणप्लुता अपक्षेपा च डमरी दण्डपादाङ्घ्रिताडिता
vidyuddhāntā puraḥkṣepā vikṣepā hariṇaplutā apakṣepā ca ḍamarī daṇḍapādāṅghritāḍitā
922
जङ्घालङ्घनिकाऽलाता जङ्घावर्ता च वेष्टनम् उद्वेष्टनमथोत्क्षेपः पृष्ठोत्क्षेपश्च सूचिका
jaṅghālaṅghanikā'lātā jaṅghāvartā ca veṣṭanam udveṣṭanamathotkṣepaḥ pṛṣṭhotkṣepaśca sūcikā
923
विद्धा प्रावृत्तमुल्लोल इत्यत्रैकोनविंशतिः व्योमगाः स्युरुभयास्तु चतुष्पञ्चाशदूचिरे
viddhā prāvṛttamullola ityatraikonaviṃśatiḥ vyomagāḥ syurubhayāstu catuṣpañcāśadūcire
924
मार्गदेशीगताचार्यः षडशीतिरिमा मताः लक्षणानि क्रमात्तासां चारीणामभिदध्महे
mārgadeśīgatācāryaḥ ṣaḍaśītirimā matāḥ lakṣaṇāni kramāttāsāṃ cārīṇāmabhidadhmahe
925
निरन्तरौ समनखौ पादौ कृत्वा स्थितो यदा
nirantarau samanakhau pādau kṛtvā sthito yadā
926
स्थानेन समपादेन समपादा तदोदिता प्रचारयोग्यतामात्राच्चारी स्थानेऽप्यसौ मता
sthānena samapādena samapādā tadoditā pracārayogyatāmātrāccārī sthāne'pyasau matā
927
इति समपादा चरणान्तरपार्श्वं चेद्गत्वाऽग्रतलसंचरः अन्तर्जानुः स्वस्तिकत्वं प्राप्तः पादस्तथेतरः विश्लिष्य पार्श्वं संनीतः स्थितावर्ता तदोच्यते
iti samapādā caraṇāntarapārśvaṃ cedgatvā'gratalasaṃcaraḥ antarjānuḥ svastikatvaṃ prāptaḥ pādastathetaraḥ viśliṣya pārśvaṃ saṃnītaḥ sthitāvartā tadocyate
928
इति स्थितावर्ता यत्र धृत्वा पूर्वकायं पादोऽग्रतलसंचरः
iti sthitāvartā yatra dhṛtvā pūrvakāyaṃ pādo'gratalasaṃcaraḥ
929
प्रसार्योद्वाहितमुरः शकटास्या तदा भवेत् आस्यं क्षेप्यं हि शकटं चारीमेनामुपाश्रितैः
prasāryodvāhitamuraḥ śakaṭāsyā tadā bhavet āsyaṃ kṣepyaṃ hi śakaṭaṃ cārīmenāmupāśritaiḥ
930
इति शकटास्या विच्युत्य समपादायाः पादौ यदि तलाग्रतः निकुट्टयेतां धरणीमुच्यते विच्यवा तदा
iti śakaṭāsyā vicyutya samapādāyāḥ pādau yadi talāgrataḥ nikuṭṭayetāṃ dharaṇīmucyate vicyavā tadā
931
इति विच्यवा दक्षिणाङ्घ्रेः पार्ष्णिदेशे वामः पादो निधीयते दक्षिणस्त्वपसृत्य स्वे पार्श्वे त्र्यस्रतया स्थितः
iti vicyavā dakṣiṇāṅghreḥ pārṣṇideśe vāmaḥ pādo nidhīyate dakṣiṇastvapasṛtya sve pārśve tryasratayā sthitaḥ
932
सार्धतालान्तरत्वेन दक्षिणोऽप्येवमेव चेत् वामपार्ष्णौ स च त्र्यस्रो भवेदध्यर्धिका तदा
sārdhatālāntaratvena dakṣiṇo'pyevameva cet vāmapārṣṇau sa ca tryasro bhavedadhyardhikā tadā
933
इत्यध्यर्धिका तालमात्रं पुरः सृत्वा द्वितालं पृष्ठतो गते दक्षिणेऽङ्घ्रौ समं पादौ किंचिदुत्प्लुतिपूर्वकम्
ityadhyardhikā tālamātraṃ puraḥ sṛtvā dvitālaṃ pṛṣṭhato gate dakṣiṇe'ṅghrau samaṃ pādau kiṃcidutplutipūrvakam
934
उपसृत्यापसर्पेतामपसृत्योपसर्पतः यत्र सत्रासगत्यादौ सैषा चाषगतिर्मता
upasṛtyāpasarpetāmapasṛtyopasarpataḥ yatra satrāsagatyādau saiṣā cāṣagatirmatā
935
इति चाषगतिः किंचिदुत्प्लुत्य चरणौ यत्राग्रतलसंचरौ पर्यायशो निपततः सैलकाक्रीडिता मता
iti cāṣagatiḥ kiṃcidutplutya caraṇau yatrāgratalasaṃcarau paryāyaśo nipatataḥ sailakākrīḍitā matā
936
इत्येलकाक्रीडिता अभ्यन्तरेऽङ्घ्रेरन्यस्य पादेऽग्रतलसंचरे सजङ्घास्वस्तिकेऽथान्यपादेऽग्रतलसंचरे
ityelakākrīḍitā abhyantare'ṅghreranyasya pāde'gratalasaṃcare sajaṅghāsvastike'thānyapāde'gratalasaṃcare
937
कृतेऽङ्घ्र्योर्घूर्णतोर्यत्रापसृतिश्चोपसर्पणम् समोसरितमत्तल्ली सा भवेन्मध्यमे मदे
kṛte'ṅghryorghūrṇatoryatrāpasṛtiścopasarpaṇam samosaritamattallī sā bhavenmadhyame made
938
इति समोसरितमत्तल्ली भूमिश्लिष्टाखिलतलौ जङ्घास्वस्तिकसंयुतौ
iti samosaritamattallī bhūmiśliṣṭākhilatalau jaṅghāsvastikasaṃyutau
939
अर्धत्र्यस्रौ यदा पादौ घूर्णन्तौ वोपसर्पतः यद्वाऽपसर्पतः सा स्यान्मत्तल्ली तरुणे मदे
ardhatryasrau yadā pādau ghūrṇantau vopasarpataḥ yadvā'pasarpataḥ sā syānmattallī taruṇe made
940
इति मत्तल्ली कनिष्ठाङ्गुलिभागेनाङ्गुष्ठभागेन च क्रमात् रेचकस्यानुकारेण शनैरङ्घ्रिर्गतागतम्
iti mattallī kaniṣṭhāṅgulibhāgenāṅguṣṭhabhāgena ca kramāt recakasyānukāreṇa śanairaṅghrirgatāgatam
941
कुरुते यत्र सा चारी बुधैरुत्सन्दितोदिता रेचितं नृत्तहस्तं च केचिदत्र प्रचक्षते
kurute yatra sā cārī budhairutsanditoditā recitaṃ nṛttahastaṃ ca kecidatra pracakṣate
942
इत्युत्सन्दिता समाङ्घ्रेरग्रपृष्ठाभ्यामन्योऽग्रतलसंचरः निघृष्टश्चरणो यत्र क्रमात्तामड्डितां विदुः
ityutsanditā samāṅghreragrapṛṣṭhābhyāmanyo'gratalasaṃcaraḥ nighṛṣṭaścaraṇo yatra kramāttāmaḍḍitāṃ viduḥ
943
इत्यड्डिता निषण्णोरुः समो वामो दक्षिणोऽङ्घ्रिः प्रसारितः पञ्चतालान्तरं तिर्यग्यस्यां सा स्यन्दिता मता
ityaḍḍitā niṣaṇṇoruḥ samo vāmo dakṣiṇo'ṅghriḥ prasāritaḥ pañcatālāntaraṃ tiryagyasyāṃ sā syanditā matā
944
इति स्यन्दिता अङ्घ्रिचारविपर्यासात्सैवापस्यन्दिता मता
iti syanditā aṅghricāraviparyāsātsaivāpasyanditā matā
945
इत्यपस्यन्दिता ऊरुद्वयस्य वलनं जङ्घास्वस्तिकसंयुतम् भङ्क्त्वा वा स्वस्तिकं पादतलाग्रे मण्डलभ्रमम् कृत्वा पार्श्वं गते स्वं स्वं यत्र बद्धेति सा मता
ityapasyanditā ūrudvayasya valanaṃ jaṅghāsvastikasaṃyutam bhaṅktvā vā svastikaṃ pādatalāgre maṇḍalabhramam kṛtvā pārśvaṃ gate svaṃ svaṃ yatra baddheti sā matā
946
इति बद्धा चारी सा जनिता यस्यां पादोऽग्रतलसंचरः
iti baddhā cārī sā janitā yasyāṃ pādo'gratalasaṃcaraḥ
947
मुष्टिर्वक्षसि हस्तोऽन्यो यथाशोभं प्रवर्तते अङ्घ्रिक्रिया प्रधानं स्यादितिकर्तव्यतेतरा
muṣṭirvakṣasi hasto'nyo yathāśobhaṃ pravartate aṅghrikriyā pradhānaṃ syāditikartavyatetarā
948
इति जनिता पार्ष्णिः पादस्य चेदग्रतलसंचरसंज्ञितः अन्याङ्घ्रिपृष्ठाभिमुखी विपर्यासोऽथवा भवेत्
iti janitā pārṣṇiḥ pādasya cedagratalasaṃcarasaṃjñitaḥ anyāṅghripṛṣṭhābhimukhī viparyāso'thavā bhavet
949
अभ्यन्यजङ्घं वलिता जङ्घा चेन्नतजानुका ऊरूद्वृत्ता तदा चारी लज्जेर्ष्यादौ नियुज्यते
abhyanyajaṅghaṃ valitā jaṅghā cennatajānukā ūrūdvṛttā tadā cārī lajjerṣyādau niyujyate
950
इत्यूरूद्वृत्ता नियुद्धे चाङ्गहारेषु नाट्ये चैताः प्रतिष्ठिताः अनादिवेदमूलेन नाट्यवेदेन कीर्तिताः
ityūrūdvṛttā niyuddhe cāṅgahāreṣu nāṭye caitāḥ pratiṣṭhitāḥ anādivedamūlena nāṭyavedena kīrtitāḥ
951
इति षोडश भौमचार्यः अथाऽऽकाशिक्यः गुल्फक्षेत्रेऽन्यपादस्योद्वृत्याङ्घ्रिं कुञ्चितं पुरः किंचित्प्रसार्य चाऽऽक्षिप्य यथाप्रकृति लोकवत्
iti ṣoḍaśa bhaumacāryaḥ athā''kāśikyaḥ gulphakṣetre'nyapādasyodvṛtyāṅghriṃ kuñcitaṃ puraḥ kiṃcitprasārya cā''kṣipya yathāprakṛti lokavat
952
चतुस्तालाद्यन्तरेण ततोऽग्रेण निपातयेत् यत्र चारीमतिक्रान्तां निःशङ्कस्तामकीर्तयत्
catustālādyantareṇa tato'greṇa nipātayet yatra cārīmatikrāntāṃ niḥśaṅkastāmakīrtayat
953
इत्यतिक्रान्ता बद्धां विधाय चारीं चेदुद्वृत्याङ्घ्रिं च कुञ्चितम् पार्श्वे विनिक्षिपेच्चारीमपक्रान्तां तदाऽऽदिशेत्
ityatikrāntā baddhāṃ vidhāya cārīṃ cedudvṛtyāṅghriṃ ca kuñcitam pārśve vinikṣipeccārīmapakrāntāṃ tadā''diśet
954
इत्यपक्रान्ता नीत्वोपरि स्वपार्श्वेन कुञ्चितं चरणं ततः पार्ष्ण्या चेत्पातयेद्भूमौ पार्श्वक्रान्ता तदोच्यते
ityapakrāntā nītvopari svapārśvena kuñcitaṃ caraṇaṃ tataḥ pārṣṇyā cetpātayedbhūmau pārśvakrāntā tadocyate
955
सा पार्श्वदण्डपादेति प्रसिद्धा लोकवर्त्मनि
sā pārśvadaṇḍapādeti prasiddhā lokavartmani
956
अन्योरुक्षेत्रपर्यन्तमुत्क्षिप्य चरणं ततः उद्घट्टितं भुवि न्यस्येदस्यामित्यपरे जगुः
anyorukṣetraparyantamutkṣipya caraṇaṃ tataḥ udghaṭṭitaṃ bhuvi nyasyedasyāmityapare jaguḥ
957
इति पार्श्वक्रान्ता कुञ्चितं पादमुत्क्षिप्योत्प्लुत्य भूमौ निपात्य तम् अन्याञ्चिताङ्घ्रिजङ्घां च पश्चाद्देशे क्षिपेद्यदा तदा मृगप्लुता ज्ञेया सा विदूषककर्तृका
iti pārśvakrāntā kuñcitaṃ pādamutkṣipyotplutya bhūmau nipātya tam anyāñcitāṅghrijaṅghāṃ ca paścāddeśe kṣipedyadā tadā mṛgaplutā jñeyā sā vidūṣakakartṛkā
958
इति मृगप्लुता कुञ्चितोत्क्षिप्तपादस्य जानुस्तनसमं यदा न्यस्य स्तब्धीकृतोऽन्योऽङ्घ्रिरूर्ध्वजानुस्तदा भवेत्
iti mṛgaplutā kuñcitotkṣiptapādasya jānustanasamaṃ yadā nyasya stabdhīkṛto'nyo'ṅghrirūrdhvajānustadā bhavet
959
इत्यूर्ध्वजानुः पृष्ठप्रसारिताङ्घ्रेश्चेदन्योर्वभिमुखं तलम् कृत्वा पार्ष्णिः स्वपार्श्वे क्ष्मान्यस्ताऽलाता तदोदिता
ityūrdhvajānuḥ pṛṣṭhaprasāritāṅghreścedanyorvabhimukhaṃ talam kṛtvā pārṣṇiḥ svapārśve kṣmānyastā'lātā tadoditā
960
इत्यलाता उत्क्षिप्य कुञ्चितं पादं जङ्घामस्य प्रसार्य च
ityalātā utkṣipya kuñcitaṃ pādaṃ jaṅghāmasya prasārya ca
961
जान्वन्तां वोरुपर्यन्तामग्रयोगे नतं भुवि चरणं पातयेद्यस्यां सा सूचीति निगद्यते
jānvantāṃ voruparyantāmagrayoge nataṃ bhuvi caraṇaṃ pātayedyasyāṃ sā sūcīti nigadyate
962
इति सूची पश्चान्नीत्वाऽञ्चितं पादं तस्य पार्ष्ण्या स्फिजं स्पृशेत् तं ततोऽञ्चितजङ्घं च भूमावग्रतलेन चेत् विपातयेत्तदा चारी प्रोक्ता नूपुरपादिका
iti sūcī paścānnītvā'ñcitaṃ pādaṃ tasya pārṣṇyā sphijaṃ spṛśet taṃ tato'ñcitajaṅghaṃ ca bhūmāvagratalena cet vipātayettadā cārī proktā nūpurapādikā
963
इति नूपुरपादिका पादं कुञ्चितमुद्धृत्य दोलयित्वा च पार्श्वयोः न्यस्येत्पार्ष्ण्या स्वपार्श्वे चेद्दोलापादा तदोच्यते
iti nūpurapādikā pādaṃ kuñcitamuddhṛtya dolayitvā ca pārśvayoḥ nyasyetpārṣṇyā svapārśve ceddolāpādā tadocyate
964
इति दोलापादा नूपुरश्चरणोऽन्यस्य पार्ष्णिदेशे विधाय चेत्
iti dolāpādā nūpuraścaraṇo'nyasya pārṣṇideśe vidhāya cet
965
स्वदेहक्षेत्राभिमुखं जान्वग्रत्वेन वेगतः अग्रे प्रसार्यते चारी दण्डपादा तदोदिता
svadehakṣetrābhimukhaṃ jānvagratvena vegataḥ agre prasāryate cārī daṇḍapādā tadoditā
966
इति दण्डपादा पृष्ठतो वलितः स्पृष्ट्वा शिरो भ्रान्त्वा च सर्वतः प्रसृतश्चरणो यत्र विद्युद्धान्ता भवेदसौ
iti daṇḍapādā pṛṣṭhato valitaḥ spṛṣṭvā śiro bhrāntvā ca sarvataḥ prasṛtaścaraṇo yatra vidyuddhāntā bhavedasau
967
इति विद्युद्धान्ता अतिक्रान्तागतं पादं त्र्यस्रस्योरोविवर्तनम् कृत्वा पादान्तरतलभ्रमेण भ्राम्यते तनुः यत्र सा भ्रमरी चारी शार्ङ्गदेवेन कीर्तिता
iti vidyuddhāntā atikrāntāgataṃ pādaṃ tryasrasyorovivartanam kṛtvā pādāntaratalabhrameṇa bhrāmyate tanuḥ yatra sā bhramarī cārī śārṅgadevena kīrtitā
968
इति भ्रमरी अन्योरुमूलक्षेत्रान्तं पादमुत्क्षिप्य कुञ्चितम् नितम्बाभिमुखी पार्ष्णिः कुर्याज्जानु स्वपार्श्वगम्
iti bhramarī anyorumūlakṣetrāntaṃ pādamutkṣipya kuñcitam nitambābhimukhī pārṣṇiḥ kuryājjānu svapārśvagam
969
यत्रोत्तानं पादतलं कटीजानुविवर्तनात् भुजंगत्रासिता सा स्याद्गुजंगत्रासमूचिका
yatrottānaṃ pādatalaṃ kaṭījānuvivartanāt bhujaṃgatrāsitā sā syādgujaṃgatrāsamūcikā
970
इति भुजंगत्रासिता तालत्रयान्तरोत्क्षिप्तं कुञ्चितं पादमानयेत्
iti bhujaṃgatrāsitā tālatrayāntarotkṣiptaṃ kuñcitaṃ pādamānayet
971
पार्श्वान्तरं ततो जङ्घां स्वस्तिकीकृत्य पातयेत् धरण्यां पार्ष्णिभागेन यत्राऽऽक्षिप्ताममूं विदुः
pārśvāntaraṃ tato jaṅghāṃ svastikīkṛtya pātayet dharaṇyāṃ pārṣṇibhāgena yatrā''kṣiptāmamūṃ viduḥ
972
इत्याक्षिप्ता विश्लिष्टजङ्घयोः कृत्वा स्वस्तिकं तस्य कुञ्चितः पादः प्रसारितो वक्रः स्वपाश्वस्थोऽथ पात्यते पार्ष्ण्या पार्ष्ण्यन्तरक्षेत्रे यत्राऽऽविद्धा भवत्यसौ
ityākṣiptā viśliṣṭajaṅghayoḥ kṛtvā svastikaṃ tasya kuñcitaḥ pādaḥ prasārito vakraḥ svapāśvastho'tha pātyate pārṣṇyā pārṣṇyantarakṣetre yatrā''viddhā bhavatyasau
973
इत्याविद्धा आविद्धापादमन्योरुप्रदेशस्थास्नुपार्ष्णिकम्
ityāviddhā āviddhāpādamanyorupradeśasthāsnupārṣṇikam
974
कृत्वोत्प्लुत्य भ्रमरकं दत्त्वा यत्र निपातयेत् तथाऽन्यं पादमुद्धृत्य सोद्वृत्ताशेषरूपिणी
kṛtvotplutya bhramarakaṃ dattvā yatra nipātayet tathā'nyaṃ pādamuddhṛtya sodvṛttāśeṣarūpiṇī
975
इत्युद्वृत्ता ललिताङ्गक्रियासाध्याश्चार्यो युद्धनियुद्धयोः नृत्ते नाट्ये गतौ चैताः प्रयोक्तव्या मनीषिभिः
ityudvṛttā lalitāṅgakriyāsādhyāścāryo yuddhaniyuddhayoḥ nṛtte nāṭye gatau caitāḥ prayoktavyā manīṣibhiḥ
976
प्रधानं यो यदा यत्र हस्तः पादोऽथवा भवेत् सोऽग्रे तदनुगोऽन्यः स्यात्साम्ये तु समकालता
pradhānaṃ yo yadā yatra hastaḥ pādo'thavā bhavet so'gre tadanugo'nyaḥ syātsāmye tu samakālatā
977
यतः पादस्ततो हस्तो यतो हस्तस्ततस्त्रिकः चरणानुचराण्याहुरङ्गोपाङ्गानि सूरयः
yataḥ pādastato hasto yato hastastatastrikaḥ caraṇānucarāṇyāhuraṅgopāṅgāni sūrayaḥ
978
एवं चारीप्रधानत्वे स्यादङ्गविनियोजनम् प्राधान्ये हस्तकानां तु हस्तमङ्गान्युपासते
evaṃ cārīpradhānatve syādaṅgaviniyojanam prādhānye hastakānāṃ tu hastamaṅgānyupāsate
979
चारं चारं यथा चार्यां चरणः श्रयते महीम् कारं कारं करस्तद्वद्विश्राम्यति कटीतटे
cāraṃ cāraṃ yathā cāryāṃ caraṇaḥ śrayate mahīm kāraṃ kāraṃ karastadvadviśrāmyati kaṭītaṭe
980
अर्धचन्द्रः करो नाट्ये संश्रयेत कटीतटम् पक्षवञ्चितको नृत्ये पक्षप्रद्योतकोऽथवा
ardhacandraḥ karo nāṭye saṃśrayeta kaṭītaṭam pakṣavañcitako nṛtye pakṣapradyotako'thavā
981
इति द्वात्रिंशच्चारीलक्षणम् चतुरस्रं समाश्रित्य संलग्नौ चेत्प्रसर्पतः पुरतः पृष्ठतो वाऽङ्घ्री रथचक्रा तदोच्यते
iti dvātriṃśaccārīlakṣaṇam caturasraṃ samāśritya saṃlagnau cetprasarpataḥ purataḥ pṛṣṭhato vā'ṅghrī rathacakrā tadocyate
982
इति रथचक्रा पश्चादुत्तानिततलश्चरणः प्रसृतो बहिः यस्यां परावृत्ततला शार्ङ्गदेवेन सोदिता
iti rathacakrā paścāduttānitatalaścaraṇaḥ prasṛto bahiḥ yasyāṃ parāvṛttatalā śārṅgadevena soditā
983
इति परावृत्ततला स्थित्वा स्वस्तिकबन्धेन पार्ष्ण्योः प्रपदयोस्तथा रेचितौ चरणौ यत्र सोक्ता नूपुरविद्धिका
iti parāvṛttatalā sthitvā svastikabandhena pārṣṇyoḥ prapadayostathā recitau caraṇau yatra soktā nūpuraviddhikā
984
इति नूपुरविद्धा वर्धमाने स्थितौ स्थाने वामदक्षिणतो यदा सरतोद्रुतमानेन पादौ तिर्यङ्मुखा तदा
iti nūpuraviddhā vardhamāne sthitau sthāne vāmadakṣiṇato yadā saratodrutamānena pādau tiryaṅmukhā tadā
985
इति तिर्यङ्मुखा नन्द्यावर्तस्थितौ पादौ पार्ष्णिपादाग्ररेचितौ पुरः प्रसारितौ यस्यां सा मरालाऽभिधीयते
iti tiryaṅmukhā nandyāvartasthitau pādau pārṣṇipādāgrarecitau puraḥ prasāritau yasyāṃ sā marālā'bhidhīyate
986
इति मराला संहतस्थानके स्थित्वा पार्श्वाभ्यां घर्षतः क्षितिम् चरणौ यत्र सा चारी करिहस्ता प्रकीर्तिता
iti marālā saṃhatasthānake sthitvā pārśvābhyāṃ gharṣataḥ kṣitim caraṇau yatra sā cārī karihastā prakīrtitā
987
इति करिहस्ता नन्द्यावर्तस्थयोरङ्घ्र्योस्तिर्यक्सृत्वा कुलीरिका इति कुलीरिका पार्ष्णिविद्धस्थितौ पादौ चेद्विश्लिष्योपसर्पतः यद्वाऽपसर्पतः प्रोक्ता सा विश्लिष्टाभिधा बुधैः
iti karihastā nandyāvartasthayoraṅghryostiryaksṛtvā kulīrikā iti kulīrikā pārṣṇividdhasthitau pādau cedviśliṣyopasarpataḥ yadvā'pasarpataḥ proktā sā viśliṣṭābhidhā budhaiḥ
988
इति विश्लिष्टा नन्द्यावर्तस्थपादाभ्यां पश्चात्सृत्वा तु कातरा इति कातरा पार्ष्णिपार्श्वगते स्थाने स्थित्वा चेद्रेचिता कृता पार्ष्णिस्तदोदिता चारी निष्णातैः पार्ष्णिरेचिता
iti viśliṣṭā nandyāvartasthapādābhyāṃ paścātsṛtvā tu kātarā iti kātarā pārṣṇipārśvagate sthāne sthitvā cedrecitā kṛtā pārṣṇistadoditā cārī niṣṇātaiḥ pārṣṇirecitā
989
इति पार्ष्णिरेचिता एकपादे स्थितः स्थाने भूस्थेन चरणेन चेत् ऊरुं ताडयति प्रोक्ता तदा चार्यूरुताडिता
iti pārṣṇirecitā ekapāde sthitaḥ sthāne bhūsthena caraṇena cet ūruṃ tāḍayati proktā tadā cāryūrutāḍitā
990
इत्यूरुताडिता ऊरुस्थस्वस्तिकाकारावङ्घ्री संघर्षतो भुवम् पार्श्वाभ्यां यत्र तामाहुरूरुवेणीं मनीषिणः
ityūrutāḍitā ūrusthasvastikākārāvaṅghrī saṃgharṣato bhuvam pārśvābhyāṃ yatra tāmāhurūruveṇīṃ manīṣiṇaḥ
991
इत्यूरुवेणी अङ्गुलीपृष्ठभागेन पुरतः सरतो द्रुतम् प्रपदे यत्र सा चारी तलोद्वृत्ता मता सताम्
ityūruveṇī aṅgulīpṛṣṭhabhāgena purataḥ sarato drutam prapade yatra sā cārī talodvṛttā matā satām
992
इति तलोद्वृत्ता कुञ्चिते स्वस्तिकीकृत्य वलितान्ते तले यदा अङ्घ्र्योरुत्प्लुत्य निपतेद्धरिणत्रासिका तदा
iti talodvṛttā kuñcite svastikīkṛtya valitānte tale yadā aṅghryorutplutya nipateddhariṇatrāsikā tadā
993
इति हरिणत्रासिका भूमिघृष्ट्या बहिर्नीतावावर्तेते शनैः क्रमात् चरणौ यत्र तामाहुरर्धमण्डलिकां बुधाः
iti hariṇatrāsikā bhūmighṛṣṭyā bahirnītāvāvartete śanaiḥ kramāt caraṇau yatra tāmāhurardhamaṇḍalikāṃ budhāḥ
994
इत्यर्धमण्डलिका यत्राऽऽकुञ्च्य तिरश्चीनं चरणं प्रक्षिपेन्मुहुः तां तिर्यक्कुञ्चितां चारीमाह श्रीकरणेश्वरः
ityardhamaṇḍalikā yatrā''kuñcya tiraścīnaṃ caraṇaṃ prakṣipenmuhuḥ tāṃ tiryakkuñcitāṃ cārīmāha śrīkaraṇeśvaraḥ
995
इति तिर्यक्कुञ्चिता इतस्ततश्च चरणौ स्थापयेत विसंस्थुलौ मत्तवद्यत्र तामाहुश्चारीं धीरा मदालसाम्
iti tiryakkuñcitā itastataśca caraṇau sthāpayeta visaṃsthulau mattavadyatra tāmāhuścārīṃ dhīrā madālasām
996
इति मदालसा आकुञ्चितोऽङ्घ्रिरुत्क्षिप्योत्क्षिप्यान्येनाङ्घ्रिणा यदा युज्यतेऽन्यस्तु संसर्पेत्तिर्यक्संचारिता तदा
iti madālasā ākuñcito'ṅghrirutkṣipyotkṣipyānyenāṅghriṇā yadā yujyate'nyastu saṃsarpettiryaksaṃcāritā tadā
997
इति तिर्यक्संचारिता उत्क्षिप्य कुञ्चितौ पादौ न्यस्येदेकैकमग्रतः यस्यां सोत्कुञ्चिता चारी प्रोक्ता सोढलसूनुना
iti tiryaksaṃcāritā utkṣipya kuñcitau pādau nyasyedekaikamagrataḥ yasyāṃ sotkuñcitā cārī proktā soḍhalasūnunā
998
इत्युत्कुञ्चिता तिर्यक्प्रसारितैकाङ्घ्रि पार्श्वमन्यत्तलेन चेत् मुहुः संयोजयेदुक्ता स्तम्भक्रीडनिका तदा
ityutkuñcitā tiryakprasāritaikāṅghri pārśvamanyattalena cet muhuḥ saṃyojayeduktā stambhakrīḍanikā tadā
999
इति स्तम्भक्रीडनिका स्थानेऽङ्घ्रिः खण्डसूच्याख्ये तिष्ठन्नाकृष्य वेगतः लङ्घ्यतेऽन्याङ्घ्रिणा यत्र सोक्ता लङ्घितजङ्घिका
iti stambhakrīḍanikā sthāne'ṅghriḥ khaṇḍasūcyākhye tiṣṭhannākṛṣya vegataḥ laṅghyate'nyāṅghriṇā yatra soktā laṅghitajaṅghikā
1000
इति लङ्घितजङ्घिका स्फुरिताऽग्रे सृतौ वेगाद्भूस्पृशोः पादपार्श्वयोः इति स्फुरिता क्रमादाकुञ्चिताङ्घ्रिभ्यां पश्चाद्गत्याऽपकुञ्चिता
iti laṅghitajaṅghikā sphuritā'gre sṛtau vegādbhūspṛśoḥ pādapārśvayoḥ iti sphuritā kramādākuñcitāṅghribhyāṃ paścādgatyā'pakuñcitā
नर्तनाध्यायः (cont. 4)
1001
इत्यपकुञ्चिता स्थाने विषमसूच्याख्ये स्थित्वोत्प्लुत्य पतन्भुवि अङ्घ्री संघट्टयेद्यत्र सोक्ता संघट्टिताभिधा
ityapakuñcitā sthāne viṣamasūcyākhye sthitvotplutya patanbhuvi aṅghrī saṃghaṭṭayedyatra soktā saṃghaṭṭitābhidhā
1002
इति संघट्टिता धरण्यां चरणाग्रेण घातः खुत्ता निगद्यते इति खुत्ता चरणः स्वस्तिकाकारकारितः स्वस्तिका भवेत्
iti saṃghaṭṭitā dharaṇyāṃ caraṇāgreṇa ghātaḥ khuttā nigadyate iti khuttā caraṇaḥ svastikākārakāritaḥ svastikā bhavet
1003
इति स्वस्तिका यत्राङ्घ्री संहतस्थाने स्थित्वा तिर्यक्पृथक्कृतौ स्पृशतो बाह्यपार्श्वाभ्यां भुवं सा तलदर्शिनी
iti svastikā yatrāṅghrī saṃhatasthāne sthitvā tiryakpṛthakkṛtau spṛśato bāhyapārśvābhyāṃ bhuvaṃ sā taladarśinī
1004
इति तलदर्शिनी निकुट्टनं मिथोऽङ्घ्रिभ्यामुद्धताभ्यां पुराटिका इति पुराटिका उद्धृतेन निकुट्टेन चरणेन निकुट्टनम् उद्धृतस्यान्यपादस्य यत्र साऽर्धपुराटिका
iti taladarśinī nikuṭṭanaṃ mitho'ṅghribhyāmuddhatābhyāṃ purāṭikā iti purāṭikā uddhṛtena nikuṭṭena caraṇena nikuṭṭanam uddhṛtasyānyapādasya yatra sā'rdhapurāṭikā
1005
इत्यर्धपुराटिका चरणोऽग्रे सरत्येको यत्र सा सरिका मता
ityardhapurāṭikā caraṇo'gre saratyeko yatra sā sarikā matā
1006
इति सरिका पुरःसरणमङ्घ्रिभ्यां समाभ्यां स्फुरिका भवेत् इति स्फुरिका स्थितिस्तु चरणाग्रेण कुञ्चितेन निकुट्टिका
iti sarikā puraḥsaraṇamaṅghribhyāṃ samābhyāṃ sphurikā bhavet iti sphurikā sthitistu caraṇāgreṇa kuñcitena nikuṭṭikā
1007
इति निकुट्टिका पश्चान्न्यस्य पुरस्तं च प्रसार्य चरणं यदि निकुट्टयेद्भुवं तेन लताक्षेपस्तदोदितः
iti nikuṭṭikā paścānnyasya purastaṃ ca prasārya caraṇaṃ yadi nikuṭṭayedbhuvaṃ tena latākṣepastadoditaḥ
1008
इति लताक्षेपः स्खलिते चरणे तिर्यगड्डस्खलितिका भवेत्
iti latākṣepaḥ skhalite caraṇe tiryagaḍḍaskhalitikā bhavet
1009
इत्यड्डस्खलितिका पुरतः पृष्ठतस्तिर्यक्चरणौ युगपद्यदा स्खलतः प्रोच्यते चारी समस्खलितिका तदा
ityaḍḍaskhalitikā purataḥ pṛṣṭhatastiryakcaraṇau yugapadyadā skhalataḥ procyate cārī samaskhalitikā tadā
1010
इति समस्खलितिका यस्यां पुरोऽङ्घ्रिमुत्क्षिप्य ललाटस्योपरि द्रुतम् भ्रामयित्वा भुवि न्यस्येद्विद्युद्धान्ताममूं विदुः
iti samaskhalitikā yasyāṃ puro'ṅghrimutkṣipya lalāṭasyopari drutam bhrāmayitvā bhuvi nyasyedvidyuddhāntāmamūṃ viduḥ
1011
इति विद्युद्धान्ता अङ्घ्रिं कुञ्चितमुत्क्षिप्य पुरो विस्तार्य वेगतः विन्यसेदवनौ यत्र पुरःक्षेपा भवेदसौ
iti vidyuddhāntā aṅghriṃ kuñcitamutkṣipya puro vistārya vegataḥ vinyasedavanau yatra puraḥkṣepā bhavedasau
1012
इति पुरःक्षेपा पुरो गगनभागे चेत्प्रसार्य चरणं मुहुः आकुञ्चयेत्तदा चारी विक्षेपा शार्ङ्गिणोदिता
iti puraḥkṣepā puro gaganabhāge cetprasārya caraṇaṃ muhuḥ ākuñcayettadā cārī vikṣepā śārṅgiṇoditā
1013
इति विक्षेपा नताङ्घ्रेरुत्प्लुत्याभीक्ष्णं निपाताद्धरिणप्लुता
iti vikṣepā natāṅghrerutplutyābhīkṣṇaṃ nipātāddhariṇaplutā
1014
इति हरिणप्लुता बाह्यपार्श्वेन यत्रोरोः पृष्ठं स्पृष्ट्वेतरत्पदम् नितम्बनिकटं याति साऽपक्षेपा प्रकीर्तिता
iti hariṇaplutā bāhyapārśvena yatroroḥ pṛṣṭhaṃ spṛṣṭvetaratpadam nitambanikaṭaṃ yāti sā'pakṣepā prakīrtitā
1015
इत्यपक्षेपा डमर्याकुञ्चितस्याङ्घ्रेर्वामदक्षिणतो भ्रमात् इति डमरी यत्र स्वस्तिकमावर्त्य प्रोत्क्षिपेत्तिर्यगूर्ध्वतः चरणौ दण्डपादा सा चारी निःशङ्ककीर्तिता
ityapakṣepā ḍamaryākuñcitasyāṅghrervāmadakṣiṇato bhramāt iti ḍamarī yatra svastikamāvartya protkṣipettiryagūrdhvataḥ caraṇau daṇḍapādā sā cārī niḥśaṅkakīrtitā
1016
इति दण्डपादा विस्तार्याङ्घ्री प्लुतं कृत्वा गमनं ताडयेन्मितथः यदा पादतलद्वंद्वं तदा चार्यङ्घ्रिताडिता
iti daṇḍapādā vistāryāṅghrī plutaṃ kṛtvā gamanaṃ tāḍayenmitathaḥ yadā pādataladvaṃdvaṃ tadā cāryaṅghritāḍitā
1017
इत्यङ्घ्रिताडिता किंचिदाकुञ्चितं पादमङ्घ्रिणाऽन्येन लङ्घयेत् गगने चेत्तदा चारी जङ्घालङ्घनिका मता
ityaṅghritāḍitā kiṃcidākuñcitaṃ pādamaṅghriṇā'nyena laṅghayet gagane cettadā cārī jaṅghālaṅghanikā matā
1018
इति जङ्घालङ्घनिका अलाताङ्घ्रौ पृष्ठगते शीघ्रमन्याङ्घ्रिलङ्घिते
iti jaṅghālaṅghanikā alātāṅghrau pṛṣṭhagate śīghramanyāṅghrilaṅghite
1019
इत्यलाता तलमन्तर्भ्रमस्याङ्घ्रेर्जानुपृष्ठे क्षिपेद्यदि बहिर्भ्रमस्य तत्पार्श्वे जङ्घावर्ता तदा भवेद्
ityalātā talamantarbhramasyāṅghrerjānupṛṣṭhe kṣipedyadi bahirbhramasya tatpārśve jaṅghāvartā tadā bhaved
1020
इति जङ्घावर्ता अङ्घ्रिणैकेन चेदन्यं वेष्टयेद्वेष्टानं तदा तदेव वलनं केचिदवदन्नृत्तकोविदाः
iti jaṅghāvartā aṅghriṇaikena cedanyaṃ veṣṭayedveṣṭānaṃ tadā tadeva valanaṃ kecidavadannṛttakovidāḥ
1021
इति वेष्टनम् उद्वेष्टानं वेष्टयित्वा पृष्ठतोऽङ्घ्रौ प्रसारिते
iti veṣṭanam udveṣṭānaṃ veṣṭayitvā pṛṣṭhato'ṅghrau prasārite
1022
इत्युद्वेष्टानम् आकुञ्चितस्य पादस्य पुरतः पृष्ठतस्तथा उत्क्षेपो जानुपर्यन्तमुत्क्षेपः कथ्यते बुधैः
ityudveṣṭānam ākuñcitasya pādasya purataḥ pṛṣṭhatastathā utkṣepo jānuparyantamutkṣepaḥ kathyate budhaiḥ
1023
इत्युत्क्षेपः स चेत्पृष्ठत एव स्यात्पृष्ठोत्क्षेपममुं विदुः इति पृष्ठोत्क्षेपः ऊरौ पार्श्वेन विन्यस्य पदं यत्र प्रसारयेत् तीक्ष्णाग्रीकृत्य तामाह सूचीं श्रीकण्ठवल्लभः
ityutkṣepaḥ sa cetpṛṣṭhata eva syātpṛṣṭhotkṣepamamuṃ viduḥ iti pṛṣṭhotkṣepaḥ ūrau pārśvena vinyasya padaṃ yatra prasārayet tīkṣṇāgrīkṛtya tāmāha sūcīṃ śrīkaṇṭhavallabhaḥ
1024
इति सूची पादयोः स्वस्तिकेऽस्यैकः किंचिदान्दोलितः पुरः कुञ्चितश्चरणो यत्र सा विद्धा बोधिता बुधैः
iti sūcī pādayoḥ svastike'syaikaḥ kiṃcidāndolitaḥ puraḥ kuñcitaścaraṇo yatra sā viddhā bodhitā budhaiḥ
1025
इति विद्धा ललिता वलिता मूर्तिरुद्वृत्तश्चरणो भवेत् यत्र तत्प्रावृतं ज्ञेयं मकरध्वजजीवनम्
iti viddhā lalitā valitā mūrtirudvṛttaścaraṇo bhavet yatra tatprāvṛtaṃ jñeyaṃ makaradhvajajīvanam
1026
इति प्रावृतम् उल्लोलः स्याच्चरणयोः क्रमेणोल्लालनाद्दिवि
iti prāvṛtam ullolaḥ syāccaraṇayoḥ krameṇollālanāddivi
1027
इत्युल्लोलः स्थानं स्थितिर्गतिश्चारी स्थानमाद्यन्तयोर्गतेः स्थित्वा गच्छति गत्वा च तिष्ठतीत्यविनाकृताः चार्यः स्थानेन ताभ्योऽतोऽनन्तरं स्थानमुच्यते
ityullolaḥ sthānaṃ sthitirgatiścārī sthānamādyantayorgateḥ sthitvā gacchati gatvā ca tiṣṭhatītyavinākṛtāḥ cāryaḥ sthānena tābhyo'to'nantaraṃ sthānamucyate
1028
संनिवेशविशेषोऽङ्गे निश्चलः स्थानमुच्यते
saṃniveśaviśeṣo'ṅge niścalaḥ sthānamucyate
1029
वैष्णवं समपादं च वैशाखं मण्डलं तथा आलीढप्रत्यालिढे च स्थानानीति नरेषु षट्
vaiṣṇavaṃ samapādaṃ ca vaiśākhaṃ maṇḍalaṃ tathā ālīḍhapratyāliḍhe ca sthānānīti nareṣu ṣaṭ
1030
अथ स्थानानि वक्ष्यामस्त्रीणि स्त्रीणां मुनेर्मतात् आयताख्यावहित्थाश्वक्रान्तान्यन्यच्चतुष्टयम्
atha sthānāni vakṣyāmastrīṇi strīṇāṃ munermatāt āyatākhyāvahitthāśvakrāntānyanyaccatuṣṭayam
1031
अथापि चेति वदता मुनिना सूचितं ब्रुवे गतागतं च वलितं मोटितं विनिवर्तितम्
athāpi ceti vadatā muninā sūcitaṃ bruve gatāgataṃ ca valitaṃ moṭitaṃ vinivartitam
1032
अथ देशीस्थानकानां त्रयोविंशतिरुच्यते स्वस्तिकं वर्धमानाख्यं नन्द्यावर्तं च संहतम्
atha deśīsthānakānāṃ trayoviṃśatirucyate svastikaṃ vardhamānākhyaṃ nandyāvartaṃ ca saṃhatam
1033
समपादं चैकपादं पृष्ठोत्तानतलं तथा चतुरस्रं पाष्णिविद्धं पार्ष्णिपार्श्वगतं तथा
samapādaṃ caikapādaṃ pṛṣṭhottānatalaṃ tathā caturasraṃ pāṣṇividdhaṃ pārṣṇipārśvagataṃ tathā
1034
एकपार्श्वगतं च स्यादेकजानुनताभिधम् परावृत्ताह्वयं सूचि समादि विषमाद्यपि
ekapārśvagataṃ ca syādekajānunatābhidham parāvṛttāhvayaṃ sūci samādi viṣamādyapi
1035
खण्डसूचि ततो ब्राह्मं वैष्णवं शैवगारुडे कूर्मासनं नागबन्धं वृषभासनमित्यपि
khaṇḍasūci tato brāhmaṃ vaiṣṇavaṃ śaivagāruḍe kūrmāsanaṃ nāgabandhaṃ vṛṣabhāsanamityapi
1036
स्वस्थं मदालसं क्रान्तं स्याद्विष्कम्भितमुत्कटम् स्रस्तालसं जानुगतं मुक्तजानु विमुक्तकम्
svasthaṃ madālasaṃ krāntaṃ syādviṣkambhitamutkaṭam srastālasaṃ jānugataṃ muktajānu vimuktakam
1037
उपविष्टस्थानकानि नवेति भरतोऽभ्यधात् सममाकुञ्चितं स्थानं प्रसारितविवर्तिते
upaviṣṭasthānakāni naveti bharato'bhyadhāt samamākuñcitaṃ sthānaṃ prasāritavivartite
1038
उद्वाहितं नतं चेति सुप्तस्थानानि सन्ति षट् इति स्थानानि षट्पुंसां स्त्रीणां सप्तापराण्यपि
udvāhitaṃ nataṃ ceti suptasthānāni santi ṣaṭ iti sthānāni ṣaṭpuṃsāṃ strīṇāṃ saptāparāṇyapi
1039
त्रयोविंशतिरुक्तानि नव स्थानानि चाऽसने सुप्तस्थानानि षट्तानि सर्वाणि मिलितानि तु
trayoviṃśatiruktāni nava sthānāni cā'sane suptasthānāni ṣaṭtāni sarvāṇi militāni tu
1040
एकपञ्चाशदाचष्ट निःशङ्कः करणाग्रणीः सर्वेषां वच्मि लक्ष्मैषामिदानीं तद्विदां मतम्
ekapañcāśadācaṣṭa niḥśaṅkaḥ karaṇāgraṇīḥ sarveṣāṃ vacmi lakṣmaiṣāmidānīṃ tadvidāṃ matam
1041
एकः समस्थितः पादस्त्र्यस्रः पक्षस्थितोऽपरः
ekaḥ samasthitaḥ pādastryasraḥ pakṣasthito'paraḥ
1042
सार्धद्वितालान्तरालो जङ्घा किंचिन्नता भवेत् सौष्ठवं यत्र तज्ज्ञेयं वैष्णवं विष्णुदैवतम्
sārdhadvitālāntarālo jaṅghā kiṃcinnatā bhavet sauṣṭhavaṃ yatra tajjñeyaṃ vaiṣṇavaṃ viṣṇudaivatam
1043
प्रकृतिस्थस्य संलापेनानाकार्यान्तरान्विते प्रयोज्यं तन्मुनिः प्राह नृभिरुत्तममध्यमैः
prakṛtisthasya saṃlāpenānākāryāntarānvite prayojyaṃ tanmuniḥ prāha nṛbhiruttamamadhyamaiḥ
1044
विष्णुवेषधरेणैव नटेनेत्यपरे जगुः सूत्रधारादिना नाट्यस्थितिकर्त्रेति चापरे
viṣṇuveṣadhareṇaiva naṭenetyapare jaguḥ sūtradhārādinā nāṭyasthitikartreti cāpare
1045
पक्षस्थितोऽसौ चरणो यः पार्श्वाभिमुखाङ्गुलिः त्र्यस्रः स एव किंचिच्चेत्पुरोदेशाभिमुख्यभाक्
pakṣasthito'sau caraṇo yaḥ pārśvābhimukhāṅguliḥ tryasraḥ sa eva kiṃciccetpurodeśābhimukhyabhāk
1046
अङ्गुष्ठमध्यमाङ्गुल्यौ ये हस्तस्य प्रसारिते तदग्रयोरन्तरालं तालमाहुर्मनीषिणः
aṅguṣṭhamadhyamāṅgulyau ye hastasya prasārite tadagrayorantarālaṃ tālamāhurmanīṣiṇaḥ
1047
कटी जानुसमा यत्र कूर्परांसशिरःसमम् उरः समुन्नतं सन्नं गात्रं तत्सौष्ठवं भवेत्
kaṭī jānusamā yatra kūrparāṃsaśiraḥsamam uraḥ samunnataṃ sannaṃ gātraṃ tatsauṣṭhavaṃ bhavet
1048
सन्नं स्वस्थानविश्रान्तं निषण्णं त्वचलस्थिति
sannaṃ svasthānaviśrāntaṃ niṣaṇṇaṃ tvacalasthiti
1049
चलपादमनत्युच्चमचञ्चलमकुब्जकम्
calapādamanatyuccamacañcalamakubjakam
1050
सौष्ठवेऽङ्गं भवेत्तच्च कार्यमुत्तममध्यमैः एतच्च वैष्णवं स्थानं चतुरस्रस्य जीवनम्
sauṣṭhave'ṅgaṃ bhavettacca kāryamuttamamadhyamaiḥ etacca vaiṣṇavaṃ sthānaṃ caturasrasya jīvanam
1051
वैष्णवं स्थानकं यत्र कटीनाभिचरौ करौ पृथक्समुन्नतं वक्षश्चतुरस्रं तदुच्यते
vaiṣṇavaṃ sthānakaṃ yatra kaṭīnābhicarau karau pṛthaksamunnataṃ vakṣaścaturasraṃ taducyate
1052
इति वैष्णवम् प्रधानं सौष्ठवं पादावेकतालान्तरौ समौ
iti vaiṣṇavam pradhānaṃ sauṣṭhavaṃ pādāvekatālāntarau samau
1053
यत्र तत्समपादं स्याच्चतुराननदैवतम् एतच्च विप्रदत्ताशीःस्वीकारेऽथ निरीक्षणे
yatra tatsamapādaṃ syāccaturānanadaivatam etacca vipradattāśīḥsvīkāre'tha nirīkṣaṇe
1054
मध्यमानां विहंगानां कन्यावरकुतूहले लिङ्गिव्रतिविमानस्थस्यन्दनस्थेषु चेष्यते
madhyamānāṃ vihaṃgānāṃ kanyāvarakutūhale liṅgivrativimānasthasyandanastheṣu ceṣyate
1055
इति समपादम् भूमेरूर्ध्वनिषण्णौ चेत्सार्धतालत्रयान्तरे नभूस्यूरू चरणयोस्तावदेवान्तरं भुवि
iti samapādam bhūmerūrdhvaniṣaṇṇau cetsārdhatālatrayāntare nabhūsyūrū caraṇayostāvadevāntaraṃ bhuvi
1056
त्र्यस्रपक्षस्थयोः स्थानं वैशाखं कथितं तदा विशाखदैवतं तच्च स्थूलपक्षीक्षणे भवेत् यद्धादौ प्रेरणेऽश्वानां वेगादाने च वाहने
tryasrapakṣasthayoḥ sthānaṃ vaiśākhaṃ kathitaṃ tadā viśākhadaivataṃ tacca sthūlapakṣīkṣaṇe bhavet yaddhādau preraṇe'śvānāṃ vegādāne ca vāhane
1057
इति वैशाखम् पक्षस्थौ चरणौ त्र्यस्रावेकतालान्तरौ भुवि कटीजानुसमौ व्योम्नि सार्धतालद्वयान्तरे
iti vaiśākham pakṣasthau caraṇau tryasrāvekatālāntarau bhuvi kaṭījānusamau vyomni sārdhatāladvayāntare
1058
ऊरू यत्र निषण्णौ तन्मण्डलं शक्रदैवतम् धनुर्वज्रादिशस्त्राणां प्रयोगे गजवाहने
ūrū yatra niṣaṇṇau tanmaṇḍalaṃ śakradaivatam dhanurvajrādiśastrāṇāṃ prayoge gajavāhane
1059
वीक्षणे गरुडादीनामिदं मुनिरुपादिशत् चतुस्तालान्तरौ पादौ मण्डलेऽन्ये प्रचक्षते
vīkṣaṇe garuḍādīnāmidaṃ munirupādiśat catustālāntarau pādau maṇḍale'nye pracakṣate
1060
इति मण्डलम् वामो यत्र निषण्णोरुरम्बरे पूर्वमानतः दक्षिणश्चरणश्चाग्रे पञ्चतालं प्रसारितः
iti maṇḍalam vāmo yatra niṣaṇṇorurambare pūrvamānataḥ dakṣiṇaścaraṇaścāgre pañcatālaṃ prasāritaḥ
1061
त्र्यस्रौ द्वावपि तद्विद्यादालीढं रुद्रदैवतम् ईर्ष्याक्रोधकृतो जल्पः कार्यस्तेनोत्तरोत्तरः
tryasrau dvāvapi tadvidyādālīḍhaṃ rudradaivatam īrṣyākrodhakṛto jalpaḥ kāryastenottarottaraḥ
1062
वीररौद्रकृतं मल्लसंघर्षास्फोटनादिकम् तथा संधाय शस्त्राणि प्रत्यालीढं समाश्रयेत्
vīraraudrakṛtaṃ mallasaṃgharṣāsphoṭanādikam tathā saṃdhāya śastrāṇi pratyālīḍhaṃ samāśrayet
1063
इत्यालीढम् आलीढाङ्गविपर्यासात्प्रत्यालीढमुदीरितम् आलीढकृतसंधानशस्त्रमेतेन मोक्षयेत् रुद्रं च दैवतं तत्र भाषते शंभुवल्लभः
ityālīḍham ālīḍhāṅgaviparyāsātpratyālīḍhamudīritam ālīḍhakṛtasaṃdhānaśastrametena mokṣayet rudraṃ ca daivataṃ tatra bhāṣate śaṃbhuvallabhaḥ
1064
इति प्रत्यालीढम् एषामाद्यानि चत्वारि दृश्यन्ते नाट्यनृत्तयोः प्रयोगस्त्वन्त्ययोस्तज्ज्ञैरिष्टो नाट्यैकगोचरः
iti pratyālīḍham eṣāmādyāni catvāri dṛśyante nāṭyanṛttayoḥ prayogastvantyayostajjñairiṣṭo nāṭyaikagocaraḥ
1065
अन्ये पञ्चविधेऽप्याहुर्नर्तने स्थानकानि षट्
anye pañcavidhe'pyāhurnartane sthānakāni ṣaṭ
1066
इति षट्पुरुषस्थानकानि घामस्तालान्तरस्त्र्यस्रो दक्षिणश्चरणः समः प्रसन्नं वदनं वक्षः समुन्नतमनुन्नता
iti ṣaṭpuruṣasthānakāni ghāmastālāntarastryasro dakṣiṇaścaraṇaḥ samaḥ prasannaṃ vadanaṃ vakṣaḥ samunnatamanunnatā
1067
कटीनितम्बगो हस्तो दक्षिणोऽन्यो लताकरः यत्राऽऽयतं तदाख्यातं कमला चात्र देवता
kaṭīnitambago hasto dakṣiṇo'nyo latākaraḥ yatrā''yataṃ tadākhyātaṃ kamalā cātra devatā
1068
स्थानं चिकीर्षितासु स्यात्क्षतासु च गतिष्विदम् आभाषणे च कर्तव्ये सखीप्रियतमादिभिः
sthānaṃ cikīrṣitāsu syātkṣatāsu ca gatiṣvidam ābhāṣaṇe ca kartavye sakhīpriyatamādibhiḥ
1970
रङ्गावतरणारम्भे पुष्पाञ्जलिविसर्जने अमर्षे प्रतिषेधे च कार्यं मानावलम्बने गर्वगाम्भीर्यमौने स्यादावाहनविसर्जने
raṅgāvataraṇārambhe puṣpāñjalivisarjane amarṣe pratiṣedhe ca kāryaṃ mānāvalambane garvagāmbhīryamaune syādāvāhanavisarjane
1071
पूर्वरङ्गे स्त्रीभिरेव प्रयोज्यं केचिदूचिरे नरो नार्योऽथवा कुर्युः प्रवेशे स्थानकं स्त्रियाः
pūrvaraṅge strībhireva prayojyaṃ kecidūcire naro nāryo'thavā kuryuḥ praveśe sthānakaṃ striyāḥ
1072
स्थानं यथाभिनेयं स्यात्प्रविष्टेष्विति चापरे आयतानन्तरं कार्या रङ्गावतरणादयः
sthānaṃ yathābhineyaṃ syātpraviṣṭeṣviti cāpare āyatānantaraṃ kāryā raṅgāvataraṇādayaḥ
1073
हस्तपादप्रचारस्तु तेषु ज्ञेयो यथोचितम् भट्टाभिनवगुप्तस्य मतमेतदुदीरितम्
hastapādapracārastu teṣu jñeyo yathocitam bhaṭṭābhinavaguptasya matametadudīritam
1074
इत्यायतम् अवहित्थं तदेव स्याद्विपर्यासेन पादयोः चिन्तावितर्कयोस्तोषे संलापे च निसर्गजे
ityāyatam avahitthaṃ tadeva syādviparyāsena pādayoḥ cintāvitarkayostoṣe saṃlāpe ca nisargaje
1075
विस्मये भूरिसौभाग्यगर्वजे स्वाङ्गवीक्षणे लीलाविलासलावण्यवरमार्गविलोकने
vismaye bhūrisaubhāgyagarvaje svāṅgavīkṣaṇe līlāvilāsalāvaṇyavaramārgavilokane
1076
कार्यं दौर्गमिदं स्थानमवहित्थस्य सूचकम्
kāryaṃ daurgamidaṃ sthānamavahitthasya sūcakam
1077
इत्यवहित्थम् समस्थैकस्य पादस्य पार्ष्णिदेशशतोऽपरः सूचीपादः स्वपार्श्वे वा समस्तालान्तरे स्थितः
ityavahittham samasthaikasya pādasya pārṣṇideśaśato'paraḥ sūcīpādaḥ svapārśve vā samastālāntare sthitaḥ
1078
यत्राश्वारोहणारम्भे तदश्वक्रान्तमुच्यते स्खलिते विगलद्वस्त्रधारणे गोप्यगोपने
yatrāśvārohaṇārambhe tadaśvakrāntamucyate skhalite vigaladvastradhāraṇe gopyagopane
1079
प्रसूनस्तबकादाने तरुशाखावलम्बने नैसर्गिके च संलापे विभ्रमे ललिते तथा प्रयोक्तव्यमिदं स्थानं भारती चात्र देवता
prasūnastabakādāne taruśākhāvalambane naisargike ca saṃlāpe vibhrame lalite tathā prayoktavyamidaṃ sthānaṃ bhāratī cātra devatā
1080
इत्यश्वक्रान्तम् गत्युन्मुखी च यत्रैकं पदमुद्धृत्य नर्तकी उदास्ते तद्गतिस्थित्योर्निरोधात्स्याद्गतागतम्
ityaśvakrāntam gatyunmukhī ca yatraikaṃ padamuddhṛtya nartakī udāste tadgatisthityornirodhātsyādgatāgatam
1081
इति गतागतम् शरीरमीषद्वलितं पादो वलितदिग्भवः कनिष्ठाश्लिष्टभूरन्यो भूलग्नाङ्गुष्ठको यदा तदा वलितमाख्यातं साभिलाषविलोकने
iti gatāgatam śarīramīṣadvalitaṃ pādo valitadigbhavaḥ kaniṣṭhāśliṣṭabhūranyo bhūlagnāṅguṣṭhako yadā tadā valitamākhyātaṃ sābhilāṣavilokane
1082
इति वलितम् एकः समोऽङ्घ्रिरन्यस्तु कुञ्चितोऽर्धतलाङ्गुलिः अग्रे यदोर्ध्वगौ हस्तौ कर्कटौ मोटितं तदा कामावस्थासु सर्वासु विनियोगोऽस्य कीर्तितः
iti valitam ekaḥ samo'ṅghriranyastu kuñcito'rdhatalāṅguliḥ agre yadordhvagau hastau karkaṭau moṭitaṃ tadā kāmāvasthāsu sarvāsu viniyogo'sya kīrtitaḥ
1083
इति मोटितम् पृष्ठतोऽङ्गपरावृत्त्या तदेव विनिवर्तितम्
iti moṭitam pṛṣṭhato'ṅgaparāvṛttyā tadeva vinivartitam
1084
इति विनिवर्तितम् स्वस्तिको हंसकस्थाने चरणौ कुञ्चितौ यदा मिथः श्लिष्टकनिष्ठौ च तदाहुः स्वस्तिकं बुधाः
iti vinivartitam svastiko haṃsakasthāne caraṇau kuñcitau yadā mithaḥ śliṣṭakaniṣṭhau ca tadāhuḥ svastikaṃ budhāḥ
1085
इति स्वस्तिकम् वर्धमाने तु चरणौ तिर्यञ्चौ पार्ष्णिसंगतौ
iti svastikam vardhamāne tu caraṇau tiryañcau pārṣṇisaṃgatau
1086
इति वर्धमानम् अस्यैव चेच्चरणयोरन्तरं स्यात्षडङ्गुलम् वितस्तिमात्रमथवा नन्द्यावर्तं तदोदितम्
iti vardhamānam asyaiva ceccaraṇayorantaraṃ syātṣaḍaṅgulam vitastimātramathavā nandyāvartaṃ tadoditam
1087
इति नन्द्यावर्तम् देहः स्वाभाविकोऽङ्गुष्ठौ पादयोश्चेन्मिथो युतौ गुल्फौ च संहतं तत्स्यात्पुष्पाञ्जलिविसर्जने
iti nandyāvartam dehaḥ svābhāviko'ṅguṣṭhau pādayoścenmitho yutau gulphau ca saṃhataṃ tatsyātpuṣpāñjalivisarjane
1088
इति संहतम् वपुः स्वाभाविकं पादौ वितस्त्यन्तरितावृजू यत्र तत्समपादाख्यं शार्ङ्गदेवः समादिशत्
iti saṃhatam vapuḥ svābhāvikaṃ pādau vitastyantaritāvṛjū yatra tatsamapādākhyaṃ śārṅgadevaḥ samādiśat
1089
इति समपादम् समस्याङ्घ्रेर्जानुमूर्ध्वं बाह्यपार्श्वे यदीतरः बाह्यपार्श्वेन लग्नोऽङ्घ्रिरेकपादं तदोच्यते
iti samapādam samasyāṅghrerjānumūrdhvaṃ bāhyapārśve yadītaraḥ bāhyapārśvena lagno'ṅghrirekapādaṃ tadocyate
1090
इत्येकपादम् भूलग्नाङ्गुलिपृष्ठोऽङ्घ्रिः पश्चादेकोऽपरः पुरः समो यत्र तदादिष्टं पृष्ठोत्तानतलं बुधैः
ityekapādam bhūlagnāṅgulipṛṣṭho'ṅghriḥ paścādeko'paraḥ puraḥ samo yatra tadādiṣṭaṃ pṛṣṭhottānatalaṃ budhaiḥ
1091
इति पृष्ठोत्तानतलम् नन्द्यावर्तस्य चेदङ्घ्र्योर्भवेदष्टादशाङ्गुलम् अन्तरं चतुरैः स्थानं चतुरस्रं तदोदितम्
iti pṛṣṭhottānatalam nandyāvartasya cedaṅghryorbhavedaṣṭādaśāṅgulam antaraṃ caturaiḥ sthānaṃ caturasraṃ tadoditam
1092
इति चतुरस्रम् पार्ष्णिरङ्गुष्ठसंश्लिष्टा पार्ष्णिविद्धे विधीयते इति पार्ष्णिविद्धम् पार्ष्णिपार्श्वगते पार्ष्णिरन्तः पार्श्वान्तरस्थितः
iti caturasram pārṣṇiraṅguṣṭhasaṃśliṣṭā pārṣṇividdhe vidhīyate iti pārṣṇividdham pārṣṇipārśvagate pārṣṇirantaḥ pārśvāntarasthitaḥ
1093
इति पार्ष्णिपार्श्वगतम् समस्याङ्घ्रेः पुरः किंचिदपरश्चरणो यदा स्याद्बाह्यपार्श्वगस्तिर्यगेकपार्श्वगतं तदा
iti pārṣṇipārśvagatam samasyāṅghreḥ puraḥ kiṃcidaparaścaraṇo yadā syādbāhyapārśvagastiryagekapārśvagataṃ tadā
1094
इत्येकपार्श्वगतम् एकः समोऽङ्घ्रिरन्यश्चेदन्तरे चतुरङ्गुले तिर्यक्कुञ्चितजानुः स्यादेकजानुनतं तदा
ityekapārśvagatam ekaḥ samo'ṅghriranyaścedantare caturaṅgule tiryakkuñcitajānuḥ syādekajānunataṃ tadā
1095
इत्येकजानुनतम् परावृत्ते समे स्यातां पार्ष्ण्याऽङ्गुष्ठकनिष्ठिके इति परावृत्तम् पार्ष्णिजङ्घोरुसंलग्नधरणी चरणौ यदा तिर्यक्प्रसारितौ स्यातां समसूचि तदोच्यते
ityekajānunatam parāvṛtte same syātāṃ pārṣṇyā'ṅguṣṭhakaniṣṭhike iti parāvṛttam pārṣṇijaṅghorusaṃlagnadharaṇī caraṇau yadā tiryakprasāritau syātāṃ samasūci tadocyate
1096
इति समसूचि सूचीपादौ पृथग्यत्र पुरः पश्चात्प्रसारितौ
iti samasūci sūcīpādau pṛthagyatra puraḥ paścātprasāritau
1097
युगपद्गदितं तज्ज्ञैः स्थानं विषमसूचि तत् भूलग्नजानुगुल्फौ तौ चरणौ केचिदूचिरे
yugapadgaditaṃ tajjñaiḥ sthānaṃ viṣamasūci tat bhūlagnajānugulphau tau caraṇau kecidūcire
1098
इति विषमसूचि एकोऽङ्घ्रिः कुञ्चितोऽन्यस्तु भूसंलग्नोरुपार्ष्णिकः तिर्यक्प्रसारितो यत्र खण्डसूचि तदोच्यते
iti viṣamasūci eko'ṅghriḥ kuñcito'nyastu bhūsaṃlagnorupārṣṇikaḥ tiryakprasārito yatra khaṇḍasūci tadocyate
1099
इति खण्डसूचि एकः समोऽङ्घ्रिरन्यश्चेत्कुञ्चितीकृत्य पृष्ठतः जानुसंधिसमत्वेनोत्क्षिप्तो ब्राह्मं तदुच्यते
iti khaṇḍasūci ekaḥ samo'ṅghriranyaścetkuñcitīkṛtya pṛṣṭhataḥ jānusaṃdhisamatvenotkṣipto brāhmaṃ taducyate
1100
इति ब्राह्मम् सममेकं विधायाङ्घ्रिमन्यश्चेत्कुञ्चितो मनाक् पुरः प्रसारितस्तिर्यक्पदं स्याद्वैष्णवं तदा
iti brāhmam samamekaṃ vidhāyāṅghrimanyaścetkuñcito manāk puraḥ prasāritastiryakpadaṃ syādvaiṣṇavaṃ tadā
1101
इति वैष्णवम् अङ्घ्रेः समस्य वामस्य जानुशीर्षसमोऽपरः उद्धृतः कुञ्चिताकारो यत्र शैवं तदुच्यते
iti vaiṣṇavam aṅghreḥ samasya vāmasya jānuśīrṣasamo'paraḥ uddhṛtaḥ kuñcitākāro yatra śaivaṃ taducyate
1102
इति शैवम् आकुञ्चितः पुरो वामः पश्चादन्यस्तु जानुना भुवं गतौ यदा पादौ गारुडं गदितं तदा
iti śaivam ākuñcitaḥ puro vāmaḥ paścādanyastu jānunā bhuvaṃ gatau yadā pādau gāruḍaṃ gaditaṃ tadā
1103
इति गारुडम् दक्षिणश्चरणो जानुबाह्यगुल्फमिलत्क्षितिः वामः समो भवेद्यत्र कूर्मासनमदो विदुः
iti gāruḍam dakṣiṇaścaraṇo jānubāhyagulphamilatkṣitiḥ vāmaḥ samo bhavedyatra kūrmāsanamado viduḥ
1104
इति कूर्मासनम् यदोपविश्य वामोरोः पृष्ठे न्यस्यति दक्षिणाम् जङ्घां तदा नागबन्धमभ्यधात्करणाग्रणीः
iti kūrmāsanam yadopaviśya vāmoroḥ pṛṣṭhe nyasyati dakṣiṇām jaṅghāṃ tadā nāgabandhamabhyadhātkaraṇāgraṇīḥ
1105
इति नागबन्धम् वियुते संयुते वा चेज्जानुनी संस्थिते क्षितौ वृषभासनमाख्यातं सौष्ठवाधिष्ठितं तदा
iti nāgabandham viyute saṃyute vā cejjānunī saṃsthite kṣitau vṛṣabhāsanamākhyātaṃ sauṣṭhavādhiṣṭhitaṃ tadā
1106
इति वृषभासनम् विस्तारिताञ्चितावङ्घ्री यत्रोरः किंचिदुन्नतम् करावूरुकटिन्यस्तौ स्वस्थं स्थानं तदुच्यते
iti vṛṣabhāsanam vistāritāñcitāvaṅghrī yatroraḥ kiṃcidunnatam karāvūrukaṭinyastau svasthaṃ sthānaṃ taducyate
1107
इति स्वस्थम् एकः प्रसारितः किंचिदन्योऽङ्घ्रिस्त्वासनाश्रितः शिरःपाश्वगतं यत्र तन्मदालसमिष्यते मदे विपदि निर्वेदेऽथौत्सुक्ये विरहे भवेत्
iti svastham ekaḥ prasāritaḥ kiṃcidanyo'ṅghristvāsanāśritaḥ śiraḥpāśvagataṃ yatra tanmadālasamiṣyate made vipadi nirvede'thautsukye virahe bhavet
1108
इति मदालसम् हस्तौ चिबुकविन्यस्तौ बाहुशीर्षश्रितं शिरः ईषद्बाष्पे च नयने यत्र क्रान्तमदो मतम् निर्जिते निगृहीते च शोकग्लाने भवेदिदम्
iti madālasam hastau cibukavinyastau bāhuśīrṣaśritaṃ śiraḥ īṣadbāṣpe ca nayane yatra krāntamado matam nirjite nigṛhīte ca śokaglāne bhavedidam
1109
इति क्रान्तम् ऊरुविस्तारितौ बाहू पादौ विस्तारिताञ्चितौ
iti krāntam ūruvistāritau bāhū pādau vistāritāñcitau
1110
यदा निमीलिते नेत्रे विष्कम्भं भणितं तदा योगे ध्याने भवेदेतत्स्वभावेन भटासने
yadā nimīlite netre viṣkambhaṃ bhaṇitaṃ tadā yoge dhyāne bhavedetatsvabhāvena bhaṭāsane
1111
इति विष्कम्भितम् समासनसमं स्पृष्टभूतलं चरणौ समौ यदा तदोत्कटं योगध्यानसंध्याजपादिषु
iti viṣkambhitam samāsanasamaṃ spṛṣṭabhūtalaṃ caraṇau samau yadā tadotkaṭaṃ yogadhyānasaṃdhyājapādiṣu
1112
इत्युत्कटम् हस्तौ स्रस्तौ विमुक्तौ च शरीरमलसं यदा लोचने मन्थराकारधरे स्रस्तालसं तदा हानिग्लानिमदव्याधिमूर्छाभीतिषु तद्भवेत्
ityutkaṭam hastau srastau vimuktau ca śarīramalasaṃ yadā locane mantharākāradhare srastālasaṃ tadā hāniglānimadavyādhimūrchābhītiṣu tadbhavet
1113
इति स्रस्तालसम् जानुभ्यां भूमिसंस्थाभ्यां स्थानं जानुगतं मतम्
iti srastālasam jānubhyāṃ bhūmisaṃsthābhyāṃ sthānaṃ jānugataṃ matam
1114
होमे देवार्चने दीनयाचने मृगदर्शने कुसत्त्वत्रासने चेदं भवेत्क्रुद्धप्रसादने
home devārcane dīnayācane mṛgadarśane kusattvatrāsane cedaṃ bhavetkruddhaprasādane
1115
इति जानुगतम् उत्कटस्यैव जान्वैकं धरापृष्ठमधिष्ठितम् यत्रैतन्मुक्तजानु स्यान्मानिनीनां प्रसादने हवने सज्जनानां च सान्त्वने साधुकर्तृके
iti jānugatam utkaṭasyaiva jānvaikaṃ dharāpṛṣṭhamadhiṣṭhitam yatraitanmuktajānu syānmāninīnāṃ prasādane havane sajjanānāṃ ca sāntvane sādhukartṛke
1116
इति मुक्तजानु विमुक्तं भूप्रपतनं हावक्रन्दादिषु स्मृतम् इति विमुक्तम् सुप्तमुत्तानवक्त्रं च स्रस्तमुक्तकरं समम्
iti muktajānu vimuktaṃ bhūprapatanaṃ hāvakrandādiṣu smṛtam iti vimuktam suptamuttānavaktraṃ ca srastamuktakaraṃ samam
1117
इति समम् आकुञ्चिताङ्गमाविद्धजान्वाकुञ्चितमुच्यते प्रयोगस्तस्य शीतार्ताभिनये शार्ङ्गिणोदितः
iti samam ākuñcitāṅgamāviddhajānvākuñcitamucyate prayogastasya śītārtābhinaye śārṅgiṇoditaḥ
1118
इत्याकुञ्चितम् उपधाय भुजामेकां यत्प्रसारितजानुकम् सुप्तं प्रसारितं स्थानं सुखसुप्ते तदिष्यते
ityākuñcitam upadhāya bhujāmekāṃ yatprasāritajānukam suptaṃ prasāritaṃ sthānaṃ sukhasupte tadiṣyate
1119
इति प्रसारितम् विवर्तितमधोवक्त्रं सुप्तं शस्त्रक्षतादिषु
iti prasāritam vivartitamadhovaktraṃ suptaṃ śastrakṣatādiṣu
1120
इति विवर्तितम् स्कन्धन्यस्तशिरः सुप्तं कूर्पराधिष्ठितक्षितिः यत्तदुद्वाहितं प्रोक्तं लीलयाऽवस्थितौ प्रभोः
iti vivartitam skandhanyastaśiraḥ suptaṃ kūrparādhiṣṭhitakṣitiḥ yattadudvāhitaṃ proktaṃ līlayā'vasthitau prabhoḥ
1121
इत्युद्वाहितम् ईषत्प्रसृतजङ्घं यत्सुप्तं स्रस्तकरद्वयम् तन्नतं स्थानकं खेदश्रमालस्यादिषु स्मृतम्
ityudvāhitam īṣatprasṛtajaṅghaṃ yatsuptaṃ srastakaradvayam tannataṃ sthānakaṃ khedaśramālasyādiṣu smṛtam
1122
इति नतम् वाङ्मनःकायजा चेष्टा पुरुषार्थोपयोगिनी वृत्तिः सा भारती सात्त्वत्यारभट्यथ कैशिकी
iti natam vāṅmanaḥkāyajā ceṣṭā puruṣārthopayoginī vṛttiḥ sā bhāratī sāttvatyārabhaṭyatha kaiśikī
1123
चतुर्विधेति विज्ञेया तासामुत्पत्तिरुच्यते ऋग्वेदाद्भारती जाता यजुर्वेदात्तु सात्त्वती अथर्वणादारभटी सामवेदात्तु कैशिकी
caturvidheti vijñeyā tāsāmutpattirucyate ṛgvedādbhāratī jātā yajurvedāttu sāttvatī atharvaṇādārabhaṭī sāmavedāttu kaiśikī
1124
वृत्तिः संस्कृतवाक्यैकप्रधाना भरैतर्नृभिः प्रयुज्यमाना वाग्वृत्तिः प्राधान्याद्भारती मता
vṛttiḥ saṃskṛtavākyaikapradhānā bharaitarnṛbhiḥ prayujyamānā vāgvṛttiḥ prādhānyādbhāratī matā
1125
सत्त्वप्रकाशकं यत्स्यात्तद्युक्तं सत्त्वमुच्यते मनस्तत्प्रभवा हर्षशौर्यत्यागास्तु सात्त्वताः
sattvaprakāśakaṃ yatsyāttadyuktaṃ sattvamucyate manastatprabhavā harṣaśauryatyāgāstu sāttvatāḥ
1126
तत्प्रधाना सात्त्वती स्याद्वीररौद्राद्भुतोत्कटा हीना शृङ्गारनिर्वेदकरुणैरुद्धताश्रयात्
tatpradhānā sāttvatī syādvīraraudrādbhutotkaṭā hīnā śṛṅgāranirvedakaruṇairuddhatāśrayāt
1127
आरादुत्साहिनो ये स्युर्भटास्तत्कायसंभवा भवेदारभटी वृत्ती रौद्रादावुद्धते रसे मायेन्द्रजालबहुला चित्रयुद्धप्रवर्धिनी
ārādutsāhino ye syurbhaṭāstatkāyasaṃbhavā bhavedārabhaṭī vṛttī raudrādāvuddhate rase māyendrajālabahulā citrayuddhapravardhinī
1128
वागङ्गाभरणानां या सौकुमार्येण निर्मिता उल्लसद्गीतनृत्ताढ्या शृङ्गाररसनिर्भरा
vāgaṅgābharaṇānāṃ yā saukumāryeṇa nirmitā ullasadgītanṛttāḍhyā śṛṅgārarasanirbharā
1129
निःशङ्कः कैशिकीं ब्रूते तां सौन्दर्यैकजीविताम् सौन्दर्यसौकुमार्याभ्यां रौद्रादावप्यसौ भवेत्
niḥśaṅkaḥ kaiśikīṃ brūte tāṃ saundaryaikajīvitām saundaryasaukumāryābhyāṃ raudrādāvapyasau bhavet
1130
आमुखं च प्रहसनं तथा वीथी प्ररोचना अंशाः स्युरिति चत्वारो ये भारत्या मुनेर्मताः
āmukhaṃ ca prahasanaṃ tathā vīthī prarocanā aṃśāḥ syuriti catvāro ye bhāratyā munermatāḥ
1131
उद्घात्यकावलगिते कथोद्घातः प्रवर्तकम् प्रयोगातिशयश्चेति भेदाः पञ्चाऽऽमुखस्य ये
udghātyakāvalagite kathodghātaḥ pravartakam prayogātiśayaśceti bhedāḥ pañcā''mukhasya ye
1132
उत्थापकाभिधो भेदः सात्त्वत्याः परिवर्तकः संलापकश्चतुर्थस्तु यः संघात्यकसंज्ञकः
utthāpakābhidho bhedaḥ sāttvatyāḥ parivartakaḥ saṃlāpakaścaturthastu yaḥ saṃghātyakasaṃjñakaḥ
1133
संक्षिप्तकं चावपातः स्याद्वस्तूत्थापनं तथा संफेटश्चाऽऽरभट्यां यदिति भेदचतुष्टयम्
saṃkṣiptakaṃ cāvapātaḥ syādvastūtthāpanaṃ tathā saṃpheṭaścā''rabhaṭyāṃ yaditi bhedacatuṣṭayam
1134
कैशिक्यां यन्मतं नर्म नर्मस्पुञ्जस्तथाऽपरः नर्मस्फोटो नर्मगर्भश्चेति भेदचतुष्टयम्
kaiśikyāṃ yanmataṃ narma narmaspuñjastathā'paraḥ narmasphoṭo narmagarbhaśceti bhedacatuṣṭayam
1135
परिचित्ताक्षेपकं च परोपालम्भकं तथा रोषेर्ष्यासूचकं चेति नर्मभेदास्त्रयश्च ये
paricittākṣepakaṃ ca paropālambhakaṃ tathā roṣerṣyāsūcakaṃ ceti narmabhedāstrayaśca ye
1136
सोदाहरणलक्ष्माणस्तेऽमी नाटकगोचराः विस्तरत्रस्तचित्तेन निःशङ्केन न तेनिरे
sodāharaṇalakṣmāṇaste'mī nāṭakagocarāḥ vistaratrastacittena niḥśaṅkena na tenire
1137
काव्यं गीतं तथा नृत्तं वृत्तिहीनं न शोभते अतो वृत्तीर्विजानीयादेता भरतभाषिताः
kāvyaṃ gītaṃ tathā nṛttaṃ vṛttihīnaṃ na śobhate ato vṛttīrvijānīyādetā bharatabhāṣitāḥ
1138
इति वृत्तिलक्षणम् युद्धे परात्मशस्त्राणां क्रमाच्च्यावनपातने विधातुमुचिता गात्रवर्तना न्याय उच्यते
iti vṛttilakṣaṇam yuddhe parātmaśastrāṇāṃ kramāccyāvanapātane vidhātumucitā gātravartanā nyāya ucyate
1139
भारतः सात्त्वतो वार्षगण्यः कैशिकसंज्ञकः
bhārataḥ sāttvato vārṣagaṇyaḥ kaiśikasaṃjñakaḥ
1140
भेदास्तस्येति चत्वारः क्रमाद्वृत्तिचतुष्टये तेषां लक्षणसिद्ध्यर्थं प्रविचारान्ब्रुवेऽधुना
bhedāstasyeti catvāraḥ kramādvṛtticatuṣṭaye teṣāṃ lakṣaṇasiddhyarthaṃ pravicārānbruve'dhunā
1141
याः प्रकृष्टा विचित्राच गतयस्ते परिक्रमाः त एव प्रविचाराः स्युः शस्त्रमोक्षणगोचराः
yāḥ prakṛṣṭā vicitrāca gatayaste parikramāḥ ta eva pravicārāḥ syuḥ śastramokṣaṇagocarāḥ
1142
फलकं वामहस्तेन खड्गं दक्षिणपाणिना गृहीत्वाऽपसृतौ कृत्वा करावाक्षिप्य तौ ततः
phalakaṃ vāmahastena khaḍgaṃ dakṣiṇapāṇinā gṛhītvā'pasṛtau kṛtvā karāvākṣipya tau tataḥ
1143
फलकभ्रामणं कृत्वा पार्श्वयोरुभयोरथ परितः शिरसः शस्त्रं भ्रामयित्वा तु खड्गिनम्
phalakabhrāmaṇaṃ kṛtvā pārśvayorubhayoratha paritaḥ śirasaḥ śastraṃ bhrāmayitvā tu khaḍginam
1144
करं शिरःकपोलान्तरुद्वेष्ट्य मणिबन्धतः फलकस्याप्युपशिरः परिभ्रमणमाचरेत्
karaṃ śiraḥkapolāntarudveṣṭya maṇibandhataḥ phalakasyāpyupaśiraḥ paribhramaṇamācaret
1145
विधिरेष सकृत्कट्यां शस्त्रपातश्च भारते सात्त्वतेऽप्येवमेव स्याच्छस्त्रभ्रान्तिस्तु पृष्ठतः
vidhireṣa sakṛtkaṭyāṃ śastrapātaśca bhārate sāttvate'pyevameva syācchastrabhrāntistu pṛṣṭhataḥ
1146
कर्तव्यः शस्त्रपातस्तु पादयोरिह तद्विदा प्रविचारः सात्त्वतवद्वार्षगण्ये विधीयते
kartavyaḥ śastrapātastu pādayoriha tadvidā pravicāraḥ sāttvatavadvārṣagaṇye vidhīyate
1147
पृष्ठतः फलकस्यापि भ्रामणं स्यादिहाधिकम् स्कन्धे वक्षसि वा शस्त्रहस्तस्योद्वेष्टानं तथा
pṛṣṭhataḥ phalakasyāpi bhrāmaṇaṃ syādihādhikam skandhe vakṣasi vā śastrahastasyodveṣṭānaṃ tathā
1148
प्रहारपातनं चात्र वक्षस्थलगतं मतम् कैशिके स्याद्भारतवच्छस्त्रपातस्तु मूर्धनि
prahārapātanaṃ cātra vakṣasthalagataṃ matam kaiśike syādbhāratavacchastrapātastu mūrdhani
1149
शक्तिकुन्तादिशस्त्राणि धनुर्वज्रादिकान्यपि न्यायेष्वेषु प्रयुञ्जीत सौष्ठवेन समन्वितः
śaktikuntādiśastrāṇi dhanurvajrādikānyapi nyāyeṣveṣu prayuñjīta sauṣṭhavena samanvitaḥ
1150
प्रविचारा न शोभन्ते सौष्ठवेन विना कृताः संज्ञामात्रेण कर्तव्यः प्रहारो न तु वास्तवः
pravicārā na śobhante sauṣṭhavena vinā kṛtāḥ saṃjñāmātreṇa kartavyaḥ prahāro na tu vāstavaḥ
1151
मायेन्द्रजालैरथवा प्रहारमिव दर्शयेत् एते न्यायाः प्रयोक्तव्याश्चारीभिः शस्त्रमोक्षणे
māyendrajālairathavā prahāramiva darśayet ete nyāyāḥ prayoktavyāścārībhiḥ śastramokṣaṇe
1152
इनि न्यायलक्षणम् चारीचयविशेषः प्राङ्मण्डलं प्रतिपादितम् तद्भेदानधुना धीमान्वक्ति श्रीकरणाग्रणीः
ini nyāyalakṣaṇam cārīcayaviśeṣaḥ prāṅmaṇḍalaṃ pratipāditam tadbhedānadhunā dhīmānvakti śrīkaraṇāgraṇīḥ
1153
भ्रमरास्कन्दितावर्तशकटास्यानि चाड्डितम् समोसरितमध्यर्धमेलकाक्रीडितं ततः
bhramarāskanditāvartaśakaṭāsyāni cāḍḍitam samosaritamadhyardhamelakākrīḍitaṃ tataḥ
1144
पिष्टकुट्टं चाषगतं भौमानीति दशावदन् अतिक्रान्तं दण्डपादं क्रान्तं ललितसंचरम्
piṣṭakuṭṭaṃ cāṣagataṃ bhaumānīti daśāvadan atikrāntaṃ daṇḍapādaṃ krāntaṃ lalitasaṃcaram
1155
सूचीविद्धं वामविद्धं विचित्रं विहृतं ततः अलातं ललितं चेति व्योमजानि दशाब्रुवन्
sūcīviddhaṃ vāmaviddhaṃ vicitraṃ vihṛtaṃ tataḥ alātaṃ lalitaṃ ceti vyomajāni daśābruvan
1156
भौमाकाशिकचारीणां प्राचुर्यान्मण्डलान्यपि भौमान्याकाशिकानीति व्यपदेशं प्रपेदिरे
bhaumākāśikacārīṇāṃ prācuryānmaṇḍalānyapi bhaumānyākāśikānīti vyapadeśaṃ prapedire
1157
एतेषां विनियोगश्च विज्ञेयः शस्त्रमोक्षणे नभोभवानां प्राधान्यं बोध्यं युद्धपरिक्रमे
eteṣāṃ viniyogaśca vijñeyaḥ śastramokṣaṇe nabhobhavānāṃ prādhānyaṃ bodhyaṃ yuddhaparikrame
1158
चारीनाम्नाऽत्र चरणं वक्ष्ये चारीविवक्षया चारीणां न्यूनताधिक्यं न दूषयति मण्डलम्
cārīnāmnā'tra caraṇaṃ vakṣye cārīvivakṣayā cārīṇāṃ nyūnatādhikyaṃ na dūṣayati maṇḍalam
1159
दक्षिणो जनितो वामः स्यन्दितो दक्षिणः पुनः शकटास्यस्तथा वामः पादोऽपस्यन्दितोऽथवा
dakṣiṇo janito vāmaḥ syandito dakṣiṇaḥ punaḥ śakaṭāsyastathā vāmaḥ pādo'pasyandito'thavā
1160
दक्षिणो भ्रमरो वामः स्यन्दितोऽङ्घ्रिरथेतरः शकटास्यश्चाषगतिर्वामोऽन्यो भ्रमरो भवेत् वामान्ते स्यन्दितो यत्र तदूचे भ्रमरं बुधैः
dakṣiṇo bhramaro vāmaḥ syandito'ṅghrirathetaraḥ śakaṭāsyaścāṣagatirvāmo'nyo bhramaro bhavet vāmānte syandito yatra tadūce bhramaraṃ budhaiḥ
1161
इति भ्रमरम् दक्षिणो भ्रमरो वामोऽड्डितोऽथ भ्रमरः स चेत् दक्षिणः शकटास्यत्वं गत्वोरूद्वृत्ततां गतः
iti bhramaram dakṣiṇo bhramaro vāmo'ḍḍito'tha bhramaraḥ sa cet dakṣiṇaḥ śakaṭāsyatvaṃ gatvorūdvṛttatāṃ gataḥ
1162
वामो वाऽध्यर्धिकीभूय भ्रमरो दक्षिणः पुनः स्यन्दितः शकटास्यस्तु वामस्तेनैव भूतलम् स्फुटमास्फोटितं धीरैस्तदास्कन्दितमिष्यते
vāmo vā'dhyardhikībhūya bhramaro dakṣiṇaḥ punaḥ syanditaḥ śakaṭāsyastu vāmastenaiva bhūtalam sphuṭamāsphoṭitaṃ dhīraistadāskanditamiṣyate
1163
इत्यास्कन्दितम् दक्षिणो जनितो वामः स्थितावर्तस्ततः परम् शकटास्यो भवेत्पश्चादेलकाक्रीडिताह्वयः
ityāskanditam dakṣiṇo janito vāmaḥ sthitāvartastataḥ param śakaṭāsyo bhavetpaścādelakākrīḍitāhvayaḥ
1164
ऊरूद्वृत्तोऽड्डितश्चारीं जनितामाश्रितस्ततः समोसरितमत्तल्लिः क्रमादङ्घ्रिस्तु दक्षिणः
ūrūdvṛtto'ḍḍitaścārīṃ janitāmāśritastataḥ samosaritamattalliḥ kramādaṅghristu dakṣiṇaḥ
1165
शकटास्यः क्रमादूरूद्वृत्तश्च स्यादथेतरः पादश्चाषगतिर्द्विः स्याद्दक्षिणः स्यन्दितस्ततः
śakaṭāsyaḥ kramādūrūdvṛttaśca syādathetaraḥ pādaścāṣagatirdviḥ syāddakṣiṇaḥ syanditastataḥ
1166
वामाङ्घ्रिः शकटास्यः स्यादन्योऽङ्घ्रिर्भ्रमरस्ततः वामश्चाषगतिर्यत्र तदावर्तमवादिषुः
vāmāṅghriḥ śakaṭāsyaḥ syādanyo'ṅghrirbhramarastataḥ vāmaścāṣagatiryatra tadāvartamavādiṣuḥ
1167
इत्यावर्तम् जनितः सप्तपूर्वोक्तस्थितावर्तादिभेदभाक् क्रमेण शकटास्यश्च दक्षिणः स्यन्दितोऽपरः
ityāvartam janitaḥ saptapūrvoktasthitāvartādibhedabhāk krameṇa śakaṭāsyaśca dakṣiṇaḥ syandito'paraḥ
1168
शकटास्यस्ततः पादो यावन्मण्डलपूरणम् क्रमेण यत्र तज्ज्ञेयं शकटास्याभिधं बुधैः
śakaṭāsyastataḥ pādo yāvanmaṇḍalapūraṇam krameṇa yatra tajjñeyaṃ śakaṭāsyābhidhaṃ budhaiḥ
1169
इति शकटास्यम् उद्घट्टितस्ततो बद्धः समोसरितपूर्वकः मत्तल्लिरर्धमत्तल्लिरपक्रान्तश्च दक्षिणः
iti śakaṭāsyam udghaṭṭitastato baddhaḥ samosaritapūrvakaḥ mattallirardhamattallirapakrāntaśca dakṣiṇaḥ
1170
उद्वृत्तो इद्युद्धान्तश्च भ्रमरः स्यन्दितश्च सः वामस्तु शकटास्योऽन्यो द्विः स्याच्चाषगतिस्ततः
udvṛtto idyuddhāntaśca bhramaraḥ syanditaśca saḥ vāmastu śakaṭāsyo'nyo dviḥ syāccāṣagatistataḥ
1171
वामोऽड्डितोऽध्यर्धिकस्तु क्रमाच्चाषगतिः परः समोसरितमत्तल्लिर्मत्तल्लिर्भ्रमरस्तथा
vāmo'ḍḍito'dhyardhikastu kramāccāṣagatiḥ paraḥ samosaritamattallirmattallirbhramarastathā
1172
वामोऽथ स्यन्दितो भूत्वा भूतटास्फोटनं यदा कुरुते दक्षिणः प्राहुरड्डितं मण्डलं तदा
vāmo'tha syandito bhūtvā bhūtaṭāsphoṭanaṃ yadā kurute dakṣiṇaḥ prāhuraḍḍitaṃ maṇḍalaṃ tadā
1173
इत्यड्डितम् स्थानेन समपादेन स्थित्वा हस्तौ प्रसारयेत् निरन्तरावूर्ध्वकृतावावेष्ट्योद्वेष्ट्यवत्क्षिपेत्
ityaḍḍitam sthānena samapādena sthitvā hastau prasārayet nirantarāvūrdhvakṛtāvāveṣṭyodveṣṭyavatkṣipet
1174
कटीतटे ततः पादौ भ्रामयेद्दक्षिणे ततः क्रमेणानन्तरं वामं पुरः पादं प्रसारयेत्
kaṭītaṭe tataḥ pādau bhrāmayeddakṣiṇe tataḥ krameṇānantaraṃ vāmaṃ puraḥ pādaṃ prasārayet
1175
एवं भ्रान्त्वा क्रमाद्यत्र मण्डलभ्रमणं भवेत् चतुर्दिक्कं तदाख्यातं समोसरितसंज्ञकम्
evaṃ bhrāntvā kramādyatra maṇḍalabhramaṇaṃ bhavet caturdikkaṃ tadākhyātaṃ samosaritasaṃjñakam
1176
इति समोसरितम् क्रमेण दक्षिणः पादो जनितः स्यन्दितस्ततः अड्डितोक्ता चतुर्भेदी वामस्याध्यर्धिकादिका
iti samosaritam krameṇa dakṣiṇaḥ pādo janitaḥ syanditastataḥ aḍḍitoktā caturbhedī vāmasyādhyardhikādikā
1177
दक्षिणः शकटास्यः स्याद्यत्रान्ते दिक्चतुष्टये मण्डलभ्रमणं तत्तु नियुद्धेऽध्यर्धमण्डलम्
dakṣiṇaḥ śakaṭāsyaḥ syādyatrānte dikcatuṣṭaye maṇḍalabhramaṇaṃ tattu niyuddhe'dhyardhamaṇḍalam
1178
इत्यध्यर्धम् भूयुक्तैश्चरणैः सूचीविद्धं करणमाश्रितैः सूचीविद्धाभिधे चार्यावेलकाक्रीडितैरथ
ityadhyardham bhūyuktaiścaraṇaiḥ sūcīviddhaṃ karaṇamāśritaiḥ sūcīviddhābhidhe cāryāvelakākrīḍitairatha
1179
संपूर्णैर्भ्रमरैः प्राग्वत्सूचीविद्धाङ्घ्रिभिस्ततः आक्ष्प्तैर्मण्डलभ्रान्त्या दिक्चतुष्टययुक्तया अन्ते रचितया ज्ञेयमेलकाक्रीडिताह्वयम्
saṃpūrṇairbhramaraiḥ prāgvatsūcīviddhāṅghribhistataḥ ākṣptairmaṇḍalabhrāntyā dikcatuṣṭayayuktayā ante racitayā jñeyamelakākrīḍitāhvayam
1180
इत्येलकाक्रीडितम् सूची दक्षिणपादः स्याद्वामोऽपक्रान्तकस्ततः
ityelakākrīḍitam sūcī dakṣiṇapādaḥ syādvāmo'pakrāntakastataḥ
1181
सव्यवामौ च बहुशो भुजंगत्रासितौ क्रमात् यत्रान्ते मण्डलभ्रान्तिः पिष्टकुट्टं तदुच्यते
savyavāmau ca bahuśo bhujaṃgatrāsitau kramāt yatrānte maṇḍalabhrāntiḥ piṣṭakuṭṭaṃ taducyate
1182
इति पिष्टकुट्टम् चरणैश्चाषगतिभिः समस्तैर्मण्डलभ्रमम् अन्ते दधच्चाषगतं नियुद्धविषयं भवेत्
iti piṣṭakuṭṭam caraṇaiścāṣagatibhiḥ samastairmaṇḍalabhramam ante dadhaccāṣagataṃ niyuddhaviṣayaṃ bhavet
1183
इति चाषगतम् जनितः शकटास्यश्च दक्षिणश्चरणः क्रमात् वामोऽलातो दक्षिणस्तु पार्श्वक्रान्तस्ततोऽपरः
iti cāṣagatam janitaḥ śakaṭāsyaśca dakṣiṇaścaraṇaḥ kramāt vāmo'lāto dakṣiṇastu pārśvakrāntastato'paraḥ
1184
सूची स एव भ्रमर उद्वृत्तो दक्षिणो भवेत् वामस्त्वलातको वाऽघ्री छिन्नाख्यकरणाश्रयौ
sūcī sa eva bhramara udvṛtto dakṣiṇo bhavet vāmastvalātako vā'ghrī chinnākhyakaraṇāśrayau
1185
वाह्यभ्रमरकं यत्र वामाङ्गं रेचितं भवेत् अतिक्रान्तस्ततो वामो दण्डपादस्तु दक्षिणः अवोचत्तदतिक्रान्तं मण्डलं शंकरप्रियः
vāhyabhramarakaṃ yatra vāmāṅgaṃ recitaṃ bhavet atikrāntastato vāmo daṇḍapādastu dakṣiṇaḥ avocattadatikrāntaṃ maṇḍalaṃ śaṃkarapriyaḥ
1186
इत्यतिक्रान्तम् दक्षिणो जनितो भूत्वा दण्डपादो भवेदथ सूची च भ्रमरो वाम उद्वृत्तो दक्षिणस्ततः
ityatikrāntam dakṣiṇo janito bhūtvā daṇḍapādo bhavedatha sūcī ca bhramaro vāma udvṛtto dakṣiṇastataḥ
1187
अलातो वामचरणः पार्श्वक्रान्तस्तु दक्षिणः भुजंगत्रासितश्चासौ वामोऽतिक्रान्ततां गतः
alāto vāmacaraṇaḥ pārśvakrāntastu dakṣiṇaḥ bhujaṃgatrāsitaścāsau vāmo'tikrāntatāṃ gataḥ
1188
दक्षिणो दण्डपादोऽथ सूची च भ्रमरोऽपरः यत्र तद्दण्डपादाख्यं मण्डलं बभणे बुधैः
dakṣiṇo daṇḍapādo'tha sūcī ca bhramaro'paraḥ yatra taddaṇḍapādākhyaṃ maṇḍalaṃ babhaṇe budhaiḥ
1189
इति दण्डपादम् दक्षिणः सूच्यपक्रान्तो वामोऽघ्रिर्दक्षिणस्ततः पार्श्वक्रान्तस्तथा वामः समन्तान्मण्डलभ्रमः
iti daṇḍapādam dakṣiṇaḥ sūcyapakrānto vāmo'ghrirdakṣiṇastataḥ pārśvakrāntastathā vāmaḥ samantānmaṇḍalabhramaḥ
1190
सूची यत्राथ वामः स्यादपक्रान्तस्तु दक्षिणः तदुक्तं कृतिभिः क्रान्तं स्वभावगतिगोचरम्
sūcī yatrātha vāmaḥ syādapakrāntastu dakṣiṇaḥ taduktaṃ kṛtibhiḥ krāntaṃ svabhāvagatigocaram
1191
इति क्रान्तम् ऊर्ध्वजानुस्तथा सूची दक्षिणश्चरणः क्रमात् वामपादस्त्वपक्रान्तः पार्श्वक्रान्तस्तु दक्षिणः
iti krāntam ūrdhvajānustathā sūcī dakṣiṇaścaraṇaḥ kramāt vāmapādastvapakrāntaḥ pārśvakrāntastu dakṣiṇaḥ
नर्तनाध्यायः (cont. 5)
1192
क्रमात्सूची भ्रमरको वामः पादोऽथ दक्षिणः पार्श्वक्रान्तस्ततो वामोऽतिक्रान्तो दक्षिणः पुनः
kramātsūcī bhramarako vāmaḥ pādo'tha dakṣiṇaḥ pārśvakrāntastato vāmo'tikrānto dakṣiṇaḥ punaḥ
1193
सूच्यपक्रान्तको वामः पार्श्वक्रान्तोऽपरस्ततः स्याद्वामाङ्घ्रिरतिक्रान्तश्चरणद्वितयी ततः
sūcyapakrāntako vāmaḥ pārśvakrānto'parastataḥ syādvāmāṅghriratikrāntaścaraṇadvitayī tataḥ
1194
स्याच्छिन्नकरणोक्ता चेद्वामाङ्घ्रिरचितं श्रिता बाह्यभ्रमरकं विद्यात्तदा ललितसंचरम्
syācchinnakaraṇoktā cedvāmāṅghriracitaṃ śritā bāhyabhramarakaṃ vidyāttadā lalitasaṃcaram
1195
इति ललितसंचरम् दक्षिणश्चरणः सूची भ्रमरश्च भवेत्ततः पार्श्वक्रान्तोऽथ वामाङ्घ्रिरपक्रान्तोऽथ दक्षिणः
iti lalitasaṃcaram dakṣiṇaścaraṇaḥ sūcī bhramaraśca bhavettataḥ pārśvakrānto'tha vāmāṅghrirapakrānto'tha dakṣiṇaḥ
1196
सूची वामस्त्वपक्रान्तः पार्श्वक्रान्तस्तु दक्षिणः यत्र तन्मण्डलं प्रोक्तं सूचीविद्धं पुरातनैः
sūcī vāmastvapakrāntaḥ pārśvakrāntastu dakṣiṇaḥ yatra tanmaṇḍalaṃ proktaṃ sūcīviddhaṃ purātanaiḥ
1197
इति सूचीविद्धम् सूच्यङ्घ्रिर्दक्षिणो वामस्त्वपक्रान्तोऽथ दक्षिणः
iti sūcīviddham sūcyaṅghrirdakṣiṇo vāmastvapakrānto'tha dakṣiṇaḥ
1198
दण्डपादोऽथ सूची स्याद्वामो भ्रमरकश्च सः पार्श्वक्रान्तो दक्षिणः स्यादाक्षिप्तो दक्षिणेतरः
daṇḍapādo'tha sūcī syādvāmo bhramarakaśca saḥ pārśvakrānto dakṣiṇaḥ syādākṣipto dakṣiṇetaraḥ
1199
दक्षिणो दण्डपादः स्यादूरूद्वृत्तोऽप्यनन्तरम् वामश्च सूची भ्रमरोऽलातश्च क्रमतो भवेत्
dakṣiṇo daṇḍapādaḥ syādūrūdvṛtto'pyanantaram vāmaśca sūcī bhramaro'lātaśca kramato bhavet
1200
पार्श्वक्रान्तो दक्षिणः स्याद्वामोऽतिक्रान्ततां व्रजेत् यत्र तद्वामविद्धाख्यं मण्डलं शार्ङ्गिणोदितम्
pārśvakrānto dakṣiṇaḥ syādvāmo'tikrāntatāṃ vrajet yatra tadvāmaviddhākhyaṃ maṇḍalaṃ śārṅgiṇoditam
1201
इति वामविद्धम् दक्षिणो जनितोऽङ्घ्रिः स्यादूरूद्वृत्तश्च विच्यवः ततः समस्थितावर्तोद्व्यावर्तोदितभेदभाक्
iti vāmaviddham dakṣiṇo janito'ṅghriḥ syādūrūdvṛttaśca vicyavaḥ tataḥ samasthitāvartodvyāvartoditabhedabhāk
1202
स्यन्दितो वामपादः स्यात्पार्श्वक्रान्तस्तु दक्षिणः भुजंगत्रासितो वामोऽतिक्रान्तो दक्षिणो भवेत्
syandito vāmapādaḥ syātpārśvakrāntastu dakṣiṇaḥ bhujaṃgatrāsito vāmo'tikrānto dakṣiṇo bhavet
1203
उद्वृत्तश्चैव वामस्तु स्यादलातोऽथ दक्षिणः पार्श्वक्रान्तोऽथवा सूची वामो विक्षिप्य दक्षिणम् वामोऽपक्रान्ततां नीतस्तद्विचित्रं प्रचक्षते
udvṛttaścaiva vāmastu syādalāto'tha dakṣiṇaḥ pārśvakrānto'thavā sūcī vāmo vikṣipya dakṣiṇam vāmo'pakrāntatāṃ nītastadvicitraṃ pracakṣate
1204
इति विचित्रम् दक्षिणो विच्यवो भूत्वा स्यन्दितोऽनन्तरं भवेत्
iti vicitram dakṣiṇo vicyavo bhūtvā syandito'nantaraṃ bhavet
1205
पार्श्वक्रान्तो दक्षिणोऽङ्घ्रिर्वामस्तु स्यन्दितस्ततः उद्वृत्तो दक्षिणोऽलातो वामः सूची तु दक्षिणः
pārśvakrānto dakṣiṇo'ṅghrirvāmastu syanditastataḥ udvṛtto dakṣiṇo'lāto vāmaḥ sūcī tu dakṣiṇaḥ
1206
पार्श्वक्रान्तस्तु वामाङ्घ्रिराक्षिप्तीभूय दक्षिणः भ्रान्त्वा सव्यापसव्येन दण्डपादत्वमागतः
pārśvakrāntastu vāmāṅghrirākṣiptībhūya dakṣiṇaḥ bhrāntvā savyāpasavyena daṇḍapādatvamāgataḥ
1207
वामः क्रमेण सूची स्याद्धमरश्चाथ दक्षिणः भुजंगत्रासितो वामोऽतिक्रान्तो विहृताभिधे
vāmaḥ krameṇa sūcī syāddhamaraścātha dakṣiṇaḥ bhujaṃgatrāsito vāmo'tikrānto vihṛtābhidhe
1208
इति विहृतम् सूचीं च भ्रमरीं वामे क्रमात्पादे तु दक्षिणे
iti vihṛtam sūcīṃ ca bhramarīṃ vāme kramātpāde tu dakṣiṇe
1209
भुजंगत्रासितां चारीमलातां दक्षिणेतरे षट्कृत्वः सप्तकृत्वो वा कृत्वा चारीरिमाः क्रमात्
bhujaṃgatrāsitāṃ cārīmalātāṃ dakṣiṇetare ṣaṭkṛtvaḥ saptakṛtvo vā kṛtvā cārīrimāḥ kramāt
1210
चतुर्दिक्षु द्रुतं भ्रान्न्वा परिमण्डलिताकृतिः दक्षिणाङ्घ्रावपक्रान्तां वामे तु चरणे क्रमात्
caturdikṣu drutaṃ bhrānnvā parimaṇḍalitākṛtiḥ dakṣiṇāṅghrāvapakrāntāṃ vāme tu caraṇe kramāt
1211
अतिक्रान्ता भ्रमरिके ललितैश्चरणक्रमैः करोति यत्र तत्प्राहुरलातं मण्डलं बुधाः
atikrāntā bhramarike lalitaiścaraṇakramaiḥ karoti yatra tatprāhuralātaṃ maṇḍalaṃ budhāḥ
1212
इत्यलातम् सूच्यङ्घ्रिर्दक्षिणो वागस्त्वपक्रान्तोऽथ दक्षिणः पार्श्वक्रान्तत्वमागत्य भुजंगत्रासितो भवेत्
ityalātam sūcyaṅghrirdakṣiṇo vāgastvapakrānto'tha dakṣiṇaḥ pārśvakrāntatvamāgatya bhujaṃgatrāsito bhavet
1213
अतिक्रान्तस्तु वामाङ्घ्रिराक्षिप्तो दक्षिणस्ततः वामोऽतिक्रान्ततां नीत्वोरूद्वृत्तोऽलातकः क्रमात्
atikrāntastu vāmāṅghrirākṣipto dakṣiṇastataḥ vāmo'tikrāntatāṃ nītvorūdvṛtto'lātakaḥ kramāt
1214
पार्श्वक्रान्तो दक्षिणः स्याद्वामः सूच्यथ दक्षिणः अपक्रान्तो वामपादस्त्वतिक्रान्तीकृतो यदा ललितं संचरेदुक्तं ललितं मण्डलं तदा
pārśvakrānto dakṣiṇaḥ syādvāmaḥ sūcyatha dakṣiṇaḥ apakrānto vāmapādastvatikrāntīkṛto yadā lalitaṃ saṃcareduktaṃ lalitaṃ maṇḍalaṃ tadā
1215
इति ललितम् इति दशाऽऽकाशिकमण्डलानि चालिश्चालिवडश्चाथ लढिः सूकमुरोङ्गणम्
iti lalitam iti daśā''kāśikamaṇḍalāni cāliścālivaḍaścātha laḍhiḥ sūkamuroṅgaṇam
1216
धसकश्चाङ्गहारः स्यादोयारो विहसी मनः लास्याङ्गानि दशैतानि देश्यां देशीविदो विदुः
dhasakaścāṅgahāraḥ syādoyāro vihasī manaḥ lāsyāṅgāni daśaitāni deśyāṃ deśīvido viduḥ
1217
कोमलं सविलासं च मधुरं ताललास्ययुक् नातिद्रुतं नातिमन्दं त्र्यस्रताप्रचुरं तथा
komalaṃ savilāsaṃ ca madhuraṃ tālalāsyayuk nātidrutaṃ nātimandaṃ tryasratāpracuraṃ tathā
1218
पादोरुकटिबाहूनां यौगपद्येन चालनम् चालिः सा शैघ्र्यसांमुख्यप्राया चालिवडो भवेत्
pādorukaṭibāhūnāṃ yaugapadyena cālanam cāliḥ sā śaighryasāṃmukhyaprāyā cālivaḍo bhavet
1219
सुकुमारं तिरश्चीनं विलासरसिकं च यत् युगपत्कटिबाहूनां चालनं सा लढिर्मता
sukumāraṃ tiraścīnaṃ vilāsarasikaṃ ca yat yugapatkaṭibāhūnāṃ cālanaṃ sā laḍhirmatā
1220
कर्णयोर्हावबहुलं लसल्लीलावतंसयोः विलम्बेनाविलम्बेन सूकं तल्लयचालनम्
karṇayorhāvabahulaṃ lasallīlāvataṃsayoḥ vilambenāvilambena sūkaṃ tallayacālanam
1221
विलम्बेनाविलम्बेन कुचयोर्भुजशीर्षयोः ललितं चालनं तिर्यक्तज्ज्ञाः प्राहुरुरोङ्गणम्
vilambenāvilambena kucayorbhujaśīrṣayoḥ lalitaṃ cālanaṃ tiryaktajjñāḥ prāhururoṅgaṇam
1222
धसकः स्यात्सुललितं स्तनाधोनयनं लयात्
dhasakaḥ syātsulalitaṃ stanādhonayanaṃ layāt
1223
सतालललितोपेता क्रमात्कार्या द्वयोर्नतिः धनुर्वदङ्गहारः स्यादिति निःशङ्कभाषितम्
satālalalitopetā kramātkāryā dvayornatiḥ dhanurvadaṅgahāraḥ syāditi niḥśaṅkabhāṣitam
1224
किंचित्तिर्यगधो मूर्ध्नो गतिरोयारको मतः स्मितं स्याद्विहसी यस्तु शृङ्गाररसनिर्भरः
kiṃcittiryagadho mūrdhno gatiroyārako mataḥ smitaṃ syādvihasī yastu śṛṅgārarasanirbharaḥ
1225
अभ्यस्तादन्य एवातिसूक्ष्मप्रत्यग्रभाङ्गिभाक् गीतादेरागतः स्थायस्तल्लयात्तन्मनो मतम्
abhyastādanya evātisūkṣmapratyagrabhāṅgibhāk gītāderāgataḥ sthāyastallayāttanmano matam
1226
इति दश लास्याङ्गानि शिरोनेत्रकरादीनामङ्गानां मेलने सति कायस्थितिर्मनोनेत्रहारी रेखा प्रकीर्तिता
iti daśa lāsyāṅgāni śironetrakarādīnāmaṅgānāṃ melane sati kāyasthitirmanonetrahārī rekhā prakīrtitā
1227
इति रेखालक्षणम् विघ्नेशं भारतीं देवीं ब्रह्मविष्णुमहेश्वरान् रङ्गं तद्देवतास्तालवाद्यभाण्डानि च क्रमात्
iti rekhālakṣaṇam vighneśaṃ bhāratīṃ devīṃ brahmaviṣṇumaheśvarān raṅgaṃ taddevatāstālavādyabhāṇḍāni ca kramāt
1228
उपाध्यायं नृत्तकन्याः स्तम्भयुग्मं च दण्डिकाम् कस्तूरिकाचन्दनाद्यैः सामोदैरनुलेपनैः
upādhyāyaṃ nṛttakanyāḥ stambhayugmaṃ ca daṇḍikām kastūrikācandanādyaiḥ sāmodairanulepanaiḥ
1229
शुभ्रैरः सुगन्धिभिः पुष्पैर्धूपैरानात्रिकैरपि नैवेद्यैर्विविधैर्वस्त्रैस्ताम्बूलैर्बलिभिस्तथा
śubhrairaḥ sugandhibhiḥ puṣpairdhūpairānātrikairapi naivedyairvividhairvastraistāmbūlairbalibhistathā
1230
अर्चयित्वा शुभे लग्ने प्रारभेत श्रमं सुधीः स्तम्भद्वयोपरिन्यस्येत्कृत्वा हृदयसंमिताम्
arcayitvā śubhe lagne prārabheta śramaṃ sudhīḥ stambhadvayoparinyasyetkṛtvā hṛdayasaṃmitām
1231
हस्तग्राह्यां तिरश्चीनामवष्टम्भाय दण्डिकाम् वसित्वा वसनं शुभ्रं दृढमादाय कञ्चुकम्
hastagrāhyāṃ tiraścīnāmavaṣṭambhāya daṇḍikām vasitvā vasanaṃ śubhraṃ dṛḍhamādāya kañcukam
1232
दण्डिकालम्बिनी कन्याऽभ्यस्येदङ्गविवर्तनम् वलनं स्थापनं रेखां तालसाम्यं लयानपि
daṇḍikālambinī kanyā'bhyasyedaṅgavivartanam valanaṃ sthāpanaṃ rekhāṃ tālasāmyaṃ layānapi
1233
अङ्गादीनि पुरोक्तानि लास्याङ्गान्यखिलान्यपि गीतवाद्यानुगमनं शिक्षेत सुमनाः सती
aṅgādīni puroktāni lāsyāṅgānyakhilānyapi gītavādyānugamanaṃ śikṣeta sumanāḥ satī
1234
इति श्रमविधिः पात्रं स्यान्नर्तआधारो नृत्ते प्रायेण नर्तकी मुग्धं मध्यं प्रगल्भं च पात्रं त्रेधेति कीर्तितम्
iti śramavidhiḥ pātraṃ syānnartaādhāro nṛtte prāyeṇa nartakī mugdhaṃ madhyaṃ pragalbhaṃ ca pātraṃ tredheti kīrtitam
1235
मुग्धादेर्लक्षणं प्रोक्तं यौवनत्रितयं क्रमात्
mugdhāderlakṣaṇaṃ proktaṃ yauvanatritayaṃ kramāt
1236
लीनाधरस्तनाभोगकपोलजघनोरुकम् सुरतं प्रति सोत्साहं प्रथमं यौवनं मतम्
līnādharastanābhogakapolajaghanorukam surataṃ prati sotsāhaṃ prathamaṃ yauvanaṃ matam
1237
पीनोरुजघनं पीनकठिनोच्चघनस्तनम् जीवितं मन्मथस्योक्तं द्वितीयं यौवनं बुधैः
pīnorujaghanaṃ pīnakaṭhinoccaghanastanam jīvitaṃ manmathasyoktaṃ dvitīyaṃ yauvanaṃ budhaiḥ
1238
उन्मादकं श्रिया जुष्टं संपन्नरतिनैपुणम् कामशिक्षितभावं च तृतीयं यौवनं विदुः
unmādakaṃ śriyā juṣṭaṃ saṃpannaratinaipuṇam kāmaśikṣitabhāvaṃ ca tṛtīyaṃ yauvanaṃ viduḥ
1239
यौवनं तुर्यमप्यस्ति मन्दोत्साहमनो भवेत् म्लानाधरस्तनाभोगकपोलजघनं च तत्
yauvanaṃ turyamapyasti mandotsāhamano bhavet mlānādharastanābhogakapolajaghanaṃ ca tat
1240
अतिप्रगल्भमेतस्माद्यौवनात्पात्रमुच्यते तज्जराभिमुखं शोभाविकलं नाऽऽदृतं बुधैः बालं मनोविहीनत्वान्न पात्रं तज्ज्ञरञ्जकम्
atipragalbhametasmādyauvanātpātramucyate tajjarābhimukhaṃ śobhāvikalaṃ nā''dṛtaṃ budhaiḥ bālaṃ manovihīnatvānna pātraṃ tajjñarañjakam
1241
इति पात्रलक्षणम् सौष्ठवं रूपसंपत्तिश्चारुविस्तीर्णवक्त्रता विशालनेत्रता बिम्बाधरता कान्तदन्तता
iti pātralakṣaṇam sauṣṭhavaṃ rūpasaṃpattiścāruvistīrṇavaktratā viśālanetratā bimbādharatā kāntadantatā
1142
सुकण्ठकम्बुता वेल्लल्लतासरसबाहुता तनुमध्योन्नतिस्थूलनितम्बकरभोरुता
sukaṇṭhakambutā vellallatāsarasabāhutā tanumadhyonnatisthūlanitambakarabhorutā
1243
अत्युच्चखर्वपीनत्वराहित्यमशिरालता
atyuccakharvapīnatvarāhityamaśirālatā
1244
लावण्यकान्तिमाधुर्यधैर्यौदार्यप्रगल्भता गौरता श्यामता वेति तज्ज्ञैः पात्रगुणा मताः
lāvaṇyakāntimādhuryadhairyaudāryapragalbhatā gauratā śyāmatā veti tajjñaiḥ pātraguṇā matāḥ
1245
यत्पात्रं गात्रविक्षेपैः कोमलैर्विलसल्लयैः सुतालैरक्षराणीव प्रोद्गिरद्गीतवाद्ययोः
yatpātraṃ gātravikṣepaiḥ komalairvilasallayaiḥ sutālairakṣarāṇīva prodgiradgītavādyayoḥ
1246
गीतवाद्यध्वनिं चाङ्गैश्चाक्षुषत्वमिवाऽऽनयत् सुमनांसीव गात्राणि रसपूर्णतया दधत् नृत्यत्युत्तममाचष्ट तदिदं करणाग्रणीः
gītavādyadhvaniṃ cāṅgaiścākṣuṣatvamivā''nayat sumanāṃsīva gātrāṇi rasapūrṇatayā dadhat nṛtyatyuttamamācaṣṭa tadidaṃ karaṇāgraṇīḥ
1247
इति पात्रगुणाः व्यस्तानां वा समस्तानामेषां दोषो विपर्ययः गुणदोषौ परीक्षेत पात्रे नृत्तस्य सिद्धये
iti pātraguṇāḥ vyastānāṃ vā samastānāmeṣāṃ doṣo viparyayaḥ guṇadoṣau parīkṣeta pātre nṛttasya siddhaye
1248
मार्कण्डेयपुराणोक्ता नृत्ते पात्रैकतन्त्रता
mārkaṇḍeyapurāṇoktā nṛtte pātraikatantratā
1249
नृत्तेनालमरूपेण सिद्धिर्नान्येन रूपतः चार्वधिष्ठानवन्नृत्तं नृत्तमन्यद्विडम्बना
nṛttenālamarūpeṇa siddhirnānyena rūpataḥ cārvadhiṣṭhānavannṛttaṃ nṛttamanyadviḍambanā
1250
इति पात्रदोषाः सुलीनस्निग्धविस्तीर्णकेशपाशनिवेशितः ग्रन्थिर्विलुलितः पृष्ठे लसत्पुष्पावतंसकः
iti pātradoṣāḥ sulīnasnigdhavistīrṇakeśapāśaniveśitaḥ granthirvilulitaḥ pṛṣṭhe lasatpuṣpāvataṃsakaḥ
1251
वेणी वा सरला दीर्घा मुक्ताजालविराजितैः कलितं कुन्तलैर्भालं कस्तूरीचन्दनादिना
veṇī vā saralā dīrghā muktājālavirājitaiḥ kalitaṃ kuntalairbhālaṃ kastūrīcandanādinā
1252
रचितं चित्रकं भाले नेत्रे तन्वञ्जनाञ्चिते उल्लसत्कान्तिवलये तालपत्रे च कर्णयोः
racitaṃ citrakaṃ bhāle netre tanvañjanāñcite ullasatkāntivalaye tālapatre ca karṇayoḥ
1253
दन्तपङ्क्तिः प्रभाजालप्रोज्ज्वलीकृतरङ्गभूः कस्तूरीपत्रभङ्गाङ्कौ कपोलौ कण्ठलम्बिता
dantapaṅktiḥ prabhājālaprojjvalīkṛtaraṅgabhūḥ kastūrīpatrabhaṅgāṅkau kapolau kaṇṭhalambitā
1254
ताराहारावली स्थूलमौक्तिका स्तनमण्डना प्रकोष्ठौ न्यस्तसद्रत्नसौवर्णवलयान्वितौ
tārāhārāvalī sthūlamauktikā stanamaṇḍanā prakoṣṭhau nyastasadratnasauvarṇavalayānvitau
1255
अङ्गुल्यो धृतमाणिक्यनीलवज्रादिमुद्रिकाः चन्दनैर्धूसरं गात्रं यद्वा कुङ्कुमरञ्जितम्
aṅgulyo dhṛtamāṇikyanīlavajrādimudrikāḥ candanairdhūsaraṃ gātraṃ yadvā kuṅkumarañjitam
1256
क्षीरोदकं दुकूलादि वस्त्रं कूर्पासकस्तनुः सकञ्चुकं वा चलनं तत्तद्देशानुसारतः
kṣīrodakaṃ dukūlādi vastraṃ kūrpāsakastanuḥ sakañcukaṃ vā calanaṃ tattaddeśānusārataḥ
1257
एतन्मण्डनमन्यद्वा पात्रयोः श्यामगौरयोः यथोचितं विधातव्यमित्याह शिववल्लभः
etanmaṇḍanamanyadvā pātrayoḥ śyāmagaurayoḥ yathocitaṃ vidhātavyamityāha śivavallabhaḥ
1258
इति पात्रमण्डनानि रूपवान्नृत्ततत्त्वज्ञो ग्रहमोक्षविचक्षणः समादिग्रहविज्ञश्च वाद्यवादनवेदिता
iti pātramaṇḍanāni rūpavānnṛttatattvajño grahamokṣavicakṣaṇaḥ samādigrahavijñaśca vādyavādanaveditā
1259
संप्रदायागतज्ञानो ध्वनिमाधुर्यतत्त्ववित् स्थायाधिक्योनताभिज्ञः कुशलो लयतालयोः
saṃpradāyāgatajñāno dhvanimādhuryatattvavit sthāyādhikyonatābhijñaḥ kuśalo layatālayoḥ
1260
वाद्यप्रबन्धनिर्माता मुखवाद्येषु कोविदः उद्भेत्ता नूत्नभङ्गीनां शिष्यशिक्षणदक्षिणः
vādyaprabandhanirmātā mukhavādyeṣu kovidaḥ udbhettā nūtnabhaṅgīnāṃ śiṣyaśikṣaṇadakṣiṇaḥ
1261
प्रतिष्ठापयिता नृत्तगीतवाद्यव्यवस्थितेः प्रविष्टो हृदयं यद्वा पात्रस्य हृदि च स्वयम्
pratiṣṭhāpayitā nṛttagītavādyavyavasthiteḥ praviṣṭo hṛdayaṃ yadvā pātrasya hṛdi ca svayam
1262
रञ्जकः स्यादुपाध्यायो नृत्तदोषविधानवित्
rañjakaḥ syādupādhyāyo nṛttadoṣavidhānavit
1263
इत्युपाध्यायलक्षणम् यत्रैको मुखरी श्रेष्ठस्तथा प्रतिमुखर्यपि द्वावडावजिनौ स्कन्धावजिनौ करटाधरौ
ityupādhyāyalakṣaṇam yatraiko mukharī śreṣṭhastathā pratimukharyapi dvāvaḍāvajinau skandhāvajinau karaṭādharau
1264
द्वात्रिंशन्मर्दलधरा वरास्तालधरद्वयम् कांस्यतालधरास्त्वष्टाविष्टाः काहलिकद्वयम्
dvātriṃśanmardaladharā varāstāladharadvayam kāṃsyatāladharāstvaṣṭāviṣṭāḥ kāhalikadvayam
1265
वांशिकौ रसिकौ व्यक्तसुरक्तप्रचुरध्वनी चत्वारो मधुरध्वाना भवन्त्येते करास्तयोः
vāṃśikau rasikau vyaktasuraktapracuradhvanī catvāro madhuradhvānā bhavantyete karāstayoḥ
1266
द्वौ मुख्यगायनौ सार्धमष्टभिः सह गायनैः मुख्यगायनिके चाष्टौ सहगायनिकास्तयोः
dvau mukhyagāyanau sārdhamaṣṭabhiḥ saha gāyanaiḥ mukhyagāyanike cāṣṭau sahagāyanikāstayoḥ
1267
संप्रदायसमुल्लासि पात्रमेकं गुणान्वितम् सर्वेऽमी रूपवन्तः स्युश्चित्रालंकरणान्विताः
saṃpradāyasamullāsi pātramekaṃ guṇānvitam sarve'mī rūpavantaḥ syuścitrālaṃkaraṇānvitāḥ
1268
गीतादिसाम्यनिपुणाः प्रहर्षोत्फुल्लचेतसः उत्तमः संप्रदायोऽसौ लोके कुटिलमुच्यते तदर्धं मध्यमो न्यूनोऽस्मात्कनिष्ठो निगद्यते
gītādisāmyanipuṇāḥ praharṣotphullacetasaḥ uttamaḥ saṃpradāyo'sau loke kuṭilamucyate tadardhaṃ madhyamo nyūno'smātkaniṣṭho nigadyate
1269
इति संप्रदायलक्षणम् अनुवृत्तिर्मुखरिणस्तलयोर्न्यूनपूरणम् तालानुवृत्तिरित्येते चत्वारः कुटिले गुणाः
iti saṃpradāyalakṣaṇam anuvṛttirmukhariṇastalayornyūnapūraṇam tālānuvṛttirityete catvāraḥ kuṭile guṇāḥ
1270
संप्रदायस्य दोषः स्यादेतद्गुणविपर्ययः
saṃpradāyasya doṣaḥ syādetadguṇaviparyayaḥ
1271
इति संप्रदायगुणदोषाः संगीतज्ञैर्बुधैः सार्धं नायके प्रेक्षके स्थिते प्रविश्य रङ्गभूमिं ते तिष्ठन्तः सांप्रदायिकाः
iti saṃpradāyaguṇadoṣāḥ saṃgītajñairbudhaiḥ sārdhaṃ nāyake prekṣake sthite praviśya raṅgabhūmiṃ te tiṣṭhantaḥ sāṃpradāyikāḥ
1272
वाद्यानां नादसाम्यं च कृत्वाऽवस्थितमानसाः मेलापकं वादयेयुः प्रबन्धं गजरं ततः
vādyānāṃ nādasāmyaṃ ca kṛtvā'vasthitamānasāḥ melāpakaṃ vādayeyuḥ prabandhaṃ gajaraṃ tataḥ
1273
ततो जवनिकान्तर्धौ दधानं कुसुमाञ्जलिम् पात्रं तिष्ठेदधिष्ठाय स्थानकं सौष्ठँवान्वितम्
tato javanikāntardhau dadhānaṃ kusumāñjalim pātraṃ tiṣṭhedadhiṣṭhāya sthānakaṃ sauṣṭham̐vānvitam
1274
ततश्चोपसमारम्भेऽन्तर्धाने चापसारिते सभाजनमनोहारि पात्रं रङ्गभुवं विशेत्
tataścopasamārambhe'ntardhāne cāpasārite sabhājanamanohāri pātraṃ raṅgabhuvaṃ viśet
1275
वाद्यमाने प्रबन्धे चोपशमादौ च वादकैः सुप्ताङ्गैरङ्गपीठस्य मध्ये पुष्पाञ्जलिं क्षिपेत्
vādyamāne prabandhe copaśamādau ca vādakaiḥ suptāṅgairaṅgapīṭhasya madhye puṣpāñjaliṃ kṣipet
1276
यतः स्वयं सुरज्येष्ठो मध्येरङ्गमधिष्ठितः ततः प्रहर्षसंपन्नं सुप्ताङ्गैरेव केवलैः वाद्येनोपशमेनात्र नृत्येत्पात्रं मनोन्वितम्
yataḥ svayaṃ surajyeṣṭho madhyeraṅgamadhiṣṭhitaḥ tataḥ praharṣasaṃpannaṃ suptāṅgaireva kevalaiḥ vādyenopaśamenātra nṛtyetpātraṃ manonvitam
1277
पदमोता च कवितं मलपावत्सकावपि रिगोणी तुडुकेत्येभिः प्रवन्धैर्नियतक्रमैः
padamotā ca kavitaṃ malapāvatsakāvapi rigoṇī tuḍuketyebhiḥ pravandhairniyatakramaiḥ
1278
स्वेच्छाकृतक्रमैर्यद्वा वाद्यमानैः समन्ततः समाङ्गैर्विषमाङ्गैर्वोभयैर्वा नृत्तमाचरेत्
svecchākṛtakramairyadvā vādyamānaiḥ samantataḥ samāṅgairviṣamāṅgairvobhayairvā nṛttamācaret
1279
ततः शुद्धप्रबन्धैश्च गीयमानैर्निजेच्छया पात्रं विधाय त्रिविधं नर्तनं स्थानमाचरेत्
tataḥ śuddhaprabandhaiśca gīyamānairnijecchayā pātraṃ vidhāya trividhaṃ nartanaṃ sthānamācaret
1280
गजरानन्तरं नास्ति यदोपशमनादृते पात्रं पादो परा रम्भे प्रविशेदिति तद्विदः
gajarānantaraṃ nāsti yadopaśamanādṛte pātraṃ pādo parā rambhe praviśediti tadvidaḥ
1281
इति पद्धतिरुक्तेयं प्रोक्ता परिविडिर्जने वादनं समहस्तस्य प्राक्प्रवेशात्परे जगुः
iti paddhatirukteyaṃ proktā pariviḍirjane vādanaṃ samahastasya prākpraveśātpare jaguḥ
1282
समहस्तादिभिः पाटैः सुवृत्तैः पृष्ठसौष्ठवैः स्थितेन समपादेन प्रवेशं च प्रचक्षते
samahastādibhiḥ pāṭaiḥ suvṛttaiḥ pṛṣṭhasauṣṭhavaiḥ sthitena samapādena praveśaṃ ca pracakṣate
1283
केचिदाहुः केवलयोः प्रयोगं गीतवाद्ययोः एकैकशः प्रयोगोऽपि गीतादेः कैश्चिदिष्यते
kecidāhuḥ kevalayoḥ prayogaṃ gītavādyayoḥ ekaikaśaḥ prayogo'pi gītādeḥ kaiścidiṣyate
1284
इति शुद्धपद्धतिः वाद्यप्रबन्धैः कठिनैस्त्यक्तमेलादिभिस्तथा गीतैः सालगसूडस्थैः प्रबन्धैर्यद्ध्रुवादिभिः
iti śuddhapaddhatiḥ vādyaprabandhaiḥ kaṭhinaistyaktamelādibhistathā gītaiḥ sālagasūḍasthaiḥ prabandhairyaddhruvādibhiḥ
1285
लास्याङ्गैः केवलैरङ्गैः कोमलैश्चैव नृत्यति स्वयं गायति वाद्यं च त्रिवलीं वादयेत्स्वयम्
lāsyāṅgaiḥ kevalairaṅgaiḥ komalaiścaiva nṛtyati svayaṃ gāyati vādyaṃ ca trivalīṃ vādayetsvayam
1286
तत्पात्रं गौण्डली केचिद्वादनं नात्र मन्वते त्रिवलीधारणं स्कन्धे ग्राम्यत्वं कुरुते स्त्रियाः
tatpātraṃ gauṇḍalī kecidvādanaṃ nātra manvate trivalīdhāraṇaṃ skandhe grāmyatvaṃ kurute striyāḥ
1287
अगायन्ती त्वशारीरा सैव स्यान्मूकगौण्डली गौडल्या मण्डलं प्रोक्तं तज्ज्ञैः कर्णाटदेशजम्
agāyantī tvaśārīrā saiva syānmūkagauṇḍalī gauḍalyā maṇḍalaṃ proktaṃ tajjñaiḥ karṇāṭadeśajam
1288
तस्याश्च नर्तनं प्राहुर्गौण्डलीं लक्षणाश्रयात् तत्रत्यां पद्धतिं प्राहुस्तद्विदो गौण्डलीविधिम्
tasyāśca nartanaṃ prāhurgauṇḍalīṃ lakṣaṇāśrayāt tatratyāṃ paddhatiṃ prāhustadvido gauṇḍalīvidhim
1289
सा देशीपद्धतिस्तूक्ता तल्लक्ष्म ब्रूमहेऽधुना कर्णाटमण्डलैर्युक्तास्तत्र स्युः सांप्रदायिकाः
sā deśīpaddhatistūktā tallakṣma brūmahe'dhunā karṇāṭamaṇḍalairyuktāstatra syuḥ sāṃpradāyikāḥ
1290
पूर्ववत्समनादत्वमातोद्यानां विधीयते मेलापकं वादयेयुरेकताल्या समाहिताः
pūrvavatsamanādatvamātodyānāṃ vidhīyate melāpakaṃ vādayeyurekatālyā samāhitāḥ
1291
येन केनापि तालेन गजरे वादिते सति निःसारणैकताल्या वाऽऽरब्धस्योपशमे सति
yena kenāpi tālena gajare vādite sati niḥsāraṇaikatālyā vā''rabdhasyopaśame sati
1292
पात्रं प्रविश्य रङ्गस्य मध्ये पुष्पाञ्जलिं क्षिपेत् आविष्कुर्वत्सव्यवामपुरोङ्गाण्यथ नृत्यतः
pātraṃ praviśya raṅgasya madhye puṣpāñjaliṃ kṣipet āviṣkurvatsavyavāmapuroṅgāṇyatha nṛtyataḥ
1293
गजरोपशमेनैव ततः सर्वाङ्गनर्तनम् अड्डतालं निसारुं चैकतालीं श्रितया ततः
gajaropaśamenaiva tataḥ sarvāṅganartanam aḍḍatālaṃ nisāruṃ caikatālīṃ śritayā tataḥ
1294
रिगोण्या तालनियमरहिताभ्यामतःपरः अवत्सकविताभ्यां च क्रमान्नर्तनमाचरेत्
rigoṇyā tālaniyamarahitābhyāmataḥparaḥ avatsakavitābhyāṃ ca kramānnartanamācaret
1295
नानाविधं पुनर्नृत्येद्रिगोण्योट्टवणात्मना
nānāvidhaṃ punarnṛtyedrigoṇyoṭṭavaṇātmanā
1296
निवारितेषु वाद्येषु दत्ते स्थानेऽथ वांशिकैः सह गायति संयुक्तैस्तैः सार्धमथ गौण्डली
nivāriteṣu vādyeṣu datte sthāne'tha vāṃśikaiḥ saha gāyati saṃyuktaistaiḥ sārdhamatha gauṇḍalī
1297
उच्चार्य स्थायिनं कुर्याद्रागालप्तिं चतुर्विधाम् अन्या वा गायनी मुख्या विविधालप्तिमाचरेत्
uccārya sthāyinaṃ kuryādrāgālaptiṃ caturvidhām anyā vā gāyanī mukhyā vividhālaptimācaret
1298
मण्ठकात्प्रतिमण्ठाच्च तालेनान्येन संयुतम् सकलं ध्रुवकं गीत्वा जक्कया वाद्यमानया
maṇṭhakātpratimaṇṭhācca tālenānyena saṃyutam sakalaṃ dhruvakaṃ gītvā jakkayā vādyamānayā
1299
श्लक्ष्णं ध्रुवाख्यखण्डेन गीयमानेन संततम् गायनैर्मेलकोपेतैर्मनोव्यक्तिमनोहरम्
ślakṣṇaṃ dhruvākhyakhaṇḍena gīyamānena saṃtatam gāyanairmelakopetairmanovyaktimanoharam
1300
नृत्तं किंचिद्विधायाथ शान्तयोर्गीतवाद्ययोः विधाय विविधस्थायान्मुहुर्ध्रुवपदं व्रजेत्
nṛttaṃ kiṃcidvidhāyātha śāntayorgītavādyayoḥ vidhāya vividhasthāyānmuhurdhruvapadaṃ vrajet
1301
कांश्चिद्गीतस्य तालेन गीततालाक्षरैः परान् नातिदीर्घान्नातिनीचान्माधुर्यप्रौढिपेशलान्
kāṃścidgītasya tālena gītatālākṣaraiḥ parān nātidīrghānnātinīcānmādhuryaprauḍhipeśalān
1302
रक्तियुक्तान्वितांस्तालं यदि वाऽऽदौ विधाय तान् सुतालकलितप्रान्तान्ध्रुवखण्डे कलासयेत्
raktiyuktānvitāṃstālaṃ yadi vā''dau vidhāya tān sutālakalitaprāntāndhruvakhaṇḍe kalāsayet
1303
कलासे वाद्यघातं च कुर्युः साम्येन वादकाः कलासेषु भवेत्पात्रं लीनं चित्रार्पितं यथा
kalāse vādyaghātaṃ ca kuryuḥ sāmyena vādakāḥ kalāseṣu bhavetpātraṃ līnaṃ citrārpitaṃ yathā
1304
एवं कुर्वत्प्रक्रियायां कृतायां पूर्ववत्पुनः नृत्तं समाचरेत्पात्रं गीयमाने ध्रुवांशके
evaṃ kurvatprakriyāyāṃ kṛtāyāṃ pūrvavatpunaḥ nṛttaṃ samācaretpātraṃ gīyamāne dhruvāṃśake
1305
आभोगेनाथ नृत्येच्च वाद्यमानेन वादकैः
ābhogenātha nṛtyecca vādyamānena vādakaiḥ
1306
गौण्डल्योजोन्विता सा स्यात्त्यागे संनिहिते सति नानाविधप्रौढचारीचालकं नृत्तमाचरेत्
gauṇḍalyojonvitā sā syāttyāge saṃnihite sati nānāvidhaprauḍhacārīcālakaṃ nṛttamācaret
1307
अत्र प्रहरणं वाद्यमाभोगेऽप्येतदिष्यते कृत्वाऽथ वाद्यसाम्येन त्यागं विश्रान्तिमाचरेत्
atra praharaṇaṃ vādyamābhoge'pyetadiṣyate kṛtvā'tha vādyasāmyena tyāgaṃ viśrāntimācaret
1308
कृत्वा नृत्तं ध्रुवेणैवं ध्रुववन्मण्ठकादिभिः क्रमान्नृत्ते विशेषस्तु तेषामेषोऽभिधीयते
kṛtvā nṛttaṃ dhruveṇaivaṃ dhruvavanmaṇṭhakādibhiḥ kramānnṛtte viśeṣastu teṣāmeṣo'bhidhīyate
1309
मण्ठादेर्ध्रुवखण्डेन केवलं नर्तनं भवेत् मण्ठे तु मण्ठतालेन प्रारम्भे नर्तनं मतम्
maṇṭhāderdhruvakhaṇḍena kevalaṃ nartanaṃ bhavet maṇṭhe tu maṇṭhatālena prārambhe nartanaṃ matam
1310
ततः स्यादेकताल्यैव मण्ठनृत्तं क्रमात्क्रमात् नर्तनं प्रतिमण्ठादौ स्वतालेनैव कीर्तितम्
tataḥ syādekatālyaiva maṇṭhanṛttaṃ kramātkramāt nartanaṃ pratimaṇṭhādau svatālenaiva kīrtitam
1311
एषु सालगगीतेषु नृत्तं द्रुतलयाश्रयम् विलम्बितो लयस्तूक्तस्ताण्डवे पण्डितैः सदा
eṣu sālagagīteṣu nṛttaṃ drutalayāśrayam vilambito layastūktastāṇḍave paṇḍitaiḥ sadā
1312
रूपकैरेकताल्यन्तैरेवं सालगसूडगैः नर्तित्वा क्रियते त्यागो यत्रासौ गौण्डलीविधिः
rūpakairekatālyantairevaṃ sālagasūḍagaiḥ nartitvā kriyate tyāgo yatrāsau gauṇḍalīvidhiḥ
1313
इति गौण्डलीविधिः भस्मादिश्वेतलिप्ताङ्गो बिभ्रन्मुण्डं शिरः शिखाम् भ्राजद्घर्घरिकाजालजङ्घः शारीरपेशलः
iti gauṇḍalīvidhiḥ bhasmādiśvetaliptāṅgo bibhranmuṇḍaṃ śiraḥ śikhām bhrājadghargharikājālajaṅghaḥ śārīrapeśalaḥ
1314
पञ्चाङ्गकुशलस्तालकलालयविचक्षणः सभाजनमनोहारी यो नृत्यति स पेरणी
pañcāṅgakuśalastālakalālayavicakṣaṇaḥ sabhājanamanohārī yo nṛtyati sa peraṇī
1315
घर्घरो विषमं भावाश्रयश्च कविचारकः गीतं चेति समाचष्ट पञ्चाङ्गानि हरप्रियः
ghargharo viṣamaṃ bhāvāśrayaśca kavicārakaḥ gītaṃ ceti samācaṣṭa pañcāṅgāni harapriyaḥ
1316
तत्र घर्घरिकावाद्ये वहनिर्घर्घरो मतः
tatra ghargharikāvādye vahanirghargharo mataḥ
1317
पटिवाटश्चापडपः सिरिपिट्यलगादिमः वाटः सिरिहिराख्यश्च ततः खलुहुलाह्वयः इति घर्घरभेदाः स्युः षडमी तद्विदां मताः
paṭivāṭaścāpaḍapaḥ siripiṭyalagādimaḥ vāṭaḥ sirihirākhyaśca tataḥ khaluhulāhvayaḥ iti ghargharabhedāḥ syuḥ ṣaḍamī tadvidāṃ matāḥ
1318
भूमिलग्नाग्रयोरङ्घ्र्योः पर्यायाद्भूमिकुट्टनम् पार्ष्णिद्वयेन पार्ष्ण्या वैकया स्यात्पटिवाटकः
bhūmilagnāgrayoraṅghryoḥ paryāyādbhūmikuṭṭanam pārṣṇidvayena pārṣṇyā vaikayā syātpaṭivāṭakaḥ
1319
भवेच्चापडपः पादतलेनावनिकुट्टनम् तलेन भूमिलग्नेन पादस्य सरणं पुरः
bhaveccāpaḍapaḥ pādatalenāvanikuṭṭanam talena bhūmilagnena pādasya saraṇaṃ puraḥ
1320
तथाऽपसरणं पश्चान्मुहुः सिरिपिटी भवेत् द्वयोश्चरणयोर्व्योम्नि पर्यायेण प्रकम्पनम्
tathā'pasaraṇaṃ paścānmuhuḥ siripiṭī bhavet dvayoścaraṇayorvyomni paryāyeṇa prakampanam
1321
यत्कृतं कोमलं सोऽत्रालगवाटः प्रकीर्तितः सत्येकस्मिन्समे पादेऽङ्घ्रिः पुरः प्रेरितो भवेत्
yatkṛtaṃ komalaṃ so'trālagavāṭaḥ prakīrtitaḥ satyekasminsame pāde'ṅghriḥ puraḥ prerito bhavet
1322
यस्तस्य जङ्घया कम्पः प्रोक्तः सिरिहिरो बुधैः यदा द्वयोः स्वभावेन तिष्ठतोः पादयोर्भुवि
yastasya jaṅghayā kampaḥ proktaḥ sirihiro budhaiḥ yadā dvayoḥ svabhāvena tiṣṭhatoḥ pādayorbhuvi
1323
जङ्घयोः कम्पनं प्राहुर्धीराः सिरिहिर तदा भूलग्नाग्रस्य वामाङ्घ्रेः पार्ष्ण्या यद्भूमिकुट्टनम्
jaṅghayoḥ kampanaṃ prāhurdhīrāḥ sirihira tadā bhūlagnāgrasya vāmāṅghreḥ pārṣṇyā yadbhūmikuṭṭanam
1324
भूलग्नाग्रस्य चान्यस्य भ्रमः सव्यापसव्यतः योऽसौ खलुहुलः प्रोक्तो घर्घरो नृत्तकोविदैः
bhūlagnāgrasya cānyasya bhramaḥ savyāpasavyataḥ yo'sau khaluhulaḥ prokto ghargharo nṛttakovidaiḥ
1325
दिशाऽनया परेऽप्यूह्या घर्घराः शोभयाऽन्विताः सर्वे घर्घरभेदास्ते कार्यास्तालानुगामिनः
diśā'nayā pare'pyūhyā ghargharāḥ śobhayā'nvitāḥ sarve ghargharabhedāste kāryāstālānugāminaḥ
1326
अत्र चोत्प्लुतपूर्वं स्यात्करणं विषमाभिधम् विकृतार्थानुकारस्तु बुधैर्भावाश्रयो मतः
atra cotplutapūrvaṃ syātkaraṇaṃ viṣamābhidham vikṛtārthānukārastu budhairbhāvāśrayo mataḥ
1327
कविचारो भवेदत्रोत्तमनायकवर्णनम् अत्र स्यात्सालगं गीतं यदुक्तं गौण्डलीविधौ
kavicāro bhavedatrottamanāyakavarṇanam atra syātsālagaṃ gītaṃ yaduktaṃ gauṇḍalīvidhau
1328
इति पेरणिलक्षणम् गौण्डलीविधिवच्चात्र रङ्गस्थाः सांप्रदायिकाः कुर्युर्गम्भीरमातोद्यध्वनिं धिधिधिधीति ते
iti peraṇilakṣaṇam gauṇḍalīvidhivaccātra raṅgasthāḥ sāṃpradāyikāḥ kuryurgambhīramātodyadhvaniṃ dhidhidhidhīti te
1329
ततो विलम्बितप्राये रिगोण्युट्टवणाश्रये
tato vilambitaprāye rigoṇyuṭṭavaṇāśraye
1330
पादत्रये वाद्यमाने द्विर्द्विर्निःसारुतालतः विशेद्विकृतवाग्वेषभूषो रङ्गेऽट्टबोडकः
pādatraye vādyamāne dvirdvirniḥsārutālataḥ viśedvikṛtavāgveṣabhūṣo raṅge'ṭṭaboḍakaḥ
1331
तस्मिन्नृत्यति हास्यैकरसे विशति पेरणी रिगोण्युपशमेनैष प्रविष्टो नृत्तमाचरेत्
tasminnṛtyati hāsyaikarase viśati peraṇī rigoṇyupaśamenaiṣa praviṣṭo nṛttamācaret
1332
प्रशान्ते वाद्यसंघाते ततस्तालधरैः समम् वाद्यमाने सुनिपुणं ताले गारुगिसंज्ञके
praśānte vādyasaṃghāte tatastāladharaiḥ samam vādyamāne sunipuṇaṃ tāle gārugisaṃjñake
1333
यद्वा सरस्वतीकण्ठाभरणे वादकैस्तथा क्रियमाणे मर्दलादेर्मण्डितालसमध्वनौ पेरणी घर्घरान्कुर्यान्नाना चापडपादिकान्
yadvā sarasvatīkaṇṭhābharaṇe vādakaistathā kriyamāṇe mardalādermaṇḍitālasamadhvanau peraṇī ghargharānkuryānnānā cāpaḍapādikān
1334
ततः कूटनिबद्धेन यद्वा वर्णसरात्मना कवितेनैष विषमं नृत्येन्निःसारुतालतः
tataḥ kūṭanibaddhena yadvā varṇasarātmanā kavitenaiṣa viṣamaṃ nṛtyenniḥsārutālataḥ
1335
ततः सालगसूडेन नृत्ते तत्र च दर्शयेत् रेखां च स्थापनां हृद्या वहनीर्गीतनर्तनम्
tataḥ sālagasūḍena nṛtte tatra ca darśayet rekhāṃ ca sthāpanāṃ hṛdyā vahanīrgītanartanam
1336
विषमं च प्रहरणानुगमाभोगवादने कविचारांस्तथा भावाश्रयान्पेरणिपद्धतौ
viṣamaṃ ca praharaṇānugamābhogavādane kavicārāṃstathā bhāvāśrayānperaṇipaddhatau
1337
इति पेरणीपद्धतिः तौर्यत्रये लक्ष्यलक्ष्मवेद्याचार्यः प्रकीर्तितः वाग्ग्मी सुरूपवेषोऽसौ सुरसस्तुतिकोविदः सभासु परिहासज्ञो भवेद्वादनवाद्यवित्
iti peraṇīpaddhatiḥ tauryatraye lakṣyalakṣmavedyācāryaḥ prakīrtitaḥ vāggmī surūpaveṣo'sau surasastutikovidaḥ sabhāsu parihāsajño bhavedvādanavādyavit
1338
इत्याचार्यः चतुर्धाभिनयाभिज्ञो नटो भाणादिभेदवित्
ityācāryaḥ caturdhābhinayābhijño naṭo bhāṇādibhedavit
1339
इति नटः नर्तकः सूरिभिः प्रोक्तो मार्गनृत्ते कृतश्रमः
iti naṭaḥ nartakaḥ sūribhiḥ prokto mārganṛtte kṛtaśramaḥ
1340
इति नर्तकः सर्वभाषाविशेषज्ञो जनानां नर्मकर्मदः पटुः परापवादेषु स्मृतो वैतालिको बुधैः
iti nartakaḥ sarvabhāṣāviśeṣajño janānāṃ narmakarmadaḥ paṭuḥ parāpavādeṣu smṛto vaitāliko budhaiḥ
1341
इति वैतालिकः किङ्किणीवाद्यवेदी च वृत्तो विकटनर्तकैः मर्मज्ञः सर्वरागेषु चतुरश्चारणो मतः
iti vaitālikaḥ kiṅkiṇīvādyavedī ca vṛtto vikaṭanartakaiḥ marmajñaḥ sarvarāgeṣu caturaścāraṇo mataḥ
1342
इति चारणः भारस्य भूयसो वोढा प्रौढो भ्रमरिकादिषु रज्जुसंचारचतुरश्छुरिकानर्तने कृती शस्त्रसंकटसंपातपटुः कोह्लाटिको मतः
iti cāraṇaḥ bhārasya bhūyaso voḍhā prauḍho bhramarikādiṣu rajjusaṃcāracaturaśchurikānartane kṛtī śastrasaṃkaṭasaṃpātapaṭuḥ kohlāṭiko mataḥ
1343
इति कोह्लाटिकः मध्यस्थाः सावधानाश्च वाग्ग्मिनो न्यायवेदिनः त्रुटितात्रुटिताभिज्ञा विनयानम्रकंधराः
iti kohlāṭikaḥ madhyasthāḥ sāvadhānāśca vāggmino nyāyavedinaḥ truṭitātruṭitābhijñā vinayānamrakaṃdharāḥ
1344
अगर्वा रसभावज्ञास्तौर्यत्रितयकोविदाः असद्वादनिषेद्धारश्चतुरा मत्सरच्छिदः अमन्दरसनिष्यन्दिहृदयाः स्युः सभासदः
agarvā rasabhāvajñāstauryatritayakovidāḥ asadvādaniṣeddhāraścaturā matsaracchidaḥ amandarasaniṣyandihṛdayāḥ syuḥ sabhāsadaḥ
1345
इति सभासदः शृङ्गारी भूरिदो मान्यो मान्यपात्रविवेचकः श्रीमान्गुणलवस्यापि ग्राहकः कौतुके रतः
iti sabhāsadaḥ śṛṅgārī bhūrido mānyo mānyapātravivecakaḥ śrīmānguṇalavasyāpi grāhakaḥ kautuke rataḥ
1346
वाग्ग्मी निर्मत्सरो नर्मनिर्माणनिपुणः सुधीः गम्भीरभावः कुशलः सकलासु कलासु च
vāggmī nirmatsaro narmanirmāṇanipuṇaḥ sudhīḥ gambhīrabhāvaḥ kuśalaḥ sakalāsu kalāsu ca
1347
समस्तशास्त्रविज्ञानसंपन्नः कीर्तिलोलुपः प्रियवाक्परिचित्तज्ञो मेधावी धारणान्वितः
samastaśāstravijñānasaṃpannaḥ kīrtilolupaḥ priyavākparicittajño medhāvī dhāraṇānvitaḥ
1348
तूर्यत्रयविशेषज्ञः पारितोषिकदानवित् सर्वोपकरणोपेतो देशीमार्गविभागवित्
tūryatrayaviśeṣajñaḥ pāritoṣikadānavit sarvopakaraṇopeto deśīmārgavibhāgavit
1349
हीनाधिकविवेकज्ञः प्राज्ञो मध्यस्थधीरधीः स्वाधीनपरिवारश्च भावको रसनिर्भरः
hīnādhikavivekajñaḥ prājño madhyasthadhīradhīḥ svādhīnaparivāraśca bhāvako rasanirbharaḥ
1350
सत्यवादी कुलीनश्च प्रसन्नवदनोत्तरः स्थिरप्रेमा कृतज्ञश्च करुणावरुणालयः धर्मिष्ठः पापभीरुश्च विद्वद्बन्धुः सभापतिः
satyavādī kulīnaśca prasannavadanottaraḥ sthirapremā kṛtajñaśca karuṇāvaruṇālayaḥ dharmiṣṭhaḥ pāpabhīruśca vidvadbandhuḥ sabhāpatiḥ
1351
इति सभापतिलक्षणम् विचित्रा नृत्यशाला स्यात्पुष्पप्रकरशोभिता नानावितानसंपन्ना रत्नस्तम्भविभूषिता
iti sabhāpatilakṣaṇam vicitrā nṛtyaśālā syātpuṣpaprakaraśobhitā nānāvitānasaṃpannā ratnastambhavibhūṣitā
1352
तस्यां सिंहासनं रम्यमध्यासीनः सभापतिः वामतोऽन्तःपुराणि स्युः प्रधाना दक्षिणेन तम्
tasyāṃ siṃhāsanaṃ ramyamadhyāsīnaḥ sabhāpatiḥ vāmato'ntaḥpurāṇi syuḥ pradhānā dakṣiṇena tam
1353
पृष्ठभागे प्रधानानां कोशः श्रीकरणाधिपः तत्संनिधौ तु विद्वांसो लोकवेदविशारदाः
pṛṣṭhabhāge pradhānānāṃ kośaḥ śrīkaraṇādhipaḥ tatsaṃnidhau tu vidvāṃso lokavedaviśāradāḥ
1354
रसिकाः ह्कवयोऽप्यत्र चतुराः सर्वरीतिषु मान्याञ्ज्योतिर्विदो वैद्यान्विद्वन्मध्ये निवेशयेत्
rasikāḥ hkavayo'pyatra caturāḥ sarvarītiṣu mānyāñjyotirvido vaidyānvidvanmadhye niveśayet
1355
स्याद्वामेतरभागे तु मन्त्रिणां परिमण्डलम् तत्रैव सैन्यमान्यानामन्येषामुपवेशनम्
syādvāmetarabhāge tu mantriṇāṃ parimaṇḍalam tatraiva sainyamānyānāmanyeṣāmupaveśanam
1356
विलासिनो विलासिन्यः परितोऽन्तःपुराणि च पुरतोऽपि नृपस्य स्युः पृष्ठभागे तु भूपतेः
vilāsino vilāsinyaḥ parito'ntaḥpurāṇi ca purato'pi nṛpasya syuḥ pṛṣṭhabhāge tu bhūpateḥ
1357
चारुचामरधारिण्यो रूपयौवनसंभृताः स्वकङ्कणझणत्कारनिर्वाणजनमानसाः
cārucāmaradhāriṇyo rūpayauvanasaṃbhṛtāḥ svakaṅkaṇajhaṇatkāranirvāṇajanamānasāḥ
1358
अग्रिमा वामभागे स्युरग्रे वाग्गेयकारकाः कथका बन्दिनश्चात्र विद्यावन्तः प्रियंवदाः
agrimā vāmabhāge syuragre vāggeyakārakāḥ kathakā bandinaścātra vidyāvantaḥ priyaṃvadāḥ
1359
प्रशंसाकुशलाश्चान्ये चतुराः सर्वमातुषु ततः परं तु परितः परिवारोपवेशनम्
praśaṃsākuśalāścānye caturāḥ sarvamātuṣu tataḥ paraṃ tu paritaḥ parivāropaveśanam
1360
अधिष्ठितं सदः कार्यं दक्षैर्वेत्रधरैर्नरैः अङ्गरक्षास्तु तिष्ठेयुः सर्वतः शस्त्रपाणयः
adhiṣṭhitaṃ sadaḥ kāryaṃ dakṣairvetradharairnaraiḥ aṅgarakṣāstu tiṣṭheyuḥ sarvataḥ śastrapāṇayaḥ
1361
संनिवेश्य सभामेवं नेता संगीतमीक्षते
saṃniveśya sabhāmevaṃ netā saṃgītamīkṣate
1362
इति सभासंनिवेशः रसप्रधानमिच्छन्ति तौर्यत्रिकमिदं विदः तत्सामान्यविशेषाभ्यामधुनाऽभिदधे रसम्
iti sabhāsaṃniveśaḥ rasapradhānamicchanti tauryatrikamidaṃ vidaḥ tatsāmānyaviśeṣābhyāmadhunā'bhidadhe rasam
1363
विभावैरनुभावैश्च नटस्थैर्व्यभिचारिभिः जनिताऽऽत्मपरामित्रमित्राद्याश्रयतां विना
vibhāvairanubhāvaiśca naṭasthairvyabhicāribhiḥ janitā''tmaparāmitramitrādyāśrayatāṃ vinā
1364
अवस्थादेशकालादिभेदसंभेदवर्जितम् केवलं रतिहासादिस्थायिरूपं प्रगृह्णती
avasthādeśakālādibhedasaṃbhedavarjitam kevalaṃ ratihāsādisthāyirūpaṃ pragṛhṇatī
1365
अतो निरन्तरायत्वात्परां विश्रान्तिमाश्रिता प्रतिभानुभवस्मृत्याद्यन्यबोधविलक्षणा
ato nirantarāyatvātparāṃ viśrāntimāśritā pratibhānubhavasmṛtyādyanyabodhavilakṣaṇā
1266
ब्रह्मसंविद्विसदृशी नानारत्यादिसंगमात् सुखरूपा स्वसंवेद्या संविदास्वादनाभिधा रसः स्यादथवा स्थायी रसस्तद्गोचरीभवन्
brahmasaṃvidvisadṛśī nānāratyādisaṃgamāt sukharūpā svasaṃvedyā saṃvidāsvādanābhidhā rasaḥ syādathavā sthāyī rasastadgocarībhavan
1367
दध्यादिव्यञ्जनैश्चैव हरिद्रादिभिरौषधैः मधुरादिरसोपेतैर्यद्वद्द्रव्यैर्गुडादिभिः
dadhyādivyañjanaiścaiva haridrādibhirauṣadhaiḥ madhurādirasopetairyadvaddravyairguḍādibhiḥ
1368
युक्तैः पाकविशेषेण षाडवाख्योऽपरो रसः उत्पाद्यते विभावाद्यैः प्रयोगेण तथा रसः
yuktaiḥ pākaviśeṣeṇa ṣāḍavākhyo'paro rasaḥ utpādyate vibhāvādyaiḥ prayogeṇa tathā rasaḥ
1369
शृङ्गारहास्यौ करुणो रौद्रो वीरो भयानकः बीभत्सश्चाद्भुतः शान्तो नवधेति रसो मतः
śṛṅgārahāsyau karuṇo raudro vīro bhayānakaḥ bībhatsaścādbhutaḥ śānto navadheti raso mataḥ
1370
शान्तस्य शमसाध्यत्वान्नटे च तदसंभवात् अष्टावेव रसा नाट्येष्विति केचिदचूचुदन्
śāntasya śamasādhyatvānnaṭe ca tadasaṃbhavāt aṣṭāveva rasā nāṭyeṣviti kecidacūcudan
1371
तदचोद्यं यतः किंचिन्न रसं स्वदते नटः सामाजिकास्तु लिहते रसान्पात्रं नटो मतः
tadacodyaṃ yataḥ kiṃcinna rasaṃ svadate naṭaḥ sāmājikāstu lihate rasānpātraṃ naṭo mataḥ
1372
ते शुद्धहृदयाः शान्तं स्वविभावविभावितम् एकाग्रचेतसः सन्तोऽनुभवन्तीति युज्यते
te śuddhahṛdayāḥ śāntaṃ svavibhāvavibhāvitam ekāgracetasaḥ santo'nubhavantīti yujyate
1373
रतिहासशुचः क्रोधोत्साहौ भयजुगुप्सने विस्मयश्चाथ निर्वेदः स्थायिभावा नवेत्यमी
ratihāsaśucaḥ krodhotsāhau bhayajugupsane vismayaścātha nirvedaḥ sthāyibhāvā navetyamī
1374
जुगुप्सां स्थायिभावं तु शान्तं केचिद्बभाषिरे उत्साहमाहुरन्येऽन्ये शमं सर्वान्परे विदुः
jugupsāṃ sthāyibhāvaṃ tu śāntaṃ kecidbabhāṣire utsāhamāhuranye'nye śamaṃ sarvānpare viduḥ
1375
उद्दिश्य स्थायिनः प्राप्ते समये व्यभिचारिणाम् अमङ्गलमपि ब्रूते पूर्वं निर्वेदमेव यत्
uddiśya sthāyinaḥ prāpte samaye vyabhicāriṇām amaṅgalamapi brūte pūrvaṃ nirvedameva yat
1376
मुनिर्मेनेऽस्य तन्नूनं स्थायिताव्यभिचारिते पूर्वापरान्वयो ह्यस्य मध्यस्थस्यानुषङ्गतः
munirmene'sya tannūnaṃ sthāyitāvyabhicārite pūrvāparānvayo hyasya madhyasthasyānuṣaṅgataḥ
1377
स्थापी स्याद्विषयेष्वेष तत्त्वज्ञानोद्भवो यदि इष्टानिष्टवियोगाप्तिकृतस्तु व्यभिचार्यसौ
sthāpī syādviṣayeṣveṣa tattvajñānodbhavo yadi iṣṭāniṣṭaviyogāptikṛtastu vyabhicāryasau
1378
निर्वेदग्लानिशङ्कौग्र्यदैन्यासूयादमश्रमाः चिन्ता धृतिः स्मृतिर्व्रीडामोहालस्यानि चापलम्
nirvedaglāniśaṅkaugryadainyāsūyādamaśramāḥ cintā dhṛtiḥ smṛtirvrīḍāmohālasyāni cāpalam
1379
हर्षामर्षविषादाश्चापस्मारो जडता तथा वितर्कसुप्तमौत्सुक्यमवहित्थं तथा मतिः
harṣāmarṣaviṣādāścāpasmāro jaḍatā tathā vitarkasuptamautsukyamavahitthaṃ tathā matiḥ
1380
विबोधो व्याधिरुन्मादो गर्वावेगौ मृतिस्तथा त्रासो निद्रा त्रयस्त्रिंशदिति स्युर्व्यभिचारिणः
vibodho vyādhirunmādo garvāvegau mṛtistathā trāso nidrā trayastriṃśaditi syurvyabhicāriṇaḥ
1381
स्तम्भः स्वेदोऽथ रोमाञ्चः स्वरभेदोऽथ वेपथुः वैवर्ण्यमश्रु प्रलयोऽष्टौ भावाः सात्त्विका इति
stambhaḥ svedo'tha romāñcaḥ svarabhedo'tha vepathuḥ vaivarṇyamaśru pralayo'ṣṭau bhāvāḥ sāttvikā iti
1382
विभावाद्यैरनुचितः स्थानत्वाद्विकृतिं गतैः शृङ्गारादिरसाभासाः कृता हास्यस्य हेतवः
vibhāvādyairanucitaḥ sthānatvādvikṛtiṃ gataiḥ śṛṅgārādirasābhāsāḥ kṛtā hāsyasya hetavaḥ
1383
फलं बन्धुवधो रौद्रे विभावः करुणे च सः जगदुस्तद्विदो रौद्रमतः करुणकारणम्
phalaṃ bandhuvadho raudre vibhāvaḥ karuṇe ca saḥ jagadustadvido raudramataḥ karuṇakāraṇam
1384
रौद्रं भयानके हेतुमत एव प्रचक्षते शृङ्गाराद्विप्रलम्भाख्यात्करुणोत्पत्तिरिष्यते भयानकेऽद्भुते हेतुं वीरं धीरा बभाषिरे
raudraṃ bhayānake hetumata eva pracakṣate śṛṅgārādvipralambhākhyātkaruṇotpattiriṣyate bhayānake'dbhute hetuṃ vīraṃ dhīrā babhāṣire
1385
विदूषकस्य हासस्तु नायके हास्यकारणम् साम्याद्रुधिरमोहादिविभावाद्व्यभिचारिणाम्
vidūṣakasya hāsastu nāyake hāsyakāraṇam sāmyādrudhiramohādivibhāvādvyabhicāriṇām
1386
बीभत्से सति भीरूणामुत्पद्येत भयानकः अन्योन्यजन्यजनका भवन्त्येवमिमे रसाः
bībhatse sati bhīrūṇāmutpadyeta bhayānakaḥ anyonyajanyajanakā bhavantyevamime rasāḥ
1387
श्यामः सितो धूसरश्च रक्तो गौरोऽसितस्तथा नीलः पीतस्ततः श्वेतो रसवर्णाः क्रमादिमे
śyāmaḥ sito dhūsaraśca rakto gauro'sitastathā nīlaḥ pītastataḥ śveto rasavarṇāḥ kramādime
1388
विष्णुमन्मथकीनाशरुद्रेन्द्राः कालसंज्ञकः महाकालः क्रमाद्ब्रह्मा बुद्धश्च रसदेवताः शृङ्गारे देवतामाहुरपरे मकरध्वजम्
viṣṇumanmathakīnāśarudrendrāḥ kālasaṃjñakaḥ mahākālaḥ kramādbrahmā buddhaśca rasadevatāḥ śṛṅgāre devatāmāhurapare makaradhvajam
1389
वक्ष्ये विशेषलक्ष्माणि रसादेरधुना क्रमात्
vakṣye viśeṣalakṣmāṇi rasāderadhunā kramāt
1390
विभावैर्वरकान्ताद्यैः स्वकाव्ये कविगुम्फितैः साक्षात्कारमिवाऽऽनीतैर्नटेन स्वप्रयोगतः
vibhāvairvarakāntādyaiḥ svakāvye kavigumphitaiḥ sākṣātkāramivā''nītairnaṭena svaprayogataḥ
1391
नीतो रतिस्थायिभावः सदस्यरसनीयताम् नटेन कान्तदृष्ट्याद्यैरनुभावैः प्रदर्शितैः
nīto ratisthāyibhāvaḥ sadasyarasanīyatām naṭena kāntadṛṣṭyādyairanubhāvaiḥ pradarśitaiḥ
1392
आवेशातिशयं नीतश्चित्रितो व्यभिचारिभिः हर्षचिन्तादिभिः प्रोक्तः शृङ्गारः सूरिशार्ङ्गिणा
āveśātiśayaṃ nītaścitrito vyabhicāribhiḥ harṣacintādibhiḥ proktaḥ śṛṅgāraḥ sūriśārṅgiṇā
1393
संभोगविप्रलम्भौ वाऽवस्थे द्वे तस्य कीर्तिते कान्तासंयोगविरहौ लक्षणे च तयोः क्रमात्
saṃbhogavipralambhau vā'vasthe dve tasya kīrtite kāntāsaṃyogavirahau lakṣaṇe ca tayoḥ kramāt
नर्तनाध्यायः (cont. 6)
1394
स्त्रीपुंसयोरुत्तमयोर्यूनोः पूर्णसुखोदया प्रारम्भात्फलपर्यन्तव्यापिनी स्मरसंभृता संविदोरैक्यसंपत्त्या क्रीडाऽत्र स्थायिनी रतिः
strīpuṃsayoruttamayoryūnoḥ pūrṇasukhodayā prārambhātphalaparyantavyāpinī smarasaṃbhṛtā saṃvidoraikyasaṃpattyā krīḍā'tra sthāyinī ratiḥ
1395
लोके स्थाय्यादिभावानां दृष्टये जन्महेतवः उपनीताः कविवरैर्नटैः साक्षात्कृता इव रसान्प्रसुन्वते ते स्युर्विभावास्तद्विभावनात्
loke sthāyyādibhāvānāṃ dṛṣṭaye janmahetavaḥ upanītāḥ kavivarairnaṭaiḥ sākṣātkṛtā iva rasānprasunvate te syurvibhāvāstadvibhāvanāt
1396
कान्तौ तीव्रस्मराक्रान्तौ दूतीसख्यादयो जनाः
kāntau tīvrasmarākrāntau dūtīsakhyādayo janāḥ
1397
तत्तद्योग्योऽप्यलंकारः किरीटकटकादिकः समयोऽपि वसन्तादिर्विषयाश्चन्दनादयः
tattadyogyo'pyalaṃkāraḥ kirīṭakaṭakādikaḥ samayo'pi vasantādirviṣayāścandanādayaḥ
1398
गीतादयश्च देशोऽपि रम्यहर्म्यवनादिकः कान्तानुकरणं हंसयुग्मचित्रादिदर्शनम्
gītādayaśca deśo'pi ramyaharmyavanādikaḥ kāntānukaraṇaṃ haṃsayugmacitrādidarśanam
1399
जलकेलीत्येवमाद्याः श्रुता यद्वा विलोकिताः विभावत्वेन विख्याता रसे शृङ्गारनामनि
jalakelītyevamādyāḥ śrutā yadvā vilokitāḥ vibhāvatvena vikhyātā rase śṛṅgāranāmani
1400
भावानां यानि कार्याणि नाट्यन्ते कुशलैर्नटैः अनुभावा हेतवस्ते स्वहेत्वनुभवे यतः
bhāvānāṃ yāni kāryāṇi nāṭyante kuśalairnaṭaiḥ anubhāvā hetavaste svahetvanubhave yataḥ
1401
ते भावानाभिमुख्येन नयन्ति गमयन्ति हि अतोऽभिनयशब्देनाप्युच्यन्ते कृत्रिमा नटैः
te bhāvānābhimukhyena nayanti gamayanti hi ato'bhinayaśabdenāpyucyante kṛtrimā naṭaiḥ
1402
कान्ता दृष्टिः कटाक्षाख्यं तारकाकर्म शर्मकृत् चतुरे च भ्रुवौ चारुगोचरा मधुरा गिरः
kāntā dṛṣṭiḥ kaṭākṣākhyaṃ tārakākarma śarmakṛt cature ca bhruvau cārugocarā madhurā giraḥ
1403
रोमाञ्चमुखरागादिरचितः सात्त्विकोत्करः अनुभावा भवन्त्येते शृङ्गाररसपोषिणः
romāñcamukharāgādiracitaḥ sāttvikotkaraḥ anubhāvā bhavantyete śṛṅgārarasapoṣiṇaḥ
1404
आलस्यौग्र्यजुगुप्साभ्योऽन्येऽत्र स्युर्व्यभिचारिणः आलस्यादित्रयं वर्ज्यं स्वविभावैकगोचरम्
ālasyaugryajugupsābhyo'nye'tra syurvyabhicāriṇaḥ ālasyāditrayaṃ varjyaṃ svavibhāvaikagocaram
1405
एष संभोगशृङ्गारगतः परिकरो मतः विप्रलम्भे नानुभावः कान्ता दृष्ट्यादिरिष्यते
eṣa saṃbhogaśṛṅgāragataḥ parikaro mataḥ vipralambhe nānubhāvaḥ kāntā dṛṣṭyādiriṣyate
1406
चिन्तासूयाश्रमौत्सुक्यनिर्वेदग्लानिमृत्यवः उन्मादव्याध्यपस्मारविबोधजडतास्तथा
cintāsūyāśramautsukyanirvedaglānimṛtyavaḥ unmādavyādhyapasmāravibodhajaḍatāstathā
1407
दैन्यं निद्रा तथा स्वप्नसुप्तचिन्तादयश्च ये तदीयैरनुभावैस्तु विप्रलम्भोऽभिनीयते
dainyaṃ nidrā tathā svapnasuptacintādayaśca ye tadīyairanubhāvaistu vipralambho'bhinīyate
1408
उन्मादादिदशां चातिकष्टां नात्र प्रदर्शयेत् न चात्र मरणं साक्षाद्दर्शयेत्तस्य सूचिकाम्
unmādādidaśāṃ cātikaṣṭāṃ nātra pradarśayet na cātra maraṇaṃ sākṣāddarśayettasya sūcikām
1409
तदनन्तरजातां तु दर्शयेत्सुखिनीं दशाम् दशां वा भाविनिधनां सूचयेन्न त्विमां वदेत्
tadanantarajātāṃ tu darśayetsukhinīṃ daśām daśāṃ vā bhāvinidhanāṃ sūcayenna tvimāṃ vadet
1410
ननु दुःखात्मकः कस्माद्विप्रलम्भो रसो मतः मैवं रत्यनुसंधानं विप्रलम्भेऽपि दृश्यते
nanu duḥkhātmakaḥ kasmādvipralambho raso mataḥ maivaṃ ratyanusaṃdhānaṃ vipralambhe'pi dṛśyate
1411
विप्रलम्भोद्भवा शङ्का संभोगे दुस्त्यजा ध्रुवम् इतरेतरचित्रत्वाद्रसत्वं सुलभं तयोः
vipralambhodbhavā śaṅkā saṃbhoge dustyajā dhruvam itaretaracitratvādrasatvaṃ sulabhaṃ tayoḥ
1412
नैकरूपे चिरास्वाद्यः शर्करावद्भवेदसौ
naikarūpe cirāsvādyaḥ śarkarāvadbhavedasau
1413
संभोगेऽपि न निद्राऽस्ति नन्वन्योन्याभिलाषिणोः विबोधस्त्वस्त्यसौ कस्माद्विप्रलम्भैकगोचरः
saṃbhoge'pi na nidrā'sti nanvanyonyābhilāṣiṇoḥ vibodhastvastyasau kasmādvipralambhaikagocaraḥ
1414
नैतन्निद्राविनाशो हि विबोधस्तामृते कुतः
naitannidrāvināśo hi vibodhastāmṛte kutaḥ
1415
रतिश्रमकृता निद्रा संभोगेऽप्यस्ति चेन्न तत् भवन्त्यपि न सोद्भाव्या रत्युत्कर्षविरोधिनी
ratiśramakṛtā nidrā saṃbhoge'pyasti cenna tat bhavantyapi na sodbhāvyā ratyutkarṣavirodhinī
1416
करुणे विप्रलम्भे च चिन्तादिव्यभिचारिणाम् साषारण्यात्तयोर्भेदो नास्ति चेत्तदसांप्रतम्
karuṇe vipralambhe ca cintādivyabhicāriṇām sāṣāraṇyāttayorbhedo nāsti cettadasāṃpratam
1417
शोको हि करुणे स्थायी विप्रलम्भे रतिर्मता
śoko hi karuṇe sthāyī vipralambhe ratirmatā
1418
स्थायिभेदाद्विभागोऽतस्तयोरुत्तमपूरुषे नतु नीचे तु माल्यादिविभावानामसंभवात्
sthāyibhedādvibhāgo'tastayoruttamapūruṣe natu nīce tu mālyādivibhāvānāmasaṃbhavāt
1419
रत्यभावे विप्रलम्भः शृङ्गारो जायते कथम् अतः स्यात्करुणः स्पष्टस्तत्रेष्टविरहोद्भवः
ratyabhāve vipralambhaḥ śṛṅgāro jāyate katham ataḥ syātkaruṇaḥ spaṣṭastatreṣṭavirahodbhavaḥ
1420
माल्याद्यसंभवान्नीचे संभोगासंभवोऽपि चेत् तन्न नीचरतिर्यस्मान्नारीमात्रविभावजा वियोगेऽपि तथा माल्याद्यभावेन कथं रतिः
mālyādyasaṃbhavānnīce saṃbhogāsaṃbhavo'pi cet tanna nīcaratiryasmānnārīmātravibhāvajā viyoge'pi tathā mālyādyabhāvena kathaṃ ratiḥ
1421
आशाबन्धश्लथीभूतचिन्तादिव्यभिचारिकः विरहः करुणाद्भिन्नः प्रियनैराश्यकारितात्
āśābandhaślathībhūtacintādivyabhicārikaḥ virahaḥ karuṇādbhinnaḥ priyanairāśyakāritāt
1422
कामसूत्रे च शृङ्गारो दशावस्थः प्रदर्शितः अभिलाषस्ततश्चिन्तानुस्मृतिर्गुणकीर्तनम्
kāmasūtre ca śṛṅgāro daśāvasthaḥ pradarśitaḥ abhilāṣastataścintānusmṛtirguṇakīrtanam
1423
उद्वेगोऽथ विलापः स्यादुन्मादो व्याधिसंभवः जडता मरणं चेति दशावस्थाः प्रकीर्तिताः
udvego'tha vilāpaḥ syādunmādo vyādhisaṃbhavaḥ jaḍatā maraṇaṃ ceti daśāvasthāḥ prakīrtitāḥ
1424
भोक्ता प्रधानो भोग्या तु कान्ता तदुपसर्जनम् अतो नरान्तरासक्तिस्तस्याः शृङ्गारभङ्गकृत् भोक्तस्त्वपरतन्त्रत्वात्कान्तान्तरमभञ्जकम्
bhoktā pradhāno bhogyā tu kāntā tadupasarjanam ato narāntarāsaktistasyāḥ śṛṅgārabhaṅgakṛt bhoktastvaparatantratvātkāntāntaramabhañjakam
1425
वाङ्नेपथ्याङ्गवेष्टाभिः शृङ्गारस्त्रिविधो मतः रामादिव्यञ्जको वेषो नटे नेपथ्यमिष्यते
vāṅnepathyāṅgaveṣṭābhiḥ śṛṅgārastrividho mataḥ rāmādivyañjako veṣo naṭe nepathyamiṣyate
1426
इति शृङ्गारः वेषालंकारगमनगदितानां विकारिता
iti śṛṅgāraḥ veṣālaṃkāragamanagaditānāṃ vikāritā
1427
एतेषां च परस्थानामनुकारो विलज्जता विषयेऽरुचिता दृष्ट्याऽप्यसंगतविभाषणम्
eteṣāṃ ca parasthānāmanukāro vilajjatā viṣaye'rucitā dṛṣṭyā'pyasaṃgatavibhāṣaṇam
1428
हासनीयस्य कक्षादिसंस्पर्शः कुहनावहः इत्यादयो विभावाः स्युरनुभावास्तु नेत्रयोः
hāsanīyasya kakṣādisaṃsparśaḥ kuhanāvahaḥ ityādayo vibhāvāḥ syuranubhāvāstu netrayoḥ
1429
कपोलयोरोष्ठयोश्च स्पन्दो दृष्ट्योर्विकासनम् अत्यन्तमीलनं किंचित्कुञ्चनं पार्श्वपीडनम्
kapolayoroṣṭhayośca spando dṛṣṭyorvikāsanam atyantamīlanaṃ kiṃcitkuñcanaṃ pārśvapīḍanam
1430
प्रस्वेदमुखरागाद्या यस्याथ व्यभिचारिणः स्वप्नोऽवहित्थमालस्यनिद्रातन्द्रादयोऽपरे
prasvedamukharāgādyā yasyātha vyabhicāriṇaḥ svapno'vahitthamālasyanidrātandrādayo'pare
1431
एते स्मितादिभेदेषु यथायोगं व्यवस्थिताः स्थायिभावश्च हासः स्यादसौ हास्यः प्रकीर्तितः
ete smitādibhedeṣu yathāyogaṃ vyavasthitāḥ sthāyibhāvaśca hāsaḥ syādasau hāsyaḥ prakīrtitaḥ
1432
आत्मस्थः परसंस्थश्चेत्यस्य भेदद्वयं मतम् आत्मस्थो द्रष्टुरुत्पन्नो विभावेक्षणमात्रतः
ātmasthaḥ parasaṃsthaścetyasya bhedadvayaṃ matam ātmastho draṣṭurutpanno vibhāvekṣaṇamātrataḥ
1433
हसन्तमपरं दृष्ट्वा विभावैश्चोपजायते योऽसौ हास्यरसस्तज्ज्ञैः परस्थः परिकीर्तितः
hasantamaparaṃ dṛṣṭvā vibhāvaiścopajāyate yo'sau hāsyarasastajjñaiḥ parasthaḥ parikīrtitaḥ
1434
उत्तमानां मध्यमानां नीचानामप्यसौ भवेत् त्र्यवस्थः कथितस्तस्य षड्भेदाः सन्ति चापरे
uttamānāṃ madhyamānāṃ nīcānāmapyasau bhavet tryavasthaḥ kathitastasya ṣaḍbhedāḥ santi cāpare
1435
स्मितं च हसितं प्रोक्तमुत्तमे पुरुषे बुधैः भवेद्विहसितं चोपहसितं मध्यमे नरे नीचेऽपहसितं चातिहसितं परिकीर्तितम्
smitaṃ ca hasitaṃ proktamuttame puruṣe budhaiḥ bhavedvihasitaṃ copahasitaṃ madhyame nare nīce'pahasitaṃ cātihasitaṃ parikīrtitam
1436
ईषत्फुल्लकपोलाभ्यां कटाक्षैरप्यनुल्बणैः अदृश्यदशनो हास्यो मन्थरस्मितमुच्यते
īṣatphullakapolābhyāṃ kaṭākṣairapyanulbaṇaiḥ adṛśyadaśano hāsyo mantharasmitamucyate
1437
वक्त्रनेत्रकपोलैश्चेदुत्फुल्लैरुपलक्षितः किंचिल्लक्षितदन्तश्च तदा हसितमिष्यते
vaktranetrakapolaiścedutphullairupalakṣitaḥ kiṃcillakṣitadantaśca tadā hasitamiṣyate
1438
सशब्दं मधुरं कालागतं वदनरागवत् आकुञ्चिताक्षिगण्डं च विदुर्विहसितं बुधाः
saśabdaṃ madhuraṃ kālāgataṃ vadanarāgavat ākuñcitākṣigaṇḍaṃ ca vidurvihasitaṃ budhāḥ
1439
निकुञ्चितांसशीर्षश्च जिह्मदृष्टिविलोकनः उत्फुल्लनासिको हास्यो नाम्नोपहसितं मतः
nikuñcitāṃsaśīrṣaśca jihmadṛṣṭivilokanaḥ utphullanāsiko hāsyo nāmnopahasitaṃ mataḥ
1440
अस्थानजः साश्रुदृष्टिराकम्प्रस्कन्धमूर्धकः शार्ङ्गदेवेन गदितो हास्योऽपहसिताह्वयः
asthānajaḥ sāśrudṛṣṭirākampraskandhamūrdhakaḥ śārṅgadevena gadito hāsyo'pahasitāhvayaḥ
1441
स्थूलकर्णः कटुध्वानो बाष्पपूरप्लुतेक्षणः करोपगूढपार्श्वश्च हास्योऽतिहसितं मतः
sthūlakarṇaḥ kaṭudhvāno bāṣpapūraplutekṣaṇaḥ karopagūḍhapārśvaśca hāsyo'tihasitaṃ mataḥ
1442
पूर्वाणि स्वसमुत्थानि स्मितादियुगलत्रये पराणि त्वपरस्थानि पूर्वसंक्रान्तिजत्वतः
pūrvāṇi svasamutthāni smitādiyugalatraye parāṇi tvaparasthāni pūrvasaṃkrāntijatvataḥ
1443
हास्यरौद्रावपि त्रेधा वाङ्नेपथ्याङ्गचेष्टितैः उपलक्षणमेतत्तु तेषां सर्वेषु संभवात्
hāsyaraudrāvapi tredhā vāṅnepathyāṅgaceṣṭitaiḥ upalakṣaṇametattu teṣāṃ sarveṣu saṃbhavāt
1444
इति हास्यः इष्टबन्ध्वियोगश्च श्रीनाशो वधबन्धने
iti hāsyaḥ iṣṭabandhviyogaśca śrīnāśo vadhabandhane
1445
व्यसनप्रभवोऽनर्थः सुतादिनिधनं तथा देशभ्रंशादयश्चैते श्रुता यद्वा विलोकिताः
vyasanaprabhavo'narthaḥ sutādinidhanaṃ tathā deśabhraṃśādayaścaite śrutā yadvā vilokitāḥ
1446
विभावाः संमताः पुंसामुत्तमानां पराश्रिताः मध्यमाधमपुंसां तु ते स्युरात्मैकगोचराः
vibhāvāḥ saṃmatāḥ puṃsāmuttamānāṃ parāśritāḥ madhyamādhamapuṃsāṃ tu te syurātmaikagocarāḥ
1447
अश्रुपातो मुखे शोषो विलापः परिदेवनम् स्तम्भो विवर्णता स्रस्तगात्रता प्रलयस्तथा
aśrupāto mukhe śoṣo vilāpaḥ paridevanam stambho vivarṇatā srastagātratā pralayastathā
1448
श्वासोच्छ्वासौ देहपातघातोरस्ताडनादयः एते यत्रानुभावाः स्युरथ ग्लानिः श्रमो भयम्
śvāsocchvāsau dehapātaghātorastāḍanādayaḥ ete yatrānubhāvāḥ syuratha glāniḥ śramo bhayam
1449
मोहो विषादनिर्वेदौ चिन्तौत्सुक्ये च दीनता जडता व्याधिरुन्मादालस्यापस्मारमृत्यवः
moho viṣādanirvedau cintautsukye ca dīnatā jaḍatā vyādhirunmādālasyāpasmāramṛtyavaḥ
1450
स्तम्भकम्पाश्रुवैवर्ण्यस्वरभङ्गादयस्तथा यत्र संचारिणः स्थायी शोकः स करुणो मतः
stambhakampāśruvaivarṇyasvarabhaṅgādayastathā yatra saṃcāriṇaḥ sthāyī śokaḥ sa karuṇo mataḥ
1451
व्यवस्थाऽत्रानुभावानां योग्यत्वादुत्तमादिषु
vyavasthā'trānubhāvānāṃ yogyatvāduttamādiṣu
1452
विलापो रोदनं शोच्यगुणस्तवपुरःसरम् स्याद्दैवात्मपराणां यदुपालम्भेन रोदनम् परिदेवनमित्युक्तं तदिदं शब्दकोविदैः
vilāpo rodanaṃ śocyaguṇastavapuraḥsaram syāddaivātmaparāṇāṃ yadupālambhena rodanam paridevanamityuktaṃ tadidaṃ śabdakovidaiḥ
1453
धर्मोपघातजो वित्तनाशजो बन्धुनाशजः करुणस्त्रिविधस्तेषामुत्तमेष्वेव पूर्वजः
dharmopaghātajo vittanāśajo bandhunāśajaḥ karuṇastrividhasteṣāmuttameṣveva pūrvajaḥ
1454
त्रेधा रुदितमानन्दार्तीर्ष्याहेतुकृतं भवेत्
tredhā ruditamānandārtīrṣyāhetukṛtaṃ bhavet
1455
दुःखस्मृतियुतानन्दाज्जातं फुल्लकपोलकम् सरोमाञ्चमपाङ्गस्थबाष्पमानन्दजं मतम्
duḥkhasmṛtiyutānandājjātaṃ phullakapolakam saromāñcamapāṅgasthabāṣpamānandajaṃ matam
1456
उच्चैः स्वरविलापं च सभ्रूप्रान्तविवर्तितम् स्रुताश्रुधारमस्वस्थचेष्टाङ्गं चाऽऽर्तिजं मतम्
uccaiḥ svaravilāpaṃ ca sabhrūprāntavivartitam srutāśrudhāramasvasthaceṣṭāṅgaṃ cā''rtijaṃ matam
1457
शिरःकल्पितनिश्वासं स्फुरदोष्ठकपोलकम् कटाक्षभ्रुकुटीवक्रं स्त्रीणामीर्ष्याकृतं भवेत्
śiraḥkalpitaniśvāsaṃ sphuradoṣṭhakapolakam kaṭākṣabhrukuṭīvakraṃ strīṇāmīrṣyākṛtaṃ bhavet
1458
धैर्यादुत्तममध्यानां नाश्रु स्वव्यसने स्रवेत् परस्थे तु स्रवेन्नारीनीचानां तूभयत्र तत्
dhairyāduttamamadhyānāṃ nāśru svavyasane sravet parasthe tu sravennārīnīcānāṃ tūbhayatra tat
1459
इति करुणः हन्तृप्रकृतयो रक्षोदैत्याद्यन्यायकारिणः युद्धं क्रोधोऽनृतं वाक्यं परदारादिधर्षणम्
iti karuṇaḥ hantṛprakṛtayo rakṣodaityādyanyāyakāriṇaḥ yuddhaṃ krodho'nṛtaṃ vākyaṃ paradārādidharṣaṇam
1460
देशजातिकुलाचारविद्यानिन्दा परस्य वधान्यदारयात्रादिप्रतिज्ञापरुषोक्तयः
deśajātikulācāravidyānindā parasya vadhānyadārayātrādipratijñāparuṣoktayaḥ
1461
गृहादिभञ्जनं राज्यहरणं मत्सरस्तथा जिघांसाद्याश्च यत्र स्युर्विभावाः कविकीर्तिताः
gṛhādibhañjanaṃ rājyaharaṇaṃ matsarastathā jighāṃsādyāśca yatra syurvibhāvāḥ kavikīrtitāḥ
1462
भ्रुकुटीरक्तनेत्रत्वं कपोलस्फुरणं तथा दन्तोष्ठपीडनं हस्तनिष्पेषोऽथान्यविग्रहे
bhrukuṭīraktanetratvaṃ kapolasphuraṇaṃ tathā dantoṣṭhapīḍanaṃ hastaniṣpeṣo'thānyavigrahe
1463
तलाद्यैस्ताडनं छेदो मर्दः पाटनमोटने शस्त्राणां ग्रहणं पातः प्रहारो रुधिरस्रुतिः
talādyaistāḍanaṃ chedo mardaḥ pāṭanamoṭane śastrāṇāṃ grahaṇaṃ pātaḥ prahāro rudhirasrutiḥ
1464
एतेऽनुभावास्तेषां तु कर्म यत्ताडनादिकम् न तत्साक्षात्प्रयोक्तव्यं कीर्तनीयं परं नटैः
ete'nubhāvāsteṣāṃ tu karma yattāḍanādikam na tatsākṣātprayoktavyaṃ kīrtanīyaṃ paraṃ naṭaiḥ
1465
उत्साहसम्यग्बोधौ चामर्षावेगौग्र्यचापलम् स्वेदवेपथुरोमाञ्चगद्गदस्वरतादयः
utsāhasamyagbodhau cāmarṣāvegaugryacāpalam svedavepathuromāñcagadgadasvaratādayaḥ
1467
साक्षात्स्वेदोऽभिनेयो वा व्यजनग्रहणादिना उत्साहस्त्वत्र संचारी न तस्माद्वीरसंकरः
sākṣātsvedo'bhineyo vā vyajanagrahaṇādinā utsāhastvatra saṃcārī na tasmādvīrasaṃkaraḥ
1468
ननु चाव्यभिचारेण भावस्य स्थायिता मता स्थायी तत्कथमुत्साहो वीरेऽप्येष भविष्यति
nanu cāvyabhicāreṇa bhāvasya sthāyitā matā sthāyī tatkathamutsāho vīre'pyeṣa bhaviṣyati
1469
मैवं क्षणिकविद्योता विद्युद्वद्व्यभिचारिणः स्थिराः स्युः स्थायिनस्तेन द्विरूपोऽयं रसद्वये
maivaṃ kṣaṇikavidyotā vidyudvadvyabhicāriṇaḥ sthirāḥ syuḥ sthāyinastena dvirūpo'yaṃ rasadvaye
1470
ननु स्थाय्यपि भावत्वान्निसर्गात्क्षणिको भवेत् सत्यं किंतु स संस्काररूपेण स्थायितां गतः
nanu sthāyyapi bhāvatvānnisargātkṣaṇiko bhavet satyaṃ kiṃtu sa saṃskārarūpeṇa sthāyitāṃ gataḥ
1471
तत्तिरस्कृतसंस्कारास्त्वन्ये तत्स्थैर्ययोगिनः आविर्भावतिरोभावधर्माणश्चात्र यन्त्रिताः
tattiraskṛtasaṃskārāstvanye tatsthairyayoginaḥ āvirbhāvatirobhāvadharmāṇaścātra yantritāḥ
1472
गुरौ प्रिये रिपौ भृत्ये भवेत्क्रोधश्चतुर्विधः गुरावव्यक्तचेष्टः स्यात्क्रोधो विनययन्त्रितः
gurau priye ripau bhṛtye bhavetkrodhaścaturvidhaḥ gurāvavyaktaceṣṭaḥ syātkrodho vinayayantritaḥ
1472
अपाङ्गनिर्गताल्पास्रो भ्रुकुटीकुटिलाननः स्फुरितोष्ठो मृगाक्षीणां कोपः प्रणयजः प्रिये
apāṅganirgatālpāsro bhrukuṭīkuṭilānanaḥ sphuritoṣṭho mṛgākṣīṇāṃ kopaḥ praṇayajaḥ priye
1474
दष्टोष्ठो हस्तनिष्पेषी विकटभ्रुकुटीपुटः स्वभुजप्रेक्षणैः शत्रौ भवेत्क्रोधो निरर्गलः
daṣṭoṣṭho hastaniṣpeṣī vikaṭabhrukuṭīpuṭaḥ svabhujaprekṣaṇaiḥ śatrau bhavetkrodho nirargalaḥ
1475
विकृतप्रेक्षणैरक्षिविस्तारैर्भूरिभर्त्सनैः भृत्ये कार्यवशात्कोपः कृत्रिमः क्रूरतोज्झितः
vikṛtaprekṣaṇairakṣivistārairbhūribhartsanaiḥ bhṛtye kāryavaśātkopaḥ kṛtrimaḥ krūratojjhitaḥ
1476
अविस्मयादसंमोहादविषादाच्च यः सताम् धर्प्राद्यर्थविशेषेषु कार्यस्तत्त्वविनिश्चयः
avismayādasaṃmohādaviṣādācca yaḥ satām dharprādyarthaviśeṣeṣu kāryastattvaviniścayaḥ
1477
नयश्च विनयः कीर्तिः पराक्रमणशक्तता प्रतापः प्रभुशक्तिश्च दुर्धर्षप्रौढसैन्यता
nayaśca vinayaḥ kīrtiḥ parākramaṇaśaktatā pratāpaḥ prabhuśaktiśca durdharṣaprauḍhasainyatā
1478
मन्त्रशक्तिश्च संपन्नधनाभिजनमन्त्रिता इत्यादयो विभावाः स्युर्नटे काव्यसमन्विताः
mantraśaktiśca saṃpannadhanābhijanamantritā ityādayo vibhāvāḥ syurnaṭe kāvyasamanvitāḥ
1479
सामादीनामुपायानां यथास्वं विनियोजने विज्ञत्वं स्थैर्यधैर्ये च शौर्यं त्यागो यथोचितम्
sāmādīnāmupāyānāṃ yathāsvaṃ viniyojane vijñatvaṃ sthairyadhairye ca śauryaṃ tyāgo yathocitam
1480
भाषणं भावगम्भीरवाक्यस्येत्येवमादयः सर्वे गर्वानुभावाश्चानुभावाः स्युरथ स्मृतिः
bhāṣaṇaṃ bhāvagambhīravākyasyetyevamādayaḥ sarve garvānubhāvāścānubhāvāḥ syuratha smṛtiḥ
1481
औग्र्यमावेगरोमाञ्चावमर्षश्च धृतिर्मतिः एवंप्रभृतयो भावा यत्र स्युर्व्यभिचारिणः
augryamāvegaromāñcāvamarṣaśca dhṛtirmatiḥ evaṃprabhṛtayo bhāvā yatra syurvyabhicāriṇaḥ
1482
उत्साहः स्थायिभावश्च धीरा वीरं तमूचिरे उत्तमप्रकृतिष्वेव पुरुषेष्वेष जायते
utsāhaḥ sthāyibhāvaśca dhīrā vīraṃ tamūcire uttamaprakṛtiṣveva puruṣeṣveṣa jāyate
1483
सम्यग्विज्ञाय षाड्गुण्यप्रयोगो गीयते नयः
samyagvijñāya ṣāḍguṇyaprayogo gīyate nayaḥ
1484
संधिश्च विग्रहो यानमासनं संश्रयस्तथा द्वैधीभाव इति प्रोक्ता नीतिशास्त्रेषु षड्गुणाः
saṃdhiśca vigraho yānamāsanaṃ saṃśrayastathā dvaidhībhāva iti proktā nītiśāstreṣu ṣaḍguṇāḥ
1485
इन्द्रियाणां जयं प्राह विनयं शंकरप्रियः प्रतापः पौरुषोद्भूता प्रसिद्धिः शत्रुतापिनी
indriyāṇāṃ jayaṃ prāha vinayaṃ śaṃkarapriyaḥ pratāpaḥ pauruṣodbhūtā prasiddhiḥ śatrutāpinī
1486
कीर्तिः सुहृदुदासीनजनानन्दप्रदं यशः सामदाने भेददण्डावित्युपायचतुष्टयम्
kīrtiḥ suhṛdudāsīnajanānandapradaṃ yaśaḥ sāmadāne bhedadaṇḍāvityupāyacatuṣṭayam
1487
स्थैर्यं त्वचलचित्तत्वं धैर्यं गाम्भीर्यशालिता शौर्यं भवेदनुद्भूतभयं युद्धप्रवर्तनम्
sthairyaṃ tvacalacittatvaṃ dhairyaṃ gāmbhīryaśālitā śauryaṃ bhavedanudbhūtabhayaṃ yuddhapravartanam
1488
वीरः स्यादुचिते युद्धे रौद्रस्त्वनुचिते भवेत्
vīraḥ syāducite yuddhe raudrastvanucite bhavet
1489
दानवीरो धर्मवीरो युद्धवीर इति त्रिधा वीरो दानादयस्तत्र विभावाः प्रतिनायके नायके त्वनुभावाः स्युर्वीरस्येति विदां मतम्
dānavīro dharmavīro yuddhavīra iti tridhā vīro dānādayastatra vibhāvāḥ pratināyake nāyake tvanubhāvāḥ syurvīrasyeti vidāṃ matam
1490
इति वीरः रक्षःपिशाचभल्लूकप्रभृतेर्भीषणाकृतेः दर्शनं श्रवणं शून्यागारारण्यप्रवेशयोः
iti vīraḥ rakṣaḥpiśācabhallūkaprabhṛterbhīṣaṇākṛteḥ darśanaṃ śravaṇaṃ śūnyāgārāraṇyapraveśayoḥ
1491
विकृतस्य ध्वनेस्त्रासोद्वेगयोः परसंस्थयोः श्रवणं चानुसंधानं बन्धूनां वधबन्धयोः
vikṛtasya dhvanestrāsodvegayoḥ parasaṃsthayoḥ śravaṇaṃ cānusaṃdhānaṃ bandhūnāṃ vadhabandhayoḥ
1492
एवमाद्या विभावाः स्युरथ नेत्रकराङ्घ्रिणः मध्ये मध्ये स्तम्भकम्पौ रोमाञ्चनिचयस्तथा
evamādyā vibhāvāḥ syuratha netrakarāṅghriṇaḥ madhye madhye stambhakampau romāñcanicayastathā
1493
शुष्कोष्ठतालुता कम्प्रहृदयत्वं विवर्णता मुखस्य स्वरभेदश्च गात्रस्रंसो विलक्ष्यता
śuṣkoṣṭhatālutā kamprahṛdayatvaṃ vivarṇatā mukhasya svarabhedaśca gātrasraṃso vilakṣyatā
1494
कांदिशीकतया दृष्टेरनुभावा भवन्त्यमी अथ स्तम्भादयोऽप्यष्टौ दैन्यमावेगचापले
kāṃdiśīkatayā dṛṣṭeranubhāvā bhavantyamī atha stambhādayo'pyaṣṭau dainyamāvegacāpale
1495
शङ्कामोहावपि त्रासापस्मारमरणादयः यत्र संचारिणः स्थायि भयं स स्याद्भयानकः
śaṅkāmohāvapi trāsāpasmāramaraṇādayaḥ yatra saṃcāriṇaḥ sthāyi bhayaṃ sa syādbhayānakaḥ
1496
वास्तवं कृत्रिमं चेति भयं द्वेधा निगद्यते
vāstavaṃ kṛtrimaṃ ceti bhayaṃ dvedhā nigadyate
1497
स्त्रीणां च नीचप्रकृतेः पुंसः स्याद्वास्तवं भयम् मध्यमे चोत्तमे पुंसि कृत्रिमं तदुदाहृतम्
strīṇāṃ ca nīcaprakṛteḥ puṃsaḥ syādvāstavaṃ bhayam madhyame cottame puṃsi kṛtrimaṃ tadudāhṛtam
1498
स्वभावादभयौ तौ हि स्वामिनं च गुरुं प्रति भयं विनयबोधाय दर्शयेतामतात्त्विकम्
svabhāvādabhayau tau hi svāminaṃ ca guruṃ prati bhayaṃ vinayabodhāya darśayetāmatāttvikam
1499
नीचैः स्वभावबोधार्थं तत्कार्यं मृदुचेष्टितैः
nīcaiḥ svabhāvabodhārthaṃ tatkāryaṃ mṛduceṣṭitaiḥ
1500
स्वहेतूत्थः कृत्रिमश्च वित्रासितकमित्यपि भयानकस्त्रिधा तत्र प्रथमोऽन्वर्थनामकः
svahetūtthaḥ kṛtrimaśca vitrāsitakamityapi bhayānakastridhā tatra prathamo'nvarthanāmakaḥ
1501
कृत्रिमस्तूत्तमकृतो गुर्वादीन्प्रत्यवास्तवः विभीषिकार्थो बालादेर्वित्रासितकमिष्यते
kṛtrimastūttamakṛto gurvādīnpratyavāstavaḥ vibhīṣikārtho bālādervitrāsitakamiṣyate
1502
इति भयानकः स्वभावाद्धातुदोषाद्वा वस्त्वत्यन्ताप्रियात्मकम् निषिद्धमतितृप्तेश्चारुचितं मलमिश्रितम्
iti bhayānakaḥ svabhāvāddhātudoṣādvā vastvatyantāpriyātmakam niṣiddhamatitṛpteścārucitaṃ malamiśritam
1503
अनिष्टफलदानेन मुहुरुद्वेगदायकम् स्याद्विभावोऽथानुभावा उत्कम्पो गात्रधूननम्
aniṣṭaphaladānena muhurudvegadāyakam syādvibhāvo'thānubhāvā utkampo gātradhūnanam
1504
संकोचनं च नासोष्ठहनूनां ष्ठीवनं तथा पदन्यासोऽप्यनियतः पिधानं नासयोर्दृशोः
saṃkocanaṃ ca nāsoṣṭhahanūnāṃ ṣṭhīvanaṃ tathā padanyāso'pyaniyataḥ pidhānaṃ nāsayordṛśoḥ
1505
अथ संचारिणो मोहावेगापस्मारमृत्यवः व्याधिश्च यत्र बीभत्सः स स्थायिन्या जुगुप्सया
atha saṃcāriṇo mohāvegāpasmāramṛtyavaḥ vyādhiśca yatra bībhatsaḥ sa sthāyinyā jugupsayā
1506
शुद्धोऽशुद्धोऽत्यन्तशुद्धो बीभत्सस्त्रिविधो मतः
śuddho'śuddho'tyantaśuddho bībhatsastrividho mataḥ
1507
आद्यौ रुधिरविष्ठादिशुद्धाशुद्धविभावजौ शुद्धधर्मोद्भवोऽत्यन्तशुद्धः संसारगोचरः
ādyau rudhiraviṣṭhādiśuddhāśuddhavibhāvajau śuddhadharmodbhavo'tyantaśuddhaḥ saṃsāragocaraḥ
1508
इति बीभत्सः दुर्लभाभीष्टसंप्राप्तिः खेचराणां विलोकनम् विमानानां च मायानामिन्द्रजालस्य दर्शनम्
iti bībhatsaḥ durlabhābhīṣṭasaṃprāptiḥ khecarāṇāṃ vilokanam vimānānāṃ ca māyānāmindrajālasya darśanam
1509
प्रासादोपवनादेरप्यपूर्वस्यातिशायिनः दर्शनं श्रवणं वाक्यं शिल्पाद्यतिशयान्वितम्
prāsādopavanāderapyapūrvasyātiśāyinaḥ darśanaṃ śravaṇaṃ vākyaṃ śilpādyatiśayānvitam
1510
एते यत्र विभावाः स्युरनुभावास्तु नेत्रयोः विस्तारणं निर्निमेषमीक्षणं पुलकोद्गमः
ete yatra vibhāvāḥ syuranubhāvāstu netrayoḥ vistāraṇaṃ nirnimeṣamīkṣaṇaṃ pulakodgamaḥ
1511
साधुवादोल्लुकसने चाऽऽनन्दाद्धारवस्तथा गद्गदं वचनं स्वेदवेपथू हर्षगोचराः
sādhuvādollukasane cā''nandāddhāravastathā gadgadaṃ vacanaṃ svedavepathū harṣagocarāḥ
1512
स्पर्शग्रहाश्रिताश्चानुभावाः संचारिणस्त्वमी स्तम्भः स्वेदश्च रोमाञ्चः प्रलयो गद्गदं वचः
sparśagrahāśritāścānubhāvāḥ saṃcāriṇastvamī stambhaḥ svedaśca romāñcaḥ pralayo gadgadaṃ vacaḥ
1513
आवेगसंभ्रमौ जाड्यमिति यत्राथ विस्मयः स्थायी तमद्भुतं प्राह श्रीमत्सोढलनन्दनः
āvegasaṃbhramau jāḍyamiti yatrātha vismayaḥ sthāyī tamadbhutaṃ prāha śrīmatsoḍhalanandanaḥ
1514
माया मिथ्याप्रकटितं रूपादिपरिवर्तनम्
māyā mithyāprakaṭitaṃ rūpādiparivartanam
1515
असंभाव्यस्य सत्त्वस्य दर्शनं विविधौषधैः हस्तलाघवतो मन्त्रैरिन्द्रजालं प्रकीर्तितम्
asaṃbhāvyasya sattvasya darśanaṃ vividhauṣadhaiḥ hastalāghavato mantrairindrajālaṃ prakīrtitam
1516
गात्रोद्धूननमाह्लादादत्रोल्लुकसनं मतम् किंचिदाकुञ्चिते नेत्रे स्पर्शः स्कन्धकपोलयोः भ्रूक्षेपणं चानुभावास्तत्र स्पर्शग्रहाश्रिताः
gātroddhūnanamāhlādādatrollukasanaṃ matam kiṃcidākuñcite netre sparśaḥ skandhakapolayoḥ bhrūkṣepaṇaṃ cānubhāvāstatra sparśagrahāśritāḥ
1517
आनन्दजस्तथा दिव्यो द्विविधोऽभिदधेऽद्भुतः आद्यो मनोरथावाप्तेर्दिव्यवस्तूद्भवोऽपरः
ānandajastathā divyo dvividho'bhidadhe'dbhutaḥ ādyo manorathāvāpterdivyavastūdbhavo'paraḥ
1518
इत्यद्भुतः संसारभीरुता दोषदर्शनं विषयेषु च योगिसङ्गो मुनीनां च श्रुताः शमदमक्षमाः
ityadbhutaḥ saṃsārabhīrutā doṣadarśanaṃ viṣayeṣu ca yogisaṅgo munīnāṃ ca śrutāḥ śamadamakṣamāḥ
1519
अध्यात्मविषया गोष्ठी तापसास्तापसाश्रमाः भूरिनिर्झरझांकारि वारि तीर्थानि तीर्थिकाः
adhyātmaviṣayā goṣṭhī tāpasāstāpasāśramāḥ bhūrinirjharajhāṃkāri vāri tīrthāni tīrthikāḥ
1520
सरितः पुण्यपयसो नीवाराङ्कितसैकताः शैवं च वैष्णवं क्षेत्रं विजनानि वनानि च
saritaḥ puṇyapayaso nīvārāṅkitasaikatāḥ śaivaṃ ca vaiṣṇavaṃ kṣetraṃ vijanāni vanāni ca
1521
भक्ता भक्तिरसोन्मत्ताः शंकरस्य हरेरपि विष्णुभक्तिप्रभावाद्या विभावा यत्र संमताः
bhaktā bhaktirasonmattāḥ śaṃkarasya harerapi viṣṇubhaktiprabhāvādyā vibhāvā yatra saṃmatāḥ
1522
मन्दस्पन्दं बहिश्चित्तमानन्दाश्रुप्लुते दृशौ रोमाञ्चकञ्चुका मूर्तिर्मोक्षशास्त्रार्थचिन्तनम्
mandaspandaṃ bahiścittamānandāśruplute dṛśau romāñcakañcukā mūrtirmokṣaśāstrārthacintanam
1523
ब्रह्मविद्योपदेशश्च संवादस्तत्त्वगोचरः नासाग्रानुगते नेत्रे ज्ञानमुद्राप्रदर्शनम्
brahmavidyopadeśaśca saṃvādastattvagocaraḥ nāsāgrānugate netre jñānamudrāpradarśanam
1524
इत्यादयोऽनुभावाः स्युरिमे तु व्यभिचारिणः उन्मादः परमानन्दरसपानसमुद्भवः
ityādayo'nubhāvāḥ syurime tu vyabhicāriṇaḥ unmādaḥ paramānandarasapānasamudbhavaḥ
1525
हर्षो धृतिः समीचीनो विबोधश्च स्मृतिर्मतिः निर्वेदस्तत्त्वबोधोत्थः स्थायी शान्तो भवेदसौ
harṣo dhṛtiḥ samīcīno vibodhaśca smṛtirmatiḥ nirvedastattvabodhotthaḥ sthāyī śānto bhavedasau
1526
रत्यादिभेदविधुरो विषयोपप्लवोज्झितः परानन्दघनैकात्मनिर्भासः शान्त उच्यते
ratyādibhedavidhuro viṣayopaplavojjhitaḥ parānandaghanaikātmanirbhāsaḥ śānta ucyate
1527
स्वतो विषयवैमुख्यं शमः स्थाय्यथवा भवेत् नाट्यनिर्वाहको मध्ये मध्ये संचारिसंभवः
svato viṣayavaimukhyaṃ śamaḥ sthāyyathavā bhavet nāṭyanirvāhako madhye madhye saṃcārisaṃbhavaḥ
1528
स्वभावेऽभिनयाः पूर्वमाङ्किका ये निरूपिताः ते शान्तविषया यस्माच्छान्तः प्रकृतिरात्मनः
svabhāve'bhinayāḥ pūrvamāṅkikā ye nirūpitāḥ te śāntaviṣayā yasmācchāntaḥ prakṛtirātmanaḥ
1529
विहाय विषयौन्मुख्यं निजानन्दस्थितिर्यतः आत्मनः कथ्यते शान्तः स्वभावोऽसौ मतस्ततः
vihāya viṣayaunmukhyaṃ nijānandasthitiryataḥ ātmanaḥ kathyate śāntaḥ svabhāvo'sau matastataḥ
1530
इति शान्तः भक्तिं स्नेहं तथा लौल्यं केचित्त्रीन्मन्वते रसान् श्रद्धार्द्रताभिलाषांश्च स्थायिनस्तेषु ते विदुः
iti śāntaḥ bhaktiṃ snehaṃ tathā laulyaṃ kecittrīnmanvate rasān śraddhārdratābhilāṣāṃśca sthāyinasteṣu te viduḥ
1531
तदसद्रतिभेदौ हि भक्तिस्नेहौ नृगोचरौ व्यभिचारित्वमनयोर्नृनार्योः स्थायिनौ तु तौ
tadasadratibhedau hi bhaktisnehau nṛgocarau vyabhicāritvamanayornṛnāryoḥ sthāyinau tu tau
1532
अयुक्तविषया तृष्णा लौल्यं तद्धास्यकारणम् अतो रसा नवैवेति मुनिना संप्रधारितम्
ayuktaviṣayā tṛṣṇā laulyaṃ taddhāsyakāraṇam ato rasā navaiveti muninā saṃpradhāritam
1533
रत्यादयः स्थायिभावाः स्युर्भूयिष्ठविभावजाः स्तोकैर्विभावैरुत्पन्नास्त एव व्यभिचारिणः रसान्तरेष्वपि तदा यथायोगं भवन्ति ते
ratyādayaḥ sthāyibhāvāḥ syurbhūyiṣṭhavibhāvajāḥ stokairvibhāvairutpannāsta eva vyabhicāriṇaḥ rasāntareṣvapi tadā yathāyogaṃ bhavanti te
1534
यथा हि हासः शृङ्गारे रतिः शान्ते च दृश्यते वीरे क्रोधो भयं शोके ज्गुप्सा च भयानके
yathā hi hāsaḥ śṛṅgāre ratiḥ śānte ca dṛśyate vīre krodho bhayaṃ śoke jgupsā ca bhayānake
1535
उत्साहविस्मयौ सर्वरसेषु व्यभिचारिणौ शमः सर्वरसेष्वस्ति स्थैर्यत्वेऽव्यभिचार्यसौ
utsāhavismayau sarvaraseṣu vyabhicāriṇau śamaḥ sarvaraseṣvasti sthairyatve'vyabhicāryasau
1536
इति नवरसलक्षणम् अथ व्यभिचारिणां निर्वेदादीनां लक्षणम् आक्रोशनमधिक्षेपो व्याधिक्रोधौ च ताडनम् दारिद्र्यमिष्टविरहः परवृद्धेश्च दर्शनम्
iti navarasalakṣaṇam atha vyabhicāriṇāṃ nirvedādīnāṃ lakṣaṇam ākrośanamadhikṣepo vyādhikrodhau ca tāḍanam dāridryamiṣṭavirahaḥ paravṛddheśca darśanam
1537
नीचेष्विति विभावाः स्युरुत्तमे त्वपमाननम् तत्त्वबोधश्च यत्र स्यादनुभावास्तु रोदनम्
nīceṣviti vibhāvāḥ syuruttame tvapamānanam tattvabodhaśca yatra syādanubhāvāstu rodanam
1538
निश्वासोच्छ्वसिते दीनमुखता संप्रधारणम् इत्यादयः स निर्वेदो भावः सूरिभिरिष्यते
niśvāsocchvasite dīnamukhatā saṃpradhāraṇam ityādayaḥ sa nirvedo bhāvaḥ sūribhiriṣyate
1539
इति निर्वेदः व्याधिर्वान्तिर्विरेकश्चोपवासो नियमस्तपः मनस्तापोऽतिपानाटिव्यायामसुरतानि च
iti nirvedaḥ vyādhirvāntirvirekaścopavāso niyamastapaḥ manastāpo'tipānāṭivyāyāmasuratāni ca
1540
निद्राछेदोऽध्वगमनं क्षुत्पिपासादयस्तथा विभावाः स्युरथ स्रस्ताधरनेत्रकपोलता
nidrāchedo'dhvagamanaṃ kṣutpipāsādayastathā vibhāvāḥ syuratha srastādharanetrakapolatā
1541
मन्दावुत्क्षेपनिक्षेपौ पादयोस्तनुगात्रता विवर्णशिथिलाङ्गत्वं कम्पानुत्साहतादयः यत्र भावानुभावाः स्युः सा ग्लानिरभिधीयते
mandāvutkṣepanikṣepau pādayostanugātratā vivarṇaśithilāṅgatvaṃ kampānutsāhatādayaḥ yatra bhāvānubhāvāḥ syuḥ sā glānirabhidhīyate
1542
इति ग्लानिः चौर्यराजापराधादेरकार्याद्ग्रहणं नृणाम् अन्येषु तत्सहायेषु विभावश्चेदथाऽऽत्मनः
iti glāniḥ cauryarājāparādhāderakāryādgrahaṇaṃ nṛṇām anyeṣu tatsahāyeṣu vibhāvaścedathā''tmanaḥ
1543
अन्येनादर्शने यत्र पार्श्वयोर्मुहुरीक्षणम् कण्ठोष्ठमुखशोषश्च जिह्वायाः परिलेहनम्
anyenādarśane yatra pārśvayormuhurīkṣaṇam kaṇṭhoṣṭhamukhaśoṣaśca jihvāyāḥ parilehanam
1544
वेपथुर्मुखवैवर्ण्यं गुरुविह्वलजिह्वता उन्मुखेक्षणमित्यादिरनुभावगणो यदा
vepathurmukhavaivarṇyaṃ guruvihvalajihvatā unmukhekṣaṇamityādiranubhāvagaṇo yadā
1545
नीचेषूत्तममध्येषु नरेषु मृदुचेष्टितैः सोत्तमानामपि स्त्रीणां भीरुत्वाद्भयकृद्भवेत्
nīceṣūttamamadhyeṣu nareṣu mṛduceṣṭitaiḥ sottamānāmapi strīṇāṃ bhīrutvādbhayakṛdbhavet
1546
प्रियविप्रियजा शङ्का शृङ्गारे शार्ङ्गिणोदिता चौर्यराजापराधादिप्रभवा तु भयानके
priyavipriyajā śaṅkā śṛṅgāre śārṅgiṇoditā cauryarājāparādhādiprabhavā tu bhayānake
1547
परस्था स्वसमुत्था च द्वेधा शङ्का निगद्यते नृषु भीरुस्वभावेषु तरलालोकनादिभिः
parasthā svasamutthā ca dvedhā śaṅkā nigadyate nṛṣu bhīrusvabhāveṣu taralālokanādibhiḥ
1548
सापराधत्वशङ्का याऽन्येषां सा परसंस्थिता स्वसमुत्था परे ज्ञास्यन्त्यपराधं ममेत्यसौ
sāparādhatvaśaṅkā yā'nyeṣāṃ sā parasaṃsthitā svasamutthā pare jñāsyantyaparādhaṃ mametyasau
1549
स्वशङ्कायां परज्ञानशङ्का या स्वसमुत्थिता सहभावोऽवहित्थेन शङ्काया दृश्यते रसे
svaśaṅkāyāṃ parajñānaśaṅkā yā svasamutthitā sahabhāvo'vahitthena śaṅkāyā dṛśyate rase
1550
इति शङ्का नृपापराधोऽसद्दोषकीर्तनं चोपधारणम् विभावाः स्युरथो बन्धो वधस्ताडनभर्त्सने एते यत्रानुभावास्तदौग्र्यं निर्दयतात्मकम्
iti śaṅkā nṛpāparādho'saddoṣakīrtanaṃ copadhāraṇam vibhāvāḥ syuratho bandho vadhastāḍanabhartsane ete yatrānubhāvāstadaugryaṃ nirdayatātmakam
1551
इत्यौग्र्यम् चिन्तौत्सुक्यान्मनस्तापाद्दौर्गत्याच्च विभावतः
ityaugryam cintautsukyānmanastāpāddaurgatyācca vibhāvataḥ
1552
अनुभावात्तु शिरसो व्यावृत्तेर्गात्रगौरवात् देहोपस्करणत्यागाद्दैन्यं भावं विभावयेत्
anubhāvāttu śiraso vyāvṛttergātragauravāt dehopaskaraṇatyāgāddainyaṃ bhāvaṃ vibhāvayet
1553
इति दैन्यम् नानापराधो विद्वेषः परस्यैश्वर्यसंपदाम् सौभग्यमेधाविद्यादेर्दर्शनं च विभावकम्
iti dainyam nānāparādho vidveṣaḥ parasyaiśvaryasaṃpadām saubhagyamedhāvidyāderdarśanaṃ ca vibhāvakam
1554
अनुभावास्त्वमर्षादिदोषोक्तिर्गुणनिह्नवः गुणस्य दोषीकरणमप्रेक्षणमधोमुखम् अवज्ञाभ्रुकुटीत्याद्या यत्रासूयाममूं विदुः
anubhāvāstvamarṣādidoṣoktirguṇanihnavaḥ guṇasya doṣīkaraṇamaprekṣaṇamadhomukham avajñābhrukuṭītyādyā yatrāsūyāmamūṃ viduḥ
1555
इत्यसूया मद्यपानं विभावोऽथानुभावाः पञ्च यत्र च शयनं हसनं गानं रोदनं परूषोक्तयः
ityasūyā madyapānaṃ vibhāvo'thānubhāvāḥ pañca yatra ca śayanaṃ hasanaṃ gānaṃ rodanaṃ parūṣoktayaḥ
1556
उत्तमे पुरुषे स्वापो हासगाने तु मध्यमे रोदनं पुरुषोक्तिश्च भवतः पुरुषेऽधमे
uttame puruṣe svāpo hāsagāne tu madhyame rodanaṃ puruṣoktiśca bhavataḥ puruṣe'dhame
1557
स स्यान्मदः स च त्रेधा तरुणो मध्यमोऽधमः तरुणोऽल्पोऽधमस्त्वत्र प्रवृद्धोऽधमसंश्रयात्
sa syānmadaḥ sa ca tredhā taruṇo madhyamo'dhamaḥ taruṇo'lpo'dhamastvatra pravṛddho'dhamasaṃśrayāt
1558
सर्वेषां तरुणः प्रोक्तो मध्यमो मध्यनीचयोः पुमांसोऽधमसत्त्वा ये तेषामेवाधमो मदः
sarveṣāṃ taruṇaḥ prokto madhyamo madhyanīcayoḥ pumāṃso'dhamasattvā ye teṣāmevādhamo madaḥ
1559
अव्यक्तासंगतैर्वाक्यै रोमाञ्चनिचयैस्तनोः सुकुमारस्खलद्गत्याऽभिनयेत्तरुणं मदम्
avyaktāsaṃgatairvākyai romāñcanicayaistanoḥ sukumāraskhaladgatyā'bhinayettaruṇaṃ madam
1560
स्रस्तव्याकुलविक्षिप्तौ भुजौ स्खलितघूर्णिते नेत्रे गतिश्च कुटिलाऽनुभावा मध्यमे मदे
srastavyākulavikṣiptau bhujau skhalitaghūrṇite netre gatiśca kuṭilā'nubhāvā madhyame made
1561
गतिभङ्गः स्मृतेर्नाशो हिक्का छर्दिः कफस्नुतिः गुर्वी जिह्वा ष्ठीवनं चानुभावाः स्युर्मदेऽधमे
gatibhaṅgaḥ smṛternāśo hikkā chardiḥ kaphasnutiḥ gurvī jihvā ṣṭhīvanaṃ cānubhāvāḥ syurmade'dhame
1562
रङ्गे विधाय पानं तु नाटयेन्मदवर्धनम् पीत्वा रङ्गप्रवेशे तु मदक्षैण्याय बुद्धिमान् हर्षशोकभयोपायान्युगपद्दर्शयेद्बहून्
raṅge vidhāya pānaṃ tu nāṭayenmadavardhanam pītvā raṅgapraveśe tu madakṣaiṇyāya buddhimān harṣaśokabhayopāyānyugapaddarśayedbahūn
1563
इति मदः अध्वव्यायामसेवाद्यैर्विभावैरनुभावकैः
iti madaḥ adhvavyāyāmasevādyairvibhāvairanubhāvakaiḥ
1564
गात्रसंवाहनैरास्यसंकोचैरङ्गमोटनैः निश्वासैर्जृम्भितैर्मन्दैः पादक्षेपैः श्रमो यतः
gātrasaṃvāhanairāsyasaṃkocairaṅgamoṭanaiḥ niśvāsairjṛmbhitairmandaiḥ pādakṣepaiḥ śramo yataḥ
1565
इति श्रमः विभावा यत्र दारिद्र्यमैश्वर्यं भ्रंशनं तथा इष्टार्थापहृतिश्चाथ श्वासोच्छ्वासावधोमुखम्
iti śramaḥ vibhāvā yatra dāridryamaiśvaryaṃ bhraṃśanaṃ tathā iṣṭārthāpahṛtiścātha śvāsocchvāsāvadhomukham
1566
संतापः स्मरणं ध्यानं कार्श्यं देहानुपस्कृतिः अधृतिश्चानुभावाः स्युः सा चिन्ता परिकीर्तिता वितर्कोऽस्याः क्षणे पूर्वे पाश्चात्ये वोपजायते
saṃtāpaḥ smaraṇaṃ dhyānaṃ kārśyaṃ dehānupaskṛtiḥ adhṛtiścānubhāvāḥ syuḥ sā cintā parikīrtitā vitarko'syāḥ kṣaṇe pūrve pāścātye vopajāyate
1567
इति चिन्ता विवेकः श्रुतिसंपत्तिर्गुरुभक्तिस्तपस्विता
iti cintā vivekaḥ śrutisaṃpattirgurubhaktistapasvitā
1568
एते विषयभावेन करणत्वेन च स्थिताः इष्टाधिकानामिष्टानां लाभस्तु विषयत्वतः
ete viṣayabhāvena karaṇatvena ca sthitāḥ iṣṭādhikānāmiṣṭānāṃ lābhastu viṣayatvataḥ
1569
क्रीडा करणभावेन विभावा यत्र संमताः प्राप्तभाग्योपभोगस्य त्वप्राप्तातीतभोगयोः
krīḍā karaṇabhāvena vibhāvā yatra saṃmatāḥ prāptabhāgyopabhogasya tvaprāptātītabhogayoḥ
1570
जीर्णे नष्टे चाविषादो न तु शोचनमित्यपि अनुभावद्वयं यत्र धृतिं तां ब्रुवते बुधाः
jīrṇe naṣṭe cāviṣādo na tu śocanamityapi anubhāvadvayaṃ yatra dhṛtiṃ tāṃ bruvate budhāḥ
1571
इति धृतिः पश्चिमप्रहरे रात्रेः स्वास्थ्यं निद्राक्षयस्तथा ध्यानं च मुहुरभ्यासः सदृशः श्रुतिदर्शने
iti dhṛtiḥ paścimaprahare rātreḥ svāsthyaṃ nidrākṣayastathā dhyānaṃ ca muhurabhyāsaḥ sadṛśaḥ śrutidarśane
1572
एते यत्र विभावाः स्युरनुभावास्तु कम्पितम् उद्वाहितं च शीर्षस्यासदृशस्यावलोकनम्
ete yatra vibhāvāḥ syuranubhāvāstu kampitam udvāhitaṃ ca śīrṣasyāsadṛśasyāvalokanam
1573
भ्रूनतिश्च स्मृतिः सा स्यात्सुखदुःखप्रदायिनाम् चिरविस्मृतवस्तूनां स्मरणं स्मृतिरुच्यते
bhrūnatiśca smṛtiḥ sā syātsukhaduḥkhapradāyinām ciravismṛtavastūnāṃ smaraṇaṃ smṛtirucyate
1574
इति स्मृतिःगुरुव्यतिक्रमोऽवज्ञा कृते त्यागेऽनुतापिता प्रतिज्ञातार्थनिर्वाहो विभावैरेभिरुद्गता
iti smṛtiḥguruvyatikramo'vajñā kṛte tyāge'nutāpitā pratijñātārthanirvāho vibhāvairebhirudgatā
1575
मुखावनमनं गूढवचनं च विचिन्तनम् वस्त्राङ्गुलीयकस्पर्शो नखानां कर्तनं मुहुः
mukhāvanamanaṃ gūḍhavacanaṃ ca vicintanam vastrāṅgulīyakasparśo nakhānāṃ kartanaṃ muhuḥ
1576
भुवि लेखनमित्याद्यैर्व्रीडाभावोऽनुभाव्यते व्रीडानुतापशुचिभिर्दृष्टा कार्ये कृते सति
bhuvi lekhanamityādyairvrīḍābhāvo'nubhāvyate vrīḍānutāpaśucibhirdṛṣṭā kārye kṛte sati
1577
इति व्रीडा देवजोपद्रवाद्देहपीडेष्टविरहादिकम् मर्मप्रहारोऽप्यस्थाने घोरचोरादिजं भयम्
iti vrīḍā devajopadravāddehapīḍeṣṭavirahādikam marmaprahāro'pyasthāne ghoracorādijaṃ bhayam
1578
तत्प्रतीकारशून्यस्य वैरानुस्मरणादयः विभावाः सन्ति यत्राथ पतनं देहघूर्णनम्
tatpratīkāraśūnyasya vairānusmaraṇādayaḥ vibhāvāḥ santi yatrātha patanaṃ dehaghūrṇanam
1579
हृदयस्मानवस्थानमिन्द्रियाणामचेष्टता इत्यादयोऽनुभावास्तं मोहमाहुर्मनीषिणः
hṛdayasmānavasthānamindriyāṇāmaceṣṭatā ityādayo'nubhāvāstaṃ mohamāhurmanīṣiṇaḥ
1580
पश्यतो भीतिहेतुं तत्प्रतीकारमपश्यतः कार्यानिश्चयिनी चित्तवृत्तिर्मोहोऽभिधीयते
paśyato bhītihetuṃ tatpratīkāramapaśyataḥ kāryāniścayinī cittavṛttirmoho'bhidhīyate
1581
इति मोहः अतितृप्तिः स्वभावश्च गर्भव्याधिश्रमादयः विभावा अनुभावास्तु निद्रा तन्द्रासनाशनात् ऋते सर्वक्रियाद्वेषो यत्राऽऽलस्यं तदुच्यते
iti mohaḥ atitṛptiḥ svabhāvaśca garbhavyādhiśramādayaḥ vibhāvā anubhāvāstu nidrā tandrāsanāśanāt ṛte sarvakriyādveṣo yatrā''lasyaṃ taducyate
1582
इत्यालस्यम् अमर्षप्रातिकूल्येर्ष्यारागद्वेषाश्च मत्सरः इति यत्र विभावाः स्युरनुभावास्तु भर्त्सनम्
ityālasyam amarṣaprātikūlyerṣyārāgadveṣāśca matsaraḥ iti yatra vibhāvāḥ syuranubhāvāstu bhartsanam
1583
वाक्पारुष्यं प्रहारश्च ताडनं वधबन्धने तच्चापलमनालोच्याकार्यकारित्वमिष्यते
vākpāruṣyaṃ prahāraśca tāḍanaṃ vadhabandhane taccāpalamanālocyākāryakāritvamiṣyate
1584
इति चापलम् देवभर्तृगुरुस्वामिप्रसादः प्रियसंगमः
iti cāpalam devabhartṛgurusvāmiprasādaḥ priyasaṃgamaḥ
1585
मनोरथाप्तिरप्राप्यमनोरथधनागमः समुत्पत्तिश्च पुत्रादेर्विभावो यत्र जायते
manorathāptiraprāpyamanorathadhanāgamaḥ samutpattiśca putrādervibhāvo yatra jāyate
1586
नेत्रवक्त्रप्रसादश्च प्रियोक्तिः पुलकोद्गमः अश्रुस्वेदादयश्चानुभावा हर्षं तमादिशेत्
netravaktraprasādaśca priyoktiḥ pulakodgamaḥ aśrusvedādayaścānubhāvā harṣaṃ tamādiśet
1587
इति हर्षः विद्याधनबलैश्वर्याधिकैर्मध्येसभं नृभिः अधिक्षेपादमर्षः स्यात्प्रतीकारस्पृहात्मकः नृणामुत्साहिनामेव स स्यात्तस्यानुभावकः
iti harṣaḥ vidyādhanabalaiśvaryādhikairmadhyesabhaṃ nṛbhiḥ adhikṣepādamarṣaḥ syātpratīkāraspṛhātmakaḥ nṛṇāmutsāhināmeva sa syāttasyānubhāvakaḥ
1588
स्वेदोऽधोमुखता मूर्धकम्पो निर्लक्षचित्तता उपायान्वेषणं चित्तोत्साहस्तस्यानुभावकाः
svedo'dhomukhatā mūrdhakampo nirlakṣacittatā upāyānveṣaṇaṃ cittotsāhastasyānubhāvakāḥ
1589
इत्यमर्षः सत्युपायेऽपि कार्यस्यासिद्धिर्दुर्दैवकारिता
ityamarṣaḥ satyupāye'pi kāryasyāsiddhirdurdaivakāritā
1590
नृपापराधश्चौर्यादिग्रहणं च विभावकाः सहायान्वेषणोपायचिन्तने विमनस्कता
nṛpāparādhaścauryādigrahaṇaṃ ca vibhāvakāḥ sahāyānveṣaṇopāyacintane vimanaskatā
1591
उत्तमे मध्यमे चानुभावाश्चोत्साहसंश्रयाः अधमे धावनं ध्यानं मुखशोषविलोकने
uttame madhyame cānubhāvāścotsāhasaṃśrayāḥ adhame dhāvanaṃ dhyānaṃ mukhaśoṣavilokane
1592
निद्रा निःश्वसितं सृक्कलेहनं चानुभावकाः सन्ति यत्र विषादोऽसौ भावो भावविदां मतः
nidrā niḥśvasitaṃ sṛkkalehanaṃ cānubhāvakāḥ santi yatra viṣādo'sau bhāvo bhāvavidāṃ mataḥ
1593
इति विषादः देवैर्नागैस्तथा यक्षैः पिशाचैर्ब्रह्मराक्षसैः भूताद्यैश्च ग्रहैरुग्रैरावेशस्तत्स्मृतिस्तथा
iti viṣādaḥ devairnāgaistathā yakṣaiḥ piśācairbrahmarākṣasaiḥ bhūtādyaiśca grahairugrairāveśastatsmṛtistathā
1594
अशुचेश्चिरसंस्थानं शून्यागारस्य सेवनम् धातुवैषम्यमित्याद्यैर्विभावैरनुभावकैः
aśuceścirasaṃsthānaṃ śūnyāgārasya sevanam dhātuvaiṣamyamityādyairvibhāvairanubhāvakaiḥ
1595
स्पन्दनं कम्पनिःश्वासौ धावनं पतनं भुवि जिह्वाया लेहनं स्वेदः स्तम्भो वक्त्रं च फेनिलम्
spandanaṃ kampaniḥśvāsau dhāvanaṃ patanaṃ bhuvi jihvāyā lehanaṃ svedaḥ stambho vaktraṃ ca phenilam
1596
निःसंज्ञतेत्यादिभिश्चापस्मारमुपलक्षयेत्
niḥsaṃjñatetyādibhiścāpasmāramupalakṣayet
1597
इत्यपस्मारः कार्याविवेको जडता पश्यतः शृण्वतोऽपि वा तद्विभावाः प्रियानिष्टदर्शनश्रवणे रुजा
ityapasmāraḥ kāryāviveko jaḍatā paśyataḥ śṛṇvato'pi vā tadvibhāvāḥ priyāniṣṭadarśanaśravaṇe rujā
1598
अनुभावास्तु चैवास्याः प्रतिवादावभाषणे इष्टानिष्टापरिज्ञानं चानिमेषेक्षणादयः सा पूर्वं परतो वा स्यान्मोहादिति विदां मतम्
anubhāvāstu caivāsyāḥ prativādāvabhāṣaṇe iṣṭāniṣṭāparijñānaṃ cānimeṣekṣaṇādayaḥ sā pūrvaṃ parato vā syānmohāditi vidāṃ matam
1599
इति जडता यत्र विप्रतिपत्तिः स्यात्संशयोऽपि विमर्शनम् पक्षयोरुभयोरुक्ते माने साधकबाधके
iti jaḍatā yatra vipratipattiḥ syātsaṃśayo'pi vimarśanam pakṣayorubhayorukte māne sādhakabādhake
नर्तनाध्यायः (cont. 7)
1600
विभावाः स्युरिमे चानुभावाः शीर्षस्य कम्पनम् भ्रूक्षेपश्चतुरो हस्तस्तं वितर्कं प्रचक्षते
vibhāvāḥ syurime cānubhāvāḥ śīrṣasya kampanam bhrūkṣepaścaturo hastastaṃ vitarkaṃ pracakṣate
1601
यो वितर्कान्वितस्थायी सोऽवहित्थेन युज्यते
yo vitarkānvitasthāyī so'vahitthena yujyate
1602
इति वितर्कः निद्राविभावजं सुप्तं सुप्तावस्थात्मकं मतम् तस्यानुभावा निभृतं गात्रं नेत्रनिमीलितम् स्वप्नप्रलापनं श्वासोच्छ्वासौ बाह्याक्षलीनता
iti vitarkaḥ nidrāvibhāvajaṃ suptaṃ suptāvasthātmakaṃ matam tasyānubhāvā nibhṛtaṃ gātraṃ netranimīlitam svapnapralāpanaṃ śvāsocchvāsau bāhyākṣalīnatā
1603
इति सुप्तम् संजातमिष्टविरहादुद्दीप्तं प्रियसंस्मृतेः
iti suptam saṃjātamiṣṭavirahāduddīptaṃ priyasaṃsmṛteḥ
1604
निद्रया तन्द्रया गात्रगौरवेण च चिन्तया अनुभावितमाख्यातमौत्सुक्यं भावकोविदैः
nidrayā tandrayā gātragauraveṇa ca cintayā anubhāvitamākhyātamautsukyaṃ bhāvakovidaiḥ
1605
इत्यौत्सुक्यम् अनुभावपिधानार्थोऽवहित्थं भाव उच्यते
ityautsukyam anubhāvapidhānārtho'vahitthaṃ bhāva ucyate
1606
तद्विभाव्यं भयव्रीडाधार्ष्ट्यकौटिल्यगौरवैः गर्वादगणनेनापि तस्येते त्वनुभावकाः
tadvibhāvyaṃ bhayavrīḍādhārṣṭyakauṭilyagauravaiḥ garvādagaṇanenāpi tasyete tvanubhāvakāḥ
1607
प्रियादिगोचरकथाभङ्गो धैर्यं च कृत्रिमम् अन्यथाकथनं तद्वदन्यथा वेक्षणादयः
priyādigocarakathābhaṅgo dhairyaṃ ca kṛtrimam anyathākathanaṃ tadvadanyathā vekṣaṇādayaḥ
1608
इत्यवहित्थम् अ पूर्वप्रतिभानं स्यान्मतिस्तां तु विभावयेत् अन्वयव्यतिरेकोत्थैः प्रत्ययैः शास्त्रचिन्तनैः
ityavahittham a pūrvapratibhānaṃ syānmatistāṃ tu vibhāvayet anvayavyatirekotthaiḥ pratyayaiḥ śāstracintanaiḥ
1609
ऊहापोहैश्च विविधैरथ तामनुभावयेत् संदंशचतुराद्यैश्च करैरुत्क्षेपणैर्भ्रुवोः
ūhāpohaiśca vividhairatha tāmanubhāvayet saṃdaṃśacaturādyaiśca karairutkṣepaṇairbhruvoḥ
1610
नानाशास्त्रार्थविषयैः शिष्याणामुपदेशनैः तर्काख्यौ प्रत्ययावूहापोहौ विधिनिषेधयोः
nānāśāstrārthaviṣayaiḥ śiṣyāṇāmupadeśanaiḥ tarkākhyau pratyayāvūhāpohau vidhiniṣedhayoḥ
1611
इति मतिः स्वप्नान्तनिद्राछेदाभ्यामाहारपरिणामतः शब्दस्पर्शादिभिः स्वप्नैः स्मृतैर्वा जाग्रति स्थितैः
iti matiḥ svapnāntanidrāchedābhyāmāhārapariṇāmataḥ śabdasparśādibhiḥ svapnaiḥ smṛtairvā jāgrati sthitaiḥ
1612
विभाव्यतेऽथ जृम्भाक्षिमर्दनैः शयनोद्गमैः अङ्गुलित्रोटनैरङ्गवलनैर्योऽनुभाव्यते
vibhāvyate'tha jṛmbhākṣimardanaiḥ śayanodgamaiḥ aṅgulitroṭanairaṅgavalanairyo'nubhāvyate
1613
भुजविक्षेपणैः श्वासैर्विबोधप्रतिबोधनम् सम्यग्बोधोऽथवा लोकात्तद्विभावानुभावधीः
bhujavikṣepaṇaiḥ śvāsairvibodhapratibodhanam samyagbodho'thavā lokāttadvibhāvānubhāvadhīḥ
1615
इति बोधः एकैकशो द्वंद्वशो वा त्रयाणां वा प्रकोपतः वातपित्तकफानां भावो व्याधिरित्यभिधीयते स्तम्भाङ्गस्रंसविक्षिप्तगात्रसंकुचिताननैः
iti bodhaḥ ekaikaśo dvaṃdvaśo vā trayāṇāṃ vā prakopataḥ vātapittakaphānāṃ bhāvo vyādhirityabhidhīyate stambhāṅgasraṃsavikṣiptagātrasaṃkucitānanaiḥ
1616
उत्क्रोशकम्पस्तनितैश्चाभिनेयो ज्वरः पुनः कामजोऽप्यस्ति स द्वेधा शीतदाहप्रवर्तनात्
utkrośakampastanitaiścābhineyo jvaraḥ punaḥ kāmajo'pyasti sa dvedhā śītadāhapravartanāt
1617
हनुचालेन सर्वाङ्गकम्पेन मुखशोषतः परिदेवनरोमाञ्चमुखसंकोचनादिभिः
hanucālena sarvāṅgakampena mukhaśoṣataḥ paridevanaromāñcamukhasaṃkocanādibhiḥ
1618
शीतज्वरोऽभिनेयोऽथ दाहकोऽम्बुपिपासया कराङ्गगात्रविक्षेपाद्भूमिशय्याभिलाषतः शीतानुलेपनाकाङ्क्षाविकृष्टपरिदेवनैः
śītajvaro'bhineyo'tha dāhako'mbupipāsayā karāṅgagātravikṣepādbhūmiśayyābhilāṣataḥ śītānulepanākāṅkṣāvikṛṣṭaparidevanaiḥ
1619
इति व्याधिः उत्तमानां विप्रलम्भे भवेत्प्रियवियोगतः नीचानां विभवभ्रंशात्सर्वेषां संनिपाततः
iti vyādhiḥ uttamānāṃ vipralambhe bhavetpriyaviyogataḥ nīcānāṃ vibhavabhraṃśātsarveṣāṃ saṃnipātataḥ
1620
अभिघातात्तथोन्मादस्तमेभिरनुभावयेत् विना निमित्तं हसितं रुदितं पठितं तथा
abhighātāttathonmādastamebhiranubhāvayet vinā nimittaṃ hasitaṃ ruditaṃ paṭhitaṃ tathā
1621
नृत्तं गीतं च शयनोपवेशोत्थानधावनम् असंबद्धप्रलपनं चोद्वृत्तिर्धूलिभस्मनोः
nṛttaṃ gītaṃ ca śayanopaveśotthānadhāvanam asaṃbaddhapralapanaṃ codvṛttirdhūlibhasmanoḥ
1622
कपालचीरनिर्माल्याद्यलंकरणमित्यपि उन्मादः पृथगुक्तोऽयं व्याधिष्वन्तर्भवन्नपि
kapālacīranirmālyādyalaṃkaraṇamityapi unmādaḥ pṛthagukto'yaṃ vyādhiṣvantarbhavannapi
1623
अयं हि विप्रलम्भादौ वैचित्र्यं कुरुते तमाम् अपस्मारोऽप्येवमेव बीभत्से च भयानके
ayaṃ hi vipralambhādau vaicitryaṃ kurute tamām apasmāro'pyevameva bībhatse ca bhayānake
1624
इत्युन्मादः कुलरूपबलैश्वर्यविद्याद्रविणयौवनैः
ityunmādaḥ kularūpabalaiśvaryavidyādraviṇayauvanaiḥ
1525
नीचानां जायते गर्वः प्राधान्येन मुहुर्मुहुः विद्युद्वदुत्तमानां तु बाहुल्यात्त्वेष योषिताम्
nīcānāṃ jāyate garvaḥ prādhānyena muhurmuhuḥ vidyudvaduttamānāṃ tu bāhulyāttveṣa yoṣitām
1626
उद्ग्रीवावेक्षणावज्ञासूयानुत्तरदानतः अभाषणादमर्षाच्च पारुष्याद्विभ्रमादपि
udgrīvāvekṣaṇāvajñāsūyānuttaradānataḥ abhāṣaṇādamarṣācca pāruṣyādvibhramādapi
1627
अङ्गनेत्रविकाराच्चाधिक्षेपातिक्रमाद्गुरोः तस्याभिनयनं कार्यमित्याह करणाग्रणीः
aṅganetravikārāccādhikṣepātikramādguroḥ tasyābhinayanaṃ kāryamityāha karaṇāgraṇīḥ
1628
वागङ्गसात्त्विकाहार्यक्रियाव्यत्यासनं भवेत् विभ्रमो योषितां हर्षानुरागमदगर्वजः
vāgaṅgasāttvikāhāryakriyāvyatyāsanaṃ bhavet vibhramo yoṣitāṃ harṣānurāgamadagarvajaḥ
1629
इति गर्वः अधीराणां जातमात्रे शोकेऽनन्तरमुद्भवेत् आवेगः प्रबलोऽयं तु धीरैर्धैर्यान्निरूप्यते
iti garvaḥ adhīrāṇāṃ jātamātre śoke'nantaramudbhavet āvegaḥ prabalo'yaṃ tu dhīrairdhairyānnirūpyate
1630
असौ प्रतिविभावं च पृथक्चित्रानुभावभाक् अतो विभावरूपाणां हेतूनां भेदतोऽष्टधा
asau prativibhāvaṃ ca pṛthakcitrānubhāvabhāk ato vibhāvarūpāṇāṃ hetūnāṃ bhedato'ṣṭadhā
1631
उत्पातवातवर्षाग्निकुञ्जरोद्धमणानि च प्रियाप्रियश्रुतिर्वैरव्यसनं चेति हेतवः
utpātavātavarṣāgnikuñjaroddhamaṇāni ca priyāpriyaśrutirvairavyasanaṃ ceti hetavaḥ
1632
विद्युदुल्कानिपाताभ्यां निर्घाताद्भूमिकम्पनात् सूर्यचन्द्रोपरागाभ्यामावेगः केतुदर्शनात्
vidyudulkānipātābhyāṃ nirghātādbhūmikampanāt sūryacandroparāgābhyāmāvegaḥ ketudarśanāt
1633
उत्पातजोऽस्यानुभावो वैवर्ण्यं स्रस्तगात्रता
utpātajo'syānubhāvo vaivarṇyaṃ srastagātratā
1634
विषादविस्मयगतानुभावाश्चेह संमताः वातजे त्वत्र वस्त्रेण पिधानं नेत्रमर्दनम्
viṣādavismayagatānubhāvāśceha saṃmatāḥ vātaje tvatra vastreṇa pidhānaṃ netramardanam
1635
त्वरितागमनं चानुभावाः स्युर्वर्षजे पुनः सर्वाङ्गपीडनं गेहाद्याश्रयः शीघ्रधावनम्
tvaritāgamanaṃ cānubhāvāḥ syurvarṣaje punaḥ sarvāṅgapīḍanaṃ gehādyāśrayaḥ śīghradhāvanam
1636
अग्निजे धूतिरङ्गानां धूमाकुलितनेत्रता चार्याऽतिक्रान्तया चापक्रान्तया चरणं भवेत्
agnije dhūtiraṅgānāṃ dhūmākulitanetratā cāryā'tikrāntayā cāpakrāntayā caraṇaṃ bhavet
1637
कुञ्जराणां निरवधिभ्रमणाद्यस्तु जायते सरणापसृती तत्र त्वरिते भयवेपथुः
kuñjarāṇāṃ niravadhibhramaṇādyastu jāyate saraṇāpasṛtī tatra tvarite bhayavepathuḥ
1638
विस्मयो वीक्षणं पश्चात्प्रियश्रवणजे पुनः वस्त्राभरणदानं चाभ्युत्थानं परिरम्भणम्
vismayo vīkṣaṇaṃ paścātpriyaśravaṇaje punaḥ vastrābharaṇadānaṃ cābhyutthānaṃ parirambhaṇam
1639
कथायामश्रुरोमाञ्चाश्चाप्रियश्रुतिजे त्वमी विलापः पतनं भूमौ चलनं परिवर्तनम्
kathāyāmaśruromāñcāścāpriyaśrutije tvamī vilāpaḥ patanaṃ bhūmau calanaṃ parivartanam
1640
परिभावनमित्याद्या वैरिव्यसनजे त्वमी सहसाऽपसृतिः शस्त्रचर्मवर्मादिधारणम्
paribhāvanamityādyā vairivyasanaje tvamī sahasā'pasṛtiḥ śastracarmavarmādidhāraṇam
1641
गजानां तुरगाणां चाऽऽरोहणं संप्रधारणम् पृथगित्यनुभावाः स्युरावेगे संभ्रमात्मके
gajānāṃ turagāṇāṃ cā''rohaṇaṃ saṃpradhāraṇam pṛthagityanubhāvāḥ syurāvege saṃbhramātmake
1642
इत्यावेगः मरणं द्विविधं प्रोक्तं व्याधिजं चापघातजम् दोषवैषम्यजैर्गण्डज्वराद्यैर्व्याधिजं भवेत्
ityāvegaḥ maraṇaṃ dvividhaṃ proktaṃ vyādhijaṃ cāpaghātajam doṣavaiṣamyajairgaṇḍajvarādyairvyādhijaṃ bhavet
1643
वातपित्तकफा दुष्टा दोषत्वेनेह संमताः शस्त्रादिविषतोयेभ्यः श्वापदात्तुरगाद्गजात्
vātapittakaphā duṣṭā doṣatveneha saṃmatāḥ śastrādiviṣatoyebhyaḥ śvāpadātturagādgajāt
1644
अग्न्युच्चपतनादिभ्यो जातं स्यादभिघातजम् निश्चेष्टप्रसृतैरङ्गैर्मीलनेन च नेत्रयोः
agnyuccapatanādibhyo jātaṃ syādabhighātajam niśceṣṭaprasṛtairaṅgairmīlanena ca netrayoḥ
1645
हिक्कोर्ध्वश्वासवमनजनतापरिवारणैः अव्यक्ताक्षरभाषाद्यैर्व्याधिजस्यानुभावनम्
hikkordhvaśvāsavamanajanatāparivāraṇaiḥ avyaktākṣarabhāṣādyairvyādhijasyānubhāvanam
1646
शस्त्रजे सहसा भूमौ पतनं च विकम्पनम् स्फुरणादि प्रयोक्तव्यमथाहिविषपानजे
śastraje sahasā bhūmau patanaṃ ca vikampanam sphuraṇādi prayoktavyamathāhiviṣapānaje
1647
अनुभावा भवन्त्यष्टौ विषवेगात्क्रमादिमे कार्ष्ण्यवेपथुदाहाश्च हिक्काफेनश्च पञ्चमः
anubhāvā bhavantyaṣṭau viṣavegātkramādime kārṣṇyavepathudāhāśca hikkāphenaśca pañcamaḥ
1648
स्कन्धभङ्गश्च जडता मरणं चेति संमताः अभिघातान्तरोद्भूतेऽनुभावाः शस्त्रजातवत्
skandhabhaṅgaśca jaḍatā maraṇaṃ ceti saṃmatāḥ abhighātāntarodbhūte'nubhāvāḥ śastrajātavat
1649
व्याध्यादेरनिवर्त्यत्वान्निश्चिते मरणे सति अत्र प्राङ्निधनाच्चित्तवृत्तिर्मरणमिष्यते
vyādhyāderanivartyatvānniścite maraṇe sati atra prāṅnidhanāccittavṛttirmaraṇamiṣyate
1650
इति मरणम् गात्रोत्कम्पी चमत्कारः सहसा त्रास उच्यते तस्योत्पाताद्घोरनादश्रुतेर्भीषणदर्शनात्
iti maraṇam gātrotkampī camatkāraḥ sahasā trāsa ucyate tasyotpātādghoranādaśruterbhīṣaṇadarśanāt
1651
उत्पत्तिरनुभावास्तु गात्रसंकोचकम्पने स्तम्भो गद्गदशब्दश्च रोमाञ्चाः स्रस्तगात्रता
utpattiranubhāvāstu gātrasaṃkocakampane stambho gadgadaśabdaśca romāñcāḥ srastagātratā
1652
निमीलनं लोचनयोः प्रलयश्चेति कीर्तिताः पूर्वापरविचारोत्थं भयं त्रासात्पृथग्भवेत्
nimīlanaṃ locanayoḥ pralayaśceti kīrtitāḥ pūrvāparavicārotthaṃ bhayaṃ trāsātpṛthagbhavet
1653
इति त्रासः निद्रेन्द्रियाणां प्रथमा निवृत्तिः स्वस्वगोचरात् अत्याहारः स्वभावश्च चिन्तालस्ये मदः क्लमः
iti trāsaḥ nidrendriyāṇāṃ prathamā nivṛttiḥ svasvagocarāt atyāhāraḥ svabhāvaśca cintālasye madaḥ klamaḥ
1654
व्याख्यानादिप्रयासेन वैलक्षण्यं च हेतवः निद्रायामनुभावाः स्युर्जृम्भावदनगौरवम्
vyākhyānādiprayāsena vailakṣaṇyaṃ ca hetavaḥ nidrāyāmanubhāvāḥ syurjṛmbhāvadanagauravam
1655
शरीरलोलनं नेत्रघूर्णनं गात्रमोटनम् निःश्वासोच्छ्वसितं स्रस्तगात्रताऽक्षिनिमीलनम्
śarīralolanaṃ netraghūrṇanaṃ gātramoṭanam niḥśvāsocchvasitaṃ srastagātratā'kṣinimīlanam
1656
इति निद्रा त्रयस्त्रिंशद्विचित्रत्वकारित्वात्स्थायिनं रसम् कुर्वन्तीति मया प्रोक्ताः सन्ति त्वन्ये सहस्रशः
iti nidrā trayastriṃśadvicitratvakāritvātsthāyinaṃ rasam kurvantīti mayā proktāḥ santi tvanye sahasraśaḥ
1657
अन्तर्भावोऽस्ति केषांचिदभिलाषस्य वा रतौ
antarbhāvo'sti keṣāṃcidabhilāṣasya vā ratau
1658
अवहित्थे तु दम्भस्य ग्लानौ क्षुत्तृष्णयोर्यथा उद्वेगस्य तु निर्वेदेऽन्येषामप्येवमूह्यताम्
avahitthe tu dambhasya glānau kṣuttṛṣṇayoryathā udvegasya tu nirvede'nyeṣāmapyevamūhyatām
1659
इति त्रयस्त्रिंशद्व्यभिचारिभावाः अथ सात्त्विकलक्षणम् उक्तै रत्यादिभिर्भावैः संविद्विक्रियते यदा प्राणेऽध्यस्यति साऽऽत्मानं देहं प्राणस्तनोति सः तदा स्तम्भादयो देहे विकाराः प्रभवन्त्यमी
iti trayastriṃśadvyabhicāribhāvāḥ atha sāttvikalakṣaṇam uktai ratyādibhirbhāvaiḥ saṃvidvikriyate yadā prāṇe'dhyasyati sā''tmānaṃ dehaṃ prāṇastanoti saḥ tadā stambhādayo dehe vikārāḥ prabhavantyamī
1660
एवं सति स्वाद्यमानरत्यादिस्वैर्विभावकैः विभाविता देहसंस्थैः स्तम्भाद्यैरनुभाविताः
evaṃ sati svādyamānaratyādisvairvibhāvakaiḥ vibhāvitā dehasaṃsthaiḥ stambhādyairanubhāvitāḥ
1661
अध्यस्तसंविदि प्राणे प्रकाशन्तेऽन्तरे भवाः एते स्युः सात्त्विका भावाः सत्त्वप्राणप्रकाशनात्
adhyastasaṃvidi prāṇe prakāśante'ntare bhavāḥ ete syuḥ sāttvikā bhāvāḥ sattvaprāṇaprakāśanāt
1662
सांख्योक्तो वा गुणः सत्त्वं साधुत्वं वा तदुच्यते निर्मलप्राणदेहत्वं साधुत्वमिह संमतम् तत्र सत्त्वे भवा भावाः सात्त्विकाः संमताः सताम्
sāṃkhyokto vā guṇaḥ sattvaṃ sādhutvaṃ vā taducyate nirmalaprāṇadehatvaṃ sādhutvamiha saṃmatam tatra sattve bhavā bhāvāḥ sāttvikāḥ saṃmatāḥ satām
1663
चत्वारि क्ष्मादिभूतानि प्राधान्येनावलम्बते कदाचित्स्वप्रधानः सन्देहे प्राणश्चरत्ययम्
catvāri kṣmādibhūtāni prādhānyenāvalambate kadācitsvapradhānaḥ sandehe prāṇaścaratyayam
1664
यदाऽध्यास्ते धरां स्तम्भं भावं भावयते तदा प्राणाज्जलस्थादश्रूणि तेजःस्थात्तु विवर्णता
yadā'dhyāste dharāṃ stambhaṃ bhāvaṃ bhāvayate tadā prāṇājjalasthādaśrūṇi tejaḥsthāttu vivarṇatā
1665
स्वेदश्चाऽऽकाशनिष्ठात्तु प्रलयो जायते ततः स्वतन्त्रोऽसौ क्रमान्मन्दमध्यतीव्रत्वभेदभाक्
svedaścā''kāśaniṣṭhāttu pralayo jāyate tataḥ svatantro'sau kramānmandamadhyatīvratvabhedabhāk
1666
रोमाञ्चं वेपथुमथ स्वरभेदं च भावयेत्
romāñcaṃ vepathumatha svarabhedaṃ ca bhāvayet
1667
बाह्याः स्तम्भादयो देहे नृणां देहात्ममानिनाम् सुलभा दुर्लभास्त्वेते सतामनभिमानिनाम्
bāhyāḥ stambhādayo dehe nṛṇāṃ dehātmamāninām sulabhā durlabhāstvete satāmanabhimāninām
1668
हर्षाद्रागाद्भयाद्दुःखाद्विषादाद्विस्मयाद्रुषः विक्षेपाच्च भवेत्स्तम्भोऽनुभावा जाड्यशून्यते निःसंज्ञस्तब्धगात्रत्वे निश्चेष्टत्वाप्रकम्पने
harṣādrāgādbhayādduḥkhādviṣādādvismayādruṣaḥ vikṣepācca bhavetstambho'nubhāvā jāḍyaśūnyate niḥsaṃjñastabdhagātratve niśceṣṭatvāprakampane
1669
इति स्तम्भः मनस्तापो रुजा हर्षो लज्जा क्रोधो भयं श्रमः पीडाऽऽघातातपौ मोहव्यायामौ च विभावकाः
iti stambhaḥ manastāpo rujā harṣo lajjā krodho bhayaṃ śramaḥ pīḍā''ghātātapau mohavyāyāmau ca vibhāvakāḥ
1670
व्यजनग्रहणं स्वेदोऽप्यरालो भालमार्जकः इत्येतेऽभिनया यत्र तं स्वेदं जगदुर्बुधाः
vyajanagrahaṇaṃ svedo'pyarālo bhālamārjakaḥ ityete'bhinayā yatra taṃ svedaṃ jagadurbudhāḥ
1671
इति स्वेदः आलिङ्गनाच्छुरितके शीतहर्षभयक्रुधः
iti svedaḥ āliṅganācchuritake śītaharṣabhayakrudhaḥ
1672
विभावयन्ति रोमाञ्चं व्यक्तस्याभिनयास्त्वमी गात्रस्पर्शोल्लुकुसने मुहुः कण्टकिता तनुः
vibhāvayanti romāñcaṃ vyaktasyābhinayāstvamī gātrasparśollukusane muhuḥ kaṇṭakitā tanuḥ
1673
इति रोमाञ्चः औग्र्यरोगजराक्रोधभयहर्षमदादयः विभावा विस्वरो भिन्नो गद्गदश्च ध्वनिर्भवेत्
iti romāñcaḥ augryarogajarākrodhabhayaharṣamadādayaḥ vibhāvā visvaro bhinno gadgadaśca dhvanirbhavet
1674
अनुभावस्तदा भावः स्वरभेदोऽभिधीयते स्थानभ्रष्टो विस्वरः स्याद्विच्छिन्नो भिन्नसंज्ञकः अव्यवस्थिततानोच्चनीचभावस्तु गद्गदः
anubhāvastadā bhāvaḥ svarabhedo'bhidhīyate sthānabhraṣṭo visvaraḥ syādvicchinno bhinnasaṃjñakaḥ avyavasthitatānoccanīcabhāvastu gadgadaḥ
1675
इति स्वरभेदः आलिङ्गनाच्छुरितके हर्षो रोषो भयं जरा विभावाः शीतरोगौ च यत्रैते त्वनुभावकाः
iti svarabhedaḥ āliṅganācchuritake harṣo roṣo bhayaṃ jarā vibhāvāḥ śītarogau ca yatraite tvanubhāvakāḥ
1676
वेपनं स्फुरणं कम्पो वेपथुं कथयन्ति तम् वेपनाद्याः कम्पभेदाः पूर्वात्सातिशयः परः
vepanaṃ sphuraṇaṃ kampo vepathuṃ kathayanti tam vepanādyāḥ kampabhedāḥ pūrvātsātiśayaḥ paraḥ
1677
इति वेपथुः रोगमोहभयक्रोधशीततापश्रमैर्भवेत्
iti vepathuḥ rogamohabhayakrodhaśītatāpaśramairbhavet
1678
वैवर्ण्यमस्याभिनयो नाडीपीडनयोगतः सिन्दूराद्येन वा वर्णान्तरसंचारणं मुखे
vaivarṇyamasyābhinayo nāḍīpīḍanayogataḥ sindūrādyena vā varṇāntarasaṃcāraṇaṃ mukhe
1679
इति वैवर्ण्यम् हर्षामर्षाञ्जनाद्धूमाद्भयाच्छोकाच्च जृम्भणात् अनिमेषेक्षणाच्छीताद्रोगाद्भावोऽश्रु जायते तं चानुभावयेदश्रुस्रवणैर्नेत्रमार्जनैः
iti vaivarṇyam harṣāmarṣāñjanāddhūmādbhayācchokācca jṛmbhaṇāt animeṣekṣaṇācchītādrogādbhāvo'śru jāyate taṃ cānubhāvayedaśrusravaṇairnetramārjanaiḥ
1680
इत्यश्रु मदमूर्छाभिघातेभ्यो निद्रामोहश्रमादिभिः प्रलयः स्यादभिनयेन्महीनिपतनेन तम्
ityaśru madamūrchābhighātebhyo nidrāmohaśramādibhiḥ pralayaḥ syādabhinayenmahīnipatanena tam
1681
इति प्रलयः इत्युक्तास्त्रिविधा भावाः स्थायिनो व्यभिचारिणः सात्त्विकाश्च रसेषु स्युः सर्वे सर्वेषु सात्त्विकाः
iti pralayaḥ ityuktāstrividhā bhāvāḥ sthāyino vyabhicāriṇaḥ sāttvikāśca raseṣu syuḥ sarve sarveṣu sāttvikāḥ
1682
एकः कार्यो रसः स्थायी रसानां नाटके सदा रसास्तदनुयायित्वादन्ये तु व्यभिचारिणः
ekaḥ kāryo rasaḥ sthāyī rasānāṃ nāṭake sadā rasāstadanuyāyitvādanye tu vyabhicāriṇaḥ
1683
विरोधिनो रसास्तेषु संदर्भ्यः पृथगाश्रयः गुम्फश्चित्रो रसानां स्यान्नाट्ये कुसुमगुम्फवत् स्थायी तु सूत्रस्थानीयो रसो रसविदां मतः
virodhino rasāsteṣu saṃdarbhyaḥ pṛthagāśrayaḥ gumphaścitro rasānāṃ syānnāṭye kusumagumphavat sthāyī tu sūtrasthānīyo raso rasavidāṃ mataḥ
1684
सूरिश्रीशारङ्गदेवेन नाट्यवेदाम्बुधेरिदम् समस्तमुद्धृतं सारं धीरैरातृप्ति सेव्यताम्
sūriśrīśāraṅgadevena nāṭyavedāmbudheridam samastamuddhṛtaṃ sāraṃ dhīrairātṛpti sevyatām
1685
ग्रन्थे मदीये यदि कश्चिदस्ति गुणस्ततस्तस्य परिग्रहाय नाभ्यर्थये वः सुधियः परेषां गुणोऽणुरप्यद्रिसमो भवत्सु
granthe madīye yadi kaścidasti guṇastatastasya parigrahāya nābhyarthaye vaḥ sudhiyaḥ pareṣāṃ guṇo'ṇurapyadrisamo bhavatsu
1686
सावद्यता वा निरवद्यताऽस्तु ग्रन्थे मयाऽत्र ग्रथिते तया किम् आराधने वः प्रवणा मतिर्मे सन्तो गुणः कं ननु नातिशेते
sāvadyatā vā niravadyatā'stu granthe mayā'tra grathite tayā kim ārādhane vaḥ pravaṇā matirme santo guṇaḥ kaṃ nanu nātiśete
1687
युष्मत्क्षोदक्षमं वस्तु कियत्रास्ति जगत्त्रये किं तुमत्प्रेमतः सन्तः पुरस्कुरुत मे कृतिम्
yuṣmatkṣodakṣamaṃ vastu kiyatrāsti jagattraye kiṃ tumatpremataḥ santaḥ puraskuruta me kṛtim
1688
यद्वा पुराणं पन्थानं मुनीनामहमन्वगाम् स्निह्यन्ति च निसर्गेण सन्तः सन्मार्गगामिनि
yadvā purāṇaṃ panthānaṃ munīnāmahamanvagām snihyanti ca nisargeṇa santaḥ sanmārgagāmini
1689
आरिराधयिषोः साधून्किं प्रज्ञाविभवेन मे राममानन्दयन्ति स्म तिर्यञ्चोऽपि कपीश्वराः
ārirādhayiṣoḥ sādhūnkiṃ prajñāvibhavena me rāmamānandayanti sma tiryañco'pi kapīśvarāḥ
1690
न विद्यादर्पतो ग्रन्थप्रवृत्तिर्मम किं त्विदम् विद्वन्मानसवासाय गन्तुं पाथेयमास्थितम्
na vidyādarpato granthapravṛttirmama kiṃ tvidam vidvanmānasavāsāya gantuṃ pātheyamāsthitam
7
इति श्रीमदनवद्यविद्याविनोदश्रीकरणाधिपतिश्रीसोढलदेवनन्दननिःशङ्कश्रीशार्ङ्गदेवविरचिते संगीतरत्नाकरे सप्तमो नर्तनाध्यायः समाप्तः
iti śrīmadanavadyavidyāvinodaśrīkaraṇādhipatiśrīsoḍhaladevanandananiḥśaṅkaśrīśārṅgadevaviracite saṃgītaratnākare saptamo nartanādhyāyaḥ samāptaḥ
अथ प्रकीर्णकाख्यस्तृतीयोऽध्यायः
1
अथ प्रकीर्णकं कर्णरसायनमनाकुलम् देशीमार्गाश्रयं वक्ति शार्ङ्गदेवो विदां वरः
atha prakīrṇakaṃ karṇarasāyanamanākulam deśīmārgāśrayaṃ vakti śārṅgadevo vidāṃ varaḥ
2
वाङ्मातुरुच्यते गेयं धातुरित्यभिधीयते वाचं गेयं च कुरुते यः स वाग्गेयकारकः
vāṅmāturucyate geyaṃ dhāturityabhidhīyate vācaṃ geyaṃ ca kurute yaḥ sa vāggeyakārakaḥ
3
शब्दानुशासनज्ञानमभिधानप्रवीणता छन्दःप्रभेदवेदित्वमलंकारेषु कौशलम्
śabdānuśāsanajñānamabhidhānapravīṇatā chandaḥprabhedaveditvamalaṃkāreṣu kauśalam
4
रसभावपरिज्ञानं देशस्थितिषु चातुरी अशेषभाषाविज्ञानं कलाशास्त्रेषु कौशलम्
rasabhāvaparijñānaṃ deśasthitiṣu cāturī aśeṣabhāṣāvijñānaṃ kalāśāstreṣu kauśalam
5
तूर्यत्रितयचातुर्यं हृद्यशारीरशालिता लयतालकलाज्ञानं विवेकोऽनेककाकुषु
tūryatritayacāturyaṃ hṛdyaśārīraśālitā layatālakalājñānaṃ viveko'nekakākuṣu
6
प्रभूतप्रतिभोद्बेदभाक्त्वं सुभगगेयता देशीरागेष्वभिज्ञत्वं वाक्पटुत्वं सभाजये
prabhūtapratibhodbedabhāktvaṃ subhagageyatā deśīrāgeṣvabhijñatvaṃ vākpaṭutvaṃ sabhājaye
7
रागद्वेषपरित्यागः सार्द्रत्वमुचितज्ञता अनुच्छिष्टोक्तिनिर्बन्धो नूत्नधातुविनिर्मितिः
rāgadveṣaparityāgaḥ sārdratvamucitajñatā anucchiṣṭoktinirbandho nūtnadhātuvinirmitiḥ
8
परचित्तपरिज्ञानं प्रबन्धेषु प्रगल्भता द्रुतगीतविनिर्माणं पदान्तरविदग्धता
paracittaparijñānaṃ prabandheṣu pragalbhatā drutagītavinirmāṇaṃ padāntaravidagdhatā
9
त्रिस्थानगमकप्रौढिर्विविधालप्तिनैपुणं अवधानं गुणैरेभिर्वरो वाग्गेयकारकः
tristhānagamakaprauḍhirvividhālaptinaipuṇaṃ avadhānaṃ guṇairebhirvaro vāggeyakārakaḥ
10
विदधानोऽधिकं धातुं मातुमन्दस्तु मध्यमः धातुमातुविदप्रौढः प्रबन्धेष्वपि मध्यमः
vidadhāno'dhikaṃ dhātuṃ mātumandastu madhyamaḥ dhātumātuvidaprauḍhaḥ prabandheṣvapi madhyamaḥ
11
रम्यमातुविनिर्माताऽप्यधमो मन्दधातुकृत् वरो वस्तुकविर्वर्णकविर्मध्यम उच्यते कुट्टिकारोऽन्यधातौ तु मातुकारः प्रकीर्तितः
ramyamātuvinirmātā'pyadhamo mandadhātukṛt varo vastukavirvarṇakavirmadhyama ucyate kuṭṭikāro'nyadhātau tu mātukāraḥ prakīrtitaḥ
12
इति वाग्गेयकारलक्षणम् मार्गं देशीं च यो वेत्ति स गान्धर्वोऽभिधीयते इति गान्धर्वः यो वेत्ति केवलं मार्गं स्वरादिः स निगद्यते
iti vāggeyakāralakṣaṇam mārgaṃ deśīṃ ca yo vetti sa gāndharvo'bhidhīyate iti gāndharvaḥ yo vetti kevalaṃ mārgaṃ svarādiḥ sa nigadyate
13
इति स्वरादिः । हृद्यशब्दः सुशारीरो ग्रहमोक्षविचक्षणः रागरागाङ्गभाषाङ्गक्रियाङ्गोपाङ्गकोविदः
iti svarādiḥ | hṛdyaśabdaḥ suśārīro grahamokṣavicakṣaṇaḥ rāgarāgāṅgabhāṣāṅgakriyāṅgopāṅgakovidaḥ
14
प्रबन्धगाननिष्णातो विविधालप्तितत्त्ववित् सर्वस्थानोच्चगमकेष्वनायासलसद्गतिः
prabandhagānaniṣṇāto vividhālaptitattvavit sarvasthānoccagamakeṣvanāyāsalasadgatiḥ
15
आयत्तकण्ठस्तालज्ञः सावधानो जितश्रमः शुद्धच्छायालगाभिज्ञः सर्वकाकुविशेषवित्
āyattakaṇṭhastālajñaḥ sāvadhāno jitaśramaḥ śuddhacchāyālagābhijñaḥ sarvakākuviśeṣavit
16
अपारस्थायसंचारः सर्वदोषविवर्जितः क्रियापरो जक्वलयः सुघटो धारणान्वितः
apārasthāyasaṃcāraḥ sarvadoṣavivarjitaḥ kriyāparo jakvalayaḥ sughaṭo dhāraṇānvitaḥ
17
स्फूर्जन्निर्जवनो हारिरहःकृद्भजनोद्घुरः सुसंप्रदायो गीतज्ञैर्गीयते गायनाग्रणीः
sphūrjannirjavano hārirahaḥkṛdbhajanodghuraḥ susaṃpradāyo gītajñairgīyate gāyanāgraṇīḥ
18
गुणैः कतिपयैर्हीनो निर्दोषो मध्यमो मतः महामाहेश्वरेणोक्तः सदोषो गायनोऽधमः
guṇaiḥ katipayairhīno nirdoṣo madhyamo mataḥ mahāmāheśvareṇoktaḥ sadoṣo gāyano'dhamaḥ
19
शिक्षाकारोऽनुकारश्च रसिको रञ्जकस्तथा भावुकश्चेति गीतज्ञः पञ्चधा गायनं जगुः
śikṣākāro'nukāraśca rasiko rañjakastathā bhāvukaśceti gītajñaḥ pañcadhā gāyanaṃ jaguḥ
20
अन्यूनशिक्षणे दक्षः शिक्षाकारो मतः सताम् अनुकार इति प्रोक्तः परभङ्ग्यनुकारकः
anyūnaśikṣaṇe dakṣaḥ śikṣākāro mataḥ satām anukāra iti proktaḥ parabhaṅgyanukārakaḥ
21
रसाविष्टस्तु रसिको रञ्जकः श्रोतृरञ्जकः गीतस्यातिशयाधानाद्भावुकः परिकीर्तितः
rasāviṣṭastu rasiko rañjakaḥ śrotṛrañjakaḥ gītasyātiśayādhānādbhāvukaḥ parikīrtitaḥ
22
एकल्लो यमलो वृन्दगायनश्चेति ते त्रिधा एक एव तु यो गायेदसावेकल्लगायनः
ekallo yamalo vṛndagāyanaśceti te tridhā eka eva tu yo gāyedasāvekallagāyanaḥ
23
सद्वितीयो यमलकः सवृन्दो वृन्दगायनः रूपयौवनशालिन्यो गायिन्यो गातृवन्मताः माधुर्यधुर्यध्वनयश्चतुराश्चतुरप्रियाः
sadvitīyo yamalakaḥ savṛndo vṛndagāyanaḥ rūpayauvanaśālinyo gāyinyo gātṛvanmatāḥ mādhuryadhuryadhvanayaścaturāścaturapriyāḥ
24
संदष्टोद्घृष्टसूत्कारिभीतशङ्कितकम्पिताः कराली विकलः काकी वितालकरभोद्वडाः
saṃdaṣṭodghṛṣṭasūtkāribhītaśaṅkitakampitāḥ karālī vikalaḥ kākī vitālakarabhodvaḍāḥ
25
झोम्बकस्तुम्बकी वक्री प्रसारी विनिमीलकः विरसापस्वराव्यक्तस्थानभ्रष्टाव्यवस्थिताः
jhombakastumbakī vakrī prasārī vinimīlakaḥ virasāpasvarāvyaktasthānabhraṣṭāvyavasthitāḥ
26
मिश्रकोऽनवधानश्च तथाऽन्यः सानुनासिकः पञ्चविंशतिरित्येते गायना निन्दिता मताः
miśrako'navadhānaśca tathā'nyaḥ sānunāsikaḥ pañcaviṃśatirityete gāyanā ninditā matāḥ
27
संदश्य दशनान्गायन्संदष्टः परिकीर्तितः उद्घृष्टो विरसोद्घोषः सूत्कारी सूत्कृतैर्मुहुः
saṃdaśya daśanāngāyansaṃdaṣṭaḥ parikīrtitaḥ udghṛṣṭo virasodghoṣaḥ sūtkārī sūtkṛtairmuhuḥ
28
भीतो भयान्वितो गाता त्वरया शङ्कितो मतः कम्पितः कम्पनाज्ज्ञेयः स्वभावाद्गात्रशब्दयोः
bhīto bhayānvito gātā tvarayā śaṅkito mataḥ kampitaḥ kampanājjñeyaḥ svabhāvādgātraśabdayoḥ
29
कराली गदितः सद्भिः करालोद्घाटिताननः विकलः स तु यो गायेत्स्वरान्न्यूनाधिकश्रुतीन्
karālī gaditaḥ sadbhiḥ karālodghāṭitānanaḥ vikalaḥ sa tu yo gāyetsvarānnyūnādhikaśrutīn
30
काकक्रूररवः काकी वितालस्तालविच्युतः दधानः कन्धरामूर्ध्वां करभोऽभिहितो बुधैः
kākakrūraravaḥ kākī vitālastālavicyutaḥ dadhānaḥ kandharāmūrdhvāṃ karabho'bhihito budhaiḥ
31
छागवद्वदनं कुर्वन्नुद्वडोऽधमगायनः शिरालभालवदनग्रीवो गाता तु झोम्बकः
chāgavadvadanaṃ kurvannudvaḍo'dhamagāyanaḥ śirālabhālavadanagrīvo gātā tu jhombakaḥ
32
तुम्बकी तुम्बकाकारोत्फुल्लगल्लस्तु गायनः वक्री वक्रीकृतगलो गायन्धीरैरुदीरितः
tumbakī tumbakākārotphullagallastu gāyanaḥ vakrī vakrīkṛtagalo gāyandhīrairudīritaḥ
33
प्रसारी गीयते तज्ज्ञैर्गात्रगीतप्रसारणात् निमीलको मतो गायन्निमीलितविलोचनः
prasārī gīyate tajjñairgātragītaprasāraṇāt nimīlako mato gāyannimīlitavilocanaḥ
34
विरसो नीरसो वर्ज्यस्वरगानादपस्वरः गद्गदध्वनिरव्यक्तवर्णस्त्वव्यक्त उच्यते
viraso nīraso varjyasvaragānādapasvaraḥ gadgadadhvaniravyaktavarṇastvavyakta ucyate
35
स्थानभ्रष्टः स यः प्राप्तुमशक्तः स्थानकत्रयम् अव्यवस्थित इत्युक्तः स्थानकैरव्यवस्थितैः
sthānabhraṣṭaḥ sa yaḥ prāptumaśaktaḥ sthānakatrayam avyavasthita ityuktaḥ sthānakairavyavasthitaiḥ
36
शुद्धच्छायालगौ रागौ मिश्रयन्मिश्रकः स्मृतः इतरेषां च रागाणां मिश्रको भूरिमिश्रणात्
śuddhacchāyālagau rāgau miśrayanmiśrakaḥ smṛtaḥ itareṣāṃ ca rāgāṇāṃ miśrako bhūrimiśraṇāt
37
स्थाय्यादिष्ववधानेन निर्मुक्तोऽनवधानकः गेयं नासिकया गायन्गीयते सानुनासिकः
sthāyyādiṣvavadhānena nirmukto'navadhānakaḥ geyaṃ nāsikayā gāyangīyate sānunāsikaḥ
38
इति गायनदोषाः । चतुर्भेदो भवेच्छब्दः खाहुलो नारटाभिधः बोम्बको मिश्रकश्चेति तल्लक्षणमथोच्यते
iti gāyanadoṣāḥ | caturbhedo bhavecchabdaḥ khāhulo nāraṭābhidhaḥ bombako miśrakaśceti tallakṣaṇamathocyate
39
कफजः खाहुलः स्निग्धमधुरः सौकुमार्ययुक् आडिल्ल एष एव स्यात्प्रौढश्चेन्मन्द्रमध्ययोः
kaphajaḥ khāhulaḥ snigdhamadhuraḥ saukumāryayuk āḍilla eṣa eva syātprauḍhaścenmandramadhyayoḥ
40
त्रिस्थानघनगम्भीरलीनः पित्तोद्भवो ध्वनिः नाराटो बोम्बकस्तु स्यादन्तर्निःसारतायुतः
tristhānaghanagambhīralīnaḥ pittodbhavo dhvaniḥ nārāṭo bombakastu syādantarniḥsāratāyutaḥ
41
परुषोच्चैस्तरः स्थूलो वातजः शार्ङ्गिणोदितः एतत्संमिश्रणादुक्तो मिश्रकः सांनिपातिकः
paruṣoccaistaraḥ sthūlo vātajaḥ śārṅgiṇoditaḥ etatsaṃmiśraṇādukto miśrakaḥ sāṃnipātikaḥ
42
तनुरूक्षगुणो बोम्बः खाहुलः स्निग्धतायुतः कथं तयोर्मिश्रणं स्याद्विरुद्धगुणयोगिनोः
tanurūkṣaguṇo bombaḥ khāhulaḥ snigdhatāyutaḥ kathaṃ tayormiśraṇaṃ syādviruddhaguṇayoginoḥ
43
अत्रोच्यते परित्यागात्पारुष्यस्य विरोधिनः अविरुद्धस्य माधुर्यस्थौल्यादेर्मिश्रणं मतम्
atrocyate parityāgātpāruṣyasya virodhinaḥ aviruddhasya mādhuryasthaulyādermiśraṇaṃ matam
44
एतेन घननिःसारगुणनाराटबोम्बयोः विरुद्धगुणताक्षेपसमाधाने निवेदिते
etena ghananiḥsāraguṇanārāṭabombayoḥ viruddhaguṇatākṣepasamādhāne nivedite
45
मिश्रस्य भेदाश्चत्वारो युक्तौ नाराटखाहुलौ नाराटबोम्बकौ बोम्बखाहुलौ मिश्रितास्त्रयः
miśrasya bhedāścatvāro yuktau nārāṭakhāhulau nārāṭabombakau bombakhāhulau miśritāstrayaḥ
46
निःसारतारूक्षताभ्यां हीनस्त्रितयमिश्रणात् उत्तमोत्तम इत्युक्तः सुराणामिव शंकरः
niḥsāratārūkṣatābhyāṃ hīnastritayamiśraṇāt uttamottama ityuktaḥ surāṇāmiva śaṃkaraḥ
47
नाराटखाहुलोन्मिश्र उत्तमः खाहुलः पुनः बोम्बयुक्तो मध्यमः स्याद्बोम्बो नाराटसंयुतः
nārāṭakhāhulonmiśra uttamaḥ khāhulaḥ punaḥ bombayukto madhyamaḥ syādbombo nārāṭasaṃyutaḥ
48
शब्दानामधमः प्रोक्तः श्रीमत्सोढलसूनुना निःसारतारूक्षताभ्यां युक्तः सर्वोऽधमो मतः
śabdānāmadhamaḥ proktaḥ śrīmatsoḍhalasūnunā niḥsāratārūkṣatābhyāṃ yuktaḥ sarvo'dhamo mataḥ
49
भवन्ति बहवो भेदा नानातद्गुणमिश्रणात् कश्चित्स्यान्मधुरस्निग्धघनोऽन्यः स्निग्धकोमलः
bhavanti bahavo bhedā nānātadguṇamiśraṇāt kaścitsyānmadhurasnigdhaghano'nyaḥ snigdhakomalaḥ
50
घनोऽपरस्तु मधुरमृदुत्रिस्थानकोऽन्यकः मृदुत्रिस्थानगम्भीरोऽपरः स्निग्धो मृदुर्घनः
ghano'parastu madhuramṛdutristhānako'nyakaḥ mṛdutristhānagambhīro'paraḥ snigdho mṛdurghanaḥ
51
त्रिस्थानोऽन्यस्तु मधुरमृदुस्त्रिस्थानको घनः अन्यस्तु मधुरस्निग्धमृदुत्रिस्थानकोऽपरः
tristhāno'nyastu madhuramṛdustristhānako ghanaḥ anyastu madhurasnigdhamṛdutristhānako'paraḥ
52
मधुरस्निग्धगम्भीरघनत्रिस्थानकोऽपरः स्निग्धकोमलगम्भीरघन्त्रिस्थानलीनकः
madhurasnigdhagambhīraghanatristhānako'paraḥ snigdhakomalagambhīraghantristhānalīnakaḥ
53
अपरः स्निग्धमधुरकोमलः सान्द्रलीनकः त्रिस्थानशोभी गम्भीर इति भेदा दशोदिताः
aparaḥ snigdhamadhurakomalaḥ sāndralīnakaḥ tristhānaśobhī gambhīra iti bhedā daśoditāḥ
54
खाहुलोन्मिश्रनाराटे ततः खाहुलबोम्बयोः स्निग्धकोमलनिःसार एकोऽन्यो मधुरो मृदुः
khāhulonmiśranārāṭe tataḥ khāhulabombayoḥ snigdhakomalaniḥsāra eko'nyo madhuro mṛduḥ
55
रूक्षोऽन्यस्तु मृदुस्निग्धनिःसारोच्चतरः परः कोमलस्निग्धनिःसारः स्थूलोऽन्यः स्निग्धकोमलः
rūkṣo'nyastu mṛdusnigdhaniḥsāroccataraḥ paraḥ komalasnigdhaniḥsāraḥ sthūlo'nyaḥ snigdhakomalaḥ
56
रूक्षनिःसारपीनश्च भेदाः षडिति कीर्तिताः नाराटे बोम्बभेदाः स्युर्घनत्रिस्थानरूक्षकः
rūkṣaniḥsārapīnaśca bhedāḥ ṣaḍiti kīrtitāḥ nārāṭe bombabhedāḥ syurghanatristhānarūkṣakaḥ
57
एकोऽन्यो घनगम्भीररूक्षोऽन्यो लीनपीवरः निःसाररूक्षोऽन्यो लीनघनोच्चतरपीवरः
eko'nyo ghanagambhīrarūkṣo'nyo līnapīvaraḥ niḥsārarūkṣo'nyo līnaghanoccatarapīvaraḥ
58
त्रिस्थानघनगम्भीरलीनरूक्षोऽपरः परः त्रिस्थानलीननिःसाररूक्षस्थूलः षडित्यमी
tristhānaghanagambhīralīnarūkṣo'paraḥ paraḥ tristhānalīnaniḥsārarūkṣasthūlaḥ ṣaḍityamī
59
एते द्वंद्वजभेदाः स्युरथैते सांनिपातिकाः स्निग्धत्रिस्थाननिःसारोऽन्यो मृदुर्मधुरो घनः
ete dvaṃdvajabhedāḥ syurathaite sāṃnipātikāḥ snigdhatristhānaniḥsāro'nyo mṛdurmadhuro ghanaḥ
60
गम्भीरोच्चतरो रूक्षः परस्तु स्निग्धकोमलः घनलीनः पीवरोच्चतरोऽन्यः स्निग्धकोमलः
gambhīroccataro rūkṣaḥ parastu snigdhakomalaḥ ghanalīnaḥ pīvaroccataro'nyaḥ snigdhakomalaḥ
61
त्रिस्थानलीननिःसारपीवरोच्चतरोऽपरः कीर्तितो मधुरो लीनत्रिस्थानो रूक्षपीवरः
tristhānalīnaniḥsārapīvaroccataro'paraḥ kīrtito madhuro līnatristhāno rūkṣapīvaraḥ
62
निःसारोच्चैस्तरोऽन्यस्तु मधुरस्निग्धकोमलः त्रिस्थानघनगम्भीरलीन उच्चैस्तरः परः
niḥsāroccaistaro'nyastu madhurasnigdhakomalaḥ tristhānaghanagambhīralīna uccaistaraḥ paraḥ
63
मधुरो मृदुगम्भीरलीनत्रिस्थानरूक्षकः निःसारोच्चैस्तरोऽन्यस्तु कोमलो मधुरो घनः
madhuro mṛdugambhīralīnatristhānarūkṣakaḥ niḥsāroccaistaro'nyastu komalo madhuro ghanaḥ
64
लीनत्रिस्थानरूक्षोच्चतरपीवरतायुतः अष्टाविति त्रिमिश्रस्य भेदाः सर्वे तु मिश्रजाः
līnatristhānarūkṣoccatarapīvaratāyutaḥ aṣṭāviti trimiśrasya bhedāḥ sarve tu miśrajāḥ
65
मिलिता मुग्धबोधाय त्रिंशन्निःशङ्ककीर्तिताः अन्येषां सूक्ष्मभेदानां नान्तोऽस्ति गुणसंकरात् ते ग्रन्थविस्तरत्रासादस्माभिर्न समीरिताः
militā mugdhabodhāya triṃśanniḥśaṅkakīrtitāḥ anyeṣāṃ sūkṣmabhedānāṃ nānto'sti guṇasaṃkarāt te granthavistaratrāsādasmābhirna samīritāḥ
66
इति शब्दभेदलक्षणम् मृष्टो मधुरचेहालत्रिस्थानकसुखावहाः प्रचुरः कोमलो गाढः श्रावकः करुणो घनः
iti śabdabhedalakṣaṇam mṛṣṭo madhuracehālatristhānakasukhāvahāḥ pracuraḥ komalo gāḍhaḥ śrāvakaḥ karuṇo ghanaḥ
67
स्निग्धः श्लक्ष्णो रक्तियुक्तश्छविमानिति सूरिभिः गुणैरेभिः पञ्चदशभेदः शब्दो निगद्यते
snigdhaḥ ślakṣṇo raktiyuktaśchavimāniti sūribhiḥ guṇairebhiḥ pañcadaśabhedaḥ śabdo nigadyate
68
श्रोत्रनिर्वापको मृष्टत्रिषु स्थानेष्वविस्वरः मधुरः कीर्तितस्तारः प्रौढो मधुररञ्जकः
śrotranirvāpako mṛṣṭatriṣu sthāneṣvavisvaraḥ madhuraḥ kīrtitastāraḥ prauḍho madhurarañjakaḥ
69
नातिस्थूलो नातिकृशः स्निग्धश्चेहालको घनः आकण्ठकुण्ठनं स स्यात्पुंसां स्त्रीणां तु सर्वदा
nātisthūlo nātikṛśaḥ snigdhaścehālako ghanaḥ ākaṇṭhakuṇṭhanaṃ sa syātpuṃsāṃ strīṇāṃ tu sarvadā
70
त्रिषु स्थानेष्वेकरूपश्छविरक्त्यादिभिर्गुणैः त्रिस्थानो मनसो यस्तु सुखदः स सुखावहः
triṣu sthāneṣvekarūpaśchaviraktyādibhirguṇaiḥ tristhāno manaso yastu sukhadaḥ sa sukhāvahaḥ
71
श्रीशंकरप्रियेणोक्तः प्रचुरस्थूलतायुतः कोमलोऽन्वर्थनामैव कोकिलाध्वनिवन्मतः
śrīśaṃkarapriyeṇoktaḥ pracurasthūlatāyutaḥ komalo'nvarthanāmaiva kokilādhvanivanmataḥ
72
गाढस्तु प्रबलो दूरश्रवणाच्छ्रावको मतः करुणः श्रोतृचित्तस्य करुणारसदीपकः
gāḍhastu prabalo dūraśravaṇācchrāvako mataḥ karuṇaḥ śrotṛcittasya karuṇārasadīpakaḥ
73
दूरश्रवणयोग्यस्तु घनोऽन्तःसारतायुतः अरूक्षो दूरसंश्राव्यो बुधैः स्निग्धो ध्वनिः स्मृतः
dūraśravaṇayogyastu ghano'ntaḥsāratāyutaḥ arūkṣo dūrasaṃśrāvyo budhaiḥ snigdho dhvaniḥ smṛtaḥ
74
श्लक्ष्णस्तु तैलधारावदच्छिद्रो धीरसंमतः अनुरक्तेस्तु जनको रक्तिमानभिधीयते
ślakṣṇastu tailadhārāvadacchidro dhīrasaṃmataḥ anuraktestu janako raktimānabhidhīyate
75
धातुर्विमलकण्ठत्वाद्यः प्राज्ञैरुपलक्ष्यते उज्ज्वलोऽयमिति प्रोक्तश्छविमानिति स ध्वनिः
dhāturvimalakaṇṭhatvādyaḥ prājñairupalakṣyate ujjvalo'yamiti proktaśchavimāniti sa dhvaniḥ
76
इति शब्दगुणाः रूक्षस्फुटितनिःसारकाकोलीकेटिकेणयः कृशो भग्न इति प्रोक्ता दुष्टस्याष्टौ भिदा ध्वनेः
iti śabdaguṇāḥ rūkṣasphuṭitaniḥsārakākolīkeṭikeṇayaḥ kṛśo bhagna iti proktā duṣṭasyāṣṭau bhidā dhvaneḥ
77
रूक्षः स्निग्धत्वनिर्मुक्तः स्प्ल्हुटितोऽन्वर्थनामकः एरण्डकाण्डनिःसारो निःसार इति कीर्तितः
rūkṣaḥ snigdhatvanirmuktaḥ splhuṭito'nvarthanāmakaḥ eraṇḍakāṇḍaniḥsāro niḥsāra iti kīrtitaḥ
78
काकोलिकाख्यः काकोलकुलनिर्घोषनिष्ठुरः स्थानत्रयप्राप्तिमुक्तो निर्गुणः केटिरुच्यते
kākolikākhyaḥ kākolakulanirghoṣaniṣṭhuraḥ sthānatrayaprāptimukto nirguṇaḥ keṭirucyate
79
कृच्छ्रोन्मीलन्मन्द्रतारः केणिरित्यभिधीयते अतिसूक्ष्मः कृशो भग्नः खरोष्ट्रध्वनिनीरसः
kṛcchronmīlanmandratāraḥ keṇirityabhidhīyate atisūkṣmaḥ kṛśo bhagnaḥ kharoṣṭradhvaninīrasaḥ
80
इति शब्ददोषाः रागाभिव्यक्तिशक्तत्वमनभ्यासेऽपि यद्ध्वनेः तच्छारीरमिति प्रोक्तं शरीरेण सहोद्भवात्
iti śabdadoṣāḥ rāgābhivyaktiśaktatvamanabhyāse'pi yaddhvaneḥ tacchārīramiti proktaṃ śarīreṇa sahodbhavāt
81
तारानुध्वनिमाधुर्यरक्तिगाम्भीर्यमार्दवैः घनतास्निग्धताकान्तिप्राचुर्यादिगुणैर्युतम्
tārānudhvanimādhuryaraktigāmbhīryamārdavaiḥ ghanatāsnigdhatākāntiprācuryādiguṇairyutam
82
तत्सुशारीरमित्युक्तं लक्ष्यलक्षणकोविदैः अनुध्वानविहीनत्वं रूक्षत्वं त्यक्तरक्तिता
tatsuśārīramityuktaṃ lakṣyalakṣaṇakovidaiḥ anudhvānavihīnatvaṃ rūkṣatvaṃ tyaktaraktitā
83
निःसारता विस्वरता काकित्वं स्थानविच्युतिः कार्श्यं कार्कश्यमित्याद्यैः कुशारीरं कुदूषणैः
niḥsāratā visvaratā kākitvaṃ sthānavicyutiḥ kārśyaṃ kārkaśyamityādyaiḥ kuśārīraṃ kudūṣaṇaiḥ
84
विद्यादानेन तपसा भक्त्या वा पार्वतीपतेः प्रभूतभाग्यविभवैः सुशारीरमवाप्यते
vidyādānena tapasā bhaktyā vā pārvatīpateḥ prabhūtabhāgyavibhavaiḥ suśārīramavāpyate
85
इति शारीरलक्षणम् स्वरस्य कम्पो गमकः श्रोतृचित्तसुखावहः तस्य भेदास्तु तिरिपः स्फुरितः कम्पितस्तथा
iti śārīralakṣaṇam svarasya kampo gamakaḥ śrotṛcittasukhāvahaḥ tasya bhedāstu tiripaḥ sphuritaḥ kampitastathā
86
लीन आन्दोलितवलित्रिभिन्नकुरुलाहताः उल्लासितः प्लावितश्च गुम्फितो मुद्रितस्तथा नामितो मिश्रितः पञ्चदशेति परिकीर्तिताः
līna āndolitavalitribhinnakurulāhatāḥ ullāsitaḥ plāvitaśca gumphito mudritastathā nāmito miśritaḥ pañcadaśeti parikīrtitāḥ
87
लघिष्ठडमरुध्वानकम्पानुकृतिसुन्दरः द्रुततुर्यांशवेगेन तिरिपः परिकीर्तितः
laghiṣṭhaḍamarudhvānakampānukṛtisundaraḥ drutaturyāṃśavegena tiripaḥ parikīrtitaḥ
88
वेगे द्रुततृतीयांशसंमिते स्फुरितो मतः द्रुतार्धमानवेगेन कम्पितं गमकं विदुः
vege drutatṛtīyāṃśasaṃmite sphurito mataḥ drutārdhamānavegena kampitaṃ gamakaṃ viduḥ
89
लीनस्तु द्रुतवेगेनाऽऽन्दोलितो लघुवेगतः वलिर्विविधवक्रत्वयुक्तवेगवशाद्भवेत्
līnastu drutavegenā''ndolito laghuvegataḥ valirvividhavakratvayuktavegavaśādbhavet
90
त्रिभिन्नस्तु त्रिषु स्थानेष्वविश्रान्तघनस्वरः कुरुलो वलिरेव स्याद्ग्रन्थिलः कण्ठ्यकोमलः
tribhinnastu triṣu sthāneṣvaviśrāntaghanasvaraḥ kurulo valireva syādgranthilaḥ kaṇṭhyakomalaḥ
91
स्वरमग्रगमाहत्य निवृत्तस्त्वाहतो मतः उल्लासितः स तु प्रोक्तो यः स्वरानुत्तरोत्तरान्
svaramagragamāhatya nivṛttastvāhato mataḥ ullāsitaḥ sa tu prokto yaḥ svarānuttarottarān
92
क्रमाद्गच्छेत्प्लावितस्तु प्लुतमानेन कम्पनम् हृदयंगमहुंकारगम्भीरो गुम्फितो भवेत्
kramādgacchetplāvitastu plutamānena kampanam hṛdayaṃgamahuṃkāragambhīro gumphito bhavet
93
मुखमुद्रणसंभूतो मुद्रितो गमको मतः स्वराणां नमनादुक्तो नामितो ध्वनिवेदिभिः
mukhamudraṇasaṃbhūto mudrito gamako mataḥ svarāṇāṃ namanādukto nāmito dhvanivedibhiḥ
94
एतेषां मिश्रणान्मिश्रस्तस्य स्युर्भूरयो भिदाः तासां तु स्थायवागेषु विवृतिः संविधास्यते
eteṣāṃ miśraṇānmiśrastasya syurbhūrayo bhidāḥ tāsāṃ tu sthāyavāgeṣu vivṛtiḥ saṃvidhāsyate
95
इति गमकलक्षणम् रागस्यावयवः स्थायो वागो गमक उच्यते तत्रोक्तं लक्ष्म वागानां स्थायानां तूच्यतेऽधुना
iti gamakalakṣaṇam rāgasyāvayavaḥ sthāyo vāgo gamaka ucyate tatroktaṃ lakṣma vāgānāṃ sthāyānāṃ tūcyate'dhunā
96
वागानामपि केषांचित्प्रसङ्गाद्वच्मि लक्षणम्
vāgānāmapi keṣāṃcitprasaṅgādvacmi lakṣaṇam
97
ते च शब्दस्य ढलस्य लवन्या वहनेरपि वाद्यशब्दस्य यन्त्रस्य च्छायायाः स्वरलङ्घितः प्रेरितस्तीक्ष्ण इत्युक्ता व्यक्तासंकीर्णलक्षणाः
te ca śabdasya ḍhalasya lavanyā vahanerapi vādyaśabdasya yantrasya cchāyāyāḥ svaralaṅghitaḥ preritastīkṣṇa ityuktā vyaktāsaṃkīrṇalakṣaṇāḥ
98
इत्यसंकीर्णलक्षणाः प्रसिद्धा दश स्थायाः भजनस्य स्थापनाया गतेर्नादध्वनिच्छवेः रक्तेर्धृतस्य शब्दस्य भृतस्यांशावधानयोः
ityasaṃkīrṇalakṣaṇāḥ prasiddhā daśa sthāyāḥ bhajanasya sthāpanāyā gaternādadhvanicchaveḥ rakterdhṛtasya śabdasya bhṛtasyāṃśāvadhānayoḥ
99
अपस्थानस्य निकुतेः करुणाविविधत्वयोः गात्रोपशमयोः काण्डारणानिर्जवनान्वितौ
apasthānasya nikuteḥ karuṇāvividhatvayoḥ gātropaśamayoḥ kāṇḍāraṇānirjavanānvitau
100
गाढो ललितगाढश्च ललितो लुलितः समः कोमलः ह्प्रसृतः स्निग्धचोक्षोचितसुदेशिकाः
gāḍho lalitagāḍhaśca lalito lulitaḥ samaḥ komalaḥ hprasṛtaḥ snigdhacokṣocitasudeśikāḥ
101
अपेक्षितश्च घोषश्च स्वरस्यैते प्रसिद्धितः स्थायानां गुणभेदेन व्यपदेशा निरूपिताः
apekṣitaśca ghoṣaśca svarasyaite prasiddhitaḥ sthāyānāṃ guṇabhedena vyapadeśā nirūpitāḥ
102
इति त्रयस्त्रिंशद्गणकृतभेदाः प्रसिद्धाः स्थायाः वहाक्षराडम्बरयोरुल्लासिततरङ्गितौ प्रलम्बितोऽवस्खलितस्त्राटितः संप्रविष्टकः
iti trayastriṃśadgaṇakṛtabhedāḥ prasiddhāḥ sthāyāḥ vahākṣarāḍambarayorullāsitataraṅgitau pralambito'vaskhalitastrāṭitaḥ saṃpraviṣṭakaḥ
103
उत्प्रविष्टो निःसरणो भ्रामितो दीर्घकम्पितः प्रतिग्राह्योल्लासितश्च स्यादलम्बविलम्बिकः
utpraviṣṭo niḥsaraṇo bhrāmito dīrghakampitaḥ pratigrāhyollāsitaśca syādalambavilambikaḥ
104
स्यात्त्रोटितप्रतीष्टोऽपि प्रसृताकुञ्चितः स्थिरः स्थायुकः क्षिप्तसूक्ष्मान्तावित्यसंकीर्णलक्षणाः
syāttroṭitapratīṣṭo'pi prasṛtākuñcitaḥ sthiraḥ sthāyukaḥ kṣiptasūkṣmāntāvityasaṃkīrṇalakṣaṇāḥ
105
इतीषत्प्रसिद्धा विंशतिरसंकीर्णलक्षणाः प्रकृतिस्थस्य शब्दस्य कलाक्रमणयोरपि घटनायाः सुखस्यापि चाले जीवस्वरस्य च वेदध्वनेर्घनत्वस्य शिथिलोऽवघटः प्लुतः
itīṣatprasiddhā viṃśatirasaṃkīrṇalakṣaṇāḥ prakṛtisthasya śabdasya kalākramaṇayorapi ghaṭanāyāḥ sukhasyāpi cāle jīvasvarasya ca vedadhvanerghanatvasya śithilo'vaghaṭaḥ plutaḥ
106
रागेष्टोपस्वराभासो बद्धः कलरवस्य च छान्दसः सुकराभासः संहितो लघुरन्तरः
rāgeṣṭopasvarābhāso baddhaḥ kalaravasya ca chāndasaḥ sukarābhāsaḥ saṃhito laghurantaraḥ
107
वक्रो दीप्तप्रसन्नश्च स्यात्प्रसन्नमृदुर्गुरुः ह्रस्वः शिथिलगाढश्च दीर्घोऽसाधारणस्ततः साधारणो निराधारो दुष्कराभासनामकः
vakro dīptaprasannaśca syātprasannamṛdurguruḥ hrasvaḥ śithilagāḍhaśca dīrgho'sādhāraṇastataḥ sādhāraṇo nirādhāro duṣkarābhāsanāmakaḥ
108
मिश्रश्चैतेऽपि संकीर्णा गुणैर्भिन्नाश्च पूर्ववत्
miśraścaite'pi saṃkīrṇā guṇairbhinnāśca pūrvavat
109
इतीषत्प्रसिद्धास्त्रयस्त्रिंशद्गुणभिन्नाः इति षण्णवतिः स्थायाः शार्ङ्गदेवेन कीर्तिताः
itīṣatprasiddhāstrayastriṃśadguṇabhinnāḥ iti ṣaṇṇavatiḥ sthāyāḥ śārṅgadevena kīrtitāḥ
110
मुक्तशब्दप्रतिग्राह्याः स्थायाः शब्दस्य कीर्तिताः ढालो मुक्ताफलस्येव चलनं लुण्ठनात्मकम्
muktaśabdapratigrāhyāḥ sthāyāḥ śabdasya kīrtitāḥ ḍhālo muktāphalasyeva calanaṃ luṇṭhanātmakam
111
स एषु ते स्युर्ढालस्य नमनं त्वतिकोमलम् लवनी तद्युजश्छा या लवन्याः परिकीर्तिताः
sa eṣu te syurḍhālasya namanaṃ tvatikomalam lavanī tadyujaśchā yā lavanyāḥ parikīrtitāḥ
112
यत्तु कम्पनमारोहिण्यवरोहिणि वा भवेत् वदनी साऽथ संचारिण्यपि वा स्थिरकम्पनम्
yattu kampanamārohiṇyavarohiṇi vā bhavet vadanī sā'tha saṃcāriṇyapi vā sthirakampanam
113
सा गीतालप्तिसंबन्धभेदेन द्विविधा मता पुनर्द्विधा स्थिरा वेगाढ्या पुनस्त्रिविधोदिता
sā gītālaptisaṃbandhabhedena dvividhā matā punardvidhā sthirā vegāḍhyā punastrividhoditā
114
हृद्या कण्ठ्या शिरस्या च देहस्था हृदयोद्भवा वहनी स्यात्पुनर्द्वेधा खुत्तोत्फुल्लेति भेदतः
hṛdyā kaṇṭhyā śirasyā ca dehasthā hṛdayodbhavā vahanī syātpunardvedhā khuttotphulleti bhedataḥ
115
यस्मामन्तर्विशन्तीव स्वराः खुत्तेति सा मता सोत्फुल्लेत्युदिता यस्यां निर्यान्तीवोपरि स्वराः
yasmāmantarviśantīva svarāḥ khutteti sā matā sotphulletyuditā yasyāṃ niryāntīvopari svarāḥ
116
वलिर्या गमकेषूक्ता साऽप्येवंविधभेदभाक् वहनी येषु ते स्थाया वहन्याः परिभाषिताः
valiryā gamakeṣūktā sā'pyevaṃvidhabhedabhāk vahanī yeṣu te sthāyā vahanyāḥ paribhāṣitāḥ
117
रागमग्ना वाद्यशब्दा येषु ते वाद्यशब्दजाः ये यन्त्रेष्वेव दृश्यन्ते बाहुल्यात्ते तु यन्त्रजाः
rāgamagnā vādyaśabdā yeṣu te vādyaśabdajāḥ ye yantreṣveva dṛśyante bāhulyātte tu yantrajāḥ
118
छाया काकुः षड्जकारा स्वररागान्यरागजा स्याद्देशक्षेत्रयन्त्राणां तल्लक्षणमथोच्यते
chāyā kākuḥ ṣaḍjakārā svararāgānyarāgajā syāddeśakṣetrayantrāṇāṃ tallakṣaṇamathocyate
119
श्रुतिन्यूनाधिकत्वेन या स्वरान्तरसंश्रया स्वरान्तरस्य रागे स्यात्स्वरकाकुरसौ मता
śrutinyūnādhikatvena yā svarāntarasaṃśrayā svarāntarasya rāge syātsvarakākurasau matā
120
या रागस्य निजच्छाया रागकाकुं तु तां विदुः सा त्वन्यरागकाकुर्या रागे रागान्तराश्रया
yā rāgasya nijacchāyā rāgakākuṃ tu tāṃ viduḥ sā tvanyarāgakākuryā rāge rāgāntarāśrayā
121
सा देशकाकुर्या रागे भवेद्देशस्वभावतः शरीरं क्षेत्रमित्युक्तं प्रतिक्षेत्रं निसर्गतः
sā deśakākuryā rāge bhaveddeśasvabhāvataḥ śarīraṃ kṣetramityuktaṃ pratikṣetraṃ nisargataḥ
122
रागे नानाविधा काकुः क्षेत्रकाकुरिति स्मृता वीणावंशादियन्त्रोत्था यन्त्रकाकुः सतां मता
rāge nānāvidhā kākuḥ kṣetrakākuriti smṛtā vīṇāvaṃśādiyantrotthā yantrakākuḥ satāṃ matā
123
अन्यच्छायाप्रवृत्तौ ये छायान्तरमुपाश्रिताः छायायास्ते मताः स्थाया गीतविद्याविशारदैः
anyacchāyāpravṛttau ye chāyāntaramupāśritāḥ chāyāyāste matāḥ sthāyā gītavidyāviśāradaiḥ
124
मध्ये मध्ये स्वरान्भूरील्लँङ्घयन्स्वरलङ्घितः तिर्यगूर्ध्वमधःस्थाच्च प्रेरितः प्रेरितस्वरैः स्वरपूर्णश्रुतिस्तारे तीक्ष्णवत्तीक्ष्ण उच्यते
madhye madhye svarānbhūrīllam̐ṅghayansvaralaṅghitaḥ tiryagūrdhvamadhaḥsthācca preritaḥ preritasvaraiḥ svarapūrṇaśrutistāre tīkṣṇavattīkṣṇa ucyate
125
इत्यसंकीर्णाः स्थाया दश रागस्यातिशयाधानं प्रयत्नाद्भजनं मतम् तद्युक्ता भजनस्य स्युः स्थापनायास्तु ते मताः
ityasaṃkīrṇāḥ sthāyā daśa rāgasyātiśayādhānaṃ prayatnādbhajanaṃ matam tadyuktā bhajanasya syuḥ sthāpanāyāstu te matāḥ
126
स्थापयित्वा स्थापयित्वा येषां प्रतिपदं कृतिः सविलासाऽस्ति गीत्तस्य मत्तमातङ्गवद्गतिः
sthāpayitvā sthāpayitvā yeṣāṃ pratipadaṃ kṛtiḥ savilāsā'sti gīttasya mattamātaṅgavadgatiḥ
127
तद्युक्तास्तु गतेः स्थायाः स्निग्धो माधुर्यमांसलः बहुलो येषु नादः स्यात्ते नादस्य प्रकीर्तिताः
tadyuktāstu gateḥ sthāyāḥ snigdho mādhuryamāṃsalaḥ bahulo yeṣu nādaḥ syātte nādasya prakīrtitāḥ
128
अतिदीर्घप्रयोगास्तु स्थाया ये ते ध्वनेर्मताः युक्ताः कोमलया कान्त्या छवेः स्थाया निरूपिताः
atidīrghaprayogāstu sthāyā ye te dhvanermatāḥ yuktāḥ komalayā kāntyā chaveḥ sthāyā nirūpitāḥ
129
रक्तेरुत्कर्षतो रक्तेरुक्ताः स्थाया मनीषिभिः धृतस्यान्वर्थनामानो भृतस्य भरणाद्ध्वनेः
rakterutkarṣato rakteruktāḥ sthāyā manīṣibhiḥ dhṛtasyānvarthanāmāno bhṛtasya bharaṇāddhvaneḥ
130
रागान्तरस्यावयवो रागेंऽशः स च सप्तधा कारणांशश्च कार्यांशः सजातीयस्य चांशकः
rāgāntarasyāvayavo rāgeṃ'śaḥ sa ca saptadhā kāraṇāṃśaśca kāryāṃśaḥ sajātīyasya cāṃśakaḥ
131
सदृशांशो विसदृशो मध्यमस्यांशकोऽपरः अंशांशश्चेति यो रागे कार्येंऽशः कारणोद्भवः
sadṛśāṃśo visadṛśo madhyamasyāṃśako'paraḥ aṃśāṃśaśceti yo rāge kāryeṃ'śaḥ kāraṇodbhavaḥ
132
कारणांशस्त्वसौ रामकृतौ कोलाहलांशवत् कारणे कार्यरागांशः कार्यांशो भैरवे यथा
kāraṇāṃśastvasau rāmakṛtau kolāhalāṃśavat kāraṇe kāryarāgāṃśaḥ kāryāṃśo bhairave yathā
133
भैरव्यंशः समां जातिं गौडत्वाद्यां समाश्रिताः कर्णाटाद्याः सजातीयास्तेष्वेकांशोऽपरत्र यः
bhairavyaṃśaḥ samāṃ jātiṃ gauḍatvādyāṃ samāśritāḥ karṇāṭādyāḥ sajātīyāsteṣvekāṃśo'paratra yaḥ
134
सजातीयांशकः स स्यादंशः सदृशरागयोः सदृशांशो यथा नट्टावराट्योः शुद्धयोर्मिथः
sajātīyāṃśakaḥ sa syādaṃśaḥ sadṛśarāgayoḥ sadṛśāṃśo yathā naṭṭāvarāṭyoḥ śuddhayormithaḥ
135
सादृश्यशून्ययोरंशोऽत्यन्तं विसदृशांशकः वेलावल्याश्च गूर्जर्याः परस्परगतौ यथा
sādṛśyaśūnyayoraṃśo'tyantaṃ visadṛśāṃśakaḥ velāvalyāśca gūrjaryāḥ parasparagatau yathā
136
मध्यस्थरागौ सादृश्यवैसादृश्यविवर्जितौ मध्यस्थांशस्तयोरंशो नट्टादेशाख्ययोरिव
madhyastharāgau sādṛśyavaisādṛśyavivarjitau madhyasthāṃśastayoraṃśo naṭṭādeśākhyayoriva
137
अंशेऽशान्तरसंचारादंशांश इति कीर्तितः येष्वंशो दृश्यते स्थायास्तेंऽशस्य परिकीर्तिताः
aṃśe'śāntarasaṃcārādaṃśāṃśa iti kīrtitaḥ yeṣvaṃśo dṛśyate sthāyāsteṃ'śasya parikīrtitāḥ
138
मनसा तत्कृतेनैव ये ग्राह्यास्तेऽवधानजाः आयासेन विना यत्र स्थाने स्यात्प्रचुरो ध्वनिः
manasā tatkṛtenaiva ye grāhyāste'vadhānajāḥ āyāsena vinā yatra sthāne syātpracuro dhvaniḥ
139
स्वस्थानं तदपस्थानं त्वायासेन तदुद्गतेः अपस्थानस्य ते स्थाया येऽपस्थानसमुद्भवाः
svasthānaṃ tadapasthānaṃ tvāyāsena tadudgateḥ apasthānasya te sthāyā ye'pasthānasamudbhavāḥ
140
निकुतेः करुणायाश्च स्थायास्त्वन्वर्थनामकाः स्थाया नानाविधां भङ्गिं भजंन्तो विविधत्वजाः
nikuteḥ karuṇāyāśca sthāyāstvanvarthanāmakāḥ sthāyā nānāvidhāṃ bhaṅgiṃ bhajaṃnto vividhatvajāḥ
141
गात्रस्य गात्रे निरताः कृत्वा तीव्रतरं ध्वनिम् येषूपशान्तिः क्रियते भवन्त्युपशमस्य ते
gātrasya gātre niratāḥ kṛtvā tīvrataraṃ dhvanim yeṣūpaśāntiḥ kriyate bhavantyupaśamasya te
142
काण्डारणा प्रसिद्धैव तस्याः स्थायास्तदुद्भवाः सरलः कोमलो रक्तः क्रमान्नीतोऽतिसूक्ष्मताम्
kāṇḍāraṇā prasiddhaiva tasyāḥ sthāyāstadudbhavāḥ saralaḥ komalo raktaḥ kramānnīto'tisūkṣmatām
143
स्वरस्याऽऽद्येषु ते स्थायाः प्रोक्ता निर्जवनान्विताः गाढः शैथिल्यनिर्मुक्तः स एव मृदुतान्वितः
svarasyā''dyeṣu te sthāyāḥ proktā nirjavanānvitāḥ gāḍhaḥ śaithilyanirmuktaḥ sa eva mṛdutānvitaḥ
144
भवेल्ललितगाढस्तु ललितस्तु विलासवान् मार्दवाघूर्णितः प्रोक्तो लुलितः स्यात्समः पुनः
bhavellalitagāḍhastu lalitastu vilāsavān mārdavāghūrṇitaḥ prokto lulitaḥ syātsamaḥ punaḥ
145
हीनो वेगविलम्बाभ्यां यथार्थः कोमलो मतः प्रसृतः प्रसृतोपेतः स्निग्धो रूक्षत्ववर्जितः
hīno vegavilambābhyāṃ yathārthaḥ komalo mataḥ prasṛtaḥ prasṛtopetaḥ snigdho rūkṣatvavarjitaḥ
146
उज्ज्वलो गदितश्चोक्ष उचितस्तु यथार्थकः सुदेशिको विदग्धानां वल्लभोऽपेक्षितस्तु सः
ujjvalo gaditaścokṣa ucitastu yathārthakaḥ sudeśiko vidagdhānāṃ vallabho'pekṣitastu saḥ
147
स्थायस्थायेन पूर्वेण पूर्त्यर्थं योऽभिकाङ्क्षितः वलौ वहेर्वहन्यां च यः स्निग्धमधुरो महान्
sthāyasthāyena pūrveṇa pūrtyarthaṃ yo'bhikāṅkṣitaḥ valau vahervahanyāṃ ca yaḥ snigdhamadhuro mahān
148
मन्द्रे ध्वनिः सघोषः स्यात्तद्युक्ता घोषजा मताः गम्भीरमधुरध्वाना मन्द्रे ये स्युः स्वरस्य ते
mandre dhvaniḥ saghoṣaḥ syāttadyuktā ghoṣajā matāḥ gambhīramadhuradhvānā mandre ye syuḥ svarasya te
149
इति त्रयस्त्रिंशत्संकीर्णाः । वहन्त इव कम्पन्ते स्वरा येषु वहस्य ते अक्षराडम्बरो येषु मुख्यास्ते स्युस्तदन्विताः
iti trayastriṃśatsaṃkīrṇāḥ | vahanta iva kampante svarā yeṣu vahasya te akṣarāḍambaro yeṣu mukhyāste syustadanvitāḥ
150
वेगेन प्रेरितैरूर्ध्वं स्वरैरुल्लासितो मतः यत्र गङ्गातरङ्गन्ति स्वराः स स्यात्तरङ्गितः
vegena preritairūrdhvaṃ svarairullāsito mataḥ yatra gaṅgātaraṅganti svarāḥ sa syāttaraṅgitaḥ
151
परितोऽर्धभृते कुम्भे जलं दोलायते यथा गीते तथाविधः स्थायः प्रोक्तस्तज्ज्ञैः प्रलम्बितः
parito'rdhabhṛte kumbhe jalaṃ dolāyate yathā gīte tathāvidhaḥ sthāyaḥ proktastajjñaiḥ pralambitaḥ
152
अवस्खलति यो मन्द्रादवरोहेण वेगतः सोऽवस्खलित इत्युक्तस्त्राटितस्तु स्वरे क्वचित्
avaskhalati yo mandrādavaroheṇa vegataḥ so'vaskhalita ityuktastrāṭitastu svare kvacit
153
चिरं स्थित्वाऽग्निवत्तारं स्पृष्ट्वा प्रत्यागतो भवेत् घनस्वरोऽवरोहे स्यात्संप्रविष्टस्तथाविधः
ciraṃ sthitvā'gnivattāraṃ spṛṣṭvā pratyāgato bhavet ghanasvaro'varohe syātsaṃpraviṣṭastathāvidhaḥ
154
आरोहिण्युत्प्रविष्टः स्यादन्वर्थाः स्युः परे त्रयः प्रतिगृह्योल्लासितः स्यादसौ यः प्रतिगृह्यते
ārohiṇyutpraviṣṭaḥ syādanvarthāḥ syuḥ pare trayaḥ pratigṛhyollāsitaḥ syādasau yaḥ pratigṛhyate
155
उत्क्षिप्योत्क्षिप्यनिपतत्केलिकन्दुकसुन्दरः द्रुतपूर्वो विलम्बान्तः स्यादलम्बविलम्बकः
utkṣipyotkṣipyanipatatkelikandukasundaraḥ drutapūrvo vilambāntaḥ syādalambavilambakaḥ
156
स्यात्त्रोटितप्रतीषोऽसौ यत्र स्यात्तारमन्द्रयोः प्रथमं त्रटयित्वैकमपरस्य प्रतिग्रहः
syāttroṭitapratīṣo'sau yatra syāttāramandrayoḥ prathamaṃ traṭayitvaikamaparasya pratigrahaḥ
157
प्रसृताकुञ्चितः स्थायः प्रसार्याऽऽकुञ्चितध्वनिः स्थायिवर्णस्थितिः कम्पः स्थिर इत्यभिधीयते
prasṛtākuñcitaḥ sthāyaḥ prasāryā''kuñcitadhvaniḥ sthāyivarṇasthitiḥ kampaḥ sthira ityabhidhīyate
158
एकैकस्मिन्स्वरे स्थित्वा स्थित्वा वाऽथ द्वयोर्द्वयोः त्रिषु त्रिष्वथवा स्थायो रचितः स्थायुको मतः ऊर्ध्वः प्रसारितः क्षिप्तः सूक्ष्माङ्गोन्तेऽल्पतां गतः
ekaikasminsvare sthitvā sthitvā vā'tha dvayordvayoḥ triṣu triṣvathavā sthāyo racitaḥ sthāyuko mataḥ ūrdhvaḥ prasāritaḥ kṣiptaḥ sūkṣmāṅgonte'lpatāṃ gataḥ
159
इत्यसंकीर्णा विंशतिः शब्दः प्रकाशते येषु धृतिभृत्यादिवर्जितः स्वभावादेव शब्दस्य प्रकृतिस्थस्य ते मताः
ityasaṃkīrṇā viṃśatiḥ śabdaḥ prakāśate yeṣu dhṛtibhṛtyādivarjitaḥ svabhāvādeva śabdasya prakṛtisthasya te matāḥ
160
येषु सूक्ष्मीकृताः शब्दास्ते कलायाः प्रकीर्तिताः भृशं प्राणप्रतिग्राह्या ये स्युराक्रमणस्य ते
yeṣu sūkṣmīkṛtāḥ śabdāste kalāyāḥ prakīrtitāḥ bhṛśaṃ prāṇapratigrāhyā ye syurākramaṇasya te
161
ते स्थाया घटनाया ये शिल्पिना घटिता इव सुखदास्तु सुखस्य स्युश्चालिर्जक्केति कीर्तिताः
te sthāyā ghaṭanāyā ye śilpinā ghaṭitā iva sukhadāstu sukhasya syuścālirjakketi kīrtitāḥ
162
स्थायास्तदन्विताश्चालेरंशो जीवस्वरो मतः तत्प्राधान्येन ये गीताः स्थाया जीवस्वरस्य ते
sthāyāstadanvitāścāleraṃśo jīvasvaro mataḥ tatprādhānyena ye gītāḥ sthāyā jīvasvarasya te
163
वेदध्वनिनिभध्वानाः स्थाया वेदध्वनेर्मताः अन्तःसारो घनत्वस्य यथार्थः शिथिलो मतः
vedadhvaninibhadhvānāḥ sthāyā vedadhvanermatāḥ antaḥsāro ghanatvasya yathārthaḥ śithilo mataḥ
164
दुष्करोऽवघटः प्रोक्तः प्लुतोऽत्यन्तविलम्बितः रागेणेष्टः स्वपूर्त्यर्थं रागेष्ट इति कीर्तितः
duṣkaro'vaghaṭaḥ proktaḥ pluto'tyantavilambitaḥ rāgeṇeṣṭaḥ svapūrtyarthaṃ rāgeṣṭa iti kīrtitaḥ
165
स स्यादपस्वराभासो भात्यपस्वरवत्तु यः स्तब्धस्थायस्तु बद्धः स्याद्बहुत्वं मधुरध्वनेः
sa syādapasvarābhāso bhātyapasvaravattu yaḥ stabdhasthāyastu baddhaḥ syādbahutvaṃ madhuradhvaneḥ
166
यस्मिन्कलरवस्यासौ छान्दसश्चतुरप्रियः सुकराभास इत्युक्तो दुष्करः सुकरोपमः
yasminkalaravasyāsau chāndasaścaturapriyaḥ sukarābhāsa ityukto duṣkaraḥ sukaropamaḥ
167
घण्टानादवदायातस्तारान्मन्द्रं तु संहितः लघुर्गुरुत्वरहितो ध्रुवकाभोगयोस्तु यः
ghaṇṭānādavadāyātastārānmandraṃ tu saṃhitaḥ laghurgurutvarahito dhruvakābhogayostu yaḥ
168
अन्तरे साऽन्तरो वक्रो यथार्थः सुकरस्तु यः तारे दीप्तप्रसन्नोऽसौ सुकरः कोमलध्वनिः
antare sā'ntaro vakro yathārthaḥ sukarastu yaḥ tāre dīptaprasanno'sau sukaraḥ komaladhvaniḥ
169
प्रसन्नमृदुरित्युक्तो गुरुरन्वर्थनामकः ह्रस्वस्तोकः परौ द्वौ तु स्यातामन्वर्थनामकौ
prasannamṛdurityukto gururanvarthanāmakaḥ hrasvastokaḥ parau dvau tu syātāmanvarthanāmakau
170
शब्दशारीरगुणतः सुकरः सुस्वरोऽथवा यः कस्यचिन्न सर्वेषां सोऽसाधारण उच्यते
śabdaśārīraguṇataḥ sukaraḥ susvaro'thavā yaḥ kasyacinna sarveṣāṃ so'sādhāraṇa ucyate
171
सदृशो यस्तु सर्वेषामसौ साधारणः स्मृतः न वाञ्छति वहन्यादि यः स्वनिर्वाहहेतवे
sadṛśo yastu sarveṣāmasau sādhāraṇaḥ smṛtaḥ na vāñchati vahanyādi yaḥ svanirvāhahetave
172
उच्यते स निराधारः सुकरो दुष्करोपमः दुष्कराभास इत्युक्तो मिश्रणान्मिश्रको मतः
ucyate sa nirādhāraḥ sukaro duṣkaropamaḥ duṣkarābhāsa ityukto miśraṇānmiśrako mataḥ
173
इति त्रयस्त्रिंशत्संकीर्णलक्षणाः आनन्त्यान्नैव शक्यन्ते भेदा मिश्रस्य भाषितुम् दिक्प्रदर्शनमात्रार्थमुच्यन्ते तेषु केचन
iti trayastriṃśatsaṃkīrṇalakṣaṇāḥ ānantyānnaiva śakyante bhedā miśrasya bhāṣitum dikpradarśanamātrārthamucyante teṣu kecana
174
यो यस्मिन्बहुलः स्थायः स तेन्स् व्यपदिश्यते साम्ये तु मिश्रनामैव स त्विदानीं प्रपञ्च्यते
yo yasminbahulaḥ sthāyaḥ sa tens vyapadiśyate sāmye tu miśranāmaiva sa tvidānīṃ prapañcyate
175
तिरिपान्दोलितो लीनकम्पितः कम्पिताहतः तिरिपस्फुरितो लीनस्फुरितः स्फुरिताहतः
tiripāndolito līnakampitaḥ kampitāhataḥ tiripasphurito līnasphuritaḥ sphuritāhataḥ
176
लीनकम्पितलीनश्च त्रिभिन्नकुरुलाहतः प्लावितोल्लासितवलिर्वलिहुम्फितमुद्रितः
līnakampitalīnaśca tribhinnakurulāhataḥ plāvitollāsitavalirvalihumphitamudritaḥ
177
नामितान्दोलितवलिर्वलिनामितकम्पितः अन्दोलितप्लावितकसमुल्लासितनामितः
nāmitāndolitavalirvalināmitakampitaḥ andolitaplāvitakasamullāsitanāmitaḥ
178
तिरिपान्दोलितवलित्रिभिन्नकुरुलोऽपरः त्रिभिन्नलीनस्फुरितप्लावितान्दोलितः परः
tiripāndolitavalitribhinnakurulo'paraḥ tribhinnalīnasphuritaplāvitāndolitaḥ paraḥ
179
वहनीढालयोर्धालवहन्योः शब्दढालयोः वहनीयन्त्रयोश्छायायन्त्रयोः शब्दयन्त्रयोः
vahanīḍhālayordhālavahanyoḥ śabdaḍhālayoḥ vahanīyantrayośchāyāyantrayoḥ śabdayantrayoḥ
180
वहनीछाययोर्यन्त्रवाद्यशब्दभवः परः तीक्ष्णप्रेरितकस्तीक्ष्णप्रेरितः स्वरलङ्घितः
vahanīchāyayoryantravādyaśabdabhavaḥ paraḥ tīkṣṇapreritakastīkṣṇapreritaḥ svaralaṅghitaḥ
181
ढालशब्दोत्थयन्त्रोत्थवाद्यशब्दभवः परः ढालच्छाया यन्त्रवाद्यशब्दशब्दभवोऽपरः
ḍhālaśabdotthayantrotthavādyaśabdabhavaḥ paraḥ ḍhālacchāyā yantravādyaśabdaśabdabhavo'paraḥ
182
झल्लम्बितावस्खलितस्त्राटितोल्लासितः परः संप्रविष्टोत्प्रविष्टश्च संप्रविष्टतरङ्गितः
jhallambitāvaskhalitastrāṭitollāsitaḥ paraḥ saṃpraviṣṭotpraviṣṭaśca saṃpraviṣṭataraṅgitaḥ
183
अन्यः प्रतिगृहीतोल्लालितालम्बविलम्बकः स्यात्त्रोटितप्रतीष्टोत्प्रविष्टनिःसरणः परः
anyaḥ pratigṛhītollālitālambavilambakaḥ syāttroṭitapratīṣṭotpraviṣṭaniḥsaraṇaḥ paraḥ
184
दीर्घकम्पितसूक्ष्मान्तभ्रामितस्थायुकोऽन्यकः वहाक्षराडम्बरजप्रसृताकुञ्चितस्थिरः
dīrghakampitasūkṣmāntabhrāmitasthāyuko'nyakaḥ vahākṣarāḍambarajaprasṛtākuñcitasthiraḥ
185
भ्रामितक्षिप्तसूक्ष्मान्ततरङ्गितझलम्भितः एते षट्त्रिंशदन्येऽपि विज्ञातव्या दिशाऽनया
bhrāmitakṣiptasūkṣmāntataraṅgitajhalambhitaḥ ete ṣaṭtriṃśadanye'pi vijñātavyā diśā'nayā
186
इति स्थायवागलक्षणम् रागालपनमालप्तिः प्रकटीकरणं मतम् सा द्विधा गदिता रागरूपकाभ्यां विशेषणात्
iti sthāyavāgalakṣaṇam rāgālapanamālaptiḥ prakaṭīkaraṇaṃ matam sā dvidhā gaditā rāgarūpakābhyāṃ viśeṣaṇāt
187
रागालप्तिस्तु सा या स्यादनपेक्ष्यैव रूपकम् स्वस्थानैः सा चतुर्भिः स्यादिति गीतविदो विदुः
rāgālaptistu sā yā syādanapekṣyaiva rūpakam svasthānaiḥ sā caturbhiḥ syāditi gītavido viduḥ
188
यत्रोपविश्यते रागः स्वरे स्थायी स कथ्यते ततश्चतुर्थो द्व्यर्धः स्यात्स्वरे तस्मादधस्तने
yatropaviśyate rāgaḥ svare sthāyī sa kathyate tataścaturtho dvyardhaḥ syātsvare tasmādadhastane
189
चालनं मुखचालः स्यात्स्वस्थानं प्रथमं च तत् द्व्यर्धस्वरे चालयित्वा न्यसनं तद्द्वितीयकम्
cālanaṃ mukhacālaḥ syātsvasthānaṃ prathamaṃ ca tat dvyardhasvare cālayitvā nyasanaṃ taddvitīyakam
190
स्थायिस्वरादष्टमस्तु द्विगुणः परिकीर्तितः द्व्यर्धद्विगुणयोर्मध्ये स्थिता अर्धस्थिताः स्वराः
sthāyisvarādaṣṭamastu dviguṇaḥ parikīrtitaḥ dvyardhadviguṇayormadhye sthitā ardhasthitāḥ svarāḥ
191
अर्धस्थितो चालयित्वा न्यसनं तु तृतीयकम् द्विगुणे चालयित्वा तु स्थायिन्यासाच्चतुर्थकम् एभिश्चतुर्भिः स्वस्थानै रागालप्तिर्मता सताम्
ardhasthito cālayitvā nyasanaṃ tu tṛtīyakam dviguṇe cālayitvā tu sthāyinyāsāccaturthakam ebhiścaturbhiḥ svasthānai rāgālaptirmatā satām
192
स्तोकस्तोकैस्ततः स्थायैः प्रसन्नैर्बहुभङ्गिभिः जीवस्वरव्याप्तिमुख्यै रागस्य स्थापना भवेत्
stokastokaistataḥ sthāyaiḥ prasannairbahubhaṅgibhiḥ jīvasvaravyāptimukhyai rāgasya sthāpanā bhavet
193
इति रागालप्तिः रूपकस्थेन रागेण तालेन च विधीयते या सोक्ता रूपकालप्तिः सा पुनर्द्विविधा भवेत्
iti rāgālaptiḥ rūpakasthena rāgeṇa tālena ca vidhīyate yā soktā rūpakālaptiḥ sā punardvividhā bhavet
194
प्रतिग्रहणिकैकाऽन्या भञ्जनीत्यभिधीयते विधाय स्थायमालप्ते रूपकावयवो यदि प्रतिगृह्येत सा प्रोक्ता प्रतिग्रहणिका बुधैः
pratigrahaṇikaikā'nyā bhañjanītyabhidhīyate vidhāya sthāyamālapte rūpakāvayavo yadi pratigṛhyeta sā proktā pratigrahaṇikā budhaiḥ
195
इति प्रतिग्रहणिका भञ्जनी द्विविधा ज्ञेया स्थायरूपकभञ्जनात् यदा तत्पदमानेन स्थायो रूपकसंस्थितः नानाप्रकारः क्रियते सा ज्ञेया स्थायभञ्जनी
iti pratigrahaṇikā bhañjanī dvividhā jñeyā sthāyarūpakabhañjanāt yadā tatpadamānena sthāyo rūpakasaṃsthitaḥ nānāprakāraḥ kriyate sā jñeyā sthāyabhañjanī
196
तैः पदैस्तेन मानेन समग्रं रूपकं यदि अन्यथा चान्यथा गायेदसौ रूपकभञ्जनी
taiḥ padaistena mānena samagraṃ rūpakaṃ yadi anyathā cānyathā gāyedasau rūpakabhañjanī
197
वर्णालंकारसंपन्ना गमकास्थायचित्रिता आलप्तिरुच्यते तज्ज्ञैर्भूरिभङ्गिमनोहरा
varṇālaṃkārasaṃpannā gamakāsthāyacitritā ālaptirucyate tajjñairbhūribhaṅgimanoharā
198
इत्यालप्तिलक्षणम् गातृवादकसंघातो वृन्दमित्यभिधीयते उत्तमं मध्यममथो कनिष्ठमिति तत्त्रिधा
ityālaptilakṣaṇam gātṛvādakasaṃghāto vṛndamityabhidhīyate uttamaṃ madhyamamatho kaniṣṭhamiti tattridhā
अथ प्रकीर्णकाख्यस्तृतीयोऽध्यायः (cont. 2)
199
चत्वारो मुख्यगातारो द्विगुणाः समगायनाः गायिन्यो द्वादश प्रोक्ता वांशिकानां चतुष्टयम्
catvāro mukhyagātāro dviguṇāḥ samagāyanāḥ gāyinyo dvādaśa proktā vāṃśikānāṃ catuṣṭayam
200
मार्दङ्गिकास्तु चत्वारो यत्र तद्वृन्दमुत्तमम् मध्यमं स्यात्तदर्थेन कनिष्ठे मुख्यगायनः
mārdaṅgikāstu catvāro yatra tadvṛndamuttamam madhyamaṃ syāttadarthena kaniṣṭhe mukhyagāyanaḥ
201
एकः स्यात्समगातारस्त्रयो गायनिकाः पुनः चतस्रो वांशिकद्वंद्वं तथा मार्दलिकद्वयम्
ekaḥ syātsamagātārastrayo gāyanikāḥ punaḥ catasro vāṃśikadvaṃdvaṃ tathā mārdalikadvayam
202
उत्तमे गायनीवृन्दे मुख्यगायनिकाद्वयम् दश स्युः समगायिन्यो वांशिकद्वितयं तथा
uttame gāyanīvṛnde mukhyagāyanikādvayam daśa syuḥ samagāyinyo vāṃśikadvitayaṃ tathā
203
भवेन्मार्दलिकद्वंद्वं मध्यमे मुख्यगायनी एका स्यात्समगायिन्यश्चतस्रो वांशिकास्तथा
bhavenmārdalikadvaṃdvaṃ madhyame mukhyagāyanī ekā syātsamagāyinyaścatasro vāṃśikāstathā
204
इतो न्यूनं तु हीनं स्याद्ययेष्टमथवा भवेत् उत्तमाभ्यधिकं वृन्दं कोलाहलमितीरितम्
ito nyūnaṃ tu hīnaṃ syādyayeṣṭamathavā bhavet uttamābhyadhikaṃ vṛndaṃ kolāhalamitīritam
205
मुख्यानुवृत्तिर्मिलनं ताललीलानुवर्तनम् मिथस्त्रुटितनिर्वाहस्त्रिस्थानव्याप्तिशक्तता
mukhyānuvṛttirmilanaṃ tālalīlānuvartanam mithastruṭitanirvāhastristhānavyāptiśaktatā
206
शब्दसादृश्यमित्येते प्रोक्ता वृन्दस्य षड्गुणाः आह वृन्दविशेषं तु कुतपं भरतो मुनिः
śabdasādṛśyamityete proktā vṛndasya ṣaḍguṇāḥ āha vṛndaviśeṣaṃ tu kutapaṃ bharato muniḥ
207
ततस्य चावनद्धस्य नाट्यस्यैते त्रिधा च सः ततस्य कुतपो ज्ञेयो गायनः सपरिग्रहः
tatasya cāvanaddhasya nāṭyasyaite tridhā ca saḥ tatasya kutapo jñeyo gāyanaḥ saparigrahaḥ
208
वीणा घोषवती चित्रा विपञ्ची परिवादिनी वल्लकी कुङ्निका ज्येष्ठा नकुलोष्ठी च किंनरी
vīṇā ghoṣavatī citrā vipañcī parivādinī vallakī kuṅnikā jyeṣṭhā nakuloṣṭhī ca kiṃnarī
209
जया कूर्मी पिनाकी च हस्तिका शततन्त्रिका औदुम्बरी च षट्कर्णः पौणो रावणहस्तकः
jayā kūrmī pinākī ca hastikā śatatantrikā audumbarī ca ṣaṭkarṇaḥ pauṇo rāvaṇahastakaḥ
210
सारङ्ग्यालपनीत्यादेस्ततवाद्यस्य वादकाः वांशिकाः पाविकाः पावकाहलाः शङ्खवादकाः
sāraṅgyālapanītyādestatavādyasya vādakāḥ vāṃśikāḥ pāvikāḥ pāvakāhalāḥ śaṅkhavādakāḥ
211
मुहुरीशृङ्गवाद्याद्यास्तथा तालधरा वराः कुतपे त्ववनद्धस्य मुख्यो मार्दङ्गिकस्ततः
muhurīśṛṅgavādyādyāstathā tāladharā varāḥ kutape tvavanaddhasya mukhyo mārdaṅgikastataḥ
212
पणवो दर्दुरो ढक्का मण्डिडक्का च डक्कुली पटहः करटा ढक्का ढवसो घडसस्तथा
paṇavo darduro ḍhakkā maṇḍiḍakkā ca ḍakkulī paṭahaḥ karaṭā ḍhakkā ḍhavaso ghaḍasastathā
213
हुडुक्का डमरू रुञ्जा कुडुक्का कुडुवा तथा निःस्वानस्त्रिवली भेरी तम्बकी बोम्बडी तथा
huḍukkā ḍamarū ruñjā kuḍukkā kuḍuvā tathā niḥsvānastrivalī bherī tambakī bombaḍī tathā
214
पट्टवाद्यं पटः कम्रोडावजावजसेल्लुकाः जयघण्टा कांस्यतालो घण्टा च किरिकिट्टकम्
paṭṭavādyaṃ paṭaḥ kamroḍāvajāvajasellukāḥ jayaghaṇṭā kāṃsyatālo ghaṇṭā ca kirikiṭṭakam
215
वाद्यानामेवमादीनां पृथग्वादकसंचयः वराटलाटकर्णाटगौडगुर्जरकौङ्कणैः
vādyānāmevamādīnāṃ pṛthagvādakasaṃcayaḥ varāṭalāṭakarṇāṭagauḍagurjarakauṅkaṇaiḥ
216
महाराष्ट्रान्ध्रहम्मीरचौलैर्मलयमालवैः अङ्गवङ्गकलिङ्गाद्यैर्नानाभिनयकोविदैः
mahārāṣṭrāndhrahammīracaulairmalayamālavaiḥ aṅgavaṅgakaliṅgādyairnānābhinayakovidaiḥ
217
अङ्गहारप्रयोगज्ञैर्लास्यताण्डवकोविदैः विचित्रस्थानकप्रौढैर्विषमेषु सुशिक्षितैः
aṅgahāraprayogajñairlāsyatāṇḍavakovidaiḥ vicitrasthānakaprauḍhairviṣameṣu suśikṣitaiḥ
218
नाटस्य कुतपः पात्रैरुत्तमाधममध्यमैः कुतपानाममीषां तु समूहो वृन्दमुच्यते
nāṭasya kutapaḥ pātrairuttamādhamamadhyamaiḥ kutapānāmamīṣāṃ tu samūho vṛndamucyate
3
इति वृन्दलक्षणम् इति श्रीमदनवद्यविद्याविनोदश्रीकरणाधिपतिश्रीसोढलदेवनन्दननिःशङ्कशार्ङ्गदेवविरचिते संगीतरत्नाकरे तृतीयः प्रकीर्णकाध्यायः
iti vṛndalakṣaṇam iti śrīmadanavadyavidyāvinodaśrīkaraṇādhipatiśrīsoḍhaladevanandananiḥśaṅkaśārṅgadevaviracite saṃgītaratnākare tṛtīyaḥ prakīrṇakādhyāyaḥ
प्रबन्धाध्यायः
1
अथ चतुर्थः प्रबन्धाध्यायः रञ्जकः स्वरसंदर्भो गीतमित्यभिधीयते गान्धर्वं गानमित्यस्य भेदद्वयमुदीरितम्
atha caturthaḥ prabandhādhyāyaḥ rañjakaḥ svarasaṃdarbho gītamityabhidhīyate gāndharvaṃ gānamityasya bhedadvayamudīritam
2
अनादिसंप्रदायं यद्गन्धर्वैः संप्रयुज्यते नियतं श्रेयसो हेतुस्तद्गान्धर्वं जगुर्बुधाः
anādisaṃpradāyaṃ yadgandharvaiḥ saṃprayujyate niyataṃ śreyaso hetustadgāndharvaṃ jagurbudhāḥ
3
यत्तु वाग्गेयकारेण रचितं लक्षणान्वितम् देशीरागादिषु प्रोक्तं तद्गानं जनरञ्जनम्
yattu vāggeyakāreṇa racitaṃ lakṣaṇānvitam deśīrāgādiṣu proktaṃ tadgānaṃ janarañjanam
4
तत्र गान्धर्वमुक्तं प्रागधुना गानमुच्यते निबद्धमनिबद्धं तद्द्वेधा निगदितं बुधैः
tatra gāndharvamuktaṃ prāgadhunā gānamucyate nibaddhamanibaddhaṃ taddvedhā nigaditaṃ budhaiḥ
5
बद्धं धातुभिरङ्गैश्च निबद्धमभिधीयते आलप्तिर्बन्धहीनत्वादनिबद्धमितीरिता
baddhaṃ dhātubhiraṅgaiśca nibaddhamabhidhīyate ālaptirbandhahīnatvādanibaddhamitīritā
6
सा चास्माभिः पुरा प्रोक्ता निबद्धं त्वधुनोच्यते संज्ञात्रयं निबद्धस्य प्रबन्धो वस्तु रूपकम्
sā cāsmābhiḥ purā proktā nibaddhaṃ tvadhunocyate saṃjñātrayaṃ nibaddhasya prabandho vastu rūpakam
7
प्रबन्धावयवो धातुः स चतुर्धा निरूपितः उद्ग्राहः पथमस्तत्र ततो मेलापकध्रुवौ आभोगश्चेति तेषां च क्रमाल्लक्ष्माभिदध्महे
prabandhāvayavo dhātuḥ sa caturdhā nirūpitaḥ udgrāhaḥ pathamastatra tato melāpakadhruvau ābhogaśceti teṣāṃ ca kramāllakṣmābhidadhmahe
8
उद्ग्राहः प्रथमो भागस्ततो मेलापकः स्मृतः ध्रुवत्वाच्च ध्रुवः पश्चादाभोगस्त्वन्तिमो मतः
udgrāhaḥ prathamo bhāgastato melāpakaḥ smṛtaḥ dhruvatvācca dhruvaḥ paścādābhogastvantimo mataḥ
9
ध्रुवाभोगान्तरे जातो धातुरन्योऽन्तराभिधः स तु सालगसूडस्थरूपकेष्वेव दृश्यते
dhruvābhogāntare jāto dhāturanyo'ntarābhidhaḥ sa tu sālagasūḍastharūpakeṣveva dṛśyate
10
वातपित्तकफा देहधारणाद्भातवो यथा एवमेते प्रबन्धस्य धातवो देहधारणात्
vātapittakaphā dehadhāraṇādbhātavo yathā evamete prabandhasya dhātavo dehadhāraṇāt
11
तत्र मेलापकाभोगौ न भवेतां क्वचित्क्वचित् स द्विधातुस्त्रिधातुश्च चतुर्धातुरिति त्रिधा
tatra melāpakābhogau na bhavetāṃ kvacitkvacit sa dvidhātustridhātuśca caturdhāturiti tridhā
12
प्रबन्धोऽङ्गानि षट्तस्य स्वरश्च विरुदं पदम् तेनकः प्लाटतालौ च प्रबन्धपुरुषस्य ते
prabandho'ṅgāni ṣaṭtasya svaraśca virudaṃ padam tenakaḥ plāṭatālau ca prabandhapuruṣasya te
13
भवन्त्यङ्गवदङ्गानि मङ्गलार्थप्रकाशके तत्र तेनपदे नेत्रे स्तः पाटबिरुदे करौ
bhavantyaṅgavadaṅgāni maṅgalārthaprakāśake tatra tenapade netre staḥ pāṭabirude karau
14
कराभ्यामुद्भवात्कार्ये कारणत्वोपचारतः
karābhyāmudbhavātkārye kāraṇatvopacārataḥ
15
प्रबन्धगतिहेतुत्वात्पादौ तालस्वरौ मतौ स्वराः षड्जादयस्तेषां वाचकाः सरिगादयः
prabandhagatihetutvātpādau tālasvarau matau svarāḥ ṣaḍjādayasteṣāṃ vācakāḥ sarigādayaḥ
16
स्वराभिव्यक्तिसंयुक्ताः स्वरशब्देन कीर्तिताः बिरुदं गुणनाम स्यात्ततोऽन्यद्वाचकं पदम्
svarābhivyaktisaṃyuktāḥ svaraśabdena kīrtitāḥ birudaṃ guṇanāma syāttato'nyadvācakaṃ padam
17
तेनेतिशब्दस्तेनः स्यान्मङ्गलार्थप्रकाशकः ॐ तत्सदिति निर्देशस्तत्त्वमस्यादिवाक्यतः
tenetiśabdastenaḥ syānmaṅgalārthaprakāśakaḥ ॐ tatsaditi nirdeśastattvamasyādivākyataḥ
18
तदिति ब्रह्म तेनायं ब्रह्मणा मङ्गलात्मना लक्षितस्तेन तेनेति पाटो वाद्याक्षरोत्करः तालस्तालप्रकरणे सप्रपञ्चो निरूप्यते
taditi brahma tenāyaṃ brahmaṇā maṅgalātmanā lakṣitastena teneti pāṭo vādyākṣarotkaraḥ tālastālaprakaraṇe saprapañco nirūpyate
19
मेदिन्यथाऽऽनन्दिनी स्याद्दीपनी भावनी तथा तारावलीति पञ्च स्युः प्रबन्धानां तु जातयः
medinyathā''nandinī syāddīpanī bhāvanī tathā tārāvalīti pañca syuḥ prabandhānāṃ tu jātayaḥ
20
अङ्गैः षड्जादिभिर्द्व्यन्तैः केषांचन मते श्रुतिः नीतिः सेना च कविता चम्पूरित्युदितास्तु ताः
aṅgaiḥ ṣaḍjādibhirdvyantaiḥ keṣāṃcana mate śrutiḥ nītiḥ senā ca kavitā campūrityuditāstu tāḥ
21
अनिर्युक्तश्च निर्युक्तः प्रबन्धो द्विविधो मतः छन्दस्तालाद्यनियमादाद्यः स्यान्नियमात्परः
aniryuktaśca niryuktaḥ prabandho dvividho mataḥ chandastālādyaniyamādādyaḥ syānniyamātparaḥ
22
पुनः प्रबन्धास्त्रिविधाः सूडस्था आलिसंश्रयाः विप्रकीर्णाश्च तत्राऽऽदौ सूडलक्षणमुच्यते
punaḥ prabandhāstrividhāḥ sūḍasthā ālisaṃśrayāḥ viprakīrṇāśca tatrā''dau sūḍalakṣaṇamucyate
23
एलाकरण्ढेङ्कीभिर्वर्तन्या झोम्बडेन च लम्भरासैकतालीभिरष्टभिः सूड उच्यते
elākaraṇḍheṅkībhirvartanyā jhombaḍena ca lambharāsaikatālībhiraṣṭabhiḥ sūḍa ucyate
24
वर्णो वर्णस्वरो गद्यं कैवाडश्चाङ्कचारिणी कन्दस्तुरगलीला च गजलीला द्वियद्यपि
varṇo varṇasvaro gadyaṃ kaivāḍaścāṅkacāriṇī kandasturagalīlā ca gajalīlā dviyadyapi
25
चक्रवालः क्रौञ्चपदः स्वरार्थो ध्वनिकुट्टिनी आर्या गाथा द्विपथकः कलहंसश्च तोटकम्
cakravālaḥ krauñcapadaḥ svarārtho dhvanikuṭṭinī āryā gāthā dvipathakaḥ kalahaṃsaśca toṭakam
26
घटो वृत्तं मातृका च तथा रागकदम्बकः पञ्चतालेश्वरस्तालार्णव इत्येषु कश्चन
ghaṭo vṛttaṃ mātṛkā ca tathā rāgakadambakaḥ pañcatāleśvarastālārṇava ityeṣu kaścana
27
सूडक्रमस्य मध्ये चेदसावालिक्रमो भवेत् सूडालिक्रमसंबन्धाद्द्वात्रिंशदिति कीर्तिताः
sūḍakramasya madhye cedasāvālikramo bhavet sūḍālikramasaṃbandhāddvātriṃśaditi kīrtitāḥ
28
ततोऽन्ये विप्रकीर्णास्तान्प्रसिद्धान्कतिचिद्ब्रुवे श्रीरङ्गः श्रीविलासः स्यात्पञ्चभङ्गिरतः परम्
tato'nye viprakīrṇāstānprasiddhānkaticidbruve śrīraṅgaḥ śrīvilāsaḥ syātpañcabhaṅgirataḥ param
29
पञ्चाननोमातिलकौ त्रिपदी च चतुष्पदी षट्पदी वस्तुसंज्ञश्च विजयस्त्रिपथस्तथा
pañcānanomātilakau tripadī ca catuṣpadī ṣaṭpadī vastusaṃjñaśca vijayastripathastathā
30
चतुर्मुखः सिंहलीलो हंसलीलोऽथ दण्डकः झुम्बडः कन्दुकः स्यात्त्रिभङ्गिर्हरविलासकः
caturmukhaḥ siṃhalīlo haṃsalīlo'tha daṇḍakaḥ jhumbaḍaḥ kandukaḥ syāttribhaṅgirharavilāsakaḥ
31
सुदर्शनः स्वराङ्कः श्रीवर्धनो हर्षवर्धनः वदनं चञ्चरी चर्या पद्धडी राहडी तथा
sudarśanaḥ svarāṅkaḥ śrīvardhano harṣavardhanaḥ vadanaṃ cañcarī caryā paddhaḍī rāhaḍī tathā
32
वीरश्रीर्मङ्गलाचारो धवलो मङ्गलस्तथा ओवी लोली ढोल्लरी च दन्ती षट्त्रिंशदित्यमी
vīraśrīrmaṅgalācāro dhavalo maṅgalastathā ovī lolī ḍhollarī ca dantī ṣaṭtriṃśadityamī
33
अङ्घ्रौ खण्डद्वयं सानुप्रासमेकेन धातुना ततः प्रयोगस्तदनु पल्लवाख्यं पदत्रयम् द्वे स्तो विलम्बिते तत्र तृतीयं द्रुतमानतः
aṅghrau khaṇḍadvayaṃ sānuprāsamekena dhātunā tataḥ prayogastadanu pallavākhyaṃ padatrayam dve sto vilambite tatra tṛtīyaṃ drutamānataḥ
34
एवं पादत्रयं गेयमुद्ग्राहे तुल्यधातुकम् केवलं तु तृतीयेऽङ्घ्रौ संबोधकपदान्वितः
evaṃ pādatrayaṃ geyamudgrāhe tulyadhātukam kevalaṃ tu tṛtīye'ṅghrau saṃbodhakapadānvitaḥ
35
प्रयोगोऽन्त्यो विधातव्यो न पल्लवपदस्थितिः अमुं प्रयोगं मेलापं प्राहुः सोमेश्वरादयः
prayogo'ntyo vidhātavyo na pallavapadasthitiḥ amuṃ prayogaṃ melāpaṃ prāhuḥ someśvarādayaḥ
36
स्तुत्यनामाङ्कितो मध्यविलम्बितपदत्रयः ध्रुवस्ततस्तत्र पूर्वमेकधातुपदद्वयम्
stutyanāmāṅkito madhyavilambitapadatrayaḥ dhruvastatastatra pūrvamekadhātupadadvayam
37
भिन्नधातु तृतीयं स्यादाभोगस्तदनन्तरम् गेयो वाग्गेयकारेण स्वाभिधानविभूषितः
bhinnadhātu tṛtīyaṃ syādābhogastadanantaram geyo vāggeyakāreṇa svābhidhānavibhūṣitaḥ
38
पुनर्गीत्वा ध्रुवे त्यागो ग्रहस्तु विषमो भवेत् एलासामान्यलक्ष्मैतत्पूर्वाचार्यैरुदीरितम्
punargītvā dhruve tyāgo grahastu viṣamo bhavet elāsāmānyalakṣmaitatpūrvācāryairudīritam
39
मण्ठद्वितीयकङ्कालप्रतितालेषु कश्चन तालोऽस्यां त्यागसौभाग्यशौर्यधैर्यानुवर्णनम्
maṇṭhadvitīyakaṅkālapratitāleṣu kaścana tālo'syāṃ tyāgasaubhāgyaśauryadhairyānuvarṇanam
40
एलानां बहवः सन्ति विशेषास्तेषु केचन व्युत्पत्तये निरूप्यन्ते मतङ्गादिमतोदिताः
elānāṃ bahavaḥ santi viśeṣāsteṣu kecana vyutpattaye nirūpyante mataṅgādimatoditāḥ
41
अकारे दैवतं विष्णुरिकारे कुसुमायुधः लक्ष्मीर्लकार एलानामिति वर्णेषु देवताः
akāre daivataṃ viṣṇurikāre kusumāyudhaḥ lakṣmīrlakāra elānāmiti varṇeṣu devatāḥ
42
काममन्मथवत्कान्तजितमत्तविकारिणः मांधातृसुमती शोभी सुशोभी गीतको नुतः
kāmamanmathavatkāntajitamattavikāriṇaḥ māṃdhātṛsumatī śobhī suśobhī gītako nutaḥ
43
विचित्रो वासवमृदुसुचित्रा इति षोडश नामान्येलापदानां स्युः षोडशानामनुक्रमात्
vicitro vāsavamṛdusucitrā iti ṣoḍaśa nāmānyelāpadānāṃ syuḥ ṣoḍaśānāmanukramāt
44
पद्मालया पत्रिणी च रञ्जनी सुमुखी शची वरेण्या वायुवेगा च वेदिनी मोहिनी जया
padmālayā patriṇī ca rañjanī sumukhī śacī vareṇyā vāyuvegā ca vedinī mohinī jayā
45
गौरी ब्राह्मी च मातङ्गी चण्डिका विजया तथा चामुण्डैलापदेष्वेताः क्रमात्षोडश देवताः
gaurī brāhmī ca mātaṅgī caṇḍikā vijayā tathā cāmuṇḍailāpadeṣvetāḥ kramātṣoḍaśa devatāḥ
46
समानो मधुरः सान्द्रः कान्तो दीप्तः समाहितः
samāno madhuraḥ sāndraḥ kānto dīptaḥ samāhitaḥ
47
अग्राम्यः सुकुमारश्च प्रसन्नौजस्विनाविति मांधात्रादिपदेषु स्युः प्राणा दश दशस्विमे
agrāmyaḥ sukumāraśca prasannaujasvināviti māṃdhātrādipadeṣu syuḥ prāṇā daśa daśasvime
48
समानोऽल्पाक्षरध्वानो मधुरस्त्वनादजः अल्पमूर्छनया युक्तः सान्द्रस्तु निबिडाक्षरः
samāno'lpākṣaradhvāno madhurastvanādajaḥ alpamūrchanayā yuktaḥ sāndrastu nibiḍākṣaraḥ
49
अल्प्लध्वनिस्तारगतिः कान्तः कान्तध्वनिर्मतः दीप्तस्तु दीप्तनादः स्यात्स्थायिस्थस्तु समाहितः
alpladhvanistāragatiḥ kāntaḥ kāntadhvanirmataḥ dīptastu dīptanādaḥ syātsthāyisthastu samāhitaḥ
50
अग्राम्योऽक्षरनादानामावत्त्या समुदाहृतः सुकुमारो वर्णनादमूर्छनाकोमलत्वतः
agrāmyo'kṣaranādānāmāvattyā samudāhṛtaḥ sukumāro varṇanādamūrchanākomalatvataḥ
51
प्रसन्नः स्यात्पदस्थानस्वरादीनां प्रसादतः ओजोबहुल ओजस्वीत्येभिः सर्वगुणैर्युतः
prasannaḥ syātpadasthānasvarādīnāṃ prasādataḥ ojobahula ojasvītyebhiḥ sarvaguṇairyutaḥ
52
एला श्रोतुः प्रयोक्तुश्च धर्मकामार्थसिद्धिदा गणमात्रावर्णदेशविशिष्टास्ताश्चतुर्विधाः
elā śrotuḥ prayoktuśca dharmakāmārthasiddhidā gaṇamātrāvarṇadeśaviśiṣṭāstāścaturvidhāḥ
53
गणः समूहः स द्वेधा वर्णमात्राविशेषणात् गुरुर्लघुरिति द्वेधा वर्णोऽनुस्वारसंयुतः
gaṇaḥ samūhaḥ sa dvedhā varṇamātrāviśeṣaṇāt gururlaghuriti dvedhā varṇo'nusvārasaṃyutaḥ
54
सविसर्गो व्यञ्जनान्तो दीर्घो युक्तपरो गुरुः वा पदान्ते त्वसौ वक्रो द्विमात्रो मात्रिको लघुः
savisargo vyañjanānto dīrgho yuktaparo guruḥ vā padānte tvasau vakro dvimātro mātriko laghuḥ
55
ऋजुर्लिपौ भ्रे ष्के ष्पे च रहोर्योगे स वा लघुः ए ओइं हिं पदान्ते वा प्राकृते लघवो मताः
ṛjurlipau bhre ṣke ṣpe ca rahoryoge sa vā laghuḥ e oiṃ hiṃ padānte vā prākṛte laghavo matāḥ
56
पदमध्येऽप्यपभ्रंशे हुंहे ए ओइमित्यमी तत्र वर्णगणो वर्णैस्त्रिभिरष्टविधश्च सः
padamadhye'pyapabhraṃśe huṃhe e oimityamī tatra varṇagaṇo varṇaistribhiraṣṭavidhaśca saḥ
57
मस्त्रिगुः पूर्वलो यः स्यान्मध्यलो रोऽन्तगुस्तु सः तोऽन्तलो मध्यगो जः स्याद्गादिर्भस्त्रिलघुस्तु नः
mastriguḥ pūrvalo yaḥ syānmadhyalo ro'ntagustu saḥ to'ntalo madhyago jaḥ syādgādirbhastrilaghustu naḥ
58
इत्येषां देवता भूमिजलाग्निमरुतोऽम्बरम्
ityeṣāṃ devatā bhūmijalāgnimaruto'mbaram
59
सूर्यचन्द्रसुरावासाः क्रमात्कुर्युः फलानि ते श्रीवृद्धिनिधनस्थानभ्रंशनिर्धनतारुजः
sūryacandrasurāvāsāḥ kramātkuryuḥ phalāni te śrīvṛddhinidhanasthānabhraṃśanirdhanatārujaḥ
60
शीर्तिमायुश्च वर्णस्य श्लोकगीतादियोगतः सोमो भौमो बुधो जीवः शुक्रः सौरी रविस्तमः
śīrtimāyuśca varṇasya ślokagītādiyogataḥ somo bhaumo budho jīvaḥ śukraḥ saurī ravistamaḥ
61
क्रमादकचटानां तपयशानां च देवताः वर्गाणां च फलान्येषामायुष्कीर्ती असद्यशः
kramādakacaṭānāṃ tapayaśānāṃ ca devatāḥ vargāṇāṃ ca phalānyeṣāmāyuṣkīrtī asadyaśaḥ
62
संपत्सुभगता कीर्तिर्मान्द्यं मृत्युश्च शून्यता प्रयोगे श्लोकगीतादौ स्तुत्यस्योक्तानि सूरिभिः
saṃpatsubhagatā kīrtirmāndyaṃ mṛtyuśca śūnyatā prayoge ślokagītādau stutyasyoktāni sūribhiḥ
63
मात्रा कला लघुर्लः स्यात्तद्गणाश्छपचास्तदौ स्युः षट्पञ्च चतुस्त्रिद्विसंख्यमात्रायुताः क्रमात्
mātrā kalā laghurlaḥ syāttadgaṇāśchapacāstadau syuḥ ṣaṭpañca catustridvisaṃkhyamātrāyutāḥ kramāt
64
यथा--ऽ ऽ ऽ इति च्छगणः ऽ ऽ । इति पगणः ऽ ऽ । इति चगणः ऽ । इति तगणः ऽ इति दगणः इति पञ्च मात्रागणाः । अत्युक्तायास्तु चत्वारो भेदा रतिगणा मताः किंतु तत्र लपूर्वा ये तेष्वादावधिको लघुः
yathā--' ' ' iti cchagaṇaḥ ' ' | iti pagaṇaḥ ' ' | iti cagaṇaḥ ' | iti tagaṇaḥ ' iti dagaṇaḥ iti pañca mātrāgaṇāḥ | atyuktāyāstu catvāro bhedā ratigaṇā matāḥ kiṃtu tatra lapūrvā ye teṣvādāvadhiko laghuḥ
65
एवं मध्याभवा भेदा अष्टौ कामगणाः स्मृताः तद्वद्बाणगणा भेदाः प्रतिष्ठायास्तु षोडश
evaṃ madhyābhavā bhedā aṣṭau kāmagaṇāḥ smṛtāḥ tadvadbāṇagaṇā bhedāḥ pratiṣṭhāyāstu ṣoḍaśa
66
इति मात्रागणाः तत्र वर्णगणैर्जाता गणैला परिकीर्तिता सा भवेत्त्रिविधा शुद्धा संकीर्णा विकृता तथा
iti mātrāgaṇāḥ tatra varṇagaṇairjātā gaṇailā parikīrtitā sā bhavettrividhā śuddhā saṃkīrṇā vikṛtā tathā
67
शुद्धा चतुर्विधा नादावती हंसावती तथा नन्दावती च भद्रावत्यथाऽऽसां लक्ष्म कथ्यते गणादिनियमस्त्वासामङ्घ्रिखण्डद्वयाश्रयः
śuddhā caturvidhā nādāvatī haṃsāvatī tathā nandāvatī ca bhadrāvatyathā''sāṃ lakṣma kathyate gaṇādiniyamastvāsāmaṅghrikhaṇḍadvayāśrayaḥ
68
नादावती पञ्चभिर्भैर्नान्तैः स्याट्टक्कमण्ठयोः ऋग्वेदोच्छ्वासिता विप्रा कैशिकीवृत्तिमाश्रिता पाञ्चाली रीतिर्भारत्याः ह्प्रीत्यै शृङ्गारवर्धनी
nādāvatī pañcabhirbhairnāntaiḥ syāṭṭakkamaṇṭhayoḥ ṛgvedocchvāsitā viprā kaiśikīvṛttimāśritā pāñcālī rītirbhāratyāḥ hprītyai śṛṅgāravardhanī
69
इति नादावती रगणैः पञ्चभिः सान्तैः प्रोक्ता हंसावती बुधैः द्वितीयताले हिन्दोले क्षत्त्रिया यजुरुद्भवा
iti nādāvatī ragaṇaiḥ pañcabhiḥ sāntaiḥ proktā haṃsāvatī budhaiḥ dvitīyatāle hindole kṣattriyā yajurudbhavā
70
लोहितारभटीवृत्तिं लाटीरीतिं च संश्रिता रौद्ररसे चण्डिकायाः प्रीतये विनियुज्यते
lohitārabhaṭīvṛttiṃ lāṭīrītiṃ ca saṃśritā raudrarase caṇḍikāyāḥ prītaye viniyujyate
71
इति हंसावती पञ्चभिस्तगणैर्जान्तैरेला नन्दावती मता प्रतितालेन सा गेया रागे मालवकैशिके
iti haṃsāvatī pañcabhistagaṇairjāntairelā nandāvatī matā pratitālena sā geyā rāge mālavakaiśike
72
सामवेदोद्भवा पीता वैश्या सात्वतवृत्तिजा गौडीयरीतिरिन्द्राण्याः प्रीत्यै वीररसाश्रिता
sāmavedodbhavā pītā vaiśyā sātvatavṛttijā gauḍīyarītirindrāṇyāḥ prītyai vīrarasāśritā
73
इति नन्दावती भद्रावती पञ्चभिर्मेर्यान्तैः कङ्कालतालतः ककुभेऽथर्ववेदोत्था कृष्णा शूद्रा च भारतीम्
iti nandāvatī bhadrāvatī pañcabhirmeryāntaiḥ kaṅkālatālataḥ kakubhe'tharvavedotthā kṛṣṇā śūdrā ca bhāratīm
74
वृत्तिं वैदर्भरीतिं च श्रिता बीभत्ससंभृता वाराहीदेवताप्रीत्यै शार्ङ्गदेवेन कीर्तिताः
vṛttiṃ vaidarbharītiṃ ca śritā bībhatsasaṃbhṛtā vārāhīdevatāprītyai śārṅgadevena kīrtitāḥ
75
इति भद्रावती बहुधासंकरादासां संकीर्णा बहुधा मताः अप्रसिद्धास्तु ता लक्ष्ये तेन नेह प्रपञ्चिताः
iti bhadrāvatī bahudhāsaṃkarādāsāṃ saṃkīrṇā bahudhā matāḥ aprasiddhāstu tā lakṣye tena neha prapañcitāḥ
76
शुद्धाः स्युर्विकृतास्तिस्रआद्या गणविकारतः वासवी संगता त्रेता चतुरा बाणसंज्ञिता
śuddhāḥ syurvikṛtāstisraādyā gaṇavikārataḥ vāsavī saṃgatā tretā caturā bāṇasaṃjñitā
77
एकद्वित्रिचतुष्पञ्चविकारात्पञ्चधेति ताः प्रत्येकं वासवी पञ्चविधा रामा मनोरमा
ekadvitricatuṣpañcavikārātpañcadheti tāḥ pratyekaṃ vāsavī pañcavidhā rāmā manoramā
78
उन्नता शान्तिसंज्ञा च नागरेत्युच्यते बुधैः गणानां प्रथमादीनां विकारात्पञ्चमावधि
unnatā śāntisaṃjñā ca nāgaretyucyate budhaiḥ gaṇānāṃ prathamādīnāṃ vikārātpañcamāvadhi
79
रमणीया च विषमा समा लक्ष्मीश्च कौमुदी
ramaṇīyā ca viṣamā samā lakṣmīśca kaumudī
80
कामोत्सवा नन्दिनी च गौरी सौम्या ततः परम् रतिदेहेति दशधा संगता गदिता बुधैः
kāmotsavā nandinī ca gaurī saumyā tataḥ param ratideheti daśadhā saṃgatā gaditā budhaiḥ
81
आद्यस्य स्युर्द्वितीयादिसहितस्य विकारतः चतस्रस्ता द्वितीयस्य तृतीयादियुजस्त्रयम्
ādyasya syurdvitīyādisahitasya vikārataḥ catasrastā dvitīyasya tṛtīyādiyujastrayam
82
विकारेण तृतीयस्य चतुर्थादियुजो द्वयम् तुर्यपञ्चमयोस्त्वेको लक्ष्म तासां क्रमादिति
vikāreṇa tṛtīyasya caturthādiyujo dvayam turyapañcamayostveko lakṣma tāsāṃ kramāditi
83
त्रेता दशविधा प्रोक्ता मङ्गला रतिमङ्गला कलिका तनुमध्या च वीरश्रीर्जयमङ्गला
tretā daśavidhā proktā maṅgalā ratimaṅgalā kalikā tanumadhyā ca vīraśrīrjayamaṅgalā
84
विजया रत्नमाला च गुरुमध्या रतिप्रभा आद्याक्षरेण ग्रहणं प्रथमादेरिहेष्यते
vijayā ratnamālā ca gurumadhyā ratiprabhā ādyākṣareṇa grahaṇaṃ prathamāderiheṣyate
85
प्रद्वित्रिणां प्रद्विचानां प्रद्विपानां प्रचत्रिणाम् प्रत्रिपानां प्रचपानां द्वित्रिचानां द्विपत्रिणाम् चद्विपानां चत्रिपानां विकृतेः स्युः क्रमादिमाः
pradvitriṇāṃ pradvicānāṃ pradvipānāṃ pracatriṇām pratripānāṃ pracapānāṃ dvitricānāṃ dvipatriṇām cadvipānāṃ catripānāṃ vikṛteḥ syuḥ kramādimāḥ
86
त्यक्त्वैकैकं गणं त्वाद्याच्चतुर्णां स्याद्विकारतः चतुरा पञ्चधा तत्र प्रथमा तूत्सवप्रिया महानन्दा मलहरी जया च कुसुमावती
tyaktvaikaikaṃ gaṇaṃ tvādyāccaturṇāṃ syādvikārataḥ caturā pañcadhā tatra prathamā tūtsavapriyā mahānandā malaharī jayā ca kusumāvatī
87
आद्यात्पञ्चविकारेण बाणा स्यात्पार्वतीप्रिया
ādyātpañcavikāreṇa bāṇā syātpārvatīpriyā
88
प्रत्येकमेकत्रिंशत्ते नादावत्यादिषु स्थिताः भेदास्त्रिनवतिर्युक्ता अन्ये पञ्चदश त्विमे
pratyekamekatriṃśatte nādāvatyādiṣu sthitāḥ bhedāstrinavatiryuktā anye pañcadaśa tvime
89
सावित्री पावनी वातसावित्री च त्रिधा मता संगता सवितुः क्षिप्ते पवनस्य गणे क्रमात्
sāvitrī pāvanī vātasāvitrī ca tridhā matā saṃgatā savituḥ kṣipte pavanasya gaṇe kramāt
90
द्वितीये चाऽऽद्यभेदाभ्यां द्विविधा वासवी मता नादावत्यामिमे भेदा हंसावत्यामपि त्रिधा
dvitīye cā''dyabhedābhyāṃ dvividhā vāsavī matā nādāvatyāmime bhedā haṃsāvatyāmapi tridhā
91
व्योमजा वारुणी व्योमवारुणी चेति संगताः तद्दैवत्यगणोपेता तथा स्याद्वासवी द्विधा
vyomajā vāruṇī vyomavāruṇī ceti saṃgatāḥ taddaivatyagaṇopetā tathā syādvāsavī dvidhā
92
नन्दावत्यां वह्निजा च वारुणी वह्निवारुणी तद्गणैः संगता त्रेधा तथा द्वेधा च वासवी
nandāvatyāṃ vahnijā ca vāruṇī vahnivāruṇī tadgaṇaiḥ saṃgatā tredhā tathā dvedhā ca vāsavī
93
इत्येते विकृता भेदा अष्टोत्तरशतं मताः
ityete vikṛtā bhedā aṣṭottaraśataṃ matāḥ
94
पार्वतीमतात् मात्रागणैस्तु मात्रैला सा च ज्ञेया चतुर्विधा रतिलेखा कामलेखा बाणलेखा तथाऽपरा
pārvatīmatāt mātrāgaṇaistu mātrailā sā ca jñeyā caturvidhā ratilekhā kāmalekhā bāṇalekhā tathā'parā
95
चन्द्रलेखेति तत्राऽऽद्ये पादे रुद्राः कला यदि द्वितीये च तृतीये तु मात्रा दश तदा भवेत्
candralekheti tatrā''dye pāde rudrāḥ kalā yadi dvitīye ca tṛtīye tu mātrā daśa tadā bhavet
96
रतिलेखा रतिगणैः कामलेखा तु मान्मथैः द्विगुणाभिः कलाभिः स्यान्मात्रात्रैगुण्यतो भवेत्
ratilekhā ratigaṇaiḥ kāmalekhā tu mānmathaiḥ dviguṇābhiḥ kalābhiḥ syānmātrātraiguṇyato bhavet
97
बाणलेखा बाणगणैश्चन्द्रलेखा तु मिश्रितैः गणैर्श्चतुर्गुणकलाश्चतस्रोऽन्या ब्रुवेऽधुना
bāṇalekhā bāṇagaṇaiścandralekhā tu miśritaiḥ gaṇairścaturguṇakalāścatasro'nyā bruve'dhunā
98
आद्येन्दुमत्यथो ज्योतिष्मती पश्चान्नभस्वती वसुमत्यपि तत्रेन्दुमती छैः पञ्चभिः सतैः
ādyendumatyatho jyotiṣmatī paścānnabhasvatī vasumatyapi tatrendumatī chaiḥ pañcabhiḥ sataiḥ
99
पञ्चभिः पैः सचगणैराहुर्ज्योतिष्मतीं बुधाः त्रिभिश्चैः पगणेनापि च्छाद्यन्ता स्यान्नभस्वती
pañcabhiḥ paiḥ sacagaṇairāhurjyotiṣmatīṃ budhāḥ tribhiścaiḥ pagaṇenāpi cchādyantā syānnabhasvatī
100
सा स्याद्वसुमती यस्यां दपचाः पत्रयं छतौ
sā syādvasumatī yasyāṃ dapacāḥ patrayaṃ chatau
101
नन्दिमतात् नादावत्यादयो मात्राश्चाद्यैः स्वगणभङ्गजैः गणाः पञ्च त्रिमात्रोऽन्ते गणाः सप्तान्तिमो लघुः
nandimatāt nādāvatyādayo mātrāścādyaiḥ svagaṇabhaṅgajaiḥ gaṇāḥ pañca trimātro'nte gaṇāḥ saptāntimo laghuḥ
102
गणाः सप्त लघुश्चान्ते त्रिमात्रोऽन्ते गणाष्टकः लक्ष्माणीति क्रमात्तासामित्यूचे सव्यसाचिना
gaṇāḥ sapta laghuścānte trimātro'nte gaṇāṣṭakaḥ lakṣmāṇīti kramāttāsāmityūce savyasācinā
103
एकद्वित्रिचतुष्पञ्चमात्रावृद्धिर्यदाऽङ्घ्रिषु तदा विचित्रमात्रैलां तां जगाद धनंजयः
ekadvitricatuṣpañcamātrāvṛddhiryadā'ṅghriṣu tadā vicitramātrailāṃ tāṃ jagāda dhanaṃjayaḥ
104
नन्दिनी चित्रिणी चित्रा विचित्रेत्यभिधानतः रतिलेखादयः प्रोक्ताः क्रमादनियतैर्गणैः
nandinī citriṇī citrā vicitretyabhidhānataḥ ratilekhādayaḥ proktāḥ kramādaniyatairgaṇaiḥ
105
एलयोराद्ययोरङ्घ्री व्यत्यस्तावयुजाविह
elayorādyayoraṅghrī vyatyastāvayujāviha
106
इति विंशतिर्मात्रैलाः गणमात्राद्यनियता वर्णैला वर्णसंख्यया षडक्षरादङ्घ्रिखण्डादेकोनत्रिंशदक्षरम् यावदेकैकवृद्ध्यैलाश्चतुर्विंशतिरीरिताः
iti viṃśatirmātrailāḥ gaṇamātrādyaniyatā varṇailā varṇasaṃkhyayā ṣaḍakṣarādaṅghrikhaṇḍādekonatriṃśadakṣaram yāvadekaikavṛddhyailāścaturviṃśatirīritāḥ
107
प्रथमा मधुकर्युक्ता सुस्वरा करणी ततः
prathamā madhukaryuktā susvarā karaṇī tataḥ
108
चतुर्थी सुरसा प्रोक्ता पञ्चमी तु प्रभञ्जनी षष्ठी मदनवत्युक्ता शशिनी च प्रभावती
caturthī surasā proktā pañcamī tu prabhañjanī ṣaṣṭhī madanavatyuktā śaśinī ca prabhāvatī
109
मालती ललिताख्या च मता भोगवती ततः ततः कुसुमवत्याख्या कान्तिमत्यपरा भवेत्
mālatī lalitākhyā ca matā bhogavatī tataḥ tataḥ kusumavatyākhyā kāntimatyaparā bhavet
110
ततः कुमुदिनी ख्याता कलिका कमला तथा विमला नलिनी संज्ञा कालिन्दी विपुला ततः
tataḥ kumudinī khyātā kalikā kamalā tathā vimalā nalinī saṃjñā kālindī vipulā tataḥ
111
विद्युल्लता विशाला च सरला तरलेति ताः अत्रान्त्या वर्णमात्रैला द्वादशेत्यपरे जगुः
vidyullatā viśālā ca saralā taraleti tāḥ atrāntyā varṇamātrailā dvādaśetyapare jaguḥ
112
मण्ठद्वितीयकङ्कालप्रतितालेषु कश्चन तालस्तासु विधातव्यो रागादिनियमो न तु
maṇṭhadvitīyakaṅkālapratitāleṣu kaścana tālastāsu vidhātavyo rāgādiniyamo na tu
113
रमणी चन्द्रिका लक्ष्मीः पद्मिनी रञ्जिनी तथा मालती मोहिनी सप्त मतङ्गेनेति कीर्तिताः यतिमात्रेण भिन्नास्ता इत्यस्माभिर्न दर्शिताः
ramaṇī candrikā lakṣmīḥ padminī rañjinī tathā mālatī mohinī sapta mataṅgeneti kīrtitāḥ yatimātreṇa bhinnāstā ityasmābhirna darśitāḥ
114
इति वर्णैला कर्णाटलाटगौडान्ध्रद्राविडानां तु भाषया देशाख्यैला बुधैः पञ्च प्रोक्ता मण्ठादितालतः
iti varṇailā karṇāṭalāṭagauḍāndhradrāviḍānāṃ tu bhāṣayā deśākhyailā budhaiḥ pañca proktā maṇṭhāditālataḥ
115
कर्णाटैलाऽऽदिमध्यान्तवर्त्यनुप्रासभूषिता नादावत्यादिका एव कर्णाटीरपरे विदुः
karṇāṭailā''dimadhyāntavartyanuprāsabhūṣitā nādāvatyādikā eva karṇāṭīrapare viduḥ
116
षट्प्रकारत्वमेतासां वक्ष्यमाणैर्विशेषणैः ब्रह्मणः पूर्ववदनाज्जन्म शंभुर्गणाधिपः
ṣaṭprakāratvametāsāṃ vakṣyamāṇairviśeṣaṇaiḥ brahmaṇaḥ pūrvavadanājjanma śaṃbhurgaṇādhipaḥ
117
आद्याङ्घ्री आद्यनुप्रासो रत्यन्तं मदनद्वयम् प्रत्येकं च तयोरादिमध्यप्रासस्तृतीयकः
ādyāṅghrī ādyanuprāso ratyantaṃ madanadvayam pratyekaṃ ca tayorādimadhyaprāsastṛtīyakaḥ
118
चतुष्कामो रतिप्रान्तः सुरेखा स्यात्तदाऽऽदिमा दक्षिणास्याज्जनुर्यस्याः सावित्री देवता हरिः
catuṣkāmo ratiprāntaḥ surekhā syāttadā''dimā dakṣiṇāsyājjanuryasyāḥ sāvitrī devatā hariḥ
119
गणाधिपश्चतुष्कामं प्रत्येकं चरणद्वयम् आदिमध्यस्थितं प्रासं त्रिप्रासोऽङ्घ्रिस्तृतीयकः
gaṇādhipaścatuṣkāmaṃ pratyekaṃ caraṇadvayam ādimadhyasthitaṃ prāsaṃ triprāso'ṅghristṛtīyakaḥ
120
अष्टौ कामाः कामलेखा प्रोक्ता हंसावती च सा पश्चिमाद्वदनाज्जन्म ब्रह्मा यस्या गणाधिपः
aṣṭau kāmāḥ kāmalekhā proktā haṃsāvatī ca sā paścimādvadanājjanma brahmā yasyā gaṇādhipaḥ
121
गायत्री देवताऽप्यादिमध्यप्रासास्त्रयोऽङ्घ्रयः पृथक्चतुःस्मरां नन्दावती सा स्वरलेखिका
gāyatrī devatā'pyādimadhyaprāsāstrayo'ṅghrayaḥ pṛthakcatuḥsmarāṃ nandāvatī sā svaralekhikā
122
जन्मोत्तरास्याद्गन्धर्वो गणेशः षट्च मन्मथाः बाणान्ताः पादयो यस्याः प्रत्येकं स्युस्तृतीयके
janmottarāsyādgandharvo gaṇeśaḥ ṣaṭca manmathāḥ bāṇāntāḥ pādayo yasyāḥ pratyekaṃ syustṛtīyake
123
अष्टौ कामा आदिमध्यप्रान्तप्रासास्त्रयोऽङ्घ्रयः भद्रावती भद्रलेखा सा स्यात्कर्णाटसंमता
aṣṭau kāmā ādimadhyaprāntaprāsāstrayo'ṅghrayaḥ bhadrāvatī bhadralekhā sā syātkarṇāṭasaṃmatā
124
पञ्च कामा रतिश्चैका कामोऽन्ते चरणत्रये प्रत्येकं तासु चेदेताश्छन्दस्वत्योऽखिला मताः
pañca kāmā ratiścaikā kāmo'nte caraṇatraye pratyekaṃ tāsu cedetāśchandasvatyo'khilā matāḥ
125
गणादेर्न्यूनताधिक्यादेलाभासा इमा मताः
gaṇādernyūnatādhikyādelābhāsā imā matāḥ
126
यदेकस्य द्वयोरङ्घ्र्योस्त्रयाणां चान्ततः कृतम् अङ्घ्रिपूर्त्यै तदन्यच्चेत्तृतीयाङ्घ्रिमितं पदम् शिखापदं तत्तृतीये त्वङ्घ्रौ मेलापकादयः
yadekasya dvayoraṅghryostrayāṇāṃ cāntataḥ kṛtam aṅghripūrtyai tadanyaccettṛtīyāṅghrimitaṃ padam śikhāpadaṃ tattṛtīye tvaṅghrau melāpakādayaḥ
127
इति कर्णाटैला प्रान्तप्रासा तु लाटी स्याद्भूयो रसविराजिता गमकप्रासनिर्मुक्ता गौडी त्वेकरसा मता
iti karṇāṭailā prāntaprāsā tu lāṭī syādbhūyo rasavirājitā gamakaprāsanirmuktā gauḍī tvekarasā matā
128
नानाप्रयोगरागांशरसभावोत्कटाङ्घ्रिका भूरिभावरसोत्कर्षा द्राविडी प्रासवर्जिता
nānāprayogarāgāṃśarasabhāvotkaṭāṅghrikā bhūribhāvarasotkarṣā drāviḍī prāsavarjitā
129
इति देशाख्यैला तत्तल्लक्ष्मा यदा तासु पादस्तुर्यो निबध्यते तदैता गदिताः सर्वाश्छन्दस्वत्यः पुरातनैः
iti deśākhyailā tattallakṣmā yadā tāsu pādasturyo nibadhyate tadaitā gaditāḥ sarvāśchandasvatyaḥ purātanaiḥ
130
द्वावङ्घ्री प्रासहीनौ स्तस्तृतीयः प्राससंयुतः ध्रुवाभोगौ च तेषु स्युश्चतस्रो यतयः पृथक् वर्णैलावत्परं यस्यां सा वस्त्वेला निरूपिता
dvāvaṅghrī prāsahīnau stastṛtīyaḥ prāsasaṃyutaḥ dhruvābhogau ca teṣu syuścatasro yatayaḥ pṛthak varṇailāvatparaṃ yasyāṃ sā vastvelā nirūpitā
131
षट्पञ्चाशद्युतं प्रोक्तमित्येलानां शतत्रयम् अनन्तत्वात्तु संकीर्णा न संख्याति हरप्रियः
ṣaṭpañcāśadyutaṃ proktamityelānāṃ śatatrayam anantatvāttu saṃkīrṇā na saṃkhyāti harapriyaḥ
132
इत्येलालक्षणम् अष्टधा करणं तत्र स्वराद्यं पाटपूर्वकम् बन्धादिमं पदाद्यं च तेनाद्यं बिरुदादिमम् चित्राद्यं मिश्रकरणमित्येषां लक्ष्म कथ्यते
ityelālakṣaṇam aṣṭadhā karaṇaṃ tatra svarādyaṃ pāṭapūrvakam bandhādimaṃ padādyaṃ ca tenādyaṃ birudādimam citrādyaṃ miśrakaraṇamityeṣāṃ lakṣma kathyate
133
यत्रोद्ग्राहध्रुवौ सान्द्रस्वरबद्धौ पदैः पुनः आभोगस्तत्र नाम स्याद्गातृनेत्रोर्ग्रहः पुनः
yatrodgrāhadhruvau sāndrasvarabaddhau padaiḥ punaḥ ābhogastatra nāma syādgātṛnetrorgrahaḥ punaḥ
134
इष्टस्वरेऽशे न्यासः स्याद्रासतालो द्रुतो लयः करणं स्वरपूर्वं तत्तद्वदन्यान्यपि स्फुटम् किंतु तेषां स्वरस्थाने भेदकानि प्रचक्ष्महे
iṣṭasvare'śe nyāsaḥ syādrāsatālo druto layaḥ karaṇaṃ svarapūrvaṃ tattadvadanyānyapi sphuṭam kiṃtu teṣāṃ svarasthāne bhedakāni pracakṣmahe
135
स्वरैः सहस्तपाटैस्तु स्यात्पाटकरणं ध्रुवम् क्रमव्यत्यासभेदेन तद्द्विधा परिकीर्तितम्
svaraiḥ sahastapāṭaistu syātpāṭakaraṇaṃ dhruvam kramavyatyāsabhedena taddvidhā parikīrtitam
136
स्वरैर्मुरजपाटैर्यत्तद्बन्धकरणं मतम् स्वरैः पदैश्च बद्धं यत्करणं तत्पदादिमम्
svarairmurajapāṭairyattadbandhakaraṇaṃ matam svaraiḥ padaiśca baddhaṃ yatkaraṇaṃ tatpadādimam
137
यत्स्वरैर्विरुदैर्बद्धं करणं विरुदादि तत् स्वरैः सतेनकैर्यत्तु तत्तेनकरणं मतम्
yatsvarairvirudairbaddhaṃ karaṇaṃ virudādi tat svaraiḥ satenakairyattu tattenakaraṇaṃ matam
138
स्वरैः सकरपाटैर्यन्निबद्धं मुरजाक्षरैः पदैस्तच्चित्रकरणमभिधत्ते हरप्रियः
svaraiḥ sakarapāṭairyannibaddhaṃ murajākṣaraiḥ padaistaccitrakaraṇamabhidhatte harapriyaḥ
139
स्यान्मिश्रकरणं बद्धं स्वरैः पाटैः सतेनकैः
syānmiśrakaraṇaṃ baddhaṃ svaraiḥ pāṭaiḥ satenakaiḥ
140
मङ्गलारम्भ आनन्दवर्धनं कीर्तिपूर्विका लहरीति त्रिधा तानि प्रत्येकं गानभेदतः
maṅgalārambha ānandavardhanaṃ kīrtipūrvikā laharīti tridhā tāni pratyekaṃ gānabhedataḥ
141
द्विरुद्ग्राहं ध्रुवाभोगौ सकृद्गीत्वा पुनः सकृत् गीयते चेद्ध्रुवोद्ग्राहौ मङ्गलारम्भकस्तदा
dvirudgrāhaṃ dhruvābhogau sakṛdgītvā punaḥ sakṛt gīyate ceddhruvodgrāhau maṅgalārambhakastadā
142
उद्ग्राहध्रुवकौ प्राग्वद्ध्रुवार्धं पश्चिमं ततः आभोगध्रुवकोद्ग्राहाः सकृदानन्दवर्धने
udgrāhadhruvakau prāgvaddhruvārdhaṃ paścimaṃ tataḥ ābhogadhruvakodgrāhāḥ sakṛdānandavardhane
143
उद्ग्राहस्य द्वितीयार्धं ध्रुवार्धस्थानगं यदि इतरत्पूर्ववत्कीर्तिलहरी कीर्तिता तदा
udgrāhasya dvitīyārdhaṃ dhruvārdhasthānagaṃ yadi itaratpūrvavatkīrtilaharī kīrtitā tadā
144
इति सप्तविंशतिः करणानि इति करणप्रबन्धः द्विर्गीत्वोद्ग्राहपूर्वार्धमुत्तरार्धं सकृत्ततः मेलापकः प्रयोगात्मा न वा स्यात्तावुभावपि अतालौ ढेङ्किकाताले कङ्काले वा विलम्बिते
iti saptaviṃśatiḥ karaṇāni iti karaṇaprabandhaḥ dvirgītvodgrāhapūrvārdhamuttarārdhaṃ sakṛttataḥ melāpakaḥ prayogātmā na vā syāttāvubhāvapi atālau ḍheṅkikātāle kaṅkāle vā vilambite
145
लयान्तरेऽन्यतालेन ध्रुवाभोगौ ध्रुवस्त्विह
layāntare'nyatālena dhruvābhogau dhruvastviha
146
त्रिखण्डस्तत्र खण्डे द्वे गीयेते समधातुनी तृतीयमुच्चमेष द्विराभोगस्तु सकृत्ततः
trikhaṇḍastatra khaṇḍe dve gīyete samadhātunī tṛtīyamuccameṣa dvirābhogastu sakṛttataḥ
147
पुनर्गीत्वा ध्रुवे न्यासो यस्यां सा ढेङ्किका मता चतुर्धा ढेङ्किका मुक्तावल्ली स्याद्वृत्तबन्धिनी युग्मिनी वृत्तमाला च तासां लक्ष्माण्यमून्यथ
punargītvā dhruve nyāso yasyāṃ sā ḍheṅkikā matā caturdhā ḍheṅkikā muktāvallī syādvṛttabandhinī yugminī vṛttamālā ca tāsāṃ lakṣmāṇyamūnyatha
148
अभावश्छन्दसां वृत्तं वृत्ते वृत्तानि च क्रमात्
abhāvaśchandasāṃ vṛttaṃ vṛtte vṛttāni ca kramāt
149
त्रिधा तिस्रो द्वितीयाद्या वर्णिका गणिका तथा मात्रिका वर्णजैर्वृत्तैर्गणजैर्मात्रिकैरपि
tridhā tisro dvitīyādyā varṇikā gaṇikā tathā mātrikā varṇajairvṛttairgaṇajairmātrikairapi
150
दशापि स्युः पुनस्त्रेधा समालंकरणा तथा विषमालंकृतिश्चित्रालंकृतिर्लक्षणानि तु
daśāpi syuḥ punastredhā samālaṃkaraṇā tathā viṣamālaṃkṛtiścitrālaṃkṛtirlakṣaṇāni tu
151
समाऽलंकारसंख्या च विषमा मिश्रिता क्रमात्
samā'laṃkārasaṃkhyā ca viṣamā miśritā kramāt
152
इति त्रिंशड्ढेङ्क्यः इति ढेङ्कीप्रबन्धः स्वराद्यकरणस्येव वर्तन्या लक्ष्म किं त्विह रासकादन्यतालः स्याल्लयो ज्ञेयो विलम्बितः
iti triṃśaḍḍheṅkyaḥ iti ḍheṅkīprabandhaḥ svarādyakaraṇasyeva vartanyā lakṣma kiṃ tviha rāsakādanyatālaḥ syāllayo jñeyo vilambitaḥ
153
द्वरुद्ग्राहो ध्रुवाभोगौ सकृन्मोक्षो ध्रुवे भवेत् कङ्काले प्रतिताले च कुडुक्के द्रुतमण्ठके रचिता चेत्तदा ज्ञेया वर्तन्येव विवर्तनी
dvarudgrāho dhruvābhogau sakṛnmokṣo dhruve bhavet kaṅkāle pratitāle ca kuḍukke drutamaṇṭhake racitā cettadā jñeyā vartanyeva vivartanī
154
इति वर्तनी इति वर्तनीलक्षणम् द्विर्यत्रोद्ग्राहपूर्वार्धमुत्तरार्धं सकृत्ततः
iti vartanī iti vartanīlakṣaṇam dviryatrodgrāhapūrvārdhamuttarārdhaṃ sakṛttataḥ
155
मेलापकः प्रयोगाद्यः सर्वा स्याद्द्विस्ततो ध्रुवः आभोगं तु सकृद्गीत्वा ध्रुवे न्यासः स झोम्बडः
melāpakaḥ prayogādyaḥ sarvā syāddvistato dhruvaḥ ābhogaṃ tu sakṛdgītvā dhruve nyāsaḥ sa jhombaḍaḥ
156
निःसारुकः कुडुक्कश्च त्रिपुटप्रतिमण्ठकौ द्वितीयो गारुगीरासयतिलग्नाड्डतालिकाः
niḥsārukaḥ kuḍukkaśca tripuṭapratimaṇṭhakau dvitīyo gārugīrāsayatilagnāḍḍatālikāḥ
157
एकतालीत्यमी ताला झोम्बडे नियता दश केचिन्मण्ठमपीच्छन्ति नैष लक्ष्येषु लक्ष्यते
ekatālītyamī tālā jhombaḍe niyatā daśa kecinmaṇṭhamapīcchanti naiṣa lakṣyeṣu lakṣyate
158
तारजोऽतारजश्चेति झोम्बडो द्विविधो मतः तारो ध्वनिस्थानकं स्यात्तद्युक्तस्तारजो मतः
tārajo'tārajaśceti jhombaḍo dvividho mataḥ tāro dhvanisthānakaṃ syāttadyuktastārajo mataḥ
159
स चतुर्धा स्थानकस्योद्ग्राहदिषु निवेशने अतारजस्तारहीनः सर्वोऽप्येष द्विधा मतः
sa caturdhā sthānakasyodgrāhadiṣu niveśane atārajastārahīnaḥ sarvo'pyeṣa dvidhā mataḥ
160
त्रिधातुश्च चतुर्धातुरिति भूयो भवेद्द्विधा प्रभूतगमकः स्तोकगमकश्चेत्यमी स्फुटाः
tridhātuśca caturdhāturiti bhūyo bhaveddvidhā prabhūtagamakaḥ stokagamakaścetyamī sphuṭāḥ
161
प्रायोगिकः क्रमाख्यश्च ततः क्रमविलासकः चित्रो विचित्रलीलश्चेत्यमीं स्युः पञ्चधा पृथक् चतुराद्यष्टपर्यन्तं गणनिष्पादिताः क्रमात्
prāyogikaḥ kramākhyaśca tataḥ kramavilāsakaḥ citro vicitralīlaścetyamīṃ syuḥ pañcadhā pṛthak caturādyaṣṭaparyantaṃ gaṇaniṣpāditāḥ kramāt
162
मातृकः श्रीपतिस्तद्वत्सोमो रुचिरसंगतौ ते लक्ष्येष्वप्रवृत्तत्वादस्माभिर्न प्रपञ्चिताः
mātṛkaḥ śrīpatistadvatsomo rucirasaṃgatau te lakṣyeṣvapravṛttatvādasmābhirna prapañcitāḥ
163
विनियोगवशादेषां त्रयोदश भिदाः पृथक्
viniyogavaśādeṣāṃ trayodaśa bhidāḥ pṛthak
164
उपमारूपकश्लेषैर्ब्रह्मा वीरविलासयोः विष्णुश्चक्रेश्वरो वीरे बीभत्से चण्डिकेश्वरः
upamārūpakaśleṣairbrahmā vīravilāsayoḥ viṣṇuścakreśvaro vīre bībhatse caṇḍikeśvaraḥ
165
नरसिंहोऽद्भुतरसे भैरवस्तु भयानके हास्यशृङ्गारयोर्हंसः सिंहो वीरभयानके
narasiṃho'dbhutarase bhairavastu bhayānake hāsyaśṛṅgārayorhaṃsaḥ siṃho vīrabhayānake
166
विप्रलम्भे तु सारङ्गः शेखरः करुणे रसे सशृङ्गारे पुष्पसारः शृङ्गारे परिकीर्तितः रौद्रे प्रचण्डो नन्दीशः शान्ते धीरैरुदीरितः
vipralambhe tu sāraṅgaḥ śekharaḥ karuṇe rase saśṛṅgāre puṣpasāraḥ śṛṅgāre parikīrtitaḥ raudre pracaṇḍo nandīśaḥ śānte dhīrairudīritaḥ
167
गद्यजाः पद्यजा गद्यपद्यजा इति ते त्रिधा
gadyajāḥ padyajā gadyapadyajā iti te tridhā
168
झोम्बडा इति संख्याता वियच्चन्द्रशराग्नयः
jhombaḍā iti saṃkhyātā viyaccandraśarāgnayaḥ
169
इति झोम्बडाः इति झोम्बडलक्षणम् उद्ग्राहो द्विः सकृदैकखण्डो द्विशकलोऽथवा यत्र ध्रुवो द्विर्वाऽऽभोगो ध्रुवे मुक्तिः स लम्भकः
iti jhombaḍāḥ iti jhombaḍalakṣaṇam udgrāho dviḥ sakṛdaikakhaṇḍo dviśakalo'thavā yatra dhruvo dvirvā''bhogo dhruve muktiḥ sa lambhakaḥ
170
भागोऽस्मिञ्झोम्बडेऽप्यूर्ध्वं ध्रुवादुद्ग्राहसंनिभः ध्रुवाभोगध्रुवा गेयास्तत इत्यूचिरे परे
bhāgo'smiñjhombaḍe'pyūrdhvaṃ dhruvādudgrāhasaṃnibhaḥ dhruvābhogadhruvā geyāstata ityūcire pare
171
उद्ग्राहस्तालशून्यश्चेत्स स्यादालापलम्भकः स प्रलम्भो ध्रुवस्थाने यत्रोद्ग्राहोऽन्यधातुकः
udgrāhastālaśūnyaścetsa syādālāpalambhakaḥ sa pralambho dhruvasthāne yatrodgrāho'nyadhātukaḥ
172
यत्र भागो भवेल्लम्भे भागलम्भः स भण्यते त्रिश्चतुष्पञ्चवारं वा भिन्नोद्ग्राहसमन्वितः ध्रुवको गीयते यत्र स लम्भपदमुच्यते
yatra bhāgo bhavellambhe bhāgalambhaḥ sa bhaṇyate triścatuṣpañcavāraṃ vā bhinnodgrāhasamanvitaḥ dhruvako gīyate yatra sa lambhapadamucyate
173
ध्रुवभेदेऽनुलम्भोऽसौ द्विभेदे तूपलम्भकः
dhruvabhede'nulambho'sau dvibhede tūpalambhakaḥ
174
एते त्रयोऽप्यनाभोगा विलम्भस्तु स उच्यते उद्ग्राहा बहवो यस्मिन्ध्रुवाभोगविवर्जिताः एते सालगसूडस्थैस्तालैराकलिता मताः
ete trayo'pyanābhogā vilambhastu sa ucyate udgrāhā bahavo yasmindhruvābhogavivarjitāḥ ete sālagasūḍasthaistālairākalitā matāḥ
175
इत्यष्टौ लम्भकाः इति लम्भलक्षणम् यो झोम्बडगतं लक्ष्म गमकस्थानकैर्विना भजते रासकः सोऽयं रासतालेन गीयते गणैर्वर्णैश्च मात्राभिः केचिदेनं त्रिधा जगुः
ityaṣṭau lambhakāḥ iti lambhalakṣaṇam yo jhombaḍagataṃ lakṣma gamakasthānakairvinā bhajate rāsakaḥ so'yaṃ rāsatālena gīyate gaṇairvarṇaiśca mātrābhiḥ kecidenaṃ tridhā jaguḥ
176
स्याद्रासवलयो हंसतिलको रतिरङ्गकः चतुर्थस्तत्र मदनावतारश्छगणादिजाः
syādrāsavalayo haṃsatilako ratiraṅgakaḥ caturthastatra madanāvatāraśchagaṇādijāḥ
177
षडक्षराङ्घ्रितस्त्रिंशदक्षरावधिवर्णजाः पञ्चविंशतिराख्याताश्चरणादष्टमात्रिकात्
ṣaḍakṣarāṅghritastriṃśadakṣarāvadhivarṇajāḥ pañcaviṃśatirākhyātāścaraṇādaṣṭamātrikāt
178
षष्टिमात्रावधि प्रोक्तास्त्रिपञ्चाशत्तु मात्रिकाः लक्ष्ये प्रसिद्धिवैधुर्यात्तेष्वस्माकमनादरः
ṣaṣṭimātrāvadhi proktāstripañcāśattu mātrikāḥ lakṣye prasiddhivaidhuryātteṣvasmākamanādaraḥ
179
इति रासकलक्षणम् इति रास लक्षणम् द्विरुद्ग्राहो ध्रुवोऽपि द्विराभोगध्रुवकौ ततः गीत्वा न्यासो यत्र सा स्यादेकताल्येकतालिका
iti rāsakalakṣaṇam iti rāsa lakṣaṇam dvirudgrāho dhruvo'pi dvirābhogadhruvakau tataḥ gītvā nyāso yatra sā syādekatālyekatālikā
180
अस्यामालापमात्रेण केचिदुद्ग्राहमूचिरे
asyāmālāpamātreṇa kecidudgrāhamūcire
181
इत्येकताली । इति सूडक्रमः इत्येकतालीलक्षणम् इति शुद्धसूडक्रमः बिरुदैर्वर्णतालेन वर्णः कर्णाटभाषया तालत्रैविध्यतस्तस्य त्रैविध्यं गदितं बुधैः
ityekatālī | iti sūḍakramaḥ ityekatālīlakṣaṇam iti śuddhasūḍakramaḥ birudairvarṇatālena varṇaḥ karṇāṭabhāṣayā tālatraividhyatastasya traividhyaṃ gaditaṃ budhaiḥ
182
इति वर्णः इति वर्णप्रबन्धः स्वरैः पाटैः पदैस्तेनै रचना वाञ्छितक्रमात् यस्य स्यात्तेनकैर्न्यासः स वर्णस्वर उच्यते
iti varṇaḥ iti varṇaprabandhaḥ svaraiḥ pāṭaiḥ padaistenai racanā vāñchitakramāt yasya syāttenakairnyāsaḥ sa varṇasvara ucyate
183
स्वरादेरादिविन्यासभेदादेष चतुर्विधः
svarāderādivinyāsabhedādeṣa caturvidhaḥ
184
इति वर्णस्वरः गद्यं निगद्यते छन्दोहीनं पदकदम्बकम् तत्षोढोत्कलिका चूर्णं ललितं वृत्तगन्धि च खण्डं चित्रं च तेषां च प्रभवः सामवेदतः
iti varṇasvaraḥ gadyaṃ nigadyate chandohīnaṃ padakadambakam tatṣoḍhotkalikā cūrṇaṃ lalitaṃ vṛttagandhi ca khaṇḍaṃ citraṃ ca teṣāṃ ca prabhavaḥ sāmavedataḥ
185
गातव्योत्कलिका वीरे रक्ता रुद्राधिदेवता गौडीयरीतिरुचिरा वृत्तिमारभटीं श्रिता
gātavyotkalikā vīre raktā rudrādhidevatā gauḍīyarītirucirā vṛttimārabhaṭīṃ śritā
186
चूर्णं शान्ते रसे पीतं गातव्यं ब्रह्मदैवतम् वैदर्भरीतिसंपन्नं सात्वतीं वृत्तिमाश्रितम्
cūrṇaṃ śānte rase pītaṃ gātavyaṃ brahmadaivatam vaidarbharītisaṃpannaṃ sātvatīṃ vṛttimāśritam
187
सितं मदनदैवत्यं शृङ्गाररसरञ्जितम् ललितं कैशिकीं वृत्तिं पाञ्चालीं रीतिमाश्रितम्
sitaṃ madanadaivatyaṃ śṛṅgārarasarañjitam lalitaṃ kaiśikīṃ vṛttiṃ pāñcālīṃ rītimāśritam
188
वृत्तगन्धि रसे शान्ते पीतं च मुनिदैवतम् पाञ्चालरीतौ भारत्यां पद्यभागविमिश्रितम्
vṛttagandhi rase śānte pītaṃ ca munidaivatam pāñcālarītau bhāratyāṃ padyabhāgavimiśritam
189
खण्डं गणेशदैवत्यं सात्वतीं वृत्तिमाश्रितम् श्वतं हास्यकृदारब्धं वैदर्भीभङ्गिसंभवम्
khaṇḍaṃ gaṇeśadaivatyaṃ sātvatīṃ vṛttimāśritam śvataṃ hāsyakṛdārabdhaṃ vaidarbhībhaṅgisaṃbhavam
190
शृङ्गारे वैष्णवं चित्रं चित्रकैशिकवृत्तिजम् वैदर्भ्या रचितं रीत्या नानारीतिविचित्रया
śṛṅgāre vaiṣṇavaṃ citraṃ citrakaiśikavṛttijam vaidarbhyā racitaṃ rītyā nānārītivicitrayā
101
वेणी मिश्रमिति प्राहुरन्ये भेदद्वयं परम् वेणी सर्वैः कृता मिश्रं चूर्णकैर्वृत्तगन्धिभिः
veṇī miśramiti prāhuranye bhedadvayaṃ param veṇī sarvaiḥ kṛtā miśraṃ cūrṇakairvṛttagandhibhiḥ
192
द्रुता विलम्बिता मध्या द्रुतमध्या तथा परा गतिर्द्रुतविलम्बा स्यात्षष्ठी मध्यविलम्बिता इति गद्यस्य षट्प्रोक्ता गतयः पूर्वसूरिभिः
drutā vilambitā madhyā drutamadhyā tathā parā gatirdrutavilambā syātṣaṣṭhī madhyavilambitā iti gadyasya ṣaṭproktā gatayaḥ pūrvasūribhiḥ
193
लघुभिर्बहुलैरल्पैः समैराद्यत्रयं क्रमात् पृथग्लगत्वे मिश्रैस्तु लगैस्तद्वत्परं त्रयम्
laghubhirbahulairalpaiḥ samairādyatrayaṃ kramāt pṛthaglagatve miśraistu lagaistadvatparaṃ trayam
194
प्रत्येकं गतिषटिकेन षट्त्रिंशद्गद्यजा भिदाः
pratyekaṃ gatiṣaṭikena ṣaṭtriṃśadgadyajā bhidāḥ
195
प्रणवाद्यमतालं च गमकैरखिलैर्युतम् वर्णैश्चातालशब्दानां स्वरैरन्तेऽन्तराऽन्तरा
praṇavādyamatālaṃ ca gamakairakhilairyutam varṇaiścātālaśabdānāṃ svarairante'ntarā'ntarā
196
प्रबन्धाङ्कं सतालं च पदद्वंद्वं पृथक्ततः द्विर्गीत्वा गीयते यत्र प्रयोगोऽपि विलम्बितः
prabandhāṅkaṃ satālaṃ ca padadvaṃdvaṃ pṛthaktataḥ dvirgītvā gīyate yatra prayogo'pi vilambitaḥ
197
गातृनाम सतालं च सतालं वर्ण्यनाम च विलम्बितेन मानेन पुनरप्यविलम्बितम् गीत्वा विलम्बितालेन न्यासो गद्यं तदिष्यते
gātṛnāma satālaṃ ca satālaṃ varṇyanāma ca vilambitena mānena punarapyavilambitam gītvā vilambitālena nyāso gadyaṃ tadiṣyate
198
इति गद्यम् इति गद्यप्रबन्धः पाटैः स्यातां ध्रुवोद्ग्राहौ कैवाडे न्यसनं ग्रहे
iti gadyam iti gadyaprabandhaḥ pāṭaiḥ syātāṃ dhruvodgrāhau kaivāḍe nyasanaṃ grahe
199
सार्थकैरर्थहीनैश्च पाटैः स द्विविधो मतः स शुद्धैर्मिश्रितैः पाटैः शुद्धो मिश्र इति द्विधा
sārthakairarthahīnaiśca pāṭaiḥ sa dvividho mataḥ sa śuddhairmiśritaiḥ pāṭaiḥ śuddho miśra iti dvidhā
प्रबन्धाध्यायः (cont. 2)
200
इति कैवाडः वीररौद्राश्रितैर्बद्धा बिरुदैरङ्कचारिणी वर्ण्यनामान्विताभोगा तालेनेष्टेन गीयते
iti kaivāḍaḥ vīraraudrāśritairbaddhā birudairaṅkacāriṇī varṇyanāmānvitābhogā tāleneṣṭena gīyate
201
वासवी कलिका वृत्ता ततो वीरवती भवेत् वेदोत्तरा जातिमती षट्प्रकारेति सा मता
vāsavī kalikā vṛttā tato vīravatī bhavet vedottarā jātimatī ṣaṭprakāreti sā matā
202
एकद्वित्रिचतुष्पञ्च तालाः स्युर्विरुदानि तु अष्टौ षोडश तद्वच्च द्वात्रिंशद्द्व्यधिका क्रमात्
ekadvitricatuṣpañca tālāḥ syurvirudāni tu aṣṭau ṣoḍaśa tadvacca dvātriṃśaddvyadhikā kramāt
203
पञ्चाशञ्च चतुर्युक्तं शतमाद्यासु पञ्चसु नियमो जातिमत्यां तु न तालबिरुदाश्रयः
pañcāśañca caturyuktaṃ śatamādyāsu pañcasu niyamo jātimatyāṃ tu na tālabirudāśrayaḥ
204
इत्यङ्कचारिणी कर्णाटादिपदैः पाटैर्विरुदैस्तालवर्जितः आर्यागीतौ रसे वीरे कन्दः स्यात्पाटमुक्तिकः
ityaṅkacāriṇī karṇāṭādipadaiḥ pāṭairvirudaistālavarjitaḥ āryāgītau rase vīre kandaḥ syātpāṭamuktikaḥ
205
पवनो रविसंज्ञश्च धनदो हव्यवाहनः सुरनाथः समुद्रश्च वरुणः शशिशैलकौ
pavano ravisaṃjñaśca dhanado havyavāhanaḥ suranāthaḥ samudraśca varuṇaḥ śaśiśailakau
206
मधुमाधवनामानौ ततोऽपि मदनध्वजः जयन्तो मधुपश्चाथ शुकसारसकेकिनः
madhumādhavanāmānau tato'pi madanadhvajaḥ jayanto madhupaścātha śukasārasakekinaḥ
207
हरिश्च करभो हस्ती कादम्बः कूर्मको नयः विनयो विक्रमोत्साहौ धर्मार्थः काम इत्यमी एकोनत्रिंशदाख्याताः कन्दभेदाः पुरातनैः
hariśca karabho hastī kādambaḥ kūrmako nayaḥ vinayo vikramotsāhau dharmārthaḥ kāma ityamī ekonatriṃśadākhyātāḥ kandabhedāḥ purātanaiḥ
208
त्रिंशाद्गुरोरा द्विगुरोः क्रमादेकैकभङ्गतः
triṃśādgurorā dviguroḥ kramādekaikabhaṅgataḥ
209
इति कन्दः हयलीलेन तालेन हयलीला द्विधा च सा गद्यजा पद्यजा चेति पद्यजा तु चतुर्विधा
iti kandaḥ hayalīlena tālena hayalīlā dvidhā ca sā gadyajā padyajā ceti padyajā tu caturvidhā
210
पूर्वार्धमुत्तरार्धं वा द्वेधा तालयुतं यदि आर्यायाः स्युस्तदा तिस्रश्चतुर्थी त्वादिमे दले स्वरैः पदैस्तु बिरुदैः सताले रचिता मता
pūrvārdhamuttarārdhaṃ vā dvedhā tālayutaṃ yadi āryāyāḥ syustadā tisraścaturthī tvādime dale svaraiḥ padaistu birudaiḥ satāle racitā matā
211
केचित्तु हयलीलेन च्छन्दसा तां विदुर्बुधाः
kecittu hayalīlena cchandasā tāṃ vidurbudhāḥ
213
इति नव तुरगलीलाः इति हयलीलालक्षणम् तालेन गजलीलेन गजलीला निगद्यते छन्दोहीनेतरल्लक्ष्म हयलीलागतं मतम् इति गजलीलालक्षणम् शुद्धा खण्डा च मात्रादिः संपूर्णेति चतुर्विधा द्विपदी करुणाख्येन तालेन परिगीयते
iti nava turagalīlāḥ iti hayalīlālakṣaṇam tālena gajalīlena gajalīlā nigadyate chandohīnetarallakṣma hayalīlāgataṃ matam iti gajalīlālakṣaṇam śuddhā khaṇḍā ca mātrādiḥ saṃpūrṇeti caturvidhā dvipadī karuṇākhyena tālena parigīyate
214
पादे छः पञ्च भा गोऽन्ते जौ स्तः षष्ठद्वितीयकौ चतुर्भिरीदृशैः पादैः शुद्धा द्विपदिकोच्यते अर्धान्तेऽन्ये स्वरानाहुः खण्डा स्याच्छुद्धयाऽर्धया
pāde chaḥ pañca bhā go'nte jau staḥ ṣaṣṭhadvitīyakau caturbhirīdṛśaiḥ pādaiḥ śuddhā dvipadikocyate ardhānte'nye svarānāhuḥ khaṇḍā syācchuddhayā'rdhayā
215
षष्ठेनैकेन गुरुणा मात्राद्विपदिका मता ज्ञेया शुद्धैव संपूर्णा गुरुणाऽन्तेऽधिकेन तु
ṣaṣṭhenaikena guruṇā mātrādvipadikā matā jñeyā śuddhaiva saṃpūrṇā guruṇā'nte'dhikena tu
216
प्लुनश्चतुर्धा द्विपदी मानवी चन्द्रिका धृतिः तारेति मानवी छेन तद्वयेन कृताङ्घ्रिका
plunaścaturdhā dvipadī mānavī candrikā dhṛtiḥ tāreti mānavī chena tadvayena kṛtāṅghrikā
217
यद्वयं नगणश्चान्ते लगौ चेच्चन्द्रिका मता छगणेन चतुर्मात्रैस्त्रिभिश्च धृतिरुच्यते तारा छेन चतुर्भिश्च यगणैरन्तिमए गुरौ
yadvayaṃ nagaṇaścānte lagau ceccandrikā matā chagaṇena caturmātraistribhiśca dhṛtirucyate tārā chena caturbhiśca yagaṇairantimae gurau
218
इति द्विपदी पूर्वपूर्वाक्षरव्राते योऽन्त्यो वर्णचयः स चेत् उत्तरोत्तरसंघादौ चक्रवालस्तदोच्यते गद्यपद्यप्रभेदेन स द्विधा गदितो बुधैः
iti dvipadī pūrvapūrvākṣaravrāte yo'ntyo varṇacayaḥ sa cet uttarottarasaṃghādau cakravālastadocyate gadyapadyaprabhedena sa dvidhā gadito budhaiḥ
219
इति चक्रवालः पदैः स्वरैः क्रौञ्चपदः प्रतितालेन गीयते स्वरन्यासः स तन्नाम्ना छन्दसा मुक्तकोऽथवा
iti cakravālaḥ padaiḥ svaraiḥ krauñcapadaḥ pratitālena gīyate svaranyāsaḥ sa tannāmnā chandasā muktako'thavā
220
इति क्रौञ्चपदः इति क्रौञ्चपदलक्षणम् यत्र स्वराक्षरैरेव वाञ्छितोऽर्थोऽभिधीयते स स्वरार्थो द्विधा शुद्धो मिश्रस्तैः शुद्धमिश्रितैः
iti krauñcapadaḥ iti krauñcapadalakṣaṇam yatra svarākṣaraireva vāñchito'rtho'bhidhīyate sa svarārtho dvidhā śuddho miśrastaiḥ śuddhamiśritaiḥ
221
ग्रहन्यासोऽस्य भूयोऽसौ सप्तधैकादिकैः स्वरैः क्रमोत्क्रमाभ्यां बहुशो भिद्यन्ते द्विस्वरादयः
grahanyāso'sya bhūyo'sau saptadhaikādikaiḥ svaraiḥ kramotkramābhyāṃ bahuśo bhidyante dvisvarādayaḥ
222
इति स्वरार्थः इति स्वरार्थलक्षणम् ध्रुवोद्ग्राहौ भिन्नतालौ मण्ठकङ्कालवर्जितौ
iti svarārthaḥ iti svarārthalakṣaṇam dhruvodgrāhau bhinnatālau maṇṭhakaṅkālavarjitau
223
यस्यां समासु मात्रासु यतिर्मेलापको न च तालद्वयेन सा गेया ढेङ्कीवद्ध्वनिकुट्टिनी
yasyāṃ samāsu mātrāsu yatirmelāpako na ca tāladvayena sā geyā ḍheṅkīvaddhvanikuṭṭinī
224
इति ध्वनिकुट्टिनी अर्धान्ते चरणान्ते वा स्वरान्न्यस्यार्धमादिमम् द्विरार्याछन्दसो गीतं सकृद्गीतं दलान्तरम् यत्राऽऽभोगे गातृनाम साऽऽर्या स्याद्ग्रहमुक्तिका
iti dhvanikuṭṭinī ardhānte caraṇānte vā svarānnyasyārdhamādimam dvirāryāchandaso gītaṃ sakṛdgītaṃ dalāntaram yatrā''bhoge gātṛnāma sā''ryā syādgrahamuktikā
225
लक्ष्मीः स्याद्वृद्धिबुद्धी च लीला लज्जा क्षमा तथा दीर्घा गौरी ततो राजी ज्योत्स्ना छाया च कान्तिका
lakṣmīḥ syādvṛddhibuddhī ca līlā lajjā kṣamā tathā dīrghā gaurī tato rājī jyotsnā chāyā ca kāntikā
226
मही मतिस्ततः कीर्तिरथ ज्ञेया मनोरमा स्याद्रोहिणी विशाला च वसुधा शिवया सह
mahī matistataḥ kīrtiratha jñeyā manoramā syādrohiṇī viśālā ca vasudhā śivayā saha
227
हरिणी चाथ चक्राख्या सारसी कुररी तथा हंसी वधूरिति प्रोक्ता आर्याः षड्विंशतिः क्रमात्
hariṇī cātha cakrākhyā sārasī kurarī tathā haṃsī vadhūriti proktā āryāḥ ṣaḍviṃśatiḥ kramāt
228
षष्ठादन्यैर्गणैः सर्वगुरुभिः प्रथमा पराः एकादिगुरुभङ्गेन क्रमाल्लक्ष्माण्यमूनि तु
ṣaṣṭhādanyairgaṇaiḥ sarvagurubhiḥ prathamā parāḥ ekādigurubhaṅgena kramāllakṣmāṇyamūni tu
229
छन्दोलक्षणतो ज्ञेयाः शेषा भूरितरा भिदाः
chandolakṣaṇato jñeyāḥ śeṣā bhūritarā bhidāḥ
230
इत्यार्या आर्यैव प्राकृते गेया स्यात्पञ्चचरणाऽथवा त्रिपदी षट्पदी गाथेत्यपरे सूरयो जगुः
ityāryā āryaiva prākṛte geyā syātpañcacaraṇā'thavā tripadī ṣaṭpadī gāthetyapare sūrayo jaguḥ
231
इति गाथा छन्दसा द्विपथेन स्याद्द्विपथः स्वरमुक्तिकः तालहीनः सतालो वा स च ज्ञेयश्चतुर्विधः
iti gāthā chandasā dvipathena syāddvipathaḥ svaramuktikaḥ tālahīnaḥ satālo vā sa ca jñeyaścaturvidhaḥ
232
स्वरैरेकोऽन्यः प्रयोगैः सोभयानुभयौ परौ प्राकृते दोहसंज्ञोऽसौ तस्य भेदा नव त्विमे
svaraireko'nyaḥ prayogaiḥ sobhayānubhayau parau prākṛte dohasaṃjño'sau tasya bhedā nava tvime
233
सारसो भ्रमरो हंसः कुररश्चन्द्रलेखकः कुञ्जरस्तिलको हंसक्रीडोऽप्यथ मयूरकः
sāraso bhramaro haṃsaḥ kuraraścandralekhakaḥ kuñjarastilako haṃsakrīḍo'pyatha mayūrakaḥ
234
त्रयोदशायुजि समे मात्रा द्वादश सारसे ओजेऽङ्घ्रौ मनवो मात्रा भ्रमरे रवयः समे
trayodaśāyuji same mātrā dvādaśa sārase oje'ṅghrau manavo mātrā bhramare ravayaḥ same
235
मात्राः पञ्चदशायुग्मे हंसे युग्मे त्रयोदश त्रयोदशायुजि कलाः कुररे मनवो युजि
mātrāḥ pañcadaśāyugme haṃse yugme trayodaśa trayodaśāyuji kalāḥ kurare manavo yuji
236
ओजे कलाश्चन्द्रलेखे तिथयो रवयः समे त्रयोदशायुजि कलाः कुञ्जरे तिथयः समे
oje kalāścandralekhe tithayo ravayaḥ same trayodaśāyuji kalāḥ kuñjare tithayaḥ same
237
मात्राः पञ्चदशायुग्मे तिलके मनवः समे त्रयोदशासमे हंसक्रीडे युग्मे कलाः कलाः
mātrāḥ pañcadaśāyugme tilake manavaḥ same trayodaśāsame haṃsakrīḍe yugme kalāḥ kalāḥ
238
यद्येषामर्धयोरन्ते पञ्चादिलघुभिः शिखा तं शिखाद्विपथं प्राहुर्मयूरमपि सूरयः एतेषु व्यत्ययेनापि चरणानां स्थितिर्भवेत्
yadyeṣāmardhayorante pañcādilaghubhiḥ śikhā taṃ śikhādvipathaṃ prāhurmayūramapi sūrayaḥ eteṣu vyatyayenāpi caraṇānāṃ sthitirbhavet
239
भवन्त्येकादिपादानां सकृद्द्विर्गानभेदनः द्विपथा भूरिभेदास्ते लक्ष्या लक्ष्येषु सूरिभिः
bhavantyekādipādānāṃ sakṛddvirgānabhedanaḥ dvipathā bhūribhedāste lakṣyā lakṣyeṣu sūribhiḥ
240
इति द्विपथः छन्दसः कलहंसस्य पादैरन्ते स्वरान्वितैः कलहंसः स्वरे न्यासो गेयो झम्पादितालतः
iti dvipathaḥ chandasaḥ kalahaṃsasya pādairante svarānvitaiḥ kalahaṃsaḥ svare nyāso geyo jhampāditālataḥ
241
वर्णजो मात्रिकश्चेति कलहंसो द्विधा मतः गद्यात्मा चेत्स्वरान्गीत्वा ततः पदनिवेशनम्
varṇajo mātrikaśceti kalahaṃso dvidhā mataḥ gadyātmā cetsvarāngītvā tataḥ padaniveśanam
142
इति कलहंसः तोटकच्छन्दसा न्यस्तस्वरोऽङ्घ्र्यन्ते तु तोटकः ननु वृत्ते वक्ष्यमाणे पुनरुक्तोऽत्र तोटकः
iti kalahaṃsaḥ toṭakacchandasā nyastasvaro'ṅghryante tu toṭakaḥ nanu vṛtte vakṣyamāṇe punarukto'tra toṭakaḥ
243
सत्यं किंतु मते येषां वृत्तं वृत्ताख्यवृत्ततः तन्मते तोटकस्येह नैवास्ति पुनरुक्तता
satyaṃ kiṃtu mate yeṣāṃ vṛttaṃ vṛttākhyavṛttataḥ tanmate toṭakasyeha naivāsti punaruktatā
244
इति तोटकः तेनैरर्धं द्विपद्यर्धं घटे तेनकमुक्तिके
iti toṭakaḥ tenairardhaṃ dvipadyardhaṃ ghaṭe tenakamuktike
245
इति घटः छन्दसा येन केनापि तालेनेष्टेन गीयते वृत्तं तस्य च पादान्ते वृत्तान्ते वा स्वरान्क्षिपेत्
iti ghaṭaḥ chandasā yena kenāpi tāleneṣṭena gīyate vṛttaṃ tasya ca pādānte vṛttānte vā svarānkṣipet
246
स्वरहीनं तदित्यन्ये वृत्तं छन्दसि चापरे छन्दश्चित्यां विचेतव्याश्छन्दसां बहवो भिदाः
svarahīnaṃ tadityanye vṛttaṃ chandasi cāpare chandaścityāṃ vicetavyāśchandasāṃ bahavo bhidāḥ
247
इति वृत्तम् एकैकमातृकावर्णपूर्वकाणि पदानि चेत् क्रमेण परिगीयन्ते मातृका सा त्रिधा मता
iti vṛttam ekaikamātṛkāvarṇapūrvakāṇi padāni cet krameṇa parigīyante mātṛkā sā tridhā matā
248
दिव्या च मानुषी दिव्यमानुषी चेति तत्र तु दिव्या संस्कृतया वाचा मार्गतालैश्च गीयते
divyā ca mānuṣī divyamānuṣī ceti tatra tu divyā saṃskṛtayā vācā mārgatālaiśca gīyate
249
मानुषी प्राकृतगिरा देशीतालैश्च निर्मिता उभयोर्मिश्रणादुक्ता मातृका दिव्यमानुषी
mānuṣī prākṛtagirā deśītālaiśca nirmitā ubhayormiśraṇāduktā mātṛkā divyamānuṣī
250
अनिबद्धा निबद्धा च द्विधा सा गद्यपद्यजा सर्वमन्त्रमयी ह्येषा सर्वसिद्धिप्रदायिनी गातव्या नियतैर्नित्यं गीर्वाणगणवल्लभा
anibaddhā nibaddhā ca dvidhā sā gadyapadyajā sarvamantramayī hyeṣā sarvasiddhipradāyinī gātavyā niyatairnityaṃ gīrvāṇagaṇavallabhā
251
इति मातृका नन्द्यावर्तः स्वस्तिकश्च द्विधा रागकदम्बकः चतुर्वृत्तश्चतुस्तालो रागराजिविराजितः नन्द्यावर्तो भवेत्तस्य तालमानद्वयेन वा
iti mātṛkā nandyāvartaḥ svastikaśca dvidhā rāgakadambakaḥ caturvṛttaścatustālo rāgarājivirājitaḥ nandyāvarto bhavettasya tālamānadvayena vā
252
उद्ग्राहेणाथवा न्यासो गद्येनैनं परे जगुः
udgrāheṇāthavā nyāso gadyenainaṃ pare jaguḥ
253
तालेनैकेन केचित्तु स्वस्तिको द्विगुणस्ततः अब्जपत्रोऽब्जगर्भश्च भ्रमराम्रेडितौ मते केषांचित्पूर्वपूर्वस्माद्द्विगुणः स्यात्परः परः
tālenaikena kecittu svastiko dviguṇastataḥ abjapatro'bjagarbhaśca bhramarāmreḍitau mate keṣāṃcitpūrvapūrvasmāddviguṇaḥ syātparaḥ paraḥ
254
इति रागकदम्बकः आलापः प्रागतालः स्यात्पृथग्द्विः पदपञ्चकम् चच्चत्प्लुटेन तेनैव स्वराः पाटास्ततः परम्
iti rāgakadambakaḥ ālāpaḥ prāgatālaḥ syātpṛthagdviḥ padapañcakam caccatpluṭena tenaiva svarāḥ pāṭāstataḥ param
255
द्विचच्चत्प्लुटमानेन पाटैः पटहसंभवैः कार्योऽन्तरस्ततश्चाचत्पुटेन पदपञ्चकः
dvicaccatpluṭamānena pāṭaiḥ paṭahasaṃbhavaiḥ kāryo'ntarastataścācatpuṭena padapañcakaḥ
256
तद्वत्तेन स्वराः पाटास्तद्विमानेन चान्तरः हुडुक्कपाटैस्तदनु षट्पितापुत्रकेण च
tadvattena svarāḥ pāṭāstadvimānena cāntaraḥ huḍukkapāṭaistadanu ṣaṭpitāputrakeṇa ca
257
पृथक्पदानि पञ्च द्विस्तेनैव स्वरपाटकम् तद्विमानाच्छङ्खपाटैरन्तरः स्यात्ततस्तु षट्
pṛthakpadāni pañca dvistenaiva svarapāṭakam tadvimānācchaṅkhapāṭairantaraḥ syāttatastu ṣaṭ
258
प्रत्येकं द्विः पदानि स्युः संपक्वेष्टाकतालतः ततस्तद्वत्स्वराः पाटास्तद्विमानेन चान्तरः
pratyekaṃ dviḥ padāni syuḥ saṃpakveṣṭākatālataḥ tatastadvatsvarāḥ pāṭāstadvimānena cāntaraḥ
259
कांस्यतालोद्भवैः पाटैरथोद्घट्टे पदानि षट् प्राग्वत्तथा स्वराः पाटाः पाटैर्मुरजसंभवैः
kāṃsyatālodbhavaiḥ pāṭairathodghaṭṭe padāni ṣaṭ prāgvattathā svarāḥ pāṭāḥ pāṭairmurajasaṃbhavaiḥ
260
अन्तरः पूर्ववत्पश्चादाभोगश्चाविलम्बितः प्रबन्धनाम्ना प्राङ्मानं नेतृनामाथ मङ्गलम् वाक्यमालापके न्यासः पञ्चतालेश्वरो भवेत्
antaraḥ pūrvavatpaścādābhogaścāvilambitaḥ prabandhanāmnā prāṅmānaṃ netṛnāmātha maṅgalam vākyamālāpake nyāsaḥ pañcatāleśvaro bhavet
261
वीरावतारः शृङ्गारतिलकश्चेति स द्विधा वीरशृङ्गारयोस्तेन प्रीयन्ते सर्वदेवताः
vīrāvatāraḥ śṛṅgāratilakaśceti sa dvidhā vīraśṛṅgārayostena prīyante sarvadevatāḥ
262
इति पञ्चतालेश्वरः इत्यालिक्रमप्रबन्धाः तालार्णवो भूरितालः स द्वेधा गद्यपद्यतः
iti pañcatāleśvaraḥ ityālikramaprabandhāḥ tālārṇavo bhūritālaḥ sa dvedhā gadyapadyataḥ
263
इति तालार्णवः इत्यालिक्रमप्रबन्धलक्षणानि तालै रागैश्चतुर्भिः स्याच्छ्रीरङ्गोऽन्ते पदान्वितः
iti tālārṇavaḥ ityālikramaprabandhalakṣaṇāni tālai rāgaiścaturbhiḥ syācchrīraṅgo'nte padānvitaḥ
264
इति श्रीरङ्गः स्वरान्तः श्रीविलासः स्यात्तालै रागैश्च पञ्चभिः
iti śrīraṅgaḥ svarāntaḥ śrīvilāsaḥ syāttālai rāgaiśca pañcabhiḥ
265
इति श्रीविलासः तेनकान्तः पञ्चभङ्गिः पाटैः पञ्चाननोऽन्तगैः
iti śrīvilāsaḥ tenakāntaḥ pañcabhaṅgiḥ pāṭaiḥ pañcānano'ntagaiḥ
266
रागाभ्यामपि तालाभ्यां इति पञ्चभङ्गिपञ्चाननौ स्यादुमातिलकः पुनः बिरुदान्तस्त्रिभिस्तालै रागैः सर्वाङ्गिका इमे
rāgābhyāmapi tālābhyāṃ iti pañcabhaṅgipañcānanau syādumātilakaḥ punaḥ birudāntastribhistālai rāgaiḥ sarvāṅgikā ime
267
इत्युमातिलकः आद्यौ द्विद्विगणौ पादौ तृतीयश्च चतुर्गणः चतुर्थस्त्रिगणः पादेष्वेकादश गणा इमे
ityumātilakaḥ ādyau dvidvigaṇau pādau tṛtīyaśca caturgaṇaḥ caturthastrigaṇaḥ pādeṣvekādaśa gaṇā ime
268
रतेः षष्ठश्च दशमः शेषाः स्युर्मान्मथा गणाः गीत्वाऽऽद्यपादौ तदनु किंचिच्छेषं तृतीयकम्
rateḥ ṣaṣṭhaśca daśamaḥ śeṣāḥ syurmānmathā gaṇāḥ gītvā''dyapādau tadanu kiṃciccheṣaṃ tṛtīyakam
269
ततः समग्रं तं गीत्वा चतुर्थो यदि गीयते तदा स्यात्त्रिपदी तालहीना कर्णाटभाषया
tataḥ samagraṃ taṃ gītvā caturtho yadi gīyate tadā syāttripadī tālahīnā karṇāṭabhāṣayā
270
इति त्रिपदी समे षोडश मात्राः स्युः पादे पञ्चदशायुजि यस्यां भिन्नौ च यमकावर्धयोः सा चतुष्पदी स्वरतेनकसंयुक्ता तेनकन्याससंयुता
iti tripadī same ṣoḍaśa mātrāḥ syuḥ pāde pañcadaśāyuji yasyāṃ bhinnau ca yamakāvardhayoḥ sā catuṣpadī svaratenakasaṃyuktā tenakanyāsasaṃyutā
271
इति चतुष्पदी षष्ठस्तृतीयस्त्रिगणः पृथग्द्विद्विगणाः परे चत्वारश्चरणा बाणप्रान्तौ षष्ठतृतीयकौ
iti catuṣpadī ṣaṣṭhastṛtīyastrigaṇaḥ pṛthagdvidvigaṇāḥ pare catvāraścaraṇā bāṇaprāntau ṣaṣṭhatṛtīyakau
272
इति षट्पदी शेषास्तु मन्मथगणा यस्यां सा षट्पदी मता कर्णाटभाषया तालवर्जिता नादमुक्तिका
iti ṣaṭpadī śeṣāstu manmathagaṇā yasyāṃ sā ṣaṭpadī matā karṇāṭabhāṣayā tālavarjitā nādamuktikā
273
इति षट्पदी भेदा वेद्यास्त्रिपद्यादेश्छन्दोलक्ष्मणि भूरयः
iti ṣaṭpadī bhedā vedyāstripadyādeśchandolakṣmaṇi bhūrayaḥ
274
मात्राः पञ्चदशाऽऽद्येऽङ्घ्रौ तृतीये पञ्चमे तथा सूर्यास्तुर्ये द्वितीये च स्वरपाटान्तमादिमम्
mātrāḥ pañcadaśā''dye'ṅghrau tṛtīye pañcame tathā sūryāsturye dvitīye ca svarapāṭāntamādimam
275
अपरं स्वरतेनान्तमर्धं तदनु दोहकः यस्य स्यात्तेनके न्यासस्तद्वस्तु कवयो विदुः
aparaṃ svaratenāntamardhaṃ tadanu dohakaḥ yasya syāttenake nyāsastadvastu kavayo viduḥ
276
इति वस्तु यत्र तेनैः स्वरैः पाटैः पदैर्विजयतालतः गीयते विजयस्तेनैर्न्यासः स विजयो मतः
iti vastu yatra tenaiḥ svaraiḥ pāṭaiḥ padairvijayatālataḥ gīyate vijayastenairnyāsaḥ sa vijayo mataḥ
277
इति विजयः पादत्रयं त्रिपथके पाटैश्च बिरुदैः स्वरैः
iti vijayaḥ pādatrayaṃ tripathake pāṭaiśca birudaiḥ svaraiḥ
278
इति त्रिपथकः स्वरैः पाटैः पदैस्तेनैर्वर्णैः स्थाय्यादिभिः क्रमात् चत्वारश्चरणा गेया ग्रहे न्यासश्चतुर्मुखे
iti tripathakaḥ svaraiḥ pāṭaiḥ padaistenairvarṇaiḥ sthāyyādibhiḥ kramāt catvāraścaraṇā geyā grahe nyāsaścaturmukhe
279
इति चतुर्मखः स्वरैः पाटैश्च बिरुदैस्तेनकैर्यो विरच्यते सिंहलीलेन तालेन सिंहलीलः स उच्यते
iti caturmakhaḥ svaraiḥ pāṭaiśca birudaistenakairyo viracyate siṃhalīlena tālena siṃhalīlaḥ sa ucyate
280
इति सिंहलीलः स्वनामतालके हंसलीलेऽङ्घ्री पदपाटजौ
iti siṃhalīlaḥ svanāmatālake haṃsalīle'ṅghrī padapāṭajau
281
इति हंसलीलः पादैः स्वरैर्दण्डकेन च्छन्दसा दण्डको मतः तस्य भूरितरा भेदाश्छन्दोलक्ष्मणि भाषिताः
iti haṃsalīlaḥ pādaiḥ svarairdaṇḍakena cchandasā daṇḍako mataḥ tasya bhūritarā bhedāśchandolakṣmaṇi bhāṣitāḥ
282
इति दण्डकः झम्पटच्छन्दसा गेयं क्रीडातालेन झम्पटम्
iti daṇḍakaḥ jhampaṭacchandasā geyaṃ krīḍātālena jhampaṭam
283
इति झम्पटः पदैः पाटैर्श्च बिरुदैः कन्दुकः परिगीयते
iti jhampaṭaḥ padaiḥ pāṭairśca birudaiḥ kandukaḥ parigīyate
284
इति कन्दुकः स्वरैः पाटैः पदैरुक्तस्त्रिभङ्गिः स च पञ्चधा एकस्त्रिभङ्गितालेन वृत्तेनान्यस्त्रिभङ्गिना
iti kandukaḥ svaraiḥ pāṭaiḥ padairuktastribhaṅgiḥ sa ca pañcadhā ekastribhaṅgitālena vṛttenānyastribhaṅginā
285
तालै रागैस्त्रिभिर्यद्वा यद्वा वृत्तत्रयान्वितः यद्वा देवत्रयस्तुत्या तालद्वैगुण्यमुक्तिकः
tālai rāgaistribhiryadvā yadvā vṛttatrayānvitaḥ yadvā devatrayastutyā tāladvaiguṇyamuktikaḥ
286
इति त्रिभङ्गिः पदैश्च बिरुदैः पाटैस्तेनैर्हरविलासकः
iti tribhaṅgiḥ padaiśca birudaiḥ pāṭaistenairharavilāsakaḥ
287
इति हरविलासः पदैश्च बिरुदैस्तेनैर्निर्दिशन्ति सुदर्शनम्
iti haravilāsaḥ padaiśca birudaistenairnirdiśanti sudarśanam
288
इति सुदर्शनः पदैः स्वरैश्च बिरुदैरुद्ग्राहादि त्रयं क्रमात् एकद्वित्राश्च तालाः स्युः स्वराङ्के न्यसनं स्वरैः
iti sudarśanaḥ padaiḥ svaraiśca birudairudgrāhādi trayaṃ kramāt ekadvitrāśca tālāḥ syuḥ svarāṅke nyasanaṃ svaraiḥ
289
इति स्वराङ्कः श्रीवर्धनः स्याद्बिरुदैः पाटैरपि पदैः स्वरैः तालमानद्वयन्यासौ निःशङ्केनेति कीर्तितम्
iti svarāṅkaḥ śrīvardhanaḥ syādbirudaiḥ pāṭairapi padaiḥ svaraiḥ tālamānadvayanyāsau niḥśaṅkeneti kīrtitam
290
इति श्रीवर्धनः पदैश्च बिरुदैर्हर्षवर्धनः स्वरपाटकैः
iti śrīvardhanaḥ padaiśca birudairharṣavardhanaḥ svarapāṭakaiḥ
291
इति हर्षवर्धनः छपद्वयं दो वदनं स्वरपाटयुतान्तरम् तथोपवदनं प्रोक्तं छगणाच्छदतैर्युतम् तथैव वस्तुवदनं छयुगाद्दचछैः कृतम्
iti harṣavardhanaḥ chapadvayaṃ do vadanaṃ svarapāṭayutāntaram tathopavadanaṃ proktaṃ chagaṇācchadatairyutam tathaiva vastuvadanaṃ chayugāddacachaiḥ kṛtam
292
इति त्रिविधवदनम् रागो हिन्दोलकस्तालश्चच्चरी बहवोऽङ्घ्रयः यस्यां षोडशमात्राः स्युर्द्वौ र्द्वौ च प्राससंयुतौ
iti trividhavadanam rāgo hindolakastālaścaccarī bahavo'ṅghrayaḥ yasyāṃ ṣoḍaśamātrāḥ syurdvau rdvau ca prāsasaṃyutau
293
सा वसन्तोत्सवे गेया चच्चरी प्राकृतैः पदैः चच्चरीछन्दसेत्यन्ये क्रीडातालेन वेत्यपि घुत्तादिच्छन्दसा वाऽस्य च्छन्दोलक्ष्मोदिता भिदाः
sā vasantotsave geyā caccarī prākṛtaiḥ padaiḥ caccarīchandasetyanye krīḍātālena vetyapi ghuttādicchandasā vā'sya cchandolakṣmoditā bhidāḥ
294
इति चच्चरी पद्धडीप्रभृतिच्छन्दाः पादान्तप्रासशोभिताः अध्यात्मगोचरा चर्या स्याद्द्वितीयादितालतः
iti caccarī paddhaḍīprabhṛticchandāḥ pādāntaprāsaśobhitāḥ adhyātmagocarā caryā syāddvitīyāditālataḥ
295
सा द्विधा छन्दसः पूर्त्या पूर्णाऽपूर्णा त्वपूर्तितः समध्रुवा च विषमध्रुवेत्येषा पुनर्द्विधा आवृत्त्या सर्वपादानां गीयते सा ध्रुवस्य वा
sā dvidhā chandasaḥ pūrtyā pūrṇā'pūrṇā tvapūrtitaḥ samadhruvā ca viṣamadhruvetyeṣā punardvidhā āvṛttyā sarvapādānāṃ gīyate sā dhruvasya vā
296
इति चर्या युग्मपादान्तगप्रासा पद्धडीछन्दसा युता बिरुदैः स्वरपाटान्तै रचिता पद्धडी मता
iti caryā yugmapādāntagaprāsā paddhaḍīchandasā yutā birudaiḥ svarapāṭāntai racitā paddhaḍī matā
297
इति पद्धडी यत्र वीररसेन स्यात्सङ्ग्रामरचितस्तुतिः बहुभिश्चरणैः साऽत्र राहडी परिकीर्तिता
iti paddhaḍī yatra vīrarasena syātsaṅgrāmaracitastutiḥ bahubhiścaraṇaiḥ sā'tra rāhaḍī parikīrtitā
298
इति राहडी पदैश्च बिरुदैर्बद्धा वीरश्रीरिति गीयते
iti rāhaḍī padaiśca birudairbaddhā vīraśrīriti gīyate
299
इति वीरश्रीः यस्तु गद्येन प्लद्येन गद्यपद्येन वा कृतः कैशिक्यां मङ्गलाचारः सनिःसारो स्वरान्वितः
iti vīraśrīḥ yastu gadyena pladyena gadyapadyena vā kṛtaḥ kaiśikyāṃ maṅgalācāraḥ saniḥsāro svarānvitaḥ
300
इति मङ्गलाचारः त्रिविधो धवलः कीर्तिर्विजयो विक्रमस्तथा चतुर्भिश्चरणैः षड्भिरष्टभिश्च क्रमादसौ
iti maṅgalācāraḥ trividho dhavalaḥ kīrtirvijayo vikramastathā caturbhiścaraṇaiḥ ṣaḍbhiraṣṭabhiśca kramādasau
301
विषमे डाच्च युग्मं चेत्तो वा दो वाऽधिकः समे तदा स्यात्कीर्तिधवलो विजये त्वाद्यतुर्ययोः कोदः षष्ठे द्वितीये च शेषौ द्वौ छेन पेन वा
viṣame ḍācca yugmaṃ cetto vā do vā'dhikaḥ same tadā syātkīrtidhavalo vijaye tvādyaturyayoḥ kodaḥ ṣaṣṭhe dvitīye ca śeṣau dvau chena pena vā
302
प्रथमे चत्रयं दः स्यात्तृतीये दास्त्रयस्तु च तुर्यद्वितीययोश्चोऽन्तः पञ्चमे सप्तमे तथा
prathame catrayaṃ daḥ syāttṛtīye dāstrayastu ca turyadvitīyayośco'ntaḥ pañcame saptame tathā
303
षष्ठेऽष्टमे दाश्चत्वारो यस्यासौ विक्रमो मतः आशीर्भिर्धवलो गेयो धवलादिपदान्वितः
ṣaṣṭhe'ṣṭame dāścatvāro yasyāsau vikramo mataḥ āśīrbhirdhavalo geyo dhavalādipadānvitaḥ
304
यदृच्छया वा धवलो गेयो लोकप्रसिद्धितः
yadṛcchayā vā dhavalo geyo lokaprasiddhitaḥ
305
इति धवलः कैशिक्यां बोट्टरागे वा मङ्गलं मङ्गलैः पदैः विलम्बितलये गेयं मङ्गलच्छन्दसाऽथवा
iti dhavalaḥ kaiśikyāṃ boṭṭarāge vā maṅgalaṃ maṅgalaiḥ padaiḥ vilambitalaye geyaṃ maṅgalacchandasā'thavā
306
इति मङ्गलः खण्डत्रयं प्रासयुतं गीयते देशभाषया ओवीपदं तदन्ते चेदोवी तज्ज्ञैस्तदोदिता
iti maṅgalaḥ khaṇḍatrayaṃ prāsayutaṃ gīyate deśabhāṣayā ovīpadaṃ tadante cedovī tajjñaistadoditā
307
त्रयाणां चरणानां स्युरेकाद्यावृत्तितो भिदाः आदिमध्यान्तगैः प्रासैरेकाद्यैश्च पदे पदे
trayāṇāṃ caraṇānāṃ syurekādyāvṛttito bhidāḥ ādimadhyāntagaiḥ prāsairekādyaiśca pade pade
308
छन्दोभिर्बहुभिर्गेया ओव्यो जनमनोहराः सानुप्रासैस्त्रिभिः खण्डैर्मण्डिता प्राकृतैः पदैः प्रान्ते लोलीपदोपेता लोली गेया विचक्षणैः
chandobhirbahubhirgeyā ovyo janamanoharāḥ sānuprāsaistribhiḥ khaṇḍairmaṇḍitā prākṛtaiḥ padaiḥ prānte lolīpadopetā lolī geyā vicakṣaṇaiḥ
309
इति लोली दोहडः स्याद्यदा प्रान्ते प्रोल्लसढ्ढोल्लरीपदाः ढोल्लरी नाम सा प्रोक्ता लाटभाषाविभूषिता
iti lolī dohaḍaḥ syādyadā prānte prollasaḍhḍhollarīpadāḥ ḍhollarī nāma sā proktā lāṭabhāṣāvibhūṣitā
110
इति ढोल्लरी अनुप्रासप्रधानं चेत्खण्डत्रयसमन्वितम् दन्तीपदान्वितं प्रान्ते तदा दन्ती निगद्यते
iti ḍhollarī anuprāsapradhānaṃ cetkhaṇḍatrayasamanvitam dantīpadānvitaṃ prānte tadā dantī nigadyate
311
इति दन्ती अनुक्ताभोगवस्तूनां पदैराभोगकल्पना ओव्यादयस्तु चत्वारो भवन्त्याभोगवर्जिताः
iti dantī anuktābhogavastūnāṃ padairābhogakalpanā ovyādayastu catvāro bhavantyābhogavarjitāḥ
312
इति षट्त्रिंशद्विप्रकीर्णप्रबन्धाः शुद्धश्छायालगश्चेति द्विविधः सूड उच्यते एलादिः शुद्ध इत्युक्तो ध्रुवादिः सालगो मतः
iti ṣaṭtriṃśadviprakīrṇaprabandhāḥ śuddhaśchāyālagaśceti dvividhaḥ sūḍa ucyate elādiḥ śuddha ityukto dhruvādiḥ sālago mataḥ
313
छायालगत्वमेलादेर्यद्यथाऽऽचार्यसंमतम् लोके तथाऽपि शुद्धोऽसौ शुद्धसादृश्यतो मतः
chāyālagatvamelāderyadyathā''cāryasaṃmatam loke tathā'pi śuddho'sau śuddhasādṛśyato mataḥ
314
जात्याद्यन्तरभाषान्तं शुद्धप्रकरणान्वितम् तत्रोक्तः शुद्धसूडः प्राक्सालगस्त्वधुनोच्यते
jātyādyantarabhāṣāntaṃ śuddhaprakaraṇānvitam tatroktaḥ śuddhasūḍaḥ prāksālagastvadhunocyate
315
आद्यो ध्रुवस्ततो मण्ठप्रतिमण्ठनिसारुकाः अड्डतालस्ततो रास एकतालीत्यसौ मतः
ādyo dhruvastato maṇṭhapratimaṇṭhanisārukāḥ aḍḍatālastato rāsa ekatālītyasau mataḥ
316
एकधातुर्द्विखण्डः स्याद्यत्रोद्ग्राहस्ततः परम् किंचिदुच्चं भवेत्खण्डं द्विरभ्यस्तमिदं त्रयम्
ekadhāturdvikhaṇḍaḥ syādyatrodgrāhastataḥ param kiṃciduccaṃ bhavetkhaṇḍaṃ dvirabhyastamidaṃ trayam
317
ततो द्विखण्ड आभोगस्तस्य स्यात्खण्डमादिमम् एकधातु द्विखण्डं च खण्डमुच्चतरं म्परम्
tato dvikhaṇḍa ābhogastasya syātkhaṇḍamādimam ekadhātu dvikhaṇḍaṃ ca khaṇḍamuccataraṃ mparam
318
स्तुत्यनामाङ्कितश्चासौ क्वचिदुच्चैकखण्डकः उद्ग्राहस्याऽद्यखण्डे च न्यासः सध्रुवको भवेत्
stutyanāmāṅkitaścāsau kvaciduccaikakhaṇḍakaḥ udgrāhasyā'dyakhaṇḍe ca nyāsaḥ sadhruvako bhavet
319
एकादशाक्षरात्खण्डादेकैकाक्षरवर्धितैः खण्डे ध्रुवाः षोडश स्युः षड्विंशत्यक्षरावधि
ekādaśākṣarātkhaṇḍādekaikākṣaravardhitaiḥ khaṇḍe dhruvāḥ ṣoḍaśa syuḥ ṣaḍviṃśatyakṣarāvadhi
320
जयन्तशेखरोत्साहास्ततो मधुरनिर्मलौ कुन्तलः कामलश्चारो नन्दनश्चन्द्रशेखरः
jayantaśekharotsāhāstato madhuranirmalau kuntalaḥ kāmalaścāro nandanaścandraśekharaḥ
321
कामोदो विजयाख्यश्च कंदर्पजयमङ्गलौ तिलको ललितश्चेति संज्ञाश्चैषां क्रमादिमाः
kāmodo vijayākhyaśca kaṃdarpajayamaṅgalau tilako lalitaśceti saṃjñāścaiṣāṃ kramādimāḥ
322
आदितालेन शृङ्गारे जयन्तो गीयते बुधैः स नेतृश्रोतृगातॄणामायुःश्रीवर्धनो मतः
āditālena śṛṅgāre jayanto gīyate budhaiḥ sa netṛśrotṛgātṝṇāmāyuḥśrīvardhano mataḥ
323
ऋद्धिसौभाग्यदो वीरे निःसारौ शेखरो भवेत् प्रतिमण्ठेन हास्ये स्यादुत्साहो वंशवृद्धिकृत्
ṛddhisaubhāgyado vīre niḥsārau śekharo bhavet pratimaṇṭhena hāsye syādutsāho vaṃśavṛddhikṛt
324
मधुरो भोगदो गेयः करुणे हयलीलया क्रीडातालेन शृङ्गारे निर्मलस्तनुते प्रभाम्
madhuro bhogado geyaḥ karuṇe hayalīlayā krīḍātālena śṛṅgāre nirmalastanute prabhām
325
लघुशेखरतालेन कुन्तलोऽभीष्टदोऽद्भुते कामलो विप्रलम्भे स्याज्झम्पातालेन सिद्धिदः
laghuśekharatālena kuntalo'bhīṣṭado'dbhute kāmalo vipralambhe syājjhampātālena siddhidaḥ
326
हर्षोत्कर्षप्रदश्चारो वीरे निःसारतालतः नन्दनो वीरशृङ्गार एकताल्येष्टसिद्धिदः
harṣotkarṣapradaścāro vīre niḥsāratālataḥ nandano vīraśṛṅgāra ekatālyeṣṭasiddhidaḥ
327
वीरे हास्ये च शृङ्गारे प्रतिमण्ठेन गीयते अभीष्टफलदः श्रोतृगातॄणां चन्द्रशेखरः
vīre hāsye ca śṛṅgāre pratimaṇṭhena gīyate abhīṣṭaphaladaḥ śrotṛgātṝṇāṃ candraśekharaḥ
328
प्ल्रतिमण्ठेन शृङ्गारे कामोदोऽभीष्टकामदः हास्ये द्वितीयतालेन विजयो नेतुरायुषे
plratimaṇṭhena śṛṅgāre kāmodo'bhīṣṭakāmadaḥ hāsye dvitīyatālena vijayo neturāyuṣe
329
हास्यशृङ्गारकरुणेष्वादितालेन गीयते कंदर्पो भोगदो नृणां श्रीसदाशिवसंमतः
hāsyaśṛṅgārakaruṇeṣvāditālena gīyate kaṃdarpo bhogado nṛṇāṃ śrīsadāśivasaṃmataḥ
330
क्रीडातालेन शृङ्गारे वीरे च जयमङ्गलः जयोत्साहप्रदः पुंसां ध्रुवकस्तिलकाभिधः
krīḍātālena śṛṅgāre vīre ca jayamaṅgalaḥ jayotsāhapradaḥ puṃsāṃ dhruvakastilakābhidhaḥ
331
रसे वीरे च शृङ्गार एकताल्या प्रगीयते प्रतिमण्ठेन शृङ्गारे ललितः सर्वसिद्धये
rase vīre ca śṛṅgāra ekatālyā pragīyate pratimaṇṭhena śṛṅgāre lalitaḥ sarvasiddhaye
332
स्याद्वर्णनियमः सर्वखण्डः खण्डद्वये तथा यथोक्तान्यो जयन्तादीन्गायेन्निपुणया धिया सर्वक्रतुफलं तस्येत्यवोचन्मुनिसत्तमः
syādvarṇaniyamaḥ sarvakhaṇḍaḥ khaṇḍadvaye tathā yathoktānyo jayantādīngāyennipuṇayā dhiyā sarvakratuphalaṃ tasyetyavocanmunisattamaḥ
333
इति ध्रुवलक्षणम् द्वियत्येकविरामं वा यस्योद्ग्राहाख्यखण्डकम् ततः खण्डं ध्रुवाख्यं द्विस्ततो वैकल्पिकोऽन्तरः
iti dhruvalakṣaṇam dviyatyekavirāmaṃ vā yasyodgrāhākhyakhaṇḍakam tataḥ khaṇḍaṃ dhruvākhyaṃ dvistato vaikalpiko'ntaraḥ
334
तं गीत्वा ध्रुवमागत्य वाऽऽभोगो गीयते सकृत् ध्रुवे न्यासस्ततः प्रोक्तः स मण्ठो मण्ठतालतः
taṃ gītvā dhruvamāgatya vā''bhogo gīyate sakṛt dhruve nyāsastataḥ proktaḥ sa maṇṭho maṇṭhatālataḥ
335
जयप्रियो म्नङ्गलश्च सुन्दरो वल्लभस्तथा कलापः कमलश्चेति षड्भेदा मण्ठके मताः
jayapriyo mnaṅgalaśca sundaro vallabhastathā kalāpaḥ kamalaśceti ṣaḍbhedā maṇṭhake matāḥ
336
षट्प्रकारो मण्ठतालो रूपकं तेन भिद्यते वीरे जयप्रियो गेयो मण्ठेन जगणात्मना
ṣaṭprakāro maṇṭhatālo rūpakaṃ tena bhidyate vīre jayapriyo geyo maṇṭhena jagaṇātmanā
337
मङ्गलो भेन शृङ्गारे सुन्दरः सेन तद्रसः वल्लभो रेण करुणे कलापो नगणेन तु
maṅgalo bhena śṛṅgāre sundaraḥ sena tadrasaḥ vallabho reṇa karuṇe kalāpo nagaṇena tu
338
विरामान्तेन गातव्यो रसे हास्ये विचक्षणैः विरामान्तद्रुतद्वंद्वाल्लघुना कमलोऽद्भुते
virāmāntena gātavyo rase hāsye vicakṣaṇaiḥ virāmāntadrutadvaṃdvāllaghunā kamalo'dbhute
339
इति मण्ठलक्षणम् मण्ठवत्प्रतिमण्ठादेर्लक्ष्मोद्ग्राहादिकं मतम् तेषामेष विशेषस्तु प्रत्येकं प्रतिपाद्यते
iti maṇṭhalakṣaṇam maṇṭhavatpratimaṇṭhāderlakṣmodgrāhādikaṃ matam teṣāmeṣa viśeṣastu pratyekaṃ pratipādyate
340
तत्र च प्रतिमण्ठेन तालेन प्रतिमण्ठकः चतुर्धा सोऽमरस्तारो विचारः कुन्द इत्यपि अमरो गुरुणैकेन शृङ्गारे स विधीयते
tatra ca pratimaṇṭhena tālena pratimaṇṭhakaḥ caturdhā so'marastāro vicāraḥ kunda ityapi amaro guruṇaikena śṛṅgāre sa vidhīyate
341
इत्यमरः विरामान्तद्रुतद्वंद्वाल्लघुद्वंद्वेन जायते ताराख्यः प्रतिमण्ठोऽसौ रसयोर्वीररौद्रयोः
ityamaraḥ virāmāntadrutadvaṃdvāllaghudvaṃdvena jāyate tārākhyaḥ pratimaṇṭho'sau rasayorvīraraudrayoḥ
342
इति तारः लघुत्रयाद्विरामान्ताद्विचारः करुणे भवेत् इति विचारः कुन्दो विराममध्येन लत्रयेणाद्भुते भवेत्
iti tāraḥ laghutrayādvirāmāntādvicāraḥ karuṇe bhavet iti vicāraḥ kundo virāmamadhyena latrayeṇādbhute bhavet
343
इति कुन्दः ते शृङ्गारेऽपि चत्वारो गीयन्ते लक्ष्मवेदिभिः
iti kundaḥ te śṛṅgāre'pi catvāro gīyante lakṣmavedibhiḥ
344
इति चतुर्विधप्रतिमण्ठलक्षणम् बद्धो निःसारुतालेन प्रोक्तो निःसारुको बिधैः वैकुन्दानन्दकान्ताराः समरो वाञ्छितस्तथा
iti caturvidhapratimaṇṭhalakṣaṇam baddho niḥsārutālena prokto niḥsāruko bidhaiḥ vaikundānandakāntārāḥ samaro vāñchitastathā
345
विशालश्चेति स प्रोक्तः षड्विधः सूरिशार्ङ्गिणा द्रुतद्वंद्वाल्लघुद्वंद्वाद्वैकुन्दो मङ्गले भवेत् कुर्यादानन्दमानन्दे विरामान्तद्रुतद्वयात्
viśālaśceti sa proktaḥ ṣaḍvidhaḥ sūriśārṅgiṇā drutadvaṃdvāllaghudvaṃdvādvaikundo maṅgale bhavet kuryādānandamānande virāmāntadrutadvayāt
346
इति वैकुन्दानन्दौ कान्तारो लगुरुभ्यां स्याद्विप्रलम्भे स गीयते इति कान्तारः लघुद्वयाद्विरामान्तात्समरो वीरगोचरः
iti vaikundānandau kāntāro lagurubhyāṃ syādvipralambhe sa gīyate iti kāntāraḥ laghudvayādvirāmāntātsamaro vīragocaraḥ
347
इति समरः लघुत्रयाद्द्रुतद्वंद्वाद्वाञ्छितो वाञ्छितप्रदः इति वाञ्छितः संभोगे स्याद्विशालाख्यो लाद्द्रुतद्वयतो लघोः
iti samaraḥ laghutrayāddrutadvaṃdvādvāñchito vāñchitapradaḥ iti vāñchitaḥ saṃbhoge syādviśālākhyo lāddrutadvayato laghoḥ
348
इति विशलः इति षड्विधो निःसारुकः अड्डतालेन तालेनाड्डतालः परिकीर्तितः निशङ्कशङ्कशीलाश्च चारोऽथ मकरन्दकः
iti viśalaḥ iti ṣaḍvidho niḥsārukaḥ aḍḍatālena tālenāḍḍatālaḥ parikīrtitaḥ niśaṅkaśaṅkaśīlāśca cāro'tha makarandakaḥ
349
विजयश्चेति स प्रोक्तः षोढा सोढलमूनुना लगुरुभ्यां द्रुतद्वंद्वान्निःशङ्को विस्मये भवेत्
vijayaśceti sa proktaḥ ṣoḍhā soḍhalamūnunā lagurubhyāṃ drutadvaṃdvānniḥśaṅko vismaye bhavet
350
इति निःशङ्कः लघोर्द्रुतद्वयेन स्याच्छङ्कः शृङ्गारवीरयोः इति शङ्कः शान्ते शीलो विरामान्तद्रुतद्वंद्वाल्लघोर्भवेत्
iti niḥśaṅkaḥ laghordrutadvayena syācchaṅkaḥ śṛṅgāravīrayoḥ iti śaṅkaḥ śānte śīlo virāmāntadrutadvaṃdvāllaghorbhavet
351
इति शीलः द्रुतद्वंद्वाल्लगाभ्यां स्याच्चारो वीरेऽद्भुते रसे इति चारः शृङ्गारे मकरन्दः स्याद्द्रुतद्वंद्वात्परे गुरौ
iti śīlaḥ drutadvaṃdvāllagābhyāṃ syāccāro vīre'dbhute rase iti cāraḥ śṛṅgāre makarandaḥ syāddrutadvaṃdvātpare gurau
352
इति मकरन्दः विजयाख्यो रसे वीरे द्रुताभ्यां लघुना भवेत्
iti makarandaḥ vijayākhyo rase vīre drutābhyāṃ laghunā bhavet
353
इति विजयः इति षड्विधोऽड्डतालः रासको रासतालेन स चतुर्धा निरूपितः विनोदो वरदो नन्दः कम्बुजश्चेति शार्ङ्गिणा आलापान्तध्रुवपदाद्विनोदः कौतुके भवेत्
iti vijayaḥ iti ṣaḍvidho'ḍḍatālaḥ rāsako rāsatālena sa caturdhā nirūpitaḥ vinodo varado nandaḥ kambujaśceti śārṅgiṇā ālāpāntadhruvapadādvinodaḥ kautuke bhavet
354
इति विनोदः ध्रुवादालापमध्यात्तु वरदो देवतास्तुतौ
iti vinodaḥ dhruvādālāpamadhyāttu varado devatāstutau
355
इति वरदः खण्डमाद्यं द्विखण्डस्योद्ग्राहस्याऽऽलापनिर्मितम् यस्यासौ रासको नन्दो गीयतेऽभ्युदयप्रदः
iti varadaḥ khaṇḍamādyaṃ dvikhaṇḍasyodgrāhasyā''lāpanirmitam yasyāsau rāsako nando gīyate'bhyudayapradaḥ
356
इति नन्दः आलापादेर्ध्रुवपदात्कम्बुजः करुणे भवेत् इति कम्बुजः सर्वेषु रासकेष्वेषु द्विखण्डोद्ग्राहकल्पना
iti nandaḥ ālāpāderdhruvapadātkambujaḥ karuṇe bhavet iti kambujaḥ sarveṣu rāsakeṣveṣu dvikhaṇḍodgrāhakalpanā
357
इति चतुर्विधरासकलक्षणम् एकताली भवेत्तालेनैकताल्या त्रिधा च सा रमा च चन्द्रिका तद्वद्विपुलेत्यथ लक्षणम्
iti caturvidharāsakalakṣaṇam ekatālī bhavettālenaikatālyā tridhā ca sā ramā ca candrikā tadvadvipuletyatha lakṣaṇam
358
सकृद्विरतिरुद्ग्राहोऽन्तरस्त्वक्षरनिर्मितः यस्यामसौ रमा सा च गातृश्रोत्रोः श्रिये भवेत्
sakṛdviratirudgrāho'ntarastvakṣaranirmitaḥ yasyāmasau ramā sā ca gātṛśrotroḥ śriye bhavet
359
इति रमा उद्ग्राहो द्विदलो यस्यामालापरचितोऽन्तरः घनद्रुता घनयतिर्घनानुप्रासयोगिनी चन्द्रिका सैकताली स्याद्भूरिसौभाग्यदायिनी
iti ramā udgrāho dvidalo yasyāmālāparacito'ntaraḥ ghanadrutā ghanayatirghanānuprāsayoginī candrikā saikatālī syādbhūrisaubhāgyadāyinī
360
इति चन्द्रिका आलापपूर्वकोद्ग्राहा विपुलानन्ददायिनी आलापो गमकालप्तिरक्षरैर्वर्जिता मता सैव प्रयोगशब्देन शार्ङ्गदेवेन शब्दिता
iti candrikā ālāpapūrvakodgrāhā vipulānandadāyinī ālāpo gamakālaptirakṣarairvarjitā matā saiva prayogaśabdena śārṅgadevena śabditā
361
इति विपुला इति त्रिविधैकतालीलक्षणम् इति सालगसूडलक्षणम् गुणान्वितं दोषहीनं नवं रूपकमुत्तमम्
iti vipulā iti trividhaikatālīlakṣaṇam iti sālagasūḍalakṣaṇam guṇānvitaṃ doṣahīnaṃ navaṃ rūpakamuttamam
362
रागेण धातुमातुभ्यां तथा ताललयौडुवैः नूतनै रूपकं नूत्नं राम स्थायान्तरैर्नवः
rāgeṇa dhātumātubhyāṃ tathā tālalayauḍuvaiḥ nūtanai rūpakaṃ nūtnaṃ rāma sthāyāntarairnavaḥ
363
धातु रागांशभेदेन मातोस्तु नवता भवेत् प्रतिपाद्यविशेषेण रसालंकारभेदतः
dhātu rāgāṃśabhedena mātostu navatā bhavet pratipādyaviśeṣeṇa rasālaṃkārabhedataḥ
364
लयग्रहविशेषेण तालानां नवता मता तालविश्रामतोऽन्येन विश्रामेण लयो नवः
layagrahaviśeṣeṇa tālānāṃ navatā matā tālaviśrāmato'nyena viśrāmeṇa layo navaḥ
365
छन्दोगणग्रहन्यासप्रबन्धावयवैर्नवैः औडुवापरपर्याया रचना नवतां व्रजेत्
chandogaṇagrahanyāsaprabandhāvayavairnavaiḥ auḍuvāparaparyāyā racanā navatāṃ vrajet
366
रूपकं त्रिविधं ज्ञेयं परिवृत्तं पटान्तरम् भञ्जनीसंश्रितं चेति शार्ङ्गदेवेन कीर्तितम्
rūpakaṃ trividhaṃ jñeyaṃ parivṛttaṃ paṭāntaram bhañjanīsaṃśritaṃ ceti śārṅgadevena kīrtitam
367
खल्लोत्तारानुसारौ तु रूपकेष्वधमौ मतौ रूपकं पूर्वसंसिद्धं स्वस्थानेन नवेन यत्
khallottārānusārau tu rūpakeṣvadhamau matau rūpakaṃ pūrvasaṃsiddhaṃ svasthānena navena yat
368
यद्वा रागेण तालेन कृतं तत्परिवृत्तकम् यत्र स्थायिनि यत्स्थानं रूपकं रचितं पुरा
yadvā rāgeṇa tālena kṛtaṃ tatparivṛttakam yatra sthāyini yatsthānaṃ rūpakaṃ racitaṃ purā
369
तत्स्वस्थानं तदन्यत्त्वं स्थाय्यैव परिवर्तनम् परिवृत्तं रागतालपरिवर्तभवं स्फुटम्
tatsvasthānaṃ tadanyattvaṃ sthāyyaiva parivartanam parivṛttaṃ rāgatālaparivartabhavaṃ sphuṭam
370
तस्मिन्नेव रसे रागे ताले च रचितं भवेत् मातुस्थायविचित्रत्वाद्गुणोदारं पटान्तरम्
tasminneva rase rāge tāle ca racitaṃ bhavet mātusthāyavicitratvādguṇodāraṃ paṭāntaram
371
केनापि रूपकं गीतं निजादन्येन धातुना येन तस्यान्यधातुत्वाद्भञ्जनीसंश्रितं मतम्
kenāpi rūpakaṃ gītaṃ nijādanyena dhātunā yena tasyānyadhātutvādbhañjanīsaṃśritaṃ matam
372
प्राग्रूपकगतास्थायाः स्थानान्तरगता यदि मात्वन्तरेण रच्यन्ते खल्लोत्तारस्तदा भवेत्
prāgrūpakagatāsthāyāḥ sthānāntaragatā yadi mātvantareṇa racyante khallottārastadā bhavet
373
रागे ताले च तत्रैव किंचिद्धातुविलक्षणः मात्वन्तरेणानुसारो गुणोत्कर्षविवर्जितः
rāge tāle ca tatraiva kiṃciddhātuvilakṣaṇaḥ mātvantareṇānusāro guṇotkarṣavivarjitaḥ
374
इति पञ्चरूपकभेदलक्षणम् व्यक्तं पूर्णं प्रसन्नं च सुकुमारमलंकृतम् समं सुरक्तं श्लक्ष्णं च विकृष्टं मधुरं तथा
iti pañcarūpakabhedalakṣaṇam vyaktaṃ pūrṇaṃ prasannaṃ ca sukumāramalaṃkṛtam samaṃ suraktaṃ ślakṣṇaṃ ca vikṛṣṭaṃ madhuraṃ tathā
375
दशैते स्युर्गुणा गीते तत्र व्यक्तं स्फुटैः स्वरैः प्रकृतिप्रत्ययैश्चोक्तं छन्दोरागपदैः स्वरैः
daśaite syurguṇā gīte tatra vyaktaṃ sphuṭaiḥ svaraiḥ prakṛtipratyayaiścoktaṃ chandorāgapadaiḥ svaraiḥ
376
पूर्णं पूर्णाङ्गगमकं प्रसन्नं प्रकटार्थकम् सुकुमारं कण्ठभवं त्रिस्थानोत्थमलंकृतम्
pūrṇaṃ pūrṇāṅgagamakaṃ prasannaṃ prakaṭārthakam sukumāraṃ kaṇṭhabhavaṃ tristhānotthamalaṃkṛtam
377
समवर्णलयस्थानं सममित्यभिधीयते सुरक्तं वल्लकीवंशकण्ठध्वन्यैकतायुतम्
samavarṇalayasthānaṃ samamityabhidhīyate suraktaṃ vallakīvaṃśakaṇṭhadhvanyaikatāyutam
387
नीचोच्चद्रुतमध्यादौ श्लक्ष्णत्वे श्लक्ष्णमुच्यते उच्चैरुच्चारणादुक्तं विकृष्टं भरतादिभिः मधुरं धुर्यलावण्यपूर्णं जनमनोहरम्
nīcoccadrutamadhyādau ślakṣṇatve ślakṣṇamucyate uccairuccāraṇāduktaṃ vikṛṣṭaṃ bharatādibhiḥ madhuraṃ dhuryalāvaṇyapūrṇaṃ janamanoharam
379
इति गीतगुणाः दुष्टं लोकेन शास्त्रेण शुर्तिकालविरोधि च पुनरुक्तं कलाबाह्यं गतक्रममपार्थकम् ग्राम्यं संदिग्धमित्येवं दशधा गीतदुष्टता
iti gītaguṇāḥ duṣṭaṃ lokena śāstreṇa śurtikālavirodhi ca punaruktaṃ kalābāhyaṃ gatakramamapārthakam grāmyaṃ saṃdigdhamityevaṃ daśadhā gītaduṣṭatā
4
इति गीतदोषाः इति श्रीमदनवद्यविद्याविनोदश्रीकरणाधिपतिश्रीसोढलदेवनन्दननिःशङ्कश्रीशार्ङ्गदेवविरचिते संगीतरत्नाकरे प्रबन्धाध्यायश्चतुर्थः समाप्तः
iti gītadoṣāḥ iti śrīmadanavadyavidyāvinodaśrīkaraṇādhipatiśrīsoḍhaladevanandananiḥśaṅkaśrīśārṅgadevaviracite saṃgītaratnākare prabandhādhyāyaścaturthaḥ samāptaḥ
रागविवेकाध्यायः
1
अथ द्वितीयो रागविवेकाध्यायः अथ ग्रन्थेन संक्षिप्तप्रसन्नपदपङ्क्तिना निःशङ्को निखिलं रागविवेकं रचयत्यमुम्
atha dvitīyo rāgavivekādhyāyaḥ atha granthena saṃkṣiptaprasannapadapaṅktinā niḥśaṅko nikhilaṃ rāgavivekaṃ racayatyamum
2
पञ्चधा ग्रामरागाः स्युः पञ्चगीतिसमाश्रयात् गीतयः पञ्च शुद्धाद्या भिन्ना गौडी च वेसरा
pañcadhā grāmarāgāḥ syuḥ pañcagītisamāśrayāt gītayaḥ pañca śuddhādyā bhinnā gauḍī ca vesarā
3
साधारणीति शुद्धा स्यादवक्रैर्ललितैः स्वरैः भिन्ना सूक्ष्मैः स्वरैर्वक्रैर्मधुरैर्गमकैर्युता
sādhāraṇīti śuddhā syādavakrairlalitaiḥ svaraiḥ bhinnā sūkṣmaiḥ svarairvakrairmadhurairgamakairyutā
4
गाढैस्त्रिस्थानगमकैरोहाटीललितैः स्वरैः अखण्डितस्थितिः स्थानत्रये गौडी मता सताम्
gāḍhaistristhānagamakairohāṭīlalitaiḥ svaraiḥ akhaṇḍitasthitiḥ sthānatraye gauḍī matā satām
5
ओहाटीकम्पितैर्मन्द्रैर्द्रुतद्रुततरैः स्वरैः हकारोकारयोगेनहृन्न्यस्ते चिबुके भवेत्
ohāṭīkampitairmandrairdrutadrutataraiḥ svaraiḥ hakārokārayogenahṛnnyaste cibuke bhavet
6
वेगवद्भिः स्वरैर्वर्णचतुष्केऽप्यतिरक्तितः वेगस्वरा रागगीतिर्वेसरा चोच्यते बुधैः
vegavadbhiḥ svarairvarṇacatuṣke'pyatiraktitaḥ vegasvarā rāgagītirvesarā cocyate budhaiḥ
7
चतुर्गीतिगतं लक्ष्म श्रिता साधारणी मता शुद्धादिगीतियोगेन रागाः शुद्धादयो मताः
caturgītigataṃ lakṣma śritā sādhāraṇī matā śuddhādigītiyogena rāgāḥ śuddhādayo matāḥ
8
षड्जग्रामसमुत्पन्नाः षड्जकैशिकमध्यमाः शुद्धसाधारितः षड्जग्रामो ग्रामे तु मध्यमः
ṣaḍjagrāmasamutpannāḥ ṣaḍjakaiśikamadhyamāḥ śuddhasādhāritaḥ ṣaḍjagrāmo grāme tu madhyamaḥ
9
पञ्चमो मध्यमग्रामः षाडवः शुद्धकैशिकः शुद्धाः सप्तेति भिन्नाः स्युः पञ्च कैशिकमध्यमः
pañcamo madhyamagrāmaḥ ṣāḍavaḥ śuddhakaiśikaḥ śuddhāḥ sapteti bhinnāḥ syuḥ pañca kaiśikamadhyamaḥ
10
भिन्नषड्जश्च षड्जाख्ये मध्यमे तानकैशिकौ भिन्नपञ्चम इत्येते गौडकैशिकमध्यमः
bhinnaṣaḍjaśca ṣaḍjākhye madhyame tānakaiśikau bhinnapañcama ityete gauḍakaiśikamadhyamaḥ
11
गौडपञ्चमकः षड्जे मध्यमे गौडकैशिकः इति गौडास्त्रयः षड्जे टक्ववेसरषाडवौ
gauḍapañcamakaḥ ṣaḍje madhyame gauḍakaiśikaḥ iti gauḍāstrayaḥ ṣaḍje ṭakvavesaraṣāḍavau
12
ससौवीरीमध्यमे तु वोट्टमालवकैशिकौ मालवः पञ्चमान्तोऽथ द्रिग्रामष्टक्वकैशिकः
sasauvīrīmadhyame tu voṭṭamālavakaiśikau mālavaḥ pañcamānto'tha drigrāmaṣṭakvakaiśikaḥ
13
हिन्दोलोऽष्टौ वेसरास्ते सप्त साधारणास्ततः षड्जे स्याद्रूपसाधारः शको भम्माणपञ्चमः
hindolo'ṣṭau vesarāste sapta sādhāraṇāstataḥ ṣaḍje syādrūpasādhāraḥ śako bhammāṇapañcamaḥ
14
मध्यमे नर्तगान्धारपञ्चमौ षाड्जकैशिकः द्विग्रामः ककुभस्त्रिंशद्ग्रामरागा अमी मताः
madhyame nartagāndhārapañcamau ṣāḍjakaiśikaḥ dvigrāmaḥ kakubhastriṃśadgrāmarāgā amī matāḥ
15
अष्टोपरागास्तिलकः शकादिष्टक्वसैन्धवः कोकिला पञ्चमो रेवगुप्तः पञ्चमषाडवः भावनापञ्चमो नागगान्धारो नागपञ्चमः
aṣṭoparāgāstilakaḥ śakādiṣṭakvasaindhavaḥ kokilā pañcamo revaguptaḥ pañcamaṣāḍavaḥ bhāvanāpañcamo nāgagāndhāro nāgapañcamaḥ
16
श्रीरागनट्टौ बङ्गालो भासमध्यमषाडवौ रक्तहंसः कोल्हहासः प्रसवो भैरवध्वनिः
śrīrāganaṭṭau baṅgālo bhāsamadhyamaṣāḍavau raktahaṃsaḥ kolhahāsaḥ prasavo bhairavadhvaniḥ
17
मेघरागः सोमरागकामोदौ चाभ्रपञ्चमः स्यातां कन्दर्पदेशाख्यौ ककुभान्तश्च कैशिकः
megharāgaḥ somarāgakāmodau cābhrapañcamaḥ syātāṃ kandarpadeśākhyau kakubhāntaśca kaiśikaḥ
18
नट्टनारायणश्चेति रागा विंशतिरीरिताः सौवीरः ककुभष्टक्कः पञ्चमो भिन्नपञ्चमः
naṭṭanārāyaṇaśceti rāgā viṃśatirīritāḥ sauvīraḥ kakubhaṣṭakkaḥ pañcamo bhinnapañcamaḥ
19
टक्वकैशिकहिन्दोलबोट्टमालवकैशिकाः गान्धारपञ्चमो भिन्नषड्जो वेसरषाडवः
ṭakvakaiśikahindolaboṭṭamālavakaiśikāḥ gāndhārapañcamo bhinnaṣaḍjo vesaraṣāḍavaḥ
20
मालवः पञ्चमान्तश्च तानः पञ्चमषाडवः भाषाणां जनकाः पञ्चदशैते याष्टिकोदिताः
mālavaḥ pañcamāntaśca tānaḥ pañcamaṣāḍavaḥ bhāṣāṇāṃ janakāḥ pañcadaśaite yāṣṭikoditāḥ
21
भाषाश्चतस्रः सौवीरे सौवीरी वेगमध्यमा साधारिता च गान्धारीककुभे भिन्नपञ्चमी
bhāṣāścatasraḥ sauvīre sauvīrī vegamadhyamā sādhāritā ca gāndhārīkakubhe bhinnapañcamī
22
काम्बोजी मध्यमग्रामा रगन्ती मधुरी तथा शकमिश्रेति षट्तिस्रो विभाषा भोगवर्धनी
kāmbojī madhyamagrāmā ragantī madhurī tathā śakamiśreti ṣaṭtisro vibhāṣā bhogavardhanī
23
आभीरिका मधुकरी तथैकान्तरभाषिका शालवाहनिकाटक्के त्रवणा त्रवणोद्भवा
ābhīrikā madhukarī tathaikāntarabhāṣikā śālavāhanikāṭakke travaṇā travaṇodbhavā
24
वैरञ्जी मध्यमग्रामदेहा मालववेसरी छेवाटी सैन्धवी कोलाहला पञ्चमलक्षिता
vairañjī madhyamagrāmadehā mālavavesarī chevāṭī saindhavī kolāhalā pañcamalakṣitā
25
सौराष्ट्री पञ्चमी वेगरञ्जी गान्धारपञ्चमी मालवी तानवलिता ललिता रविचन्द्रिका
saurāṣṭrī pañcamī vegarañjī gāndhārapañcamī mālavī tānavalitā lalitā ravicandrikā
26
ताना वाहेरिका दोह्या वेसरीत्येकविंशतिः भाषाः स्युरथ देवारवर्धन्यान्ध्री च गुर्जरी
tānā vāherikā dohyā vesarītyekaviṃśatiḥ bhāṣāḥ syuratha devāravardhanyāndhrī ca gurjarī
27
भावनीति विभाषाः स्युश्चतस्रः पञ्चमे पुनः कैशिकी त्रावणी तानोद्भवाऽऽभीरी च गुर्जरी
bhāvanīti vibhāṣāḥ syuścatasraḥ pañcame punaḥ kaiśikī trāvaṇī tānodbhavā''bhīrī ca gurjarī
28
सैन्धवी दाक्षिणात्याऽऽन्ध्री माङ्गली भावनी दश इति भाषाविभाषे द्वे भम्माण्यन्धालिके ततः
saindhavī dākṣiṇātyā''ndhrī māṅgalī bhāvanī daśa iti bhāṣāvibhāṣe dve bhammāṇyandhālike tataḥ
29
चतस्रः पञ्चमे भिन्ने भाषाधैवतभूषिता शुद्धा भिन्ना च वाराटी विशालेत्यथ कौशली
catasraḥ pañcame bhinne bhāṣādhaivatabhūṣitā śuddhā bhinnā ca vārāṭī viśāletyatha kauśalī
30
विभाषा मालवाभिन्नवलिते टक्वकैशिके भाषे द्वे द्राविडीत्येका विभाषा प्रेङ्खके नव
vibhāṣā mālavābhinnavalite ṭakvakaiśike bhāṣe dve drāviḍītyekā vibhāṣā preṅkhake nava
31
भाषाः स्युर्वेसरी चूतमञ्जरी षड्जमध्यमा मधुरी भिन्नपौराली गौडी मालववेसरी
bhāṣāḥ syurvesarī cūtamañjarī ṣaḍjamadhyamā madhurī bhinnapaurālī gauḍī mālavavesarī
32
छेवाटी पिञ्जरीत्येका बोट्टे भाषा तु माङ्गली बाङ्गाली माङ्गली हर्षपुरी मालववेसरी
chevāṭī piñjarītyekā boṭṭe bhāṣā tu māṅgalī bāṅgālī māṅgalī harṣapurī mālavavesarī
33
खञ्जिनी गुर्जरी गौडी पौराली चार्धवेसरी शुद्धा मालवरूपा च सैन्धव्याभीरिकेत्यमूः
khañjinī gurjarī gauḍī paurālī cārdhavesarī śuddhā mālavarūpā ca saindhavyābhīriketyamūḥ
34
भाषास्त्रयोदश ज्ञेया विज्ञैर्मालवकैशिके विभाषे द्वे तु काम्बोजी तद्वद्देवारवर्धनी
bhāṣāstrayodaśa jñeyā vijñairmālavakaiśike vibhāṣe dve tu kāmbojī tadvaddevāravardhanī
35
गान्धारपञ्चमे भाषा गान्धारीभिन्नषड्जका गान्धारवल्ली कच्छेल्ली स्वरवल्ली निषादिनी
gāndhārapañcame bhāṣā gāndhārībhinnaṣaḍjakā gāndhāravallī kacchellī svaravallī niṣādinī
36
त्रवणा मध्यमा शुद्धा दाक्षिणात्या पुलिन्दिका तुम्बुरा षड्जभाषा च कालिन्दी ललिता ततः
travaṇā madhyamā śuddhā dākṣiṇātyā pulindikā tumburā ṣaḍjabhāṣā ca kālindī lalitā tataḥ
37
श्रीकण्ठिका च बाङ्गाली गान्धारी सैन्धवीत्यमूः भाषाः सप्तदश ज्ञेयाश्चतस्रस्तु विभाषिकाः
śrīkaṇṭhikā ca bāṅgālī gāndhārī saindhavītyamūḥ bhāṣāḥ saptadaśa jñeyāścatasrastu vibhāṣikāḥ
38
पौराली मालवा कालिन्द्यपि देवारवर्धनी वेसरे षाडवे भाषे द्वे बाह्या बाह्यषाडवा
paurālī mālavā kālindyapi devāravardhanī vesare ṣāḍave bhāṣe dve bāhyā bāhyaṣāḍavā
39
विभाषे पार्वशीश्रीकण्ठ्यथ मालवपञ्चमे भाषास्तिस्रो वेदवती भाविनी च विभाविनी
vibhāṣe pārvaśīśrīkaṇṭhyatha mālavapañcame bhāṣāstisro vedavatī bhāvinī ca vibhāvinī
40
ताने तानोद्भवा भाषा भाषापञ्चमषाडवे पोता भाषांशकामेके रेवगुप्ते विदुर्विदुः
tāne tānodbhavā bhāṣā bhāṣāpañcamaṣāḍave potā bhāṣāṃśakāmeke revagupte vidurviduḥ
41
विभाषा पल्लवीभासवलिता किरणावली शङ्काद्यावलितेत्येतास्तिस्रस्त्वन्तरभाषिकाः
vibhāṣā pallavībhāsavalitā kiraṇāvalī śaṅkādyāvalitetyetāstisrastvantarabhāṣikāḥ
42
चतस्रोऽनुक्तजनका बृहद्वेश्यामिमाः स्मृताः एवं षण्णवतिर्भाषा विभाषा विंशतिः स्मृताः
catasro'nuktajanakā bṛhadveśyāmimāḥ smṛtāḥ evaṃ ṣaṇṇavatirbhāṣā vibhāṣā viṃśatiḥ smṛtāḥ
43
चतस्रोऽन्तरभाषाः स्युः शार्ङ्गदेवस्य संमताः भाषा मुख्या स्वराख्या च देशाख्या चोपरागजा
catasro'ntarabhāṣāḥ syuḥ śārṅgadevasya saṃmatāḥ bhāṣā mukhyā svarākhyā ca deśākhyā coparāgajā
44
चतुर्विधा मतङ्गोक्ता मुख्याऽनन्योपजीविनी स्वरदेशाख्यया ख्याता स्वराख्या देशजा क्रमात्
caturvidhā mataṅgoktā mukhyā'nanyopajīvinī svaradeśākhyayā khyātā svarākhyā deśajā kramāt
45
अन्योपरागजाताभ्यो याष्टिकेनोदिताः पुनः संकीर्णदेशजामूलाछायामात्रेतिनामभिः
anyoparāgajātābhyo yāṣṭikenoditāḥ punaḥ saṃkīrṇadeśajāmūlāchāyāmātretināmabhiḥ
46
शुद्धाऽऽभिरी रगन्ती च त्रिधा मालववेसरी मुख्या षडिति शेषास्तु सुज्ञाताः स्फुटलक्षणाः नामसाम्यं तु कासांचिद्भिन्नानानपि लक्ष्मतः
śuddhā''bhirī ragantī ca tridhā mālavavesarī mukhyā ṣaḍiti śeṣāstu sujñātāḥ sphuṭalakṣaṇāḥ nāmasāmyaṃ tu kāsāṃcidbhinnānānapi lakṣmataḥ
1
इति द्वितीये रागविवेकाध्याये ग्रामरागोपरागरागभाषाविभाषान्तरभाषाविवेकाख्यं प्रथमं प्रकरणम्
iti dvitīye rāgavivekādhyāye grāmarāgoparāgarāgabhāṣāvibhāṣāntarabhāṣāvivekākhyaṃ prathamaṃ prakaraṇam
1
अथ रागाङ्गभाषाङ्गक्रियाङ्गोपाङ्गनिर्णयम् केषांचिन्मतमाश्रित्य कुरुते सोढलात्मजः
atha rāgāṅgabhāṣāṅgakriyāṅgopāṅganirṇayam keṣāṃcinmatamāśritya kurute soḍhalātmajaḥ
2
रञ्जनाद्रागता भाषा रागाङ्गादेरपीष्यते देशीरागतया प्रोक्तं रागाङ्गादि चतुष्टयम्
rañjanādrāgatā bhāṣā rāgāṅgāderapīṣyate deśīrāgatayā proktaṃ rāgāṅgādi catuṣṭayam
3
प्रसिद्धा ग्रामरागाद्याः केचिद्देशीत्यपीरिताः तत्र पूर्वप्रसिद्धानामुद्देशः क्रियतेऽधुना
prasiddhā grāmarāgādyāḥ keciddeśītyapīritāḥ tatra pūrvaprasiddhānāmuddeśaḥ kriyate'dhunā
4
शंकराभरणो घण्टारव आहंसदीपकौ रीतिः पूर्णाटिका लाटी पल्लवीति बभाषिरे
śaṃkarābharaṇo ghaṇṭārava āhaṃsadīpakau rītiḥ pūrṇāṭikā lāṭī pallavīti babhāṣire
5
रागाङ्गान्यष्ट गाम्भीरी वौहाटी खशिकोत्पली गोल्ली नादान्तरी नीलोत्पली छायातरङ्गिणी
rāgāṅgānyaṣṭa gāmbhīrī vauhāṭī khaśikotpalī gollī nādāntarī nīlotpalī chāyātaraṅgiṇī
6
गान्धारगतिकारञ्जावित्येकादश मेनिरे भाषाङ्गान्यथ भावक्रीस्वभावक्रीशिवक्रियः
gāndhāragatikārañjāvityekādaśa menire bhāṣāṅgānyatha bhāvakrīsvabhāvakrīśivakriyaḥ
7
मरुकक्रीत्रिनेत्रक्रीकुमुदक्रीदनुक्रियः ओजक्रीन्दक्रियो नागकृतिर्धन्यकृतिस्तथा
marukakrītrinetrakrīkumudakrīdanukriyaḥ ojakrīndakriyo nāgakṛtirdhanyakṛtistathā
8
विपायक्री क्रियाङ्गानि द्वादशेति जगुर्बुधाः त्रीण्युपाङ्गानि पूर्णाटो देवालश्च गुरुञ्जिका
vipāyakrī kriyāṅgāni dvādaśeti jagurbudhāḥ trīṇyupāṅgāni pūrṇāṭo devālaśca guruñjikā
9
चतुस्त्रिंशदिमे रागाः प्राक्प्रसिद्धाः प्रकीर्तिताः अथाधुना प्रसिद्धानामुद्देशः प्रतिपाद्यते
catustriṃśadime rāgāḥ prākprasiddhāḥ prakīrtitāḥ athādhunā prasiddhānāmuddeśaḥ pratipādyate
10
मध्यमादिर्मालवश्रीस्त्रोडी बङ्गालभैरवौ वराटी गुर्जरी गौडकोलाहलवसन्तकाः
madhyamādirmālavaśrīstroḍī baṅgālabhairavau varāṭī gurjarī gauḍakolāhalavasantakāḥ
11
धान्यासीदेशिदेशाख्या रागाङ्गानि त्रयोदश डौम्बक्यासावरी वेलावली प्रथममञ्जरी
dhānyāsīdeśideśākhyā rāgāṅgāni trayodaśa ḍaumbakyāsāvarī velāvalī prathamamañjarī
12
आडिका मोदिका नागध्वनिः शुद्धवराटिका नट्टा कर्णाटबङ्गालौ भाषाङ्गानि नवाब्रुवन्
āḍikā modikā nāgadhvaniḥ śuddhavarāṭikā naṭṭā karṇāṭabaṅgālau bhāṣāṅgāni navābruvan
13
क्रियाङ्गत्रितयं रामकृतिर्गौडकृतिस्तथा देवक्रीरित्यथोपाङ्गसप्तविंशतिरुच्यते
kriyāṅgatritayaṃ rāmakṛtirgauḍakṛtistathā devakrīrityathopāṅgasaptaviṃśatirucyate
14
कौन्तली द्राविडी सैन्धव्यथ स्थानवराटिका ह्तस्वरवराटी च स्यात्प्रतापवराटिका
kauntalī drāviḍī saindhavyatha sthānavarāṭikā htasvaravarāṭī ca syātpratāpavarāṭikā
15
वराट्यः षडिति च्छाया तुरुष्काद्ये तु तोडिके महाराष्ट्री च सौराष्ट्री दक्षिणा द्राविडीत्यमूः
varāṭyaḥ ṣaḍiti cchāyā turuṣkādye tu toḍike mahārāṣṭrī ca saurāṣṭrī dakṣiṇā drāviḍītyamūḥ
16
उक्ताश्चतस्रो गुर्जर्यो भुञ्छिका स्तम्भतीर्थिका छायाप्रतापोपपदे वेलावल्यौ च भैरवी
uktāścatasro gurjaryo bhuñchikā stambhatīrthikā chāyāpratāpopapade velāvalyau ca bhairavī
17
कामोदा सिङ्घली च्छायानट्टा रामकृतिस्तथा वल्लातिका च मह्लारी मह्लारो गौडकास्ततः
kāmodā siṅghalī cchāyānaṭṭā rāmakṛtistathā vallātikā ca mahlārī mahlāro gauḍakāstataḥ
18
कर्णाटो देशबालश्च तौरुष्कद्राविडाविति एतेऽधुना प्रसिद्धाः स्युर्द्वापञ्चाशन्मनोरमाः
karṇāṭo deśabālaśca tauruṣkadrāviḍāviti ete'dhunā prasiddhāḥ syurdvāpañcāśanmanoramāḥ
19
सर्वेषामिति रागाणां मिलितानां शतद्वयम् चतुःषष्ट्यधिकं ब्रूते शार्ङ्गी श्रीकरणाग्रणीः
sarveṣāmiti rāgāṇāṃ militānāṃ śatadvayam catuḥṣaṣṭyadhikaṃ brūte śārṅgī śrīkaraṇāgraṇīḥ
20
तत्राऽदौ ग्रामरागाणां केषांचिल्लक्ष्म चक्ष्महे देशीरागादिहेतूनां शेषाणां तत्र तत्र तु
tatrā'dau grāmarāgāṇāṃ keṣāṃcillakṣma cakṣmahe deśīrāgādihetūnāṃ śeṣāṇāṃ tatra tatra tu
21
षड्जमध्यमया जातस्तारषड्जग्रहांशकः निगाल्पो मध्यमन्यासः पूर्णः षड्जादिमूर्छनः
ṣaḍjamadhyamayā jātastāraṣaḍjagrahāṃśakaḥ nigālpo madhyamanyāsaḥ pūrṇaḥ ṣaḍjādimūrchanaḥ
22
अवरोहिप्रसन्नान्तालंकृतो रविदैवतः वीररौद्ररसे गेयः प्रहरे वासरादिमे
avarohiprasannāntālaṃkṛto ravidaivataḥ vīraraudrarase geyaḥ prahare vāsarādime
23
विनियुक्तो गर्भसंधौ शुद्धसाधारितो बुधैः
viniyukto garbhasaṃdhau śuddhasādhārito budhaiḥ
24
ग्रहांशमन्द्रताराणां न्यासापन्यासयोस्तथा अल्पत्वस्य बहुत्वस्य षाडवौडुवयोरपि अभिव्यक्तिर्यत्र दृष्टा स रागालाप उच्यते
grahāṃśamandratārāṇāṃ nyāsāpanyāsayostathā alpatvasya bahutvasya ṣāḍavauḍuvayorapi abhivyaktiryatra dṛṣṭā sa rāgālāpa ucyate
25
रूपकं तद्वदेव स्यात्पृथग्भूतविदारिकम्
rūpakaṃ tadvadeva syātpṛthagbhūtavidārikam
26
चञ्चत्पुटादितालेन मार्गत्रयविभूषिता आक्षिप्तिका स्वरपदग्रथिता कथिता बुधैः
cañcatpuṭāditālena mārgatrayavibhūṣitā ākṣiptikā svarapadagrathitā kathitā budhaiḥ
27
नोक्ते करणवर्तिन्यौ प्रबन्धान्तर्गतेरिह मतङ्गादिमताद्ब्रूमो भाषादिष्वेव रूपकम्
nokte karaṇavartinyau prabandhāntargateriha mataṅgādimatādbrūmo bhāṣādiṣveva rūpakam
2
सा॑पा॑ धां रीपापाधारी पाधा सासा पाधानीधा पामांमां । रींपाधारीं पाधारीं पाधापाधापापा सासा मा । सा॑गा॑री॑मा॑ । मगरि सासा सरिग पाधारीपा- धारीपाधापाधासासा सारीगामाधापानीधापानी धापा सीं सीं--इत्यालापः । सस पप धध रिरि पप धस साम्
sāpā dhāṃ rīpāpādhārī pādhā sāsā pādhānīdhā pāmāṃmāṃ | rīṃpādhārīṃ pādhārīṃ pādhāpādhāpāpā sāsā mā | sāgārīmā | magari sāsā sariga pādhārīpā- dhārīpādhāpādhāsāsā sārīgāmādhāpānīdhāpānī dhāpā sīṃ sīṃ--ityālāpaḥ | sasa papa dhadha riri papa dhasa sām
2
रिरि पप धनि पप रिप धस सा सा
riri papa dhani papa ripa dhasa sā sā
2
धध मंमं गारी गंमं रिग मम मगरिग सासा
dhadha maṃmaṃ gārī gaṃmaṃ riga mama magariga sāsā
1
सस धस रिंगं सासा पाधा निधप मम-इति करणम् । सा सा धा नी पा पा पा पा उ द य गि रि शि ख र
sasa dhasa riṃgaṃ sāsā pādhā nidhapa mama-iti karaṇam | sā sā dhā nī pā pā pā pā u da ya gi ri śi kha ra
0
धा धा नी नी रीं रीं पा पा शे ख
dhā dhā nī nī rīṃ rīṃ pā pā śe kha
2
र तु र ग खु
ra tu ra ga khu
0
री पा पा पा धा नी पा मा र
rī pā pā pā dhā nī pā mā ra
0
क्ष त वि भि
kṣa ta vi bhi
3
न्न
nna
0
धा मा धा सा सा सा सा सा घ न ति मि रः
dhā mā dhā sā sā sā sā sā gha na ti mi raḥ
5
धा धा सा धा सा री गा सा ग ग न त ल स क ल
dhā dhā sā dhā sā rī gā sā ga ga na ta la sa ka la
0
री गा पा पा पा पा पा पा वि लु लि त स ह
rī gā pā pā pā pā pā pā vi lu li ta sa ha
6
स्र
sra
0
धा मा धा मा सा सा सा सा कि र
dhā mā dhā mā sā sā sā sā ki ra
0
णो ज य
ṇo ja ya
0
पा धा निध पा मा पा मा मा भा
pā dhā nidha pā mā pā mā mā bhā
0
नुः
nuḥ
28
इत्याक्षिप्तिका । इति शुद्धसाधारितः । षड्जमध्यमया सृष्टस्तारषड्जग्रहांशकः संपूर्णमध्यमन्यासः षड्जापन्यासभूषितः
ityākṣiptikā | iti śuddhasādhāritaḥ | ṣaḍjamadhyamayā sṛṣṭastāraṣaḍjagrahāṃśakaḥ saṃpūrṇamadhyamanyāsaḥ ṣaḍjāpanyāsabhūṣitaḥ
29
अवरोहिप्रसन्नान्तर्भूषः षड्जादिमूर्छनः काकल्यन्तरसंयुक्तो वीरो रौद्रेऽद्भुते रसे
avarohiprasannāntarbhūṣaḥ ṣaḍjādimūrchanaḥ kākalyantarasaṃyukto vīro raudre'dbhute rase
30
विनियुक्तः प्रतिमुखे वर्षासु गुरुदैवतः गेयोऽह्नः प्रथमे यामे षड्जग्रामाभिधो बुधैः
viniyuktaḥ pratimukhe varṣāsu gurudaivataḥ geyo'hnaḥ prathame yāme ṣaḍjagrāmābhidho budhaiḥ
0
षड्जमध्यमया सृष्ट इत्यादिना । स्पष्टोऽर्थः । ससरी मंध मरिस सनिं धापा धाधरि गसा । रिगा सासगपनि धनि स । समा सा । सगरि गप निधप मामा--इत्यालापः । रींरीं गाधा गरि सासा नींधपापा । रींरीं गधा गरीं सांसांसां संसांगांनिंधारीं रींगंधां गारीं सांसां निधापापा । रीरी पापा निधानि सांसां सांसां रिसरि पांधानिधपामांमांमांमां--इति करणम् री री गा धा गा री सा सा स ज य तु भू
ṣaḍjamadhyamayā sṛṣṭa ityādinā | spaṣṭo'rthaḥ | sasarī maṃdha marisa saniṃ dhāpā dhādhari gasā | rigā sāsagapani dhani sa | samā sā | sagari gapa nidhapa māmā--ityālāpaḥ | rīṃrīṃ gādhā gari sāsā nīṃdhapāpā | rīṃrīṃ gadhā garīṃ sāṃsāṃsāṃ saṃsāṃgāṃniṃdhārīṃ rīṃgaṃdhāṃ gārīṃ sāṃsāṃ nidhāpāpā | rīrī pāpā nidhāni sāṃsāṃ sāṃsāṃ risari pāṃdhānidhapāmāṃmāṃmāṃmāṃ--iti karaṇam rī rī gā dhā gā rī sā sā sa ja ya tu bhū
0
नी धा पा पा री री गा धा धि प तिः
nī dhā pā pā rī rī gā dhā dhi pa tiḥ
2
प रि क र
pa ri ka ra
0
गा री सा सा सा सा सा सा भो
gā rī sā sā sā sā sā sā bho
0
गीं द्र
gīṃ dra
0
कुं
kuṃ
0
सा सा गा धनि नी नी नी नी ला
sā sā gā dhani nī nī nī nī lā
0
भ र
bha ra
0
गा रिग धा धा गा री सा सा ग ज
gā riga dhā dhā gā rī sā sā ga ja
5
र्म प ट नि
rma pa ṭa ni
0
नी धा पा पा री री पा पा व स नः
nī dhā pā pā rī rī pā pā va sa naḥ
0
श शां
śa śāṃ
0
नी धा नी सा सा सा सा रिसरि चू
nī dhā nī sā sā sā sā risari cū
0
डा म णिः
ḍā ma ṇiḥ
0
पा धा निध पा मां मां मां मां शं
pā dhā nidha pā māṃ māṃ māṃ māṃ śaṃ
0
भुः
bhuḥ
31
इत्याक्षिप्तिका । इति षड्जग्रामरागः ॥ कर्मारव्याश्च कैशिक्याः संजातः शुद्धकैशिकः तारषड्जग्रहांशश्च पञ्चमान्तः सकाकली
ityākṣiptikā | iti ṣaḍjagrāmarāgaḥ || karmāravyāśca kaiśikyāḥ saṃjātaḥ śuddhakaiśikaḥ tāraṣaḍjagrahāṃśaśca pañcamāntaḥ sakākalī
32
सावरोहिप्रसन्नान्तपूर्णः षड्जादिमूर्छनः वीररौद्राद्भुतरसः शिशिरो भौमवल्लभः गेयो निर्वहणे यामे प्रथमेऽह्नो मनीषिभिः
sāvarohiprasannāntapūrṇaḥ ṣaḍjādimūrchanaḥ vīraraudrādbhutarasaḥ śiśiro bhaumavallabhaḥ geyo nirvahaṇe yāme prathame'hno manīṣibhiḥ
3
सांसां गामा गारि गामां सांनि सांरि साधा माधा माधा नी । धा पामा गामा पापा--इत्यालापः । संसंसंसं रिरिससरीरी गागा संससंसं ममरि गम संसरी री सनि स सससरिरिममप पधमधसं धनि संसससरिरि गग ससप पध मगम पपपप-- इति वर्तनी
sāṃsāṃ gāmā gāri gāmāṃ sāṃni sāṃri sādhā mādhā mādhā nī | dhā pāmā gāmā pāpā--ityālāpaḥ | saṃsaṃsaṃsaṃ ririsasarīrī gāgā saṃsasaṃsaṃ mamari gama saṃsarī rī sani sa sasasaririmamapa padhamadhasaṃ dhani saṃsasasariri gaga sasapa padha magama papapapa-- iti vartanī
0
शुद्धकैशिकः । सा सा सा सा सा सा नी धा अ
śuddhakaiśikaḥ | sā sā sā sā sā sā nī dhā a
0
ग्नि
gni
0
ज्वा
jvā
1
ला शि
lā śi
0
सा सा री मा सा री गा मा खा
sā sā rī mā sā rī gā mā khā
0
मा गा री सा सा सा सा सा मां
mā gā rī sā sā sā sā sā māṃ
3
शो णि त
śo ṇi ta
0
सा सा सा सा नी सा नी नी भो
sā sā sā sā nī sā nī nī bho
0
जि नि
ji ni
0
मा मा गा री मा मा पा पा स
mā mā gā rī mā mā pā pā sa
0
र्वा
rvā
5
रि णि
ri ṇi
0
धा नी पा मा धा मा धा सा नि
dhā nī pā mā dhā mā dhā sā ni
0
र्मां
rmāṃ
0
सा सा सा सा नी धा पा पा च
sā sā sā sā nī dhā pā pā ca
0
र्म मुं डे न
rma muṃ ḍe na
0
धा मा गा मा पा पा पा पा मो
dhā mā gā mā pā pā pā pā mo
0
स्तु ते
stu te
33
इत्याक्षिप्तिका । इति शुद्धकैशिकः ॥ षड्जमध्यमिकोत्पन्नो भिन्नकैशिकमध्यमः षड्जग्रहांशो मन्यासो मन्द्रसान्तोऽथवा भवेत्
ityākṣiptikā | iti śuddhakaiśikaḥ || ṣaḍjamadhyamikotpanno bhinnakaiśikamadhyamaḥ ṣaḍjagrahāṃśo manyāso mandrasānto'thavā bhavet
34
षड्जादिमूर्छनः पूर्णः संचारिणि सकाकली प्रसन्नादियुतो दानवीरे रौद्रेऽद्भुते रसे दिनस्य प्रथमे यामे प्रयोज्यः सोमदैवतः
ṣaḍjādimūrchanaḥ pūrṇaḥ saṃcāriṇi sakākalī prasannādiyuto dānavīre raudre'dbhute rase dinasya prathame yāme prayojyaḥ somadaivataḥ
4
सां निधासामां । मम धम मम धम गामाधाधा नीधा सस सांगां माधानीधा सांसां धमा मगा स गास सांधा मांमां । सांगां माधानीधा सांसां मधा पमापं मामा -- इत्यालापः । सस निध सस मम मध मग मध निमम । नीधांनीमधनिस । निधनि संसं- संसंसंसं धध । मम गसं सं गमा सांग गधांधांधधममधंमगममधसंसं । संसंधमधपमापा मामा -- इति वर्तनिका
sāṃ nidhāsāmāṃ | mama dhama mama dhama gāmādhādhā nīdhā sasa sāṃgāṃ mādhānīdhā sāṃsāṃ dhamā magā sa gāsa sāṃdhā māṃmāṃ | sāṃgāṃ mādhānīdhā sāṃsāṃ madhā pamāpaṃ māmā -- ityālāpaḥ | sasa nidha sasa mama madha maga madha nimama | nīdhāṃnīmadhanisa | nidhani saṃsaṃ- saṃsaṃsaṃsaṃ dhadha | mama gasaṃ saṃ gamā sāṃga gadhāṃdhāṃdhadhamamadhaṃmagamamadhasaṃsaṃ | saṃsaṃdhamadhapamāpā māmā -- iti vartanikā
1
भिन्नकैशिकमध्यमः । सा सा नी धा सा सा मा मा बृ ह दु द र वि क ट
bhinnakaiśikamadhyamaḥ | sā sā nī dhā sā sā mā mā bṛ ha du da ra vi ka ṭa
0
मा धा मा गा मा धा नी मा ग
mā dhā mā gā mā dhā nī mā ga
2
म न ज र ठ वि
ma na ja ra ṭha vi
0
मा नी धा नी मा धा नी नी भ
mā nī dhā nī mā dhā nī nī bha
0
क्तं
ktaṃ
3
सु वि पु ल
su vi pu la
0
नी धा नी सा सा सा सा सा पी
nī dhā nī sā sā sā sā sā pī
0
नां
nāṃ
0
मा मस सा सा नी धा पा पा अ री
mā masa sā sā nī dhā pā pā a rī
5
द म न वि ष म
da ma na vi ṣa ma
0
धा नी मा मा गा री मा मा लो
dhā nī mā mā gā rī mā mā lo
6
च नं सु र न मि
ca naṃ su ra na mi
0
मा मा मा मा धा नी मा मा तं वि ना
mā mā mā mā dhā nī mā mā taṃ vi nā
0
य कं
ya kaṃ
0
सा सा धा नी मा मा मा मा वं
sā sā dhā nī mā mā mā mā vaṃ
35
इत्याक्षिप्तिका । इति भिन्नकैशिकमध्यमः ॥ मध्यमापञ्चमीजातः पञ्चमांशग्रहोऽल्परिः रिहीनो वा मध्यमान्तो मध्यमाल्पः सकाकली
ityākṣiptikā | iti bhinnakaiśikamadhyamaḥ || madhyamāpañcamījātaḥ pañcamāṃśagraho'lpariḥ rihīno vā madhyamānto madhyamālpaḥ sakākalī
36
संचारिणि प्रसन्नादिमण्डितोऽन्तिममूर्छनः प्राग्यामे करुणे गेयो भिन्नतानः शिवप्रियः
saṃcāriṇi prasannādimaṇḍito'ntimamūrchanaḥ prāgyāme karuṇe geyo bhinnatānaḥ śivapriyaḥ
5
पांनीं सांगां मापाधापामगामांमां । ममध ममग सां सां संसं सं मागम पापापानी सांगांमां धापाम गंमंमां । ममधप धध संसं पांपां संसंसं मागम पापा मंमं पप धध निनि पध मध मग गंसां सां गंसग पञ्चम पापापानी सांगांपापा धापामगमामा--इत्यालापः ॥ पापा नीनी संसं गंगं पापानीपांनी सांगंगं संगामा पाधा पाम गामापापा पञ्चम पा सांसां धामापापा षड्ज सस गग पञ्चम नी सांगां मापाधाम गां मामा--इति वर्तनी
pāṃnīṃ sāṃgāṃ māpādhāpāmagāmāṃmāṃ | mamadha mamaga sāṃ sāṃ saṃsaṃ saṃ māgama pāpāpānī sāṃgāṃmāṃ dhāpāma gaṃmaṃmāṃ | mamadhapa dhadha saṃsaṃ pāṃpāṃ saṃsaṃsaṃ māgama pāpā maṃmaṃ papa dhadha nini padha madha maga gaṃsāṃ sāṃ gaṃsaga pañcama pāpāpānī sāṃgāṃpāpā dhāpāmagamāmā--ityālāpaḥ || pāpā nīnī saṃsaṃ gaṃgaṃ pāpānīpāṃnī sāṃgaṃgaṃ saṃgāmā pādhā pāma gāmāpāpā pañcama pā sāṃsāṃ dhāmāpāpā ṣaḍja sasa gaga pañcama nī sāṃgāṃ māpādhāma gāṃ māmā--iti vartanī
1
भिन्नतानः । पा पा नी नी सां सां गा गा ह र व र मु कु ट ज
bhinnatānaḥ | pā pā nī nī sāṃ sāṃ gā gā ha ra va ra mu ku ṭa ja
0
सा गां मप मग सां सां सां सां टा
sā gāṃ mapa maga sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ ṭā
0
सा गा मा पा धा पा मप मग अ म र व धू
sā gā mā pā dhā pā mapa maga a ma ra va dhū
0
सा गा मा पा पा पा पा पा प रि म लि तं
sā gā mā pā pā pā pā pā pa ri ma li taṃ
5
धा पा सा मा पा पा धा धा ब हु वि ध कु सु म र
dhā pā sā mā pā pā dhā dhā ba hu vi dha ku su ma ra
0
सा सा पा पा धा पा मा गा जो
sā sā pā pā dhā pā mā gā jo
0
रु णि तं
ru ṇi taṃ
0
धा पा पम मपग सां गां मां पां वि ज य
dhā pā pama mapaga sāṃ gāṃ māṃ pāṃ vi ja ya
0
धा पा मग मा मा मा मा मा वि म ल
dhā pā maga mā mā mā mā mā vi ma la
0
ज लं
ja laṃ
37
इत्याक्षिप्तिका । इति भिन्नतानः ॥ कैशिकीकार्मारवीभ्यामुद्भूतो भिन्नकैशिकः षड्जग्रहांशापन्यासः संपूर्णः काकलीयुतः
ityākṣiptikā | iti bhinnatānaḥ || kaiśikīkārmāravībhyāmudbhūto bhinnakaiśikaḥ ṣaḍjagrahāṃśāpanyāsaḥ saṃpūrṇaḥ kākalīyutaḥ
38
मन्द्रभूरिः ससंचारी प्रसन्नादिविभूषणः षड्जादिमूर्छनोदानवीरे रौद्रेऽद्भुते रसे गेयोऽह्नः प्रथमे यामे शिशिरे शिववल्लभः
mandrabhūriḥ sasaṃcārī prasannādivibhūṣaṇaḥ ṣaḍjādimūrchanodānavīre raudre'dbhute rase geyo'hnaḥ prathame yāme śiśire śivavallabhaḥ
6
साधा मांधासा निधस नीसां सांसांरीं मांपांधांमांधांसां निध सनि सासा सारीसामा सारीं सामा धानी साधा सा मपांमापापा--इत्यालापः । सासाधा माधापा मारी मापा धामाधासांसां सां । सांसां रीरी गांगां सारी सासामाधा पापा सारी मापा धासा धापा मापापापा--इति वर्तनी
sādhā māṃdhāsā nidhasa nīsāṃ sāṃsāṃrīṃ māṃpāṃdhāṃmāṃdhāṃsāṃ nidha sani sāsā sārīsāmā sārīṃ sāmā dhānī sādhā sā mapāṃmāpāpā--ityālāpaḥ | sāsādhā mādhāpā mārī māpā dhāmādhāsāṃsāṃ sāṃ | sāṃsāṃ rīrī gāṃgāṃ sārī sāsāmādhā pāpā sārī māpā dhāsā dhāpā māpāpāpā--iti vartanī
0
भिन्नकैशिकः । सा सा सा सा री री मा मा इं
bhinnakaiśikaḥ | sā sā sā sā rī rī mā mā iṃ
0
द्र नी
dra nī
0
मा मा पम पा पा पा पा पा स
mā mā pama pā pā pā pā pā sa
0
प्र भं
pra bhaṃ
0
मा धा सा पा धा मा री सा दां
mā dhā sā pā dhā mā rī sā dāṃ
0
ध गं
dha gaṃ
0
मा मा सनि सां सां सां सां सां वा
mā mā sani sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ vā
0
सि तं
si taṃ
0
सा सा सा सा सा सा सा सा ए
sā sā sā sā sā sā sā sā e
0
क दं
ka daṃ
0
नी गा सा सा धा पा मा पा शो
nī gā sā sā dhā pā mā pā śo
0
भि तं
bhi taṃ
0
मा धा सा पा धा मा री मा मा
mā dhā sā pā dhā mā rī mā mā
0
मि तं
mi taṃ
0
मा मा पम पा पा पा पा पा ना
mā mā pama pā pā pā pā pā nā
0
य कं
ya kaṃ
39
इत्याक्षिप्तिका ॥ इति भिन्नकैशिकः ॥ षड्जमध्यमया सृष्टो गौडकैशिकमध्यमः षड्जग्रहांशो मन्यासः पूर्णः काकलिना युतः
ityākṣiptikā || iti bhinnakaiśikaḥ || ṣaḍjamadhyamayā sṛṣṭo gauḍakaiśikamadhyamaḥ ṣaḍjagrahāṃśo manyāsaḥ pūrṇaḥ kākalinā yutaḥ
40
प्रसन्नमध्येनाऽऽरोहिवर्णः षड्जादिमूर्छनः भयानके च वीरादौ रसे शीतांशुदैवतः यामद्वये मध्यमेऽह्वो गेयो निःशङ्ककीर्तितः
prasannamadhyenā''rohivarṇaḥ ṣaḍjādimūrchanaḥ bhayānake ca vīrādau rase śītāṃśudaivataḥ yāmadvaye madhyame'hvo geyo niḥśaṅkakīrtitaḥ
7
सांसां सधस सधसा सधस रिमागामामा मम धमधरिधधधध निधनि धमाधामा गधरि धनिध षड्ज ससध धसससधसरिसा सधधससससरिगरियरि गसगसधसस मध्यम मममधमध ऋषभ रि । रिरिधरिधधनिधधधसपधमामा । रीरीरिरिगरिगगधां सासाधधसधधरिधरि । ममधारि रिधानि धनिमधामा । गधारिधानिधा षड्ज ससधधसससस । रिगरिमरिगसगसां धसासं मध्यम मममधमध ऋषभ रिरिरिधरिधधनिधधधसपधमामा । रीरीरिरिगरिगगधासासाधधसधसधधरिधरिममधारिरिधानिधनिमधमा । गधारिधानिधाध षड्ज ससधधसससस । रिगरिगरिगस गसांनिनिनिसनिसससससससससससधसधसारिमममममधाधाध गस गसा । धाधाधमपधमामा--इत्यालापः । धाधाध षड्ज सधसासा धध धस धाममाध मध मां मध्यम ममध मग निध धध रिधधा । रिधधा निधध सांसांध धधसं संसं धध सामधरिम रिग सांसंसंधससा । षड्ज समामाममधामधाधनिधाधा धनिध गधा सगधा धधधस पप मधमारीगाग धैवत धासाधाध रिरिरि ऋषभ रिगा मामधमधानिध निध धा धैवत रिधधाधधा । धनिसांसा । सधधधधसंसंसंसांधधधसं मममम रिरिरिग । संगंधा संधध सां सग षड्ज स धा सस धसरि । रिमं मधध मधा । मध धध रिधधा धनि धैवत धधधगं सससगं धधधसपधधधमामाम रिग गमा म षड्ज पधमा मधमा मामाधा धैवत । रीरीधाधरिधा षड्जमध्यमधैवत धासपधमां ममगामामा इति करणम्
sāṃsāṃ sadhasa sadhasā sadhasa rimāgāmāmā mama dhamadharidhadhadhadha nidhani dhamādhāmā gadhari dhanidha ṣaḍja sasadha dhasasasadhasarisā sadhadhasasasasarigariyari gasagasadhasasa madhyama mamamadhamadha ṛṣabha ri | riridharidhadhanidhadhadhasapadhamāmā | rīrīririgarigagadhāṃ sāsādhadhasadhadharidhari | mamadhāri ridhāni dhanimadhāmā | gadhāridhānidhā ṣaḍja sasadhadhasasasasa | rigarimarigasagasāṃ dhasāsaṃ madhyama mamamadhamadha ṛṣabha ririridharidhadhanidhadhadhasapadhamāmā | rīrīririgarigagadhāsāsādhadhasadhasadhadharidharimamadhāriridhānidhanimadhamā | gadhāridhānidhādha ṣaḍja sasadhadhasasasasa | rigarigarigasa gasāṃnininisanisasasasasasasasasasasadhasadhasārimamamamamadhādhādha gasa gasā | dhādhādhamapadhamāmā--ityālāpaḥ | dhādhādha ṣaḍja sadhasāsā dhadha dhasa dhāmamādha madha māṃ madhyama mamadha maga nidha dhadha ridhadhā | ridhadhā nidhadha sāṃsāṃdha dhadhasaṃ saṃsaṃ dhadha sāmadharima riga sāṃsaṃsaṃdhasasā | ṣaḍja samāmāmamadhāmadhādhanidhādhā dhanidha gadhā sagadhā dhadhadhasa papa madhamārīgāga dhaivata dhāsādhādha ririri ṛṣabha rigā māmadhamadhānidha nidha dhā dhaivata ridhadhādhadhā | dhanisāṃsā | sadhadhadhadhasaṃsaṃsaṃsāṃdhadhadhasaṃ mamamama riririga | saṃgaṃdhā saṃdhadha sāṃ saga ṣaḍja sa dhā sasa dhasari | rimaṃ madhadha madhā | madha dhadha ridhadhā dhani dhaivata dhadhadhagaṃ sasasagaṃ dhadhadhasapadhadhadhamāmāma riga gamā ma ṣaḍja padhamā madhamā māmādhā dhaivata | rīrīdhādharidhā ṣaḍjamadhyamadhaivata dhāsapadhamāṃ mamagāmāmā iti karaṇam
1
गौडकैशिकमध्यमः सा सा धा सा सां सां सां सां त रु ण र वि स दृ श
gauḍakaiśikamadhyamaḥ sā sā dhā sā sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ ta ru ṇa ra vi sa dṛ śa
0
मां मां सा सा धा सा री मा भा
māṃ māṃ sā sā dhā sā rī mā bhā
2
सु र वि क ट ज
su ra vi ka ṭa ja
0
मम री सा सा सा सा गरि सम टा
mama rī sā sā sā sā gari sama ṭā
0
ट शि ख
ṭa śi kha
0
मां मां मां मां सां सां सां सां प रि र चि ता
māṃ māṃ māṃ māṃ sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ pa ri ra ci tā
5
मा धा मा गा मा धा मा गा हि म शि ख रि शि ख र
mā dhā mā gā mā dhā mā gā hi ma śi kha ri śi kha ra
0
मा धा सा सा नी धा सा सा मा
mā dhā sā sā nī dhā sā sā mā
6
श र ण ग
śa ra ṇa ga
0
सां सां मा मग री गा सा सनि ता
sāṃ sāṃ mā maga rī gā sā sani tā
0
तु वः
tu vaḥ
0
धा सा पा धा मग मा मा मा दा
dhā sā pā dhā maga mā mā mā dā
41
इत्याक्षिप्तिका । इति गौडकैशिकमध्यमः ॥ धग्रहो धैवतीषड्जमध्यमाजातिसंभवः धांशो मान्तस्तथा गौडपञ्चमः पञ्चमोज्झितः
ityākṣiptikā | iti gauḍakaiśikamadhyamaḥ || dhagraho dhaivatīṣaḍjamadhyamājātisaṃbhavaḥ dhāṃśo māntastathā gauḍapañcamaḥ pañcamojjhitaḥ
42
काकल्यन्तरसंयुक्तो धैवतादिकमूर्छनः प्रसन्नमध्येनाऽऽरोहिवर्णः सौरिस्मरप्रियः
kākalyantarasaṃyukto dhaivatādikamūrchanaḥ prasannamadhyenā''rohivarṇaḥ saurismarapriyaḥ
43
भयानके च बीभत्से विप्रलम्भे रसे भवेत् उद्भटे नटने गेयो ग्रीष्मेऽह्नो मध्ययामयोः
bhayānake ca bībhatse vipralambhe rase bhavet udbhaṭe naṭane geyo grīṣme'hno madhyayāmayoḥ
8
धामा धधमधधधनिधनिध धधनिधनिधसरिगगरिगरिगगधधनिधनिधध- मगममगामामधैवतधधधधधनिधनिधधधधसधनिधसरिगधनिधधधनि ममनि धगससमग मध्यम म ममध मधधधनिधनिधमाधधमाधधनिध निध धधध ममधा मधध धनि धनिमधमगागससगसा । धधनि ममनि धनिसाधाधा धैवत धधधधधनिधनिधधधधसधनी धसरिगधनिध धधनि ममनि धग ससमगम मध्यम म ममध ममध ममध धनि धनि धमामध निध निधनिधधसधधधधधसधधनिधनिधनिधमधमगागसगमगमधधधधधनिधनिधगं ससमगममधसरिमधमगधाधमधधाधा । धधनि धधस धधनि धधध धधनिधधधमधसरिमगामामामाधधधमधधधधधधधधधधधनिधनिमधमगामामा -- इत्यालापः । मध मध धाधनिधास धनिधा धस रिगा धनि धामगामामा । धम धमा । मध्यम मनि धध रिध धाममम धागमधानिध धनि धामममसंगम धाधनि धनि धनि धाध धधस । धनिधा धस रिग धनिधा मधसरि मधमधधा धधधनि धनि धनि धनि मधमामागामामा -- करणम्
dhāmā dhadhamadhadhadhanidhanidha dhadhanidhanidhasarigagarigarigagadhadhanidhanidhadha- magamamagāmāmadhaivatadhadhadhadhadhanidhanidhadhadhadhasadhanidhasarigadhanidhadhadhani mamani dhagasasamaga madhyama ma mamadha madhadhadhanidhanidhamādhadhamādhadhanidha nidha dhadhadha mamadhā madhadha dhani dhanimadhamagāgasasagasā | dhadhani mamani dhanisādhādhā dhaivata dhadhadhadhadhanidhanidhadhadhadhasadhanī dhasarigadhanidha dhadhani mamani dhaga sasamagama madhyama ma mamadha mamadha mamadha dhani dhani dhamāmadha nidha nidhanidhadhasadhadhadhadhadhasadhadhanidhanidhanidhamadhamagāgasagamagamadhadhadhadhadhanidhanidhagaṃ sasamagamamadhasarimadhamagadhādhamadhadhādhā | dhadhani dhadhasa dhadhani dhadhadha dhadhanidhadhadhamadhasarimagāmāmāmādhadhadhamadhadhadhadhadhadhadhadhadhadhadhanidhanimadhamagāmāmā -- ityālāpaḥ | madha madha dhādhanidhāsa dhanidhā dhasa rigā dhani dhāmagāmāmā | dhama dhamā | madhyama mani dhadha ridha dhāmamama dhāgamadhānidha dhani dhāmamamasaṃgama dhādhani dhani dhani dhādha dhadhasa | dhanidhā dhasa riga dhanidhā madhasari madhamadhadhā dhadhadhani dhani dhani dhani madhamāmāgāmāmā -- karaṇam
0
गौडपञ्चमः । धा धा मा धा सां सां सां सां घ न च ल न खि
gauḍapañcamaḥ | dhā dhā mā dhā sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ gha na ca la na khi
1
न्न
nna
0
धा धा धा धा धा धा सा धा प
dhā dhā dhā dhā dhā dhā sā dhā pa
2
न्न ग वि ष म वि
nna ga vi ṣa ma vi
0
सां सां मां मां मां धा धा धा निः
sāṃ sāṃ māṃ māṃ māṃ dhā dhā dhā niḥ
0
श्वा
śvā
0
स धू
sa dhū
0
धा धा मा गा मा मा मा मा धू
dhā dhā mā gā mā mā mā mā dhū
0
म्र श शि
mra śa śi
0
मा मा मा गा मा धा धा धा वि र चि त क पा
mā mā mā gā mā dhā dhā dhā vi ra ci ta ka pā
0
धा नी धा मा मा मा मा गा मा
dhā nī dhā mā mā mā mā gā mā
6
ज य ति ज
ja ya ti ja
0
मा धा धा धा मा मा मा मा टा
mā dhā dhā dhā mā mā mā mā ṭā
0
मं ड लं
maṃ ḍa laṃ
0
धा धा धा धनि गा मा मा मा शं
dhā dhā dhā dhani gā mā mā mā śaṃ
0
भोः
bhoḥ
4
इत्याक्षिप्तिका । इति गौडपञ्चमः ॥ उद्भूतः कैशिकीषड्जमध्यमाभ्यां ग्रहांशसः
ityākṣiptikā | iti gauḍapañcamaḥ || udbhūtaḥ kaiśikīṣaḍjamadhyamābhyāṃ grahāṃśasaḥ
45
सकाकलीपञ्चमान्तः पूर्णः षड्जादिमूर्छनः आरोहिणि प्रसन्नादिभूषितः करुणे रसे
sakākalīpañcamāntaḥ pūrṇaḥ ṣaḍjādimūrchanaḥ ārohiṇi prasannādibhūṣitaḥ karuṇe rase
46
वीरे रौद्रेऽद्भुते गेयः शिशिरे शंकरप्रियः दिनस्य मध्यमे यामे द्वितीये गौडकैशिकः
vīre raudre'dbhute geyaḥ śiśire śaṃkarapriyaḥ dinasya madhyame yāme dvitīye gauḍakaiśikaḥ
9
सासा सग सनिसरी मगगसमम पम निप पगम गरि रिगम मस । गसां संनि सरिम गपम पपरिमपाधारी मापाधानि रिमापा धास नि सासा । सासा षड्ज ससससस ससस मगसं गसनि सासा । सासा सस ग ससस मग- मरि गसग सधस । पधप मापमापापा । पमपापापधपधपधपापप पधरिरिरिमरि मसरि मधासनिसासा । सासा षड्ज सससससससस सग सग सनिसासा । सासा ससगस समग मरिगस गसधसपध पमा पापा धम पापा गम गगम पञ्चम पप गग मम गग गमग । निनिपनिपागमगस सनिपनिप । गमग पम मगमग गरीरी रिगमम षड्ज स सससससस ससगसधसा गध सरीमा- मापमपापा--इत्यालापः ॥ निस निध सस रिम रिगम ममगपपनिगा पमगारि परीरीरिमरिम समरी मरिगसा मपधस रिमापमापांपांरिमरिम रिमपापारिम पनि रीरीरिमसा पध सससनिसा सम रिगा सग सनिनीं निनि निनि सधध सध मम पपपा गाग- गनि पपधनी गगगप गमागा रीरी रिगामाम षड्ज स सनी निसा गारी रिम गम सागा मापा पनि धनि गमग धधम रिस गा सग सनि धसा धसरि मा पम पापा पम धमा रिमा रीसध सारी रिम मम मग साधध सस मम पप मम पापा पप गग मम पापापा--इति करणम्
sāsā saga sanisarī magagasamama pama nipa pagama gari rigama masa | gasāṃ saṃni sarima gapama paparimapādhārī māpādhāni rimāpā dhāsa ni sāsā | sāsā ṣaḍja sasasasasa sasasa magasaṃ gasani sāsā | sāsā sasa ga sasasa maga- mari gasaga sadhasa | padhapa māpamāpāpā | pamapāpāpadhapadhapadhapāpapa padhariririmari masari madhāsanisāsā | sāsā ṣaḍja sasasasasasasasa saga saga sanisāsā | sāsā sasagasa samaga marigasa gasadhasapadha pamā pāpā dhama pāpā gama gagama pañcama papa gaga mama gaga gamaga | ninipanipāgamagasa sanipanipa | gamaga pama magamaga garīrī rigamama ṣaḍja sa sasasasasasa sasagasadhasā gadha sarīmā- māpamapāpā--ityālāpaḥ || nisa nidha sasa rima rigama mamagapapanigā pamagāri parīrīrimarima samarī marigasā mapadhasa rimāpamāpāṃpāṃrimarima rimapāpārima pani rīrīrimasā padha sasasanisā sama rigā saga saninīṃ nini nini sadhadha sadha mama papapā gāga- gani papadhanī gagagapa gamāgā rīrī rigāmāma ṣaḍja sa sanī nisā gārī rima gama sāgā māpā pani dhani gamaga dhadhama risa gā saga sani dhasā dhasari mā pama pāpā pama dhamā rimā rīsadha sārī rima mama maga sādhadha sasa mama papa mama pāpā papa gaga mama pāpāpā--iti karaṇam
0
गौडकैशिकः । सा सा सा सा नी नी नी नी भ
gauḍakaiśikaḥ | sā sā sā sā nī nī nī nī bha
0
स्मा
smā
0
भ्यं
bhyaṃ
1
ग वि
ga vi
0
नी नी सा री री गा सा सा भू
nī nī sā rī rī gā sā sā bhū
0
षि त
ṣi ta
3
सा सा री सा री सा री सा सु र व र मु नि स हि
sā sā rī sā rī sā rī sā su ra va ra mu ni sa hi
0
री री री री मा मा मा मा तं
rī rī rī rī mā mā mā mā taṃ
4
म भु
ma bhu
0
सा सा सा सा री री री री जं
sā sā sā sā rī rī rī rī jaṃ
0
ग म वे
ga ma ve
5
ष्टि त
ṣṭi ta
0
सा सा सा सा मा मा री मा बा
sā sā sā sā mā mā rī mā bā
0
हुं
huṃ
6
सु र व र
su ra va ra
0
री मा मा मा पा पा पा पा न मि त प दं
rī mā mā mā pā pā pā pā na mi ta pa daṃ
0
री री री री पा पा पा पा चं
rī rī rī rī pā pā pā pā caṃ
0
द्र क ला
dra ka lā
8
क र
ka ra
0
सा री री री सा सा नी नी सं
sā rī rī rī sā sā nī nī saṃ
0
त ति ध व ल
ta ti dha va la
0
नी नी सा नी री मा री गा सु र स रि दं
nī nī sā nī rī mā rī gā su ra sa ri daṃ
10
बु ध
bu dha
0
सा सा सम गरि सा सा सध धनि रं
sā sā sama gari sā sā sadha dhani raṃ
0
प्र ण म
pra ṇa ma
0
पध पध पप पप मप मप पा पा स
padha padha papa papa mapa mapa pā pā sa
0
ष्क
ṣka
0
पध पध रिम पम धा सा सा सा स
padha padha rima pama dhā sā sā sā sa
0
प र म
pa ra ma
0
धा नी पध मा पा पा पा पा शि व म
dhā nī padha mā pā pā pā pā śi va ma
0
जे यं
je yaṃ
47
इति ध्रुवक्षिप्तिका । इति गौडकैशिकः । वेसरः षाडवः षड्जमध्यमाजातिसंभवः मध्यमांशग्रहन्यासः काकल्यन्तरराजितः
iti dhruvakṣiptikā | iti gauḍakaiśikaḥ | vesaraḥ ṣāḍavaḥ ṣaḍjamadhyamājātisaṃbhavaḥ madhyamāṃśagrahanyāsaḥ kākalyantararājitaḥ
48
सारोही शान्तशृङ्गारहास्येषूशनसः प्रियः दिनस्य पश्चिमे यामे गेयः श्रीशार्ङ्गिणोदितः
sārohī śāntaśṛṅgārahāsyeṣūśanasaḥ priyaḥ dinasya paścime yāme geyaḥ śrīśārṅgiṇoditaḥ
रागविवेकाध्यायः (cont. 2)
10
मांमारीगांसांरीं गांमां मागा मासां । मामारीमांपाधानी पनी धामां नीधा- सासा । सांधा सारीगाधा सनी धानीध पञ्चम पापा सधा सगा मरीगांरी- मामामरीगारीधामा मरी मगागमासासासरि गमा मग सनि धनि धस धस निधनिधा पञ्चम पस धग सम गरी मगां मां मांमांमां सां मधा नीसा रीगा मम गसा नीधनि धसनिधा नीध पञ्चम पापा । पपनि धधनि पापा पपनि धधनि मांमां । मम निधा धध गसा । ससमरी री गामामा । मरिरिग सांसां । सरिरिग मां मां मरि रिग रिरिधामा मरिरि गरि रिधस रिरि सांरिग सगा सधनि धसस धनि धगगधनि धधस धनि धमंमं मस समध मंरिरि मरिग सगसा धनिधसनि धानिधा पञ्चम पापा पप पपनि धनि धधनि धनि ममनि धधस ससग धधस धधमा रिग सगस धसरिगम रिगमांमां । मरि गसां रिगमां मां मरी गरिगमा । मरिगरि धरि रिरि धरि रिरि मांमां । गममगधधम धम रिरिम रिग सगस धनिध सनि धनिधा । पञ्चम पापा । पंपं पंपं पंपं पंपं । निध निध धनि धनि ममनि निध निध धमां गंस गस धनिध सनि धनी धसरि गगरि सनिधासां पधासरी मं गा मं मां--इत्यालापः । मंधामम गंमांमां मम गम मां । संसंमरिमांमं ममरि मं मां धधांनि धनिधा धस धनिधा धाधा म रिग मग मांमा ऋषभ रि धरीरीरीरीधरीरीरीरीग रिग मांमांनी पधा मा रिग रिग रिग सा । संमं धैवत निध धस धनि धापापा । पप धैवतं धनींनींमांमां । मांरि मरिग मनि धा धा धा धैवतं धनिधग षड्ज सा नीधा सारीं गां मां मं मधारि रिरि गग मंमं रिग रिनि पध मंमं रिग रिम रिगा ससा धनि धस धनि धध पञ्चम पा । धैवतं धग सस मग रिग मांमां- गामांमां--इति करणम्
māṃmārīgāṃsāṃrīṃ gāṃmāṃ māgā māsāṃ | māmārīmāṃpādhānī panī dhāmāṃ nīdhā- sāsā | sāṃdhā sārīgādhā sanī dhānīdha pañcama pāpā sadhā sagā marīgāṃrī- māmāmarīgārīdhāmā marī magāgamāsāsāsari gamā maga sani dhani dhasa dhasa nidhanidhā pañcama pasa dhaga sama garī magāṃ māṃ māṃmāṃmāṃ sāṃ madhā nīsā rīgā mama gasā nīdhani dhasanidhā nīdha pañcama pāpā | papani dhadhani pāpā papani dhadhani māṃmāṃ | mama nidhā dhadha gasā | sasamarī rī gāmāmā | maririga sāṃsāṃ | saririga māṃ māṃ mari riga riridhāmā mariri gari ridhasa riri sāṃriga sagā sadhani dhasasa dhani dhagagadhani dhadhasa dhani dhamaṃmaṃ masa samadha maṃriri mariga sagasā dhanidhasani dhānidhā pañcama pāpā papa papani dhani dhadhani dhani mamani dhadhasa sasaga dhadhasa dhadhamā riga sagasa dhasarigama rigamāṃmāṃ | mari gasāṃ rigamāṃ māṃ marī garigamā | marigari dhari riri dhari riri māṃmāṃ | gamamagadhadhama dhama ririma riga sagasa dhanidha sani dhanidhā | pañcama pāpā | paṃpaṃ paṃpaṃ paṃpaṃ paṃpaṃ | nidha nidha dhani dhani mamani nidha nidha dhamāṃ gaṃsa gasa dhanidha sani dhanī dhasari gagari sanidhāsāṃ padhāsarī maṃ gā maṃ māṃ--ityālāpaḥ | maṃdhāmama gaṃmāṃmāṃ mama gama māṃ | saṃsaṃmarimāṃmaṃ mamari maṃ māṃ dhadhāṃni dhanidhā dhasa dhanidhā dhādhā ma riga maga māṃmā ṛṣabha ri dharīrīrīrīdharīrīrīrīga riga māṃmāṃnī padhā mā riga riga riga sā | saṃmaṃ dhaivata nidha dhasa dhani dhāpāpā | papa dhaivataṃ dhanīṃnīṃmāṃmāṃ | māṃri mariga mani dhā dhā dhā dhaivataṃ dhanidhaga ṣaḍja sā nīdhā sārīṃ gāṃ māṃ maṃ madhāri riri gaga maṃmaṃ riga rini padha maṃmaṃ riga rima rigā sasā dhani dhasa dhani dhadha pañcama pā | dhaivataṃ dhaga sasa maga riga māṃmāṃ- gāmāṃmāṃ--iti karaṇam
0
वेसरषाडवः । मा गा री सा री गा री सा इं
vesaraṣāḍavaḥ | mā gā rī sā rī gā rī sā iṃ
0
द गो
da go
1
व म णि
va ma ṇi
0
री सा री गा मां मां मां मां दा
rī sā rī gā māṃ māṃ māṃ māṃ dā
0
रु सं
ru saṃ
0
चि यं
ci yaṃ
0
मा री गा सा नी धा सा सा फु ल्ल कं
mā rī gā sā nī dhā sā sā phu lla kaṃ
0
द ल सि
da la si
0
पा धा सा री गा मा मा मा लिं
pā dhā sā rī gā mā mā mā liṃ
0
ध सो
dha so
0
हि यं
hi yaṃ
0
री री पा पा मा पा धा नी म
rī rī pā pā mā pā dhā nī ma
0
त्त द
tta da
5
द्वु र नि
dvu ra ni
0
पा धा मा गा री गा री सा ना
pā dhā mā gā rī gā rī sā nā
0
य सो
ya so
0
हि यं
hi yaṃ
0
मा री गा सा नी धा सा सा का
mā rī gā sā nī dhā sā sā kā
0
ण णं
ṇa ṇaṃ
7
सु र हि
su ra hi
0
पा धा सा री गा मा मा मा
pā dhā sā rī gā mā mā mā
0
गं ध सी
gaṃ dha sī
0
य लं
ya laṃ
49
इत्याक्षिप्तिका । इति वेसरषाडवः । बोट्टः स्यात्पञ्चमीषड्जमध्यमाभ्यां ग्रहांशकः
ityākṣiptikā | iti vesaraṣāḍavaḥ | boṭṭaḥ syātpañcamīṣaḍjamadhyamābhyāṃ grahāṃśakaḥ
50
मान्तोऽल्पगः काकलीमान्पञ्चमादिकमूर्छनः आरोहिणि प्रसन्नान्तालंकृतः सकलस्वरः
mānto'lpagaḥ kākalīmānpañcamādikamūrchanaḥ ārohiṇi prasannāntālaṃkṛtaḥ sakalasvaraḥ
51
अन्त्येऽह्नः प्रहरे गेयो हास्यशृङ्गारयोः स्मृतः उत्सवे विनियोक्तव्यो भवानीपतिवल्लभः
antye'hnaḥ prahare geyo hāsyaśṛṅgārayoḥ smṛtaḥ utsave viniyoktavyo bhavānīpativallabhaḥ
11
पन्निसासा धगारी पानी धा पामा गरी ममा मामा । मं पांपां पंनिनिमां- मंधांसासनि धा धमगा मगारिरिसा री पंमापांपांपंसा सपपमपपं मंपंमंपंपंमां । पधनि पध मधस गरि रिरिपं रिरिप रिपपप षड्ज सा । सस गरि पां पञ्चम पपपपमगरि मगा मां मां मधा धा धध निध निसा मम धध सस रिरि गग रिगा ग पञ्चम पप सप धस निध धधधमसमां मगा री रिध रिरिध रिरि ऋषभ रिरिप रिरिप पां पनिधा पामा गरि मगामा मा । गाम । मगममगा ममगय ममगागरी रिरिरि ध धस गागारी । रिस मम गग पमप- पमपपापा पमप ध नि धनि मामामधाधमामधासारीगागापा परि पापमपधनि- पधमधमां गारी । रिगमपाधापामागारिपगामाम मध्यम मगाममगममगमपमगा- गपमागामापापा पनिधधनिधनिनिपानिधधसससधधगरीगरिरि गपापपधपधा- पधससधधगसग । साससमरिंरिंपंमपममपापापममपपधधस सपा । सससमस- मरिरिगागससपपपपधधनिपधमधमगरिमगाग । सगसधस पपधधससरिरिपपप- पपमगरीमगागगा । मामांगमम मध्यम मा पनिधनिरिधा धनिपपपधममरिगरि- मरिग । ससासससगससगधधधगसससमरिरिरिपरिपाप । पापसधसासपाप- षड्ज रिसरिरिपाप । पममपपधधधधनिपधमामरिरि ममरिरिगरिपरिपपपपप- षड्ज ससासधधगधमगरिपा । पापाधाधापापासासापापाधध पपममगगागा- रिधारिरिधरिरि ऋषभ रिरिपा पञ्चम पधापामागारीगारीसगामामा -- इत्यालापः ॥ धाममगममाममगममा पञ्चम पगममाममगमसाधधधनिप धमाधनिपधसारिग- रिमरिमसाममगरिसा । रिगारिग पञ्चम पपपपनिनिधामामा । माममधधाधममध- धासरिधगाधगगधरिग पञ्चम पापपनिनिध ससधगसमागारीमारिमा मध्यम- निधाधाधधधनि । पांमागारीरिपारीनिधा षड्ज सससममारिरिरिरिपममम- निधापामागारीरिमांगामांमांधरिरि धरीरिधरिरिरिपपरिपपरिपपरिपपमनिनि- धनिधानिनिधाधधध निधधमधमामाममधध षड्ज स ऋषभ रि पञ्चम पपनि- निनिनिधधनिनि निपधधधरिपपमधममरिरिगरि पञ्चम पनिनिधधपंपंमंमगगरि- रिमग मामानिधनिधाधधधनिपपपधगमरीगरिरिपरिपामगागामामा--इति करणम्
pannisāsā dhagārī pānī dhā pāmā garī mamā māmā | maṃ pāṃpāṃ paṃninimāṃ- maṃdhāṃsāsani dhā dhamagā magāririsā rī paṃmāpāṃpāṃpaṃsā sapapamapapaṃ maṃpaṃmaṃpaṃpaṃmāṃ | padhani padha madhasa gari riripaṃ riripa ripapapa ṣaḍja sā | sasa gari pāṃ pañcama papapapamagari magā māṃ māṃ madhā dhā dhadha nidha nisā mama dhadha sasa riri gaga rigā ga pañcama papa sapa dhasa nidha dhadhadhamasamāṃ magā rī ridha riridha riri ṛṣabha riripa riripa pāṃ panidhā pāmā gari magāmā mā | gāma | magamamagā mamagaya mamagāgarī ririri dha dhasa gāgārī | risa mama gaga pamapa- pamapapāpā pamapa dha ni dhani māmāmadhādhamāmadhāsārīgāgāpā pari pāpamapadhani- padhamadhamāṃ gārī | rigamapādhāpāmāgāripagāmāma madhyama magāmamagamamagamapamagā- gapamāgāmāpāpā panidhadhanidhaninipānidhadhasasasadhadhagarīgariri gapāpapadhapadhā- padhasasadhadhagasaga | sāsasamariṃriṃpaṃmapamamapāpāpamamapapadhadhasa sapā | sasasamasa- maririgāgasasapapapapadhadhanipadhamadhamagarimagāga | sagasadhasa papadhadhasasariripapapa- papamagarīmagāgagā | māmāṃgamama madhyama mā panidhaniridhā dhanipapapadhamamarigari- mariga | sasāsasasagasasagadhadhadhagasasasamariririparipāpa | pāpasadhasāsapāpa- ṣaḍja risariripāpa | pamamapapadhadhadhadhanipadhamāmariri mamaririgariparipapapapapa- ṣaḍja sasāsadhadhagadhamagaripā | pāpādhādhāpāpāsāsāpāpādhadha papamamagagāgā- ridhāriridhariri ṛṣabha riripā pañcama padhāpāmāgārīgārīsagāmāmā -- ityālāpaḥ || dhāmamagamamāmamagamamā pañcama pagamamāmamagamasādhadhadhanipa dhamādhanipadhasāriga- rimarimasāmamagarisā | rigāriga pañcama papapapaninidhāmāmā | māmamadhadhādhamamadha- dhāsaridhagādhagagadhariga pañcama pāpapaninidha sasadhagasamāgārīmārimā madhyama- nidhādhādhadhadhani | pāṃmāgārīripārīnidhā ṣaḍja sasasamamāriririripamamama- nidhāpāmāgārīrimāṃgāmāṃmāṃdhariri dharīridhaririripaparipaparipaparipapamanini- dhanidhāninidhādhadhadha nidhadhamadhamāmāmamadhadha ṣaḍja sa ṛṣabha ri pañcama papani- nininidhadhanini nipadhadhadharipapamadhamamaririgari pañcama paninidhadhapaṃpaṃmaṃmagagari- rimaga māmānidhanidhādhadhadhanipapapadhagamarīgaririparipāmagāgāmāmā--iti karaṇam
0
बोट्टः । सा धा सा सा सा सा सा सा प व न वि लु लि त
boṭṭaḥ | sā dhā sā sā sā sā sā sā pa va na vi lu li ta
0
धा पा मा पा धा पा मा मा भ्रि मि त म धु क र
dhā pā mā pā dhā pā mā mā bhri mi ta ma dhu ka ra
0
धा पा मा गा री गा सा निध ज ल ज रे
dhā pā mā gā rī gā sā nidha ja la ja re
0
णु प रि
ṇu pa ri
0
सा री मा पा पा पा पा पां पिं
sā rī mā pā pā pā pā pāṃ piṃ
0
ज रि ते
ja ri te
0
सा री मा पा पा पा पा धा म
sā rī mā pā pā pā pā dhā ma
5
द ग ति
da ga ti
0
सा सा पा पा धा पा मा गा हं
sā sā pā pā dhā pā mā gā haṃ
0
स व धू
sa va dhū
0
धा पा मा गा री गा सा निध र्वि च र ति वि क सि त
dhā pā mā gā rī gā sā nidha rvi ca ra ti vi ka si ta
0
पा पा पम गम मा मा मा मा कु मु द
pā pā pama gama mā mā mā mā ku mu da
52
इत्याक्षिप्तिका । इति बोट्टरागः ॥ मध्यमापञ्चमीजातिजातो मालवपञ्चमः पञ्चमांशग्रहन्यासो हृष्यकामूर्छनान्वितः
ityākṣiptikā | iti boṭṭarāgaḥ || madhyamāpañcamījātijāto mālavapañcamaḥ pañcamāṃśagrahanyāso hṛṣyakāmūrchanānvitaḥ
53
सारोहिसप्रसन्नान्तो गान्धाराल्पः सकाकली विप्रलम्भे कञ्चुकिनः प्रवेशे केतुदैवतः गेयोऽह्नः पश्चिमे यामे हास्यशृङ्गारवर्धनः
sārohisaprasannānto gāndhārālpaḥ sakākalī vipralambhe kañcukinaḥ praveśe ketudaivataḥ geyo'hnaḥ paścime yāme hāsyaśṛṅgāravardhanaḥ
12
पामारिगासाधानिधपाधधानिसरीमागागपा धामारिगासानिधनिमामाध- निसारिगाममगससाधानीधपापधानीसारी । मांमांगगपांधामारीगासानिधनि- मामाधनिसारिगामगगसनिधनिपां । पांपांसधाधासगसासंमगारिरिरिमांमांपमा- सारीमापाधनीधापाधमासाधानीधापां । रिरिरिगामापारीरीगामापारीरीरिगा- मापानिधा मापानिधा मारीरिगमाममासरिगमामगसनिधानिपा । पापा पपस धधन ससग गरिप ममप मपपांपां । धाम मप धमामा पांधानीनिमामापाधासा- समामा पांधागासांधानि धापां धमासधनि धापा मामा मध्यम गागंगगंम री रिरीरि रिमसासससमरीरिरिरिप मापमामपापापपपधामाममनिनिधधपपपधमा- ममससधधनिनिधधपपममगगरिरीनिनीधधपारीरीधरिरिगामापारीरीधरिरिग- मापा । रीरीधरीधरिरिगामापारिगमरिगमपधनिधमा मरिरिरिगगसससससधस- रिगगरिसनिधमपपरिममसंधनिधापाधामांगासांधानीधापा धमसधनिधपा-- इत्यालापः ॥ मापाधामा मरिगसा धनिमा धनिसा रिगमा धनिधधसधनिधापापा । धध धनिधनिरि मापधनिधगसधानीधासाधानी पञ्चम पापधसधाधधगसासससाम- गारीरीपमांमांपनिधनिधसनिधपांपां रिगमापा धनिधस धनिपंपपधममपमधस- धनिममनिनिधधपापधमनिधपापा--इति करणम्
pāmārigāsādhānidhapādhadhānisarīmāgāgapā dhāmārigāsānidhanimāmādha- nisārigāmamagasasādhānīdhapāpadhānīsārī | māṃmāṃgagapāṃdhāmārīgāsānidhani- māmādhanisārigāmagagasanidhanipāṃ | pāṃpāṃsadhādhāsagasāsaṃmagāriririmāṃmāṃpamā- sārīmāpādhanīdhāpādhamāsādhānīdhāpāṃ | riririgāmāpārīrīgāmāpārīrīrigā- māpānidhā māpānidhā mārīrigamāmamāsarigamāmagasanidhānipā | pāpā papasa dhadhana sasaga garipa mamapa mapapāṃpāṃ | dhāma mapa dhamāmā pāṃdhānīnimāmāpādhāsā- samāmā pāṃdhāgāsāṃdhāni dhāpāṃ dhamāsadhani dhāpā māmā madhyama gāgaṃgagaṃma rī rirīri rimasāsasasamarīririripa māpamāmapāpāpapapadhāmāmamaninidhadhapapapadhamā- mamasasadhadhaninidhadhapapamamagagarirīninīdhadhapārīrīdharirigāmāpārīrīdhaririga- māpā | rīrīdharīdharirigāmāpārigamarigamapadhanidhamā mariririgagasasasasasadhasa- rigagarisanidhamapaparimamasaṃdhanidhāpādhāmāṃgāsāṃdhānīdhāpā dhamasadhanidhapā-- ityālāpaḥ || māpādhāmā marigasā dhanimā dhanisā rigamā dhanidhadhasadhanidhāpāpā | dhadha dhanidhaniri māpadhanidhagasadhānīdhāsādhānī pañcama pāpadhasadhādhadhagasāsasasāma- gārīrīpamāṃmāṃpanidhanidhasanidhapāṃpāṃ rigamāpā dhanidhasa dhanipaṃpapadhamamapamadhasa- dhanimamaninidhadhapāpadhamanidhapāpā--iti karaṇam
0
मालवपञ्चमः । गा री सनि सा मग रिग सा पम ध्या
mālavapañcamaḥ | gā rī sani sā maga riga sā pama dhyā
0
म यं
ma yaṃ
0
पा पा सा मा गम गा निध नी मुं
pā pā sā mā gama gā nidha nī muṃ
0
च ति दी
ca ti dī
0
री मग पा पम पा पा धप मा व्या ह
rī maga pā pama pā pā dhapa mā vyā ha
0
ति वि श
ti vi śa
0
रिम गस धम धनि पा पा पा पा स
rima gasa dhama dhani pā pā pā pā sa
0
पम धम सा सा सा गा सा निध वि
pama dhama sā sā sā gā sā nidha vi
0
ति प
ti pa
0
क्ष
kṣa
0
निध सा सा सा सा री गा मा यु
nidha sā sā sā sā rī gā mā yu
0
ग लं
ga laṃ
0
न रें
na reṃ
6
द्र
dra
0
धा मा रिग सा निध सा पा मा हं
dhā mā riga sā nidha sā pā mā haṃ
0
मरि गम धस निध पा पा पा पा प्रि
mari gama dhasa nidha pā pā pā pā pri
54
इत्याक्षिप्तिका । इति मालवपञ्चमः । जातो निषादिनीषड्जमध्यमाभ्यां ग्रहांशसः
ityākṣiptikā | iti mālavapañcamaḥ | jāto niṣādinīṣaḍjamadhyamābhyāṃ grahāṃśasaḥ
55
मन्यासो रूपसाधारोऽल्परिपः ककलियुतः प्रसन्नमध्यालंकारः पूर्णः षड्जादिमूर्छनः
manyāso rūpasādhāro'lparipaḥ kakaliyutaḥ prasannamadhyālaṃkāraḥ pūrṇaḥ ṣaḍjādimūrchanaḥ
56
अवरोहिणि वर्णे स्याद्वीरे रौद्रेऽद्भुते रसे प्रयोज्यो वीरकरुणे सवितुः प्रीतये सदा
avarohiṇi varṇe syādvīre raudre'dbhute rase prayojyo vīrakaruṇe savituḥ prītaye sadā
13
सानिधा सनि सा सामा पामापापामपा मगामनी निधाधधा सधनि धासनी संसंपा धा सा री गाधा सापा धमा माधा निधानीनी मागा मागा मसा-- इत्यालापः । साधा सनिधनी सा सा पामा पममा गसं नीधाधाध सधनिधध षड्ज सा साधाधासारी गमगरिसधाधपसाधधनिसा मध्यम मगमसा । सगमधमनिधा सगम सधनिध धमा मगामा मामा मध्यम पञ्चम पगगम माग ममनि निधपप- मपा । गममम षड्ज सध सससा निधम पप धध स रिरि मरि ग सा धधध- धगसा धैवत निधमा मध्यम म सा सगगध मम पस सग सस धनि धध मा मग मामा--इति करणम् । अथवा--सा धा सा धा पा पधा सा सा सगामगासगांधा पां धा सां सां सां गा मं निधा सां ससनि सा सं मां सं गां ग सा धा पाप धप ध सां सां सा गा मा नी सासा षड्ज स सगा सगा गं सासा धापा धाप मामा--इत्यालापः
sānidhā sani sā sāmā pāmāpāpāmapā magāmanī nidhādhadhā sadhani dhāsanī saṃsaṃpā dhā sā rī gādhā sāpā dhamā mādhā nidhānīnī māgā māgā masā-- ityālāpaḥ | sādhā sanidhanī sā sā pāmā pamamā gasaṃ nīdhādhādha sadhanidhadha ṣaḍja sā sādhādhāsārī gamagarisadhādhapasādhadhanisā madhyama magamasā | sagamadhamanidhā sagama sadhanidha dhamā magāmā māmā madhyama pañcama pagagama māga mamani nidhapapa- mapā | gamamama ṣaḍja sadha sasasā nidhama papa dhadha sa riri mari ga sā dhadhadha- dhagasā dhaivata nidhamā madhyama ma sā sagagadha mama pasa saga sasa dhani dhadha mā maga māmā--iti karaṇam | athavā--sā dhā sā dhā pā padhā sā sā sagāmagāsagāṃdhā pāṃ dhā sāṃ sāṃ sāṃ gā maṃ nidhā sāṃ sasani sā saṃ māṃ saṃ gāṃ ga sā dhā pāpa dhapa dha sāṃ sāṃ sā gā mā nī sāsā ṣaḍja sa sagā sagā gaṃ sāsā dhāpā dhāpa māmā--ityālāpaḥ
0
रूपसाधारकः । मा मा नी नी धा धा सा सा स द्यो
rūpasādhārakaḥ | mā mā nī nī dhā dhā sā sā sa dyo
0
नी नी धा सा सा सा सा सा वा
nī nī dhā sā sā sā sā sā vā
0
म म घो
ma ma gho
0
सा सा नी धा पा मा मा मा त
sā sā nī dhā pā mā mā mā ta
0
त्पु रु ष मी
tpu ru ṣa mī
0
सां रीं सां नीं नी धा सा सा शा
sāṃ rīṃ sāṃ nīṃ nī dhā sā sā śā
0
मा मा मा मा नी नी धा धा वि
mā mā mā mā nī nī dhā dhā vi
0
श्वं
śvaṃ
0
ष्णुं
ṣṇuṃ
0
सा सा पा पा मा मा मा मा वे
sā sā pā pā mā mā mā mā ve
0
द प दं
da pa daṃ
0
मा मा नी नी नी धा सा सा सू क्ष्म म चिं
mā mā nī nī nī dhā sā sā sū kṣma ma ciṃ
0
त्य म
tya ma
0
नी नी धा सा सा सा सा सा ज न क म जा
nī nī dhā sā sā sā sā sā ja na ka ma jā
0
मा मा मा मा सा सा सा सा प्र ण मा
mā mā mā mā sā sā sā sā pra ṇa mā
0
मि ह रं
mi ha raṃ
0
सा सा नी धा सा सा सा सा स द्वु
sā sā nī dhā sā sā sā sā sa dvu
0
रुं
ruṃ
0
मा मा नी नी नी धा सा सा श र ण
mā mā nī nī nī dhā sā sā śa ra ṇa
11
म भ व म
ma bha va ma
0
सा सा पा धा मा मा मा मा हं
sā sā pā dhā mā mā mā mā haṃ
0
प र मं
pa ra maṃ
57
इत्याक्षिप्तिका । इति रूपसाधारकः ॥ पाड्जीधैवतिकोत्पन्नो ग्रहांशन्यासषड्जकः काकल्यन्तरसंयुक्तः पूर्णः षड्जादिमूर्छनः
ityākṣiptikā | iti rūpasādhārakaḥ || pāḍjīdhaivatikotpanno grahāṃśanyāsaṣaḍjakaḥ kākalyantarasaṃyuktaḥ pūrṇaḥ ṣaḍjādimūrchanaḥ
58
प्रसन्नमध्येनाऽऽरोहिवर्णे वीरादिके रसे वीरहास्ये निर्वहणे गेयो रुद्रप्रियः शकः
prasannamadhyenā''rohivarṇe vīrādike rase vīrahāsye nirvahaṇe geyo rudrapriyaḥ śakaḥ
59
सा निधनी पापाधनी सीरागासासारी गाधा धानी सासा निधसासा निधसानी धापानिसा गमा धध निनिरि गा सासा--इत्यालापः । षड्ज ससनि मम मम पप धध गगा सरिरीरी गमगम माधधधस गगससगासनि साससनि रिरिरिरिनिरिरिधानिमपधामा गान्धार ग षड्ज सनिनि पनिसासा सससनि रिरि गरिरि धापापनिनिधासासा सरिरिरिधधधमधममा । धसरिममरिमधधपप मम गग षड्ज सस निसासा--इति करणम् ॥ अथवा--सा सनिमा मप धम संगंगां मम मग माध साम पगसमासनि सससम निरिनिरि रिरि धनि मामपाधा मागासासनि सांसंनी सास । रिरि- रिरि गा रिधाधा पानिनिनि निध सासा सरि रिरि धंधंधं मं धं मा धस रिमं मरि । मां धापामा मागासास री सासा--इत्यालापः । षड्ज सनि धनि सांसांसां स ससा । सरिरिरि रिम षड्ज धैवत धध षड्ज सस मां गा गगगमा गगनिस षड्ज सनिनिनि स रिरि गगमा--इति करणम् इति शकरागः । शुद्धमध्यमया सृष्टो रागो भम्माणपञ्चमः
sā nidhanī pāpādhanī sīrāgāsāsārī gādhā dhānī sāsā nidhasāsā nidhasānī dhāpānisā gamā dhadha niniri gā sāsā--ityālāpaḥ | ṣaḍja sasani mama mama papa dhadha gagā sarirīrī gamagama mādhadhadhasa gagasasagāsani sāsasani ririririniriridhānimapadhāmā gāndhāra ga ṣaḍja sanini panisāsā sasasani riri gariri dhāpāpaninidhāsāsā saririridhadhadhamadhamamā | dhasarimamarimadhadhapapa mama gaga ṣaḍja sasa nisāsā--iti karaṇam || athavā--sā sanimā mapa dhama saṃgaṃgāṃ mama maga mādha sāma pagasamāsani sasasama niriniri riri dhani māmapādhā māgāsāsani sāṃsaṃnī sāsa | riri- riri gā ridhādhā pāninini nidha sāsā sari riri dhaṃdhaṃdhaṃ maṃ dhaṃ mā dhasa rimaṃ mari | māṃ dhāpāmā māgāsāsa rī sāsā--ityālāpaḥ | ṣaḍja sani dhani sāṃsāṃsāṃ sa sasā | saririri rima ṣaḍja dhaivata dhadha ṣaḍja sasa māṃ gā gagagamā gaganisa ṣaḍja saninini sa riri gagamā--iti karaṇam iti śakarāgaḥ | śuddhamadhyamayā sṛṣṭo rāgo bhammāṇapañcamaḥ
60
ग्रहांशन्यासषड्जश्च मन्यासः काकलीयुतः गाल्पः पूर्णः सषड्जादिमूर्छनारोहिवर्णकः
grahāṃśanyāsaṣaḍjaśca manyāsaḥ kākalīyutaḥ gālpaḥ pūrṇaḥ saṣaḍjādimūrchanārohivarṇakaḥ
61
प्रसन्नमध्यालंकारो वीरे रौद्रेऽद्भुते रसे पथि भ्रष्टे वनभ्रान्ते विनियुक्तः शिवप्रियः
prasannamadhyālaṃkāro vīre raudre'dbhute rase pathi bhraṣṭe vanabhrānte viniyuktaḥ śivapriyaḥ
14
सा रिरिस रिरि सारी रिपा धाधधध धपाधपाप धपधप म मा मम मा । गारी रिधा धप धासा धासा धासा सरी रीसा सस मग रिसा सनिनि धैवत पञ्चम पप धप धप पपप ममप मप मा मगमामा--इत्यालापः सस रिरिरि सरीरीरी । पापा धप धधा धध पधधा । पापाप मपमपपा पापा धधध मामा माम ध रीरीरीरीरी धरिरि धा । धापा पापा पाप पपप धाध- धा सध धसा सां सां । स रिरिरि सससमसमरिग स पधध धापमपनि पपाप पाप पध मधपध पाध पध पाधपपापपमगसा--इति करणम् अथवा--सासा सधा सरी मा पां पं पञ्चम पां पां सां सां सरीं सापां मंपं धंसं निध पांमां पंमां मांधां सांनी धापां मांपं मांपां मां मम पम प मध्यम मा--इत्यालापः । सस रिरि सासा धध रिरि सासा धंधंधंसरिम मग सासरि गारिस रिरि मपधससनि धास रिगामा पञ्चम पम धम मम पग पां पां मां मां--इति करणम्
sā ririsa riri sārī ripā dhādhadhadha dhapādhapāpa dhapadhapa ma mā mama mā | gārī ridhā dhapa dhāsā dhāsā dhāsā sarī rīsā sasa maga risā sanini dhaivata pañcama papa dhapa dhapa papapa mamapa mapa mā magamāmā--ityālāpaḥ sasa ririri sarīrīrī | pāpā dhapa dhadhā dhadha padhadhā | pāpāpa mapamapapā pāpā dhadhadha māmā māma dha rīrīrīrīrī dhariri dhā | dhāpā pāpā pāpa papapa dhādha- dhā sadha dhasā sāṃ sāṃ | sa ririri sasasamasamariga sa padhadha dhāpamapani papāpa pāpa padha madhapadha pādha padha pādhapapāpapamagasā--iti karaṇam athavā--sāsā sadhā sarī mā pāṃ paṃ pañcama pāṃ pāṃ sāṃ sāṃ sarīṃ sāpāṃ maṃpaṃ dhaṃsaṃ nidha pāṃmāṃ paṃmāṃ māṃdhāṃ sāṃnī dhāpāṃ māṃpaṃ māṃpāṃ māṃ mama pama pa madhyama mā--ityālāpaḥ | sasa riri sāsā dhadha riri sāsā dhaṃdhaṃdhaṃsarima maga sāsari gārisa riri mapadhasasani dhāsa rigāmā pañcama pama dhama mama paga pāṃ pāṃ māṃ māṃ--iti karaṇam
0
भम्माणपञ्चमः । री गा मा सा रिग सा धा मा गु रु ज घ न
bhammāṇapañcamaḥ | rī gā mā sā riga sā dhā mā gu ru ja gha na
1
ल लि तं
la li taṃ
0
पा धा पध पम पा पा धा पम मृ दु च
pā dhā padha pama pā pā dhā pama mṛ du ca
0
ण प त नं
ṇa pa ta naṃ
0
सा री मा पा पा धा पम मप ग ति सु भ ग ग म
sā rī mā pā pā dhā pama mapa ga ti su bha ga ga ma
0
पा धनि पम धस सा सा सा सा म द
pā dhani pama dhasa sā sā sā sā ma da
0
री री मा पम रिग सा धा मा प्रि य मु दि
rī rī mā pama riga sā dhā mā pri ya mu di
5
म धु र
ma dhu ra
0
पाआं! पा पध पध पा पा पा पा म धु म
pāāṃ! pā padha padha pā pā pā pā ma dhu ma
6
प र व श
pa ra va śa
00
मा मा पा धस रिग सा धनि पम हृ द या
mā mā pā dhasa riga sā dhani pama hṛ da yā
0
पा धा पा धप मा मा मा मा त
pā dhā pā dhapa mā mā mā mā ta
0
न्वी
nvī
62
इत्याक्षिप्तिका । इति भम्माणपञ्चमः । मध्यमापञ्चमीजातो नर्तॐशग्रहपञ्चमः मन्यासः काकलीयुक्तः पञ्चमादिकमूर्छनः
ityākṣiptikā | iti bhammāṇapañcamaḥ | madhyamāpañcamījāto nartaॐśagrahapañcamaḥ manyāsaḥ kākalīyuktaḥ pañcamādikamūrchanaḥ
63
गाल्पः प्रसन्नमध्येन भूष्यः संचारिवर्णवान् धीरैरुद्भटचारीकमण्डलादौ प्रयुज्यते
gālpaḥ prasannamadhyena bhūṣyaḥ saṃcārivarṇavān dhīrairudbhaṭacārīkamaṇḍalādau prayujyate
64
हास्यशृङ्गारयोरेष रसयोः कश्यपोदितः धैवतीमपि तद्धेतुं दुर्गाशक्तिरभाषत
hāsyaśṛṅgārayoreṣa rasayoḥ kaśyapoditaḥ dhaivatīmapi taddhetuṃ durgāśaktirabhāṣata
15
पापसा मगामापापगामा नीधापापमानीनी सांसां सागा सानि धनी नी- नी । नि निध धमपध ममगा गसा समं मगा गनी निनि धधप पधममगामा--इत्यालापः । पापमंगापा पञ्चम ससगगं निनिधापा पञ्चम नीनीधा षड्ज सनिनिध सनी धापा मापा पमगा गनिनि पधनि गम गम पामधाममामा--इति करणम् । अथवा--पामागम मापापग पापा । पगापानीनिधाधा । नीनी सांगांसां संधा नीनि नींनीं निनि मसा संसंसं धानीनीनी निनिनि धधनि पपध माम- गागसा समा गगगरी निंनी निध धधनी प पञ्चम मागामामा--इत्यालापः । पपप मपपप मपप मग समग मामग सा । मगा मपापनी निधनि षड्ज सनि सनि निधनिधा निनि धधधनि पधपा पपधपाम धामम गमसा ससम- गसा पञ्चम धमा नीधापा । मामानी धधसा धधधध निपाधा पामागा गमसा सासा गपमा धनिधा धनि पञ्चम पधप मममनि धनि पधमम षड्ज सगा- मामा--इति करणम् । पापा षड्ज सगामा पञ्चम पापापा पधमा मगमा मध्यम मामा । ममम निधा धध निधमा पपधमा गमगमा मा षड्ज स मापपाधप माम मनि धरि- धगं षड्ज सं धानी निनि नीधधधनि । पापपध पामा सामा । गां पञ्चम धधम मनिधनि पध पमामा गामामामा--इति द्वितीयकरणम्
pāpasā magāmāpāpagāmā nīdhāpāpamānīnī sāṃsāṃ sāgā sāni dhanī nī- nī | ni nidha dhamapadha mamagā gasā samaṃ magā ganī nini dhadhapa padhamamagāmā--ityālāpaḥ | pāpamaṃgāpā pañcama sasagagaṃ ninidhāpā pañcama nīnīdhā ṣaḍja saninidha sanī dhāpā māpā pamagā ganini padhani gama gama pāmadhāmamāmā--iti karaṇam | athavā--pāmāgama māpāpaga pāpā | pagāpānīnidhādhā | nīnī sāṃgāṃsāṃ saṃdhā nīni nīṃnīṃ nini masā saṃsaṃsaṃ dhānīnīnī ninini dhadhani papadha māma- gāgasā samā gagagarī niṃnī nidha dhadhanī pa pañcama māgāmāmā--ityālāpaḥ | papapa mapapapa mapapa maga samaga māmaga sā | magā mapāpanī nidhani ṣaḍja sani sani nidhanidhā nini dhadhadhani padhapā papadhapāma dhāmama gamasā sasama- gasā pañcama dhamā nīdhāpā | māmānī dhadhasā dhadhadhadha nipādhā pāmāgā gamasā sāsā gapamā dhanidhā dhani pañcama padhapa mamamani dhani padhamama ṣaḍja sagā- māmā--iti karaṇam | pāpā ṣaḍja sagāmā pañcama pāpāpā padhamā magamā madhyama māmā | mamama nidhā dhadha nidhamā papadhamā gamagamā mā ṣaḍja sa māpapādhapa māma mani dhari- dhagaṃ ṣaḍja saṃ dhānī nini nīdhadhadhani | pāpapadha pāmā sāmā | gāṃ pañcama dhadhama manidhani padha pamāmā gāmāmāmā--iti dvitīyakaraṇam
1
नर्तः । पा पा मा गा पा पा गा सा अ न व र त ग लि त
nartaḥ | pā pā mā gā pā pā gā sā a na va ra ta ga li ta
0
सा सा सां सां सा मा गा सा म द ज ल दु
sā sā sāṃ sāṃ sā mā gā sā ma da ja la du
2
दिं न
diṃ na
0
गा मा पा मा गा मा मा मा धा
gā mā pā mā gā mā mā mā dhā
0
घ सि
gha si
3
क्त
kta
0
मा गा मा पा मा पा पा पा भु व न त ल
mā gā mā pā mā pā pā pā bhu va na ta la
0
नी सा नी सा सा सा सा सा म धु क र कु लां
nī sā nī sā sā sā sā sā ma dhu ka ra ku lāṃ
0
सा गा नी धा पा पा पा पा का
sā gā nī dhā pā pā pā pā kā
0
रि त दि न
ri ta di na
0
नी सा नी सा मा धा पा पा द्भ्यु ख ग ज मु
nī sā nī sā mā dhā pā pā dbhyu kha ga ja mu
0
मा पा गा गा मा मा मा मा न
mā pā gā gā mā mā mā mā na
0
स्ते
ste
65
इत्याक्षिप्तिका । इति नर्तरागः ॥ षड्जर्षभांशग्रहः स्यात्कैशिकीजातिसंभवः ऋषभोऽल्पो निगन्यासो मन्द्रगान्धारषड्जकः
ityākṣiptikā | iti nartarāgaḥ || ṣaḍjarṣabhāṃśagrahaḥ syātkaiśikījātisaṃbhavaḥ ṛṣabho'lpo niganyāso mandragāndhāraṣaḍjakaḥ
66
प्रसन्नाद्यवरोहिभ्यां युक्तः षड्जादिमूर्छनः वीररौद्राद्भुतरसः शांभवः षड्जकैशिकः
prasannādyavarohibhyāṃ yuktaḥ ṣaḍjādimūrchanaḥ vīraraudrādbhutarasaḥ śāṃbhavaḥ ṣaḍjakaiśikaḥ
16
सांसनि रिसामा पामं पाप ममगा । मं निनि धाधामा मधाध ममधा सा समा मधा गसास । धमा मसासमामधा सासधा धमध नीनी--इ त्यालापः । षड्ज सनिध समा ससनि सांसां निनिस निरिसाममपमम पपापपमपपा मध्यम । मम गगामममगम गा गान्धार गगगनिधम निधम मामामा धाम धमामाधा गंगं सगं सगंसा । षड्ज ससधधधनि समम निधानीनि । निषाद निधनि नीनिनि षड्ज सधनि नी निनिधनिगा । म मपम पापप मध्यम मगम ग षड्ज ससंसंसंसं गधरिग गनिध निनिनिधमा । मम धध गग रिग षड्ज स सधनिधधमा पधानीनीनी निषादनिनि--इति करणम् अथवा--सासास नीनी सनीनी मपानीनीपापा रीरिग रीरी गगरिरि पापा मप पमगम गरीगागरीसा । सनीमपनीनी धधमप निरिरिग । सा षड्ज स निरी सानीसा षड्ज स निरीसानी--इत्यालापः । सा षड्ज सनि री सानिसा षड्ज समापा नीपा नीधा पञ्चम पापारीध- रीरी पमा मारी रिगरिग षड्ज सरिस निधप निसनि सनीनी--इति करणम्
sāṃsani risāmā pāmaṃ pāpa mamagā | maṃ nini dhādhāmā madhādha mamadhā sā samā madhā gasāsa | dhamā masāsamāmadhā sāsadhā dhamadha nīnī--i tyālāpaḥ | ṣaḍja sanidha samā sasani sāṃsāṃ ninisa nirisāmamapamama papāpapamapapā madhyama | mama gagāmamamagama gā gāndhāra gagaganidhama nidhama māmāmā dhāma dhamāmādhā gaṃgaṃ sagaṃ sagaṃsā | ṣaḍja sasadhadhadhani samama nidhānīni | niṣāda nidhani nīnini ṣaḍja sadhani nī ninidhanigā | ma mapama pāpapa madhyama magama ga ṣaḍja sasaṃsaṃsaṃsaṃ gadhariga ganidha nininidhamā | mama dhadha gaga riga ṣaḍja sa sadhanidhadhamā padhānīnīnī niṣādanini--iti karaṇam athavā--sāsāsa nīnī sanīnī mapānīnīpāpā rīriga rīrī gagariri pāpā mapa pamagama garīgāgarīsā | sanīmapanīnī dhadhamapa niririga | sā ṣaḍja sa nirī sānīsā ṣaḍja sa nirīsānī--ityālāpaḥ | sā ṣaḍja sani rī sānisā ṣaḍja samāpā nīpā nīdhā pañcama pāpārīdha- rīrī pamā mārī rigariga ṣaḍja sarisa nidhapa nisani sanīnī--iti karaṇam
0
षड्जकैशिकः । सा री सा री सा सा सा सा दी
ṣaḍjakaiśikaḥ | sā rī sā rī sā sā sā sā dī
0
ह र फ णिं
ha ra pha ṇiṃ
0
सा नी नी नी नी सा नी री ना
sā nī nī nī nī sā nī rī nā
2
म हि ह र
ma hi ha ra
0
री री री री री गा सा सा के
rī rī rī rī rī gā sā sā ke
0
स र दि सा
sa ra di sā
0
नी सा नी री री री री री ह द लि
nī sā nī rī rī rī rī rī ha da li
0
ल्ले
lle
0
मा मा पा पा मा मा सग री
mā mā pā pā mā mā saga rī
00
पि अ इ का
pi a i kā
0
रिस सा नी नी पा पा नी नी भ
risa sā nī nī pā pā nī nī bha
0
म रो
ma ro
6
ज ण म य
ja ṇa ma ya
0
सा सा सा सा सा नी नी नी रं
sā sā sā sā sā nī nī nī raṃ
0
दं पु ह र
daṃ pu ha ra
00
री री रिस नी नी नी नी नी प उ
rī rī risa nī nī nī nī nī pa u
67
इत्याक्षिप्तिका । इति षड्जकैशिकः ॥ लक्ष्माधुना प्रसिद्धानां सहेतूनां ब्रुवेऽधुना गान्धारीमध्यमापञ्चम्युद्भवः काकलीयुतः
ityākṣiptikā | iti ṣaḍjakaiśikaḥ || lakṣmādhunā prasiddhānāṃ sahetūnāṃ bruve'dhunā gāndhārīmadhyamāpañcamyudbhavaḥ kākalīyutaḥ
68
मन्यासो मन्द्रषड्जांशग्रहः सौवीरमूर्छनः प्रसन्नाद्यवरोहिभ्यां मुखसंधौ नियुज्यते
manyāso mandraṣaḍjāṃśagrahaḥ sauvīramūrchanaḥ prasannādyavarohibhyāṃ mukhasaṃdhau niyujyate
17
मध्यमग्रामरागोऽयं हास्यशृङ्गारकारकः ग्रीष्मेऽह्नः प्रथमे यामे ध्रुवप्रीत्यै सांनीधापांधांधरि । गांसां रिगानीसां । सगपांपपप निनि पनि सां सां गपसानिधनिनि निरिगासा । पां मं पं निधामा -- इत्यालापः ॥ निनिपपगंगंसंसंरिगं निंसंसासा । संसंगंगंपंपंधंधंनिसनिध पापापापा पनी पनी सांसांसांगागासागासनी धनीनीनिनिरिगांसांसांपापामापानिधपामामा-- इति करणम्
madhyamagrāmarāgo'yaṃ hāsyaśṛṅgārakārakaḥ grīṣme'hnaḥ prathame yāme dhruvaprītyai sāṃnīdhāpāṃdhāṃdhari | gāṃsāṃ rigānīsāṃ | sagapāṃpapapa nini pani sāṃ sāṃ gapasānidhanini nirigāsā | pāṃ maṃ paṃ nidhāmā -- ityālāpaḥ || ninipapagaṃgaṃsaṃsaṃrigaṃ niṃsaṃsāsā | saṃsaṃgaṃgaṃpaṃpaṃdhaṃdhaṃnisanidha pāpāpāpā panī panī sāṃsāṃsāṃgāgāsāgāsanī dhanīnīninirigāṃsāṃsāṃpāpāmāpānidhapāmāmā-- iti karaṇam
1
मध्यमग्रामः । सां सां गां गां पां पां मा मा अ म र गु रु म म र
madhyamagrāmaḥ | sāṃ sāṃ gāṃ gāṃ pāṃ pāṃ mā mā a ma ra gu ru ma ma ra
0
गां मा मां मा धा नी सां सां प ति म ज यं
gāṃ mā māṃ mā dhā nī sāṃ sāṃ pa ti ma ja yaṃ
3
सां सां मां मां पां पां सां सां जि त म द नं स क ल
sāṃ sāṃ māṃ māṃ pāṃ pāṃ sāṃ sāṃ ji ta ma da naṃ sa ka la
0
री गा त्री सा सां सां सां सां श शि ति ल कं
rī gā trī sā sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ śa śi ti la kaṃ
5
नीं नीं नीं नीं धा पा मा मा ग ण श त प रि वृ त
nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ dhā pā mā mā ga ṇa śa ta pa ri vṛ ta
0
गां मां गां मां धा नी सा सा म शु भ ह रं
gāṃ māṃ gāṃ māṃ dhā nī sā sā ma śu bha ha raṃ
7
नीं रीं गां नीं सां सां पां पां प्र ण म त सि त वृ ष
nīṃ rīṃ gāṃ nīṃ sāṃ sāṃ pāṃ pāṃ pra ṇa ma ta si ta vṛ ṣa
0
सा सा निध पा मा मा मा मा र थ ग
sā sā nidha pā mā mā mā mā ra tha ga
0
म नं
ma naṃ
69
इत्याक्षिप्तिका । इति मध्यमग्रामरागः ॥ तदुद्भवा
ityākṣiptikā | iti madhyamagrāmarāgaḥ || tadudbhavā
70
मध्यमादिमंग्रहांशा इति मध्यमादिः ॥ ह्यथ मालवकैशिकः ॥ कैशिकीजातिजः षड्जग्रहांशान्तोऽल्पधैवतः
madhyamādimaṃgrahāṃśā iti madhyamādiḥ || hyatha mālavakaiśikaḥ || kaiśikījātijaḥ ṣaḍjagrahāṃśānto'lpadhaivataḥ
71
सकाकलीकः षड्जादिमूर्छनारोहिवर्णवान् प्रसन्नमध्यालंकारो वीरे रौद्रेऽद्भुते रसे
sakākalīkaḥ ṣaḍjādimūrchanārohivarṇavān prasannamadhyālaṃkāro vīre raudre'dbhute rase
18
विप्रलम्भे प्रयोक्तव्यः शिशिरे प्रहरेऽन्तिमे ॥ दिनस्य केशवप्रीत्यै सासपामामामारीसनीसासरी मापासांनीनीरीरिसारिपामासनिसां । सनि- रीरिपासनीसामगामापासनीसासनिपापनी सधनीपापनीनीनीरींपापनी मां मां गंगरीरीसासनिन्निपापगामापाधनिससनिपममामगमपपमगागरिरिरिमससससम रीरिरिपममममनिपापप सनीनीरीरिसरिमपनिपपसनीसांपापानीसपनिपपसनि सानीससनिसनिसनि सपपनीपनिगगनीपपनिगंगंगंमरिरिमससंमगगरिरिपरिप- पनीपपसनी सांसांनीनीससनीसनिससनिसंसपापानीससनिसनिसंसंनिरीरीपा पानीससनिमम गरिरिससनिनि पनिपमगमगपमगमगरिससरिमपनिपापसनिसां सां गाममागाममगमगममगमा गपपगपगनिनिगमगपपगमगसां । सससधनिपमा ससनिसनिरिरिससमगमा गपमगगरिमासससधनीपानि पगमगपगममगरिमा । समगरिपपनि पपसनि पमगमनपमगमगारि मासरिमपनीपपसनी रीरीरीपप सनीसा--इत्यालापः ॥ गागपमगपापनि मापापमनी गपापमनी गपापमनि सं सनीसा षड्ज ससा । नीरिरि ऋषभ रिममपपनीनिनिरीसनीसा षड्ज ससानिनिरिरिनिपानि पञ्चम गगसमसधनि पपगमगपगमगारीरिगमांममरीरि षड्ज सससमगारिरि सापापपनीनि पञ्चम निरिरि पञ्चम नि मां मां मरिगस सधनिपपगम गरी- सरी मपानि रिसनी सा सं नीरिसनिसा--इति करणम्
vipralambhe prayoktavyaḥ śiśire prahare'ntime || dinasya keśavaprītyai sāsapāmāmāmārīsanīsāsarī māpāsāṃnīnīrīrisāripāmāsanisāṃ | sani- rīripāsanīsāmagāmāpāsanīsāsanipāpanī sadhanīpāpanīnīnīrīṃpāpanī māṃ māṃ gaṃgarīrīsāsaninnipāpagāmāpādhanisasanipamamāmagamapapamagāgariririmasasasasama rīriripamamamamanipāpapa sanīnīrīrisarimapanipapasanīsāṃpāpānīsapanipapasani sānīsasanisanisani sapapanīpanigaganīpapanigaṃgaṃgaṃmaririmasasaṃmagagaririparipa- panīpapasanī sāṃsāṃnīnīsasanīsanisasanisaṃsapāpānīsasanisanisaṃsaṃnirīrīpā pānīsasanimama garirisasanini panipamagamagapamagamagarisasarimapanipāpasanisāṃ sāṃ gāmamāgāmamagamagamamagamā gapapagapaganinigamagapapagamagasāṃ | sasasadhanipamā sasanisaniririsasamagamā gapamagagarimāsasasadhanīpāni pagamagapagamamagarimā | samagaripapani papasani pamagamanapamagamagāri māsarimapanīpapasanī rīrīrīpapa sanīsā--ityālāpaḥ || gāgapamagapāpani māpāpamanī gapāpamanī gapāpamani saṃ sanīsā ṣaḍja sasā | nīriri ṛṣabha rimamapapanīninirīsanīsā ṣaḍja sasāniniririnipāni pañcama gagasamasadhani papagamagapagamagārīrigamāṃmamarīri ṣaḍja sasasamagāriri sāpāpapanīni pañcama niriri pañcama ni māṃ māṃ marigasa sadhanipapagama garī- sarī mapāni risanī sā saṃ nīrisanisā--iti karaṇam
0
मालवकैशिकः । सा सा पा पा गा मा गा पा चं
mālavakaiśikaḥ | sā sā pā pā gā mā gā pā caṃ
0
द्रा
drā
0
भ र णं
bha ra ṇaṃ
0
धा नी पा पा धा नी गा गा ह र नी
dhā nī pā pā dhā nī gā gā ha ra nī
0
ल कं
la kaṃ
0
सा पां सां सां सा नी पा नी म हि व ल य
sā pāṃ sāṃ sāṃ sā nī pā nī ma hi va la ya
0
री धा सनि सा सा सा सा सा त्रि पु र
rī dhā sani sā sā sā sā sā tri pu ra
0
ह रं
ha raṃ
0
पा नी री पा नी री री सनि मृ गां
pā nī rī pā nī rī rī sani mṛ gāṃ
00
क न य नं
ka na ya naṃ
0
पा नी री गम री गा री सनि गि रि नि ल
pā nī rī gama rī gā rī sani gi ri ni la
0
सा सा पा पा नी नी पम नी न म त स दा
sā sā pā pā nī nī pama nī na ma ta sa dā
0
सां सां सां सां सां सा सा सा नां
sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ sā sā sā nāṃ
0
ग ह रं
ga ha raṃ
72
इत्याक्षिप्तिका । इति मालवकैशिकः । मालवश्रीस्तदद्भुवा ॥ समस्वरा तारमन्द्रषड्जांऽशन्यासषड्जभाक्
ityākṣiptikā | iti mālavakaiśikaḥ | mālavaśrīstadadbhuvā || samasvarā tāramandraṣaḍjāṃ'śanyāsaṣaḍjabhāk
73
विकारिमध्यमोद्भूतः षाडवो गपदुर्बलः न्यासांशमध्यमस्तारमध्यमग्रहसंयुतः
vikārimadhyamodbhūtaḥ ṣāḍavo gapadurbalaḥ nyāsāṃśamadhyamastāramadhyamagrahasaṃyutaḥ
74
काकल्यन्तरयुक्तश्च मध्यमादिकमूर्छनः अवरोह्यादिवर्णेन प्रसन्नान्तेन भूषितः
kākalyantarayuktaśca madhyamādikamūrchanaḥ avarohyādivarṇena prasannāntena bhūṣitaḥ
19
पूर्वरङ्गे प्रयोक्तव्यो हास्यशृङ्गारदीपकः ॥ शुक्रप्रियः पूर्वयामे मां सारी नीधा साधानी माधा सारीगां धां सां धांमांरिगामां माधामारी गारीनीधासांधानीमांमां -- इत्यालापः । ममरिग ममसस धनि सस धनि मां मां पपपपनि धममध धससरि गांगा- मांरिगामांमां--इति करणम् । साधनि पध मारि मानि धधाधधससरि मासासाधनी धपमां मां गारी गारी गासामाधामां गांरीगा गमारिगा सांसाधनी मां धनि धगसाधनि मां मांमां--इति वर्तनिका
pūrvaraṅge prayoktavyo hāsyaśṛṅgāradīpakaḥ || śukrapriyaḥ pūrvayāme māṃ sārī nīdhā sādhānī mādhā sārīgāṃ dhāṃ sāṃ dhāṃmāṃrigāmāṃ mādhāmārī gārīnīdhāsāṃdhānīmāṃmāṃ -- ityālāpaḥ | mamariga mamasasa dhani sasa dhani māṃ māṃ papapapani dhamamadha dhasasari gāṃgā- māṃrigāmāṃmāṃ--iti karaṇam | sādhani padha māri māni dhadhādhadhasasari māsāsādhanī dhapamāṃ māṃ gārī gārī gāsāmādhāmāṃ gāṃrīgā gamārigā sāṃsādhanī māṃ dhani dhagasādhani māṃ māṃmāṃ--iti vartanikā
0
शुद्धषाडवः । मां मां धां धां सा धा नी पा पृ थु गं
śuddhaṣāḍavaḥ | māṃ māṃ dhāṃ dhāṃ sā dhā nī pā pṛ thu gaṃ
1
ड ग लि त
ḍa ga li ta
0
धा नीं मां मां मां री मां री म द ज ल म ति सौ
dhā nīṃ māṃ māṃ māṃ rī māṃ rī ma da ja la ma ti sau
0
धां नीं सां सां गा रिग धा धा र भ ल
dhāṃ nīṃ sāṃ sāṃ gā riga dhā dhā ra bha la
00
ग्न
gna
3
ष ट्प
ṣa ṭpa
00
सा धा सा मग मां मां मां मां द स मू
sā dhā sā maga māṃ māṃ māṃ māṃ da sa mū
0
मग री गा मा मा मा पम गा मु
maga rī gā mā mā mā pama gā mu
0
ख मिं
kha miṃ
00
द्र नी
dra nī
0
री गा सां सां मां मां मां मां श क लै
rī gā sāṃ sāṃ māṃ māṃ māṃ māṃ śa ka lai
0
र्भू षि
rbhū ṣi
0
नी धां नी धां सां सां सां सा मि व ग ण प ते
nī dhāṃ nī dhāṃ sāṃ sāṃ sāṃ sā mi va ga ṇa pa te
0
गा री री गा मां मां मां मां
gā rī rī gā māṃ māṃ māṃ māṃ
0
र्ज य तु
rja ya tu
75
इत्याक्षिप्तिका । इति शुद्धषाडवः । तोडिका स्यात्तदुद्भवा
ityākṣiptikā | iti śuddhaṣāḍavaḥ | toḍikā syāttadudbhavā
76
मध्यमांशग्रहन्यासा सतारा कम्प्रपञ्चमा ॥ समेतरस्वरा मन्द्रगान्धारा हर्षकारिणी
madhyamāṃśagrahanyāsā satārā kamprapañcamā || sametarasvarā mandragāndhārā harṣakāriṇī
77
इति तोडी । षाडवादेव बङ्गालो ग्रहांशन्यासमध्यमः प्रहर्षे विनियोक्तव्यः प्रोक्तः सोढलसूनुना
iti toḍī | ṣāḍavādeva baṅgālo grahāṃśanyāsamadhyamaḥ praharṣe viniyoktavyaḥ proktaḥ soḍhalasūnunā
78
इति बङ्गालः । षड्जोदीच्यवतीजातो भिन्नषड्जो रिपोज्झितः धांशग्रहो मध्यमान्त उत्तरायतया युतः
iti baṅgālaḥ | ṣaḍjodīcyavatījāto bhinnaṣaḍjo ripojjhitaḥ dhāṃśagraho madhyamānta uttarāyatayā yutaḥ
79
संचारिवर्णरुचिरः प्रसन्नान्तविभूषितः काकल्यन्तरसंयुक्तश्चतुराननदैवतः
saṃcārivarṇaruciraḥ prasannāntavibhūṣitaḥ kākalyantarasaṃyuktaścaturānanadaivataḥ
2
हेमन्ते प्रथमे यामे बीभत्से सभयानके । सार्वभौमोत्सवे गेयः धां धां माम गा सां सां सगम धधा धा निधमगगमा मम मध मग सां सां ससं ग सं । ग मधा धा धा सनिस सां सानि गनि सनिधाधा । सनिसां सां सं सं सं ग सग सं ग मधा धानि धम गमा माधा । धं निं नीं नीं गाम गा मामा--इत्यालापः । धा धगा मामध मम सां सां । सगम धधा धा धनिध पमामा
hemante prathame yāme bībhatse sabhayānake | sārvabhaumotsave geyaḥ dhāṃ dhāṃ māma gā sāṃ sāṃ sagama dhadhā dhā nidhamagagamā mama madha maga sāṃ sāṃ sasaṃ ga saṃ | ga madhā dhā dhā sanisa sāṃ sāni gani sanidhādhā | sanisāṃ sāṃ saṃ saṃ saṃ ga saga saṃ ga madhā dhāni dhama gamā mādhā | dhaṃ niṃ nīṃ nīṃ gāma gā māmā--ityālāpaḥ | dhā dhagā māmadha mama sāṃ sāṃ | sagama dhadhā dhā dhanidha pamāmā
20
मा मा मम धम गसां सां सा मप मध गसां सां गसगध धा धा धनि पध मागा मा मा । मग सां सां सग धम धधा धाध निध पम गा मामा--इति वर्तनी
mā mā mama dhama gasāṃ sāṃ sā mapa madha gasāṃ sāṃ gasagadha dhā dhā dhani padha māgā mā mā | maga sāṃ sāṃ saga dhama dhadhā dhādha nidha pama gā māmā--iti vartanī
0
भिन्नषड्जः । धा धा धा नी धा पा मा गा च ल
bhinnaṣaḍjaḥ | dhā dhā dhā nī dhā pā mā gā ca la
0
त्त रं
tta raṃ
0
सा गां मा नी धां धां धां नी भं
sā gāṃ mā nī dhāṃ dhāṃ dhāṃ nī bhaṃ
0
गु रं
gu raṃ
0
धा पा मा गा सा गा सा धा ने
dhā pā mā gā sā gā sā dhā ne
0
क रे
ka re
0
धा धा नी गा मां मां मां मां पिं
dhā dhā nī gā māṃ māṃ māṃ māṃ piṃ
0
ज रं
ja raṃ
0
मा नी धा नी सां सां सां सां रा
mā nī dhā nī sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ rā
0
सु रैः
su raiḥ
0
नीं गां सा नी धां धां धा नी से
nīṃ gāṃ sā nī dhāṃ dhāṃ dhā nī se
0
वि तं
vi taṃ
0
धा पा मा गा सा गा मा धा ना
dhā pā mā gā sā gā mā dhā nā
0
तु जा
tu jā
0
ह्न
hna
0
धा धा नी गा मा मा मा मा वी
dhā dhā nī gā mā mā mā mā vī
0
ज लं
ja laṃ
80
इत्याक्षिप्तिका । इति भिन्नषड्जः । भैरवस्तत्समुद्भवः
ityākṣiptikā | iti bhinnaṣaḍjaḥ | bhairavastatsamudbhavaḥ
81
धांशो मान्तो रिपत्यक्तः प्रार्थनायां समस्वरः
dhāṃśo mānto ripatyaktaḥ prārthanāyāṃ samasvaraḥ
82
इति भैरवः । मध्यमापञ्चमीजात्योः संजातो भिन्नपञ्चमः धग्रहांशः पञ्चमान्तः पौरवीमूर्छनान्वितः
iti bhairavaḥ | madhyamāpañcamījātyoḥ saṃjāto bhinnapañcamaḥ dhagrahāṃśaḥ pañcamāntaḥ pauravīmūrchanānvitaḥ
83
काकल्या कलितः क्वापि निषादेनाप्यलंकृतः प्रसन्नाद्येन संचारिवर्णः शौरिप्रियो रसे
kākalyā kalitaḥ kvāpi niṣādenāpyalaṃkṛtaḥ prasannādyena saṃcārivarṇaḥ śauripriyo rase
रागविवेकाध्यायः (cont. 3)
21
भयानके सबीभत्से सूत्रधारप्रवेशने ग्रीष्मे प्राक्प्रहरे गेयः धा पा धामा नीधा पानी धामा गा मा पा पा पम मग पम मगस मगा गा रीं रीं री माधा पाधा मानीधा धप धनी धैवत धा धा मा धा सां षड्ज सामारिगसांसां गां गसां मनी न्नि धैवत धा निध पधा धाम धा मा गा मा पा पा--इत्यालापः । धैवतषड्ज सा गा रि ऋषभ मनिध पप धपनि धैवत धा धप धनी पधम मरि गरि निधाधा पा मागा मा पा पञ्चम ऋषभ रि मध मम मधा पा धैवत धप पनी धनी षड्ज समा रीरी निधा धैवत धध मध मधा ममा गामा मा मगनी धा पञ्चम नी धा पां मागा मां पा पा--इति वर्तनी
bhayānake sabībhatse sūtradhārapraveśane grīṣme prākprahare geyaḥ dhā pā dhāmā nīdhā pānī dhāmā gā mā pā pā pama maga pama magasa magā gā rīṃ rīṃ rī mādhā pādhā mānīdhā dhapa dhanī dhaivata dhā dhā mā dhā sāṃ ṣaḍja sāmārigasāṃsāṃ gāṃ gasāṃ manī nni dhaivata dhā nidha padhā dhāma dhā mā gā mā pā pā--ityālāpaḥ | dhaivataṣaḍja sā gā ri ṛṣabha manidha papa dhapani dhaivata dhā dhapa dhanī padhama mari gari nidhādhā pā māgā mā pā pañcama ṛṣabha ri madha mama madhā pā dhaivata dhapa panī dhanī ṣaḍja samā rīrī nidhā dhaivata dhadha madha madhā mamā gāmā mā maganī dhā pañcama nī dhā pāṃ māgā māṃ pā pā--iti vartanī
0
भिन्नपञ्चमः । धा मा धप धा धा धनि धप मां वि म ल
bhinnapañcamaḥ | dhā mā dhapa dhā dhā dhani dhapa māṃ vi ma la
0
श शि खं
śa śi khaṃ
0
धा सा नी धा पा निध मां मा धा
dhā sā nī dhā pā nidha māṃ mā dhā
00
रि ण
ri ṇa
0
मा री मा धा धप धा धप मा म म र ग ण
mā rī mā dhā dhapa dhā dhapa mā ma ma ra ga ṇa
0
न मि
na mi
0
नी धा पध धनि धा धा धा धा म भ व
nī dhā padha dhani dhā dhā dhā dhā ma bha va
0
री मा धा मा नी गां मां नीं वं
rī mā dhā mā nī gāṃ māṃ nīṃ vaṃ
0
त्रि लो
tri lo
00
धा पनि धा धा धा मा री मा ना
dhā pani dhā dhā dhā mā rī mā nā
0
गं गा
gaṃ gā
0
धा पम गरि मां धप धा धप मा स रि
dhā pama gari māṃ dhapa dhā dhapa mā sa ri
0
त्स लि
tsa li
0
नी धा धप धनि धा मा पा पा धौ
nī dhā dhapa dhani dhā mā pā pā dhau
85
इत्याक्षिप्तिका । इति भिन्नपञ्चमः । वराटी स्यात्तदुद्भवा
ityākṣiptikā | iti bhinnapañcamaḥ | varāṭī syāttadudbhavā
86
धांशा षड्जग्रहन्यासा समन्द्रा तारधैवता समेतरस्वरा गेयाशृङ्गारे शार्ङ्गिसंमता
dhāṃśā ṣaḍjagrahanyāsā samandrā tāradhaivatā sametarasvarā geyāśṛṅgāre śārṅgisaṃmatā
87
मध्यमग्रामसंबन्धो धैवत्यार्षभिकोद्भवः रिन्यासांशग्रहः क्वापि मान्तः पञ्चमषाडवः
madhyamagrāmasaṃbandho dhaivatyārṣabhikodbhavaḥ rinyāsāṃśagrahaḥ kvāpi māntaḥ pañcamaṣāḍavaḥ
88
विलसत्काकलीकोऽपि कलोपनतयाऽन्वितः प्रसन्नाद्यन्तकलितारोहिवर्णः शिवप्रियः वीररौद्राद्भुतरसो नारीहास्ये नियुज्यते
vilasatkākalīko'pi kalopanatayā'nvitaḥ prasannādyantakalitārohivarṇaḥ śivapriyaḥ vīraraudrādbhutaraso nārīhāsye niyujyate
22
रीरीरिगारि सानी रीरीरीरि धिरिरिरि मगामाम धामाम मामामामम मरि मग पप गम मगामम गममप पग मम गा गरिरि गरि मम रि गमम सधं निध सनि धसनिधाध पञ्चम निपां पनि सनी रीरीं रिनीरीम गामाम धामम माम गा गम गम गप पग मम नीन्नि धाधपापमाम गागरीरीरिग सरिग सगसंध निनिध सनिध धनिधाध पञ्चम निपापरीरी रिग मां पां धनीरी रीरिनीरि ममामाम गरि सगा मागरीरि मगा मामा--इत्यालापः । रीमामाम मगारि ऋषभ रिमापानीनी निमम धामपा गामागा मरीरी गारी मगारिगा षड्ज सनिधा पञ्चम पन्नी पञ्चम मधा ममा ऋषभ री मापानी पासानी मारि ऋषभ रि षड्ज सनी सरि रिगाग सामगागरीरी इति करणम्
rīrīrigāri sānī rīrīrīri dhiririri magāmāma dhāmāma māmāmāmama mari maga papa gama magāmama gamamapa paga mama gā gariri gari mama ri gamama sadhaṃ nidha sani dhasanidhādha pañcama nipāṃ pani sanī rīrīṃ rinīrīma gāmāma dhāmama māma gā gama gama gapa paga mama nīnni dhādhapāpamāma gāgarīrīriga sariga sagasaṃdha ninidha sanidha dhanidhādha pañcama nipāparīrī riga māṃ pāṃ dhanīrī rīrinīri mamāmāma gari sagā māgarīri magā māmā--ityālāpaḥ | rīmāmāma magāri ṛṣabha rimāpānīnī nimama dhāmapā gāmāgā marīrī gārī magārigā ṣaḍja sanidhā pañcama pannī pañcama madhā mamā ṛṣabha rī māpānī pāsānī māri ṛṣabha ri ṣaḍja sanī sari rigāga sāmagāgarīrī iti karaṇam
1
पञ्चमषाडवः । री गा मा मा गा री री री स क ल सु र न मि त
pañcamaṣāḍavaḥ | rī gā mā mā gā rī rī rī sa ka la su ra na mi ta
2
मा गा री मा गा री री री वि म ल मृ दु च र ण
mā gā rī mā gā rī rī rī vi ma la mṛ du ca ra ṇa
0
री गा री धा नी मा नी नी द्व य
rī gā rī dhā nī mā nī nī dva ya
0
स रो
sa ro
3
ज यु
ja yu
4
धा मा धा नी गा रीं रीं रीं ग ल म म र गु रुं श
dhā mā dhā nī gā rīṃ rīṃ rīṃ ga la ma ma ra gu ruṃ śa
0
री री री गा री री री री र ण म म ल मु प
rī rī rī gā rī rī rī rī ra ṇa ma ma la mu pa
0
री री री मा नी नी नी नी या
rī rī rī mā nī nī nī nī yā
0
मि द
mi da
0
मा नी मा मा नी मा मा री म सु र
mā nī mā mā nī mā mā rī ma su ra
7
सु र ज यि
su ra ja yi
0
मा गा मा मा री री री री न म जे
mā gā mā mā rī rī rī rī na ma je
89
इत्याक्षिप्तिका । इति पञ्चमषाडवः । तज्जा गुर्जरिका मान्ता रिग्रहांशा ममध्यभाक् रितारा रिधभूयिष्ठा शृङ्गारे ताडिता मता
ityākṣiptikā | iti pañcamaṣāḍavaḥ | tajjā gurjarikā māntā rigrahāṃśā mamadhyabhāk ritārā ridhabhūyiṣṭhā śṛṅgāre tāḍitā matā
90
इति गुर्जरी षड्जमध्यमया सृष्टो धैवत्या चाल्पपञ्चमः टक्कः सांशग्रहन्यासः काकल्यन्तरराजितः
iti gurjarī ṣaḍjamadhyamayā sṛṣṭo dhaivatyā cālpapañcamaḥ ṭakkaḥ sāṃśagrahanyāsaḥ kākalyantararājitaḥ
91
प्रसन्नान्तान्वितश्चारुसंचारी चाऽऽद्यमूर्छनः मुदे रुद्रस्य वर्षासु प्रहरेऽह्नश्च पश्चिमे वीररौद्राद्भुतरसे युद्धवीरे नियुज्यते
prasannāntānvitaścārusaṃcārī cā''dyamūrchanaḥ mude rudrasya varṣāsu prahare'hnaśca paścime vīraraudrādbhutarase yuddhavīre niyujyate
23
साधा मारी मागा गसा गध निसारी गसारी गम मास निध मध मरीरी रिमागागसा सासग मधनिधासाधामरि गसा गधनि सा । सा सा ससंगसास- ससमरिगसाससगधाधध गसा सस धध निधाधम धमन्निमरिगरिरिरि निधम- मधमरी गरीमरिगसा ससग सासरिगधाधनि निसासा स॑स॑स॑गससममगधमम- निधधसासधाधमामधा मरिगसा गधनि स । मामामधामामधानिधानि मामधा धनिगमगामरिग साधधनिसासासासाससधा गममनि गगमध मरीरिमगागसा । सासाससगससमगमसगमगनि धासा । सासा षड्ज सससरि धमगगसनि- धाधमा मामा धमधमंमं मममधमधमाधनि सरिगमगमगरिमगागसागगन्निसाम- मगमगमम गगममगग निनिमम गगमम ससममगगगमस सममरिरि गससगगससधधनिनि मममधधधधधधध निधनिधमधधधधध मधधसध निधा- मधधमधधधधधधमसगसधनिधा । मममममममध सगारि मागागमग धनी सासा--इत्यालापः ॥ षड्ज सधा मारिगरिनिधाम मधमारिगसासगधाध षड्ज सधाधासांध गरि गरीरीरीनिरिमा । माममधनिधा ममध धससधधगरिमासगसनि मनिमाधासाधा- नी सासामासनिधनिधानी सागाधनी सामा साधा मागांरीरी ऋषभ रिगामा निधानी सां सां सं गं मधधनिगा धासासासमरिगसगसनिधा नीधाधाध सा सासा सासा मगामगागनिगपमागा । सामामामा धामरि गसांसगसागनी गासा मामा गानी षड्ज सं सां सा सा गा गा गामा सां सां । सगासासा गामगा ममगममामा । गासागारि मारि मारि मारि गसागनि षड्ज ससा--इति करणम्
sādhā mārī māgā gasā gadha nisārī gasārī gama māsa nidha madha marīrī rimāgāgasā sāsaga madhanidhāsādhāmari gasā gadhani sā | sā sā sasaṃgasāsa- sasamarigasāsasagadhādhadha gasā sasa dhadha nidhādhama dhamannimarigaririri nidhama- madhamarī garīmarigasā sasaga sāsarigadhādhani nisāsā sasasagasasamamagadhamama- nidhadhasāsadhādhamāmadhā marigasā gadhani sa | māmāmadhāmāmadhānidhāni māmadhā dhanigamagāmariga sādhadhanisāsāsāsāsasadhā gamamani gagamadha marīrimagāgasā | sāsāsasagasasamagamasagamagani dhāsā | sāsā ṣaḍja sasasari dhamagagasani- dhādhamā māmā dhamadhamaṃmaṃ mamamadhamadhamādhani sarigamagamagarimagāgasāgagannisāma- magamagamama gagamamagaga ninimama gagamama sasamamagagagamasa samamariri gasasagagasasadhadhanini mamamadhadhadhadhadhadhadha nidhanidhamadhadhadhadhadha madhadhasadha nidhā- madhadhamadhadhadhadhadhadhamasagasadhanidhā | mamamamamamamadha sagāri māgāgamaga dhanī sāsā--ityālāpaḥ || ṣaḍja sadhā mārigarinidhāma madhamārigasāsagadhādha ṣaḍja sadhādhāsāṃdha gari garīrīrīnirimā | māmamadhanidhā mamadha dhasasadhadhagarimāsagasani manimādhāsādhā- nī sāsāmāsanidhanidhānī sāgādhanī sāmā sādhā māgāṃrīrī ṛṣabha rigāmā nidhānī sāṃ sāṃ saṃ gaṃ madhadhanigā dhāsāsāsamarigasagasanidhā nīdhādhādha sā sāsā sāsā magāmagāganigapamāgā | sāmāmāmā dhāmari gasāṃsagasāganī gāsā māmā gānī ṣaḍja saṃ sāṃ sā sā gā gā gāmā sāṃ sāṃ | sagāsāsā gāmagā mamagamamāmā | gāsāgāri māri māri māri gasāgani ṣaḍja sasā--iti karaṇam
1
टक्कः । सा सा धा धा मा मा मा मा सु र मु कु ट म णि ग
ṭakkaḥ | sā sā dhā dhā mā mā mā mā su ra mu ku ṭa ma ṇi ga
0
सा सनि धा सा सा सा सा सा णा र्चि
sā sani dhā sā sā sā sā sā ṇā rci
0
च र णं
ca ra ṇaṃ
0
सा सा गा गा सा मा गा मा सु र वृ क्ष
sā sā gā gā sā mā gā mā su ra vṛ kṣa
3
कु सु म
ku su ma
0
धा सा निध सा सा सा सा सा वा
dhā sā nidha sā sā sā sā sā vā
0
त मु कु टं
ta mu ku ṭaṃ
5
धा नी सा गा मा धा मा गा श शि श क ल कि र ण
dhā nī sā gā mā dhā mā gā śa śi śa ka la ki ra ṇa
0
सा सा धा नी सनि धा धा धा वि च्छु रि
sā sā dhā nī sani dhā dhā dhā vi cchu ri
0
ज टं
ja ṭaṃ
7
सा सा पा नी मा गा मा गा प्र ण म त प शु प ति
sā sā pā nī mā gā mā gā pra ṇa ma ta pa śu pa ti
0
गा गा धा नी सा सा सा सा म ज म म रं
gā gā dhā nī sā sā sā sā ma ja ma ma raṃ
92
इत्याक्षिप्तिका । इति टक्करागः । गौडस्तदङ्गविन्यासग्रहांशः पञ्चमोज्झितः
ityākṣiptikā | iti ṭakkarāgaḥ | gauḍastadaṅgavinyāsagrahāṃśaḥ pañcamojjhitaḥ
93
इति गौडः । टक्काङ्गं टक्कवत्तारैः स्वरैः कोलाहलोऽखिलैः
iti gauḍaḥ | ṭakkāṅgaṃ ṭakkavattāraiḥ svaraiḥ kolāhalo'khilaiḥ
94
इति कोलाहलः । धैवत्यार्षभिकावर्ज्यस्वरनामकजातिजः हिन्दोलको रिधत्यक्तः षड्जन्यासग्रहांशकः
iti kolāhalaḥ | dhaivatyārṣabhikāvarjyasvaranāmakajātijaḥ hindolako ridhatyaktaḥ ṣaḍjanyāsagrahāṃśakaḥ
95
आरोहिणि प्रसन्नाद्ये शुद्धमध्याख्यमूर्छनः काकलीकलितो गेयो वीरे रौद्रेऽद्भुते रसे
ārohiṇi prasannādye śuddhamadhyākhyamūrchanaḥ kākalīkalito geyo vīre raudre'dbhute rase
24
वसन्ते प्रहरे तुर्ये मकरध्वजवल्लभः ॥ संभोगे विनियोक्तव्यः सानीपापमागागपापसागनी सासासासा गामापापनीनीनी गागपपापनीसा । सनीमागागपापनीसनीसनीगसा । पन्नीसामपनी सगासासामां मगग ससनि गसासनीसनी पपसममामगसनिसासंगाममा पापनीसा मनीमगामपापनीसनी सनि गसा पनि सागानी सा गासासमं गमा गसा सनिसनि निपापमगामा । ससगगममपपनिनि सनिमगा गपापनिसा । गासगसनीसनी सागा मम गम मग मगमप मगापाप सगासामा मगम मनीपा पापममगागसगपापनी निसनि सस । नीपा मागागमा पापनी सा । सनि मगा गपापनी सागासमसनीसनी स । नि ससनी सा । सा सासागसासनी साससगमसगपमा गपापस गगम- गनी पापमम गा । गससमगगपा ममनीप पसनिनिमगापापनी सागासगसनी सनी सा षड्ज ससा । पापानी सासापपनी पनिपापनी सासापपनि पनी पनि सगासम मगसगसनीसनी पनी मगमगासासनी । पनी पमतम गमा गस गसा- निसनीपनी पमगमगामा । मगमग सागासस निनि पपमम गमपनीनिपम । गाममपनीनि पमगाममपनी ससनिमगाससगासगामपनीपापनी मगागपनी सनी- सनीगसानी सापनीमपागममगागसससनि सा षड्ज सससगसस । मगामगम मगनी पापापस निनिगसा । ससमा गान्धार पा पञ्चम पपनिनि गागस गसनी सनीसा षड्ज ससगससमगमा सस गा । निनि सपानी ममापगमा सससगगससगसगम पापासनि मगागपापनी सागासगासनिसनीसा पञ्चम पपनि पनि पापनि ससनि ससपापनीपगनीगगपापनी मंमंमं । गगगनिनिनि पपपनिनिनि सस । पागगम ससगसगसगमपनिपस निमगागापापन्नि सासास- समगसगसनिनी सा--इत्यालापः ॥ सगापमगापा पञ्चम षड्ज समागसागनीनिपानि पपगगपमगगांगांगां षड्ज ससगागम पाधमम पञ्चम पानिनि सनिसां सं । निनिनि सासासनिसासा- निगपानी । सांसांसांससनि ससं निमगगगस ससनिसगमनिसनि निपनीनि- पानीपपगगपगमंमां गांग षड्ज ससंसंसंमपम । पानिसनिमा । मामा पञ्चम निसनिनि सनि ससा । सस निससनी सासापनी । पनि पापपनि सनि सससस पपपपनी । नीमम निपनिप पगसग गमगामास सनिमम गमगापप गमगानीगांगां षड्ज ससमग मगागमगागमगागमससग सनिसनीपागपागमांमा- ससगगपापस षड्ज ससगंगं ममपपनिनि सनीससगगसगसनिसासा--इति करणम्
vasante prahare turye makaradhvajavallabhaḥ || saṃbhoge viniyoktavyaḥ sānīpāpamāgāgapāpasāganī sāsāsāsā gāmāpāpanīnīnī gāgapapāpanīsā | sanīmāgāgapāpanīsanīsanīgasā | pannīsāmapanī sagāsāsāmāṃ magaga sasani gasāsanīsanī papasamamāmagasanisāsaṃgāmamā pāpanīsā manīmagāmapāpanīsanī sani gasā pani sāgānī sā gāsāsamaṃ gamā gasā sanisani nipāpamagāmā | sasagagamamapapanini sanimagā gapāpanisā | gāsagasanīsanī sāgā mama gama maga magamapa magāpāpa sagāsāmā magama manīpā pāpamamagāgasagapāpanī nisani sasa | nīpā māgāgamā pāpanī sā | sani magā gapāpanī sāgāsamasanīsanī sa | ni sasanī sā | sā sāsāgasāsanī sāsasagamasagapamā gapāpasa gagama- ganī pāpamama gā | gasasamagagapā mamanīpa pasaninimagāpāpanī sāgāsagasanī sanī sā ṣaḍja sasā | pāpānī sāsāpapanī panipāpanī sāsāpapani panī pani sagāsama magasagasanīsanī panī magamagāsāsanī | panī pamatama gamā gasa gasā- nisanīpanī pamagamagāmā | magamaga sāgāsasa nini papamama gamapanīnipama | gāmamapanīni pamagāmamapanī sasanimagāsasagāsagāmapanīpāpanī magāgapanī sanī- sanīgasānī sāpanīmapāgamamagāgasasasani sā ṣaḍja sasasagasasa | magāmagama maganī pāpāpasa ninigasā | sasamā gāndhāra pā pañcama papanini gāgasa gasanī sanīsā ṣaḍja sasagasasamagamā sasa gā | nini sapānī mamāpagamā sasasagagasasagasagama pāpāsani magāgapāpanī sāgāsagāsanisanīsā pañcama papani pani pāpani sasani sasapāpanīpaganīgagapāpanī maṃmaṃmaṃ | gagaganinini papapaninini sasa | pāgagama sasagasagasagamapanipasa nimagāgāpāpanni sāsāsa- samagasagasaninī sā--ityālāpaḥ || sagāpamagāpā pañcama ṣaḍja samāgasāganīnipāni papagagapamagagāṃgāṃgāṃ ṣaḍja sasagāgama pādhamama pañcama pānini sanisāṃ saṃ | ninini sāsāsanisāsā- nigapānī | sāṃsāṃsāṃsasani sasaṃ nimagagagasa sasanisagamanisani nipanīni- pānīpapagagapagamaṃmāṃ gāṃga ṣaḍja sasaṃsaṃsaṃmapama | pānisanimā | māmā pañcama nisanini sani sasā | sasa nisasanī sāsāpanī | pani pāpapani sani sasasasa papapapanī | nīmama nipanipa pagasaga gamagāmāsa sanimama gamagāpapa gamagānīgāṃgāṃ ṣaḍja sasamaga magāgamagāgamagāgamasasaga sanisanīpāgapāgamāṃmā- sasagagapāpasa ṣaḍja sasagaṃgaṃ mamapapanini sanīsasagagasagasanisāsā--iti karaṇam
1
हिन्दोलकः । सा सा मा गा सा गा मा पा स मु प न त स क ल
hindolakaḥ | sā sā mā gā sā gā mā pā sa mu pa na ta sa ka la
0
पम गा सा सा सा गा मा मा म
pama gā sā sā sā gā mā mā ma
0
भि नु त ज नौ
bhi nu ta ja nau
0
नी सा पा नी पा नी गा पा प रि तु
nī sā pā nī pā nī gā pā pa ri tu
0
ष्ट मा
ṣṭa mā
0
नी सां सां सा सनि गा सप नी स
nī sāṃ sāṃ sā sani gā sapa nī sa
5
नी नी सा गा सा नी पा पा प्रि य त म स ह च र
nī nī sā gā sā nī pā pā pri ya ta ma sa ha ca ra
0
पम गा सा सा गम गा मा पा स
pama gā sā sā gama gā mā pā sa
0
हि तं
hi taṃ
0
द नां
da nāṃ
0
नी सा पा नी पा नी गा पा ग
nī sā pā nī pā nī gā pā ga
0
ना श नं
nā śa naṃ
0
निस निस सा गा सा सा सा सा नौ
nisa nisa sā gā sā sā sā sā nau
96
इत्याक्षिप्तिका । इति हिन्दोलः । वसन्तस्तत्समुद्भवः ॥ पूर्णस्तल्लक्षणो देशीहिन्दोलोऽप्येष कथ्यते
ityākṣiptikā | iti hindolaḥ | vasantastatsamudbhavaḥ || pūrṇastallakṣaṇo deśīhindolo'pyeṣa kathyate
97
इति वसन्तः । षड्जमध्यमया सृष्टः कैशिक्या च रिपोज्झितः
iti vasantaḥ | ṣaḍjamadhyamayā sṛṣṭaḥ kaiśikyā ca ripojjhitaḥ
98
तारसांशग्रहो मान्तः शुद्धकैशिकमध्यमः प्रसन्नान्तावरोहिभ्यामाद्यमूर्छनया युतः
tārasāṃśagraho māntaḥ śuddhakaiśikamadhyamaḥ prasannāntāvarohibhyāmādyamūrchanayā yutaḥ
99
गान्धाराल्पः काकलीयुग्वीरे रौद्रेऽद्भुते रसे चन्द्रप्रियः पूर्वयामे संधौ निर्वहणे भवेत्
gāndhārālpaḥ kākalīyugvīre raudre'dbhute rase candrapriyaḥ pūrvayāme saṃdhau nirvahaṇe bhavet
25
सां धांमां धां सनि धसनी सां सां । सा धानी मां मां सां गां सां गां माधा माधा सां निध सनि सां सां धांमां मधमगागमा सासाधामासगासागामाधास निधसांनी सां सासाधानी मा मां--इत्यालापः ।धधममधसनिधसासांसांसां । संसंगंमं गमं मधमसानिधसां सां सां सां धंधं मंमं धम सगसगमस गग धध सस गंसं मम धमध सधनि मामा मामा--इति करणम्
sāṃ dhāṃmāṃ dhāṃ sani dhasanī sāṃ sāṃ | sā dhānī māṃ māṃ sāṃ gāṃ sāṃ gāṃ mādhā mādhā sāṃ nidha sani sāṃ sāṃ dhāṃmāṃ madhamagāgamā sāsādhāmāsagāsāgāmādhāsa nidhasāṃnī sāṃ sāsādhānī mā māṃ--ityālāpaḥ |dhadhamamadhasanidhasāsāṃsāṃsāṃ | saṃsaṃgaṃmaṃ gamaṃ madhamasānidhasāṃ sāṃ sāṃ sāṃ dhaṃdhaṃ maṃmaṃ dhama sagasagamasa gaga dhadha sasa gaṃsaṃ mama dhamadha sadhani māmā māmā--iti karaṇam
0
शुद्धकैशिकमध्यमः । सां सां धा पा मा धां पां मां ॐ
śuddhakaiśikamadhyamaḥ | sāṃ sāṃ dhā pā mā dhāṃ pāṃ māṃ ॐ
0
र मू
ra mū
1
र्ति
rti
0
धा पा मा पा री री मा मा सं
dhā pā mā pā rī rī mā mā saṃ
0
स्थं
sthaṃ
0
त्रा
trā
0
नी धा मा नी धा नी सां सां त्र य भू
nī dhā mā nī dhā nī sāṃ sāṃ tra ya bhū
0
षि तं
ṣi taṃ
0
नी धा नी सां सां सां सां सां ला
nī dhā nī sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ lā
0
धा धा मां मां री री सा सा व र दं
dhā dhā māṃ māṃ rī rī sā sā va ra daṃ
0
व रं
va raṃ
0
धा धा मा मा गां गां मां गां रे
dhā dhā mā mā gāṃ gāṃ māṃ gāṃ re
0
ण्यं
ṇyaṃ
0
विं
viṃ
0
नी धा मा नी धा नी सा सा द क सं
nī dhā mā nī dhā nī sā sā da ka saṃ
0
स्तु
stu
0
धां सा धां नी मां मां मां मां वं
dhāṃ sā dhāṃ nī māṃ māṃ māṃ māṃ vaṃ
100
इत्याक्षिप्तिका । इति शुद्धकैशिकमध्यमः । तज्जा धन्नासिका षड्जग्रहांशन्यासमध्यमा रिवर्जिता गपाल्पा च वीरे धीरैः प्रयुज्यते
ityākṣiptikā | iti śuddhakaiśikamadhyamaḥ | tajjā dhannāsikā ṣaḍjagrahāṃśanyāsamadhyamā rivarjitā gapālpā ca vīre dhīraiḥ prayujyate
101
इति धन्नासी । षड्जग्रामे रेवगुप्तो मध्यमार्षभिकोद्भवः रिग्रहांशो मध्यमान्तः प्रसन्नाद्यन्तभूषितः
iti dhannāsī | ṣaḍjagrāme revagupto madhyamārṣabhikodbhavaḥ rigrahāṃśo madhyamāntaḥ prasannādyantabhūṣitaḥ
102
बुधैरुद्भटचारीकमण्डलादौ नियुज्यते वीररौद्राद्भुतरसः पार्वतीपतिवल्लभः
budhairudbhaṭacārīkamaṇḍalādau niyujyate vīraraudrādbhutarasaḥ pārvatīpativallabhaḥ
26
रीसंनीरिसं मगा मामा गा मा माम ग मम ग पप ग ममगा गरी । रिगा ममगाधरी रि निनिधाध पञ्चम पपनि पनि म ममनि पापपसनि निनिरीरी रि सनी निरिम गान्धार रिरिनि । निनिरिनिरिरिमगामधा मामा मध्यम गमधम मगागरिरि गाममगा गरि रि गाममगागरि रि निनि धनी सारी मगामा-- इत्यालापः । रि ऋषभ रि निधा पञ्चम निध धा मध्यम मपरी ऋषभ री धापा पञ्चम नी नी सा नी री सानि रि ऋषभ री री गसनि- धनि पञ्चम धनि मा मध्यम म पञ्चम पपप सनी नि निगरि रिग रिग सारिरि सानी नी गान्धार रि गा गारी सानी नि रि पगमामा रि रि मगरी समगरि सनि ऋषभ रिरी रिमा मध्यम गं मन्नी पा पञ्चम नी नी री री गामा मम मध मगग म री री नी नी गप षड्ज स पञ्चम माप मध धस मासमरि पाप मग नीरी रि गसनी निनि मरिरि गम गरी रि मसानी पमम मग मरी री । रिरि नि निगम मरिमग गरिरि मा माध निधा । धम धनि पा पाम पा । पसनी नि सनी नि ग रि रि गरि नी रिरि स नि नि रि गा रि गरी रि रि गारि सनी निरी मारि सनी नि रि नि निध पम मप गरी मम गमा निरि गमगारी मानी निम गामामा--इति करणम् ॥ ऋषभ रि गमा मध्यम गा रीं नि पापनि पापनि पापमा सा नि पाप नि री रि गा पां । प नि स नि रि ग नि रि री री रि नि मागां रीं रीं रीं रि रि मापां धामा गांरीं री री ममा मारिग निधधनि पाप निगा रि । ग निधसदनि पधमप म मरीरी गमपनि पधसनि रि धधां म पगरि मग पा मा सां मां गां मं मं पां सां मां गां पं मां । मम पम । ध पाध धपमरी री नीरीगामरिगम रिगमां मां मध्यम गा धा री री स स रि रि मानी नि नि स सरि रि नि नि नि स सग गनी नि नि स स रि सनी नि ससस रि धरि नि पगम मरि ग सरि नि सनि धप धनि सनि मधा गरि म गरि मा मा री स नी रि मधामामा--इति द्वितीयकरणम् । रीरी षड्ज स री री मम मागामप । ग ममाम मग मनी गम गप गम मग री ग री रि ग मध्यम म गान्धार ग ऋषभ री निध धनि पञ्चम मपमधनि मध्यम ममनि धनि पा पसनि नि स नी नि रि रि सनी । नि रि सा सनी नि नि नि रि रि नि नि रि रिरिरिरिरि मम मध्यम गान्धार गमगाग मध्यम ग गग मम रि धम मध मग गरीरी । रि रि गगग म गरि मगग रि रि नि नि धधनि नि ससरि रि ग ग मगमगगमां मां मां--इति तृतीयकरणम्
rīsaṃnīrisaṃ magā māmā gā mā māma ga mama ga papa ga mamagā garī | rigā mamagādharī ri ninidhādha pañcama papani pani ma mamani pāpapasani ninirīrī ri sanī nirima gāndhāra ririni | niniriniririmagāmadhā māmā madhyama gamadhama magāgariri gāmamagā gari ri gāmamagāgari ri nini dhanī sārī magāmā-- ityālāpaḥ | ri ṛṣabha ri nidhā pañcama nidha dhā madhyama maparī ṛṣabha rī dhāpā pañcama nī nī sā nī rī sāni ri ṛṣabha rī rī gasani- dhani pañcama dhani mā madhyama ma pañcama papapa sanī ni nigari riga riga sāriri sānī nī gāndhāra ri gā gārī sānī ni ri pagamāmā ri ri magarī samagari sani ṛṣabha rirī rimā madhyama gaṃ mannī pā pañcama nī nī rī rī gāmā mama madha magaga ma rī rī nī nī gapa ṣaḍja sa pañcama māpa madha dhasa māsamari pāpa maga nīrī ri gasanī nini mariri gama garī ri masānī pamama maga marī rī | riri ni nigama marimaga gariri mā mādha nidhā | dhama dhani pā pāma pā | pasanī ni sanī ni ga ri ri gari nī riri sa ni ni ri gā ri garī ri ri gāri sanī nirī māri sanī ni ri ni nidha pama mapa garī mama gamā niri gamagārī mānī nima gāmāmā--iti karaṇam || ṛṣabha ri gamā madhyama gā rīṃ ni pāpani pāpani pāpamā sā ni pāpa ni rī ri gā pāṃ | pa ni sa ni ri ga ni ri rī rī ri ni māgāṃ rīṃ rīṃ rīṃ ri ri māpāṃ dhāmā gāṃrīṃ rī rī mamā māriga nidhadhani pāpa nigā ri | ga nidhasadani padhamapa ma marīrī gamapani padhasani ri dhadhāṃ ma pagari maga pā mā sāṃ māṃ gāṃ maṃ maṃ pāṃ sāṃ māṃ gāṃ paṃ māṃ | mama pama | dha pādha dhapamarī rī nīrīgāmarigama rigamāṃ māṃ madhyama gā dhā rī rī sa sa ri ri mānī ni ni sa sari ri ni ni ni sa saga ganī ni ni sa sa ri sanī ni sasasa ri dhari ni pagama mari ga sari ni sani dhapa dhani sani madhā gari ma gari mā mā rī sa nī ri madhāmāmā--iti dvitīyakaraṇam | rīrī ṣaḍja sa rī rī mama māgāmapa | ga mamāma maga manī gama gapa gama maga rī ga rī ri ga madhyama ma gāndhāra ga ṛṣabha rī nidha dhani pañcama mapamadhani madhyama mamani dhani pā pasani ni sa nī ni ri ri sanī | ni ri sā sanī ni ni ni ri ri ni ni ri ririririri mama madhyama gāndhāra gamagāga madhyama ga gaga mama ri dhama madha maga garīrī | ri ri gagaga ma gari magaga ri ri ni ni dhadhani ni sasari ri ga ga magamagagamāṃ māṃ māṃ--iti tṛtīyakaraṇam
0
रेवगुप्तः । नी धा पा पा नी नी नी नी ग रु अ णि अं
revaguptaḥ | nī dhā pā pā nī nī nī nī ga ru a ṇi aṃ
1
ब म
ba ma
0
सा नी सा री री री री री णो
sā nī sā rī rī rī rī rī ṇo
0
ह रि आ
ha ri ā
2
त णु
ta ṇu
0
सा गा री री मा गा री री अं
sā gā rī rī mā gā rī rī aṃ
3
ण प
ṇa pa
0
गा री सा सा नी सा नी नी ओ
gā rī sā sā nī sā nī nī o
0
ह रि आ
ha ri ā
0
मां मां गां गां पा पा नी धा म य ण वि ला
māṃ māṃ gāṃ gāṃ pā pā nī dhā ma ya ṇa vi lā
5
सि णि
si ṇi
0
पा मा गा री गा री सा नी र
pā mā gā rī gā rī sā nī ra
0
क्ख उ अ
kkha u a
6
ह्य उ
hya u
0
सा सा री नी सा नी सा री गो
sā sā rī nī sā nī sā rī go
7
म हि स वि
ma hi sa vi
0
गा री गा मग मा मा मा मा आ
gā rī gā maga mā mā mā mā ā
0
र णि
ra ṇi
103
इत्याक्षिप्तिका । इति रेवगुप्तः । तज्जा देशी रिग्रहांशन्यासा पञ्चमवर्जिता गान्धारमन्द्रा करुणे गेया मनिसभूयसी
ityākṣiptikā | iti revaguptaḥ | tajjā deśī rigrahāṃśanyāsā pañcamavarjitā gāndhāramandrā karuṇe geyā manisabhūyasī
104
इति देशी ॥ गान्धारीरक्तगान्धारीजन्यो गान्धारपञ्चमः गान्धारांशग्रहन्यासो हारिणाश्वाख्यमूर्छनः
iti deśī || gāndhārīraktagāndhārījanyo gāndhārapañcamaḥ gāndhārāṃśagrahanyāso hāriṇāśvākhyamūrchanaḥ
105
प्रसन्नमध्यालंकारः संचारिणि सकाकली राहुप्रियोऽद्भुते हास्ये विस्मये करुणे भवेत्
prasannamadhyālaṃkāraḥ saṃcāriṇi sakākalī rāhupriyo'dbhute hāsye vismaye karuṇe bhavet
27
गा सा सा नि सनि स गम गा गा । पामा गा सा सा नि सनि स सममं गा गानी धानी सा नीधा पानी मा पा मा । गा स नि स नि सग मगा-- इत्यालापः । गममग निगमापपपनिममपामप पा पानी नि मधा मम धम ममा गा गा गम मम गामा ष्ड्ज सनि स स ग ग मग मम मगागा री गा नी स सनी पानी नी मप मा गम पा पग मम गं निधनि सम पपप मम । गा स गनि मसा सा सा गम धप धम ममा धा नी पनी नि म मप नि मगा षड्ज स नि सा सां सम गपगम ममगा--इति करणम् । अथवा--गागारीरी सनी सपनीसगागा पञ्चम सगा मामग पाधानि धानि पमनि धनि स पनि निध निधपापमगागा मसास साम गम गमधगम गा गा- गरी सनिपनि सगापमपसगागा--इत्यालापः । मगरिरि ससनि निससगागाग ममगगममस गसगा गममगमनि धधधनि मध ममापपधनि नीधा पञ्चम पा ममपा मम निधसाम ममपा मपपममा मा सां सस ससगागा--इति करणम्
gā sā sā ni sani sa gama gā gā | pāmā gā sā sā ni sani sa samamaṃ gā gānī dhānī sā nīdhā pānī mā pā mā | gā sa ni sa ni saga magā-- ityālāpaḥ | gamamaga nigamāpapapanimamapāmapa pā pānī ni madhā mama dhama mamā gā gā gama mama gāmā ṣḍja sani sa sa ga ga maga mama magāgā rī gā nī sa sanī pānī nī mapa mā gama pā paga mama gaṃ nidhani sama papapa mama | gā sa gani masā sā sā gama dhapa dhama mamā dhā nī panī ni ma mapa ni magā ṣaḍja sa ni sā sāṃ sama gapagama mamagā--iti karaṇam | athavā--gāgārīrī sanī sapanīsagāgā pañcama sagā māmaga pādhāni dhāni pamani dhani sa pani nidha nidhapāpamagāgā masāsa sāma gama gamadhagama gā gā- garī sanipani sagāpamapasagāgā--ityālāpaḥ | magariri sasani nisasagāgāga mamagagamamasa gasagā gamamagamani dhadhadhani madha mamāpapadhani nīdhā pañcama pā mamapā mama nidhasāma mamapā mapapamamā mā sāṃ sasa sasagāgā--iti karaṇam
0
गान्धारपञ्चमः । सा नी सा गा सा गा गा गा पिं
gāndhārapañcamaḥ | sā nī sā gā sā gā gā gā piṃ
0
ग ल ज टा
ga la ja ṭā
0
मा पा मा पा गा गा गा गा ला
mā pā mā pā gā gā gā gā lā
0
नि प तं
ni pa taṃ
0
गा पा सा गा गा गा गा गनि ती
gā pā sā gā gā gā gā gani tī
0
ज य ति जा
ja ya ti jā
0
ह्न
hna
0
नी पा मा पम गा गा गा गा वी
nī pā mā pama gā gā gā gā vī
0
स त
sa ta
0
गा गा गा गनि नी नी नी निस पू र्णा
gā gā gā gani nī nī nī nisa pū rṇā
0
हु ति रि व
hu ti ri va
0
नी पा मा पम गा गा गा गा हु त भु जि
nī pā mā pama gā gā gā gā hu ta bhu ji
6
सु स मि धि
su sa mi dhi
0
मा पा सा गा गा गा मा गनि प य सः
mā pā sā gā gā gā mā gani pa ya saḥ
00
क प र्दि
ka pa rdi
0
नी पा मा पम गा गा गा गा नो
nī pā mā pama gā gā gā gā no
0
प नु
pa nu
106
इत्याक्षिप्तिका । इति गान्धारपञ्चमः । तज्जा स्फुरितगान्धारा देशाख्या वर्जितर्षभा ग्रहांशन्यासगान्धारा निमन्द्रा च समस्वरा
ityākṣiptikā | iti gāndhārapañcamaḥ | tajjā sphuritagāndhārā deśākhyā varjitarṣabhā grahāṃśanyāsagāndhārā nimandrā ca samasvarā
107
इति देशाख्या । इति रागाङ्गाणि । त्रवणा भिन षड्जस्य भाषा धनिसभूयसी
iti deśākhyā | iti rāgāṅgāṇi | travaṇā bhina ṣaḍjasya bhāṣā dhanisabhūyasī
108
धनिसैर्वलिता धांशग्रहन्यासा रिपोज्झिता गमद्विगुणिता मन्द्रधैवता विजये मता
dhanisairvalitā dhāṃśagrahanyāsā ripojjhitā gamadviguṇitā mandradhaivatā vijaye matā
109
धाधाधामानी सा नी सासनी सा सासनी धाध साससनि सासनि धानी नि धानी सासा सनि सनी निधाधा मां गा गं सां स । सनिधाध मां गां मां मां नी धामां मगाग सा स सनि धानी धानी निध निध गागमां ससनी नीनिधानीनिधानि धानि सनि । धाधधमाधाधा--इत्यालापः ॥ धनिधगगांग सानीनी निनिसनिसनिधनी निधा धा । समनी निध निधा धा धसगमा मगमगा सासा । निनिनि गसनि धनि निधा धा । गाधनि सनि धनिधग सगसनि धनि मम धनिधा--इति रूपकम् । इति त्रवणा । तज्जा डोम्बकृतिः सांशा धान्ता दैन्ये रिपोज्झिता
dhādhādhāmānī sā nī sāsanī sā sāsanī dhādha sāsasani sāsani dhānī ni dhānī sāsā sani sanī nidhādhā māṃ gā gaṃ sāṃ sa | sanidhādha māṃ gāṃ māṃ māṃ nī dhāmāṃ magāga sā sa sani dhānī dhānī nidha nidha gāgamāṃ sasanī nīnidhānīnidhāni dhāni sani | dhādhadhamādhādhā--ityālāpaḥ || dhanidhagagāṃga sānīnī ninisanisanidhanī nidhā dhā | samanī nidha nidhā dhā dhasagamā magamagā sāsā | ninini gasani dhani nidhā dhā | gādhani sani dhanidhaga sagasani dhani mama dhanidhā--iti rūpakam | iti travaṇā | tajjā ḍombakṛtiḥ sāṃśā dhāntā dainye ripojjhitā
110
इति डोम्बकृतिः मध्यमापञ्चमीधैवत्युद्भवः ककुभो भवेत् धांशग्रहः पञ्चमान्तो धैवतादिकमूर्छनः
iti ḍombakṛtiḥ madhyamāpañcamīdhaivatyudbhavaḥ kakubho bhavet dhāṃśagrahaḥ pañcamānto dhaivatādikamūrchanaḥ
28
प्रसन्नमध्यारोहिभ्यां करुणे यमदैवतः गेयः शरदि धमां मं मगारी रिरि ससनि निधा गामापापगामा धा धगामाममनी सनि निधानिधनि निगा धागधागा रिसासनि मगाग रिरिसासनिनि । धध- धपाधपा-इत्यालापः । धा धैवत नीधा पञ्चम गामा ऋषभ रिरि रि गारि षड्ज सधनी नी धैवत धाधाधानीरी रिसानि रिसनि सनि सधा नीनी धैवत धा । ढा धनी रिरिसा निरिसानिधानी ममगमगारी रिसारी रिसानी धानिपपमगपम- धाधा । नी निसनि निधध षड्ज सगधरिग मध्यम मनीनि मानि निधध पञ्चम मपनि मगागरी ममपमगमधाधा । गाधाम गमरिमागा ऋषभ रिमाग षड्ज सा । धानी नि धैवत धा । धामाध सरिगमगपगमनिधानी पधापनि पधमगरि ममपगरि गां मां रि ऋषभ रिमाग षड्ज स । धानी म धैवत धा माधसरि गमगपगमनि निधानिप धापनीप धमगरिममपगरिगामांमां ऋषभ सधनिम धैवत गा पमपमा षड्ज सधनि धनि सनिधाधपा--इति करणम् ॥ अथवा--धाधाधसं ससससधाध साध साधससधारीरी ममरिग सासंधा- धाध पधसधपधधममामा । मरि मारि मां माधा धाधाधाधपधनिध पधामां मधापाधा सारी मरी सं गं सां गं गांध पधपमपापा--इत्यालपः ॥ धधसासमधधधसरीगा सांधा पाधापापा मामापा मापाधा पामां मां । सरि मरि ममाधप धापप मां मां पध सरि मरि गासां धामा पारीमा पां पां--इति करणम्
prasannamadhyārohibhyāṃ karuṇe yamadaivataḥ geyaḥ śaradi dhamāṃ maṃ magārī riri sasani nidhā gāmāpāpagāmā dhā dhagāmāmamanī sani nidhānidhani nigā dhāgadhāgā risāsani magāga ririsāsanini | dhadha- dhapādhapā-ityālāpaḥ | dhā dhaivata nīdhā pañcama gāmā ṛṣabha riri ri gāri ṣaḍja sadhanī nī dhaivata dhādhādhānīrī risāni risani sani sadhā nīnī dhaivata dhā | ḍhā dhanī ririsā nirisānidhānī mamagamagārī risārī risānī dhānipapamagapama- dhādhā | nī nisani nidhadha ṣaḍja sagadhariga madhyama manīni māni nidhadha pañcama mapani magāgarī mamapamagamadhādhā | gādhāma gamarimāgā ṛṣabha rimāga ṣaḍja sā | dhānī ni dhaivata dhā | dhāmādha sarigamagapagamanidhānī padhāpani padhamagari mamapagari gāṃ māṃ ri ṛṣabha rimāga ṣaḍja sa | dhānī ma dhaivata dhā mādhasari gamagapagamani nidhānipa dhāpanīpa dhamagarimamapagarigāmāṃmāṃ ṛṣabha sadhanima dhaivata gā pamapamā ṣaḍja sadhani dhani sanidhādhapā--iti karaṇam || athavā--dhādhādhasaṃ sasasasadhādha sādha sādhasasadhārīrī mamariga sāsaṃdhā- dhādha padhasadhapadhadhamamāmā | mari māri māṃ mādhā dhādhādhādhapadhanidha padhāmāṃ madhāpādhā sārī marī saṃ gaṃ sāṃ gaṃ gāṃdha padhapamapāpā--ityālapaḥ || dhadhasāsamadhadhadhasarīgā sāṃdhā pādhāpāpā māmāpā māpādhā pāmāṃ māṃ | sari mari mamādhapa dhāpapa māṃ māṃ padha sari mari gāsāṃ dhāmā pārīmā pāṃ pāṃ--iti karaṇam
0
ककुभः । धा धा सा सा धा धा री री यो
kakubhaḥ | dhā dhā sā sā dhā dhā rī rī yo
0
म य
ma ya
1
त्र
tra
0
धा धा धा धा पा धा पा मा नि व स ति क रो
dhā dhā dhā dhā pā dhā pā mā ni va sa ti ka ro
0
री री मा मा पा धा पा मा प रि र
rī rī mā mā pā dhā pā mā pa ri ra
0
क्ष णं
kṣa ṇaṃ
0
पा धा पा मा मा मा मा मा ख लु त
pā dhā pā mā mā mā mā mā kha lu ta
0
स्य
sya
0
री री मा मा धा धा पा मा मु
rī rī mā mā dhā dhā pā mā mu
0
ग्धे
gdhe
5
व स सि च
va sa si ca
0
पा मा प्ला पा धा धा पा मा हृ द ये
pā mā plā pā dhā dhā pā mā hṛ da ye
6
द ह सि च
da ha si ca
0
पा धा पा मा सा री सा री स त तं
pā dhā pā mā sā rī sā rī sa ta taṃ
0
नृ शं
nṛ śaṃ
0
गा सा पा पा पा पा पा पा साऽ
gā sā pā pā pā pā pā pā sā'
111
इत्याक्षिप्तिका । इति ककुभः ॥ तज्जाता भवेद्भाषा रगन्तिका
ityākṣiptikā | iti kakubhaḥ || tajjātā bhavedbhāṣā ragantikā
112
धन्यासांशग्रहा भूरिधैवतैः स्फुरितैर्युता आतारमध्यमा पापन्यासा श्रीशार्ङ्गिणोदिता
dhanyāsāṃśagrahā bhūridhaivataiḥ sphuritairyutā ātāramadhyamā pāpanyāsā śrīśārṅgiṇoditā
113
धाधासनी सनी धाधा धध सामध धाधप मापापाध मनीनीधा धापधम- धायाधपमधम मापामपधापमधाधासानीधाधा--इत्यालापः ॥ ध पञ्चम पमनीनीधाधाधसनी सनि सासधाधा । सरी रीरीरी सनी षड्ज ससधप मधनीनी धपममपधनि सरी सनि सपमनी धासनीधासनी धपा- मनी धा धा--इति रूपकम् ॥ इति रगन्ती भाषा तद्भवाऽऽसावरी धान्ता गतारा मन्द्रमध्यमा मग्रहांशा स्वल्पषड्जा करुणे पञ्चमोज्झिता
dhādhāsanī sanī dhādhā dhadha sāmadha dhādhapa māpāpādha manīnīdhā dhāpadhama- dhāyādhapamadhama māpāmapadhāpamadhādhāsānīdhādhā--ityālāpaḥ || dha pañcama pamanīnīdhādhādhasanī sani sāsadhādhā | sarī rīrīrī sanī ṣaḍja sasadhapa madhanīnī dhapamamapadhani sarī sani sapamanī dhāsanīdhāsanī dhapā- manī dhā dhā--iti rūpakam || iti ragantī bhāṣā tadbhavā''sāvarī dhāntā gatārā mandramadhyamā magrahāṃśā svalpaṣaḍjā karuṇe pañcamojjhitā
114
इत्यासावरी ॥ विभाषा ककुभे भोगवर्धनी तारमन्द्रगा धैवतांशग्रहन्यासा गापन्यासा रिवर्जिता धैभ्यां गमपैर्भूरिवैराग्ये विनियुज्यते
ityāsāvarī || vibhāṣā kakubhe bhogavardhanī tāramandragā dhaivatāṃśagrahanyāsā gāpanyāsā rivarjitā dhaibhyāṃ gamapairbhūrivairāgye viniyujyate
115
धाधाधाध गामापा पप मम पापापम मा गा मानी धासनी गासनी । धा पामापामानीधा पामा धायप मध पममधा धाधगापामागा मापापापपगा मपग- मनी धासनी गासनी धापमा गामानीधाधा । धपमधपमधाधा--इत्यालपः ॥ गामधापामगा मगममध धनि निनि षड्ज सधध धनि पपपगगा मधा पा मधापा मधनि धाधानी साधधनि धमपप ममधगागा । मगमममधनि निनि षड्ज सधधनी निनि धमपपपगगामधा पामधापम धनिधा--इति रूपकम् ॥ इति भोगवर्धनी तज्जा वेलावली तारधा गमन्द्रा समस्वरा धाद्यन्तांशा कम्प्रषड्जा विप्रलम्भे हरिप्रिया
dhādhādhādha gāmāpā papa mama pāpāpama mā gā mānī dhāsanī gāsanī | dhā pāmāpāmānīdhā pāmā dhāyapa madha pamamadhā dhādhagāpāmāgā māpāpāpapagā mapaga- manī dhāsanī gāsanī dhāpamā gāmānīdhādhā | dhapamadhapamadhādhā--ityālapaḥ || gāmadhāpāmagā magamamadha dhani nini ṣaḍja sadhadha dhani papapagagā madhā pā madhāpā madhani dhādhānī sādhadhani dhamapapa mamadhagāgā | magamamamadhani nini ṣaḍja sadhadhanī nini dhamapapapagagāmadhā pāmadhāpama dhanidhā--iti rūpakam || iti bhogavardhanī tajjā velāvalī tāradhā gamandrā samasvarā dhādyantāṃśā kampraṣaḍjā vipralambhe haripriyā
116
इति वेलावली पञ्चमांशग्रहन्यासा धरितारा गमोत्कटा गमन्द्रा चोत्सवे गेया तज्ज्ञैः प्रथममञ्जरी
iti velāvalī pañcamāṃśagrahanyāsā dharitārā gamotkaṭā gamandrā cotsave geyā tajjñaiḥ prathamamañjarī
117
इति प्रथममञ्जरी धन्यासांशग्रहा भाषा वाङ्गाली भिन्नषड्जजा गपन्यासा दीर्घरिमा धमन्द्रोद्दीपने भवेत्
iti prathamamañjarī dhanyāsāṃśagrahā bhāṣā vāṅgālī bhinnaṣaḍjajā gapanyāsā dīrgharimā dhamandroddīpane bhavet
118
धा गा गा धध निगां ध गांगागमसा मा मा माम मा धामागा मागा स स री गा मा पम गरि सनी री मरी गासनी सा सा । ध स धा नी नी धा ध मा धा धा धधनी मा धा नी गा । गा गागममा सस मा सा सा सा पमा धा माम गा गा स स री गा माप म गरी सनी रि गारी सनी सा सा । स धानी नीधा धा धमा धा धा--इत्यालापः । धम गमम ध धधा मा मा गामा षड्ज सस धा धा धानि सनी साम- मध मधा । धा धा धनी नी गा धमास स री री गगम मपप ममपपरी री स स री री गग री री षड्ज ससनी नी सनि सासाधमगम धगम स नी धा धा धा नी सानी साम मध मधा धा--इति रूपकम् इति वाङ्गाली आडीकामोदिका तज्जा ग्रहांशन्यासधैवता ममन्द्रा तारगान्धारा गुर्वाज्ञायां समस्वरा
dhā gā gā dhadha nigāṃ dha gāṃgāgamasā mā mā māma mā dhāmāgā māgā sa sa rī gā mā pama gari sanī rī marī gāsanī sā sā | dha sa dhā nī nī dhā dha mā dhā dhā dhadhanī mā dhā nī gā | gā gāgamamā sasa mā sā sā sā pamā dhā māma gā gā sa sa rī gā māpa ma garī sanī ri gārī sanī sā sā | sa dhānī nīdhā dhā dhamā dhā dhā--ityālāpaḥ | dhama gamama dha dhadhā mā mā gāmā ṣaḍja sasa dhā dhā dhāni sanī sāma- madha madhā | dhā dhā dhanī nī gā dhamāsa sa rī rī gagama mapapa mamapaparī rī sa sa rī rī gaga rī rī ṣaḍja sasanī nī sani sāsādhamagama dhagama sa nī dhā dhā dhā nī sānī sāma madha madhā dhā--iti rūpakam iti vāṅgālī āḍīkāmodikā tajjā grahāṃśanyāsadhaivatā mamandrā tāragāndhārā gurvājñāyāṃ samasvarā
119
इत्याडीकामोदी टक्कभाषा वेगरञ्जी निमन्द्रा धपवर्जिता । सांशग्रहान्ता माने स्यान्निषड्जरिगर्मैर्बहुः
ityāḍīkāmodī ṭakkabhāṣā vegarañjī nimandrā dhapavarjitā | sāṃśagrahāntā māne syānniṣaḍjarigarmairbahuḥ
120
सा सा सनी सा रिगा नीगगम स नी गा सगसा सनी सारी नी सारी नी सारी सनी सासा मामागागा गा री सनि सानी सारी सारी सारी सारी सनी सनी समागारी सनी नी सरि गानी गागमासनी सासा--इत्यालापः । मममगगरी री स सनी नी सनी षड्ज सनी सरी गरि गगगनी सगरि मासामागा गा री री सा रि ग री सनी नी नी नी नी षड्ज सस ऋषभ रि गमरि स रिगम म री गसमरी गरी नी सा ममरी गा सा सा-- इति रूपकम् इति वेगरञ्जी भाषा नागध्वनिं तदुद्भूतं षड्जन्यासग्रहांशकम् धपत्यक्तं रसे वीरे शार्ङ्गिदेवः समादिशत्
sā sā sanī sā rigā nīgagama sa nī gā sagasā sanī sārī nī sārī nī sārī sanī sāsā māmāgāgā gā rī sani sānī sārī sārī sārī sārī sanī sanī samāgārī sanī nī sari gānī gāgamāsanī sāsā--ityālāpaḥ | mamamagagarī rī sa sanī nī sanī ṣaḍja sanī sarī gari gagaganī sagari māsāmāgā gā rī rī sā ri ga rī sanī nī nī nī nī ṣaḍja sasa ṛṣabha ri gamari sa rigama ma rī gasamarī garī nī sā mamarī gā sā sā-- iti rūpakam iti vegarañjī bhāṣā nāgadhvaniṃ tadudbhūtaṃ ṣaḍjanyāsagrahāṃśakam dhapatyaktaṃ rase vīre śārṅgidevaḥ samādiśat
121
इति नादध्वनिः षड्जमध्यमया सृष्टः सौवीरः काकलीयुतः
iti nādadhvaniḥ ṣaḍjamadhyamayā sṛṣṭaḥ sauvīraḥ kākalīyutaḥ
122
गाल्पः षड्जग्रहन्यासांशकः षड्जादिमूर्छनः प्रसन्नाद्यवरिहिभ्यां संयतानां तपस्विनाम्
gālpaḥ ṣaḍjagrahanyāsāṃśakaḥ ṣaḍjādimūrchanaḥ prasannādyavarihibhyāṃ saṃyatānāṃ tapasvinām
123
गृहिणां च प्रवेशादौ रसे शान्ते शिवप्रियः प्रयोज्यः पश्चिमे यामे वीरे रौद्रेऽद्भुते रसे
gṛhiṇāṃ ca praveśādau rase śānte śivapriyaḥ prayojyaḥ paścime yāme vīre raudre'dbhute rase
रागविवेकाध्यायः (cont. 4)
29
सां सपा पधानी धापा पधा सा सपाप धा सा सपापधा ध गारि मा गा रि सनि स पा धा सनि सां । मां मां मगारी रि मा म पा प ध निधा पापधा सां स पापधा धगा रि मा गा री सनिधा धपा सा सनी सां सां । मम समम षड्ज ससं सां ग सं ग ग री ग सा सं सं स ध ध नि निध सनि धनि धा ध प । पपपधध ध स नि सां सां सं सं सं सम षड्ज ससं ससं ग सस मरि रिग सस गध धनि ध ध ग सं सं सं धनि ध सनि धनि धध पञ्चम पापप रि पपनि ध ध स सा सस धम रि रि धम रि रि धम सप । धध नि ग धध सस धध नि ध स नि धनि धधपा । पापपप गान्धार गा ग ग मरि स ग सनिध सस । पपधध सनिसा । स सं स प पप नि नि नि षड्ज स स स रि रि रि रि परि पा धध स निसा । सध म रि रि धम मा रि रि ग सस ग धध नि धध गस सस धध निध सनि धनि ध धप धध रि नि धधध ग रि म ग रि स निध स निध निध पपंध रि निध सध गरि मगरि मगरि सनि ध समापपधध सनिसा--इत्यालापः षड्ज स पञ्चम नीधा धा धा नी पञ्चम नीधा धा धनी षड्ज ससारी रि रि पपनि धाधा धधस धनि ध पा । पप नि ध पं पं निं रिं रिं ग रि मरि सासा मम रि ग सा स सस स रि ग सा ससनि ध पञ्चम धा नि षड्ज स स । मम स सस स मस सां ससरि ग गसं ग सां ग सं गां सस गसनिधनिधाधध निपा । पगां धगां धगां गगगसमारी षड्ज सनिधापा पापाधापा धनिनि षड्ज समां मां गगारी ऋषभ रिरि मममधमम । मासांस पञ्चम धासाधनिनिपानीधपारीपपपपध धध सं सं सं धं धं धध ममम रि रि रि रि गरि गरि गस सधनि धसा धनिधधरि पपपप । पधधधध निनि पञ्चम पम धध धनि षड्ज ससां--इति करणम्
sāṃ sapā padhānī dhāpā padhā sā sapāpa dhā sā sapāpadhā dha gāri mā gā ri sani sa pā dhā sani sāṃ | māṃ māṃ magārī ri mā ma pā pa dha nidhā pāpadhā sāṃ sa pāpadhā dhagā ri mā gā rī sanidhā dhapā sā sanī sāṃ sāṃ | mama samama ṣaḍja sasaṃ sāṃ ga saṃ ga ga rī ga sā saṃ saṃ sa dha dha ni nidha sani dhani dhā dha pa | papapadhadha dha sa ni sāṃ sāṃ saṃ saṃ saṃ sama ṣaḍja sasaṃ sasaṃ ga sasa mari riga sasa gadha dhani dha dha ga saṃ saṃ saṃ dhani dha sani dhani dhadha pañcama pāpapa ri papani dha dha sa sā sasa dhama ri ri dhama ri ri dhama sapa | dhadha ni ga dhadha sasa dhadha ni dha sa ni dhani dhadhapā | pāpapapa gāndhāra gā ga ga mari sa ga sanidha sasa | papadhadha sanisā | sa saṃ sa pa papa ni ni ni ṣaḍja sa sa sa ri ri ri ri pari pā dhadha sa nisā | sadha ma ri ri dhama mā ri ri ga sasa ga dhadha ni dhadha gasa sasa dhadha nidha sani dhani dha dhapa dhadha ri ni dhadhadha ga ri ma ga ri sa nidha sa nidha nidha papaṃdha ri nidha sadha gari magari magari sani dha samāpapadhadha sanisā--ityālāpaḥ ṣaḍja sa pañcama nīdhā dhā dhā nī pañcama nīdhā dhā dhanī ṣaḍja sasārī ri ri papani dhādhā dhadhasa dhani dha pā | papa ni dha paṃ paṃ niṃ riṃ riṃ ga ri mari sāsā mama ri ga sā sa sasa sa ri ga sā sasani dha pañcama dhā ni ṣaḍja sa sa | mama sa sasa sa masa sāṃ sasari ga gasaṃ ga sāṃ ga saṃ gāṃ sasa gasanidhanidhādhadha nipā | pagāṃ dhagāṃ dhagāṃ gagagasamārī ṣaḍja sanidhāpā pāpādhāpā dhanini ṣaḍja samāṃ māṃ gagārī ṛṣabha riri mamamadhamama | māsāṃsa pañcama dhāsādhaninipānīdhapārīpapapapadha dhadha saṃ saṃ saṃ dhaṃ dhaṃ dhadha mamama ri ri ri ri gari gari gasa sadhani dhasā dhanidhadhari papapapa | padhadhadhadha nini pañcama pama dhadha dhani ṣaḍja sasāṃ--iti karaṇam
1
सौवीरः । सां सां सां सां सां सां सां सां त रु ण त रु शि ख र
sauvīraḥ | sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ ta ru ṇa ta ru śi kha ra
2
नी नी धा धा पा पा पा मा कु सु म भ र न मि त
nī nī dhā dhā pā pā pā mā ku su ma bha ra na mi ta
3
नी धा सा धा नी धा पा पा मृ दु सु र भि प व न
nī dhā sā dhā nī dhā pā pā mṛ du su ra bhi pa va na
0
धा गा धा सा सा सां सां सां धु त वि ट पे
dhā gā dhā sā sā sāṃ sāṃ sāṃ dhu ta vi ṭa pe
0
सां सां सां नी सा सा री गा का
sāṃ sāṃ sāṃ nī sā sā rī gā kā
0
न ने
na ne
0
सा गा धा धा नी धा पा पा कुं
sā gā dhā dhā nī dhā pā pā kuṃ
0
ज रो
ja ro
7
नी धा सा धा नी धा पा पा भ्र म ति म द ल लि त
nī dhā sā dhā nī dhā pā pā bhra ma ti ma da la li ta
0
गां गां धा सां सां सां सां सां ली
gāṃ gāṃ dhā sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ lī
0
ला ग तिः
lā ga tiḥ
124
इत्याक्षिप्तिका । इति सौवीरः । सौवीरी तद्भवा मूलभाषा बहुलमध्यमा षड्जाद्यन्ताऽत्र संवादः सधयो रिधयोरपि
ityākṣiptikā | iti sauvīraḥ | sauvīrī tadbhavā mūlabhāṣā bahulamadhyamā ṣaḍjādyantā'tra saṃvādaḥ sadhayo ridhayorapi
125
सा गा सा सा नी धा सा सा मा धानी धा पा पाधा मा धा समधानि धानिरिगा रिमामा गारीसा सा माधानीधासासा । इति सौवीरी । तज्जा वराटिका सैव चटुकी धनिपाधिका सन्यासांशग्रहा तारसधा शान्ते नियुज्यते
sā gā sā sā nī dhā sā sā mā dhānī dhā pā pādhā mā dhā samadhāni dhānirigā rimāmā gārīsā sā mādhānīdhāsāsā | iti sauvīrī | tajjā varāṭikā saiva caṭukī dhanipādhikā sanyāsāṃśagrahā tārasadhā śānte niyujyate
126
इति शुद्धवराटी । हिन्दोले पिञ्जरीभाषा गांशा सान्ता निवर्जिता
iti śuddhavarāṭī | hindole piñjarībhāṣā gāṃśā sāntā nivarjitā
127
गागारि सा धारि सा सारी गां मां मामा रीरि साधासापापागापाधासारी गापामागारि सा सानि साधारीसासारीगासारी गागामामागारीसारी रि गरि रीस रि मां । पां धापासारि गामारि रीसा । इति पिञ्जरी । तज्जा समस्वरा नट्टा तारगन्धारपञ्चमा । सन्यासांशग्रहा मन्द्रनिषादा तारधैवता
gāgāri sā dhāri sā sārī gāṃ māṃ māmā rīri sādhāsāpāpāgāpādhāsārī gāpāmāgāri sā sāni sādhārīsāsārīgāsārī gāgāmāmāgārīsārī ri gari rīsa ri māṃ | pāṃ dhāpāsāri gāmāri rīsā | iti piñjarī | tajjā samasvarā naṭṭā tāragandhārapañcamā | sanyāsāṃśagrahā mandraniṣādā tāradhaivatā
128
इति नट्टा । अङ्गं कर्णाटबङ्गालं वेगरञ्ज्याः पवर्जितम् गांशं सान्तं च शृङ्गारे वक्ति श्रीकरणेश्वरः
iti naṭṭā | aṅgaṃ karṇāṭabaṅgālaṃ vegarañjyāḥ pavarjitam gāṃśaṃ sāntaṃ ca śṛṅgāre vakti śrīkaraṇeśvaraḥ
129
इति कर्णाटबङ्गालः इति भाषाङ्गाणि आपञ्चमं तारमन्द्रा षड्जन्यासांशकग्रहा रिषड्जाभ्यधिका धीरै रेषा रामकृतिर्मता
iti karṇāṭabaṅgālaḥ iti bhāṣāṅgāṇi āpañcamaṃ tāramandrā ṣaḍjanyāsāṃśakagrahā riṣaḍjābhyadhikā dhīrai reṣā rāmakṛtirmatā
130
इति रामकृतिः । षड्जांशग्रहणन्यासां मतारां मपभूयसीम् रिधत्यक्तां पमन्द्रां च तज्ज्ञा गौडकृतिं जगुः
iti rāmakṛtiḥ | ṣaḍjāṃśagrahaṇanyāsāṃ matārāṃ mapabhūyasīm ridhatyaktāṃ pamandrāṃ ca tajjñā gauḍakṛtiṃ jaguḥ
131
इति गौडकृतिः निमन्द्रा मध्यमव्याप्ता रिपत्यक्ता समस्वरा सन्यासांशा धग्रहा च वीरे देवकृतिर्भवेत्
iti gauḍakṛtiḥ nimandrā madhyamavyāptā ripatyaktā samasvarā sanyāsāṃśā dhagrahā ca vīre devakṛtirbhavet
132
इति देवकृतिः इति क्रियाङ्गाणि स्युर्वराट्या उपाङ्गानि सन्यासांशग्रहाणि षट् समन्द्रा कौन्तली तत्र निभूरिः कम्पधारितौ
iti devakṛtiḥ iti kriyāṅgāṇi syurvarāṭyā upāṅgāni sanyāsāṃśagrahāṇi ṣaṭ samandrā kauntalī tatra nibhūriḥ kampadhāritau
133
इति कौन्तली वराटी द्राविडी भूरिनिमन्द्रा स्फुरितर्षभा इति द्राविडी वराटी सैन्धवी भूरिगान्धारा सधकम्पिता शार्ङ्गदेवेन गदिता शृङ्गारे मन्द्रमध्यमा
iti kauntalī varāṭī drāviḍī bhūrinimandrā sphuritarṣabhā iti drāviḍī varāṭī saindhavī bhūrigāndhārā sadhakampitā śārṅgadevena gaditā śṛṅgāre mandramadhyamā
134
इति सैन्धवी मण्डिता मनिधैर्मन्द्रैरपस्थानवराटिका
iti saindhavī maṇḍitā manidhairmandrairapasthānavarāṭikā
135
इत्यपस्थानवराटिका इतस्वरा धमन्द्रा स्यात्कम्पिता हतपञ्चमा इति हतस्वरवराटी स्यात्प्रतापवराटी धमन्द्रा कम्प्रपसोरुपा
ityapasthānavarāṭikā itasvarā dhamandrā syātkampitā hatapañcamā iti hatasvaravarāṭī syātpratāpavarāṭī dhamandrā kamprapasorupā
136
इति प्रतापवराटी इति वराट्युपाङ्गानि रिपत्यक्ता तु तोड्येव च्छायातोडीति कीर्तिता इति च्छायातोडी तोड्येव ताडिता गाल्पा तौरुष्की रिनिभूयसी
iti pratāpavarāṭī iti varāṭyupāṅgāni ripatyaktā tu toḍyeva cchāyātoḍīti kīrtitā iti cchāyātoḍī toḍyeva tāḍitā gālpā tauruṣkī rinibhūyasī
137
इति तुरुष्कतोडी इति द्वे तोड्युपाङ्गे पञ्चमेनोज्झिता मन्द्रनिषादा ताडितोत्सवे गीयतामृषभान्तांशा महाराष्ट्री तु गुर्जरी
iti turuṣkatoḍī iti dve toḍyupāṅge pañcamenojjhitā mandraniṣādā tāḍitotsave gīyatāmṛṣabhāntāṃśā mahārāṣṭrī tu gurjarī
138
इति महाराष्ट्रगुर्जरी गुर्जर्येव रिकम्पाद्वा सौराष्ट्री गुर्जरी भवेत् इति सौराष्ट्री गुर्जरी दक्षिणा गुर्जरी कम्प्रमध्यमा ताडितेतरा
iti mahārāṣṭragurjarī gurjaryeva rikampādvā saurāṣṭrī gurjarī bhavet iti saurāṣṭrī gurjarī dakṣiṇā gurjarī kampramadhyamā tāḍitetarā
139
इति दक्षिणगुर्जरी रिमन्द्रतारा स्फुरिता हर्षे द्राविडगुर्जरी
iti dakṣiṇagurjarī rimandratārā sphuritā harṣe drāviḍagurjarī
140
इति द्राविडगुर्जरी इति गुर्जर्युपाङ्गानि मत्यक्ताऽऽन्दोलितसपा धन्यासांशग्रहान्विता विप्रलम्भे भवेद्भुञ्छीत्यवोचत्सोढलात्मजः
iti drāviḍagurjarī iti gurjaryupāṅgāni matyaktā''ndolitasapā dhanyāsāṃśagrahānvitā vipralambhe bhavedbhuñchītyavocatsoḍhalātmajaḥ
141
इति भुञ्छी मध्यमेन निषादेनाऽऽन्दोलिता त्यक्तपञ्चमा खम्भाइतितदंशान्ता शृङ्गारे विनियुज्यते
iti bhuñchī madhyamena niṣādenā''ndolitā tyaktapañcamā khambhāititadaṃśāntā śṛṅgāre viniyujyate
142
इति खम्भाइतिः छायावेलावली वेलावलीवत्कम्प्रमन्द्रमा
iti khambhāitiḥ chāyāvelāvalī velāvalīvatkampramandramā
143
इति च्छायावेलावली सैव प्रतापपूर्वा स्यादाहता रिपवर्जिता
iti cchāyāvelāvalī saiva pratāpapūrvā syādāhatā ripavarjitā
144
इति प्रतापवेलावली इति चत्वारि वेलावल्युपाङ्गानि धांशन्यासग्रहा तारमन्द्रगान्धारशोभिता भैरवी भैरवोपाङ्गं समशेषस्वरा भवेत्
iti pratāpavelāvalī iti catvāri velāvalyupāṅgāni dhāṃśanyāsagrahā tāramandragāndhāraśobhitā bhairavī bhairavopāṅgaṃ samaśeṣasvarā bhavet
145
इति भैरवी कामोदोपाङ्गमाख्याता कामोदा सिंहली बुधैः कामोदलक्षणोपेता ममन्द्रा कम्प्रधैवता
iti bhairavī kāmodopāṅgamākhyātā kāmodā siṃhalī budhaiḥ kāmodalakṣaṇopetā mamandrā kampradhaivatā
146
इति सिंहली कामोदा छायानट्टा तु नट्टैव मन्द्रपञ्चमभूषिता मट्टोपाङ्गं निषादेन गान्धारेण च कम्पिता
iti siṃhalī kāmodā chāyānaṭṭā tu naṭṭaiva mandrapañcamabhūṣitā maṭṭopāṅgaṃ niṣādena gāndhāreṇa ca kampitā
147
इति च्छायानट्टा कोलाहला टक्कभाषा सग्रहांशा पवर्जिता सधमन्द्रा मभूयिष्ठा कलहे गमकान्विता
iti cchāyānaṭṭā kolāhalā ṭakkabhāṣā sagrahāṃśā pavarjitā sadhamandrā mabhūyiṣṭhā kalahe gamakānvitā
148
सासा सासा मासा सास सरी गामा मामगरी सरीरीध मारीगरी धमम- गमामारीधा साधासागा रीमाधगा मरी गसा सासा सास निग सारी मागा- मामा रीगरीध मधममारीधा सागा साधा सामा रीमाधा गासा--इत्यालापः । रीगसध सरीमम धमगम गाम गरी सनी धासा रीगरीग माधध सससं सगरी ममधमगरिस नीधासरी गामाधमरी गमसाधनी धस रीगा माम गमधम गारी सनि धासरी गासरी गासा मागरी मा री गा सासा--इति रूपकम् । इति कोलाहला । तज्जा रामकृतिर्वीरे मांशा सान्ता पवर्जिता भाषाङ्गत्वेऽप्युपाङ्गत्वमतिसामीप्यतोऽत्र च शार्ङ्गदेवेन निर्णीतमन्यत्राप्यूह्यतां बुधैः
sāsā sāsā māsā sāsa sarī gāmā māmagarī sarīrīdha mārīgarī dhamama- gamāmārīdhā sādhāsāgā rīmādhagā marī gasā sāsā sāsa niga sārī māgā- māmā rīgarīdha madhamamārīdhā sāgā sādhā sāmā rīmādhā gāsā--ityālāpaḥ | rīgasadha sarīmama dhamagama gāma garī sanī dhāsā rīgarīga mādhadha sasasaṃ sagarī mamadhamagarisa nīdhāsarī gāmādhamarī gamasādhanī dhasa rīgā māma gamadhama gārī sani dhāsarī gāsarī gāsā māgarī mā rī gā sāsā--iti rūpakam | iti kolāhalā | tajjā rāmakṛtirvīre māṃśā sāntā pavarjitā bhāṣāṅgatve'pyupāṅgatvamatisāmīpyato'tra ca śārṅgadevena nirṇītamanyatrāpyūhyatāṃ budhaiḥ
149
इति रामकृतिः हिन्दोलभाषा छेवाटी मापन्यासा धभूयसी रिहीनांऽशग्रहन्यासषड्जा सगममन्द्रभाक् सगतारोत्सवे हास्ये गेया गमकसंयुता
iti rāmakṛtiḥ hindolabhāṣā chevāṭī māpanyāsā dhabhūyasī rihīnāṃ'śagrahanyāsaṣaḍjā sagamamandrabhāk sagatārotsave hāsye geyā gamakasaṃyutā
150
सासा सासगम पापा पापम गापमगापाधागा धानी पापगम नीधापापा- मगपगा गसासासा सगमपपापा पमगापमगा धानीपापमगपम गपमगागसा सपानीसा सासागासा मगामप पनि सासा--इत्यालापः । सम गम गपा पाम पमपम गागा गागससासगमनि निस निसससगस मम निनि सनि साससगसगमपपसनिसागासा धानि पानी नीपा मगा गपमम गामसांसां गांमां पानी मासा गास नी सासा--इति रूपकम् इति च्छेवाटी वल्लाता तदुपाङ्गं स्याद्रिहीना मन्द्रधैवता सन्यासांशग्रहा गेया शृङ्गारे शार्ङ्गिणोदिता
sāsā sāsagama pāpā pāpama gāpamagāpādhāgā dhānī pāpagama nīdhāpāpā- magapagā gasāsāsā sagamapapāpā pamagāpamagā dhānīpāpamagapama gapamagāgasā sapānīsā sāsāgāsā magāmapa pani sāsā--ityālāpaḥ | sama gama gapā pāma pamapama gāgā gāgasasāsagamani nisa nisasasagasa mama nini sani sāsasagasagamapapasanisāgāsā dhāni pānī nīpā magā gapamama gāmasāṃsāṃ gāṃmāṃ pānī māsā gāsa nī sāsā--iti rūpakam iti cchevāṭī vallātā tadupāṅgaṃ syādrihīnā mandradhaivatā sanyāsāṃśagrahā geyā śṛṅgāre śārṅgiṇoditā
151
इति वल्लाता मध्यमापञ्चमीजातः काकल्यन्तरसंयुतः पञ्चमांशग्रहन्यासो मध्यसप्तकपञ्चमः
iti vallātā madhyamāpañcamījātaḥ kākalyantarasaṃyutaḥ pañcamāṃśagrahanyāso madhyasaptakapañcamaḥ
152
हृष्यकामूर्छनोपेतो गेयः कामादिदैवतः चारुसंचारिवर्णश्च ग्रीष्मेऽह्नः प्रहरेऽग्रिमे शृङ्गारहास्ययोः संधाववमर्शे प्रयुज्यते
hṛṣyakāmūrchanopeto geyaḥ kāmādidaivataḥ cārusaṃcārivarṇaśca grīṣme'hnaḥ prahare'grime śṛṅgārahāsyayoḥ saṃdhāvavamarśe prayujyate
30
पाधा मांधा नीधापापा । पधनीरिमपधामा धनि ध पापारींगां सांसां मांपमागां रीरीं । रीमांपधा मा पनिधपापा । सांगां नीधा पप निरी मां पाधा- माध निध पापा--इत्यालापः पापधपधमधधनिध पापा । पापाधनि रिगपापा मधनिध पापा पपधनि रीरी गंगं संसं गग रींरीं रींरीं मम पप धम धध निध पा--इति करणम्
pādhā māṃdhā nīdhāpāpā | padhanīrimapadhāmā dhani dha pāpārīṃgāṃ sāṃsāṃ māṃpamāgāṃ rīrīṃ | rīmāṃpadhā mā panidhapāpā | sāṃgāṃ nīdhā papa nirī māṃ pādhā- mādha nidha pāpā--ityālāpaḥ pāpadhapadhamadhadhanidha pāpā | pāpādhani rigapāpā madhanidha pāpā papadhani rīrī gaṃgaṃ saṃsaṃ gaga rīṃrīṃ rīṃrīṃ mama papa dhama dhadha nidha pā--iti karaṇam
1
शुद्धपञ्चमः । सां सां सां सां रीं रीं गां सां ज य वि ष म न य न
śuddhapañcamaḥ | sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ rīṃ rīṃ gāṃ sāṃ ja ya vi ṣa ma na ya na
0
मा गा पम गा रीं रीं रीं रीं म द न
mā gā pama gā rīṃ rīṃ rīṃ rīṃ ma da na
2
त नु द ह न
ta nu da ha na
3
मां सां सां सां रीं रीं गां सां व र वृ ष भ ग म न
māṃ sāṃ sāṃ sāṃ rīṃ rīṃ gāṃ sāṃ va ra vṛ ṣa bha ga ma na
0
मा गां पम गा रीं रीं रीं रीं पु र द
mā gāṃ pama gā rīṃ rīṃ rīṃ rīṃ pu ra da
0
ह न
ha na
5
रीं रीं मां मां पा पा धा मा न त स क ल भु व न
rīṃ rīṃ māṃ māṃ pā pā dhā mā na ta sa ka la bhu va na
6
मा धा सां सां नी धा पा पा सि त क म ल व द न
mā dhā sāṃ sāṃ nī dhā pā pā si ta ka ma la va da na
7
धां नीं रीं मां रीं मां पा पा भ व म म भ य ह र
dhāṃ nīṃ rīṃ māṃ rīṃ māṃ pā pā bha va ma ma bha ya ha ra
0
धा मां धा नीं पा पा पा पा भ व श र णं
dhā māṃ dhā nīṃ pā pā pā pā bha va śa ra ṇaṃ
153
इत्याक्षिप्तिका । इति शुद्धपञ्चमः । तद्भाषा दाक्षिणात्या स्याद्ग्रहांशन्यासधैवता ऋषभोऽस्यामपन्यासस्तारा निमपधैवताः
ityākṣiptikā | iti śuddhapañcamaḥ | tadbhāṣā dākṣiṇātyā syādgrahāṃśanyāsadhaivatā ṛṣabho'syāmapanyāsastārā nimapadhaivatāḥ
154
प्रियस्मृतौ नियोगः पापा धासा निरीरीरी गरिमरि गपगग नीसानीमा नीधा पापा पाधा सनी रीरीरीरी गरी सगारीसनी रीरीरी नीनी गपनीध नीनी सानी सनी मागरीरी रीरी मरी सनी नीध निधा पानी निधापापमधा पासा पाधासनी रीरी रीरीरीरी गरीगग पापानीधा पापापा--इत्यालापः । पपधधसनी रीरी गरी सनी धनी नीप पध धस नीरी रीग नीस नीरी रीग नीस निधा नीनी पापा--इति रूपकम् इति दाक्षिणात्या भाषा । अस्या विभाषाऽऽन्धालिका मता पञ्चमांशग्रहन्यासा न्यल्पा भूरीतरस्वरा
priyasmṛtau niyogaḥ pāpā dhāsā nirīrīrī garimari gapagaga nīsānīmā nīdhā pāpā pādhā sanī rīrīrīrī garī sagārīsanī rīrīrī nīnī gapanīdha nīnī sānī sanī māgarīrī rīrī marī sanī nīdha nidhā pānī nidhāpāpamadhā pāsā pādhāsanī rīrī rīrīrīrī garīgaga pāpānīdhā pāpāpā--ityālāpaḥ | papadhadhasanī rīrī garī sanī dhanī nīpa padha dhasa nīrī rīga nīsa nīrī rīga nīsa nidhā nīnī pāpā--iti rūpakam iti dākṣiṇātyā bhāṣā | asyā vibhāṣā''ndhālikā matā pañcamāṃśagrahanyāsā nyalpā bhūrītarasvarā
155
तारधा मन्द्रषड्जा च धापन्यासा गवर्जिता वियुक्तबन्धने गेया शार्ङ्गिदेवेन कीर्तिता
tāradhā mandraṣaḍjā ca dhāpanyāsā gavarjitā viyuktabandhane geyā śārṅgidevena kīrtitā
156
पापामामसरी मापा धापा धाप धध पध धपपसा मास सारी रीमा पाधा पध मास निधा पापधपधपपमा मासा सारी पाधा पाधा पप धध पध धध धम पापा मसा रीमा सारी मासारी मा सारी मासारीमाधाप धधपधा पध धप मममाम सारीमापा धाप धपा धासा नीधा पाप धप पपापा--इत्यालापः । रीरीसारीरी सरीरीसरी रीस रीप रीस रीस धध पाधधप धधधध पममा । ममा पमधा । पधामामपपमाधसधसधपमधा--इति रूपकम् । इत्यान्धाली भाषा । मह्नारी तदुपाङ्गं स्याद्गहीना मन्द्रमध्यमा पञ्चमांशग्रहन्यासा शृङ्गारे ताडिता मता
pāpāmāmasarī māpā dhāpā dhāpa dhadha padha dhapapasā māsa sārī rīmā pādhā padha māsa nidhā pāpadhapadhapapamā māsā sārī pādhā pādhā papa dhadha padha dhadha dhama pāpā masā rīmā sārī māsārī mā sārī māsārīmādhāpa dhadhapadhā padha dhapa mamamāma sārīmāpā dhāpa dhapā dhāsā nīdhā pāpa dhapa papāpā--ityālāpaḥ | rīrīsārīrī sarīrīsarī rīsa rīpa rīsa rīsa dhadha pādhadhapa dhadhadhadha pamamā | mamā pamadhā | padhāmāmapapamādhasadhasadhapamadhā--iti rūpakam | ityāndhālī bhāṣā | mahnārī tadupāṅgaṃ syādgahīnā mandramadhyamā pañcamāṃśagrahanyāsā śṛṅgāre tāḍitā matā
158
इति मह्नारी गेयः कर्णाटगौडस्तु षड्जन्यासग्रहांशकः इति कर्णाटगौडः स एवाऽऽन्दोलितः षड्जे देशवालो रिपोज्झितः
iti mahnārī geyaḥ karṇāṭagauḍastu ṣaḍjanyāsagrahāṃśakaḥ iti karṇāṭagauḍaḥ sa evā''ndolitaḥ ṣaḍje deśavālo ripojjhitaḥ
159
इति देशवालः गान्धारबहुलो मन्द्रताडितो रिपवर्जितः निषादांशग्रहन्यासस्तुरुष्को गौड उच्यते
iti deśavālaḥ gāndhārabahulo mandratāḍito ripavarjitaḥ niṣādāṃśagrahanyāsasturuṣko gauḍa ucyate
160
इति तुरुष्कगौडः गान्धारतिरिपोपेतः प्रस्फुरत्षड्जपञ्चमः गेयो द्राविडगौडोऽयं ग्रहांशन्याससप्तमः
iti turuṣkagauḍaḥ gāndhāratiripopetaḥ prasphuratṣaḍjapañcamaḥ geyo drāviḍagauḍo'yaṃ grahāṃśanyāsasaptamaḥ
161
इति द्राविडगौडः इति गौडोपाङ्गानि इति जनकसहिता द्वापञ्चाशत् अथ प्रसिद्धरागभाषालक्षणम् षड्जे षाड्जीसमुद्भूतं श्रीरागं स्वल्पपञ्चमम् सन्यासांशग्रहं मन्द्रगान्धारं तारमध्यमम् समशेषस्वरं वीरे शास्ति श्रीकरणाग्रणीः
iti drāviḍagauḍaḥ iti gauḍopāṅgāni iti janakasahitā dvāpañcāśat atha prasiddharāgabhāṣālakṣaṇam ṣaḍje ṣāḍjīsamudbhūtaṃ śrīrāgaṃ svalpapañcamam sanyāsāṃśagrahaṃ mandragāndhāraṃ tāramadhyamam samaśeṣasvaraṃ vīre śāsti śrīkaraṇāgraṇīḥ
162
इति श्रीरागः । षड्जग्रामे मन्द्रहीनः षड्जमध्यमया कृतः बङ्गालॐऽशग्रहन्यासषड्जस्तुल्याखिलस्वरः
iti śrīrāgaḥ | ṣaḍjagrāme mandrahīnaḥ ṣaḍjamadhyamayā kṛtaḥ baṅgālaॐ'śagrahanyāsaṣaḍjastulyākhilasvaraḥ
163
इति बङ्गालः मध्यमे कैशिकीजातः षड्जन्यासांशकग्रहः बङ्गालस्तारमध्यस्थपञ्चमः स्यात्समस्वरः
iti baṅgālaḥ madhyame kaiśikījātaḥ ṣaḍjanyāsāṃśakagrahaḥ baṅgālastāramadhyasthapañcamaḥ syātsamasvaraḥ
164
इति द्वितीयबङ्गालः ऋषभांशः पञ्चमान्तः स्यादपन्यासधैवतः वीररौद्राद्भुतरसः पाल्पो मध्यमषाडवः
iti dvitīyabaṅgālaḥ ṛṣabhāṃśaḥ pañcamāntaḥ syādapanyāsadhaivataḥ vīraraudrādbhutarasaḥ pālpo madhyamaṣāḍavaḥ
165
इति मध्यमषाडवः धैवतांशग्रहन्याससंयुतः स्यात्समस्वरः तारमन्द्रोऽयमाषड्जगान्धारं शुद्धभैरवः
iti madhyamaṣāḍavaḥ dhaivatāṃśagrahanyāsasaṃyutaḥ syātsamasvaraḥ tāramandro'yamāṣaḍjagāndhāraṃ śuddhabhairavaḥ
166
इति शुद्धभैरवः षड्जे धैवतिकोद्भूतः षड्जतारसमस्वरः मेघरागो मन्द्रहीनो ग्रहांशन्यासधैवतः
iti śuddhabhairavaḥ ṣaḍje dhaivatikodbhūtaḥ ṣaḍjatārasamasvaraḥ megharāgo mandrahīno grahāṃśanyāsadhaivataḥ
167
इति मेघरागः षड्जे षाड्जीभवः षड्जग्रहांशान्तो निगोत्कटः सोमरागः स्मृतो वीरे तारमध्यस्थमध्यमः
iti megharāgaḥ ṣaḍje ṣāḍjībhavaḥ ṣaḍjagrahāṃśānto nigotkaṭaḥ somarāgaḥ smṛto vīre tāramadhyasthamadhyamaḥ
168
इति सोमरागः तारषड्जग्रहः षड्जे षड्जमध्यमिकोद्भवः गतारमन्द्रः कामोदो धांशः सान्तः समस्वरः
iti somarāgaḥ tāraṣaḍjagrahaḥ ṣaḍje ṣaḍjamadhyamikodbhavaḥ gatāramandraḥ kāmodo dhāṃśaḥ sāntaḥ samasvaraḥ
169
इति कामोदः षड्जे षाड्जीभवः षड्जग्रहांशन्याससंयुतः समस्वरोऽन्यः कामोदो मन्द्रगान्धारसुन्दरः
iti kāmodaḥ ṣaḍje ṣāḍjībhavaḥ ṣaḍjagrahāṃśanyāsasaṃyutaḥ samasvaro'nyaḥ kāmodo mandragāndhārasundaraḥ
170
इति द्वितीयकामोदः गान्धारांशग्रहन्यासो मध्यमान्ध्रीसमुद्भवः निगतारो मन्द्रहीनो रागः स्यादाम्रपञ्चमः शार्ङ्गिदेवेन गदितो हास्याद्भुतरसाश्रयः
iti dvitīyakāmodaḥ gāndhārāṃśagrahanyāso madhyamāndhrīsamudbhavaḥ nigatāro mandrahīno rāgaḥ syādāmrapañcamaḥ śārṅgidevena gadito hāsyādbhutarasāśrayaḥ
171
इत्याम्रपञ्चमः इति दश प्रसिद्धरागाः शुद्धपञ्चमभाषा स्यात्कैशिकी मपभूयसी पन्यासांशग्रहा मापन्यासा सगमतारभाक्
ityāmrapañcamaḥ iti daśa prasiddharāgāḥ śuddhapañcamabhāṣā syātkaiśikī mapabhūyasī panyāsāṃśagrahā māpanyāsā sagamatārabhāk
172
ईर्ष्यायां विनियोक्तव्या भाषाङ्गं केचिदूचिरे समस्वरा रितारा साममन्द्रा चोत्सवे भवेत्
īrṣyāyāṃ viniyoktavyā bhāṣāṅgaṃ kecidūcire samasvarā ritārā sāmamandrā cotsave bhavet
173
पापापा समधा सानी सासासाधा माससम धास नीसरी गासासा सधम मामासस धसमनी नीधा मामगमा पाप समधासा मा धासा । पाधासामाधा- समाधासनि सनि रीसनी गसा । सधमागा गस सास धमासस धसमनी नीधामाम गामा पापा--इत्यालापः पामामा धससनि धसनि धसनिधा माध गाग स सनिध पापारिगसरिग मा रिगसधनिधा मानिधससास ममा निधा सपा धमरिग रिमाधमधनिधनि धनि ध मध्यम मनिधा सास ममा निध स पापा--इति रूपकम् इति कैशिकी पञ्चमादेव सौराष्ट्री भाषा पान्तग्रहांशिका
pāpāpā samadhā sānī sāsāsādhā māsasama dhāsa nīsarī gāsāsā sadhama māmāsasa dhasamanī nīdhā māmagamā pāpa samadhāsā mā dhāsā | pādhāsāmādhā- samādhāsani sani rīsanī gasā | sadhamāgā gasa sāsa dhamāsasa dhasamanī nīdhāmāma gāmā pāpā--ityālāpaḥ pāmāmā dhasasani dhasani dhasanidhā mādha gāga sa sanidha pāpārigasariga mā rigasadhanidhā mānidhasasāsa mamā nidhā sapā dhamariga rimādhamadhanidhani dhani dha madhyama manidhā sāsa mamā nidha sa pāpā--iti rūpakam iti kaiśikī pañcamādeva saurāṣṭrī bhāṣā pāntagrahāṃśikā
174
रिहीना सगधैस्तारा ममन्द्रा समभूयसी नियुक्ता सर्वभावेषु मुनिभिर्गमकान्विता
rihīnā sagadhaistārā mamandrā samabhūyasī niyuktā sarvabhāveṣu munibhirgamakānvitā
175
पापापापमधनी सासासनीग सासासनि गानी गानी धाधा धध सास पापा पपधा पा धापामामा । मधनी मांधानी मां धनीसा सा । सनी गानी गां सासा स नी गा नी धा धाधधसा धममपा पप धापा धापामामा । मधनी मधनी । मां धनि सा सापमानी निधापम धापमध पापा--इत्यालापः पा पम स नीसा सनी गग सस नी गगनी नीगमग नीधाधाध धध मध सस । पाधा पाधा पामा मामा ममधम धधनी सा सनि गग सास । निधधस निधमपा पमधध पमधस पमधध धग मनी धध पा । पमनी नी नीधा पम धध पम धध पा--इति रूपकम् इति सौराष्ट्री । सांशग्रहान्ता सौराष्ट्री टक्करागेति भूरिनिः भूरितारा ममन्द्रा च पहीना करुणे भवेत्
pāpāpāpamadhanī sāsāsanīga sāsāsani gānī gānī dhādhā dhadha sāsa pāpā papadhā pā dhāpāmāmā | madhanī māṃdhānī māṃ dhanīsā sā | sanī gānī gāṃ sāsā sa nī gā nī dhā dhādhadhasā dhamamapā papa dhāpā dhāpāmāmā | madhanī madhanī | māṃ dhani sā sāpamānī nidhāpama dhāpamadha pāpā--ityālāpaḥ pā pama sa nīsā sanī gaga sasa nī gaganī nīgamaga nīdhādhādha dhadha madha sasa | pādhā pādhā pāmā māmā mamadhama dhadhanī sā sani gaga sāsa | nidhadhasa nidhamapā pamadhadha pamadhasa pamadhadha dhaga manī dhadha pā | pamanī nī nīdhā pama dhadha pama dhadha pā--iti rūpakam iti saurāṣṭrī | sāṃśagrahāntā saurāṣṭrī ṭakkarāgeti bhūriniḥ bhūritārā mamandrā ca pahīnā karuṇe bhavet
176
सा सा सानी धनी नीध नीनी मां नी धनी धानी धानी धनी नी मां नीधा नीसा साध नीधमध नीधनीध माधनीध मं गागाग मंगां सगा सनी धनी नीध नी नी धनी नी नी मां नीधा नीसा सा--इत्यालापः । सनि धनि नी नी मां नी धनि सासा धनी नी मां नी धनीसा धससध रीरी रीध मम । धममं मध्यम म गान्धार ग षड्ज ससा गासागाध नी नी नी धनी मधास नीसा गानी धध सासा--इति रूपकम् इति द्वितीयसौराष्ट्री टक्कभाषेव ललिता ललितैरुत्कटैः स्वरैः षड्जांशग्रहणन्यासा षड्जमन्द्रा रिपोज्झिता धीरैर्वीरोत्सवे प्रोक्ता तारगान्धारधैवता
sā sā sānī dhanī nīdha nīnī māṃ nī dhanī dhānī dhānī dhanī nī māṃ nīdhā nīsā sādha nīdhamadha nīdhanīdha mādhanīdha maṃ gāgāga maṃgāṃ sagā sanī dhanī nīdha nī nī dhanī nī nī māṃ nīdhā nīsā sā--ityālāpaḥ | sani dhani nī nī māṃ nī dhani sāsā dhanī nī māṃ nī dhanīsā dhasasadha rīrī rīdha mama | dhamamaṃ madhyama ma gāndhāra ga ṣaḍja sasā gāsāgādha nī nī nī dhanī madhāsa nīsā gānī dhadha sāsā--iti rūpakam iti dvitīyasaurāṣṭrī ṭakkabhāṣeva lalitā lalitairutkaṭaiḥ svaraiḥ ṣaḍjāṃśagrahaṇanyāsā ṣaḍjamandrā ripojjhitā dhīrairvīrotsave proktā tāragāndhāradhaivatā
177
सासा सास मम धधा धधमधा माम गाग मसा सग मसगम धधा धाधा धमधनी नीधामाम गागमां सां सधनीनी धनी नीध नीगागस सागासनी धनी सासा सासममसा मसगम धधा धाध मधानीनी धामामगा गमसास धानी नीध नीनीधध नीगागसा । सागां सनी धानी सासा--इत्यालापः । सममध धाधामंध धमामा गान्धार गसासासग मधधनी नीधामा । धामा- मध गागागस साससस गगसग मसगम धाधाधनी धधनीम मपधमा गसस- मस गसासाससनीधधनी धनीगागागसां ग धानीं सासा--इति रूपकम् इति ललिता भिन्नषड्जेऽपि ललिता ग्रहांशन्यासधैवता
sāsā sāsa mama dhadhā dhadhamadhā māma gāga masā saga masagama dhadhā dhādhā dhamadhanī nīdhāmāma gāgamāṃ sāṃ sadhanīnī dhanī nīdha nīgāgasa sāgāsanī dhanī sāsā sāsamamasā masagama dhadhā dhādha madhānīnī dhāmāmagā gamasāsa dhānī nīdha nīnīdhadha nīgāgasā | sāgāṃ sanī dhānī sāsā--ityālāpaḥ | samamadha dhādhāmaṃdha dhamāmā gāndhāra gasāsāsaga madhadhanī nīdhāmā | dhāmā- madha gāgāgasa sāsasasa gagasaga masagama dhādhādhanī dhadhanīma mapadhamā gasasa- masa gasāsāsasanīdhadhanī dhanīgāgāgasāṃ ga dhānīṃ sāsā--iti rūpakam iti lalitā bhinnaṣaḍje'pi lalitā grahāṃśanyāsadhaivatā
178
रिगमैर्ललितैस्तारमन्द्रैर्युक्ता धमन्द्रभाक् प्रयोज्या ललिते स्नेहे मतङ्गमुनिसंमता
rigamairlalitaistāramandrairyuktā dhamandrabhāk prayojyā lalite snehe mataṅgamunisaṃmatā
179
धाधाधाध सनी धाधाधध नीरी गासनीसा नीधाधाध सनी रीगामा । गरी मागा रीरीरीरीरीरी गमपधाधप नींधा पामा गारी । मागारी । रीगरीग मगमरी गामागारी धनी रीगासनी । धाधाधम धाधाधध नीरी रीधा नीरी धानी रीगा सनी सनी धाधाधध सरिग मगरि मामा रीरीरीरीरी मगपधा पधनीधापामा गारी मागा रीरी गमगमं रीगामागा रीधानीरीमा सनी सनी धाधा--इत्यालापः । धैवत सनिगनिस रिग रिम सनि धनि धममाध धमनिनि धधधध रीरी- रीरी गम । मंमं गारी धापामगरीमागारी सनी धधनी गगा । सनी सनी धानीमांधा सनीनीधाधा--इति रूपकम् । इति द्वितीयललिता । चतुर्धा सैन्धवी तत्र टक्कभाषा रिपोज्झिता सन्यासांशग्रहा सान्द्रा गमकैर्लङ्घितस्वरैः सगतारा षड्जमन्द्रा गेया सर्वरसेष्वसौ
dhādhādhādha sanī dhādhādhadha nīrī gāsanīsā nīdhādhādha sanī rīgāmā | garī māgā rīrīrīrīrīrī gamapadhādhapa nīṃdhā pāmā gārī | māgārī | rīgarīga magamarī gāmāgārī dhanī rīgāsanī | dhādhādhama dhādhādhadha nīrī rīdhā nīrī dhānī rīgā sanī sanī dhādhādhadha sariga magari māmā rīrīrīrīrī magapadhā padhanīdhāpāmā gārī māgā rīrī gamagamaṃ rīgāmāgā rīdhānīrīmā sanī sanī dhādhā--ityālāpaḥ | dhaivata saniganisa riga rima sani dhani dhamamādha dhamanini dhadhadhadha rīrī- rīrī gama | maṃmaṃ gārī dhāpāmagarīmāgārī sanī dhadhanī gagā | sanī sanī dhānīmāṃdhā sanīnīdhādhā--iti rūpakam | iti dvitīyalalitā | caturdhā saindhavī tatra ṭakkabhāṣā ripojjhitā sanyāsāṃśagrahā sāndrā gamakairlaṅghitasvaraiḥ sagatārā ṣaḍjamandrā geyā sarvaraseṣvasau
180
सासासासा मांसा मांसा सा । मंस गामा गासा सागां सामां सासमम गामा गममस नीगससा सनी मांस नीगां नीधांधां । धमाधांधाधं मानी नीनी धमाधाधा धाध मनी नीनीं धनी धनी सासा--इत्यालापः । मध्यम म षड्ज स सागाससा । नीनीनीनी सधंनीस नीधाधा धमा धममनी धाधाधममनि नीनीनीनीनीनी सनी सनी गगसासा ममगममम धग गगसम नीनीधध ममधम धनीनीनी मधनीनी नीधनीसगमधध गध मग सनी सनी ससनीध नीनीनीसनीधमम धध नीनी समगग नीनीनीम नीधममधधनी- नीगगसा सा--इति रूपकम् इति सैन्धवी सैन्धवी पञ्चमेऽप्यस्ति ग्रहांशन्यासपञ्चमा
sāsāsāsā māṃsā māṃsā sā | maṃsa gāmā gāsā sāgāṃ sāmāṃ sāsamama gāmā gamamasa nīgasasā sanī māṃsa nīgāṃ nīdhāṃdhāṃ | dhamādhāṃdhādhaṃ mānī nīnī dhamādhādhā dhādha manī nīnīṃ dhanī dhanī sāsā--ityālāpaḥ | madhyama ma ṣaḍja sa sāgāsasā | nīnīnīnī sadhaṃnīsa nīdhādhā dhamā dhamamanī dhādhādhamamani nīnīnīnīnīnī sanī sanī gagasāsā mamagamamama dhaga gagasama nīnīdhadha mamadhama dhanīnīnī madhanīnī nīdhanīsagamadhadha gadha maga sanī sanī sasanīdha nīnīnīsanīdhamama dhadha nīnī samagaga nīnīnīma nīdhamamadhadhanī- nīgagasā sā--iti rūpakam iti saindhavī saindhavī pañcame'pyasti grahāṃśanyāsapañcamā
181
रिपापन्याससंयुक्ता रम्या सगमकैः स्वरैः नीतरै रिबहुस्तारपा पूर्वविनियोगिनी
ripāpanyāsasaṃyuktā ramyā sagamakaiḥ svaraiḥ nītarai ribahustārapā pūrvaviniyoginī
182
पापापा स पध सरी री री री री पमधपम धपापास पधसरी रीरीरीस- रीगारी । मारी पाधा सारी गासा रीरीरीरी गापां रीं री गाससरी रीमाधा पमधपमध पापासपधम पधमपध मपधसनीरीरी मरीसरी रीपमध पमधपापा । सपधसरी । रीरीरीस रीरीरीस रीगारीमाधापाधासारी गासारीरीधरीरी गां पां रीरी माससरी रीसा धापमधापमधापापा--इत्यालापः ॥ पधसधसरी गसरिगरीसरी । गरीसध मधं धंप पसरीरी रीरीपारी पप- पारी रिममामांमाससारी सरीरीरी रीससधा धपपपधधसग पंधं सरी सरीगम धधपाधा पमधध पमधधपापा--इति रूपकम् । इति द्वितीयसैन्धवी । मालवे कैशिकेऽप्यस्ति सैन्धवी मृदुपञ्चमा समन्द्रा निगमैर्मुक्ता षड्जन्यासग्रहांशिका प्रयोज्या सर्वभावेषु श्रीसोढलसुतोदिता
pāpāpā sa padha sarī rī rī rī rī pamadhapama dhapāpāsa padhasarī rīrīrīsa- rīgārī | mārī pādhā sārī gāsā rīrīrīrī gāpāṃ rīṃ rī gāsasarī rīmādhā pamadhapamadha pāpāsapadhama padhamapadha mapadhasanīrīrī marīsarī rīpamadha pamadhapāpā | sapadhasarī | rīrīrīsa rīrīrīsa rīgārīmādhāpādhāsārī gāsārīrīdharīrī gāṃ pāṃ rīrī māsasarī rīsā dhāpamadhāpamadhāpāpā--ityālāpaḥ || padhasadhasarī gasarigarīsarī | garīsadha madhaṃ dhaṃpa pasarīrī rīrīpārī papa- pārī rimamāmāṃmāsasārī sarīrīrī rīsasadhā dhapapapadhadhasaga paṃdhaṃ sarī sarīgama dhadhapādhā pamadhadha pamadhadhapāpā--iti rūpakam | iti dvitīyasaindhavī | mālave kaiśike'pyasti saindhavī mṛdupañcamā samandrā nigamairmuktā ṣaḍjanyāsagrahāṃśikā prayojyā sarvabhāveṣu śrīsoḍhalasutoditā
183
सासासासा समरीमा पापापप धापधापा मा रीरी मा रीरी सां सां सम- रीमा पापा पप धापामा । पप धापा मा पापा पपधा सा पप धासा धारी । रीमपाधापम रीरी मरीरीसरीसारीससासारी मासारीमामारी मापापापपधापा- धापधापामारीरीमारीमासा । समरीमा पापा पप धापापामा धापामापा पप पधा सां पपधा पमारीं रीं मपाधापमरीमारी रीसासा--इत्यालापः । सम रीरी ममरिरि पप रिप पपाधाप मरीरी समममरि पप पप धध षड्ज सं पाधापामारीमरीमरीसरीसाधधसध षड्ज सस मम रिरि पप रिरि स रिस रि सास धस ससं मं रिरि मम रिरि पाधापम रिरिसरिसामरिरिरिसा-- इति रूपकम् । इति तृतीयसैन्धवी सैन्धवी भिन्नषड्जेऽपि न्यासांशग्रहधैवता उद्दीपने नियोक्तव्या धमन्द्रा रिपवर्जिता
sāsāsāsā samarīmā pāpāpapa dhāpadhāpā mā rīrī mā rīrī sāṃ sāṃ sama- rīmā pāpā papa dhāpāmā | papa dhāpā mā pāpā papadhā sā papa dhāsā dhārī | rīmapādhāpama rīrī marīrīsarīsārīsasāsārī māsārīmāmārī māpāpāpapadhāpā- dhāpadhāpāmārīrīmārīmāsā | samarīmā pāpā papa dhāpāpāmā dhāpāmāpā papa padhā sāṃ papadhā pamārīṃ rīṃ mapādhāpamarīmārī rīsāsā--ityālāpaḥ | sama rīrī mamariri papa ripa papādhāpa marīrī samamamari papa papa dhadha ṣaḍja saṃ pādhāpāmārīmarīmarīsarīsādhadhasadha ṣaḍja sasa mama riri papa riri sa risa ri sāsa dhasa sasaṃ maṃ riri mama riri pādhāpama ririsarisāmariririsā-- iti rūpakam | iti tṛtīyasaindhavī saindhavī bhinnaṣaḍje'pi nyāsāṃśagrahadhaivatā uddīpane niyoktavyā dhamandrā ripavarjitā
184
धाधा धध गमधनि निनि धानी सानी सनि सधा नीधा नीनी धाधमामगमा सानी धाधा पमा धाधाधगसधगमगधमधनीनी । नीनीनी । धनीसधानीनी- मधासानीधाधमधाधा--इत्यालापः । धाध गम धनी नीनी सनी धनी नीनीनीध षड्ज सं सनीनी सनी धध गम धग मध नीनी मनी धनी नीध नीध गां सगमा नीसनी धनीधगमधगम- धनीनीमनीधनीनीध धासा धमनी सनी धनीध गमधगमधनी । नीमनीधनी- नीधनीधाधा--इति रूपकम् । इति चतुर्थसैन्धवी । हिन्दोलभाषा गौडी स्यात्षड्जन्यासग्रहांशिका । पञ्चमोत्पन्नगमकबहुलाधरिवर्जिता । षड्जमन्द्रा प्रयोक्तव्या प्रियसंभाषणे बुधैः
dhādhā dhadha gamadhani nini dhānī sānī sani sadhā nīdhā nīnī dhādhamāmagamā sānī dhādhā pamā dhādhādhagasadhagamagadhamadhanīnī | nīnīnī | dhanīsadhānīnī- madhāsānīdhādhamadhādhā--ityālāpaḥ | dhādha gama dhanī nīnī sanī dhanī nīnīnīdha ṣaḍja saṃ sanīnī sanī dhadha gama dhaga madha nīnī manī dhanī nīdha nīdha gāṃ sagamā nīsanī dhanīdhagamadhagama- dhanīnīmanīdhanīnīdha dhāsā dhamanī sanī dhanīdha gamadhagamadhanī | nīmanīdhanī- nīdhanīdhādhā--iti rūpakam | iti caturthasaindhavī | hindolabhāṣā gauḍī syātṣaḍjanyāsagrahāṃśikā | pañcamotpannagamakabahulādharivarjitā | ṣaḍjamandrā prayoktavyā priyasaṃbhāṣaṇe budhaiḥ
185
सां मां सां स मगामापापामापामापा मागामसांसां सस सगामापापागमगा मगापगामपापा । मागगसासनीसागामामगासनीसामास सगासासा सस गामा सागामाप मगा सापा पापा मामा गाग सासा समगा । मापा मापा पा पमगा । प् अमागम पगापमा गमपगा पमापगा पासासासगसामागासनिसां सां-- इत्यालापः । षड्ज सगमग पममगगसां षड्ज ससागामा मामा पाप मगापम पगा गगसापानी सनीस मगम गमपम पम गम मम गनिसां गगसगसनिसाम- गागसासा--इति रूपकम् । इति गौडी । ग्रहांशन्यासषड्जाऽन्या गौडी मालवकैशिके
sāṃ māṃ sāṃ sa magāmāpāpāmāpāmāpā māgāmasāṃsāṃ sasa sagāmāpāpāgamagā magāpagāmapāpā | māgagasāsanīsāgāmāmagāsanīsāmāsa sagāsāsā sasa gāmā sāgāmāpa magā sāpā pāpā māmā gāga sāsā samagā | māpā māpā pā pamagā | p amāgama pagāpamā gamapagā pamāpagā pāsāsāsagasāmāgāsanisāṃ sāṃ-- ityālāpaḥ | ṣaḍja sagamaga pamamagagasāṃ ṣaḍja sasāgāmā māmā pāpa magāpama pagā gagasāpānī sanīsa magama gamapama pama gama mama ganisāṃ gagasagasanisāma- gāgasāsā--iti rūpakam | iti gauḍī | grahāṃśanyāsaṣaḍjā'nyā gauḍī mālavakaiśike
186
मतङ्गोक्ता तारमन्द्रषड्जा भूरिनिषादभाक् प्रयोज्या रणरणके वीरे त्वन्यैः प्रयुज्यते
mataṅgoktā tāramandraṣaḍjā bhūriniṣādabhāk prayojyā raṇaraṇake vīre tvanyaiḥ prayujyate
187
सांसां सानि धासां पमा गामानी नीधनी धधमपममगम मगा गसासगारी सागामगमनीनी धम पम पाप मम मगरीमं सां सनी नीरीपा । सनीरीस नीसासा । मगमनी गा मा नीगा मानी । नीधसापा मागामनी नीधधनी धमपमगमगामपाम गरी री मपगमानीधनीस पामगमापाप सां ममगारीरीं सास नीरीरी पास नीरीसनी रीसनी सासा--इत्यालापः । सांनीधससपापममगाधनिधनि धनिध मपम गमम सा मगरीरी सांसनी रीरी पांसनी रीरी पां स नीरीरीसागमपा गानीधपममपममगमगरी सनि- सास नीसासनि रिरि सासा--इति रूपकम् । इति द्वितीयगौडी । याष्टिके त्रावणी भाषा पञ्चमस्य ग्रहांशसा पान्ता सरिमपैर्भूरिसंगतद्विश्रुतिर्मता
sāṃsāṃ sāni dhāsāṃ pamā gāmānī nīdhanī dhadhamapamamagama magā gasāsagārī sāgāmagamanīnī dhama pama pāpa mama magarīmaṃ sāṃ sanī nīrīpā | sanīrīsa nīsāsā | magamanī gā mā nīgā mānī | nīdhasāpā māgāmanī nīdhadhanī dhamapamagamagāmapāma garī rī mapagamānīdhanīsa pāmagamāpāpa sāṃ mamagārīrīṃ sāsa nīrīrī pāsa nīrīsanī rīsanī sāsā--ityālāpaḥ | sāṃnīdhasasapāpamamagādhanidhani dhanidha mapama gamama sā magarīrī sāṃsanī rīrī pāṃsanī rīrī pāṃ sa nīrīrīsāgamapā gānīdhapamamapamamagamagarī sani- sāsa nīsāsani riri sāsā--iti rūpakam | iti dvitīyagauḍī | yāṣṭike trāvaṇī bhāṣā pañcamasya grahāṃśasā pāntā sarimapairbhūrisaṃgatadviśrutirmatā
188
सासासापा पापाधाधानीनी सानिधानिधा सारी सासानीधनीध सारी गारी मासनी पापाधानीसा सनीमध धससनिमधमधसनिधामागामा सानीस- सासंसं सनिसांसां निगास निधामा मामां सरि सासा साधानिधापापा । इति त्रावणी । एषा भाषाङ्गमन्येषां धग्रहांशा निपोज्झिता अतारा प्रार्थने मन्द्रधगव्याप्तोरुमध्यमा
sāsāsāpā pāpādhādhānīnī sānidhānidhā sārī sāsānīdhanīdha sārī gārī māsanī pāpādhānīsā sanīmadha dhasasanimadhamadhasanidhāmāgāmā sānīsa- sāsaṃsaṃ sanisāṃsāṃ nigāsa nidhāmā māmāṃ sari sāsā sādhānidhāpāpā | iti trāvaṇī | eṣā bhāṣāṅgamanyeṣāṃ dhagrahāṃśā nipojjhitā atārā prārthane mandradhagavyāptorumadhyamā
189
इति भाषाङ्गम् भाषा हर्षपुरी षड्जमन्द्रा मालवकैशिके सन्यासांशग्रहा तारमपा हर्षे धवर्जिता
iti bhāṣāṅgam bhāṣā harṣapurī ṣaḍjamandrā mālavakaiśike sanyāsāṃśagrahā tāramapā harṣe dhavarjitā
190
सासासासनिसनिस रिस नीसासा । मगमापापापा । समपापा पममाम म गाग री । रीसांसनि निपां सनि ममगारी नी नी पासनीसांसां सरि रिरी पां सनिरी सनिरीस निसासा । सनिसांरी निसानीनी निसारी । सनिसां सां । मगा मा पापा । समपापमगा गममारीरीसा मनीपांसनी सासागगरी नी नीपासनीसांसां । सनिरीरी पांसनिरी सनिरी सनीसां सां--इत्यालापः । सानी रीसा नी नीगरी सा । निरीरीग रीमरीग नीरीगरी नीस मध्यम म गान्धार गारी गगरीसारीगरीपागरी सनी रीग रीनीसासा--इति रूपकम् । इति हर्षपुरी । पञ्चमस्य विभाषा स्याद्भम्माणी मन्द्रषड्जभाक् पान्तांशादिः समनिपैस्तारत्यक्तरिरुत्सवे
sāsāsāsanisanisa risa nīsāsā | magamāpāpāpā | samapāpā pamamāma ma gāga rī | rīsāṃsani nipāṃ sani mamagārī nī nī pāsanīsāṃsāṃ sari rirī pāṃ sanirī sanirīsa nisāsā | sanisāṃrī nisānīnī nisārī | sanisāṃ sāṃ | magā mā pāpā | samapāpamagā gamamārīrīsā manīpāṃsanī sāsāgagarī nī nīpāsanīsāṃsāṃ | sanirīrī pāṃsanirī sanirī sanīsāṃ sāṃ--ityālāpaḥ | sānī rīsā nī nīgarī sā | nirīrīga rīmarīga nīrīgarī nīsa madhyama ma gāndhāra gārī gagarīsārīgarīpāgarī sanī rīga rīnīsāsā--iti rūpakam | iti harṣapurī | pañcamasya vibhāṣā syādbhammāṇī mandraṣaḍjabhāk pāntāṃśādiḥ samanipaistāratyaktarirutsave
191
पापा पाम गामा पापा । मामा नीधा मामगमा पापा । पगा गमा सनीधपा पापमनी नीधनीसां सां गममापा पापमपमनीसनीधापापापमपमनीसनिधां पा पापा पम निनिधागां मां पमनि निधापसधापमधपमधापापा--इत्यालापः । पां पञ्चम पंग गम पामम गग मम गग ममनि धधमगा षापा । पपगम- समसनिधसनिधपापमनिनिनि धनि निसमम गपमपमनि सानि मनिध पापा पम नि पानि निधनी सस पमममाधांधमधधपमधधसमधधपापा--इति रूपकम् इति भम्माणी धैवत्या मध्यमायाश्च संभूतष्टक्ककैशिकः धैवतांशग्रहन्यासः काकल्यन्तरराजितः
pāpā pāma gāmā pāpā | māmā nīdhā māmagamā pāpā | pagā gamā sanīdhapā pāpamanī nīdhanīsāṃ sāṃ gamamāpā pāpamapamanīsanīdhāpāpāpamapamanīsanidhāṃ pā pāpā pama ninidhāgāṃ māṃ pamani nidhāpasadhāpamadhapamadhāpāpā--ityālāpaḥ | pāṃ pañcama paṃga gama pāmama gaga mama gaga mamani dhadhamagā ṣāpā | papagama- samasanidhasanidhapāpamaninini dhani nisamama gapamapamani sāni manidha pāpā pama ni pāni nidhanī sasa pamamamādhāṃdhamadhadhapamadhadhasamadhadhapāpā--iti rūpakam iti bhammāṇī dhaivatyā madhyamāyāśca saṃbhūtaṣṭakkakaiśikaḥ dhaivatāṃśagrahanyāsaḥ kākalyantararājitaḥ
192
सारोही सप्रसन्नादिरुत्तरायतयाऽन्वितः उद्भटे नटने ग्रामगस्ते कञ्चुकिकर्तृके
sārohī saprasannādiruttarāyatayā'nvitaḥ udbhaṭe naṭane grāmagaste kañcukikartṛke
193
प्रवेशे तुर्ययामेऽह्नो वीभत्से सभयानके प्रयोक्तव्यो महाकालमन्मथप्रीतये बुधैः
praveśe turyayāme'hno vībhatse sabhayānake prayoktavyo mahākālamanmathaprītaye budhaiḥ
31
धासा धपा धमामगारीमगाग सासनीम गरीगसा धाधाधसा गरीरीमा माध- धधरीरीरी गागमाम धाधाधसागारीरी धाधाधास पाधममगरी गसासधधसस- रीरीग गममधधरी गगसस सनीनीनी सरीगस निसां सां धांधांधांधां । सस- माम धागसासनिसधाधा धाधाधाधा सससस मरी धम मममसरि मरिमधप- मसा धासासासा सागधासगध सधधसधपरिरि ममसरि ममधपमधा धाधाधस सधसस सस ससारिमधासनिगा सासा निनिधा--इत्यालापः । सागरिम मारिममाधापा धापा धामा धाध धधसास धासामाधापामा धापा- माप धम धधपामारिमा धमधास मामधाधा सागारी । मम गग धध पम धाधा- धधसा धससा धपसास गधरीरी रीरी मम ममरीम मममाम ममरिम धपमध मधमध मधपधाधा रीधध रिधाधारि धधाधपा पामा रिस रिरिमम ममधप धाधासधा सासागम मधमध सधसम मसधम धाधा--इति करणम्
dhāsā dhapā dhamāmagārīmagāga sāsanīma garīgasā dhādhādhasā garīrīmā mādha- dhadharīrīrī gāgamāma dhādhādhasāgārīrī dhādhādhāsa pādhamamagarī gasāsadhadhasasa- rīrīga gamamadhadharī gagasasa sanīnīnī sarīgasa nisāṃ sāṃ dhāṃdhāṃdhāṃdhāṃ | sasa- māma dhāgasāsanisadhādhā dhādhādhādhā sasasasa marī dhama mamamasari marimadhapa- masā dhāsāsāsā sāgadhāsagadha sadhadhasadhapariri mamasari mamadhapamadhā dhādhādhasa sadhasasa sasa sasārimadhāsanigā sāsā ninidhā--ityālāpaḥ | sāgarima mārimamādhāpā dhāpā dhāmā dhādha dhadhasāsa dhāsāmādhāpāmā dhāpā- māpa dhama dhadhapāmārimā dhamadhāsa māmadhādhā sāgārī | mama gaga dhadha pama dhādhā- dhadhasā dhasasā dhapasāsa gadharīrī rīrī mama mamarīma mamamāma mamarima dhapamadha madhamadha madhapadhādhā rīdhadha ridhādhāri dhadhādhapā pāmā risa ririmama mamadhapa dhādhāsadhā sāsāgama madhamadha sadhasama masadhama dhādhā--iti karaṇam
0
टक्ककैशिकः । धा धा धा धा धा मा पा पा श्री
ṭakkakaiśikaḥ | dhā dhā dhā dhā dhā mā pā pā śrī
1
त्क ट त ट
tka ṭa ta ṭa
2
धा धा री गा सां सां री गा वि ग लि त म द म दि
dhā dhā rī gā sāṃ sāṃ rī gā vi ga li ta ma da ma di
0
धां धां मां धां धां धां धां धां रा
dhāṃ dhāṃ māṃ dhāṃ dhāṃ dhāṃ dhāṃ dhāṃ rā
0
द म
da ma
3
त्त
tta
0
मां धां मां धां धां धां धां धां म धु प कु लं
māṃ dhāṃ māṃ dhāṃ dhāṃ dhāṃ dhāṃ dhāṃ ma dhu pa ku laṃ
5
धां धां सां सां गा री मा मा कु लि श ध र क म ल
dhāṃ dhāṃ sāṃ sāṃ gā rī mā mā ku li śa dha ra ka ma la
0
री री मा मा धा री मा मा यो
rī rī mā mā dhā rī mā mā yo
6
प्र भृ ति नु
pra bhṛ ti nu
0
धा धा धा धा धा धा धा सा तं
dhā dhā dhā dhā dhā dhā dhā sā taṃ
0
ग ण
ga ṇa
0
धा पा मा धा धा धा धा धा तिं
dhā pā mā dhā dhā dhā dhā dhā tiṃ
रागविवेकाध्यायः (cont. 5)
194
इत्याक्षिप्तिका । इति टक्ककैशिकः ॥ मालवा तस्य भाषा स्याद्ग्रहांशन्यासधैवता षड्जधौ संगतौ तत्र स्यातामृषभपञ्चमौ
ityākṣiptikā | iti ṭakkakaiśikaḥ || mālavā tasya bhāṣā syādgrahāṃśanyāsadhaivatā ṣaḍjadhau saṃgatau tatra syātāmṛṣabhapañcamau
195
धाधासारि सामापामा गारीमाधा पाधाधानी धासाधा ॥ इति मालवा । गान्धारांशग्रहा धान्ता द्राविडी तद्विभाषिका द्विश्रुती संगतौ तत्र भवेतां षड्जधैवतौ
dhādhāsāri sāmāpāmā gārīmādhā pādhādhānī dhāsādhā || iti mālavā | gāndhārāṃśagrahā dhāntā drāviḍī tadvibhāṣikā dviśrutī saṃgatau tatra bhavetāṃ ṣaḍjadhaivatau
2
गासागामा धाधा पामा धाधा गास निधांधास गासनि धापनिमागा मनिधा ॥ इति द्राविडी भाषा । इति श्रीमदनवद्यविद्याविनोदश्रीकरणाधिपतिश्रीसोढलदेवनन्दननिःशङ्कश्रीशार्ङ्गदेवविरचिते संगीतरत्नाकरे रागविवेकाध्यायो द्वितीयः
gāsāgāmā dhādhā pāmā dhādhā gāsa nidhāṃdhāsa gāsani dhāpanimāgā manidhā || iti drāviḍī bhāṣā | iti śrīmadanavadyavidyāvinodaśrīkaraṇādhipatiśrīsoḍhaladevanandananiḥśaṅkaśrīśārṅgadevaviracite saṃgītaratnākare rāgavivekādhyāyo dvitīyaḥ
वंशप्रकरणम्
1
अथ षष्ठो वाद्याध्यायः । ततं येनावनद्धं च भुवनं निजमायया आनन्दघनमध्येमि तं ब्रह्मसुषिरे हरम्
atha ṣaṣṭho vādyādhyāyaḥ | tataṃ yenāvanaddhaṃ ca bhuvanaṃ nijamāyayā ānandaghanamadhyemi taṃ brahmasuṣire haram
2
चित्रा वाचः प्रवर्तन्ते धातुवृत्तिविचित्रिताः यतस्तं नौमि विस्तारतत्त्वौघानुगतं शिवम्
citrā vācaḥ pravartante dhātuvṛttivicitritāḥ yatastaṃ naumi vistāratattvaughānugataṃ śivam
3
गीतं चतुर्विधाद्वाद्याज्जायते चोपरज्यते मीयते च ततोऽस्माभिर्वाद्यमद्य निगद्यते तत्ततं सुषिरं चावनद्धं घनमिति स्मृतम्
gītaṃ caturvidhādvādyājjāyate coparajyate mīyate ca tato'smābhirvādyamadya nigadyate tattataṃ suṣiraṃ cāvanaddhaṃ ghanamiti smṛtam
4
चतुर्धा तत्र पूर्वाभ्यां श्रुत्यादिद्वारतो भवेत् गीतं ततोऽवनद्धेन रज्यते मीयते घनात्
caturdhā tatra pūrvābhyāṃ śrutyādidvārato bhavet gītaṃ tato'vanaddhena rajyate mīyate ghanāt
5
वाद्यतन्त्री ततं वाद्यं सुषिरं सुषिरं मतम्
vādyatantrī tataṃ vādyaṃ suṣiraṃ suṣiraṃ matam
6
चर्मावनद्धवदनमवनद्धं तु वाद्यते धनो मूर्तिः साऽभिघाताद्वाद्यते यत्र तद्घनम्
carmāvanaddhavadanamavanaddhaṃ tu vādyate dhano mūrtiḥ sā'bhighātādvādyate yatra tadghanam
7
ततं वीणा द्विधा सा च श्रुतिस्वरविवेचनात् तत्र श्रीशार्ङ्गिदेवेन श्रुतिचीणोदिता पुरा
tataṃ vīṇā dvidhā sā ca śrutisvaravivecanāt tatra śrīśārṅgidevena śruticīṇoditā purā
8
वक्ष्यते स्वरवीणाऽत्र तस्यामपि विचक्षणाः अङ्कित्वा स्वरदेशानां भागानुभिन्दते श्रुतीः
vakṣyate svaravīṇā'tra tasyāmapi vicakṣaṇāḥ aṅkitvā svaradeśānāṃ bhāgānubhindate śrutīḥ
9
तद्भेदास्त्वेकतन्त्री स्यान्नकुलश्च त्रितन्त्रिका चित्रा वीणा विपञ्ची च ततः स्यान्मत्तकोकिला
tadbhedāstvekatantrī syānnakulaśca tritantrikā citrā vīṇā vipañcī ca tataḥ syānmattakokilā
10
आलापिनी किंनरी च पिनाकीसंज्ञिता परा निःशङ्कवीणेत्याद्याश्च शार्ङ्गिदेवेन कीर्तिताः
ālāpinī kiṃnarī ca pinākīsaṃjñitā parā niḥśaṅkavīṇetyādyāśca śārṅgidevena kīrtitāḥ
11
वंशः पावः पाविका च मुरली मधुकर्यपि काहलातुण्डुकिन्यौ च चुक्का शृङ्गमतः परम्
vaṃśaḥ pāvaḥ pāvikā ca muralī madhukaryapi kāhalātuṇḍukinyau ca cukkā śṛṅgamataḥ param
12
शङ्खादयश्च वाद्यस्य सुषिरस्य भिदा मताः पटहो मर्दलश्चाथ हुडुक्का करटा घटः
śaṅkhādayaśca vādyasya suṣirasya bhidā matāḥ paṭaho mardalaścātha huḍukkā karaṭā ghaṭaḥ
13
घडसो ढवसो ढक्का कुडुक्का कुडुषा तथा रुञ्जा डमरुको डक्का मण्डिडक्का च डक्कुली
ghaḍaso ḍhavaso ḍhakkā kuḍukkā kuḍuṣā tathā ruñjā ḍamaruko ḍakkā maṇḍiḍakkā ca ḍakkulī
14
सेल्लुका झल्लरी भाणस्त्रिवली दुन्दुभिस्तथा भेरीनिःसाणतुम्बक्यो भेदाः स्युरवनद्धगाः
sellukā jhallarī bhāṇastrivalī dundubhistathā bherīniḥsāṇatumbakyo bhedāḥ syuravanaddhagāḥ
15
तालोऽथ कांस्यतालः स्याद्घण्टा च क्षुद्रघण्टिका जयघण्टा ततः केस्रा शुक्तिपट्टादयस्तथा प्रभेदा घनवाद्यस्य प्रोक्ताः सोढलसूनुना
tālo'tha kāṃsyatālaḥ syādghaṇṭā ca kṣudraghaṇṭikā jayaghaṇṭā tataḥ kesrā śuktipaṭṭādayastathā prabhedā ghanavādyasya proktāḥ soḍhalasūnunā
16
शुष्कं गीतानुगं नृत्तानुगमन्यद्द्वयानुगम् चतुर्धेति मतं वाद्यं तत्र शुष्कं तदुच्यते
śuṣkaṃ gītānugaṃ nṛttānugamanyaddvayānugam caturdheti mataṃ vādyaṃ tatra śuṣkaṃ taducyate
17
यद्विना गीतनृत्याभ्यां तद्गोष्ठीत्युच्यते बुधैः ततः परं तु त्रितयं भवेदन्वर्थनामकम्
yadvinā gītanṛtyābhyāṃ tadgoṣṭhītyucyate budhaiḥ tataḥ paraṃ tu tritayaṃ bhavedanvarthanāmakam
18
वाद्यं दक्षाध्वरध्वंसोद्वेगत्यागाय शंभुना चक्रे कौतुकतो नन्दिस्वातितुम्बुरुनारदैः
vādyaṃ dakṣādhvaradhvaṃsodvegatyāgāya śaṃbhunā cakre kautukato nandisvātitumburunāradaiḥ
19
अभिषेके नरेन्द्राणां यात्रायामुत्सवे तथा
abhiṣeke narendrāṇāṃ yātrāyāmutsave tathā
20
मङ्गलेषु च सर्वेषु विवाहोपनयादिषु उत्पाते संभ्रमे युद्धे नाटके वीररौद्रिणि
maṅgaleṣu ca sarveṣu vivāhopanayādiṣu utpāte saṃbhrame yuddhe nāṭake vīraraudriṇi
21
सर्वातोद्यानि वाद्यन्ते कानिचित्त्वल्पमङ्गले विश्रान्तौ रङ्गसंस्थानां गायतां नृत्यतामपि
sarvātodyāni vādyante kānicittvalpamaṅgale viśrāntau raṅgasaṃsthānāṃ gāyatāṃ nṛtyatāmapi
22
एतान्युत्साहकारीणि वीराणां मङ्गलाय च कुर्वन्ति हृदयस्फूर्तिं दुःखमुन्मूलयन्ति च
etānyutsāhakārīṇi vīrāṇāṃ maṅgalāya ca kurvanti hṛdayasphūrtiṃ duḥkhamunmūlayanti ca
23
गीतनृत्यगतन्यूनप्रच्छादनपटून्यपि वाद्यान्यतस्ततादीनि तत्राऽऽदौ ब्रूमहे ततम्
gītanṛtyagatanyūnapracchādanapaṭūnyapi vādyānyatastatādīni tatrā''dau brūmahe tatam
24
तस्य वादनभेदांश्च विविधाः करसारणाः सुषिरं पटहं तस्य पाटांस्तद्रचनास्तथा
tasya vādanabhedāṃśca vividhāḥ karasāraṇāḥ suṣiraṃ paṭahaṃ tasya pāṭāṃstadracanāstathā
25
पाटप्रभववाद्यानि प्रबन्धान्वाद्यसंश्रयान् मर्दलाख्यं ततो वाद्यं भेदान्मार्दलिकस्य च
pāṭaprabhavavādyāni prabandhānvādyasaṃśrayān mardalākhyaṃ tato vādyaṃ bhedānmārdalikasya ca
26
गुणदोषांश्च तद्वृन्दं स्वरूपस्य च लक्षणम् हुडुक्काद्यवनद्धानां स्वस्वपाटसमन्वितम्
guṇadoṣāṃśca tadvṛndaṃ svarūpasya ca lakṣaṇam huḍukkādyavanaddhānāṃ svasvapāṭasamanvitam
27
घनस्य च गुणान्दोषान्वाद्यवादकसंगतान् हस्तयोश्च गुणानत्र वाद्याध्याये यथाक्रमम्
ghanasya ca guṇāndoṣānvādyavādakasaṃgatān hastayośca guṇānatra vādyādhyāye yathākramam
28
अङ्गुष्ठपर्वदैर्घ्यं स्यादङ्गुलं द्वादशाङ्गुलम् वितस्तिस्तद्द्वयं हस्तो वाद्यभाण्डमितौ भवेत्
aṅguṣṭhaparvadairghyaṃ syādaṅgulaṃ dvādaśāṅgulam vitastistaddvayaṃ hasto vādyabhāṇḍamitau bhavet
29
ग्रन्थिव्रणभिदा हीनः श्लक्ष्णः खदिरदारुजः सुवृत्तः सरलो दण्डो वितस्तिपरिधिर्भवेत्
granthivraṇabhidā hīnaḥ ślakṣṇaḥ khadiradārujaḥ suvṛttaḥ saralo daṇḍo vitastiparidhirbhavet
30
त्रिहस्तदैर्घ्यस्तावच्च सुषिरं दधदन्तरा सार्धाङ्गुलपरीणाहमूर्ध्वाधोवदने तथा
trihastadairghyastāvacca suṣiraṃ dadhadantarā sārdhāṅgulaparīṇāhamūrdhvādhovadane tathā
31
कनिष्ठाङ्गुलिमानं वा गर्भे रन्ध्रत्रयं दधत् त्रेताग्निसंस्थितं यद्वा द्वे रन्ध्रे तर्जनीमिते
kaniṣṭhāṅgulimānaṃ vā garbhe randhratrayaṃ dadhat tretāgnisaṃsthitaṃ yadvā dve randhre tarjanīmite
32
एकमेव त्वधःशङ्कुस्थाने सार्धाङ्गुलायतम् दधानः ककुभं सारं खादिरं वाऽन्यदारुजम्
ekameva tvadhaḥśaṅkusthāne sārdhāṅgulāyatam dadhānaḥ kakubhaṃ sāraṃ khādiraṃ vā'nyadārujam
33
तिर्यक्संस्थेन दैर्घ्येणाष्टाङ्गुलत्र्यङ्गुलायतम् अङ्गुलाधिकपार्श्वं च मध्ये कूर्मोन्नताकृतौ
tiryaksaṃsthena dairghyeṇāṣṭāṅgulatryaṅgulāyatam aṅgulādhikapārśvaṃ ca madhye kūrmonnatākṛtau
34
स्थितेन पत्रिकाधारगर्तेन च समन्वितम् गर्तमध्ये च रन्ध्रेण योन्याकारेण संयुतम्
sthitena patrikādhāragartena ca samanvitam gartamadhye ca randhreṇa yonyākāreṇa saṃyutam
35
रन्ध्रे तत्र निविष्टेन रन्ध्रस्थौल्येन शङ्कुना अन्वितां पत्रिकां मिश्रलोहजां द्व्यङ्गुलायताम्
randhre tatra niviṣṭena randhrasthaulyena śaṅkunā anvitāṃ patrikāṃ miśralohajāṃ dvyaṅgulāyatām
36
चतुरङ्गुलदैर्घ्यां च मध्ये कूर्मोन्नताद्बहिः निम्नमध्यं मनागन्तर्धारयन्तमधः पुनः
caturaṅguladairghyāṃ ca madhye kūrmonnatādbahiḥ nimnamadhyaṃ manāgantardhārayantamadhaḥ punaḥ
37
द्विदण्डिकं शङ्कुनाऽष्टाङ्गुलदैर्घ्ययुजा तथा वृत्तेन त्र्यङ्गुलस्थूलोत्तरार्धश्लक्ष्ममूर्तिना
dvidaṇḍikaṃ śaṅkunā'ṣṭāṅguladairghyayujā tathā vṛttena tryaṅgulasthūlottarārdhaślakṣmamūrtinā
38
कूर्मपृष्ठोन्नतं मध्यमुत्तरार्धस्य बिभ्रता दण्डवत्क्रमितस्थौल्याधरभागयुतेन च
kūrmapṛṣṭhonnataṃ madhyamuttarārdhasya bibhratā daṇḍavatkramitasthaulyādharabhāgayutena ca
39
दण्डवक्त्रप्रविष्टाधोभागेन च विराजितम् एवंविधस्य दण्डस्योर्ध्वाधः सप्तदशाङ्गुलैः
daṇḍavaktrapraviṣṭādhobhāgena ca virājitam evaṃvidhasya daṇḍasyordhvādhaḥ saptadaśāṅgulaiḥ
40
अधोभागेऽक्षिसदृशं विधाय विवरद्वयम् एकत्र द्विगुणां तन्त्रीं क्षिप्त्वा रन्ध्रे परत्र च
adhobhāge'kṣisadṛśaṃ vidhāya vivaradvayam ekatra dviguṇāṃ tantrīṃ kṣiptvā randhre paratra ca
41
तन्त्रीप्रान्तान्तरे क्षिप्त्वा प्रोतं तद्द्विगुणे ततः द्विगुणात्कर्षणात्कर्षेत्पुनरेवं समाचरेत्
tantrīprāntāntare kṣiptvā protaṃ taddviguṇe tataḥ dviguṇātkarṣaṇātkarṣetpunarevaṃ samācaret
42
षष्ट्यङ्गुलपरीणाहं सुपक्वं वर्तुलं च यत् तुम्बस्योत्सेधतस्तस्य वदनं द्वादशाङ्गुलम्
ṣaṣṭyaṅgulaparīṇāhaṃ supakvaṃ vartulaṃ ca yat tumbasyotsedhatastasya vadanaṃ dvādaśāṅgulam
43
वृत्तस्थानस्थया नाभ्याऽधोमुख्या मध्यरन्ध्रया त्र्यङ्गुलायतया युक्तं पृष्ठसंश्लिष्टपृष्ठया
vṛttasthānasthayā nābhyā'dhomukhyā madhyarandhrayā tryaṅgulāyatayā yuktaṃ pṛṣṭhasaṃśliṣṭapṛṣṭhayā
44
तुम्बकं मध्यरन्ध्रं स्यात्कर्परं नालिकेरजम् अन्तस्थरन्ध्रसंलग्नं पृष्ठमध्येन रन्ध्रिणा
tumbakaṃ madhyarandhraṃ syātkarparaṃ nālikerajam antastharandhrasaṃlagnaṃ pṛṣṭhamadhyena randhriṇā
45
तं दधद्रन्ध्रमध्येऽथ तन्त्रीप्रान्तौ निवेश्य तौ संवेष्ट्य कीलकेऽन्तस्थे कीलकं भ्रामयेन्मुहुः
taṃ dadhadrandhramadhye'tha tantrīprāntau niveśya tau saṃveṣṭya kīlake'ntasthe kīlakaṃ bhrāmayenmuhuḥ
46
तावद्यावद्दृढो बन्धस्तुम्बकस्यैव जायते एवं तुम्बकमुत्तानं दण्डे तज्ज्ञैर्निबध्यते
tāvadyāvaddṛḍho bandhastumbakasyaiva jāyate evaṃ tumbakamuttānaṃ daṇḍe tajjñairnibadhyate
47
दोरकं नागपाशेन द्विगुणेनान्वितं ततः सुबलश्लक्ष्णसूत्रोत्थं दण्डे तुम्बोर्ध्वदेशतः
dorakaṃ nāgapāśena dviguṇenānvitaṃ tataḥ subalaślakṣṇasūtrotthaṃ daṇḍe tumbordhvadeśataḥ
48
संवेष्ट्य नागपाशेऽस्मिन्बद्धप्रान्तां दृढां घनाम् श्लक्ष्णां स्नायुमयीं तन्त्रीं कृष्ट्वा संपीड्य पत्रिकाम्
saṃveṣṭya nāgapāśe'sminbaddhaprāntāṃ dṛḍhāṃ ghanām ślakṣṇāṃ snāyumayīṃ tantrīṃ kṛṣṭvā saṃpīḍya patrikām
49
तन्त्र्या संवेष्ट्य ककुभं निबध्नीयाद्दृढं ततः वैणवी यवविस्तारा तन्वी द्व्यङ्गुलदैर्घ्यभाक्
tantryā saṃveṣṭya kakubhaṃ nibadhnīyāddṛḍhaṃ tataḥ vaiṇavī yavavistārā tanvī dvyaṅguladairghyabhāk
50
तन्त्रीपत्रिकयोरन्तजीवा नादस्य सिद्धये संदिग्धपत्रिका तन्त्री श्लेषं क्षेप्या कलावता
tantrīpatrikayorantajīvā nādasya siddhaye saṃdigdhapatrikā tantrī śleṣaṃ kṣepyā kalāvatā
51
या पक्ववेणुवल्कोत्था दोरिका त्रिवृता शुभा कनिष्ठा नखविस्तारा द्वादशाङ्गुलदैर्घ्यभाक्
yā pakvaveṇuvalkotthā dorikā trivṛtā śubhā kaniṣṭhā nakhavistārā dvādaśāṅguladairghyabhāk
52
सुवृत्ता मसृणा तुम्बादधस्तादङ्गुलत्रये दण्डे संवेष्टयेन्मन्द्रस्वरस्थानोपलक्षिकाम्
suvṛttā masṛṇā tumbādadhastādaṅgulatraye daṇḍe saṃveṣṭayenmandrasvarasthānopalakṣikām
53
यत्राभिदधिरे धीरास्तां वीणामेकतन्त्रिकाम् प्रकृतिः सर्ववीणानामेषा श्रीशार्ङ्गिणोदिता
yatrābhidadhire dhīrāstāṃ vīṇāmekatantrikām prakṛtiḥ sarvavīṇānāmeṣā śrīśārṅgiṇoditā
54
दर्शनस्पर्शने चास्या भोगस्वर्गापवर्गदे पुनीतो विप्रहत्यादिपातकैः पतितं जनम्
darśanasparśane cāsyā bhogasvargāpavargade punīto viprahatyādipātakaiḥ patitaṃ janam
55
दण्डः शंभुरुमा तन्त्री ककुघः कमलापतिः इन्दिरा पत्रिका ब्रह्मा तुम्बं नाभिः सरस्वती
daṇḍaḥ śaṃbhurumā tantrī kakughaḥ kamalāpatiḥ indirā patrikā brahmā tumbaṃ nābhiḥ sarasvatī
56
दोरको वासुकिर्जीवा सुधांशुर्दोरिका रविः सर्वदेवमयी तस्माद्वीणेयं सर्वमङ्गला
dorako vāsukirjīvā sudhāṃśurdorikā raviḥ sarvadevamayī tasmādvīṇeyaṃ sarvamaṅgalā
57
अधस्तुम्बमधोवक्त्रमूर्ध्वं तन्त्रीर्यथा भवेत् तथाऽस्या द्दोरिकादेशं वामस्कन्धे निधाय च
adhastumbamadhovaktramūrdhvaṃ tantrīryathā bhavet tathā'syā ddorikādeśaṃ vāmaskandhe nidhāya ca
58
ककुभं दक्षिणस्याङ्घ्रेः पार्ष्ण्या संधाय यत्नतः न्यस्तां पृष्ठे कनिष्ठाया वामहस्तस्य कम्रिकाम्
kakubhaṃ dakṣiṇasyāṅghreḥ pārṣṇyā saṃdhāya yatnataḥ nyastāṃ pṛṣṭhe kaniṣṭhāyā vāmahastasya kamrikām
59
सारणासारणेत्युक्तामनामाङ्गुलिवेष्टिताम् आकुञ्चन्मध्यमापार्श्वलग्नां तर्जनिकाग्रतः
sāraṇāsāraṇetyuktāmanāmāṅguliveṣṭitām ākuñcanmadhyamāpārśvalagnāṃ tarjanikāgrataḥ
60
निपीड्योरःस्थलासन्नां तन्त्रीमधिनिधाय च ऊर्ध्वाधः सारयेन्नादसिद्ध्यै हस्तं तु दक्षिणम्
nipīḍyoraḥsthalāsannāṃ tantrīmadhinidhāya ca ūrdhvādhaḥ sārayennādasiddhyai hastaṃ tu dakṣiṇam
61
त्यक्त्वा वितस्तिं जीवातस्तन्त्र्यां विन्यस्य सारयेत् अन्यत्रोपरिवाद्यान्तं नोर्ध्वं वक्षःस्थलान्नयेत्
tyaktvā vitastiṃ jīvātastantryāṃ vinyasya sārayet anyatroparivādyāntaṃ nordhvaṃ vakṣaḥsthalānnayet
62
कम्रिका तत्क्रिया चोक्ता सारणा सा चतुर्विधा उत्क्षिप्ता संनिविष्टाख्योभयी स्यात्कम्पितेत्यपि
kamrikā tatkriyā coktā sāraṇā sā caturvidhā utkṣiptā saṃniviṣṭākhyobhayī syātkampitetyapi
63
श्लिष्टा तन्त्री यदोत्प्लुत्य निपतेत्सारणां मुहुः तदोत्क्षिप्ता संनिविष्टा स्पृष्ट्वैव सरने भवेत्
śliṣṭā tantrī yadotplutya nipatetsāraṇāṃ muhuḥ tadotkṣiptā saṃniviṣṭā spṛṣṭvaiva sarane bhavet
64
क्रमादेतद्दूयाभ्यां स्यादुभयी सारणा मता स्वरस्थाने कम्पनेन कम्पिता कम्रिकोच्यते
kramādetaddūyābhyāṃ syādubhayī sāraṇā matā svarasthāne kampanena kampitā kamrikocyate
65
घातः पातश्च संलेखस्ततो लेखावलेखकौ भ्रमरः संधितच्छिन्नौ नवमी नखकर्तरी
ghātaḥ pātaśca saṃlekhastato lekhāvalekhakau bhramaraḥ saṃdhitacchinnau navamī nakhakartarī
66
व्यापारा दक्षिणस्येति पाणेर्वामस्य तु द्वयम् स्फुरितः खसितश्चेति करयोरुभयोस्त्वमी
vyāpārā dakṣiṇasyeti pāṇervāmasya tu dvayam sphuritaḥ khasitaśceti karayorubhayostvamī
67
घोषो रेफोऽथ बिन्दुः स्यात्कर्तरी चार्धकर्तरी निष्कोटिताख्यः स्खलितः शुकवक्त्रश्च मूर्छना
ghoṣo repho'tha binduḥ syātkartarī cārdhakartarī niṣkoṭitākhyaḥ skhalitaḥ śukavaktraśca mūrchanā
68
तलहस्तोऽर्धचन्द्रश्च प्रसारः कुहरोऽपरः त्रयोदशेति सर्वेऽमी स्युश्चतुर्विंशतिर्युताः
talahasto'rdhacandraśca prasāraḥ kuharo'paraḥ trayodaśeti sarve'mī syuścaturviṃśatiryutāḥ
69
करनामान्यपीमानि मन्वते वाद्यवेदिनः घातः स्यान्मध्यमाक्रान्ततर्जन्या तन्त्रिकाहतिः
karanāmānyapīmāni manvate vādyavedinaḥ ghātaḥ syānmadhyamākrāntatarjanyā tantrikāhatiḥ
70
इति घातः घातः केवलया पातः इति पातः संलेखोऽन्तस्तथाऽऽहतिः इति संलेखः अन्तर्मध्यमया घातमुल्लेखं संप्रचक्षिरे
iti ghātaḥ ghātaḥ kevalayā pātaḥ iti pātaḥ saṃlekho'ntastathā''hatiḥ iti saṃlekhaḥ antarmadhyamayā ghātamullekhaṃ saṃpracakṣire
71
इत्युल्लेखः अवलेखो मध्यमया स्यात्तन्त्रीताडनं बहिः अङ्गुल्याऽन्येऽन्ययाऽप्याहुः संलेखं चावलेखकम्
ityullekhaḥ avalekho madhyamayā syāttantrītāḍanaṃ bahiḥ aṅgulyā'nye'nyayā'pyāhuḥ saṃlekhaṃ cāvalekhakam
72
सर्वाभिस्तिसृभिर्द्वाभ्यामथवेति च ते जगुः अन्तर्बहिर्मुखौ घातौ तयोस्ते ब्रुवते क्रमात्
sarvābhistisṛbhirdvābhyāmathaveti ca te jaguḥ antarbahirmukhau ghātau tayoste bruvate kramāt
73
इत्यवलेखः भ्रमरोऽन्तःक्रमाच्छीघ्रं चतुरङ्गुलिताडनम् इति भ्रमरः मध्यमानामिकाभ्यां तु बहिर्घातोऽत्र संधितः
ityavalekhaḥ bhramaro'ntaḥkramācchīghraṃ caturaṅgulitāḍanam iti bhramaraḥ madhyamānāmikābhyāṃ tu bahirghāto'tra saṃdhitaḥ
74
इति संधितः तर्जनीपार्श्वलग्नायास्तन्त्र्या बहिरनामया हननं छिन्नमाचष्टे श्रीमत्सोढलनन्दनः
iti saṃdhitaḥ tarjanīpārśvalagnāyāstantryā bahiranāmayā hananaṃ chinnamācaṣṭe śrīmatsoḍhalanandanaḥ
75
इति च्छिन्नः क्रमाद्द्रुतं नखैर्घातश्चतुर्भिर्नखकर्तरी इति नखकर्तरी इति नव दक्षिणहस्तव्यापाराः स्फुरिते कम्पिता तन्त्रीः पृष्ठलग्नेव सारणाः
iti cchinnaḥ kramāddrutaṃ nakhairghātaścaturbhirnakhakartarī iti nakhakartarī iti nava dakṣiṇahastavyāpārāḥ sphurite kampitā tantrīḥ pṛṣṭhalagneva sāraṇāḥ
76
इति स्फुरितः । मुहुः सारणया तन्त्रीघर्षणं खशितो मतः इति खशितः इति वामहस्तव्यापारद्वयम् तन्त्री लग्नाङ्गुष्ठपार्श्वा कर्तरीवच्च हन्यते
iti sphuritaḥ | muhuḥ sāraṇayā tantrīgharṣaṇaṃ khaśito mataḥ iti khaśitaḥ iti vāmahastavyāpāradvayam tantrī lagnāṅguṣṭhapārśvā kartarīvacca hanyate
77
कनिष्ठासारणाभ्यां वा यत्रासौ घोष उच्यते इति घोषः दक्षिणानामया यअत्र तन्त्रीरन्तर्निहन्यते वामस्य मध्यमाङ्गुल्या बहिस्तं रेफमूचिरे
kaniṣṭhāsāraṇābhyāṃ vā yatrāsau ghoṣa ucyate iti ghoṣaḥ dakṣiṇānāmayā yaatra tantrīrantarnihanyate vāmasya madhyamāṅgulyā bahistaṃ rephamūcire
78
इति रेफः अनामया बहिस्तन्त्रीघाताज्जातो यदा ध्वनिः तर्जन्या धार्यते बिन्दुर्निःशङ्केनोदितस्तदा
iti rephaḥ anāmayā bahistantrīghātājjāto yadā dhvaniḥ tarjanyā dhāryate bindurniḥśaṅkenoditastadā
79
इति बिन्दुः अङ्गुलीभिश्चतसृभिः क्रमेण करयोर्द्वयोः बहिस्तन्त्रीहतिस्तूर्णं कर्तरी कीर्तिता बुधैः
iti binduḥ aṅgulībhiścatasṛbhiḥ krameṇa karayordvayoḥ bahistantrīhatistūrṇaṃ kartarī kīrtitā budhaiḥ
80
इति कर्तरी दक्षिणः कर्तरीं कुर्याद्वामहस्तस्तु तन्त्रिकाम् यत्र सारणया हन्ति प्राहुस्तामर्धकर्तरीम्
iti kartarī dakṣiṇaḥ kartarīṃ kuryādvāmahastastu tantrikām yatra sāraṇayā hanti prāhustāmardhakartarīm
81
इत्यर्धकर्तरी उत्सृष्टसारणा यत्र हनित् तन्त्रीं प्रदेशिनी निष्कोटिताभिधं पाणिममुं वाद्यविदो विदुः
ityardhakartarī utsṛṣṭasāraṇā yatra hanit tantrīṃ pradeśinī niṣkoṭitābhidhaṃ pāṇimamuṃ vādyavido viduḥ
82
इति निष्कोटितः उत्क्षिप्तया सारणया वामस्तन्त्रीं द्रुतं यदा निहन्ति कर्तरीतुल्यो दक्षिणः स्खलितस्तदा
iti niṣkoṭitaḥ utkṣiptayā sāraṇayā vāmastantrīṃ drutaṃ yadā nihanti kartarītulyo dakṣiṇaḥ skhalitastadā
83
इति स्खलितः तन्त्रीकर्षोऽङ्गुष्ठतर्जन्यग्राभ्यां शुकवक्त्रकः
iti skhalitaḥ tantrīkarṣo'ṅguṣṭhatarjanyagrābhyāṃ śukavaktrakaḥ
84
इति शुकवक्त्रः उद्वेष्टपरिवर्ताभ्यां तन्त्र्यां भ्राम्यति दक्षिणे स्वरस्थाने द्रुतं कम्रासारणं मूर्छना मता
iti śukavaktraḥ udveṣṭaparivartābhyāṃ tantryāṃ bhrāmyati dakṣiṇe svarasthāne drutaṃ kamrāsāraṇaṃ mūrchanā matā
85
इति मूर्छना तलेन दक्षिणो हस्तस्तन्त्रीं हन्तीतरः युनः प्रदेशिन्या स्पृशेद्यत्र तलहस्तो भवेदसौ
iti mūrchanā talena dakṣiṇo hastastantrīṃ hantītaraḥ yunaḥ pradeśinyā spṛśedyatra talahasto bhavedasau
86
इति तलहस्तः स्पर्शोऽङ्गुष्ठकनिष्ठाभ्यामर्धचन्द्रोऽभिधीयते इत्यर्धचन्द्रः चतुरङ्गुलिसंघाते कुञ्चिताङ्गुष्ठके तले कनिष्ठातर्जनीपार्श्वस्पर्शस्तन्त्र्याः प्रसारकः
iti talahastaḥ sparśo'ṅguṣṭhakaniṣṭhābhyāmardhacandro'bhidhīyate ityardhacandraḥ caturaṅgulisaṃghāte kuñcitāṅguṣṭhake tale kaniṣṭhātarjanīpārśvasparśastantryāḥ prasārakaḥ
87
इति प्रसारकः करस्य किंचित्साङ्गुष्ठसकलाङ्गुलिकुञ्चने कनिष्ठाङ्गुष्ठसंस्पर्शस्तन्त्र्याः स्यात्कुहरः करः
iti prasārakaḥ karasya kiṃcitsāṅguṣṭhasakalāṅgulikuñcane kaniṣṭhāṅguṣṭhasaṃsparśastantryāḥ syātkuharaḥ karaḥ
88
इति कुहरः इति त्रयोदशोभयहस्तव्यापाराः । एतद्धस्तसमायोगाद्वादनं वाद्यमुच्यते छन्दो धारा कैकुटी च कङ्कालं वस्तु च द्रुतम्
iti kuharaḥ iti trayodaśobhayahastavyāpārāḥ | etaddhastasamāyogādvādanaṃ vādyamucyate chando dhārā kaikuṭī ca kaṅkālaṃ vastu ca drutam
89
गजलीलं दण्डकं चोपरिवाद्यमतः परम् वाद्यं पक्षिरुतं चेति दशधा परिकीर्तितम्
gajalīlaṃ daṇḍakaṃ coparivādyamataḥ param vādyaṃ pakṣirutaṃ ceti daśadhā parikīrtitam
90
खसितस्फुरितौ यत्र क्रियेते बहुधा करौ तारं च स्पृश्यते स स्याच्छन्दो यतिमनोहरः
khasitasphuritau yatra kriyete bahudhā karau tāraṃ ca spṛśyate sa syācchando yatimanoharaḥ
91
इति च्छन्दः स्खलितो मूर्छना चाथ कर्तरीरेफसंयुतौ उल्लेखरेफौ यत्राऽऽस्तां धारां ब्रूते हरप्रियः
iti cchandaḥ skhalito mūrchanā cātha kartarīrephasaṃyutau ullekharephau yatrā''stāṃ dhārāṃ brūte harapriyaḥ
92
इति धारा शुकवक्त्रः स्फुरितको घोषः स्यादर्धकर्तरी क्रमादेते करा यत्र तामाहुः कैकुटीं बुधाः
iti dhārā śukavaktraḥ sphuritako ghoṣaḥ syādardhakartarī kramādete karā yatra tāmāhuḥ kaikuṭīṃ budhāḥ
93
इति कैकुटी स्फुरितैर्मूर्छनासंज्ञैः कर्तरीत्रितयेन च युक्तं करैः क्रमादेभिः कङ्कालं कथितं बुधैः
iti kaikuṭī sphuritairmūrchanāsaṃjñaiḥ kartarītritayena ca yuktaṃ karaiḥ kramādebhiḥ kaṅkālaṃ kathitaṃ budhaiḥ
93
इति कङ्कालम् स्पृष्टतारमुपेतं यत्कर्तर्या खसितेन च कुहरेणाथ तद्वाद्यं वस्तु वस्तुविदो विदुः
iti kaṅkālam spṛṣṭatāramupetaṃ yatkartaryā khasitena ca kuhareṇātha tadvādyaṃ vastu vastuvido viduḥ
94
इति वस्तु कर्तरीखसितौ यत्र क्रमेण कुहरः करः रेफभ्रमरघोषाश्च तद्द्रुतं ब्रुवते बुधाः
iti vastu kartarīkhasitau yatra krameṇa kuharaḥ karaḥ rephabhramaraghoṣāśca taddrutaṃ bruvate budhāḥ
15
इति द्रुतम् बहुधा मूर्छना हस्ताः स्फुरिताः कर्तरी ततः खसितो यत्र तत्प्राहुर्गजलीलं कलाविदः
iti drutam bahudhā mūrchanā hastāḥ sphuritāḥ kartarī tataḥ khasito yatra tatprāhurgajalīlaṃ kalāvidaḥ
96
इति गजलीलम् स्खलितो मूर्छनाख्यश्च कर्तरीरेफसंयुतः खसितो मूर्छनाख्यश्च कर्तरीरेफसंयुतः खसितो यत्र वाद्यज्ञा दण्डकं तद्बभाषिरे
iti gajalīlam skhalito mūrchanākhyaśca kartarīrephasaṃyutaḥ khasito mūrchanākhyaśca kartarīrephasaṃyutaḥ khasito yatra vādyajñā daṇḍakaṃ tadbabhāṣire
97
इति दण्डकम् ऊर्ध्वाधोगौ क्रमाद्धस्तौ रेफकर्तरिकाह्वयौ निष्कोटिते तले हस्ते द्वावप्युपरिवाद्यके
iti daṇḍakam ūrdhvādhogau kramāddhastau rephakartarikāhvayau niṣkoṭite tale haste dvāvapyuparivādyake
98
इत्युपरिवाद्यकम् समस्तहस्तवाद्यं तु वाद्यं पक्षिरुतं मतम् इति पक्षिरुतम् इति दशविधं वाद्यम् सकलं निष्कलं चेति द्विविधं वाद्यमुच्यते
ityuparivādyakam samastahastavādyaṃ tu vādyaṃ pakṣirutaṃ matam iti pakṣirutam iti daśavidhaṃ vādyam sakalaṃ niṣkalaṃ ceti dvividhaṃ vādyamucyate
99
तन्त्रीसंलग्नजीवातः स्थूलो यत्र ध्वनिर्भवेत् तदुक्तं सकलं वाद्यमपरे त्वन्यथा जगुः
tantrīsaṃlagnajīvātaḥ sthūlo yatra dhvanirbhavet taduktaṃ sakalaṃ vādyamapare tvanyathā jaguḥ
100
आदोरिकं पत्रिकं चेत्तर्जनीस्पर्शवर्जितम् सार्यते कम्रिकावाद्यं तदाहुः सकलाभिधम्
ādorikaṃ patrikaṃ cettarjanīsparśavarjitam sāryate kamrikāvādyaṃ tadāhuḥ sakalābhidham
101
अपनीय कलां कम्रामधो नैषाददेशतः न नयेत्तर्जनीस्पर्शं तन्त्रयाश्चेन्निष्कलं तदा
apanīya kalāṃ kamrāmadho naiṣādadeśataḥ na nayettarjanīsparśaṃ tantrayāścenniṣkalaṃ tadā
102
सूक्ष्मश्चात्र भवेन्नादः सारणामत्र केचन आमध्यमस्वरस्थानं सारणायां प्रपेदिरे
sūkṣmaścātra bhavennādaḥ sāraṇāmatra kecana āmadhyamasvarasthānaṃ sāraṇāyāṃ prapedire
103
अवोचदिति निःशङ्कः शिष्याभ्यासाय वादनम् श्रुत्यादिक्रमतो गीतनिष्पत्तौ त्विदमादिशेत्
avocaditi niḥśaṅkaḥ śiṣyābhyāsāya vādanam śrutyādikramato gītaniṣpattau tvidamādiśet
104
वक्ष्यामः स्वररन्ध्राणां यद्वंशेऽष्टादशाङ्गुले प्रथमे सप्तके स्थानं वीणायामपि तन्मतम्
vakṣyāmaḥ svararandhrāṇāṃ yadvaṃśe'ṣṭādaśāṅgule prathame saptake sthānaṃ vīṇāyāmapi tanmatam
105
स्वराणां किंतु वैणानामधराधरतारता मध्यमे सप्तके स्थानं ततः स्याद्द्विगुणान्तरम्
svarāṇāṃ kiṃtu vaiṇānāmadharādharatāratā madhyame saptake sthānaṃ tataḥ syāddviguṇāntaram
106
तृतीये सप्तके स्थानं ततोऽपि द्विगुणान्तरम् अङ्केत च स्वरस्थानान्यमूनि सुखबुद्धये
tṛtīye saptake sthānaṃ tato'pi dviguṇāntaram aṅketa ca svarasthānānyamūni sukhabuddhaye
107
यथास्वं स्वरभेदानां विभागाच्छ्रुतिदेशधीः स्याद्ग्राममूर्छनादीनामुद्बोधः सुकरस्ततः एषा पिञ्जरकाः प्रोक्ता घोषकश्चैकतन्त्रिका
yathāsvaṃ svarabhedānāṃ vibhāgācchrutideśadhīḥ syādgrāmamūrchanādīnāmudbodhaḥ sukarastataḥ eṣā piñjarakāḥ proktā ghoṣakaścaikatantrikā
108
इत्येकतन्त्रीलक्षणम् तन्त्रीद्वयेन नकुलः स्यादन्वर्था त्रितन्त्रिका तन्त्रीभिः सप्तभिश्चित्रा विपञ्ची नवभिर्मता
ityekatantrīlakṣaṇam tantrīdvayena nakulaḥ syādanvarthā tritantrikā tantrībhiḥ saptabhiścitrā vipañcī navabhirmatā
109
कोणाङ्गुलीवादनीया चित्रा तद्वद्विपञ्चिका क्रमादन्येऽङ्गुलीकोणव्यवस्थामूचिरे तयोः
koṇāṅgulīvādanīyā citrā tadvadvipañcikā kramādanye'ṅgulīkoṇavyavasthāmūcire tayoḥ
110
चित्रायामङ्गुलीमात्रं विपञ्च्यामुभयं परे तन्त्रीणामेकविंशत्या कीर्तिता मत्तकोकिला
citrāyāmaṅgulīmātraṃ vipañcyāmubhayaṃ pare tantrīṇāmekaviṃśatyā kīrtitā mattakokilā
111
मुख्येयं सर्ववीणानां त्रिस्थानैः सप्तभिः स्वरैः संपन्नत्वात्तदन्यास्तु तस्याः प्रत्यङ्गमीरिताः करणैश्चित्रयन्त्यस्तास्तस्याः स्युरुपरञ्जिकाः
mukhyeyaṃ sarvavīṇānāṃ tristhānaiḥ saptabhiḥ svaraiḥ saṃpannatvāttadanyāstu tasyāḥ pratyaṅgamīritāḥ karaṇaiścitrayantyastāstasyāḥ syuruparañjikāḥ
112
रूपं कृतप्रतिकृतं प्रतिभेदस्ततः परम् स्याद्रूपशेषमोघश्च प्रतिशुष्केति षड्विधम् करणं तस्य वक्ष्यामि लक्ष्मोदाहरणैः समम्
rūpaṃ kṛtapratikṛtaṃ pratibhedastataḥ param syādrūpaśeṣamoghaśca pratiśuṣketi ṣaḍvidham karaṇaṃ tasya vakṣyāmi lakṣmodāharaṇaiḥ samam
113
मुख्यवीणाप्रयुक्तस्य गुर्वादेर्भञ्जनेन यत् युगपद्वादनं रूपं विपञ्च्यादिषु तद्यथा
mukhyavīṇāprayuktasya gurvāderbhañjanena yat yugapadvādanaṃ rūpaṃ vipañcyādiṣu tadyathā
114
वाद्यते गुरुमुख्यायां यदा द्वे लघुनी तदा विपञ्च्यादौ यदा त्वस्यां लस्तदन्यासु दद्वयम्
vādyate gurumukhyāyāṃ yadā dve laghunī tadā vipañcyādau yadā tvasyāṃ lastadanyāsu dadvayam
115
इति रूपम् एतत्कृतप्रतिकृतं पश्चात्प्रत्यङ्गवादने इति कृतप्रतिकृतम् रूपक्रियाविपर्यासात्प्रतिभेदो भवेद्यथा
iti rūpam etatkṛtapratikṛtaṃ paścātpratyaṅgavādane iti kṛtapratikṛtam rūpakriyāviparyāsātpratibhedo bhavedyathā
116
वाद्यते लद्वयं तज्ज्ञैर्मत्तकोकिलया यदा गुरुस्तदा विपञ्च्यादिवीणाभिरिति तद्विधिः
vādyate ladvayaṃ tajjñairmattakokilayā yadā gurustadā vipañcyādivīṇābhiriti tadvidhiḥ
117
इति प्रतिभेदः यदा विदारीविच्छेदं कुरुते मुख्यवैणिकः तदाऽन्यासां वादनं यद्रूपशेषं तदुच्यते
iti pratibhedaḥ yadā vidārīvicchedaṃ kurute mukhyavaiṇikaḥ tadā'nyāsāṃ vādanaṃ yadrūpaśeṣaṃ taducyate
118
इति रूपशेषम् यदा विलम्बितलयं प्रयुङ्क्ते मुख्यवैणिकः तदैवातिद्रुतलयं करचातुर्ययोगतः वैपञ्चिकाद्याः कुर्युश्चेदोघमाचक्षते तदा
iti rūpaśeṣam yadā vilambitalayaṃ prayuṅkte mukhyavaiṇikaḥ tadaivātidrutalayaṃ karacāturyayogataḥ vaipañcikādyāḥ kuryuścedoghamācakṣate tadā
119
इत्योघः अंशसंवाद्यन्यतरस्वरव्यञ्जिकया यदा
ityoghaḥ aṃśasaṃvādyanyatarasvaravyañjikayā yadā
120
तन्त्र्यैकयैव करणं स्यान्मुख्यामुख्यवीणयोः प्रतिशुष्कां तदाऽऽचष्टशार्ङ्गिदेवो विदांवरः
tantryaikayaiva karaṇaṃ syānmukhyāmukhyavīṇayoḥ pratiśuṣkāṃ tadā''caṣṭaśārṅgidevo vidāṃvaraḥ
121
इति प्रतिशुष्का पुष्णन्ति वीणावाद्यं ये रक्तिं दधति चातुलाम् कुर्वन्त्यदृष्टपुष्टिं च तान्धातूनधुना ब्रुवे
iti pratiśuṣkā puṣṇanti vīṇāvādyaṃ ye raktiṃ dadhati cātulām kurvantyadṛṣṭapuṣṭiṃ ca tāndhātūnadhunā bruve
122
ये प्रहारविशेषोत्थाः स्वरास्ते धातवो मताः विस्तारकरणा विद्धव्यञ्जनाश्चेति धातवः
ye prahāraviśeṣotthāḥ svarāste dhātavo matāḥ vistārakaraṇā viddhavyañjanāśceti dhātavaḥ
123
चतुर्धा तेषु विस्तारश्चतुर्धा बोधितो बुधैः विस्तारजश्च संघातजोऽथ स्यात्समवायजः
caturdhā teṣu vistāraścaturdhā bodhito budhaiḥ vistārajaśca saṃghātajo'tha syātsamavāyajaḥ
124
अनुबन्धश्चेति चतुर्भेदः संघातजो भवेत् द्विरुत्तरो द्विरधरोऽप्यधराद्युत्तरान्तकः
anubandhaśceti caturbhedaḥ saṃghātajo bhavet dviruttaro dviradharo'pyadharādyuttarāntakaḥ
125
उत्तराद्यधरान्तश्चेत्यष्टधा समवायजः त्रिरुत्तरस्त्रिरधरोऽथ द्विरुत्तरपूर्वकः
uttarādyadharāntaścetyaṣṭadhā samavāyajaḥ triruttarastriradharo'tha dviruttarapūrvakaḥ
126
अधरान्तो द्विरधरोत्तरान्तश्चोत्तरादिकान् परो द्विरधरोऽथ स्यादधरादिर्द्विरुत्तरः
adharānto dviradharottarāntaścottarādikān paro dviradharo'tha syādadharādirdviruttaraḥ
127
मध्योत्तरद्विरधरोऽधरमध्यद्विरुत्तरः एवं चतुर्दशविधो विस्तारः शार्ङ्गिणोदितः
madhyottaradviradharo'dharamadhyadviruttaraḥ evaṃ caturdaśavidho vistāraḥ śārṅgiṇoditaḥ
128
करणस्य तु भेदाः स्यू रिभितोच्चयसंज्ञकौ तथा नीरटितो ह्रादोऽनुबन्ध इति पञ्च ते
karaṇasya tu bhedāḥ syū ribhitoccayasaṃjñakau tathā nīraṭito hrādo'nubandha iti pañca te
129
क्षेपः प्लुतोऽतिपातश्चातिकीर्णोऽप्यनुबन्धकः इत्याविद्धे पञ्च भेदा दश तु व्यञ्जने मताः
kṣepaḥ pluto'tipātaścātikīrṇo'pyanubandhakaḥ ityāviddhe pañca bhedā daśa tu vyañjane matāḥ
130
पुष्पं कलं तलं बिन्दू रेफो निस्वनितं ततः निष्कोटितमथोन्मृष्टमवमृष्टनिबन्धनौ इति सर्वे चतुस्त्रिंशन्मिलिता धातवो मताः
puṣpaṃ kalaṃ talaṃ bindū repho nisvanitaṃ tataḥ niṣkoṭitamathonmṛṣṭamavamṛṣṭanibandhanau iti sarve catustriṃśanmilitā dhātavo matāḥ
132
विस्तीर्णनादभेदत्वाद्विस्तारो धातुरुच्यते प्रहारलाघवात्कृत्वा स्वरान्ति स्वरो विस्तारजो भवेत् एकविस्तारसंज्ञं तमपरे सूरयो जगुः
vistīrṇanādabhedatvādvistāro dhāturucyate prahāralāghavātkṛtvā svarānti svaro vistārajo bhavet ekavistārasaṃjñaṃ tamapare sūrayo jaguḥ
133
अलंकारत्वमप्यस्य निःशङ्को निरदीधरत्
alaṃkāratvamapyasya niḥśaṅko niradīdharat
134
इति विस्तारजः अत्रोत्तराधरौ ज्ञेयौ मन्द्रतारौ स्वरौ क्रमात् उत्तराधरघातौ हि तयोर्निष्पादकाविह
iti vistārajaḥ atrottarādharau jñeyau mandratārau svarau kramāt uttarādharaghātau hi tayorniṣpādakāviha
135
संघातेज ये चत्वारस्तथाऽष्टौ समवायजे भेदास्तेऽन्वर्थनामानस्तल्लक्ष्मोक्तिरनर्थिका
saṃghāteja ye catvārastathā'ṣṭau samavāyaje bhedāste'nvarthanāmānastallakṣmoktiranarthikā
126
तथाऽपि वालबोधाय तान्वयं विवृणीमहे मन्द्रस्वरद्विरुच्चाराद्धातुरत्र द्विरुत्तरः
tathā'pi vālabodhāya tānvayaṃ vivṛṇīmahe mandrasvaradviruccārāddhāturatra dviruttaraḥ
137
इति द्विरुत्तरः तारस्थाने द्विराघाताद्धातुर्द्विरधरो भवेत् इति द्विरधरः यस्त्वादितारो मन्द्रान्तः सोऽधराद्युत्तरान्तकः
iti dviruttaraḥ tārasthāne dvirāghātāddhāturdviradharo bhavet iti dviradharaḥ yastvāditāro mandrāntaḥ so'dharādyuttarāntakaḥ
138
इत्यधराद्युत्तरान्तकः आदौ मन्द्रस्ततस्तार उत्तराद्यधरान्तके इत्युत्तराद्यधरान्तकः एते संघातजे भेदा द्विःप्रहारभवे मताः
ityadharādyuttarāntakaḥ ādau mandrastatastāra uttarādyadharāntake ityuttarādyadharāntakaḥ ete saṃghātaje bhedā dviḥprahārabhave matāḥ
139
इति संघातजस्य भेदचतुष्टयम् मन्द्रस्वरत्रिराघाताद्धातुमाहुस्त्रिरुत्तरम् इति त्रिरुत्तरः त्रिस्तारस्वरघातेन धातुस्त्रिरधरो भवेत्
iti saṃghātajasya bhedacatuṣṭayam mandrasvaratrirāghātāddhātumāhustriruttaram iti triruttaraḥ tristārasvaraghātena dhātustriradharo bhavet
140
इति त्रिरधरः द्विरुत्तराधरान्तो द्विर्मन्द्रस्तारान्तगो भवेत् इति द्विरुत्तराधरान्तः तारस्थानं द्विः प्रहृत्य विदध्यान्मन्द्रमन्ततः
iti triradharaḥ dviruttarādharānto dvirmandrastārāntago bhavet iti dviruttarādharāntaḥ tārasthānaṃ dviḥ prahṛtya vidadhyānmandramantataḥ
141
आ! तदा द्विरधरोत्तरान्तो धातुरुच्यते इति द्विरधरोत्तरान्तः उत्तरादिद्विरधरे मन्द्रतारो द्विरिष्यते
ā! tadā dviradharottarānto dhāturucyate iti dviradharottarāntaḥ uttarādidviradhare mandratāro dviriṣyate
142
इत्युत्तरादिद्विरधरः सकृत्तारोऽथ मन्द्रो द्विरधरादिद्विरुत्तरे इत्यधरादिद्विरुत्तरः मध्योत्तरद्विरधरे तारौ मध्यस्थमन्द्रकौ
ityuttarādidviradharaḥ sakṛttāro'tha mandro dviradharādidviruttare ityadharādidviruttaraḥ madhyottaradviradhare tārau madhyasthamandrakau
143
इति मध्योत्तरद्विरधरः मन्द्राद्यन्तो भवेत्तारोऽधरमध्यद्विरुत्तरे इत्यधरमध्यद्विरुत्तरः त्रिप्रहारभवे भेदाः स्युरिमे समवायजे
iti madhyottaradviradharaḥ mandrādyanto bhavettāro'dharamadhyadviruttare ityadharamadhyadviruttaraḥ triprahārabhave bhedāḥ syurime samavāyaje
144
इत्यष्टौ समवायजभेदाः सजातीयविजातीयभेदसंमिश्रणोद्भवः अनुबन्धाभिधो धातुः शार्ङ्गदेवेन कीर्तितः
ityaṣṭau samavāyajabhedāḥ sajātīyavijātīyabhedasaṃmiśraṇodbhavaḥ anubandhābhidho dhātuḥ śārṅgadevena kīrtitaḥ
145
इत्यनुबन्धः इति चतुर्दश विस्तारधातुभेदाः लघुगुर्वात्मकैर्घातैः करणाविद्धयोः क्रियाः करणोऽल्पगुरुस्तत्र तद्भेदाल्लँक्षयेऽधुना
ityanubandhaḥ iti caturdaśa vistāradhātubhedāḥ laghugurvātmakairghātaiḥ karaṇāviddhayoḥ kriyāḥ karaṇo'lpagurustatra tadbhedāllam̐kṣaye'dhunā
146
रिभितो द्वौ लघू गान्तौ इति रिभितः । चतुर्लान्गगुरूच्चयः इत्युच्चयः षड्लोऽन्तगुर्नीरटितः इति नीरटितः ह्रादोऽष्टलघुरन्तगः
ribhito dvau laghū gāntau iti ribhitaḥ | caturlāngagurūccayaḥ ityuccayaḥ ṣaḍlo'ntagurnīraṭitaḥ iti nīraṭitaḥ hrādo'ṣṭalaghurantagaḥ
147
इति हादः करणस्यानुबन्धस्तु स्याद्विस्तारानुबन्धवत्
iti hādaḥ karaṇasyānubandhastu syādvistārānubandhavat
148
इत्यनुबन्धः भूरिगुर्गुरुहीनो वाऽऽविद्धोऽस्य विवृणे भिदाः क्षेषो लघुगुरुभ्यां स्यात् इति क्षेपः प्लुतो लघुगुरुर्भवेत्
ityanubandhaḥ bhūrigurguruhīno vā''viddho'sya vivṛṇe bhidāḥ kṣeṣo laghugurubhyāṃ syāt iti kṣepaḥ pluto laghugururbhavet
149
इति प्लुतः अतिपातो लगाभ्यां द्विः इत्यतिपातः चतुर्वारं लगौ ततः लघुर्यत्रातिकीर्णोऽसौ इत्यतिकीर्णः अनुबन्धस्तु पूर्ववत्
iti plutaḥ atipāto lagābhyāṃ dviḥ ityatipātaḥ caturvāraṃ lagau tataḥ laghuryatrātikīrṇo'sau ityatikīrṇaḥ anubandhastu pūrvavat
150
इत्यनुबन्धः द्वाभ्यां त्रिभिश्चतुर्भिश्च नवभिर्लघुभिः क्रमात् क्षेपादयोऽत्र चत्वारो भवन्तीत्यपरेऽब्रुवन्
ityanubandhaḥ dvābhyāṃ tribhiścaturbhiśca navabhirlaghubhiḥ kramāt kṣepādayo'tra catvāro bhavantītyapare'bruvan
151
इति पञ्चाऽऽविद्धधातुभेदाः अङ्गुलीभेदमात्रेण व्यञ्जनस्तद्भिदा ब्रुवे
iti pañcā''viddhadhātubhedāḥ aṅgulībhedamātreṇa vyañjanastadbhidā bruve
152
अङ्गुष्ठाभ्यां कनीयस्या तन्त्रीरेका निहन्यते युगपद्यत्र तत्पुष्पमभिलेखुः पुरातनाः
aṅguṣṭhābhyāṃ kanīyasyā tantrīrekā nihanyate yugapadyatra tatpuṣpamabhilekhuḥ purātanāḥ
153
इति पुष्पम् एकस्वरं यदा नानास्थानकं तन्त्रिकाद्वयम् अङ्गुष्ठाभ्यामेककाले निहन्ति स्यात्कलं तदा
iti puṣpam ekasvaraṃ yadā nānāsthānakaṃ tantrikādvayam aṅguṣṭhābhyāmekakāle nihanti syātkalaṃ tadā
154
इति कलम् दक्षिणाङ्गुष्ठतो हन्ति वामाङ्गुष्ठनिपीडिताम् तन्त्रीं यत्र तदाऽऽचष्ट तलं सोढलनन्दनः
iti kalam dakṣiṇāṅguṣṭhato hanti vāmāṅguṣṭhanipīḍitām tantrīṃ yatra tadā''caṣṭa talaṃ soḍhalanandanaḥ
155
इति तलम् बिन्दुरेकत्र तन्त्र्यां स्यात्प्रहारो गुरुनादकृत् इति बिन्दुः रेफस्त्वेकस्वरो घातः क्रमात्सर्वाङ्गुलीकृतः
iti talam bindurekatra tantryāṃ syātprahāro gurunādakṛt iti binduḥ rephastvekasvaro ghātaḥ kramātsarvāṅgulīkṛtaḥ
156
इति रेफः तलं कृत्वाऽवरोहेण घातो निस्वनितं मतम् इति निस्वनितम् वामाङ्गुष्ठेन तूर्ध्वाधोघातो निष्कोटितं मतम्
iti rephaḥ talaṃ kṛtvā'varoheṇa ghāto nisvanitaṃ matam iti nisvanitam vāmāṅguṣṭhena tūrdhvādhoghāto niṣkoṭitaṃ matam
157
इति निष्कोटितम् घातोऽतिमधुरध्वानस्तर्जन्योन्मृष्टमुच्यते इत्युन्मृष्टम् कनिष्ठया दक्षिणयाऽङ्गुष्ठाभ्यामप्यधः सरन्
iti niṣkoṭitam ghāto'timadhuradhvānastarjanyonmṛṣṭamucyate ityunmṛṣṭam kaniṣṭhayā dakṣiṇayā'ṅguṣṭhābhyāmapyadhaḥ saran
158
हन्ति त्रिस्थानकं तन्त्रीत्रयमेकस्वरं पृथक् यत्रावमृष्टमाचष्ट तद्यज्ञपुरमण्डनः
hanti tristhānakaṃ tantrītrayamekasvaraṃ pṛthak yatrāvamṛṣṭamācaṣṭa tadyajñapuramaṇḍanaḥ
159
उक्तानुबन्धवद्वोध्यमनुबन्धस्य लक्षणम् नन्वेकलक्ष्मभेदोऽयं गण्यते किं पृथक् पृथक्
uktānubandhavadvodhyamanubandhasya lakṣaṇam nanvekalakṣmabhedo'yaṃ gaṇyate kiṃ pṛthak pṛthak
160
मैवं तद्धातुभेदानां बाहुल्यं यत्र दृश्यते विशिष्टो धातुना तेन सोऽनुबन्धो भिदां व्रजेत्
maivaṃ taddhātubhedānāṃ bāhulyaṃ yatra dṛśyate viśiṣṭo dhātunā tena so'nubandho bhidāṃ vrajet
161
इत्यनुबन्धः इत्येते धातवः प्रोक्ताः सर्ववाद्योपयोगिनः यथास्थानं प्रयोक्तव्यास्ते च वृत्तिसमाश्रयाः
ityanubandhaḥ ityete dhātavaḥ proktāḥ sarvavādyopayoginaḥ yathāsthānaṃ prayoktavyāste ca vṛttisamāśrayāḥ
162
तत्र जातिरुदात्ता स्याद्विस्तारे करुणे घना आविद्धधातौ रिभिता व्यञ्जने ललिता मता
tatra jātirudāttā syādvistāre karuṇe ghanā āviddhadhātau ribhitā vyañjane lalitā matā
163
इति चतुस्त्रिंशद्धातवः वृत्तिर्गुणप्रधानत्वरूपा व्यवहृतिर्मता चित्रा वृत्तिर्दक्षिणा च तिस्रः स्युरिति वृत्तयः
iti catustriṃśaddhātavaḥ vṛttirguṇapradhānatvarūpā vyavahṛtirmatā citrā vṛttirdakṣiṇā ca tisraḥ syuriti vṛttayaḥ
164
चित्रा वाद्यप्रधानत्वं गीतस्य गुणतोच्यते उभयोः समभावेन वृत्तिर्वृत्तिरुदाहृता गीतप्रधानतावाद्यगुणता दक्षिणा मता
citrā vādyapradhānatvaṃ gītasya guṇatocyate ubhayoḥ samabhāvena vṛttirvṛttirudāhṛtā gītapradhānatāvādyaguṇatā dakṣiṇā matā
165
द्रुतादिकाल्लँयानासां नियच्छन्ति क्रमात्परे समां स्रोतोगतां तद्वद्गोपुच्छां च यतिं क्रमात्
drutādikāllam̐yānāsāṃ niyacchanti kramātpare samāṃ srotogatāṃ tadvadgopucchāṃ ca yatiṃ kramāt
166
मागधीं संभाविताख्यां गीतिं च पृथुलां क्रमात् ओघं चानुगतं तत्त्वं वाद्यान्येतान्यनुक्रमात्
māgadhīṃ saṃbhāvitākhyāṃ gītiṃ ca pṛthulāṃ kramāt oghaṃ cānugataṃ tattvaṃ vādyānyetānyanukramāt
167
मार्गं चित्रं वार्तिकाख्यं दक्षिणाख्यं यथाक्रमम् अनागतसमातीतान्प्रहानिह च मन्वते
mārgaṃ citraṃ vārtikākhyaṃ dakṣiṇākhyaṃ yathākramam anāgatasamātītānprahāniha ca manvate
168
इति वृत्तित्रयम् तत्त्वं भवेदनुगतमोघश्चेति निरूपितम् गीतानुगं त्रिप्रकारं वाद्यं तल्लक्ष्म कथ्यते
iti vṛttitrayam tattvaṃ bhavedanugatamoghaśceti nirūpitam gītānugaṃ triprakāraṃ vādyaṃ tallakṣma kathyate
169
लयं तालं विरामं च यतिं गीतिं तथाऽक्षरम् वर्णग्रामविभागं च नानाजात्यंशकादिकम्
layaṃ tālaṃ virāmaṃ ca yatiṃ gītiṃ tathā'kṣaram varṇagrāmavibhāgaṃ ca nānājātyaṃśakādikam
170
व्यञ्जद्गीतगतं गीतमिलितं तत्त्वमुच्यते इति तत्त्वम् किंचिद्गीतानुहरणाद्वाद्यं त्वनुगतं मतम्
vyañjadgītagataṃ gītamilitaṃ tattvamucyate iti tattvam kiṃcidgītānuharaṇādvādyaṃ tvanugataṃ matam
171
यथा विरतिरन्यत्र स्थितिः स्थानान्तरेष्वपि विलम्बिते गीतलये वैदग्ध्याद्द्रुतवादनम्
yathā viratiranyatra sthitiḥ sthānāntareṣvapi vilambite gītalaye vaidagdhyāddrutavādanam
172
इत्यनुगतम् गीतस्यान्तेऽनुकर्ताऽपि भागशश्चातुरीयशात् निरन्तरैः पाणिघातैः समुदायानुकारितम् वादको दर्शयेद्वाद्ये यत्रौघं तं प्रचक्षते
ityanugatam gītasyānte'nukartā'pi bhāgaśaścāturīyaśāt nirantaraiḥ pāṇighātaiḥ samudāyānukāritam vādako darśayedvādye yatraughaṃ taṃ pracakṣate
173
इत्योघः एकविंशतितन्त्रीस्थमेतद्धात्वादिवादनम् एकतन्त्र्यादिवीणासु यथायोगं प्रवर्तयेत्
ityoghaḥ ekaviṃśatitantrīsthametaddhātvādivādanam ekatantryādivīṇāsu yathāyogaṃ pravartayet
173
एकतन्त्र्यां च यत्प्रोक्तं तज्ज्ञेयं नकुलादिषु वेणावपि तदिच्छन्ति वेणुप्रावीण्यशालिनः
ekatantryāṃ ca yatproktaṃ tajjñeyaṃ nakulādiṣu veṇāvapi tadicchanti veṇuprāvīṇyaśālinaḥ
175
इति गीतानुगे वाद्यम् भेदान्निर्गीतवाद्यस्य वैणस्याथ प्रचक्ष्महे
iti gītānuge vādyam bhedānnirgītavādyasya vaiṇasyātha pracakṣmahe
176
आश्रावणाऽऽरम्भविधिर्वक्त्रपाणिस्ततः परम् संखोटना चतुर्थी च पञ्चमी परिघट्टना
āśrāvaṇā''rambhavidhirvaktrapāṇistataḥ param saṃkhoṭanā caturthī ca pañcamī parighaṭṭanā
177
मार्गासारितकं लीलाकृतमासारितत्रयम् दशेति शुष्कवाद्यानि तल्लक्ष्म व्याहरेऽधुना
mārgāsāritakaṃ līlākṛtamāsāritatrayam daśeti śuṣkavādyāni tallakṣma vyāhare'dhunā
178
विस्तारधातुभेदानामादिमं द्विः प्रयुज्यते द्वितीयं च प्रयुज्य द्विराद्यं भेदं द्वितीयकम्
vistāradhātubhedānāmādimaṃ dviḥ prayujyate dvitīyaṃ ca prayujya dvirādyaṃ bhedaṃ dvitīyakam
179
लीनाकृतिं द्विरुच्चार्य तद्वद्युग्मान्तराण्यपि प्राक्प्राग्युग्मोत्तरादीनि प्रयुञ्जीत तदा भवेत्
līnākṛtiṃ dviruccārya tadvadyugmāntarāṇyapi prākprāgyugmottarādīni prayuñjīta tadā bhavet
180
आश्रावणं शुष्कवाद्यमत्र त्वाह विशाखिलः विस्तारधातुभेदानां प्रयोगे द्रुतरूपताम्
āśrāvaṇaṃ śuṣkavādyamatra tvāha viśākhilaḥ vistāradhātubhedānāṃ prayoge drutarūpatām
181
आद्य्खण्डे यदाऽऽद्वौ द्वावेकादशचतुर्दशौ वर्णः पञ्चदशस्तद्वच्चतुर्विंशो गुरुर्भवेत्
ādykhaṇḍe yadā''dvau dvāvekādaśacaturdaśau varṇaḥ pañcadaśastadvaccaturviṃśo gururbhavet
182
लघवोऽष्टादशान्ये स्युरेवं खण्डे द्वितीयके
laghavo'ṣṭādaśānye syurevaṃ khaṇḍe dvitīyake
183
तृतीये तु तृतीयो गोऽष्टमपञ्चदशौ तथा शेषा द्वादश लाः खण्डैस्त्रिभिरेवं ध्रुवा भवेत् आश्रावणायां गेया सा सूरिभिः सिद्धिमीसुभिः
tṛtīye tu tṛtīyo go'ṣṭamapañcadaśau tathā śeṣā dvādaśa lāḥ khaṇḍaistribhirevaṃ dhruvā bhavet āśrāvaṇāyāṃ geyā sā sūribhiḥ siddhimīsubhiḥ
184
वक्ष्यामहे मुनिमतादस्यां पातकलाविधिम् द्वाविंशतिः कला केचित्केऽप्यष्टाविंशतिः कलाः
vakṣyāmahe munimatādasyāṃ pātakalāvidhim dvāviṃśatiḥ kalā kecitke'pyaṣṭāviṃśatiḥ kalāḥ
185
अन्ये द्वात्रिंशतिं प्राहुस्तत्रैवं तालयोजना
anye dvātriṃśatiṃ prāhustatraivaṃ tālayojanā
186
शम्यात्रयं ततस्तालास्त्रयोऽत्रानागतग्रहे ततः समग्रहे शम्पाद्वयं तालद्वयं तथा
śamyātrayaṃ tatastālāstrayo'trānāgatagrahe tataḥ samagrahe śampādvayaṃ tāladvayaṃ tathā
187
ततोऽतीतग्रहे शम्पातालौ द्वादश ताः कलाः यथाक्षरस्योत्तरस्य षट्चतस्रस्तु युग्मजाः कला द्वाविंशतावेवमथाष्टाविंशतौ विधिः
tato'tītagrahe śampātālau dvādaśa tāḥ kalāḥ yathākṣarasyottarasya ṣaṭcatasrastu yugmajāḥ kalā dvāviṃśatāvevamathāṣṭāviṃśatau vidhiḥ
188
द्वादशात्र कलाः प्रावद्द्विकलोत्तरवत्ततः कला द्वादश शेषास्तु स्युरेककलयुग्मवत्
dvādaśātra kalāḥ prāvaddvikalottaravattataḥ kalā dvādaśa śeṣāstu syurekakalayugmavat
वंशप्रकरणम् (cont. 2)
189
अथ द्वाविंशतिः प्राच्याः स्युश्चतुर्विंशतिः कलाः द्वितीयपक्षवत्प्रान्ते त्वष्टौ द्विकलयुग्मवत्
atha dvāviṃśatiḥ prācyāḥ syuścaturviṃśatiḥ kalāḥ dvitīyapakṣavatprānte tvaṣṭau dvikalayugmavat
190
एषु त्रिष्वपि पक्षेषूत्तरश्चच्चत्पुटस्तथा अतीतेन ग्रहेण स्याद्विदारीरथ कीर्तये
eṣu triṣvapi pakṣeṣūttaraścaccatpuṭastathā atītena graheṇa syādvidārīratha kīrtaye
191
शम्पात्रयेण प्रथमा परा तालत्रयेण तु शम्पाद्वया तृतीया स्यात्तुर्या तालद्वयेन तु
śampātrayeṇa prathamā parā tālatrayeṇa tu śampādvayā tṛtīyā syātturyā tāladvayena tu
192
पञ्चमी शम्पातालाभ्यां षष्ठी स्यात्पञ्चपाणिना चच्चत्पुटा सप्तमी स्यात्तास्तिस्रो मन्वते परे
pañcamī śampātālābhyāṃ ṣaṣṭhī syātpañcapāṇinā caccatpuṭā saptamī syāttāstisro manvate pare
193
यथाक्षरस्य युग्मस्य द्विरावृत्त्या विदारिका आद्या तथा द्वितीया स्यात्तयोरन्ते कलाद्वयम्
yathākṣarasya yugmasya dvirāvṛttyā vidārikā ādyā tathā dvitīyā syāttayorante kalādvayam
194
एवमष्टादश कलास्ततो युग्माद्यथाक्षरात् विदारी स्यात्तृतीयाऽन्ये विदारीरन्यथा जगुः
evamaṣṭādaśa kalāstato yugmādyathākṣarāt vidārī syāttṛtīyā'nye vidārīranyathā jaguḥ
195
आद्या द्विकलयुग्मेन द्वितीया च तथा भवेत् यथाक्षरेणोत्तरेण तृतीयाऽन्येऽन्यथा जगुः
ādyā dvikalayugmena dvitīyā ca tathā bhavet yathākṣareṇottareṇa tṛtīyā'nye'nyathā jaguḥ
196
पूर्वोक्ता द्वादश कला विदार्याद्या परा पुनः यथाक्षरेणोत्तरेण शेषा युग्माद्यथाक्षरात् एवमाश्रावणामाह श्रीमान्यज्ञपुराग्रणीः
pūrvoktā dvādaśa kalā vidāryādyā parā punaḥ yathākṣareṇottareṇa śeṣā yugmādyathākṣarāt evamāśrāvaṇāmāha śrīmānyajñapurāgraṇīḥ
197
इत्याश्रावणा स्युरारोहावरोहाभ्यां युक्ता विस्तारधातुजाः भेदास्तलेन रिभितह्वादाभ्यां मिश्रिताः क्रमात्
ityāśrāvaṇā syurārohāvarohābhyāṃ yuktā vistāradhātujāḥ bhedāstalena ribhitahvādābhyāṃ miśritāḥ kramāt
198
ततः करणभेदं द्विस्त्रिर्वाऽभ्यस्य विलीनवत्
tataḥ karaṇabhedaṃ dvistrirvā'bhyasya vilīnavat
199
बहुलेन प्रयुक्ते चैकविस्तारे पुनस्तथा द्विरभ्यस्येदेवमेव करणस्य भिदाः पराः
bahulena prayukte caikavistāre punastathā dvirabhyasyedevameva karaṇasya bhidāḥ parāḥ
200
यत्राऽऽरम्भविधिः स स्यादथ तस्य ध्रुवां ब्रुवे गुरवोऽष्टौ द्वादशाथ लघवः पञ्च गा इति
yatrā''rambhavidhiḥ sa syādatha tasya dhruvāṃ bruve guravo'ṣṭau dvādaśātha laghavaḥ pañca gā iti
201
पञ्चविंशत्यक्षरं स्यादाद्यखण्डं ततः परम् लघवोऽष्टौ गुरुर्लाश्च चत्वारो गश्चतुर्लघुः
pañcaviṃśatyakṣaraṃ syādādyakhaṇḍaṃ tataḥ param laghavo'ṣṭau gururlāśca catvāro gaścaturlaghuḥ
202
गश्चेत्येकोनविंशत्या वर्णैः खण्डं द्वितीयकम् यस्यास्तृतीयखण्डेऽष्टौ ला गोऽन्ते स्याद्ध्रुवाऽत्र सा
gaścetyekonaviṃśatyā varṇaiḥ khaṇḍaṃ dvitīyakam yasyāstṛtīyakhaṇḍe'ṣṭau lā go'nte syāddhruvā'tra sā
203
एकविंशे गुरौ कार्या विश्रान्तिः पूर्वखण्डके द्वितीयखण्डे विश्राम्येद्गुरौ वर्णे चतुर्दशे
ekaviṃśe gurau kāryā viśrāntiḥ pūrvakhaṇḍake dvitīyakhaṇḍe viśrāmyedgurau varṇe caturdaśe
204
स्याद्द्वादशकलं खण्डमाद्यमन्यत्तु षट्कलम् चतुष्कलं तृतीयं स्यादथ तालोऽत्र कथ्यते
syāddvādaśakalaṃ khaṇḍamādyamanyattu ṣaṭkalam catuṣkalaṃ tṛtīyaṃ syādatha tālo'tra kathyate
205
तालत्रयं च शम्पैका तालौ द्वौ शम्पयोर्द्वयम् द्वौ तालौ संनिपातौ द्वावित्याद्ये शकले कलाः
tālatrayaṃ ca śampaikā tālau dvau śampayordvayam dvau tālau saṃnipātau dvāvityādye śakale kalāḥ
206
यथाक्षरस्योत्तरस्य क्रमाच्चच्चत्पुटस्य च कला भवन्ति शकले द्वितीये च तृतीयके
yathākṣarasyottarasya kramāccaccatpuṭasya ca kalā bhavanti śakale dvitīye ca tṛtīyake
207
इत्यारम्भविधिः बहुलाविद्धकरणस्तोकव्यञ्जनधातुकः विस्तारधातुना हीनो बक्त्रपाणिः प्रकीर्तितः
ityārambhavidhiḥ bahulāviddhakaraṇastokavyañjanadhātukaḥ vistāradhātunā hīno baktrapāṇiḥ prakīrtitaḥ
208
मुखप्रतिमुखे स्यातां तालाङ्गे द्वे च नाथवा प्रवृत्तं चैककं वर्णाङ्गमत्राथ ब्रुवे ध्रुवाम्
mukhapratimukhe syātāṃ tālāṅge dve ca nāthavā pravṛttaṃ caikakaṃ varṇāṅgamatrātha bruve dhruvām
209
गुरवः पञ्च लाः षट्च गुरवः षड्लघुद्वयम्
guravaḥ pañca lāḥ ṣaṭca guravaḥ ṣaḍlaghudvayam
210
चत्वारो गास्तथा लाः स्युस्त्रयो गा लघवोऽष्ट च यत्र स्याद्गुरुरन्ते सा वक्त्रपाणौ ध्रुवा भवेत्
catvāro gāstathā lāḥ syustrayo gā laghavo'ṣṭa ca yatra syādgururante sā vaktrapāṇau dhruvā bhavet
211
या मात्रा वस्तुनोऽन्त्या स्याद्विकले मद्रके स्थिता तस्यास्तालोऽत्र कर्तव्यः कलास्वष्टासु तन्मुखम्
yā mātrā vastuno'ntyā syādvikale madrake sthitā tasyāstālo'tra kartavyaḥ kalāsvaṣṭāsu tanmukham
213
अथ प्रतिमुखं कार्यं चतुरावृत्तियोगिना उत्तरेणापरेत्याहुः पूर्वोक्तो यः कलाष्टकः सोऽत्र कार्यस्त्रिरावृत्तो मात्रया तु विदारिका इति वक्त्रपाणिः अङ्गुष्ठाभ्यां च तर्जन्या तन्त्रीं निष्पीड्य वदयन् बिन्दुं मिथो मेलयेत वादिसंवादिनौ स्वरौ बहुधा तद्गुणत्वेन प्रयुञ्जीतानुवादिनः
atha pratimukhaṃ kāryaṃ caturāvṛttiyoginā uttareṇāparetyāhuḥ pūrvokto yaḥ kalāṣṭakaḥ so'tra kāryastrirāvṛtto mātrayā tu vidārikā iti vaktrapāṇiḥ aṅguṣṭhābhyāṃ ca tarjanyā tantrīṃ niṣpīḍya vadayan binduṃ mitho melayeta vādisaṃvādinau svarau bahudhā tadguṇatvena prayuñjītānuvādinaḥ
214
विवादिनोऽल्पकान्कुर्याद्विस्तारस्य भिदास्तथा
vivādino'lpakānkuryādvistārasya bhidāstathā
215
धात्वन्तरैर्मिश्रयित्वाऽभ्यस्येद्द्विस्त्रिः पृथक्ततः केवलास्ताः प्रयुज्य द्विस्तासु मग्नानिवापरान् धातून्यत्र प्रयुञ्जीत प्राहुः संखोटनाममूम्
dhātvantarairmiśrayitvā'bhyasyeddvistriḥ pṛthaktataḥ kevalāstāḥ prayujya dvistāsu magnānivāparān dhātūnyatra prayuñjīta prāhuḥ saṃkhoṭanāmamūm
216
गुरू द्वौ लघवोऽष्टौ च द्वौ गुरू च लघुर्गुरुः यत्र द्वादश ला गोऽन्ते सा स्यात्संखोटनाध्रुवा
gurū dvau laghavo'ṣṭau ca dvau gurū ca laghurguruḥ yatra dvādaśa lā go'nte sā syātsaṃkhoṭanādhruvā
217
यथाक्षरद्विकलयोः स्युरत्रोत्तरयोः कलाः नात्र संख्या विदारीणां भणिता भरतादिभिः
yathākṣaradvikalayoḥ syuratrottarayoḥ kalāḥ nātra saṃkhyā vidārīṇāṃ bhaṇitā bharatādibhiḥ
218
इति संखोटना भेदा व्यञ्जनधातूत्था भेदैः करणधातुजैः
iti saṃkhoṭanā bhedā vyañjanadhātūtthā bhedaiḥ karaṇadhātujaiḥ
219
चित्रिता ललिताः स्निग्धाः क्रियन्ते करलाघवात् आरोहबहुला यस्यां तामाहुः परिघट्टनाम्
citritā lalitāḥ snigdhāḥ kriyante karalāghavāt ārohabahulā yasyāṃ tāmāhuḥ parighaṭṭanām
220
गुरूण्यष्टौ च लघवः स्युश्चतुर्विंशतिर्गुरू द्वौ षोडश लघून्यन्ते गुरुर्यत्र ध्रुवाऽत्र सा
gurūṇyaṣṭau ca laghavaḥ syuścaturviṃśatirgurū dvau ṣoḍaśa laghūnyante gururyatra dhruvā'tra sā
221
संपकेष्टाकवद्यद्वा स्युः संपिष्टकवत्कलाः संपिष्टके कलाः प्रोक्ता दश द्वादश वा पुरा
saṃpakeṣṭākavadyadvā syuḥ saṃpiṣṭakavatkalāḥ saṃpiṣṭake kalāḥ proktā daśa dvādaśa vā purā
222
संपिष्टककलास्त्वत्र द्वादशैवेति संमतम् द्वादशानां दशानां च प्राहुरन्ये समुच्चयम्
saṃpiṣṭakakalāstvatra dvādaśaiveti saṃmatam dvādaśānāṃ daśānāṃ ca prāhuranye samuccayam
223
संपक्वेष्टाकतालं च द्विकलीकृत्य केचन तद्द्वादशकला तालयोगमत्र प्रचक्षते
saṃpakveṣṭākatālaṃ ca dvikalīkṛtya kecana taddvādaśakalā tālayogamatra pracakṣate
224
यथाक्षरद्विकलयोः संपक्वेष्टाकयोरिह अष्टादश कलाः केचिदाचक्षत समुच्चिताः
yathākṣaradvikalayoḥ saṃpakveṣṭākayoriha aṣṭādaśa kalāḥ kecidācakṣata samuccitāḥ
225
इति परिघट्टना विस्ताराविद्धकरणभेदश्मिश्रप्रयोगतः यथा कलतलाख्याभ्यां मार्गासारितकं भवेत् अन्ये कलतलोन्मिश्रकरणं लक्ष्म चक्षते
iti parighaṭṭanā vistārāviddhakaraṇabhedaśmiśraprayogataḥ yathā kalatalākhyābhyāṃ mārgāsāritakaṃ bhavet anye kalatalonmiśrakaraṇaṃ lakṣma cakṣate
226
गाश्चत्वारो लघून्यष्टौ गौ द्वावष्टौ लघून्यथ
gāścatvāro laghūnyaṣṭau gau dvāvaṣṭau laghūnyatha
227
गौ ल इत्याद्यखण्डं स्यादेवं खण्डद्वयं परम् यस्यामसौ ध्रुवा ज्ञेया मार्गासारितसंश्रया
gau la ityādyakhaṇḍaṃ syādevaṃ khaṇḍadvayaṃ param yasyāmasau dhruvā jñeyā mārgāsāritasaṃśrayā
228
एकं चच्चत्पुटे खण्डमुत्तरे शकलद्वयम् कनिष्ठासारितोक्तेन कार्यस्तालकलाविधिः
ekaṃ caccatpuṭe khaṇḍamuttare śakaladvayam kaniṣṭhāsāritoktena kāryastālakalāvidhiḥ
229
इति मार्गासारितम् प्रयोगोऽभिसृतस्य स्यात्तथा परिसृतस्य चेत् तथा लयान्तरगतौ वाद्यतालकलाविधौ माधुर्यं सौकुमार्यं च तदा लीलाकृतं भवेत्
iti mārgāsāritam prayogo'bhisṛtasya syāttathā parisṛtasya cet tathā layāntaragatau vādyatālakalāvidhau mādhuryaṃ saukumāryaṃ ca tadā līlākṛtaṃ bhavet
230
षड्जग्रामस्थजात्यंशे यद्गीतं वार्तिके पथि आसारितं तदेवोक्तं धीरैरभिसूताहयम्
ṣaḍjagrāmasthajātyaṃśe yadgītaṃ vārtike pathi āsāritaṃ tadevoktaṃ dhīrairabhisūtāhayam
231
जात्यंशे मध्यमग्रामसंस्थे परिसृतं त्विदम्
jātyaṃśe madhyamagrāmasaṃsthe parisṛtaṃ tvidam
232
अन्ये तु माषघातादिसप्ताङ्गमपरान्तकम्
anye tu māṣaghātādisaptāṅgamaparāntakam
233
ब्रुवतेऽभिसृतं तत्तु प्रदानादिनवाङ्गकम् प्राहुः परिसृतं मृग्यं तालाध्याये लयान्तरम्
bruvate'bhisṛtaṃ tattu pradānādinavāṅgakam prāhuḥ parisṛtaṃ mṛgyaṃ tālādhyāye layāntaram
234
गीतकत्रयसंयोगादेवं लीलाकृतं त्रिधा प्रयोगौ द्वौ पदैश्चास्य सार्यकैश्च निरर्थकैः
gītakatrayasaṃyogādevaṃ līlākṛtaṃ tridhā prayogau dvau padaiścāsya sāryakaiśca nirarthakaiḥ
235
वीणावाद्यं मानतालयुक्तं शम्पादिवर्जितम् आहुरेके मानहीनमपि त्वाह विशाखिलः
vīṇāvādyaṃ mānatālayuktaṃ śampādivarjitam āhureke mānahīnamapi tvāha viśākhilaḥ
236
ध्रुवायां तूभयस्तालः परैस्त्वनियमात्मकः
dhruvāyāṃ tūbhayastālaḥ paraistvaniyamātmakaḥ
237
इति लीलाकृतम् आसारितत्रयं पूर्वं तालाध्याये निरूपितम् यथाक्षरं द्विसंख्यातं त्रिसंख्यातमिति त्रिधा
iti līlākṛtam āsāritatrayaṃ pūrvaṃ tālādhyāye nirūpitam yathākṣaraṃ dvisaṃkhyātaṃ trisaṃkhyātamiti tridhā
238
प्रत्येकं तस्य चाऽऽवृत्तिर्वर्णालंकारशोभना वृत्तित्रयेण वाद्यैश्च तत्त्वाद्यैः करणेन च धातुना चित्रिता कार्या बुधैर्वीणाविधाविह
pratyekaṃ tasya cā''vṛttirvarṇālaṃkāraśobhanā vṛttitrayeṇa vādyaiśca tattvādyaiḥ karaṇena ca dhātunā citritā kāryā budhairvīṇāvidhāviha
239
इत्यासारितत्रयम् आलापिनीगतं लक्ष्म वक्ष्ये लक्ष्यविदां मतम् नवमुष्टिमितो दैर्घ्ये वैणवः सुषिरान्तरः
ityāsāritatrayam ālāpinīgataṃ lakṣma vakṣye lakṣyavidāṃ matam navamuṣṭimito dairghye vaiṇavaḥ suṣirāntaraḥ
240
अङ्गुलद्वंद्वपरिधिः प्राग्वद्ग्रन्थ्यादिवर्जितः श्लक्ष्णः समः सुवृत्तश्च दण्डः स्यात्ककुभं दधत्
aṅguladvaṃdvaparidhiḥ prāgvadgranthyādivarjitaḥ ślakṣṇaḥ samaḥ suvṛttaśca daṇḍaḥ syātkakubhaṃ dadhat
241
अङ्गुलद्वयविस्तारमङ्गुलार्धायतं तथा तदर्धं पिण्डसंयुक्तमुन्मुखं पत्रिकोज्झितम्
aṅguladvayavistāramaṅgulārdhāyataṃ tathā tadardhaṃ piṇḍasaṃyuktamunmukhaṃ patrikojjhitam
242
एकदण्डमधोभागे शङ्कुना तु विराजितम् चतुरङ्गुलदैर्घ्येण बहिर्मध्योन्नतेन च
ekadaṇḍamadhobhāge śaṅkunā tu virājitam caturaṅguladairghyeṇa bahirmadhyonnatena ca
243
तस्य तुम्बं परीणाहे द्वादशाङ्गुलसंमितम् चतुरङ्गुलवक्त्रं च दन्तनाभिसमन्वितम्
tasya tumbaṃ parīṇāhe dvādaśāṅgulasaṃmitam caturaṅgulavaktraṃ ca dantanābhisamanvitam
244
अग्रादधस्तात्पादोने मुष्टियुग्मे निबध्यते अत्र मेषान्त्रतन्त्री स्यात्सूक्ष्मा श्लक्ष्णा समा दृढा
agrādadhastātpādone muṣṭiyugme nibadhyate atra meṣāntratantrī syātsūkṣmā ślakṣṇā samā dṛḍhā
245
कर्परं नारिकेलोत्थं दोरको दोरिकास्तथा त्रीण्येतानि निबध्यन्ते यत्र साऽऽलापिनी मता
karparaṃ nārikelotthaṃ dorako dorikāstathā trīṇyetāni nibadhyante yatra sā''lāpinī matā
246
दशमुष्टिमितं दण्डमत्राऽऽहुः खादिरं परे पट्टसूत्रमयीं तन्त्रीं यद्वा कार्पाससूत्रजाम्
daśamuṣṭimitaṃ daṇḍamatrā''huḥ khādiraṃ pare paṭṭasūtramayīṃ tantrīṃ yadvā kārpāsasūtrajām
247
रक्तचनद्नजान्सर्वान्वीणादण्डान्परे जगुः दशमुष्ट्यधिकं मानं क्वचिल्लक्ष्येषु दृश्यते
raktacanadnajānsarvānvīṇādaṇḍānpare jaguḥ daśamuṣṭyadhikaṃ mānaṃ kvacillakṣyeṣu dṛśyate
248
तुम्बं वक्षसि निक्षिप्य वामाङ्गुष्ठेन तस्य च मूलमुत्पीड्य धृत्वा तामथ मध्यमया सुधीः
tumbaṃ vakṣasi nikṣipya vāmāṅguṣṭhena tasya ca mūlamutpīḍya dhṛtvā tāmatha madhyamayā sudhīḥ
249
दक्षिणस्यानामया वा वादयेद्बिदुधातुवत् बिन्दुहस्तेन वा मन्द्रे मध्ये तारे च वादयेत्
dakṣiṇasyānāmayā vā vādayedbidudhātuvat binduhastena vā mandre madhye tāre ca vādayet
250
त्रयस्तु दक्षिणात्पाणेश्चत्वारो नामतः स्वराः इत्युक्तं कैश्चिदाचार्यैरपरे त्वन्यथा जगुः
trayastu dakṣiṇātpāṇeścatvāro nāmataḥ svarāḥ ityuktaṃ kaiścidācāryairapare tvanyathā jaguḥ
251
मध्यमो मुक्तया तन्त्र्या तर्जन्याद्यङ्गुलीत्रयात् वामस्यानामिकावर्ज्यास्त्रयः स्युः पञ्चमादयः
madhyamo muktayā tantryā tarjanyādyaṅgulītrayāt vāmasyānāmikāvarjyāstrayaḥ syuḥ pañcamādayaḥ
252
मुक्ततन्त्र्याऽथ षड्जः स्यादृषभस्तर्जनीभवः गान्धारो मध्यमाङ्गुल्या दक्षिणेनाथ वादनम्
muktatantryā'tha ṣaḍjaḥ syādṛṣabhastarjanībhavaḥ gāndhāro madhyamāṅgulyā dakṣiṇenātha vādanam
253
आरोहेणावरोहेण सप्तकद्वितये भवेत् एभिः स्वरैर्विरचितं विचित्रं रागमालपेत्
āroheṇāvaroheṇa saptakadvitaye bhavet ebhiḥ svarairviracitaṃ vicitraṃ rāgamālapet
254
गायेद्गीतं निबद्धं च प्रवीणो वीणयाऽनया इदमालापिनीलक्ष्म श्रीनिःशङ्केन कीर्तितम्
gāyedgītaṃ nibaddhaṃ ca pravīṇo vīṇayā'nayā idamālāpinīlakṣma śrīniḥśaṅkena kīrtitam
255
इत्यालापिनीलक्षणम् किंनरी द्विविधा लघ्वी बृहती चेति कीर्तिता तत्र लघ्वीगतं लक्ष्म सांप्रतं प्रतिपाद्यते
ityālāpinīlakṣaṇam kiṃnarī dvividhā laghvī bṛhatī ceti kīrtitā tatra laghvīgataṃ lakṣma sāṃprataṃ pratipādyate
256
स्याद्वितस्तित्रयं दैर्घ्ये मानं पञ्चाङ्गुलाधिकम् पञ्चाङ्गुलः परीणाहो वेणुदण्डस्य यत्र च
syādvitastitrayaṃ dairghye mānaṃ pañcāṅgulādhikam pañcāṅgulaḥ parīṇāho veṇudaṇḍasya yatra ca
257
गर्भेऽस्य व्यापकं रन्ध्रं ककुभः शाकदारुजः सार्धद्व्यङ्गुलविस्तारो दैर्घ्ये पञ्चाङ्गुलश्च सः
garbhe'sya vyāpakaṃ randhraṃ kakubhaḥ śākadārujaḥ sārdhadvyaṅgulavistāro dairghye pañcāṅgulaśca saḥ
258
तस्मादर्धाङ्गुलन्यूना दैर्घ्यविस्तारयोर्भवेत् मध्ये कूर्मोन्नता लौही पत्रिका ककुभस्थिता
tasmādardhāṅgulanyūnā dairghyavistārayorbhavet madhye kūrmonnatā lauhī patrikā kakubhasthitā
259
गृध्रवक्षोऽस्थिनलिका कनिष्ठाङ्गुलिसंमिता लौही कांस्यमयी यद्वा कीर्तिता सारिकाख्यया
gṛdhravakṣo'sthinalikā kaniṣṭhāṅgulisaṃmitā lauhī kāṃsyamayī yadvā kīrtitā sārikākhyayā
260
श्लिष्टा वस्त्रमषीमिश्रमदनेन चतुर्दश चतुर्दशस्वरस्थाने दण्डपृष्ठे निवेशयेत्
śliṣṭā vastramaṣīmiśramadanena caturdaśa caturdaśasvarasthāne daṇḍapṛṣṭhe niveśayet
261
सप्तकस्य द्वितीयस्य यो निषादो भवेदधः तस्य स्थाने भवेदाद्या सारिकाऽन्योर्ध्वमङ्गुलात्
saptakasya dvitīyasya yo niṣādo bhavedadhaḥ tasya sthāne bhavedādyā sārikā'nyordhvamaṅgulāt
262
स्थापयेदन्तरे किंचित्किंचित्पूर्वाधिके परा द्व्यङ्गुलावध्यष्टमीं तु पूर्वस्यास्त्र्यङ्गुलान्तरे
sthāpayedantare kiṃcitkiṃcitpūrvādhike parā dvyaṅgulāvadhyaṣṭamīṃ tu pūrvasyāstryaṅgulāntare
263
स्थापयित्वा पराः षट्च पूर्वपूर्वाधिकान्तरे चतुरङ्गुलपर्यन्तं सारिकाः संनिवेशयेत्
sthāpayitvā parāḥ ṣaṭca pūrvapūrvādhikāntare caturaṅgulaparyantaṃ sārikāḥ saṃniveśayet
264
तुम्बं दण्डस्य ककुभस्याधःसंधौ निवेशयेत् तृतीयतुर्यसार्योस्तु मध्येऽधस्ताद्वितीयकम्
tumbaṃ daṇḍasya kakubhasyādhaḥsaṃdhau niveśayet tṛtīyaturyasāryostu madhye'dhastādvitīyakam
265
पूर्वस्मादपरं तुम्बं विस्तारेऽभ्यधिकं मनाक् दण्डाग्राद्द्व्यङ्गुलेऽधस्ताद्रन्ध्रं कृत्वाऽथ निक्षिपेत्
pūrvasmādaparaṃ tumbaṃ vistāre'bhyadhikaṃ manāk daṇḍāgrāddvyaṅgule'dhastādrandhraṃ kṛtvā'tha nikṣipet
266
चलशङ्कुं गले रन्ध्रं दधमानमतोऽङ्गुलात् अधस्तादङ्गुलोत्सेधं मेढकं बाणपुङ्खवत्
calaśaṅkuṃ gale randhraṃ dadhamānamato'ṅgulāt adhastādaṅgulotsedhaṃ meḍhakaṃ bāṇapuṅkhavat
267
कृत्वा ततोऽग्रतः किंचित्स्थिरशङ्कुं निवेशयेत् ततो लोहमयीं श्लक्ष्णां वर्तुलां च समां दृढाम्
kṛtvā tato'grataḥ kiṃcitsthiraśaṅkuṃ niveśayet tato lohamayīṃ ślakṣṇāṃ vartulāṃ ca samāṃ dṛḍhām
268
गजकेशोपमां तन्त्रीं निबध्य ककुभे दृढम् सारिकामस्तकन्यस्तामानीतां मेढकोपरि
gajakeśopamāṃ tantrīṃ nibadhya kakubhe dṛḍham sārikāmastakanyastāmānītāṃ meḍhakopari
269
लग्नां द्वितीयप्रान्तेन वेष्टयेच्चलकीलके शङ्कुं तं भ्रामयेत्तावद्यावत्तन्त्री दृढा भवेत्
lagnāṃ dvitīyaprāntena veṣṭayeccalakīlake śaṅkuṃ taṃ bhrāmayettāvadyāvattantrī dṛḍhā bhavet
270
भ्रामणं वैपरीत्येन तन्त्रीशैथिल्यकारणम् तन्त्रीदार्घ्येऽथ दार्ढ्याय चलशङ्कोर्गलस्थिते
bhrāmaṇaṃ vaiparītyena tantrīśaithilyakāraṇam tantrīdārghye'tha dārḍhyāya calaśaṅkorgalasthite
271
छिद्रेऽन्यस्याथ संकीलं स्थिरशङ्कौ निवेशयेत् लघ्वी सा किंनरी प्रोक्ता शार्ङ्गदेवेन सूरिणा
chidre'nyasyātha saṃkīlaṃ sthiraśaṅkau niveśayet laghvī sā kiṃnarī proktā śārṅgadevena sūriṇā
272
अस्यां स्थायिनमारभ्य गणयेत्सप्तकद्वयम् सारीककुभयोर्मध्ये तर्जन्याद्यङ्गुलित्रयात्
asyāṃ sthāyinamārabhya gaṇayetsaptakadvayam sārīkakubhayormadhye tarjanyādyaṅgulitrayāt
273
वादयेत्किंनरीवीणातन्त्रीं दक्षिणपाणिना वामस्य तिसृभिस्ताभिरङ्गुलीभिस्तु तन्त्रिकाम्
vādayetkiṃnarīvīṇātantrīṃ dakṣiṇapāṇinā vāmasya tisṛbhistābhiraṅgulībhistu tantrikām
274
तत्तत्सारीप्रदेशस्थां स्वरव्यक्त्यै निपीडयेत् वितस्त्यभ्यधिका दैर्घ्ये परिणाहेऽङ्गुलाधिका
tattatsārīpradeśasthāṃ svaravyaktyai nipīḍayet vitastyabhyadhikā dairghye pariṇāhe'ṅgulādhikā
275
लघ्व्याः स्याद्बृहती स्नायुमया तन्त्रीस्त्रितुम्बिका आलापिनीवदस्यां च स्थाप्यं तुम्बं तृतीयकम् अन्यल्लघ्वीगतं लक्ष्म बृहतीं किंनरीं श्रयेत्
laghvyāḥ syādbṛhatī snāyumayā tantrīstritumbikā ālāpinīvadasyāṃ ca sthāpyaṃ tumbaṃ tṛtīyakam anyallaghvīgataṃ lakṣma bṛhatīṃ kiṃnarīṃ śrayet
276
इति द्विविधकिंनरीलक्षणम् किंनरीत्रितयं तत्र देशीसंसिद्धमन्यथा बृहती मध्यमा लघ्वीत्यथाऽऽसां लक्ष्म वक्ष्यते
iti dvividhakiṃnarīlakṣaṇam kiṃnarītritayaṃ tatra deśīsaṃsiddhamanyathā bṛhatī madhyamā laghvītyathā''sāṃ lakṣma vakṣyate
277
तिर्यग्यवोदरैः षड्भिर्निस्तुषैः स्यादिहाङ्गुलम् बृहतीदण्डमानं स्याद्दैर्घ्ये पञ्चाशदङ्गुलम्
tiryagyavodaraiḥ ṣaḍbhirnistuṣaiḥ syādihāṅgulam bṛhatīdaṇḍamānaṃ syāddairghye pañcāśadaṅgulam
278
षडङ्गुलोऽत्र परिधिर्दण्डे दैर्घ्ये तु काकुभे षडङ्गुलं शिरस्त्वस्य दैर्घ्यविस्तारयोर्भवेत्
ṣaḍaṅgulo'tra paridhirdaṇḍe dairghye tu kākubhe ṣaḍaṅgulaṃ śirastvasya dairghyavistārayorbhavet
279
चतुरङ्गुलसंमानं द्व्यङ्गुलं तु तदुच्छ्रये निक्षिपेत्काकुभं दण्डं वीणादण्डोत्तरे तथा
caturaṅgulasaṃmānaṃ dvyaṅgulaṃ tu taducchraye nikṣipetkākubhaṃ daṇḍaṃ vīṇādaṇḍottare tathā
280
दण्डांशः परिशेषोऽत्र तावान्यावति शेषिते वीणादण्डान्तककुभशिरोमध्यान्तरे स्थितः
daṇḍāṃśaḥ pariśeṣo'tra tāvānyāvati śeṣite vīṇādaṇḍāntakakubhaśiromadhyāntare sthitaḥ
281
तन्त्रीभागस्तृतीयांशाधिकत्र्यङ्गुलको भवेत् मध्ये कूर्मोन्नतां लौहीं पत्रिकां शिरसि क्षिपेत्
tantrībhāgastṛtīyāṃśādhikatryaṅgulako bhavet madhye kūrmonnatāṃ lauhīṃ patrikāṃ śirasi kṣipet
282
परितोऽर्धाङ्गुलन्यूना शिरसोऽसौ प्रकीर्तिता वीणाशीर्षादधस्ताच्च सार्धद्व्यङ्गुलतः स्थितम्
parito'rdhāṅgulanyūnā śiraso'sau prakīrtitā vīṇāśīrṣādadhastācca sārdhadvyaṅgulataḥ sthitam
283
ऊर्ध्वाधोदैर्घ्यभाग्रन्ध्रं विस्तारेऽर्धाङ्गुलायतम् तिर्यग्दैर्घ्यं तावदन्यद्रन्ध्रं चोभयतोमुखम्
ūrdhvādhodairghyabhāgrandhraṃ vistāre'rdhāṅgulāyatam tiryagdairghyaṃ tāvadanyadrandhraṃ cobhayatomukham
284
तिर्यग्रन्ध्रे चलं शङ्कुमूर्ध्वरन्ध्रनिविष्टया लौह्या सारिकया युत्तप्रान्तान्तरं पुनः
tiryagrandhre calaṃ śaṅkumūrdhvarandhraniviṣṭayā lauhyā sārikayā yuttaprāntāntaraṃ punaḥ
285
सारिकायाः शिरोमूले बध्नीयात्काकुभे सुधीः तन्त्रीरन्ध्रात्पुरः सान्ध्रीद्व्यङ्गुले मेढको भवेत्
sārikāyāḥ śiromūle badhnīyātkākubhe sudhīḥ tantrīrandhrātpuraḥ sāndhrīdvyaṅgule meḍhako bhavet
286
स च स्यात्कर्तरीयुक्तो गले रन्ध्रान्वितोऽथवा कर्तर्या गलरन्ध्रे वा सारिकां तां निवेशयेत्
sa ca syātkartarīyukto gale randhrānvito'thavā kartaryā galarandhre vā sārikāṃ tāṃ niveśayet
287
तद्रन्ध्रे दण्डान्तरालां विदध्यात्सयवाङ्गुलम् मेढकात्पुरतः शङ्कुः स्थिरः सार्धाङ्गुलोत्तरे
tadrandhre daṇḍāntarālāṃ vidadhyātsayavāṅgulam meḍhakātpurataḥ śaṅkuḥ sthiraḥ sārdhāṅgulottare
288
तिर्यग्रन्ध्रे निवेशोऽस्य चलशङ्कुवदिष्यते चलशङ्कुभ्रामणादि ज्ञेयं पूर्वोक्तरीतितः
tiryagrandhre niveśo'sya calaśaṅkuvadiṣyate calaśaṅkubhrāmaṇādi jñeyaṃ pūrvoktarītitaḥ
289
गृध्रवक्षोस्थिजा यद्वा तत्पादास्थिसमुद्भवाः कांस्यमय्योऽथवा लौह्यो नलिकाः सारिका मताः
gṛdhravakṣosthijā yadvā tatpādāsthisamudbhavāḥ kāṃsyamayyo'thavā lauhyo nalikāḥ sārikā matāḥ
290
सार्धाङ्गुलास्ताः परिधौ दण्डपृष्ठे निवेशयेत् यन्मेढकशिरोमध्यादुपक्रम्यान्तरं भवेत्
sārdhāṅgulāstāḥ paridhau daṇḍapṛṣṭhe niveśayet yanmeḍhakaśiromadhyādupakramyāntaraṃ bhavet
291
सारीमस्तकमध्यानां तदिदानीं निरूप्यते आद्यान्तरं तत्र यवाधिकं पञ्चाङ्गुलं मतम्
sārīmastakamadhyānāṃ tadidānīṃ nirūpyate ādyāntaraṃ tatra yavādhikaṃ pañcāṅgulaṃ matam
292
द्वितीयमन्तरालं तु चतुरङ्गुलमुत्तरम् तस्मात्तृतीयतुर्ये तु यवन्यूने मते सताम्
dvitīyamantarālaṃ tu caturaṅgulamuttaram tasmāttṛtīyaturye tu yavanyūne mate satām
293
यवाधिकत्र्यङ्गुलं तु ज्ञेयं पञ्चममन्तरम् यवोनद्व्यङ्गुलं षष्ठं सयवद्व्यङ्गुलं पुनः
yavādhikatryaṅgulaṃ tu jñeyaṃ pañcamamantaram yavonadvyaṅgulaṃ ṣaṣṭhaṃ sayavadvyaṅgulaṃ punaḥ
294
अन्तरालं सप्तमं स्यात्सार्धद्व्यङ्गुलमष्टमम् नवमं तु यवार्धेन सार्धाङ्गुलमितं मतम्
antarālaṃ saptamaṃ syātsārdhadvyaṅgulamaṣṭamam navamaṃ tu yavārdhena sārdhāṅgulamitaṃ matam
295
दशमं द्व्यङ्गुलं हीनं यवेनैकादशं ततः द्वादशं तु तृतीयांशन्यूनं तस्मात्त्रयोदशम्
daśamaṃ dvyaṅgulaṃ hīnaṃ yavenaikādaśaṃ tataḥ dvādaśaṃ tu tṛtīyāṃśanyūnaṃ tasmāttrayodaśam
296
सतृतीयांशागुलं स्यादङ्गुलं तु चतुर्दशम् द्वितीयान्तरतोऽधस्तान्न्यस्येत्तुम्बमधोमुखम्
satṛtīyāṃśāgulaṃ syādaṅgulaṃ tu caturdaśam dvitīyāntarato'dhastānnyasyettumbamadhomukham
297
अन्यत्ककुभमूर्ध्वाधस्तुम्बकं संनिवेशयेत् षट्त्रिंशदङ्गुलं चक्रे परिधिस्त्वाद्यतुम्बके
anyatkakubhamūrdhvādhastumbakaṃ saṃniveśayet ṣaṭtriṃśadaṅgulaṃ cakre paridhistvādyatumbake
298
किंचिन्न्यूनं ततस्तुम्बं परिधौ स्यादधस्तन ईषदस्पष्टसरिका सारिकास्ता निवेशयेत्
kiṃcinnyūnaṃ tatastumbaṃ paridhau syādadhastana īṣadaspaṣṭasarikā sārikāstā niveśayet
299
मदनेनेष्टकाचूर्णमिश्रेण श्लेषणं दृढम् सारीणामथवा वस्त्रमषीमिश्रेण संमितम्
madaneneṣṭakācūrṇamiśreṇa śleṣaṇaṃ dṛḍham sārīṇāmathavā vastramaṣīmiśreṇa saṃmitam
300
मुक्ततन्त्रीभवं कृत्वा स्वरमाद्यं चतुर्दशम् स्वराः परे स्युः सारीणां चतुर्दशभिरन्तरैः
muktatantrībhavaṃ kṛtvā svaramādyaṃ caturdaśam svarāḥ pare syuḥ sārīṇāṃ caturdaśabhirantaraiḥ
301
सप्तकद्वयमेवं स्यादेकतारस्वराधिकम् यथास्वं स्वरदेशांशैः श्रुतिस्तस्या विचिन्वते
saptakadvayamevaṃ syādekatārasvarādhikam yathāsvaṃ svaradeśāṃśaiḥ śrutistasyā vicinvate
302
द्वित्रास्ततोऽधिकाः सारीर्निबध्नीयात्परे त्विह लक्षयन्त्यन्तराण्यासां स्वराविर्भावतो बुधाः
dvitrāstato'dhikāḥ sārīrnibadhnīyātpare tviha lakṣayantyantarāṇyāsāṃ svarāvirbhāvato budhāḥ
303
श्रीशार्ङ्गदेवोपदेशात्तद्बोधः सुलभो नृणाम् केचित्त्रयोदशैवात्र सारीर्निदधते बुधाः
śrīśārṅgadevopadeśāttadbodhaḥ sulabho nṛṇām kecittrayodaśaivātra sārīrnidadhate budhāḥ
304
बृहती किंनरीत्येषा शार्ङ्गदेवेन कीर्तिता मध्यमायां दण्डदैर्घ्यं त्रिचत्वारिंशदङ्गुलम्
bṛhatī kiṃnarītyeṣā śārṅgadevena kīrtitā madhyamāyāṃ daṇḍadairghyaṃ tricatvāriṃśadaṅgulam
305
परिधिर्दृश्यते तत्र द्वियवोनषडङ्गुलः सार्धत्र्यङ्गुलविस्तारं प्राग्दैर्घ्यं काकुभं शिरः
paridhirdṛśyate tatra dviyavonaṣaḍaṅgulaḥ sārdhatryaṅgulavistāraṃ prāgdairghyaṃ kākubhaṃ śiraḥ
306
क्षिपेत्ककुभदण्डस्य वीणादण्डेऽङ्गुलत्रयम् तावांश्च परिशेषेऽसौ यावतः परिशेषणे
kṣipetkakubhadaṇḍasya vīṇādaṇḍe'ṅgulatrayam tāvāṃśca pariśeṣe'sau yāvataḥ pariśeṣaṇe
307
दण्डान्तशीर्षमध्यान्ते सारिकावयवस्थितः तृतीयभागरहिताङ्गुलत्रयमितो भवेत्
daṇḍāntaśīrṣamadhyānte sārikāvayavasthitaḥ tṛtīyabhāgarahitāṅgulatrayamito bhavet
308
दण्डान्ते सारिकोत्सेधः स्याद्यवोनाङ्गुलद्वयः तदर्धो मेढकोपान्त्ये सारीणामन्तरः त्विह
daṇḍānte sārikotsedhaḥ syādyavonāṅguladvayaḥ tadardho meḍhakopāntye sārīṇāmantaraḥ tviha
309
प्रथमं प्रथितं प्राज्ञैः सार्धाङ्गुलचतुष्टयम् द्वितीयमन्तरं मेयं सयवैरङ्गुलैस्त्रिभिः
prathamaṃ prathitaṃ prājñaiḥ sārdhāṅgulacatuṣṭayam dvitīyamantaraṃ meyaṃ sayavairaṅgulaistribhiḥ
310
तृतीयं तु तृतीयांशाभ्यधिकैस्त्रिभिरङ्गुलैः चतुर्थं त्र्यङ्गुलं प्रोक्तं पञ्चमं सारिकान्तरम्
tṛtīyaṃ tu tṛtīyāṃśābhyadhikaistribhiraṅgulaiḥ caturthaṃ tryaṅgulaṃ proktaṃ pañcamaṃ sārikāntaram
311
यवाधिकाभ्यां सार्धाभ्यामङ्गुलाभ्यां मितं मतम् षष्ठं यवद्वयन्यूनद्व्यङ्गुलं सप्तमं पुनः
yavādhikābhyāṃ sārdhābhyāmaṅgulābhyāṃ mitaṃ matam ṣaṣṭhaṃ yavadvayanyūnadvyaṅgulaṃ saptamaṃ punaḥ
312
सयवार्धाङ्गुलद्वंद्वमष्टमं त्वङ्गुलद्वयम् अङ्गुलं सयवद्वंद्वं नवमं दशमं पुनः
sayavārdhāṅguladvaṃdvamaṣṭamaṃ tvaṅguladvayam aṅgulaṃ sayavadvaṃdvaṃ navamaṃ daśamaṃ punaḥ
313
यवोनमङ्गुलद्वंद्वमन्तरत्रितयं पुनः इतं परस्याः प्रत्येकं सपादाङ्गुलसंमितम्
yavonamaṅguladvaṃdvamantaratritayaṃ punaḥ itaṃ parasyāḥ pratyekaṃ sapādāṅgulasaṃmitam
314
विशेषोऽयमिहान्यत्तु लक्ष्म स्याद्बृहतीगतम् लघ्वीदण्डगतं दैर्घ्ये स्यात्पञ्चत्रिंशदङ्गुलम्
viśeṣo'yamihānyattu lakṣma syādbṛhatīgatam laghvīdaṇḍagataṃ dairghye syātpañcatriṃśadaṅgulam
315
परिधिस्तु तृतीयांशाभ्यधिकाङ्गुलपञ्चकः अङ्गुलत्रयविस्तारं ककुभस्य शिरो भवेत्
paridhistu tṛtīyāṃśābhyadhikāṅgulapañcakaḥ aṅgulatrayavistāraṃ kakubhasya śiro bhavet
316
पूर्ववत्काकुभो दण्डो वीणादण्डे निधीयते परिशेषस्तथा सा स्याद्यथा दण्डान्ततन्त्रिका
pūrvavatkākubho daṇḍo vīṇādaṇḍe nidhīyate pariśeṣastathā sā syādyathā daṇḍāntatantrikā
317
आ काकुभशिरोमध्याद्भवेत्त्र्यङ्गुलसंमिता दण्डान्ते सारिकोत्सेधः स्यात्सार्धाङ्गुलसंमितः
ā kākubhaśiromadhyādbhavettryaṅgulasaṃmitā daṇḍānte sārikotsedhaḥ syātsārdhāṅgulasaṃmitaḥ
318
तदर्धे मेढकोपान्ते तत्राऽऽद्यं सारिकान्तरम् प्रोक्तं यवेनाभ्यधिकैश्चतुर्भिर्मितमङ्गुलैः
tadardhe meḍhakopānte tatrā''dyaṃ sārikāntaram proktaṃ yavenābhyadhikaiścaturbhirmitamaṅgulaiḥ
319
द्वितीयं द्वियवोपेताङ्गुलद्वंद्वमितं भवेत् यवोनाभ्यामङ्गुलीभ्यां तृतीयं मीयते बुधैः
dvitīyaṃ dviyavopetāṅguladvaṃdvamitaṃ bhavet yavonābhyāmaṅgulībhyāṃ tṛtīyaṃ mīyate budhaiḥ
320
पादोनत्र्यङ्गुलं तुर्यमथ पञ्चममन्तरम् यवार्धोनाङ्गुलद्वंद्वं षष्ठं सार्धाष्टभिर्यवैः
pādonatryaṅgulaṃ turyamatha pañcamamantaram yavārdhonāṅguladvaṃdvaṃ ṣaṣṭhaṃ sārdhāṣṭabhiryavaiḥ
321
सप्तमं तु यवोनेनाङ्गुलद्वंद्वेन मीयते साधाङ्गुलं त्वष्टमं स्यान्नवमं त्वष्टभिर्यवैः
saptamaṃ tu yavonenāṅguladvaṃdvena mīyate sādhāṅgulaṃ tvaṣṭamaṃ syānnavamaṃ tvaṣṭabhiryavaiḥ
322
दशमैकादशे प्रोत्ते सपादाङ्गुलके पृथक् यवन्यूनाङ्गुलमितं द्वादशं च त्रयोदशम्
daśamaikādaśe protte sapādāṅgulake pṛthak yavanyūnāṅgulamitaṃ dvādaśaṃ ca trayodaśam
323
अन्यत्तु लघुकिंनर्यां लक्ष्म पूर्ववदिष्यते न बृहत्यधिकं मानं न हीनं त्रिंशदङ्गुलात्
anyattu laghukiṃnaryāṃ lakṣma pūrvavadiṣyate na bṛhatyadhikaṃ mānaṃ na hīnaṃ triṃśadaṅgulāt
324
आदर्तव्यं किंनरीणां रक्तिमाधुर्यवर्जनात् एतयोरन्तराले तु यथेष्टं मानकल्पना
ādartavyaṃ kiṃnarīṇāṃ raktimādhuryavarjanāt etayorantarāle tu yatheṣṭaṃ mānakalpanā
325
शक्ता विवेक्तुमत्रापि स्वरस्थानानि तद्विदः
śaktā vivektumatrāpi svarasthānāni tadvidaḥ
326
प्रदर्शनार्थं केषांचिद्रागाणां वादनक्रमम् अस्यां किंनरवीणायां वक्ति श्रीकरणेश्वरः
pradarśanārthaṃ keṣāṃcidrāgāṇāṃ vādanakramam asyāṃ kiṃnaravīṇāyāṃ vakti śrīkaraṇeśvaraḥ
327
स्थायिनं मध्यमं मन्द्रं मध्यं वा स्थायतत्परान् आरुह्य पनिसान्पञ्चावरोह क्रमतः स्वरान्
sthāyinaṃ madhyamaṃ mandraṃ madhyaṃ vā sthāyatatparān āruhya panisānpañcāvaroha kramataḥ svarān
327
षड्जतः स्थायिपर्यन्ताद्यथा हन्यात्तु धैवतम् आरुह्य पनिसान्पञ्चावरोह क्रमतः स्वरान्
ṣaḍjataḥ sthāyiparyantādyathā hanyāttu dhaivatam āruhya panisānpañcāvaroha kramataḥ svarān
328
षड्जतः स्थायिपर्यन्ताद्यथा हन्यात्तु धैवतम् मध्यमादेः समाख्यातं स्वस्थानं प्रथमं तदा
ṣaḍjataḥ sthāyiparyantādyathā hanyāttu dhaivatam madhyamādeḥ samākhyātaṃ svasthānaṃ prathamaṃ tadā
329
द्व्यर्धमर्धस्थितं तद्वदारुह्य द्विगुणं स्वरम् आद्यं स्वस्थानमातिष्ठेत्स्वस्थानं त्रितये परे
dvyardhamardhasthitaṃ tadvadāruhya dviguṇaṃ svaram ādyaṃ svasthānamātiṣṭhetsvasthānaṃ tritaye pare
330
असंभवे पूर्वपूर्वस्वरस्य तु परं परम् क्रमेण स्वरमारोहेत्सर्वरागेष्विति स्थितिः
asaṃbhave pūrvapūrvasvarasya tu paraṃ param krameṇa svaramārohetsarvarāgeṣviti sthitiḥ
331
इति मध्यमादिः किंनरीवादकाः प्रायः स्थायिनं पञ्चमं स्वरम् रागे कुर्वन्ति बङ्गाले तदज्ञानविजृम्भितम्
iti madhyamādiḥ kiṃnarīvādakāḥ prāyaḥ sthāyinaṃ pañcamaṃ svaram rāge kurvanti baṅgāle tadajñānavijṛmbhitam
332
ग्रहो हि मध्यमो रागस्यास्य शास्त्रे प्रकीर्तितः
graho hi madhyamo rāgasyāsya śāstre prakīrtitaḥ
333
यद्वा लक्ष्यप्रधानानि शास्त्राण्येतानि मन्वते तस्माल्लक्ष्यविरुद्धं यत्तच्छास्त्रं नेयमन्यथा
yadvā lakṣyapradhānāni śāstrāṇyetāni manvate tasmāllakṣyaviruddhaṃ yattacchāstraṃ neyamanyathā
334
मध्यमादिपदं ज्ञेयं पञ्चमाद्युपलक्षणम्
madhyamādipadaṃ jñeyaṃ pañcamādyupalakṣaṇam
335
प्राथम्यसाम्यतो यद्वा नियमादृष्टकल्पना मध्यमादिग्रहे कार्या नन्वस्मिन्मध्यमे ग्रहे
prāthamyasāmyato yadvā niyamādṛṣṭakalpanā madhyamādigrahe kāryā nanvasminmadhyame grahe
336
अधस्तनः स्याद्गान्धारो मध्यमः पञ्चमग्रहे तुर्यादिव्यत्ययेऽप्येवं रागसाम्यं कथं भवेत्
adhastanaḥ syādgāndhāro madhyamaḥ pañcamagrahe turyādivyatyaye'pyevaṃ rāgasāmyaṃ kathaṃ bhavet
337
निःशङ्कोऽत्र समाधत्ते गान्धाराद्यप्रयोजकम् किंतु स्थायिनमारभ्य ये स्युस्तुर्यादयः स्वराः
niḥśaṅko'tra samādhatte gāndhārādyaprayojakam kiṃtu sthāyinamārabhya ye syusturyādayaḥ svarāḥ
337
रागाभिव्यक्तिशक्ताः ये स्युस्तुर्यादयः स्वराः
rāgābhivyaktiśaktāḥ ye syusturyādayaḥ svarāḥ
338
रागाभिव्यक्तिशक्ताः स्युर्ननु शास्त्रेष्वनर्थिका षड्जाद्युक्तिः प्रसज्येत सत्यं तत्रोच्यते त्विदम्
rāgābhivyaktiśaktāḥ syurnanu śāstreṣvanarthikā ṣaḍjādyuktiḥ prasajyeta satyaṃ tatrocyate tvidam
339
मध्यमादिग्रहः शास्त्रे नियतस्तदपेक्षया तुर्यादयो निषादाद्या भवन्तीत्युपपद्यते
madhyamādigrahaḥ śāstre niyatastadapekṣayā turyādayo niṣādādyā bhavantītyupapadyate
340
ग्रहांशन्यासनियमौ यद्वा शास्त्रार्थगोचरः गुम्फः स्वरान्तराणां तु लक्ष्यस्थाने विरुध्यते
grahāṃśanyāsaniyamau yadvā śāstrārthagocaraḥ gumphaḥ svarāntarāṇāṃ tu lakṣyasthāne virudhyate
341
सर्वत्र परिहारोऽयं लक्ष्ये लक्ष्माविरोधिनि देशीरागेषु निर्णीतः शार्ङ्गदेवेन सूरिणा
sarvatra parihāro'yaṃ lakṣye lakṣmāvirodhini deśīrāgeṣu nirṇītaḥ śārṅgadevena sūriṇā
342
मध्यमं स्थायिनं कृत्वा गान्धारात्तदधस्तनात् पञ्चाऽऽरुह्य निषादान्तान्गपर्यन्तावरोहणम्
madhyamaṃ sthāyinaṃ kṛtvā gāndhārāttadadhastanāt pañcā''ruhya niṣādāntāngaparyantāvarohaṇam
343
कृत्वा स्थायिनिषादौ च विधायाऽऽहत्य धैवतम् स्थाय्यन्तमवरोहश्चेद्बङ्गालो जायते तदा
kṛtvā sthāyiniṣādau ca vidhāyā''hatya dhaivatam sthāyyantamavarohaścedbaṅgālo jāyate tadā
344
इति बङ्गालः धैवतं स्थायिनं कृत्वा तृतीयं च चतुर्थकम् तस्मात्कृत्वाऽवरोहेण स्थायिपर्यन्तमेत्य च
iti baṅgālaḥ dhaivataṃ sthāyinaṃ kṛtvā tṛtīyaṃ ca caturthakam tasmātkṛtvā'varoheṇa sthāyiparyantametya ca
345
तृतीयं च ततोऽधस्थं विधाय स्थायिनं व्रजेत् यदा तदा भैरवः स्याल्लक्ष्ये स्थायी निरीक्ष्यते
tṛtīyaṃ ca tato'dhasthaṃ vidhāya sthāyinaṃ vrajet yadā tadā bhairavaḥ syāllakṣye sthāyī nirīkṣyate
346
इति भैरवः स्थायिनो धैवतात्पूर्वं स्वरमागत्य तत्परान् पञ्चानारुह्य तुर्यं च द्वितीयं द्विः प्रयुज्यते
iti bhairavaḥ sthāyino dhaivatātpūrvaṃ svaramāgatya tatparān pañcānāruhya turyaṃ ca dvitīyaṃ dviḥ prayujyate
347
स्थायिनि न्यस्यते रागो वराटी जायते तदा लक्ष्ये तु दृश्यते स्थायी किंनर्यामृषभस्वरः
sthāyini nyasyate rāgo varāṭī jāyate tadā lakṣye tu dṛśyate sthāyī kiṃnaryāmṛṣabhasvaraḥ
348
इति वराटी स्थायिनं मध्यमृषभं कृत्वा द्वौ तदधस्तनौ गत्वा स्थायिनमारभ्य त्रीनारुह्यावरुह्य तु
iti varāṭī sthāyinaṃ madhyamṛṣabhaṃ kṛtvā dvau tadadhastanau gatvā sthāyinamārabhya trīnāruhyāvaruhya tu
349
पञ्च स्वरान्न्यस्यते चेदृषभे गुर्जरी तदा ग्रहो गान्धार एवास्या दृश्यते लक्ष्यगोचरे
pañca svarānnyasyate cedṛṣabhe gurjarī tadā graho gāndhāra evāsyā dṛśyate lakṣyagocare
350
इति गुर्जरी मध्यषड्जाद्ग्रहात्पूर्वं स्वरमेत्य तृतीयकम्
iti gurjarī madhyaṣaḍjādgrahātpūrvaṃ svarametya tṛtīyakam
351
तुर्यं चोक्त्वा द्वितीयादींस्त्रीनारुह्यावरुह्य च ग्रहन्यासाद्वसन्तः स्याल्लक्ष्ये त्वस्यर्षभो ग्रहः
turyaṃ coktvā dvitīyādīṃstrīnāruhyāvaruhya ca grahanyāsādvasantaḥ syāllakṣye tvasyarṣabho grahaḥ
352
इति वसन्तः मध्यषड्जं ग्रहं कृत्वा तृतीयं च चतुर्थकम् उक्त्वा द्वितीयतृतीयौ स्पृष्ट्वा तुर्यं च पञ्चमम्
iti vasantaḥ madhyaṣaḍjaṃ grahaṃ kṛtvā tṛtīyaṃ ca caturthakam uktvā dvitīyatṛtīyau spṛṣṭvā turyaṃ ca pañcamam
353
एतत्क्रमेणावरोहस्त्यक्त्वा स्थायिद्वितीयकम् स्थायिपूर्वान्तमागत्य ग्रहं तस्मात्तृतीयकम्
etatkrameṇāvarohastyaktvā sthāyidvitīyakam sthāyipūrvāntamāgatya grahaṃ tasmāttṛtīyakam
354
तुर्यं ततस्तृतीयं च प्रोच्यते न्यस्यते गृहे धन्नासी स्यात्तदा दृष्टो लक्ष्ये स्यात्पञ्चमो ग्रहः
turyaṃ tatastṛtīyaṃ ca procyate nyasyate gṛhe dhannāsī syāttadā dṛṣṭo lakṣye syātpañcamo grahaḥ
355
इति धन्नासी ऋषभं स्थायिनं कृत्वा परं स्पृष्ट्वा ततः परम् विलम्ब्य तुर्यमान्दोल्य स्पृष्ट्वा तुर्यादधस्तनौ
iti dhannāsī ṛṣabhaṃ sthāyinaṃ kṛtvā paraṃ spṛṣṭvā tataḥ param vilambya turyamāndolya spṛṣṭvā turyādadhastanau
356
ग्रहान्निःसरणं कृत्वा परौ प्रोच्य द्वितीयकम् एत्य स्थायिनि चेन्न्यासो देशीरागस्तदा भवेत् गान्धारस्तु ग्रहो देश्यां देशीवेदिषु दृश्यते
grahānniḥsaraṇaṃ kṛtvā parau procya dvitīyakam etya sthāyini cennyāso deśīrāgastadā bhavet gāndhārastu graho deśyāṃ deśīvediṣu dṛśyate
357
इति देशी स्थायिनं मध्यगान्धारं कृत्वाऽधस्तुर्यमेत्य च तस्मादाषष्ठमारुह्य स्वरांस्तानवरुह्य च
iti deśī sthāyinaṃ madhyagāndhāraṃ kṛtvā'dhasturyametya ca tasmādāṣaṣṭhamāruhya svarāṃstānavaruhya ca
358
ग्रहाधस्तात्तृतीयं च कृत्वा चेन्न्यस्यते ग्रहे देशाख्या सा तदा लक्ष्ये दृष्टोऽस्या मध्यमो ग्रहः
grahādhastāttṛtīyaṃ ca kṛtvā cennyasyate grahe deśākhyā sā tadā lakṣye dṛṣṭo'syā madhyamo grahaḥ
359
इति देशान्तराख्या ग्रहान्मध्यस्थितात्षड्जाद्द्वितीयं स्वरमेत्य चेत् तृतीयं तदधस्थं च विलम्ब्य स्थायिनं स्पृशेत्
iti deśāntarākhyā grahānmadhyasthitātṣaḍjāddvitīyaṃ svarametya cet tṛtīyaṃ tadadhasthaṃ ca vilambya sthāyinaṃ spṛśet
360
अधस्तृतीयतुर्यौ च तं तृतीयं पुनः स्वरम् कृत्वा स्थायिस्वरे न्यासो डोम्बक्री जायते तदा भूपाली सा जनैरुक्ता स्थाय्यस्या मध्यमो मतः
adhastṛtīyaturyau ca taṃ tṛtīyaṃ punaḥ svaram kṛtvā sthāyisvare nyāso ḍombakrī jāyate tadā bhūpālī sā janairuktā sthāyyasyā madhyamo mataḥ
361
इति डोम्बक्री मन्द्रस्थं पञ्चमं कृत्वा स्थायिनं सह तेन च
iti ḍombakrī mandrasthaṃ pañcamaṃ kṛtvā sthāyinaṃ saha tena ca
362
आरुह्य षट्स्वरानेषामवरोहे तृतीयकम् विलम्ब्य कम्पितं कृत्वा तुर्यं स्थायिनमाव्रजेत्
āruhya ṣaṭsvarāneṣāmavarohe tṛtīyakam vilambya kampitaṃ kṛtvā turyaṃ sthāyinamāvrajet
363
क्रमेण यदि जायेत तदा प्रथममञ्जरी अस्यास्तु मन्द्रगान्धारः स्थायी लक्ष्येषु दृश्यते
krameṇa yadi jāyeta tadā prathamamañjarī asyāstu mandragāndhāraḥ sthāyī lakṣyeṣu dṛśyate
364
इति प्रथममञ्जरी धैवतं स्थायिनं कृत्वाऽऽन्दोल्य तस्मादवरोहे गृहं व्रजेत् यदा तदा स्यात्कामोदा मध्यमोऽस्या ग्रहो भवेत्
iti prathamamañjarī dhaivataṃ sthāyinaṃ kṛtvā''ndolya tasmādavarohe gṛhaṃ vrajet yadā tadā syātkāmodā madhyamo'syā graho bhavet
365
इति कामोदा षड्जं तु स्थायिनं कृत्वा तत्पूर्वस्वरमेत्य च
iti kāmodā ṣaḍjaṃ tu sthāyinaṃ kṛtvā tatpūrvasvarametya ca
366
स्वरद्वयं द्विरारुह्य तृतीयं च चतुर्थकम् प्रकम्प्याथ तृतीयं च विलम्ब्याऽऽहत्य पञ्चमम्
svaradvayaṃ dvirāruhya tṛtīyaṃ ca caturthakam prakampyātha tṛtīyaṃ ca vilambyā''hatya pañcamam
367
स्थाय्यन्तमवरोहेच्चेत्स्वरानृषभवर्जितान् मध्यषड्जं ग्रहं कृत्वा सह प्राचा परौ स्वरौ
sthāyyantamavaroheccetsvarānṛṣabhavarjitān madhyaṣaḍjaṃ grahaṃ kṛtvā saha prācā parau svarau
368
प्रोच्य तुर्यं विलम्ब्याथ तृतीयं सद्वितीयकम् स्पृष्ट्वा यदा ग्रहे न्यासस्तदा रामकृतिर्भवेत्
procya turyaṃ vilambyātha tṛtīyaṃ sadvitīyakam spṛṣṭvā yadā grahe nyāsastadā rāmakṛtirbhavet
369
इति रामकृतिः स्थायिनं मध्यमं कृत्वाऽधश्चतुर्थमुपेत्य च ग्रहाधरांस्त्रीनारुह्य स्वरं स्पृष्ट्वा तृतीयकम्
iti rāmakṛtiḥ sthāyinaṃ madhyamaṃ kṛtvā'dhaścaturthamupetya ca grahādharāṃstrīnāruhya svaraṃ spṛṣṭvā tṛtīyakam
370
ग्रहाधस्तुर्यपर्यन्तमागत्याप्यवरोहिणा ततस्तृतीयमारुह्य करमादेत्य प्रकम्प्य च
grahādhasturyaparyantamāgatyāpyavarohiṇā tatastṛtīyamāruhya karamādetya prakampya ca
371
ग्रहे न्यासो यदा रागस्तदा गौडकृतिर्भवेत् पञ्चमो लक्ष्यते स्थायी लक्ष्ये स्याल्लक्ष्यवेदिभिः
grahe nyāso yadā rāgastadā gauḍakṛtirbhavet pañcamo lakṣyate sthāyī lakṣye syāllakṣyavedibhiḥ
372
इति गौडकृतिः मध्यषड्जं ग्रहं कृत्वाऽधस्तमेत्य पुनर्ग्रहम् कृत्वा तृतीयतुर्यौ च कम्पितं पञ्चमं स्वरम्
iti gauḍakṛtiḥ madhyaṣaḍjaṃ grahaṃ kṛtvā'dhastametya punargraham kṛtvā tṛtīyaturyau ca kampitaṃ pañcamaṃ svaram
373
वादयित्वा ग्रहात्तुर्यं तृतीयं स्थायिनं तथा द्वितीयं कम्पयित्वा च तृतीयं स्वरमास्पृशेत्
vādayitvā grahātturyaṃ tṛtīyaṃ sthāyinaṃ tathā dvitīyaṃ kampayitvā ca tṛtīyaṃ svaramāspṛśet
374
ततो यदि ग्रहे न्यासस्तदा देवकृतिर्भवेत् अस्यास्तु मध्यमो न्यासो लक्ष्ये श्रीशार्ङ्गिणोदितः
tato yadi grahe nyāsastadā devakṛtirbhavet asyāstu madhyamo nyāso lakṣye śrīśārṅgiṇoditaḥ
375
इति देवकृतिः धैवतं स्थायिनं कृत्वा गत्वाऽधस्थं पुनर्ग्रहम्
iti devakṛtiḥ dhaivataṃ sthāyinaṃ kṛtvā gatvā'dhasthaṃ punargraham
376
तत्परं स्थायिनं तस्मात्पूर्वमागत्य च ग्रहम् आरुह्य त्रींस्तृतीयादीन्पञ्चमादवरुह्य च
tatparaṃ sthāyinaṃ tasmātpūrvamāgatya ca graham āruhya trīṃstṛtīyādīnpañcamādavaruhya ca
377
षट्स्वरान्ग्रहमुच्चार्य तृतीयं कम्पयेत्ततः तुर्यपञ्चमतुर्यांश्च स्पृष्ट्वा प्रोच्य तृतीयकम्
ṣaṭsvarāngrahamuccārya tṛtīyaṃ kampayettataḥ turyapañcamaturyāṃśca spṛṣṭvā procya tṛtīyakam
378
द्वितीयं च ग्रहे न्यासो यदा स्याद्भैरवी तदा अस्य रागस्य गान्धारः स्थायी लक्ष्येषु दृश्यते
dvitīyaṃ ca grahe nyāso yadā syādbhairavī tadā asya rāgasya gāndhāraḥ sthāyī lakṣyeṣu dṛśyate
379
इति भैरवी मन्द्रषड्जं ग्रहं कृत्वा मध्यषड्जमुपेत्य च अवरोहिक्रमादेत्य ग्रहमारोहिणा ततः
iti bhairavī mandraṣaḍjaṃ grahaṃ kṛtvā madhyaṣaḍjamupetya ca avarohikramādetya grahamārohiṇā tataḥ
380
पमागत्य विलम्ब्यामुं स्पृष्ट्वा धैवतमाव्रजेत् ग्रहाच्चेदवरोहेण च्छायानट्टा तदा भवेत्
pamāgatya vilambyāmuṃ spṛṣṭvā dhaivatamāvrajet grahāccedavaroheṇa cchāyānaṭṭā tadā bhavet
381
इति च्छायानट्टा मध्यषड्जं ग्रहं कृत्वा तत्परौ द्वौ च पञ्चमम्
iti cchāyānaṭṭā madhyaṣaḍjaṃ grahaṃ kṛtvā tatparau dvau ca pañcamam
382
षष्ठं कृत्वाऽवरुह्येमौ तृतीयादवरुह्य च आग्रहं प्राक्तृतीयाद्वाऽवरुह्य प्राक्तृतीयकम्
ṣaṣṭhaṃ kṛtvā'varuhyemau tṛtīyādavaruhya ca āgrahaṃ prāktṛtīyādvā'varuhya prāktṛtīyakam
383
प्रकम्प्य तत्परं प्रोच्य ग्रहे चेन्न्यस्यते तदा रामक्री स्यादसौ प्रोक्ता बहुलीपूर्विका जनैः
prakampya tatparaṃ procya grahe cennyasyate tadā rāmakrī syādasau proktā bahulīpūrvikā janaiḥ
384
इति बहुलीरामक्री धैवतं स्थायिनं कृत्वा तत्परं तु विलम्बितम् स्पृष्ट्वा ग्रहद्वितीयौ च ग्रहात्तु प्राक्तृतीयकम्
iti bahulīrāmakrī dhaivataṃ sthāyinaṃ kṛtvā tatparaṃ tu vilambitam spṛṣṭvā grahadvitīyau ca grahāttu prāktṛtīyakam
385
ईषद्विलम्ब्य चाऽऽरुह्य ग्रहादीन्वा तृतीयकम् विलम्ब्य तदधस्थं वाऽवरुह्य स्पर्शनात्ततः
īṣadvilambya cā''ruhya grahādīnvā tṛtīyakam vilambya tadadhasthaṃ vā'varuhya sparśanāttataḥ
वंशप्रकरणम् (cont. 3)
386
ग्रहादींस्त्रीन्स्वरान्स्पृष्ट्वा ग्रहमुच्चार्य तत्परम् ग्रहे चेन्न्यस्यते रागो मह्लारो जायते तदा रागेऽत्र पञ्चमः स्थायी दृश्यते लक्ष्यगोचरः
grahādīṃstrīnsvarānspṛṣṭvā grahamuccārya tatparam grahe cennyasyate rāgo mahlāro jāyate tadā rāge'tra pañcamaḥ sthāyī dṛśyate lakṣyagocaraḥ
387
इति मह्लारः स्थायिनो मध्यमात्पञ्चाअव्रुच्च यदि मावधीन् मात्तृतीयं व्रजेत्तस्मादारुह्य चतुरः स्वरान्
iti mahlāraḥ sthāyino madhyamātpañcāavrucca yadi māvadhīn māttṛtīyaṃ vrajettasmādāruhya caturaḥ svarān
388
स्पृष्ट्वा स्थायिनमेतस्मात्पूर्वं कृत्वा विलम्बितम् षड्जे चेन्न्यस्यते गौडकर्णाटो जायते तदा
spṛṣṭvā sthāyinametasmātpūrvaṃ kṛtvā vilambitam ṣaḍje cennyasyate gauḍakarṇāṭo jāyate tadā
389
लक्ष्ये तु पञ्चमस्थायी गौडस्यास्य विलोक्यते ग्रहान्मन्द्रनिषादाच्चेत्समुच्चार्य स्वरं परम्
lakṣye tu pañcamasthāyī gauḍasyāsya vilokyate grahānmandraniṣādāccetsamuccārya svaraṃ param
390
ततस्तृतीयतुर्यौ च गत्वा स्थायितृतीयकम् स्थायितुर्यं च कृत्वाऽस्मात्स्वरान्पञ्चावरुह्य च
tatastṛtīyaturyau ca gatvā sthāyitṛtīyakam sthāyituryaṃ ca kṛtvā'smātsvarānpañcāvaruhya ca
391
स्थायिनोऽधस्तुरीयं च स्थायिनोऽधस्तनं ततः स्थायिनं तत्परं चोक्त्वा स्थायितुर्यं ग्रहात्परम्
sthāyino'dhasturīyaṃ ca sthāyino'dhastanaṃ tataḥ sthāyinaṃ tatparaṃ coktvā sthāyituryaṃ grahātparam
392
कृत्वा न्यासो ग्रहे गौडस्तौरुष्को जायते तदा स एव मालवीत्युक्तः स्थायी लक्ष्येऽस्य पञ्चमः
kṛtvā nyāso grahe gauḍastauruṣko jāyate tadā sa eva mālavītyuktaḥ sthāyī lakṣye'sya pañcamaḥ
393
इति तुरुष्कगौडः ग्रहं मालविनः कृत्वा द्वितीयं प्रोच्य तत्परम् लङ्घयेल्लङ्घितादूर्ध्वं त्रीण्यारुह्यावरुह्य च
iti turuṣkagauḍaḥ grahaṃ mālavinaḥ kṛtvā dvitīyaṃ procya tatparam laṅghayellaṅghitādūrdhvaṃ trīṇyāruhyāvaruhya ca
394
प्रकम्प्य लङ्घितं तस्मात्पूर्वं प्रोच्य ग्रहं व्रजेत् यदा तदा द्राविडः स्याद्गौडोऽसौ सालको जनैः
prakampya laṅghitaṃ tasmātpūrvaṃ procya grahaṃ vrajet yadā tadā drāviḍaḥ syādgauḍo'sau sālako janaiḥ
395
अस्यापि स्थायिनं प्राहुर्लक्ष्यज्ञाः पञ्चमं स्वरम्
asyāpi sthāyinaṃ prāhurlakṣyajñāḥ pañcamaṃ svaram
396
इति द्राविडगौडः इत्युपाङ्गानि स्थानिनो धैवतात्प्राच्यादवरुह्य ग्रहान्तरम् ग्रहं चोक्त्वा तृतीयं च तुर्यं कृत्वा विलम्बितम्
iti drāviḍagauḍaḥ ityupāṅgāni sthānino dhaivatātprācyādavaruhya grahāntaram grahaṃ coktvā tṛtīyaṃ ca turyaṃ kṛtvā vilambitam
397
तस्मादधस्तनौ स्पृष्ट्वा तृतीयं तु विलम्बयेत् स्पृष्ट्वा ग्रहात्परं पूर्वौ पूर्वं चोक्त्वा ग्रहे यदि
tasmādadhastanau spṛṣṭvā tṛtīyaṃ tu vilambayet spṛṣṭvā grahātparaṃ pūrvau pūrvaṃ coktvā grahe yadi
398
कम्पिते न्यस्यते रागस्तदा स्याल्ललिताभिधः अत्र गान्धारमेवाऽऽहुः स्थायिनं लक्ष्यवेदिनः
kampite nyasyate rāgastadā syāllalitābhidhaḥ atra gāndhāramevā''huḥ sthāyinaṃ lakṣyavedinaḥ
399
इति ललितः एवं कतिपये रागाः प्रोक्ताः संमुग्धबुद्धये वस्तुतः सर्वयन्त्रेषु रागाणां वादनं समम्
iti lalitaḥ evaṃ katipaye rāgāḥ proktāḥ saṃmugdhabuddhaye vastutaḥ sarvayantreṣu rāgāṇāṃ vādanaṃ samam
400
ग्रहादिस्वरसंभूतिद्वारतोऽन्विष्यतां बुधैः किंनर्यां यैः स्वरैः स्वस्वस्थानजैर्यस्य संभवः रागस्य तस्य तैरेव वंशादावपि दृश्यते
grahādisvarasaṃbhūtidvārato'nviṣyatāṃ budhaiḥ kiṃnaryāṃ yaiḥ svaraiḥ svasvasthānajairyasya saṃbhavaḥ rāgasya tasya taireva vaṃśādāvapi dṛśyate
401
इति किंनरीलक्षणम् पिनाक्यां धनुषः कम्रैकचत्वारिंशदङ्गुला दैर्घ्ये स्यान्मध्यविस्तारः स्यात्सपादाङ्गुलद्वयम्
iti kiṃnarīlakṣaṇam pinākyāṃ dhanuṣaḥ kamraikacatvāriṃśadaṅgulā dairghye syānmadhyavistāraḥ syātsapādāṅguladvayam
402
अन्ते चाङ्गुलमानेन शिखां कुर्यादधस्तनीम् सपादाङ्गुलमात्रा तु कार्मुकस्योत्तरा शिखा
ante cāṅgulamānena śikhāṃ kuryādadhastanīm sapādāṅgulamātrā tu kārmukasyottarā śikhā
403
कार्यावङ्गुलदैर्घ्यौ च पादोनाङ्गुलपिण्डकौ खटकौ शिखयोर्लग्नौ ताभ्यां त्वर्वागुपान्तयोः
kāryāvaṅguladairghyau ca pādonāṅgulapiṇḍakau khaṭakau śikhayorlagnau tābhyāṃ tvarvāgupāntayoḥ
404
पादोनमङ्गुलद्वंद्वं विस्तारे मानमिष्यते मध्यप्रान्तान्तराले तु विस्तारं कल्पयेत्सुधीः
pādonamaṅguladvaṃdvaṃ vistāre mānamiṣyate madhyaprāntāntarāle tu vistāraṃ kalpayetsudhīḥ
405
तन्त्रीमानेन बध्नीयाच्छिखयोर्निपुणो गुणम् मानं वादनचाक्पे स्यादङ्गुलान्येकविंशतिः
tantrīmānena badhnīyācchikhayornipuṇo guṇam mānaṃ vādanacākpe syādaṅgulānyekaviṃśatiḥ
406
दैर्घ्ये मुष्टौ तु विस्तारोऽत्राङ्गुलित्रितयान्मितः स त्वङ्गुलतृतीयांशः शिखे त्यक्त्वाऽन्तयोर्भवेत्
dairghye muṣṭau tu vistāro'trāṅgulitritayānmitaḥ sa tvaṅgulatṛtīyāṃśaḥ śikhe tyaktvā'ntayorbhavet
407
ऊर्ध्वाधरशिखाद्वंद्वमानं पादोनमङ्गुलम् अश्ववालधिकेशोत्थो गुणो वादनधन्वनः
ūrdhvādharaśikhādvaṃdvamānaṃ pādonamaṅgulam aśvavāladhikeśottho guṇo vādanadhanvanaḥ
408
तुम्बं धृत्वाऽथ पादाभ्यां भुवि न्यस्तमधोमुखम् तत्र लग्नशिखाऽथोर्ध्वा पिनाकीस्कन्धसंश्रिता
tumbaṃ dhṛtvā'tha pādābhyāṃ bhuvi nyastamadhomukham tatra lagnaśikhā'thordhvā pinākīskandhasaṃśritā
409
आक्रम्य वामहस्तस्थतुम्बमूलेन तद्गुणम् ततो दक्षिणहस्तस्थधनुषो वादयेज्ज्यया
ākramya vāmahastasthatumbamūlena tadguṇam tato dakṣiṇahastasthadhanuṣo vādayejjyayā
410
रालासंलिप्तयाऽस्यां च स्वरस्थानानि निर्णयेत् एकतन्त्रीवदधराधरतारतया सुधीः
rālāsaṃliptayā'syāṃ ca svarasthānāni nirṇayet ekatantrīvadadharādharatāratayā sudhīḥ
411
इति पिनाकीलक्षणम् बध्यप्रान्तातिरिक्तेंऽशे तन्त्री दैर्घ्ये चतुष्करा
iti pinākīlakṣaṇam badhyaprāntātirikteṃ'śe tantrī dairghye catuṣkarā
412
उपरिस्थे क्वचित्काष्ठे प्रान्तेनैकेन बध्यते प्रान्तान्तरेणान्यकाष्ठेऽधस्थे सार्धकरायते
uparisthe kvacitkāṣṭhe prāntenaikena badhyate prāntāntareṇānyakāṣṭhe'dhasthe sārdhakarāyate
413
स्थौल्येनाऽऽलापिनीतुल्ये त्यक्त्वाऽग्रादङ्गुलद्वयम् तन्त्रीं बद्ध्वा ततोऽधस्तात्तुम्बमाबध्य दारु तत्
sthaulyenā''lāpinītulye tyaktvā'grādaṅguladvayam tantrīṃ baddhvā tato'dhastāttumbamābadhya dāru tat
414
वामोरुमूलाक्रान्ताग्रं जङ्घायां कुञ्चिताकृतौ भूलग्नबाह्यपार्श्वायां वामायां न्यस्य जङ्घया
vāmorumūlākrāntāgraṃ jaṅghāyāṃ kuñcitākṛtau bhūlagnabāhyapārśvāyāṃ vāmāyāṃ nyasya jaṅghayā
315
आक्रम्य वामेतरया पिनाक्यामिव वादनम् धनुषा वामहस्तस्थतुम्बकेन च सारणा
ākramya vāmetarayā pinākyāmiva vādanam dhanuṣā vāmahastasthatumbakena ca sāraṇā
416
आर्द्रचर्मकृतां शुष्कां पेशीं कोणान्वितां खराम् वामेनाऽऽदाय तत्कोणेनाथवा सारणा भवेत्
ārdracarmakṛtāṃ śuṣkāṃ peśīṃ koṇānvitāṃ kharām vāmenā''dāya tatkoṇenāthavā sāraṇā bhavet
417
यत्र निःशङ्कवीणा सा शार्ङ्गदेवेन शीर्तिता त्रिस्थानस्वररागादिव्यक्तिः संजायते तया
yatra niḥśaṅkavīṇā sā śārṅgadevena śīrtitā tristhānasvararāgādivyaktiḥ saṃjāyate tayā
418
इति निःशङ्कवीणालक्षणम् यथा यथा स्वरे व्यक्ती रक्तेः प्रचुरता भवेत् तथा तथा विधातव्यं ततं लोकानुसारतः
iti niḥśaṅkavīṇālakṣaṇam yathā yathā svare vyaktī rakteḥ pracuratā bhavet tathā tathā vidhātavyaṃ tataṃ lokānusārataḥ
419
सम्यक्स्वरोपयोगीनि तन्त्रीवाद्यानि कानिचित् उक्तान्यन्यानपि प्राज्ञस्तर्कयेदनया दिशा
samyaksvaropayogīni tantrīvādyāni kānicit uktānyanyānapi prājñastarkayedanayā diśā
420
यो वीणावादनं वेत्ति तत्त्वतः श्रुतिजातिवित्
yo vīṇāvādanaṃ vetti tattvataḥ śrutijātivit
421
तालपातकलाभिज्ञः सोऽक्लेशान्मोक्षमृच्छति तस्माद्वीणा निषेव्येति याज्ञवल्क्यादयोऽब्रुवन्
tālapātakalābhijñaḥ so'kleśānmokṣamṛcchati tasmādvīṇā niṣevyeti yājñavalkyādayo'bruvan
422
नादश्रुतिस्वरग्रामजातिरागादितत्त्ववित् देहसौष्ठवसंपन्नः स्थिरासनपरिग्रहः
nādaśrutisvaragrāmajātirāgāditattvavit dehasauṣṭhavasaṃpannaḥ sthirāsanaparigrahaḥ
423
जितश्रमकरद्वंद्वस्त्यक्तभीतिर्जितेन्द्रियः प्रगल्भधीः सुशारीरो गीतवादनकोविदः सावधानमनाश्चेति वैणिके वर्णिता गुणाः
jitaśramakaradvaṃdvastyaktabhītirjitendriyaḥ pragalbhadhīḥ suśārīro gītavādanakovidaḥ sāvadhānamanāśceti vaiṇike varṇitā guṇāḥ
424
इति ततवाद्यलक्षणम् वैणवः खादिरो दान्तश्चान्दनो रक्तचन्दनः आयसः कांस्यजो रौप्यो वंशः स्यात्काञ्चनोऽथवा
iti tatavādyalakṣaṇam vaiṇavaḥ khādiro dāntaścāndano raktacandanaḥ āyasaḥ kāṃsyajo raupyo vaṃśaḥ syātkāñcano'thavā
425
वर्तुलः सरलः श्लक्ष्णो ग्रन्थिभेदव्रणोज्झितः कनिष्ठाङ्गुलिविस्तारं गर्भे च सुषिरं दधत्
vartulaḥ saralaḥ ślakṣṇo granthibhedavraṇojjhitaḥ kaniṣṭhāṅgulivistāraṃ garbhe ca suṣiraṃ dadhat
426
स्वदैर्घ्यमानदैर्घ्यं च समाकृति समन्ततः तस्य द्वे त्रीणि चत्वारि चाङ्गुलानि शिरःस्थलात्
svadairghyamānadairghyaṃ ca samākṛti samantataḥ tasya dve trīṇi catvāri cāṅgulāni śiraḥsthalāt
427
त्यक्त्वा फूत्कारसुषिरं कार्यमङ्गुलसंमितम् मुखरन्ध्रान्तरे रन्ध्रं भवेदेकाङ्गुलान्तरम्
tyaktvā phūtkārasuṣiraṃ kāryamaṅgulasaṃmitam mukharandhrāntare randhraṃ bhavedekāṅgulāntaram
428
अर्धाङ्गुलान्तराणि स्यू रन्ध्राण्यन्यानि सप्त च तान्यष्टौ बदरीबीजसंकाशानि प्रचक्षते
ardhāṅgulāntarāṇi syū randhrāṇyanyāni sapta ca tānyaṣṭau badarībījasaṃkāśāni pracakṣate
429
वंशोऽधः सर्वरन्ध्रेभ्यः परिशेष्योऽङ्गुलद्वयम् तेषु स्वरविभागाय सप्त रन्ध्राणि मन्वते
vaṃśo'dhaḥ sarvarandhrebhyaḥ pariśeṣyo'ṅguladvayam teṣu svaravibhāgāya sapta randhrāṇi manvate
430
नादहेतोर्मारुतस्य निर्गमायाष्टमं मतम् फूत्कारप्रभवो वायुः पूर्यते मुखरन्ध्रतः
nādahetormārutasya nirgamāyāṣṭamaṃ matam phūtkāraprabhavo vāyuḥ pūryate mukharandhrataḥ
431
वंशस्थैर्नवभी रन्ध्रैरेकवीरो निगद्यते
vaṃśasthairnavabhī randhrairekavīro nigadyate
432
वंशस्य मुखरन्ध्रस्य ताररन्ध्रस्य चान्तरे एकैकाङ्गुलवृद्ध्या स्युरन्ये वंशाश्चतुर्दश अष्टादशाङ्गुलाद्वंशादेतदङ्गुलवर्धनम्
vaṃśasya mukharandhrasya tārarandhrasya cāntare ekaikāṅgulavṛddhyā syuranye vaṃśāścaturdaśa aṣṭādaśāṅgulādvaṃśādetadaṅgulavardhanam
428
अर्धाङ्गुलान्तराणि स्यू रन्ध्राण्यन्यानि सप्त च तान्यष्टौ बदरीबीजसंकाशानि प्रचक्षते
ardhāṅgulāntarāṇi syū randhrāṇyanyāni sapta ca tānyaṣṭau badarībījasaṃkāśāni pracakṣate
429
वंशोऽधः सर्वरन्ध्रेभ्यः परिशेष्योऽङ्गुलद्वयम्स्वरविभागाय सप्त रन्ध्राणि मन्वते
vaṃśo'dhaḥ sarvarandhrebhyaḥ pariśeṣyo'ṅguladvayamsvaravibhāgāya sapta randhrāṇi manvate
430
नादहेतोर्मारुतस्य निर्गमायाष्टमं मतम् फूत्कारप्रभवो वायुः पूर्यते मुखरन्ध्रतः
nādahetormārutasya nirgamāyāṣṭamaṃ matam phūtkāraprabhavo vāyuḥ pūryate mukharandhrataḥ
431
वंशस्थैर्नवभी रन्ध्रैरेकवीरो निगद्यते
vaṃśasthairnavabhī randhrairekavīro nigadyate
432
वंशस्य मुखरन्ध्रस्य ताररन्ध्रस्य चान्तरे एकैकाङ्गुलवृद्ध्या स्युरन्ये वंशाश्चतुर्दश अष्टादशाङ्गुलाद्वंशादेतदङ्गुलवर्धनम्
vaṃśasya mukharandhrasya tārarandhrasya cāntare ekaikāṅgulavṛddhyā syuranye vaṃśāścaturdaśa aṣṭādaśāṅgulādvaṃśādetadaṅgulavardhanam
433
उमापतिर्द्व्यङ्गुलः स्यात्त्रिभिस्त्रिपुरुषोऽङ्गुलैः चतुर्मुखश्चतुर्भिः स्यात्पञ्चवक्त्रस्तु पञ्चभिः
umāpatirdvyaṅgulaḥ syāttribhistripuruṣo'ṅgulaiḥ caturmukhaścaturbhiḥ syātpañcavaktrastu pañcabhiḥ
434
षडङ्गुलः षण्मुखः स्यान्मुनिः सप्ताङ्गुलो मतः वसुरष्टाङ्गुलः प्रोक्तो नाथेन्द्रस्तु नवाङ्गुलः
ṣaḍaṅgulaḥ ṣaṇmukhaḥ syānmuniḥ saptāṅgulo mataḥ vasuraṣṭāṅgulaḥ prokto nāthendrastu navāṅgulaḥ
435
दशाङ्गुलो महानन्दो रुद्रस्त्वेकादशाङ्गुलः
daśāṅgulo mahānando rudrastvekādaśāṅgulaḥ
436
द्वादशाङ्गुल आदित्यो मनुर्वंशश्चतुर्दशः कलानिधिः षोडशः स्यादन्वर्थोऽष्टादशाङ्गुलः
dvādaśāṅgula ādityo manurvaṃśaścaturdaśaḥ kalānidhiḥ ṣoḍaśaḥ syādanvartho'ṣṭādaśāṅgulaḥ
437
अविस्पष्टान्तरत्वेन नेष्टः सप्तदशाङ्गुलः त्रयोदशाङ्गुलस्तद्वन्न च पञ्चदशाङ्गुलः
avispaṣṭāntaratvena neṣṭaḥ saptadaśāṅgulaḥ trayodaśāṅgulastadvanna ca pañcadaśāṅgulaḥ
438
मुरल्याख्योऽपरैर्वंशो विंशत्यङ्गुलकः स्मृतः द्वाविंशत्यङ्गुलोऽप्यन्यो वंशस्तज्ज्ञेषु दृश्यते
muralyākhyo'parairvaṃśo viṃśatyaṅgulakaḥ smṛtaḥ dvāviṃśatyaṅgulo'pyanyo vaṃśastajjñeṣu dṛśyate
439
तं च श्रुतिनिधिं प्राहुर्वंशं वंशविदो जनाः अतिमन्द्रध्वनित्वेन नेष्यतेऽसौ विचक्षणैः
taṃ ca śrutinidhiṃ prāhurvaṃśaṃ vaṃśavido janāḥ atimandradhvanitvena neṣyate'sau vicakṣaṇaiḥ
440
विरलाश्चातितारत्वाद्वंशाः पञ्चाङ्गुलादधः
viralāścātitāratvādvaṃśāḥ pañcāṅgulādadhaḥ
441
अष्टादशाङ्गुले वंशे स्वररन्ध्रेषु सप्तसु
aṣṭādaśāṅgule vaṃśe svararandhreṣu saptasu
442
मुद्रितेषु भवेत्षड्जो मन्द्रसप्तकसंस्थितः षट्स्वेवमन्यवंशेषु स्युः क्रमादृषभादयः
mudriteṣu bhavetṣaḍjo mandrasaptakasaṃsthitaḥ ṣaṭsvevamanyavaṃśeṣu syuḥ kramādṛṣabhādayaḥ
443
आरभ्याष्टाङ्गुलादेवमधो वंशेषु सप्तसु मध्यस्थानगताः सप्तोद्यन्ति षड्जादयः क्रमात्
ārabhyāṣṭāṅgulādevamadho vaṃśeṣu saptasu madhyasthānagatāḥ saptodyanti ṣaḍjādayaḥ kramāt
444
तारस्थानस्थितः षड्जस्त्वेकवीरस्य जायते
tārasthānasthitaḥ ṣaḍjastvekavīrasya jāyate
445
सर्वेष्वेतेषु वंशेषु मुक्ते रन्ध्रद्वयेऽन्तिमे स्वरो द्वितीयो जायेत तृतीयाद्यास्ततः क्रमात् सप्तमान्ताः प्रजायन्ते त्र्यादिरन्ध्रविमोचनात्
sarveṣveteṣu vaṃśeṣu mukte randhradvaye'ntime svaro dvitīyo jāyeta tṛtīyādyāstataḥ kramāt saptamāntāḥ prajāyante tryādirandhravimocanāt
446
मुक्ते तु ताररन्ध्रेऽन्यरन्ध्रेषु पिहितेषु च अष्टमस्वरसंभूतिः पूर्वाचार्यैरुदीरिता
mukte tu tārarandhre'nyarandhreṣu pihiteṣu ca aṣṭamasvarasaṃbhūtiḥ pūrvācāryairudīritā
447
व्यक्तमुक्ताङ्गुलित्वेन समग्रो जायते स्वरः अङ्गुल्याः कम्पने तत्र श्रुतिरेकाऽपचीयते
vyaktamuktāṅgulitvena samagro jāyate svaraḥ aṅgulyāḥ kampane tatra śrutirekā'pacīyate
448
श्रुतिद्वयं त्वर्धमुक्ते तत्कम्पे तु श्रुतित्रयम् अन्यथा वर्णयन्तीह केचित्सप्तस्वरोदयम्
śrutidvayaṃ tvardhamukte tatkampe tu śrutitrayam anyathā varṇayantīha kecitsaptasvarodayam
449
अर्धेन्दुनागफणवद्वंशे स्थाप्यं करद्वयम् वामस्यानामिकाङ्गुल्या षड्जो मध्यमया पुनः
ardhendunāgaphaṇavadvaṃśe sthāpyaṃ karadvayam vāmasyānāmikāṅgulyā ṣaḍjo madhyamayā punaḥ
450
ऋषभः स्यात्प्रदेशिन्या गान्धार इति वामतः त्रयः स्वराः प्रजायन्ते चत्वारो दक्षिणात्करात्
ṛṣabhaḥ syātpradeśinyā gāndhāra iti vāmataḥ trayaḥ svarāḥ prajāyante catvāro dakṣiṇātkarāt
451
कनिष्ठया मध्यमः स्यात्पञ्चमोऽनामया स्वरः धैवतः स्यान्मध्यमया प्रदेशिन्या निषादवान्
kaniṣṭhayā madhyamaḥ syātpañcamo'nāmayā svaraḥ dhaivataḥ syānmadhyamayā pradeśinyā niṣādavān
452
स्थानत्रयस्य निष्पत्ति ते चास्मिन्नन्यथा जगुः
sthānatrayasya niṣpatti te cāsminnanyathā jaguḥ
453
सुशिक्षितेन रचितात्फूत्कारान्मध्यसप्तके जायन्ते वैणशारीरस्वरसंवादिनः स्वराः
suśikṣitena racitātphūtkārānmadhyasaptake jāyante vaiṇaśārīrasvarasaṃvādinaḥ svarāḥ
454
तारस्था मुखसंयोगसंकटे मुखरन्ध्रके तं वादनप्रकारं च टीपामाचक्षते जनाः
tārasthā mukhasaṃyogasaṃkaṭe mukharandhrake taṃ vādanaprakāraṃ ca ṭīpāmācakṣate janāḥ
455
तया यद्वाद्यते रन्ध्रे तत्स्वरो द्विगुणो भवेत् रन्ध्रस्य मुखसंयोगविप्रकर्षात्तु मन्द्रगाः
tayā yadvādyate randhre tatsvaro dviguṇo bhavet randhrasya mukhasaṃyogaviprakarṣāttu mandragāḥ
456
तीव्रातीव्रतया वायोः शीघ्रमन्थरभावतः पूरणापूरणाभ्यां चोपचयापचयाद्ध्वनेः कुर्वन्त्येकत्र रन्ध्रेऽपि तज्ज्ञा नानास्वरोदयम्
tīvrātīvratayā vāyoḥ śīghramantharabhāvataḥ pūraṇāpūraṇābhyāṃ copacayāpacayāddhvaneḥ kurvantyekatra randhre'pi tajjñā nānāsvarodayam
457
कम्पिता वलिता मुक्तार्ऽर्धमुक्ता च निपीडिता इति वंशे गतिः प्रोक्ता शार्ङ्गदेवेन पञ्चधा
kampitā valitā muktār'rdhamuktā ca nipīḍitā iti vaṃśe gatiḥ proktā śārṅgadevena pañcadhā
458
अधरस्थस्य वंशस्य कम्पनात्कम्पिता मता वर्णालंकारनिष्पत्तिः प्रयोगेऽस्याः प्रयोजनम्
adharasthasya vaṃśasya kampanātkampitā matā varṇālaṃkāraniṣpattiḥ prayoge'syāḥ prayojanam
459
इति कम्पिता भवेत्संचारिनिष्पत्तौ वलिताऽङ्गुलिचालनम् इति वलिता रन्ध्रेऽधिलेऽङ्गुलीमुक्ते मुक्ता स्यान्मुक्तशब्दकृत्
iti kampitā bhavetsaṃcāriniṣpattau valitā'ṅgulicālanam iti valitā randhre'dhile'ṅgulīmukte muktā syānmuktaśabdakṛt
460
इति मुक्ता अर्धमुक्ताऽर्धमुक्तेः स्याद्घृतशब्दविधायिनी
iti muktā ardhamuktā'rdhamukteḥ syādghṛtaśabdavidhāyinī
461
इत्यर्धमुक्ता समन्तात्सर्वरन्ध्राणि पिधायाङ्गुलिभिर्यदा वंशं पूरयते तज्ज्ञस्तदा ज्ञेया निपीडिता
ityardhamuktā samantātsarvarandhrāṇi pidhāyāṅgulibhiryadā vaṃśaṃ pūrayate tajjñastadā jñeyā nipīḍitā
462
इति निपीडिता अत्र कीर्तिधरस्त्वन्यां व्यवस्थामभ्युपागमत्
iti nipīḍitā atra kīrtidharastvanyāṃ vyavasthāmabhyupāgamat
463
षट्सप्ताष्टाङ्गुला वंशास्तारस्वरविधायकाः मध्यस्वरा नवदशैकादशाङ्गुलकास्त्रयः
ṣaṭsaptāṣṭāṅgulā vaṃśāstārasvaravidhāyakāḥ madhyasvarā navadaśaikādaśāṅgulakāstrayaḥ
464
अङ्गुलैर्यो द्वादशभिः स्यात्त्रयोदशभिश्च यः हेतू मन्द्रखराणाम् तौ सर्ववंशमयः पुनः
aṅgulairyo dvādaśabhiḥ syāttrayodaśabhiśca yaḥ hetū mandrakharāṇām tau sarvavaṃśamayaḥ punaḥ
465
चतुर्दशाङ्गुलो वंशस्त्रिस्थानस्वरसाधकः वर्णालंकारधात्वादिवाद्यसंवादनक्षमः एवं वंशा नवैवेति युक्तायुक्तविदो विदुः
caturdaśāṅgulo vaṃśastristhānasvarasādhakaḥ varṇālaṃkāradhātvādivādyasaṃvādanakṣamaḥ evaṃ vaṃśā navaiveti yuktāyuktavido viduḥ
466
केचिद्देशीविदो वंशानेकवीरादिकानमून् मानान्तरेणाभिदधुस्तेषां मतमिदं ब्रुवे
keciddeśīvido vaṃśānekavīrādikānamūn mānāntareṇābhidadhusteṣāṃ matamidaṃ bruve
467
प्राक्चतुर्दशवंशान्तेऽङ्गुलं पञ्चयवं जगुः चतुर्दशादिवंशेषु सार्धपञ्चयवं त्विदम्
prākcaturdaśavaṃśānte'ṅgulaṃ pañcayavaṃ jaguḥ caturdaśādivaṃśeṣu sārdhapañcayavaṃ tvidam
368
चतुर्दशाङ्गुलं दण्डमेकवीरे प्रचक्षते सार्धाङ्गुलौ शिरःप्रान्तौ पृथग्जातिमुखेऽङ्गुलम्
caturdaśāṅgulaṃ daṇḍamekavīre pracakṣate sārdhāṅgulau śiraḥprāntau pṛthagjātimukhe'ṅgulam
469
मानं तारादिरन्ध्राणि प्रत्येकं त्रियवानि तु त्रियवान्यन्तरालानि पृथक्स्थानेषु मूलतः पञ्चमांशोनितं मानं कनिष्ठापर्वमध्यतः
mānaṃ tārādirandhrāṇi pratyekaṃ triyavāni tu triyavānyantarālāni pṛthaksthāneṣu mūlataḥ pañcamāṃśonitaṃ mānaṃ kaniṣṭhāparvamadhyataḥ
470
उभापतेस्तु वंशस्य दण्डः पञ्चदशाङ्गुलः पादोनेन यवद्वंद्वेनाधिकोऽस्यान्तरेषु तु
ubhāpatestu vaṃśasya daṇḍaḥ pañcadaśāṅgulaḥ pādonena yavadvaṃdvenādhiko'syāntareṣu tu
471
सपादत्रियवं मानं पृथगन्यत्तु पूर्ववत् अङ्गुलैः सप्तदशभिर्यवयुग्माधिकैर्मतः
sapādatriyavaṃ mānaṃ pṛthaganyattu pūrvavat aṅgulaiḥ saptadaśabhiryavayugmādhikairmataḥ
472
दण्डस्त्रिपुरुषे वंशे पृथगन्तरसप्तके यवोनमङ्गुलं मानमपरं लक्ष्म पूर्ववत्
daṇḍastripuruṣe vaṃśe pṛthagantarasaptake yavonamaṅgulaṃ mānamaparaṃ lakṣma pūrvavat
473
यवद्वयाधिकैः सार्धैरष्टादशभिरङ्गुलैः मितश्चतुर्मुखे दण्डे शिरोन्तौ तु मितौ पृथक्
yavadvayādhikaiḥ sārdhairaṣṭādaśabhiraṅgulaiḥ mitaścaturmukhe daṇḍe śirontau tu mitau pṛthak
474
पादोनाभ्यामङ्गुलाभ्यां लक्षणं पूर्ववत्परम् यवस्य सार्धपादेन न्यूना द्वाविंशतिर्मता
pādonābhyāmaṅgulābhyāṃ lakṣaṇaṃ pūrvavatparam yavasya sārdhapādena nyūnā dvāviṃśatirmatā
475
अङ्गुलानां दण्डमानं पञ्चवक्त्रे शिरोन्तयोः सार्धाङ्गुलद्वयं मानं पृथगन्तरसप्तके
aṅgulānāṃ daṇḍamānaṃ pañcavaktre śirontayoḥ sārdhāṅguladvayaṃ mānaṃ pṛthagantarasaptake
476
चतुर्यवी सार्धपादाभ्यधिकाऽन्यत्तु पूर्ववत् षण्मुखे यवपादाभ्यां सपादाभ्यां सहाङ्गुलैः
caturyavī sārdhapādābhyadhikā'nyattu pūrvavat ṣaṇmukhe yavapādābhyāṃ sapādābhyāṃ sahāṅgulaiḥ
477
चतुर्विशतिसंख्यैः स्याद्दण्डः परिमितस्ततः ताराद्यष्टसु रन्ध्रेषु सपादत्रियवा मितिः
caturviśatisaṃkhyaiḥ syāddaṇḍaḥ parimitastataḥ tārādyaṣṭasu randhreṣu sapādatriyavā mitiḥ
478
प्रत्येकमन्तरालेषु षोडशांशोनिता यवाः पञ्चमानमिताः शेषं लक्ष्म स्यात्पञ्चवक्त्रवत्
pratyekamantarāleṣu ṣoḍaśāṃśonitā yavāḥ pañcamānamitāḥ śeṣaṃ lakṣma syātpañcavaktravat
479
अतः परेषु वंशेषु सप्तस्वभ्यधिको यवः स्वमानाद्दृश्यते ताररन्ध्रे जातिमुखान्तरे
ataḥ pareṣu vaṃśeṣu saptasvabhyadhiko yavaḥ svamānāddṛśyate tārarandhre jātimukhāntare
480
युक्ता यवेन सार्धेनाङ्गुलषड्विंशतिर्भवेत् प्रमाणं मुनिदण्डस्य मानं रन्ध्राष्टके पुनः
yuktā yavena sārdhenāṅgulaṣaḍviṃśatirbhavet pramāṇaṃ munidaṇḍasya mānaṃ randhrāṣṭake punaḥ
481
यवत्रयं सार्धपादाधिकं प्रत्येकमीरितम् पृथक्पञ्चयवी सार्धान्तरेष्वन्यत्तु पूर्ववत्
yavatrayaṃ sārdhapādādhikaṃ pratyekamīritam pṛthakpañcayavī sārdhāntareṣvanyattu pūrvavat
482
वसुवंशे तु दण्डस्याङ्गुलाष्टाविंशतिर्मितिः यवाधिका जातिमुखं यवेनाधिकमङ्गुलम्
vasuvaṃśe tu daṇḍasyāṅgulāṣṭāviṃśatirmitiḥ yavādhikā jātimukhaṃ yavenādhikamaṅgulam
483
यवाधिकाङ्गुला ज्ञेयाऽन्तरालेषु मितिः पृथक् शेषं तु पूर्ववद्वंशे नाथेन्द्रे दण्डसंमितिः
yavādhikāṅgulā jñeyā'ntarāleṣu mitiḥ pṛthak śeṣaṃ tu pūrvavadvaṃśe nāthendre daṇḍasaṃmitiḥ
484
यवपादाधिका त्रिंशदङ्गुलानां शिरोन्तयोः पादोनत्र्यङ्गुलं मानं पृथगन्तरसप्तके
yavapādādhikā triṃśadaṅgulānāṃ śirontayoḥ pādonatryaṅgulaṃ mānaṃ pṛthagantarasaptake
485
सपादमङ्गुलं मानं खानिमानं तु मूलतः षष्ठभागविहीनं स्यात्कनिष्ठापर्व मध्यमम्
sapādamaṅgulaṃ mānaṃ khānimānaṃ tu mūlataḥ ṣaṣṭhabhāgavihīnaṃ syātkaniṣṭhāparva madhyamam
486
अपरं पूर्ववद्दण्डे महानन्दस्य संमितिः पादन्यूनेन पादेन यवस्याभ्यधिका भवेत्
aparaṃ pūrvavaddaṇḍe mahānandasya saṃmitiḥ pādanyūnena pādena yavasyābhyadhikā bhavet
487
द्वात्रिंशदङ्गुलानां तच्छिरोन्तौ त्र्यङ्गुलौ पृथक् सपादाङ्गुलकं जातिमुखमन्तरसप्तके
dvātriṃśadaṅgulānāṃ tacchirontau tryaṅgulau pṛthak sapādāṅgulakaṃ jātimukhamantarasaptake
488
पृथक्सपादपादेनाभ्यधिकं मानमङ्गुलम् मूलतः सप्तमांशोनकनिष्ठामध्यपर्वणा
pṛthaksapādapādenābhyadhikaṃ mānamaṅgulam mūlataḥ saptamāṃśonakaniṣṭhāmadhyaparvaṇā
489
मिता खानिः परं लक्ष्म पूर्वोक्तं तैरुदीरितम् सपादानि चतुस्त्रिंशदङ्गुलानि मितिर्भवेत्
mitā khāniḥ paraṃ lakṣma pūrvoktaṃ tairudīritam sapādāni catustriṃśadaṅgulāni mitirbhavet
490
यवार्धसहिता रुद्रदण्डस्यान्तरसप्तके सार्धाङ्गुलं पृथङ्मानं कनिष्ठामध्यपर्वणा
yavārdhasahitā rudradaṇḍasyāntarasaptake sārdhāṅgulaṃ pṛthaṅmānaṃ kaniṣṭhāmadhyaparvaṇā
491
खानिः परिमिता शेषं पूर्ववंशवदिष्यते सप्तत्रिंशद्यवार्धेनाभ्यधिकान्यङ्गुलानि तु
khāniḥ parimitā śeṣaṃ pūrvavaṃśavadiṣyate saptatriṃśadyavārdhenābhyadhikānyaṅgulāni tu
492
आदित्ये दण्डमानं स्यात्पादोनं त्वङ्गुलद्वयम् अन्तरेषु पृथङ्मानमपरं रुद्रवंशवत्
āditye daṇḍamānaṃ syātpādonaṃ tvaṅguladvayam antareṣu pṛthaṅmānamaparaṃ rudravaṃśavat
493
मनोर्दण्डे सपादैकोनचत्वारिंशदङ्गुलम् यवाधिकं सपादेनाष्टमांशेन यवस्य च
manordaṇḍe sapādaikonacatvāriṃśadaṅgulam yavādhikaṃ sapādenāṣṭamāṃśena yavasya ca
494
सहितं मानमाख्यातं पादन्यूनाङ्गुलत्रयैः शिरःप्रान्तौ पृथग्जातिमुखे स्यान्मानमङ्गुलम्
sahitaṃ mānamākhyātaṃ pādanyūnāṅgulatrayaiḥ śiraḥprāntau pṛthagjātimukhe syānmānamaṅgulam
495
षोडशांशोनपादेनाधिकं रन्ध्राष्टके पुनः यवत्रयं पृथक्सार्धमन्तरेषु च सप्तसु
ṣoḍaśāṃśonapādenādhikaṃ randhrāṣṭake punaḥ yavatrayaṃ pṛthaksārdhamantareṣu ca saptasu
496
प्रत्येकं यवपादेन न्यूनं स्यादङ्गुलद्वयम् मानं लक्षणमन्यत्तु भवेदादित्यवंशवत्
pratyekaṃ yavapādena nyūnaṃ syādaṅguladvayam mānaṃ lakṣaṇamanyattu bhavedādityavaṃśavat
497
यवस्य सार्धपादाभ्यां द्वात्रिंशांशे नवाधिकैः चतुश्चत्वारिंशता स्यात्पादोनैरङ्गुलैर्मितः
yavasya sārdhapādābhyāṃ dvātriṃśāṃśe navādhikaiḥ catuścatvāriṃśatā syātpādonairaṅgulairmitaḥ
498
दण्डः कलानिधौ वंशे शिरोन्तौ त्र्यङ्गुलौ पृथक् अन्तरेष्वङ्गुलद्वंद्वं समादयवसंयुतम्
daṇḍaḥ kalānidhau vaṃśe śirontau tryaṅgulau pṛthak antareṣvaṅguladvaṃdvaṃ samādayavasaṃyutam
499
प्रत्येकं मानमाख्यातं लक्ष्मान्यन्मनुवन्मतम् यवस्याष्टमभागेन सपादेन समन्वितैः
pratyekaṃ mānamākhyātaṃ lakṣmānyanmanuvanmatam yavasyāṣṭamabhāgena sapādena samanvitaiḥ
500
अष्टाचत्वारिंशता स्यात्पादोनैः संमितोऽङ्गुलैः अष्टादशाङ्गुले दण्डः सार्धं त्वङ्गुलयोर्द्वयम्
aṣṭācatvāriṃśatā syātpādonaiḥ saṃmito'ṅgulaiḥ aṣṭādaśāṅgule daṇḍaḥ sārdhaṃ tvaṅgulayordvayam
501
अन्तरेषु पृथङ्मानं वेद्यमन्यत्कलानिधेः नात्र त्रयोदशो वंशो नव पञ्चदशाङ्गुलः
antareṣu pṛthaṅmānaṃ vedyamanyatkalānidheḥ nātra trayodaśo vaṃśo nava pañcadaśāṅgulaḥ
502
इष्यतेऽल्पान्तरत्वेन नव सप्तदशाङ्गुलः एवं पञ्चदशैवैते वंशास्तेषामिमे मताः
iṣyate'lpāntaratvena nava saptadaśāṅgulaḥ evaṃ pañcadaśaivaite vaṃśāsteṣāmime matāḥ
503
माधुर्यरक्तिसंयुक्ता रागाभिव्यक्तिहेतवः यदिदं लक्ष्म शास्त्रोक्तं यच्च देशीगतं मतम् ते द्वे रञ्जयितुं शक्ते न मनांसि कलाविदाम्
mādhuryaraktisaṃyuktā rāgābhivyaktihetavaḥ yadidaṃ lakṣma śāstroktaṃ yacca deśīgataṃ matam te dve rañjayituṃ śakte na manāṃsi kalāvidām
504
वक्त्रे फूत्काररन्ध्रस्थे कस्य वा वितताकृतेः स्वररन्ध्राण्याप्नुयातामपि दीर्घतरौ करौ
vaktre phūtkārarandhrasthe kasya vā vitatākṛteḥ svararandhrāṇyāpnuyātāmapi dīrghatarau karau
505
अन्तरं स्वररन्ध्राणामुक्तमर्धाङ्गुलं च यत् शास्त्रेण तेन कस्यापि स्वरस्य व्यक्तिरीरिता
antaraṃ svararandhrāṇāmuktamardhāṅgulaṃ ca yat śāstreṇa tena kasyāpi svarasya vyaktirīritā
506
ये पूर्वोक्तक्रमाः सप्त स्वराः सरिगमादयः मान्तेऽत्र दृश्यते तेषां नासौ क्रमपरिक्रमः
ye pūrvoktakramāḥ sapta svarāḥ sarigamādayaḥ mānte'tra dṛśyate teṣāṃ nāsau kramaparikramaḥ
507
मूर्छनारागभाषादेः सुदूरोत्सारिता कथा किंच्छिआ!स्त्रकृतां प्राचामाचार्याणां महात्मनाम्
mūrchanārāgabhāṣādeḥ sudūrotsāritā kathā kiṃcchiā!strakṛtāṃ prācāmācāryāṇāṃ mahātmanām
508
उपालम्भोऽपि दोषायकिं तया कथयाऽपि नः तदास्तामुच्यते किंतु किंचिद्देशीविदः प्रति
upālambho'pi doṣāyakiṃ tayā kathayā'pi naḥ tadāstāmucyate kiṃtu kiṃciddeśīvidaḥ prati
509
माने पञ्चयवे कस्माद्दृश्यतेऽत्र यवोऽधिकः सप्ताङ्गुलादिवंशेषु कथं चोर्ध्वं चतुर्दशात्
māne pañcayave kasmāddṛśyate'tra yavo'dhikaḥ saptāṅgulādivaṃśeṣu kathaṃ cordhvaṃ caturdaśāt
510
पूर्वमानाधिकाः सन्ति ते सप्ताष्ट न वा यवाः सार्धपञ्चयवे माने लक्ष्म स्यादव्यवस्थितम्
pūrvamānādhikāḥ santi te saptāṣṭa na vā yavāḥ sārdhapañcayave māne lakṣma syādavyavasthitam
511
त्रयोदशादयो ये च त्रयो वंशा निराकृताः न तत्र युक्तिलेशोऽस्ति येन तुष्यन्ति सूरयः
trayodaśādayo ye ca trayo vaṃśā nirākṛtāḥ na tatra yuktileśo'sti yena tuṣyanti sūrayaḥ
512
अल्पान्तरत्वमुक्तं यत्तदसारतरं पुनः वंशान्तरान्तरैस्तुल्यमन्तरं तेषु दृश्यते
alpāntaratvamuktaṃ yattadasārataraṃ punaḥ vaṃśāntarāntaraistulyamantaraṃ teṣu dṛśyate
513
द्वादशार्धस्वरन्यूनो यथैकादशवंशतः मुद्रितः स्वररन्ध्रः स्यात्तथा तस्मात्त्रयोदश
dvādaśārdhasvaranyūno yathaikādaśavaṃśataḥ mudritaḥ svararandhraḥ syāttathā tasmāttrayodaśa
514
एवं चतुर्दशात्पञ्चदशो वंशात्तु षोडशात् वंशः सप्तदशो लक्ष्माप्रसिद्धमिति चेन्न तत्
evaṃ caturdaśātpañcadaśo vaṃśāttu ṣoḍaśāt vaṃśaḥ saptadaśo lakṣmāprasiddhamiti cenna tat
515
वक्तुं तदुक्तरीत्या हि शक्यं तेष्वपि लक्षणम् त्रयोदशाङ्गुलो वंशो विश्वमूर्तिरुदाहृतः
vaktuṃ taduktarītyā hi śakyaṃ teṣvapi lakṣaṇam trayodaśāṅgulo vaṃśo viśvamūrtirudāhṛtaḥ
516
अधिकं यवपादेन स्याच्चत्वारिंशदङ्गुलम् विश्वमूर्तौ दण्डमानं तारादौ सुषिराष्टके
adhikaṃ yavapādena syāccatvāriṃśadaṅgulam viśvamūrtau daṇḍamānaṃ tārādau suṣirāṣṭake
517
प्रत्येकं त्रियवी सार्धा मानमन्तरसप्तके अङ्गुलद्वितयं मानं पृथगादित्यवत्परम्
pratyekaṃ triyavī sārdhā mānamantarasaptake aṅguladvitayaṃ mānaṃ pṛthagādityavatparam
518
युक्तैर्यवेन पादेन द्वाचत्वारिंशदङ्गुलैः यवस्य चाष्टमांशेन सपादेनाधिकैर्मतः
yuktairyavena pādena dvācatvāriṃśadaṅgulaiḥ yavasya cāṣṭamāṃśena sapādenādhikairmataḥ
519
दण्डः श्रीशार्ङ्गिदेवोक्तो वंशे पञ्चदशाङ्गुले अङ्गुलत्रितयं मानं शिरःप्रान्ते प्रदेशयोः
daṇḍaḥ śrīśārṅgidevokto vaṃśe pañcadaśāṅgule aṅgulatritayaṃ mānaṃ śiraḥprānte pradeśayoḥ
520
प्रत्येकमन्तरालेषु सप्तस्वर्धयवाधिकम् अङ्गुलद्वितयं मानं मनुवल्लक्षणं परम्
pratyekamantarāleṣu saptasvardhayavādhikam aṅguladvitayaṃ mānaṃ manuvallakṣaṇaṃ param
521
यवस्य सार्धपादेन द्वात्रिंशांशयवाधिकः षट्चत्वारिंशता पादन्यूनैः स्यादङ्गुलैर्मितः
yavasya sārdhapādena dvātriṃśāṃśayavādhikaḥ ṣaṭcatvāriṃśatā pādanyūnaiḥ syādaṅgulairmitaḥ
522
दण्डः सप्तदशे वंशेऽन्तरेषु त्वङ्गुलद्वयम् पृथक्सद्वियवं मानं स्यात्कलानिधिवत्परम्
daṇḍaḥ saptadaśe vaṃśe'ntareṣu tvaṅguladvayam pṛthaksadviyavaṃ mānaṃ syātkalānidhivatparam
523
एवंम् प्रसिद्धलक्ष्माणो रागादिव्यक्तिहेतवः त्रयोदशादयो वंशा निषिध्यन्ते मुधा परैः
evaṃm prasiddhalakṣmāṇo rāgādivyaktihetavaḥ trayodaśādayo vaṃśā niṣidhyante mudhā paraiḥ
524
अपि पञ्चयवं मानं वंशेष्वष्टादशस्वपि व्यक्तं प्रगल्भते वक्तुं सूरिः श्रीकरणाग्रणीः
api pañcayavaṃ mānaṃ vaṃśeṣvaṣṭādaśasvapi vyaktaṃ pragalbhate vaktuṃ sūriḥ śrīkaraṇāgraṇīḥ
525
तस्माद्देश्यनुसारेण लक्ष्यलक्षणतत्त्ववित् शार्ङ्गदेवोऽन्यथा वंशस्वरूपं प्रत्यपादयत्
tasmāddeśyanusāreṇa lakṣyalakṣaṇatattvavit śārṅgadevo'nyathā vaṃśasvarūpaṃ pratyapādayat
526
अङ्गुलं निबबन्धासौ सिद्धं गणितशास्त्रतः न ह्यङ्गुलं पञ्चयवं दृश्यते शास्त्रलोकयोः
aṅgulaṃ nibabandhāsau siddhaṃ gaṇitaśāstrataḥ na hyaṅgulaṃ pañcayavaṃ dṛśyate śāstralokayoḥ
527
अङ्गुलं निस्तुषैः षड्भिस्तिर्यग्भिः स्याद्यवोदरैः दक्षिणस्य करस्य स्यात्खानिमाने कनिष्ठिका
aṅgulaṃ nistuṣaiḥ ṣaḍbhistiryagbhiḥ syādyavodaraiḥ dakṣiṇasya karasya syātkhānimāne kaniṣṭhikā
528
न स्थूला न कृशाऽत्यन्तं गृह्यते किंतु मध्यमा मूलशब्दोऽन्वयं याति मध्यमेनात्र पर्वणा
na sthūlā na kṛśā'tyantaṃ gṛhyate kiṃtu madhyamā mūlaśabdo'nvayaṃ yāti madhyamenātra parvaṇā
529
समा सर्वत्र खानिः स्याद्विषमः स्वरभङ्गकृत् चतुर्दशाङ्गुलो दण्ड एकवीरस्य दृश्यते
samā sarvatra khāniḥ syādviṣamaḥ svarabhaṅgakṛt caturdaśāṅgulo daṇḍa ekavīrasya dṛśyate
530
तच्छिरःप्रान्तयोर्मानमङ्गुलद्वितयं पृथक् मानं जातिमुखाख्ये स्यात्फूत्कारसुषिरेऽङ्गुलम्
tacchiraḥprāntayormānamaṅguladvitayaṃ pṛthak mānaṃ jātimukhākhye syātphūtkārasuṣire'ṅgulam
531
ताररन्ध्रं ततोऽधस्तादङ्गुलान्तरितं मतम् षोडशांशाधिकं तस्य मानमर्धाङ्गुलं विदुः
tārarandhraṃ tato'dhastādaṅgulāntaritaṃ matam ṣoḍaśāṃśādhikaṃ tasya mānamardhāṅgulaṃ viduḥ
532
तदधोऽधश्च तावन्ति सप्त रन्ध्राणि कल्पयेत् तेष्वष्टासूर्ध्वरन्ध्राणि सप्त स्युः स्वरसिद्धये
tadadho'dhaśca tāvanti sapta randhrāṇi kalpayet teṣvaṣṭāsūrdhvarandhrāṇi sapta syuḥ svarasiddhaye
533
अन्तिमं वायुरन्ध्रं स्यादन्तरालानि सप्त च पृथगर्धाङ्गुलान्येषां गर्भरन्ध्रं तु संमितम्
antimaṃ vāyurandhraṃ syādantarālāni sapta ca pṛthagardhāṅgulānyeṣāṃ garbharandhraṃ tu saṃmitam
534
मूलतः पञ्चमांशेन कनिष्ठामध्यपर्वणा खानिस्तदुच्यते देश्यां पूर्वोक्तोक्तस्वरोदयः
mūlataḥ pañcamāṃśena kaniṣṭhāmadhyaparvaṇā khānistaducyate deśyāṃ pūrvoktoktasvarodayaḥ
535
त्रयोदशापरे ताररन्ध्रजातिमुखान्तरे एकैकाङ्गुलवृद्ध्या स्युराचतुर्दश वंशतः
trayodaśāpare tārarandhrajātimukhāntare ekaikāṅgulavṛddhyā syurācaturdaśa vaṃśataḥ
536
उभापतौ दण्डमानं भवेत्पञ्चदशाङ्गुलम् एकवीरवदन्यत्तु लक्ष्म त्रिपुरुषे पुनः
ubhāpatau daṇḍamānaṃ bhavetpañcadaśāṅgulam ekavīravadanyattu lakṣma tripuruṣe punaḥ
537
दण्डः सार्धैः षोडशभिः सयचार्धैर्मितोऽङ्गुलैः सप्तान्तराण्यधस्तारात्पृथक्सार्धैस्त्रिभिर्यवैः
daṇḍaḥ sārdhaiḥ ṣoḍaśabhiḥ sayacārdhairmito'ṅgulaiḥ saptāntarāṇyadhastārātpṛthaksārdhaistribhiryavaiḥ
538
मितानि लक्षणं शेषं पूर्ववंशवदिष्यते दण्डश्चतुर्मुखे सार्धाष्टादशाङ्गुलसंमितः
mitāni lakṣaṇaṃ śeṣaṃ pūrvavaṃśavadiṣyate daṇḍaścaturmukhe sārdhāṣṭādaśāṅgulasaṃmitaḥ
539
पृथक्सप्तान्तरालानि चतुर्भिः साङ्घ्रिभिर्यवैः मितानि पूर्ववच्छेषं पञ्चवक्त्रे तु संमितिः
pṛthaksaptāntarālāni caturbhiḥ sāṅghribhiryavaiḥ mitāni pūrvavaccheṣaṃ pañcavaktre tu saṃmitiḥ
540
दण्डश्च यवयुग्मेनाभ्यधिकाङ्गुलविंशतिः सप्तानामन्तरालानां पृथक्पञ्चयवा मितिः
daṇḍaśca yavayugmenābhyadhikāṅgulaviṃśatiḥ saptānāmantarālānāṃ pṛthakpañcayavā mitiḥ
541
अन्यत्तु पूर्ववल्लक्ष्म दण्डमानं तु षण्मुखे अङ्गुलानां यवार्धानां द्वाविंशतिरुदीरिता
anyattu pūrvavallakṣma daṇḍamānaṃ tu ṣaṇmukhe aṅgulānāṃ yavārdhānāṃ dvāviṃśatirudīritā
542
सार्धपञ्चयवं मानं पृथगन्तरसप्तके शेषं तु पूर्ववद्वंशे मुनौ दण्डमितिः पुनः
sārdhapañcayavaṃ mānaṃ pṛthagantarasaptake śeṣaṃ tu pūrvavadvaṃśe munau daṇḍamitiḥ punaḥ
543
त्रयोविंशत्यङ्गुलानां सार्धयाऽन्तरसप्तके प्रत्येकमङ्गुलं मानं शेषं पूर्ववदिष्यते
trayoviṃśatyaṅgulānāṃ sārdhayā'ntarasaptake pratyekamaṅgulaṃ mānaṃ śeṣaṃ pūrvavadiṣyate
544
वंशे वसौ दण्डमानं चतुर्भिरधिका यवैः पञ्चविंशतिराख्याताऽङ्गुलानामन्तराणि तु
vaṃśe vasau daṇḍamānaṃ caturbhiradhikā yavaiḥ pañcaviṃśatirākhyātā'ṅgulānāmantarāṇi tu
545
पृथक्सप्तयवानि स्युः शेषं पूर्वोक्तमिष्यते नायेन्द्रदण्डमानं स्यात्सपादा सप्तविंशतिः
pṛthaksaptayavāni syuḥ śeṣaṃ pūrvoktamiṣyate nāyendradaṇḍamānaṃ syātsapādā saptaviṃśatiḥ
546
अङ्गुलानामन्तराणि स्युः सपादाङ्गुलानि तु प्रत्येकं मूलतः षष्ठांशोनमध्यमपर्वणा
aṅgulānāmantarāṇi syuḥ sapādāṅgulāni tu pratyekaṃ mūlataḥ ṣaṣṭhāṃśonamadhyamaparvaṇā
547
कनिष्ठाय् मिता खानिरन्यल्लक्ष्म तु पूर्ववत् मानं महानन्ददण्डे त्रिंशदङ्गुलकं मितम्
kaniṣṭhāy mitā khāniranyallakṣma tu pūrvavat mānaṃ mahānandadaṇḍe triṃśadaṅgulakaṃ mitam
548
पृथक्सार्धाङ्गुलानि स्युरन्तरालानि सप्त च नायेन्द्रवत्परं लक्ष्म रुद्रे दण्डमितिः पुनः
pṛthaksārdhāṅgulāni syurantarālāni sapta ca nāyendravatparaṃ lakṣma rudre daṇḍamitiḥ punaḥ
549
सपादानि त्रयस्त्रिंशदङ्गुलान्यन्तरेषु तु प्रत्येकं मानामाख्यातं पादन्यूनाङ्गुलद्वयम्
sapādāni trayastriṃśadaṅgulānyantareṣu tu pratyekaṃ mānāmākhyātaṃ pādanyūnāṅguladvayam
550
रन्ध्रेष्वष्टसु तारादिष्वष्टमांशसमन्वितम् अङ्गुलार्धं पृथङ्मानं खानेर्मानं तु मूलतः
randhreṣvaṣṭasu tārādiṣvaṣṭamāṃśasamanvitam aṅgulārdhaṃ pṛthaṅmānaṃ khānermānaṃ tu mūlataḥ
551
सप्तमांशविहीनं स्यात्कनिष्ठापर्व मध्यमम् पूर्वोक्तमन्यदादित्ये वंशे दण्डस्तु कथ्यते
saptamāṃśavihīnaṃ syātkaniṣṭhāparva madhyamam pūrvoktamanyadāditye vaṃśe daṇḍastu kathyate
552
अष्टमांशाधिकैः पञ्चत्रिंशता संमितोऽङ्गुलैः अन्तरेष्वष्टमांशोनमङ्गुलद्वितयं पृथक्
aṣṭamāṃśādhikaiḥ pañcatriṃśatā saṃmito'ṅgulaiḥ antareṣvaṣṭamāṃśonamaṅguladvitayaṃ pṛthak
553
मानं खानौ त्वष्टमांशन्यूनमामूलदेशतः कनिष्ठामध्यपूर्वोक्तमपरं रुद्रवंशवत्
mānaṃ khānau tvaṣṭamāṃśanyūnamāmūladeśataḥ kaniṣṭhāmadhyapūrvoktamaparaṃ rudravaṃśavat
554
षोडशांशोनितैः सार्धैः सप्तत्रिंशन्मिताङ्गुलैः मितो दण्डो विश्वमूर्तावन्तरेष्वङ्गुलद्वयम्
ṣoḍaśāṃśonitaiḥ sārdhaiḥ saptatriṃśanmitāṅgulaiḥ mito daṇḍo viśvamūrtāvantareṣvaṅguladvayam
555
षोडशांशाधिकं माने प्रत्येकं मध्यपर्वणा कनिष्ठाया मिता खानिः शेषमादित्यवंशवत्
ṣoḍaśāṃśādhikaṃ māne pratyekaṃ madhyaparvaṇā kaniṣṭhāyā mitā khāniḥ śeṣamādityavaṃśavat
556
मनौ दण्डस्तु पादोनैकचत्वारिंशताऽङ्गुलैः मितः शिरः पृथक्प्रान्तदेशौ सार्धाङ्गुलद्वयौ
manau daṇḍastu pādonaikacatvāriṃśatā'ṅgulaiḥ mitaḥ śiraḥ pṛthakprāntadeśau sārdhāṅguladvayau
557
प्रत्येकमन्तरालेषु सपादद्व्यङ्गुला मितिः विश्वमूर्तिवदन्यत्तु लक्ष्म श्रीशार्ङ्गिणोदितम्
pratyekamantarāleṣu sapādadvyaṅgulā mitiḥ viśvamūrtivadanyattu lakṣma śrīśārṅgiṇoditam
558
वंशाश्चतुर्दशैवैवं प्रोक्ताः सोढलसूनुना नातः परं तु वंशानामीदृशामस्ति संभवः
vaṃśāścaturdaśaivaivaṃ proktāḥ soḍhalasūnunā nātaḥ paraṃ tu vaṃśānāmīdṛśāmasti saṃbhavaḥ
559
तेषु रन्ध्राङ्गुलीप्राप्तिर्न कस्यापि हि दृश्यते अतिमन्द्रध्वनित्वाच्च न ते तत्त्वविदां मताः
teṣu randhrāṅgulīprāptirna kasyāpi hi dṛśyate atimandradhvanitvācca na te tattvavidāṃ matāḥ
560
गतानुगतिकत्वेन त्वेकवीरादयस्त्रयः कथिता न तु तेष्वस्ति रक्तिमाधुर्यधुर्यता
gatānugatikatvena tvekavīrādayastrayaḥ kathitā na tu teṣvasti raktimādhuryadhuryatā
561
चतुर्मुखादयस्तस्मादेकादश मनोहराः स्वमतेऽभ्युपगम्यन्ते वंशाः सोढलसूनुना
caturmukhādayastasmādekādaśa manoharāḥ svamate'bhyupagamyante vaṃśāḥ soḍhalasūnunā
562
शार्ङ्गदेवोऽन्यमाङ्गेन वंशरूपं न्यरूपयत् तिर्यग्यवोदरैः सार्धैश्चतुर्भिर्निस्तुषैरिह
śārṅgadevo'nyamāṅgena vaṃśarūpaṃ nyarūpayat tiryagyavodaraiḥ sārdhaiścaturbhirnistuṣairiha
563
अङ्गुलं तेन पूर्वोक्तरीत्याऽरभ्यैकवीरतः सन्ति द्वाविंशतिर्वंशविशेषास्तेषु चक्ष्महे
aṅgulaṃ tena pūrvoktarītyā'rabhyaikavīrataḥ santi dvāviṃśatirvaṃśaviśeṣāsteṣu cakṣmahe
564
वंशश्रेणीमिमामाह निःशङ्कोनुपमाभिधाम् एकवीरे दण्डमानं स्यात्षोडशभिरङ्गुलैः
vaṃśaśreṇīmimāmāha niḥśaṅkonupamābhidhām ekavīre daṇḍamānaṃ syātṣoḍaśabhiraṅgulaiḥ
565
सार्धेन यवपादेनाभ्यधिकैस्तच्छिरोन्तयोः सार्धाङ्गुलद्वयं मानं प्रत्येकं परिकीर्तितम्
sārdhena yavapādenābhyadhikaistacchirontayoḥ sārdhāṅguladvayaṃ mānaṃ pratyekaṃ parikīrtitam
566
सपादमङ्गुलं जातिमुखे रन्ध्राष्टके पुनः पृथक्तृतीयभागोनमङ्गुलं मानमिष्यते
sapādamaṅgulaṃ jātimukhe randhrāṣṭake punaḥ pṛthaktṛtīyabhāgonamaṅgulaṃ mānamiṣyate
567
अर्धाङ्गुलानि प्रत्येकमन्तरालानि सप्त च मूलतः पञ्चमांशोनकनिष्ठामध्यपर्वणा
ardhāṅgulāni pratyekamantarālāni sapta ca mūlataḥ pañcamāṃśonakaniṣṭhāmadhyaparvaṇā
568
मिता खानिर्भवेत्ताररन्ध्रजातिमुखान्तरम् एकवीरादिसंज्ञाभिः सर्ववंशेषु वेदितम्
mitā khānirbhavettārarandhrajātimukhāntaram ekavīrādisaṃjñābhiḥ sarvavaṃśeṣu veditam
569
अष्टमांशविहीनेन यवार्धेनाधिकैर्भवेत् अङ्गुलैः सप्तदशभिर्दण्डमानमुमापतौ
aṣṭamāṃśavihīnena yavārdhenādhikairbhavet aṅgulaiḥ saptadaśabhirdaṇḍamānamumāpatau
570
एकाङ्गुलाधिकस्तस्माद्दण्डस्त्रिपुरुषे मतः अनयोर्वंशयोः शेषंलक्ष्म स्यादेकवीरवत्
ekāṅgulādhikastasmāddaṇḍastripuruṣe mataḥ anayorvaṃśayoḥ śeṣaṃlakṣma syādekavīravat
571
मानं स्याद्यवपादोनविहीनाङ्गुलविंशतिः चतुर्मुखस्य दण्डस्यान्तरालेष्वर्धम्ङ्गुलम्
mānaṃ syādyavapādonavihīnāṅgulaviṃśatiḥ caturmukhasya daṇḍasyāntarāleṣvardhamṅgulam
572
अष्टमांशाधिकं मानं पृथगन्यत्तु पूर्ववत् सद्वात्रिंशांशपादोनद्वियवाधिकया मितः
aṣṭamāṃśādhikaṃ mānaṃ pṛthaganyattu pūrvavat sadvātriṃśāṃśapādonadviyavādhikayā mitaḥ
573
दण्डोऽङ्गुलैकविंशत्या पञ्चवक्त्रस्य कीर्तितः अङ्गुलस्य त्रिभिः पादैः पादोनैरन्तराणि तु
daṇḍo'ṅgulaikaviṃśatyā pañcavaktrasya kīrtitaḥ aṅgulasya tribhiḥ pādaiḥ pādonairantarāṇi tu
574
मितानि सप्त प्रत्येकं पूर्ववल्लक्षणं परम् सार्धत्रयोविंशतिः स्यादङ्गुलानां यवाधिका
mitāni sapta pratyekaṃ pūrvavallakṣaṇaṃ param sārdhatrayoviṃśatiḥ syādaṅgulānāṃ yavādhikā
575
मानं षण्मुखदण्डस्य पादोनं त्वङ्गुलत्रयम् पृथक्शिरोन्तयोर्मानमन्तरेषु तु सप्तसु
mānaṃ ṣaṇmukhadaṇḍasya pādonaṃ tvaṅgulatrayam pṛthakśirontayormānamantareṣu tu saptasu
576
यवपादाधिकं मानं पृथक्पादोनमङ्गुलम् शेषं तु पूर्ववद्वंशे मुनौ स्याद्दण्डसंमितिः
yavapādādhikaṃ mānaṃ pṛthakpādonamaṅgulam śeṣaṃ tu pūrvavadvaṃśe munau syāddaṇḍasaṃmitiḥ
577
यवपादोनपादोनाङ्गुलषड्विंशतिर्मता अङ्गुलं यवपादेन न्यूनमन्तरसप्तके
yavapādonapādonāṅgulaṣaḍviṃśatirmatā aṅgulaṃ yavapādena nyūnamantarasaptake
578
प्रत्येकं मानमाख्यातं शेषं षण्मुखवंशवत् वसौ वंशे यवार्धेन द्वात्रिंशांशयुजाऽधिका
pratyekaṃ mānamākhyātaṃ śeṣaṃ ṣaṇmukhavaṃśavat vasau vaṃśe yavārdhena dvātriṃśāṃśayujā'dhikā
579
स्यात्सप्तविंशतिः सार्धाङ्गुलानां दण्डसंमितिः सपादेन तु पादेन द्वात्रिंशांशयुतेन च
syātsaptaviṃśatiḥ sārdhāṅgulānāṃ daṇḍasaṃmitiḥ sapādena tu pādena dvātriṃśāṃśayutena ca
580
यवस्याभ्यधिकं मानमन्तरेष्वङ्गुलं पृथक् शेषं तु मुनिवद्दण्डे नाथेन्द्रस्य तु संमितिः
yavasyābhyadhikaṃ mānamantareṣvaṅgulaṃ pṛthak śeṣaṃ tu munivaddaṇḍe nāthendrasya tu saṃmitiḥ
581
यवाष्टमांशसहितैरेकोनत्रिंशदङ्गुलैः सार्धपादाधिकैरुक्ता पृथक्तु सुषिराष्टके
yavāṣṭamāṃśasahitairekonatriṃśadaṅgulaiḥ sārdhapādādhikairuktā pṛthaktu suṣirāṣṭake
582
तारादौ यवयुक्तेनार्धाङ्गुलेन मितिर्भवेत् अन्तरेषु पृथङ्मानमष्टमांशाह्दिकाङ्गुलम्
tārādau yavayuktenārdhāṅgulena mitirbhavet antareṣu pṛthaṅmānamaṣṭamāṃśāhdikāṅgulam
583
शेषं तु पूर्ववद्दण्डे महानन्दस्य संमितिः उक्ता यवाष्टमांशोनाङ्गुलैकत्रिंशदिष्यते
śeṣaṃ tu pūrvavaddaṇḍe mahānandasya saṃmitiḥ uktā yavāṣṭamāṃśonāṅgulaikatriṃśadiṣyate
584
सपादावन्तरालेषु प्रत्येकं मानमुच्यते सपादमङ्गुलं शेषं पूर्वोकं शार्ङ्गिणोदितम्
sapādāvantarāleṣu pratyekaṃ mānamucyate sapādamaṅgulaṃ śeṣaṃ pūrvokaṃ śārṅgiṇoditam
वंशप्रकरणम् (cont. 4)
585
अङ्गुलानि त्रयस्त्रिंशदष्टमांशयुतानि तुआ!ष्टमांशयुक्तानि रुद्रे दण्डमितिर्भवेत्
aṅgulāni trayastriṃśadaṣṭamāṃśayutāni tuā!ṣṭamāṃśayuktāni rudre daṇḍamitirbhavet
586
युक्तं सार्धेन पादेनाङ्गु लमन्तरसप्तके प्रत्येकं मानमाख्यातं खानेर्मानं तु मूलतः
yuktaṃ sārdhena pādenāṅgu lamantarasaptake pratyekaṃ mānamākhyātaṃ khānermānaṃ tu mūlataḥ
587
षष्ठांशोनं मध्यपर्व कनिष्ठायाः प्रकीर्तितम् शेषं प्राग्वदथाऽऽदित्ये स्यात्पञ्चत्रिंशताङ्गुलैः
ṣaṣṭhāṃśonaṃ madhyaparva kaniṣṭhāyāḥ prakīrtitam śeṣaṃ prāgvadathā''ditye syātpañcatriṃśatāṅgulaiḥ
588
यवाष्टमांशसहितैर्दण्डमानमथान्तरम् सार्धाङ्गुलकमेकैकं खानिमानं तु कीर्तितम्
yavāṣṭamāṃśasahitairdaṇḍamānamathāntaram sārdhāṅgulakamekaikaṃ khānimānaṃ tu kīrtitam
589
मूलतः सप्तमांशोनं कनिष्ठापर्व मध्यमम् प्राग्वत्परम् विश्वमूर्तौ वंशे दण्डस्य संमितिः
mūlataḥ saptamāṃśonaṃ kaniṣṭhāparva madhyamam prāgvatparam viśvamūrtau vaṃśe daṇḍasya saṃmitiḥ
590
यवाष्टमांशसहितैः स्यात्सप्तत्रिंशताऽङ्गुलैः सार्धपादाधिकैः शीर्षं प्रान्तौ त्र्यङ्गुलकौ पृथक्
yavāṣṭamāṃśasahitaiḥ syātsaptatriṃśatā'ṅgulaiḥ sārdhapādādhikaiḥ śīrṣaṃ prāntau tryaṅgulakau pṛthak
591
अन्तरेष्वष्टमांशोनाह्दिकं सार्धाङ्गुलं पृथक् मानं खानेस्त्वष्टमांशन्यूनमामूलतो मतम्
antareṣvaṣṭamāṃśonāhdikaṃ sārdhāṅgulaṃ pṛthak mānaṃ khānestvaṣṭamāṃśanyūnamāmūlato matam
592
मध्यपर्व कनिष्ठायाः पूर्वोक्तं शेषमिष्यते दण्डमानं मनोरेकोनचत्वारिंशताङ्गुलैः
madhyaparva kaniṣṭhāyāḥ pūrvoktaṃ śeṣamiṣyate daṇḍamānaṃ manorekonacatvāriṃśatāṅgulaiḥ
593
सपादैरष्टमांशेन यवस्य सहितैरपि पादोनमङ्गुलद्वंद्वं पृथगन्तरसप्तके
sapādairaṣṭamāṃśena yavasya sahitairapi pādonamaṅguladvaṃdvaṃ pṛthagantarasaptake
594
मानं खानिस्तु मातव्या कनिष्ठामध्यपर्वणा पूर्वोक्तमपरं सार्धैकचत्वारिंशताऽङ्गुलैः
mānaṃ khānistu mātavyā kaniṣṭhāmadhyaparvaṇā pūrvoktamaparaṃ sārdhaikacatvāriṃśatā'ṅgulaiḥ
595
युक्तैर्यवस्य पादोनपादद्वंद्वेन संमितिः दण्डे पञ्चदशस्य स्यात्ततः सार्धयवत्रया
yuktairyavasya pādonapādadvaṃdvena saṃmitiḥ daṇḍe pañcadaśasya syāttataḥ sārdhayavatrayā
596
प्रत्येकमष्टरन्ध्री स्यादन्तरेष्वङ्गुलद्वयम् अष्टमांशोनितं मानं प्रत्येकं मनुवत्परम्
pratyekamaṣṭarandhrī syādantareṣvaṅguladvayam aṣṭamāṃśonitaṃ mānaṃ pratyekaṃ manuvatparam
597
कलानिधौ सपादैः स्यात्त्रिचत्वारिंशताऽङ्गुलैः यवाधिकैर्दण्डमानमन्तरालेषु सप्तसु
kalānidhau sapādaiḥ syāttricatvāriṃśatā'ṅgulaiḥ yavādhikairdaṇḍamānamantarāleṣu saptasu
598
प्रत्येकमङ्गुलद्वंद्वं सपादं पूर्ववत्परम् दण्डोऽष्टादशवंशस्याष्टाचत्वारिंशताङ्गुलैः
pratyekamaṅguladvaṃdvaṃ sapādaṃ pūrvavatparam daṇḍo'ṣṭādaśavaṃśasyāṣṭācatvāriṃśatāṅgulaiḥ
599
यवान्वितैः सपादेन सपादेनाधिकैर्मितः प्रत्येकं षोडशांशोनसार्धाङ्गुलयुगं मतम्
yavānvitaiḥ sapādena sapādenādhikairmitaḥ pratyekaṃ ṣoḍaśāṃśonasārdhāṅgulayugaṃ matam
600
प्रमाणमन्तरालेषु परं पूर्ववदिष्यते दण्डे त्वेकोनविंशस्य साङ्घ्रि पञ्चाशदङ्गुलम्
pramāṇamantarāleṣu paraṃ pūrvavadiṣyate daṇḍe tvekonaviṃśasya sāṅghri pañcāśadaṅgulam
601
यवेनाभ्यधिकं मानमन्तरेषु तु सप्तसु प्रत्येकं षोडशांशोनाधिकं सार्धाङ्गुलद्वयम्
yavenābhyadhikaṃ mānamantareṣu tu saptasu pratyekaṃ ṣoḍaśāṃśonādhikaṃ sārdhāṅguladvayam
602
प्राग्वत्परं मुरल्यास्तु दण्डमानं यवाधिकम् द्वापञ्चाशद्भवेत्सार्धाङ्गुलानामन्तराणि तु
prāgvatparaṃ muralyāstu daṇḍamānaṃ yavādhikam dvāpañcāśadbhavetsārdhāṅgulānāmantarāṇi tu
603
पादोनत्र्यङ्गुलानि स्युः प्रत्येकं पूर्ववत्परम् एकविंशे दण्डमानं पञ्चपञ्चाशदङ्गुलम्
pādonatryaṅgulāni syuḥ pratyekaṃ pūrvavatparam ekaviṃśe daṇḍamānaṃ pañcapañcāśadaṅgulam
604
सपादं षोडशांशेनाभ्यधिकं यवसंयुतम् अङ्गुलान्यन्तराणि स्युः प्रत्येकं पूर्ववत्परम्
sapādaṃ ṣoḍaśāṃśenābhyadhikaṃ yavasaṃyutam aṅgulānyantarāṇi syuḥ pratyekaṃ pūrvavatparam
605
दण्डमानं श्रुतिनिधावष्टापञ्चाशदङ्गुलम् सार्धं यवाधिकं तस्य त्वन्तरेष्वङ्गुलत्रयम्
daṇḍamānaṃ śrutinidhāvaṣṭāpañcāśadaṅgulam sārdhaṃ yavādhikaṃ tasya tvantareṣvaṅgulatrayam
606
सपादषोडशांशोनाधिकं मानं पृथङ्मतम् पूर्वोक्तमपरं लक्ष्म शार्ङ्गदेवेन कीर्तितम्
sapādaṣoḍaśāṃśonādhikaṃ mānaṃ pṛthaṅmatam pūrvoktamaparaṃ lakṣma śārṅgadevena kīrtitam
607
सर्वेषामपि वंशानां पिण्डः सार्धयवो भवेत् रक्तिमाधुर्यविरहात्पञ्चवक्त्रादधस्तनाः
sarveṣāmapi vaṃśānāṃ piṇḍaḥ sārdhayavo bhavet raktimādhuryavirahātpañcavaktrādadhastanāḥ
608
चतुर्मुखादयो वंशा नेष्टाः श्रीशार्ङ्गिसूरिणा देशीवंशेषु सर्वेषु मुद्रितात्पूर्ववंशतः
caturmukhādayo vaṃśā neṣṭāḥ śrīśārṅgisūriṇā deśīvaṃśeṣu sarveṣu mudritātpūrvavaṃśataḥ
609
उत्तरो मुद्रितो वंशः स्वरार्धेनाधिको भवेत् वंशानामल्पमानानां सर्वत्रोत्तरता मता
uttaro mudrito vaṃśaḥ svarārdhenādhiko bhavet vaṃśānāmalpamānānāṃ sarvatrottaratā matā
610
स्वरार्धं स्यादूर्ध्वतया दक्षिणस्य कनिष्ठया अतस्तस्या मुद्रितायां पूर्ववंशस्य जायते
svarārdhaṃ syādūrdhvatayā dakṣiṇasya kaniṣṭhayā atastasyā mudritāyāṃ pūrvavaṃśasya jāyate
611
उत्तरो मुद्रितो वंशः पूर्वतुल्यस्वरोदयः उद्धृताङ्गुलिवृद्धौ तु तस्मादप्युत्तरोत्तरे
uttaro mudrito vaṃśaḥ pūrvatulyasvarodayaḥ uddhṛtāṅgulivṛddhau tu tasmādapyuttarottare
612
मिलन्ति मुद्रिता वंशा यथासंख्यं पुरातनैः स्वरोदय्ऽप्यङ्गुलयः शात्रीये लौकिके तथा
milanti mudritā vaṃśā yathāsaṃkhyaṃ purātanaiḥ svaroday'pyaṅgulayaḥ śātrīye laukike tathā
613
यंशे तुल्यप्रकाराः स्युरिति श्रीशार्ङ्गिणोदितम् एकस्वराणि रन्ध्राणि संनिधौ व्यवधावपि
yaṃśe tulyaprakārāḥ syuriti śrīśārṅgiṇoditam ekasvarāṇi randhrāṇi saṃnidhau vyavadhāvapi
614
मिलन्ति सर्ववंशानामिति ब्रूते हरप्रियः मानहीनं तु यद्रन्ध्रं खानिर्वा यत्र तादृशी
milanti sarvavaṃśānāmiti brūte harapriyaḥ mānahīnaṃ tu yadrandhraṃ khānirvā yatra tādṛśī
616
न तद्रन्ध्रैः स्वजातीयैर्मिलन्ति स्वरभङ्गतः चतुर्दशादिवंशानामावंशादेकवीरतः
na tadrandhraiḥ svajātīyairmilanti svarabhaṅgataḥ caturdaśādivaṃśānāmāvaṃśādekavīrataḥ
617
इदानीं तादृशीं वंशस्वरूपरचनामिमाम् शार्ङ्गदेवः समाचष्टे शिवानुग्रहशुद्धधीः
idānīṃ tādṛśīṃ vaṃśasvarūparacanāmimām śārṅgadevaḥ samācaṣṭe śivānugrahaśuddhadhīḥ
618
वंशपद्धतिरेषा च शार्ङ्गविद्वाभिधीयते अङ्गुलं षड्यवं चात्र रन्ध्रादिमितये मतम्
vaṃśapaddhatireṣā ca śārṅgavidvābhidhīyate aṅgulaṃ ṣaḍyavaṃ cātra randhrādimitaye matam
619
एकवीरे दण्डमानं सपादद्वादशाङ्गुलम् यवार्धेनाधिकं तस्य शिरोन्तौ द्व्यङ्गुलौ पृथक्
ekavīre daṇḍamānaṃ sapādadvādaśāṅgulam yavārdhenādhikaṃ tasya śirontau dvyaṅgulau pṛthak
620
मुखरन्ध्रेऽङ्गुलं मानं तारादौ सुषिराष्टके प्रत्येकमङ्गुलदलं तेषां त्वन्तरसप्तेके
mukharandhre'ṅgulaṃ mānaṃ tārādau suṣirāṣṭake pratyekamaṅguladalaṃ teṣāṃ tvantarasapteke
621
यद्द्वयं पृथङ्मानमुक्तं श्रीशार्ङ्गिसूरिणा सर्ववंशेषु तारस्य मुखरन्ध्रस्य चान्तरे
yaddvayaṃ pṛthaṅmānamuktaṃ śrīśārṅgisūriṇā sarvavaṃśeṣu tārasya mukharandhrasya cāntare
622
एकवीरादिसंज्ञाभिर्विज्ञेयाऽङ्गुलसंमितिः उमापतौ त्रिपुरुषे चैकैकाङ्गुलवर्धितम्
ekavīrādisaṃjñābhirvijñeyā'ṅgulasaṃmitiḥ umāpatau tripuruṣe caikaikāṅgulavardhitam
623
दण्डमानं परं लक्ष्म त्वेकवीरवदिष्यते चतुर्मुखे दण्डमानं पादन्यूनयवाधिकैः
daṇḍamānaṃ paraṃ lakṣma tvekavīravadiṣyate caturmukhe daṇḍamānaṃ pādanyūnayavādhikaiḥ
624
अङ्गुलैः पञ्चदशभिः सार्धैरस्यान्तरेषु तु सपादद्वियवी मानं पृथगन्यत्तु पूर्ववत्
aṅgulaiḥ pañcadaśabhiḥ sārdhairasyāntareṣu tu sapādadviyavī mānaṃ pṛthaganyattu pūrvavat
625
सपादैः सप्तदशभिः पादन्यूनयवाधिकैः अङ्गुलैर्दण्डमानं स्यात्पञ्चवक्त्रेऽन्तरेषु तु
sapādaiḥ saptadaśabhiḥ pādanyūnayavādhikaiḥ aṅgulairdaṇḍamānaṃ syātpañcavaktre'ntareṣu tu
626
षोडशांशाधिका मानं पादोनत्रियवी पृथक् शेषं तु पूर्ववद्दण्डे षण्मुखस्य तु संमितिः
ṣoḍaśāṃśādhikā mānaṃ pādonatriyavī pṛthak śeṣaṃ tu pūrvavaddaṇḍe ṣaṇmukhasya tu saṃmitiḥ
627
युक्ता यवेन सार्धेनाष्टमांशरहितेन च एकोनविंशतिः प्रोक्ताऽङ्गुलानामन्तरेषु तु
yuktā yavena sārdhenāṣṭamāṃśarahitena ca ekonaviṃśatiḥ proktā'ṅgulānāmantareṣu tu
628
यवस्य सार्धपादाभ्यां युक्तमर्धाङ्गुलं पृथक् पूर्वोक्तमपरं लक्ष्म दण्डे तु स्यान्मितिर्मुनेः
yavasya sārdhapādābhyāṃ yuktamardhāṅgulaṃ pṛthak pūrvoktamaparaṃ lakṣma daṇḍe tu syānmitirmuneḥ
629
अङ्गुअलिरेकविंशत्या सार्धपादद्वयाधिकैः यवस्य चाष्टमांशेन सपादेन समन्वितैः
aṅgualirekaviṃśatyā sārdhapādadvayādhikaiḥ yavasya cāṣṭamāṃśena sapādena samanvitaiḥ
630
सपादयवपादेन द्वात्रिंशांशयुतेन च युक्तमन्तरमानं स्यात्पृथक्पादोनमङ्गुलम्
sapādayavapādena dvātriṃśāṃśayutena ca yuktamantaramānaṃ syātpṛthakpādonamaṅgulam
631
शेषं तु पूर्ववल्लक्ष्म ज्ञेयं वंशे वसौ पुनः अष्टमांशविहीनेन यवेनाधिकया भवेत्
śeṣaṃ tu pūrvavallakṣma jñeyaṃ vaṃśe vasau punaḥ aṣṭamāṃśavihīnena yavenādhikayā bhavet
632
चतुर्विंशत्यङ्गुलानां चरणन्यूनया मितिः पृथगष्टासु रन्ध्रेषु सपादत्रियवी मितिः
caturviṃśatyaṅgulānāṃ caraṇanyūnayā mitiḥ pṛthagaṣṭāsu randhreṣu sapādatriyavī mitiḥ
633
प्रत्येकमन्तरालेषु साष्टमांशचवाधिकम् पादोनमङ्गुलं मानमपरं लक्ष्म पूर्ववत्
pratyekamantarāleṣu sāṣṭamāṃśacavādhikam pādonamaṅgulaṃ mānamaparaṃ lakṣma pūrvavat
634
सपादयवसंयुक्ताऽङ्गुलषड्विंशतिर्भवेत् मानं नाथेन्द्रदण्डस्यान्तरालेषु तु सप्तसु
sapādayavasaṃyuktā'ṅgulaṣaḍviṃśatirbhavet mānaṃ nāthendradaṇḍasyāntarāleṣu tu saptasu
635
अष्टमांशाधिकं मानमङ्गुलं पूर्ववत्परम् यव्ष्टाअमांशसहिता सार्धाष्टाविंशतिर्मता
aṣṭamāṃśādhikaṃ mānamaṅgulaṃ pūrvavatparam yavṣṭāamāṃśasahitā sārdhāṣṭāviṃśatirmatā
636
अङ्गुलानां दण्डमानं महानन्देऽन्तरेषु तु सपादमङ्गुलं सार्धयवपादाधिकं पृथक्
aṅgulānāṃ daṇḍamānaṃ mahānande'ntareṣu tu sapādamaṅgulaṃ sārdhayavapādādhikaṃ pṛthak
637
प्राग्वत्परं रुद्रदण्डे त्वङ्गुलानां यवाधिका एकत्रिंशन्मिता मानमथ सार्धयवत्रया
prāgvatparaṃ rudradaṇḍe tvaṅgulānāṃ yavādhikā ekatriṃśanmitā mānamatha sārdhayavatrayā
638
प्रत्येकमष्टरन्ध्री स्यादन्तरालेषु सप्तसु सार्धाङ्गुलं पृथङ्मानं पूर्वोक्तं शेषमिष्यते
pratyekamaṣṭarandhrī syādantarāleṣu saptasu sārdhāṅgulaṃ pṛthaṅmānaṃ pūrvoktaṃ śeṣamiṣyate
639
दण्डस्य मानमादित्ये स्याच्चतुस्त्रिंशदङ्गुलम् यवेन च सपादेन द्वात्रिंशांशयुजाऽधिकम्
daṇḍasya mānamāditye syāccatustriṃśadaṅgulam yavena ca sapādena dvātriṃśāṃśayujā'dhikam
640
द्वात्रिंशाशोनपादाभ्यां यवस्य सहितं पृथक् पादोनमङ्गुलद्वंद्वं मानमन्तरसप्तके
dvātriṃśāśonapādābhyāṃ yavasya sahitaṃ pṛthak pādonamaṅguladvaṃdvaṃ mānamantarasaptake
641
प्राग्वत्परं विश्वमूर्तौ स्यात्सप्तत्रिंशदङ्गुलम् दण्डमानं युतं सार्धयवपादद्वयेन च
prāgvatparaṃ viśvamūrtau syātsaptatriṃśadaṅgulam daṇḍamānaṃ yutaṃ sārdhayavapādadvayena ca
642
प्रत्येकमन्तरालेषु त्वङ्गुलद्वितयं मतम् यवस्य सार्धपादेनाभ्यधिकं पूर्वत्परम्
pratyekamantarāleṣu tvaṅguladvitayaṃ matam yavasya sārdhapādenābhyadhikaṃ pūrvatparam
643
दण्डो यवाष्टमांशेन सपादेन समन्वितैः चतुश्चत्वारिंशता स्यादङ्गुलैः संमितो मनोः
daṇḍo yavāṣṭamāṃśena sapādena samanvitaiḥ catuścatvāriṃśatā syādaṅgulaiḥ saṃmito manoḥ
644
सार्धाङ्गुलद्वयमितौ शिरःप्रान्तौ मतौ पृथक् साधेन षोडशांशेन यवस्याभ्यधिकैस्त्रिभिः
sārdhāṅguladvayamitau śiraḥprāntau matau pṛthak sādhena ṣoḍaśāṃśena yavasyābhyadhikaistribhiḥ
645
पादोनैरङ्गुलैर्मानमन्तरालेषु सप्तसु पूर्वोक्तं लक्षणं शेषमवोचत्करणाग्रणीः
pādonairaṅgulairmānamantarāleṣu saptasu pūrvoktaṃ lakṣaṇaṃ śeṣamavocatkaraṇāgraṇīḥ
646
खानिः सर्वेषु वंशेषु कनिष्ठामध्यपर्वणा मूलेन संमिता कार्येत्युक्तं सोढलसूनुना
khāniḥ sarveṣu vaṃśeṣu kaniṣṭhāmadhyaparvaṇā mūlena saṃmitā kāryetyuktaṃ soḍhalasūnunā
647
सर्वमन्यत्तु वंशानां देशीशास्त्रभुवां समम् एकवीरादयोऽत्रापि त्रयः प्राग्वन्न संमताः
sarvamanyattu vaṃśānāṃ deśīśāstrabhuvāṃ samam ekavīrādayo'trāpi trayaḥ prāgvanna saṃmatāḥ
648
धातून्वृत्तित्रयं तत्त्वानुगतौधांश्च यान्पुरा वाद्यान्याश्रावणादीनि वीणायां यान्यवादिषम्
dhātūnvṛttitrayaṃ tattvānugataudhāṃśca yānpurā vādyānyāśrāvaṇādīni vīṇāyāṃ yānyavādiṣam
649
गेयं श्रुतिस्वरग्राममूर्छनादि च यन्मतम् तत्सर्वं वंशवाद्येऽत्र विशेषेणोपदर्शयेत्
geyaṃ śrutisvaragrāmamūrchanādi ca yanmatam tatsarvaṃ vaṃśavādye'tra viśeṣeṇopadarśayet
650
वंशवीणाशरीराणि त्रयोऽमी स्वरहेतवः ललितो मधुरः स्निग्धस्तेषु वंशः प्रशस्यते
vaṃśavīṇāśarīrāṇi trayo'mī svarahetavaḥ lalito madhuraḥ snigdhasteṣu vaṃśaḥ praśasyate
651
वंशवीणाशरीराणामेकीभावेन यो ध्वनिः तत्र रक्तिविशेषस्य प्रमाणं विबुधा विदुः
vaṃśavīṇāśarīrāṇāmekībhāvena yo dhvaniḥ tatra raktiviśeṣasya pramāṇaṃ vibudhā viduḥ
652
अध्वन्यानां प्रवासेषु कामिनीनिर्जितेषु च शोकार्तेषु प्रयुञ्जीत मृदुमध्यलयध्वनिम्
adhvanyānāṃ pravāseṣu kāminīnirjiteṣu ca śokārteṣu prayuñjīta mṛdumadhyalayadhvanim
653
वंशं युञ्जीत शृङ्गारे द्रुतादिललितध्वनिम् कम्पितस्फुरितध्वानं वंशं द्रुतलयाश्रयम् क्रोधाभिमानयोः कुर्यान्मतङ्गेनेति कीर्तितम्
vaṃśaṃ yuñjīta śṛṅgāre drutādilalitadhvanim kampitasphuritadhvānaṃ vaṃśaṃ drutalayāśrayam krodhābhimānayoḥ kuryānmataṅgeneti kīrtitam
654
स्निग्धता घनता रक्तिव्यक्तिः प्रचुरता ध्वनेः लालित्यं कोमलत्वं च नादानुरणनं तथा
snigdhatā ghanatā raktivyaktiḥ pracuratā dhvaneḥ lālityaṃ komalatvaṃ ca nādānuraṇanaṃ tathā
655
त्रिस्थानत्वं श्रावकत्वं माधुर्यं सावधानता द्वादशेति गुणाः प्रोक्ताः फूत्कारे सूरिशार्ङ्गिणा
tristhānatvaṃ śrāvakatvaṃ mādhuryaṃ sāvadhānatā dvādaśeti guṇāḥ proktāḥ phūtkāre sūriśārṅgiṇā
656
तत्र शब्दगुणेष्वेवैकादश प्रोक्तलक्षणाः फूत्कृतेः सावधानत्वं न्यूनताधिक्यवर्जनम्
tatra śabdaguṇeṣvevaikādaśa proktalakṣaṇāḥ phūtkṛteḥ sāvadhānatvaṃ nyūnatādhikyavarjanam
657
इति द्वादश फूत्कारगुणाः फूत्कात्रो यमलः स्तोकः कृशः स्खलित इत्यमी फूत्कारदोषा यमलं ब्रुवते प्रतिफूत्कृतिम् एवमन्वर्थनामत्वान्नोच्यते लक्षणं पृथक्
iti dvādaśa phūtkāraguṇāḥ phūtkātro yamalaḥ stokaḥ kṛśaḥ skhalita ityamī phūtkāradoṣā yamalaṃ bruvate pratiphūtkṛtim evamanvarthanāmatvānnocyate lakṣaṇaṃ pṛthak
658
कपिलस्तुम्बकी काकी संदष्टश्चाव्यवस्थितः पञ्चेति फूत्कृतेर्दोषानपरानूचिरे परे
kapilastumbakī kākī saṃdaṣṭaścāvyavasthitaḥ pañceti phūtkṛterdoṣānaparānūcire pare
659
यः कफोपहताद्वक्त्राद्विस्वरः स्फुटितो भवेत् कपिलोऽसौ तुम्बुध्वानप्रायः प्रोक्तस्तु तुम्बकी
yaḥ kaphopahatādvaktrādvisvaraḥ sphuṭito bhavet kapilo'sau tumbudhvānaprāyaḥ proktastu tumbakī
660
तारन्यूनतया काकस्वरः काकीति कथ्यते अल्पः संदष्टवद्भाति योऽसौ संदष्ट उच्यते ऊनोऽधिको वा यो रूक्षः कथ्यते सोऽव्यवस्थितः
tāranyūnatayā kākasvaraḥ kākīti kathyate alpaḥ saṃdaṣṭavadbhāti yo'sau saṃdaṣṭa ucyate ūno'dhiko vā yo rūkṣaḥ kathyate so'vyavasthitaḥ
661
कण्ठस्य गुणदोषा ये पुरोक्तास्तेषु केचन फूत्कारेऽपि यथायोगं योजनीया मनीषिभिः
kaṇṭhasya guṇadoṣā ye puroktāsteṣu kecana phūtkāre'pi yathāyogaṃ yojanīyā manīṣibhiḥ
663
इति दश फूत्कारदोषाः अङ्गुलीसारणाभ्यासः सुस्थानत्वं सुरागता सुरागव्यक्तिमाधुर्यान्विता वेगाद्गतागते गीतवादनदक्षत्वं गातॄआं! स्थानदायिता तद्दोषाच्छादनं मार्गदेशीरागेषु कौशलम्
iti daśa phūtkāradoṣāḥ aṅgulīsāraṇābhyāsaḥ susthānatvaṃ surāgatā surāgavyaktimādhuryānvitā vegādgatāgate gītavādanadakṣatvaṃ gātṝāṃ! sthānadāyitā taddoṣācchādanaṃ mārgadeśīrāgeṣu kauśalam
664
ना!वदपस्थाने रागोद्भूतिप्रगल्भता वांशिकस्य गुणानेतान्वक्ति श्रीकरणाग्रणीः
nā!vadapasthāne rāgodbhūtipragalbhatā vāṃśikasya guṇānetānvakti śrīkaraṇāgraṇīḥ
665
इति वांशिकगुणाः मिथ्याप्रयोगबाहुल्यमेतद्गुणविपर्ययः इष्टस्थानानवाप्तिश्च शिरसः कम्पनं तथा वांशिकस्येति दोषाः स्युर्वर्जनीयाः प्रयत्नतः
iti vāṃśikaguṇāḥ mithyāprayogabāhulyametadguṇaviparyayaḥ iṣṭasthānānavāptiśca śirasaḥ kampanaṃ tathā vāṃśikasyeti doṣāḥ syurvarjanīyāḥ prayatnataḥ
666
इति वांशिकदोषाः एकः स्याद्वांशिको मुख्यश्चत्वारोऽस्यानुयायिनः वांशिकानामिति प्रायस्तज्ज्ञैर्वृन्दं निगद्यते
iti vāṃśikadoṣāḥ ekaḥ syādvāṃśiko mukhyaścatvāro'syānuyāyinaḥ vāṃśikānāmiti prāyastajjñairvṛndaṃ nigadyate
667
इति वांशिकवृन्दम् अधुना मुग्धबोधार्थमुदाहरणमात्रतः वंशे देशीस्थरागाणां केषांचिद्वादनं ब्रुवे
iti vāṃśikavṛndam adhunā mugdhabodhārthamudāharaṇamātrataḥ vaṃśe deśīstharāgāṇāṃ keṣāṃcidvādanaṃ bruve
668
मध्यमं स्थायिनं कृत्वा तृतीये कम्पिते स्वरे विलम्बिते द्वितीयेऽथ स्थायिनि न्यस्यते यदा स्वस्थानं प्रथमं प्रोक्तं मध्यमादेस्तदा बुधैः
madhyamaṃ sthāyinaṃ kṛtvā tṛtīye kampite svare vilambite dvitīye'tha sthāyini nyasyate yadā svasthānaṃ prathamaṃ proktaṃ madhyamādestadā budhaiḥ
669
तृतीयकम्पनादूर्ध्वं चतुर्थं पञ्चमं ततः
tṛtīyakampanādūrdhvaṃ caturthaṃ pañcamaṃ tataḥ
670
तुर्यस्वरं द्वितीयं च कृत्वा न्यासो ग्रहे यदा तदा द्वितीयं स्वस्थानं शार्ङ्गदेवेन कीर्तितम्
turyasvaraṃ dvitīyaṃ ca kṛtvā nyāso grahe yadā tadā dvitīyaṃ svasthānaṃ śārṅgadevena kīrtitam
671
चतुर्थस्वरमाहत्य स्थायिनं तत्परं ततः समुच्चार्य स्वरं तुर्यं पञ्चमं तु विलम्ब्य च
caturthasvaramāhatya sthāyinaṃ tatparaṃ tataḥ samuccārya svaraṃ turyaṃ pañcamaṃ tu vilambya ca
672
षष्ठं च पञ्चमं कृत्वा द्वितीयं च ग्रहे यदा न्यासस्तदा तृतीयं स्यात्स्वस्थानमिति तद्विदः
ṣaṣṭhaṃ ca pañcamaṃ kṛtvā dvitīyaṃ ca grahe yadā nyāsastadā tṛtīyaṃ syātsvasthānamiti tadvidaḥ
673
ग्रहद्वितीयतुर्यांश्च पञ्चमं सप्तमं ततः कृत्वाऽष्टमं बिलम्ब्याथ द्वितीयं तत्परं ततः
grahadvitīyaturyāṃśca pañcamaṃ saptamaṃ tataḥ kṛtvā'ṣṭamaṃ bilambyātha dvitīyaṃ tatparaṃ tataḥ
674
द्वितीयं सप्तमं कृत्वा पञ्चमं च चतुर्थकम् द्वितीयं च ग्रहे न्यासः स्वस्थानं तुर्यमिष्यते
dvitīyaṃ saptamaṃ kṛtvā pañcamaṃ ca caturthakam dvitīyaṃ ca grahe nyāsaḥ svasthānaṃ turyamiṣyate
675
दृश्यते मध्यमादेस्तु ग्रहो वंशेषु मुद्रितः
dṛśyate madhyamādestu graho vaṃśeṣu mudritaḥ
676
इति मध्यमादिः षड्जे ग्रहे ममाहत्य षड्जं कृत्वा हतौ रिमौ पमान्दोल्य प्रकम्यापि पमगां द्विः प्रयुज्य च
iti madhyamādiḥ ṣaḍje grahe mamāhatya ṣaḍjaṃ kṛtvā hatau rimau pamāndolya prakamyāpi pamagāṃ dviḥ prayujya ca
677
आन्दोल्य मं प्रकम्प्यापि लघुषड्जं विधाय च कम्पयित्वा रिमौ द्वित्रान्वारानावर्त्य षड्जगौ
āndolya maṃ prakampyāpi laghuṣaḍjaṃ vidhāya ca kampayitvā rimau dvitrānvārānāvartya ṣaḍjagau
678
स्थायिन्यासाध्बवेदाद्यं स्वस्थानं मालवश्रियः आद्यस्वस्थानविधिना विधाय स्वरपञ्चकम्
sthāyinyāsādhbavedādyaṃ svasthānaṃ mālavaśriyaḥ ādyasvasthānavidhinā vidhāya svarapañcakam
680
निं विलम्ब्यावरोही चेत्पूर्वः स्वस्थानगः कृतः तदा द्वितीयं स्वस्थानं धान्तमान्दोल्य सप्तमम् आहत्य च द्वितीयस्य स्वस्थानस्यावरोहणम्
niṃ vilambyāvarohī cetpūrvaḥ svasthānagaḥ kṛtaḥ tadā dvitīyaṃ svasthānaṃ dhāntamāndolya saptamam āhatya ca dvitīyasya svasthānasyāvarohaṇam
681
कृतं यत्र तृतीयं तत्स्वस्थानमुदितं बुधैः आहत्य मं द्विगुणसं कृत्वा रिं तत्परं ततः
kṛtaṃ yatra tṛtīyaṃ tatsvasthānamuditaṃ budhaiḥ āhatya maṃ dviguṇasaṃ kṛtvā riṃ tatparaṃ tataḥ
682
तं सं प्रोच्य निमाहत्य विलम्ब्य पुनरप्यमुम् कृत्वा तृतीयं स्वस्थानावरोही क्रियते यदा तदा चतुर्थं स्वस्थानमाख्यातं मालवश्रियः
taṃ saṃ procya nimāhatya vilambya punarapyamum kṛtvā tṛtīyaṃ svasthānāvarohī kriyate yadā tadā caturthaṃ svasthānamākhyātaṃ mālavaśriyaḥ
683
षड्जोऽन्यो वा स्वरो वंशे ग्रहोऽस्या मुद्रितः स्वरः
ṣaḍjo'nyo vā svaro vaṃśe graho'syā mudritaḥ svaraḥ
684
प्रकल्ल्प्य तस्य षड्जत्वं परेषामृषभादितम् लक्ष्मेदं योजयेत्सर्वमित्युक्तं सूरिशार्ङ्गिणा
prakallpya tasya ṣaḍjatvaṃ pareṣāmṛṣabhāditam lakṣmedaṃ yojayetsarvamityuktaṃ sūriśārṅgiṇā
685
इति मालवश्रीः स्थायिनं मध्यमं कृत्वा कम्पयित्वा परं स्वयम् तुर्यं विलम्ब्य कृत्वा च तृतीयं तं द्रुताहतम्
iti mālavaśrīḥ sthāyinaṃ madhyamaṃ kṛtvā kampayitvā paraṃ svayam turyaṃ vilambya kṛtvā ca tṛtīyaṃ taṃ drutāhatam
686
विधाय तं पुनः प्रोच्य ग्रहन्यासेन जायते स्वस्थानं प्रथमं तोड्याः प्रोक्तं मुनिवरैरिति
vidhāya taṃ punaḥ procya grahanyāsena jāyate svasthānaṃ prathamaṃ toḍyāḥ proktaṃ munivarairiti
687
प्राक्स्वस्थानवदारुह्य पञ्चमादवरुह्यते स्थायिस्वरान्तं यत्रादः स्वस्थानं स्याद्द्वितीयकम्
prāksvasthānavadāruhya pañcamādavaruhyate sthāyisvarāntaṃ yatrādaḥ svasthānaṃ syāddvitīyakam
688
प्राग्वा षष्ठमारोहावरोही च ग्रहावधिः अस्यास्तृतीये स्वस्थाने चतुर्थे त्वष्टमावधौ
prāgvā ṣaṣṭhamārohāvarohī ca grahāvadhiḥ asyāstṛtīye svasthāne caturthe tvaṣṭamāvadhau
689
आरोहिण्यवरोही स्यात्पूर्ववत्तद्विदां मतः मुद्रितस्तु ग्रहः प्रोक्तो लक्ष्ये स्याल्लक्ष्मवेदिभिः
ārohiṇyavarohī syātpūrvavattadvidāṃ mataḥ mudritastu grahaḥ prokto lakṣye syāllakṣmavedibhiḥ
690
इति तोडी मध्यमं ग्रहमास्थाय प्राञ्चं प्रोच्य ततो ग्रहम्
iti toḍī madhyamaṃ grahamāsthāya prāñcaṃ procya tato graham
691
सद्वितीयं कम्पयित्वा तृतीयं सचतुर्थकम् लघूकृत्य तृतीयं चोच्चार्याऽऽहत्य च तं ततः
sadvitīyaṃ kampayitvā tṛtīyaṃ sacaturthakam laghūkṛtya tṛtīyaṃ coccāryā''hatya ca taṃ tataḥ
692
प्राचीनं स्वरमुच्चार्य स्थायिनि न्यस्यते यदा भवेद्बङ्गालरागस्य स्वस्थानं प्रथमं तदा
prācīnaṃ svaramuccārya sthāyini nyasyate yadā bhavedbaṅgālarāgasya svasthānaṃ prathamaṃ tadā
693
आरोही पञ्चमान्तः स्थात्स्वस्थानेऽस्याद्वितीयके सप्तमान्तस्तृतीये स्यात्तुर्ये स्यादष्टमावधि
ārohī pañcamāntaḥ sthātsvasthāne'syādvitīyake saptamāntastṛtīye syātturye syādaṣṭamāvadhi
694
प्राक्प्राग्वदवरोही स्यात्स्वस्थाने तूत्तरोत्तरम् लक्ष्ये तु सर्ववंशस्थो द्वितीयोऽस्य ग्रहो मतः
prākprāgvadavarohī syātsvasthāne tūttarottaram lakṣye tu sarvavaṃśastho dvitīyo'sya graho mataḥ
695
इति बङ्गालः धैवतं स्थायिनं कृत्वा प्राञ्चं तं च तृतीयकम् पुनः प्राञ्चं विधायाथ कम्पयित्वा तृतीयकम्
iti baṅgālaḥ dhaivataṃ sthāyinaṃ kṛtvā prāñcaṃ taṃ ca tṛtīyakam punaḥ prāñcaṃ vidhāyātha kampayitvā tṛtīyakam
696
विलम्ब्य चाऽऽहतं कृत्वा द्वित्रिवारं द्वितीयकम् ग्रहे न्यासाद्भैरवस्य स्वस्थानं प्रथमं भवेत्
vilambya cā''hataṃ kṛtvā dvitrivāraṃ dvitīyakam grahe nyāsādbhairavasya svasthānaṃ prathamaṃ bhavet
697
द्वितीये पञ्चमान्तः स्यादारोहोऽथ तृतीयके षष्ठोन्तः सप्तमान्तो वा चतुर्थे त्वष्टमावधिः
dvitīye pañcamāntaḥ syādāroho'tha tṛtīyake ṣaṣṭhontaḥ saptamānto vā caturthe tvaṣṭamāvadhiḥ
698
परे परेऽवरोही स्यात्स्वस्थाने पूर्वपूर्ववत् द्वितीयोऽत्र स्वरः स्थायी सर्ववंशेषु दृश्यते
pare pare'varohī syātsvasthāne pūrvapūrvavat dvitīyo'tra svaraḥ sthāyī sarvavaṃśeṣu dṛśyate
699
इति भैरवः स्थायिनं द्विगुणं षड्जं कृत्वाऽर्धं वादयेत्ततः पूर्वं ग्रहं द्वितीयं च तृतीयमथ वादयेत्
iti bhairavaḥ sthāyinaṃ dviguṇaṃ ṣaḍjaṃ kṛtvā'rdhaṃ vādayettataḥ pūrvaṃ grahaṃ dvitīyaṃ ca tṛtīyamatha vādayet
700
अथ द्वितीयमागत्य न्यस्यते स्थायिनि स्वरे यदा वराट्याः स्वस्थानं प्रथमं जायते तदा
atha dvitīyamāgatya nyasyate sthāyini svare yadā varāṭyāḥ svasthānaṃ prathamaṃ jāyate tadā
701
इह भैरववत्कार्यं स्वस्थानत्रितयं परम् स्वस्थानप्रक्रियैषैव ज्ञेया रागान्तरेष्वपि द्वितीयोऽस्याः स्वरो लक्ष्ये ग्रहत्वेनोपलक्ष्यते
iha bhairavavatkāryaṃ svasthānatritayaṃ param svasthānaprakriyaiṣaiva jñeyā rāgāntareṣvapi dvitīyo'syāḥ svaro lakṣye grahatvenopalakṣyate
702
इति वराटी ऋषभे स्थायिनि प्राञ्चं कम्पयित्वाऽर्धमस्य च
iti varāṭī ṛṣabhe sthāyini prāñcaṃ kampayitvā'rdhamasya ca
703
कृत्वा ग्रहं द्वितीयं च तृतीयं तदधः स्वरम् ग्रहमेत्य ततः प्राञ्चं प्रकम्प्योक्तार्धमस्य च
kṛtvā grahaṃ dvitīyaṃ ca tṛtīyaṃ tadadhaḥ svaram grahametya tataḥ prāñcaṃ prakampyoktārdhamasya ca
704
ग्रहे न्यासेन गर्जर्याः स्वस्थानं प्रथमं भवेत् तृतीयो दृश्यते प्रायो ग्रहोऽस्यां लक्ष्यगोचरे
grahe nyāsena garjaryāḥ svasthānaṃ prathamaṃ bhavet tṛtīyo dṛśyate prāyo graho'syāṃ lakṣyagocare
705
इति गुर्जरी षड्जे ग्रहे द्वितीयं च तृतीयं सकृदाहृतम् वेगात्कृत्वाऽथ तुर्यं च तृतीयं तदधस्तनम्
iti gurjarī ṣaḍje grahe dvitīyaṃ ca tṛtīyaṃ sakṛdāhṛtam vegātkṛtvā'tha turyaṃ ca tṛtīyaṃ tadadhastanam
706
उक्त्वा तृतीयतुर्यौ च तृतीयं तदधस्तनम् ग्रहे न्यासो वसन्तस्य स्वस्थाने प्रथमे भवेत् तृतीयस्त्वस्य वंशेषु स्थायित्वेनोपलभ्यते
uktvā tṛtīyaturyau ca tṛtīyaṃ tadadhastanam grahe nyāso vasantasya svasthāne prathame bhavet tṛtīyastvasya vaṃśeṣu sthāyitvenopalabhyate
707
इति वसन्तः स्थायिनि द्विगुणे षड्जे तदर्धं लघु वादयेत् ततस्तत्सकृदाहत्य ग्रहं तस्मात्तृतीयकम्
iti vasantaḥ sthāyini dviguṇe ṣaḍje tadardhaṃ laghu vādayet tatastatsakṛdāhatya grahaṃ tasmāttṛtīyakam
708
तुर्यं चोक्त्वा तृतीयं च सकृदाहत्य तत्परम् द्रुतं कृत्वा पञ्चमं तु विलम्ब्यास्मादधस्तनौ
turyaṃ coktvā tṛtīyaṃ ca sakṛdāhatya tatparam drutaṃ kṛtvā pañcamaṃ tu vilambyāsmādadhastanau
709
लघूकृत्य ग्रहे न्यासः स्वस्थाने प्रथमे भवेत् धन्नास्या दृश्यते वंशे स्याद्द्वितीयस्वरो ग्रहः
laghūkṛtya grahe nyāsaḥ svasthāne prathame bhavet dhannāsyā dṛśyate vaṃśe syāddvitīyasvaro grahaḥ
710
इति धन्नासी तमेव स्थायिनं कृत्वा द्वितीयं वादयेद्द्रुतम् लघू ग्रहद्वितीयौ च कृत्वा ताभ्यां परं स्वरम्
iti dhannāsī tameva sthāyinaṃ kṛtvā dvitīyaṃ vādayeddrutam laghū grahadvitīyau ca kṛtvā tābhyāṃ paraṃ svaram
711
विलम्ब्य स्फुरितं तु द्विर्विध्यात्पञ्चमं ततः अधरांस्त्रीन्क्रमादुक्त्वा स्थायिनि न्यस्यते यदा देश्यास्तदाऽऽद्यं स्वस्थानं द्वितीयोऽस्या ग्रहो जने
vilambya sphuritaṃ tu dvirvidhyātpañcamaṃ tataḥ adharāṃstrīnkramāduktvā sthāyini nyasyate yadā deśyāstadā''dyaṃ svasthānaṃ dvitīyo'syā graho jane
712
इति देशी । गान्धारे स्थायिनि प्रोच्य द्वितीयं च तृतीयकम् तुर्यं विलम्ब्य तत्प्राञ्चं कृत्वा स्पृष्ट्वा द्वितीयकम्
iti deśī | gāndhāre sthāyini procya dvitīyaṃ ca tṛtīyakam turyaṃ vilambya tatprāñcaṃ kṛtvā spṛṣṭvā dvitīyakam
713
दीर्घीकृत्य तृतीयं चोक्त्वा द्वितीयं ग्रहस्वरे न्यासो यदा स्यात्स्वस्थानं देशाख्यायास्तदाऽऽदिमम्
dīrghīkṛtya tṛtīyaṃ coktvā dvitīyaṃ grahasvare nyāso yadā syātsvasthānaṃ deśākhyāyāstadā''dimam
714
मुद्रितोऽस्या ग्रहो वंशे लक्ष्यते लक्ष्यवेदिभिः
mudrito'syā graho vaṃśe lakṣyate lakṣyavedibhiḥ
715
इति देशाख्या ग्रहं द्विगुणसं कृत्वा पूर्वं स्पृष्ट्वा तृतीयकम् कृत्वा स्पृष्ट्वा ग्रहं प्रोच्य तत्परं स्फुरितौ वदेत्
iti deśākhyā grahaṃ dviguṇasaṃ kṛtvā pūrvaṃ spṛṣṭvā tṛtīyakam kṛtvā spṛṣṭvā grahaṃ procya tatparaṃ sphuritau vadet
716
द्विस्त्रिर्वा ग्रहतत्पूर्वो न्यस्यते कम्पिते ग्रहे यदा डोम्बक्रियः प्रोक्तं स्वस्थानं प्रथमं तदा सा भूपाली श्रुता लोके द्वितीयं ग्रहमाश्रिता
dvistrirvā grahatatpūrvo nyasyate kampite grahe yadā ḍombakriyaḥ proktaṃ svasthānaṃ prathamaṃ tadā sā bhūpālī śrutā loke dvitīyaṃ grahamāśritā
717
इति डोम्बक्रीः धैवते स्थायितां नीते द्विरुच्चार्य परं लघुम् तं चाथ प्राञ्चमस्यार्धं पूर्वं पूर्वं विधाय तम्
iti ḍombakrīḥ dhaivate sthāyitāṃ nīte dviruccārya paraṃ laghum taṃ cātha prāñcamasyārdhaṃ pūrvaṃ pūrvaṃ vidhāya tam
718
विलम्ब्य कम्पयित्वाऽर्धं तस्याऽऽहत्य च तन्मुहुः पूवं प्रकम्प्य तस्यार्धं दीर्घीकृत्य ग्रहं व्रजेत्
vilambya kampayitvā'rdhaṃ tasyā''hatya ca tanmuhuḥ pūvaṃ prakampya tasyārdhaṃ dīrghīkṛtya grahaṃ vrajet
719
अथोर्धप्रेरितौ पूर्वग्रहौ कृत्वा द्वितीयकम् प्रोच्य स्पृष्ट्वा ग्रहं तस्मात्परं प्रोच्य प्रकम्प्य तु
athordhapreritau pūrvagrahau kṛtvā dvitīyakam procya spṛṣṭvā grahaṃ tasmātparaṃ procya prakampya tu
720
तृतीयं ग्रहपाश्चात्यग्रहौ तूच्चारयेन्मुहुः ततस्तृतीयमाकम्प्य विलम्ब्य तदधस्तनम्
tṛtīyaṃ grahapāścātyagrahau tūccārayenmuhuḥ tatastṛtīyamākampya vilambya tadadhastanam
721
ईषद्विरम्य स्पृष्ट्वा च द्वितीयं न्यस्यते ग्रहे यदा तदाऽऽद्यं स्वस्थानं वेलावल्याः प्रकीर्तितम् तृतीयग्रहता त्वस्या दृश्यते वंशगोचरे
īṣadviramya spṛṣṭvā ca dvitīyaṃ nyasyate grahe yadā tadā''dyaṃ svasthānaṃ velāvalyāḥ prakīrtitam tṛtīyagrahatā tvasyā dṛśyate vaṃśagocare
722
इति वेलावली पञ्चमं ग्रहमास्थायाऽऽरोहिणा पञ्चमं ततः गत्वा विलम्ब्य तं तस्मादधरं द्रुततां नयेत्
iti velāvalī pañcamaṃ grahamāsthāyā''rohiṇā pañcamaṃ tataḥ gatvā vilambya taṃ tasmādadharaṃ drutatāṃ nayet
723
ततोऽधः स्थं द्राघयित्वा स्पृष्ट्वा च द्राघितात्परम् तत्परं दीर्घतां नीत्वा पुनः प्रोच्यावरोहिणा
tato'dhaḥ sthaṃ drāghayitvā spṛṣṭvā ca drāghitātparam tatparaṃ dīrghatāṃ nītvā punaḥ procyāvarohiṇā
724
तस्मादेत्य ग्रहन्यासे स्वस्थानं प्रथमं भवेत् रागे प्रथममञ्जर्यां द्वितीयोऽस्या ग्रहो जने
tasmādetya grahanyāse svasthānaṃ prathamaṃ bhavet rāge prathamamañjaryāṃ dvitīyo'syā graho jane
725
इति प्रथममञ्जरी स्थायिनोऽर्धात्समारुह्य तृतीयादिचतुःस्वरीम् कम्पयित्वा विलम्ब्यापि षष्ठतुर्यं विधाय च
iti prathamamañjarī sthāyino'rdhātsamāruhya tṛtīyādicatuḥsvarīm kampayitvā vilambyāpi ṣaṣṭhaturyaṃ vidhāya ca
726
एत्य पञ्चममेतस्माद्ग्रहान्तमवरुह्य च ग्रहार्धं ग्रहपूर्वं च गत्वा स्पृष्ट्वा ग्रहं ततः
etya pañcamametasmādgrahāntamavaruhya ca grahārdhaṃ grahapūrvaṃ ca gatvā spṛṣṭvā grahaṃ tataḥ
727
द्वितीयं कम्पितं कृत्वा तृतीयं स्फुरितं ततः स्थायिनि स्यस्यते यत्र स्वस्थानं स्यात्तदाऽऽदिमम् आडीकामोदिकायाः स्याद्द्वितीयग्रहता जने
dvitīyaṃ kampitaṃ kṛtvā tṛtīyaṃ sphuritaṃ tataḥ sthāyini syasyate yatra svasthānaṃ syāttadā''dimam āḍīkāmodikāyāḥ syāddvitīyagrahatā jane
728
इत्याडीकामोदी स्थायिनि द्विगुणे षड्जे द्विराहत्य तृतीयकम् त्रिश्चतुर्वा ततः स्पृष्ट्वा ग्रहं पूर्वमुदीर्य च
ityāḍīkāmodī sthāyini dviguṇe ṣaḍje dvirāhatya tṛtīyakam triścaturvā tataḥ spṛṣṭvā grahaṃ pūrvamudīrya ca
729
कम्पिते स्थायिनि न्यासात्स्वस्थानं प्रथमं भवेत् रागे शुद्धवराट्यां सा द्वितीयस्थायिका जने
kampite sthāyini nyāsātsvasthānaṃ prathamaṃ bhavet rāge śuddhavarāṭyāṃ sā dvitīyasthāyikā jane
730
इति शुद्धवराटी तमेव स्थायिनं कृत्वा तं तदर्धं द्विराहतम् द्विस्त्रिर्वोक्त्वाऽथ द्वितीयं कम्पयित्वा विलम्ब्य च
iti śuddhavarāṭī tameva sthāyinaṃ kṛtvā taṃ tadardhaṃ dvirāhatam dvistrirvoktvā'tha dvitīyaṃ kampayitvā vilambya ca
731
आहत्य द्विश्चतुर्वाऽस्मात्परं कृत्वा लघुं ग्रहम् उक्त्वा ग्रहार्धपूर्वे तु दीर्घीकृत्य ग्रहे यदा
āhatya dviścaturvā'smātparaṃ kṛtvā laghuṃ graham uktvā grahārdhapūrve tu dīrghīkṛtya grahe yadā
732
न्यस्यते शुद्धनट्टायाः स्वस्थानं प्रथमं तदा वंशेष्वस्यामपि प्रायो द्वितीयो दृश्यते ग्रहः
nyasyate śuddhanaṭṭāyāḥ svasthānaṃ prathamaṃ tadā vaṃśeṣvasyāmapi prāyo dvitīyo dṛśyate grahaḥ
733
इति शुद्धनट्टा ग्रहं द्विगुणसं प्रोच्य तदर्धं च द्वितीयकम् विलम्बिते तृतीयेऽथ द्वितीयं द्रुततां नयेत्
iti śuddhanaṭṭā grahaṃ dviguṇasaṃ procya tadardhaṃ ca dvitīyakam vilambite tṛtīye'tha dvitīyaṃ drutatāṃ nayet
734
ग्रहार्धे च स्थिरीभूय कम्पयित्वा ग्रहं ततः परौ स्वरौ द्रुतीकृत्य लघूकृत्य परं ग्रहे
grahārdhe ca sthirībhūya kampayitvā grahaṃ tataḥ parau svarau drutīkṛtya laghūkṛtya paraṃ grahe
735
न्यासे कृते रामकृतेः स्वस्थानं प्रथमं भवेत् द्वितीयस्वरमेवास्या वंशे वीक्षामहे ग्रहम्
nyāse kṛte rāmakṛteḥ svasthānaṃ prathamaṃ bhavet dvitīyasvaramevāsyā vaṃśe vīkṣāmahe graham
736
इति रामक्रीः तस्मिन्नेव ग्रहे कृत्वा तृतीयं च द्वितीयकम् ग्रहार्धं द्रुतमुच्चार्य स्पृष्ट्वा पूर्वं ग्रहस्य च
iti rāmakrīḥ tasminneva grahe kṛtvā tṛtīyaṃ ca dvitīyakam grahārdhaṃ drutamuccārya spṛṣṭvā pūrvaṃ grahasya ca
737
अर्धं प्रोच्य विरम्याथ पूर्वं स्पृष्ट्वा तृतीयकम् लघूकृत्य लघोः पूर्वौ स्पृष्ट्वाऽथ स्थायिनः परौ
ardhaṃ procya viramyātha pūrvaṃ spṛṣṭvā tṛtīyakam laghūkṛtya laghoḥ pūrvau spṛṣṭvā'tha sthāyinaḥ parau
738
लघूकृत्य द्रुतं कृत्वा द्वितीयं न्यस्यते ग्रह यदा तदा गौडकृतेर्भवेत्स्वस्थानमादिमम्
laghūkṛtya drutaṃ kṛtvā dvitīyaṃ nyasyate graha yadā tadā gauḍakṛterbhavetsvasthānamādimam
739
द्वितीयोऽस्यामपि प्रायो ग्रहो लक्ष्येषु दृश्यते
dvitīyo'syāmapi prāyo graho lakṣyeṣu dṛśyate
740
इति गौडक्रीः धैवते स्थायिनि प्राञ्चं ग्रहं ग्रहतृतीयकम् तुर्यं कृत्वा तमाहत्य द्वितीयं कम्पयेत्ततः
iti gauḍakrīḥ dhaivate sthāyini prāñcaṃ grahaṃ grahatṛtīyakam turyaṃ kṛtvā tamāhatya dvitīyaṃ kampayettataḥ
741
अवरुह्य तृतीयादिक्रमेण चतुरः स्वरान् ग्रहन्यासाद्देवकृतेराद्यं स्वस्थानमादिशेत् तृतीयग्रहतां त्वस्याः पश्यामो वंशगोचरे
avaruhya tṛtīyādikrameṇa caturaḥ svarān grahanyāsāddevakṛterādyaṃ svasthānamādiśet tṛtīyagrahatāṃ tvasyāḥ paśyāmo vaṃśagocare
742
इति देवक्रीः धैवतं ग्रहमास्थाय तृतीयादवरुह्य च स्वरत्रयं विरम्याथ ग्रहं परमथ ग्रहम्
iti devakrīḥ dhaivataṃ grahamāsthāya tṛtīyādavaruhya ca svaratrayaṃ viramyātha grahaṃ paramatha graham
743
पूर्वं कृत्वा तमाहत्य ग्रहन्यासेन जायते स्वस्थानमाद्यं भैरव्यास्तृतीयोऽस्या ग्रहो जने
pūrvaṃ kṛtvā tamāhatya grahanyāsena jāyate svasthānamādyaṃ bhairavyāstṛtīyo'syā graho jane
744
इति भैरवी स्थायिनि द्विगुणे षड्जेऽधस्तृतीयं विधाय च अधस्तनं प्रकम्प्याथ विलम्ब्य स्थायिनं ततः
iti bhairavī sthāyini dviguṇe ṣaḍje'dhastṛtīyaṃ vidhāya ca adhastanaṃ prakampyātha vilambya sthāyinaṃ tataḥ
745
प्राचीनं लघुतां नीत्वा द्विस्त्रिर्वाऽऽहत्य तं ग्रहम् लघूकृत्याधरस्यार्धमास्पृश्य ग्रहपञ्चमम्
prācīnaṃ laghutāṃ nītvā dvistrirvā''hatya taṃ graham laghūkṛtyādharasyārdhamāspṛśya grahapañcamam
746
विलम्ब्य तं द्रुतीकृत्य तृतीयस्पर्शमाचरेत् अथोक्त्वा पञ्चमं तं च दीर्घीकृत्याधरं मनाक्
vilambya taṃ drutīkṛtya tṛtīyasparśamācaret athoktvā pañcamaṃ taṃ ca dīrghīkṛtyādharaṃ manāk
747
कम्पयित्वा ग्रहन्यासाद्भवेत्स्वस्थानमादिमम् छायानट्टाख्यरागस्य ग्रहो वंशे तृतीयकः
kampayitvā grahanyāsādbhavetsvasthānamādimam chāyānaṭṭākhyarāgasya graho vaṃśe tṛtīyakaḥ
748
एतां सालगनट्टां तु भाषन्ते लक्ष्यवेदिनः
etāṃ sālaganaṭṭāṃ tu bhāṣante lakṣyavedinaḥ
749
अन्ये तु पञ्चमं कृत्वा स्थायिनं रिं विधाय च मं प्रकम्प्य स्थिरीभूय पञ्चमे द्विः पमध्यमौ
anye tu pañcamaṃ kṛtvā sthāyinaṃ riṃ vidhāya ca maṃ prakampya sthirībhūya pañcame dviḥ pamadhyamau
750
कृत्वा गमृषभार्धं च संस्पृश्यार्धं पुनर्व्रजेत् ततो दीर्घौ रिमौ कृत्वा ग्रहे चेन्न्यस्यते तदा आद्यं सालगनट्टायाः स्वस्थानं तद्विदो विदुः
kṛtvā gamṛṣabhārdhaṃ ca saṃspṛśyārdhaṃ punarvrajet tato dīrghau rimau kṛtvā grahe cennyasyate tadā ādyaṃ sālaganaṭṭāyāḥ svasthānaṃ tadvido viduḥ
751
मं विधाय ग्रहं तं च द्रुतीकृत्य परं ततः उक्त्वा तुर्यं विलम्ब्याथ परमास्पृश्य पञ्चमम्
maṃ vidhāya grahaṃ taṃ ca drutīkṛtya paraṃ tataḥ uktvā turyaṃ vilambyātha paramāspṛśya pañcamam
752
विलम्ब्यातोऽवरोहेण ग्रहमेति यदा तदा स्वस्थानमादिमं रामकृतेर्वंशे द्वितीयकः ग्रहश्चिन्धमरामक्रीः सा सिद्धा लोकवर्त्मनि
vilambyāto'varoheṇa grahameti yadā tadā svasthānamādimaṃ rāmakṛtervaṃśe dvitīyakaḥ grahaścindhamarāmakrīḥ sā siddhā lokavartmani
753
इति चिन्धमरामक्रीः रिमेव ग्रहमाश्रित्य द्विस्त्रिर्वाऽऽहत्य मं ततः
iti cindhamarāmakrīḥ rimeva grahamāśritya dvistrirvā''hatya maṃ tataḥ
754
तंविलम्बिततां नीत्वा दीर्घीकृत्य नु मध्यमम् रिगौ रिदलमेतानि द्रुतीकृत्य विलम्ब्य निम्
taṃvilambitatāṃ nītvā dīrghīkṛtya nu madhyamam rigau ridalametāni drutīkṛtya vilambya nim
755
पुनरुच्चार्य तं कृत्वा धैवतं सकृदाहतम् वादयित्वा निषादं च ग्रहन्यासेन जायते
punaruccārya taṃ kṛtvā dhaivataṃ sakṛdāhatam vādayitvā niṣādaṃ ca grahanyāsena jāyate
656
नाट्यरामकृतेराद्यं स्वस्थानमिति तद्विदः अथवा मध्यमं कृत्वा ग्रहमाहत्य पञ्चमम्
nāṭyarāmakṛterādyaṃ svasthānamiti tadvidaḥ athavā madhyamaṃ kṛtvā grahamāhatya pañcamam
757
द्विस्त्रिर्वाऽप्यवरोहेण धात्क्रमादृषभं द्रुतम् एत्यार्धं तस्य षड्जं च रेरर्धं वादयेत्पुनः
dvistrirvā'pyavaroheṇa dhātkramādṛṣabhaṃ drutam etyārdhaṃ tasya ṣaḍjaṃ ca rerardhaṃ vādayetpunaḥ
758
अथोच्चार्य रिमौ पं तु विलम्ब्य न्यस्यते ग्रहे यत्र स्वस्थानमाद्यं तन्नाट्यरामकृतेर्मतम्
athoccārya rimau paṃ tu vilambya nyasyate grahe yatra svasthānamādyaṃ tannāṭyarāmakṛtermatam
759
इति नाट्यरामक्रीः ग्रहं कृत्वा धमाहत्य सकृद्ग्रहपरं स्वरम् कृत्वा ग्रहात्परौ द्विस्तु ग्रहमाहत्य पूर्वकम्
iti nāṭyarāmakrīḥ grahaṃ kṛtvā dhamāhatya sakṛdgrahaparaṃ svaram kṛtvā grahātparau dvistu grahamāhatya pūrvakam
760
द्वितीयं च क्रमादुक्त्वा ग्रहे चेन्न्यस्यते तदा स्वस्थानमाद्यं मह्लारे ग्रहो वंशे द्वितीयकः
dvitīyaṃ ca kramāduktvā grahe cennyasyate tadā svasthānamādyaṃ mahlāre graho vaṃśe dvitīyakaḥ
761
इति मह्लारः ग्रहं द्विगुणसं कृत्वा द्रुतीकृत्य ततोऽधरम्
iti mahlāraḥ grahaṃ dviguṇasaṃ kṛtvā drutīkṛtya tato'dharam
762
तमान्दोल्य द्वितीयं तु विधायाथ तृतीयकम् स्फुरितं ग्रहतत्पूर्वौ वादयित्वा ग्रहे यदा
tamāndolya dvitīyaṃ tu vidhāyātha tṛtīyakam sphuritaṃ grahatatpūrvau vādayitvā grahe yadā
763
न्यासः कणाटगौडस्य स्वस्थानं प्रथमं तदा वंशे ग्रहस्तृतीयोऽस्य गृह्यते लक्ष्यवेदिभिः
nyāsaḥ kaṇāṭagauḍasya svasthānaṃ prathamaṃ tadā vaṃśe grahastṛtīyo'sya gṛhyate lakṣyavedibhiḥ
764
इति कर्णाटगौडः ग्रहं तमेव सं कृत्वा प्रोच्य तुर्यतृतीयकौ स्थायिनं तद्दलं चोक्त्वा पूर्वस्थायिदलं ततः
iti karṇāṭagauḍaḥ grahaṃ tameva saṃ kṛtvā procya turyatṛtīyakau sthāyinaṃ taddalaṃ coktvā pūrvasthāyidalaṃ tataḥ
765
स्थायिन्यासाद्देशवालगौडस्वस्थानमादिमम् जायतेऽस्यापि वंशे तु द्वितीयो दृश्यते ग्रहः
sthāyinyāsāddeśavālagauḍasvasthānamādimam jāyate'syāpi vaṃśe tu dvitīyo dṛśyate grahaḥ
766
इति देशवालगौडः निषादे स्थायिनि प्रोच्य पूर्वं ग्रहमथोत्तरम् तुर्यं द्वितीयतस्तु त्रीनवरुह्य ग्रहे यदा
iti deśavālagauḍaḥ niṣāde sthāyini procya pūrvaṃ grahamathottaram turyaṃ dvitīyatastu trīnavaruhya grahe yadā
767
न्यासस्तुरुष्कगौडस्य तदा स्वस्थानमादिमम् लोके मालवगौडोऽसौ तृतीयोऽस्य ग्रहो गतः
nyāsasturuṣkagauḍasya tadā svasthānamādimam loke mālavagauḍo'sau tṛtīyo'sya graho gataḥ
768
इति तुरुष्कगौडः निषादाद्ग्राहतां नीतादारोहेदाचतुर्थकम् तं विलम्ब्य ततो गच्छेद्ग्रहे चेदवरोहिणा
iti turuṣkagauḍaḥ niṣādādgrāhatāṃ nītādārohedācaturthakam taṃ vilambya tato gacchedgrahe cedavarohiṇā
769
तदा द्राविडगौडस्य स्वस्थानं प्रथमं भवेत् लोके सालगगौडोऽयं द्वितीयोऽस्य ग्रहो मतः
tadā drāviḍagauḍasya svasthānaṃ prathamaṃ bhavet loke sālagagauḍo'yaṃ dvitīyo'sya graho mataḥ
770
इति द्राविडगौडः पञ्चमं ग्रहमास्थाय तृतीयं च द्वितीयकम् मुक्त्वा तृतीयं स्पृष्ट्वा च प्रान्तमुक्त्वा तृतीयकम्
iti drāviḍagauḍaḥ pañcamaṃ grahamāsthāya tṛtīyaṃ ca dvitīyakam muktvā tṛtīyaṃ spṛṣṭvā ca prāntamuktvā tṛtīyakam
771
स्पृष्ट्वा विलम्ब्य द्वितीये न्यस्यते कम्पिते ग्रहे यदा भवङ्ति कैशिक्याः स्वस्थानं प्रथमं तदा
spṛṣṭvā vilambya dvitīye nyasyate kampite grahe yadā bhavaṅti kaiśikyāḥ svasthānaṃ prathamaṃ tadā
772
तृतीयोऽस्याः स्वरो वंशे ग्रहो लक्ष्येषु दृश्यते
tṛtīyo'syāḥ svaro vaṃśe graho lakṣyeṣu dṛśyate
773
इति कैशिकी स्थायिनं द्विगुणं षड्जं द्रुतीकृत्य द्वितीयकम् उक्त्वा द्वितीयतृतीयौ द्रुतीकृत्याधराधरम्
iti kaiśikī sthāyinaṃ dviguṇaṃ ṣaḍjaṃ drutīkṛtya dvitīyakam uktvā dvitīyatṛtīyau drutīkṛtyādharādharam
774
उदीर्य तं द्रुतीकृत्य द्वितीयं वादयेत्ततः तृतीयं द्विस्त्रिराहत्य स्यायिनि न्यस्यते यदा
udīrya taṃ drutīkṛtya dvitīyaṃ vādayettataḥ tṛtīyaṃ dvistrirāhatya syāyini nyasyate yadā
775
ललितायास्तदा प्रोक्तं स्वस्थानं प्रथमं बुधैः अस्यामपि स्वरो लक्ष्ये तृतीयो दृश्यते ग्रहः
lalitāyāstadā proktaṃ svasthānaṃ prathamaṃ budhaiḥ asyāmapi svaro lakṣye tṛtīyo dṛśyate grahaḥ
776
इति ललिता ग्रहं द्विगुणसं कृत्वाऽधस्तनं स्थायिनं तथा कृत्वा द्वितीयतुर्यौ च द्वितीयस्थायिनौ स्पृशेत्
iti lalitā grahaṃ dviguṇasaṃ kṛtvā'dhastanaṃ sthāyinaṃ tathā kṛtvā dvitīyaturyau ca dvitīyasthāyinau spṛśet
777
विलम्बिते द्वितीयेऽथ स्थायिनि न्यस्यते यदा श्रीरागस्य बुधैः प्रोक्तं तदा स्वस्थानमादिमम् स्वरो वंशे द्वितीयोऽस्य ग्रहत्वेनोपलक्षितः
vilambite dvitīye'tha sthāyini nyasyate yadā śrīrāgasya budhaiḥ proktaṃ tadā svasthānamādimam svaro vaṃśe dvitīyo'sya grahatvenopalakṣitaḥ
778
इति श्रीरागः यो ग्रहः द्रियते वंशे तमपेक्ष्यात्र योजयेत् लक्षणस्थं द्वितीयादि यदा किंतु ग्रहादयः
iti śrīrāgaḥ yo grahaḥ driyate vaṃśe tamapekṣyātra yojayet lakṣaṇasthaṃ dvitīyādi yadā kiṃtu grahādayaḥ
वंशप्रकरणम् (cont. 5)
779
यावन्तो यत्र रागे स्युः स्वरा लक्ष्मणि तावताम् संभवः स्थायिना येन स्थायिनं तत्र संश्रयेत्
yāvanto yatra rāge syuḥ svarā lakṣmaṇi tāvatām saṃbhavaḥ sthāyinā yena sthāyinaṃ tatra saṃśrayet
780
अनुग्रहाय मुग्धानामित्येते कतिचिन्मया रागाः प्रोक्ताः पथाऽनेन संपश्यध्वं बुधाः परान्
anugrahāya mugdhānāmityete katicinmayā rāgāḥ proktāḥ pathā'nena saṃpaśyadhvaṃ budhāḥ parān
वाद्याध्यायः
781
पावो वेणुसमुत्पन्नः स्यान्नवाङ्गुलवंशवत् कृतावेष्टो वङ्गपत्रैर्लोकरीत्यैष वाद्यते
pāvo veṇusamutpannaḥ syānnavāṅgulavaṃśavat kṛtāveṣṭo vaṅgapatrairlokarītyaiṣa vādyate
782
इति पावलक्षणम् पाविका वैणवी कार्या द्वादशाङ्गुलदैर्घ्यभाक् स्थौल्येऽङ्गुष्ठमिता गर्भे स्वदैर्घ्ये सुषिरं श्रिता
iti pāvalakṣaṇam pāvikā vaiṇavī kāryā dvādaśāṅguladairghyabhāk sthaulye'ṅguṣṭhamitā garbhe svadairghye suṣiraṃ śritā
783
कनिष्ठाग्रमितस्थौल्यमस्या लोकानुसारतः फूत्काररन्ध्रमेकं स्यात्पञ्च स्युः स्वरसिद्धये वादनं विविधं नागयक्षावेशविधायकम्
kaniṣṭhāgramitasthaulyamasyā lokānusārataḥ phūtkārarandhramekaṃ syātpañca syuḥ svarasiddhaye vādanaṃ vividhaṃ nāgayakṣāveśavidhāyakam
784
इति पाविकालक्षणम् हस्तद्वयाधिका माने मुखरन्ध्रसमन्विता चतुःस्वरच्छिद्रयुता मुरली चारुनादिनी
iti pāvikālakṣaṇam hastadvayādhikā māne mukharandhrasamanvitā catuḥsvaracchidrayutā muralī cārunādinī
785
इति मुरली शृङ्गजा दारवी वा स्यात्काहलाकृतिधारिणी अष्टाविंशत्यङ्गुला च दैर्घ्ये मधुकरी शुभा
iti muralī śṛṅgajā dāravī vā syātkāhalākṛtidhāriṇī aṣṭāviṃśatyaṅgulā ca dairghye madhukarī śubhā
786
मुखरन्ध्रं च तस्याः स्यात्तुवरीबीजसंनिभम् मुखरन्ध्रादङ्गुलानि त्यक्त्वा चत्वारि वंशवत्
mukharandhraṃ ca tasyāḥ syāttuvarībījasaṃnibham mukharandhrādaṅgulāni tyaktvā catvāri vaṃśavat
787
विधाय सप्त रन्ध्राणि कुर्वीत विवरान्तरम् तेषां च मुखरन्ध्रस्य मध्येऽधोभागसंस्थितम्
vidhāya sapta randhrāṇi kurvīta vivarāntaram teṣāṃ ca mukharandhrasya madhye'dhobhāgasaṃsthitam
788
मधुरध्वानसिद्ध्यै तन्मुखरन्ध्रे तु ताम्रजा निधातव्या यवस्थूला नलिका चतुरङ्गुला
madhuradhvānasiddhyai tanmukharandhre tu tāmrajā nidhātavyā yavasthūlā nalikā caturaṅgulā
789
तदूर्ध्वं चक्रिका स्थाप्या दन्तजा शुक्तिजाऽथवा रन्ध्रमध्ये काशमयीं यद्वा देवनलोद्भवाम्
tadūrdhvaṃ cakrikā sthāpyā dantajā śuktijā'thavā randhramadhye kāśamayīṃ yadvā devanalodbhavām
790
शुक्तिकां किंचिदुन्निद्रमालतीकलिकाकृतिम् मृदुलां क्षीरपाकेण क्षिप्त्वा मधुकरीं ततः
śuktikāṃ kiṃcidunnidramālatīkalikākṛtim mṛdulāṃ kṣīrapākeṇa kṣiptvā madhukarīṃ tataḥ
791
वंशवद्वादयेद्रन्ध्रं पिदधीताप्यधस्तनम् वामाङ्गुष्ठाग्रभागेणेत्युक्तं निःशङ्कसूरिणा
vaṃśavadvādayedrandhraṃ pidadhītāpyadhastanam vāmāṅguṣṭhāgrabhāgeṇetyuktaṃ niḥśaṅkasūriṇā
792
इति मधुकरीलक्षणम् ताम्रजा राजती यद्वा काञ्चनी सुषिरान्तरा धत्तूरकुसुमाकारवदनेन विराजिता
iti madhukarīlakṣaṇam tāmrajā rājatī yadvā kāñcanī suṣirāntarā dhattūrakusumākāravadanena virājitā
793
हस्तत्रयमिता दैर्घ्ये काहला वाद्यते जनैः हाहूवर्णवती वीरबिरुदोच्चारकारिणी
hastatrayamitā dairghye kāhalā vādyate janaiḥ hāhūvarṇavatī vīrabirudoccārakāriṇī
794
इति काहलालक्षणम् हस्तद्वयकृता या सा सैव तुण्डकिनी मता तुरुतुर्यपि सा लोके तित्तिरी च निगद्यते यमलं तुण्डकिन्योश्च वाद्यं वाद्यविदो विदुः
iti kāhalālakṣaṇam hastadvayakṛtā yā sā saiva tuṇḍakinī matā turuturyapi sā loke tittirī ca nigadyate yamalaṃ tuṇḍakinyośca vādyaṃ vādyavido viduḥ
975
इति तुण्डकिनीलक्षणम् तुण्डकिन्येव चुक्का स्याद्दैर्घ्ये हस्तचतुष्टया
iti tuṇḍakinīlakṣaṇam tuṇḍakinyeva cukkā syāddairghye hastacatuṣṭayā
796
इति चुक्कालक्षणम् करेणुवदनाकारवदनं दोषवर्जितम् वृङ्गं यन्माहिषं श्लक्ष्णं स्निग्धं सुघटितं कृतम्
iti cukkālakṣaṇam kareṇuvadanākāravadanaṃ doṣavarjitam vṛṅgaṃ yanmāhiṣaṃ ślakṣṇaṃ snigdhaṃ sughaṭitaṃ kṛtam
797
शृङ्गस्यानडुहश्चाथ धत्तूरकुसुमाकृति खण्डमष्टाङ्गुलं न्यस्य मूलेऽस्य ध्वनिवृद्धये
śṛṅgasyānaḍuhaścātha dhattūrakusumākṛti khaṇḍamaṣṭāṅgulaṃ nyasya mūle'sya dhvanivṛddhaye
798
अग्रं द्वित्राङ्गुलं तस्य च्छित्वा फूत्काररन्ध्रकम् विधाय तुथुकारेण वादयेद्विविधध्वनिम् एतद्वै ध्वानगम्भीरं वाद्यं गोपालकेलिषु
agraṃ dvitrāṅgulaṃ tasya cchitvā phūtkārarandhrakam vidhāya tuthukāreṇa vādayedvividhadhvanim etadvai dhvānagambhīraṃ vādyaṃ gopālakeliṣu
799
इति शृङ्गलक्षणम् निर्दोषस्योत्खातनाभेः शङ्खस्यैकादशाङ्गुलम् शिखरं निर्मितं धातुमिच्छकाभ्यां मनोहरम्
iti śṛṅgalakṣaṇam nirdoṣasyotkhātanābheḥ śaṅkhasyaikādaśāṅgulam śikharaṃ nirmitaṃ dhātumicchakābhyāṃ manoharam
800
मूलतश्चाग्रपर्यन्तं ह्रस्वमानाकृपि क्रमात् रन्ध्रमर्धाङ्गुलमितं शिखरस्य मुखे भवेत्
mūlataścāgraparyantaṃ hrasvamānākṛpi kramāt randhramardhāṅgulamitaṃ śikharasya mukhe bhavet
801
अन्तस्तु माषमात्रं स्याच्छङ्कमेवंविधं सुधीः धृत्वा कर्कटहस्तेन भूरिश्वासभृतोदरम् हुंभुंथो दिगिदित्येतद्वर्णोद्बोधेन वादयेत्
antastu māṣamātraṃ syācchaṅkamevaṃvidhaṃ sudhīḥ dhṛtvā karkaṭahastena bhūriśvāsabhṛtodaram huṃbhuṃtho digidityetadvarṇodbodhena vādayet
802
इति शङ्कलक्षणम् मार्गदेशीगतत्वेन पटहो द्विविधो भवेत् मार्गस्थपटहस्यात्र लक्षणं तावदुच्यते
iti śaṅkalakṣaṇam mārgadeśīgatatvena paṭaho dvividho bhavet mārgasthapaṭahasyātra lakṣaṇaṃ tāvaducyate
803
सार्धहस्तद्वयं तस्य दैर्घ्यं स्यात्परिधिः पुनः षष्ट्यङ्गुलो मध्यदेशः पृथुलो दक्षिणं मुखम्
sārdhahastadvayaṃ tasya dairghyaṃ syātparidhiḥ punaḥ ṣaṣṭyaṅgulo madhyadeśaḥ pṛthulo dakṣiṇaṃ mukham
804
कर्तव्यं संमितं सार्धैरेकादशभिरङ्गुलैः वामं तु दशभिः सार्धैः संमितं दक्षिणे मुखे
kartavyaṃ saṃmitaṃ sārdhairekādaśabhiraṅgulaiḥ vāmaṃ tu daśabhiḥ sārdhaiḥ saṃmitaṃ dakṣiṇe mukhe
805
आयसं वलयं कार्यं वामे वल्लीसमुद्भवम्
āyasaṃ valayaṃ kāryaṃ vāme vallīsamudbhavam
806
षाण्मासिको मृतो वत्सो यस्तस्याऽऽदाय पारिकाम् तयाऽवगुण्ठ्य वलयं वल्लीजं वामवक्त्रगम्
ṣāṇmāsiko mṛto vatso yastasyā''dāya pārikām tayā'vaguṇṭhya valayaṃ vallījaṃ vāmavaktragam
807
सप्तरन्ध्रान्वितं कृत्वा सुदृढैः सूक्ष्मदोरकैः निक्षिप्तैस्तेषु रन्ध्रेषु बन्धव्याः कलशाः श्लथम्
saptarandhrānvitaṃ kṛtvā sudṛḍhaiḥ sūkṣmadorakaiḥ nikṣiptaisteṣu randhreṣu bandhavyāḥ kalaśāḥ ślatham
808
ते हेमादिमयाः सप्त दैर्घ्येण चतुरङ्गुलाः त्यक्त्वाऽङ्गुलानि चत्वारि वामे स्याल्लोहपत्रिकाम्
te hemādimayāḥ sapta dairghyeṇa caturaṅgulāḥ tyaktvā'ṅgulāni catvāri vāme syāllohapatrikām
809
अङ्गुलत्रयविस्तारां पटहे वेष्टयेद्दृढम् बाह्यकायस्य यच्चर्म पशोस्तेन घनेन च
aṅgulatrayavistārāṃ paṭahe veṣṭayeddṛḍham bāhyakāyasya yaccarma paśostena ghanena ca
810
कम्बलाख्येन बध्नीयात्पिहितं वदनद्वयम् दक्षिणास्यस्य कवलं परितः कृतरन्ध्रकम्
kambalākhyena badhnīyātpihitaṃ vadanadvayam dakṣiṇāsyasya kavalaṃ paritaḥ kṛtarandhrakam
811
रन्ध्रक्षिप्तैर्गुणैर्गाढमाकृष्येतरवक्त्रगैः वलये तान्गुणान्सम्यग्बध्नीयाद्दार्ढ्यसिद्धये
randhrakṣiptairguṇairgāḍhamākṛṣyetaravaktragaiḥ valaye tānguṇānsamyagbadhnīyāddārḍhyasiddhaye
812
वामास्यकवलान्तस्थसप्तरन्ध्रनिवेशितैः गुणैरावेष्ट्य कलशानायसैर्वलयैर्दृढैः
vāmāsyakavalāntasthasaptarandhraniveśitaiḥ guṇairāveṣṭya kalaśānāyasairvalayairdṛḍhaiḥ
813
अन्तः क्षिप्त्वा समाकृष्टैर्वलये गाढतां नयेत् कलशेभ्यो बहिर्वामवलयान्ते च बध्यते
antaḥ kṣiptvā samākṛṣṭairvalaye gāḍhatāṃ nayet kalaśebhyo bahirvāmavalayānte ca badhyate
814
वेष्टनाय कटेः कच्छेत्युक्तोऽयं स्कन्ददैवतः श्रीयज्ञपुरवर्येण पटहो मार्गसंभवः
veṣṭanāya kaṭeḥ kacchetyukto'yaṃ skandadaivataḥ śrīyajñapuravaryeṇa paṭaho mārgasaṃbhavaḥ
815
देशीस्थोऽप्येवमेव स्याद्दैर्घ्येऽसौ सार्धहस्तकः सप्ताङ्गुलं दक्षिणास्यमन्यत्सार्धषडङ्गुलम्
deśīstho'pyevameva syāddairghye'sau sārdhahastakaḥ saptāṅgulaṃ dakṣiṇāsyamanyatsārdhaṣaḍaṅgulam
816
आन्तरं जाठरं चर्म पशोर्गदितमुद्दली तया तु स्वेच्छया वक्त्रं वाममस्य निबध्यते
āntaraṃ jāṭharaṃ carma paśorgaditamuddalī tayā tu svecchayā vaktraṃ vāmamasya nibadhyate
817
विशेषोऽयं भवेदस्मिन्नुभौ खादिरदारुजौ त्रिधोक्तोऽयं द्वयोरन्यैरुत्तमो मध्यमोऽधमः
viśeṣo'yaṃ bhavedasminnubhau khādiradārujau tridhokto'yaṃ dvayoranyairuttamo madhyamo'dhamaḥ
818
उत्तमः प्रोक्तमानः स्याद्द्वादशांशोनितः पुनः मध्यमः षष्ठभागेन विहीनस्त्वधमो भवेत्
uttamaḥ proktamānaḥ syāddvādaśāṃśonitaḥ punaḥ madhyamaḥ ṣaṣṭhabhāgena vihīnastvadhamo bhavet
819
अथाऽऽद्यवर्णाः ङवर्जितः कवर्गश्च टतवर्गौ रहावपि इति षोडश वर्णाः स्युरुभयोः पाटसंज्ञकाः
athā''dyavarṇāḥ ṅavarjitaḥ kavargaśca ṭatavargau rahāvapi iti ṣoḍaśa varṇāḥ syurubhayoḥ pāṭasaṃjñakāḥ
820
संयोगविप्रयोगाभ्यां क्रमव्युत्क्रमयोगतः सस्वरत्वास्वरत्वाभ्यां पाटास्ते स्युरनेकधा
saṃyogaviprayogābhyāṃ kramavyutkramayogataḥ sasvaratvāsvaratvābhyāṃ pāṭāste syuranekadhā
821
उद्दल्यामेव झेंकारो देंकारः कवलेऽधिकः देशीपटहमेवाऽऽहुरिममड्डावजं जनाः
uddalyāmeva jheṃkāro deṃkāraḥ kavale'dhikaḥ deśīpaṭahamevā''hurimamaḍḍāvajaṃ janāḥ
822
अष्टादशाङ्गुलः किंचिन्नताग्रो मध्यतःपृथुः कोणः कार्यो मूलदेशे मदनाम्बरवेष्टितः
aṣṭādaśāṅgulaḥ kiṃcinnatāgro madhyataḥpṛthuḥ koṇaḥ kāryo mūladeśe madanāmbaraveṣṭitaḥ
823
पद्मासनोपविष्टेन गोष्ठ्यामूरुद्वयोपरि संस्थाप्य मार्गपटहो वाद्यो वर्णोद्भवे पटुः
padmāsanopaviṣṭena goṣṭhyāmūrudvayopari saṃsthāpya mārgapaṭaho vādyo varṇodbhave paṭuḥ
824
नाटके त्वर्धवक्त्रोऽयं वाद्यते घटवाद्यवत् कोणेन पाणिना वाऽस्य वादनं सूरयो विदुः
nāṭake tvardhavaktro'yaṃ vādyate ghaṭavādyavat koṇena pāṇinā vā'sya vādanaṃ sūrayo viduḥ
825
इति पटहलक्षणम् ये पाटाः पटहे प्रोक्तास्तेषां विविधगुम्फनात् हस्तोद्भवाः पाटभेदा हस्तपाटाः प्रकीर्तिताः
iti paṭahalakṣaṇam ye pāṭāḥ paṭahe proktāsteṣāṃ vividhagumphanāt hastodbhavāḥ pāṭabhedā hastapāṭāḥ prakīrtitāḥ
826
ते चानन्ता न शक्यन्ते प्रत्येकं वेदितुं जनैः प्रदर्शनार्थमेतेषु कतिचित्प्रतिपादये
te cānantā na śakyante pratyekaṃ vedituṃ janaiḥ pradarśanārthameteṣu katicitpratipādaye
827
सद्योजातान्नागबन्धः स्वस्तिको वामदेवतः अलग्नोऽभूदघोरात्तु शुद्धिस्तत्पुरुषाभिधात्
sadyojātānnāgabandhaḥ svastiko vāmadevataḥ alagno'bhūdaghorāttu śuddhistatpuruṣābhidhāt
828
आसीदीशानवक्त्रस्तु समस्खलितसंज्ञकः जाताः पञ्चेति पञ्चभ्यो मुखेभ्यः पार्वतीपतेः
āsīdīśānavaktrastu samaskhalitasaṃjñakaḥ jātāḥ pañceti pañcabhyo mukhebhyaḥ pārvatīpateḥ
829
अतस्ते सर्वपाटानां पाटा मुख्यतमा मताः क्रमात्तद्देवता ब्रह्मविष्णुशर्वरवीन्दवः
ataste sarvapāṭānāṃ pāṭā mukhyatamā matāḥ kramāttaddevatā brahmaviṣṇuśarvaravīndavaḥ
830
नागबन्धश्च पवनस्तथैकैकसराभिधौ ततो दुःसरसंचारविक्षेपा नागबन्धजाः
nāgabandhaśca pavanastathaikaikasarābhidhau tato duḥsarasaṃcāravikṣepā nāgabandhajāḥ
831
सप्तेत्यथ स्वस्तिकजाः स्वस्तिको बलिकोहलः फुल्लपूर्वश्च विक्षेपः कुण्डलीपूर्वकश्च सः
saptetyatha svastikajāḥ svastiko balikohalaḥ phullapūrvaśca vikṣepaḥ kuṇḍalīpūrvakaśca saḥ
832
संचारविलिखी खण्डनागबन्धश्च पूरकः भेदाः सप्तेत्यलग्नस्य त्वेते सप्त प्रकीर्तिताः
saṃcāravilikhī khaṇḍanāgabandhaśca pūrakaḥ bhedāḥ saptetyalagnasya tvete sapta prakīrtitāḥ
833
अलग्नोत्सारविश्रामा विषमाद्या खली सरी स्फुरी स्फुरणकश्चेति शुद्धे स्याच्छुद्धिरादिमः
alagnotsāraviśrāmā viṣamādyā khalī sarī sphurī sphuraṇakaśceti śuddhe syācchuddhirādimaḥ
834
स्वरस्फुरणकोच्छल्लवलतावघटास्ततः तकारो माणिक्यवल्ली भेदाः सप्तेति संमताः
svarasphuraṇakocchallavalatāvaghaṭāstataḥ takāro māṇikyavallī bhedāḥ sapteti saṃmatāḥ
835
समस्खलितकस्याऽऽद्यः समस्खलितसंज्ञकः विकटः सदृशः पाटखली चाडुखली ततः
samaskhalitakasyā''dyaḥ samaskhalitasaṃjñakaḥ vikaṭaḥ sadṛśaḥ pāṭakhalī cāḍukhalī tataḥ
836
अनुच्छल्लस्तथा खुत्तो भेदाः सप्तेति सन्त्यमी पञ्चत्रिंशद्धस्तपाटास्तलपाटाश्च कीर्तिताः
anucchallastathā khutto bhedāḥ sapteti santyamī pañcatriṃśaddhastapāṭāstalapāṭāśca kīrtitāḥ
837
कोणाहतश्च संभ्रान्तो विषमार्धसमाविति चत्वारो हस्तपाटाः स्युर्नन्दिकेश्वरभाषिताः
koṇāhataśca saṃbhrānto viṣamārdhasamāviti catvāro hastapāṭāḥ syurnandikeśvarabhāṣitāḥ
838
उत्फुल्लः खलकस्तद्वत्पाण्यन्तरनिकुण्टकः दण्डहस्तः पिण्डहस्तो युगहस्तोऽर्धहस्तकौ
utphullaḥ khalakastadvatpāṇyantaranikuṇṭakaḥ daṇḍahastaḥ piṇḍahasto yugahasto'rdhahastakau
839
स्थूलहस्तोऽर्धार्धपाणिः पार्श्वपाण्यर्धपाण्यपि कर्तरीसमकर्तर्यौ ततो विषमकर्तरी
sthūlahasto'rdhārdhapāṇiḥ pārśvapāṇyardhapāṇyapi kartarīsamakartaryau tato viṣamakartarī
840
समपाणिश्च विषमपाणिः स्यात्पाणिहस्तकः नागबन्धोऽप्यवघटः स्वस्तिकश्च समग्रहः इत्येकविंशतिर्हस्तपाटाः स्युः पटहादिषु
samapāṇiśca viṣamapāṇiḥ syātpāṇihastakaḥ nāgabandho'pyavaghaṭaḥ svastikaśca samagrahaḥ ityekaviṃśatirhastapāṭāḥ syuḥ paṭahādiṣu
841
उल्लोलः पाण्यन्तरश्च निर्घोषः खण्डकर्तरी दण्डहस्तः समनखो बिन्दुर्यमलहस्तकः
ullolaḥ pāṇyantaraśca nirghoṣaḥ khaṇḍakartarī daṇḍahastaḥ samanakho binduryamalahastakaḥ
842
रेचितो भ्रमरो विद्युद्विलासोऽप्यर्धकर्तरी अलग्नाख्यस्ततो रेफः समपाणिरतः परम्
recito bhramaro vidyudvilāso'pyardhakartarī alagnākhyastato rephaḥ samapāṇirataḥ param
843
परिवृत्तः षोडशेति वाद्येषु पटहादिषु एतान्प्रायो हुडुक्कायां कुर्वते वाद्यवेदिनः
parivṛttaḥ ṣoḍaśeti vādyeṣu paṭahādiṣu etānprāyo huḍukkāyāṃ kurvate vādyavedinaḥ
844
अष्टौ विषमपाटाः स्युरपाटाख्यान्ब्रुवेऽधुना
aṣṭau viṣamapāṭāḥ syurapāṭākhyānbruve'dhunā
845
तलप्रहारः प्रहरो वलितो गुरुगुञ्जितः अर्धसञ्चस्त्रिसञ्चश्च विषमोऽभ्यस्त इत्यमी
talaprahāraḥ praharo valito guruguñjitaḥ ardhasañcastrisañcaśca viṣamo'bhyasta ityamī
846
स्यातामलगपाटौ द्वौ सञ्चविच्छुरिताभिधौ भ्रमरः कुञ्चितश्चेति चित्रपाटावुभौ मतौ
syātāmalagapāṭau dvau sañcavicchuritābhidhau bhramaraḥ kuñcitaśceti citrapāṭāvubhau matau
847
अष्टाशीतिरिमे हस्तपाटा निःशङ्ककीर्तिताः
aṣṭāśītirime hastapāṭā niḥśaṅkakīrtitāḥ
848
शिववक्त्रोत्थपाटानां स्वरूपं प्रतिपादये तेषामुत्पादकान्पाणीँल्लोकतो लक्षयेत्सुधीः
śivavaktrotthapāṭānāṃ svarūpaṃ pratipādaye teṣāmutpādakānpāṇīm̐llokato lakṣayetsudhīḥ
849
कनिष्ठाङ्गुष्ठसंयोगाच्छेषाङ्गुलिविवर्धनात् कोणाहतो हस्तपाटः शार्ङ्गदेवोदितो यथा
kaniṣṭhāṅguṣṭhasaṃyogāccheṣāṅgulivivardhanāt koṇāhato hastapāṭaḥ śārṅgadevodito yathā
1
खुंखुंधरि खुंखुंधरि करगिड करगिड । इति कोणाहतः
khuṃkhuṃdhari khuṃkhuṃdhari karagiḍa karagiḍa | iti koṇāhataḥ
850
सर्वाङ्गुल्यग्रघातश्च सर्वाङ्गुलिविवर्तनम् यस्य निष्पादकं सोऽत्र संभ्रान्तः कथितो यथा
sarvāṅgulyagraghātaśca sarvāṅgulivivartanam yasya niṣpādakaṃ so'tra saṃbhrāntaḥ kathito yathā
2
दरगिडदरगिड गिरिगिडद दाणकिट मटटकु इति संभ्रान्तः
daragiḍadaragiḍa girigiḍada dāṇakiṭa maṭaṭaku iti saṃbhrāntaḥ
851
चलनं मणिबन्धस्य पताकस्याथ कम्पनम् पादकम्पोऽथ जनको यस्यासौ विषमो यथा
calanaṃ maṇibandhasya patākasyātha kampanam pādakampo'tha janako yasyāsau viṣamo yathā
3
दह्रें दह्रें खुंखुं दह्रें खुंखुं दह्रें ततकि ततकि इति विषमः
dahreṃ dahreṃ khuṃkhuṃ dahreṃ khuṃkhuṃ dahreṃ tataki tataki iti viṣamaḥ
852
पूर्वलक्ष्मविपर्यासाद्भवेदर्धसमो यथा
pūrvalakṣmaviparyāsādbhavedardhasamo yathā
4
ददगिद गिगिरिकिटदगि थॐ थॐ गिदथॐगिद इत्यर्धसमः
dadagida gigirikiṭadagi thaॐ thaॐ gidathaॐgida ityardhasamaḥ
853
उत्फुल्लो नखराघातादलपद्मस्य जायते
utphullo nakharāghātādalapadmasya jāyate
1
कथें कथें इत्युत्फुल्लः
katheṃ katheṃ ityutphullaḥ
854
यदा प्रसारिताङ्गुष्ठः शुकतुण्डस्य हन्यते विरलाङ्गुलिभिर्वाद्यं क्रमेण खलकस्तदा
yadā prasāritāṅguṣṭhaḥ śukatuṇḍasya hanyate viralāṅgulibhirvādyaṃ krameṇa khalakastadā
2
दांगिड गिडदगिदा इति खलकः
dāṃgiḍa giḍadagidā iti khalakaḥ
855
यस्तु दक्षिणहस्तस्य तर्जन्यङ्गुष्ठघाततः क्रमव्युत्क्रमघातात्तु वामहस्तेन रेफवत् जायते शार्ङ्गिणोक्तोऽसौ पाण्यन्तरनिकुट्टकः
yastu dakṣiṇahastasya tarjanyaṅguṣṭhaghātataḥ kramavyutkramaghātāttu vāmahastena rephavat jāyate śārṅgiṇokto'sau pāṇyantaranikuṭṭakaḥ
3
दगिडदां खरिक्कदां खरिक्क खरिक्कदांदां खरिखरिदां गिडदां इति पाण्यन्तरनिकुट्टकः
dagiḍadāṃ kharikkadāṃ kharikka kharikkadāṃdāṃ kharikharidāṃ giḍadāṃ iti pāṇyantaranikuṭṭakaḥ
856
ऊर्ध्वघातं पताकेन कृत्वैकमथ रेफतः कृतौ यत्रोर्ध्वघातौ द्वौ दण्डहस्तो भवेदसौ
ūrdhvaghātaṃ patākena kṛtvaikamatha rephataḥ kṛtau yatrordhvaghātau dvau daṇḍahasto bhavedasau
4
दातरिकिट दां खरिखरिदां इति दण्डहस्तः
dātarikiṭa dāṃ kharikharidāṃ iti daṇḍahastaḥ
5
क्रमाद्रेफोऽर्धहस्ताभ्यां पिण्डहस्तः प्रजायते थरिकटझें थरिकटझें इति पिण्डहस्तः
kramādrepho'rdhahastābhyāṃ piṇḍahastaḥ prajāyate tharikaṭajheṃ tharikaṭajheṃ iti piṇḍahastaḥ
857
रेफात्मभ्यां कराभ्यां चेदूर्ध्वघातद्वयं पृथक्
rephātmabhyāṃ karābhyāṃ cedūrdhvaghātadvayaṃ pṛthak
6
क्रियते पाटनिष्पत्त्यै युगहस्तस्तदा भवेत् द्रेंद्रें दांदां इति युगहस्तः
kriyate pāṭaniṣpattyai yugahastastadā bhavet dreṃdreṃ dāṃdāṃ iti yugahastaḥ
858
ऊर्ध्वहस्तो दक्षिणेन तलेनोद्गाढघातकः
ūrdhvahasto dakṣiṇena talenodgāḍhaghātakaḥ
7
दरगिड दांदां इत्यूर्ध्वहस्तः
daragiḍa dāṃdāṃ ityūrdhvahastaḥ
859
ऊर्ध्वघातद्वयं कृत्वा तलहस्तेन हन्यते यदा वाद्यपुटद्वंद्वं स्थूलहस्तस्तदोदितः
ūrdhvaghātadvayaṃ kṛtvā talahastena hanyate yadā vādyapuṭadvaṃdvaṃ sthūlahastastadoditaḥ
8
खुंखुंदखुंखुंद इति स्थूलहस्तः
khuṃkhuṃdakhuṃkhuṃda iti sthūlahastaḥ
9
अर्धार्धपाणिरर्धाभ्यां करयोस्ताडनाद्भवेत् खुदां खुदां इत्यर्धार्धपाणिः
ardhārdhapāṇirardhābhyāṃ karayostāḍanādbhavet khudāṃ khudāṃ ityardhārdhapāṇiḥ
860
वादनं नखराग्रेण पार्श्वपाणिरुदाहृतः
vādanaṃ nakharāgreṇa pārśvapāṇirudāhṛtaḥ
10
थरगिड दागिड दगिड दगिड इति पार्श्वपाणिः
tharagiḍa dāgiḍa dagiḍa dagiḍa iti pārśvapāṇiḥ
11
अर्धपाणिर्भवेदेककराग्रकृतताडनात् दगिड दगिड दरगिड दरगिड इत्यर्धपाणिः
ardhapāṇirbhavedekakarāgrakṛtatāḍanāt dagiḍa dagiḍa daragiḍa daragiḍa ityardhapāṇiḥ
861
प्रचालनाद्वामहस्ताङ्गुलीनां कर्तरी मता
pracālanādvāmahastāṅgulīnāṃ kartarī matā
13
टिरि टिरि टिरि किटथॐ दिगिदां तिरि टिरि किटझेंझे तकि- किट इति कर्तरी कर्तरीभ्यां समं घातः कराभ्यां समकर्तरी झिंनकिट कनकिट किटझेंथॐ दिगिद तिरिटि तिरिटिकि इति समकर्तरी
ṭiri ṭiri ṭiri kiṭathaॐ digidāṃ tiri ṭiri kiṭajheṃjhe taki- kiṭa iti kartarī kartarībhyāṃ samaṃ ghātaḥ karābhyāṃ samakartarī jhiṃnakiṭa kanakiṭa kiṭajheṃthaॐ digida tiriṭi tiriṭiki iti samakartarī
862
क्रमेण ताडनाद्द्वाभ्यां भवेद्विषमकर्तरी
krameṇa tāḍanāddvābhyāṃ bhavedviṣamakartarī
14
टिरि टिरि थॐ दिगिद टिरि टिरि किद इति विषमकर्तरी
ṭiri ṭiri thaॐ digida ṭiri ṭiri kida iti viṣamakartarī
863
अङ्गुष्ठाङ्गुलिसंघातौ हस्तयोर्युतपद्यदा पीडयेतां पुटद्वंद्वं समपाणिस्तदा भवेत्
aṅguṣṭhāṅgulisaṃghātau hastayoryutapadyadā pīḍayetāṃ puṭadvaṃdvaṃ samapāṇistadā bhavet
15
दां गिड गिड दांदां इति समपाणिः
dāṃ giḍa giḍa dāṃdāṃ iti samapāṇiḥ
864
व्यत्ययाद्व्यापृतौ हस्तौ साङ्गुष्ठाङ्गुलिभिः क्रमात् यस्मिन्विषमपाणिं तं ब्रूते शंकरवल्लभः
vyatyayādvyāpṛtau hastau sāṅguṣṭhāṅgulibhiḥ kramāt yasminviṣamapāṇiṃ taṃ brūte śaṃkaravallabhaḥ
16
दांदां गिड गिड दांदां इति विषमपाणिः
dāṃdāṃ giḍa giḍa dāṃdāṃ iti viṣamapāṇiḥ
835
समपाणेस्तु विरलाङ्गुलित्वे पाणिहस्तकः
samapāṇestu viralāṅgulitve pāṇihastakaḥ
17
तरगिड दरगिड इति पाणिहस्तकः
taragiḍa daragiḍa iti pāṇihastakaḥ
866
नागबन्धो विपर्यासात्पुटयोः करघाततः प्रत्येकं वा पुटद्वंद्वे कराभ्यां ताडनादयम्
nāgabandho viparyāsātpuṭayoḥ karaghātataḥ pratyekaṃ vā puṭadvaṃdve karābhyāṃ tāḍanādayam
18
इति नागबन्धः
iti nāgabandhaḥ
867
तलेन हत्वा प्रहरेत्साङ्गुष्ठाङ्गुलिभिः क्रमात् पुटमेकैकपाणिश्चेद्भवेदवघटस्तदा
talena hatvā praharetsāṅguṣṭhāṅgulibhiḥ kramāt puṭamekaikapāṇiścedbhavedavaghaṭastadā
19
ततगिड गिड दगिटन गिनगिननगि इत्यवघटः
tatagiḍa giḍa dagiṭana ginaginanagi ityavaghaṭaḥ
868
पुटमेकं निहन्यातां स्वस्तिके स्वस्तिकौ करौ
puṭamekaṃ nihanyātāṃ svastike svastikau karau
20
तकिट तकिटतकि इति स्वस्तिकः
takiṭa takiṭataki iti svastikaḥ
869
समं करतलाभ्यां तु पुटघातात्समग्रहः तले केचिदिह प्राहुरङ्गुष्ठाङ्गुलिवर्जिते
samaṃ karatalābhyāṃ tu puṭaghātātsamagrahaḥ tale kecidiha prāhuraṅguṣṭhāṅgulivarjite
21
तकिट किटतक इति समग्रहः
takiṭa kiṭataka iti samagrahaḥ
870
इत्येकविंशतिर्हस्तपाटाः लोलो व्यवहिताङ्गुष्ठो दक्षिणो यस्य साधकः वामश्चेच्छ्वसितो हस्तमुल्लोलं तं प्रचक्षते
ityekaviṃśatirhastapāṭāḥ lolo vyavahitāṅguṣṭho dakṣiṇo yasya sādhakaḥ vāmaścecchvasito hastamullolaṃ taṃ pracakṣate
871
अङ्गुष्ठमध्यमन्येऽत्र ब्रुवते दक्षिणं करम् पुटमध्ये दक्षिणेन साङ्गुष्ठेन हतिं परे
aṅguṣṭhamadhyamanye'tra bruvate dakṣiṇaṃ karam puṭamadhye dakṣiṇena sāṅguṣṭhena hatiṃ pare
872
व्यङ्गुष्ठो दक्षिणो हस्तः पुटे चेन्मुहुरुल्लसेत् स्वपुटं पीडयेद्वामस्तदा पाण्यन्तरो भवेत्
vyaṅguṣṭho dakṣiṇo hastaḥ puṭe cenmuhurullaset svapuṭaṃ pīḍayedvāmastadā pāṇyantaro bhavet
873
विश्लिष्टाङ्गुलिसंचारमङ्गुष्ठार्धार्धताडनम् पाण्यन्तरस्य जनकं केचिदाचक्षते बुधाः
viśliṣṭāṅgulisaṃcāramaṅguṣṭhārdhārdhatāḍanam pāṇyantarasya janakaṃ kecidācakṣate budhāḥ
874
अन्ये पाण्यन्तरं प्राहुर्व्यङ्गुष्ठाद्युक्तलक्षणम् हस्तान्तरं ततो न्निं विश्लिष्टादिकलक्षणम्
anye pāṇyantaraṃ prāhurvyaṅguṣṭhādyuktalakṣaṇam hastāntaraṃ tato nniṃ viśliṣṭādikalakṣaṇam
1
नखें नखें नखें खेंखेंखें नखें नखें नखें खेंखेंखेंखें दखुं खुंद खुंद इति पाण्यन्तरः
nakheṃ nakheṃ nakheṃ kheṃkheṃkheṃ nakheṃ nakheṃ nakheṃ kheṃkheṃkheṃkheṃ dakhuṃ khuṃda khuṃda iti pāṇyantaraḥ
875
कोणघोआतेन निर्घोषं निःशङ्कः समभाषत
koṇaghoātena nirghoṣaṃ niḥśaṅkaḥ samabhāṣata
3
नखखि थॐथॐ दिगिदा इति निर्घोषः
nakhakhi thaॐthaॐ digidā iti nirghoṣaḥ
876
घाताद्दक्षिणहस्तेन विरलाङ्गुलिना ततः अङ्गुष्ठघातैर्वामेन पीडनात्खण्डकर्तरी
ghātāddakṣiṇahastena viralāṅgulinā tataḥ aṅguṣṭhaghātairvāmena pīḍanātkhaṇḍakartarī
2
दां खुखुदां
dāṃ khukhudāṃ
4
खुखुग थॐटझेंदें झेंदॐ गिथॐटे इति खण्डकर्तरी
khukhuga thaॐṭajheṃdeṃ jheṃdaॐ githaॐṭe iti khaṇḍakartarī
877
अङ्गुल्यग्रैः पीडयित्वाऽङ्गुष्ठेन परिघट्टनात् वामेन पीडनाद्वाद्य दण्डहस्तोऽभिजायते
aṅgulyagraiḥ pīḍayitvā'ṅguṣṭhena parighaṭṭanāt vāmena pīḍanādvādya daṇḍahasto'bhijāyate
5
खुखुणं खुखुणं झेंद्रझेंद्र टिरिटिरि इति दण्डहस्तः
khukhuṇaṃ khukhuṇaṃ jheṃdrajheṃdra ṭiriṭiri iti daṇḍahastaḥ
878
समत्वं पाटवर्णानामङ्गुलीनखराहते दृश्यते यत्र तं प्राहुः पाटं समनखाभिधम्
samatvaṃ pāṭavarṇānāmaṅgulīnakharāhate dṛśyate yatra taṃ prāhuḥ pāṭaṃ samanakhābhidham
6
रह रह तरकिट किकिट तकिधकि टेंहेंटहेंत्रः इति समनखः
raha raha tarakiṭa kikiṭa takidhaki ṭeṃheṃṭaheṃtraḥ iti samanakhaḥ
879
अवष्टभ्य पुटं वामपाणिना तर्जनीहते बिन्दुरुत्पद्यते प्रोक्तमिति सोढलसूनुना
avaṣṭabhya puṭaṃ vāmapāṇinā tarjanīhate bindurutpadyate proktamiti soḍhalasūnunā
2
देंदिगि देंदिगि गिरिगिड
deṃdigi deṃdigi girigiḍa
7
इति बिन्दुः
iti binduḥ
880
समवष्टभ्य वामेन पुटं दक्षिणपाणिना संपीडनं वादयेच्चेत्तदा यमलहस्तकः
samavaṣṭabhya vāmena puṭaṃ dakṣiṇapāṇinā saṃpīḍanaṃ vādayeccettadā yamalahastakaḥ
8
कुंद कुंद झेंद्र झेंद्र झेंहें झेंहें इति यमलहस्तः
kuṃda kuṃda jheṃdra jheṃdra jheṃheṃ jheṃheṃ iti yamalahastaḥ
881
उत्तुङ्गीकरणं वाद्ये स्कन्धस्य स्फुरणं तथा अङ्गुष्ठतर्जनीघातः पाटं कुर्वन्ति रेचितम्
uttuṅgīkaraṇaṃ vādye skandhasya sphuraṇaṃ tathā aṅguṣṭhatarjanīghātaḥ pāṭaṃ kurvanti recitam
3
देंदें थां थॐ देंदें नखझें
deṃdeṃ thāṃ thaॐ deṃdeṃ nakhajheṃ
9
नहनझें इति रेचितः
nahanajheṃ iti recitaḥ
882
भ्रमरो हस्तपाटः स्यात्समस्ताङ्गुलिताडनात्
bhramaro hastapāṭaḥ syātsamastāṅgulitāḍanāt
3
खेखेणं खुखुणं खु
khekheṇaṃ khukhuṇaṃ khu
2
णं झेंद्र
ṇaṃ jheṃdra
10
णह करें झें इति भ्रमरः
ṇaha kareṃ jheṃ iti bhramaraḥ
883
अङ्गुष्ठतर्जनीघाताद्वलितार्धार्धहस्तकः विद्युद्विलासो भणितो विद्युद्विलसितोऽथवा
aṅguṣṭhatarjanīghātādvalitārdhārdhahastakaḥ vidyudvilāso bhaṇito vidyudvilasito'thavā
3
तणे
taṇe
3
तिर झॐझॐ द्रि
tira jhaॐjhaॐ dri
11
त्रां इति विद्युद्विलासः
trāṃ iti vidyudvilāsaḥ
884
तर्जनीमध्यमानामा विरलाः प्रहरन्ति चेत् श्रीश्रीकरणनाथेन तदा प्रोक्ताऽर्धकर्तरी
tarjanīmadhyamānāmā viralāḥ praharanti cet śrīśrīkaraṇanāthena tadā proktā'rdhakartarī
3
दोखुंखुं
dokhuṃkhuṃ
3
ग्रेह घेट
greha gheṭa
12
झेंहें धिगिगि थॐटें इत्यर्धकर्तरी
jheṃheṃ dhigigi thaॐṭeṃ ityardhakartarī
2
हस्तौ न कुण्डलीलग्नौ यत्रालग्नं तमूचिरे खुंखुं
hastau na kuṇḍalīlagnau yatrālagnaṃ tamūcire khuṃkhuṃ
2
नखें झेहेगि
nakheṃ jhehegi
13
थॐटें इत्यलग्नः
thaॐṭeṃ ityalagnaḥ
885
स्याद्रेफः स्कन्धसञ्चेन समस्ताङ्गुलिधाततः
syādrephaḥ skandhasañcena samastāṅgulidhātataḥ
2
हनथॐ झेंझें द्रं
hanathaॐ jheṃjheṃ draṃ
14
झेंद्र झेंहेंद्र इति रेफः
jheṃdra jheṃheṃdra iti rephaḥ
2
समपाणिरविश्रान्तविरलाङ्गुलिघाततः ननगि
samapāṇiraviśrāntaviralāṅgulighātataḥ nanagi
2
देगि थॐ गिनह
degi thaॐ ginaha
15
झें इति समपाणिः
jheṃ iti samapāṇiḥ
8886
परिवृत्तो हस्तपाटः स्यात्पुटद्वंद्वताडनात्
parivṛtto hastapāṭaḥ syātpuṭadvaṃdvatāḍanāt
4
झें थॐ
jheṃ thaॐ
3
गिणना
giṇanā
16
इति परिवृत्तः
iti parivṛttaḥ
887
इति षोडश प्रायिकहौडुक्कहस्तपाटाः । तलप्रहारहेतुः स्याद्वामस्कन्धप्रचालनम् मध्येवामपुटं वामपाणिना च निपीडनम्
iti ṣoḍaśa prāyikahauḍukkahastapāṭāḥ | talaprahārahetuḥ syādvāmaskandhapracālanam madhyevāmapuṭaṃ vāmapāṇinā ca nipīḍanam
2
दें थॐ द्रें धिकिट किट झेंधितिरि
deṃ thaॐ dreṃ dhikiṭa kiṭa jheṃdhitiri
1
त्रा इति तलप्रहारः
trā iti talaprahāraḥ
2
तलाङ्गुष्ठप्रहारेण प्रहरोऽभिहितो बुधैः झेदां थॐ गिदिगिद
talāṅguṣṭhaprahāreṇa praharo'bhihito budhaiḥ jhedāṃ thaॐ gidigida
2
किट धॐ धॐ इति प्रहरः
kiṭa dhaॐ dhaॐ iti praharaḥ
888
ऊर्ध्वाग्रे पटहादौ तु तर्जन्यङ्गुष्ठधारिते वादनेन समुद्भूतमपाटं वलितं विदुः
ūrdhvāgre paṭahādau tu tarjanyaṅguṣṭhadhārite vādanena samudbhūtamapāṭaṃ valitaṃ viduḥ
2
खुंखुदरि
khuṃkhudari
3
दां थॐगि थॐगि इति वलितः
dāṃ thaॐgi thaॐgi iti valitaḥ
889
अङ्गुष्ठानामिकाभ्यस्तवलनाद्दक्षिणे पुटे उच्छ्वासाद्वामपाणेश्च जायते गुरुगुञ्जितः
aṅguṣṭhānāmikābhyastavalanāddakṣiṇe puṭe ucchvāsādvāmapāṇeśca jāyate guruguñjitaḥ
4
थुकर
thukara
2
थॐरगिडिदा
thaॐragiḍidā
4
धिकि थॐटें इति गुरुगुञ्जितः
dhiki thaॐṭeṃ iti guruguñjitaḥ
890
कम्पनं वामपादस्य नितम्बचलनं तथा उच्छ्वासनं करतलस्यार्धसञ्चप्रपञ्चकम्
kampanaṃ vāmapādasya nitambacalanaṃ tathā ucchvāsanaṃ karatalasyārdhasañcaprapañcakam
2
खें खें दरि
kheṃ kheṃ dari
2
खें खेंटः
kheṃ kheṃṭaḥ
5
इत्यर्धसञ्चः
ityardhasañcaḥ
891
त्रिकस्य चलनाद्वामागुष्ठस्य परिघट्टनात्स्कन्धसञ्चाच्च संजातं त्रिसञ्चं परिचक्षते
trikasya calanādvāmāguṣṭhasya parighaṭṭanātskandhasañcācca saṃjātaṃ trisañcaṃ paricakṣate
6
खेंद खें खें दखेंद इति त्रिसञ्चः
kheṃda kheṃ kheṃ dakheṃda iti trisañcaḥ
2
हस्तवैषम्यसंजातो विषमः संमतः सताम् ॥ खेंदंधरि
hastavaiṣamyasaṃjāto viṣamaḥ saṃmataḥ satām || kheṃdaṃdhari
4
थॐ दिगिधरिखें
thaॐ digidharikheṃ
2
खरकट
kharakaṭa
7
इति विषमः
iti viṣamaḥ
892
अपाटोऽभ्यस्तसंज्ञस्तु भवेत्करविवर्तनात्
apāṭo'bhyastasaṃjñastu bhavetkaravivartanāt
2
खणगिणखङ्गि
khaṇagiṇakhaṅgi
8
तकिधिकित्त इत्यभ्यस्तः
takidhikitta ityabhyastaḥ
2
इत्यष्टावपाटाख्या हस्तपाटाः । अर्धाङ्गुल्यग्रघातोत्थं सञ्चमाचक्षते यथा थुकर
ityaṣṭāvapāṭākhyā hastapāṭāḥ | ardhāṅgulyagraghātotthaṃ sañcamācakṣate yathā thukara
2
गिणणं
giṇaṇaṃ
1
इति सञ्चः
iti sañcaḥ
893
करसञ्चेन शुद्धेनाङ्गुष्ठधातेन च क्रमात् उत्पन्नोऽलगपाटः स्यान्नाम्ना विच्छुरितो यथा
karasañcena śuddhenāṅguṣṭhadhātena ca kramāt utpanno'lagapāṭaḥ syānnāmnā vicchurito yathā
2
झेंद्र
jheṃdra
2
झेंगिरि गिडिदा नगिरि गिडनम् इति विच्छुरितः
jheṃgiri giḍidā nagiri giḍanam iti vicchuritaḥ
4
इत्यलगपाटद्वयम् तलप्रहारो वलितभेदितो भ्रमरो यथा दं थं द्रें झेंद्र
ityalagapāṭadvayam talaprahāro valitabhedito bhramaro yathā daṃ thaṃ dreṃ jheṃdra
1
खुंखुंधरि दथॐगिं इति भ्रमरः
khuṃkhuṃdhari dathaॐgiṃ iti bhramaraḥ
894
संकरात्करपाटानां कुञ्चितः कथितो यथा
saṃkarātkarapāṭānāṃ kuñcitaḥ kathito yathā
2
खुंखुंधरि
khuṃkhuṃdhari
2
धरिगिगिड
dharigigiḍa
2
दथें
datheṃ
2
खुंखुं दथें
khuṃkhuṃ datheṃ
2
गिरिगिडिद
girigiḍida
2
दत्थॐगि थॐगि
datthaॐgi thaॐgi
2
इति कुञ्चितः
iti kuñcitaḥ
895
इति चित्रपाटद्वयम् पटहस्य हुडुक्कायाः पञ्च सञ्चान्ब्रुवेऽधुना स्कन्दकूर्परयोस्तदुदङ्गुष्ठमणिबन्धयोः
iti citrapāṭadvayam paṭahasya huḍukkāyāḥ pañca sañcānbruve'dhunā skandakūrparayostadudaṅguṣṭhamaṇibandhayoḥ
896
वामस्य चरणस्यापि कम्पः सञ्चोऽभिधीयते श्रेष्ठः पाटहिकः सञ्चादङ्गुष्ठमणिबन्धयोः
vāmasya caraṇasyāpi kampaḥ sañco'bhidhīyate śreṣṭhaḥ pāṭahikaḥ sañcādaṅguṣṭhamaṇibandhayoḥ
897
स्कन्धकूर्परसञ्चात्तु नीचः पटहवादकः वरो हौडुक्किकोऽङ्गुष्ठकूर्परस्कन्धसञ्चतः
skandhakūrparasañcāttu nīcaḥ paṭahavādakaḥ varo hauḍukkiko'ṅguṣṭhakūrparaskandhasañcataḥ
898
सञ्चाभ्यां मणिबन्धोत्थकौर्पराभ्यां तु मध्यमः असौ वामाङ्घ्रिसञ्चेन वादनादधमो भवेत्
sañcābhyāṃ maṇibandhotthakaurparābhyāṃ tu madhyamaḥ asau vāmāṅghrisañcena vādanādadhamo bhavet
899
इति पञ्चसञ्चलक्षणम् पाटविन्यासभेदाः स्युर्वाद्यानि पटहादिषु
iti pañcasañcalakṣaṇam pāṭavinyāsabhedāḥ syurvādyāni paṭahādiṣu
900
वोल्लावणी च चल्लावण्युडुबश्च कुचुम्बिणी चारुश्रवणिकाऽलग्नपरिश्रवणिका ततः
vollāvaṇī ca callāvaṇyuḍubaśca kucumbiṇī cāruśravaṇikā'lagnapariśravaṇikā tataḥ
901
समप्रहारः कुडुपवारणा करवारणा दण्डहस्तो घनरवस्तानीति द्वादशावदन्
samaprahāraḥ kuḍupavāraṇā karavāraṇā daṇḍahasto ghanaravastānīti dvādaśāvadan
902
वल्लिश्च वल्लिपाटः स्याद्घत्ताभेदौ झडप्पणी अनुश्रवणिका हस्तो जोडणी त्रिगुणा ततः
valliśca vallipāṭaḥ syādghattābhedau jhaḍappaṇī anuśravaṇikā hasto joḍaṇī triguṇā tataḥ
903
पञ्चहस्तः पञ्चपाणिर्वाद्यं स्यात्पञ्चकर्तरी ततश्चन्द्रकला प्राहुर्वाद्यानीति त्रयोदश
pañcahastaḥ pañcapāṇirvādyaṃ syātpañcakartarī tataścandrakalā prāhurvādyānīti trayodaśa
904
प्रायेणैतानि दृश्यन्ते हुडुक्कावाद्यगोचरे वाद्यानामुभयेषां स्यात्पञ्चविंशतिरित्यसौ
prāyeṇaitāni dṛśyante huḍukkāvādyagocare vādyānāmubhayeṣāṃ syātpañcaviṃśatirityasau
905
आदिमध्यावसानेषु देंकारबहुलं भवेत् आद्यखण्डं द्वितीयं च तादृशं वाद्यते पृथक् यत्र वोल्लावणी सोक्ता पटहे वाद्यवेदिभिः
ādimadhyāvasāneṣu deṃkārabahulaṃ bhavet ādyakhaṇḍaṃ dvitīyaṃ ca tādṛśaṃ vādyate pṛthak yatra vollāvaṇī soktā paṭahe vādyavedibhiḥ
906
अस्याः खण्डद्वयं वाद्यान्तरे स्याद्योजनान्वितम्
asyāḥ khaṇḍadvayaṃ vādyāntare syādyojanānvitam
907
झेंकृतिर्देंकृतिस्थाने हुडुक्कायां भवेदिह डक्कायां मर्दले चैव थॐ त्रिवल्ल्यां तु दॐ भवेत्
jheṃkṛtirdeṃkṛtisthāne huḍukkāyāṃ bhavediha ḍakkāyāṃ mardale caiva thaॐ trivallyāṃ tu daॐ bhavet
908
करटायां तु टेमेव प्रधानाक्षरयोजना वाद्यान्तरेष्वपि प्राज्ञैः प्रोह्यतामनया दिशा
karaṭāyāṃ tu ṭemeva pradhānākṣarayojanā vādyāntareṣvapi prājñaiḥ prohyatāmanayā diśā
909
इति वोल्लावणी मण्डले चाल्यते यत्र प्रोचुश्चल्लावणीममूम् इति चल्लावणी वामेन तलहस्तेन दक्षिणेन तु पाणिना लुलितेन सकोणेन वादनादुडुवो भवेत्
iti vollāvaṇī maṇḍale cālyate yatra procuścallāvaṇīmamūm iti callāvaṇī vāmena talahastena dakṣiṇena tu pāṇinā lulitena sakoṇena vādanāduḍuvo bhavet
910
इत्युडुवः उद्दलीपिहिते वक्त्रे हस्तस्वस्तिकताडनात् खुकारबहुलं वाद्यं कीर्तयन्ति कुचुम्बिणीम्
ityuḍuvaḥ uddalīpihite vaktre hastasvastikatāḍanāt khukārabahulaṃ vādyaṃ kīrtayanti kucumbiṇīm
911
इति कुचुम्बिणी वोल्लावण्येव पाणिभ्यां क्रमाद्वा युगपत्कृतैः भूरिभिः संभृता पाटैश्चारुश्रवणिका भवेत् शुद्धैश्चित्रैः क्रमात्पाटैः शुद्धा चित्रेति सा द्विधा
iti kucumbiṇī vollāvaṇyeva pāṇibhyāṃ kramādvā yugapatkṛtaiḥ bhūribhiḥ saṃbhṛtā pāṭaiścāruśravaṇikā bhavet śuddhaiścitraiḥ kramātpāṭaiḥ śuddhā citreti sā dvidhā
912
इति चारुश्रवणिका अलग्नः कुण्डलीस्पर्शं विना कोणप्रहारतः
iti cāruśravaṇikā alagnaḥ kuṇḍalīsparśaṃ vinā koṇaprahārataḥ
913
इत्यलग्नः कर्तरी समपाणिश्चावघटो यत्र तु क्रमात् सोक्ता परिश्रवणिका श्रीयज्ञपुरसूरिणा
ityalagnaḥ kartarī samapāṇiścāvaghaṭo yatra tu kramāt soktā pariśravaṇikā śrīyajñapurasūriṇā
914
इति परिश्रवणिका समप्रहारो युगपत्करद्वंद्वेन घाततः इति सयप्रहारः कुडुपोद्भवपाटाख्यं वाद्यं कुडुपवारणा उच्यते वादनो दण्डः कोणः कुडुप इत्यपि
iti pariśravaṇikā samaprahāro yugapatkaradvaṃdvena ghātataḥ iti sayaprahāraḥ kuḍupodbhavapāṭākhyaṃ vādyaṃ kuḍupavāraṇā ucyate vādano daṇḍaḥ koṇaḥ kuḍupa ityapi
915
इति कुडुपवारणा जाता हस्तजपाटैस्तु केवलैः करवारणा
iti kuḍupavāraṇā jātā hastajapāṭaistu kevalaiḥ karavāraṇā
916
इति करवारणा अकैको यः करद्वंद्वान्मृदुदक्षिणपाणिकात् जायते तादृशैः पाटैर्दण्डहस्तोऽभिधीयते
iti karavāraṇā akaiko yaḥ karadvaṃdvānmṛdudakṣiṇapāṇikāt jāyate tādṛśaiḥ pāṭairdaṇḍahasto'bhidhīyate
917
इति दण्डहस्तः यः करेण कराभ्यां वा कृतैः पाटैर्निरन्तरैः निरन्तरघनध्वानः स स्याद्घनरवाभिधः
iti daṇḍahastaḥ yaḥ kareṇa karābhyāṃ vā kṛtaiḥ pāṭairnirantaraiḥ nirantaraghanadhvānaḥ sa syādghanaravābhidhaḥ
918
इति घनरवः स्कन्धेन मणिबन्धेन कुडुपेन च चालनात् सोल्लासाज्जायते वल्लिस्त्रिविधा पटहादिषु
iti ghanaravaḥ skandhena maṇibandhena kuḍupena ca cālanāt sollāsājjāyate vallistrividhā paṭahādiṣu
919
इति वल्लिः अर्धं वाऽर्धद्वयं वल्ल्यां स्वैः स्वैः पाटैरयोजनम् कृतसंयोजनं वा चेद्वल्लिपाटस्तदा भवेत्
iti valliḥ ardhaṃ vā'rdhadvayaṃ vallyāṃ svaiḥ svaiḥ pāṭairayojanam kṛtasaṃyojanaṃ vā cedvallipāṭastadā bhavet
920
इति वल्लिपाटः निबद्धं वादयेदर्धं झेंकाराद्यं पुरातनम् अनिबद्धं स्वबुद्ध्याऽर्धं कराभ्यां वादयेदथ
iti vallipāṭaḥ nibaddhaṃ vādayedardhaṃ jheṃkārādyaṃ purātanam anibaddhaṃ svabuddhyā'rdhaṃ karābhyāṃ vādayedatha
921
वाद्येनाऽऽद्यं निबद्धं चेत्पुनर्धत्ता तदोच्यते इति धत्ता योनेनैकेन निष्पन्नस्तदुपाङ्गभवोऽपरः
vādyenā''dyaṃ nibaddhaṃ cetpunardhattā tadocyate iti dhattā yonenaikena niṣpannastadupāṅgabhavo'paraḥ
922
पाटोऽन्योन्याङ्गयोगस्तैः संमिश्रैः पादपूरणैः नानावाद्योद्भवैः पाटैर्भेदस्त्रेधा लयत्रयात्
pāṭo'nyonyāṅgayogastaiḥ saṃmiśraiḥ pādapūraṇaiḥ nānāvādyodbhavaiḥ pāṭairbhedastredhā layatrayāt
923
इति भेदः यस्यामुपक्रमे मध्येऽन्येऽथ वाद्यैरनेकधा सर्ववाद्यानि वाद्यन्ते जगदुस्तां झडप्पणीम्
iti bhedaḥ yasyāmupakrame madhye'nye'tha vādyairanekadhā sarvavādyāni vādyante jagadustāṃ jhaḍappaṇīm
924
इति झडप्पणी पाटः पाटाक्षरं यद्वा श्रूयते चेत्पुनः पुनः अनुश्रवणिकां प्राहं शंकरानुचरस्तदा
iti jhaḍappaṇī pāṭaḥ pāṭākṣaraṃ yadvā śrūyate cetpunaḥ punaḥ anuśravaṇikāṃ prāhaṃ śaṃkarānucarastadā
925
इत्यनुश्रवणिका द्वे चत्वारि भवन्त्यष्टौ यद्वा खण्डानि षोडश देंकारादीनि यत्रासौ हस्तः स तु चतुर्विधः
ityanuśravaṇikā dve catvāri bhavantyaṣṭau yadvā khaṇḍāni ṣoḍaśa deṃkārādīni yatrāsau hastaḥ sa tu caturvidhaḥ
926
चतुरस्रत्र्यस्रमिश्रखण्डतालप्रयोगतः इति हस्तः तदर्धार्धादिभेदेन क्रमेण व्युत्क्रमेण वा अखण्डतालाः पाटाश्चेद्युज्यन्ते जोडणी तदा
caturasratryasramiśrakhaṇḍatālaprayogataḥ iti hastaḥ tadardhārdhādibhedena krameṇa vyutkrameṇa vā akhaṇḍatālāḥ pāṭāścedyujyante joḍaṇī tadā
927
इति जोडणी खण्डानि त्रीणि यत्र स्युरेकैकं त्रिगुणं तथा वाद्यते यत्र सा प्रोक्ता त्रिगुणा त्रिविधा च सा
iti joḍaṇī khaṇḍāni trīṇi yatra syurekaikaṃ triguṇaṃ tathā vādyate yatra sā proktā triguṇā trividhā ca sā
928
आदिमध्यान्तखण्डाणां त्रैगुण्यात्सा पुनर्द्विआ! क्रमव्युत्क्रमतोऽथास्यास्तत्त्रैगुण्यमुदाहरेत्
ādimadhyāntakhaṇḍāṇāṃ traiguṇyātsā punardviā! kramavyutkramato'thāsyāstattraiguṇyamudāharet
929
प्रयुज्य त्रीणि खण्डानि प्रयुञ्जीताऽऽदिमद्वयम् ततश्चाऽऽद्यमिति प्रोक्तं खण्डे त्रैगुण्यमादिमे
prayujya trīṇi khaṇḍāni prayuñjītā''dimadvayam tataścā''dyamiti proktaṃ khaṇḍe traiguṇyamādime
930
इत्यादित्रिगुणा मध्ये त्रिगुणा तु द्विधा भवेत् त्रैगुण्यान्मध्यखण्डस्य द्विःप्रकारात्तदुच्यते
ityāditriguṇā madhye triguṇā tu dvidhā bhavet traiguṇyānmadhyakhaṇḍasya dviḥprakārāttaducyate
931
खण्डत्रयं ततः खण्डद्वयमाद्यं प्रयुज्यते ततो मध्यममित्येवं यद्वा खण्डद्वयात्परम्
khaṇḍatrayaṃ tataḥ khaṇḍadvayamādyaṃ prayujyate tato madhyamamityevaṃ yadvā khaṇḍadvayātparam
932
अन्त्यद्वयं वादयित्वा प्रयोज्यं मध्यमं दलम् अथान्तत्रिगुणायां प्राक्खण्डत्रितयवादनम्
antyadvayaṃ vādayitvā prayojyaṃ madhyamaṃ dalam athāntatriguṇāyāṃ prākkhaṇḍatritayavādanam
933
ततोऽन्तिमद्वयं खण्डमन्तिमं वादयेत्तथा एवमष्टविधामाह त्रिगुणां भववल्लभः
tato'ntimadvayaṃ khaṇḍamantimaṃ vādayettathā evamaṣṭavidhāmāha triguṇāṃ bhavavallabhaḥ
934
अथवा चतुरस्रादौ क्वापि ताले दलत्रयम् प्रयुज्यैकस्य खण्डस्य मानेनाथ दलद्वयम्
athavā caturasrādau kvāpi tāle dalatrayam prayujyaikasya khaṇḍasya mānenātha daladvayam
935
कुर्याद्दलत्रयं तावद्यत्र सा त्रिगुणा भवेत् चतुरस्रत्र्यस्रमिश्रयुक्तैर्वैषा क्रमाद्दलैः
kuryāddalatrayaṃ tāvadyatra sā triguṇā bhavet caturasratryasramiśrayuktairvaiṣā kramāddalaiḥ
936
अन्ये त्वेककले ताले द्विकलेऽथ चतुष्कले क्रमाद्विरचितैः खण्डैस्त्रिगुणामभणन्बुधाः
anye tvekakale tāle dvikale'tha catuṣkale kramādviracitaiḥ khaṇḍaistriguṇāmabhaṇanbudhāḥ
937
एकं चच्चत्पुटे खण्डद्वयं चाचपुटे ततः मिश्रे खण्डत्रयं यत्र त्रिगुणां तां जगुः परे
ekaṃ caccatpuṭe khaṇḍadvayaṃ cācapuṭe tataḥ miśre khaṇḍatrayaṃ yatra triguṇāṃ tāṃ jaguḥ pare
938
पदैश्चतुर्भिरस्यां स्यात्खण्डमेकं पदं पुनः मितं कलाभिरष्टाभिरित्युक्तं सूरिशार्ङ्गिणा
padaiścaturbhirasyāṃ syātkhaṇḍamekaṃ padaṃ punaḥ mitaṃ kalābhiraṣṭābhirityuktaṃ sūriśārṅgiṇā
939
इति त्रिगुणा पञ्चहस्तो हस्तपाटैर्हस्तशब्दान्विताभिधैः इति पञ्चहस्तः पञ्चपाणिस्तु पाटैः स्यात्पाणिशब्दयुताभिधैः
iti triguṇā pañcahasto hastapāṭairhastaśabdānvitābhidhaiḥ iti pañcahastaḥ pañcapāṇistu pāṭaiḥ syātpāṇiśabdayutābhidhaiḥ
940
इति पञ्चपाणिः कर्तरीपदवत्संज्ञैः पाटैः स्यात्पञ्चकर्तरी
iti pañcapāṇiḥ kartarīpadavatsaṃjñaiḥ pāṭaiḥ syātpañcakartarī
941
इति पञ्चकर्तरी वर्धन्ते च ह्रसन्ते चेन्मात्राश्चन्द्रकला इव तालश्चन्द्रकलाख्यश्च तदा चन्द्रकला भवेत्
iti pañcakartarī vardhante ca hrasante cenmātrāścandrakalā iva tālaścandrakalākhyaśca tadā candrakalā bhavet
942
द्वात्रिंशन्मात्रिकामन्ये प्राहुश्चन्द्रकलामिमाम् द्विमात्राः षोडशकला वृद्धिह्रासयुजो विदुः तादृक्चतुःषष्टिकलां तामाहुर्दक्षिणे पथि
dvātriṃśanmātrikāmanye prāhuścandrakalāmimām dvimātrāḥ ṣoḍaśakalā vṛddhihrāsayujo viduḥ tādṛkcatuḥṣaṣṭikalāṃ tāmāhurdakṣiṇe pathi
943
इति चन्द्रकला उद्ग्राहादिनिबद्धाः स्युरत्र गीतप्रबन्धवत् वाद्यप्रबन्धास्तद्भेदलक्ष्माण्यभिदधेऽधुना
iti candrakalā udgrāhādinibaddhāḥ syuratra gītaprabandhavat vādyaprabandhāstadbhedalakṣmāṇyabhidadhe'dhunā
944
यतिरोता च गजरो रिगोणी कवितं पदम् मेलापकश्चोपशमोद्ग्राहप्रकरणान्यथ
yatirotā ca gajaro rigoṇī kavitaṃ padam melāpakaścopaśamodgrāhaprakaraṇānyatha
945
अवत्सकश्छण्डणश्च तुडुका मलपं ततः मलपाङ्गं च मलपपाटश्छेदोऽथ रूपकम्
avatsakaśchaṇḍaṇaśca tuḍukā malapaṃ tataḥ malapāṅgaṃ ca malapapāṭaśchedo'tha rūpakam
946
अन्तरोऽन्तरपाटश्च खोजः खण्डयतिस्ततः खण्डच्छेदोऽप्यवयतिः खण्डपाटश्च खण्डकः
antaro'ntarapāṭaśca khojaḥ khaṇḍayatistataḥ khaṇḍacchedo'pyavayatiḥ khaṇḍapāṭaśca khaṇḍakaḥ
947
खण्डहुल्लः समः पाटो ध्रुवकोऽङ्गाङ्गरूपके तालो वितालः खलकः समुदायश्च जोडणी
khaṇḍahullaḥ samaḥ pāṭo dhruvako'ṅgāṅgarūpake tālo vitālaḥ khalakaḥ samudāyaśca joḍaṇī
948
उदवस्तलपाटश्चोट्टवणी तुण्डकस्ततः अङ्गपाटश्च पैसारस्त्रिचत्वारिंशदित्यमी
udavastalapāṭaścoṭṭavaṇī tuṇḍakastataḥ aṅgapāṭaśca paisārastricatvāriṃśadityamī
वाद्याध्यायः (cont. 2)
949
उक्ताः श्रीकरणाग्रण्या प्रबन्धा वाद्यसंश्रयाः शीतोदकास्तथा स्नानगर्वोऽन्यो गर्वनिर्णयः
uktāḥ śrīkaraṇāgraṇyā prabandhā vādyasaṃśrayāḥ śītodakāstathā snānagarvo'nyo garvanirṇayaḥ
950
उत्प्रेक्षामात्रजा लक्ष्महीनास्तेऽस्मदुपेक्षिताः प्रायो वाद्यप्रबन्धानां देंकारोऽन्ते निधीयते
utprekṣāmātrajā lakṣmahīnāste'smadupekṣitāḥ prāyo vādyaprabandhānāṃ deṃkāro'nte nidhīyate
951
काभ्यांचित्कूटवर्णाभ्यां रचितोऽत्यन्तकोमलः एकरूपाक्षरस्तालच्छन्दोभिव्यञ्जनोज्ज्वलः
kābhyāṃcitkūṭavarṇābhyāṃ racito'tyantakomalaḥ ekarūpākṣarastālacchandobhivyañjanojjvalaḥ
952
यो वाद्यते वाद्यखण्डो विरामैर्बहुभिर्मुहुः यतिर्जक्का च सा तज्ज्ञैर्वाद्या मण्ठादिसालगे
yo vādyate vādyakhaṇḍo virāmairbahubhirmuhuḥ yatirjakkā ca sā tajjñairvādyā maṇṭhādisālage
953
आदौ वाद्यप्रबन्धस्य कस्याप्यङ्गतया यदा तद्विदो वादयन्त्येतां वदन्त्युटवणं तदा
ādau vādyaprabandhasya kasyāpyaṅgatayā yadā tadvido vādayantyetāṃ vadantyuṭavaṇaṃ tadā
954
गड्दगथॐ गक्कयॐटें गड्दगथॐ गक्कथॐटें गड्दगथॐ गक्कथॐटें । पाटानां रचनां केचिदत्र नेच्छन्ति सूरयः
gaḍdagathaॐ gakkayaॐṭeṃ gaḍdagathaॐ gakkathaॐṭeṃ gaḍdagathaॐ gakkathaॐṭeṃ | pāṭānāṃ racanāṃ kecidatra necchanti sūrayaḥ
955
इति यतिः द्विरुद्ग्राहस्ततः खण्डः यस्यां द्विर्भूरिदेंकृति तत्किंचिदधिकं वारे द्वितीयेऽथ तृतीयकम्
iti yatiḥ dvirudgrāhastataḥ khaṇḍaḥ yasyāṃ dvirbhūrideṃkṛti tatkiṃcidadhikaṃ vāre dvitīye'tha tṛtīyakam
956
कियद्दीर्धं शुद्धकूटखण्डैः पाटैर्विमिश्रितैः व्यस्तैः समस्तै रचितं ततो देंकृतिमत्पुनः
kiyaddīrdhaṃ śuddhakūṭakhaṇḍaiḥ pāṭairvimiśritaiḥ vyastaiḥ samastai racitaṃ tato deṃkṛtimatpunaḥ
957
सकृत्तच्च प्रयोक्तव्यमथ वर्णसरात्मकम् दीर्घं खण्डं ततोऽल्पं च प्राच्यं शुद्धादिनिर्मितम् ओता सोक्ता छण्डणान्ता कैश्चिद्देंकृतिमुक्तिका
sakṛttacca prayoktavyamatha varṇasarātmakam dīrghaṃ khaṇḍaṃ tato'lpaṃ ca prācyaṃ śuddhādinirmitam otā soktā chaṇḍaṇāntā kaiściddeṃkṛtimuktikā
958
एषैककलयुग्मे स्यान्निःसारौ छण्डणो भवेत् उद्धतो ध्वनिरत्र स्यात्प्रायो मानं विलम्बितम्
eṣaikakalayugme syānniḥsārau chaṇḍaṇo bhavet uddhato dhvaniratra syātprāyo mānaṃ vilambitam
959
दीप्तं नृत्तं च तामाहुः केचित्केदार इत्यपि इमामावहनीं प्राहुरेकेऽन्ये त्वन्यथा जगुः
dīptaṃ nṛttaṃ ca tāmāhuḥ kecitkedāra ityapi imāmāvahanīṃ prāhureke'nye tvanyathā jaguḥ
960
पाटैर्बहुलदेंकारैस्तालैश्च निखिलैः कृता बहुधा स्थापना यस्यामाहुराहवनीं बुधाः
pāṭairbahuladeṃkāraistālaiśca nikhilaiḥ kṛtā bahudhā sthāpanā yasyāmāhurāhavanīṃ budhāḥ
961
आदौ देंकारखण्डं चेद्देंकारादिस्तदोच्यते
ādau deṃkārakhaṇḍaṃ ceddeṃkārādistadocyate
2
यथा--तद्धिट कत्थॐकट नगनथॐगकुथॐगदा
yathā--taddhiṭa katthaॐkaṭa naganathaॐgakuthaॐgadā
2
धिक्कट्ट
dhikkaṭṭa
2
तकट- थॐगक धिधिक थोरघट
takaṭa- thaॐgaka dhidhika thoraghaṭa
2
इत्युद्ग्राहो द्विवारं कर्तव्यः । तड्दगदे गिनदेंगक् तु थं हं देंगक् देंगनथ गनतदिगि नत्तत्तेक्कटदेंदेंगिन- तक्कट खुखुघंघं देंगक् । इति देंकारखण्डं द्विः । द्वितीयवारे त्वधिकं कथ्यते यथा--गड्पक् देंगक् गडड्दक् देंगक् इति । तदेंगडदक्टें थॐकदथॐगक् तटे कटदकट् दरे हॐकथोरे- हेटैतक्कें धिकथॐटैं थॐ टैं थॐ टैं इति तृतीयखण्डे शुद्धादिपाटरचितम् । ततः पुनः प्राचीनदेंकारखण्डं सकृत् । ततः--गड्दक् दग्निन- धिकाधिक तकदेंगि कथन हकदक दडक् दरगड धिरिगिड धरगड्दक् । दरगरदग धिरगडदग
ityudgrāho dvivāraṃ kartavyaḥ | taḍdagade ginadeṃgak tu thaṃ haṃ deṃgak deṃganatha ganatadigi nattattekkaṭadeṃdeṃgina- takkaṭa khukhughaṃghaṃ deṃgak | iti deṃkārakhaṇḍaṃ dviḥ | dvitīyavāre tvadhikaṃ kathyate yathā--gaḍpak deṃgak gaḍaḍdak deṃgak iti | tadeṃgaḍadakṭeṃ thaॐkadathaॐgak taṭe kaṭadakaṭ dare haॐkathore- heṭaitakkeṃ dhikathaॐṭaiṃ thaॐ ṭaiṃ thaॐ ṭaiṃ iti tṛtīyakhaṇḍe śuddhādipāṭaracitam | tataḥ punaḥ prācīnadeṃkārakhaṇḍaṃ sakṛt | tataḥ--gaḍdak dagnina- dhikādhika takadeṃgi kathana hakadaka daḍak daragaḍa dhirigiḍa dharagaḍdak | daragaradaga dhiragaḍadaga
2
तकधिंगथॐगटे धिकथॐ- गटै थिक थोडिं खुं खुततक् थोरगड
takadhiṃgathaॐgaṭe dhikathaॐ- gaṭai thika thoḍiṃ khuṃ khutatak thoragaḍa
2
तक् थोरगडतक् थोतक् थोतक् थोरगड थोरगड तक् धिकथॐगटें । इति वर्णसरात्मकं खण्डम् । ततः प्राचीनं शुद्धादिनिर्मितं स्वल्पम् । एतावत्पर्यन्तं चच्चत्पुटे । गड्दग् टेंद्रग् थोहटें हेते दहं थो
tak thoragaḍatak thotak thotak thoragaḍa thoragaḍa tak dhikathaॐgaṭeṃ | iti varṇasarātmakaṃ khaṇḍam | tataḥ prācīnaṃ śuddhādinirmitaṃ svalpam | etāvatparyantaṃ caccatpuṭe | gaḍdag ṭeṃdrag thohaṭeṃ hete dahaṃ tho
962
तद धिधि थॐ थॐ रघटे टैं थॐ तथॐ तकथॐ धिकथॐटें । इति निःसारौ छण्डणः । टेंकारस्थाने टेंकार इत्यन्ये । कृत्वैकवारमुद्ग्राहं नातिदीर्घो न चाल्पकः वादकोद्घोषगम्भीरध्वनिमुच्चतरं दधत्
tada dhidhi thaॐ thaॐ raghaṭe ṭaiṃ thaॐ tathaॐ takathaॐ dhikathaॐṭeṃ | iti niḥsārau chaṇḍaṇaḥ | ṭeṃkārasthāne ṭeṃkāra ityanye | kṛtvaikavāramudgrāhaṃ nātidīrgho na cālpakaḥ vādakodghoṣagambhīradhvanimuccataraṃ dadhat
963
त्रिः खण्डोभ्यस्यते कूटैर्बद्धो वर्णसरेण वा मुहुर्विधायोपशमं छण्डणो यत्र रज्यते
triḥ khaṇḍobhyasyate kūṭairbaddho varṇasareṇa vā muhurvidhāyopaśamaṃ chaṇḍaṇo yatra rajyate
964
गजरोऽसावुट्टवणं स्यादस्याऽऽदौ पुनः पुनः एकताल्यामुट्टवणं तस्यां निःसारुकेऽथवा
gajaro'sāvuṭṭavaṇaṃ syādasyā''dau punaḥ punaḥ ekatālyāmuṭṭavaṇaṃ tasyāṃ niḥsāruke'thavā
965
भवेदुपशमोऽन्यत्र नास्य तालो नियम्यते गजरावयवाः सर्वे वाद्यन्ते ते निरन्तराः
bhavedupaśamo'nyatra nāsya tālo niyamyate gajarāvayavāḥ sarve vādyante te nirantarāḥ
2
यथा--तथोह तथोह धियॐ
yathā--tathoha tathoha dhiyaॐ
3
हटे । थॐहदग थोहट । इत्युट्टवणमेकताल्यां पुनः पुनः । थॐटें दंदगेन थॐगटें गें धिकतक । इत्युद्ग्राहः । प्रतिग्राहेण वोच्यते । अयं किलैकताल्यां कृतः । गड्दगत देंगगनग्दिहिक् । कथॐगतकधिक थॐगटेंहें थोदगक् । गिड्दक्थॐगक्कथॐ
haṭe | thaॐhadaga thohaṭa | ityuṭṭavaṇamekatālyāṃ punaḥ punaḥ | thaॐṭeṃ daṃdagena thaॐgaṭeṃ geṃ dhikataka | ityudgrāhaḥ | pratigrāheṇa vocyate | ayaṃ kilaikatālyāṃ kṛtaḥ | gaḍdagata deṃgaganagdihik | kathaॐgatakadhika thaॐgaṭeṃheṃ thodagak | giḍdakthaॐgakkathaॐ
3
देंथॐहटगथॐ
deṃthaॐhaṭagathaॐ
966
दें इति त्रिरेकताल्यां खण्डः । केवलोऽप्ययं खण्डो गजर इत्युच्यते । गड्दक्थॐगक्थॐ- गक्कथोहरघट थरे । इत्येकताल्यां पुनः पुनरुपशमः । थोहटें । इति च्छण्डणः । एतत्सर्वं नैरन्तर्येण वाद्यते । इति गजरः । प्रत्येकं द्विः प्रयुक्तेनोपशमेनान्तयोगिना युक्तं खण्डत्रयं शुद्धैः कूटैः खण्डैश्च निर्मितम् पाटैर्व्यस्तैः समस्तैश्च बद्धं वर्णसरेण वा
deṃ iti trirekatālyāṃ khaṇḍaḥ | kevalo'pyayaṃ khaṇḍo gajara ityucyate | gaḍdakthaॐgakthaॐ- gakkathoharaghaṭa thare | ityekatālyāṃ punaḥ punarupaśamaḥ | thohaṭeṃ | iti cchaṇḍaṇaḥ | etatsarvaṃ nairantaryeṇa vādyate | iti gajaraḥ | pratyekaṃ dviḥ prayuktenopaśamenāntayoginā yuktaṃ khaṇḍatrayaṃ śuddhaiḥ kūṭaiḥ khaṇḍaiśca nirmitam pāṭairvyastaiḥ samastaiśca baddhaṃ varṇasareṇa vā
967
यस्यां स्याद्वादकस्थूलमिलत्कोलाहलाकुलम् छण्डनान्ता रिगोणी सा दधती ध्वनिमुत्तमम्
yasyāṃ syādvādakasthūlamilatkolāhalākulam chaṇḍanāntā rigoṇī sā dadhatī dhvanimuttamam
968
अस्यामुट्टवणं कार्यं वैकल्पिकमुपक्रमे दीप्तनृत्ते भवेदेषोपशमा ललिता मता
asyāmuṭṭavaṇaṃ kāryaṃ vaikalpikamupakrame dīptanṛtte bhavedeṣopaśamā lalitā matā
969
ललितं यद्युट्टवणं तदा तल्ललिते भवेत् अन्त्यखण्डात्सोपशमच्छण्डणाद्दीप्तनर्तनम्
lalitaṃ yadyuṭṭavaṇaṃ tadā tallalite bhavet antyakhaṇḍātsopaśamacchaṇḍaṇāddīptanartanam
2
यथा--तक्कें धिक्कें तकधिक तककि थॐकटगेन
yathā--takkeṃ dhikkeṃ takadhika takaki thaॐkaṭagena
3
थॐगक्कथॐ
thaॐgakkathaॐ
2
इति प्रथमखण्डम् । टैथोटेंगें त्थॐधिथॐहधिहटें । इत्युपशमो द्विः । तर्क्कर्ग दड- रद कुथिकुर्गदडधिक्क दक्कर्ग दडग्दक्थॐगत्तकधिक कधिकत धिक- कधि टेंगेंनथॐग
iti prathamakhaṇḍam | ṭaithoṭeṃgeṃ tthaॐdhithaॐhadhihaṭeṃ | ityupaśamo dviḥ | tarkkarga daḍa- rada kuthikurgadaḍadhikka dakkarga daḍagdakthaॐgattakadhika kadhikata dhika- kadhi ṭeṃgeṃnathaॐga
970
थॐगक्कथॐ इति द्वितीयखण्डम् । टैं थॐ हटगें थॐटें । इत्युपशमो द्विः । थॐगटं दरगड धिरगड धित्थाः थॐकट तकथॐ कटधिक्कक् । थॐधिक तद्धितक् । इति तृतीयखण्डम् । कत्थॐटक्क थॐहकटगे धिकटै थौ हटगें थॐ हटें इत्युपशमो द्विः । तथॐ गिड्दक् दिगनदिगन दिगनक थॐगतद्धितक् । थॐहटें । इति च्छण्डणः । इत्येकताल्यामुदाहरणम् । इति रिगोणी । नातिदीर्घं द्विराद्यं स्यात्खण्डं शुद्धादिनिर्मितम् यद्वा वर्णसरेणाथ तादृक्खण्डं सकृद्भवेत्
thaॐgakkathaॐ iti dvitīyakhaṇḍam | ṭaiṃ thaॐ haṭageṃ thaॐṭeṃ | ityupaśamo dviḥ | thaॐgaṭaṃ daragaḍa dhiragaḍa dhitthāḥ thaॐkaṭa takathaॐ kaṭadhikkak | thaॐdhika taddhitak | iti tṛtīyakhaṇḍam | katthaॐṭakka thaॐhakaṭage dhikaṭai thau haṭageṃ thaॐ haṭeṃ ityupaśamo dviḥ | tathaॐ giḍdak diganadigana diganaka thaॐgataddhitak | thaॐhaṭeṃ | iti cchaṇḍaṇaḥ | ityekatālyāmudāharaṇam | iti rigoṇī | nātidīrghaṃ dvirādyaṃ syātkhaṇḍaṃ śuddhādinirmitam yadvā varṇasareṇātha tādṛkkhaṇḍaṃ sakṛdbhavet
971
इत्युद्ग्राहध्रुवौ कृत्वा स्वोद्ग्राहान्त्यदलेऽथवा स्वोद्ग्राहे यत्र मुक्तिस्तत्कवितं कवयो विदुः
ityudgrāhadhruvau kṛtvā svodgrāhāntyadale'thavā svodgrāhe yatra muktistatkavitaṃ kavayo viduḥ
972
अस्य नामान्तरं प्राहुरन्येऽवच्छेद इत्यपि भवेदिह द्रुतं मानं वर्णाः प्रायः स्युरुद्धताः बाहुल्यान्नर्तनं दीप्तं निःशङ्केनेति कीर्तितम्
asya nāmāntaraṃ prāhuranye'vaccheda ityapi bhavediha drutaṃ mānaṃ varṇāḥ prāyaḥ syuruddhatāḥ bāhulyānnartanaṃ dīptaṃ niḥśaṅkeneti kīrtitam
2
यथा--गड्दक्दगिनदंदं गिनथॐग धिक्कट नकाधितक देंहकदर गडदरिक्थ रिक्थ रिदरगड थरिक थॐ गंडके । धिक्थॐटें
yathā--gaḍdakdaginadaṃdaṃ ginathaॐga dhikkaṭa nakādhitaka deṃhakadara gaḍadariktha riktha ridaragaḍa tharika thaॐ gaṃḍake | dhikthaॐṭeṃ
2
इत्युद्ग्राहो द्विः । झेंकक नखखिन
ityudgrāho dviḥ | jheṃkaka nakhakhina
973
तहें हके नखखिनथॐ । इति ध्रुवाख्यं खण्डम् ततो देंहकडरगडेत्यादिनोद्ग्राहान्त्यखण्डेनोद्ग्राहेण वा सकलेन गड्गतित्यादिना त्यागः । निःसारुताले चेदमुदाहरणम् । इति कवितम् उद्ग्राहोऽल्पो ध्रुवो नातिदीर्घः शुद्धादिनिर्मितः स्याद्वर्णसरबद्धो वा छण्डणोऽन्ते यदा तदा पदं वदन्ति वाद्यज्ञाः प्रायस्तद्दीप्तनर्तने
taheṃ hake nakhakhinathaॐ | iti dhruvākhyaṃ khaṇḍam tato deṃhakaḍaragaḍetyādinodgrāhāntyakhaṇḍenodgrāheṇa vā sakalena gaḍgatityādinā tyāgaḥ | niḥsārutāle cedamudāharaṇam | iti kavitam udgrāho'lpo dhruvo nātidīrghaḥ śuddhādinirmitaḥ syādvarṇasarabaddho vā chaṇḍaṇo'nte yadā tadā padaṃ vadanti vādyajñāḥ prāyastaddīptanartane
974
यथा--तद्देहें तद्दें ततक्तद्दै । इत्युद्ग्राहः । तकट धिकट धिधिकिट धिकिटर्गाड्दगधिकतक धिकथॐगटें । इति ध्रुवः । गत कटधिधि कटधिक्किडदगधिधिकट धिक्किरडाडगधिगक्कि- ग्डाहगथॐटैं हंधिक्कथॐगटें । इति च्छण्डणः । इदमुदाहरणं वर्णताले । वादयित्वा यतिं मध्ये प्रबन्धस्य विमुच्यते पाटेन यत्र तत्प्रोक्तमपरैः सूरिभिः पदम्
yathā--taddeheṃ taddeṃ tataktaddai | ityudgrāhaḥ | takaṭa dhikaṭa dhidhikiṭa dhikiṭargāḍdagadhikataka dhikathaॐgaṭeṃ | iti dhruvaḥ | gata kaṭadhidhi kaṭadhikkiḍadagadhidhikaṭa dhikkiraḍāḍagadhigakki- gḍāhagathaॐṭaiṃ haṃdhikkathaॐgaṭeṃ | iti cchaṇḍaṇaḥ | idamudāharaṇaṃ varṇatāle | vādayitvā yatiṃ madhye prabandhasya vimucyate pāṭena yatra tatproktamaparaiḥ sūribhiḥ padam
975
इति पदम् एकताल्यां द्रुते माने नर्तनारम्भगोचरे समं च करटाटीपिकाहलावादने सति
iti padam ekatālyāṃ drute māne nartanārambhagocare samaṃ ca karaṭāṭīpikāhalāvādane sati
976
अभ्यस्तो वाद्यखण्डोऽल्ल्पः कूटेनैकेन निर्मितः तद्धीमितिच्छण्डणान्तः स्मृतो मेलापको बुधैः
abhyasto vādyakhaṇḍo'llpaḥ kūṭenaikena nirmitaḥ taddhīmiticchaṇḍaṇāntaḥ smṛto melāpako budhaiḥ
977
विद्यावन्तः स्वसमये प्राहुर्मेलापनीमिमाम् वर्णानां टिरिकीत्येषामावृत्तिष्टीपिरुच्यते
vidyāvantaḥ svasamaye prāhurmelāpanīmimām varṇānāṃ ṭirikītyeṣāmāvṛttiṣṭīpirucyate
978
यथा--थॐगटें गड्दग्नं थॐगटें । इति यावत्प्रबन्धपूर्ति पुनः पुनर्वादनीयम् । तद्धीमिति । इति च्छण्डणः । इति मेलापकः । खण्डं शुद्धादिभिः पाटैर्बद्धं वर्णसरेण वा अल्पं कोमलनादं च सुकुमाराक्षरान्वितम् अभ्यस्तं कोमले नृत्ते भवेदुपशमाभिधम्
yathā--thaॐgaṭeṃ gaḍdagnaṃ thaॐgaṭeṃ | iti yāvatprabandhapūrti punaḥ punarvādanīyam | taddhīmiti | iti cchaṇḍaṇaḥ | iti melāpakaḥ | khaṇḍaṃ śuddhādibhiḥ pāṭairbaddhaṃ varṇasareṇa vā alpaṃ komalanādaṃ ca sukumārākṣarānvitam abhyastaṃ komale nṛtte bhavedupaśamābhidham
979
यथाक्--टेंथॐक्कगे थोटेटे थॐहटगे थाथें थॐटे । इत्युपशमः । आदौ वाद्यप्रबन्धानां शुद्धकूटादिनिर्मितः यः खण्डो वाद्यते प्राहुरुद्ग्राहं तं महत्तमाः
yathāk--ṭeṃthaॐkkage thoṭeṭe thaॐhaṭage thātheṃ thaॐṭe | ityupaśamaḥ | ādau vādyaprabandhānāṃ śuddhakūṭādinirmitaḥ yaḥ khaṇḍo vādyate prāhurudgrāhaṃ taṃ mahattamāḥ
980
उद्ग्राहोपशमादीनां यद्यप्यन्याङ्गतोदिता यावत्पूरणमावृत्तेस्तथाऽपि स्यात्प्रबन्धता
udgrāhopaśamādīnāṃ yadyapyanyāṅgatoditā yāvatpūraṇamāvṛttestathā'pi syātprabandhatā
981
द्विरावृत्तिरनावृत्तिर्वा स्यादङ्गतया स्थितौ
dvirāvṛttiranāvṛttirvā syādaṅgatayā sthitau
982
तें टें है तट्टें तक्कतटे इति यावत्प्रबन्धपूरणमभ्यासादुद्ग्राह- प्रबन्धः । अङ्गत्वं तु द्विः सकृद्वा । प्राक्प्रयोगस्त्वङ्गप्रबन्धयोस्तुल्यः । इत्युद्ग्राहः । उद्धतं ध्वनितं कूटबद्धं खण्डं मुहुर्मुहुः प्रयुक्तं स्यात्प्रहरणं ध्रुवाद्याभोगगोचरे नृत्ते प्रायः प्रयोक्तव्यमन्यत्रापीच्छया भवेत्
teṃ ṭeṃ hai taṭṭeṃ takkataṭe iti yāvatprabandhapūraṇamabhyāsādudgrāha- prabandhaḥ | aṅgatvaṃ tu dviḥ sakṛdvā | prākprayogastvaṅgaprabandhayostulyaḥ | ityudgrāhaḥ | uddhataṃ dhvanitaṃ kūṭabaddhaṃ khaṇḍaṃ muhurmuhuḥ prayuktaṃ syātpraharaṇaṃ dhruvādyābhogagocare nṛtte prāyaḥ prayoktavyamanyatrāpīcchayā bhavet
983
यथा--कथॐगक्क थॐगत्थॐगटथॐगक्क थोग थोगथोक् कथोगक् थॐकट योगक्थोकटं थोगक् । गड्दक्काधिक थॐगक् । टगें दंथॐह । दिङ्-निकुकुधित्थो हधिक्कं धिटैं इति पुनः पुनः प्रयोज्यम् । एकताल्यामिदमुदाहरणम् । इति प्रहरणम् । उद्ग्राहः स्यात्ततः खण्डं शुद्धकूटादिनिर्मितम्
yathā--kathaॐgakka thaॐgatthaॐgaṭathaॐgakka thoga thogathok kathogak thaॐkaṭa yogakthokaṭaṃ thogak | gaḍdakkādhika thaॐgak | ṭageṃ daṃthaॐha | diṅ-nikukudhittho hadhikkaṃ dhiṭaiṃ iti punaḥ punaḥ prayojyam | ekatālyāmidamudāharaṇam | iti praharaṇam | udgrāhaḥ syāttataḥ khaṇḍaṃ śuddhakūṭādinirmitam
984
तद्वर्णसरबद्धं वा प्रयुज्य द्विरिदं द्वयम् ततः प्राक्खण्डसहितं तादृक्कूटमयं दलम्
tadvarṇasarabaddhaṃ vā prayujya dviridaṃ dvayam tataḥ prākkhaṇḍasahitaṃ tādṛkkūṭamayaṃ dalam
985
वाद्यते छण्डणोऽन्ते च यत्र सोऽवत्सको भवेत् प्रयोज्य नर्तने दीप्ते शार्ङ्गदेवेन कीर्तितः
vādyate chaṇḍaṇo'nte ca yatra so'vatsako bhavet prayojya nartane dīpte śārṅgadevena kīrtitaḥ
986
यथा-- गड्दग्दंदं गड्दक्थिक्कट तकधिक्कट तक्धिक्तक् । इत्युद्ग्राहः । खडि खडि खखनख खिदक् झेंखखनख खिदक्तदक्क धिक्कक- कगिणनग थॐगदिहिकिं थोगदिहिक्कितक धिकथॐगटे गडक् । तकधिक थॐगटें । इति द्वितीयं खण्डम् । एतच्च सहोद्ग्राहेण पुनः पुनर्वादयेत् । झक झखिखिन्नखनखखित ह्रें खखनखझें खन खरिब तुडि हिदिहि । कथॐगक् । इति तृतीयखण्डं पूर्वखण्डेन सह वादयेत् । तकधिक तक्करे घटथथॐगक्क थॐगक्कटें । इति छण्डणः । इदमुदाहरणं रङ्गविद्याधरताले । इत्यवत्सकः । कूटादिबद्धः खण्डः स्याच्छण्डणो वाद्यमोक्षकः
yathā-- gaḍdagdaṃdaṃ gaḍdakthikkaṭa takadhikkaṭa takdhiktak | ityudgrāhaḥ | khaḍi khaḍi khakhanakha khidak jheṃkhakhanakha khidaktadakka dhikkaka- kagiṇanaga thaॐgadihikiṃ thogadihikkitaka dhikathaॐgaṭe gaḍak | takadhika thaॐgaṭeṃ | iti dvitīyaṃ khaṇḍam | etacca sahodgrāheṇa punaḥ punarvādayet | jhaka jhakhikhinnakhanakhakhita hreṃ khakhanakhajheṃ khana khariba tuḍi hidihi | kathaॐgak | iti tṛtīyakhaṇḍaṃ pūrvakhaṇḍena saha vādayet | takadhika takkare ghaṭathathaॐgakka thaॐgakkaṭeṃ | iti chaṇḍaṇaḥ | idamudāharaṇaṃ raṅgavidyādharatāle | ityavatsakaḥ | kūṭādibaddhaḥ khaṇḍaḥ syācchaṇḍaṇo vādyamokṣakaḥ
987
इति च्छण्डणः शुद्धकूटादिभिर्बद्धः खण्डो वर्नसरेण वा अभ्यस्तः स्याद्द्रुते माने तुडुका दीप्तनर्तने द्रुताद्रुततरं मानमत्र लक्ष्येषु दृश्यते
iti cchaṇḍaṇaḥ śuddhakūṭādibhirbaddhaḥ khaṇḍo varnasareṇa vā abhyastaḥ syāddrute māne tuḍukā dīptanartane drutādrutataraṃ mānamatra lakṣyeṣu dṛśyate
988
यथा--टें दंदगि तथॐगटेंधिकतः रघटे हे कथोः टेगेधिक तटथॐगः गण नगिः थॐगतक धिकथॐगटें । एकताल्यामिदमुदाहरणम् । उद्ग्राहध्रुवकाभोगे यत्रान्यतमखण्डकम्
yathā--ṭeṃ daṃdagi tathaॐgaṭeṃdhikataḥ raghaṭe he kathoḥ ṭegedhika taṭathaॐgaḥ gaṇa nagiḥ thaॐgataka dhikathaॐgaṭeṃ | ekatālyāmidamudāharaṇam | udgrāhadhruvakābhoge yatrānyatamakhaṇḍakam
989
वादनीयं म्परे प्राहुरन्ये तु तुडुकां जगुः उद्ग्राहध्रुवकाभोगोद्ग्राहाणां वादनं क्रमात्
vādanīyaṃ mpare prāhuranye tu tuḍukāṃ jaguḥ udgrāhadhruvakābhogodgrāhāṇāṃ vādanaṃ kramāt
990
इति तुडुका यत्र शुद्धादिभिर्बद्धः खण्डो वर्णसरेन वा विशालः स्याद्द्रुतलयः पर्यन्ते तु विलम्बितः
iti tuḍukā yatra śuddhādibhirbaddhaḥ khaṇḍo varṇasarena vā viśālaḥ syāddrutalayaḥ paryante tu vilambitaḥ
991
दीप्तैर्वर्णैः क्वचित्क्वापि कोमलैश्चारुगुम्फितः यत्रासौ मलपः प्रोक्तः प्रायिको दीप्तनर्तने
dīptairvarṇaiḥ kvacitkvāpi komalaiścārugumphitaḥ yatrāsau malapaḥ proktaḥ prāyiko dīptanartane
3
यथा--गड्दक् तद्धित्थॐ हथॐहरे घटैं गणनगतक धिकक थौं हटें हैं थोदगक् । तक्क तहधिक थोकथोहक थो
yathā--gaḍdak taddhitthaॐ hathaॐhare ghaṭaiṃ gaṇanagataka dhikaka thauṃ haṭeṃ haiṃ thodagak | takka tahadhika thokathohaka tho
2
हट्टै डिं खिखरखिखिखेरथटैं हैं थोहगक् । दिहं कटदहं कटगड्द गथरिकटं
haṭṭai ḍiṃ khikharakhikhikherathaṭaiṃ haiṃ thohagak | dihaṃ kaṭadahaṃ kaṭagaḍda gatharikaṭaṃ
3
थरिकटतक
tharikaṭataka
992
ततक धिधिक थोऽथॐदटें । इदमुदाहरणं मुद्रितमण्ठताले । यत्रोद्ग्राहः सकृद्द्विर्वा ध्रुवकोऽथ सकृद्भवेत् व्यापकाक्षरमिश्रैस्तद्धिथॐटेंदेंभिरक्षरैः बद्धं निरन्तरयतिं प्राहुस्तं मलपं परे
tataka dhidhika tho'thaॐdaṭeṃ | idamudāharaṇaṃ mudritamaṇṭhatāle | yatrodgrāhaḥ sakṛddvirvā dhruvako'tha sakṛdbhavet vyāpakākṣaramiśraistaddhithaॐṭeṃdeṃbhirakṣaraiḥ baddhaṃ nirantarayatiṃ prāhustaṃ malapaṃ pare
993
इति मलपम् सोदाहरणलक्ष्माणि वालबोधार्थमभ्यधाम् लक्ष्ममात्रमथो वक्ष्ये विस्तरत्रस्तमानसः
iti malapam sodāharaṇalakṣmāṇi vālabodhārthamabhyadhām lakṣmamātramatho vakṣye vistaratrastamānasaḥ
994
मलपाङ्गं तु मलपेनाङ्गेन मलपेन च इति मलपाङ्गम् पाटैर्मलपपाटः स्याद्विषमैर्मलपोपमः
malapāṅgaṃ tu malapenāṅgena malapena ca iti malapāṅgam pāṭairmalapapāṭaḥ syādviṣamairmalapopamaḥ
996
इति मलपपाटः द्रुतैः करतलाघातैविंकृतैर्यत्र वाद्यते वाद्यं विच्छिद्य विच्छिद्य च्छेदमिच्छन्ति तं बुधाः ओतां कृत्वा द्विरुद्ग्राहः सकृद्वा व्यापकाक्षरैः सपाटैर्विहितो यत्र प्रान्ते रचितदेंकृतिः मध्ये लये छण्डणः स्याद्रूपकं तन्निरूपितम्
iti malapapāṭaḥ drutaiḥ karatalāghātaiviṃkṛtairyatra vādyate vādyaṃ vicchidya vicchidya cchedamicchanti taṃ budhāḥ otāṃ kṛtvā dvirudgrāhaḥ sakṛdvā vyāpakākṣaraiḥ sapāṭairvihito yatra prānte racitadeṃkṛtiḥ madhye laye chaṇḍaṇaḥ syādrūpakaṃ tannirūpitam
997
इति रूपकम् निबद्धो वादितो गीतवाद्यसंधौ मतोऽन्तरः
iti rūpakam nibaddho vādito gītavādyasaṃdhau mato'ntaraḥ
998
इत्यन्तरः अन्तरं वादयित्वा चेदनिबद्धस्य वादनम् क्रियतेऽन्तरपाटः स्यात्तदा निःशङ्कसंमतः
ityantaraḥ antaraṃ vādayitvā cedanibaddhasya vādanam kriyate'ntarapāṭaḥ syāttadā niḥśaṅkasaṃmataḥ
999
इत्यन्तरपाटः समुश्लिष्टघनश्लक्ष्णपाटवर्णविनिर्मितः हस्तलाघवसंपन्नः खोजः संजल्पितो बुधैः
ityantarapāṭaḥ samuśliṣṭaghanaślakṣṇapāṭavarṇavinirmitaḥ hastalāghavasaṃpannaḥ khojaḥ saṃjalpito budhaiḥ
1000
इति खोजः कृत्वा खण्डं पाटबद्धं यतिवद्वादनं भवेत् एवमावृत्तिकरणादाहुः खण्डयतिं बुधाः
iti khojaḥ kṛtvā khaṇḍaṃ pāṭabaddhaṃ yativadvādanaṃ bhavet evamāvṛttikaraṇādāhuḥ khaṇḍayatiṃ budhāḥ
1001
इति खण्डयतिः खण्डच्छेदसमायोगात्खण्डच्छेदप्रबन्धयोः छेदैर्व्यक्तैः समायुक्तं खण्डच्छेदं परे जगुः
iti khaṇḍayatiḥ khaṇḍacchedasamāyogātkhaṇḍacchedaprabandhayoḥ chedairvyaktaiḥ samāyuktaṃ khaṇḍacchedaṃ pare jaguḥ
1002
इति खण्डच्छेदः यस्यां विरतिरन्ते च तालस्य व्यापकाक्षरैः सपाटैर्बद्धखण्डा या साऽऽख्याताऽवयतिर्बुधैः
iti khaṇḍacchedaḥ yasyāṃ viratirante ca tālasya vyāpakākṣaraiḥ sapāṭairbaddhakhaṇḍā yā sā''khyātā'vayatirbudhaiḥ
1003
इत्यवयतिः पाटस्य खण्डनाद्वाद्य खण्डपाटोऽभिधीयते इति खण्डपाटः खण्डः स्यात्खण्डमध्येऽपि खण्डशो वादने सति
ityavayatiḥ pāṭasya khaṇḍanādvādya khaṇḍapāṭo'bhidhīyate iti khaṇḍapāṭaḥ khaṇḍaḥ syātkhaṇḍamadhye'pi khaṇḍaśo vādane sati
1004
इति खण्डकः श्रोतोगताख्यया यत्या खण्डडुल्लोऽभिधीयते इति खण्डहुल्लः गीतनृत्तसमो माने प्रबन्धः प्रोच्यते समः
iti khaṇḍakaḥ śrotogatākhyayā yatyā khaṇḍaḍullo'bhidhīyate iti khaṇḍahullaḥ gītanṛttasamo māne prabandhaḥ procyate samaḥ
1005
इति समः निष्पन्नः केवलैः पाटैः पाट इत्यभिधीयते इति पाटः ध्रुवको भूरिवाद्येषु स्यादावृत्तोऽन्तरेऽन्तरे
iti samaḥ niṣpannaḥ kevalaiḥ pāṭaiḥ pāṭa ityabhidhīyate iti pāṭaḥ dhruvako bhūrivādyeṣu syādāvṛtto'ntare'ntare
1006
इति ध्रुवकः अङ्गमङ्गीकृतं सान्द्रैरपाटैर्व्यापकाक्षरैः इत्यङ्गम् द्विरुद्ग्राहो ध्रुवाभोग ध्रुवाख्यः क्रमशस्ततः यत्राङ्गरूपकं प्राह तत्तेजोन्वयदीपकम्
iti dhruvakaḥ aṅgamaṅgīkṛtaṃ sāndrairapāṭairvyāpakākṣaraiḥ ityaṅgam dvirudgrāho dhruvābhoga dhruvākhyaḥ kramaśastataḥ yatrāṅgarūpakaṃ prāha tattejonvayadīpakam
1007
इत्यङ्गरूपकम् तालश्चतुःषष्टिकलो युग्मे मार्गे च दक्षिणे इति तालः वितालस्त्वादिमध्यान्तविकृतस्ताल इष्यते
ityaṅgarūpakam tālaścatuḥṣaṣṭikalo yugme mārge ca dakṣiṇe iti tālaḥ vitālastvādimadhyāntavikṛtastāla iṣyate
1008
इति वितालः हस्तेन वितताङ्गुष्ठविरलाङ्गुलिना क्रमात् पताकेन हतैर्जातैः पाटैः स्यात्खलकाभिधः
iti vitālaḥ hastena vitatāṅguṣṭhaviralāṅgulinā kramāt patākena hatairjātaiḥ pāṭaiḥ syātkhalakābhidhaḥ
1009
इति खलकः समुदायो निजैः पापैः समस्तातोद्यवादनात् इति समुदायः पाटानां पृथगुक्तानां मिश्रणाज्जोडणी मता
iti khalakaḥ samudāyo nijaiḥ pāpaiḥ samastātodyavādanāt iti samudāyaḥ pāṭānāṃ pṛthaguktānāṃ miśraṇājjoḍaṇī matā
1010
इति जोडणी उडवः सलयात्तालाद्द्वितालाच्च लयोज्झितात् इत्युडवः तलपाटस्तु मलपोन्मिश्रपाटप्रबन्धजः
iti joḍaṇī uḍavaḥ salayāttālāddvitālācca layojjhitāt ityuḍavaḥ talapāṭastu malaponmiśrapāṭaprabandhajaḥ
1011
इति तलपाटः निजैर्या तद्धिथॐटेभिर्व्यापकैरक्षरैस्तथा
iti talapāṭaḥ nijairyā taddhithaॐṭebhirvyāpakairakṣaraistathā
1012
पाटैर्वा रचिता किंचिद्विलम्बितलयाश्रया देकारालंकृताद्यन्ता वदन्त्युट्टवणीममूम्
pāṭairvā racitā kiṃcidvilambitalayāśrayā dekārālaṃkṛtādyantā vadantyuṭṭavaṇīmamūm
1013
इत्युट्टवणी वाद्यैकदेशं वर्गान्तमयं वाद्यादिमध्ययोः वादयेल्लघुहस्तत्वाद्यं तमाख्याति तुण्डकम्
ityuṭṭavaṇī vādyaikadeśaṃ vargāntamayaṃ vādyādimadhyayoḥ vādayellaghuhastatvādyaṃ tamākhyāti tuṇḍakam
1014
इति तुण्डकः पाटैरेव यतिः सान्द्रैः प्राञ्जलैरङ्गपाटकः इत्यङ्गपाटकः खण्डः स्यात्पृथगातोद्यवाद्यैः पैसारसंज्ञकः
iti tuṇḍakaḥ pāṭaireva yatiḥ sāndraiḥ prāñjalairaṅgapāṭakaḥ ityaṅgapāṭakaḥ khaṇḍaḥ syātpṛthagātodyavādyaiḥ paisārasaṃjñakaḥ
1015
इति पैसारः प्रदर्शनार्थमित्युक्ताः प्रबन्धाः कतिचिन्मया अन्यानपि पथाऽनेन विदांकुर्वन्तु तद्विदः
iti paisāraḥ pradarśanārthamityuktāḥ prabandhāḥ katicinmayā anyānapi pathā'nena vidāṃkurvantu tadvidaḥ
1016
पाटभेदाश्च वाद्यानि प्रबन्धा वाद्यसंश्रयाः यथायोगं मर्दलादिसर्ववाद्येष्विमे मताः
pāṭabhedāśca vādyāni prabandhā vādyasaṃśrayāḥ yathāyogaṃ mardalādisarvavādyeṣvime matāḥ
1017
इति वाद्यप्रबन्धलक्षणम् निर्दोषबीजवृक्षोत्थः पिण्डेऽर्धाङ्गुलसंमितः एकविंशत्यङ्गुलः स्याद्दैर्घ्ये वामे मुखे पुनः
iti vādyaprabandhalakṣaṇam nirdoṣabījavṛkṣotthaḥ piṇḍe'rdhāṅgulasaṃmitaḥ ekaviṃśatyaṅgulaḥ syāddairghye vāme mukhe punaḥ
1018
चतुर्दशाङ्गुलानि स्युर्दक्षिणे तु त्रयोदश मानं यस्य मनाङ्मध्यः पृथुरेकाङ्गुलाधिके
caturdaśāṅgulāni syurdakṣiṇe tu trayodaśa mānaṃ yasya manāṅmadhyaḥ pṛthurekāṅgulādhike
1019
वक्त्राभ्यां चर्मणी वृत्ते घने ये प्रान्तयोस्तयोः चत्वारिंशत्पृथग्रन्ध्राण्यङ्गुलान्तरवन्ति च
vaktrābhyāṃ carmaṇī vṛtte ghane ye prāntayostayoḥ catvāriṃśatpṛthagrandhrāṇyaṅgulāntaravanti ca
1020
वध्रे तद्रन्ध्रविन्यस्ते सीवनप्रक्रियावति प्रोतोर्ध्वाधःस्थिता दृष्टोदरपृष्ठा च विग्निका
vadhre tadrandhravinyaste sīvanaprakriyāvati protordhvādhaḥsthitā dṛṣṭodarapṛṣṭhā ca vignikā
1021
क्रियते वेष्ट्यते मध्ये त्रिभिर्बन्धैर्दृढं तथा कार्यो गोमूत्रिकाबन्धस्तत्र वध्रद्वयेन च
kriyate veṣṭyate madhye tribhirbandhairdṛḍhaṃ tathā kāryo gomūtrikābandhastatra vadhradvayena ca
1022
तथा यथा पिनद्धास्ये भवेतां चर्मणी दृढे कुण्डल्योः प्रान्तयोर्वामकुण्डल्यां संनिवेश्य च
tathā yathā pinaddhāsye bhavetāṃ carmaṇī dṛḍhe kuṇḍalyoḥ prāntayorvāmakuṇḍalyāṃ saṃniveśya ca
1023
कच्छां क्षिप्त्वा दक्षिणस्यां कृष्ट्वा द्विगुणतां नयेत् साञ्चलद्वितयां पट्टमयीमष्टाङ्गुलायताम्
kacchāṃ kṣiptvā dakṣiṇasyāṃ kṛṣṭvā dviguṇatāṃ nayet sāñcaladvitayāṃ paṭṭamayīmaṣṭāṅgulāyatām
1024
यद्वाऽन्यवस्त्रजां शोभानुगां न्यस्येत्कटीतटे निगदन्ति मृदङ्गं तं मर्दलं मुरजं तथा
yadvā'nyavastrajāṃ śobhānugāṃ nyasyetkaṭītaṭe nigadanti mṛdaṅgaṃ taṃ mardalaṃ murajaṃ tathā
1025
प्रोक्तं मृदङ्गशब्देन मुनिना पुष्करत्रयम् अत्यन्ताव्यवहार्यत्वान्निःशङ्को न तनोति तत्
proktaṃ mṛdaṅgaśabdena muninā puṣkaratrayam atyantāvyavahāryatvānniḥśaṅko na tanoti tat
1026
भूरिमिश्रेण भक्तेन चिक्कणेनातिमर्दनात् पिण्डिकां पूरिकाकारां वामवक्त्रे निवेशयेत्
bhūrimiśreṇa bhaktena cikkaṇenātimardanāt piṇḍikāṃ pūrikākārāṃ vāmavaktre niveśayet
1027
बोहणाख्येन तेनाऽऽस्यं लिम्पेदल्पेन दक्षिणम् एवं जलधरध्वानगम्भीरो भवति ध्वनिः
bohaṇākhyena tenā''syaṃ limpedalpena dakṣiṇam evaṃ jaladharadhvānagambhīro bhavati dhvaniḥ
1028
निःशङ्केनात्र च प्रोक्ता देवता नन्दिकेश्वरः रक्तचन्दनजो यद्वा खादिरोऽन्यैरयं मतः
niḥśaṅkenātra ca proktā devatā nandikeśvaraḥ raktacandanajo yadvā khādiro'nyairayaṃ mataḥ
1029
त्रिंशदङ्गुलदैर्घ्यश्च पिण्डे त्वङ्गुलसंमितः एतस्य वामं वदनं द्वादशाङ्गुलसंमितम्
triṃśadaṅguladairghyaśca piṇḍe tvaṅgulasaṃmitaḥ etasya vāmaṃ vadanaṃ dvādaśāṅgulasaṃmitam
1030
दक्षिणं तु मितं सार्धैरेकादशभिरङ्गुलैः पाटाश्च तद्धिथोटेंहेंनंदेमित्यत्र कीर्तिताः
dakṣiṇaṃ tu mitaṃ sārdhairekādaśabhiraṅgulaiḥ pāṭāśca taddhithoṭeṃheṃnaṃdemityatra kīrtitāḥ
1031
तटहा दधलाश्चेति पाटानन्यत्र मन्वते इह स्युः पटहोक्ताश्च वर्णाः षोडश कादयः
taṭahā dadhalāśceti pāṭānanyatra manvate iha syuḥ paṭahoktāśca varṇāḥ ṣoḍaśa kādayaḥ
1032
अधिकान्भझमान्वर्णान्वर्णयन्त्यपरे त्विह तेषु तद्ध्यादयः सप्त केवलाः शुद्धसंज्ञकाः
adhikānbhajhamānvarṇānvarṇayantyapare tviha teṣu taddhyādayaḥ sapta kevalāḥ śuddhasaṃjñakāḥ
1033
सस्वरैरस्वरैर्युक्तैरयुक्तैर्वा कखादिभिः व्यापकाख्यैः षोडशभिर्मिश्रास्ते कूटसंज्ञकाः कूटमिश्रास्तु ते शुद्धा बुधैः खण्डाभिधा मताः
sasvarairasvarairyuktairayuktairvā kakhādibhiḥ vyāpakākhyaiḥ ṣoḍaśabhirmiśrāste kūṭasaṃjñakāḥ kūṭamiśrāstu te śuddhā budhaiḥ khaṇḍābhidhā matāḥ
1034
छन्दसा भूरिहृद्येन स्फूर्तिमूर्तिरुदारधीः
chandasā bhūrihṛdyena sphūrtimūrtirudāradhīḥ
1035
कविः कवयति श्लोकं श्रवणोत्सवदैः पदैः यथा तथा क्वचित्ताले वर्णाल्लँ यमनोहरान्
kaviḥ kavayati ślokaṃ śravaṇotsavadaiḥ padaiḥ yathā tathā kvacittāle varṇāllam̐ yamanoharān
1036
विधाय वादको वाद्यप्रबन्धान्बद्धुमर्हति एमं कवितकाराख्यं वादकं ब्रुवते मनाः
vidhāya vādako vādyaprabandhānbaddhumarhati emaṃ kavitakārākhyaṃ vādakaṃ bruvate manāḥ
1037
इति मर्दललक्षणम् चतुर्विधो मार्दलिको वादिको मुखरी तथा ततः प्रतिमुखर्याख्यस्तुर्यो गीतानुगो मतः
iti mardalalakṣaṇam caturvidho mārdaliko vādiko mukharī tathā tataḥ pratimukharyākhyasturyo gītānugo mataḥ
1038
वादिको वादकर्ता स्याद्वादः पक्षपरिग्रहः स्वपक्षसाधनं तद्वत्परपक्षस्य दूषणम्
vādiko vādakartā syādvādaḥ pakṣaparigrahaḥ svapakṣasādhanaṃ tadvatparapakṣasya dūṣaṇam
1039
येऽन्ये जल्पवितण्डाद्या वादभेदाः सलक्षणाः न तान्ब्रवीम्यहं ग्रन्थप्रपञ्चभयभङ्गुरः वादे च वादनं कार्यं प्रथमं त्राटनाभिधम्
ye'nye jalpavitaṇḍādyā vādabhedāḥ salakṣaṇāḥ na tānbravīmyahaṃ granthaprapañcabhayabhaṅguraḥ vāde ca vādanaṃ kāryaṃ prathamaṃ trāṭanābhidham
1040
मर्दले तालरहिते वोहणेन विना ध्वनिः यो देहडडगित्यादि कृतोऽसौ त्राटनं मतम्
mardale tālarahite vohaṇena vinā dhvaniḥ yo dehaḍaḍagityādi kṛto'sau trāṭanaṃ matam
1041
वोडवाडं घनरवं हस्तावत्यर्थमाचरेत् मुक्तशब्दात्मकं रेहदडादप्रमुखं ततः उधार स्थापनं पश्चाद्वादयेत्तदथोच्यते
voḍavāḍaṃ ghanaravaṃ hastāvatyarthamācaret muktaśabdātmakaṃ rehadaḍādapramukhaṃ tataḥ udhāra sthāpanaṃ paścādvādayettadathocyate
1042
मुखयोर्बोहणं दत्त्वा वादयेद्वाममाननम् गड्दग्नेमिति वक्त्रं तु गड्दग्नामिति दक्षिणम्
mukhayorbohaṇaṃ dattvā vādayedvāmamānanam gaḍdagnemiti vaktraṃ tu gaḍdagnāmiti dakṣiṇam
1043
ततो मध्यलये ताले द्वितीये मुखयोर्द्वयोः कुर्यान्नादसमायोग्मथोच्चोच्चं दलत्रयम्
tato madhyalaye tāle dvitīye mukhayordvayoḥ kuryānnādasamāyogmathoccoccaṃ dalatrayam
1044
पृथग्विलम्बिते मध्ये द्रुते चैव लये क्रमात् तथैकद्वित्रिथॐकाररचितं ग्रहमोक्षभाक्
pṛthagvilambite madhye drute caiva laye kramāt tathaikadvitrithaॐkāraracitaṃ grahamokṣabhāk
1045
आलप्तिवच्च त्रिस्थानशुद्धं हस्तद्वयेन यत् मधुरं वाद्यते तज्ज्ञैःस्थापनं तदुदाहृतम्
ālaptivacca tristhānaśuddhaṃ hastadvayena yat madhuraṃ vādyate tajjñaiḥsthāpanaṃ tadudāhṛtam
1046
ततस्थॐकारबहुलग्रहमोक्षोऽन्तरो भवेत् चतुरस्रत्र्यस्रमिश्रखण्डेष्वेकेन केनचित्
tatasthaॐkārabahulagrahamokṣo'ntaro bhavet caturasratryasramiśrakhaṇḍeṣvekena kenacit
1047
तालेन टाकणीवादौ कर्तव्यौ तदनन्तरम् तयोरेकसरो जोडा चेति भेदद्वयं मतम्
tālena ṭākaṇīvādau kartavyau tadanantaram tayorekasaro joḍā ceti bhedadvayaṃ matam
1048
कृत्वा श्रमस्य वहनीं यस्तालेऽष्टकलादिके वाद्यखण्डस्तालकलाप्रस्तारानुगतः कृतः अखण्डितष्टाकिणी सैकसरत्वं सकृत्कृतेः
kṛtvā śramasya vahanīṃ yastāle'ṣṭakalādike vādyakhaṇḍastālakalāprastārānugataḥ kṛtaḥ akhaṇḍitaṣṭākiṇī saikasaratvaṃ sakṛtkṛteḥ
1049
एकद्वित्रिचतुर्वारं शुद्धाभ्यसनतो भवेत् इह श्रमवहन्याख्यः प्रकारो वादने यथा
ekadvitricaturvāraṃ śuddhābhyasanato bhavet iha śramavahanyākhyaḥ prakāro vādane yathā
1050
तद्धितोटें ततधिधि थॐ थॐ टें टें तततधि धिधि थॐ थॐ थॐ टें टें टें । तततत धि धि धि धि थो थो थो थो टे टे टे टे । इति श्रमवहनीं कृत्वैकसरटाकिणी यथा । तकधिकट । तकधिकट । धिकटतक तकधिकट तकतकधिकट धिकटकतधिकट । इत्यष्टौ वाद्यखण्डस्य खण्डा अष्टासु कलासु । सैव द्विवारं जोडा । टाकणीवत्समस्तं प्राक्खण्डं कृत्वा ततः परम्
taddhitoṭeṃ tatadhidhi thaॐ thaॐ ṭeṃ ṭeṃ tatatadhi dhidhi thaॐ thaॐ thaॐ ṭeṃ ṭeṃ ṭeṃ | tatatata dhi dhi dhi dhi tho tho tho tho ṭe ṭe ṭe ṭe | iti śramavahanīṃ kṛtvaikasaraṭākiṇī yathā | takadhikaṭa | takadhikaṭa | dhikaṭataka takadhikaṭa takatakadhikaṭa dhikaṭakatadhikaṭa | ityaṣṭau vādyakhaṇḍasya khaṇḍā aṣṭāsu kalāsu | saiva dvivāraṃ joḍā | ṭākaṇīvatsamastaṃ prākkhaṇḍaṃ kṛtvā tataḥ param
1051
खण्डं खण्डं द्विर्द्विवारं वाद्यते वाद्यसंज्ञके तत्रैकसरजोडात्वं टाकिणीवदुदाहृतम्
khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ dvirdvivāraṃ vādyate vādyasaṃjñake tatraikasarajoḍātvaṃ ṭākiṇīvadudāhṛtam
2
यथा--दंदं । टिरि । टिट्टिकड्द । कडदगझे
yathā--daṃdaṃ | ṭiri | ṭiṭṭikaḍda | kaḍadagajhe
1052
थरिकथरि । टगण- गणधरि । गणगणधरि । दथरि गडदग । दथरिगडदग । दथरिगडदग । दथरि दथरितर्गड्दक्थरिक्कटतत्तक् । इति षोडशकले ताले षोडशकलासु षोडशखण्डकं वाद्यं कृत्वा तान्षोडश खण्डान्द्विर्द्विः कुर्यात् इत्येकसरवादः तकारेण च सर्वेषामेतेषां त्याग इष्यते कुर्यात्ततो दिगिदिगिं ताटवादादिकं तथा
tharikathari | ṭagaṇa- gaṇadhari | gaṇagaṇadhari | dathari gaḍadaga | datharigaḍadaga | datharigaḍadaga | dathari datharitargaḍdaktharikkaṭatattak | iti ṣoḍaśakale tāle ṣoḍaśakalāsu ṣoḍaśakhaṇḍakaṃ vādyaṃ kṛtvā tānṣoḍaśa khaṇḍāndvirdviḥ kuryāt ityekasaravādaḥ takāreṇa ca sarveṣāmeteṣāṃ tyāga iṣyate kuryāttato digidigiṃ tāṭavādādikaṃ tathā
1053
वर्णा दिगिदिगीत्येते प्रोक्ता दिगिदिगे बुधैः यः खण्डोऽतिद्रुते माने ताटवादः स कथ्यते
varṇā digidigītyete proktā digidige budhaiḥ yaḥ khaṇḍo'tidrute māne tāṭavādaḥ sa kathyate
1054
अन्येऽपि वादविधयोऽभ्यूह्यन्तामध्वनाऽमुना इति वादप्रकाराणां सम्यक्त्वे विजयो भवेत्
anye'pi vādavidhayo'bhyūhyantāmadhvanā'munā iti vādaprakārāṇāṃ samyaktve vijayo bhavet
1055
इति वादकः कर्ता वाद्यप्रबन्धानां नृत्तशिक्षाविचक्षणः गीतवादननिष्णातः सुरेखोऽन्तर्मुखश्च यः
iti vādakaḥ kartā vādyaprabandhānāṃ nṛttaśikṣāvicakṣaṇaḥ gītavādananiṣṇātaḥ surekho'ntarmukhaśca yaḥ
1056
अर्धाङ्गमिव नर्तक्या वादयेद्रङ्गभूमिगः वादकैः प्रेक्षितमुखो वादनार्थं मुखर्यसौ
ardhāṅgamiva nartakyā vādayedraṅgabhūmigaḥ vādakaiḥ prekṣitamukho vādanārthaṃ mukharyasau
1057
इति मुखरी किंचिद्धीनो मुखरिणः प्रोक्तः प्रतिमुखर्यसौ
iti mukharī kiṃciddhīno mukhariṇaḥ proktaḥ pratimukharyasau
1058
इति प्रतिमुखरी शुद्धसालगगीतानां वर्णान्कठिनकोमलान् समांश्च विषमान्नादं मन्द्रं मध्यं च तारकम्
iti pratimukharī śuddhasālagagītānāṃ varṇānkaṭhinakomalān samāṃśca viṣamānnādaṃ mandraṃ madhyaṃ ca tārakam
1059
प्रौढं वा मधुरं सम्यगनुगच्छति वादनात् पूर्वभागे तथाऽऽभोगे जक्काप्रहरणे क्रमात्
prauḍhaṃ vā madhuraṃ samyaganugacchati vādanāt pūrvabhāge tathā''bhoge jakkāpraharaṇe kramāt
1060
कुर्याद्वैकल्पिके यद्वा समग्रं गीतमाश्रिते समुत्थिते वाऽऽनुलोम्याद्वैलोम्याद्वोभयेन वा
kuryādvaikalpike yadvā samagraṃ gītamāśrite samutthite vā''nulomyādvailomyādvobhayena vā
1061
निःसारो सालगे गीते यस्तं गीतानुगं विदुः क्रमात्तकारथॐकारौ स कुर्याद्ग्रहमोक्षयोः
niḥsāro sālage gīte yastaṃ gītānugaṃ viduḥ kramāttakārathaॐkārau sa kuryādgrahamokṣayoḥ
1062
इति गीतानुगः इति चतुर्विधमार्दलिकलक्षणम् वर्णव्यक्तिः सुरेखत्वमनुयायप्रवीणता मधुरोद्धतवाद्येषु विज्ञता हस्तलाघवम्
iti gītānugaḥ iti caturvidhamārdalikalakṣaṇam varṇavyaktiḥ surekhatvamanuyāyapravīṇatā madhuroddhatavādyeṣu vijñatā hastalāghavam
1063
अवधानं श्रमजयो मुखवाद्येषु पाटवम् रक्तिरावर्जिकस्यानुवृत्तिर्बहुलता तथा
avadhānaṃ śramajayo mukhavādyeṣu pāṭavam raktirāvarjikasyānuvṛttirbahulatā tathā
1064
यतिताललयज्ञत्वं गीतानुगमनं तथा गुणा मार्दलिकस्यैते दोषः स्यात्तद्विपर्ययः
yatitālalayajñatvaṃ gītānugamanaṃ tathā guṇā mārdalikasyaite doṣaḥ syāttadviparyayaḥ
1065
इति मार्दलिकगुणदोषाः तद्वृन्दं द्वित्रिचतुरैस्तज्ज्ञैर्मर्दलधारिभिः प्राधान्येन विधातव्यं तैर्मुखर्यनुवर्तनम्
iti mārdalikaguṇadoṣāḥ tadvṛndaṃ dvitricaturaistajjñairmardaladhāribhiḥ prādhānyena vidhātavyaṃ tairmukharyanuvartanam
1066
या हस्तसंमिता दैर्घ्येऽष्टाविंशत्यङ्गुला पुनः परिधावङ्गुलमिता पिण्डे सप्ताङ्गुले मुखे
yā hastasaṃmitā dairghye'ṣṭāviṃśatyaṅgulā punaḥ paridhāvaṅgulamitā piṇḍe saptāṅgule mukhe
1067
मण्डल्यौ वक्त्रयोर्वल्लीमध्यावेकादशाङ्गुले सपादाङ्गुलकस्थौल्ये उद्दलीकृतबन्धने
maṇḍalyau vaktrayorvallīmadhyāvekādaśāṅgule sapādāṅgulakasthaulye uddalīkṛtabandhane
1068
वदनाभ्यां सह स्यातां कुर्याद्रन्ध्राणि षट्तयोः बद्धरज्जुनिवेशार्थं पुरोभागेऽर्गलात्रयम्
vadanābhyāṃ saha syātāṃ kuryādrandhrāṇi ṣaṭtayoḥ baddharajjuniveśārthaṃ purobhāge'rgalātrayam
1069
कलशाकलितद्व्यन्तं पश्चाद्भागेऽर्गलाद्वयम् बन्धसूत्रान्तरे मध्ये भवेदुदरपट्टिका
kalaśākalitadvyantaṃ paścādbhāge'rgalādvayam bandhasūtrāntare madhye bhavedudarapaṭṭikā
1070
अङ्गुलत्रयविस्तारा श्लक्ष्णा हृदयहारिणी द्वात्रिंशत्तन्तुसंजातरज्ज्वा पक्षद्वयं दृढम्
aṅgulatrayavistārā ślakṣṇā hṛdayahāriṇī dvātriṃśattantusaṃjātarajjvā pakṣadvayaṃ dṛḍham
1071
बद्ध्वा तत्रोत्कक्षकौ च विधाय स्कन्धपट्टिकाम् तयोर्द्विगुणतां न्यस्येदङ्गुलार्धार्धसंमितम्
baddhvā tatrotkakṣakau ca vidhāya skandhapaṭṭikām tayordviguṇatāṃ nyasyedaṅgulārdhārdhasaṃmitam
1072
छिद्रं यस्याश्चतुर्थांशे नादोद्बोधविधायकम् हुडुक्का सा बुधैः प्रोक्ता तस्याश्च स्कन्धपट्टिकाम्
chidraṃ yasyāścaturthāṃśe nādodbodhavidhāyakam huḍukkā sā budhaiḥ proktā tasyāśca skandhapaṭṭikām
1073
न्यस्य स्कन्धे दक्ष्णेन पाणिना वादनं भवेत् उदरे पट्टिका योक्ता तस्यां वामं निवेशयेत्
nyasya skandhe dakṣṇena pāṇinā vādanaṃ bhavet udare paṭṭikā yoktā tasyāṃ vāmaṃ niveśayet
1074
देवता मातरः सप्त शार्ङ्गदेवेन कीर्तिताः कुर्वीत पाटहान्वर्णानिह देंकारवर्जितान्
devatā mātaraḥ sapta śārṅgadevena kīrtitāḥ kurvīta pāṭahānvarṇāniha deṃkāravarjitān
1075
अत्रान्यैरधिकावुक्तौ मझेंकारौ मनीषिभिः लक्षज्ञास्त्वावजं प्राहुरिमां स्कन्धावजं तथा
atrānyairadhikāvuktau majheṃkārau manīṣibhiḥ lakṣajñāstvāvajaṃ prāhurimāṃ skandhāvajaṃ tathā
1076
इति हुडुक्कालक्षणम् बीजवृक्षोद्भवा पिण्डेऽङ्गुलतुर्यांशसंमिता एकविंशत्यङ्गुला स्याद्दैर्घ्ये हस्तमिताऽथवा
iti huḍukkālakṣaṇam bījavṛkṣodbhavā piṇḍe'ṅgulaturyāṃśasaṃmitā ekaviṃśatyaṅgulā syāddairghye hastamitā'thavā
1077
परिधौ दधते मानं या चत्वारिंशदङ्गुलम् चतुर्दशाङ्गुले वक्त्रे केषांचिद्द्वादशाङ्गुले
paridhau dadhate mānaṃ yā catvāriṃśadaṅgulam caturdaśāṅgule vaktre keṣāṃciddvādaśāṅgule
1078
मण्डल्यु लोहजे सूत्रवेष्टिते चर्मबन्धने परिधौ संमिते ते च द्वाचत्वारिंशताऽङ्गुलैः
maṇḍalyu lohaje sūtraveṣṭite carmabandhane paridhau saṃmite te ca dvācatvāriṃśatā'ṅgulaiḥ
1079
तिस्रस्तिस्रस्तथा तन्त्रीर्मुखयोर्वलयद्वयम् दधते केवलं व्याप्तं चतुर्दशभिरन्वितम्
tisrastisrastathā tantrīrmukhayorvalayadvayam dadhate kevalaṃ vyāptaṃ caturdaśabhiranvitam
1080
रन्ध्रैस्तेष्वेकान्तरेषु विग्निकास्तावतीः क्षिपेत् द्वाभ्यां द्वाभ्यां विग्निकाभ्यां बन्धो मत्स्याकृतिर्भवेत्
randhraisteṣvekāntareṣu vignikāstāvatīḥ kṣipet dvābhyāṃ dvābhyāṃ vignikābhyāṃ bandho matsyākṛtirbhavet
1081
यस्यास्तां करटामाहुः प्रान्तयोः प्रान्तबद्धया कच्छया स्कन्धदेशे तां कट्यां वा वादने वहेत्
yasyāstāṃ karaṭāmāhuḥ prāntayoḥ prāntabaddhayā kacchayā skandhadeśe tāṃ kaṭyāṃ vā vādane vahet
1082
चर्चिका देवता चास्यां पाटास्तु करटेत्यमी
carcikā devatā cāsyāṃ pāṭāstu karaṭetyamī
1083
वादनं कुडुपाभ्यां तु शार्ङ्गदेवेन कीर्तितम् तिरिकितिरिकिरीति प्रायः पाटद्वयं मतम्
vādanaṃ kuḍupābhyāṃ tu śārṅgadevena kīrtitam tirikitirikirīti prāyaḥ pāṭadvayaṃ matam
1084
इति करटालक्षणम् धनः श्लक्ष्णः सुपक्वश्च स्तोकवक्रो महोदरः पाणिभ्यां वाद्यते तज्ज्ञैश्चर्मनद्धाननो घटः कथिताः पाटवर्णा ये मर्दले ते घटे मताः
iti karaṭālakṣaṇam dhanaḥ ślakṣṇaḥ supakvaśca stokavakro mahodaraḥ pāṇibhyāṃ vādyate tajjñaiścarmanaddhānano ghaṭaḥ kathitāḥ pāṭavarṇā ye mardale te ghaṭe matāḥ
1085
हुडुक्कयैव घडसो व्याख्यातः किंतु मण्डली
huḍukkayaiva ghaḍaso vyākhyātaḥ kiṃtu maṇḍalī
1086
दक्षिणस्योद्दलीबद्धा वामा रज्ज्वा नियन्त्रिता औदर्यां पट्टिकायां च वामोऽत्र न निवेश्यते
dakṣiṇasyoddalībaddhā vāmā rajjvā niyantritā audaryāṃ paṭṭikāyāṃ ca vāmo'tra na niveśyate
1087
गॐकारबहुलं चामुं वादयेदिति तद्विदः अङ्गुष्ठमध्यमाङ्गुल्यौ मदनाक्ताग्रभागतः
gaॐkārabahulaṃ cāmuṃ vādayediti tadvidaḥ aṅguṣṭhamadhyamāṅgulyau madanāktāgrabhāgataḥ
1088
दक्षिणेन करेणाऽऽस्ये घर्षणाद्गॐकृतिर्भवेत् घातोऽङ्गुलीभिर्वामस्य वामाङ्गुष्ठेन पीडनम्
dakṣiṇena kareṇā''sye gharṣaṇādgaॐkṛtirbhavet ghāto'ṅgulībhirvāmasya vāmāṅguṣṭhena pīḍanam
1089
इति घडसलक्षणम् स्याद्धस्तदैर्घ्यः परिधौ सनवत्रिंशदङ्गुलः द्वादशाङ्गुलके वक्त्रे वल्लीवलयसंयुते
iti ghaḍasalakṣaṇam syāddhastadairghyaḥ paridhau sanavatriṃśadaṅgulaḥ dvādaśāṅgulake vaktre vallīvalayasaṃyute
1090
यो धत्ते सप्त सप्तापि रन्ध्राणि वलयद्वये तथा कवलयोस्ताभ्यां तुण्डे वलयसंयुते
yo dhatte sapta saptāpi randhrāṇi valayadvaye tathā kavalayostābhyāṃ tuṇḍe valayasaṃyute
1091
पिधाय गाढं बध्येते रन्ध्रविन्यस्तदोरकैः यस्यासौ ढवसः प्रोक्तः शार्ङ्गदेवेन सूरिणा
pidhāya gāḍhaṃ badhyete randhravinyastadorakaiḥ yasyāsau ḍhavasaḥ proktaḥ śārṅgadevena sūriṇā
1092
स्कन्धे निक्षिप्य कच्छान्तं वामहस्तेन वादयेत् वामास्ये दक्षिणस्थेन कुडुपेन तु दक्षिणे ढेंकारपाटवसते रूढोऽयं ढवसो जने
skandhe nikṣipya kacchāntaṃ vāmahastena vādayet vāmāsye dakṣiṇasthena kuḍupena tu dakṣiṇe ḍheṃkārapāṭavasate rūḍho'yaṃ ḍhavaso jane
1093
इति ढवसलक्षणम् व्याख्याता ढवसेनैव ढक्का किंतु मुखद्वयम् त्रयोदशाङ्गुलं तस्या धृत्वा तां वामपाणिना
iti ḍhavasalakṣaṇam vyākhyātā ḍhavasenaiva ḍhakkā kiṃtu mukhadvayam trayodaśāṅgulaṃ tasyā dhṛtvā tāṃ vāmapāṇinā
वाद्याध्यायः (cont. 3)
1094
तज्ज्ञो दक्षिणहस्तस्थकोणघातेन वादयेत् ढेंकारः पाटवर्णाः स्युर्निशङ्केनेति कीर्तितम्
tajjño dakṣiṇahastasthakoṇaghātena vādayet ḍheṃkāraḥ pāṭavarṇāḥ syurniśaṅkeneti kīrtitam
1095
इति ढक्कालक्षणम् हुडुक्कैवार्गलाहीना कुडुक्का किंतु वादनम् अस्याः करेण कोणेन क्षेत्रपालस्तु देवता
iti ḍhakkālakṣaṇam huḍukkaivārgalāhīnā kuḍukkā kiṃtu vādanam asyāḥ kareṇa koṇena kṣetrapālastu devatā
1096
इति कुडुक्कालक्षणम् बीजदारुमयी सप्ताङ्गुलगर्भमुखद्वया एकविंशत्यङ्गुला च यस्या दैर्घ्ये समाकृतिः
iti kuḍukkālakṣaṇam bījadārumayī saptāṅgulagarbhamukhadvayā ekaviṃśatyaṅgulā ca yasyā dairghye samākṛtiḥ
1097
संहताग्नित्रयाकारत्र्यङ्गुलस्थूलतायुते वृत्ते नवाङ्गुले गर्भे वलये वल्लिनिर्मिते
saṃhatāgnitrayākāratryaṅgulasthūlatāyute vṛtte navāṅgule garbhe valaye vallinirmite
1098
सप्तसप्तच्छिद्रयुते यस्याः स्यातां मुखद्वये कवलाभ्यां पिनह्येते मुखे च वलयान्विते
saptasaptacchidrayute yasyāḥ syātāṃ mukhadvaye kavalābhyāṃ pinahyete mukhe ca valayānvite
1099
सरन्ध्रे कवले रन्ध्रन्यस्ततन्त्रीसुयन्त्रिते कुडुवा सा हुडुक्कोक्तवर्णात्क्रेंकारभूयसी
sarandhre kavale randhranyastatantrīsuyantrite kuḍuvā sā huḍukkoktavarṇātkreṃkārabhūyasī
1100
कोणाभ्यां मदनाक्ताभ्यां वाद्यते त्यक्तझेंकृतिः
koṇābhyāṃ madanāktābhyāṃ vādyate tyaktajheṃkṛtiḥ
1101
इति कुडुवालक्षणम् अष्टादशाङ्गुला दैर्घ्ये दृढा रुञ्जा समाकृतिः एकादशाङ्गुले तस्या वदने कुण्डलीयुते
iti kuḍuvālakṣaṇam aṣṭādaśāṅgulā dairghye dṛḍhā ruñjā samākṛtiḥ ekādaśāṅgule tasyā vadane kuṇḍalīyute
1102
तद्वद्ये चर्मणा वामवक्त्रान्तःकुण्डलीद्वयम् तत्रैका वक्त्रमात्रा स्यादपरा चतुरङ्गुला
tadvadye carmaṇā vāmavaktrāntaḥkuṇḍalīdvayam tatraikā vaktramātrā syādaparā caturaṅgulā
1103
कुण्डल्योरन्तराले स्याज्जालिका स्नायुनिर्मिता सैकच्छिद्रं वामवक्त्रं सूत्रतत्त्वञ्चनीयुतम्
kuṇḍalyorantarāle syājjālikā snāyunirmitā saikacchidraṃ vāmavaktraṃ sūtratattvañcanīyutam
1104
पूर्ववद्विग्निकाः कार्या वक्त्रयोः सप्त सप्त च पादोनहस्तमात्रां च नागपाशवतीं दृढाम्
pūrvavadvignikāḥ kāryā vaktrayoḥ sapta sapta ca pādonahastamātrāṃ ca nāgapāśavatīṃ dṛḍhām
1105
कच्छां स्कन्धे निवेश्यास्या वादनं वेदितं बुधैः रुंकारजननाद्रुञ्जा सा भवेद्भृङ्गिदैवता
kacchāṃ skandhe niveśyāsyā vādanaṃ veditaṃ budhaiḥ ruṃkārajananādruñjā sā bhavedbhṛṅgidaivatā
1106
मतङ्गोक्तास्त्विमे वर्णाः करगा धटनाः खहौ विग्निका वाद्यशास्त्रेऽस्मिन्कर्कराः परिकीर्तिताः
mataṅgoktāstvime varṇāḥ karagā dhaṭanāḥ khahau vignikā vādyaśāstre'sminkarkarāḥ parikīrtitāḥ
1107
इति रुञ्जालक्षणम् वितस्तिमात्रदैर्घ्यः स्यादष्टाङ्गुलमुखद्वयः योगस्य मण्डलीयुक्ते मुखे बद्धे च चर्मणा
iti ruñjālakṣaṇam vitastimātradairghyaḥ syādaṣṭāṅgulamukhadvayaḥ yogasya maṇḍalīyukte mukhe baddhe ca carmaṇā
1108
त्रिवलीवत्क्षाममध्यो निबद्धः सूत्रदोरकैः मध्ये च गाढतां नीते रञ्चन्यौ वादनाय च
trivalīvatkṣāmamadhyo nibaddhaḥ sūtradorakaiḥ madhye ca gāḍhatāṃ nīte rañcanyau vādanāya ca
1109
भवेतां प्रान्तसंलग्नसम्यङ्मदनगोलकैः असौ डमरुको मध्ये धृत्वा हस्तद्वयेन च
bhavetāṃ prāntasaṃlagnasamyaṅmadanagolakaiḥ asau ḍamaruko madhye dhṛtvā hastadvayena ca
1110
डघवर्णो वादनीयः प्रोक्तो निःशङ्कसूरिणा अन्यैः कखरटा वर्णाः प्रोक्ता डमरुकऽधिकाः
ḍaghavarṇo vādanīyaḥ prokto niḥśaṅkasūriṇā anyaiḥ kakharaṭā varṇāḥ proktā ḍamaruka'dhikāḥ
1111
इति डमरुकलक्षणम् वितस्तिमात्रं दैर्घ्यं स्यान्मध्यः किंचित्कृशो भवेत् मुखे त्वष्टाङ्गुलैः पिण्डोऽर्धाङ्गुलस्तन्त्रिकाद्वयम्
iti ḍamarukalakṣaṇam vitastimātraṃ dairghyaṃ syānmadhyaḥ kiṃcitkṛśo bhavet mukhe tvaṣṭāṅgulaiḥ piṇḍo'rdhāṅgulastantrikādvayam
1112
मुखे मुखे शङ्कवश्च चत्वारस्ताम्रनिर्मिताः तेषामधोऽधावूर्ध्वं द्वौ तन्त्रीबन्धनसिद्धये
mukhe mukhe śaṅkavaśca catvārastāmranirmitāḥ teṣāmadho'dhāvūrdhvaṃ dvau tantrībandhanasiddhaye
1113
तन्त्र्योस्तृणशलाकां च निदध्याद् ध्वनिपुष्टये अन्यल्लक्ष्म हुडुक्कावद्यस्याः पाटाक्षराण्यपि
tantryostṛṇaśalākāṃ ca nidadhyād dhvanipuṣṭaye anyallakṣma huḍukkāvadyasyāḥ pāṭākṣarāṇyapi
1114
स्याद्दशाङ्गुलदैर्घ्येण कुडुपेन तु वादनम् निःशङ्कशार्ङ्गदेवेन डक्का सा परिकीर्तिता
syāddaśāṅguladairghyeṇa kuḍupena tu vādanam niḥśaṅkaśārṅgadevena ḍakkā sā parikīrtitā
1115
अन्येऽस्या वादनं प्राहुः करेण कुडुपेन च हस्तघातेन डंकारो वादने कुडुपेन तु
anye'syā vādanaṃ prāhuḥ kareṇa kuḍupena ca hastaghātena ḍaṃkāro vādane kuḍupena tu
1116
घटस्ततो डगिश्चेति मुखान्पाटान्वदन्त्यमी नगौ खकरटा वर्णा मुख्याः प्रोक्ताः परैरिह
ghaṭastato ḍagiśceti mukhānpāṭānvadantyamī nagau khakaraṭā varṇā mukhyāḥ proktāḥ parairiha
1117
अस्यां च सूरयः प्राहुर्देवतां विन्ध्यवासिनीम् अङ्गुलोना मध्यमा सा द्व्यङ्गुलोना कनीयसी
asyāṃ ca sūrayaḥ prāhurdevatāṃ vindhyavāsinīm aṅgulonā madhyamā sā dvyaṅgulonā kanīyasī
1118
इति डक्कालक्षणम् डक्कैव मण्डिडक्का स्यात्किं त्वस्याः षोडशाङ्गुलम् दैर्घ्यमष्टाङ्गुलौ गर्भौ स्यातां वदनयोर्द्वयोः
iti ḍakkālakṣaṇam ḍakkaiva maṇḍiḍakkā syātkiṃ tvasyāḥ ṣoḍaśāṅgulam dairghyamaṣṭāṅgulau garbhau syātāṃ vadanayordvayoḥ
1119
षोडशाङ्गुलको मध्यपरिधिर्नात्र चार्गला न च कच्छोत्कक्षकस्तु मध्ये स्यादञ्चनीद्वयम्
ṣoḍaśāṅgulako madhyaparidhirnātra cārgalā na ca kacchotkakṣakastu madhye syādañcanīdvayam
1120
उत्कक्षं चाञ्चनीद्वंद्वं वामाङ्गुष्ठाङ्गुलित्रयात् धृत्वा संपीड्य तर्जन्या मण्डलीप्रान्तमाननम्
utkakṣaṃ cāñcanīdvaṃdvaṃ vāmāṅguṣṭhāṅgulitrayāt dhṛtvā saṃpīḍya tarjanyā maṇḍalīprāntamānanam
1121
अस्या दक्षिणजानुस्थं हन्याद्दक्षिणपाणिना उत्कक्षं मणिबन्धोर्ध्वं यद्वाऽन्यस्याञ्चनीद्वयम्
asyā dakṣiṇajānusthaṃ hanyāddakṣiṇapāṇinā utkakṣaṃ maṇibandhordhvaṃ yadvā'nyasyāñcanīdvayam
1122
कनिष्ठानामिकाङ्गुष्ठैः संयुज्याऽऽपीड्य मण्डलीम् तर्जन्या मध्यया वाऽथ हस्तेनान्येन वादयेत्
kaniṣṭhānāmikāṅguṣṭhaiḥ saṃyujyā''pīḍya maṇḍalīm tarjanyā madhyayā vā'tha hastenānyena vādayet
1123
वदन्ति वादनं तस्याः करेण कुडुपेन वा चर्यागाने च पूजायां शक्तेः सा विनियुज्यते
vadanti vādanaṃ tasyāḥ kareṇa kuḍupena vā caryāgāne ca pūjāyāṃ śakteḥ sā viniyujyate
1124
इति मण्डिडक्कालक्षणम् कांस्याद्गोशृङ्गतो दन्त्रिदन्ताद्वा डद्दुली भवेत् दैर्घ्ये पञ्चाङ्गुला वक्त्रे तस्याश्च चतुरङ्गुले
iti maṇḍiḍakkālakṣaṇam kāṃsyādgośṛṅgato dantridantādvā ḍaddulī bhavet dairghye pañcāṅgulā vaktre tasyāśca caturaṅgule
1125
मेषपार्युद्दलीबद्धे स्वस्वचक्रसमन्विते चक्रे च कांस्यजे ताम्रमये वा लोहजे पृथक्
meṣapāryuddalībaddhe svasvacakrasamanvite cakre ca kāṃsyaje tāmramaye vā lohaje pṛthak
1126
पञ्चरन्ध्रे तथोद्दल्यौ रन्ध्रविन्यस्तदोरकैः सौत्रैर्गाढं निबध्येते मध्ये सूत्रेण वेष्टितम्
pañcarandhre tathoddalyau randhravinyastadorakaiḥ sautrairgāḍhaṃ nibadhyete madhye sūtreṇa veṣṭitam
1127
नातिश्लथं नातिगाढं मध्यं सूत्रे त्वनामिकाम् निधाय मध्यतर्जन्यौ विवृते चक्रसंयुते
nātiślathaṃ nātigāḍhaṃ madhyaṃ sūtre tvanāmikām nidhāya madhyatarjanyau vivṛte cakrasaṃyute
1128
कृत्वाऽङ्गुष्ठं त्वन्यचक्रे न्यस्याथ मदनाञ्चिताम् विधायाञ्चनिकामेकां तां दुंदुमिति वादयेत्
kṛtvā'ṅguṣṭhaṃ tvanyacakre nyasyātha madanāñcitām vidhāyāñcanikāmekāṃ tāṃ duṃdumiti vādayet
1129
तुंतुमित्यपरे प्राहुः पाटा मर्दलसंभवाः यथासंभवमेतस्यां शार्ङ्गदेवेन कीर्तिताः
tuṃtumityapare prāhuḥ pāṭā mardalasaṃbhavāḥ yathāsaṃbhavametasyāṃ śārṅgadevena kīrtitāḥ
1130
इति डक्कुलीलक्षणम् षड्विंशत्यङ्गुला दैर्घ्ये परिधौ त्रिंशदङ्गुला समकाया सेल्लुका स्याद्बीजकाष्ठेन निर्मिता
iti ḍakkulīlakṣaṇam ṣaḍviṃśatyaṅgulā dairghye paridhau triṃśadaṅgulā samakāyā sellukā syādbījakāṣṭhena nirmitā
1131
दशाङ्गुले मुखे तस्याः मरैस्त्वेकादशाङ्गुले उक्ते न बन्धनोद्दल्यौ ताभ्यामेकाङ्गुलाधिके
daśāṅgule mukhe tasyāḥ maraistvekādaśāṅgule ukte na bandhanoddalyau tābhyāmekāṅgulādhike
1132
वल्लीजं तर्जनीस्थौल्यं मुखयोर्वलयद्वयम् सरन्ध्रषट्कं रन्ध्रस्थरज्जुभिर्गाढयन्त्रितम्
vallījaṃ tarjanīsthaulyaṃ mukhayorvalayadvayam sarandhraṣaṭkaṃ randhrastharajjubhirgāḍhayantritam
1133
एकाङ्गुलाधिकं तच्च वक्त्राभ्यां वदनं पुनः तन्त्रिकागर्भितं वामं वामहस्तेन वादयेत्
ekāṅgulādhikaṃ tacca vaktrābhyāṃ vadanaṃ punaḥ tantrikāgarbhitaṃ vāmaṃ vāmahastena vādayet
1134
मुखं दक्षिणपाणिस्थकुडुपेन तु दक्षिणम् मुखे वामे तु झेंकारो धिंकारो दक्षिणे मुखे
mukhaṃ dakṣiṇapāṇisthakuḍupena tu dakṣiṇam mukhe vāme tu jheṃkāro dhiṃkāro dakṣiṇe mukhe
1135
इति सेल्लुकालक्षणम् पलैः स्यात्पञ्चविंशत्या दैर्घ्ये तु द्वादशाङ्गुला
iti sellukālakṣaṇam palaiḥ syātpañcaviṃśatyā dairghye tu dvādaśāṅgulā
1136
अष्टादशाङ्गुलमिता परिधौ समविग्रहा ससूत्रकटकं रन्ध्रद्वयं कण्ठे च बिभ्रती
aṣṭādaśāṅgulamitā paridhau samavigrahā sasūtrakaṭakaṃ randhradvayaṃ kaṇṭhe ca bibhratī
1137
चर्मणाऽऽनद्धवदना झल्लरी परिकीर्तिता वामहस्तधृता सा च वाद्या दक्षिणपाणिना
carmaṇā''naddhavadanā jhallarī parikīrtitā vāmahastadhṛtā sā ca vādyā dakṣiṇapāṇinā
1138
इति झल्लरीलक्षणम् स्यात्तदर्धपलो भाणः परिधौ द्वादशाङ्गुलः अन्यत्तु झल्लरीलक्ष्म तस्य श्रीशार्ङ्गिणोदितम्
iti jhallarīlakṣaṇam syāttadardhapalo bhāṇaḥ paridhau dvādaśāṅgulaḥ anyattu jhallarīlakṣma tasya śrīśārṅgiṇoditam
1139
इति भाणलक्षणम् सप्ताङ्गुलमुखद्वंद्वात्त्रिवली हस्तदैर्घ्यभाक् मुष्टिग्राह्यश्च मध्योऽस्या वदने कवलावृते
iti bhāṇalakṣaṇam saptāṅgulamukhadvaṃdvāttrivalī hastadairghyabhāk muṣṭigrāhyaśca madhyo'syā vadane kavalāvṛte
1140
कवले लोहमण्डल्यौ सप्तरन्ध्रे पृथक्पृथक् रन्ध्रन्यस्तैर्गुणैर्बद्धो मध्ये गाढं च वेष्टनम्
kavale lohamaṇḍalyau saptarandhre pṛthakpṛthak randhranyastairguṇairbaddho madhye gāḍhaṃ ca veṣṭanam
1141
सूत्ररज्ज्वा हस्तमात्रा कच्छा स्कन्धावलम्बिनी वादनं करयुग्मेण शार्ङ्गदेवेन कीर्तितम्
sūtrarajjvā hastamātrā kacchā skandhāvalambinī vādanaṃ karayugmeṇa śārṅgadevena kīrtitam
1142
तदांदॐदेति वर्णाः स्युस्त्रिपुरा चात्र देवता एकादशाङ्गुलमुखी विंशत्यङ्गुलदैर्घ्यभाक्
tadāṃdaॐdeti varṇāḥ syustripurā cātra devatā ekādaśāṅgulamukhī viṃśatyaṅguladairghyabhāk
1143
मुखार्धमानमध्याऽसौ मध्ये चाञ्चनिकायुता तदर्धवर्णसंयुक्ता त्रिकुल्या चोच्यते बुधैः
mukhārdhamānamadhyā'sau madhye cāñcanikāyutā tadardhavarṇasaṃyuktā trikulyā cocyate budhaiḥ
1144
इति त्रिवलीलक्षणम् आम्रद्रुमसमुद्भूतो महागात्रो महाध्वनिः कांस्यभाजनसंभारगर्भो वलयवर्जितः
iti trivalīlakṣaṇam āmradrumasamudbhūto mahāgātro mahādhvaniḥ kāṃsyabhājanasaṃbhāragarbho valayavarjitaḥ
1145
चर्मनद्धाननो बद्धो वध्रैर्गाढं समन्ततः दृढवर्णेन कोणेन वाद्यः प्राणेन दुन्दुभिः
carmanaddhānano baddho vadhrairgāḍhaṃ samantataḥ dṛḍhavarṇena koṇena vādyaḥ prāṇena dundubhiḥ
1146
मेघनिर्घोषगम्भीरघॐकारस्यात्र मुख्यता मङ्गले विजये चैव बाद्यते देवतालये
meghanirghoṣagambhīraghaॐkārasyātra mukhyatā maṅgale vijaye caiva bādyate devatālaye
1147
इति दुन्दुभिलक्षणम् वितस्तित्रयदैर्घ्या स्याद्भेरी ताम्रेण निर्मिता
iti dundubhilakṣaṇam vitastitrayadairghyā syādbherī tāmreṇa nirmitā
1148
चतुर्विंशत्यङ्गुले च वदने वलयान्विते तस्याः सवलये चर्मच्छन्ने छिद्रसमन्विते
caturviṃśatyaṅgule ca vadane valayānvite tasyāḥ savalaye carmacchanne chidrasamanvite
1449
रज्ज्वा नियन्त्रिते गाढं मध्ये सूत्रेण बन्धनम् दक्षिणस्थेन कोणेन वामहस्तेन ताडनात्
rajjvā niyantrite gāḍhaṃ madhye sūtreṇa bandhanam dakṣiṇasthena koṇena vāmahastena tāḍanāt
1150
उद्भटो भवति ध्वानो गम्भीरोऽरिभयंकरः तकारः पाटवर्णोऽस्यां मुख्यो निःशङ्ककीर्तितः
udbhaṭo bhavati dhvāno gambhīro'ribhayaṃkaraḥ takāraḥ pāṭavarṇo'syāṃ mukhyo niḥśaṅkakīrtitaḥ
1151
इति भेरीलक्षणम् कांस्यजस्ताम्रजो लौहो वोत्तमो मध्यमोऽधमः एकवक्त्रो महान्वक्त्रे स्वल्पोऽधोऽर्धयवाकृतिः
iti bherīlakṣaṇam kāṃsyajastāmrajo lauho vottamo madhyamo'dhamaḥ ekavaktro mahānvaktre svalpo'dho'rdhayavākṛtiḥ
1152
भृतगर्भः कांस्यपात्रभारैर्महिषचर्मणा छन्नाननो बद्धचर्मा तद्रन्ध्रन्यस्तवध्रकैः
bhṛtagarbhaḥ kāṃsyapātrabhārairmahiṣacarmaṇā channānano baddhacarmā tadrandhranyastavadhrakaiḥ
1153
क्षिप्तोऽधो वध्रवलये निवेश्याऽऽवर्तितैर्मुहुः द्विषद्वित्रासजननो निःसाणः शार्ङ्गिणोदितः
kṣipto'dho vadhravalaye niveśyā''vartitairmuhuḥ dviṣadvitrāsajanano niḥsāṇaḥ śārṅgiṇoditaḥ
1154
चार्मणेनास्य कोणेन सद्वितीयस्य वादनम् दृढशब्देन भीरूणां भिनत्ति हृदयान्ययम् स्यादस्माद्युद्धवीराणां रोमाञ्चोपचितं वपुः
cārmaṇenāsya koṇena sadvitīyasya vādanam dṛḍhaśabdena bhīrūṇāṃ bhinatti hṛdayānyayam syādasmādyuddhavīrāṇāṃ romāñcopacitaṃ vapuḥ
1155
इति निःसाणलक्षणम् निःसाणवत्तम्बकी स्यात्ततोऽल्पा गात्रनादयोः
iti niḥsāṇalakṣaṇam niḥsāṇavattambakī syāttato'lpā gātranādayoḥ
1156
इति तम्बकीलक्षणम् उक्तौ प्रकृतिदारूणामनुक्तौ वा विकल्पतः ज्ञेयो दारववाद्यानां खदिरो रक्तचन्दनः
iti tambakīlakṣaṇam uktau prakṛtidārūṇāmanuktau vā vikalpataḥ jñeyo dāravavādyānāṃ khadiro raktacandanaḥ
1157
सर्वेषु स्युर्यथायोगं पाटाः पाटहमार्दलाः
sarveṣu syuryathāyogaṃ pāṭāḥ pāṭahamārdalāḥ
1158
नीरसोच्छ्रितभूजाताज्जीर्णाद्वाताहतात्तरोः
nīrasocchritabhūjātājjīrṇādvātāhatāttaroḥ
1159
निर्भिद्योत्सारिते गर्भे शेषाद्वाद्यानि कारयेत् पूर्वप्ररोहे छिन्नेऽन्यो यः प्ररोहः प्ररोहति
nirbhidyotsārite garbhe śeṣādvādyāni kārayet pūrvaprarohe chinne'nyo yaḥ prarohaḥ prarohati
1160
तदुद्भवद्रुमोद्भूतं वाद्यं सर्वं प्रशस्यते गर्भस्योत्सारणं त्वेतद्वेणोरन्यत्र पादपे
tadudbhavadrumodbhūtaṃ vādyaṃ sarvaṃ praśasyate garbhasyotsāraṇaṃ tvetadveṇoranyatra pādape
1161
तरूणां जातयस्तिस्रः पित्तला वातला तथा श्लेष्मला चेति तत्र स्यात्पित्तला नीरसक्षितौ
tarūṇāṃ jātayastisraḥ pittalā vātalā tathā śleṣmalā ceti tatra syātpittalā nīrasakṣitau
1162
अत्यल्परसभूजाता वातला श्लेष्मला पुनः जलाशयसमीपस्थरससंप्लुतभूमिजा
atyalparasabhūjātā vātalā śleṣmalā punaḥ jalāśayasamīpastharasasaṃplutabhūmijā
1163
पित्तलाऽत्युत्तमा जातिर्वातला त्वधमा भवेत् श्लेष्मला वर्ज्यते शुष्के वृक्षेऽपि च्छेदनात्पुरा
pittalā'tyuttamā jātirvātalā tvadhamā bhavet śleṣmalā varjyate śuṣke vṛkṣe'pi cchedanātpurā
1164
इति काष्ठलक्षणम्कोमलत्वं व्रणग्रन्थिभेदान्दारुषु वर्जयेत्
iti kāṣṭhalakṣaṇamkomalatvaṃ vraṇagranthibhedāndāruṣu varjayet
1165
इति काष्ठदोषाः षाण्मासिकस्य वत्सस्य चर्म स्यात्पुटबन्धने अन्ये द्विवत्सरस्याऽऽहुस्तन्न लक्ष्येषु दृश्यते
iti kāṣṭhadoṣāḥ ṣāṇmāsikasya vatsasya carma syātpuṭabandhane anye dvivatsarasyā''hustanna lakṣyeṣu dṛśyate
1166
वृद्धस्य वृषभस्यास्य चर्मणा वध्रकल्पना कुन्देन्दुहिमसंकाशमाम्रपल्लवसंनिभम्
vṛddhasya vṛṣabhasyāsya carmaṇā vadhrakalpanā kundenduhimasaṃkāśamāmrapallavasaṃnibham
1167
स्नायुमांसविहीनं च चर्म गोसंभवं च यत् शीतोदके निशामेकां वासयित्वा समुद्धृतम् वाद्यावनहनार्थं तद्ग्राह्यं श्रीशार्ङ्गिणोदितम्
snāyumāṃsavihīnaṃ ca carma gosaṃbhavaṃ ca yat śītodake niśāmekāṃ vāsayitvā samuddhṛtam vādyāvanahanārthaṃ tadgrāhyaṃ śrīśārṅgiṇoditam
1168
इति चर्मगुणाः मेदोदुष्टं जराक्रान्तं क्लिन्नं काकमुखाहतम् अग्निधूमहतं जीर्णं न वाद्ये चर्म कर्मकृत्
iti carmaguṇāḥ medoduṣṭaṃ jarākrāntaṃ klinnaṃ kākamukhāhatam agnidhūmahataṃ jīrṇaṃ na vādye carma karmakṛt
1169
इति चर्मदोषाः गुणैर्भूरितरोदारैर्यस्य नद्धं जगत्त्रयम् अवनद्धमिदं तेन शार्ङ्गिदेवेन कीर्तितम्
iti carmadoṣāḥ guṇairbhūritarodārairyasya naddhaṃ jagattrayam avanaddhamidaṃ tena śārṅgidevena kīrtitam
1170
अथ घववाद्यम् कांस्यजे घनवाद्ये स्यात्कांस्यमग्नौ सुशोधितम्
atha ghavavādyam kāṃsyaje ghanavādye syātkāṃsyamagnau suśodhitam
1171
कांस्यजो वर्तुलस्तालः सपादद्व्यङ्गुलाननः मध्येऽस्याङ्गुलविस्तारो निम्नो रन्ध्रं च निम्नगम्
kāṃsyajo vartulastālaḥ sapādadvyaṅgulānanaḥ madhye'syāṅgulavistāro nimno randhraṃ ca nimnagam
1172
पादोनगुञ्जामात्रं स्यात्पिण्डस्तु यवमात्रकः सार्धाङ्गुलः स्यादुत्सेधः समा श्लक्ष्णशुभाऽऽकृतिः
pādonaguñjāmātraṃ syātpiṇḍastu yavamātrakaḥ sārdhāṅgulaḥ syādutsedhaḥ samā ślakṣṇaśubhā''kṛtiḥ
1173
कार्या तथा यथा नादो भवेच्छ्रुतिमनोहरः नेत्रवस्त्रांञ्चलाग्राणि रज्जूकृत्य निवेशयेत्
kāryā tathā yathā nādo bhavecchrutimanoharaḥ netravastrāṃñcalāgrāṇi rajjūkṛtya niveśayet
1174
रन्ध्रेऽग्राणाम्ननिर्गत्यै ग्रन्थिं च रचयेद्दृढम् ईदृक्तालयुगं कृत्वा तालमेकमथाञ्चलैः
randhre'grāṇāmnanirgatyai granthiṃ ca racayeddṛḍham īdṛktālayugaṃ kṛtvā tālamekamathāñcalaiḥ
1175
आवेष्ट्य तर्जनीं वामामङ्गुष्ठेन च वेष्टनम् आक्रम्य तलमध्यस्थं धृत्वा तिर्यङ्मुखीकृतम्
āveṣṭya tarjanīṃ vāmāmaṅguṣṭhena ca veṣṭanam ākramya talamadhyasthaṃ dhṛtvā tiryaṅmukhīkṛtam
1176
शेषाङ्गुलीः प्रसार्योर्ध्वाद्दक्षिणेन तु पाणिना तालमन्यतरस्यान्तलम्बमानाचलावलिम्
śeṣāṅgulīḥ prasāryordhvāddakṣiṇena tu pāṇinā tālamanyatarasyāntalambamānācalāvalim
1177
तर्जन्यङ्गुष्ठयोरग्रभागतस्तिर्यगाननम् धृत्वा तस्याग्रभागेण मध्यमन्यस्य ताडयेत्
tarjanyaṅguṣṭhayoragrabhāgatastiryagānanam dhṛtvā tasyāgrabhāgeṇa madhyamanyasya tāḍayet
1178
अल्पनादो भवेच्छक्तिर्भूरिनादः शिवो भवेत् शिवे स्निग्धे घनो नादः शक्तौ स्यात्तद्विपर्ययः
alpanādo bhavecchaktirbhūrinādaḥ śivo bhavet śive snigdhe ghano nādaḥ śaktau syāttadviparyayaḥ
1179
वामेन धारयेच्छक्तिं शिवं दक्षिणपाणिना अश्वमेधफलं चैव प्राप्नुयाद्दोषमन्यथा
vāmena dhārayecchaktiṃ śivaṃ dakṣiṇapāṇinā aśvamedhaphalaṃ caiva prāpnuyāddoṣamanyathā
1180
देवता तुम्बरुर्युग्मे शक्तिः शक्तौ शिवे शिवः द्रुतादिसिद्ध्यै तन्नादधृतिरूर्ध्वाङ्गुलीकृता
devatā tumbaruryugme śaktiḥ śaktau śive śivaḥ drutādisiddhyai tannādadhṛtirūrdhvāṅgulīkṛtā
1181
कल्पनेत्युच्यते कार्यमस्य स्यात्तालधारणम् निःशङ्कशार्ङ्गदेवेन पाटाः सर्वेऽत्र कीर्तिताः
kalpanetyucyate kāryamasya syāttāladhāraṇam niḥśaṅkaśārṅgadevena pāṭāḥ sarve'tra kīrtitāḥ
1182
इति ताललक्षणम् नलिनीदलसंकाशौ कांस्यतालौ समाकृती त्रयोदशाङ्गुलौ वक्त्रे कांस्यजे द्व्यङ्गुलौ तले
iti tālalakṣaṇam nalinīdalasaṃkāśau kāṃsyatālau samākṛtī trayodaśāṅgulau vaktre kāṃsyaje dvyaṅgulau tale
1183
मध्येऽङ्गुलमितौ निम्नौ तयोरन्यत्तु तालवत्
madhye'ṅgulamitau nimnau tayoranyattu tālavat
1184
पाटा झनकटा मुख्याः सन्ति पाटान्तराण्यपि नारदो देवता चात्रेत्युक्तं सोढलसूनुना
pāṭā jhanakaṭā mukhyāḥ santi pāṭāntarāṇyapi nārado devatā cātretyuktaṃ soḍhalasūnunā
1185
इति कांस्यताललक्षणम् अर्धाङ्गुलमिता पिण्डे घण्टा कांस्यमयी भवेत् उच्छ्रायेऽष्टाङ्गुला वक्त्रे विशाला मूलतोऽल्पिका
iti kāṃsyatālalakṣaṇam ardhāṅgulamitā piṇḍe ghaṇṭā kāṃsyamayī bhavet ucchrāye'ṣṭāṅgulā vaktre viśālā mūlato'lpikā
1186
सा च प्रासादसंबद्धा शलाकाकारधारिणी मूले दण्डं त्रिशृङ्गाग्रं दधती मूलसंयुता
sā ca prāsādasaṃbaddhā śalākākāradhāriṇī mūle daṇḍaṃ triśṛṅgāgraṃ dadhatī mūlasaṃyutā
1187
षडङ्गुलायतं सार्धाङ्गुलपिण्डं च लम्बितम् लोहजं लालकं गर्भे दधानां तामधोमुखीम्
ṣaḍaṅgulāyataṃ sārdhāṅgulapiṇḍaṃ ca lambitam lohajaṃ lālakaṃ garbhe dadhānāṃ tāmadhomukhīm
1188
दण्डे धृत्वा टणत्कारबहुलं वादयेत्सुधीः सा सर्वदेवता तज्ज्ञैर्वाद्यते देवतार्चने
daṇḍe dhṛtvā ṭaṇatkārabahulaṃ vādayetsudhīḥ sā sarvadevatā tajjñairvādyate devatārcane
1189
इति घण्टालक्षणम् तैक्ष्णगोलकगर्भाः स्युः कांस्योद्भवपुटद्वयाः
iti ghaṇṭālakṣaṇam taikṣṇagolakagarbhāḥ syuḥ kāṃsyodbhavapuṭadvayāḥ
1190
सघनाः सूक्ष्मजातीयबदरीबीजसंमिताः शिरःसुषिरविन्यस्तरज्जवः क्षुद्रघण्टिकाः
saghanāḥ sūkṣmajātīyabadarībījasaṃmitāḥ śiraḥsuṣiravinyastarajjavaḥ kṣudraghaṇṭikāḥ
1191
ताश्च घर्घरिका लोके भाष्यन्ते घर्घरास्तथा ताभिर्घर्घरभेदानां कृतिः पराणि नर्तने
tāśca ghargharikā loke bhāṣyante ghargharāstathā tābhirghargharabhedānāṃ kṛtiḥ parāṇi nartane
1192
इति क्षुद्रघण्टिकालक्षणम् कांस्यजा हस्तमात्रा स्यात्पिण्डे त्वर्धाङ्गुला घना
iti kṣudraghaṇṭikālakṣaṇam kāṃsyajā hastamātrā syātpiṇḍe tvardhāṅgulā ghanā
1193
जयघण्टा समा श्लक्ष्णा वृत्ता प्रान्ते द्विरन्ध्रभाक् धृत्वा तद्रन्ध्रविन्यस्तरज्जौ तां वामपाणिना
jayaghaṇṭā samā ślakṣṇā vṛttā prānte dvirandhrabhāk dhṛtvā tadrandhravinyastarajjau tāṃ vāmapāṇinā
1193
दक्षिणो दक्षिणस्थेन दृढकोणेन वादयेत् डेंकारबहुलाः पाटाः सर्वेऽस्याः शार्ङ्गिणोदिताः
dakṣiṇo dakṣiṇasthena dṛḍhakoṇena vādayet ḍeṃkārabahulāḥ pāṭāḥ sarve'syāḥ śārṅgiṇoditāḥ
1194
इति जयघण्टालक्षणम् खादिरं घनवेणूत्थं यद्वा कम्राचतुष्टयम्
iti jayaghaṇṭālakṣaṇam khādiraṃ ghanaveṇūtthaṃ yadvā kamrācatuṣṭayam
1195
श्लक्ष्णद्वय्ङ्गुलविस्तारं द्वादशाङ्गुलदैर्घ्यकम् मध्ये पिण्डो यथाशोभं किंचिन्न्यूनस्ततोऽन्तयोः
ślakṣṇadvayṅgulavistāraṃ dvādaśāṅguladairghyakam madhye piṇḍo yathāśobhaṃ kiṃcinnyūnastato'ntayoḥ
1196
यस्य तत्कम्रिकावाद्यं तत्र द्वे द्वे तु कम्रिके एकैकहस्तन्यस्ते ये तयोरेकैककम्रिकाम्
yasya tatkamrikāvādyaṃ tatra dve dve tu kamrike ekaikahastanyaste ye tayorekaikakamrikām
1197
मध्यमाङ्गुष्ठयोर्मूले धृत्वा प्रान्ते तयोः पुनः अपरामपरां धृत्वा शिथिलां वादयेद्धिया
madhyamāṅguṣṭhayormūle dhṛtvā prānte tayoḥ punaḥ aparāmaparāṃ dhṛtvā śithilāṃ vādayeddhiyā
1198
कम्पेन मणिबन्धस्य कम्रिकावादनं मतम् पाटाः किटकिटामुख्यास्तत्र पाटान्तराण्यपि
kampena maṇibandhasya kamrikāvādanaṃ matam pāṭāḥ kiṭakiṭāmukhyāstatra pāṭāntarāṇyapi
1199
कम्राणामन्तरं कृत्वाऽनामया दक्षिणस्थया तलघाताङ्गुष्ठघृष्टी वामस्येत्यपरे जगुः
kamrāṇāmantaraṃ kṛtvā'nāmayā dakṣiṇasthayā talaghātāṅguṣṭhaghṛṣṭī vāmasyetyapare jaguḥ
1200
इति कम्रालक्षणम् सर्पाकृतिरथो निम्ना कांस्यजा लोहजाऽथवा शुक्तिस्त्र्यङ्गुलविस्तारा सार्धहस्तद्वया मता
iti kamrālakṣaṇam sarpākṛtiratho nimnā kāṃsyajā lohajā'thavā śuktistryaṅgulavistārā sārdhahastadvayā matā
1201
तिर्यग्रेखाराजिता च मृगशृङ्गोपमेन सा ऋजुणा लोहकोणेन सरोषेण विघर्षणात्
tiryagrekhārājitā ca mṛgaśṛṅgopamena sā ṛjuṇā lohakoṇena saroṣeṇa vigharṣaṇāt
1202
वाद्यते किरिकिट्टेति पाठा यक्षास्तु देवताः यतिमात्रावबोधेऽत्रेत्युक्तं निःशङ्कसूरिणा किरिकिट्टकमित्युक्तं तल्लोके रुद्रवल्लभम्
vādyate kirikiṭṭeti pāṭhā yakṣāstu devatāḥ yatimātrāvabodhe'tretyuktaṃ niḥśaṅkasūriṇā kirikiṭṭakamityuktaṃ talloke rudravallabham
1203
इति शुक्तिवाद्यम् श्रीपर्णीदारुजः पट्टश्चतुरस्रायतो भवेत्
iti śuktivādyam śrīparṇīdārujaḥ paṭṭaścaturasrāyato bhavet
1204
द्वात्रिंशदङ्गुलो दैर्घ्येऽन्यैरुक्तस्त्रिंशदङ्गुलः विस्तारे हस्तमात्रः स्यादूर्ध्वाधःस्थितयोर्द्वयोः
dvātriṃśadaṅgulo dairghye'nyairuktastriṃśadaṅgulaḥ vistāre hastamātraḥ syādūrdhvādhaḥsthitayordvayoḥ
1205
लोहमय्योः सरिकयोस्त्रिवृद्रज्जूपमायुजोः क्षिप्ताभिस्तादृशक्षुद्रवलयाविलिभिर्युतः
lohamayyoḥ sarikayostrivṛdrajjūpamāyujoḥ kṣiptābhistādṛśakṣudravalayāvilibhiryutaḥ
1206
वक्षोग्रे जानुनोर्मध्ये यद्वा संधार्य वाद्यते अयं च करशाखाग्रै रालालिप्तो विघृष्यते
vakṣogre jānunormadhye yadvā saṃdhārya vādyate ayaṃ ca karaśākhāgrai rālālipto vighṛṣyate
1207
करवौ थडरटाः पाटाः पाटहाश्चेह संमताः सप्तात्र देवमुनयो देवताः शार्ङ्गिणोदिताः
karavau thaḍaraṭāḥ pāṭāḥ pāṭahāśceha saṃmatāḥ saptātra devamunayo devatāḥ śārṅgiṇoditāḥ
1208
इति पट्टवाद्यम् सन्त्यन्यान्यपि वाद्यानि लोके भूयांसि यानि च तेषु विस्तारसंत्रासादुदास्ते सोढलात्मजः
iti paṭṭavādyam santyanyānyapi vādyāni loke bhūyāṃsi yāni ca teṣu vistārasaṃtrāsādudāste soḍhalātmajaḥ
1209
इति घनवाद्यलक्षणम् रक्तं विरक्तं मधुरं समं शुद्धं कलं घनम् स्फुटप्रहारं सुलभं वुघुष्टं च गुणैरिति
iti ghanavādyalakṣaṇam raktaṃ viraktaṃ madhuraṃ samaṃ śuddhaṃ kalaṃ ghanam sphuṭaprahāraṃ sulabhaṃ vughuṣṭaṃ ca guṇairiti
1210
दशभिः संयुतं वाद्यमुक्तं सोढलसूनुना अन्वर्थान्यत्र नामानि समं त्वष्टविधं मतम्
daśabhiḥ saṃyutaṃ vādyamuktaṃ soḍhalasūnunā anvarthānyatra nāmāni samaṃ tvaṣṭavidhaṃ matam
1211
अक्षराद्यङ्गपूर्वं च तालादि यतिपूर्वकम् लयादि न्यासापन्यासपूर्वैः पाणिसमं तथा
akṣarādyaṅgapūrvaṃ ca tālādi yatipūrvakam layādi nyāsāpanyāsapūrvaiḥ pāṇisamaṃ tathā
1212
स्यादक्षरसमं गीतगुरुलघ्वक्षरानुगम् गीतस्य ग्रहमोक्षादीन्यङ्गान्यत्रेति यत्पुनः
syādakṣarasamaṃ gītagurulaghvakṣarānugam gītasya grahamokṣādīnyaṅgānyatreti yatpunaḥ
1213
स्यात्तदङ्गसमं तालानुगं तालसमं मतम् यतिर्लयस्य न्यासः स्यात्सन्यासस्य च साम्यतः यत्यादिपूर्वकं ज्ञेयं क्रमात्समचतुष्टयम्
syāttadaṅgasamaṃ tālānugaṃ tālasamaṃ matam yatirlayasya nyāsaḥ syātsanyāsasya ca sāmyataḥ yatyādipūrvakaṃ jñeyaṃ kramātsamacatuṣṭayam
1214
गीतग्रहैः पाणिसंज्ञैः समं पाणिसमं मतम् वाद्यस्यैते गुणाः प्रोक्ता दोषः स्यात्तद्विपर्ययः
gītagrahaiḥ pāṇisaṃjñaiḥ samaṃ pāṇisamaṃ matam vādyasyaite guṇāḥ proktā doṣaḥ syāttadviparyayaḥ
1215
इति वाद्यगुणदोषाः हस्तकोणप्रहारज्ञो गीतवादनकोविदः यतिताललयाभिज्ञः पाटज्ञः पञ्चसञ्चवित्
iti vādyaguṇadoṣāḥ hastakoṇaprahārajño gītavādanakovidaḥ yatitālalayābhijñaḥ pāṭajñaḥ pañcasañcavit
1216
दशहस्तगुणोपेतः पात्राभिप्रेतवादकः आतोद्यध्वनितत्त्वज्ञः समादिग्रहवेदिता
daśahastaguṇopetaḥ pātrābhipretavādakaḥ ātodyadhvanitattvajñaḥ samādigrahaveditā
1217
गीतवादननृत्यस्थच्छिद्रच्छादनपण्डितः ग्रहमोक्षप्रदेशज्ञो गीतनृत्तप्रमाणवित्
gītavādananṛtyasthacchidracchādanapaṇḍitaḥ grahamokṣapradeśajño gītanṛttapramāṇavit
1218
वाद्ये समस्तभेदज्ञो रूपरेखान्वितस्तथा उद्घट्टनपटुः सर्ववाद्यभेदविवेचकः
vādye samastabhedajño rūparekhānvitastathā udghaṭṭanapaṭuḥ sarvavādyabhedavivecakaḥ
1219
नादवृद्धिक्षयापत्तिकोविदो वादको विदः गुणैः कतिपयैर्हीनः सर्वैर्वा वादकोऽधमः
nādavṛddhikṣayāpattikovido vādako vidaḥ guṇaiḥ katipayairhīnaḥ sarvairvā vādako'dhamaḥ
1220
वाञ्छानुगौ दृढौ व्यक्तौ स्निग्धौ दृढनखौ लघू
vāñchānugau dṛḍhau vyaktau snigdhau dṛḍhanakhau laghū
1221
विधायाङ्गुलिसंचारौ स्वदहीनौ जितश्रमौ युक्तप्रहारौ च करौ प्रोक्तौ दशगुणाविति
vidhāyāṅgulisaṃcārau svadahīnau jitaśramau yuktaprahārau ca karau proktau daśaguṇāviti
6
इति हस्तगुणाः इति श्रीमदनवद्यविद्याविनोदश्रीकरणाधिपतिश्रीसोढलदेवनन्दननिःशङ्कश्रीशार्ङ्गदेवविरचिते संगीतरत्नाकरे वाद्याध्यायः षष्ठः समाप्तः
iti hastaguṇāḥ iti śrīmadanavadyavidyāvinodaśrīkaraṇādhipatiśrīsoḍhaladevanandananiḥśaṅkaśrīśārṅgadevaviracite saṃgītaratnākare vādyādhyāyaḥ ṣaṣṭhaḥ samāptaḥ
स्वरगताध्यायः
1
सङ्गीतरत्नाकरः प्रथमः स्वरगताध्यायः तत्रादिमं पदार्थसंग्रहाख्यं प्रकरणम् ब्रह्मग्रन्थिजमारुतानुगतिना चित्तेन हृत्पङ्कजे सूरीणामनु रञ्जकः श्रुतिपदं योऽयं स्वयं राजते । यस्माद् ग्रामविभागवर्णरचनाऽलङ्कारजातिक्रमो वन्दे नादतनुं तमुद्धुरजगद्गीतं मुदे शङ्करम्
saṅgītaratnākaraḥ prathamaḥ svaragatādhyāyaḥ tatrādimaṃ padārthasaṃgrahākhyaṃ prakaraṇam brahmagranthijamārutānugatinā cittena hṛtpaṅkaje sūrīṇāmanu rañjakaḥ śrutipadaṃ yo'yaṃ svayaṃ rājate | yasmād grāmavibhāgavarṇaracanā'laṅkārajātikramo vande nādatanuṃ tamuddhurajagadgītaṃ mude śaṅkaram
2
अस्ति स्वस्तिगृहं वंशः श्रीमत्काश्मीरसंभवः । ऋषेर्वृषगणाज्जातः कीर्त्तिक्षालितदिङ्मुखः
asti svastigṛhaṃ vaṃśaḥ śrīmatkāśmīrasaṃbhavaḥ | ṛṣervṛṣagaṇājjātaḥ kīrttikṣālitadiṅmukhaḥ
3
यज्वभिर्धर्मधीधुर्यैर्वेदसागरपारगैः । यो द्विजेन्द्रैरलञ्चक्रे ब्रह्मभिर्भूगतैरिव
yajvabhirdharmadhīdhuryairvedasāgarapāragaiḥ | yo dvijendrairalañcakre brahmabhirbhūgatairiva
4
तत्राभूद्भास्करप्रख्यो भास्करस्तेजसां निधिः । अलङ्कर्तुं दक्षिणाशां यश्चक्रे दक्षिणाऽयनम्
tatrābhūdbhāskaraprakhyo bhāskarastejasāṃ nidhiḥ | alaṅkartuṃ dakṣiṇāśāṃ yaścakre dakṣiṇā'yanam
5
तस्याभूत्तनयः प्रभूतविनयः श्रीसोढलः प्रौढधी- र्येन श्रीकरणप्रवृद्धविभवं भूवल्लभं भिल्लमम् । आराध्याखिललोकशोकशमनीकीर्त्तिः समासादिता जैत्रे जैत्रपदं न्यधायि महती श्रीसिङ्घणे श्रीरपि
tasyābhūttanayaḥ prabhūtavinayaḥ śrīsoḍhalaḥ prauḍhadhī- ryena śrīkaraṇapravṛddhavibhavaṃ bhūvallabhaṃ bhillamam | ārādhyākhilalokaśokaśamanīkīrttiḥ samāsāditā jaitre jaitrapadaṃ nyadhāyi mahatī śrīsiṅghaṇe śrīrapi
6
एकः क्ष्मावलये क्षितीश्वरमिलन्मौलीन्द्रनीलावलि- प्रोदञ्चद्द्युतिचित्रिताङ्घ्रिनखरश्रेणिर्नृपालाग्रणीः । श्रीमत्सिङ्घणदेव एव विजयी यस्य प्रतापानलो विश्वव्याप्यपि दन्दहीति हृदयान्येव द्विषामुद्धुरः
ekaḥ kṣmāvalaye kṣitīśvaramilanmaulīndranīlāvali- prodañcaddyuticitritāṅghrinakharaśreṇirnṛpālāgraṇīḥ | śrīmatsiṅghaṇadeva eva vijayī yasya pratāpānalo viśvavyāpyapi dandahīti hṛdayānyeva dviṣāmuddhuraḥ
7
तं प्रसाद्य सुधीधुर्यो गुणिनं गुणरागिणम् । गुणग्रामेण यो विप्रानुपकारैरतीतृपत्
taṃ prasādya sudhīdhuryo guṇinaṃ guṇarāgiṇam | guṇagrāmeṇa yo viprānupakārairatītṛpat
8
ददौ न किं न किं जज्ञौ न दधौ कां च सम्पदम् । कं धर्मं विदधौ नैष न बभौ कैर्गुणैरयम्
dadau na kiṃ na kiṃ jajñau na dadhau kāṃ ca sampadam | kaṃ dharmaṃ vidadhau naiṣa na babhau kairguṇairayam
9
तस्माद्दुग्धाम्बुधेर्जातः शार्ङ्गदेवः सुधाकरः । उपर्युपरि सर्वान्यः सुदौदार्यस्फुरत्करः
tasmāddugdhāmbudherjātaḥ śārṅgadevaḥ sudhākaraḥ | uparyupari sarvānyaḥ sudaudāryasphuratkaraḥ
10
कृतगुरुपदसेवः प्रीणिताशेषदेवः कलितसकलशास्त्रः पूजिताशेषपात्रः । जगति विततकीर्त्तिर्मन्मथोदारमूर्तिः प्रचुरतरविवेकः शार्ङ्गदेवोऽयमेकः
kṛtagurupadasevaḥ prīṇitāśeṣadevaḥ kalitasakalaśāstraḥ pūjitāśeṣapātraḥ | jagati vitatakīrttirmanmathodāramūrtiḥ pracurataravivekaḥ śārṅgadevo'yamekaḥ
11
नानास्थानेषु संभ्रान्ता परिश्रान्ता सरस्वती । सहवासप्रिया शश्वद्विश्राम्यति तदालये
nānāsthāneṣu saṃbhrāntā pariśrāntā sarasvatī | sahavāsapriyā śaśvadviśrāmyati tadālaye
12
स विनोदैकरसिको भाग्यवैदग्ध्यभाजनम् । धनदानेन विप्राणामार्तिं संहृत्य शाश्वतीम्
sa vinodaikarasiko bhāgyavaidagdhyabhājanam | dhanadānena viprāṇāmārtiṃ saṃhṛtya śāśvatīm
13
जिज्ञासूनां च विद्याभिर्गदार्तानां रसायनैः । अधुनाऽखिललोकानां तापत्रयजिहीर्षया
jijñāsūnāṃ ca vidyābhirgadārtānāṃ rasāyanaiḥ | adhunā'khilalokānāṃ tāpatrayajihīrṣayā
14
शाश्वताय च धर्माय कीर्त्त्यै निःश्रेयसाप्तये । आविष्करोति संगीतरत्नाकरमुदारधीः
śāśvatāya ca dharmāya kīrttyai niḥśreyasāptaye | āviṣkaroti saṃgītaratnākaramudāradhīḥ
15
सदाशिवः शिवा ब्रह्मा भरतः कश्यपो मुनिः । मतङ्गो याष्टिको दुर्गाशक्तिः शार्दूलकोहलौ
sadāśivaḥ śivā brahmā bharataḥ kaśyapo muniḥ | mataṅgo yāṣṭiko durgāśaktiḥ śārdūlakohalau
16
विशाखिलो दत्तिलश्च कम्बलोऽश्वतस्तथा । वायुर्विश्वावसू रम्भाऽर्जुनो नारदतुम्बुरू
viśākhilo dattilaśca kambalo'śvatastathā | vāyurviśvāvasū rambhā'rjuno nāradatumburū
17
आञ्जनेयो मातृगुप्तो रावणो नन्दिकेश्वरः । स्वातिर्गणो बिन्दुराजः क्षेत्रराजश्च राहुलः
āñjaneyo mātṛgupto rāvaṇo nandikeśvaraḥ | svātirgaṇo bindurājaḥ kṣetrarājaśca rāhulaḥ
18
रुद्रटो नान्यभूपालो भोजभूवल्लभस्तथा । परमर्दी च सोमेशो जगदेकमहीपतिः
rudraṭo nānyabhūpālo bhojabhūvallabhastathā | paramardī ca someśo jagadekamahīpatiḥ
19
व्याख्यातारो भारतीये लोल्लटोद्भटशङ्कुकाः । भट्टाभिनवगुप्तश्च श्रीमत्कीर्त्तिधरः परः
vyākhyātāro bhāratīye lollaṭodbhaṭaśaṅkukāḥ | bhaṭṭābhinavaguptaśca śrīmatkīrttidharaḥ paraḥ
20
अन्ये च बहवः पूर्वे ये संगीतविशारदाः । अगाधबोधमन्थेन तेषां मतपयोनिधिम्
anye ca bahavaḥ pūrve ye saṃgītaviśāradāḥ | agādhabodhamanthena teṣāṃ matapayonidhim
21
निर्मथ्य श्रीशार्ङ्गदेवः सारोद्धारमिमं व्यधात् । गीतं वाद्यं तथा नृत्तं त्रयं संगीतमुच्यते
nirmathya śrīśārṅgadevaḥ sāroddhāramimaṃ vyadhāt | gītaṃ vādyaṃ tathā nṛttaṃ trayaṃ saṃgītamucyate
22
मार्गो देशीति तद् द्वेधा तत्र मार्गः स उच्यते । यो मार्गितो विरिञ्च्याद्यैः प्रयुक्तो भरतादिभिः
mārgo deśīti tad dvedhā tatra mārgaḥ sa ucyate | yo mārgito viriñcyādyaiḥ prayukto bharatādibhiḥ
23
देवस्य पुरतः शंभोर्नियताभ्युदयप्रदः । देशे देशे जनानां यद्रुच्या हृदयरञ्जकम्
devasya purataḥ śaṃbhorniyatābhyudayapradaḥ | deśe deśe janānāṃ yadrucyā hṛdayarañjakam
24
गीतं च वादनं नृत्तं तद्देशीत्यभिधीयते । नृत्तं वाद्यानुगं प्रोक्तं वाद्यं गीतानुवर्ति च
gītaṃ ca vādanaṃ nṛttaṃ taddeśītyabhidhīyate | nṛttaṃ vādyānugaṃ proktaṃ vādyaṃ gītānuvarti ca
25
अतो गीतं प्रधानत्वादत्रादावभिधीयते । सामवेदादिदं गीतं संजग्राह पितामहः
ato gītaṃ pradhānatvādatrādāvabhidhīyate | sāmavedādidaṃ gītaṃ saṃjagrāha pitāmahaḥ
26
गीतेन प्रीयते देवः सर्वज्ञः पार्वतीपतिः । गोपीपतिरनन्तोऽपि वंशध्वनिवशं गतः
gītena prīyate devaḥ sarvajñaḥ pārvatīpatiḥ | gopīpatirananto'pi vaṃśadhvanivaśaṃ gataḥ
27
सामगीतिरतो ब्रह्मा वीणाऽऽसक्ता सरस्वती । किमन्ये यक्षगन्धर्वदेवदानवमानवाः
sāmagītirato brahmā vīṇā''saktā sarasvatī | kimanye yakṣagandharvadevadānavamānavāḥ
28
अज्ञातविषयास्वादो बालः पर्यङ्किकागतः । रुदन्गीतामृतं पीत्वा हर्षोत्कर्षं प्रपद्यते
ajñātaviṣayāsvādo bālaḥ paryaṅkikāgataḥ | rudangītāmṛtaṃ pītvā harṣotkarṣaṃ prapadyate
29
वनेचरस्तृणाहारश्चित्रं मृगशिशुः पशुः । लुब्धो लुब्धकसङ्गीते गीते यच्छति जीवितम्
vanecarastṛṇāhāraścitraṃ mṛgaśiśuḥ paśuḥ | lubdho lubdhakasaṅgīte gīte yacchati jīvitam
30
तस्य गीतस्य माहाऽऽत्म्यं के प्रशंसितुमीशते । धर्मार्थकाममोक्षाणामिदमेवैकसाधनम्
tasya gītasya māhā''tmyaṃ ke praśaṃsitumīśate | dharmārthakāmamokṣāṇāmidamevaikasādhanam
31
तत्र स्वरगताध्याये प्रथमे प्रतिपाद्यते । शरीरं नादसंभूतिः स्थानानि श्रुतयस्तथा
tatra svaragatādhyāye prathame pratipādyate | śarīraṃ nādasaṃbhūtiḥ sthānāni śrutayastathā
32
ततः शुद्धाः स्वराः सप्त विकृता द्वादशाप्यमी । कुलानि जातयो वर्णा द्वीपान्याषं च दैवतम्
tataḥ śuddhāḥ svarāḥ sapta vikṛtā dvādaśāpyamī | kulāni jātayo varṇā dvīpānyāṣaṃ ca daivatam
33
छन्दांसि विनियोगाश्च स्वराणां श्रुतिजातयः । ग्रामाश्च मूर्छनास्तानाः शुद्धाः कूटाश्च संख्यया
chandāṃsi viniyogāśca svarāṇāṃ śrutijātayaḥ | grāmāśca mūrchanāstānāḥ śuddhāḥ kūṭāśca saṃkhyayā
34
प्रस्तारः खण्डमेरुश्च नष्टोद्दिष्टप्रबोधकः । स्वरसाधारणं जातिसाधारणमतः परम्
prastāraḥ khaṇḍameruśca naṣṭoddiṣṭaprabodhakaḥ | svarasādhāraṇaṃ jātisādhāraṇamataḥ param
35
काकल्यन्तरयोः सम्यक्प्रयोगो वर्णलक्षणम् । त्रिषष्टिरप्यलङ्कारास्त्रयोदशविधं ततः
kākalyantarayoḥ samyakprayogo varṇalakṣaṇam | triṣaṣṭirapyalaṅkārāstrayodaśavidhaṃ tataḥ
36
जातिलक्ष्म ग्रहांशादि कपालानि च कम्बलम् । नानाविधा गीतयश्चेत्येतावान्वस्तुसंग्रहः
jātilakṣma grahāṃśādi kapālāni ca kambalam | nānāvidhā gītayaścetyetāvānvastusaṃgrahaḥ
37
अथ रागविवेकाख्येऽध्याये वक्ष्यामहे क्रमात् । ग्रामरागांश्चोपरागान्रागान्भाषा विभाषिकाः
atha rāgavivekākhye'dhyāye vakṣyāmahe kramāt | grāmarāgāṃścoparāgānrāgānbhāṣā vibhāṣikāḥ
38
ततोऽप्यन्तरभाषाश्च रागाङ्गाण्यखिलान्यपि । भाषाऽङ्गाण्यप्युपाङ्गानि क्रियाङ्गाणि च तत्त्वतः
tato'pyantarabhāṣāśca rāgāṅgāṇyakhilānyapi | bhāṣā'ṅgāṇyapyupāṅgāni kriyāṅgāṇi ca tattvataḥ
39
ततः प्रकीर्णकाध्याये तृतीये कथयिष्यते । वागेयकारो गान्धर्वः स्वरादिर्गायनस्तथा
tataḥ prakīrṇakādhyāye tṛtīye kathayiṣyate | vāgeyakāro gāndharvaḥ svarādirgāyanastathā
40
गायनी गुणदोषाश्च तयोः शब्दभिदास्तथा । गुणदोषाश्च शब्दस्य शारीरं तद्गुणास्तथा
gāyanī guṇadoṣāśca tayoḥ śabdabhidāstathā | guṇadoṣāśca śabdasya śārīraṃ tadguṇāstathā
41
तद्दोषा गमकः स्थाया आलप्तिर्वृन्दलक्षणम् । ततः प्रबन्धाध्याये तु धातवोऽङ्गानि जातयः
taddoṣā gamakaḥ sthāyā ālaptirvṛndalakṣaṇam | tataḥ prabandhādhyāye tu dhātavo'ṅgāni jātayaḥ
42
प्रबन्धानां द्विधा सूडः शुद्धश्छायालगस्तथा । आलिक्रमप्रबन्धाश्च सूडस्था आलिसंश्रयाः
prabandhānāṃ dvidhā sūḍaḥ śuddhaśchāyālagastathā | ālikramaprabandhāśca sūḍasthā ālisaṃśrayāḥ
43
विप्रकीर्णास्ततश्छायालगसूडसमाश्रिताः । गीतस्था गुणदोषाश्च वक्ष्यन्ते शार्ङ्गसूरिणा
viprakīrṇāstataśchāyālagasūḍasamāśritāḥ | gītasthā guṇadoṣāśca vakṣyante śārṅgasūriṇā
44
तालाध्याये पञ्चमे तु मार्गतालाः कलास्तथा । पाता मार्गाश्च चत्वारस्तथा मार्गकलाऽष्टकम्
tālādhyāye pañcame tu mārgatālāḥ kalāstathā | pātā mārgāśca catvārastathā mārgakalā'ṣṭakam
45
गुरुलघ्वादिमानं चैककलत्वादयो भिदाः । पादभागास्तथा मात्रास्ताले पातकलाविधिः
gurulaghvādimānaṃ caikakalatvādayo bhidāḥ | pādabhāgāstathā mātrāstāle pātakalāvidhiḥ
46
अङ्गुलीनां च नियमो भेदा युग्मादयस्तथा । परिवर्तो लयास्तेषां यतयो गीतकानि च
aṅgulīnāṃ ca niyamo bhedā yugmādayastathā | parivarto layāsteṣāṃ yatayo gītakāni ca
47
छन्दकादीनि गीतानि तालाङ्गनिचयस्तथा । गीताङ्गानि च वक्ष्यन्ते देशीतालाश्च तत्त्वतः
chandakādīni gītāni tālāṅganicayastathā | gītāṅgāni ca vakṣyante deśītālāśca tattvataḥ
48
निःशङ्कशार्ङ्गदेवेन तालानां प्रत्ययास्तथा । षष्ठे नानाविधं वाद्यमध्याये कथयिष्यते
niḥśaṅkaśārṅgadevena tālānāṃ pratyayāstathā | ṣaṣṭhe nānāvidhaṃ vādyamadhyāye kathayiṣyate
1
सप्तमे नर्तनं नानारसभावाः क्रमेण च । इति प्रथमे स्वराध्याये पदार्थसंग्रहाख्यमादिमं प्रकरणम्
saptame nartanaṃ nānārasabhāvāḥ krameṇa ca | iti prathame svarādhyāye padārthasaṃgrahākhyamādimaṃ prakaraṇam
1
अथ द्वितीयं पिण्डोत्पत्तिप्रकरणम् । गीतं नादात्मकं वाद्यं नादव्यक्त्या प्रशस्यते । तद्द्वयानुगतं नृत्तं नादाधीनमतस्त्रयम्
atha dvitīyaṃ piṇḍotpattiprakaraṇam | gītaṃ nādātmakaṃ vādyaṃ nādavyaktyā praśasyate | taddvayānugataṃ nṛttaṃ nādādhīnamatastrayam
2
नादेन व्यज्यते वर्णः पदं वर्णात्पदाद्वचः । वचसो व्यवहारोऽयं नादाधीनमतो जगत्
nādena vyajyate varṇaḥ padaṃ varṇātpadādvacaḥ | vacaso vyavahāro'yaṃ nādādhīnamato jagat
3
आहतोऽनाहतश्चेति द्विधा नादो निगद्यते । सोऽयं प्रकाशते पिण्डे तस्मात्पिण्डोऽभिधीयते
āhato'nāhataśceti dvidhā nādo nigadyate | so'yaṃ prakāśate piṇḍe tasmātpiṇḍo'bhidhīyate
4
अस्ति ब्रह्म चिदानन्दं स्वयंज्योतिर्निरञ्जनम् । ईश्वरं लिङ्गमित्युक्तमद्वितीयमजं विभुः
asti brahma cidānandaṃ svayaṃjyotirnirañjanam | īśvaraṃ liṅgamityuktamadvitīyamajaṃ vibhuḥ
5
निर्विकारं निराकारं सर्वेश्वरमनश्वरम् । सर्वशक्ति च सर्वज्ञम् तदंशा जीवसंज्ञकाः
nirvikāraṃ nirākāraṃ sarveśvaramanaśvaram | sarvaśakti ca sarvajñam tadaṃśā jīvasaṃjñakāḥ
6
अनाद्यविद्योपहिता यथाऽग्नेर्विस्फुलिङ्गकाः । दार्वाद्युपाधिसंभिन्नास्ते कर्मभिरनादिभिः
anādyavidyopahitā yathā'gnervisphuliṅgakāḥ | dārvādyupādhisaṃbhinnāste karmabhiranādibhiḥ
7
सुखदुःखप्रदैः पुण्यपापरूपैर्नियन्त्रिताः । तत्तज्जातियुतं देहमायुर्भोगं च कर्मजम्
sukhaduḥkhapradaiḥ puṇyapāparūpairniyantritāḥ | tattajjātiyutaṃ dehamāyurbhogaṃ ca karmajam
8
प्रतिजन्म प्रपद्यन्ते तेषामस्त्यपरं पुनः । सूक्ष्मं लिङ्गशरीरम् तदामोक्षादक्षयं मतम्
pratijanma prapadyante teṣāmastyaparaṃ punaḥ | sūkṣmaṃ liṅgaśarīram tadāmokṣādakṣayaṃ matam
9
सूक्ष्मभूतेन्द्रियप्राणावस्थात्मकमिदं विदुः । जीवानामुपभोगाय जगदेतत्सृजत्यजः
sūkṣmabhūtendriyaprāṇāvasthātmakamidaṃ viduḥ | jīvānāmupabhogāya jagadetatsṛjatyajaḥ
10
स आत्मा परमात्मा च विश्रान्त्यै संहरत्यथ । तदेतत्सृष्टिसंहारं प्रवाहानादि संमतम्
sa ātmā paramātmā ca viśrāntyai saṃharatyatha | tadetatsṛṣṭisaṃhāraṃ pravāhānādi saṃmatam
11
ते जीवा नात्मनो भिन्ना भिन्नं वा नात्मनो जगत् । शक्त्या सृजन्नभिन्नौऽसौ सुवर्णं कुण्डलादिव
te jīvā nātmano bhinnā bhinnaṃ vā nātmano jagat | śaktyā sṛjannabhinnau'sau suvarṇaṃ kuṇḍalādiva
12
सृजत्यविद्ययेत्यन्ये यथा रज्जुर्भुजङ्गमम् । आत्मनः पूर्वमाकाशस्ततो वायुस्ततोऽनलः
sṛjatyavidyayetyanye yathā rajjurbhujaṅgamam | ātmanaḥ pūrvamākāśastato vāyustato'nalaḥ
13
अनलाज्जलमेतस्मात्पृथिवी समजायत । महाभूतान्यमून्येषा विराजो ब्रह्मणस्तनुः
analājjalametasmātpṛthivī samajāyata | mahābhūtānyamūnyeṣā virājo brahmaṇastanuḥ
14
ब्रह्म ब्रह्माणमसृजत्तस्मै वेदान्प्रदाय च । भौतिकं वेदशब्देभ्यः सर्जयामास तेन तत्
brahma brahmāṇamasṛjattasmai vedānpradāya ca | bhautikaṃ vedaśabdebhyaḥ sarjayāmāsa tena tat
15
तदाज्ञयासृजद् ब्रह्मा मनसैव प्रजापतीन् । तेभ्यस्तु रैतसी सृष्टिः शरीराणां निरूप्यते
tadājñayāsṛjad brahmā manasaiva prajāpatīn | tebhyastu raitasī sṛṣṭiḥ śarīrāṇāṃ nirūpyate
16
स्वेदोद्भेदजराय्वण्डहेतुभेदाच्चतुर्विधम् । देहं यूकादिनः स्वेदादुद्भेदात्तु लतादिनः
svedodbhedajarāyvaṇḍahetubhedāccaturvidham | dehaṃ yūkādinaḥ svedādudbhedāttu latādinaḥ
17
जरायोर्मानुषादीनामण्डात्तु विहगादिनः । तत्र नादोपयोगित्वान्मानुषं देहमुच्यते
jarāyormānuṣādīnāmaṇḍāttu vihagādinaḥ | tatra nādopayogitvānmānuṣaṃ dehamucyate
18
क्षेत्रज्ञः स्थित आकाश आकाशाद्वायुमागतः । वायोर्षूमं ततश्चाभ्रमभ्रान्मेघेऽवतिष्ठते
kṣetrajñaḥ sthita ākāśa ākāśādvāyumāgataḥ | vāyorṣūmaṃ tataścābhramabhrānmeghe'vatiṣṭhate
19
आहुत्याप्यायितो ग्रस्तरसो ग्रीष्मे च भानुभिः । भानुर्मेघे धनरसं निधत्ते तं वलाहकः
āhutyāpyāyito grastaraso grīṣme ca bhānubhiḥ | bhānurmeghe dhanarasaṃ nidhatte taṃ valāhakaḥ
20
यदा वर्षति वर्षेण सह जीवस्तदा भुवः । वनस्पत्योषधीर्जाताः संक्रामत्यविलक्षितः
yadā varṣati varṣeṇa saha jīvastadā bhuvaḥ | vanaspatyoṣadhīrjātāḥ saṃkrāmatyavilakṣitaḥ
21
ताभ्योऽन्नं जातमन्नं तत्पुरुषैः शुक्लतां गतम् । शुद्धार्तवाया योषाया निषिक्तं स्मरमन्दिरे
tābhyo'nnaṃ jātamannaṃ tatpuruṣaiḥ śuklatāṃ gatam | śuddhārtavāyā yoṣāyā niṣiktaṃ smaramandire
22
सहार्तवेन शुद्धं चेद्गर्भाशयगतं भवेत् । जीवकर्मप्रेरितं तद् गर्भमारभते तदा
sahārtavena śuddhaṃ cedgarbhāśayagataṃ bhavet | jīvakarmapreritaṃ tad garbhamārabhate tadā
23
द्रवत्वं प्रथमे मासि कललाख्यं प्रजायते । द्वितीये तु घनः पिण्डः पेशीषद्धनमर्बुदम्
dravatvaṃ prathame māsi kalalākhyaṃ prajāyate | dvitīye tu ghanaḥ piṇḍaḥ peśīṣaddhanamarbudam
24
पुंस्त्रीनपुंसकानां स्युः प्रागवस्थाः क्रमादिमाः । तृतीये त्वङ्कुराः पञ्च कराङ्घ्रिशिरसो मताः
puṃstrīnapuṃsakānāṃ syuḥ prāgavasthāḥ kramādimāḥ | tṛtīye tvaṅkurāḥ pañca karāṅghriśiraso matāḥ
25
अङ्गप्रत्यङ्गभागाश्च सूक्ष्माः स्युर्युगपत्तदा । विहाय श्मश्रुदन्तादीञ्जन्मानन्तरसंभवान्
aṅgapratyaṅgabhāgāśca sūkṣmāḥ syuryugapattadā | vihāya śmaśrudantādīñjanmānantarasaṃbhavān
26
एषा प्रकृतिरन्या तु विकृतिः संमता सताम् । चतुर्थे व्यक्तता तेषां भावानामपि जायते
eṣā prakṛtiranyā tu vikṛtiḥ saṃmatā satām | caturthe vyaktatā teṣāṃ bhāvānāmapi jāyate
27
पुंसां शौर्यादयो भावा भीरुत्वाद्यास्तु योषिताम् । नपुंसकानां संकीर्णा भवन्तीति प्रचक्षते
puṃsāṃ śauryādayo bhāvā bhīrutvādyāstu yoṣitām | napuṃsakānāṃ saṃkīrṇā bhavantīti pracakṣate
28
मातृजं चास्य हृदयं विषयानभिकाङ्क्षति । अतो मातुर्मनोऽभीष्टं कुर्याद्गर्भसमृद्धये
mātṛjaṃ cāsya hṛdayaṃ viṣayānabhikāṅkṣati | ato māturmano'bhīṣṭaṃ kuryādgarbhasamṛddhaye
29
तां च द्विहृदयां नारीमाहुर्दौहृविनीं बुधाः । अदानाद्दोहदानां स्युर्गर्भस्य व्यङ्गतादयः
tāṃ ca dvihṛdayāṃ nārīmāhurdauhṛvinīṃ budhāḥ | adānāddohadānāṃ syurgarbhasya vyaṅgatādayaḥ
30
मातुर्यद्विषयालाभस्तदार्तो जायते सुतः । गर्भः स्यादर्थवान्भोगी दोहदाद्राजदर्शने
māturyadviṣayālābhastadārto jāyate sutaḥ | garbhaḥ syādarthavānbhogī dohadādrājadarśane
31
अलङ्कारेषु ललितो धर्मिष्ठस्तापसाश्रमे । देवतादर्शने भक्तो हिंस्रो भुजगदर्शने
alaṅkāreṣu lalito dharmiṣṭhastāpasāśrame | devatādarśane bhakto hiṃsro bhujagadarśane
32
गोधाशने तु निद्रालुर्बली गोमांसभक्षणे । माहिषे शुकरक्ताक्षं लोमशं सूयते सुतम्
godhāśane tu nidrālurbalī gomāṃsabhakṣaṇe | māhiṣe śukaraktākṣaṃ lomaśaṃ sūyate sutam
33
प्रबुद्धं पञ्चमे चित्तं मांसशोणितपुष्टता । षष्ठेऽस्थिस्नायुनखरकेशरोमविविक्तता
prabuddhaṃ pañcame cittaṃ māṃsaśoṇitapuṣṭatā | ṣaṣṭhe'sthisnāyunakharakeśaromaviviktatā
34
बलवर्णौ चोपचितौ सप्तमे त्वङ्गपूर्णता । पाल्यन्तरितहस्ताभ्यां श्रोत्ररन्ध्रे पिधाय सः
balavarṇau copacitau saptame tvaṅgapūrṇatā | pālyantaritahastābhyāṃ śrotrarandhre pidhāya saḥ
35
उद्विग्नो गर्भसंवासादास्ते गर्भाशयान्वितः । स्मरन्पूर्वानुभूताः स नानाजातीश्च यातनाः
udvigno garbhasaṃvāsādāste garbhāśayānvitaḥ | smaranpūrvānubhūtāḥ sa nānājātīśca yātanāḥ
36
मोक्षोपायमभिध्यायन्वर्ततेऽभ्यासतत्परः । अष्टमे त्वक्स्मृती स्यातामोजश्चैतच्च हृद्भवम्
mokṣopāyamabhidhyāyanvartate'bhyāsatatparaḥ | aṣṭame tvaksmṛtī syātāmojaścaitacca hṛdbhavam
37
शुद्धमापीतरक्तं च निमित्तं जीविते मतम् । पुनरम्बां पुनर्गर्भं चञ्चलं तत्प्रधावति
śuddhamāpītaraktaṃ ca nimittaṃ jīvite matam | punarambāṃ punargarbhaṃ cañcalaṃ tatpradhāvati
38
अतो जातोऽष्टमे मासि न जीवत्योजसोज्झितः । किंचित्कालमवस्थानं संस्कारात्खण्डिताङ्गवत्
ato jāto'ṣṭame māsi na jīvatyojasojjhitaḥ | kiṃcitkālamavasthānaṃ saṃskārātkhaṇḍitāṅgavat
39
समयः प्रसवस्य स्यान्मासेषु नवमादिषु । मातू रसवहां नाडीमनुबद्धा पराऽभिधा
samayaḥ prasavasya syānmāseṣu navamādiṣu | mātū rasavahāṃ nāḍīmanubaddhā parā'bhidhā
40
नाभिस्थनाडी गर्भस्य मात्राहाररसावहा । कृताञ्जलिर्ललाटेऽसौ मातृपृष्ठमभि स्थितः
nābhisthanāḍī garbhasya mātrāhārarasāvahā | kṛtāñjalirlalāṭe'sau mātṛpṛṣṭhamabhi sthitaḥ
41
अध्यास्ते संकुचद्गात्रो गर्भं दक्षिणपार्श्वगः । वामपार्श्वस्थिता नारी क्लीबं मध्यस्थितं मतम्
adhyāste saṃkucadgātro garbhaṃ dakṣiṇapārśvagaḥ | vāmapārśvasthitā nārī klībaṃ madhyasthitaṃ matam
42
क्रियतेऽधःशिराः सूतिमारुतैः प्रबलैस्ततः । निःसार्यते रुजद्गात्रो यन्त्रच्छिद्रेण बालकः
kriyate'dhaḥśirāḥ sūtimārutaiḥ prabalaistataḥ | niḥsāryate rujadgātro yantracchidreṇa bālakaḥ
43
जातमात्रस्य तस्याथ प्रवृत्तिः स्तन्यगोचरा । प्राग्जन्मबोधसंस्काराविति जीवस्य नित्यता
jātamātrasya tasyātha pravṛttiḥ stanyagocarā | prāgjanmabodhasaṃskārāviti jīvasya nityatā
44
भावाः स्युः षड्विधास्तस्य मातृजाः पितृजास्तथा । रसजा आत्मजाः सत्त्वसंभवाः सात्म्यजास्तथा
bhāvāḥ syuḥ ṣaḍvidhāstasya mātṛjāḥ pitṛjāstathā | rasajā ātmajāḥ sattvasaṃbhavāḥ sātmyajāstathā
45
मृदवः शोणितं मेदो मज्जा प्लीहा यकृद् गुदम् । हृन्नाभीत्येवमाद्यास्तु भावा मातृभवा मताः
mṛdavaḥ śoṇitaṃ medo majjā plīhā yakṛd gudam | hṛnnābhītyevamādyāstu bhāvā mātṛbhavā matāḥ
46
श्मश्रुलोमकचाः स्नायुसिराधमनयो नखाः । दशनाः शुक्लमित्याद्याः स्थिराः पितृसमुद्भवाः
śmaśrulomakacāḥ snāyusirādhamanayo nakhāḥ | daśanāḥ śuklamityādyāḥ sthirāḥ pitṛsamudbhavāḥ
47
शरीरोपचयो वर्णो वृद्धिः सुप्तिर्बलं स्थितिः । अलोलुपत्वमुत्साह इत्यादीन्रसजान्विदुः
śarīropacayo varṇo vṛddhiḥ suptirbalaṃ sthitiḥ | alolupatvamutsāha ityādīnrasajānviduḥ
48
इच्छा द्वेषः सुखं दुःखं धर्माधर्मौ च भावना । प्रयत्नो ज्ञानमायुश्चेन्द्रियाणीत्यात्मजा मताः
icchā dveṣaḥ sukhaṃ duḥkhaṃ dharmādharmau ca bhāvanā | prayatno jñānamāyuścendriyāṇītyātmajā matāḥ
49
ज्ञानेन्द्रियाणि श्रवणं स्पर्शनं दर्शनं तथा । रसनं घ्राणमित्याहुः पञ्च तेषां तु गोचराः
jñānendriyāṇi śravaṇaṃ sparśanaṃ darśanaṃ tathā | rasanaṃ ghrāṇamityāhuḥ pañca teṣāṃ tu gocarāḥ
50
शब्दः स्पर्शस्तथा रूपं रसो गन्ध इति क्रमात् । वाक्कराङ्घ्रिगुदोपस्थानाहुः कर्मेन्द्रियाणि तु
śabdaḥ sparśastathā rūpaṃ raso gandha iti kramāt | vākkarāṅghrigudopasthānāhuḥ karmendriyāṇi tu
51
वचनादानगमनविसर्गरतयः क्रमात् । क्रियास्तेषां मनो बुद्धिरित्यन्तःकरणद्वयम्
vacanādānagamanavisargaratayaḥ kramāt | kriyāsteṣāṃ mano buddhirityantaḥkaraṇadvayam
52
सुखं दुःखं च विषयौ विज्ञेयौ मनसः क्रिया । स्मृतिभ्रान्तिविकल्पाद्या धियोऽध्यवसितिर्मता
sukhaṃ duḥkhaṃ ca viṣayau vijñeyau manasaḥ kriyā | smṛtibhrāntivikalpādyā dhiyo'dhyavasitirmatā
53
ब्रह्मयोनीनीन्द्रियाणि भौतिकान्यपरे जगुः । सत्त्वाख्यमन्तःकरणं गुणभेदात्त्रिधा मतम्
brahmayonīnīndriyāṇi bhautikānyapare jaguḥ | sattvākhyamantaḥkaraṇaṃ guṇabhedāttridhā matam
54
सत्त्वं रजस्तम इति गुणाः सत्त्वात्तु सात्त्विकात् । आस्तिक्यशुद्धधर्मैकरुचिप्रभूतयो मताः
sattvaṃ rajastama iti guṇāḥ sattvāttu sāttvikāt | āstikyaśuddhadharmaikaruciprabhūtayo matāḥ
55
सत्त्वात्तु राजसाद्भावाः कामक्रोधमदादयः । निद्राऽऽलस्यप्रमादार्तिवञ्चनाद्यास्तु तामसात्
sattvāttu rājasādbhāvāḥ kāmakrodhamadādayaḥ | nidrā''lasyapramādārtivañcanādyāstu tāmasāt
56
प्रसन्नेन्द्रियताऽऽरोग्यानालस्याद्यास्तु सात्म्यजाः । देहो भूतात्मकस्तस्मादादत्ते तद्गुणानिमान्
prasannendriyatā''rogyānālasyādyāstu sātmyajāḥ | deho bhūtātmakastasmādādatte tadguṇānimān
57
शब्दं श्रोत्रं सुषिरतां वैविक्त्यं सूक्ष्मबोद्धृताम् । बिलं च गगनाद्वायोः स्पर्शं च स्पर्शनेन्द्रियम्
śabdaṃ śrotraṃ suṣiratāṃ vaiviktyaṃ sūkṣmaboddhṛtām | bilaṃ ca gaganādvāyoḥ sparśaṃ ca sparśanendriyam
58
उत्क्षेपणमवक्षेपाकुञ्चने गमनं तथा । प्रसारणमितीमानि पञ्च कर्माणि रूक्षताम्
utkṣepaṇamavakṣepākuñcane gamanaṃ tathā | prasāraṇamitīmāni pañca karmāṇi rūkṣatām
59
प्राणापानौ तथा व्यानसमानोदानसंज्ञकान् । नागं कूर्म च कृकरं देवदत्तम् धनञ्जयम्
prāṇāpānau tathā vyānasamānodānasaṃjñakān | nāgaṃ kūrma ca kṛkaraṃ devadattam dhanañjayam
60
दशेति वायुविकृतीस्तथा गृह्णाति लाघवम् । तेषां मुख्यतमः प्राणो नाभिकन्दादधः स्थितः
daśeti vāyuvikṛtīstathā gṛhṇāti lāghavam | teṣāṃ mukhyatamaḥ prāṇo nābhikandādadhaḥ sthitaḥ
61
चरत्यास्ये नासिकयोर्नाभौ हृदयपङ्कजे । शब्दोच्चारणनिःश्वासोच्छ्वासकासादिकारणम्
caratyāsye nāsikayornābhau hṛdayapaṅkaje | śabdoccāraṇaniḥśvāsocchvāsakāsādikāraṇam
62
अपानस्तु गुदे मेढ्रे कटीजङ्घोदरेषु च । नाभिकन्दे वङ्क्षणयोरूरुजानुनि तिष्ठति
apānastu gude meḍhre kaṭījaṅghodareṣu ca | nābhikande vaṅkṣaṇayorūrujānuni tiṣṭhati
63
अस्य मूत्रपुरीषादिविसर्गः कर्म कीर्तितः । व्यानोऽक्षिश्रोत्रगुल्फेषु कट्यां घ्राणे च तिष्ठति
asya mūtrapurīṣādivisargaḥ karma kīrtitaḥ | vyāno'kṣiśrotragulpheṣu kaṭyāṃ ghrāṇe ca tiṣṭhati
64
प्राणापानधृतित्यागग्रहणाद्यस्य कर्म च । समानो व्याप्य निखिलं शरीरं वह्निना सह
prāṇāpānadhṛtityāgagrahaṇādyasya karma ca | samāno vyāpya nikhilaṃ śarīraṃ vahninā saha
65
द्विसप्ततिसहस्रेषु नाडीरन्ध्रेषु संचरन् । भुक्तपीतरसान्सम्यगानयन्देहपुष्टिकृत्
dvisaptatisahasreṣu nāḍīrandhreṣu saṃcaran | bhuktapītarasānsamyagānayandehapuṣṭikṛt
66
उदानः पादयोरास्ते हस्तयोरङ्गसन्धिषु । कर्मास्य देहोन्नयनोत्क्रमणादि प्रकीर्तितम्
udānaḥ pādayorāste hastayoraṅgasandhiṣu | karmāsya dehonnayanotkramaṇādi prakīrtitam
67
त्वगादिधातूनाश्रित्य पञ्च नागादयः स्थिताः । उद्गारादि निमेषादि क्षुतप्रभृति च क्रमात्
tvagādidhātūnāśritya pañca nāgādayaḥ sthitāḥ | udgārādi nimeṣādi kṣutaprabhṛti ca kramāt
68
तन्द्राप्रभृति शोफादि तेषां कर्म प्रकीर्तितम् । अग्नेस्तु लोचनं रूपं पित्तं पाकं प्रकाशताम्
tandrāprabhṛti śophādi teṣāṃ karma prakīrtitam | agnestu locanaṃ rūpaṃ pittaṃ pākaṃ prakāśatām
69
अमर्षं तैक्ष्ण्यमूष्माणमोजस्तैजश्च शूरताम् । मेधावितां तथादत्ते जलात्तु रसनं रसम्
amarṣaṃ taikṣṇyamūṣmāṇamojastaijaśca śūratām | medhāvitāṃ tathādatte jalāttu rasanaṃ rasam
70
शैत्यं स्नेहं द्रवं स्वेदं मूत्रादि मृदुतामपि । भूमेर्घ्राणेन्द्रियं गन्धं स्थैर्यं धैर्यं च गौरवम्
śaityaṃ snehaṃ dravaṃ svedaṃ mūtrādi mṛdutāmapi | bhūmerghrāṇendriyaṃ gandhaṃ sthairyaṃ dhairyaṃ ca gauravam
71
श्मश्रुकेशानखं दन्तानस्थ्याद्यन्यच्च कर्कशम् । वातादिधातुप्रकृतिर्व्योमादिप्रकृतिस्तथा
śmaśrukeśānakhaṃ dantānasthyādyanyacca karkaśam | vātādidhātuprakṛtirvyomādiprakṛtistathā
72
सप्तधा सात्त्विको यश्च ब्रह्मेन्द्रयमविग्रहः । वारुणश्चाथ कौबेर आर्षो गान्धर्वविग्रहः
saptadhā sāttviko yaśca brahmendrayamavigrahaḥ | vāruṇaścātha kaubera ārṣo gāndharvavigrahaḥ
73
राजसः षड्विधो यश्च पैशाचो राक्षसस्तथा । आसुरः शाकुनः सार्पः प्रेतदेहस्तथा परः
rājasaḥ ṣaḍvidho yaśca paiśāco rākṣasastathā | āsuraḥ śākunaḥ sārpaḥ pretadehastathā paraḥ
74
तामसस्त्रिविधो यश्च पशुमत्स्याङ्घ्रिपाकृतिः । तेषां लक्ष्माणि न ब्रूमो ग्रन्थविस्तरकातराः
tāmasastrividho yaśca paśumatsyāṅghripākṛtiḥ | teṣāṃ lakṣmāṇi na brūmo granthavistarakātarāḥ
75
पिण्डस्याहुः षडङ्गानि शिरः पादौ करौ तथा । मध्यं चेति अथ वक्ष्यन्ते प्रत्यङ्गान्यखिलान्यपि
piṇḍasyāhuḥ ṣaḍaṅgāni śiraḥ pādau karau tathā | madhyaṃ ceti atha vakṣyante pratyaṅgānyakhilānyapi
76
त्वचः सप्त कलाः सप्त स्नायुश्लेष्मजरायुभिः । छन्नाः कोशाग्निभिः पक्वास्ता धातूनन्तरान्तरा
tvacaḥ sapta kalāḥ sapta snāyuśleṣmajarāyubhiḥ | channāḥ kośāgnibhiḥ pakvāstā dhātūnantarāntarā
77
सीमभूताश्च धातूनां काष्ठसारोपमा मताः । आद्या मांसधरा मांसे सिरा धमनयस्तथा
sīmabhūtāśca dhātūnāṃ kāṣṭhasāropamā matāḥ | ādyā māṃsadharā māṃse sirā dhamanayastathā
78
स्नायुस्रोतांसि रोहन्ति पङ्के पङ्कजकन्दवत् । असृङ्मेदः श्लेष्मशकृत्पित्तशुक्लधराः पराः
snāyusrotāṃsi rohanti paṅke paṅkajakandavat | asṛṅmedaḥ śleṣmaśakṛtpittaśukladharāḥ parāḥ
79
त्वगसृङ्मांसमेदोऽस्थिमज्जशुक्राणि धातवः । सप्त स्युस्तत्र चोक्ता त्वग्रक्तं जाठरवह्निना
tvagasṛṅmāṃsamedo'sthimajjaśukrāṇi dhātavaḥ | sapta syustatra coktā tvagraktaṃ jāṭharavahninā
80
पक्वाद्भवेदन्नरसादेवं रक्तादिभिः परे । स्वस्वकोशाग्निना पक्वैर्जन्यन्ते धातवः क्रमात्
pakvādbhavedannarasādevaṃ raktādibhiḥ pare | svasvakośāgninā pakvairjanyante dhātavaḥ kramāt
81
रक्तश्लेष्मामपित्तानां पक्वस्य मरुतस्तथा । मूत्रस्य चाश्रयाः सप्त क्रमादाशयसंज्ञकाः
raktaśleṣmāmapittānāṃ pakvasya marutastathā | mūtrasya cāśrayāḥ sapta kramādāśayasaṃjñakāḥ
82
गर्भाशयोऽष्टमः स्त्रीणां पित्तपक्वाशयान्तरे । प्रसन्नाभ्यां कफासृग्भ्यां हृदयं पङ्कजाकृति
garbhāśayo'ṣṭamaḥ strīṇāṃ pittapakvāśayāntare | prasannābhyāṃ kaphāsṛgbhyāṃ hṛdayaṃ paṅkajākṛti
83
सुषिरं स्यादधोवक्त्रं यकृत्प्लीहान्तरस्थितम् । एतच्च चेतनस्थानं तदस्मिंस्तमसावृते
suṣiraṃ syādadhovaktraṃ yakṛtplīhāntarasthitam | etacca cetanasthānaṃ tadasmiṃstamasāvṛte
84
निमीलति स्वपित्यात्मा जागर्ति विकसत्यपि । द्वेधा स्वप्नसुषुप्तिभ्यां स्वापो बाह्येन्द्रियाणि चेत्
nimīlati svapityātmā jāgarti vikasatyapi | dvedhā svapnasuṣuptibhyāṃ svāpo bāhyendriyāṇi cet
85
लीयन्ते हृदि जागर्ति चित्तं स्वप्नस्तदोच्यते । मनश्चेल्लीयते प्राणे सुषुप्तिः स्यात्तदात्मनः
līyante hṛdi jāgarti cittaṃ svapnastadocyate | manaścellīyate prāṇe suṣuptiḥ syāttadātmanaḥ
86
स्वमपीतः परात्मानं स्वपित्यात्मेत्यतो मतः । श्रवणे नयने नासे वदनं गुदशेफसी
svamapītaḥ parātmānaṃ svapityātmetyato mataḥ | śravaṇe nayane nāse vadanaṃ gudaśephasī
87
बहिर्मलवहानि स्युर्नव स्रोतांसि देहिनाम् । स्त्रीणां त्रीण्यधिकानि स्युः स्तनयोर्द्वे भगेऽसृजः
bahirmalavahāni syurnava srotāṃsi dehinām | strīṇāṃ trīṇyadhikāni syuḥ stanayordve bhage'sṛjaḥ
88
अस्थिस्नायुसिरामांसस्थानि जालानि षोडश । षट् कूर्चाः करयोरङ्घ्र्योः कन्धरायां च मेहने
asthisnāyusirāmāṃsasthāni jālāni ṣoḍaśa | ṣaṭ kūrcāḥ karayoraṅghryoḥ kandharāyāṃ ca mehane
89
पार्श्वयोः पृष्ठवंशस्य चतस्रो मांसरज्जवः । सीवन्यः पञ्च शिरसि द्वे जिह्वालिङ्गयोर्मते
pārśvayoḥ pṛṣṭhavaṃśasya catasro māṃsarajjavaḥ | sīvanyaḥ pañca śirasi dve jihvāliṅgayormate
90
चतुर्दशाष्टादश वा संमता अस्थिराशयः । अस्थ्नां शरीरे संख्या स्यात्षष्टियुक्तं शतत्रयम्
caturdaśāṣṭādaśa vā saṃmatā asthirāśayaḥ | asthnāṃ śarīre saṃkhyā syātṣaṣṭiyuktaṃ śatatrayam
91
वलयानि कपालानि रुचकास्तरुणानि च । नलकानीति तान्याहुः पञ्चधास्थीनि सूरयः
valayāni kapālāni rucakāstaruṇāni ca | nalakānīti tānyāhuḥ pañcadhāsthīni sūrayaḥ
92
त्रीण्येवास्थिशतान्यत्र धन्वन्तरिरभाषत । द्वे शते त्वस्थिसन्धीनां स्यातामत्र दशोत्तरे
trīṇyevāsthiśatānyatra dhanvantarirabhāṣata | dve śate tvasthisandhīnāṃ syātāmatra daśottare
93
कोरकाः प्रतरास्तुन्नाः सीवन्यः स्युरुलूखलाः । सामुद्गा मण्डलाः शङ्खावर्ता वायसतुण्डकाः
korakāḥ pratarāstunnāḥ sīvanyaḥ syurulūkhalāḥ | sāmudgā maṇḍalāḥ śaṅkhāvartā vāyasatuṇḍakāḥ
94
इत्यष्टधा समुद्दिष्टा मुनीन्द्रैरस्थिसन्धयः । पेशीस्नायुसिरासन्धिसहस्रद्वितयं मतम्
ityaṣṭadhā samuddiṣṭā munīndrairasthisandhayaḥ | peśīsnāyusirāsandhisahasradvitayaṃ matam
95
नव स्नायुशतानि स्युश्चतुर्धा स्नायवो मताः । प्रतानवत्यः सुषिराः कण्डराः पृथुलास्तथा
nava snāyuśatāni syuścaturdhā snāyavo matāḥ | pratānavatyaḥ suṣirāḥ kaṇḍarāḥ pṛthulāstathā
96
बन्धनैर्बहुभिर्बद्धा भूरिभारक्षमा भवेत् । नौरम्भसि यथा स्नायुशतबद्धा तनुस्तथा
bandhanairbahubhirbaddhā bhūribhārakṣamā bhavet | naurambhasi yathā snāyuśatabaddhā tanustathā
97
पञ्च पेशीशतान्याहुः शरीरस्थानि सूरयः । अधिका विंशतिः स्त्रीणां तत्र स्युः स्तनयोर्दश
pañca peśīśatānyāhuḥ śarīrasthāni sūrayaḥ | adhikā viṃśatiḥ strīṇāṃ tatra syuḥ stanayordaśa
98
यौवने ताः प्रवर्धन्ते दश योनौ तु तत्र च । द्वे अन्तः प्रसृते बाह्ये द्वे तिस्रो गर्भमार्गगाः
yauvane tāḥ pravardhante daśa yonau tu tatra ca | dve antaḥ prasṛte bāhye dve tisro garbhamārgagāḥ
99
शङ्खनाभ्याकृतिर्योनिस्त्र्यावर्ताऽत्र तृतीयके । आवर्ते गर्भशय्याऽस्ति पित्तपक्वाशयान्तरे
śaṅkhanābhyākṛtiryonistryāvartā'tra tṛtīyake | āvarte garbhaśayyā'sti pittapakvāśayāntare
100
रोहिताभिधमत्स्यस्य सदृशी तत्र पेशिका । शुक्रार्तवप्रवेशिन्यस्तिस्रः प्रच्छादिका मताः
rohitābhidhamatsyasya sadṛśī tatra peśikā | śukrārtavapraveśinyastisraḥ pracchādikā matāḥ
101
सिराधमनिकानां तु लक्षाणि नवविंशतिः । सार्धानि स्युर्नवशती षट्पञ्चाशद्युता तथा
sirādhamanikānāṃ tu lakṣāṇi navaviṃśatiḥ | sārdhāni syurnavaśatī ṣaṭpañcāśadyutā tathā
102
दश मूलसिरा ओजोवाहिन्यो हृदयाश्रयाः । द्व्यङ्गुलं चाङ्गुलदलं यवं यवदलं तथा
daśa mūlasirā ojovāhinyo hṛdayāśrayāḥ | dvyaṅgulaṃ cāṅguladalaṃ yavaṃ yavadalaṃ tathā
103
गत्वा द्रुमदलस्येव सीवन्यः प्रतता यदा । भिद्यन्ते तास्तदा सप्त शतानि परिसंख्यया
gatvā drumadalasyeva sīvanyaḥ pratatā yadā | bhidyante tāstadā sapta śatāni parisaṃkhyayā
104
तासु जिह्वास्थिते द्वे द्वे वाग्रसज्ञानकारणे । घ्राणे गन्धवहे द्वे द्वे मेषोन्मेषकृतौ दृशोः
tāsu jihvāsthite dve dve vāgrasajñānakāraṇe | ghrāṇe gandhavahe dve dve meṣonmeṣakṛtau dṛśoḥ
105
श्रोत्रयोः शब्दवाहिन्यौ तासु द्वे शार्ङ्गिणोदिते । धमन्यो रसवाहिन्यश्चतुर्विंशतिरीरिताः
śrotrayoḥ śabdavāhinyau tāsu dve śārṅgiṇodite | dhamanyo rasavāhinyaścaturviṃśatirīritāḥ
106
कुल्याभिरिव केदारास्ताभिर्देहोऽभिवर्धते । एताः प्रतिष्ठिता नाभ्यां चक्रनाभावरा इव
kulyābhiriva kedārāstābhirdeho'bhivardhate | etāḥ pratiṣṭhitā nābhyāṃ cakranābhāvarā iva
107
ऊर्ध्वं दश दशाधस्ताच्चतस्रस्तिर्यगायताः । ऊर्ध्वगा हृदयं प्राप्ताः प्रतायन्ते पृथक् त्रिधा
ūrdhvaṃ daśa daśādhastāccatasrastiryagāyatāḥ | ūrdhvagā hṛdayaṃ prāptāḥ pratāyante pṛthak tridhā
108
वातं पित्तं कफं रक्तं रसं द्वे द्वे विमुञ्चतः । शब्दं रूपं रसं गन्धं द्वे द्वे तत्रावगच्छतः
vātaṃ pittaṃ kaphaṃ raktaṃ rasaṃ dve dve vimuñcataḥ | śabdaṃ rūpaṃ rasaṃ gandhaṃ dve dve tatrāvagacchataḥ
109
द्वे द्वे च भाषणं घोषं स्वापं बोधं च रोदनम् । कुर्वाते द्वे नरे शुक्लं स्तन्यं तु स्रवतः स्त्रियाम्
dve dve ca bhāṣaṇaṃ ghoṣaṃ svāpaṃ bodhaṃ ca rodanam | kurvāte dve nare śuklaṃ stanyaṃ tu sravataḥ striyām
110
अधोगता अपि त्रेधा पृथक्पक्वाशयस्थिताः । प्रवर्तयन्ति तत्राद्या दश वातादि पूर्ववत्
adhogatā api tredhā pṛthakpakvāśayasthitāḥ | pravartayanti tatrādyā daśa vātādi pūrvavat
111
अन्नं भुक्तं धमन्यौ द्वे वहतोऽम्बुसमाश्रयात् । तोयं मूत्रं बलं द्वे द्वे नारीणामार्तवं त्विमे
annaṃ bhuktaṃ dhamanyau dve vahato'mbusamāśrayāt | toyaṃ mūtraṃ balaṃ dve dve nārīṇāmārtavaṃ tvime
112
विमुञ्चतो द्वे स्रोतांसि द्वे स्थूलान्त्रान्विते शकृत् । स्वेदं समर्पयन्त्यष्टौ तिरश्च्यो बहुधा मताः
vimuñcato dve srotāṃsi dve sthūlāntrānvite śakṛt | svedaṃ samarpayantyaṣṭau tiraścyo bahudhā matāḥ
113
रोमकूपेषु सन्त्यासां मुखानि स्वेदमुक्तये । प्रवेशयन्ति चाभ्यङ्गलेपादिप्रभवान्रसान्
romakūpeṣu santyāsāṃ mukhāni svedamuktaye | praveśayanti cābhyaṅgalepādiprabhavānrasān
114
जीवस्थानानि मर्माणि शतं सप्तोत्तरं विदुः । सार्धकोटित्रयं रोम्णां श्मश्रुकेशास्त्रिलक्षकाः
jīvasthānāni marmāṇi śataṃ saptottaraṃ viduḥ | sārdhakoṭitrayaṃ romṇāṃ śmaśrukeśāstrilakṣakāḥ
115
स्रोतःसिराश्मश्रुकेशैः सह रोम्णां तु कोटयः । चतुःपञ्चाशदाख्याताः सप्तषष्ट्या च सार्धया
srotaḥsirāśmaśrukeśaiḥ saha romṇāṃ tu koṭayaḥ | catuḥpañcāśadākhyātāḥ saptaṣaṣṭyā ca sārdhayā
116
लक्षाणां संहितामानं जलादेरधुनोच्यते । दशाञ्जलि जलं ज्ञेयं रसस्याञ्जलयो नव
lakṣāṇāṃ saṃhitāmānaṃ jalāderadhunocyate | daśāñjali jalaṃ jñeyaṃ rasasyāñjalayo nava
117
रक्तस्याष्टौ पुरीषस्य सप्त स्युः श्लेष्मणस्तु षट् । पित्तस्य पञ्च चत्वारो मूत्रस्याञ्जलयस्त्रयः
raktasyāṣṭau purīṣasya sapta syuḥ śleṣmaṇastu ṣaṭ | pittasya pañca catvāro mūtrasyāñjalayastrayaḥ
118
वसाया मेदसो द्वौ तु मज्ज्ञ एकोऽञ्जलिर्मतः । अर्धाञ्जलिः शिरोमज्जा श्लेष्मसारो बलं तथा
vasāyā medaso dvau tu majjña eko'ñjalirmataḥ | ardhāñjaliḥ śiromajjā śleṣmasāro balaṃ tathā
119
इति प्रत्यङ्गसंक्षेपो विस्तरस्त्विह तत्त्वतः । अस्मद्विरचितेऽध्यात्मविवेके वीक्ष्यतां बुधैः
iti pratyaṅgasaṃkṣepo vistarastviha tattvataḥ | asmadviracite'dhyātmaviveke vīkṣyatāṃ budhaiḥ
120
गुदलिङ्गान्तरे चक्रमाधाराख्यं चतुर्दलम् । परमः सहजस्तद्वदानन्दो वीरपूर्वकः
gudaliṅgāntare cakramādhārākhyaṃ caturdalam | paramaḥ sahajastadvadānando vīrapūrvakaḥ
121
योगानन्दश्च तत्र स्यादैशानादिवले फलम् । अस्ति कुण्डलिनी ब्रह्मशक्तिराधारपङ्कजे
yogānandaśca tatra syādaiśānādivale phalam | asti kuṇḍalinī brahmaśaktirādhārapaṅkaje
122
आब्रह्मरन्ध्रमृजुतां नीतेयममृतप्रदा । स्वाषिष्ठानं लिङ्गमूले षट्पत्रं चक्रमस्य च
ābrahmarandhramṛjutāṃ nīteyamamṛtapradā | svāṣiṣṭhānaṃ liṅgamūle ṣaṭpatraṃ cakramasya ca
123
पूर्वादिषु दलेष्वाहुः फलान्येतान्यनुक्रमात् । प्रश्रयः क्रूरता गर्वनाशो मूर्च्छा ततः परम्
pūrvādiṣu daleṣvāhuḥ phalānyetānyanukramāt | praśrayaḥ krūratā garvanāśo mūrcchā tataḥ param
124
अवज्ञा स्यादविश्वासः कामशक्तेरिदं गृहम् । नाभौ दशदलं चक्रं मणिपूरकसंज्ञितम्
avajñā syādaviśvāsaḥ kāmaśakteridaṃ gṛham | nābhau daśadalaṃ cakraṃ maṇipūrakasaṃjñitam
125
सुषुप्तिरत्र तृष्णा स्यादीर्ष्या पिशुनता तथा । लज्जा भयं घृणा मोहः कषायोऽथ विषादिता
suṣuptiratra tṛṣṇā syādīrṣyā piśunatā tathā | lajjā bhayaṃ ghṛṇā mohaḥ kaṣāyo'tha viṣāditā
126
क्रमात्पूर्वादिपत्रे तु स्याद्भानुभवनं च तत् । हृदयेऽनाहतं चक्रं शिवस्य प्रणवाकृतेः
kramātpūrvādipatre tu syādbhānubhavanaṃ ca tat | hṛdaye'nāhataṃ cakraṃ śivasya praṇavākṛteḥ
127
पूजास्थानं तदिच्छन्ति दलैर्द्वादशभिर्युतम् । लौल्यप्रणाशः प्रकटो वितर्कोऽप्यनुतापिता
pūjāsthānaṃ tadicchanti dalairdvādaśabhiryutam | laulyapraṇāśaḥ prakaṭo vitarko'pyanutāpitā
128
आशा प्रकाशश्चिन्ता च समीहा समता ततः । क्रमेण दम्भो वैकल्यं विवेकोऽहंकृतिस्तथा
āśā prakāśaścintā ca samīhā samatā tataḥ | krameṇa dambho vaikalyaṃ viveko'haṃkṛtistathā
129
फलान्येतानि पूर्वादिदलस्थस्यात्मनो जगुः । कण्ठेऽस्ति भारतीस्थानं विशुद्धिः षोडशच्छदम्
phalānyetāni pūrvādidalasthasyātmano jaguḥ | kaṇṭhe'sti bhāratīsthānaṃ viśuddhiḥ ṣoḍaśacchadam
130
तत्र प्रणव उद्गीथो हुंफड् वषडथ स्वधा । स्वाहा नमोऽमृतं सप्त स्वराः षड्जादयो विषम्
tatra praṇava udgītho huṃphaḍ vaṣaḍatha svadhā | svāhā namo'mṛtaṃ sapta svarāḥ ṣaḍjādayo viṣam
131
इति पूर्वादिपत्रस्थे फलान्यात्मनि षोडश । ललनाख्यं घण्टिकायां चक्रं द्वादशपत्रकम्
iti pūrvādipatrasthe phalānyātmani ṣoḍaśa | lalanākhyaṃ ghaṇṭikāyāṃ cakraṃ dvādaśapatrakam
132
मदो मानस्ततः स्नेहः शोकः स्वेदश्च लुब्धता । अरतिः संभ्रमश्चोर्मिः श्रद्धातोषोपरोधिताः
mado mānastataḥ snehaḥ śokaḥ svedaśca lubdhatā | aratiḥ saṃbhramaścormiḥ śraddhātoṣoparodhitāḥ
133
फलानि ललनाचक्रे स्युः पूर्वादिदलेष्विति । भ्रूमध्ये त्रिदलं चक्रमाज्ञासंज्ञं फलानि तु
phalāni lalanācakre syuḥ pūrvādidaleṣviti | bhrūmadhye tridalaṃ cakramājñāsaṃjñaṃ phalāni tu
134
आविर्भावाः सत्त्वरजस्तमसां क्रमतो मताः । ततोऽप्यस्ति मनश्चक्रं षड्दलं तत्फलानि तु
āvirbhāvāḥ sattvarajastamasāṃ kramato matāḥ | tato'pyasti manaścakraṃ ṣaḍdalaṃ tatphalāni tu
135
स्वप्नो रसोपभोगश्च घ्राणं रूपोपलम्भनम् । स्पर्शनं शब्दबोधश्च पूर्वादिषु दलेष्विति
svapno rasopabhogaśca ghrāṇaṃ rūpopalambhanam | sparśanaṃ śabdabodhaśca pūrvādiṣu daleṣviti
136
ततोऽपि षोडशदलं सोमचक्रमितीरितम् । दलेषु षोडशस्वस्य कलाः षोडश संस्थिताः
tato'pi ṣoḍaśadalaṃ somacakramitīritam | daleṣu ṣoḍaśasvasya kalāḥ ṣoḍaśa saṃsthitāḥ
137
कृपा क्षमार्जवं धैर्यं वैराग्यं धृतिसंमदौ । हास्यं रोमाञ्चनिचयो ध्यानाश्रु स्थिरता ततः
kṛpā kṣamārjavaṃ dhairyaṃ vairāgyaṃ dhṛtisaṃmadau | hāsyaṃ romāñcanicayo dhyānāśru sthiratā tataḥ
138
गाम्भीर्यमुद्यमोऽच्छत्वमौदार्यैकाग्रते क्रमात् । फलान्युद्यन्ति जीवस्य पूर्वादिदलगामिनः
gāmbhīryamudyamo'cchatvamaudāryaikāgrate kramāt | phalānyudyanti jīvasya pūrvādidalagāminaḥ
139
चक्रं सहस्रपत्रं तु ब्रह्मरन्ध्रे सुधाधरम् । तत्सुधासारधाराभिरभिवर्धयते तनुम्
cakraṃ sahasrapatraṃ tu brahmarandhre sudhādharam | tatsudhāsāradhārābhirabhivardhayate tanum
140
अनाहतदले पूर्वेऽष्टमे चैकादशे तथा । द्वादशे च स्थितो जीवो गीतादेः सिद्धिमृच्छति
anāhatadale pūrve'ṣṭame caikādaśe tathā | dvādaśe ca sthito jīvo gītādeḥ siddhimṛcchati
141
चतुर्थषष्ठदशमैर्दलैर्गीतादि नश्यति । विशुद्धेरष्टमादीनि दलान्यष्टौ श्रितानि तु
caturthaṣaṣṭhadaśamairdalairgītādi naśyati | viśuddheraṣṭamādīni dalānyaṣṭau śritāni tu
142
दद्युर्गीतादिसंसिद्धिं षोडशं तद्विनाशकम् । दशमैकादशे पत्रे ललनायां तु सिद्धिदे
dadyurgītādisaṃsiddhiṃ ṣoḍaśaṃ tadvināśakam | daśamaikādaśe patre lalanāyāṃ tu siddhide
143
नाशकं प्रथमं तुर्यं पञ्चमं च दलं विदुः । ब्रह्मरन्ध्रस्थितो जीवः सुधया संप्लुतो यथा
nāśakaṃ prathamaṃ turyaṃ pañcamaṃ ca dalaṃ viduḥ | brahmarandhrasthito jīvaḥ sudhayā saṃpluto yathā
144
तुष्टो गीतादिकार्याणि सप्रकर्षाणि साधयेत् । एषां शेषेषु पत्रेषु चक्रेष्वन्येषु च स्थितः
tuṣṭo gītādikāryāṇi saprakarṣāṇi sādhayet | eṣāṃ śeṣeṣu patreṣu cakreṣvanyeṣu ca sthitaḥ
145
जीवो गीतादिसंसिद्धिं न कदाचिदवाप्नुयात् । आधाराद् द्व्यङ्गुलादूर्ध्व मेहनाद् द्व्यङ्गुलादधः
jīvo gītādisaṃsiddhiṃ na kadācidavāpnuyāt | ādhārād dvyaṅgulādūrdhva mehanād dvyaṅgulādadhaḥ
146
एकाङ्गुलं देहमध्यं तप्तजाम्बूनदप्रभम् । तत्रास्तेऽग्निशिखा तन्वी चक्रात्तस्मान्नवाङ्गुले
ekāṅgulaṃ dehamadhyaṃ taptajāmbūnadaprabham | tatrāste'gniśikhā tanvī cakrāttasmānnavāṅgule
147
देहस्य कन्दोऽस्त्युत्सेधायामाभ्यां चतुरङ्गुलः । ब्रह्मग्रन्थिरिति प्रोक्तं तस्य नाम पुरातनैः
dehasya kando'styutsedhāyāmābhyāṃ caturaṅgulaḥ | brahmagranthiriti proktaṃ tasya nāma purātanaiḥ
148
तन्मध्ये नाभिचक्रं तु द्वादशारमवस्थितम् । लूतेव तन्तुजालस्था तत्र जीवो भ्रमत्ययम्
tanmadhye nābhicakraṃ tu dvādaśāramavasthitam | lūteva tantujālasthā tatra jīvo bhramatyayam
स्वरगताध्यायः (cont. 2)
149
सुषुम्णया ब्रह्मरन्ध्रमारोहत्यवरोहति । जीवः प्राणसमारूढो रज्ज्वां कोह्लाटिको यथा
suṣumṇayā brahmarandhramārohatyavarohati | jīvaḥ prāṇasamārūḍho rajjvāṃ kohlāṭiko yathā
150
सुषुम्णां परितो नाड्यः कन्दादाब्रह्मरन्ध्रतः । कन्दीकृत्य स्थिताः कन्दं शाखाभिस्तन्वते तनुम्
suṣumṇāṃ parito nāḍyaḥ kandādābrahmarandhrataḥ | kandīkṛtya sthitāḥ kandaṃ śākhābhistanvate tanum
151
ताश्च भूरितरास्तासु मुख्याः प्रोक्ताश्चतुर्दश । सुषुम्णेडा पिङ्गला च कुहूरथ सरस्वती
tāśca bhūritarāstāsu mukhyāḥ proktāścaturdaśa | suṣumṇeḍā piṅgalā ca kuhūratha sarasvatī
152
गान्धारी हस्तिजिह्वा च वारुणी च यशस्विनी । विश्वोदरा शङ्खिनी च ततः पूषा पयस्विनी
gāndhārī hastijihvā ca vāruṇī ca yaśasvinī | viśvodarā śaṅkhinī ca tataḥ pūṣā payasvinī
153
अलम्बुसेति तत्राद्यास्तिस्रो मुख्यतमा मताः । सुषुम्णा तिसृषु श्रेष्ठा वैष्णवी मुक्तिमार्गगा
alambuseti tatrādyāstisro mukhyatamā matāḥ | suṣumṇā tisṛṣu śreṣṭhā vaiṣṇavī muktimārgagā
154
कन्दमध्ये स्थिता तस्या इडा सव्येऽथ दक्षिणे । पिङ्गलेडापिङ्गलयोश्चरतश्चन्द्रभास्करौ
kandamadhye sthitā tasyā iḍā savye'tha dakṣiṇe | piṅgaleḍāpiṅgalayoścarataścandrabhāskarau
155
क्रमात्कालगतेर्हेतू सुषुम्णा कालशोषिणी । सरस्वती कुहूश्चास्ते सुषुम्णायास्तु पार्श्वयोः
kramātkālagaterhetū suṣumṇā kālaśoṣiṇī | sarasvatī kuhūścāste suṣumṇāyāstu pārśvayoḥ
156
इडायाः पृष्ठपूर्वस्थे गान्धारीहस्तिजिह्विके । क्रमात्पूषायशस्विन्यौ पिङ्गलापृष्ठपूर्वयोः
iḍāyāḥ pṛṣṭhapūrvasthe gāndhārīhastijihvike | kramātpūṣāyaśasvinyau piṅgalāpṛṣṭhapūrvayoḥ
157
विश्वोदरा मध्यदेशे स्यात्कुहूहस्तिजिह्वयोः । मध्ये कुहूयशस्विन्योर्वारुणी सस्थिता मता
viśvodarā madhyadeśe syātkuhūhastijihvayoḥ | madhye kuhūyaśasvinyorvāruṇī sasthitā matā
158
पूषासरस्वतीमध्यमधिशेते पयस्विनी । गान्धारिकासरस्वत्योर्मध्ये वसति शङ्खिनी
pūṣāsarasvatīmadhyamadhiśete payasvinī | gāndhārikāsarasvatyormadhye vasati śaṅkhinī
159
अलम्बुसा कन्दमध्ये तत्रेडापिङ्गले क्रमात् । सव्यदक्षिणनासाऽन्तं कुहूरामेहनं पुरः
alambusā kandamadhye tatreḍāpiṅgale kramāt | savyadakṣiṇanāsā'ntaṃ kuhūrāmehanaṃ puraḥ
160
सरस्वत्यूर्ध्वमाजिह्वं गान्धार्याः पृष्ठतः स्थिता । आवामनेत्रमासव्यपादाङ्गुष्ठं तु संस्थिता
sarasvatyūrdhvamājihvaṃ gāndhāryāḥ pṛṣṭhataḥ sthitā | āvāmanetramāsavyapādāṅguṣṭhaṃ tu saṃsthitā
161
हस्तिजिह्वा सर्वगा तु वारुण्यथ यशस्विनी । आङ्गुष्ठाद्दक्षिणाङ्घ्रिस्था देहे विश्वोदराऽखिले
hastijihvā sarvagā tu vāruṇyatha yaśasvinī | āṅguṣṭhāddakṣiṇāṅghristhā dehe viśvodarā'khile
162
शङ्खिनी सव्यकर्णान्तं पूषा त्वायाम्यनेत्रतः । पयस्विनी तु वितता दक्षिणश्रवणावधि
śaṅkhinī savyakarṇāntaṃ pūṣā tvāyāmyanetrataḥ | payasvinī tu vitatā dakṣiṇaśravaṇāvadhi
163
अलम्बुसा पायुमूलमवष्टभ्य व्यवस्थिता । एवंविधे तु देहेऽस्मिन्मलसंचयसंवृते
alambusā pāyumūlamavaṣṭabhya vyavasthitā | evaṃvidhe tu dehe'sminmalasaṃcayasaṃvṛte
164
प्रसाधयन्ति धीमन्तो भुक्तिं मुक्तिमुपायतः । तत्र स्यात्सगुणाद्ध्यानाद्भुक्तिर्मुक्तिस्तु निर्गुणात्
prasādhayanti dhīmanto bhuktiṃ muktimupāyataḥ | tatra syātsaguṇāddhyānādbhuktirmuktistu nirguṇāt
165
ध्यानमेकाग्रचित्तैकसाध्यं न सुकरं नृणाम् । तस्मादत्र सुखोपायं श्रीमन्नादमनाहतम्
dhyānamekāgracittaikasādhyaṃ na sukaraṃ nṛṇām | tasmādatra sukhopāyaṃ śrīmannādamanāhatam
166
गुरूपदिष्टमार्गेण मुनयः समुपासते । सोऽपि रक्तिविहीनत्वान्न मनोरञ्जको नृणाम्
gurūpadiṣṭamārgeṇa munayaḥ samupāsate | so'pi raktivihīnatvānna manorañjako nṛṇām
167
तस्मादाहतनादस्य श्रुत्यादिद्वारतोऽखिलम् । गेयं वितन्वतो लोकरञ्जनं भवभञ्जनम्
tasmādāhatanādasya śrutyādidvārato'khilam | geyaṃ vitanvato lokarañjanaṃ bhavabhañjanam
2
उत्पत्तिमभिघास्यामस्तथा श्रुत्यादिहेतुताम् । इति प्रथमे स्वराध्याये द्वितीयं पिण्डोत्पत्तिप्रकरणम्
utpattimabhighāsyāmastathā śrutyādihetutām | iti prathame svarādhyāye dvitīyaṃ piṇḍotpattiprakaraṇam
1
अथ तृतीयं नादस्थानश्रुतिस्वरजातिकुलदैवतर्षिच्छन्दोरसप्रकरणम् चैतन्यं सर्वभूतानां विवृत्तं जगदात्मना । नादब्रह्म तदानन्दमद्वितीयमुपास्महे
atha tṛtīyaṃ nādasthānaśrutisvarajātikuladaivatarṣicchandorasaprakaraṇam caitanyaṃ sarvabhūtānāṃ vivṛttaṃ jagadātmanā | nādabrahma tadānandamadvitīyamupāsmahe
2
नादोपासनया देवा ब्रह्मविष्णुमहेश्वराः । भवन्त्युपासिता नूनं यस्मादेते तदात्मकाः
nādopāsanayā devā brahmaviṣṇumaheśvarāḥ | bhavantyupāsitā nūnaṃ yasmādete tadātmakāḥ
3
आत्मा विवक्षमाणोऽयं मनः प्रेरयते मनः । देहस्थं वह्निमाहन्ति स प्रेरयति मारुतम्
ātmā vivakṣamāṇo'yaṃ manaḥ prerayate manaḥ | dehasthaṃ vahnimāhanti sa prerayati mārutam
4
ब्रह्मग्रन्थिस्थितः सोऽथ क्रमादूर्ध्वपथे चरन् । नाभिहृत्कण्ठमूर्धास्येष्वाविर्भावयति ध्वनिम्
brahmagranthisthitaḥ so'tha kramādūrdhvapathe caran | nābhihṛtkaṇṭhamūrdhāsyeṣvāvirbhāvayati dhvanim
5
नादोऽतिसूक्ष्मः सूक्ष्मश्च पुष्टोऽपुष्टश्च कृत्रिमः । इति पञ्चाभिधा धत्ते पञ्चस्थानस्थितः क्रमात्
nādo'tisūkṣmaḥ sūkṣmaśca puṣṭo'puṣṭaśca kṛtrimaḥ | iti pañcābhidhā dhatte pañcasthānasthitaḥ kramāt
6
नकारं प्राणनामानं दकारमनलं विदुः । जातः प्राणाग्निसंयोगात्तेन नादोऽभिधीयते
nakāraṃ prāṇanāmānaṃ dakāramanalaṃ viduḥ | jātaḥ prāṇāgnisaṃyogāttena nādo'bhidhīyate
7
व्यवहारे त्वसौ त्रेधा हृदि मन्द्रोऽभिधीयते । कण्ठे मध्यो मूर्ध्नि तारो द्विगुणश्चोत्तरोत्तरः
vyavahāre tvasau tredhā hṛdi mandro'bhidhīyate | kaṇṭhe madhyo mūrdhni tāro dviguṇaścottarottaraḥ
8
तस्य द्वाविंशतिर्भेदाः श्रवणाच्छ्रुतयो मताः । हृद्यूर्ध्वनाडीसंलग्ना लाड्यो द्वाविंशतिर्मताः
tasya dvāviṃśatirbhedāḥ śravaṇācchrutayo matāḥ | hṛdyūrdhvanāḍīsaṃlagnā lāḍyo dvāviṃśatirmatāḥ
9
तिरश्च्यस्तासु तावत्यः श्रुतयो मारुताहतेः । उच्चोच्चतरतायुक्ताः प्रभवन्त्युत्तरोत्तरम्
tiraścyastāsu tāvatyaḥ śrutayo mārutāhateḥ | uccoccataratāyuktāḥ prabhavantyuttarottaram
10
एवं कण्ठे तथा शीर्षे श्रुतिद्वाविंशतिर्मता । व्यक्तये कुर्महे तासां वीणाद्वन्द्वे निदर्शनम्
evaṃ kaṇṭhe tathā śīrṣe śrutidvāviṃśatirmatā | vyaktaye kurmahe tāsāṃ vīṇādvandve nidarśanam
11
द्वे वीणे सदृशौ कार्ये यथा नादः समो भवेत् । तयोर्द्वाविंशतिस्तन्त्र्यः प्रत्येकं तासु चादिमा
dve vīṇe sadṛśau kārye yathā nādaḥ samo bhavet | tayordvāviṃśatistantryaḥ pratyekaṃ tāsu cādimā
12
कार्या मन्द्रतमध्वाना द्वितीयोच्चध्वनिर्मनाक् । स्यान्निरन्तरता श्रुत्योर्मध्ये ध्वन्यन्तराश्रुतेः
kāryā mandratamadhvānā dvitīyoccadhvanirmanāk | syānnirantaratā śrutyormadhye dhvanyantarāśruteḥ
13
अधराधरतीव्रास्तास्तज्जो नादः श्रुतिर्मतः । वीणाद्वये स्वराः स्थाप्यास्तत्र षड्जश्चतुःश्रुतिः
adharādharatīvrāstāstajjo nādaḥ śrutirmataḥ | vīṇādvaye svarāḥ sthāpyāstatra ṣaḍjaścatuḥśrutiḥ
14
स्थाप्यस्तन्त्र्यां तुरीयायामृषभस्त्रिश्रुतिस्ततः । पञ्चमीतस्तृतीयायां गान्धारो द्विश्रुतिस्ततः
sthāpyastantryāṃ turīyāyāmṛṣabhastriśrutistataḥ | pañcamītastṛtīyāyāṃ gāndhāro dviśrutistataḥ
15
अष्टमीतो द्वितीयायां मध्यमोऽथ चतुःश्रुतिः । दशमीतश्चतुर्थ्यां स्यात्पञ्चमोऽथ चतुःश्रुतिः
aṣṭamīto dvitīyāyāṃ madhyamo'tha catuḥśrutiḥ | daśamītaścaturthyāṃ syātpañcamo'tha catuḥśrutiḥ
16
चतुर्दशीतस्तुर्यायां धैवतस्त्रिश्रुतिस्ततः । अष्टादश्यस्तृतीयायां निषादो द्विश्रुतिस्ततः
caturdaśītasturyāyāṃ dhaivatastriśrutistataḥ | aṣṭādaśyastṛtīyāyāṃ niṣādo dviśrutistataḥ
17
एकविंश्या द्वितीयायां वीणैकाऽत्र ध्रुवा भवेत् । चलवीणा द्वितीया तु तस्यां तन्त्रीस्तु सारयेत्
ekaviṃśyā dvitīyāyāṃ vīṇaikā'tra dhruvā bhavet | calavīṇā dvitīyā tu tasyāṃ tantrīstu sārayet
18
स्वोपान्त्यतन्त्रीमानेयास्तस्यां सप्त स्वरा बुधैः । ध्रुववीणास्वरेभ्योऽस्यां चलायां ते स्वरास्तदा
svopāntyatantrīmāneyāstasyāṃ sapta svarā budhaiḥ | dhruvavīṇāsvarebhyo'syāṃ calāyāṃ te svarāstadā
19
एकश्रुत्यपकृष्टाः स्युरेवमन्याऽपि सारणा । श्रुतिद्वयलयादस्यां चलवीणागतौ गनी
ekaśrutyapakṛṣṭāḥ syurevamanyā'pi sāraṇā | śrutidvayalayādasyāṃ calavīṇāgatau ganī
20
ध्रुववीणोपगतयो रिधयोर्विशतः क्रमात् । तृतीयस्यां सारणायां विशतः सपयो रिधौ
dhruvavīṇopagatayo ridhayorviśataḥ kramāt | tṛtīyasyāṃ sāraṇāyāṃ viśataḥ sapayo ridhau
21
निगमेषु चतुर्थ्यां तु विशन्ति समपाः क्रमात् । श्रुतिद्वाविंशतावेवं सारणानां चतुष्ट्यात्
nigameṣu caturthyāṃ tu viśanti samapāḥ kramāt | śrutidvāviṃśatāvevaṃ sāraṇānāṃ catuṣṭyāt
22
ध्रुवाश्रुतिषु लीनायामियत्ता ज्ञायते स्फुटम् । अतः परम् तु रक्तिध्नं न कार्यमपकर्षणम्
dhruvāśrutiṣu līnāyāmiyattā jñāyate sphuṭam | ataḥ param tu raktidhnaṃ na kāryamapakarṣaṇam
23
श्रुतिभ्यः स्युः स्वराः षड्जर्षभगान्धारमध्यमाः । पञ्चमो धैवतश्चाथ निषाद इति सप्त ते
śrutibhyaḥ syuḥ svarāḥ ṣaḍjarṣabhagāndhāramadhyamāḥ | pañcamo dhaivataścātha niṣāda iti sapta te
24
तेषां संज्ञाः सरिगमपधनीत्यपरा मताः । श्रुत्यनन्तरभावी यः स्निग्धोऽनुरणनात्मकः
teṣāṃ saṃjñāḥ sarigamapadhanītyaparā matāḥ | śrutyanantarabhāvī yaḥ snigdho'nuraṇanātmakaḥ
25
स्वतो रञ्जयति श्रोतृचित्तं स स्वर उच्यते । ननु श्रुतिश्चातुर्थ्यादिरस्त्वेवं स्वरकारणम्
svato rañjayati śrotṛcittaṃ sa svara ucyate | nanu śrutiścāturthyādirastvevaṃ svarakāraṇam
26
त्र्यादीनां तत्र पूर्वासां श्रुतीनां हेतुता कथम् । ब्रूमस्तुर्यातृतीयादिः श्रुतिः पूर्वाऽभिकाङ्क्षया
tryādīnāṃ tatra pūrvāsāṃ śrutīnāṃ hetutā katham | brūmasturyātṛtīyādiḥ śrutiḥ pūrvā'bhikāṅkṣayā
27
निर्धार्यतेऽतः श्रुतयः पूर्वा अप्यत्र हेतवः । दीप्तायता च करुणा मृदुर्मध्येति जातयः
nirdhāryate'taḥ śrutayaḥ pūrvā apyatra hetavaḥ | dīptāyatā ca karuṇā mṛdurmadhyeti jātayaḥ
28
श्रुतीनां पञ्च तासां च स्वरेष्वेवं व्यवस्थितिः । दीप्तायता मृदुर्मध्या षड्जे स्यादृषभे पुनः
śrutīnāṃ pañca tāsāṃ ca svareṣvevaṃ vyavasthitiḥ | dīptāyatā mṛdurmadhyā ṣaḍje syādṛṣabhe punaḥ
29
संस्थिता करुणा मध्या मृदुर्गान्धारके पुनः । दीप्तायते मध्यमे ते मृदुमध्ये च संस्थिते
saṃsthitā karuṇā madhyā mṛdurgāndhārake punaḥ | dīptāyate madhyame te mṛdumadhye ca saṃsthite
30
मृदुर्मध्यायताख्या च करुणा पञ्चमे स्थिता । करुणा चायता मध्या धैवते सप्तमे पुनः
mṛdurmadhyāyatākhyā ca karuṇā pañcame sthitā | karuṇā cāyatā madhyā dhaivate saptame punaḥ
31
दीप्ता मध्येति तासां च जातीनां ब्रूमहे भिदाः । तीव्रा रौद्री व्रजिकोग्नेत्युक्ता दीप्ता चतुर्विधा
dīptā madhyeti tāsāṃ ca jātīnāṃ brūmahe bhidāḥ | tīvrā raudrī vrajikognetyuktā dīptā caturvidhā
32
कुमुद्वत्यायता याऽस्याः क्रोधा चाथ प्रसारिणी । संदीपनी रोहिणी च भेदाः पञ्चेति कीर्तिताः
kumudvatyāyatā yā'syāḥ krodhā cātha prasāriṇī | saṃdīpanī rohiṇī ca bhedāḥ pañceti kīrtitāḥ
33
दयावती तथालापिन्यथ प्रोक्ता मदन्तिका । त्रयस्ते करुणाभेदा मृदोर्भेदचतुष्टयम्
dayāvatī tathālāpinyatha proktā madantikā | trayaste karuṇābhedā mṛdorbhedacatuṣṭayam
34
मन्दा च रतिका प्रीतिः क्षितिर्मध्या तु षड्विधा । छन्दोवती रञ्जनी च मार्जनी रक्तिका तथा
mandā ca ratikā prītiḥ kṣitirmadhyā tu ṣaḍvidhā | chandovatī rañjanī ca mārjanī raktikā tathā
35
रम्या च क्षोभिणीत्यासामथ ब्रूमः स्वरस्थितिम् । तीव्राकुमुद्वतीमन्दाच्छन्दोवत्यस्तु षड्जगाः
ramyā ca kṣobhiṇītyāsāmatha brūmaḥ svarasthitim | tīvrākumudvatīmandācchandovatyastu ṣaḍjagāḥ
36
दयावती रञ्जनी च रक्तिका चर्षभे स्थिताः । रौद्री क्रोधा च गान्धारे वज्रिकाऽथ प्रसारिणी
dayāvatī rañjanī ca raktikā carṣabhe sthitāḥ | raudrī krodhā ca gāndhāre vajrikā'tha prasāriṇī
37
प्रीतिश्च मार्जनीत्येताः श्रुतयो मध्यमाश्रिताः । क्षिती रक्ता च संदीपन्यालापिन्यपि पञ्चमे
prītiśca mārjanītyetāḥ śrutayo madhyamāśritāḥ | kṣitī raktā ca saṃdīpanyālāpinyapi pañcame
38
मदन्ती रोहिणी रम्येत्येतास्तिस्रस्तु धैवते । उग्रा च क्षोभिणीति द्वे निषादे वसतः श्रुती
madantī rohiṇī ramyetyetāstisrastu dhaivate | ugrā ca kṣobhiṇīti dve niṣāde vasataḥ śrutī
39
ते मन्द्रमध्यताराख्यस्थानभेदात्त्रिधा मताः । त एव विकृतावस्था द्वादश प्रतिपादिताः
te mandramadhyatārākhyasthānabhedāttridhā matāḥ | ta eva vikṛtāvasthā dvādaśa pratipāditāḥ
40
च्युतोऽच्युतो द्विधा षड्जो द्विश्रुतिविकृतो भवेत् । साधारणे काकलीत्वे निषादस्य च दृश्यते
cyuto'cyuto dvidhā ṣaḍjo dviśrutivikṛto bhavet | sādhāraṇe kākalītve niṣādasya ca dṛśyate
41
साधारणे श्रुतिं षाड्जीमृषभः संश्रितो यदा । चतुःश्रुतित्वमायाति तदैको विकृतो भवेत्
sādhāraṇe śrutiṃ ṣāḍjīmṛṣabhaḥ saṃśrito yadā | catuḥśrutitvamāyāti tadaiko vikṛto bhavet
42
साधारणे त्रिश्रुतिः स्यादन्तरत्वे चतुःश्रुतिः । गान्धार इति तद्भेदौ द्वौ निःशङ्केन कीर्तितौ
sādhāraṇe triśrutiḥ syādantaratve catuḥśrutiḥ | gāndhāra iti tadbhedau dvau niḥśaṅkena kīrtitau
43
मध्यमः षड्जवद्द्वेधाऽन्तरसाधारणाश्रयात् । पञ्चमो मध्यमग्रामे त्रिश्रुतिः कैशिके पुनः
madhyamaḥ ṣaḍjavaddvedhā'ntarasādhāraṇāśrayāt | pañcamo madhyamagrāme triśrutiḥ kaiśike punaḥ
44
मध्यमस्य श्रुतिं प्राप्य चतुःश्रुतिरिति द्विधा । धैवतो मध्यमग्रामे विकृतः स्याच्चतुःश्रुतिः
madhyamasya śrutiṃ prāpya catuḥśrutiriti dvidhā | dhaivato madhyamagrāme vikṛtaḥ syāccatuḥśrutiḥ
45
कैशिके काकलीत्वे च निषादस्त्रिचतुःश्रुतिः । प्राप्नोति विकृतौ भेदौ द्वाविति द्वादश स्मृताः
kaiśike kākalītve ca niṣādastricatuḥśrutiḥ | prāpnoti vikṛtau bhedau dvāviti dvādaśa smṛtāḥ
46
तैः शुद्धैः सप्तभिः सार्धं भवन्त्येकोनविंशतिः । मयूरचातकच्छागक्रौञ्चकोकिलदर्दुराः
taiḥ śuddhaiḥ saptabhiḥ sārdhaṃ bhavantyekonaviṃśatiḥ | mayūracātakacchāgakrauñcakokiladardurāḥ
47
गजश्च सप्त षड्जादीन्क्रमादुच्चारयन्त्यमी । चतुर्विधाः स्वरा वादी संवादी च विवाद्यपि
gajaśca sapta ṣaḍjādīnkramāduccārayantyamī | caturvidhāḥ svarā vādī saṃvādī ca vivādyapi
48
अनुवादी च वादी तु प्रयोगे बहुलः स्वरः । श्रुतयो द्वादशाष्टौ वा ययोरन्तरगोचराः
anuvādī ca vādī tu prayoge bahulaḥ svaraḥ | śrutayo dvādaśāṣṭau vā yayorantaragocarāḥ
49
मिथः संवादिनौ तौ स्तो निगावन्यविवादिनौ । रिधयोरेव वा स्यातां तौ तयोर्वा रिधावपि
mithaḥ saṃvādinau tau sto nigāvanyavivādinau | ridhayoreva vā syātāṃ tau tayorvā ridhāvapi
50
शेषाणामनुवादित्वं वादी राजाऽत्र गीयते । संवादी त्वनुसारित्वादस्यामात्योऽभिधीयते
śeṣāṇāmanuvāditvaṃ vādī rājā'tra gīyate | saṃvādī tvanusāritvādasyāmātyo'bhidhīyate
52
विवादी विपरीतत्वाद्धीरैरुक्तौ रिपूपमः । गीवणिकुलसंभूताः षड्जगान्धरमध्यमाः । पञ्चमः पितृवंशोत्थो रिधावृषिकुलोद्भवौ
vivādī viparītatvāddhīrairuktau ripūpamaḥ | gīvaṇikulasaṃbhūtāḥ ṣaḍjagāndharamadhyamāḥ | pañcamaḥ pitṛvaṃśottho ridhāvṛṣikulodbhavau
53
निषादोऽसुरवंशोत्थो ब्राह्मणाः समपञ्चमाः । रिधौ तु क्षत्त्रियौ ज्ञेयौ वैश्यजाती निगौ मतौ
niṣādo'suravaṃśottho brāhmaṇāḥ samapañcamāḥ | ridhau tu kṣattriyau jñeyau vaiśyajātī nigau matau
54
शूद्रावन्तरकाकल्यौ स्वरौ वर्णास्त्विमे क्रमात् । पद्माभः पिञ्जरः स्वर्णवर्णः कुन्दप्रभोऽसितः
śūdrāvantarakākalyau svarau varṇāstvime kramāt | padmābhaḥ piñjaraḥ svarṇavarṇaḥ kundaprabho'sitaḥ
55
पीतः कर्वुर इत्येषां जन्मभूमीरथ ब्रुवे । जम्बूशाककुशक्रौञ्च शाल्मलीश्वेतनामसु
pītaḥ karvura ityeṣāṃ janmabhūmīratha bruve | jambūśākakuśakrauñca śālmalīśvetanāmasu
56
द्वीपेषु पुष्करे चैते जाताः षड्जादयः क्रमात् । बह्निर्वेधाः शशाङ्कश्च लक्ष्मीकान्तश्च नारदः
dvīpeṣu puṣkare caite jātāḥ ṣaḍjādayaḥ kramāt | bahnirvedhāḥ śaśāṅkaśca lakṣmīkāntaśca nāradaḥ
57
ऋषयो ददृशुः पञ्च षड्जादींस्तुम्बुरुर्धनी । बह्निब्रह्मसरस्वत्यः शर्वश्रीशगणेश्वराः
ṛṣayo dadṛśuḥ pañca ṣaḍjādīṃstumbururdhanī | bahnibrahmasarasvatyaḥ śarvaśrīśagaṇeśvarāḥ
58
सहस्रांशुरिति प्रोक्ताः क्रमात्षड्जादिदेवताः । क्रमादनुष्टुब्गायत्त्री त्रिष्टुप्च बृहती ततः
sahasrāṃśuriti proktāḥ kramātṣaḍjādidevatāḥ | kramādanuṣṭubgāyattrī triṣṭupca bṛhatī tataḥ
59
पङ्क्तिरुष्णिक्च जगतीत्याहुश्छन्दांसि सादिषु । सरी वीरेऽद्भुते रौद्रे धो बीभत्से भयानके
paṅktiruṣṇikca jagatītyāhuśchandāṃsi sādiṣu | sarī vīre'dbhute raudre dho bībhatse bhayānake
3
कायौ गनी तू करुणे हास्यशृङ्गारयोर्मपौ । इति प्रथमे स्वराध्याये तृतीयं नादस्थानश्रुतिस्वरप्रकरणम्
kāyau ganī tū karuṇe hāsyaśṛṅgārayormapau | iti prathame svarādhyāye tṛtīyaṃ nādasthānaśrutisvaraprakaraṇam
1
अथ चतुर्थं ग्राममूर्च्छनाक्रमतानप्रकरणम् ग्रामः स्वरसमूहः स्यान्मूर्च्छनाऽऽदेः समाश्रयः । तौ द्वौ धरातले तत्र स्यात्षड्जग्राम आदिमः
atha caturthaṃ grāmamūrcchanākramatānaprakaraṇam grāmaḥ svarasamūhaḥ syānmūrcchanā''deḥ samāśrayaḥ | tau dvau dharātale tatra syātṣaḍjagrāma ādimaḥ
2
द्वितीयो मध्यमग्रामस्तयोर्लक्षणमुच्यते । षड्जग्रामः पञ्चमे स्वचतुर्थश्रुतिसंस्थिते
dvitīyo madhyamagrāmastayorlakṣaṇamucyate | ṣaḍjagrāmaḥ pañcame svacaturthaśrutisaṃsthite
3
स्वोपान्त्यश्रुतिसंस्थेऽस्मिन्मध्यमग्राम इष्यते । यद्वा धस्त्रिश्रुतिः षड्जे मध्यमे तु चतुःश्रुतिः
svopāntyaśrutisaṃsthe'sminmadhyamagrāma iṣyate | yadvā dhastriśrutiḥ ṣaḍje madhyame tu catuḥśrutiḥ
4
रिमयोः श्रुतिमेकैकां गान्धारश्चेत्समाश्रितः । पश्रुतिं धो निषादस्तु धश्रुतिं सश्रुतिं श्रितः
rimayoḥ śrutimekaikāṃ gāndhāraścetsamāśritaḥ | paśrutiṃ dho niṣādastu dhaśrutiṃ saśrutiṃ śritaḥ
5
गान्धारग्राममाचष्ट तदा तं नारदो मुनिः । प्रवर्तते स्वर्गलोके ग्रामोऽसौ न महीतले
gāndhāragrāmamācaṣṭa tadā taṃ nārado muniḥ | pravartate svargaloke grāmo'sau na mahītale
6
षड्जः प्रधानमाद्यत्वादमात्याधिक्यतस्तथा । ग्रामे स्यादविलोपित्वान्मध्यमस्तु पुरःसरः
ṣaḍjaḥ pradhānamādyatvādamātyādhikyatastathā | grāme syādavilopitvānmadhyamastu puraḥsaraḥ
7
एतत्कुलप्रसूतत्वाद् गन्धारोऽप्यग्रणीर्दिवि । क्रमाद् ग्रामत्रये देवा ब्रह्मविष्णुमहेश्वराः
etatkulaprasūtatvād gandhāro'pyagraṇīrdivi | kramād grāmatraye devā brahmaviṣṇumaheśvarāḥ
8
हेमन्तग्रीष्मवर्षासु गातव्यास्ते यथाक्रमम् । पूर्वाह्णकाले मध्याह्नेऽपराह्णेऽभ्युदयार्थिभिः
hemantagrīṣmavarṣāsu gātavyāste yathākramam | pūrvāhṇakāle madhyāhne'parāhṇe'bhyudayārthibhiḥ
9
क्रमात्स्वराणां सप्तानामारोहश्चावरोहणम् । मूर्च्छनेत्युच्यते ग्रामद्वये ताः सप्त सप्त च
kramātsvarāṇāṃ saptānāmārohaścāvarohaṇam | mūrcchanetyucyate grāmadvaye tāḥ sapta sapta ca
10
षड्जे तूत्तरमन्द्रादौ रजनी चोत्तरायता । शुद्धषड्जा मत्सरीकृदश्वक्रान्ताभिरुद्गता
ṣaḍje tūttaramandrādau rajanī cottarāyatā | śuddhaṣaḍjā matsarīkṛdaśvakrāntābhirudgatā
11
मध्यमे स्यात्तु सौवीरी हारिणाश्वा ततः परम् । स्यात्कलोपनता शुद्धमध्या मार्गो च पौरवी
madhyame syāttu sauvīrī hāriṇāśvā tataḥ param | syātkalopanatā śuddhamadhyā mārgo ca pauravī
12
हृष्यकेति अथ तासां तु लक्षणं प्रतिपाद्यते । मध्यस्थानस्थषड्जेन मूर्च्छनारभ्यतेऽग्रिमा
hṛṣyaketi atha tāsāṃ tu lakṣaṇaṃ pratipādyate | madhyasthānasthaṣaḍjena mūrcchanārabhyate'grimā
13
अधस्तनैनिषादाद्यैः षडन्या मूर्च्छनाः क्रमात् । मध्यमध्यममारभ्य सौवीरी मूर्च्छना भवेत्
adhastanainiṣādādyaiḥ ṣaḍanyā mūrcchanāḥ kramāt | madhyamadhyamamārabhya sauvīrī mūrcchanā bhavet
14
षडन्यास्तदधोऽधःस्थस्वरानारभ्य तु क्रमात् । षड्जस्थानस्थितैर्न्याद्यैरजन्याद्याः परे विदुः
ṣaḍanyāstadadho'dhaḥsthasvarānārabhya tu kramāt | ṣaḍjasthānasthitairnyādyairajanyādyāḥ pare viduḥ
15
हारिणाश्वादिका गाद्यैर्मध्यमस्थानसंस्थितैः । षड्जादीन्मध्यमादींश्च तदूर्ध्वं सारयेत्क्रमात्
hāriṇāśvādikā gādyairmadhyamasthānasaṃsthitaiḥ | ṣaḍjādīnmadhyamādīṃśca tadūrdhvaṃ sārayetkramāt
16
चतुर्धा ताः पृथक् शुद्धाह् काकलीकलितास्तथा । सान्तरास्तद्द्वयोपेताः षट्पञ्चाशदितीरिताः
caturdhā tāḥ pṛthak śuddhāh kākalīkalitāstathā | sāntarāstaddvayopetāḥ ṣaṭpañcāśaditīritāḥ
17
श्रुतिद्वयं चेत्षड्जस्य निषादः संश्रयेत्तदा । स काकली मध्यमस्य गान्धारस्त्वन्तरः स्वरः
śrutidvayaṃ cetṣaḍjasya niṣādaḥ saṃśrayettadā | sa kākalī madhyamasya gāndhārastvantaraḥ svaraḥ
18
यस्यां यावतिथौ षड्जमध्यमौ ग्रामयोः क्रमात् । मूर्च्छना तावतिथ्येव सा निःशङ्केन कीर्तिता
yasyāṃ yāvatithau ṣaḍjamadhyamau grāmayoḥ kramāt | mūrcchanā tāvatithyeva sā niḥśaṅkena kīrtitā
19
प्रथमादिस्वरारम्भादेकैका सप्तधा भवेत् । तासूच्चार्यान्त्यस्वरांस्तान्पूर्वानुच्चारयेत्क्रमात्
prathamādisvarārambhādekaikā saptadhā bhavet | tāsūccāryāntyasvarāṃstānpūrvānuccārayetkramāt
20
ते क्रमास्तेषु संख्या स्याद् द्वानवत्या शतत्रयम् । यक्षरक्षोनारदाब्जभवनागाश्विपाशिनः
te kramāsteṣu saṃkhyā syād dvānavatyā śatatrayam | yakṣarakṣonāradābjabhavanāgāśvipāśinaḥ
21
षड्जग्रामे मूर्च्छनानामेताः स्युर्देवताः क्रमात् । ब्रह्मेन्द्रवायुगन्धर्वसिद्धद्रुहिणभानवः
ṣaḍjagrāme mūrcchanānāmetāḥ syurdevatāḥ kramāt | brahmendravāyugandharvasiddhadruhiṇabhānavaḥ
22
स्युरिमा मध्यमग्राममूर्च्छनादेवताः क्रमात् । तासामन्यानि नामानि नारदो मुनिरब्रवीत्
syurimā madhyamagrāmamūrcchanādevatāḥ kramāt | tāsāmanyāni nāmāni nārado munirabravīt
23
मुर्च्छनोत्तरवर्णाऽऽद्या षड्जग्रामेऽभिरुद्गता । अश्वक्रान्ता च सौवीरी हृष्यका चोत्तरायता
murcchanottaravarṇā''dyā ṣaḍjagrāme'bhirudgatā | aśvakrāntā ca sauvīrī hṛṣyakā cottarāyatā
24
रजनीति समाख्याता ऋषीणां सप्त मूर्च्छनाः । आप्यायनी विश्वकृता चन्द्रा हेमा कपर्दिनी
rajanīti samākhyātā ṛṣīṇāṃ sapta mūrcchanāḥ | āpyāyanī viśvakṛtā candrā hemā kapardinī
25
मैत्री चान्द्रमसी पित्र्या मध्यमे मूर्च्छना इमाः । नन्दा विशाला सुमुखी चित्रा चित्रवती सुखा
maitrī cāndramasī pitryā madhyame mūrcchanā imāḥ | nandā viśālā sumukhī citrā citravatī sukhā
26
आलापा चेति गान्धारग्रामे स्युः सप्त मूर्च्छनाः । ताश्च स्वर्गे प्रयोक्तव्या विशेषात्तेन नोदिताः
ālāpā ceti gāndhāragrāme syuḥ sapta mūrcchanāḥ | tāśca svarge prayoktavyā viśeṣāttena noditāḥ
27
तानाः स्युर्मूर्च्छनाः शुद्धाः षाडवौडुवितीकृताः । षड्जगाः सप्त हीनाश्चेत्क्रमात्सरिपसप्तमैः
tānāḥ syurmūrcchanāḥ śuddhāḥ ṣāḍavauḍuvitīkṛtāḥ | ṣaḍjagāḥ sapta hīnāścetkramātsaripasaptamaiḥ
28
तदाऽष्टाविंशतिस्ताना मध्यमे सरिगोज्झिताः । सप्त क्रमाद्यदा तानाः स्युस्तदा त्वेकविंशतिः
tadā'ṣṭāviṃśatistānā madhyame sarigojjhitāḥ | sapta kramādyadā tānāḥ syustadā tvekaviṃśatiḥ
29
एते चैकोनपञ्चाशदुभये षडवा मताः । सपाभ्यां द्विश्रुतिभ्यां च रिपाभ्यां सप्त वर्जिताः
ete caikonapañcāśadubhaye ṣaḍavā matāḥ | sapābhyāṃ dviśrutibhyāṃ ca ripābhyāṃ sapta varjitāḥ
30
षड्जग्रामे पृथक्ताना एकविंशतिरौडुवाः । रिधाभ्यां द्विश्रुतिभ्याम् च मध्यमग्रामगास्तु ते
ṣaḍjagrāme pṛthaktānā ekaviṃśatirauḍuvāḥ | ridhābhyāṃ dviśrutibhyām ca madhyamagrāmagāstu te
31
हीनाश्चतुर्दशैव स्युः पञ्चत्रिंशत्तु ते युताः । सर्वे चतुरशीतिः स्युर्मिलिताः षाडवौडुवाः
hīnāścaturdaśaiva syuḥ pañcatriṃśattu te yutāḥ | sarve caturaśītiḥ syurmilitāḥ ṣāḍavauḍuvāḥ
32
असम्पूर्णाश्च सम्पूर्णा व्युत्क्रमोच्चारितस्वराः । मूर्च्छनाः कूटतानाः स्युः तत्सङ्ख्यामभिदध्महे
asampūrṇāśca sampūrṇā vyutkramoccāritasvarāḥ | mūrcchanāḥ kūṭatānāḥ syuḥ tatsaṅkhyāmabhidadhmahe
33
पूर्णाः पञ्च सहस्राणि चत्वारिंशद्युतानि तु । एकैकस्यां मूर्च्छनायां कूटतानाः सह क्रमैः
pūrṇāḥ pañca sahasrāṇi catvāriṃśadyutāni tu | ekaikasyāṃ mūrcchanāyāṃ kūṭatānāḥ saha kramaiḥ
34
षट्पञ्चाशन्मूर्च्छनास्थाः पूर्णाः कूटास्तु योजिताः । लक्षद्वयं सहस्राणि द्व्यशीतिर्द्वे शते तथा
ṣaṭpañcāśanmūrcchanāsthāḥ pūrṇāḥ kūṭāstu yojitāḥ | lakṣadvayaṃ sahasrāṇi dvyaśītirdve śate tathā
35
चत्वारिंशच्च सङ्ख्याता अथापूर्णान्प्रचक्ष्महे । एकैकान्त्यान्त्यविरहाद्भेदाः षट् षट्स्वरादयः
catvāriṃśacca saṅkhyātā athāpūrṇānpracakṣmahe | ekaikāntyāntyavirahādbhedāḥ ṣaṭ ṣaṭsvarādayaḥ
36
एकस्वरोऽत्र निर्भेदोऽप्युक्तो नष्टादिसिद्धये । क्रमा अकूटतानत्वेऽप्युक्तास्तेषूपयोगिनः
ekasvaro'tra nirbhedo'pyukto naṣṭādisiddhaye | kramā akūṭatānatve'pyuktāsteṣūpayoginaḥ
37
स्युः षाडवानां विंशत्या सह सप्त शतानि तु । औडुवानां तु विंशत्या सहितं शतमिष्यते
syuḥ ṣāḍavānāṃ viṃśatyā saha sapta śatāni tu | auḍuvānāṃ tu viṃśatyā sahitaṃ śatamiṣyate
38
चतुःस्वराणां कूटानां चतुर्विशतिरीरिताः । त्रिस्वराः षड् द्विस्वरौ द्वावेकस्त्वेकस्वरो मतः
catuḥsvarāṇāṃ kūṭānāṃ caturviśatirīritāḥ | trisvarāḥ ṣaḍ dvisvarau dvāvekastvekasvaro mataḥ
39
आर्चिको गाथिकश्चाथ सामिकोऽथ स्वरान्तरः । एकस्वरादितानानां चतुर्णामभिधा इमाः
ārciko gāthikaścātha sāmiko'tha svarāntaraḥ | ekasvarāditānānāṃ caturṇāmabhidhā imāḥ
40
उक्ताः शुद्धादिभेदेन निगयुक्ताश्चतुर्विधाः । तयोरेकैकहीनास्तु द्वेधा मूलक्रमा मताः
uktāḥ śuddhādibhedena nigayuktāścaturvidhāḥ | tayorekaikahīnāstu dvedhā mūlakramā matāḥ
41
षड्जाद्यौ मध्यमाद्यौ च चत्वारः स्युर्द्विधा द्विधा । चतुर्धान्ये दशेत्यष्टाचत्वारिंशदमी क्रमाः
ṣaḍjādyau madhyamādyau ca catvāraḥ syurdvidhā dvidhā | caturdhānye daśetyaṣṭācatvāriṃśadamī kramāḥ
42
संविशतिः सप्तशती प्रागुक्ता गुणिता क्रमैः । चतुस्त्रिंशत्सहस्राणि षष्ट्या पञ्च शतानि च
saṃviśatiḥ saptaśatī prāguktā guṇitā kramaiḥ | catustriṃśatsahasrāṇi ṣaṣṭyā pañca śatāni ca
43
इति षाडवसङ्ख्या स्यात् अथ पञ्चस्वरान्ब्रुवे । गाद्यौ धाद्यौ निषादाद्यौ चतुर्भेदाः षडौडुवाः
iti ṣāḍavasaṅkhyā syāt atha pañcasvarānbruve | gādyau dhādyau niṣādādyau caturbhedāḥ ṣaḍauḍuvāḥ
44
आष्टावन्ये द्विधेत्येवं चत्वारिंशदिमे क्रमाः । सविंशतौ शते तैश्च गुणितेऽष्टौ शतानि तु
āṣṭāvanye dvidhetyevaṃ catvāriṃśadime kramāḥ | saviṃśatau śate taiśca guṇite'ṣṭau śatāni tu
45
चत्वारि च सहस्राणि सङ्ख्या पञ्चस्वरेष्विति । चतुःस्वरेषु न्याद्यौ द्वौ चतुर्धा द्वादशापरे
catvāri ca sahasrāṇi saṅkhyā pañcasvareṣviti | catuḥsvareṣu nyādyau dvau caturdhā dvādaśāpare
46
क्रमा द्विधेति द्वात्रिंशच्चतुर्विंशतिताडिता । शतानि सप्ताष्टषष्ट्या स्याच्चतुःस्वरसंमितिः
kramā dvidheti dvātriṃśaccaturviṃśatitāḍitā | śatāni saptāṣṭaṣaṣṭyā syāccatuḥsvarasaṃmitiḥ
47
त्रिस्वरेषु तु माद्यौ द्वावभेदौ द्वादशापरे । द्विधा षड्विंशतिरिति क्रमास्ते षड्भिराहताः
trisvareṣu tu mādyau dvāvabhedau dvādaśāpare | dvidhā ṣaḍviṃśatiriti kramāste ṣaḍbhirāhatāḥ
48
षट्पञ्चाशच्छतं च स्युः द्विस्वरेषु पुनर्द्विधा । रिगधन्यादयोऽष्टौ स्युः शुद्धास्तदितरे क्रमाः
ṣaṭpañcāśacchataṃ ca syuḥ dvisvareṣu punardvidhā | rigadhanyādayo'ṣṭau syuḥ śuddhāstaditare kramāḥ
49
द्वाविंशतिस्ते तु चतुश्चत्वारिंशद् द्विताडिताः । एकस्वरास्त्वभेदत्वान्मौला एव चतुर्दश
dvāviṃśatiste tu catuścatvāriṃśad dvitāḍitāḥ | ekasvarāstvabhedatvānmaulā eva caturdaśa
50
षड्जादेः शुद्धमध्याया भेदकं पञ्चमं विना । चतुःस्वरे क्रमद्वन्द्वेऽष्टाचत्वारिंशदीरिताः
ṣaḍjādeḥ śuddhamadhyāyā bhedakaṃ pañcamaṃ vinā | catuḥsvare kramadvandve'ṣṭācatvāriṃśadīritāḥ
51
तानास्त्रिस्वरयोस्त्वेते द्वादश द्वस्वरे द्वयम् । एक एकस्वरस्ते त्रिषष्टिरौत्तरमन्द्रकैः
tānāstrisvarayostvete dvādaśa dvasvare dvayam | eka ekasvaraste triṣaṣṭirauttaramandrakaiḥ
52
पुनरुक्ता मतास्तानैर्न्यादिमार्गीक्रमाः पुनः । पञ्चस्वरा ये चत्वारस्तत्तानानां चतुःशती
punaruktā matāstānairnyādimārgīkramāḥ punaḥ | pañcasvarā ye catvārastattānānāṃ catuḥśatī
53
अशीत्यभ्यधिका चातुःस्वरी षण्णवतिर्भवेत् । द्वादश त्रिस्वरद्वन्द्वे चत्वारो द्विस्वरद्वये
aśītyabhyadhikā cātuḥsvarī ṣaṇṇavatirbhavet | dvādaśa trisvaradvandve catvāro dvisvaradvaye
54
एक एकस्वरस्तानस्तेषां पञ्चशती त्वियम् । त्रिनवत्या युता तानैरभिन्ना रजनीगतैः
eka ekasvarastānasteṣāṃ pañcaśatī tviyam | trinavatyā yutā tānairabhinnā rajanīgataiḥ
55
धैवतादेस्तु पौरव्याश्चत्वारह् षट्स्वराः क्रमात् । तत्तानानां तु साशीतिः शताष्टाविंशतिर्मता
dhaivatādestu pauravyāścatvārah ṣaṭsvarāḥ kramāt | tattānānāṃ tu sāśītiḥ śatāṣṭāviṃśatirmatā
56
औडुवानां चतुर्णां प्रागुक्ता सङ्ख्या चतुःस्वरौ । त्रिस्वरौ द्विस्वरावेकस्वरः प्रागुक्तसङ्ख्यकाः
auḍuvānāṃ caturṇāṃ prāguktā saṅkhyā catuḥsvarau | trisvarau dvisvarāvekasvaraḥ prāguktasaṅkhyakāḥ
57
पञ्चविंशतिसंयुक्ता चतुस्त्रिंशच्छती त्वियम् । तानानां सदृशाकारा स्यात्तानैरौत्तरायतैः
pañcaviṃśatisaṃyuktā catustriṃśacchatī tviyam | tānānāṃ sadṛśākārā syāttānairauttarāyataiḥ
58
इत्येकाशीतिसंयुक्तं सहस्राणां चतुष्टयम् । तानानां पुनरुक्तानां पूर्णापूर्णैः सह क्रमैः
ityekāśītisaṃyuktaṃ sahasrāṇāṃ catuṣṭayam | tānānāṃ punaruktānāṃ pūrṇāpūrṇaiḥ saha kramaiḥ
59
अपनीयेत चेदेषा कूटतानमितिर्भवेत् । लक्षत्रयं सप्तदश सहस्राणि शतानि च
apanīyeta cedeṣā kūṭatānamitirbhavet | lakṣatrayaṃ saptadaśa sahasrāṇi śatāni ca
60
नवत्रिंशद्युतानीति ज्ञानोपायोऽत्र कथ्यते । अङ्कानेकादिसप्तान्तानूर्ध्वमूर्ध्वं लिखेत्क्रमात्
navatriṃśadyutānīti jñānopāyo'tra kathyate | aṅkānekādisaptāntānūrdhvamūrdhvaṃ likhetkramāt
61
हते पूर्वेण पूर्वेण तेषु चाङ्के परे परे । एकस्वरादिसङ्ख्या स्यात्क्रमेण प्रतिमूर्च्छनम्
hate pūrveṇa pūrveṇa teṣu cāṅke pare pare | ekasvarādisaṅkhyā syātkrameṇa pratimūrcchanam
62
क्रमं न्यस्य स्वरः स्थाप्यः पूर्वः पूर्वः परादधः । स चेदुपरि तत्पूर्वः पुरस्तूपरिवर्तिनः
kramaṃ nyasya svaraḥ sthāpyaḥ pūrvaḥ pūrvaḥ parādadhaḥ | sa cedupari tatpūrvaḥ purastūparivartinaḥ
63
मूलक्रमक्रमात्पृष्ठे शेषाः प्रस्तार ईदृशः । सप्ताद्येकान्तकोष्ठानामधोऽधः सप्त पङ्क्तयः
mūlakramakramātpṛṣṭhe śeṣāḥ prastāra īdṛśaḥ | saptādyekāntakoṣṭhānāmadho'dhaḥ sapta paṅktayaḥ
64
तास्वाद्यायामाद्यकोष्ठे लिखेदेकं परेषु खम् । वेद्यतानस्वरमितान्न्यस्येत्तेष्वेव लोष्टकान्
tāsvādyāyāmādyakoṣṭhe likhedekaṃ pareṣu kham | vedyatānasvaramitānnyasyetteṣveva loṣṭakān
65
प्राक्पङ्क्त्यन्त्याङ्कसंयोगमूर्ध्वाधःस्थितपङ्क्तिषु । शून्यादधो लिखेदेकं तं चाधोऽधः स्वकोष्ठकान्
prākpaṅktyantyāṅkasaṃyogamūrdhvādhaḥsthitapaṅktiṣu | śūnyādadho likhedekaṃ taṃ cādho'dhaḥ svakoṣṭhakān
66
कोष्ठसङ्ख्यागुणं न्यस्येत्खण्डमेरुरयं मतः । स्वरान्मूलक्रमस्यान्त्यात्पूर्वं यावतिथः स्वरः
koṣṭhasaṅkhyāguṇaṃ nyasyetkhaṇḍamerurayaṃ mataḥ | svarānmūlakramasyāntyātpūrvaṃ yāvatithaḥ svaraḥ
67
उद्दिष्टान्त्यस्तावतिथे कोष्ठेऽधो लोष्टकं क्षिपेत् । लोष्टचालनमन्त्यात्स्यात्त्यक्त्वा लब्धं क्रमो भवेत्
uddiṣṭāntyastāvatithe koṣṭhe'dho loṣṭakaṃ kṣipet | loṣṭacālanamantyātsyāttyaktvā labdhaṃ kramo bhavet
68
लोष्टाक्रान्ताङ्कसंयोगादुद्दिष्टस्य मितिर्भवेत् । यैरङ्कैर्नष्टसंख्या स्यान्मौलैकाङ्कसमन्वितैः
loṣṭākrāntāṅkasaṃyogāduddiṣṭasya mitirbhavet | yairaṅkairnaṣṭasaṃkhyā syānmaulaikāṅkasamanvitaiḥ
69
तेषु लोष्टं क्षिपेन्मूले लोष्टस्थानमितं भवेत् । नष्टतानस्वरस्थानम् ततो यावतिथे पदे
teṣu loṣṭaṃ kṣipenmūle loṣṭasthānamitaṃ bhavet | naṣṭatānasvarasthānam tato yāvatithe pade
70
अधःक्रमादस्ति लोष्टः स्वरस्तावतिथो भवेत् । क्रमान्तिमस्वरात्पूर्वो लब्धत्यागादि पूर्ववत्
adhaḥkramādasti loṣṭaḥ svarastāvatitho bhavet | kramāntimasvarātpūrvo labdhatyāgādi pūrvavat
71
तानस्वरमितोर्ध्वाधःपङ्क्तिगान्त्याङ्कमिश्रणात् । एकस्वरादितानानां संख्या संजायते क्रमात्
tānasvaramitordhvādhaḥpaṅktigāntyāṅkamiśraṇāt | ekasvarāditānānāṃ saṃkhyā saṃjāyate kramāt
72
अथात्र शुद्धतानानां नामानि व्याहरामहे । अग्निष्टोमोऽत्यग्निष्टोमो वाजपेयश्च षोडशी
athātra śuddhatānānāṃ nāmāni vyāharāmahe | agniṣṭomo'tyagniṣṭomo vājapeyaśca ṣoḍaśī
73
पुण्डरीकोऽश्वमेधश्च राजसूयस्ततः परः । इति स्युः षड्जहीनानां सप्त नामान्यनुक्रमात्
puṇḍarīko'śvamedhaśca rājasūyastataḥ paraḥ | iti syuḥ ṣaḍjahīnānāṃ sapta nāmānyanukramāt
74
स्विष्टकृद्बहुसौवर्णो गोसवश्च महाव्रतः । विश्वजिद्ब्रह्मयज्ञश्च प्राजापत्यस्तु सप्तमः
sviṣṭakṛdbahusauvarṇo gosavaśca mahāvrataḥ | viśvajidbrahmayajñaśca prājāpatyastu saptamaḥ
75
क्रमाद्षभहीनानां तानानामभिधा इमाः । अश्वक्रान्तो रथक्रान्तो विष्णुक्रान्तस्ततः परः
kramādṣabhahīnānāṃ tānānāmabhidhā imāḥ | aśvakrānto rathakrānto viṣṇukrāntastataḥ paraḥ
76
सूर्यक्रान्तो गजक्रान्तो वलभिन्नागपक्षकः । इति पञ्चमहीनानां संज्ञाः सप्त क्रमान्मताः
sūryakrānto gajakrānto valabhinnāgapakṣakaḥ | iti pañcamahīnānāṃ saṃjñāḥ sapta kramānmatāḥ
77
चातुर्मास्योऽथ संस्थाऽऽख्यः शस्त्रश्चोक्थश्चतुर्थकः । सौत्रामणी तथा चित्रा सप्तमस्तूद्भिदाह्वयः
cāturmāsyo'tha saṃsthā''khyaḥ śastraścokthaścaturthakaḥ | sautrāmaṇī tathā citrā saptamastūdbhidāhvayaḥ
78
संज्ञा निषादहीनानां षाडवानामिमाः क्रमात् । सावित्री चार्धसावित्री सर्वतोभद्रसंज्ञकः
saṃjñā niṣādahīnānāṃ ṣāḍavānāmimāḥ kramāt | sāvitrī cārdhasāvitrī sarvatobhadrasaṃjñakaḥ
79
आदित्यानामयनश्च गवामयननामकः । सर्पाणामयनः षष्ठः सप्तमः कौणपायनः । नामानि षड्जहीनानां तानानामिति मेनिरे
ādityānāmayanaśca gavāmayananāmakaḥ | sarpāṇāmayanaḥ ṣaṣṭhaḥ saptamaḥ kauṇapāyanaḥ | nāmāni ṣaḍjahīnānāṃ tānānāmiti menire
80
अग्निचिद् द्वादशाहश्चोपांशुः सोमाभिधस्ततः । अश्वप्रतिग्रहो वर्हिरथाभ्युदयसंज्ञकः
agnicid dvādaśāhaścopāṃśuḥ somābhidhastataḥ | aśvapratigraho varhirathābhyudayasaṃjñakaḥ
81
ऋषभेण विहीनानामिति नामानि मन्वते । सर्वस्वदक्षिणो दीक्षा सोमाख्यः समिदाह्वयः
ṛṣabheṇa vihīnānāmiti nāmāni manvate | sarvasvadakṣiṇo dīkṣā somākhyaḥ samidāhvayaḥ
82
स्वाहाकारस्तनूनपात्ततो गोदोहनो मतः । इति गान्धारहीनानां क्रमात्संज्ञाः प्रचक्षते
svāhākārastanūnapāttato godohano mataḥ | iti gāndhārahīnānāṃ kramātsaṃjñāḥ pracakṣate
83
इडा पुरुषमेधश्च श्येनो वज्र इषुस्ततः । अङ्गिराः कङ्क इत्येताः सपहीनाभिधाः क्रमात्
iḍā puruṣamedhaśca śyeno vajra iṣustataḥ | aṅgirāḥ kaṅka ityetāḥ sapahīnābhidhāḥ kramāt
84
ज्योतिष्टोमस्ततो दर्शो नान्द्याख्यः पौर्णमासकः । अश्वप्रतिग्रहो रात्रिः सौभरः सप्तमः स्मृतः
jyotiṣṭomastato darśo nāndyākhyaḥ paurṇamāsakaḥ | aśvapratigraho rātriḥ saubharaḥ saptamaḥ smṛtaḥ
85
एता निषादगान्धारहीनानामभिधाः क्रमात् । सौभाग्यकृच्च कारीरी शान्तिकृत्पुष्टिकृत्तथा
etā niṣādagāndhārahīnānāmabhidhāḥ kramāt | saubhāgyakṛcca kārīrī śāntikṛtpuṣṭikṛttathā
86
वैनतेयोच्चाटनौ च वशीकरणसंज्ञकः । पञ्चमर्षभहीनानां तानानामभिधा इमाः
vainateyoccāṭanau ca vaśīkaraṇasaṃjñakaḥ | pañcamarṣabhahīnānāṃ tānānāmabhidhā imāḥ
87
त्रैलोक्यमोहनो वीरः कन्दर्पबलशातनः
trailokyamohano vīraḥ kandarpabalaśātanaḥ
88
शङ्खचूडो गजच्छायो रौद्राख्यो विष्णुविक्रमः । तानानां रिधहीनानां नामान्येतान्यनुक्रमात्
śaṅkhacūḍo gajacchāyo raudrākhyo viṣṇuvikramaḥ | tānānāṃ ridhahīnānāṃ nāmānyetānyanukramāt
89
भैरवः कामदाख्यश्चावभृथोऽष्टकपालकः । स्विष्टकृच्च वषट्कारो मोक्षदः सप्तमो मतः
bhairavaḥ kāmadākhyaścāvabhṛtho'ṣṭakapālakaḥ | sviṣṭakṛcca vaṣaṭkāro mokṣadaḥ saptamo mataḥ
90
संज्ञा निषादगान्धारहीनानामिति संमताः । यद्यज्ञनामा यस्तानस्तस्य तत्फलमिष्यते
saṃjñā niṣādagāndhārahīnānāmiti saṃmatāḥ | yadyajñanāmā yastānastasya tatphalamiṣyate
91
गान्धर्वे मूर्च्छनास्तानाः श्रेयसे श्रुतिचोदिताः । गाने स्थानस्य लाभेन ते कूटाश्चोपयोगिनः
gāndharve mūrcchanāstānāḥ śreyase śruticoditāḥ | gāne sthānasya lābhena te kūṭāścopayoginaḥ
1
साधारणं भवेद् द्वेधा स्वरजातिविशेषणात् । स्वरसाधारणं तत्र चतुर्धा परिकीर्तितम्
sādhāraṇaṃ bhaved dvedhā svarajātiviśeṣaṇāt | svarasādhāraṇaṃ tatra caturdhā parikīrtitam
2
काकल्यन्तरषड्जैश्च मध्यमेन विशेषणात् । साधारणः काकली हि भवेत्षड्जनिषादयोः
kākalyantaraṣaḍjaiśca madhyamena viśeṣaṇāt | sādhāraṇaḥ kākalī hi bhavetṣaḍjaniṣādayoḥ
3
साधारण्यमतस्तस्य यत्तत्साधारणं विदुः । अन्तरस्यापि गमयोरेवं साधारणं मतम्
sādhāraṇyamatastasya yattatsādhāraṇaṃ viduḥ | antarasyāpi gamayorevaṃ sādhāraṇaṃ matam
4
प्रयोज्यौ षड्जमुच्चार्य काकलीधैवतौ क्रमात् । एवम् मध्यममुच्चार्य प्रयुञ्जीतान्तरर्षभौ
prayojyau ṣaḍjamuccārya kākalīdhaivatau kramāt | evam madhyamamuccārya prayuñjītāntararṣabhau
5
षड्जकाकलिनौ यद्वोच्चार्य षड्जं पुनर्व्रजेत् । तत्परान्यतमं चैवं मध्यमं चान्तरस्वरम्
ṣaḍjakākalinau yadvoccārya ṣaḍjaṃ punarvrajet | tatparānyatamaṃ caivaṃ madhyamaṃ cāntarasvaram
6
प्रयुज्य मध्यमो ग्राह्यस्तत्परान्यतमोऽथ वा । अल्पप्रयोगः सर्वत्र काकली चान्तरः स्वरः
prayujya madhyamo grāhyastatparānyatamo'tha vā | alpaprayogaḥ sarvatra kākalī cāntaraḥ svaraḥ
7
निषादो यदि षड्जस्य श्रुतिमाद्यां समाश्रयेत् । ऋषभस्त्वन्तिमां प्रोक्तं षड्जसाधारणं तदा
niṣādo yadi ṣaḍjasya śrutimādyāṃ samāśrayet | ṛṣabhastvantimāṃ proktaṃ ṣaḍjasādhāraṇaṃ tadā
8
मध्यमस्यापि गपयोरेवं साधारणं मतम् । साधारणं मध्यमस्य मध्यमग्रामगं ध्रुवम्
madhyamasyāpi gapayorevaṃ sādhāraṇaṃ matam | sādhāraṇaṃ madhyamasya madhyamagrāmagaṃ dhruvam
9
साधारणे कैशिके ते केशाग्रवदणुत्वतः । ते एव कैश्चदुच्येते ग्रामसाधारणे बुधैः
sādhāraṇe kaiśike te keśāgravadaṇutvataḥ | te eva kaiścaducyete grāmasādhāraṇe budhaiḥ
10
एकग्रामोद्भवास्वेकांशासु जातिषु यद्भवेत् । समानं गानमार्यास्तज्जातिसाधारणं जगुः
ekagrāmodbhavāsvekāṃśāsu jātiṣu yadbhavet | samānaṃ gānamāryāstajjātisādhāraṇaṃ jaguḥ
1
जातिसाधारणं केचिद्रागानेव प्रचक्षते । गानक्रियोच्यते वर्णः स चतुर्धा निरूपितः । स्थाय्यारोह्यवरोही च संचारीत्यथ लक्षणम्
jātisādhāraṇaṃ kecidrāgāneva pracakṣate | gānakriyocyate varṇaḥ sa caturdhā nirūpitaḥ | sthāyyārohyavarohī ca saṃcārītyatha lakṣaṇam
2
स्थित्वा स्थित्वा प्रयोगः स्यादेकस्यैव स्वरस्य यः । स्थायी वर्णः स विज्ञेयः परावन्वर्थनामकौ
sthitvā sthitvā prayogaḥ syādekasyaiva svarasya yaḥ | sthāyī varṇaḥ sa vijñeyaḥ parāvanvarthanāmakau
3
एतत्संमिश्रणाद्वर्णः संचारी परिकीर्तितः । विशिष्टं वर्णसन्दर्भमलङ्कारं प्रचक्षते
etatsaṃmiśraṇādvarṇaḥ saṃcārī parikīrtitaḥ | viśiṣṭaṃ varṇasandarbhamalaṅkāraṃ pracakṣate
4
तस्य भेदास्तु बहवस्तत्र स्थायिगतान्ब्रुवे । येषामाद्यन्तयोरेकः स्वरस्ते स्थायिवर्णगाः
tasya bhedāstu bahavastatra sthāyigatānbruve | yeṣāmādyantayorekaḥ svaraste sthāyivarṇagāḥ
5
प्रसन्नादिः प्रसन्नान्तः प्रसन्नाद्यन्तसंज्ञकः । ततः प्रसन्नमध्यः स्यात्पञ्चमः क्रमरेचितः
prasannādiḥ prasannāntaḥ prasannādyantasaṃjñakaḥ | tataḥ prasannamadhyaḥ syātpañcamaḥ kramarecitaḥ
6
प्रस्तारोऽथ प्रसादः स्यात्सप्तैते स्थायिनि स्थिताः । मन्द्रः प्रकरणेऽत्रे स्यान्मूर्च्छनाप्रथमः स्वरः
prastāro'tha prasādaḥ syātsaptaite sthāyini sthitāḥ | mandraḥ prakaraṇe'tre syānmūrcchanāprathamaḥ svaraḥ
7
स एव द्विगुणस्तारः पूर्वः पूर्वोऽथ वा भवेत् । मन्द्रः परस्ततस्तारः प्रसन्नो मृदुरित्यपि
sa eva dviguṇastāraḥ pūrvaḥ pūrvo'tha vā bhavet | mandraḥ parastatastāraḥ prasanno mṛdurityapi
8
मन्द्रस्तारस्तु दीप्तः स्यान्मन्द्रो बिन्दुशिरा भवेत् । ऊर्ध्वरेखाशिरस्तारो लिपौ त्रिर्वचनात्प्लुतः
mandrastārastu dīptaḥ syānmandro binduśirā bhavet | ūrdhvarekhāśirastāro lipau trirvacanātplutaḥ
1
मन्द्रद्वयात्परे तारे प्रसन्नादिरुदीरितः । सं सं स॑
mandradvayātpare tāre prasannādirudīritaḥ | saṃ saṃ sa
2
तद्वैलोम्य प्रसन्नान्तः स॑ सं सं
tadvailomya prasannāntaḥ sa saṃ saṃ
9
प्रसन्नद्वयमध्यगे
prasannadvayamadhyage
3
दीप्ते प्रसन्नाद्यन्तः स्यात् सं स॑ सं
dīpte prasannādyantaḥ syāt saṃ sa saṃ
10
तारयोर्मध्यगे पुनः । मन्द्रे प्रसन्नमध्याख्यमलङ्कारं विदो विदुः
tārayormadhyage punaḥ | mandre prasannamadhyākhyamalaṅkāraṃ vido viduḥ
4
स॑ सं स॑
sa saṃ sa
11
आद्यन्तयोर्मूर्च्छनादिश्चेत्स्वरोऽन्तर्द्वितीयकः । सैका कलाऽथ चेन्मध्ये स्तस्तृतीयचतुर्थकौ
ādyantayormūrcchanādiścetsvaro'ntardvitīyakaḥ | saikā kalā'tha cenmadhye stastṛtīyacaturthakau
12
सा द्वितीया पञ्चमाद्यास्त्रयोऽन्तश्चेत्कला परा । एवं कलात्रयेणोक्तोऽलङ्कारः क्रमरेचितः
sā dvitīyā pañcamādyāstrayo'ntaścetkalā parā | evaṃ kalātrayeṇokto'laṅkāraḥ kramarecitaḥ
5
संरिसं संगमसं संपधनिसं
saṃrisaṃ saṃgamasaṃ saṃpadhanisaṃ
6
दीप्तान्तश्चेत्प्रतिकलं प्रस्तारः सोऽभिधीयते । संरिस॑ संगमस॑ संपधनिस॑
dīptāntaścetpratikalaṃ prastāraḥ so'bhidhīyate | saṃrisa saṃgamasa saṃpadhanisa
13
तारमन्द्रविपर्यासात्तं प्रसादं प्रचक्षते
tāramandraviparyāsāttaṃ prasādaṃ pracakṣate
7
स॑रिसं स॑गमसं स॑पधनिसं
sarisaṃ sagamasaṃ sapadhanisaṃ
14
स्यातां विस्तीर्णनिष्कषौ बिन्दुरभ्युच्चयः परः । हसितप्रेङ्खिताक्षिप्तसन्धिप्रच्छादनास्तथा
syātāṃ vistīrṇaniṣkaṣau bindurabhyuccayaḥ paraḥ | hasitapreṅkhitākṣiptasandhipracchādanāstathā
15
उद्गीतोद्वाहितौ तद्वत्त्रिवर्णो वेणिरित्यमी । द्वादशारोहिवर्णस्थालङ्काराः परिकीर्तिताः
udgītodvāhitau tadvattrivarṇo veṇirityamī | dvādaśārohivarṇasthālaṅkārāḥ parikīrtitāḥ
स्वरगताध्यायः (cont. 3)
16
मूर्च्छनादेः स्वराद्यत्र क्रमेणारोहणं भवेत् । स्थित्वा स्थित्वा स्वरैर्दीर्घैः स विस्तीर्णोऽभिधीयते
mūrcchanādeḥ svarādyatra krameṇārohaṇaṃ bhavet | sthitvā sthitvā svarairdīrghaiḥ sa vistīrṇo'bhidhīyate
1
सा री गा मा पा धा नी
sā rī gā mā pā dhā nī
2
ह्रस्वैः स्वरैः स निष्कर्षो द्विर्द्विरुक्तैर्निरन्तरैः । सस रिरि गग मम पप धध निनि
hrasvaiḥ svaraiḥ sa niṣkarṣo dvirdviruktairnirantaraiḥ | sasa riri gaga mama papa dhadha nini
17
त्रिश्चतुर्वा स्वरोच्चारे गात्रवर्णमिमं विदुः
triścaturvā svaroccāre gātravarṇamimaṃ viduḥ
2
ससस रिरिरि गगग ममम धधध निनिनि । सससस रिरिरिरि गगगग मममम पपपप धधधध निनिनिनि
sasasa ririri gagaga mamama dhadhadha ninini | sasasasa riririri gagagaga mamamama papapapa dhadhadhadha nininini
18
निष्कर्षस्यैव भेदौ द्वौ केचिदेतौ बभाषिरे । प्लुतं ह्रस्वं प्लुतं ह्रस्वं प्लुतं ह्रस्वं प्लुतं स्वरम्
niṣkarṣasyaiva bhedau dvau kecidetau babhāṣire | plutaṃ hrasvaṃ plutaṃ hrasvaṃ plutaṃ hrasvaṃ plutaṃ svaram
3
कुर्वन्क्रमाद्यदारोहेत्तदा विन्दुरर्यं मतः । स
kurvankramādyadārohettadā vinduraryaṃ mataḥ | sa
3
रि ग
ri ga
3
म् प
m pa
3
ध नि
dha ni
19
एकान्तरस्वरारोहमाहुरभ्युच्चयं बुधाः
ekāntarasvarārohamāhurabhyuccayaṃ budhāḥ
4
सगपनि
sagapani
20
यत्रैकोत्तरवृद्धाभिरावृत्तिभिरुदीरिताः । आरुह्यन्ते स्वराः प्राह हसितं तं शिवप्रियः
yatraikottaravṛddhābhirāvṛttibhirudīritāḥ | āruhyante svarāḥ prāha hasitaṃ taṃ śivapriyaḥ
5
स रिरि गगग मममम पपपपप धधधधधध निनिनिनिनिनिनि
sa riri gagaga mamamama papapapapa dhadhadhadhadhadha ninininininini
21
स्वरद्वयं समुच्चार्य पूर्वं पूर्वयुतं परम् । यदान्दोलितमारोहेत्प्रेङ्खितोऽसौ क्रमोऽथ वा
svaradvayaṃ samuccārya pūrvaṃ pūrvayutaṃ param | yadāndolitamārohetpreṅkhito'sau kramo'tha vā
6
सरि रिग गम मप पध धनि
sari riga gama mapa padha dhani
22
एकान्तरं स्वरयुगं तादृक्पूर्वयुतं परम् । क्रमादारोहति यदा तदाक्षिप्तं प्रचक्षते
ekāntaraṃ svarayugaṃ tādṛkpūrvayutaṃ param | kramādārohati yadā tadākṣiptaṃ pracakṣate
7
सग गप पनि
saga gapa pani
23
त्रिस्वराद्या कलान्ये च पूर्वपूर्वानित्मादिमे । कले स्तस्त्रिस्वरे यत्र सन्धिप्रच्छादनस्तु सः
trisvarādyā kalānye ca pūrvapūrvānitmādime | kale stastrisvare yatra sandhipracchādanastu saḥ
9
सरिग गमप पधनि । यदाद्याद्यस्त्रिरावृत्तः कलयोस्त्रिस्वरात्मनोः । तदोद्गीतः सससरिग मममपध
sariga gamapa padhani | yadādyādyastrirāvṛttaḥ kalayostrisvarātmanoḥ | tadodgītaḥ sasasariga mamamapadha
24
मध्यमेन तादृशोद्वाहितो मतः
madhyamena tādṛśodvāhito mataḥ
10
सरिरिरिग मपपपध
sariririga mapapapadha
11
अन्त्यस्य तु त्रिरावृत्तौ त्रिवर्णं वर्णयन्त्यमुम् । सरिगगग मपधधध
antyasya tu trirāvṛttau trivarṇaṃ varṇayantyamum | sarigagaga mapadhadhadha
25
त्रयाणां तु त्रिरावृत्तौ पृथग्वेणिरुदीरितः
trayāṇāṃ tu trirāvṛttau pṛthagveṇirudīritaḥ
12
ससस रिरिरि गगग ममम पपप धधध
sasasa ririri gagaga mamama papapa dhadhadha
26
अवरोहक्रमादेते द्वादशाप्यवरोहिणि । मन्द्रादिर्मन्द्रमध्यश्च मन्द्रान्तः स्यादतः परम्
avarohakramādete dvādaśāpyavarohiṇi | mandrādirmandramadhyaśca mandrāntaḥ syādataḥ param
27
प्रस्तारश्च प्रसादोऽथ व्यावृत्तस्खलितावपि । परिवर्ताक्षेपबिन्दूद्वाहितोर्मिसमास्तथा
prastāraśca prasādo'tha vyāvṛttaskhalitāvapi | parivartākṣepabindūdvāhitormisamāstathā
28
प्रेङ्खनिष्कूजितश्येनक्रमोद्घट्टितरञ्जिताः । संनिवृत्तप्रवृत्तोऽथ वेणुश्च ललितस्वरः
preṅkhaniṣkūjitaśyenakramodghaṭṭitarañjitāḥ | saṃnivṛttapravṛtto'tha veṇuśca lalitasvaraḥ
29
हुङ्कारो ह्रादमानश्च ततः स्यादवलोकितः । स्युः सञ्चारिण्यलङ्काराः पञ्चविंशतिरित्यमी
huṅkāro hrādamānaśca tataḥ syādavalokitaḥ | syuḥ sañcāriṇyalaṅkārāḥ pañcaviṃśatirityamī
30
त्रिस्वराऽद्या कलैकैकमन्द्रत्यागेन चापराः । त्रिस्वराश्चेत्कला मन्द्राद्या मन्द्रादिस्तदा भवेत्
trisvarā'dyā kalaikaikamandratyāgena cāparāḥ | trisvarāścetkalā mandrādyā mandrādistadā bhavet
1
सगरि रिमग गपम मधप पनिध
sagari rimaga gapama madhapa panidha
2
ताः कला मन्द्रमध्यान्ताः क्रमाच्चेदपरौ तदा । मन्द्रमध्यो यथा गसरि मरिग पगम धमप निपध
tāḥ kalā mandramadhyāntāḥ kramāccedaparau tadā | mandramadhyo yathā gasari mariga pagama dhamapa nipadha
3
मन्द्रान्तो यथा रिगस गमरि मपग पधम धनिप
mandrānto yathā rigasa gamari mapaga padhama dhanipa
31
त्याक्तान्तरं स्वरयुगं त्याक्तादारभ्यते पुनः
tyāktāntaraṃ svarayugaṃ tyāktādārabhyate punaḥ
4
युगं तादृक्समारोहेत्तया प्रस्तार उच्यते । सग रिम गप मध पनि
yugaṃ tādṛksamārohettayā prastāra ucyate | saga rima gapa madha pani
32
पूर्वः पूर्वः परस्योर्ध्वाधोवर्ती क्रियते स्वरः
pūrvaḥ pūrvaḥ parasyordhvādhovartī kriyate svaraḥ
33
यदा तदा प्रसादं तमाह श्रीकरणेश्वरः । सरिस रिगरि गमग मगम पधप धनिध । चतुःस्वरा कला तत्राद्यात्तृतीयं द्वितीयकात्
yadā tadā prasādaṃ tamāha śrīkaraṇeśvaraḥ | sarisa rigari gamaga magama padhapa dhanidha | catuḥsvarā kalā tatrādyāttṛtīyaṃ dvitīyakāt
34
तुर्यं गत्वाऽदिमं गच्छेदेवमेकैकहानतः । चतुःस्वराः परा यत्र स व्यावृत्तः स्मृतो बुधैः
turyaṃ gatvā'dimaṃ gacchedevamekaikahānataḥ | catuḥsvarāḥ parā yatra sa vyāvṛttaḥ smṛto budhaiḥ
35
सगरिमस रिमगपरि मपमधग मधपनिम् कलां प्रयुज्य मन्द्रादेर्द्विरुक्तोर्ध्वस्वरान्विताम् । अवरुह्येत चेदेष स्खलिताख्यस्तदा भवेत्
sagarimasa rimagapari mapamadhaga madhapanim kalāṃ prayujya mandrāderdviruktordhvasvarānvitām | avaruhyeta cedeṣa skhalitākhyastadā bhavet
7
सगरिममरिगस रिमगपपगमरि गपमधधमपग मधपनिनिपधम
sagarimamarigasa rimagapapagamari gapamadhadhamapaga madhapaninipadhama
36
स्वरं द्वितीयमुज्झित्वा त्रिस्वराऽऽद्या कला यदि । त्यक्तादारभ्य तादृश्योऽन्यास्तदा परिवर्तकः
svaraṃ dvitīyamujjhitvā trisvarā''dyā kalā yadi | tyaktādārabhya tādṛśyo'nyāstadā parivartakaḥ
8
सगम रिमप गपध मधनि
sagama rimapa gapadha madhani
37
त्रिस्वराश्चेत्कलाः पूर्वपूर्वत्यागोर्ध्वसंक्रैः । तदाऽऽक्षेपः सरिग रिगम गमप मपद्य पद्यनि । अथ बिन्दुः स यत्र प्लुतमधः स्वरम्
trisvarāścetkalāḥ pūrvapūrvatyāgordhvasaṃkraiḥ | tadā''kṣepaḥ sariga rigama gamapa mapadya padyani | atha binduḥ sa yatra plutamadhaḥ svaram
3
कृत्वाग्निवत्परं स्पृष्ट्वाधः स्पर्शेनाखिलाः कलाः । स
kṛtvāgnivatparaṃ spṛṣṭvādhaḥ sparśenākhilāḥ kalāḥ | sa
3
रिस रि
risa ri
3
गरि ग
gari ga
3
मग म
maga ma
3
पम प
pama pa
3
धप ध
dhapa dha
10
निध
nidha
38
कलायां त्रीन्स्वरान्गीत्वाऽवरुह्यैकं पराः कलाः
kalāyāṃ trīnsvarāngītvā'varuhyaikaṃ parāḥ kalāḥ
11
यत्रैकैकोज्झिता गीतास्तद्वदुद्वाहितस्तु सः । सरिगरि रिगमग गमपम मपधप पधनि
yatraikaikojjhitā gītāstadvadudvāhitastu saḥ | sarigari rigamaga gamapama mapadhapa padhani
39
मूर्च्छनादेः स्वरात्तुर्यं प्लुतीकृत्याद्यमेत्य च
mūrcchanādeḥ svarātturyaṃ plutīkṛtyādyametya ca
3
तुर्यगाने कलैकैकहानाद्यत्रापरास्तथा । स ऊर्मिः स्यात् सम
turyagāne kalaikaikahānādyatrāparāstathā | sa ūrmiḥ syāt sama
3
सम रिप
sama ripa
3
रिप गध
ripa gadha
3
गध मनि
gadha mani
40
मनि । स तु समः कला यत्र चतुः स्वराः
mani | sa tu samaḥ kalā yatra catuḥ svarāḥ
13
तुल्यारोहावरोहैकैकहानादपरास्तथा । सरिगममगरिस रिगमपपमगरि गमपधधपमग मपधनिनिधपम
tulyārohāvarohaikaikahānādaparāstathā | sarigamamagarisa rigamapapamagari gamapadhadhapamaga mapadhaninidhapama
41
कला गतागतवती द्विस्वरैकैकहानतः
kalā gatāgatavatī dvisvaraikaikahānataḥ
14
यत्रान्यास्तादृशः स स्यात्प्रेङ्खः सरिरिस रिगगरि गममग मपपम पधधप धनिनिध
yatrānyāstādṛśaḥ sa syātpreṅkhaḥ saririsa rigagari gamamaga mapapama padhadhapa dhaninidha
42
निष्कूजितः पुनः । प्रसादस्य कलां गीत्वा तत्कलादेस्तृतीयकम्
niṣkūjitaḥ punaḥ | prasādasya kalāṃ gītvā tatkalādestṛtīyakam
15
गत्वाद्यगानाद्भवति सरिसगस रिगरिमरि गमगपग मपमधम वधपनिप
gatvādyagānādbhavati sarisagasa rigarimari gamagapaga mapamadhama vadhapanipa
43
श्येनः संवादियुग्मकैः
śyenaḥ saṃvādiyugmakaiḥ
44
क्रमात्सरिगमाद्यैः स्यात् सप रिध गनि मस । कला द्वित्रिचतुःस्वराः । आद्यस्वराद्यास्तिस्रः स्युर्द्वितीयाद्यादयस्तथा
kramātsarigamādyaiḥ syāt sapa ridha gani masa | kalā dvitricatuḥsvarāḥ | ādyasvarādyāstisraḥ syurdvitīyādyādayastathā
17
यत्रासौ क्रम इत्युक्तः सरिसरिगसरिगम रिगरिगमरिगमप गमगमपगमपध मपमपधमपधनि
yatrāsau krama ityuktaḥ sarisarigasarigama rigarigamarigamapa gamagamapagamapadha mapamapadhamapadhani
45
स तूद्घट्टित उच्यते । यत्र स्वरद्वयं गीत्वा पञ्चमाच्चुतरः स्वरान्
sa tūdghaṭṭita ucyate | yatra svaradvayaṃ gītvā pañcamāccutaraḥ svarān
18
अवरोहेत्कला गायेत्तथैकैकोज्झनात्पराः । सरिपमगरि रिगधपमग गमनिधपम
avarohetkalā gāyettathaikaikojjhanātparāḥ | saripamagari rigadhapamaga gamanidhapama
46
दिरुक्ता यदि मन्द्रान्ता मन्द्रादेः स्युः कलास्तदा
diruktā yadi mandrāntā mandrādeḥ syuḥ kalāstadā
13
रञ्जितः सगरिसगरिस रिमगरिमगरि गपमगपमग मधपमधपम पनिधपनिधप
rañjitaḥ sagarisagarisa rimagarimagari gapamagapamaga madhapamadhapama panidhapanidhapa
47
अथ भवेदेष संनिवृत्तप्रवृत्तकः । यत्राद्यपञ्चमौ गीत्वा तुर्यात्त्रीनवरोहति
atha bhavedeṣa saṃnivṛttapravṛttakaḥ | yatrādyapañcamau gītvā turyāttrīnavarohati
20
क्रमात्कला सा यत्रान्यास्तद्वदेकैकहानतः । सपमगरि रिधपमग गनिधपम
kramātkalā sā yatrānyāstadvadekaikahānataḥ | sapamagari ridhapamaga ganidhapama
48
यत्राद्यः स्याद् द्विर्द्वितीयचतुर्थकतृतीयकाः
yatrādyaḥ syād dvirdvitīyacaturthakatṛtīyakāḥ
21
सकृत्कलान्याश्चैकैकहानाद्वेणुरसौ मतः । ससरिमग रिरिगपम गगमधप ममपनिध
sakṛtkalānyāścaikaikahānādveṇurasau mataḥ | sasarimaga ririgapama gagamadhapa mamapanidha
49
गीत्वाद्यौ द्वौ चतुर्थं च यस्यां ताववरोहति
gītvādyau dvau caturthaṃ ca yasyāṃ tāvavarohati
22
सा कलान्याश्च तादृश्यो यत्रासौ ललितस्वरः । सरिमरिस रिगपगरि गमधमग मपनिपम
sā kalānyāśca tādṛśyo yatrāsau lalitasvaraḥ | sarimarisa rigapagari gamadhamaga mapanipama
50
आदिमेन कला यत्र द्विस्वराद्या गतागतैः
ādimena kalā yatra dvisvarādyā gatāgataiḥ
23
स्वरैरेकोत्तरं वृद्धैः स हुङ्कारो निगद्यते । सरिस सरिगरिस सरिगमगरिस सरिगमपमगरिस सरिगमपधपमगरिस सरिगमपधनिधपमगरिस
svarairekottaraṃ vṛddhaiḥ sa huṅkāro nigadyate | sarisa sarigarisa sarigamagarisa sarigamapamagarisa sarigamapadhapamagarisa sarigamapadhanidhapamagarisa
51
ह्रादमाने प्रसन्नान्ता मन्द्रादेस्तु कला मताः
hrādamāne prasannāntā mandrādestu kalā matāḥ
24
सगरिस रिमगरि गपमग मधपम पनिधप
sagarisa rimagari gapamaga madhapama panidhapa
52
यदारोहेऽवरोहे च स्वद्वितीयं परित्यजेत् । चतुःस्वरा समाला तदा स्यादवलोकितः
yadārohe'varohe ca svadvitīyaṃ parityajet | catuḥsvarā samālā tadā syādavalokitaḥ
25
सगममरिस रिमपपगरि गपधधमग मधनिनपम
sagamamarisa rimapapagari gapadhadhamaga madhaninapama
53
एवं सञ्चार्यलङ्कारा आरोहेण प्रदर्शिताः । एतानेवावरोहेण प्राह श्रीकरणाग्रणीः
evaṃ sañcāryalaṅkārā āroheṇa pradarśitāḥ | etānevāvaroheṇa prāha śrīkaraṇāgraṇīḥ
54
अन्येऽपि सप्तालंकारा गीतज्ञैरुपदर्शिताः । तारमन्द्रप्रसन्नश्च मन्द्रतारप्रसन्नकः
anye'pi saptālaṃkārā gītajñairupadarśitāḥ | tāramandraprasannaśca mandratāraprasannakaḥ
55
आवर्तकः सम्प्रदानो विधूतोऽप्युपलोलकः । उल्लासितश्चेति तेषामधुना लक्ष्म कथ्यते
āvartakaḥ sampradāno vidhūto'pyupalolakaḥ | ullāsitaśceti teṣāmadhunā lakṣma kathyate
56
कलास्तेषां द्वितीयाद्याः पूर्वैकैकप्रहाणतः । अष्टमस्वरपर्यन्तमारुह्याद्यं व्रजेद्यदि
kalāsteṣāṃ dvitīyādyāḥ pūrvaikaikaprahāṇataḥ | aṣṭamasvaraparyantamāruhyādyaṃ vrajedyadi
1
तारमन्द्रप्रसन्नोऽयमलङ्कारस्तदोच्यते । संरिगमपधनिस॑सं
tāramandraprasanno'yamalaṅkārastadocyate | saṃrigamapadhanisasaṃ
57
मन्द्रादष्टममुत्प्लुत्य सप्तकस्यावरोहणे
mandrādaṣṭamamutplutya saptakasyāvarohaṇe
2
मन्द्रतारप्रशन्नाख्यमाह माहेश्वरोत्तमः । संस॑निधपमगरिसं
mandratārapraśannākhyamāha māheśvarottamaḥ | saṃsanidhapamagarisaṃ
58
आद्यं द्वितीयमाद्यं च द्विर्द्विर्गीत्वा द्वितीयकम्
ādyaṃ dvitīyamādyaṃ ca dvirdvirgītvā dvitīyakam
3
सकृदाद्यं यत्कलायां गायेदावर्तकस्तु सः । ससरिरिससरिस रिरिगगरिरिगरि गगममगगमग ममपपममपम पपधधपपधप धधनिनिधधनिध
sakṛdādyaṃ yatkalāyāṃ gāyedāvartakastu saḥ | sasaririsasarisa ririgagaririgari gagamamagagamaga mamapapamamapama papadhadhapapadhapa dhadhaninidhadhanidha
59
एतस्यैव कलाऽन्त्यौ द्वौ स्वरौ संत्यज्य गीयते
etasyaiva kalā'ntyau dvau svarau saṃtyajya gīyate
4
यदा तदा सम्प्रदानमलंकारं विदुर्दुधाः । ससरिरिसस रिरिगगरिरि गगममगग ममपपमम पपधधपप धधनिनिधध
yadā tadā sampradānamalaṃkāraṃ vidurdudhāḥ | sasaririsasa ririgagariri gagamamagaga mamapapamama papadhadhapapa dhadhaninidhadha
60
युग्ममेकान्तरितयोस्त्यक्तादप्येवमेव चेत्
yugmamekāntaritayostyaktādapyevameva cet
5
द्विर्द्विः प्रयुज्येत तदा विधूतो बुधसंमतः । सगसग रिमरिम गपगप मधमध पनिपनि
dvirdviḥ prayujyeta tadā vidhūto budhasaṃmataḥ | sagasaga rimarima gapagapa madhamadha panipani
61
कलायामाद्ययोर्युग्मं चेत्तृतीयद्वितीययोः
kalāyāmādyayoryugmaṃ cettṛtīyadvitīyayoḥ
6
द्विर्द्विः प्रयुज्यते तज्ज्ञैरुपलोलस्तदोच्यते । सरिसरिगरिगरि रिगरिगमगमग गमगमपमपम मपमपधपधप पधपधनिधनिध
dvirdviḥ prayujyate tajjñairupalolastadocyate | sarisarigarigari rigarigamagamaga gamagamapamapama mapamapadhapadhapa padhapadhanidhanidha
62
द्विर्गीत्वाऽऽद्यं तृतीयं च प्रथमं च तृतीयकम्
dvirgītvā''dyaṃ tṛtīyaṃ ca prathamaṃ ca tṛtīyakam
7
सकृद्गायेद्यत्कलायां तमुल्लासितमूचिरे । ससगसग रिरिमरिम गगपगप ममधमध पपनिपनि
sakṛdgāyedyatkalāyāṃ tamullāsitamūcire | sasagasaga ririmarima gagapagapa mamadhamadha papanipani
63
इति प्रसिद्धालङ्कारास्त्रिषष्टिरुदिता मया
iti prasiddhālaṅkārāstriṣaṣṭiruditā mayā
64
अनन्तत्वात्तु ते शास्त्रे न सामस्त्येन कीर्तिताः । रक्तिलाभः स्वरज्ञानं वर्णाङ्गानां विचित्रता
anantatvāttu te śāstre na sāmastyena kīrtitāḥ | raktilābhaḥ svarajñānaṃ varṇāṅgānāṃ vicitratā
6
इति प्रयोजनान्याहुरलङ्कारनिरूपणे । इति प्रथमे स्वरगताध्याये षष्ठं वर्णालङ्कारप्रकरणम्
iti prayojanānyāhuralaṅkāranirūpaṇe | iti prathame svaragatādhyāye ṣaṣṭhaṃ varṇālaṅkāraprakaraṇam
1
अथ सप्तमं जातिप्रकरणम् शुद्धाः स्युर्जातयः सप्त ताः षड्जादिस्वराभिधाः । षड्ज्यार्षभी च गान्धारी मध्यमा पञ्चमी तथा
atha saptamaṃ jātiprakaraṇam śuddhāḥ syurjātayaḥ sapta tāḥ ṣaḍjādisvarābhidhāḥ | ṣaḍjyārṣabhī ca gāndhārī madhyamā pañcamī tathā
2
धैवती चाथ नैषादी शुद्धतालक्ष्म कथ्यते । यासाम् नामस्वरो न्यासोऽपन्यासोऽशो ग्रहस्तथा
dhaivatī cātha naiṣādī śuddhatālakṣma kathyate | yāsām nāmasvaro nyāso'panyāso'śo grahastathā
3
तारन्यासविहीनास्ताः पूर्णाः शुद्धाभिधा मताः । विकृता न्यासवर्जैतल्लक्ष्महीना भवन्त्यभूः
tāranyāsavihīnāstāḥ pūrṇāḥ śuddhābhidhā matāḥ | vikṛtā nyāsavarjaitallakṣmahīnā bhavantyabhūḥ
4
सम्पूर्णत्वग्रहांशापन्यासेष्वेकैकवर्जनात् । भवन्ति भेदाश्चत्वारो द्वयोस्त्यागे तु षण्मताः
sampūrṇatvagrahāṃśāpanyāseṣvekaikavarjanāt | bhavanti bhedāścatvāro dvayostyāge tu ṣaṇmatāḥ
5
त्यागे त्रयाणां चत्वार एकस्त्यक्ते चतुष्टये । भेदाः पञ्चदशैवेते षड्ज्याः सद्भिर्निरूपिताः
tyāge trayāṇāṃ catvāra ekastyakte catuṣṭaye | bhedāḥ pañcadaśaivete ṣaḍjyāḥ sadbhirnirūpitāḥ
6
तत्राष्टौ पूर्णताहीनाः सप्त त्वितरवर्जिताः । द्विधा स्युः पूर्णताहीनाः षडवौडुवभेदतः
tatrāṣṭau pūrṇatāhīnāḥ sapta tvitaravarjitāḥ | dvidhā syuḥ pūrṇatāhīnāḥ ṣaḍavauḍuvabhedataḥ
7
अतोऽष्टावधिका आर्षभ्यादिष्वौडुवजातिषु । अतस्त्रयोविंशतिधा षट्सु प्रत्येकमीरिताः
ato'ṣṭāvadhikā ārṣabhyādiṣvauḍuvajātiṣu | atastrayoviṃśatidhā ṣaṭsu pratyekamīritāḥ
8
विकृतानां तु संसर्गाज्जाता एकादश स्मृताः । स्यात्षड्जकैशिकी षड्जोदीच्यवाषड्जमध्यमा
vikṛtānāṃ tu saṃsargājjātā ekādaśa smṛtāḥ | syātṣaḍjakaiśikī ṣaḍjodīcyavāṣaḍjamadhyamā
9
गान्धारोदीच्यवा रक्तगान्धारी कैशिकी तथा । मध्यमोदीच्यवा कार्मारवी गान्धारपञ्चमी
gāndhārodīcyavā raktagāndhārī kaiśikī tathā | madhyamodīcyavā kārmāravī gāndhārapañcamī
10
तथाऽऽन्ध्री नन्दयन्तीति तद्धेतूनधुना ब्रुवे । षाड्जीगान्धारिकायोगाज्जायते षड्जकैशिकी
tathā''ndhrī nandayantīti taddhetūnadhunā bruve | ṣāḍjīgāndhārikāyogājjāyate ṣaḍjakaiśikī
11
षाड्जिकामध्यमाभ्यां तु जायते षड्जमध्यमा । गान्धारीपञ्चमीभ्यां तु जाता गान्धारपञ्चमी
ṣāḍjikāmadhyamābhyāṃ tu jāyate ṣaḍjamadhyamā | gāndhārīpañcamībhyāṃ tu jātā gāndhārapañcamī
12
गान्धार्यार्षभिकाभ्यां तु जातिरान्ध्री प्रजायते । षाड्जी गान्धारिका तद्वद्धैवती मिलितास्त्विमाः
gāndhāryārṣabhikābhyāṃ tu jātirāndhrī prajāyate | ṣāḍjī gāndhārikā tadvaddhaivatī militāstvimāḥ
13
षड्जोदीच्यवतीं जातिं कुर्युः कार्मारवीं पुनः । उत्पादयन्ति नैषादीपञ्चम्यार्षभिका युताः
ṣaḍjodīcyavatīṃ jātiṃ kuryuḥ kārmāravīṃ punaḥ | utpādayanti naiṣādīpañcamyārṣabhikā yutāḥ
14
नन्दयन्तीं तु गान्धारीपञ्चम्यार्षभिका युताः । गान्धारी धैवती षड्जी मध्यमेति युतास्त्विमाः
nandayantīṃ tu gāndhārīpañcamyārṣabhikā yutāḥ | gāndhārī dhaivatī ṣaḍjī madhyameti yutāstvimāḥ
15
गान्धारोदीच्यवां कुर्युर्मध्यमोदीच्यवां पुनः । एता एव विना षड्ज्या पञ्चम्या सह कुर्वते
gāndhārodīcyavāṃ kuryurmadhyamodīcyavāṃ punaḥ | etā eva vinā ṣaḍjyā pañcamyā saha kurvate
16
कुर्युस्ता रक्तगान्धारॐ नैषादी च न धैवती । आर्षभीं धैवतीं त्यक्त्वा पञ्चभ्यः कैशिकी भवेत्
kuryustā raktagāndhāraॐ naiṣādī ca na dhaivatī | ārṣabhīṃ dhaivatīṃ tyaktvā pañcabhyaḥ kaiśikī bhavet
17
चतस्रः षड्जशब्दिन्यो नैषादी धैवती तथा । आर्षभो चेति सप्तैताः षड्जग्रामस्य जातयः
catasraḥ ṣaḍjaśabdinyo naiṣādī dhaivatī tathā | ārṣabho ceti saptaitāḥ ṣaḍjagrāmasya jātayaḥ
18
शेषाः स्युर्मध्यमग्रामे पूर्णत्वाद्यधुनोच्यते । कार्मारव्यथ गान्धारपञ्चमी षड्जकैशिकी
śeṣāḥ syurmadhyamagrāme pūrṇatvādyadhunocyate | kārmāravyatha gāndhārapañcamī ṣaḍjakaiśikī
19
मध्यमोदीच्यवेत्येता नित्यपूर्णाः प्रकीर्तिताः । षड्जी च नन्दयन्त्यान्ध्री गान्धारोदीच्यवेत्यमूः
madhyamodīcyavetyetā nityapūrṇāḥ prakīrtitāḥ | ṣaḍjī ca nandayantyāndhrī gāndhārodīcyavetyamūḥ
20
सम्पूर्णषाडवाः प्राह चतस्रः काश्यपो मुनिः । दशावशिष्टाः सम्पूर्णषाडवौडुविता मताः
sampūrṇaṣāḍavāḥ prāha catasraḥ kāśyapo muniḥ | daśāvaśiṣṭāḥ sampūrṇaṣāḍavauḍuvitā matāḥ
21
पञ्चमीमध्यमाषड्जमध्यमाख्यासु जातिषु । स्वरसाधारणं प्रोक्तं मुनिभिर्भरतादिभिः
pañcamīmadhyamāṣaḍjamadhyamākhyāsu jātiṣu | svarasādhāraṇaṃ proktaṃ munibhirbharatādibhiḥ
22
अंशेषु समपेष्वेतद्यथास्वनियमाद्भवेत् । एतदल्पनिगास्वाहुः कम्बलाश्चतरादयः
aṃśeṣu samapeṣvetadyathāsvaniyamādbhavet | etadalpanigāsvāhuḥ kambalāścatarādayaḥ
23
अल्पद्विश्रुतिके रागभाषादावपि तन्मतम् । निगयोरंशयोः षड्जमध्यमायां न तद्भवेत्
alpadviśrutike rāgabhāṣādāvapi tanmatam | nigayoraṃśayoḥ ṣaḍjamadhyamāyāṃ na tadbhavet
24
विकृता एव तत्रापि स्वरसाधारणाश्रयाः । एकांशा नन्दयन्ती च मध्यमोदीच्यवा तथा
vikṛtā eva tatrāpi svarasādhāraṇāśrayāḥ | ekāṃśā nandayantī ca madhyamodīcyavā tathā
25
गान्धारपञ्चमीत्येतास्तिस्रो द्व्यंशास्तु धैवती । गान्धारोदीच्यवा वाथ पञ्चमीत्युदिता इमाः
gāndhārapañcamītyetāstisro dvyaṃśāstu dhaivatī | gāndhārodīcyavā vātha pañcamītyuditā imāḥ
26
नैषाद्यार्षभिकाषड्जकैशिक्यस्त्र्यंशिका मताः । आन्ध्रोकार्मारवीषड्जोदीच्यवाश्चतुरंशिकाः
naiṣādyārṣabhikāṣaḍjakaiśikyastryaṃśikā matāḥ | āndhrokārmāravīṣaḍjodīcyavāścaturaṃśikāḥ
27
पञ्चांशा रक्तगान्धारी गान्धारी मध्यमा तथा । षाड्जीत्येताश्चतस्रः स्युः षडंशैकैव कैशिकी
pañcāṃśā raktagāndhārī gāndhārī madhyamā tathā | ṣāḍjītyetāścatasraḥ syuḥ ṣaḍaṃśaikaiva kaiśikī
28
सप्तांशा सूरिभिः षड्जमध्यमा परिकीर्तिता । इति त्रिषष्टिरंशाः स्युर्जातिष्वष्टादशस्विमे
saptāṃśā sūribhiḥ ṣaḍjamadhyamā parikīrtitā | iti triṣaṣṭiraṃśāḥ syurjātiṣvaṣṭādaśasvime
29
ग्रहांशतारमन्द्राश्च न्यासापन्यासकौ तथा । अपि संन्यासविन्यासौ बहुत्वं चाल्पता ततः
grahāṃśatāramandrāśca nyāsāpanyāsakau tathā | api saṃnyāsavinyāsau bahutvaṃ cālpatā tataḥ
30
एतान्यन्तरमार्गेण सह लक्ष्माणि जातिषु । षाडवोडुविते क्वापीत्येवमाहुस्त्रयोदश
etānyantaramārgeṇa saha lakṣmāṇi jātiṣu | ṣāḍavoḍuvite kvāpītyevamāhustrayodaśa
31
गीतादिनिहितस्तत्र स्वरो ग्रह इतीरितः । तत्रांशग्रहयोरन्यतरोक्तावुभयग्रहः
gītādinihitastatra svaro graha itīritaḥ | tatrāṃśagrahayoranyataroktāvubhayagrahaḥ
32
यो रक्तिव्यञ्जको गेये यत्संवाद्यनुवादिनौ । विदार्यां बहुलौ यस्मात्तारमन्द्रव्यवस्थितिः
yo raktivyañjako geye yatsaṃvādyanuvādinau | vidāryāṃ bahulau yasmāttāramandravyavasthitiḥ
33
यः स्वयं यस्य संवादी चानुवादी स्वरोऽपरः । न्यासापन्यासविन्याससंन्यासग्रहतां गतः
yaḥ svayaṃ yasya saṃvādī cānuvādī svaro'paraḥ | nyāsāpanyāsavinyāsasaṃnyāsagrahatāṃ gataḥ
34
प्रयोगे बहुलः स स्याद्वाद्यंशो योग्यतावशात् । बहुलत्वं प्रयोगेषु व्यापकं त्वंशलक्षणम्
prayoge bahulaḥ sa syādvādyaṃśo yogyatāvaśāt | bahulatvaṃ prayogeṣu vyāpakaṃ tvaṃśalakṣaṇam
35
मध्यमे सप्तकेंऽशः स्यात्तस्मात्तारस्थितात्परान् । स्वरांश्चतुर आरोहेदेष तारावधिः परः
madhyame saptakeṃ'śaḥ syāttasmāttārasthitātparān | svarāṃścatura ārohedeṣa tārāvadhiḥ paraḥ
36
अर्वाक्तु कामचारः स्यात्तारे लुप्तोऽपि गण्यते । आतारषड्जमारोहो नन्दयन्त्यां प्रकीर्तितः
arvāktu kāmacāraḥ syāttāre lupto'pi gaṇyate | ātāraṣaḍjamāroho nandayantyāṃ prakīrtitaḥ
37
मध्यस्थानस्थितादंशादामन्द्रस्थांशमाव्रजेत् । आमन्द्रन्यासमथवा तदधःस्थरिधावपि
madhyasthānasthitādaṃśādāmandrasthāṃśamāvrajet | āmandranyāsamathavā tadadhaḥstharidhāvapi
38
एषा मन्द्रगतेः सीमा ततोऽर्वाक्कामचारिता । गीते समाप्तिकृन्न्यास एकविंशतिधा च सः
eṣā mandragateḥ sīmā tato'rvākkāmacāritā | gīte samāptikṛnnyāsa ekaviṃśatidhā ca saḥ
39
षाड्ज्यादीनां तु सप्तानां न्यासः स्यान्नामकृत्स्वरः । द्वौ नामकारिणौ षड्जमध्यमायां तु तौ मतौ
ṣāḍjyādīnāṃ tu saptānāṃ nyāsaḥ syānnāmakṛtsvaraḥ | dvau nāmakāriṇau ṣaḍjamadhyamāyāṃ tu tau matau
40
उदीच्यवात्रयं मान्तं निपगान्ता तु कैशिकी । कार्मारवी पञ्चमान्ता गान्ताः पञ्चापराः स्मृताः
udīcyavātrayaṃ māntaṃ nipagāntā tu kaiśikī | kārmāravī pañcamāntā gāntāḥ pañcāparāḥ smṛtāḥ
41
अपन्यासस्वरः स स्याद्यो विदारीसमापकः । कार्मारव्यां च नैषाद्यामान्ध्रीमध्यमयोस्तथा
apanyāsasvaraḥ sa syādyo vidārīsamāpakaḥ | kārmāravyāṃ ca naiṣādyāmāndhrīmadhyamayostathā
42
आर्षभ्यां च स्वरा येंऽशास्तेऽपन्यासाः प्रकीर्तिताः । उदीच्यवानां त्रितयेऽपन्यासौ षड्जधैवतौ
ārṣabhyāṃ ca svarā yeṃ'śāste'panyāsāḥ prakīrtitāḥ | udīcyavānāṃ tritaye'panyāsau ṣaḍjadhaivatau
43
मध्यमो रक्तगान्धार्यां गान्धार्यां षड्जपञ्चमौ । सनिपाः षड्जकैशिक्यां पञ्चम्यां निरिपाः स्मृताः
madhyamo raktagāndhāryāṃ gāndhāryāṃ ṣaḍjapañcamau | sanipāḥ ṣaḍjakaiśikyāṃ pañcamyāṃ niripāḥ smṛtāḥ
44
रिपौ गान्धारपञ्चम्यां षड्ज्यां गान्धारपञ्चमौ । धैवत्यां रिमधाः प्रोक्ता नन्दयन्त्यां मपौ मतौ
ripau gāndhārapañcamyāṃ ṣaḍjyāṃ gāndhārapañcamau | dhaivatyāṃ rimadhāḥ proktā nandayantyāṃ mapau matau
45
रिवर्ज्याः षट् च कैशिक्यां सप्तापीत्यूचिरे परे । सप्तस्वरापन्यासां तु भाषन्ते षड्जमध्यमाम्
rivarjyāḥ ṣaṭ ca kaiśikyāṃ saptāpītyūcire pare | saptasvarāpanyāsāṃ tu bhāṣante ṣaḍjamadhyamām
46
अत्र येंऽशा अपन्यासास्ते स्युरेकोनविंशतिः । सप्तत्रिंशत्परे ते च षट्पञ्चाशत्तु संयुताः
atra yeṃ'śā apanyāsāste syurekonaviṃśatiḥ | saptatriṃśatpare te ca ṣaṭpañcāśattu saṃyutāḥ
47
कैशिक्यां सप्तपक्षे तान्सप्तपञ्चाशतं विदुः । अंशाविवादी गीतस्याद्यविदारीसमाप्तिकृत्
kaiśikyāṃ saptapakṣe tānsaptapañcāśataṃ viduḥ | aṃśāvivādī gītasyādyavidārīsamāptikṛt
48
संन्यासॐऽशाविवाद्येव विन्यासः स तु कथ्यते । यो विदारीभागरूपपदप्रान्तेऽवतिष्ठते
saṃnyāsaॐ'śāvivādyeva vinyāsaḥ sa tu kathyate | yo vidārībhāgarūpapadaprānte'vatiṣṭhate
49
अलङ्घनात्तथाऽभ्यासाद्बहुत्वं द्विविधं मतम् । पर्यायांशे स्थितं तच्च वादिसंवादिनोरपि
alaṅghanāttathā'bhyāsādbahutvaṃ dvividhaṃ matam | paryāyāṃśe sthitaṃ tacca vādisaṃvādinorapi
50
अल्पत्वं च द्विधा प्रोक्तमनभ्यासाच्च लङ्खनात् । अनभ्यासस्त्वनंशेषु प्रायो लोप्येष्वपोष्यते
alpatvaṃ ca dvidhā proktamanabhyāsācca laṅkhanāt | anabhyāsastvanaṃśeṣu prāyo lopyeṣvapoṣyate
51
ईषत्स्पर्शो लङ्घने स्यात्प्रायस्तल्लोप्यगोचरम् । उशन्ति तदनंशेऽपि क्वचिद्गीतविशारदाः
īṣatsparśo laṅghane syātprāyastallopyagocaram | uśanti tadanaṃśe'pi kvacidgītaviśāradāḥ
52
न्यासादिस्थानमुज्झित्वा मध्ये मध्येऽल्पतायुजाम् । स्वराणां या विचित्रस्वकारिण्यंशादिसंगतिः
nyāsādisthānamujjhitvā madhye madhye'lpatāyujām | svarāṇāṃ yā vicitrasvakāriṇyaṃśādisaṃgatiḥ
53
अनभ्यासैः क्वचित्क्वापि लङ्घनैरेव केवलैः । कृता साऽन्तरमार्गः स्यात्प्रायो विकृतजातिषु
anabhyāsaiḥ kvacitkvāpi laṅghanaireva kevalaiḥ | kṛtā sā'ntaramārgaḥ syātprāyo vikṛtajātiṣu
54
षडवन्ति प्रयोगं ये स्वरास्ते षडवा मताः । षट्स्वरं तेषु जातत्वाद्गीतं षाडवमुच्यते
ṣaḍavanti prayogaṃ ye svarāste ṣaḍavā matāḥ | ṣaṭsvaraṃ teṣu jātatvādgītaṃ ṣāḍavamucyate
55
वान्ति यान्त्युडवोऽत्रेति व्योमोक्तमुडुवं बुधैः । पञ्चमं तच्च भूतेषु पञ्चसंख्या तदुद्भवा
vānti yāntyuḍavo'treti vyomoktamuḍuvaṃ budhaiḥ | pañcamaṃ tacca bhūteṣu pañcasaṃkhyā tadudbhavā
56
औडुवी साऽस्ति येषां च स्वरास्ते त्वौडुवा मताः । ते संजाता यत्र गीते तदौडुवितमुच्यते
auḍuvī sā'sti yeṣāṃ ca svarāste tvauḍuvā matāḥ | te saṃjātā yatra gīte tadauḍuvitamucyate
57
तत्सम्बन्धादौडुवं च पञ्चस्वरमिदं विदुः । क्रमादल्पाल्पतरते षाडवौडुवकारिणोः
tatsambandhādauḍuvaṃ ca pañcasvaramidaṃ viduḥ | kramādalpālpatarate ṣāḍavauḍuvakāriṇoḥ
58
सम्पूर्णत्वदशायां स्तः पञ्चम्यां तु विपर्ययः । वचनं विधिरप्राप्ताविहाल्पत्वबहुत्वयोः
sampūrṇatvadaśāyāṃ staḥ pañcamyāṃ tu viparyayaḥ | vacanaṃ vidhiraprāptāvihālpatvabahutvayoḥ
59
परिसंख्या द्वयोः प्राप्तावेकस्यातिशयाय यत् । अथ प्रत्येकमेतासां जातीनां लक्ष्म कथ्यते
parisaṃkhyā dvayoḥ prāptāvekasyātiśayāya yat | atha pratyekametāsāṃ jātīnāṃ lakṣma kathyate
60
षाड्ज्यामंशाः स्वराः पञ्च निषादर्षभवर्जिताः । निलोपात्षाडवं सोऽत्र पूर्णत्वे काकली क्वचित्
ṣāḍjyāmaṃśāḥ svarāḥ pañca niṣādarṣabhavarjitāḥ | nilopātṣāḍavaṃ so'tra pūrṇatve kākalī kvacit
61
सगयोः सधयोश्चात्र संगतिर्बहुलस्तु गः । गान्धारेंऽशे न नेर्लोपो मूर्च्छना धैवतादिका
sagayoḥ sadhayoścātra saṃgatirbahulastu gaḥ | gāndhāreṃ'śe na nerlopo mūrcchanā dhaivatādikā
62
त्रिधा तालः पञ्चपाणिरत्र चैककलादिकः । क्रमान्मार्गाश्चित्रवृत्तिदक्षिणा गीतयः पुनः
tridhā tālaḥ pañcapāṇiratra caikakalādikaḥ | kramānmārgāścitravṛttidakṣiṇā gītayaḥ punaḥ
63
मागधी संभाविता च पृथुलेति क्रमादिमाः । नैष्क्रामिकध्रुवायां च प्रथमे प्रेक्षणे स्मृतः
māgadhī saṃbhāvitā ca pṛthuleti kramādimāḥ | naiṣkrāmikadhruvāyāṃ ca prathame prekṣaṇe smṛtaḥ
1
विनियोगो द्वादशात्र कला अष्टलघुः कला । अस्यां षाड्ज्यां षड्जो न्यासः । गान्धारपञ्चमावपन्यासौ । वराटी दृश्यते । अस्याः प्रस्तारः षाड्जी
viniyogo dvādaśātra kalā aṣṭalaghuḥ kalā | asyāṃ ṣāḍjyāṃ ṣaḍjo nyāsaḥ | gāndhārapañcamāvapanyāsau | varāṭī dṛśyate | asyāḥ prastāraḥ ṣāḍjī
64
तं भवललाटनयनाम्बुजाधिकं नगसूनुप्रणयकेलिसमुद्भवम् । सरसकृततिलकपङ्कानुलेपनं प्रणमामि कामदेहेन्धनानलम् ॥ आर्षभ्यां तु त्रयॐऽशाः स्युर्निषादर्षभधैवताः
taṃ bhavalalāṭanayanāmbujādhikaṃ nagasūnupraṇayakelisamudbhavam | sarasakṛtatilakapaṅkānulepanaṃ praṇamāmi kāmadehendhanānalam || ārṣabhyāṃ tu trayaॐ'śāḥ syurniṣādarṣabhadhaivatāḥ
65
द्विश्रुत्योः संगतिः शेषैर्लङ्घनं पञ्चमस्य च । षाडवं षड्जलोपेन सपलोपादिहौडुवम्
dviśrutyoḥ saṃgatiḥ śeṣairlaṅghanaṃ pañcamasya ca | ṣāḍavaṃ ṣaḍjalopena sapalopādihauḍuvam
66
मूर्च्छना पञ्चमादिश्च तालश्चच्चत्पुटो मतः । अष्टौ कला भवन्तीह विनियोगस्तु पूर्ववत्
mūrcchanā pañcamādiśca tālaścaccatpuṭo mataḥ | aṣṭau kalā bhavantīha viniyogastu pūrvavat
2
अस्यामार्षभ्यामृषभो न्यासः । अंशा एवापन्यासाः । देशोमधुकयौ दृश्येते । अस्याः प्रस्तारः
asyāmārṣabhyāmṛṣabho nyāsaḥ | aṃśā evāpanyāsāḥ | deśomadhukayau dṛśyete | asyāḥ prastāraḥ
1
आर्षभी री गा सा रिग मा रिम गा रिरि
ārṣabhī rī gā sā riga mā rima gā riri
0
गु ण लो
gu ṇa lo
0
च ना
ca nā
2
धि री री निध निध गा रिम मा पनि
dhi rī rī nidha nidha gā rima mā pani
0
क म न
ka ma na
3
न्त म म र मा धा नी धा पा पा सा गा
nta ma ma ra mā dhā nī dhā pā pā sā gā
0
म ज र म
ma ja ra ma
4
क्ष य नी धनि री गरि सध॑ गरि री री
kṣa ya nī dhani rī gari sadha gari rī rī
0
म जे
ma je
5
री मा गरि सधं सस रि रिग मम
rī mā gari sadhaṃ sasa ri riga mama
0
प्र ण
pra ṇa
6
मि दिव्य निध पा री री रिप गरि सधं सा
mi divya nidha pā rī rī ripa gari sadhaṃ sā
0
म णि द
ma ṇi da
0
र्प णा
rpa ṇā
7
म रिस रिस रिग रिग मा मा मा गरि
ma risa risa riga riga mā mā mā gari
0
ल नि के
la ni ke
8
पा नि री मा गरि तधं गरि गरि
pā ni rī mā gari tadhaṃ gari gari
0
भ व म मे
bha va ma me
67
यं मुणलोचनाधिकमनन्तममरमजरमक्षयमजेयम् । प्रणमामि दिव्यमणिदर्पणामलनिकेतं भवममेयम् ॥ पञ्चांशा रिधवर्ज्याः स्युर्गान्धार्यां संगतिः पुनः । न्यासांशाम्यां तदन्येषां त्रैदतादृषभं व्रजेत्
yaṃ muṇalocanādhikamanantamamaramajaramakṣayamajeyam | praṇamāmi divyamaṇidarpaṇāmalaniketaṃ bhavamameyam || pañcāṃśā ridhavarjyāḥ syurgāndhāryāṃ saṃgatiḥ punaḥ | nyāsāṃśāmyāṃ tadanyeṣāṃ traidatādṛṣabhaṃ vrajet
68
रिलोपरिधलोपाभ्यां षाडवौडुविते क्रमात् । पञ्चमः षाडवद्वेषी निसमध्यमपञ्चमाः
riloparidhalopābhyāṃ ṣāḍavauḍuvite kramāt | pañcamaḥ ṣāḍavadveṣī nisamadhyamapañcamāḥ
69
अंशा द्विषन्त्यौडुवितं कलाः षोडश कीर्तिताः । मूर्च्छना धैवतादिः स्यात्तालश्चच्चत्पुटो मतः
aṃśā dviṣantyauḍuvitaṃ kalāḥ ṣoḍaśa kīrtitāḥ | mūrcchanā dhaivatādiḥ syāttālaścaccatpuṭo mataḥ
3
विनियोगो ध्रुवागाने तृतीयप्रेक्षणे भवेत् । अस्यां गान्धार्यां गान्धारो न्यासः । पड्जपञ्चमावपन्यासौ । गान्धारपञ्चमदेशीवेलावल्यो दृश्यन्ते । अस्याः प्रस्तारः -- गान्धारी
viniyogo dhruvāgāne tṛtīyaprekṣaṇe bhavet | asyāṃ gāndhāryāṃ gāndhāro nyāsaḥ | paḍjapañcamāvapanyāsau | gāndhārapañcamadeśīvelāvalyo dṛśyante | asyāḥ prastāraḥ -- gāndhārī
1
गा गा सा नीं सा गा गा गा
gā gā sā nīṃ sā gā gā gā
2
गा गम पा पा धप मा निध निस॑
gā gama pā pā dhapa mā nidha nisa
0
र ज नि व धू
ra ja ni va dhū
3
मु ख निध पनि मा मपरि गा गा गा गा
mu kha nidha pani mā mapari gā gā gā gā
0
भ्र म
bhra ma
4
गा गम पा पा धप मा निध निस॑
gā gama pā pā dhapa mā nidha nisa
0
नि शा म य व रो
ni śā ma ya va ro
5
रु निध पनि मा मपरि मा गा मा सा
ru nidha pani mā mapari mā gā mā sā
0
त व मु ख वि ला
ta va mu kha vi lā
6
स गा सा गा गा गा गम गा गा
sa gā sā gā gā gā gama gā gā
0
व पु श्चा रु
va pu ścā ru
7
म म ल गा गम पा पा धप मा निध निस॑
ma ma la gā gama pā pā dhapa mā nidha nisa
0
मृ दु कि र ण
mṛ du ki ra ṇa
8
निध पनि मा मपरि गा गा गा गा
nidha pani mā mapari gā gā gā gā
0
म मृ त भ वं
ma mṛ ta bha vaṃ
9
री गा मा पध री गा सा सा
rī gā mā padha rī gā sā sā
10
र ज त गि रि शि ख र नीं नीं नीं नीं नीं नीं नीं नीं
ra ja ta gi ri śi kha ra nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ
0
म णि श क ल शं
ma ṇi śa ka la śaṃ
11
ख गा गम पा पा धप मा निध निस॑
kha gā gama pā pā dhapa mā nidha nisa
0
व र यु व ति दं
va ra yu va ti daṃ
12
त निध पनि मा मपरि गा गा गा गा
ta nidha pani mā mapari gā gā gā gā
0
क्ति नि भं
kti ni bhaṃ
0
नी नी पा नो गा मा गा सा प्र ण मा
nī nī pā no gā mā gā sā pra ṇa mā
14
मि प्र ण य गा सा गा गा गा गम गा गा
mi pra ṇa ya gā sā gā gā gā gama gā gā
0
र ति क ल ह र व नु गा पा मा मा निध निस॑ निध पनि दं
ra ti ka la ha ra va nu gā pā mā mā nidha nisa nidha pani daṃ
0
मा परिग गा गा गा गा गा गा श शि
mā pariga gā gā gā gā gā gā śa śi
70
एतं रजनिवधूमुखविभ्रमदं निशामय वरोरु भवमुस्रविलासवपुश्चारुममलमृदुकिरणममृतभवम् । रजतगिरिशिखरमणिशकलशङ्खवरयुवतिदन्तपङ्क्तिनिभं प्रणमामि प्रणयरतिकलहरवनुदं शशिनम् ॥ पञ्चांशा मध्यमायां स्युरगान्धारनिषादकाः
etaṃ rajanivadhūmukhavibhramadaṃ niśāmaya varoru bhavamusravilāsavapuścārumamalamṛdukiraṇamamṛtabhavam | rajatagiriśikharamaṇiśakalaśaṅkhavarayuvatidantapaṅktinibhaṃ praṇamāmi praṇayaratikalaharavanudaṃ śaśinam || pañcāṃśā madhyamāyāṃ syuragāndhāraniṣādakāḥ
71
षड्जमध्यमबाहुल्यं गान्धारोऽल्पोऽत्र षाडवम् । गलोपान्निगलोपेन त्वौडुवं स्यात्कलाष्टकम्
ṣaḍjamadhyamabāhulyaṃ gāndhāro'lpo'tra ṣāḍavam | galopānnigalopena tvauḍuvaṃ syātkalāṣṭakam
72
ऋषभादिर्मूर्च्छना स्यात्तालश्चच्चत्पुटो मतः । विनियोगो ध्रुवागाने द्वितीयप्रेक्षणे भवेत्
ṛṣabhādirmūrcchanā syāttālaścaccatpuṭo mataḥ | viniyogo dhruvāgāne dvitīyaprekṣaṇe bhavet
4
अस्यां मध्यमायां मध्यमो न्यासः । अंशा एवापन्यासाः । चोक्षषाडवदेश्यान्धाल्यो दृश्यन्ते । अस्याः प्रस्तारः-- मध्यमा
asyāṃ madhyamāyāṃ madhyamo nyāsaḥ | aṃśā evāpanyāsāḥ | cokṣaṣāḍavadeśyāndhālyo dṛśyante | asyāḥ prastāraḥ-- madhyamā
1
मा मा मा मा पा धनि नी धप
mā mā mā mā pā dhani nī dhapa
0
तु भ व मू
tu bha va mū
2
मा पम मा सा मा गा री री
mā pama mā sā mā gā rī rī
0
र्ध जा
rdha jā
0
न न
na na
3
पा मा रिम गम मा मा मा मा
pā mā rima gama mā mā mā mā
0
कि री ट
ki rī ṭa
0
मा॑ निष निस॑ निध पम पघ मा मा म णि द
mā niṣa nisa nidha pama pagha mā mā ma ṇi da
0
र्प
rpa
0
नीं नीं री री नीं री री पा गौ ं! री
nīṃ nīṃ rī rī nīṃ rī rī pā gau ṃ! rī
0
क र प
ka ra pa
6
नीं मप मा मा सा सा सा सा
nīṃ mapa mā mā sā sā sā sā
0
ल्ल वां
lla vāṃ
0
गु लि
gu li
7
सु ग॑ नी सा॑ गा॑ धप मा धनि सा॑
su ga nī sā gā dhapa mā dhani sā
0
जि तं पा सा॑ पा निधप मा मा मा मा सु कि र
ji taṃ pā sā pā nidhapa mā mā mā mā su ki ra
4
पातु भवमूर्धजाननकिरीटमणिदर्पणम् । गौरीकरपल्लवाङ्गुलिसुतेजितं सुकिरनम्
pātu bhavamūrdhajānanakirīṭamaṇidarpaṇam | gaurīkarapallavāṅgulisutejitaṃ sukiranam
73
रिपावंशौ तु पञ्चम्यां सगमाः स्वल्पका मताः । रिमयोः संगतिर्गच्छेत्पूर्णत्वे गान्निषादकम्
ripāvaṃśau tu pañcamyāṃ sagamāḥ svalpakā matāḥ | rimayoḥ saṃgatirgacchetpūrṇatve gānniṣādakam
74
क्रमाद्गेन निगाभ्यां च षाडवौडुवता मता । ऋषभॐऽशस्त्वौडुवितं द्वेष्ट्यष्टौ च कला मताः
kramādgena nigābhyāṃ ca ṣāḍavauḍuvatā matā | ṛṣabhaॐ'śastvauḍuvitaṃ dveṣṭyaṣṭau ca kalā matāḥ
5
मुर्च्छनादि तु पूर्वावत्प्रेक्षणं तु तृतीयकम् । अस्यां पञ्चम्यां पञ्चमो न्यासः । ऋषभपञ्चममिषादा अपन्पासाः । चोक्षपञ्चमदेश्यान्षाल्यो दृश्यन्ते । अस्याः प्रस्तारः-- पञ्चमी
murcchanādi tu pūrvāvatprekṣaṇaṃ tu tṛtīyakam | asyāṃ pañcamyāṃ pañcamo nyāsaḥ | ṛṣabhapañcamamiṣādā apanpāsāḥ | cokṣapañcamadeśyānṣālyo dṛśyante | asyāḥ prastāraḥ-- pañcamī
1
पा धनि नी नी मा नी मा पा
pā dhani nī nī mā nī mā pā
0
ह रं मू
ha raṃ mū
0
र्घ जा
rgha jā
2
न गा गा सा सा मां मां पां पां
na gā gā sā sā māṃ māṃ pāṃ pāṃ
0
नं म हे
naṃ ma he
3
श म म र पां पां धां नीं नीं नी गा सा
śa ma ma ra pāṃ pāṃ dhāṃ nīṃ nīṃ nī gā sā
0
प ति बा
pa ti bā
0
हु स्तं
hu staṃ
4
भ पा मा धा नी निध पा पा पा
bha pā mā dhā nī nidha pā pā pā
0
न म नं
na ma naṃ
5
पा पा री॑ री॑ री॑ री॑ री॑ री॑
pā pā rī rī rī rī rī rī
0
प्र ण मा
pra ṇa mā
6
मि पु रु ष मां निंग सा सध नी नीं नी नी
mi pu ru ṣa māṃ niṃga sā sadha nī nīṃ nī nī
0
मु ख प द्म
mu kha pa dma
0
क्ष्मी सा॑ सा॑ सा॑ मा पा पा पा पा ह र मं
kṣmī sā sā sā mā pā pā pā pā ha ra maṃ
0
बि का
bi kā
0
प धा मा धा नी पा पा पा पा ति म जे
pa dhā mā dhā nī pā pā pā pā ti ma je
75
हरं मूर्धजाननं महेशममरपतिबाहुस्तम्भनमनन्तम् । तं प्रणमामि पुरुषमुखपद्मलक्ष्मीहरमम्बिकापतिमजेमम् ॥ स्तो धैवत्यां रिधावंशौ लङ्घ्यावारोहिणौ सपौ
haraṃ mūrdhajānanaṃ maheśamamarapatibāhustambhanamanantam | taṃ praṇamāmi puruṣamukhapadmalakṣmīharamambikāpatimajemam || sto dhaivatyāṃ ridhāvaṃśau laṅghyāvārohiṇau sapau
76
पलोपात्षाडवं प्रोक्तमौडुवं सपलोपतः । ऋषभादिर्मूर्च्छना स्यात्तालो मार्गश्च गीतयः
palopātṣāḍavaṃ proktamauḍuvaṃ sapalopataḥ | ṛṣabhādirmūrcchanā syāttālo mārgaśca gītayaḥ
6
विनियोगश्च षाड्जीवत्कला द्वादश कीर्तिताः । अस्यां धैवत्यां धैवतो न्यासः । ऋषभमध्यमधैवता अपन्यासाः । चोक्षकैशिकदेशीसिंहल्यो दृश्यन्ते । अस्याः प्रस्तारः-- धैवती
viniyogaśca ṣāḍjīvatkalā dvādaśa kīrtitāḥ | asyāṃ dhaivatyāṃ dhaivato nyāsaḥ | ṛṣabhamadhyamadhaivatā apanyāsāḥ | cokṣakaiśikadeśīsiṃhalyo dṛśyante | asyāḥ prastāraḥ-- dhaivatī
0
धा धा निध पध मा मा मा मा त रु णा
dhā dhā nidha padha mā mā mā mā ta ru ṇā
0
म लें
ma leṃ
2
दु धा धा निध निस॑ सा॑ सा॑ सा॑ सा॑
du dhā dhā nidha nisa sā sā sā sā
0
म णि भू
ma ṇi bhū
0
षि ता
ṣi tā
3
म सध धा पा मध धा निध धनि धा
ma sadha dhā pā madha dhā nidha dhani dhā
0
ल शि रो
la śi ro
4
सा सा रिग रिग सा रिग सा सा
sā sā riga riga sā riga sā sā
0
भु ज गा
bhu ja gā
0
धि पै
dhi pai
5
क धां धां नीं पां धां पां मां मां
ka dhāṃ dhāṃ nīṃ pāṃ dhāṃ pāṃ māṃ māṃ
0
कुं
kuṃ
0
ड ल वि ला
ḍa la vi lā
0
स घां धां पां मंधं धां निंधं धंनिं धां कृ त शो
sa ghāṃ dhāṃ pāṃ maṃdhaṃ dhāṃ niṃdhaṃ dhaṃniṃ dhāṃ kṛ ta śo
0
धा धा निस॑ निस॑ निध पा पा पा न ग सू
dhā dhā nisa nisa nidha pā pā pā na ga sū
0
नु ल
nu la
8
क्ष्मी रिग सा सा सा नीं नीं नीं नीं
kṣmī riga sā sā sā nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ
0
दे हा
de hā
0
र्ध मि
rdha mi
9
श्रि सा रिग रिग सा नीं सा धां धां
śri sā riga riga sā nīṃ sā dhāṃ dhāṃ
0
त श री
ta śa rī
10
रीं गंरिं मंगं मां मां मां मां मां
rīṃ gaṃriṃ maṃgaṃ māṃ māṃ māṃ māṃ māṃ
0
प्र ण मा
pra ṇa mā
0
मि भू
mi bhū
11
त नी नी धा धा पा रिग सा रिग
ta nī nī dhā dhā pā riga sā riga
0
प हा
pa hā
12
र पा धा सा मा धा नी धा धा
ra pā dhā sā mā dhā nī dhā dhā
0
प रि तु
pa ri tu
0
ष्टं
ṣṭaṃ
77
तरुणामलेन्दुमणिभूषितामलशिरोजं भुजगाधिपैककुण्डलविलासकृतशोभम् । नगसूनुलक्ष्मीदेहार्धमिश्रितशरीरं प्रणमामि भूतगीतोपहारपरितुष्टम् ॥ नैषाद्यां निरिगा अंशा अनंशाबहुलाः स्मृताः
taruṇāmalendumaṇibhūṣitāmalaśirojaṃ bhujagādhipaikakuṇḍalavilāsakṛtaśobham | nagasūnulakṣmīdehārdhamiśritaśarīraṃ praṇamāmi bhūtagītopahāraparituṣṭam || naiṣādyāṃ nirigā aṃśā anaṃśābahulāḥ smṛtāḥ
78
षाडवौडुवलङ्घ्याः स्युः पूर्वावद्विनियोजनम् । चच्चत्पुटः षोडशात्र कला गादिश्च मूर्च्छना
ṣāḍavauḍuvalaṅghyāḥ syuḥ pūrvāvadviniyojanam | caccatpuṭaḥ ṣoḍaśātra kalā gādiśca mūrcchanā
7
अस्यां नैषाद्यां निषादो न्यासः । अंशा एवापन्यासाः । चोक्ष- साधारितदेशीवेलावल्यो दृश्यन्ते । अस्याः प्रस्तारः-- नैषादी
asyāṃ naiṣādyāṃ niṣādo nyāsaḥ | aṃśā evāpanyāsāḥ | cokṣa- sādhāritadeśīvelāvalyo dṛśyante | asyāḥ prastāraḥ-- naiṣādī
1
नी नी नी नी सा॑ धा नी नी
nī nī nī nī sā dhā nī nī
0
सु र वं
su ra vaṃ
2
दि त पा मा सा धां नीं नीं नीं नीं
di ta pā mā sā dhāṃ nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ
0
म हि ष म हा
ma hi ṣa ma hā
स्वरगताध्यायः (cont. 4)
0
सु र सा सा गा गा नी नी धा नी म थ न मु मा
su ra sā sā gā gā nī nī dhā nī ma tha na mu mā
0
प तिं सा॑ सा॑ धा नी नी नी नी नी भो
pa tiṃ sā sā dhā nī nī nī nī nī bho
0
ग यु तं
ga yu taṃ
5
सा सा गा गा मां मां मां मां
sā sā gā gā māṃ māṃ māṃ māṃ
0
न ग सु त का
na ga su ta kā
6
मि नी नीं पां धां पां मां मां मां मां
mi nī nīṃ pāṃ dhāṃ pāṃ māṃ māṃ māṃ māṃ
0
व्य वि शे
vya vi śe
7
ष क री॑ गा॑ सा॑ सा॑ री॑ गा॑ नी नी
ṣa ka rī gā sā sā rī gā nī nī
0
च क शु भ न ख नी नी पा धनि नी नी नी नी द
ca ka śu bha na kha nī nī pā dhani nī nī nī nī da
0
र्प ण कं
rpa ṇa kaṃ
9
सा सा गा सा मा मा मा मा
sā sā gā sā mā mā mā mā
10
अ हि मु ख म णि ख चि मां मां मां मां नीं धां मां मां
a hi mu kha ma ṇi kha ci māṃ māṃ māṃ māṃ nīṃ dhāṃ māṃ māṃ
0
ज्ज्व ल नू
jjva la nū
11
पु र धा धा नी नी री गा मां मां
pu ra dhā dhā nī nī rī gā māṃ māṃ
0
बा ल
bā la
0
भु जं ग
bhu jaṃ ga
12
म मां मां पां धां नीं नीं नीं नीं
ma māṃ māṃ pāṃ dhāṃ nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ
13
र व क लि तं पां पां नीं नीं री री री री
ra va ka li taṃ pāṃ pāṃ nīṃ nīṃ rī rī rī rī
0
द्रु त म भि व्र जा
dru ta ma bhi vra jā
14
मि री मा मा मा री गा सा सा
mi rī mā mā mā rī gā sā sā
0
श र ण म निं
śa ra ṇa ma niṃ
15
दि त धा मा री गा सा धा नी नी
di ta dhā mā rī gā sā dhā nī nī
0
द यु ग पं
da yu ga paṃ
0
क पा॑ मा॑ री॑ गा॑ नी नी नी नी ज वि ला
ka pā mā rī gā nī nī nī nī ja vi lā
7
तं सुरवन्दितमहिषमहासुरमथनमुमापतिं भोगयुतं नगसुतकामिनीदिव्यविशेषकसूचकशुभनखदर्पणकम् । अहिमुखमणिखचितोज्ज्वलनूपुरबालभुजंगमरवकलितं द्रुतमभिव्रजामि शरणमनिन्दितपादयुगपङ्कजविलासम्
taṃ suravanditamahiṣamahāsuramathanamumāpatiṃ bhogayutaṃ nagasutakāminīdivyaviśeṣakasūcakaśubhanakhadarpaṇakam | ahimukhamaṇikhacitojjvalanūpurabālabhujaṃgamaravakalitaṃ drutamabhivrajāmi śaraṇamaninditapādayugapaṅkajavilāsam
79
अंशाः स्युः षड्जकैशिक्यां षड्जगान्धारपञ्चमाः । ऋषभे मध्यमेऽल्पत्वं धनिषादौ मनाग्बहू
aṃśāḥ syuḥ ṣaḍjakaiśikyāṃ ṣaḍjagāndhārapañcamāḥ | ṛṣabhe madhyame'lpatvaṃ dhaniṣādau manāgbahū
80
चच्चत्पुटः षोडशास्यां कलाः स्युर्विनियोजनम् । प्रावेशिक्यां ध्रुवायां स्यात्प्रेक्षणे तु द्वितीयके
caccatpuṭaḥ ṣoḍaśāsyāṃ kalāḥ syurviniyojanam | prāveśikyāṃ dhruvāyāṃ syātprekṣaṇe tu dvitīyake
1
अस्यां षड्जकैशिक्यां गान्धारो न्यासः । षड्जनिषादपञ्चमा अपन्यासाः । प्रागुक्ता गान्धारपञ्चमहिन्दोलकदेशीवेलावल्यो दृश्यन्ते । अस्याः प्रस्तारः -- षड्जकैशिकी सा सा मां पां गरि मग मा मा
asyāṃ ṣaḍjakaiśikyāṃ gāndhāro nyāsaḥ | ṣaḍjaniṣādapañcamā apanyāsāḥ | prāguktā gāndhārapañcamahindolakadeśīvelāvalyo dṛśyante | asyāḥ prastāraḥ -- ṣaḍjakaiśikī sā sā māṃ pāṃ gari maga mā mā
2
मा मा मा मा सां सां सां सां
mā mā mā mā sāṃ sāṃ sāṃ sāṃ
4
धा धा पा पा धा धा री रिम अ स क ल श शि ति ल री री नीं नीं नीं नीं नीं नीं
dhā dhā pā pā dhā dhā rī rima a sa ka la śa śi ti la rī rī nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ
5
धा धा पा धनि मा मा पा पा
dhā dhā pā dhani mā mā pā pā
0
द्वि र द ग तिं
dvi ra da ga tiṃ
6
धा धा पा धनि धा धा पा पा
dhā dhā pā dhani dhā dhā pā pā
0
नि पु ण प्र तिं
ni pu ṇa pra tiṃ
7
सा सा सा सा सा सा सा सा
sā sā sā sā sā sā sā sā
0
ग्ध
gdha
0
मु खां
mu khāṃ
8
बु धा धा पा धा धनि धा धा धा
bu dhā dhā pā dhā dhani dhā dhā dhā
0
रु ह दि
ru ha di
0
व्य कां
vya kāṃ
9
तिं सा सा सा रिग सा रिग धा धा
tiṃ sā sā sā riga sā riga dhā dhā
0
ह र मं
ha ra maṃ
0
बु दो
bu do
10
द मा धा पा पा धा धा नी नी
da mā dhā pā pā dhā dhā nī nī
0
धि नि ना
dhi ni nā
11
री री गा सा सां सां सां गां
rī rī gā sā sāṃ sāṃ sāṃ gāṃ
0
अ च ल व र सू
a ca la va ra sū
12
नु धां रिंसं रीं संरिं रीं सां सां सां
nu dhāṃ riṃsaṃ rīṃ saṃriṃ rīṃ sāṃ sāṃ sāṃ
0
र्ध मि
rdha mi
13
श्रि सा सरि री सरि री सा सा सा
śri sā sari rī sari rī sā sā sā
0
त श री
ta śa rī
14
मा मा मा मा निध पध मा मा
mā mā mā mā nidha padha mā mā
0
प्र ण मा
pra ṇa mā
0
मि तम हं
mi tama haṃ
15
नी नी पा पम पा पम पध रिग
nī nī pā pama pā pama padha riga
16
अ नु प म मु ख क म गा गा गा गा गा गा गा गा
a nu pa ma mu kha ka ma gā gā gā gā gā gā gā gā
81
देवमसकलशशितिलकं द्विरदगतिं निपुणमतिं मुग्धमुखाम्बुरुहदिव्यकान्तिम् । हरमम्बुदोदधिनिनादमचलवरसूनुदेहार्धमिश्रितशरीरं प्रणमामि तमहमनुपममुखकमलम् ॥ अंशाः समनिधाः षड्जोदीच्यवायां प्रकीर्तिताः । मिथश्च संगतास्ते स्युर्मन्द्रगान्धारभूरिता
devamasakalaśaśitilakaṃ dviradagatiṃ nipuṇamatiṃ mugdhamukhāmburuhadivyakāntim | haramambudodadhininādamacalavarasūnudehārdhamiśritaśarīraṃ praṇamāmi tamahamanupamamukhakamalam || aṃśāḥ samanidhāḥ ṣaḍjodīcyavāyāṃ prakīrtitāḥ | mithaśca saṃgatāste syurmandragāndhārabhūritā
82
षड्जर्षभौ भूरितारौ रिलोपात्षाडवं मतम् । औडुवं रिपलोपेन धैवतेंऽशे न षाडवम्
ṣaḍjarṣabhau bhūritārau rilopātṣāḍavaṃ matam | auḍuvaṃ ripalopena dhaivateṃ'śe na ṣāḍavam
83
षाड्जीवद्गीतितालादि गान्धारादिश्च मूर्च्छना । द्वितीये प्रेक्षणे गाने ध्रुवायां विनियोजनम्
ṣāḍjīvadgītitālādi gāndhārādiśca mūrcchanā | dvitīye prekṣaṇe gāne dhruvāyāṃ viniyojanam
9
अस्यां षड्जोदीच्यवायां मध्यमो न्यासः । षड्जधैवतावपन्यासौ । अस्याः प्रस्तारः-- षड्जोदीच्यवा
asyāṃ ṣaḍjodīcyavāyāṃ madhyamo nyāsaḥ | ṣaḍjadhaivatāvapanyāsau | asyāḥ prastāraḥ-- ṣaḍjodīcyavā
1
सा सा सा सा मां मां गां गां
sā sā sā sā māṃ māṃ gāṃ gāṃ
2
गा मा पा मा गा मा मा धा
gā mā pā mā gā mā mā dhā
3
नु सा सा मा गा पा पा नी धा
nu sā sā mā gā pā pā nī dhā
0
श सू
śa sū
4
नु धा नी सा सा धा नी पा मा
nu dhā nī sā sā dhā nī pā mā
0
प्र ण य
pra ṇa ya
0
प्र सं
pra saṃ
5
ग गां सा सा सा सा सा सा गां
ga gāṃ sā sā sā sā sā sā gāṃ
0
स वि ला
sa vi lā
0
स खे
sa khe
6
ल धा धा पा धा पा नी धा धा
la dhā dhā pā dhā pā nī dhā dhā
0
न वि नो
na vi no
7
सा गां गां गां गां गां सा सा
sā gāṃ gāṃ gāṃ gāṃ gāṃ sā sā
8
नी धा पा धा पा धा धा धा
nī dhā pā dhā pā dhā dhā dhā
0
र्खे
rkhe
9
दु सा॑ सा॑ मा गा पा पा नी धा
du sā sā mā gā pā pā nī dhā
0
अ धि क
a dhi ka
0
मु र्खे
mu rkhe
10
दु धा नी सा॑ सा॑ धा नी पा मा
du dhā nī sā sā dhā nī pā mā
0
न य नं
na ya naṃ
0
न मा
na mā
11
मि गां सा सा सा सा सा सा गां
mi gāṃ sā sā sā sā sā sā gāṃ
0
सु रे
su re
12
श धा धा पा धा मा॑ मा॑ मा॑ मा॑
śa dhā dhā pā dhā mā mā mā mā
84
त व रु चि रं शैलेऽक्षराभ्यां प्रथमा द्वितीया तु शसूनुना । तैः पञ्चभिस्तृतीया स्यात्सप्तमी त्वधिकाक्षरैः
ta va ru ci raṃ śaile'kṣarābhyāṃ prathamā dvitīyā tu śasūnunā | taiḥ pañcabhistṛtīyā syātsaptamī tvadhikākṣaraiḥ
85
मुखेन्दुनाऽष्टमी त्वस्यां षड्भिस्तैर्नवमी कला । शैलेशसूनुप्रणयप्रसङ्गसविलासखेलनविनोदम् । अधिकमुखेन्दुनयनं नमामि देवासुरेश तव रुचिरम् ॥ अंशाः सप्त स्वराः षड्जमध्यमायां मिथश्च ते
mukhendunā'ṣṭamī tvasyāṃ ṣaḍbhistairnavamī kalā | śaileśasūnupraṇayaprasaṅgasavilāsakhelanavinodam | adhikamukhendunayanaṃ namāmi devāsureśa tava ruciram || aṃśāḥ sapta svarāḥ ṣaḍjamadhyamāyāṃ mithaśca te
86
संगच्छन्ते निरल्पॐऽशाद्गादृते वादितां विना । निलोपनिगलोपाभ्यां षाडवौडुविते मते
saṃgacchante niralpaॐ'śādgādṛte vāditāṃ vinā | nilopanigalopābhyāṃ ṣāḍavauḍuvite mate
87
षाडवौडुवयोः स्यातां दिश्रुती तु विरोधिनौ । गीतितालकलाऽऽदीनि षाड्जीवन्मूर्च्छना पुनः
ṣāḍavauḍuvayoḥ syātāṃ diśrutī tu virodhinau | gītitālakalā''dīni ṣāḍjīvanmūrcchanā punaḥ
10
मध्यमादिरिह ज्ञेया पूर्वावद्विनियोजनम् । अस्यां षड्जमध्यमायां षड्जमध्यमौ न्यासौ । सप्त स्वरा अपन्यासाः । अस्याः प्रस्तारः-- षड्जमघ्यमा
madhyamādiriha jñeyā pūrvāvadviniyojanam | asyāṃ ṣaḍjamadhyamāyāṃ ṣaḍjamadhyamau nyāsau | sapta svarā apanyāsāḥ | asyāḥ prastāraḥ-- ṣaḍjamaghyamā
1
मा गा सग पा धप मा निध निम
mā gā saga pā dhapa mā nidha nima
0
र ज नि व धू
ra ja ni va dhū
0
मु ख मा॑ मा॑ सा॑ रिंग॑ म॑ग॑ निध पध पा वि ला
mu kha mā mā sā riṃga maga nidha padha pā vi lā
0
स लो
sa lo
3
च मा गा री गा मा मा सा सा
ca mā gā rī gā mā mā sā sā
4
मा मगम मा मा निध पध पम गमम
mā magama mā mā nidha padha pama gamama
5
प्र वि क सि त कु मु द धा पध परि रिग मग रिग सधस सा
pra vi ka si ta ku mu da dhā padha pari riga maga riga sadhasa sā
0
द ल फे न सं
da la phe na saṃ
6
नि निध सा री मगम मा मा मा मा
ni nidha sā rī magama mā mā mā mā
7
मां मां मंगंमं मंधं धंपं पंधं पंमं गंमंगं
māṃ māṃ maṃgaṃmaṃ maṃdhaṃ dhaṃpaṃ paṃdhaṃ paṃmaṃ gaṃmaṃgaṃ
8
मि ज न न य न धा पध परि रिग मग रिग सधस ता
mi ja na na ya na dhā padha pari riga maga riga sadhasa tā
0
हृ द या भि नं
hṛ da yā bhi naṃ
9
दि मा मा धनि धस धप मप पा पा
di mā mā dhani dhasa dhapa mapa pā pā
10
मां मंगंमं मां निंधं पंधं पंमंगं गां मां
māṃ maṃgaṃmaṃ māṃ niṃdhaṃ paṃdhaṃ paṃmaṃgaṃ gāṃ māṃ
0
प्र ण मा
pra ṇa mā
0
मि दे वं
mi de vaṃ
11
धा पध परि रिग मग रिग सधस सा
dhā padha pari riga maga riga sadhasa sā
0
कु मु दा धि वा
ku mu dā dhi vā
12
सि निध सा री मगम मा मा मा मा
si nidha sā rī magama mā mā mā mā
88
रजनिवधूमुखविलासलोचनं प्रविकसितकुमुददलफेनसंनिभम् । कामिजननयनहृदयाभिनन्दिनं प्रणमामि देवं कुमुदाधिवासिनम् ॥ गान्धारोदीच्यवायां तु द्वावंशौ षड्जमध्यमौ
rajanivadhūmukhavilāsalocanaṃ pravikasitakumudadalaphenasaṃnibham | kāmijananayanahṛdayābhinandinaṃ praṇamāmi devaṃ kumudādhivāsinam || gāndhārodīcyavāyāṃ tu dvāvaṃśau ṣaḍjamadhyamau
89
रिलोपात्षाडवं ज्ञेयं पूर्णत्वेंऽशेतराल्पता । अल्पा निधपगान्धाराः षाडवत्वे प्रकीर्तिताः
rilopātṣāḍavaṃ jñeyaṃ pūrṇatveṃ'śetarālpatā | alpā nidhapagāndhārāḥ ṣāḍavatve prakīrtitāḥ
90
रिधयोः संगतिर्ज्ञेया धैवतादिश्च मूर्च्छना । तालश्चच्चत्पुटो ज्ञेयः कलाः षोडश कीर्तिताः
ridhayoḥ saṃgatirjñeyā dhaivatādiśca mūrcchanā | tālaścaccatpuṭo jñeyaḥ kalāḥ ṣoḍaśa kīrtitāḥ
11
विनियोगो ध्रुवागाने चतुर्थप्रेक्षणे मतः । अस्यां गान्धारोदीच्यवायां मध्यमो न्यासः । षड्जधैवताव- पन्यासौ । अस्याः प्रस्तारः-- गान्धारोदीच्यवा
viniyogo dhruvāgāne caturthaprekṣaṇe mataḥ | asyāṃ gāndhārodīcyavāyāṃ madhyamo nyāsaḥ | ṣaḍjadhaivatāva- panyāsau | asyāḥ prastāraḥ-- gāndhārodīcyavā
1
सा सा पा मा पा धप पा मा
sā sā pā mā pā dhapa pā mā
2
धा पा मा मा सा सा सा सा
dhā pā mā mā sā sā sā sā
3
भ्य धा नी सा सा मा मा पा पा
bhya dhā nī sā sā mā mā pā pā
0
मु खां
mu khāṃ
4
बु नी नी नी नी नी नी नी नी
bu nī nī nī nī nī nī nī nī
0
रु ह दि
ru ha di
5
व्य ति ल क मा मा धा निस नी नी नी नी
vya ti la ka mā mā dhā nisa nī nī nī nī
0
प रि चुं
pa ri cuṃ
0
बि ता
bi tā
6
र्चि मा पा मा परिग गा गा सा सा
rci mā pā mā pariga gā gā sā sā
0
त सु पा
ta su pā
7
गा भग पा पध मा धनि पा पा
gā bhaga pā padha mā dhani pā pā
0
प्र वि क सि त हे
pra vi ka si ta he
8
म री गा सा सध नी नी धा धा
ma rī gā sā sadha nī nī dhā dhā
0
क म ल नि भं
ka ma la ni bhaṃ
9
गा रिग सा सनि गा रिग सा सा
gā riga sā sani gā riga sā sā
0
अ ति रु चि र कां
a ti ru ci ra kāṃ
10
ति सा सा सा मा मनि धनि नी नी
ti sā sā sā mā mani dhani nī nī
0
न ख द
na kha da
0
र्प णा
rpa ṇā
11
म मा॑ पा॑ मा॑ प॑रि॑ग॑ गा॑ गा॑ सा॑ सा॑
ma mā pā mā pariga gā gā sā sā
0
ल नि के
la ni ke
12
गा॑ सा॑ गा॑ सा॑ मा॑ पा॑ मा॑ प॑रि॑ग॑
gā sā gā sā mā pā mā pariga
13
भ न सि ज श री र गा॑ मा॑ गा॑ सा॑ गा॑ गा॑ गा॑ सा॑
bha na si ja śa rī ra gā mā gā sā gā gā gā sā
0
ड नं
ḍa naṃ
14
नी॑ नी॑ पा॑ धा॑ नी॑ गा॑ गा॑ गा॑
nī nī pā dhā nī gā gā gā
0
प्र ण मा
pra ṇa mā
0
मि गौ
mi gau
15
री नी॑ नी॑ धा॑ पा॑ धा॑ पा॑ मा॑ पा॑
rī nī nī dhā pā dhā pā mā pā
16
च र ण यु ग म नु प धा॑ पा॑ सा॑ सा॑ मा॑ मा॑ मा॑ मा॑
ca ra ṇa yu ga ma nu pa dhā pā sā sā mā mā mā mā
91
सौम्यगौरीमुखाम्बुरुहदिव्यतिलकपरिचुम्बितार्चितसुपादं प्रविकसितहेमकमलनिभम् । अतिरुचिरकान्तिनखदर्पणामलनिकेतं मनसिजशरीरताडनं प्रणमामि गौरीचरणयुगमनुपमम् ॥ अंशाः स्यू रक्तगान्धार्यां पञ्च धर्षभवर्जिताः
saumyagaurīmukhāmburuhadivyatilakaparicumbitārcitasupādaṃ pravikasitahemakamalanibham | atirucirakāntinakhadarpaṇāmalaniketaṃ manasijaśarīratāḍanaṃ praṇamāmi gaurīcaraṇayugamanupamam || aṃśāḥ syū raktagāndhāryāṃ pañca dharṣabhavarjitāḥ
92
रिमतिक्रम्य सगयोः कार्ये संनिधिमेलने । रिलोपरिधलोपाभ्यां षाडवौडुवमिष्यते
rimatikramya sagayoḥ kārye saṃnidhimelane | riloparidhalopābhyāṃ ṣāḍavauḍuvamiṣyate
93
बहुत्वं निधयोरंशः पञ्चमो द्वेष्टि षाडवम् । द्विषन्त्यौडुवितं षड्जनिमपाः संगतौ सगौ
bahutvaṃ nidhayoraṃśaḥ pañcamo dveṣṭi ṣāḍavam | dviṣantyauḍuvitaṃ ṣaḍjanimapāḥ saṃgatau sagau
94
पञ्चपाण्यादि षाड्जीवदृषभादिस्तु मूर्च्छना । तृतीयप्रेक्षणगतध्रुवायां विनियोजनम्
pañcapāṇyādi ṣāḍjīvadṛṣabhādistu mūrcchanā | tṛtīyaprekṣaṇagatadhruvāyāṃ viniyojanam
12
अस्यां रक्तगान्धार्यां गान्धारो न्यासः । मध्यमोऽपन्यासः । अस्याः प्रस्तारः रक्तगान्धारी
asyāṃ raktagāndhāryāṃ gāndhāro nyāsaḥ | madhyamo'panyāsaḥ | asyāḥ prastāraḥ raktagāndhārī
1
पा नी सा सा गा सा पा नी
pā nī sā sā gā sā pā nī
2
ल र ज नि सा॑ सा॑ पा पा मा मा गा गा
la ra ja ni sā sā pā pā mā mā gā gā
0
क र ति ल क भू
ka ra ti la ka bhū
0
ष मा पा धा पा मा पा धप मग ण वि भू
ṣa mā pā dhā pā mā pā dhapa maga ṇa vi bhū
0
मा मा मा मा मा मा मा मा तिं
mā mā mā mā mā mā mā mā tiṃ
5
धां नीं पां मंपं धां नीं पां पां
dhāṃ nīṃ pāṃ maṃpaṃ dhāṃ nīṃ pāṃ pāṃ
6
मां पां मां धंनिं पां पां पां पां
māṃ pāṃ māṃ dhaṃniṃ pāṃ pāṃ pāṃ pāṃ
0
री गा मा पा पा पा मा पा प्र ण मा
rī gā mā pā pā pā mā pā pra ṇa mā
0
मि गौ
mi gau
8
री री गा॑ मा॑ पा॑ पा॑ पा॑ मा॑ पा॑
rī rī gā mā pā pā pā mā pā
0
व द ना
va da nā
0
र विं
ra viṃ
9
पा पा पा पा शा पा पा पा
pā pā pā pā śā pā pā pā
10
द री गा सा सा री गा गा गा
da rī gā sā sā rī gā gā gā
0
प्री
prī
0
ति क रं
ti ka raṃ
11
गा॑ गा पा॑ ध॑म॑ धा॑ नि॑ध॑ पा॑ पा॑
gā gā pā dhama dhā nidha pā pā
12
मा॑ पा॑ मा॑ प॑रि॑ग॑ गा॑ ग॑ गा॑ गा॑
mā pā mā pariga gā ga gā gā
95
तं बालरजनिकरतिलकभूषणविभूतिम् । प्रणमामि गौरीवदनारविन्दप्रीतिकरम् ॥ कैशिक्यामृषभान्येंऽशा निधावंशौ यदा तदा । न्यासः पञ्चम एव स्यादन्यदा द्विश्रुती मतौ
taṃ bālarajanikaratilakabhūṣaṇavibhūtim | praṇamāmi gaurīvadanāravindaprītikaram || kaiśikyāmṛṣabhānyeṃ'śā nidhāvaṃśau yadā tadā | nyāsaḥ pañcama eva syādanyadā dviśrutī matau
96
अन्ये तु निगपान्न्यासान्निधयोरंशयोर्विदुः । रिलोपरिधलोपेन षाडवौडुवितं मतम्
anye tu nigapānnyāsānnidhayoraṃśayorviduḥ | riloparidhalopena ṣāḍavauḍuvitaṃ matam
97
रिरल्पो निपबाहुल्यमंशानां संगतिर्मिथः । षाडवौडुविते द्विष्टः क्रमात्पञ्चमधैवतौ
riralpo nipabāhulyamaṃśānāṃ saṃgatirmithaḥ | ṣāḍavauḍuvite dviṣṭaḥ kramātpañcamadhaivatau
98
षाड्जीवत्पञ्चपाण्यादि गान्धारादिस्तु मुर्च्छना । पञ्चमप्रेक्षणगतध्रुवायां विनियोजनम्
ṣāḍjīvatpañcapāṇyādi gāndhārādistu murcchanā | pañcamaprekṣaṇagatadhruvāyāṃ viniyojanam
13
अस्यां कैशिक्यां गान्धारपञ्चमनिषादा न्यासाः । रिवर्ज्याः षट् सप्त वा स्वरा अपन्यासाः । अस्याः प्रस्तारः-- कैशिकी
asyāṃ kaiśikyāṃ gāndhārapañcamaniṣādā nyāsāḥ | rivarjyāḥ ṣaṭ sapta vā svarā apanyāsāḥ | asyāḥ prastāraḥ-- kaiśikī
1
पा धनि पा धनि गा गा गा गा
pā dhani pā dhani gā gā gā gā
2
पा पा मा निध निध पा पा पा
pā pā mā nidha nidha pā pā pā
0
म त नु
ma ta nu
3
धा नी सा॑ सा री री री री
dhā nī sā sā rī rī rī rī
0
भ्र म वि ला
bhra ma vi lā
4
सं सा सा सा री गा मा मा मा
saṃ sā sā sā rī gā mā mā mā
0
ति ल क यु तं
ti la ka yu taṃ
5
मां धां नीं धां मां धां मां पां
māṃ dhāṃ nīṃ dhāṃ māṃ dhāṃ māṃ pāṃ
0
र्धो
rdho
0
र्ध्व वा
rdhva vā
6
ल गा री सा धनि री री री री
la gā rī sā dhani rī rī rī rī
0
म नि भं
ma ni bhaṃ
7
गा री सा सा धा धा मा मा
gā rī sā sā dhā dhā mā mā
0
मु ख क म लं
mu kha ka ma laṃ
8
गा गा गा मा मा निधनि नी नी
gā gā gā mā mā nidhani nī nī
0
अ स म
a sa ma
9
गा गा नी नी गा गा गा गा
gā gā nī nī gā gā gā gā
0
क स रो
ka sa ro
10
गा॑ गा॑ नी॑ नी॑ नी॑ध॑ पा॑ पा॑ पा॑
gā gā nī nī nīdha pā pā pā
0
हृ दि सु ख दं
hṛ di su kha daṃ
11
मा॑ पा॑ मा॑ पा॑ पा॑ पा॑ मा॑ मा॑
mā pā mā pā pā pā mā mā
0
प्र ण मा
pra ṇa mā
0
मि लो च
mi lo ca
12
सा॑ मा॑ गा॑ नि॑ध॑नि॑ नी॑ नी॑ मा॑ गा॑
sā mā gā nidhani nī nī mā gā
0
न वि शे
na vi śe
99
केलीहतकामतनुविभ्रमविलासं तिलकयुतं मूर्धोर्ध्वबालसोमनिभम् । मुखकमलमसमहाटकसरोजं हृदि सुखदं प्रणमामि लोचनविशेषम् ॥ पञ्चमांशा सदा पूर्णा मध्यमोदीच्यवा मता । लक्ष्म शेषं विजानीयाद् गान्धारोदीच्यवागतम्
kelīhatakāmatanuvibhramavilāsaṃ tilakayutaṃ mūrdhordhvabālasomanibham | mukhakamalamasamahāṭakasarojaṃ hṛdi sukhadaṃ praṇamāmi locanaviśeṣam || pañcamāṃśā sadā pūrṇā madhyamodīcyavā matā | lakṣma śeṣaṃ vijānīyād gāndhārodīcyavāgatam
100
मूर्च्छना मध्यमादिः स्यात्तालश्चच्चत्पुटो मतः । चतुर्थस्य प्रेक्षणस्य ध्रुवायां विनियोजनम्
mūrcchanā madhyamādiḥ syāttālaścaccatpuṭo mataḥ | caturthasya prekṣaṇasya dhruvāyāṃ viniyojanam
14
अस्यां मध्यमोदीच्यवायां मध्यमो न्यासः । अस्याः प्रस्तारः -- मध्यमोदीच्यवा
asyāṃ madhyamodīcyavāyāṃ madhyamo nyāsaḥ | asyāḥ prastāraḥ -- madhyamodīcyavā
1
पा धनि नी नी मा पा नी पा
pā dhani nī nī mā pā nī pā
0
र्ध रू
rdha rū
2
प री री री गा सा रिग गा गा
pa rī rī rī gā sā riga gā gā
0
म ति कां
ma ti kāṃ
3
ति म म ल नी नी नी नी नी नी नी नी
ti ma ma la nī nī nī nī nī nī nī nī
0
म म लें
ma ma leṃ
0
दु कं
du kaṃ
4
द नी नी घप मा निध निध पा पा
da nī nī ghapa mā nidha nidha pā pā
0
कु मु द नि भं
ku mu da ni bhaṃ
5
पा पा री री री री री री
pā pā rī rī rī rī rī rī
0
क रां
ka rāṃ
6
बु मा रिग सा सधं नीं नीं नीं नीं
bu mā riga sā sadhaṃ nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ
0
रु ह दि
ru ha di
7
व्य कां ति मा पा नी सा पा पा गा गा
vya kāṃ ti mā pā nī sā pā pā gā gā
0
प्र व र ग ण पू
pra va ra ga ṇa pū
8
जि गा पां मां निंधं नीं नीं सा सा
ji gā pāṃ māṃ niṃdhaṃ nīṃ nīṃ sā sā
0
त म जे
ta ma je
10
पां पां मां धंनिं पां पां पां पां सु रा भि ष्टु त म नि ल मां पां मां रिग गा गा गा गा
pāṃ pāṃ māṃ dhaṃniṃ pāṃ pāṃ pāṃ pāṃ su rā bhi ṣṭu ta ma ni la māṃ pāṃ māṃ riga gā gā gā gā
0
म नो ज
ma no ja
11
मं बु गा पा मा पा नी नी नी नी
maṃ bu gā pā mā pā nī nī nī nī
0
द धि नि ना
da dhi ni nā
12
द मा पा मा परिग गा गा गा गा
da mā pā mā pariga gā gā gā gā
0
म ति हा
ma ti hā
0
गा गा॑ गा॑ गा॑ मा॑ नि॑ध॑ नी॑ नी॑ शि वं शां
gā gā gā gā mā nidha nī nī śi vaṃ śāṃ
14
त म सु र नी नी धप मा निध निध पा पा
ta ma su ra nī nī dhapa mā nidha nidha pā pā
0
च मू म थ नं
ca mū ma tha naṃ
0
री गा॑ सा॑ सा॑ मा॑ नि॑ध॑नि॑ नी॑ नी॑ वं
rī gā sā sā mā nidhani nī nī vaṃ
0
त्रै लो क्य
trai lo kya
16
नी॑ नी॑ धा॑ पा धा॑ पा॑ मा॑ मा॑
nī nī dhā pā dhā pā mā mā
0
न त च र णं
na ta ca ra ṇaṃ
101
देहार्धरूपमतिकान्तिममलममलेन्दुकुन्दकुमुदनिभं चामीकराम्बुरुहदिव्यकान्तिप्रवरगणपूजितमजेयम् । सुराभिष्टुतमनिलमनोजवमम्बुदोदधिनिनादमतिहासं शिवं शान्तमसुरचमूमथनं वन्दे त्रैलोक्यनतचरणम् ॥ कार्मारव्यां भवन्त्यंशा निषादरिपधैवताः । बहवोऽन्तरमार्गत्वादनंशाः परिकीर्तिताः
dehārdharūpamatikāntimamalamamalendukundakumudanibhaṃ cāmīkarāmburuhadivyakāntipravaragaṇapūjitamajeyam | surābhiṣṭutamanilamanojavamambudodadhininādamatihāsaṃ śivaṃ śāntamasuracamūmathanaṃ vande trailokyanatacaraṇam || kārmāravyāṃ bhavantyaṃśā niṣādaripadhaivatāḥ | bahavo'ntaramārgatvādanaṃśāḥ parikīrtitāḥ
102
गान्धारोऽत्यन्तबहुलः सर्वांशस्वरसंगतिः । चच्चत्पुटः षोडशात्र कलाः षड्जादिमूर्च्छना
gāndhāro'tyantabahulaḥ sarvāṃśasvarasaṃgatiḥ | caccatpuṭaḥ ṣoḍaśātra kalāḥ ṣaḍjādimūrcchanā
15
पञ्चमस्य प्रेक्षणस्य ध्रुवायां विनियोजनम् । अस्यां कार्मारव्यां पञ्चमो न्यासः । अंशा एवापन्यासाः । अस्याः प्रस्तारः-- कार्मारवी
pañcamasya prekṣaṇasya dhruvāyāṃ viniyojanam | asyāṃ kārmāravyāṃ pañcamo nyāsaḥ | aṃśā evāpanyāsāḥ | asyāḥ prastāraḥ-- kārmāravī
1
री री री री री री री री
rī rī rī rī rī rī rī rī
0
स्था
sthā
2
णु ल लि त मा गा सा गा सा नी नी नी
ṇu la li ta mā gā sā gā sā nī nī nī
0
मां
māṃ
0
ग स
ga sa
3
क्त नीं मां नीं मां पां पां गा गा
kta nīṃ māṃ nīṃ māṃ pāṃ pāṃ gā gā
0
म ति ते
ma ti te
4
जः प्र स र गा पा मा पा नी नी नी नी
jaḥ pra sa ra gā pā mā pā nī nī nī nī
0
धां
dhāṃ
0
शु कां
śu kāṃ
0
ति री॑ गा॑ सा॑ नी॑ री॑ गा॑ री॑ मा॑ फ णि प ति मु खं
ti rī gā sā nī rī gā rī mā pha ṇi pa ti mu khaṃ
6
री गा री सा नी धनि पा पा
rī gā rī sā nī dhani pā pā
0
उ रो वि पु ल सा
u ro vi pu la sā
7
ग मा॑ पा मा॑ त॑रि॑ग॑ गा गा गा गा
ga mā pā mā tariga gā gā gā gā
0
र नि के
ra ni ke
8
री री गा सम मा मा पा पा
rī rī gā sama mā mā pā pā
0
सि त पं
si ta paṃ
0
न गें
na geṃ
9
द्र मा पा मा परिग ग गा गा गा
dra mā pā mā pariga ga gā gā gā
0
म ति कां
ma ti kāṃ
10
धा नी पा मा धा नी सा सा
dhā nī pā mā dhā nī sā sā
0
ण्मु ख वि नो
ṇmu kha vi no
11
द मी नी नी नी नी नी नी नी
da mī nī nī nī nī nī nī nī
0
क र प
ka ra pa
0
ल्ल वां
lla vāṃ
0
गु मां मां धां नीं सनिनि धा पा पा लि वि ला
gu māṃ māṃ dhāṃ nīṃ sanini dhā pā pā li vi lā
0
स की
sa kī
13
न मा पा मा परिग गा गा गा गा
na mā pā mā pariga gā gā gā gā
0
न वि नो
na vi no
14
नी नी पा धनि गा गा गा गा
nī nī pā dhani gā gā gā gā
0
प्र ण मा
pra ṇa mā
0
मि दे
mi de
15
व सा॑ री॑ गा॑ सा॑ नी॑ नी॑ नी॑ नी॑
va sā rī gā sā nī nī nī nī
0
ज्ञो
jño
0
प वी
pa vī
15
त नी॑ नी॑ धा॑ धा॑ पा॑ पा॑ पा॑ पा॑
ta nī nī dhā dhā pā pā pā pā
103
तं स्थाणुललितवामाङ्गसक्तमतितेजः-प्रसरसौधांशुकान्ति-फणिपति- मुखमुरोविपुलसागरनिकेतं सितपन्नगेन्द्रमतिकान्तम् । षण्मुखविनोदकरपल्लवाङ्गुलिविलासकीलनविनोदं प्रणमामि देवयज्ञोपवीतकम् ॥ अंशो गान्धारपञ्चम्यां पञ्चमः संगतिः पुनः
taṃ sthāṇulalitavāmāṅgasaktamatitejaḥ-prasarasaudhāṃśukānti-phaṇipati- mukhamurovipulasāgaraniketaṃ sitapannagendramatikāntam | ṣaṇmukhavinodakarapallavāṅgulivilāsakīlanavinodaṃ praṇamāmi devayajñopavītakam || aṃśo gāndhārapañcamyāṃ pañcamaḥ saṃgatiḥ punaḥ
104
कर्तव्याऽत्रापि गान्धारीपञ्चम्योरिव भूरिभिः । चच्चत्पुटः षोडशात्र कला गादिश्च मूर्च्छना
kartavyā'trāpi gāndhārīpañcamyoriva bhūribhiḥ | caccatpuṭaḥ ṣoḍaśātra kalā gādiśca mūrcchanā
16
तुर्यप्रेक्षणसम्बन्धिध्रुवागाने नियोजनम् । अस्यां गान्धारपञ्चम्यां गान्धारो न्यासः । ऋषभपञ्चमावपन्यासौ । अस्याः प्रस्तारः-- गान्धारपञ्चमी
turyaprekṣaṇasambandhidhruvāgāne niyojanam | asyāṃ gāndhārapañcamyāṃ gāndhāro nyāsaḥ | ṛṣabhapañcamāvapanyāsau | asyāḥ prastāraḥ-- gāndhārapañcamī
1
पा मप मध नी धप मा धा नी
pā mapa madha nī dhapa mā dhā nī
0
कां
kāṃ
2
सनिनि धा पा पा पा पा पा पा
sanini dhā pā pā pā pā pā pā
3
धा नी सा सा मा मा पा पा
dhā nī sā sā mā mā pā pā
0
क दे
ka de
4
श नी नी नी नी नी नी नी नी
śa nī nī nī nī nī nī nī nī
0
प्रें
preṃ
0
ल मा
la mā
5
न नी नी धप मा निध निध पा पा
na nī nī dhapa mā nidha nidha pā pā
0
क म ल नि भं
ka ma la ni bhaṃ
6
पा पा री री री री री री
pā pā rī rī rī rī rī rī
7
व र सु र भि कु सु म मा रिग सा सध नी नी नी नी
va ra su ra bhi ku su ma mā riga sā sadha nī nī nī nī
0
धि वा
dhi vā
8
सि नी नी सा॑ रि॑स॑ री॑ री। री॑ री॑
si nī nī sā risa rī rī| rī rī
0
त म नो
ta ma no
0
ज्ञ
jña
9
नी गा सा निग सा नीं नीं नीं
nī gā sā niga sā nīṃ nīṃ nīṃ
0
न ग रा
na ga rā
0
ज सू
ja sū
10
नु नीं मां नीं मां पां पां गा गा
nu nīṃ māṃ nīṃ māṃ pāṃ pāṃ gā gā
0
र ति रा
ra ti rā
11
ग र भ स गा पां मां पां नीं नीं नीं नीं
ga ra bha sa gā pāṃ māṃ pāṃ nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ
0
कु च
ku ca
12
ग्र मा पा मा परिग गा गा गा गा
gra mā pā mā pariga gā gā gā gā
0
ह ली लं
ha lī laṃ
13
नीं नीं पां धां नीं गा गा गा
nīṃ nīṃ pāṃ dhāṃ nīṃ gā gā gā
0
प्र ण मा
pra ṇa mā
0
मि दे
mi de
14
वं नीं नीं नीं नीं नीं नीं नीं नीं
vaṃ nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ
0
द्रा
drā
0
र्ध मं
rdha maṃ
15
डि मां मां धां नीं सनिनि धा पा पा
ḍi māṃ māṃ dhāṃ nīṃ sanini dhā pā pā
0
त वि ला
ta vi lā
0
सकी ल
sakī la
16
मा पा मा परिग गा गा गा गा
mā pā mā pariga gā gā gā gā
0
न वि नो
na vi no
105
कान्तं वामैकदेशप्रएङ्खोलमानकमलनिभं वरसुरभिकुसुमगन्धाधि- वासितमनोज्ञनगराजसूनुरतिरागरभसकेलीकुचग्रहलीलम् । तं प्रणमामि देवं चन्दार्धमण्डितविलासकीलनविनोदम् ॥ आन्ध्र्यामंशा निरिगपा रिगयोर्निधयोस्तया
kāntaṃ vāmaikadeśapraeṅkholamānakamalanibhaṃ varasurabhikusumagandhādhi- vāsitamanojñanagarājasūnuratirāgarabhasakelīkucagrahalīlam | taṃ praṇamāmi devaṃ candārdhamaṇḍitavilāsakīlanavinodam || āndhryāmaṃśā nirigapā rigayornidhayostayā
106
संगतिर्न्यासपर्यन्तमंशानुक्रमतो व्रजेत् । षाडवं षड्जलोपेन मध्यमादिस्तु मूर्च्छना
saṃgatirnyāsaparyantamaṃśānukramato vrajet | ṣāḍavaṃ ṣaḍjalopena madhyamādistu mūrcchanā
17
पूर्वावत्तु कलातालविनियोगाः प्रकीर्तिताः । अस्यामान्ध्र्यां गान्धारो न्यासः । अंशा एवापन्यासाः । अस्याः प्रस्तारः-- आन्ध्री
pūrvāvattu kalātālaviniyogāḥ prakīrtitāḥ | asyāmāndhryāṃ gāndhāro nyāsaḥ | aṃśā evāpanyāsāḥ | asyāḥ prastāraḥ-- āndhrī
0
गा री री री री री री री त रु णें
gā rī rī rī rī rī rī rī ta ru ṇeṃ
2
दु कु सु म री गा री गा री री री री
du ku su ma rī gā rī gā rī rī rī rī
0
ख चि त ज टं
kha ci ta ja ṭaṃ
3
री री गा गा री री मा मा
rī rī gā gā rī rī mā mā
4
त्रि दि व न दी स लि ल री गा सा धनि नीं नीं नीं नीं
tri di va na dī sa li la rī gā sā dhani nīṃ nīṃ nīṃ nīṃ
0
त मु खं
ta mu khaṃ
5
नीं री नीं रीं धंनिं धंनिं पां पां
nīṃ rī nīṃ rīṃ dhaṃniṃ dhaṃniṃ pāṃ pāṃ
0
न ग सू
na ga sū
6
नु प्र ण यं मां पां मां रिग गा गा गा गा
nu pra ṇa yaṃ māṃ pāṃ māṃ riga gā gā gā gā
0
द नि धिं
da ni dhiṃ
7
री री गा सस मा मा पा पा
rī rī gā sasa mā mā pā pā
0
प रि णा
pa ri ṇā
8
हि तु हि न मां पां मां रिग गा गा गा गा
hi tu hi na māṃ pāṃ māṃ riga gā gā gā gā
0
ल गृ हं
la gṛ haṃ
9
धां नीं गा गा गा गा गा गा
dhāṃ nīṃ gā gā gā gā gā gā
0
अ मृ त भ वं
a mṛ ta bha vaṃ
10
पा पा मा रिग गा गा गा गा
pā pā mā riga gā gā gā gā
0
गु ण र हि तं
gu ṇa ra hi taṃ
11
नी नी नी नी री री री री
nī nī nī nī rī rī rī rī
12
त म व नि र वि श शि री री गा नी सा सा नी नी
ta ma va ni ra vi śa śi rī rī gā nī sā sā nī nī
13
ज्व ल न ज ल प व न पा॑ पा॑ मा॑ रि॑ग॑ गा॑ गा॑ गा॑ गा॑
jva la na ja la pa va na pā pā mā riga gā gā gā gā
0
ग ग न त नुं
ga ga na ta nuṃ
14
री॑ री। गा॑ स॑म॑ मा॑ मा॑ पा॑ पा॑
rī rī| gā sama mā mā pā pā
0
श र णं
śa ra ṇaṃ
0
व्र जा
vra jā
15
मि मा॑ मा॑ नीं नीं सा॑ री॑ गा॑ पा॑
mi mā mā nīṃ nīṃ sā rī gā pā
16
शु भ म ति कृ त नि ल रि॑ग॑ गा॑ गा॑ गा॑ गा॑ गा॑ गा॑ गा॑
śu bha ma ti kṛ ta ni la riga gā gā gā gā gā gā gā
107
तरुणेन्दुकुसुमखचितजटं त्रिदिवनदीसलिलधौतमुखं नगसूनुप्रणयं वेदनिधिं परिणाहितुहिनशैलगृहम् । अमृतभवं गुणरहितं तमवनिरविशशिज्वलनजलपवनगगनतनुं शरणं व्रजामि शुभमतिकृतनिलयम् ॥ नन्दयन्त्यां पञ्चमॐऽशो गान्धारस्तु ग्रहः स्मृतः
taruṇendukusumakhacitajaṭaṃ tridivanadīsaliladhautamukhaṃ nagasūnupraṇayaṃ vedanidhiṃ pariṇāhituhinaśailagṛham | amṛtabhavaṃ guṇarahitaṃ tamavaniraviśaśijvalanajalapavanagaganatanuṃ śaraṇaṃ vrajāmi śubhamatikṛtanilayam || nandayantyāṃ pañcamaॐ'śo gāndhārastu grahaḥ smṛtaḥ
108
कैश्चित्तु पञ्चमः प्रोक्तो ग्रहोऽस्यां गीतवेदिभिः । मन्द्रर्षभस्य बाहुल्यं षाडवं षड्जलोपतः
kaiścittu pañcamaḥ prokto graho'syāṃ gītavedibhiḥ | mandrarṣabhasya bāhulyaṃ ṣāḍavaṃ ṣaḍjalopataḥ
109
हृष्यका मूर्च्छना तालः पूर्वावद् द्विगुणाः कलाः । विनियोगो ध्रुवागाने प्रथमप्रेक्षणे भवेत्
hṛṣyakā mūrcchanā tālaḥ pūrvāvad dviguṇāḥ kalāḥ | viniyogo dhruvāgāne prathamaprekṣaṇe bhavet
18
अस्यां नन्दयन्त्यां गान्धारो न्यासः । मध्यमपञ्चमावपन्यासौ अस्याः प्रस्तारः-- नन्दयन्ती
asyāṃ nandayantyāṃ gāndhāro nyāsaḥ | madhyamapañcamāvapanyāsau asyāḥ prastāraḥ-- nandayantī
1
गा गा गा गा पा पा धप मा
gā gā gā gā pā pā dhapa mā
2
धा धा धा धा धा नी सनिनि धा
dhā dhā dhā dhā dhā nī sanini dhā
3
पां पां पां पां पां पां पां पां
pāṃ pāṃ pāṃ pāṃ pāṃ pāṃ pāṃ pāṃ
0
म्यं
myaṃ
0
धां नीं मां पां गां गां गां गां वे
dhāṃ nīṃ māṃ pāṃ gāṃ gāṃ gāṃ gāṃ ve
0
दां
dāṃ
0
ग वे
ga ve
5
द मा री गा गा गा गा गा गा
da mā rī gā gā gā gā gā gā
0
क र क म ल यो
ka ra ka ma la yo
6
निं मा मा पा पा धा निध पा पा
niṃ mā mā pā pā dhā nidha pā pā
0
त मो र जो वि व
ta mo ra jo vi va
7
धा नी मा पा गा गा गा गा
dhā nī mā pā gā gā gā gā
0
र्जि तं
rji taṃ
8
गम पा पा पा मा मा गा गा
gama pā pā pā mā mā gā gā
0
हरं
haraṃ
9
धा नी मा पा गा गा गा गा
dhā nī mā pā gā gā gā gā
10
भ व ह र क म ल गृ मा मा मा मा मा मा मा मा
bha va ha ra ka ma la gṛ mā mā mā mā mā mā mā mā
11
री गा मा पा पम पा पा नी
rī gā mā pā pama pā pā nī
0
शि वं शां
śi vaṃ śāṃ
0
तं सं
taṃ saṃ
12
नि रीं रीं रीं रीं पां पां मां मां
ni rīṃ rīṃ rīṃ rīṃ pāṃ pāṃ māṃ māṃ
0
श न म पू
śa na ma pū
13
र्वं धां नीं सनिंनिं धां पां पां पां पां
rvaṃ dhāṃ nīṃ saniṃniṃ dhāṃ pāṃ pāṃ pāṃ pāṃ
0
भू ष
bhū ṣa
0
ण ली
ṇa lī
14
लं धां नीं मां पां गां गां गां गां
laṃ dhāṃ nīṃ māṃ pāṃ gāṃ gāṃ gāṃ gāṃ
0
उ र गे
u ra ge
0
श भो
śa bho
15
ग गा पा पा पा धा मा गा मा
ga gā pā pā pā dhā mā gā mā
16
सु र शु भ पृ थु धा धा नी धा पा पा पा पा
su ra śu bha pṛ thu dhā dhā nī dhā pā pā pā pā
17
री गा मा पा पम पा पा नी
rī gā mā pā pama pā pā nī
18
अ च ल प ति सू नु रीं रीं रीं रीं पां पां पां पां
a ca la pa ti sū nu rīṃ rīṃ rīṃ rīṃ pāṃ pāṃ pāṃ pāṃ
0
क र पं
ka ra paṃ
0
क जा
ka jā
19
म पा पा पा पा धा मा मा मा
ma pā pā pā pā dhā mā mā mā
0
ल वि ला
la vi lā
0
स की
sa kī
20
ल नीं पां गां गमं गां गां गां गां
la nīṃ pāṃ gāṃ gamaṃ gāṃ gāṃ gāṃ gāṃ
0
न वि नो
na vi no
21
रीं रीं गां गां मां मां मां मां
rīṃ rīṃ gāṃ gāṃ māṃ māṃ māṃ māṃ
22
स्फ टि क म णि र ज त नी पा नी मा नी धा पा पा
spha ṭi ka ma ṇi ra ja ta nī pā nī mā nī dhā pā pā
0
सि त न व दु कू
si ta na va du kū
23
ल सा॑ सा॑ धनि धा पा पा पा पा
la sā sā dhani dhā pā pā pā pā
0
क्षी
kṣī
0
रोद
roda
24
ग मा पा मा परिग गा गा सा॑ सा॑
ga mā pā mā pariga gā gā sā sā
0
र नि का
ra ni kā
25
री री गा गा मा मा पा पा
rī rī gā gā mā mā pā pā
0
अ ज शि रः क पा
a ja śi raḥ ka pā
26
ल री री री गा मा रिग मा मा
la rī rī rī gā mā riga mā mā
0
पृ थु भा
pṛ thu bhā
27
नं मा नी पा नी गा गा गा गा
naṃ mā nī pā nī gā gā gā gā
0
सु ख
su kha
28
दं मा मा पा पा धा धनि निध मा
daṃ mā mā pā pā dhā dhani nidha mā
0
ह र दे
ha ra de
29
ह म म ल धा धा सा नी धा नी पा पा
ha ma ma la dhā dhā sā nī dhā nī pā pā
0
म धु सू
ma dhu sū
0
द न
da na
30
सु री॑ री॑ री॑ री॑ मा पा धा मा
su rī rī rī rī mā pā dhā mā
0
धि क
dhi ka
31
सु नी नी नी नी धा पा मा मा
su nī nī nī nī dhā pā mā mā
0
ग ति यो
ga ti yo
32
मा परिग गा गा गा गा गा गा
mā pariga gā gā gā gā gā gā
0
निं
niṃ
110
सौम्यं वेदाङ्गवेदकरकमलयोनिं तमोरजोविवर्जितं हरं भवहरकमलगृहं शिवं शान्तं सन्निवेशनमपूर्वं भूषणलीलमुरगेशभोगभासुरशुभपृथुलम् । अचलपतिसूनुकरपङ्कजामलविलासकीलनविनोदं स्फटिकमणिरजतसितनवदुकूलक्षीरोदसागरनिकाशम् । अजशिरःकपालपृथुभाजनं वन्दे सुखदं हरवेहममलमधुसूदनसुतेजोऽधिकसुगतियोनिम् ॥ अनुक्ताविह तालः स्यात्त्रिधैवैककलादिकः । मार्गाः क्रमाच्चित्रवृत्तिदक्षिणा गीतयः पुनः
saumyaṃ vedāṅgavedakarakamalayoniṃ tamorajovivarjitaṃ haraṃ bhavaharakamalagṛhaṃ śivaṃ śāntaṃ sanniveśanamapūrvaṃ bhūṣaṇalīlamurageśabhogabhāsuraśubhapṛthulam | acalapatisūnukarapaṅkajāmalavilāsakīlanavinodaṃ sphaṭikamaṇirajatasitanavadukūlakṣīrodasāgaranikāśam | ajaśiraḥkapālapṛthubhājanaṃ vande sukhadaṃ haravehamamalamadhusūdanasutejo'dhikasugatiyonim || anuktāviha tālaḥ syāttridhaivaikakalādikaḥ | mārgāḥ kramāccitravṛttidakṣiṇā gītayaḥ punaḥ
111
मागधी संभाविता च पृथुलेत्युविताः क्रमात् । योक्तास्माभिः कलासंख्या सा दक्षिणपथे स्थिता
māgadhī saṃbhāvitā ca pṛthuletyuvitāḥ kramāt | yoktāsmābhiḥ kalāsaṃkhyā sā dakṣiṇapathe sthitā
112
वार्त्तिके द्विगुणा ज्ञेया सैव चित्रे चतुर्गुणा । सर्वजातिषु जानीयादंशस्वरगतं रसम्
vārttike dviguṇā jñeyā saiva citre caturguṇā | sarvajātiṣu jānīyādaṃśasvaragataṃ rasam
113
दृश्यन्ते जन्यरागांशास्तज्ज्ञैर्जनकजातिषु । ब्रह्मप्रोक्तपदैः सम्यक्प्रागुक्ताः शङ्करस्तुतो
dṛśyante janyarāgāṃśāstajjñairjanakajātiṣu | brahmaproktapadaiḥ samyakprāguktāḥ śaṅkarastuto
114
अपि ब्रह्महणं पापाज्जातयः प्रपुनन्त्यमूः । ऋचो यजूंषि सामानि क्रियन्ते नान्यथा यथा
api brahmahaṇaṃ pāpājjātayaḥ prapunantyamūḥ | ṛco yajūṃṣi sāmāni kriyante nānyathā yathā
7
तथा सामसमुद्भूता जातयो वेदसंमिताः । इति प्रथमे स्वराध्याये जातिलक्षणाख्यं सप्तमं प्रकरणं समाप्तम्
tathā sāmasamudbhūtā jātayo vedasaṃmitāḥ | iti prathame svarādhyāye jātilakṣaṇākhyaṃ saptamaṃ prakaraṇaṃ samāptam
1
अथाष्टमं गीतिप्रकरणम् शुद्धजातिसमुद्भूतकपालान्यधुना ब्रुवे । रागा जनकजातीनां तत्कपालेषु संमिताः
athāṣṭamaṃ gītiprakaraṇam śuddhajātisamudbhūtakapālānyadhunā bruve | rāgā janakajātīnāṃ tatkapāleṣu saṃmitāḥ
2
षड्जो ग्रहॐऽशोऽपन्यासो गो न्यासोऽतिबहू गनी । अल्पा रिपनिधा लङ्घ्यो रिः कला द्वादशोदिताः
ṣaḍjo grahaॐ'śo'panyāso go nyāso'tibahū ganī | alpā ripanidhā laṅghyo riḥ kalā dvādaśoditāḥ
3
यस्मिन्षाड्जीकपालं तद् गदितं गीतवेदिभिः । यत्रर्षभॐऽशोऽपन्यासो मोऽन्तो गनिपधाल्पता
yasminṣāḍjīkapālaṃ tad gaditaṃ gītavedibhiḥ | yatrarṣabhaॐ'śo'panyāso mo'nto ganipadhālpatā
4
सोऽत्यल्पोऽष्टकलं तत्स्यात्कपालं त्वार्षभीगतम् । मध्यमॐऽशो ग्रहो न्यासोऽपन्यासो धैवतो बहुः
so'tyalpo'ṣṭakalaṃ tatsyātkapālaṃ tvārṣabhīgatam | madhyamaॐ'śo graho nyāso'panyāso dhaivato bahuḥ
5
यत्राल्पाः सरिगा लोपाद्रिपयोरौडुवं भवेत् । तद्गान्धारीकपालं स्यात्कलाष्टकविनिर्मितम्
yatrālpāḥ sarigā lopādripayorauḍuvaṃ bhavet | tadgāndhārīkapālaṃ syātkalāṣṭakavinirmitam
6
मध्यमॐऽशो निरिगपाः स्वल्पा यत्र कला नव । तन्मध्यमाकपालं स्यादिति निःशङ्कसम्मतम्
madhyamaॐ'śo nirigapāḥ svalpā yatra kalā nava | tanmadhyamākapālaṃ syāditi niḥśaṅkasammatam
7
ऋषभांशं सग्रहं च निधषड्जगमाल्पकम् । कपालं पञ्चमीजातिजातमष्टकलं विदुः
ṛṣabhāṃśaṃ sagrahaṃ ca nidhaṣaḍjagamālpakam | kapālaṃ pañcamījātijātamaṣṭakalaṃ viduḥ
8
अत्यल्पर्षभगान्धारं पन्यासं मधभूरि च । षाड्ज्या इव कपालं तद्धैवत्याः सकलाष्टकम्
atyalparṣabhagāndhāraṃ panyāsaṃ madhabhūri ca | ṣāḍjyā iva kapālaṃ taddhaivatyāḥ sakalāṣṭakam
9
ग्रहांशन्यासषड्जं च रिगाल्पमतिभूरिभिः । निधमैरष्टकलकं स्यान्नैषादीकपालकम्
grahāṃśanyāsaṣaḍjaṃ ca rigālpamatibhūribhiḥ | nidhamairaṣṭakalakaṃ syānnaiṣādīkapālakam
10
इति सप्त कपालानि गायन्ब्रह्मोदितैः पदैः । स्वरैश्च पार्वतीकान्तस्तुतौ कल्याणभाग्भवेत्
iti sapta kapālāni gāyanbrahmoditaiḥ padaiḥ | svaraiśca pārvatīkāntastutau kalyāṇabhāgbhavet
11
यत्र ग्रहॐऽशोऽपन्यासः पञ्चमो बहुलस्तु रिः । सो न्यासो मधगान्धारास्त्वल्पास्तत्कम्बलं मतम्
yatra grahaॐ'śo'panyāsaḥ pañcamo bahulastu riḥ | so nyāso madhagāndhārāstvalpāstatkambalaṃ matam
12
पञ्चमीजातिसञ्जातमल्पताबहुतावशात् । स्वराणां बहवो भेदास्तस्य पूर्वैरुदीरिताः
pañcamījātisañjātamalpatābahutāvaśāt | svarāṇāṃ bahavo bhedāstasya pūrvairudīritāḥ
13
प्रीतः कम्बलगानेन कम्बलाय वरं ददौ । पुरा पुरारिरद्यापि प्रीयते तैरतः शिवः
prītaḥ kambalagānena kambalāya varaṃ dadau | purā purāriradyāpi prīyate tairataḥ śivaḥ
1
कपालानां क्रमाद्ब्रूमो ब्रह्मप्रोक्तां पदावलीम् । झण्टुं झण्टुं
kapālānāṃ kramādbrūmo brahmaproktāṃ padāvalīm | jhaṇṭuṃ jhaṇṭuṃ
2
खट्वाङ्गधरं
khaṭvāṅgadharaṃ
3
दंष्ट्राकरालं
daṃṣṭrākarālaṃ
4
तडित्सदृशजिह्वं
taḍitsadṛśajihvaṃ
5
हौ हौ हौ हौ हौ हौ हौ हौ
hau hau hau hau hau hau hau hau
6
बहुरूपवदनं धनघोरनादं
bahurūpavadanaṃ dhanaghoranādaṃ
7
हौ हौ हौ हौ हौ हौ हौ हौ
hau hau hau hau hau hau hau hau
8
ऊँ ऊँ ह्रां रौं हौं हौं हौं हौं
ūm̐ ūm̐ hrāṃ rauṃ hauṃ hauṃ hauṃ hauṃ
9
नृमुण्डमण्डितम्
nṛmuṇḍamaṇḍitam
10
हूं हूं कह कह हूं हूं
hūṃ hūṃ kaha kaha hūṃ hūṃ
11
कृतविकटमुखम्
kṛtavikaṭamukham
12
नमामि देवं भैरवम्
namāmi devaṃ bhairavam
1
इति षाड्जीकपालपदानि
iti ṣāḍjīkapālapadāni
1
झण्टुं झण्टुं खट्वाङ्गधरम्
jhaṇṭuṃ jhaṇṭuṃ khaṭvāṅgadharam
2
दंष्ट्राकरालम्
daṃṣṭrākarālam
3
तडित्सदृशजिह्वम्
taḍitsadṛśajihvam
4
हौ हौ हौ हौ हौ हौ हौ हौ
hau hau hau hau hau hau hau hau
5
वरसुरभिकुसुम
varasurabhikusuma
6
चर्चितगात्रम्
carcitagātram
7
कपालहस्तम्
kapālahastam
8
नमामि देवम्
namāmi devam
2
इत्यार्षभीकपालपदानि
ityārṣabhīkapālapadāni
1
चलत्तरङ्ग
calattaraṅga
2
भङ्गुरम्
bhaṅguram
3
अनेकरेणु
anekareṇu
4
पिञ्जरंसु
piñjaraṃsu
स्वरगताध्यायः (cont. 5)
5
रासुरैः सुसेवितं पु
rāsuraiḥ susevitaṃ pu
6
नातु जाह्न
nātu jāhna
8
वीजलम् मां बिन्दुभिः
vījalam māṃ bindubhiḥ
3
इति गान्धारीकपालपदानि
iti gāndhārīkapālapadāni
1
शूलकपालः
śūlakapālaḥ
2
पाणित्रिपुरविनाशि
pāṇitripuravināśi
3
शशाङ्कधारिणम्
śaśāṅkadhāriṇam
4
त्रिनयनत्रिशूलम्
trinayanatriśūlam
5
सततमुमया सहि
satatamumayā sahi
6
तं वरदम्
taṃ varadam
7
हौ हौ हौ हौ हौ हौ हौ हौ
hau hau hau hau hau hau hau hau
8
हौ हौ हौ हौ हौ हौ हौ हौ
hau hau hau hau hau hau hau hau
9
नैमि महादेवम्
naimi mahādevam
4
इति मध्यमाकपालपदानि
iti madhyamākapālapadāni
1
जय विषमनयन
jaya viṣamanayana
2
मदनतनुदहन
madanatanudahana
3
वरवृषभगमन
varavṛṣabhagamana
4
त्रिपुरवहन
tripuravahana
5
नतसकलभुवन
natasakalabhuvana
6
सितकमलवदन
sitakamalavadana
7
भव मे भयहरण
bhava me bhayaharaṇa
8
भवशरणम्
bhavaśaraṇam
5
इति पञ्चमीकपालपदानि
iti pañcamīkapālapadāni
1
अग्निज्वाला
agnijvālā
2
शिखावली
śikhāvalī
3
मांसशोणित
māṃsaśoṇita
5
भोजिनि । सर्वाहारि
bhojini | sarvāhāri
6
णि निर्मांसे
ṇi nirmāṃse
7
चर्ममुण्डे
carmamuṇḍe
8
नमोऽस्तु ते
namo'stu te
6
इति धैवतीकपालपदानि
iti dhaivatīkapālapadāni
1
सरसग चर्मपटम्
sarasaga carmapaṭam
2
भीमभुजंगमानद्धजटम्
bhīmabhujaṃgamānaddhajaṭam
3
कह- कहहुंकृतिविकृतमुखम्
kaha- kahahuṃkṛtivikṛtamukham
4
नम तं शिवं हरमजितम्
nama taṃ śivaṃ haramajitam
5
चण्ड- तुण्डमजेयम्
caṇḍa- tuṇḍamajeyam
6
कपालमण्डितमुकुटम्
kapālamaṇḍitamukuṭam
7
कामदर्पविध्वंसकरम्
kāmadarpavidhvaṃsakaram
8
नम तं हरं परमशिवम्
nama taṃ haraṃ paramaśivam
7
इति नैषादीकपालपदानि
iti naiṣādīkapālapadāni
14
इति सप्त कपालपदानि ॥ वर्णाद्यलङ्कृता गानक्रिया पदलयान्विता
iti sapta kapālapadāni || varṇādyalaṅkṛtā gānakriyā padalayānvitā
15
गीतिरित्युच्यते सा च बुधैरुक्ता चतुर्विधा । मागधी प्रथमा ज्ञेया द्वितीया चार्धमागधी
gītirityucyate sā ca budhairuktā caturvidhā | māgadhī prathamā jñeyā dvitīyā cārdhamāgadhī
16
संभाविता च पृथुलेत्येतासां लक्ष्म चक्ष्महे । गीत्वा कलायामाद्यायां विलम्बितलयं पदम्
saṃbhāvitā ca pṛthuletyetāsāṃ lakṣma cakṣmahe | gītvā kalāyāmādyāyāṃ vilambitalayaṃ padam
17
द्वितीयायां मध्यलयं तत्पदान्तरसंयुतम् । सतृतीयपदे ते च तृतीयस्यां द्रुते लये
dvitīyāyāṃ madhyalayaṃ tatpadāntarasaṃyutam | satṛtīyapade te ca tṛtīyasyāṃ drute laye
0
इति त्रिरावृत्तपदां मागधॐ जगदुर्बुधाः । यथा- मा गा मा धा दे
iti trirāvṛttapadāṃ māgadhaॐ jagadurbudhāḥ | yathā- mā gā mā dhā de
18
धनि धनि सनि धा दे वं रु द्रं रिग रिग मग रिस देवं रुद्रं वं दे पूर्वयोः पदयोरर्धे चरमे द्विर्यदोदिते
dhani dhani sani dhā de vaṃ ru draṃ riga riga maga risa devaṃ rudraṃ vaṃ de pūrvayoḥ padayorardhe carame dviryadodite
0
तदाऽर्धमागधीं प्राहुः यथा-- मा री गा सा दे
tadā'rdhamāgadhīṃ prāhuḥ yathā-- mā rī gā sā de
0
सा सा धा नी वं रु द्रं
sā sā dhā nī vaṃ ru draṃ
0
पा धा पा मा द्रं वं दे
pā dhā pā mā draṃ vaṃ de
0
द्विरावृत्तपदां परे । यथा-- मा मा मा मा दे
dvirāvṛttapadāṃ pare | yathā-- mā mā mā mā de
19
धा सा धा नी दे वं रु द्रं पा निध मा मा रु द्रं वं दे संक्षेपितपदा भूरिगुरुः संभाविता मता
dhā sā dhā nī de vaṃ ru draṃ pā nidha mā mā ru draṃ vaṃ de saṃkṣepitapadā bhūriguruḥ saṃbhāvitā matā
0
यथा-- धा मा मा रि ग भ
yathā-- dhā mā mā ri ga bha
0
क्त्या
ktyā
0
री गा सा सा दे
rī gā sā sā de
0
नी धा सा नी रु
nī dhā sā nī ru
0
द्रं
draṃ
0
धा नी मा मा वं
dhā nī mā mā vaṃ
0
भूरिलघ्वक्षरपदा पृथुला संमता सताम् । यथा-- मा गा री गा सु र न त सा धनि धा धा ह र प द धा सा धा नी यु ग लं
bhūrilaghvakṣarapadā pṛthulā saṃmatā satām | yathā-- mā gā rī gā su ra na ta sā dhani dhā dhā ha ra pa da dhā sā dhā nī yu ga laṃ
20
पा निधप मा मा प्र ण म त यद्वा यथाक्षरे युग्मे गुर्वोः प्रथमयोर्यदा
pā nidhapa mā mā pra ṇa ma ta yadvā yathākṣare yugme gurvoḥ prathamayoryadā
21
एकैकं चित्रमार्गादि प्रयुज्य चगणात्मकम् । मात्राभिरष्टभिर्युक्तं दक्षिणे ध्रुवकादिभिः
ekaikaṃ citramārgādi prayujya cagaṇātmakam | mātrābhiraṣṭabhiryuktaṃ dakṣiṇe dhruvakādibhiḥ
22
प्रयुज्यते तदा गीतिर्मागधीत्यभिधीयते । तृतीयं लघु युग्मस्य च्छगणार्धयुतं यदा
prayujyate tadā gītirmāgadhītyabhidhīyate | tṛtīyaṃ laghu yugmasya cchagaṇārdhayutaṃ yadā
23
आद्याम्यामन्तिमाभ्यां च मात्राभ्यां संप्रयुज्यते । ततः प्लुतं सार्धगणयुक्तं कृत्वा प्रयुज्यते
ādyāmyāmantimābhyāṃ ca mātrābhyāṃ saṃprayujyate | tataḥ plutaṃ sārdhagaṇayuktaṃ kṛtvā prayujyate
24
ध्रुवकादिभिरष्टाभिर्द्विरुक्तान्त्यद्वयेन च । तदार्धमागधी ते द्वे तद्वत्तालान्तरेष्वपि
dhruvakādibhiraṣṭābhirdviruktāntyadvayena ca | tadārdhamāgadhī te dve tadvattālāntareṣvapi
25
संभाविता भूरिगुरुर्द्विकले वार्तिके पथि । चतुष्कले भूरिलघुर्दक्षिणे पृथुला मता
saṃbhāvitā bhūrigururdvikale vārtike pathi | catuṣkale bhūrilaghurdakṣiṇe pṛthulā matā
8
इति प्रथमे स्वरगताध्यायेऽष्टमं गीतिप्रकरणम्
iti prathame svaragatādhyāye'ṣṭamaṃ gītiprakaraṇam
परिशिष्ट १
1
परिशिष्टम्
pariśiṣṭam
8
षड्जग्रामसमुत्पन्नाः षड्जकैशिकमध्यमाः शुद्धसाधारितः षड्जग्रामो ग्रामे तु मध्यमः
ṣaḍjagrāmasamutpannāḥ ṣaḍjakaiśikamadhyamāḥ śuddhasādhāritaḥ ṣaḍjagrāmo grāme tu madhyamaḥ
9
पञ्चमो मध्यमग्रामः षाडवः शुद्धकैशिकः शुद्धाः सप्तेति भिन्नाः स्युः पञ्च कैशिकमध्यमः
pañcamo madhyamagrāmaḥ ṣāḍavaḥ śuddhakaiśikaḥ śuddhāḥ sapteti bhinnāḥ syuḥ pañca kaiśikamadhyamaḥ
10
भिन्नषड्जश्च षड्जाख्ये मध्यमे तानकैशिकौ भिन्नपञ्चम इत्येते गौडकैशिकमध्यमः
bhinnaṣaḍjaśca ṣaḍjākhye madhyame tānakaiśikau bhinnapañcama ityete gauḍakaiśikamadhyamaḥ
11
गौडपञ्चमकः षड्जे मध्यमे गौडकैशिकः इति गौडास्त्रयः षड्जे टक्कवेसरषाडवौ
gauḍapañcamakaḥ ṣaḍje madhyame gauḍakaiśikaḥ iti gauḍāstrayaḥ ṣaḍje ṭakkavesaraṣāḍavau
12
ससौवीरीमध्यमे तु बोट्टमालवकैशिकौ मालवः पञ्चमान्तोऽथ द्विग्रामष्टक्ककैशिकः
sasauvīrīmadhyame tu boṭṭamālavakaiśikau mālavaḥ pañcamānto'tha dvigrāmaṣṭakkakaiśikaḥ
13
हिन्दोलोऽष्टौ वेसरास्ते सप्त साधारणस्ततः षड्जे स्याद्रूपसाधारः शको भम्माणपञ्चमः
hindolo'ṣṭau vesarāste sapta sādhāraṇastataḥ ṣaḍje syādrūpasādhāraḥ śako bhammāṇapañcamaḥ
14
मध्यमे नर्तगान्धारपञ्चमौ षाड्जकैशिकः द्विग्रामः ककुभस्त्रिंशद्ग्रामरागा अमी मताः
madhyame nartagāndhārapañcamau ṣāḍjakaiśikaḥ dvigrāmaḥ kakubhastriṃśadgrāmarāgā amī matāḥ
15
अष्टोपरागास्तिलकः शकादिष्टक्कसैन्धवः कोकिला पञ्चमो रेवगुप्तः पञ्चमषाडवः भावनापञ्चमो नागगान्धारो नागपञ्चमः
aṣṭoparāgāstilakaḥ śakādiṣṭakkasaindhavaḥ kokilā pañcamo revaguptaḥ pañcamaṣāḍavaḥ bhāvanāpañcamo nāgagāndhāro nāgapañcamaḥ
16
श्रीरागनट्टौ बङ्गालो भासमध्यमषाडवौ रक्तहंसः कोह्लहासः प्रसवो भैरवध्वनिः
śrīrāganaṭṭau baṅgālo bhāsamadhyamaṣāḍavau raktahaṃsaḥ kohlahāsaḥ prasavo bhairavadhvaniḥ
17
मेघरागः सोमरागकामोदौ चाभ्रपञ्चमः स्यातां कन्दर्पदेशाख्यौ ककुभान्तश्च कैशिकः नट्टनारायणश्चेति रागा विंशतिरीरिताः
megharāgaḥ somarāgakāmodau cābhrapañcamaḥ syātāṃ kandarpadeśākhyau kakubhāntaśca kaiśikaḥ naṭṭanārāyaṇaśceti rāgā viṃśatirīritāḥ
18
सौवीरः ककुभष्टक्कः पञ्चमो भिन्नपञ्चमः
sauvīraḥ kakubhaṣṭakkaḥ pañcamo bhinnapañcamaḥ
19
टक्ककैशिकहिन्दोलबोट्टभालवकैशिकाः गान्धारपञ्चमो भिन्नषड्जो वेसरषाडवः
ṭakkakaiśikahindolaboṭṭabhālavakaiśikāḥ gāndhārapañcamo bhinnaṣaḍjo vesaraṣāḍavaḥ
20
मालवः पञ्चमान्तश्च तानः पञ्चमषाडवः भाषाणां जनकाः पञ्चदशैते याष्टिकोदिताः
mālavaḥ pañcamāntaśca tānaḥ pañcamaṣāḍavaḥ bhāṣāṇāṃ janakāḥ pañcadaśaite yāṣṭikoditāḥ
21
भाषाश्चतस्रः सोवीरे सौवीरी वेगमध्यमा साधारिता च गान्धारी ककुभे भिन्नपञ्चमी
bhāṣāścatasraḥ sovīre sauvīrī vegamadhyamā sādhāritā ca gāndhārī kakubhe bhinnapañcamī
22
काम्बोजी मध्यमग्रामा रगन्ती मधुरी तथा शकमिश्रेति षट्तिस्रो विभाषा भोगवर्धनी
kāmbojī madhyamagrāmā ragantī madhurī tathā śakamiśreti ṣaṭtisro vibhāṣā bhogavardhanī
23
आभीरिका मधुकरी तथैकान्तरभाषिका शालवाहनिका टक्के त्रवणा त्रवणोद्भवा
ābhīrikā madhukarī tathaikāntarabhāṣikā śālavāhanikā ṭakke travaṇā travaṇodbhavā
24
वैरञ्जी मध्यमग्रामदेहा मालववेसरी छेवाटी सैन्धवी कोलाहला पञ्चमलक्षिता सौराष्ट्री पञ्चमी वेगरञ्जी गान्धारपञ्चमी
vairañjī madhyamagrāmadehā mālavavesarī chevāṭī saindhavī kolāhalā pañcamalakṣitā saurāṣṭrī pañcamī vegarañjī gāndhārapañcamī
25
मालवी तानवलिता ललिता रविचन्द्रिका
mālavī tānavalitā lalitā ravicandrikā
26
ताना वाहेरिका दोह्या वेसरीत्येकविंशतिः भाषाः स्युरथ देवारवर्धन्यान्ध्री च गुर्जरी
tānā vāherikā dohyā vesarītyekaviṃśatiḥ bhāṣāḥ syuratha devāravardhanyāndhrī ca gurjarī
27
भावनीति विभाषाः स्युश्चतस्रः पञ्चमे पुनः कैशिकी त्रावणी तानोद्भवाऽऽभीरी च गुर्जरी
bhāvanīti vibhāṣāḥ syuścatasraḥ pañcame punaḥ kaiśikī trāvaṇī tānodbhavā''bhīrī ca gurjarī
28
सैन्धवी दाक्षिणात्याऽऽन्ध्री माङ्गली भावनी दश इति भाषा विभाषे द्वे भम्माण्यन्धालिके ततः
saindhavī dākṣiṇātyā''ndhrī māṅgalī bhāvanī daśa iti bhāṣā vibhāṣe dve bhammāṇyandhālike tataḥ
29
चतस्रः पञ्चमे भिन्ने भाषा धैवतभूषिता शुद्धा भिन्ना च वाराटी विशालेत्यथ कौशली
catasraḥ pañcame bhinne bhāṣā dhaivatabhūṣitā śuddhā bhinnā ca vārāṭī viśāletyatha kauśalī
30
विभाषा मालवाभिन्नवलिते टक्ककैशिके भाषे द्वे द्राविडीत्येका विभाषा प्रेङ्खके नव
vibhāṣā mālavābhinnavalite ṭakkakaiśike bhāṣe dve drāviḍītyekā vibhāṣā preṅkhake nava
31
भाषाः स्युर्वेसरी चूतमञ्जरी षड्जमध्यमा मधुरी भिन्नपौराली गौडी मालववेसरी छेवाटी पिञ्जरीत्येका बोट्टे भाषा तु माङ्गली
bhāṣāḥ syurvesarī cūtamañjarī ṣaḍjamadhyamā madhurī bhinnapaurālī gauḍī mālavavesarī chevāṭī piñjarītyekā boṭṭe bhāṣā tu māṅgalī
32
वाङ्गाली माङ्गली हर्षपुरी मालववेसरी
vāṅgālī māṅgalī harṣapurī mālavavesarī
33
खञ्जिनी गुर्जरी गौडी पौराली चार्धवेसरी शुद्धा मालवरूपा च सैन्धव्याभीरिकेत्यमूः
khañjinī gurjarī gauḍī paurālī cārdhavesarī śuddhā mālavarūpā ca saindhavyābhīriketyamūḥ
34
भाषास्त्रयोदश ज्ञेया विज्ञैर्मालवकैशिके विभाषे द्वे तु काम्बोजी तद्वद्देवारवर्धनी
bhāṣāstrayodaśa jñeyā vijñairmālavakaiśike vibhāṣe dve tu kāmbojī tadvaddevāravardhanī
35
गान्धारपञ्चमे भाषा गान्धारी भिन्नषड्जका गान्धारवल्ली कच्छेल्ली स्वरवल्ली निषादिनी
gāndhārapañcame bhāṣā gāndhārī bhinnaṣaḍjakā gāndhāravallī kacchellī svaravallī niṣādinī
36
त्रवणा मध्यमा शुद्धा दाक्षिणात्या पुलिन्दिका तुम्बुरा षड्जभाषा च कालिन्दी ललिता ततः
travaṇā madhyamā śuddhā dākṣiṇātyā pulindikā tumburā ṣaḍjabhāṣā ca kālindī lalitā tataḥ
37
श्रीकण्ठिका च बाङ्गाली गान्धारी सैन्धवीत्यमूः भाषाः सप्तदश ज्ञेयाश्चतस्रस्तु विभाषिकाः पौराली मालवा कालिन्द्यपि देवारवर्धनी
śrīkaṇṭhikā ca bāṅgālī gāndhārī saindhavītyamūḥ bhāṣāḥ saptadaśa jñeyāścatasrastu vibhāṣikāḥ paurālī mālavā kālindyapi devāravardhanī
38
वेसरे षाडवे भाषे द्वे बाह्या बाह्यषाडवा
vesare ṣāḍave bhāṣe dve bāhyā bāhyaṣāḍavā
39
विभाषे पार्वती श्रीकठ्यथ मालवपञ्चमे भाषास्तिस्रो वेदवती भाविनी च विभाविनी
vibhāṣe pārvatī śrīkaṭhyatha mālavapañcame bhāṣāstisro vedavatī bhāvinī ca vibhāvinī
40
ताने तानोद्भवा भाषा भाषा पञ्चमषाडवे पोता भाषां शकामेके रेवगुप्ते विदुर्विदुः
tāne tānodbhavā bhāṣā bhāṣā pañcamaṣāḍave potā bhāṣāṃ śakāmeke revagupte vidurviduḥ
41
विभाषापल्लवी भासवलिता किरणावली शङ्काद्यावलितेत्येतास्तिस्रस्त्वन्तरभाषिकाः
vibhāṣāpallavī bhāsavalitā kiraṇāvalī śaṅkādyāvalitetyetāstisrastvantarabhāṣikāḥ
42
चतस्रोऽनुक्तजनका बृहद्वेश्यामिमाः स्मृताः एवं षण्णवतिर्भाषा विभाषा विंशतिः स्मृताः चतस्रोऽन्तरभाषाः स्युः शार्ङ्गदेवस्य संमताः
catasro'nuktajanakā bṛhadveśyāmimāḥ smṛtāḥ evaṃ ṣaṇṇavatirbhāṣā vibhāṣā viṃśatiḥ smṛtāḥ catasro'ntarabhāṣāḥ syuḥ śārṅgadevasya saṃmatāḥ
43
भाषा मुख्या स्वराख्या च देशाख्या चोपरागजा
bhāṣā mukhyā svarākhyā ca deśākhyā coparāgajā
44
चतुर्विधा मतङ्गोक्ता मुख्याऽनन्योपजीविनी स्वरदेशाख्यया ख्याता स्वराख्या देशजा क्रमात्
caturvidhā mataṅgoktā mukhyā'nanyopajīvinī svaradeśākhyayā khyātā svarākhyā deśajā kramāt
45
अन्योपरागजा ताभ्यो याष्टिकेनोदिताः पुनः संकीर्णदेशजा मूला छायामात्रेतिनामभिः
anyoparāgajā tābhyo yāṣṭikenoditāḥ punaḥ saṃkīrṇadeśajā mūlā chāyāmātretināmabhiḥ
46
शुद्धाऽऽभिरी रगन्ती च त्रिधा मालववेसरी मुख्या षडिति शेषास्तु सुज्ञाताः स्फुटलक्षणाः नामसाम्यं तु कासांचिद्भिन्नानानपि लक्ष्मतः
śuddhā''bhirī ragantī ca tridhā mālavavesarī mukhyā ṣaḍiti śeṣāstu sujñātāḥ sphuṭalakṣaṇāḥ nāmasāmyaṃ tu kāsāṃcidbhinnānānapi lakṣmataḥ
47
अथ रागाङ्गभाषाङ्गक्रियाङ्गोपाङ्गनिर्णयम् केषांचिन्मतमाश्रित्य कुरुते षोढलात्मजः
atha rāgāṅgabhāṣāṅgakriyāṅgopāṅganirṇayam keṣāṃcinmatamāśritya kurute ṣoḍhalātmajaḥ
48
रञ्जनाद्रागता भाषारागाङ्गादेरपीष्यते देशीरागतया प्रोक्तं रागाङ्गादिचतुष्टयम्
rañjanādrāgatā bhāṣārāgāṅgāderapīṣyate deśīrāgatayā proktaṃ rāgāṅgādicatuṣṭayam
49
प्रसिद्धा ग्रामरागाद्याः केचिद्देशीत्यपीरिताः तत्र पूर्वप्रसिद्धानामुद्देशः क्रियतेऽधुना
prasiddhā grāmarāgādyāḥ keciddeśītyapīritāḥ tatra pūrvaprasiddhānāmuddeśaḥ kriyate'dhunā
50
शंकराभरणो घण्टारव आहंसदीपकौ रीतिः पूर्णाटिका लाटी पल्लवीति बभाषिरे
śaṃkarābharaṇo ghaṇṭārava āhaṃsadīpakau rītiḥ pūrṇāṭikā lāṭī pallavīti babhāṣire
51
रागाङ्गान्यष्ट गाम्भीरी वौहाटी खशिकोत्पली गोल्ली नादान्तरी नीलोत्पली छाया तरङ्गिणी
rāgāṅgānyaṣṭa gāmbhīrī vauhāṭī khaśikotpalī gollī nādāntarī nīlotpalī chāyā taraṅgiṇī
52
गान्धारगतिकारञ्जावित्येकादश मेनिरे भाषाङ्गान्यथ भावक्रीस्वभावक्रीशिवक्रियः
gāndhāragatikārañjāvityekādaśa menire bhāṣāṅgānyatha bhāvakrīsvabhāvakrīśivakriyaḥ
53
मरुकक्रीत्रिनेत्रक्रीकुमुदक्रीदनुक्रियः ओजक्रीन्द्रक्रियो नागकृतिर्धन्यकृतिस्तथा
marukakrītrinetrakrīkumudakrīdanukriyaḥ ojakrīndrakriyo nāgakṛtirdhanyakṛtistathā
54
विपायक्रीः क्रियाङ्गाणि द्वादशेति जगुर्बुधाः त्रीण्युपाङ्गानि पूर्णाटो देवालश्च गुरुञ्जिका
vipāyakrīḥ kriyāṅgāṇi dvādaśeti jagurbudhāḥ trīṇyupāṅgāni pūrṇāṭo devālaśca guruñjikā
55
चतुस्त्रिंशदिमे रागाः प्राक्प्रसिद्धाः प्रकीर्तिताः अथाधुना प्रसिद्धानामुद्देशः प्रतिपाद्यते
catustriṃśadime rāgāḥ prākprasiddhāḥ prakīrtitāḥ athādhunā prasiddhānāmuddeśaḥ pratipādyate
56
मध्यमादिर्मालवश्रीस्त्रोडी बङ्गालभैरवौ वराटी गुर्जरी गौडकोलाहलवसन्तकाः धान्यासीदेशिदेशाख्या रागाङ्गाणि त्रयोदश
madhyamādirmālavaśrīstroḍī baṅgālabhairavau varāṭī gurjarī gauḍakolāhalavasantakāḥ dhānyāsīdeśideśākhyā rāgāṅgāṇi trayodaśa
57
डौम्बवन्यासावरी वेलावली प्रथममञ्जरी
ḍaumbavanyāsāvarī velāvalī prathamamañjarī
58
आडिका मोदिका नागध्वनिः शुद्धवराटिका नट्टा कर्णाटबङ्गालौ भाषाङ्गाणि नवाब्रुवन्
āḍikā modikā nāgadhvaniḥ śuddhavarāṭikā naṭṭā karṇāṭabaṅgālau bhāṣāṅgāṇi navābruvan
59
क्रियाङ्गत्रितयं रायकृतिर्गौडकृतिस्तथा देवक्रीरित्यथोपाङ्गसप्तविंशतिरुच्यते
kriyāṅgatritayaṃ rāyakṛtirgauḍakṛtistathā devakrīrityathopāṅgasaptaviṃśatirucyate
60
कौन्तली द्राविडी सैन्धव्यथ स्थानवराटिका हतस्वरवराटी च स्यात्प्रतापवराटिका
kauntalī drāviḍī saindhavyatha sthānavarāṭikā hatasvaravarāṭī ca syātpratāpavarāṭikā
61
वराट्यः षडिति च्छाया तुरुष्काद्ये तु तोडिके महाराष्ट्री च सौराष्ट्री दक्षिणा द्राविडीत्यमूः
varāṭyaḥ ṣaḍiti cchāyā turuṣkādye tu toḍike mahārāṣṭrī ca saurāṣṭrī dakṣiṇā drāviḍītyamūḥ
62
उक्ताश्चतस्रो गुर्जर्यो भुञ्छिका स्तम्भतीर्थिका छायाप्रतापोपपदे बेलाबल्यौ च भैरवी
uktāścatasro gurjaryo bhuñchikā stambhatīrthikā chāyāpratāpopapade belābalyau ca bhairavī