2. Viṣṇu Purāṇa (part 2 of 2)
Chapter 4.8
4,8.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे चतुर्थंशे सप्तमो ऽध्यायः (7) श्रीपराशर उवाच पुरूरवसो ज्येष्ठः पुत्रो यस्त्वायुर्नामा स राहोर्दुहितरमुपयेमे
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe caturthaṃśe saptamo 'dhyāyaḥ (7) śrīparāśara uvāca purūravaso jyeṣṭhaḥ putro yastvāyurnāmā sa rāhorduhitaramupayeme
4,8.2
तस्यां च पञ्च पुत्रानुत्पादयामास
tasyāṃ ca pañca putrānutpādayāmāsa
4,8.3
नहुषक्षत्रवृद्धरंभरजिसंज्ञास्तथैवानेनाः पञ्चमः पुत्रो ऽभूत्
nahuṣakṣatravṛddharaṃbharajisaṃjñāstathaivānenāḥ pañcamaḥ putro 'bhūt
4,8.4
क्षत्रवृद्धात्सुहोत्रः पुत्रो ऽभवत्
kṣatravṛddhātsuhotraḥ putro 'bhavat
4,8.5
काश्यपकाशगृत्समदास्त्रयस्तस्य पुत्रा बभूवुः
kāśyapakāśagṛtsamadāstrayastasya putrā babhūvuḥ
4,8.6
गृत्समदस्य शोनकश्चातुर्वर्म्यप्रवर्तयिताभूत्
gṛtsamadasya śonakaścāturvarmyapravartayitābhūt
4,8.7
काश्यस्य काशेयः काशीराजः तस्माद्राष्ट्रः राष्ट्रस्य दीर्घतपाः पुत्रो ऽभवत्
kāśyasya kāśeyaḥ kāśīrājaḥ tasmādrāṣṭraḥ rāṣṭrasya dīrghatapāḥ putro 'bhavat
4,8.8
धन्वन्तरिस्तु दीर्घतपसः पुत्रो ऽभवत्
dhanvantaristu dīrghatapasaḥ putro 'bhavat
4,8.9
स हि संसिद्धकार्यकरमःसकलसंभूतिष्वशेषज्ञानविदा भगवता नारायणेन चातीत संभूतौ तस्मै वरो दत्तः
sa hi saṃsiddhakāryakaramaḥsakalasaṃbhūtiṣvaśeṣajñānavidā bhagavatā nārāyaṇena cātīta saṃbhūtau tasmai varo dattaḥ
4,8.10
काशीराजगोत्रे ऽवतीर्य त्वमष्टधा सम्यगायुर्वेदं करिष्यसि यज्ञभागभुग्भविष्यसीति
kāśīrājagotre 'vatīrya tvamaṣṭadhā samyagāyurvedaṃ kariṣyasi yajñabhāgabhugbhaviṣyasīti
4,8.11
तस्य च धन्वन्तरेः पत्रः केतुमान् केतुमतो भीमरथः तस्यापि दिवोदासः तस्यापि प्रतर्दनः
tasya ca dhanvantareḥ patraḥ ketumān ketumato bhīmarathaḥ tasyāpi divodāsaḥ tasyāpi pratardanaḥ
4,8.12
स च भद्रश्रेण्यवंशविनाशनादशेषशत्रवोनेनजिता इति शत्रुजिदभवत्
sa ca bhadraśreṇyavaṃśavināśanādaśeṣaśatravonenajitā iti śatrujidabhavat
4,8.13
तेन च प्रीतिमतात्मपुत्रो वत्सवत्सेत्यभिहितो वत्सो ऽभवत्
tena ca prītimatātmaputro vatsavatsetyabhihito vatso 'bhavat
4,8.14
सत्यपरतया ऋतध्वजसंज्ञामवाप
satyaparatayā ṛtadhvajasaṃjñāmavāpa
4,8.15
ततश् च कुवलयनामानमश्वं लेभे ततः कुवलयाश्व इत्यस्यां पृथिव्यां प्रथितः
tataś ca kuvalayanāmānamaśvaṃ lebhe tataḥ kuvalayāśva ityasyāṃ pṛthivyāṃ prathitaḥ
4,8.16
तस्यच च वत्सस्य पुत्रो ऽलर्कनामाभवत् यस्यायमद्यापिश्लोको गीयते
tasyaca ca vatsasya putro 'larkanāmābhavat yasyāyamadyāpiśloko gīyate
4,8.17
षष्टिवर्षसहस्राणि षष्टिवर्षशतानि च ।
अलर्कादपरो नान्यो बुभुजे मेदिनीं युवा
ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi ṣaṣṭivarṣaśatāni ca |
alarkādaparo nānyo bubhuje medinīṃ yuvā
4,8.18
तस्याप्यलर्कस्य सन्नतिनामाभवदात्मज
tasyāpyalarkasya sannatināmābhavadātmaja
4,8.19
सन्नतेः सुनीथः तस्यापि सुकेतुः तस्माच्च धर्मकेतुर्जज्ञे
sannateḥ sunīthaḥ tasyāpi suketuḥ tasmācca dharmaketurjajñe
4,8.20
ततश् च सत्यकेतुः तस्माद्विभुः तत्तयःसुविभुः ततश् च सुकुमारस्तस्यापि दृष्टकेतुः ततश् च वीतिहोत्रः तस्माद्भार्गः भार्गस्य भार्गभूमिः ततश्चातुर्वर्ण्यंप्रवृत्तिरित्येते काश्यपभूभृतः कथिताः
tataś ca satyaketuḥ tasmādvibhuḥ tattayaḥsuvibhuḥ tataś ca sukumārastasyāpi dṛṣṭaketuḥ tataś ca vītihotraḥ tasmādbhārgaḥ bhārgasya bhārgabhūmiḥ tataścāturvarṇyaṃpravṛttirityete kāśyapabhūbhṛtaḥ kathitāḥ
4,8.21
रजेस्तु संततिः श्रुयताम्
rajestu saṃtatiḥ śruyatām
Chapter 4.9
4,9.1
इति श्रीविष्णुमाहापुराणे चतुर्थांशे ऽष्टमो ऽध्याय (8) श्रीपराशर उवाच रजोस्तु पञ्च पुत्रशतान्यतुलबलपराक्रमसारामायसन्
iti śrīviṣṇumāhāpurāṇe caturthāṃśe 'ṣṭamo 'dhyāya (8) śrīparāśara uvāca rajostu pañca putraśatānyatulabalaparākramasārāmāyasan
4,9.2
देवासुरसंग्रामारंभे च परस्परवधेप्सवो देवाश्चासुराश् च ब्रह्मणामुपेत्य पप्रच्छुः
devāsurasaṃgrāmāraṃbhe ca parasparavadhepsavo devāścāsurāś ca brahmaṇāmupetya papracchuḥ
4,9.3
भगवन्नस्माकमत्र विरोधे कतमः पक्षो जेता भविष्यतीति
bhagavannasmākamatra virodhe katamaḥ pakṣo jetā bhaviṣyatīti
4,9.4
अथाह भगवान्
athāha bhagavān
4,9.5
येषामर्थे रजिरात्मात्तायुधो योत्स्यति तत्पक्षोजेतेति
yeṣāmarthe rajirātmāttāyudho yotsyati tatpakṣojeteti
4,9.6
अथ दैत्यैर् उपेत्य रजिरात्मसाहाय्यदानायाभ्यर्थितः प्राह
atha daityair upetya rajirātmasāhāyyadānāyābhyarthitaḥ prāha
4,9.7
योत्स्यो ऽहं भवतामर्थे यद्यहममरजयाद्भवतामिन्द्रो भविष्यामीत्याकर्ण्यैतत्तैर् अभिहितम्
yotsyo 'haṃ bhavatāmarthe yadyahamamarajayādbhavatāmindro bhaviṣyāmītyākarṇyaitattair abhihitam
4,9.8
न वयमन्यथा वदिष्यामो ऽन्यथा करिष्यामो ऽस्माकमिन्द्रः प्रह्लादस्तदर्थमेवायमुद्यम इत्युक्त्वा गतेष्वसुरेषु देवैर् अप्यसाववनिपतिरेवमेवोक्तस्तेनापि च तथैवोक्ते देवैर् इन्द्रस्त्वं भविष्यसीति समन्विच्छितम्
na vayamanyathā vadiṣyāmo 'nyathā kariṣyāmo 'smākamindraḥ prahlādastadarthamevāyamudyama ityuktvā gateṣvasureṣu devair apyasāvavanipatirevamevoktastenāpi ca tathaivokte devair indrastvaṃ bhaviṣyasīti samanvicchitam
4,9.9
रजिनापि देवसैन्यसहायेनानेकैर् महास्त्रैस् तदशेषमहासुरबलं निषूदितम्
rajināpi devasainyasahāyenānekair mahāstrais tadaśeṣamahāsurabalaṃ niṣūditam
4,9.10
अथ जितारिपक्षश् च देवेन्द्रो रजिचरमयुगलमात्मनः शिरसा निपीड्याह
atha jitāripakṣaś ca devendro rajicaramayugalamātmanaḥ śirasā nipīḍyāha
4,9.11
भयत्राणादन्नदानाद्भवानस्मत्पितासेषलोकानामुत्तमोत्तमो भवान् यस्याहं पुत्रस्त्रिलोकेन्द्रः
bhayatrāṇādannadānādbhavānasmatpitāseṣalokānāmuttamottamo bhavān yasyāhaṃ putrastrilokendraḥ
4,9.12
स चापि राजा प्रहस्याह
sa cāpi rājā prahasyāha
4,9.13
एवमस्त्वेवमस्त्वनतिक्रमणीयाहि वैरिक्षादप्यनेकविधचाटुवाक्यगार्भा प्रणतिरित्युक्त्वा स्वपुरं जगाम
evamastvevamastvanatikramaṇīyāhi vairikṣādapyanekavidhacāṭuvākyagārbhā praṇatirityuktvā svapuraṃ jagāma
4,9.14
शतक्रतुरपीन्द्रत्वं चकार
śatakraturapīndratvaṃ cakāra
4,9.15
स्वर्याते तु रजौ नारदर्षिचोदिता रजिपुत्राः शतक्रतुमात्मपितृपुत्रं समाचाराद्राज्यं याचितवन्तः
svaryāte tu rajau nāradarṣicoditā rajiputrāḥ śatakratumātmapitṛputraṃ samācārādrājyaṃ yācitavantaḥ
4,9.16
अप्रदानेन च विजित्येन्द्रमतिबलिनः स्वयमिन्द्रत्वं चक्रुः
apradānena ca vijityendramatibalinaḥ svayamindratvaṃ cakruḥ
4,9.17
ततश् च बहुतिथे काले ह्यतीते बृहस्पतिमेकान्ते दृष्ट्वा अपहृतत्रैलोक्ययज्ञभागः शतक्रतुरुवाच
tataś ca bahutithe kāle hyatīte bṛhaspatimekānte dṛṣṭvā apahṛtatrailokyayajñabhāgaḥ śatakraturuvāca
4,9.18
बदरीफलमात्रमप्यर्हसि ममाप्यायनाय पुरोडाशखण्डं दातुमित्युक्तो बृहस्पतिरुवाच
badarīphalamātramapyarhasi mamāpyāyanāya puroḍāśakhaṇḍaṃ dātumityukto bṛhaspatiruvāca
4,9.19
यद्येवन्त्वयाहं पूर्वमेव चोदितःस्यां तन्मया त्वदर्थं किमकर्तव्यमत्यिल्पैर् एवाहोभिस्त्वां निजं पदं प्रपयिष्यामीत्यभिधाय तेषामनुदिनमाभिचारकं बुद्धिमोहाय शक्रस्य तेजोभिवृद्धये जुहाव
yadyevantvayāhaṃ pūrvameva coditaḥsyāṃ tanmayā tvadarthaṃ kimakartavyamatyilpair evāhobhistvāṃ nijaṃ padaṃ prapayiṣyāmītyabhidhāya teṣāmanudinamābhicārakaṃ buddhimohāya śakrasya tejobhivṛddhaye juhāva
4,9.20
ते चापि तेन बुद्धिमोहेनाभिभूयमाना ब्रह्मद्विषो धर्मत्यागिनो वेदवादपराङ्मुखाबभुवूः
te cāpi tena buddhimohenābhibhūyamānā brahmadviṣo dharmatyāgino vedavādaparāṅmukhābabhuvūḥ
4,9.21
ततस्तानपेतधर्माचारनिन्द्रो जघान
tatastānapetadharmācāranindro jaghāna
4,9.22
पुरोहिताप्यायिततेजाश् च शक्रो दिवमाक्रमत्
purohitāpyāyitatejāś ca śakro divamākramat
4,9.23
एतदिन्द्रस्य स्वपदच्यवनादारोहणं श्रुत्वा पुरुषः स्वपदभ्रंशं दौरात्मयं च नाप्नोति
etadindrasya svapadacyavanādārohaṇaṃ śrutvā puruṣaḥ svapadabhraṃśaṃ daurātmayaṃ ca nāpnoti
4,9.24
रंभस्त्वपत्त्यो ऽभवत्
raṃbhastvapattyo 'bhavat
4,9.25
क्षत्रवृद्धसुतः प्रतिक्षत्रो ऽभवत्
kṣatravṛddhasutaḥ pratikṣatro 'bhavat
4,9.26
तत्पुत्रः संजयः तस्यापि जयः तस्यापि विजयः तस्माच्च जज्ञे कृतः
tatputraḥ saṃjayaḥ tasyāpi jayaḥ tasyāpi vijayaḥ tasmācca jajñe kṛtaḥ
4,9.27
तस्य च हर्यधनः हर्यधनसुतःसहदेवः तस्माददीनस्तस्य जयत्सेय जयत्सेनः ततश् च संकृतिः तत्पुत्रः क्षत्रधर्मा इत्येते क्षत्रवृद्धस्य वंश्याः
tasya ca haryadhanaḥ haryadhanasutaḥsahadevaḥ tasmādadīnastasya jayatseya jayatsenaḥ tataś ca saṃkṛtiḥ tatputraḥ kṣatradharmā ityete kṣatravṛddhasya vaṃśyāḥ
4,9.28
ततो नहुषवंशं प्रवक्ष्यामि
tato nahuṣavaṃśaṃ pravakṣyāmi
Chapter 4.10
4,10.1
इति श्रीविष्णुमाहापुराणे चतुर्थांशे नवमो ऽध्यायः (9) श्रीपराशर उवाच यतिययातिसंयात्यायातिवियातिकृतिसंज्ञा नहुषस्य षट् पुत्रा महाबलपराक्रमा बभूवुः
iti śrīviṣṇumāhāpurāṇe caturthāṃśe navamo 'dhyāyaḥ (9) śrīparāśara uvāca yatiyayātisaṃyātyāyātiviyātikṛtisaṃjñā nahuṣasya ṣaṭ putrā mahābalaparākramā babhūvuḥ
4,10.2
यतिस्तु राज्यं नैच्छत्
yatistu rājyaṃ naicchat
4,10.3
ययातिस्तु भूभृदभवत्
yayātistu bhūbhṛdabhavat
4,10.4
उशनसश् च दुहितरं देवयानीं वार्षपर्वणीं शर्मिष्ठामुपयेमे
uśanasaś ca duhitaraṃ devayānīṃ vārṣaparvaṇīṃ śarmiṣṭhāmupayeme
4,10.5
अत्रानुवंशश्लोको भवति
atrānuvaṃśaśloko bhavati
4,10.6
यदुं च दुर्वसुं चैव देवयानी व्यजायत ।
द्रुह्युं चानुं च पूरुं च शर्मिष्ठा वार्षपर्वणी
yaduṃ ca durvasuṃ caiva devayānī vyajāyata |
druhyuṃ cānuṃ ca pūruṃ ca śarmiṣṭhā vārṣaparvaṇī
4,10.7
काव्यशापाच्च कालेनैव ययातिर्जरामवाप
kāvyaśāpācca kālenaiva yayātirjarāmavāpa
4,10.8
प्रसन्नशुक्रवचनाच्च स्वजरां संक्रामयितुं ज्येष्ठं पुत्रं यदुमुवाच
prasannaśukravacanācca svajarāṃ saṃkrāmayituṃ jyeṣṭhaṃ putraṃ yadumuvāca
4,10.9
वत्स त्वन्मातामहशापादियमकालेनैव जरा ममोपस्थिता तामहं तस्यै वानुग्रहाद्भवतःसंचारयामि
vatsa tvanmātāmahaśāpādiyamakālenaiva jarā mamopasthitā tāmahaṃ tasyai vānugrahādbhavataḥsaṃcārayāmi
4,10.10
एकं वर्षसहस्रमतृप्तो ऽस्मि विषयेषु त्वद्वयसा विषयानहं भोक्तुमिच्छमि
ekaṃ varṣasahasramatṛpto 'smi viṣayeṣu tvadvayasā viṣayānahaṃ bhoktumicchami
4,10.11
नात्र भवता प्रत्याख्यानं कर्तव्यमित्युक्तःस यदुर्नैच्छत्तां जरामादातुम्
nātra bhavatā pratyākhyānaṃ kartavyamityuktaḥsa yadurnaicchattāṃ jarāmādātum
4,10.12
तं च पिता शशाप त्वत्प्रसूतिर्न राज्यार्हा भविष्यतीति
taṃ ca pitā śaśāpa tvatprasūtirna rājyārhā bhaviṣyatīti
4,10.13
अनन्तरं च दुर्वसुं द्रुह्यमनुं च पृतिवीपतिर्जराग्रहणार्थं स्वयौवनप्रदानाय चाभ्यर्थयामास
anantaraṃ ca durvasuṃ druhyamanuṃ ca pṛtivīpatirjarāgrahaṇārthaṃ svayauvanapradānāya cābhyarthayāmāsa
4,10.14
तैर् अप्येकैकेन प्रत्याख्यातस्ताञ्छशाप
tair apyekaikena pratyākhyātastāñchaśāpa
4,10.15
अथ शर्मिष्ठातनयमशेषकनीयांसं पुरुं तथैवाह
atha śarmiṣṭhātanayamaśeṣakanīyāṃsaṃ puruṃ tathaivāha
4,10.16
स चातिप्रवणमतिः सबहुमानं पितरं प्रणम्य महाप्रसादोयमस्माकमित्युदारमभिधायजरां जग्राह
sa cātipravaṇamatiḥ sabahumānaṃ pitaraṃ praṇamya mahāprasādoyamasmākamityudāramabhidhāyajarāṃ jagrāha
4,10.17
स्वकीयं च यौवनं स्वपित्रे ददौ
svakīyaṃ ca yauvanaṃ svapitre dadau
4,10.18
सो ऽपि पौरवं यौवनमासाद्य धर्माविरोधेन यथाकामं यथाकालोपपन्नं यथोत्साहं विषयांश्चचार
so 'pi pauravaṃ yauvanamāsādya dharmāvirodhena yathākāmaṃ yathākālopapannaṃ yathotsāhaṃ viṣayāṃścacāra
4,10.19
सम्यक् च प्रजापालनमकरोत्
samyak ca prajāpālanamakarot
4,10.20
विश्वाच्या देवयान्या च सहोपभोगं भुक्त्वा कामानामन्तं प्राप्स्यामीत्यनुदिनं तन्मनस्को बभूव
viśvācyā devayānyā ca sahopabhogaṃ bhuktvā kāmānāmantaṃ prāpsyāmītyanudinaṃ tanmanasko babhūva
4,10.21
अनुदिनं चोपभोगतः कामानतिरम्यान्मेने
anudinaṃ copabhogataḥ kāmānatiramyānmene
4,10.22
ततश्चैनमगायत
tataścainamagāyata
4,10.23
श्लो- न जातु कामः कामानामुपभोगेन शाम्यति ।
हविषा कृष्णवर्त्मेव भूय एवाभिवर्धते
ślo- na jātu kāmaḥ kāmānāmupabhogena śāmyati |
haviṣā kṛṣṇavartmeva bhūya evābhivardhate
4,10.24
यत्पृथिव्यां व्रीहियवं हिरण्यं पशवः स्त्रियः ।
एकस्यापि न पर्याप्तं तस्मात्तृष्णां परित्यजेत्
yatpṛthivyāṃ vrīhiyavaṃ hiraṇyaṃ paśavaḥ striyaḥ |
ekasyāpi na paryāptaṃ tasmāttṛṣṇāṃ parityajet
4,10.25
यदा न कुरुते भावं सर्वभूतेषु पापकम् ।
समदृष्टोस्तदा पुंसः सर्वाःसुखमया दिशः
yadā na kurute bhāvaṃ sarvabhūteṣu pāpakam |
samadṛṣṭostadā puṃsaḥ sarvāḥsukhamayā diśaḥ
4,10.26
या दुस्त्यजा दुर्मतिभिर् या न जीर्यति जीर्यतः ।
तां तृष्णां संत्यजेत्प्राज्ञःसुखेनैवाभिपूर्यते
yā dustyajā durmatibhir yā na jīryati jīryataḥ |
tāṃ tṛṣṇāṃ saṃtyajetprājñaḥsukhenaivābhipūryate
4,10.27
जीर्यन्ति जीर्यतः केशा दन्ता जीर्यन्ति जीर्यतः ।
धनाशा जीविताशा च जीर्यतो ऽपि न जीर्यतः
jīryanti jīryataḥ keśā dantā jīryanti jīryataḥ |
dhanāśā jīvitāśā ca jīryato 'pi na jīryataḥ
4,10.28
पूर्णं वर्षसहस्रं मे विषयासक्तचेतसः ।
तथा प्यनुदिनं तृष्णा मम देषूपजायते
pūrṇaṃ varṣasahasraṃ me viṣayāsaktacetasaḥ |
tathā pyanudinaṃ tṛṣṇā mama deṣūpajāyate
4,10.29
तस्मादेतामहं त्यक्त्वा ब्रह्मण्याधाय मानसम् ।
निर्द्वन्द्वो निर्ममो भूत्वा चरिष्यामि मृगैः सह
tasmādetāmahaṃ tyaktvā brahmaṇyādhāya mānasam |
nirdvandvo nirmamo bhūtvā cariṣyāmi mṛgaiḥ saha
4,10.30
श्रीपराशर उवाच पुरोःसकाशादादाय जरां दत्त्वा च योवनम् ।
राज्येभिषिच्च पूरुं च प्रययौ तपसे वनम्
śrīparāśara uvāca puroḥsakāśādādāya jarāṃ dattvā ca yovanam |
rājyebhiṣicca pūruṃ ca prayayau tapase vanam
4,10.31
दिशिदक्षिणपूर्वस्यां दुर्वसुं च समादिशत् ।
प्रतीच्यां च तथा द्रुह्युं दक्षिणायां ततो यदुम्
diśidakṣiṇapūrvasyāṃ durvasuṃ ca samādiśat |
pratīcyāṃ ca tathā druhyuṃ dakṣiṇāyāṃ tato yadum
4,10.32
उदीच्यां च तथैवानुं कृत्वा मण्डलिनो नृपान् ।
सर्वपृथ्वीपतिं पुरुं सोभिषिच्य वनं ययौ
udīcyāṃ ca tathaivānuṃ kṛtvā maṇḍalino nṛpān |
sarvapṛthvīpatiṃ puruṃ sobhiṣicya vanaṃ yayau
Chapter 4.11
4,11.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे चतुर्थांशे दशमो ऽध्यायः (10) श्रीपराशर उवाच अतः परं ययातेः प्रथमपुत्रस्य यदोर्वंशमहं कथयामि
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe caturthāṃśe daśamo 'dhyāyaḥ (10) śrīparāśara uvāca ataḥ paraṃ yayāteḥ prathamaputrasya yadorvaṃśamahaṃ kathayāmi
4,11.2
यत्राशेषलोकनिवासो मनुष्यसिद्धगन्धर्वयक्षराक्षसगुह्यककिंपुरुषाप्सरोरगविहगदैत्यदानवादित्यरुद्रवस्वश्विमरुद्देवर्षिभिर् मुमुक्षुभिर् धर्मार्थकाममोक्षार्थिभिश् च तत्तत्फललाभाय सदाभिष्टुतो ऽपरिच्छेद्यमाहात्म्यांशेन भगवाननादिनिधनो विष्णुरवततार
yatrāśeṣalokanivāso manuṣyasiddhagandharvayakṣarākṣasaguhyakakiṃpuruṣāpsaroragavihagadaityadānavādityarudravasvaśvimaruddevarṣibhir mumukṣubhir dharmārthakāmamokṣārthibhiś ca tattatphalalābhāya sadābhiṣṭuto 'paricchedyamāhātmyāṃśena bhagavānanādinidhano viṣṇuravatatāra
4,11.3
अत्र श्लोकः
atra ślokaḥ
4,11.4
यदोर्वंशं नरः श्रुत्वा सर्वपापैः प्रमुच्यते ।
यत्रावतीर्णं कृष्णाख्यंपरं ब्रह्मनराकृति
yadorvaṃśaṃ naraḥ śrutvā sarvapāpaiḥ pramucyate |
yatrāvatīrṇaṃ kṛṣṇākhyaṃparaṃ brahmanarākṛti
4,11.5
सहस्रजित्क्रोष्टुनलनहुषसंज्ञाश्चात्वारो यदुपुत्रा वभुवुः
sahasrajitkroṣṭunalanahuṣasaṃjñāścātvāro yaduputrā vabhuvuḥ
4,11.6
सहस्रजित्पुः शतजित्
sahasrajitpuḥ śatajit
4,11.7
तस्य हैहयहेहयवेणुहयास्त्रयः पुत्रा बभूवुः
tasya haihayahehayaveṇuhayāstrayaḥ putrā babhūvuḥ
4,11.8
हैहयपुत्रो धर्मः तस्यापि धर्मनेत्रः ततः कुन्तिः कुन्तेः सहजित्
haihayaputro dharmaḥ tasyāpi dharmanetraḥ tataḥ kuntiḥ kunteḥ sahajit
4,11.9
तत्तनयो महिष्मान् यो ऽसौ माहिष्मतों पुरीं निर्वापयामास
tattanayo mahiṣmān yo 'sau māhiṣmatoṃ purīṃ nirvāpayāmāsa
4,11.10
तस्माद्भद्रश्रेण्यस्ततो दुर्दमस्तस्माद्धनकः धनकस्य कृतवीर्यकृताग्निकृतधर्मकृतौजसश्चत्वारः पुत्रा बभूवुः
tasmādbhadraśreṇyastato durdamastasmāddhanakaḥ dhanakasya kṛtavīryakṛtāgnikṛtadharmakṛtaujasaścatvāraḥ putrā babhūvuḥ
4,11.11
कृतवीर्यादर्जुःसप्तद्वीपाधिपतिर्बाहुसहस्रो जज्ञे
kṛtavīryādarjuḥsaptadvīpādhipatirbāhusahasro jajñe
4,11.12
यो ऽसौ भगवदंशमत्रिकुलप्रसूतं दत्तात्रेयाख्यमाराध्य बाहुसहस्रमधर्मसेवानिवारणं स्वधर्मसेवित्वं रणे पृथिवीजयं धर्मतश्चानुपालनमारातिभ्यो ऽपराजयमखिलजगत्प्रख्यातपुरुषाच्च मृत्युमित्येतान्वरानभिलषितवांल्लेभे च
yo 'sau bhagavadaṃśamatrikulaprasūtaṃ dattātreyākhyamārādhya bāhusahasramadharmasevānivāraṇaṃ svadharmasevitvaṃ raṇe pṛthivījayaṃ dharmataścānupālanamārātibhyo 'parājayamakhilajagatprakhyātapuruṣācca mṛtyumityetānvarānabhilaṣitavāṃllebhe ca
4,11.13
तेनेयमशेषद्वीपवती पृथिवी सम्यक्परीपालिता
teneyamaśeṣadvīpavatī pṛthivī samyakparīpālitā
4,11.14
दशयज्ञसहस्राण्यसावयजत्
daśayajñasahasrāṇyasāvayajat
4,11.15
तस्य च श्लोको ऽद्यापि गीयते
tasya ca śloko 'dyāpi gīyate
4,11.16
न नूनं कार्तवीर्यस्य गातिं यास्यन्ति पार्थिवाः ।
यज्ञैर् दानैस् तपोभिर् वा प्रश्रयेण श्रुतेन च
na nūnaṃ kārtavīryasya gātiṃ yāsyanti pārthivāḥ |
yajñair dānais tapobhir vā praśrayeṇa śrutena ca
4,11.17
अनष्टद्रव्यता च तस्य राज्ये ऽभवत्
anaṣṭadravyatā ca tasya rājye 'bhavat
4,11.18
एवं च पञ्चाशीतिवर्षसहस्रण्यव्याहतेरोग्यश्रीबलपराक्रमो राज्यमकरोत्
evaṃ ca pañcāśītivarṣasahasraṇyavyāhaterogyaśrībalaparākramo rājyamakarot
4,11.19
माहिष्मत्यां दिग्विजयाभ्यागतो स्थापितः
māhiṣmatyāṃ digvijayābhyāgato sthāpitaḥ
4,11.20
यश् च पञ्चाशीतिवर्शसहस्रोपलक्षणकालावसाने भगवन्नारायणांशेन परशुरामेणोपसंहृतः
yaś ca pañcāśītivarśasahasropalakṣaṇakālāvasāne bhagavannārāyaṇāṃśena paraśurāmeṇopasaṃhṛtaḥ
4,11.21
तस्य च पुत्रशतप्रधानाः पञ्चपुत्रा बभूवुः शुरशूरसेनवृषसेनमधुजयध्वजसंज्ञाः
tasya ca putraśatapradhānāḥ pañcaputrā babhūvuḥ śuraśūrasenavṛṣasenamadhujayadhvajasaṃjñāḥ
4,11.23
जयध्वजात्तालजङ्घः पुत्रोभवत् ॥
22 ॥
तालजङ्घस्य तालजङ्घाख्यं पुत्रशतमासीत्
jayadhvajāttālajaṅghaḥ putrobhavat // 22 // tālajaṅghasya tālajaṅghākhyaṃ putraśatamāsīt
4,11.24
एषां ज्येष्ठे वीतिहोत्रस्तथान्यो भरतः
eṣāṃ jyeṣṭhe vītihotrastathānyo bharataḥ
4,11.25
भरताद्वृषः
bharatādvṛṣaḥ
4,11.26
वषस्य पुत्रो मधुरभवत्
vaṣasya putro madhurabhavat
4,11.27
तस्यापि वृष्णिप्रमुखंपुत्रशतमासीत्
tasyāpi vṛṣṇipramukhaṃputraśatamāsīt
4,11.28
यतो वृष्णिसंज्ञामेतद्गोत्रमवाप
yato vṛṣṇisaṃjñāmetadgotramavāpa
4,11.29
मधुसंज्ञाहेतुश् च मधुरभवत्
madhusaṃjñāhetuś ca madhurabhavat
4,11.30
यादवाश् च यदुनामोपलक्षणादिति
yādavāś ca yadunāmopalakṣaṇāditi
Chapter 4.12
4,12.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे चतुर्थांश एकादशो ऽध्यायः (11) श्रीपराशर उवाच क्रोष्टोस्तु यदुपुत्रस्यात्मजो ध्वजिनीवान्
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe caturthāṃśa ekādaśo 'dhyāyaḥ (11) śrīparāśara uvāca kroṣṭostu yaduputrasyātmajo dhvajinīvān
4,12.2
ततश् च स्वातिः ततो रुशङ्कुः रुशङ्कोश्चित्ररथः
tataś ca svātiḥ tato ruśaṅkuḥ ruśaṅkościtrarathaḥ
4,12.3
तत्तनयः शशिबिन्दुः चतुर्दशमहारत्नेशश्चक्रवर्त्यभवत्
tattanayaḥ śaśibinduḥ caturdaśamahāratneśaścakravartyabhavat
4,12.4
तस्य च शतसहस्रं पत्नी नामभवत्
tasya ca śatasahasraṃ patnī nāmabhavat
4,12.5
दशलक्षसंख्याश् च पुत्राः
daśalakṣasaṃkhyāś ca putrāḥ
4,12.6
तेषां च पृथुश्रवाः पृथुकर्मा पृथुकीर्तिः पृथुयशाः पृथुजयः पृथुदानः षट्पुत्राः प्रधानाः
teṣāṃ ca pṛthuśravāḥ pṛthukarmā pṛthukīrtiḥ pṛthuyaśāḥ pṛthujayaḥ pṛthudānaḥ ṣaṭputrāḥ pradhānāḥ
4,12.7
पृथुश्रवसश् च पुत्रः पृथुतमः
pṛthuśravasaś ca putraḥ pṛthutamaḥ
4,12.8
तस्मादुशना यो वाजिमेधानां शतमाजहार
tasmāduśanā yo vājimedhānāṃ śatamājahāra
4,12.9
तस्य च शितपुर्नाम पुत्रो ऽभवत्
tasya ca śitapurnāma putro 'bhavat
4,12.10
तस्यापि रुक्मकवचस्ततः परवृत्
tasyāpi rukmakavacastataḥ paravṛt
4,12.11
तस्य परावृतो रुक्मेषुपृथुज्यामघवलितहरितसंज्ञास्तस्य पञ्चात्मजा बभूवुः
tasya parāvṛto rukmeṣupṛthujyāmaghavalitaharitasaṃjñāstasya pañcātmajā babhūvuḥ
4,12.12
तस्माद्यापि ज्यामघस्य श्लोको गीयते
tasmādyāpi jyāmaghasya śloko gīyate
4,12.13
भार्यावश्यास्तु ये केचिद्भविष्यन्त्यथ वा मृताः ।
तेषां तु ज्यामघः श्रेष्ठः शैव्यापतिरभून्नृपः
bhāryāvaśyāstu ye kecidbhaviṣyantyatha vā mṛtāḥ |
teṣāṃ tu jyāmaghaḥ śreṣṭhaḥ śaivyāpatirabhūnnṛpaḥ
4,12.14
अपुत्रा तस्य सा पत्नी शैव्या नाम तथाप्यसौ ।
अपत्यकामो ऽपि भयान्नान्यां भार्यामविन्दत
aputrā tasya sā patnī śaivyā nāma tathāpyasau |
apatyakāmo 'pi bhayānnānyāṃ bhāryāmavindata
4,12.15
स त्वेकदा प्रभूतरथतुरगगजसंमर्दातिदारुणे महाहवे युद्ध्यमानःच सकलमेवारिचक्रमजयत्
sa tvekadā prabhūtarathaturagagajasaṃmardātidāruṇe mahāhave yuddhyamānaḥca sakalamevāricakramajayat
4,12.16
तच्चारिचक्रमपास्तपुत्रकलत्रबन्धुबलकोशं स्वमधिष्ठानं परित्यज्य दिशः प्रतिविद्रुतम्
taccāricakramapāstaputrakalatrabandhubalakośaṃ svamadhiṣṭhānaṃ parityajya diśaḥ pratividrutam
4,12.17
तस्मिंश् च विद्रुतेतित्रासलोलायतलोचनयुगलं त्राहित्राहि मां तातांब भ्रतरित्याकुलविलापविधुरं स राजकन्यारत्नमद्राक्षीत्
tasmiṃś ca vidrutetitrāsalolāyatalocanayugalaṃ trāhitrāhi māṃ tātāṃba bhratarityākulavilāpavidhuraṃ sa rājakanyāratnamadrākṣīt
4,12.18
तद्दर्शनाच्च तस्यामनुरागनुगतान्तरात्मा स नृपो ऽचिन्तयत्
taddarśanācca tasyāmanurāganugatāntarātmā sa nṛpo 'cintayat
4,12.19
साध्विदं ममापत्यरहितस्य वन्ध्याभर्तुः सांप्रतं विधिनापत्यकारणं कन्यारत्नमुपपादितम्
sādhvidaṃ mamāpatyarahitasya vandhyābhartuḥ sāṃprataṃ vidhināpatyakāraṇaṃ kanyāratnamupapāditam
4,12.20
तदेतत्समुद्वहामीति
tadetatsamudvahāmīti
4,12.21
अथ वैनां स्यन्दनमारोप्य स्वमधिष्ठानं नयामि
atha vaināṃ syandanamāropya svamadhiṣṭhānaṃ nayāmi
4,12.22
तयैव देव्याशैव्ययाहमनुज्ञातःसमुद्वहामीति
tayaiva devyāśaivyayāhamanujñātaḥsamudvahāmīti
4,12.23
अथैनां रथमारोप्य स्वनगरमगच्छत्
athaināṃ rathamāropya svanagaramagacchat
4,12.24
विजयिनं च राजानमशेषपौरभृत्वयरिजनामात्यसमेता शैव्या द्रष्टुमधिष्ठनद्वारमागता
vijayinaṃ ca rājānamaśeṣapaurabhṛtvayarijanāmātyasametā śaivyā draṣṭumadhiṣṭhanadvāramāgatā
4,12.25
सा चावलोक्य राज्ञः सव्यपार्शववर्त्तिनीं कन्यामीषदुद्भूतामर्षस्फुरदधरपल्लवा राजानमवोचत्
sā cāvalokya rājñaḥ savyapārśavavarttinīṃ kanyāmīṣadudbhūtāmarṣasphuradadharapallavā rājānamavocat
4,12.26
अतिचपलचित्तात्र स्यन्दने केयमारोपितेति
aticapalacittātra syandane keyamāropiteti
4,12.27
असावप्यनालोचितोत्तरवचनोतिभयात्तामाह स्नुषा ममेयमिति
asāvapyanālocitottaravacanotibhayāttāmāha snuṣā mameyamiti
4,12.28
अथैनं शैव्योवाच
athainaṃ śaivyovāca
4,12.29
नाहं प्रसूता पुत्रेण नान्या पत्न्यभवत्तव ।
स्नुषासंबन्धता ह्योषा कतमेन सुतेन ते
nāhaṃ prasūtā putreṇa nānyā patnyabhavattava |
snuṣāsaṃbandhatā hyoṣā katamena sutena te
4,12.30
श्रीपराशर उवाच इत्यात्मेर्ष्याकोपकलुषितवचनमुषितविवेको भयाद्दुरुक्तापरिहारार्थमिदमवनीपतिराह
śrīparāśara uvāca ityātmerṣyākopakaluṣitavacanamuṣitaviveko bhayādduruktāparihārārthamidamavanīpatirāha
4,12.31
यस्ते जनिष्यत्यात्मजस्तस्येयमनागतस्यैव भार्या निरूपितेत्याकर्ण्योद्भूतमृदुहासा तथेत्याह
yaste janiṣyatyātmajastasyeyamanāgatasyaiva bhāryā nirūpitetyākarṇyodbhūtamṛduhāsā tathetyāha
4,12.32
प्रविवेश च राज्ञा सहाधिष्ठानम्
praviveśa ca rājñā sahādhiṣṭhānam
4,12.33
अनन्तरं चातिशुद्धलग्नहोरांशकावयवोक्तकृतपुत्रजन्मलाभगुणाद्वयसः परिणाममुपगतापि शैव्या स्वल्पैर् एवाहोभिर् गर्भमवाप
anantaraṃ cātiśuddhalagnahorāṃśakāvayavoktakṛtaputrajanmalābhaguṇādvayasaḥ pariṇāmamupagatāpi śaivyā svalpair evāhobhir garbhamavāpa
4,12.34
कालेन च कुमारमजीजनत्
kālena ca kumāramajījanat
4,12.35
तस्य च विदर्भ इति पिता नाम चक्रे
tasya ca vidarbha iti pitā nāma cakre
4,12.36
स च तां स्नुषामुपयेमे
sa ca tāṃ snuṣāmupayeme
4,12.37
तस्यां चासौक्रथकैशिकसंज्ञौ पुत्रावजनयत्
tasyāṃ cāsaukrathakaiśikasaṃjñau putrāvajanayat
4,12.38
पुनश् च तृतीयं रोमपादसंज्ञं पुत्रमजीजनद्यो नारदादवाप्तज्ञानवान्भविष्यतीति
punaś ca tṛtīyaṃ romapādasaṃjñaṃ putramajījanadyo nāradādavāptajñānavānbhaviṣyatīti
4,12.39
रोमपादाद्बभ्रुः बभ्रोर्धृतिरः धृतेः कैशिकः कैशिकस्यापि चेदिः पुत्रो ऽभवत् यस्य संततौ चैद्या भूपालाः
romapādādbabhruḥ babhrordhṛtirḥ dhṛteḥ kaiśikaḥ kaiśikasyāpi cediḥ putro 'bhavat yasya saṃtatau caidyā bhūpālāḥ
4,12.40
क्रथस्य स्नषापुत्रस्यकुन्तिरभवत्
krathasya snaṣāputrasyakuntirabhavat
4,12.41
कुन्तेर्धृष्टिः धृष्टेर्निधृतिः निधृतेर्दशार्हस्ततश् च व्योमः तस्यापि जीमूतः ततश् च विकृतिः ततश् च भीभरथः तस्मान्नवरथः तस्यापि दशरथः ततश् च शकुनिः तत्तनयः करंभिः करंभेर्देवरातो ऽभवत्
kunterdhṛṣṭiḥ dhṛṣṭernidhṛtiḥ nidhṛterdaśārhastataś ca vyomaḥ tasyāpi jīmūtaḥ tataś ca vikṛtiḥ tataś ca bhībharathaḥ tasmānnavarathaḥ tasyāpi daśarathaḥ tataś ca śakuniḥ tattanayaḥ karaṃbhiḥ karaṃbherdevarāto 'bhavat
4,12.42
तस्माद्देवक्षत्रः तस्यापि मधुः मधोः कुमारवंशः कुमारवंशादनुः अनोः पुरुमित्रः पृथिवीपतिरभवत्
tasmāddevakṣatraḥ tasyāpi madhuḥ madhoḥ kumāravaṃśaḥ kumāravaṃśādanuḥ anoḥ purumitraḥ pṛthivīpatirabhavat
4,12.43
ततश्चांशुस्तस्माच्च सत्वतः
tataścāṃśustasmācca satvataḥ
4,12.44
सत्वतादेते सात्वताः
satvatādete sātvatāḥ
4,12.45
इत्येतां ज्यामघस्य संततिं सम्यक्छ्रद्धासमन्वितः श्रुत्वा पुमान् मैत्रेय स्वपापैः प्रमुच्यते
ityetāṃ jyāmaghasya saṃtatiṃ samyakchraddhāsamanvitaḥ śrutvā pumān maitreya svapāpaiḥ pramucyate
Chapter 4.13
4,13.1
इति श्रीविष्णुमाहापुराणे चतुर्थांशे द्वादशो ऽध्यायः (12) श्रीपराशर उवाच भजनभजमानदिव्यान्धकदेवावृधमहाभोजवृष्णिसंज्ञाःसत्वतस्य पुत्रा बभूवुः
iti śrīviṣṇumāhāpurāṇe caturthāṃśe dvādaśo 'dhyāyaḥ (12) śrīparāśara uvāca bhajanabhajamānadivyāndhakadevāvṛdhamahābhojavṛṣṇisaṃjñāḥsatvatasya putrā babhūvuḥ
4,13.2
भजमानस्य निमिकृकणवृष्मयस्तथान्ये द्वैमात्राः शतजित्सहस्रजिदयुतजित्संज्ञास्त्रयः
bhajamānasya nimikṛkaṇavṛṣmayastathānye dvaimātrāḥ śatajitsahasrajidayutajitsaṃjñāstrayaḥ
4,13.3
देवावृधस्यापि बभ्रुः पुत्रो ऽभवत्
devāvṛdhasyāpi babhruḥ putro 'bhavat
4,13.4
तयो श्चायं श्लोको गीयते
tayo ścāyaṃ śloko gīyate
4,13.5
यथैव शृणुमो दू6रात्संपश्यामस्तथान्तिकात् ।
बभ्रुः श्रोष्ठो मनुष्याणां देवैर् देवावृधःसमः
yathaiva śṛṇumo dū6rātsaṃpaśyāmastathāntikāt |
babhruḥ śroṣṭho manuṣyāṇāṃ devair devāvṛdhaḥsamaḥ
4,13.6
पुरुषाः षट् च षष्टिश् च सहस्राणि तथाष्ट ये ।
ते ऽमृतत्वमनुप्राप्ता बभ्रोर्देवावृधादपि
puruṣāḥ ṣaṭ ca ṣaṣṭiś ca sahasrāṇi tathāṣṭa ye |
te 'mṛtatvamanuprāptā babhrordevāvṛdhādapi
4,13.7
महाभोजस्त्वतिधर्मात्मा तस्यान्वये भोजाः मृत्ति कावरपुरनिवासिनो मार्तिकावरा बभूवुः
mahābhojastvatidharmātmā tasyānvaye bhojāḥ mṛtti kāvarapuranivāsino mārtikāvarā babhūvuḥ
4,13.8
वृष्णे सुमित्रो युधाजिच्च पुत्रावभूताम्
vṛṣṇe sumitro yudhājicca putrāvabhūtām
4,13.9
ततश्चानमित्रः तथानमित्रान्निघ्नः
tataścānamitraḥ tathānamitrānnighnaḥ
4,13.10
निघ्नस्य प्रसेन सत्राजितौ
nighnasya prasena satrājitau
4,13.11
तस्य च सत्राजितो भगवानादित्यः सखाभवत्
tasya ca satrājito bhagavānādityaḥ sakhābhavat
4,13.12
एकदा त्वंभोनिधितीरसंश्रयः सूर्यं सत्राजित्तुष्टाव तन्मनस्कतया च भास्वानभिष्टूयमानो ऽग्रतस्तस्थौ
ekadā tvaṃbhonidhitīrasaṃśrayaḥ sūryaṃ satrājittuṣṭāva tanmanaskatayā ca bhāsvānabhiṣṭūyamāno 'gratastasthau
4,13.13
ततस्त्वस्पष्टमूर्तिरं चैनमानोक्य सत्राजित्सूर्यमाह
tatastvaspaṣṭamūrtiraṃ cainamānokya satrājitsūryamāha
4,13.14
यथैव व्योम्नि बह्निपिण्डोपमन्त्वामहमपश्यं तथैवाद्याग्रतो गतमप्यत्र भगवता किञ्चिन्न प्रसादीकृतं विशेषमुपलक्षयामीत्येवमुक्ते भगवता सूर्येण निजकण्ठादुन्मुच्य स्यमन्तकं नाम महामणिवरमवतार्यैकान्ते न्यस्तम्
yathaiva vyomni bahnipiṇḍopamantvāmahamapaśyaṃ tathaivādyāgrato gatamapyatra bhagavatā kiñcinna prasādīkṛtaṃ viśeṣamupalakṣayāmītyevamukte bhagavatā sūryeṇa nijakaṇṭhādunmucya syamantakaṃ nāma mahāmaṇivaramavatāryaikānte nyastam
4,13.15
ततस्तमाताम्रोज्ज्वलं ह्रस्ववपुषमीषदापिङ्गलनयनमादित्यमद्राक्षीत्
tatastamātāmrojjvalaṃ hrasvavapuṣamīṣadāpiṅgalanayanamādityamadrākṣīt
4,13.16
कृतप्रणिपातस्तवादिकं च सत्राजितमाह भगवानादित्यःसहस्रदीधितिः वरमस्मत्तोभिमतं वृणीष्वेति
kṛtapraṇipātastavādikaṃ ca satrājitamāha bhagavānādityaḥsahasradīdhitiḥ varamasmattobhimataṃ vṛṇīṣveti
4,13.17
स च तदेव मणिरत्नमयाचत
sa ca tadeva maṇiratnamayācata
4,13.18
स चापि तस्मै तद्दत्त्वा दीधितिपतिर्वियति स्वधिष्म्यमारुरोह
sa cāpi tasmai taddattvā dīdhitipatirviyati svadhiṣmyamāruroha
4,13.19
सत्राजितो ऽप्यमलमणिरत्नसनाथकण्ठतया सूर्य इव तेजोभिर् अशेषदिगन्तराण्युद्भासयन् द्वारकां विवेश
satrājito 'pyamalamaṇiratnasanāthakaṇṭhatayā sūrya iva tejobhir aśeṣadigantarāṇyudbhāsayan dvārakāṃ viveśa
4,13.20
द्वारकावासी जनस्तु तमायान्तमवेक्ष्य भगवन्तमादिपुरुषं पुरुषोत्तममवनिभारावतरणायांशेन मानुषरूपधारिमं प्रणिपत्याह
dvārakāvāsī janastu tamāyāntamavekṣya bhagavantamādipuruṣaṃ puruṣottamamavanibhārāvataraṇāyāṃśena mānuṣarūpadhārimaṃ praṇipatyāha
4,13.21
भगवन् भवन्तं द्रष्ट्रं नूनमयमादित्य आयातीत्युक्तो भगवानुवाच
bhagavan bhavantaṃ draṣṭraṃ nūnamayamāditya āyātītyukto bhagavānuvāca
4,13.22
भगवान्नायमादित्यः सत्राजितो ऽयमादित्यदत्तस्यमन्तकाख्यं महामणिरत्नं बिभ्रदत्रोपयाति
bhagavānnāyamādityaḥ satrājito 'yamādityadattasyamantakākhyaṃ mahāmaṇiratnaṃ bibhradatropayāti
4,13.23
तदेनं विस्त्रब्धाः पश्यतेत्युक्तास्ते तथैव ददृशुः
tadenaṃ vistrabdhāḥ paśyatetyuktāste tathaiva dadṛśuḥ
4,13.24
स च तं स्यमन्तकमणिमात्मनिवेशने चक्रे
sa ca taṃ syamantakamaṇimātmaniveśane cakre
4,13.25
प्रतिदिनं तन्मणिरत्नमष्टौ कनकभारान्स्त्रवति
pratidinaṃ tanmaṇiratnamaṣṭau kanakabhārānstravati
4,13.26
तत्प्रभावाच्च सकलस्यैव राष्ट्रस्योपसर्गानावृष्टिव्यालाग्नितो यद्दुर्भिक्षादिभयं न भवति
tatprabhāvācca sakalasyaiva rāṣṭrasyopasargānāvṛṣṭivyālāgnito yaddurbhikṣādibhayaṃ na bhavati
4,13.27
अच्युतो ऽपि तद्दिव्यं रत्नमुग्रसेनस्य भूपतेर्योग्यमेतदिति लिप्सां चक्रे
acyuto 'pi taddivyaṃ ratnamugrasenasya bhūpateryogyametaditi lipsāṃ cakre
4,13.29
गोत्रभेदभयाच्छक्तोपि न जहार ॥
28 ॥
सत्राजिदप्यच्युतो मामेतद्याचयिष्यतीत्यवगम्य रत्नलोभाद्भ्रात्रे प्रसेनाय तद्रत्नमदात्
gotrabhedabhayācchaktopi na jahāra // 28 // satrājidapyacyuto māmetadyācayiṣyatītyavagamya ratnalobhādbhrātre prasenāya tadratnamadāt
4,13.30
तच्च शुचिना ध्रियमाणमशेषमेव सुवर्णस्त्रवादिकं गुणजातमुत्पादयति अन्यथा धारयन्तमेव हन्तीत्यजानन्नसावपि प्रसेनस्तेन कण्ठसक्तेन स्यमन्तकेनाश्वमारुह्याटव्यां मृगयामगच्छत्
tacca śucinā dhriyamāṇamaśeṣameva suvarṇastravādikaṃ guṇajātamutpādayati anyathā dhārayantameva hantītyajānannasāvapi prasenastena kaṇṭhasaktena syamantakenāśvamāruhyāṭavyāṃ mṛgayāmagacchat
4,13.31
तत्र च सिंहाद्वधमवाप
tatra ca siṃhādvadhamavāpa
4,13.32
साश्वं च तं निहत्य सिंहोप्यमलमणिरत्नमास्याग्रेणादांय गन्तुमभ्युद्यतः ऋक्षाधिपतिना जांबवता दृष्टो घातितश् च
sāśvaṃ ca taṃ nihatya siṃhopyamalamaṇiratnamāsyāgreṇādāṃya gantumabhyudyataḥ ṛkṣādhipatinā jāṃbavatā dṛṣṭo ghātitaś ca
4,13.33
जांबवानप्यमलमणिरत्नमादाय स्वबिलं प्रविवेश
jāṃbavānapyamalamaṇiratnamādāya svabilaṃ praviveśa
4,13.34
सुकुमारसंज्ञाय बालकाय च क्रीडनकमकरोत्
sukumārasaṃjñāya bālakāya ca krīḍanakamakarot
4,13.35
अनागच्छति तस्मिन्प्रसेने कृष्णो मणिरत्नमभिलषितवान्स च प्राप्तनान्नूनमेतदस्य कर्मेत्यखिल एव यदुलोकः परस्परं कर्माकर्ण्याकथयत्
anāgacchati tasminprasene kṛṣṇo maṇiratnamabhilaṣitavānsa ca prāptanānnūnametadasya karmetyakhila eva yadulokaḥ parasparaṃ karmākarṇyākathayat
4,13.36
विदितलोकापवादवृत्तान्तश् च भगवान् सर्वयदुसैन्यपरिवारपरिवृतः प्रसेनाश्वपदवीमनुससार
viditalokāpavādavṛttāntaś ca bhagavān sarvayadusainyaparivāraparivṛtaḥ prasenāśvapadavīmanusasāra
4,13.37
ददर्श चाश्वसमवेतं प्रसेनं सिंहेन विनिहतम्
dadarśa cāśvasamavetaṃ prasenaṃ siṃhena vinihatam
4,13.38
अखिलजनमध्ये सिंहपददर्शनकृतपरिशुद्धः सिंहपदमनुससार
akhilajanamadhye siṃhapadadarśanakṛtapariśuddhaḥ siṃhapadamanusasāra
4,13.39
ऋक्षपतिनिहतं च सिंहमप्यल्पे भूमिभागे दृष्ट्वा ततश्चतद्रत्नगौरवादृक्षस्यापि पदान्यनुययौ
ṛkṣapatinihataṃ ca siṃhamapyalpe bhūmibhāge dṛṣṭvā tataścatadratnagauravādṛkṣasyāpi padānyanuyayau
4,13.40
गिरितटे च सकलमेव तद्यदुसैन्यमवस्थाप्य तत्पदानुसारी ऋक्षबिलं प्रविवेश
giritaṭe ca sakalameva tadyadusainyamavasthāpya tatpadānusārī ṛkṣabilaṃ praviveśa
4,13.41
अन्तः प्रविष्टश् च धात्र्याः सुकुमारकमुल्लालयन्त्या वाणीं शुश्राव
antaḥ praviṣṭaś ca dhātryāḥ sukumārakamullālayantyā vāṇīṃ śuśrāva
4,13.42
सिंहः प्रसेनमवधीत्सिंहो जाम्बवता हतः ।
सुकुमारकमा रोदीस्तव ह्येष स्यमन्तकः
siṃhaḥ prasenamavadhītsiṃho jāmbavatā hataḥ |
sukumārakamā rodīstava hyeṣa syamantakaḥ
4,13.43
इत्याकर्ण्योपलब्धस्यमन्तकोन्तःप्रविष्टः कुमारक्रीडनकीकृतं च धात्र्या हस्ते तेजोभिर् जाज्वचल्यमानंस्यमन्तकं ददर्श
ityākarṇyopalabdhasyamantakontaḥpraviṣṭaḥ kumārakrīḍanakīkṛtaṃ ca dhātryā haste tejobhir jājvacalyamānaṃsyamantakaṃ dadarśa
4,13.44
तं च स्यमन्तकाभिलषितचक्षुषमपूर्वपुरुषमागतं समवेक्ष्य धात्री त्राहित्राहीति व्याजहार
taṃ ca syamantakābhilaṣitacakṣuṣamapūrvapuruṣamāgataṃ samavekṣya dhātrī trāhitrāhīti vyājahāra
4,13.45
तदार्तरवश्रवणानन्तरं चामर्षूर्णहृदयः स जांबवानाजगाम
tadārtaravaśravaṇānantaraṃ cāmarṣūrṇahṛdayaḥ sa jāṃbavānājagāma
4,13.46
तयोश् च परस्परमुद्धतामर्षयोर्युद्धमकविंशतिदिनान्यभवत्
tayoś ca parasparamuddhatāmarṣayoryuddhamakaviṃśatidinānyabhavat
4,13.47
ते च यदुसैनिकास्तत्र मप्ताष्टादिनानि तन्निष्क्रान्तिमुदिक्षमाणास्तस्थुः
te ca yadusainikāstatra maptāṣṭādināni tanniṣkrāntimudikṣamāṇāstasthuḥ
4,13.48
अनिष्क्रमणे च मधुरिपुरसाववश्यमत्र बिले ऽत्यन्तं नाशमवाप्तो भविष्यत्यन्यथा तस्य जीवतः कथमेतावन्ति दिनानि शत्रुजये व्याक्षेपो भविष्यतीति कृताध्यवसाया द्वारकामागम्य हतः कृष्ण इति कथयामासुः
aniṣkramaṇe ca madhuripurasāvavaśyamatra bile 'tyantaṃ nāśamavāpto bhaviṣyatyanyathā tasya jīvataḥ kathametāvanti dināni śatrujaye vyākṣepo bhaviṣyatīti kṛtādhyavasāyā dvārakāmāgamya hataḥ kṛṣṇa iti kathayāmāsuḥ
4,13.49
तद्वान्धवाश् च तत्कालोचितमखिलमुत्तरक्रियाकलापं चक्रुः
tadvāndhavāś ca tatkālocitamakhilamuttarakriyākalāpaṃ cakruḥ
4,13.50
ततश्चास्य युद्ध्यमानस्यातिश्रद्धादत्तविशिष्टोपपात्रयुक्तान्नतोयादिना श्रीकृष्णस्य बलप्राणपुष्टचिरभूत्
tataścāsya yuddhyamānasyātiśraddhādattaviśiṣṭopapātrayuktānnatoyādinā śrīkṛṣṇasya balaprāṇapuṣṭacirabhūt
4,13.51
इतरस्यानुदिनमतिगुरुपुरुषभेद्यमानस्य अतिनिष्ठुरप्रहारपातपीजिताखिलावयवस्य निराहारतया बलहानिरभूत्
itarasyānudinamatigurupuruṣabhedyamānasya atiniṣṭhuraprahārapātapījitākhilāvayavasya nirāhāratayā balahānirabhūt
4,13.52
निर्जितश् च भगवता जांबवानप्रणिपत्य व्याजहार
nirjitaś ca bhagavatā jāṃbavānapraṇipatya vyājahāra
4,13.53
सुरासुरगन्धर्वयक्षराक्षलसादिभिर् अप्यखिलैर् भवान् न जेतुं शक्यः किमुतावनिगोचरैर् अल्पवीर्यैर् नरेर्नरावयवभूतैश् च तिर्यग्योन्यनुसृतिभिः किं पुनरस्मद्विधैर् अवश्यं भवतास्मत्स्वामिना रामेणेन नारायणस्य सकलजगत्परायणस्यांशेन भगवता भवितव्यमित्युक्तस्तस्मै भगवानखिलावनिभारावतरणार्थमवतरणमाचचक्षे
surāsuragandharvayakṣarākṣalasādibhir apyakhilair bhavān na jetuṃ śakyaḥ kimutāvanigocarair alpavīryair narernarāvayavabhūtaiś ca tiryagyonyanusṛtibhiḥ kiṃ punarasmadvidhair avaśyaṃ bhavatāsmatsvāminā rāmeṇena nārāyaṇasya sakalajagatparāyaṇasyāṃśena bhagavatā bhavitavyamityuktastasmai bhagavānakhilāvanibhārāvataraṇārthamavataraṇamācacakṣe
4,13.54
प्रीत्यभिव्यञ्जितकरतलस्पर्शनेन चैनमपगतयुद्धखेदं चकार
prītyabhivyañjitakaratalasparśanena cainamapagatayuddhakhedaṃ cakāra
4,13.55
स च प्रणिपत्य पुनरप्येनं प्रसाद्य जांबवतीं नाम कन्यां गृहागतायार्घ्यभूतां ग्राहयामास
sa ca praṇipatya punarapyenaṃ prasādya jāṃbavatīṃ nāma kanyāṃ gṛhāgatāyārghyabhūtāṃ grāhayāmāsa
4,13.56
स्यमन्तकमणिरत्नमपि प्रणिपत्य तस्मै प्रददौ
syamantakamaṇiratnamapi praṇipatya tasmai pradadau
4,13.57
अच्युतोप्यतिप्रणतात्तस्मादग्राह्यमपि तन्मणिरत्नमात्मसंशोधनायजग्राह
acyutopyatipraṇatāttasmādagrāhyamapi tanmaṇiratnamātmasaṃśodhanāyajagrāha
4,13.58
सह जांबवत्या स द्वारकामाजगाम
saha jāṃbavatyā sa dvārakāmājagāma
4,13.59
भगवदागमनोद्भूतहर्षोत्कर्षस्य द्वारकावासिजनस्य कृष्णवलोकनात्तत्क्षणमेवातिपरिणतवयसो ऽपि नवयौवनमिवाभवत्
bhagavadāgamanodbhūtaharṣotkarṣasya dvārakāvāsijanasya kṛṣṇavalokanāttatkṣaṇamevātipariṇatavayaso 'pi navayauvanamivābhavat
4,13.60
दिष्ट्यादिष्ट्येति सकलयादवाः स्त्रियश् च सभाजयामासुः
diṣṭyādiṣṭyeti sakalayādavāḥ striyaś ca sabhājayāmāsuḥ
4,13.61
भगवानपि यथानुभूतमशेषंयादवसमाजे यथावदाच्चक्षे
bhagavānapi yathānubhūtamaśeṣaṃyādavasamāje yathāvadāccakṣe
4,13.62
स्यमन्तकं च सत्राजिताय दत्त्वा मिथ्याभिशस्तिपरिशुद्धिमवाप
syamantakaṃ ca satrājitāya dattvā mithyābhiśastipariśuddhimavāpa
4,13.63
जांबवतीं चान्तःपुरं निवेशयामास
jāṃbavatīṃ cāntaḥpuraṃ niveśayāmāsa
4,13.64
सत्राजितोपि मयास्याभूतमलिनमारोपितमिति जातसंत्रासात्स्वसुतां सत्यभामां भगवते भार्यार्थं ददौ
satrājitopi mayāsyābhūtamalinamāropitamiti jātasaṃtrāsātsvasutāṃ satyabhāmāṃ bhagavate bhāryārthaṃ dadau
4,13.65
तां चाक्रूरकृतवर्मशतधन्वप्रमुखा यादवाः प्राग्वरयाम्बभूवुः
tāṃ cākrūrakṛtavarmaśatadhanvapramukhā yādavāḥ prāgvarayāmbabhūvuḥ
4,13.66
ततस्तत्प्रदानादवज्ञातमेवात्मानं मन्यमानाः सत्राजिते वैरानुबन्धं चक्रुः
tatastatpradānādavajñātamevātmānaṃ manyamānāḥ satrājite vairānubandhaṃ cakruḥ
4,13.67
अक्रूरकृतवर्मप्रमुखाश् च शतधन्वानमूचुः
akrūrakṛtavarmapramukhāś ca śatadhanvānamūcuḥ
4,13.68
अयमतीव दुरात्मा सत्राजितो यो ऽस्माभिर् भवता च प्रार्थितो ऽप्यात्मजामस्मान् भवन्तं चाविगणय्य कृष्णाय दत्तवान्
ayamatīva durātmā satrājito yo 'smābhir bhavatā ca prārthito 'pyātmajāmasmān bhavantaṃ cāvigaṇayya kṛṣṇāya dattavān
4,13.69
तदलमनेन जीवता घातयित्वैनं तन्महारत्नं स्यमन्तकाख्यं त्वया किं न गृह्यते वयमभ्युपपत्स्यामो यद्यच्युतस्तवोपरि वैरानुबन्धं करिष्यतीत्येवमुक्तस्तथेत्यसावप्याह
tadalamanena jīvatā ghātayitvainaṃ tanmahāratnaṃ syamantakākhyaṃ tvayā kiṃ na gṛhyate vayamabhyupapatsyāmo yadyacyutastavopari vairānubandhaṃ kariṣyatītyevamuktastathetyasāvapyāha
4,13.70
जतुगृहदग्धानां पाण्डुतनयानां विदितपरमार्थो ऽपि भगवान् दुर्योधनप्रयत्नशौथिल्यकरणार्थ पार्थानुकूल्यकरणाय वारणावतं गतः
jatugṛhadagdhānāṃ pāṇḍutanayānāṃ viditaparamārtho 'pi bhagavān duryodhanaprayatnaśauthilyakaraṇārtha pārthānukūlyakaraṇāya vāraṇāvataṃ gataḥ
4,13.71
गते च तस्मिन् सुप्तमेव सत्राजितं शतधन्वा जघान मणिरत्नं चाददात्
gate ca tasmin suptameva satrājitaṃ śatadhanvā jaghāna maṇiratnaṃ cādadāt
4,13.72
पितृवधामर्षपूर्णा च सत्यभामा शीघ्रं स्यन्दनमारूढा वारणावतं गत्वा भगवते ऽहं प्रतिपादितेत्यक्षान्तिमता शतधन्वनास्मत्पिता व्यापादितः तच्च स्यंमन्तकमणिरत्नमपहृतं यस्यावभासनेनापहृततिमिरं त्रैलोक्यं भविष्यति
pitṛvadhāmarṣapūrṇā ca satyabhāmā śīghraṃ syandanamārūḍhā vāraṇāvataṃ gatvā bhagavate 'haṃ pratipāditetyakṣāntimatā śatadhanvanāsmatpitā vyāpāditaḥ tacca syaṃmantakamaṇiratnamapahṛtaṃ yasyāvabhāsanenāpahṛtatimiraṃ trailokyaṃ bhaviṣyati
4,13.73
तदीयं त्वदीयापहासना तदालोच्य यदत्र युक्तं तत्क्रियतामिति कृष्णमाह
tadīyaṃ tvadīyāpahāsanā tadālocya yadatra yuktaṃ tatkriyatāmiti kṛṣṇamāha
4,13.74
तया चैवमुक्ताः परीतुष्टान्तः करणो ऽपि कृष्णः सत्यभामाममर्षताम्रनयनः प्राह
tayā caivamuktāḥ parītuṣṭāntaḥ karaṇo 'pi kṛṣṇaḥ satyabhāmāmamarṣatāmranayanaḥ prāha
4,13.75
सत्ये ममैवैषापहासना नाहमेतां तस्य दुरात्मनःसहिष्ये
satye mamaivaiṣāpahāsanā nāhametāṃ tasya durātmanaḥsahiṣye
4,13.76
न ह्यनुल्लङ्घ्य परपादपं तत्कृतनीडाश्रयिणो विहङ्गमा वध्यन्ते तदलममुनास्मत्पुरतः सौकप्रोरितवाक्यपरिकरेणेत्युक्त्वा द्वारकामभ्येत्यै कान्ते बलदेवं वासुदेवः प्राह
na hyanullaṅghya parapādapaṃ tatkṛtanīḍāśrayiṇo vihaṅgamā vadhyante tadalamamunāsmatpurataḥ saukaproritavākyaparikareṇetyuktvā dvārakāmabhyetyai kānte baladevaṃ vāsudevaḥ prāha
4,13.77
मृगयागतं प्रसेनमटव्यां मृगपतिर्जघान
mṛgayāgataṃ prasenamaṭavyāṃ mṛgapatirjaghāna
4,13.78
सत्राजितो ऽप्यधुना शतधन्वना निधनं प्रापितः
satrājito 'pyadhunā śatadhanvanā nidhanaṃ prāpitaḥ
4,13.79
तदुभयविनाशात्तन्मणिरत्नमावाभ्यां सामान्यं भविष्यति
tadubhayavināśāttanmaṇiratnamāvābhyāṃ sāmānyaṃ bhaviṣyati
4,13.80
तदुत्तिष्ठारुह्यतां रथः शतधन्वनिधनायोद्यमं कुर्वित्यभिहितस्तथेति समन्विच्छितवान्
taduttiṣṭhāruhyatāṃ rathaḥ śatadhanvanidhanāyodyamaṃ kurvityabhihitastatheti samanvicchitavān
4,13.81
कृतोद्यमौ च तावुभावुपलभ्य शतधन्वा कृतवर्माणमुपेत्य पार्ष्णिपूरमकर्मनिमित्तमचोदयत्
kṛtodyamau ca tāvubhāvupalabhya śatadhanvā kṛtavarmāṇamupetya pārṣṇipūramakarmanimittamacodayat
4,13.82
आह चैनं कृतवर्मा
āha cainaṃ kṛtavarmā
4,13.83
नाहं बलदेववासुदेवाभ्यां सह विरोधायालमित्युक्तश्चाक्रूरमचोदयत्
nāhaṃ baladevavāsudevābhyāṃ saha virodhāyālamityuktaścākrūramacodayat
4,13.84
असावप्याह
asāvapyāha
4,13.85
न हि कश्चिद्भगवता पादप्रहारपरिकंपितजगत्त्रयेण सुररिषुवनितावैधव्यकारिणा प्रबलरिपुचक्राप्रतिहतचक्रेण चक्रिणा मदमुदितनयनावलोकनाखिलनिशातनेनातिगुरुवैरिवारणापकर्षणाविकृतमहिमोरुसीरेण सीरिणा च सह सकलजगद्वन्द्यानाममरवराणामपि योद्धुं समर्थः
na hi kaścidbhagavatā pādaprahāraparikaṃpitajagattrayeṇa surariṣuvanitāvaidhavyakāriṇā prabalaripucakrāpratihatacakreṇa cakriṇā madamuditanayanāvalokanākhilaniśātanenātiguruvairivāraṇāpakarṣaṇāvikṛtamahimorusīreṇa sīriṇā ca saha sakalajagadvandyānāmamaravarāṇāmapi yoddhuṃ samarthaḥ
4,13.86
किमुताहं तदन्यः शरणमभिलष्यतामित्युक्तः शतधनुराह
kimutāhaṃ tadanyaḥ śaraṇamabhilaṣyatāmityuktaḥ śatadhanurāha
4,13.87
यद्यस्मत्परित्राणासमर्थं भवानात्मनमधिगच्छति तदयमस्मत्तस्तावन्मणिः संगृह्य रक्ष्यतामिति
yadyasmatparitrāṇāsamarthaṃ bhavānātmanamadhigacchati tadayamasmattastāvanmaṇiḥ saṃgṛhya rakṣyatāmiti
4,13.88
एकमुक्तः सो ऽप्याह
ekamuktaḥ so 'pyāha
4,13.89
यद्यन्त्ययामप्यवस्थायां न कस्मैचिद्भवान् कथयिष्यति तदहमेतं ग्रहीष्यामीति
yadyantyayāmapyavasthāyāṃ na kasmaicidbhavān kathayiṣyati tadahametaṃ grahīṣyāmīti
4,13.90
तथेत्युक्ते चाक्रूरस्तन्मणिरत्नं जग्राह
tathetyukte cākrūrastanmaṇiratnaṃ jagrāha
4,13.91
शतधनुरप्य तुलवेगां शतयोजनवाहिनींवडवामारुह्यपक्रान्तः
śatadhanurapya tulavegāṃ śatayojanavāhinīṃvaḍavāmāruhyapakrāntaḥ
4,13.92
शैव्यसुग्रीवम्घपुष्पबलाहकाश्वचतुष्टययुक्तरथस्थितौ बलदेववासुदेवै तमनुप्रयातौ
śaivyasugrīvamghapuṣpabalāhakāśvacatuṣṭayayuktarathasthitau baladevavāsudevai tamanuprayātau
4,13.93
सा च वडवा शतयोजनप्रमाणमार्गमतीता पुनरपि वाह्यमाना मिथिलावनोद्देशे प्राणानुत्ससर्ज
sā ca vaḍavā śatayojanapramāṇamārgamatītā punarapi vāhyamānā mithilāvanoddeśe prāṇānutsasarja
4,13.94
शतधनुरपि तां परित्यज्य पदातिरेवाद्रवत्
śatadhanurapi tāṃ parityajya padātirevādravat
4,13.95
कृष्णोपि बलभद्रमाह
kṛṣṇopi balabhadramāha
4,13.96
तावदत्र स्यन्दने भवता स्थेयमहमेनमधमाचारं पदातिरेव पदातिमनुगम्य यावद्धातयामि अत्र हि भूभागे दृष्टदोषाःसभया अतो नैतेश्वा भवतेमं भूमिभागमुल्लङ्घनीयाः
tāvadatra syandane bhavatā stheyamahamenamadhamācāraṃ padātireva padātimanugamya yāvaddhātayāmi atra hi bhūbhāge dṛṣṭadoṣāḥsabhayā ato naiteśvā bhavatemaṃ bhūmibhāgamullaṅghanīyāḥ
4,13.97
तथेत्युक्त्व बलदेवो रथ एव तस्थौ
tathetyuktva baladevo ratha eva tasthau
4,13.98
कृष्णोपि द्विक्रोशमात्रं भूमिभागमनुसृत्य दूरस्थितस्यैव चक्रं क्षिप्त्वा शतधनुषः शिरश्चिच्छेद
kṛṣṇopi dvikrośamātraṃ bhūmibhāgamanusṛtya dūrasthitasyaiva cakraṃ kṣiptvā śatadhanuṣaḥ śiraściccheda
4,13.99
तच्छरीरांबरादिषु च बहुप्रकारमन्विच्छन्नपि स्यमन्तकमणिं नावाप पदा तदोपगम्य बलभद्रमाह
taccharīrāṃbarādiṣu ca bahuprakāramanvicchannapi syamantakamaṇiṃ nāvāpa padā tadopagamya balabhadramāha
4,13.100
वृथैवास्माभिः शतधनुर्घातितः न प्राप्तमशिलजगत्सारभूतं तन्महारत्नं स्यमन्तकाख्यमित्याकर्ण्योद्भूतकोपो बलदेवो वासुदेवमाह
vṛthaivāsmābhiḥ śatadhanurghātitaḥ na prāptamaśilajagatsārabhūtaṃ tanmahāratnaṃ syamantakākhyamityākarṇyodbhūtakopo baladevo vāsudevamāha
4,13.101
धिक्त्वां यस्त्वमेवमर्थलिप्सुरेतच्च ते भ्रातृत्वान्मया क्षान्तं तदयं पन्थाःस्वेच्छया गम्यतां न मे द्वारकया न त्वया न चाशेषबन्धुभिः कार्यमलमलमेभिर् ममाग्रतो ऽलीकशपथैर् इत्याक्षिप्य तत्कथां कथञ्चित्प्रसाद्यमानोपि न तस्थौ
dhiktvāṃ yastvamevamarthalipsuretacca te bhrātṛtvānmayā kṣāntaṃ tadayaṃ panthāḥsvecchayā gamyatāṃ na me dvārakayā na tvayā na cāśeṣabandhubhiḥ kāryamalamalamebhir mamāgrato 'līkaśapathair ityākṣipya tatkathāṃ kathañcitprasādyamānopi na tasthau
4,13.102
स विदेहपुरीं प्रविवेश
sa videhapurīṃ praviveśa
4,13.103
जनकराजश्चार्घ्यपूर्वकमेनं गृहं प्रवेशयामास
janakarājaścārghyapūrvakamenaṃ gṛhaṃ praveśayāmāsa
4,13.104
स तत्रैव च तस्थौ
sa tatraiva ca tasthau
4,13.105
वासुदेवो ऽपि द्वारकामाजगाम
vāsudevo 'pi dvārakāmājagāma
4,13.106
यावच्च जनकराजगृहे बलभद्रो ऽवतस्थे तावद्धार्तराष्ट्रो दुर्योधनस्तत्सकाशाद्गदाशिक्षामशिक्षयत्
yāvacca janakarājagṛhe balabhadro 'vatasthe tāvaddhārtarāṣṭro duryodhanastatsakāśādgadāśikṣāmaśikṣayat
4,13.107
वर्षत्रयान्ते च बभ्रूग्रसेनप्रभृतिभिर् यादवैर् न तद्रत्नं कृष्णेनापहृतमिति कृतावगतिभिर् विदेहनगरीं गत्वा बलदेवःसंप्रत्याय्य द्वारकामानीतः
varṣatrayānte ca babhrūgrasenaprabhṛtibhir yādavair na tadratnaṃ kṛṣṇenāpahṛtamiti kṛtāvagatibhir videhanagarīṃ gatvā baladevaḥsaṃpratyāyya dvārakāmānītaḥ
4,13.108
अक्रूरोप्युत्तममणिसमुद्भुतसुवर्णेन भगवद्ध्यानपरो ऽनवरतं यज्ञानियाज
akrūropyuttamamaṇisamudbhutasuvarṇena bhagavaddhyānaparo 'navarataṃ yajñāniyāja
4,13.109
सवनगतौ हि क्षत्रियवैश्यौ निघ्नन्ब्रह्याहा भवतीत्येवंप्रकारं दीक्षाकवचं प्रविष्टड एव तस्थौ
savanagatau hi kṣatriyavaiśyau nighnanbrahyāhā bhavatītyevaṃprakāraṃ dīkṣākavacaṃ praviṣṭaḍa eva tasthau
4,13.110
द्विषष्टिवर्षाण्येव तन्मणिप्रभावात्तत्रोपसर्गदुर्भिक्षमारिकामरणादिकं नाभूत्
dviṣaṣṭivarṣāṇyeva tanmaṇiprabhāvāttatropasargadurbhikṣamārikāmaraṇādikaṃ nābhūt
4,13.111
अथाक्रूरपक्षीयैर् भोजैः शत्रुघ्ने सात्वतस्य प्रपौत्रे व्यापादिते भोजैः सहाक्रूरो द्वारकामपहायापक्रान्तः
athākrūrapakṣīyair bhojaiḥ śatrughne sātvatasya prapautre vyāpādite bhojaiḥ sahākrūro dvārakāmapahāyāpakrāntaḥ
4,13.112
तदपक्रान्तिदिनादारभ्य तत्रोपसर्गदुर्भिक्षव्यालानावृष्टिमारिकाद्युपद्रवा बभूवुः
tadapakrāntidinādārabhya tatropasargadurbhikṣavyālānāvṛṣṭimārikādyupadravā babhūvuḥ
4,13.113
अथ यादवा बलभद्रोग्रसेनसमवेता मन्त्रममन्त्रयन्
atha yādavā balabhadrograsenasamavetā mantramamantrayan
4,13.114
भगवानुरगारिकेतनः किमिदमेकदैव प्रचुरोपद्रवागमनमेतदालोच्यतामित्युक्तेन्धकनामा यदुवृद्धः प्राह
bhagavānuragāriketanaḥ kimidamekadaiva pracuropadravāgamanametadālocyatāmityuktendhakanāmā yaduvṛddhaḥ prāha
4,13.115
अस्याक्रूरस्य पितृश्वफल्को यत्र यत्राभूत्तत्रतत्र दुर्भिक्षमारिकानावृष्ट्यादिकं नाभूत्
asyākrūrasya pitṛśvaphalko yatra yatrābhūttatratatra durbhikṣamārikānāvṛṣṭyādikaṃ nābhūt
4,13.116
काशीराजस्य विषये त्वनावृष्ट्या च श्वफल्को नीतः ततश् च तत्क्षणाद्देवो ववर्ष
kāśīrājasya viṣaye tvanāvṛṣṭyā ca śvaphalko nītaḥ tataś ca tatkṣaṇāddevo vavarṣa
4,13.117
काशीराजपत्न्याश् च गर्भे कन्यारत्नं पूर्वमासीत्
kāśīrājapatnyāś ca garbhe kanyāratnaṃ pūrvamāsīt
4,13.118
सा च कन्या पूर्णेपि प्रसूतिकाले नैव निश्चक्राम
sā ca kanyā pūrṇepi prasūtikāle naiva niścakrāma
4,13.119
एवं च तस्य गर्भस्य द्वादशवर्शण्यनिष्क्रामतो ययुः
evaṃ ca tasya garbhasya dvādaśavarśaṇyaniṣkrāmato yayuḥ
4,13.120
काशीराजश् च तामात्मजां गर्भस्थामाह
kāśīrājaś ca tāmātmajāṃ garbhasthāmāha
4,13.121
पुत्रि कस्मान्न जायसे निष्क्रम्य तामास्यं ते द्रष्टुमिच्छामि एतां च मातरं किमितिचिरं क्लेशयिष्यसीत्युक्ता गर्भस्थैव व्याजहार
putri kasmānna jāyase niṣkramya tāmāsyaṃ te draṣṭumicchāmi etāṃ ca mātaraṃ kimiticiraṃ kleśayiṣyasītyuktā garbhasthaiva vyājahāra
4,13.122
तात यद्येकैकां गां दिनेदिने ब्राह्मणाय प्रयच्छसि तदहमन्यैस् त्रिभिर् वर्षैर् अस्माद्गर्भात्ततो ऽवश्यं निष्क्रमिष्यामीत्येद्वचनमाकर्ण्य राजा दिनेदिने ब्राह्मणाय गां प्रादात्
tāta yadyekaikāṃ gāṃ dinedine brāhmaṇāya prayacchasi tadahamanyais tribhir varṣair asmādgarbhāttato 'vaśyaṃ niṣkramiṣyāmītyedvacanamākarṇya rājā dinedine brāhmaṇāya gāṃ prādāt
4,13.123
सापि तावता कालेन जाता
sāpi tāvatā kālena jātā
4,13.124
ततस्तस्याः पिता गान्दिनीति नाम चकार
tatastasyāḥ pitā gāndinīti nāma cakāra
4,13.125
तां च गान्दिनीं कन्यां श्फलकायोपकारिणे गृहमागतायार्घ्य भूतां प्रादात्
tāṃ ca gāndinīṃ kanyāṃ śphalakāyopakāriṇe gṛhamāgatāyārghya bhūtāṃ prādāt
4,13.126
तस्यामयमक्रूरः श्वफलकाज्जज्ञे
tasyāmayamakrūraḥ śvaphalakājjajñe
4,13.127
तस्यैवङ्गुणमिथुनादुत्पत्तिः
tasyaivaṅguṇamithunādutpattiḥ
4,13.128
तत्कथमस्मिन्नपक्रान्ते अत्र दुर्भिक्षमारिकाद्युपद्रवा न भविष्यन्ति
tatkathamasminnapakrānte atra durbhikṣamārikādyupadravā na bhaviṣyanti
4,13.129
तदयमात्रानीयतामलमतिगुणवत्यपराधान्वेषणेनेति यदुवृद्धस्यान्धकस्यैतद्वचनमाकर्म्य केशवोग्रसेनबलभद्रपुरोगमैर् यदुभिः कृतापराधतितिक्षुभिर् अभयं दत्त्वा श्वफलकपुत्रःश्वपुमानीतः
tadayamātrānīyatāmalamatiguṇavatyaparādhānveṣaṇeneti yaduvṛddhasyāndhakasyaitadvacanamākarmya keśavograsenabalabhadrapurogamair yadubhiḥ kṛtāparādhatitikṣubhir abhayaṃ dattvā śvaphalakaputraḥśvapumānītaḥ
4,13.130
तत्र चागतमात्र एव तस्य स्यमन्तकमणेः प्रभावादनावृष्टिमारिकादुर्भिक्षव्यालाद्युपद्रवोपशमा बभूवुः
tatra cāgatamātra eva tasya syamantakamaṇeḥ prabhāvādanāvṛṣṭimārikādurbhikṣavyālādyupadravopaśamā babhūvuḥ
4,13.131
कृष्णश्चिन्तयामास
kṛṣṇaścintayāmāsa
4,13.132
स्वल्पमेतत्कारणं यदयं गान्दिन्यां श्वफलकेनाक्रूरो जनितः
svalpametatkāraṇaṃ yadayaṃ gāndinyāṃ śvaphalakenākrūro janitaḥ
4,13.133
सुमहांश्चायमनावृष्टिदुर्भिक्षमारिकाद्युपद्रवाप्रतिषेधकारी प्रभावः
sumahāṃścāyamanāvṛṣṭidurbhikṣamārikādyupadravāpratiṣedhakārī prabhāvaḥ
4,13.134
तन्नृन मस्य सराशे स महामणिः स्यमन्तकाख्यस्तिष्ठति
tannṛna masya sarāśe sa mahāmaṇiḥ syamantakākhyastiṣṭhati
4,13.135
तस्य ह्योवंविधाः प्रभावाः श्रुयन्ते
tasya hyovaṃvidhāḥ prabhāvāḥ śruyante
4,13.136
अयमपि च यज्ञादनन्तरमन्यत्क्रत्वन्तरं तस्यानन्तरमन्यद्यज्ञान्तरं चाजस्त्रमविच्छिन्नं यजतीति
ayamapi ca yajñādanantaramanyatkratvantaraṃ tasyānantaramanyadyajñāntaraṃ cājastramavicchinnaṃ yajatīti
4,13.137
अनल्पोपादानं चास्यासंशयमत्रऽसौ मणिवरस्तिष्ठितीति कृताध्यवसायो ऽन्यत्प्रयोजनमुद्दिश्य सकलयादवसमाजमात्मगृह एवाचीकरत्
analpopādānaṃ cāsyāsaṃśayamatra'sau maṇivarastiṣṭhitīti kṛtādhyavasāyo 'nyatprayojanamuddiśya sakalayādavasamājamātmagṛha evācīkarat
4,13.138
तत्र चोपविष्टोष्वखिलेषु यदुषु पूर्वं प्रयोजनमुपन्यस्य पर्यवसिते च तस्मिन् प्रसंगान्तरपरिहासकथामक्रूरेण कृत्वा जनार्दनस्तमक्रूरमाह
tatra copaviṣṭoṣvakhileṣu yaduṣu pūrvaṃ prayojanamupanyasya paryavasite ca tasmin prasaṃgāntaraparihāsakathāmakrūreṇa kṛtvā janārdanastamakrūramāha
4,13.139
दानपते जानीम एव वय यथा शतधन्वना तदिदमखिलजगत्सारभूतं स्यमन्तकं रत्नं भवतः तदशेषराष्ट्रोपकरकं भवत्सकाशे तिष्ठति तिष्ठतु सर्व एव वयं तत्प्रभावफलभुजः किं त्वेष बलभद्रो ऽस्मानाशङ्कितवांश्तदस्मत्प्रीतये दर्शयस्वेत्यभिदाय जोषं स्थिते भगवति वासुदेवे सरत्नःसोचिन्तयत्
dānapate jānīma eva vaya yathā śatadhanvanā tadidamakhilajagatsārabhūtaṃ syamantakaṃ ratnaṃ bhavataḥ tadaśeṣarāṣṭropakarakaṃ bhavatsakāśe tiṣṭhati tiṣṭhatu sarva eva vayaṃ tatprabhāvaphalabhujaḥ kiṃ tveṣa balabhadro 'smānāśaṅkitavāṃśtadasmatprītaye darśayasvetyabhidāya joṣaṃ sthite bhagavati vāsudeve saratnaḥsocintayat
4,13.140
किमत्रानुष्ठेयमन्यथा चेद्ब्रवीम्यहं तत्केवलांबरतिरोधानमन्विष्यन्तो रत्नमेते द्रक्ष्यन्ति अतिविरोधो न क्षम इति संचिन्त्य तमखिलजगत्कारणभूतं नारायणमाहक्रूरः
kimatrānuṣṭheyamanyathā cedbravīmyahaṃ tatkevalāṃbaratirodhānamanviṣyanto ratnamete drakṣyanti ativirodho na kṣama iti saṃcintya tamakhilajagatkāraṇabhūtaṃ nārāyaṇamāhakrūraḥ
4,13.141
भगवन्ममैतत्स्यमन्तकरत्नं सतधनुषा समर्पितमपगते च तस्मिन्नद्य श्वः परश्वो वा भगवान् याचयिष्यतीति कृतमतिरतिकृच्छ्रेणैतावन्तं कालमधारयम्
bhagavanmamaitatsyamantakaratnaṃ satadhanuṣā samarpitamapagate ca tasminnadya śvaḥ paraśvo vā bhagavān yācayiṣyatīti kṛtamatiratikṛcchreṇaitāvantaṃ kālamadhārayam
4,13.142
तस्य च धारणशेक्लेनाहमशेषोपभोगेष्वसंगिमानसो न वेद्भिस्वसुखकलामपि
tasya ca dhāraṇaśeklenāhamaśeṣopabhogeṣvasaṃgimānaso na vedbhisvasukhakalāmapi
4,13.143
एतावन्मात्रमप्यशेषराष्ट्रोपकारी धारयितुं न शक्नोति भवान्मन्यत इत्यात्मना न चोदितवान्
etāvanmātramapyaśeṣarāṣṭropakārī dhārayituṃ na śaknoti bhavānmanyata ityātmanā na coditavān
4,13.144
तदीदं स्यमन्तकरत्नं गृह्यतामिच्छया यस्याभिमतं तस्य समर्प्यताम्
tadīdaṃ syamantakaratnaṃ gṛhyatāmicchayā yasyābhimataṃ tasya samarpyatām
4,13.145
ततः स्वोदरवस्त्रनिगोपितमतिसघुकनकसमुद्गकगतं प्रकटीकृतवान्
tataḥ svodaravastranigopitamatisaghukanakasamudgakagataṃ prakaṭīkṛtavān
4,13.146
ततश् च निष्क्राम्य स्यमन्तकमणिं तस्मिन्यदुकुलसमाजे मुमोच
tataś ca niṣkrāmya syamantakamaṇiṃ tasminyadukulasamāje mumoca
4,13.147
मुक्तमात्रे च तस्मिन्नतिकान्त्या तदखिलमास्थानमुद्योतितम्
muktamātre ca tasminnatikāntyā tadakhilamāsthānamudyotitam
4,13.148
अथाहाक्रुरः स एष मणिः शतधन्वनास्माकं समर्पितः यस्यायं स एनं गृह्णातु इति
athāhākruraḥ sa eṣa maṇiḥ śatadhanvanāsmākaṃ samarpitaḥ yasyāyaṃ sa enaṃ gṛhṇātu iti
4,13.149
तमालोक्यसर्वयादवानां साधुसाध्विति विस्मितमनसां वाचो ऽश्रूयन्त
tamālokyasarvayādavānāṃ sādhusādhviti vismitamanasāṃ vāco 'śrūyanta
4,13.150
तमालोक्यातीव बलभद्रो ममायमच्युतेनैव सामान्यःसमन्विच्छित इति कृतस्पृहो ऽभूत्
tamālokyātīva balabhadro mamāyamacyutenaiva sāmānyaḥsamanvicchita iti kṛtaspṛho 'bhūt
4,13.151
ममैवायं पितृधनमित्यतीव च सत्यभामापि स्पृहयाञ्चकार
mamaivāyaṃ pitṛdhanamityatīva ca satyabhāmāpi spṛhayāñcakāra
4,13.152
बलसत्यावलोकनात्कृष्णोप्यात्मानं गोचक्रान्तरावस्थितमिवमेने
balasatyāvalokanātkṛṣṇopyātmānaṃ gocakrāntarāvasthitamivamene
4,13.153
सकलयादवसमक्षं चाक्रूरमाह
sakalayādavasamakṣaṃ cākrūramāha
4,13.154
एतद्धि मणिरत्नमात्मसंसोधनाय एतेषां यदूनां मया दर्शितम् एतच्च मम बलभद्रस्य च सामान्यं पितृधनं चैतत्सत्यभामाया नान्यस्यैतत्
etaddhi maṇiratnamātmasaṃsodhanāya eteṣāṃ yadūnāṃ mayā darśitam etacca mama balabhadrasya ca sāmānyaṃ pitṛdhanaṃ caitatsatyabhāmāyā nānyasyaitat
4,13.155
एतच्च सर्वकालं शुचिना ब्रह्मचर्यादिगुणवता ध्रियमाममशेषराष्ट्रस्योपकारकमशुचिना ध्रयमाणमाधारमेव हन्ति
etacca sarvakālaṃ śucinā brahmacaryādiguṇavatā dhriyamāmamaśeṣarāṣṭrasyopakārakamaśucinā dhrayamāṇamādhārameva hanti
4,13.156
अतोहमस्य षोडशस्त्रीसहस्रपरिग्रहादसमर्थो धारणे कथमेतत्सत्यबामा स्वीकरोति
atohamasya ṣoḍaśastrīsahasraparigrahādasamartho dhāraṇe kathametatsatyabāmā svīkaroti
4,13.157
आर्बलभद्रेणापि मदिरापानाद्यशेषोपभोगपरित्यागः कर्यः
ārbalabhadreṇāpi madirāpānādyaśeṣopabhogaparityāgaḥ karyaḥ
4,13.158
तदलं यदुलोकोयं बलभद्रः अहं च सत्या च त्वां दानपते प्रार्थयामः
tadalaṃ yadulokoyaṃ balabhadraḥ ahaṃ ca satyā ca tvāṃ dānapate prārthayāmaḥ
4,13.159
तद्भवानेव धारयितुं समर्थः
tadbhavāneva dhārayituṃ samarthaḥ
4,13.160
त्वद्धृतं चास्य राष्ट्रस्योपकारकं तद्भवानशेषराष्ट्रनिमित्तमेतत्पूर्ववद्धारयत्वन्यन्न वक्तव्यमित्युक्तो दानपतिस्तथेत्याह जग्राह च तन्महारत्नम्
tvaddhṛtaṃ cāsya rāṣṭrasyopakārakaṃ tadbhavānaśeṣarāṣṭranimittametatpūrvavaddhārayatvanyanna vaktavyamityukto dānapatistathetyāha jagrāha ca tanmahāratnam
4,13.161
ततःप्रभृत्यक्रूरः प्रकटेनैव तेनातिजाज्ज्वल्यम्नेनात्मकण्ठावसक्तेनादित्य इवांशुमाली चचार
tataḥprabhṛtyakrūraḥ prakaṭenaiva tenātijājjvalyamnenātmakaṇṭhāvasaktenāditya ivāṃśumālī cacāra
4,13.162
इत्येतद्भगवतो मिथ्याभिशस्तिक्षालनं यः स्मरति न तस्य कदाचिदल्पापि मिथ्याभिशस्तिर्भवति अव्याहताशिलेन्द्रियश्चाखिलपापमोक्षमवाप्नोति
ityetadbhagavato mithyābhiśastikṣālanaṃ yaḥ smarati na tasya kadācidalpāpi mithyābhiśastirbhavati avyāhatāśilendriyaścākhilapāpamokṣamavāpnoti
Chapter 4.14
4,14.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे चतुर्थांशे त्रयोदशो ऽध्यायः (13) श्रीपराशर उवाच अनमित्रस्य पुत्रः शिनिर्नामाभवत्
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe caturthāṃśe trayodaśo 'dhyāyaḥ (13) śrīparāśara uvāca anamitrasya putraḥ śinirnāmābhavat
4,14.2
तस्यापि सत्यकः सत्यकात्सात्यकिर्युयुधानापरनामा
tasyāpi satyakaḥ satyakātsātyakiryuyudhānāparanāmā
4,14.3
तस्मादपि संजयः तत्पुत्रश् च कुणिः कुणेर्युगन्धरः
tasmādapi saṃjayaḥ tatputraś ca kuṇiḥ kuṇeryugandharaḥ
4,14.4
इत्येते शैनेयाः
ityete śaineyāḥ
4,14.5
अनमित्रस्यान्वये वृष्णिः तस्मात् श्चफल्कः तत्प्रभावः काथेन एव
anamitrasyānvaye vṛṣṇiḥ tasmāt ścaphalkaḥ tatprabhāvaḥ kāthena eva
4,14.6
श्वफल्कस्यान्यः कनीयांश्चित्रकोनाम भ्राता
śvaphalkasyānyaḥ kanīyāṃścitrakonāma bhrātā
4,14.7
श्वफल्कादक्रूरो गान्दिन्यामभवत्
śvaphalkādakrūro gāndinyāmabhavat
4,14.8
तथोपमद्गः
tathopamadgaḥ
4,14.9
उपमद्गोर्मृदामृदविश्वारिमेजयगिरिक्षत्रोपक्षत्रशतघ्नारिमर्दनधर्मदृग्दृष्टधर्मगन्धमोजवाहप्रतिवाहाख्याः पुत्राःसुताराख्या कन्या च
upamadgormṛdāmṛdaviśvārimejayagirikṣatropakṣatraśataghnārimardanadharmadṛgdṛṣṭadharmagandhamojavāhaprativāhākhyāḥ putrāḥsutārākhyā kanyā ca
4,14.10
देववानुपदेवश्चाक्रूरपुत्रौ
devavānupadevaścākrūraputrau
4,14.11
पृथुविवृथुप्रमुखाश्चित्रकस्य पुत्रा बहवो बभूवुः
pṛthuvivṛthupramukhāścitrakasya putrā bahavo babhūvuḥ
4,14.12
कुकुरभजमानशुचिकंबलबर्हिषाख्यास्तथान्धकस्य चत्वारः पुत्राः
kukurabhajamānaśucikaṃbalabarhiṣākhyāstathāndhakasya catvāraḥ putrāḥ
4,14.13
कुकुराद्धृष्टः तस्माच्च कपोतरोमा ततश् च विलोमा तस्मादपि तुंबुरसखो ऽभवदनुसंज्ञश् च
kukurāddhṛṣṭaḥ tasmācca kapotaromā tataś ca vilomā tasmādapi tuṃburasakho 'bhavadanusaṃjñaś ca
4,14.14
अनोरानकदुन्दभिः ततश्चा भिजित् अभिजितः पुनर्वसुः
anorānakadundabhiḥ tataścā bhijit abhijitaḥ punarvasuḥ
4,14.15
तस्याप्याहुकः आहुकी च कन्या
tasyāpyāhukaḥ āhukī ca kanyā
4,14.16
आहुकस्य देवकोग्रसेनौ द्वौ पुत्रौ
āhukasya devakograsenau dvau putrau
4,14.17
देववानुपदेवः सहदेवो देवरक्षिता च देवकस्य चत्वारः पुत्राः
devavānupadevaḥ sahadevo devarakṣitā ca devakasya catvāraḥ putrāḥ
4,14.18
तेषां वृकदेवोपदेवा देवरक्षिता श्रीदेवा शान्तिदेवा सहदेवा देवकी च सप्तभगिन्यः
teṣāṃ vṛkadevopadevā devarakṣitā śrīdevā śāntidevā sahadevā devakī ca saptabhaginyaḥ
4,14.19
ताश् च सर्वा वसुदेव उपयेमे
tāś ca sarvā vasudeva upayeme
4,14.20
उग्रसेनस्यापि कंसन्यग्रोधसुनामानकाह्वशङ्कुसुभूमिराष्ट्रपालयुद्धतुष्टिसुतुष्टिंमत्संज्ञाः पुत्रा बभूवुः
ugrasenasyāpi kaṃsanyagrodhasunāmānakāhvaśaṅkusubhūmirāṣṭrapālayuddhatuṣṭisutuṣṭiṃmatsaṃjñāḥ putrā babhūvuḥ
4,14.21
कंसाकंसवतीसुतनूराष्ट्रपलिकाह्वाश्चोग्रसेनस्य तनूजाः कन्याः
kaṃsākaṃsavatīsutanūrāṣṭrapalikāhvāścograsenasya tanūjāḥ kanyāḥ
4,14.22
भजमानाच्च विदूरथः पुत्रो ऽभवत्
bhajamānācca vidūrathaḥ putro 'bhavat
4,14.23
विदूरथाच्छूरः शुराच्छमी शमिनः प्रतिक्षत्रः तस्मात्स्वयंभोजः ततश् च हृदिकः
vidūrathācchūraḥ śurācchamī śaminaḥ pratikṣatraḥ tasmātsvayaṃbhojaḥ tataś ca hṛdikaḥ
4,14.24
तस्यापि कृतवर्मशतधनुर्दवार्हदेवगर्भाद्याः पुत्रा बभूवुः
tasyāpi kṛtavarmaśatadhanurdavārhadevagarbhādyāḥ putrā babhūvuḥ
4,14.25
देवगर्भस्यापि शुरः
devagarbhasyāpi śuraḥ
4,14.26
शुरस्यापि मारीषा नाम पत्न्यभवत्
śurasyāpi mārīṣā nāma patnyabhavat
4,14.27
तस्यां चासौ दशपुत्रानजनयद्वसुदेवरूर्वान्
tasyāṃ cāsau daśaputrānajanayadvasudevarūrvān
4,14.28
वसुदेवस्य जातमात्रस्यैव तद्गृहे भगवदंशावतारमव्याहतदृष्ट्या पश्यद्भिर् देवैर् दिव्यानकदुन्दुभयो वादिताः
vasudevasya jātamātrasyaiva tadgṛhe bhagavadaṃśāvatāramavyāhatadṛṣṭyā paśyadbhir devair divyānakadundubhayo vāditāḥ
4,14.29
ततश्चसावानकदुन्दुभिसंज्ञामवाप
tataścasāvānakadundubhisaṃjñāmavāpa
4,14.30
तस्य च देवभागदेवश्रवाष्टकककुच्चक्रवत्सधारकसृंजयश्यामशमिकगञ्जूषसंज्ञा नव भ्रतरो ऽभवन्
tasya ca devabhāgadevaśravāṣṭakakakuccakravatsadhārakasṛṃjayaśyāmaśamikagañjūṣasaṃjñā nava bhrataro 'bhavan
4,14.31
पृथा श्रुतदेवा श्रुत कीर्तिः श्रुतश्रवा राजाधिदेवी च वसुदेदादीनां पञ्च भगिन्यो ऽभवन्
pṛthā śrutadevā śruta kīrtiḥ śrutaśravā rājādhidevī ca vasudedādīnāṃ pañca bhaginyo 'bhavan
4,14.32
शुरस्य कुन्तिर्नाम सखाभवत्
śurasya kuntirnāma sakhābhavat
4,14.33
तस्मै चापुत्राय पृथामात्मजां विधिना शुरो दत्तवान्
tasmai cāputrāya pṛthāmātmajāṃ vidhinā śuro dattavān
4,14.34
तां च पाण्डुरुवाह
tāṃ ca pāṇḍuruvāha
4,14.35
तस्यां च धर्मानिलेन्द्रैर् युधिष्ठरभीमसेनार्जुनाख्यास्त्रयः पुत्राःसमुत्पादिताः
tasyāṃ ca dharmānilendrair yudhiṣṭharabhīmasenārjunākhyāstrayaḥ putrāḥsamutpāditāḥ
4,14.36
पूर्वमेवानूढायाश् च भगवता भास्वता कानीनः कर्णो नाम पुत्रो ऽजन्यत
pūrvamevānūḍhāyāś ca bhagavatā bhāsvatā kānīnaḥ karṇo nāma putro 'janyata
4,14.37
तस्याश् च सपत्नी माद्री नामाभूत्
tasyāś ca sapatnī mādrī nāmābhūt
4,14.38
तस्यां च नासत्यदस्त्राभ्यां नकुलसहदेवौ पाण्डोः पुत्रौ जनितौ
tasyāṃ ca nāsatyadastrābhyāṃ nakulasahadevau pāṇḍoḥ putrau janitau
4,14.39
श्रुतदेवां तु वृद्धधर्मा नाम कारूश उवयेमे
śrutadevāṃ tu vṛddhadharmā nāma kārūśa uvayeme
4,14.40
तस्याञ्च च दन्तवक्रो नाम महासुरो जज्ञे
tasyāñca ca dantavakro nāma mahāsuro jajñe
4,14.41
श्रुतकीर्तिमपि केकयराजा उपयेमे
śrutakīrtimapi kekayarājā upayeme
4,14.42
तस्यां च संतर्दनादयः कैकेयाः पञ्च पुत्रा बभूवुः
tasyāṃ ca saṃtardanādayaḥ kaikeyāḥ pañca putrā babhūvuḥ
4,14.43
राजाधिदेव्यमावन्त्यौ विन्दानुविन्दौ जज्ञाते
rājādhidevyamāvantyau vindānuvindau jajñāte
4,14.44
श्रुतश्रवसमपि चेदिराजो दमघोषनामोपयेमे
śrutaśravasamapi cedirājo damaghoṣanāmopayeme
4,14.45
तस्यां च शिशुपालमुत्पादयामास
tasyāṃ ca śiśupālamutpādayāmāsa
4,14.46
स वा पूर्वमप्युदारविक्रमो दैत्यानामादिपुरुषो हिरण्यकशिपुरभवत्
sa vā pūrvamapyudāravikramo daityānāmādipuruṣo hiraṇyakaśipurabhavat
4,14.47
यश् च भगवता सकललोकगुरुणा नारसिंहेन घातितः
yaś ca bhagavatā sakalalokaguruṇā nārasiṃhena ghātitaḥ
4,14.48
पुनरपि अक्षयवीर्यशौर्यसंपत्पराक्रमगुणःसमाक्रान्तसकलत्रैलोकेश्वरप्रभावो दशाननो नामाभूत्
punarapi akṣayavīryaśauryasaṃpatparākramaguṇaḥsamākrāntasakalatrailokeśvaraprabhāvo daśānano nāmābhūt
4,14.49
बहुकालोपभुक्तभगवत्सकाशावाप्तशरीरपातोद्भवपुण्यफलो भगवता राघवरूपिणा सो ऽपि निधनमुपपादितः
bahukālopabhuktabhagavatsakāśāvāptaśarīrapātodbhavapuṇyaphalo bhagavatā rāghavarūpiṇā so 'pi nidhanamupapāditaḥ
4,14.50
पुनश्चेदिराजस्य दमघोषस्यात्मजः शिशु पालनामाभवत्
punaścedirājasya damaghoṣasyātmajaḥ śiśu pālanāmābhavat
4,14.51
शिशुपालत्वेपि भगवतो भूभारावतारणायावतीर्णांशस्य पुण्डरीकनयनाख्यस्योपरि द्वेषानुबन्धमतितराञ्चकार
śiśupālatvepi bhagavato bhūbhārāvatāraṇāyāvatīrṇāṃśasya puṇḍarīkanayanākhyasyopari dveṣānubandhamatitarāñcakāra
4,14.52
भगवता च स निधनमुपानीतस्तत्रैव परमात्मभूते मनस एकाग्रतया सायुज्यमवाप
bhagavatā ca sa nidhanamupānītastatraiva paramātmabhūte manasa ekāgratayā sāyujyamavāpa
4,14.53
भगवान् यदि प्रसन्नो यथाभिलषितं ददाति तथा अग्रसन्नोपि निघ्नन् दिव्यमनुपमं स्थानं प्रयच्छति
bhagavān yadi prasanno yathābhilaṣitaṃ dadāti tathā agrasannopi nighnan divyamanupamaṃ sthānaṃ prayacchati
Chapter 4.15
4,15.1
इति श्रिविष्णुमहापुराणे चतुर्थांशे चतुर्दशो ऽध्यायः (14) मैत्रेय उवाच हिरण्यकशिपुत्वे च रावणत्वे च विष्णुना ।
अवाप निहतो भोगानप्राप्यान् अमरैर् अपि
iti śriviṣṇumahāpurāṇe caturthāṃśe caturdaśo 'dhyāyaḥ (14) maitreya uvāca hiraṇyakaśiputve ca rāvaṇatve ca viṣṇunā |
avāpa nihato bhogānaprāpyān amarair api
4,15.2
न लयं तत्र तेनैव निहतः स कथं पुनः ।
संप्राप्तः शिशुपालत्वे सायुज्यं शाश्वते हरौ
na layaṃ tatra tenaiva nihataḥ sa kathaṃ punaḥ |
saṃprāptaḥ śiśupālatve sāyujyaṃ śāśvate harau
4,15.3
एतदिच्छाम्यहं श्रोतुं सर्वधर्मभृत्तां वर ।
कौतूहलपरेणैतत्पृष्टो मे वक्तुमर्हसि
etadicchāmyahaṃ śrotuṃ sarvadharmabhṛttāṃ vara |
kautūhalapareṇaitatpṛṣṭo me vaktumarhasi
4,15.4
श्रीपराशर उवाच दैत्येश्वरस्य वधायाशिललोकोत्पत्तिस्थितिविनाशकारिणा पूर्वं तनुग्रहणं कुर्वता नृसिंह रूपमाविष्कृतम्
śrīparāśara uvāca daityeśvarasya vadhāyāśilalokotpattisthitivināśakāriṇā pūrvaṃ tanugrahaṇaṃ kurvatā nṛsiṃha rūpamāviṣkṛtam
4,15.5
तत्र च हिरण्यकशिपोर्विष्णुरयमित्येतन्न मनस्यभूत्
tatra ca hiraṇyakaśiporviṣṇurayamityetanna manasyabhūt
4,15.6
निरतिशयपुण्यसमुद्भूतमेतत्सत्त्वाजातमिति
niratiśayapuṇyasamudbhūtametatsattvājātamiti
4,15.7
रजोद्रेकप्रेरितैकाग्रमतिस्तद्भावनायोगात्ततोवाप्तवधहैतुकीं निरतिशयामेवाखिलत्रैलोक्यकारीणीं दशाननत्वे भोगसंपदमवाप
rajodrekapreritaikāgramatistadbhāvanāyogāttatovāptavadhahaitukīṃ niratiśayāmevākhilatrailokyakārīṇīṃ daśānanatve bhogasaṃpadamavāpa
4,15.8
न तु स तस्मिन्ननादिनिधने परब्रह्मभूते भगवत्यनालंबिनि कृते मनसस्तल्लयमवाप
na tu sa tasminnanādinidhane parabrahmabhūte bhagavatyanālaṃbini kṛte manasastallayamavāpa
4,15.9
एवं दशाननत्वेप्यनङ्गपराधीनतया जानकीसमासक्तचेतसा भगवता दाशरथि रूपधारिणा हतस्य तद्रूपदर्शनमेवासीत् नायमच्युत इत्यासक्तिर्विपद्यतोन्तःकरणे मानुषबुद्धिरेव केवलमस्याभूत्
evaṃ daśānanatvepyanaṅgaparādhīnatayā jānakīsamāsaktacetasā bhagavatā dāśarathi rūpadhāriṇā hatasya tadrūpadarśanamevāsīt nāyamacyuta ityāsaktirvipadyatontaḥkaraṇe mānuṣabuddhireva kevalamasyābhūt
4,15.10
पुनरप्यच्युतविनिपातमात्रफलमखिलभूमण्डलश्लाघ्यचेदिराजकुले जन्म अव्याहतैश्वर्यं शिशुपालत्वेप्यवाप
punarapyacyutavinipātamātraphalamakhilabhūmaṇḍalaślāghyacedirājakule janma avyāhataiśvaryaṃ śiśupālatvepyavāpa
4,15.11
तत्र त्वखिलानामेव स भगवन्नाम्नां त्वङ्कारकारणमभवत्
tatra tvakhilānāmeva sa bhagavannāmnāṃ tvaṅkārakāraṇamabhavat
4,15.12
ततश् च तत्कालकृतानां तेषामशेषणामेवाच्युतनाम्नामनवरतमनेकजन्मसु वर्धितविद्वेषानुबन्धिचित्तो विनिन्दनसंतर्जनादिषूच्चारणमकरोत्
tataś ca tatkālakṛtānāṃ teṣāmaśeṣaṇāmevācyutanāmnāmanavaratamanekajanmasu vardhitavidveṣānubandhicitto vinindanasaṃtarjanādiṣūccāraṇamakarot
4,15.13
तच्च रूपमुत्फुल्लपद्मदलामलाक्षिमत्युज्ज्वलपीतवस्त्रधार्यमलकिरिटकेयूरहारकटकादिशोभितमुदारचतुर्बाहुशङ्खचक्रगदाधरमतिप्ररूढवैरानुभावादटनभोजनस्नानासनशयनादिष्वशेषावस्थान्तरेषु नान्यत्रोपययावस्य चेतसः
tacca rūpamutphullapadmadalāmalākṣimatyujjvalapītavastradhāryamalakiriṭakeyūrahārakaṭakādiśobhitamudāracaturbāhuśaṅkhacakragadādharamatiprarūḍhavairānubhāvādaṭanabhojanasnānāsanaśayanādiṣvaśeṣāvasthāntareṣu nānyatropayayāvasya cetasaḥ
4,15.14
ततस्तमेवाक्रोशेषूच्चारयंस्तमेव हृदयेन धारयन्नात्मवधाय यावद्भगवद्धस्तचक्रांशुमालोज्ज्वालमक्षयतेजःस्वरूपं ब्रह्मभूतमपगतद्वेषादिदोषं भगवन्तमद्राक्षीत्
tatastamevākrośeṣūccārayaṃstameva hṛdayena dhārayannātmavadhāya yāvadbhagavaddhastacakrāṃśumālojjvālamakṣayatejaḥsvarūpaṃ brahmabhūtamapagatadveṣādidoṣaṃ bhagavantamadrākṣīt
4,15.15
तावच्च भगवच्चक्रेणाशु व्यापादितस्तत्स्मरणदग्धाखिलाघसंचयो भगवतान्तमुपनीतस्ततस्मिन्नेव लयमुपययौ
tāvacca bhagavaccakreṇāśu vyāpāditastatsmaraṇadagdhākhilāghasaṃcayo bhagavatāntamupanītastatasminneva layamupayayau
4,15.16
एतत्तवाखिलंमयाभिहितम्
etattavākhilaṃmayābhihitam
4,15.17
अयं हि भगवान् कीर्तितश् च संस्मृतश् च द्वेषानुबन्धेनापि अखिलमुरासुरादिर्दुल्लभं फलं प्रयच्छति किमुत सम्यग्भक्तिमत्मिति
ayaṃ hi bhagavān kīrtitaś ca saṃsmṛtaś ca dveṣānubandhenāpi akhilamurāsurādirdullabhaṃ phalaṃ prayacchati kimuta samyagbhaktimatmiti
4,15.18
वसुदेवस्य त्वानकदुन्दुभेः पौरवीरोहिणीमदिराभद्रादेवकीप्रमुखा बह्व्यः पत्न्यो ऽभवन्
vasudevasya tvānakadundubheḥ pauravīrohiṇīmadirābhadrādevakīpramukhā bahvyaḥ patnyo 'bhavan
4,15.19
बलभद्रशठसारणदुर्मदादीन्पुत्रार्त्नोहिण्यानकदुन्दुभिर् उत्पादयामास
balabhadraśaṭhasāraṇadurmadādīnputrārtnohiṇyānakadundubhir utpādayāmāsa
4,15.20
बलदेवोपि रेवत्यां विशठोल्मुकौ पुत्रावजनयत्
baladevopi revatyāṃ viśaṭholmukau putrāvajanayat
4,15.21
सार्ष्टिमार्ष्टिशिशुसत्यसत्यधृतिप्रमुखाः सारणात्मजाः
sārṣṭimārṣṭiśiśusatyasatyadhṛtipramukhāḥ sāraṇātmajāḥ
4,15.22
भद्राश्वभद्रबाहुदुर्दमभूताद्याः रोहिण्याः कुलजाः
bhadrāśvabhadrabāhudurdamabhūtādyāḥ rohiṇyāḥ kulajāḥ
4,15.23
नन्दोपनन्दकृतकाद्य मदिरायास्तनयाः
nandopanandakṛtakādya madirāyāstanayāḥ
4,15.24
भद्रायाश्चोपनिधिगदाद्याः
bhadrāyāścopanidhigadādyāḥ
4,15.25
वैशाल्यां च कौशिकमेकमेवाजनयत्
vaiśālyāṃ ca kauśikamekamevājanayat
4,15.26
आनकदुन्दुभेर्दवक्यामपि कीर्तिमत्सुषेणोदायुभद्रसेनऋजदासभद्रदेवाख्याः षट् पुत्रा जज्ञिरे
ānakadundubherdavakyāmapi kīrtimatsuṣeṇodāyubhadrasenaṛjadāsabhadradevākhyāḥ ṣaṭ putrā jajñire
4,15.27
तांश् च सर्वानेव कंसोघातितवान्
tāṃś ca sarvāneva kaṃsoghātitavān
4,15.28
अनन्तरं च सप्तमं गर्भमर्धरात्रे भगवत्प्रहितायोगनिद्रा रोहिण्या जठरमाकृष्य नीतवती
anantaraṃ ca saptamaṃ garbhamardharātre bhagavatprahitāyoganidrā rohiṇyā jaṭharamākṛṣya nītavatī
4,15.29
कर्षणाच्चासावपि संकर्षणाख्यामगमत्
karṣaṇāccāsāvapi saṃkarṣaṇākhyāmagamat
4,15.30
ततश् च सकलजगन्महातरुमूलभूतोभूतभविष्यदादिसकलमुरासुरमुनिजनमनसामप्यगोचरो ऽब्जभवप्रमुखैर् अनलमुखैः प्रणम्यावनिभारहरणाय प्रसादितो भगवाननादिमध्यनिधनोदेवकीगर्भमवततार वासुदेवः
tataś ca sakalajaganmahātarumūlabhūtobhūtabhaviṣyadādisakalamurāsuramunijanamanasāmapyagocaro 'bjabhavapramukhair analamukhaiḥ praṇamyāvanibhāraharaṇāya prasādito bhagavānanādimadhyanidhanodevakīgarbhamavatatāra vāsudevaḥ
4,15.31
तत्प्रसादविवद्धमानोरुमहिमा च योगनिद्रा नन्दगोपपत्न्या यशोदाया गर्भमधितिष्ठितवती
tatprasādavivaddhamānorumahimā ca yoganidrā nandagopapatnyā yaśodāyā garbhamadhitiṣṭhitavatī
4,15.32
सुप्रसन्नादित्यचन्द्रादिग्रहमव्यालादिभयं स्वस्थमानसमखिलमेवैतज्जगदपास्ताधर्ममभवत्त्स्मिश् च पुण्डरीकनयने जायमाने
suprasannādityacandrādigrahamavyālādibhayaṃ svasthamānasamakhilamevaitajjagadapāstādharmamabhavattsmiś ca puṇḍarīkanayane jāyamāne
4,15.33
जातेन च तेनाखिलमेवैतत्सन्मार्गवर्ति जगदक्रियत
jātena ca tenākhilamevaitatsanmārgavarti jagadakriyata
4,15.34
भगवतोप्यत्र मर्त्यलोके ऽवतीर्णस्य षोडशसहस्राण्येकोत्तरशताधिकानि भार्याणाम भवन्
bhagavatopyatra martyaloke 'vatīrṇasya ṣoḍaśasahasrāṇyekottaraśatādhikāni bhāryāṇāma bhavan
4,15.35
तासां च रुक्मिणी सत्यभामा जांबवती चारुहासिनीप्रमुखा ह्यष्टौ पत्न्यः प्रधाना बभूचवुः
tāsāṃ ca rukmiṇī satyabhāmā jāṃbavatī cāruhāsinīpramukhā hyaṣṭau patnyaḥ pradhānā babhūcavuḥ
4,15.36
तासु चाष्टावयुतानिलक्षं च पुत्राणां भगवानखिलमूर्तिरनादिमानजनयत्
tāsu cāṣṭāvayutānilakṣaṃ ca putrāṇāṃ bhagavānakhilamūrtiranādimānajanayat
4,15.37
तेषां च प्रद्युम्नचारुदेष्ण्यसांबादयः त्रयोदश प्रधानाः
teṣāṃ ca pradyumnacārudeṣṇyasāṃbādayaḥ trayodaśa pradhānāḥ
4,15.38
प्रद्युम्नोपि रुक्मिणस्तनयां रुक्मवतीं नामोपयेमे
pradyumnopi rukmiṇastanayāṃ rukmavatīṃ nāmopayeme
4,15.39
तस्यामनिरुद्धो जज्ञे
tasyāmaniruddho jajñe
4,15.40
अनिरुद्धो ऽपि रुक्मिणा एव पौत्रीं सुभद्रां नामो पयेमे
aniruddho 'pi rukmiṇā eva pautrīṃ subhadrāṃ nāmo payeme
4,15.41
तस्यामस्य वज्रो जज्ञे
tasyāmasya vajro jajñe
4,15.42
वज्रस्य प्रतिबाहुः तस्यापि सुचारुः
vajrasya pratibāhuḥ tasyāpi sucāruḥ
4,15.43
एवमनेकशतसहस्6पुषसंख्यस्य यदुकुलस्य पुत्रसंख्या वर्षशतैर् अपि वक्तुं न शक्यते
evamanekaśatasahas6puṣasaṃkhyasya yadukulasya putrasaṃkhyā varṣaśatair api vaktuṃ na śakyate
4,15.44
यतो हि श्लोकाविमावत्र चरितार्थौ
yato hi ślokāvimāvatra caritārthau
4,15.45
तिस्त्रः कोट्यःसहस्राणामष्टाशीति शतानि च ।
कुमाराणां कृहाचार्याश्चापयोगेषु ये रताः
tistraḥ koṭyaḥsahasrāṇāmaṣṭāśīti śatāni ca |
kumārāṇāṃ kṛhācāryāścāpayogeṣu ye ratāḥ
4,15.46
संख्यानं यादवानां कः करिष्यति महात्मनाम् ।
यत्रायुतानामयुतलक्षेणास्ते सदाहुकः
saṃkhyānaṃ yādavānāṃ kaḥ kariṣyati mahātmanām |
yatrāyutānāmayutalakṣeṇāste sadāhukaḥ
4,15.49
देवासुरे हता ये तु दैतेयाःसुमहाबलाः ।
उत्पन्नास्ते मनुष्येषु प्रमाणे च प्रभुत्वे च व्यवस्थितः ।
निदेशस्थायिनस्तस्य ववृधुःसर्वयादवाः
devāsure hatā ye tu daiteyāḥsumahābalāḥ |
utpannāste manuṣyeṣu pramāṇe ca prabhutve ca vyavasthitaḥ |
nideśasthāyinastasya vavṛdhuḥsarvayādavāḥ
4,15.50
इति प्रसूतिं वृष्णीनां यश्र्शृणोति नरः सदा ।
स सर्वैः पातकैर् मुक्तो विष्णुलोकं प्रपद्यते
iti prasūtiṃ vṛṣṇīnāṃ yaśrśṛṇoti naraḥ sadā |
sa sarvaiḥ pātakair mukto viṣṇulokaṃ prapadyate
Chapter 4.16
4,16.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे चतुर्थांशे पञ्चदशो ऽध्यायः (15) श्रीपराशर उवाच इत्येष समासतस्ते यदोर्वंशः कथितः
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe caturthāṃśe pañcadaśo 'dhyāyaḥ (15) śrīparāśara uvāca ityeṣa samāsataste yadorvaṃśaḥ kathitaḥ
4,16.2
अथ दुर्वसोर्वशमवधारय
atha durvasorvaśamavadhāraya
4,16.3
दुर्वसोर्वह्निरात्मजः बह्नेर्भार्गः भार्गाद्भानुः ततश् च त्रयीसानुः तस्माच्च करन्दमः तस्यापि मरुत्तः
durvasorvahnirātmajaḥ bahnerbhārgaḥ bhārgādbhānuḥ tataś ca trayīsānuḥ tasmācca karandamaḥ tasyāpi maruttaḥ
4,16.4
सोनपत्योभवत्
sonapatyobhavat
4,16.5
ततश् च पौरवं दुष्यन्तं पुत्रमकल्पयत्
tataś ca pauravaṃ duṣyantaṃ putramakalpayat
4,16.6
एवं ययातिशापात्तद्वंशः पौरवमेव वंशं समाश्रितवान्
evaṃ yayātiśāpāttadvaṃśaḥ pauravameva vaṃśaṃ samāśritavān
Chapter 4.17
4,17.1
इति श्रीविष्णुमहापुरामे चुतुर्थांशे षोडशो ऽध्यायः (16) श्रीपराशर उवाच द्रुह्योस्तु तनयो बभ्रुः
iti śrīviṣṇumahāpurāme cuturthāṃśe ṣoḍaśo 'dhyāyaḥ (16) śrīparāśara uvāca druhyostu tanayo babhruḥ
4,17.2
बभ्रोःसेतुः
babhroḥsetuḥ
4,17.3
सेतुपुत्र आरब्धनामा
setuputra ārabdhanāmā
4,17.4
आरब्धस्यात्मजो गान्धारः गान्धारस्य धर्मः धर्मात् घृतः घृतात् दुर्दमः ततः प्रचेताः
ārabdhasyātmajo gāndhāraḥ gāndhārasya dharmaḥ dharmāt ghṛtaḥ ghṛtāt durdamaḥ tataḥ pracetāḥ
4,17.5
प्रचेतसः पुत्रः शतधर्मः बहुलानां म्लेछानामुदीच्यानामाधिपत्यमकरोत्
pracetasaḥ putraḥ śatadharmaḥ bahulānāṃ mlechānāmudīcyānāmādhipatyamakarot
Chapter 4.18
4,18.1
इति विष्णुमहापुराणे चतुर्थांशे सप्तदशो ऽध्यायः (17) श्रीपराशर उवाच ययालेश्चातुर्थपुत्रस्यानोःसभानलचक्षुः परमेषुसंज्ञास्त्रयः पुत्रा बभूवुः
iti viṣṇumahāpurāṇe caturthāṃśe saptadaśo 'dhyāyaḥ (17) śrīparāśara uvāca yayāleścāturthaputrasyānoḥsabhānalacakṣuḥ parameṣusaṃjñāstrayaḥ putrā babhūvuḥ
4,18.3
सभानलपुत्रः कालानलः ॥
2 ॥
कालानलात्सृंजयः
sabhānalaputraḥ kālānalaḥ // 2 // kālānalātsṛṃjayaḥ
4,18.4
सृंजयात् पुरञ्जयः
sṛṃjayāt purañjayaḥ
4,18.5
पुरञ्जयाज्जनमेजयः
purañjayājjanamejayaḥ
4,18.6
तस्मान्महाशालः
tasmānmahāśālaḥ
4,18.7
तस्माच्च महामनाः
tasmācca mahāmanāḥ
4,18.8
तस्मादुशीनरतितीक्षू द्वौ पुत्रावुत्पन्नौ
tasmāduśīnaratitīkṣū dvau putrāvutpannau
4,18.9
उशीनरस्यापि शिबिनृगनवकृमि वर्माख्याः पञ्च पुत्रा बभूवुः
uśīnarasyāpi śibinṛganavakṛmi varmākhyāḥ pañca putrā babhūvuḥ
4,18.10
पृषदर्भसुवीरकेकयमद्रकाश्चत्वारशिशबिपुत्राः
pṛṣadarbhasuvīrakekayamadrakāścatvāraśiśabiputrāḥ
4,18.11
तितीक्षोरपि रुशद्रथः पुत्रो ऽभूत्
titīkṣorapi ruśadrathaḥ putro 'bhūt
4,18.12
तस्यापि हेमः हेमस्यापि सुतपाः सुतपसश् च बलिः
tasyāpi hemaḥ hemasyāpi sutapāḥ sutapasaś ca baliḥ
4,18.13
यस्य क्षेत्रे दीर्घतमसांगवङ्गकलिङ्गसुह्यपैण्ड्राख्यं वालेयं क्षत्रमजन्यत
yasya kṣetre dīrghatamasāṃgavaṅgakaliṅgasuhyapaiṇḍrākhyaṃ vāleyaṃ kṣatramajanyata
4,18.14
तन्नामसंतसतिसंज्ञाश् च पञ्चविषयाः बभूवुः
tannāmasaṃtasatisaṃjñāś ca pañcaviṣayāḥ babhūvuḥ
4,18.15
अङ्गादनपानस्ततो दिविरथस्तस्माद्धर्मरथः
aṅgādanapānastato divirathastasmāddharmarathaḥ
4,18.16
ततश्चित्ररथः रोमपादसंज्ञः
tataścitrarathaḥ romapādasaṃjñaḥ
4,18.17
यस्य दशरथो मित्रं जज्ञे
yasya daśaratho mitraṃ jajñe
4,18.18
यस्याजपुत्रो दशरथः शान्तां नाम कन्यामनपत्यस्यदुहितृत्वे युयोज
yasyājaputro daśarathaḥ śāntāṃ nāma kanyāmanapatyasyaduhitṛtve yuyoja
4,18.19
रोमपादाच्चतुरङ्गः तस्मात्पृथुलाक्षः
romapādāccaturaṅgaḥ tasmātpṛthulākṣaḥ
4,18.20
ततश्चंपः यश्चंपां निवेशायामास
tataścaṃpaḥ yaścaṃpāṃ niveśāyāmāsa
4,18.21
चंपस्य हर्यङ्गो नामात्मजो ऽभूत्
caṃpasya haryaṅgo nāmātmajo 'bhūt
4,18.22
हर्यङ्गाद्भद्ररथः भद्ररथाद्बृहद्रथः बृहद्रथाद्बृहत्कर्मा बृहत्कर्मणश् च वृहद्भानुस्तस्माच्च बृहन्मनाः बृहन्मनसो जयद्रथः
haryaṅgādbhadrarathaḥ bhadrarathādbṛhadrathaḥ bṛhadrathādbṛhatkarmā bṛhatkarmaṇaś ca vṛhadbhānustasmācca bṛhanmanāḥ bṛhanmanaso jayadrathaḥ
4,18.23
जयद्रथो ब्रहमक्षत्रान्तरालसंभूत्यां पत्न्यां विजयं नाम पुत्रमजीजनत्
jayadratho brahamakṣatrāntarālasaṃbhūtyāṃ patnyāṃ vijayaṃ nāma putramajījanat
4,18.24
विजयश् च धृतिं पुत्रमवाप
vijayaś ca dhṛtiṃ putramavāpa
4,18.25
तस्यापि धृतव्रतः पुत्रो ऽभूत्
tasyāpi dhṛtavrataḥ putro 'bhūt
4,18.26
धृतव्रतात्सत्यकर्मा
dhṛtavratātsatyakarmā
4,18.27
सत्यकर्मणस्त्वतिरथः
satyakarmaṇastvatirathaḥ
4,18.28
यो गङ्गाङ्गतो मञ्जूषागतं पृथापविद्धं कर्णं पुत्रमवाप
yo gaṅgāṅgato mañjūṣāgataṃ pṛthāpaviddhaṃ karṇaṃ putramavāpa
4,18.29
कर्णाद्वृषसेनः इत्येतदन्ता अङ्गवंश्याः
karṇādvṛṣasenaḥ ityetadantā aṅgavaṃśyāḥ
4,18.30
अतश् च पुरुवंशं श्रोतुमर्हसि
ataś ca puruvaṃśaṃ śrotumarhasi
Chapter 4.19
4,19.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे चतुर्थांशे ऽष्टादशो ऽध्यायः (18) श्रीपराशर उवाच पूरोर्जनमेजयस्तस्यापि प्रचिन्वान् प्रचिन्वतः प्रवीरः प्रवीरान्मनस्युर्मनस्योश्चाभयदः तस्यापि सुद्युःसुद्योर् बहुगतः तस्यापि संयातिःसंयातेरहंयातिः ततो रौद्राश्वः
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe caturthāṃśe 'ṣṭādaśo 'dhyāyaḥ (18) śrīparāśara uvāca pūrorjanamejayastasyāpi pracinvān pracinvataḥ pravīraḥ pravīrānmanasyurmanasyoścābhayadaḥ tasyāpi sudyuḥsudyor bahugataḥ tasyāpi saṃyātiḥsaṃyāterahaṃyātiḥ tato raudrāśvaḥ
4,19.2
ऋतेषुकक्षेषुस्थण्डिलेषुकृतेषुजलेषुधर्मेधृतेषुस्थलेषुसन्नतेषुनामानो रौद्राश्वस्य दश पुत्रा बभूवुः
ṛteṣukakṣeṣusthaṇḍileṣukṛteṣujaleṣudharmedhṛteṣusthaleṣusannateṣunāmāno raudrāśvasya daśa putrā babhūvuḥ
4,19.3
ऋतेषोरन्तिनारः पुत्रो ऽभूत्
ṛteṣorantināraḥ putro 'bhūt
4,19.4
सुमतिमप्रतिरथं ध्रुवं चाप्यन्तिनारः पुत्रानवाप
sumatimapratirathaṃ dhruvaṃ cāpyantināraḥ putrānavāpa
4,19.5
अप्रतिरषस्य कण्वः पुत्रो ऽभूत्
apratiraṣasya kaṇvaḥ putro 'bhūt
4,19.6
तस्यापि मेधातिथिः
tasyāpi medhātithiḥ
4,19.7
यतः कण्वायना द्विजा बभूवुः
yataḥ kaṇvāyanā dvijā babhūvuḥ
4,19.8
अप्रतिरथस्यापरः पुत्रो ऽभूदैलीनः
apratirathasyāparaḥ putro 'bhūdailīnaḥ
4,19.9
एलीनस्य दुष्यन्ताद्याश्चत्वारः पुत्रा बभूवुः
elīnasya duṣyantādyāścatvāraḥ putrā babhūvuḥ
4,19.10
दुष्यन्ताच्चक्रवर्ती भरतो ऽभूत्
duṣyantāccakravartī bharato 'bhūt
4,19.11
यन्नामहेतुर्देवैः श्लेको गीयते
yannāmaheturdevaiḥ śleko gīyate
4,19.12
माता भस्त्र पितुः पुत्रो येन जातः स एव सः ।
भरस्व पुत्रं दुष्यन्तमावमंस्थाः शकुन्तलाम्
mātā bhastra pituḥ putro yena jātaḥ sa eva saḥ |
bharasva putraṃ duṣyantamāvamaṃsthāḥ śakuntalām
4,19.13
रेतोधाः पुत्रो नयति नरदेव यमक्षयात् ।
त्वं चास्य धाता गर्भस्य सत्यमाह शकुन्तला
retodhāḥ putro nayati naradeva yamakṣayāt |
tvaṃ cāsya dhātā garbhasya satyamāha śakuntalā
4,19.14
भरतस्य पत्नित्रये नव पुत्रा बभूवुः
bharatasya patnitraye nava putrā babhūvuḥ
4,19.15
नैते ममानुरूपा इत्यभिहितास्तन्मातरः परित्यागभयात्तत्पुत्राञ्जघ्नुः
naite mamānurūpā ityabhihitāstanmātaraḥ parityāgabhayāttatputrāñjaghnuḥ
4,19.16
ततोस्य वितथे पुत्रजन्मनि पुत्रार्थिनो मरुत्सोमयाजिनो दीर्घतमसः पार्ष्ण्यपास्तद्वृहस्पतिवीर्यादुतथ्यपत्न्यां ममतायां समुत्पन्नो भरद्वाजाख्यः पुत्रो मरुद्भिर् दत्तः
tatosya vitathe putrajanmani putrārthino marutsomayājino dīrghatamasaḥ pārṣṇyapāstadvṛhaspativīryādutathyapatnyāṃ mamatāyāṃ samutpanno bharadvājākhyaḥ putro marudbhir dattaḥ
4,19.17
तस्यापि नामनिर्वचनश्लोकः पठ्यते
tasyāpi nāmanirvacanaślokaḥ paṭhyate
4,19.17
मूढे भर द्वाजमिमं भरद्वाजं बृहस्पते । यातौ यदुक्त्वा पितरौ भरद्वाजस्ततस्त्वयम्
mūḍhe bhara dvājamimaṃ bharadvājaṃ bṛhaspate | yātau yaduktvā pitarau bharadvājastatastvayam
4,19.19
भरद्वाजःस तस्य वितथे पुत्रजन्मनि मरुद्भिर् दत्तः ततो वितथसंज्ञामवाप
bharadvājaḥsa tasya vitathe putrajanmani marudbhir dattaḥ tato vitathasaṃjñāmavāpa
4,19.20
वितथस्यापि मन्युः पुत्रो ऽभवत्
vitathasyāpi manyuḥ putro 'bhavat
4,19.21
बृहत्क्षत्रमहावीर्यनगरगर्गा अभवन्मन्युपुत्राः
bṛhatkṣatramahāvīryanagaragargā abhavanmanyuputrāḥ
4,19.22
नगरस्य संकृतिःसंकृतेर्गुरुप्रीतिरन्तिदेवौ
nagarasya saṃkṛtiḥsaṃkṛterguruprītirantidevau
4,19.23
गर्गाच्छिनिः ततश् च गार्ग्याः शैन्याः क्षत्रोपेता द्विजातयो बभूवु
gargācchiniḥ tataś ca gārgyāḥ śainyāḥ kṣatropetā dvijātayo babhūvu
4,19.24
महावीर्याच्च दुरुक्षयो नाम पुत्रो ऽभवत्
mahāvīryācca durukṣayo nāma putro 'bhavat
4,19.25
तस्य त्रय्यारुणिः पुष्करिणः कपिश् च पुत्रक्षयमभूत्
tasya trayyāruṇiḥ puṣkariṇaḥ kapiś ca putrakṣayamabhūt
4,19.26
तच्च पुत्रत्रितयमपि पश्चाद्विप्रतामुपजगाम्
tacca putratritayamapi paścādvipratāmupajagām
4,19.27
बृहत्क्ष6स्य सुहोत्रः
bṛhatkṣa6sya suhotraḥ
4,19.28
सुहोत्रद्धस्ती य इदं हस्तिनपुरमावासयामास
suhotraddhastī ya idaṃ hastinapuramāvāsayāmāsa
4,19.29
अजमीढद्विजमीढास्त्रयो
ajamīḍhadvijamīḍhāstrayo
4,19.30
अजमीढात्कण्वः
ajamīḍhātkaṇvaḥ
4,19.31
कण्वान्मेधातिथिः
kaṇvānmedhātithiḥ
4,19.32
यतः कण्वायना द्विजाः
yataḥ kaṇvāyanā dvijāḥ
4,19.33
अजमीढस्यान्यः पुत्रो बृहदिषुः
ajamīḍhasyānyaḥ putro bṛhadiṣuḥ
4,19.34
बृहदिषोर्बृहद्धनुर्बृहद्धनुषश् च बृहत्कर्मा ततश् च जयद्रथस्तस्मादपिविश्वजित्
bṛhadiṣorbṛhaddhanurbṛhaddhanuṣaś ca bṛhatkarmā tataś ca jayadrathastasmādapiviśvajit
4,19.35
ततश् च सेनजित्
tataś ca senajit
4,19.36
रुचिराश्वकाश्यदृढहनुवत्सनुसंज्ञाःसेनजितः पुत्राः
rucirāśvakāśyadṛḍhahanuvatsanusaṃjñāḥsenajitaḥ putrāḥ
4,19.37
रुचिराश्वपुत्रः पृथुसेनः पृथुसेनात्पारः
rucirāśvaputraḥ pṛthusenaḥ pṛthusenātpāraḥ
4,19.38
पारान्नीलः
pārānnīlaḥ
4,19.39
तस्यैकशतं पुत्राणाम्
tasyaikaśataṃ putrāṇām
4,19.40
तेषां प्रधानः कांपिल्याधिपतिःसमरः
teṣāṃ pradhānaḥ kāṃpilyādhipatiḥsamaraḥ
4,19.41
समरस्यापि पारसुपारसदश्वास्त्रयःच पुत्राः
samarasyāpi pārasupārasadaśvāstrayaḥca putrāḥ
4,19.42
सुपारात्पृथुः पृथोःसुकृतेर्विभ्राजः
supārātpṛthuḥ pṛthoḥsukṛtervibhrājaḥ
4,19.43
तस्माच्चाणुहः
tasmāccāṇuhaḥ
4,19.44
यः शुकदुहितरङ्कीर्ति नामोपयेमे
yaḥ śukaduhitaraṅkīrti nāmopayeme
4,19.45
अणुहाद्ब्रह्यदत्तः
aṇuhādbrahyadattaḥ
4,19.46
ततश् च विष्वक्सेनस्तस्मादुदक्सेनः
tataś ca viṣvaksenastasmādudaksenaḥ
4,19.47
भल्लाभस्तस्य चात्मजः
bhallābhastasya cātmajaḥ
4,19.48
द्विजमीढस्य तु यवीनरसंज्ञः पुत्रः
dvijamīḍhasya tu yavīnarasaṃjñaḥ putraḥ
4,19.49
तस्यापि धृतिमांस्तस्माच्च सत्यधृतिस्ततश् च दृढनेमिस्तस्माच्च सुपार्श्वस्ततःसुमतिस्ततश् च सन्नतिमान्
tasyāpi dhṛtimāṃstasmācca satyadhṛtistataś ca dṛḍhanemistasmācca supārśvastataḥsumatistataś ca sannatimān
4,19.50
सन्नतिमतः कृतः पुत्रो ऽभूत्
sannatimataḥ kṛtaḥ putro 'bhūt
4,19.51
यं हिरण्यनाभो योगमध्यापयामास
yaṃ hiraṇyanābho yogamadhyāpayāmāsa
4,19.52
यश्चतुर्विंशतिप्राच्यसामागानां संहिताश्चकार
yaścaturviṃśatiprācyasāmāgānāṃ saṃhitāścakāra
4,19.53
कृताच्चोग्रायुधः
kṛtāccogrāyudhaḥ
4,19.54
येन प्राचुर्येण नीपक्षयः कृतः
yena prācuryeṇa nīpakṣayaḥ kṛtaḥ
4,19.55
उग्रायुघात्क्षेम्यः क्षेम्यात्सुधीरस्तस्माद्रिपुञ्जयः तस्माच्च बहुरथैत्येते पौरवाः
ugrāyughātkṣemyaḥ kṣemyātsudhīrastasmādripuñjayaḥ tasmācca bahurathaityete pauravāḥ
4,19.56
अजमीढस्य नलिनी नाम पत्नी तस्यां नीलसंज्ञः पुत्रो ऽभवत्
ajamīḍhasya nalinī nāma patnī tasyāṃ nīlasaṃjñaḥ putro 'bhavat
4,19.57
तस्मादपि शान्तिः शान्तेःसुशान्तिःसुशान्तेः पुरञ्जयः तस्माच्च ऋक्षः
tasmādapi śāntiḥ śānteḥsuśāntiḥsuśānteḥ purañjayaḥ tasmācca ṛkṣaḥ
4,19.58
ततश् च हर्यश्वः
tataś ca haryaśvaḥ
4,19.59
तस्मान्मुद्गलसृंजयबृहदिषुयवीनरकांपिल्यसंज्ञाः पञ्चानामैव तेषां विषयाणां रक्षणायालमेते मत्पुत्रा इति पित्राभिहिताः पाञ्चालाः
tasmānmudgalasṛṃjayabṛhadiṣuyavīnarakāṃpilyasaṃjñāḥ pañcānāmaiva teṣāṃ viṣayāṇāṃ rakṣaṇāyālamete matputrā iti pitrābhihitāḥ pāñcālāḥ
4,19.60
मुद्रलाच्च मौद्गल्याः क्षत्रोपेता द्विजातयो बभूवुः
mudralācca maudgalyāḥ kṣatropetā dvijātayo babhūvuḥ
4,19.61
मुद्गलाद्धर्यश्वः
mudgalāddharyaśvaḥ
4,19.62
हर्यश्वाद्दिवोदासो ऽहल्या च मिथुनमभूत्
haryaśvāddivodāso 'halyā ca mithunamabhūt
4,19.63
शरद्वतश्चाहल्यायां शतानन्दो ऽभवत्
śaradvataścāhalyāyāṃ śatānando 'bhavat
4,19.64
शतानन्दात्सत्यधृतिर्धनुर्वेदान्तगो जज्ञे
śatānandātsatyadhṛtirdhanurvedāntago jajñe
4,19.65
सत्यधृतेर्वराप्सरसमुर्वशीं दृष्ट्वा रेतस्कन्नं शरस्तंबे पपात
satyadhṛtervarāpsarasamurvaśīṃ dṛṣṭvā retaskannaṃ śarastaṃbe papāta
4,19.66
तच्च द्विधागतमपत्यद्वयं कुमारः कन्या चाभवत्
tacca dvidhāgatamapatyadvayaṃ kumāraḥ kanyā cābhavat
4,19.67
तौ च मृगयामुपयातः शन्तनुर्दृष्ट्वा कृपया जग्राह
tau ca mṛgayāmupayātaḥ śantanurdṛṣṭvā kṛpayā jagrāha
4,19.68
ततः कुन्या चाश्वत्थाम्नो जननी कृपी द्रोणाचार्यस्य पत्न्य भवत्
tataḥ kunyā cāśvatthāmno jananī kṛpī droṇācāryasya patnya bhavat
4,19.69
दिवोदासस्य पुत्रो मित्रायुः
divodāsasya putro mitrāyuḥ
4,19.70
मित्रायोश्चयवनो नाम राजा
mitrāyoścayavano nāma rājā
4,19.71
च्यवनात्सुदासः सुदासात्सौदासः सौदासात्सहदेवस्तस्यापि सोमकः
cyavanātsudāsaḥ sudāsātsaudāsaḥ saudāsātsahadevastasyāpi somakaḥ
4,19.72
सोमकाज्जन्तुः पुत्रशतज्येष्ठो ऽभवत्
somakājjantuḥ putraśatajyeṣṭho 'bhavat
4,19.73
तेषां यवीयान् पृषतः पृषताद् द्रुपदस् तस्माच्च धृष्टद्युम्नस्ततोधृष्टकेतुः
teṣāṃ yavīyān pṛṣataḥ pṛṣatād drupadas tasmācca dhṛṣṭadyumnastatodhṛṣṭaketuḥ
4,19.75
अजमीढस्यान्यो ऋक्षनामा पुत्रो ऽभवत् ॥
74 ॥
तस्य संवरणः
ajamīḍhasyānyo ṛkṣanāmā putro 'bhavat // 74 // tasya saṃvaraṇaḥ
4,19.76
संवरणात्सुरः
saṃvaraṇātsuraḥ
4,19.77
य इदं धर्मक्षेत्रं कुरुक्षेत्रं चकार
ya idaṃ dharmakṣetraṃ kurukṣetraṃ cakāra
4,19.78
सुधनुर्जह्नुपरीक्षित्प्रमुखाः कुरोः बभूवुः
sudhanurjahnuparīkṣitpramukhāḥ kuroḥ babhūvuḥ
4,19.79
सुधनुषः पुत्रःसुहो6स्तस्माच्च्यवनः च्यवनात् कृतकः
sudhanuṣaḥ putraḥsuho6stasmāccyavanaḥ cyavanāt kṛtakaḥ
4,19.80
ततश्चोपरिचरो वसुः
tataścoparicaro vasuḥ
4,19.81
बृहद्रथप्रत्यग्रकुशांबकुचेलमात्स्यप्रमुखाः वसोः पुत्राःसप्ताजायन्त
bṛhadrathapratyagrakuśāṃbakucelamātsyapramukhāḥ vasoḥ putrāḥsaptājāyanta
4,19.82
वृहद्रथात्कुशाग्रः कुशाग्राद्वृषभः वृषभात् पुष्पवान् तस्मात्सत्यहितः तस्मात्सुधन्वा तस्य च जतुः
vṛhadrathātkuśāgraḥ kuśāgrādvṛṣabhaḥ vṛṣabhāt puṣpavān tasmātsatyahitaḥ tasmātsudhanvā tasya ca jatuḥ
4,19.83
बृंहद्रथाच्चान्यः शकलद्वयजन्मा जरया संधितो जरासंधनामा
bṛṃhadrathāccānyaḥ śakaladvayajanmā jarayā saṃdhito jarāsaṃdhanāmā
4,19.84
तस्मात्सहदेवःसहदेवात्सोमपस्ततश् च श्रुतिश्रवाः
tasmātsahadevaḥsahadevātsomapastataś ca śrutiśravāḥ
4,19.85
इत्येते मया मागधा भूपालाः कथिताः
ityete mayā māgadhā bhūpālāḥ kathitāḥ
Chapter 4.20
4,20.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे चतुर्थांश एकोनविंशो ऽध्यायः (19) श्रीपराशर उवाच परीक्षितश् च जनमेजयश्रुतसेनोग्रसेनभीमसेनाश्चात्वारः पुत्राः
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe caturthāṃśa ekonaviṃśo 'dhyāyaḥ (19) śrīparāśara uvāca parīkṣitaś ca janamejayaśrutasenograsenabhīmasenāścātvāraḥ putrāḥ
4,20.2
जह्नोस्तु सुरथोनामात्मजो बभूव
jahnostu surathonāmātmajo babhūva
4,20.3
तस्यापि विदूरथः
tasyāpi vidūrathaḥ
4,20.4
तस्मात्सार्वभोमःसार्वभौमाज्जयत्सेनस्तस्मादाराधितस्ततश्चायुतायुरयुतायोरक्रोधनः
tasmātsārvabhomaḥsārvabhaumājjayatsenastasmādārādhitastataścāyutāyurayutāyorakrodhanaḥ
4,20.5
तस्माद्देवातिथिः
tasmāddevātithiḥ
4,20.6
ततश् च ऋक्षो ऽन्योभवत्
tataś ca ṛkṣo 'nyobhavat
4,20.7
ऋक्षाद्भीमसेनस्ततश् च दिलीपः
ṛkṣādbhīmasenastataś ca dilīpaḥ
4,20.8
दिलीपात् प्रतीपः
dilīpāt pratīpaḥ
4,20.9
तस्यापि देवापिशन्तनुबाह्लीकसंज्ञास्त्रयः पुत्रा बभूवुः
tasyāpi devāpiśantanubāhlīkasaṃjñāstrayaḥ putrā babhūvuḥ
4,20.10
देवापिर्बाल एवारण्यं विवेश
devāpirbāla evāraṇyaṃ viveśa
4,20.11
शन्तनुस्तु महीपालो ऽभूत्
śantanustu mahīpālo 'bhūt
4,20.12
अयं च तस्य श्लोकः पृथिव्यां गीयते
ayaṃ ca tasya ślokaḥ pṛthivyāṃ gīyate
4,20.13
यंयं कराभ्यां स्पृशति वीर्णं यौवनमेति सः ।
शान्तिं चाप्नोति येनाग्र्यां कर्मणा तेन शन्तनुः
yaṃyaṃ karābhyāṃ spṛśati vīrṇaṃ yauvanameti saḥ |
śāntiṃ cāpnoti yenāgryāṃ karmaṇā tena śantanuḥ
4,20.14
तस्य च शन्तनो हाष्ट्रे द्वादशवर्षाणि देवो न ववर्ष
tasya ca śantano hāṣṭre dvādaśavarṣāṇi devo na vavarṣa
4,20.15
ततश्चाशेषराष्ट्रविनाशमवेक्ष्यासौ राजा ब्राह्मणानपृच्छत् कस्मादस्माकं राष्ट्रे देवो न वर्षति को ममापराध इति
tataścāśeṣarāṣṭravināśamavekṣyāsau rājā brāhmaṇānapṛcchat kasmādasmākaṃ rāṣṭre devo na varṣati ko mamāparādha iti
4,20.16
ततश् च तमूचुर्ब्राह्मणाः
tataś ca tamūcurbrāhmaṇāḥ
4,20.17
अग्रजस्य ते हीयमवनिस्त्वया संभुज्यते अतः परिवेत्ता त्वमित्युक्तःस राजा पुनस्तानपृच्छत्
agrajasya te hīyamavanistvayā saṃbhujyate ataḥ parivettā tvamityuktaḥsa rājā punastānapṛcchat
4,20.18
किं मयात्र विधेयमिति
kiṃ mayātra vidheyamiti
4,20.19
ततस्ते पुनरप्यूचुः
tataste punarapyūcuḥ
4,20.20
यावद्देवापिर्न पतनादिभिर् देषैर् अभिभूयते तावदेतत्तस्यार्हं राज्यम्
yāvaddevāpirna patanādibhir deṣair abhibhūyate tāvadetattasyārhaṃ rājyam
4,20.21
तदलमेतेन तु तस्मैदीयतामित्युक्ते तस्यं मन्त्रिप्रवरेणाश्मराविणा तत्रारण्ये तपस्विनो वेदवादविरोधवक्तारः प्रयुक्ताः
tadalametena tu tasmaidīyatāmityukte tasyaṃ mantripravareṇāśmarāviṇā tatrāraṇye tapasvino vedavādavirodhavaktāraḥ prayuktāḥ
4,20.22
तैर् अस्याप्य् अतिऋजुमतेर् महीपतिपुत्रस्य बुद्धिर् वेदवादविरोधमार्गानुसारिण्यक्रियत
tair asyāpy atiṛjumater mahīpatiputrasya buddhir vedavādavirodhamārgānusāriṇyakriyata
4,20.23
राजा च शन्तनुर्द्विजवचनोत्पन्नपरिदेवनशोकस्तान् ब्राह्मणानग्रतः कृत्वाग्रजस्य प्रदानायारण्यं जगाम
rājā ca śantanurdvijavacanotpannaparidevanaśokastān brāhmaṇānagrataḥ kṛtvāgrajasya pradānāyāraṇyaṃ jagāma
4,20.24
तदाश्रममुपगताश् च तमवनतमवनीपतिपुत्रं देवापिमुपतस्थुः
tadāśramamupagatāś ca tamavanatamavanīpatiputraṃ devāpimupatasthuḥ
4,20.25
ते ब्राह्मणा वेदवादानुबन्धीनि वचांसि राज्यमग्रजेन कर्तव्यमित्यर्थवन्ति तमूचुः
te brāhmaṇā vedavādānubandhīni vacāṃsi rājyamagrajena kartavyamityarthavanti tamūcuḥ
4,20.26
असावपि देवापिर्वेदवादविरोधयुक्तिदूषितमनेकप्रकारं तानाह
asāvapi devāpirvedavādavirodhayuktidūṣitamanekaprakāraṃ tānāha
4,20.27
ततस्ते ब्राह्मणाः शन्तनुमूचुः
tataste brāhmaṇāḥ śantanumūcuḥ
4,20.28
आगच्छ हे राजन्नलमत्रातिनिर्बधेन प्रशान्त एवासावना वृष्टिदोषः पतितोयमनादिकालमभिहितवेदवचनदूषणोच्चरणात्
āgaccha he rājannalamatrātinirbadhena praśānta evāsāvanā vṛṣṭidoṣaḥ patitoyamanādikālamabhihitavedavacanadūṣaṇoccaraṇāt
4,20.29
पतिते चाग्रजे नैव ते परिवेतृत्वं भवतीत्युक्तः शन्तनुःस्वपुरमागम्य राज्यमकरोत्
patite cāgraje naiva te parivetṛtvaṃ bhavatītyuktaḥ śantanuḥsvapuramāgamya rājyamakarot
4,20.30
वेदवादविरोधवचनोच्चारणदूषिते च तस्मिन्देवापौ तिष्ठत्यपि ज्येष्ठभ्रातर्यखिलसस्यनिष्पत्तये ववर्ष भगवान्पर्जन्यः
vedavādavirodhavacanoccāraṇadūṣite ca tasmindevāpau tiṣṭhatyapi jyeṣṭhabhrātaryakhilasasyaniṣpattaye vavarṣa bhagavānparjanyaḥ
4,20.31
बाह्लीकात्सोमदत्तः पुत्रो ऽभूत्
bāhlīkātsomadattaḥ putro 'bhūt
4,20.32
सोमदत्तस्यापि भूरिभूरिश्रवशल्यसंज्ञास्त्रयः पुत्रा बभूवुः
somadattasyāpi bhūribhūriśravaśalyasaṃjñāstrayaḥ putrā babhūvuḥ
4,20.33
शन्तनोरप्यमरनद्यां जाह्नव्यामुदारकीर्तिरशेषशास्त्रर्थविद्भीष्मः पुत्रो ऽभूत्
śantanorapyamaranadyāṃ jāhnavyāmudārakīrtiraśeṣaśāstrarthavidbhīṣmaḥ putro 'bhūt
4,20.34
सत्यवत्यां च चित्राङ्गदविचित्रवीर्यौ द्वौ पुत्रावुत्पादयामास शन्तनुः
satyavatyāṃ ca citrāṅgadavicitravīryau dvau putrāvutpādayāmāsa śantanuḥ
4,20.35
चित्राङ्गदस्तु बाल एव चित्राङ्गदेनैव गन्धर्वोणाहवे निहतः
citrāṅgadastu bāla eva citrāṅgadenaiva gandharvoṇāhave nihataḥ
4,20.36
विचित्रवीर्यो ऽपि काशीराजतनये अंबांवालिके उपयेमे
vicitravīryo 'pi kāśīrājatanaye aṃbāṃvālike upayeme
4,20.37
तदुपभोगातिखेदाच्च यक्ष्मणा गृहीतः स पञ्चत्वमगमत्
tadupabhogātikhedācca yakṣmaṇā gṛhītaḥ sa pañcatvamagamat
4,20.38
सत्यवतीनियोगाच्च मत्पुत्रः कृष्णद्वैपायनो मातुर्वचनमनतिक्रमणीयमिति कृत्वा विचित्रवीर्यक्षेत्रे धृतराष्ट्रपाण्डुतत्प्रहितभुजिष्यायां विदुरं चोत्पादयामास
satyavatīniyogācca matputraḥ kṛṣṇadvaipāyano māturvacanamanatikramaṇīyamiti kṛtvā vicitravīryakṣetre dhṛtarāṣṭrapāṇḍutatprahitabhujiṣyāyāṃ viduraṃ cotpādayāmāsa
4,20.39
धतराष्ट्रोपि गान्धार्यां दुर्योधनदुः शासनप्रधानं पुत्रशतमुत्पादयामास
dhatarāṣṭropi gāndhāryāṃ duryodhanaduḥ śāsanapradhānaṃ putraśatamutpādayāmāsa
4,20.40
पाण्ढोरप्यरण्ये मृगयायामृषिशापोपहतप्रजाजननसामर्थ्यस्य धर्मवायुशक्रैर् युधिष्ठिरभीमसेनार्जुनाः कुन्त्यां नकुलसहदेवौ चाश्विभ्यां माद्रयां पञ्चपुत्राःसमुत्पादिताः
pāṇḍhorapyaraṇye mṛgayāyāmṛṣiśāpopahataprajājananasāmarthyasya dharmavāyuśakrair yudhiṣṭhirabhīmasenārjunāḥ kuntyāṃ nakulasahadevau cāśvibhyāṃ mādrayāṃ pañcaputrāḥsamutpāditāḥ
4,20.41
तेषां च द्रौपद्यां पञ्चैव बभूवुः
teṣāṃ ca draupadyāṃ pañcaiva babhūvuḥ
4,20.42
युधिष्ठिरात्प्रतिविन्ध्यः भीमसेनाच्छुतसेनः श्रुतकीर्तिरर्जुनाच्छुतानीको नकुलाच्छुतकर्मा सहदेवात्
yudhiṣṭhirātprativindhyaḥ bhīmasenācchutasenaḥ śrutakīrtirarjunācchutānīko nakulācchutakarmā sahadevāt
4,20.43
काशी च भीमसेनादेव सर्वगं सुतमवाप
kāśī ca bhīmasenādeva sarvagaṃ sutamavāpa
4,20.44
यौधेयी युधिष्छिराद्देवकं पुत्रमवाप
yaudheyī yudhiṣchirāddevakaṃ putramavāpa
4,20.45
हिडिंबा घटोत्कचं भीमसेनात्पुत्रं लेभे
hiḍiṃbā ghaṭotkacaṃ bhīmasenātputraṃ lebhe
4,20.46
काशी च भीमसेनादेव सर्वगं सुतमवाप
kāśī ca bhīmasenādeva sarvagaṃ sutamavāpa
4,20.47
सहदेवाच्च विजयी कुहोत्रं पुत्रमवाप
sahadevācca vijayī kuhotraṃ putramavāpa
4,20.48
रेणुमत्यां च नकुलोपि निरमित्रमजीजनत्
reṇumatyāṃ ca nakulopi niramitramajījanat
4,20.49
अर्जुनस्याप्युलूप्यां नागकन्यायामिरावान्नाम पुत्रो ऽभवत्
arjunasyāpyulūpyāṃ nāgakanyāyāmirāvānnāma putro 'bhavat
4,20.50
मणीपुरपतिपुत्र्यां पुत्रिकाधर्मेण बब्रुवाहनं नाम पुत्रमर्जुनो ऽजनयत्
maṇīpurapatiputryāṃ putrikādharmeṇa babruvāhanaṃ nāma putramarjuno 'janayat
4,20.51
सुभद्रायां चार्भकत्वेपि योसावतिबलपराक्रमःसमस्तारातिरथजेता सो ऽभिमन्युरजायत
subhadrāyāṃ cārbhakatvepi yosāvatibalaparākramaḥsamastārātirathajetā so 'bhimanyurajāyata
4,20.52
अभिमन्योरुत्तरायां परिक्षीणेषु कुरुष्वश्वत्थामप्रयुक्तब्रह्मस्त्रेण गर्भ एव भस्मीकृतो भगवतःसकलसुरासुरवन्दितचरणयुगलस्यात्मेच्छया कारममानुषरूपधारीणोनुभावात्पुनर्जीवितमवाप्य परीक्षिज्जज्ञे
abhimanyoruttarāyāṃ parikṣīṇeṣu kuruṣvaśvatthāmaprayuktabrahmastreṇa garbha eva bhasmīkṛto bhagavataḥsakalasurāsuravanditacaraṇayugalasyātmecchayā kāramamānuṣarūpadhārīṇonubhāvātpunarjīvitamavāpya parīkṣijjajñe
4,20.53
यो ऽयं सांप्रतमेदद्भूमण्डलमखण्डितायतिधर्मेण पालयतीति
yo 'yaṃ sāṃpratamedadbhūmaṇḍalamakhaṇḍitāyatidharmeṇa pālayatīti
Chapter 4.21
4,21.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे चतुर्थांशे विंशो ऽध्यायः (20 ) श्रीपराशर उवाच अतः परं भविष्यानहं भूपालान्कीर्तयिष्यामि
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe caturthāṃśe viṃśo 'dhyāyaḥ (20 ) śrīparāśara uvāca ataḥ paraṃ bhaviṣyānahaṃ bhūpālānkīrtayiṣyāmi
4,21.2
यो ऽयं सांप्रतमवनीपतिः परीक्षित्तस्यापि जनमेजयश्रुतसेनोग्रसेनभीमसेनाश्चत्वारः पुत्रा भविष्यन्ति
yo 'yaṃ sāṃpratamavanīpatiḥ parīkṣittasyāpi janamejayaśrutasenograsenabhīmasenāścatvāraḥ putrā bhaviṣyanti
4,21.3
जनमेजयस्यापि शतानीको भविष्यति
janamejayasyāpi śatānīko bhaviṣyati
4,21.4
यो ऽसौ याज्ञवल्क्याद्वेदमधीत्य कृपादस्त्राम्यवाप्य विषमविषयविरक्तचित्तवृत्तिश् च शौनकोपदेशादात्मज्ञानप्रवीणः परं निर्वाणमवाप्स्यति
yo 'sau yājñavalkyādvedamadhītya kṛpādastrāmyavāpya viṣamaviṣayaviraktacittavṛttiś ca śaunakopadeśādātmajñānapravīṇaḥ paraṃ nirvāṇamavāpsyati
4,21.5
शतानीकादश्वमेधदत्तो भविता
śatānīkādaśvamedhadatto bhavitā
4,21.6
तस्मादप्यचधिसीमकृष्णः
tasmādapyacadhisīmakṛṣṇaḥ
4,21.7
अधिसीमकृष्णान्निचक्नुः
adhisīmakṛṣṇānnicaknuḥ
4,21.8
यो गङ्गयापहृते हस्तिनपुरे कौशांब्यां निवत्स्यति
yo gaṅgayāpahṛte hastinapure kauśāṃbyāṃ nivatsyati
4,21.9
तस्या प्युष्मः पुत्रो भविता
tasyā pyuṣmaḥ putro bhavitā
4,21.10
उष्णाद्विचित्ररथः
uṣṇādvicitrarathaḥ
4,21.11
ततः शुचिरथः
tataḥ śucirathaḥ
4,21.12
तस्माद्वृष्णिमांस्ततःसुषेणस्तस्यापि सुनीथःसुनीथान्नृपचक्षुस्तस्मादपि सुखिबलस्तस्य च पारिप्लवस्ततश् च सुनयस्तस्यापि मेधावी
tasmādvṛṣṇimāṃstataḥsuṣeṇastasyāpi sunīthaḥsunīthānnṛpacakṣustasmādapi sukhibalastasya ca pāriplavastataś ca sunayastasyāpi medhāvī
4,21.13
मेधाविनो रिपुञ्जयस्ततोर्वस्तस्माच्च तिग्मस्तस्माद्बृहद्रथः बृहद्रथाद्वसुदासः
medhāvino ripuñjayastatorvastasmācca tigmastasmādbṛhadrathaḥ bṛhadrathādvasudāsaḥ
4,21.14
ततो ऽपरः शतनीकः
tato 'paraḥ śatanīkaḥ
4,21.15
तस्माच्चोदयन उदयनाद्विहीनरस्ततश्चदण्डपाणिस्ततो निमित्तः
tasmāccodayana udayanādvihīnarastataścadaṇḍapāṇistato nimittaḥ
4,21.16
तस्माच्च क्षेमकः
tasmācca kṣemakaḥ
4,21.17
अत्रायं श्लोकः
atrāyaṃ ślokaḥ
4,21.18
ब्रह्मक्षत्रस्य यो यो निर्वंशो देवर्षिसत्कृतः ।
क्षेमकं प्राप्य राजानं संस्थानं प्राप्यते कलौ
brahmakṣatrasya yo yo nirvaṃśo devarṣisatkṛtaḥ |
kṣemakaṃ prāpya rājānaṃ saṃsthānaṃ prāpyate kalau
Chapter 4.22
4,22.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे चतुर्थांश एवविंशो ऽध्यायः (21) श्रीपराशर उवाच अतश्चेक्ष्वाकवो भविष्याः पार्थिवाः कथ्यन्ते
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe caturthāṃśa evaviṃśo 'dhyāyaḥ (21) śrīparāśara uvāca ataścekṣvākavo bhaviṣyāḥ pārthivāḥ kathyante
4,22.2
बृहद्बलस्य पुत्रो बृहत्क्षणः
bṛhadbalasya putro bṛhatkṣaṇaḥ
4,22.3
तस्मादुरुक्षयस्तस्माच्च वत्सव्यूहस्ततश् च प्रतिव्योमस्तस्मादपि दिवारकः
tasmādurukṣayastasmācca vatsavyūhastataś ca prativyomastasmādapi divārakaḥ
4,22.4
तस्मात्सहदेवः सहदेवाद्बृहदश्वस्तत्सूनुर्भानुरथस्तस्य चज प्रतीताश्वस्तस्यापि सुप्रतीकस्ततश् च मरुदेवस्ततः सुनक्षत्रस्तमात्किन्नरः
tasmātsahadevaḥ sahadevādbṛhadaśvastatsūnurbhānurathastasya caja pratītāśvastasyāpi supratīkastataś ca marudevastataḥ sunakṣatrastamātkinnaraḥ
4,22.5
किन्नरादन्तरिक्षस्तस्मात्सुपर्णस्ततश्चामित्रजित्
kinnarādantarikṣastasmātsuparṇastataścāmitrajit
4,22.6
ततश् च बृहद्भाजस्तस्यापि धर्मी धर्मीणः कृतञ्जयः
tataś ca bṛhadbhājastasyāpi dharmī dharmīṇaḥ kṛtañjayaḥ
4,22.7
कृतञ्जयाद्रणञ्जयः
kṛtañjayādraṇañjayaḥ
4,22.8
रणञ्जयात्संजयस्तस्माच्छाक्यश्छाक्याच्छुद्धोदनस्तस्माद्राहुलस्ततः प्रसेनजित्
raṇañjayātsaṃjayastasmācchākyaśchākyācchuddhodanastasmādrāhulastataḥ prasenajit
4,22.9
ततश् च क्षुद्रकस्ततश्चज कुण्डकस्तस्मादपि सुरथः
tataś ca kṣudrakastataścaja kuṇḍakastasmādapi surathaḥ
4,22.10
तत्पुत्रश् च सुमित्रः
tatputraś ca sumitraḥ
4,22.11
इत्येते चेक्ष्वाकवो बृहद्बलान्वयाः
ityete cekṣvākavo bṛhadbalānvayāḥ
4,22.12
अत्रानुवंशश्लोकः
atrānuvaṃśaślokaḥ
4,22.13
इक्ष्वाकूणामयं वंशःसुमित्रान्तो भविष्यति ।
यतस्तं प्राप्य राजानं संस्थां प्राप्स्यति वै कलौ
ikṣvākūṇāmayaṃ vaṃśaḥsumitrānto bhaviṣyati |
yatastaṃ prāpya rājānaṃ saṃsthāṃ prāpsyati vai kalau
Chapter 4.23
4,23.1
इति श्रीमहाविष्णुपुराणे चुतुर्थांशे द्वाविंशो ऽध्यायः (22) श्रीपराशर उवाच मागधानां बार्हद्रथानां भाविनामनुक्रमं कथयिष्यामि
iti śrīmahāviṣṇupurāṇe cuturthāṃśe dvāviṃśo 'dhyāyaḥ (22) śrīparāśara uvāca māgadhānāṃ bārhadrathānāṃ bhāvināmanukramaṃ kathayiṣyāmi
4,23.2
अत्र हि वंशे महाबलपराक्रमा जरांसंधप्रधाना बभूवुः
atra hi vaṃśe mahābalaparākramā jarāṃsaṃdhapradhānā babhūvuḥ
4,23.3
जरासंधस्य पुत्रः सहदेवः
jarāsaṃdhasya putraḥ sahadevaḥ
4,23.4
सहदेवात्सोमापिस्तस्यानुश्रुतश्रवास्तस्याप्ययुतायुस्ततश् च निरमित्रस्तत्तनयःसुनेत्रस्तस्मादपि बृहत्कर्मा
sahadevātsomāpistasyānuśrutaśravāstasyāpyayutāyustataś ca niramitrastattanayaḥsunetrastasmādapi bṛhatkarmā
4,23.5
ततश् च सेनजित्ततश् च श्रुतञ्जयस्ततो विप्रस्तस्य च पुत्रः शुचिनामा भविष्यति
tataś ca senajittataś ca śrutañjayastato viprastasya ca putraḥ śucināmā bhaviṣyati
4,23.6
तस्यापि क्षेम्यस्ततश् च सुव्रतःसुव्रताद्धर्मस्ततःसुश्रवा
tasyāpi kṣemyastataś ca suvrataḥsuvratāddharmastataḥsuśravā
4,23.7
ततो दृढसेनः
tato dṛḍhasenaḥ
4,23.8
तस्मात्सुबलः
tasmātsubalaḥ
4,23.9
सुबलात्सुनीतो भविता
subalātsunīto bhavitā
4,23.10
ततःसत्यजित्
tataḥsatyajit
4,23.11
तस्माद्विश्वजित्
tasmādviśvajit
4,23.12
तस्यापि रिपुञ्जयः
tasyāpi ripuñjayaḥ
4,23.13
इत्येते बार्हद्रथा भूपतयो वर्षसहस्रमेकं भविष्यन्ति
ityete bārhadrathā bhūpatayo varṣasahasramekaṃ bhaviṣyanti
Chapter 4.24
4,24.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे चतुर्थांशे त्रयोविंशो ऽध्यायः (23) श्रीपराशर उवाच यो ऽयं रिपुञ्जयो नाम बार्हद्रथोन्त्यः तस्यामात्यो मुनिको नाम भविष्यति
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe caturthāṃśe trayoviṃśo 'dhyāyaḥ (23) śrīparāśara uvāca yo 'yaṃ ripuñjayo nāma bārhadrathontyaḥ tasyāmātyo muniko nāma bhaviṣyati
4,24.2
स चैनं स्वामिनं हत्वा स्वुपुत्रं प्रद्योतनामानमभिषेक्ष्यति
sa cainaṃ svāminaṃ hatvā svuputraṃ pradyotanāmānamabhiṣekṣyati
4,24.3
तस्यापि बलाकनामा पुत्रो भविता
tasyāpi balākanāmā putro bhavitā
4,24.4
ततश् च विशाखुयूपः
tataś ca viśākhuyūpaḥ
4,24.5
तत्पुत्रो जनकः
tatputro janakaḥ
4,24.6
तस्य च नन्दिवर्धनः
tasya ca nandivardhanaḥ
4,24.7
ततो नन्दी
tato nandī
4,24.8
इत्येतेष्टित्रिंशदुत्तरमष्टशतं पञ्च प्रद्योताः पृथिवीं भोक्ष्यन्ति
ityeteṣṭitriṃśaduttaramaṣṭaśataṃ pañca pradyotāḥ pṛthivīṃ bhokṣyanti
4,24.9
ततश् च शिशुनाभः
tataś ca śiśunābhaḥ
4,24.10
तत्पुत्रः काकवर्णो भविता
tatputraḥ kākavarṇo bhavitā
4,24.11
तस्य च पुत्रः क्षेमधर्मा
tasya ca putraḥ kṣemadharmā
4,24.12
तस्यापि क्षतौजाः
tasyāpi kṣataujāḥ
4,24.13
तत्पुत्रो विधिसारः
tatputro vidhisāraḥ
4,24.14
ततश्चाजातशत्रुः
tataścājātaśatruḥ
4,24.15
तस्मादर्भकः
tasmādarbhakaḥ
4,24.16
तस्माच्चोदयनः
tasmāccodayanaḥ
4,24.17
तस्मादपिनन्दिवर्धनः
tasmādapinandivardhanaḥ
4,24.18
ततो महानन्दी
tato mahānandī
4,24.19
इत्येते शैशनाभा भूपालास्त्रीणि वर्षशतानि द्विषष्ट्यधिकानि भविष्यन्ति
ityete śaiśanābhā bhūpālāstrīṇi varṣaśatāni dviṣaṣṭyadhikāni bhaviṣyanti
4,24.20
महानन्दि नस्ततः शूद्रगर्भोद्भवोतिलुब्धोतिबलो महापद्मनामा नन्दः परशुराम इवारपो ऽखिलक्षत्रान्तकरी भविष्यति
mahānandi nastataḥ śūdragarbhodbhavotilubdhotibalo mahāpadmanāmā nandaḥ paraśurāma ivārapo 'khilakṣatrāntakarī bhaviṣyati
4,24.21
ततः प्रभृति शुद्रा भूपाला भविष्यन्ति
tataḥ prabhṛti śudrā bhūpālā bhaviṣyanti
4,24.22
स चैकच्छत्रामनुल्लङ्घितशासनो महापद्मः पृथिवीं भोक्ष्यते
sa caikacchatrāmanullaṅghitaśāsano mahāpadmaḥ pṛthivīṃ bhokṣyate
4,24.23
तस्याप्यष्टौ सुताःसुमाल्याद्य भवितारः
tasyāpyaṣṭau sutāḥsumālyādya bhavitāraḥ
4,24.24
तस्य महापद्मस्यानुपृथिवीं भोक्ष्यन्ति
tasya mahāpadmasyānupṛthivīṃ bhokṣyanti
4,24.25
महापद्मपुत्राश्चकं वर्षशतमवनीपतयो भविष्यन्ति
mahāpadmaputrāścakaṃ varṣaśatamavanīpatayo bhaviṣyanti
4,24.26
ततश् च नवचैतान्नन्दान् कौटिल्यो ब्राह्मणःसमुद्धरिष्यति
tataś ca navacaitānnandān kauṭilyo brāhmaṇaḥsamuddhariṣyati
4,24.27
तेषामभावे मौर्व्याः पृथिवीं भोक्ष्यन्ति
teṣāmabhāve maurvyāḥ pṛthivīṃ bhokṣyanti
4,24.28
कौटिल्य एव चन्द्रगुप्तसुत्पन्नं राज्ये ऽभिषेक्ष्यति
kauṭilya eva candraguptasutpannaṃ rājye 'bhiṣekṣyati
4,24.29
तस्यापि पुत्रो बिन्दुसारो भविष्यति
tasyāpi putro bindusāro bhaviṣyati
4,24.30
तस्याप्यशोकवर्धनस्ततःसुयशास्ततश् च दशरथस्ततश् च संयुतस्ततः शलिशुकस्तस्मात्सोमशर्मा तस्यापि सोमशर्ममः शतधन्वा
tasyāpyaśokavardhanastataḥsuyaśāstataś ca daśarathastataś ca saṃyutastataḥ śaliśukastasmātsomaśarmā tasyāpi somaśarmamaḥ śatadhanvā
4,24.31
तस्यानुबृहद्रथनामा भविता
tasyānubṛhadrathanāmā bhavitā
4,24.32
एवमेते मौर्या दश भूप तयो भविष्यन्ति अब्दशतं सप्तत्रिंशदुत्तरम्
evamete mauryā daśa bhūpa tayo bhaviṣyanti abdaśataṃ saptatriṃśaduttaram
4,24.33
तेषामन्ते पृथिवीं दश शुङ्गा भोक्ष्यन्ति
teṣāmante pṛthivīṃ daśa śuṅgā bhokṣyanti
4,24.34
पुषयमीत्रःसेनापतिःस्वामिनं हत्वा राज्यं करिष्यति तस्यात्मजो ऽग्निमित्रः
puṣayamītraḥsenāpatiḥsvāminaṃ hatvā rājyaṃ kariṣyati tasyātmajo 'gnimitraḥ
4,24.35
तस्मात्सुज्योष्ठस्ततो वसुमित्रस्तस्मादप्युदङ्कस्ततः पुलिन्दकस्ततो घोषवसुस्कस्मादपि बज्रमित्रस्ततो भगवतः
tasmātsujyoṣṭhastato vasumitrastasmādapyudaṅkastataḥ pulindakastato ghoṣavasuskasmādapi bajramitrastato bhagavataḥ
4,24.36
तस्माद्देवभूतिः
tasmāddevabhūtiḥ
4,24.37
इत्येते शुङ्गा द्वादशोत्तरं वर्षशतं पृथिवीं भोक्ष्यन्ति
ityete śuṅgā dvādaśottaraṃ varṣaśataṃ pṛthivīṃ bhokṣyanti
4,24.38
ततः कण्वानेषाभूर्यास्यति
tataḥ kaṇvāneṣābhūryāsyati
4,24.39
देवभूतिं तु शुङ्गराजानं व्यसनिनं तस्यैवामात्यः कण्वो वसुदेवनामा तं निहत्य स्वयमवनीं भोक्ष्यति
devabhūtiṃ tu śuṅgarājānaṃ vyasaninaṃ tasyaivāmātyaḥ kaṇvo vasudevanāmā taṃ nihatya svayamavanīṃ bhokṣyati
4,24.40
तस्य पुत्रो भूमित्रस्तस्यापि नारायणः
tasya putro bhūmitrastasyāpi nārāyaṇaḥ
4,24.41
नारायणात्मजःसुशर्मा
nārāyaṇātmajaḥsuśarmā
4,24.42
एते काम्वायनाश्चत्वारः पञ्चचत्वारीशदूर्षाणि भूपतयो भविष्यन्ति
ete kāmvāyanāścatvāraḥ pañcacatvārīśadūrṣāṇi bhūpatayo bhaviṣyanti
4,24.43
सुशर्माणं तु काण्वं तद्भूत्यो बलिपुच्छकनामा हत्वान्द्रजातीयो वसुधां भोक्ष्यति
suśarmāṇaṃ tu kāṇvaṃ tadbhūtyo balipucchakanāmā hatvāndrajātīyo vasudhāṃ bhokṣyati
4,24.44
ततश् च कृष्णनामा तद्भ्राता पृथिवीपतिर्भविष्यति
tataś ca kṛṣṇanāmā tadbhrātā pṛthivīpatirbhaviṣyati
4,24.45
तस्यापि पुत्रः शान्तकर्णिस्तस्यापि पूर्मोत्संगस्तत्पुत्रः शतकर्मिस्तस्माच्च लम्बोदरस्तस्माच्च पिलकस्ततो मेघस्वाति स्ततः पटुमान्
tasyāpi putraḥ śāntakarṇistasyāpi pūrmotsaṃgastatputraḥ śatakarmistasmācca lambodarastasmācca pilakastato meghasvāti stataḥ paṭumān
4,24.46
ततश्चारिष्टकर्मा ततो हालाहलः
tataścāriṣṭakarmā tato hālāhalaḥ
4,24.47
हालाहलात्पललकस्ततः पुलिन्दसेनस्ततः सुंदरस्ततःसातकर्णिः शिवस्वातिस्ततश् च गोमतिपुत्रस्तत्पुत्रो ऽलिमान्
hālāhalātpalalakastataḥ pulindasenastataḥ suṃdarastataḥsātakarṇiḥ śivasvātistataś ca gomatiputrastatputro 'limān
4,24.48
तस्यापि शान्तकर्णिस्ततः शिविश्रितस्तश् च शिवस्कन्धस्तस्मादपि यज्ञश्रीस्ततो द्विय5स्तस्माच्चन्द्रश्रीः
tasyāpi śāntakarṇistataḥ śiviśritastaś ca śivaskandhastasmādapi yajñaśrīstato dviya5stasmāccandraśrīḥ
4,24.49
तस्मात्पुलोमापिहि
tasmātpulomāpihi
4,24.50
एवमेवे त्रिंशच्चत्वार्यब्दशतानि षट्पञ्चाशदधिकानि पृथिवीं भोक्ष्यन्ति
evameve triṃśaccatvāryabdaśatāni ṣaṭpañcāśadadhikāni pṛthivīṃ bhokṣyanti
4,24.51
आन्ध्रभृत्यास्तप्ताभीरप्रभृतयो दशगर्दभिनश् च भूभुजो भविष्यन्ति
āndhrabhṛtyāstaptābhīraprabhṛtayo daśagardabhinaś ca bhūbhujo bhaviṣyanti
4,24.52
ततःषोडश भूपतयो भवितारः
tataḥṣoḍaśa bhūpatayo bhavitāraḥ
4,24.53
ततश्चाष्टौ यवनाश्चतुर्दश तुरुष्कारा मुण्डाश् च 6योदश येकादश मौना एते वै पृथुवीपतयः पृथिवर्षशातानि नवत्यधिकानि भोक्ष्यन्ति
tataścāṣṭau yavanāścaturdaśa turuṣkārā muṇḍāś ca 6yodaśa yekādaśa maunā ete vai pṛthuvīpatayaḥ pṛthivarṣaśātāni navatyadhikāni bhokṣyanti
4,24.54
ततश् च मौना एकादश भूपतयो ऽब्दशातानि त्रीणि पृथिवीं भोभ्यन्ति
tataś ca maunā ekādaśa bhūpatayo 'bdaśātāni trīṇi pṛthivīṃ bhobhyanti
4,24.55
तेषूत्सन्नोषु कैंकिला यवना बूपतयो भविष्यन्त्यमूर्धाभिषिक्ताः
teṣūtsannoṣu kaiṃkilā yavanā būpatayo bhaviṣyantyamūrdhābhiṣiktāḥ
4,24.56
तेषामपत्यं विन्ध्यशक्तिस्ततः पुंरजयस्तस्माद्रामचन्द्रस्तस्मार्मवर्मा ततो वङ्गस्ततोभून्नन्दनस्ततःसुनन्दी तद्भाता नन्दीयशाः शुक्रः प्रवीर एते वर्षशतं षड्वर्षाणि भूपतयो विष्यन्ति
teṣāmapatyaṃ vindhyaśaktistataḥ puṃrajayastasmādrāmacandrastasmārmavarmā tato vaṅgastatobhūnnandanastataḥsunandī tadbhātā nandīyaśāḥ śukraḥ pravīra ete varṣaśataṃ ṣaḍvarṣāṇi bhūpatayo viṣyanti
4,24.57
ततस्तत्पुत्रास्त्रयोदशौते बाह्लिकाश् च त्रयः
tatastatputrāstrayodaśaute bāhlikāś ca trayaḥ
4,24.58
ततः पुष्पमित्राः पटुमियत्रास्त्रयोदसैकलाश् च सप्तान्ध्राः
tataḥ puṣpamitrāḥ paṭumiyatrāstrayodasaikalāś ca saptāndhrāḥ
4,24.59
ततश् च कोसलायां तु नव चैव भूपतयो भविष्यन्ति
tataś ca kosalāyāṃ tu nava caiva bhūpatayo bhaviṣyanti
4,24.60
नैषधास्तु त एव
naiṣadhāstu ta eva
4,24.61
मगधायां तु विश्वस्फटिक संज्ञो ऽन्यान्वर्णान्करिष्यति
magadhāyāṃ tu viśvasphaṭika saṃjño 'nyānvarṇānkariṣyati
4,24.62
कैवर्तबटुपुलिन्दब्राह्मणान्राज्ये स्थपयिष्यति
kaivartabaṭupulindabrāhmaṇānrājye sthapayiṣyati
4,24.63
उत्साद्याखिलक्षत्रजातिं नव नागाः पद्मवत्यां नाम पुर्यामनुगङ्गाप्रयागं गया द्गुप्तांश् च मागधा भोक्ष्यन्ति
utsādyākhilakṣatrajātiṃ nava nāgāḥ padmavatyāṃ nāma puryāmanugaṅgāprayāgaṃ gayā dguptāṃś ca māgadhā bhokṣyanti
4,24.64
कोशलान्ध्रपुण्ड्रताम्रलिप्तसमतटपुरीं च देवरक्षितो रक्षिता
kośalāndhrapuṇḍratāmraliptasamataṭapurīṃ ca devarakṣito rakṣitā
4,24.65
कलिङ्गमाहिषमहेन्द्रभौमान् गुहा भोक्ष्यन्ति
kaliṅgamāhiṣamahendrabhaumān guhā bhokṣyanti
4,24.66
नैषनैमिषककालकोशकाञ्जनपदान्मणिधान्यकवंशा भोक्ष्यन्ति
naiṣanaimiṣakakālakośakāñjanapadānmaṇidhānyakavaṃśā bhokṣyanti
4,24.67
त्रैराज्यमुषिकजनपदान्कनकाह्वयचो भोक्ष्यति
trairājyamuṣikajanapadānkanakāhvayaco bhokṣyati
4,24.68
सौराष्ट्रावन्त्यशुद्राभीरान्नर्मदामरुभूविषयांश् च व्रात्यद्विजाभीरशूद्राद्या भोक्ष्यन्ति
saurāṣṭrāvantyaśudrābhīrānnarmadāmarubhūviṣayāṃś ca vrātyadvijābhīraśūdrādyā bhokṣyanti
4,24.69
सिंधुतटदाविकोर्वीचन्द्र भागाकाश्मीरविषयांश्चव्रात्याधर्मरुचयः स्त्रीबालगोवधकर्तारः परस्वादानरुचयोल्पसारास्तमिस्त्रप्राया उदितास्तमितप्राया अल्पायुषो महेच्छा ह्यल्पधर्मा लुब्धाश् च भविष्यन्ति
siṃdhutaṭadāvikorvīcandra bhāgākāśmīraviṣayāṃścavrātyādharmarucayaḥ strībālagovadhakartāraḥ parasvādānarucayolpasārāstamistraprāyā uditāstamitaprāyā alpāyuṣo mahecchā hyalpadharmā lubdhāś ca bhaviṣyanti
4,24.70
एते च तुल्यकालाःसर्वे पृथिव्यां भूभुजो भविष्यन्ति
ete ca tulyakālāḥsarve pṛthivyāṃ bhūbhujo bhaviṣyanti
4,24.71
अल्पप्रसादा बृहत्कोपाःसार्वकाल मनृताधर्मरुचयः स्त्रीबालगोवधकर्तारः परस्वादानरुचयोल्पसारास्तमिस्त्रप्राया उदितास्तमितप्राया अल्पायुषो महेच्छा ह्यल्पधर्मा लुब्धाश् च भविष्यन्ति
alpaprasādā bṛhatkopāḥsārvakāla manṛtādharmarucayaḥ strībālagovadhakartāraḥ parasvādānarucayolpasārāstamistraprāyā uditāstamitaprāyā alpāyuṣo mahecchā hyalpadharmā lubdhāś ca bhaviṣyanti
4,24.72
तैश् च विमिश्रा नजपदास्तच्छीलानुवर्तिनो राजाश्रयशुष्मिणो म्लेच्छाचाराश् च विपर्ययेण वर्तमानाः प्रजाः क्षपयिष्यन्ति
taiś ca vimiśrā najapadāstacchīlānuvartino rājāśrayaśuṣmiṇo mlecchācārāś ca viparyayeṇa vartamānāḥ prajāḥ kṣapayiṣyanti
4,24.73
ततश्चानुदिनमल्पाल्पह्रासव्यवच्छेदाद्धर्मार्थयोर्जगतःसंक्षयो भविष्यति
tataścānudinamalpālpahrāsavyavacchedāddharmārthayorjagataḥsaṃkṣayo bhaviṣyati
4,24.74
ततश्चार्थ एवाभिजनहेतुः
tataścārtha evābhijanahetuḥ
4,24.75
बलमेवाशेषधर्महेतुः
balamevāśeṣadharmahetuḥ
4,24.76
अभिरुचिरेव दांपत्यसंबन्धहेतुः
abhirucireva dāṃpatyasaṃbandhahetuḥ
4,24.77
स्त्रीत्वमेवोपभोगहेतुः
strītvamevopabhogahetuḥ
4,24.78
अनृतमेव व्यवहारजयहेतुः
anṛtameva vyavahārajayahetuḥ
4,24.79
उन्नतांबुतैव पृथिवीहेतु
unnatāṃbutaiva pṛthivīhetu
4,24.80
ब्रह्मसूत्रमेव विप्रत्वहेतुः
brahmasūtrameva vipratvahetuḥ
4,24.81
रत्नधातुतैव श्लाघ्यताहेतुः
ratnadhātutaiva ślāghyatāhetuḥ
4,24.82
लिङ्गधाराणमेवाश्रमहेतुः
liṅgadhārāṇamevāśramahetuḥ
4,24.83
अन्यायमेव वृत्तिहेतुः
anyāyameva vṛttihetuḥ
4,24.84
दौर्बल्यमेवावृत्तिहेतुः
daurbalyamevāvṛttihetuḥ
4,24.85
अभयप्रगल्भोच्चारणमेव पाण्डित्यहेतुः
abhayapragalbhoccāraṇameva pāṇḍityahetuḥ
4,24.86
अनाढ्यतैव साधुत्वहेतुः
anāḍhyataiva sādhutvahetuḥ
4,24.87
स्त्रानमेव प्रसाधनहेतुः
strānameva prasādhanahetuḥ
4,24.88
दानमेव धर्महेतुः
dānameva dharmahetuḥ
4,24.89
स्वीकरणमेव विवाहहेतुः
svīkaraṇameva vivāhahetuḥ
4,24.90
सद्वेषधार्येव पात्रम्
sadveṣadhāryeva pātram
4,24.91
दूरायतननोदकमेव तीर्थहेतुः
dūrāyatananodakameva tīrthahetuḥ
4,24.92
कपटवेषधारणमेव महत्त्वहेतुः
kapaṭaveṣadhāraṇameva mahattvahetuḥ
4,24.93
इत्येवमनेकदोषोत्तरे तु भूमण्डले सर्वावर्णेष्वेव योयो बलवान्सस भूपतिर्भविष्यति
ityevamanekadoṣottare tu bhūmaṇḍale sarvāvarṇeṣveva yoyo balavānsasa bhūpatirbhaviṣyati
4,24.94
एवं चातिलुब्धकराजासहाः शोलानामन्तरद्रोणीः प्रजाःसंश्रयिष्यन्ति
evaṃ cātilubdhakarājāsahāḥ śolānāmantaradroṇīḥ prajāḥsaṃśrayiṣyanti
4,24.95
मधुशाकमूलफलपत्रपुष्पाद्याहाराश् च भविष्यन्ति
madhuśākamūlaphalapatrapuṣpādyāhārāś ca bhaviṣyanti
4,24.96
तरुवल्कलपर्णचीरप्रावरणाश्चातिबहुप्रजाः शीतवातातपवर्षसहाश् च भविष्यन्ति
taruvalkalaparṇacīraprāvaraṇāścātibahuprajāḥ śītavātātapavarṣasahāś ca bhaviṣyanti
4,24.97
न च कश्चित्त्रयोविंशतिवर्षाणि जीविष्यति अनवरतं चात्र कलियुगे भयमायात्यखिल एवैष जनः
na ca kaścittrayoviṃśativarṣāṇi jīviṣyati anavarataṃ cātra kaliyuge bhayamāyātyakhila evaiṣa janaḥ
4,24.98
श्रौतस्मार्ते च धर्मे विप्लवमत्यन्तमुपगते क्षीणप्राये च कलावशेषजगत्स्त्रष्टुश्चराचरगुरोरादिमध्यान्तरहितस्य ब्रह्ममयस्यात्मरूपिणो भगवतो वासुदेवस्यांशः शंबलग्रामप्रधानब्राह्मणस्य विष्णुयशसो गहेष्टगुणर्धिसमन्वितः कल्किरूपीजगत्यत्रावतीर्य सकलम्लेच्छदस्युदुष्टाचरमचेतसामशेषाणामपरिच्छिन्नशक्तिमाहात्म्यः क्षयं करिष्यति स्वधर्मेषु चा खिलमेव संस्थापयिष्यति
śrautasmārte ca dharme viplavamatyantamupagate kṣīṇaprāye ca kalāvaśeṣajagatstraṣṭuścarācaragurorādimadhyāntarahitasya brahmamayasyātmarūpiṇo bhagavato vāsudevasyāṃśaḥ śaṃbalagrāmapradhānabrāhmaṇasya viṣṇuyaśaso gaheṣṭaguṇardhisamanvitaḥ kalkirūpījagatyatrāvatīrya sakalamlecchadasyuduṣṭācaramacetasāmaśeṣāṇāmaparicchinnaśaktimāhātmyaḥ kṣayaṃ kariṣyati svadharmeṣu cā khilameva saṃsthāpayiṣyati
4,24.99
अनन्तरं चाशेषकलेरवसाने निशावसाने विबुद्धानामिव तेषामेव जनपदानाममलस्फटितदलशुद्धा मतयो भविष्यन्ति
anantaraṃ cāśeṣakaleravasāne niśāvasāne vibuddhānāmiva teṣāmeva janapadānāmamalasphaṭitadalaśuddhā matayo bhaviṣyanti
4,24.100
तेषां च बीजभूतानामशेषमनुष्याणां परिणतानामपि तत्कालकृतापत्यप्रसूतिर्भविष्यति
teṣāṃ ca bījabhūtānāmaśeṣamanuṣyāṇāṃ pariṇatānāmapi tatkālakṛtāpatyaprasūtirbhaviṣyati
4,24.101
तानि च तदपत्यानि कृतयुगानुसारीण्येव भविष्यन्ति
tāni ca tadapatyāni kṛtayugānusārīṇyeva bhaviṣyanti
4,24.102
अत्रोच्यते यथा चन्द्रश् च सूर्यश् च तथा तिष्यो बृहस्पतिः ।
एकराशौ समेष्यन्ति तदा भवति वै कृतम्
atrocyate yathā candraś ca sūryaś ca tathā tiṣyo bṛhaspatiḥ |
ekarāśau sameṣyanti tadā bhavati vai kṛtam
4,24.103
अतीता वर्तमानाश् च तथैवानागताश् च ये ।
एते वंशेषु भूपालाः कथिता मुनिसत्तम
atītā vartamānāś ca tathaivānāgatāś ca ye |
ete vaṃśeṣu bhūpālāḥ kathitā munisattama
4,24.104
यावत्परीक्षितो जन्म यावन्नन्दाभिषेचनम् ।
एतद्वर्षसहस्रं तु ज्ञेयं पञ्चाशदुत्तरम्
yāvatparīkṣito janma yāvannandābhiṣecanam |
etadvarṣasahasraṃ tu jñeyaṃ pañcāśaduttaram
4,24.105
सप्तर्षीणां तु यौ पूर्वौ दृश्येते ह्युदितौ दिवि ।
तयोस्तु मध्ये नक्षत्रं दृश्यते यत्समं निशि
saptarṣīṇāṃ tu yau pūrvau dṛśyete hyuditau divi |
tayostu madhye nakṣatraṃ dṛśyate yatsamaṃ niśi
4,24.106
तेन सप्तर्षयो युक्तास्तिष्ठन्त्यब्दशतं नृणाम् ।
ते तु पारीक्षिते काले मघास्वासन्द्विजोत्तम
tena saptarṣayo yuktāstiṣṭhantyabdaśataṃ nṛṇām |
te tu pārīkṣite kāle maghāsvāsandvijottama
4,24.107
तदा प्रवृत्तश् च कलिर्द्वादशाब्दशतात्मकः
tadā pravṛttaś ca kalirdvādaśābdaśatātmakaḥ
4,24.108
यदैव भगवान्विष्णोरंशो यातो दिवं द्विज ।
वसुदेवकुलोद्भूतस्तदैवात्रागतः कलिः
yadaiva bhagavānviṣṇoraṃśo yāto divaṃ dvija |
vasudevakulodbhūtastadaivātrāgataḥ kaliḥ
4,24.109
यावत्सपादपद्माभ्यां पस्पर्शेमां वसुंधराम् ।
तावत्पुथ्वीपरिष्वङ्गे समर्थो नाभवत्कलिः
yāvatsapādapadmābhyāṃ pasparśemāṃ vasuṃdharām |
tāvatputhvīpariṣvaṅge samartho nābhavatkaliḥ
4,24.110
गते सनातनस्यांशे विष्णोस्तत्र भुवो दिवम् ।
तत्याज सानुजो राज्यं धर्म पुत्रो युधिष्ठिरः
gate sanātanasyāṃśe viṣṇostatra bhuvo divam |
tatyāja sānujo rājyaṃ dharma putro yudhiṣṭhiraḥ
4,24.111
विपरीतानि दृष्ट्वा च निमित्तानि हि पाण्डवः ।
याते कृष्णे चकाराथ सो ऽभिषेकं परीक्षितः
viparītāni dṛṣṭvā ca nimittāni hi pāṇḍavaḥ |
yāte kṛṣṇe cakārātha so 'bhiṣekaṃ parīkṣitaḥ
4,24.112
प्रयास्यन्ति यदा चैते पूर्वाषाढां महर्षयः ।
तदा नन्दात्प्रभृत्येष गतिवृद्धिं गमिष्यति
prayāsyanti yadā caite pūrvāṣāḍhāṃ maharṣayaḥ |
tadā nandātprabhṛtyeṣa gativṛddhiṃ gamiṣyati
4,24.113
यस्मिन् कृष्णो दिवं यातस्तस्मिन्नेव तदा हनि ।
प्रतिपन्नं कलियुगं तस्य संख्यां निबोध मे
yasmin kṛṣṇo divaṃ yātastasminneva tadā hani |
pratipannaṃ kaliyugaṃ tasya saṃkhyāṃ nibodha me
4,24.114
त्रीणि लक्षाणि वर्षाणां द्विज मानुष्यसंख्यया ।
षष्टिश्चैव सहस्राणि भविष्यत्येष वै कलिः
trīṇi lakṣāṇi varṣāṇāṃ dvija mānuṣyasaṃkhyayā |
ṣaṣṭiścaiva sahasrāṇi bhaviṣyatyeṣa vai kaliḥ
4,24.115
शातानि तानि दिव्यानां सप्त पञ्च च संख्यया ।
निःशेषेण गते तस्मिन्भविष्यति पुनः कृतम्
śātāni tāni divyānāṃ sapta pañca ca saṃkhyayā |
niḥśeṣeṇa gate tasminbhaviṣyati punaḥ kṛtam
4,24.116
ब्राह्मणाः क्षित्त्रिया वैश्याः शुद्राश् च द्विजसत्तम ।
युगेयुगे महात्मानः समतीताःसहस्रशः
brāhmaṇāḥ kṣittriyā vaiśyāḥ śudrāś ca dvijasattama |
yugeyuge mahātmānaḥ samatītāḥsahasraśaḥ
4,24.117
बहुत्वान्नामधेयानां परिसंख्या कुलेकुले ।
पौनरुक्त्याद्धि साम्याच् च न मया परिकीर्तिता
bahutvānnāmadheyānāṃ parisaṃkhyā kulekule |
paunaruktyāddhi sāmyāc ca na mayā parikīrtitā
4,24.118
देवापिः पोरवो राजा पुरुश्चेक्षाकुवंशजः ।
महायोगबलोपेतौ कलापग्रमसंश्रितौ
devāpiḥ poravo rājā puruścekṣākuvaṃśajaḥ |
mahāyogabalopetau kalāpagramasaṃśritau
4,24.119
कृते युगे त्विहागम्य क्षत्रप्रावर्तकौ हि तौ ।
भविष्यतो मनोर्वशबीजभूतौ व्यवस्थितौ
kṛte yuge tvihāgamya kṣatraprāvartakau hi tau |
bhaviṣyato manorvaśabījabhūtau vyavasthitau
4,24.120
एतेन क्रमयोगेन मनुपुत्रौर्वसुंधरा ।
कृतत्रेताद्वापराणि युगानि त्रीणि भुज्यते
etena kramayogena manuputraurvasuṃdharā |
kṛtatretādvāparāṇi yugāni trīṇi bhujyate
4,24.121
कलौ ते बीजभूता वै केचित्तिष्ठन्ति वै मुने ।
यथैव देवापिपुरू सांप्रतं समधिष्ठितौ
kalau te bījabhūtā vai kecittiṣṭhanti vai mune |
yathaiva devāpipurū sāṃprataṃ samadhiṣṭhitau
4,24.122
एष तूद्देशतो वंशस्तवोक्तो भूभुजां मया ।
निखिलो गदितुं शक्यो नैष वर्षशतैर् अपि
eṣa tūddeśato vaṃśastavokto bhūbhujāṃ mayā |
nikhilo gadituṃ śakyo naiṣa varṣaśatair api
4,24.123
एते चान्ये च भूपाला यैर् अत्र क्षितिमण्डले ।
कृतं ममत्वं मोहान्धैर् नित्यं हेयकलेवरे
ete cānye ca bhūpālā yair atra kṣitimaṇḍale |
kṛtaṃ mamatvaṃ mohāndhair nityaṃ heyakalevare
4,24.124
कथं ममेयमचला मत्पुत्रस्य कथं मही ।
मद्वंशस्येतिचिन्तार्ता जग्मुरन्तमिमे नृपाः
kathaṃ mameyamacalā matputrasya kathaṃ mahī |
madvaṃśasyeticintārtā jagmurantamime nṛpāḥ
4,24.125
तेभ्यः पूर्वतराश्चान्ये तेभ्यस्तेभ्यस् तथा परे ।
भविष्याश्चैव यास्यन्ति तेषामन्ये च ये ऽप्यनु
tebhyaḥ pūrvatarāścānye tebhyastebhyas tathā pare |
bhaviṣyāścaiva yāsyanti teṣāmanye ca ye 'pyanu
4,24.126
विलोक्यात्मजयोद्योगं यात्राव्यग्रान्नराधिपान् ।
पुष्पप्रहासैः शरदि हसंतीव वसुंधरा
vilokyātmajayodyogaṃ yātrāvyagrānnarādhipān |
puṣpaprahāsaiḥ śaradi hasaṃtīva vasuṃdharā
4,24.127
मैत्रेय पृथिवीगीताञ्छ्लोकांश्चात्र निबोध मे ।
यानाह धर्मध्वजिने नजकायासितो मुनिः
maitreya pṛthivīgītāñchlokāṃścātra nibodha me |
yānāha dharmadhvajine najakāyāsito muniḥ
4,24.128
पृथिव्युवाच कथमेष नरेद्राणां मोहो बुद्धिमतामपि ।
येन केन सधर्माणोप्यतिविश्वस्तचेतसः
pṛthivyuvāca kathameṣa naredrāṇāṃ moho buddhimatāmapi |
yena kena sadharmāṇopyativiśvastacetasaḥ
4,24.129
पूर्वमात्मजयं कृत्वा जेतुमिच्छन्ति मन्त्रिणः ।
ततो भृत्यांश् च पौरांश् च जिगीषन्ते तथा रिपून्
pūrvamātmajayaṃ kṛtvā jetumicchanti mantriṇaḥ |
tato bhṛtyāṃś ca paurāṃś ca jigīṣante tathā ripūn
4,24.130
क्रमेणानेन जेष्यामो वयं पृथ्वीं ससागराम् ।
इत्यासक्तधियो मृत्युं न पश्यन्त्यविद्वरगम्
krameṇānena jeṣyāmo vayaṃ pṛthvīṃ sasāgarām |
ityāsaktadhiyo mṛtyuṃ na paśyantyavidvaragam
4,24.131
समुद्रावरणं याति भूमण्डलमथो वशम् ।
कियदात्मजयस्यैतन्मुक्तिरात्मजयेफलम्
samudrāvaraṇaṃ yāti bhūmaṇḍalamatho vaśam |
kiyadātmajayasyaitanmuktirātmajayephalam
4,24.132
उत्सृज्य पूर्वजा याता यां नादाय गतः पिता ।
तां मामतीव मूढत्वाज्जेतुमिच्छन्ति पार्थिवाः
utsṛjya pūrvajā yātā yāṃ nādāya gataḥ pitā |
tāṃ māmatīva mūḍhatvājjetumicchanti pārthivāḥ
4,24.133
मत्कृते पितृ पुत्राणां भ्रातॄणां चापि विग्रहः ।
जायतेत्यन्तमोहेन ममत्वादृतचेतसाम्
matkṛte pitṛ putrāṇāṃ bhrātṝṇāṃ cāpi vigrahaḥ |
jāyatetyantamohena mamatvādṛtacetasām
4,24.134
पृथ्वी ममेयं सकला ममैषा मदन्वयस्यापि च शाश्वतीयम् ।
योयो मृते ऽन्यत्र बभूव राजा कुबुद्धिरा सीदिति तस्यतस्य
pṛthvī mameyaṃ sakalā mamaiṣā madanvayasyāpi ca śāśvatīyam |
yoyo mṛte 'nyatra babhūva rājā kubuddhirā sīditi tasyatasya
4,24.135
दृष्ट्वा ममत्वादृतचित्तमेकं विहाय मां मृत्युवशं व्रजन्तम् ।
तस्यानुयस्तस्य कथं ममत्वं हृद्यास्पदं मत्प्रभवं करोति
dṛṣṭvā mamatvādṛtacittamekaṃ vihāya māṃ mṛtyuvaśaṃ vrajantam |
tasyānuyastasya kathaṃ mamatvaṃ hṛdyāspadaṃ matprabhavaṃ karoti
4,24.136
पृथ्वी ममैषाऽशु परित्यजैनां वदन्ति ये दूतमुखैः स्वशत्रून् ।
नराधिपास्तेषु ममातिहासः पुनश् च मूढेषु दयाभ्युपैति
pṛthvī mamaiṣā'śu parityajaināṃ vadanti ye dūtamukhaiḥ svaśatrūn |
narādhipāsteṣu mamātihāsaḥ punaś ca mūḍheṣu dayābhyupaiti
4,24.137
श्रीपराशर उवाच इत्येते धरणीगीतः श्लोका मैत्रेय यैः श्रुताः ।
ममत्वं विलयं याति तपत्यर्के यथा हिमम्
śrīparāśara uvāca ityete dharaṇīgītaḥ ślokā maitreya yaiḥ śrutāḥ |
mamatvaṃ vilayaṃ yāti tapatyarke yathā himam
4,24.138
इत्येष कथितः सम्यङ्मनोर्वशो मया तव ।
यत्र स्थितिप्रवृत्तस्य विष्णोरंशांशका नृपाः
ityeṣa kathitaḥ samyaṅmanorvaśo mayā tava |
yatra sthitipravṛttasya viṣṇoraṃśāṃśakā nṛpāḥ
4,24.139
शृणोति य इमं भक्त्या मनोर्वशमनुक्रमात् ।
तस्य पापमशेषं वै प्रणश्यत्यमलात्मनः
śṛṇoti ya imaṃ bhaktyā manorvaśamanukramāt |
tasya pāpamaśeṣaṃ vai praṇaśyatyamalātmanaḥ
4,24.140
धनधान्यर्धिमतुलां प्राप्नोत्यव्याहतेन्द्रियः ।
श्रुत्वैवमखिलं वंशं प्रशस्तं शशीसूर्ययोः
dhanadhānyardhimatulāṃ prāpnotyavyāhatendriyaḥ |
śrutvaivamakhilaṃ vaṃśaṃ praśastaṃ śaśīsūryayoḥ
4,24.141
इक्ष्वाकुजह्नुमान्धातृसगराविक्षितान्रघून् ।
ययातिनहुषाद्यांश् च ज्ञात्वा निष्ठामुपागतान्
ikṣvākujahnumāndhātṛsagarāvikṣitānraghūn |
yayātinahuṣādyāṃś ca jñātvā niṣṭhāmupāgatān
4,24.142
महाबलान्महावीर्याननन्तधनसंचयान् ।
कृतान्कालेन बलिना कथाशेषान्नराधिपान्
mahābalānmahāvīryānanantadhanasaṃcayān |
kṛtānkālena balinā kathāśeṣānnarādhipān
4,24.143
श्रुत्वा न पुत्रदारादौ गृहक्षेत्रादिके तथा ।
द्रव्यादौ वा कृतप्रज्ञो ममत्वं कुरुते नरः
śrutvā na putradārādau gṛhakṣetrādike tathā |
dravyādau vā kṛtaprajño mamatvaṃ kurute naraḥ
4,24.144
तप्तं तपो यैः पुरुषप्रवीरैर् उद्वाहुभिर् वर्षगणाननेकान् ।
इष्ट्वा सुयज्ञैर् बलिनोतिवीर्याः कृतानुकालेन कथावशेषाः
taptaṃ tapo yaiḥ puruṣapravīrair udvāhubhir varṣagaṇānanekān |
iṣṭvā suyajñair balinotivīryāḥ kṛtānukālena kathāvaśeṣāḥ
4,24.145
पृथुःसमस्तान्विचचार लोकानव्याहतो योविजितारिचक्रः ।
स कालवाताभिहतः प्रणष्टः क्षिप्तं यथा शाल्मलितूलमग्नौ
pṛthuḥsamastānvicacāra lokānavyāhato yovijitāricakraḥ |
sa kālavātābhihataḥ praṇaṣṭaḥ kṣiptaṃ yathā śālmalitūlamagnau
4,24.146
यः कार्तवीर्यो बुभुजे समस्तान्द्वीपान्समाक्रम्यहतारिचक्रः ।
कथाप्रसंगेष्वभिधीयमानःस एव संकल्पविकल्पहेतुः
yaḥ kārtavīryo bubhuje samastāndvīpānsamākramyahatāricakraḥ |
kathāprasaṃgeṣvabhidhīyamānaḥsa eva saṃkalpavikalpahetuḥ
4,24.147
दशाननाविक्षतराघवाणामैश्वर्यमुद्भासितदिङ्मुखानाम् ।
भस्मापि शिष्टं न कथं क्षणेन भ्रूभङ्गपातेन धिगन्तकस्य
daśānanāvikṣatarāghavāṇāmaiśvaryamudbhāsitadiṅmukhānām |
bhasmāpi śiṣṭaṃ na kathaṃ kṣaṇena bhrūbhaṅgapātena dhigantakasya
4,24.148
कथाशरीरत्वमवाप यद्वै मान्धातृनामा भुवि चक्रवर्ती ।
श्रुत्वापि तत्कोहि करोति साधुर्ममत्वमान्मन्यपि मन्दचेताः
kathāśarīratvamavāpa yadvai māndhātṛnāmā bhuvi cakravartī |
śrutvāpi tatkohi karoti sādhurmamatvamānmanyapi mandacetāḥ
4,24.149
भगीरथाद्याःसगरं ककुत्स्थो दशननो राघवलक्ष्मणौ च ।
युधिष्ठिराद्याश् च बभूवुरेते सत्यं न मिथ्या क्व नु ते न विद्मः
bhagīrathādyāḥsagaraṃ kakutstho daśanano rāghavalakṣmaṇau ca |
yudhiṣṭhirādyāś ca babhūvurete satyaṃ na mithyā kva nu te na vidmaḥ
4,24.150
ये सांप्रतं ये च नृपा भविष्याः प्रोक्ता मया विप्रवरोग्रवीयाः ।
एते तथान्ये च तथाभिधेयाः सर्वे भविष्यन्ति यथैव पूर्वे
ye sāṃprataṃ ye ca nṛpā bhaviṣyāḥ proktā mayā vipravarogravīyāḥ |
ete tathānye ca tathābhidheyāḥ sarve bhaviṣyanti yathaiva pūrve
4,24.151
एत द्विदित्वा न नरेण कार्यं ममत्वमात्मन्यपि पण्डितेन ।
तिष्ठन्तु तावत्तनयात्मजायाः क्षेत्रादयो ये च शरीरिणो ऽन्ये
eta dviditvā na nareṇa kāryaṃ mamatvamātmanyapi paṇḍitena |
tiṣṭhantu tāvattanayātmajāyāḥ kṣetrādayo ye ca śarīriṇo 'nye
Chapter 5.1
5,1.2
इति श्रीविष्णुमाहपुराणे चतुर्थांशे चतुर्विंशोध्यायः (24) श्रीविष्णुमाहपुराणे चतुथासः समाप्तः इति श्रीविष्णुमहापुराणे विष्णुचित्त्यात्मप्रकाशाख्य श्रीधरीयव्याख्याद्वयोपेते चतुर्थोशः समाप्तः ।
अत श्रीविष्णुमहापुराणे विष्णुचित्त्यात्मप्रकाशाख्य श्रीधरीयव्याख्याद्वयोपेते पञ्चमाशः प्रारभ्यते श्रीमते रामानुजाय नमः मैत्रेय उवाच नृपाणां कथितःसर्वो भवता वंशविस्तरः ।
वंशानुचरितं चैव यथावदनुवर्णितम् ।
अंशावतारो ब्रह्मर्षे यो ऽयं यदुकुलोद्भवः ।
विष्णोस्तं विस्तरेणाहं श्रोतुमिच्छामि तत्त्वतः
iti śrīviṣṇumāhapurāṇe caturthāṃśe caturviṃśodhyāyaḥ (24) śrīviṣṇumāhapurāṇe catuthāsaḥ samāptaḥ iti śrīviṣṇumahāpurāṇe viṣṇucittyātmaprakāśākhya śrīdharīyavyākhyādvayopete caturthośaḥ samāptaḥ |
ata śrīviṣṇumahāpurāṇe viṣṇucittyātmaprakāśākhya śrīdharīyavyākhyādvayopete pañcamāśaḥ prārabhyate śrīmate rāmānujāya namaḥ maitreya uvāca nṛpāṇāṃ kathitaḥsarvo bhavatā vaṃśavistaraḥ |
vaṃśānucaritaṃ caiva yathāvadanuvarṇitam |
aṃśāvatāro brahmarṣe yo 'yaṃ yadukulodbhavaḥ |
viṣṇostaṃ vistareṇāhaṃ śrotumicchāmi tattvataḥ
5,1.3
चकार यानि कर्माणि भगवान् पुरुषोत्तमः ।
अंशांशेनावतीर्योर्व्यां तत्र तानि मुने वद
cakāra yāni karmāṇi bhagavān puruṣottamaḥ |
aṃśāṃśenāvatīryorvyāṃ tatra tāni mune vada
5,1.4
श्रीपारशर उवाच मैत्रेय श्रूयतामेतद्यत्पृष्टो ऽहमिह त्वया ।
विष्णोरंशांशसंभूतिचरितं जगतो हितम्
śrīpāraśara uvāca maitreya śrūyatāmetadyatpṛṣṭo 'hamiha tvayā |
viṣṇoraṃśāṃśasaṃbhūticaritaṃ jagato hitam
5,1.5
देवकस्य सुतां पूर्वं वसुदेवो महामुने ।
उपयेमे महाभागां देवकीं देवतोपमाम्
devakasya sutāṃ pūrvaṃ vasudevo mahāmune |
upayeme mahābhāgāṃ devakīṃ devatopamām
5,1.6
कंसस्तयोर्वररथं चोदयामास सारथिः ।
वसुदेवस्य देवक्या संयोगे भोजनन्दनः
kaṃsastayorvararathaṃ codayāmāsa sārathiḥ |
vasudevasya devakyā saṃyoge bhojanandanaḥ
5,1.7
आथान्तरिक्षे वागुच्चैः कंसमाभाष्य सादरम् ।
मेघगंभीरनिर्घोषं समाभाष्येदमब्रवीत्
āthāntarikṣe vāguccaiḥ kaṃsamābhāṣya sādaram |
meghagaṃbhīranirghoṣaṃ samābhāṣyedamabravīt
5,1.8
यामेतां वहसे मूढ सह भर्त्रा रथे स्थिताम् ।
अस्यास् तवाष्टमो गर्भः प्राणान् अपहरिष्यति
yāmetāṃ vahase mūḍha saha bhartrā rathe sthitām |
asyās tavāṣṭamo garbhaḥ prāṇān apahariṣyati
5,1.9
श्रीपराशर उवाच इत्याकर्ण्यं समुत्पाट्य खड्गं कंसो महाबलः ।
देवकीं हन्तुमारब्धो वसुदेवो ऽब्रवीदिदम्
śrīparāśara uvāca ityākarṇyaṃ samutpāṭya khaḍgaṃ kaṃso mahābalaḥ |
devakīṃ hantumārabdho vasudevo 'bravīdidam
5,1.10
न हन्तव्या महाभाग देवकी भवतानघ ।
समर्पयिष्ये सकलान्गर्भानस्योदरोद्भवान्
na hantavyā mahābhāga devakī bhavatānagha |
samarpayiṣye sakalāngarbhānasyodarodbhavān
5,1.11
श्रीपराशर उवाच तथेत्याह ततः कंसो वसुदेवं द्विजोत्तम ।
न घातयामास च तां देवकींसत्यगौरवात्
śrīparāśara uvāca tathetyāha tataḥ kaṃso vasudevaṃ dvijottama |
na ghātayāmāsa ca tāṃ devakīṃsatyagauravāt
5,1.12
एतस्मिन्नेवकाले तु भूरिभारावपीडिता ।
जगाम धरणी मेरौ समाजं त्रिदिवौकसाम्
etasminnevakāle tu bhūribhārāvapīḍitā |
jagāma dharaṇī merau samājaṃ tridivaukasām
5,1.13
स ब्रह्मकान्सुरान्सर्वान्प्रणिपत्याथ मेदिनि ।
कथयामास तत्सर्वं खेदात्करुणभाषिणी
sa brahmakānsurānsarvānpraṇipatyātha medini |
kathayāmāsa tatsarvaṃ khedātkaruṇabhāṣiṇī
5,1.14
भूमिरुवाच अग्निःसुवर्णस्य गुरुर्गवां सूर्यः परो गुरुः ।
ममाप्यखिललो कानां कुरुर्नारायणो गरुः
bhūmiruvāca agniḥsuvarṇasya gururgavāṃ sūryaḥ paro guruḥ |
mamāpyakhilalo kānāṃ kururnārāyaṇo garuḥ
5,1.15
प्रजापतिपतिर्ब्रह्म पूर्वेषामपि पूर्वजः ।
कलाकाष्ठानिमेषात्मा कालश्चाव्यक्तमूर्तिमान्
prajāpatipatirbrahma pūrveṣāmapi pūrvajaḥ |
kalākāṣṭhānimeṣātmā kālaścāvyaktamūrtimān
5,1.16
तदंशभूतःसर्वैषां समूहो वःसुरोत्तमाः
tadaṃśabhūtaḥsarvaiṣāṃ samūho vaḥsurottamāḥ
5,1.17
आदित्या सरुतःसाध्या रुद्रा वस्वश्विवह्नयः ।
पितरो ये च लोकानां स्रष्टारो ऽत्रिपुरोगमाः
ādityā sarutaḥsādhyā rudrā vasvaśvivahnayaḥ |
pitaro ye ca lokānāṃ sraṣṭāro 'tripurogamāḥ
5,1.18
एते तस्याप्रमेयस्य विष्णो रूपं महात्मनः
ete tasyāprameyasya viṣṇo rūpaṃ mahātmanaḥ
5,1.19
यक्षराक्षसदैतेयपिशाचोरगदानवाः ।
गन्धर्वाप्सरसश्चैवरूपं विष्णोर्महात्मनः
yakṣarākṣasadaiteyapiśācoragadānavāḥ |
gandharvāpsarasaścaivarūpaṃ viṣṇormahātmanaḥ
5,1.20
ग्रहर्क्षतारकाचित्रगगनाग्निजलानिलाः ।
अहं च विषयाश्चैव सर्व विष्णुमयं जगत्
graharkṣatārakācitragaganāgnijalānilāḥ |
ahaṃ ca viṣayāścaiva sarva viṣṇumayaṃ jagat
5,1.21
तथा चानेकरूपस्य यस्य रूपाण्य हर्निशम् ।
बाध्यबाधकतां यान्ति कल्लोला इव सागरे
tathā cānekarūpasya yasya rūpāṇya harniśam |
bādhyabādhakatāṃ yānti kallolā iva sāgare
5,1.22
तत्सांप्रतममी दैत्याः कालनेमिपुरोगमाः ।
मर्त्यलोकं समाक्रम्य बाधन्ते ऽहर्निशं प्रजाः
tatsāṃpratamamī daityāḥ kālanemipurogamāḥ |
martyalokaṃ samākramya bādhante 'harniśaṃ prajāḥ
5,1.23
कालनेमिर्हतो यो ऽसौ विष्णुना प्रभविष्णुना ।
उग्रसेनसुतः कंसःसंभूतःस महासुरः
kālanemirhato yo 'sau viṣṇunā prabhaviṣṇunā |
ugrasenasutaḥ kaṃsaḥsaṃbhūtaḥsa mahāsuraḥ
5,1.24
आरिष्टो धेनुकः केशी प्रलंबो नरकस् तथा ।
सुंदो ऽसुरस्तथात्युग्रो बाणश्चापि बलेःसुतः
āriṣṭo dhenukaḥ keśī pralaṃbo narakas tathā |
suṃdo 'surastathātyugro bāṇaścāpi baleḥsutaḥ
5,1.25
तथान्ये च महावीर्या नृपाणां भवनेषु ये ।
समुत्पन्ना दुरात्मानस्तान्न संख्यातुमुत्सहे
tathānye ca mahāvīryā nṛpāṇāṃ bhavaneṣu ye |
samutpannā durātmānastānna saṃkhyātumutsahe
5,1.26
अक्षोहिण्योत्र बहुला दिव्यमूर्तिधराःसुराः ।
महाबलानां दृप्तानां दैत्येन्द्रणां ममोपरि
akṣohiṇyotra bahulā divyamūrtidharāḥsurāḥ |
mahābalānāṃ dṛptānāṃ daityendraṇāṃ mamopari
5,1.27
तद्भूरिभार पीडार्ता न शक्नोम्यमरेश्वराः ।
बिभर्तुमात्मानमहमिति विज्ञापयामि वः
tadbhūribhāra pīḍārtā na śaknomyamareśvarāḥ |
bibhartumātmānamahamiti vijñāpayāmi vaḥ
5,1.28
क्रियतां तन्महाभागा मम भारावतारणम् ।
यथा रसातलं नाहं गच्छेयमतिविह्वला
kriyatāṃ tanmahābhāgā mama bhārāvatāraṇam |
yathā rasātalaṃ nāhaṃ gaccheyamativihvalā
5,1.29
इत्याकर्ण्य धरावाक्यमशेषैस् त्रिदशेश्वरैः ।
भुवो भारावतारार्थं ब्रह्मा प्राह प्रचोदितः
ityākarṇya dharāvākyamaśeṣais tridaśeśvaraiḥ |
bhuvo bhārāvatārārthaṃ brahmā prāha pracoditaḥ
5,1.30
ब्रह्मोवाच यथाह वसुधा सर्वं सत्यमेव दिवौकसः ।
अहं भवो भवन्तश् च सर्वे नारायणात्मकाः
brahmovāca yathāha vasudhā sarvaṃ satyameva divaukasaḥ |
ahaṃ bhavo bhavantaś ca sarve nārāyaṇātmakāḥ
5,1.31
विभूतयश् च यास्तस्य तासामेव परस्परम् ।
आधिक्यन्यू6नताबाध्यबाधकत्वेन वर्तते
vibhūtayaś ca yāstasya tāsāmeva parasparam |
ādhikyanyū6natābādhyabādhakatvena vartate
5,1.32
तदागच्छत गच्छामः क्षीराब्धेस्तटमुत्तमम् ।
तत्राराध्य हरिं तस्मै सर्वं विज्ञापयाम वै
tadāgacchata gacchāmaḥ kṣīrābdhestaṭamuttamam |
tatrārādhya hariṃ tasmai sarvaṃ vijñāpayāma vai
5,1.33
सर्वथैव जगत्यर्थे स सर्वात्मा जगन्मयः ।
सत्त्वांशेनावतीर्योर्व्यां धर्मस्य कुरुते स्थितिम्
sarvathaiva jagatyarthe sa sarvātmā jaganmayaḥ |
sattvāṃśenāvatīryorvyāṃ dharmasya kurute sthitim
5,1.34
श्रीपराशर उवाच इत्युक्त्वा प्रययो तत्र सह देवैः पितामहः ।
समाहितमनाश्चैवं तुष्टाव गरुडध्वजम्
śrīparāśara uvāca ityuktvā prayayo tatra saha devaiḥ pitāmahaḥ |
samāhitamanāścaivaṃ tuṣṭāva garuḍadhvajam
5,1.35
ब्रह्मोवाच द्वे विद्ये त्वमनाम्नायपरा चैवापरा तथा ।
त एव भवतो रूपे मूर्तामूर्तात्मिके प्रभो
brahmovāca dve vidye tvamanāmnāyaparā caivāparā tathā |
ta eva bhavato rūpe mūrtāmūrtātmike prabho
5,1.36
द्वे ब्रह्मणी त्वणीयोतिस्थूलात्मन्सर्व सर्ववित् ।
शब्दब्रह्मपरं चैव ब्रह्म ब्रह्ममयस्य यत्
dve brahmaṇī tvaṇīyotisthūlātmansarva sarvavit |
śabdabrahmaparaṃ caiva brahma brahmamayasya yat
5,1.37
ऋग्वेदस्त्वं यजुर्वेदःसामवेदस्त्वथर्वणः ।
शिक्षाकल्पो निरुक्तं च च्छन्दो ज्योतिषमेव च
ṛgvedastvaṃ yajurvedaḥsāmavedastvatharvaṇaḥ |
śikṣākalpo niruktaṃ ca cchando jyotiṣameva ca
5,1.38
इतिहासपुराणे च तथा व्याकरणं प्रभो ।
मीमांसा न्यायशास्त्रं च धर्मशास्त्राण्यधोक्षज
itihāsapurāṇe ca tathā vyākaraṇaṃ prabho |
mīmāṃsā nyāyaśāstraṃ ca dharmaśāstrāṇyadhokṣaja
5,1.39
आत्माऽत्मदेहगुणवद्विचाराचारि यद्वच ।
तदप्याद्यपते नान्यदध्यात्मात्मस्वरूपवत्
ātmā'tmadehaguṇavadvicārācāri yadvaca |
tadapyādyapate nānyadadhyātmātmasvarūpavat
5,1.40
त्वमव्यक्तमनिर्देश्यमचिन्त्यानामवर्मवत् ।
अपाणिपादरूपं च शुद्धं नित्यं परात्परम्
tvamavyaktamanirdeśyamacintyānāmavarmavat |
apāṇipādarūpaṃ ca śuddhaṃ nityaṃ parātparam
5,1.41
शृणोष्यकर्णः परिपश्यसि त्वमचक्षुरूपो बहुरूपरूपः ।
अपादहस्तो जवनो ग्रहीता त्वं वेत्सि सर्वं च सर्ववेद्यः
śṛṇoṣyakarṇaḥ paripaśyasi tvamacakṣurūpo bahurūparūpaḥ |
apādahasto javano grahītā tvaṃ vetsi sarvaṃ ca sarvavedyaḥ
5,1.42
अणोरणीयां समसत्स्वरूपं त्वां पश्यतो ज्ञाननिवृत्तिरग्र्या ।
धीरस्य धीरस्य बिभर्ति नान्यद्वरेण्यरूपात्परतः परात्मन्
aṇoraṇīyāṃ samasatsvarūpaṃ tvāṃ paśyato jñānanivṛttiragryā |
dhīrasya dhīrasya bibharti nānyadvareṇyarūpātparataḥ parātman
5,1.43
त्वं विश्वनाभिर् भुवनस्य गोप्ता सर्वाणि भूतानि तवान्तराणि ।
यद्भूतभव्यं यदणोरणीयः पुमांस् त्वम् एकः प्रकृतेः परस्तात्
tvaṃ viśvanābhir bhuvanasya goptā sarvāṇi bhūtāni tavāntarāṇi |
yadbhūtabhavyaṃ yadaṇoraṇīyaḥ pumāṃs tvam ekaḥ prakṛteḥ parastāt
5,1.44
एकश्चतुर्धा भगवान्हुताशो वर्चोविभूतं जगतो ददासि ।
त्वं विश्वतश्चक्षुरनन्तमूर्ते त्रेधा पदं त्वं निदधासि धातः
ekaścaturdhā bhagavānhutāśo varcovibhūtaṃ jagato dadāsi |
tvaṃ viśvataścakṣuranantamūrte tredhā padaṃ tvaṃ nidadhāsi dhātaḥ
5,1.45
यथाग्निरेको बहुधा समिध्यते विकारभेदैर् अविकाररूपः ।
तथा भवान्सर्वगतैकरूपी रूपाण्यशेषाण्यनुपुष्यतीश
yathāgnireko bahudhā samidhyate vikārabhedair avikārarūpaḥ |
tathā bhavānsarvagataikarūpī rūpāṇyaśeṣāṇyanupuṣyatīśa
5,1.46
एकं तवाग्र्यं परमं पदं यत्पश्यन्ति त्वां सूरयो ज्ञानदृश्यम् ।
त्वत्तो नान्यत्किञ्चिदस्ति स्वरूपं यद्वा भूतं यच्च भव्यं परात्मन्
ekaṃ tavāgryaṃ paramaṃ padaṃ yatpaśyanti tvāṃ sūrayo jñānadṛśyam |
tvatto nānyatkiñcidasti svarūpaṃ yadvā bhūtaṃ yacca bhavyaṃ parātman
5,1.47
व्यक्ताव्यक्तस्वरूपस्त्वं समष्टिव्यष्टिरूपवान् ।
सर्वज्ञःसर्वनित्सर्वशक्तिज्ञानबलर्धिमान्
vyaktāvyaktasvarūpastvaṃ samaṣṭivyaṣṭirūpavān |
sarvajñaḥsarvanitsarvaśaktijñānabalardhimān
5,1.48
अन्यूनश्चाप्यवृद्धिश् च स्वाधीनो नादिमान्वशी ।
क्लमतन्द्री भयक्रोधकामादिभिर् असंयुतः
anyūnaścāpyavṛddhiś ca svādhīno nādimānvaśī |
klamatandrī bhayakrodhakāmādibhir asaṃyutaḥ
5,1.49
निरवद्यः परः प्राप्तेर्निरधिष्ठो ऽक्षरः क्रमः ।
सर्वेश्वरः पराधारो धाम्नां धामात्मको ऽक्षयः
niravadyaḥ paraḥ prāpterniradhiṣṭho 'kṣaraḥ kramaḥ |
sarveśvaraḥ parādhāro dhāmnāṃ dhāmātmako 'kṣayaḥ
5,1.50
सकलावरणानीतनिरालंबनभावन ।
महाविभूतिसंस्थान नमस्ते पुरुषोत्तम
sakalāvaraṇānītanirālaṃbanabhāvana |
mahāvibhūtisaṃsthāna namaste puruṣottama
5,1.51
नाकारणात्कारणाद्वा कारणाकारणान्न च ।
शरीरग्रहणं वापि धर्मत्राणाय केवलम्
nākāraṇātkāraṇādvā kāraṇākāraṇānna ca |
śarīragrahaṇaṃ vāpi dharmatrāṇāya kevalam
5,1.52
श्रीपराशर उवाच इत्येवं संस्तवं श्रुत्वा मनसा भगवानजः ।
ब्रह्माणमाह प्रीतेन विश्वरूपं प्रकाशयन्
śrīparāśara uvāca ityevaṃ saṃstavaṃ śrutvā manasā bhagavānajaḥ |
brahmāṇamāha prītena viśvarūpaṃ prakāśayan
5,1.53
श्रीभगवानुवाच भोभो ब्रह्मंस्त्वया मत्तःसह देवैर् यदिष्यते ।
तदुच्यतामशेषं च सिद्धमेवावधार्यताम्
śrībhagavānuvāca bhobho brahmaṃstvayā mattaḥsaha devair yadiṣyate |
taducyatāmaśeṣaṃ ca siddhamevāvadhāryatām
5,1.54
श्रीपराशर उवाच ततो ब्रह्मा हरेर्दिव्य विश्विरूपमवेक्ष्य तत् ।
तुष्टाव भूयो देवेषु साध्वसावनतात्मसु
śrīparāśara uvāca tato brahmā harerdivya viśvirūpamavekṣya tat |
tuṣṭāva bhūyo deveṣu sādhvasāvanatātmasu
5,1.55
ब्रह्मोवाच नमो नमस्तेस्तु सहस्रकृत्वःसहस्रबाहो बहुवक्त्रपाद ।
नमोनमस्ते जगतः प्रवृत्तिविनाशसंस्थानकराप्रमेय
brahmovāca namo namastestu sahasrakṛtvaḥsahasrabāho bahuvaktrapāda |
namonamaste jagataḥ pravṛttivināśasaṃsthānakarāprameya
5,1.56
सूक्ष्मातिसूक्ष्मातिबृहत्प्रमाम गरीयसामप्यतिगौरवात्मन् ।
प्रधानबुद्धीन्द्रियवत्प्रधानमूलात्परात्मन्भगवन्प्रसीद
sūkṣmātisūkṣmātibṛhatpramāma garīyasāmapyatigauravātman |
pradhānabuddhīndriyavatpradhānamūlātparātmanbhagavanprasīda
5,1.57
एषा मही देव महीप्रसूतैर् महासुरैः पीडितशैलबन्धा ।
परायणं त्वां जगतामुपैति भारावतारार्थमपारसार
eṣā mahī deva mahīprasūtair mahāsuraiḥ pīḍitaśailabandhā |
parāyaṇaṃ tvāṃ jagatāmupaiti bhārāvatārārthamapārasāra
5,1.58
एते वयं वृत्ररिपुस्तथायं नासत्यदस्त्रौ वरुणस्तथैव ।
इमे च रुद्रा वसवःससूर्याःसमीरणाग्निप्रसुखास्तथान्ये
ete vayaṃ vṛtraripustathāyaṃ nāsatyadastrau varuṇastathaiva |
ime ca rudrā vasavaḥsasūryāḥsamīraṇāgniprasukhāstathānye
5,1.59
सुराःसमस्ताःसुरनाथकार्यमेभिर् मया यच्च तदीश सर्वाम् ।
आज्ञापयाज्ञां परिपालयन्तस्तवैव तिष्ठाम सदास्तदोषाः
surāḥsamastāḥsuranāthakāryamebhir mayā yacca tadīśa sarvām |
ājñāpayājñāṃ paripālayantastavaiva tiṣṭhāma sadāstadoṣāḥ
5,1.60
श्रीपराशर उवाच एवं संस्तूयमानस्तु भगवान्परमेश्वरः ।
उज्जहारात्मनः केशौ सितकृष्णौ महामुने
śrīparāśara uvāca evaṃ saṃstūyamānastu bhagavānparameśvaraḥ |
ujjahārātmanaḥ keśau sitakṛṣṇau mahāmune
5,1.61
उवाच च सुरानेतौ मत्केशौ वसुधातले ।
अवतीर्य भुवो भारक्लेशहानिं करिष्यतः
uvāca ca surānetau matkeśau vasudhātale |
avatīrya bhuvo bhārakleśahāniṃ kariṣyataḥ
5,1.62
सुराश् च सकलाःस्वांशैर् अवतीर्य महीतले ।
कुर्वन्तु युद्धमुन्मत्तैः पूर्वोत्पन्नैर् महासुरैः
surāś ca sakalāḥsvāṃśair avatīrya mahītale |
kurvantu yuddhamunmattaiḥ pūrvotpannair mahāsuraiḥ
5,1.63
ततः क्षयमशेषास्ते दैतेया धरमीतले ।
प्रयास्यन्ति न संदेहो मद्दृपातविचूर्णिताः
tataḥ kṣayamaśeṣāste daiteyā dharamītale |
prayāsyanti na saṃdeho maddṛpātavicūrṇitāḥ
5,1.64
वसुदेवस्य या पत्नी देवकी देवतोपमा ।
तत्रायमष्टमो गर्भो मत्केशो भविता सुराः
vasudevasya yā patnī devakī devatopamā |
tatrāyamaṣṭamo garbho matkeśo bhavitā surāḥ
5,1.65
अवतीर्य च तत्रायं कंसं घातयिता भुवि ।
कालनेमीं समुद्भूतमित्युक्त्वान्तर्दधे हरिः
avatīrya ca tatrāyaṃ kaṃsaṃ ghātayitā bhuvi |
kālanemīṃ samudbhūtamityuktvāntardadhe hariḥ
5,1.66
अदृश्याय ततस्तस्मै प्रणिपत्य महामुने ।
मेरुपृष्ठं सुरा जग्मुरवतेरुश् च भूतले
adṛśyāya tatastasmai praṇipatya mahāmune |
merupṛṣṭhaṃ surā jagmuravateruś ca bhūtale
5,1.67
कंसाय चाष्टमो गर्भो देवक्या धरणीधरः ।
भविष्यतीत्याच चक्षे भगवान्नारदो मुनिः
kaṃsāya cāṣṭamo garbho devakyā dharaṇīdharaḥ |
bhaviṣyatītyāca cakṣe bhagavānnārado muniḥ
5,1.68
कंसो ऽपि तदुपश्रुत्य नारदात्कुपितस्ततः ।
देवकीं वसुदेवं च गृहे गुप्तावधारयत्
kaṃso 'pi tadupaśrutya nāradātkupitastataḥ |
devakīṃ vasudevaṃ ca gṛhe guptāvadhārayat
5,1.69
वसुदेवेन कंसाय तेनैवोक्तं यथा पुरा ।
तथैव वसुदेवो ऽपि पुत्रम् अर्पितवान् द्विज
vasudevena kaṃsāya tenaivoktaṃ yathā purā |
tathaiva vasudevo 'pi putram arpitavān dvija
5,1.70
हिरण्यकशिपोः पुत्राःषड्गर्भा इति विश्रुताः ।
विष्णुप्रयुक्ता स्तान्निद्राक्रमाद्गर्भानयोजयत्
hiraṇyakaśipoḥ putrāḥṣaḍgarbhā iti viśrutāḥ |
viṣṇuprayuktā stānnidrākramādgarbhānayojayat
5,1.71
योगनिद्रा महामाया वैष्णवी मोहितं यया ।
अविद्यया जगत्सर्वं तामाह भगवान्हरिः
yoganidrā mahāmāyā vaiṣṇavī mohitaṃ yayā |
avidyayā jagatsarvaṃ tāmāha bhagavānhariḥ
5,1.72
श्रीभगवानुवाच निद्रे गच्छ ममादेशात्पातालातलसंश्रयान् ।
एकैकत्वेन षड्गर्भान्देवकीजठरं नय
śrībhagavānuvāca nidre gaccha mamādeśātpātālātalasaṃśrayān |
ekaikatvena ṣaḍgarbhāndevakījaṭharaṃ naya
5,1.73
हतेषु तेषु कंसेन शेषाख्योंशस्ततो मम ।
अंशांशोनादरे तस्याःसप्तमः संभविष्यति
hateṣu teṣu kaṃsena śeṣākhyoṃśastato mama |
aṃśāṃśonādare tasyāḥsaptamaḥ saṃbhaviṣyati
5,1.74
गोकुले वसुदेवस्य भार्यान्या रोहिणी स्थिता ।
तस्याःस संभूतिसमं देवि नेयस्त्वयोदरम्
gokule vasudevasya bhāryānyā rohiṇī sthitā |
tasyāḥsa saṃbhūtisamaṃ devi neyastvayodaram
5,1.75
सप्तमो भोजरा जस्य भयाद्रोधोपरोधतः ।
देवक्याः पितितो गर्भ इति लोको वदिष्यति
saptamo bhojarā jasya bhayādrodhoparodhataḥ |
devakyāḥ pitito garbha iti loko vadiṣyati
5,1.76
गर्भसंकर्षणात्सो ऽथ लोके संकर्षणेति वै ।
संज्ञामवाप्स्यते वीरः श्वेताद्रिशिखरोपमः
garbhasaṃkarṣaṇātso 'tha loke saṃkarṣaṇeti vai |
saṃjñāmavāpsyate vīraḥ śvetādriśikharopamaḥ
5,1.77
ततो ऽहं संभविष्यामि देवकीजठरे शुभे ।
भर्गं त्वया यशोदाया गन्तव्यमविलंबितम्
tato 'haṃ saṃbhaviṣyāmi devakījaṭhare śubhe |
bhargaṃ tvayā yaśodāyā gantavyamavilaṃbitam
5,1.78
प्रावृट्काले च नभसि कृष्णाष्टम्यामहं निशि ।
उत्पत्स्यामि नवम्यां तु प्रसूतिं त्वमवाप्स्यसि
prāvṛṭkāle ca nabhasi kṛṣṇāṣṭamyāmahaṃ niśi |
utpatsyāmi navamyāṃ tu prasūtiṃ tvamavāpsyasi
5,1.79
यशोदाशयने मां तु देवक्यास्त्वामनिन्दिते ।
मच्छक्तिप्रोरितमतिर्वसुदेवो नयिष्यति
yaśodāśayane māṃ tu devakyāstvāmanindite |
macchaktiproritamatirvasudevo nayiṣyati
5,1.80
कंसश् च त्वामुपादाय देवि शैलशिलातले ।
प्रक्षेप्स्यत्यन्तारिक्षे च संस्थानं त्वमवाप्स्यसि
kaṃsaś ca tvāmupādāya devi śailaśilātale |
prakṣepsyatyantārikṣe ca saṃsthānaṃ tvamavāpsyasi
5,1.81
ततस्त्वां शतदृक्छक्रः प्रणम्य मम गौरवात् ।
प्रणिपातानतशिरा भगिनीत्वे ग्रहीष्यति
tatastvāṃ śatadṛkchakraḥ praṇamya mama gauravāt |
praṇipātānataśirā bhaginītve grahīṣyati
5,1.82
त्वं च शुंभनिशुंभादीन्हत्वा दैत्यान्सहस्रशः ।
स्थानैर् अनेकैः पृथिवीमशेषां मण्डयिष्यसि
tvaṃ ca śuṃbhaniśuṃbhādīnhatvā daityānsahasraśaḥ |
sthānair anekaiḥ pṛthivīmaśeṣāṃ maṇḍayiṣyasi
5,1.83
त्वं भूतिः सन्नतिः क्षान्तिः कान्तिर्द्यौः पृथिवी धृतिः ।
लज्जापुष्टी रुषा या तु काचिदन्या त्वमेव सा
tvaṃ bhūtiḥ sannatiḥ kṣāntiḥ kāntirdyauḥ pṛthivī dhṛtiḥ |
lajjāpuṣṭī ruṣā yā tu kācidanyā tvameva sā
5,1.84
ये त्वामार्येति दुर्गेति वेदगर्भांबिकेति च ।
भद्रेति भद्रकालीति क्षेमदा भग्यदेति च
ye tvāmāryeti durgeti vedagarbhāṃbiketi ca |
bhadreti bhadrakālīti kṣemadā bhagyadeti ca
5,1.85
प्रातश्चैवापराह्ने च स्तोष्यन्त्यानम्रमूर्तयः ।
तेषां हि प्रार्थितं सर्वं मत्प्रसादाद्भविष्यति
prātaścaivāparāhne ca stoṣyantyānamramūrtayaḥ |
teṣāṃ hi prārthitaṃ sarvaṃ matprasādādbhaviṣyati
5,1.86
सुरामांसोपहरैश् च भक्ष्यभोज्यैश् च पूजिता ।
नॄणामशेषसामांस्त्वं प्रसन्ना संप्रदास्यसि
surāmāṃsopaharaiś ca bhakṣyabhojyaiś ca pūjitā |
nṝṇāmaśeṣasāmāṃstvaṃ prasannā saṃpradāsyasi
Chapter 5.2
5,2.1
ते सर्वे सर्वदा भद्रे मत्प्रसादादसंशयम् ।
असंदिग्धा भविष्यन्ति गच्छ देवि यथोदितम् ।
इति विष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे प्रथमो ऽध्यायः (1) श्रीपराशर उवाच यथोक्तं सा जगद्धात्रा देवदेवेन वै तथा ।
षड्गर्भगर्बविन्यासं चक्रे चान्यस्य कर्षणम्
te sarve sarvadā bhadre matprasādādasaṃśayam |
asaṃdigdhā bhaviṣyanti gaccha devi yathoditam |
iti viṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe prathamo 'dhyāyaḥ (1) śrīparāśara uvāca yathoktaṃ sā jagaddhātrā devadevena vai tathā |
ṣaḍgarbhagarbavinyāsaṃ cakre cānyasya karṣaṇam
5,2.2
सप्तमे रोहिणीं गर्भे प्राप्ते गर्भं ततो हरिः ।
लोकत्र योपकाराय देवक्याः प्रविवेश ह
saptame rohiṇīṃ garbhe prāpte garbhaṃ tato hariḥ |
lokatra yopakārāya devakyāḥ praviveśa ha
5,2.3
योगनिद्रा यशोदायास्तस्मिन्नेव तथा दिने ।
संभूता जठरे तद्वद्यथोक्तं परमेष्ठिना
yoganidrā yaśodāyāstasminneva tathā dine |
saṃbhūtā jaṭhare tadvadyathoktaṃ parameṣṭhinā
5,2.4
ततो ग्रहगणःसम्यक्प्रचचार दिवि द्विज ।
विष्णोरंशे भुवं याते ऋतवश्चाबभुः शुभाः
tato grahagaṇaḥsamyakpracacāra divi dvija |
viṣṇoraṃśe bhuvaṃ yāte ṛtavaścābabhuḥ śubhāḥ
5,2.5
न सेहे देवकीं द्रष्टं कश्तिदप्यतितेजसा ।
जाज्वल्यमानां तां दृष्ट्वा मनांसि क्षोभमाययुः
na sehe devakīṃ draṣṭaṃ kaśtidapyatitejasā |
jājvalyamānāṃ tāṃ dṛṣṭvā manāṃsi kṣobhamāyayuḥ
5,2.6
अदृष्टाः पुरुषैः स्त्रीभिर् देवकीं देवतागणाः ।
बिभ्राणां वपुषा विष्णुं तुष्टुवुस्तामहर्निशम्
adṛṣṭāḥ puruṣaiḥ strībhir devakīṃ devatāgaṇāḥ |
bibhrāṇāṃ vapuṣā viṣṇuṃ tuṣṭuvustāmaharniśam
5,2.7
देवता ऊचुः प्रकृतिस्त्वं परा सूक्ष्मा ब्रह्मगर्भाभवत्पुरा ।
ततो वाणी जगद्धातुर्वेदगर्भासि शोभने
devatā ūcuḥ prakṛtistvaṃ parā sūkṣmā brahmagarbhābhavatpurā |
tato vāṇī jagaddhāturvedagarbhāsi śobhane
5,2.8
सृज्यस्वरूपगर्भासि सृष्टिभूता सनातने ।
बीजभूता तु सर्वस्य यज्ञभूता भवस्त्रयी
sṛjyasvarūpagarbhāsi sṛṣṭibhūtā sanātane |
bījabhūtā tu sarvasya yajñabhūtā bhavastrayī
5,2.9
फलगर्भा त्वमेवेज्या वह्निगर्भा तथारणिः ।
अदितिर्देवगर्भा त्वं दैत्यगर्भा तथा दितिः
phalagarbhā tvamevejyā vahnigarbhā tathāraṇiḥ |
aditirdevagarbhā tvaṃ daityagarbhā tathā ditiḥ
5,2.10
ज्योत्स्ना वासरगर्भा त्वं ज्ञानगर्भासि सन्नतिः ।
नयगर्भा परा नीतिर्लज्जा त्वं प्रश्रयोद्वहा
jyotsnā vāsaragarbhā tvaṃ jñānagarbhāsi sannatiḥ |
nayagarbhā parā nītirlajjā tvaṃ praśrayodvahā
5,2.11
कामगर्भा तथेच्छा त्वं तुष्टिः संतोषगर्भिणी ।
मेधा च बोधगर्भसि धैर्यगर्भोद्वहा धृतिः
kāmagarbhā tathecchā tvaṃ tuṣṭiḥ saṃtoṣagarbhiṇī |
medhā ca bodhagarbhasi dhairyagarbhodvahā dhṛtiḥ
5,2.12
ग्रहर्क्षतारकागर्भा द्यौरस्याखिलहैतुकी ।
एता विभूतयो देवि तथान्याश् च सहस्रशः
graharkṣatārakāgarbhā dyaurasyākhilahaitukī |
etā vibhūtayo devi tathānyāś ca sahasraśaḥ
5,2.13
तथा संख्या जगद्धात्री सांप्रतं जठरे तव ।
समुद्राद्रिनदीद्वीपवनपत्तनभूषणा ।
ग्रामखर्वटखेटाढ्या समस्ता पृतिवी शुभे
tathā saṃkhyā jagaddhātrī sāṃprataṃ jaṭhare tava |
samudrādrinadīdvīpavanapattanabhūṣaṇā |
grāmakharvaṭakheṭāḍhyā samastā pṛtivī śubhe
5,2.14
समस्तवह्नयोंऽभांसि सकलाश् च समीरणाः ।
महोरगास् तथा यक्षा राक्षसाः प्रेतगुद्यकाः
samastavahnayoṃ'bhāṃsi sakalāś ca samīraṇāḥ |
mahoragās tathā yakṣā rākṣasāḥ pretagudyakāḥ
5,2.15
ग्रहर्क्षतारकाचित्रविमानशतसंकुतम् ।
अवकाशमशेषस्य यद्ददाति नभस्थलम्
graharkṣatārakācitravimānaśatasaṃkutam |
avakāśamaśeṣasya yaddadāti nabhasthalam
5,2.16
भूलोकश् च भुवर्लोकःस्वर्लोको ऽथ महर्जनः ।
तपश् च ब्रह्मलोकश् च ब्रह्माण्डमखिलं शुभे
bhūlokaś ca bhuvarlokaḥsvarloko 'tha maharjanaḥ |
tapaś ca brahmalokaś ca brahmāṇḍamakhilaṃ śubhe
5,2.17
तदन्तरे स्थिता देवा दैत्यगन्धर्वचारणाः ।
महोरगास् तथा यक्षा राक्षसाः प्रेतगुह्यकाः
tadantare sthitā devā daityagandharvacāraṇāḥ |
mahoragās tathā yakṣā rākṣasāḥ pretaguhyakāḥ
5,2.18
मनुष्याः पशवश्चान्ये ये च जीवा यशस्विनि ।
तैर् अन्तस्थैर् अनन्तो ऽसौ सर्वगः सर्वभावनः
manuṣyāḥ paśavaścānye ye ca jīvā yaśasvini |
tair antasthair ananto 'sau sarvagaḥ sarvabhāvanaḥ
5,2.19
रूपकर्मस्वरूपाणि न परिच्छेदगोचरे ।
यस्याखिलप्रमाणानि स विष्णुर् गर्भगस् तव
rūpakarmasvarūpāṇi na paricchedagocare |
yasyākhilapramāṇāni sa viṣṇur garbhagas tava
5,2.20
त्वं स्वाहा त्वं स्वधा विद्या स्वधा त्वं ज्योतिरंबरे ।
त्वं सर्वलोकरक्षार्थमवतीर्णा महीतले
tvaṃ svāhā tvaṃ svadhā vidyā svadhā tvaṃ jyotiraṃbare |
tvaṃ sarvalokarakṣārthamavatīrṇā mahītale
5,2.21
प्रसीद देवि सर्वस्य जगतः शं शुभे कुरु ।
प्रीत्या तं धारयेशानं धृतं येनाखिलं जगत्
prasīda devi sarvasya jagataḥ śaṃ śubhe kuru |
prītyā taṃ dhārayeśānaṃ dhṛtaṃ yenākhilaṃ jagat
Chapter 5.3
5,3.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे द्वितीयो ऽध्यायः (2) श्रीपराशर उवाच एवं संस्तूयमाना सा देवैर् देवमधारयत् ।
गर्भेण पुण्डरीकाक्षं जगतस्त्राणकारणम्
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe dvitīyo 'dhyāyaḥ (2) śrīparāśara uvāca evaṃ saṃstūyamānā sā devair devamadhārayat |
garbheṇa puṇḍarīkākṣaṃ jagatastrāṇakāraṇam
5,3.2
ततो ऽखिलजगत्पद्मबोधायाच्युतभानुना ।
देवकीपूर्वसंध्यायामाविर्भूतं महात्मना
tato 'khilajagatpadmabodhāyācyutabhānunā |
devakīpūrvasaṃdhyāyāmāvirbhūtaṃ mahātmanā
5,3.3
तज्जन्मदिनमत्यर्थमाह्लाद्यमलदिङ्मुखम् ।
बभूव कर्वलोकस्य कौमुदी शशिनो यथा
tajjanmadinamatyarthamāhlādyamaladiṅmukham |
babhūva karvalokasya kaumudī śaśino yathā
5,3.4
संतःसंतोषमधकं प्रशमं चञ्जमारुताः ।
प्रसादं निम्नगा याता जायमाने जनार्दने
saṃtaḥsaṃtoṣamadhakaṃ praśamaṃ cañjamārutāḥ |
prasādaṃ nimnagā yātā jāyamāne janārdane
5,3.5
सिंधवो निजशब्देन वाद्यं चक्रुर्मनोहरम् ।
जगुर्गन्धर्वपतयो ननृतुश्चाप्सरोगणाः
siṃdhavo nijaśabdena vādyaṃ cakrurmanoharam |
jagurgandharvapatayo nanṛtuścāpsarogaṇāḥ
5,3.6
ससृजुः पुष्पवर्षाणि देवा भुव्यन्तरिक्षगाः ।
जज्वलुश्चाग्नयः शान्ता जायमाने जनार्दने
sasṛjuḥ puṣpavarṣāṇi devā bhuvyantarikṣagāḥ |
jajvaluścāgnayaḥ śāntā jāyamāne janārdane
5,3.7
मदं जगुर्जुर्जलदाः पुष्पवृष्टिमुचो द्विज ।
अर्धरात्रे ऽखिलाधारे जायमाने जनार्दने
madaṃ jagurjurjaladāḥ puṣpavṛṣṭimuco dvija |
ardharātre 'khilādhāre jāyamāne janārdane
5,3.8
फुल्लेन्दीवरपत्राभं चतुर्बाहुमुदीक्ष्य तम् ।
श्रीवत्सवक्षसं जातं तुष्टावानकदुन्दुभिः
phullendīvarapatrābhaṃ caturbāhumudīkṣya tam |
śrīvatsavakṣasaṃ jātaṃ tuṣṭāvānakadundubhiḥ
5,3.9
अभिष्ट्रय च तं वाग्भिः प्रसन्नाभिर् महामतिः ।
विज्ञापयामास तदा कंसाद्भीतो द्विजोत्तम
abhiṣṭraya ca taṃ vāgbhiḥ prasannābhir mahāmatiḥ |
vijñāpayāmāsa tadā kaṃsādbhīto dvijottama
5,3.10
वसुदेव उवाच जातोसि देवदेवेश शङ्खचक्रगदाधरम् ।
दिव्यरूपमिदं देव प्रसादेनोपसंहर
vasudeva uvāca jātosi devadeveśa śaṅkhacakragadādharam |
divyarūpamidaṃ deva prasādenopasaṃhara
5,3.11
अद्यैव देव कंसोयं कुरुते मम घातनम् ।
अवतीर्म इति ज्ञात्वा त्वमस्मिन्मममन्दिरे
adyaiva deva kaṃsoyaṃ kurute mama ghātanam |
avatīrma iti jñātvā tvamasminmamamandire
5,3.12
देवक्युवाच यो ऽनन्तरूपो ऽखिलविश्वरूपो गर्भेपि लोकान्वपुषा बिभर्ति ।
प्रसीतदामेष स देवदेवो यो माययाविष्कृतबालरूपः
devakyuvāca yo 'nantarūpo 'khilaviśvarūpo garbhepi lokānvapuṣā bibharti |
prasītadāmeṣa sa devadevo yo māyayāviṣkṛtabālarūpaḥ
5,3.13
उपसंहर सर्वात्मन्रूपमेतच्चतुर्भुजम् ।
जानातु मावतारं ते कंसोयं दितिजन्मजः
upasaṃhara sarvātmanrūpametaccaturbhujam |
jānātu māvatāraṃ te kaṃsoyaṃ ditijanmajaḥ
5,3.14
श्रीभगवानुवाच स्तुतो ऽहं य त्त्वया पूर्वं पुत्रार्थिन्या तदद्य ते ।
सफलं देवि संजातं जातो ऽहं यत्तवोदरात्
śrībhagavānuvāca stuto 'haṃ ya ttvayā pūrvaṃ putrārthinyā tadadya te |
saphalaṃ devi saṃjātaṃ jāto 'haṃ yattavodarāt
5,3.15
श्रीपराशर उवाच इत्युक्त्वा भगवांस्तूष्णीं बभूव मुनिसत्तम ।
वसुदेवोपि तं रात्रावादाय प्रययौ बहिः
śrīparāśara uvāca ityuktvā bhagavāṃstūṣṇīṃ babhūva munisattama |
vasudevopi taṃ rātrāvādāya prayayau bahiḥ
5,3.16
मोहिताश्चाभवेस्तत्र रक्षिणो योगनिद्रया ।
मथुराद्वारपालाश् च व्रजत्यानकदुन्दुभौ
mohitāścābhavestatra rakṣiṇo yoganidrayā |
mathurādvārapālāś ca vrajatyānakadundubhau
5,3.17
वर्षतां जलदानां च तोयमात्युल्बणं निशि ।
संवृत्यानुययौ शेषः फणैर् आनकदुन्दुभिम्
varṣatāṃ jaladānāṃ ca toyamātyulbaṇaṃ niśi |
saṃvṛtyānuyayau śeṣaḥ phaṇair ānakadundubhim
5,3.18
यमुनां चातिगंभीरां नानावर्तशताकुलाम् ।
वसुदेवो वहन्विष्णुं जानुमात्रवहां ययौ
yamunāṃ cātigaṃbhīrāṃ nānāvartaśatākulām |
vasudevo vahanviṣṇuṃ jānumātravahāṃ yayau
5,3.19
कंसस्य करदानाय तत्रैवाब्यागतास्तटे ।
नन्दादीन्गोपवुद्धांश् च यमुनाया ददर्श सः
kaṃsasya karadānāya tatraivābyāgatāstaṭe |
nandādīngopavuddhāṃś ca yamunāyā dadarśa saḥ
5,3.20
तस्मिन्काले यशोदापि मोहिता योगनिद्रया ।
तामेव कन्यां मैत्रेय प्रसूता मोहिते जने
tasminkāle yaśodāpi mohitā yoganidrayā |
tāmeva kanyāṃ maitreya prasūtā mohite jane
5,3.21
वसुदेवोपि विन्यस्य बालमादाय दारिकाम् ।
यशोदाशयनात्तूर्णमाजगामामितद्युतिः
vasudevopi vinyasya bālamādāya dārikām |
yaśodāśayanāttūrṇamājagāmāmitadyutiḥ
5,3.22
ददृशे च प्रबुद्धा सा यशोदा जातमात्मजम् ।
नीलोत्पलदलश्यामं ततोत्यर्थं मुदं ययौ
dadṛśe ca prabuddhā sā yaśodā jātamātmajam |
nīlotpaladalaśyāmaṃ tatotyarthaṃ mudaṃ yayau
5,3.23
आदाय वसुदेवो ऽपि दारिकां निजमन्दिरे ।
देवकीशयने न्यस्य यथापूर्वमतिष्ठत
ādāya vasudevo 'pi dārikāṃ nijamandire |
devakīśayane nyasya yathāpūrvamatiṣṭhata
5,3.24
ततो बालध्वनिं श्रुत्वा रक्षिणः सहसोत्थिताः ।
कंसायावेदयामासुर्देवकीप्रसवन्द्विज
tato bāladhvaniṃ śrutvā rakṣiṇaḥ sahasotthitāḥ |
kaṃsāyāvedayāmāsurdevakīprasavandvija
5,3.25
कंसस्तूर्णमुपेत्यैनां ततो जग्रह बालिकाम् ।
मुञ्चमुञ्चेति देवक्या सन्नकण्ठ्या निवारितः
kaṃsastūrṇamupetyaināṃ tato jagraha bālikām |
muñcamuñceti devakyā sannakaṇṭhyā nivāritaḥ
5,3.26
चिक्षेप च शिलापृष्ठे सा क्षिप्ता वियति स्थिता ।
अवाप रूपं सुमहत्सायुधाष्टमहाभुजम्
cikṣepa ca śilāpṛṣṭhe sā kṣiptā viyati sthitā |
avāpa rūpaṃ sumahatsāyudhāṣṭamahābhujam
5,3.27
प्रजहास तथैवोच्चैः कंसं च रुषिताब्रवीत् ।
किं मया क्षिप्तया कंस जाता यस्त्वां वधिष्यति
prajahāsa tathaivoccaiḥ kaṃsaṃ ca ruṣitābravīt |
kiṃ mayā kṣiptayā kaṃsa jātā yastvāṃ vadhiṣyati
5,3.28
सर्वस्वभूतो देवानामासीन्मृत्युः पुरा स ते ।
तदेतत्संप्रधार्याशु क्रियतां हितमात्मनः
sarvasvabhūto devānāmāsīnmṛtyuḥ purā sa te |
tadetatsaṃpradhāryāśu kriyatāṃ hitamātmanaḥ
5,3.29
इत्युक्त्वा प्रययौ देवी दिव्यस्रग्गन्धभूषणा ।
पश्यतो भोजराजस्य स्तुता सिद्धैर् विहायसा
ityuktvā prayayau devī divyasraggandhabhūṣaṇā |
paśyato bhojarājasya stutā siddhair vihāyasā
Chapter 5.4
5,4.1
इति श्रिविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे तृतीयो ऽध्यायः (3) श्रीपराशर उवाच कंसस्ततोद्विग्नमनाः प्राह सर्वान्महासुरान् ।
प्रलंबकेशिप्रमुखानाहूयासुरपुङ्गवान्
iti śriviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe tṛtīyo 'dhyāyaḥ (3) śrīparāśara uvāca kaṃsastatodvignamanāḥ prāha sarvānmahāsurān |
pralaṃbakeśipramukhānāhūyāsurapuṅgavān
5,4.2
कंस उवाच हे प्रलंब महाबाहो केशिन् धेनुक पूतने ।
अरिष्टाद्यास्तथैवान्ये श्रूयतां वचनं मम
kaṃsa uvāca he pralaṃba mahābāho keśin dhenuka pūtane |
ariṣṭādyāstathaivānye śrūyatāṃ vacanaṃ mama
5,4.3
मां हन्तुममरैर् यत्नः कृतः किल दुरात्मभिः ।
मद्वीर्यतापितान्वीरो न त्वेतान्गणयाम्यहम्
māṃ hantumamarair yatnaḥ kṛtaḥ kila durātmabhiḥ |
madvīryatāpitānvīro na tvetāngaṇayāmyaham
5,4.4
किमिन्द्रेणाल्पवीर्येण किं हरेणैकचारिणा ।
हरिणा वापि किं साध्यं छिद्रेष्वसुरघातिना
kimindreṇālpavīryeṇa kiṃ hareṇaikacāriṇā |
hariṇā vāpi kiṃ sādhyaṃ chidreṣvasuraghātinā
5,4.5
किमादित्यैः किं वसुभिर् अल्पवीर्यैः किमग्निभिः ।
किंवान्यैर् अमरैः सर्वैर् मद्बाहुबलनिर्जितैः
kimādityaiḥ kiṃ vasubhir alpavīryaiḥ kimagnibhiḥ |
kiṃvānyair amaraiḥ sarvair madbāhubalanirjitaiḥ
5,4.6
किं न दृष्टोमरपतिर्मया संयुगमेत्य सः ।
पृष्ठेनैव वहन्बाणानपगच्छन्नवक्षसा
kiṃ na dṛṣṭomarapatirmayā saṃyugametya saḥ |
pṛṣṭhenaiva vahanbāṇānapagacchannavakṣasā
5,4.7
मद्राष्ट्रे वारिता वृष्टिर्यदा शक्रेण किं तदा ।
मद्बाणभिन्नैर् जलदैर् आपो मुक्तायथेप्सिताः
madrāṣṭre vāritā vṛṣṭiryadā śakreṇa kiṃ tadā |
madbāṇabhinnair jaladair āpo muktāyathepsitāḥ
5,4.8
किमुर्व्यामवनीपाला मद्बाहुबलभीरवः ।
ते सर्वे सन्नतिं याता जरासंधमृते गुरम्
kimurvyāmavanīpālā madbāhubalabhīravaḥ |
te sarve sannatiṃ yātā jarāsaṃdhamṛte guram
5,4.9
अमरेषु ममावज्ञा जायते दैत्यपुङ्गवाः ।
हास्यं मे जायते वीरास् तेषु यत्नपरेष्वपि
amareṣu mamāvajñā jāyate daityapuṅgavāḥ |
hāsyaṃ me jāyate vīrās teṣu yatnapareṣvapi
5,4.10
तथापि खलु दुष्टानां तेषामप्यधिकं मया ।
अपकाराय दैत्येन्द्रा यतनीयं दुरात्मनाम्
tathāpi khalu duṣṭānāṃ teṣāmapyadhikaṃ mayā |
apakārāya daityendrā yatanīyaṃ durātmanām
5,4.11
तद्ये यशस्विनः केचित्पृथिव्यां ये च यज्वनः ।
कार्यो देवापकाराय तेषां सर्वात्मना वधः
tadye yaśasvinaḥ kecitpṛthivyāṃ ye ca yajvanaḥ |
kāryo devāpakārāya teṣāṃ sarvātmanā vadhaḥ
5,4.12
उत्पन्नश्चापि मे मृत्युर्भूतपूर्वःस वै किल ।
इत्येतद्दारिका प्राह देवकीगर्भसंभवा
utpannaścāpi me mṛtyurbhūtapūrvaḥsa vai kila |
ityetaddārikā prāha devakīgarbhasaṃbhavā
5,4.13
तस्माद्बालेषु च परो यत्नः कार्यो महीतले ।
यत्रोद्रिक्तं बलं बाले स हन्तव्यः प्रयत्नतः
tasmādbāleṣu ca paro yatnaḥ kāryo mahītale |
yatrodriktaṃ balaṃ bāle sa hantavyaḥ prayatnataḥ
5,4.14
इत्याज्ञाप्यासुरान्कसः प्रविश्याशु गृहं ततः ।
मुमोच वसुदेवं च देवकीं च निरोदतः
ityājñāpyāsurānkasaḥ praviśyāśu gṛhaṃ tataḥ |
mumoca vasudevaṃ ca devakīṃ ca nirodataḥ
5,4.15
कंस उवाच युवयोर्घातिता गर्भा वृथैवैते मयाधुना ।
कोप्यन्य एव नाशाय मम गर्भःसमुद्यतः
kaṃsa uvāca yuvayorghātitā garbhā vṛthaivaite mayādhunā |
kopyanya eva nāśāya mama garbhaḥsamudyataḥ
5,4.16
तदलं परितापेन नुनं तद्भाविनो हि ते ।
अर्भका युवयोर्देषाच्चायुषो यद्वियोजिताः
tadalaṃ paritāpena nunaṃ tadbhāvino hi te |
arbhakā yuvayordeṣāccāyuṣo yadviyojitāḥ
5,4.17
श्रीपराशर उवाच इत्याश्वास्य विमुक्त्वा च कंसस्तौ परिशङ्कितः ।
अन्तर्गृहं द्विजश्रेष्ठ प्रविवेश ततः स्वकम्
śrīparāśara uvāca ityāśvāsya vimuktvā ca kaṃsastau pariśaṅkitaḥ |
antargṛhaṃ dvijaśreṣṭha praviveśa tataḥ svakam
Chapter 5.5
5,5.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे चतुर्थो ऽध्यायः (4) श्रीपराशर उवाच विमुक्तो वसुदेवो ऽपि नन्दस्य शकटं गतः ।
प्रहृष्टं दृष्टवान्नन्दं पुत्रो जातो ममेति वै
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe caturtho 'dhyāyaḥ (4) śrīparāśara uvāca vimukto vasudevo 'pi nandasya śakaṭaṃ gataḥ |
prahṛṣṭaṃ dṛṣṭavānnandaṃ putro jāto mameti vai
5,5.2
वसुदेवोपि तं प्राह दिष्ट्यादिष्ट्येति सादरम् ।
वार्धके ऽपि समुत्पन्नस्तनयो ऽयं तवाधुना
vasudevopi taṃ prāha diṣṭyādiṣṭyeti sādaram |
vārdhake 'pi samutpannastanayo 'yaṃ tavādhunā
5,5.3
दत्तो हि वार्षिकःसर्वो भवद्भिर् नृपतेः करः ।
यदर्थमागतास्तस्मान्नात्र स्थेयं महाधनैः
datto hi vārṣikaḥsarvo bhavadbhir nṛpateḥ karaḥ |
yadarthamāgatāstasmānnātra stheyaṃ mahādhanaiḥ
5,5.4
यदर्थमागताः कार्यं तन्निष्पन्नं किमस्यते ।
भवद्भिर् गम्यतां नन्द तच्छीघ्रं निजगोकुलम्
yadarthamāgatāḥ kāryaṃ tanniṣpannaṃ kimasyate |
bhavadbhir gamyatāṃ nanda tacchīghraṃ nijagokulam
5,5.5
ममापि बालकस्तत्र रोहिणी प्रभवो हि यः ।
स रक्षणीयो भवता यथायं तनयो निजः
mamāpi bālakastatra rohiṇī prabhavo hi yaḥ |
sa rakṣaṇīyo bhavatā yathāyaṃ tanayo nijaḥ
5,5.6
इत्युक्ताः प्रययुर्गोपा नन्दगोपपुरोगमाः ।
शकटारोपितैर् भाडैः करं दत्त्वा महाबलाः
ityuktāḥ prayayurgopā nandagopapurogamāḥ |
śakaṭāropitair bhāḍaiḥ karaṃ dattvā mahābalāḥ
5,5.7
वसतां गोकुले तेषां पूतना बालघातिनी ।
सुप्तं कृष्णमुपादाय रात्रौ तस्मै स्तनं ददौ
vasatāṃ gokule teṣāṃ pūtanā bālaghātinī |
suptaṃ kṛṣṇamupādāya rātrau tasmai stanaṃ dadau
5,5.8
यस्मै यस्मै स्तनं रात्रौ पूतना संप्रयच्छति ।
तस्यतस्य क्षणेनाङ्गं बालकस्योपहन्यते
yasmai yasmai stanaṃ rātrau pūtanā saṃprayacchati |
tasyatasya kṣaṇenāṅgaṃ bālakasyopahanyate
5,5.9
कृष्णस्तु तत्स्तनं गाढं कराभ्यामतिपीडितम् ।
गृहीत्वा प्राणसहितं पपौक्रोधसमन्वितः
kṛṣṇastu tatstanaṃ gāḍhaṃ karābhyāmatipīḍitam |
gṛhītvā prāṇasahitaṃ papaukrodhasamanvitaḥ
5,5.10
सातिमुक्तमहारावा विच्छिन्नस्त्रायुबन्धना ।
पपात पूतना भूमौ म्रियमाणातिभीषणा
sātimuktamahārāvā vicchinnastrāyubandhanā |
papāta pūtanā bhūmau mriyamāṇātibhīṣaṇā
5,5.11
तन्नादश्रुतिसंत्रस्ताः प्रवुद्धास्ते व्रजौकसः ।
ददृशुः पूतनोत्संगे कृष्णं तां च निपातिताम्
tannādaśrutisaṃtrastāḥ pravuddhāste vrajaukasaḥ |
dadṛśuḥ pūtanotsaṃge kṛṣṇaṃ tāṃ ca nipātitām
5,5.12
आदाय कृष्णं संत्रस्ता यशोदापि द्विजोत्तम ।
गोपुच्छभ्रामणेनाथ बालदोषमपाकरोत्
ādāya kṛṣṇaṃ saṃtrastā yaśodāpi dvijottama |
gopucchabhrāmaṇenātha bāladoṣamapākarot
5,5.13
गोकरीषमुपादाय नन्दगोपोपि मस्तके ।
कृष्णस्य प्रददो रक्षां कुर्वश्चैतदुदीरयन्
gokarīṣamupādāya nandagopopi mastake |
kṛṣṇasya pradado rakṣāṃ kurvaścaitadudīrayan
5,5.14
नन्दगोप उवाच रक्षतु त्वामशेषाणां भूतानां प्रभवो हरिः ।
यस्य नाभिसमुद्भूतपङ्कजादभवज्जगत्
nandagopa uvāca rakṣatu tvāmaśeṣāṇāṃ bhūtānāṃ prabhavo hariḥ |
yasya nābhisamudbhūtapaṅkajādabhavajjagat
5,5.15
येन दंष्ट्राग्रविधृता धारयत्यवनिर्जगत् ।
वराहरूपधृग्देवःस त्वां रक्षतु केशवः
yena daṃṣṭrāgravidhṛtā dhārayatyavanirjagat |
varāharūpadhṛgdevaḥsa tvāṃ rakṣatu keśavaḥ
5,5.16
नखाङ्कुरविनिर्भिन्नवैरिवक्षस्थलो विभुः ।
नृसिंहरूपी सर्वत्र रक्षतु त्वां जनार्दनः
nakhāṅkuravinirbhinnavairivakṣasthalo vibhuḥ |
nṛsiṃharūpī sarvatra rakṣatu tvāṃ janārdanaḥ
5,5.17
वामनो रक्षतु सदा भवन्तं यः क्षणादभूत् ।
त्रिविक्रमः क्रमाक्रान्तत्रैलोक्यः स्फुरदायुधः
vāmano rakṣatu sadā bhavantaṃ yaḥ kṣaṇādabhūt |
trivikramaḥ kramākrāntatrailokyaḥ sphuradāyudhaḥ
5,5.18
शिरस्ते पातु गोविन्दः कण्ठं रक्षतु केशवः ।
गुह्यं च जठरं विष्णुर्जघे पादौ जनार्दनः
śiraste pātu govindaḥ kaṇṭhaṃ rakṣatu keśavaḥ |
guhyaṃ ca jaṭharaṃ viṣṇurjaghe pādau janārdanaḥ
5,5.19
मुखं बाहू प्रबाहू च मनः सर्वेद्रियाणि च ।
रक्षत्वव्याहतैश्वर्यस्तव नारायणो ऽव्ययः
mukhaṃ bāhū prabāhū ca manaḥ sarvedriyāṇi ca |
rakṣatvavyāhataiśvaryastava nārāyaṇo 'vyayaḥ
5,5.20
शार्ङ्गचक्रगदापाणेः शङ्खनादहताः क्षयम् ।
गच्छन्तु प्रेतकूष्माण्डराक्षसा ये तवाहिताः
śārṅgacakragadāpāṇeḥ śaṅkhanādahatāḥ kṣayam |
gacchantu pretakūṣmāṇḍarākṣasā ye tavāhitāḥ
5,5.21
त्वां पातु दिक्षु वैकुण्ठो विदिक्षु मधुसूदनः ।
हृषीकेशोंऽबरे भूमौ रक्षतु त्वां महीधरः
tvāṃ pātu dikṣu vaikuṇṭho vidikṣu madhusūdanaḥ |
hṛṣīkeśoṃ'bare bhūmau rakṣatu tvāṃ mahīdharaḥ
5,5.22
श्रीपराशर उवाच एवं कृतस्वस्त्ययनो नन्दगोपेन बालकः ।
शायितः शकटस्याधो बालपर्यङ्किकातले
śrīparāśara uvāca evaṃ kṛtasvastyayano nandagopena bālakaḥ |
śāyitaḥ śakaṭasyādho bālaparyaṅkikātale
5,5.23
ते च गोपा महद्दृष्ट्वा पूतनायाः कलेवरम् ।
मृतायाः परमं त्रासं विस्मयं च तदा ययुः
te ca gopā mahaddṛṣṭvā pūtanāyāḥ kalevaram |
mṛtāyāḥ paramaṃ trāsaṃ vismayaṃ ca tadā yayuḥ
Chapter 5.6
5,6.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे पञ्चमो ऽध्यायः (5) श्रीपराशर उवाच कदाचिच्छकटस्याधः शयानो मधुसूदनः ।
चिक्षेप चरणावूर्ध्वं स्तन्यार्थी प्ररुरोद ह
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe pañcamo 'dhyāyaḥ (5) śrīparāśara uvāca kadācicchakaṭasyādhaḥ śayāno madhusūdanaḥ |
cikṣepa caraṇāvūrdhvaṃ stanyārthī praruroda ha
5,6.2
तस्य पादप्रहारेण शकटं परिवर्तितम् ।
विध्वस्तकुंभभाण्डं तद्विपरीतं पपात वै
tasya pādaprahāreṇa śakaṭaṃ parivartitam |
vidhvastakuṃbhabhāṇḍaṃ tadviparītaṃ papāta vai
5,6.3
ततो हाहाकृतः सर्वो गोपरोपीजनो द्विज ।
आजगामाथ ददृशे बालमुतानशायिनम्
tato hāhākṛtaḥ sarvo goparopījano dvija |
ājagāmātha dadṛśe bālamutānaśāyinam
5,6.4
गोपाः केनेति केनेदं शकटं परिवर्तितम् ।
तत्रैव बालकाः प्रोचुर्बालेनानेन पातितम्
gopāḥ keneti kenedaṃ śakaṭaṃ parivartitam |
tatraiva bālakāḥ procurbālenānena pātitam
5,6.5
रुदता दृष्टमस्माभिः पादविक्षेपपातितम् ।
शकटं परिवृत्तं वै नैतदन्यस्य चेष्टितम्
rudatā dṛṣṭamasmābhiḥ pādavikṣepapātitam |
śakaṭaṃ parivṛttaṃ vai naitadanyasya ceṣṭitam
5,6.6
ततः पुनरतीवासन्गोपा विस्मयचेतसः ।
नन्दगोपोपि जग्राह बालमत्यन्तविस्मितः
tataḥ punaratīvāsangopā vismayacetasaḥ |
nandagopopi jagrāha bālamatyantavismitaḥ
5,6.7
यशोदा शकटारूढभग्नभाण्डकपालिका ।
शकटं चार्चयामास दधिपुष्पफलाक्षतैः
yaśodā śakaṭārūḍhabhagnabhāṇḍakapālikā |
śakaṭaṃ cārcayāmāsa dadhipuṣpaphalākṣataiḥ
5,6.8
गर्गश् च गोकुले तत्र वसुदेवप्रचोदितः ।
प्रच्छन्न एव गोपानां संस्कारान करोत्तयोः
gargaś ca gokule tatra vasudevapracoditaḥ |
pracchanna eva gopānāṃ saṃskārāna karottayoḥ
5,6.9
ज्येष्ठं च राममित्याह कृष्णं चैव तथावरम् ।
गर्गो मतिमतां श्रेष्ठो नाम कुर्वन्महामतिः
jyeṣṭhaṃ ca rāmamityāha kṛṣṇaṃ caiva tathāvaram |
gargo matimatāṃ śreṣṭho nāma kurvanmahāmatiḥ
5,6.10
स्वल्पेनैव तु कालेन रङ्गिणौ तौ तदा व्रहे ।
घृष्टजानुकरौ विप्र बभूवतुरुभावपि
svalpenaiva tu kālena raṅgiṇau tau tadā vrahe |
ghṛṣṭajānukarau vipra babhūvaturubhāvapi
5,6.11
करीषभस्मदिग्धाङ्गौ भ्रममाणावितस्ततः ।
न निवारयितुं सेहे यशोदा तौ न रोहिणी
karīṣabhasmadigdhāṅgau bhramamāṇāvitastataḥ |
na nivārayituṃ sehe yaśodā tau na rohiṇī
5,6.12
गोवाटमध्ये क्रीडन्तौ वत्सवाटं गतौ पुनः ।
तदहर्जातगोवत्सपुच्छाकर्षणतत्परौ
govāṭamadhye krīḍantau vatsavāṭaṃ gatau punaḥ |
tadaharjātagovatsapucchākarṣaṇatatparau
5,6.13
यदा यशोदा तौ बालावेकस्थानचरावुभौ ।
शशाक नो वारयितुं क्रीडन्तावतिचञ्चलौ
yadā yaśodā tau bālāvekasthānacarāvubhau |
śaśāka no vārayituṃ krīḍantāvaticañcalau
5,6.14
दाम्ना मध्ये ततो बद्धा बबन्ध तमुलूखले ।
कृष्णमक्लिष्टकर्माणमाह चेदममर्षिता
dāmnā madhye tato baddhā babandha tamulūkhale |
kṛṣṇamakliṣṭakarmāṇamāha cedamamarṣitā
5,6.15
यदि शक्नोषि गच्छ त्वमतिचञ्चलचेष्टित ।
इत्युक्त्वाथ निजं कर्म सा चकार कुटुंबिनी
yadi śaknoṣi gaccha tvamaticañcalaceṣṭita |
ityuktvātha nijaṃ karma sā cakāra kuṭuṃbinī
5,6.16
व्याग्रायामथ तस्यां स कर्षमाम उलूखलम् ।
यमलार्जुनमध्येन जगाम कमलेक्षणः
vyāgrāyāmatha tasyāṃ sa karṣamāma ulūkhalam |
yamalārjunamadhyena jagāma kamalekṣaṇaḥ
5,6.17
कर्षता वृक्षयोर्मध्ये तिर्यग्गतमुलूखलम् ।
भग्नावुत्तुङ्गशाखाग्रौ तेन तौ यमलार्जुनौ
karṣatā vṛkṣayormadhye tiryaggatamulūkhalam |
bhagnāvuttuṅgaśākhāgrau tena tau yamalārjunau
5,6.18
ततः कटकटशब्दसमाकर्मनतत्परः ।
आजगाम व्रजजनो ददर्श च महाद्रुमौ
tataḥ kaṭakaṭaśabdasamākarmanatatparaḥ |
ājagāma vrajajano dadarśa ca mahādrumau
5,6.19
नवोद्गताल्पदन्तांशुसितहासं च बालकम् ।
तयोर्मध्यगतं दाम्ना बद्धं गाढं तथोदरे
navodgatālpadantāṃśusitahāsaṃ ca bālakam |
tayormadhyagataṃ dāmnā baddhaṃ gāḍhaṃ tathodare
5,6.20
ततश् च तामोदरतां स ययौ दामबन्धनात्
tataś ca tāmodaratāṃ sa yayau dāmabandhanāt
5,6.21
गोपवृद्धास्ततः सर्वे नन्दगोपपुरोगमाः ।
मन्त्रयामासुरुद्विग्ना महोत्पातातिभीरवः
gopavṛddhāstataḥ sarve nandagopapurogamāḥ |
mantrayāmāsurudvignā mahotpātātibhīravaḥ
5,6.22
स्थानेनेह न नः कार्यं व्रजामोन्यन्महावनम् ।
उत्पाता बहवो ह्यत्र दृश्यन्ते नाशहेतवः
sthāneneha na naḥ kāryaṃ vrajāmonyanmahāvanam |
utpātā bahavo hyatra dṛśyante nāśahetavaḥ
5,6.23
पूतनाया विनाशश् च शकटस्य विपर्ययः ।
विना वातादिदोषेण द्रुमयोः पतनन्तथा
pūtanāyā vināśaś ca śakaṭasya viparyayaḥ |
vinā vātādidoṣeṇa drumayoḥ patanantathā
5,6.24
वृन्दावनमितःस्थानात्तस्माद्गच्छाम मा चिरम् ।
यावद्भौममहोत्पातदोषो नाभिभवेव्द्रजम्
vṛndāvanamitaḥsthānāttasmādgacchāma mā ciram |
yāvadbhaumamahotpātadoṣo nābhibhavevdrajam
5,6.25
इति कृत्वा मतिं सर्वे गमने ते व्रजौकसः ।
ऊचुः स्वं स्वं कुलं शीघ्रं गम्यतां मा विलंबथ
iti kṛtvā matiṃ sarve gamane te vrajaukasaḥ |
ūcuḥ svaṃ svaṃ kulaṃ śīghraṃ gamyatāṃ mā vilaṃbatha
5,6.26
ततः क्षणेन प्रययुः शकटैर् गोधनैस् तथा ।
यूथशो वत्सपालाश् च कालयन्तो व्रजौकसः
tataḥ kṣaṇena prayayuḥ śakaṭair godhanais tathā |
yūthaśo vatsapālāś ca kālayanto vrajaukasaḥ
5,6.27
द्रव्यावयवनिर्धूतं क्षणमात्रेण तत्तथा ।
काकभाससमाकीर्णं व्रजस्थानमभूद्दूज
dravyāvayavanirdhūtaṃ kṣaṇamātreṇa tattathā |
kākabhāsasamākīrṇaṃ vrajasthānamabhūddūja
5,6.28
वृन्दावनं भगवता कृष्णेना क्लिष्टकर्मणा ।
शुभेन मनसा ध्यातं गवं सिद्धिमभीप्सता
vṛndāvanaṃ bhagavatā kṛṣṇenā kliṣṭakarmaṇā |
śubhena manasā dhyātaṃ gavaṃ siddhimabhīpsatā
5,6.29
ततस्तत्रातिरूक्षे ऽपि घर्मकाले द्विजोत्तम ।
प्रावृट्काल इवोद्भूतं नवशष्पं समन्ततः
tatastatrātirūkṣe 'pi gharmakāle dvijottama |
prāvṛṭkāla ivodbhūtaṃ navaśaṣpaṃ samantataḥ
5,6.30
स समावासितः सर्वो व्रजो वृन्दावने ततः ।
शकटावाटपर्यन्तश्चन्द्रार्धाकारसंस्थितः
sa samāvāsitaḥ sarvo vrajo vṛndāvane tataḥ |
śakaṭāvāṭaparyantaścandrārdhākārasaṃsthitaḥ
5,6.31
वत्सपालौ च संवृत्तौ रामदामोदरौ ततः ।
एक स्थनस्थितौ गोष्ठे चेरतुर्बाललीलया
vatsapālau ca saṃvṛttau rāmadāmodarau tataḥ |
eka sthanasthitau goṣṭhe ceraturbālalīlayā
5,6.32
बर्हिपत्रकृतापीडौ वन्यपुष्पावतंसकौ ।
गोपवेणुकृतातोद्यपत्रवाद्यकृतस्वनौ
barhipatrakṛtāpīḍau vanyapuṣpāvataṃsakau |
gopaveṇukṛtātodyapatravādyakṛtasvanau
5,6.33
काकपक्षधरौ बालौ कुमाराविव पावकी ।
हसंतौ च रमन्तौ च चेरतुः स्म महावनम्
kākapakṣadharau bālau kumārāviva pāvakī |
hasaṃtau ca ramantau ca ceratuḥ sma mahāvanam
5,6.34
क्वचिद्वहन्तावन्योन्यं क्रीडमानौ तथा परैः ।
गोपपुत्रैः समं वत्सांश्चारयन्तौ विचेरतुः
kvacidvahantāvanyonyaṃ krīḍamānau tathā paraiḥ |
gopaputraiḥ samaṃ vatsāṃścārayantau viceratuḥ
5,6.35
कालेन गच्छता तौ तु सप्तवर्षौ महाव्रजे ।
सर्वस्य जगतः पालौ वत्सपालौ बभूवतुः
kālena gacchatā tau tu saptavarṣau mahāvraje |
sarvasya jagataḥ pālau vatsapālau babhūvatuḥ
5,6.36
प्रावृट्कालस्ततोतीव मेघौघस्थगितांबरः ।
बभूव वारिधाराभिर् ऐक्यं कुर्वन्दिशामिव
prāvṛṭkālastatotīva meghaughasthagitāṃbaraḥ |
babhūva vāridhārābhir aikyaṃ kurvandiśāmiva
5,6.37
प्ररूढनवशष्पाढ्या शक्रगोपाचिता मही ।
तथा मारकतीवासीत्पद्मरागविभूषिता
prarūḍhanavaśaṣpāḍhyā śakragopācitā mahī |
tathā mārakatīvāsītpadmarāgavibhūṣitā
5,6.38
ऊहुरुन्मार्गवाहीनि निम्नगांभांसि सर्वतः ।
मनांसि दुर्विनीतानां प्राप्य लक्ष्मीं नवामिव
ūhurunmārgavāhīni nimnagāṃbhāṃsi sarvataḥ |
manāṃsi durvinītānāṃ prāpya lakṣmīṃ navāmiva
5,6.39
न रेजेन्तरितश्चन्द्रो निर्मलो मलिनैर् घनैः ।
सद्वादिवादो मूर्खणां प्रगल्भाभिर् इवोक्तिभिः
na rejentaritaścandro nirmalo malinair ghanaiḥ |
sadvādivādo mūrkhaṇāṃ pragalbhābhir ivoktibhiḥ
5,6.40
निर्गुणेनापि चापेन शक्रस्य गगने पदम् ।
अवाप्यताविवेकस्य नृपस्यैव परिग्रहे
nirguṇenāpi cāpena śakrasya gagane padam |
avāpyatāvivekasya nṛpasyaiva parigrahe
5,6.41
मेघपृष्ठे बलाकानां रराज विमला ततिः ।
दुर्वत्ते वृत्तचेष्टेव कुलीनस्यातिशौभना
meghapṛṣṭhe balākānāṃ rarāja vimalā tatiḥ |
durvatte vṛttaceṣṭeva kulīnasyātiśaubhanā
5,6.42
न ब बन्धांबरे स्थैर्यं विद्युदत्यन्तचञ्चला ।
मैत्रीव प्रवरे पुंसि दुर्जनेन प्रयोजिता
na ba bandhāṃbare sthairyaṃ vidyudatyantacañcalā |
maitrīva pravare puṃsi durjanena prayojitā
5,6.43
मार्गा बभूवुर् अस्पष्टास् तृणशष्पचयावृताः ।
अर्थान्तरमनुप्राप्ताः प्रजडानामिवोक्तयः
mārgā babhūvur aspaṣṭās tṛṇaśaṣpacayāvṛtāḥ |
arthāntaramanuprāptāḥ prajaḍānāmivoktayaḥ
5,6.44
उन्मत्तशिखिसारङ्गे तस्मिन्काले महावने ।
कृष्णरामौ मुदायुक्तौ गोपालैश् चेरतुः सह
unmattaśikhisāraṅge tasminkāle mahāvane |
kṛṣṇarāmau mudāyuktau gopālaiś ceratuḥ saha
5,6.45
क्विचिद्गोभिः समं रम्यं गोयतानरतावुभौ ।
चेरतुः क्वचिदत्यर्थं शीतवृक्षतलाश्रितौ
kvicidgobhiḥ samaṃ ramyaṃ goyatānaratāvubhau |
ceratuḥ kvacidatyarthaṃ śītavṛkṣatalāśritau
5,6.46
क्वचित्कदंबस्रक्चित्रौ मयूरस्रग्विराजितौ ।
विलिप्तौ क्वचिदासातां विविधैर् गिरिधातुभिः
kvacitkadaṃbasrakcitrau mayūrasragvirājitau |
viliptau kvacidāsātāṃ vividhair giridhātubhiḥ
5,6.47
पर्णशय्यासु संसुप्तौ क्वचिन्निद्रान्तरैषिणौ ।
क्वचिद्गर्जति जीमूते हाहाकाररवाकुलौ
parṇaśayyāsu saṃsuptau kvacinnidrāntaraiṣiṇau |
kvacidgarjati jīmūte hāhākāraravākulau
5,6.48
गायतामन्य गोपानां प्रशंसापरमौ क्वचित् ।
मयूरकेकानुगतौ गोपवेणुप्रवादकौ
gāyatāmanya gopānāṃ praśaṃsāparamau kvacit |
mayūrakekānugatau gopaveṇupravādakau
5,6.49
इति नानाविधैर् भावैर् उत्तमप्रीतिसंयुतौ ।
क्रीडन्तौ तौ वने तस्मिञ्चेरतुस्तुष्टमानसौ
iti nānāvidhair bhāvair uttamaprītisaṃyutau |
krīḍantau tau vane tasmiñceratustuṣṭamānasau
5,6.50
विकाले च समं गोभिर् गोपवृन्दसमन्वितौ ।
विहृत्याथ यथायोगं व्रजमेत्य महाबलौ
vikāle ca samaṃ gobhir gopavṛndasamanvitau |
vihṛtyātha yathāyogaṃ vrajametya mahābalau
5,6.51
गोपैः समानैः सहितौ क्रीडन्तावमराविव ।
एवं तावूषतुस्तत्र रामकृष्णौ महाद्युती
gopaiḥ samānaiḥ sahitau krīḍantāvamarāviva |
evaṃ tāvūṣatustatra rāmakṛṣṇau mahādyutī
Chapter 5.7
5,7.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे षष्ठोध्यायः (6) श्रीपराशर उवाच एकदा तु विना रामं कृष्णो वृन्दावनं ययौ ।
विचचार वृतो गोपैर् वन्यपुष्पस्रगुज्ज्वलः
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe ṣaṣṭhodhyāyaḥ (6) śrīparāśara uvāca ekadā tu vinā rāmaṃ kṛṣṇo vṛndāvanaṃ yayau |
vicacāra vṛto gopair vanyapuṣpasragujjvalaḥ
5,7.2
स जगामाथ कालिन्दीं लोल कल्लोलशालिनीम् ।
तीरसंलग्नफेनौघैर् हसन्तीम् इव सर्वतः
sa jagāmātha kālindīṃ lola kallolaśālinīm |
tīrasaṃlagnaphenaughair hasantīm iva sarvataḥ
5,7.3
तस्याश्चतिमहाभीमं विषाग्निश्रितवारिणम् ।
ह्रदं कालीयनागस्य ददर्शतिविभीषणम्
tasyāścatimahābhīmaṃ viṣāgniśritavāriṇam |
hradaṃ kālīyanāgasya dadarśativibhīṣaṇam
5,7.4
विषाग्निना प्रसरता दग्धतीरंमहीरुहम् ।
वाताहतांबुविक्षेपस्पर्शदग्धविहङ्गमम्
viṣāgninā prasaratā dagdhatīraṃmahīruham |
vātāhatāṃbuvikṣepasparśadagdhavihaṅgamam
5,7.5
तमतीव महा रौद्रं मृत्युवक्रमिवापरम् ।
विलोक्य चिन्तयामास भगवान्मधुसूदनः
tamatīva mahā raudraṃ mṛtyuvakramivāparam |
vilokya cintayāmāsa bhagavānmadhusūdanaḥ
5,7.6
अस्मिन्वसति दुष्टात्मा कालीयो ऽसौ विषायुधः ।
यो मया निर्जितस्त्यक्त्वा दुष्टो गच्छेत्पयोनिधिम्
asminvasati duṣṭātmā kālīyo 'sau viṣāyudhaḥ |
yo mayā nirjitastyaktvā duṣṭo gacchetpayonidhim
5,7.7
तेनेयं दूषिता सर्वा यमुना सागरङ्गमा ।
न नरैगोधनैश् चापि तृषार्तैर् उपभुज्यते
teneyaṃ dūṣitā sarvā yamunā sāgaraṅgamā |
na naraigodhanaiś cāpi tṛṣārtair upabhujyate
5,7.8
तदस्य नागराजस्य कर्तव्यो निग्रहो मया ।
निस्त्रासास्तु सुखं येन चरेयुर्व्रजवासिनः
tadasya nāgarājasya kartavyo nigraho mayā |
nistrāsāstu sukhaṃ yena careyurvrajavāsinaḥ
5,7.9
एतदर्थं तु लोकेस्मिन्नवतारः कृतो मया ।
यदेषामुत्पथस्थानां कार्या शान्तिर्दुरात्मनाम्
etadarthaṃ tu lokesminnavatāraḥ kṛto mayā |
yadeṣāmutpathasthānāṃ kāryā śāntirdurātmanām
5,7.10
तदेतं नातिदूरस्थं कदंबमुरुशाखिनम् ।
अदिरुद्य पतिष्यामि ह्रदे ऽस्मिन्ननिलाशिनः
tadetaṃ nātidūrasthaṃ kadaṃbamuruśākhinam |
adirudya patiṣyāmi hrade 'sminnanilāśinaḥ
5,7.11
श्रीपराशर उवाच इत्थं विचिन्त्य बद्धा च गाढं परिकरं ततः ।
निपपात ह्रदे तत्र नागराजस्य वेगतः
śrīparāśara uvāca itthaṃ vicintya baddhā ca gāḍhaṃ parikaraṃ tataḥ |
nipapāta hrade tatra nāgarājasya vegataḥ
5,7.12
तेनातिपतता तत्र क्षोभितःस महाह्रदः ।
अत्यर्थं दूरजातांस्तु समसिंचन्महीरुहान्
tenātipatatā tatra kṣobhitaḥsa mahāhradaḥ |
atyarthaṃ dūrajātāṃstu samasiṃcanmahīruhān
5,7.13
ते हि दुष्टविषज्वालातप्तांबुपवनोक्षिताः ।
जज्वलुः पादापाःसद्यो ज्वालाव्याप्तदिगन्तराः
te hi duṣṭaviṣajvālātaptāṃbupavanokṣitāḥ |
jajvaluḥ pādāpāḥsadyo jvālāvyāptadigantarāḥ
5,7.14
आस्फोटयामास तदा कृष्णो नागह्रने भुजम् ।
तच्छब्दश्रवणाच्चाशु नागराजो ऽभ्युपागमत्
āsphoṭayāmāsa tadā kṛṣṇo nāgahrane bhujam |
tacchabdaśravaṇāccāśu nāgarājo 'bhyupāgamat
5,7.15
आताम्रनयनः कोपाद्विषज्वालाकुलैर् मुखैः ।
वृतो महाविषैश् चान्यैर् उरगैर् अनिलाशनैः
ātāmranayanaḥ kopādviṣajvālākulair mukhaiḥ |
vṛto mahāviṣaiś cānyair uragair anilāśanaiḥ
5,7.16
नागपत्न्यश् च शतशो हारिहारोपशोभिताः ।
प्रकंपिततनुक्षेपचलत्कुन्तसकान्तयः
nāgapatnyaś ca śataśo hārihāropaśobhitāḥ |
prakaṃpitatanukṣepacalatkuntasakāntayaḥ
5,7.17
ततः प्रवेष्टितःसर्पैः स कृष्णे भोगबन्धनैः ।
ददंशुस्ते ऽपि तं कृष्णं विषज्वालाकुलैर् मुखैः
tataḥ praveṣṭitaḥsarpaiḥ sa kṛṣṇe bhogabandhanaiḥ |
dadaṃśuste 'pi taṃ kṛṣṇaṃ viṣajvālākulair mukhaiḥ
5,7.18
तं तत्र पतितं दृष्ट्वा सर्पभोगौर्निपीडितम् ।
गोपा व्रजमुपागम्य चुक्रुशुः शोकलालसाः
taṃ tatra patitaṃ dṛṣṭvā sarpabhogaurnipīḍitam |
gopā vrajamupāgamya cukruśuḥ śokalālasāḥ
5,7.19
गोपा ऊचुः एष मोहं गतः कृष्णो मग्नौ वै कालियह्रदे ।
भक्ष्यते नागराजेन तमागच्छत पश्यत
gopā ūcuḥ eṣa mohaṃ gataḥ kṛṣṇo magnau vai kāliyahrade |
bhakṣyate nāgarājena tamāgacchata paśyata
5,7.20
तच्छुत्वा तत्र ते गोपा वज्रपा तोपमं वचः ।
गोप्यश् च त्वरीता जग्मुर्यशोदाप्रमुखा ह्रदम्
tacchutvā tatra te gopā vajrapā topamaṃ vacaḥ |
gopyaś ca tvarītā jagmuryaśodāpramukhā hradam
5,7.21
हाहा क्वासाविति जनो गोपीनामतिविह्वलः ।
यशोदया समं भ्रान्तो द्रुतप्रस्खलितं ययौ
hāhā kvāsāviti jano gopīnāmativihvalaḥ |
yaśodayā samaṃ bhrānto drutapraskhalitaṃ yayau
5,7.22
नन्दगोपश् च गोपाश् च रामश्चाद्भुतविक्रमः ।
त्वरितं यमुनां जग्मुः कृष्णदर्शनलालासाः
nandagopaś ca gopāś ca rāmaścādbhutavikramaḥ |
tvaritaṃ yamunāṃ jagmuḥ kṛṣṇadarśanalālāsāḥ
5,7.23
ददृशुश्चापि ते तत्र सर्पराजवशङ्गतम् ।
निष्प्रयत्नीकृतं कृष्णं सर्पभोगविवेष्टितम्
dadṛśuścāpi te tatra sarparājavaśaṅgatam |
niṣprayatnīkṛtaṃ kṛṣṇaṃ sarpabhogaviveṣṭitam
5,7.24
नन्दगोपोपि निश्चेष्टो न्यस्य पुत्रमुखे दृशम् ।
यशोदा च महाभागा बभूव मुनिसत्तम
nandagopopi niśceṣṭo nyasya putramukhe dṛśam |
yaśodā ca mahābhāgā babhūva munisattama
5,7.25
गोप्यस् त्वन्या रुदन्त्यश् च ददृशुः शोककातराः ।
प्रोचुश् च केशवं प्रीत्या भयकातर्यगद्गदम्
gopyas tvanyā rudantyaś ca dadṛśuḥ śokakātarāḥ |
procuś ca keśavaṃ prītyā bhayakātaryagadgadam
5,7.26
गोप्य ऊचुः सर्वा यशोदया सार्ध विशामोत्र महाह्रदम् ।
सर्पराजस्य नो गन्तुमस्माभिर् युज्यते व्रजम्
gopya ūcuḥ sarvā yaśodayā sārdha viśāmotra mahāhradam |
sarparājasya no gantumasmābhir yujyate vrajam
5,7.27
दिवसः सो विना सूर्यं विना चन्द्रेण का निशा ।
विना वृषेण का गावो विना कृष्णेन को व्रजः
divasaḥ so vinā sūryaṃ vinā candreṇa kā niśā |
vinā vṛṣeṇa kā gāvo vinā kṛṣṇena ko vrajaḥ
5,7.28
विनाकृता न यास्यामः कृष्णेनानेन गोकुलम् ।
अरम्यं नातिसेव्यं च वारिहीनं यथा सरः
vinākṛtā na yāsyāmaḥ kṛṣṇenānena gokulam |
aramyaṃ nātisevyaṃ ca vārihīnaṃ yathā saraḥ
5,7.29
यत्र नेन्दीवरश्यामकायकान्तिरयं हरिः ।
तेनापि पातुर्वासेन रतिरस्तीति विस्मयः
yatra nendīvaraśyāmakāyakāntirayaṃ hariḥ |
tenāpi pāturvāsena ratirastīti vismayaḥ
5,7.30
उत्फुल्लपङ्कजदलस्पष्टकान्तिविलोचनम् ।
अपश्यन्तो हरिं दीनाः कथं गोष्ठे भविष्यथ
utphullapaṅkajadalaspaṣṭakāntivilocanam |
apaśyanto hariṃ dīnāḥ kathaṃ goṣṭhe bhaviṣyatha
5,7.31
अत्यन्त मधुरालापहृताशेषमनोरथम् ।
न विना पुण्डरीकाक्षं यास्यामो नन्दगोकुलम्
atyanta madhurālāpahṛtāśeṣamanoratham |
na vinā puṇḍarīkākṣaṃ yāsyāmo nandagokulam
5,7.32
भोगेनाविष्टितस्यापि सर्पराजस्य पश्यत ।
स्मितशोभिमुखं गोप्यः कृष्णस्यास्मद्विलोकने
bhogenāviṣṭitasyāpi sarparājasya paśyata |
smitaśobhimukhaṃ gopyaḥ kṛṣṇasyāsmadvilokane
5,7.33
श्रीपराशर उवाच इति गोपीवचः श्रुत्वा रौहिणेयो महाबलः ।
गोपांश् च त्रासविधुरान्वि लोक्य स्तिमितेक्षणान्
śrīparāśara uvāca iti gopīvacaḥ śrutvā rauhiṇeyo mahābalaḥ |
gopāṃś ca trāsavidhurānvi lokya stimitekṣaṇān
5,7.34
नन्दं च दीनमत्यर्थं न्यस्तदृष्टिं सुतानने ।
मूर्छाकुलां यशोदं च कृष्णमाहात्मसंज्ञया
nandaṃ ca dīnamatyarthaṃ nyastadṛṣṭiṃ sutānane |
mūrchākulāṃ yaśodaṃ ca kṛṣṇamāhātmasaṃjñayā
5,7.35
किमिदं देवदेवेश भावो ऽयं मानुषस्त्वया ।
व्यज्यतेत्यन्तमात्मानं किमनन्तं न वोत्सि यत्
kimidaṃ devadeveśa bhāvo 'yaṃ mānuṣastvayā |
vyajyatetyantamātmānaṃ kimanantaṃ na votsi yat
5,7.36
त्वमेव जगतो नाभिर् अराणामिव संश्रयः ।
कर्तापहर्ता पाता च त्रौलोक्यं त्वं त्रयीमयः
tvameva jagato nābhir arāṇāmiva saṃśrayaḥ |
kartāpahartā pātā ca traulokyaṃ tvaṃ trayīmayaḥ
5,7.37
सेन्द्रै रुद्राग्निवसुभिर् आदित्यैर् मरुदश्विभिः ।
चिन्त्यसे त्वमचिन्त्यात्मन् समस्तैश् चैव योगिभिः
sendrai rudrāgnivasubhir ādityair marudaśvibhiḥ |
cintyase tvamacintyātman samastaiś caiva yogibhiḥ
5,7.38
जगत्यर्थं जगन्नाथ भारावतरणेच्छया ।
अवतीर्णो ऽसि मर्त्येषु तवांशश्चाहमग्रजः
jagatyarthaṃ jagannātha bhārāvataraṇecchayā |
avatīrṇo 'si martyeṣu tavāṃśaścāhamagrajaḥ
5,7.39
मनुष्यलीलां भगवन् भजता भवता सुराः ।
विडम्बयन्तस्त्वल्लीलां सर्व एव सहा सते
manuṣyalīlāṃ bhagavan bhajatā bhavatā surāḥ |
viḍambayantastvallīlāṃ sarva eva sahā sate
5,7.40
अवतार्य भवान्पूर्वं गोकुले तु सुराङ्गनाः ।
क्रीडार्थमात्मनः पश्चादवर्तीर्णो ऽसि शाश्वत
avatārya bhavānpūrvaṃ gokule tu surāṅganāḥ |
krīḍārthamātmanaḥ paścādavartīrṇo 'si śāśvata
5,7.41
अत्रावतीर्णयोः कृष्ण गोपा एव हि बान्धवाः ।
गोप्यश् च सीदतः कस्मादेतान्बन्धूनुपेक्षसे
atrāvatīrṇayoḥ kṛṣṇa gopā eva hi bāndhavāḥ |
gopyaś ca sīdataḥ kasmādetānbandhūnupekṣase
5,7.42
दर्शितो मानुषो भावो दर्शितं बालचापलम् ।
तदयं दम्यतां कृष्ण दुष्टत्मा दशनायुधः
darśito mānuṣo bhāvo darśitaṃ bālacāpalam |
tadayaṃ damyatāṃ kṛṣṇa duṣṭatmā daśanāyudhaḥ
5,7.43
श्रीपराशर उवाच इति संस्मारितः कृष्णः स्मितभिन्नोष्ठसंपुटः ।
आस्फोट्य मोचयामास स्वदेहं भोगिबन्धनात्
śrīparāśara uvāca iti saṃsmāritaḥ kṛṣṇaḥ smitabhinnoṣṭhasaṃpuṭaḥ |
āsphoṭya mocayāmāsa svadehaṃ bhogibandhanāt
5,7.44
आनम्य चापि हस्ताभ्यामुभाभ्यां मध्यमं शिरः ।
आरुह्याभुग्नशिरसः प्रणनर्तोरुविक्रमः
ānamya cāpi hastābhyāmubhābhyāṃ madhyamaṃ śiraḥ |
āruhyābhugnaśirasaḥ praṇanartoruvikramaḥ
5,7.45
प्राणाः फणे ऽभवंश्चास्य कृष्णस्याङ्घ्रिनिकुट्टनैः ।
यत्रोन्नतिं च कुरुते ननामास्य ततः शिरः
prāṇāḥ phaṇe 'bhavaṃścāsya kṛṣṇasyāṅghrinikuṭṭanaiḥ |
yatronnatiṃ ca kurute nanāmāsya tataḥ śiraḥ
5,7.46
मूर्छामुपाययौ भ्रान्त्या नागः कृष्णस्य रेचकैः ।
दण्डपातनिपातेन ववाम रुधिरं बहु
mūrchāmupāyayau bhrāntyā nāgaḥ kṛṣṇasya recakaiḥ |
daṇḍapātanipātena vavāma rudhiraṃ bahu
5,7.47
तं विभिग्रशिरोग्रीवमास्येभ्यस्मुतशोणितम् ।
विलोक्य करुणं जग्मुस्तत्पत्न्यो मधुसूदनम्
taṃ vibhigraśirogrīvamāsyebhyasmutaśoṇitam |
vilokya karuṇaṃ jagmustatpatnyo madhusūdanam
5,7.48
नागपत्न्य ऊचुः ज्ञातो ऽसि देवदेवेश सर्वज्ञस्त्वमनुत्तमः ।
परं ज्योतिरचिन्त्यं यत्तदंशः परमेश्वरः
nāgapatnya ūcuḥ jñāto 'si devadeveśa sarvajñastvamanuttamaḥ |
paraṃ jyotiracintyaṃ yattadaṃśaḥ parameśvaraḥ
5,7.49
न समर्थाः सुराःस्तोतुं यमनन्यभवं विभुम् ।
स्वरूपवर्णनं तस्य कथं योषित्करिष्यति
na samarthāḥ surāḥstotuṃ yamananyabhavaṃ vibhum |
svarūpavarṇanaṃ tasya kathaṃ yoṣitkariṣyati
5,7.50
यस्याखिलमहीर्व्योमजलाग्निपवनात्मकम् ।
ब्रह्माण्डमल्पकाल्पांशः स्तोष्यामस्तं कथं वयम्
yasyākhilamahīrvyomajalāgnipavanātmakam |
brahmāṇḍamalpakālpāṃśaḥ stoṣyāmastaṃ kathaṃ vayam
5,7.51
यमतो न विदुर्नित्यं यत्स्वरूपं हि योगिनः ।
परमार्थमणोरल्पं स्थूलात्स्थूलं नताः स्म तम्
yamato na vidurnityaṃ yatsvarūpaṃ hi yoginaḥ |
paramārthamaṇoralpaṃ sthūlātsthūlaṃ natāḥ sma tam
5,7.52
न यस्य जन्मने धाता यस्य चान्ताय नान्तकः ।
स्थितिकर्ता न चान्योस्ति यस्य तस्मै नमःसदा
na yasya janmane dhātā yasya cāntāya nāntakaḥ |
sthitikartā na cānyosti yasya tasmai namaḥsadā
5,7.53
कोपः स्वल्पो ऽपि ते नास्ति स्थितिपालनमेव ते ।
कारणं कालिय स्यास्य दमने श्रुयतां वचः
kopaḥ svalpo 'pi te nāsti sthitipālanameva te |
kāraṇaṃ kāliya syāsya damane śruyatāṃ vacaḥ
5,7.54
स्त्रियोनुकंप्याःसाधूनां मूढा दीनाश् च जन्तवः ।
यतस्ततोस्य दीनस्य क्षम्यतां क्षमतांवर
striyonukaṃpyāḥsādhūnāṃ mūḍhā dīnāś ca jantavaḥ |
yatastatosya dīnasya kṣamyatāṃ kṣamatāṃvara
5,7.55
समस्त जगदावारो भवानल्पबलः फणी ।
त्वत्पादपीडितो जह्यान्मुहूर्तार्धन जीवितम्
samasta jagadāvāro bhavānalpabalaḥ phaṇī |
tvatpādapīḍito jahyānmuhūrtārdhana jīvitam
5,7.56
क्व पन्नगोऽ ल्पवीर्यो ऽयं क्व भवान्भुवनाश्रयः ।
प्रीतिद्वेषौ समोत्कृष्टगोचरौ भवतो ऽव्यय
kva pannago' lpavīryo 'yaṃ kva bhavānbhuvanāśrayaḥ |
prītidveṣau samotkṛṣṭagocarau bhavato 'vyaya
5,7.57
ततः कुरु जगत्स्वामिन्प्रसादमवसीदतः ।
प्राणांस्त्यजति नागो ऽयं भर्तृभिक्षा प्रदीयताम्
tataḥ kuru jagatsvāminprasādamavasīdataḥ |
prāṇāṃstyajati nāgo 'yaṃ bhartṛbhikṣā pradīyatām
5,7.58
भुवनेश जगन्नाथ महापुरुषपूर्वज ।
प्राणांस्त्यजति नागो ऽयं भर्तृभिक्षां प्रयच्छ नः
bhuvaneśa jagannātha mahāpuruṣapūrvaja |
prāṇāṃstyajati nāgo 'yaṃ bhartṛbhikṣāṃ prayaccha naḥ
5,7.59
वेदान्तवेद्य देवेश दुष्टदैत्यनिबर्हम ।
प्राणांस्त्यजति नागो ऽयं भर्तभिक्षा प्रदीयताम्
vedāntavedya deveśa duṣṭadaityanibarhama |
prāṇāṃstyajati nāgo 'yaṃ bhartabhikṣā pradīyatām
5,7.60
श्रीपराशर उवाच इत्युक्ते ताभिर् आश्वस्य क्लान्तदेहोपि पन्नगः ।
प्रसीद देवदेवेति प्राह वाक्यं शनैः शनैः
śrīparāśara uvāca ityukte tābhir āśvasya klāntadehopi pannagaḥ |
prasīda devadeveti prāha vākyaṃ śanaiḥ śanaiḥ
5,7.61
कालिय उवाच तवाष्टगुणमैश्वर्यं नाथ स्वाभाविकं परम् ।
निरस्तातिशयं यस्य तस्य स्तोष्यामि कित्र्वहम्
kāliya uvāca tavāṣṭaguṇamaiśvaryaṃ nātha svābhāvikaṃ param |
nirastātiśayaṃ yasya tasya stoṣyāmi kitrvaham
5,7.62
त्वं परस्त्वं परस्याद्यः परं त्वत्तः परात्मक ।
परस्मात्परमो यस् त्वं तस्य स्तोष्यामि किन्न्व् अहम्
tvaṃ parastvaṃ parasyādyaḥ paraṃ tvattaḥ parātmaka |
parasmātparamo yas tvaṃ tasya stoṣyāmi kinnv aham
5,7.63
यस्माद्बह्माच रुद्रश् च चन्द्रेद्रमरुदश्विनः ।
वसवश् च सहादित्यैस् तस्य स्तोष्यामि कित्र्वहम्
yasmādbahmāca rudraś ca candredramarudaśvinaḥ |
vasavaś ca sahādityais tasya stoṣyāmi kitrvaham
5,7.64
एकावयवसूक्ष्मांशो यस्यैतदखिलं जगत् ।
कल्पनावयवस्यांशस्तस्य स्तोष्यामि कित्र्वहम्
ekāvayavasūkṣmāṃśo yasyaitadakhilaṃ jagat |
kalpanāvayavasyāṃśastasya stoṣyāmi kitrvaham
5,7.65
सदसद्रूपिणो यस्य ब्रह्माद्यास् त्रिदशेश्वराः ।
परमार्थं न जानन्ति तस्य स्तोष्यामि कित्र्वहम्
sadasadrūpiṇo yasya brahmādyās tridaśeśvarāḥ |
paramārthaṃ na jānanti tasya stoṣyāmi kitrvaham
5,7.66
ब्रह्माद्यौरर्चिते यस्तु गन्धपुष्पानुलेपनैः ।
नन्दनादिसमुद्भूतैः सोर्च्यते वा कथं मया
brahmādyaurarcite yastu gandhapuṣpānulepanaiḥ |
nandanādisamudbhūtaiḥ sorcyate vā kathaṃ mayā
5,7.67
यस्यावताररूपाणि देवराजःसदार्चति ।
न वेत्ति परमं रूपं सोरऽच्यते वा कथं मया
yasyāvatārarūpāṇi devarājaḥsadārcati |
na vetti paramaṃ rūpaṃ sor'cyate vā kathaṃ mayā
5,7.68
विषयेभ्यः समावृत्त्य सर्वाक्षाणि च योगिनः ।
यमर्चयन्ति ध्यानेन सोरऽच्यते वा कथं मया
viṣayebhyaḥ samāvṛttya sarvākṣāṇi ca yoginaḥ |
yamarcayanti dhyānena sor'cyate vā kathaṃ mayā
5,7.69
हृदि संकल्प्य यद्रूपं ध्यानेनार्चन्ति योगिनः ।
भावपुष्पादिना नाथः सोर्च्यते वा कथं मया
hṛdi saṃkalpya yadrūpaṃ dhyānenārcanti yoginaḥ |
bhāvapuṣpādinā nāthaḥ sorcyate vā kathaṃ mayā
5,7.70
सो ऽहं ते देवदेवेश नार्चनादौ स्तुतौ न च ।
सामर्थ्यवान् कृपामात्रमनोवृत्तिः प्रसीद मे
so 'haṃ te devadeveśa nārcanādau stutau na ca |
sāmarthyavān kṛpāmātramanovṛttiḥ prasīda me
5,7.71
सर्पजातिरियं क्रुरा यस्यां जातोस्मि केशव ।
तत्स्वभावो ऽयमत्रास्ति नापराधो ममाच्युत
sarpajātiriyaṃ krurā yasyāṃ jātosmi keśava |
tatsvabhāvo 'yamatrāsti nāparādho mamācyuta
5,7.72
सृज्यते भवता सर्वं तथा संह्रीयते जगत् ।
जातिरूपस्वभावाश् च सृज्यन्ते सृ-जता त्वया
sṛjyate bhavatā sarvaṃ tathā saṃhrīyate jagat |
jātirūpasvabhāvāś ca sṛjyante sṛ-jatā tvayā
5,7.73
यथाहं भवता सृष्टो जात्या रूपेण चेश्वर ।
स्वभावेन च साधुत्वं तथेदं चेष्टितं मया
yathāhaṃ bhavatā sṛṣṭo jātyā rūpeṇa ceśvara |
svabhāvena ca sādhutvaṃ tathedaṃ ceṣṭitaṃ mayā
5,7.74
यद्यन्यथा प्रवर्तेयं देवदेव ततो मयि ।
न्यायो दण्डनिपातो वै तवैववचनं यथा
yadyanyathā pravarteyaṃ devadeva tato mayi |
nyāyo daṇḍanipāto vai tavaivavacanaṃ yathā
5,7.75
तथाप्यज्ञे जगत्स्वामिन्दण्डं पातितवान्मयि ।
स श्लाघ्यो ऽयं परो दण्डस् त्वत्तो मे नान्यतो वरः
tathāpyajñe jagatsvāmindaṇḍaṃ pātitavānmayi |
sa ślāghyo 'yaṃ paro daṇḍas tvatto me nānyato varaḥ
5,7.76
हतवीर्यो हतविषो दमितो ऽहं त्वयाच्युत ।
जीवितं दीयतामेकमाज्ञापय करोमि किम्
hatavīryo hataviṣo damito 'haṃ tvayācyuta |
jīvitaṃ dīyatāmekamājñāpaya karomi kim
5,7.77
श्रीभगवानुवाच नात्र स्थेयन्त्वया सर्प कदाचिद्यमुनाजले ।
सपुत्रपरिवारस्त्वं समुद्रसलिलं व्रज
śrībhagavānuvāca nātra stheyantvayā sarpa kadācidyamunājale |
saputraparivārastvaṃ samudrasalilaṃ vraja
5,7.78
मत्पदानि च ते सर्प दृष्ट्वा मूर्धनि सागरे ।
गरुडः पन्नगरिपुस्त्वयि न प्रहरिष्यति
matpadāni ca te sarpa dṛṣṭvā mūrdhani sāgare |
garuḍaḥ pannagaripustvayi na prahariṣyati
5,7.79
श्रीपराशर उवाच इत्युक्त्वा सर्पराजं तं मुमोच भगवान्हरिः ।
प्रणम्य सो ऽपि कृष्णाय जगाम पयसां निधिम्
śrīparāśara uvāca ityuktvā sarparājaṃ taṃ mumoca bhagavānhariḥ |
praṇamya so 'pi kṛṣṇāya jagāma payasāṃ nidhim
5,7.80
पश्यतां सर्वभूतानां सभृत्यसुतबान्धवः ।
समस्तभार्यासहितः परित्यज्य स्वकं ह्रदम्
paśyatāṃ sarvabhūtānāṃ sabhṛtyasutabāndhavaḥ |
samastabhāryāsahitaḥ parityajya svakaṃ hradam
5,7.81
गते सर्पे परिष्वज्य मृतं पुनरिवागतम् ।
गोपा मूर्धनि हार्देन सिषिचुर् नेत्रजैर् जलैः
gate sarpe pariṣvajya mṛtaṃ punarivāgatam |
gopā mūrdhani hārdena siṣicur netrajair jalaiḥ
5,7.82
कृष्णामाक्लिष्टकर्माणमन्ये विस्मितचेतसः ।
तुष्टुवुर्मुदिता गोपा दृष्ट्वा शिवजलां नदीम्
kṛṣṇāmākliṣṭakarmāṇamanye vismitacetasaḥ |
tuṣṭuvurmuditā gopā dṛṣṭvā śivajalāṃ nadīm
5,7.83
गीयमानः स गोपीभिश्चारितैः साधुचेष्टितैः ।
संस्तूयमानो गोपैश् च कृष्णो व्रजमुपागमत्
gīyamānaḥ sa gopībhiścāritaiḥ sādhuceṣṭitaiḥ |
saṃstūyamāno gopaiś ca kṛṣṇo vrajamupāgamat
Chapter 5.8
5,8.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे सप्तमो ऽध्यायः (7) श्रीपराशर उवाच गाः पालयन्तौ च पुनः सहितौ बलकेशवौ ।
भ्रममाणौ वने तस्मिन्रम्यं तालवनं गतौ
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe saptamo 'dhyāyaḥ (7) śrīparāśara uvāca gāḥ pālayantau ca punaḥ sahitau balakeśavau |
bhramamāṇau vane tasminramyaṃ tālavanaṃ gatau
5,8.2
तत्तु तालवनं दिव्यं धेनुको नाम दानवः ।
मृगमांसकृताहारः सदाध्यास्ते खराकृतिः
tattu tālavanaṃ divyaṃ dhenuko nāma dānavaḥ |
mṛgamāṃsakṛtāhāraḥ sadādhyāste kharākṛtiḥ
5,8.3
तत्तु तालवनं पक्वफलसंपत्समन्वितम् ।
दृष्ट्वा स्पृहान्विता गोपा फलादाने ऽब्रुवन्वचः
tattu tālavanaṃ pakvaphalasaṃpatsamanvitam |
dṛṣṭvā spṛhānvitā gopā phalādāne 'bruvanvacaḥ
5,8.4
गोपा ऊचुः हे राम हे कृष्ण सदा धेनुकेनैष रक्ष्यते ।
भूप्रदेशो यतस्तस्मात्पक्वानीमानि संति वै
gopā ūcuḥ he rāma he kṛṣṇa sadā dhenukenaiṣa rakṣyate |
bhūpradeśo yatastasmātpakvānīmāni saṃti vai
5,8.5
फलानि पश्य तालानां गन्धामोदितदिंशि वै ।
वयमेतान्यभीप्सामः पात्यन्तां यदि रोचते
phalāni paśya tālānāṃ gandhāmoditadiṃśi vai |
vayametānyabhīpsāmaḥ pātyantāṃ yadi rocate
5,8.6
श्रीपराशर उवाच इति गोपकुमाराणां श्रुत्वा संकर्षणो वचः ।
एतत्कर्तव्यमित्युक्त्वा पातयामास तानि वै ।
कृष्णश् च पातयामास भुवितानि फलानि वै
śrīparāśara uvāca iti gopakumārāṇāṃ śrutvā saṃkarṣaṇo vacaḥ |
etatkartavyamityuktvā pātayāmāsa tāni vai |
kṛṣṇaś ca pātayāmāsa bhuvitāni phalāni vai
5,8.7
फलानां पततां शब्दमाकर्ण्य सुदुरासदः ।
आजगाम स दुष्टात्मा कोपाद्दैतेयगर्दभः
phalānāṃ patatāṃ śabdamākarṇya sudurāsadaḥ |
ājagāma sa duṣṭātmā kopāddaiteyagardabhaḥ
5,8.8
पद्भ्यामुभाभ्यां स तदा पश्चिमाभ्यां बलं बली ।
जघानोरसि ताभ्यां च स च तेनाभ्यगृह्यत
padbhyāmubhābhyāṃ sa tadā paścimābhyāṃ balaṃ balī |
jaghānorasi tābhyāṃ ca sa ca tenābhyagṛhyata
5,8.9
गृहीत्वा भ्रामयामास सोंऽबरे गतजीवितम् ।
तस्मिन्नेव स चिक्षेप वेगेन तृणराजनि
gṛhītvā bhrāmayāmāsa soṃ'bare gatajīvitam |
tasminneva sa cikṣepa vegena tṛṇarājani
5,8.10
ततः फलान्यनेकानि तालाग्रान्निपतन्खरः ।
पृथिव्यां पातयामास महावातो घनानिव
tataḥ phalānyanekāni tālāgrānnipatankharaḥ |
pṛthivyāṃ pātayāmāsa mahāvāto ghanāniva
5,8.11
अन्या नथ सजातीयानागतान्दैत्यगर्दभान् ।
कृष्णश्चिक्षेप तालाग्रे बलभद्रश् च लीलया
anyā natha sajātīyānāgatāndaityagardabhān |
kṛṣṇaścikṣepa tālāgre balabhadraś ca līlayā
5,8.12
क्षणेनालङ्कृता पृथ्वी पक्वैस् तलफलैस् तदा ।
दैत्य गर्दभदेहैश् च मैत्रेय शुशुभे ऽधिकम्
kṣaṇenālaṅkṛtā pṛthvī pakvais talaphalais tadā |
daitya gardabhadehaiś ca maitreya śuśubhe 'dhikam
5,8.13
ततो गावो निराबाधास्तस्मिंस्तलवने द्विज ।
नवशष्वं सुखं चेरुर्यन्न भुक्तमभूत्पुरा
tato gāvo nirābādhāstasmiṃstalavane dvija |
navaśaṣvaṃ sukhaṃ ceruryanna bhuktamabhūtpurā
Chapter 5.9
5,9.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे ऽष्टमो ऽध्यायः (8) श्रीपराशर उवाच तस्मिन्रासभदैतेये सानुगे विनिपातिते ।
सौम्यं तद्गोपगोपीनां रम्यं तालवनं बभौ
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe 'ṣṭamo 'dhyāyaḥ (8) śrīparāśara uvāca tasminrāsabhadaiteye sānuge vinipātite |
saumyaṃ tadgopagopīnāṃ ramyaṃ tālavanaṃ babhau
5,9.2
ततस्तौ जातहर्षौ तु वसुदेवसुतावुभौ ।
हत्वा धेनुकदैतेयं भाण्डीरवटम् आगतौ
tatastau jātaharṣau tu vasudevasutāvubhau |
hatvā dhenukadaiteyaṃ bhāṇḍīravaṭam āgatau
5,9.3
क्ष्वेलमानौ प्रगायन्तौ विचिन्वन्तौ च पादपान् ।
चारयन्तौ च गा दूरे व्याहरन्तौ च नामभिः
kṣvelamānau pragāyantau vicinvantau ca pādapān |
cārayantau ca gā dūre vyāharantau ca nāmabhiḥ
5,9.4
निर्योगपाशस्कन्धौ तौ वनमालाविभूषितौ ।
शुशुभाते महात्मानौ बलाशृङ्गाविवर्षभौ
niryogapāśaskandhau tau vanamālāvibhūṣitau |
śuśubhāte mahātmānau balāśṛṅgāvivarṣabhau
5,9.5
सुवर्णाञ्जनचूर्णाभ्यां तौ तदा रूषितांबरौ ।
महेन्द्रायुधसंयुक्तौ श्वेतकृष्णाविवांबुदौ
suvarṇāñjanacūrṇābhyāṃ tau tadā rūṣitāṃbarau |
mahendrāyudhasaṃyuktau śvetakṛṣṇāvivāṃbudau
5,9.6
चेरतुर्लौकसिद्धाभिः क्रीडाभिर् इतरेतरम् ।
समस्तलोकनाथानां नाथभूतौ भुवं गतौ
ceraturlaukasiddhābhiḥ krīḍābhir itaretaram |
samastalokanāthānāṃ nāthabhūtau bhuvaṃ gatau
5,9.7
मनुष्यधर्माभिरतौ मानयन्तौ मनुष्यताम् ।
तज्जातिगुणयुक्ताभिः क्रिडाभिश्चेरतुर्वनम्
manuṣyadharmābhiratau mānayantau manuṣyatām |
tajjātiguṇayuktābhiḥ kriḍābhiśceraturvanam
5,9.8
ततस्त्वान्दोलिकाभिश् च नियुद्धैश् च महाबलौ ।
व्यायामं चक्रतुस्तत्र क्षेपणीयैस् तथाश्मभिः
tatastvāndolikābhiś ca niyuddhaiś ca mahābalau |
vyāyāmaṃ cakratustatra kṣepaṇīyais tathāśmabhiḥ
5,9.9
तल्लिप्सुरसुरस्तत्र ह्युभयो रममाणयोः ।
आजगाम प्रलंबाख्यो गोपवेषतिरोहितः
tallipsurasurastatra hyubhayo ramamāṇayoḥ |
ājagāma pralaṃbākhyo gopaveṣatirohitaḥ
5,9.10
सो ऽवगाहत निःशङ्कस्तेषां मध्यममानुषः ।
मानुषं वपुरास्थाय प्रलंबो दानवोत्तमः
so 'vagāhata niḥśaṅkasteṣāṃ madhyamamānuṣaḥ |
mānuṣaṃ vapurāsthāya pralaṃbo dānavottamaḥ
5,9.11
तयोशिछ्द्रान्तरप्रेप्सुरविषह्यममन्यत ।
कृष्णं ततो रौहिणेयं हन्तुं चक्रे मनोरथम्
tayośichdrāntaraprepsuraviṣahyamamanyata |
kṛṣṇaṃ tato rauhiṇeyaṃ hantuṃ cakre manoratham
5,9.12
हरिणाक्रीडनं नाम बालक्रीडनकं ततः ।
प्रकुर्वन्तो हि ते सर्वे द्वौद्वौ युगपदुत्थितौ
hariṇākrīḍanaṃ nāma bālakrīḍanakaṃ tataḥ |
prakurvanto hi te sarve dvaudvau yugapadutthitau
5,9.13
श्रीदाम्ना सह गोविन्दः प्रलंबेन तथा बलः ।
गोपालौरपरैश् चान्ये गोपालाः पुप्लुवुस्ततः
śrīdāmnā saha govindaḥ pralaṃbena tathā balaḥ |
gopālauraparaiś cānye gopālāḥ pupluvustataḥ
5,9.14
श्रीदामानं ततः कृष्णः प्रलंबं रोहिणीसुतः ।
जितवान्कृष्णपक्षीयैर् गोपैर् अन्ये पराजिताः
śrīdāmānaṃ tataḥ kṛṣṇaḥ pralaṃbaṃ rohiṇīsutaḥ |
jitavānkṛṣṇapakṣīyair gopair anye parājitāḥ
5,9.15
ते वाहयन्तस्त्वन्योन्यं भाण्डीरं वटमेत्य वै ।
पुनर्निववृतुःसर्वे येये तत्र परिजिताः
te vāhayantastvanyonyaṃ bhāṇḍīraṃ vaṭametya vai |
punarnivavṛtuḥsarve yeye tatra parijitāḥ
5,9.16
संकर्षणं तु स्कन्धेन शीघ्रमुत्क्षिप्यदानवः ।
नभःस्थलं जगामाशु सचन्द्र इव वारिदः
saṃkarṣaṇaṃ tu skandhena śīghramutkṣipyadānavaḥ |
nabhaḥsthalaṃ jagāmāśu sacandra iva vāridaḥ
5,9.17
असहन्रौहिणेयस्य स भारं दानवोत्तमः ।
ववृधे स महाकायः प्रावृषीव बलाहकः
asahanrauhiṇeyasya sa bhāraṃ dānavottamaḥ |
vavṛdhe sa mahākāyaḥ prāvṛṣīva balāhakaḥ
5,9.18
संकर्षणस्तु तं दृष्ट्वा दग्धशैलोपमाकृतिम् ।
स्रग्दामलंबाभरणं मकुटाटोपमस्तकम्
saṃkarṣaṇastu taṃ dṛṣṭvā dagdhaśailopamākṛtim |
sragdāmalaṃbābharaṇaṃ makuṭāṭopamastakam
5,9.19
रौद्रं शकटचक्राक्षं पादन्यास चलत्क्षितिम् ।
अभीतमनसा तेन रक्षसा रोहिणीसुतः ।
ह्रियमामस्ततः कृष्णमिदं वचनमब्रवीत्
raudraṃ śakaṭacakrākṣaṃ pādanyāsa calatkṣitim |
abhītamanasā tena rakṣasā rohiṇīsutaḥ |
hriyamāmastataḥ kṛṣṇamidaṃ vacanamabravīt
5,9.20
कृष्णाकृष्ण ह्रियाम्येष पर्वतोदग्रमूर्तिना ।
केनापि पश्य दैत्येन गोपालच्छद्मरूपिणा
kṛṣṇākṛṣṇa hriyāmyeṣa parvatodagramūrtinā |
kenāpi paśya daityena gopālacchadmarūpiṇā
5,9.21
यदत्र सांप्रतं कार्यं मया मधुनिषूदन ।
तत्कथ्यतां प्रयात्येष दुरात्मातित्वरान्वितः
yadatra sāṃprataṃ kāryaṃ mayā madhuniṣūdana |
tatkathyatāṃ prayātyeṣa durātmātitvarānvitaḥ
5,9.22
श्रीपराशर उवाच तमाह रामं गोविन्दःस्मितभिन्नोष्ठसंपुटः ।
महात्मा रौहिणेयस्य बलवीर्यप्रमामावित्
śrīparāśara uvāca tamāha rāmaṃ govindaḥsmitabhinnoṣṭhasaṃpuṭaḥ |
mahātmā rauhiṇeyasya balavīryapramāmāvit
5,9.23
श्रीकृष्ण उवाच किमयं मानुषो भावो व्यक्तमेवावलंब्यते ।
सर्वात्मन् सर्वगुह्यानां गुह्यगुह्यात्मना त्वया
śrīkṛṣṇa uvāca kimayaṃ mānuṣo bhāvo vyaktamevāvalaṃbyate |
sarvātman sarvaguhyānāṃ guhyaguhyātmanā tvayā
5,9.24
स्मराशेषजगद्बीजकारणं कारणाग्रज ।
आत्मानमेकं तद्वच्च जगत्येकार्णवे च यत्
smarāśeṣajagadbījakāraṇaṃ kāraṇāgraja |
ātmānamekaṃ tadvacca jagatyekārṇave ca yat
5,9.25
किं न वेत्सि यथाहं च त्वं चैकं कारणं भुवः ।
भारावतारणार्थाय मर्त्यलोकमुपागतौ
kiṃ na vetsi yathāhaṃ ca tvaṃ caikaṃ kāraṇaṃ bhuvaḥ |
bhārāvatāraṇārthāya martyalokamupāgatau
5,9.26
नभशिश्रस्तेंबुवहाश् च केशाः पादौ क्षितिर्वत्र्क्रमनन्तवह्नि ।
सोमो मनस्ते श्वसितं समीरणो दिशश्चतस्रो ऽव्यय बाहवस्ते
nabhaśiśrasteṃbuvahāś ca keśāḥ pādau kṣitirvatrkramanantavahni |
somo manaste śvasitaṃ samīraṇo diśaścatasro 'vyaya bāhavaste
5,9.27
सहस्रबत्र्क्रो भगवान्महात्मा सहस्रहस्ताङ्घ्रिशरीरभेदः ।
सहस्रपद्मोद्भवयोनिराद्यःसहस्रशस्त्वां मुनयो गृणन्ति
sahasrabatrkro bhagavānmahātmā sahasrahastāṅghriśarīrabhedaḥ |
sahasrapadmodbhavayonirādyaḥsahasraśastvāṃ munayo gṛṇanti
5,9.28
दिव्यं हि रूपं तव वेत्ति नान्यो देवैर् अशेषैर् अवताररूपम् ।
तदर्च्यते वेत्सि न किं यदन्ते त्वय्येव विश्वं लयमभ्युपैति
divyaṃ hi rūpaṃ tava vetti nānyo devair aśeṣair avatārarūpam |
tadarcyate vetsi na kiṃ yadante tvayyeva viśvaṃ layamabhyupaiti
5,9.29
त्वया धृतेयं धरणी बिभर्ति चराचरं विश्वमनन्तमूर्ते ।
कृतादिभेदैरज कालरूपो निमेषपूर्वो जगदेतदत्सि
tvayā dhṛteyaṃ dharaṇī bibharti carācaraṃ viśvamanantamūrte |
kṛtādibhedairaja kālarūpo nimeṣapūrvo jagadetadatsi
5,9.30
अत्तं यथा वडाववह्निनांबु हिमस्वरूपं परिगृह्य कास्तम् ।
हिमाचले भानुमतोंशुसंगाज्जलत्वमभ्येति पुनस्तदेव
attaṃ yathā vaḍāvavahnināṃbu himasvarūpaṃ parigṛhya kāstam |
himācale bhānumatoṃśusaṃgājjalatvamabhyeti punastadeva
5,9.31
एवं त्वया संहरणे ऽत्तमेतज्जगत्समस्तं त्वदधीनकं पुनः ।
तवैव सर्गाय समुद्यतस्य जगत्त्वमभ्येत्यसुकल्पमीश
evaṃ tvayā saṃharaṇe 'ttametajjagatsamastaṃ tvadadhīnakaṃ punaḥ |
tavaiva sargāya samudyatasya jagattvamabhyetyasukalpamīśa
5,9.32
भवानहं च विश्वात्मन्नेकमेव च कारणम् ।
जगतोस्य जगत्यर्थे भेदेनावां व्यवस्थितौ
bhavānahaṃ ca viśvātmannekameva ca kāraṇam |
jagatosya jagatyarthe bhedenāvāṃ vyavasthitau
5,9.33
तत्स्मर्यताममेयात्मस्त्वयात्मा जहि दानवम् ।
मानुष्यमेवावलंब्य बन्धूनां क्रियतां हितम्
tatsmaryatāmameyātmastvayātmā jahi dānavam |
mānuṣyamevāvalaṃbya bandhūnāṃ kriyatāṃ hitam
5,9.34
श्री पराशर उवाच इति संस्मारितो विप्र कृष्णेन सुमहात्मना ।
विहस्य पीडयामास प्रलंबं बलवान्बलः
śrī parāśara uvāca iti saṃsmārito vipra kṛṣṇena sumahātmanā |
vihasya pīḍayāmāsa pralaṃbaṃ balavānbalaḥ
5,9.35
मुष्टिना सोहनन्मूर्ध्नि कोपसंरक्तलोचनः ।
तेन चास्य प्रहारेण बहिर्याते विलोचने
muṣṭinā sohananmūrdhni kopasaṃraktalocanaḥ |
tena cāsya prahāreṇa bahiryāte vilocane
5,9.36
स निष्कासितमस्तिष्को मुखाच्छोणितमुद्वमन् ।
निपपात महीपृष्ठे दत्य वर्यो ममार च
sa niṣkāsitamastiṣko mukhācchoṇitamudvaman |
nipapāta mahīpṛṣṭhe datya varyo mamāra ca
5,9.37
प्रलंबं निहतं दृष्ट्वा बलेनाद्भुतकर्मणा ।
प्रहृष्टास्तुष्टुवुर्गौपाःसाधुसाध्विति चाब्रुवन्
pralaṃbaṃ nihataṃ dṛṣṭvā balenādbhutakarmaṇā |
prahṛṣṭāstuṣṭuvurgaupāḥsādhusādhviti cābruvan
5,9.38
संस्तूयमानो गोपैस् तु रामो दैत्ये निपातिते ।
प्रलंबं सह कृष्णेन पुनर्गोकुलमाययौ
saṃstūyamāno gopais tu rāmo daitye nipātite |
pralaṃbaṃ saha kṛṣṇena punargokulamāyayau
Chapter 5.10
5,10.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे नवमो ऽध्यायः (9) श्रीपराशर उवाच तयोर्विहरतोरेवं रामकेशवयोर्व्रजे ।
प्रावृड् व्यतीता विकसत्सरोजा चाभवच्छरत्
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe navamo 'dhyāyaḥ (9) śrīparāśara uvāca tayorviharatorevaṃ rāmakeśavayorvraje |
prāvṛḍ vyatītā vikasatsarojā cābhavaccharat
5,10.2
अवापुस्तापमत्यर्थं शफर्यः पल्वलोदके ।
पुत्रक्षेत्रादिसक्तेन ममत्वेन यथा गृही
avāpustāpamatyarthaṃ śapharyaḥ palvalodake |
putrakṣetrādisaktena mamatvena yathā gṛhī
5,10.3
मयुरा मौनमातस्थुः परित्यक्तमदा वने ।
असारतां परिज्ञाय संसारस्येव योगिनः
mayurā maunamātasthuḥ parityaktamadā vane |
asāratāṃ parijñāya saṃsārasyeva yoginaḥ
5,10.4
उत्सृज्य जलसर्वस्वं विमलाःसितमूर्तयः ।
तत्यजुश्चांबरं मेघा गृहं विज्ञानिनो यथा
utsṛjya jalasarvasvaṃ vimalāḥsitamūrtayaḥ |
tatyajuścāṃbaraṃ meghā gṛhaṃ vijñānino yathā
5,10.5
शरत्सूर्यांशुतप्तानि ययुः शोषं सरांसि च ।
बह्वालंबममत्वेन हृदयानीव देहिनाम्
śaratsūryāṃśutaptāni yayuḥ śoṣaṃ sarāṃsi ca |
bahvālaṃbamamatvena hṛdayānīva dehinām
5,10.6
कुमुदैः शरदंभांसि योग्यतालक्षणं ययुः ।
अवबोधैर् मनांसीव समत्वममलात्मनाम्
kumudaiḥ śaradaṃbhāṃsi yogyatālakṣaṇaṃ yayuḥ |
avabodhair manāṃsīva samatvamamalātmanām
5,10.7
तारकाविमले व्योम्नि रराजाखण्डमण्डलः ।
चन्द्रश्चरमदेहात्मा योगी साधुकुले यथा
tārakāvimale vyomni rarājākhaṇḍamaṇḍalaḥ |
candraścaramadehātmā yogī sādhukule yathā
5,10.8
शनकैः शनकैस् तीरं तत्यजुश् च जलाशयाः ।
ममत्वं क्षेत्रपुत्रादिरूढमुच्चैर् यथा बुधाः
śanakaiḥ śanakais tīraṃ tatyajuś ca jalāśayāḥ |
mamatvaṃ kṣetraputrādirūḍhamuccair yathā budhāḥ
5,10.9
पूर्वं त्यक्तैः सरोंभोभिर् हंसा योगं पुनर् ययुः ।
क्लेशैः कुयोगिनो शेषैर् अन्तरायहता इव
pūrvaṃ tyaktaiḥ saroṃbhobhir haṃsā yogaṃ punar yayuḥ |
kleśaiḥ kuyogino śeṣair antarāyahatā iva
5,10.10
निभृतो भवदत्यर्थं समुद्रःस्तिमितोदकः ।
क्रमावाप्तमहायोगो विश्चलात्मा यथा यतिः
nibhṛto bhavadatyarthaṃ samudraḥstimitodakaḥ |
kramāvāptamahāyogo viścalātmā yathā yatiḥ
5,10.11
सर्वत्रातिप्रसन्नानि सलिलानि तथाभवन् ।
ज्ञाते सर्वगते विष्णौ मनांसीव सुमेधसाम्
sarvatrātiprasannāni salilāni tathābhavan |
jñāte sarvagate viṣṇau manāṃsīva sumedhasām
5,10.12
बभूव निर्मलं व्योम शरदा ध्वस्ततोयदम् ।
योगाग्निदग्धक्लेशौघं योगिनामिव मानसम्
babhūva nirmalaṃ vyoma śaradā dhvastatoyadam |
yogāgnidagdhakleśaughaṃ yogināmiva mānasam
5,10.13
सूर्यांशुजनितं तापं नित्ये तारापतिः शमम् ।
अहंमानोद्भवं दुःखं विवेकः सुमहानिव
sūryāṃśujanitaṃ tāpaṃ nitye tārāpatiḥ śamam |
ahaṃmānodbhavaṃ duḥkhaṃ vivekaḥ sumahāniva
5,10.14
नभसोब्दं भुवः पङ्कं कालुष्यं चांभसः शरत् ।
इन्द्रियाणीन्द्रियार्थेभ्यः प्रत्याहार इवाहरत्
nabhasobdaṃ bhuvaḥ paṅkaṃ kāluṣyaṃ cāṃbhasaḥ śarat |
indriyāṇīndriyārthebhyaḥ pratyāhāra ivāharat
5,10.15
प्राणायाम इवांभोभिः सरसां कृतपूरकैः ।
अभ्यस्यते ऽनुदिवसं रेचकाकुंभकादिभिः
prāṇāyāma ivāṃbhobhiḥ sarasāṃ kṛtapūrakaiḥ |
abhyasyate 'nudivasaṃ recakākuṃbhakādibhiḥ
5,10.16
विमलांबरनक्षत्रे काले चाभ्यागते व्रजे ।
ददर्शेद्रो महारंभायोद्यतांस्तान्व्रजौकसः
vimalāṃbaranakṣatre kāle cābhyāgate vraje |
dadarśedro mahāraṃbhāyodyatāṃstānvrajaukasaḥ
5,10.17
कृष्णस्तानुत्सुकान्दृष्ट्वा गोपानुत्सवलालसान् ।
कौतूहलादिदं वाक्यं प्राह वृद्धान्महामतिः
kṛṣṇastānutsukāndṛṣṭvā gopānutsavalālasān |
kautūhalādidaṃ vākyaṃ prāha vṛddhānmahāmatiḥ
5,10.18
को ऽयं शक्रमहो नाम येन वो हर्ष आगतः ।
प्राह तं नन्दगोपश् च पृच्छन्तमतिसादरम्
ko 'yaṃ śakramaho nāma yena vo harṣa āgataḥ |
prāha taṃ nandagopaś ca pṛcchantamatisādaram
5,10.19
नन्दगोप उवाच मेघानां पयसां चेशो देवराजः शतक्रतुः ।
तेन संचोदिता मेघा वर्षत्यंहुमयं रसम्
nandagopa uvāca meghānāṃ payasāṃ ceśo devarājaḥ śatakratuḥ |
tena saṃcoditā meghā varṣatyaṃhumayaṃ rasam
5,10.20
तद्वृष्टिजनितं सस्यं वयमन्ये च देहिनः ।
वर्तयामोपयुञ्जानास्तर्पयामश् च देवताः
tadvṛṣṭijanitaṃ sasyaṃ vayamanye ca dehinaḥ |
vartayāmopayuñjānāstarpayāmaś ca devatāḥ
5,10.21
क्षीरवत्य इमा गावो वत्सवत्यश् च निर्वृताः ।
तेन संवर्धितैः सस्यैस् तुष्टाः पुष्टाः भवन्ति वै
kṣīravatya imā gāvo vatsavatyaś ca nirvṛtāḥ |
tena saṃvardhitaiḥ sasyais tuṣṭāḥ puṣṭāḥ bhavanti vai
5,10.22
नासस्या नातृणा भूमिर्न बुभुक्षार्दितो जनः ।
दृश्यते यत्र दृस्यन्ते वृष्टिमन्तो बलाहकाः
nāsasyā nātṛṇā bhūmirna bubhukṣārdito janaḥ |
dṛśyate yatra dṛsyante vṛṣṭimanto balāhakāḥ
5,10.23
भौममे तत्पयो दुग्धं गोभिः सूर्यस्य वारिदैः ।
पर्जन्यःसर्वलोकस्योद्भवाय भुवि वर्षति
bhaumame tatpayo dugdhaṃ gobhiḥ sūryasya vāridaiḥ |
parjanyaḥsarvalokasyodbhavāya bhuvi varṣati
5,10.24
तस्मात्प्रावृषि राजानःसर्वे शक्रं मुदा युताः ।
मखैः सुरेशमर्चन्ति वयमन्ये च मानवाः
tasmātprāvṛṣi rājānaḥsarve śakraṃ mudā yutāḥ |
makhaiḥ sureśamarcanti vayamanye ca mānavāḥ
5,10.25
श्रीपराशर उवाच नन्दगोपस्य वचनं श्रुत्वेत्थं शक्रपूजने ।
रोषाय त्रिदशेन्द्रस्य प्राहदामोदरस्तदा
śrīparāśara uvāca nandagopasya vacanaṃ śrutvetthaṃ śakrapūjane |
roṣāya tridaśendrasya prāhadāmodarastadā
5,10.26
न वयं कृषिकर्तारो वाणिज्याजीविनो न च ।
गावोस्मद्दैवतं तात वयं वनचरा यतः
na vayaṃ kṛṣikartāro vāṇijyājīvino na ca |
gāvosmaddaivataṃ tāta vayaṃ vanacarā yataḥ
5,10.27
आन्विक्षिकी त्रयी वार्ता दण्डनितिस् तथा परा ।
विद्या चतुष्टयं चैतद्वार्तमात्रं शृणुष्व मे
ānvikṣikī trayī vārtā daṇḍanitis tathā parā |
vidyā catuṣṭayaṃ caitadvārtamātraṃ śṛṇuṣva me
5,10.28
कृषिर्वणिज्या तद्वच्च तृतीयं पशुपालनम् ।
विद्या ह्येका महाभाग वार्ता वृत्तित्रयाश्रया
kṛṣirvaṇijyā tadvacca tṛtīyaṃ paśupālanam |
vidyā hyekā mahābhāga vārtā vṛttitrayāśrayā
5,10.29
कर्षकाणां कृषिर्वृत्तिः पण्यं विपणीजीविनाम् ।
अस्माकं गौः परावृत्तिर्वार्ताभेदैर् इयं त्रिभिः
karṣakāṇāṃ kṛṣirvṛttiḥ paṇyaṃ vipaṇījīvinām |
asmākaṃ gauḥ parāvṛttirvārtābhedair iyaṃ tribhiḥ
5,10.30
विद्यया यो यया युक्तस्तस्य सा दैवतं महत् ।
सैव पूज्यार्च नीया च सैव तस्योपकारिका
vidyayā yo yayā yuktastasya sā daivataṃ mahat |
saiva pūjyārca nīyā ca saiva tasyopakārikā
5,10.31
यो यस्य फलमश्रन्वै पूजयत्यपरं नरः ।
इह च प्रेत्य चैवासौ न तदाप्नोति शोभनम्
yo yasya phalamaśranvai pūjayatyaparaṃ naraḥ |
iha ca pretya caivāsau na tadāpnoti śobhanam
5,10.32
कृष्यान्ता प्रथिता सीमा मीमान्तं च पुनर्वनम् ।
वनान्ता गिरयःसर्वे ते चास्माकं परा गतिः
kṛṣyāntā prathitā sīmā mīmāntaṃ ca punarvanam |
vanāntā girayaḥsarve te cāsmākaṃ parā gatiḥ
5,10.33
न द्वारबन्धावरणा न गृहक्षेत्रिणस् तथा ।
सुखिनस्त्वखिले लोके यथा वै चक्रचारिणः
na dvārabandhāvaraṇā na gṛhakṣetriṇas tathā |
sukhinastvakhile loke yathā vai cakracāriṇaḥ
5,10.34
श्रूयन्ते गिरयश्चैव वनेस्मिन्कामरूपिणः ।
तत्तद्रूपं समास्थाय रमन्ते स्वेषु सानुषु
śrūyante girayaścaiva vanesminkāmarūpiṇaḥ |
tattadrūpaṃ samāsthāya ramante sveṣu sānuṣu
5,10.35
यदा चैते प्रबाध्यन्ते तेषां ये काननौकसः ।
तदा सिंहादिरूपैस् तान्घातयन्ति महीधराः
yadā caite prabādhyante teṣāṃ ye kānanaukasaḥ |
tadā siṃhādirūpais tānghātayanti mahīdharāḥ
5,10.36
गिरीयज्ञस्त्वयं तस्माद्गोयज्ञश् च प्रवर्त्यताम् ।
किमस्माकं महेन्द्रेण गावः शैलाश् च देवताः
girīyajñastvayaṃ tasmādgoyajñaś ca pravartyatām |
kimasmākaṃ mahendreṇa gāvaḥ śailāś ca devatāḥ
5,10.37
मन्त्रयज्ञपरा विप्राःसीरयज्ञाश् च कर्षकाः ।
गिरिगोयज्ञशीलाश् च वयमद्रिवनाश्रयाः
mantrayajñaparā viprāḥsīrayajñāś ca karṣakāḥ |
girigoyajñaśīlāś ca vayamadrivanāśrayāḥ
5,10.38
तस्माद्गोवर्धनः शैलो भवद्भिर् विविधार्हणैः ।
अर्च्यतां पूज्यतां मेध्यान्पशुन्हत्वा विधानतः
tasmādgovardhanaḥ śailo bhavadbhir vividhārhaṇaiḥ |
arcyatāṃ pūjyatāṃ medhyānpaśunhatvā vidhānataḥ
5,10.39
सर्वघोषस्य संदोहो गृह्यतां मा विचार्यताम् ।
भोज्यन्तां तेन वै विप्रास् तथा ये चाभिवाञ्छकाः
sarvaghoṣasya saṃdoho gṛhyatāṃ mā vicāryatām |
bhojyantāṃ tena vai viprās tathā ye cābhivāñchakāḥ
5,10.40
तत्रार्चिते कृते होमे भोजितेषु द्विजातिषु ।
शरत्पुष्पकृतापीडाः परिगच्छन्तु गोगणाः
tatrārcite kṛte home bhojiteṣu dvijātiṣu |
śaratpuṣpakṛtāpīḍāḥ parigacchantu gogaṇāḥ
5,10.41
एतन्मम मतं गोपाःसंप्रीत्या क्रियते यदि ।
ततः कृता भवेत्प्रीतिर्गवामद्रेस् तथा मम
etanmama mataṃ gopāḥsaṃprītyā kriyate yadi |
tataḥ kṛtā bhavetprītirgavāmadres tathā mama
5,10.42
श्रीपराशर उवाच इति तस्य वचः श्रुत्वा वन्दाद्यास्ते व्रजौकसः ।
प्रीत्युत्फुल्लमुखा गोपाःसाधुसाध्वित्यथाब्रुवन्
śrīparāśara uvāca iti tasya vacaḥ śrutvā vandādyāste vrajaukasaḥ |
prītyutphullamukhā gopāḥsādhusādhvityathābruvan
5,10.43
शोभनं ते मतं वत्स यदेतद्भवतोदितम् ।
तत्करिष्यामहे सर्वं गिरियज्ञः प्रवर्त्यताम्
śobhanaṃ te mataṃ vatsa yadetadbhavatoditam |
tatkariṣyāmahe sarvaṃ giriyajñaḥ pravartyatām
5,10.44
तथा च कृतवन्तस्ते गिरियज्ञ व्रजौकसः ।
दधिपायसमांसाद्यैर् ददुः शैलबलिं ततः
tathā ca kṛtavantaste giriyajña vrajaukasaḥ |
dadhipāyasamāṃsādyair daduḥ śailabaliṃ tataḥ
5,10.45
द्विजांश् च भोजयामासुस्शातशौऽथ सहस्रशः
dvijāṃś ca bhojayāmāsusśātaśau'tha sahasraśaḥ
5,10.46
गावः शैलं ततश्चकुरर्चितास्ताः प्रदक्षिणम् ।
वृषभाश्चातिनर्दन्तःसतोया जलदा इव
gāvaḥ śailaṃ tataścakurarcitāstāḥ pradakṣiṇam |
vṛṣabhāścātinardantaḥsatoyā jaladā iva
5,10.47
गिरिमूर्धनि कृष्णो ऽपि शैलोहमिति मूर्तिमान् ।
बुभुजेन्नं बहुतरं गोपवर्याहृतं द्विज
girimūrdhani kṛṣṇo 'pi śailohamiti mūrtimān |
bubhujennaṃ bahutaraṃ gopavaryāhṛtaṃ dvija
5,10.48
स्वेनैव कृष्णो रूपेण गोपैः सह गिरेः शिरः ।
अधिरुह्यार्चयामास द्वितीयामात्मनस्तनुम्
svenaiva kṛṣṇo rūpeṇa gopaiḥ saha gireḥ śiraḥ |
adhiruhyārcayāmāsa dvitīyāmātmanastanum
5,10.49
अन्तर्धानं गते तस्मिन्गोपा लब्ध्वा ततो वरान् ।
कृत्वा गिरीमखं गोष्ठं निजमब्याययुः पुनः
antardhānaṃ gate tasmingopā labdhvā tato varān |
kṛtvā girīmakhaṃ goṣṭhaṃ nijamabyāyayuḥ punaḥ
Chapter 5.11
5,11.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे दशमो ऽध्यायः (10) श्रीपराशर उवाच मखे प्रतिहते शक्रो मैत्रेयातिरुषान्वितः ।
संवर्तकं नाम गणं तोयदानामथाब्रत्रीत्
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe daśamo 'dhyāyaḥ (10) śrīparāśara uvāca makhe pratihate śakro maitreyātiruṣānvitaḥ |
saṃvartakaṃ nāma gaṇaṃ toyadānāmathābratrīt
5,11.2
भोभो मेधा निशम्यैतद्वचनं गदतो मम ।
आज्ञानन्तरमेवाशु क्रियतामविचारितम्
bhobho medhā niśamyaitadvacanaṃ gadato mama |
ājñānantaramevāśu kriyatāmavicāritam
5,11.3
नन्दगोपःसुदुर्बुद्धिर्गोपैर् अन्यैः सहायवान् ।
कृष्णाश्रयं बलाध्मातो मखभङ्गमचीकरत्
nandagopaḥsudurbuddhirgopair anyaiḥ sahāyavān |
kṛṣṇāśrayaṃ balādhmāto makhabhaṅgamacīkarat
5,11.4
आजीवो याः परस्तेषां गावस्तस्य च कारणम् ।
तागावो वृष्टिपातेन पीड्यन्तां वचनान्मम
ājīvo yāḥ parasteṣāṃ gāvastasya ca kāraṇam |
tāgāvo vṛṣṭipātena pīḍyantāṃ vacanānmama
5,11.5
अहम् अप्यद्रिशृङ्गाभं तुङ्गम् आरुह्य वारणम् ।
साहाय्यं वः करिष्यामि वाय्वम्बूत्सर्गयोजितम्
aham apyadriśṛṅgābhaṃ tuṅgam āruhya vāraṇam |
sāhāyyaṃ vaḥ kariṣyāmi vāyvambūtsargayojitam
5,11.6
श्रीपराशर उवाच इत्याज्ञप्तास् ततस् तेन मुमुचुस् ते बलाहकाः ।
वातवर्षं महाभीममभावाय गवां द्विज
śrīparāśara uvāca ityājñaptās tatas tena mumucus te balāhakāḥ |
vātavarṣaṃ mahābhīmamabhāvāya gavāṃ dvija
5,11.7
ततः क्षणेन पृथिवी ककुभोंबरम् एव च ।
एकं धारामहासारपूरेणनाभवन्मुने
tataḥ kṣaṇena pṛthivī kakubhoṃbaram eva ca |
ekaṃ dhārāmahāsārapūreṇanābhavanmune
5,11.8
विद्युल्लताकषाघातत्रस्तैर् इव घनैर् घनम् ।
नादापूरितदिक्चक्रैर् धारासारमपात्यत
vidyullatākaṣāghātatrastair iva ghanair ghanam |
nādāpūritadikcakrair dhārāsāramapātyata
5,11.9
अन्धकारीकृते लोके वर्षद्भिर् अनिशं घनैः ।
अधश्चोर्ध्वं च तिर्यक् च जगदाप्यमिवाभवत्
andhakārīkṛte loke varṣadbhir aniśaṃ ghanaiḥ |
adhaścordhvaṃ ca tiryak ca jagadāpyamivābhavat
5,11.10
गावस्तु तेन पतता वर्षवातेन वागिना ।
धूताः प्राणाञ् जहुः सन्नत्रिकसक्थिसिरोधराः
gāvastu tena patatā varṣavātena vāginā |
dhūtāḥ prāṇāñ jahuḥ sannatrikasakthisirodharāḥ
5,11.11
क्रोडेन वत्सान् आक्रम्य तस्थुर् अन्या महामुने ।
गावो विवत्साश् च कृता वारिपूरेण चापराः
kroḍena vatsān ākramya tasthur anyā mahāmune |
gāvo vivatsāś ca kṛtā vāripūreṇa cāparāḥ
5,11.12
वत्साश् च दीनवदना वातकंपितकन्धराः ।
त्राहित्राहीत्यल्पसब्दाः कृष्णमूचुरिवातुराः
vatsāś ca dīnavadanā vātakaṃpitakandharāḥ |
trāhitrāhītyalpasabdāḥ kṛṣṇamūcurivāturāḥ
5,11.13
ततस्तद्गोकुलं सर्वं गोगोपीगोपसंकुलम् ।
अतीवार्तं हरिर्दष्ट्वा मैत्रेयाचिन्तयत्तदा
tatastadgokulaṃ sarvaṃ gogopīgopasaṃkulam |
atīvārtaṃ harirdaṣṭvā maitreyācintayattadā
5,11.14
एतत्कृतं महेन्द्रेण सखभङ्गविरोधिना ।
तदेतदखिलं गोष्ठं त्रातव्यमधुना माय
etatkṛtaṃ mahendreṇa sakhabhaṅgavirodhinā |
tadetadakhilaṃ goṣṭhaṃ trātavyamadhunā māya
5,11.15
इमम् अद्रिमहं धैर्याद् उत्पाट्योरुशिखाघनम् ।
धारयिष्यामि गोष्ठस्य पृथुच्छत्रमिवोपरि
imam adrimahaṃ dhairyād utpāṭyoruśikhāghanam |
dhārayiṣyāmi goṣṭhasya pṛthucchatramivopari
5,11.16
श्रीपराशर उवाच इति कृत्वामतिं कृष्णो गोवर्धनमहीधरम् ।
उत्पाट्यैककरेणेव धारयामास लीलया
śrīparāśara uvāca iti kṛtvāmatiṃ kṛṣṇo govardhanamahīdharam |
utpāṭyaikakareṇeva dhārayāmāsa līlayā
5,11.17
गोपांश्चह हसञ्छौरिःसमुत्पाटितभूधरः ।
विशध्वमत्रत्वरिताः कृतं वर्षनिवारणम्
gopāṃścaha hasañchauriḥsamutpāṭitabhūdharaḥ |
viśadhvamatratvaritāḥ kṛtaṃ varṣanivāraṇam
5,11.18
सुनिवातेषु देशेषु यथा जोषमिहास्यताम् ।
प्रविश्यतां न भेतव्यं गिरीपाताच्च निर्भयैः
sunivāteṣu deśeṣu yathā joṣamihāsyatām |
praviśyatāṃ na bhetavyaṃ girīpātācca nirbhayaiḥ
5,11.19
इत्युक्तास्तेन ते गोपा विविशुर्गोधनैः सह ।
शकटारोपितैर् भाडैर् गोप्यश्चासारपीडिताः
ityuktāstena te gopā viviśurgodhanaiḥ saha |
śakaṭāropitair bhāḍair gopyaścāsārapīḍitāḥ
5,11.20
कृष्णोपि तं दधारैव शैलमत्यन्तनिश्चलम् ।
व्रजौकवासिभिर् हर्षविस्मिताक्षैर् निरिक्षितः
kṛṣṇopi taṃ dadhāraiva śailamatyantaniścalam |
vrajaukavāsibhir harṣavismitākṣair nirikṣitaḥ
5,11.21
गोपगोपीजनैर् हृष्टैः प्रीतिविस्तारितेक्षणैः ।
संस्तूयमानचरितः कृष्णः शैलमधारयत्
gopagopījanair hṛṣṭaiḥ prītivistāritekṣaṇaiḥ |
saṃstūyamānacaritaḥ kṛṣṇaḥ śailamadhārayat
5,11.22
सप्तरात्रं महामेधा ववर्षुर्नन्दगोकुले ।
इन्द्रेण चोदिता विप्र गोपानां नाशकारिणा
saptarātraṃ mahāmedhā vavarṣurnandagokule |
indreṇa coditā vipra gopānāṃ nāśakāriṇā
5,11.23
ततो धृते महाशैले परित्राते च गोकुले ।
मिथ्याप्रतिज्ञो बलभिद्वारयामास तान्घनान्
tato dhṛte mahāśaile paritrāte ca gokule |
mithyāpratijño balabhidvārayāmāsa tānghanān
5,11.24
व्यभ्रे नभसि देवेन्द्रे वितथात्मवचस्यथ ।
निष्क्रम्य गोकुलं हृष्टं स्वस्थानं पुनरागमत्
vyabhre nabhasi devendre vitathātmavacasyatha |
niṣkramya gokulaṃ hṛṣṭaṃ svasthānaṃ punarāgamat
5,11.25
मुमोच कृष्णोपि तदा गोवर्धनमहाचलम् ।
स्वस्थाने विस्मितमुखैर् दृष्टस् तैस् तु व्रजौकसैः
mumoca kṛṣṇopi tadā govardhanamahācalam |
svasthāne vismitamukhair dṛṣṭas tais tu vrajaukasaiḥ
Chapter 5.12
5,12.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांश एकादशो ऽध्यायः (11) श्रीपराशर उवाच धृते गोवर्धने शैले परित्राते च गोकुले ।
रोजयामास कृष्णस्यदर्शनं पाकशासनः
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśa ekādaśo 'dhyāyaḥ (11) śrīparāśara uvāca dhṛte govardhane śaile paritrāte ca gokule |
rojayāmāsa kṛṣṇasyadarśanaṃ pākaśāsanaḥ
5,12.2
सो ऽधिरुह्य महानागम् ऐरावतम् अमित्रजित् ।
गोवर्धनगिरौ कृष्णं ददर्श त्रिदशेश्वरः
so 'dhiruhya mahānāgam airāvatam amitrajit |
govardhanagirau kṛṣṇaṃ dadarśa tridaśeśvaraḥ
5,12.3
चारयन्तं महावीर्यं गास्तु गोपवपुर्धरम् ।
कृत्स्नस्य जगतो गोपं वृतं गोपकुमारकैः
cārayantaṃ mahāvīryaṃ gāstu gopavapurdharam |
kṛtsnasya jagato gopaṃ vṛtaṃ gopakumārakaiḥ
5,12.4
गरुडं च ददर्शोच्चैर् अन्तर्धानगतं द्विज ।
कृतच्छायं हरेर्मूर्ध्नि पक्षाभ्यां पक्षिपुङ्गवम्
garuḍaṃ ca dadarśoccair antardhānagataṃ dvija |
kṛtacchāyaṃ harermūrdhni pakṣābhyāṃ pakṣipuṅgavam
5,12.5
अवरुह्य स नागेन्द्रादेकान्ते मधुसूदनम् ।
शक्रःसस्मितमाहेदं प्रीतिविस्तारितेक्षणः
avaruhya sa nāgendrādekānte madhusūdanam |
śakraḥsasmitamāhedaṃ prītivistāritekṣaṇaḥ
5,12.6
इन्द्र उवाच कृष्णकृष्ण शृणुष्वेदं यदर्थ महामागतः ।
त्वत्समीपं महाबाहो नैतच् चिन्त्यं त्वायान्यथा
indra uvāca kṛṣṇakṛṣṇa śṛṇuṣvedaṃ yadartha mahāmāgataḥ |
tvatsamīpaṃ mahābāho naitac cintyaṃ tvāyānyathā
5,12.7
भारावतारणार्थाय पृथिव्याः पृथिवीतले ।
अवतीर्णो ऽखिलाधार त्वमेव परमेश्वर
bhārāvatāraṇārthāya pṛthivyāḥ pṛthivītale |
avatīrṇo 'khilādhāra tvameva parameśvara
5,12.8
मखभङ्गविरोधेन मया गोकुलानाशकाः ।
समादिष्टा महामेघास्तैश् चेदं कदनं कृतम्
makhabhaṅgavirodhena mayā gokulānāśakāḥ |
samādiṣṭā mahāmeghāstaiś cedaṃ kadanaṃ kṛtam
5,12.9
त्रातास्ताश् च त्वाया गावःसमुत्पाट्य महीधरम् ।
तेनाहं तोषितो वीरकर्मणात्यद्भुतेन ते
trātāstāś ca tvāyā gāvaḥsamutpāṭya mahīdharam |
tenāhaṃ toṣito vīrakarmaṇātyadbhutena te
5,12.10
साधिनं कृष्ण देवानामहं मन्ये प्रयोजनम् ।
त्वयायमद्रिप्रवरः करेणैकेनयद्धृतः
sādhinaṃ kṛṣṇa devānāmahaṃ manye prayojanam |
tvayāyamadripravaraḥ kareṇaikenayaddhṛtaḥ
5,12.11
गोभिश् च चोदितः कृष्ण त्वत्सकाशमिहागतः ।
त्वया त्राताभिर् अत्यर्थं युष्मत्सत्कारकारणात्
gobhiś ca coditaḥ kṛṣṇa tvatsakāśamihāgataḥ |
tvayā trātābhir atyarthaṃ yuṣmatsatkārakāraṇāt
5,12.12
स त्वां कृष्णाभिषेक्ष्यामि गावं वाक्यप्रचोदितः ।
उपेन्द्रत्वे गवमिद्रो गोविन्दस्त्वं भविष्यसि
sa tvāṃ kṛṣṇābhiṣekṣyāmi gāvaṃ vākyapracoditaḥ |
upendratve gavamidro govindastvaṃ bhaviṣyasi
5,12.13
श्रीपराशर उवाच अथोपवाह्यादादाय घण्टाम् ऐरावताद् गजात् ।
अभिषेकं तया चक्रे पवित्रजलपूर्णया
śrīparāśara uvāca athopavāhyādādāya ghaṇṭām airāvatād gajāt |
abhiṣekaṃ tayā cakre pavitrajalapūrṇayā
5,12.14
क्रियमाणे ऽभिषेके तु गावः कृष्णस्य तत्क्षणात् ।
प्रस्नवोद्भूतदुग्धार्द्रां सद्यश्चक्रुर्वसुन्धराम्
kriyamāṇe 'bhiṣeke tu gāvaḥ kṛṣṇasya tatkṣaṇāt |
prasnavodbhūtadugdhārdrāṃ sadyaścakrurvasundharām
5,12.15
अभिषिच्य गवां वाक्यादुपेन्द्रं वै जनार्दनम् ।
प्रीत्या सप्रश्रयं वाक्यं पुनराह शचीपतिः
abhiṣicya gavāṃ vākyādupendraṃ vai janārdanam |
prītyā sapraśrayaṃ vākyaṃ punarāha śacīpatiḥ
5,12.16
गवामेतत्कृतं वाक्यं तथान्यदपि मे शृणु ।
यद्बवीमि महाभाग भारावतरणेच्छया
gavāmetatkṛtaṃ vākyaṃ tathānyadapi me śṛṇu |
yadbavīmi mahābhāga bhārāvataraṇecchayā
5,12.17
ममांशः पुरुषव्याघ्र पृथिव्यां पृथिवीधर ।
अवतीर्णोरऽजुनोनाम संरक्ष्यो भवता सदा
mamāṃśaḥ puruṣavyāghra pṛthivyāṃ pṛthivīdhara |
avatīrṇor'junonāma saṃrakṣyo bhavatā sadā
5,12.18
भारावतरणे साह्यं स ते वीरः करिष्यति ।
संरक्षणीयो भवता यथात्मा मधुसूदन
bhārāvataraṇe sāhyaṃ sa te vīraḥ kariṣyati |
saṃrakṣaṇīyo bhavatā yathātmā madhusūdana
5,12.19
श्रीभगवानुवाच जानामि भारते वंशे जातं पार्थं तवांशतः ।
तमहं पालयिष्यामि यावत्स्थास्यमि भूतले
śrībhagavānuvāca jānāmi bhārate vaṃśe jātaṃ pārthaṃ tavāṃśataḥ |
tamahaṃ pālayiṣyāmi yāvatsthāsyami bhūtale
5,12.20
यावन्महीतले शक्र स्थास्याम्यहमरिन्दम ।
न तावदर्जुनं कश्चिद्देवेन्द्र युधि जेष्यति
yāvanmahītale śakra sthāsyāmyahamarindama |
na tāvadarjunaṃ kaściddevendra yudhi jeṣyati
5,12.21
कंसो नाम महाबाहुर्दैत्यो ऽरिष्टस्तथासुरः ।
केशी कुवलयापीडो नरकाद्यास् तथा परे
kaṃso nāma mahābāhurdaityo 'riṣṭastathāsuraḥ |
keśī kuvalayāpīḍo narakādyās tathā pare
5,12.22
हतेषु तेषु देवेन्द्र भविष्यति महाहवः ।
तत्र विद्धि सहस्राक्ष भारावतरणं कृतम्
hateṣu teṣu devendra bhaviṣyati mahāhavaḥ |
tatra viddhi sahasrākṣa bhārāvataraṇaṃ kṛtam
5,12.23
स त्वं गच्छ न संतापं पुत्रार्थे कर्तुमर्हसि ।
नार्जुनस्य रिपुः कश्चिन्ममाग्रे प्रभविष्यति
sa tvaṃ gaccha na saṃtāpaṃ putrārthe kartumarhasi |
nārjunasya ripuḥ kaścinmamāgre prabhaviṣyati
5,12.24
अर्जुनार्थे त्वहं सर्वान्युधिष्ठिरपुरोगमान् ।
निवृत्ते भारते युद्धे कुन्त्यै दास्याम्यविक्षताम्
arjunārthe tvahaṃ sarvānyudhiṣṭhirapurogamān |
nivṛtte bhārate yuddhe kuntyai dāsyāmyavikṣatām
5,12.25
श्रीपराशर उवाच इत्युक्तः संपरिष्वज्य देवाराजो जनार्दनम् ।
आरुह्यौरावतं नागं पुनरेव दिवं ययौ
śrīparāśara uvāca ityuktaḥ saṃpariṣvajya devārājo janārdanam |
āruhyaurāvataṃ nāgaṃ punareva divaṃ yayau
5,12.26
कृष्णो हि सहितो गोभिर् गोपालैश् च पुनर्व्रजम् ।
आजगामाथ गोपीनां दृष्टिपूतेन वर्त्मना
kṛṣṇo hi sahito gobhir gopālaiś ca punarvrajam |
ājagāmātha gopīnāṃ dṛṣṭipūtena vartmanā
Chapter 5.13
5,13.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे द्वादशो ऽध्यायः (12) श्रीपराशर उवाच गते शक्रे तु गोपालाः कृष्णमक्लिष्टकारिणम् ।
ऊचुः प्रीत्या धृतं दृष्ट्वा तेन गोवर्धनाचलम्
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe dvādaśo 'dhyāyaḥ (12) śrīparāśara uvāca gate śakre tu gopālāḥ kṛṣṇamakliṣṭakāriṇam |
ūcuḥ prītyā dhṛtaṃ dṛṣṭvā tena govardhanācalam
5,13.2
वयमस्मान्महाभाग भगवन्महतो भयात् ।
गावश् च भवता त्राता गिरिधारणकर्मणा
vayamasmānmahābhāga bhagavanmahato bhayāt |
gāvaś ca bhavatā trātā giridhāraṇakarmaṇā
5,13.3
बालक्रीडेयमतुला गोपालत्वं जुगुप्सितम् ।
दिव्यं च भवतः कर्म किमेतत्तात कथ्यताम्
bālakrīḍeyamatulā gopālatvaṃ jugupsitam |
divyaṃ ca bhavataḥ karma kimetattāta kathyatām
5,13.4
कालीयो दमितस्तोये धेनुको विनिपातितः ।
धृतो गोवर्धनश्चायं शङ्कितानि मनांसि नः
kālīyo damitastoye dhenuko vinipātitaḥ |
dhṛto govardhanaścāyaṃ śaṅkitāni manāṃsi naḥ
5,13.5
सत्यं सत्यं हरेः पादौ शपामो ऽमित विक्रम ।
यथावद्वीर्यमालोक्य न त्वां मन्यामहे नरम्
satyaṃ satyaṃ hareḥ pādau śapāmo 'mita vikrama |
yathāvadvīryamālokya na tvāṃ manyāmahe naram
5,13.6
प्रीतिःसस्त्रीकुमारस्य व्रजस्य त्वयि केशव ।
कर्म चेदमशक्यं यत्समस्तैस् त्रिदशेरपि
prītiḥsastrīkumārasya vrajasya tvayi keśava |
karma cedamaśakyaṃ yatsamastais tridaśerapi
5,13.7
बालत्वं चातिवीर्यत्वं जन्म चास्मासु शोभनम् ।
चिन्त्यमानममेयात्मञ्छङ्कां कृष्ण प्रयच्छति
bālatvaṃ cātivīryatvaṃ janma cāsmāsu śobhanam |
cintyamānamameyātmañchaṅkāṃ kṛṣṇa prayacchati
5,13.8
देवो वा दानवो वा त्वं यक्षो गन्धर्व एव वा ।
किमस्माकं विचारेण बान्धवो ऽसि नमोस्तु ते
devo vā dānavo vā tvaṃ yakṣo gandharva eva vā |
kimasmākaṃ vicāreṇa bāndhavo 'si namostu te
5,13.9
श्रीपराशर उवाच क्षणं भूत्वा त्वसौ तूष्णीं किञ्चित्प्रणयकोपवान् ।
इत्य् एवम् उक्तस् तैर् गोपैः कृष्णो ऽप्य् आह महामतिः
śrīparāśara uvāca kṣaṇaṃ bhūtvā tvasau tūṣṇīṃ kiñcitpraṇayakopavān |
ity evam uktas tair gopaiḥ kṛṣṇo 'py āha mahāmatiḥ
5,13.10
श्रीभगवानुवाच मत्संबन्धेन वो गोपा यदि लज्जा न जायते ।
श्लाघ्यो वाहं ततः किं वो विचारेण प्रयोजनम्
śrībhagavānuvāca matsaṃbandhena vo gopā yadi lajjā na jāyate |
ślāghyo vāhaṃ tataḥ kiṃ vo vicāreṇa prayojanam
5,13.11
यदि वो ऽस्ति मयि प्रीतिः श्लाघ्यो ऽहं भवतां यदि ।
तदात्मबन्धुसदृशी बुद्धिर्वः क्रियातां मयि
yadi vo 'sti mayi prītiḥ ślāghyo 'haṃ bhavatāṃ yadi |
tadātmabandhusadṛśī buddhirvaḥ kriyātāṃ mayi
5,13.12
नाहं देवो न गान्धर्वो न यक्षो न च दानवः ।
अहं वो बान्धवो जातो नैतच्चिन्त्यमितो ऽन्यथा
nāhaṃ devo na gāndharvo na yakṣo na ca dānavaḥ |
ahaṃ vo bāndhavo jāto naitaccintyamito 'nyathā
5,13.13
श्रीपराशर उवाच इति श्रुत्वा हरेर्वाक्यं बद्धमौनास्ततो वनम् ।
ययुर्गोपा महाभाग तस्मन्प्रणयकोपिनि
śrīparāśara uvāca iti śrutvā harervākyaṃ baddhamaunāstato vanam |
yayurgopā mahābhāga tasmanpraṇayakopini
5,13.14
कृष्णस्तु विमलं व्योम शरच्चन्द्रस्य चन्द्रिकाम् ।
तदा कुमुदिनीं फुल्लामामोदितदिगन्तराम्
kṛṣṇastu vimalaṃ vyoma śaraccandrasya candrikām |
tadā kumudinīṃ phullāmāmoditadigantarām
5,13.15
वनराजीं तथा कूजन्द्भृङ्गमालामनोहराम् ।
विलोक्य सह गोपीभिर् मनश्चक्रे रतिं प्रति
vanarājīṃ tathā kūjandbhṛṅgamālāmanoharām |
vilokya saha gopībhir manaścakre ratiṃ prati
5,13.16
विना रामेण मधुरमतीव वनिताप्रियम् ।
जगौ कलपदं शौरिस्तारमन्द्रकृतक्रमम्
vinā rāmeṇa madhuramatīva vanitāpriyam |
jagau kalapadaṃ śauristāramandrakṛtakramam
5,13.17
रम्यं गीतध्वनिं श्रुत्वा संत्यज्यावसथांस्तदा ।
आजग्मुस्त्वरिता गोप्यो यत्रास्ते मधुसूदनः
ramyaṃ gītadhvaniṃ śrutvā saṃtyajyāvasathāṃstadā |
ājagmustvaritā gopyo yatrāste madhusūdanaḥ
5,13.18
शनैः शनैर् जगौ गोपी काचित्तस्य लयानुगम् ।
दत्तावधाना काचिच्च तमेव मनसास्मरत्
śanaiḥ śanair jagau gopī kācittasya layānugam |
dattāvadhānā kācicca tameva manasāsmarat
5,13.19
काचित्कृष्णेतिकृष्णेति प्रोक्त्वा लज्जामुपाययौ ।
ययौ च काचित्प्रेमान्धा तत्पार्श्वमविलंबितम्
kācitkṛṣṇetikṛṣṇeti proktvā lajjāmupāyayau |
yayau ca kācitpremāndhā tatpārśvamavilaṃbitam
5,13.20
काचिच्चावसथस्यान्ते स्थित्वा दृष्ट्वा बहिर्गुरुम् ।
तन्मयत्वेन गोविन्दं दध्यौ मीलितलोचना
kāciccāvasathasyānte sthitvā dṛṣṭvā bahirgurum |
tanmayatvena govindaṃ dadhyau mīlitalocanā
5,13.21
तच्चित्तविमलाह्लादक्षीणपुण्यचया तथा ।
तदप्राप्तिमहादुःखविलीनाशेषपातका
taccittavimalāhlādakṣīṇapuṇyacayā tathā |
tadaprāptimahāduḥkhavilīnāśeṣapātakā
5,13.22
चिन्तयती जगत्सूतिं परब्रह्मस्वरूपिणम् ।
निरुच्छ्वासतया मुक्तिं गतान्या गोपकन्यका
cintayatī jagatsūtiṃ parabrahmasvarūpiṇam |
nirucchvāsatayā muktiṃ gatānyā gopakanyakā
5,13.23
गोपीपरिवृतो रात्रिं शरच्चन्द्रमनोरमाम् ।
मानयामास गोविन्दो रासारंभरसोत्सुकः
gopīparivṛto rātriṃ śaraccandramanoramām |
mānayāmāsa govindo rāsāraṃbharasotsukaḥ
5,13.24
गोप्यश् च वृन्दशः कृष्णचेष्टास्वायत्तमूर्तयः ।
अन्यदेशं गते कृष्णे चेरुर्वृन्दावनान्तरम्
gopyaś ca vṛndaśaḥ kṛṣṇaceṣṭāsvāyattamūrtayaḥ |
anyadeśaṃ gate kṛṣṇe cerurvṛndāvanāntaram
5,13.25
कृष्णे निबद्धहृदया इदमूचुः परस्परम्
kṛṣṇe nibaddhahṛdayā idamūcuḥ parasparam
5,13.26
कृष्णो ऽहमेष ललितं व्रजाम्यालोक्यतां गतिः ।
अन्या ब्रवीन्ति कृष्णस्य मम गीतिर्निशम्यताम्
kṛṣṇo 'hameṣa lalitaṃ vrajāmyālokyatāṃ gatiḥ |
anyā bravīnti kṛṣṇasya mama gītirniśamyatām
5,13.27
दुष्टकालिय तिष्ठात्र कृष्णोहमिति चापरा ।
बाहुमास्फोट्य कृष्णस्य लीलया सर्वमाददे
duṣṭakāliya tiṣṭhātra kṛṣṇohamiti cāparā |
bāhumāsphoṭya kṛṣṇasya līlayā sarvamādade
5,13.28
अन्या ब्रवीति भो गोपा निःशङ्कैः स्थीयतामिति ।
अलं वृष्टिभयेनात्र धृतो गोवर्धनो मया
anyā bravīti bho gopā niḥśaṅkaiḥ sthīyatāmiti |
alaṃ vṛṣṭibhayenātra dhṛto govardhano mayā
5,13.29
धेनुको ऽयं मयाक्षिप्तो विचरन्तु यथेच्छया ।
गावो ब्रवीति चैवान्या कृष्णलीलानुसारिणी
dhenuko 'yaṃ mayākṣipto vicarantu yathecchayā |
gāvo bravīti caivānyā kṛṣṇalīlānusāriṇī
5,13.30
एवं नानाप्रकारासु कृष्णचेष्ट सु तास्तदा ।
गोप्यो व्यग्राःसमं चेरू रम्यं वृन्दावनान्तरम्
evaṃ nānāprakārāsu kṛṣṇaceṣṭa su tāstadā |
gopyo vyagrāḥsamaṃ cerū ramyaṃ vṛndāvanāntaram
5,13.31
विलोक्यैका भुवं प्राह गोपी गोपवराङ्गना ।
पुलकाञ्चितसर्वाङ्गी विकासिनयनोत्पला
vilokyaikā bhuvaṃ prāha gopī gopavarāṅganā |
pulakāñcitasarvāṅgī vikāsinayanotpalā
5,13.32
ध्वजबज्राङ्कुशाब्जाङ्करेखावन्त्यालि पश्यत ।
पदान्येतानि कृष्णस्य लीलाललितगामिनः
dhvajabajrāṅkuśābjāṅkarekhāvantyāli paśyata |
padānyetāni kṛṣṇasya līlālalitagāminaḥ
5,13.33
कापि तेन समायाता कृतपुण्या मदालसा ।
पदानि तस्याश्चैतानि घनान्यल्पतनूनि च
kāpi tena samāyātā kṛtapuṇyā madālasā |
padāni tasyāścaitāni ghanānyalpatanūni ca
5,13.34
पुष्पापचयमत्रोच्चैश् चक्रे दामोदरे ध्रुवम् ।
येनाग्राक्रान्तमात्राणि पदान्यत्र महात्मनः
puṣpāpacayamatroccaiś cakre dāmodare dhruvam |
yenāgrākrāntamātrāṇi padānyatra mahātmanaḥ
5,13.35
अत्रोपविश्य वै तेन काचित्पुष्पैर् अलङ्कृता ।
अन्यजन्मनि सर्वात्मा विष्णुर् अभ्यर्चितस् तया
atropaviśya vai tena kācitpuṣpair alaṅkṛtā |
anyajanmani sarvātmā viṣṇur abhyarcitas tayā
5,13.36
पुष्पबन्धनसंमानकृतमानामपास्य ताम् ।
नन्दगोपसुतो यातो मार्गेणानेन पश्यत
puṣpabandhanasaṃmānakṛtamānāmapāsya tām |
nandagopasuto yāto mārgeṇānena paśyata
5,13.37
अनुयातैनमत्रान्या नितंबभरमन्थरा ।
या गन्तव्ये द्रुतं याति निम्नपादाग्रसंस्थितिः
anuyātainamatrānyā nitaṃbabharamantharā |
yā gantavye drutaṃ yāti nimnapādāgrasaṃsthitiḥ
5,13.38
हस्तन्यस्ताग्रहस्तेयं तेन याति तथा सखी ।
अनायत्तपदन्यासा लक्ष्यते पदपद्धतिः
hastanyastāgrahasteyaṃ tena yāti tathā sakhī |
anāyattapadanyāsā lakṣyate padapaddhatiḥ
5,13.39
हस्तसंस्पर्शमात्रेण धूर्तेनैषा विमानिता ।
नैराश्यान्मन्दगामिन्या निवृत्तं लक्ष्यते पदम्
hastasaṃsparśamātreṇa dhūrtenaiṣā vimānitā |
nairāśyānmandagāminyā nivṛttaṃ lakṣyate padam
5,13.40
नूनमुक्ता त्वरामीति पुनरेष्यामितेन्तिकम् ।
तेन कृष्णेन येनैषा त्वरिता पदपद्धतिः
nūnamuktā tvarāmīti punareṣyāmitentikam |
tena kṛṣṇena yenaiṣā tvaritā padapaddhatiḥ
5,13.41
प्रविष्टो गहनं कृष्णः पदमत्र न लक्ष्यते ।
निवर्तध्वं शशाङ्कस्य नैतद्दी धितिगोचरे
praviṣṭo gahanaṃ kṛṣṇaḥ padamatra na lakṣyate |
nivartadhvaṃ śaśāṅkasya naitaddī dhitigocare
5,13.42
निवृत्तास्तास्तदा गोप्यो निराशाः कृष्णदर्शने ।
यमुनातीरमासाद्य जगुस्तच्चरितं तथा
nivṛttāstāstadā gopyo nirāśāḥ kṛṣṇadarśane |
yamunātīramāsādya jagustaccaritaṃ tathā
5,13.43
ततो ददृशुरायान्तं विकासिमुखपङ्कजम् ।
गोप्यस् त्रैलोक्यगोप्तारं कृष्णमक्लिष्टचेष्टितम्
tato dadṛśurāyāntaṃ vikāsimukhapaṅkajam |
gopyas trailokyagoptāraṃ kṛṣṇamakliṣṭaceṣṭitam
5,13.44
काचिदालोक्य गोविन्दमायान्तमतिहर्षिता ।
कृष्णाकृष्णेति कृष्णेति प्राह नान्यदुदीरयत्
kācidālokya govindamāyāntamatiharṣitā |
kṛṣṇākṛṣṇeti kṛṣṇeti prāha nānyadudīrayat
5,13.45
काचिद्भ्रूभङ्गुरं कृत्वा ललाटफलकं हरिम् ।
विलोक्य नेत्रभृङ्गाभ्यां पपौ तन्मुखपङ्कजम्
kācidbhrūbhaṅguraṃ kṛtvā lalāṭaphalakaṃ harim |
vilokya netrabhṛṅgābhyāṃ papau tanmukhapaṅkajam
5,13.46
काचिदालोक्य गोविन्दं निमीलितविलोचना ।
तस्यैव रूपं ध्यायन्ती योगारूढेव सा बभौ
kācidālokya govindaṃ nimīlitavilocanā |
tasyaiva rūpaṃ dhyāyantī yogārūḍheva sā babhau
5,13.47
ततः काञ्चित् प्रियालापैः काञ्चिद् भ्रूभङ्गवीक्षितैः ।
निन्ये ऽनुनयमन्यां च करस्पर्शेन माधवः
tataḥ kāñcit priyālāpaiḥ kāñcid bhrūbhaṅgavīkṣitaiḥ |
ninye 'nunayamanyāṃ ca karasparśena mādhavaḥ
5,13.48
ताभिः प्रसन्नचित्ताभिर् गोपीभिः सह सादरम् ।
ररास रासगोष्ठीभिर् उदारचरितो हरिः
tābhiḥ prasannacittābhir gopībhiḥ saha sādaram |
rarāsa rāsagoṣṭhībhir udāracarito hariḥ
5,13.49
रासमण्डलबन्धोपि कृष्णपार्श्वमनुज्झता ।
गोपीजनेन नैवाभूदेकस्थानस्थिरात्मना
rāsamaṇḍalabandhopi kṛṣṇapārśvamanujjhatā |
gopījanena naivābhūdekasthānasthirātmanā
5,13.50
हस्तेन गृह्य चैकैकां गोपीनां रासमण्डले ।
चकार तत्करस्पर्शनिमीलितदृशं हरिः
hastena gṛhya caikaikāṃ gopīnāṃ rāsamaṇḍale |
cakāra tatkarasparśanimīlitadṛśaṃ hariḥ
5,13.51
ततः प्रववृते रासश्चलद्वलयनिस्वनः ।
अनुयातशरत्काव्यगोयगीतिरनुक्रमात्
tataḥ pravavṛte rāsaścaladvalayanisvanaḥ |
anuyātaśaratkāvyagoyagītiranukramāt
5,13.52
कृष्णः शरच्चन्द्रमसं कौमुदीं कुमुदाकरम् ।
जगौ गोपीजनस्त्वेक कृष्णनाम पुनःपुनः
kṛṣṇaḥ śaraccandramasaṃ kaumudīṃ kumudākaram |
jagau gopījanastveka kṛṣṇanāma punaḥpunaḥ
5,13.53
परिवृत्तिश्रमेणैका चलद्वलयलापिनीम् ।
ददौ बाहुलतां स्कन्धे गोपी मधुनिघातिनः
parivṛttiśrameṇaikā caladvalayalāpinīm |
dadau bāhulatāṃ skandhe gopī madhunighātinaḥ
5,13.54
काचित्प्रविलसद्बाहुं परिरभ्य चुचुंब तम् ।
गोपीगीतस्तुतिव्याजान्निपुणा मधुसूदनम्
kācitpravilasadbāhuṃ parirabhya cucuṃba tam |
gopīgītastutivyājānnipuṇā madhusūdanam
5,13.55
गोपीकपोलसंश्लेषमभिगम्य हरेर्भुजौ ।
पुलकोद्गमसस्याय स्वेदांबुघनतां गतौ
gopīkapolasaṃśleṣamabhigamya harerbhujau |
pulakodgamasasyāya svedāṃbughanatāṃ gatau
5,13.56
रासगेयं जगौ कृष्णो यावत्तारतरध्वनिः ।
साधु कृष्णेति कृष्णेति तावत्ता द्विगुणं जगुः
rāsageyaṃ jagau kṛṣṇo yāvattārataradhvaniḥ |
sādhu kṛṣṇeti kṛṣṇeti tāvattā dviguṇaṃ jaguḥ
5,13.57
गतेनुगमनं चक्रुर्वलनं संमुखं ययुः ।
प्रतिलोमानुलोमाभ्यां भेजुर्गौपाङ्गना हरिम्
gatenugamanaṃ cakrurvalanaṃ saṃmukhaṃ yayuḥ |
pratilomānulomābhyāṃ bhejurgaupāṅganā harim
5,13.58
स तथा सह गोपीभी ररास मधुरूदनः ।
यथाब्दकोटिप्रतिमः श्रणस्तेन विनाभवत्
sa tathā saha gopībhī rarāsa madhurūdanaḥ |
yathābdakoṭipratimaḥ śraṇastena vinābhavat
5,13.59
ता वार्यमाणाः पतिभिः पितृभिर् भ्रातृभिस् तथा ।
कृष्णं गोपाङ्गना रात्रौ रमयन्ति रतिप्रियाः
tā vāryamāṇāḥ patibhiḥ pitṛbhir bhrātṛbhis tathā |
kṛṣṇaṃ gopāṅganā rātrau ramayanti ratipriyāḥ
5,13.60
सो ऽपि कैशोरकवयो मानयन्मधुसूदनः ।
रेमे ताभिर् अमेयात्मा क्षपासुक्षपिताहितः
so 'pi kaiśorakavayo mānayanmadhusūdanaḥ |
reme tābhir ameyātmā kṣapāsukṣapitāhitaḥ
5,13.61
तद्भर्तृषु तथा तासु सर्वभूतेषु चेश्वरः ।
आत्मस्वरूपरूपो ऽसौ व्यापी वायुरिव स्थितः
tadbhartṛṣu tathā tāsu sarvabhūteṣu ceśvaraḥ |
ātmasvarūparūpo 'sau vyāpī vāyuriva sthitaḥ
5,13.62
यथा समस्तभूतेषु नभोग्निः पृथिवी जलम् ।
वायुश्चात्मा तथैवासौ व्याप्य सर्वमवस्थितः
yathā samastabhūteṣu nabhogniḥ pṛthivī jalam |
vāyuścātmā tathaivāsau vyāpya sarvamavasthitaḥ
Chapter 5.14
5,14.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे त्रयोदशोध्यायः (13) श्रीपराशर वाच प्रदोषाग्रो कदाचित्तु रासासक्ते जनार्दने ।
त्रासयन्समदो गौष्ठमरिष्टसमुपागमत्
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe trayodaśodhyāyaḥ (13) śrīparāśara vāca pradoṣāgro kadācittu rāsāsakte janārdane |
trāsayansamado gauṣṭhamariṣṭasamupāgamat
5,14.2
स तोयतोयदच्छायस्तीक्ष्णशृङ्गोर्कलोचनः ।
खुराग्रपातैर् अत्यर्थं दारयन्धारणीतलम्
sa toyatoyadacchāyastīkṣṇaśṛṅgorkalocanaḥ |
khurāgrapātair atyarthaṃ dārayandhāraṇītalam
5,14.3
लेलिहानःसनिष्पेषं जिह्वयोष्ठौ पुनःपुनः ।
संरंभाविद्धलाङ्गूलः कठिनस्कन्धबन्धनः
lelihānaḥsaniṣpeṣaṃ jihvayoṣṭhau punaḥpunaḥ |
saṃraṃbhāviddhalāṅgūlaḥ kaṭhinaskandhabandhanaḥ
5,14.4
उदग्रककुदाभोगप्रमाणो दुरतिक्रमः ।
विण्मू6त्रलिप्तपृष्ठाङ्गो गवमुद्वेगकारकः
udagrakakudābhogapramāṇo duratikramaḥ |
viṇmū6traliptapṛṣṭhāṅgo gavamudvegakārakaḥ
5,14.5
प्रलंबकण्ठो ऽतिमुखस्तरुखाताङ्किताननः ।
पातयन्स गावं गर्भन्दैत्यो वृषभरूपधृक्
pralaṃbakaṇṭho 'timukhastarukhātāṅkitānanaḥ |
pātayansa gāvaṃ garbhandaityo vṛṣabharūpadhṛk
5,14.6
सूदयंस्तापसानुग्रो वनानटति यःसदा
sūdayaṃstāpasānugro vanānaṭati yaḥsadā
5,14.7
ततस्तमतिघोराक्षमवेक्ष्यातिभयातुराः ।
गोपा गोपस्त्रियश्चैव कृष्णकृष्णेति चुक्रुशुः
tatastamatighorākṣamavekṣyātibhayāturāḥ |
gopā gopastriyaścaiva kṛṣṇakṛṣṇeti cukruśuḥ
5,14.8
सिंहनादं ततश् चक्रे तलशब्दं च केशवः ।
तच्छब्द श्रवणाच्चासौ दामोदरमुपाययौ
siṃhanādaṃ tataś cakre talaśabdaṃ ca keśavaḥ |
tacchabda śravaṇāccāsau dāmodaramupāyayau
5,14.9
अग्रन्यस्तविषाणाग्रः कृष्णकुक्षिकृतेक्षणः ।
अभ्यधावत दुष्टात्मा कृष्णं वृषभदानवः
agranyastaviṣāṇāgraḥ kṛṣṇakukṣikṛtekṣaṇaḥ |
abhyadhāvata duṣṭātmā kṛṣṇaṃ vṛṣabhadānavaḥ
5,14.10
आयान्तं दैत्यवृषभं दृष्ट्वा कृष्णो महाबलः ।
न चचाल तदास्थानादवज्ञास्मितलीलया
āyāntaṃ daityavṛṣabhaṃ dṛṣṭvā kṛṣṇo mahābalaḥ |
na cacāla tadāsthānādavajñāsmitalīlayā
5,14.11
आसन्नं चैव जग्राह ग्राहवन्मधुसूदनः ।
जघान जानुना कुक्षौ विषाणग्रहणाचलम्
āsannaṃ caiva jagrāha grāhavanmadhusūdanaḥ |
jaghāna jānunā kukṣau viṣāṇagrahaṇācalam
5,14.12
तस्य दर्पबलं भङ्क्त्वा गृहीतस्य विषाणयोः ।
अपीडयदरिष्टस्य कण्ठं क्लिन्नमिवांबरम्
tasya darpabalaṃ bhaṅktvā gṛhītasya viṣāṇayoḥ |
apīḍayadariṣṭasya kaṇṭhaṃ klinnamivāṃbaram
5,14.13
उत्पाट्य शृङ्गमेकं तु तेनैवाताडयत्ततः ।
ममार स महादैत्यौ मुखाच्छोणितमुद्वमन्
utpāṭya śṛṅgamekaṃ tu tenaivātāḍayattataḥ |
mamāra sa mahādaityau mukhācchoṇitamudvaman
5,14.14
तुष्टुवुर् निहते तस्मिन् दैत्ये गोपा जनार्दनम् ।
जंभे हते सहस्राक्षं पुरा देवगणा यथा
tuṣṭuvur nihate tasmin daitye gopā janārdanam |
jaṃbhe hate sahasrākṣaṃ purā devagaṇā yathā
Chapter 5.15
5,15.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे चतुर्दशोध्यायः (14) श्रीपराशर उवाच ककुद्मति हते ऽरिष्टे धेनुके विनिपातिते ।
प्रलंबे निधनं नीते धृते गोवर्धनाचले
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe caturdaśodhyāyaḥ (14) śrīparāśara uvāca kakudmati hate 'riṣṭe dhenuke vinipātite |
pralaṃbe nidhanaṃ nīte dhṛte govardhanācale
5,15.2
दमिते कालिये नागे भग्नेतुङ्गद्रुमद्वये ।
हतायां पूतनायां च शकटे परिवर्तिते
damite kāliye nāge bhagnetuṅgadrumadvaye |
hatāyāṃ pūtanāyāṃ ca śakaṭe parivartite
5,15.3
कंसाय नारदः प्राह यथावृत्तमनुक्रमात् ।
यशोदादेवकीगर्बपरिवृत्तद्यशेषतः
kaṃsāya nāradaḥ prāha yathāvṛttamanukramāt |
yaśodādevakīgarbaparivṛttadyaśeṣataḥ
5,15.4
श्रुत्वा तत्सकलं कंसो नारदाद्देवदर्शनात् ।
वसुदेवं प्रति तदा कोपं चक्रे सुदुर्मतिः
śrutvā tatsakalaṃ kaṃso nāradāddevadarśanāt |
vasudevaṃ prati tadā kopaṃ cakre sudurmatiḥ
5,15.5
सोतिकोपादुपालभ्य सर्वयादवसंसदि ।
जगर्ज यादवांश्चैव कार्यं चैतदचिन्तयत्
sotikopādupālabhya sarvayādavasaṃsadi |
jagarja yādavāṃścaiva kāryaṃ caitadacintayat
5,15.6
यावन्न बलमारूढौ रामकृष्णौ सुबालकौ ।
तावदेव मया वध्यावसाध्यौ रूढयौवनौ
yāvanna balamārūḍhau rāmakṛṣṇau subālakau |
tāvadeva mayā vadhyāvasādhyau rūḍhayauvanau
5,15.7
चाणूरोत्र महावीर्यो मुष्टिकश् च महाबलः ।
एताभ्यां मल्लयुद्धेन मारयिष्याम दुर्मती
cāṇūrotra mahāvīryo muṣṭikaś ca mahābalaḥ |
etābhyāṃ mallayuddhena mārayiṣyāma durmatī
5,15.8
धनुर्महमहायोगव्याजेनानीय तौ व्रजात् ।
तथा तथा यतिष्यामि यास्येते संक्षयं यथा
dhanurmahamahāyogavyājenānīya tau vrajāt |
tathā tathā yatiṣyāmi yāsyete saṃkṣayaṃ yathā
5,15.9
श्वफल्पतनयं शूरमक्रूरं यदुपुङ्गवम् ।
तयोरानयनार्थाय प्रेषयिष्यामि गोकुलम्
śvaphalpatanayaṃ śūramakrūraṃ yadupuṅgavam |
tayorānayanārthāya preṣayiṣyāmi gokulam
5,15.10
वृन्दा वनचरं घोरमादेक्ष्यामि च केशिनम् ।
तत्रैवासावतिबलस्तावुभौ घातयिष्यति
vṛndā vanacaraṃ ghoramādekṣyāmi ca keśinam |
tatraivāsāvatibalastāvubhau ghātayiṣyati
5,15.11
गजः कुवलायापीडो मत्सकाशमिहागतौ ।
घातयिष्यति वा गोषौ वसुदेवसुतावुभौ
gajaḥ kuvalāyāpīḍo matsakāśamihāgatau |
ghātayiṣyati vā goṣau vasudevasutāvubhau
5,15.12
श्रीपराशर उवाच इत्यालोच्य स दुष्टात्मा कंसो रामजनार्दनौ ।
हन्तुं कृतम् अर्तिवीराव् अक्रूरं वाक्यम् अवृब्रवीत्
śrīparāśara uvāca ityālocya sa duṣṭātmā kaṃso rāmajanārdanau |
hantuṃ kṛtam artivīrāv akrūraṃ vākyam avṛbravīt
5,15.13
कंस उवाच भो भो दानपते वाक्यं क्रियतां प्रीतये मम ।
इतः स्यन्दनमारुह्य गम्यतां नन्दगोकुलम्
kaṃsa uvāca bho bho dānapate vākyaṃ kriyatāṃ prītaye mama |
itaḥ syandanamāruhya gamyatāṃ nandagokulam
5,15.14
वसुदेवसुतौ तत्र विष्णोर् अंशसमुद्भवौ ।
नाशाय किल संभूतौ मम दुष्टौ प्रवर्धतः
vasudevasutau tatra viṣṇor aṃśasamudbhavau |
nāśāya kila saṃbhūtau mama duṣṭau pravardhataḥ
5,15.15
धनुर्महो ममाप्यत्र चतुर्दश्यां भविष्यति ।
आनेयौ भवता गत्वा मल्लयुद्धाय तत्र तौ
dhanurmaho mamāpyatra caturdaśyāṃ bhaviṣyati |
āneyau bhavatā gatvā mallayuddhāya tatra tau
5,15.16
चाणूरमुष्टिकौ मल्लौ नियुद्धकुशलौ मम ।
ताभ्यां सहानयोर्युद्धं सर्वलोको ऽत्र पश्यतु
cāṇūramuṣṭikau mallau niyuddhakuśalau mama |
tābhyāṃ sahānayoryuddhaṃ sarvaloko 'tra paśyatu
5,15.17
गजः कुवलयापीडो महामात्रप्रचोदितः ।
स वा हनिष्यते पापौ वसुदेवात्मजौ शिशु
gajaḥ kuvalayāpīḍo mahāmātrapracoditaḥ |
sa vā haniṣyate pāpau vasudevātmajau śiśu
5,15.18
तौ हत्वा वसुदेवं च नन्दगोपं च दुर्मतिम् ।
हनिष्ये पितरं चैनमुग्रसेनं सुदुर्मतिम्
tau hatvā vasudevaṃ ca nandagopaṃ ca durmatim |
haniṣye pitaraṃ cainamugrasenaṃ sudurmatim
5,15.19
ततःसमस्तगोपानां गोधनान्यखिलान्यहम् ।
वित्तं चापहरिष्यामि दुष्टानां मद्वधैषिणाम्
tataḥsamastagopānāṃ godhanānyakhilānyaham |
vittaṃ cāpahariṣyāmi duṣṭānāṃ madvadhaiṣiṇām
5,15.20
त्वामृते यादवाश्चैते द्विषो दानपते मम ।
एतेषां च वधायाहं यतिष्ये ऽनुक्रमात्ततः
tvāmṛte yādavāścaite dviṣo dānapate mama |
eteṣāṃ ca vadhāyāhaṃ yatiṣye 'nukramāttataḥ
5,15.21
तदा निष्कण्टकं सर्वं राज्यमेतदयादवम् ।
प्रसाधिष्ये त्वया तस्मान्मत्प्रीत्यै वीर गम्यताम्
tadā niṣkaṇṭakaṃ sarvaṃ rājyametadayādavam |
prasādhiṣye tvayā tasmānmatprītyai vīra gamyatām
5,15.22
यथा च माहिषं सर्पिर्दधिचाप्युपहार्य वै ।
गोपाःसमानयन्त्वाशु तथा वाच्यास्त्वया च ते
yathā ca māhiṣaṃ sarpirdadhicāpyupahārya vai |
gopāḥsamānayantvāśu tathā vācyāstvayā ca te
5,15.23
श्रीपराशर उवाच इत्याज्ञप्तस्तदाक्रूरोमहाभागवतो द्वज ।
प्रीतिमानभवत्कृष्णं श्वोद्रक्ष्यामीति सत्वरः
śrīparāśara uvāca ityājñaptastadākrūromahābhāgavato dvaja |
prītimānabhavatkṛṣṇaṃ śvodrakṣyāmīti satvaraḥ
5,15.24
तथेत्यक्त्वा च राजानं रथमारुह्य शोभनम् ।
निश्चक्राम ततः पुर्या मथुराया मधुप्रियः
tathetyaktvā ca rājānaṃ rathamāruhya śobhanam |
niścakrāma tataḥ puryā mathurāyā madhupriyaḥ
Chapter 5.16
5,16.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमासे पञ्चदशो ऽध्यायः (15) श्रीपराशर उवाच केशी चापि बलोदग्रः कंसदूतः प्रचोदितः ।
कृष्णस्य निधनाकाङ्क्षी वृन्दावनमुपागमत्
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāse pañcadaśo 'dhyāyaḥ (15) śrīparāśara uvāca keśī cāpi balodagraḥ kaṃsadūtaḥ pracoditaḥ |
kṛṣṇasya nidhanākāṅkṣī vṛndāvanamupāgamat
5,16.2
स खुरक्षतभूपृष्ठःसटाक्षेपधुतांबुदः ।
द्रुतविक्रान्तचन्द्रार्कमार्गो गोपानुपाद्रवत्
sa khurakṣatabhūpṛṣṭhaḥsaṭākṣepadhutāṃbudaḥ |
drutavikrāntacandrārkamārgo gopānupādravat
5,16.3
तस्य देषितशब्देन गोपाला दैत्यवाजिनः ।
गोप्यश् च भयसंविग्ना गोविन्दं शरणं ययुः
tasya deṣitaśabdena gopālā daityavājinaḥ |
gopyaś ca bhayasaṃvignā govindaṃ śaraṇaṃ yayuḥ
5,16.4
त्राहित्राहिति गोविन्दःश्रुत्वातेषां ततो वचः ।
सतोयजलदध्वानगंभीरमिदमुक्तवान्
trāhitrāhiti govindaḥśrutvāteṣāṃ tato vacaḥ |
satoyajaladadhvānagaṃbhīramidamuktavān
5,16.5
अलं त्रासेन गोपालाः केशिनः किं भयातुरैः ।
भविद्भिर् गोपजाती यैर् वीरवीर्यं विलोप्यते
alaṃ trāsena gopālāḥ keśinaḥ kiṃ bhayāturaiḥ |
bhavidbhir gopajātī yair vīravīryaṃ vilopyate
5,16.6
किमनोनाल्पसारेण हषिताटोपकारिणा ।
दैतेयबलवाह्येन वल्गता दुष्टवाजिना
kimanonālpasāreṇa haṣitāṭopakāriṇā |
daiteyabalavāhyena valgatā duṣṭavājinā
5,16.7
एह्येहि दुष्ट कृष्णो ऽहं पूष्णस्त्विव पिनाकधृत् ।
पातयिष्यामि दशनान्वदनादखिलांस्तव
ehyehi duṣṭa kṛṣṇo 'haṃ pūṣṇastviva pinākadhṛt |
pātayiṣyāmi daśanānvadanādakhilāṃstava
5,16.8
इत्युक्त्वास्फोट्य गोविन्दः केशिनःसंमुखं ययौ ।
विवृतास्यश् च सो ऽप्य् एनं दैतेयाश्व उपाद्रवत्
ityuktvāsphoṭya govindaḥ keśinaḥsaṃmukhaṃ yayau |
vivṛtāsyaś ca so 'py enaṃ daiteyāśva upādravat
5,16.9
बाहुमाभोगितं कृत्वा मखे तस्य जनार्दनः ।
प्रवेशयामास तदा केशिनो दुष्टवाजिनः
bāhumābhogitaṃ kṛtvā makhe tasya janārdanaḥ |
praveśayāmāsa tadā keśino duṣṭavājinaḥ
5,16.10
केशिनो वदनं तेन विशता कृष्णबाहुना ।
शातिता दशनाः पेतुः सिताब्ब्रावयवा इव
keśino vadanaṃ tena viśatā kṛṣṇabāhunā |
śātitā daśanāḥ petuḥ sitābbrāvayavā iva
5,16.11
कृष्णस्य ववृधे बाहुः केशिदेहगतो द्विज ।
विनाशाय यथा व्याधिरासंभूतेरुपेक्षितः
kṛṣṇasya vavṛdhe bāhuḥ keśidehagato dvija |
vināśāya yathā vyādhirāsaṃbhūterupekṣitaḥ
5,16.12
विपाटितोष्ठो बहुलं सफेनं रुधिरं वमन् ।
सोक्षिणी विवृते चक्रे विशिष्टे मुक्तबन्धने
vipāṭitoṣṭho bahulaṃ saphenaṃ rudhiraṃ vaman |
sokṣiṇī vivṛte cakre viśiṣṭe muktabandhane
5,16.13
जधान धरणीं पादैः शकृन्मूत्रं समुत्सृजन् ।
स्वेदार्द्रगात्रस्शान्तश् च निर्यत्नःसो ऽभवत्तदा
jadhāna dharaṇīṃ pādaiḥ śakṛnmūtraṃ samutsṛjan |
svedārdragātrasśāntaś ca niryatnaḥso 'bhavattadā
5,16.14
व्यादितास्यमहांरन्ध्रःसो ऽसुरः कृष्णबाहुना ।
निपातितो द्विधा भूमौ वैद्युतेन यथा द्रुमः
vyāditāsyamahāṃrandhraḥso 'suraḥ kṛṣṇabāhunā |
nipātito dvidhā bhūmau vaidyutena yathā drumaḥ
5,16.15
द्विपादे पृष्ठपुच्छार्ध श्रवणैकाक्षिनासिके ।
केशिनस्ते द्विधा भूते शकले द्वे विरेजतुः
dvipāde pṛṣṭhapucchārdha śravaṇaikākṣināsike |
keśinaste dvidhā bhūte śakale dve virejatuḥ
5,16.16
हत्वा तु केशिनं कृष्णो गोपालैर् मुदितैर् वृतः ।
अनायस्ततनुःस्वस्थो हसंस्तत्रैव तस्थिवान्
hatvā tu keśinaṃ kṛṣṇo gopālair muditair vṛtaḥ |
anāyastatanuḥsvastho hasaṃstatraiva tasthivān
5,16.17
ततो गोप्यश् च गोपाश् च हते केशिनि विस्मिताः ।
तुष्टुवुः पुण्डरीकाक्षमनुरागमनोरमम्
tato gopyaś ca gopāś ca hate keśini vismitāḥ |
tuṣṭuvuḥ puṇḍarīkākṣamanurāgamanoramam
5,16.18
अथाहान्तर्हितो विप्र नारदो जलदे स्थितः ।
केशिनं निहतं दृष्ट्वा हर्षनिर्भरमानसः
athāhāntarhito vipra nārado jalade sthitaḥ |
keśinaṃ nihataṃ dṛṣṭvā harṣanirbharamānasaḥ
5,16.19
साधुसाधु जगन्नाथ लीलयैव यदच्युत ।
निहतो ऽयं त्वया केशी क्लेशदस्त्रिदिवौकासाम्
sādhusādhu jagannātha līlayaiva yadacyuta |
nihato 'yaṃ tvayā keśī kleśadastridivaukāsām
5,16.20
युद्धोत्सुकोहमत्यर्थं नरवाजिमहाहवम् ।
अभूतपूर्वमन्यत्र द्रष्टुं स्वर्गादिहागतः
yuddhotsukohamatyarthaṃ naravājimahāhavam |
abhūtapūrvamanyatra draṣṭuṃ svargādihāgataḥ
5,16.21
कर्माण्यऽत्रावतारे ते कृतानि मधुसूदन ।
यानि तैर् विस्मितं चेतस्तोषमेतेन मे गतम्
karmāṇya'trāvatāre te kṛtāni madhusūdana |
yāni tair vismitaṃ cetastoṣametena me gatam
5,16.22
तुरङ्गस्यास्य शक्रोपि कृष्ण देवाश् च बिभ्यति ।
धुतकेसारजालस्य ह्रेषतो ऽभ्रावलोकिनः
turaṅgasyāsya śakropi kṛṣṇa devāś ca bibhyati |
dhutakesārajālasya hreṣato 'bhrāvalokinaḥ
5,16.23
यस्मात्त्वयैष दुष्टात्मा हतः केशी जनार्दन ।
तस्मात्केशवनाम्ना त्वं लोके ख्यातो भविष्यसि
yasmāttvayaiṣa duṣṭātmā hataḥ keśī janārdana |
tasmātkeśavanāmnā tvaṃ loke khyāto bhaviṣyasi
5,16.24
स्वस्त्यस्तु ते गमिष्यामि कंसयुद्धे ऽधुना पुनः ।
परश्वो ऽह समेष्यामि त्वया केशिनिषूदन
svastyastu te gamiṣyāmi kaṃsayuddhe 'dhunā punaḥ |
paraśvo 'ha sameṣyāmi tvayā keśiniṣūdana
5,16.25
उग्रसेनसुते कंसे सानुगे विनिपातिते ।
भारावतारकर्ता त्वं पृथिव्या पृथिवीधर
ugrasenasute kaṃse sānuge vinipātite |
bhārāvatārakartā tvaṃ pṛthivyā pṛthivīdhara
5,16.26
तत्रानेक प्रकाराणि युद्धानि पृथिवीक्षिताम् ।
द्रष्टव्यानि मया युष्मत्प्रणीतानि जनार्दन
tatrāneka prakārāṇi yuddhāni pṛthivīkṣitām |
draṣṭavyāni mayā yuṣmatpraṇītāni janārdana
5,16.27
सो ऽहं यास्यामि गोविन्द देवकार्यं महत्कृतम् ।
त्वयैव विदितं सर्वं स्वस्ति ते ऽस्तु व्रजाम्यहम्
so 'haṃ yāsyāmi govinda devakāryaṃ mahatkṛtam |
tvayaiva viditaṃ sarvaṃ svasti te 'stu vrajāmyaham
5,16.28
नारदे तु गते कृष्णः सह गोपैः सभाजितः ।
विवेश गोकुलं गोपीनेत्रपानैकभाजनम्
nārade tu gate kṛṣṇaḥ saha gopaiḥ sabhājitaḥ |
viveśa gokulaṃ gopīnetrapānaikabhājanam
Chapter 5.17
5,17.1
इति श्रीविष्णुमाहपुराणे पञ्चमांशे षोटशो ऽध्यायः (16) श्रीपराशर उवाच अक्रूरो ऽपि विनिष्क्रम्य स्यन्दनेनाशुगामिना ।
कृष्णसंदर्शनाकाङ्क्षी प्रययौ नन्दगोकुलम्
iti śrīviṣṇumāhapurāṇe pañcamāṃśe ṣoṭaśo 'dhyāyaḥ (16) śrīparāśara uvāca akrūro 'pi viniṣkramya syandanenāśugāminā |
kṛṣṇasaṃdarśanākāṅkṣī prayayau nandagokulam
5,17.2
चिन्तयामास चाक्रूरो नास्ति धन्यतरो मया ।
यो ऽहम् अंशावतीर्णस्य मुखं द्रक्ष्यामि चक्रिणः
cintayāmāsa cākrūro nāsti dhanyataro mayā |
yo 'ham aṃśāvatīrṇasya mukhaṃ drakṣyāmi cakriṇaḥ
5,17.3
अद्य मे सफलं जन्म सुप्रभाताभवन्निशा ।
यदुन्निद्राभपत्राक्षं विष्णोर्द्रक्ष्याम्यहं मुखम्
adya me saphalaṃ janma suprabhātābhavanniśā |
yadunnidrābhapatrākṣaṃ viṣṇordrakṣyāmyahaṃ mukham
5,17.4
पापं हरति यत्पुंसां स्मृतं संकल्पनामयम् ।
तत्पुण्डरीकनयनं विष्णोर्द्रक्ष्याम्यहं मुखम्
pāpaṃ harati yatpuṃsāṃ smṛtaṃ saṃkalpanāmayam |
tatpuṇḍarīkanayanaṃ viṣṇordrakṣyāmyahaṃ mukham
5,17.5
विनिर्जग्मुर्यतो वेदा वेदाङ्गान्यखिलानि च ।
द्रक्ष्यामि तत्परं धाम धाम्रां भगवतो मुखम्
vinirjagmuryato vedā vedāṅgānyakhilāni ca |
drakṣyāmi tatparaṃ dhāma dhāmrāṃ bhagavato mukham
5,17.6
यज्ञेषु यज्ञपुरुषः पुरुषैः पुरुषोत्तमः ।
इज्यते यो ऽखिलाधारस्तं द्रक्ष्यामि जगत्पतिम्
yajñeṣu yajñapuruṣaḥ puruṣaiḥ puruṣottamaḥ |
ijyate yo 'khilādhārastaṃ drakṣyāmi jagatpatim
5,17.7
इष्ट्वा यमिन्द्रो यज्ञानां शतेनामरराजताम् ।
अवाप तमनन्तादिमहं द्रक्ष्यामि केशवम्
iṣṭvā yamindro yajñānāṃ śatenāmararājatām |
avāpa tamanantādimahaṃ drakṣyāmi keśavam
5,17.8
न ब्रह्म नेन्द्ररुद्राश्विवस्वादित्यमरुद्गणाः ।
यस्य स्वरूपं जानन्ति प्रत्यक्षं याति मे हरिः
na brahma nendrarudrāśvivasvādityamarudgaṇāḥ |
yasya svarūpaṃ jānanti pratyakṣaṃ yāti me hariḥ
5,17.9
सर्वात्मा सर्ववित् सर्वः सर्वभूतेष्व् अवस्थितः ।
योह्यऽचिन्त्यो ऽव्ययो व्यापी स वक्ष्यति मया सह
sarvātmā sarvavit sarvaḥ sarvabhūteṣv avasthitaḥ |
yohya'cintyo 'vyayo vyāpī sa vakṣyati mayā saha
5,17.10
मत्स्य कूर्मवराहाश्वसिंहरूपादिभिः स्थितिम् ।
चकार जगतो यो ऽजः जगतो यो ऽजः सो ऽद्य मां प्रलपिष्यति
matsya kūrmavarāhāśvasiṃharūpādibhiḥ sthitim |
cakāra jagato yo 'jaḥ jagato yo 'jaḥ so 'dya māṃ pralapiṣyati
5,17.11
सांप्रतं च जगत्स्वामी कार्यमात्महृदि स्थितम् ।
कर्तुं मनुष्यतां प्राप्तःस्वेच्छादेहधृदव्ययः
sāṃprataṃ ca jagatsvāmī kāryamātmahṛdi sthitam |
kartuṃ manuṣyatāṃ prāptaḥsvecchādehadhṛdavyayaḥ
5,17.12
योनन्तः पृथिवीं धत्ते शेखरस्थितिसंस्थिताम् ।
सो ऽवतीर्णो जगत्यर्थे माम क्रूरेति वक्ष्यति
yonantaḥ pṛthivīṃ dhatte śekharasthitisaṃsthitām |
so 'vatīrṇo jagatyarthe māma krūreti vakṣyati
5,17.13
पितृपुत्रसुहृद्भ्रातृमातृबन्धुमयीमिमाम् ।
यन्मायां नालमुत्तर्तुं जगत्तस्मै नमोनमः
pitṛputrasuhṛdbhrātṛmātṛbandhumayīmimām |
yanmāyāṃ nālamuttartuṃ jagattasmai namonamaḥ
5,17.14
तरत्यविद्यां विततां हृदि यस्मिन्निवेशिते ।
योगमायाममेयाय तस्मै विद्यात्मने नमः
taratyavidyāṃ vitatāṃ hṛdi yasminniveśite |
yogamāyāmameyāya tasmai vidyātmane namaḥ
5,17.15
यज्वभिर् यज्ञपुरुषो वासुदेवश् च सात्त्वतैः ।
वेदान्तवेदिभिर् विष्णुः प्रोच्यते यो नतोस्मि तम्
yajvabhir yajñapuruṣo vāsudevaś ca sāttvataiḥ |
vedāntavedibhir viṣṇuḥ procyate yo natosmi tam
5,17.16
यथा यत्र जगद्धाम्नि धातर्येतत्प्रतिष्ठितम् ।
सदसत्तेन सत्येन मय्यसौ यातु सौम्याताम्
yathā yatra jagaddhāmni dhātaryetatpratiṣṭhitam |
sadasattena satyena mayyasau yātu saumyātām
5,17.17
स्मृते सकलकल्याणभाजनं यत्र जायते ।
पुरुषस्तमजं नित्यं व्रजामि शरणं हरिम्
smṛte sakalakalyāṇabhājanaṃ yatra jāyate |
puruṣastamajaṃ nityaṃ vrajāmi śaraṇaṃ harim
5,17.18
श्रीपराशर उवाच इत्थं संचिन्तयन्विष्णुं भक्तिनम्रात्ममानसः ।
अक्रूरो गोकुलं प्राप्तः किञ्चित्सूर्ये विराजति
śrīparāśara uvāca itthaṃ saṃcintayanviṣṇuṃ bhaktinamrātmamānasaḥ |
akrūro gokulaṃ prāptaḥ kiñcitsūrye virājati
5,17.19
स ददर्श तदा कृष्णमादावादोहने गवाम् ।
वत्समध्यागतं फुल्लनी लोत्पलदलच्छविम्
sa dadarśa tadā kṛṣṇamādāvādohane gavām |
vatsamadhyāgataṃ phullanī lotpaladalacchavim
5,17.20
प्रफुल्लपद्मपत्राक्षं श्रीवत्सांकितवक्षसम् ।
प्रलंबबाहुमायामतुङ्गोरस्थलमुन्नसम्
praphullapadmapatrākṣaṃ śrīvatsāṃkitavakṣasam |
pralaṃbabāhumāyāmatuṅgorasthalamunnasam
5,17.21
सविलासस्मिताधारं बिभ्राणं मुखपङ्कजम् ।
जुङ्गरक्तनखं पद्य्भां धरण्यां सुप्रतिःषितम्
savilāsasmitādhāraṃ bibhrāṇaṃ mukhapaṅkajam |
juṅgaraktanakhaṃ padybhāṃ dharaṇyāṃ supratiḥṣitam
5,17.22
बिभ्राणं वाससी पीते वन्यपुष्पविभूषितम् ।
सेंदुनीलाचलाभं तं सितांभोजावतंसकम्
bibhrāṇaṃ vāsasī pīte vanyapuṣpavibhūṣitam |
seṃdunīlācalābhaṃ taṃ sitāṃbhojāvataṃsakam
5,17.23
हंसकुन्देन्दुधवलं नीलांबरधरं द्विज ।
तस्यानु बलभद्रं च ददर्श यदुनन्दनम्
haṃsakundendudhavalaṃ nīlāṃbaradharaṃ dvija |
tasyānu balabhadraṃ ca dadarśa yadunandanam
5,17.24
प्रांशुमुत्तुङ्गबाह्वंसं विकासि मुखपङ्कजम् ।
मेघमालापरिवृतं कैलासाद्रिमिवापरम्
prāṃśumuttuṅgabāhvaṃsaṃ vikāsi mukhapaṅkajam |
meghamālāparivṛtaṃ kailāsādrimivāparam
5,17.25
तौ दृष्ट्वा विकसद्वक्त्रसरोजः स महामतिः ।
पुलकाञ्चितसर्वाङ्गस्तदाक्रूरो ऽजगद्धातरि भवन्मुने
tau dṛṣṭvā vikasadvaktrasarojaḥ sa mahāmatiḥ |
pulakāñcitasarvāṅgastadākrūro 'jagaddhātari bhavanmune
5,17.26
तदेतत्परमं धाम तदेतत्परमं पदम् ।
भगवद्वासुदेवांशो द्विधा यो ऽयं व्यवस्थितः
tadetatparamaṃ dhāma tadetatparamaṃ padam |
bhagavadvāsudevāṃśo dvidhā yo 'yaṃ vyavasthitaḥ
5,17.27
साफल्यमक्ष्णोर्युगमेतदत्र दृष्टे जगद्धातरि यातमुच्चैः ।
अप्यङ्गमेतद्भगवत्प्रसादात्तदङ्गसंगे फलवन्मम स्यात्
sāphalyamakṣṇoryugametadatra dṛṣṭe jagaddhātari yātamuccaiḥ |
apyaṅgametadbhagavatprasādāttadaṅgasaṃge phalavanmama syāt
5,17.28
अप्येष पृष्ठे मम हस्तपद्मं करिष्यति श्रीमदनन्तमूर्तिः ।
यस्याङ्गुलिस्पर्शहताखिलाघैर् अवाप्यते सिद्धिरपास्तदोषा
apyeṣa pṛṣṭhe mama hastapadmaṃ kariṣyati śrīmadanantamūrtiḥ |
yasyāṅgulisparśahatākhilāghair avāpyate siddhirapāstadoṣā
5,17.29
येनाग्निविद्युद्रविरश्मिमालाकरालमत्युग्रमपेत चक्त्रम् ।
चक्रं घ्नता दैत्यपतेर्हृतानि दैत्याङ्गनानां नयनाञ्जनानि
yenāgnividyudraviraśmimālākarālamatyugramapeta caktram |
cakraṃ ghnatā daityapaterhṛtāni daityāṅganānāṃ nayanāñjanāni
5,17.30
यत्रांबु विन्यस्य बलिर्मनोज्ञानवाप भोगान्वसुधातवलस्थः ।
तथामरत्वं त्रिदशाधिपत्वं मन्वन्तरं पूर्णमपेतशत्रुम्
yatrāṃbu vinyasya balirmanojñānavāpa bhogānvasudhātavalasthaḥ |
tathāmaratvaṃ tridaśādhipatvaṃ manvantaraṃ pūrṇamapetaśatrum
5,17.31
अप्येष मां कंसपरिग्रहेण दोषास्पदीभूतमदोषदुष्टम् ।
कर्तामानोपहतं धिगस्तु तज्जन्म यत्साधुबहिष्कृतस्य
apyeṣa māṃ kaṃsaparigraheṇa doṣāspadībhūtamadoṣaduṣṭam |
kartāmānopahataṃ dhigastu tajjanma yatsādhubahiṣkṛtasya
5,17.32
ज्ञानात्मकस्यामलसत्त्वराशेरपेतदोषस्य सदा स्फुटस्य ।
किं वा जगत्यत्र समस्तपुंसामज्ञातमस्यास्ति हृदि स्थितस्य
jñānātmakasyāmalasattvarāśerapetadoṣasya sadā sphuṭasya |
kiṃ vā jagatyatra samastapuṃsāmajñātamasyāsti hṛdi sthitasya
5,17.33
तस्मादहं भक्तिविनम्रचेता व्रजामि सर्वेश्वमीश्वराणाम् ।
अंशावतारं पुरुषोत्तमस्य ह्यनादिमध्यान्तमजस्य विष्णोः
tasmādahaṃ bhaktivinamracetā vrajāmi sarveśvamīśvarāṇām |
aṃśāvatāraṃ puruṣottamasya hyanādimadhyāntamajasya viṣṇoḥ
Chapter 5.18
5,18.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे सप्तशो ऽध्यायः (17) श्रीपराशर उवाच चिन्तयन्नितिगोविन्दमुपगम्य स यादवः ।
अक्रुरोस्मीति चरणौ ननाम शिरसा हरेः
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe saptaśo 'dhyāyaḥ (17) śrīparāśara uvāca cintayannitigovindamupagamya sa yādavaḥ |
akrurosmīti caraṇau nanāma śirasā hareḥ
5,18.2
सो ऽप्येनं ध्वजवज्राब्जकृतचिह्नेन पाणिना ।
संस्पृश्याकृष्य च प्रीत्य सुगाढं परिषस्वजे
so 'pyenaṃ dhvajavajrābjakṛtacihnena pāṇinā |
saṃspṛśyākṛṣya ca prītya sugāḍhaṃ pariṣasvaje
5,18.3
कृतसंवन्दनौ तेन यथावद्बलकेशवौ ।
ततः प्रवीष्टौ संहृष्टौ तमादायात्ममन्दिरम्
kṛtasaṃvandanau tena yathāvadbalakeśavau |
tataḥ pravīṣṭau saṃhṛṣṭau tamādāyātmamandiram
5,18.4
सह ताभ्यां तदाक्रूरः कृतसंवन्दनादिकः ।
भुक्तभोज्यो यथान्याय्यमाचचक्षे ततस्तयोः
saha tābhyāṃ tadākrūraḥ kṛtasaṃvandanādikaḥ |
bhuktabhojyo yathānyāyyamācacakṣe tatastayoḥ
5,18.5
यथा निर्भत्सितस्तेन कंसेनानकदुन्दुभिः ।
यथा च देवकी देवी दानवेन दुरात्मना
yathā nirbhatsitastena kaṃsenānakadundubhiḥ |
yathā ca devakī devī dānavena durātmanā
5,18.6
उग्रसेने यथा कंसःस दुरात्मा च वर्तते ।
यं चैवार्थं समुद्दिश्य कंसेन तु विसर्जितः
ugrasene yathā kaṃsaḥsa durātmā ca vartate |
yaṃ caivārthaṃ samuddiśya kaṃsena tu visarjitaḥ
5,18.7
तत्सर्वं विस्तराच्छुत्वा भगवान्देवकीसुतः ।
उवाचाखिलमप्येतज्ज्ञातं दानपते मया
tatsarvaṃ vistarācchutvā bhagavāndevakīsutaḥ |
uvācākhilamapyetajjñātaṃ dānapate mayā
5,18.8
करिष्ये तन्माहभाग यदत्रौपयिकं मतम् ।
विचिन्त्यं नान्यथैतत्ते विद्धि कंसं हतं मया
kariṣye tanmāhabhāga yadatraupayikaṃ matam |
vicintyaṃ nānyathaitatte viddhi kaṃsaṃ hataṃ mayā
5,18.9
अहं रामश् च मथुरां श्वो यास्यावःसह त्वया ।
गोपवृद्धाश् च यास्यन्ति ह्यादायोपायनं बहु
ahaṃ rāmaś ca mathurāṃ śvo yāsyāvaḥsaha tvayā |
gopavṛddhāś ca yāsyanti hyādāyopāyanaṃ bahu
5,18.10
निशेयं नीयतां वीर न चिन्तां कर्तुमर्हसि ।
त्रिरात्राभ्यन्तरे कंसं निहनष्यामि सानुगम्
niśeyaṃ nīyatāṃ vīra na cintāṃ kartumarhasi |
trirātrābhyantare kaṃsaṃ nihanaṣyāmi sānugam
5,18.11
श्रीपराशर उवाच समादिश्य ततो गोपानक्रूरो ऽपि च केशवः ।
सुष्वाप बलभद्रश् च नन्दगोपगृहे ततः
śrīparāśara uvāca samādiśya tato gopānakrūro 'pi ca keśavaḥ |
suṣvāpa balabhadraś ca nandagopagṛhe tataḥ
5,18.12
ततः प्रभाते विमले कृष्णरामौ महाद्युती ।
अक्रूरेण समं गन्तुमुद्यतौ मथुरां पुरीम्
tataḥ prabhāte vimale kṛṣṇarāmau mahādyutī |
akrūreṇa samaṃ gantumudyatau mathurāṃ purīm
5,18.13
दृष्ट्वा गोपीजनःसास्रः श्लथद्वलयबाहुकः ।
निशश्वसातिदुःखार्तः प्राह परस्परम्
dṛṣṭvā gopījanaḥsāsraḥ ślathadvalayabāhukaḥ |
niśaśvasātiduḥkhārtaḥ prāha parasparam
5,18.14
मथुरां प्राप्य गोविन्दः कथं गोकुलमेष्यति ।
नगरस्त्रीकलालापमधु श्रोत्रेण पास्यति
mathurāṃ prāpya govindaḥ kathaṃ gokulameṣyati |
nagarastrīkalālāpamadhu śrotreṇa pāsyati
5,18.15
विलासिवाक्यपानेषु नागरीणां कृतास्पदम् ।
चित्तमस्य कथं भूयो ग्राम्यगोपीषु यास्यति
vilāsivākyapāneṣu nāgarīṇāṃ kṛtāspadam |
cittamasya kathaṃ bhūyo grāmyagopīṣu yāsyati
5,18.16
सारं समस्तगोष्ठस्य विधिना हरता हरिम् ।
प्रहृतं गोपयोषित्सु निर्घृणेन दुरात्मना
sāraṃ samastagoṣṭhasya vidhinā haratā harim |
prahṛtaṃ gopayoṣitsu nirghṛṇena durātmanā
5,18.17
भावर्गभस्मितं वाक्यं विलासललिता गतिः ।
नागरीणामतीवैतत्कटाक्षेक्षितमेव च
bhāvargabhasmitaṃ vākyaṃ vilāsalalitā gatiḥ |
nāgarīṇāmatīvaitatkaṭākṣekṣitameva ca
5,18.18
ग्राम्यो हरिरयं तासां विलासनिगडैर् युतः ।
भवतीनांपुनः पार्श्वं कया युक्त्या समेष्यति
grāmyo harirayaṃ tāsāṃ vilāsanigaḍair yutaḥ |
bhavatīnāṃpunaḥ pārśvaṃ kayā yuktyā sameṣyati
5,18.19
एषैष रथमारुह्य मथुरां याति केशवः ।
क्रूरेणाक्रूरकेणात्र निर्घृणेन प्रतारितः
eṣaiṣa rathamāruhya mathurāṃ yāti keśavaḥ |
krūreṇākrūrakeṇātra nirghṛṇena pratāritaḥ
5,18.20
किं न वेत्ति नृशंसोयमनुरागपरं जनम् ।
येनैवमक्ष्णोराह्लादं नयत्यन्यत्र नो हरिम्
kiṃ na vetti nṛśaṃsoyamanurāgaparaṃ janam |
yenaivamakṣṇorāhlādaṃ nayatyanyatra no harim
5,18.21
एष रामेण सहितः प्रयात्यत्यन्तनिर्घृणः ।
रथमारुह्य गोविन्दस्त्वर्यतामस्य वारणे
eṣa rāmeṇa sahitaḥ prayātyatyantanirghṛṇaḥ |
rathamāruhya govindastvaryatāmasya vāraṇe
5,18.22
गुरूणामग्रतो वक्तुं विं ब्रवीथ न नः क्षमम् ।
गुरवःकिं करिष्यन्ति दग्धानां विरहाग्निना
gurūṇāmagrato vaktuṃ viṃ bravītha na naḥ kṣamam |
guravaḥkiṃ kariṣyanti dagdhānāṃ virahāgninā
5,18.23
नदङ्गोपमिखा गोपा गन्तुमेते समुद्यताः ।
नोद्यमं कुरुते कश्चिद्गोविन्दविनिवर्तने
nadaṅgopamikhā gopā gantumete samudyatāḥ |
nodyamaṃ kurute kaścidgovindavinivartane
5,18.24
सुप्रभाताद्य रजनी मथुरावासयोषिताम् ।
पास्यन्त्यच्युतवक्त्राब्जं यासां नेत्रालिपङ्क्तयः
suprabhātādya rajanī mathurāvāsayoṣitām |
pāsyantyacyutavaktrābjaṃ yāsāṃ netrālipaṅktayaḥ
5,18.25
धन्यास्ते पथि ये कृष्णमितो यान्त्यनिवारिताः ।
उद्वहिष्यन्ति पश्यन्तः स्वदेहं पुलकाञ्चितम्
dhanyāste pathi ye kṛṣṇamito yāntyanivāritāḥ |
udvahiṣyanti paśyantaḥ svadehaṃ pulakāñcitam
5,18.26
मथुरानगरीपौरनयनानां महोत्सवः ।
गोविन्दावयवैर् दृष्टैर् अतीवाद्य भविष्यति
mathurānagarīpauranayanānāṃ mahotsavaḥ |
govindāvayavair dṛṣṭair atīvādya bhaviṣyati
5,18.27
को नु स्वप्रःसभाग्याभिर् दृष्टस्ताभिर् अधोक्षजम् ।
विस्तारिकां तिनयना या द्रक्ष्यन्त्यनिवारिताः
ko nu svapraḥsabhāgyābhir dṛṣṭastābhir adhokṣajam |
vistārikāṃ tinayanā yā drakṣyantyanivāritāḥ
5,18.28
अहो गोपीजनस्यास्य दर्शयित्वा महानिधिम् ।
उत्कृत्तान्यत्र नेत्राणि विधिना करुणात्मना
aho gopījanasyāsya darśayitvā mahānidhim |
utkṛttānyatra netrāṇi vidhinā karuṇātmanā
5,18.29
अनुरागेण शैथिल्यमस्मासु व्रजिते हरौः ।
शैथिल्यमुपयान्त्याशु करेषु वलयान्यपि
anurāgeṇa śaithilyamasmāsu vrajite harauḥ |
śaithilyamupayāntyāśu kareṣu valayānyapi
5,18.30
अक्रूरः क्रूरहृदयः शीव्रं प्रेरयते हयान् ।
एव मार्तासु योषित्सु कृपा कस्य न जायते
akrūraḥ krūrahṛdayaḥ śīvraṃ prerayate hayān |
eva mārtāsu yoṣitsu kṛpā kasya na jāyate
5,18.31
एष कृष्णरथस्योच्चैश् चक्ररेणुर् निरीक्ष्यताम् ।
दूरीभूतो हरिर्येन सो ऽपि रेणुर्नलक्ष्यते
eṣa kṛṣṇarathasyoccaiś cakrareṇur nirīkṣyatām |
dūrībhūto hariryena so 'pi reṇurnalakṣyate
5,18.32
श्रीपराशर उवाच इत्येवमतिहार्देन गोपीजननिरीक्षितः ।
तत्याज व्रजभूभागं सह रामेण केशवः
śrīparāśara uvāca ityevamatihārdena gopījananirīkṣitaḥ |
tatyāja vrajabhūbhāgaṃ saha rāmeṇa keśavaḥ
5,18.33
गच्छन्तो जवनाश्वेन रथेन यमुनातटम् ।
प्रप्तमध्याह्नसमये रामाक्रूरजनार्दनाः
gacchanto javanāśvena rathena yamunātaṭam |
praptamadhyāhnasamaye rāmākrūrajanārdanāḥ
5,18.34
अथाह कुष्ममक्रूरो भवद्य्भां तावदास्यताम् ।
यावत्करोमि कालिन्द्या आह्निकार्हणमंभसि
athāha kuṣmamakrūro bhavadybhāṃ tāvadāsyatām |
yāvatkaromi kālindyā āhnikārhaṇamaṃbhasi
5,18.35
श्रीपराशर उवाच तथेत्युक्तस्ततस्नातःस्वाचान्तःस महामतिः ।
दध्यौ ब्रह्म परं विप्र ग्रविष्टो यमुनाजले
śrīparāśara uvāca tathetyuktastatasnātaḥsvācāntaḥsa mahāmatiḥ |
dadhyau brahma paraṃ vipra graviṣṭo yamunājale
5,18.36
फणासहस्रमालाढ्यं बलभद्रं ददर्श सः ।
कुन्दमालाङ्गमुन्निद्रपद्मपत्रायतेक्षणम्
phaṇāsahasramālāḍhyaṃ balabhadraṃ dadarśa saḥ |
kundamālāṅgamunnidrapadmapatrāyatekṣaṇam
5,18.37
वृतं वासुकिरंभाद्यैर् महद्भिः पवना शिभिः ।
संस्तूयमानमुद्गन्धिवनमालाविभूषितम्
vṛtaṃ vāsukiraṃbhādyair mahadbhiḥ pavanā śibhiḥ |
saṃstūyamānamudgandhivanamālāvibhūṣitam
5,18.38
दधानमसिते वस्त्रे चारुरूपावतंसकम् ।
चारुकुण्डलिनं भान्तमन्तर्जलतले स्थितम्
dadhānamasite vastre cārurūpāvataṃsakam |
cārukuṇḍalinaṃ bhāntamantarjalatale sthitam
5,18.39
तस्योत्संगे घनश्याममाताम्रायतलोचनम् ।
चतुर्बाहुमुदाराङ्गं चक्राद्यायुधभूषणम्
tasyotsaṃge ghanaśyāmamātāmrāyatalocanam |
caturbāhumudārāṅgaṃ cakrādyāyudhabhūṣaṇam
5,18.40
पीते वसानं वसने चित्रमाल्योपशोभितम् ।
शक्रचापत-डिन्मालाविचित्रमिव तोयदम्
pīte vasānaṃ vasane citramālyopaśobhitam |
śakracāpata-ḍinmālāvicitramiva toyadam
5,18.41
श्रीवत्सवक्षसं चारु स्फुरन्मकरकुण्डलम् ।
ददर्श कृष्णमक्लिष्टं पुण्डरीकावतंसकम्
śrīvatsavakṣasaṃ cāru sphuranmakarakuṇḍalam |
dadarśa kṛṣṇamakliṣṭaṃ puṇḍarīkāvataṃsakam
5,18.42
सनन्दनाद्यैर् मुनिभिः सद्धयोगैर् अकल्मषैः ।
संचिन्त्यमानं तत्रस्थैर् नासाग्रन्यस्तलोचनैः
sanandanādyair munibhiḥ saddhayogair akalmaṣaiḥ |
saṃcintyamānaṃ tatrasthair nāsāgranyastalocanaiḥ
5,18.43
बलकृष्णौ तथाक्रूरः प्रत्यभिज्ञाय विस्मितः ।
अचिन्तयद्रथाच्छीघ्रं कथमत्रागताविति
balakṛṣṇau tathākrūraḥ pratyabhijñāya vismitaḥ |
acintayadrathācchīghraṃ kathamatrāgatāviti
5,18.44
विवक्षोस्तंभयामास वाचं तस्य जनार्दनः ।
ततो निष्क्रम्य सलिलाद्रथमभ्यागतः पुनः
vivakṣostaṃbhayāmāsa vācaṃ tasya janārdanaḥ |
tato niṣkramya salilādrathamabhyāgataḥ punaḥ
5,18.45
ददर्श तत्र चैवोभौ रथस्योपरि निष्ठितौ ।
रामकृष्णौ यथापूर्वं मनुष्यवपुषान्वितौ
dadarśa tatra caivobhau rathasyopari niṣṭhitau |
rāmakṛṣṇau yathāpūrvaṃ manuṣyavapuṣānvitau
5,18.46
निमग्नश् च पुनस् तोये ददर्श च तथैव तौ ।
संस्तूयमानौ गन्धर्वैर् मुनिसिद्धमहोरगैः
nimagnaś ca punas toye dadarśa ca tathaiva tau |
saṃstūyamānau gandharvair munisiddhamahoragaiḥ
5,18.47
ततो विज्ञातसद्भावःस तु दानपतिस्तदा ।
तुष्टाव सर्व विज्ञानमयमच्युतमीश्वरम्
tato vijñātasadbhāvaḥsa tu dānapatistadā |
tuṣṭāva sarva vijñānamayamacyutamīśvaram
5,18.48
अक्रूर उवाच सन्मात्ररूपिणेतिन्त्यमहिम्रे परमात्मने ।
व्यापिने नैकरूपैकस्वरूपाय नमो नमः
akrūra uvāca sanmātrarūpiṇetintyamahimre paramātmane |
vyāpine naikarūpaikasvarūpāya namo namaḥ
5,18.49
सर्वरूपाय ते ऽचिन्त्यहविर्भूताय ते नमः ।
नमो विज्ञानपाराय पराय प्रकृतेः प्रभोः
sarvarūpāya te 'cintyahavirbhūtāya te namaḥ |
namo vijñānapārāya parāya prakṛteḥ prabhoḥ
5,18.50
भूतात्मा चेन्द्रियात्मा च प्रधानात्मा तथा भवान् ।
आत्मा च परमात्मा च त्वमेकः पञ्चधा स्थितः
bhūtātmā cendriyātmā ca pradhānātmā tathā bhavān |
ātmā ca paramātmā ca tvamekaḥ pañcadhā sthitaḥ
5,18.51
प्रसीद सर्व सर्वात्म्न क्षराक्षरमयेश्वर ।
ब्रह्मविष्णुशिवाख्याभिः कल्पनाभिर् उदीरितः
prasīda sarva sarvātmna kṣarākṣaramayeśvara |
brahmaviṣṇuśivākhyābhiḥ kalpanābhir udīritaḥ
5,18.52
अनाख्येयस्वरूपात्मन्ननाख्येयप्रयोजन ।
अनाख्येन भिधानं त्वां नतोस्मि परमेश्वर
anākhyeyasvarūpātmannanākhyeyaprayojana |
anākhyena bhidhānaṃ tvāṃ natosmi parameśvara
5,18.53
न यत्र नाथ विद्यन्ते नामजात्यादिकल्पनाः ।
तद्ब्रह्म परमं नित्यमविकारि भवानजः
na yatra nātha vidyante nāmajātyādikalpanāḥ |
tadbrahma paramaṃ nityamavikāri bhavānajaḥ
5,18.54
न कल्पनामृतेर्थस्य सर्वस्याधिगमो यतः ।
ततः कृष्णच्युतानन्तविष्णुसंज्ञाभिरिड्यते
na kalpanāmṛterthasya sarvasyādhigamo yataḥ |
tataḥ kṛṣṇacyutānantaviṣṇusaṃjñābhiriḍyate
5,18.55
सर्वार्थस्त्वमज विकल्पनाभिर् एतैर् वाद्यैर् भवति हि यैर् अनन्तविश्वम् ।
विश्वात्मा त्वमिति विकारहीनमेतत्सर्वस्मिन्न हि भवतोस्ति किञ्चिदन्यत्
sarvārthastvamaja vikalpanābhir etair vādyair bhavati hi yair anantaviśvam |
viśvātmā tvamiti vikārahīnametatsarvasminna hi bhavatosti kiñcidanyat
5,18.56
त्वं ब्रह्मा पशुपतिर्यमा विधाता धाता त्वं त्रिदशपतिःसमीरणो ऽग्निः ।
तोयेशो धनपतिंरतकस्त्वमेको भिन्नार्थैर् जगदभिपासिशक्तिभेदैः
tvaṃ brahmā paśupatiryamā vidhātā dhātā tvaṃ tridaśapatiḥsamīraṇo 'gniḥ |
toyeśo dhanapatiṃratakastvameko bhinnārthair jagadabhipāsiśaktibhedaiḥ
5,18.57
विश्वं भवान्सृजति सूर्यगभस्तिरूपो विश्वेश ते गुणमयोयमतः प्रपञ्चः ।
रूपं परं सदिति वाचकमक्षरं यज्ज्ञानात्मने सदसते प्रणतो ऽस्मि तस्मै
viśvaṃ bhavānsṛjati sūryagabhastirūpo viśveśa te guṇamayoyamataḥ prapañcaḥ |
rūpaṃ paraṃ saditi vācakamakṣaraṃ yajjñānātmane sadasate praṇato 'smi tasmai
5,18.58
ओं नमो वासुदेवाय नमःसंकर्षणाय च ।
प्रद्युम्नाय नमस्तुभ्यमनिरुद्धाय ते नमः
oṃ namo vāsudevāya namaḥsaṃkarṣaṇāya ca |
pradyumnāya namastubhyamaniruddhāya te namaḥ
Chapter 5.19
5,19.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे ऽष्टाशो ऽध्यायः (18) श्रीपराशर उवाच एवमन्तर्जले विष्णुमभिष्टूय स यादवः ।
अर्चयामास सर्वेशं धूपपुष्पैर् मनोमयैः
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe 'ṣṭāśo 'dhyāyaḥ (18) śrīparāśara uvāca evamantarjale viṣṇumabhiṣṭūya sa yādavaḥ |
arcayāmāsa sarveśaṃ dhūpapuṣpair manomayaiḥ
5,19.2
परित्यक्तान्यविषयो मनस्तत्र निवेश्य सः ।
ब्रह्मभूते चिरं स्थित्वा विरराम समाधिनः
parityaktānyaviṣayo manastatra niveśya saḥ |
brahmabhūte ciraṃ sthitvā virarāma samādhinaḥ
5,19.3
कृतकृत्यमिवात्मानं मन्यमामौ महामतिः ।
आजगाम रथं भूयो निर्गम्य यमुनांभसः
kṛtakṛtyamivātmānaṃ manyamāmau mahāmatiḥ |
ājagāma rathaṃ bhūyo nirgamya yamunāṃbhasaḥ
5,19.4
ददर्श रामकृष्णौ च यथापुर्वमवस्थितौ ।
विस्मिताक्षस्तदाक्रूरस्तं च कृष्णो ऽभ्यभाषत
dadarśa rāmakṛṣṇau ca yathāpurvamavasthitau |
vismitākṣastadākrūrastaṃ ca kṛṣṇo 'bhyabhāṣata
5,19.5
श्रीकृष्ण उवाच नूनं ते दृष्टमाश्चर्यमक्रूर यमुनाजले ।
विस्मयोत्फुल्लनयनो भवान्संलक्ष्यते यतः
śrīkṛṣṇa uvāca nūnaṃ te dṛṣṭamāścaryamakrūra yamunājale |
vismayotphullanayano bhavānsaṃlakṣyate yataḥ
5,19.6
अक्रूर उवाच अन्तर्जले यदाश्चर्यं दृष्टं तत्र मयाच्युत ।
तदत्रापि हि पश्यामि मूर्तिमत्पुरतः स्थितम्
akrūra uvāca antarjale yadāścaryaṃ dṛṣṭaṃ tatra mayācyuta |
tadatrāpi hi paśyāmi mūrtimatpurataḥ sthitam
5,19.7
जगदेतन्महाश्चर्यरूपं यस्य महात्मनः ।
तेनाश्चर्यपरेणाहं भवता कृष्ण संगतः
jagadetanmahāścaryarūpaṃ yasya mahātmanaḥ |
tenāścaryapareṇāhaṃ bhavatā kṛṣṇa saṃgataḥ
5,19.8
तत्किमेतेन मथुरां यास्यामो मधुसूदन ।
बिभेमि कंसाद्धिग्जन्म परिपिण्डोपजीविनाम्
tatkimetena mathurāṃ yāsyāmo madhusūdana |
bibhemi kaṃsāddhigjanma paripiṇḍopajīvinām
5,19.9
इत्युक्त्वा चोदयामास स हयान् वातरंहसः ।
संप्राप्तश्चापि सायाह्ने सो ऽक्रूरो मथुरां पुरीम्
ityuktvā codayāmāsa sa hayān vātaraṃhasaḥ |
saṃprāptaścāpi sāyāhne so 'krūro mathurāṃ purīm
5,19.10
विलोक्य मथुरां कृष्णं रामं चाह स यादवः ।
पद्य्भां यातं महावीरौ रथेनैको विशाम्यहम्
vilokya mathurāṃ kṛṣṇaṃ rāmaṃ cāha sa yādavaḥ |
padybhāṃ yātaṃ mahāvīrau rathenaiko viśāmyaham
5,19.11
गन्तव्यं वसुदेवस्य नो भवद्य्भां तथा गृहम् ।
युवयोर्हि कृते वृद्धःस कंसेन निरस्यते
gantavyaṃ vasudevasya no bhavadybhāṃ tathā gṛham |
yuvayorhi kṛte vṛddhaḥsa kaṃsena nirasyate
5,19.12
श्रीपराशर उवाच इत्युक्त्वा प्रविवेशाथ सो ऽक्रूरो मथुरां पुरीम् ।
प्रविष्टौ रामकृष्णौ च राजमार्गमुपागतौ
śrīparāśara uvāca ityuktvā praviveśātha so 'krūro mathurāṃ purīm |
praviṣṭau rāmakṛṣṇau ca rājamārgamupāgatau
5,19.13
स्त्रीभिर् नरैश् च सानन्दं लोतनैर् अभिवीक्षितौ ।
जग्मतुर्लीलया वीरौ मत्तौ बालगजाविव
strībhir naraiś ca sānandaṃ lotanair abhivīkṣitau |
jagmaturlīlayā vīrau mattau bālagajāviva
5,19.14
भ्रममाणौ ततो दृष्ट्वा रजकं रङ्गकारकम् ।
अयोचेतां सूरूपाणि वासांसि रुचिराणि तौ
bhramamāṇau tato dṛṣṭvā rajakaṃ raṅgakārakam |
ayocetāṃ sūrūpāṇi vāsāṃsi rucirāṇi tau
5,19.15
कंसस्य रजकः सो ऽथ प्रसादारूढविस्मयः ।
बहून्याक्षेपवाक्यानि प्राहोच्चै रामकेशवौ
kaṃsasya rajakaḥ so 'tha prasādārūḍhavismayaḥ |
bahūnyākṣepavākyāni prāhoccai rāmakeśavau
5,19.16
ततस्तलप्रहारेण कृष्णस्तस्य दुरात्मनः ।
पातयामास रोषेण रजकस्य शिरो भुवि
tatastalaprahāreṇa kṛṣṇastasya durātmanaḥ |
pātayāmāsa roṣeṇa rajakasya śiro bhuvi
5,19.17
हत्वाऽदाय च वस्त्राणि पीतनीलांबरौ ततः ।
कृष्णरामौ मुदा युक्तौ मालाकारगृहं गतौ
hatvā'dāya ca vastrāṇi pītanīlāṃbarau tataḥ |
kṛṣṇarāmau mudā yuktau mālākāragṛhaṃ gatau
5,19.18
विकासिनेत्रयुगलो मालाकारोतिविस्मितः ।
एतौ कस्य सुतौ यातौ मैत्रेयाचिन्तयत्तदा
vikāsinetrayugalo mālākārotivismitaḥ |
etau kasya sutau yātau maitreyācintayattadā
5,19.19
पीतनीलांबरधरौ तौ दृष्ट्वातिमनोहरौ ।
स तर्कयामास तदा भुवं देवावुपागतौ
pītanīlāṃbaradharau tau dṛṣṭvātimanoharau |
sa tarkayāmāsa tadā bhuvaṃ devāvupāgatau
5,19.20
विकासिमुखपद्माभ्यां ताभ्यां पुष्पाणि याचितः ।
भिवं विष्टभ्य हस्ताभ्यां पस्पर्श शिरसा महीम्
vikāsimukhapadmābhyāṃ tābhyāṃ puṣpāṇi yācitaḥ |
bhivaṃ viṣṭabhya hastābhyāṃ pasparśa śirasā mahīm
5,19.21
प्रसादपरमौ नाथौ मम गेहमुपागतौ ।
धन्यो ऽहमर्चयिष्यामीत्याह तौ माल्यजीवनः
prasādaparamau nāthau mama gehamupāgatau |
dhanyo 'hamarcayiṣyāmītyāha tau mālyajīvanaḥ
5,19.22
ततः प्रहृष्टवदनस्तयोः पुष्पणि कामतः ।
चारूण्येतान्यथैतानि प्रददौ स प्रलोभयन्
tataḥ prahṛṣṭavadanastayoḥ puṣpaṇi kāmataḥ |
cārūṇyetānyathaitāni pradadau sa pralobhayan
5,19.23
पुनःपुनः प्रणम्योभौ मालाकारो नरोत्तमौ ।
ददौ पुष्पाणि चारूणि गन्धवन्त्यमलानि च
punaḥpunaḥ praṇamyobhau mālākāro narottamau |
dadau puṣpāṇi cārūṇi gandhavantyamalāni ca
5,19.24
मालाकाराय कृष्णो पि प्रसन्नः प्रददौ वरान् ।
श्रीस्त्वां मत्संश्रया भद्र न कदाचित्त्यजिष्यति
mālākārāya kṛṣṇo pi prasannaḥ pradadau varān |
śrīstvāṃ matsaṃśrayā bhadra na kadācittyajiṣyati
5,19.25
बलहानिर्न ते सौम्य धनहानिरथापि वा ।
यावद्दिनानि तावच्च न नशिष्यति संततिः
balahānirna te saumya dhanahānirathāpi vā |
yāvaddināni tāvacca na naśiṣyati saṃtatiḥ
5,19.26
भुक्त्वा च विपुलान्भोगांस्त्वमन्ते मत्प्रसादतः ।
ममानुस्मरणं प्राप्यदिव्यं लोकमवाप्स्यसि
bhuktvā ca vipulānbhogāṃstvamante matprasādataḥ |
mamānusmaraṇaṃ prāpyadivyaṃ lokamavāpsyasi
5,19.27
धर्मे मनश् च ते भद्र सार्वकालं भविष्यति ।
युष्मत्संततिजातानां धीर्घमायुर्भविष्यति
dharme manaś ca te bhadra sārvakālaṃ bhaviṣyati |
yuṣmatsaṃtatijātānāṃ dhīrghamāyurbhaviṣyati
5,19.28
नोपसर्गादिकं दोषं युष्मत्संततिसंभवः ।
अवाप्स्यति महाभागा यावत्सूर्यो भविष्यति
nopasargādikaṃ doṣaṃ yuṣmatsaṃtatisaṃbhavaḥ |
avāpsyati mahābhāgā yāvatsūryo bhaviṣyati
5,19.29
श्रीपराशर उवाच अत्युक्त्वा तद्गृहात्कृष्णो बलदेवसहायवान् ।
निर्जगाम मुनिश्रेष्ठ मालाकारेण पूजितः
śrīparāśara uvāca atyuktvā tadgṛhātkṛṣṇo baladevasahāyavān |
nirjagāma muniśreṣṭha mālākāreṇa pūjitaḥ
Chapter 5.20
5,20.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांश एकोनविशोध्यायः (19) श्रीपराशर उवाच राजमार्गे ततः कृष्णःसानुलेपनभाजनाम् ।
ददर्श कुब्जामायान्तीं नवयोवनगोचराम्
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśa ekonaviśodhyāyaḥ (19) śrīparāśara uvāca rājamārge tataḥ kṛṣṇaḥsānulepanabhājanām |
dadarśa kubjāmāyāntīṃ navayovanagocarām
5,20.2
तामाह ललितं कृष्णः कस्येदमनुलेपनम् ।
भवत्या नीयते सत्यं वदेन्दीवरलोचने
tāmāha lalitaṃ kṛṣṇaḥ kasyedamanulepanam |
bhavatyā nīyate satyaṃ vadendīvaralocane
5,20.3
सकामेनेव सा प्रोक्ता सानुरागा हरिं प्रति ।
प्राह सा ललितं कुब्जा तद्दर्शनबलात्कृता
sakāmeneva sā proktā sānurāgā hariṃ prati |
prāha sā lalitaṃ kubjā taddarśanabalātkṛtā
5,20.4
कान्त कस्मान्न जानासि कंसेन विनियोजिताम् ।
नैकवक्रेति विख्यातामनुलेपनकर्मणि
kānta kasmānna jānāsi kaṃsena viniyojitām |
naikavakreti vikhyātāmanulepanakarmaṇi
5,20.5
नान्यपिष्टं हि कंसस्य प्रीतये ह्यनुलेपनम् ।
भवाम्यहमतीवास्य प्रसादधनभाजनम्
nānyapiṣṭaṃ hi kaṃsasya prītaye hyanulepanam |
bhavāmyahamatīvāsya prasādadhanabhājanam
5,20.6
श्रीकृष्ण उवाच सुगन्धमेतद्राजार्हं रुचिरं रुचिरानने ।
आवयोर्गात्र सदृशं दीयतामनुलेपनम्
śrīkṛṣṇa uvāca sugandhametadrājārhaṃ ruciraṃ rucirānane |
āvayorgātra sadṛśaṃ dīyatāmanulepanam
5,20.7
श्रीपराशर उवाच श्रुत्वैतदाह सा कुब्जा गृह्यतामिति सादरम् ।
अनुलेपनं च प्रददौ गात्रयोग्यमथोभयोः
śrīparāśara uvāca śrutvaitadāha sā kubjā gṛhyatāmiti sādaram |
anulepanaṃ ca pradadau gātrayogyamathobhayoḥ
5,20.8
भक्तिच्छेदानुलिप्ताङ्गौ ततस्तौ पुरुषर्षभौ ।
सेंद्रचापौ व्यराजेतां सितकृष्णाविवांबुदौ
bhakticchedānuliptāṅgau tatastau puruṣarṣabhau |
seṃdracāpau vyarājetāṃ sitakṛṣṇāvivāṃbudau
5,20.9
ततस्तां चुबुके शौरिरुल्लापन विधानवित् ।
उत्पाट्य तोलयामास व्द्यङ्गुलेनाग्रपाणिना
tatastāṃ cubuke śaurirullāpana vidhānavit |
utpāṭya tolayāmāsa vdyaṅgulenāgrapāṇinā
5,20.10
चकर्ष पद्य्भां च तदा ऋजुत्वं केशवो ऽनयत् ।
ततःसा ऋजुतां प्राप्तायोषितमभवद्वरा
cakarṣa padybhāṃ ca tadā ṛjutvaṃ keśavo 'nayat |
tataḥsā ṛjutāṃ prāptāyoṣitamabhavadvarā
5,20.11
विलासलिलितं प्राह प्रेमगर्भभरालसम् ।
वस्त्रे प्रगृह्य गोविन्दं मम गेहं व्रजेति वै
vilāsalilitaṃ prāha premagarbhabharālasam |
vastre pragṛhya govindaṃ mama gehaṃ vrajeti vai
5,20.12
एवमुक्तस्तया शौरी रामस्यालोक्य चाननम् ।
प्रहस्य कुब्जां तामाह नैकवक्रामनिन्दिताम्
evamuktastayā śaurī rāmasyālokya cānanam |
prahasya kubjāṃ tāmāha naikavakrāmaninditām
5,20.13
आयास्ये भवतीगेहमिति तां प्रहसन्हरिः ।
विससर्ज जहासोच्चै रामस्यालोक्य चाननम्
āyāsye bhavatīgehamiti tāṃ prahasanhariḥ |
visasarja jahāsoccai rāmasyālokya cānanam
5,20.14
भक्तिभेदानुनिप्ताङ्गौ नीलपीतांबरौ तु तौ ।
धनुःशालां ततो यातौ चित्रमाल्योपसोभितौ
bhaktibhedānuniptāṅgau nīlapītāṃbarau tu tau |
dhanuḥśālāṃ tato yātau citramālyopasobhitau
5,20.15
आयागं तद्धनूरत्नं ताभ्यां पृष्टैस् तु रक्षिभिः ।
आख्याते सहसा कृष्णो गृहीत्वा पूरयद्धनुः
āyāgaṃ taddhanūratnaṃ tābhyāṃ pṛṣṭais tu rakṣibhiḥ |
ākhyāte sahasā kṛṣṇo gṛhītvā pūrayaddhanuḥ
5,20.16
ततः पूरयता तेन भज्यमानं बलाद्धनुः ।
चकार सुमहच्छब्दं मथुरा येन पूरिता
tataḥ pūrayatā tena bhajyamānaṃ balāddhanuḥ |
cakāra sumahacchabdaṃ mathurā yena pūritā
5,20.17
अनुयुक्तौ ततस्तौ तु भग्रे धनुषि रक्षिभिः ।
रक्षिसैन्यं निहत्योभौ निष्क्रान्तौ कार्मुकालयात्
anuyuktau tatastau tu bhagre dhanuṣi rakṣibhiḥ |
rakṣisainyaṃ nihatyobhau niṣkrāntau kārmukālayāt
5,20.18
अक्रूरागमवृत्तान्तमुपलभ्य महद्धनुः ।
भग्नं श्रुत्वा च कंसो ऽपि प्राह चाणूरमुष्टिकौ
akrūrāgamavṛttāntamupalabhya mahaddhanuḥ |
bhagnaṃ śrutvā ca kaṃso 'pi prāha cāṇūramuṣṭikau
5,20.19
कंस उवाच गोपालदारकौ प्राप्तौ भवद्य्भां तु ममाग्रतः ।
मल्लयुद्धेन हन्तव्यौ मम प्राणहरौ दि तौ
kaṃsa uvāca gopāladārakau prāptau bhavadybhāṃ tu mamāgrataḥ |
mallayuddhena hantavyau mama prāṇaharau di tau
5,20.20
नियुद्धे तद्विनाशेन भवद्भ्यां तोषितो ह्य् अहम् ।
दास्याम्यभिमतान्कामान्नान्यथैतौ महाबलौ
niyuddhe tadvināśena bhavadbhyāṃ toṣito hy aham |
dāsyāmyabhimatānkāmānnānyathaitau mahābalau
5,20.21
न्यायतोन्यायतो वापि भवद्य्भां तौ ममाहितौ ।
हन्ताव्यौ तद्वधाद्राज्यं सामान्यं वां भविष्यति
nyāyatonyāyato vāpi bhavadybhāṃ tau mamāhitau |
hantāvyau tadvadhādrājyaṃ sāmānyaṃ vāṃ bhaviṣyati
5,20.22
इत्यादिश्य स तौ मल्लौ ततश्चाहूय हस्तिपम् ।
प्रोवाचोच्चैस् त्वया मल्लसमाजद्वारि कुञ्जरः
ityādiśya sa tau mallau tataścāhūya hastipam |
provācoccais tvayā mallasamājadvāri kuñjaraḥ
5,20.23
स्थाप्यः कुवलयापीडस्तेन तौ गोपदारकौ ।
घातनीयौ नियुद्धाय रङ्गद्वारमुपागतौ
sthāpyaḥ kuvalayāpīḍastena tau gopadārakau |
ghātanīyau niyuddhāya raṅgadvāramupāgatau
5,20.24
तमप्याज्ञाप्य दृष्ट्वा च सर्वान्मञ्चानुपाकृतान् ।
आसन्नमरणः कंसः सूर्योदयमुदैक्षत
tamapyājñāpya dṛṣṭvā ca sarvānmañcānupākṛtān |
āsannamaraṇaḥ kaṃsaḥ sūryodayamudaikṣata
5,20.25
ततः समस्तमञ्चेषु नागरःस तदा जनः ।
राजमञ्चेषु चारूढाःसह भृत्यैर् नराधिपाः
tataḥ samastamañceṣu nāgaraḥsa tadā janaḥ |
rājamañceṣu cārūḍhāḥsaha bhṛtyair narādhipāḥ
5,20.26
मल्लप्राश्रिकवर्गश् च रङ्गमध्यसमीपगः ।
कृतः कंसेन कंसो ऽपि तुङ्गमञ्चे व्यवस्थितः
mallaprāśrikavargaś ca raṅgamadhyasamīpagaḥ |
kṛtaḥ kaṃsena kaṃso 'pi tuṅgamañce vyavasthitaḥ
5,20.27
अन्तःपुराणां मञ्चाश् च तथान्ये परिकल्पिताः ।
अन्ये च वारमुख्यानामन्ये नागरयोषिताम्
antaḥpurāṇāṃ mañcāś ca tathānye parikalpitāḥ |
anye ca vāramukhyānāmanye nāgarayoṣitām
5,20.28
नन्दगोपादयो गोपा मञ्चेष्व् अन्येष्व् अवस्थिताः ।
अक्रूरवसुदेवौ च मञ्चप्रान्ते व्यवस्थितौ
nandagopādayo gopā mañceṣv anyeṣv avasthitāḥ |
akrūravasudevau ca mañcaprānte vyavasthitau
5,20.29
नागरीयोषितां मध्ये देवकीपुत्रगर्धिनी ।
अन्तकाले ऽपि पुत्रस्य द्रक्ष्यामीति मुखं स्थिता
nāgarīyoṣitāṃ madhye devakīputragardhinī |
antakāle 'pi putrasya drakṣyāmīti mukhaṃ sthitā
5,20.30
वाद्यमानेषु तुर्येषु चाणूरे चातिवल्गति ।
हाहाकारपरे लोके ह्यास्फोटयति मुष्टिके
vādyamāneṣu turyeṣu cāṇūre cātivalgati |
hāhākārapare loke hyāsphoṭayati muṣṭike
5,20.31
ईषद्धसंतौ तौ वीरौ बलभद्रजनार्दनौ ।
गोपवेषधारौ वालौ रङ्गद्वारमुपागतौ
īṣaddhasaṃtau tau vīrau balabhadrajanārdanau |
gopaveṣadhārau vālau raṅgadvāramupāgatau
5,20.32
ततः कुवलयापीडो महामात्रप्रचोदितः ।
अभ्यधावत वेगेन हन्तुं गोपकुमारकौ
tataḥ kuvalayāpīḍo mahāmātrapracoditaḥ |
abhyadhāvata vegena hantuṃ gopakumārakau
5,20.33
हाहाकारो महाञ्जज्ञे रङ्गमध्ये द्विजोत्तम ।
बलदेवो ऽनुजं दृष्ट्वा वचनं चेदम् अब्रवीत्
hāhākāro mahāñjajñe raṅgamadhye dvijottama |
baladevo 'nujaṃ dṛṣṭvā vacanaṃ cedam abravīt
5,20.34
हन्तव्यो हि महाभाग नागो ऽयं शत्रुचोदितः
hantavyo hi mahābhāga nāgo 'yaṃ śatrucoditaḥ
5,20.35
इत्युक्तःसो ऽग्रजेनाथ बलदेवेन वै द्विज ।
सिंहनादं ततश्चक्रे माधवः परवीरहा
ityuktaḥso 'grajenātha baladevena vai dvija |
siṃhanādaṃ tataścakre mādhavaḥ paravīrahā
5,20.36
करेण करमकृष्य तस्य केशिनिषूदनः ।
भ्रमयामास तं शैरिर् ऐरावतसमं बले
kareṇa karamakṛṣya tasya keśiniṣūdanaḥ |
bhramayāmāsa taṃ śairir airāvatasamaṃ bale
5,20.37
ईशोपि सर्वजगतां बाललीलानुसारतः ।
क्रीडित्वा सुचिरं कृष्णः कदिरन्तपदान्तरे
īśopi sarvajagatāṃ bālalīlānusārataḥ |
krīḍitvā suciraṃ kṛṣṇaḥ kadirantapadāntare
5,20.38
उत्पाट्य वामदन्तं तु दक्षिणेनैव पाणिना ।
ताडयामास यन्तारं तस्यासीच्छतधा शिरः
utpāṭya vāmadantaṃ tu dakṣiṇenaiva pāṇinā |
tāḍayāmāsa yantāraṃ tasyāsīcchatadhā śiraḥ
5,20.39
दक्षिण दन्तमुत्पाट्य बलभद्रो ऽपि तत्क्षणात् ।
स रोषस्तेन पार्श्वस्थान् गजपालानपोथयत्
dakṣiṇa dantamutpāṭya balabhadro 'pi tatkṣaṇāt |
sa roṣastena pārśvasthān gajapālānapothayat
5,20.40
ततस्तूत्प्लुत्य वेगेन रौहिणेयो महाबलः ।
जघान वामपादेन मस्तके हस्तिनं रुषा
tatastūtplutya vegena rauhiṇeyo mahābalaḥ |
jaghāna vāmapādena mastake hastinaṃ ruṣā
5,20.41
स पपात हतस्तेन बलभद्रेण लीलया ।
सहस्राक्षेण वज्रेण ताडितः पर्वतो यथा
sa papāta hatastena balabhadreṇa līlayā |
sahasrākṣeṇa vajreṇa tāḍitaḥ parvato yathā
5,20.42
हत्वा कुवलयापीडं हस्त्यारोहप्रचोदितम् ।
मदासृगनुलिप्ताङ्गौ हस्तिदन्तवरायुधौ
hatvā kuvalayāpīḍaṃ hastyārohapracoditam |
madāsṛganuliptāṅgau hastidantavarāyudhau
5,20.43
मृगमध्ये यथा सिंहौ गर्वलीलावलोकिनौ ।
प्रविष्टौ सुमहारङ्गं बलभद्रजनार्दनौ
mṛgamadhye yathā siṃhau garvalīlāvalokinau |
praviṣṭau sumahāraṅgaṃ balabhadrajanārdanau
5,20.44
हाहाकारो महाञ्जज्ञे महारङ्गे त्वनन्तरम् ।
कृष्णो ऽयं बलभद्भोयमिति लोकस्य विस्मयः
hāhākāro mahāñjajñe mahāraṅge tvanantaram |
kṛṣṇo 'yaṃ balabhadbhoyamiti lokasya vismayaḥ
5,20.45
सो ऽयं येन हता घोरा पूतना बालघातिनी ।
क्षिप्तं तु शकटं येन भग्नौ तु यमलार्जुनौ
so 'yaṃ yena hatā ghorā pūtanā bālaghātinī |
kṣiptaṃ tu śakaṭaṃ yena bhagnau tu yamalārjunau
5,20.46
सोयं यः कालियं नागं ममर्दारुह्य वालकः ।
धृतो गोवर्धनो येन सप्तरात्रं महागिरिः
soyaṃ yaḥ kāliyaṃ nāgaṃ mamardāruhya vālakaḥ |
dhṛto govardhano yena saptarātraṃ mahāgiriḥ
5,20.47
अरिष्टो धेनुकः केशी लीलयैव महात्मना ।
निहता येन दुर्वृत्ता दृश्यतामेष सो ऽच्युतः
ariṣṭo dhenukaḥ keśī līlayaiva mahātmanā |
nihatā yena durvṛttā dṛśyatāmeṣa so 'cyutaḥ
5,20.48
अयं चास्य महाबाहुर्बलभद्रो ऽग्रतो ऽग्रजः ।
प्रयाति लीलया योषिन्मनोनयननन्दनः
ayaṃ cāsya mahābāhurbalabhadro 'grato 'grajaḥ |
prayāti līlayā yoṣinmanonayananandanaḥ
5,20.49
अयं स कथ्यते प्राज्ञैः पुराणार्थविशारदैः ।
गोपालो यादवं वंशं मग्नमभ्यद्धरिष्यति
ayaṃ sa kathyate prājñaiḥ purāṇārthaviśāradaiḥ |
gopālo yādavaṃ vaṃśaṃ magnamabhyaddhariṣyati
5,20.50
अयं हि सर्वलोकस्य विष्णोरखिलजन्मनः ।
अवतीर्णो महीमंशो नूनं भारहरो भुवः
ayaṃ hi sarvalokasya viṣṇorakhilajanmanaḥ |
avatīrṇo mahīmaṃśo nūnaṃ bhāraharo bhuvaḥ
5,20.51
इत्येवं वर्णिते पौरै रामे कृष्णे च तत्क्षणात् ।
उरस्तताप देवक्याः स्नेहस्नुतपयोधरम्
ityevaṃ varṇite paurai rāme kṛṣṇe ca tatkṣaṇāt |
urastatāpa devakyāḥ snehasnutapayodharam
5,20.52
महोत्सवम् इवासाद्य पुत्राननविलोकनात् ।
युववे वसुदेवो ऽभूद्विहायाभ्यागतां जराम्
mahotsavam ivāsādya putrānanavilokanāt |
yuvave vasudevo 'bhūdvihāyābhyāgatāṃ jarām
5,20.53
विस्तारिताक्षियुगलो राजान्तःपुरयोषिताम् ।
नागारस्त्रीसमूहश् च द्रष्टुं न विरराम तम्
vistāritākṣiyugalo rājāntaḥpurayoṣitām |
nāgārastrīsamūhaś ca draṣṭuṃ na virarāma tam
5,20.54
सख्यः पश्यत कृष्णस्य मुखमत्यरुणेक्षणम् ।
गजयुद्धकृतायासस्वेदांबुकणिकचितम्
sakhyaḥ paśyata kṛṣṇasya mukhamatyaruṇekṣaṇam |
gajayuddhakṛtāyāsasvedāṃbukaṇikacitam
5,20.55
विकासिशरदंभोजमपश्यामजलोक्षितम् ।
परिभूयं स्थितं जन्म सफलं क्रियतां दृशः
vikāsiśaradaṃbhojamapaśyāmajalokṣitam |
paribhūyaṃ sthitaṃ janma saphalaṃ kriyatāṃ dṛśaḥ
5,20.56
श्रीवत्सांकं महद्धाम बालस्यैतद्विलोक्यताम् ।
विपक्षक्षपणं वक्षो भुजयुग्यं च भामीनि
śrīvatsāṃkaṃ mahaddhāma bālasyaitadvilokyatām |
vipakṣakṣapaṇaṃ vakṣo bhujayugyaṃ ca bhāmīni
5,20.57
किं न पश्यसि दुग्धेन्दुमृणालधवलाकृतिम् ।
बलभद्रमिमं नीलपरिधानमुपगतम्
kiṃ na paśyasi dugdhendumṛṇāladhavalākṛtim |
balabhadramimaṃ nīlaparidhānamupagatam
5,20.58
वल्गतामुष्टिकेनैव चाणूरेण तथा सखि ।
क्रीडतोबलभद्रस्य हरेर्हास्यं विलोक्यताम्
valgatāmuṣṭikenaiva cāṇūreṇa tathā sakhi |
krīḍatobalabhadrasya harerhāsyaṃ vilokyatām
5,20.59
सख्यः पश्यत चाणूरं नियुद्धार्थमयं हरिः ।
समुपैति न संत्यत्र किं वृद्धा मुक्तकारिमः
sakhyaḥ paśyata cāṇūraṃ niyuddhārthamayaṃ hariḥ |
samupaiti na saṃtyatra kiṃ vṛddhā muktakārimaḥ
5,20.60
क्व यौवनोन्मुखीभूतमुकुमारतनुर्हरिः ।
क्व वज्रकठिनाभोगशरीरो ऽयं महासुरः
kva yauvanonmukhībhūtamukumāratanurhariḥ |
kva vajrakaṭhinābhogaśarīro 'yaṃ mahāsuraḥ
5,20.61
इमौ सुललितैर् अङ्गैर् वर्तेते नवयौवनौ ।
दैतेयमल्लाश्चाणूरप्रमुखास्त्वतिदारुणाः
imau sulalitair aṅgair vartete navayauvanau |
daiteyamallāścāṇūrapramukhāstvatidāruṇāḥ
5,20.62
नियुद्धप्राश्निकानां तु महानेष व्यतिक्रमः ।
यद्बालबलिनोर् युद्धं मध्यस्थैः समुपेक्ष्यते
niyuddhaprāśnikānāṃ tu mahāneṣa vyatikramaḥ |
yadbālabalinor yuddhaṃ madhyasthaiḥ samupekṣyate
5,20.63
श्रीपारशर उवाच इत्थं पुरस्त्रीलोकस्व वदतश्चालयन्भुवम् ।
ववल्ग बद्धकक्ष्योन्तर्जनस्य भगवान्हरिः
śrīpāraśara uvāca itthaṃ purastrīlokasva vadataścālayanbhuvam |
vavalga baddhakakṣyontarjanasya bhagavānhariḥ
5,20.64
बलभद्रो ऽपि चास्फोट्य ववल्गललितं तथा ।
पदेपदे तथा भूमिर्यन्न शीर्णा तदद्भुतम्
balabhadro 'pi cāsphoṭya vavalgalalitaṃ tathā |
padepade tathā bhūmiryanna śīrṇā tadadbhutam
5,20.65
चाणूरेण ततः कृष्णो ययुधे ऽमितविक्रमः ।
नियुद्धकुशलो दैत्यौ बलभद्रेण मुष्टिकः
cāṇūreṇa tataḥ kṛṣṇo yayudhe 'mitavikramaḥ |
niyuddhakuśalo daityau balabhadreṇa muṣṭikaḥ
5,20.66
सन्निपातावधूतैस् तु चाणूरेण समं हरिः ।
प्रक्षेपणैर् मुष्टिभिश् च कीलवज्रनिपातनैः
sannipātāvadhūtais tu cāṇūreṇa samaṃ hariḥ |
prakṣepaṇair muṣṭibhiś ca kīlavajranipātanaiḥ
5,20.67
पादोद्धूतैः प्रमृष्टैश् च तयोर्युद्धम् अभून् महत्
pādoddhūtaiḥ pramṛṣṭaiś ca tayoryuddham abhūn mahat
5,20.68
अशस्त्रमतिघोरं तत् तयोर् युद्धं सुदारुणम् ।
बलप्राणविनिष्पाद्यं समाजोत्सवसन्निधौ
aśastramatighoraṃ tat tayor yuddhaṃ sudāruṇam |
balaprāṇaviniṣpādyaṃ samājotsavasannidhau
5,20.69
यावद्यावच्च चाणूरो युयुधे हरिणा सह ।
प्रामहानिमवापाग्र्यां तावत्तवल्लवाल्लवम्
yāvadyāvacca cāṇūro yuyudhe hariṇā saha |
prāmahānimavāpāgryāṃ tāvattavallavāllavam
5,20.70
कृष्णोपि युयुधे तेन लीलयैव जगन्मयः ।
खेदाच्चालयता कोपान्निजकेसरशेखरम्
kṛṣṇopi yuyudhe tena līlayaiva jaganmayaḥ |
khedāccālayatā kopānnijakesaraśekharam
5,20.71
बलक्षयं विवृद्धिं च दृष्ट्वा चाणूरकृष्णयोः ।
वारयामास तूर्याणि कंसः कोपपरायणः
balakṣayaṃ vivṛddhiṃ ca dṛṣṭvā cāṇūrakṛṣṇayoḥ |
vārayāmāsa tūryāṇi kaṃsaḥ kopaparāyaṇaḥ
5,20.72
मृदङ्गादिषु तूर्येषु प्रतिषिद्धेषु तत्क्षणात् ।
खे संगतान्यवाद्यन्त देवतूर्याण्यनेकशः
mṛdaṅgādiṣu tūryeṣu pratiṣiddheṣu tatkṣaṇāt |
khe saṃgatānyavādyanta devatūryāṇyanekaśaḥ
5,20.73
जय गोविन्द चाणूरं जहि केशव दानवम् ।
अन्तर्धानगता देवास्तमूचुरतिहर्षिताः
jaya govinda cāṇūraṃ jahi keśava dānavam |
antardhānagatā devāstamūcuratiharṣitāḥ
5,20.74
चाणूरेण चिरं कालं पीडित्वा मधुसूदनः ।
उत्पाट्य भ्रमयामास तद्वधाय कृतो द्यमः
cāṇūreṇa ciraṃ kālaṃ pīḍitvā madhusūdanaḥ |
utpāṭya bhramayāmāsa tadvadhāya kṛto dyamaḥ
5,20.75
भ्रामयित्वा शतगुणं दैत्यमल्लममित्रजित् ।
भूभावात्फोटयामास गगने गतजीवितम्
bhrāmayitvā śataguṇaṃ daityamallamamitrajit |
bhūbhāvātphoṭayāmāsa gagane gatajīvitam
5,20.76
भूमावास्फोटितस्तेनचाणूरः शतधाभवत् ।
रक्तस्रावमहापङ्कां चकार च तदा भवम्
bhūmāvāsphoṭitastenacāṇūraḥ śatadhābhavat |
raktasrāvamahāpaṅkāṃ cakāra ca tadā bhavam
5,20.77
बलदेवो ऽपि तत्कालं मुष्टिकेन महाबलः ।
ययुधे दैत्यमल्लेन चाणूरेण यथा हरिः
baladevo 'pi tatkālaṃ muṣṭikena mahābalaḥ |
yayudhe daityamallena cāṇūreṇa yathā hariḥ
5,20.78
सो ऽप्येनं मुष्टिना मूर्ध्नि वक्षस्याहत्य जानुना ।
पातयित्वा धरापृष्ठे निष्पिपेष गतायुषम्
so 'pyenaṃ muṣṭinā mūrdhni vakṣasyāhatya jānunā |
pātayitvā dharāpṛṣṭhe niṣpipeṣa gatāyuṣam
5,20.79
कृष्ण स्तोशलकं भूयो मल्लराजं महाबलम् ।
वाममुष्टिप्रहारेण पातयामास भूतले
kṛṣṇa stośalakaṃ bhūyo mallarājaṃ mahābalam |
vāmamuṣṭiprahāreṇa pātayāmāsa bhūtale
5,20.80
चाणूरे नहते मल्ले मुष्टेके विनिपातिते ।
नीते क्षयं तोशलके सर्वे मल्लाः प्रदुद्रुवुः
cāṇūre nahate malle muṣṭeke vinipātite |
nīte kṣayaṃ tośalake sarve mallāḥ pradudruvuḥ
5,20.81
ववल्गतुस्ततो रङ्गे कृष्णसंकर्षणावुभौ ।
समानवयसो गोपान्बलादाकृष्यहर्षितौ
vavalgatustato raṅge kṛṣṇasaṃkarṣaṇāvubhau |
samānavayaso gopānbalādākṛṣyaharṣitau
5,20.82
कंसो ऽपि कोपरक्ताक्षः प्राहोच्चैर् व्यायतान्नरान् ।
गोपावेतौ समाजौघान्निष्क्राम्येतां बलादितः
kaṃso 'pi koparaktākṣaḥ prāhoccair vyāyatānnarān |
gopāvetau samājaughānniṣkrāmyetāṃ balāditaḥ
5,20.83
नन्दो ऽपि गृह्यतां पापो निर्गलैर् आयसैर् इह ।
अवृद्धार्हैम दण्डेन वसुदेवो ऽपि बध्यताम्
nando 'pi gṛhyatāṃ pāpo nirgalair āyasair iha |
avṛddhārhaima daṇḍena vasudevo 'pi badhyatām
5,20.84
वल्गन्ति गोपाः कृष्णेन ये चेमे सहिताः पुराः ।
गावो निगृह्य तामेषां यच्चास्ति वसु किञ्चन
valganti gopāḥ kṛṣṇena ye ceme sahitāḥ purāḥ |
gāvo nigṛhya tāmeṣāṃ yaccāsti vasu kiñcana
5,20.85
एवमाज्ञापयानं तु प्रहस्य मधुसूदनः ।
उत्प्लुत्यारुह्य तं मञ्चं कंसं जग्राह वेगतः
evamājñāpayānaṃ tu prahasya madhusūdanaḥ |
utplutyāruhya taṃ mañcaṃ kaṃsaṃ jagrāha vegataḥ
5,20.86
केशेष्वा कृष्य विगलत्किरीटमवनीतले ।
सं कंसं पातयामास तस्योपरि पपात च
keśeṣvā kṛṣya vigalatkirīṭamavanītale |
saṃ kaṃsaṃ pātayāmāsa tasyopari papāta ca
5,20.87
अशेषजगदाधारगुरुणा पततोपरि ।
कृष्णेन त्याजितः प्राणानुग्रसेनात्मजो नृपः
aśeṣajagadādhāraguruṇā patatopari |
kṛṣṇena tyājitaḥ prāṇānugrasenātmajo nṛpaḥ
5,20.88
मृतस्य केशेषु तदा गृहीत्वा मधुसूदनः ।
चकर्ष देहं कंसस्य रङ्गमध्ये महाबलः
mṛtasya keśeṣu tadā gṛhītvā madhusūdanaḥ |
cakarṣa dehaṃ kaṃsasya raṅgamadhye mahābalaḥ
5,20.89
गौरवेमातिपतता परिघातेन कृष्यता ।
कृता कंसस्य देहेन वेगेनेव महांभसः
gauravemātipatatā parighātena kṛṣyatā |
kṛtā kaṃsasya dehena vegeneva mahāṃbhasaḥ
5,20.90
कंसे गृहीते कृष्णेन तद्भ्राताभ्यागतो रुषा ।
सुनामा बल भद्रेण लीलयैव निपातितः
kaṃse gṛhīte kṛṣṇena tadbhrātābhyāgato ruṣā |
sunāmā bala bhadreṇa līlayaiva nipātitaḥ
5,20.91
ततो हाहाकृतं सर्वमासीत्तद्रङ्गमण्डलम् ।
अवज्ञया हतं दृष्ट्वा कृष्णेन मथुरेश्वरम्
tato hāhākṛtaṃ sarvamāsīttadraṅgamaṇḍalam |
avajñayā hataṃ dṛṣṭvā kṛṣṇena mathureśvaram
5,20.92
कृष्णे ऽपि वसुदेवस्य पादौ जग्राह सत्वरः ।
देवक्याश् च महाबाहुर्बलदेवसहायवान्
kṛṣṇe 'pi vasudevasya pādau jagrāha satvaraḥ |
devakyāś ca mahābāhurbaladevasahāyavān
5,20.93
उत्थाप्य वसुदेवस्तं देवकी च जनार्दनम् ।
स्मृतजन्मोक्तवचनौ तावे व प्रणतौ स्थितौ
utthāpya vasudevastaṃ devakī ca janārdanam |
smṛtajanmoktavacanau tāve va praṇatau sthitau
5,20.94
श्रीवसुदेव उवाच प्रसीद सीदतां दत्तो देवानां यो वरः प्रभो ।
तथावयोः प्रसादेन कृतोद्धारःस केशव
śrīvasudeva uvāca prasīda sīdatāṃ datto devānāṃ yo varaḥ prabho |
tathāvayoḥ prasādena kṛtoddhāraḥsa keśava
5,20.95
आराधितो यद्भगवानवतीर्णो गृहे मम ।
दुर्वृत्तनिधनार्थाय तेन नः पावितं कुलम्
ārādhito yadbhagavānavatīrṇo gṛhe mama |
durvṛttanidhanārthāya tena naḥ pāvitaṃ kulam
5,20.96
त्वमन्तः सर्वभूतानां सर्वभूतमयस्थितः ।
प्रवर्तेते समस्तात्मंस्त्वत्तो भूतभविष्यति
tvamantaḥ sarvabhūtānāṃ sarvabhūtamayasthitaḥ |
pravartete samastātmaṃstvatto bhūtabhaviṣyati
5,20.97
यज्ञैस् त्वम् इज्यसे ऽचिन्त्य सर्वदेवमयाच्युत ।
त्वमेव यज्ञो यष्टा च यज्वनां परमेश्वरः
yajñais tvam ijyase 'cintya sarvadevamayācyuta |
tvameva yajño yaṣṭā ca yajvanāṃ parameśvaraḥ
5,20.98
समुद्भवःसमस्तस्य जगतस्त्वं जनार्दन
samudbhavaḥsamastasya jagatastvaṃ janārdana
5,20.99
सापह्नवं मम मनो यदेतत्त्वयि जायते ।
देवक्याश्चात्मजप्रीत्या तदत्यन्तविडंबना
sāpahnavaṃ mama mano yadetattvayi jāyate |
devakyāścātmajaprītyā tadatyantaviḍaṃbanā
5,20.100
त्वं कर्ता सर्वभूतानामनादिनिधनो भवान् ।
त्वं मनुष्यस्य कस्यैषा जिह्वा पुत्रेते वक्ष्यति
tvaṃ kartā sarvabhūtānāmanādinidhano bhavān |
tvaṃ manuṣyasya kasyaiṣā jihvā putrete vakṣyati
5,20.101
जगदेतज्जगन्नाथ संभूतमखिलं यतः ।
कया युक्त्या विना मायां सो ऽस्मत्तः संभविष्यति
jagadetajjagannātha saṃbhūtamakhilaṃ yataḥ |
kayā yuktyā vinā māyāṃ so 'smattaḥ saṃbhaviṣyati
5,20.102
यस्मिन्प्रतिष्ठितं सर्वं जगत्स्थावरजङ्गमम् ।
स कोष्ठोत्संगशयने मानुषो जाय ते कथम्
yasminpratiṣṭhitaṃ sarvaṃ jagatsthāvarajaṅgamam |
sa koṣṭhotsaṃgaśayane mānuṣo jāya te katham
5,20.103
स त्वं प्रसीद परम्श्वर पाहि विश्वमंशावतारकरणैर् न ममासि पुत्रः ।
आब्रह्यपादपमिदं जगदेतदीश त्वत्तो विमोहयसि किं पुरुषोत्तमास्मान्
sa tvaṃ prasīda paramśvara pāhi viśvamaṃśāvatārakaraṇair na mamāsi putraḥ |
ābrahyapādapamidaṃ jagadetadīśa tvatto vimohayasi kiṃ puruṣottamāsmān
5,20.104
मायाविमोहितदृशा तनयो ममेति कंसाद्भायं कृतमपास्तभयो ऽतितीव्रम् ।
नितो ऽसि गोकुलमरातिभया कुलेन वृद्धिं गतो ऽसि मम नास्ति ममत्वमीश
māyāvimohitadṛśā tanayo mameti kaṃsādbhāyaṃ kṛtamapāstabhayo 'titīvram |
nito 'si gokulamarātibhayā kulena vṛddhiṃ gato 'si mama nāsti mamatvamīśa
5,20.105
कर्माणि रुद्रमरुदश्विशतक्रतूनां साध्यानि यस्य न भवन्ति निरीक्षितानि ।
त्वं विष्णुरीश जगतामुपकारहेतोः प्राप्तोसि नः परिगतो विगतो हि मोहः
karmāṇi rudramarudaśviśatakratūnāṃ sādhyāni yasya na bhavanti nirīkṣitāni |
tvaṃ viṣṇurīśa jagatāmupakārahetoḥ prāptosi naḥ parigato vigato hi mohaḥ
Chapter 5.21
5,21.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे विंशोध्यायः (20) श्रीपराशर उवाच तौ समुत्पन्नविज्ञानौ भगवत्कर्मदर्शनात् ।
देवकी वसुदेवौ कुदृष्ट्वा मायां पुनर्हरिः ।
मोहाय यदुचक्रस्य विततान स वैष्णवीम्
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe viṃśodhyāyaḥ (20) śrīparāśara uvāca tau samutpannavijñānau bhagavatkarmadarśanāt |
devakī vasudevau kudṛṣṭvā māyāṃ punarhariḥ |
mohāya yaducakrasya vitatāna sa vaiṣṇavīm
5,21.2
उवाच चांब हे तात चिरादुत्कण्ठितेन मे ।
भवन्तौ कंसभीतेन दृष्टौ संकर्षणेन च
uvāca cāṃba he tāta cirādutkaṇṭhitena me |
bhavantau kaṃsabhītena dṛṣṭau saṃkarṣaṇena ca
5,21.3
कुर्वतां याति यः कालो मातापित्रोरपूजनम् ।
तत्खण्डमायुषो व्यर्थमसाधूनां हि जायते
kurvatāṃ yāti yaḥ kālo mātāpitrorapūjanam |
tatkhaṇḍamāyuṣo vyarthamasādhūnāṃ hi jāyate
5,21.4
गुरुदेवद्विजातीनां मातापित्रोश् च पूजनम् ।
कुर्वतां सफलः कालो देहिनां तात जायते
gurudevadvijātīnāṃ mātāpitroś ca pūjanam |
kurvatāṃ saphalaḥ kālo dehināṃ tāta jāyate
5,21.5
तत्क्षन्तव्यमिदं सर्वमतिक्रमकृतं पितः ।
कंसवीर्यप्रतापाभ्यामावयोः परवश्ययोः
tatkṣantavyamidaṃ sarvamatikramakṛtaṃ pitaḥ |
kaṃsavīryapratāpābhyāmāvayoḥ paravaśyayoḥ
5,21.6
श्रीपराशर उवाच इत्युक्त्वाथ प्रणम्योभौ यदुवृद्धाननुक्रमात् ।
यथावदभिपूज्याथ चक्रतुः पौरमाननम्
śrīparāśara uvāca ityuktvātha praṇamyobhau yaduvṛddhānanukramāt |
yathāvadabhipūjyātha cakratuḥ pauramānanam
5,21.7
कंसपत्न्यस्ततः कंसं परिवार्य हतं भुवि ।
विलेपुर्मातरश्चास्य दुःखशोकपरिप्लुताः
kaṃsapatnyastataḥ kaṃsaṃ parivārya hataṃ bhuvi |
vilepurmātaraścāsya duḥkhaśokapariplutāḥ
5,21.8
बहुप्रकारमस्वस्थाः पश्चात्तापातुरो हरिः ।
ताःसमाश्वासयामास स्वयमस्राविलेक्षमः
bahuprakāramasvasthāḥ paścāttāpāturo hariḥ |
tāḥsamāśvāsayāmāsa svayamasrāvilekṣamaḥ
5,21.9
उग्रसेनं ततो बन्धामुमोच मधुसूदनः ।
अभ्यसिंचत्तदैवैनं निजराज्ये हतात्मजम्
ugrasenaṃ tato bandhāmumoca madhusūdanaḥ |
abhyasiṃcattadaivainaṃ nijarājye hatātmajam
5,21.10
राज्योभिषिक्तः कृष्णेन यदुसिंहःसुतस्य सः ।
चकार प्रेतकार्याणि ये चान्ये तत्र घातिताः
rājyobhiṣiktaḥ kṛṣṇena yadusiṃhaḥsutasya saḥ |
cakāra pretakāryāṇi ye cānye tatra ghātitāḥ
5,21.11
कृतौर्धदैहिकं चैनं सिंहासनगतं हरिः ।
उवाचाज्ञापय विभो यत्कार्यमविशङ्कितः
kṛtaurdhadaihikaṃ cainaṃ siṃhāsanagataṃ hariḥ |
uvācājñāpaya vibho yatkāryamaviśaṅkitaḥ
5,21.12
ययातिशापाद्वंशोयमराज्यार्हेपि सांप्रतम् ।
मयि भृत्ये स्थिते देवनाज्ञापयतु किं नृपैः
yayātiśāpādvaṃśoyamarājyārhepi sāṃpratam |
mayi bhṛtye sthite devanājñāpayatu kiṃ nṛpaiḥ
5,21.13
श्रीपराशर उवाच इत्युक्त्वा सो ऽस्मरद्वायुमाजगाम च तत्क्षणात् ।
उवाच चैनं भगवान्केशवः कार्यमानुषः
śrīparāśara uvāca ityuktvā so 'smaradvāyumājagāma ca tatkṣaṇāt |
uvāca cainaṃ bhagavānkeśavaḥ kāryamānuṣaḥ
5,21.14
गच्छेदं ब्रूहि वायो त्वमलं गर्वोण वासव ।
दीयतामुग्रसेनाय सुधर्मा भवता सभा
gacchedaṃ brūhi vāyo tvamalaṃ garvoṇa vāsava |
dīyatāmugrasenāya sudharmā bhavatā sabhā
5,21.15
कृष्णो ब्रवीति राजार्हमेतद्रत्नमनुत्तमम् ।
सूधर्माख्यसभायुक्तमस्यां यदुभिर् आसितुम्
kṛṣṇo bravīti rājārhametadratnamanuttamam |
sūdharmākhyasabhāyuktamasyāṃ yadubhir āsitum
5,21.16
श्रीपराशर उवाच इत्युक्तः पवनो गत्वा सर्वमाह शचीपतिम् ।
ददौ सो ऽपि सुधर्माख्यां सभां वायोः पुरन्दरः
śrīparāśara uvāca ityuktaḥ pavano gatvā sarvamāha śacīpatim |
dadau so 'pi sudharmākhyāṃ sabhāṃ vāyoḥ purandaraḥ
5,21.17
वायुना चाहृतां दिव्यां सभां ते यदुपुङ्गवाः ।
बुभुजुःसर्वरत्नाढ्यां गोविन्दभुजसंश्रयाः
vāyunā cāhṛtāṃ divyāṃ sabhāṃ te yadupuṅgavāḥ |
bubhujuḥsarvaratnāḍhyāṃ govindabhujasaṃśrayāḥ
5,21.18
विदिताखिलविज्ञानौ सर्वज्ञानमयावपि ।
शिष्याचार्यक्रमं वीरौ ख्यापयन्तौ सदूत्तमौ
viditākhilavijñānau sarvajñānamayāvapi |
śiṣyācāryakramaṃ vīrau khyāpayantau sadūttamau
5,21.19
ततःसांदीपनिं काश्यमवन्तीपुरवासिनम् ।
विद्यार्थं जग्मतुर्बालौ कृतोपनयनक्रमौ
tataḥsāṃdīpaniṃ kāśyamavantīpuravāsinam |
vidyārthaṃ jagmaturbālau kṛtopanayanakramau
5,21.20
वेदाभ्यासकृतप्रीति संकर्षणजनार्दनौ ।
तस्य शिष्यत्वमभ्येत्य गुरुवृत्तिपुरौ हि तौ ।
दर्शयाञ्चक्रतुर् वीरा वाचारमखिले जने
vedābhyāsakṛtaprīti saṃkarṣaṇajanārdanau |
tasya śiṣyatvamabhyetya guruvṛttipurau hi tau |
darśayāñcakratur vīrā vācāramakhile jane
5,21.21
सरहस्यं धनुर्वेदं ससंग्रहमधीयताम् ।
अहोरात्रचतुःषष्ट्या तदद्भुतमभूद्द्वूज
sarahasyaṃ dhanurvedaṃ sasaṃgrahamadhīyatām |
ahorātracatuḥṣaṣṭyā tadadbhutamabhūddvūja
5,21.22
सांदीपनिरसंभाव्यं तयोः कर्मातिमानुषम् ।
विचिन्त्य तौ तदा मेने प्राप्तौ चन्द्रदिवाकरौ
sāṃdīpanirasaṃbhāvyaṃ tayoḥ karmātimānuṣam |
vicintya tau tadā mene prāptau candradivākarau
5,21.23
सांगांश् च चतुरो वेदान्सर्वशास्त्राणि चैव हि ।
अस्त्रग्राममशेषं च प्रोक्तमात्रमवाप्य तौ
sāṃgāṃś ca caturo vedānsarvaśāstrāṇi caiva hi |
astragrāmamaśeṣaṃ ca proktamātramavāpya tau
5,21.24
ऊचुतुर्व्रियतां या ते दातव्या गुरुदक्षिमा
ūcuturvriyatāṃ yā te dātavyā gurudakṣimā
5,21.25
सो ऽप्य् अतीन्द्रियमालोक्य तयोः कर्म महामति ।
अयाचत सृतं पुत्रं प्रभासे लवणार्णवे
so 'py atīndriyamālokya tayoḥ karma mahāmati |
ayācata sṛtaṃ putraṃ prabhāse lavaṇārṇave
5,21.26
गृहीतास्त्रौ ततस्तौ तु सार्घ्यहस्तो महोदधिः ।
उवाच न मया पुत्रो हृतःसांदीपनेरिति
gṛhītāstrau tatastau tu sārghyahasto mahodadhiḥ |
uvāca na mayā putro hṛtaḥsāṃdīpaneriti
5,21.27
दैत्यः पञ्चजनो नाम शङ्खरूपः स बालकम् ।
जग्राह योस्ति सलिले ममैवा सुरसूदन
daityaḥ pañcajano nāma śaṅkharūpaḥ sa bālakam |
jagrāha yosti salile mamaivā surasūdana
5,21.28
श्रीपराशर उवाच इत्युक्त्वोन्तर्जलं गत्वा हत्वा पञ्चजनं च तम् ।
कष्णो जग्राह तस्यास्थिप्रभवं शङ्खमुत्तमम्
śrīparāśara uvāca ityuktvontarjalaṃ gatvā hatvā pañcajanaṃ ca tam |
kaṣṇo jagrāha tasyāsthiprabhavaṃ śaṅkhamuttamam
5,21.29
यस्य नादेन दैत्यानां बलहानिरजायत ।
देवानां ववृधे तेजो यात्यधर्मश् च संक्षयम्
yasya nādena daityānāṃ balahānirajāyata |
devānāṃ vavṛdhe tejo yātyadharmaś ca saṃkṣayam
5,21.30
तं पाञ्चजन्यमापूर्य गत्वा यमपुरं हरिः ।
बलदेवश् च बलवाञ्जित्वा वैवस्वतं यमम्
taṃ pāñcajanyamāpūrya gatvā yamapuraṃ hariḥ |
baladevaś ca balavāñjitvā vaivasvataṃ yamam
5,21.31
तं बालं यातनासंस्थ यथापूर्वशरीरिणम् ।
पित्रे प्रदत्तवान्कृष्णो बलश् च बलिनां वरः
taṃ bālaṃ yātanāsaṃstha yathāpūrvaśarīriṇam |
pitre pradattavānkṛṣṇo balaś ca balināṃ varaḥ
5,21.32
मथुरां च पुनः प्राप्ताबुग्रसेनेन पालिताम् ।
प्रहृष्टपुरुषस्त्रीकामुभौ रामजनार्दनौ
mathurāṃ ca punaḥ prāptābugrasenena pālitām |
prahṛṣṭapuruṣastrīkāmubhau rāmajanārdanau
Chapter 5.22
5,22.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांश एवविंशोध्यायः (21) श्रीपराशर उवाच जरासंधमुते कस उपयेमे महाबलः ।
अस्तिं प्राप्तिं च मैत्रेय चयोर्भर्तृहणं हरिम्
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśa evaviṃśodhyāyaḥ (21) śrīparāśara uvāca jarāsaṃdhamute kasa upayeme mahābalaḥ |
astiṃ prāptiṃ ca maitreya cayorbhartṛhaṇaṃ harim
5,22.2
महा बलपरीवारो मगधाधिपतिर्बली ।
हन्तुमभ्याययौ कोपाज्जरासंधःसयादवम्
mahā balaparīvāro magadhādhipatirbalī |
hantumabhyāyayau kopājjarāsaṃdhaḥsayādavam
5,22.3
उपेत्य मथुरां सो ऽथ रुरोध मगधेश्वरः ।
अक्षौहिणीभिः सैन्यस्य त्रयोविंशतिभिर् वृतः
upetya mathurāṃ so 'tha rurodha magadheśvaraḥ |
akṣauhiṇībhiḥ sainyasya trayoviṃśatibhir vṛtaḥ
5,22.4
निष्क्रम्याल्पपरीवारावुभौ रामजनार्दनौ ।
युयुधाते समं तस्य बलिनौ बलिसैनिकैः
niṣkramyālpaparīvārāvubhau rāmajanārdanau |
yuyudhāte samaṃ tasya balinau balisainikaiḥ
5,22.5
ततो रामश् च कृष्णश् च मतिं चक्रतुरञ्जसा ।
आयुधानां पुराणानामादाने मुनिसत्तम
tato rāmaś ca kṛṣṇaś ca matiṃ cakraturañjasā |
āyudhānāṃ purāṇānāmādāne munisattama
5,22.6
अनन्तरं हरेः शार्ङ्गं तूणी चाक्षयसायकौ ।
आकाशादागतौ विप्र तथा कौमोदकी गदा
anantaraṃ hareḥ śārṅgaṃ tūṇī cākṣayasāyakau |
ākāśādāgatau vipra tathā kaumodakī gadā
5,22.7
हलं च बलभद्रस्य गगनादागतं महत् ।
मनसो ऽभिमतं विप्र सानन्दं मुसलं तथा
halaṃ ca balabhadrasya gaganādāgataṃ mahat |
manaso 'bhimataṃ vipra sānandaṃ musalaṃ tathā
5,22.8
ततो युद्धे पराजित्य ससैन्यं सगधाधिपम् ।
पुरीं विविशतुर्वीरावुभौ रामजनार्दनौ
tato yuddhe parājitya sasainyaṃ sagadhādhipam |
purīṃ viviśaturvīrāvubhau rāmajanārdanau
5,22.9
जिते तस्मिन्सुदुर्वृत्ते जरासंधे महा मुने ।
जीवमाने गते कृष्णस्तेनामन्यत नाजितम्
jite tasminsudurvṛtte jarāsaṃdhe mahā mune |
jīvamāne gate kṛṣṇastenāmanyata nājitam
5,22.10
पुनरप्याजगामाथ जरासंधो बलान्वितः ।
जितश् च रामकृष्णाभ्यामपक्रान्तो द्विजोत्तम
punarapyājagāmātha jarāsaṃdho balānvitaḥ |
jitaś ca rāmakṛṣṇābhyāmapakrānto dvijottama
5,22.11
दश चाष्टौ च संग्रमानेवमत्यन्तदुर्मदः ।
यदुभिर् मागधो राजा चक्रे कृष्णपुरोगमैः
daśa cāṣṭau ca saṃgramānevamatyantadurmadaḥ |
yadubhir māgadho rājā cakre kṛṣṇapurogamaiḥ
5,22.12
सर्वेष्वेतेषु युद्धेषु यादवैः स पराजितः ।
अपक्राञ्चो जरासंधःस्वल्पसैन्यैर् बलाधिकः
sarveṣveteṣu yuddheṣu yādavaiḥ sa parājitaḥ |
apakrāñco jarāsaṃdhaḥsvalpasainyair balādhikaḥ
5,22.13
न तद्बलं यादवानां विजितं यदनेकशः ।
तत् तु संनिधिमाहात्म्यं विष्णोर् अंशस्य चक्रिणः
na tadbalaṃ yādavānāṃ vijitaṃ yadanekaśaḥ |
tat tu saṃnidhimāhātmyaṃ viṣṇor aṃśasya cakriṇaḥ
5,22.14
मनुष्यधर्मशीलस्य लीला सा जगतीपतेः ।
अस्त्राण्यनेकरूपाणि यदरातिषु मुञ्चति
manuṣyadharmaśīlasya līlā sā jagatīpateḥ |
astrāṇyanekarūpāṇi yadarātiṣu muñcati
5,22.15
मनसैव जगत्सृष्टिं संहारं च करोति यः ।
तस्यापिपक्षक्षपणे कियानुद्यमविस्तरः
manasaiva jagatsṛṣṭiṃ saṃhāraṃ ca karoti yaḥ |
tasyāpipakṣakṣapaṇe kiyānudyamavistaraḥ
5,22.16
तथापि यो मनुष्याणां धर्मस्तमनुवर्तते ।
कुर्वन्बलवता संधिं हीनैर् युद्धं करोत्यसौ
tathāpi yo manuṣyāṇāṃ dharmastamanuvartate |
kurvanbalavatā saṃdhiṃ hīnair yuddhaṃ karotyasau
5,22.17
साम चोपप्रदानं च तथा भेदं च दर्शयन् ।
करोति दण्डपातं च क्वचिदेव पलायनम्
sāma copapradānaṃ ca tathā bhedaṃ ca darśayan |
karoti daṇḍapātaṃ ca kvacideva palāyanam
5,22.18
मनुष्यदेहिनां चेष्टामित्येवमनुवर्तते ।
लीला जगत्पतेस्तस्य च्छन्दतः परिवर्तते
manuṣyadehināṃ ceṣṭāmityevamanuvartate |
līlā jagatpatestasya cchandataḥ parivartate
Chapter 5.23
5,23.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमाशे द्वाविंशो ऽध्यायः (22) श्रीपराशर उवाच गार्ग्यं गोष्ठ्यां द्विजं श्यालःषण्ड इत्युक्तवान्द्विज ।
यदूनां सन्निधौ सर्वे जहसुर्यादवास्तदा
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāśe dvāviṃśo 'dhyāyaḥ (22) śrīparāśara uvāca gārgyaṃ goṣṭhyāṃ dvijaṃ śyālaḥṣaṇḍa ityuktavāndvija |
yadūnāṃ sannidhau sarve jahasuryādavāstadā
5,23.2
ततः कोपपरीतात्मा दक्षिणापथमेत्य सः ।
सुतमिच्छंस्तपस्तेपे यदुचक्रभयावहम्
tataḥ kopaparītātmā dakṣiṇāpathametya saḥ |
sutamicchaṃstapastepe yaducakrabhayāvaham
5,23.3
आराधयन्महादेवं लोहचूर्णमभक्षयत् ।
ददौ वरं च तुष्टो ऽस्मै वर्षे तु द्वादशे हरः
ārādhayanmahādevaṃ lohacūrṇamabhakṣayat |
dadau varaṃ ca tuṣṭo 'smai varṣe tu dvādaśe haraḥ
5,23.4
संतोषयामास च तं यवनेशो ह्यनात्मजः ।
तद्योषित्संगमाच्चास्य पुत्रो ऽभूदलिसन्निभः
saṃtoṣayāmāsa ca taṃ yavaneśo hyanātmajaḥ |
tadyoṣitsaṃgamāccāsya putro 'bhūdalisannibhaḥ
5,23.5
तं कालयवनं नाम राये स्वे यवनेश्वरः ।
अभिषिच्य वनं यातो वज्रग्रकठिनोरसम्
taṃ kālayavanaṃ nāma rāye sve yavaneśvaraḥ |
abhiṣicya vanaṃ yāto vajragrakaṭhinorasam
5,23.6
स तु वीर्यमदोन्मत्तः पृथिव्यां बलिनो नृपान् ।
अपृच्छन्नारदस्तस्मै कथयामास यादवान्
sa tu vīryamadonmattaḥ pṛthivyāṃ balino nṛpān |
apṛcchannāradastasmai kathayāmāsa yādavān
5,23.7
म्लेच्छकोटिसहस्राणां सहस्रैः सो ऽभिसंवृतः ।
गजाश्वरथसंपन्नैश् चकार परमोद्यमम्
mlecchakoṭisahasrāṇāṃ sahasraiḥ so 'bhisaṃvṛtaḥ |
gajāśvarathasaṃpannaiś cakāra paramodyamam
5,23.8
प्रययौ स व्यवच्छिन्नं छिन्नयानो दिनेदिने ।
यादवान्प्रति सामर्षो मैत्रेय मथुरां पुरीम्
prayayau sa vyavacchinnaṃ chinnayāno dinedine |
yādavānprati sāmarṣo maitreya mathurāṃ purīm
5,23.9
कृष्णो ऽपि चिन्तयामास क्षपितं यादवं बलम् ।
यवनेन रणे गम्यं मागधस्य भविष्यति
kṛṣṇo 'pi cintayāmāsa kṣapitaṃ yādavaṃ balam |
yavanena raṇe gamyaṃ māgadhasya bhaviṣyati
5,23.10
मागधस्य बलं क्षीणं स कालयवनो बली ।
हन्तैतदेवमायातं यदूनां व्यसनं द्विधा
māgadhasya balaṃ kṣīṇaṃ sa kālayavano balī |
hantaitadevamāyātaṃ yadūnāṃ vyasanaṃ dvidhā
5,23.11
तस्माद्दुर्गं करिष्यामि यदूनामरिदुर्जयम् ।
स्त्रियो ऽपि यत्र युद्धेयुः किं पुनर्वृष्णिपुङ्गवाः
tasmāddurgaṃ kariṣyāmi yadūnāmaridurjayam |
striyo 'pi yatra yuddheyuḥ kiṃ punarvṛṣṇipuṅgavāḥ
5,23.12
मयि मत्ते प्रमत्ते वा सुप्ते प्रवसिते ऽपि वा ।
यादवाभिभवं दुष्टा मा कुर्वंस्त्वरयोधिकाः
mayi matte pramatte vā supte pravasite 'pi vā |
yādavābhibhavaṃ duṣṭā mā kurvaṃstvarayodhikāḥ
5,23.13
इति संचिन्त्य गोविन्दो योजनानां महोदधिम् ।
ययाचे द्वादशपुरीं द्वारकां तत्र निर्ममे
iti saṃcintya govindo yojanānāṃ mahodadhim |
yayāce dvādaśapurīṃ dvārakāṃ tatra nirmame
5,23.14
महोद्यानां महावप्रां तटाकशतशोभिताम् ।
प्रासादगृहसंबाधामिन्द्रस्येवामरावतीम्
mahodyānāṃ mahāvaprāṃ taṭākaśataśobhitām |
prāsādagṛhasaṃbādhāmindrasyevāmarāvatīm
5,23.15
मथुरावासिनं लोकं तत्रानीय जनार्दनः ।
आसन्ने कालयवने मथुरां च स्वयं ययौ
mathurāvāsinaṃ lokaṃ tatrānīya janārdanaḥ |
āsanne kālayavane mathurāṃ ca svayaṃ yayau
5,23.16
बहिरावासिते सैन्ये मथुराया निरायुधः ।
निर्जगाम च गोविन्दो ददर्श यवनश् च तम्
bahirāvāsite sainye mathurāyā nirāyudhaḥ |
nirjagāma ca govindo dadarśa yavanaś ca tam
5,23.17
स ज्ञात्वा वासुदेवं तं बाहुप्रहरणं नृपः ।
अनुयातो महायोगी चेतोभिः प्राप्यते न यः
sa jñātvā vāsudevaṃ taṃ bāhupraharaṇaṃ nṛpaḥ |
anuyāto mahāyogī cetobhiḥ prāpyate na yaḥ
5,23.18
तेनानुयातः कृष्णो ऽपि प्रविवेश महागुहाम् ।
यत्र शेते महावीर्यो मुचुकुन्दो नरेश्वरः
tenānuyātaḥ kṛṣṇo 'pi praviveśa mahāguhām |
yatra śete mahāvīryo mucukundo nareśvaraḥ
5,23.19
सो ऽपि प्रविष्टो यवनो दृष्ट्वा शय्यागतं नृपम् ।
पादेन ताडयामास मत्वा कृष्णं सुदुर्मतिः
so 'pi praviṣṭo yavano dṛṣṭvā śayyāgataṃ nṛpam |
pādena tāḍayāmāsa matvā kṛṣṇaṃ sudurmatiḥ
5,23.20
उत्थाय मुचुकुन्दो ऽपि ददर्श यवनं नृपः
utthāya mucukundo 'pi dadarśa yavanaṃ nṛpaḥ
5,23.21
दृष्टमात्रश् च तेनासौ जज्वाल यवनोग्निना ।
तत्क्रोधजेन मैत्रेय भस्मीभूतश् च तत्क्षणात्
dṛṣṭamātraś ca tenāsau jajvāla yavanogninā |
tatkrodhajena maitreya bhasmībhūtaś ca tatkṣaṇāt
5,23.22
स हि देवासुरे युद्धे गतो हत्वा महासुरान् ।
निद्रार्तःसुमहाकालं निद्रां वव्रे वरं सुरान्
sa hi devāsure yuddhe gato hatvā mahāsurān |
nidrārtaḥsumahākālaṃ nidrāṃ vavre varaṃ surān
5,23.23
प्रोक्तश् च देवैः संसुप्तं यस्त्वामुत्थापयिष्यति ।
देहजेनाग्निना सद्यःस तु भस्मीभविष्यति
proktaś ca devaiḥ saṃsuptaṃ yastvāmutthāpayiṣyati |
dehajenāgninā sadyaḥsa tu bhasmībhaviṣyati
5,23.24
एवं दग्ध्वा स तं पापं दृष्ट्वा च मधुसूदनम् ।
कस्त्वमित्याह सो ऽप्याह जातोहं शशिनः कुले ।
वसुदेवस्य तनयो यदोर्वंशसमुद्बवः
evaṃ dagdhvā sa taṃ pāpaṃ dṛṣṭvā ca madhusūdanam |
kastvamityāha so 'pyāha jātohaṃ śaśinaḥ kule |
vasudevasya tanayo yadorvaṃśasamudbavaḥ
5,23.25
मुचुकुन्दो ऽपि तत्रासौ वृद्धगर्ग्यावचो ऽस्मरत्
mucukundo 'pi tatrāsau vṛddhagargyāvaco 'smarat
5,23.26
संस्मृत्य प्रणिपत्यैनं सर्वं सर्वेश्वरं हरिम् ।
प्राह ज्ञातो भवान् विष्णोर् अंशस्त्वं परमेश्वर
saṃsmṛtya praṇipatyainaṃ sarvaṃ sarveśvaraṃ harim |
prāha jñāto bhavān viṣṇor aṃśastvaṃ parameśvara
5,23.27
पुरा गार्ग्येण कथितमष्टाविंशतिमे युगे ।
द्वापरान्ते हरेर्जन्म यदुवंशे भविष्यति
purā gārgyeṇa kathitamaṣṭāviṃśatime yuge |
dvāparānte harerjanma yaduvaṃśe bhaviṣyati
5,23.28
स त्वं प्राप्तो न संदेहो मर्त्यानामुपकारकृत्
sa tvaṃ prāpto na saṃdeho martyānāmupakārakṛt
5,23.29
तथाहि सुमहत्तेजो नालं सोढुमहं तव ।
तथाहि सजलांभोदनादधीरतरं तव ।
वाक्यं नमति चैवोर्वी युष्मत्पादप्रपीडिता
tathāhi sumahattejo nālaṃ soḍhumahaṃ tava |
tathāhi sajalāṃbhodanādadhīrataraṃ tava |
vākyaṃ namati caivorvī yuṣmatpādaprapīḍitā
5,23.30
देवासुरमहायुद्धे दैत्यसैन्यमहाभटाः ।
न सेहुर्मम ते जस्ते त्वत्तेजो न सहाम्यहम्
devāsuramahāyuddhe daityasainyamahābhaṭāḥ |
na sehurmama te jaste tvattejo na sahāmyaham
5,23.31
संसारपतितस्यैको जन्तोस्त्वं शरणं परम् ।
प्रसीद त्वं प्रपन्नार्तिहर नाशय मे ऽशुभम्
saṃsārapatitasyaiko jantostvaṃ śaraṇaṃ param |
prasīda tvaṃ prapannārtihara nāśaya me 'śubham
5,23.32
त्वं पयो निधयः शैलसरितस्त्वं वनानि च ।
मेदिनी गगनं वायुरापोग्निस्त्वं तथा मनः
tvaṃ payo nidhayaḥ śailasaritastvaṃ vanāni ca |
medinī gaganaṃ vāyurāpognistvaṃ tathā manaḥ
5,23.33
बुद्धिरव्याकृतप्राणाः प्राणेशस्त्वं तथा पुमान् ।
पुंसः परतरं यच्च व्याप्य जन्म विकारवत्
buddhiravyākṛtaprāṇāḥ prāṇeśastvaṃ tathā pumān |
puṃsaḥ parataraṃ yacca vyāpya janma vikāravat
5,23.34
शब्दादिहीनमजरममेयं क्षयवर्जितम् ।
अवृद्धिनाशं तद्ब्रह्म त्वमाद्यन्तविवर्जितम्
śabdādihīnamajaramameyaṃ kṣayavarjitam |
avṛddhināśaṃ tadbrahma tvamādyantavivarjitam
5,23.35
त्वत्तो ऽमराःसपितरो यक्षगन्धर्वकिन्नराः ।
सिद्धाश्चाप्सरसस्त्वत्तो मनुष्याः पशवः खगाः
tvatto 'marāḥsapitaro yakṣagandharvakinnarāḥ |
siddhāścāpsarasastvatto manuṣyāḥ paśavaḥ khagāḥ
5,23.36
सरीसृपा मृगाःसर्वे त्वत्तःसर्वे महीरुहाः ।
यच्च भूतं भविष्यं च किञ्चिदत्र चराचरम्
sarīsṛpā mṛgāḥsarve tvattaḥsarve mahīruhāḥ |
yacca bhūtaṃ bhaviṣyaṃ ca kiñcidatra carācaram
5,23.37
मूर्तामूर्तं तथा चापि स्थूलं सूक्ष्मतरं तथा ।
तत्सर्वं त्वं जगत्कर्ता नास्ति किञ्चित्त्वा या विना
mūrtāmūrtaṃ tathā cāpi sthūlaṃ sūkṣmataraṃ tathā |
tatsarvaṃ tvaṃ jagatkartā nāsti kiñcittvā yā vinā
5,23.38
मया संसारचक्रे ऽस्मिन्भ्रमता भगवंस्तदा ।
तापत्रयाभिभूतेन न प्राप्ता निर्वृतिः क्विचित्
mayā saṃsāracakre 'sminbhramatā bhagavaṃstadā |
tāpatrayābhibhūtena na prāptā nirvṛtiḥ kvicit
5,23.39
दुःखान्येव सुखानीति मृगतृष्णाजलाशयाः ।
मया नाथ गृहीतानि तानि तापाय मे ऽभवन्
duḥkhānyeva sukhānīti mṛgatṛṣṇājalāśayāḥ |
mayā nātha gṛhītāni tāni tāpāya me 'bhavan
5,23.40
राज्यमुर्वी बलं कोशो मित्रपक्षस्तथात्मजाः ।
भार्या भृत्य जनो ये च शब्दाद्य विषयाः प्रभो
rājyamurvī balaṃ kośo mitrapakṣastathātmajāḥ |
bhāryā bhṛtya jano ye ca śabdādya viṣayāḥ prabho
5,23.41
सुखबुद्ध्या मया सर्वं गृहीतमिदमव्ययम् ।
परिणामे तदेवेश तापात्मकमभून्मम
sukhabuddhyā mayā sarvaṃ gṛhītamidamavyayam |
pariṇāme tadeveśa tāpātmakamabhūnmama
5,23.42
देवलोकगतिं प्राप्तो नाथ देवगणो ऽपि हि ।
मत्तःसाहाय्यकामोभूच्छाश्वती कुत्र निर्वृतिः
devalokagatiṃ prāpto nātha devagaṇo 'pi hi |
mattaḥsāhāyyakāmobhūcchāśvatī kutra nirvṛtiḥ
5,23.43
त्वामनाराध्य जगतां सर्वेषां प्रभवास्पदम् ।
शाश्वती प्राप्यते केन परमेश्वर निर्वृतिः
tvāmanārādhya jagatāṃ sarveṣāṃ prabhavāspadam |
śāśvatī prāpyate kena parameśvara nirvṛtiḥ
5,23.44
त्वन्मायामूढमनसो जन्ममृत्युजरादिकान् ।
अवाप्य तापान्पश्यन्ति प्रेतराजमनन्तरम्
tvanmāyāmūḍhamanaso janmamṛtyujarādikān |
avāpya tāpānpaśyanti pretarājamanantaram
5,23.45
ततो निजक्रियासूतिनरकेष्वतिदारुणम् ।
प्राप्नुवन्ति नरा दुःखमस्वरूपविदस्तव
tato nijakriyāsūtinarakeṣvatidāruṇam |
prāpnuvanti narā duḥkhamasvarūpavidastava
5,23.46
अहमत्यन्तविषयी मोहितस्तव मायया ।
ममत्वगर्वगर्तान्तर्भ्रमामि परमेश्वर
ahamatyantaviṣayī mohitastava māyayā |
mamatvagarvagartāntarbhramāmi parameśvara
5,23.47
सो ऽहं त्वां शरणमपारमप्रमेयं संप्राप्तः परमपदं यतो न किञ्चित् ।
संसारभ्रमपरितापतप्तचेतानिर्वाणे परिणतधाम्नि साभिलाषः
so 'haṃ tvāṃ śaraṇamapāramaprameyaṃ saṃprāptaḥ paramapadaṃ yato na kiñcit |
saṃsārabhramaparitāpataptacetānirvāṇe pariṇatadhāmni sābhilāṣaḥ
Chapter 5.24
5,24.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणेच पञ्चमांशे त्रयोविंशो ऽध्यायः (23) श्रीपराशर उवाच इत्थंस्तुतस्तदा तेन मुचुकुन्देन धीमता ।
प्राहेशः सर्वभूतानामनादिनिधनो हरिः
iti śrīviṣṇumahāpurāṇeca pañcamāṃśe trayoviṃśo 'dhyāyaḥ (23) śrīparāśara uvāca itthaṃstutastadā tena mucukundena dhīmatā |
prāheśaḥ sarvabhūtānāmanādinidhano hariḥ
5,24.2
श्रीभगवानुवाच यथाभिवाञ्छितान्दिव्यान्गच्छलोकान्नराधिप ।
अव्याहतपरैश्वर्यो मत्प्रसादोपबृंहितः
śrībhagavānuvāca yathābhivāñchitāndivyāngacchalokānnarādhipa |
avyāhataparaiśvaryo matprasādopabṛṃhitaḥ
5,24.3
भुक्त्वा दिव्यन्महा भोगान्भविष्यसि महाकुले ।
जातिस्मरो मत्प्रसादात्ततोमोक्षमवाप्स्यसि
bhuktvā divyanmahā bhogānbhaviṣyasi mahākule |
jātismaro matprasādāttatomokṣamavāpsyasi
5,24.4
श्रीपराशर उवाच इत्युक्तः प्रणिपत्येशं जगतामच्युतं नृपः ।
गुहामुखाद्विनिष्क्रान्ततःस ददर्शाल्पकान्नरान्
śrīparāśara uvāca ityuktaḥ praṇipatyeśaṃ jagatāmacyutaṃ nṛpaḥ |
guhāmukhādviniṣkrāntataḥsa dadarśālpakānnarān
5,24.5
ततः कलियुगं मत्वा प्राप्तं तप्तुं नृपस्तपः ।
नरनारायणस्थानं प्रययौ गन्धमादनम्
tataḥ kaliyugaṃ matvā prāptaṃ taptuṃ nṛpastapaḥ |
naranārāyaṇasthānaṃ prayayau gandhamādanam
5,24.6
कृष्णोपि घातयित्वारिमुपायेन हि तद्वलम् ।
जग्राह मथुरामेत्य हस्त्यश्वस्यन्दनोज्ज्वलम्
kṛṣṇopi ghātayitvārimupāyena hi tadvalam |
jagrāha mathurāmetya hastyaśvasyandanojjvalam
5,24.7
आनीय चोग्रसेनाय द्वारवत्वां न्यवेदयत् ।
पराभिभवनिः शङ्कं बभूव च यदोः कुलम्
ānīya cograsenāya dvāravatvāṃ nyavedayat |
parābhibhavaniḥ śaṅkaṃ babhūva ca yadoḥ kulam
5,24.8
बलदेवो ऽपि मैत्रेय प्रशान्ताखिलविग्रहः ।
ज्ञातिदर्शनसोत्कण्ठः प्रययौ नन्दगोकुलम्
baladevo 'pi maitreya praśāntākhilavigrahaḥ |
jñātidarśanasotkaṇṭhaḥ prayayau nandagokulam
5,24.9
ततो गोपाश् च गोप्यश् च यथा पूर्वम् अमित्रजित् ।
तथैवाभ्यवदत्प्रम्णा बहुमानपुरःसरम्
tato gopāś ca gopyaś ca yathā pūrvam amitrajit |
tathaivābhyavadatpramṇā bahumānapuraḥsaram
5,24.10
स कैश्चित् संपरिष्वक्तः कांश्चिच्च परिषस्वजे ।
हास्यं चक्रे समं कैश्चिद् गोपैर् गोपीजनैस् तथा
sa kaiścit saṃpariṣvaktaḥ kāṃścicca pariṣasvaje |
hāsyaṃ cakre samaṃ kaiścid gopair gopījanais tathā
5,24.11
प्रियाण्यनेकान्यवदन् गोपास्तत्र हलायुधम् ।
गोप्यश् च प्रेमकुपिताः प्रोचुःसेर्ष्यमथापराः
priyāṇyanekānyavadan gopāstatra halāyudham |
gopyaś ca premakupitāḥ procuḥserṣyamathāparāḥ
5,24.12
गोप्यः पप्रच्छुरपरा नागरीजनवल्लभम् ।
कच्चिदास्ते सुखं कृष्णश्चलप्रेमलवात्मकः
gopyaḥ papracchuraparā nāgarījanavallabham |
kaccidāste sukhaṃ kṛṣṇaścalapremalavātmakaḥ
5,24.13
अस्मच्चेष्टामपहसन्न कच्चित्पुरयोषिताम् ।
सौभाग्यमान मधिकं करोति क्षणसौहृदः
asmacceṣṭāmapahasanna kaccitpurayoṣitām |
saubhāgyamāna madhikaṃ karoti kṣaṇasauhṛdaḥ
5,24.14
कच्चित्स्मरति नः कृष्णो गीतानुगमनं कलम् ।
अप्यसौ मातरं द्रष्टु सकृदप्यागमिष्यति
kaccitsmarati naḥ kṛṣṇo gītānugamanaṃ kalam |
apyasau mātaraṃ draṣṭu sakṛdapyāgamiṣyati
5,24.15
अथ वा किं तदालापैः क्रियन्तामपराः कथाः ।
यस्यास्मभिर् विना तेन विनास्माकं भविष्यति
atha vā kiṃ tadālāpaiḥ kriyantāmaparāḥ kathāḥ |
yasyāsmabhir vinā tena vināsmākaṃ bhaviṣyati
5,24.16
पिता माता तथा भ्राता भर्ता बन्धुजनश् च किम् ।
संत्यक्तस्तत्कृतेस्माभिर् अकृतज्ञध्वजो हि सः
pitā mātā tathā bhrātā bhartā bandhujanaś ca kim |
saṃtyaktastatkṛtesmābhir akṛtajñadhvajo hi saḥ
5,24.17
तथापि कच्चिदालापमिहागमनसंश्रयम् ।
करोति कृष्णो वक्तव्यं भवता राम नानृतम्
tathāpi kaccidālāpamihāgamanasaṃśrayam |
karoti kṛṣṇo vaktavyaṃ bhavatā rāma nānṛtam
5,24.18
दामोदरो ऽसौ गोविन्दः पुरस्त्रीसक्तमानसः ।
अपेतप्रीतिरस्मासु दुर्दर्शः प्रतिभाति नः
dāmodaro 'sau govindaḥ purastrīsaktamānasaḥ |
apetaprītirasmāsu durdarśaḥ pratibhāti naḥ
5,24.19
आमन्त्रितश् च कृष्णेति पुनर्दामोदरेति च ।
जहसुःसस्वरं गोप्यो हरिणा हृतचेतसः
āmantritaś ca kṛṣṇeti punardāmodareti ca |
jahasuḥsasvaraṃ gopyo hariṇā hṛtacetasaḥ
5,24.20
संदेशैः साममधुरैः प्रेमगर्भैर् अगर्वितैः ।
रामेणाश्वासिता गोप्यः कृष्णस्यातिमनोहरैः
saṃdeśaiḥ sāmamadhuraiḥ premagarbhair agarvitaiḥ |
rāmeṇāśvāsitā gopyaḥ kṛṣṇasyātimanoharaiḥ
5,24.21
गोपैश् च पूर्ववद्रामः परिहासमनोहराः ।
कथाश्चकार रेमे च सह तैर् व्रजभूमिषु
gopaiś ca pūrvavadrāmaḥ parihāsamanoharāḥ |
kathāścakāra reme ca saha tair vrajabhūmiṣu
Chapter 5.25
5,25.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे चतुर्विंशोध्यायः (24) श्रीपराशर उवाच वने विचरतस् तस्य सह गोपैर् महात्मनः ।
मानुषच्छद्मरूपस्य शेषस्य धरणीधृतः
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe caturviṃśodhyāyaḥ (24) śrīparāśara uvāca vane vicaratas tasya saha gopair mahātmanaḥ |
mānuṣacchadmarūpasya śeṣasya dharaṇīdhṛtaḥ
5,25.2
निष्पादितो रुकार्यस्य कार्योणोर्वीप्रचारिणः ।
उपभोगार्थमत्यर्थं वरुणः प्राह वारुणीम्
niṣpādito rukāryasya kāryoṇorvīpracāriṇaḥ |
upabhogārthamatyarthaṃ varuṇaḥ prāha vāruṇīm
5,25.3
अभीष्टा सर्वदा यस्य मदिरे त्वं महौजसः ।
अनन्तस्योपभोगाय तस्य गच्छ मुदे शुभे
abhīṣṭā sarvadā yasya madire tvaṃ mahaujasaḥ |
anantasyopabhogāya tasya gaccha mude śubhe
5,25.4
इत्युक्ता वारुणी तेन सन्निधानमथाकरेत् ।
वृन्दावनसमुत्पन्नकदं बतरुकोटरे
ityuktā vāruṇī tena sannidhānamathākaret |
vṛndāvanasamutpannakadaṃ batarukoṭare
5,25.5
विचरन् बलदेवो ऽपि मदिरागन्धमुत्तमम् ।
आघ्राय मदिरातर्षमवापाथ वराननः
vicaran baladevo 'pi madirāgandhamuttamam |
āghrāya madirātarṣamavāpātha varānanaḥ
5,25.6
ततः कदंबात्सहसामद्यधारां स लाङ्गली ।
पतन्तीं वीक्ष्य मैत्रेय प्रययौ परमां मुदम्
tataḥ kadaṃbātsahasāmadyadhārāṃ sa lāṅgalī |
patantīṃ vīkṣya maitreya prayayau paramāṃ mudam
5,25.7
पपौ च गोपगोपीभिः समुपेतो मुदान्वितः ।
प्रगीयमानो ललीतं गीतवाद्यविशारदैः
papau ca gopagopībhiḥ samupeto mudānvitaḥ |
pragīyamāno lalītaṃ gītavādyaviśāradaiḥ
5,25.8
स मत्तोत्यन्तघर्मांभःकणिकामौक्तिकोज्ज्वलः ।
आगच्छ यमुने स्नातुमिच्छामीत्याह विह्वलः
sa mattotyantagharmāṃbhaḥkaṇikāmauktikojjvalaḥ |
āgaccha yamune snātumicchāmītyāha vihvalaḥ
5,25.9
तस्य वाचं नदी सा तु मत्तोक्तामवमत्य वै ।
नाजगाम ततः क्त्रुद्धो हलं जग्राह लाङ्गली
tasya vācaṃ nadī sā tu mattoktāmavamatya vai |
nājagāma tataḥ ktruddho halaṃ jagrāha lāṅgalī
5,25.10
गृहीत्वा तां हलान्तेन चकर्ष मदविह्वलः ।
पापे नायासि नायासि गम्यतामिच्छयान्यतः
gṛhītvā tāṃ halāntena cakarṣa madavihvalaḥ |
pāpe nāyāsi nāyāsi gamyatāmicchayānyataḥ
5,25.11
साकृष्टा सहसा तेन मार्गं संत्यज्य निम्रगा ।
यत्रास्ते बलभद्रो ऽसौ प्लावयामास तद्वनम्
sākṛṣṭā sahasā tena mārgaṃ saṃtyajya nimragā |
yatrāste balabhadro 'sau plāvayāmāsa tadvanam
5,25.12
शोरीरिणी तदाभ्येत्य त्रासविह्वललोचना ।
प्रसीदेत्यब्रवीद्रामं मुञ्च मां मुसलायुध
śorīriṇī tadābhyetya trāsavihvalalocanā |
prasīdetyabravīdrāmaṃ muñca māṃ musalāyudha
5,25.13
ततस्तस्याः सुवचनमाकर्ण्य स हला युधः ।
सो ऽब्रवीदवजानासि मम शौर्यबले नदि ।
सो ऽहं त्वां हलपातेन नयिष्यामि सहस्रधा
tatastasyāḥ suvacanamākarṇya sa halā yudhaḥ |
so 'bravīdavajānāsi mama śauryabale nadi |
so 'haṃ tvāṃ halapātena nayiṣyāmi sahasradhā
5,25.14
श्रीपराशर उवाच इत्युक्तयाति संत्रासात्तया नद्य प्रसादितः ।
भूभागे प्लाविते तस्मिन्मुमोच यमुनां बलः
śrīparāśara uvāca ityuktayāti saṃtrāsāttayā nadya prasāditaḥ |
bhūbhāge plāvite tasminmumoca yamunāṃ balaḥ
5,25.15
ततः स्नातस्य वै कान्तिर् अजायत महात्मनः
tataḥ snātasya vai kāntir ajāyata mahātmanaḥ
5,25.16
अवतंसोत्पलं चारु गृहीत्वैकं च कुण्डलम् ।
वरुणप्रहितां चास्मै मालामम्लानपङ्कजाम् ।
समुद्राभे तथा वस्त्रे नीले लक्ष्मीरयच्छत
avataṃsotpalaṃ cāru gṛhītvaikaṃ ca kuṇḍalam |
varuṇaprahitāṃ cāsmai mālāmamlānapaṅkajām |
samudrābhe tathā vastre nīle lakṣmīrayacchata
5,25.17
कृतावतंसः स तदा चारुकुंडलभूषितः ।
नीलांबरधरःस्रग्वी शुशुभे कान्तिसंयुतः
kṛtāvataṃsaḥ sa tadā cārukuṃḍalabhūṣitaḥ |
nīlāṃbaradharaḥsragvī śuśubhe kāntisaṃyutaḥ
5,25.18
इत्थं विभूषितो रेमे तत्र रामस् तथा व्रजे ।
मासद्वयेन यातश् च स पुनर्द्वारकां पुरीम्
itthaṃ vibhūṣito reme tatra rāmas tathā vraje |
māsadvayena yātaś ca sa punardvārakāṃ purīm
5,25.19
रेवतीं नाम तनयां रैवतस्य महीपतेः ।
उपयेमे बलस्तस्यां जज्ञाते निशितोल्मुकौ
revatīṃ nāma tanayāṃ raivatasya mahīpateḥ |
upayeme balastasyāṃ jajñāte niśitolmukau
Chapter 5.26
5,26.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे पञ्चविंशोध्यायः (25) श्रीपराशर उवाच भीष्मकः कुण्डिने राजा विदर्भविषये ऽभवत् ।
रुक्मीतस्यभवत्पुत्रो रुक्मिणी च वरानना
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe pañcaviṃśodhyāyaḥ (25) śrīparāśara uvāca bhīṣmakaḥ kuṇḍine rājā vidarbhaviṣaye 'bhavat |
rukmītasyabhavatputro rukmiṇī ca varānanā
5,26.2
रुक्मिणीं चकमे कृष्णःसा च तं चारुहीसिनि ।
न ददौ याचते चैनां रुक्मी द्वेषेण चक्रिणे
rukmiṇīṃ cakame kṛṣṇaḥsā ca taṃ cāruhīsini |
na dadau yācate caināṃ rukmī dveṣeṇa cakriṇe
5,26.3
ददौ च शिशुपालाय जरासन्धप्रचोदितः ।
भीष्मको रुक्मिणा सार्ध रुक्मिणीमुरुविक्रमः
dadau ca śiśupālāya jarāsandhapracoditaḥ |
bhīṣmako rukmiṇā sārdha rukmiṇīmuruvikramaḥ
5,26.4
विवाहार्यं ततः सर्वे जरासंधमुखा नृपाः ।
भीष्मकस्य पुरं जग्मुः शिशुपालप्रियैषिणः
vivāhāryaṃ tataḥ sarve jarāsaṃdhamukhā nṛpāḥ |
bhīṣmakasya puraṃ jagmuḥ śiśupālapriyaiṣiṇaḥ
5,26.5
कृष्णो ऽपि बलभद्राद्यैर् यदुभिः परिवारितः ।
प्रययौ कुण्डिनं द्रष्टुं विवाहं चैद्यभूभृतः
kṛṣṇo 'pi balabhadrādyair yadubhiḥ parivāritaḥ |
prayayau kuṇḍinaṃ draṣṭuṃ vivāhaṃ caidyabhūbhṛtaḥ
5,26.6
श्वो भाविनि विवाहे तु तां कन्यां हृतवान्हरिः ।
विपक्षभारम् आसज्य रामादिष्व् अथ बन्धुषु
śvo bhāvini vivāhe tu tāṃ kanyāṃ hṛtavānhariḥ |
vipakṣabhāram āsajya rāmādiṣv atha bandhuṣu
5,26.7
ततश् च पैण्ड्रकश्र्श्रीमान्दन्तवक्रो विदूरथः ।
शिशुपालजरासंधशाल्वाद्याश् च महीभृतः
tataś ca paiṇḍrakaśrśrīmāndantavakro vidūrathaḥ |
śiśupālajarāsaṃdhaśālvādyāś ca mahībhṛtaḥ
5,26.8
कुपितास्ते हरिं हन्तुं चक्रुरुद्योगमुत्तमम् ।
निर्जिताश् च समागम्य रामाद्योर्यदुपुङ्गवैः
kupitāste hariṃ hantuṃ cakrurudyogamuttamam |
nirjitāś ca samāgamya rāmādyoryadupuṅgavaiḥ
5,26.9
कुण्डिनं न प्रवेक्ष्यामि ह्यहत्वा युधि केशवम् ।
कृत्वा प्रतिज्ञां रुक्मी च हन्तुं कृष्णमनुद्रुतः
kuṇḍinaṃ na pravekṣyāmi hyahatvā yudhi keśavam |
kṛtvā pratijñāṃ rukmī ca hantuṃ kṛṣṇamanudrutaḥ
5,26.10
हत्वा बलं सनागाश्वं पत्तिस्यन्दनसंकुलम् ।
निर्जितः पातितश्चोर्व्यां लीलयैव स चक्रिणा
hatvā balaṃ sanāgāśvaṃ pattisyandanasaṃkulam |
nirjitaḥ pātitaścorvyāṃ līlayaiva sa cakriṇā
5,26.11
निर्जित्य रुक्मिणं सम्यगुपयेमे च रुक्मिणीम् ।
राक्षसेन विवाहेन संप्राप्तां मधुसुदनः
nirjitya rukmiṇaṃ samyagupayeme ca rukmiṇīm |
rākṣasena vivāhena saṃprāptāṃ madhusudanaḥ
5,26.12
तस्यां जज्ञे च प्रद्युम्नो मदनांशःसवीर्यवान् ।
जहार शंबरो यं वै यो जघान च शंबरम्
tasyāṃ jajñe ca pradyumno madanāṃśaḥsavīryavān |
jahāra śaṃbaro yaṃ vai yo jaghāna ca śaṃbaram
Chapter 5.27
5,27.1
इति श्रिविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे षड्विशोध्यायः (26) श्रीमैत्रेय उवाच संबरेणहृतो वीरः प्रद्युम्नः स कथं मुने ।
शंबरः स महावीर्यः प्रद्युम्नेन कथं हतः
iti śriviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe ṣaḍviśodhyāyaḥ (26) śrīmaitreya uvāca saṃbareṇahṛto vīraḥ pradyumnaḥ sa kathaṃ mune |
śaṃbaraḥ sa mahāvīryaḥ pradyumnena kathaṃ hataḥ
5,27.2
यस्तेनापहृतः पूर्वं स कथं विजघान तम् ।
एतद्विस्तरतः श्रोतुमिच्छामि सरलं गुरो
yastenāpahṛtaḥ pūrvaṃ sa kathaṃ vijaghāna tam |
etadvistarataḥ śrotumicchāmi saralaṃ guro
5,27.3
श्रीपराशर उवाच षष्ठेह्नि जातमात्रं तु प्रद्युम्नं सूतिकागृहात् ।
ममैष हन्तेति मुने हृतवान्कालशंबरः
śrīparāśara uvāca ṣaṣṭhehni jātamātraṃ tu pradyumnaṃ sūtikāgṛhāt |
mamaiṣa hanteti mune hṛtavānkālaśaṃbaraḥ
5,27.4
हृत्वा चिक्षेप चैवैनं ग्राहोग्रे लवणार्णवे ।
कल्लोलजनितावर्ते सुघोरे मकारालये
hṛtvā cikṣepa caivainaṃ grāhogre lavaṇārṇave |
kallolajanitāvarte sughore makārālaye
5,27.5
पातितं तत्र चैवैको मत्स्यो जग्राह बालकम् ।
न ममार च तस्यापि जठराग्निप्रदीपितः
pātitaṃ tatra caivaiko matsyo jagrāha bālakam |
na mamāra ca tasyāpi jaṭharāgnipradīpitaḥ
5,27.6
मत्स्यबन्धैश् च मत्स्यो ऽसौ मत्स्यैर् अन्यैः सह द्वज ।
घातितो ऽसूरवर्याय शंबराय निवेदितः
matsyabandhaiś ca matsyo 'sau matsyair anyaiḥ saha dvaja |
ghātito 'sūravaryāya śaṃbarāya niveditaḥ
5,27.7
तस्य माया वती नाम पत्नी सर्वगृहेश्वरी ।
कारयामास सूदानामाधिपत्यमनिन्दिता
tasya māyā vatī nāma patnī sarvagṛheśvarī |
kārayāmāsa sūdānāmādhipatyamaninditā
5,27.8
दारिते मत्स्यजठरे सा ददर्शातिशोभनम् ।
कुमारं मन्मथतरोर्दग्धस्य प्रथमाङ्कुरम्
dārite matsyajaṭhare sā dadarśātiśobhanam |
kumāraṃ manmathatarordagdhasya prathamāṅkuram
5,27.9
को ऽयं कथमयं मत्स्यजठरे प्रविवेशितः ।
इत्येवं कौनुपाविष्टां नन्वीं प्राहाथ नारदः
ko 'yaṃ kathamayaṃ matsyajaṭhare praviveśitaḥ |
ityevaṃ kaunupāviṣṭāṃ nanvīṃ prāhātha nāradaḥ
5,27.10
अयं समस्तजगतः स्थितिसंहारकारिणः ।
शंबरेण हृतो विष्णोस्तनयः सूतिकागृहात्
ayaṃ samastajagataḥ sthitisaṃhārakāriṇaḥ |
śaṃbareṇa hṛto viṣṇostanayaḥ sūtikāgṛhāt
5,27.11
क्षिप्तःसमुद्रे मत्स्येन निगीर्णस्ते गृहं गतः ।
नररत्नमिदं सुभ्रु विस्रब्धा परिपालय
kṣiptaḥsamudre matsyena nigīrṇaste gṛhaṃ gataḥ |
nararatnamidaṃ subhru visrabdhā paripālaya
5,27.12
श्रीपराशर उवाच नारदेनैवम् उक्ता सा पालयामास तं शिशुम् ।
बाल्यादेवातिरागेणरूपातिशयमोहिता
śrīparāśara uvāca nāradenaivam uktā sā pālayāmāsa taṃ śiśum |
bālyādevātirāgeṇarūpātiśayamohitā
5,27.13
स यदा यौवनाभोगभूषितो ऽभून्महामते ।
साभिलाषा तदा सापि बभूव गजगामिनि
sa yadā yauvanābhogabhūṣito 'bhūnmahāmate |
sābhilāṣā tadā sāpi babhūva gajagāmini
5,27.14
मायावती ददौ तस्मै मायाः सर्वा महामुने ।
प्रद्युम्नायानुरागान्धा तत्र्यस्तहृदयेक्षणा
māyāvatī dadau tasmai māyāḥ sarvā mahāmune |
pradyumnāyānurāgāndhā tatryastahṛdayekṣaṇā
5,27.15
प्रसाज्जन्तीं तु तां प्राह स कार्ष्णिः कमलेभणाम् ।
मातृत्वमपहायाद्य किमेवं वर्तसे ऽन्यथा
prasājjantīṃ tu tāṃ prāha sa kārṣṇiḥ kamalebhaṇām |
mātṛtvamapahāyādya kimevaṃ vartase 'nyathā
5,27.16
सा तस्मै कथयामासन पुत्रस्त्वं ममेति वै ।
तनयं त्वामयं विष्णोर्हृतवान्कालशंबरः
sā tasmai kathayāmāsana putrastvaṃ mameti vai |
tanayaṃ tvāmayaṃ viṣṇorhṛtavānkālaśaṃbaraḥ
5,27.17
क्षिप्तः समुद्रे मत्स्यस्य संप्राप्तो जठरान्मया ।
सा हि रोदितिते माता कान्ताद्याप्यतिवत्सला
kṣiptaḥ samudre matsyasya saṃprāpto jaṭharānmayā |
sā hi roditite mātā kāntādyāpyativatsalā
5,27.18
श्रीपराशर उवाच इत्युक्तः शंबरं युद्धे प्रद्युम्नः स समाह्वयत् ।
क्रोधाकुलीकृतमना युयुधे च महा बलः
śrīparāśara uvāca ityuktaḥ śaṃbaraṃ yuddhe pradyumnaḥ sa samāhvayat |
krodhākulīkṛtamanā yuyudhe ca mahā balaḥ
5,27.19
हत्वा सैन्यमशेषं तु तस्य दैत्यस्य यादवः ।
सप्तमाया व्यतिक्रम्य मायां प्रयुयुजे ऽष्टमीम्
hatvā sainyamaśeṣaṃ tu tasya daityasya yādavaḥ |
saptamāyā vyatikramya māyāṃ prayuyuje 'ṣṭamīm
5,27.20
तया जघान तं दैत्यं मायया कालशंबरम् ।
उत्पत्त्य च तया सार्धमाजगाम पितुः पुरम्
tayā jaghāna taṃ daityaṃ māyayā kālaśaṃbaram |
utpattya ca tayā sārdhamājagāma pituḥ puram
5,27.21
अन्तःपुरे निपतितं मायावत्या समन्वितम् ।
तं दृष्ट्वा कृष्ण संकल्पा बभूवुः कृष्णयोषितः
antaḥpure nipatitaṃ māyāvatyā samanvitam |
taṃ dṛṣṭvā kṛṣṇa saṃkalpā babhūvuḥ kṛṣṇayoṣitaḥ
5,27.22
रुक्मिणी साभवत्प्रेम्णा सास्रदृष्टिरनिन्दिता ।
धन्याया खल्व् अयं पुत्रो वर्तते नवयौवने
rukmiṇī sābhavatpremṇā sāsradṛṣṭiraninditā |
dhanyāyā khalv ayaṃ putro vartate navayauvane
5,27.23
अस्मिन्वयसि पुत्रो मे प्रद्युम्नो यदि जीवति ।
सभाग्या जननी वत्स सा त्वाया का विभीषिता
asminvayasi putro me pradyumno yadi jīvati |
sabhāgyā jananī vatsa sā tvāyā kā vibhīṣitā
5,27.24
अथ वा यादृसः स्नेहो मम यादृग्वपुस्तव ।
हरेरपत्यं सुव्यक्तं भवान्वत्स भविष्यति
atha vā yādṛsaḥ sneho mama yādṛgvapustava |
harerapatyaṃ suvyaktaṃ bhavānvatsa bhaviṣyati
5,27.25
श्रीपराशर उवाच एतस्मिन्नन्तरे प्राप्तःसह कृष्णेन नारदः ।
अन्तःपुरचरां देवीं रुक्मिणीं प्राह हर्षयन्
śrīparāśara uvāca etasminnantare prāptaḥsaha kṛṣṇena nāradaḥ |
antaḥpuracarāṃ devīṃ rukmiṇīṃ prāha harṣayan
5,27.26
एष ते तनयः सुभ्रु हत्वा शंबरमागतः ।
हृतो येनाभवद्बालो भवत्याःसूतिकागृहात्
eṣa te tanayaḥ subhru hatvā śaṃbaramāgataḥ |
hṛto yenābhavadbālo bhavatyāḥsūtikāgṛhāt
5,27.27
इयं मायावती भार्या तनयस्यास्य ते सती ।
शंबरस्य न भार्येयं श्रूयतामत्र कारणम्
iyaṃ māyāvatī bhāryā tanayasyāsya te satī |
śaṃbarasya na bhāryeyaṃ śrūyatāmatra kāraṇam
5,27.28
मन्मथे तु गते नाशं तदुद्भवपरयणा ।
शंबरं मोहयामास मायारूपेण रूपिणी
manmathe tu gate nāśaṃ tadudbhavaparayaṇā |
śaṃbaraṃ mohayāmāsa māyārūpeṇa rūpiṇī
5,27.29
विहाराद्युपभोगेषु रूपं मायामयं शुभम् ।
दर्शयामास दैत्यस्य तस्येयं मदिरेक्षणा
vihārādyupabhogeṣu rūpaṃ māyāmayaṃ śubham |
darśayāmāsa daityasya tasyeyaṃ madirekṣaṇā
5,27.30
कामो ऽवतीर्णः पुत्रस्ते तस्येयं दयिता रतिः ।
विशङ्का नात्र कर्तव्या स्नुषेयं तव शोभने
kāmo 'vatīrṇaḥ putraste tasyeyaṃ dayitā ratiḥ |
viśaṅkā nātra kartavyā snuṣeyaṃ tava śobhane
5,27.31
ततो हर्षसमाविष्टौ रुक्मिणी केशवौतदा ।
नगरी च समस्ता सा साधुसाध्वित्यभाषत
tato harṣasamāviṣṭau rukmiṇī keśavautadā |
nagarī ca samastā sā sādhusādhvityabhāṣata
5,27.32
चिरं नष्टेन पुत्रेण संगतां प्रेक्ष्य रुक्मिणीम् ।
अवाप विस्मयं सर्वो द्वारवत्यां तदा जनः
ciraṃ naṣṭena putreṇa saṃgatāṃ prekṣya rukmiṇīm |
avāpa vismayaṃ sarvo dvāravatyāṃ tadā janaḥ
Chapter 5.28
5,28.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चसांशे स्पतविंशोध्यायः (27) श्रीपराशर उवाच चारुदेष्णं सुदेष्णं च चारुदेहं च वीर्यवान् ।
सुषेणं चारुगुप्तं च भद्रचारुं तथा परम्
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcasāṃśe spataviṃśodhyāyaḥ (27) śrīparāśara uvāca cārudeṣṇaṃ sudeṣṇaṃ ca cārudehaṃ ca vīryavān |
suṣeṇaṃ cāruguptaṃ ca bhadracāruṃ tathā param
5,28.2
चारुविन्दं सुचारुं च चारुं चबलिनां वरम् ।
रुक्मिण्यजनयत्पुत्रान्कन्यां चारुमतीं तथा
cāruvindaṃ sucāruṃ ca cāruṃ cabalināṃ varam |
rukmiṇyajanayatputrānkanyāṃ cārumatīṃ tathā
5,28.3
अन्याश् च भार्याः कृष्णस्य बभूवुः सप्त शोभनाः ।
कालिदी मित्रविन्दा च सत्या चाग्नजिती तथा
anyāś ca bhāryāḥ kṛṣṇasya babhūvuḥ sapta śobhanāḥ |
kālidī mitravindā ca satyā cāgnajitī tathā
5,28.4
देवी जाम्बवती चापि रोहिणी कामरूपिणी ।
मद्रराजसुता चान्या सुशीला शीलमण्डना
devī jāmbavatī cāpi rohiṇī kāmarūpiṇī |
madrarājasutā cānyā suśīlā śīlamaṇḍanā
5,28.5
सत्राजिती सत्यभामा लक्ष्मणा चारुहासिनी ।
षोडशासन् सहस्राणि स्त्रीणामन्यानि चक्रिणः
satrājitī satyabhāmā lakṣmaṇā cāruhāsinī |
ṣoḍaśāsan sahasrāṇi strīṇāmanyāni cakriṇaḥ
5,28.6
प्रद्युम्नऽपि महावीर्यो रुक्मिणस्तनयां शुभाम् ।
स्वयंबरे तां जग्राह सा च तं तनयं हरेः
pradyumna'pi mahāvīryo rukmiṇastanayāṃ śubhām |
svayaṃbare tāṃ jagrāha sā ca taṃ tanayaṃ hareḥ
5,28.7
तस्यामस्याभक्तपुत्रो महाबलपराक्रमः ।
अनिरुद्धो रणे रुद्धवीर्योदधिररिन्दमः
tasyāmasyābhaktaputro mahābalaparākramaḥ |
aniruddho raṇe ruddhavīryodadhirarindamaḥ
5,28.8
तस्यापि रुक्मिणः पौत्रीं वरयामास केशवः ।
दौहित्राय ददौ रक्मी तां स्पर्धन्नपि चक्रिणा
tasyāpi rukmiṇaḥ pautrīṃ varayāmāsa keśavaḥ |
dauhitrāya dadau rakmī tāṃ spardhannapi cakriṇā
5,28.9
तस्या विवाहे रामाद्या यादवा हरिणा सह ।
कल्याणार्थं ततःसर्वे ये चान्ये भूभृतस् तथा ।
रुक्मिणी नगरं जग्मुर्नाम्ना भोजकटं द्विज
tasyā vivāhe rāmādyā yādavā hariṇā saha |
kalyāṇārthaṃ tataḥsarve ye cānye bhūbhṛtas tathā |
rukmiṇī nagaraṃ jagmurnāmnā bhojakaṭaṃ dvija
5,28.10
विवाहे तत्र निर्वृत्ते प्रद्युम्नस्य महात्मनः ।
कलिङ्गराजप्रमुखा रुक्मिणं वाक्यमब्रुवन्
vivāhe tatra nirvṛtte pradyumnasya mahātmanaḥ |
kaliṅgarājapramukhā rukmiṇaṃ vākyamabruvan
5,28.11
अनक्षज्ञो हली द्युते तथास्य व्यसनं महत् ।
तज्जयामो बलं कस्माद्द्युतेनैनं महाबलम्
anakṣajño halī dyute tathāsya vyasanaṃ mahat |
tajjayāmo balaṃ kasmāddyutenainaṃ mahābalam
5,28.12
श्रीपराशर उवाच तथेति तानाह नृपान्रुक्मी बलमदान्वितः ।
सभायां सह रामेण चक्रे द्यूतं च वै तदा
śrīparāśara uvāca tatheti tānāha nṛpānrukmī balamadānvitaḥ |
sabhāyāṃ saha rāmeṇa cakre dyūtaṃ ca vai tadā
5,28.13
सहस्रमेकं निष्काणां रुक्मिणा विजितो बलः ।
द्वितीये ऽपिपणे चान्यत्सहस्रं रुक्मिणा जितः
sahasramekaṃ niṣkāṇāṃ rukmiṇā vijito balaḥ |
dvitīye 'pipaṇe cānyatsahasraṃ rukmiṇā jitaḥ
5,28.14
ततो दशसहस्राणि निष्काणां पणमाददे ।
बलभद्रो ऽजयत्तानि रुक्मी द्युतविदां वरः
tato daśasahasrāṇi niṣkāṇāṃ paṇamādade |
balabhadro 'jayattāni rukmī dyutavidāṃ varaḥ
5,28.15
ततो जहास स्वनवत्कलिङ्गाधिपतिर्धिज ।
दन्तान् विदर्शयन् मूढो रुक्मी चाह मदोद्धतः
tato jahāsa svanavatkaliṅgādhipatirdhija |
dantān vidarśayan mūḍho rukmī cāha madoddhataḥ
5,28.16
अविद्यो ऽयं मया द्यूते बलभद्रः पराजितः ।
भुधैवाक्षावलेपान्धो यो ऽवमेने ऽक्षकोविदान्
avidyo 'yaṃ mayā dyūte balabhadraḥ parājitaḥ |
bhudhaivākṣāvalepāndho yo 'vamene 'kṣakovidān
5,28.17
दृष्ट्वा कलिङ्गराजानं प्रकाशदशनाननम् ।
रिक्मिणं चापि दुर्वाक्यं कोपं चक्रे हलायुधः
dṛṣṭvā kaliṅgarājānaṃ prakāśadaśanānanam |
rikmiṇaṃ cāpi durvākyaṃ kopaṃ cakre halāyudhaḥ
5,28.18
ततः कोपपरीतात्मा निष्ककोटिं समाददे ।
ग्लहं जग्राह रुक्मी च तदर्थेक्षानपातयत्
tataḥ kopaparītātmā niṣkakoṭiṃ samādade |
glahaṃ jagrāha rukmī ca tadarthekṣānapātayat
5,28.19
अजयद्बलदेवस्तं प्राहोच्चैर् विजितं मया ।
मयेति रुक्मी प्राहोच्चैर् अलीकोक्तेर् अलं बल
ajayadbaladevastaṃ prāhoccair vijitaṃ mayā |
mayeti rukmī prāhoccair alīkokter alaṃ bala
5,28.20
त्वयोक्तो ऽयं ग्लहःसत्यं न मयैषोनुमोदितः ।
एवं त्वया चेद्विजितं विजितं न मया कथम्
tvayokto 'yaṃ glahaḥsatyaṃ na mayaiṣonumoditaḥ |
evaṃ tvayā cedvijitaṃ vijitaṃ na mayā katham
5,28.21
श्रीपराशर उवाच अथान्तरिक्षे वागुच्चेः प्राह गंभीरनादिनी ।
बलदेवस्य तं कोपं वर्धयन्ती महात्मनः
śrīparāśara uvāca athāntarikṣe vāgucceḥ prāha gaṃbhīranādinī |
baladevasya taṃ kopaṃ vardhayantī mahātmanaḥ
5,28.22
जितं बलेन धर्मेण रुक्मिणा भाषितं मृषा ।
अनुक्त्वापि वचः किञ्चित् कृत भवति कर्मणा
jitaṃ balena dharmeṇa rukmiṇā bhāṣitaṃ mṛṣā |
anuktvāpi vacaḥ kiñcit kṛta bhavati karmaṇā
5,28.23
ततो बलः समुत्थाय कोपसंरक्कलोचनः ।
जघानाष्टपदेनैव रिक्मिणं स महाबलः
tato balaḥ samutthāya kopasaṃrakkalocanaḥ |
jaghānāṣṭapadenaiva rikmiṇaṃ sa mahābalaḥ
5,28.24
कलिङ्गराजं चादाय विस्फुरन्तं बलाद्बलः ।
बभञ्ज दन्तान्कुपितो यैः प्रकाशैर् जहास सः
kaliṅgarājaṃ cādāya visphurantaṃ balādbalaḥ |
babhañja dantānkupito yaiḥ prakāśair jahāsa saḥ
5,28.25
आकृष्य च महास्तंभं जातरूपमयं बलः ।
जघान तान्ये तत्पक्षे भूभृतः कुपितो भृशम्
ākṛṣya ca mahāstaṃbhaṃ jātarūpamayaṃ balaḥ |
jaghāna tānye tatpakṣe bhūbhṛtaḥ kupito bhṛśam
5,28.26
ततो हाहाकृतं सर्वं पलायन परं द्विज ।
तद्राजमण्डलं भीतं बभूव कुपिते बले
tato hāhākṛtaṃ sarvaṃ palāyana paraṃ dvija |
tadrājamaṇḍalaṃ bhītaṃ babhūva kupite bale
5,28.27
बलेन निहतं दृष्ट्वा रुक्मिणं मधुसूदनः ।
नोवाच किञ्चिन्मैत्रेय रुक्मिणी बलयोर्भयात्
balena nihataṃ dṛṣṭvā rukmiṇaṃ madhusūdanaḥ |
novāca kiñcinmaitreya rukmiṇī balayorbhayāt
5,28.28
ततोनिरुद्धमादाय कृतदारं द्विजोत्तम ।
द्वारकामाजगामाथ यदुचक्रं च केशवः
tatoniruddhamādāya kṛtadāraṃ dvijottama |
dvārakāmājagāmātha yaducakraṃ ca keśavaḥ
Chapter 5.29
5,29.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे ऽष्टाविंशोध्यायः (28) श्रीपराशर उवाच द्वारवत्यां स्थिते कृष्णे शक्रस्त्रिभुवनेश्वरः ।
आजगामाथ मैत्रेय मत्तैरावतपृष्ठगः
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe 'ṣṭāviṃśodhyāyaḥ (28) śrīparāśara uvāca dvāravatyāṃ sthite kṛṣṇe śakrastribhuvaneśvaraḥ |
ājagāmātha maitreya mattairāvatapṛṣṭhagaḥ
5,29.2
प्रविश्य द्वारकां सो ऽथ समेत्य हरिणा ततः ।
कथयामास दैत्यस्य नरकस्य विचोष्टितम्
praviśya dvārakāṃ so 'tha sametya hariṇā tataḥ |
kathayāmāsa daityasya narakasya vicoṣṭitam
5,29.3
त्वयानाथेन देवानां मनष्यत्वेपि तिष्ठता ।
प्रशमं सर्वदुःखानि नीतानि मधुसूदन
tvayānāthena devānāṃ manaṣyatvepi tiṣṭhatā |
praśamaṃ sarvaduḥkhāni nītāni madhusūdana
5,29.4
तपस्विव्यमनार्थाय सोरिष्टो धेनुकस् तथा ।
प्रवृत्तो यस् तथा केशीते सर्वे निहतास्त्वया
tapasvivyamanārthāya soriṣṭo dhenukas tathā |
pravṛtto yas tathā keśīte sarve nihatāstvayā
5,29.5
कंसः कुवलयापीडः पूतना बालघातिनी ।
नाशं नीतास्त्वया सर्वे ये ऽन्ये जगदुपद्रवाः
kaṃsaḥ kuvalayāpīḍaḥ pūtanā bālaghātinī |
nāśaṃ nītāstvayā sarve ye 'nye jagadupadravāḥ
5,29.6
युष्मद्दोर्दडसंभूतिपरित्राते जगत्त्रये ।
यज्वयज्ञांशसंप्राप्त्या तृप्तिं यान्ति दिवौकसः
yuṣmaddordaḍasaṃbhūtiparitrāte jagattraye |
yajvayajñāṃśasaṃprāptyā tṛptiṃ yānti divaukasaḥ
5,29.7
सो ऽहं सांप्रतमायातो यन्निमित्तं जनार्दन ।
तच्छुत्वा तत्प्रतीकारप्रयत्नं कर्तुमर्हसि
so 'haṃ sāṃpratamāyāto yannimittaṃ janārdana |
tacchutvā tatpratīkāraprayatnaṃ kartumarhasi
5,29.8
भौमो ऽयं नरको नाम प्राग्ज्योतिषपुरेश्वरः ।
करोति सर्वभूतानाम् उपघातम् अरिन्दम
bhaumo 'yaṃ narako nāma prāgjyotiṣapureśvaraḥ |
karoti sarvabhūtānām upaghātam arindama
5,29.9
देवसिद्दसुरादीनां नृपाणां च नजार्दन ।
हृत्वा तु सो ऽसुरः कन्या रुरुधे निजमन्दिरे
devasiddasurādīnāṃ nṛpāṇāṃ ca najārdana |
hṛtvā tu so 'suraḥ kanyā rurudhe nijamandire
5,29.10
छत्रं यत्सलिलस्रावि तज्जहार प्रचेतसः ।
मदंरस्य तथा शृङ्गं हृतवान्मणिपर्वतम्
chatraṃ yatsalilasrāvi tajjahāra pracetasaḥ |
madaṃrasya tathā śṛṅgaṃ hṛtavānmaṇiparvatam
5,29.11
अमृतस्त्राविणी दिव्ये मन्मातुः कृष्णकुञ्जले ।
जहार सो ऽसुरो दित्या वाञ्छत्यैरावतं गजम्
amṛtastrāviṇī divye manmātuḥ kṛṣṇakuñjale |
jahāra so 'suro dityā vāñchatyairāvataṃ gajam
5,29.12
दुर्नीतमेतद्गोविन्दमया तस्य निवेदितम् ।
यदत्र प्रतिकर्तव्यं तत्स्वयं परिमृश्यताम्
durnītametadgovindamayā tasya niveditam |
yadatra pratikartavyaṃ tatsvayaṃ parimṛśyatām
5,29.13
श्रीपराशस उवाच इतिश्रुत्वा स्मितं कृत्वा भगवान्देवकीसुतः ।
गृहीत्वा वासवं हस्ते समुत्तस्थौ वरासनात्
śrīparāśasa uvāca itiśrutvā smitaṃ kṛtvā bhagavāndevakīsutaḥ |
gṛhītvā vāsavaṃ haste samuttasthau varāsanāt
5,29.14
संचिन्त्यागतमारुह्य गरुडं गगनेचरम् ।
सत्यभामां समारोप्य ययौ प्राग्ज्योतिषं पुरम्
saṃcintyāgatamāruhya garuḍaṃ gaganecaram |
satyabhāmāṃ samāropya yayau prāgjyotiṣaṃ puram
5,29.15
आरुह्यौरावतं नागं शक्रो ऽपि त्रिदिवं ययौ ।
ततौ जगाम कृष्णश् च पश्यतां द्वारकौकसाम्
āruhyaurāvataṃ nāgaṃ śakro 'pi tridivaṃ yayau |
tatau jagāma kṛṣṇaś ca paśyatāṃ dvārakaukasām
5,29.16
प्राग्ज्योतिषपुरस्यापि समन्ताच्छतयोजनम् ।
आचिता मौरवैः पाशैः क्षुरान्तैर् भूर् द्विजोत्तम
prāgjyotiṣapurasyāpi samantācchatayojanam |
ācitā mauravaiḥ pāśaiḥ kṣurāntair bhūr dvijottama
5,29.17
ताञ्चिच्छेद हरिः पाशान्क्षिप्त्वा चक्रं सुदर्शनम् ।
ततो मुरःसमुत्तस्थौ तं जघान च केशवः
tāñciccheda hariḥ pāśānkṣiptvā cakraṃ sudarśanam |
tato muraḥsamuttasthau taṃ jaghāna ca keśavaḥ
5,29.18
मुरस्य तनयान्सप्त सहस्रांस्तांस्ततो हरिः ।
चक्रधाराग्निनिर्दग्धांश्चकार शलभानिव
murasya tanayānsapta sahasrāṃstāṃstato hariḥ |
cakradhārāgninirdagdhāṃścakāra śalabhāniva
5,29.19
हत्वासुरं हयग्रीवं तथा पञ्चजनं द्विज ।
प्राग्ज्योतिषपुरं धीमांस्त्वारावान्समुपाद्रवत्
hatvāsuraṃ hayagrīvaṃ tathā pañcajanaṃ dvija |
prāgjyotiṣapuraṃ dhīmāṃstvārāvānsamupādravat
5,29.20
नरकेणास्य तत्राभून्महासैन्येन संयुगम् ।
कृष्णस्य यत्र गोविन्दो यत्र गोविन्दो जघ्ने दैत्यान्सहस्रशः
narakeṇāsya tatrābhūnmahāsainyena saṃyugam |
kṛṣṇasya yatra govindo yatra govindo jaghne daityānsahasraśaḥ
5,29.21
शस्त्रास्त्रवर्षं मुञ्चन्तं तं भौमं नरकं बली ।
क्षिप्त्वा चक्रं द्विधा चक्रे चक्री दैतेयचक्रहा
śastrāstravarṣaṃ muñcantaṃ taṃ bhaumaṃ narakaṃ balī |
kṣiptvā cakraṃ dvidhā cakre cakrī daiteyacakrahā
5,29.22
हते तु नरके भूमिर्गृहीत्वादितिकुण्डले ।
उपतस्थे जगन्नाथं वाक्यं चेदमथाब्रवीत्
hate tu narake bhūmirgṛhītvāditikuṇḍale |
upatasthe jagannāthaṃ vākyaṃ cedamathābravīt
5,29.23
पृथ्व्युवाच यदाहमुद्धृता नाथ त्वया सूकरमूर्तिना ।
त्वत्स्पर्शसंभवः पुत्रस्तदायं मय्यजायत
pṛthvyuvāca yadāhamuddhṛtā nātha tvayā sūkaramūrtinā |
tvatsparśasaṃbhavaḥ putrastadāyaṃ mayyajāyata
5,29.24
सो ऽयं त्वयैव दत्तो मे त्वयैब विनिपातितः ।
गृहाम कुण्डले चेमे पालयास्य च संततिम्
so 'yaṃ tvayaiva datto me tvayaiba vinipātitaḥ |
gṛhāma kuṇḍale ceme pālayāsya ca saṃtatim
5,29.25
भारावतरणार्थाय ममैव भगवानिमम् ।
अंशेन लोकमायातः प्रसादसुमुखः प्रभो
bhārāvataraṇārthāya mamaiva bhagavānimam |
aṃśena lokamāyātaḥ prasādasumukhaḥ prabho
5,29.26
त्वं कर्ता च विकर्ता च संहर्ता प्रभवो ऽप्ययः ।
जगतान्त्वं जगद्रूपःस्तूयते ऽच्युत किं तव
tvaṃ kartā ca vikartā ca saṃhartā prabhavo 'pyayaḥ |
jagatāntvaṃ jagadrūpaḥstūyate 'cyuta kiṃ tava
5,29.27
व्याप्तिव्याप्यं क्रियाकर्ता कार्यं च भगवान्यथा ।
सर्वभूतात्मभूतस्य स्तूयते तव किं तथा
vyāptivyāpyaṃ kriyākartā kāryaṃ ca bhagavānyathā |
sarvabhūtātmabhūtasya stūyate tava kiṃ tathā
5,29.28
परमात्मा च भूतात्मा त्वमात्मा चाप्ययो भवान् ।
यथातथा स्तुतिर्नाथ किमर्थं ते प्रवर्तते
paramātmā ca bhūtātmā tvamātmā cāpyayo bhavān |
yathātathā stutirnātha kimarthaṃ te pravartate
5,29.29
प्रसीद सर्वभूतात्मन्नरकेण तु यत्कृतम् ।
तत्क्षम्यतामदोषाय त्वत्सुतस्त्वन्निपातितः
prasīda sarvabhūtātmannarakeṇa tu yatkṛtam |
tatkṣamyatāmadoṣāya tvatsutastvannipātitaḥ
5,29.30
श्रीपराशर उवाच तथेति चोक्त्वा धरणीं भगवान् भूतभावनः ।
रत्नानि नरकावासाज्जग्राह मुनिसत्तम
śrīparāśara uvāca tatheti coktvā dharaṇīṃ bhagavān bhūtabhāvanaḥ |
ratnāni narakāvāsājjagrāha munisattama
5,29.31
कन्यापुरे स कन्यानां षोडःशातुलविक्रमः ।
शताधिकानि ददृशे सहस्राणि महामुने
kanyāpure sa kanyānāṃ ṣoḍaḥśātulavikramaḥ |
śatādhikāni dadṛśe sahasrāṇi mahāmune
5,29.32
चतुर्दंष्ट्रान्गजांश्चाग्र्यान् षट्सहस्रांश् च दृष्टवान् ।
कांभोजानां तथाश्वानां नियुतान्येकविंशतिम्
caturdaṃṣṭrāngajāṃścāgryān ṣaṭsahasrāṃś ca dṛṣṭavān |
kāṃbhojānāṃ tathāśvānāṃ niyutānyekaviṃśatim
5,29.33
ताः कन्यास्तांस् तथा नागांस्तानश्वान् द्वारकां पुरीम् ।
प्रापयामास गोविन्दःसद्यो नरककिङ्करैः
tāḥ kanyāstāṃs tathā nāgāṃstānaśvān dvārakāṃ purīm |
prāpayāmāsa govindaḥsadyo narakakiṅkaraiḥ
5,29.34
ददृशे वारुणं च्छत्रं तथैव मणिपर्वतम् ।
आरोपयामास हरिर्गरुडेपतगेश्वरे
dadṛśe vāruṇaṃ cchatraṃ tathaiva maṇiparvatam |
āropayāmāsa harirgaruḍepatageśvare
5,29.35
आरुह्य च स्वयं कृष्णः सत्यभामासहायवान् ।
अदित्याः कुण्डले दानुं जगाम त्रिदशालयम्
āruhya ca svayaṃ kṛṣṇaḥ satyabhāmāsahāyavān |
adityāḥ kuṇḍale dānuṃ jagāma tridaśālayam
Chapter 5.30
5,30.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांश एकोनत्रिन्ध्यायः (29) श्रीपराशर उवाच गरुडो वारुणं छत्रं तथैव मणिपर्वतम् ।
सभार्यं च हृषीकेशं लीलयैव वहन्ययौ
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśa ekonatrindhyāyaḥ (29) śrīparāśara uvāca garuḍo vāruṇaṃ chatraṃ tathaiva maṇiparvatam |
sabhāryaṃ ca hṛṣīkeśaṃ līlayaiva vahanyayau
5,30.2
ततः शखमुपाध्मासीत्स्वर्गद्वारगतो हरिः ।
उपतस्थुस् तथा देवाःसार्घ्यहस्ता जनर्जनम्
tataḥ śakhamupādhmāsītsvargadvāragato hariḥ |
upatasthus tathā devāḥsārghyahastā janarjanam
5,30.3
स देवैर् अर्चितः कृष्णो देवमातुर्निवेशनम् ।
सिताभ्रशिखराकारं प्रविश्य ददृशे ऽदितिम्
sa devair arcitaḥ kṛṣṇo devamāturniveśanam |
sitābhraśikharākāraṃ praviśya dadṛśe 'ditim
5,30.4
स तां प्रणम्य शक्रेण सह ते कुण्डलोत्तमे ।
ददौ नरकनाशं च शशंसास्यै जनार्दनः
sa tāṃ praṇamya śakreṇa saha te kuṇḍalottame |
dadau narakanāśaṃ ca śaśaṃsāsyai janārdanaḥ
5,30.5
ततः प्रीताजगन्माता धातारं जगतां हरिम् ।
तुष्टवादितिरव्यग्रा कृत्वा तत्प्रवणं मनः
tataḥ prītājaganmātā dhātāraṃ jagatāṃ harim |
tuṣṭavāditiravyagrā kṛtvā tatpravaṇaṃ manaḥ
5,30.6
अदितिरुवाच नमस्ते पुण्डरीकाक्ष भक्तानामभयङ्कर ।
सनातनात्मन् सर्वात्मन् भूतात्मन् भूतभावन
aditiruvāca namaste puṇḍarīkākṣa bhaktānāmabhayaṅkara |
sanātanātman sarvātman bhūtātman bhūtabhāvana
5,30.7
प्रणेतर्मनसो बुद्धेरिन्द्रियाणां गुणात्मक ।
त्रिगुणातीत निर्द्वद्व शुद्धसत्त्व हृदि स्थित
praṇetarmanaso buddherindriyāṇāṃ guṇātmaka |
triguṇātīta nirdvadva śuddhasattva hṛdi sthita
5,30.8
सितदीर्घादिनिः शेषकल्पनापरिवर्जित ।
जन्मादिभिर् असंस्पृष्ट स्वप्नादिपरिवर्जित
sitadīrghādiniḥ śeṣakalpanāparivarjita |
janmādibhir asaṃspṛṣṭa svapnādiparivarjita
5,30.9
संध्यारात्रिरहो भूमिर्गगनं वायुरंबु च ।
हुताशनो मनो बुद्धिर्भूतादिस्त्वं तथाच्युत
saṃdhyārātriraho bhūmirgaganaṃ vāyuraṃbu ca |
hutāśano mano buddhirbhūtādistvaṃ tathācyuta
5,30.10
सर्गस्थितिविनाशानां कर्ता कर्तृपतिर्भवान् ।
ब्रह्मविष्णुशिवाख्याभिर् आत्ममूर्तिभिर् ईश्वर
sargasthitivināśānāṃ kartā kartṛpatirbhavān |
brahmaviṣṇuśivākhyābhir ātmamūrtibhir īśvara
5,30.11
देवा दैत्यास् तथा यक्षा राक्षसाः सिद्धपन्नगाः ।
कूष्माण्डाश् च पिसाचाश् च गन्धर्वा मनुजास् तथा
devā daityās tathā yakṣā rākṣasāḥ siddhapannagāḥ |
kūṣmāṇḍāś ca pisācāś ca gandharvā manujās tathā
5,30.12
पशवश् च मृगाश्चैव पतङ्गाश् च सरीसृपाः ।
वृक्षगुल्मलताबह्व्यःसमस्तास्तृणजातयः
paśavaś ca mṛgāścaiva pataṅgāś ca sarīsṛpāḥ |
vṛkṣagulmalatābahvyaḥsamastāstṛṇajātayaḥ
5,30.13
स्थूला मध्यास् तथा सूक्ष्माःसूक्ष्मात्सूक्ष्मतराश् च ये ।
देहभेदा भवान् सर्वे ये केचित्पुर्गलाश्रयाः
sthūlā madhyās tathā sūkṣmāḥsūkṣmātsūkṣmatarāś ca ye |
dehabhedā bhavān sarve ye kecitpurgalāśrayāḥ
5,30.14
माया तवेयमज्ञातपरमार्थातिमोहिनी ।
अनात्मन्यात्मविज्ञानं यया मूढो निरुद्ध्यते
māyā taveyamajñātaparamārthātimohinī |
anātmanyātmavijñānaṃ yayā mūḍho niruddhyate
5,30.15
अस्वे स्वमिति भावोत्र यत्पुंसामुपजायते ।
अहं ममेति भावो यत्प्रायेणैवाभिजायते ।
संसारमातुर् मायायास् तवैतन्नाथ चेष्टितम्
asve svamiti bhāvotra yatpuṃsāmupajāyate |
ahaṃ mameti bhāvo yatprāyeṇaivābhijāyate |
saṃsāramātur māyāyās tavaitannātha ceṣṭitam
5,30.16
यैः स्वधर्मपरैर् नाथ नरैर् आराधितो भवान् ।
ते तरन्त्यखिलामेतां मायामात्मविमुक्तये
yaiḥ svadharmaparair nātha narair ārādhito bhavān |
te tarantyakhilāmetāṃ māyāmātmavimuktaye
5,30.17
ब्रह्माद्याःसकला देवा मनुष्याः पशवस् तथा ।
विष्णुमाया महावर्तमोहान्धतमसावृताः
brahmādyāḥsakalā devā manuṣyāḥ paśavas tathā |
viṣṇumāyā mahāvartamohāndhatamasāvṛtāḥ
5,30.18
आराध्य त्वामभीप्संते कामानात्मभवक्षयम् ।
यदेते पुरुषा माया सैवेयं भगवंस्तव
ārādhya tvāmabhīpsaṃte kāmānātmabhavakṣayam |
yadete puruṣā māyā saiveyaṃ bhagavaṃstava
5,30.19
मया त्वं पुत्रकामिन्या वैरिपक्षजयाय च ।
आराधितो न मोक्षाय मायाविलसितं हि तत्
mayā tvaṃ putrakāminyā vairipakṣajayāya ca |
ārādhito na mokṣāya māyāvilasitaṃ hi tat
5,30.20
कौपीनाच्छादनप्राया वाञ्छा कल्पद्रुमादपि ।
जायते यदपुण्यानां सोपराधः स्वदोषजः
kaupīnācchādanaprāyā vāñchā kalpadrumādapi |
jāyate yadapuṇyānāṃ soparādhaḥ svadoṣajaḥ
5,30.21
तत्प्रसीदाखिलजगन्मायामोहकराव्यय ।
अज्ञानं ज्ञानसद्भावभूतं भूतेश नाशय
tatprasīdākhilajaganmāyāmohakarāvyaya |
ajñānaṃ jñānasadbhāvabhūtaṃ bhūteśa nāśaya
5,30.22
नमस्ते चक्रहस्ताय शार्ङ्गहस्ताय ते नमः ।
नन्दहस्ताय ते विष्णो शङ्खहस्ताय ते नमः
namaste cakrahastāya śārṅgahastāya te namaḥ |
nandahastāya te viṣṇo śaṅkhahastāya te namaḥ
5,30.23
एतत्पश्यामि ते रूपं स्थूलचिह्नोपलक्षितम् ।
न जानामि परं यत्ते प्रसीद परमेश्वर
etatpaśyāmi te rūpaṃ sthūlacihnopalakṣitam |
na jānāmi paraṃ yatte prasīda parameśvara
5,30.24
श्रीपराशर उवाच अदित्यैवं स्तुतो विष्णुः प्रहस्याह सुरारणिम् ।
माता देवि त्वमस्माकं प्रसीद वरदा भव
śrīparāśara uvāca adityaivaṃ stuto viṣṇuḥ prahasyāha surāraṇim |
mātā devi tvamasmākaṃ prasīda varadā bhava
5,30.25
अदिदिरुवाच एवमस्तु यथेच्छा ते त्वमशेषैः सुरासुरैः ।
अजेयः पुरुषव्याघ्र सर्त्यलोके भविष्यसि
adidiruvāca evamastu yathecchā te tvamaśeṣaiḥ surāsuraiḥ |
ajeyaḥ puruṣavyāghra sartyaloke bhaviṣyasi
5,30.26
श्रीपराशर उवाच ततः कृष्णस्य पत्नी च शक्रेण सहितादितिम् ।
सत्यभामा प्रणम्याह प्रसीदेति पुनः पुनः
śrīparāśara uvāca tataḥ kṛṣṇasya patnī ca śakreṇa sahitāditim |
satyabhāmā praṇamyāha prasīdeti punaḥ punaḥ
5,30.27
अदितिरुवाच मत्प3सादान्न ते सुभ्रु जरा वैरूप्यमेव वा ।
भविष्यत्यनवद्याङ्गि सुस्थिरं नवयौवनम्
aditiruvāca matpa3sādānna te subhru jarā vairūpyameva vā |
bhaviṣyatyanavadyāṅgi susthiraṃ navayauvanam
5,30.28
श्रीपराशर उवाच अदित्या तु कृतानुज्ञो देवराजो जनार्दनम् ।
यथावत्पूजयामास बहुमानपुरःसरम्
śrīparāśara uvāca adityā tu kṛtānujño devarājo janārdanam |
yathāvatpūjayāmāsa bahumānapuraḥsaram
5,30.29
शची च सत्यभामायै पारिजातस्य पुष्पकम् ।
न ददौ मानुषीं मत्वा स्वयं पुष्पैर् अलङ्कृता
śacī ca satyabhāmāyai pārijātasya puṣpakam |
na dadau mānuṣīṃ matvā svayaṃ puṣpair alaṅkṛtā
5,30.30
ततो ददर्श कृष्णो ऽपि सत्यभामासहायवान् ।
दवोद्यानानि हृद्यानि नन्दनादीनि सत्तम
tato dadarśa kṛṣṇo 'pi satyabhāmāsahāyavān |
davodyānāni hṛdyāni nandanādīni sattama
5,30.31
ददर्श च सुगन्धाढ्यं मञ्जरीपुञ्जधारिणम् ।
नित्याह्लादकरं ताम्रबालपल्लवशोभितम्
dadarśa ca sugandhāḍhyaṃ mañjarīpuñjadhāriṇam |
nityāhlādakaraṃ tāmrabālapallavaśobhitam
5,30.32
मथ्यमाने ऽमृते जातं जातरूपोपमत्वचम् ।
पारिजातं जगन्नाथः केशवः केशिसूदनः
mathyamāne 'mṛte jātaṃ jātarūpopamatvacam |
pārijātaṃ jagannāthaḥ keśavaḥ keśisūdanaḥ
5,30.33
तुतोष परमप्रीत्या तरुराजमनुत्तमम् ।
तं दृष्ट्वा प्राह गोविन्दं सत्यभामा द्विजोत्तम ।
कस्मान्न द्वारकामेष नीयते कृष्ण पादपः
tutoṣa paramaprītyā tarurājamanuttamam |
taṃ dṛṣṭvā prāha govindaṃ satyabhāmā dvijottama |
kasmānna dvārakāmeṣa nīyate kṛṣṇa pādapaḥ
5,30.34
यदि चेत्त्वद्वचः सत्यं त्वमत्यर्थं प्रियेति मे ।
मद्गेहनिष्कुटार्थाय तदयं नीयतां तरुः
yadi cettvadvacaḥ satyaṃ tvamatyarthaṃ priyeti me |
madgehaniṣkuṭārthāya tadayaṃ nīyatāṃ taruḥ
5,30.35
न मे जांबवती तादृगभीष्टा न च रुक्मिणी ।
सत्ये यथा त्वमित्युक्तं त्वया कृष्णासकृत्प्रियम्
na me jāṃbavatī tādṛgabhīṣṭā na ca rukmiṇī |
satye yathā tvamityuktaṃ tvayā kṛṣṇāsakṛtpriyam
5,30.36
सत्यं तद्यदि गोविन्द नोपचारकृतं मम ।
तदस्तु पारिजातो ऽयं मम गेहविभूषणम्
satyaṃ tadyadi govinda nopacārakṛtaṃ mama |
tadastu pārijāto 'yaṃ mama gehavibhūṣaṇam
5,30.37
बिभ्रती पारिजातस्य केशपक्षेण मञ्जरीम् ।
सपत्नीनामहं मध्ये शोभेयमिति कामये
bibhratī pārijātasya keśapakṣeṇa mañjarīm |
sapatnīnāmahaṃ madhye śobheyamiti kāmaye
5,30.38
श्रीपराशर उवाच इत्युक्तःस प्रहस्यैनां पारिजातं गरुत्मति ।
आरोपयामास हरिस्तमूचुर्वनरक्षिणः
śrīparāśara uvāca ityuktaḥsa prahasyaināṃ pārijātaṃ garutmati |
āropayāmāsa haristamūcurvanarakṣiṇaḥ
5,30.39
भो शची देवराजस्य महिषी तत्परीग्रहम् ।
पारिजातं न गोविन्द हर्तुमर्हसि पादपम्
bho śacī devarājasya mahiṣī tatparīgraham |
pārijātaṃ na govinda hartumarhasi pādapam
5,30.40
उत्पन्नो देवराजाय दत्तःसो ऽपि ददौ पुनः ।
महिष्यै सुमहाभाग देव्यै शच्यै कुरूहलात्
utpanno devarājāya dattaḥso 'pi dadau punaḥ |
mahiṣyai sumahābhāga devyai śacyai kurūhalāt
5,30.41
शचीविभूषणार्थाय देवैर् अमृतमन्थने ।
उत्पादितो ऽयं न क्षेमी गृहीत्वैनं गमिष्यसि
śacīvibhūṣaṇārthāya devair amṛtamanthane |
utpādito 'yaṃ na kṣemī gṛhītvainaṃ gamiṣyasi
5,30.42
देवराजो मुखप्रेक्षी यस्यास्तस्याः परिग्रहम् ।
मैढ्यात्प्रार्थयसे क्षेमी गृहीत्वैनं हि को व्रजेत्
devarājo mukhaprekṣī yasyāstasyāḥ parigraham |
maiḍhyātprārthayase kṣemī gṛhītvainaṃ hi ko vrajet
5,30.43
अवश्यमस्य देवेन्द्रो निष्कृतिं कृष्ण यास्यति ।
वज्रोद्यतकरं शक्रमनुयास्यन्ति चामराः
avaśyamasya devendro niṣkṛtiṃ kṛṣṇa yāsyati |
vajrodyatakaraṃ śakramanuyāsyanti cāmarāḥ
5,30.44
तदलं सकलैर् देवैर् विग्रहेण तवाच्युत ।
विपाककटु यत्कर्म तन्न शंसंति पण्डिताः
tadalaṃ sakalair devair vigraheṇa tavācyuta |
vipākakaṭu yatkarma tanna śaṃsaṃti paṇḍitāḥ
5,30.45
श्रीपराशर उवाच इत्युक्ते तैर् उवाचैतान् सत्यभामातिकोपिनी ।
का शची पारिजातस्य को वा शक्रःसुराधिपः
śrīparāśara uvāca ityukte tair uvācaitān satyabhāmātikopinī |
kā śacī pārijātasya ko vā śakraḥsurādhipaḥ
5,30.46
सामान्यःसर्वलोकस्य यद्येषो ऽमृतमन्थने ।
समुत्पन्नस्तरुः कस्मादोको गृह्णाति वासवः
sāmānyaḥsarvalokasya yadyeṣo 'mṛtamanthane |
samutpannastaruḥ kasmādoko gṛhṇāti vāsavaḥ
5,30.47
यथा सुरा यथैवेन्दुर्यथा श्रीर्वनरक्षिणः ।
सामान्यःसर्वलोकस्य पारिजातस् तथा द्रुमः
yathā surā yathaivenduryathā śrīrvanarakṣiṇaḥ |
sāmānyaḥsarvalokasya pārijātas tathā drumaḥ
5,30.48
भर्तृ बहुमहागर्वाद्रुणद्ध्येनमथो शची ।
तत्कथ्यतामलं क्षान्त्या सत्वा हारयति द्रुमम्
bhartṛ bahumahāgarvādruṇaddhyenamatho śacī |
tatkathyatāmalaṃ kṣāntyā satvā hārayati drumam
5,30.49
कथ्यतां च द्रुतं गत्वा पौलोम्या वचनं मम ।
सत्यभामा वदत्येतदितिगर्वोद्धताक्षरम्
kathyatāṃ ca drutaṃ gatvā paulomyā vacanaṃ mama |
satyabhāmā vadatyetaditigarvoddhatākṣaram
5,30.50
यदि त्वं दयिता भर्तुर्यदि वश्यः पतिस्तव ।
मद्भर्तुर्हरतो वृक्षं तत्कारय निवारणम्
yadi tvaṃ dayitā bharturyadi vaśyaḥ patistava |
madbharturharato vṛkṣaṃ tatkāraya nivāraṇam
5,30.51
जानामि ते पतिं शक्रं जानामि त्रिदशेश्वरम् ।
पारिजातं तथाप्येनं मानुषी हारयामि ते
jānāmi te patiṃ śakraṃ jānāmi tridaśeśvaram |
pārijātaṃ tathāpyenaṃ mānuṣī hārayāmi te
5,30.52
श्रीपराशर उवाच इत्युक्ता रक्षिणो गत्वा शच्याः प्रोचुर्यथोदितम् ।
श्रुत्वा चोत्साहयामास शची चक्रं सुराधिपम्
śrīparāśara uvāca ityuktā rakṣiṇo gatvā śacyāḥ procuryathoditam |
śrutvā cotsāhayāmāsa śacī cakraṃ surādhipam
5,30.53
ततःसमस्तदेवानां सैन्यैः परिवृतो हरिम् ।
प्रययौ पारिजातार्थमिन्द्रोयोद्धुं द्विजोत्तम
tataḥsamastadevānāṃ sainyaiḥ parivṛto harim |
prayayau pārijātārthamindroyoddhuṃ dvijottama
5,30.54
ततः परिघनिस्त्रिंशगदाशूलवरायुधाः ।
बभूवुस्त्रिदसाःसज्जाः शक्रे वज्रकरे स्थिते
tataḥ parighanistriṃśagadāśūlavarāyudhāḥ |
babhūvustridasāḥsajjāḥ śakre vajrakare sthite
5,30.55
ततो निरिक्ष्य गोविन्दो नागराजोपरि स्थितम् ।
शक्रं देवपरिवारं युद्धाय समुपस्थितम्
tato nirikṣya govindo nāgarājopari sthitam |
śakraṃ devaparivāraṃ yuddhāya samupasthitam
5,30.56
चकार शङ्खनिर्घोषं दिशः शब्देन पूरयन् ।
मुमोच शरसंघातान् सहस्रायुतशः शितान्
cakāra śaṅkhanirghoṣaṃ diśaḥ śabdena pūrayan |
mumoca śarasaṃghātān sahasrāyutaśaḥ śitān
5,30.57
ततो दिशो नभश्चैव दृष्ट्वा शरशतैश्चितम् ।
मुमुचुस्त्रिदशाःसर्वे ह्यस्त्रशस्त्राम्यनेकशः
tato diśo nabhaścaiva dṛṣṭvā śaraśataiścitam |
mumucustridaśāḥsarve hyastraśastrāmyanekaśaḥ
5,30.58
एकैकमस्त्रं शस्त्रं च दैवैर् मुक्तं सहस्रशः ।
चिच्छेद लीलयैवेशो जगतां मधुसूदनः
ekaikamastraṃ śastraṃ ca daivair muktaṃ sahasraśaḥ |
ciccheda līlayaiveśo jagatāṃ madhusūdanaḥ
5,30.59
पाशं सलिलराजस्य समाकृष्यीरगात्पुनः ।
चकार खण्डशश्चञ्च्वा बालपन्नगदेहवत्
pāśaṃ salilarājasya samākṛṣyīragātpunaḥ |
cakāra khaṇḍaśaścañcvā bālapannagadehavat
5,30.60
यमेन प्रहितं दण्डं गदाविक्षेपखण्डितम् ।
पृथिव्यां पातयामास भगवान् देवकीसुतः
yamena prahitaṃ daṇḍaṃ gadāvikṣepakhaṇḍitam |
pṛthivyāṃ pātayāmāsa bhagavān devakīsutaḥ
5,30.61
शिबिकां च धनेशस्य चक्रेण तिलशो विभुः ।
चकार शौरिरर्कं च दृषृदृष्टहतौजसम्
śibikāṃ ca dhaneśasya cakreṇa tilaśo vibhuḥ |
cakāra śaurirarkaṃ ca dṛṣṛdṛṣṭahataujasam
5,30.62
नीतो ऽग्निः शीततां बाणैर् द्राविता वसवो दिशः ।
चक्रविच्छिन्नशुलाग्रा रुद्रा भुवि निपातिताः
nīto 'gniḥ śītatāṃ bāṇair drāvitā vasavo diśaḥ |
cakravicchinnaśulāgrā rudrā bhuvi nipātitāḥ
5,30.63
साध्या विश्वे ऽथ मरुतो गन्धर्वाश्चैव सा यकैः ।
शार्ङ्गिणा प्रेरितैर् अस्ता व्योम्नि शाल्मलितूलवत्
sādhyā viśve 'tha maruto gandharvāścaiva sā yakaiḥ |
śārṅgiṇā preritair astā vyomni śālmalitūlavat
5,30.64
गरुत्मानपि तुण्डेन पक्षाभ्यां च नखाङ्कुरैः ।
भक्षयंस्ताडयन् देवान् दारयंश् च चचार वै
garutmānapi tuṇḍena pakṣābhyāṃ ca nakhāṅkuraiḥ |
bhakṣayaṃstāḍayan devān dārayaṃś ca cacāra vai
5,30.65
ततः शतसहस्रेण देवेन्द्रमधुसूदनौ ।
परस्परं ववर्षाते धाराभिर् इव तोयदौ
tataḥ śatasahasreṇa devendramadhusūdanau |
parasparaṃ vavarṣāte dhārābhir iva toyadau
5,30.66
ऐरावतेन गरुडो युयुधे तत्र संकुले ।
देवैः समस्तैर् युयुधे शक्रेण च जनार्दनः
airāvatena garuḍo yuyudhe tatra saṃkule |
devaiḥ samastair yuyudhe śakreṇa ca janārdanaḥ
5,30.67
भिन्नेष्वशेषबाणेषु शस्त्रेष्वस्त्रेषु च त्वरन् ।
जग्राह वासवो वज्रं कृष्णश्चक्रं सुदर्शनम्
bhinneṣvaśeṣabāṇeṣu śastreṣvastreṣu ca tvaran |
jagrāha vāsavo vajraṃ kṛṣṇaścakraṃ sudarśanam
5,30.68
ततो हाहाकृतं सर्वं त्रैलोक्यं द्विजसत्तम ।
वज्रचक्रकरौ दृष्ट्वा देवाराजजनार्दनौ
tato hāhākṛtaṃ sarvaṃ trailokyaṃ dvijasattama |
vajracakrakarau dṛṣṭvā devārājajanārdanau
5,30.69
क्षिप्तं वज्रमथेन्द्रेण जग्राह भगवान्हरिः ।
न मुमोच तदा चक्रं शक्रं तिष्ठेति चाब्रवीत्
kṣiptaṃ vajramathendreṇa jagrāha bhagavānhariḥ |
na mumoca tadā cakraṃ śakraṃ tiṣṭheti cābravīt
5,30.70
प्रणष्टवज्रं देवेन्द्रं गरुडक्षतवाहनम् ।
सत्यभामाब्रवीद्वीरं पलायनपरायणम्
praṇaṣṭavajraṃ devendraṃ garuḍakṣatavāhanam |
satyabhāmābravīdvīraṃ palāyanaparāyaṇam
5,30.71
त्रैलोक्येश न ते युक्तं शचीभर्तुः पलायनम् ।
पारिजातस्रगाभोगा त्वामुपस्थास्यते शची
trailokyeśa na te yuktaṃ śacībhartuḥ palāyanam |
pārijātasragābhogā tvāmupasthāsyate śacī
5,30.72
कीदृशं देवराज्यं ते पारिजातिस्रगुज्ज्वलाम् ।
अपक्येतो यथापूर्वं ग्रणयाभ्यागतां शचीम्
kīdṛśaṃ devarājyaṃ te pārijātisragujjvalām |
apakyeto yathāpūrvaṃ graṇayābhyāgatāṃ śacīm
5,30.73
अलं शक्र प्रयासेन न व्रीडां गन्तुमर्हसि ।
नीयतां पारिजातोयं देवाःसंतु गतव्यथाः
alaṃ śakra prayāsena na vrīḍāṃ gantumarhasi |
nīyatāṃ pārijātoyaṃ devāḥsaṃtu gatavyathāḥ
5,30.74
परिगर्वावलेपेन बहुमानपुरःसरम् ।
न ददर्श गृहं यातामुपचारेण मां शची
parigarvāvalepena bahumānapuraḥsaram |
na dadarśa gṛhaṃ yātāmupacāreṇa māṃ śacī
5,30.75
स्त्रीत्वादगुरुचित्ताहं स्वभर्तृश्लाघनापरा ।
ततः कृतवती शक्र भवता सह विग्रहम्
strītvādagurucittāhaṃ svabhartṛślāghanāparā |
tataḥ kṛtavatī śakra bhavatā saha vigraham
5,30.76
तदल पारीजातेन परस्वेन हृतेन मे ।
रूपेण गर्विता सा तु भर्त्रा का स्त्री न गर्विता
tadala pārījātena parasvena hṛtena me |
rūpeṇa garvitā sā tu bhartrā kā strī na garvitā
5,30.77
श्रीपराशर उवाच इत्युक्तो वै निववृते देवराजस्तया द्विज ।
प्राह चैनामलं चण्डि सख्युः खे दोक्तिविस्तरैः
śrīparāśara uvāca ityukto vai nivavṛte devarājastayā dvija |
prāha caināmalaṃ caṇḍi sakhyuḥ khe doktivistaraiḥ
5,30.78
इन्द्र उवाच न चापि सर्गसंहारस्थितिकर्ताखिलस्य यः ।
जितस्य तेन मे व्रीडा जायते विश्वरूपिणा
indra uvāca na cāpi sargasaṃhārasthitikartākhilasya yaḥ |
jitasya tena me vrīḍā jāyate viśvarūpiṇā
5,30.79
यस्माज्जगत्सकलमेतदनादिमध्याद्यस्मिन्यतश् च न भविष्यति सर्वभूतात् ।
तेनोद्भवप्रलयपालनकारणेन व्रीडा कथं भवति देवि निराकृतस्य
yasmājjagatsakalametadanādimadhyādyasminyataś ca na bhaviṣyati sarvabhūtāt |
tenodbhavapralayapālanakāraṇena vrīḍā kathaṃ bhavati devi nirākṛtasya
5,30.80
सकलभुवनसूतिर्मूर्तिरल्पाल्पसूक्ष्माविदितसकलबैद्यैर् ज्ञायते यस्य नान्यैः ।
तमजमकृतमीशं शाश्वतं स्वेच्छयैनं जगदुपकृतिमर्त्यं को विजेतुं समर्थः
sakalabhuvanasūtirmūrtiralpālpasūkṣmāviditasakalabaidyair jñāyate yasya nānyaiḥ |
tamajamakṛtamīśaṃ śāśvataṃ svecchayainaṃ jagadupakṛtimartyaṃ ko vijetuṃ samarthaḥ
Chapter 5.31
5,31.1
इति श्रीपिष्णुमहापुराणे पञ्चमांसे त्रिंशोध्यायः (30) श्रीपराशर उवाच संस्तुतो भगवानित्थं देवराजेन केशवः ।
प्रहस्य भावगंभीरमुवाचेन्द्रं द्विजोत्तम
iti śrīpiṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃse triṃśodhyāyaḥ (30) śrīparāśara uvāca saṃstuto bhagavānitthaṃ devarājena keśavaḥ |
prahasya bhāvagaṃbhīramuvācendraṃ dvijottama
5,31.2
श्रीकृष्ण उवाच देवराजो भवानिन्द्रो वयं मर्त्या जगत्पते ।
क्षन्तव्यं भवतैवेदम् अपराधं कृतं मम
śrīkṛṣṇa uvāca devarājo bhavānindro vayaṃ martyā jagatpate |
kṣantavyaṃ bhavataivedam aparādhaṃ kṛtaṃ mama
5,31.3
पारिजाततरुश्चायं नीयतामुचितास्पदम् ।
गृहीतोयं मया शक्र सत्यावचनकारणात्
pārijātataruścāyaṃ nīyatāmucitāspadam |
gṛhītoyaṃ mayā śakra satyāvacanakāraṇāt
5,31.4
वज्रं चेदं गृहाम त्वं यदत्र प्रहितं त्वया ।
तबैवैतत्प्रहरणं शक्र वैरिविदारणम्
vajraṃ cedaṃ gṛhāma tvaṃ yadatra prahitaṃ tvayā |
tabaivaitatpraharaṇaṃ śakra vairividāraṇam
5,31.5
इन्द्र उवाच विमोहयसि मामीश मर्त्यो ऽहमिति किं वदन् ।
जानीमस्त्वां भगवतो न तु सूक्ष्मविदो वयम्
indra uvāca vimohayasi māmīśa martyo 'hamiti kiṃ vadan |
jānīmastvāṃ bhagavato na tu sūkṣmavido vayam
5,31.6
यो ऽसि सो ऽसि जगत्त्रणप्रवृत्तौ नाथ संस्थितः ।
जगतः शल्यनिष्कर्षं करोष्यमुरसूदन
yo 'si so 'si jagattraṇapravṛttau nātha saṃsthitaḥ |
jagataḥ śalyaniṣkarṣaṃ karoṣyamurasūdana
5,31.7
नीयतां पारीजातो ऽयं कृष्ण द्वारवतींपुरीम् ।
मर्त्यलोके त्वया त्यक्ते नायं संस्थास्यते भुवि
nīyatāṃ pārījāto 'yaṃ kṛṣṇa dvāravatīṃpurīm |
martyaloke tvayā tyakte nāyaṃ saṃsthāsyate bhuvi
5,31.8
देवदेव जगन्नाथ कृष्ण विष्णो महाभुज ।
शङ्खचक्रगदापाणे क्षमस्वैतद् व्यतिक्रमम्
devadeva jagannātha kṛṣṇa viṣṇo mahābhuja |
śaṅkhacakragadāpāṇe kṣamasvaitad vyatikramam
5,31.9
श्रीपराशर उवाच तथेत्युक्त्वा च देवेन्द्रमाजगाम भुवं हरिः ।
प्रसक्तैः सिद्धगन्धर्वैः स्तूयमानः सुरर्षिभिः
śrīparāśara uvāca tathetyuktvā ca devendramājagāma bhuvaṃ hariḥ |
prasaktaiḥ siddhagandharvaiḥ stūyamānaḥ surarṣibhiḥ
5,31.10
ततः शङ्खमुपाध्माय द्वारकोपरि संस्थितः ।
हर्षमुत्पादयामास द्वारकावासिनां द्वज
tataḥ śaṅkhamupādhmāya dvārakopari saṃsthitaḥ |
harṣamutpādayāmāsa dvārakāvāsināṃ dvaja
5,31.11
अवतीर्याथ गरुडात्सत्यभामा सहायवान् ।
निष्कुटे स्थापयामास पारिजातं महातरुम्
avatīryātha garuḍātsatyabhāmā sahāyavān |
niṣkuṭe sthāpayāmāsa pārijātaṃ mahātarum
5,31.12
यम् अभ्येत्य जनः सर्वो जातिं स्मरति पौर्विकीम् ।
वास्यते यस्य पुष्पोत्थगन्धेनोर्वी त्रियोजनम्
yam abhyetya janaḥ sarvo jātiṃ smarati paurvikīm |
vāsyate yasya puṣpotthagandhenorvī triyojanam
5,31.13
ततस्ते यादवाःसर्वे देहवन्धानमानुषान् ।
ददृशुः पादपे तस्मिन् कुर्वन्तो मखदर्शनम्
tataste yādavāḥsarve dehavandhānamānuṣān |
dadṛśuḥ pādape tasmin kurvanto makhadarśanam
5,31.14
किङ्करैः समुपानीतं हस्त्यश्वादि ततो धनम् ।
विभज्य प्रददौ कृष्णो बान्धवानां महामतिः
kiṅkaraiḥ samupānītaṃ hastyaśvādi tato dhanam |
vibhajya pradadau kṛṣṇo bāndhavānāṃ mahāmatiḥ
5,31.15
कन्याश् च कृष्णे जग्राह नरकस्य परिग्रहान्
kanyāś ca kṛṣṇe jagrāha narakasya parigrahān
5,31.16
ततः काले शुभे प्राप्ते उपयेमे जनार्दनः ।
ताः कन्या नरकेणासन्सर्वतो याःसमाहृताः
tataḥ kāle śubhe prāpte upayeme janārdanaḥ |
tāḥ kanyā narakeṇāsansarvato yāḥsamāhṛtāḥ
5,31.17
एकस्मिन्नेव गोविन्दः काले तासां महामुने ।
जग्राह विधिवत्वाणीन्पृथग्गेहेषु धर्मतः
ekasminneva govindaḥ kāle tāsāṃ mahāmune |
jagrāha vidhivatvāṇīnpṛthaggeheṣu dharmataḥ
5,31.18
षोडशस्त्रीसहस्राणि शतमेकं ततोधिकम् ।
तावन्ति चक्रेरूपाणि भगवान् मधुसूदनः
ṣoḍaśastrīsahasrāṇi śatamekaṃ tatodhikam |
tāvanti cakrerūpāṇi bhagavān madhusūdanaḥ
5,31.19
एकैकमेव ताः कन्या मेनिरे मधुसूदनः ।
ममैव पाणिग्रहणं मैत्रेय कृतवानिति
ekaikameva tāḥ kanyā menire madhusūdanaḥ |
mamaiva pāṇigrahaṇaṃ maitreya kṛtavāniti
5,31.20
निशासुच जगत्स्रष्टा तासां गेहेषु केशवः ।
उवास विप्र सर्वासां विश्वरूपधरो हरिः
niśāsuca jagatsraṣṭā tāsāṃ geheṣu keśavaḥ |
uvāsa vipra sarvāsāṃ viśvarūpadharo hariḥ
Chapter 5.32
5,32.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांश एकत्रिंशो ऽध्यायः (31) श्रीपराशर उवाच प्रद्युम्नाद्या हरेः पुत्रा रुक्मिण्यां क्वथितास्तव ।
भानुभौमेरिकाद्यंश् च सत्यभामा व्यजायत
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśa ekatriṃśo 'dhyāyaḥ (31) śrīparāśara uvāca pradyumnādyā hareḥ putrā rukmiṇyāṃ kvathitāstava |
bhānubhaumerikādyaṃś ca satyabhāmā vyajāyata
5,32.2
दीप्तिमत्ताम्रपक्षाद्य रोहिण्यां कथिता हरेः ।
बभूवुर्जाम्बवत्यां च सांबाद्या बाहुशालिनः
dīptimattāmrapakṣādya rohiṇyāṃ kathitā hareḥ |
babhūvurjāmbavatyāṃ ca sāṃbādyā bāhuśālinaḥ
5,32.3
तनया भद्रविन्दाद्या नाग्नजित्यां महाबलाः ।
संग्रामजित्प्रधानास्तु शैब्यायां च हरेःसुताः
tanayā bhadravindādyā nāgnajityāṃ mahābalāḥ |
saṃgrāmajitpradhānāstu śaibyāyāṃ ca hareḥsutāḥ
5,32.4
वृकाद्याश् च सुता माद्र्यां गात्रवत्प्रमुखान् सुतान् ।
अवाप लक्ष्माणा पुत्रान्कालिन्द्याश् च श्रुतादयः
vṛkādyāś ca sutā mādryāṃ gātravatpramukhān sutān |
avāpa lakṣmāṇā putrānkālindyāś ca śrutādayaḥ
5,32.5
अन्यासां चैव भार्याणां समुत्पन्नानि चक्रिणः ।
अष्टायुतानि पुत्राणां सहस्राणी शतं तथा
anyāsāṃ caiva bhāryāṇāṃ samutpannāni cakriṇaḥ |
aṣṭāyutāni putrāṇāṃ sahasrāṇī śataṃ tathā
5,32.6
प्रद्युम्नः प्रथमस्तेषां सर्वेषां रुक्मिणीसुतः ।
प्रद्युम्नादनिरुद्धो ऽभूद्वज्रस्तस्मादजायत
pradyumnaḥ prathamasteṣāṃ sarveṣāṃ rukmiṇīsutaḥ |
pradyumnādaniruddho 'bhūdvajrastasmādajāyata
5,32.7
अनिरुद्धो रणे ऽरुद्धो बलेः पौत्रीं महाबलः ।
उषांबाणस्य तनयामुपयेमे द्विजोत्तम
aniruddho raṇe 'ruddho baleḥ pautrīṃ mahābalaḥ |
uṣāṃbāṇasya tanayāmupayeme dvijottama
5,32.8
यत्र युद्धमभूद्धोरं हरिशङ्करयोर्महत् ।
छिन्नं सहस्रं बाहूनां यत्र बाणस्य चाक्रिणा
yatra yuddhamabhūddhoraṃ hariśaṅkarayormahat |
chinnaṃ sahasraṃ bāhūnāṃ yatra bāṇasya cākriṇā
5,32.9
मैत्रेय उवाच कथं युद्दमभूद्ब्रह्यन्नुषार्थे हरकृष्णयोः ।
कथं क्षयं च बाणस्य बाहूनां कृतवान्हरिः
maitreya uvāca kathaṃ yuddamabhūdbrahyannuṣārthe harakṛṣṇayoḥ |
kathaṃ kṣayaṃ ca bāṇasya bāhūnāṃ kṛtavānhariḥ
5,32.10
एतत्सर्वं महाभाग ममाख्यातुं त्वमर्हसि ।
महत्कौतूहलं जातं कथां श्रोतुमिमां हरेः
etatsarvaṃ mahābhāga mamākhyātuṃ tvamarhasi |
mahatkautūhalaṃ jātaṃ kathāṃ śrotumimāṃ hareḥ
5,32.11
श्रीपराशर उवाच उषा बाणसुता विप्र पार्वतीं सह शंभुना ।
क्रीडन्तीमुपलक्ष्योच्चैः स्पृहां चक्रे तदाश्रयाम्
śrīparāśara uvāca uṣā bāṇasutā vipra pārvatīṃ saha śaṃbhunā |
krīḍantīmupalakṣyoccaiḥ spṛhāṃ cakre tadāśrayām
5,32.12
ततःसकलचित्तज्ञा गौरी तामाह भामिनीम् ।
अलमत्यर्थतापेन भर्त्रा त्वमपि रंस्यसे
tataḥsakalacittajñā gaurī tāmāha bhāminīm |
alamatyarthatāpena bhartrā tvamapi raṃsyase
5,32.13
इत्युक्ता सा तया चक्रे कदेति मतिमात्मनः ।
को वा भर्ता ममेत्याह पुनस्तामाह पार्वती
ityuktā sā tayā cakre kadeti matimātmanaḥ |
ko vā bhartā mametyāha punastāmāha pārvatī
5,32.14
पार्वत्युवाच वैशाखशुक्लद्वादश्यां स्वप्ने योभिभवं तव ।
करिष्यति स ते भर्ता राजपुत्रि भविष्यति
pārvatyuvāca vaiśākhaśukladvādaśyāṃ svapne yobhibhavaṃ tava |
kariṣyati sa te bhartā rājaputri bhaviṣyati
5,32.15
श्रीपराशर उवाच तस्यां तिथाबुषास्वप्ने यथा देव्या समीरितम् ।
तथैवा भिभवं चक्रे कश्चिद्रागं च तत्र सा
śrīparāśara uvāca tasyāṃ tithābuṣāsvapne yathā devyā samīritam |
tathaivā bhibhavaṃ cakre kaścidrāgaṃ ca tatra sā
5,32.16
ततः प्रबुद्धा पुरुषमपश्यन्ती समुत्मुका ।
क्व गतेसीति निर्लज्जा मैत्रेयोक्तवती सखिम्
tataḥ prabuddhā puruṣamapaśyantī samutmukā |
kva gatesīti nirlajjā maitreyoktavatī sakhim
5,32.17
बाणस्य मन्त्री कुंभाण्डं चित्ररेखा च तत्सुता ।
तस्याःसख्यभवत्सा च प्राह कोयं त्वयोच्यते
bāṇasya mantrī kuṃbhāṇḍaṃ citrarekhā ca tatsutā |
tasyāḥsakhyabhavatsā ca prāha koyaṃ tvayocyate
5,32.18
यदा लज्जाकुला नास्यै कथयामास सा सखी ।
तदा विश्वासमानीय सर्वमेवाभ्यवादयत्
yadā lajjākulā nāsyai kathayāmāsa sā sakhī |
tadā viśvāsamānīya sarvamevābhyavādayat
5,32.19
विदितार्थां तु तामाह पुनश्चोषा यथोदितम् ।
देव्या तथैव तत्प्राप्तौ यो ह्युपायः कुरुष्व तम्
viditārthāṃ tu tāmāha punaścoṣā yathoditam |
devyā tathaiva tatprāptau yo hyupāyaḥ kuruṣva tam
5,32.20
चित्रलेखोवाच दुर्विज्ञेयमिदं वक्तुं प्राप्तुं वापि न सक्यते ।
तथापि किञ्चत्कर्तव्यमुपकारं प्रिये तव
citralekhovāca durvijñeyamidaṃ vaktuṃ prāptuṃ vāpi na sakyate |
tathāpi kiñcatkartavyamupakāraṃ priye tava
5,32.21
सप्ताष्टदिनपर्यन्तं तावत्कालः प्रतीक्ष्यताम् ।
इत्युक्त्वाभ्यन्तरं गत्वा उपायं तमथाकरोत्
saptāṣṭadinaparyantaṃ tāvatkālaḥ pratīkṣyatām |
ityuktvābhyantaraṃ gatvā upāyaṃ tamathākarot
5,32.22
श्रीपराशर उवाच ततः पदे सुरान्दैत्यन्गन्धर्वांश् च प्रधानतः ।
मनुष्यांश् च विलिख्यास्यै चित्रलेखा व्यदर्शयत्
śrīparāśara uvāca tataḥ pade surāndaityangandharvāṃś ca pradhānataḥ |
manuṣyāṃś ca vilikhyāsyai citralekhā vyadarśayat
5,32.23
अपास्य सा तु गन्धर्वांस् तथोरगसुरासुरान् ।
मनुष्येषु ददौ दृष्टिं तेष्व् अप्य् अन्धकवृष्णिषु
apāsya sā tu gandharvāṃs tathoragasurāsurān |
manuṣyeṣu dadau dṛṣṭiṃ teṣv apy andhakavṛṣṇiṣu
5,32.24
कृष्णरामौ विलोक्यासीत् सुभ्रूर् लज्जाजडेव सा ।
प्रद्युम्नदर्शने व्रीडेदृष्टिं निन्येन्यतो द्विज
kṛṣṇarāmau vilokyāsīt subhrūr lajjājaḍeva sā |
pradyumnadarśane vrīḍedṛṣṭiṃ ninyenyato dvija
5,32.25
दृष्टमात्रे ततः कान्ते प्रद्युम्नतनये द्विज ।
दृष्टत्यर्थविलासिन्या लज्जा क्वापि निराकृता
dṛṣṭamātre tataḥ kānte pradyumnatanaye dvija |
dṛṣṭatyarthavilāsinyā lajjā kvāpi nirākṛtā
5,32.26
सोयंसोयमितीत्युक्ते तया सा योगगामिनी ।
चित्रलेखाब्रजीदेनामुषां बाणसुरां तदा
soyaṃsoyamitītyukte tayā sā yogagāminī |
citralekhābrajīdenāmuṣāṃ bāṇasurāṃ tadā
5,32.27
चित्रलेखोवाच अयं कृष्णस्य पौत्रस्ते भर्ता देव्या प्रसादितः ।
अनिरुद्ध इति ख्यातः प्रख्यातः प्रियदर्शनः
citralekhovāca ayaṃ kṛṣṇasya pautraste bhartā devyā prasāditaḥ |
aniruddha iti khyātaḥ prakhyātaḥ priyadarśanaḥ
5,32.28
प्राप्नोषि यदि भर्तारमिमं प्राप्तं त्वयाखिलम् ।
दुष्प्रवेशा पुरी पूर्वं द्वारका कृष्णपालिता
prāpnoṣi yadi bhartāramimaṃ prāptaṃ tvayākhilam |
duṣpraveśā purī pūrvaṃ dvārakā kṛṣṇapālitā
5,32.29
तथापि यत्नाद्भर्तारमानयिष्यामि ते सखि ।
रहस्यमेतद्वक्तव्यं न कस्यचिदपि त्वया
tathāpi yatnādbhartāramānayiṣyāmi te sakhi |
rahasyametadvaktavyaṃ na kasyacidapi tvayā
5,32.30
अचिरादागमिष्यामि सहस्व विरहं मम ।
ययौ द्वारवतीं चोषां समाश्वास्य ततः सखीम्
acirādāgamiṣyāmi sahasva virahaṃ mama |
yayau dvāravatīṃ coṣāṃ samāśvāsya tataḥ sakhīm
Chapter 5.33
5,33.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे द्वात्रिंशो ऽध्यायः (32) श्रीपराशर उवाच बाणोपि प्रणिपत्याग्रे मैत्रेयाह त्रिलोचनम् ।
देव बाहुसहस्रेण निर्विण्णोस्म्याहवं विना
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe dvātriṃśo 'dhyāyaḥ (32) śrīparāśara uvāca bāṇopi praṇipatyāgre maitreyāha trilocanam |
deva bāhusahasreṇa nirviṇṇosmyāhavaṃ vinā
5,33.2
कच्चिन्ममैषां बाहूनां साफल्यजनको रणः ।
भविष्यति विना युद्धं भाराय मम किं भुजैः
kaccinmamaiṣāṃ bāhūnāṃ sāphalyajanako raṇaḥ |
bhaviṣyati vinā yuddhaṃ bhārāya mama kiṃ bhujaiḥ
5,33.3
श्रीशङ्कर उवाच मयूरध्वजभङ्गस्ते यदा बाणा भविष्यति ।
पिशिताशिजनानन्दं प्रप्स्यसे त्वं तदा रणम्
śrīśaṅkara uvāca mayūradhvajabhaṅgaste yadā bāṇā bhaviṣyati |
piśitāśijanānandaṃ prapsyase tvaṃ tadā raṇam
5,33.4
श्रीपराशर उवाच ततः प्रणम्य वरदं शंभुमभ्यागतो गृहम् ।
सभग्नं ध्वजमालोक्य हृष्टो हर्षं पुनर्ययौ
śrīparāśara uvāca tataḥ praṇamya varadaṃ śaṃbhumabhyāgato gṛham |
sabhagnaṃ dhvajamālokya hṛṣṭo harṣaṃ punaryayau
5,33.5
एतस्मिन्नेव काले तु योगविद्याबलेन तम् ।
अनिरुद्धमथानिन्ये चित्रलेखा वराप्सराः
etasminneva kāle tu yogavidyābalena tam |
aniruddhamathāninye citralekhā varāpsarāḥ
5,33.6
कन्यान्तःपुरमभ्येत्य रममाणं सहोषया ।
विज्ञाय रक्षिणो गत्वा शशंसुर्दैत्यभूपते
kanyāntaḥpuramabhyetya ramamāṇaṃ sahoṣayā |
vijñāya rakṣiṇo gatvā śaśaṃsurdaityabhūpate
5,33.7
व्यादिष्टं किङ्कराणां तु सैन्यं तेन महात्मना ।
जघान परिघं घोरमादाय परवीरहा
vyādiṣṭaṃ kiṅkarāṇāṃ tu sainyaṃ tena mahātmanā |
jaghāna parighaṃ ghoramādāya paravīrahā
5,33.8
हतेषु तेषु बाणोपि रथस्थस्तद्वधोद्यतः ।
युध्यमानो यथाशक्ति यदुवीरेण निर्जितः
hateṣu teṣu bāṇopi rathasthastadvadhodyataḥ |
yudhyamāno yathāśakti yaduvīreṇa nirjitaḥ
5,33.9
मायया युयुधे तेन स तदा मन्त्रिचोदितः ।
ततस्तं पन्नगास्त्रेण बबन्ध यदुनन्दनम्
māyayā yuyudhe tena sa tadā mantricoditaḥ |
tatastaṃ pannagāstreṇa babandha yadunandanam
5,33.10
द्वारवत्यां क्व यातो ऽसावनिरुद्धेति जल्पताम् ।
यदूनामाचचक्षे तं बद्धं बाणेन नारदः
dvāravatyāṃ kva yāto 'sāvaniruddheti jalpatām |
yadūnāmācacakṣe taṃ baddhaṃ bāṇena nāradaḥ
5,33.11
तं शोशितपुरं नीतं श्रुत्वा विद्याविदग्धया ।
योषिता प्रत्ययं जग्मुर्यादवा नामरैर् इति
taṃ śośitapuraṃ nītaṃ śrutvā vidyāvidagdhayā |
yoṣitā pratyayaṃ jagmuryādavā nāmarair iti
5,33.12
ततो गरुडमारुह्य स्मृतमात्रागतं हरिः ।
बलप्रद्युम्नसहितो बाणस्य प्रययौ पुरम्
tato garuḍamāruhya smṛtamātrāgataṃ hariḥ |
balapradyumnasahito bāṇasya prayayau puram
5,33.13
पुरप्रवेशे प्रमथैर् युद्धमासीन्महात्मनः ।
ययौ बाणपुराभ्याशं नीत्वा तान्संक्षयं हरिः
purapraveśe pramathair yuddhamāsīnmahātmanaḥ |
yayau bāṇapurābhyāśaṃ nītvā tānsaṃkṣayaṃ hariḥ
5,33.14
ततस्त्रिपादस्त्रिशिरा ज्वरो माहेश्वरो महान् ।
बाणरक्षार्थमभ्येत्य युयुधे शार्ङ्गधन्वना
tatastripādastriśirā jvaro māheśvaro mahān |
bāṇarakṣārthamabhyetya yuyudhe śārṅgadhanvanā
5,33.15
तद्भस्मस्पर्शसंभूततापः कृष्णाङ्गसंगमात् ।
अवाप बलदेवोपि श्रममामीलितेक्षणः
tadbhasmasparśasaṃbhūtatāpaḥ kṛṣṇāṅgasaṃgamāt |
avāpa baladevopi śramamāmīlitekṣaṇaḥ
5,33.16
ततःस युद्ध्यमानस्तु सह देवेन शार्ङ्गिणा ।
वैष्णवेन ज्वरेणाशु कृष्णदेहान्निराकृतः
tataḥsa yuddhyamānastu saha devena śārṅgiṇā |
vaiṣṇavena jvareṇāśu kṛṣṇadehānnirākṛtaḥ
5,33.17
नारायणभुजाघातपारिपीजनविह्वलम् ।
तं वीक्ष्य क्षम्यतामस्येत्याह देवः पितामहः
nārāyaṇabhujāghātapāripījanavihvalam |
taṃ vīkṣya kṣamyatāmasyetyāha devaḥ pitāmahaḥ
5,33.18
ततश् च क्षान्तमेवेति प्रोक्त्वा तं वैष्णवं ज्वरम् ।
आत्मन्येवलयं निन्ये भगवान्मधुसूदनः
tataś ca kṣāntameveti proktvā taṃ vaiṣṇavaṃ jvaram |
ātmanyevalayaṃ ninye bhagavānmadhusūdanaḥ
5,33.19
ज्वर उवाच मम त्वाय समं युद्धं ये स्मरीष्यन्ति मानवाः ।
विज्वरास्ते भविष्यन्ती त्युक्त्वा चैनं ययौ ज्वरः
jvara uvāca mama tvāya samaṃ yuddhaṃ ye smarīṣyanti mānavāḥ |
vijvarāste bhaviṣyantī tyuktvā cainaṃ yayau jvaraḥ
5,33.20
ततोग्नीन्भगवान्पञ्च जित्वा नीत्वा तथा क्षयम् ।
दानवानां बलं कृष्णश्चूर्णयामास लीलया
tatognīnbhagavānpañca jitvā nītvā tathā kṣayam |
dānavānāṃ balaṃ kṛṣṇaścūrṇayāmāsa līlayā
5,33.21
ततःसमस्तसैन्येन दैतेयानां बलेःसुतः ।
युयुधे शङ्करश्चैव कार्त्तिकेयश् च शौरिणा
tataḥsamastasainyena daiteyānāṃ baleḥsutaḥ |
yuyudhe śaṅkaraścaiva kārttikeyaś ca śauriṇā
5,33.22
हरिशङ्करयोर्युद्धमतीवासीत्सुदारुणम् ।
चुक्षुभुःस कला लोकाः शस्त्रास्त्रांशुप्रतापितिः
hariśaṅkarayoryuddhamatīvāsītsudāruṇam |
cukṣubhuḥsa kalā lokāḥ śastrāstrāṃśupratāpitiḥ
5,33.23
प्रलयोयमशेषस्य जगतो नूनमागतः ।
मेनिरे त्रिदशास्तत्र वर्तमाने महारणे
pralayoyamaśeṣasya jagato nūnamāgataḥ |
menire tridaśāstatra vartamāne mahāraṇe
5,33.24
जृंभ कास्त्रेण गोविन्दो जृंभयामास शङ्करम् ।
ततः प्रणेमुर्दैतेयाः प्रमथाश् च समन्ततः
jṛṃbha kāstreṇa govindo jṛṃbhayāmāsa śaṅkaram |
tataḥ praṇemurdaiteyāḥ pramathāś ca samantataḥ
5,33.25
जृंभाभिभूतस्यु हरो रथोपस्थ उपाविशत् ।
न शशाक ततो योद्धुं कृष्णेनाक्लिष्टकर्मणा
jṛṃbhābhibhūtasyu haro rathopastha upāviśat |
na śaśāka tato yoddhuṃ kṛṣṇenākliṣṭakarmaṇā
5,33.26
गरुजक्षतवाहश् च प्रद्युम्नास्त्रेण पीडितः ।
कृष्णहुङ्कारनिर्धूतशक्तिश्चापययौ गुहः
garujakṣatavāhaś ca pradyumnāstreṇa pīḍitaḥ |
kṛṣṇahuṅkāranirdhūtaśaktiścāpayayau guhaḥ
5,33.27
जृंभिते शङ्करे नष्टे दैत्यसैन्ये गुहे जिते ।
नीते प्रमथसैन्ये च संक्षयं शार्ङ्गधन्वना
jṛṃbhite śaṅkare naṣṭe daityasainye guhe jite |
nīte pramathasainye ca saṃkṣayaṃ śārṅgadhanvanā
5,33.28
नन्दिना संगृहीताश्वमधिरूढो महारथम् ।
बाणस्तत्राययौ योद्धुं कृष्णकार्ष्णिबलैः सह
nandinā saṃgṛhītāśvamadhirūḍho mahāratham |
bāṇastatrāyayau yoddhuṃ kṛṣṇakārṣṇibalaiḥ saha
5,33.29
बलभद्रो महावीर्यो बाणसैन्यमनेकधा ।
विव्याध बाणैः प्रभ्रश्य धर्मतश्चापलायत
balabhadro mahāvīryo bāṇasainyamanekadhā |
vivyādha bāṇaiḥ prabhraśya dharmataścāpalāyata
5,33.30
आकृष्य लाङ्गलाग्रेण मुकलेनाशु ताडितम् ।
बलं बलेन ददृशे बाणो बाणैश् च चक्रिणा
ākṛṣya lāṅgalāgreṇa mukalenāśu tāḍitam |
balaṃ balena dadṛśe bāṇo bāṇaiś ca cakriṇā
5,33.31
ततः कृष्णेन बाणस्य युद्धमासीत्सुदारुणम्
tataḥ kṛṣṇena bāṇasya yuddhamāsītsudāruṇam
5,33.32
समस्यतोरिषून्दीप्तान्कायत्राणविभेदिनः ।
कृष्णश्चिच्छेद बाणैस् तान् बाणेन प्रहिताञ्छितान् ।
विव्याध केशवं बाणो बाणं विव्याध चक्रधृक्
samasyatoriṣūndīptānkāyatrāṇavibhedinaḥ |
kṛṣṇaściccheda bāṇais tān bāṇena prahitāñchitān |
vivyādha keśavaṃ bāṇo bāṇaṃ vivyādha cakradhṛk
5,33.33
मुमुचाते तथास्त्राणि बाणकृष्णौ जिगीषया ।
परस्परक्षतिकरौ लाघवादनिशं द्विज
mumucāte tathāstrāṇi bāṇakṛṣṇau jigīṣayā |
parasparakṣatikarau lāghavādaniśaṃ dvija
5,33.34
भिद्यमानेष्वशेषेषु शरेष्वस्त्रे च सीदति ।
प्राचुर्येण ततो बाणं हन्तुं चक्रे हरिर्मनः
bhidyamāneṣvaśeṣeṣu śareṣvastre ca sīdati |
prācuryeṇa tato bāṇaṃ hantuṃ cakre harirmanaḥ
5,33.35
ततोर्कशतसंघाततेजसा सदृशद्युति ।
जग्राह दैत्यचक्रारिर्हरिश्चक्रं सुदर्शनम्
tatorkaśatasaṃghātatejasā sadṛśadyuti |
jagrāha daityacakrārirhariścakraṃ sudarśanam
5,33.36
मुञ्चतो बाणनाशाय ततश्चक्रं मधुद्विषः ।
नग्ना दैतेयविद्याभूत्कोटरी पुरतो हरेः
muñcato bāṇanāśāya tataścakraṃ madhudviṣaḥ |
nagnā daiteyavidyābhūtkoṭarī purato hareḥ
5,33.37
तामग्रतो हरिर्दृष्ट्वा मीलिताक्षःसुदर्शनम् ।
मुमोच बाणमुद्दिश्य च्छेत्तुं बाहुवनं रिपोः
tāmagrato harirdṛṣṭvā mīlitākṣaḥsudarśanam |
mumoca bāṇamuddiśya cchettuṃ bāhuvanaṃ ripoḥ
5,33.38
क्रमेण तत्तु बाहूनां बाणस्याच्युतचोदितम् ।
छेदं चक्रे ऽसुरापास्तशस्त्रौ घक्षपणादृतम्
krameṇa tattu bāhūnāṃ bāṇasyācyutacoditam |
chedaṃ cakre 'surāpāstaśastrau ghakṣapaṇādṛtam
5,33.39
छिन्ने बाहुवने तत्तु करस्थं मधुसूतनः ।
मुमुक्षुर्बाणनाशाय विज्ञातस्त्रिपुरद्विषा
chinne bāhuvane tattu karasthaṃ madhusūtanaḥ |
mumukṣurbāṇanāśāya vijñātastripuradviṣā
5,33.40
समुपेत्याह गोविन्दं सामपूर्वमुमापतिः ।
विलोक्य बामं दादडच्छेदासृक्स्राववर्षिणम्
samupetyāha govindaṃ sāmapūrvamumāpatiḥ |
vilokya bāmaṃ dādaḍacchedāsṛksrāvavarṣiṇam
5,33.41
शङ्कर उवाच कृष्णकृष्ण जगन्नाथ जाने त्वां पुरुषोत्तमम् ।
परेशं परमात्मानमनादिनिधनं हरिम्
śaṅkara uvāca kṛṣṇakṛṣṇa jagannātha jāne tvāṃ puruṣottamam |
pareśaṃ paramātmānamanādinidhanaṃ harim
5,33.42
देवतिर्यङ्मनुष्येषु शरीरग्रहणात्मिका ।
लीलेयं सर्वभूतस्य तव चेष्टोपलक्षणा
devatiryaṅmanuṣyeṣu śarīragrahaṇātmikā |
līleyaṃ sarvabhūtasya tava ceṣṭopalakṣaṇā
5,33.43
तत्प्रसीदाभयं दत्तं बाणस्यास्य मया प्रभो ।
तत्त्वाय नानृतं कार्यं यन्मया व्याहृतं वचः
tatprasīdābhayaṃ dattaṃ bāṇasyāsya mayā prabho |
tattvāya nānṛtaṃ kāryaṃ yanmayā vyāhṛtaṃ vacaḥ
5,33.44
अस्मत्संश्रयदृप्तोयं नापराधी तवाव्यय ।
मया दत्तवरो दैत्यस्ततस्त्वां क्षमयाम्यहम्
asmatsaṃśrayadṛptoyaṃ nāparādhī tavāvyaya |
mayā dattavaro daityastatastvāṃ kṣamayāmyaham
5,33.45
श्रीपराशर उवाच इत्युक्तः प्राह गोविदः शुलपाणिमुमापतिम् ।
प्रसन्नपदनो भूत्वा गतामर्षो ऽसुरं प्रति
śrīparāśara uvāca ityuktaḥ prāha govidaḥ śulapāṇimumāpatim |
prasannapadano bhūtvā gatāmarṣo 'suraṃ prati
5,33.46
श्रीभगवानुवाच युष्मद्दत्तवरो बाणो जीवतामेष शङ्कर ।
त्वद्वाक्यगौरवादेतन्मया चक्रं निवर्तितम्
śrībhagavānuvāca yuṣmaddattavaro bāṇo jīvatāmeṣa śaṅkara |
tvadvākyagauravādetanmayā cakraṃ nivartitam
5,33.47
त्वया यदभयं दत्तं तद्दत्तमखिलं मया ।
मत्तो ऽविभिन्नमात्मानं द्रष्टुमर्हसि शङ्कर
tvayā yadabhayaṃ dattaṃ taddattamakhilaṃ mayā |
matto 'vibhinnamātmānaṃ draṣṭumarhasi śaṅkara
5,33.48
योहं स त्वं जगच्चेदं सदेवासुरमानुषम् ।
मत्तो नान्यदशेषं यत्तत्त्वञ्ज्ञातुमिहार्हसि
yohaṃ sa tvaṃ jagaccedaṃ sadevāsuramānuṣam |
matto nānyadaśeṣaṃ yattattvañjñātumihārhasi
5,33.49
अविद्यामोहितात्मानः पुरुषा भिन्नदर्शिनः ।
वदन्ति भेदं पश्यन्ति चावयोरन्तरं हर
avidyāmohitātmānaḥ puruṣā bhinnadarśinaḥ |
vadanti bhedaṃ paśyanti cāvayorantaraṃ hara
5,33.50
प्रसन्नो ऽहं गमिष्यामि त्वं गच्छ वृषभध्वज
prasanno 'haṃ gamiṣyāmi tvaṃ gaccha vṛṣabhadhvaja
5,33.51
श्रीपराशर उवाच इत्युक्त्वा प्रययौ कृष्णः प्राद्युम्निर्यत्र तिष्ठति ।
तद्बन्धफणिनो नेशुर्गरुडानिलपोथिताः
śrīparāśara uvāca ityuktvā prayayau kṛṣṇaḥ prādyumniryatra tiṣṭhati |
tadbandhaphaṇino neśurgaruḍānilapothitāḥ
5,33.52
ततो ऽनिरुद्धमारोप्य सपत्नीकं गरुत्मति ।
आजग्मुर्द्वारकां रामकार्ष्णिदामोदराः पुरीम्
tato 'niruddhamāropya sapatnīkaṃ garutmati |
ājagmurdvārakāṃ rāmakārṣṇidāmodarāḥ purīm
5,33.53
पुत्रपौत्रैः परिवृतस्तत्र रेमे जनार्दनः ।
देवीभिः सततं विप्र भूभारतरमेच्छया
putrapautraiḥ parivṛtastatra reme janārdanaḥ |
devībhiḥ satataṃ vipra bhūbhārataramecchayā
Chapter 5.34
5,34.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे त्रयस्त्रिंशो ऽध्यायः (33) मैत्रेय उवाच चक्रे कर्म महच्छौरिर्बीभ्रणो मानुषीं तनुम् ।
जिगाय शक्रं शर्वं च सर्वान्देवांश् च लीलया
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe trayastriṃśo 'dhyāyaḥ (33) maitreya uvāca cakre karma mahacchaurirbībhraṇo mānuṣīṃ tanum |
jigāya śakraṃ śarvaṃ ca sarvāndevāṃś ca līlayā
5,34.2
यच् चान्यद् अकरोत् कर्म दिव्यचेष्टविघातकृत् ।
तत्कथ्यतां महाभाग परं कौतूहलं हि मे
yac cānyad akarot karma divyaceṣṭavighātakṛt |
tatkathyatāṃ mahābhāga paraṃ kautūhalaṃ hi me
5,34.3
श्रीपराशर उवाच गदतो मम विप्रर्षे श्रूयतामिदमादरात् ।
नरावतारे कृष्णेन दग्धा वाराणसी यथा
śrīparāśara uvāca gadato mama viprarṣe śrūyatāmidamādarāt |
narāvatāre kṛṣṇena dagdhā vārāṇasī yathā
5,34.4
पैण्ड्रको वासुदेवस्तु वासुदेवो ऽभवद्भुवि ।
अवतीर्मस्त्वमित्युक्तो जनैर् अज्ञानमोहितैः
paiṇḍrako vāsudevastu vāsudevo 'bhavadbhuvi |
avatīrmastvamityukto janair ajñānamohitaiḥ
5,34.5
स मेने वासुदेवोहमवतीर्णो महीतले ।
नष्टस्मृतिस्ततःसर्वं विष्णुचिह्नमचीकरत्
sa mene vāsudevohamavatīrṇo mahītale |
naṣṭasmṛtistataḥsarvaṃ viṣṇucihnamacīkarat
5,34.6
दूतं च प्रेषयामास कृष्णाय सुमहात्मने ।
त्यक्त्वा चक्रादिकं चिह्नं मदीयं नाम चात्मनः
dūtaṃ ca preṣayāmāsa kṛṣṇāya sumahātmane |
tyaktvā cakrādikaṃ cihnaṃ madīyaṃ nāma cātmanaḥ
5,34.7
वासुदेवात्मकं मूढ त्यक्त्वा सर्वमशेषतः ।
आत्मनो जीवितार्थाय ततो मे प्रणति व्रज
vāsudevātmakaṃ mūḍha tyaktvā sarvamaśeṣataḥ |
ātmano jīvitārthāya tato me praṇati vraja
5,34.8
इत्युक्तःसंप्रहस्यैनं दूतं प्राहजनार्दनः ।
निजचिह्नमहं चक्रं समुत्सृक्ष्ये त्वयीति वै
ityuktaḥsaṃprahasyainaṃ dūtaṃ prāhajanārdanaḥ |
nijacihnamahaṃ cakraṃ samutsṛkṣye tvayīti vai
5,34.9
वाच्यश् च पैण्ड्रको गत्वा त्वया दूत वचो मम ।
ज्ञातस् त्वद्वाक्यसद्भावो यत्कार्यं तद्विधीयताम्
vācyaś ca paiṇḍrako gatvā tvayā dūta vaco mama |
jñātas tvadvākyasadbhāvo yatkāryaṃ tadvidhīyatām
5,34.10
गृहीतचिह्नवेषोहमागमिष्यामि ते पुरम् ।
उत्स्रक्ष्यामि च तच्चक्रं निजचिह्नमसंशयम्
gṛhītacihnaveṣohamāgamiṣyāmi te puram |
utsrakṣyāmi ca taccakraṃ nijacihnamasaṃśayam
5,34.11
आज्ञापूर्वं च यदिदमागच्छेति त्वयोदितम् ।
संपादयिष्ये श्वस्तुभ्यं समागम्याविलंबितम्
ājñāpūrvaṃ ca yadidamāgaccheti tvayoditam |
saṃpādayiṣye śvastubhyaṃ samāgamyāvilaṃbitam
5,34.12
शरणं ते समभ्येत्य कर्तास्मि नृपते तथा ।
यथा त्वत्तो भयं भूयो न मे किञ्चिद् भविष्यति
śaraṇaṃ te samabhyetya kartāsmi nṛpate tathā |
yathā tvatto bhayaṃ bhūyo na me kiñcid bhaviṣyati
5,34.13
श्रीपराशर उवाच इत्युक्तेपगते दूते संस्मृत्याभ्यागतं हरिः ।
गरुत्मन्तमथारुह्य त्वरितस्तत्पुरं ययौ
śrīparāśara uvāca ityuktepagate dūte saṃsmṛtyābhyāgataṃ hariḥ |
garutmantamathāruhya tvaritastatpuraṃ yayau
5,34.14
ततस्तु केशवोद्योगं श्रुत्वा काशीपतिस्तदा ।
सर्वसैन्यपरिवारः पार्ष्णिग्राह उपाययौ
tatastu keśavodyogaṃ śrutvā kāśīpatistadā |
sarvasainyaparivāraḥ pārṣṇigrāha upāyayau
5,34.15
ततो बलेन महता काशीराजबलेन च ।
पैण्ड्रको वासुदेवो ऽसौ केशवाभिमुखो ययौ
tato balena mahatā kāśīrājabalena ca |
paiṇḍrako vāsudevo 'sau keśavābhimukho yayau
5,34.16
तं ददर्श हरिर्दूरादुदारस्यन्दने स्थितम् ।
चक्रहस्तं गदाशार्ङ्गबाहुं पाणिगतांबुजम्
taṃ dadarśa harirdūrādudārasyandane sthitam |
cakrahastaṃ gadāśārṅgabāhuṃ pāṇigatāṃbujam
5,34.17
स्रग्धरं पीतवसनं सुपर्मरचितध्वजम् ।
वक्षस्थले कृतं चास्य श्रीवत्सं ददृशे हरिः
sragdharaṃ pītavasanaṃ suparmaracitadhvajam |
vakṣasthale kṛtaṃ cāsya śrīvatsaṃ dadṛśe hariḥ
5,34.18
किरीटकुण्डलधरं नानारत्नोपशोभितम् ।
तं दृष्ट्वा भावगंभीरं जहास गरुडध्वजः
kirīṭakuṇḍaladharaṃ nānāratnopaśobhitam |
taṃ dṛṣṭvā bhāvagaṃbhīraṃ jahāsa garuḍadhvajaḥ
5,34.19
युयुधे च बलेनास्य हस्त्यश्वबलिना द्विज ।
निस्त्रिंशासिगदाशूलशक्तिकार्मुकशालिना
yuyudhe ca balenāsya hastyaśvabalinā dvija |
nistriṃśāsigadāśūlaśaktikārmukaśālinā
5,34.20
क्षणेन शार्ङ्गनिर्मुक्तैः शरैर् अरिविदारणैः ।
गदाचक्रनिपातैश् च सूदयामास तद्बलम्
kṣaṇena śārṅganirmuktaiḥ śarair arividāraṇaiḥ |
gadācakranipātaiś ca sūdayāmāsa tadbalam
5,34.21
काशीराजबलं चैवं क्षयं नीत्वा जनार्दनः ।
उवाच पैण्ड्रकं मूढमात्मचिह्नोपलक्षितम्
kāśīrājabalaṃ caivaṃ kṣayaṃ nītvā janārdanaḥ |
uvāca paiṇḍrakaṃ mūḍhamātmacihnopalakṣitam
5,34.22
श्रीभगवानुवाच पैण्ड्रकोक्तं त्वया यत्तुदूतवक्त्रेण मां प्रति ।
समुत्सृजेति चिह्नानि तत्ते संपादयाम्यहम्
śrībhagavānuvāca paiṇḍrakoktaṃ tvayā yattudūtavaktreṇa māṃ prati |
samutsṛjeti cihnāni tatte saṃpādayāmyaham
5,34.23
चक्रमेतत्समुत्सृष्टं गदेयं ते विसर्जिता ।
गरुत्मानेष चोत्सृष्टःसमारोहतु ते ध्वजम्
cakrametatsamutsṛṣṭaṃ gadeyaṃ te visarjitā |
garutmāneṣa cotsṛṣṭaḥsamārohatu te dhvajam
5,34.24
श्रीपराशर उवाच इत्युच्चार्य विमुक्तेन चक्रेणासौ विदारितः ।
पातितो गदया भग्नो ध्वजश्चास्य गरुत्मता
śrīparāśara uvāca ityuccārya vimuktena cakreṇāsau vidāritaḥ |
pātito gadayā bhagno dhvajaścāsya garutmatā
5,34.25
ततो हाहाकृते लोके काशीपुर्यधिपो बली ।
युयुधे वासुदेवेन मित्रस्यापचितौ स्थितः
tato hāhākṛte loke kāśīpuryadhipo balī |
yuyudhe vāsudevena mitrasyāpacitau sthitaḥ
5,34.26
ततः शार्ङ्गधनुर्मुक्तैश् छित्त्वा तस्य शिरः शरैः ।
काशीपुर्यां स चिक्षेप कुर्वंल्लोकस्य विस्मयम्
tataḥ śārṅgadhanurmuktaiś chittvā tasya śiraḥ śaraiḥ |
kāśīpuryāṃ sa cikṣepa kurvaṃllokasya vismayam
5,34.27
हत्वा त पौड्रकं शौरि काशीराजं च सानुगम् ।
पुनर्द्वारवतीं प्राप्तो रेमे स्वर्गगतो यता
hatvā ta pauḍrakaṃ śauri kāśīrājaṃ ca sānugam |
punardvāravatīṃ prāpto reme svargagato yatā
5,34.28
तच्छिरः पतितं तत्रदृष्ट्वा काशीपतेः पुरे ।
जनः किमेतदित्याह च्छिन्नं केनेति विस्मितः
tacchiraḥ patitaṃ tatradṛṣṭvā kāśīpateḥ pure |
janaḥ kimetadityāha cchinnaṃ keneti vismitaḥ
5,34.29
ज्ञात्वा तं वासुदेवेन हतं तस्य सुतस्ततः ।
पुरोहितेन सहितस्तोषयामास शङ्करम्
jñātvā taṃ vāsudevena hataṃ tasya sutastataḥ |
purohitena sahitastoṣayāmāsa śaṅkaram
5,34.30
अविमुक्ते महाक्षेत्रे तोषितस्तेन शङ्करः ।
वरं वृणीष्वेति तदा तं प्रोवाच नृपात्मजम्
avimukte mahākṣetre toṣitastena śaṅkaraḥ |
varaṃ vṛṇīṣveti tadā taṃ provāca nṛpātmajam
5,34.31
स वव्रे भगवन्कृत्या पितृहन्तुर्वधाय मे ।
समुतिष्ठतु कृष्णस्य त्वत्प्रसादान्महेश्वर
sa vavre bhagavankṛtyā pitṛhanturvadhāya me |
samutiṣṭhatu kṛṣṇasya tvatprasādānmaheśvara
5,34.32
श्रीपराशर उवाच एवं भविष्यतीत्युक्ते दक्षिणाग्नेरनन्तरम् ।
महाकृत्या समुत्तस्थौ तस्यैवाग्नेर्विनाशनी
śrīparāśara uvāca evaṃ bhaviṣyatītyukte dakṣiṇāgneranantaram |
mahākṛtyā samuttasthau tasyaivāgnervināśanī
5,34.33
ततो ज्वालाकरालास्या ज्वलत्केशकपालिका ।
कृष्णकृष्णेति कुपिता कृत्या द्वारवरीं ययौ
tato jvālākarālāsyā jvalatkeśakapālikā |
kṛṣṇakṛṣṇeti kupitā kṛtyā dvāravarīṃ yayau
5,34.34
तामवेक्ष्य जनस्त्रासाद्विचलल्लोचनो मुने ।
ययौ शरण्यं जगतां शरणं मधुसूदनम्
tāmavekṣya janastrāsādvicalallocano mune |
yayau śaraṇyaṃ jagatāṃ śaraṇaṃ madhusūdanam
5,34.35
काशीराजसुतेनेयमाराध्य वृषभध्वजम् ।
उत्पादिता महाकृत्येत्यवगम्याथ चक्रिणा
kāśīrājasuteneyamārādhya vṛṣabhadhvajam |
utpāditā mahākṛtyetyavagamyātha cakriṇā
5,34.36
जहिकृत्यामिमामुग्रां वह्निज्वालाजटालकाम् ।
चक्रमुत्सृष्टमक्षेषु क्रीडासक्तेन लीलया
jahikṛtyāmimāmugrāṃ vahnijvālājaṭālakām |
cakramutsṛṣṭamakṣeṣu krīḍāsaktena līlayā
5,34.37
तदग्निमालाजटिलज्वालोद्गारातिभीषणाम् ।
कृत्यामनुजगामाशु विष्णुचक्रं सुदर्शनम्
tadagnimālājaṭilajvālodgārātibhīṣaṇām |
kṛtyāmanujagāmāśu viṣṇucakraṃ sudarśanam
5,34.38
चक्रप्रतापनिर्दग्धा कृत्या माहेश्वरी तदा ।
ननाश वेगिनी वेगात्तदप्यनुजगाम ताम्
cakrapratāpanirdagdhā kṛtyā māheśvarī tadā |
nanāśa veginī vegāttadapyanujagāma tām
5,34.39
कृत्या वाराणसीमेव प्रविवेश त्वरान्विता ।
विष्णुचक्रप्रतिहतप्रभावा मुनिसत्तम
kṛtyā vārāṇasīmeva praviveśa tvarānvitā |
viṣṇucakrapratihataprabhāvā munisattama
5,34.40
ततः काशीबलं भूरि प्रमथानां तथा बलम् ।
समस्तशस्त्रास्त्रयुतं चक्रस्याभिमुखं ययौ
tataḥ kāśībalaṃ bhūri pramathānāṃ tathā balam |
samastaśastrāstrayutaṃ cakrasyābhimukhaṃ yayau
5,34.41
शस्त्रास्त्रमोक्षचतुरं दग्ध्वा तद्बलमोजसा ।
कृत्या गर्भमशेषां तां तदा वाराणसींपुरीम्
śastrāstramokṣacaturaṃ dagdhvā tadbalamojasā |
kṛtyā garbhamaśeṣāṃ tāṃ tadā vārāṇasīṃpurīm
5,34.42
सभूभृद्भृत्यपौरां तु साश्वमातङ्गमानवाम् ।
अशेषगोष्ठकोशां तां दुर्निरिक्ष्यां सुरैर् अपि
sabhūbhṛdbhṛtyapaurāṃ tu sāśvamātaṅgamānavām |
aśeṣagoṣṭhakośāṃ tāṃ durnirikṣyāṃ surair api
5,34.43
ज्वालापरिष्कृताशेषगृहप्राकारचत्वराम् ।
ददाह तद्धरेश्चक्रं सकलामेव तां पुरीम्
jvālāpariṣkṛtāśeṣagṛhaprākāracatvarām |
dadāha taddhareścakraṃ sakalāmeva tāṃ purīm
5,34.44
अक्षीणामर्षमत्युग्रं साध्यसाधनसस्पृहम् ।
तच्चक्रं प्रस्फुरद्दीप्ति विष्णोरभ्याययौ करम्
akṣīṇāmarṣamatyugraṃ sādhyasādhanasaspṛham |
taccakraṃ prasphuraddīpti viṣṇorabhyāyayau karam
Chapter 5.35
5,35.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्जमांशे चतुस्त्रिंशो ऽध्यायः (34) मैत्रेय उवाच भूय एवाहमिच्छामि बलभद्रस्य धीमतः ।
श्रोतुं पराक्रमं ब्रह्मन् तन्ममाख्यातुमर्हसि
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañjamāṃśe catustriṃśo 'dhyāyaḥ (34) maitreya uvāca bhūya evāhamicchāmi balabhadrasya dhīmataḥ |
śrotuṃ parākramaṃ brahman tanmamākhyātumarhasi
5,35.2
यमुनाकर्षणादीनि श्रुतानि भगवन्मया ।
तत्कथ्यतां महाभाग यदन्यत्कृतवान्बलः
yamunākarṣaṇādīni śrutāni bhagavanmayā |
tatkathyatāṃ mahābhāga yadanyatkṛtavānbalaḥ
5,35.3
श्रीपराशर उवाच मैत्रेय श्रुयतां कर्म यद्रामेणाभवत्कृतम् ।
अनन्ते नाप्रमेयेन शेषेण धरणीधृता
śrīparāśara uvāca maitreya śruyatāṃ karma yadrāmeṇābhavatkṛtam |
anante nāprameyena śeṣeṇa dharaṇīdhṛtā
5,35.4
सुयोधनस्य तनयां स्वयंवरकृतक्षणाम् ।
बलादादत्तवान्वीरः सांबो जांबवतीसुतः
suyodhanasya tanayāṃ svayaṃvarakṛtakṣaṇām |
balādādattavānvīraḥ sāṃbo jāṃbavatīsutaḥ
5,35.5
ततः क्रुद्धामहावीर्याः कर्णदुर्योधनादयः ।
भीष्मद्रोणादयश्चैनं बबन्धुर्युधि निर्जितम्
tataḥ kruddhāmahāvīryāḥ karṇaduryodhanādayaḥ |
bhīṣmadroṇādayaścainaṃ babandhuryudhi nirjitam
5,35.6
तच्छुत्वा यादवाःसर्वे क्रोधं दुर्योधनादिषु ।
मैत्रेय चक्रुः कृष्णश् च तान्निहन्तुं महोद्यमम्
tacchutvā yādavāḥsarve krodhaṃ duryodhanādiṣu |
maitreya cakruḥ kṛṣṇaś ca tānnihantuṃ mahodyamam
5,35.7
तान्निवार्य बलः प्राह मदलोलकलाक्षरम् ।
मोक्ष्यन्ति ते मद्वचनाद्यास्याम्येको हि कौरवान्
tānnivārya balaḥ prāha madalolakalākṣaram |
mokṣyanti te madvacanādyāsyāmyeko hi kauravān
5,35.8
श्रीपराशर उवाच बलदेवस्ततो दृष्ट्वा नगरं नागसाह्वयम् ।
बाह्योपवनमध्ये ऽभून्न विवेश च तत्पुरम्
śrīparāśara uvāca baladevastato dṛṣṭvā nagaraṃ nāgasāhvayam |
bāhyopavanamadhye 'bhūnna viveśa ca tatpuram
5,35.9
बलमागतमाज्ञाय भूपा दुर्योधनादयः ।
गामर्घ्यमुदकं चैव रामाय प्रत्यवेदयन्
balamāgatamājñāya bhūpā duryodhanādayaḥ |
gāmarghyamudakaṃ caiva rāmāya pratyavedayan
5,35.10
गृहीत्वा विधिवत्सर्वं ततस्तानाह कौरवान् ।
आज्ञापयत्युग्रसेनःसांबमाशु विमुञ्चत
gṛhītvā vidhivatsarvaṃ tatastānāha kauravān |
ājñāpayatyugrasenaḥsāṃbamāśu vimuñcata
5,35.11
ततस्तद्वचनं श्रुत्वा भीष्मद्रोणादयो नृपाः ।
कर्मदुर्योधनाद्याश् च चुक्षुभुर्द्विजसत्तम
tatastadvacanaṃ śrutvā bhīṣmadroṇādayo nṛpāḥ |
karmaduryodhanādyāś ca cukṣubhurdvijasattama
5,35.12
ऊचुश् च कुपिताःसर्वे बाह्लिकाद्याश् च कौरवाः ।
अराज्यार्हं यदोर्वशमवेक्ष्य मुसलायुध
ūcuś ca kupitāḥsarve bāhlikādyāś ca kauravāḥ |
arājyārhaṃ yadorvaśamavekṣya musalāyudha
5,35.13
भोभोः किमेतद्भवता बलभद्रेरितं वचः ।
आज्ञां कुरुकुलोत्थानां यादवः कः प्रदास्यति
bhobhoḥ kimetadbhavatā balabhadreritaṃ vacaḥ |
ājñāṃ kurukulotthānāṃ yādavaḥ kaḥ pradāsyati
5,35.14
उग्रसेनो ऽपि यद्याज्ञां कौरवाणां प्रदास्यति ।
तदलं पाण्डुरैश् छत्रैर् नृपयोग्यैर् विडंबनैः
ugraseno 'pi yadyājñāṃ kauravāṇāṃ pradāsyati |
tadalaṃ pāṇḍuraiś chatrair nṛpayogyair viḍaṃbanaiḥ
5,35.15
तद्गच्छ बल मा वा त्वं सांबमन्यायचेष्टितम् ।
विमोक्ष्यामो न भवतश्चोग्रसेनस्य शासनात्
tadgaccha bala mā vā tvaṃ sāṃbamanyāyaceṣṭitam |
vimokṣyāmo na bhavataścograsenasya śāsanāt
5,35.16
प्रणतिर्या कृतास्माकं मान्यानां कुकुरान्धकैः ।
न नाम सा कृता केयमाज्ञा स्वामिनि भृत्यतः
praṇatiryā kṛtāsmākaṃ mānyānāṃ kukurāndhakaiḥ |
na nāma sā kṛtā keyamājñā svāmini bhṛtyataḥ
5,35.17
गर्वमारोपिता यूयं समानासनभोजनैः ।
को दोषो भवतां नीतिर्यत्प्रीत्या नावलोकिता
garvamāropitā yūyaṃ samānāsanabhojanaiḥ |
ko doṣo bhavatāṃ nītiryatprītyā nāvalokitā
5,35.18
अस्माभिर् अर्घो भवतो योयं बल निवेदितः ।
प्रेम्णैतन्नैतदस्माकं कुलाद्युष्मत्कुलोचितम्
asmābhir argho bhavato yoyaṃ bala niveditaḥ |
premṇaitannaitadasmākaṃ kulādyuṣmatkulocitam
5,35.19
श्रीपराशर उवाच इत्युक्त्वा कुरवः सांबं मुञ्चामो न हरेःसुतम् ।
कृतैतनिश्चयस्तूर्णं विविशुर्गजसाह्वयम्
śrīparāśara uvāca ityuktvā kuravaḥ sāṃbaṃ muñcāmo na hareḥsutam |
kṛtaitaniścayastūrṇaṃ viviśurgajasāhvayam
5,35.20
मत्तः कोपेन चाघूर्मस्ततोधिक्षेपजन्मना ।
उत्थाय पार्ष्ण्या वसुधां जघान स हलायुधः
mattaḥ kopena cāghūrmastatodhikṣepajanmanā |
utthāya pārṣṇyā vasudhāṃ jaghāna sa halāyudhaḥ
5,35.21
ततो विदारिता पृथ्वी पार्ष्णिघातान्महात्मनः ।
आस्फोटयामास तदा दिशः शब्देन पूरयन्
tato vidāritā pṛthvī pārṣṇighātānmahātmanaḥ |
āsphoṭayāmāsa tadā diśaḥ śabdena pūrayan
5,35.22
उवाच चातिताम्राक्षो भृकुटीकुटिलाननः
uvāca cātitāmrākṣo bhṛkuṭīkuṭilānanaḥ
5,35.23
अह मदावलेपोयमसाराणां दुरात्मनाम् ।
कौरवाणां महीपत्वमस्माकं किल कालजम् ।
उग्रसेनस्य येनाज्ञां मन्यन्ते ऽद्यपि लङ्घनम्
aha madāvalepoyamasārāṇāṃ durātmanām |
kauravāṇāṃ mahīpatvamasmākaṃ kila kālajam |
ugrasenasya yenājñāṃ manyante 'dyapi laṅghanam
5,35.24
उग्रसेनः समध्यास्ते सुधार्मा न शचीपतिः ।
धिङ्मानुषशतोच्छिष्टे तुष्टिरेषां नृपासने
ugrasenaḥ samadhyāste sudhārmā na śacīpatiḥ |
dhiṅmānuṣaśatocchiṣṭe tuṣṭireṣāṃ nṛpāsane
5,35.25
पारिजाततरोः पुष्पमञ्जरीर्वनिताजनः ।
बिभर्ति यस्य भत्यानां सो ऽप्येषां न महीपतिः
pārijātataroḥ puṣpamañjarīrvanitājanaḥ |
bibharti yasya bhatyānāṃ so 'pyeṣāṃ na mahīpatiḥ
5,35.26
समस्तभूभृतां नाथ उग्रसेनः स तिष्ठतु ।
अद्य निष्कौरवामुर्वी कृत्वा यास्यामि तत्पुरीम्
samastabhūbhṛtāṃ nātha ugrasenaḥ sa tiṣṭhatu |
adya niṣkauravāmurvī kṛtvā yāsyāmi tatpurīm
5,35.27
कर्णं दुर्योधनं द्रोणमद्य भीष्मं सबाह्लिकम् ।
दुःशसनादीन्भूरिं च भूरिश्रवसमेव च
karṇaṃ duryodhanaṃ droṇamadya bhīṣmaṃ sabāhlikam |
duḥśasanādīnbhūriṃ ca bhūriśravasameva ca
5,35.28
सोमदत्तं शलं चैव भीमार्जुनयुधिष्ठिरान् ।
यमौ च कौरवांश्चान्यान्हत्वा साश्वरथद्विपान्
somadattaṃ śalaṃ caiva bhīmārjunayudhiṣṭhirān |
yamau ca kauravāṃścānyānhatvā sāśvarathadvipān
5,35.29
वीरमादाय तं सांबं सपत्नीकं ततः पुरीम् ।
द्वारकामुग्रसेनादीन्गत्वा द्रक्ष्यामि बान्धवान्
vīramādāya taṃ sāṃbaṃ sapatnīkaṃ tataḥ purīm |
dvārakāmugrasenādīngatvā drakṣyāmi bāndhavān
5,35.30
अथ वा कौरवावासं समस्तैः कुरुभिः सह ।
भागीरथ्यां क्षिपाम्याशु नगरं नागसाह्वयम्
atha vā kauravāvāsaṃ samastaiḥ kurubhiḥ saha |
bhāgīrathyāṃ kṣipāmyāśu nagaraṃ nāgasāhvayam
5,35.31
श्रीपराशर उवाच इत्युक्त्वा मदरक्ताक्षः कर्षणाधोमुखं हलम् ।
प्राकारवप्रदुर्गस्य चकर्ष मुसलायुधः
śrīparāśara uvāca ityuktvā madaraktākṣaḥ karṣaṇādhomukhaṃ halam |
prākāravapradurgasya cakarṣa musalāyudhaḥ
5,35.32
आघूर्णितं तत्सहसा ततो वै हास्तिनं पुरम् ।
दृष्ट्वा संक्षुब्धहृदयाश्चुक्षुभुःसर्वकौरवाः
āghūrṇitaṃ tatsahasā tato vai hāstinaṃ puram |
dṛṣṭvā saṃkṣubdhahṛdayāścukṣubhuḥsarvakauravāḥ
5,35.33
रामराम महाबाहो क्षम्यतां क्षम्यतां त्वया ।
उपसंह्रियतां कोपः प्रसीद मुसलायुध
rāmarāma mahābāho kṣamyatāṃ kṣamyatāṃ tvayā |
upasaṃhriyatāṃ kopaḥ prasīda musalāyudha
5,35.34
एष सांबःसपत्नीकस्तवनिर्यातितो बलात् ।
अविज्ञातप्रभावाणां क्ष्मयतामपराधिनाम्
eṣa sāṃbaḥsapatnīkastavaniryātito balāt |
avijñātaprabhāvāṇāṃ kṣmayatāmaparādhinām
5,35.35
श्रीपराशर उवाच ततो निर्यातयामासुःसांबं पत्नीसमन्वितम् ।
निष्क्रम्य स्वपुरात्तूर्णं कौरवा मुनिपुङ्गव
śrīparāśara uvāca tato niryātayāmāsuḥsāṃbaṃ patnīsamanvitam |
niṣkramya svapurāttūrṇaṃ kauravā munipuṅgava
5,35.36
भीष्मद्रोणकृपादीनां प्रणम्य वदतां प्रियम् ।
क्षान्तमेव मयेत्याह बलो बलवतां वरः
bhīṣmadroṇakṛpādīnāṃ praṇamya vadatāṃ priyam |
kṣāntameva mayetyāha balo balavatāṃ varaḥ
5,35.37
अद्याप्याघूर्णिताकारं लक्ष्यते तत्पुरं द्विज ।
एष प्रभावो रामस्य बलशौर्योपलक्षणः
adyāpyāghūrṇitākāraṃ lakṣyate tatpuraṃ dvija |
eṣa prabhāvo rāmasya balaśauryopalakṣaṇaḥ
5,35.38
ततस्तु कौरवाःसांबं संपूज्य बलि ना सह ।
प्रेषयामासुरुद्वाहधनभार्यासमन्वितम्
tatastu kauravāḥsāṃbaṃ saṃpūjya bali nā saha |
preṣayāmāsurudvāhadhanabhāryāsamanvitam
Chapter 5.36
5,36.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे पञ्चत्रिंशो ऽध्यायः (35) श्रीपराशर उवाच मैत्रेयैतद्बलं तस्य बलस्य बलशालिनः ।
कृतं यदन्यत्तेनाभूत्तदपि श्रूयतां त्वया
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe pañcatriṃśo 'dhyāyaḥ (35) śrīparāśara uvāca maitreyaitadbalaṃ tasya balasya balaśālinaḥ |
kṛtaṃ yadanyattenābhūttadapi śrūyatāṃ tvayā
5,36.2
नरकस्यासुरेद्रस्य देवपक्षविरोधिनः ।
सखाभवन्महावीर्यो द्विविदो वानरर्षभः
narakasyāsuredrasya devapakṣavirodhinaḥ |
sakhābhavanmahāvīryo dvivido vānararṣabhaḥ
5,36.3
वैरानुबन्धं बलवान्स चकार सुरान्प्रति ।
नरकं हतवान्कृष्णो देवराजेन चोदितः
vairānubandhaṃ balavānsa cakāra surānprati |
narakaṃ hatavānkṛṣṇo devarājena coditaḥ
5,36.4
करिष्ये सर्वदेवानां तस्मादेतत्प्रतीक्रियाम् ।
यज्ञविध्वंसनं कुर्वन् मर्त्यलोकक्षयं तथा
kariṣye sarvadevānāṃ tasmādetatpratīkriyām |
yajñavidhvaṃsanaṃ kurvan martyalokakṣayaṃ tathā
5,36.5
ततो विध्वंसयामास यज्ञानज्ञानमोहितः ।
बिभेद साधुमर्यादां क्षयं चक्रे च देहिनाम्
tato vidhvaṃsayāmāsa yajñānajñānamohitaḥ |
bibheda sādhumaryādāṃ kṣayaṃ cakre ca dehinām
5,36.6
ददाह सवनान्देशान्पुरग्रमान्तराणि च ।
क्वचिच्च पर्वताक्षेपेर्ग्रमादीन्समचूर्णयत्
dadāha savanāndeśānpuragramāntarāṇi ca |
kvacicca parvatākṣepergramādīnsamacūrṇayat
5,36.7
शैलानुत्पाट्य तोयेषु मुमोचांबुनिधौ तथा ।
पुनश्चार्मवमध्यस्थः क्षोभयामास सागरम्
śailānutpāṭya toyeṣu mumocāṃbunidhau tathā |
punaścārmavamadhyasthaḥ kṣobhayāmāsa sāgaram
5,36.8
तेन विक्षोभितश्चाब्धिरुद्वेलो द्विज जायते ।
प्लावयंस्तीरजान्ग्रमान्पुरादीनतिवेगवान्
tena vikṣobhitaścābdhirudvelo dvija jāyate |
plāvayaṃstīrajāngramānpurādīnativegavān
5,36.9
कामरूपी महारूपी कृत्वा सस्यान्यशेषतः ।
लुठन्भ्रमणसंमर्दैः संचूर्मयति वानरः
kāmarūpī mahārūpī kṛtvā sasyānyaśeṣataḥ |
luṭhanbhramaṇasaṃmardaiḥ saṃcūrmayati vānaraḥ
5,36.10
तेन विप्रकृतं सर्वं जगदेतद्दुरात्मना ।
निःस्वाध्यायवषट्कारं मैत्रेयासीत्सुदुःखितम्
tena viprakṛtaṃ sarvaṃ jagadetaddurātmanā |
niḥsvādhyāyavaṣaṭkāraṃ maitreyāsītsuduḥkhitam
5,36.11
एकदारैवतोद्याने पपौ पानं हला युधः ।
रेवती च महाभागा तथैवान्या वरस्त्रियः
ekadāraivatodyāne papau pānaṃ halā yudhaḥ |
revatī ca mahābhāgā tathaivānyā varastriyaḥ
5,36.12
उद्गीयमानो विलसल्ललनामौलिमध्यगः ।
रेमे यदुकुलश्रेष्ठः कुबेर इव नन्दने
udgīyamāno vilasallalanāmaulimadhyagaḥ |
reme yadukulaśreṣṭhaḥ kubera iva nandane
5,36.13
ततःस वानरो ऽभ्येत्य गृहीत्वा सीरिणो हलम् ।
मुसलं च चकारास्य संमुखं च विडंबनम्
tataḥsa vānaro 'bhyetya gṛhītvā sīriṇo halam |
musalaṃ ca cakārāsya saṃmukhaṃ ca viḍaṃbanam
5,36.14
तथैव योषितां तासां जहासाभिमुखं कपिः ।
पानपूर्माश् च करकाञ्चिक्षेपाहत्य वै तदा
tathaiva yoṣitāṃ tāsāṃ jahāsābhimukhaṃ kapiḥ |
pānapūrmāś ca karakāñcikṣepāhatya vai tadā
5,36.15
ततः कोपपरीतात्मा भर्त्सयामास तं हली ।
तथापि तमवज्ञाय चक्रेकिलकिलध्वनिम्
tataḥ kopaparītātmā bhartsayāmāsa taṃ halī |
tathāpi tamavajñāya cakrekilakiladhvanim
5,36.16
ततः स्मयित्वा स बलो जग्राह मुसलं रुषा ।
सो ऽपि शैलशिलां भीमां जग्राह प्लवगोत्तमः
tataḥ smayitvā sa balo jagrāha musalaṃ ruṣā |
so 'pi śailaśilāṃ bhīmāṃ jagrāha plavagottamaḥ
5,36.17
चिक्षेप स च तां क्षिप्तां मुसलेन सहस्रधा ।
विभेद यादवश्रेष्ठःसा पपात महीतले
cikṣepa sa ca tāṃ kṣiptāṃ musalena sahasradhā |
vibheda yādavaśreṣṭhaḥsā papāta mahītale
5,36.18
अथ तन्मुसलं चासौ समुल्लङ्घ्य प्लवङ्गमः ।
वेगेनागत्य रोषेण करेणोरस्यताडयत्
atha tanmusalaṃ cāsau samullaṅghya plavaṅgamaḥ |
vegenāgatya roṣeṇa kareṇorasyatāḍayat
5,36.19
ततो बलेन कोपेन मुष्टिना मूर्ध्नि ताडितः ।
पपात रुधिरोद्गारी द्विविदः क्षीणजीवितः
tato balena kopena muṣṭinā mūrdhni tāḍitaḥ |
papāta rudhirodgārī dvividaḥ kṣīṇajīvitaḥ
5,36.20
पतता तच्छरीरेण गिरेः शृगमशीर्यत ।
मैत्रेय शतधा वज्रिवज्रेमेव विदारितम्
patatā taccharīreṇa gireḥ śṛgamaśīryata |
maitreya śatadhā vajrivajremeva vidāritam
5,36.21
पुष्पवृष्टिं ततो देवा रामस्योपरि चिक्षिपुः ।
प्रशशंसुस्ततो ऽभ्येत्य साध्वेतत्ते महत्कृतम्
puṣpavṛṣṭiṃ tato devā rāmasyopari cikṣipuḥ |
praśaśaṃsustato 'bhyetya sādhvetatte mahatkṛtam
5,36.22
अनेन दुष्टकपिना दैत्यपक्षोपकारिणा ।
जगन्निराकृतं वीर दिष्ट्या स क्षयमागतः
anena duṣṭakapinā daityapakṣopakāriṇā |
jagannirākṛtaṃ vīra diṣṭyā sa kṣayamāgataḥ
5,36.23
इत्युक्त्वा दिवमाजग्मुर्देवा हृष्टःसगुह्यकाः
ityuktvā divamājagmurdevā hṛṣṭaḥsaguhyakāḥ
5,36.24
श्रीपराशर उवाच एवंविधान्यनेकानि बलदेवस्य धीमतः ।
कर्माण्यपरिमेयानिशेषस्य धरणीभृतः
śrīparāśara uvāca evaṃvidhānyanekāni baladevasya dhīmataḥ |
karmāṇyaparimeyāniśeṣasya dharaṇībhṛtaḥ
Chapter 5.37
5,37.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे षट्त्रिंशोध्यायः (36) श्रीपराशर उवाच एवं दैत्यवधं कृष्णे बलदेव सहायवान् ।
चक्रे दुष्टक्षितीशानां तथैव जगतः कृते
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe ṣaṭtriṃśodhyāyaḥ (36) śrīparāśara uvāca evaṃ daityavadhaṃ kṛṣṇe baladeva sahāyavān |
cakre duṣṭakṣitīśānāṃ tathaiva jagataḥ kṛte
5,37.2
क्षितेश् च भारं भगवान्फाल्गुनेन समन्वितः ।
अवतारयामास विभुःसमस्ताक्षोहिणीवधात्
kṣiteś ca bhāraṃ bhagavānphālgunena samanvitaḥ |
avatārayāmāsa vibhuḥsamastākṣohiṇīvadhāt
5,37.3
कृत्वा भारावतरमं भुवो हत्वाखिलान्नृपान् ।
शापव्याजेन विप्राणामुपसंहृतवान्कुलम्
kṛtvā bhārāvataramaṃ bhuvo hatvākhilānnṛpān |
śāpavyājena viprāṇāmupasaṃhṛtavānkulam
5,37.4
उत्सृज्य द्वारकां कृष्णस्त्यक्त्वा मानुष्यमात्मनः ।
सांशो विष्णुमयं स्थानं प्रविवेश मुने निजम्
utsṛjya dvārakāṃ kṛṣṇastyaktvā mānuṣyamātmanaḥ |
sāṃśo viṣṇumayaṃ sthānaṃ praviveśa mune nijam
5,37.5
मैत्रेय उवाच स विप्रशापव्याजेन संजह्रेस्वकुलं कथम् ।
कथं च मानुषं देहमुत्ससर्जजनार्दनः
maitreya uvāca sa vipraśāpavyājena saṃjahresvakulaṃ katham |
kathaṃ ca mānuṣaṃ dehamutsasarjajanārdanaḥ
5,37.6
श्रीपराशर उवाच विश्वमित्रस्तथाकण्वो नारदश्चमहामुनिः ।
पिण्डारके महारीर्थे दृष्ट्वा यदुकुमारकैः
śrīparāśara uvāca viśvamitrastathākaṇvo nāradaścamahāmuniḥ |
piṇḍārake mahārīrthe dṛṣṭvā yadukumārakaiḥ
5,37.7
ततस्ते यौवनोन्मत्ता भाविकार्यप्रचोदिताः ।
सांबं जांबवतीपुत्रं भूषयित्वा स्त्रियं यथा
tataste yauvanonmattā bhāvikāryapracoditāḥ |
sāṃbaṃ jāṃbavatīputraṃ bhūṣayitvā striyaṃ yathā
5,37.8
प्रश्रितास्तान्मुनीनूचुः प्रणिपातपुरःसरम् ।
इयं स्त्री पुत्रकामा वै ब्रूत किं जनयिष्यति
praśritāstānmunīnūcuḥ praṇipātapuraḥsaram |
iyaṃ strī putrakāmā vai brūta kiṃ janayiṣyati
5,37.9
श्रीपराशर उवाच दिव्यज्ञानोपपन्नास्ते विप्रलब्धाः कुमारकैः ।
मुनयः कुपिताः प्रोचुर्मुसलं जनयिष्यति
śrīparāśara uvāca divyajñānopapannāste vipralabdhāḥ kumārakaiḥ |
munayaḥ kupitāḥ procurmusalaṃ janayiṣyati
5,37.10
सर्वयादवसंहारकारणं भुवनोत्तरम् ।
येनाखिलकुलोत्सादौ यादवानां भविष्यति
sarvayādavasaṃhārakāraṇaṃ bhuvanottaram |
yenākhilakulotsādau yādavānāṃ bhaviṣyati
5,37.11
इत्युक्तास्ते कुमारास्तु आचचक्षुर्यथातथम् ।
उग्रसेनाय मुसलं जज्ञे सांबस्य चोदरात्
ityuktāste kumārāstu ācacakṣuryathātatham |
ugrasenāya musalaṃ jajñe sāṃbasya codarāt
5,37.12
तदुग्रसेनो मुसलमयश्चूर्णमकारयत् ।
जज्ञे तदेरकायूर्णं प्रक्षिप्तं तैर् महोदधौ
tadugraseno musalamayaścūrṇamakārayat |
jajñe taderakāyūrṇaṃ prakṣiptaṃ tair mahodadhau
5,37.13
मुसलस्याथ लोहस्य पूर्णितस्य तु यादवैः ।
खण्डं चूर्णितशेषं तु ततो यत्तोमराकृति
musalasyātha lohasya pūrṇitasya tu yādavaiḥ |
khaṇḍaṃ cūrṇitaśeṣaṃ tu tato yattomarākṛti
5,37.14
तदप्यंबुनिधौ क्षिप्तं मत्स्यो जग्राह जालिभिः ।
घातितस्योदरात्तस्य लुब्धो जग्रह तज्जाराः
tadapyaṃbunidhau kṣiptaṃ matsyo jagrāha jālibhiḥ |
ghātitasyodarāttasya lubdho jagraha tajjārāḥ
5,37.15
विज्ञातपरमार्थोपि भगवान्मधुसूदनः ।
नैच्छत्तदन्यथा कर्तुं विधिना यत्समीहितम्
vijñātaparamārthopi bhagavānmadhusūdanaḥ |
naicchattadanyathā kartuṃ vidhinā yatsamīhitam
5,37.16
देवैश् च प्रहितो वायुः प्रणिपत्त्याह केशवम् ।
रजस्येवमहं दूतः प्रहितो भगवन्सुरैः
devaiś ca prahito vāyuḥ praṇipattyāha keśavam |
rajasyevamahaṃ dūtaḥ prahito bhagavansuraiḥ
5,37.17
वस्वश्विमरुदादित्यरुद्रसाध्यादिभिः सह ।
विज्ञापयति शक्रस्त्वां तदिदं श्रूयतां विभो
vasvaśvimarudādityarudrasādhyādibhiḥ saha |
vijñāpayati śakrastvāṃ tadidaṃ śrūyatāṃ vibho
5,37.18
भारावतरणार्थाय वर्षाणामधिकं शतम् ।
भगवानवतीर्णोत्र त्रिदशेःसह चोदितः
bhārāvataraṇārthāya varṣāṇāmadhikaṃ śatam |
bhagavānavatīrṇotra tridaśeḥsaha coditaḥ
5,37.19
दुर्वृत्ता निहता दैत्या भुवो भारो ऽवतारितः ।
त्वया मनाथास्त्रिदशा भवन्तु त्रिदिवे सदा
durvṛttā nihatā daityā bhuvo bhāro 'vatāritaḥ |
tvayā manāthāstridaśā bhavantu tridive sadā
5,37.20
तदतीतं जगन्नाथ वर्षाणामधिकं शतम् ।
इदानीं गम्यतां स्वर्गो भवता यदि रोचते
tadatītaṃ jagannātha varṣāṇāmadhikaṃ śatam |
idānīṃ gamyatāṃ svargo bhavatā yadi rocate
5,37.21
देवैर् विज्ञाप्यते देव तथात्रैव रतिस्तव ।
तत्स्थीयतां यथाकालमास्थेयमनुजीविभिः
devair vijñāpyate deva tathātraiva ratistava |
tatsthīyatāṃ yathākālamāstheyamanujīvibhiḥ
5,37.22
श्रीभगवानुवाच यत्त्वमात्थाखिलं दूत वेद्म्य् एतद् अहम् अप्य् उत ।
प्रारब्ध एव हि मया यादवानांपरिक्षयः
śrībhagavānuvāca yattvamātthākhilaṃ dūta vedmy etad aham apy uta |
prārabdha eva hi mayā yādavānāṃparikṣayaḥ
5,37.23
भुवो नाद्यापि भारो ऽयं यादवैरनिबर्हितैः ।
अवतार्य करोम्येतत् सप्तरात्रेण सत्वरः
bhuvo nādyāpi bhāro 'yaṃ yādavairanibarhitaiḥ |
avatārya karomyetat saptarātreṇa satvaraḥ
5,37.24
यथा गृहीतमंभोधेर्दत्त्वाहं द्वारकाभुवम् ।
यादवानुपसंहृत्य यास्यामि त्रिदशालयम्
yathā gṛhītamaṃbhodherdattvāhaṃ dvārakābhuvam |
yādavānupasaṃhṛtya yāsyāmi tridaśālayam
5,37.25
मनुष्यदेहमुत्सृज्य संकर्षमसहायवान् ।
प्राप्त एवास्मि मन्तव्यो देवेन्द्रेण तथामरैः
manuṣyadehamutsṛjya saṃkarṣamasahāyavān |
prāpta evāsmi mantavyo devendreṇa tathāmaraiḥ
5,37.26
जरासंधादयो ये ऽन्ये निहता भारहेतवः ।
क्षितेस्तेभ्यः कुमारो ऽपि यदूनां नापचीयते
jarāsaṃdhādayo ye 'nye nihatā bhārahetavaḥ |
kṣitestebhyaḥ kumāro 'pi yadūnāṃ nāpacīyate
5,37.27
तदेतं सुमहाभारम् अवतार्य क्षितेर् अहम् ।
यास्याम्यमरलोकस्य पालनाय ब्रवीहि तान्
tadetaṃ sumahābhāram avatārya kṣiter aham |
yāsyāmyamaralokasya pālanāya bravīhi tān
5,37.28
श्रीपराशर उवाच इत्युक्तो वासुदेवेन देवदूतः प्रणम्य तम् ।
मैत्रेय दिव्यया गत्या देवराजान्तिकं ययौ
śrīparāśara uvāca ityukto vāsudevena devadūtaḥ praṇamya tam |
maitreya divyayā gatyā devarājāntikaṃ yayau
5,37.29
भगवानप्यथोत्पातान्दिव्यभौमान्तरिक्षजान् ।
ददर्श द्वारकापुर्यां विनाशाय दिवानिशम्
bhagavānapyathotpātāndivyabhaumāntarikṣajān |
dadarśa dvārakāpuryāṃ vināśāya divāniśam
5,37.30
तान्दृष्ट्वा यादवानाह पश्यध्वमतिदारुणान् ।
महोत्पाताञ्छमायैषां प्रभासं याम मा चिरम्
tāndṛṣṭvā yādavānāha paśyadhvamatidāruṇān |
mahotpātāñchamāyaiṣāṃ prabhāsaṃ yāma mā ciram
5,37.31
श्रीपराशर उवाच एवमुक्ते तु कृष्णेन यादवप्रवारस्ततः ।
महाभागवतः प्राह प्रणिपत्योद्धवो हरिम्
śrīparāśara uvāca evamukte tu kṛṣṇena yādavapravārastataḥ |
mahābhāgavataḥ prāha praṇipatyoddhavo harim
5,37.32
भगवन्यन्मया कार्यं तदाज्ञापय सांप्रतम् ।
मन्ये कुलमिदं सर्वं भगवान्संहरिष्यति
bhagavanyanmayā kāryaṃ tadājñāpaya sāṃpratam |
manye kulamidaṃ sarvaṃ bhagavānsaṃhariṣyati
5,37.33
नाशायास्य निमित्तानि कुलस्याच्युत लक्षये
nāśāyāsya nimittāni kulasyācyuta lakṣaye
5,37.34
श्रीभगवानुवाच गच्छ त्वं दिव्यया गत्या मत्प्रसादसमुत्थया ।
यद्बदर्याश्रमं पुण्यं गन्धमादनपर्वते ।
नरनारायणस्थाने तत्पवित्रं महीतले
śrībhagavānuvāca gaccha tvaṃ divyayā gatyā matprasādasamutthayā |
yadbadaryāśramaṃ puṇyaṃ gandhamādanaparvate |
naranārāyaṇasthāne tatpavitraṃ mahītale
5,37.35
मन्मना मत्प्रसादेन तत्र सिद्धिमवाप्स्यसि ।
अहं स्वर्गं गमिष्यामि ह्युपसंहृत्य वैकुलम्
manmanā matprasādena tatra siddhimavāpsyasi |
ahaṃ svargaṃ gamiṣyāmi hyupasaṃhṛtya vaikulam
5,37.36
द्वारकां च मया त्यक्तां समुद्रः प्लावयिष्यति ।
मद्वेश्म चैकं मुक्त्वातु भयान्मत्तो जलाशये ।
तत्र सन्निहितश्चाहं भक्तानां हितकाम्यया
dvārakāṃ ca mayā tyaktāṃ samudraḥ plāvayiṣyati |
madveśma caikaṃ muktvātu bhayānmatto jalāśaye |
tatra sannihitaścāhaṃ bhaktānāṃ hitakāmyayā
5,37.37
श्रीपराशर उवाच इत्युक्तः प्रणिपत्यैनं जगामाशु तपेवनम् ।
नरनारायणस्थानं केशवेनानुमोदितः
śrīparāśara uvāca ityuktaḥ praṇipatyainaṃ jagāmāśu tapevanam |
naranārāyaṇasthānaṃ keśavenānumoditaḥ
5,37.38
ततस्ते यादवाःसर्वे रथानारुह्य शीघ्रगान् ।
प्रभासं प्रययुःसार्धं कृष्णरामादिभिर् द्विज
tataste yādavāḥsarve rathānāruhya śīghragān |
prabhāsaṃ prayayuḥsārdhaṃ kṛṣṇarāmādibhir dvija
5,37.39
प्रभासं समनुप्राप्ताः कुकुरान्धकवृष्णयः ।
चक्रुस्तत्र महापानं वासुदेवेन चोदिताः
prabhāsaṃ samanuprāptāḥ kukurāndhakavṛṣṇayaḥ |
cakrustatra mahāpānaṃ vāsudevena coditāḥ
5,37.40
पिबतां तत्र चैतेषां संघर्षेण परस्परम् ।
अतिवादेन्धनो जज्ञे कलहाग्निः क्षयावहः
pibatāṃ tatra caiteṣāṃ saṃgharṣeṇa parasparam |
ativādendhano jajñe kalahāgniḥ kṣayāvahaḥ
5,37.41
मैत्रेय उवाच स्वंस्वं वै भुञ्जतां तेषां कलहः किंनिमित्तकः ।
संघर्षो वा द्विजश्रेष्ठ तन्ममाख्यातुमर्हसि
maitreya uvāca svaṃsvaṃ vai bhuñjatāṃ teṣāṃ kalahaḥ kiṃnimittakaḥ |
saṃgharṣo vā dvijaśreṣṭha tanmamākhyātumarhasi
5,37.42
श्रीपराशर उवाच मृष्टं मदीयमन्नं ते न मृष्टमिति जल्पताम् ।
मृष्टामृष्टकथा जज्ञे संघर्षकलहौ ततः
śrīparāśara uvāca mṛṣṭaṃ madīyamannaṃ te na mṛṣṭamiti jalpatām |
mṛṣṭāmṛṣṭakathā jajñe saṃgharṣakalahau tataḥ
5,37.43
ततश्चान्योन्यमभ्येत्य क्रिधसंरक्तलोचनाः ।
जघ्नुः परस्परं ते तु शस्त्रैर् दैवबलात्कृताः
tataścānyonyamabhyetya kridhasaṃraktalocanāḥ |
jaghnuḥ parasparaṃ te tu śastrair daivabalātkṛtāḥ
5,37.44
क्षीणशस्त्राश् च जगृहुः प्रत्यासन्नामथैरकाम्
kṣīṇaśastrāś ca jagṛhuḥ pratyāsannāmathairakām
5,37.45
एरका तु गृहीता वै वज्रभूतेव लक्ष्यते ।
तया परस्परं जघ्नुःसंप्रहारे सुदारुणे
erakā tu gṛhītā vai vajrabhūteva lakṣyate |
tayā parasparaṃ jaghnuḥsaṃprahāre sudāruṇe
5,37.46
प्रद्युम्नसांबप्रमुखाः कृतवर्माथ सात्यकिः ।
अनिरुद्धादयश्चान्ये पृथुर्विपृथुरेव च
pradyumnasāṃbapramukhāḥ kṛtavarmātha sātyakiḥ |
aniruddhādayaścānye pṛthurvipṛthureva ca
5,37.47
चारुवर्मा चारुकश् च तथाक्रूरादयो द्विज ।
एरकारूपिभिर् वज्रैस् ते निजघ्नुः परस्परम्
cāruvarmā cārukaś ca tathākrūrādayo dvija |
erakārūpibhir vajrais te nijaghnuḥ parasparam
5,37.48
निवारयामास हरिर्यादवांस्ते च केशवम् ।
सहायं मेनिरेरीणां प्राप्तं जघ्नुः परस्परम्
nivārayāmāsa hariryādavāṃste ca keśavam |
sahāyaṃ menirerīṇāṃ prāptaṃ jaghnuḥ parasparam
5,37.49
कृष्णो ऽपि कुपितस्तेषामेरकामुष्टिमाददे ।
वधाय सो ऽपि मुसलं मुष्टर्लौहमभूत्तदा
kṛṣṇo 'pi kupitasteṣāmerakāmuṣṭimādade |
vadhāya so 'pi musalaṃ muṣṭarlauhamabhūttadā
5,37.50
जघान तेन निःशेषान्यादवानाततायिनः ।
जघ्नुस्ते सहसाभ्येत्य तथान्येपि परस्परम्
jaghāna tena niḥśeṣānyādavānātatāyinaḥ |
jaghnuste sahasābhyetya tathānyepi parasparam
5,37.51
ततश्चार्णवमध्येन जैत्रो ऽसौ चक्रिणो रथः ।
पश्यतो दारुकस्याथ प्रायादश्वैर् धृतो द्विज
tataścārṇavamadhyena jaitro 'sau cakriṇo rathaḥ |
paśyato dārukasyātha prāyādaśvair dhṛto dvija
5,37.52
चक्रं गदा तथा शार्ङ्ग तूणीशङ्खोसिरेव च ।
प्रदक्षिणं हरिं कृत्वा जग्मुरादित्यवर्त्मना
cakraṃ gadā tathā śārṅga tūṇīśaṅkhosireva ca |
pradakṣiṇaṃ hariṃ kṛtvā jagmurādityavartmanā
5,37.53
क्षणेन नाभवत्कश्चिद्यादवानामघातितः ।
ऋते कृष्णं महात्मानं दारुकं च महामुने
kṣaṇena nābhavatkaścidyādavānāmaghātitaḥ |
ṛte kṛṣṇaṃ mahātmānaṃ dārukaṃ ca mahāmune
5,37.54
चङ्क्रम्यमाणौ तौ रामं वृक्षमूले कृतासनम् ।
ददृशाते मुखाच्चास्य निष्क्रामन्तं महोरगम्
caṅkramyamāṇau tau rāmaṃ vṛkṣamūle kṛtāsanam |
dadṛśāte mukhāccāsya niṣkrāmantaṃ mahoragam
5,37.55
निष्क्रम्य स मखात्तस्य महाभोगो भुजङ्गमः ।
प्रययावर्णवं सिद्धैः पुज्यमानस्तथोरगैः
niṣkramya sa makhāttasya mahābhogo bhujaṅgamaḥ |
prayayāvarṇavaṃ siddhaiḥ pujyamānastathoragaiḥ
5,37.56
ततोर्घ्यमादाय तदा जलधिःसंमुखं ययौ ।
प्रविवेश ततस्तोयं पूजितः पन्नगोत्तमैः
tatorghyamādāya tadā jaladhiḥsaṃmukhaṃ yayau |
praviveśa tatastoyaṃ pūjitaḥ pannagottamaiḥ
5,37.57
दृष्ट्वा बलस्य निर्याणं दारुकं प्राह केशवः ।
इदं सर्वं समाचक्ष्व वसुदेवोग्रसेनयोः
dṛṣṭvā balasya niryāṇaṃ dārukaṃ prāha keśavaḥ |
idaṃ sarvaṃ samācakṣva vasudevograsenayoḥ
5,37.58
निर्याणं बलभद्रस्य यादवानां तथा क्षयम् ।
योगो स्थित्वाहमप्येतत्परित्यक्ष्ये कलेवरम्
niryāṇaṃ balabhadrasya yādavānāṃ tathā kṣayam |
yogo sthitvāhamapyetatparityakṣye kalevaram
5,37.59
वाच्यश् च द्वारकावासी जनः सर्वस् तथाहुकः ।
यथोमां नगरीं सर्वां समुद्रः प्लावयिष्यति
vācyaś ca dvārakāvāsī janaḥ sarvas tathāhukaḥ |
yathomāṃ nagarīṃ sarvāṃ samudraḥ plāvayiṣyati
5,37.60
तस्माद्भवद्भिः सर्वैस् तु प्रतीक्ष्यो ह्यर्जुनागमः ।
न स्थेयं द्वारकामध्ये निष्क्रान्ते तत्र पाण्डवे
tasmādbhavadbhiḥ sarvais tu pratīkṣyo hyarjunāgamaḥ |
na stheyaṃ dvārakāmadhye niṣkrānte tatra pāṇḍave
5,37.61
तेनैव सह गन्तव्यां यत्र याति स कौरवः
tenaiva saha gantavyāṃ yatra yāti sa kauravaḥ
5,37.62
गत्वा च ब्रूहि कैन्तेयमर्जुनं वचनान्मम ।
पालनीयस्त्वया शक्त्या जनो ऽयं मत्परिग्रहः
gatvā ca brūhi kainteyamarjunaṃ vacanānmama |
pālanīyastvayā śaktyā jano 'yaṃ matparigrahaḥ
5,37.63
त्वमर्जुनेन सहितो द्वारवत्यां तथा जनम् ।
गृहीत्वा यादि वज्रश् च यदुराजो भविष्यति
tvamarjunena sahito dvāravatyāṃ tathā janam |
gṛhītvā yādi vajraś ca yadurājo bhaviṣyati
5,37.64
श्रीपराशर उवाच इत्युक्तो दारुकः कृष्णं प्रणिपत्य पुनः पुनः ।
प्रदक्षिणं च बहुशः कृत्वा प्रायाद्यथोदितम्
śrīparāśara uvāca ityukto dārukaḥ kṛṣṇaṃ praṇipatya punaḥ punaḥ |
pradakṣiṇaṃ ca bahuśaḥ kṛtvā prāyādyathoditam
5,37.65
स च गत्वा तदाचष्ट द्वारकायां तथारऽजुनम् ।
आनिनाय महाबुद्धिर्वज्रं चक्रे तथा नृपम्
sa ca gatvā tadācaṣṭa dvārakāyāṃ tathār'junam |
ānināya mahābuddhirvajraṃ cakre tathā nṛpam
5,37.66
भगवानपि गोविन्दो वासुदेवात्मकं परम् ।
ब्रह्मात्मनि समारोप्य सर्वभूतेष्वधारयत् ।
निष्प्रपञ्चे महाभाग संयोज्यात्मानमात्मनि ।
तुर्यावस्थसलीलं च शेतेस्म पुरुषोत्तमः
bhagavānapi govindo vāsudevātmakaṃ param |
brahmātmani samāropya sarvabhūteṣvadhārayat |
niṣprapañce mahābhāga saṃyojyātmānamātmani |
turyāvasthasalīlaṃ ca śetesma puruṣottamaḥ
5,37.67
संमानयन्द्विजवचो दुर्वासा यदुवाच ह ।
योगयुक्तो ऽभवत्पादं कृत्वा जानुनि सत्तम
saṃmānayandvijavaco durvāsā yaduvāca ha |
yogayukto 'bhavatpādaṃ kṛtvā jānuni sattama
5,37.68
आययौ स जरानाम तदा तत्र स लुब्धकः ।
मुसलावशेषलोहैकसायकन्यस्ततोमरः
āyayau sa jarānāma tadā tatra sa lubdhakaḥ |
musalāvaśeṣalohaikasāyakanyastatomaraḥ
5,37.69
स तत्पादं मृगाकरमवेक्ष्यारादविस्थितः ।
तले विव्याध तेनैव तोमरेण द्विजोत्तम
sa tatpādaṃ mṛgākaramavekṣyārādavisthitaḥ |
tale vivyādha tenaiva tomareṇa dvijottama
5,37.70
ततश् च ददृशे तत्र चदुर्बाहुधरं नरम् ।
प्रणिपत्याह चैवैनं प्रसीदेति पुनः पुनः
tataś ca dadṛśe tatra cadurbāhudharaṃ naram |
praṇipatyāha caivainaṃ prasīdeti punaḥ punaḥ
5,37.71
अजानता कृतमिदं मया हरिणशङ्कया ।
क्षम्यतां मम पापेन दग्धं मां त्रातुमर्हसि
ajānatā kṛtamidaṃ mayā hariṇaśaṅkayā |
kṣamyatāṃ mama pāpena dagdhaṃ māṃ trātumarhasi
5,37.72
श्रीपराशर उवाच ततस्तं भगवानाह न तेस्तु भयमण्वपि ।
गच्छ त्वं मत्प्रसादेन लुब्ध स्वर्गं सुरास्पदम्
śrīparāśara uvāca tatastaṃ bhagavānāha na testu bhayamaṇvapi |
gaccha tvaṃ matprasādena lubdha svargaṃ surāspadam
5,37.73
श्रीपराशर उवाच विमानमागतं सद्यस्तद्वाक्यसमनन्तरम् ।
आरुह्य प्रययौ स्वर्गं लुब्धकस्तत्प्रसादतः
śrīparāśara uvāca vimānamāgataṃ sadyastadvākyasamanantaram |
āruhya prayayau svargaṃ lubdhakastatprasādataḥ
5,37.74
गते तस्मिन्सभगवान्संयोज्यात्मानमात्मनि ।
ब्रह्मभूते ऽव्ययेचिन्त्ये वासुदेवमये ऽमले
gate tasminsabhagavānsaṃyojyātmānamātmani |
brahmabhūte 'vyayecintye vāsudevamaye 'male
5,37.75
अजन्मन्यमरे विष्णवाप्रमेये ऽखिलात्मनि ।
तत्याज मानुषं देहमतीत्य त्रिविधां गतिम्
ajanmanyamare viṣṇavāprameye 'khilātmani |
tatyāja mānuṣaṃ dehamatītya trividhāṃ gatim
Chapter 5.38
5,38.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमांशे सप्तत्रिंशोध्यायः (37) श्रीपराशर उवाच अर्जुनोपि तदान्वीक्ष्य रामकृष्णकलेवरे ।
संस्कारं लंभयामास तथान्येषामनुक्रमात्
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāṃśe saptatriṃśodhyāyaḥ (37) śrīparāśara uvāca arjunopi tadānvīkṣya rāmakṛṣṇakalevare |
saṃskāraṃ laṃbhayāmāsa tathānyeṣāmanukramāt
5,38.2
अष्टौ महिष्यः कथिता रुक्मिणीप्रमुखास्तु याः ।
उपगुह्य हरेर्देह विविशुस्ता हुताशनम्
aṣṭau mahiṣyaḥ kathitā rukmiṇīpramukhāstu yāḥ |
upaguhya harerdeha viviśustā hutāśanam
5,38.3
रेवती चापि रामस्य देहमाश्लिष्य सत्तमा ।
विवेश ज्वलितं वाह्निं तत्संगाह्लादशीतलम्
revatī cāpi rāmasya dehamāśliṣya sattamā |
viveśa jvalitaṃ vāhniṃ tatsaṃgāhlādaśītalam
5,38.4
उग्रसेनस्तु तच्छुत्वा तथैवानकदुन्दुभिः ।
देवकी रोहिणी चैव विविशुर्जातवेदसम्
ugrasenastu tacchutvā tathaivānakadundubhiḥ |
devakī rohiṇī caiva viviśurjātavedasam
5,38.5
ततोर्जुनः प्रेतकार्यं कृत्वा तेषां यथाविधि ।
निश्चक्राम जनं सर्वे गृहीत्वा वज्रमेव च
tatorjunaḥ pretakāryaṃ kṛtvā teṣāṃ yathāvidhi |
niścakrāma janaṃ sarve gṛhītvā vajrameva ca
5,38.6
द्वारवत्या विनिष्क्रान्ताः कृष्णपत्न्यः सहस्रशः ।
वज्रं जनं च कौतेयः पालयञ्छनकैर् ययौ
dvāravatyā viniṣkrāntāḥ kṛṣṇapatnyaḥ sahasraśaḥ |
vajraṃ janaṃ ca kauteyaḥ pālayañchanakair yayau
5,38.7
सभा सुधर्मा कृष्णेन कर्त्यलोके समुज्झिते ।
स्वर्गं जगाम मैत्रेय पारिजातश् च पादपः
sabhā sudharmā kṛṣṇena kartyaloke samujjhite |
svargaṃ jagāma maitreya pārijātaś ca pādapaḥ
5,38.8
यस्मिन्दिने हरिर्यातो दिवं संत्यज्य मेदिनीम् ।
तस्मिन्नेवावतीर्णो ऽयं कालकायो बली कलिः
yasmindine hariryāto divaṃ saṃtyajya medinīm |
tasminnevāvatīrṇo 'yaṃ kālakāyo balī kaliḥ
5,38.9
प्लावयामास तां शून्यां द्वारकां च महोदधिः ।
वासुदेवगृहं त्वेकं न प्लावयति सागरः
plāvayāmāsa tāṃ śūnyāṃ dvārakāṃ ca mahodadhiḥ |
vāsudevagṛhaṃ tvekaṃ na plāvayati sāgaraḥ
5,38.10
नातिक्रान्तुमलं ब्रह्मंस्तदद्यापि महोदधिः ।
नित्यं सन्निहितस्तत्र भगवान्केशवो यतः
nātikrāntumalaṃ brahmaṃstadadyāpi mahodadhiḥ |
nityaṃ sannihitastatra bhagavānkeśavo yataḥ
5,38.11
तदतीव महापुण्यं सर्वपातकनाशनम् ।
विष्णुश्रियान्वितं स्थानं दृष्ट्वा पामाद्विमुच्यते
tadatīva mahāpuṇyaṃ sarvapātakanāśanam |
viṣṇuśriyānvitaṃ sthānaṃ dṛṣṭvā pāmādvimucyate
5,38.12
पार्थः पञ्चनदे देशे बहुधान्यधनान्विते ।
चकार वासं सर्वस्य जनस्य मुनिसत्तमः
pārthaḥ pañcanade deśe bahudhānyadhanānvite |
cakāra vāsaṃ sarvasya janasya munisattamaḥ
5,38.13
ततो लोभःसमभवत्पार्थेनैकेन धन्विना ।
दृष्ट्वास्त्रियो नीयमाना दस्यूनां निहतेश्वराः
tato lobhaḥsamabhavatpārthenaikena dhanvinā |
dṛṣṭvāstriyo nīyamānā dasyūnāṃ nihateśvarāḥ
5,38.14
ततस्ते पापकमाणो लोभोपहृतचेतसः ।
आभीरा मन्त्रयामासुःसमेत्यान्यन्तदुर्मदाः
tataste pāpakamāṇo lobhopahṛtacetasaḥ |
ābhīrā mantrayāmāsuḥsametyānyantadurmadāḥ
5,38.15
अयमेकोरऽजुनो धन्वी स्त्रीजनं निहतेश्वरम् ।
नयत्यस्मानतिक्रम्य धिगेतद्भवतां बलम्
ayamekor'juno dhanvī strījanaṃ nihateśvaram |
nayatyasmānatikramya dhigetadbhavatāṃ balam
5,38.16
हत्वा गर्वसमारूढो भीष्मद्रोमजयद्रथान् ।
कर्णादींश् च न जानाति बलं ग्रामनिवासिनाम्
hatvā garvasamārūḍho bhīṣmadromajayadrathān |
karṇādīṃś ca na jānāti balaṃ grāmanivāsinām
5,38.17
यष्टिहस्तानवेक्ष्यास्मान्धनुष्पाणिःस दुर्मतिः ।
सर्वानेवावजानाति किं वो बाहुभिर् उन्नतैः
yaṣṭihastānavekṣyāsmāndhanuṣpāṇiḥsa durmatiḥ |
sarvānevāvajānāti kiṃ vo bāhubhir unnataiḥ
5,38.18
ततो यष्टिप्रहरणादस्यवो लोष्टधारिणः ।
सहस्रशोभ्यधावन्त तं जनं निहतेश्वरम्
tato yaṣṭipraharaṇādasyavo loṣṭadhāriṇaḥ |
sahasraśobhyadhāvanta taṃ janaṃ nihateśvaram
5,38.19
ततो निर्भर्त्स्य कौतेयः प्राहाभीरान्हसन्निव ।
निवर्तध्वमधर्मज्ञा यदि न स्थ मुमूर्षवः
tato nirbhartsya kauteyaḥ prāhābhīrānhasanniva |
nivartadhvamadharmajñā yadi na stha mumūrṣavaḥ
5,38.20
अवज्ञाय वचस्तस्य जगृहुस्ते तदा धनम् ।
स्त्रीधनं चैव मैत्रेय विष्वक्सेन पिरग्रहम्
avajñāya vacastasya jagṛhuste tadā dhanam |
strīdhanaṃ caiva maitreya viṣvaksena piragraham
5,38.21
ततोर्जुनो धनुर्दिव्यं गाण्डीवमजरं युधि ।
आरोपयितुमारेभे न शशाक च वीर्यवान्
tatorjuno dhanurdivyaṃ gāṇḍīvamajaraṃ yudhi |
āropayitumārebhe na śaśāka ca vīryavān
5,38.22
चकार सज्यं कृच्छ्राच्चतच्चाभूच्छिथिलं पुनः ।
न सस्मार ततोस्त्राणि चिन्तयन्नपि पाण्डवः
cakāra sajyaṃ kṛcchrāccataccābhūcchithilaṃ punaḥ |
na sasmāra tatostrāṇi cintayannapi pāṇḍavaḥ
5,38.23
शरान्मुमोच चैतेषु पार्था वैरिष्वमर्षितः ।
त्वग्भेदं दे परं चक्रुरस्ता गाण्डीवधन्विना
śarānmumoca caiteṣu pārthā vairiṣvamarṣitaḥ |
tvagbhedaṃ de paraṃ cakrurastā gāṇḍīvadhanvinā
5,38.24
वह्निना ये ऽक्षया दत्ताः शरास्तेपि क्षयं ययुः ।
युद्ध्यतःसह गोपालैर् अर्जुनस्य भवक्षये
vahninā ye 'kṣayā dattāḥ śarāstepi kṣayaṃ yayuḥ |
yuddhyataḥsaha gopālair arjunasya bhavakṣaye
5,38.25
अचिन्तयच्च कैन्तेयः कृष्णस्यैव हि तद्बलम् ।
यन्मया शरसंघातैः सकला भूभृतो हताः
acintayacca kainteyaḥ kṛṣṇasyaiva hi tadbalam |
yanmayā śarasaṃghātaiḥ sakalā bhūbhṛto hatāḥ
5,38.26
मिषतः पाण्डुपुत्रस्य ततस्ताः प्रमदोत्तमाः ।
आभीरैर् अपकृष्यन्त कामं चान्याः प्रदुद्रुवुः
miṣataḥ pāṇḍuputrasya tatastāḥ pramadottamāḥ |
ābhīrair apakṛṣyanta kāmaṃ cānyāḥ pradudruvuḥ
5,38.27
ततः शरेषु क्षीणेषु धनुष्कोट्या धनञ्जयः ।
जघान दस्यूंस्ते चास्य प्रहाराञ्जहसुर्मुने
tataḥ śareṣu kṣīṇeṣu dhanuṣkoṭyā dhanañjayaḥ |
jaghāna dasyūṃste cāsya prahārāñjahasurmune
5,38.28
प्रेक्षतस्तस्य पार्थस्य पुष्ण्यन्धकवरस्त्रियः ।
जग्मुरादाय ते म्लेच्छाः समस्ता मुनिसत्तम
prekṣatastasya pārthasya puṣṇyandhakavarastriyaḥ |
jagmurādāya te mlecchāḥ samastā munisattama
5,38.29
ततःसुदुःखितो जिष्णुः कष्टं कष्टमिति ब्रुवन् ।
अहो भगवतानेन मुष्टोस्मीति रुरोद वै
tataḥsuduḥkhito jiṣṇuḥ kaṣṭaṃ kaṣṭamiti bruvan |
aho bhagavatānena muṣṭosmīti ruroda vai
5,38.30
तद्धनुस्तानि शस्त्राणि स रथस्ते च वाजिनः ।
सर्वमेकपदे नष्टं दानमश्रोत्रिये यथा
taddhanustāni śastrāṇi sa rathaste ca vājinaḥ |
sarvamekapade naṣṭaṃ dānamaśrotriye yathā
5,38.31
अहोतिबलबद्दैवं विना तेन महात्मना ।
यदसामर्थ्ययुक्तेपि निचवर्गे जयप्रदम्
ahotibalabaddaivaṃ vinā tena mahātmanā |
yadasāmarthyayuktepi nicavarge jayapradam
5,38.32
तौ बाहू स च मे मुष्टिः स्थानं तत्सोस्मि चार्जुनः ।
पुण्येनैव विना तेन गतं सर्वमसारताम्
tau bāhū sa ca me muṣṭiḥ sthānaṃ tatsosmi cārjunaḥ |
puṇyenaiva vinā tena gataṃ sarvamasāratām
5,38.33
ममार्जुनत्वं भीमस्य भीमत्वं तत्कृते ध्रुवम् ।
विना तेन यदा भीरैर् जितोहं रथिनां वरः
mamārjunatvaṃ bhīmasya bhīmatvaṃ tatkṛte dhruvam |
vinā tena yadā bhīrair jitohaṃ rathināṃ varaḥ
5,38.34
श्रीपराशर उवाच इत्थं वदन्ययौ जिष्मुरिद्रप्रस्थं पुरोत्तमम् ।
चकार तत्र राजानं वज्रं यादवनन्दनम्
śrīparāśara uvāca itthaṃ vadanyayau jiṣmuridraprasthaṃ purottamam |
cakāra tatra rājānaṃ vajraṃ yādavanandanam
5,38.35
स ददर्श ततो व्यासं फाल्गुनः काननाश्रयम् ।
तमुपेत्य महाभागं विनयेनाब्यवादयत्
sa dadarśa tato vyāsaṃ phālgunaḥ kānanāśrayam |
tamupetya mahābhāgaṃ vinayenābyavādayat
5,38.36
तं वन्दमानं चरणाववलोक्य मुनिश्चिरम् ।
उवाच वाक्यं विच्छायः कथमद्य त्वमीदृशः
taṃ vandamānaṃ caraṇāvavalokya muniściram |
uvāca vākyaṃ vicchāyaḥ kathamadya tvamīdṛśaḥ
5,38.37
अवीरजोनुगमनं ब्रह्महत्या कृताथ वा ।
दृढाशाभङ्गदुःखीव भ्रष्टच्छायो ऽसि सांप्रतम्
avīrajonugamanaṃ brahmahatyā kṛtātha vā |
dṛḍhāśābhaṅgaduḥkhīva bhraṣṭacchāyo 'si sāṃpratam
5,38.38
सांतानिकादयो वाते याचमाना निराकृताः ।
अगम्यस्त्रीरतिर्वा त्वं येनासि विगतप्रभः
sāṃtānikādayo vāte yācamānā nirākṛtāḥ |
agamyastrīratirvā tvaṃ yenāsi vigataprabhaḥ
5,38.39
भुङ्ते ऽप्रदायविप्रेभ्यो मृष्टमेकोथ वा भवान् ।
किं वा कृपणवित्तानि हृतानि भवतारऽजुन
bhuṅte 'pradāyaviprebhyo mṛṣṭamekotha vā bhavān |
kiṃ vā kṛpaṇavittāni hṛtāni bhavatār'juna
5,38.40
कचिन्नु शुर्पवातस्य गोचरत्वं गतोरऽजुन ।
दुष्टचक्षुर्हतो वासि निःश्रीकः कथमन्यथा
kacinnu śurpavātasya gocaratvaṃ gator'juna |
duṣṭacakṣurhato vāsi niḥśrīkaḥ kathamanyathā
5,38.41
स्पृष्टो नखांभसा वाथ घटवार्युक्षितोपि वा ।
केन त्वं वासि विच्छायो न्यूनैर् वा युधि नीजातः
spṛṣṭo nakhāṃbhasā vātha ghaṭavāryukṣitopi vā |
kena tvaṃ vāsi vicchāyo nyūnair vā yudhi nījātaḥ
5,38.42
श्रीपराशरौवाच ततः पार्थो विनिश्वास्य श्रूयतां भगवन्निति ।
प्रोक्त्वा यथावदाचष्टे व्यासायात्मपराभवम्
śrīparāśarauvāca tataḥ pārtho viniśvāsya śrūyatāṃ bhagavanniti |
proktvā yathāvadācaṣṭe vyāsāyātmaparābhavam
5,38.43
अर्जुन उवाच यद्बलं यच्च मत्तेजो यद्वीर्यं यः पराक्रमः ।
या श्रीश्छाया च नः सोस्मान्परित्यज्य हरिर्गतः
arjuna uvāca yadbalaṃ yacca mattejo yadvīryaṃ yaḥ parākramaḥ |
yā śrīśchāyā ca naḥ sosmānparityajya harirgataḥ
5,38.44
ईश्वरेणापि महता स्मितपूर्वाभिभाषिणा ।
हीना वयं मुने तेन जातास्तृणमया इव
īśvareṇāpi mahatā smitapūrvābhibhāṣiṇā |
hīnā vayaṃ mune tena jātāstṛṇamayā iva
5,38.45
अस्त्राणां सायकानां च गाण्डीवस्य तथा मम ।
सारता याभवन्मूर्तिःस गतः पुरुषोत्तमः
astrāṇāṃ sāyakānāṃ ca gāṇḍīvasya tathā mama |
sāratā yābhavanmūrtiḥsa gataḥ puruṣottamaḥ
5,38.46
यस्यावलोकनादस्माञ्छ्रीर्जयः संपदुन्नतिः ।
न तत्याज स गोविन्दस्त्यक्त्वास्मान्भगवान्गतः
yasyāvalokanādasmāñchrīrjayaḥ saṃpadunnatiḥ |
na tatyāja sa govindastyaktvāsmānbhagavāngataḥ
5,38.47
भीष्मद्रोणाङ्गराजाद्या स् तथा दुर्योधनादयः ।
यत्प्रभावेन निर्दग्धाः स कृष्णस्त्यक्तवान्भुवम्
bhīṣmadroṇāṅgarājādyā s tathā duryodhanādayaḥ |
yatprabhāvena nirdagdhāḥ sa kṛṣṇastyaktavānbhuvam
5,38.48
निर्यौवना गतश्रीका नष्टच्छायेव मेदिनी ।
विभाति तात नैकोहं विरहे तस्य चक्रिणः
niryauvanā gataśrīkā naṣṭacchāyeva medinī |
vibhāti tāta naikohaṃ virahe tasya cakriṇaḥ
5,38.49
यस्य प्रभावाद्भीष्माद्यैर् मय्य् अग्नौ शलभायतम् ।
विना तेनाद्य कृष्णेन गोपालौरस्मि निर्जितः
yasya prabhāvādbhīṣmādyair mayy agnau śalabhāyatam |
vinā tenādya kṛṣṇena gopālaurasmi nirjitaḥ
5,38.50
गाण्डीवस्त्रिषु लोकेषु ख्यातिं यदनुभावतः ।
गतस्तेन विनाऽभीरलगुडैः स तिरस्कृतः
gāṇḍīvastriṣu lokeṣu khyātiṃ yadanubhāvataḥ |
gatastena vinā'bhīralaguḍaiḥ sa tiraskṛtaḥ
5,38.51
स्त्रीसहस्राण्यनेकानि मन्नाथानि महामुने ।
यततो मम नीतानि दस्युभिर् लगुडायुधैः
strīsahasrāṇyanekāni mannāthāni mahāmune |
yatato mama nītāni dasyubhir laguḍāyudhaiḥ
5,38.52
आनीयमानमाभीरैः कृष्ण कृष्णावरोधनम् ।
हृतं यष्टिप्रहरणैः परिभूय बलं मम
ānīyamānamābhīraiḥ kṛṣṇa kṛṣṇāvarodhanam |
hṛtaṃ yaṣṭipraharaṇaiḥ paribhūya balaṃ mama
5,38.53
निःश्रीकता न मे चित्रं यज्जीवामि तदद्भुतम् ।
नीचावमानपङ्काङ्की निर्लज्जोस्मि पितामह
niḥśrīkatā na me citraṃ yajjīvāmi tadadbhutam |
nīcāvamānapaṅkāṅkī nirlajjosmi pitāmaha
5,38.54
व्यास उवाच अलं ते व्रीडया पार्थ न त्वं शोचितुम् अर्हसि ।
अवेहि सर्वभूतेषु कालस्य गतिरीदृशी
vyāsa uvāca alaṃ te vrīḍayā pārtha na tvaṃ śocitum arhasi |
avehi sarvabhūteṣu kālasya gatirīdṛśī
5,38.55
कालो भवाय भूतानामभवाय च पाण्डव ।
कालमूलम् इदं ज्ञात्वा भव स्थैर्यपरो ऽर्जुन
kālo bhavāya bhūtānāmabhavāya ca pāṇḍava |
kālamūlam idaṃ jñātvā bhava sthairyaparo 'rjuna
5,38.56
नद्यः समुद्रा गिरयःसकला च वसुंधरा ।
देवा मनुष्याः पशवस्तरवश् च सरीसृपाः
nadyaḥ samudrā girayaḥsakalā ca vasuṃdharā |
devā manuṣyāḥ paśavastaravaś ca sarīsṛpāḥ
5,38.57
सृष्टाः कालेन कालेन पुनर् यास्यन्ति संक्षयम् ।
कालात्मकमिदं सर्वं ज्ञात्वा शममवाप्नुहि
sṛṣṭāḥ kālena kālena punar yāsyanti saṃkṣayam |
kālātmakamidaṃ sarvaṃ jñātvā śamamavāpnuhi
5,38.58
कालस्वरूपी भगवान्कृष्णः कमललोचनः ।
यच्चात्थ कृष्णमाहात्म्यं तत्तथैव धनञ्जय
kālasvarūpī bhagavānkṛṣṇaḥ kamalalocanaḥ |
yaccāttha kṛṣṇamāhātmyaṃ tattathaiva dhanañjaya
5,38.59
भारावतारकार्यार्थमवतीर्णस्य मेदिनीम् ।
भाराक्रान्ता धरा याता देवानां समितिं पुरा
bhārāvatārakāryārthamavatīrṇasya medinīm |
bhārākrāntā dharā yātā devānāṃ samitiṃ purā
5,38.60
तदर्थमवतीर्णो ऽसौ कालरूपी जनार्दनः ।
तच्च निष्पादिनं कार्यमशेषा भूभुजो हताः
tadarthamavatīrṇo 'sau kālarūpī janārdanaḥ |
tacca niṣpādinaṃ kāryamaśeṣā bhūbhujo hatāḥ
5,38.61
वष्ण्यन्धककुलं सर्वं तथा पार्थोपसंहृतम् ।
न किञ्चिदन्यत्कर्तव्यं तस्य भूमितले प्रभोः
vaṣṇyandhakakulaṃ sarvaṃ tathā pārthopasaṃhṛtam |
na kiñcidanyatkartavyaṃ tasya bhūmitale prabhoḥ
5,38.62
अतो गतःस भगवान्कतकृत्यो यथेच्छया ।
सृष्टिं सर्गे करोत्येष देवदेवः स्थितौ स्थितिम् ।
अन्तेन्ताय समर्थोयं सांप्रतं वै यथा गतः
ato gataḥsa bhagavānkatakṛtyo yathecchayā |
sṛṣṭiṃ sarge karotyeṣa devadevaḥ sthitau sthitim |
antentāya samarthoyaṃ sāṃprataṃ vai yathā gataḥ
5,38.63
तस्मात्यार्थ न संतापस्त्वया कार्यः पराभवे ।
भवन्ति भावाः कालेषु पुरुषाणां यतः स्तुतिः
tasmātyārtha na saṃtāpastvayā kāryaḥ parābhave |
bhavanti bhāvāḥ kāleṣu puruṣāṇāṃ yataḥ stutiḥ
5,38.64
त्वयैकेन हता भीष्मद्रोणकर्मादयो रणे ।
तेषामर्जुन कालोत्थः किं न्यूनाभिभवो न सः
tvayaikena hatā bhīṣmadroṇakarmādayo raṇe |
teṣāmarjuna kālotthaḥ kiṃ nyūnābhibhavo na saḥ
5,38.65
विष्णोस्तस्य प्रभावेण यथा तेषां पराभवः ।
कृतस्तथैव भवतो दस्युभ्यः स पराभवः
viṣṇostasya prabhāveṇa yathā teṣāṃ parābhavaḥ |
kṛtastathaiva bhavato dasyubhyaḥ sa parābhavaḥ
5,38.66
स देवेशः शरीराणि समाविश्य जगत्स्थितिम् ।
करोति सर्वभूतानां नाशमन्ते जगत्पतिः
sa deveśaḥ śarīrāṇi samāviśya jagatsthitim |
karoti sarvabhūtānāṃ nāśamante jagatpatiḥ
5,38.67
भगोदये ते कैन्तेय सहायो ऽभूज्जनार्दनः ।
तथान्ते तद्विपक्षास्ते केशवेन विनाशिताः
bhagodaye te kainteya sahāyo 'bhūjjanārdanaḥ |
tathānte tadvipakṣāste keśavena vināśitāḥ
5,38.68
कः श्रद्दद्ध्यात्सगाङ्गोयान्हन्यास्त्वं कौरवानिति ।
आभीरेभ्यश् च भवतः कः श्रद्दध्यात्पराभवम्
kaḥ śraddaddhyātsagāṅgoyānhanyāstvaṃ kauravāniti |
ābhīrebhyaś ca bhavataḥ kaḥ śraddadhyātparābhavam
5,38.69
पार्थैतत्सर्वभूतस्य हरेर्लीलाविचोष्टितम् ।
त्वया यत्कौरावा ध्वस्ता यदाभीरैर् भवाञ्जितः
pārthaitatsarvabhūtasya harerlīlāvicoṣṭitam |
tvayā yatkaurāvā dhvastā yadābhīrair bhavāñjitaḥ
5,38.70
गृहीता दस्युभिर् याश् च भवाञ्छोचति ताःस्त्रियः ।
एतस्याहं यथावृत्तं कथयामि तवार्जुन
gṛhītā dasyubhir yāś ca bhavāñchocati tāḥstriyaḥ |
etasyāhaṃ yathāvṛttaṃ kathayāmi tavārjuna
5,38.71
अष्टावकः पुरा विप्रो जलवासरतो ऽभवत् ।
बहून्वर्षगणान्पार्थ गृणन्ब्रह्म सनातनम्
aṣṭāvakaḥ purā vipro jalavāsarato 'bhavat |
bahūnvarṣagaṇānpārtha gṛṇanbrahma sanātanam
5,38.72
जितेष्वसुरसंघषु मेरुपृष्ठे महोत्सवः ।
बभूव तत्र गच्छन्त्यो ददृशुस्तं सुरस्त्रियः
jiteṣvasurasaṃghaṣu merupṛṣṭhe mahotsavaḥ |
babhūva tatra gacchantyo dadṛśustaṃ surastriyaḥ
5,38.73
रंभातिलोत्तमाद्यास्तु शतशो ऽथ सहस्रशः ।
तुष्टुवुस्तं महात्मानं प्रशशंसुश् च पाण्डव
raṃbhātilottamādyāstu śataśo 'tha sahasraśaḥ |
tuṣṭuvustaṃ mahātmānaṃ praśaśaṃsuś ca pāṇḍava
5,38.74
आकण्ठमग्नं सलिले जटाभारवहं मुनिम् ।
विनयावनताश्चैनं प्रणेमुस्तोत्रतत्पराः
ākaṇṭhamagnaṃ salile jaṭābhāravahaṃ munim |
vinayāvanatāścainaṃ praṇemustotratatparāḥ
5,38.75
यथायथा प्रसन्नो ऽसौ तुष्टुवुस्तं तथातथा ।
सर्वास्ताः कौरवश्रेष्ठ तं वरिष्ठं द्विजन्मनाम्
yathāyathā prasanno 'sau tuṣṭuvustaṃ tathātathā |
sarvāstāḥ kauravaśreṣṭha taṃ variṣṭhaṃ dvijanmanām
5,38.76
अष्टावक्र उवाच प्रसन्नो ऽहं महाभागा भवतीनां यदिष्यते ।
मत्तस्तद्व्रयतां सर्वं प्रदास्याम्यतिदुर्लभम्
aṣṭāvakra uvāca prasanno 'haṃ mahābhāgā bhavatīnāṃ yadiṣyate |
mattastadvrayatāṃ sarvaṃ pradāsyāmyatidurlabham
5,38.77
रंभातिलोत्तमाद्यास्तं वैदिक्योप्सरसोब्रुवन् ।
प्रसन्ने त्वय्यपर्याप्तं किमस्माकमिति द्विज
raṃbhātilottamādyāstaṃ vaidikyopsarasobruvan |
prasanne tvayyaparyāptaṃ kimasmākamiti dvija
5,38.78
इतरास्त्वब्रुवन्विप्र प्रसन्नो भगवान्यदि ।
तदिच्छामः पतिं प्राप्तुं विप्रेन्द्र पुरुषोत्तम
itarāstvabruvanvipra prasanno bhagavānyadi |
tadicchāmaḥ patiṃ prāptuṃ viprendra puruṣottama
5,38.79
व्यास उवाच एवं भविष्यतीत्युक्त्वा ह्युत्ततार जलान्मुनिः ।
तमुत्तीर्णं च दृदृशुर्विरूपं वक्रमष्टधा
vyāsa uvāca evaṃ bhaviṣyatītyuktvā hyuttatāra jalānmuniḥ |
tamuttīrṇaṃ ca dṛdṛśurvirūpaṃ vakramaṣṭadhā
5,38.80
तं दृष्ट्वा गूहमानानां यासां हासः स्फुटो ऽभवत् ।
ताः शशाप मुनिः कोपमवाप्य कुरुनन्दन
taṃ dṛṣṭvā gūhamānānāṃ yāsāṃ hāsaḥ sphuṭo 'bhavat |
tāḥ śaśāpa muniḥ kopamavāpya kurunandana
5,38.81
यस्माद्विकृतरूपं मां मत्वा हीसा वमानना ।
भवतीभिः कृता तस्मादेतं शापं ददामि वः
yasmādvikṛtarūpaṃ māṃ matvā hīsā vamānanā |
bhavatībhiḥ kṛtā tasmādetaṃ śāpaṃ dadāmi vaḥ
5,38.82
मत्प्रसादेन भर्तारं लब्ध्वा तु पुरुषोत्तमम् ।
मच्छापोपहताःसर्वा दस्युहस्तं गमिष्यथ
matprasādena bhartāraṃ labdhvā tu puruṣottamam |
macchāpopahatāḥsarvā dasyuhastaṃ gamiṣyatha
5,38.83
व्यास उवाच इत्युदीरितमाकर्ण्य मुनिस्ताभिः प्रसादितः ।
पुनःसुरेद्रलोकं वै प्राह भूयो गमिष्यथ
vyāsa uvāca ityudīritamākarṇya munistābhiḥ prasāditaḥ |
punaḥsuredralokaṃ vai prāha bhūyo gamiṣyatha
5,38.84
एवं तस्य मुनेः शापादष्टावक्रस्य चक्रिणम् ।
भर्तारं प्राप्य ता याता दस्युहस्तं सुराङ्गनाः
evaṃ tasya muneḥ śāpādaṣṭāvakrasya cakriṇam |
bhartāraṃ prāpya tā yātā dasyuhastaṃ surāṅganāḥ
5,38.85
तत्त्वाय नात्र कर्तव्यः शोको ऽल्पोपि हि पाण्डव ।
तेनैवाखिलनाथेन सर्वं तदुपसंहृतम्
tattvāya nātra kartavyaḥ śoko 'lpopi hi pāṇḍava |
tenaivākhilanāthena sarvaṃ tadupasaṃhṛtam
5,38.86
भवतां चोपसंहार आसन्नस्तेन पाण्डव ।
बलं लेजस् तथा वीर्यं माहात्म्यं चोपसंहृतम्
bhavatāṃ copasaṃhāra āsannastena pāṇḍava |
balaṃ lejas tathā vīryaṃ māhātmyaṃ copasaṃhṛtam
5,38.87
जातस्य नियतो मृत्युः पतनं च तथोन्नतेः ।
विप्रयोगावमानस्तु संयोगः संचये क्षयः
jātasya niyato mṛtyuḥ patanaṃ ca tathonnateḥ |
viprayogāvamānastu saṃyogaḥ saṃcaye kṣayaḥ
5,38.88
विज्ञाय न बुधाः शोकं न हर्षमुपयान्ति ये ।
तेषामेवेतरे चेष्टां शिक्षन्तःसंति तादृशाः
vijñāya na budhāḥ śokaṃ na harṣamupayānti ye |
teṣāmevetare ceṣṭāṃ śikṣantaḥsaṃti tādṛśāḥ
5,38.89
तस्मात् त्वया नरश्रेष्ठ ज्ञात्वैतद्भ्रातृभिः सह ।
परित्यज्याखिलं तन्त्रं गन्तव्यं तपसे वनम्
tasmāt tvayā naraśreṣṭha jñātvaitadbhrātṛbhiḥ saha |
parityajyākhilaṃ tantraṃ gantavyaṃ tapase vanam
5,38.90
तद्रच्छ धर्मराजाय निवेद्यौतद्वचो मम ।
परश्वो भ्रातृभिः सार्ध यथा यासि तथा कुरु
tadraccha dharmarājāya nivedyautadvaco mama |
paraśvo bhrātṛbhiḥ sārdha yathā yāsi tathā kuru
5,38.91
इत्युक्तोभ्येत्य पार्थाभ्यां यमाभ्यां च सहार्जुनः ।
दृष्टं चैवानुभूतं च सर्वमाख्यातवांस् तथा
ityuktobhyetya pārthābhyāṃ yamābhyāṃ ca sahārjunaḥ |
dṛṣṭaṃ caivānubhūtaṃ ca sarvamākhyātavāṃs tathā
5,38.92
व्यासवाक्यं च ते सर्वे श्रुत्वार्जुनमुखेरितम् ।
राज्ये परीक्षितं कृत्वा ययुः पाण्डुसुता वनम्
vyāsavākyaṃ ca te sarve śrutvārjunamukheritam |
rājye parīkṣitaṃ kṛtvā yayuḥ pāṇḍusutā vanam
5,38.93
इत्येतत्तव मैत्रेय विस्तरेण मयोदितम् ।
जातस्य यद्यदोर्वशे वासुदेवस्य चेष्टितम्
ityetattava maitreya vistareṇa mayoditam |
jātasya yadyadorvaśe vāsudevasya ceṣṭitam
5,38.94
यश्चैतच्चरितं तस्य कृष्णस्य शृमुयात्सदा ।
सर्वपापविनिर्मुक्तो विष्णुलोकं स गच्छति
yaścaitaccaritaṃ tasya kṛṣṇasya śṛmuyātsadā |
sarvapāpavinirmukto viṣṇulokaṃ sa gacchati
Chapter 6.1
6,1.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे पञ्चमाशे ऽष्टत्रिंशो ऽध्यायः (38) इति श्रीविष्णुमहापुराणे विष्णुचित्त्यात्मप्रकाशाख्य श्रीधरीयव्याख्याद्वयोपेते पञ्च मांशः समाप्तः ।
अथ श्रीविष्णुमहापुराणे विष्णुचित्त्यात्मप्रकाशाख्यश्रीधरीय व्याख्याद्वयोपेते षष्ठांशः प्रारभ्यते ।
श्रीमते रामानुजाय नमः मैत्रेय उवाच व्याख्याता भवता सर्गवंशमन्वन्तरस्थितिः ।
वंशानुचरितं चैव विस्तरेण महामुने
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe pañcamāśe 'ṣṭatriṃśo 'dhyāyaḥ (38) iti śrīviṣṇumahāpurāṇe viṣṇucittyātmaprakāśākhya śrīdharīyavyākhyādvayopete pañca māṃśaḥ samāptaḥ |
atha śrīviṣṇumahāpurāṇe viṣṇucittyātmaprakāśākhyaśrīdharīya vyākhyādvayopete ṣaṣṭhāṃśaḥ prārabhyate |
śrīmate rāmānujāya namaḥ maitreya uvāca vyākhyātā bhavatā sargavaṃśamanvantarasthitiḥ |
vaṃśānucaritaṃ caiva vistareṇa mahāmune
6,1.2
श्रोतुमिच्छाम्यहं त्वत्तो यथावदुपसंहृतिम् ।
महाप्रलयसंज्ञां च कल्पान्ते च महामुने
śrotumicchāmyahaṃ tvatto yathāvadupasaṃhṛtim |
mahāpralayasaṃjñāṃ ca kalpānte ca mahāmune
6,1.3
श्रीपराशर उवाच मैत्रेय श्रूयतां मत्तो यथावदुपसंहृतिः ।
कल्पान्ते प्राकृते चैव प्रलयो जायते यथा
śrīparāśara uvāca maitreya śrūyatāṃ matto yathāvadupasaṃhṛtiḥ |
kalpānte prākṛte caiva pralayo jāyate yathā
6,1.4
अहोरात्रं पितॄणां तु मासो ऽब्दस्त्रिदिवौकसाम् ।
चतुर्युगमहस्रे तु ब्रह्मणो वै द्विजोत्तम
ahorātraṃ pitṝṇāṃ tu māso 'bdastridivaukasām |
caturyugamahasre tu brahmaṇo vai dvijottama
6,1.5
कृतं त्रेता द्वापरं च कलिश्चेति चतुर्युगम् ।
दिव्यैर् वर्षसहस्रैस् तु तद्द्वादशभिर् उच्यते
kṛtaṃ tretā dvāparaṃ ca kaliśceti caturyugam |
divyair varṣasahasrais tu taddvādaśabhir ucyate
6,1.6
चतुर्युगाण्य् अशेषाणि सदृशानि स्वरूपतः ।
आद्यं कृतयुगं मुक्त्वा मैत्रेयान्त्यं तथा कलिम्
caturyugāṇy aśeṣāṇi sadṛśāni svarūpataḥ |
ādyaṃ kṛtayugaṃ muktvā maitreyāntyaṃ tathā kalim
6,1.7
आद्ये कृतयुगे सर्गो ब्रह्मणा क्रियते यथा ।
क्रियते चोपसंहारस्तथांऽते च कलौ युगे
ādye kṛtayuge sargo brahmaṇā kriyate yathā |
kriyate copasaṃhārastathāṃ'te ca kalau yuge
6,1.8
मैत्रेय उवाच कलेःस्वरूपं भगवन्विस्तराद्वक्तुमर्हसि ।
धर्मश् चतुष्पाद् भगवान् यस्मिन् विप्लवम् ऋच्छति
maitreya uvāca kaleḥsvarūpaṃ bhagavanvistarādvaktumarhasi |
dharmaś catuṣpād bhagavān yasmin viplavam ṛcchati
6,1.9
श्रीपराशर उवाच कलेःस्वरूपं मैत्रेय यद्भवाञ्छ्रोतु मिच्छति ।
तन्निबोध समासेन वर्तते यन्महामुने
śrīparāśara uvāca kaleḥsvarūpaṃ maitreya yadbhavāñchrotu micchati |
tannibodha samāsena vartate yanmahāmune
6,1.10
वर्णाश्रमाचारवती प्रवृत्तिर्न कलौ नृणाम् ।
न सामऋग्यजुर्धर्मविनिष्पादनहैतुकी
varṇāśramācāravatī pravṛttirna kalau nṛṇām |
na sāmaṛgyajurdharmaviniṣpādanahaitukī
6,1.11
विवाहा न कलौ धर्म्या न शिष्यगुरुसंस्थितिः ।
न दांपत्यक्रमो नैव वह्निदेवात्मकः क्रमः
vivāhā na kalau dharmyā na śiṣyagurusaṃsthitiḥ |
na dāṃpatyakramo naiva vahnidevātmakaḥ kramaḥ
6,1.12
यत्र कुत्र कुले जातो बली सर्वेश्वरः कलौ ।
सर्वेभ्य एव वर्णेभ्यो योग्यः कन्यावरोधने
yatra kutra kule jāto balī sarveśvaraḥ kalau |
sarvebhya eva varṇebhyo yogyaḥ kanyāvarodhane
6,1.13
येन केन च योगेन द्विजातिर्दीक्षितः कलौ ।
यैव सैव च मैत्रेय प्रायश्चित्तं कलौ क्रिया
yena kena ca yogena dvijātirdīkṣitaḥ kalau |
yaiva saiva ca maitreya prāyaścittaṃ kalau kriyā
6,1.14
सर्वमेव कलौ शास्त्रं यस्य यद्वजनं द्विज ।
देवता च कलौ सर्वा सर्वःसर्वस्य चाश्रमः
sarvameva kalau śāstraṃ yasya yadvajanaṃ dvija |
devatā ca kalau sarvā sarvaḥsarvasya cāśramaḥ
6,1.15
उपवासस्तथाऽयासौ वित्तोत्सर्गस्तपः कलौ ।
धर्मो यथाभिरुचितैर् अनुष्ठनैर् अनुष्ठितः
upavāsastathā'yāsau vittotsargastapaḥ kalau |
dharmo yathābhirucitair anuṣṭhanair anuṣṭhitaḥ
6,1.16
वित्तेन भविता पुंसां स्वल्पेनाढ्यमदः कलौ ।
स्त्रीणां रूपमदश्चैवं केशैर् एव भविष्यति
vittena bhavitā puṃsāṃ svalpenāḍhyamadaḥ kalau |
strīṇāṃ rūpamadaścaivaṃ keśair eva bhaviṣyati
6,1.17
मुवर्णमणिरत्नादौ वस्त्रे चोपक्षयं गते ।
कलौ स्त्रियो भविष्यन्ति तदा केशैर् अलङ्कृताः
muvarṇamaṇiratnādau vastre copakṣayaṃ gate |
kalau striyo bhaviṣyanti tadā keśair alaṅkṛtāḥ
6,1.18
परित्यक्ष्यन्ति भर्तारं वित्तहीनं तथा स्त्रियः ।
भर्ता भविष्यति कलौ वित्तवानेव योषिताम्
parityakṣyanti bhartāraṃ vittahīnaṃ tathā striyaḥ |
bhartā bhaviṣyati kalau vittavāneva yoṣitām
6,1.19
यो वै ददाति बहुलं स्वं स स्वामी सदा नृणाम् ।
स्वामित्वहेतुःसंबन्धो न चाभिजनता तथा
yo vai dadāti bahulaṃ svaṃ sa svāmī sadā nṛṇām |
svāmitvahetuḥsaṃbandho na cābhijanatā tathā
6,1.20
गृहान्ता द्रव्य्संघाता द्रव्यान्ता च तथा मतिः ।
अर्थाश्चात्मोपभोग्यान्ता भविष्यन्ति कलौ युगे
gṛhāntā dravysaṃghātā dravyāntā ca tathā matiḥ |
arthāścātmopabhogyāntā bhaviṣyanti kalau yuge
6,1.21
स्त्रियः कलौ भविष्यन्ति स्वैरिण्यो ललितस्पृहाः ।
अन्यायादाप्तवित्तेषु पुरुषाः स्पृहयालबः
striyaḥ kalau bhaviṣyanti svairiṇyo lalitaspṛhāḥ |
anyāyādāptavitteṣu puruṣāḥ spṛhayālabaḥ
6,1.22
अभ्यर्थितापि सुहृदा स्वार्थमेव निरीक्ष्यते ।
पणार्धार्धाद्धमात्रे ऽपि करिष्यन्ति तथा स्पृहाम्
abhyarthitāpi suhṛdā svārthameva nirīkṣyate |
paṇārdhārdhāddhamātre 'pi kariṣyanti tathā spṛhām
6,1.23
समानपौरुषं चेतो भुवि विप्रेषु वै कलौ ।
क्षीरप्रदानसंबन्धि भावि गोषु च गौरवम्
samānapauruṣaṃ ceto bhuvi vipreṣu vai kalau |
kṣīrapradānasaṃbandhi bhāvi goṣu ca gauravam
6,1.24
अनावृष्टिभयप्रायाः प्रजाः क्षुद्भयकातराः ।
भविष्यन्ति तदा सर्वे गगनासक्तदृष्टयः
anāvṛṣṭibhayaprāyāḥ prajāḥ kṣudbhayakātarāḥ |
bhaviṣyanti tadā sarve gaganāsaktadṛṣṭayaḥ
6,1.25
कन्दमूलफलाहारास्तापसा इव मानवाः ।
आत्मानं घातयिष्यन्ति ह्यनावृष्ट्यादिदुःखिताः
kandamūlaphalāhārāstāpasā iva mānavāḥ |
ātmānaṃ ghātayiṣyanti hyanāvṛṣṭyādiduḥkhitāḥ
6,1.26
दुर्भिक्षमेव सततं तथा क्लेशमनीश्वराः ।
प्राप्स्यन्ति व्याहतसुखप्रमोदा मानवाः कलौ
durbhikṣameva satataṃ tathā kleśamanīśvarāḥ |
prāpsyanti vyāhatasukhapramodā mānavāḥ kalau
6,1.27
अस्नानभोजिनो नाग्निदेवतातिथिपूजंनम् ।
करिष्यन्ति कलौ प्राप्ते न च पिण्डोदकक्रियाम्
asnānabhojino nāgnidevatātithipūjaṃnam |
kariṣyanti kalau prāpte na ca piṇḍodakakriyām
6,1.28
लोलुपा ह्रस्वदेहाश् च बह्वन्नादनतत्पराः ।
बहुप्रजाल्पभाग्याश् च भविष्यन्ति कलौ स्त्रियः
lolupā hrasvadehāś ca bahvannādanatatparāḥ |
bahuprajālpabhāgyāś ca bhaviṣyanti kalau striyaḥ
6,1.29
उभाभ्यामपि पाणिभ्यां शिरःकण्डूयनं स्त्रियः ।
कुर्वन्त्यो गुरुभर्तॄणाम् आज्ञां भर्त्स्यन्त्यनादराः
ubhābhyāmapi pāṇibhyāṃ śiraḥkaṇḍūyanaṃ striyaḥ |
kurvantyo gurubhartṝṇām ājñāṃ bhartsyantyanādarāḥ
6,1.30
स्वपोषणपराः क्षुद्रा देहसंस्कारवर्जिताः ।
परुषानृतभाषिण्यो भविष्यन्ति कलौ स्त्रियः
svapoṣaṇaparāḥ kṣudrā dehasaṃskāravarjitāḥ |
paruṣānṛtabhāṣiṇyo bhaviṣyanti kalau striyaḥ
6,1.31
दुःशीला दुष्टशीलेषु कुर्वन्त्यःसततं स्पृहाम् ।
असद्वृत्ता भविष्यन्ति पुरुषेषु कुलाङ्गनाः
duḥśīlā duṣṭaśīleṣu kurvantyaḥsatataṃ spṛhām |
asadvṛttā bhaviṣyanti puruṣeṣu kulāṅganāḥ
6,1.32
वेदादानं करिष्यन्ति बटवश्चाकृतव्रताः ।
गृहस्थाश् च न होष्यन्ति न दास्यन्त्युचितान्यपि
vedādānaṃ kariṣyanti baṭavaścākṛtavratāḥ |
gṛhasthāś ca na hoṣyanti na dāsyantyucitānyapi
6,1.33
वानप्रस्था भविष्यन्ति ग्राम्याहारपरिग्रहाः ।
भिक्षवश्चापि मित्रादिस्नेहसंबन्धयन्त्रणाः
vānaprasthā bhaviṣyanti grāmyāhāraparigrahāḥ |
bhikṣavaścāpi mitrādisnehasaṃbandhayantraṇāḥ
6,1.34
अरक्षितारो हर्तारः शुल्कव्याजेन पार्थिवाः ।
हारिणो जनवित्तानां संप्राप्ते तु कलौ युगे
arakṣitāro hartāraḥ śulkavyājena pārthivāḥ |
hāriṇo janavittānāṃ saṃprāpte tu kalau yuge
6,1.35
योयो ऽश्वरथनागाढ्यःस स राजा भविष्यति ।
यश् च यश्चाबलः सर्वः स स भृत्यः कलौ युगे
yoyo 'śvarathanāgāḍhyaḥsa sa rājā bhaviṣyati |
yaś ca yaścābalaḥ sarvaḥ sa sa bhṛtyaḥ kalau yuge
6,1.36
वैश्याः कृषिवणिज्यादि संत्यज्य निजकर्म यत् ।
शूद्रवृत्त्या प्रवर्त्स्यन्ति कारुकर्मोपजीविनः
vaiśyāḥ kṛṣivaṇijyādi saṃtyajya nijakarma yat |
śūdravṛttyā pravartsyanti kārukarmopajīvinaḥ
6,1.37
भैक्षव्रतपराः शूद्रा प्रव्रज्यालिङ्गिनो ऽधमाः ।
पाषण्डसंश्रयां वृत्तिमाश्रयिष्यन्ति सत्कृताः
bhaikṣavrataparāḥ śūdrā pravrajyāliṅgino 'dhamāḥ |
pāṣaṇḍasaṃśrayāṃ vṛttimāśrayiṣyanti satkṛtāḥ
6,1.38
दुर्भिक्षकरपीडाभिर् अतीवोपद्रुता जनाः ।
गोधूमान्नयवान्नाढ्यान्देशान्यास्यन्ति दुःखिताः
durbhikṣakarapīḍābhir atīvopadrutā janāḥ |
godhūmānnayavānnāḍhyāndeśānyāsyanti duḥkhitāḥ
6,1.39
वेदमार्गे प्रलीने च पाषण्डाढ्ये ततो जने ।
अधर्मवृद्ध्या लोकानामल्पमायुर्भविष्यति
vedamārge pralīne ca pāṣaṇḍāḍhye tato jane |
adharmavṛddhyā lokānāmalpamāyurbhaviṣyati
6,1.40
अशास्त्रविहितं घोरं तप्यमानेषु वै तपः ।
नरेषु नृपदोषेण बाल्ये मृत्युर्भविष्यति
aśāstravihitaṃ ghoraṃ tapyamāneṣu vai tapaḥ |
nareṣu nṛpadoṣeṇa bālye mṛtyurbhaviṣyati
6,1.41
भविता योषितां सूतिः पञ्चषट्मप्तवार्षिकी ।
नवाष्टदशवर्षाणां मनुष्याणां तथा कलौ
bhavitā yoṣitāṃ sūtiḥ pañcaṣaṭmaptavārṣikī |
navāṣṭadaśavarṣāṇāṃ manuṣyāṇāṃ tathā kalau
6,1.42
पलितोद्भवश् च भविता तथा द्वादशवार्षिकः ।
नातिजीवति वै कश्चित्कलौ वर्षाणि विंशतिः
palitodbhavaś ca bhavitā tathā dvādaśavārṣikaḥ |
nātijīvati vai kaścitkalau varṣāṇi viṃśatiḥ
6,1.43
अल्पप्रज्ञा वृथालिङ्गा दुष्टान्तःकरणाः कलौ ।
यतस्ततो विनङ्क्ष्यन्ति कालेनाल्पेन मानवाः
alpaprajñā vṛthāliṅgā duṣṭāntaḥkaraṇāḥ kalau |
yatastato vinaṅkṣyanti kālenālpena mānavāḥ
6,1.44
यदायादा हि मैत्रेय हानिर्धर्मस्य लक्ष्यते ।
तदातदा कलेर्वृद्धिरनुमेया विचक्षणैः
yadāyādā hi maitreya hānirdharmasya lakṣyate |
tadātadā kalervṛddhiranumeyā vicakṣaṇaiḥ
6,1.45
यदायदा हि पांषडवृद्धिर्मैत्रेय लक्ष्यते ।
तदातदा कलेर्वृद्धिरनुमेया महात्मभिः
yadāyadā hi pāṃṣaḍavṛddhirmaitreya lakṣyate |
tadātadā kalervṛddhiranumeyā mahātmabhiḥ
6,1.46
यदायदा सतां हीनिर्वेदमार्गानुसारिणाम् ।
तदातदा कलेर्वृद्धिरनुमेया विचक्षणैः
yadāyadā satāṃ hīnirvedamārgānusāriṇām |
tadātadā kalervṛddhiranumeyā vicakṣaṇaiḥ
6,1.47
प्रारंभाश्चावसीदन्ति यदा धर्मभृतां नृणाम् ।
तदानुमेयं प्राधान्यं कलेर् मैत्रेय पण्डितैः
prāraṃbhāścāvasīdanti yadā dharmabhṛtāṃ nṛṇām |
tadānumeyaṃ prādhānyaṃ kaler maitreya paṇḍitaiḥ
6,1.48
यदायाद न यज्ञानामीश्वरः पुरुषोत्तमः ।
इज्यते पुरुषैर् यज्ञैस् तदा ज्ञेयं कलेर् बलम्
yadāyāda na yajñānāmīśvaraḥ puruṣottamaḥ |
ijyate puruṣair yajñais tadā jñeyaṃ kaler balam
6,1.49
न प्रीतिर्वेदवादेषु पाषण्डेषु यदा रतिः ।
कलेर्वृद्धिस्तदा प्राज्ञैर् अनुमेया विचक्षणैः
na prītirvedavādeṣu pāṣaṇḍeṣu yadā ratiḥ |
kalervṛddhistadā prājñair anumeyā vicakṣaṇaiḥ
6,1.50
कलौ जगत्पतिं विष्णुंसर्वस्रष्टारमीश्वरम् ।
नार्चयिष्यन्ति मैत्रेय पाषण्डोपहता जनाः
kalau jagatpatiṃ viṣṇuṃsarvasraṣṭāramīśvaram |
nārcayiṣyanti maitreya pāṣaṇḍopahatā janāḥ
6,1.51
किं देवैः किं द्विजैर् वेदैः किं शौचे नांबुजन्मना ।
इत्येवं विप्रवक्ष्यन्ति पाषण्डोपहता जनाः
kiṃ devaiḥ kiṃ dvijair vedaiḥ kiṃ śauce nāṃbujanmanā |
ityevaṃ vipravakṣyanti pāṣaṇḍopahatā janāḥ
6,1.52
स्वल्पांबुवृष्टिः पर्जन्यः सस्यं स्वल्पफलं तथा ।
फलं तथाल्पसारं च विप्र प्राप्ते कलौ युगे
svalpāṃbuvṛṣṭiḥ parjanyaḥ sasyaṃ svalpaphalaṃ tathā |
phalaṃ tathālpasāraṃ ca vipra prāpte kalau yuge
6,1.53
शाणीप्रायाणि वस्त्राणि शमीप्राया महीरुहाः ।
शूद्रप्रायास् तथा वर्णा भविष्यन्ति कलौ युगे
śāṇīprāyāṇi vastrāṇi śamīprāyā mahīruhāḥ |
śūdraprāyās tathā varṇā bhaviṣyanti kalau yuge
6,1.54
अणुप्रायाणि धान्यानि चाज्यप्रायं तथा पयः ।
भविष्यति कलौ प्राप्ते ह्यौशीरं चानुलेपनम्
aṇuprāyāṇi dhānyāni cājyaprāyaṃ tathā payaḥ |
bhaviṣyati kalau prāpte hyauśīraṃ cānulepanam
6,1.55
श्वश्रूश्वशुरभूयिष्ठा गुरवश् च नृणां कलौ ।
श्यालाद्य हारिभार्याश् च सृहृदो मुनिसत्तम
śvaśrūśvaśurabhūyiṣṭhā guravaś ca nṛṇāṃ kalau |
śyālādya hāribhāryāś ca sṛhṛdo munisattama
6,1.56
कस्य माता पिता कस्य यथा कर्मानुगः पुमान् ।
इति चोदाहरिष्यन्ति श्वशुरानुगतानराः
kasya mātā pitā kasya yathā karmānugaḥ pumān |
iti codāhariṣyanti śvaśurānugatānarāḥ
6,1.57
वाङ्मनःकायगैर् दोषैर् अभिभूताः पुनः पुनः ।
नराः पापान्यनुदिनं करिष्यन्त्यल्पमेधसः
vāṅmanaḥkāyagair doṣair abhibhūtāḥ punaḥ punaḥ |
narāḥ pāpānyanudinaṃ kariṣyantyalpamedhasaḥ
6,1.58
निःसत्त्वानामशौचानां निह्रीकाणां तथा नृणाम् ।
यद्यद्दुःखाय तत्सर्वं कलिकाले भविष्यति
niḥsattvānāmaśaucānāṃ nihrīkāṇāṃ tathā nṛṇām |
yadyadduḥkhāya tatsarvaṃ kalikāle bhaviṣyati
6,1.59
निःस्वाध्यायवषट्कारे स्वधास्वाहाविवर्जिते ।
तदा प्रविरलो धर्मः क्वचिल्लोके निवत्स्यति
niḥsvādhyāyavaṣaṭkāre svadhāsvāhāvivarjite |
tadā praviralo dharmaḥ kvacilloke nivatsyati
6,1.60
तत्राल्पेनैव यत्नेन पुण्यस्कन्धमनुत्तमम् ।
करोतियः कृतयुगे क्रियते तपसा हि सः
tatrālpenaiva yatnena puṇyaskandhamanuttamam |
karotiyaḥ kṛtayuge kriyate tapasā hi saḥ
Chapter 6.2
6,2.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे षष्ठांशे प्रथमो ऽध्यायः श्रीपराशर उवाच व्यासश्चाह महाबुद्धिर्यदत्रैव हि वस्तुनि ।
तच्छ्रूयतां महाभागा गदतो मम तत्त्वतः
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe ṣaṣṭhāṃśe prathamo 'dhyāyaḥ śrīparāśara uvāca vyāsaścāha mahābuddhiryadatraiva hi vastuni |
tacchrūyatāṃ mahābhāgā gadato mama tattvataḥ
6,2.2
कस्मिन्काले ऽल्पको धर्मो ददानि सुमहत्फलम् ।
मुनीनां पुण्यवादो ऽभूत्कैश् चासौ क्रियते सुखम्
kasminkāle 'lpako dharmo dadāni sumahatphalam |
munīnāṃ puṇyavādo 'bhūtkaiś cāsau kriyate sukham
6,2.3
संदेहनिर्णयार्थाय वेदव्यासं महामुनिम् ।
ययुस्ते संशयं प्रष्टुं मैत्रेय मुनिपुङ्गवाः
saṃdehanirṇayārthāya vedavyāsaṃ mahāmunim |
yayuste saṃśayaṃ praṣṭuṃ maitreya munipuṅgavāḥ
6,2.4
दृदृशुस्ते मुनिं तत्र जाह्नवीसलिले द्विज ।
वेदव्यासं महाभागमर्धस्नातं सुतं मम
dṛdṛśuste muniṃ tatra jāhnavīsalile dvija |
vedavyāsaṃ mahābhāgamardhasnātaṃ sutaṃ mama
6,2.5
स्नानावसानं ते तस्य प्रतीक्षन्तो महर्षयः ।
तस्थुस् तीरे महानद्यास् तरुषण्डम् उपाश्रिताः
snānāvasānaṃ te tasya pratīkṣanto maharṣayaḥ |
tasthus tīre mahānadyās taruṣaṇḍam upāśritāḥ
6,2.6
मग्नो ऽथ जाह्नवीतोयादुत्थायाह सुतो मम ।
शुद्रःसाधुः कलिःसाधुरित्येवं शृण्वतां वचः ।
तेषां मुनीनां भूयश् च ममज्ज स नदीजले
magno 'tha jāhnavītoyādutthāyāha suto mama |
śudraḥsādhuḥ kaliḥsādhurityevaṃ śṛṇvatāṃ vacaḥ |
teṣāṃ munīnāṃ bhūyaś ca mamajja sa nadījale
6,2.7
साधुसाध्विति चोत्थाय शूद्र धन्योसि चाब्रवीत्
sādhusādhviti cotthāya śūdra dhanyosi cābravīt
6,2.8
निमग्नश् च समुत्थाय पुनः प्राह महामुनिः ।
योषितः साधु धन्यास्तास्ताब्यो धन्यतरोस्तिकः
nimagnaś ca samutthāya punaḥ prāha mahāmuniḥ |
yoṣitaḥ sādhu dhanyāstāstābyo dhanyatarostikaḥ
6,2.9
ततः स्नात्वा यथान्यायमाचान्तं च कृतक्रियम् ।
उपतस्थुर्महाभागं मुनयस्ते सुतं मम
tataḥ snātvā yathānyāyamācāntaṃ ca kṛtakriyam |
upatasthurmahābhāgaṃ munayaste sutaṃ mama
6,2.10
कृतसंवन्दनांश्चाह कृतासनपरिग्रहान् ।
किमर्थ मागता यूयमिति सत्यवतीसुतः
kṛtasaṃvandanāṃścāha kṛtāsanaparigrahān |
kimartha māgatā yūyamiti satyavatīsutaḥ
6,2.11
श्रीपराशर उवाच तमूचुःसंशयं प्रष्टं भवन्तं वयमागताः ।
अलं तेनास्तु तावन्नः कथ्यतामपरं त्वया
śrīparāśara uvāca tamūcuḥsaṃśayaṃ praṣṭaṃ bhavantaṃ vayamāgatāḥ |
alaṃ tenāstu tāvannaḥ kathyatāmaparaṃ tvayā
6,2.12
कलिःसाध्विति यत्प्रोक्तं शूद्रः साध्विति योषितः ।
यदाह भगवान्त्साधु धन्याश्चेति पुनः पुनाः
kaliḥsādhviti yatproktaṃ śūdraḥ sādhviti yoṣitaḥ |
yadāha bhagavāntsādhu dhanyāśceti punaḥ punāḥ
6,2.13
तत् सर्वं श्रोतुम् इच्छामो न चेद् गुह्यं महामुने ।
तत्कथ्यतां ततो हृत्स्थं पृच्छामस्त्वां प्रयोजनम्
tat sarvaṃ śrotum icchāmo na ced guhyaṃ mahāmune |
tatkathyatāṃ tato hṛtsthaṃ pṛcchāmastvāṃ prayojanam
6,2.14
श्रीपराश उवाच इत्युक्तो मुनिभिर् व्यासः प्रहस्येदमथाब्रवीत् ।
श्रूयतां भो मुनिश्रेष्ठा यदुक्तं साधुसाध्विति
śrīparāśa uvāca ityukto munibhir vyāsaḥ prahasyedamathābravīt |
śrūyatāṃ bho muniśreṣṭhā yaduktaṃ sādhusādhviti
6,2.15
व्यास उवाच यत्कृते दशभिर् वर्षैस् त्रेतायां हायनेन तत् ।
द्वापरे तच्च मासेन ह्यहोरात्रेण तत्कलौ
vyāsa uvāca yatkṛte daśabhir varṣais tretāyāṃ hāyanena tat |
dvāpare tacca māsena hyahorātreṇa tatkalau
6,2.16
तपसो ब्रह्मचर्यस्य जपादेश् च फलं द्विजाः ।
प्राप्नोति पुरषस्तेन कलिःसाध्विति भाषितम्
tapaso brahmacaryasya japādeś ca phalaṃ dvijāḥ |
prāpnoti puraṣastena kaliḥsādhviti bhāṣitam
6,2.17
ध्यायन्कृते यजन्यज्ञैस् त्रेतायां द्वापरेरऽचयन् ।
यदाप्नोति तदाप्नोति कलौ संकीर्त्य केशवम्
dhyāyankṛte yajanyajñais tretāyāṃ dvāparer'cayan |
yadāpnoti tadāpnoti kalau saṃkīrtya keśavam
6,2.18
धर्मोत्कर्षमतीवात्र प्राप्नोति पुरुषः कलौ ।
अल्पायासेन धर्मज्ञास्तेन तुष्टोस्म्यहं कलेः
dharmotkarṣamatīvātra prāpnoti puruṣaḥ kalau |
alpāyāsena dharmajñāstena tuṣṭosmyahaṃ kaleḥ
6,2.19
व्रतचर्यापरैर् ग्राह्या वेदाः पूर्वं द्विजातिभिः ।
ततःस धर्मसंप्राप्तैर् यष्टव्यं विधिवद् धनैः
vratacaryāparair grāhyā vedāḥ pūrvaṃ dvijātibhiḥ |
tataḥsa dharmasaṃprāptair yaṣṭavyaṃ vidhivad dhanaiḥ
6,2.20
वृथा कथा वृथा भोज्यं वृथेज्या च द्विजन्मनाम् ।
पतनाय ततो भाव्यं तैस् तु संयमिभिः सदा
vṛthā kathā vṛthā bhojyaṃ vṛthejyā ca dvijanmanām |
patanāya tato bhāvyaṃ tais tu saṃyamibhiḥ sadā
6,2.21
असम्यक्करणे दोषस्तेषां सर्वेषु वस्तुषु ।
भोज्यपेयादिकं चैषां नेच्छाप्राप्तिकरं द्विजाः
asamyakkaraṇe doṣasteṣāṃ sarveṣu vastuṣu |
bhojyapeyādikaṃ caiṣāṃ necchāprāptikaraṃ dvijāḥ
6,2.22
पारतन्त्र्यं समस्तेषु तेषां कार्येषु वै यतः ।
जयन्ति ते निजांल्लोकान्क्लेशेन महताद्विजाः
pāratantryaṃ samasteṣu teṣāṃ kāryeṣu vai yataḥ |
jayanti te nijāṃllokānkleśena mahatādvijāḥ
6,2.23
द्विजशुश्रूषयैवैष पाकयज्ञाधिकारवान् ।
निजाञ्जयति वै लोकाञ्छूद्रो धन्यतरस्ततः
dvijaśuśrūṣayaivaiṣa pākayajñādhikāravān |
nijāñjayati vai lokāñchūdro dhanyatarastataḥ
6,2.24
भक्ष्याभक्ष्येषु नास्यास्ति पेयापेयेषु वै यतः ।
नियमो मुनिशार्दूलास्तेनासौ साध्वितीरितः
bhakṣyābhakṣyeṣu nāsyāsti peyāpeyeṣu vai yataḥ |
niyamo muniśārdūlāstenāsau sādhvitīritaḥ
6,2.25
स्वधर्मस्याविरोधेन नरैर् लब्धं धनं सदा ।
प्रतिपादनीयं पात्रेषु यष्टव्यं च यथाविधि
svadharmasyāvirodhena narair labdhaṃ dhanaṃ sadā |
pratipādanīyaṃ pātreṣu yaṣṭavyaṃ ca yathāvidhi
6,2.26
तस्यार्जने महाक्लेशः पालने च द्विजोत्तमाः ।
तथासद्विनियोगेन विज्ञातं गहनं नृणाम्
tasyārjane mahākleśaḥ pālane ca dvijottamāḥ |
tathāsadviniyogena vijñātaṃ gahanaṃ nṛṇām
6,2.27
एवमन्यैस् तथा क्लेशैः पुरुषा द्विजसत्तमाः ।
निजाञ्जयन्ति वै लोकान्प्राजापत्यादिकान्क्रमात्
evamanyais tathā kleśaiḥ puruṣā dvijasattamāḥ |
nijāñjayanti vai lokānprājāpatyādikānkramāt
6,2.28
योषिच्छुश्रूषणाद्भर्तुः कर्मणा मनसा गिरा ।
तद्धिता शुभमाप्नोति तत्सालोक्यं यतो द्विजाः
yoṣicchuśrūṣaṇādbhartuḥ karmaṇā manasā girā |
taddhitā śubhamāpnoti tatsālokyaṃ yato dvijāḥ
6,2.29
नातिक्लेशेन महता तानेव पुरुषो यथा ।
तृतीयं व्याहृतं तेन मया साध्विति योषितः
nātikleśena mahatā tāneva puruṣo yathā |
tṛtīyaṃ vyāhṛtaṃ tena mayā sādhviti yoṣitaḥ
6,2.30
एतद्वः कथितं विप्रायन्निमित्तमिहागतः ।
तत्पृच्छतः यथाकामं सव बक्ष्यामि वः स्फुटम्
etadvaḥ kathitaṃ viprāyannimittamihāgataḥ |
tatpṛcchataḥ yathākāmaṃ sava bakṣyāmi vaḥ sphuṭam
6,2.31
ऋषयस्ते ततः प्रोचुर्यत्प्रष्टव्यं महामुने ।
अस्मिन्नेव च तत्प्रश्ने यथावत्कथितं त्वया
ṛṣayaste tataḥ procuryatpraṣṭavyaṃ mahāmune |
asminneva ca tatpraśne yathāvatkathitaṃ tvayā
6,2.32
श्रीपराशर उवाच ततः प्रहस्य तानाह कृष्णद्वैपायनोमुनिः ।
विस्मयोत्फुल्लनयनांस्तापसांस्तानुपागतान्
śrīparāśara uvāca tataḥ prahasya tānāha kṛṣṇadvaipāyanomuniḥ |
vismayotphullanayanāṃstāpasāṃstānupāgatān
6,2.33
मयैष भवतां प्रश्रो ज्ञातो दिव्येन चक्षुषा ।
ततोहं वः प्रसंगेन साधुसाध्विति भाषितम्
mayaiṣa bhavatāṃ praśro jñāto divyena cakṣuṣā |
tatohaṃ vaḥ prasaṃgena sādhusādhviti bhāṣitam
6,2.34
स्वल्पेन हि प्रत्यनेनधर्मःसिध्यति वै कलौ ।
नरैर् आत्मगुणांभोभिः क्षलिताखिलकिल्बिषैः
svalpena hi pratyanenadharmaḥsidhyati vai kalau |
narair ātmaguṇāṃbhobhiḥ kṣalitākhilakilbiṣaiḥ
6,2.35
शुद्रैश् च द्विजशुश्रूषातत्परैर् द्विजसत्तमाः ।
तथा स्त्रीभिर् अनाया सात्पतिशुश्रूषयैव हि
śudraiś ca dvijaśuśrūṣātatparair dvijasattamāḥ |
tathā strībhir anāyā sātpatiśuśrūṣayaiva hi
6,2.36
ततस्त्रितयमप्येतन्मम धन्यतरं मतम् ।
धर्मसंपादने क्लेशो द्विजातीनां कृतादिषु
tatastritayamapyetanmama dhanyataraṃ matam |
dharmasaṃpādane kleśo dvijātīnāṃ kṛtādiṣu
6,2.37
भवद्भिर् यद् अभिप्रेतं तदेतत्कथितं मया ।
अपृष्टेनापि धर्मज्ञाः किमन्यत्क्रियतां द्विजाः
bhavadbhir yad abhipretaṃ tadetatkathitaṃ mayā |
apṛṣṭenāpi dharmajñāḥ kimanyatkriyatāṃ dvijāḥ
6,2.38
श्रीपराशर उवाच ततःसंपूज्य ते व्यासं प्रशशंसुः पुनः पुनः ।
यथागतन्द्विजा जग्मुर्व्यासोक्तिकृतनिश्चयाः
śrīparāśara uvāca tataḥsaṃpūjya te vyāsaṃ praśaśaṃsuḥ punaḥ punaḥ |
yathāgatandvijā jagmurvyāsoktikṛtaniścayāḥ
6,2.39
भवतो ऽपि महाभाग रहस्यं कथितं मया ।
अत्यन्तदुष्टस्य कलेरयमेको महान्मुणः
bhavato 'pi mahābhāga rahasyaṃ kathitaṃ mayā |
atyantaduṣṭasya kalerayameko mahānmuṇaḥ
6,2.40
यच्चाहं भवता पृष्टो जगतामुपसंहृतिम् ।
प्राकृतामन्तरालां च तामप्येष वदामि ते
yaccāhaṃ bhavatā pṛṣṭo jagatāmupasaṃhṛtim |
prākṛtāmantarālāṃ ca tāmapyeṣa vadāmi te
Chapter 6.3
6,3.1
इति श्रीविष्णुमाहपुराणे षष्ठांशे द्वितीयो ऽध्यायः (2) श्रीपराशर उवाच सर्वेषामेव भूतानां त्रिविधः प्रतिसंचरः ।
नैमित्तिकः प्राकृतिकः तथैवात्यन्तिको लयः
iti śrīviṣṇumāhapurāṇe ṣaṣṭhāṃśe dvitīyo 'dhyāyaḥ (2) śrīparāśara uvāca sarveṣāmeva bhūtānāṃ trividhaḥ pratisaṃcaraḥ |
naimittikaḥ prākṛtikaḥ tathaivātyantiko layaḥ
6,3.2
ब्राह्मो नैमित्तिकस्तेषां कल्पान्ते प्रतिसंचरः ।
आत्यन्तिकस्तु मोक्षाख्यः प्राकृतो द्विपरार्धकः
brāhmo naimittikasteṣāṃ kalpānte pratisaṃcaraḥ |
ātyantikastu mokṣākhyaḥ prākṛto dviparārdhakaḥ
6,3.3
मैत्रेय उवाच परार्धसंख्यां भगवन्ममाचक्ष्व यया तु सः ।
द्विगुणीकृतया ज्ञेयः प्राकृतः प्रतिसंचरः
maitreya uvāca parārdhasaṃkhyāṃ bhagavanmamācakṣva yayā tu saḥ |
dviguṇīkṛtayā jñeyaḥ prākṛtaḥ pratisaṃcaraḥ
6,3.4
श्रीपराशर उवाच स्थानात्स्थानं दशगुणमेकस्माद्रण्यते द्विज ।
ततोष्टादशमे भागे परार्धमभिधीयते
śrīparāśara uvāca sthānātsthānaṃ daśaguṇamekasmādraṇyate dvija |
tatoṣṭādaśame bhāge parārdhamabhidhīyate
6,3.5
परार्धद्विगुणं यत्तु प्राकृतःस लयो द्विज ।
तदाव्यक्तेखिलं व्यक्तं स्वहेतौ लयमेति वै
parārdhadviguṇaṃ yattu prākṛtaḥsa layo dvija |
tadāvyaktekhilaṃ vyaktaṃ svahetau layameti vai
6,3.6
निमेषो मानुषो यो ऽसौ मात्रामात्राप्रमाणतः ।
तैः पञ्चदशभिः काष्ठा त्रिंशत्काष्ठ कला स्मृता
nimeṣo mānuṣo yo 'sau mātrāmātrāpramāṇataḥ |
taiḥ pañcadaśabhiḥ kāṣṭhā triṃśatkāṣṭha kalā smṛtā
6,3.7
नाडिका तु प्रमाणेन सा कला दश पञ्च च
nāḍikā tu pramāṇena sā kalā daśa pañca ca
6,3.8
उन्मानेनांभसःसा तु पलान्यर्धत्रयोदश ।
मागधेन तु मानेन जलप्रस्थस्तु स स्मृतः ।
हेममाषैः कृतच्छिद्रचतुर्भिश्चातुरङ्गुलैः
unmānenāṃbhasaḥsā tu palānyardhatrayodaśa |
māgadhena tu mānena jalaprasthastu sa smṛtaḥ |
hemamāṣaiḥ kṛtacchidracaturbhiścāturaṅgulaiḥ
6,3.9
नाडिकाभ्यामथ द्वाभ्यां मुहूर्तो द्विजसत्तम ।
अहोरात्रं मुहुर्तास्तु त्रिंशन्मासो दिनैस् तथा
nāḍikābhyāmatha dvābhyāṃ muhūrto dvijasattama |
ahorātraṃ muhurtāstu triṃśanmāso dinais tathā
6,3.10
मासैर् द्वादशभिर् वर्षमहोरात्रं तुतद्दिवि ।
त्रिभिर् वर्षशतैर् वर्षं षष्ट्या चैवासुरद्विषाम्
māsair dvādaśabhir varṣamahorātraṃ tutaddivi |
tribhir varṣaśatair varṣaṃ ṣaṣṭyā caivāsuradviṣām
6,3.11
तैस् तु द्वादशसाहस्त्रैश् चतुर्युगमुदाहृतम् ।
चतुर्युगसहस्रं तु कथ्यते ब्रह्मणो दिनम्
tais tu dvādaśasāhastraiś caturyugamudāhṛtam |
caturyugasahasraṃ tu kathyate brahmaṇo dinam
6,3.12
स कल्पस्तत्र मनवश्चतुर्दश महामुने ।
तदन्ते चैव मैत्रेय ब्राह्मो नेमित्तिको लयः
sa kalpastatra manavaścaturdaśa mahāmune |
tadante caiva maitreya brāhmo nemittiko layaḥ
6,3.13
तस्य स्वरूपमत्युग्रं मैत्रेय गदतो मम ।
शृणुष्व प्राकृतं भूयस्तव वक्ष्याम्यहं लयम्
tasya svarūpamatyugraṃ maitreya gadato mama |
śṛṇuṣva prākṛtaṃ bhūyastava vakṣyāmyahaṃ layam
6,3.14
चतुर्युगसहस्रान्ते क्षीणप्राये महीतले ।
अनावृष्टिरतीवोग्रा जायते शतवार्षिकी
caturyugasahasrānte kṣīṇaprāye mahītale |
anāvṛṣṭiratīvogrā jāyate śatavārṣikī
6,3.15
ततो यान्यल्पसाराणि तानि सत्त्वान्यशेषतः ।
क्षयं यान्ति मुनिश्रेष्ठ पार्थिवान्यनुपीजनात्
tato yānyalpasārāṇi tāni sattvānyaśeṣataḥ |
kṣayaṃ yānti muniśreṣṭha pārthivānyanupījanāt
6,3.16
ततः सभगवान्विष्णु रुद्ररूपधरो ऽव्ययः ।
क्षयाय यतते कर्तुमात्मस्थाःसकलाः प्रजाः
tataḥ sabhagavānviṣṇu rudrarūpadharo 'vyayaḥ |
kṣayāya yatate kartumātmasthāḥsakalāḥ prajāḥ
6,3.17
ततः स भगवान् विष्णुर् भानोः सप्तसु रश्मिषु ।
स्थितः पिबत्यशेषाणि जलानि मुनिसप्तम
tataḥ sa bhagavān viṣṇur bhānoḥ saptasu raśmiṣu |
sthitaḥ pibatyaśeṣāṇi jalāni munisaptama
6,3.18
पीत्वांभांसि समस्तानि प्राणिभूमिगतान्यपि ।
शोषं नयति मैत्रेय समस्तं पृथिवीतलम्
pītvāṃbhāṃsi samastāni prāṇibhūmigatānyapi |
śoṣaṃ nayati maitreya samastaṃ pṛthivītalam
6,3.19
समुद्रान्सारितः शैलनदीप्रस्रवणानि च ।
पातालेषु च यत्तोयं तत्सर्वं नयति क्षयम्
samudrānsāritaḥ śailanadīprasravaṇāni ca |
pātāleṣu ca yattoyaṃ tatsarvaṃ nayati kṣayam
6,3.20
ततस्तस्यानुभावेन तोयाहारोपबृंहिताः ।
त एव रश्मयःसप्त जायन्ते सप्त भास्कराः
tatastasyānubhāvena toyāhāropabṛṃhitāḥ |
ta eva raśmayaḥsapta jāyante sapta bhāskarāḥ
6,3.21
अधश्चोर्ध्वं च ते दीप्ता स्ततःसप्त दिवाकराः ।
दहन्त्यशषं त्रैलोक्यं सपातालतलं द्विज
adhaścordhvaṃ ca te dīptā stataḥsapta divākarāḥ |
dahantyaśaṣaṃ trailokyaṃ sapātālatalaṃ dvija
6,3.22
दह्यमानं तु तैर् दीप्तैस् त्रैलोक्यं द्विज भास्करैः ।
साद्रिनद्यर्णवाभोगं निस्नेहमभिजायते
dahyamānaṃ tu tair dīptais trailokyaṃ dvija bhāskaraiḥ |
sādrinadyarṇavābhogaṃ nisnehamabhijāyate
6,3.23
ततो निर्दग्धवृक्षांबुत्रैलोक्यमाखितं द्विज ।
भवत्येषा च वसुधा कूर्मपृष्ठोपमाकृतिः
tato nirdagdhavṛkṣāṃbutrailokyamākhitaṃ dvija |
bhavatyeṣā ca vasudhā kūrmapṛṣṭhopamākṛtiḥ
6,3.24
ततः कालाग्निरुद्रो ऽसौ भूत्वा सर्वहरो ऽनलः ।
शेषाहिश्वाससंभूतः पातालानि दहत्यधः
tataḥ kālāgnirudro 'sau bhūtvā sarvaharo 'nalaḥ |
śeṣāhiśvāsasaṃbhūtaḥ pātālāni dahatyadhaḥ
6,3.25
पातालानि समस्तानि स दग्ध्वा ज्वलनो महान् ।
भूमिमभ्येत्य सकलं बभस्ति वसुधातलम्
pātālāni samastāni sa dagdhvā jvalano mahān |
bhūmimabhyetya sakalaṃ babhasti vasudhātalam
6,3.26
भुवर्लोकं ततःसर्वं स्वर्लोकं च सुदारुणः ।
ज्वालामालामहावर्तस्तत्रैव परिवर्तते
bhuvarlokaṃ tataḥsarvaṃ svarlokaṃ ca sudāruṇaḥ |
jvālāmālāmahāvartastatraiva parivartate
6,3.27
अंबरीषमिवाभाति त्रैलोक्यमखिलं तदा ।
ज्वालावर्तपरिवारमुपक्षीणचराचरम्
aṃbarīṣamivābhāti trailokyamakhilaṃ tadā |
jvālāvartaparivāramupakṣīṇacarācaram
6,3.28
ततस्तापपरीतास्तु लोकद्वयनिवासिनः ।
कृताधिकारागच्छन्ति महर्लोकं महामुने
tatastāpaparītāstu lokadvayanivāsinaḥ |
kṛtādhikārāgacchanti maharlokaṃ mahāmune
6,3.29
तस्मादपि महातापतप्ता लोकात्ततः परम् ।
गञ्च्छन्ति जनलोकं ते दशावृत्त्या परैषिणः
tasmādapi mahātāpataptā lokāttataḥ param |
gañcchanti janalokaṃ te daśāvṛttyā paraiṣiṇaḥ
6,3.30
ततो दग्ध्वा जगत्सर्वं रुद्ररूपीजनार्दनः ।
मुखनिश्वासजान्मेघान्करोति मुनिसत्तम
tato dagdhvā jagatsarvaṃ rudrarūpījanārdanaḥ |
mukhaniśvāsajānmeghānkaroti munisattama
6,3.31
ततो गजकुलप्रख्यास्तडित्वन्तो ऽतिनादिनः ।
उत्तिष्ठन्ति तथा व्योम्निघोराःसंवर्तका घनाः
tato gajakulaprakhyāstaḍitvanto 'tinādinaḥ |
uttiṣṭhanti tathā vyomnighorāḥsaṃvartakā ghanāḥ
6,3.32
केचिन्नीलोत्पलश्यामाः केचित्कुमुदसन्निभाः ।
धूम्रवर्णा घनाः केचित्केचित्पीताः पयो धराः
kecinnīlotpalaśyāmāḥ kecitkumudasannibhāḥ |
dhūmravarṇā ghanāḥ kecitkecitpītāḥ payo dharāḥ
6,3.33
केचिद्रासभवर्णाभा लाक्षारसनिभास् तथा ।
केचिद्वैडूर्यसंकाशा इन्द्रनीलनिभाः क्वचित्
kecidrāsabhavarṇābhā lākṣārasanibhās tathā |
kecidvaiḍūryasaṃkāśā indranīlanibhāḥ kvacit
6,3.34
शङ्खकुन्दनिभाश् चान्ये जात्यं जननिभाः परे ।
इन्द्रगोपनिभाः केचित् ततः शखिनिभास् तथा
śaṅkhakundanibhāś cānye jātyaṃ jananibhāḥ pare |
indragopanibhāḥ kecit tataḥ śakhinibhās tathā
6,3.35
मनःशिलाभाः केचिद् वै हरितालनिभाः परे ।
चाषपत्रनिभाः केचिदुत्तिष्ठन्ते महाघनाः
manaḥśilābhāḥ kecid vai haritālanibhāḥ pare |
cāṣapatranibhāḥ keciduttiṣṭhante mahāghanāḥ
6,3.36
केचित्पुरवराकाराः केचित्पर्वतसन्निभाः ।
कूटागारनिभाश्चान्ये केचित्स्थलनिबा घनाः
kecitpuravarākārāḥ kecitparvatasannibhāḥ |
kūṭāgāranibhāścānye kecitsthalanibā ghanāḥ
6,3.37
महारावा महाकायाः पूरयन्ति नभःस्थलम् ।
वर्षन्तस्ते महासारास्तमग्निमतिभैरवम् ।
शमयन्त्यखिलं विप्र त्रैलोक्यान्तरधिष्ठितम्
mahārāvā mahākāyāḥ pūrayanti nabhaḥsthalam |
varṣantaste mahāsārāstamagnimatibhairavam |
śamayantyakhilaṃ vipra trailokyāntaradhiṣṭhitam
6,3.38
नष्टे चाग्नौ च सततं वर्षमाणा ह्यहर्निशम् ।
प्लावयन्ति जगत् सर्वम् अंभोबिर् मुनिसत्तम
naṣṭe cāgnau ca satataṃ varṣamāṇā hyaharniśam |
plāvayanti jagat sarvam aṃbhobir munisattama
6,3.39
धाराभिर् अतिमात्राभिः प्लावयित्वाखिलां भुवम् ।
भुवर्लोकं तथेवोर्धू प्लावयन्ति हि ते द्विज
dhārābhir atimātrābhiḥ plāvayitvākhilāṃ bhuvam |
bhuvarlokaṃ tathevordhū plāvayanti hi te dvija
6,3.40
अन्धकारीकृते लोके नष्टे स्थावरजङ्गमे ।
वर्षति ते महामेघा वर्षाणामधिकं शतम्
andhakārīkṛte loke naṣṭe sthāvarajaṅgame |
varṣati te mahāmeghā varṣāṇāmadhikaṃ śatam
6,3.41
एवं भवति कल्पान्ते समस्तं मुनिसत्तम ।
वासुदेवस्य माहात्म्यान्नित्यस्य परमात्मनः
evaṃ bhavati kalpānte samastaṃ munisattama |
vāsudevasya māhātmyānnityasya paramātmanaḥ
Chapter 6.4
6,4.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे षष्ठांशे तृतीयो ऽध्यायः (3) श्रीपराशर उवाच सप्तर्शिस्थानामाक्रम्य स्थितेंभसि महामुने ।
एकार्णवं भवत्येतत्त्रैलोक्यमखिलं ततः
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe ṣaṣṭhāṃśe tṛtīyo 'dhyāyaḥ (3) śrīparāśara uvāca saptarśisthānāmākramya sthiteṃbhasi mahāmune |
ekārṇavaṃ bhavatyetattrailokyamakhilaṃ tataḥ
6,4.2
मुखनिश्वासजो विष्णोर्वायुस्ताञ्जलदांस्ततः ।
नाशयन्वाति मैत्रेय वर्षाणामपरं शतम्
mukhaniśvāsajo viṣṇorvāyustāñjaladāṃstataḥ |
nāśayanvāti maitreya varṣāṇāmaparaṃ śatam
6,4.3
सर्वभूतमयो ऽचिन्त्यो भगवान्भूतभावनः ।
अनादिरादिर्विश्वस्य पीत्वा वायुमशेषतः
sarvabhūtamayo 'cintyo bhagavānbhūtabhāvanaḥ |
anādirādirviśvasya pītvā vāyumaśeṣataḥ
6,4.4
एकार्णवे ततस्तस्मिञ्छेषशय्यागतः प्रभुः ।
ब्रह्मरूपधरः शेते भगवानादिकृद्धरिः
ekārṇave tatastasmiñcheṣaśayyāgataḥ prabhuḥ |
brahmarūpadharaḥ śete bhagavānādikṛddhariḥ
6,4.5
जनलोकगतैः सिद्धैः समकाद्यैर् अभिष्टुतः ।
ब्रह्मलोकगतैश् चैव चिन्त्यमानो मुमुक्षुभिः
janalokagataiḥ siddhaiḥ samakādyair abhiṣṭutaḥ |
brahmalokagataiś caiva cintyamāno mumukṣubhiḥ
6,4.6
आत्ममायामयीं दिव्यां योगनिद्रां समास्थितः ।
आत्मानं वासुदेवाख्यं चिन्तयन्मधुसूदनः
ātmamāyāmayīṃ divyāṃ yoganidrāṃ samāsthitaḥ |
ātmānaṃ vāsudevākhyaṃ cintayanmadhusūdanaḥ
6,4.7
एष नैमित्तिको नाम मैत्रेयः प्रतिसंचरः ।
निमित्तं तत्र यच्छेते ब्रह्मरूपधरो हरिः
eṣa naimittiko nāma maitreyaḥ pratisaṃcaraḥ |
nimittaṃ tatra yacchete brahmarūpadharo hariḥ
6,4.8
यदा जागर्ति सर्वात्मा स तदा चेष्टते जगत् ।
निमीलत्येतदखिलं मायाशय्यां गते ऽच्युते
yadā jāgarti sarvātmā sa tadā ceṣṭate jagat |
nimīlatyetadakhilaṃ māyāśayyāṃ gate 'cyute
6,4.9
पद्मयोनेर्दिनं यत्तु चतुर्युगसहस्रवत् ।
एकार्णवीकृते लोके तावती रात्रिरिष्यते
padmayonerdinaṃ yattu caturyugasahasravat |
ekārṇavīkṛte loke tāvatī rātririṣyate
6,4.10
ततः प्रबुद्धो रात्र्यन्ते पुनःसृष्टिं करोत्यजः ।
ब्रह्मस्वरूपधृग्विष्णुर्यथा ते कथितं पुरा
tataḥ prabuddho rātryante punaḥsṛṣṭiṃ karotyajaḥ |
brahmasvarūpadhṛgviṣṇuryathā te kathitaṃ purā
6,4.11
इत्येष कल्पसंहारो ऽवान्तरप्रलयो द्विज ।
नैमित्तिकस्ते कथितः प्राकृतः शृण्वतः परम्
ityeṣa kalpasaṃhāro 'vāntarapralayo dvija |
naimittikaste kathitaḥ prākṛtaḥ śṛṇvataḥ param
6,4.12
अनावृष्ट्यादिसंपर्कात् कृते संक्षालने मुने ।
समस्तेष्वेव लोकेषु पातालेष्वखिलेषु च
anāvṛṣṭyādisaṃparkāt kṛte saṃkṣālane mune |
samasteṣveva lokeṣu pātāleṣvakhileṣu ca
6,4.13
महदादेर्विकारस्य विशेषान्तस्य संक्षये ।
कृष्णेच्छाकारिते तस्मिन्प्रवृत्ते प्रतिसंचरे
mahadādervikārasya viśeṣāntasya saṃkṣaye |
kṛṣṇecchākārite tasminpravṛtte pratisaṃcare
6,4.14
आपो ग्रसंति वै पूर्वं भूमेर्गन्धात्मकं गुणम् ।
आत्तगन्धा ततो भूमिः प्रलयत्वाय कल्पते
āpo grasaṃti vai pūrvaṃ bhūmergandhātmakaṃ guṇam |
āttagandhā tato bhūmiḥ pralayatvāya kalpate
6,4.15
प्रणष्टे गन्धतन्मात्रे भवत्युर्वी जलात्मिका ।
आपस्तदा प्रवृद्धास्तु वेगवत्यो महास्वनाः
praṇaṣṭe gandhatanmātre bhavatyurvī jalātmikā |
āpastadā pravṛddhāstu vegavatyo mahāsvanāḥ
6,4.16
सर्वमापूरयन्तीदं तिष्ठन्ति विचरन्ति च ।
सलिलेनोर्मिमालेन आलोकान्तात्समन्ततः
sarvamāpūrayantīdaṃ tiṣṭhanti vicaranti ca |
salilenormimālena ālokāntātsamantataḥ
6,4.17
अपामपि गुणो यस्तु ज्योतिषा पीयते तु सः ।
नश्यन्त्यापस्ततस्ताश् च रसतन्मात्रसंक्षयात्
apāmapi guṇo yastu jyotiṣā pīyate tu saḥ |
naśyantyāpastatastāś ca rasatanmātrasaṃkṣayāt
6,4.18
ततश्चापो हृतरसाज्योतिषं प्राप्नुवन्ति वै ।
अग्नावस्थे तु सलिले तेजसा सर्वतो वृते
tataścāpo hṛtarasājyotiṣaṃ prāpnuvanti vai |
agnāvasthe tu salile tejasā sarvato vṛte
6,4.19
स चाग्निः सर्वतो व्याप्य चादत्ते तज्जलं तथा ।
सर्वमापूर्यतेर्चिर्भिस् तदा जगदिदं शनैः
sa cāgniḥ sarvato vyāpya cādatte tajjalaṃ tathā |
sarvamāpūryatercirbhis tadā jagadidaṃ śanaiḥ
6,4.20
अर्चिर्भिः संवृते तस्मिंस्तिर्यगूर्ध्वमधस्तदा ।
ज्योतिषो ऽपि परं रूपं वायुरत्ति प्रभाकरम्
arcirbhiḥ saṃvṛte tasmiṃstiryagūrdhvamadhastadā |
jyotiṣo 'pi paraṃ rūpaṃ vāyuratti prabhākaram
6,4.21
प्रलीने च ततस्तस्मिन्वायुभूते ऽखिलात्मनि ।
प्रनष्टे रूपतन्मात्रे हृतरूपो विभावसुः
pralīne ca tatastasminvāyubhūte 'khilātmani |
pranaṣṭe rūpatanmātre hṛtarūpo vibhāvasuḥ
6,4.22
प्रशाम्यति तदाज्योतिर्वायुर्देधूयते महान् ।
निरा लोके तथा लोके वाय्ववस्थे च तेजसि
praśāmyati tadājyotirvāyurdedhūyate mahān |
nirā loke tathā loke vāyvavasthe ca tejasi
6,4.23
ततस्तु मूलमासाद्य वायुःसंभवमात्मनः ।
ऊर्ध्वं चाधश् च तिर्यक्च दोधवीति दिशो दश
tatastu mūlamāsādya vāyuḥsaṃbhavamātmanaḥ |
ūrdhvaṃ cādhaś ca tiryakca dodhavīti diśo daśa
6,4.24
वायोरपि गुणं स्पर्शमाकाशो ग्रसते ततः ।
प्रशाम्यति ततो वायुः खं तु तिष्ठत्यनावृतम्
vāyorapi guṇaṃ sparśamākāśo grasate tataḥ |
praśāmyati tato vāyuḥ khaṃ tu tiṣṭhatyanāvṛtam
6,4.25
अरूपरसमस्पर्शमगन्धं न च मूर्तिमत् ।
सर्वमापूरयच्चैव सुमहात्तत्प्रकाशते
arūparasamasparśamagandhaṃ na ca mūrtimat |
sarvamāpūrayaccaiva sumahāttatprakāśate
6,4.27
भूतेन्द्रियेषु युगपद्भूतादौ संस्थितेषु वै ।
अबिमानात्मको ह्येष भूतादिस्तामसःस्मृतः
bhūtendriyeṣu yugapadbhūtādau saṃsthiteṣu vai |
abimānātmako hyeṣa bhūtādistāmasaḥsmṛtaḥ
6,4.28
भीतादिं ग्रसते चापि महान्वे बुद्धिलक्षणः
bhītādiṃ grasate cāpi mahānve buddhilakṣaṇaḥ
6,4.29
उर्वी महंश् च जगतः प्रतिन्तर्बाह्यतस् तथा
urvī mahaṃś ca jagataḥ pratintarbāhyatas tathā
6,4.30
एवं सप्त महाबुद्धे क्रमात्प्रकृतयःस्मृताः ।
प्रत्याहारे तु ताःसर्वाः प्रविशन्ति परस्परम्
evaṃ sapta mahābuddhe kramātprakṛtayaḥsmṛtāḥ |
pratyāhāre tu tāḥsarvāḥ praviśanti parasparam
6,4.31
येनेदमावृतं सर्वमण्डमप्सु प्रलीयते ।
सप्तद्वीपसमुद्रान्तं सप्तलोकं सपर्वतम्
yenedamāvṛtaṃ sarvamaṇḍamapsu pralīyate |
saptadvīpasamudrāntaṃ saptalokaṃ saparvatam
6,4.32
उदकावरणं यत्तु ज्योतिषा पीयते तु तम् ।
ज्योतिर्वायौ लयं याति यात्याकाशे समीरमः
udakāvaraṇaṃ yattu jyotiṣā pīyate tu tam |
jyotirvāyau layaṃ yāti yātyākāśe samīramaḥ
6,4.33
आकाशं चैव भूतादिर्ग्रसते तं तथा महान् ।
महान्तमेभिः सहितं प्रकृतिर्ग्रसते द्विज
ākāśaṃ caiva bhūtādirgrasate taṃ tathā mahān |
mahāntamebhiḥ sahitaṃ prakṛtirgrasate dvija
6,4.34
गुमसाम्यमनुद्रिक्तमन्यूनं च महामुने ।
प्रोच्यते प्रकतिर्हेतुः प्रधानङ्कारणं परम्
gumasāmyamanudriktamanyūnaṃ ca mahāmune |
procyate prakatirhetuḥ pradhānaṅkāraṇaṃ param
6,4.35
इत्येषा प्रकृतिःसर्वा व्यक्ताव्यक्तस्वरूपिणी ।
व्यक्तस्वरूपमव्यक्ते तस्मान्मैत्रेय लीयते
ityeṣā prakṛtiḥsarvā vyaktāvyaktasvarūpiṇī |
vyaktasvarūpamavyakte tasmānmaitreya līyate
6,4.36
एकः शुद्धो ऽक्षरो नित्यःसर्वव्यापी तथा पुमान् ।
सो ऽप्य् अंशःसर्वभूतस्य मैत्रेय परमात्मनः
ekaḥ śuddho 'kṣaro nityaḥsarvavyāpī tathā pumān |
so 'py aṃśaḥsarvabhūtasya maitreya paramātmanaḥ
6,4.37
न संति यत्र सर्वेशे नामजात्यादिकल्पनाः ।
सत्तामात्रत्मके ज्ञेये ज्ञानात्मन्यात्मनः परे
na saṃti yatra sarveśe nāmajātyādikalpanāḥ |
sattāmātratmake jñeye jñānātmanyātmanaḥ pare
6,4.38
तद्ब्रह्म परमं धाम परमात्मा स चेश्वरः ।
स विष्णुःसर्वमेवेदं यतो नावर्तते यतिः
tadbrahma paramaṃ dhāma paramātmā sa ceśvaraḥ |
sa viṣṇuḥsarvamevedaṃ yato nāvartate yatiḥ
6,4.39
प्रकृतिर्या मयाख्याता व्यक्ताव्यक्तस्वरूपिणी ।
पुरुषश्चाप्युभावेतौ लियते परमात्मनि
prakṛtiryā mayākhyātā vyaktāvyaktasvarūpiṇī |
puruṣaścāpyubhāvetau liyate paramātmani
6,4.40
परमात्मा च सर्वेषामाधारः परमेश्वरः ।
विष्णुनामा स वेदेषु वेदान्तेषु च गीयते
paramātmā ca sarveṣāmādhāraḥ parameśvaraḥ |
viṣṇunāmā sa vedeṣu vedānteṣu ca gīyate
6,4.41
प्रवृत्तं च निवृत्तं च द्विविधङ्कर्म वैदिकम् ।
ताभ्यामुभाभ्यां पुरुषैः सर्वमूर्तिःस इज्यते
pravṛttaṃ ca nivṛttaṃ ca dvividhaṅkarma vaidikam |
tābhyāmubhābhyāṃ puruṣaiḥ sarvamūrtiḥsa ijyate
6,4.42
ऋग्यजुःसामभिर् मार्गैः प्रवृत्तेरिज्यते ह्यसौ ।
यज्ञेश्वरो यज्ञपुमान्पुरुषैः पुरुषोत्तमः
ṛgyajuḥsāmabhir mārgaiḥ pravṛtterijyate hyasau |
yajñeśvaro yajñapumānpuruṣaiḥ puruṣottamaḥ
6,4.43
ज्ञानात्मा ज्ञानयोगेन ज्ञानमूर्तिः स चेज्यते ।
निवृत्ते योगिभिर् मार्गे विष्णुर्मुक्तिफलप्रदः
jñānātmā jñānayogena jñānamūrtiḥ sa cejyate |
nivṛtte yogibhir mārge viṣṇurmuktiphalapradaḥ
6,4.44
ह्रस्वदीर्घप्लुतैर् यत्तु किञ्चिद्वस्त्वभिधीयते ।
यच्च वाचामविषयं तत्सर्वं विष्णुरव्ययः
hrasvadīrghaplutair yattu kiñcidvastvabhidhīyate |
yacca vācāmaviṣayaṃ tatsarvaṃ viṣṇuravyayaḥ
6,4.45
व्यक्तःस एव चाव्यक्तःस एव पुरुषोत्तमः ।
परमात्मा च विश्वात्मा विश्वरूपधरोहरिः
vyaktaḥsa eva cāvyaktaḥsa eva puruṣottamaḥ |
paramātmā ca viśvātmā viśvarūpadharohariḥ
6,4.46
व्यक्ताव्यक्तात्मिका तस्मिन्प्रकृतिःसंप्रलीयते ।
पुरुषश्चापि मैत्रेय व्यापिन्यव्याहतात्मनि
vyaktāvyaktātmikā tasminprakṛtiḥsaṃpralīyate |
puruṣaścāpi maitreya vyāpinyavyāhatātmani
6,4.47
द्विपरार्धात्मकः कालः कथितो यो मया तव ।
तदहस्तस्य मैत्रेय विष्णोरीशस्य कथ्यते
dviparārdhātmakaḥ kālaḥ kathito yo mayā tava |
tadahastasya maitreya viṣṇorīśasya kathyate
6,4.48
व्यक्ते च प्रकृतौ लीने प्रकृत्यां पुरुषे तथा ।
तत्र स्थिते निशा चास्य तत्प्रमाणा महामुने
vyakte ca prakṛtau līne prakṛtyāṃ puruṣe tathā |
tatra sthite niśā cāsya tatpramāṇā mahāmune
6,4.49
नैवाहस्तस्य न निशा नित्यस्य परमात्मनः ।
उपचारस्तथाप्येष तस्येशस्य द्विजोच्यते
naivāhastasya na niśā nityasya paramātmanaḥ |
upacārastathāpyeṣa tasyeśasya dvijocyate
6,4.50
इत्येष तव मैत्रेय कथितः प्राकृतो लयः ।
आत्यन्तिकमथो ब्रह्मन्निबोध प्रतिसंचरम्
ityeṣa tava maitreya kathitaḥ prākṛto layaḥ |
ātyantikamatho brahmannibodha pratisaṃcaram
Chapter 6.5
6,5.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे षष्ठांशे चतुर्थो ऽध्यायः (4) श्रीपराशर उवाच आध्यात्मिकादि मैत्रेय ज्ञात्वा तापत्रयं बुधः ।
उत्पन्नज्ञानवैराग्यं प्राप्नोत्यात्यन्तिकं लयम्
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe ṣaṣṭhāṃśe caturtho 'dhyāyaḥ (4) śrīparāśara uvāca ādhyātmikādi maitreya jñātvā tāpatrayaṃ budhaḥ |
utpannajñānavairāgyaṃ prāpnotyātyantikaṃ layam
6,5.2
आध्यात्मिकोपि द्विविधः शरीरो मानसस् तथा ।
शरीरो बहुभिर् भेदैर् भिद्यते श्रुयतां च सः
ādhyātmikopi dvividhaḥ śarīro mānasas tathā |
śarīro bahubhir bhedair bhidyate śruyatāṃ ca saḥ
6,5.3
शिरोरोगप्रतिश्यायज्वरशूलभगन्दरैः ।
गुल्मार्शः श्वययुश्वासच्छर्द्यादिभिर् अनेकधा
śirorogapratiśyāyajvaraśūlabhagandaraiḥ |
gulmārśaḥ śvayayuśvāsacchardyādibhir anekadhā
6,5.4
तथाक्षिरोगातीसारकुष्ठाङ्गामयसंज्ञितैः ।
भिद्यते देहजस्तापो मानसं श्रोतुमर्हसि
tathākṣirogātīsārakuṣṭhāṅgāmayasaṃjñitaiḥ |
bhidyate dehajastāpo mānasaṃ śrotumarhasi
6,5.5
कामक्रोधभयद्वेषलोभमोहविषादजः ।
शोकासूयावमानेर्ष्यामात्सर्यादिमयस् तथा
kāmakrodhabhayadveṣalobhamohaviṣādajaḥ |
śokāsūyāvamānerṣyāmātsaryādimayas tathā
6,5.6
मानसो ऽपि द्विजश्रेष्ठ तापो भवति नैकधा ।
इत्येवमादिभिर् भेदैस् तापो ह्याध्यात्मिकः स्मृतः
mānaso 'pi dvijaśreṣṭha tāpo bhavati naikadhā |
ityevamādibhir bhedais tāpo hyādhyātmikaḥ smṛtaḥ
6,5.7
मृगपक्षिमनुष्याद्यैः पिशाचोरगराक्षसैः ।
सरीसृपाद्यैश् च नृणां जायते चाधिभौतिकः
mṛgapakṣimanuṣyādyaiḥ piśācoragarākṣasaiḥ |
sarīsṛpādyaiś ca nṛṇāṃ jāyate cādhibhautikaḥ
6,5.8
शीतवा तोष्णवार्षाबुबैद्युतादिसमुद्भवः ।
तापो द्विजवरश्रेष्ठैः कथ्यते चाधिदैविकः
śītavā toṣṇavārṣābubaidyutādisamudbhavaḥ |
tāpo dvijavaraśreṣṭhaiḥ kathyate cādhidaivikaḥ
6,5.9
गर्भजन्मजराज्ञानमृत्युनारकजं तथा ।
दुःखं सहस्रशो भेदैर् भिद्यते मुनिसत्तम
garbhajanmajarājñānamṛtyunārakajaṃ tathā |
duḥkhaṃ sahasraśo bhedair bhidyate munisattama
6,5.10
सुकुमारतनुर्गर्भे जन्तुर्बहुमलावृते ।
उल्वसंवेष्टितो भुग्नपृष्ठग्रीवास्थिसंहतिः
sukumāratanurgarbhe janturbahumalāvṛte |
ulvasaṃveṣṭito bhugnapṛṣṭhagrīvāsthisaṃhatiḥ
6,5.11
अत्यम्लकटुतीक्ष्मोष्णलवणैर् मातृभोजनैः ।
अत्यन्ततापैर् अत्यर्थं वर्धमानातिवेदनः
atyamlakaṭutīkṣmoṣṇalavaṇair mātṛbhojanaiḥ |
atyantatāpair atyarthaṃ vardhamānātivedanaḥ
6,5.12
प्रसारणाकुञ्चनादौ नाङ्गानां प्रभुरात्मनः ।
शकृन्मूत्रमहापङ्कशायी सर्वत्र पीडितः
prasāraṇākuñcanādau nāṅgānāṃ prabhurātmanaḥ |
śakṛnmūtramahāpaṅkaśāyī sarvatra pīḍitaḥ
6,5.13
निरुच्छ्वासः सचैतन्यः स्मरञ् जन्मशतान्य् अथ ।
आस्ते गर्भे ऽतिदुःखेन निजकर्मनिबन्धनः
nirucchvāsaḥ sacaitanyaḥ smarañ janmaśatāny atha |
āste garbhe 'tiduḥkhena nijakarmanibandhanaḥ
6,5.14
जायमानः पुरीषासृङ्मूत्रशुक्राविलाननः ।
प्राजापत्येन वातेन पीड्यमानास्थिबन्धनः
jāyamānaḥ purīṣāsṛṅmūtraśukrāvilānanaḥ |
prājāpatyena vātena pīḍyamānāsthibandhanaḥ
6,5.15
अधोमुखो वै क्रियते प्रबलैः सूतिमारुतैः ।
क्लेशान्निष्क्रान्तिमाप्नोति जठरान्मातुरातुरः
adhomukho vai kriyate prabalaiḥ sūtimārutaiḥ |
kleśānniṣkrāntimāpnoti jaṭharānmāturāturaḥ
6,5.16
मुर्छामवाप्य महतीं संस्पृष्टो बाह्यवायुना ।
विज्ञानभ्रंशमाप्नोति जातश् च मुनिसत्तम
murchāmavāpya mahatīṃ saṃspṛṣṭo bāhyavāyunā |
vijñānabhraṃśamāpnoti jātaś ca munisattama
6,5.17
कण्टकैर् इव तुन्नाङ्गः क्रकचैर् इव दारितः ।
पूतिव्रणान्निपतितो धरण्यां क्रिमिको यथा
kaṇṭakair iva tunnāṅgaḥ krakacair iva dāritaḥ |
pūtivraṇānnipatito dharaṇyāṃ krimiko yathā
6,5.18
कण्डूयने ऽपि चाशक्तः परिवर्तेप्यनीश्वरः ।
स्नानपानादिकाहारम् अप्य् आप्नोति परेच्छया
kaṇḍūyane 'pi cāśaktaḥ parivartepyanīśvaraḥ |
snānapānādikāhāram apy āpnoti parecchayā
6,5.19
अशुचिप्रस्तरे सुप्तः कीटद्रंशादिभिस् तथा ।
भक्ष्यमाणो ऽपि नैवैषां समर्थो विनिवारणे
aśuciprastare suptaḥ kīṭadraṃśādibhis tathā |
bhakṣyamāṇo 'pi naivaiṣāṃ samartho vinivāraṇe
6,5.20
जन्मदुःखान्यनेकानि जन्मनोनन्तरिणी च ।
बालभावे यदा प्नोति ह्याधिभौतादिकानि च
janmaduḥkhānyanekāni janmanonantariṇī ca |
bālabhāve yadā pnoti hyādhibhautādikāni ca
6,5.21
अज्ञानतमसाच्छन्नो मूढान्तःकरणो नरः ।
न जानाति कुतः कोहं क्वाहं गन्ता किमात्मनः
ajñānatamasācchanno mūḍhāntaḥkaraṇo naraḥ |
na jānāti kutaḥ kohaṃ kvāhaṃ gantā kimātmanaḥ
6,5.22
केनबन्धेन बद्धोहं कारणं किमकारणम् ।
किं कार्यं किमकार्यं वा किं वाच्यं किं च नोच्यते
kenabandhena baddhohaṃ kāraṇaṃ kimakāraṇam |
kiṃ kāryaṃ kimakāryaṃ vā kiṃ vācyaṃ kiṃ ca nocyate
6,5.23
को धर्मः कश् च वाधर्मः कस्मिन्वर्ते ऽथ वा कथम् ।
किं कर्तव्यमकर्तव्यं किं वा किङ्गुणदोषवत्
ko dharmaḥ kaś ca vādharmaḥ kasminvarte 'tha vā katham |
kiṃ kartavyamakartavyaṃ kiṃ vā kiṅguṇadoṣavat
6,5.24
एवं पशुसमैर् मुढैर् अज्ञानप्रभवं महत् ।
अवाप्यते नरैर् दुःखं शिश्रोदरपरायणैः
evaṃ paśusamair muḍhair ajñānaprabhavaṃ mahat |
avāpyate narair duḥkhaṃ śiśrodaraparāyaṇaiḥ
6,5.25
अज्ञानं तामसो भावः कार्यारंभप्रवृत्तयः ।
अज्ञानिनां प्रवर्तन्ते कर्मलोपास्ततो द्विज
ajñānaṃ tāmaso bhāvaḥ kāryāraṃbhapravṛttayaḥ |
ajñānināṃ pravartante karmalopāstato dvija
6,5.26
नरकं कर्मणां लोपात्फलमाहुर्मनीषिणः ।
तस्मादज्ञानिनां दुःखमिह चामुत्र चोत्तमम्
narakaṃ karmaṇāṃ lopātphalamāhurmanīṣiṇaḥ |
tasmādajñānināṃ duḥkhamiha cāmutra cottamam
6,5.27
जराजर्जरदेहश् च शिथिलावयवः पुमान् ।
विचलच्छीर्णदशनो वलिस्नायुशिरावृतः
jarājarjaradehaś ca śithilāvayavaḥ pumān |
vicalacchīrṇadaśano valisnāyuśirāvṛtaḥ
6,5.28
दूरप्रनष्टनयनो व्योमान्तर्गततारकः ।
नासाविवलनिर्यातलोमपुञ्जश्चलद्वपुः
dūrapranaṣṭanayano vyomāntargatatārakaḥ |
nāsāvivalaniryātalomapuñjaścaladvapuḥ
6,5.29
प्रकटीभूतसर्वास्थिर्नतपृष्ठास्थिसंहतिः ।
उत्सन्नजठराग्नित्वाद् अल्पाहारो ऽप्लचेष्टितः
prakaṭībhūtasarvāsthirnatapṛṣṭhāsthisaṃhatiḥ |
utsannajaṭharāgnitvād alpāhāro 'placeṣṭitaḥ
6,5.30
कृच्छ्राच्चङ्क्रमणोत्थानशयनासनचेष्टितः ।
मन्दीभवच्छ्रोत्रनेत्रःस्रवल्लालाविलाननः
kṛcchrāccaṅkramaṇotthānaśayanāsanaceṣṭitaḥ |
mandībhavacchrotranetraḥsravallālāvilānanaḥ
6,5.31
अनायत्तैः समस्तैश् च करणेर्मरणोन्मुखः ।
तत्क्षणेप्यनुभूतानामस्मर्तऽखिलवस्तुनाम्
anāyattaiḥ samastaiś ca karaṇermaraṇonmukhaḥ |
tatkṣaṇepyanubhūtānāmasmarta'khilavastunām
6,5.32
सकृदुच्चारिते वाक्ये समुद्भूत महाश्रमः ।
श्वासकाशसमुद्भूतमहायासप्रजागरः
sakṛduccārite vākye samudbhūta mahāśramaḥ |
śvāsakāśasamudbhūtamahāyāsaprajāgaraḥ
6,5.33
अन्येनोत्थाप्यते ऽन्येन तथा संवेश्यते जरी ।
भृत्यात्मपुत्रदाराणामवामानास्पदी कृतः
anyenotthāpyate 'nyena tathā saṃveśyate jarī |
bhṛtyātmaputradārāṇāmavāmānāspadī kṛtaḥ
6,5.34
प्रक्षीणाखिलशौचश् च विहाराहारसस्पृहः ।
हास्यः परिजनस्यापि निर्विण्णाशेषबान्धवः
prakṣīṇākhilaśaucaś ca vihārāhārasaspṛhaḥ |
hāsyaḥ parijanasyāpi nirviṇṇāśeṣabāndhavaḥ
6,5.35
अनुभूतमिवान्यस्मिञ्जन्मन्यात्मविचेष्टितम् ।
संस्मरन्यौवने दीर्घं निश्वसत्यभितापितः
anubhūtamivānyasmiñjanmanyātmaviceṣṭitam |
saṃsmaranyauvane dīrghaṃ niśvasatyabhitāpitaḥ
6,5.36
एवमादीनि दुःखानि जरायामनुबूय वै ।
मरणे यानि दुःखानि प्राप्नोति शृणुतान्यपि
evamādīni duḥkhāni jarāyāmanubūya vai |
maraṇe yāni duḥkhāni prāpnoti śṛṇutānyapi
6,5.37
श्लथद्ग्रीवाङ्घ्रिहस्ते ऽथ व्याप्तो वेपथुना भृशम् ।
मुहुर्ग्लानिः परवशो मुहुर्ज्ञानलवान्वितः
ślathadgrīvāṅghrihaste 'tha vyāpto vepathunā bhṛśam |
muhurglāniḥ paravaśo muhurjñānalavānvitaḥ
6,5.38
हिरण्यधान्यतनयभार्याभृत्यगृहादिषु ।
एते कथं भविष्यन्तीत्यतीव ममताकुलः
hiraṇyadhānyatanayabhāryābhṛtyagṛhādiṣu |
ete kathaṃ bhaviṣyantītyatīva mamatākulaḥ
6,5.39
मर्मभिद्भिर् भहारोगैः क्रकचैर् इव दारुणैः ।
शरैर् इवान्तकस्योग्रैश् छद्यमानासुबन्धनः
marmabhidbhir bhahārogaiḥ krakacair iva dāruṇaiḥ |
śarair ivāntakasyograiś chadyamānāsubandhanaḥ
6,5.40
परिवर्तितताराक्षो हस्तपादं मुहुः क्षिपन् ।
संशुष्यमाणताल्वोष्ठपुटो घुरघुरायते
parivartitatārākṣo hastapādaṃ muhuḥ kṣipan |
saṃśuṣyamāṇatālvoṣṭhapuṭo ghuraghurāyate
6,5.41
निरुद्धकण्ठो दोषौघैर् उदानश्वसापीडितः ।
तापेन महता व्याप्तस्तृषा चार्तस् तथा क्षुधा
niruddhakaṇṭho doṣaughair udānaśvasāpīḍitaḥ |
tāpena mahatā vyāptastṛṣā cārtas tathā kṣudhā
6,5.42
क्लेशादुत्क्रान्तिमाप्नोति यमकिङ्करपीडितः ।
ततश् च यातनादेहं क्लेशेन प्रतिपद्यते
kleśādutkrāntimāpnoti yamakiṅkarapīḍitaḥ |
tataś ca yātanādehaṃ kleśena pratipadyate
6,5.43
एतान्यन्यानि चोग्राणि दुःखानि मरणे नृणाम् ।
शृणुष्व नरके यानि प्राप्यन्ते पुरुषैर् मृतैः
etānyanyāni cogrāṇi duḥkhāni maraṇe nṛṇām |
śṛṇuṣva narake yāni prāpyante puruṣair mṛtaiḥ
6,5.44
याम्यकिङ्करपाशादिग्रहणं दण्डताडनम् ।
यमस्य दर्शनं चोग्रमुग्रमार्गविलोकनम्
yāmyakiṅkarapāśādigrahaṇaṃ daṇḍatāḍanam |
yamasya darśanaṃ cogramugramārgavilokanam
6,5.45
करंभवालुकावह्नियन्त्रशस्त्रासिभीषणे ।
प्रत्येकं नरकेयाश् च यातना द्विज दुःसहाः
karaṃbhavālukāvahniyantraśastrāsibhīṣaṇe |
pratyekaṃ narakeyāś ca yātanā dvija duḥsahāḥ
6,5.46
क्रकचैः पाट्यमानानां मूषायां चापि दह्यताम् ।
कुठारैः कृत्यमानानां भूमौ चापि निखन्यताम्
krakacaiḥ pāṭyamānānāṃ mūṣāyāṃ cāpi dahyatām |
kuṭhāraiḥ kṛtyamānānāṃ bhūmau cāpi nikhanyatām
6,5.47
शूलेष्वारोप्यमाणानं व्याघ्रवक्त्रे प्रवेश्यताम् ।
गृध्रैः संभक्ष्यमाणानां द्वीपिभिश्चोपभूज्यताम्
śūleṣvāropyamāṇānaṃ vyāghravaktre praveśyatām |
gṛdhraiḥ saṃbhakṣyamāṇānāṃ dvīpibhiścopabhūjyatām
6,5.48
क्वाथ्यतां तैलमध्ये च क्लिद्यतां क्षारकर्दमे ।
उच्चान्निपात्यमानानां क्षिप्यतां क्षेपयन्त्रकैः
kvāthyatāṃ tailamadhye ca klidyatāṃ kṣārakardame |
uccānnipātyamānānāṃ kṣipyatāṃ kṣepayantrakaiḥ
6,5.49
नरके यानि दुःखानि पापहेतूद्भवानि वै ।
प्राप्यन्ते नारकैर् विप्र तेषां संख्या न विद्यते
narake yāni duḥkhāni pāpahetūdbhavāni vai |
prāpyante nārakair vipra teṣāṃ saṃkhyā na vidyate
6,5.50
न केवलं द्विजश्रेष्ठ नरके दुःखपद्धतिः ।
स्वगंपि पातभीतस्त क्षयिष्णोर्नास्ति निर्वृतिः
na kevalaṃ dvijaśreṣṭha narake duḥkhapaddhatiḥ |
svagaṃpi pātabhītasta kṣayiṣṇornāsti nirvṛtiḥ
6,5.51
पुनश् च गर्भे भवति जायते च पुनः पुनः ।
गर्भे विलीयते भूयो जायमानो ऽस्तमेति वै
punaś ca garbhe bhavati jāyate ca punaḥ punaḥ |
garbhe vilīyate bhūyo jāyamāno 'stameti vai
6,5.52
जातमात्रश् च म्रियते बालभावे ऽथ यौवने ।
मध्यमं वा वयः प्राप्य वार्धके वाथ वा मृतिः
jātamātraś ca mriyate bālabhāve 'tha yauvane |
madhyamaṃ vā vayaḥ prāpya vārdhake vātha vā mṛtiḥ
6,5.53
यावज्जीवति तावच्च दुःखैर् नानाविधैः प्लुतः ।
तं तु कारणपक्ष्मौघैर् आस्ते कार्पासबीजवत्
yāvajjīvati tāvacca duḥkhair nānāvidhaiḥ plutaḥ |
taṃ tu kāraṇapakṣmaughair āste kārpāsabījavat
6,5.54
द्रव्यनाशे तथोत्पत्तौ पालने च सदा नृणाम् ।
भवन्त्यनेकदुःखानि तथैवेष्टविपत्तिषु
dravyanāśe tathotpattau pālane ca sadā nṛṇām |
bhavantyanekaduḥkhāni tathaiveṣṭavipattiṣu
6,5.55
यद्यत्प्रीतिकरं पुंसां वस्तु मैत्रेय जायते ।
तदेव दुःखवृक्षस्य बीजत्वमुपगच्छति
yadyatprītikaraṃ puṃsāṃ vastu maitreya jāyate |
tadeva duḥkhavṛkṣasya bījatvamupagacchati
6,5.56
कलत्रपुत्रमित्रार्थगृहक्षेत्रधनादिकैः ।
क्रियते न तथा भूरि सुखं पुंसां यथा सुखम्
kalatraputramitrārthagṛhakṣetradhanādikaiḥ |
kriyate na tathā bhūri sukhaṃ puṃsāṃ yathā sukham
6,5.57
इति संसारदुःखार्कतापतापितचेतसाम् ।
विमुक्तिपादपच्छायामृते कुत्र सुखं नृणाम्
iti saṃsāraduḥkhārkatāpatāpitacetasām |
vimuktipādapacchāyāmṛte kutra sukhaṃ nṛṇām
6,5.58
तदस्य त्रिविधस्तऽपि दुःखजातस्य वै मम ।
गर्भजन्मजराद्येषु स्थानेषु प्रभविष्यतः
tadasya trividhasta'pi duḥkhajātasya vai mama |
garbhajanmajarādyeṣu sthāneṣu prabhaviṣyataḥ
6,5.59
निरस्तातिशयाह्लादसुखभावैकलक्षणा ।
भेषजं भगवत्प्राप्तिरेकान्तात्यन्तिकी मता
nirastātiśayāhlādasukhabhāvaikalakṣaṇā |
bheṣajaṃ bhagavatprāptirekāntātyantikī matā
6,5.60
तस्मात् तत्प्राप्तये यत्नः कर्तव्यः पण्डितैर् नरैः ।
तत्प्राप्तिहेतुर्ज्ञानं च कर्म चोक्तं महामुने
tasmāt tatprāptaye yatnaḥ kartavyaḥ paṇḍitair naraiḥ |
tatprāptiheturjñānaṃ ca karma coktaṃ mahāmune
6,5.61
आगमोत्थं विवेकाच्च द्विधा ज्ञानं तद् उच्यते ।
शब्दब्रह्मागममयं परं ब्रह्म विवेकजम्
āgamotthaṃ vivekācca dvidhā jñānaṃ tad ucyate |
śabdabrahmāgamamayaṃ paraṃ brahma vivekajam
6,5.62
अन्धं तम इवाज्ञानं दीपवच्चेन्द्रियोद्भवम् ।
यथा सूर्यस् तथा ज्ञानं यद्विप्रर्षे विवेकजम्
andhaṃ tama ivājñānaṃ dīpavaccendriyodbhavam |
yathā sūryas tathā jñānaṃ yadviprarṣe vivekajam
6,5.63
मनुरप्याह वेदार्थं स्मृत्वा यन्मुनिसत्तम ।
तदेतच्छ्रूयतामत्र संबन्धे गदतो मम
manurapyāha vedārthaṃ smṛtvā yanmunisattama |
tadetacchrūyatāmatra saṃbandhe gadato mama
6,5.64
द्वे ब्रह्मणी वेदितव्ये शब्दब्रह्म परं च यत् ।
शब्दब्रह्मणि निष्णातः परं ब्रह्माधिगच्छति
dve brahmaṇī veditavye śabdabrahma paraṃ ca yat |
śabdabrahmaṇi niṣṇātaḥ paraṃ brahmādhigacchati
6,5.65
द्वे वै विद्ये वेदितव्ये इति चाथर्वणी श्रुतिः ।
परया त्वक्षरप्राप्तिरृग्वेदादिमयापरा
dve vai vidye veditavye iti cātharvaṇī śrutiḥ |
parayā tvakṣaraprāptirṛgvedādimayāparā
6,5.66
यत् तद् अव्यक्तम् अजरम् अचिन्त्यम् अजम् अव्ययम् ।
अनिर्देश्यमरूपं च पाणिपादाद्यसंयुतम्
yat tad avyaktam ajaram acintyam ajam avyayam |
anirdeśyamarūpaṃ ca pāṇipādādyasaṃyutam
6,5.67
विभु सर्वगतं नित्यं भूतयोनिरकारणम् ।
व्याप्य व्याप्तं यतः सर्वं यद् वै पश्यन्ति सूरयः
vibhu sarvagataṃ nityaṃ bhūtayonirakāraṇam |
vyāpya vyāptaṃ yataḥ sarvaṃ yad vai paśyanti sūrayaḥ
6,5.68
तद्ब्रह्म तत्परं धाम तद् ध्येयं मोक्षकांक्षिभिः ।
श्रुतिवाक्योदितं सूक्ष्मं तद्विष्णोः परमं पदम्
tadbrahma tatparaṃ dhāma tad dhyeyaṃ mokṣakāṃkṣibhiḥ |
śrutivākyoditaṃ sūkṣmaṃ tadviṣṇoḥ paramaṃ padam
6,5.69
तदेव भगवद्वाच्यं स्वरूपं परमात्मनः ।
वाचको भगवच्छब्दस्तस्याद्यस्वाक्षयात्मनः
tadeva bhagavadvācyaṃ svarūpaṃ paramātmanaḥ |
vācako bhagavacchabdastasyādyasvākṣayātmanaḥ
6,5.70
एवं निगदितार्थस्त तत्तत्त्वं तस्य तत्त्वतः ।
ज्ञायते येन तज्ज्ञानं परमन्यत्त्रयीमयम्
evaṃ nigaditārthasta tattattvaṃ tasya tattvataḥ |
jñāyate yena tajjñānaṃ paramanyattrayīmayam
6,5.71
अशब्दगोचरस्यापि तस्य वै ब्रह्मणो द्विज ।
पूजायां भगवच्छब्दः क्रियते ह्युपचारतः
aśabdagocarasyāpi tasya vai brahmaṇo dvija |
pūjāyāṃ bhagavacchabdaḥ kriyate hyupacārataḥ
6,5.72
शुद्धे महाविभूत्वाख्ये परे ब्रह्मणि शब्दिते ।
मैत्रेय भगवच्छब्दःसर्वकारणकारणे
śuddhe mahāvibhūtvākhye pare brahmaṇi śabdite |
maitreya bhagavacchabdaḥsarvakāraṇakāraṇe
6,5.73
संभर्तेति तथा भर्ता भकारोर्थद्वयान्वितः ।
नेता गमयता स्रष्टा गकारार्थस् तथा मुने
saṃbharteti tathā bhartā bhakārorthadvayānvitaḥ |
netā gamayatā sraṣṭā gakārārthas tathā mune
6,5.74
ऐश्वर्यस्य समग्रस्य वीर्यस्य यशसः श्रियः ।
ज्ञानवैराग्ययोश्चैव षण्णां भग इतीरणा
aiśvaryasya samagrasya vīryasya yaśasaḥ śriyaḥ |
jñānavairāgyayoścaiva ṣaṇṇāṃ bhaga itīraṇā
6,5.75
वसंति तत्र भूतानि भूतात्मन्यखिलात्मनि ।
स च भूतेष्वशेषेषु वकारार्थस्ततो ऽव्ययः
vasaṃti tatra bhūtāni bhūtātmanyakhilātmani |
sa ca bhūteṣvaśeṣeṣu vakārārthastato 'vyayaḥ
6,5.76
एवमेष महाञ्छब्दो मैत्रेय भगवानिति ।
परमब्रह्मभूतस्य वासुदेवस्य नान्यगः
evameṣa mahāñchabdo maitreya bhagavāniti |
paramabrahmabhūtasya vāsudevasya nānyagaḥ
6,5.77
तत्र पूज्यपदार्थोक्तिपरिभाषासमन्वितः ।
शब्दो ऽयं नोपचारेण त्वन्यत्र ह्य् उपचारतः
tatra pūjyapadārthoktiparibhāṣāsamanvitaḥ |
śabdo 'yaṃ nopacāreṇa tvanyatra hy upacārataḥ
6,5.78
उत्पत्तिं प्रलयं चैव भूतानामागतिं गतिम् ।
वेत्ति विद्यामाविद्यां च स वाच्यो भगवानिति
utpattiṃ pralayaṃ caiva bhūtānāmāgatiṃ gatim |
vetti vidyāmāvidyāṃ ca sa vācyo bhagavāniti
6,5.79
ज्ञानशक्तिबलैश्वयवीर्यतेजांस्यशेषतः ।
भगवच्छब्दवाच्याति विना हेयैर् गुणादिभिः
jñānaśaktibalaiśvayavīryatejāṃsyaśeṣataḥ |
bhagavacchabdavācyāti vinā heyair guṇādibhiḥ
6,5.80
सर्वाणि तत्र भूतानि वसांति परमात्मनि ।
भूतेषु च स सर्वात्मा वासुदेवस्ततः स्मृतः
sarvāṇi tatra bhūtāni vasāṃti paramātmani |
bhūteṣu ca sa sarvātmā vāsudevastataḥ smṛtaḥ
6,5.81
खाण्डिक्यजनकायाह पृष्टः केशिध्वजः पुरा ।
नाभव्याख्यामनन्तस्य वासुदेवस्य तत्त्वतः
khāṇḍikyajanakāyāha pṛṣṭaḥ keśidhvajaḥ purā |
nābhavyākhyāmanantasya vāsudevasya tattvataḥ
6,5.82
भूतेषु वसते सोंऽतर्वसंत्यत्र च तानि यत् ।
धाता विधाता जगतां वासुदेवस्ततः प्रभुः
bhūteṣu vasate soṃ'tarvasaṃtyatra ca tāni yat |
dhātā vidhātā jagatāṃ vāsudevastataḥ prabhuḥ
6,5.83
स सर्वभूतप्रकृतिं विकारान्गुणादिदोशांश् च मुने व्यतीतः ।
अतीतसर्वावरणोखिलात्मा तेनास्तृतं यद्भुवनान्तराले
sa sarvabhūtaprakṛtiṃ vikārānguṇādidośāṃś ca mune vyatītaḥ |
atītasarvāvaraṇokhilātmā tenāstṛtaṃ yadbhuvanāntarāle
6,5.84
समस्तकल्याणगुणात्मको ऽसौ स्वशक्तिलेशावृतभूतवर्गः ।
इच्छागृहीताभिमतोरुदेहःसंसाधिताशेषजगद्वितो यः
samastakalyāṇaguṇātmako 'sau svaśaktileśāvṛtabhūtavargaḥ |
icchāgṛhītābhimatorudehaḥsaṃsādhitāśeṣajagadvito yaḥ
6,5.85
तेजोबलैश्वर्यमहावबोध सुवीर्यशक्त्यादिगुणैकराशिः ।
परः पराणां सकला न यत्र क्लेशादयःसंति परावरेशे
tejobalaiśvaryamahāvabodha suvīryaśaktyādiguṇaikarāśiḥ |
paraḥ parāṇāṃ sakalā na yatra kleśādayaḥsaṃti parāvareśe
6,5.86
स ईश्वरो व्यष्टिसमष्टिरूपो व्यक्तस्वरूपः ।
सर्वेश्वरःसर्वदृक् सर्वविच्च समस्तशक्तिः परमेश्वराख्यः
sa īśvaro vyaṣṭisamaṣṭirūpo vyaktasvarūpaḥ |
sarveśvaraḥsarvadṛk sarvavicca samastaśaktiḥ parameśvarākhyaḥ
6,5.87
संज्ञायते येन तदस्तदोषं शुद्धं परं निर्मलमेकरूपम् ।
संदृश्यते वाप्यवगम्यते वा तज्ज्ञानमज्ञानमतोन्यदुक्तम्
saṃjñāyate yena tadastadoṣaṃ śuddhaṃ paraṃ nirmalamekarūpam |
saṃdṛśyate vāpyavagamyate vā tajjñānamajñānamatonyaduktam
Chapter 6.6
6,6.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे षष्ठांशे पञ्चमो ऽध्यायः (5) श्रीपराशर उवाच स्वाध्यायसंयमाभ्यां स दृश्यते पुरुषोत्तमः ।
तत्प्राप्तिकारणं ब्रह्म तद् एतद् इति पठ्यते
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe ṣaṣṭhāṃśe pañcamo 'dhyāyaḥ (5) śrīparāśara uvāca svādhyāyasaṃyamābhyāṃ sa dṛśyate puruṣottamaḥ |
tatprāptikāraṇaṃ brahma tad etad iti paṭhyate
6,6.2
स्वाध्यायाध्योगमासीत योगात्स्वाध्यायमावसेत् ।
स्वाध्याययोगसंपत्त्या परमात्मा प्रकाशते
svādhyāyādhyogamāsīta yogātsvādhyāyamāvaset |
svādhyāyayogasaṃpattyā paramātmā prakāśate
6,6.3
तदीक्षणाय स्वाध्यायश्चक्षुर्योगस् तथा परम् ।
न मां स चक्षुषा द्रष्टुं ब्रह्मभूतःस शक्यते
tadīkṣaṇāya svādhyāyaścakṣuryogas tathā param |
na māṃ sa cakṣuṣā draṣṭuṃ brahmabhūtaḥsa śakyate
6,6.4
मैत्रेय उवाच भगवंस्तमहं योगं ज्ञातुमिच्छामि तं वद ।
ज्ञाते यत्राखिलाधारं पश्येयं परमेश्वरम्
maitreya uvāca bhagavaṃstamahaṃ yogaṃ jñātumicchāmi taṃ vada |
jñāte yatrākhilādhāraṃ paśyeyaṃ parameśvaram
6,6.5
श्रीपराशर उवाच यथा केशिध्वजः प्राह खाण्डिक्याय महात्मने ।
नजकाय पुरा योग तमहं कथयामि ते
śrīparāśara uvāca yathā keśidhvajaḥ prāha khāṇḍikyāya mahātmane |
najakāya purā yoga tamahaṃ kathayāmi te
6,6.6
मैत्रेय उवाच खाण्डिक्य को ऽभवद्ब्रह्मन्को वा केशिध्वजः कृती ।
कथं तयोश् च संवादो योगसंबन्धकारणात्
maitreya uvāca khāṇḍikya ko 'bhavadbrahmanko vā keśidhvajaḥ kṛtī |
kathaṃ tayoś ca saṃvādo yogasaṃbandhakāraṇāt
6,6.7
श्रीपराशर उवाच धर्मध्वजो वै जनक स्तस्य पुत्रो ऽमितध्वजः ।
कृतध्वजश् च नाम्नासीत्सदाध्यात्मरतिर्नृपः
śrīparāśara uvāca dharmadhvajo vai janaka stasya putro 'mitadhvajaḥ |
kṛtadhvajaś ca nāmnāsītsadādhyātmaratirnṛpaḥ
6,6.8
कृतध्वजस्य पुत्रो ऽभूत्ख्यातः केशिध्वजो नृपः ।
पुत्रोमितध्वजस्यापि खाण्डिक्यजनको ऽभवत्
kṛtadhvajasya putro 'bhūtkhyātaḥ keśidhvajo nṛpaḥ |
putromitadhvajasyāpi khāṇḍikyajanako 'bhavat
6,6.9
कर्ममार्गेण खाण्डिक्यः पृतिव्यामभवत्पतिः ।
केशिध्वजो ऽप्यतीवासीदात्मविद्याविशारदः
karmamārgeṇa khāṇḍikyaḥ pṛtivyāmabhavatpatiḥ |
keśidhvajo 'pyatīvāsīdātmavidyāviśāradaḥ
6,6.10
तावुभावपि चैवास्तां विजिगीषू परस्परम् ।
केशिध्यजेन खाण्डिक्यःस्वराज्यादवरोपितः
tāvubhāvapi caivāstāṃ vijigīṣū parasparam |
keśidhyajena khāṇḍikyaḥsvarājyādavaropitaḥ
6,6.11
पुरोधसा मन्त्रिभिश् च समवेतो ऽल्पसाधनः ।
राज्यान्निराकृतःसो ऽथ दुर्गारण्यचरो ऽभवत्
purodhasā mantribhiś ca samaveto 'lpasādhanaḥ |
rājyānnirākṛtaḥso 'tha durgāraṇyacaro 'bhavat
6,6.12
इयाह सो ऽपि सुबहून्यज्ञाञ्ज्ञानव्यपाश्रयः ।
ब्रह्मविद्यामधिष्ठाय तर्त्तु मृत्युमविद्यया
iyāha so 'pi subahūnyajñāñjñānavyapāśrayaḥ |
brahmavidyāmadhiṣṭhāya tarttu mṛtyumavidyayā
6,6.13
एकदा वर्त्तमानस्य यागो योगविदां वर ।
घर्मधेनुं जघानोग्रः शार्दुलो विजने वने
ekadā varttamānasya yāgo yogavidāṃ vara |
gharmadhenuṃ jaghānograḥ śārdulo vijane vane
6,6.14
ततो राजा हतां श्रुत्वा धनुं व्याघ्रेण चर्त्विजः ।
प्रायश्चितं स पप्रच्छ किमत्रेति विधीयताम्
tato rājā hatāṃ śrutvā dhanuṃ vyāghreṇa cartvijaḥ |
prāyaścitaṃ sa papraccha kimatreti vidhīyatām
6,6.15
तेप्यूचुर्न वयं विद्म कशेरुः पृच्छतामिति ।
कशेरुरपि तेनोक्तस्तथैव प्राह भार्गवम्
tepyūcurna vayaṃ vidma kaśeruḥ pṛcchatāmiti |
kaśerurapi tenoktastathaiva prāha bhārgavam
6,6.16
शुनकं पृच्छ राजैन्द्र नाहं वेद्मि स वेत्स्यति ।
स गत्वा कमपृच्छच्च सो ऽप्य् आह शृणु यन्मुने
śunakaṃ pṛccha rājaindra nāhaṃ vedmi sa vetsyati |
sa gatvā kamapṛcchacca so 'py āha śṛṇu yanmune
6,6.17
न केशरुर्न चैवाहं न चैकःसांप्रतं भुवि ।
वेत्त्येक एव त्वच्छत्रुः खाण्डिक्यो यो जितस्त्वया
na keśarurna caivāhaṃ na caikaḥsāṃprataṃ bhuvi |
vettyeka eva tvacchatruḥ khāṇḍikyo yo jitastvayā
6,6.18
स चाह तं व्रजाम्येष प्रष्टुमात्मरीपुं मुने ।
प्राप्त एव महायज्ञो यदि मां स हनिष्यति
sa cāha taṃ vrajāmyeṣa praṣṭumātmarīpuṃ mune |
prāpta eva mahāyajño yadi māṃ sa haniṣyati
6,6.19
प्रायश्चित्तमशेषेण स चेत्पृष्टो वदिष्यति ।
ततश्चाविकलो योगो मुनिश्रेष्ठ भविष्यति
prāyaścittamaśeṣeṇa sa cetpṛṣṭo vadiṣyati |
tataścāvikalo yogo muniśreṣṭha bhaviṣyati
6,6.20
श्रीपराशर उवाच इत्युक्त्वा रथमारुह्य कृष्णाजिनधरो नृपः ।
वनं जगाम यत्रास्ते स खाण्डिक्यो महामतिः
śrīparāśara uvāca ityuktvā rathamāruhya kṛṣṇājinadharo nṛpaḥ |
vanaṃ jagāma yatrāste sa khāṇḍikyo mahāmatiḥ
6,6.21
तमापतन्तमालोक्य खाण्डिक्यो रिपुमात्मनः ।
प्रोवाच क्रोधताम्राक्षःसमारोपितकार्मुकः
tamāpatantamālokya khāṇḍikyo ripumātmanaḥ |
provāca krodhatāmrākṣaḥsamāropitakārmukaḥ
6,6.22
खाण्डिक्य उवाच कृष्णाजिनं त्वं कवचमाबध्यास्मान्हनिष्यसि ।
कृष्णाजिनधरे वेत्सि न मयि प्रहरिष्यति
khāṇḍikya uvāca kṛṣṇājinaṃ tvaṃ kavacamābadhyāsmānhaniṣyasi |
kṛṣṇājinadhare vetsi na mayi prahariṣyati
6,6.23
मृगाणां वद पृष्ठेषु मूढ कृष्णाजिनं न किम् ।
येषां मया त्वाय चोग्राः प्रहिताः शितसायकाः
mṛgāṇāṃ vada pṛṣṭheṣu mūḍha kṛṣṇājinaṃ na kim |
yeṣāṃ mayā tvāya cogrāḥ prahitāḥ śitasāyakāḥ
6,6.24
स त्वामहं हनिष्यामि न मे जीवन्विमोक्ष्यसे ।
आतताय्यसि दुर्बुद्धे मम राज्यहरो रिपुः
sa tvāmahaṃ haniṣyāmi na me jīvanvimokṣyase |
ātatāyyasi durbuddhe mama rājyaharo ripuḥ
6,6.25
केशिध्वज उवाच खाण्डिक्य संशयं प्रष्टुं भवन्तमहामागतः ।
न त्वां हन्तुं विचार्यैतत्कोपं बाणं विमुञ्च वा
keśidhvaja uvāca khāṇḍikya saṃśayaṃ praṣṭuṃ bhavantamahāmāgataḥ |
na tvāṃ hantuṃ vicāryaitatkopaṃ bāṇaṃ vimuñca vā
6,6.26
श्रीपराशर उवाच ततःस मन्त्रिभिः सार्धमेकान्ते सपुरोहितः ।
मन्त्रयामास खाण्डिक्यःसर्वैर् एव महामतिः
śrīparāśara uvāca tataḥsa mantribhiḥ sārdhamekānte sapurohitaḥ |
mantrayāmāsa khāṇḍikyaḥsarvair eva mahāmatiḥ
6,6.27
तमूचुर्मत्रिणो वध्यो रिपुरेष वशं गतः ।
हते ऽस्मिन् पृथिवी सर्वा तव वश्या भविष्यति
tamūcurmatriṇo vadhyo ripureṣa vaśaṃ gataḥ |
hate 'smin pṛthivī sarvā tava vaśyā bhaviṣyati
6,6.28
खाण्डिक्यश्चाह तान्सर्वानेवमेतन्न संशयः ।
हतेस्मिन्पृतिवी सर्वा मम वश्या भविष्यति
khāṇḍikyaścāha tānsarvānevametanna saṃśayaḥ |
hatesminpṛtivī sarvā mama vaśyā bhaviṣyati
6,6.29
परलोकजयस्तस्य पृथिवी सकला मम ।
न हन्मि चेल्लोकजयो मम तस्य वसुंधरा
paralokajayastasya pṛthivī sakalā mama |
na hanmi cellokajayo mama tasya vasuṃdharā
6,6.30
नाहं मन्ये लोकजयादधिका स्याद्वसुंधरा ।
परलोकजयो ऽनन्तःस्वल्पकालो महीजयः
nāhaṃ manye lokajayādadhikā syādvasuṃdharā |
paralokajayo 'nantaḥsvalpakālo mahījayaḥ
6,6.31
तस्मान्नैनं हनिष्यामि यत्पृच्छति वदामि तत्
tasmānnainaṃ haniṣyāmi yatpṛcchati vadāmi tat
6,6.32
श्रीपराशर उवाच ततस्तमब्युपेत्याह खाण्डिक्यजनको रिपुम् ।
प्रष्टव्यं यत्त्वाय सर्वं तत्पृच्छस्व वदाम्यहम्
śrīparāśara uvāca tatastamabyupetyāha khāṇḍikyajanako ripum |
praṣṭavyaṃ yattvāya sarvaṃ tatpṛcchasva vadāmyaham
6,6.33
श्रीपराशर उवाच ततः सर्वं यथावृत्तं घर्मधेनुवधं द्विज ।
कथांयत्वा स पप्रच्छ प्रायश्तित्तं हि तद्गतम्
śrīparāśara uvāca tataḥ sarvaṃ yathāvṛttaṃ gharmadhenuvadhaṃ dvija |
kathāṃyatvā sa papraccha prāyaśtittaṃ hi tadgatam
6,6.34
स चाचष्ट यथान्यायं द्विज केशिध्वजाय तत् ।
प्रायश्चित्तमशेषेण यद्धै तत्र विधीयते
sa cācaṣṭa yathānyāyaṃ dvija keśidhvajāya tat |
prāyaścittamaśeṣeṇa yaddhai tatra vidhīyate
6,6.35
विदितार्थःस तेनैव ह्यनुज्ञातो महात्मना ।
यागभूमिम् उपागम्य चक्रे सर्वाः क्रियाः क्रमात्
viditārthaḥsa tenaiva hyanujñāto mahātmanā |
yāgabhūmim upāgamya cakre sarvāḥ kriyāḥ kramāt
6,6.36
क्रमेण विधिवद्यागं नीत्वा सो ऽवभृथाप्लुतः ।
कृतकृत्यस्ततो भूत्वा चिन्तयामास पार्थिवः
krameṇa vidhivadyāgaṃ nītvā so 'vabhṛthāplutaḥ |
kṛtakṛtyastato bhūtvā cintayāmāsa pārthivaḥ
6,6.37
पूजिताश् च द्विजाःसर्वे सदस्या मानिता मया ।
तथैवार्थिजनो ऽप्य् अर्थैर् यो ऽर्जितो ऽभिमतैर् मया
pūjitāś ca dvijāḥsarve sadasyā mānitā mayā |
tathaivārthijano 'py arthair yo 'rjito 'bhimatair mayā
6,6.38
यथार्हमस्य लोकस्य मया सर्वं विचेष्टितम् ।
अनिष्पन्नक्रियं चेतस्तथापि मम किं यथा
yathārhamasya lokasya mayā sarvaṃ viceṣṭitam |
aniṣpannakriyaṃ cetastathāpi mama kiṃ yathā
6,6.39
इत्थं संचिन्तयन्नैव सस्मार स महीपतिः ।
खाण्डिक्याय न दत्तेति मया वै गुरुदक्षिणा
itthaṃ saṃcintayannaiva sasmāra sa mahīpatiḥ |
khāṇḍikyāya na datteti mayā vai gurudakṣiṇā
6,6.40
स जगाम तदा भूयो रथमारुह्य पार्थिवः ।
मैत्रेय दुर्गगहनं खाण्डिक्यो यत्र संस्थितः
sa jagāma tadā bhūyo rathamāruhya pārthivaḥ |
maitreya durgagahanaṃ khāṇḍikyo yatra saṃsthitaḥ
6,6.41
खाण्डिक्यो ऽपि पुनर्दृष्ट्वा तमायान्तं धृतायुधम् ।
तस्थौ हन्तुं कृतमतिस्तमाह स पुनर्नृपः
khāṇḍikyo 'pi punardṛṣṭvā tamāyāntaṃ dhṛtāyudham |
tasthau hantuṃ kṛtamatistamāha sa punarnṛpaḥ
6,6.42
भो नाहं ते ऽपराधाय प्राप्तः खाण्डिक्य मा क्रुद्धाः ।
गुरोर्निक्रयदानाय मामवेहि त्वमागतम्
bho nāhaṃ te 'parādhāya prāptaḥ khāṇḍikya mā kruddhāḥ |
gurornikrayadānāya māmavehi tvamāgatam
6,6.43
निष्पादितो मया यागः सम्यक्त्वदुपदेशतः ।
सो ऽहं ते दातुमिच्छामि वृणीष्व गुरुदक्षिणाम्
niṣpādito mayā yāgaḥ samyaktvadupadeśataḥ |
so 'haṃ te dātumicchāmi vṛṇīṣva gurudakṣiṇām
6,6.44
श्रीपराशर उवाच भूयस्य मन्त्रिभिः सार्धं मन्त्रयामास पार्थिवः ।
गुरुनिष्क्रयकामो ऽयं किं मया प्रार्थ्यतामिति
śrīparāśara uvāca bhūyasya mantribhiḥ sārdhaṃ mantrayāmāsa pārthivaḥ |
guruniṣkrayakāmo 'yaṃ kiṃ mayā prārthyatāmiti
6,6.45
तमूचुर्मत्रिणो राज्यमशंषं प्रार्थ्यतामयम् ।
शत्रिभिः प्रार्थ्यते राज्यमना यासितसैनिकैः
tamūcurmatriṇo rājyamaśaṃṣaṃ prārthyatāmayam |
śatribhiḥ prārthyate rājyamanā yāsitasainikaiḥ
6,6.46
प्रहस्य तानाह नृपःस खाण्डिक्यो महामतिः ।
स्वल्पकालं महीपाल्यं मादृशैः प्रार्थ्यते कथम्
prahasya tānāha nṛpaḥsa khāṇḍikyo mahāmatiḥ |
svalpakālaṃ mahīpālyaṃ mādṛśaiḥ prārthyate katham
6,6.47
एवमेतद्भवन्तो ऽत्र ह्यर्थसाधनमन्त्रिणः ।
परमार्थः कथं को ऽत्र यूयं नात्र विचक्षणाः
evametadbhavanto 'tra hyarthasādhanamantriṇaḥ |
paramārthaḥ kathaṃ ko 'tra yūyaṃ nātra vicakṣaṇāḥ
6,6.48
श्रीपराशर उवाच इत्युक्त्वा समुपेत्यैनं स तु केशिध्वजं नृपः ।
उवाच किमवश्यं त्वं ददासि गुरुदक्षिणाम्
śrīparāśara uvāca ityuktvā samupetyainaṃ sa tu keśidhvajaṃ nṛpaḥ |
uvāca kimavaśyaṃ tvaṃ dadāsi gurudakṣiṇām
6,6.49
बाढमित्येव तेनोक्तः खाण्डिक्यस्तमथाब्रवीत् ।
भवानद्यात्म विज्ञानपरमार्थविचक्षणः
bāḍhamityeva tenoktaḥ khāṇḍikyastamathābravīt |
bhavānadyātma vijñānaparamārthavicakṣaṇaḥ
6,6.50
यदि चेद्दीयते मह्यं भवता गुरुनिष्क्रयः ।
तत्क्लेशप्रशमायालं यत्कर्म तदुदीरय
yadi ceddīyate mahyaṃ bhavatā guruniṣkrayaḥ |
tatkleśapraśamāyālaṃ yatkarma tadudīraya
Chapter 6.7
6,7.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे षष्ठांशे षष्ठोध्यायः (6) केशिध्वज उवाच न प्रार्थितं त्वया कस्मादस्मद्राज्यमकण्टकम् ।
राज्यलाभाद्विना नान्यत्क्षत्रियाणा मतिप्रियम्
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe ṣaṣṭhāṃśe ṣaṣṭhodhyāyaḥ (6) keśidhvaja uvāca na prārthitaṃ tvayā kasmādasmadrājyamakaṇṭakam |
rājyalābhādvinā nānyatkṣatriyāṇā matipriyam
6,7.2
खाण्डिक्य उवाच केशिध्वज निबोध त्वं मया न प्रार्थितं यतः ।
राज्यमेतदशेषं ते यत्र गृध्नन्त्यपण्डिताः
khāṇḍikya uvāca keśidhvaja nibodha tvaṃ mayā na prārthitaṃ yataḥ |
rājyametadaśeṣaṃ te yatra gṛdhnantyapaṇḍitāḥ
6,7.3
क्षत्रियाणामयं धर्मो यत्प्रजापरिपालनम् ।
वधश् च धर्मयुद्धेन स्वराज्यपरिपन्थिनाम्
kṣatriyāṇāmayaṃ dharmo yatprajāparipālanam |
vadhaś ca dharmayuddhena svarājyaparipanthinām
6,7.4
तत्राशक्तस्य मे दोषो नैवास्त्यपहृते त्वया ।
बन्धायैव भवत्येषा ह्यविद्याप्यक्रमोज्झिता
tatrāśaktasya me doṣo naivāstyapahṛte tvayā |
bandhāyaiva bhavatyeṣā hyavidyāpyakramojjhitā
6,7.5
अल्पोपभोगलिप्सार्थम् इयं राज्यस्पृहा मम ।
अन्येषां दोषज सैव धर्मं वै नानुरुध्यते
alpopabhogalipsārtham iyaṃ rājyaspṛhā mama |
anyeṣāṃ doṣaja saiva dharmaṃ vai nānurudhyate
6,7.6
न याच्ञा क्षत्रबन्धूनां धर्मयैतत्सतां मतम् ।
अतो न याचितं राज्यमविद्यान्तर्गतं तव
na yācñā kṣatrabandhūnāṃ dharmayaitatsatāṃ matam |
ato na yācitaṃ rājyamavidyāntargataṃ tava
6,7.7
राज्ये गृध्नन्त्यविद्वांसो ममत्वाहृतचेतसः ।
अहंमानमहापानमदमत्ता न मादृशाः
rājye gṛdhnantyavidvāṃso mamatvāhṛtacetasaḥ |
ahaṃmānamahāpānamadamattā na mādṛśāḥ
6,7.8
श्रीपराशर उवाच प्रहृष्टःसाध्विति ततः प्राह केशिध्वजो नृपः ।
खाण्डिक्यजनकं प्रीत्या श्रूयतां वचनं मम
śrīparāśara uvāca prahṛṣṭaḥsādhviti tataḥ prāha keśidhvajo nṛpaḥ |
khāṇḍikyajanakaṃ prītyā śrūyatāṃ vacanaṃ mama
6,7.9
केशिध्वज उवाच अहं ह्यविद्यया कृत्युं तर्तुकामः करोमि वै ।
राज्यं यागांश् च विविधान्योगैः पुण्यक्षयं तथा
keśidhvaja uvāca ahaṃ hyavidyayā kṛtyuṃ tartukāmaḥ karomi vai |
rājyaṃ yāgāṃś ca vividhānyogaiḥ puṇyakṣayaṃ tathā
6,7.10
तदिदं ते मनो दिष्ट्या विवेकैश्वर्यतां गतम् ।
तच्छ्रूयतामविद्यायाःस्वरूपं कुलनन्दन
tadidaṃ te mano diṣṭyā vivekaiśvaryatāṃ gatam |
tacchrūyatāmavidyāyāḥsvarūpaṃ kulanandana
6,7.11
अनात्मन्यात्मबुद्धिर्या चास्वे स्वमिति या मतिः ।
संसारतरुसंभूतिबीजमेतद्द्विधा स्थितम्
anātmanyātmabuddhiryā cāsve svamiti yā matiḥ |
saṃsāratarusaṃbhūtibījametaddvidhā sthitam
6,7.12
पञ्चभूतात्मके देहे देही मोहतमोवृतः ।
अहं ममैतदित्युच्चैः कुरुते कुमतिर्मतिम्
pañcabhūtātmake dehe dehī mohatamovṛtaḥ |
ahaṃ mamaitadityuccaiḥ kurute kumatirmatim
6,7.13
आकाशवाय्वग्निजलपृथिवीभ्यः पृथक् स्थिते ।
आत्मन्यात्ममयं भावं कः करोति कलेवरे
ākāśavāyvagnijalapṛthivībhyaḥ pṛthak sthite |
ātmanyātmamayaṃ bhāvaṃ kaḥ karoti kalevare
6,7.14
कलेवरोपभोग्यंहि गृहक्षेत्रादिकं च कः ।
अदेहे ह्यात्मनि प्राज्ञे ममेदमिति मन्यते
kalevaropabhogyaṃhi gṛhakṣetrādikaṃ ca kaḥ |
adehe hyātmani prājñe mamedamiti manyate
6,7.15
इत्थं च पुत्त्रपौत्त्रेषु तद्देहोत्पादितेषु कः ।
करोति पण्डितःस्वाम्यमनात्मनि कलेवरे
itthaṃ ca puttrapauttreṣu taddehotpāditeṣu kaḥ |
karoti paṇḍitaḥsvāmyamanātmani kalevare
6,7.16
सर्वं देहोपभोगाय कुरुते कर्म मानवः ।
देहश्चान्यो यदा पुंसस्तदा बन्धाय तत्परम्
sarvaṃ dehopabhogāya kurute karma mānavaḥ |
dehaścānyo yadā puṃsastadā bandhāya tatparam
6,7.17
मृण्मयं हि यथा गेहं लिप्यते वै मृदंभसा ।
पार्थिवो ऽयं तथा देहो मृदंब्वालेपनस्थितः
mṛṇmayaṃ hi yathā gehaṃ lipyate vai mṛdaṃbhasā |
pārthivo 'yaṃ tathā deho mṛdaṃbvālepanasthitaḥ
6,7.18
पञ्जभूतत्मकैर् भोगोः पञ्चभूतात्मकं वपुः ।
आप्यायते यदि ततः पुंसो भोगो ऽत्र किं कृतः
pañjabhūtatmakair bhogoḥ pañcabhūtātmakaṃ vapuḥ |
āpyāyate yadi tataḥ puṃso bhogo 'tra kiṃ kṛtaḥ
6,7.19
अनेकजन्मसाहस्रीं संसारपदवीं व्रजन् ।
मोहश्रमं प्रयातो ऽसौ वासनरेमुकुण्ठितः
anekajanmasāhasrīṃ saṃsārapadavīṃ vrajan |
mohaśramaṃ prayāto 'sau vāsanaremukuṇṭhitaḥ
6,7.20
प्रक्षाल्यते यदा सोस्य रेणुज्ञानोष्णवारिणा ।
तदा संसारपान्थस्य याति मोहश्रमः शमम्
prakṣālyate yadā sosya reṇujñānoṣṇavāriṇā |
tadā saṃsārapānthasya yāti mohaśramaḥ śamam
6,7.21
मोहश्रमे शमं याते स्वस्थान्तःकरणः पुमान् ।
अनन्यातिशयाबाधं परं निर्वाणमृच्छति
mohaśrame śamaṃ yāte svasthāntaḥkaraṇaḥ pumān |
ananyātiśayābādhaṃ paraṃ nirvāṇamṛcchati
6,7.22
निर्वाणमय एवायम् आत्मा ज्ञानमयो ऽमलः ।
दुःखाज्ञानमया धर्माः प्रकृतेस् ते तु नात्मनः
nirvāṇamaya evāyam ātmā jñānamayo 'malaḥ |
duḥkhājñānamayā dharmāḥ prakṛtes te tu nātmanaḥ
6,7.23
जलस्य नाग्निसंसर्गस्थालीसंगात्तथापि हि ।
शब्दोद्रेकादिकान्धर्मांस्तत्करोति यथा नृप
jalasya nāgnisaṃsargasthālīsaṃgāttathāpi hi |
śabdodrekādikāndharmāṃstatkaroti yathā nṛpa
6,7.24
तथात्मा प्रकृतेःसंगादहंमानादिदूषितः ।
भजते प्राकृतान् धर्मान् अन्यस् तेभ्यो हि सो ऽव्ययः
tathātmā prakṛteḥsaṃgādahaṃmānādidūṣitaḥ |
bhajate prākṛtān dharmān anyas tebhyo hi so 'vyayaḥ
6,7.25
तदेतत्कथितं बीजमविद्याया मया तव ।
क्लेशानां च क्षयकरं योगादन्यन्न विद्यते
tadetatkathitaṃ bījamavidyāyā mayā tava |
kleśānāṃ ca kṣayakaraṃ yogādanyanna vidyate
6,7.26
खाण्डिक्य उवाच तं ब्रवीहि महाभाग योगं योगविदुत्तम ।
विज्ञातयोगशास्त्रार्थस्त्वमस्यां निमिसंततौ
khāṇḍikya uvāca taṃ bravīhi mahābhāga yogaṃ yogaviduttama |
vijñātayogaśāstrārthastvamasyāṃ nimisaṃtatau
6,7.27
केशिध्वज उवाच योगस्वरूपं खाण्डिक्य श्रूयतां गदतो मम ।
यत्र स्थितो न च्यवते प्राप्य ब्रह्मलयं मुनिः
keśidhvaja uvāca yogasvarūpaṃ khāṇḍikya śrūyatāṃ gadato mama |
yatra sthito na cyavate prāpya brahmalayaṃ muniḥ
6,7.28
मन एव मनुष्याणां कारणं बन्धमोक्षयोः ।
बन्धाय विषयासंगि मुक्त्यै निर्विषयं मनः
mana eva manuṣyāṇāṃ kāraṇaṃ bandhamokṣayoḥ |
bandhāya viṣayāsaṃgi muktyai nirviṣayaṃ manaḥ
6,7.29
विषयेभ्यः समाहृत्य विज्ञानात्मामनो मुनिः ।
चिन्तयेन्मुक्तये तेन ब्रह्मभूतं परेश्वरम्
viṣayebhyaḥ samāhṛtya vijñānātmāmano muniḥ |
cintayenmuktaye tena brahmabhūtaṃ pareśvaram
6,7.30
आत्मभावं नयत्येनं तद्बह्य ध्यायिनं मुनिम् ।
विकार्यमात्मनः शक्त्या लोहमाकर्षको यथा
ātmabhāvaṃ nayatyenaṃ tadbahya dhyāyinaṃ munim |
vikāryamātmanaḥ śaktyā lohamākarṣako yathā
6,7.31
आत्मप्रयत्नसापेक्षा विशिष्टा या मनोगतिः ।
तस्य ब्रह्मणि संयोगो योग इत्यभिधीयते
ātmaprayatnasāpekṣā viśiṣṭā yā manogatiḥ |
tasya brahmaṇi saṃyogo yoga ityabhidhīyate
6,7.32
एवमत्यन्तवैशिष्ट्ययुक्तधर्मोपलक्षणः ।
यस्य योगःस वै योगी मुमुक्षुरभिधीयते
evamatyantavaiśiṣṭyayuktadharmopalakṣaṇaḥ |
yasya yogaḥsa vai yogī mumukṣurabhidhīyate
6,7.33
योगयुक् प्रथमं योगी युञ्जानो ह्यभिधीयते ।
विनिष्पन्नसमाधिस्तु परं ब्रह्मोपलब्धिमान्
yogayuk prathamaṃ yogī yuñjāno hyabhidhīyate |
viniṣpannasamādhistu paraṃ brahmopalabdhimān
6,7.34
यद्यन्तरायदोषेण दूष्यते चास्य मानसम् ।
जन्मान्तरैर् अभ्यसतो मुक्तिः पुर्वस्य जायते
yadyantarāyadoṣeṇa dūṣyate cāsya mānasam |
janmāntarair abhyasato muktiḥ purvasya jāyate
6,7.35
विनिष्पन्नसमाधिस्तु मुक्तिं तत्रैव जन्मनि ।
प्राप्नोति योगी योगाग्निदग्धकर्मचयो ऽचिरात्
viniṣpannasamādhistu muktiṃ tatraiva janmani |
prāpnoti yogī yogāgnidagdhakarmacayo 'cirāt
6,7.36
ब्रह्मचर्यमहिंसां च सत्यास्तेयापरिग्रहान् ।
सेवेत योगी निष्कामो योग्यतां स्वमनो नयन्
brahmacaryamahiṃsāṃ ca satyāsteyāparigrahān |
seveta yogī niṣkāmo yogyatāṃ svamano nayan
6,7.37
स्वाध्यायशौचसंतोषतपांसि नियतात्मवान् ।
कुर्वीत ब्रह्मणि तथा परस्मिन्प्रवणंमनः
svādhyāyaśaucasaṃtoṣatapāṃsi niyatātmavān |
kurvīta brahmaṇi tathā parasminpravaṇaṃmanaḥ
6,7.38
एते यमाःसनियमाः पञ्च पञ्च च कीर्तिताः ।
विशिष्टफलदाः काम्या निष्कामानां विमुक्तिदाः
ete yamāḥsaniyamāḥ pañca pañca ca kīrtitāḥ |
viśiṣṭaphaladāḥ kāmyā niṣkāmānāṃ vimuktidāḥ
6,7.39
एकं भद्रासनादीनां समास्थाय गुणैर् युतः ।
यमाख्यैर् नियमाख्यैश् च युञ्जीत नियतो यतिः
ekaṃ bhadrāsanādīnāṃ samāsthāya guṇair yutaḥ |
yamākhyair niyamākhyaiś ca yuñjīta niyato yatiḥ
6,7.40
प्राणाख्यमनिलं वश्यमभ्यासात्कुरुते तु यत् ।
प्राणायामःसविज्ञेयःसबीजो ऽबीज एव च
prāṇākhyamanilaṃ vaśyamabhyāsātkurute tu yat |
prāṇāyāmaḥsavijñeyaḥsabījo 'bīja eva ca
6,7.41
परस्परेणाभिभवं प्राणापानौ यथानिलौ ।
कुरुतःसद्विधानेन तृतीयःसंयमात्तयोः
paraspareṇābhibhavaṃ prāṇāpānau yathānilau |
kurutaḥsadvidhānena tṛtīyaḥsaṃyamāttayoḥ
6,7.42
तस्य चालंबनवतः स्थूलरूपं द्विजोत्तम ।
आलंबनमनन्तस्य योगिनो ऽभ्यसतः स्मृतम्
tasya cālaṃbanavataḥ sthūlarūpaṃ dvijottama |
ālaṃbanamanantasya yogino 'bhyasataḥ smṛtam
6,7.43
शब्दादिष्वनुरक्तानि निगृह्याक्षाणि योगवित् ।
कुर्याच्चित्तानुकारीणि प्रत्याहारपरायणः
śabdādiṣvanuraktāni nigṛhyākṣāṇi yogavit |
kuryāccittānukārīṇi pratyāhāraparāyaṇaḥ
6,7.44
वश्यता परमा तेन जायतेति चलात्मनाम् ।
इन्द्रियाणामवश्यैस् तैर् न योगी योगसाधकः
vaśyatā paramā tena jāyateti calātmanām |
indriyāṇāmavaśyais tair na yogī yogasādhakaḥ
6,7.45
प्राणयामेन पवने प्रत्याहारेण चेन्द्रिये ।
वशीकृते ततः कुर्यात्स्थितं चेतः शुभाश्रये
prāṇayāmena pavane pratyāhāreṇa cendriye |
vaśīkṛte tataḥ kuryātsthitaṃ cetaḥ śubhāśraye
6,7.46
खाडिक्य उवाच कथ्यतां मे महाभागा चेतसो यः शुभाश्रयः ।
यदाधारमशेषं तद्धन्ति दोषमलोद्भवम्
khāḍikya uvāca kathyatāṃ me mahābhāgā cetaso yaḥ śubhāśrayaḥ |
yadādhāramaśeṣaṃ taddhanti doṣamalodbhavam
6,7.47
केशिध्वाज उवाच आश्रयश्चेतसो ब्रह्म द्विधा तच्चस्वभावतः ।
भूप मूर्तममूर्तं च परं चापरमेव च
keśidhvāja uvāca āśrayaścetaso brahma dvidhā taccasvabhāvataḥ |
bhūpa mūrtamamūrtaṃ ca paraṃ cāparameva ca
6,7.48
त्रिविधा भावना भूप विश्वमेतन्निबोधताम् ।
ब्रह्माख्या कर्मसंज्ञा च तथा चैवोभयात्मिका
trividhā bhāvanā bhūpa viśvametannibodhatām |
brahmākhyā karmasaṃjñā ca tathā caivobhayātmikā
6,7.49
कर्मभावात्मिका ह्येकाब्रह्मभावात्मिका परा ।
उभयात्मिका तथैवान्या त्रिविधा भावभावना
karmabhāvātmikā hyekābrahmabhāvātmikā parā |
ubhayātmikā tathaivānyā trividhā bhāvabhāvanā
6,7.50
सनन्दनादयो ये तु ब्रह्मभावनया युताः ।
कर्मभावनया चान्ये देवाद्याः स्थावरावराः
sanandanādayo ye tu brahmabhāvanayā yutāḥ |
karmabhāvanayā cānye devādyāḥ sthāvarāvarāḥ
6,7.51
हिरण्यगर्भादिषु च ब्रह्मकर्मात्मिका द्विधा ।
बोधाधिकारयुक्तेषु विद्यते भावभावना
hiraṇyagarbhādiṣu ca brahmakarmātmikā dvidhā |
bodhādhikārayukteṣu vidyate bhāvabhāvanā
6,7.52
अक्षीणेषु समस्तेषु विशेषज्ञानकर्मसु ।
विश्वमेतत्परं चान्यद्भेदभिन्नदृशां नृणाम्
akṣīṇeṣu samasteṣu viśeṣajñānakarmasu |
viśvametatparaṃ cānyadbhedabhinnadṛśāṃ nṛṇām
6,7.53
प्रत्यस्तमितभेदं यत्सत्तामात्रमगोचरम् ।
वचसामात्मसंवेद्यं तज्ज्ञानं ब्रह्मसंज्ञितम्
pratyastamitabhedaṃ yatsattāmātramagocaram |
vacasāmātmasaṃvedyaṃ tajjñānaṃ brahmasaṃjñitam
6,7.54
तच्च विष्णोः परं रूपमरूपाख्यमनुत्तमम् ।
विश्वस्वरूपवैरूप्यलक्षणं परमात्मनः
tacca viṣṇoḥ paraṃ rūpamarūpākhyamanuttamam |
viśvasvarūpavairūpyalakṣaṇaṃ paramātmanaḥ
6,7.55
न तद्योगयुजा शक्यं नृप चिन्तयितुंयतः ।
ततःस्थूलं हरे रूपं चिन्तयेद्विश्वगोचरम्
na tadyogayujā śakyaṃ nṛpa cintayituṃyataḥ |
tataḥsthūlaṃ hare rūpaṃ cintayedviśvagocaram
6,7.56
हिरण्यगर्भो भगवान्वासुदेवः प्रजापतिः ।
मरुतो वसवो रुद्रा भास्करास्तारका ग्रहाः
hiraṇyagarbho bhagavānvāsudevaḥ prajāpatiḥ |
maruto vasavo rudrā bhāskarāstārakā grahāḥ
6,7.57
गन्धर्वयक्षदैत्याद्यःसकला देवयोनयः ।
मनुष्याः पशवः शैलाःसमुद्राःसरितो द्रुमाः
gandharvayakṣadaityādyaḥsakalā devayonayaḥ |
manuṣyāḥ paśavaḥ śailāḥsamudrāḥsarito drumāḥ
6,7.58
भूप भूतान्यशेषाणि भूतानां ये च हेतवः ।
प्रधानादिविशेषान्तं चेतनाचेतनात्मकम्
bhūpa bhūtānyaśeṣāṇi bhūtānāṃ ye ca hetavaḥ |
pradhānādiviśeṣāntaṃ cetanācetanātmakam
6,7.59
एकपादं द्विपादं च बहुपादमपादकम् ।
मूर्तमेतद्धरे रूपं भावनात्रितयात्मकम्
ekapādaṃ dvipādaṃ ca bahupādamapādakam |
mūrtametaddhare rūpaṃ bhāvanātritayātmakam
6,7.60
एतत्सर्वमिदं विश्वं जगदेतच्चराचरम् ।
परब्रह्मस्वरूपस्य विष्णोः शक्तिसमन्वितम्
etatsarvamidaṃ viśvaṃ jagadetaccarācaram |
parabrahmasvarūpasya viṣṇoḥ śaktisamanvitam
6,7.61
विष्णुशक्तिः परा प्रोक्ता क्षेत्रज्ञाख्या तथापरा ।
अविद्याकर्मसंज्ञान्या तृतीया शक्तिरिष्यते
viṣṇuśaktiḥ parā proktā kṣetrajñākhyā tathāparā |
avidyākarmasaṃjñānyā tṛtīyā śaktiriṣyate
6,7.62
यया क्षेत्रज्ञशक्तिःसा वेष्टिता नृपसर्वगा ।
संसारतापानखिलानवाप्रोत्यतिसंततान्
yayā kṣetrajñaśaktiḥsā veṣṭitā nṛpasarvagā |
saṃsāratāpānakhilānavāprotyatisaṃtatān
6,7.63
तया तिरोहितत्वाच्च शक्तिः क्षेत्रज्ञसंज्ञिता ।
सर्वभूतेषु भूपाल तारतम्येनलक्ष्यते
tayā tirohitatvācca śaktiḥ kṣetrajñasaṃjñitā |
sarvabhūteṣu bhūpāla tāratamyenalakṣyate
6,7.64
अप्राणवत्सुस्वल्पा सा स्थावरेषु ततो ऽधिका ।
सरीसृपेषु तेभ्योपि ह्यतिशक्त्या पतत्त्रिषु
aprāṇavatsusvalpā sā sthāvareṣu tato 'dhikā |
sarīsṛpeṣu tebhyopi hyatiśaktyā patattriṣu
6,7.65
पातत्त्रिंभ्यो मृगास्तेभ्यस्तच्छक्त्या पशवो ऽधिकाः ।
पशुभ्यो मनुजाश्चातिशक्त्या पुंसः प्रभाविताः
pātattriṃbhyo mṛgāstebhyastacchaktyā paśavo 'dhikāḥ |
paśubhyo manujāścātiśaktyā puṃsaḥ prabhāvitāḥ
6,7.66
तेभ्योपि नागगन्धर्वयक्षाद्या देवता नृप
tebhyopi nāgagandharvayakṣādyā devatā nṛpa
6,7.67
शक्रःसमस्तदेवेभ्यस्ततश्चातिप्रजापतिः ।
हिरण्यगर्भो ऽपि ततः पुंसः शक्त्युपलक्षितः
śakraḥsamastadevebhyastataścātiprajāpatiḥ |
hiraṇyagarbho 'pi tataḥ puṃsaḥ śaktyupalakṣitaḥ
6,7.68
एतान्यशेषरूपाणि तस्य रूपाणि पार्थिव ।
यतस्तच्छक्तियोगेन युक्तानि नभसा यथा
etānyaśeṣarūpāṇi tasya rūpāṇi pārthiva |
yatastacchaktiyogena yuktāni nabhasā yathā
6,7.69
द्वितीयं विष्णुसंज्ञस्य योगिध्येयं महामते ।
अमूर्तं ब्रह्मणो रूपं यत् सद् इत्यु च्यते बुधैः
dvitīyaṃ viṣṇusaṃjñasya yogidhyeyaṃ mahāmate |
amūrtaṃ brahmaṇo rūpaṃ yat sad ityu cyate budhaiḥ
6,7.70
समस्ताः शक्तयश्चैता नृप यत्र प्रतिष्ठिताः ।
तद्विश्वरूपवैरूप्यं रूपम् अन्यद् धरेर् महत्
samastāḥ śaktayaścaitā nṛpa yatra pratiṣṭhitāḥ |
tadviśvarūpavairūpyaṃ rūpam anyad dharer mahat
6,7.71
समस्तशक्तिरूपाणि तत्करोति जनेश्वर ।
देवतिर्यङ्मनुष्यादिचेष्टावन्ति स्वलीलया
samastaśaktirūpāṇi tatkaroti janeśvara |
devatiryaṅmanuṣyādiceṣṭāvanti svalīlayā
6,7.72
जगतामुपकाराय न सा कर्मनिमित्तजा ।
चेष्टा तस्याप्रमेयस्य व्यापिन्यव्याहतात्मिका
jagatāmupakārāya na sā karmanimittajā |
ceṣṭā tasyāprameyasya vyāpinyavyāhatātmikā
6,7.73
तद्रूपं विश्वरूपस्य तस्य योगयुजा नृप ।
चिन्त्यमात्मविशुद्ध्यर्थं सर्वकिल्बिषनाशनम्
tadrūpaṃ viśvarūpasya tasya yogayujā nṛpa |
cintyamātmaviśuddhyarthaṃ sarvakilbiṣanāśanam
6,7.74
यथाग्निरुद्धतशिखः कक्षं दहति सानिलः ।
तथा चित्तस्थितो विष्णुर्योगिनां सर्वकिल्बिषम्
yathāgniruddhataśikhaḥ kakṣaṃ dahati sānilaḥ |
tathā cittasthito viṣṇuryogināṃ sarvakilbiṣam
6,7.75
तस्मात्समस्तशक्तीनामाधारे तत्र चेतसः ।
कुर्वीत संस्थितिं सा तु विज्ञेया शुद्धधारणा
tasmātsamastaśaktīnāmādhāre tatra cetasaḥ |
kurvīta saṃsthitiṃ sā tu vijñeyā śuddhadhāraṇā
6,7.76
शुभाश्रयस्य चित्तस्य सर्वगस्याचलात्मनः ।
त्रिभावभाघनातीतो मुक्तये योगिनो नृप
śubhāśrayasya cittasya sarvagasyācalātmanaḥ |
tribhāvabhāghanātīto muktaye yogino nṛpa
6,7.77
अन्ये तु पुरुषव्याघ्र चेतसो ये व्यापाश्रयाः ।
अशुद्धास्ते समस्तास्तु देवाद्याः कर्मयोनयः
anye tu puruṣavyāghra cetaso ye vyāpāśrayāḥ |
aśuddhāste samastāstu devādyāḥ karmayonayaḥ
6,7.78
मूर्तं भगवतो रूपं सर्वापाश्रयनिस्पृहम् ।
एषा वै धारण प्रोक्ता यच्चित्तं तत्र धार्यते
mūrtaṃ bhagavato rūpaṃ sarvāpāśrayanispṛham |
eṣā vai dhāraṇa proktā yaccittaṃ tatra dhāryate
6,7.79
यच्च मूर्तं हरे रूपं यादृक्चिन्त्यं नराधिप ।
तच्छ्रूयतामनाधारा धारमा नोपपद्यते
yacca mūrtaṃ hare rūpaṃ yādṛkcintyaṃ narādhipa |
tacchrūyatāmanādhārā dhāramā nopapadyate
6,7.80
प्रसन्नवदनं चारुपद्मपत्रोपमेक्षणम् ।
सुकपोलं सुविस्तीर्णललाटफलकोज्ज्वलम्
prasannavadanaṃ cārupadmapatropamekṣaṇam |
sukapolaṃ suvistīrṇalalāṭaphalakojjvalam
6,7.81
समकर्णान्तविन्यस्तचारुकुण्डलभूषणम् ।
कंबुग्रीवं सुवीस्तीर्णश्रीवत्सांकितवक्षसम्
samakarṇāntavinyastacārukuṇḍalabhūṣaṇam |
kaṃbugrīvaṃ suvīstīrṇaśrīvatsāṃkitavakṣasam
6,7.82
वलित्रिभङ्गिना मग्ननाभिना ह्युदरेण च ।
प्रलंबाष्टभुजं विष्णुमथवापि चतुर्भुजम्
valitribhaṅginā magnanābhinā hyudareṇa ca |
pralaṃbāṣṭabhujaṃ viṣṇumathavāpi caturbhujam
6,7.83
समस्थितोरुजङ्घं च सुस्थिताङ्घ्रिवरांबुजम् ।
चिन्तयेद्ब्रह्मभूतं तं पीतनिर्मलवाससम्
samasthitorujaṅghaṃ ca susthitāṅghrivarāṃbujam |
cintayedbrahmabhūtaṃ taṃ pītanirmalavāsasam
6,7.84
किरीटहारकेयूरकटकादिविभूषितम्
kirīṭahārakeyūrakaṭakādivibhūṣitam
6,7.85
शार्ङ्गशङ्खगदाखड्गचक्राक्षवलयान्वितम् ।
वरदाभयहस्तं च मुद्रिकारत्नभूषितम्
śārṅgaśaṅkhagadākhaḍgacakrākṣavalayānvitam |
varadābhayahastaṃ ca mudrikāratnabhūṣitam
6,7.86
चिन्तयेत्तन्मयो योगी समाधायात्ममानसम् ।
तावद्यावदृढीभूता तत्रैव नृप धारणा
cintayettanmayo yogī samādhāyātmamānasam |
tāvadyāvadṛḍhībhūtā tatraiva nṛpa dhāraṇā
6,7.87
व्रजतस्तिष्ठतोन्यद्वा स्वेच्छया कर्म कुर्वतः ।
नापयाति यदा चित्तत्सिद्धां मन्येत तां तदा
vrajatastiṣṭhatonyadvā svecchayā karma kurvataḥ |
nāpayāti yadā cittatsiddhāṃ manyeta tāṃ tadā
6,7.88
ततः शङ्खगदाचक्रशर्ङ्गीदिरहितं बुधः ।
चिन्तयेद्भगवद्रूपं प्रशान्तं साक्षसूत्रकम्
tataḥ śaṅkhagadācakraśarṅgīdirahitaṃ budhaḥ |
cintayedbhagavadrūpaṃ praśāntaṃ sākṣasūtrakam
6,7.89
सा यदा धारणा तद्वदवस्थानवती ततः ।
किरिटकेयूरमुखैर् भूषणै रहितं स्मरेत्
sā yadā dhāraṇā tadvadavasthānavatī tataḥ |
kiriṭakeyūramukhair bhūṣaṇai rahitaṃ smaret
6,7.90
तदेकावयवं देवं चेतसा हि पुनर्बुधः ।
कुर्यात्ततो ऽवयविनि प्रणिधानपरो भवेत्
tadekāvayavaṃ devaṃ cetasā hi punarbudhaḥ |
kuryāttato 'vayavini praṇidhānaparo bhavet
6,7.91
तद्रूपप्रत्यया चैका संततिश्चान्यनिःस्पृहा ।
तद्ध्यानं प्रथमैर् अङ्गैः षड्भिर् निष्पाद्यते नृप
tadrūpapratyayā caikā saṃtatiścānyaniḥspṛhā |
taddhyānaṃ prathamair aṅgaiḥ ṣaḍbhir niṣpādyate nṛpa
6,7.92
तस्यैव कल्पनाहीनं स्वरूपग्रहणं हियत् ।
मनसा ध्याननिष्पाद्यं समाधिःसो ऽभिधीयते
tasyaiva kalpanāhīnaṃ svarūpagrahaṇaṃ hiyat |
manasā dhyānaniṣpādyaṃ samādhiḥso 'bhidhīyate
6,7.93
विज्ञानं प्रापकं प्राप्ये परे ब्रह्मणि पार्थिव ।
प्रापणीयस्तथैवात्मा प्रक्षीणाशेषभावनः
vijñānaṃ prāpakaṃ prāpye pare brahmaṇi pārthiva |
prāpaṇīyastathaivātmā prakṣīṇāśeṣabhāvanaḥ
6,7.94
क्षेत्रज्ञः करणी ज्ञानं करणं तस्य तेन तत् ।
निष्पाद्य मुक्तिकार्यं वै कृतकृत्यं निवर्तते
kṣetrajñaḥ karaṇī jñānaṃ karaṇaṃ tasya tena tat |
niṣpādya muktikāryaṃ vai kṛtakṛtyaṃ nivartate
6,7.95
तद्भावभावमापन्नस्ततो ऽसौ परमात्मना ।
भवत्यभेदी भेदश् च तस्याज्ञानकृतो भवेत्
tadbhāvabhāvamāpannastato 'sau paramātmanā |
bhavatyabhedī bhedaś ca tasyājñānakṛto bhavet
6,7.96
विभेदजनके ज्ञाने नाशमात्यन्तिकं गते ।
आत्मनो ब्रह्मणो भेदम संतं कः करीष्यति
vibhedajanake jñāne nāśamātyantikaṃ gate |
ātmano brahmaṇo bhedama saṃtaṃ kaḥ karīṣyati
6,7.97
इत्युक्तस्ते मया योगः खाण्डिक्य परिपृच्छतः ।
संक्षेपविस्तराभ्यां तु किमन्यत्क्रियतां तव
ityuktaste mayā yogaḥ khāṇḍikya paripṛcchataḥ |
saṃkṣepavistarābhyāṃ tu kimanyatkriyatāṃ tava
6,7.98
खाण्डिक्य उवाच कथिते योगसद्भावे सर्वमेव कृतं मम ।
तवोपदेशेनाशेषो नष्टश्चित्तमलो यतः
khāṇḍikya uvāca kathite yogasadbhāve sarvameva kṛtaṃ mama |
tavopadeśenāśeṣo naṣṭaścittamalo yataḥ
6,7.99
ममेति यन्मया चोक्तमसदेतन्न चान्यथा ।
नरेद्र गदितुं शक्यमपि विज्ञेयवेदिभिः
mameti yanmayā coktamasadetanna cānyathā |
naredra gadituṃ śakyamapi vijñeyavedibhiḥ
6,7.100
अहं ममेत्यविद्येयं व्यवहारस्तथानयोः ।
परमार्थस्त्वसंलापो गोचरे वचसां न यः
ahaṃ mametyavidyeyaṃ vyavahārastathānayoḥ |
paramārthastvasaṃlāpo gocare vacasāṃ na yaḥ
6,7.101
तद्गच्छ श्रेयसे सर्वं ममैतद्भवता कृतम् ।
यद्विमुक्तिप्रदो योगः प्रोक्तः केशिध्वजाव्ययः
tadgaccha śreyase sarvaṃ mamaitadbhavatā kṛtam |
yadvimuktiprado yogaḥ proktaḥ keśidhvajāvyayaḥ
6,7.102
श्रीपराशर उवाच यथार्हं पूजया तेन खाण्डिक्येन स पूजितः ।
आजगाम पुरं ब्रह्मंस्ततः केशिध्वजो नृपः
śrīparāśara uvāca yathārhaṃ pūjayā tena khāṇḍikyena sa pūjitaḥ |
ājagāma puraṃ brahmaṃstataḥ keśidhvajo nṛpaḥ
6,7.103
खाण्डिक्यो ऽपि सुतं कृत्वा राजानं योगसिद्दये ।
वनं जगाम गोविन्दे विनिवेशितमानसः
khāṇḍikyo 'pi sutaṃ kṛtvā rājānaṃ yogasiddaye |
vanaṃ jagāma govinde viniveśitamānasaḥ
6,7.104
तत्रैकान्तमतिर्भूत्वा यमादिगुणसंयुतः ।
विष्ण्वाख्ये निर्मले ब्रह्मण्य् अवाप नृपतिर् लयम्
tatraikāntamatirbhūtvā yamādiguṇasaṃyutaḥ |
viṣṇvākhye nirmale brahmaṇy avāpa nṛpatir layam
6,7.105
केशिध्वजो विमुक्त्यर्थं स्वकर्मक्षपणोन्मुखः ।
बुभुजे विषयान्कर्म चक्रे चानभिसंहितम्
keśidhvajo vimuktyarthaṃ svakarmakṣapaṇonmukhaḥ |
bubhuje viṣayānkarma cakre cānabhisaṃhitam
6,7.106
अकल्याणोपभोगैश् च क्षीणपापो ऽमलस् तथा ।
अवाप सिद्धिमत्यन्तां तापक्षयफलां द्विज
akalyāṇopabhogaiś ca kṣīṇapāpo 'malas tathā |
avāpa siddhimatyantāṃ tāpakṣayaphalāṃ dvija
Chapter 6.8
6,8.1
इति श्रीविष्णुमहापुराणे षष्ठांशे सप्तमो ऽध्यायः (7) श्रीपराशर उवाच इत्येष कथितःसम्यक् तृतीयः प्रतिसंचरः ।
आत्यन्तिको विमुक्तिर्या लयो ब्रह्मणि शाश्वते
iti śrīviṣṇumahāpurāṇe ṣaṣṭhāṃśe saptamo 'dhyāyaḥ (7) śrīparāśara uvāca ityeṣa kathitaḥsamyak tṛtīyaḥ pratisaṃcaraḥ |
ātyantiko vimuktiryā layo brahmaṇi śāśvate
6,8.2
सर्गश् च प्रतिसर्गश् च वंशमन्वन्तराणि च ।
वंशानुचरितं चैव भवतो गदितं मया
sargaś ca pratisargaś ca vaṃśamanvantarāṇi ca |
vaṃśānucaritaṃ caiva bhavato gaditaṃ mayā
6,8.3
पुरामं बैष्णवं चैतत्सर्वकिल्बिषनाशनम् ।
विशिष्टं सर्वशास्त्रेभ्यः पुरुषार्थोपपादकम्
purāmaṃ baiṣṇavaṃ caitatsarvakilbiṣanāśanam |
viśiṣṭaṃ sarvaśāstrebhyaḥ puruṣārthopapādakam
6,8.4
तुभ्यं यथावन्मैत्रेय प्रोक्तं शुश्रुषवे ऽव्ययम् ।
यदन्यदपि वक्तव्यं तृत्पृच्छाद्य वदामि ते
tubhyaṃ yathāvanmaitreya proktaṃ śuśruṣave 'vyayam |
yadanyadapi vaktavyaṃ tṛtpṛcchādya vadāmi te
6,8.5
मैत्रेय उवाच भगवन्कथितं सर्वं यत्पृष्टोसि मया मुने ।
श्रुतं चैतन्मया भक्त्या नान्यत्प्रष्टव्यमस्ति मे
maitreya uvāca bhagavankathitaṃ sarvaṃ yatpṛṣṭosi mayā mune |
śrutaṃ caitanmayā bhaktyā nānyatpraṣṭavyamasti me
6,8.6
विच्छिन्नाःसर्वसंदेहा वैमल्यं मनसः कृतम् ।
त्वत्प्रसादान्मया ज्ञाता उत्पत्तिस्थितिसंक्षयाः
vicchinnāḥsarvasaṃdehā vaimalyaṃ manasaḥ kṛtam |
tvatprasādānmayā jñātā utpattisthitisaṃkṣayāḥ
6,8.7
ज्ञातश् च त्रिविधो राशिः शक्तिश् च त्रिविधा गुरो ।
विज्ञाता सा च कार्त्स्न्येन त्रिविधा भावभावना
jñātaś ca trividho rāśiḥ śaktiś ca trividhā guro |
vijñātā sā ca kārtsnyena trividhā bhāvabhāvanā
6,8.8
त्वत्प्रसादान्मया ज्ञातं ज्ञेयमन्यैर् अलं द्विज ।
यदेतदखिलं विष्णोर्जगन्न व्यतिरिच्यते
tvatprasādānmayā jñātaṃ jñeyamanyair alaṃ dvija |
yadetadakhilaṃ viṣṇorjaganna vyatiricyate
6,8.9
कृतार्थोहमसंदेहस्त्वत्प्रसादान्महामुने ।
वर्णधर्मादयो धर्मा विदिता यदशेषतः
kṛtārthohamasaṃdehastvatprasādānmahāmune |
varṇadharmādayo dharmā viditā yadaśeṣataḥ
6,8.10
प्रवृत्तं च निवृत्तं च ज्ञानं कर्ममयाखिलम् ।
प्रसीद विप्रप्रवर नान्यत्प्रष्टव्यमस्ति मे
pravṛttaṃ ca nivṛttaṃ ca jñānaṃ karmamayākhilam |
prasīda viprapravara nānyatpraṣṭavyamasti me
6,8.11
यदस्य कथनायासैर् यो ऽर्जितो ऽसि मया गुरो ।
तत्क्षम्यतां विशेषोस्ति न सतां पुत्रशिष्ययोः
yadasya kathanāyāsair yo 'rjito 'si mayā guro |
tatkṣamyatāṃ viśeṣosti na satāṃ putraśiṣyayoḥ
6,8.12
श्रीपराशर उवाच एतत्ते यन्मयाख्यातं पुराणं वेदसंमतम् ।
श्रुते ऽस्मिन्सर्वदोषोत्थः पापराशिः प्रणश्यति
śrīparāśara uvāca etatte yanmayākhyātaṃ purāṇaṃ vedasaṃmatam |
śrute 'sminsarvadoṣotthaḥ pāparāśiḥ praṇaśyati
6,8.13
सर्गश् च प्रतिसर्गश् च वंशमन्वन्तरामि च ।
वंशानुचरितं कृत्स्नं मयात्र तव कीर्तितम्
sargaś ca pratisargaś ca vaṃśamanvantarāmi ca |
vaṃśānucaritaṃ kṛtsnaṃ mayātra tava kīrtitam
6,8.14
अत्र देवास् तथा दैत्या गन्धर्वोरगराक्षसाः ।
यक्षविद्याधराःसिद्धाः कथ्यन्ते ऽप्सरसस् तथा
atra devās tathā daityā gandharvoragarākṣasāḥ |
yakṣavidyādharāḥsiddhāḥ kathyante 'psarasas tathā
6,8.15
मुनयो भावितात्मानः कथ्यन्ते तपसान्विताः ।
चातुर्वण्यं तथा पुंसा विशिष्टचरितानिच
munayo bhāvitātmānaḥ kathyante tapasānvitāḥ |
cāturvaṇyaṃ tathā puṃsā viśiṣṭacaritānica
6,8.16
पुण्याः प्रदेशा मेदिन्याः पुण्या नद्यो ऽथ सागराः ।
पर्वताश् च महापुण्याश्चरितानि च धीमताम्
puṇyāḥ pradeśā medinyāḥ puṇyā nadyo 'tha sāgarāḥ |
parvatāś ca mahāpuṇyāścaritāni ca dhīmatām
6,8.17
वर्णधर्मादयो धर्मावेदशास्त्राणि कृत्स्नशः ।
येषां संस्मरमात्सद्यःसर्वपापैः प्रमुच्यते
varṇadharmādayo dharmāvedaśāstrāṇi kṛtsnaśaḥ |
yeṣāṃ saṃsmaramātsadyaḥsarvapāpaiḥ pramucyate
6,8.18
उत्पत्तिस्थितिनाशानां हेतुर्यो जगतो ऽव्ययः ।
स सर्वभूतःसर्वात्मा कथ्यते भगवान्हरिः
utpattisthitināśānāṃ heturyo jagato 'vyayaḥ |
sa sarvabhūtaḥsarvātmā kathyate bhagavānhariḥ
6,8.19
अवशेनापि यन्नाम्नि कीर्तिते सर्वपातकैः ।
पुमान्विमनच्ये सद्यःसिंहत्रस्तैर् मृगैर् इव
avaśenāpi yannāmni kīrtite sarvapātakaiḥ |
pumānvimanacye sadyaḥsiṃhatrastair mṛgair iva
6,8.20
यन्नामकीर्तनं भक्त्या विलायनमनुत्तमम् ।
मैत्रेयासेषपापानां धातूनामिव पावकः
yannāmakīrtanaṃ bhaktyā vilāyanamanuttamam |
maitreyāseṣapāpānāṃ dhātūnāmiva pāvakaḥ
6,8.21
कलिकल्मषमत्युग्रं नरकार्त्तिप्रदं नृणाम् ।
प्रयाति विलयं सद्यःसकृद्यत्र च संस्मृते
kalikalmaṣamatyugraṃ narakārttipradaṃ nṛṇām |
prayāti vilayaṃ sadyaḥsakṛdyatra ca saṃsmṛte
6,8.22
हिरण्यगर्भदेवेन्द्ररुद्रादित्याश्विवायुभिः ।
पावकैर् वसुभिः साध्यैर् विश्वेदेवादिभिः सुरैः
hiraṇyagarbhadevendrarudrādityāśvivāyubhiḥ |
pāvakair vasubhiḥ sādhyair viśvedevādibhiḥ suraiḥ
6,8.23
यक्षरक्षोरगैः सिद्धैर् दैत्यगन्धर्वदानवैः ।
अप्सरोभिस् तथा तारानक्षत्रैः सकलैर् ग्रहैः
yakṣarakṣoragaiḥ siddhair daityagandharvadānavaiḥ |
apsarobhis tathā tārānakṣatraiḥ sakalair grahaiḥ
6,8.24
सप्तर्षिभिस् तथा धिष्ण्यैर् धिष्ण्याधिपतिभिस् तथा ।
ब्रह्मणाद्यैर् मनुष्यैश् च तथैव पशुभिर् मृगैः
saptarṣibhis tathā dhiṣṇyair dhiṣṇyādhipatibhis tathā |
brahmaṇādyair manuṣyaiś ca tathaiva paśubhir mṛgaiḥ
6,8.25
सरीसृपैर् विहङ्गैश् च पलाशाद्यैर् महीरुहैः ।
वनाग्निसागरसरित्पातालैः ससुराग्निभिः
sarīsṛpair vihaṅgaiś ca palāśādyair mahīruhaiḥ |
vanāgnisāgarasaritpātālaiḥ sasurāgnibhiḥ
6,8.26
शब्दादिभिश्चसहितं ब्रह्माण्डमखिलं द्विज ।
मेरोरिवाणुर्यस्यैतद्यन्मयं च द्विजोत्तम
śabdādibhiścasahitaṃ brahmāṇḍamakhilaṃ dvija |
merorivāṇuryasyaitadyanmayaṃ ca dvijottama
6,8.27
स सर्वः सर्ववित्सर्वस्वरूपो रूपवर्जितः ।
भगवान्कीर्तितो विष्णुरत्र पापप्रणाशनः
sa sarvaḥ sarvavitsarvasvarūpo rūpavarjitaḥ |
bhagavānkīrtito viṣṇuratra pāpapraṇāśanaḥ
6,8.28
यदश्वमेधावभृथे स्नातः प्राप्नोति वै फलम् ।
मानवस्तदवाप्नोति श्रुत्वैतन्मुनिसत्तम
yadaśvamedhāvabhṛthe snātaḥ prāpnoti vai phalam |
mānavastadavāpnoti śrutvaitanmunisattama
6,8.29
प्रयागे पुष्करेचैव कुरुक्षेत्रे तथारऽणवे ।
कृतोपवासः प्राप्नोति तदस्य श्रवणान्नरः
prayāge puṣkarecaiva kurukṣetre tathār'ṇave |
kṛtopavāsaḥ prāpnoti tadasya śravaṇānnaraḥ
6,8.30
यदग्निहोत्रे सुहुते वर्षेणाप्नोति मानवः ।
महापुण्यफलं विप्र तदस्य श्रवणात्सकृत्
yadagnihotre suhute varṣeṇāpnoti mānavaḥ |
mahāpuṇyaphalaṃ vipra tadasya śravaṇātsakṛt
6,8.31
यज्ज्येष्ठसुक्लद्वादश्यां स्नात्वा वै यमुनाजले ।
मथुरायां हरिं दृष्ट्वा प्राप्नोति पुरुषः फलम्
yajjyeṣṭhasukladvādaśyāṃ snātvā vai yamunājale |
mathurāyāṃ hariṃ dṛṣṭvā prāpnoti puruṣaḥ phalam
6,8.32
तदाप्नोत्यखिलं सम्यगध्यायं यः शृणोति वै ।
पुराणस्यास्य विप्रर्ष केशवार्पितमानसः
tadāpnotyakhilaṃ samyagadhyāyaṃ yaḥ śṛṇoti vai |
purāṇasyāsya viprarṣa keśavārpitamānasaḥ
6,8.33
यमुनासलिलस्नातः पुरुषो मुनिसत्तम ।
ज्येष्ठामूले सिते पक्षे द्वादश्यां समुपोषितः
yamunāsalilasnātaḥ puruṣo munisattama |
jyeṣṭhāmūle site pakṣe dvādaśyāṃ samupoṣitaḥ
6,8.34
समभ्यर्च्याच्युतं सम्यङ् मथुरायां समादितः ।
अश्वमेधस्य यज्ञस्य प्राप्नोत्यविकलं फलम्
samabhyarcyācyutaṃ samyaṅ mathurāyāṃ samāditaḥ |
aśvamedhasya yajñasya prāpnotyavikalaṃ phalam
6,8.35
आलोक्यर्धिमथान्येषामुन्नीतानां स्ववंशजैः ।
एतत्किलोचुरप्येषां पितरः सपितामहाः
ālokyardhimathānyeṣāmunnītānāṃ svavaṃśajaiḥ |
etatkilocurapyeṣāṃ pitaraḥ sapitāmahāḥ
6,8.36
कच्चिदस्मत्कुले जातः कालिन्दीसलिलाप्लुतः ।
अर्तयिष्यति गोविन्दं मथुरायामुपोषितः
kaccidasmatkule jātaḥ kālindīsalilāplutaḥ |
artayiṣyati govindaṃ mathurāyāmupoṣitaḥ
6,8.37
ज्योष्ठामूले सिते पक्षे केनैवं वयमप्युत ।
परामृद्धिमवाप्स्यामस्तारिताःस्वकुलोद्भवैः
jyoṣṭhāmūle site pakṣe kenaivaṃ vayamapyuta |
parāmṛddhimavāpsyāmastāritāḥsvakulodbhavaiḥ
6,8.38
ज्येष्ठामूले सिते पक्षे समभ्यर्च्य जनार्दनम् ।
धन्यानां कुलजः पिण्डान्यमुनायां प्रदास्यति
jyeṣṭhāmūle site pakṣe samabhyarcya janārdanam |
dhanyānāṃ kulajaḥ piṇḍānyamunāyāṃ pradāsyati
6,8.39
तस्मिन्काले समभ्यर्च्य तत्र कृष्णं समाहितः ।
दत्त्वा पिण्डं पितृभ्यश् च यमुनासलिलाप्लुतः
tasminkāle samabhyarcya tatra kṛṣṇaṃ samāhitaḥ |
dattvā piṇḍaṃ pitṛbhyaś ca yamunāsalilāplutaḥ
6,8.40
यदाप्नोति नरः पुण्यं तारयन्स्वपितामहान् ।
श्रुत्वाध्यायं तदाप्नोति पुराणस्यास्य शक्तितः
yadāpnoti naraḥ puṇyaṃ tārayansvapitāmahān |
śrutvādhyāyaṃ tadāpnoti purāṇasyāsya śaktitaḥ
6,8.41
एतत्संसारभीरूणां परित्राणमनुत्तमम् ।
श्राव्याणां परमं श्राव्यं पवित्राणामनुत्तमम्
etatsaṃsārabhīrūṇāṃ paritrāṇamanuttamam |
śrāvyāṇāṃ paramaṃ śrāvyaṃ pavitrāṇāmanuttamam
6,8.42
दुःस्वप्ननाशनं नॄणां सर्वदुष्टनिबर्हणम् ।
मङ्गलं मङ्गलानां च पुत्रसंपत्प्रदायकम्
duḥsvapnanāśanaṃ nṝṇāṃ sarvaduṣṭanibarhaṇam |
maṅgalaṃ maṅgalānāṃ ca putrasaṃpatpradāyakam
6,8.43
इदमार्षं पुरा प्राह ऋभवे कमलोद्भवः ।
ऋभुः प्रियव्रतायाह स च भागुरये ऽबवीत्
idamārṣaṃ purā prāha ṛbhave kamalodbhavaḥ |
ṛbhuḥ priyavratāyāha sa ca bhāguraye 'bavīt
6,8.44
भागुरिस्तंभमित्राय दधीचाय स चोक्तवान् ।
सारस्वताय तेनोक्तं भृगुःसारस्वतेन च
bhāguristaṃbhamitrāya dadhīcāya sa coktavān |
sārasvatāya tenoktaṃ bhṛguḥsārasvatena ca
6,8.45
भृगुणा पुरुकुत्साय नर्मदायै स चोक्तवान् ।
नर्मदा धृतराष्ट्रायनागायापूरणाय च
bhṛguṇā purukutsāya narmadāyai sa coktavān |
narmadā dhṛtarāṣṭrāyanāgāyāpūraṇāya ca
6,8.46
ताभ्यां च नागराजाय प्रोक्तं वासुकये द्विज ।
वासुकिः प्राह वत्साय वत्सश्चाश्वतराय वै
tābhyāṃ ca nāgarājāya proktaṃ vāsukaye dvija |
vāsukiḥ prāha vatsāya vatsaścāśvatarāya vai
6,8.47
कंबलाय च तेनोक्तमेलापुत्राय तेन वै
kaṃbalāya ca tenoktamelāputrāya tena vai
6,8.48
पातालं समनुप्राप्तः ततो वेदशिरा मुनिः ।
प्राप्तवानेतदखिलं स च प्रमतये ददौ
pātālaṃ samanuprāptaḥ tato vedaśirā muniḥ |
prāptavānetadakhilaṃ sa ca pramataye dadau
6,8.49
दत्तं प्रमतिना चैतज्जातुकर्णाय धीमते ।
जातुकर्णेन चैवोक्तमन्येषां पुण्यकर्मणाम्
dattaṃ pramatinā caitajjātukarṇāya dhīmate |
jātukarṇena caivoktamanyeṣāṃ puṇyakarmaṇām
6,8.50
पुलस्त्यवरदानेन ममाप्येतत्स्मृतिं गतम् ।
मयापि तूभ्यं मैत्रेय यथावत्कथितं त्बिदम्
pulastyavaradānena mamāpyetatsmṛtiṃ gatam |
mayāpi tūbhyaṃ maitreya yathāvatkathitaṃ tbidam
6,8.51
त्वमप्येतच्छिनीकाय कलेरन्ते वदिष्यसि
tvamapyetacchinīkāya kalerante vadiṣyasi
6,8.52
इत्येतत्परमं गुह्यं कलिकल्मषनाशनम् ।
यः शृणोति नरो भक्त्या सर्वपापैः प्रमुच्यते
ityetatparamaṃ guhyaṃ kalikalmaṣanāśanam |
yaḥ śṛṇoti naro bhaktyā sarvapāpaiḥ pramucyate
6,8.53
समस्ततीर्थस्नानानि समस्तामरसंस्तुतिः ।
कृता तेन भवेदेतद्यः शृणोतिदिनेदिते
samastatīrthasnānāni samastāmarasaṃstutiḥ |
kṛtā tena bhavedetadyaḥ śṛṇotidinedite
6,8.54
कपिलादानजनितं पुम्यमत्यन्तदुर्लभम् ।
श्रुत्वैतस्य दशाध्यायानवाप्नोति न संशयः
kapilādānajanitaṃ pumyamatyantadurlabham |
śrutvaitasya daśādhyāyānavāpnoti na saṃśayaḥ
6,8.55
यस्त्वेतत्सकलं शृणोतिपुरुषः कृत्वा मनस्यच्युतं सर्वं सर्वमयं समस्तजगतामाधारमात्माश्रयम् ।
ज्ञानज्ञेयमनादिमन्तरहितं सर्वामराणां हितं स प्राप्नोति न संशयोस्त्यविकलं यद्वाजिमेधे फलम्
yastvetatsakalaṃ śṛṇotipuruṣaḥ kṛtvā manasyacyutaṃ sarvaṃ sarvamayaṃ samastajagatāmādhāramātmāśrayam |
jñānajñeyamanādimantarahitaṃ sarvāmarāṇāṃ hitaṃ sa prāpnoti na saṃśayostyavikalaṃ yadvājimedhe phalam
6,8.56
यत्रादौ भगवांश्चराचरगुरुर्मध्ये तथान्ते च स ब्रह्मज्ञानमयो ऽच्युतो ऽखिलजगन्मध्यान्तसर्गप्रभुः ।
ततसर्वं पुरुषः पवित्रममलं शृण्वन्पठन्वाचयन्प्राप्नोत्यस्ति न तत्फलं त्रिभुवनेष्वेकान्तसिद्धिर्हरिः
yatrādau bhagavāṃścarācaragururmadhye tathānte ca sa brahmajñānamayo 'cyuto 'khilajaganmadhyāntasargaprabhuḥ |
tatasarvaṃ puruṣaḥ pavitramamalaṃ śṛṇvanpaṭhanvācayanprāpnotyasti na tatphalaṃ tribhuvaneṣvekāntasiddhirhariḥ
6,8.57
यस्मिन्न्यस्तमनिर्न याति नरकं स्वर्गो ऽपि यच्चिन्तने विघ्नो यत्र निवेशितात्ममनसो ब्राह्मो ऽपि लोको ऽल्पकः ।
मुक्तिं चेतसि यःस्थितो मलधियां पुंसां ददात्यव्ययः किं चित्रं यदघं प्रयाति विलयं तत्राच्युते कीर्तिते
yasminnyastamanirna yāti narakaṃ svargo 'pi yaccintane vighno yatra niveśitātmamanaso brāhmo 'pi loko 'lpakaḥ |
muktiṃ cetasi yaḥsthito maladhiyāṃ puṃsāṃ dadātyavyayaḥ kiṃ citraṃ yadaghaṃ prayāti vilayaṃ tatrācyute kīrtite
6,8.58
यज्ञैर् यज्ञविदो यजन्ति सततं यज्ञेश्वरं कर्मिणो यं वै ब्रह्ममयं परावरमयं ध्यायन्ति च ज्ञानिनः ।
यं संचित्य न जायते न म्रियते नो वर्धते हीयते नैवासन्न च सद्भवत्यति ततः किं वा हरेः श्रूयताम्
yajñair yajñavido yajanti satataṃ yajñeśvaraṃ karmiṇo yaṃ vai brahmamayaṃ parāvaramayaṃ dhyāyanti ca jñāninaḥ |
yaṃ saṃcitya na jāyate na mriyate no vardhate hīyate naivāsanna ca sadbhavatyati tataḥ kiṃ vā hareḥ śrūyatām
6,8.59
कव्यं यः पुतृरूपधृग्विधिहुतं हव्यं च भुक्तं विभुर्देवत्वे भगवाननादिनिधनःसावहास्वधासंज्ञिते ।
यस्मिन्ब्रह्मणि सर्वशक्तिनिलये मानानि नो मानिनां विष्ठायै प्रभवन्ति हन्ति कलुषं श्रोत्रं स यातो हरिः
kavyaṃ yaḥ putṛrūpadhṛgvidhihutaṃ havyaṃ ca bhuktaṃ vibhurdevatve bhagavānanādinidhanaḥsāvahāsvadhāsaṃjñite |
yasminbrahmaṇi sarvaśaktinilaye mānāni no mānināṃ viṣṭhāyai prabhavanti hanti kaluṣaṃ śrotraṃ sa yāto hariḥ
6,8.60
नान्तोस्ति यस्य न च यस्य समुद्भवो ऽस्ति वृद्धिर्न यस्य परिणामविवर्जितस्य ।
नापक्षयं च समुपैत्यविकारि वस्तु यस्तं नतोस्मि पुरुषोत्ममीशमीड्यम्
nāntosti yasya na ca yasya samudbhavo 'sti vṛddhirna yasya pariṇāmavivarjitasya |
nāpakṣayaṃ ca samupaityavikāri vastu yastaṃ natosmi puruṣotmamīśamīḍyam
6,8.61
तस्यैव योनु गुमभुग्बहुधैक एव सुद्धोप्यशुद्ध इव भाति हि मूर्तिभेदैः ।
ज्ञानान्वितःसकलसत्त्वविभूतिकर्ता तस्मै नमोस्तु पुरुषाय सदाव्ययाय
tasyaiva yonu gumabhugbahudhaika eva suddhopyaśuddha iva bhāti hi mūrtibhedaiḥ |
jñānānvitaḥsakalasattvavibhūtikartā tasmai namostu puruṣāya sadāvyayāya
6,8.62
ज्ञानप्रवृत्तिनियमैक्यमयाय पुंसो भोगप्रदानपटवे त्रिगुणात्मकाय ।
अव्याकृताय भवबावनकारणाय वन्दे स्वरूपभवनाय सदाजराय
jñānapravṛttiniyamaikyamayāya puṃso bhogapradānapaṭave triguṇātmakāya |
avyākṛtāya bhavabāvanakāraṇāya vande svarūpabhavanāya sadājarāya
6,8.63
व्योमानिलाग्निजलभूरचनामयाय शब्दादिभोग्यविषयोपनयक्षमाय ।
पुंसःसमस्तकरणैर् उपकारकाय व्यक्ताय सूक्ष्मबृहदात्मवते नतोस्मि
vyomānilāgnijalabhūracanāmayāya śabdādibhogyaviṣayopanayakṣamāya |
puṃsaḥsamastakaraṇair upakārakāya vyaktāya sūkṣmabṛhadātmavate natosmi
6,8.64
इति विविधमजस्य यस्य रूपं प्रकृतिपरात्ममयं सनातनस्य ।
प्रदिशतु भगवानशेषपुंसां हरिरपजन्मजरादिकां सिद्धिम्
iti vividhamajasya yasya rūpaṃ prakṛtiparātmamayaṃ sanātanasya |
pradiśatu bhagavānaśeṣapuṃsāṃ harirapajanmajarādikāṃ siddhim