Books / Yoga Vāsiṣṭha — Sanskrit Text

1. Yoga Vāsiṣṭha (part 1 of 9)

प्रकरणम् १ (वैराग्यप्रकरणम्)

1

सर्गः

sargaḥ


2

सर्गः

sargaḥ


3

सर्गः

sargaḥ


4

सर्गः

sargaḥ


5

सर्गः

sargaḥ


6

सर्गः

sargaḥ


7

सर्गः

sargaḥ


8

सर्गः

sargaḥ


9

सर्गः

sargaḥ


10

सर्गः

sargaḥ


11

सर्गः

sargaḥ


12

सर्गः

sargaḥ


13

सर्गः

sargaḥ


14

सर्गः

sargaḥ


15

सर्गः

sargaḥ


16

सर्गः

sargaḥ


17

सर्गः

sargaḥ


18

सर्गः

sargaḥ


19

सर्गः

sargaḥ


20

सर्गः

sargaḥ


21

सर्गः

sargaḥ


22

सर्गः

sargaḥ


23

सर्गः

sargaḥ


24

सर्गः

sargaḥ


25

सर्गः

sargaḥ


26

सर्गः

sargaḥ


27

सर्गः

sargaḥ


28

सर्गः

sargaḥ


29

सर्गः

sargaḥ


30

सर्गः

sargaḥ


31

सर्गः

sargaḥ


32

सर्गः

sargaḥ


33

सर्गः

sargaḥ

प्रकरणम् २ (मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणम्)

1

{| width=50% | सर्गः

{| width=50% | sargaḥ


2

सर्गः

sargaḥ


3

सर्गः

sargaḥ


4

सर्गः

sargaḥ


5

सर्गः

sargaḥ


6

सर्गः

sargaḥ


7

सर्गः

sargaḥ


8

सर्गः

sargaḥ


9

सर्गः

sargaḥ


10

सर्गः

sargaḥ


11

सर्गः

sargaḥ


12

सर्गः

sargaḥ


13

सर्गः

sargaḥ


14

सर्गः

sargaḥ


15

सर्गः

sargaḥ


16

सर्गः

sargaḥ


17

सर्गः

sargaḥ


18

सर्गः

sargaḥ


19

सर्गः

sargaḥ


20

सर्गः

sargaḥ

प्रकरणम् ३ (उत्पत्तिप्रकरणम्)

1

{| width=80% | सर्गः

{| width=80% | sargaḥ


2

सर्गः

sargaḥ


3

सर्गः

sargaḥ


4

सर्गः

sargaḥ


5

सर्गः

sargaḥ


6

सर्गः

sargaḥ


7

सर्गः

sargaḥ


8

सर्गः

sargaḥ


9

सर्गः

sargaḥ


10

सर्गः

sargaḥ


11

सर्गः

sargaḥ


12

सर्गः

sargaḥ


13

सर्गः

sargaḥ


14

सर्गः

sargaḥ


15

सर्गः

sargaḥ


16

सर्गः

sargaḥ


17

सर्गः

sargaḥ


18

सर्गः

sargaḥ


19

सर्गः

sargaḥ


20

सर्गः

sargaḥ


21

सर्गः

sargaḥ


22

सर्गः

sargaḥ


23

सर्गः

sargaḥ


24

सर्गः

sargaḥ


25

सर्गः

sargaḥ


26

सर्गः

sargaḥ


27

सर्गः

sargaḥ


28

सर्गः

sargaḥ


29

सर्गः

sargaḥ


30

सर्गः

sargaḥ


31

सर्गः

sargaḥ


32

सर्गः

sargaḥ


33

सर्गः

sargaḥ


34

सर्गः

sargaḥ


35

सर्गः

sargaḥ


36

सर्गः

sargaḥ


37

सर्गः

sargaḥ


38

सर्गः

sargaḥ


39

सर्गः

sargaḥ


40

सर्गः

sargaḥ


41

सर्गः

sargaḥ


42

सर्गः

sargaḥ


43

सर्गः

sargaḥ


44

सर्गः

sargaḥ


45

सर्गः

sargaḥ


46

सर्गः

sargaḥ


47

सर्गः

sargaḥ


48

सर्गः

sargaḥ


49

सर्गः

sargaḥ


50

सर्गः

sargaḥ


51

सर्गः

sargaḥ


52

सर्गः

sargaḥ


53

सर्गः

sargaḥ


54

सर्गः

sargaḥ


55

सर्गः

sargaḥ


56

सर्गः

sargaḥ


57

सर्गः

sargaḥ


58

सर्गः

sargaḥ


59

सर्गः

sargaḥ


60

सर्गः

sargaḥ


61

सर्गः

sargaḥ


62

सर्गः

sargaḥ


63

सर्गः

sargaḥ


64

सर्गः

sargaḥ


65

सर्गः

sargaḥ


66

सर्गः

sargaḥ


67

सर्गः

sargaḥ


68

सर्गः

sargaḥ


69

सर्गः

sargaḥ


70

सर्गः

sargaḥ


71

सर्गः

sargaḥ


72

सर्गः

sargaḥ


73

सर्गः

sargaḥ


74

सर्गः

sargaḥ


75

सर्गः

sargaḥ


76

सर्गः

sargaḥ


77

सर्गः

sargaḥ


78

सर्गः

sargaḥ


79

सर्गः

sargaḥ


80

सर्गः

sargaḥ


81

सर्गः

sargaḥ


82

सर्गः

sargaḥ


83

सर्गः

sargaḥ


84

सर्गः

sargaḥ


85

सर्गः

sargaḥ


86

सर्गः

sargaḥ


87

सर्गः

sargaḥ


88

सर्गः

sargaḥ


89

सर्गः

sargaḥ


90

सर्गः

sargaḥ


91

सर्गः

sargaḥ


92

सर्गः

sargaḥ


93

सर्गः

sargaḥ


94

सर्गः

sargaḥ


95

सर्गः

sargaḥ


96

सर्गः

sargaḥ


97

सर्गः

sargaḥ


98

सर्गः

sargaḥ


99

सर्गः

sargaḥ


100

सर्गः

sargaḥ


101

सर्गः

sargaḥ


102

सर्गः

sargaḥ


103

सर्गः

sargaḥ


104

सर्गः

sargaḥ


105

सर्गः

sargaḥ


106

सर्गः

sargaḥ


107

सर्गः

sargaḥ


108

सर्गः

sargaḥ


109

सर्गः

sargaḥ


110

सर्गः

sargaḥ


111

सर्गः

sargaḥ


112

सर्गः

sargaḥ


113

सर्गः

sargaḥ


114

सर्गः

sargaḥ


115

सर्गः

sargaḥ


116

सर्गः

sargaḥ


117

सर्गः

sargaḥ


118

सर्गः

sargaḥ


119

सर्गः

sargaḥ


120

सर्गः

sargaḥ


121

सर्गः

sargaḥ


122

सर्गः

sargaḥ

प्रकरणम् ४ (स्थितिप्रकरणम्)

1

सर्गः

sargaḥ


2

सर्गः

sargaḥ


3

सर्गः

sargaḥ


4

सर्गः

sargaḥ


5

सर्गः

sargaḥ


6

सर्गः

sargaḥ


7

सर्गः

sargaḥ


8

सर्गः

sargaḥ


9

सर्गः

sargaḥ


10

सर्गः

sargaḥ


11

सर्गः

sargaḥ


12

सर्गः

sargaḥ


13

सर्गः

sargaḥ


14

सर्गः

sargaḥ


15

सर्गः

sargaḥ


16

सर्गः

sargaḥ


17

सर्गः

sargaḥ


18

सर्गः

sargaḥ


19

सर्गः

sargaḥ


20

सर्गः

sargaḥ


21

सर्गः

sargaḥ


22

सर्गः

sargaḥ


23

सर्गः

sargaḥ


24

सर्गः

sargaḥ


25

सर्गः

sargaḥ


26

सर्गः

sargaḥ


27

सर्गः

sargaḥ


28

सर्गः

sargaḥ


29

सर्गः

sargaḥ


30

सर्गः

sargaḥ


31

सर्गः

sargaḥ


32

सर्गः

sargaḥ


33

सर्गः

sargaḥ


34

सर्गः

sargaḥ


35

सर्गः

sargaḥ


36

सर्गः

sargaḥ


37

सर्गः

sargaḥ


38

सर्गः

sargaḥ


39

सर्गः

sargaḥ


40

सर्गः

sargaḥ


41

सर्गः

sargaḥ


42

सर्गः

sargaḥ


43

सर्गः

sargaḥ


44

सर्गः

sargaḥ


45

सर्गः

sargaḥ


46

सर्गः

sargaḥ


47

सर्गः

sargaḥ


48

सर्गः

sargaḥ


49

सर्गः

sargaḥ


50

सर्गः

sargaḥ


51

सर्गः

sargaḥ


52

सर्गः

sargaḥ


53

सर्गः

sargaḥ


54

सर्गः

sargaḥ


55

सर्गः

sargaḥ


56

सर्गः

sargaḥ


57

सर्गः

sargaḥ


58

सर्गः

sargaḥ


59

सर्गः

sargaḥ


60

सर्गः

sargaḥ


61

सर्गः

sargaḥ


62

सर्गः

sargaḥ

प्रकरणम् ५ (उपशमप्रकरणम्)

1

{| width=60% | सर्गः

{| width=60% | sargaḥ


2

सर्गः

sargaḥ


3

सर्गः

sargaḥ


4

सर्गः

sargaḥ


5

सर्गः

sargaḥ


6

सर्गः

sargaḥ


7

सर्गः

sargaḥ


8

सर्गः

sargaḥ


9

सर्गः

sargaḥ


10

सर्गः

sargaḥ


11

सर्गः

sargaḥ


12

सर्गः

sargaḥ


13

सर्गः

sargaḥ


14

सर्गः

sargaḥ


15

सर्गः

sargaḥ


16

सर्गः

sargaḥ


17

सर्गः

sargaḥ


18

सर्गः

sargaḥ


19

सर्गः

sargaḥ


20

सर्गः

sargaḥ


21

सर्गः

sargaḥ


22

सर्गः

sargaḥ


23

सर्गः

sargaḥ


24

सर्गः

sargaḥ


25

सर्गः

sargaḥ


26

सर्गः

sargaḥ


27

सर्गः

sargaḥ


28

सर्गः

sargaḥ


29

सर्गः

sargaḥ


30

सर्गः

sargaḥ


31

सर्गः

sargaḥ


32

सर्गः

sargaḥ


33

सर्गः

sargaḥ


34

सर्गः

sargaḥ


35

सर्गः

sargaḥ


36

सर्गः

sargaḥ


37

सर्गः

sargaḥ


38

सर्गः

sargaḥ


39

सर्गः

sargaḥ


40

सर्गः

sargaḥ


41

सर्गः

sargaḥ


42

सर्गः

sargaḥ


43

सर्गः

sargaḥ


44

सर्गः

sargaḥ


45

सर्गः

sargaḥ


46

सर्गः

sargaḥ


47

सर्गः

sargaḥ


48

सर्गः

sargaḥ


49

सर्गः

sargaḥ


50

सर्गः

sargaḥ


51

सर्गः

sargaḥ


52

सर्गः

sargaḥ


53

सर्गः

sargaḥ


54

सर्गः

sargaḥ


55

सर्गः

sargaḥ


56

सर्गः

sargaḥ


57

सर्गः

sargaḥ


58

सर्गः

sargaḥ


59

सर्गः

sargaḥ


60

सर्गः

sargaḥ


61

सर्गः

sargaḥ


62

सर्गः

sargaḥ


63

सर्गः

sargaḥ


64

सर्गः

sargaḥ


65

सर्गः

sargaḥ


66

सर्गः

sargaḥ


67

सर्गः

sargaḥ


68

सर्गः

sargaḥ


69

सर्गः

sargaḥ


70

सर्गः

sargaḥ


71

सर्गः

sargaḥ


72

सर्गः

sargaḥ


73

सर्गः

sargaḥ


74

सर्गः

sargaḥ


75

सर्गः

sargaḥ


76

सर्गः

sargaḥ


77

सर्गः

sargaḥ


78

सर्गः

sargaḥ


79

सर्गः

sargaḥ


80

सर्गः

sargaḥ


81

सर्गः

sargaḥ


82

सर्गः

sargaḥ


83

सर्गः

sargaḥ


84

सर्गः

sargaḥ


85

सर्गः

sargaḥ


86

सर्गः

sargaḥ


87

सर्गः

sargaḥ


88

सर्गः

sargaḥ


89

सर्गः

sargaḥ


90

सर्गः

sargaḥ


91

सर्गः

sargaḥ


92

सर्गः

sargaḥ


93

सर्गः

sargaḥ

प्रकरणम् ६ (निर्वाणप्रकरणस्य उत्तरार्धम्)

1

{| width=80% | सर्गः

{| width=80% | sargaḥ


2

सर्गः

sargaḥ


3

सर्गः

sargaḥ


4

सर्गः

sargaḥ


5

सर्गः

sargaḥ


6

सर्गः

sargaḥ


7

सर्गः

sargaḥ


8

सर्गः

sargaḥ


9

सर्गः

sargaḥ


10

सर्गः

sargaḥ


11

सर्गः

sargaḥ


12

सर्गः

sargaḥ


13

सर्गः

sargaḥ


14

सर्गः

sargaḥ


15

सर्गः

sargaḥ


16

सर्गः

sargaḥ


17

सर्गः

sargaḥ


18

सर्गः

sargaḥ


19

सर्गः

sargaḥ


20

सर्गः

sargaḥ


21

सर्गः

sargaḥ


22

सर्गः

sargaḥ


23

सर्गः

sargaḥ


24

सर्गः

sargaḥ


25

सर्गः

sargaḥ


26

सर्गः

sargaḥ


27

सर्गः

sargaḥ


28

सर्गः

sargaḥ


29

सर्गः

sargaḥ


30

सर्गः

sargaḥ


31

सर्गः

sargaḥ


32

सर्गः

sargaḥ


33

सर्गः

sargaḥ


34

सर्गः

sargaḥ


35

सर्गः

sargaḥ


36

सर्गः

sargaḥ


37

सर्गः

sargaḥ


38

सर्गः

sargaḥ


39

सर्गः

sargaḥ


40

सर्गः

sargaḥ


41

सर्गः

sargaḥ


42

सर्गः

sargaḥ


43

सर्गः

sargaḥ


44

सर्गः

sargaḥ


45

सर्गः

sargaḥ


46

सर्गः

sargaḥ


47

सर्गः

sargaḥ


48

सर्गः

sargaḥ


49

सर्गः

sargaḥ


50

सर्गः

sargaḥ


51

सर्गः

sargaḥ


52

सर्गः

sargaḥ


53

सर्गः

sargaḥ


54

सर्गः

sargaḥ


55

सर्गः

sargaḥ


56

सर्गः

sargaḥ


57

सर्गः

sargaḥ


58

सर्गः

sargaḥ


59

सर्गः

sargaḥ


60

सर्गः

sargaḥ


61

सर्गः

sargaḥ


62

सर्गः

sargaḥ


63

सर्गः

sargaḥ


64

सर्गः

sargaḥ


65

सर्गः

sargaḥ


66

सर्गः

sargaḥ


67

सर्गः

sargaḥ


68

सर्गः

sargaḥ


69

सर्गः

sargaḥ


70

सर्गः

sargaḥ


71

सर्गः

sargaḥ


72

सर्गः

sargaḥ


73

सर्गः

sargaḥ


74

सर्गः

sargaḥ


75

सर्गः

sargaḥ


76

सर्गः

sargaḥ


77

सर्गः

sargaḥ


78

सर्गः

sargaḥ


79

सर्गः

sargaḥ


80

सर्गः

sargaḥ


81

सर्गः

sargaḥ


82

सर्गः

sargaḥ


83

सर्गः

sargaḥ


84

सर्गः

sargaḥ


85

सर्गः

sargaḥ


86

सर्गः

sargaḥ


87

सर्गः

sargaḥ


88

सर्गः

sargaḥ


89

सर्गः

sargaḥ


90

सर्गः

sargaḥ


91

सर्गः

sargaḥ


92

सर्गः

sargaḥ


93

सर्गः

sargaḥ


94

सर्गः

sargaḥ


95

सर्गः

sargaḥ


96

सर्गः

sargaḥ


97

सर्गः

sargaḥ


98

सर्गः

sargaḥ


99

सर्गः

sargaḥ


100

सर्गः

sargaḥ


101

सर्गः

sargaḥ


102

सर्गः

sargaḥ


103

सर्गः

sargaḥ


104

सर्गः

sargaḥ


105

सर्गः

sargaḥ


106

सर्गः

sargaḥ


107

सर्गः

sargaḥ


108

सर्गः

sargaḥ


109

सर्गः

sargaḥ


110

सर्गः

sargaḥ


111

सर्गः

sargaḥ


112

सर्गः

sargaḥ


113

सर्गः

sargaḥ


114

सर्गः

sargaḥ


115

सर्गः

sargaḥ


116

सर्गः

sargaḥ


117

सर्गः

sargaḥ


118

सर्गः

sargaḥ


119

सर्गः

sargaḥ


120

सर्गः

sargaḥ


121

सर्गः

sargaḥ


122

सर्गः

sargaḥ


123

सर्गः

sargaḥ


124

सर्गः

sargaḥ


125

सर्गः

sargaḥ


126

सर्गः

sargaḥ


127

सर्गः

sargaḥ


128

सर्गः

sargaḥ


129

सर्गः

sargaḥ


130

सर्गः

sargaḥ


131

सर्गः

sargaḥ


132

सर्गः

sargaḥ


133

सर्गः

sargaḥ


134

सर्गः

sargaḥ


135

सर्गः

sargaḥ


136

सर्गः

sargaḥ


137

सर्गः

sargaḥ


138

सर्गः

sargaḥ


139

सर्गः

sargaḥ


140

सर्गः

sargaḥ


141

सर्गः

sargaḥ


142

सर्गः

sargaḥ


143

सर्गः

sargaḥ


144

सर्गः

sargaḥ


145

सर्गः

sargaḥ


146

सर्गः

sargaḥ


147

सर्गः

sargaḥ


148

सर्गः

sargaḥ


149

सर्गः

sargaḥ


150

सर्गः

sargaḥ


151

सर्गः

sargaḥ


152

सर्गः

sargaḥ


153

सर्गः

sargaḥ


154

सर्गः

sargaḥ


155

सर्गः

sargaḥ


156

सर्गः

sargaḥ


157

सर्गः

sargaḥ


158

सर्गः

sargaḥ


159

सर्गः

sargaḥ


160

सर्गः

sargaḥ


161

सर्गः

sargaḥ


162

सर्गः

sargaḥ


163

सर्गः

sargaḥ


164

सर्गः

sargaḥ


165

सर्गः

sargaḥ


166

सर्गः

sargaḥ


167

सर्गः

sargaḥ


168

सर्गः

sargaḥ


169

सर्गः

sargaḥ


170

सर्गः

sargaḥ


171

सर्गः

sargaḥ


172

सर्गः

sargaḥ


173

सर्गः

sargaḥ


174

सर्गः

sargaḥ


175

सर्गः

sargaḥ


176

सर्गः

sargaḥ


177

सर्गः

sargaḥ


178

सर्गः

sargaḥ


179

सर्गः

sargaḥ


180

सर्गः

sargaḥ


181

सर्गः

sargaḥ


182

सर्गः

sargaḥ


183

सर्गः

sargaḥ


184

सर्गः

sargaḥ


185

सर्गः

sargaḥ


186

सर्गः

sargaḥ


187

सर्गः

sargaḥ


188

सर्गः

sargaḥ


189

सर्गः

sargaḥ


190

सर्गः

sargaḥ


191

सर्गः

sargaḥ


192

सर्गः

sargaḥ


193

सर्गः

sargaḥ


194

सर्गः

sargaḥ


195

सर्गः

sargaḥ


196

सर्गः

sargaḥ


197

सर्गः

sargaḥ


198

सर्गः

sargaḥ


199

सर्गः

sargaḥ


200

सर्गः

sargaḥ


201

सर्गः

sargaḥ


202

सर्गः

sargaḥ


203

सर्गः

sargaḥ


204

सर्गः

sargaḥ


205

सर्गः

sargaḥ


206

सर्गः

sargaḥ


207

सर्गः

sargaḥ


208

सर्गः

sargaḥ


209

सर्गः

sargaḥ


210

सर्गः

sargaḥ


211

सर्गः

sargaḥ


212

सर्गः

sargaḥ


213

सर्गः

sargaḥ


214

सर्गः

sargaḥ


215

सर्गः

sargaḥ


216

सर्गः

sargaḥ

प्रकरणम् ६ (निर्वाणप्रकरणस्य पूर्वार्धम्)

1

{| width=80% | सर्गः

{| width=80% | sargaḥ


2

सर्गः

sargaḥ


3

सर्गः

sargaḥ


4

सर्गः

sargaḥ


5

सर्गः

sargaḥ


6

सर्गः

sargaḥ


7

सर्गः

sargaḥ


8

सर्गः

sargaḥ


9

सर्गः

sargaḥ


10

सर्गः

sargaḥ


11

सर्गः

sargaḥ


12

सर्गः

sargaḥ


13

सर्गः

sargaḥ


14

सर्गः

sargaḥ


15

सर्गः

sargaḥ


16

सर्गः

sargaḥ


17

सर्गः

sargaḥ


18

सर्गः

sargaḥ


19

सर्गः

sargaḥ


20

सर्गः

sargaḥ


21

सर्गः

sargaḥ


22

सर्गः

sargaḥ


23

सर्गः

sargaḥ


24

सर्गः

sargaḥ


25

सर्गः

sargaḥ


26

सर्गः

sargaḥ


27

सर्गः

sargaḥ


28

सर्गः

sargaḥ


29

सर्गः

sargaḥ


30

सर्गः

sargaḥ


31

सर्गः

sargaḥ


32

सर्गः

sargaḥ


33

सर्गः

sargaḥ


34

सर्गः

sargaḥ


35

सर्गः

sargaḥ


36

सर्गः

sargaḥ


37

सर्गः

sargaḥ


38

सर्गः

sargaḥ


39

सर्गः

sargaḥ


40

सर्गः

sargaḥ


41

सर्गः

sargaḥ


42

सर्गः

sargaḥ


43

सर्गः

sargaḥ


44

सर्गः

sargaḥ


45

सर्गः

sargaḥ


46

सर्गः

sargaḥ


47

सर्गः

sargaḥ


48

सर्गः

sargaḥ


49

सर्गः

sargaḥ


50

सर्गः

sargaḥ


51

सर्गः

sargaḥ


52

सर्गः

sargaḥ


53

सर्गः

sargaḥ


54

सर्गः

sargaḥ


55

सर्गः

sargaḥ


56

सर्गः

sargaḥ


57

सर्गः

sargaḥ


58

सर्गः

sargaḥ


59

सर्गः

sargaḥ


60

सर्गः

sargaḥ


61

सर्गः

sargaḥ


62

सर्गः

sargaḥ


63

सर्गः

sargaḥ


64

सर्गः

sargaḥ


65

सर्गः

sargaḥ


66

सर्गः

sargaḥ


67

सर्गः

sargaḥ


68

सर्गः

sargaḥ


69

सर्गः

sargaḥ


70

सर्गः

sargaḥ


71

सर्गः

sargaḥ


72

सर्गः

sargaḥ


73

सर्गः

sargaḥ


74

सर्गः

sargaḥ


75

सर्गः

sargaḥ


76

सर्गः

sargaḥ


77

सर्गः

sargaḥ


78

सर्गः

sargaḥ


79

सर्गः

sargaḥ


80

सर्गः

sargaḥ


81

सर्गः

sargaḥ


82

सर्गः

sargaḥ


83

सर्गः

sargaḥ


84

सर्गः

sargaḥ


85

सर्गः

sargaḥ


86

सर्गः

sargaḥ


87

सर्गः

sargaḥ


88

सर्गः

sargaḥ


89

सर्गः

sargaḥ


90

सर्गः

sargaḥ


91

सर्गः

sargaḥ


92

सर्गः

sargaḥ


93

सर्गः

sargaḥ


94

सर्गः

sargaḥ


95

सर्गः

sargaḥ


96

सर्गः

sargaḥ


97

सर्गः

sargaḥ


98

सर्गः

sargaḥ


99

सर्गः

sargaḥ


100

सर्गः

sargaḥ


101

सर्गः

sargaḥ


102

सर्गः

sargaḥ


103

सर्गः

sargaḥ


104

सर्गः

sargaḥ


105

सर्गः

sargaḥ


106

सर्गः

sargaḥ


107

सर्गः

sargaḥ


108

सर्गः

sargaḥ


109

सर्गः

sargaḥ


110

सर्गः

sargaḥ


111

सर्गः

sargaḥ


112

सर्गः

sargaḥ


113

सर्गः

sargaḥ


114

सर्गः

sargaḥ


115

सर्गः

sargaḥ


116

सर्गः

sargaḥ


117

सर्गः

sargaḥ


118

सर्गः

sargaḥ


119

सर्गः

sargaḥ


120

सर्गः

sargaḥ


121

सर्गः

sargaḥ


122

सर्गः

sargaḥ


123

सर्गः

sargaḥ


124

सर्गः

sargaḥ


125

सर्गः

sargaḥ


126

सर्गः

sargaḥ


127

सर्गः

sargaḥ


128

सर्गः

sargaḥ

सर्गः ०१

1

श्री गणेशाय नमः ।। यतः सर्वाणि भूतानि प्रतिभान्ति स्थितानि च । यत्रैवोपशमं यान्ति तस्मै सत्यात्मने नमः

śrī gaṇeśāya namaḥ || yataḥ sarvāṇi bhūtāni pratibhānti sthitāni ca | yatraivopaśamaṃ yānti tasmai satyātmane namaḥ


2

ज्ञाता ज्ञानं तथा ज्ञेयं द्रष्टा दर्शनदृश्यभूः । कर्ता हेतुः क्रिया यस्मात्तस्मै ज्ञप्त्यात्मने नमः

jñātā jñānaṃ tathā jñeyaṃ draṣṭā darśanadṛśyabhūḥ | kartā hetuḥ kriyā yasmāttasmai jñaptyātmane namaḥ


3

स्फुरन्ति सीकरा यस्मादानन्दस्याम्बरेऽवनौ । सर्वेषां जीवनं तस्मै ब्रह्मानन्दात्मने नमः

sphuranti sīkarā yasmādānandasyāmbare'vanau | sarveṣāṃ jīvanaṃ tasmai brahmānandātmane namaḥ


4

सुतीक्ष्णो ब्राह्मणः कश्चित्संशयाकृष्टमानसः । अगस्तेराश्रमं गत्वा मुनिं पप्रच्छ सादरम्

sutīkṣṇo brāhmaṇaḥ kaścitsaṃśayākṛṣṭamānasaḥ | agasterāśramaṃ gatvā muniṃ papraccha sādaram


5

सुतीक्ष्ण उवाच । भगवन्धर्मतत्त्वज्ञ सर्वशास्त्रविनिश्चित । संशयोऽस्ति महानेकस्त्वमेतं कृपया वद

sutīkṣṇa uvāca | bhagavandharmatattvajña sarvaśāstraviniścita | saṃśayo'sti mahānekastvametaṃ kṛpayā vada


6

मोक्षस्य कारणं कर्म ज्ञानं वा मोक्षसाधनम् । उभयं वा विनिश्चित्य एकं कथय कारणम्

mokṣasya kāraṇaṃ karma jñānaṃ vā mokṣasādhanam | ubhayaṃ vā viniścitya ekaṃ kathaya kāraṇam


7

अगस्तिरुवाच । उभाभ्यामेव पक्षाभ्यां यथा खे पक्षिणां गतिः । तथैव ज्ञानकर्मभ्यां जायते परमं पदम्

agastiruvāca | ubhābhyāmeva pakṣābhyāṃ yathā khe pakṣiṇāṃ gatiḥ | tathaiva jñānakarmabhyāṃ jāyate paramaṃ padam


8

केवलात्कर्मणो ज्ञानान्नहि मोक्षोऽभिजायते । किंतूभाभ्यां भवेन्मोक्षः साधनं तूभयं विदुः

kevalātkarmaṇo jñānānnahi mokṣo'bhijāyate | kiṃtūbhābhyāṃ bhavenmokṣaḥ sādhanaṃ tūbhayaṃ viduḥ


9

अस्मिन्नर्थे पुरावृत्तमितिहासं वदामि ते । कारुण्याख्यः पुरा कश्चिद्ब्राह्मणोऽधीतवेदकः

asminnarthe purāvṛttamitihāsaṃ vadāmi te | kāruṇyākhyaḥ purā kaścidbrāhmaṇo'dhītavedakaḥ


10

अग्निवेश्यस्य पुत्रोऽभूद्वेदवेदाङ्गपारगः । गुरोरधीतविद्यः सन्नाजगाम गृहं प्रति

agniveśyasya putro'bhūdvedavedāṅgapāragaḥ | guroradhītavidyaḥ sannājagāma gṛhaṃ prati


11

तस्थावकर्मकृत्तूष्णीं संशयानो गृहे तदा । अग्निवेश्यो विलोक्याथ पुत्रं कर्मविवर्जितम्

tasthāvakarmakṛttūṣṇīṃ saṃśayāno gṛhe tadā | agniveśyo vilokyātha putraṃ karmavivarjitam


12

प्राह एतद्वचो निन्द्यं गुरुः पुत्रं हिताय च । अग्निवेश्य उवाच । किमेतत्पुत्र कुरुषे पालनं न स्वकर्मणः

prāha etadvaco nindyaṃ guruḥ putraṃ hitāya ca | agniveśya uvāca | kimetatputra kuruṣe pālanaṃ na svakarmaṇaḥ


13

अकर्मनिरतः सिद्धिं कथं प्राप्स्यसि तद्वद । कर्मणोऽस्मान्निवृत्तेः किं कारणं तन्निवेद्यताम्

akarmanirataḥ siddhiṃ kathaṃ prāpsyasi tadvada | karmaṇo'smānnivṛtteḥ kiṃ kāraṇaṃ tannivedyatām


14

कारुण्य उवाच । यावज्जीवमग्निहोत्रं नित्यं संध्यामुपासयेत्। प्रवृत्तिरूपो धर्मोऽयं श्रुत्या स्मृत्या च चोदितः

kāruṇya uvāca | yāvajjīvamagnihotraṃ nityaṃ saṃdhyāmupāsayet| pravṛttirūpo dharmo'yaṃ śrutyā smṛtyā ca coditaḥ


15

न धनेन भवेन्मोक्षः कर्मणा प्रजया न वा । त्यागमात्रेण किंत्वेके यतयोऽश्नन्ति चामृतम्

na dhanena bhavenmokṣaḥ karmaṇā prajayā na vā | tyāgamātreṇa kiṃtveke yatayo'śnanti cāmṛtam


16

इति श्रुत्योर्द्वयोर्मध्ये किं कर्तव्यं मया गुरो । इति संदिग्धतां गत्वा तूष्णींभूतोऽस्मि कर्मणि

iti śrutyordvayormadhye kiṃ kartavyaṃ mayā guro | iti saṃdigdhatāṃ gatvā tūṣṇīṃbhūto'smi karmaṇi


17

अगस्तिरुवाच । इत्युक्त्वा तात विप्रोऽसौ कारुण्यो मौनमागतः । तथाविधं सुतं दृष्ट्वा पुनः प्राह गुरुः सुतम्

agastiruvāca | ityuktvā tāta vipro'sau kāruṇyo maunamāgataḥ | tathāvidhaṃ sutaṃ dṛṣṭvā punaḥ prāha guruḥ sutam


18

अग्निवेश्य उवाच । शृणु पुत्र कथामेकां तदर्थं हृदयेऽखिलम् । मत्तोऽवधार्य पुत्र त्वं यथेच्छसि तथा कुरु

agniveśya uvāca | śṛṇu putra kathāmekāṃ tadarthaṃ hṛdaye'khilam | matto'vadhārya putra tvaṃ yathecchasi tathā kuru


19

सुरुचिर्नाम काचित्स्त्री अप्सरोगणउत्तमा । उपविष्टा हिमवतः शिखरे शिखिसंवृते

surucirnāma kācitstrī apsarogaṇauttamā | upaviṣṭā himavataḥ śikhare śikhisaṃvṛte


20

रमन्ते कामसंतप्ताः किन्नर्यो यत्र किन्नरैः । स्वर्धुन्योघेन संसृष्टे महाघौघविनाशिना

ramante kāmasaṃtaptāḥ kinnaryo yatra kinnaraiḥ | svardhunyoghena saṃsṛṣṭe mahāghaughavināśinā


21

दूतमिन्द्रस्य गच्छन्तमन्तरिक्षे ददर्श सा । तमुवाच महाभागा सुरुचिश्चाप्सरोवरा

dūtamindrasya gacchantamantarikṣe dadarśa sā | tamuvāca mahābhāgā suruciścāpsarovarā


22

सुरुचिरुवाच । देवदूत महाभाग कुत आगम्यते त्वया । अधुना कुत्र गन्तासि तत्सर्वं कृपया वद

suruciruvāca | devadūta mahābhāga kuta āgamyate tvayā | adhunā kutra gantāsi tatsarvaṃ kṛpayā vada


23

देवदूत उवाच । साधु पृष्टं त्वया सुभ्रु यथावत्कथयामि ते । अरिष्टनेमी राजर्षिर्दत्त्वा राज्यं सुताय वै

devadūta uvāca | sādhu pṛṣṭaṃ tvayā subhru yathāvatkathayāmi te | ariṣṭanemī rājarṣirdattvā rājyaṃ sutāya vai


24

वीतरागः स धर्मात्मा निर्ययौ तपसे वनम् । तपश्चरत्यसौ राजा पर्वते गन्धमादने

vītarāgaḥ sa dharmātmā niryayau tapase vanam | tapaścaratyasau rājā parvate gandhamādane


25

कार्यं कृत्वा मया तत्र तत आगम्यतेऽधुना । गन्तास्मि पार्श्वे शक्रस्य तं वृत्तान्तं निवेदितुम्

kāryaṃ kṛtvā mayā tatra tata āgamyate'dhunā | gantāsmi pārśve śakrasya taṃ vṛttāntaṃ niveditum


26

अप्सरा उवाच । वृत्तान्तः कोऽभवत्तत्र कथयस्व मम प्रभो । प्रष्टुकामा विनीतास्मि नोद्वेगं कर्तुमर्हसि

apsarā uvāca | vṛttāntaḥ ko'bhavattatra kathayasva mama prabho | praṣṭukāmā vinītāsmi nodvegaṃ kartumarhasi


27

देवदूत उवाच । शृणु भद्रे यथावृत्तं विस्तरेण वदामि ते । तस्मिन्राज्ञि वने तत्र तपश्चरति दुस्तरम्

devadūta uvāca | śṛṇu bhadre yathāvṛttaṃ vistareṇa vadāmi te | tasminrājñi vane tatra tapaścarati dustaram


28

इत्यहं देवराजेन सुभ्रूराज्ञापितस्तदा । दूत त्वं तत्र गच्छाशु गृहीत्वेदं विमानकम्

ityahaṃ devarājena subhrūrājñāpitastadā | dūta tvaṃ tatra gacchāśu gṛhītvedaṃ vimānakam


29

अप्सरोगणसंयुक्तं नानावादित्रशोभितम्। गन्धर्वसिद्धयक्षैश्च किन्नराद्यैश्च शोभितम्

apsarogaṇasaṃyuktaṃ nānāvāditraśobhitam| gandharvasiddhayakṣaiśca kinnarādyaiśca śobhitam


30

तालवेणुमृदङ्गादि पर्वते गन्धमादने । नानावृक्षसमाकीर्णे गत्वा तस्मिन्गिरौ शुभे

tālaveṇumṛdaṅgādi parvate gandhamādane | nānāvṛkṣasamākīrṇe gatvā tasmingirau śubhe


31

अरिष्टनेमिं राजानं दूतारोप्य विमानके । आनय स्वर्गभोगाय नगरीममरावतीम्

ariṣṭanemiṃ rājānaṃ dūtāropya vimānake | ānaya svargabhogāya nagarīmamarāvatīm


32

दूत उवाच । इत्याज्ञां प्राप्य शक्रस्य गृहीत्वा तद्विमानकम् । सर्वोपस्करसंयुक्तं तस्मिन्नद्रावहं ययौ

dūta uvāca | ityājñāṃ prāpya śakrasya gṛhītvā tadvimānakam | sarvopaskarasaṃyuktaṃ tasminnadrāvahaṃ yayau


33

आगत्य पर्वते तस्मिन्राज्ञो गत्वाऽऽश्रमं मया । निवेदिता महेन्द्रस्य सर्वाज्ञाऽरिष्टनेमये

āgatya parvate tasminrājño gatvā''śramaṃ mayā | niveditā mahendrasya sarvājñā'riṣṭanemaye


34

इति मद्वचनं श्रुत्वा संशयानोऽवदच्छुभे । राजोवाच । प्रष्टुमिच्छामि दूत त्वां तन्मे त्वं वक्तुमर्हसि

iti madvacanaṃ śrutvā saṃśayāno'vadacchubhe | rājovāca | praṣṭumicchāmi dūta tvāṃ tanme tvaṃ vaktumarhasi


35

गुणा दोषाश्च के तत्र स्वर्गे वद ममाग्रतः । ज्ञात्वा स्थितिं तु तत्रत्यां करिष्येऽहं यथारुचि

guṇā doṣāśca ke tatra svarge vada mamāgrataḥ | jñātvā sthitiṃ tu tatratyāṃ kariṣye'haṃ yathāruci


36

दूत उवाच । स्वर्गे पुण्यस्य सामग्र्या भुज्यते परमं सुखम् । उत्तमेन तु पुण्येन प्राप्नोति स्वर्गमुत्तमम्

dūta uvāca | svarge puṇyasya sāmagryā bhujyate paramaṃ sukham | uttamena tu puṇyena prāpnoti svargamuttamam


37

मध्यमेन तथा मध्यः स्वर्गो भवति नान्यथा । कनिष्ठेन तु पुण्येन स्वर्गो भवति तादृशः

madhyamena tathā madhyaḥ svargo bhavati nānyathā | kaniṣṭhena tu puṇyena svargo bhavati tādṛśaḥ


38

परोत्कर्षासहिष्णुत्वं स्पर्धा चैव समैश्च तैः ॥ कनिष्ठेषु च संतोषो यावत्पुण्यक्षयो भवेत्

parotkarṣāsahiṣṇutvaṃ spardhā caiva samaiśca taiḥ || kaniṣṭheṣu ca saṃtoṣo yāvatpuṇyakṣayo bhavet


39

क्षीणे पुण्ये विशन्त्येतं मर्त्यलोकं च मानवाः ॥ इत्यादिगुणदोषाश्च स्वर्गे राजन्नवस्थिताः

kṣīṇe puṇye viśantyetaṃ martyalokaṃ ca mānavāḥ || ityādiguṇadoṣāśca svarge rājannavasthitāḥ


40

इति श्रुत्वा वचो भद्रे स राजा प्रत्यभाषत । राजोवाच । नेच्छामि देवदूताहं स्वर्गमीदृग्विधं फलम्

iti śrutvā vaco bhadre sa rājā pratyabhāṣata | rājovāca | necchāmi devadūtāhaṃ svargamīdṛgvidhaṃ phalam


41

अतः परं महोग्रं च तपः कृत्वा कलेवरम् । त्यक्ष्याम्यहमशुद्धं हि जीर्णां त्वचमिवोरगः

ataḥ paraṃ mahograṃ ca tapaḥ kṛtvā kalevaram | tyakṣyāmyahamaśuddhaṃ hi jīrṇāṃ tvacamivoragaḥ


42

देवदूत विमानेदं गृहीत्वा त्वं यथागतः ॥ तथा गच्छ महेन्द्रस्य संनिधौ त्वं नमोऽस्तु ते

devadūta vimānedaṃ gṛhītvā tvaṃ yathāgataḥ || tathā gaccha mahendrasya saṃnidhau tvaṃ namo'stu te


43

देवदूत उवाच । इत्युक्तोऽहं गतो भद्रे शक्रस्याग्रे निवेदितुम । यथावृत्तं निवेद्याथ महदाश्चर्यतां गतः

devadūta uvāca | ityukto'haṃ gato bhadre śakrasyāgre nivedituma | yathāvṛttaṃ nivedyātha mahadāścaryatāṃ gataḥ


44

पुनः प्राह महेन्द्रो मां श्लक्ष्णं मधुरया गिरा ॥ इन्द्र उवाच । दूत गच्छ पुनस्तत्र तं राजानं नयाश्रमम्

punaḥ prāha mahendro māṃ ślakṣṇaṃ madhurayā girā || indra uvāca | dūta gaccha punastatra taṃ rājānaṃ nayāśramam


45

वाल्मीकेर्ज्ञाततत्त्वस्य स्वबोधार्थं विरागिणम्। संदेशं मम वाल्मीकेर्महर्षेस्त्वं निवेदय

vālmīkerjñātatattvasya svabodhārthaṃ virāgiṇam| saṃdeśaṃ mama vālmīkermaharṣestvaṃ nivedaya


46

महर्षे त्वं विनीताय राज्ञेऽस्मै वीतरागिणे। नस्वर्गमिच्छते तत्त्वं प्रबोधय महामुने

maharṣe tvaṃ vinītāya rājñe'smai vītarāgiṇe| nasvargamicchate tattvaṃ prabodhaya mahāmune


47

तेन संसारदुःखार्तो मोक्षमेष्यति च क्रमात् । इत्युक्त्वा देवराजेन प्रेषितोऽहं तदन्तिके

tena saṃsāraduḥkhārto mokṣameṣyati ca kramāt | ityuktvā devarājena preṣito'haṃ tadantike


48

मयागत्य पुनस्तत्र राजा वल्मीकजन्मने । निवेदितो महेन्द्रस्य राज्ञा मोक्षस्य साधनम्

mayāgatya punastatra rājā valmīkajanmane | nivedito mahendrasya rājñā mokṣasya sādhanam


49

ततो वल्मीकजन्मासौ राजानं समपृच्छत ॥ अनामयमतिप्रीत्या कुशलप्रश्नवार्तया

tato valmīkajanmāsau rājānaṃ samapṛcchata || anāmayamatiprītyā kuśalapraśnavārtayā


50

राजोवाच । भगवन्धर्मतत्त्वज्ञ ज्ञातज्ञेय विदांवर । कृतार्थोऽहं भवद्दृष्ट्या तदेव कुशलं मम

rājovāca | bhagavandharmatattvajña jñātajñeya vidāṃvara | kṛtārtho'haṃ bhavaddṛṣṭyā tadeva kuśalaṃ mama


51

भगवन्प्रष्टुमिच्छामि तदविघ्नेन मे वद ॥ संसारबन्धदुःखार्तेः कथं मुञ्चामि तद्वद

bhagavanpraṣṭumicchāmi tadavighnena me vada || saṃsārabandhaduḥkhārteḥ kathaṃ muñcāmi tadvada


52

वाल्मीकिरुवाच । श्रृणु राजन्प्रवक्ष्यामि रामायणमखण्डितम् । श्रुत्वावधार्य यत्नेन जीवन्मुक्तो भविष्यसि

vālmīkiruvāca | śrṛṇu rājanpravakṣyāmi rāmāyaṇamakhaṇḍitam | śrutvāvadhārya yatnena jīvanmukto bhaviṣyasi


53

वसिष्ठरामसंवादं मोक्षोपायकथां शुभाम । ज्ञातस्वभावो राजेन्द्र वदामि श्रूयतां बुध

vasiṣṭharāmasaṃvādaṃ mokṣopāyakathāṃ śubhāma | jñātasvabhāvo rājendra vadāmi śrūyatāṃ budha


54

राजोवाच । को रामः कीदृशः कस्य बद्धो वा मुक्त एव वा । एतन्मे निश्चितं ब्रूहि ज्ञानं तत्त्वविदां वर

rājovāca | ko rāmaḥ kīdṛśaḥ kasya baddho vā mukta eva vā | etanme niścitaṃ brūhi jñānaṃ tattvavidāṃ vara


55

वाल्मीकिरुवाच । शापव्याजवशादेव राजवेषधरो हरिः । आहृताज्ञानसंपन्नः किंचिज्ज्ञोऽसौ भवत्प्रभुः

vālmīkiruvāca | śāpavyājavaśādeva rājaveṣadharo hariḥ | āhṛtājñānasaṃpannaḥ kiṃcijjño'sau bhavatprabhuḥ


56

राजोवाच । चिदानन्दस्वरूपे हि रामे चैतन्यविग्रहे। शापस्य कारणं ब्रूहि कः शप्ता चेति मे वद

rājovāca | cidānandasvarūpe hi rāme caitanyavigrahe| śāpasya kāraṇaṃ brūhi kaḥ śaptā ceti me vada


57

वाल्मीकिरुवाच । सनत्कुमारो निष्काम अवसद्ब्रह्मसद्मनि । वैकुण्ठादागतो विष्णुस्त्रैलोक्याधिपतिः प्रभुः

vālmīkiruvāca | sanatkumāro niṣkāma avasadbrahmasadmani | vaikuṇṭhādāgato viṣṇustrailokyādhipatiḥ prabhuḥ


58

ब्रह्मणा पूजितस्तत्र सल्यलोकनिवासिभिः । विना कुमारं तं दृष्ट्रा ह्युवाच प्रभुरीश्वरः

brahmaṇā pūjitastatra salyalokanivāsibhiḥ | vinā kumāraṃ taṃ dṛṣṭrā hyuvāca prabhurīśvaraḥ


59

सनत्कुमार स्तब्धोऽसि निष्कामो गर्वचेष्टया । अतस्त्वं भव कामार्तः शरजन्मेति नामतः

sanatkumāra stabdho'si niṣkāmo garvaceṣṭayā | atastvaṃ bhava kāmārtaḥ śarajanmeti nāmataḥ


60

तेनापि शापितो विष्णुः सर्वज्ञत्वं तवास्ति यत् ॥ किंचित्कालं हि तत्त्यक्त्वा त्वमज्ञानी भविष्यसि

tenāpi śāpito viṣṇuḥ sarvajñatvaṃ tavāsti yat || kiṃcitkālaṃ hi tattyaktvā tvamajñānī bhaviṣyasi


61

भृगुर्भार्यां हतां दृष्ट्रा ह्युवाच क्रोधमूर्च्छितः ॥ विष्णो तवापि भार्याया वियोगो हि भविष्यति

bhṛgurbhāryāṃ hatāṃ dṛṣṭrā hyuvāca krodhamūrcchitaḥ || viṣṇo tavāpi bhāryāyā viyogo hi bhaviṣyati


62

वृन्दया शापितो विष्णुश्छलनं यत्त्वया कृतम् । अतस्त्वं स्त्रीवियोगं तु वचनान्मम यास्यसि

vṛndayā śāpito viṣṇuśchalanaṃ yattvayā kṛtam | atastvaṃ strīviyogaṃ tu vacanānmama yāsyasi


63

भार्या हि देवदत्तस्य पयोष्णीतीरसँस्थिता । नृसिंहवेषधृग्विष्णुं दृष्ट्वा पञ्चत्वमागता

bhāryā hi devadattasya payoṣṇītīrasam̐sthitā | nṛsiṃhaveṣadhṛgviṣṇuṃ dṛṣṭvā pañcatvamāgatā


64

तेन शप्तो हि नृहरिर्दुःखार्तः स्त्रीवियोगतः ॥ तवापि भार्यया सार्धं वियोगो हि भविष्यति

tena śapto hi nṛharirduḥkhārtaḥ strīviyogataḥ || tavāpi bhāryayā sārdhaṃ viyogo hi bhaviṣyati


65

भृगुणैवं कुमारेण शापितो देवशर्मणा । वृन्दया शापितो विष्णुस्तेन मानुष्यतां गतः

bhṛguṇaivaṃ kumāreṇa śāpito devaśarmaṇā | vṛndayā śāpito viṣṇustena mānuṣyatāṃ gataḥ


66

एतत्ते कथितं सर्वे शापव्याजस्य कारणम् ॥ इदानीं वच्मि तत्सर्वे सावधानमतिः शृणु

etatte kathitaṃ sarve śāpavyājasya kāraṇam || idānīṃ vacmi tatsarve sāvadhānamatiḥ śṛṇu


1

इत्यार्षे श्रीमद्वासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये देवदूतोक्ते मोक्षोपाये द्वत्रिंशत्साहस्र्यां संहितायां वैराग्यप्रकरणे सूत्रपातनको नाम प्रथमः सर्गः

ityārṣe śrīmadvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye devadūtokte mokṣopāye dvatriṃśatsāhasryāṃ saṃhitāyāṃ vairāgyaprakaraṇe sūtrapātanako nāma prathamaḥ sargaḥ

टीकाकारस्य कथनम्

1

श्रीमहागणपतिचरणारविन्दाभ्यां नमः । ॐ नमो ब्रह्मणे ब्रह्मविद्भ्यो ब्रह्मविद्यासंप्रदायकर्तृभ्यो वसिष्ठविश्वामित्रव्यासवाल्मीकिशुकादिभ्यः श्रीणमभद्राय च । अजमजरमनाद्यनन्तमन्तर्निजसुखबोधसदद्वितीयपूर्णम् । शिवमखिलहृदि स्फुरत्स्वमायाविकसितविश्वविलासमानताः स्मः

śrīmahāgaṇapaticaraṇāravindābhyāṃ namaḥ | ॐ namo brahmaṇe brahmavidbhyo brahmavidyāsaṃpradāyakartṛbhyo vasiṣṭhaviśvāmitravyāsavālmīkiśukādibhyaḥ śrīṇamabhadrāya ca | ajamajaramanādyanantamantarnijasukhabodhasadadvitīyapūrṇam | śivamakhilahṛdi sphuratsvamāyāvikasitaviśvavilāsamānatāḥ smaḥ


2

स्मृतिफलितसमस्ताभीष्टमुद्यद्दिनेश- प्रतिभटनिजशोभाशान्तविघ्नान्धकारम् । कमपि शिवभवान्योरङ्कसौभाग्यमन्तः सुरमणिमवलम्बे चारु लम्बोदराख्यम्

smṛtiphalitasamastābhīṣṭamudyaddineśa- pratibhaṭanijaśobhāśāntavighnāndhakāram | kamapi śivabhavānyoraṅkasaubhāgyamantaḥ suramaṇimavalambe cāru lambodarākhyam


3

मुग्धस्मिताञ्चितमनोज्ञमुखेन्दुबिम्बं स्निग्धामृतप्रतिमचारुकृपाकटाक्षम् । अग्रेसरैरनुसृतं मुनिभिर्मुनीनां न्यग्रोधमूलवसतिं गुरुमाश्रयामः

mugdhasmitāñcitamanojñamukhendubimbaṃ snigdhāmṛtapratimacārukṛpākaṭākṣam | agresarairanusṛtaṃ munibhirmunīnāṃ nyagrodhamūlavasatiṃ gurumāśrayāmaḥ


4

त्रिभुवनावनकृत्यकृतोदयः सदभयामलबोधसुखाद्वयः । सुजनहृद्गिरिगह्वरकेसरी शरणमस्तु सदा नरकेसरी

tribhuvanāvanakṛtyakṛtodayaḥ sadabhayāmalabodhasukhādvayaḥ | sujanahṛdgirigahvarakesarī śaraṇamastu sadā narakesarī


5

दक्षे वराक्षवलयावभयं च वामे या पुस्तकं च दधती विधिनेत्रपेया । सा शारदाब्जनयना शरदिन्दुशोभा भासा स्वया हरतु मे हृदयान्धकारम्

dakṣe varākṣavalayāvabhayaṃ ca vāme yā pustakaṃ ca dadhatī vidhinetrapeyā | sā śāradābjanayanā śaradinduśobhā bhāsā svayā haratu me hṛdayāndhakāram


6

ये नेत्राणि हरस्य यैर्जगदिदं प्रद्योतितं चेष्टते यत्रैवायतते श्रुतिस्मृतिनुतो धर्मः सशर्मोदयः । ये कालं कलयन्ति ये च परमस्वज्योतिरात्मोपमा- स्तेसूर्येन्द्वनला भवन्तु हृदि मे बोधाब्जिनीभानवः

ye netrāṇi harasya yairjagadidaṃ pradyotitaṃ ceṣṭate yatraivāyatate śrutismṛtinuto dharmaḥ saśarmodayaḥ | ye kālaṃ kalayanti ye ca paramasvajyotirātmopamā- stesūryendvanalā bhavantu hṛdi me bodhābjinībhānavaḥ


7

वक्त्रेन्दुभिर्दिक्षु तमो हरद्भिर्वेदार्थसारामृतमुद्गिरन्तम् । वाणीभुजाश्लिष्टममीष्टसिद्ध्यै तं ब्रह्मविद्यादिगुरुं प्रपद्ये

vaktrendubhirdikṣu tamo haradbhirvedārthasārāmṛtamudgirantam | vāṇībhujāśliṣṭamamīṣṭasiddhyai taṃ brahmavidyādiguruṃ prapadye


8

यद्वाक्यामृतपायिनां प्रतिपदं सत्यं सुधा नीरसा यद्वाक्यार्थविचारणादभिमतः स्वर्गोऽपि कारागृहम् । यद्वाणीविशदात्मपूर्णमनसां तुच्छं जगत्तूलव- त्तस्मै श्रीगुरवे वसिष्ठमुनये नित्यं नमस्कुर्महे

yadvākyāmṛtapāyināṃ pratipadaṃ satyaṃ sudhā nīrasā yadvākyārthavicāraṇādabhimataḥ svargo'pi kārāgṛham | yadvāṇīviśadātmapūrṇamanasāṃ tucchaṃ jagattūlava- ttasmai śrīgurave vasiṣṭhamunaye nityaṃ namaskurmahe


9

यस्यार्षं प्रथिता जगत्त्रयहिता सा वेदमाता परा यश्चक्रे तपसा वशे सुरगणानन्यत्सिसृक्षुर्जगत् । तं बोधाम्बुनिधिं तपस्विमुकुटालंकारचिन्तामणिं विश्वामित्रमुनिं शरण्यमनघं भूयो नमस्याम्यहम्

yasyārṣaṃ prathitā jagattrayahitā sā vedamātā parā yaścakre tapasā vaśe suragaṇānanyatsisṛkṣurjagat | taṃ bodhāmbunidhiṃ tapasvimukuṭālaṃkāracintāmaṇiṃ viśvāmitramuniṃ śaraṇyamanaghaṃ bhūyo namasyāmyaham


10

श्रुत्या ब्रह्मैव रामः प्रकटितमहिमा येन तस्मै वसिष्ठो यः सीतां ब्रह्मविद्यामिव सदसि पुनः सत्यशुद्धां किलादात् । यद्वाणी मोहमूलं शमयति जगदानन्दसंदोहदोग्ध्री तस्मै वाल्मीकये श्रीगुरुतमगुरवे भूरिभावैर्नताः स्मः

śrutyā brahmaiva rāmaḥ prakaṭitamahimā yena tasmai vasiṣṭho yaḥ sītāṃ brahmavidyāmiva sadasi punaḥ satyaśuddhāṃ kilādāt | yadvāṇī mohamūlaṃ śamayati jagadānandasaṃdohadogdhrī tasmai vālmīkaye śrīgurutamagurave bhūribhāvairnatāḥ smaḥ


11

पूर्णानन्दस्वभावः स्वजनहितकृते माययोपात्तकायः कारुण्यादुद्दिधीर्षुर्जनमनवरतं मोहपङ्के निमग्नम् । आविश्यान्तर्वसिष्ठं बहिरपि कलयञ्शिष्यभावं वितेने यः संवादेन शास्त्रामृतजलधिममुं रामचन्द्रं प्रपद्ये

pūrṇānandasvabhāvaḥ svajanahitakṛte māyayopāttakāyaḥ kāruṇyāduddidhīrṣurjanamanavarataṃ mohapaṅke nimagnam | āviśyāntarvasiṣṭhaṃ bahirapi kalayañśiṣyabhāvaṃ vitene yaḥ saṃvādena śāstrāmṛtajaladhimamuṃ rāmacandraṃ prapadye


12

विद्याभिः सह विश्रुता श्रितवती येषां मुखं भारती सत्त्वोत्कर्षसमाधिभि स्थिरमहो तद्ब्रह्म येषां हृदि । पादाम्भोरुहमाश्रिताश्च सततं तीर्थैः समं संपदः श्रीसर्वज्ञसरस्वतीतिविदिताञ्श्रीमद्गुरूंस्तान्भजे

vidyābhiḥ saha viśrutā śritavatī yeṣāṃ mukhaṃ bhāratī sattvotkarṣasamādhibhi sthiramaho tadbrahma yeṣāṃ hṛdi | pādāmbhoruhamāśritāśca satataṃ tīrthaiḥ samaṃ saṃpadaḥ śrīsarvajñasarasvatītividitāñśrīmadgurūṃstānbhaje


13

श्रीः संश्रितैव चरणौ हृदयं च राम- श्चन्द्रो मुखं गुणभरेण सरस्वती च । येषामतस्तदभिधाङ्कितनामधेयान् श्रीमद्गुरून्गुरुतरान्प्रणतोऽस्मि नित्यम्

śrīḥ saṃśritaiva caraṇau hṛdayaṃ ca rāma- ścandro mukhaṃ guṇabhareṇa sarasvatī ca | yeṣāmatastadabhidhāṅkitanāmadheyān śrīmadgurūngurutarānpraṇato'smi nityam


14

तापध्वस्तिव्यापृतकारुण्यकटाक्षान् व्याख्यावाणीनिर्वृतसर्वाग्निशरण्यान् । श्रीमद्रामानन्दमुनीनद्भुतचर्या- नार्यान्नित्यं देशिकवर्यान्प्रणतोऽस्मि

tāpadhvastivyāpṛtakāruṇyakaṭākṣān vyākhyāvāṇīnirvṛtasarvāgniśaraṇyān | śrīmadrāmānandamunīnadbhutacaryā- nāryānnityaṃ deśikavaryānpraṇato'smi


15

विश्वेशोऽपि हरिः शरण्यचरणो यान्मानयन्सौहृदा- च्छान्तान्नित्यमनुव्रजामि रजसा पूयेय चेत्यब्रवीत् । यत्पूजां विदधे श्रुतिर्मतिमतां सर्वेष्टसिद्ध्यै सदा जीवन्मुक्तसुखात्मपूर्णमनसस्तान्ब्रह्मनिष्ठान्भजे

viśveśo'pi hariḥ śaraṇyacaraṇo yānmānayansauhṛdā- cchāntānnityamanuvrajāmi rajasā pūyeya cetyabravīt | yatpūjāṃ vidadhe śrutirmatimatāṃ sarveṣṭasiddhyai sadā jīvanmuktasukhātmapūrṇamanasastānbrahmaniṣṭhānbhaje


16

कृतिभिरसुकराः क्व प्रबन्धाः क्व च वत बालिशबुद्धिरेप जन्तु. । तदपि विरचनेऽत्र सद्गुरूणा सदयनिरीक्षणमेव मेऽवलम्ब

kṛtibhirasukarāḥ kva prabandhāḥ kva ca vata bāliśabuddhirepa jantu. | tadapi viracane'tra sadgurūṇā sadayanirīkṣaṇameva me'valamba


17

अशेषविद्याम्बुविपारगाणामपास्तरागादिमनोमलानाम् कृपानिधीनां कृतिना ममास्मिन्सतां पदाब्जस्मरणं सहाय.

aśeṣavidyāmbuvipāragāṇāmapāstarāgādimanomalānām kṛpānidhīnāṃ kṛtinā mamāsminsatāṃ padābjasmaraṇaṃ sahāya.


18

यत्कृपालेशमात्रेण तीर्णोऽस्मि भवसागरम् । श्रीमद्गङ्गाधरेन्द्राख्यन्श्रीगुरूंस्तान्सदा भजे

yatkṛpāleśamātreṇa tīrṇo'smi bhavasāgaram | śrīmadgaṅgādharendrākhyanśrīgurūṃstānsadā bhaje


19

आनन्दबोधयतिना श्रीमद्गुरुवचोमृतैः । वासिष्ठार्थप्रकाशोऽयं यथामति वितन्यते

ānandabodhayatinā śrīmadguruvacomṛtaiḥ | vāsiṣṭhārthaprakāśo'yaṃ yathāmati vitanyate


20

प्रशंसन्तु स्वैरं मतिभिरथ निन्दन्तु सुधियः प्रवृत्तिर्मे यस्मान्न भवति जनाराधनकृते । अनेन व्याजेनामृतरसवसिष्ठोक्तिभरिते विहर्तुं वाञ्छामि प्रतिदिवसमानन्दजलधौ

praśaṃsantu svairaṃ matibhiratha nindantu sudhiyaḥ pravṛttirme yasmānna bhavati janārādhanakṛte | anena vyājenāmṛtarasavasiṣṭhoktibharite vihartuṃ vāñchāmi pratidivasamānandajaladhau


21

यथामति बुभुत्सुभ्यः साहाय्यं सकटेष्विव । दुरूहश्लोकभावेषु दर्शयिष्ये परिश्रमम्

yathāmati bubhutsubhyaḥ sāhāyyaṃ sakaṭeṣviva | durūhaślokabhāveṣu darśayiṣye pariśramam


22

स्थितमेकरसे युक्त्या नानारसविजृम्भणम् । वासिष्ठं रोचयत्वेतत्सुभोज्यं लवणं यथा

sthitamekarase yuktyā nānārasavijṛmbhaṇam | vāsiṣṭhaṃ rocayatvetatsubhojyaṃ lavaṇaṃ yathā


23

अप्यल्पमतिदुर्वोधं स्फुटं व्याख्यास्यते पदम् । द्विस्त्रिर्व्याख्यातपूर्वं तु दुरूहमपि मोक्ष्यते

apyalpamatidurvodhaṃ sphuṭaṃ vyākhyāsyate padam | dvistrirvyākhyātapūrvaṃ tu durūhamapi mokṣyate

सर्गः ०२

1

दिवि भूमौ तथाकाशे बहिरन्तश्च मे विभुः । यो विभात्यवभासात्मा तस्मै सर्वात्मने नमः

divi bhūmau tathākāśe bahirantaśca me vibhuḥ | yo vibhātyavabhāsātmā tasmai sarvātmane namaḥ


3

वाल्मीकिरुवाच । अहं बद्धो विमुक्तः स्यामिति यस्यास्ति निश्चयः । नात्यन्तमज्ञो नोत ज्ञः सोऽस्मिञ्छास्त्रेऽधिकारवान् कथोपायान्विचार्यादौ मोक्षोपायानिमानथ । यो विचारयति प्राज्ञो न स भूयोऽभिजायते

vālmīkiruvāca | ahaṃ baddho vimuktaḥ syāmiti yasyāsti niścayaḥ | nātyantamajño nota jñaḥ so'smiñchāstre'dhikāravān kathopāyānvicāryādau mokṣopāyānimānatha | yo vicārayati prājño na sa bhūyo'bhijāyate


4

अस्मिन्रामायणे रामकथोपायान्महाबलान् । एतांस्तु प्रथमं कृत्वा पुराहमरिमर्दन

asminrāmāyaṇe rāmakathopāyānmahābalān | etāṃstu prathamaṃ kṛtvā purāhamarimardana


5

शिष्यायास्मि विनीताय भरद्वाजाय धीमते । एकाग्रो दत्तवांस्तस्मै मणिमब्धिरिवार्थिने

śiṣyāyāsmi vinītāya bharadvājāya dhīmate | ekāgro dattavāṃstasmai maṇimabdhirivārthine


7

तत एते कथोपाया भरद्वाजेन धीमता । कस्मिंश्चिन्मेरुगहने ब्रह्मणोऽग्र उदाहृताः ।। अथास्य तुष्टो भगवान्ब्रह्मा लोकपितामहः । वरं पुत्र गृहाणेति तमुवाच महाशयः

tata ete kathopāyā bharadvājena dhīmatā | kasmiṃścinmerugahane brahmaṇo'gra udāhṛtāḥ || athāsya tuṣṭo bhagavānbrahmā lokapitāmahaḥ | varaṃ putra gṛhāṇeti tamuvāca mahāśayaḥ


8

भरद्वाज उवाच । भगवन्भूतभव्येश वरोऽयं मेऽद्य रोचते । येनेयं जनता दुःखान्मुच्यते तदुदाहर

bharadvāja uvāca | bhagavanbhūtabhavyeśa varo'yaṃ me'dya rocate | yeneyaṃ janatā duḥkhānmucyate tadudāhara


9

श्रीब्रह्मोवाच । गुरुं वाल्मीकिमत्राशु प्रार्थयस्व प्रयत्नतः । तेनेदं यत्समारब्धं रामायणमनिन्दितम्

śrībrahmovāca | guruṃ vālmīkimatrāśu prārthayasva prayatnataḥ | tenedaṃ yatsamārabdhaṃ rāmāyaṇamaninditam


10

तस्मिञ्छ्रुते नरो मोहात्समग्रात्संतरिष्यति । सेतुनेवाम्बुधेः पारमपारगुणशालिना

tasmiñchrute naro mohātsamagrātsaṃtariṣyati | setunevāmbudheḥ pāramapāraguṇaśālinā


11

श्रीवाल्मीकिरुवाच । इत्युक्त्वा स भरद्वाजं परमेष्ठी मदाश्रमम्। अभ्यागच्छत्समं तेन भरद्वाजेन भूतकृत्

śrīvālmīkiruvāca | ityuktvā sa bharadvājaṃ parameṣṭhī madāśramam| abhyāgacchatsamaṃ tena bharadvājena bhūtakṛt


12

तूर्णं संपूजितो देवः सोऽर्घ्यपाद्यादिना मया । अवोचन्मां महासत्त्वः सर्वभूतहिते रतः

tūrṇaṃ saṃpūjito devaḥ so'rghyapādyādinā mayā | avocanmāṃ mahāsattvaḥ sarvabhūtahite rataḥ


13

रामस्वभावकथनादस्माद्वरमुने त्वया । नोद्वेगात्स परित्याज्य आसमाप्तेरनिन्दितात्

rāmasvabhāvakathanādasmādvaramune tvayā | nodvegātsa parityājya āsamāpteraninditāt


14

ग्रन्थेनानेन लोकोऽयमस्मात्संसारसंकटात् । समुत्तरिष्यति क्षिप्रं पोतेनेवाशु सागरात्

granthenānena loko'yamasmātsaṃsārasaṃkaṭāt | samuttariṣyati kṣipraṃ potenevāśu sāgarāt


15

वक्तुं तदेवमेवार्थमहमागतवानयम् । कुरु लोकहितार्थं त्वं शास्त्रमित्युक्तवानजः

vaktuṃ tadevamevārthamahamāgatavānayam | kuru lokahitārthaṃ tvaṃ śāstramityuktavānajaḥ


16

मम पुण्याश्रमात्तस्मात्क्षणादन्तर्द्धिमागतः । मुहूर्ताभ्युत्थितः प्रोच्चैस्तरङ्ग इव वारिणः

mama puṇyāśramāttasmātkṣaṇādantarddhimāgataḥ | muhūrtābhyutthitaḥ proccaistaraṅga iva vāriṇaḥ


17

तस्मिन्प्रयाते भगवत्यहं विस्मयमागतः । पुनस्तत्र भरद्वाजमपृच्छं स्वस्थया धिया

tasminprayāte bhagavatyahaṃ vismayamāgataḥ | punastatra bharadvājamapṛcchaṃ svasthayā dhiyā


18

किमेतद्ब्रह्मणा प्रोक्तं भरद्वाज वदाशु मे। इत्युक्तेन पुनः प्रोक्तं भरद्वाजेन तेन मे

kimetadbrahmaṇā proktaṃ bharadvāja vadāśu me| ityuktena punaḥ proktaṃ bharadvājena tena me


19

भरद्वाज उवाच । एतदुक्तं भगवता यथा रामायणं कुरु । सर्वलोकहितार्थाय संसारार्णवतारकम्

bharadvāja uvāca | etaduktaṃ bhagavatā yathā rāmāyaṇaṃ kuru | sarvalokahitārthāya saṃsārārṇavatārakam


20

मह्यं च भगवन्ब्रूहि कथं संसारसंकटे । रामो व्यवहृतो ह्यस्मिन्भरतश्च महामनाः

mahyaṃ ca bhagavanbrūhi kathaṃ saṃsārasaṃkaṭe | rāmo vyavahṛto hyasminbharataśca mahāmanāḥ


21

शत्रुघ्नो लक्ष्मणश्चापि सीता चापि यशस्विनी । रामानुयायिनस्ते वा मन्त्रिपुत्रा महाधियः

śatrughno lakṣmaṇaścāpi sītā cāpi yaśasvinī | rāmānuyāyinaste vā mantriputrā mahādhiyaḥ


22

निर्दुःखितां यथैते नु प्राप्तास्तद्ब्रूहि मे स्फुटम् । तथैवाहं भविष्यामि ततो जनतया सह

nirduḥkhitāṃ yathaite nu prāptāstadbrūhi me sphuṭam | tathaivāhaṃ bhaviṣyāmi tato janatayā saha


23

भरद्वाजेन राजेन्द्र वदेत्युक्तोऽस्मि सादरम् । तदा कर्तुं विभोराज्ञामहं वक्तुं प्रवृत्तवान्

bharadvājena rājendra vadetyukto'smi sādaram | tadā kartuṃ vibhorājñāmahaṃ vaktuṃ pravṛttavān


24

शृणु वत्स भरद्वाज यथापृष्टं वदामि ते । श्रुतेन येन संमोहमलं दूरे करिष्यसि

śṛṇu vatsa bharadvāja yathāpṛṣṭaṃ vadāmi te | śrutena yena saṃmohamalaṃ dūre kariṣyasi


25

तथा व्यवहर प्राज्ञ यथा व्यवहृतः सुखी । सर्वासंसक्तया बुद्ध्या रामो राजीवलोचनः

tathā vyavahara prājña yathā vyavahṛtaḥ sukhī | sarvāsaṃsaktayā buddhyā rāmo rājīvalocanaḥ


26

लक्ष्मणो भरतश्चैव शत्रुघ्नश्च महामनाः । कौसल्या च सुमित्रा च सीता दशरथस्तथा

lakṣmaṇo bharataścaiva śatrughnaśca mahāmanāḥ | kausalyā ca sumitrā ca sītā daśarathastathā


27

कृतास्त्रश्चाऽविरोधश्च बोधपारमुपागताः । वसिष्ठो वामदेवश्च मन्त्रिणोऽष्टौ तथेतरे

kṛtāstraścā'virodhaśca bodhapāramupāgatāḥ | vasiṣṭho vāmadevaśca mantriṇo'ṣṭau tathetare


28

धृष्टिर्जयन्तो भासश्च सत्यो विजय एव च । विभीषणः सुषेणश्च हनुमानिन्द्रजित्तथा

dhṛṣṭirjayanto bhāsaśca satyo vijaya eva ca | vibhīṣaṇaḥ suṣeṇaśca hanumānindrajittathā


29

एतेऽष्टौ मन्त्रिणः प्रोक्ताः समनीरागचेतसः । जीवन्मुक्ता महात्मानो यथाप्राप्तानुवर्तिनः

ete'ṣṭau mantriṇaḥ proktāḥ samanīrāgacetasaḥ | jīvanmuktā mahātmāno yathāprāptānuvartinaḥ


30

एतैर्यथा हुतं दत्तं गृहीतमुषितं स्मृतम् । तथा चेद्वर्तसे पुत्र मुक्त एवासि संकटात्

etairyathā hutaṃ dattaṃ gṛhītamuṣitaṃ smṛtam | tathā cedvartase putra mukta evāsi saṃkaṭāt


31

अपारसंसारसमुद्रपाती लब्ध्वा परां युक्तिमुदारसत्त्वः । न शोकमायाति न दैन्यमेति गतज्वरस्तिष्ठति नित्यतृप्तः

apārasaṃsārasamudrapātī labdhvā parāṃ yuktimudārasattvaḥ | na śokamāyāti na dainyameti gatajvarastiṣṭhati nityatṛptaḥ


2

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे सूत्रपातनको नाम द्वितीयः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe sūtrapātanako nāma dvitīyaḥ sargaḥ

सर्गः ०३

1

भरद्वाज उवाच । जीवन्मुक्तस्थितिं व्रह्मन्कृत्वा राघवमादितः । क्रमात्कथय मे नित्यं भविष्यामि सुखी यथा

bharadvāja uvāca | jīvanmuktasthitiṃ vrahmankṛtvā rāghavamāditaḥ | kramātkathaya me nityaṃ bhaviṣyāmi sukhī yathā


2

श्रीवाल्मीकिरुवाच । भ्रमस्य जागतस्यास्य जातस्याकाशवर्णवत्। अपुनःस्मरणं मन्ये साधो विस्मरणं वरम्

śrīvālmīkiruvāca | bhramasya jāgatasyāsya jātasyākāśavarṇavat| apunaḥsmaraṇaṃ manye sādho vismaraṇaṃ varam


3

दृश्यात्यन्ताभावबोधं विना तन्नानुभूयते । कदाचित्केनचिन्नाम स्वबोधोऽन्विष्यतामतः

dṛśyātyantābhāvabodhaṃ vinā tannānubhūyate | kadācitkenacinnāma svabodho'nviṣyatāmataḥ


4

स चेह संभवत्येव तदर्थमिदमाततम् । शास्त्रमाकर्णयसि चेत्तत्त्वमाप्स्यसि नान्यथा

sa ceha saṃbhavatyeva tadarthamidamātatam | śāstramākarṇayasi cettattvamāpsyasi nānyathā


5

जगद्भ्रमोऽयं दृश्योऽपि नास्त्येवेत्यनुभूयते । वर्णो व्योम्न इवाखेदाद्विचारेणामुनाऽनघ

jagadbhramo'yaṃ dṛśyo'pi nāstyevetyanubhūyate | varṇo vyomna ivākhedādvicāreṇāmunā'nagha


6

दृश्यं नास्तीति बोधेन मनसो दृश्यमार्जनम् । संपन्नं चेत्तदुत्पन्ना परा निर्वाणनिर्वृतिः

dṛśyaṃ nāstīti bodhena manaso dṛśyamārjanam | saṃpannaṃ cettadutpannā parā nirvāṇanirvṛtiḥ


7

अन्यथा शास्त्रगर्तेषु लुठतां भवतामिह । भवत्यकृत्रिमाज्ञानां कल्पैरपि न निर्वृतिः

anyathā śāstragarteṣu luṭhatāṃ bhavatāmiha | bhavatyakṛtrimājñānāṃ kalpairapi na nirvṛtiḥ


8

अशेषेण परित्यागो वासनानां य उत्तमः । मोक्षं इत्युच्यते ब्रह्मन्स एव विमलक्रमः

aśeṣeṇa parityāgo vāsanānāṃ ya uttamaḥ | mokṣaṃ ityucyate brahmansa eva vimalakramaḥ


9

क्षीणायां वासनायां तु चेतो गलति सत्वरम् । क्षीणायां शीतसंतत्यां ब्रह्मन्हिमकणो यथा

kṣīṇāyāṃ vāsanāyāṃ tu ceto galati satvaram | kṣīṇāyāṃ śītasaṃtatyāṃ brahmanhimakaṇo yathā


10

अयं वासनया देहो ध्रियते भूतपञ्जरः । तनुनान्तर्निविष्टेन मुक्तौघस्तन्तुना यथा

ayaṃ vāsanayā deho dhriyate bhūtapañjaraḥ | tanunāntarniviṣṭena muktaughastantunā yathā


11

वासना द्विविधा प्रोक्ता शुद्धा च मलिना तथा । मलिना जन्मनो हेतुः शुद्धा जन्मविनाशिनी

vāsanā dvividhā proktā śuddhā ca malinā tathā | malinā janmano hetuḥ śuddhā janmavināśinī


12

अज्ञानसुघनाकारा घनाहंकारशालिनी। पुनर्जन्मकरी प्रोक्ता मलिना वासना बुधैः

ajñānasughanākārā ghanāhaṃkāraśālinī| punarjanmakarī proktā malinā vāsanā budhaiḥ


13

पुनर्जन्माङ्कुरं त्यक्त्वा स्थिता संभृष्टबीजवत्। देहार्थं ध्रियते ज्ञातज्ञेया शुद्धेति चोच्यते

punarjanmāṅkuraṃ tyaktvā sthitā saṃbhṛṣṭabījavat| dehārthaṃ dhriyate jñātajñeyā śuddheti cocyate


14

अपुनर्जन्मकरणी जीवन्मुक्तेषु देहिषु । वासना विद्यते शुद्धा देहे चक्र इव भ्रमः

apunarjanmakaraṇī jīvanmukteṣu dehiṣu | vāsanā vidyate śuddhā dehe cakra iva bhramaḥ


15

ये शुद्धवासना भूयो न जन्मानर्थभाजनम् । ज्ञातज्ञेयास्त उच्यन्ते जीवन्मुक्ता महाधियः

ye śuddhavāsanā bhūyo na janmānarthabhājanam | jñātajñeyāsta ucyante jīvanmuktā mahādhiyaḥ


16

जीवन्मुक्तिपदं प्राप्तो यथा रामो महामतिः । तत्तेऽहं शृणु वक्ष्याभि जरामरणशान्तये

jīvanmuktipadaṃ prāpto yathā rāmo mahāmatiḥ | tatte'haṃ śṛṇu vakṣyābhi jarāmaraṇaśāntaye


17

भरद्वाज महाबुद्धे रामक्रममिमं शुभम् । शृणु वक्ष्यामि तेनैव सर्वं ज्ञास्यसि सर्वदा

bharadvāja mahābuddhe rāmakramamimaṃ śubham | śṛṇu vakṣyāmi tenaiva sarvaṃ jñāsyasi sarvadā


18

विद्यागृहाद्विनिष्क्रम्य रामो राजीवलोचनः । दिवसान्यनयद्गेहे लीलाभिरकुतोभयः

vidyāgṛhādviniṣkramya rāmo rājīvalocanaḥ | divasānyanayadgehe līlābhirakutobhayaḥ


19

अथ गच्छति काले तु. पालयत्यवनिं नृपे । प्रजासु वीतशोकासु स्थितासु विगतज्वरम्

atha gacchati kāle tu. pālayatyavaniṃ nṛpe | prajāsu vītaśokāsu sthitāsu vigatajvaram


20

तीर्थपुण्याश्रमश्रेणीर्द्रष्टुमुत्कण्ठितं मनः । रामस्याभूद्भृशं तत्र कदाचिद्गुणशालिनः

tīrthapuṇyāśramaśreṇīrdraṣṭumutkaṇṭhitaṃ manaḥ | rāmasyābhūdbhṛśaṃ tatra kadācidguṇaśālinaḥ


21

राघवश्चिन्तयित्वैवमुपेत्य चरणौ पितुः । हंसः पद्माविव नवौ जग्राह नखकेसरौ

rāghavaścintayitvaivamupetya caraṇau pituḥ | haṃsaḥ padmāviva navau jagrāha nakhakesarau


22

श्रीराम उवाच । तीर्थानि देवसद्मानि वनान्यायतनानि च । द्रष्टुमुत्कण्ठितं तात ममेदं नाथ मानसम्

śrīrāma uvāca | tīrthāni devasadmāni vanānyāyatanāni ca | draṣṭumutkaṇṭhitaṃ tāta mamedaṃ nātha mānasam


23

तदेतामर्थितां पूर्वां सफलां कर्तुमर्हसि । न सोऽस्ति भुवने नाथ त्वया योऽर्थी न मानितः

tadetāmarthitāṃ pūrvāṃ saphalāṃ kartumarhasi | na so'sti bhuvane nātha tvayā yo'rthī na mānitaḥ


24

इति संप्रार्थितो राजा वसिष्ठेन समं तदा । विचार्यामुञ्चदेवैनं रामं प्रथममर्थिनम्

iti saṃprārthito rājā vasiṣṭhena samaṃ tadā | vicāryāmuñcadevainaṃ rāmaṃ prathamamarthinam


25

शुभे नक्षत्रदिवसे भ्रातृभ्यां सह राघवः । मङ्गलालंकृतवपुः कृतस्वस्त्ययनो द्विजैः

śubhe nakṣatradivase bhrātṛbhyāṃ saha rāghavaḥ | maṅgalālaṃkṛtavapuḥ kṛtasvastyayano dvijaiḥ


26

वसिष्ठप्रहितैर्विप्रैः शास्त्रज्ञैश्च समन्वितः । स्निग्धैः कतिपयैरेव राजपुत्रवरैः सह

vasiṣṭhaprahitairvipraiḥ śāstrajñaiśca samanvitaḥ | snigdhaiḥ katipayaireva rājaputravaraiḥ saha


27

अम्बाभिर्विहिताशीर्भिरालिङ्ग्यालिङ्ग्य भूषितः । निरगात्स्वगृहात्तस्मात्तीर्थयात्रार्थमुद्यतः

ambābhirvihitāśīrbhirāliṅgyāliṅgya bhūṣitaḥ | niragātsvagṛhāttasmāttīrthayātrārthamudyataḥ


28

निर्गतः स्वपुरात्पौरैस्तूर्यघोषेण वादितः । पीयमानः पुरस्त्रीणां नेत्रैर्भृङ्गौघभङ्गुरैः

nirgataḥ svapurātpauraistūryaghoṣeṇa vāditaḥ | pīyamānaḥ purastrīṇāṃ netrairbhṛṅgaughabhaṅguraiḥ


29

ग्रामीणललनालोलहस्तपद्मापनोदितैः । लाजवर्षैर्विकीर्णात्मा हिमैरिव हिमाचलः

grāmīṇalalanālolahastapadmāpanoditaiḥ | lājavarṣairvikīrṇātmā himairiva himācalaḥ


30

आवर्जयन्विप्रगणान्परिशृण्वन्प्रजाशिषः । आलोकयन्दिगन्तांश्च परिचक्राम जाङ्गलान्

āvarjayanvipragaṇānpariśṛṇvanprajāśiṣaḥ | ālokayandigantāṃśca paricakrāma jāṅgalān


31

अथारभ्य स्वकात्तस्मात्क्रमात्कोशलमण्डलात् । स्नानदानतपोध्यानपूर्वकं स ददर्श ह

athārabhya svakāttasmātkramātkośalamaṇḍalāt | snānadānatapodhyānapūrvakaṃ sa dadarśa ha


32

नदीतीराणि पुण्यानि वनान्यायतनानि च । जङ्गलानि जनान्तेषु तटान्यब्धिमहीभृताम्

nadītīrāṇi puṇyāni vanānyāyatanāni ca | jaṅgalāni janānteṣu taṭānyabdhimahībhṛtām


33

मन्दाकिनीमिन्दुनिभां कालिन्दीं चोत्पलामलाम् । सरस्वतीं शतद्रूं च चन्द्रभागामिरावतीम्

mandākinīmindunibhāṃ kālindīṃ cotpalāmalām | sarasvatīṃ śatadrūṃ ca candrabhāgāmirāvatīm


34

वेणीं च कृष्णवेणीं च निर्विन्ध्यां सरयूं तथा । चर्मण्वतीं वितस्तां च विपाशां बाहुदामपि

veṇīṃ ca kṛṣṇaveṇīṃ ca nirvindhyāṃ sarayūṃ tathā | carmaṇvatīṃ vitastāṃ ca vipāśāṃ bāhudāmapi


35

प्रयागं नैमिषं चैव धर्मारण्यं गयां तथा। । वाराणसीं श्रीगिरिं च केदारं पुष्करं तथा

prayāgaṃ naimiṣaṃ caiva dharmāraṇyaṃ gayāṃ tathā| | vārāṇasīṃ śrīgiriṃ ca kedāraṃ puṣkaraṃ tathā


36

मानसं च क्रमसरस्तथैवोत्तरमानसम्। वडवावदनं चैव तीर्थवृन्दं स सादरम्

mānasaṃ ca kramasarastathaivottaramānasam| vaḍavāvadanaṃ caiva tīrthavṛndaṃ sa sādaram


37

अग्नितीर्थं महातीर्थमिन्द्रद्युम्नसरस्तथा ।। सरांसि सरितश्चैव तथा नदह्रदावलीम्

agnitīrthaṃ mahātīrthamindradyumnasarastathā || sarāṃsi saritaścaiva tathā nadahradāvalīm


38

स्वामिनं कार्तिकेयं च शालग्रामं हरिं तथा । स्थानानि च चतुःषष्टिं हरेरथ हरस्य च

svāminaṃ kārtikeyaṃ ca śālagrāmaṃ hariṃ tathā | sthānāni ca catuḥṣaṣṭiṃ hareratha harasya ca


39

नानाश्चर्यविचित्राणि चतुरब्धितटानि च । विन्ध्यमन्दरकुञ्जांश्च कुलशैलस्थलानि च

nānāścaryavicitrāṇi caturabdhitaṭāni ca | vindhyamandarakuñjāṃśca kulaśailasthalāni ca


40

राजर्षीणां च महतां ब्रह्मर्षीणां तथैव च । देवानां ब्राह्मणानां च​ पावनानाश्रमाञ्छुभान्

rājarṣīṇāṃ ca mahatāṃ brahmarṣīṇāṃ tathaiva ca | devānāṃ brāhmaṇānāṃ ca pāvanānāśramāñchubhān


41

भूयोभूयः स बभ्राम भ्रातृभ्यां सह मानदः। चतुर्ष्वपि दिगन्तेषु सर्वानेव महीतटान्

bhūyobhūyaḥ sa babhrāma bhrātṛbhyāṃ saha mānadaḥ| caturṣvapi diganteṣu sarvāneva mahītaṭān


42

अमरकिन्नरमानवमानितः समवलोक्य महीमखिलामिमाम् । उपययौ स्वगृहं रघुनन्दनो विहृतदिक् शिवलोकमिवेश्वरः

amarakinnaramānavamānitaḥ samavalokya mahīmakhilāmimām | upayayau svagṛhaṃ raghunandano vihṛtadik śivalokamiveśvaraḥ


3

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे तीर्थयात्राकरणं नाम तृतीयः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe tīrthayātrākaraṇaṃ nāma tṛtīyaḥ sargaḥ

सर्गः ०४

1

श्रीवाल्मीकिरुवाच । रामः पुष्पाञ्जलिव्रातैर्विकीर्णः पुरवासिभिः । प्रविवेश गृहं श्रीमाञ्जयन्तो विष्टपं यथा

śrīvālmīkiruvāca | rāmaḥ puṣpāñjalivrātairvikīrṇaḥ puravāsibhiḥ | praviveśa gṛhaṃ śrīmāñjayanto viṣṭapaṃ yathā


2

प्रणनामाथ पितरं वसिष्ठं भ्रातृबान्धवान् । ब्राह्मणान्कुलवृद्धांश्च राघवः प्रथमागतः

praṇanāmātha pitaraṃ vasiṣṭhaṃ bhrātṛbāndhavān | brāhmaṇānkulavṛddhāṃśca rāghavaḥ prathamāgataḥ


4

सुहृद्भिर्भ्रातृभिश्चैव पित्रा द्विजगणेन च । मुहुरालिङ्गिताचारो राघवो न ममौ मुदा ।।। तस्मिन्गृहे दाशरथेः प्रियप्रकथनैर्मिथः । जुघूर्णुर्मधुरैराशा मृदुवंशस्तनैरिव

suhṛdbhirbhrātṛbhiścaiva pitrā dvijagaṇena ca | muhurāliṅgitācāro rāghavo na mamau mudā ||| tasmingṛhe dāśaratheḥ priyaprakathanairmithaḥ | jughūrṇurmadhurairāśā mṛduvaṃśastanairiva


5

बभूवाथ दिनान्यष्टौ रामागमन उत्सवः । सुखं मत्तजनोन्मुक्तकलकोलाहलाकुलः

babhūvātha dinānyaṣṭau rāmāgamana utsavaḥ | sukhaṃ mattajanonmuktakalakolāhalākulaḥ


6

उवास स सुखं गेहे ततः प्रभृति राघवः । वर्णयन्विविधाकारान्देशाचारानितस्ततः

uvāsa sa sukhaṃ gehe tataḥ prabhṛti rāghavaḥ | varṇayanvividhākārāndeśācārānitastataḥ


7

प्रातरुत्थाय रामोऽसौ कृत्वा संध्यां यथाविधि। । सभासंस्थं ददर्शेन्द्रसमं स्वपितरं तथा

prātarutthāya rāmo'sau kṛtvā saṃdhyāṃ yathāvidhi| | sabhāsaṃsthaṃ dadarśendrasamaṃ svapitaraṃ tathā


8

कथाभिः सुविचित्राभिः स वसिष्ठादिभिः सह । स्थित्वा दिनचतुर्भागं ज्ञानगर्भाभिरादृतः

kathābhiḥ suvicitrābhiḥ sa vasiṣṭhādibhiḥ saha | sthitvā dinacaturbhāgaṃ jñānagarbhābhirādṛtaḥ


9

जगाम पित्रानुज्ञातो महत्या सेनयावृतः । वराहमहिषाकीर्णं वनमाखेटकेच्छया

jagāma pitrānujñāto mahatyā senayāvṛtaḥ | varāhamahiṣākīrṇaṃ vanamākheṭakecchayā


10

तत आगत्य सदने कृत्वा स्नानादिकं क्रमम् । समित्रबान्धवो भुक्त्वा निनाय ससुहृन्निशाम्

tata āgatya sadane kṛtvā snānādikaṃ kramam | samitrabāndhavo bhuktvā nināya sasuhṛnniśām


11

एवंप्रायदिनाचारो भ्रातृभ्यां सह राघवः । आगत्य तीर्थयात्रायाः समुवास पितुर्गृहे

evaṃprāyadinācāro bhrātṛbhyāṃ saha rāghavaḥ | āgatya tīrthayātrāyāḥ samuvāsa piturgṛhe


12

नृपतिसंव्यवहारमनोज्ञया सुजनचेतसि चन्द्रिकयानया । परिनिनाय दिनानि स चेष्टया स्तुतसुधारसपेशलयाऽनघ

nṛpatisaṃvyavahāramanojñayā sujanacetasi candrikayānayā | parinināya dināni sa ceṣṭayā stutasudhārasapeśalayā'nagha


4

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे दिवसव्यवहारनिरूपणं नाम चतुर्थः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe divasavyavahāranirūpaṇaṃ nāma caturthaḥ sargaḥ

सर्गः ०५

1

श्रीवाल्मीकिरुवाच । अथोनषोडशे वर्षे वर्तमाने रघूद्वहे । रामानुयायिनि तथा शत्रुघ्ने लक्ष्मणेऽपि च

śrīvālmīkiruvāca | athonaṣoḍaśe varṣe vartamāne raghūdvahe | rāmānuyāyini tathā śatrughne lakṣmaṇe'pi ca


2

भरते संस्थिते नित्यं मातामहगृहे सुखम् । पालयत्यवनिं राज्ञि यथावदखिलाभिमाम्

bharate saṃsthite nityaṃ mātāmahagṛhe sukham | pālayatyavaniṃ rājñi yathāvadakhilābhimām


3

जन्यत्रार्थं च पुत्राणां प्रत्यहं सह मन्त्रिभिः । कृतमन्त्रे महाप्राज्ञे तज्ज्ञे दशरथे नृपे

janyatrārthaṃ ca putrāṇāṃ pratyahaṃ saha mantribhiḥ | kṛtamantre mahāprājñe tajjñe daśarathe nṛpe


4

कृतायां तीर्थयात्रायां रामो निजगृहे स्थितः । जगामानुदिनं कार्श्यं शरदीवामलं सरः

kṛtāyāṃ tīrthayātrāyāṃ rāmo nijagṛhe sthitaḥ | jagāmānudinaṃ kārśyaṃ śaradīvāmalaṃ saraḥ


5

कुमारस्य विशालाक्षं पाण्डुतां मुखमाददे । पाकफुल्लदलं शुक्लं सालिमालमिवाम्बुजम्

kumārasya viśālākṣaṃ pāṇḍutāṃ mukhamādade | pākaphulladalaṃ śuklaṃ sālimālamivāmbujam


6

कपोलतलसंलीनपाणिः पद्मासनस्थितः । चिन्तापरवशस्तूष्णीमव्यापारो बभूव ह

kapolatalasaṃlīnapāṇiḥ padmāsanasthitaḥ | cintāparavaśastūṣṇīmavyāpāro babhūva ha


7

कृशाङ्गश्चिन्तया युक्तः खेदी परमदुर्मनाः । नोवाच कस्यचित्किंचिल्लिपिकर्मार्पितोपमः

kṛśāṅgaścintayā yuktaḥ khedī paramadurmanāḥ | novāca kasyacitkiṃcillipikarmārpitopamaḥ


8

खेदात्परिजनेनासौ प्रार्थ्यमानः पुनः पुनः । चकाराह्निकमाचारं परिम्लानमुखाम्बुजः

khedātparijanenāsau prārthyamānaḥ punaḥ punaḥ | cakārāhnikamācāraṃ parimlānamukhāmbujaḥ


9

एवंगुणविशिष्टं तं रामं गुणगणाकरम् । आलोक्य भ्रातरावस्य तामेवाययतुर्दशाम्

evaṃguṇaviśiṣṭaṃ taṃ rāmaṃ guṇagaṇākaram | ālokya bhrātarāvasya tāmevāyayaturdaśām


10

तथा तेषु तनूजेषु खेदवत्सु कृशेषु च । सपत्नीको महीपालश्चिन्ताविवशतां ययौ

tathā teṣu tanūjeṣu khedavatsu kṛśeṣu ca | sapatnīko mahīpālaścintāvivaśatāṃ yayau


11

का ते पुत्र घना चिन्तेत्येवं रामं पुनः पुनः । अपृच्छत्स्निग्धया वाचा नैवाकथयदस्य सः

kā te putra ghanā cintetyevaṃ rāmaṃ punaḥ punaḥ | apṛcchatsnigdhayā vācā naivākathayadasya saḥ


12

न किंचित्तात मे दुःखमित्युक्त्वा पितुरङ्कगः । रामो राजीवपत्राक्षस्तूष्णीमेव स्म तिष्ठति

na kiṃcittāta me duḥkhamityuktvā pituraṅkagaḥ | rāmo rājīvapatrākṣastūṣṇīmeva sma tiṣṭhati


13

ततो दशरथो राजा रामः किं खेदवानिति । अपृच्छत्सर्वकार्यज्ञं वसिष्ठं वदतां वरम्

tato daśaratho rājā rāmaḥ kiṃ khedavāniti | apṛcchatsarvakāryajñaṃ vasiṣṭhaṃ vadatāṃ varam


14

इत्युक्तश्चिन्तयित्वा स वसिष्ठमुनिना नृपः । अस्त्यत्र कारणं श्रीमन्मा राजन्दुःखमस्तु ते

ityuktaścintayitvā sa vasiṣṭhamuninā nṛpaḥ | astyatra kāraṇaṃ śrīmanmā rājanduḥkhamastu te


15

कोपं विषादकलनां विततं च हर्षं नाल्पेन कारणवशेन वहन्ति सन्तः । सर्गेण संहृतिजवेन विना जगत्यां भूतानि भूप न महान्ति विकारवन्ति

kopaṃ viṣādakalanāṃ vitataṃ ca harṣaṃ nālpena kāraṇavaśena vahanti santaḥ | sargeṇa saṃhṛtijavena vinā jagatyāṃ bhūtāni bhūpa na mahānti vikāravanti


5

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रक्रणे कार्श्यनिवेदनंनाम पञ्चमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakraṇe kārśyanivedanaṃnāma pañcamaḥ sargaḥ

सर्गः ०६

1

श्रीवाल्मीकिरुवाच । इत्युक्ते मुनिनाथेन संदेहवति पार्थिवे । खेदवत्यास्थिते मौनं किंचित्कालप्रतीक्षणे

śrīvālmīkiruvāca | ityukte munināthena saṃdehavati pārthive | khedavatyāsthite maunaṃ kiṃcitkālapratīkṣaṇe


2

परिखिन्नासु सर्वासु राज्ञीषु नृपसद्मसु । स्थितासु सावधानासु रामचेष्टासु सर्वतः

parikhinnāsu sarvāsu rājñīṣu nṛpasadmasu | sthitāsu sāvadhānāsu rāmaceṣṭāsu sarvataḥ


3

एतस्मिन्नेव काले तु विश्वामित्र इति श्रुतः । महर्षिरभ्यगाद्द्रष्टुं तमयोध्यानराधिपम्

etasminneva kāle tu viśvāmitra iti śrutaḥ | maharṣirabhyagāddraṣṭuṃ tamayodhyānarādhipam


4

तस्य यज्ञोऽथ रक्षोभिस्तथा विलुलुपे किल। । मायावीर्यबलोन्मत्तैर्धर्मकार्यस्य धीमतः

tasya yajño'tha rakṣobhistathā vilulupe kila| | māyāvīryabalonmattairdharmakāryasya dhīmataḥ


5

रक्षार्थं तस्य यज्ञस्य द्रष्टुमैच्छत्स पार्थिवम् । नहि शक्नोत्यविघ्नेन समाप्तुं स मुनिः क्रतुम्

rakṣārthaṃ tasya yajñasya draṣṭumaicchatsa pārthivam | nahi śaknotyavighnena samāptuṃ sa muniḥ kratum


6

ततस्तेषां विनाशार्थमुद्यतस्तपसां निथिः । विश्वामित्रो महातेजा अयोध्यामभ्यगात्पुरीम्

tatasteṣāṃ vināśārthamudyatastapasāṃ nithiḥ | viśvāmitro mahātejā ayodhyāmabhyagātpurīm


7

स राज्ञो दर्शनाकाङ्क्षी द्वाराध्यक्षानुवाच ह । शीघ्रमाख्यात मां प्राप्तं कौशिकं गाधिनः सुतम्

sa rājño darśanākāṅkṣī dvārādhyakṣānuvāca ha | śīghramākhyāta māṃ prāptaṃ kauśikaṃ gādhinaḥ sutam


8

तस्य तद्वचनं श्रुत्वा द्वास्था राजगृहं ययुः । संभ्रान्तमनसः सर्वे तेन वाक्येन चोदिताः

tasya tadvacanaṃ śrutvā dvāsthā rājagṛhaṃ yayuḥ | saṃbhrāntamanasaḥ sarve tena vākyena coditāḥ


9

ते गत्वा राजसदनं विश्वामित्रमृषिं ततः । प्राप्तमावेदयामासुः प्रतीहाराः पतेस्तदा

te gatvā rājasadanaṃ viśvāmitramṛṣiṃ tataḥ | prāptamāvedayāmāsuḥ pratīhārāḥ patestadā


10

अथास्थानगतं भूपं राजमण्डलमालिनम् । समुपेत्य त्वरायुक्तो याष्टीकोऽसौ व्यजिज्ञपत्

athāsthānagataṃ bhūpaṃ rājamaṇḍalamālinam | samupetya tvarāyukto yāṣṭīko'sau vyajijñapat


11

देव द्वारि महातेजा बालभास्करभासुरः । ज्वालारुणजटाजूटः पुमाञ्छ्रीमानवस्थितः

deva dvāri mahātejā bālabhāskarabhāsuraḥ | jvālāruṇajaṭājūṭaḥ pumāñchrīmānavasthitaḥ


12

सभासुरपताकान्तं साश्वेभपुरुषायुधम् । कृतवांस्तं प्रदेशं यस्तेजोभिः कीर्णकाञ्चनम्

sabhāsurapatākāntaṃ sāśvebhapuruṣāyudham | kṛtavāṃstaṃ pradeśaṃ yastejobhiḥ kīrṇakāñcanam


13

वीक्ष्यमाणे तु याष्टीके निवेदयति राजनि । विश्वामित्रो मुनिः प्राप्त इत्यनुद्धतया गिरा

vīkṣyamāṇe tu yāṣṭīke nivedayati rājani | viśvāmitro muniḥ prāpta ityanuddhatayā girā


14

इति याष्टीकवचनमाकर्ण्य नृपसत्तमः । स समन्त्री ससामन्तः प्रोत्तस्थौ हेमविष्टरात्

iti yāṣṭīkavacanamākarṇya nṛpasattamaḥ | sa samantrī sasāmantaḥ prottasthau hemaviṣṭarāt


15

पदातिरेव सहसा राज्ञां वृन्देन मालितः । वसिष्ठवामदेवाभ्यां सह सामन्तसंस्तुतः

padātireva sahasā rājñāṃ vṛndena mālitaḥ | vasiṣṭhavāmadevābhyāṃ saha sāmantasaṃstutaḥ


16

जगाम तत्र यत्रासौ विश्वामित्रो महामुनिः । ददर्श मुनिशार्दूलं द्वारभूमाववस्थितम्

jagāma tatra yatrāsau viśvāmitro mahāmuniḥ | dadarśa muniśārdūlaṃ dvārabhūmāvavasthitam


17

केनापि कारणेनोर्वीतलमर्कमुपागतम् । ब्राह्मेण तेजसाक्रान्तं क्षात्रेण च महौजसा

kenāpi kāraṇenorvītalamarkamupāgatam | brāhmeṇa tejasākrāntaṃ kṣātreṇa ca mahaujasā


18

जराजरठया नित्यं तपःप्रसररूक्षया । जटावल्या वृतस्कन्धं ससंध्याभ्रमिवाचलम्

jarājaraṭhayā nityaṃ tapaḥprasararūkṣayā | jaṭāvalyā vṛtaskandhaṃ sasaṃdhyābhramivācalam


19

उपशान्तं च कान्तं च दीप्तमप्रतिघाति च । निभृतं चोर्जिताकारं दधानं भास्वरं वपुः

upaśāntaṃ ca kāntaṃ ca dīptamapratighāti ca | nibhṛtaṃ corjitākāraṃ dadhānaṃ bhāsvaraṃ vapuḥ


20

पेशलेनातिभीमेन प्रसन्नेनाकुलेन च । गम्भीरेणातिपूर्णेन तेजसा रञ्जितप्रभम्

peśalenātibhīmena prasannenākulena ca | gambhīreṇātipūrṇena tejasā rañjitaprabham


21

अनन्तजीवितदशासखीमेकामनिन्दिताम् । धारयन्तं करे श्लक्ष्णां कुण्डीमम्लानमानसम्

anantajīvitadaśāsakhīmekāmaninditām | dhārayantaṃ kare ślakṣṇāṃ kuṇḍīmamlānamānasam


22

करुणाक्रान्तचेतत्तवात्प्रसन्नैर्मधुराक्षरैः । वीक्षणैरमृतेनेव संसिञ्चन्तमिमाः प्रजाः

karuṇākrāntacetattavātprasannairmadhurākṣaraiḥ | vīkṣaṇairamṛteneva saṃsiñcantamimāḥ prajāḥ


23

युक्तयज्ञोपवीताङ्ग धवलप्रोन्नतस्रुवम् । अनन्तं विस्मयं चान्तः प्रयच्छन्तमिवेक्षितुः

yuktayajñopavītāṅga dhavalapronnatasruvam | anantaṃ vismayaṃ cāntaḥ prayacchantamivekṣituḥ


24

सुनिमालोक्य भूपालो दूरादेवानताकृतिः । प्रणनाम गलन्मौलिमणिमानितभूतलम्

sunimālokya bhūpālo dūrādevānatākṛtiḥ | praṇanāma galanmaulimaṇimānitabhūtalam


25

मुनिरप्यवनीनाथं भास्वानिव शतक्रतुम् । तत्राभिवादयांचक्रे मधुरोदारया गिरा

munirapyavanīnāthaṃ bhāsvāniva śatakratum | tatrābhivādayāṃcakre madhurodārayā girā


26

ततो वसिष्ठप्रमुखाः सर्व एव द्विजातयः । स्वागतादिक्रमेणैनं पूजयामासुरादृताः

tato vasiṣṭhapramukhāḥ sarva eva dvijātayaḥ | svāgatādikrameṇainaṃ pūjayāmāsurādṛtāḥ


27

दशरथ उवाच । अशङ्कितोपनीतेन भास्वता दर्शनेन ते । साधो स्वनुगृहीताः स्मो रविणेवाम्बुजाकराः

daśaratha uvāca | aśaṅkitopanītena bhāsvatā darśanena te | sādho svanugṛhītāḥ smo raviṇevāmbujākarāḥ


28

यदनादि यदक्षुण्णं यदपायविवर्जितम् । तदानन्दसुखं प्राप्तं मया त्वद्दर्शनान्मुने

yadanādi yadakṣuṇṇaṃ yadapāyavivarjitam | tadānandasukhaṃ prāptaṃ mayā tvaddarśanānmune


29

अद्य वर्तामहे नूनं धन्यानां धुरि धर्मतः । भवदागमनस्येमे यद्वयं लक्ष्यमागताः

adya vartāmahe nūnaṃ dhanyānāṃ dhuri dharmataḥ | bhavadāgamanasyeme yadvayaṃ lakṣyamāgatāḥ


30

एवं प्रकथयन्तोऽत्र राजानोऽथ महर्षयः । आसनेषु सभास्थानमासाद्य समुपाविशन्

evaṃ prakathayanto'tra rājāno'tha maharṣayaḥ | āsaneṣu sabhāsthānamāsādya samupāviśan


1

स दृष्ट्वा मालितं लक्ष्म्या भीतस्तमृषिसत्तमम्

sa dṛṣṭvā mālitaṃ lakṣmyā bhītastamṛṣisattamam


31

प्रहृष्टवदनो राजा स्वयमर्घ्यं न्यवेदयत्

prahṛṣṭavadano rājā svayamarghyaṃ nyavedayat


32

स राज्ञः प्रतिगृह्यार्घ्यं शास्त्रदृष्टेन कर्मणा । प्रदक्षिणं प्रकुर्वन्तं राजानं पर्यपूजयत्

sa rājñaḥ pratigṛhyārghyaṃ śāstradṛṣṭena karmaṇā | pradakṣiṇaṃ prakurvantaṃ rājānaṃ paryapūjayat


33

स राज्ञा पूजितस्तेन प्रहृष्टवदनस्तदा । कुशलं चाव्ययं चैव पर्यपृच्छन्नराधिपम्

sa rājñā pūjitastena prahṛṣṭavadanastadā | kuśalaṃ cāvyayaṃ caiva paryapṛcchannarādhipam


34

वसिष्ठेन समागम्य प्रहस्य मुनिपुंगवः । यथार्हं चार्चयित्वैनं पप्रच्छानामयं ततः

vasiṣṭhena samāgamya prahasya munipuṃgavaḥ | yathārhaṃ cārcayitvainaṃ papracchānāmayaṃ tataḥ


35

क्षणं यथार्हमन्योन्यं पूजयित्वा समेत्य च । ते सर्वे हृष्टमनसो महाराजनिवेशने

kṣaṇaṃ yathārhamanyonyaṃ pūjayitvā sametya ca | te sarve hṛṣṭamanaso mahārājaniveśane


36

यथोचितासनगता मिथः संवृद्धतेजसः । परस्परेण पप्रच्छुः सर्वेऽनामयमादरात्

yathocitāsanagatā mithaḥ saṃvṛddhatejasaḥ | paraspareṇa papracchuḥ sarve'nāmayamādarāt


37

उपविष्टाय तस्मै स विश्वामित्राय धीमते । पाद्यमर्घ्यं च गां चैव भूयोभूयो न्यवेदयत्

upaviṣṭāya tasmai sa viśvāmitrāya dhīmate | pādyamarghyaṃ ca gāṃ caiva bhūyobhūyo nyavedayat


38

अर्चयित्वा तु विधिवद्विश्वामित्रमभाषत । प्राञ्जलिः प्रयतो वाक्यमिदं प्रीतमना नृपः

arcayitvā tu vidhivadviśvāmitramabhāṣata | prāñjaliḥ prayato vākyamidaṃ prītamanā nṛpaḥ


39

यथाऽमृतस्य संप्राप्तिर्यथा वर्षमवर्षके । - यथान्धस्येक्षणप्राप्तिर्भवदागमनं तथा

yathā'mṛtasya saṃprāptiryathā varṣamavarṣake | - yathāndhasyekṣaṇaprāptirbhavadāgamanaṃ tathā


40

यथेष्टदारसंपर्कात्पुत्रजन्माऽप्रजावतः । स्वप्नदृष्टार्थलाभश्च भवदागमनं तथा

yatheṣṭadārasaṃparkātputrajanmā'prajāvataḥ | svapnadṛṣṭārthalābhaśca bhavadāgamanaṃ tathā


41

यथेप्सितेन संयोग इष्टस्यागमनं यथा । प्रणष्टस्य यथा लाभो भवदागमनं तथा

yathepsitena saṃyoga iṣṭasyāgamanaṃ yathā | praṇaṣṭasya yathā lābho bhavadāgamanaṃ tathā


42

यथा हर्षो नभोगत्या मृतस्य पुनरागमात् । तथा त्वदागमाद्ब्रह्मन्स्वागतं ते महामुने

yathā harṣo nabhogatyā mṛtasya punarāgamāt | tathā tvadāgamādbrahmansvāgataṃ te mahāmune


43

ब्रह्मलोकनिवासो हि कस्य न प्रीतिमावहेत् । मुने तवागमस्तद्वत्सत्यमेव ब्रवीमि ते

brahmalokanivāso hi kasya na prītimāvahet | mune tavāgamastadvatsatyameva bravīmi te


44

कश्च ते परमः कामः किं च ते करवाण्यहम् । पात्रभूतोऽसि मे विप्र प्राप्तः परमधार्मिकः

kaśca te paramaḥ kāmaḥ kiṃ ca te karavāṇyaham | pātrabhūto'si me vipra prāptaḥ paramadhārmikaḥ


45

पूर्वं राजर्षिशब्देन तपसा द्योतितप्रभः । ब्रह्मर्षित्वमनुप्राप्तः पूज्योऽसि भगवन्मया

pūrvaṃ rājarṣiśabdena tapasā dyotitaprabhaḥ | brahmarṣitvamanuprāptaḥ pūjyo'si bhagavanmayā


46

गङ्गाजलाभिषेकेण यथा प्रीतिर्भवेन्मम । तथा त्वद्दर्शनात्प्रीतिरन्तः शीतयतीव माम्

gaṅgājalābhiṣekeṇa yathā prītirbhavenmama | tathā tvaddarśanātprītirantaḥ śītayatīva mām


47

विगतेच्छाभयक्रोधो वीतरागो निरामयः । इदमत्यद्भुतं ब्रह्मन्यद्भवान्मामुपागतः

vigatecchābhayakrodho vītarāgo nirāmayaḥ | idamatyadbhutaṃ brahmanyadbhavānmāmupāgataḥ


48

शुभक्षेत्रगतं चाहमात्मानमपकल्मषम् । चन्द्रबिम्ब इवोन्मग्नं वेदवेद्यविदांवर

śubhakṣetragataṃ cāhamātmānamapakalmaṣam | candrabimba ivonmagnaṃ vedavedyavidāṃvara


49

साक्षादिव ब्रह्मणो मे तवाभ्यागमनं मतम् । पूतोऽस्म्यनुगृहीतश्च तवाभ्यागमनान्मुने

sākṣādiva brahmaṇo me tavābhyāgamanaṃ matam | pūto'smyanugṛhītaśca tavābhyāgamanānmune


50

त्वदागमनपुण्येन साधो यदनुरञ्जितम् । अद्य मे सफलं जन्म जीवितं तत्सुजीवितम्

tvadāgamanapuṇyena sādho yadanurañjitam | adya me saphalaṃ janma jīvitaṃ tatsujīvitam


51

त्वामिहाभ्यागतं दृष्ट्वा प्रतिपूज्य प्रणम्य च । आत्मन्येव नमाम्यन्तर्दृष्ट्वेन्दुं जलधिर्यथा

tvāmihābhyāgataṃ dṛṣṭvā pratipūjya praṇamya ca | ātmanyeva namāmyantardṛṣṭvenduṃ jaladhiryathā


52

यत्कार्यं येन वार्थेन प्राप्तोऽसि मुनिपुङ्गव । कृतमित्येव तद्विद्धि मान्योऽसीति सदा मम

yatkāryaṃ yena vārthena prāpto'si munipuṅgava | kṛtamityeva tadviddhi mānyo'sīti sadā mama


53

स्वकार्ये न विमर्शं त्वं कर्तुमर्हसि कौशिक । भगवन्नास्त्यदेयं मे त्वयि यत्प्रतिपद्यते

svakārye na vimarśaṃ tvaṃ kartumarhasi kauśika | bhagavannāstyadeyaṃ me tvayi yatpratipadyate


54

कार्यस्य न विचारं त्वं कर्तुमर्हसि धर्मतः । कर्ता चाहमशेषं ते दैवतं परमं भवान्

kāryasya na vicāraṃ tvaṃ kartumarhasi dharmataḥ | kartā cāhamaśeṣaṃ te daivataṃ paramaṃ bhavān


55

इदमतिमधुरं निशम्य वाक्यं श्रुतिसुखमात्मविदा विनीतमुक्तम् । प्रथितगुणयशागुणैर्विशिष्टं मुनिवृषभः परमं जगाम हर्षम्

idamatimadhuraṃ niśamya vākyaṃ śrutisukhamātmavidā vinītamuktam | prathitaguṇayaśāguṇairviśiṣṭaṃ munivṛṣabhaḥ paramaṃ jagāma harṣam


6

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे विश्वामित्राभ्यागमनं नाम षष्ठः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe viśvāmitrābhyāgamanaṃ nāma ṣaṣṭhaḥ sargaḥ

सर्गः ०७

7

सप्तमः सर्गः

saptamaḥ sargaḥ


1

श्रीवाल्मीकिरुवाच । तच्छ्रुत्वा राजसिंहस्य वाक्यमद्भुतविस्तरम् । हृष्टरोमा महातेजा विश्वामित्रोऽभ्यभाषत

śrīvālmīkiruvāca | tacchrutvā rājasiṃhasya vākyamadbhutavistaram | hṛṣṭaromā mahātejā viśvāmitro'bhyabhāṣata


2

सदृशं राजशार्दूल तवैवैतन्महीतले । महावंशप्रसूतस्य वसिष्ठवशवर्तिनः

sadṛśaṃ rājaśārdūla tavaivaitanmahītale | mahāvaṃśaprasūtasya vasiṣṭhavaśavartinaḥ


3

यत्तु मे हृद्गतं वाक्यं तस्य कार्यविनिर्णयम् । कुरु त्वं राजशार्दूल धर्मं समनुपालय

yattu me hṛdgataṃ vākyaṃ tasya kāryavinirṇayam | kuru tvaṃ rājaśārdūla dharmaṃ samanupālaya


4

अहं धर्मं समातिष्ठे सिद्धयर्थं पुरुषर्षभ । तस्य विघ्नकरा घोरा राक्षसा मम संस्थिताः

ahaṃ dharmaṃ samātiṣṭhe siddhayarthaṃ puruṣarṣabha | tasya vighnakarā ghorā rākṣasā mama saṃsthitāḥ


5

यदा यदा तु यज्ञेन यजेऽहं विबुधव्रजान् । तदा तदा तु मे यज्ञं विनिघ्नन्ति निशाचराः

yadā yadā tu yajñena yaje'haṃ vibudhavrajān | tadā tadā tu me yajñaṃ vinighnanti niśācarāḥ


6

बहुशो विहिते तस्मिन्मया राक्षसनायकाः । अकिरंस्ते महीं यागे मांसेन रुधिरेण च

bahuśo vihite tasminmayā rākṣasanāyakāḥ | akiraṃste mahīṃ yāge māṃsena rudhireṇa ca


7

अवधूते तथाभूते तस्मिन्यागकदम्बके । कृतश्रमो निरुत्साहस्तस्माद्देशादुपागतः

avadhūte tathābhūte tasminyāgakadambake | kṛtaśramo nirutsāhastasmāddeśādupāgataḥ


8

न च मे क्रोधमुत्स्रष्टुं बुद्धिर्भवति पार्थिव । तथाभूतं हि तत्कर्म न शापस्तस्य विद्यते

na ca me krodhamutsraṣṭuṃ buddhirbhavati pārthiva | tathābhūtaṃ hi tatkarma na śāpastasya vidyate


9

ईदृशी यज्ञदीक्षा सा मम तस्मिन्महाक्रतौ । त्वत्प्रसादादविघ्नेन प्रापयेयं महाफलम्

īdṛśī yajñadīkṣā sā mama tasminmahākratau | tvatprasādādavighnena prāpayeyaṃ mahāphalam


10

त्रातुमर्हसि मामार्तं शरणार्थिनमागतम् । अर्थिनां यन्निराशत्वं सत्तमेऽभिभवो हि सः

trātumarhasi māmārtaṃ śaraṇārthinamāgatam | arthināṃ yannirāśatvaṃ sattame'bhibhavo hi saḥ


11

तवास्ति तनयः श्रीमान्दृप्तशार्दूलविक्रमः । महेन्द्रसदृशो वीर्ये रामो रक्षोविदारणः

tavāsti tanayaḥ śrīmāndṛptaśārdūlavikramaḥ | mahendrasadṛśo vīrye rāmo rakṣovidāraṇaḥ


12

तं पुत्रं राजशार्दूल रामं सत्यपराक्रमम् । काकपक्षधरं शूरं ज्येष्ठं मे दातुमर्हसि

taṃ putraṃ rājaśārdūla rāmaṃ satyaparākramam | kākapakṣadharaṃ śūraṃ jyeṣṭhaṃ me dātumarhasi


13

शक्तो ह्येष मया गुप्तो दिव्येन स्वेन तेजसा । राक्षसा येऽपकर्तारस्तेषां मूर्धविनिग्रहे

śakto hyeṣa mayā gupto divyena svena tejasā | rākṣasā ye'pakartārasteṣāṃ mūrdhavinigrahe


14

श्रेयश्चास्य करिष्यामि बहुरूपमनन्तकम्। त्रयाणामपि लोकानां येन पूज्यो भविष्यति

śreyaścāsya kariṣyāmi bahurūpamanantakam| trayāṇāmapi lokānāṃ yena pūjyo bhaviṣyati


15

न च ते राममासाद्य स्थातुं शक्ता निशाचराः । क्रुद्धं केसरिणं दृष्ट्वा वनेरण इवैणकाः

na ca te rāmamāsādya sthātuṃ śaktā niśācarāḥ | kruddhaṃ kesariṇaṃ dṛṣṭvā vaneraṇa ivaiṇakāḥ


16

तेषां न चान्यः काकुत्स्थाद्योद्धुमुत्सहते पुमान् । ऋते केसरिणः क्रुद्धान्मत्तानां करिणामिव

teṣāṃ na cānyaḥ kākutsthādyoddhumutsahate pumān | ṛte kesariṇaḥ kruddhānmattānāṃ kariṇāmiva


17

वीर्योत्सिक्ता हि ते पापाः कालकूटोपमा रणे । खरदूषणयोर्भृत्याः कृतान्ताः कुपिता इव

vīryotsiktā hi te pāpāḥ kālakūṭopamā raṇe | kharadūṣaṇayorbhṛtyāḥ kṛtāntāḥ kupitā iva


18

रामस्य राजशार्दूल सहिष्यन्ते न सायकान् । अनारतगता धारा जलदस्येव पांसवः

rāmasya rājaśārdūla sahiṣyante na sāyakān | anāratagatā dhārā jaladasyeva pāṃsavaḥ


19

न च पुत्रकृतं स्नेहं कर्तुमर्हसि पार्थिव । न तदस्ति जगत्यस्मिन्यन्न देयं महात्मनाम्

na ca putrakṛtaṃ snehaṃ kartumarhasi pārthiva | na tadasti jagatyasminyanna deyaṃ mahātmanām


20

हन्त नूनं विजानामि हतांस्तान्विद्धिराक्षसान् । नह्यस्मदादयः प्राज्ञाः संदिग्धे संप्रवृत्तयः

hanta nūnaṃ vijānāmi hatāṃstānviddhirākṣasān | nahyasmadādayaḥ prājñāḥ saṃdigdhe saṃpravṛttayaḥ


21

अहं वेद्मि महात्मानं रामं राजीवलोचनम् । वसिष्ठश्च महातेजा ये चान्ये दीर्घदर्शिनः

ahaṃ vedmi mahātmānaṃ rāmaṃ rājīvalocanam | vasiṣṭhaśca mahātejā ye cānye dīrghadarśinaḥ


22

यदि धर्मो महत्त्वं च यशस्ते मनसि स्थितम् । तन्मह्यं समभिप्रेतमात्मजं दातुमर्हसि

yadi dharmo mahattvaṃ ca yaśaste manasi sthitam | tanmahyaṃ samabhipretamātmajaṃ dātumarhasi


23

दशरात्रश्च मे यज्ञो यस्मिन्रामेण राक्षसाः । हन्तव्या विघ्नकर्तारो मम यज्ञस्य वैरिणः

daśarātraśca me yajño yasminrāmeṇa rākṣasāḥ | hantavyā vighnakartāro mama yajñasya vairiṇaḥ


24

अत्राप्यनुज्ञां काकुत्स्थ ददतां तव मन्त्रिणः । वसिष्ठप्रमुखाः सर्वे तेन रामं विसर्जय

atrāpyanujñāṃ kākutstha dadatāṃ tava mantriṇaḥ | vasiṣṭhapramukhāḥ sarve tena rāmaṃ visarjaya


25

नात्येति कालः कालज्ञ यथायं मम राघव । तथा कुरुष्व भद्रं ते मा च शोके मनः कृथाः

nātyeti kālaḥ kālajña yathāyaṃ mama rāghava | tathā kuruṣva bhadraṃ te mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ


26

कार्यमण्वपि काले तु कृतमेत्युपकारताम् । महदप्युपकारोऽपि रिक्ततामेत्यकालतः

kāryamaṇvapi kāle tu kṛtametyupakāratām | mahadapyupakāro'pi riktatāmetyakālataḥ


27

इत्येवमुक्त्वा धर्मात्मा धर्मार्थसहितं वचः । विरराम महातेजा विश्वामित्रो मुनीश्वरः

ityevamuktvā dharmātmā dharmārthasahitaṃ vacaḥ | virarāma mahātejā viśvāmitro munīśvaraḥ


28

श्रुत्वा वचो मुनिवरस्य महानुभाव- स्तूष्णीमतिष्ठदुपपन्नपदं स वक्तुम् । नो युक्तियुक्तकथनेन विनैति तोषं धीमानपूरितमनोऽभिमतश्च लोकः

śrutvā vaco munivarasya mahānubhāva- stūṣṇīmatiṣṭhadupapannapadaṃ sa vaktum | no yuktiyuktakathanena vinaiti toṣaṃ dhīmānapūritamano'bhimataśca lokaḥ


7

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे विश्वामित्रवाक्यं नाम सप्तमः सर्ग

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe viśvāmitravākyaṃ nāma saptamaḥ sarga

सर्गः ०८

1

अष्टमः सर्गः वाल्मीकिरुवाच । तच्छ्रुत्वा राजशार्दूलो विश्वामित्रस्य भाषितम् । मुहूर्तमासीन्निश्चेष्टः सदैन्यं चेदमब्रवीत्

aṣṭamaḥ sargaḥ vālmīkiruvāca | tacchrutvā rājaśārdūlo viśvāmitrasya bhāṣitam | muhūrtamāsīnniśceṣṭaḥ sadainyaṃ cedamabravīt


2

ऊनषोडशवर्षोऽयं रामो राजीवलोचनः । न युद्धयोग्यतामस्य पश्यामि सह राक्षसैः

ūnaṣoḍaśavarṣo'yaṃ rāmo rājīvalocanaḥ | na yuddhayogyatāmasya paśyāmi saha rākṣasaiḥ


3

इयमक्षौहिणी पूर्णा यस्याः पतिरहं प्रभो । तया परिवृतो युद्धं दास्यामि पिशिताशिनाम्

iyamakṣauhiṇī pūrṇā yasyāḥ patirahaṃ prabho | tayā parivṛto yuddhaṃ dāsyāmi piśitāśinām


4

इमे हि शूरा विक्रान्ता भृत्या मन्त्रविशारदाः । अहं चैषां धनुष्पाणिर्गोप्ता समरमूर्धनि

ime hi śūrā vikrāntā bhṛtyā mantraviśāradāḥ | ahaṃ caiṣāṃ dhanuṣpāṇirgoptā samaramūrdhani


5

एभिः सहैव वीराणां महेन्द्रमहतामपि । ददामि युद्धं मत्तानां करिणामिव केसरी

ebhiḥ sahaiva vīrāṇāṃ mahendramahatāmapi | dadāmi yuddhaṃ mattānāṃ kariṇāmiva kesarī


6

बालो रामस्त्वनीकेषु न जानाति बलाबलम् । अन्तःपुरादृते दृष्टा नानेनान्या रणावनिः

bālo rāmastvanīkeṣu na jānāti balābalam | antaḥpurādṛte dṛṣṭā nānenānyā raṇāvaniḥ


7

न शस्त्रैः परमैर्युक्तो न च युद्धविशारदः । नवास्त्रैः शूरकोटीनां तज्ज्ञः समरभूमिषु

na śastraiḥ paramairyukto na ca yuddhaviśāradaḥ | navāstraiḥ śūrakoṭīnāṃ tajjñaḥ samarabhūmiṣu


8

केवलं पुष्पखण्डेषु नगरोपवनेषु च । उद्यानवनकुञ्जेषु सदैव परिशीलनम्

kevalaṃ puṣpakhaṇḍeṣu nagaropavaneṣu ca | udyānavanakuñjeṣu sadaiva pariśīlanam


9

विहर्तुमेष जानाति सह राजकुमारकैः । कीर्णपुष्पोपहारासु स्वकास्वजिरभूमिषु

vihartumeṣa jānāti saha rājakumārakaiḥ | kīrṇapuṣpopahārāsu svakāsvajirabhūmiṣu


10

अद्य त्वतितरां ब्रह्मन्मम भाग्यविपर्ययात् । हिमेनेव हि पद्माभः संपन्नो हरिणः कृशः

adya tvatitarāṃ brahmanmama bhāgyaviparyayāt | himeneva hi padmābhaḥ saṃpanno hariṇaḥ kṛśaḥ


11

नात्तुमन्नानि शक्नोति न विहर्तुं गृहावनिम् । अन्तःखेदपरीतात्मा तूष्णीं तिष्ठति केवलम्

nāttumannāni śaknoti na vihartuṃ gṛhāvanim | antaḥkhedaparītātmā tūṣṇīṃ tiṣṭhati kevalam


12

सदारः सहभृत्योऽहं तत्कृते मुनिनायक । शरदीव पयोवाहो नूनं निःसारतां गतः

sadāraḥ sahabhṛtyo'haṃ tatkṛte munināyaka | śaradīva payovāho nūnaṃ niḥsāratāṃ gataḥ


13

ईदृशोऽसौ सुतो बाल आधिनाऽथ वशीकृतः । कथं ददामि तं तुभ्यं योद्धुं सह निशाचरैः

īdṛśo'sau suto bāla ādhinā'tha vaśīkṛtaḥ | kathaṃ dadāmi taṃ tubhyaṃ yoddhuṃ saha niśācaraiḥ


14

अपि बालाङ्गनासङ्गादपि साधो सुधारसात्। राज्यादपि सुखायैव पुत्रस्नेहो महामते

api bālāṅganāsaṅgādapi sādho sudhārasāt| rājyādapi sukhāyaiva putrasneho mahāmate


15

ये दुरन्ता महारम्भास्त्रिषु लोकेषु खेददाः । पुत्रस्नेहेन सन्तोऽपि कुर्वते तानसंशयम्

ye durantā mahārambhāstriṣu lokeṣu khedadāḥ | putrasnehena santo'pi kurvate tānasaṃśayam


16

असवोऽथ धनं दारास्त्यज्यन्ते मानवैः सुखम्। न पुत्रो मुनिशार्दूल स्वभावो ह्येष जन्तुषु

asavo'tha dhanaṃ dārāstyajyante mānavaiḥ sukham| na putro muniśārdūla svabhāvo hyeṣa jantuṣu


17

राक्षसाः क्रूरकर्माणः कूटयुद्धविशारदाः । रामस्तान्योधयत्वित्थं युक्तिरेवातिदुःसहा

rākṣasāḥ krūrakarmāṇaḥ kūṭayuddhaviśāradāḥ | rāmastānyodhayatvitthaṃ yuktirevātiduḥsahā


18

विप्रयुक्तो हि रामेण मुहूर्तमपि नोत्सहे । जीवितुं जीविताकांक्षी च रामं नेतुमर्हसि

viprayukto hi rāmeṇa muhūrtamapi notsahe | jīvituṃ jīvitākāṃkṣī ca rāmaṃ netumarhasi


19

नववर्षसहस्राणि मम जातस्य कौशिक । दुःखेनोत्पादितास्त्वेते चत्वारः पुत्रका मया

navavarṣasahasrāṇi mama jātasya kauśika | duḥkhenotpāditāstvete catvāraḥ putrakā mayā


20

प्रधानभूतस्तेष्वेव रामः कमललोचनः । तं विनेह त्रयोऽप्यन्ये धारयन्ति न जीवितम्

pradhānabhūtasteṣveva rāmaḥ kamalalocanaḥ | taṃ vineha trayo'pyanye dhārayanti na jīvitam


21

स एव रामो भवता नीयते राक्षसान्प्रति । यदि तत्पुत्रहीनं त्वं मृतमेवाशु विद्धि माम्

sa eva rāmo bhavatā nīyate rākṣasānprati | yadi tatputrahīnaṃ tvaṃ mṛtamevāśu viddhi mām


22

चतुर्णामात्मजानां हि प्रीतिरत्रैव मे परा । ज्येष्ठं धर्ममयं तस्मान्न रामं नेतुमर्हसि

caturṇāmātmajānāṃ hi prītiratraiva me parā | jyeṣṭhaṃ dharmamayaṃ tasmānna rāmaṃ netumarhasi


23

निशाचरबलं हन्तुं मुने यदि तवेप्सितम् । चतुरङ्गसमायुक्तं मया सह बलं नय

niśācarabalaṃ hantuṃ mune yadi tavepsitam | caturaṅgasamāyuktaṃ mayā saha balaṃ naya


24

किंवीर्या राक्षसास्ते तु कस्य पुत्राः कथं च ते । कियत्प्रमाणाः के चैव इति वर्णय मे स्फुटम्

kiṃvīryā rākṣasāste tu kasya putrāḥ kathaṃ ca te | kiyatpramāṇāḥ ke caiva iti varṇaya me sphuṭam


25

कथं तेन प्रकर्तव्यं तेषां रामेण रक्षसाम् । मामकैर्बालकैर्ब्रह्मन्मया वा कूटयोधिनाम्

kathaṃ tena prakartavyaṃ teṣāṃ rāmeṇa rakṣasām | māmakairbālakairbrahmanmayā vā kūṭayodhinām


26

सर्वं मे शंस भगवन्यथा तेषां महारणे । स्थातव्यं दुष्टभाग्यानां वीर्योत्सिक्ता हि राक्षसाः

sarvaṃ me śaṃsa bhagavanyathā teṣāṃ mahāraṇe | sthātavyaṃ duṣṭabhāgyānāṃ vīryotsiktā hi rākṣasāḥ


27

श्रूयते हि महावीर्यो रावणो नाम राक्षसः । साक्षाद्वैश्रवणभ्राता पुत्रो विश्रवसो मुनेः

śrūyate hi mahāvīryo rāvaṇo nāma rākṣasaḥ | sākṣādvaiśravaṇabhrātā putro viśravaso muneḥ


28

स चेत्तव मखे विघ्नं करोति किल दुर्मतिः । तत्संग्रामे न शक्ताः स्मो वयं तस्य दुरात्मनः

sa cettava makhe vighnaṃ karoti kila durmatiḥ | tatsaṃgrāme na śaktāḥ smo vayaṃ tasya durātmanaḥ


29

काले काले पृथग्ब्रह्मन्भूरिवीर्यविभूतयः । भूतेष्वभ्युदयं यान्ति प्रलीयन्ते च कालतः

kāle kāle pṛthagbrahmanbhūrivīryavibhūtayaḥ | bhūteṣvabhyudayaṃ yānti pralīyante ca kālataḥ


30

अद्यास्मिंस्तु वयं काले रावणादिषु शत्रुषु । न समर्थाः पुरः स्थातुं नियतेरेष निश्चयः

adyāsmiṃstu vayaṃ kāle rāvaṇādiṣu śatruṣu | na samarthāḥ puraḥ sthātuṃ niyatereṣa niścayaḥ


31

तस्मात्प्रसादं धर्मज्ञ कुरु त्वं मम पुत्रके । मम चैवाल्पभाग्यस्य भवान्हि परदैवतम्

tasmātprasādaṃ dharmajña kuru tvaṃ mama putrake | mama caivālpabhāgyasya bhavānhi paradaivatam


32

देवदानवगन्धर्वा यक्षाः पतगपन्नगाः । न शक्ता रावणं योद्धुं किं पुनः पुरुषा युधि

devadānavagandharvā yakṣāḥ patagapannagāḥ | na śaktā rāvaṇaṃ yoddhuṃ kiṃ punaḥ puruṣā yudhi


33

महावीर्यवतां वीर्यमादत्ते युधि राक्षसः । तेन सार्धं न शक्ताः स्म संयुगे तस्य बालकैः

mahāvīryavatāṃ vīryamādatte yudhi rākṣasaḥ | tena sārdhaṃ na śaktāḥ sma saṃyuge tasya bālakaiḥ


34

अयमन्यतमः कालः पेलवीकृतसज्जनः । राघवोऽपि गतो दैन्यं यतो वार्धकजर्जरः

ayamanyatamaḥ kālaḥ pelavīkṛtasajjanaḥ | rāghavo'pi gato dainyaṃ yato vārdhakajarjaraḥ


35

अथवा लवणं ब्रह्मन्यज्ञघ्नं तं मधोः सुतम् । कथयत्वसुरप्रख्यं नैव मोक्ष्यामि पुत्रकम्

athavā lavaṇaṃ brahmanyajñaghnaṃ taṃ madhoḥ sutam | kathayatvasuraprakhyaṃ naiva mokṣyāmi putrakam


36

सुन्दोपसुन्दयोश्चैव पुत्रौ वैवस्वतोपमौ । यज्ञविघ्नकरौ ब्रूहि न ते दास्यामि पुत्रकम्

sundopasundayoścaiva putrau vaivasvatopamau | yajñavighnakarau brūhi na te dāsyāmi putrakam


37

अथ नेष्यसि चेद्ब्रह्मंस्तद्धतोऽस्म्यहमेव ते । अन्यथा तु न पश्यामि शाश्वतं जयमात्मनः

atha neṣyasi cedbrahmaṃstaddhato'smyahameva te | anyathā tu na paśyāmi śāśvataṃ jayamātmanaḥ


38

इत्युक्त्वा मृदु वचनं रघूद्वहोऽसौ कल्लोले मुनिमतसंशये निमग्नः । नाज्ञासीत्क्षणमपि निश्चयं महात्मा प्रोद्वीचाविव जलधौ स मुह्यमानः

ityuktvā mṛdu vacanaṃ raghūdvaho'sau kallole munimatasaṃśaye nimagnaḥ | nājñāsītkṣaṇamapi niścayaṃ mahātmā prodvīcāviva jaladhau sa muhyamānaḥ


8

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे दशरथवाक्यं नामाष्टमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe daśarathavākyaṃ nāmāṣṭamaḥ sargaḥ

सर्गः ०९

9

नवमः सर्गः

navamaḥ sargaḥ


1

वाल्मीकिरुवाच । तच्छ्रुत्वा वचनं तस्य स्नेहपर्याकुलेक्षणम् । समन्युः कौशिको वाक्यं प्रत्युवाच महीपतिम्

vālmīkiruvāca | tacchrutvā vacanaṃ tasya snehaparyākulekṣaṇam | samanyuḥ kauśiko vākyaṃ pratyuvāca mahīpatim


2

करिष्यामीति संश्रुत्य प्रतिज्ञां हातुमर्हसि । स भवान्केसरी भूत्वा मृगतामिव वाञ्छसि

kariṣyāmīti saṃśrutya pratijñāṃ hātumarhasi | sa bhavānkesarī bhūtvā mṛgatāmiva vāñchasi


3

राघवाणामयुक्तोऽयं कुलस्यास्य विपर्ययः । न कदाचन जायन्ते शीतांशोरुष्णरश्मयः

rāghavāṇāmayukto'yaṃ kulasyāsya viparyayaḥ | na kadācana jāyante śītāṃśoruṣṇaraśmayaḥ


4

यदि त्वं न क्षमो राजन्गमिष्यामि यथागतम् । हीनप्रतिज्ञ काकुत्स्थ सुखी भव सबान्धवः

yadi tvaṃ na kṣamo rājangamiṣyāmi yathāgatam | hīnapratijña kākutstha sukhī bhava sabāndhavaḥ


5

वाल्मीकिरुवाच । तस्मिन्कोपपरीतेऽथ विश्वामित्रे महात्मनि । चचाल वसुधा कृत्स्ना सुरांश्च भयमाविशत्

vālmīkiruvāca | tasminkopaparīte'tha viśvāmitre mahātmani | cacāla vasudhā kṛtsnā surāṃśca bhayamāviśat


6

क्रोधाभिभूतं विज्ञाय जगन्मित्रं महामुनिम् । धृतिमान्सुव्रतो धीमान्वसिष्ठो वाक्यमब्रवीत्

krodhābhibhūtaṃ vijñāya jaganmitraṃ mahāmunim | dhṛtimānsuvrato dhīmānvasiṣṭho vākyamabravīt


7

वसिष्ठ उवाच । इक्ष्वाकूणां कुले जातः साक्षाद्धर्म इवापरः । भवान्दशरथः श्रीमांस्त्रैलोक्यगुणभूषितः

vasiṣṭha uvāca | ikṣvākūṇāṃ kule jātaḥ sākṣāddharma ivāparaḥ | bhavāndaśarathaḥ śrīmāṃstrailokyaguṇabhūṣitaḥ


8

धृतिमान्सुव्रतो भूत्वा न धर्मं हातुमर्हसि । त्रिषु लोकेषु विख्यातो धर्मेण यशसा युतः

dhṛtimānsuvrato bhūtvā na dharmaṃ hātumarhasi | triṣu lokeṣu vikhyāto dharmeṇa yaśasā yutaḥ


9

स्वधर्मं प्रतिपद्यस्व न धर्मं हातुमर्हसि । मुनेस्त्रिभुवनेशस्य वचनं कर्तुमर्हसि

svadharmaṃ pratipadyasva na dharmaṃ hātumarhasi | munestribhuvaneśasya vacanaṃ kartumarhasi


10

करिष्यामीति संश्रुत्य तत्ते राजन्नकुर्वतः । इष्टापूर्तं हरेद्धर्मं तस्माद्रामं विसर्जय

kariṣyāmīti saṃśrutya tatte rājannakurvataḥ | iṣṭāpūrtaṃ hareddharmaṃ tasmādrāmaṃ visarjaya


11

इक्ष्वाकुवंशजातोऽपि स्वयं दशरथोऽपि सन् । न पालयसि चेद्वाक्यं कोऽपरः पालयिष्यति

ikṣvākuvaṃśajāto'pi svayaṃ daśaratho'pi san | na pālayasi cedvākyaṃ ko'paraḥ pālayiṣyati


12

युष्मदादिप्रणीतेन व्यवहारेण जन्तवः । मर्यादां न विमुञ्चन्ति तां न हातुं त्वमर्हसि

yuṣmadādipraṇītena vyavahāreṇa jantavaḥ | maryādāṃ na vimuñcanti tāṃ na hātuṃ tvamarhasi


13

गुप्तं पुरुषसिंहेन ज्वलनेनामृतं यथा । कृतास्त्रमकृतास्त्रं वा नैनं शक्ष्यन्ति राक्षसाः

guptaṃ puruṣasiṃhena jvalanenāmṛtaṃ yathā | kṛtāstramakṛtāstraṃ vā nainaṃ śakṣyanti rākṣasāḥ


14

एष विग्रहवान्धर्म एप वीर्यवतां वरः । एष बुद्ध्याऽधिको लोके तपसां च परायणम्

eṣa vigrahavāndharma epa vīryavatāṃ varaḥ | eṣa buddhyā'dhiko loke tapasāṃ ca parāyaṇam


15

एषोऽस्त्रं विविधं वेत्ति त्रैलोक्ये सचराचरे । नैतदन्यः पुमान्वेत्ति न च वेत्स्यति कश्चन

eṣo'straṃ vividhaṃ vetti trailokye sacarācare | naitadanyaḥ pumānvetti na ca vetsyati kaścana


16

न देवा नर्षयः केचिन्नासुरा न च राक्षसाः । न नागा यक्षगन्धर्वाः समेताः सदृशा मुनेः

na devā narṣayaḥ kecinnāsurā na ca rākṣasāḥ | na nāgā yakṣagandharvāḥ sametāḥ sadṛśā muneḥ


17

अस्त्रमस्मै कृशाश्वेन परैः परमदुर्जयम् । कौशिकाय पुरा दत्तं यदा राज्यं समन्वगात्

astramasmai kṛśāśvena paraiḥ paramadurjayam | kauśikāya purā dattaṃ yadā rājyaṃ samanvagāt


18

ते हि पुत्राः कृशाश्वस्य प्रजापतिसुतोपमाः । एनमन्वचरन्वीरा दीप्तिमन्तो महौजसः

te hi putrāḥ kṛśāśvasya prajāpatisutopamāḥ | enamanvacaranvīrā dīptimanto mahaujasaḥ


19

जया च सुप्रभा चैव दाक्षायण्यौ सुमध्यमे । तयोस्तु यान्यपत्यानि शतं परमदुर्जयम्

jayā ca suprabhā caiva dākṣāyaṇyau sumadhyame | tayostu yānyapatyāni śataṃ paramadurjayam


20

पञ्चाशतं सुताञ्जज्ञे जया लब्धवरा पुरा । वधार्थं सुरसैन्यानां ते क्षमाः कामचारिणः

pañcāśataṃ sutāñjajñe jayā labdhavarā purā | vadhārthaṃ surasainyānāṃ te kṣamāḥ kāmacāriṇaḥ


21

सुप्रभा जनयामास पुत्रान्पञ्चाशतं परान् । संघर्षान्नाम दुर्धर्षान्दुराकारान्वलीयसः

suprabhā janayāmāsa putrānpañcāśataṃ parān | saṃgharṣānnāma durdharṣāndurākārānvalīyasaḥ


22

एवंवीर्यो महातेजा विश्वामित्रो जगन्मुनिः । न रामगमने बुद्धिं विक्लवां कर्तुमर्हसि

evaṃvīryo mahātejā viśvāmitro jaganmuniḥ | na rāmagamane buddhiṃ viklavāṃ kartumarhasi


23

अस्मिन्महासत्त्वतमे मुनीन्द्रे स्थिते समीपे पुरूषस्य साधो । प्राप्तेऽपि मृत्यावमरत्वमेति मा दीनतां गच्छ यथा विमूढः

asminmahāsattvatame munīndre sthite samīpe purūṣasya sādho | prāpte'pi mṛtyāvamaratvameti mā dīnatāṃ gaccha yathā vimūḍhaḥ


9

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे वसिष्ठसमाश्वासनं नाम नवमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe vasiṣṭhasamāśvāsanaṃ nāma navamaḥ sargaḥ

सर्गः १०

1

दशमः सर्गः वाल्मीकिरुवाच । तथा वसिष्ठे ब्रुवति राजा दशरथः सुतम् । संप्रहृष्टमना राममाजुहाव सलक्ष्मणम्

daśamaḥ sargaḥ vālmīkiruvāca | tathā vasiṣṭhe bruvati rājā daśarathaḥ sutam | saṃprahṛṣṭamanā rāmamājuhāva salakṣmaṇam


2

दशरथ उवाच । प्रतिहार महाबाहुं रामं सत्यपराक्रमम् । सलक्ष्मणमविघ्नेन पुण्यार्थं शीघ्रमानय

daśaratha uvāca | pratihāra mahābāhuṃ rāmaṃ satyaparākramam | salakṣmaṇamavighnena puṇyārthaṃ śīghramānaya


3

इति राज्ञा विसृष्टोऽसौ गत्वान्तःपुरमन्दिरम् । मुहूर्तमात्रेणागत्य समुवाच महीपतिम्

iti rājñā visṛṣṭo'sau gatvāntaḥpuramandiram | muhūrtamātreṇāgatya samuvāca mahīpatim


4

देव दोर्दलिताशेषरिपो रामः स्वमन्दिरे । विमनाः संस्थितो रात्रौ षट्पदः कमले यथा

deva dordalitāśeṣaripo rāmaḥ svamandire | vimanāḥ saṃsthito rātrau ṣaṭpadaḥ kamale yathā


5

आगच्छामि क्षणेनेति वक्ति ध्यायति चैकतः । न कस्यचिच्च निकटे स्थातुमिच्छति खिन्नधीः

āgacchāmi kṣaṇeneti vakti dhyāyati caikataḥ | na kasyacicca nikaṭe sthātumicchati khinnadhīḥ


6

इत्युक्तस्तेन भूपालस्तं रामानुचरं जनम् । सर्वमाश्वासयामास पप्रच्छ च यथाक्रमम्

ityuktastena bhūpālastaṃ rāmānucaraṃ janam | sarvamāśvāsayāmāsa papraccha ca yathākramam


7

कथं कीदृग्विधो राम इति पृष्टो महीभृता । रामभृत्यजनः खिन्नो वाक्यमाह महीपतिम्

kathaṃ kīdṛgvidho rāma iti pṛṣṭo mahībhṛtā | rāmabhṛtyajanaḥ khinno vākyamāha mahīpatim


8

देहयष्टिमिमां देव धारयन्त इमे वयम् । खिन्नाः खेदे परिम्लानतनौ रामे सुते तव

dehayaṣṭimimāṃ deva dhārayanta ime vayam | khinnāḥ khede parimlānatanau rāme sute tava


9

रामो राजीवपत्राक्षो यतःप्रभृति चागतः । सविप्रस्तीर्थयात्रायास्ततःप्रभृति दुर्मनाः

rāmo rājīvapatrākṣo yataḥprabhṛti cāgataḥ | saviprastīrthayātrāyāstataḥprabhṛti durmanāḥ


10

यत्नप्रार्थनयास्माकं निजव्यापारमाह्निकम् । सोऽयमाम्लानवदनः करोति न करोति वा

yatnaprārthanayāsmākaṃ nijavyāpāramāhnikam | so'yamāmlānavadanaḥ karoti na karoti vā


11

स्नानदेवार्चनादानभोजनादिषु दुर्मनाः । प्रार्थितोऽपि हि नातृप्तेरश्नात्यशनमीश्वरः

snānadevārcanādānabhojanādiṣu durmanāḥ | prārthito'pi hi nātṛpteraśnātyaśanamīśvaraḥ


12

लोलान्तःपुरनारीभिः कृतदोलाभिरङ्गणे । नच क्रीडति लीलाभिर्धाराभिरिव चातकः

lolāntaḥpuranārībhiḥ kṛtadolābhiraṅgaṇe | naca krīḍati līlābhirdhārābhiriva cātakaḥ


13

माणिक्यमुकुलप्रोता केयूरकटकावलिः । नानन्दयति तं राजन्द्यौः पातविषयं यथा

māṇikyamukulaprotā keyūrakaṭakāvaliḥ | nānandayati taṃ rājandyauḥ pātaviṣayaṃ yathā


14

क्रीडद्वधूविलोकेषु वहत्कुसुमवायुषु । लतावलयगेहेषु भवत्यतिविषादवान्

krīḍadvadhūvilokeṣu vahatkusumavāyuṣu | latāvalayageheṣu bhavatyativiṣādavān


15

यद्द्रव्यमुचितं स्वादु पेशलं चित्तहारि च । बाष्पपूर्णेक्षण इव तेनैव परिखिद्यते

yaddravyamucitaṃ svādu peśalaṃ cittahāri ca | bāṣpapūrṇekṣaṇa iva tenaiva parikhidyate


16

किमिमा दुःखदायिन्यः प्रस्फुरन्तीः पुराङ्गनाः । इति नृत्तविलासेषु कामिनीः परिनिन्दति

kimimā duḥkhadāyinyaḥ prasphurantīḥ purāṅganāḥ | iti nṛttavilāseṣu kāminīḥ parinindati


17

भोजनं शयनं यानं विलासं स्नानमासनम् । उन्मत्तचेष्टित इव नाभिनन्दत्यनिन्दितम्

bhojanaṃ śayanaṃ yānaṃ vilāsaṃ snānamāsanam | unmattaceṣṭita iva nābhinandatyaninditam


18

किं संपदा किं विपदा किं गेहेन किमिङ्गितैः । सर्वमेवासदित्युक्त्वा तूष्णीमेकोऽवतिष्ठते

kiṃ saṃpadā kiṃ vipadā kiṃ gehena kimiṅgitaiḥ | sarvamevāsadityuktvā tūṣṇīmeko'vatiṣṭhate


19

नोदेति परिहासेषु न भोगेषु निमज्जति । न च तिष्ठति कार्येषु मौनमेवावलम्बते

nodeti parihāseṣu na bhogeṣu nimajjati | na ca tiṣṭhati kāryeṣu maunamevāvalambate


20

विलोलालकवल्लर्यो हेलावलितलोचनाः । नानन्दयन्ति तं नार्यो मृग्यो वनतरुं यथा

vilolālakavallaryo helāvalitalocanāḥ | nānandayanti taṃ nāryo mṛgyo vanataruṃ yathā


21

एकान्तेषु दिगन्तेषु तीरेषु विपिनेषु च । रतिमायात्यरण्येषु विक्रीत इव जन्तुषु

ekānteṣu diganteṣu tīreṣu vipineṣu ca | ratimāyātyaraṇyeṣu vikrīta iva jantuṣu


22

वस्त्रपानाशनादानपराङ्मुखतया तया । परिव्राड्धर्मिणं भूय सोऽनुयाति तपस्विनम्

vastrapānāśanādānaparāṅmukhatayā tayā | parivrāḍdharmiṇaṃ bhūya so'nuyāti tapasvinam


23

एक एव वसन्देशे जनशून्ये जनेश्वर । न हसत्येकया बुद्ध्या न गायति न रोदिति

eka eva vasandeśe janaśūnye janeśvara | na hasatyekayā buddhyā na gāyati na roditi


24

बद्धपद्मासनः शून्यमना वामकरस्थले । कपोलतलमाधाय केवलं परितिष्ठति

baddhapadmāsanaḥ śūnyamanā vāmakarasthale | kapolatalamādhāya kevalaṃ paritiṣṭhati


25

नाभिमानमुपादत्ते न च वाञ्छति राजताम् । नोदेति नास्तमायाति सुखदुःखानुवृत्तिषु

nābhimānamupādatte na ca vāñchati rājatām | nodeti nāstamāyāti sukhaduḥkhānuvṛttiṣu


26

न विद्मः किमसौ याति किं करोति किमीहते । किं ध्यायति किमायाति कथं किमनुधावति

na vidmaḥ kimasau yāti kiṃ karoti kimīhate | kiṃ dhyāyati kimāyāti kathaṃ kimanudhāvati


27

प्रत्यहं कृशतामेति प्रत्यहं याति पाण्डुताम्। विरागं प्रत्यहं याति शरदन्त इव द्रुमः

pratyahaṃ kṛśatāmeti pratyahaṃ yāti pāṇḍutām| virāgaṃ pratyahaṃ yāti śaradanta iva drumaḥ


28

अनुयातौ तथैवैतौ राजञ्छत्रुघ्नलक्ष्मणौ । तादृशावेव तस्यैव प्रतिबिम्बाविव स्थितौ

anuyātau tathaivaitau rājañchatrughnalakṣmaṇau | tādṛśāveva tasyaiva pratibimbāviva sthitau


29

भृत्यै राजभिरम्बाभिः संपृष्टोऽपि पुनः पुनः । उक्त्वा न किंचिदेवेति तूष्णीमास्ते निरीहितः

bhṛtyai rājabhirambābhiḥ saṃpṛṣṭo'pi punaḥ punaḥ | uktvā na kiṃcideveti tūṣṇīmāste nirīhitaḥ


30

आपातमात्रहृद्येषु मा भोगेषु मनः कृथाः । इति पार्श्वगतं भव्यमनुशास्ति सुहृज्जनम्

āpātamātrahṛdyeṣu mā bhogeṣu manaḥ kṛthāḥ | iti pārśvagataṃ bhavyamanuśāsti suhṛjjanam


31

नानाविभवरम्यासु स्त्रीषु गोष्ठीगतासु च । पुरस्थितमिवास्नेहो नाशमेवानुपश्यति

nānāvibhavaramyāsu strīṣu goṣṭhīgatāsu ca | purasthitamivāsneho nāśamevānupaśyati


32

नीतमायुरनायासपदप्राप्तिविवर्जितैः । चेष्टितैरिति काकल्या भूयोभूयः प्रगायति

nītamāyuranāyāsapadaprāptivivarjitaiḥ | ceṣṭitairiti kākalyā bhūyobhūyaḥ pragāyati


33

सम्राड्भवेति पार्श्वस्थं वदन्तमनुजीविनम् । प्रलपन्तमिवोन्मत्तं हसत्यन्यमना मुनिः

samrāḍbhaveti pārśvasthaṃ vadantamanujīvinam | pralapantamivonmattaṃ hasatyanyamanā muniḥ


34

न प्रोक्तमाकर्णयति ईक्षते न पुरोगतम् । करोत्यवज्ञां सर्वत्र सुसमेत्यापि वस्तुनि

na proktamākarṇayati īkṣate na purogatam | karotyavajñāṃ sarvatra susametyāpi vastuni


35

अप्याकाशसरोजिन्या अप्याकाशमहावने । इत्थमेतन्मन इति विस्मयोऽस्य न जायते

apyākāśasarojinyā apyākāśamahāvane | itthametanmana iti vismayo'sya na jāyate


36

कान्तामध्यगतस्यापि मनोऽस्य मदनेषवः । न भेदयन्ति दुर्भेद्यं धारा इव महोपलम्

kāntāmadhyagatasyāpi mano'sya madaneṣavaḥ | na bhedayanti durbhedyaṃ dhārā iva mahopalam


37

आपदामेकमावासमभिवाञ्छसि किं धनम् । अनुशिष्येति सर्वस्वमर्थिने संप्रयच्छति

āpadāmekamāvāsamabhivāñchasi kiṃ dhanam | anuśiṣyeti sarvasvamarthine saṃprayacchati


38

इयमापदियं संपदित्येवं कल्पनामयः । मनसोऽभ्युदितो मोह इति श्लोकान्प्रगायति

iyamāpadiyaṃ saṃpadityevaṃ kalpanāmayaḥ | manaso'bhyudito moha iti ślokānpragāyati


39

हा हतोऽहमनाथोऽहमित्याक्रन्दपरोऽपि सन् । न जनो याति वैराग्यं चित्रमित्येव वक्त्यसौ

hā hato'hamanātho'hamityākrandaparo'pi san | na jano yāti vairāgyaṃ citramityeva vaktyasau


40

रघुकाननशालेन रामेण रिपुघातिना । भृशमित्थं स्थितेनैव वयं खेदमुपागताः

raghukānanaśālena rāmeṇa ripughātinā | bhṛśamitthaṃ sthitenaiva vayaṃ khedamupāgatāḥ


41

न विद्मः किं महाबाहो तस्य तादृशचेतसः । कुर्मः कमलपत्राक्ष गतिरत्र हि नो भवान्

na vidmaḥ kiṃ mahābāho tasya tādṛśacetasaḥ | kurmaḥ kamalapatrākṣa gatiratra hi no bhavān


42

राजानमथवा विप्रमुपदेष्टारमग्रतः । हसत्यज्ञमिवाव्यग्रः सोऽवधीरयति प्रभो

rājānamathavā vipramupadeṣṭāramagrataḥ | hasatyajñamivāvyagraḥ so'vadhīrayati prabho


43

यदेवेदमिदं स्फारं जगन्नाम यदुत्थितम् । नैतद्वस्तु नचैवाहमिति निर्णीय संस्थितः

yadevedamidaṃ sphāraṃ jagannāma yadutthitam | naitadvastu nacaivāhamiti nirṇīya saṃsthitaḥ


44

नारौ नात्मनि नो मित्रे न राज्ये न च मातरि । न संपदा न विपदा तस्यास्था न विभो बहिः

nārau nātmani no mitre na rājye na ca mātari | na saṃpadā na vipadā tasyāsthā na vibho bahiḥ


45

निरस्तास्थो निराशोऽसौ निरीहोऽसौ निरास्पदः । न मूढो न च मुक्तोऽसौ तेन तप्यामहे भृशम्

nirastāstho nirāśo'sau nirīho'sau nirāspadaḥ | na mūḍho na ca mukto'sau tena tapyāmahe bhṛśam


46

किं धनेन किमम्बाभिः किं राज्येन किमीहया । इति निश्चयवानन्तः प्राणत्यागपरः स्थितः

kiṃ dhanena kimambābhiḥ kiṃ rājyena kimīhayā | iti niścayavānantaḥ prāṇatyāgaparaḥ sthitaḥ


47

भोगेऽप्यायुषि राज्येषु मित्रे पितरि मातरि । परमुद्वेगमायातश्चातकोऽवग्रहे यथा

bhoge'pyāyuṣi rājyeṣu mitre pitari mātari | paramudvegamāyātaścātako'vagrahe yathā


48

इति तोके समायातां शाखाप्रसरशालिनीम् । आपत्तामलमुद्धर्तुं समुदेतु दयापरः

iti toke samāyātāṃ śākhāprasaraśālinīm | āpattāmalamuddhartuṃ samudetu dayāparaḥ


49

तस्य तादृक्स्वभावस्य समग्रविभवान्वितम् । संसारजालमाभोगि प्रभो प्रतिविषायते

tasya tādṛksvabhāvasya samagravibhavānvitam | saṃsārajālamābhogi prabho prativiṣāyate


50

ईदृशः स्यान्महासत्त्वः क इवास्मिन्महीतले । प्रकृते व्यवहारे तं यो निवेशयितुं क्षमः

īdṛśaḥ syānmahāsattvaḥ ka ivāsminmahītale | prakṛte vyavahāre taṃ yo niveśayituṃ kṣamaḥ


51

मनसि मोहमपास्य महामनाः सकलमार्तितमः किल साधुताम् । सफलतां नयतीह तमो हरन् दिनकरो भुवि भास्करतामिव

manasi mohamapāsya mahāmanāḥ sakalamārtitamaḥ kila sādhutām | saphalatāṃ nayatīha tamo haran dinakaro bhuvi bhāskaratāmiva


10

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे राघवविषादो नाम दशमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe rāghavaviṣādo nāma daśamaḥ sargaḥ

सर्गः ११

11

एकादशः सर्गः

ekādaśaḥ sargaḥ


1

विश्वामित्र उवाच । एवं चेत्तन्महाप्राज्ञा भवन्तो रघुनन्दनम् । इहानयन्तु त्वरिता हरिणं हरिणा इव

viśvāmitra uvāca | evaṃ cettanmahāprājñā bhavanto raghunandanam | ihānayantu tvaritā hariṇaṃ hariṇā iva


2

एष मोहो रघुपतेर्नापद्भ्यो न च रागतः । विवेकवैराग्यवतो बोध एव महोदयः

eṣa moho raghupaternāpadbhyo na ca rāgataḥ | vivekavairāgyavato bodha eva mahodayaḥ


3

इहायातु क्षणाद्राम इह चैव वयं क्षणात् । मोहं तस्यापनेष्यामो मारुतोऽद्रेर्घनं यथा

ihāyātu kṣaṇādrāma iha caiva vayaṃ kṣaṇāt | mohaṃ tasyāpaneṣyāmo māruto'drerghanaṃ yathā


4

एतस्मिन्मार्जिते युक्त्या मोहे स रघुनन्दनः । विश्रान्तिमेष्यति पदे तस्मिन्वयमिवोत्तमे

etasminmārjite yuktyā mohe sa raghunandanaḥ | viśrāntimeṣyati pade tasminvayamivottame


5

सत्यतां मुदितां प्रज्ञां विश्रान्तिमपतापताम् । पीनतां वरवर्णत्वं पीतामृत इवैष्यति

satyatāṃ muditāṃ prajñāṃ viśrāntimapatāpatām | pīnatāṃ varavarṇatvaṃ pītāmṛta ivaiṣyati


6

निजां च प्रकृतामेव व्यवहारपरम्पराम् । परिपूर्णमना मान्य आचरिष्यत्यखण्डितम्

nijāṃ ca prakṛtāmeva vyavahāraparamparām | paripūrṇamanā mānya ācariṣyatyakhaṇḍitam


7

भविष्यति महासत्त्वो ज्ञातलोकपरावरः । सुखदुःखदशाहीनः समलोष्टाश्मकाञ्चनः

bhaviṣyati mahāsattvo jñātalokaparāvaraḥ | sukhaduḥkhadaśāhīnaḥ samaloṣṭāśmakāñcanaḥ


8

इत्युक्ते मुनिनाथेन राजा संपूर्णमानसः । प्राहिणोद्राममानेतुं भूयो दूतपरम्पराम्

ityukte munināthena rājā saṃpūrṇamānasaḥ | prāhiṇodrāmamānetuṃ bhūyo dūtaparamparām


9

एतावताथ कालेन रामो निजगृहासनात् । पितुः सकाशमागन्तुमुत्थितोऽर्क इवाचलात्

etāvatātha kālena rāmo nijagṛhāsanāt | pituḥ sakāśamāgantumutthito'rka ivācalāt


10

वृतः कतिपयैर्भृत्यैर्भ्रातृभ्यां च जगाम ह । तत्पुण्यं स्वपितुः स्थानं स्वर्गं सुरपतेरिव

vṛtaḥ katipayairbhṛtyairbhrātṛbhyāṃ ca jagāma ha | tatpuṇyaṃ svapituḥ sthānaṃ svargaṃ surapateriva


11

दूरादेव ददर्शासौ रामो दशरथं तदा । वृतं राजसमूहेन देवौघेनेव वासवम्

dūrādeva dadarśāsau rāmo daśarathaṃ tadā | vṛtaṃ rājasamūhena devaugheneva vāsavam


12

वसिष्ठविश्वामित्राभ्यां सेवितं पार्श्वयोर्द्वयोः । सर्वशास्त्रार्थतज्ज्ञेन मन्त्रिवृन्देन मालितम्

vasiṣṭhaviśvāmitrābhyāṃ sevitaṃ pārśvayordvayoḥ | sarvaśāstrārthatajjñena mantrivṛndena mālitam


13

चारुचामरहस्ताभिः कान्ताभिः समुपासितम् । ककुब्भिरिव मूर्ताभिः संस्थिताभिर्यथोचितम्

cārucāmarahastābhiḥ kāntābhiḥ samupāsitam | kakubbhiriva mūrtābhiḥ saṃsthitābhiryathocitam


14

वसिष्ठविश्वामित्राद्यास्तथा दशरथादयः । ददृशू राघवं दूरादुपायान्तं गुहोपमम्

vasiṣṭhaviśvāmitrādyāstathā daśarathādayaḥ | dadṛśū rāghavaṃ dūrādupāyāntaṃ guhopamam


15

सत्त्वावष्टब्धगर्भेण शल्येनेव हिमाचलम् । श्रितं सकलसेव्येन गम्भीरेण स्फुटेन च

sattvāvaṣṭabdhagarbheṇa śalyeneva himācalam | śritaṃ sakalasevyena gambhīreṇa sphuṭena ca


16

सौम्यं समं शुभाकारं विनयोदारमानसम् । कान्तोपशान्तवपुषं परस्यार्थस्य भाजनम्

saumyaṃ samaṃ śubhākāraṃ vinayodāramānasam | kāntopaśāntavapuṣaṃ parasyārthasya bhājanam


17

समुद्यद्यौवनारम्भं वृद्धोपशमशोभनम् । अनुद्विग्नमनानन्दं पूर्णप्रायमनोरथम्

samudyadyauvanārambhaṃ vṛddhopaśamaśobhanam | anudvignamanānandaṃ pūrṇaprāyamanoratham


18

विचारितजगद्यात्रं पवित्रगुणगोचरम् । महासत्त्वैकलोभेन गुणैरिव समाश्रितम्

vicāritajagadyātraṃ pavitraguṇagocaram | mahāsattvaikalobhena guṇairiva samāśritam


19

उदारमार्यमापूर्णमन्तःकरणकोटरम्। अविक्षुभितया वृत्त्या दर्शयन्तमनुत्तमम्

udāramāryamāpūrṇamantaḥkaraṇakoṭaram| avikṣubhitayā vṛttyā darśayantamanuttamam


20

एवङ्गुणगणाकीर्णो दूरादेव रघूद्वहः । परिमेयस्मिताच्छाच्छस्वहाराम्बरपल्लवः

evaṅguṇagaṇākīrṇo dūrādeva raghūdvahaḥ | parimeyasmitācchācchasvahārāmbarapallavaḥ


21

प्रणनाम चलच्चारुचूडामणिमरीचिना । शिरसा वसुधाकम्पलोलदेवाचलश्रिया

praṇanāma calaccārucūḍāmaṇimarīcinā | śirasā vasudhākampaloladevācalaśriyā


22

एवं मुनीन्द्रे ब्रुवति पितुः पादाभिवन्दनम्। कर्तुमभ्याजगामाथ रामः कमललोचनः

evaṃ munīndre bruvati pituḥ pādābhivandanam| kartumabhyājagāmātha rāmaḥ kamalalocanaḥ


23

प्रथमं पितरं पश्चान्मुनी मान्यैकमानितौ । ततो विप्रांस्ततो बन्धूंस्ततो गुरुगणान्सुहृत्

prathamaṃ pitaraṃ paścānmunī mānyaikamānitau | tato viprāṃstato bandhūṃstato gurugaṇānsuhṛt


24

जग्राह च ततो दृष्ट्या मनाङ्मूर्ध्ना तथा गिरा । राजलोकेन विहितां तां प्रणामपरम्पराम्

jagrāha ca tato dṛṣṭyā manāṅmūrdhnā tathā girā | rājalokena vihitāṃ tāṃ praṇāmaparamparām


25

विहिताशीर्मुनिभ्यां तु रामः सुसममानसः । आससाद पितुः पुण्यं समीपं सुरसुन्दरः

vihitāśīrmunibhyāṃ tu rāmaḥ susamamānasaḥ | āsasāda pituḥ puṇyaṃ samīpaṃ surasundaraḥ


26

पादाभिवन्दनपरं तमथासौ महीपतिः । शिरस्यभ्यालिलिङ्गाशु चुचुम्ब च पुनःपुनः

pādābhivandanaparaṃ tamathāsau mahīpatiḥ | śirasyabhyāliliṅgāśu cucumba ca punaḥpunaḥ


27

शत्रुघ्नं लक्ष्मणं चैव तथैव परवीरहा । आलिलिङ्ग घनस्नेहो राजहंसोऽम्बुजे यथा

śatrughnaṃ lakṣmaṇaṃ caiva tathaiva paravīrahā | āliliṅga ghanasneho rājahaṃso'mbuje yathā


28

उत्सङ्गे पुत्र तिष्ठेति वदत्यथ महीपतौ । भूमौ परिजनास्तीर्णे सोंऽशुकेऽथ न्यविक्षत

utsaṅge putra tiṣṭheti vadatyatha mahīpatau | bhūmau parijanāstīrṇe soṃ'śuke'tha nyavikṣata


29

राजोवाच । पुत्र प्राप्तविवेकस्त्वं कल्याणानां च भाजनम् । जडवज्जीर्णया बुद्ध्या खेदायात्मा न दीयताम्

rājovāca | putra prāptavivekastvaṃ kalyāṇānāṃ ca bhājanam | jaḍavajjīrṇayā buddhyā khedāyātmā na dīyatām


30

वृद्धविप्रगुरुप्रोक्तं त्वादृशेनानुतिष्ठता । पदमासाद्यते पुण्यं न मोहमनुधावता

vṛddhavipraguruproktaṃ tvādṛśenānutiṣṭhatā | padamāsādyate puṇyaṃ na mohamanudhāvatā


31

तावदेवाऽऽपदो दूरे तिष्ठन्ति परिपेलवाः । यावदेव न मोहस्य प्रसरः पुत्र दीयते

tāvadevā''pado dūre tiṣṭhanti paripelavāḥ | yāvadeva na mohasya prasaraḥ putra dīyate


32

श्रीवसिष्ठ उवाच । राजपुत्र महाबाहो शूरस्त्वं विजितास्त्वया । दुरुच्छेदा दुरारम्भा अप्यमी विषयारयः

śrīvasiṣṭha uvāca | rājaputra mahābāho śūrastvaṃ vijitāstvayā | durucchedā durārambhā apyamī viṣayārayaḥ


33

किमतज्ज्ञ इवाज्ञानां योग्ये व्यामोहसागरे । विनिमज्जसि कल्लोलबहुले जाड्यशालिनि

kimatajjña ivājñānāṃ yogye vyāmohasāgare | vinimajjasi kallolabahule jāḍyaśālini


34

विश्वामित्र उवाच चलन्नीलोत्पलव्यूहसमलोचनलोलताम् । ब्रूहि चेतःकृतां त्यक्त्वा हेतुना केन मुह्यसि

viśvāmitra uvāca calannīlotpalavyūhasamalocanalolatām | brūhi cetaḥkṛtāṃ tyaktvā hetunā kena muhyasi


35

किंनिष्ठाः के च ते केन कियन्तः कारणेन ते । आधयः प्रविलुम्पन्ति मनो गेहमिवाखवः

kiṃniṣṭhāḥ ke ca te kena kiyantaḥ kāraṇena te | ādhayaḥ pravilumpanti mano gehamivākhavaḥ


36

मन्ये नानुचितानां त्वमाधीनां पदमुत्तमम् । आपत्सु चाऽप्रयोज्यं ते निहीना अपि चाधयः

manye nānucitānāṃ tvamādhīnāṃ padamuttamam | āpatsu cā'prayojyaṃ te nihīnā api cādhayaḥ


37

यथाभिमतमाशु त्वं ब्रूहि प्राप्स्यसि चानघ । सर्वमेव पुनर्येन भेत्स्यन्ते त्वां तु नाधयः

yathābhimatamāśu tvaṃ brūhi prāpsyasi cānagha | sarvameva punaryena bhetsyante tvāṃ tu nādhayaḥ


38

इत्युक्तमस्य सुमते रघुवंशकेतु- राकर्ण्य वाक्यमुचितार्थविलासगर्भम् । तत्याज खेदमभिगर्जति वारिवाहे बर्ही यथा त्वनुमिताभिमतार्थसिद्धिः

ityuktamasya sumate raghuvaṃśaketu- rākarṇya vākyamucitārthavilāsagarbham | tatyāja khedamabhigarjati vārivāhe barhī yathā tvanumitābhimatārthasiddhiḥ


11

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे राघवसमाश्वासनं नामैकादशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe rāghavasamāśvāsanaṃ nāmaikādaśaḥ sargaḥ

सर्गः १२

12

द्वादशः सर्गः

dvādaśaḥ sargaḥ


1

वाल्मीकिरुवाच । इति पृष्टो मुनीन्द्रेण समाश्वस्य च राघवः । उवाच वचनं चारु परिपूर्णार्थमन्थरम्

vālmīkiruvāca | iti pṛṣṭo munīndreṇa samāśvasya ca rāghavaḥ | uvāca vacanaṃ cāru paripūrṇārthamantharam


2

श्रीराम उवाच । भगवन्भवता पृष्टो यथावदधुनाऽखिलम् । कथयाम्यहमज्ञोऽपि को लङ्घयति सद्वचः

śrīrāma uvāca | bhagavanbhavatā pṛṣṭo yathāvadadhunā'khilam | kathayāmyahamajño'pi ko laṅghayati sadvacaḥ


3

अहं तावदयं जातो निजेऽस्मिन्पितृसद्मनि । क्रमेण वृद्धिं संप्राप्तः प्राप्तविद्यश्च संस्थितः

ahaṃ tāvadayaṃ jāto nije'sminpitṛsadmani | krameṇa vṛddhiṃ saṃprāptaḥ prāptavidyaśca saṃsthitaḥ


4

ततः सदाचारपरो भूत्वाहं मुनिनायक । विहृतस्तीर्थयात्रार्थमुर्वीमम्बुधिमेखलाम्

tataḥ sadācāraparo bhūtvāhaṃ munināyaka | vihṛtastīrthayātrārthamurvīmambudhimekhalām


5

एतावताथ कालेन संसारास्थामिमां हरन् । समुद्भूतो मनसि मे विचारः सोऽयमीदृशः

etāvatātha kālena saṃsārāsthāmimāṃ haran | samudbhūto manasi me vicāraḥ so'yamīdṛśaḥ


6

विवेकेन परीतात्मा तेनाहं तदनु स्वयम् । भोगनीरसया बुद्ध्या प्रविचारितवानिदम्

vivekena parītātmā tenāhaṃ tadanu svayam | bhoganīrasayā buddhyā pravicāritavānidam


7

किंनामेदं बत सुखं येयं संसारसंततिः । जायते मृतये लोको म्रियते जननाय च

kiṃnāmedaṃ bata sukhaṃ yeyaṃ saṃsārasaṃtatiḥ | jāyate mṛtaye loko mriyate jananāya ca


8

अस्थिराः सर्व एवेमे सचराचरचेष्टिताः । आपदां पतयः पापा भावा विभवभूमयः

asthirāḥ sarva eveme sacarācaraceṣṭitāḥ | āpadāṃ patayaḥ pāpā bhāvā vibhavabhūmayaḥ


9

अयःशलाकासदृशाः परस्परमसङ्गिनः । श्लिष्यन्ते केवलं भावा मनःकल्पनया स्वया

ayaḥśalākāsadṛśāḥ parasparamasaṅginaḥ | śliṣyante kevalaṃ bhāvā manaḥkalpanayā svayā


10

मनःसमायत्तमिदं जगदाभोगि दृश्यते । मनश्चासदिवाभाति केन स्म परिमोहिताः

manaḥsamāyattamidaṃ jagadābhogi dṛśyate | manaścāsadivābhāti kena sma parimohitāḥ


11

असतैव वयं कष्टं विकृष्टा मूढबुद्धयः । मृगतृष्णाम्भसा दूरे वने मुग्धमृगा इव

asataiva vayaṃ kaṣṭaṃ vikṛṣṭā mūḍhabuddhayaḥ | mṛgatṛṣṇāmbhasā dūre vane mugdhamṛgā iva


12

न केनचिच्च विक्रीता विक्रीता इव संस्थिताः । बत मूढा वयं सर्वे जानाना अपि शाम्बरम्

na kenacicca vikrītā vikrītā iva saṃsthitāḥ | bata mūḍhā vayaṃ sarve jānānā api śāmbaram


13

किमेतेषु प्रपञ्चेषु भोगा नाम सुदुर्भगाः । मुधैव हि वयं मोहात्संस्थिता बद्धभावनाः

kimeteṣu prapañceṣu bhogā nāma sudurbhagāḥ | mudhaiva hi vayaṃ mohātsaṃsthitā baddhabhāvanāḥ


14

आ ज्ञातं बहुकालेन व्यर्थमेव वयं वने । मोहे निपतिता मुग्धाः श्वभ्रे मुग्धा मृगा इव

ā jñātaṃ bahukālena vyarthameva vayaṃ vane | mohe nipatitā mugdhāḥ śvabhre mugdhā mṛgā iva


15

किं मे राज्येन किं भोगैः कोऽहं किमिदमागतम् । यन्मिथ्यैवास्तु तन्मिथ्या कस्य नाम किमागतम्

kiṃ me rājyena kiṃ bhogaiḥ ko'haṃ kimidamāgatam | yanmithyaivāstu tanmithyā kasya nāma kimāgatam


16

एवं विमृशतो ब्रह्मन्सर्वेष्वेव ततो मम । भावेष्वरतिरायाता पथिकस्य मरुष्विव

evaṃ vimṛśato brahmansarveṣveva tato mama | bhāveṣvaratirāyātā pathikasya maruṣviva


17

तदेतद्भगवन्ब्रूहि किमिदं परिणश्यति । किमिदं जायते भूयः किमिदं परिवर्धते

tadetadbhagavanbrūhi kimidaṃ pariṇaśyati | kimidaṃ jāyate bhūyaḥ kimidaṃ parivardhate


18

जरामरणमापच्च जननं संपदस्तथा । आविर्भावतिरोभावैर्विवर्धन्ते पुनःपुनः

jarāmaraṇamāpacca jananaṃ saṃpadastathā | āvirbhāvatirobhāvairvivardhante punaḥpunaḥ


19

भोगैस्तैरेव तैरेव तुच्छैर्वयममी किल । पश्य जर्जरतां नीता वातैरिव गिरिद्रुमाः

bhogaistaireva taireva tucchairvayamamī kila | paśya jarjaratāṃ nītā vātairiva giridrumāḥ


20

अचेतना इव जनाः पवनैः प्राणनामभिः । ध्वनन्तः संस्थिता व्यर्थं यथा कीचकवेणवः

acetanā iva janāḥ pavanaiḥ prāṇanāmabhiḥ | dhvanantaḥ saṃsthitā vyarthaṃ yathā kīcakaveṇavaḥ


21

शाम्यतीदं कथं दुःखमिति तप्तोऽस्मि चिन्तया । जरद्द्रुम इवोग्रेण कोटरस्थेन वह्निना

śāmyatīdaṃ kathaṃ duḥkhamiti tapto'smi cintayā | jaraddruma ivogreṇa koṭarasthena vahninā


22

संसारदुःखपाषाणनीरन्ध्रहृदयोऽप्यहम् । निजलोकभयादेव गलद्वाष्पं न रोदिमि

saṃsāraduḥkhapāṣāṇanīrandhrahṛdayo'pyaham | nijalokabhayādeva galadvāṣpaṃ na rodimi


23

शून्या मन्मुखवृत्तीस्ताः शुष्करोदननीरसाः । विवेक एव हृत्संस्थो ममैकान्तेषु पश्यति

śūnyā manmukhavṛttīstāḥ śuṣkarodananīrasāḥ | viveka eva hṛtsaṃstho mamaikānteṣu paśyati


24

भृशं मुह्यामि संस्मृत्य भावाभावमयीं स्थितिम् । दारिद्र्येणेव सुभगो दूरे संसारचेष्टया

bhṛśaṃ muhyāmi saṃsmṛtya bhāvābhāvamayīṃ sthitim | dāridryeṇeva subhago dūre saṃsāraceṣṭayā


25

मोहयन्ति मनोवृत्तिं खण्डयन्ति गुणावलिम् । दुःखजालं प्रयच्छन्ति विप्रलम्भपराः श्रियः

mohayanti manovṛttiṃ khaṇḍayanti guṇāvalim | duḥkhajālaṃ prayacchanti vipralambhaparāḥ śriyaḥ


26

चिन्तानिचयचक्राणि नानन्दाय धनानि मे । संप्रसूतकलत्राणि गृहाण्युग्रापदामिव

cintānicayacakrāṇi nānandāya dhanāni me | saṃprasūtakalatrāṇi gṛhāṇyugrāpadāmiva


27

विविधदोषदशापरिचिन्तनै- र्विततभङ्गुरकारणकल्पितैः । मम न निर्वृतिमेति मनो मुने निगडितस्य यथा वनदन्तिनः

vividhadoṣadaśāparicintanai- rvitatabhaṅgurakāraṇakalpitaiḥ | mama na nirvṛtimeti mano mune nigaḍitasya yathā vanadantinaḥ


28

खलाः कालेकाले निशि निशितमोहैकमिहिका- गतालोके लोके विषयशतचौराः सुचतुराः । प्रवृत्ताः प्रोद्युक्ता दिशिदिशि विवेकैकहरणे रणे शक्तास्तेषां क इव विदुषःप्रोज्झ्य सुभटाः

khalāḥ kālekāle niśi niśitamohaikamihikā- gatāloke loke viṣayaśatacaurāḥ sucaturāḥ | pravṛttāḥ prodyuktā diśidiśi vivekaikaharaṇe raṇe śaktāsteṣāṃ ka iva viduṣaḥprojjhya subhaṭāḥ


12

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे प्रथमपरितापो नाम द्वादशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe prathamaparitāpo nāma dvādaśaḥ sargaḥ

सर्गः १३

1

त्रयोदशः सर्गः श्रीराम उवाच । इयमस्मिन्स्थितोदारा संसारे परिकल्पिता । श्रीर्मुने परिमोहाय सापि नूनं कदर्थदा

trayodaśaḥ sargaḥ śrīrāma uvāca | iyamasminsthitodārā saṃsāre parikalpitā | śrīrmune parimohāya sāpi nūnaṃ kadarthadā


3

उल्लासबहुलानन्तकल्लोलानलमाकुलान् । जडान्प्रवहति स्फारान्प्रावृषीव तरङ्गिणी ।। चिन्तादुहितरो बह्वयो भूरिदुर्ललितैधिताः । चञ्चलाः प्रभवन्त्यस्यास्तरङ्गाः सरितो यथा

ullāsabahulānantakallolānalamākulān | jaḍānpravahati sphārānprāvṛṣīva taraṅgiṇī || cintāduhitaro bahvayo bhūridurlalitaidhitāḥ | cañcalāḥ prabhavantyasyāstaraṅgāḥ sarito yathā


4

एषा हि पदमेकत्र न निबध्नाति दुर्भगा । दग्धेवानियताचारमितश्चेतश्च धावति

eṣā hi padamekatra na nibadhnāti durbhagā | dagdhevāniyatācāramitaścetaśca dhāvati


5

जनयन्ती परं दाहं परामृष्टाङ्गिका सती । विनाशमेव धत्तेऽन्तर्दीपलेखेव कज्जलम्

janayantī paraṃ dāhaṃ parāmṛṣṭāṅgikā satī | vināśameva dhatte'ntardīpalekheva kajjalam


6

गुणागुणविचारेण विनैव किल पार्श्वगम् । राजप्रकृतिवन्मूढा दुरारूढाऽवलम्बते

guṇāguṇavicāreṇa vinaiva kila pārśvagam | rājaprakṛtivanmūḍhā durārūḍhā'valambate


7

कर्मणा तेनतेनैषा विस्तारमनुगच्छति । दोषाशीविषवेगस्य यत्क्षीरं विस्तरायते

karmaṇā tenatenaiṣā vistāramanugacchati | doṣāśīviṣavegasya yatkṣīraṃ vistarāyate


8

तावच्छीतमृदुस्पर्शाः परे स्वे च जने जनाः । वात्ययेव हिमं यावच्छ्रिया न परुषीकृताः

tāvacchītamṛdusparśāḥ pare sve ca jane janāḥ | vātyayeva himaṃ yāvacchriyā na paruṣīkṛtāḥ


9

प्राज्ञाः शूराः कृतज्ञाश्च पेशला मृदवश्च ये । पांसुमुष्ट्येव मणयः श्रिया ते मलिनीकृताः

prājñāḥ śūrāḥ kṛtajñāśca peśalā mṛdavaśca ye | pāṃsumuṣṭyeva maṇayaḥ śriyā te malinīkṛtāḥ


10

न श्रीः सुखाय भगवन्दुःखायैव हि वर्धते । गुप्ता विनाशनं धत्ते मृतिं विषलता यथा

na śrīḥ sukhāya bhagavanduḥkhāyaiva hi vardhate | guptā vināśanaṃ dhatte mṛtiṃ viṣalatā yathā


11

श्रीमानजननिन्द्यश्च शूरश्चाप्यविकत्थनः । समदृष्टिः प्रभुश्चैव दुर्लभाः पुरुषास्त्रयः

śrīmānajananindyaśca śūraścāpyavikatthanaḥ | samadṛṣṭiḥ prabhuścaiva durlabhāḥ puruṣāstrayaḥ


12

एषा हि विषमा दुःखभोगिनां गहना गुहा । घनमोहगजेन्द्राणां विन्ध्यशैलमहातटी

eṣā hi viṣamā duḥkhabhogināṃ gahanā guhā | ghanamohagajendrāṇāṃ vindhyaśailamahātaṭī


13

सत्कार्यपद्मरजनी दुःखकैरवचन्द्रिका । सुदृष्टिदीपिकावात्या कल्लोलौघतरङ्गिणी

satkāryapadmarajanī duḥkhakairavacandrikā | sudṛṣṭidīpikāvātyā kallolaughataraṅgiṇī


14

संभ्रमाभ्रादिपदवी विषादविषवर्धिनी । केदारिका विकल्पानां खेदायभयभोगिनी

saṃbhramābhrādipadavī viṣādaviṣavardhinī | kedārikā vikalpānāṃ khedāyabhayabhoginī


15

हिमं वैराग्यवल्लीनां विकारोलूकयामिनी । राहुदंष्ट्रा विवेकेन्दोः सौजन्याम्भोजचन्द्रिका

himaṃ vairāgyavallīnāṃ vikārolūkayāminī | rāhudaṃṣṭrā vivekendoḥ saujanyāmbhojacandrikā


16

इन्द्रायुधवदालोलनानारागमनोहरा । लोला तडिदिवोत्पन्नध्वंसिनी च जडाश्रया

indrāyudhavadālolanānārāgamanoharā | lolā taḍidivotpannadhvaṃsinī ca jaḍāśrayā


17

चापलावजितारण्य नकुली नकुलीनजा । विप्रलम्भनतात्पर्यजितोग्रमृगतृष्णिका

cāpalāvajitāraṇya nakulī nakulīnajā | vipralambhanatātparyajitogramṛgatṛṣṇikā


18

लहरीवैकरूपेण पदं क्षणमकुर्वती । चला दीपशिखेवातिदुर्ज्ञेयगतिगोचरा

laharīvaikarūpeṇa padaṃ kṣaṇamakurvatī | calā dīpaśikhevātidurjñeyagatigocarā


19

सिंहीव विग्रहव्यग्रकरीन्द्रकुलपोथिनी । । खड्गधारेव शिशिरा तीक्ष्णतीक्ष्णाशयाश्रया

siṃhīva vigrahavyagrakarīndrakulapothinī | | khaḍgadhāreva śiśirā tīkṣṇatīkṣṇāśayāśrayā


20

नानयापहृतार्थिन्या दुराधिपरिलीनया । पश्याम्यभव्यया लक्ष्म्या किंचिद्दुःखादृते सुखम्

nānayāpahṛtārthinyā durādhiparilīnayā | paśyāmyabhavyayā lakṣmyā kiṃcidduḥkhādṛte sukham


21

दूरेणोत्सारिताऽलक्ष्म्या पुनरेव समादरात् । अहो बताश्लिष्यतीव निर्लज्जा दुर्जना सदा

dūreṇotsāritā'lakṣmyā punareva samādarāt | aho batāśliṣyatīva nirlajjā durjanā sadā


22

मनोरमा कर्षति चित्तवृत्तिं कदर्थसाध्या क्षणभङ्गुरा च । व्यालावलीगात्रविवृत्तदेहा श्वभ्रोत्थिता पुष्पलतेव लक्ष्मीः

manoramā karṣati cittavṛttiṃ kadarthasādhyā kṣaṇabhaṅgurā ca | vyālāvalīgātravivṛttadehā śvabhrotthitā puṣpalateva lakṣmīḥ


13

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे लक्ष्मीनिराकरणं नाम त्रयोदशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe lakṣmīnirākaraṇaṃ nāma trayodaśaḥ sargaḥ

सर्गः १४

14

चतुर्दशः सर्गः

caturdaśaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । आयुः पल्लवकोणाग्रलम्बाम्बुकणभङ्गुरम् । उन्मत्तमिव संत्यज्य यात्यकाण्डे शरीरकम्

śrīrāma uvāca | āyuḥ pallavakoṇāgralambāmbukaṇabhaṅguram | unmattamiva saṃtyajya yātyakāṇḍe śarīrakam


2

विषयाशीविषासङ्गपरिजर्जरचेतसाम् । अप्रौढात्मविवेकानामायुरायासकारणम्

viṣayāśīviṣāsaṅgaparijarjaracetasām | aprauḍhātmavivekānāmāyurāyāsakāraṇam


3

ये तु विज्ञातविज्ञेया विश्रान्ता वितते पदे । भावाभावसमाश्वासमायुस्तेषां सुखायते

ye tu vijñātavijñeyā viśrāntā vitate pade | bhāvābhāvasamāśvāsamāyusteṣāṃ sukhāyate


4

वयं परिमिताकारपरिनिष्ठितनिश्चयाः । संसाराभ्रतडित्पुञ्जे मुने नायुषि निर्वृताः

vayaṃ parimitākārapariniṣṭhitaniścayāḥ | saṃsārābhrataḍitpuñje mune nāyuṣi nirvṛtāḥ


5

युज्यते वेष्टनं वायोराकाशस्य च खण्डनम् । ग्रथनं च तरङ्गाणामास्था नायुषि युज्यते

yujyate veṣṭanaṃ vāyorākāśasya ca khaṇḍanam | grathanaṃ ca taraṅgāṇāmāsthā nāyuṣi yujyate


6

पेलवं शरदीवाभ्रमस्नेह इव दीपकः । तरङ्गक इवालोलं गतमेवोपलक्ष्यते

pelavaṃ śaradīvābhramasneha iva dīpakaḥ | taraṅgaka ivālolaṃ gatamevopalakṣyate


7

तरङ्गं प्रतिबिम्बेन्दुं तडित्पुञ्जं नभोम्बुजम् । ग्रहीतुमास्थां बध्नामि न त्वायुषि हतस्थितौ

taraṅgaṃ pratibimbenduṃ taḍitpuñjaṃ nabhombujam | grahītumāsthāṃ badhnāmi na tvāyuṣi hatasthitau


8

अविश्रान्तमनाः शून्यमायुराततमीहते । दुःखायैव विमूढोऽन्तर्गर्भमश्वतरी यथा

aviśrāntamanāḥ śūnyamāyurātatamīhate | duḥkhāyaiva vimūḍho'ntargarbhamaśvatarī yathā


9

संसारसंसृतावस्यां फेनोऽस्मिन्सर्गसागरे । कायवल्लयाम्भसो ब्रह्मञ्जीवितं मे न रोचते

saṃsārasaṃsṛtāvasyāṃ pheno'sminsargasāgare | kāyavallayāmbhaso brahmañjīvitaṃ me na rocate


10

प्राप्यं संप्राप्यते येन भूयो येन न शोच्यते । पराया निर्वृतेः स्थानं यत्तज्जीवितमुच्यते

prāpyaṃ saṃprāpyate yena bhūyo yena na śocyate | parāyā nirvṛteḥ sthānaṃ yattajjīvitamucyate


11

तरवोऽपि हि जीवन्ति जीवन्ति मृगपक्षिणः । स जीवति मनो यस्य मननेन न जीवति

taravo'pi hi jīvanti jīvanti mṛgapakṣiṇaḥ | sa jīvati mano yasya mananena na jīvati


12

जातास्त एव जगति जन्तवः साधुजीविताः । ये पुनर्नेह जायन्ते शेषा जरठगर्दभाः

jātāsta eva jagati jantavaḥ sādhujīvitāḥ | ye punarneha jāyante śeṣā jaraṭhagardabhāḥ


13

भारोऽविवेकिनः शास्त्रं भारो ज्ञानं च रागिणः । अशान्तस्य मनो भारो भारोऽनात्मविदो वपुः

bhāro'vivekinaḥ śāstraṃ bhāro jñānaṃ ca rāgiṇaḥ | aśāntasya mano bhāro bhāro'nātmavido vapuḥ


14

रूपमायुर्मनो बुद्धिरहंकारस्तथेहितम् । भारो भारधरस्येव सर्वं दुःखाय दुर्धियः

rūpamāyurmano buddhirahaṃkārastathehitam | bhāro bhāradharasyeva sarvaṃ duḥkhāya durdhiyaḥ


15

अविश्रान्तमनापूर्णमापदां परमास्पदम् । नीडं रोगविहङ्गानामायुरायासनं दृढम्

aviśrāntamanāpūrṇamāpadāṃ paramāspadam | nīḍaṃ rogavihaṅgānāmāyurāyāsanaṃ dṛḍham


16

प्रत्यहं खेदमुत्सृज्य शनैरलमनारतम् । आखुनेव जरच्छुभ्रं कालेन विनिहन्यते

pratyahaṃ khedamutsṛjya śanairalamanāratam | ākhuneva jaracchubhraṃ kālena vinihanyate


17

शरीरबिलविश्रान्तैर्विषदाहप्रदायिभिः । रोगैरापीयते रौद्रैर्व्यालैरिव वनानिलः

śarīrabilaviśrāntairviṣadāhapradāyibhiḥ | rogairāpīyate raudrairvyālairiva vanānilaḥ


18

प्रस्नुवानैरविच्छेदं तुच्छैरन्तरवासिभिः । दुःखैरावृश्च्यते क्रूरैर्घुणैरिव जरद्द्रुमः

prasnuvānairavicchedaṃ tucchairantaravāsibhiḥ | duḥkhairāvṛścyate krūrairghuṇairiva jaraddrumaḥ


19

नूनं निगरणायाशु घनगर्धमनारतम् । आखुर्मार्जारकेणेव मरणेनावलोक्यते

nūnaṃ nigaraṇāyāśu ghanagardhamanāratam | ākhurmārjārakeṇeva maraṇenāvalokyate


20

गन्धादिगुणगर्भिण्या शून्ययाऽशक्तिवेश्यया । अन्नं महाशनेनेव जरया परिजीर्यते

gandhādiguṇagarbhiṇyā śūnyayā'śaktiveśyayā | annaṃ mahāśaneneva jarayā parijīryate


21

दिनैः कतिपयैरेव परिज्ञाय गतादरम् । दुर्जनः सुजनेनेव यौवनेनावमुच्यते

dinaiḥ katipayaireva parijñāya gatādaram | durjanaḥ sujaneneva yauvanenāvamucyate


22

विनाशसुहृदा नित्यं जरामरणबन्धुना । रूपं खिङ्गवरेणेव कृतान्तेनाभिलष्यते

vināśasuhṛdā nityaṃ jarāmaraṇabandhunā | rūpaṃ khiṅgavareṇeva kṛtāntenābhilaṣyate


23

स्थिरतया सुखभासितया तया सततमुज्ज्ञितमुत्तमफल्गु च । जगति नास्ति तथा गुणवर्जितं मरणभाजनमायुरिदं यथा

sthiratayā sukhabhāsitayā tayā satatamujjñitamuttamaphalgu ca | jagati nāsti tathā guṇavarjitaṃ maraṇabhājanamāyuridaṃ yathā


14

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे जीवितगर्हा नाम चतुर्दशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe jīvitagarhā nāma caturdaśaḥ sargaḥ

सर्गः १५

15

पञ्चदशः सर्गः

pañcadaśaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । मुधैवाभ्युत्थितो मोहान्मुधैव परिवर्धते । मिथ्यामयेन भीतोऽस्मि दुरहंकारशत्रुणा

śrīrāma uvāca | mudhaivābhyutthito mohānmudhaiva parivardhate | mithyāmayena bhīto'smi durahaṃkāraśatruṇā


2

अहंकारवशादेव दोषकोशकदर्थताम् । ददाति दीनदीनानां संसारो विविधाकृतिः

ahaṃkāravaśādeva doṣakośakadarthatām | dadāti dīnadīnānāṃ saṃsāro vividhākṛtiḥ


3

अहंकारवशादापदहंकाराहुराधयः । अहंकारवशादीहा त्वहंकारो ममामयः

ahaṃkāravaśādāpadahaṃkārāhurādhayaḥ | ahaṃkāravaśādīhā tvahaṃkāro mamāmayaḥ


4

तमहंकारमाश्रित्य परमं चिरवैरिणम् । न भुजे न पिबाम्यम्भः किमु भोगान्भुजे मुने

tamahaṃkāramāśritya paramaṃ ciravairiṇam | na bhuje na pibāmyambhaḥ kimu bhogānbhuje mune


5

संसाररजनी दीर्घा माया मनसि मोहिनी । ततोऽहंकारदोषेण किरातेनेव वागुरा

saṃsārarajanī dīrghā māyā manasi mohinī | tato'haṃkāradoṣeṇa kirāteneva vāgurā


6

यानि दुःखानि दीर्घाणि विषमाणि महान्ति च । अहंकारात्प्रसूतानि तान्यगात्खदिरा इव

yāni duḥkhāni dīrghāṇi viṣamāṇi mahānti ca | ahaṃkārātprasūtāni tānyagātkhadirā iva


7

शमेन्दुसैंहिकेयास्यं गुणपद्महिमाशनिम् । साम्यमेघशरत्कालमहंकारं त्यजाम्यहम्

śamendusaiṃhikeyāsyaṃ guṇapadmahimāśanim | sāmyameghaśaratkālamahaṃkāraṃ tyajāmyaham


8

नाहं रामो न मे वाञ्छा भावेषु न च मे मनः । शान्त आसितुमिच्छामि स्वात्मनीव जिनो यथा

nāhaṃ rāmo na me vāñchā bhāveṣu na ca me manaḥ | śānta āsitumicchāmi svātmanīva jino yathā


9

अहंकारवशाद्यद्यन्मया भुक्तं हुतं कृतम् । सर्वं तत्तदवस्त्वेव वस्त्वहंकाररिक्तता

ahaṃkāravaśādyadyanmayā bhuktaṃ hutaṃ kṛtam | sarvaṃ tattadavastveva vastvahaṃkārariktatā


10

अहमित्यस्ति चेद्ब्रह्मन्नहमापदि दुःखितः । नास्ति चेत्सुखितस्तस्मादनहंकारिता वरम्

ahamityasti cedbrahmannahamāpadi duḥkhitaḥ | nāsti cetsukhitastasmādanahaṃkāritā varam


11

अहंकारं परित्यज्य मुने शान्तमनस्तया । अवतिष्ठे गतोद्वेगो भोगौघो भङ्गुरास्पदः

ahaṃkāraṃ parityajya mune śāntamanastayā | avatiṣṭhe gatodvego bhogaugho bhaṅgurāspadaḥ


12

ब्रह्मन्यावदहंकारवारिदः परिजृम्भते । तावद्विकासमायाति तृष्णाकुटजमञ्जरी

brahmanyāvadahaṃkāravāridaḥ parijṛmbhate | tāvadvikāsamāyāti tṛṣṇākuṭajamañjarī


13

अहंकारघने शान्ते तृष्णा नवतडिल्लता । शान्तदीपशिखावृत्त्या क्वापि यात्यतिसत्वरम्

ahaṃkāraghane śānte tṛṣṇā navataḍillatā | śāntadīpaśikhāvṛttyā kvāpi yātyatisatvaram


14

अहंकारमहाविन्ध्ये मनोमत्तमहागजः । विस्फूर्जति घनास्फोटैः स्तनितैरिव वारिदः

ahaṃkāramahāvindhye manomattamahāgajaḥ | visphūrjati ghanāsphoṭaiḥ stanitairiva vāridaḥ


15

इह देहमहारण्ये घनाहंकारकेसरी । योऽयमुल्लसति स्फारस्तेनेदं जगदाततम्

iha dehamahāraṇye ghanāhaṃkārakesarī | yo'yamullasati sphārastenedaṃ jagadātatam


16

तृष्णातन्तुलवप्रोता बहुजन्मपरम्परा । अहंकारोग्रखिङ्गेन कण्ठे मुक्तावली कृता

tṛṣṇātantulavaprotā bahujanmaparamparā | ahaṃkārograkhiṅgena kaṇṭhe muktāvalī kṛtā


17

पुत्रमित्रकलत्रादितन्त्रमन्त्रविवर्जितम् । प्रसारितमनेनेह मुनेऽहंकारवैरिणा

putramitrakalatrāditantramantravivarjitam | prasāritamaneneha mune'haṃkāravairiṇā


18

प्रमार्जितेऽहमित्यस्मिन्पदे स्वयमपि द्रुतम् । प्रमार्जिता भवन्त्येते सर्व एव दुराधयः

pramārjite'hamityasminpade svayamapi drutam | pramārjitā bhavantyete sarva eva durādhayaḥ


19

अहमित्यम्बुदे शान्ते शनैश्च शमशातिनी । मनोगगनसंमोहमिहिका क्वापि गच्छति

ahamityambude śānte śanaiśca śamaśātinī | manogaganasaṃmohamihikā kvāpi gacchati


20

निरहंकारवृत्तेर्मे मौर्ख्याच्छोकेन सीदतः । यत्किंचिदुचितं ब्रह्मंस्तदाख्यातुमिहार्हसि

nirahaṃkāravṛtterme maurkhyācchokena sīdataḥ | yatkiṃciducitaṃ brahmaṃstadākhyātumihārhasi


21

सर्वापदां निलयमध्रुवमन्तरस्थ- मुन्मुक्तमुत्तमगुणेन न संश्रयामि । यत्नादहंकृतिपदं परितोऽतिदुःखं शेषेण मां समनुशाधि महानुभाव

sarvāpadāṃ nilayamadhruvamantarastha- munmuktamuttamaguṇena na saṃśrayāmi | yatnādahaṃkṛtipadaṃ parito'tiduḥkhaṃ śeṣeṇa māṃ samanuśādhi mahānubhāva


15

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे अहंकारजुगुप्सा नाम पञ्चदशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe ahaṃkārajugupsā nāma pañcadaśaḥ sargaḥ

सर्गः १६

1

श्रीराम उवाच । दोषैर्जर्जरतां याति सत्कार्यादार्यसेवनात् । वातान्तःपिच्छलववच्चेतश्चलति चञ्चलम्

śrīrāma uvāca | doṣairjarjaratāṃ yāti satkāryādāryasevanāt | vātāntaḥpicchalavavaccetaścalati cañcalam


2

इतश्चेतश्च सुव्यग्रं व्यर्थमेवाभिधावति । दूराद्दूरतरं दीनं ग्रामे कौलेयको यथा

itaścetaśca suvyagraṃ vyarthamevābhidhāvati | dūrāddūrataraṃ dīnaṃ grāme kauleyako yathā


3

न प्राप्नोति क्वचित्किंचित्प्राप्तैरपि महाधनैः । नान्तः संपूर्णतामेति करण्डक इवाम्बुभिः

na prāpnoti kvacitkiṃcitprāptairapi mahādhanaiḥ | nāntaḥ saṃpūrṇatāmeti karaṇḍaka ivāmbubhiḥ


4

नित्यमेव मुने शून्यं कदाशावागुरावृतम् । न मनो निवृतिं याति मृगो यूथादिव च्युतः

nityameva mune śūnyaṃ kadāśāvāgurāvṛtam | na mano nivṛtiṃ yāti mṛgo yūthādiva cyutaḥ


6

तरङ्गतरलां वृत्तिं दधदालूनशीर्णताम् । परित्यज्य क्षणमपि हृदये याति न स्थितिम् ।। ऽ मनो मननविक्षुब्धं दिशो दश विधावति । मन्दराहननोद्धूतं क्षीरार्णवपयो यथा

taraṅgataralāṃ vṛttiṃ dadhadālūnaśīrṇatām | parityajya kṣaṇamapi hṛdaye yāti na sthitim || ' mano mananavikṣubdhaṃ diśo daśa vidhāvati | mandarāhananoddhūtaṃ kṣīrārṇavapayo yathā


7

कल्लोलकलितावर्तं मायामकरमालितम् । न निरोद्धुं समर्थोऽस्मि मनोमयमहार्णवम्

kallolakalitāvartaṃ māyāmakaramālitam | na niroddhuṃ samartho'smi manomayamahārṇavam


8

भोगदूर्वाङ्कुराकाङ्क्षी श्वभ्रपातमचिन्तयन् । मनोहरिणको ब्रह्मन्दूरं विपरिधावति

bhogadūrvāṅkurākāṅkṣī śvabhrapātamacintayan | manohariṇako brahmandūraṃ viparidhāvati


9

न कदाचन मे चेतः स्वामालूनविशीर्णताम् । त्यजत्याकुलया वृत्त्या चञ्चलत्वमिवार्णवः

na kadācana me cetaḥ svāmālūnaviśīrṇatām | tyajatyākulayā vṛttyā cañcalatvamivārṇavaḥ


1.16.10

चेतश्चञ्चलया वृत्त्या चिन्तानिचयचञ्चुरम् । धृतिं बध्नाति नैकत्र पञ्जरे केसरी यथा

cetaścañcalayā vṛttyā cintānicayacañcuram | dhṛtiṃ badhnāti naikatra pañjare kesarī yathā


11

मनो मोहरथारूढं शरीरात्समतासुखम् । हरत्यपहतोद्वेगं हंसः क्षीरमिवाम्भसः

mano moharathārūḍhaṃ śarīrātsamatāsukham | haratyapahatodvegaṃ haṃsaḥ kṣīramivāmbhasaḥ


12

अनल्पकल्पनातल्पे विलीनाश्चित्तवृत्तयः । मुनीन्द्र न प्रबुध्यन्ते तेन तप्येऽहमाकुलः

analpakalpanātalpe vilīnāścittavṛttayaḥ | munīndra na prabudhyante tena tapye'hamākulaḥ


13

क्रोडीकृतदृढग्रन्थितृष्णासूत्रे स्थितात्मना । विहगो जालकेनेव ब्रह्मन्बद्धोऽस्मि चेतसा

kroḍīkṛtadṛḍhagranthitṛṣṇāsūtre sthitātmanā | vihago jālakeneva brahmanbaddho'smi cetasā


14

संततामर्षधूमेन चिन्ताज्वालाकुलेन च । वह्निनेव तृणं शुष्कं मुने दग्धोऽस्मि चेतसा

saṃtatāmarṣadhūmena cintājvālākulena ca | vahnineva tṛṇaṃ śuṣkaṃ mune dagdho'smi cetasā


15

क्रूरेण जडतां यातस्तृष्णाभार्यानुगामिना । शवं कौलेयकेनेव ब्रह्मन्मुक्तोऽस्मि चेतसा

krūreṇa jaḍatāṃ yātastṛṣṇābhāryānugāminā | śavaṃ kauleyakeneva brahmanmukto'smi cetasā


16

तरङ्गतरलास्फालवृत्तिना जडरूपिणा । तटवृक्ष इवौघेन ब्रह्मन्नीतोऽस्मि चेतसा

taraṅgataralāsphālavṛttinā jaḍarūpiṇā | taṭavṛkṣa ivaughena brahmannīto'smi cetasā


17

अवान्तरनिपाताय शून्ये वा भ्रमणाय च । तृणं चण्डानिलेनेव दूरे नीतोऽस्मि चेतसा

avāntaranipātāya śūnye vā bhramaṇāya ca | tṛṇaṃ caṇḍānileneva dūre nīto'smi cetasā


18

संसारजलधेरस्मान्नित्यमुत्तरणोन्मुखः । सेतुनेव पयःपूरो रोधितोऽस्मि कुचेतसा

saṃsārajaladherasmānnityamuttaraṇonmukhaḥ | setuneva payaḥpūro rodhito'smi kucetasā


19

पातालाद्गच्छता पृथ्वीं पृथ्व्याः पातालगामिना । कूपकाष्ठं कुदाम्नेव वेष्टितोऽस्मि कुचेतसा

pātālādgacchatā pṛthvīṃ pṛthvyāḥ pātālagāminā | kūpakāṣṭhaṃ kudāmneva veṣṭito'smi kucetasā


1.16.20

मिथ्यैव स्फाररूपेण विचाराद्विशरारुणा । बालो वेतालकेनेव गृहीतोऽस्मि कुचेतसा

mithyaiva sphārarūpeṇa vicārādviśarāruṇā | bālo vetālakeneva gṛhīto'smi kucetasā


21

वह्नेरुष्णतरः शैलादपि कष्टतरक्रमः । वज्रादपि दृढो ब्रह्मन्दुर्निग्रहमनोग्रहः

vahneruṣṇataraḥ śailādapi kaṣṭatarakramaḥ | vajrādapi dṛḍho brahmandurnigrahamanograhaḥ


22

चेतः पतति कार्येषु विहगः स्वामिषेष्विव । क्षणेन विरतिं याति बालः क्रीडनकादिव

cetaḥ patati kāryeṣu vihagaḥ svāmiṣeṣviva | kṣaṇena viratiṃ yāti bālaḥ krīḍanakādiva


23

जडप्रकृतिरालोलो विततावर्तवृत्तिमान् । मनोऽब्धिरहितव्यालो दूरं नयति तात माम्

jaḍaprakṛtirālolo vitatāvartavṛttimān | mano'bdhirahitavyālo dūraṃ nayati tāta mām


24

अप्यब्धिपानान्महतः सुमेरून्मूलनादपि । अपि वह्न्यशनात्साधो विषमश्चित्तनिग्रहः

apyabdhipānānmahataḥ sumerūnmūlanādapi | api vahnyaśanātsādho viṣamaścittanigrahaḥ


25

चित्तं कारणमर्थानां तस्मिन्सति जगत्त्रयम् । तस्मिन्क्षीणे जगत्क्षीणं तच्चिकित्स्यं प्रयत्नतः

cittaṃ kāraṇamarthānāṃ tasminsati jagattrayam | tasminkṣīṇe jagatkṣīṇaṃ taccikitsyaṃ prayatnataḥ


26

चित्तादिमानि सुखदुःखशतानि नून- मभ्यागतान्यगवरादिव काननानि । तस्मिन्विवेकवशतस्तनुतां प्रयाते मन्ये मुने निपुणमेव गलन्ति तानि

cittādimāni sukhaduḥkhaśatāni nūna- mabhyāgatānyagavarādiva kānanāni | tasminvivekavaśatastanutāṃ prayāte manye mune nipuṇameva galanti tāni


27

सकलगुणजयाशा यत्र बद्धा महद्भि- स्तमरिमिह विजेतुं चित्तमभ्युत्थितोऽहम् । विगतरतितयान्तर्नाभिनन्दामि लक्ष्मीं जडमलिनविलासां मेघलेखामिवेन्दुः

sakalaguṇajayāśā yatra baddhā mahadbhi- stamarimiha vijetuṃ cittamabhyutthito'ham | vigataratitayāntarnābhinandāmi lakṣmīṃ jaḍamalinavilāsāṃ meghalekhāmivenduḥ


16

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे वैराग्यचित्तदौरात्म्यं नाम षोडशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe vairāgyacittadaurātmyaṃ nāma ṣoḍaśaḥ sargaḥ

सर्गः १७

1

सप्तदशः सर्गः श्रीराम उवाच । हार्दान्धकारशर्वर्या तृष्णयेह दुरन्तया । स्फुरन्ति चेतनाकाशे दोषकौशिकपङ्कतयः

saptadaśaḥ sargaḥ śrīrāma uvāca | hārdāndhakāraśarvaryā tṛṣṇayeha durantayā | sphuranti cetanākāśe doṣakauśikapaṅkatayaḥ


2

अन्तर्दाहप्रदायिन्या समूढरसमार्दवः । पङ्क आदित्यदीप्त्येव शोषं नीतोऽस्मि चिन्तया

antardāhapradāyinyā samūḍharasamārdavaḥ | paṅka ādityadīptyeva śoṣaṃ nīto'smi cintayā


3

मम चित्तमहारण्येव्यामोहतिमिराकुले । शून्ये ताण्डविनी जाता भृशमाशापिशाचिका

mama cittamahāraṇyevyāmohatimirākule | śūnye tāṇḍavinī jātā bhṛśamāśāpiśācikā


4

वचोरचितनीहारा काञ्चनोपवनोज्ज्वला । नूनं विकासमायाति चिन्ताचणकमञ्जरी

vacoracitanīhārā kāñcanopavanojjvalā | nūnaṃ vikāsamāyāti cintācaṇakamañjarī


5

अलमन्तर्भ्रमायैव तृष्णातरलिताशया । आयाता विषमोल्लासमूर्मिरम्बुनिधाविव

alamantarbhramāyaiva tṛṣṇātaralitāśayā | āyātā viṣamollāsamūrmirambunidhāviva


6

उद्दामकल्लोलरवा देहाद्रौ वहतीह मे । तरङ्गतरलाकारा तरत्तृष्णातरङ्गिणी

uddāmakallolaravā dehādrau vahatīha me | taraṅgataralākārā tarattṛṣṇātaraṅgiṇī


7

वेगं सरोद्धुमुदितो वात्ययेव जरत्तृणम् । नीतः कलुषया क्वापि तृष्णया चित्तचातकः

vegaṃ saroddhumudito vātyayeva jarattṛṇam | nītaḥ kaluṣayā kvāpi tṛṣṇayā cittacātakaḥ


8

यां यामहमतीवास्थां संश्रयामि गुणश्रियाम् । तां तां कृन्तति मे तृष्णा तन्त्रीमिव कुमूषिका

yāṃ yāmahamatīvāsthāṃ saṃśrayāmi guṇaśriyām | tāṃ tāṃ kṛntati me tṛṣṇā tantrīmiva kumūṣikā


9

पयसीव जरत्पर्णं वायाविव जरत्तृणम् । नभसीव शरन्मेघश्चिन्ताचक्रे भ्रमाम्यहम्

payasīva jaratparṇaṃ vāyāviva jarattṛṇam | nabhasīva śaranmeghaścintācakre bhramāmyaham


10

गन्तुमास्पदमात्मीयमसमर्थधियो वयम् । चिन्ताजाले विमुह्यामो जाले शकुनयो यथा

gantumāspadamātmīyamasamarthadhiyo vayam | cintājāle vimuhyāmo jāle śakunayo yathā


11

तृष्णाभिधानया तात दग्धोऽस्मि ज्वालया तथा । यथा दाहोपशमनमाशंके नामृतैरपि

tṛṣṇābhidhānayā tāta dagdho'smi jvālayā tathā | yathā dāhopaśamanamāśaṃke nāmṛtairapi


12

दूरं दूरमितो गत्वा समेत्य च पुनःपुनः । भ्रमत्याशु दिगन्तेषु तृष्णोन्मत्ता तुरङ्गमी

dūraṃ dūramito gatvā sametya ca punaḥpunaḥ | bhramatyāśu diganteṣu tṛṣṇonmattā turaṅgamī


13

जडसंसर्गिणी तृष्णा कृतोर्ध्वाधोगमागमा । क्षुब्धा ग्रन्थिमती नित्यमारघट्टाग्ररज्जुवत्

jaḍasaṃsargiṇī tṛṣṇā kṛtordhvādhogamāgamā | kṣubdhā granthimatī nityamāraghaṭṭāgrarajjuvat


14

अन्तर्ग्रथितया देहे सर्वदुश्छेदयाऽनया । रज्ज्वेवाशु बलीवर्दस्तृष्णया वाह्यते जनः

antargrathitayā dehe sarvaduśchedayā'nayā | rajjvevāśu balīvardastṛṣṇayā vāhyate janaḥ


15

पुत्रमित्रकलत्रादितृष्णया नित्यकृष्टया । खगेष्विव किरात्येदं जालं लोकेषु रच्यते

putramitrakalatrāditṛṣṇayā nityakṛṣṭayā | khageṣviva kirātyedaṃ jālaṃ lokeṣu racyate


16

भीषयत्यपि धीरं मामन्धयत्यपि सेक्षणम् । खेदयत्यपि सानन्दं तृष्णाकृष्णेव शर्वरी

bhīṣayatyapi dhīraṃ māmandhayatyapi sekṣaṇam | khedayatyapi sānandaṃ tṛṣṇākṛṣṇeva śarvarī


17

कुटिला कोमलस्पर्शा विषवैषम्यशंसिनी । दशत्यपि मनाक्स्पृष्टा तृष्णा कृष्णेव भोगिनी

kuṭilā komalasparśā viṣavaiṣamyaśaṃsinī | daśatyapi manākspṛṣṭā tṛṣṇā kṛṣṇeva bhoginī


18

भिन्दती हृदयं पुंसां मायामयविधायिनी । दौर्भाग्यदायिनी दीना तृष्णा कृष्णेव राक्षसी

bhindatī hṛdayaṃ puṃsāṃ māyāmayavidhāyinī | daurbhāgyadāyinī dīnā tṛṣṇā kṛṣṇeva rākṣasī


19

तन्द्रीतन्त्रीगणैः कोशं दधाना परिवेष्टितम् । नानन्दे राजते ब्रह्मंस्तृष्णा जर्जरवल्लकी

tandrītantrīgaṇaiḥ kośaṃ dadhānā pariveṣṭitam | nānande rājate brahmaṃstṛṣṇā jarjaravallakī


20

नित्यमेवातिमलिना कटुकोन्माददायिनी । दीर्घतन्त्री घनस्नेहा तृष्णा गह्वरवल्लरी

nityamevātimalinā kaṭukonmādadāyinī | dīrghatantrī ghanasnehā tṛṣṇā gahvaravallarī


21

अनानन्दकरी शून्या निष्फला व्यर्थमुन्नता । अमङ्गलकरी क्रूरा तृष्णा क्षीणेव मञ्जरी

anānandakarī śūnyā niṣphalā vyarthamunnatā | amaṅgalakarī krūrā tṛṣṇā kṣīṇeva mañjarī


22

अनावर्जितचित्तापि सर्वमेवानुधावति । न चाप्नोति फलं किंचित्तृष्णा जीर्णेव कामिनी

anāvarjitacittāpi sarvamevānudhāvati | na cāpnoti phalaṃ kiṃcittṛṣṇā jīrṇeva kāminī


23

संसारवृन्दे महति नानारससमाकुले । भुवनाभोगरङ्गेषु तृष्णा जरठनर्तकी

saṃsāravṛnde mahati nānārasasamākule | bhuvanābhogaraṅgeṣu tṛṣṇā jaraṭhanartakī


24

जराकुसुमितारूढा पातोत्पातफलावलिः । संसारजंगले दीर्घे तृष्णा विषलता तता

jarākusumitārūḍhā pātotpātaphalāvaliḥ | saṃsārajaṃgale dīrghe tṛṣṇā viṣalatā tatā


25

यन्न शक्रोति तत्रापि धत्ते ताण्डवितां गतिम् । नृत्यत्यानन्दरहितं तृष्णा जीर्णेव नर्तकी

yanna śakroti tatrāpi dhatte tāṇḍavitāṃ gatim | nṛtyatyānandarahitaṃ tṛṣṇā jīrṇeva nartakī


26

भृशं स्फुरति नीहारे शाम्यत्यालोक आगते । दुर्लङ्घयेषु पदं धत्ते चिन्ता चपलबर्हिणी

bhṛśaṃ sphurati nīhāre śāmyatyāloka āgate | durlaṅghayeṣu padaṃ dhatte cintā capalabarhiṇī


27

जडकल्लोलबहुला चिरं शून्यान्तरान्तरा । क्षणमुल्लासमायाति तृष्णा प्रावृट्तरङ्गिणी

jaḍakallolabahulā ciraṃ śūnyāntarāntarā | kṣaṇamullāsamāyāti tṛṣṇā prāvṛṭtaraṅgiṇī


28

नष्टमुत्सृज्य तिष्ठन्तं तृष्णा वृक्षमिवापरम् । पुरुषात्पुरुषं याति तृष्णा लोलेव पक्षिणी

naṣṭamutsṛjya tiṣṭhantaṃ tṛṣṇā vṛkṣamivāparam | puruṣātpuruṣaṃ yāti tṛṣṇā loleva pakṣiṇī


29

पदं करोत्यलङ्घ्येऽपि तृप्तापि फलमीहते । चिरं तिष्ठति नैकत्र तृष्णा चपलमर्कटी

padaṃ karotyalaṅghye'pi tṛptāpi phalamīhate | ciraṃ tiṣṭhati naikatra tṛṣṇā capalamarkaṭī


30

इदं कृत्वेदमायाति सर्वमेवासमञ्जसम् । अनारतं च यतते तृष्णा चेष्टेव दैविकी

idaṃ kṛtvedamāyāti sarvamevāsamañjasam | anārataṃ ca yatate tṛṣṇā ceṣṭeva daivikī


31

क्षणमायाति पातालं क्षणं याति नभस्थलम् । क्षणं भ्रमति दिक्कुञ्जे तृष्णा हृत्पद्मषट्पदी

kṣaṇamāyāti pātālaṃ kṣaṇaṃ yāti nabhasthalam | kṣaṇaṃ bhramati dikkuñje tṛṣṇā hṛtpadmaṣaṭpadī


32

सर्वसंसारदोषाणां तृष्णैका दीर्घदुःखदा । अन्तःपुरस्थमपि या योजयत्यतिसंकटे

sarvasaṃsāradoṣāṇāṃ tṛṣṇaikā dīrghaduḥkhadā | antaḥpurasthamapi yā yojayatyatisaṃkaṭe


33

प्रयच्छति परं जाड्यं परमालोकरोधिनी । मोहनीहारगहना तृष्णा जलदमालिका

prayacchati paraṃ jāḍyaṃ paramālokarodhinī | mohanīhāragahanā tṛṣṇā jaladamālikā


34

सर्वेषां जन्तुजातानां संसारव्यवहारिणाम् । परिप्रोतमनोमाला तृष्णा बन्धनरज्जुवत्

sarveṣāṃ jantujātānāṃ saṃsāravyavahāriṇām | pariprotamanomālā tṛṣṇā bandhanarajjuvat


35

विचित्रवर्णा विगुणा दीर्घा मलिनसंस्थितिः । शून्या शून्यपदा तृष्णा शक्रकार्मुकधर्मिणी

vicitravarṇā viguṇā dīrghā malinasaṃsthitiḥ | śūnyā śūnyapadā tṛṣṇā śakrakārmukadharmiṇī


36

अशनिर्गुणसस्यानां फलिता शरदापदाम् । हिमं संवित्सरोजानां तमसां दीर्घयामिनी

aśanirguṇasasyānāṃ phalitā śaradāpadām | himaṃ saṃvitsarojānāṃ tamasāṃ dīrghayāminī


37

संसारनाटकनटी कार्यालयविहंगमी । मानसारण्यहरिणी स्मरसंगीतवल्लकी

saṃsāranāṭakanaṭī kāryālayavihaṃgamī | mānasāraṇyahariṇī smarasaṃgītavallakī


38

व्यवहाराब्धिलहरी मोहमातङ्गश्रृङ्खला । सर्गन्यग्रोधसुलता दुःखकैरवचन्द्रिका

vyavahārābdhilaharī mohamātaṅgaśrṛṅkhalā | sarganyagrodhasulatā duḥkhakairavacandrikā


39

जरामरणदुःखानामेका रत्नसमुद्गिका । आधिव्याधिविलासानां नित्यं मत्ता विलासिनी

jarāmaraṇaduḥkhānāmekā ratnasamudgikā | ādhivyādhivilāsānāṃ nityaṃ mattā vilāsinī


40

क्षणमालोकविमला सान्धकारलवा क्षणम् । व्योमवीथ्युपमा तृष्णा नीहारगहना क्षणम्

kṣaṇamālokavimalā sāndhakāralavā kṣaṇam | vyomavīthyupamā tṛṣṇā nīhāragahanā kṣaṇam


41

गच्छत्युपशमं तृष्णा कायव्यायामशान्तये । तमी घनतमःकृष्णा यथा रक्षोनिवृत्तये

gacchatyupaśamaṃ tṛṣṇā kāyavyāyāmaśāntaye | tamī ghanatamaḥkṛṣṇā yathā rakṣonivṛttaye


42

तावन्मुह्यत्ययं मूको लोको विलुलिताशयः । यावदेवानुसंधत्ते तृष्णा विषविषूचिका

tāvanmuhyatyayaṃ mūko loko vilulitāśayaḥ | yāvadevānusaṃdhatte tṛṣṇā viṣaviṣūcikā


43

लोकोऽयमखिलं दुःखं चिन्तयोज्झितयोज्झति । तृष्णाविषूचिकामन्त्रश्चिन्तात्यागो हि कथ्यते

loko'yamakhilaṃ duḥkhaṃ cintayojjhitayojjhati | tṛṣṇāviṣūcikāmantraścintātyāgo hi kathyate


44

तृणपाषाणकाष्ठादिसर्वमामिषशङ्कया । आददाना स्फुरत्यन्ते तृष्णा मत्स्यी ह्रदे यथा

tṛṇapāṣāṇakāṣṭhādisarvamāmiṣaśaṅkayā | ādadānā sphuratyante tṛṣṇā matsyī hrade yathā


45

रोगार्तिरङ्गनातृष्णा गम्भीरमपि मानवम् । उत्तानतां नयन्त्याशु सूर्यांशव इवाम्बुजम्

rogārtiraṅganātṛṣṇā gambhīramapi mānavam | uttānatāṃ nayantyāśu sūryāṃśava ivāmbujam


46

अन्तःशून्या ग्रन्थिमत्यो दीर्घस्वाङ्कुरकण्टकाः । मुक्तामणिप्रिया नित्यं तृष्णा वेणुलता इव

antaḥśūnyā granthimatyo dīrghasvāṅkurakaṇṭakāḥ | muktāmaṇipriyā nityaṃ tṛṣṇā veṇulatā iva


47

अहो बत महच्चित्रं तृष्णामपि महाधियः । दुच्छेदामपि कृन्तन्ति विवेकेनामलासिना

aho bata mahaccitraṃ tṛṣṇāmapi mahādhiyaḥ | ducchedāmapi kṛntanti vivekenāmalāsinā


48

नासिधारा न वज्रार्चिर्न तप्तायःकणार्चिषः । तथा तीक्ष्णा यथा ब्रह्मंस्तृष्णेयं हृदि संस्थिता

nāsidhārā na vajrārcirna taptāyaḥkaṇārciṣaḥ | tathā tīkṣṇā yathā brahmaṃstṛṣṇeyaṃ hṛdi saṃsthitā


49

उज्ज्वलाऽसिततीक्ष्णाग्रा स्नेहदीर्घदशा परा । प्रकाशा दाहदुःस्पर्शा तृष्णा दीपशिखा इव

ujjvalā'sitatīkṣṇāgrā snehadīrghadaśā parā | prakāśā dāhaduḥsparśā tṛṣṇā dīpaśikhā iva


50

अपि मेरुसमं प्राज्ञमपि शूरमपि स्थिरम् । तृणीकरोति तृष्णैका निमेषेण नरोत्तमम्

api merusamaṃ prājñamapi śūramapi sthiram | tṛṇīkaroti tṛṣṇaikā nimeṣeṇa narottamam


51

संस्तीर्णगहना भीमा घनजालरजोमयी । सान्धकारोग्रनीहारा तृष्णा विन्ध्यमहातटी

saṃstīrṇagahanā bhīmā ghanajālarajomayī | sāndhakārogranīhārā tṛṣṇā vindhyamahātaṭī


52

एकैव सर्वभुवनान्तरलब्धलक्ष्या दुर्लक्ष्यतामुपगतैव वपुःस्थितैव । तृष्णा स्थिता जगति चञ्चलवीचिमाले क्षीरोदकाम्बुतरले मधुरेव शक्तिः

ekaiva sarvabhuvanāntaralabdhalakṣyā durlakṣyatāmupagataiva vapuḥsthitaiva | tṛṣṇā sthitā jagati cañcalavīcimāle kṣīrodakāmbutarale madhureva śaktiḥ


17

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे तृष्णाभंगो नाम सप्तदशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe tṛṣṇābhaṃgo nāma saptadaśaḥ sargaḥ

सर्गः १८

18

अष्टादशः सर्गः

aṣṭādaśaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । आर्द्रान्त्रतन्त्रीगहनो विकारी परिपातवान् । देहः स्फुरति संसारे सोऽपि दुःखाय केवलम्

śrīrāma uvāca | ārdrāntratantrīgahano vikārī paripātavān | dehaḥ sphurati saṃsāre so'pi duḥkhāya kevalam


2

अज्ञोऽपि तज्ज्ञसदृशो वलितात्मचमत्कृतिः । युक्त्या भव्योऽप्यभव्योऽपि न जडो नापि चेतनः

ajño'pi tajjñasadṛśo valitātmacamatkṛtiḥ | yuktyā bhavyo'pyabhavyo'pi na jaḍo nāpi cetanaḥ


3

जडाजडदृशोर्मध्ये दोलायितदुराशयः । अविवेकी विमूढात्मा मोहमेव प्रयच्छति

jaḍājaḍadṛśormadhye dolāyitadurāśayaḥ | avivekī vimūḍhātmā mohameva prayacchati


4

स्तोकेनानन्दमायाति स्तोकेनायाति खेदिताम् । नास्ति देहसमः शोच्यो नीचो गुणबहिष्कृतः

stokenānandamāyāti stokenāyāti kheditām | nāsti dehasamaḥ śocyo nīco guṇabahiṣkṛtaḥ


5

आगमापायिना नित्यं दन्तकेसरशालिना । विकासस्मितपुष्पेण प्रतिक्षणमलंकृतः

āgamāpāyinā nityaṃ dantakesaraśālinā | vikāsasmitapuṣpeṇa pratikṣaṇamalaṃkṛtaḥ


6

भुजशाखो घनस्कन्धो द्विजस्तम्भशुभस्थितिः । लोचनालिविलाक्रान्तः शिरःपीठबृहत्फलः

bhujaśākho ghanaskandho dvijastambhaśubhasthitiḥ | locanālivilākrāntaḥ śiraḥpīṭhabṛhatphalaḥ


7

श्रवदन्तरसग्रस्तो हस्तपादसुपल्लवः । गुल्मवान्कार्यसंघातो विहङ्गमकृतास्पदः

śravadantarasagrasto hastapādasupallavaḥ | gulmavānkāryasaṃghāto vihaṅgamakṛtāspadaḥ


8

सच्छायो देहवृक्षोऽयं जीवपान्थगणास्पदः । कस्यात्मीयः कस्य पर आस्थानास्थे किलात्र के

sacchāyo dehavṛkṣo'yaṃ jīvapānthagaṇāspadaḥ | kasyātmīyaḥ kasya para āsthānāsthe kilātra ke


9

तात संतरणार्थेन गृहीतायां पुनःपुनः । नावि देहलतायां च कस्य स्यादात्मभावना

tāta saṃtaraṇārthena gṛhītāyāṃ punaḥpunaḥ | nāvi dehalatāyāṃ ca kasya syādātmabhāvanā


1.18.10

देहनाम्नि वने शून्ये बहुगर्तसमाकुले । तनूरुहासंख्यतरौ विश्वासं कोऽधिगच्छति

dehanāmni vane śūnye bahugartasamākule | tanūruhāsaṃkhyatarau viśvāsaṃ ko'dhigacchati


11

मांसस्नाय्वस्थिवलिते शरीरपटहेऽदृढे । मार्जारवदहं तात तिष्ठाम्यत्र गतध्वनौ

māṃsasnāyvasthivalite śarīrapaṭahe'dṛḍhe | mārjāravadahaṃ tāta tiṣṭhāmyatra gatadhvanau


12

संसारारण्यसंरूढो विलसच्चित्तमर्कटः । चिन्तामञ्जरिताकारो दीर्घदुःखघुणक्षतः

saṃsārāraṇyasaṃrūḍho vilasaccittamarkaṭaḥ | cintāmañjaritākāro dīrghaduḥkhaghuṇakṣataḥ


13

तृष्णाभुजङ्गमीगेहं कोप काक कृतालयः । स्मितपुण्योद्गमः श्रीमाञ्छुभाशुभमहाफलः

tṛṣṇābhujaṅgamīgehaṃ kopa kāka kṛtālayaḥ | smitapuṇyodgamaḥ śrīmāñchubhāśubhamahāphalaḥ


14

सुस्कन्धोघलताजालो हस्तस्तबकसुन्दरः । पवनस्पन्दिताशेषस्वाङ्गावयवपल्लवः

suskandhoghalatājālo hastastabakasundaraḥ | pavanaspanditāśeṣasvāṅgāvayavapallavaḥ


15

सर्वेन्द्रियखगाधारः सुजानुस्तम्भ उन्नतः । सरसच्छायया युक्तः कामपान्थनिषेवितः

sarvendriyakhagādhāraḥ sujānustambha unnataḥ | sarasacchāyayā yuktaḥ kāmapānthaniṣevitaḥ


16

मूर्धसंजनिताऽऽदीर्घशिरोरुहतृणावलिः । अहंकारगृध्रकृतकुलायः सुषिरोदरः

mūrdhasaṃjanitā''dīrghaśiroruhatṛṇāvaliḥ | ahaṃkāragṛdhrakṛtakulāyaḥ suṣirodaraḥ


17

विच्छिन्नवासनाजालमूलत्वाद्दुर्लवाकृतिः । व्यायामविरसः कायप्लक्षोऽयं न सुखाय मे

vicchinnavāsanājālamūlatvāddurlavākṛtiḥ | vyāyāmavirasaḥ kāyaplakṣo'yaṃ na sukhāya me


18

कलेवरमहंकारगृहस्थस्य महागृहम् । लुठत्वभ्येतु वा स्थैर्यं किमनेन मुने मम

kalevaramahaṃkāragṛhasthasya mahāgṛham | luṭhatvabhyetu vā sthairyaṃ kimanena mune mama


19

पङ्क्तिबद्धेन्द्रियपशुं वलत्तृष्णागृहाङ्गनम् । रागरञ्जितसर्वाङ्गं नेष्टं देहगृहं मम

paṅktibaddhendriyapaśuṃ valattṛṣṇāgṛhāṅganam | rāgarañjitasarvāṅgaṃ neṣṭaṃ dehagṛhaṃ mama


1.18.20

पृष्ठास्थिकाष्ठसंघट्टपरिसंकटकोटरम् । आन्त्ररज्जुभिराबद्धं नेष्टं देहगृहं मम

pṛṣṭhāsthikāṣṭhasaṃghaṭṭaparisaṃkaṭakoṭaram | āntrarajjubhirābaddhaṃ neṣṭaṃ dehagṛhaṃ mama


21

प्रसृतस्नायुतन्त्रीकं रक्ताम्बुकृतकर्दमम् । जरामङ्कोलधवलं नेष्टं देहगृहं मम

prasṛtasnāyutantrīkaṃ raktāmbukṛtakardamam | jarāmaṅkoladhavalaṃ neṣṭaṃ dehagṛhaṃ mama


22

चित्तभृत्यकृतानन्तचेष्टावष्टब्धसंस्थिति । मिथ्यामोहमहास्थूणं नेष्टं देहगृहं मम

cittabhṛtyakṛtānantaceṣṭāvaṣṭabdhasaṃsthiti | mithyāmohamahāsthūṇaṃ neṣṭaṃ dehagṛhaṃ mama


23

दुःखार्भककृताक्रन्दं सुखशय्यामनोरमम् । दुरीहादग्धदासीकं नेष्टं देहगृहं मम

duḥkhārbhakakṛtākrandaṃ sukhaśayyāmanoramam | durīhādagdhadāsīkaṃ neṣṭaṃ dehagṛhaṃ mama


24

मलाढ्यविषयव्यूहभाण्डोपस्करसंकटम् । अज्ञानक्षारवलितं नेष्टं देहगृहं मम

malāḍhyaviṣayavyūhabhāṇḍopaskarasaṃkaṭam | ajñānakṣāravalitaṃ neṣṭaṃ dehagṛhaṃ mama


25

गुल्फगुग्गुलुविश्रान्तजानूर्ध्वस्तम्भमस्तकम् । दीर्घदोर्दारुसुदृढं नेष्टं देहगृहं मम

gulphagugguluviśrāntajānūrdhvastambhamastakam | dīrghadordārusudṛḍhaṃ neṣṭaṃ dehagṛhaṃ mama


26

प्रकटाक्षगवाक्षान्तः क्रीडत्प्रज्ञागृहाङ्गनम् । चिन्तादुहितृकं ब्रह्मन्नेष्टं देहगृहं मम

prakaṭākṣagavākṣāntaḥ krīḍatprajñāgṛhāṅganam | cintāduhitṛkaṃ brahmanneṣṭaṃ dehagṛhaṃ mama


27

मूर्धजाच्छादनच्छन्नकर्णश्रीचन्द्रशालिकम् । आदीर्घाङ्गुलिनिर्व्यूहं नेष्टं देहगृहं मम

mūrdhajācchādanacchannakarṇaśrīcandraśālikam | ādīrghāṅgulinirvyūhaṃ neṣṭaṃ dehagṛhaṃ mama


28

सर्वाङ्गकुड्यसंघातघनरोमयवाङ्कुरम् । संशून्यपेटविवरं नेष्टं देहगृहं मम

sarvāṅgakuḍyasaṃghātaghanaromayavāṅkuram | saṃśūnyapeṭavivaraṃ neṣṭaṃ dehagṛhaṃ mama


29

नखोर्णनाभिनिलयं सरमारणितान्तरम् । भाङ्कारकारिपवनं नेष्टं देहगृहं मम

nakhorṇanābhinilayaṃ saramāraṇitāntaram | bhāṅkārakāripavanaṃ neṣṭaṃ dehagṛhaṃ mama


1.18.30

प्रवेशनिर्गमव्यग्रवातवेगमनारतम् । वितताक्षगवाक्षं तन्नेष्टं देहगृहं मम

praveśanirgamavyagravātavegamanāratam | vitatākṣagavākṣaṃ tanneṣṭaṃ dehagṛhaṃ mama


31

जिह्वामर्कटिकाक्रान्तवदनद्वारभीषणम् । दृष्टदन्तास्थिशकलं नेष्टं देहगृह मम

jihvāmarkaṭikākrāntavadanadvārabhīṣaṇam | dṛṣṭadantāsthiśakalaṃ neṣṭaṃ dehagṛha mama


33

त्वक्सुधालेपमसृणं यन्त्रसंचारचञ्चलम् । मनः सदाखुनोत्खातं नेष्टं देहगृहं मम ।। ३२ आखु स्मितदीपप्रभोद्भासि क्षणमानन्दसुन्दरम् । क्षणं व्याप्तं तमःपूरैर्नेष्टं देहगृहं मम

tvaksudhālepamasṛṇaṃ yantrasaṃcāracañcalam | manaḥ sadākhunotkhātaṃ neṣṭaṃ dehagṛhaṃ mama || 32 ākhu smitadīpaprabhodbhāsi kṣaṇamānandasundaram | kṣaṇaṃ vyāptaṃ tamaḥpūrairneṣṭaṃ dehagṛhaṃ mama


34

समस्तरोगायतनं वलीपलितपत्तनम् । सर्वाधिसारगहनं नेष्टं देहगृहं मम

samastarogāyatanaṃ valīpalitapattanam | sarvādhisāragahanaṃ neṣṭaṃ dehagṛhaṃ mama


35

अक्षर्क्षक्षोभविषमा शून्या निःसारकोटरा । तमोगहनदिक्कुञ्जा नेष्टा देहाटवी मम

akṣarkṣakṣobhaviṣamā śūnyā niḥsārakoṭarā | tamogahanadikkuñjā neṣṭā dehāṭavī mama


36

देहालयं धारयितुं न शक्नोमि मुनीश्वर । पङ्कमग्नं समुद्धर्तुं गजमल्पबलो यथा

dehālayaṃ dhārayituṃ na śaknomi munīśvara | paṅkamagnaṃ samuddhartuṃ gajamalpabalo yathā


37

किं श्रिया किं च राज्येन किं कायेन किमीहितैः । दिनैः कतिपयैरेव कालः सर्वं निकृन्तति

kiṃ śriyā kiṃ ca rājyena kiṃ kāyena kimīhitaiḥ | dinaiḥ katipayaireva kālaḥ sarvaṃ nikṛntati


38

रक्तमांसमयस्यास्य सबाह्याभ्यन्तरं मुने । नाशैकधर्मिणो ब्रूहि कैव कायस्य रम्यता

raktamāṃsamayasyāsya sabāhyābhyantaraṃ mune | nāśaikadharmiṇo brūhi kaiva kāyasya ramyatā


39

मरणावसरे काया जीवं नानुसरन्ति ये । तेषु तात कृतघ्नेषु कैवास्था वद धीमताम्

maraṇāvasare kāyā jīvaṃ nānusaranti ye | teṣu tāta kṛtaghneṣu kaivāsthā vada dhīmatām


1.18.40

मत्तेभकर्णाग्रचलः कायो लम्बाम्बुभङ्गुरः । न संत्यजति मां यावत्तावदेनं त्यजाम्यहम्

mattebhakarṇāgracalaḥ kāyo lambāmbubhaṅguraḥ | na saṃtyajati māṃ yāvattāvadenaṃ tyajāmyaham


41

पवनस्पन्दतरलः पेलवः कायपल्लवः । जर्जरस्तनुवृत्तश्च नेष्टो मे कटुनीरसः

pavanaspandataralaḥ pelavaḥ kāyapallavaḥ | jarjarastanuvṛttaśca neṣṭo me kaṭunīrasaḥ


42

भुक्त्वा पीत्वा चिरं कालं बालपल्लवपेलवाम् । तनुतामेत्य यत्नेन विनाशमनुधावति

bhuktvā pītvā ciraṃ kālaṃ bālapallavapelavām | tanutāmetya yatnena vināśamanudhāvati


43

तान्येव सुखदुःखानि भावाभावमयान्यसौ । भूयोऽप्यनुभवन्कायः प्राकृतो हि न लज्जते

tānyeva sukhaduḥkhāni bhāvābhāvamayānyasau | bhūyo'pyanubhavankāyaḥ prākṛto hi na lajjate


44

सुचिरं प्रभुतां कृत्वा संसेव्य विभवश्रियम् । नोच्छ्रायमेति न स्थैर्यं कायः किमिति पाल्यते

suciraṃ prabhutāṃ kṛtvā saṃsevya vibhavaśriyam | nocchrāyameti na sthairyaṃ kāyaḥ kimiti pālyate


45

जराकाले जरामेति मृत्युकाले तथा मृतिम् । सम एवाविशेषज्ञः कायो भोगिदरिद्रयोः

jarākāle jarāmeti mṛtyukāle tathā mṛtim | sama evāviśeṣajñaḥ kāyo bhogidaridrayoḥ


46

संसाराम्भोधिजठरे तृष्णाकुहरकान्तरे । सुप्तस्तिष्ठति मुक्तेहो मूकोऽयं कायकच्छपः

saṃsārāmbhodhijaṭhare tṛṣṇākuharakāntare | suptastiṣṭhati mukteho mūko'yaṃ kāyakacchapaḥ


47

दहनैकार्थयोग्यानि कायकाष्ठानि भूरिशः । संसाराब्धाविहोह्यन्ते कंचित्तेषु नरं विदुः

dahanaikārthayogyāni kāyakāṣṭhāni bhūriśaḥ | saṃsārābdhāvihohyante kaṃcitteṣu naraṃ viduḥ


48

दीर्घदौरात्म्यवलया निपातफलपातया । न देहलतया कार्यं किंचिदस्ति विवेकिनः

dīrghadaurātmyavalayā nipātaphalapātayā | na dehalatayā kāryaṃ kiṃcidasti vivekinaḥ


49

मज्जन्कर्दमकोशेषु झटित्येव जरां गतः । न ज्ञायते यात्यचिरात्कः कथं देहदर्दुरः

majjankardamakośeṣu jhaṭityeva jarāṃ gataḥ | na jñāyate yātyacirātkaḥ kathaṃ dehadarduraḥ


1.18.50

निःसारसकलारम्भाः कायाश्चपलवायवः । रजोमार्गेण गच्छन्तो दृश्यन्ते नेह केनचित्

niḥsārasakalārambhāḥ kāyāścapalavāyavaḥ | rajomārgeṇa gacchanto dṛśyante neha kenacit


51

वायोर्दीपस्य मनसो गच्छतो ज्ञायते गतिः । आगच्छतश्च भगवञ्छरीरस्य कदाचन

vāyordīpasya manaso gacchato jñāyate gatiḥ | āgacchataśca bhagavañcharīrasya kadācana


52

बद्धास्था ये शरीरेषु बद्धास्था ये जगत्स्थितौ । तान्मोहमदिरोन्मत्तान्धिग्धिगस्तु पुनःपुनः

baddhāsthā ye śarīreṣu baddhāsthā ye jagatsthitau | tānmohamadironmattāndhigdhigastu punaḥpunaḥ


53

नाहं देहस्य नो देहो मम नायमहं तथा । इति विश्रान्तचित्ता ये ते मुने पुरुषोत्तमाः

nāhaṃ dehasya no deho mama nāyamahaṃ tathā | iti viśrāntacittā ye te mune puruṣottamāḥ


54

मानावमानबहुला बहुलाभमनोरमाः । शरीरमात्रबद्धास्थं घ्नन्ति दोषदृशो नरम्

mānāvamānabahulā bahulābhamanoramāḥ | śarīramātrabaddhāsthaṃ ghnanti doṣadṛśo naram


55

शरीरश्वभ्रशायिन्या पिशाच्या पेशलाङ्गया । अहंकारचमत्कृत्या छलेन छलिता वयम्

śarīraśvabhraśāyinyā piśācyā peśalāṅgayā | ahaṃkāracamatkṛtyā chalena chalitā vayam


56

प्रज्ञा वराका सर्वैव कायबद्धास्थयानया । मिथ्याज्ञानकुराक्षस्या छलिता कष्टमेकिका

prajñā varākā sarvaiva kāyabaddhāsthayānayā | mithyājñānakurākṣasyā chalitā kaṣṭamekikā


57

न किंचिदपि दृश्येऽस्मिन्सत्यं तेन हतात्मना । चित्रं दग्धशरीरेण जनता विप्रलभ्यते

na kiṃcidapi dṛśye'sminsatyaṃ tena hatātmanā | citraṃ dagdhaśarīreṇa janatā vipralabhyate


58

दिनैः कतिपयैरेव निर्झराम्बुकणो यथा । पतत्ययमयत्नेन जरठः कायपल्लवः

dinaiḥ katipayaireva nirjharāmbukaṇo yathā | patatyayamayatnena jaraṭhaḥ kāyapallavaḥ


59

कायोऽयमचिरापायो बुद्बुदोऽम्बुनिधाविव । व्यर्थं कार्यपरावर्ते परिस्फुरति निष्फलः

kāyo'yamacirāpāyo budbudo'mbunidhāviva | vyarthaṃ kāryaparāvarte parisphurati niṣphalaḥ


1.18.60

मिथ्याज्ञानविकारेऽस्मिन्स्वप्नसंभ्रमपत्तने । काये स्फुटतरापाये क्षणमास्था न मे द्विज

mithyājñānavikāre'sminsvapnasaṃbhramapattane | kāye sphuṭatarāpāye kṣaṇamāsthā na me dvija


61

तडित्सु शरदभ्रेषु गन्धर्वनगरेषु च । स्थैर्यं येन विनिर्णीतं स विश्वसितु विग्रहे

taḍitsu śaradabhreṣu gandharvanagareṣu ca | sthairyaṃ yena vinirṇītaṃ sa viśvasitu vigrahe


62

सततभङ्गुरकार्यपरम्परा विजयिजातजयं हठवृत्तिषु । प्रबलदोषमिदं तु कलेवरं तृणमिवाहमपोह्य सुखं स्थितः

satatabhaṅgurakāryaparamparā vijayijātajayaṃ haṭhavṛttiṣu | prabaladoṣamidaṃ tu kalevaraṃ tṛṇamivāhamapohya sukhaṃ sthitaḥ


18

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे कायजुगुप्सानामाष्टादशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe kāyajugupsānāmāṣṭādaśaḥ sargaḥ

सर्गः १९

19

एकोनविंशः सर्गः

ekonaviṃśaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । लब्ध्वापि तरलाकारे कार्यभारतरंगिणि । संसारसागरे जन्म बाल्यं दुःखाय केवलम्

śrīrāma uvāca | labdhvāpi taralākāre kāryabhārataraṃgiṇi | saṃsārasāgare janma bālyaṃ duḥkhāya kevalam


3

अशक्तिरापदस्तृष्णा मूकता मूढबुद्धिता । गृध्नुता लोलता दैन्यं सर्वं बाल्ये प्रवर्तते ।। रोषरोदनरौद्रासु दैन्यजर्जरितासु च । दशासु बन्धनं बाल्यमालानं करिणामिव

aśaktirāpadastṛṣṇā mūkatā mūḍhabuddhitā | gṛdhnutā lolatā dainyaṃ sarvaṃ bālye pravartate || roṣarodanaraudrāsu dainyajarjaritāsu ca | daśāsu bandhanaṃ bālyamālānaṃ kariṇāmiva


7

न मृतौ न जरारोगे न चापदि न यौवने । ताश्चिन्ताः परिकृन्तन्ति हृदयं शैशवेषु याः ।। तिर्यग्जातिसमारम्भः सर्वैरेवावधीरितः । लोलो बालसमाचारो मरणादपि दुःखदः ।। प्रतिबिम्बघनाज्ञानं नानासंकल्पपेलवम् । बाल्यमालूनसंशीर्णमनः कस्य सुखावहम् ।। जलवह्नयनिलाजस्रजातभीत्या पदे पदे । यद्भयं शैशवेऽबुद्ध्या कस्यापदि हि तद्भवेत्

na mṛtau na jarāroge na cāpadi na yauvane | tāścintāḥ parikṛntanti hṛdayaṃ śaiśaveṣu yāḥ || tiryagjātisamārambhaḥ sarvairevāvadhīritaḥ | lolo bālasamācāro maraṇādapi duḥkhadaḥ || pratibimbaghanājñānaṃ nānāsaṃkalpapelavam | bālyamālūnasaṃśīrṇamanaḥ kasya sukhāvaham || jalavahnayanilājasrajātabhītyā pade pade | yadbhayaṃ śaiśave'buddhyā kasyāpadi hi tadbhavet


8

लीलासु दुर्विलासेषु दुरीहासु दुराशये । परमं मोहमाधत्ते बालो बलवदापतन्

līlāsu durvilāseṣu durīhāsu durāśaye | paramaṃ mohamādhatte bālo balavadāpatan


9

विकल्पकल्पितारम्भं दुर्विलारसं दुरास्पदम् । शैशवं शासनायैव पुरुषस्य न शान्तये

vikalpakalpitārambhaṃ durvilārasaṃ durāspadam | śaiśavaṃ śāsanāyaiva puruṣasya na śāntaye


10

ये दोषा ये दुराचारा दुष्क्रमा ये दुराधयः । ते सर्वे संस्थिता बाल्ये दुर्गर्त इव कौशिकाः

ye doṣā ye durācārā duṣkramā ye durādhayaḥ | te sarve saṃsthitā bālye durgarta iva kauśikāḥ


11

बाल्यं रम्यमिति व्यर्थबुद्धयः कल्पयन्ति ये । तान्मूर्खपुरुषान्ब्रह्मन्धिगस्तु हृतचेतसः

bālyaṃ ramyamiti vyarthabuddhayaḥ kalpayanti ye | tānmūrkhapuruṣānbrahmandhigastu hṛtacetasaḥ


12

यत्र दोलाकृति मनः परिस्फुरति वृत्तिषु । त्रैलोक्याऽभव्यमपि तत्कथं भवति तुष्टये

yatra dolākṛti manaḥ parisphurati vṛttiṣu | trailokyā'bhavyamapi tatkathaṃ bhavati tuṣṭaye


13

सर्वेषामेव सत्त्वानां सर्वावस्थाभ्य एव हि । मनश्चञ्चलतामेति बाल्ये दशगुणं मुने

sarveṣāmeva sattvānāṃ sarvāvasthābhya eva hi | manaścañcalatāmeti bālye daśaguṇaṃ mune


14

मनः प्रकृत्यैव चलं बाल्यं च चलतां वरम् । तयोः संश्लिष्यतोस्त्राता क इवान्तः कुचापले

manaḥ prakṛtyaiva calaṃ bālyaṃ ca calatāṃ varam | tayoḥ saṃśliṣyatostrātā ka ivāntaḥ kucāpale


15

स्त्रीलोचनैस्तडित्पुञ्जैर्ज्वलाजालैस्तरङ्गकैः । चापलं शिक्षितं ब्रह्मञ्छैशवाक्रान्तचेतसः

strīlocanaistaḍitpuñjairjvalājālaistaraṅgakaiḥ | cāpalaṃ śikṣitaṃ brahmañchaiśavākrāntacetasaḥ


16

शैशवं च मनश्चैव सर्वास्वेव हि वृत्तिषु । भ्रातराविव लक्ष्येते सततं भङ्गुरस्थिती

śaiśavaṃ ca manaścaiva sarvāsveva hi vṛttiṣu | bhrātarāviva lakṣyete satataṃ bhaṅgurasthitī


17

सर्वाणि दुःखभूतानि सर्वे दोषा दुराधयः । बालमेवोपजीवन्ति श्रीमन्तमिव मानवाः

sarvāṇi duḥkhabhūtāni sarve doṣā durādhayaḥ | bālamevopajīvanti śrīmantamiva mānavāḥ


18

नवं नवं प्रीतिकरं न शिशुः प्रत्यहं यदि । प्राप्नोति तदसौ याति विषवैषम्यमूर्च्छनाम्

navaṃ navaṃ prītikaraṃ na śiśuḥ pratyahaṃ yadi | prāpnoti tadasau yāti viṣavaiṣamyamūrcchanām


19

स्तोकेन वशमायाति स्तोकेनैति विकारिताम् । अमेध्य एव रमते बालः कौलेयको यथा

stokena vaśamāyāti stokenaiti vikāritām | amedhya eva ramate bālaḥ kauleyako yathā


20

अजस्रवाष्पवदनः कर्दमाक्तो जडाशयः । वर्षोक्षितस्य तप्तस्य स्थलस्य सदृशः शिशुः

ajasravāṣpavadanaḥ kardamākto jaḍāśayaḥ | varṣokṣitasya taptasya sthalasya sadṛśaḥ śiśuḥ


21

भयाहारपरं दीनं दृष्टादृष्टाभिलाषि च । लोलबुद्धि वपुर्धत्ते बाल्यं दुःखाय केवलम्

bhayāhāraparaṃ dīnaṃ dṛṣṭādṛṣṭābhilāṣi ca | lolabuddhi vapurdhatte bālyaṃ duḥkhāya kevalam


22

स्वसंकल्पाभिलषितान्भावानप्राप्य तप्तधीः । दुःखमेत्यबलो बालो विनिष्कृत्त इवाशये

svasaṃkalpābhilaṣitānbhāvānaprāpya taptadhīḥ | duḥkhametyabalo bālo viniṣkṛtta ivāśaye


23

दुरीहालब्धलक्षाणि बहुवक्रोल्बणानि च । बालस्य यानि दुःखानि मुने तानि न कस्यचित्

durīhālabdhalakṣāṇi bahuvakrolbaṇāni ca | bālasya yāni duḥkhāni mune tāni na kasyacit


24

बालो बलवता स्वेन मनोरथविलासिना । मनसा तप्यते नित्यं ग्रीष्मेणेव वनस्थली

bālo balavatā svena manorathavilāsinā | manasā tapyate nityaṃ grīṣmeṇeva vanasthalī


25

विद्यागृहगतो बालो परामेति कदर्थनाम् । आलान इव नागेन्द्रो विषवैषम्यभीषणाम्

vidyāgṛhagato bālo parāmeti kadarthanām | ālāna iva nāgendro viṣavaiṣamyabhīṣaṇām


26

नानामनोरथमयी मिथ्याकल्पितकल्पना । दुःखायात्यन्तदीर्घाय बालता पेलवाशया

nānāmanorathamayī mithyākalpitakalpanā | duḥkhāyātyantadīrghāya bālatā pelavāśayā


27

संहृष्टो भुवनं भोक्तमिन्दुमादातुमम्बरात् । वाञ्छते येन मौर्ख्येण तत्सुखाय कथं भवेत्

saṃhṛṣṭo bhuvanaṃ bhoktamindumādātumambarāt | vāñchate yena maurkhyeṇa tatsukhāya kathaṃ bhavet


28

अन्तश्चित्तेरशक्तस्य शीतातपनिवारणे । को विशेषो महाबुद्धे बालस्योर्वीरुहस्तथा

antaścitteraśaktasya śītātapanivāraṇe | ko viśeṣo mahābuddhe bālasyorvīruhastathā


29

उड्डीतुमभिवाञ्छन्ति पक्षाभ्यां क्षुत्परायणाः । भयाहारपरा नित्यं बाला विहगधर्मिणः

uḍḍītumabhivāñchanti pakṣābhyāṃ kṣutparāyaṇāḥ | bhayāhāraparā nityaṃ bālā vihagadharmiṇaḥ


30

शैशवे गुरुतो भीतिर्मातृतः पितृतस्तथा । जनतो ज्येष्ठबालाच्च शैशवं भयमन्दिरम्

śaiśave guruto bhītirmātṛtaḥ pitṛtastathā | janato jyeṣṭhabālācca śaiśavaṃ bhayamandiram


31

सकलदोषदशाविहताशयं शरणमप्यविवेकविलासिनः । इह न कस्यचिदेव महामुने भवति बाल्यमलं परितुष्टये

sakaladoṣadaśāvihatāśayaṃ śaraṇamapyavivekavilāsinaḥ | iha na kasyacideva mahāmune bhavati bālyamalaṃ parituṣṭaye


19

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे बाल्यजुगुप्सानामैकोनविंशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe bālyajugupsānāmaikonaviṃśaḥ sargaḥ

सर्गः २०

20

विंशः सर्गः

viṃśaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । बाल्यानर्थमथ त्यक्त्वा पुमानभिहताशयः । आरोहति निपाताय यौवनं संभ्रमेण तु

śrīrāma uvāca | bālyānarthamatha tyaktvā pumānabhihatāśayaḥ | ārohati nipātāya yauvanaṃ saṃbhrameṇa tu


2

तत्रानन्तविलासस्य लोलस्य स्वस्य चेतसः । वृत्तीरनुभवन्याति दुःखाद्दुःखान्तरं जडः

tatrānantavilāsasya lolasya svasya cetasaḥ | vṛttīranubhavanyāti duḥkhādduḥkhāntaraṃ jaḍaḥ


3

स्वचित्तबिलसंस्थेन नानासंभ्रमकारिणा । बलात्कामपिशाचेन विवशः परिभूयते

svacittabilasaṃsthena nānāsaṃbhramakāriṇā | balātkāmapiśācena vivaśaḥ paribhūyate


4

चिन्तानां लोलवृत्तीनां ललनानामिवाऽवृतीः । अर्पयत्यवशं चेतो बालानामञ्जनं यथा

cintānāṃ lolavṛttīnāṃ lalanānāmivā'vṛtīḥ | arpayatyavaśaṃ ceto bālānāmañjanaṃ yathā


5

ते ते दोषा दुरारम्भास्तत्र तं तादृशाशयम् । तद्रूपं प्रतिलुम्पन्ति दुष्टास्तेनैव ये मुने

te te doṣā durārambhāstatra taṃ tādṛśāśayam | tadrūpaṃ pratilumpanti duṣṭāstenaiva ye mune


6

महानरकबीजेन संततभ्रमदायिना । यौवनेन न ये नष्टा नष्टा नान्येन ते जनाः

mahānarakabījena saṃtatabhramadāyinā | yauvanena na ye naṣṭā naṣṭā nānyena te janāḥ


7

नानारसमयी चित्रवृत्तान्तनिचयोम्भिता । भीमा यौवनभूर्येन तीर्णा धीरः स उच्यते

nānārasamayī citravṛttāntanicayombhitā | bhīmā yauvanabhūryena tīrṇā dhīraḥ sa ucyate


8

निमेषभासुराकारमालोलघनगर्जितम् । विद्युत्प्रकाशमशिवं यौवनं मे न रोचते

nimeṣabhāsurākāramālolaghanagarjitam | vidyutprakāśamaśivaṃ yauvanaṃ me na rocate


9

मधुरं स्वादु तिक्तं च दूषणं दोषभूषणम् । सुराकल्लोलसदृशं यौवनं मे न रोचते

madhuraṃ svādu tiktaṃ ca dūṣaṇaṃ doṣabhūṣaṇam | surākallolasadṛśaṃ yauvanaṃ me na rocate


10

असत्यं सत्यसंकाशमचिराद्विप्रलम्भदम् । स्वप्नाङ्गनासङ्गसमं यौवनं मे न रोचते

asatyaṃ satyasaṃkāśamacirādvipralambhadam | svapnāṅganāsaṅgasamaṃ yauvanaṃ me na rocate


11

सर्वस्याग्रे सर्वपुंसः क्षणमात्रमनोहरम् । गन्धर्वनगरप्रख्यं यौवनं मे न रोचते

sarvasyāgre sarvapuṃsaḥ kṣaṇamātramanoharam | gandharvanagaraprakhyaṃ yauvanaṃ me na rocate


12

इषुप्रपातमात्रं हि सुखदं दुःखभासुरम् । दाहपोषप्रदं नित्यं यौवनं मे न रोचते

iṣuprapātamātraṃ hi sukhadaṃ duḥkhabhāsuram | dāhapoṣapradaṃ nityaṃ yauvanaṃ me na rocate


13

आपातमात्ररमणं सद्भावरहितान्तरम् । वेश्यास्त्रीसंगमप्रख्यं यौवनं मे न रोचते

āpātamātraramaṇaṃ sadbhāvarahitāntaram | veśyāstrīsaṃgamaprakhyaṃ yauvanaṃ me na rocate


14

ये केचन समारम्भास्ते सर्वे सर्वदुःखदाः । तारुण्ये संनिधिं यान्ति महोत्पाता इव क्षये

ye kecana samārambhāste sarve sarvaduḥkhadāḥ | tāruṇye saṃnidhiṃ yānti mahotpātā iva kṣaye


15

हार्दान्धकारकारिण्या भैरवाकारवानपि । यौवनाज्ञानयामिन्या बिभेति भगवानपि

hārdāndhakārakāriṇyā bhairavākāravānapi | yauvanājñānayāminyā bibheti bhagavānapi


16

सुविस्मृतशुभाचारं बुद्धिवैधुर्यदायिनम् । ददात्यतितरामेष भ्रमं यौवनसंभ्रमः

suvismṛtaśubhācāraṃ buddhivaidhuryadāyinam | dadātyatitarāmeṣa bhramaṃ yauvanasaṃbhramaḥ


17

कान्तावियोगजातेन हृदि दुःस्पर्शवह्निना । यौवने दह्यते जन्तुस्तरुर्दावाग्निना यथा

kāntāviyogajātena hṛdi duḥsparśavahninā | yauvane dahyate jantustarurdāvāgninā yathā


18

सुनिर्मलापि विस्तीर्णा पावन्यपि हि यौवने । मतिः कलुषतामेति प्रावृषीव तरङ्गिणी

sunirmalāpi vistīrṇā pāvanyapi hi yauvane | matiḥ kaluṣatāmeti prāvṛṣīva taraṅgiṇī


19

शक्यते घनकल्लोला भीमा लङ्घयितुं नदी । न तु तारुण्यतरला तृष्णातरलितान्तरा

śakyate ghanakallolā bhīmā laṅghayituṃ nadī | na tu tāruṇyataralā tṛṣṇātaralitāntarā


20

सा कान्ता तौ स्तनौ पीनौ ते विलासास्तदाननम् । तारुण्य इति चिन्ताभिर्याति जर्जरतां जनः

sā kāntā tau stanau pīnau te vilāsāstadānanam | tāruṇya iti cintābhiryāti jarjaratāṃ janaḥ


21

नरं तरलतृष्णार्ति युवानमिह साधवः । पूजयन्ति न तु च्छिन्नं जरत्तृणलवं यथा

naraṃ taralatṛṣṇārti yuvānamiha sādhavaḥ | pūjayanti na tu cchinnaṃ jarattṛṇalavaṃ yathā


22

नाशायैव मदार्तस्य दोषमौक्तिकधारिणः । अभिमानमहेभस्य नित्यालानं हि यौवनम्

nāśāyaiva madārtasya doṣamauktikadhāriṇaḥ | abhimānamahebhasya nityālānaṃ hi yauvanam


23

मनोविपुलमूलानां दोषाशीविषधारिणाम् । शोषरोदनवृक्षाणां यौवनं बत काननम्

manovipulamūlānāṃ doṣāśīviṣadhāriṇām | śoṣarodanavṛkṣāṇāṃ yauvanaṃ bata kānanam


24

रसकेसरसंबाधं कुविकल्पदलाकुलम् । दुश्चिन्ताचञ्चरीकाणां पुष्करं विद्धि यौवनम्

rasakesarasaṃbādhaṃ kuvikalpadalākulam | duścintācañcarīkāṇāṃ puṣkaraṃ viddhi yauvanam


25

कृताकृतकुपक्षाणां हृत्सरस्तीरचारिणाम् । आधिव्याधिविहंगानामालयो नवयौवनम्

kṛtākṛtakupakṣāṇāṃ hṛtsarastīracāriṇām | ādhivyādhivihaṃgānāmālayo navayauvanam


26

जडानां गतसंख्यानां कल्लोलानां विलासिनाम् । अनपेक्षितमर्यादो वारिधिर्नवयौवनम्

jaḍānāṃ gatasaṃkhyānāṃ kallolānāṃ vilāsinām | anapekṣitamaryādo vāridhirnavayauvanam


27

सर्वेषां गुणसर्गाणां परिरूढरजस्तमाः । अपनेतुं स्थितिं दक्षो विषमो यौवनानिलः

sarveṣāṃ guṇasargāṇāṃ parirūḍharajastamāḥ | apanetuṃ sthitiṃ dakṣo viṣamo yauvanānilaḥ


28

नयन्ति पाण्डुतां वक्रमाकुलावकरोत्कटाः । आरोहन्ति परां कोटिं रूक्षा यौवनपांसवः

nayanti pāṇḍutāṃ vakramākulāvakarotkaṭāḥ | ārohanti parāṃ koṭiṃ rūkṣā yauvanapāṃsavaḥ


29

उद्वोधयति दोषालिं निकृन्तति गुणावलिम् । नराणां यौवनोल्लासो विलासो दुष्कृतश्रियाम्

udvodhayati doṣāliṃ nikṛntati guṇāvalim | narāṇāṃ yauvanollāso vilāso duṣkṛtaśriyām


30

शरीरपङ्कजरजश्चञ्चलां मतिषट्पदीम् । निबध्नन्मोहयत्येष नवयौवनचन्द्रमाः

śarīrapaṅkajarajaścañcalāṃ matiṣaṭpadīm | nibadhnanmohayatyeṣa navayauvanacandramāḥ


31

शरीरखण्डकोद्भूता रम्या यौवनवल्लरी । लग्नमेव मनोभृङ्गं मदयत्युन्नतिं गता

śarīrakhaṇḍakodbhūtā ramyā yauvanavallarī | lagnameva manobhṛṅgaṃ madayatyunnatiṃ gatā


32

शरीरमरुतापोत्थां युवतामृगतृष्णिकाम् । मनोमृगाः प्रधावन्तः पतन्ति विषयावटे

śarīramarutāpotthāṃ yuvatāmṛgatṛṣṇikām | manomṛgāḥ pradhāvantaḥ patanti viṣayāvaṭe


33

शरीरशर्वरीज्योत्स्ना चित्तकेसरिणः सटा । लहरी जीविताम्भोधेर्युवता मे न तुष्टये

śarīraśarvarījyotsnā cittakesariṇaḥ saṭā | laharī jīvitāmbhodheryuvatā me na tuṣṭaye


34

दिनानि कतिचिद्येयं फलिता देहजङ्गले । युवता शरदस्यां हि न समाश्वासमर्हथ

dināni katicidyeyaṃ phalitā dehajaṅgale | yuvatā śaradasyāṃ hi na samāśvāsamarhatha


35

झटित्येव प्रयात्येव शरीराद्युवताखगः । क्षणेनैवाल्पभाग्यस्य हस्ताच्चिन्तामणिर्यथा

jhaṭityeva prayātyeva śarīrādyuvatākhagaḥ | kṣaṇenaivālpabhāgyasya hastāccintāmaṇiryathā


36

यदा यदा परां कोटिमध्यारोहति यौवनम् । वल्गन्ति सज्वराः कामास्तदा नाशाय केवलम्

yadā yadā parāṃ koṭimadhyārohati yauvanam | valganti sajvarāḥ kāmāstadā nāśāya kevalam


37

तावदेव विवल्गन्ति रागद्वेषपिशाचकाः । नास्तमेति समस्तैषा यावद्यौवनयामिनी

tāvadeva vivalganti rāgadveṣapiśācakāḥ | nāstameti samastaiṣā yāvadyauvanayāminī


38

नानाविकारबहुले वराके क्षणनाशिनि । कारुण्यं कुरु तारुण्ये म्रियमाणे सुतै यथा

nānāvikārabahule varāke kṣaṇanāśini | kāruṇyaṃ kuru tāruṇye mriyamāṇe sutai yathā


39

हर्षमायाति यो मोहात्पुरुषः क्षणभङ्गिना । यौवनेन महामुग्धः स वै नरमृगः स्मृतः

harṣamāyāti yo mohātpuruṣaḥ kṣaṇabhaṅginā | yauvanena mahāmugdhaḥ sa vai naramṛgaḥ smṛtaḥ


40

मानमोहान्मदोन्मत्तं यौवनं योऽभिलष्यति । अचिरेण स दुर्बुद्धिः पश्चात्तापेन युज्यते

mānamohānmadonmattaṃ yauvanaṃ yo'bhilaṣyati | acireṇa sa durbuddhiḥ paścāttāpena yujyate


41

ते पूज्यास्ते महात्मानस्त एव पुरुषा भुवि । ये सुखेन समुत्तीर्णाः साधो यौवनसंकटात्

te pūjyāste mahātmānasta eva puruṣā bhuvi | ye sukhena samuttīrṇāḥ sādho yauvanasaṃkaṭāt


42

सुखेन तीर्यतेऽम्भोधिरुत्कृष्टमकराकरः । न कल्लोलबलोल्लासि सदोषं हतयौवनम्

sukhena tīryate'mbhodhirutkṛṣṭamakarākaraḥ | na kallolabalollāsi sadoṣaṃ hatayauvanam


43

विनयभूषितमार्यजनास्पदं करुणयोज्ज्वलमावलितं गुणैः । इह हि दुर्लभमङ्ग सुयौवनं जगति काननमम्बरगं यथा

vinayabhūṣitamāryajanāspadaṃ karuṇayojjvalamāvalitaṃ guṇaiḥ | iha hi durlabhamaṅga suyauvanaṃ jagati kānanamambaragaṃ yathā


20

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे यौवनगर्हा नाम विंशतितमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe yauvanagarhā nāma viṃśatitamaḥ sargaḥ

सर्गः २१

21

एकविंशः सर्गः

ekaviṃśaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । मांसपाञ्चालिकायास्तु यन्त्रलोलेऽङ्गपञ्जरे । स्नाय्वस्थिग्रन्थिशालिन्याः स्त्रियाः किमिव शोभनं

śrīrāma uvāca | māṃsapāñcālikāyāstu yantralole'ṅgapañjare | snāyvasthigranthiśālinyāḥ striyāḥ kimiva śobhanaṃ


2

त्वङ्मांसरक्तबाष्पाम्बु पृथक्कृत्वा विलोचनम् । समालोकय रम्यं चेत्किं मुधा परिमुह्यसि

tvaṅmāṃsaraktabāṣpāmbu pṛthakkṛtvā vilocanam | samālokaya ramyaṃ cetkiṃ mudhā parimuhyasi


3

इतः केशा इतो रक्तमितीयं प्रमदातनुः । किमेतया निन्दितया करोति विपुलाशयः

itaḥ keśā ito raktamitīyaṃ pramadātanuḥ | kimetayā ninditayā karoti vipulāśayaḥ


4

वासोविलेपनैर्यानि लालितानि पुनः पुनः । तान्यङ्गान्यङ्ग लुण्ठन्ति क्रव्यादाः सर्वदेहिनाम्

vāsovilepanairyāni lālitāni punaḥ punaḥ | tānyaṅgānyaṅga luṇṭhanti kravyādāḥ sarvadehinām


5

मेरुश्रृंगतटोल्लासिगंगाजलरयोपमा । दृष्टा यस्मिन्स्तने मुक्ताहारस्योल्लासशालिता

meruśrṛṃgataṭollāsigaṃgājalarayopamā | dṛṣṭā yasminstane muktāhārasyollāsaśālitā


5

श्मशानेषु दिगन्तेषु स एव ललनास्तनः । श्वभिरास्वाद्यते काले लघुपिण्ड इवान्धसः

śmaśāneṣu diganteṣu sa eva lalanāstanaḥ | śvabhirāsvādyate kāle laghupiṇḍa ivāndhasaḥ


7

रक्तमांसास्थिदिग्धानि करभस्य यथा वने । तथैवाङ्गानि कामिन्यास्तां प्रत्यपि हि को ग्रहः

raktamāṃsāsthidigdhāni karabhasya yathā vane | tathaivāṅgāni kāminyāstāṃ pratyapi hi ko grahaḥ


8

आपातरमणीयत्वं कल्पते केवलं स्त्रियाः । मन्ये तदपि नास्त्यत्र मुने मोहैककारणम्

āpātaramaṇīyatvaṃ kalpate kevalaṃ striyāḥ | manye tadapi nāstyatra mune mohaikakāraṇam


9

विपुलोल्लासदायिन्या मदमन्मथपूर्वकम् । को विशेषो विकारिण्या मदिरायाः स्त्रियास्तथा

vipulollāsadāyinyā madamanmathapūrvakam | ko viśeṣo vikāriṇyā madirāyāḥ striyāstathā


10

ललनालानसंलीना मुने मानवदन्तिनः । प्रबोधं नाधिगच्छन्ति दृढैरपि शमाङ्कुशैः

lalanālānasaṃlīnā mune mānavadantinaḥ | prabodhaṃ nādhigacchanti dṛḍhairapi śamāṅkuśaiḥ


11

केशकज्जलधारिण्यो दुःस्पर्शा लोचनप्रियाः । दुष्कृताग्निशिखा नार्यो दहन्ति तृणवन्नरम्

keśakajjaladhāriṇyo duḥsparśā locanapriyāḥ | duṣkṛtāgniśikhā nāryo dahanti tṛṇavannaram


12

ज्वलतामतिदूरेऽपि सरसा अपि नीरसाः । स्त्रियो हि नरकाग्नीनामिन्धनं चारु दारुणम्

jvalatāmatidūre'pi sarasā api nīrasāḥ | striyo hi narakāgnīnāmindhanaṃ cāru dāruṇam


13

विकीर्णाकारकबरी तरत्तारकलोचना । पुर्णेन्दुबिम्बवदना कुसुमोत्करहासिनी

vikīrṇākārakabarī tarattārakalocanā | purṇendubimbavadanā kusumotkarahāsinī


14

लीलाविलोलपुरुषा कार्यसंहारकारिणी । परं विमोहनं बुद्धेः कामिनी दीर्घयामिनी

līlāvilolapuruṣā kāryasaṃhārakāriṇī | paraṃ vimohanaṃ buddheḥ kāminī dīrghayāminī


15

पुष्पाभिराममधुरा करपल्लवशालिनी । भ्रमराक्षिविलासाढ्या स्तनस्तबकधारिणी

puṣpābhirāmamadhurā karapallavaśālinī | bhramarākṣivilāsāḍhyā stanastabakadhāriṇī


16

पुष्पकेसरगौराङ्गी नरमारणतत्परा । ददात्युन्मत्तवैवश्यं कान्ता विषलता यथा

puṣpakesaragaurāṅgī naramāraṇatatparā | dadātyunmattavaivaśyaṃ kāntā viṣalatā yathā


17

सत्कार्योच्छ्वासमात्रेण भुजङ्गदलनोत्कया । कान्तयोद्ध्रियते जन्तुः करभ्येवोरगो बिलात्

satkāryocchvāsamātreṇa bhujaṅgadalanotkayā | kāntayoddhriyate jantuḥ karabhyevorago bilāt


18

कामनाम्ना किरातेन विकीर्णा मुग्धचेतसाम् । नार्यो नरविहंगानामङ्गबन्धनवागुराः

kāmanāmnā kirātena vikīrṇā mugdhacetasām | nāryo naravihaṃgānāmaṅgabandhanavāgurāḥ


19

ललनाविपुलालाने मनोमत्तमतंगजः । रतिशृङ्खलया ब्रह्मन्बद्धस्तिष्ठति मूकवत्

lalanāvipulālāne manomattamataṃgajaḥ | ratiśṛṅkhalayā brahmanbaddhastiṣṭhati mūkavat


20

जन्मपल्वलमत्स्यानां चित्तकर्दमचारिणाम् । पुंसां दुर्वासनारज्जुर्नारी बडिशपिण्डिका

janmapalvalamatsyānāṃ cittakardamacāriṇām | puṃsāṃ durvāsanārajjurnārī baḍiśapiṇḍikā


21

मन्दुरं च तुरङ्गाणामालानमिव दन्तिनाम् । पुंसां मन्त्र इवाहीनां बन्धनं वामलोचना

manduraṃ ca turaṅgāṇāmālānamiva dantinām | puṃsāṃ mantra ivāhīnāṃ bandhanaṃ vāmalocanā


22

नानारसवती चित्रा भोगभूमिरियं मुने । स्त्रियमाश्रित्य संयाता परामिह हि संस्थितिम्

nānārasavatī citrā bhogabhūmiriyaṃ mune | striyamāśritya saṃyātā parāmiha hi saṃsthitim


23

सर्वेषां दोषरत्नानां सुसमुद्गिकयाऽनया । दुःखशृङ्खलया नित्यमलमस्तु मम स्त्रिया

sarveṣāṃ doṣaratnānāṃ susamudgikayā'nayā | duḥkhaśṛṅkhalayā nityamalamastu mama striyā


24

किं स्तनेन किमक्ष्णा वा किं नितम्बेन किं भुवा । मांसमात्रैकसारेण करोम्यहमवस्तुना

kiṃ stanena kimakṣṇā vā kiṃ nitambena kiṃ bhuvā | māṃsamātraikasāreṇa karomyahamavastunā


25

इतो मांसमितो रक्तमितोऽस्थीनीति वासरैः । ब्रह्मन्कतिपयैरेव याति स्त्री विशरारुताम्

ito māṃsamito raktamito'sthīnīti vāsaraiḥ | brahmankatipayaireva yāti strī viśarārutām


26

यास्तात पुरुषैः स्थूलैर्ललिता मनुजैः प्रियाः । ता मुने प्रविभक्ताङ्ग्यः स्वपन्ति पितृभूमिषु

yāstāta puruṣaiḥ sthūlairlalitā manujaiḥ priyāḥ | tā mune pravibhaktāṅgyaḥ svapanti pitṛbhūmiṣu


27

यस्मिन्घनतरस्नेहं मुखे पत्राङ्कुराः स्त्रियः । कान्तेन रचिता ब्रह्मन्पीयते तेन जङ्गले

yasminghanatarasnehaṃ mukhe patrāṅkurāḥ striyaḥ | kāntena racitā brahmanpīyate tena jaṅgale


28

केशाः श्मशानवृक्षेषु यान्ति चामरलेखिकाम् । अस्थीन्युडुवदाभान्ति दिनैरवनिमण्डले

keśāḥ śmaśānavṛkṣeṣu yānti cāmaralekhikām | asthīnyuḍuvadābhānti dinairavanimaṇḍale


29

पिबन्ति पांसवो रक्तं क्रव्यादाश्चाप्यनेकशः । चर्माणि च शिवा भुङ्क्ते खं यान्ति प्राणवायवः

pibanti pāṃsavo raktaṃ kravyādāścāpyanekaśaḥ | carmāṇi ca śivā bhuṅkte khaṃ yānti prāṇavāyavaḥ


30

इत्येषा ललनाङ्गानामचिरेणैव भाविनी । स्थितिर्मया वः कथिता किं भ्रान्तिमनुधावथ

ityeṣā lalanāṅgānāmacireṇaiva bhāvinī | sthitirmayā vaḥ kathitā kiṃ bhrāntimanudhāvatha


31

भूतपञ्चकसंघट्टसंस्थानं ललनाभिधम् । रसादभिपतत्वेतत्कथं नाम धियान्वितः

bhūtapañcakasaṃghaṭṭasaṃsthānaṃ lalanābhidham | rasādabhipatatvetatkathaṃ nāma dhiyānvitaḥ


32

शाखाप्रतानगहना कट्वम्लफलमालिनी । सुतालोत्तालतामेति चिन्ता कान्तानुसारिणी

śākhāpratānagahanā kaṭvamlaphalamālinī | sutālottālatāmeti cintā kāntānusāriṇī


33

कान्दिग्भूततया चेतो घनगर्धान्धमाकुलम् । परं मोहमुपादत्ते यूथभ्रष्टमृगो यथा

kāndigbhūtatayā ceto ghanagardhāndhamākulam | paraṃ mohamupādatte yūthabhraṣṭamṛgo yathā


34

शोच्यतां परमां याति तरुणस्तरुणीपरः । निबद्धः करिणीलोलो विन्ध्यखाते यथा गजः

śocyatāṃ paramāṃ yāti taruṇastaruṇīparaḥ | nibaddhaḥ kariṇīlolo vindhyakhāte yathā gajaḥ


35

यस्य स्त्री तस्य भोगेच्छा निःस्त्रीकस्य क्व भोगभूः । स्त्रियं त्यक्त्वा जगत्त्यक्तं जगत्त्यक्त्वा सुखी भवेत्

yasya strī tasya bhogecchā niḥstrīkasya kva bhogabhūḥ | striyaṃ tyaktvā jagattyaktaṃ jagattyaktvā sukhī bhavet


36

आपातमात्ररमणेषु सुदुस्तरेषु भोगेषु नाहमलिपक्षतिचञ्चलेषु । ब्रह्मन्रमे मरणरोगजरादिभीत्या शाम्याम्यहं परमुपैमि पदं प्रयत्नात्

āpātamātraramaṇeṣu sudustareṣu bhogeṣu nāhamalipakṣaticañcaleṣu | brahmanrame maraṇarogajarādibhītyā śāmyāmyahaṃ paramupaimi padaṃ prayatnāt


21

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे स्त्रीजुगुप्सा नामैकविंशतितमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe strījugupsā nāmaikaviṃśatitamaḥ sargaḥ

सर्गः २२

22

द्वाविंशः सर्गः

dvāviṃśaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । अपर्याप्तं हि बालत्वं बलात्पिबति यौवनम् । यौवनं च जरा पश्चात्पश्य कर्कशतां मिथः

śrīrāma uvāca | aparyāptaṃ hi bālatvaṃ balātpibati yauvanam | yauvanaṃ ca jarā paścātpaśya karkaśatāṃ mithaḥ


2

हिमाशनिरिवाम्भोजं वात्येव शरदम्बुकम् । देहं जरा नाशयति नदी तीरतरुं यथा

himāśanirivāmbhojaṃ vātyeva śaradambukam | dehaṃ jarā nāśayati nadī tīrataruṃ yathā


3

जर्जरीकृतसर्वाङ्गी जरा जरठरूपिणी । विरूपतां नयत्याशु देहं विषलवो यथा

jarjarīkṛtasarvāṅgī jarā jaraṭharūpiṇī | virūpatāṃ nayatyāśu dehaṃ viṣalavo yathā


4

शिथिलादीर्णसर्वाङ्गं जराजीर्णकलेवरम् । समं पश्यन्ति कामिन्यः पुरुषं करभं यथा

śithilādīrṇasarvāṅgaṃ jarājīrṇakalevaram | samaṃ paśyanti kāminyaḥ puruṣaṃ karabhaṃ yathā


5

अनायासकदर्थिन्या गृहीते जरसा जने । पलाय्य गच्छति प्रज्ञा सपत्न्येवाहताङ्गना

anāyāsakadarthinyā gṛhīte jarasā jane | palāyya gacchati prajñā sapatnyevāhatāṅganā


6

दासाः पुत्राः स्त्रियश्चैव बान्धवाः सुहृदस्तथा । हसन्त्युन्मत्तकमिव नरं वार्धककम्पितम्

dāsāḥ putrāḥ striyaścaiva bāndhavāḥ suhṛdastathā | hasantyunmattakamiva naraṃ vārdhakakampitam


7

दुष्प्रेक्ष्यं जरठं दीनं हीनं गुणपराक्रमैः । गृध्रो वृक्षमिवादीर्घं गर्धो ह्यभ्येति वृद्धकम्

duṣprekṣyaṃ jaraṭhaṃ dīnaṃ hīnaṃ guṇaparākramaiḥ | gṛdhro vṛkṣamivādīrghaṃ gardho hyabhyeti vṛddhakam


8

दैन्यदोषमयी दीर्घा हृदि दाहप्रदायिनी । सर्वापदामेकसखी वार्धके वर्धते स्पृहा

dainyadoṣamayī dīrghā hṛdi dāhapradāyinī | sarvāpadāmekasakhī vārdhake vardhate spṛhā


9

कर्तव्यं किं मया कष्टं परत्रेत्यतिदारुणम् । अप्रतीकारयोग्यं हि वर्धते वार्धके भयम्

kartavyaṃ kiṃ mayā kaṣṭaṃ paratretyatidāruṇam | apratīkārayogyaṃ hi vardhate vārdhake bhayam


10

कोऽहं वराकः किमिव करोमि कथमेव च । तिष्ठामि मौनमेवेति दीनतोदेति वार्धके

ko'haṃ varākaḥ kimiva karomi kathameva ca | tiṣṭhāmi maunameveti dīnatodeti vārdhake


11

कथं कदा मे किमिव स्वादु स्याद्भोजनं जनात् । इत्यजस्रं जरा चैषा चेतो दहति वार्धके

kathaṃ kadā me kimiva svādu syādbhojanaṃ janāt | ityajasraṃ jarā caiṣā ceto dahati vārdhake


12

गर्धोऽभ्युदेति सोल्लासमुपभोक्तुं न शक्यते । हृदयं दह्यते नूनं शक्तिदौस्थ्येन वार्धके

gardho'bhyudeti sollāsamupabhoktuṃ na śakyate | hṛdayaṃ dahyate nūnaṃ śaktidausthyena vārdhake


13

जराजीर्णबकी यावत्कायक्लेशापकारिणी । रौति रोगोरगाकीर्णा कायद्रुमशिरःस्थिता

jarājīrṇabakī yāvatkāyakleśāpakāriṇī | rauti rogoragākīrṇā kāyadrumaśiraḥsthitā


14

तावदागत एवाशु कुतोऽपि परिदृश्यते । घनान्ध्यतिमिराकाङ्क्षी मुने मरणकौशिकः

tāvadāgata evāśu kuto'pi paridṛśyate | ghanāndhyatimirākāṅkṣī mune maraṇakauśikaḥ


15

सायंसंध्यां प्रजातां वै तमः समनुधावति । जरां वपुषि दृष्ट्वैव मृतिः समनुधावति

sāyaṃsaṃdhyāṃ prajātāṃ vai tamaḥ samanudhāvati | jarāṃ vapuṣi dṛṣṭvaiva mṛtiḥ samanudhāvati


16

जराकुसुमितं देहद्रुमं दृष्ट्वैव दूरतः । अध्यापतति वेगेन मुने मरणमर्कटः

jarākusumitaṃ dehadrumaṃ dṛṣṭvaiva dūrataḥ | adhyāpatati vegena mune maraṇamarkaṭaḥ


17

शून्यं नगरमाभाति भाति च्छिन्नलतो द्रुमः । भात्यनावृष्टिमान्देशो न जराजर्जरं वपुः

śūnyaṃ nagaramābhāti bhāti cchinnalato drumaḥ | bhātyanāvṛṣṭimāndeśo na jarājarjaraṃ vapuḥ


18

क्षणान्निगरणायैव कासक्वणितकारिणी । गृध्रीवामिषमादत्ते तरसैव नरं जरा

kṣaṇānnigaraṇāyaiva kāsakvaṇitakāriṇī | gṛdhrīvāmiṣamādatte tarasaiva naraṃ jarā


19

दृष्ट्वैव सोत्सुकेवाशु प्रगृह्य शिरसि क्षणम् । प्रलुनाति जरा देहं कुमारी कैरवं यथा

dṛṣṭvaiva sotsukevāśu pragṛhya śirasi kṣaṇam | pralunāti jarā dehaṃ kumārī kairavaṃ yathā


20

सीत्कारकारिणी पांसुपरुषा परिजर्जरम् । शरीरं शातयत्येषा वात्येव तरुपल्लवम्

sītkārakāriṇī pāṃsuparuṣā parijarjaram | śarīraṃ śātayatyeṣā vātyeva tarupallavam


21

जरसोपहतो देहो धत्ते जर्जरतां गतः । तुषारनिकराकीर्णपरिम्लानाम्बुजश्रियम्

jarasopahato deho dhatte jarjaratāṃ gataḥ | tuṣāranikarākīrṇaparimlānāmbujaśriyam


22

जरा ज्योत्स्नोदितैवेयं शिरःशिखरिपृष्ठतः । विकासयति संरब्धं वातकासकुमुद्वती

jarā jyotsnoditaiveyaṃ śiraḥśikharipṛṣṭhataḥ | vikāsayati saṃrabdhaṃ vātakāsakumudvatī


23

परिपक्वं समालोक्य जराक्षारविधूसरम् । शिरःकूष्माण्डकं भुङ्क्ते पुंसां कालः किलेश्वरः

paripakvaṃ samālokya jarākṣāravidhūsaram | śiraḥkūṣmāṇḍakaṃ bhuṅkte puṃsāṃ kālaḥ kileśvaraḥ


24

जराजह्नुसुतोद्युक्ता मूलान्यस्य निकृन्तति । शरीरतीरवृक्षस्य चलत्यायुषि सत्वरम्

jarājahnusutodyuktā mūlānyasya nikṛntati | śarīratīravṛkṣasya calatyāyuṣi satvaram


25

जरामार्जारिका भुङ्क्ते यौवनाखुं तथोद्धता । परमुल्लासमायाति शरीरामिषगर्धिनी

jarāmārjārikā bhuṅkte yauvanākhuṃ tathoddhatā | paramullāsamāyāti śarīrāmiṣagardhinī


26

काचिदस्ति जगत्यस्मिन्नामङ्गलकरी तथा । यथा जराक्रोशकरी देहजङ्गलजम्बुकी

kācidasti jagatyasminnāmaṅgalakarī tathā | yathā jarākrośakarī dehajaṅgalajambukī


27

कासश्वासससीत्कारा दुःखधूमतमोमयी । जराज्वाला ज्वलत्येषा यस्यासौ दग्ध एव हि

kāsaśvāsasasītkārā duḥkhadhūmatamomayī | jarājvālā jvalatyeṣā yasyāsau dagdha eva hi


28

जरसा वक्रतामेति शुक्लावयवपल्लवा । तात तन्वी तनुर्नृणां लता पुष्पानता यथा

jarasā vakratāmeti śuklāvayavapallavā | tāta tanvī tanurnṛṇāṃ latā puṣpānatā yathā


25

जराकर्पूरधवलं देहकर्पूरपादपम् । मुने मरणमातङ्गो नूनमुद्धरति क्षणात्

jarākarpūradhavalaṃ dehakarpūrapādapam | mune maraṇamātaṅgo nūnamuddharati kṣaṇāt


30

मरणस्य मुने राज्ञो जराधवलचामरा । आगच्छतोऽग्रे निर्याति स्वाधिव्याधिपताकिनी

maraṇasya mune rājño jarādhavalacāmarā | āgacchato'gre niryāti svādhivyādhipatākinī


31

न जिताः शत्रुभिः संख्ये प्रविष्टा येऽद्रिकोटरे । ते जराजीर्णराक्षस्या पश्याशु विजिता मुने

na jitāḥ śatrubhiḥ saṃkhye praviṣṭā ye'drikoṭare | te jarājīrṇarākṣasyā paśyāśu vijitā mune


32

जरातुषारवलिते शरीरसदनान्तरे । शक्नुवन्त्यक्षशिशवः स्पन्दितुं न मनागपि

jarātuṣāravalite śarīrasadanāntare | śaknuvantyakṣaśiśavaḥ spandituṃ na manāgapi


33

दण्डतृतीयपादेन प्रस्खलन्ती मुहुर्मुहुः । कासाधोवायुमुरजा जरा योषित्प्रनृत्यति

daṇḍatṛtīyapādena praskhalantī muhurmuhuḥ | kāsādhovāyumurajā jarā yoṣitpranṛtyati


34

संसारसंसृतेरस्या गन्धकुट्यां शिरोगता । देहयष्ट्यां जरानाम्नी चामरश्रीर्विराजते

saṃsārasaṃsṛterasyā gandhakuṭyāṃ śirogatā | dehayaṣṭyāṃ jarānāmnī cāmaraśrīrvirājate


35

जराचन्द्रोदयसिते शरीरनगरे स्थिते । क्षणाद्विकासमायाति मुने मरणकैरवम्

jarācandrodayasite śarīranagare sthite | kṣaṇādvikāsamāyāti mune maraṇakairavam


36

जरासुधालेपसिते शरीरान्तःपुरान्तरे । अशक्तिरार्तिरापच्च तिष्ठन्ति सुखमङ्गनाः

jarāsudhālepasite śarīrāntaḥpurāntare | aśaktirārtirāpacca tiṣṭhanti sukhamaṅganāḥ


37

अभावोऽग्रेसरी यत्र जरा जयति जन्तुषु । कस्तत्रेह समाश्वासो मम मन्दमतेर्मुने

abhāvo'gresarī yatra jarā jayati jantuṣu | kastatreha samāśvāso mama mandamatermune


38

किं तेन दुर्जीवितदुर्ग्रहेण जरागतेनापि हि जीव्यते यत् । जराजगत्यामजिता जनानां सर्वैषणास्तात तिरस्करोति

kiṃ tena durjīvitadurgraheṇa jarāgatenāpi hi jīvyate yat | jarājagatyāmajitā janānāṃ sarvaiṣaṇāstāta tiraskaroti


22

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे जराजुगुप्सा नाम द्वाविंशतितमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe jarājugupsā nāma dvāviṃśatitamaḥ sargaḥ

सर्गः २३

23

त्रयोविंशः सर्गः

trayoviṃśaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । विकल्पकल्पनानल्पजल्पितैरल्पबुद्धिभिः । भेदैरुद्धुरतां नीतः संसारकुहरे भ्रमः

śrīrāma uvāca | vikalpakalpanānalpajalpitairalpabuddhibhiḥ | bhedairuddhuratāṃ nītaḥ saṃsārakuhare bhramaḥ


2

सतां कथमिवास्थेह जायते जालपञ्जरे । बाला एवात्तुमिच्छन्ति फलं मुकुरबिम्बितम्

satāṃ kathamivāstheha jāyate jālapañjare | bālā evāttumicchanti phalaṃ mukurabimbitam


3

इहापि विद्यते येषां पेलवा सुखभावना । आखुस्तन्तुमिवाशेषं कालस्तामपि कृन्तति

ihāpi vidyate yeṣāṃ pelavā sukhabhāvanā | ākhustantumivāśeṣaṃ kālastāmapi kṛntati


4

न तदस्तीह यदयं कालः सकलघस्मरः । ग्रसते तज्जगज्जातं प्रोत्थाब्धिमिव वाडवः

na tadastīha yadayaṃ kālaḥ sakalaghasmaraḥ | grasate tajjagajjātaṃ protthābdhimiva vāḍavaḥ


5

समस्तसामान्यतया भीमः कालो महेश्वरः । दृश्यसत्तामिमां सर्वां कवलीकर्तुमुद्यतः

samastasāmānyatayā bhīmaḥ kālo maheśvaraḥ | dṛśyasattāmimāṃ sarvāṃ kavalīkartumudyataḥ


6

महतामपि नो देवः प्रतिपालयति क्षणम् । कालः कवलितानन्तविश्वो विश्वात्मतां गतः

mahatāmapi no devaḥ pratipālayati kṣaṇam | kālaḥ kavalitānantaviśvo viśvātmatāṃ gataḥ


7

युगवत्सरकल्पाख्यैः किंचित्प्रकटतां गतः । रूपैरलक्ष्यरूपात्मा सर्वमाक्रम्य तिष्ठति

yugavatsarakalpākhyaiḥ kiṃcitprakaṭatāṃ gataḥ | rūpairalakṣyarūpātmā sarvamākramya tiṣṭhati


8

ये रम्या ये शुभारम्भाः सुमेरुगुरवोऽपि ये । कालेन विनिगीर्णास्ते गरुडेनेव पन्नगाः

ye ramyā ye śubhārambhāḥ sumeruguravo'pi ye | kālena vinigīrṇāste garuḍeneva pannagāḥ


9

निर्दयः कठिनः क्रूरः कर्कशः कृपणोऽधमः । न तदस्ति यदद्यापि न कालो निगिरत्ययम्

nirdayaḥ kaṭhinaḥ krūraḥ karkaśaḥ kṛpaṇo'dhamaḥ | na tadasti yadadyāpi na kālo nigiratyayam


10

कालः कवलनैकान्तमतिरत्ति गिरन्नपि । अनन्तैरपि लोकौघैर्नायं तृप्तो महाशनः

kālaḥ kavalanaikāntamatiratti girannapi | anantairapi lokaughairnāyaṃ tṛpto mahāśanaḥ


11

हरत्ययं नाशयति करोत्यत्ति निहन्ति च । कालः संसारनृत्तं हि नानारूपं यथा नटः

haratyayaṃ nāśayati karotyatti nihanti ca | kālaḥ saṃsāranṛttaṃ hi nānārūpaṃ yathā naṭaḥ


12

भिनत्ति प्रविभागस्थभूतबीजान्यनारतम् । जगत्यसत्तया बन्धाद्दाडिमानि यथा शुकः

bhinatti pravibhāgasthabhūtabījānyanāratam | jagatyasattayā bandhāddāḍimāni yathā śukaḥ


13

शुभाशुभविषाणाग्रविलूनजनपल्लवः । स्फूर्जति स्फीतजनताजीवराजीवनीगजः

śubhāśubhaviṣāṇāgravilūnajanapallavaḥ | sphūrjati sphītajanatājīvarājīvanīgajaḥ


14

विरिञ्चिमूलब्रह्माण्डबृहद्देवफलद्रुमम् । ब्रह्मकाननमाभोगि परमावृत्य तिष्ठति

viriñcimūlabrahmāṇḍabṛhaddevaphaladrumam | brahmakānanamābhogi paramāvṛtya tiṣṭhati


15

यामिनी भ्रमरापूर्णा रचयन्दिनमञ्जरीः । वर्षकल्पकलावल्लीर्न कदाचन खिद्यते

yāminī bhramarāpūrṇā racayandinamañjarīḥ | varṣakalpakalāvallīrna kadācana khidyate


16

भिद्यते नावभग्नोऽपि दग्धोऽपि हि न दह्यते । दृश्यते नापि दृश्योऽपि धूर्तचूडामणिर्मुने

bhidyate nāvabhagno'pi dagdho'pi hi na dahyate | dṛśyate nāpi dṛśyo'pi dhūrtacūḍāmaṇirmune


17

एकेनैव निमेषेण किंचिदुत्थापयत्यलम् । किंचिद्विनाशयत्युच्चैर्मनोराज्यवदाततः

ekenaiva nimeṣeṇa kiṃcidutthāpayatyalam | kiṃcidvināśayatyuccairmanorājyavadātataḥ


18

दुर्विलासविलासिन्या चेष्टया कष्टषुष्टया । द्रव्यैकरूपकृद्रूपं जनमावर्तयन्स्थितः

durvilāsavilāsinyā ceṣṭayā kaṣṭaṣuṣṭayā | dravyaikarūpakṛdrūpaṃ janamāvartayansthitaḥ


19

तृणं पांसुं महेन्द्रं च सुमेरुं पर्णमर्णवम् । आत्मंभरितया सर्वमात्मसात्कर्तुमुद्यतः

tṛṇaṃ pāṃsuṃ mahendraṃ ca sumeruṃ parṇamarṇavam | ātmaṃbharitayā sarvamātmasātkartumudyataḥ


20

क्रौर्यमत्रैव पर्याप्तं लुब्धतात्रैव संस्थिता । सर्वदौर्भाग्यमत्रैव चापलं वापि दुःसहम्

krauryamatraiva paryāptaṃ lubdhatātraiva saṃsthitā | sarvadaurbhāgyamatraiva cāpalaṃ vāpi duḥsaham


21

प्रेरयँल्लीलयार्केन्दू क्रीडतीव नभस्तले । निक्षिप्तलीलायुगलो निजे बाल इवाङ्गणे

prerayam̐llīlayārkendū krīḍatīva nabhastale | nikṣiptalīlāyugalo nije bāla ivāṅgaṇe


22

सर्वभूतास्थिमालाभिरापादवलिताकृतिः । विलसत्येव कल्पान्ते कालः कलितकल्पनः

sarvabhūtāsthimālābhirāpādavalitākṛtiḥ | vilasatyeva kalpānte kālaḥ kalitakalpanaḥ


23

अस्योड्डामरवृत्तस्य कल्पान्तेऽङ्गविनिर्गतैः । प्रस्फुरत्यम्बरे मेरुर्भूर्जत्वगिव वायुभिः

asyoḍḍāmaravṛttasya kalpānte'ṅgavinirgataiḥ | prasphuratyambare merurbhūrjatvagiva vāyubhiḥ


24

रुद्रो भूत्वा भवत्येष महेन्द्रोऽथ पितामहः । शक्रो वैश्रवणश्चापि पुनरेव न किंचन

rudro bhūtvā bhavatyeṣa mahendro'tha pitāmahaḥ | śakro vaiśravaṇaścāpi punareva na kiṃcana


25

धत्तेऽजस्रोत्थितोद्ध्वस्तान्सर्गानमितभास्वरान् । अन्यान्दधद्दिवानक्तं वीचीरब्धिरिवात्मनि

dhatte'jasrotthitoddhvastānsargānamitabhāsvarān | anyāndadhaddivānaktaṃ vīcīrabdhirivātmani


26

महाकल्पाभिधानेभ्यो वृक्षेभ्यः परिशातयन् । देवासुरगणान्पक्वान्फलभारानिव स्थितः

mahākalpābhidhānebhyo vṛkṣebhyaḥ pariśātayan | devāsuragaṇānpakvānphalabhārāniva sthitaḥ


27

कालोऽयं भूतमशकघुंघुमानां प्रपातिनाम् । ब्रह्माण्डोदुम्बरौघानां बृहत्पादपतां गतः

kālo'yaṃ bhūtamaśakaghuṃghumānāṃ prapātinām | brahmāṇḍodumbaraughānāṃ bṛhatpādapatāṃ gataḥ


28

सत्तामात्रकुमुद्वत्या चिज्ज्योत्स्नापरिफुल्लया । वपुर्विनोदयत्येकं क्रियाप्रियतमान्वितः

sattāmātrakumudvatyā cijjyotsnāpariphullayā | vapurvinodayatyekaṃ kriyāpriyatamānvitaḥ


29

अनन्तापारपर्यन्तबद्धपीठं निजं वपुः । महाशैलवदुत्तुङ्गमवलम्ब्य व्यवस्थितः

anantāpāraparyantabaddhapīṭhaṃ nijaṃ vapuḥ | mahāśailavaduttuṅgamavalambya vyavasthitaḥ


30

क्वचिच्छयामतमःश्यामं क्वचित्कान्तियुतं ततम् । द्वयेनापि क्वचिद्रिक्तं स्वभावं भावयन् स्थितः

kvacicchayāmatamaḥśyāmaṃ kvacitkāntiyutaṃ tatam | dvayenāpi kvacidriktaṃ svabhāvaṃ bhāvayan sthitaḥ


31

संलीनासंख्यसंसारसारया स्वात्मसत्तया । उर्व्येव भारघनया निबद्धपदतां गतः

saṃlīnāsaṃkhyasaṃsārasārayā svātmasattayā | urvyeva bhāraghanayā nibaddhapadatāṃ gataḥ


32

न खिद्यते नाद्रियते नायाति न च गच्छति । नास्तमेति न चोदेति महाकल्पशतैरपि

na khidyate nādriyate nāyāti na ca gacchati | nāstameti na codeti mahākalpaśatairapi


33

केवलं जगदारम्भलीलया घनहेलया । पालयत्यात्मनात्मानमनहंकारमाततम्

kevalaṃ jagadārambhalīlayā ghanahelayā | pālayatyātmanātmānamanahaṃkāramātatam


34

यामिनीपङ्ककलितां दिनकोकनदावलीम् । मेघभ्रमरिकामात्मसरस्यारोपयन्स्थितः

yāminīpaṅkakalitāṃ dinakokanadāvalīm | meghabhramarikāmātmasarasyāropayansthitaḥ


35

गृहीत्वा कृपणः कृष्णां रजनीं जीर्णमार्जनीम् । आलोककनकक्षोदानाहरत्यभितो गिरिम्

gṛhītvā kṛpaṇaḥ kṛṣṇāṃ rajanīṃ jīrṇamārjanīm | ālokakanakakṣodānāharatyabhito girim


36

संचारयन्क्रियाङ्गुल्या कोणकेष्वर्कदीपिकाम् । जगत्सद्मनि कार्पण्यात्क्व किमस्तीति वीक्षते

saṃcārayankriyāṅgulyā koṇakeṣvarkadīpikām | jagatsadmani kārpaṇyātkva kimastīti vīkṣate


37

प्रेक्ष्याहर्विनिमेषेण सूर्याक्ष्णा पाकवन्त्यलम् । लोकपालफलान्यत्ति जगज्जीर्णवनादयम्

prekṣyāharvinimeṣeṇa sūryākṣṇā pākavantyalam | lokapālaphalānyatti jagajjīrṇavanādayam


38

जगज्जीर्णकुटीकीर्णानर्पयत्युग्रकोटरे । क्रमेण गुणवल्लोकमणीन्मृत्युसमुद्गके

jagajjīrṇakuṭīkīrṇānarpayatyugrakoṭare | krameṇa guṇavallokamaṇīnmṛtyusamudgake


39

गुणैरापूर्यते यैव लोकरत्नावली भृशम् । भूषार्थमिव तामङ्गे कृत्वा भूयो निकृन्तति

guṇairāpūryate yaiva lokaratnāvalī bhṛśam | bhūṣārthamiva tāmaṅge kṛtvā bhūyo nikṛntati


40

दिनहंसानुसृतया निशेन्दीवरमालया । तारकेसरयाजस्रं चपलो वलयत्यलम्

dinahaṃsānusṛtayā niśendīvaramālayā | tārakesarayājasraṃ capalo valayatyalam


41

शैलार्णद्युधराशृङ्गजगदूर्णायुसौनिकः । प्रत्यहं पिबते प्रेक्ष्य तारारक्तकणानपि

śailārṇadyudharāśṛṅgajagadūrṇāyusaunikaḥ | pratyahaṃ pibate prekṣya tārāraktakaṇānapi


42

तारुण्यनलिनीसोम आयुर्मातङ्गकेसरी । न तदस्ति न यस्यायं तुच्छातुच्छस्य तस्करः

tāruṇyanalinīsoma āyurmātaṅgakesarī | na tadasti na yasyāyaṃ tucchātucchasya taskaraḥ


43

कल्पकेलिविलासेन पिष्टपातितजन्तुना । अभावो भावभासेन रमते स्वात्मनात्मनि

kalpakelivilāsena piṣṭapātitajantunā | abhāvo bhāvabhāsena ramate svātmanātmani


44

कर्ता भोक्ताथ संहर्ता स्मर्ता सर्वपदं गतः

kartā bhoktātha saṃhartā smartā sarvapadaṃ gataḥ


45

सकलमप्यकलाकलितान्तरं सुभगदुर्भगरूपधरं वपुः । प्रकटयन्सहसैव च गोपयन् विलसतीह हि कालबलं नृषु

sakalamapyakalākalitāntaraṃ subhagadurbhagarūpadharaṃ vapuḥ | prakaṭayansahasaiva ca gopayan vilasatīha hi kālabalaṃ nṛṣu


23

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे कालापवादो नाम त्रयोविंशतितमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe kālāpavādo nāma trayoviṃśatitamaḥ sargaḥ

सर्गः २४

24

चतुर्विशः सर्गः

caturviśaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । अस्योड्डामरलीलस्य दूरास्तसकलापदः । संसारे राजपुत्रस्य कालस्याकलितौजसः

śrīrāma uvāca | asyoḍḍāmaralīlasya dūrāstasakalāpadaḥ | saṃsāre rājaputrasya kālasyākalitaujasaḥ


2

अस्यैवाचरतो दीनैर्मुग्धैर्भूतमृगब्रजैः । आखेटकं जर्जरिते जगज्जङ्गलजालके

asyaivācarato dīnairmugdhairbhūtamṛgabrajaiḥ | ākheṭakaṃ jarjarite jagajjaṅgalajālake


3

एकदेशोल्लसच्चारुवडवानलपङ्कजा । क्रीडापुष्करिणी रम्या कल्पकालमहार्णवः

ekadeśollasaccāruvaḍavānalapaṅkajā | krīḍāpuṣkariṇī ramyā kalpakālamahārṇavaḥ


4

कटुतिक्ताम्लभूताद्यैः सदधिक्षीरसागरैः । तैरेव तैः पर्युषितैर्जगद्भिः कल्ववर्तनम्

kaṭutiktāmlabhūtādyaiḥ sadadhikṣīrasāgaraiḥ | taireva taiḥ paryuṣitairjagadbhiḥ kalvavartanam


5

चण्डी चतुरसंचारा सर्वमातृगणान्विता । संसारवनविन्यस्ता व्याघ्री भूतौघघातिनी

caṇḍī caturasaṃcārā sarvamātṛgaṇānvitā | saṃsāravanavinyastā vyāghrī bhūtaughaghātinī


6

ज्ञध्वी करतले ज्ञथ्वी पानपात्री रसान्विता । कमलोत्पलकह्लारलोलजालकमालिता

jñadhvī karatale jñathvī pānapātrī rasānvitā | kamalotpalakahlāralolajālakamālitā


7

विरावी विकटास्फोटो नृसिंहो भुजपञ्जरे । सटाविकटपीनांसः कृतः क्रीडाशकुन्तकः

virāvī vikaṭāsphoṭo nṛsiṃho bhujapañjare | saṭāvikaṭapīnāṃsaḥ kṛtaḥ krīḍāśakuntakaḥ


8

अलाबुवीणामधुरः शरद्व्योमलसच्छविः । देवः किल महाकालो लीलाकोकिलबालकः

alābuvīṇāmadhuraḥ śaradvyomalasacchaviḥ | devaḥ kila mahākālo līlākokilabālakaḥ


9

अजस्रस्फूर्जिताकारो वान्तदुःखशरावलिः । अभावनामकोदण्डः परिस्फुरति सर्वतः

ajasrasphūrjitākāro vāntaduḥkhaśarāvaliḥ | abhāvanāmakodaṇḍaḥ parisphurati sarvataḥ


10

अनुत्तमस्त्वधिकविलासपण्डितो भ्रमच्चलन्परिविलसन्विदारयन् । जरज्जगज्जनितविलोलमर्कटः परिस्फुरद्वपुरिह काल ईहते

anuttamastvadhikavilāsapaṇḍito bhramaccalanparivilasanvidārayan | jarajjagajjanitavilolamarkaṭaḥ parisphuradvapuriha kāla īhate


24

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे कालविलासो नाम चतुर्विंशतितमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe kālavilāso nāma caturviṃśatitamaḥ sargaḥ

सर्गः २५

25

पञ्चविंशः सर्गः

pañcaviṃśaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच अत्रैव दुर्विलासानां चूडमणिरिहापरः । करोत्यत्तीति लोकेऽस्मिन्दैवं कालश्च कथ्यते

śrīrāma uvāca atraiva durvilāsānāṃ cūḍamaṇirihāparaḥ | karotyattīti loke'smindaivaṃ kālaśca kathyate


2

क्रियामात्रादृते यस्य स्वपरिस्पन्दरूपिणः । नान्यदालक्ष्यते रूपं न कर्म न समीहितम्

kriyāmātrādṛte yasya svaparispandarūpiṇaḥ | nānyadālakṣyate rūpaṃ na karma na samīhitam


3

तेनेयमखिला भूतसंततिः परिपेलवा । तापेन हिममालेव नीता विधुरतां भृशम्

teneyamakhilā bhūtasaṃtatiḥ paripelavā | tāpena himamāleva nītā vidhuratāṃ bhṛśam


4

यदिदं दृश्यते किंचिज्जगदाभोगि मण्डलम् । तत्तस्य नर्तनागारमिहासावतिनृत्यति

yadidaṃ dṛśyate kiṃcijjagadābhogi maṇḍalam | tattasya nartanāgāramihāsāvatinṛtyati


5

तृतीयं च कृतान्तेति नाम बिभ्रत्सुदारुणम् । कापालिकवपुर्मत्तं दैवं जगति नृत्यति

tṛtīyaṃ ca kṛtānteti nāma bibhratsudāruṇam | kāpālikavapurmattaṃ daivaṃ jagati nṛtyati


6

नृत्यतो हि कृतान्तस्य नितान्तमिव रागिणः । नित्यं नियतिकान्तायां मुने परमकामिता

nṛtyato hi kṛtāntasya nitāntamiva rāgiṇaḥ | nityaṃ niyatikāntāyāṃ mune paramakāmitā


7

शेषः शशिकलाशुभ्रो गङ्गावाहश्च तौ त्रिधा । उपवीते अवीते च उभौ संसारवक्षसि

śeṣaḥ śaśikalāśubhro gaṅgāvāhaśca tau tridhā | upavīte avīte ca ubhau saṃsāravakṣasi


8

चन्द्रार्कमण्डले हेमकटकौ करमूलयोः । लीलासरसिजं हस्ते ब्रह्मन्ब्रह्माण्डकर्णिका

candrārkamaṇḍale hemakaṭakau karamūlayoḥ | līlāsarasijaṃ haste brahmanbrahmāṇḍakarṇikā


9

ताराबिन्दुचितं लोलपुष्करावर्तपल्लवम् । एकार्णवपयोधौ तमेकमम्बरमम्बरम्

tārābinducitaṃ lolapuṣkarāvartapallavam | ekārṇavapayodhau tamekamambaramambaram


10

एवंरूपस्य तस्याग्रे नियतिर्नित्यकामिनी । अनस्तमितसंरम्भमारम्भैः परिनृत्यति

evaṃrūpasya tasyāgre niyatirnityakāminī | anastamitasaṃrambhamārambhaiḥ parinṛtyati


11

तस्या नर्तनलोलाया जगन्मण्डपकोटरे । अरुद्धस्पन्दरूपाया आगमापायचञ्चुरे

tasyā nartanalolāyā jaganmaṇḍapakoṭare | aruddhaspandarūpāyā āgamāpāyacañcure


12

चारुभूषणमङ्गेषु देवलोकान्तरावली । आपातालं नभोलम्बं कबरीमण्डलं बृहत्

cārubhūṣaṇamaṅgeṣu devalokāntarāvalī | āpātālaṃ nabholambaṃ kabarīmaṇḍalaṃ bṛhat


13

नरकाली च मञ्जीरमाला कलकलोज्ज्वला । प्रोता दुष्कृतसूत्रेण पातालचरणे स्थिता

narakālī ca mañjīramālā kalakalojjvalā | protā duṣkṛtasūtreṇa pātālacaraṇe sthitā


14

कस्तूरिकातिलककं क्रियासंख्योपकल्पितम् । चित्रितं चित्रगुप्तेन यमे वदनपट्टके

kastūrikātilakakaṃ kriyāsaṃkhyopakalpitam | citritaṃ citraguptena yame vadanapaṭṭake


15

कालास्यं समुपादाय कल्पान्तेषु किलाकुला । नृत्यत्येषा पुनर्देवी स्फुटच्छैलघनारवम्

kālāsyaṃ samupādāya kalpānteṣu kilākulā | nṛtyatyeṣā punardevī sphuṭacchailaghanāravam


16

पश्चात्प्रालम्बविभ्रान्तकौमारभृतबर्हिभिः । नेत्रत्रयवृहद्रन्ध्रभूरिभाङ्कारभीषणैः

paścātprālambavibhrāntakaumārabhṛtabarhibhiḥ | netratrayavṛhadrandhrabhūribhāṅkārabhīṣaṇaiḥ


17

लम्बलोलजटाचन्द्रविकीर्णहरमूर्धभिः । उच्चरच्चारुमन्दारगौरीकबरचामरैः

lambalolajaṭācandravikīrṇaharamūrdhabhiḥ | uccaraccārumandāragaurīkabaracāmaraiḥ


18

उत्ताण्डवाचलाकारभैरवोदरतुम्बकैः । रणत्सशतरन्ध्रेन्द्रदेहभिक्षाकपालकैः

uttāṇḍavācalākārabhairavodaratumbakaiḥ | raṇatsaśatarandhrendradehabhikṣākapālakaiḥ


19

शुष्कशारीरखट्वाङ्गभरैरापूरिताम्बरम् । भीषयत्यात्मनात्मानं सर्वसंहारकारिणी

śuṣkaśārīrakhaṭvāṅgabharairāpūritāmbaram | bhīṣayatyātmanātmānaṃ sarvasaṃhārakāriṇī


20

विश्वरूपशिरश्चक्रचारुपुष्करमालया । ताण्डवेषु विवल्गन्त्या महाकल्पेषु राजते

viśvarūpaśiraścakracārupuṣkaramālayā | tāṇḍaveṣu vivalgantyā mahākalpeṣu rājate


21

प्रमत्तपुष्करावर्तडमरोड्डामरारवैः । तस्याः किल पलायन्ते कल्पान्ते तुम्बुरादयः

pramattapuṣkarāvartaḍamaroḍḍāmarāravaiḥ | tasyāḥ kila palāyante kalpānte tumburādayaḥ


22

नृत्यतोऽन्तः कृतान्तस्य चन्द्रमण्डलभासिनः । तारकाचन्द्रिकाचारुव्योमपिच्छावचूलिनः

nṛtyato'ntaḥ kṛtāntasya candramaṇḍalabhāsinaḥ | tārakācandrikācāruvyomapicchāvacūlinaḥ


23

एकस्मिञ्छ्रवणे दीप्ता हिमवानस्थिमुद्रिका । अपरे च महामेरुः कान्ता काञ्चनकर्णिका

ekasmiñchravaṇe dīptā himavānasthimudrikā | apare ca mahāmeruḥ kāntā kāñcanakarṇikā


24

अत्रैव कुण्डले लोले चन्द्रार्कौ गण्डमण्डले । लोकालोकाचलश्रेणी सर्वतः कटिमेखला

atraiva kuṇḍale lole candrārkau gaṇḍamaṇḍale | lokālokācalaśreṇī sarvataḥ kaṭimekhalā


25

इतश्चेतश्च गच्छन्ती विद्युद्वलयकर्णिका । अनिलान्दोलिता भाति नीरदांशुकपट्टिका

itaścetaśca gacchantī vidyudvalayakarṇikā | anilāndolitā bhāti nīradāṃśukapaṭṭikā


26

मुसलैः पट्टिशैः प्रासैः शूलैस्तोमरमुद्गरैः । तीक्ष्णैः क्षीणजगद्वान्तकृतान्तैरिव संभृतैः

musalaiḥ paṭṭiśaiḥ prāsaiḥ śūlaistomaramudgaraiḥ | tīkṣṇaiḥ kṣīṇajagadvāntakṛtāntairiva saṃbhṛtaiḥ


27

संसारबन्धनादीर्घे पाशे कालकरच्युते । शेषभोगमहासूत्रप्रोते मालास्य शोभते

saṃsārabandhanādīrghe pāśe kālakaracyute | śeṣabhogamahāsūtraprote mālāsya śobhate


28

जीवोल्लसन्मकरिकारत्नतेजोभिरुज्ज्वला । सप्ताब्धिकङ्कणश्रेणी भुजयोरस्य भूषणम्

jīvollasanmakarikāratnatejobhirujjvalā | saptābdhikaṅkaṇaśreṇī bhujayorasya bhūṣaṇam


29

व्यवहारमहावर्ता सुखदुःखपरम्परा । रजःपूर्णतमःश्यामा रोमाली तस्य राजते

vyavahāramahāvartā sukhaduḥkhaparamparā | rajaḥpūrṇatamaḥśyāmā romālī tasya rājate


30

एवंप्रायः स कल्पान्ते कृतान्तस्ताण्डवोद्भवाम् । उपसंहृत्य नृत्येहां सृष्ट्वा सह महेश्वरम्

evaṃprāyaḥ sa kalpānte kṛtāntastāṇḍavodbhavām | upasaṃhṛtya nṛtyehāṃ sṛṣṭvā saha maheśvaram


31

पुनर्लास्यमयीं नृत्यलीलां सर्गस्वरूपिणीम् । तनोतीमां जराशोकदुःखाभिभवभूषिताम्

punarlāsyamayīṃ nṛtyalīlāṃ sargasvarūpiṇīm | tanotīmāṃ jarāśokaduḥkhābhibhavabhūṣitām


32

भूयः करोति भुवनानि वनान्तराणि लोकान्तराणि जनजालककल्पनां च । आचारचारुकलनामचलां चलां च पङ्काद्यथार्भकजनो रचनामखिन्नः

bhūyaḥ karoti bhuvanāni vanāntarāṇi lokāntarāṇi janajālakakalpanāṃ ca | ācāracārukalanāmacalāṃ calāṃ ca paṅkādyathārbhakajano racanāmakhinnaḥ


25

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे कृतान्तविलसितं नाम पञ्चविंशतितमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe kṛtāntavilasitaṃ nāma pañcaviṃśatitamaḥ sargaḥ

सर्गः २६

26

षड्विंशः सर्गः

ṣaḍviṃśaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । वृत्तेऽस्मिन्नेवमेतेषां कालादीनां महामुने । संसारनाम्नि कैवास्था मादृशानां वदत्विह

śrīrāma uvāca | vṛtte'sminnevameteṣāṃ kālādīnāṃ mahāmune | saṃsāranāmni kaivāsthā mādṛśānāṃ vadatviha


2

विक्रीता इव तिष्ठाम एतैर्दैवादिभिर्वयम् । मुने प्रपञ्चरचनैर्मुग्धा वनमृगा इव

vikrītā iva tiṣṭhāma etairdaivādibhirvayam | mune prapañcaracanairmugdhā vanamṛgā iva


3

एषोऽनार्यसमाम्नायः कालः कवलनोन्मुखः । जगत्यविरतं लोकं पातयत्यापदर्णवे

eṣo'nāryasamāmnāyaḥ kālaḥ kavalanonmukhaḥ | jagatyavirataṃ lokaṃ pātayatyāpadarṇave


4

दहत्यन्तर्दुराशाभिर्देवो दारुणचेष्टया । लोकमुष्णप्रकाशाभिज्वालाभिर्दहनो यथा

dahatyantardurāśābhirdevo dāruṇaceṣṭayā | lokamuṣṇaprakāśābhijvālābhirdahano yathā


5

धृतिं विधुरयत्येषा मर्यादारूपवल्लभा । स्त्रीत्वात्स्वभावचपला नियतिर्नियतोन्मुखी

dhṛtiṃ vidhurayatyeṣā maryādārūpavallabhā | strītvātsvabhāvacapalā niyatirniyatonmukhī


6

ग्रसतेऽविरतं भूतजालं सर्प इवानिलम् । कृतान्तः कर्कशाचारो जरां नीत्वाऽजरं वपुः

grasate'virataṃ bhūtajālaṃ sarpa ivānilam | kṛtāntaḥ karkaśācāro jarāṃ nītvā'jaraṃ vapuḥ


7

यमो निर्घृणराजेन्द्रो नार्तं नामानुकम्पते । सर्वभूतदयोदारो जनो दुर्लभतां गतः

yamo nirghṛṇarājendro nārtaṃ nāmānukampate | sarvabhūtadayodāro jano durlabhatāṃ gataḥ


8

सर्वा एव मुने फल्गुविभवा भूतजातयः । दुःखायैव दुरन्ताय दारुणा भोगभूमयः

sarvā eva mune phalguvibhavā bhūtajātayaḥ | duḥkhāyaiva durantāya dāruṇā bhogabhūmayaḥ


9

आयुरत्यन्तचपलं मृत्युरेकान्तनिष्ठुरः । तारुण्यं चातितरलं बाल्यं जडतया हृतम्

āyuratyantacapalaṃ mṛtyurekāntaniṣṭhuraḥ | tāruṇyaṃ cātitaralaṃ bālyaṃ jaḍatayā hṛtam


10

कलाकलङ्कितो लोको बन्धवो भवबन्धनम् । भोगा भवमहारोगास्तृष्णाश्च मृगतृष्णिकाः

kalākalaṅkito loko bandhavo bhavabandhanam | bhogā bhavamahārogāstṛṣṇāśca mṛgatṛṣṇikāḥ


11

शत्रवश्चेन्द्रियाण्येव सत्यं यातमसत्यताम् । प्रहरत्यात्मनैवात्मा मनसैव मनो रिपुः

śatravaścendriyāṇyeva satyaṃ yātamasatyatām | praharatyātmanaivātmā manasaiva mano ripuḥ


12

अहंकारः कलङ्काय बुद्धयः परिपेलवाः । क्रिया दुष्फलदायिन्यो लीलाः स्त्रीनिष्ठतां गताः

ahaṃkāraḥ kalaṅkāya buddhayaḥ paripelavāḥ | kriyā duṣphaladāyinyo līlāḥ strīniṣṭhatāṃ gatāḥ


13

वाञ्छाविषयशालिन्यः सच्चमत्कृतयः क्षताः । नार्यो दोषपताकिन्यो रसा नीरसतां गताः

vāñchāviṣayaśālinyaḥ saccamatkṛtayaḥ kṣatāḥ | nāryo doṣapatākinyo rasā nīrasatāṃ gatāḥ


14

वस्त्ववस्तुतया ज्ञातं दत्तं चित्तमहंकृतौ । अभाववेधिता भावा भावान्तो नाधिगम्यते

vastvavastutayā jñātaṃ dattaṃ cittamahaṃkṛtau | abhāvavedhitā bhāvā bhāvānto nādhigamyate


15

तप्यते केवलं साधो मतिराकुलितान्तरा । रागरोगो विलसति विरागो नोपगच्छति

tapyate kevalaṃ sādho matirākulitāntarā | rāgarogo vilasati virāgo nopagacchati


16

रजोगुणहता दृष्टिस्तमः संपरिवर्धते । न चाधिगम्यते सत्त्वं तत्त्वमत्यन्तदूरतः

rajoguṇahatā dṛṣṭistamaḥ saṃparivardhate | na cādhigamyate sattvaṃ tattvamatyantadūrataḥ


17

स्थितिरस्थिरतां याता मृतिरागमनोन्मुखी । धृतिर्वैधुर्यमायाता रतिर्नित्यमवस्तुनि

sthitirasthiratāṃ yātā mṛtirāgamanonmukhī | dhṛtirvaidhuryamāyātā ratirnityamavastuni


18

मतिर्मान्द्येन मलिना पातैकपरमं वपुः । ज्वलतीव जरा देहे प्रतिस्फुरति दुष्कृतम्

matirmāndyena malinā pātaikaparamaṃ vapuḥ | jvalatīva jarā dehe pratisphurati duṣkṛtam


19

यत्नेन याति युवता दूरे सज्जनसंगतिः । गतिर्न विद्यते काचित्क्वचिन्नोदेति सत्यता

yatnena yāti yuvatā dūre sajjanasaṃgatiḥ | gatirna vidyate kācitkvacinnodeti satyatā


20

मनो विमुह्यतीवान्तर्मुदिता दूरतां गता । नोज्ज्वला करुणोदेति दूरादायाति नीचता

mano vimuhyatīvāntarmuditā dūratāṃ gatā | nojjvalā karuṇodeti dūrādāyāti nīcatā


21

धीरताऽधीरतामेति पातोत्पातपरो जनः । सुलभो दुर्जनाश्लेषो दुर्लभः सत्समागमः

dhīratā'dhīratāmeti pātotpātaparo janaḥ | sulabho durjanāśleṣo durlabhaḥ satsamāgamaḥ


22

आगमापायिनो भावा भावना भवबन्धनी । नीयते केवलं क्वापि नित्यं भूतपरम्परा

āgamāpāyino bhāvā bhāvanā bhavabandhanī | nīyate kevalaṃ kvāpi nityaṃ bhūtaparamparā


23

दिशोऽपि हि न दृश्यन्ते देशोऽप्यन्यापदेशभाक् । शैला अपि विशीर्यन्ते कैवास्था मादृशे जने

diśo'pi hi na dṛśyante deśo'pyanyāpadeśabhāk | śailā api viśīryante kaivāsthā mādṛśe jane


24

अद्यते सत्तयापि द्यौर्भुऽवन चापि ऊयते । धरापि याति वैधुर्यं केवास्था मादृशे जने

adyate sattayāpi dyaurbhu'vana cāpi ūyate | dharāpi yāti vaidhuryaṃ kevāsthā mādṛśe jane


25

शुष्यन्त्यपि समुद्राश्च शीर्यन्ते तारका अपि । सिद्धा अपि विनश्यन्ति कैवास्था मादृशे जने

śuṣyantyapi samudrāśca śīryante tārakā api | siddhā api vinaśyanti kaivāsthā mādṛśe jane


26

दानवा अपि दीर्यन्ते ध्रुवोऽप्यध्रुवजीवितः । अमरा अपि मार्यन्ते कैवास्था मादृशे जने

dānavā api dīryante dhruvo'pyadhruvajīvitaḥ | amarā api māryante kaivāsthā mādṛśe jane


27

शक्रोऽप्याक्रम्यते वक्रैर्यमोऽपि हि नियम्यते । वायुरप्येत्यवायुत्वं कैवास्था मादृशे जने

śakro'pyākramyate vakrairyamo'pi hi niyamyate | vāyurapyetyavāyutvaṃ kaivāsthā mādṛśe jane


28

सोमोऽपि व्योमतां याति मार्तण्डोऽप्येति खण्डताम् । मग्नतामग्निरप्येति कैवास्था मादृशे जने

somo'pi vyomatāṃ yāti mārtaṇḍo'pyeti khaṇḍatām | magnatāmagnirapyeti kaivāsthā mādṛśe jane


29

परमेष्ठ्यपि निष्ठावान्ह्रियते हीररप्यजः । भवोऽप्यभावमायाति कैवास्था मादृशे जने

parameṣṭhyapi niṣṭhāvānhriyate hīrarapyajaḥ | bhavo'pyabhāvamāyāti kaivāsthā mādṛśe jane


30

कालः संकाल्यते येन नियतिश्चापि नीयते । खमप्यालीयतेऽनन्तं कैवास्था मादृशे जने

kālaḥ saṃkālyate yena niyatiścāpi nīyate | khamapyālīyate'nantaṃ kaivāsthā mādṛśe jane


31

अश्राव्यावाच्यदुर्दर्शतत्त्वेनाज्ञातमूर्तिना । भुवनानि विडम्ब्यन्ते केनचिद्भ्रमदायिना

aśrāvyāvācyadurdarśatattvenājñātamūrtinā | bhuvanāni viḍambyante kenacidbhramadāyinā


32

अहंकारकलामेत्य सर्वत्रान्तरवासिना । न सोऽस्ति त्रिषु लोकेषु यस्तेनेह न बाध्यते

ahaṃkārakalāmetya sarvatrāntaravāsinā | na so'sti triṣu lokeṣu yasteneha na bādhyate


33

शिलाशैलकवप्रेषु साश्वभूतो दिवाकरः । वनपाषाणवन्नित्यमवशः परिचोद्यते

śilāśailakavapreṣu sāśvabhūto divākaraḥ | vanapāṣāṇavannityamavaśaḥ paricodyate


34

धरागोलकमन्तस्थसुरासुरगणास्पदम् । वेष्ट्यते धिष्ण्यचक्रेण पक्वाक्षोटमिव त्वचा

dharāgolakamantasthasurāsuragaṇāspadam | veṣṭyate dhiṣṇyacakreṇa pakvākṣoṭamiva tvacā


35

दिवि देवा भुवि नराः पातालेषु च भोगिनः । कल्पिताः कल्पमात्रेण नीयन्ते जर्जरां दशाम्

divi devā bhuvi narāḥ pātāleṣu ca bhoginaḥ | kalpitāḥ kalpamātreṇa nīyante jarjarāṃ daśām


36

कामश्च जगदीशानरणलब्धपराक्रमः । अक्रमेणैव विक्रान्तो लोकमाक्रम्य वल्गति

kāmaśca jagadīśānaraṇalabdhaparākramaḥ | akrameṇaiva vikrānto lokamākramya valgati


37

वसन्तो मत्तमातङ्गो मदैः कुसुमवर्षणैः । आमोदितककुप्चक्रश्चेतो नयति चापलम्

vasanto mattamātaṅgo madaiḥ kusumavarṣaṇaiḥ | āmoditakakupcakraśceto nayati cāpalam


38

अनुरक्ताङ्गनालोललोचनालोकिताकृति । स्वस्थीकर्तुं मनः शक्तो न विवेको महानपि

anuraktāṅganālolalocanālokitākṛti | svasthīkartuṃ manaḥ śakto na viveko mahānapi


39

परोपकारकारिण्या परार्तिपरितप्तया । बुद्ध एव सुखी मन्ये स्वात्मशीतलया धिया

paropakārakāriṇyā parārtiparitaptayā | buddha eva sukhī manye svātmaśītalayā dhiyā


40

उत्पन्नध्वंसिनः कालवडवानलपातिनः । संख्यातुं केन शक्यन्ते कल्लोला जीविताम्बुधौ

utpannadhvaṃsinaḥ kālavaḍavānalapātinaḥ | saṃkhyātuṃ kena śakyante kallolā jīvitāmbudhau


41

सर्व एव नरा मोहाद्दुराशापाशपाशिनः । दोषगुल्मकसारङ्गा विशीर्णा जन्मजङ्गले

sarva eva narā mohāddurāśāpāśapāśinaḥ | doṣagulmakasāraṅgā viśīrṇā janmajaṅgale


42

संक्षीयते जगति जन्मपरम्परासु लोकस्य तैरिह कुकर्मभिरायुरेतत् ।। आकाशपादपलताकृतपाशकल्पं येषां फलं नहि विचारविदोऽपि विद्मः

saṃkṣīyate jagati janmaparamparāsu lokasya tairiha kukarmabhirāyuretat || ākāśapādapalatākṛtapāśakalpaṃ yeṣāṃ phalaṃ nahi vicāravido'pi vidmaḥ


43

अद्योत्सवोऽयमृतुरेष तथेह यात्रा ते बन्धवः सुखमिदं सविशेषभोगम् । इत्थं मुधैव कलयन्सुविकल्पजाल- मालोलपेलवमतिर्गलतीह लोकः

adyotsavo'yamṛtureṣa tatheha yātrā te bandhavaḥ sukhamidaṃ saviśeṣabhogam | itthaṃ mudhaiva kalayansuvikalpajāla- mālolapelavamatirgalatīha lokaḥ


26

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे दैवदुर्विलासवर्णनं नाम षडविंशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe daivadurvilāsavarṇanaṃ nāma ṣaḍaviṃśaḥ sargaḥ

सर्गः २७

1

श्रीराम उवाच । अन्यच्च ताताऽतितरामरम्ये मनोरमे चेह जगत्स्वरूपे । न किंचिदायाति तदर्थजातं येनातिविश्रान्तिमुपैति चेतः

śrīrāma uvāca | anyacca tātā'titarāmaramye manorame ceha jagatsvarūpe | na kiṃcidāyāti tadarthajātaṃ yenātiviśrāntimupaiti cetaḥ


2

बाल्ये गते कल्पितकेलिलोले मनोमृगे दारदरीषु जीर्णे । शरीरके जर्जरतां प्रयाते विदूयते केवलमेव लोकः

bālye gate kalpitakelilole manomṛge dāradarīṣu jīrṇe | śarīrake jarjaratāṃ prayāte vidūyate kevalameva lokaḥ


3

जरातुषाराभिहतां शरीर- सरोजिनीं दूरतरे विमुच्य । क्षणाद्गते जीवितचञ्चरीके जनस्य संसारसरोऽवशुष्कम्

jarātuṣārābhihatāṃ śarīra- sarojinīṃ dūratare vimucya | kṣaṇādgate jīvitacañcarīke janasya saṃsārasaro'vaśuṣkam


4

यदा यदा पाकमुपैति नूनं तदा तदेयं रतिमातनोति । जराभराऽनल्पनवप्रसूना विजर्जरा कायलता नराणाम्

yadā yadā pākamupaiti nūnaṃ tadā tadeyaṃ ratimātanoti | jarābharā'nalpanavaprasūnā vijarjarā kāyalatā narāṇām


5

तृष्णानदी सारतरप्रवाह- ग्रस्ताखिलानन्तपदार्थजाता । तटस्थसंतोषसुवृक्षमूल- निकाषदक्षा वहतीह लोके

tṛṣṇānadī sāratarapravāha- grastākhilānantapadārthajātā | taṭasthasaṃtoṣasuvṛkṣamūla- nikāṣadakṣā vahatīha loke


6

शारीरनौश्चर्मनिबन्धबद्धा भवाम्बुधावालुलिता भ्रमन्ती । प्रलोड्यते पञ्चभिरिन्द्रियाख्यै- रधोभवन्ती मकरैरधीरा

śārīranauścarmanibandhabaddhā bhavāmbudhāvālulitā bhramantī | praloḍyate pañcabhirindriyākhyai- radhobhavantī makarairadhīrā


7

तृष्णालताकाननचारिणोऽमी शाखाशतं काममहीरुहेषु । परिभ्रमन्तः क्षपयन्ति कालं मनोमृगा नो फलमाप्नुवन्ति

tṛṣṇālatākānanacāriṇo'mī śākhāśataṃ kāmamahīruheṣu | paribhramantaḥ kṣapayanti kālaṃ manomṛgā no phalamāpnuvanti


8

कृच्छ्रेषु दूरास्तविषादमोहाः स्वास्थ्येषु नोत्सिक्तमनोभिरामाः । सुदुर्लभाः संप्रति सुन्दरीभिः रनाहतान्तःकरणा महान्तः

kṛcchreṣu dūrāstaviṣādamohāḥ svāsthyeṣu notsiktamanobhirāmāḥ | sudurlabhāḥ saṃprati sundarībhiḥ ranāhatāntaḥkaraṇā mahāntaḥ


9

तरन्ति मातङ्गघटातरङ्गं रणाम्बुधिं ये मयि ते न शूराः । शूरास्त एवेह मनस्तरङ्गं देहेन्द्रियाम्भोधिमिमं तरन्ति

taranti mātaṅgaghaṭātaraṅgaṃ raṇāmbudhiṃ ye mayi te na śūrāḥ | śūrāsta eveha manastaraṅgaṃ dehendriyāmbhodhimimaṃ taranti


1.27.10

अक्लिष्टपर्यन्तफलाभिरामा न दृश्यते कस्यचिदेव काचित् । क्रियादुराशाहतचित्तवृत्ति- र्यामेत्य विश्रान्तिमुपैति लोकः

akliṣṭaparyantaphalābhirāmā na dṛśyate kasyacideva kācit | kriyādurāśāhatacittavṛtti- ryāmetya viśrāntimupaiti lokaḥ


11

कीर्त्या जगद्दिक्कुहरं प्रतापैः श्रिया गृहं सत्त्वबलेन लक्ष्मीम् । ये पूरयन्त्यक्षतधैर्यबन्धा न ते जगत्यां सुलभा महान्तः

kīrtyā jagaddikkuharaṃ pratāpaiḥ śriyā gṛhaṃ sattvabalena lakṣmīm | ye pūrayantyakṣatadhairyabandhā na te jagatyāṃ sulabhā mahāntaḥ


12

अप्यन्तरस्थं गिरिशैलभित्ते- र्वज्रालयाभ्यन्तरसंस्थितं वा । सर्वं समायान्ति ससिद्धिवेगाः सर्वाः श्रियः सन्ततमापदश्च

apyantarasthaṃ giriśailabhitte- rvajrālayābhyantarasaṃsthitaṃ vā | sarvaṃ samāyānti sasiddhivegāḥ sarvāḥ śriyaḥ santatamāpadaśca


13

पुत्राश्च दाराश्च धनं च बुद्ध्या प्रकल्प्यते तात रसायनाभम् । सर्वं तु तन्नोपकरोत्यथान्ते यत्रातिरम्या विषमूर्च्छनैव

putrāśca dārāśca dhanaṃ ca buddhyā prakalpyate tāta rasāyanābham | sarvaṃ tu tannopakarotyathānte yatrātiramyā viṣamūrcchanaiva


14

विषादयुक्तो विषमामवस्था मुपागतः कायवयोवसाने । भावान्स्मरन्स्वानिह धर्मरिक्तान् जन्तुर्जरावानिह दह्यतेऽन्तः

viṣādayukto viṣamāmavasthā mupāgataḥ kāyavayovasāne | bhāvānsmaransvāniha dharmariktān janturjarāvāniha dahyate'ntaḥ


15

कामार्थधर्माप्तिकृतान्तराभिः क्रियाभिरादौ दिवसानि नीत्वा । चेतश्चलद्बर्हिणपिच्छलोलं विश्रान्तिमागच्छतु केन पुंसः

kāmārthadharmāptikṛtāntarābhiḥ kriyābhirādau divasāni nītvā | cetaścaladbarhiṇapicchalolaṃ viśrāntimāgacchatu kena puṃsaḥ


16

पुरोगतैरप्यनवाप्तरूपै- स्तरङ्गिणीतुङ्गतरङ्गकल्पैः । क्रियाफलैर्दैववशादुपेतै- र्विडम्ब्यते भिन्नरुचिर्हि लोकः

purogatairapyanavāptarūpai- staraṅgiṇītuṅgataraṅgakalpaiḥ | kriyāphalairdaivavaśādupetai- rviḍambyate bhinnarucirhi lokaḥ


17

इमान्यमूनीहि विभावितानि कार्याण्यपर्यन्तमनोरमाणि । जनस्य जायाजनरञ्जनेन जवाज्जरान्तं जरयन्ति चेतः

imānyamūnīhi vibhāvitāni kāryāṇyaparyantamanoramāṇi | janasya jāyājanarañjanena javājjarāntaṃ jarayanti cetaḥ


18

पर्णानि जीर्णानि यथा तरूणां समेत्य जन्माशु लयं प्रयान्ति । तथैव लोकाः स्वविवेकहीनाः समेत्य गच्छन्ति कुतोऽप्यहोभिः

parṇāni jīrṇāni yathā tarūṇāṃ sametya janmāśu layaṃ prayānti | tathaiva lokāḥ svavivekahīnāḥ sametya gacchanti kuto'pyahobhiḥ


19

इतस्ततो दूरतरं विहृत्य प्रविश्य गेहं दिवसावसाने । विवेकिलोकाश्रयसाधुकर्म रिक्तेऽह्नि रात्रौ क उपैति निद्राम्

itastato dūrataraṃ vihṛtya praviśya gehaṃ divasāvasāne | vivekilokāśrayasādhukarma rikte'hni rātrau ka upaiti nidrām


1.27.20

विद्राविते शत्रुजने समस्ते समागतायामभितश्च लक्ष्म्याम् । सेव्यन्त एतानि सुखानि याव- त्तावत्समायाति कुतोऽपि मृत्युः

vidrāvite śatrujane samaste samāgatāyāmabhitaśca lakṣmyām | sevyanta etāni sukhāni yāva- ttāvatsamāyāti kuto'pi mṛtyuḥ


21

कुतोऽपि संवर्धिततुच्छरूपै- र्भावैरमीभिः क्षणनष्टदृष्टैः । विलोड्यमाना जनता जगत्यां नवेत्युपायातमहो न पातम्

kuto'pi saṃvardhitatuccharūpai- rbhāvairamībhiḥ kṣaṇanaṣṭadṛṣṭaiḥ | viloḍyamānā janatā jagatyāṃ navetyupāyātamaho na pātam


22

प्रियासुभिः कालमुखं क्रियन्ते जनैडकास्ते हतकर्मबद्धाः । यैः पीनतामेव बलादुपेत्य शरीरबाधेन न ते भवन्ति

priyāsubhiḥ kālamukhaṃ kriyante janaiḍakāste hatakarmabaddhāḥ | yaiḥ pīnatāmeva balādupetya śarīrabādhena na te bhavanti


23

अजस्रमागच्छति सत्वरैव- मनारतं गच्छति सत्वरैव । कुतोऽपि लोला जनता जगत्यां तरङ्गमाला क्षणभङ्गुरेव

ajasramāgacchati satvaraiva- manārataṃ gacchati satvaraiva | kuto'pi lolā janatā jagatyāṃ taraṅgamālā kṣaṇabhaṅgureva


24

प्राणापहारैकपरा नराणां मनो मनोहारितया हरन्ति । रक्तच्छदाश्चञ्चलषट्पदाक्ष्यो विषद्रुमालोललताः स्त्रियश्च

prāṇāpahāraikaparā narāṇāṃ mano manohāritayā haranti | raktacchadāścañcalaṣaṭpadākṣyo viṣadrumālolalatāḥ striyaśca


25

इतोऽन्यतश्चोपगता मुधैव समानसंकेतनिबद्धभावा । यात्रासमासंगसमा नराणां कलत्रमित्रव्यवहारमाया

ito'nyataścopagatā mudhaiva samānasaṃketanibaddhabhāvā | yātrāsamāsaṃgasamā narāṇāṃ kalatramitravyavahāramāyā


26

प्रदीपशान्तिष्विव भुक्तभूरि- दशास्वतिस्नेहनिबन्धनीषु । संसारमालासु चलाचलासु न ज्ञायते तत्त्वमतात्त्विकीषु

pradīpaśāntiṣviva bhuktabhūri- daśāsvatisnehanibandhanīṣu | saṃsāramālāsu calācalāsu na jñāyate tattvamatāttvikīṣu


27

संसारसंरम्भकुचक्रिकेयं प्रावृट्पयोबुद्बुदभङ्गुरपि । असावधानस्य जनस्य बुद्धौ चिरस्थिरप्रत्ययमातनोति

saṃsārasaṃrambhakucakrikeyaṃ prāvṛṭpayobudbudabhaṅgurapi | asāvadhānasya janasya buddhau cirasthirapratyayamātanoti


28

शोभोज्ज्वला दैववशाद्विनष्टा गुणाः स्थिताः संप्रति जर्जरत्वे । आश्वासनादूरतरं प्रयाता जनस्य हेमन्त इवाम्बुजस्य

śobhojjvalā daivavaśādvinaṣṭā guṇāḥ sthitāḥ saṃprati jarjaratve | āśvāsanādūrataraṃ prayātā janasya hemanta ivāmbujasya


29

पुनःपुनर्दैववशादुपेत्य स्वदेहभारेण कृतोपकारः । विलूयते यत्र तरुः कुठारै- राश्वासने तत्र हि कः प्रसङ्गः

punaḥpunardaivavaśādupetya svadehabhāreṇa kṛtopakāraḥ | vilūyate yatra taruḥ kuṭhārai- rāśvāsane tatra hi kaḥ prasaṅgaḥ


1.27.30

मनोरमस्याप्यतिदोषवृत्ते- रन्तर्विंघाताय समुत्थितस्य । विषद्रुमस्येव जनस्य सङ्गा- दासाद्यते संप्रति मूर्च्छनैव

manoramasyāpyatidoṣavṛtte- rantarviṃghātāya samutthitasya | viṣadrumasyeva janasya saṅgā- dāsādyate saṃprati mūrcchanaiva


31

कास्ता दृशो यासु न सन्ति दोषाः कास्ता दिशो यासु न दुःखदाहः । कास्ताः प्रजा यासु न भङ्गुरत्वं कास्ताः क्रिया यासु न नाम माया

kāstā dṛśo yāsu na santi doṣāḥ kāstā diśo yāsu na duḥkhadāhaḥ | kāstāḥ prajā yāsu na bhaṅguratvaṃ kāstāḥ kriyā yāsu na nāma māyā


32

कल्पाभिधानक्षणजीविनो हि कल्पौघसंख्याकलने विरिञ्चयाः । अतः कलाशालिनि कालजाले लघुत्वदीर्घत्वधियोऽप्यसत्याः

kalpābhidhānakṣaṇajīvino hi kalpaughasaṃkhyākalane viriñcayāḥ | ataḥ kalāśālini kālajāle laghutvadīrghatvadhiyo'pyasatyāḥ


33

सर्वत्र पाषाणमया महीध्रा मृदा मही दारुभिरेव वृक्षाः । मांसैर्जनाः पौरुषबद्धभावा नापूर्वमस्तीह विकारहीनम्

sarvatra pāṣāṇamayā mahīdhrā mṛdā mahī dārubhireva vṛkṣāḥ | māṃsairjanāḥ pauruṣabaddhabhāvā nāpūrvamastīha vikārahīnam


34

आलोक्यते चेतनयाऽनुविद्धा पयोनुबद्धोऽस्तनयो नभः स्थाः । पृथग्विभागेन पदार्थलक्ष्म्या एतज्जगन्नेतरदस्ति किंचित्

ālokyate cetanayā'nuviddhā payonubaddho'stanayo nabhaḥ sthāḥ | pṛthagvibhāgena padārthalakṣmyā etajjagannetaradasti kiṃcit


35

चमत्कृतिश्चेह मनस्विलोक- चेतश्चमत्कारकरी नराणाम् । स्वप्नेऽपि साधो विषयं कदाचि- त्केषांचिदभ्येति न चित्ररूपा

camatkṛtiśceha manasviloka- cetaścamatkārakarī narāṇām | svapne'pi sādho viṣayaṃ kadāci- tkeṣāṃcidabhyeti na citrarūpā


36

अद्यापि यातेऽपि च कल्पनाया आकाशवल्लीफलवन्महत्त्वे । उदेति नो लोभलवाहताना- मुदारवृत्तान्तमयी कथैव

adyāpi yāte'pi ca kalpanāyā ākāśavallīphalavanmahattve | udeti no lobhalavāhatānā- mudāravṛttāntamayī kathaiva


37

आदातुमिच्छन्पदमुत्तमानां स्वचेतसैवापहतोऽद्य लोकः । पतत्यशङ्कं पशुरद्रिकूटा- दानीलवल्लीफलवाञ्छयैव

ādātumicchanpadamuttamānāṃ svacetasaivāpahato'dya lokaḥ | patatyaśaṅkaṃ paśuradrikūṭā- dānīlavallīphalavāñchayaiva


38

अवान्तरन्यस्तनिरर्थकांश- च्छायालतापत्रफलप्रसूनाः । शरीर एव क्षतसंपदश्च श्वभ्रद्रुमा अद्यतना नराश्च

avāntaranyastanirarthakāṃśa- cchāyālatāpatraphalaprasūnāḥ | śarīra eva kṣatasaṃpadaśca śvabhradrumā adyatanā narāśca


39

क्वचिज्जना मार्दवसुन्दरेषु क्वचित्कठोरेषु च संचरन्ति । देशान्तरालेषु निरन्तरेषु वनान्तखण्डेष्विव कृष्णसाराः

kvacijjanā mārdavasundareṣu kvacitkaṭhoreṣu ca saṃcaranti | deśāntarāleṣu nirantareṣu vanāntakhaṇḍeṣviva kṛṣṇasārāḥ


1.27.40

धातुर्नवानि दिवसं प्रति भीषणानि रम्याणि वा विलुलितान्ततमाकुलानि । कार्याणि कष्टफलपाकहतोदयानि विस्मापयन्ति न शवस्य मनांसि केषाम्

dhāturnavāni divasaṃ prati bhīṣaṇāni ramyāṇi vā vilulitāntatamākulāni | kāryāṇi kaṣṭaphalapākahatodayāni vismāpayanti na śavasya manāṃsi keṣām


41

जनः कामासक्तो विविधकुकलाचेष्टनपरः स तु स्वप्नेऽप्यस्मिञ्जगति सुलभो नाद्य सुजनः । क्रिया दुःखासङ्गाऽविधुरविधुरा नूनमखिला न जाने नेतव्या कथमिव दशा जीवितमयी

janaḥ kāmāsakto vividhakukalāceṣṭanaparaḥ sa tu svapne'pyasmiñjagati sulabho nādya sujanaḥ | kriyā duḥkhāsaṅgā'vidhuravidhurā nūnamakhilā na jāne netavyā kathamiva daśā jīvitamayī


27

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे निःश्रेयसविरोधिभावानित्यताप्रतिपादनं नाम सप्तविंशतितमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe niḥśreyasavirodhibhāvānityatāpratipādanaṃ nāma saptaviṃśatitamaḥ sargaḥ

सर्गः २८

28

अष्टाविंशः सर्गः

aṣṭāviṃśaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । यच्चेदं दृश्यते किंचिज्जगत्स्थावरजंगमम् । तत्सर्वमस्थिरं ब्रह्मन्स्वप्नसंगमसंनिभम्

śrīrāma uvāca | yaccedaṃ dṛśyate kiṃcijjagatsthāvarajaṃgamam | tatsarvamasthiraṃ brahmansvapnasaṃgamasaṃnibham


2

शुष्कसागरसंकाशो निखातो योऽद्य दृश्यते । स प्रातरभ्रसंवीतो नगः संपद्यते मुने

śuṣkasāgarasaṃkāśo nikhāto yo'dya dṛśyate | sa prātarabhrasaṃvīto nagaḥ saṃpadyate mune


3

यो वनव्यूहविस्तीर्णो विलीढगगनो महान् । दिनैरेव स यात्युर्वीसमतां कूपतां च वा

yo vanavyūhavistīrṇo vilīḍhagagano mahān | dinaireva sa yātyurvīsamatāṃ kūpatāṃ ca vā


4

यदङ्गमद्य संवीतं कौशेयस्रग्विलेपनैः । दिगम्बरं तदेव श्वो दूरे विशरिताऽवटे

yadaṅgamadya saṃvītaṃ kauśeyasragvilepanaiḥ | digambaraṃ tadeva śvo dūre viśaritā'vaṭe


5

यत्राद्य नगरं दृष्टं विचित्राचारचञ्चलम् । तत्रैवोदेति दिवसैः संशून्यारण्यधर्मता

yatrādya nagaraṃ dṛṣṭaṃ vicitrācāracañcalam | tatraivodeti divasaiḥ saṃśūnyāraṇyadharmatā


6

यः पुमानद्य तेजस्वी मण्डलान्यधितिष्ठति । स भस्मकूटतां राजन्दिवसैरधिगच्छति

yaḥ pumānadya tejasvī maṇḍalānyadhitiṣṭhati | sa bhasmakūṭatāṃ rājandivasairadhigacchati


7

अरण्यानी महाभीमा या नभोमण्डलोपमा । पताकाच्छादिताकाशा सैव संपद्यते पुरी

araṇyānī mahābhīmā yā nabhomaṇḍalopamā | patākācchāditākāśā saiva saṃpadyate purī


8

या लतावलिता भीमा भात्यद्य विपिनावली । दिवसैरेव सा याति पुनर्मरुमहीपदम्

yā latāvalitā bhīmā bhātyadya vipināvalī | divasaireva sā yāti punarmarumahīpadam


9

सलिलं स्थलतां याति स्थलीभवति वारिभूः । विपर्यस्यति सर्वं हि सकाष्ठाम्बुतृणं जगत्

salilaṃ sthalatāṃ yāti sthalībhavati vāribhūḥ | viparyasyati sarvaṃ hi sakāṣṭhāmbutṛṇaṃ jagat


10

अनित्यं यौवनं बाल्यं शरीरं द्रव्यसंचयाः । भावाद्भावान्तरं यान्ति तरङ्गवदनारतम्

anityaṃ yauvanaṃ bālyaṃ śarīraṃ dravyasaṃcayāḥ | bhāvādbhāvāntaraṃ yānti taraṅgavadanāratam


11

वातान्तर्दीपकशिखालोलं जगति जीवितम् । तडित्स्फुरणसंकाशा पदार्थश्रीर्जगत्र्त्रये

vātāntardīpakaśikhālolaṃ jagati jīvitam | taḍitsphuraṇasaṃkāśā padārthaśrīrjagatrtraye


12

विपर्यासमियं याति भूरिभूतपरम्परा । बीजराशिरिवाजस्रं पूर्यमाणः पुनःपुनः

viparyāsamiyaṃ yāti bhūribhūtaparamparā | bījarāśirivājasraṃ pūryamāṇaḥ punaḥpunaḥ


13

मनःपवनपर्यस्तभूरिभूतरजःपटा । पातोत्पातपरावर्तपराभिनयभूषिता

manaḥpavanaparyastabhūribhūtarajaḥpaṭā | pātotpātaparāvartaparābhinayabhūṣitā


14

आलक्ष्यते स्थितिरियं जागती जनितभ्रमा । नृत्तावेशविवृत्तेव संसारारभटीनटी

ālakṣyate sthitiriyaṃ jāgatī janitabhramā | nṛttāveśavivṛtteva saṃsārārabhaṭīnaṭī


15

गन्धर्वनगराकारविपर्यासविधायिनी । अपाङ्गभङ्गुरोदारव्यवहारमनोरमा

gandharvanagarākāraviparyāsavidhāyinī | apāṅgabhaṅgurodāravyavahāramanoramā


16

तडित्तरलमालोकमातन्वाना पुनःपुनः । संसाररचना राजन्नृत्तसक्तेव राजते

taḍittaralamālokamātanvānā punaḥpunaḥ | saṃsāraracanā rājannṛttasakteva rājate


17

दिवसास्ते महान्तस्ते संपदस्ताः क्रियाश्च ताः । सर्वं स्मृतिपथं यातं यामो वयमपि क्षणात्

divasāste mahāntaste saṃpadastāḥ kriyāśca tāḥ | sarvaṃ smṛtipathaṃ yātaṃ yāmo vayamapi kṣaṇāt


18

प्रत्यहं क्षयमायाति प्रत्यहं जायते पुनः । अद्यापि हतरूपाया नान्तोऽस्या दग्धसंसृतेः

pratyahaṃ kṣayamāyāti pratyahaṃ jāyate punaḥ | adyāpi hatarūpāyā nānto'syā dagdhasaṃsṛteḥ


19

तिर्यक्त्वं पुरुषा यान्ति तिर्यञ्चो नरतामपि । देवाश्चादेवतां यान्ति किमिवेह विभो स्थिरम्

tiryaktvaṃ puruṣā yānti tiryañco naratāmapi | devāścādevatāṃ yānti kimiveha vibho sthiram


20

रचयन्रश्मिजालेन रात्र्यहानि पुनःपुनः । अतिवाह्य रविः कालो विनाशावधिमीक्षते

racayanraśmijālena rātryahāni punaḥpunaḥ | ativāhya raviḥ kālo vināśāvadhimīkṣate


21

ब्रह्मा विष्णुश्च रुद्रश्च सर्वा वा भूतजातयः । नाशमेवानुधावन्ति सलिलानीव वाडवम्

brahmā viṣṇuśca rudraśca sarvā vā bhūtajātayaḥ | nāśamevānudhāvanti salilānīva vāḍavam


22

द्यौः क्षमा वायुराकाशं पर्वताः सरितो दिशः । विनाशवाडवस्यैतत्सर्वं संशुष्कमिन्धनम्

dyauḥ kṣamā vāyurākāśaṃ parvatāḥ sarito diśaḥ | vināśavāḍavasyaitatsarvaṃ saṃśuṣkamindhanam


23

धनानि बान्धवा भृत्या मित्राणि विभवाश्च ये । विनाशभयभीतस्य सर्वं नीरसतां गतम्

dhanāni bāndhavā bhṛtyā mitrāṇi vibhavāśca ye | vināśabhayabhītasya sarvaṃ nīrasatāṃ gatam


24

स्वदन्ते तावदेवैते भावा जगति धीमते । यावत्स्मृतिपथं याति न विनाशकुराक्षसः

svadante tāvadevaite bhāvā jagati dhīmate | yāvatsmṛtipathaṃ yāti na vināśakurākṣasaḥ


25

क्षणमैश्वर्यमायाति क्षणमेति दरिद्रताम् । क्षणं विगतरोगत्वं क्षणमागतरोगताम्

kṣaṇamaiśvaryamāyāti kṣaṇameti daridratām | kṣaṇaṃ vigatarogatvaṃ kṣaṇamāgatarogatām


26

प्रतिक्षणविपर्यासदायिना निहतात्मना । जगद्भ्रमेण के नाम धीमन्तो हि न मोहिताः

pratikṣaṇaviparyāsadāyinā nihatātmanā | jagadbhrameṇa ke nāma dhīmanto hi na mohitāḥ


27

तमःपङ्कसमालब्धं क्षणमाकाशमण्डलम् । क्षण कनकनिष्यन्दकोमलालोकसुन्दरम्

tamaḥpaṅkasamālabdhaṃ kṣaṇamākāśamaṇḍalam | kṣaṇa kanakaniṣyandakomalālokasundaram


28

क्षणं जलदनीलाब्जमालावलितकोटरम् । क्ष्रणमुड्डामररवं क्षणं मूकमिव स्थितम्

kṣaṇaṃ jaladanīlābjamālāvalitakoṭaram | kṣraṇamuḍḍāmararavaṃ kṣaṇaṃ mūkamiva sthitam


29

क्षणं ताराविरचितं क्षणमर्केण भूषितम् । क्षणमिन्दुकृताह्लादं क्षणं सर्वबहिष्कृतम्

kṣaṇaṃ tārāviracitaṃ kṣaṇamarkeṇa bhūṣitam | kṣaṇamindukṛtāhlādaṃ kṣaṇaṃ sarvabahiṣkṛtam


30

आगमापायपरया क्षणसंस्थितिनाशया । न बिभेति हि संसारे धीरोऽपि क इवानया

āgamāpāyaparayā kṣaṇasaṃsthitināśayā | na bibheti hi saṃsāre dhīro'pi ka ivānayā


31

आपदः क्षणमायान्ति क्षणमायान्ति संपदः । क्षणं जन्म क्षणं मृत्युर्मुने किमिव न क्षणम्

āpadaḥ kṣaṇamāyānti kṣaṇamāyānti saṃpadaḥ | kṣaṇaṃ janma kṣaṇaṃ mṛtyurmune kimiva na kṣaṇam


32

प्रागासीदन्य एवेह जातस्त्वन्यो नरो दिनैः । सदैकरूपं भगवन्किंचिदस्ति न सुस्थिरम्

prāgāsīdanya eveha jātastvanyo naro dinaiḥ | sadaikarūpaṃ bhagavankiṃcidasti na susthiram


33

घटस्य पटता दृष्टा पटस्यापि घटस्थितिः । न तदस्ति न यद्दृष्टं विपर्यस्यति संसृतौ

ghaṭasya paṭatā dṛṣṭā paṭasyāpi ghaṭasthitiḥ | na tadasti na yaddṛṣṭaṃ viparyasyati saṃsṛtau


34

तनोत्युत्पादयत्यत्ति निहत्यासृजति क्रमात् । सततं रात्र्यहानीव निवर्तन्ते नरं प्रति

tanotyutpādayatyatti nihatyāsṛjati kramāt | satataṃ rātryahānīva nivartante naraṃ prati


35

अशूरेण हतः शूर एकेनापि हतं शतम् । प्राकृताः प्रभुतां याताः सर्वमावर्त्यते जगत्

aśūreṇa hataḥ śūra ekenāpi hataṃ śatam | prākṛtāḥ prabhutāṃ yātāḥ sarvamāvartyate jagat


36

जनतेयं विपर्यासमजस्रमनुगच्छति । जडस्पन्दपरामर्शात्तरङ्गाणामिवावली

janateyaṃ viparyāsamajasramanugacchati | jaḍaspandaparāmarśāttaraṅgāṇāmivāvalī


37

बाल्यमल्पदिनैरेव यौवनश्रीस्ततो जरा । देहेऽपि नैकरूपत्वं कास्था बाह्येषु वस्तुषु

bālyamalpadinaireva yauvanaśrīstato jarā | dehe'pi naikarūpatvaṃ kāsthā bāhyeṣu vastuṣu


38

क्षणमानन्दितामेति क्षणमेति विषादिताम् । क्षणं सौम्यत्वमायाति सर्वस्मिन्नटवन्मनः

kṣaṇamānanditāmeti kṣaṇameti viṣāditām | kṣaṇaṃ saumyatvamāyāti sarvasminnaṭavanmanaḥ


39

इतश्चान्यदितश्चान्यदितश्चान्यदयं विधिः । रचयन्वस्तुनायाति खेदं लीलास्विवार्भकः

itaścānyaditaścānyaditaścānyadayaṃ vidhiḥ | racayanvastunāyāti khedaṃ līlāsvivārbhakaḥ


40

चिनोत्युत्पादयत्यत्ति निहत्यासृजति क्रमात् । सततं रात्र्यहानीव निवर्तन्ते नरं प्रति

cinotyutpādayatyatti nihatyāsṛjati kramāt | satataṃ rātryahānīva nivartante naraṃ prati


41

आविर्भावतिरोभावभागिनो भवभागिनः । जनस्य स्थिरतां यान्ति नापदो न च संपदः

āvirbhāvatirobhāvabhāgino bhavabhāginaḥ | janasya sthiratāṃ yānti nāpado na ca saṃpadaḥ


42

कालः क्रीडत्ययं प्रायः सर्वमापदि पातयन् । हेलाविचलिताशेषचतुराचारचञ्चुरः

kālaḥ krīḍatyayaṃ prāyaḥ sarvamāpadi pātayan | helāvicalitāśeṣacaturācāracañcuraḥ


43

समविषमविपाकतो विभिन्ना- स्त्रिभुवनभूतपरम्पराफलौघाः । समयपवनपातिताः पतन्ति प्रतिदिनमाततसंसृतिद्रुमेभ्यः

samaviṣamavipākato vibhinnā- stribhuvanabhūtaparamparāphalaughāḥ | samayapavanapātitāḥ patanti pratidinamātatasaṃsṛtidrumebhyaḥ


28

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे सर्वभावाऽविरतविपर्यासप्रतिपादनं नामाष्टाविंशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe sarvabhāvā'virataviparyāsapratipādanaṃ nāmāṣṭāviṃśaḥ sargaḥ

सर्गः २९

29

एकोनत्रिंशः सर्गः

ekonatriṃśaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । इति मे दोषदावाग्निदग्धे महति चेतसि । प्रस्फुरन्ति न भोगाशा मृगतृष्णाः सरःस्विव

śrīrāma uvāca | iti me doṣadāvāgnidagdhe mahati cetasi | prasphuranti na bhogāśā mṛgatṛṣṇāḥ saraḥsviva


2

प्रत्यहं याति कटुतामेषा संसारसंस्थितिः । कालपाकवशाल्लोला रसा निम्बलता यथा

pratyahaṃ yāti kaṭutāmeṣā saṃsārasaṃsthitiḥ | kālapākavaśāllolā rasā nimbalatā yathā


3

वृद्धिमायाति दौर्जन्यं सौजन्यं याति तानवम् । करञ्जकर्कशे राजन्प्रत्यहं जनचेतसि

vṛddhimāyāti daurjanyaṃ saujanyaṃ yāti tānavam | karañjakarkaśe rājanpratyahaṃ janacetasi


4

भज्यते भुवि मर्यादा झटित्येव दिनं प्रति । शुष्केव माषशिम्बीका टङ्कारकरवं विना

bhajyate bhuvi maryādā jhaṭityeva dinaṃ prati | śuṣkeva māṣaśimbīkā ṭaṅkārakaravaṃ vinā


5

राज्येभ्यो भोगपूगेभ्यश्चिन्तावद्भ्यो मुनीश्वर । निरस्तचिन्ताकलिता वरमेकान्तशीलता

rājyebhyo bhogapūgebhyaścintāvadbhyo munīśvara | nirastacintākalitā varamekāntaśīlatā


6

नानन्दाय ममोद्यानं न सुखाय मम स्त्रियः । न हर्षाय ममार्थाशा शाम्यामि मनसा सह

nānandāya mamodyānaṃ na sukhāya mama striyaḥ | na harṣāya mamārthāśā śāmyāmi manasā saha


7

अनित्यश्चासुखो लोकस्तृष्णा तात दुरुद्वहा । चापलोपहतं चेतः कथं यास्यामि निर्वृतिम्

anityaścāsukho lokastṛṣṇā tāta durudvahā | cāpalopahataṃ cetaḥ kathaṃ yāsyāmi nirvṛtim


8

नाभिनन्दामि मरणं नाभिनन्दामि जीवितम् । यथा तिष्ठामि तिष्ठामि तथैव विगतज्वरम्

nābhinandāmi maraṇaṃ nābhinandāmi jīvitam | yathā tiṣṭhāmi tiṣṭhāmi tathaiva vigatajvaram


9

किं मे राज्येन किं भोगैः किमर्थेन किमीहितैः । अहंकारवशादेतत्स एव गलितो मम

kiṃ me rājyena kiṃ bhogaiḥ kimarthena kimīhitaiḥ | ahaṃkāravaśādetatsa eva galito mama


10

जन्मावलिवरत्रायामिन्द्रियग्रन्थयो दृढाः । ये बद्धास्तद्विमोक्षार्थं यतन्ते ये त उत्तमाः

janmāvalivaratrāyāmindriyagranthayo dṛḍhāḥ | ye baddhāstadvimokṣārthaṃ yatante ye ta uttamāḥ


11

मथितं मानिनीलोकैर्मनो मकरकेतुना । कोमलं खुरनिष्पेषैः कमलं करिणा यथा

mathitaṃ māninīlokairmano makaraketunā | komalaṃ khuraniṣpeṣaiḥ kamalaṃ kariṇā yathā


12

अद्य चेत्स्वच्छया बुद्ध्या मुनीन्द्र न चिकित्स्यते । भूयश्चित्तचिकित्सायास्तत्किलावसरः कुतः

adya cetsvacchayā buddhyā munīndra na cikitsyate | bhūyaścittacikitsāyāstatkilāvasaraḥ kutaḥ


13

विषं विषयवैषम्यं न विषं विषमुच्यते । जन्मान्तरघ्ना विषया एकदेहहरं विषम्

viṣaṃ viṣayavaiṣamyaṃ na viṣaṃ viṣamucyate | janmāntaraghnā viṣayā ekadehaharaṃ viṣam


14

न सुखानि न दुःखानि न मित्राणि न बान्धवाः । न जीवितं न मरणं बन्धाय ज्ञस्य चेतसः

na sukhāni na duḥkhāni na mitrāṇi na bāndhavāḥ | na jīvitaṃ na maraṇaṃ bandhāya jñasya cetasaḥ


15

तद्भवामि यथा ब्रह्मन्पूर्वापरविदां वर । वीतशोकभयायासो ज्ञस्तथोपदिशाशु मे

tadbhavāmi yathā brahmanpūrvāparavidāṃ vara | vītaśokabhayāyāso jñastathopadiśāśu me


16

वासनाजालवलिता दुःखकण्टकसंकुला । निपातोत्पातबहुला भीमरूपाऽज्ञताटवी

vāsanājālavalitā duḥkhakaṇṭakasaṃkulā | nipātotpātabahulā bhīmarūpā'jñatāṭavī


17

क्रकचाग्रविनिष्पेषं सोढुं शक्नोम्यहं मुने । संसारव्यवहारोत्थं नाशाविषयवैशसम्

krakacāgraviniṣpeṣaṃ soḍhuṃ śaknomyahaṃ mune | saṃsāravyavahārotthaṃ nāśāviṣayavaiśasam


18

इदं नास्तीदमस्तीति व्यवहाराञ्जनभ्रमः । धुनोतीदं चलं चेतो रजोराशिमिवानिलः

idaṃ nāstīdamastīti vyavahārāñjanabhramaḥ | dhunotīdaṃ calaṃ ceto rajorāśimivānilaḥ


19

तृष्णातन्तुलवप्रोतं जीवसंचयमौक्तिकम् । चिदच्छाङ्गतया नित्यं विकसच्चित्तनायकम्

tṛṣṇātantulavaprotaṃ jīvasaṃcayamauktikam | cidacchāṅgatayā nityaṃ vikasaccittanāyakam


20

संसारहारमरतिः कालव्यालविभूषणम् । त्रोटयाम्यहमक्रूरं वागुरामिव केसरी

saṃsārahāramaratiḥ kālavyālavibhūṣaṇam | troṭayāmyahamakrūraṃ vāgurāmiva kesarī


21

नीहारं हृदयाटव्यां मनस्तिमिरमाशु मे । केन विज्ञानदीपेन भिन्धि तत्त्वविदांवर

nīhāraṃ hṛdayāṭavyāṃ manastimiramāśu me | kena vijñānadīpena bhindhi tattvavidāṃvara


22

विद्यन्त एवेह न ते महात्मन् दुराधयो न क्षयमाप्नुवन्ति । ये सङ्गमेनोत्तममानसानां निशातमांसीव निशाकरेण

vidyanta eveha na te mahātman durādhayo na kṣayamāpnuvanti | ye saṅgamenottamamānasānāṃ niśātamāṃsīva niśākareṇa


23

आयुर्वायुविघट्टिताभ्रपटलीलम्बाम्बुवद्भङ्गुरं भोगा मेघवितानमध्यविलसत्सौदामिनीचञ्चलाः । लोलायौवनलालनाजलरयश्चेत्याकलय्य द्रुतं मुद्रैवाद्य दृढार्पिता ननु मया चित्ते चिरं शान्तये

āyurvāyuvighaṭṭitābhrapaṭalīlambāmbuvadbhaṅguraṃ bhogā meghavitānamadhyavilasatsaudāminīcañcalāḥ | lolāyauvanalālanājalarayaścetyākalayya drutaṃ mudraivādya dṛḍhārpitā nanu mayā citte ciraṃ śāntaye


29

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे सकलपदार्थानास्थाप्रतिपादनं नामैकोनत्रिशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe sakalapadārthānāsthāpratipādanaṃ nāmaikonatriśaḥ sargaḥ

सर्गः ३०

30

त्रिंशः सर्गः

triṃśaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच। एवमभ्युत्थितानर्थशतसंकटकोटरे । जगदालोक्य निर्मग्नं मनो मननकर्दमे

śrīrāma uvāca| evamabhyutthitānarthaśatasaṃkaṭakoṭare | jagadālokya nirmagnaṃ mano mananakardame


2

मनो मे भ्रमतीवेदं संभ्रमश्चोपजायते । गात्राणि परिकम्पन्ते पत्राणीव जरत्तरोः

mano me bhramatīvedaṃ saṃbhramaścopajāyate | gātrāṇi parikampante patrāṇīva jarattaroḥ


3

अनाप्तोत्तमसंतोषधैर्योत्सङ्गाकुला मतिः । शून्यास्पदा बिभेतीह बालेवाल्पबलेश्वरा

anāptottamasaṃtoṣadhairyotsaṅgākulā matiḥ | śūnyāspadā bibhetīha bālevālpabaleśvarā


4

विकल्पेभ्यो लुठन्त्येताश्चान्तःकरणवृत्तयः । श्वभ्रेभ्य इव सारङ्गास्तुच्छालम्बविडम्बिताः

vikalpebhyo luṭhantyetāścāntaḥkaraṇavṛttayaḥ | śvabhrebhya iva sāraṅgāstucchālambaviḍambitāḥ


5

अविवेकास्पदा भ्रष्टाः कष्टे रूढा न सत्पदे । अन्धकूपमिवापन्ना वराकाश्चक्षुरादयः

avivekāspadā bhraṣṭāḥ kaṣṭe rūḍhā na satpade | andhakūpamivāpannā varākāścakṣurādayaḥ


6

नावस्थितिमुपायाति न च याति यथेप्सितम् । चिन्ता जीवेश्वरायत्ता कान्तेव प्रियसद्मनि

nāvasthitimupāyāti na ca yāti yathepsitam | cintā jīveśvarāyattā kānteva priyasadmani


7

जर्जरीकृत्य वस्तूनि त्यजन्ती विभ्रती तथा । मार्गशीर्षान्तवल्लीव धृतिर्विधुरतां गता

jarjarīkṛtya vastūni tyajantī vibhratī tathā | mārgaśīrṣāntavallīva dhṛtirvidhuratāṃ gatā


8

अपहस्तितसर्वार्थमनवस्थितिरास्थिता । गृहीत्वोत्सृज्य चात्मानं भवस्थितिरवस्थिता

apahastitasarvārthamanavasthitirāsthitā | gṛhītvotsṛjya cātmānaṃ bhavasthitiravasthitā


9

चलिताचलितेनान्तरवष्टम्भेन मे मतिः । दरिद्रा छिन्नवृक्षस्य मूलेनेव विडम्ब्यते

calitācalitenāntaravaṣṭambhena me matiḥ | daridrā chinnavṛkṣasya mūleneva viḍambyate


10

चेतश्चञ्चलमाभोगि भुवनान्तर्विहारि च । न संभ्रमं जहातीदं स्वविमानमिवामराः

cetaścañcalamābhogi bhuvanāntarvihāri ca | na saṃbhramaṃ jahātīdaṃ svavimānamivāmarāḥ


11

अतोऽतुच्छमनायासमनुपाधि गतभ्रमम् । किं तत्स्थितिपदं साधो यत्र शोको न विद्यते

ato'tucchamanāyāsamanupādhi gatabhramam | kiṃ tatsthitipadaṃ sādho yatra śoko na vidyate


12

सर्वारम्भसमारूढाः सुजना जनकादयः । व्यवहारपरा एव कथमुत्तमतां गताः

sarvārambhasamārūḍhāḥ sujanā janakādayaḥ | vyavahāraparā eva kathamuttamatāṃ gatāḥ


13

लग्नेनापि किलाङ्गेषु बहुधा बहुमानद । कथं संसारपङ्केन पुमानिह न लिप्यते

lagnenāpi kilāṅgeṣu bahudhā bahumānada | kathaṃ saṃsārapaṅkena pumāniha na lipyate


14

कां दृष्टिं समुपाश्रित्य भवन्तो वीतकल्मषाः । महान्तो विचरन्तीह जीवन्मुक्ता महाशयाः

kāṃ dṛṣṭiṃ samupāśritya bhavanto vītakalmaṣāḥ | mahānto vicarantīha jīvanmuktā mahāśayāḥ


15

लोभयन्तो भयायैव विषयाभोगभोगिनः । भङ्गुराकारविभवाः कथमायान्ति भव्यताम्

lobhayanto bhayāyaiva viṣayābhogabhoginaḥ | bhaṅgurākāravibhavāḥ kathamāyānti bhavyatām


16

मोहमातङ्गमृदिता कलङ्ककलितान्तरा । परं प्रसादमायाति शेमुषीसरसी कथम्

mohamātaṅgamṛditā kalaṅkakalitāntarā | paraṃ prasādamāyāti śemuṣīsarasī katham


17

संसार एव निवहे जनो व्यवहरन्नपि । न बन्धं कथमाप्नोति पद्मपत्रे पयो यथा

saṃsāra eva nivahe jano vyavaharannapi | na bandhaṃ kathamāpnoti padmapatre payo yathā


18

आत्मवत्तृणवच्चेदं सकलं कलयञ्जनः । कथमुत्तमतामेति मनोमन्मथमस्पृशन्

ātmavattṛṇavaccedaṃ sakalaṃ kalayañjanaḥ | kathamuttamatāmeti manomanmathamaspṛśan


19

कं महापुरुषं पारमुपायातं महोदधेः । आचारेणानुसंस्मृत्य जनो याति न दुःखिताम्

kaṃ mahāpuruṣaṃ pāramupāyātaṃ mahodadheḥ | ācāreṇānusaṃsmṛtya jano yāti na duḥkhitām


20

किं तस्यादुचितं श्रेयः किं तत्स्यादुचितं फलम् । वर्तितव्यं च संसारे कथं नामासमञ्जसे

kiṃ tasyāducitaṃ śreyaḥ kiṃ tatsyāducitaṃ phalam | vartitavyaṃ ca saṃsāre kathaṃ nāmāsamañjase


21

तत्त्वं कथय मे किंचिद्येनास्य जगतः प्रभो । वेद्मि पूर्वापरं धातुश्चेष्टितस्यानवस्थितेः

tattvaṃ kathaya me kiṃcidyenāsya jagataḥ prabho | vedmi pūrvāparaṃ dhātuśceṣṭitasyānavasthiteḥ


22

हृदयाकाशशशिनश्चेतसो मलमार्जनम् । यथा मे जायते ब्रह्मंस्तथा निर्विघ्नमाचर

hṛdayākāśaśaśinaścetaso malamārjanam | yathā me jāyate brahmaṃstathā nirvighnamācara


23

किमिह स्यादुपादेयं किंवा हेयमथेतरत् । कथं विश्रान्तिमायातु चेतश्चपलमद्रिवत्

kimiha syādupādeyaṃ kiṃvā heyamathetarat | kathaṃ viśrāntimāyātu cetaścapalamadrivat


24

केन पावनमन्त्रेण दुःसंसृतिविषूचिका । शाम्यतीयमनायासमायासशतकारिणी

kena pāvanamantreṇa duḥsaṃsṛtiviṣūcikā | śāmyatīyamanāyāsamāyāsaśatakāriṇī


25

कथं शीतलतामन्तरानन्दतरुमञ्जरीम् । पूर्णचन्द्र इवाक्षीणां भृशमासादयाम्यहम्

kathaṃ śītalatāmantarānandatarumañjarīm | pūrṇacandra ivākṣīṇāṃ bhṛśamāsādayāmyaham


26

प्राप्यान्तः पूर्णतां पूर्णो न शोचामि यथा पुनः । सन्तो भवन्तस्तत्त्वज्ञास्तथेहोपदिशन्तु माम्

prāpyāntaḥ pūrṇatāṃ pūrṇo na śocāmi yathā punaḥ | santo bhavantastattvajñāstathehopadiśantu mām


27

अनुत्तमानन्दपदप्रधान- विश्रान्तिरिक्तं सततं महात्मन् । कदर्थयन्तीह भृशं विकल्पाः श्वानो वने देहमिवाल्पजीवम्

anuttamānandapadapradhāna- viśrāntiriktaṃ satataṃ mahātman | kadarthayantīha bhṛśaṃ vikalpāḥ śvāno vane dehamivālpajīvam


30

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे प्रयोजनकथनं नाम त्रिंशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe prayojanakathanaṃ nāma triṃśaḥ sargaḥ

सर्गः ३१

31

एकत्रिंशः सर्गः

ekatriṃśaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । प्रोच्चवृक्षचलत्पत्रलम्बाम्बुलवभङ्गुरे । आयुषीशानशीतांशुकलामृदुनि देहके

śrīrāma uvāca | proccavṛkṣacalatpatralambāmbulavabhaṅgure | āyuṣīśānaśītāṃśukalāmṛduni dehake


2

केदारविरटद्भेककण्ठत्वक्कोणभङ्गुरे । वागुरावलये जन्तोः सुहृत्सुजनसंगमे

kedāraviraṭadbhekakaṇṭhatvakkoṇabhaṅgure | vāgurāvalaye jantoḥ suhṛtsujanasaṃgame


3

वासनावातवलिते कदाशातडिति स्फुटे । मोहोग्रमिहिकामेघे घनं स्फूर्जति गर्जति

vāsanāvātavalite kadāśātaḍiti sphuṭe | mohogramihikāmeghe ghanaṃ sphūrjati garjati


4

नृत्यत्युत्ताण्डवं चण्डे लोले लोभकलापिनि । सुविकासिनि सास्फोटे ह्यनर्थकुटजद्रुमे

nṛtyatyuttāṇḍavaṃ caṇḍe lole lobhakalāpini | suvikāsini sāsphoṭe hyanarthakuṭajadrume


5

क्रूरे कृतान्तमार्जारे सर्वभूताखुहारिणि । अश्रान्तस्यन्दसंचारे कुतोऽप्युपरिपातिनि

krūre kṛtāntamārjāre sarvabhūtākhuhāriṇi | aśrāntasyandasaṃcāre kuto'pyuparipātini


6

क उपायो गतिः का वा का चिन्ता कः समाश्रयः । केनेयमशुभोदर्का न भवेज्जीविताटवी

ka upāyo gatiḥ kā vā kā cintā kaḥ samāśrayaḥ | keneyamaśubhodarkā na bhavejjīvitāṭavī


7

न तदस्ति पृथिव्यां वा दिवि देवेषु वा क्वचित् । सुधियस्तुच्छमप्येतद्यन्नयन्ति न रम्यताम्

na tadasti pṛthivyāṃ vā divi deveṣu vā kvacit | sudhiyastucchamapyetadyannayanti na ramyatām


8

अयं हि दग्धसंसारो नीरन्ध्रकलनाकुलः । कथं सुस्वादुतामेति नीरसो मूढतां विना

ayaṃ hi dagdhasaṃsāro nīrandhrakalanākulaḥ | kathaṃ susvādutāmeti nīraso mūḍhatāṃ vinā


9

आशाप्रतिविपाकेन क्षीरस्नानेन रम्यताम् । उपैति पुष्पशुभ्रेण मधुनेव वसुंधरा

āśāprativipākena kṣīrasnānena ramyatām | upaiti puṣpaśubhreṇa madhuneva vasuṃdharā


10

अपमृष्टमलोदेति क्षालनेनामृतद्युतिः । मनश्चन्द्रमसः केन तेन कामकलङ्कितात्

apamṛṣṭamalodeti kṣālanenāmṛtadyutiḥ | manaścandramasaḥ kena tena kāmakalaṅkitāt


11

दृष्टसंसारगतिना दृष्टादृष्टविनाशिना । केनेव व्यवहर्तव्यं संसारवनवीथिषु

dṛṣṭasaṃsāragatinā dṛṣṭādṛṣṭavināśinā | keneva vyavahartavyaṃ saṃsāravanavīthiṣu


12

रागद्वेषमहारोगा भोगपूगा विभूतयः । कथं जन्तुं न बाधन्ते संसारार्णवचारिणम्

rāgadveṣamahārogā bhogapūgā vibhūtayaḥ | kathaṃ jantuṃ na bādhante saṃsārārṇavacāriṇam


13

कथं च धीरवर्याग्नौ पततापि न दह्यते । पावके पारदेनेव रसेन रसशालिना

kathaṃ ca dhīravaryāgnau patatāpi na dahyate | pāvake pāradeneva rasena rasaśālinā


14

यस्मात्किल जगत्यस्मिन्व्यवहारक्रिया विना । न स्थितिः संभवत्यब्धौ पतितस्याजला यथा

yasmātkila jagatyasminvyavahārakriyā vinā | na sthitiḥ saṃbhavatyabdhau patitasyājalā yathā


15

रागद्वेषविनिर्मुक्ता सुखदुःखविवर्जिता । कृशानोर्दाहहीनेव शिखा नास्तीह सत्क्रिया

rāgadveṣavinirmuktā sukhaduḥkhavivarjitā | kṛśānordāhahīneva śikhā nāstīha satkriyā


16

मनोमननशालिन्याः सत्ताया भुवनत्रये । क्षयो युक्तिं विना नास्ति ब्रूत तामलमुत्तमाम्

manomananaśālinyāḥ sattāyā bhuvanatraye | kṣayo yuktiṃ vinā nāsti brūta tāmalamuttamām


17

व्यवहारवतो युक्त्या दुःखं नायाति मे यया । अथवा व्यवहारस्य ब्रूत तां युक्तिमुत्तमाम्

vyavahāravato yuktyā duḥkhaṃ nāyāti me yayā | athavā vyavahārasya brūta tāṃ yuktimuttamām


18

तत्कथं केन वा किं वा कृतमुत्तमचेतसा । पूर्वं येनैति विश्रामं परमं पावनं मनः

tatkathaṃ kena vā kiṃ vā kṛtamuttamacetasā | pūrvaṃ yenaiti viśrāmaṃ paramaṃ pāvanaṃ manaḥ


19

यथा जानासि भगवंस्तथा मोहनिवृत्तये । ब्रूहि मे साधवो येन नूनं निर्दुःखतां गताः

yathā jānāsi bhagavaṃstathā mohanivṛttaye | brūhi me sādhavo yena nūnaṃ nirduḥkhatāṃ gatāḥ


20

अथवा तादृशी युक्तिर्यदि ब्रह्मन्न विद्यते । न वक्ति मम वा कश्चिद्विद्यमानामपि स्फुटम्

athavā tādṛśī yuktiryadi brahmanna vidyate | na vakti mama vā kaścidvidyamānāmapi sphuṭam


21

स्वयं चैव न चाप्नोमि तां विश्रान्तिमनुत्तमाम् । तदहं त्यक्तसर्वेहो निरहंकारतां गतः

svayaṃ caiva na cāpnomi tāṃ viśrāntimanuttamām | tadahaṃ tyaktasarveho nirahaṃkāratāṃ gataḥ


20

न भोक्ष्ये न पिबाम्यम्बु नाहं परिदधेऽम्बरम् । करोमि नाहं व्यापारं स्नानदानाशनादिकम्

na bhokṣye na pibāmyambu nāhaṃ paridadhe'mbaram | karomi nāhaṃ vyāpāraṃ snānadānāśanādikam


23

न च तिष्ठामि कार्येषु संपत्स्वापद्दशासु च । न किंचिदपि वाञ्छामि देहत्यागादृते मुने

na ca tiṣṭhāmi kāryeṣu saṃpatsvāpaddaśāsu ca | na kiṃcidapi vāñchāmi dehatyāgādṛte mune


24

केवलं विगताशङ्को निर्ममो गतमत्सरः । मौन एवेह तिष्ठामि लिपिकर्मस्विवार्पितः

kevalaṃ vigatāśaṅko nirmamo gatamatsaraḥ | mauna eveha tiṣṭhāmi lipikarmasvivārpitaḥ


25

अथ क्रमेण संत्यज्य प्रश्वासोच्छ्वाससंविदः । संनिवेशं त्यजामीममनर्थं देहनामकम्

atha krameṇa saṃtyajya praśvāsocchvāsasaṃvidaḥ | saṃniveśaṃ tyajāmīmamanarthaṃ dehanāmakam


26

नाहमस्य न मे नान्यः शाम्याम्यस्नेहदीपवत् । सर्वमेव परित्यज्य त्यजामीदं कलेवरम्

nāhamasya na me nānyaḥ śāmyāmyasnehadīpavat | sarvameva parityajya tyajāmīdaṃ kalevaram


27

श्रीवाल्मीकिरुवाच । इत्युक्तवानमलशीतकराभिरामो रामो महत्तरविचारविकासिचेताः । तूष्णीं बभूव पुरतो महतां घनानां केकारवं श्रमवशादिव नीलकण्ठः

śrīvālmīkiruvāca | ityuktavānamalaśītakarābhirāmo rāmo mahattaravicāravikāsicetāḥ | tūṣṇīṃ babhūva purato mahatāṃ ghanānāṃ kekāravaṃ śramavaśādiva nīlakaṇṭhaḥ


31

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे राघवप्रश्रो नामैकत्रिंशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe rāghavapraśro nāmaikatriṃśaḥ sargaḥ

सर्गः ३२

32

द्वात्रिंशः सर्गः

dvātriṃśaḥ sargaḥ


1

श्रीवाल्मीकिरुवाच । वदत्येवं मनोमोहविनिवृत्तिकरं वचः । रामे राजीवपत्राक्षे तस्मिन्राजकुमारके

śrīvālmīkiruvāca | vadatyevaṃ manomohavinivṛttikaraṃ vacaḥ | rāme rājīvapatrākṣe tasminrājakumārake


2

सर्वे बभूवुस्तत्रस्था विस्मयोत्फुल्ललोचनाः । भिन्नाम्बरा देहरुहैर्गिरः श्रोतुमिवोद्धुरैः

sarve babhūvustatrasthā vismayotphullalocanāḥ | bhinnāmbarā deharuhairgiraḥ śrotumivoddhuraiḥ


3

विरागवासनापास्तसमस्तभववासनाः । मुहूर्तममृताम्भोधिवीचीविलुलिता इव

virāgavāsanāpāstasamastabhavavāsanāḥ | muhūrtamamṛtāmbhodhivīcīvilulitā iva


4

ता गिरो रामभद्रस्य तस्य चित्रार्पितैरिव । संश्रुताः श्रृणुकैरन्तरानन्दपदपीवरैः

tā giro rāmabhadrasya tasya citrārpitairiva | saṃśrutāḥ śrṛṇukairantarānandapadapīvaraiḥ


5

वसिष्ठविश्वामित्राद्यैर्मुनिभिः संसदि स्थितैः । जयन्तधृष्टिप्रमुखैर्मन्त्रिभिर्मन्त्रकोविदैः

vasiṣṭhaviśvāmitrādyairmunibhiḥ saṃsadi sthitaiḥ | jayantadhṛṣṭipramukhairmantribhirmantrakovidaiḥ


6

नृपैर्दशरथप्रख्यैः पौरैः पारशवादिभिः । सामन्तै राजपुत्रैश्च ब्राह्मणैर्ब्रह्मवादिभिः

nṛpairdaśarathaprakhyaiḥ pauraiḥ pāraśavādibhiḥ | sāmantai rājaputraiśca brāhmaṇairbrahmavādibhiḥ


7

तथा भृत्यैऽरमात्यैश्च पञ्जरस्थैश्च पक्षिभिः । क्रीडामृगैर्गतस्पन्दैस्तुरंगैस्त्यक्तचर्वणैः

tathā bhṛtyai'ramātyaiśca pañjarasthaiśca pakṣibhiḥ | krīḍāmṛgairgataspandaisturaṃgaistyaktacarvaṇaiḥ


8

कौसल्याप्रमुखैश्चैव निजवातायनस्थितैः । संशान्तभूषणारावैरस्पन्दैर्वनितागणैः

kausalyāpramukhaiścaiva nijavātāyanasthitaiḥ | saṃśāntabhūṣaṇārāvairaspandairvanitāgaṇaiḥ


9

उद्यानवल्लीनिलयैर्विटङ्कनिलयैरपि । अक्षुब्धपक्षततिभिर्विहङ्गैर्विरतारवैः

udyānavallīnilayairviṭaṅkanilayairapi | akṣubdhapakṣatatibhirvihaṅgairviratāravaiḥ


10

सिद्धैर्नभश्चरैश्चैव तथा गन्धर्वकिन्नरैः । नारदव्यासपुलहप्रमुखैर्मुनिपुङ्गवैः

siddhairnabhaścaraiścaiva tathā gandharvakinnaraiḥ | nāradavyāsapulahapramukhairmunipuṅgavaiḥ


11

अन्यैश्च देवदेवेशविद्याधरमहोरगैः । रामस्य ता विचित्रार्था महोदारा गिरः श्रुताः

anyaiśca devadeveśavidyādharamahoragaiḥ | rāmasya tā vicitrārthā mahodārā giraḥ śrutāḥ


12

अथ तूष्णीं स्थितवति रामे राजीवलोचने । तस्मिन्रघुकुलाकाशशशाङ्के शशिसुन्दरे

atha tūṣṇīṃ sthitavati rāme rājīvalocane | tasminraghukulākāśaśaśāṅke śaśisundare


13

साधुवादगिरा सार्धं सिद्धसार्थसमीरिता । वितानकसमा व्योम्नः पौष्पी वृष्टिः पपात ह

sādhuvādagirā sārdhaṃ siddhasārthasamīritā | vitānakasamā vyomnaḥ pauṣpī vṛṣṭiḥ papāta ha


14

मन्दारकोशविश्रान्तभ्रमरद्वन्द्वनादिनी । मधुरामोदसौन्दर्यमुदितोन्मदमानवा

mandārakośaviśrāntabhramaradvandvanādinī | madhurāmodasaundaryamuditonmadamānavā


15

व्योमवातविनुन्नेव तारकाणां परम्परा । पतितेव धरापीठे स्वर्गस्त्रीहसितच्छटा

vyomavātavinunneva tārakāṇāṃ paramparā | patiteva dharāpīṭhe svargastrīhasitacchaṭā


16

वृष्यमूककचन्मेघलवावलिरिव च्युता । हैयंगवीनपिण्डानामीरितेव परम्परा

vṛṣyamūkakacanmeghalavāvaliriva cyutā | haiyaṃgavīnapiṇḍānāmīriteva paramparā


17

हिमवृष्टिरिवोदारा मुक्ताहारचयोपमा । ऐन्दवी रश्मिमालेव क्षीरोर्मीणामिवाततिः

himavṛṣṭirivodārā muktāhāracayopamā | aindavī raśmimāleva kṣīrormīṇāmivātatiḥ


18

किञ्जल्काम्भोजवलिता भ्रमद्भृङ्गकदम्बका । सीत्कारगायदामोदिमधुरानिललोलिता

kiñjalkāmbhojavalitā bhramadbhṛṅgakadambakā | sītkāragāyadāmodimadhurānilalolitā


19

प्रभ्रमत्केतकीव्यूहा प्रस्फुरत्कैरवोत्करा । प्रपतत्कुन्दवलया चलत्कुवलयालया

prabhramatketakīvyūhā prasphuratkairavotkarā | prapatatkundavalayā calatkuvalayālayā


20

आपूरिताङ्गणरसा गृहाच्छादनचत्वरा । उद्ग्रीवपुरवास्तव्यनरनारीविलोकिता

āpūritāṅgaṇarasā gṛhācchādanacatvarā | udgrīvapuravāstavyanaranārīvilokitā


21

निरभ्रोत्पलसंकाशव्योमवृष्टिरनाकुला । अदृष्टपूर्वा सर्वस्य जनस्य जनितस्मया

nirabhrotpalasaṃkāśavyomavṛṣṭiranākulā | adṛṣṭapūrvā sarvasya janasya janitasmayā


22

अदृश्याम्बरसिद्धौघकरोत्करसमीरिता । सा मुहूर्तचतुर्भागं पुष्पवृष्टिः पपात ह

adṛśyāmbarasiddhaughakarotkarasamīritā | sā muhūrtacaturbhāgaṃ puṣpavṛṣṭiḥ papāta ha


23

आपूरितसभालोके शान्ते कुसुमवर्षणे । इमं सिद्धगणालापं शुश्रुवुस्ते सभागताः

āpūritasabhāloke śānte kusumavarṣaṇe | imaṃ siddhagaṇālāpaṃ śuśruvuste sabhāgatāḥ


24

आकल्पं सिद्धसेनासु भ्रमद्भिरभितोदिवम् । अपूर्वमिदमस्माभिः श्रुतं श्रुतिरसायनम्

ākalpaṃ siddhasenāsu bhramadbhirabhitodivam | apūrvamidamasmābhiḥ śrutaṃ śrutirasāyanam


25

यदनेन किलोदारमुक्तं रघुकुलेन्दुना । वीतरागतया तद्धि वाक्पतेरप्यगोचरम्

yadanena kilodāramuktaṃ raghukulendunā | vītarāgatayā taddhi vākpaterapyagocaram


26

अहो बत महत्पुण्यमद्यास्माभिरिदं श्रुतम् । वचो राममुखोद्भूतं महाह्लादकरं धियः

aho bata mahatpuṇyamadyāsmābhiridaṃ śrutam | vaco rāmamukhodbhūtaṃ mahāhlādakaraṃ dhiyaḥ


27

उपशमामृतसुन्दरमादरा दधिगतोत्तमतापदमेष यत् । कथितवानुचितं रघुनन्दनः सपदि तेन वयं प्रतिबोधिताः

upaśamāmṛtasundaramādarā dadhigatottamatāpadameṣa yat | kathitavānucitaṃ raghunandanaḥ sapadi tena vayaṃ pratibodhitāḥ


32

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे नभश्चरसाधुवादो नाम द्वात्रिंशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe nabhaścarasādhuvādo nāma dvātriṃśaḥ sargaḥ

सर्गः ३३

33

त्रयस्त्रिंशः सर्गः

trayastriṃśaḥ sargaḥ


1

सिद्धा ऊचुः । पावनस्यास्य वचसः प्रोक्तस्य रघुकेतुना । निर्णयं श्रोतुमुचितं वक्ष्यमाणं महर्षिभिः

siddhā ūcuḥ | pāvanasyāsya vacasaḥ proktasya raghuketunā | nirṇayaṃ śrotumucitaṃ vakṣyamāṇaṃ maharṣibhiḥ


2

नारदव्यासपुलहप्रमुखा मुनिपुङ्गवाः । आगच्छताश्वविघ्नेन सर्व एव महर्षयः

nāradavyāsapulahapramukhā munipuṅgavāḥ | āgacchatāśvavighnena sarva eva maharṣayaḥ


3

पतामः परितः पुण्यामेतां दाशरथीं सभाम् । नीरन्ध्रां कनकोद्योतां पद्मिनीमिव षट्पदाः

patāmaḥ paritaḥ puṇyāmetāṃ dāśarathīṃ sabhām | nīrandhrāṃ kanakodyotāṃ padminīmiva ṣaṭpadāḥ


4

श्रीवाल्मीकिरुवाच । इत्युक्ता सा समस्तैव व्योमवासनिवासिनी । तां पपात सभां तत्र दिव्या मुनिपरम्परा

śrīvālmīkiruvāca | ityuktā sā samastaiva vyomavāsanivāsinī | tāṃ papāta sabhāṃ tatra divyā muniparamparā


5

अग्रस्थितमनुत्सृष्टरणद्वीणं मुनीश्वरम् । पयः पीनघनश्यामं व्यासमेव किलान्तरा

agrasthitamanutsṛṣṭaraṇadvīṇaṃ munīśvaram | payaḥ pīnaghanaśyāmaṃ vyāsameva kilāntarā


6

भृग्वंगिरःपुलस्त्यादिमुनिनायकमण्डिता । च्यवनोद्दालकोशीरशरलोमादिमालिता

bhṛgvaṃgiraḥpulastyādimunināyakamaṇḍitā | cyavanoddālakośīraśaralomādimālitā


7

परस्परपरामर्शदुःसंस्थानमृगाजिना । लोलाक्षमालावलया सुकमण्डलुधारिणी

parasparaparāmarśaduḥsaṃsthānamṛgājinā | lolākṣamālāvalayā sukamaṇḍaludhāriṇī


8

तारावलिरिव व्योम्नि तेजःप्रसरपाटला । सूर्यावलिरिवान्योन्यं भासिताननमण्डना

tārāvaliriva vyomni tejaḥprasarapāṭalā | sūryāvalirivānyonyaṃ bhāsitānanamaṇḍanā


9

रत्नावलिरिवान्योन्यं नानावर्णकृतांगिका । मुक्तावलिरिवान्योन्यं कृतशोभातिशायिनी

ratnāvalirivānyonyaṃ nānāvarṇakṛtāṃgikā | muktāvalirivānyonyaṃ kṛtaśobhātiśāyinī


10

कौमुदीवृष्टिरन्येव द्वितीयेवार्कमण्डली ।। संभृतेवातिकालेन पूर्णचन्द्रपरम्परा

kaumudīvṛṣṭiranyeva dvitīyevārkamaṇḍalī || saṃbhṛtevātikālena pūrṇacandraparamparā


11

ताराजाल इवाम्भोदो व्यासो यत्र विराजते । तारौघ इव शीतांशुर्नारदोऽत्र विराजते

tārājāla ivāmbhodo vyāso yatra virājate | tāraugha iva śītāṃśurnārado'tra virājate


12

देवेष्विव सुराधीशः पुलस्त्योऽत्र विराजते । आदित्य इव देवानामंगिरास्तु विराजते

deveṣviva surādhīśaḥ pulastyo'tra virājate | āditya iva devānāmaṃgirāstu virājate


13

अथास्यां सिद्धसेनायां पतन्त्यां नभसो रसाम् । उत्तस्थौ मुनिसंपूर्णा तदा दाशरथी सभा

athāsyāṃ siddhasenāyāṃ patantyāṃ nabhaso rasām | uttasthau munisaṃpūrṇā tadā dāśarathī sabhā


14

मिश्रीभूता विरेजुस्ते नभश्चरमहीचराः । परस्परवृतांगाभा भासयन्तो दिशो दश

miśrībhūtā virejuste nabhaścaramahīcarāḥ | parasparavṛtāṃgābhā bhāsayanto diśo daśa


15

वेणुदण्डावृतकरा लीलाकमलधारिणः । दूर्वांकुराक्रान्तशिखाः सचूडामणिमूर्धजाः

veṇudaṇḍāvṛtakarā līlākamaladhāriṇaḥ | dūrvāṃkurākrāntaśikhāḥ sacūḍāmaṇimūrdhajāḥ


16

जटाजूटैश्च कपिला मौलिमालितमस्तकाः । प्रकोष्ठगाक्षवलया मल्लिकावलयान्विताः

jaṭājūṭaiśca kapilā maulimālitamastakāḥ | prakoṣṭhagākṣavalayā mallikāvalayānvitāḥ


17

चीरवल्कलसंवीताः स्रक्कौशेयावगुण्ठिताः । विलोलमेखलापाशाश्चलन्मुक्ताकलापिनः

cīravalkalasaṃvītāḥ srakkauśeyāvaguṇṭhitāḥ | vilolamekhalāpāśāścalanmuktākalāpinaḥ


18

वसिष्ठविश्वामित्रौ तान्पूजयामासतुः क्रमात् । अर्घ्यैः पाद्यौर्वचोभिश्च सर्वानेव नभश्चरान्

vasiṣṭhaviśvāmitrau tānpūjayāmāsatuḥ kramāt | arghyaiḥ pādyaurvacobhiśca sarvāneva nabhaścarān


19

वसिष्ठविश्वामित्रौ ते पूजयामासुरादरात् । अर्घ्यैः पाद्यैर्वचोभिश्च नभश्चरमहागणाः

vasiṣṭhaviśvāmitrau te pūjayāmāsurādarāt | arghyaiḥ pādyairvacobhiśca nabhaścaramahāgaṇāḥ


20

सर्वादरेण सिद्धौघं पूजयामास भूपतिः । सिद्धौघो भूपतिं चैव कुशलप्रश्नवार्तया

sarvādareṇa siddhaughaṃ pūjayāmāsa bhūpatiḥ | siddhaugho bhūpatiṃ caiva kuśalapraśnavārtayā


21

तैस्तैः प्रणयसंरम्भैरन्योन्यं प्राप्तसत्क्रियाः । उपाविशन्विष्टरेषु नभश्चरमहीचराः

taistaiḥ praṇayasaṃrambhairanyonyaṃ prāptasatkriyāḥ | upāviśanviṣṭareṣu nabhaścaramahīcarāḥ


22

वचोभिः पुष्पवर्षेण साधुवादेन चाभितः । रामं ते पूजयामासुः पुरः प्रणतमास्थितम्

vacobhiḥ puṣpavarṣeṇa sādhuvādena cābhitaḥ | rāmaṃ te pūjayāmāsuḥ puraḥ praṇatamāsthitam


23

आसांचक्रे च तत्रासौ राज्यलक्ष्मीविराजितः । विश्वामित्रो वसिष्ठश्च वामदेवोऽथ मन्त्रिणः

āsāṃcakre ca tatrāsau rājyalakṣmīvirājitaḥ | viśvāmitro vasiṣṭhaśca vāmadevo'tha mantriṇaḥ


24

नारदो देवपुत्रश्च व्यासश्च मुनिपुंगवः । मरीचिरथ दुर्वासा मुनिरांगिरसस्तथा

nārado devaputraśca vyāsaśca munipuṃgavaḥ | marīciratha durvāsā munirāṃgirasastathā


25

क्रतुः पुलस्त्यः पुलहः शरलोमा मुनीश्वरः । वात्स्यायनो भरद्वाजो वाल्मीकिर्मुनिपुंगवः

kratuḥ pulastyaḥ pulahaḥ śaralomā munīśvaraḥ | vātsyāyano bharadvājo vālmīkirmunipuṃgavaḥ


26

उद्दालक ऋचीकश्च शर्यातिश्च्यवनस्तथा

uddālaka ṛcīkaśca śaryātiścyavanastathā


27

एते चान्ये च बहवो वेदवेदांगपारगाः । ज्ञातज्ञेया महात्मान आस्थितास्तत्र नायकाः

ete cānye ca bahavo vedavedāṃgapāragāḥ | jñātajñeyā mahātmāna āsthitāstatra nāyakāḥ


28

वसिष्ठविश्वामित्राभ्यां सह ते नारदादयः । इदमूचुरनूचाना राममानमिताननम्

vasiṣṭhaviśvāmitrābhyāṃ saha te nāradādayaḥ | idamūcuranūcānā rāmamānamitānanam


29

अहो बत कुमारेण कल्याणगुणशालिनी । वागुक्ता परमोदारा वैराग्यरसगर्भिणी

aho bata kumāreṇa kalyāṇaguṇaśālinī | vāguktā paramodārā vairāgyarasagarbhiṇī


30

परिनिष्ठितवक्तव्यं सबोधमुचितं स्फुटम् । उदारं प्रियमार्यार्हमविह्नलमपि स्फुटम्

pariniṣṭhitavaktavyaṃ sabodhamucitaṃ sphuṭam | udāraṃ priyamāryārhamavihnalamapi sphuṭam


31

अभिव्यक्तपदं स्पष्टमिष्टं स्पष्टं च तुष्टिमत् । करोति राघवप्रोक्तं वचः कस्य न विस्मयम्

abhivyaktapadaṃ spaṣṭamiṣṭaṃ spaṣṭaṃ ca tuṣṭimat | karoti rāghavaproktaṃ vacaḥ kasya na vismayam


32

शतादेकतमस्यैव सर्वोदारचमत्कृतिः । ईप्सितार्थार्पणैकान्तदक्षा भवति भारती

śatādekatamasyaiva sarvodāracamatkṛtiḥ | īpsitārthārpaṇaikāntadakṣā bhavati bhāratī


33

कुमार त्वां विना कस्य विवेकफलशालिनी । परं विकासमायाति प्रज्ञाशरलतातता

kumāra tvāṃ vinā kasya vivekaphalaśālinī | paraṃ vikāsamāyāti prajñāśaralatātatā


34

प्रज्ञादीपशिखा यस्य रामस्येव हृदि स्थिता । प्रज्वलत्यसमालोककारिणी स पुमान्स्मृतः

prajñādīpaśikhā yasya rāmasyeva hṛdi sthitā | prajvalatyasamālokakāriṇī sa pumānsmṛtaḥ


35

रक्तमांसास्थियन्त्राणि बहून्यतितराणि च । पदार्थानभिकर्षन्ति नास्ति तेषु सचेतनः

raktamāṃsāsthiyantrāṇi bahūnyatitarāṇi ca | padārthānabhikarṣanti nāsti teṣu sacetanaḥ


36

जन्ममृत्युजरादुःखमनुयान्ति पुनःपुनः । विमृशन्ति न संसारं पशवः परिमोहिताः

janmamṛtyujarāduḥkhamanuyānti punaḥpunaḥ | vimṛśanti na saṃsāraṃ paśavaḥ parimohitāḥ


37

कथंचित्क्वचिदेवैको दृश्यते विमलाशयः । पूर्वापरविचारार्हो यथायमरिमर्दनः

kathaṃcitkvacidevaiko dṛśyate vimalāśayaḥ | pūrvāparavicārārho yathāyamarimardanaḥ


38

अनुत्तमचमत्कारफलाः सुभगमूर्तयः । भव्या हि विरला लोके सहकारद्रुमा इव

anuttamacamatkāraphalāḥ subhagamūrtayaḥ | bhavyā hi viralā loke sahakāradrumā iva


39

सम्यग्दृष्टजगद्यात्रा स्वविवेकचमत्कृतिः । अस्मिन्मान्यमतावन्तरियमद्येव दृश्यते

samyagdṛṣṭajagadyātrā svavivekacamatkṛtiḥ | asminmānyamatāvantariyamadyeva dṛśyate


40

सुभगाः सुलभारोहाः फलपल्लवशालिनः । जायन्ते तरवो देशे न तु चन्दनपादपाः

subhagāḥ sulabhārohāḥ phalapallavaśālinaḥ | jāyante taravo deśe na tu candanapādapāḥ


41

वृक्षाः प्रतिवनं सन्ति नित्यं सफलपल्लवाः । नत्वपूर्वचमत्कारो लवङ्गः सुलभः सदा

vṛkṣāḥ prativanaṃ santi nityaṃ saphalapallavāḥ | natvapūrvacamatkāro lavaṅgaḥ sulabhaḥ sadā


42

ज्योत्स्नेव शीता शशिनः सुतरोरिव मञ्जरी । पुष्पादामोदलेखेव दृष्टा रामाच्चमत्कृतिः

jyotsneva śītā śaśinaḥ sutaroriva mañjarī | puṣpādāmodalekheva dṛṣṭā rāmāccamatkṛtiḥ


43

अस्मिन्नुद्दामदौरात्म्यदैवनिर्माणनिर्मिते । द्विजेन्द्रा दग्धसंसारे सारो ह्यत्यन्तदुर्लभः

asminnuddāmadaurātmyadaivanirmāṇanirmite | dvijendrā dagdhasaṃsāre sāro hyatyantadurlabhaḥ


44

यतन्ते सारसंप्राप्तौ ये यशोनिधयो धियः । धन्या धुरि सतां गण्यास्त एव पुरुषोत्तमाः

yatante sārasaṃprāptau ye yaśonidhayo dhiyaḥ | dhanyā dhuri satāṃ gaṇyāsta eva puruṣottamāḥ


45

न रामेण समोऽस्तीह दृष्टो लोकेषु कश्चन । विवेकवानुदारात्मा न भावी चेति नो मतिः

na rāmeṇa samo'stīha dṛṣṭo lokeṣu kaścana | vivekavānudārātmā na bhāvī ceti no matiḥ


46

सकललोकचमत्कृतिकारिणो- ऽप्यभिमतं यदि राघवचेतसः । फलति नो तदिमे वयमेव हि स्फुटतरं मुनयो हतबुद्धयः

sakalalokacamatkṛtikāriṇo- 'pyabhimataṃ yadi rāghavacetasaḥ | phalati no tadime vayameva hi sphuṭataraṃ munayo hatabuddhayaḥ


33

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये वैराग्यप्रकरणे नभश्चरमहीचरसंमेलनं नाम त्रयस्त्रिंशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye vairāgyaprakaraṇe nabhaścaramahīcarasaṃmelanaṃ nāma trayastriṃśaḥ sargaḥ

सर्गः ०१

1

प्रथमः सर्गः

prathamaḥ sargaḥ


1

वाल्मीकिरुवाच । इति नादेन महता वचस्युक्ते सभागतैः । राममग्रगतं प्रीत्या विश्वामित्रोऽभ्यभाषत

vālmīkiruvāca | iti nādena mahatā vacasyukte sabhāgataiḥ | rāmamagragataṃ prītyā viśvāmitro'bhyabhāṣata


2

न राघव तवास्त्यन्यज्ज्ञेयं ज्ञानवतां वर । स्वयैव सूक्ष्मया बुद्ध्या सर्वं विज्ञातवानसि

na rāghava tavāstyanyajjñeyaṃ jñānavatāṃ vara | svayaiva sūkṣmayā buddhyā sarvaṃ vijñātavānasi


3

केवलं मार्जनामात्रं मनागेवोपयुज्यते । स्वभावविमले नित्यं स्वबुद्धिमुकुरे तव

kevalaṃ mārjanāmātraṃ manāgevopayujyate | svabhāvavimale nityaṃ svabuddhimukure tava


4

भगवद्व्यासपुत्रस्य शुकस्येव मतिस्तव । विश्रान्तिमात्रमेवान्तर्ज्ञातज्ञेयाप्यपेक्षते

bhagavadvyāsaputrasya śukasyeva matistava | viśrāntimātramevāntarjñātajñeyāpyapekṣate


5

श्रीराम उवाच । भगवद्व्यासपुत्रस्य शुकस्य भगवन्कथम् । ज्ञेयेऽप्यादौ न विश्रान्तं विश्रान्तं च धिया पुनः

śrīrāma uvāca | bhagavadvyāsaputrasya śukasya bhagavankatham | jñeye'pyādau na viśrāntaṃ viśrāntaṃ ca dhiyā punaḥ


6

विश्वामित्र उवाच । आत्मोदन्तसमं राम कथ्यमानमिदं मया । श्रृणु व्यासात्मजोदन्तं जन्मनामन्तकारणम्

viśvāmitra uvāca | ātmodantasamaṃ rāma kathyamānamidaṃ mayā | śrṛṇu vyāsātmajodantaṃ janmanāmantakāraṇam


7

योऽयमञ्जनशैलाभो निविष्टो हेमविष्टरे । पार्श्वे तव पितुर्व्यासो भगवान्भास्करद्युतिः

yo'yamañjanaśailābho niviṣṭo hemaviṣṭare | pārśve tava piturvyāso bhagavānbhāskaradyutiḥ


8

अस्याभूदिन्दुवदनस्तनयो नयकोविदः । शुको नाम महाप्राज्ञो यज्ञो मूर्त्येव सुस्थितः

asyābhūdinduvadanastanayo nayakovidaḥ | śuko nāma mahāprājño yajño mūrtyeva susthitaḥ


9

प्रविचारयतो लोकयात्रामलमिमां हृदि । तवेव किल तस्यापि विवेक उद्भूदयम्

pravicārayato lokayātrāmalamimāṃ hṛdi | taveva kila tasyāpi viveka udbhūdayam


10

तेनासौ स्वविवेकेन स्वयमेव महामनाः । प्रविचार्य चिरं चारु यत्सत्यं तदवाप्तवान्

tenāsau svavivekena svayameva mahāmanāḥ | pravicārya ciraṃ cāru yatsatyaṃ tadavāptavān


11

स्वयं प्राप्ते परे वस्तुन्यविश्रान्तमनाः स्थितः । इदं वस्त्विति विश्वासं नासावात्मन्युपाययौ

svayaṃ prāpte pare vastunyaviśrāntamanāḥ sthitaḥ | idaṃ vastviti viśvāsaṃ nāsāvātmanyupāyayau


12

केवलं विररामास्य चेतो विगतचापलम् । भोगेभ्यो भूरिभङ्गेभ्यो धाराभ्य इव चातकः

kevalaṃ virarāmāsya ceto vigatacāpalam | bhogebhyo bhūribhaṅgebhyo dhārābhya iva cātakaḥ


13

एकदा सोऽमलप्रज्ञो मेरावेकान्तसुस्थितम् । पप्रच्छ पितरं भक्त्या कृष्णद्वैपायनं मुनिम्

ekadā so'malaprajño merāvekāntasusthitam | papraccha pitaraṃ bhaktyā kṛṣṇadvaipāyanaṃ munim


14

संसाराडम्बरमिदं कथमभ्युत्थितं मुने । कथं च प्रशमं याति कियत्कस्य कदेति वा

saṃsārāḍambaramidaṃ kathamabhyutthitaṃ mune | kathaṃ ca praśamaṃ yāti kiyatkasya kadeti vā


15

इति पृष्टेन मुनिना व्यासेनाखिलमात्मजे । यथावदमलं प्रोक्तं वक्तव्यं विदितात्मना

iti pṛṣṭena muninā vyāsenākhilamātmaje | yathāvadamalaṃ proktaṃ vaktavyaṃ viditātmanā


16

आऽज्ञासिषं पूर्वमेतदहमित्यथ तत्पितुः । स शुकः शुभया बुद्ध्या न वाक्यं बह्वमन्यत

ā'jñāsiṣaṃ pūrvametadahamityatha tatpituḥ | sa śukaḥ śubhayā buddhyā na vākyaṃ bahvamanyata


17

व्यासोऽपि भगवान्बुद्धवा पुत्राभिप्रायमीदृशम् । प्रत्युवाच पुनः पुत्रं नाहं जानामि तत्त्वतः

vyāso'pi bhagavānbuddhavā putrābhiprāyamīdṛśam | pratyuvāca punaḥ putraṃ nāhaṃ jānāmi tattvataḥ


18

जनको नाम भूपालो विद्यते वसुधातले । यथावद्वेत्त्यसौ वेद्यं तस्मात्सर्वमवाप्स्यसि

janako nāma bhūpālo vidyate vasudhātale | yathāvadvettyasau vedyaṃ tasmātsarvamavāpsyasi


19

पित्रेत्युक्ते शुकः प्रायात्सुमेरोर्वसुधातले । विदेहनगरीं प्राप जनकेनाभिपालिताम्

pitretyukte śukaḥ prāyātsumerorvasudhātale | videhanagarīṃ prāpa janakenābhipālitām


20

आवेदितोऽसौ याष्टीकैर्जनकाय महात्मने । द्वारि व्याससुतो राजञ्शुकोऽत्र स्थितवानिति

āvedito'sau yāṣṭīkairjanakāya mahātmane | dvāri vyāsasuto rājañśuko'tra sthitavāniti


21

जिज्ञासार्थं शुकस्यासावास्तामेवेत्यवज्ञया । उक्त्वा बभूव जनकस्तूष्णीं सप्त दिनान्यथ

jijñāsārthaṃ śukasyāsāvāstāmevetyavajñayā | uktvā babhūva janakastūṣṇīṃ sapta dinānyatha


22

ततः प्रवेशयामास जनकः शुकमङ्गणम् । तत्राहानि स सप्तैव तथैवावसदुन्मनाः

tataḥ praveśayāmāsa janakaḥ śukamaṅgaṇam | tatrāhāni sa saptaiva tathaivāvasadunmanāḥ


23

अथ प्रवेशयामास जनकोऽन्तःपुरं शुकम् । राजा न दृश्यते तावदिति सप्त दिनानि च

atha praveśayāmāsa janako'ntaḥpuraṃ śukam | rājā na dṛśyate tāvaditi sapta dināni ca


24

तत्रोन्मदाभिः कान्ताभिर्भोजनैर्भोगसंचयैः । जनको लालयामास शुकं शशिसमाननम्

tatronmadābhiḥ kāntābhirbhojanairbhogasaṃcayaiḥ | janako lālayāmāsa śukaṃ śaśisamānanam


25

ते भोगास्तानि दुःखानि व्यासपुत्रस्य तन्मनः । नाजह्नुर्मन्दपवना बद्धपीठमिवाचलम्

te bhogāstāni duḥkhāni vyāsaputrasya tanmanaḥ | nājahnurmandapavanā baddhapīṭhamivācalam


26

केवलं सुसमः स्वस्थो मौनी मुदितमानसः । अतिष्ठत्स शुकस्तत्र संपूर्ण इव चन्द्रमाः

kevalaṃ susamaḥ svastho maunī muditamānasaḥ | atiṣṭhatsa śukastatra saṃpūrṇa iva candramāḥ


27

परिज्ञातस्वभावं तं शुकं स जनको नृपः । आनीतं मुदितात्मानमवलोक्य ननाम ह

parijñātasvabhāvaṃ taṃ śukaṃ sa janako nṛpaḥ | ānītaṃ muditātmānamavalokya nanāma ha


28

निःशेषितजगत्कार्यं प्राप्ताखिलमनोरथ । किमीप्सितं तवेत्याशु कृतस्वागतमाह तम्

niḥśeṣitajagatkāryaṃ prāptākhilamanoratha | kimīpsitaṃ tavetyāśu kṛtasvāgatamāha tam


29

श्रीशुक उवाच । संसाराडम्बरमिदं कथमभ्युत्थितं गुरो । कथं प्रशममायाति यथावत्कथयाशु मे

śrīśuka uvāca | saṃsārāḍambaramidaṃ kathamabhyutthitaṃ guro | kathaṃ praśamamāyāti yathāvatkathayāśu me


30

विश्वामित्र उवाच । जनकेनेति पृष्टेन शुकस्य कथितं तदा । तदेव यत्पुरा प्रोक्तं तस्य पित्रा महात्मना

viśvāmitra uvāca | janakeneti pṛṣṭena śukasya kathitaṃ tadā | tadeva yatpurā proktaṃ tasya pitrā mahātmanā


31

श्रीशुक उवाच । स्वयमेव मया पूर्वमेतज्ज्ञातं विवेकतः । एतदेव च पृष्टेन पित्रा मे समुदाहृतम्

śrīśuka uvāca | svayameva mayā pūrvametajjñātaṃ vivekataḥ | etadeva ca pṛṣṭena pitrā me samudāhṛtam


32

भवताप्येष एवार्थः कथितो वाग्विदां वर । एष एव च वाक्यार्थः शास्त्रेषु परिदृश्यते

bhavatāpyeṣa evārthaḥ kathito vāgvidāṃ vara | eṣa eva ca vākyārthaḥ śāstreṣu paridṛśyate


33

यथायं स्वविकल्पोत्थः स्वविकल्पपरिक्षयात् । क्षीयते दग्धसंसारो निःसार इति निश्चयः

yathāyaṃ svavikalpotthaḥ svavikalpaparikṣayāt | kṣīyate dagdhasaṃsāro niḥsāra iti niścayaḥ


34

तत्किमेतन्महाबाहो सत्यं ब्रूहि ममाचलम् । त्वत्तो विश्रान्तिमाप्नोमि चेतसा भ्रमता जगत्

tatkimetanmahābāho satyaṃ brūhi mamācalam | tvatto viśrāntimāpnomi cetasā bhramatā jagat


35

जनक उवाच । नातः परतरः कश्चिन्निश्चयोऽस्त्यपरो मुने । स्वयमेव त्वया ज्ञातं गुरुतश्च पुनः श्रुतम्

janaka uvāca | nātaḥ parataraḥ kaścinniścayo'styaparo mune | svayameva tvayā jñātaṃ gurutaśca punaḥ śrutam


36

अविच्छिन्नचिदात्मैकः पुमानस्तीह नेतरत् । स्वसंकल्पवशाद्बद्धो निःसंकल्पश्च मुच्यते

avicchinnacidātmaikaḥ pumānastīha netarat | svasaṃkalpavaśādbaddho niḥsaṃkalpaśca mucyate


37

तेन त्वया स्फुटं ज्ञातं ज्ञेयं यस्य महात्मनः । भोगेभ्यो विरतिर्जाता दृश्यात्प्राक्सकलादिह

tena tvayā sphuṭaṃ jñātaṃ jñeyaṃ yasya mahātmanaḥ | bhogebhyo viratirjātā dṛśyātprāksakalādiha


38

तव बाल महावीर मतिर्विरतिमागता । भोगेभ्यो दीर्घरोगेभ्यःकिमन्यच्छ्रोतुमिच्छसि

tava bāla mahāvīra matirviratimāgatā | bhogebhyo dīrgharogebhyaḥkimanyacchrotumicchasi


39

न तथा पूर्णता जाता सर्वज्ञानमहानिधेः । तिष्ठतस्तपसि स्फारे पितुस्तव यथा तव

na tathā pūrṇatā jātā sarvajñānamahānidheḥ | tiṣṭhatastapasi sphāre pitustava yathā tava


40

व्यासादधिक एवाहं व्यासशिष्योऽसि तत्सुतः । भोगेच्छातानवेनेह मत्तोऽप्यत्यधिको भवान्

vyāsādadhika evāhaṃ vyāsaśiṣyo'si tatsutaḥ | bhogecchātānaveneha matto'pyatyadhiko bhavān


41

प्राप्तं प्राप्तव्यमखिलं भवता पूर्णचेतसा । न दृश्ये पतसि ब्रह्मन्मुक्तस्त्वं भ्रान्तिमुत्सृज

prāptaṃ prāptavyamakhilaṃ bhavatā pūrṇacetasā | na dṛśye patasi brahmanmuktastvaṃ bhrāntimutsṛja


42

अनुशिष्टः स इत्येवं जनकेन महात्मना । अतिष्ठत्स शुकस्तूष्णीं स्वच्छे परमवस्तुनि

anuśiṣṭaḥ sa ityevaṃ janakena mahātmanā | atiṣṭhatsa śukastūṣṇīṃ svacche paramavastuni


43

वीतशोकभयायासो निरीहश्छिन्नसंशयः । जगाम शिखरं मेरोः समाध्यर्थमनिन्दितम्

vītaśokabhayāyāso nirīhaśchinnasaṃśayaḥ | jagāma śikharaṃ meroḥ samādhyarthamaninditam


44

तत्र वर्षसहस्राणि निर्विकल्पसमाधिना । दश स्थित्वा शशामासावात्मन्यस्नेहदीपवत्

tatra varṣasahasrāṇi nirvikalpasamādhinā | daśa sthitvā śaśāmāsāvātmanyasnehadīpavat


45

व्यपगतकलनाकलङ्कशुद्धः स्वयममलात्मनि पावने पदेऽसौ । सलिलकण इवाम्बुधौ महात्मा विगलितवासनमेकतां जगाम

vyapagatakalanākalaṅkaśuddhaḥ svayamamalātmani pāvane pade'sau | salilakaṇa ivāmbudhau mahātmā vigalitavāsanamekatāṃ jagāma


1

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे शुकनिर्याणं नाम प्रथमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe śukaniryāṇaṃ nāma prathamaḥ sargaḥ

सर्गः ०२

2

द्वितीयः सर्गः

dvitīyaḥ sargaḥ


1

विश्वामित्र उवाच । तस्य व्यासतनूजस्य मलमात्रोपमार्जनम् । यथोपयुक्तं ते राम तावदेवोपयुज्यते

viśvāmitra uvāca | tasya vyāsatanūjasya malamātropamārjanam | yathopayuktaṃ te rāma tāvadevopayujyate


2

ज्ञेयमेतेन विज्ञातमशेषेण मुनीश्वराः । स्वदन्तेऽस्मै न यद्भोगा रोगा इव सुमेधसे

jñeyametena vijñātamaśeṣeṇa munīśvarāḥ | svadante'smai na yadbhogā rogā iva sumedhase


3

ज्ञातज्ञेयस्य मनसो नूनमेतद्धि लक्षणम् । न स्वदन्ते समग्राणि भोगवृन्दानि यत्पुनः

jñātajñeyasya manaso nūnametaddhi lakṣaṇam | na svadante samagrāṇi bhogavṛndāni yatpunaḥ


4

भोगभावनया याति बन्धो दार्ढ्यमवस्तुजः । तयोपशान्तया याति बन्धो जगति तानवम्

bhogabhāvanayā yāti bandho dārḍhyamavastujaḥ | tayopaśāntayā yāti bandho jagati tānavam


5

वासनातानवं राम मोक्ष इत्युच्यते बुधैः । पदार्थवासनादार्ढ्यं बन्ध इत्यभिधीयते

vāsanātānavaṃ rāma mokṣa ityucyate budhaiḥ | padārthavāsanādārḍhyaṃ bandha ityabhidhīyate


6

स्वात्मतत्त्वाभिगमनं भवति प्रायशो नृणाम् । मुने विषयवैरस्यं कदर्थादुपजायते

svātmatattvābhigamanaṃ bhavati prāyaśo nṛṇām | mune viṣayavairasyaṃ kadarthādupajāyate


7

सम्यक्पश्यति यस्तज्ज्ञो ज्ञातज्ञेयः स पण्डितः । न स्वदन्ते बलादेव तस्मै भोगा महात्मने

samyakpaśyati yastajjño jñātajñeyaḥ sa paṇḍitaḥ | na svadante balādeva tasmai bhogā mahātmane


8

यशःप्रभृतिना यस्मै हेतुनैव विना पुनः । भुवि भोगा न रोचन्ते स जीवन्मुक्त उच्यते

yaśaḥprabhṛtinā yasmai hetunaiva vinā punaḥ | bhuvi bhogā na rocante sa jīvanmukta ucyate


9

ज्ञेयं यावन्न विज्ञातं तावत्तावन्न जायते । विषयेष्वरतिर्जन्तोर्मरुभूमौ लता यथा

jñeyaṃ yāvanna vijñātaṃ tāvattāvanna jāyate | viṣayeṣvaratirjantormarubhūmau latā yathā


10

अतएव हि विज्ञातज्ञेयं विद्धि रघूद्वहम् । यदेनं रञ्जयन्त्येता न रम्या भोगभूमयः

ataeva hi vijñātajñeyaṃ viddhi raghūdvaham | yadenaṃ rañjayantyetā na ramyā bhogabhūmayaḥ


11

रामो यदन्तर्जानाति तद्वस्त्वित्येव सन्मुखात् । आकर्ण्य चित्तविश्रान्तिमाप्नोत्येव मुनीश्वराः

rāmo yadantarjānāti tadvastvityeva sanmukhāt | ākarṇya cittaviśrāntimāpnotyeva munīśvarāḥ


12

केवलं केवलीभावविश्रान्तिं समपेक्षते । रामबुद्धिः शरल्लक्ष्मीः खलु विश्रमणं यथा

kevalaṃ kevalībhāvaviśrāntiṃ samapekṣate | rāmabuddhiḥ śarallakṣmīḥ khalu viśramaṇaṃ yathā


13

अत्रास्य चित्तविश्रान्त्यै राघवस्य महात्मनः । युक्तिं कथयतु श्रीमान्वसिष्ठो भगवानयम्

atrāsya cittaviśrāntyai rāghavasya mahātmanaḥ | yuktiṃ kathayatu śrīmānvasiṣṭho bhagavānayam


14

रघूणामेष सर्वेषां प्रभुः कुलगुरुः सदा । सर्वज्ञः सर्वसाक्षी च त्रिकालामलदर्शनः

raghūṇāmeṣa sarveṣāṃ prabhuḥ kulaguruḥ sadā | sarvajñaḥ sarvasākṣī ca trikālāmaladarśanaḥ


15

वसिष्ठ भगवन्पूर्वं कच्चित्स्मरसि यत्स्वयम् । आवयोर्वैरशान्त्यर्थं श्रेयसे च महाधियाम्

vasiṣṭha bhagavanpūrvaṃ kaccitsmarasi yatsvayam | āvayorvairaśāntyarthaṃ śreyase ca mahādhiyām


16

निषधाद्रेर्मुनीनां च सानौ सरलसंकुले । उपदिष्टं भगवता ज्ञानं पद्मभुवा बहु

niṣadhādrermunīnāṃ ca sānau saralasaṃkule | upadiṣṭaṃ bhagavatā jñānaṃ padmabhuvā bahu


17

येन युक्तिमता ब्रह्मन्ज्ञानेनेयं हि वासना । सांसारी नूनमायाति शमं श्यामेव भास्वता

yena yuktimatā brahmanjñāneneyaṃ hi vāsanā | sāṃsārī nūnamāyāti śamaṃ śyāmeva bhāsvatā


18

तदेव युक्तिमज्ज्ञेयं रामायान्तेनिवासिने । ब्रह्मन्नुपदिशाशु त्वं येन विश्रान्तिमेष्यति

tadeva yuktimajjñeyaṃ rāmāyāntenivāsine | brahmannupadiśāśu tvaṃ yena viśrāntimeṣyati


19

कदर्थना च नैवैषा रामो हि गतकल्पषः । निर्मले मुकुरे वक्त्रमयत्नेनैव बिम्बति

kadarthanā ca naivaiṣā rāmo hi gatakalpaṣaḥ | nirmale mukure vaktramayatnenaiva bimbati


20

तज्ज्ञानं स च शास्त्रार्थस्त्वद्वैदग्ध्यमनिन्दितम् । सच्छिष्याय विरक्ताय साधो यदुपदिश्यते

tajjñānaṃ sa ca śāstrārthastvadvaidagdhyamaninditam | sacchiṣyāya viraktāya sādho yadupadiśyate


21

अशिष्यायाविरक्ताय यत्किंचिदुपदिश्यते । तत्प्रयात्यपवित्रत्वं गोक्षीरं श्वदृताविव

aśiṣyāyāviraktāya yatkiṃcidupadiśyate | tatprayātyapavitratvaṃ gokṣīraṃ śvadṛtāviva


22

वीतरागभयक्रोधा निर्माना गलितैनसः । वदन्ति त्वादृशा यत्र तत्र विश्राम्यतीह धीः

vītarāgabhayakrodhā nirmānā galitainasaḥ | vadanti tvādṛśā yatra tatra viśrāmyatīha dhīḥ


23

इत्युक्ते गाधिपुत्रेण व्यासनारदपूर्वकाः । मुनयस्ते तमेवार्थं साधुसाध्वित्यपूजयन्

ityukte gādhiputreṇa vyāsanāradapūrvakāḥ | munayaste tamevārthaṃ sādhusādhvityapūjayan


24

अथोवाच महातेजा राज्ञः पार्श्वे व्यवस्थितः । ब्रह्मेव ब्रह्मणः पुत्रो वसिष्ठो भगवान्मुनिः

athovāca mahātejā rājñaḥ pārśve vyavasthitaḥ | brahmeva brahmaṇaḥ putro vasiṣṭho bhagavānmuniḥ


25

श्रीवसिष्ठ उवाच । मुने यदादिशसि मे तदविघ्नं करोम्यहम् । कः समर्थः समर्थोऽपि सतां लङ्घयितुं वचः

śrīvasiṣṭha uvāca | mune yadādiśasi me tadavighnaṃ karomyaham | kaḥ samarthaḥ samartho'pi satāṃ laṅghayituṃ vacaḥ


26

अहं हि राजपुत्राणां रामादीनां मनस्तमः । ज्ञानेनापनयाम्याशु दीपेनेव निशातमः

ahaṃ hi rājaputrāṇāṃ rāmādīnāṃ manastamaḥ | jñānenāpanayāmyāśu dīpeneva niśātamaḥ


27

स्मराम्यखण्डितं सर्व संसारभ्रमशान्तये । निषधाद्रौ पुरा प्रोक्तं यज्ज्ञानं पद्मजन्मना

smarāmyakhaṇḍitaṃ sarva saṃsārabhramaśāntaye | niṣadhādrau purā proktaṃ yajjñānaṃ padmajanmanā


28

वाल्मीकिरुवाच । इति निगदितवानसौ महात्मा परिकरबन्धगृहीतवक्तृतेजाः । अकथयदिदमज्ञतोपशान्त्यै परमपदैकविबोधनं वसिष्ठः

vālmīkiruvāca | iti nigaditavānasau mahātmā parikarabandhagṛhītavaktṛtejāḥ | akathayadidamajñatopaśāntyai paramapadaikavibodhanaṃ vasiṣṭhaḥ

सर्गः ०३

3

तृतीयः सर्गः

tṛtīyaḥ sargaḥ


1

श्रीवसिष्ठ उवाच । पूर्वमुक्तं भगवता यज्ज्ञानं पद्मजन्मना । सर्गादौ लोकशान्त्यर्थं तदिदं कथयाम्यहम्

śrīvasiṣṭha uvāca | pūrvamuktaṃ bhagavatā yajjñānaṃ padmajanmanā | sargādau lokaśāntyarthaṃ tadidaṃ kathayāmyaham


2

श्रीराम उवाच । कथयिष्यसि विस्तीर्णा भगवन्मोक्षसंहिताम् । इमं तावत्क्षणं जातं संशयं मे निवारय

śrīrāma uvāca | kathayiṣyasi vistīrṇā bhagavanmokṣasaṃhitām | imaṃ tāvatkṣaṇaṃ jātaṃ saṃśayaṃ me nivāraya


3

पिता शुकस्य सर्वज्ञो गुरुर्व्यासो महामतिः । विदेहमुक्तो न कथं कथं मुक्तः सुतोऽस्य सः

pitā śukasya sarvajño gururvyāso mahāmatiḥ | videhamukto na kathaṃ kathaṃ muktaḥ suto'sya saḥ


4

श्रीवसिष्ठ उवाच । परमार्कप्रकाशान्तस्त्रिजगत्त्रसरेणवः । उत्पत्योत्पत्य लीना ये न संख्यामुपयान्ति ते

śrīvasiṣṭha uvāca | paramārkaprakāśāntastrijagattrasareṇavaḥ | utpatyotpatya līnā ye na saṃkhyāmupayānti te


5

वर्तमानाश्च याः सन्ति त्रैलोक्यगणकोटयः । शक्यन्ते ताश्च संख्यातुं नैव काश्चन केनचित्

vartamānāśca yāḥ santi trailokyagaṇakoṭayaḥ | śakyante tāśca saṃkhyātuṃ naiva kāścana kenacit


6

भविष्यन्ति पराम्भोधौ जन्तसर्गतरङ्गकाः ।तांश्च वै परिसंख्यातुं सा कथैव न विद्यते

bhaviṣyanti parāmbhodhau jantasargataraṅgakāḥ |tāṃśca vai parisaṃkhyātuṃ sā kathaiva na vidyate


7

श्रीराम उवाच । या भूता या भविष्यन्त्यो जगत्सर्गपरम्पराः । तासां विचारणा युक्ता वर्तमानास्तु का इव

śrīrāma uvāca | yā bhūtā yā bhaviṣyantyo jagatsargaparamparāḥ | tāsāṃ vicāraṇā yuktā vartamānāstu kā iva


8

श्रीवसिष्ठ उवाच । तिर्यक्पुरुषदेवादेर्यो नाम स विनश्यति । यस्मिन्नेव प्रदेशेऽसौ तदैवेदं प्रपश्यति

śrīvasiṣṭha uvāca | tiryakpuruṣadevāderyo nāma sa vinaśyati | yasminneva pradeśe'sau tadaivedaṃ prapaśyati


9

आतिवाहिकनाम्नान्तः स्वहृद्येव जगत्त्रयम् । व्योम्नि चित्तशरीरेण व्योमात्मानुभवत्यजः

ātivāhikanāmnāntaḥ svahṛdyeva jagattrayam | vyomni cittaśarīreṇa vyomātmānubhavatyajaḥ


10

एवं मृता म्रियन्ते च मरिष्यन्ति च कोटयः । भूतानां यां जगन्त्याशामुदितानि पृथक्पृथक्

evaṃ mṛtā mriyante ca mariṣyanti ca koṭayaḥ | bhūtānāṃ yāṃ jagantyāśāmuditāni pṛthakpṛthak


11

संकल्पनिर्माणमिव मनोराज्यविलासवत् । इन्द्रजालामाल इव कथार्थप्रतिभासवत्

saṃkalpanirmāṇamiva manorājyavilāsavat | indrajālāmāla iva kathārthapratibhāsavat


12

दुर्वातभूकम्प इव त्रस्तबालपिशाचवत् । मुक्तालीवामले व्योम्नि नौस्पन्दतरुयानवत्

durvātabhūkampa iva trastabālapiśācavat | muktālīvāmale vyomni nauspandataruyānavat


13

स्वप्नसंवित्तिषुरवत्स्मृतिजातखपुष्पवत् । जगत्संसरणं स्वान्तर्मृतोऽनुभवति स्वयम्

svapnasaṃvittiṣuravatsmṛtijātakhapuṣpavat | jagatsaṃsaraṇaṃ svāntarmṛto'nubhavati svayam


14

तत्रातिपरिणामेन तदेव घनतां गतम् । इहलोकोऽयमित्येव जीवाकाशे विजृम्भते

tatrātipariṇāmena tadeva ghanatāṃ gatam | ihaloko'yamityeva jīvākāśe vijṛmbhate


15

पुनस्तत्रैव जग्नेद्वामरणाद्यनुभूतिमान् । परं लोकं कल्पयति मृतस्तत्र तथा पुनः

punastatraiva jagnedvāmaraṇādyanubhūtimān | paraṃ lokaṃ kalpayati mṛtastatra tathā punaḥ


16

तदन्तरन्ये पुरुषास्तेवामन्तस्तथेतरे । संसार इति भान्तीमे कदलीदलपीठवत्

tadantaranye puruṣāstevāmantastathetare | saṃsāra iti bhāntīme kadalīdalapīṭhavat


17

न पृम्ब्यादिमहाभूतगणा न च जगत्क्रमाः । मृतानां सन्ति तत्रापि तथाप्येषां जगद्भमाः

na pṛmbyādimahābhūtagaṇā na ca jagatkramāḥ | mṛtānāṃ santi tatrāpi tathāpyeṣāṃ jagadbhamāḥ


18

अविद्यैव ह्यनन्तेयं नानाप्रसरशालिनी । जडानां सरिदादीर्घा तरत्सर्गतरङ्गिणी

avidyaiva hyananteyaṃ nānāprasaraśālinī | jaḍānāṃ saridādīrghā taratsargataraṅgiṇī


19

परमार्थाम्बुधौ स्फारे राम सर्गतरङ्गकाः । भूयोभूयोऽनुवर्तन्ते त एवान्ये च भूरिशः

paramārthāmbudhau sphāre rāma sargataraṅgakāḥ | bhūyobhūyo'nuvartante ta evānye ca bhūriśaḥ


20

सर्वतः सदृशाः केचित्कुलक्रममनोगुणेः । केचिदर्धेन सदृशाः केचिच्चातिविलक्षणाः

sarvataḥ sadṛśāḥ kecitkulakramamanoguṇeḥ | kecidardhena sadṛśāḥ keciccātivilakṣaṇāḥ


21

इमं व्यासङ्ग तत्र द्वात्रिंशं संस्मराम्यहम् । यथासंभवविज्ञानदृशा संलश्यमानया

imaṃ vyāsaṅga tatra dvātriṃśaṃ saṃsmarāmyaham | yathāsaṃbhavavijñānadṛśā saṃlaśyamānayā


22

द्वादशाल्पधियस्तत्र कुलाकारेहितैः समाः । दश सर्वे समाकाराः शिष्टाः कुलविलक्षणाः

dvādaśālpadhiyastatra kulākārehitaiḥ samāḥ | daśa sarve samākārāḥ śiṣṭāḥ kulavilakṣaṇāḥ


23

अद्यपयन्ये भविष्यन्ति व्यासवाल्मीकयस्तथा । भृग्वङ्गिरःपुलस्त्याश्च तथैवाप्यन्यथैव च

adyapayanye bhaviṣyanti vyāsavālmīkayastathā | bhṛgvaṅgiraḥpulastyāśca tathaivāpyanyathaiva ca


24

नराः सुरर्षिदेवानां गणाः संभूय भूरिशः । उत्पद्यन्ते विलीयन्ते कदाचिच्च पृथक्पृथक्

narāḥ surarṣidevānāṃ gaṇāḥ saṃbhūya bhūriśaḥ | utpadyante vilīyante kadācicca pṛthakpṛthak


25

ब्राह्मी द्वासप्ततिस्त्रैता आसीदस्ति भविष्यति । स एवान्यश्च लोकाश्च त्वं चाहं चेति वेदयहम्

brāhmī dvāsaptatistraitā āsīdasti bhaviṣyati | sa evānyaśca lokāśca tvaṃ cāhaṃ ceti vedayaham


26

क्रमेणास्य मुनेरित्थं व्यासस्याद्भुतकर्मणः । संलक्ष्यतेऽवतारोऽयं दशमो दीर्घदर्शिनः

krameṇāsya muneritthaṃ vyāsasyādbhutakarmaṇaḥ | saṃlakṣyate'vatāro'yaṃ daśamo dīrghadarśinaḥ


27

अभूम व्यासवाल्मीकियुक्ता वयमनेकशः । अभूम वयमेवेमे बहुशश्च पृथक्पृथक्

abhūma vyāsavālmīkiyuktā vayamanekaśaḥ | abhūma vayameveme bahuśaśca pṛthakpṛthak


28

अभूम् वयमेवेमे सदृशा इतरे विदः । अभूम वयमेवेमे नानाकारा समाशयाऽ

abhūm vayameveme sadṛśā itare vidaḥ | abhūma vayameveme nānākārā samāśayā'


29

भाव्यमद्याप्यनेनेह ननु वाराष्टकं पुनः । भूयोऽपि भारतं नाम सेतिहासं करिष्यति

bhāvyamadyāpyaneneha nanu vārāṣṭakaṃ punaḥ | bhūyo'pi bhārataṃ nāma setihāsaṃ kariṣyati


30

कृत्वा वेदविभागं च नीत्वानेन कुलप्रथाम् । ब्रह्मत्वं च तथा कृत्वा भाव्यं वैदेहमोक्षणम्

kṛtvā vedavibhāgaṃ ca nītvānena kulaprathām | brahmatvaṃ ca tathā kṛtvā bhāvyaṃ vaidehamokṣaṇam


31

वीतशोकभयः शान्तनिर्वाणो गतकल्पनः । जीवन्मुक्तो जितमना व्यासोऽयमिति वर्णितः

vītaśokabhayaḥ śāntanirvāṇo gatakalpanaḥ | jīvanmukto jitamanā vyāso'yamiti varṇitaḥ


32

वित्तक्तधुवयःकर्मविद्याविज्ञानचेष्टितैः । समानि सन्ति भूतानि कदाचिन्नतु तानि तु

vittaktadhuvayaḥkarmavidyāvijñānaceṣṭitaiḥ | samāni santi bhūtāni kadācinnatu tāni tu


33

क्वचित्सर्गशतैस्तानि भवन्ति न भवन्ति वा । कदाचिदपि मायेयमित्थमन्तविवर्जिता

kvacitsargaśataistāni bhavanti na bhavanti vā | kadācidapi māyeyamitthamantavivarjitā


34

यच्छतीयं विपर्यासं भूरिभूतपरम्परा । बीजराशिरिवाजस्रं पूर्यमाणः पुनःपुनः

yacchatīyaṃ viparyāsaṃ bhūribhūtaparamparā | bījarāśirivājasraṃ pūryamāṇaḥ punaḥpunaḥ


35

तेनैव संनिवेशेन तथान्येन पुनःपुनः । सर्गाकाराः प्रवर्तन्ते तरङ्गाः कालवारिधेः

tenaiva saṃniveśena tathānyena punaḥpunaḥ | sargākārāḥ pravartante taraṅgāḥ kālavāridheḥ


36

आश्वस्तान्तःकरणः शान्तविकल्पः स्वरूपसारमयः । परमशमामृततृप्त- स्तिष्ठति विद्वान्निरावरणः

āśvastāntaḥkaraṇaḥ śāntavikalpaḥ svarūpasāramayaḥ | paramaśamāmṛtatṛpta- stiṣṭhati vidvānnirāvaraṇaḥ


3

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे भूयोभूयःसर्गानुवर्णनं नाम तृतीयः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe bhūyobhūyaḥsargānuvarṇanaṃ nāma tṛtīyaḥ sargaḥ

सर्गः ०४

1

श्रीवसिष्ठ उवाच । सौम्याम्बुत्वे तरङ्गत्वे सलिलस्याम्बुता यथा । समैवाब्धौ तथाऽदेहसदेहमुनिमुक्तता

śrīvasiṣṭha uvāca | saumyāmbutve taraṅgatve salilasyāmbutā yathā | samaivābdhau tathā'dehasadehamunimuktatā


2

सदेहा वास्त्वदेहा वा मुक्तता विषये न च । अनास्वादितभोगस्य कुतो भोज्यानुभूतयः

sadehā vāstvadehā vā muktatā viṣaye na ca | anāsvāditabhogasya kuto bhojyānubhūtayaḥ


3

जीवन्मुक्त मुनिश्रेष्ठं केवलं हि पदार्थवत् । पश्यामः पुरतो नास्य पुनर्विघ्नोऽन्तराशयम्

jīvanmukta muniśreṣṭhaṃ kevalaṃ hi padārthavat | paśyāmaḥ purato nāsya punarvighno'ntarāśayam


4

सदेहादेहमुक्तानां भेदः को बोधरूपिणाम् । यदेवाम्बुतरङ्गत्वे सौम्यत्वेऽपि तदेव तत्

sadehādehamuktānāṃ bhedaḥ ko bodharūpiṇām | yadevāmbutaraṅgatve saumyatve'pi tadeva tat


5

न मनागपि भेदोऽस्ति सदेहादेहमुक्तयोः । सस्पन्दोऽप्यथवाऽस्पन्दो वायुरेव यथानिलः

na manāgapi bhedo'sti sadehādehamuktayoḥ | saspando'pyathavā'spando vāyureva yathānilaḥ


6

सदेहा वा विदेहा वा मुक्तता न प्रमास्पदम् । अस्माकमपि तस्यास्ति स्वैकतास्त्यविभागिनी

sadehā vā videhā vā muktatā na pramāspadam | asmākamapi tasyāsti svaikatāstyavibhāginī


7

तस्मात्प्रकृतमेवेदं शृणु श्रवणभूषणम् । मयोपदिश्यमानं त्वं ज्ञानमज्ञान्ध्यनाशनम्

tasmātprakṛtamevedaṃ śṛṇu śravaṇabhūṣaṇam | mayopadiśyamānaṃ tvaṃ jñānamajñāndhyanāśanam


8

सर्वमेवेह हि सदा संसारे रघुनन्दन । सम्यक्प्रयुक्तात्सर्वेण पौरुषात्समवाप्यते

sarvameveha hi sadā saṃsāre raghunandana | samyakprayuktātsarveṇa pauruṣātsamavāpyate


9

इह हीन्दोरिवोदेति शीतलाह्लादनं हृदि । परिस्पन्दफलप्राप्तौ पौरुषादेव नान्यतः

iha hīndorivodeti śītalāhlādanaṃ hṛdi | parispandaphalaprāptau pauruṣādeva nānyataḥ


10

पौरुषं स्पन्दफलवद्दृष्टं प्रत्यक्षतो नयत् । कल्पितं मोहितैर्मन्दैर्दैवं किंचिन्न विद्यते

pauruṣaṃ spandaphalavaddṛṣṭaṃ pratyakṣato nayat | kalpitaṃ mohitairmandairdaivaṃ kiṃcinna vidyate


11

साधूपदिष्टमार्गेण यन्मनोङ्गविचेष्टितम् । तत्पौरुषं तत्सफलमन्यदुन्मत्तचेष्टितम्

sādhūpadiṣṭamārgeṇa yanmanoṅgaviceṣṭitam | tatpauruṣaṃ tatsaphalamanyadunmattaceṣṭitam


12

यो यमर्थं प्रार्थयते तदर्थं चेहते क्रमात् । अवश्यं स तमाप्नोति न चेदर्धान्निवर्तते

yo yamarthaṃ prārthayate tadarthaṃ cehate kramāt | avaśyaṃ sa tamāpnoti na cedardhānnivartate


13

पौरुषेण प्रयत्नेन त्रैलोक्यैश्वर्यसुन्दराम् । कश्चित्प्राणिविशेषो हि शक्रतां समुपागतः

pauruṣeṇa prayatnena trailokyaiśvaryasundarām | kaścitprāṇiviśeṣo hi śakratāṃ samupāgataḥ


14

पौरुषेणैव यत्नेन सहसाम्भोरुहास्पदम् । कश्चिदेव चिदुल्लासो ब्रह्मतामधितिष्ठति

pauruṣeṇaiva yatnena sahasāmbhoruhāspadam | kaścideva cidullāso brahmatāmadhitiṣṭhati


15

सारेण पुरुषार्थेन स्वेनैव गरुडध्वजः । कश्चिदेव पुमानेव पुरुषोत्तमतां गतः

sāreṇa puruṣārthena svenaiva garuḍadhvajaḥ | kaścideva pumāneva puruṣottamatāṃ gataḥ


16

पौरुषेणैव यत्नेन ललनावलिताकृतिः । शरीरी कश्चिदेवेह गतश्चन्द्रार्धचूडताम्

pauruṣeṇaiva yatnena lalanāvalitākṛtiḥ | śarīrī kaścideveha gataścandrārdhacūḍatām


17

प्राक्तनं चैहिकं चेति द्विविधं विद्धि पौरुषम् । प्राक्तनोऽद्यतनेनाशु पुरुषार्थेन जीयते

prāktanaṃ caihikaṃ ceti dvividhaṃ viddhi pauruṣam | prāktano'dyatanenāśu puruṣārthena jīyate


18

यत्नवद्भिर्दृढाभ्यासैः प्रज्ञोत्साहसमन्वितैः । मेरवोऽपि निगीर्यन्ते कैव प्राक्पौरुषे कथा

yatnavadbhirdṛḍhābhyāsaiḥ prajñotsāhasamanvitaiḥ | meravo'pi nigīryante kaiva prākpauruṣe kathā


19

शास्त्रनियन्त्रितपौरुषपरमा पुरुषस्य पुरुषता या स्यात् । अभिमतफलभरसिद्ध्यै भवति हि सैवान्यथा त्वनर्थाय

śāstraniyantritapauruṣaparamā puruṣasya puruṣatā yā syāt | abhimataphalabharasiddhyai bhavati hi saivānyathā tvanarthāya


4

कस्यांचित्स्वयमात्मदुःस्थितिवशात्पुंसो दशायां शनै रङ्गुल्यग्रनिपीडितैकचुलुकादावापबिन्दुर्बहुः । कस्यांचिज्जलराशिपर्वतपुरद्वीपान्तरालीकृता भर्तव्योचितसंविभागकरणे पृथ्वी न पृथ्वी भवेत् ।। इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे पौरुषप्रकरणं नाम चतुर्थः सर्गः

kasyāṃcitsvayamātmaduḥsthitivaśātpuṃso daśāyāṃ śanai raṅgulyagranipīḍitaikaculukādāvāpabindurbahuḥ | kasyāṃcijjalarāśiparvatapuradvīpāntarālīkṛtā bhartavyocitasaṃvibhāgakaraṇe pṛthvī na pṛthvī bhavet || ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe pauruṣaprakaraṇaṃ nāma caturthaḥ sargaḥ

सर्गः ०५

1

श्रीवसिष्ठ उवाच । प्रवृत्तिरेव प्रथमं यथाशास्त्रविहारिणाम् । प्रभेव वर्णभेदानां साधनी सर्वकर्मणाम्

śrīvasiṣṭha uvāca | pravṛttireva prathamaṃ yathāśāstravihāriṇām | prabheva varṇabhedānāṃ sādhanī sarvakarmaṇām


2

मनसा वाञ्छते यच्च यथाशास्त्रं न कर्मणा । साध्यते मत्तलीलासौ मोहनी नार्थसाधनी

manasā vāñchate yacca yathāśāstraṃ na karmaṇā | sādhyate mattalīlāsau mohanī nārthasādhanī


3

यथा संयतते येन तथा तेनानुभूयते । स्वकर्मैवेति चास्तेऽन्या व्यतिरिक्ता न दैवदृक्

yathā saṃyatate yena tathā tenānubhūyate | svakarmaiveti cāste'nyā vyatiriktā na daivadṛk


4

उच्छास्त्रं शास्त्रितं चेति द्विविधं पौरुषं स्मृतम् । तत्रोच्छास्त्रमनर्थाय परमार्थाय शास्त्रितम्

ucchāstraṃ śāstritaṃ ceti dvividhaṃ pauruṣaṃ smṛtam | tatrocchāstramanarthāya paramārthāya śāstritam


55

द्वौ हुडाविव युध्येते पुरुषार्थौ समासमौ । प्राक्तनश्चैहिकश्चैव शाम्यत्यत्राल्पवीर्यवान्

dvau huḍāviva yudhyete puruṣārthau samāsamau | prāktanaścaihikaścaiva śāmyatyatrālpavīryavān


6

अतः पुरुषयत्नेन यतितव्यं यथा तथा । पुंसा तन्त्रेण सद्योगाद्येनाश्वद्यतनो जयेत्

ataḥ puruṣayatnena yatitavyaṃ yathā tathā | puṃsā tantreṇa sadyogādyenāśvadyatano jayet


7

द्वौ हुडाविव युध्येते पुरुषार्थौ समासमौ । आत्मीयश्चान्यदीयश्च जयत्यतिबलस्तयोः

dvau huḍāviva yudhyete puruṣārthau samāsamau | ātmīyaścānyadīyaśca jayatyatibalastayoḥ


8

अनर्थः प्राप्यते यत्र शास्त्रितादपि पौरुषात् । अनर्थकर्तृ बलवत्तत्र ज्ञेयं स्वपौरुषम्

anarthaḥ prāpyate yatra śāstritādapi pauruṣāt | anarthakartṛ balavattatra jñeyaṃ svapauruṣam


9

परं पौरुषमाश्रित्य दन्तैर्दन्तान्विचूर्णयन् । शुभेनाऽशुभमुद्युक्तं प्राक्तनं पौरुषं जयेत्

paraṃ pauruṣamāśritya dantairdantānvicūrṇayan | śubhenā'śubhamudyuktaṃ prāktanaṃ pauruṣaṃ jayet


10

प्राक्तनः पुरुषार्थोऽसौ मां नियोजयतीति धीः । बलादधस्पदीकार्या प्रत्यक्षादधिका न सा

prāktanaḥ puruṣārtho'sau māṃ niyojayatīti dhīḥ | balādadhaspadīkāryā pratyakṣādadhikā na sā


11

तावत्तावत्प्रयत्नेन यतितव्यं सुपौरुषम् । प्राक्तनं पौरुषं यावदशुभं शाम्यति स्वयम्

tāvattāvatprayatnena yatitavyaṃ supauruṣam | prāktanaṃ pauruṣaṃ yāvadaśubhaṃ śāmyati svayam


12

दोषः शाम्यत्यसंदेहं प्राक्तनोऽद्यतनैर्गुणैः । दृष्टान्तोऽत्र ह्यस्तनस्य दोषस्याद्य गुणैः क्षयः

doṣaḥ śāmyatyasaṃdehaṃ prāktano'dyatanairguṇaiḥ | dṛṣṭānto'tra hyastanasya doṣasyādya guṇaiḥ kṣayaḥ


13

असद्दैवमधःकृत्वा नित्यमुद्रिक्तया धिया । संसारोत्तरणं भूत्यै यतेताऽऽधातुमात्मनि

asaddaivamadhaḥkṛtvā nityamudriktayā dhiyā | saṃsārottaraṇaṃ bhūtyai yatetā''dhātumātmani


14

न गन्तव्यमनुद्योगैः साम्यं पुरुषगर्दभैः । उद्योगस्तु यथाशास्त्रं लोकद्वितयसिद्धये

na gantavyamanudyogaiḥ sāmyaṃ puruṣagardabhaiḥ | udyogastu yathāśāstraṃ lokadvitayasiddhaye


15

संसारकुहरादस्मान्निर्गन्तव्यं स्वयं बलात् । पौरुषं यत्नमाश्रित्य हरिणेवारिपञ्जरात्

saṃsārakuharādasmānnirgantavyaṃ svayaṃ balāt | pauruṣaṃ yatnamāśritya hariṇevāripañjarāt


16

प्रत्यहं प्रत्यवेक्षेत देहं नश्वरमात्मनः । संत्यजेत्पशुभिस्तुल्यं श्रयेत्सत्पुरुषोचितम्

pratyahaṃ pratyavekṣeta dehaṃ naśvaramātmanaḥ | saṃtyajetpaśubhistulyaṃ śrayetsatpuruṣocitam


17

किंचित्कान्तान्नपानादिकलिलं कोमलं गृहे । व्रणे कीट इवास्वाद्य वयः कार्यं न भस्मसात्

kiṃcitkāntānnapānādikalilaṃ komalaṃ gṛhe | vraṇe kīṭa ivāsvādya vayaḥ kāryaṃ na bhasmasāt


18

शुभेन पौरुषेणाशु शुभमासाद्यते फलम् । अशुभेनाशुभं नित्यं दैवं नाम न किंचन

śubhena pauruṣeṇāśu śubhamāsādyate phalam | aśubhenāśubhaṃ nityaṃ daivaṃ nāma na kiṃcana


19

प्रत्यक्षमानमुत्सृज्य योऽनुमानमुपैत्यसौ । स्वभुजाभ्यामिमौ सर्पाविति प्रेक्ष्य पलायते

pratyakṣamānamutsṛjya yo'numānamupaityasau | svabhujābhyāmimau sarpāviti prekṣya palāyate


20

दैवं संप्रेरयति मामिति दग्धधियां मुखम् । अदृष्टश्रेष्ठदृष्टीनां दृष्ट्वा लक्ष्मीर्निवर्तते

daivaṃ saṃprerayati māmiti dagdhadhiyāṃ mukham | adṛṣṭaśreṣṭhadṛṣṭīnāṃ dṛṣṭvā lakṣmīrnivartate


21

तस्मात्पुरुषयत्नेन विवेकं पूर्वमाश्रयेत् । आत्मज्ञानमहार्थानि शास्त्राणि प्रविचारयेत्

tasmātpuruṣayatnena vivekaṃ pūrvamāśrayet | ātmajñānamahārthāni śāstrāṇi pravicārayet


22

चित्ते चिन्तयतामर्थं यथाशास्त्रं निजेहितैः । असंसाधयतामेव मूढानां धिग्दुरीप्सितम्

citte cintayatāmarthaṃ yathāśāstraṃ nijehitaiḥ | asaṃsādhayatāmeva mūḍhānāṃ dhigdurīpsitam


23

पौरुषं च नवानन्तं न यत्नमभिवाच्छ्यते । न यत्नेनापि महता प्राप्यते रत्नमश्मतः

pauruṣaṃ ca navānantaṃ na yatnamabhivācchyate | na yatnenāpi mahatā prāpyate ratnamaśmataḥ


24

यथा घटः परिमितो यथा परिमितः पटः । नियतः परिमाणस्थः पुरुषार्थस्तथैव च

yathā ghaṭaḥ parimito yathā parimitaḥ paṭaḥ | niyataḥ parimāṇasthaḥ puruṣārthastathaiva ca


25

स च सच्छास्त्रसत्सङ्गसदाचारैर्निजं फलम् । ददातीति स्वभावोऽयमन्यथा नार्थसिद्धये

sa ca sacchāstrasatsaṅgasadācārairnijaṃ phalam | dadātīti svabhāvo'yamanyathā nārthasiddhaye


26

स्वरूपं पौरुषस्यैतदेवं व्यवहरन्नरः । याति निष्फलयत्नत्वं न कदाचन कश्चन

svarūpaṃ pauruṣasyaitadevaṃ vyavaharannaraḥ | yāti niṣphalayatnatvaṃ na kadācana kaścana


27

दैन्यदारिद्र्यदुःखार्ता अप्यन्ये पुरुषोत्तमाः । पौरुषेणैव यत्नेन याता देवेन्द्रतुल्यताम्

dainyadāridryaduḥkhārtā apyanye puruṣottamāḥ | pauruṣeṇaiva yatnena yātā devendratulyatām


28

आबाल्यादलमभ्यस्तैः शास्त्रसत्सङ्गमादिभिः । गुणैः पुरुषयत्नेन स्वार्थः संप्राप्यते यतः

ābālyādalamabhyastaiḥ śāstrasatsaṅgamādibhiḥ | guṇaiḥ puruṣayatnena svārthaḥ saṃprāpyate yataḥ


29

इति प्रत्यक्षतो दृष्टमनुभूतं श्रुतं कृतम् । दैवात्तमिति मन्यन्ते ये हतास्ते कुबुद्धयः

iti pratyakṣato dṛṣṭamanubhūtaṃ śrutaṃ kṛtam | daivāttamiti manyante ye hatāste kubuddhayaḥ


30

आलस्यं यदि न भवेज्जगत्यनर्थः को न स्याद्बहुधनको बहुश्रुतो वा । आलस्यादियमवनिः ससागरान्ता संपूर्णा नरपशुभिश्च निर्धनैश्च

ālasyaṃ yadi na bhavejjagatyanarthaḥ ko na syādbahudhanako bahuśruto vā | ālasyādiyamavaniḥ sasāgarāntā saṃpūrṇā narapaśubhiśca nirdhanaiśca


31

बाल्ये गतेऽविरतकल्पितकेलिलोले दोर्दण्डमण्डितवयःप्रभृति प्रयत्नात् । सत्सङ्गमैः पदपदार्थविशुद्धबुद्धिः कुर्यान्नरः स्वगुणदोषविचारणानि

bālye gate'viratakalpitakelilole dordaṇḍamaṇḍitavayaḥprabhṛti prayatnāt | satsaṅgamaiḥ padapadārthaviśuddhabuddhiḥ kuryānnaraḥ svaguṇadoṣavicāraṇāni


32

वाल्मीकिरुवाच । इत्युक्तवत्यथ मुनौ दिवसो जगाम सायंतनाय विधयेऽस्तमिनो जगाम । स्नातुं सभा कृतनमस्करणा जगाम श्यामाक्षये रविकरेण सहाजगाम

vālmīkiruvāca | ityuktavatyatha munau divaso jagāma sāyaṃtanāya vidhaye'stamino jagāma | snātuṃ sabhā kṛtanamaskaraṇā jagāma śyāmākṣaye ravikareṇa sahājagāma


5

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे पौरुषस्थापनं नाम पञ्चमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe pauruṣasthāpanaṃ nāma pañcamaḥ sargaḥ

सर्गः ०६

1

श्रीवसिष्ठ उवाच । तस्मात्प्राक्पौरुषाद्दैवं नान्यत्तत्प्रोज्झ्य दूरतः । साधुसंगमसच्छास्त्रैर्जीवमुत्तारयेद्बलात्

śrīvasiṣṭha uvāca | tasmātprākpauruṣāddaivaṃ nānyattatprojjhya dūrataḥ | sādhusaṃgamasacchāstrairjīvamuttārayedbalāt


2

यथा यथा प्रयत्नः स्याद्भवेदाशु फलं तथा । इति पौरुषमेवास्ति दैवमस्तु तदेव च

yathā yathā prayatnaḥ syādbhavedāśu phalaṃ tathā | iti pauruṣamevāsti daivamastu tadeva ca


3

दुःखाद्यथा दुःखकाले हा कष्टमिति कथ्यते । हाकष्टशब्दपर्यायस्तथा हा दैवमित्यपि

duḥkhādyathā duḥkhakāle hā kaṣṭamiti kathyate | hākaṣṭaśabdaparyāyastathā hā daivamityapi


4

प्राक्स्वकर्मेतराकारं दैवं नाम न विद्यते । बालः प्रबलपुंसेव तज्जेतुमिह शक्यते

prāksvakarmetarākāraṃ daivaṃ nāma na vidyate | bālaḥ prabalapuṃseva tajjetumiha śakyate


5

ह्यस्तनो दुष्ट आचार आचारेणाद्य चारुणा । यथाशु शुभतामेति प्राक्तनं कर्म तत्तथा

hyastano duṣṭa ācāra ācāreṇādya cāruṇā | yathāśu śubhatāmeti prāktanaṃ karma tattathā


6

तज्जयाय यतन्ते ये न लोभलवलम्पटाः । ते दीनाः प्राकृता मूढाः स्थिता दैवपरायणाः

tajjayāya yatante ye na lobhalavalampaṭāḥ | te dīnāḥ prākṛtā mūḍhāḥ sthitā daivaparāyaṇāḥ


7

पौरुषेण कृतं कर्म दैवाद्यदभिनश्यति । तत्र नाशयितुर्ज्ञेयं पौरुषं बलवत्तरम्

pauruṣeṇa kṛtaṃ karma daivādyadabhinaśyati | tatra nāśayiturjñeyaṃ pauruṣaṃ balavattaram


8

यदेकवृन्तफलयोरथैकं शून्यकोटरम् । तत्र प्रयत्नः स्फुरितस्तथा तद्रससंविदः

yadekavṛntaphalayorathaikaṃ śūnyakoṭaram | tatra prayatnaḥ sphuritastathā tadrasasaṃvidaḥ


9

यत्प्रयान्ति जगद्भावाः संसिद्धा अपि संक्षयम् । क्षयकारकयत्नस्य ह्यत्र ज्ञेयं महद्बलम्

yatprayānti jagadbhāvāḥ saṃsiddhā api saṃkṣayam | kṣayakārakayatnasya hyatra jñeyaṃ mahadbalam


10

द्वौ हुडाविव युध्येते पुरुषार्थौ परस्परम् । य एव बलवांस्तत्र स एव जयति क्षणात्

dvau huḍāviva yudhyete puruṣārthau parasparam | ya eva balavāṃstatra sa eva jayati kṣaṇāt


11

भिक्षुको मङ्गलेभेन नृपो यत्क्रियते बलात् । तदमात्येभपौराणां प्रयत्नस्य बलं महत्

bhikṣuko maṅgalebhena nṛpo yatkriyate balāt | tadamātyebhapaurāṇāṃ prayatnasya balaṃ mahat


12

पौरुषेणान्नमाक्रम्य यथा दन्तेन चूर्ण्यते । अन्यः पौरुषमाश्रित्य तथा शूरेण चूर्ण्यते

pauruṣeṇānnamākramya yathā dantena cūrṇyate | anyaḥ pauruṣamāśritya tathā śūreṇa cūrṇyate


13

अन्नभूता हि महतां लघवो यत्नशालिनाम् । यथेष्टं विनियोज्यन्ते तेन कर्मसु लोष्टवत्

annabhūtā hi mahatāṃ laghavo yatnaśālinām | yatheṣṭaṃ viniyojyante tena karmasu loṣṭavat


14

शक्तस्य पौरुषं दृश्यमदृश्यं वापि यद्भवेत् । तद्दैवमित्यशक्तेन बुद्धमात्मन्यबुद्धिना

śaktasya pauruṣaṃ dṛśyamadṛśyaṃ vāpi yadbhavet | taddaivamityaśaktena buddhamātmanyabuddhinā


15

भूतानां बलवद्भूतं यन्न दैवमिति स्थितम् । तत्तेषामप्यधिष्ठातृ सतामेतत्स्फुटं मिथः

bhūtānāṃ balavadbhūtaṃ yanna daivamiti sthitam | tatteṣāmapyadhiṣṭhātṛ satāmetatsphuṭaṃ mithaḥ


16

शास्त्रामात्येभपौराणामविकल्पा स्वभावधीः । या सा भिक्षुकराज्यस्य कर्तृ धर्तृ प्रजास्थितेः

śāstrāmātyebhapaurāṇāmavikalpā svabhāvadhīḥ | yā sā bhikṣukarājyasya kartṛ dhartṛ prajāsthiteḥ


17

भिक्षुको मङ्गलेभेन नृपो यत्क्रियते क्वचित् । प्राक्तनं पौरुषं तत्र बलवद्वापि कारणम्

bhikṣuko maṅgalebhena nṛpo yatkriyate kvacit | prāktanaṃ pauruṣaṃ tatra balavadvāpi kāraṇam


18

ऐहिकः प्राक्तनं हन्ति प्राक्तनोऽद्यतनं बलात् । सर्वदा पुरुषस्पन्दस्तत्रानुद्वेगवाञ्जयी

aihikaḥ prāktanaṃ hanti prāktano'dyatanaṃ balāt | sarvadā puruṣaspandastatrānudvegavāñjayī


19

द्वयोरद्यतनस्यैव प्रत्यक्षाद्बलिता भवेत् । दैवं जेतुं यतो यत्नैर्बालो यूनेव शक्यते

dvayoradyatanasyaiva pratyakṣādbalitā bhavet | daivaṃ jetuṃ yato yatnairbālo yūneva śakyate


20

मेघेन नीयते यद्वद्वत्सरोपार्जिता कृषिः । मेघस्य पुरुषार्थोऽसौ जयत्यधिकयत्नवान्

meghena nīyate yadvadvatsaropārjitā kṛṣiḥ | meghasya puruṣārtho'sau jayatyadhikayatnavān


21

क्रमेणोपार्जितेऽप्यर्थे नष्टे कार्या न खेदिता । न बलं यत्र मे शक्तं तत्र का परिदेवना

krameṇopārjite'pyarthe naṣṭe kāryā na kheditā | na balaṃ yatra me śaktaṃ tatra kā paridevanā


22

यन्न शक्नोमि तस्यार्थे यदि दुःखं करोम्यहम् । तदमारितमृत्योर्मे युक्तं प्रत्यहरोदनम्

yanna śaknomi tasyārthe yadi duḥkhaṃ karomyaham | tadamāritamṛtyorme yuktaṃ pratyaharodanam


23

देशकालक्रियाद्रव्यवशतो विस्फुरन्त्यमी । सर्व एव जगद्भावा जयत्यधिकयत्नवान्

deśakālakriyādravyavaśato visphurantyamī | sarva eva jagadbhāvā jayatyadhikayatnavān


24

तस्मात्पौरुषमाश्रित्य सच्छास्त्रैः सत्समागमैः । प्रज्ञाममलतां नीत्वा संसारजलधिं तरेत्

tasmātpauruṣamāśritya sacchāstraiḥ satsamāgamaiḥ | prajñāmamalatāṃ nītvā saṃsārajaladhiṃ taret


25

प्राक्तनश्चैहिकश्चेमौ पुरुषार्थौ फलद्द्रुमौ । संजातौ पुरुषारण्ये जयत्यभ्यधिकस्तयोः

prāktanaścaihikaścemau puruṣārthau phaladdrumau | saṃjātau puruṣāraṇye jayatyabhyadhikastayoḥ


26

कर्म यः प्राक्तनं तुच्छं न निहन्ति शुभेहितैः । अज्ञो जन्तुरनीशोऽसावात्मनः सुखदुःखयोः

karma yaḥ prāktanaṃ tucchaṃ na nihanti śubhehitaiḥ | ajño janturanīśo'sāvātmanaḥ sukhaduḥkhayoḥ


27

ईश्वरप्रेरितो गच्छेत्स्वर्गं नरकमेव वा । स सदैव पराधीनः पशुरेव न संशयः

īśvaraprerito gacchetsvargaṃ narakameva vā | sa sadaiva parādhīnaḥ paśureva na saṃśayaḥ


28

यस्तूदारचमत्कारः सदाचारविहारवान् । स निर्याति जगन्मोहान्मृगेन्द्रः पञ्जरादिव

yastūdāracamatkāraḥ sadācāravihāravān | sa niryāti jaganmohānmṛgendraḥ pañjarādiva


29

कश्चिन्मां प्रेरयत्येवमित्यनर्थकुकल्पने । यः स्थितोऽदृष्टमुत्सृज्य त्याज्योऽसौ दूरतोऽधमः

kaścinmāṃ prerayatyevamityanarthakukalpane | yaḥ sthito'dṛṣṭamutsṛjya tyājyo'sau dūrato'dhamaḥ


30

व्यवहारसहस्राणि यान्युपायान्ति यान्ति च । यथाशास्त्रं विहर्तव्यं तेषु त्यक्त्वा सुखासुखे

vyavahārasahasrāṇi yānyupāyānti yānti ca | yathāśāstraṃ vihartavyaṃ teṣu tyaktvā sukhāsukhe


31

यथाशास्त्रमनुच्छिन्नां मर्यादां स्वामनुज्झतः । उपतिष्ठन्ति सर्वाणि रत्नान्यम्बुनिधाविव

yathāśāstramanucchinnāṃ maryādāṃ svāmanujjhataḥ | upatiṣṭhanti sarvāṇi ratnānyambunidhāviva


32

स्वार्थप्रापककार्यैकप्रयत्नपरता बुधैः । प्रोक्ता पौरुषशब्देन सा सिद्ध्यै शास्त्रयन्त्रिता

svārthaprāpakakāryaikaprayatnaparatā budhaiḥ | proktā pauruṣaśabdena sā siddhyai śāstrayantritā


33

क्रियया स्पन्दधर्मिण्या स्वार्थसाधकता स्वयम् । साधुसंगमसच्छास्त्रतीक्ष्णयोन्नीयते धिया

kriyayā spandadharmiṇyā svārthasādhakatā svayam | sādhusaṃgamasacchāstratīkṣṇayonnīyate dhiyā


34

अनन्तं समतानन्दं परमार्थं विदुर्बुधाः । स येभ्यः प्राप्यते नित्यं ते सेव्याः शास्त्रसाधवः

anantaṃ samatānandaṃ paramārthaṃ vidurbudhāḥ | sa yebhyaḥ prāpyate nityaṃ te sevyāḥ śāstrasādhavaḥ


35

देवलोकादिहागत्य लोकद्वयहितं भवेत् । प्राक्तनं पौरुषं तद्वै दैवशब्देन कथ्यते

devalokādihāgatya lokadvayahitaṃ bhavet | prāktanaṃ pauruṣaṃ tadvai daivaśabdena kathyate


36

तद्युक्तमेतदेतस्मिन्नास्ति नापवदामहे । मूढैः प्रकल्पितं दैवं मन्यन्ते ये क्षयं गताः

tadyuktametadetasminnāsti nāpavadāmahe | mūḍhaiḥ prakalpitaṃ daivaṃ manyante ye kṣayaṃ gatāḥ


37

नित्यं स्वपौरुषादेव लोकद्वयहितं भवेत् । ह्यस्तनी दुष्क्रियाभ्येति शोभां सत्क्रियया यथा

nityaṃ svapauruṣādeva lokadvayahitaṃ bhavet | hyastanī duṣkriyābhyeti śobhāṃ satkriyayā yathā


38

अद्यैवं प्राक्तनी तस्माद्यत्नाद्यः कार्यवान्भवेत् । करामलकवद्दृष्टं पौरुषादेव तत्फलम् । मूढः प्रत्यक्षमुत्सृज्य दैवमोहे निमज्जति

adyaivaṃ prāktanī tasmādyatnādyaḥ kāryavānbhavet | karāmalakavaddṛṣṭaṃ pauruṣādeva tatphalam | mūḍhaḥ pratyakṣamutsṛjya daivamohe nimajjati


39

सकलकारणकार्यविवर्जितं निजविकल्पबलादुपकल्पितम् । तदनपेक्ष्य हि दैवमसन्मयं श्रय शुभाशय पौरुषमात्मनः

sakalakāraṇakāryavivarjitaṃ nijavikalpabalādupakalpitam | tadanapekṣya hi daivamasanmayaṃ śraya śubhāśaya pauruṣamātmanaḥ


40

शास्त्रैः सदाचरविजृम्भितदेशधर्मैर्य- त्कल्पितं फलमतीव चिरप्ररूढम् । तस्मिन्हृदि स्फुरति चोपनमेति चित्त- मङ्गावली तदनु पौरुषमेतदाहुः

śāstraiḥ sadācaravijṛmbhitadeśadharmairya- tkalpitaṃ phalamatīva ciraprarūḍham | tasminhṛdi sphurati copanameti citta- maṅgāvalī tadanu pauruṣametadāhuḥ


41

बुद्ध्वैव पौरुषफलं पुरुषत्वमेत- दात्मप्रयत्नपरतैव सदैव कार्या । नेया ततः सफलतां परमामथासौ सच्छास्त्रसाधुजनपण्डितसेवनेन

buddhvaiva pauruṣaphalaṃ puruṣatvameta- dātmaprayatnaparataiva sadaiva kāryā | neyā tataḥ saphalatāṃ paramāmathāsau sacchāstrasādhujanapaṇḍitasevanena


42

दैवपौरुषविचारचारुभि- श्चेदमाचरितमात्मपौरुषम् । नित्यमेव जयतीति भावितैः कार्य आर्यजनसेवयोद्यमः

daivapauruṣavicāracārubhi- ścedamācaritamātmapauruṣam | nityameva jayatīti bhāvitaiḥ kārya āryajanasevayodyamaḥ


43

जन्मप्रबन्धमयमामयमेष जीवो बुद्ध्वैहिकं सहजपौरुषमेव सिद्ध्यै । शान्तिं नयत्ववितथेन वरौषधेन मृष्टेन तुष्टपरपण्डितसेवनेन

janmaprabandhamayamāmayameṣa jīvo buddhvaihikaṃ sahajapauruṣameva siddhyai | śāntiṃ nayatvavitathena varauṣadhena mṛṣṭena tuṣṭaparapaṇḍitasevanena


6

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे दैवनिराकरणं नाम षष्ठः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe daivanirākaraṇaṃ nāma ṣaṣṭhaḥ sargaḥ

सर्गः ०७

1

श्रीवसिष्ठ उवाच । प्राप्य व्याधिविनिर्मुक्तं देहमल्पाधिवेदनम् । तथात्मनि समादध्याद्यथा भूयो न जायते

śrīvasiṣṭha uvāca | prāpya vyādhivinirmuktaṃ dehamalpādhivedanam | tathātmani samādadhyādyathā bhūyo na jāyate


2

दैवं पुरुषकारेण यो निवर्तितुमिच्छति । इह वामुत्र जगति स संपूर्णाभिवाञ्छितः

daivaṃ puruṣakāreṇa yo nivartitumicchati | iha vāmutra jagati sa saṃpūrṇābhivāñchitaḥ


3

ये समुद्योगमुत्सृज्य स्थिता दैवपरायणाः । ते धर्ममर्थं कामं च नाशयन्त्यात्मविद्विषः

ye samudyogamutsṛjya sthitā daivaparāyaṇāḥ | te dharmamarthaṃ kāmaṃ ca nāśayantyātmavidviṣaḥ


4

संवित्स्पन्दो मनःस्पन्द ऐन्द्रियस्पन्द एव च । एतानि पुरुषार्थस्य रूपाण्येभ्यः फलोदयः

saṃvitspando manaḥspanda aindriyaspanda eva ca | etāni puruṣārthasya rūpāṇyebhyaḥ phalodayaḥ


5

यथा संवेदनं चेतस्तथा तत्स्पन्दमृच्छति । तथैव कायश्चलति तथैव फलभोक्तृता

yathā saṃvedanaṃ cetastathā tatspandamṛcchati | tathaiva kāyaścalati tathaiva phalabhoktṛtā


6

आबालमेतत्संसिद्धं यत्र यत्र यथा यथा । दैवं तु न क्वचिद्दृष्टमतो जगति पौरुषम्

ābālametatsaṃsiddhaṃ yatra yatra yathā yathā | daivaṃ tu na kvaciddṛṣṭamato jagati pauruṣam


7

पुरुषार्थेन देवानां गुरुरेव बृहस्पतिः । शुक्रो दैत्येन्द्रगुरुतां पुरुषार्थेन चास्थितः

puruṣārthena devānāṃ gurureva bṛhaspatiḥ | śukro daityendragurutāṃ puruṣārthena cāsthitaḥ


8

दैन्यदारिद्र्यदुःखार्ता अपि साधो नरोत्तमाः । पौरुषेणैव यत्नेन याता देवेन्द्रतुल्यताम्

dainyadāridryaduḥkhārtā api sādho narottamāḥ | pauruṣeṇaiva yatnena yātā devendratulyatām


9

महान्तो विभवास्वादैर्नानाश्चर्यसमाश्रयाः । पौरुषेणैव दोषेण नरकातिथितां गताः

mahānto vibhavāsvādairnānāścaryasamāśrayāḥ | pauruṣeṇaiva doṣeṇa narakātithitāṃ gatāḥ


10

भावाभावसहस्रेषु दशासु विविधासु च । स्वपौरुषवशादेव निवृत्ता भूतजातयः

bhāvābhāvasahasreṣu daśāsu vividhāsu ca | svapauruṣavaśādeva nivṛttā bhūtajātayaḥ


11

शास्त्रतो गुरुतश्चैव स्वतश्चेति त्रिसिद्धयः । सर्वत्र पुरुषार्थस्य न दैवस्य कदाचन

śāstrato gurutaścaiva svataśceti trisiddhayaḥ | sarvatra puruṣārthasya na daivasya kadācana


12

अशुभेषु समाविष्टं शुभेष्वेवावतारयेत् । प्रयत्नाच्चित्तमित्येष सर्वशास्त्रार्थसंग्रहः

aśubheṣu samāviṣṭaṃ śubheṣvevāvatārayet | prayatnāccittamityeṣa sarvaśāstrārthasaṃgrahaḥ


13

यच्छ्रेयो यदतुच्छं च यदपायविवर्जितम् । तत्तदाचर यत्नेन पुत्रेति गुरवः स्थिताः

yacchreyo yadatucchaṃ ca yadapāyavivarjitam | tattadācara yatnena putreti guravaḥ sthitāḥ


14

यथा यथा प्रयत्नो मे फलमाशु तथा तथा । इत्यहं पौरुषादेव फलभाङ् न तु दैवतः

yathā yathā prayatno me phalamāśu tathā tathā | ityahaṃ pauruṣādeva phalabhāṅ na tu daivataḥ


15

पौरुषाद्दृश्यते सिद्धिः पौरुषाद्धीमतां क्रमः । दैवमाश्वासनामात्रं दुःखे पेलवबुद्धिषु

pauruṣāddṛśyate siddhiḥ pauruṣāddhīmatāṃ kramaḥ | daivamāśvāsanāmātraṃ duḥkhe pelavabuddhiṣu


16

प्रत्यक्षप्रमुखैर्नित्यं प्रमाणैः पौरुषक्रमः । फलितो दृश्यते लोके देशान्तरगमादिकः

pratyakṣapramukhairnityaṃ pramāṇaiḥ pauruṣakramaḥ | phalito dṛśyate loke deśāntaragamādikaḥ


17

भोक्ता तृप्यति नाभोक्ता गन्ता गच्छति नागतिः । वक्ता वक्ति न चावक्ता पौरुषं सफलं नृणाम्

bhoktā tṛpyati nābhoktā gantā gacchati nāgatiḥ | vaktā vakti na cāvaktā pauruṣaṃ saphalaṃ nṛṇām


18

पौरुषेण दुरन्तेभ्यः संकटेभ्यः सुबुद्धयः । समुत्तरन्त्ययत्नेन न तु मोघतयानया

pauruṣeṇa durantebhyaḥ saṃkaṭebhyaḥ subuddhayaḥ | samuttarantyayatnena na tu moghatayānayā


19

यो यो यथा प्रयतते स स तत्तत्फलैकभाक् । न तु तूष्णीं स्थितेनेह केनचित्प्राप्यते फलम्

yo yo yathā prayatate sa sa tattatphalaikabhāk | na tu tūṣṇīṃ sthiteneha kenacitprāpyate phalam


20

शुभेन पुरुषार्थेन शुभमासाद्यते फलम् । अशुभेनाशुभं राम यथेच्छसि तथा कुरु

śubhena puruṣārthena śubhamāsādyate phalam | aśubhenāśubhaṃ rāma yathecchasi tathā kuru


21

पुरुषार्थात्फलप्राप्तिर्देशकालवशादिह । प्राप्ता चिरेण शीघ्रं वा यासौ दैवमिति स्मृता

puruṣārthātphalaprāptirdeśakālavaśādiha | prāptā cireṇa śīghraṃ vā yāsau daivamiti smṛtā


22

न दैवं दृश्यते दृष्ट्या न च लोकान्तरे स्थितम् । उक्तं दैवाभिधानेन स्वर्लोके कर्मणः फलम्

na daivaṃ dṛśyate dṛṣṭyā na ca lokāntare sthitam | uktaṃ daivābhidhānena svarloke karmaṇaḥ phalam


23

पुरुषो जायते लोके वर्धते जीर्यते पुनः । न तत्र दृश्यते दैवं जरायौवनबाल्यवत्

puruṣo jāyate loke vardhate jīryate punaḥ | na tatra dṛśyate daivaṃ jarāyauvanabālyavat


24

अर्थप्रापककार्यैकप्रयत्नपरता बुधैः । प्रोक्ता पौरुषशब्देन सर्वमासाद्यतेऽनया

arthaprāpakakāryaikaprayatnaparatā budhaiḥ | proktā pauruṣaśabdena sarvamāsādyate'nayā


25

देशाद्देशान्तरप्राप्तिर्हस्तस्य द्रव्यधारणम् । व्यापारश्च तथाङ्गानां पौरुषेण न दैवतः

deśāddeśāntaraprāptirhastasya dravyadhāraṇam | vyāpāraśca tathāṅgānāṃ pauruṣeṇa na daivataḥ


26

अनर्थप्राप्तिकार्यैकप्रयत्नपरता तु या । प्रोक्ता प्रोन्मत्तचेष्टेति न किंचित्प्राप्यतेऽनया

anarthaprāptikāryaikaprayatnaparatā tu yā | proktā pronmattaceṣṭeti na kiṃcitprāpyate'nayā


27

क्रियया स्पन्दधर्मिण्या स्वार्थसाधकता स्वयम् । साधुसंगमसच्छास्त्रतीक्ष्णयोन्नीयते धिया

kriyayā spandadharmiṇyā svārthasādhakatā svayam | sādhusaṃgamasacchāstratīkṣṇayonnīyate dhiyā


28

अनन्तसमतानन्दं परमार्थं स्वकं विदुः । स येभ्यः प्राप्यते यत्नात्सेव्यास्ते शास्त्रसाधवः

anantasamatānandaṃ paramārthaṃ svakaṃ viduḥ | sa yebhyaḥ prāpyate yatnātsevyāste śāstrasādhavaḥ


29

सच्छास्त्रादिगुणो मत्या सच्छास्त्रादिगुणान्मतिः । विवर्धेते मिथोऽभ्यासात्सरोजाविव कालतः

sacchāstrādiguṇo matyā sacchāstrādiguṇānmatiḥ | vivardhete mitho'bhyāsātsarojāviva kālataḥ


30

आबाल्यादलमभ्यस्तैः शास्त्रसत्संगमादिभिः । गुणैः पुरुषयत्नेन स्वार्थः संपद्यते हितः

ābālyādalamabhyastaiḥ śāstrasatsaṃgamādibhiḥ | guṇaiḥ puruṣayatnena svārthaḥ saṃpadyate hitaḥ


31

पौरुषेण जिता दैत्याः स्थापिता भुवनक्रियाः । रचितानि जगन्तीह विष्णुना न च दैवतः

pauruṣeṇa jitā daityāḥ sthāpitā bhuvanakriyāḥ | racitāni jagantīha viṣṇunā na ca daivataḥ


32

जगति पुरुषकारकारणेऽस्मिन् कुरु रघुनाथ चिरं तथा प्रयत्नम् । व्रजसि तरुसरीसृपाभिधानां सुभग यथा न दशामशङ्क एव

jagati puruṣakārakāraṇe'smin kuru raghunātha ciraṃ tathā prayatnam | vrajasi tarusarīsṛpābhidhānāṃ subhaga yathā na daśāmaśaṅka eva


7

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे पौरुषप्राधान्यसमर्थनं नाम सप्तमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe pauruṣaprādhānyasamarthanaṃ nāma saptamaḥ sargaḥ

सर्गः ०८

1

श्रीवसिष्ठ उवाच । नाकृतिर्न च कर्माणि न स्पन्दो न पराक्रमः । तन्मिथ्याज्ञानवद्रूढं दैवं नाम किमुच्यते

śrīvasiṣṭha uvāca | nākṛtirna ca karmāṇi na spando na parākramaḥ | tanmithyājñānavadrūḍhaṃ daivaṃ nāma kimucyate


2

स्वकर्मफलसंप्राप्ताविदमित्थमितीति याः । गिरस्ता दैवनाम्नैताः प्रसिद्धिं समुपागताः

svakarmaphalasaṃprāptāvidamitthamitīti yāḥ | girastā daivanāmnaitāḥ prasiddhiṃ samupāgatāḥ


3

तत्रैव मूढमतिभिर्दैवमस्तीति निश्चयः । आत्तो दुरवबोधेन रज्ज्वामिव भुजंगमः

tatraiva mūḍhamatibhirdaivamastīti niścayaḥ | ātto duravabodhena rajjvāmiva bhujaṃgamaḥ


4

ह्यस्तनी दुष्क्रियाभ्येति शोभां सत्क्रियया यथा । अद्यैवं प्राक्तनी तस्माद्यत्नात्सत्कार्यवान्भवेत्

hyastanī duṣkriyābhyeti śobhāṃ satkriyayā yathā | adyaivaṃ prāktanī tasmādyatnātsatkāryavānbhavet


5

मूढानुमानसंसिद्धं दैवं यस्यास्ति दुर्मतेः । दैवाद्दाहोऽस्ति नैवेति गन्तव्यं तेन पावके

mūḍhānumānasaṃsiddhaṃ daivaṃ yasyāsti durmateḥ | daivāddāho'sti naiveti gantavyaṃ tena pāvake


5

दैवमेवेह चेत्कर्तुं पुंसः किमिव चेष्टया । स्नानदानासनोच्चारान्दैवमेव करिष्यति

daivameveha cetkartuṃ puṃsaḥ kimiva ceṣṭayā | snānadānāsanoccārāndaivameva kariṣyati


7

किंवा शास्त्रोपदेशेन मूकोऽयं पुरुषः किल । संचार्यते तु दैवेन किं कस्येहोपदिश्यते

kiṃvā śāstropadeśena mūko'yaṃ puruṣaḥ kila | saṃcāryate tu daivena kiṃ kasyehopadiśyate


8

न च निस्पन्दता लोके दृष्टेह शवतां विना । स्पन्दाच्च फलसंप्राप्तिस्तस्माद्दैवं निरर्थकम्

na ca nispandatā loke dṛṣṭeha śavatāṃ vinā | spandācca phalasaṃprāptistasmāddaivaṃ nirarthakam


9

न चामूर्तेन दैवेन मूर्तस्य सहकर्तृता । पुंसः संदृश्यते काचित्तस्माद्दैवं निरर्थकम्

na cāmūrtena daivena mūrtasya sahakartṛtā | puṃsaḥ saṃdṛśyate kācittasmāddaivaṃ nirarthakam


10

मिथोऽङ्गानि समासाद्य द्वयोरेकैककर्तृता । हस्तादीनां हतत्वे ह न दैवेन क्वचित्कृतम्

mitho'ṅgāni samāsādya dvayorekaikakartṛtā | hastādīnāṃ hatatve ha na daivena kvacitkṛtam


11

मनोबुद्धिवदप्येतद्दैवं नेहानुभूयते । आगोपालं कृतप्रज्ञैस्तेन दैवमसत्सदा

manobuddhivadapyetaddaivaṃ nehānubhūyate | āgopālaṃ kṛtaprajñaistena daivamasatsadā


12

पृथक्चेद्बुद्धिरन्योऽर्थः सैव चेत्कान्यता तयोः । कल्पनायां प्रमाणं चेत्पौरुषं किं न कल्प्यते

pṛthakcedbuddhiranyo'rthaḥ saiva cetkānyatā tayoḥ | kalpanāyāṃ pramāṇaṃ cetpauruṣaṃ kiṃ na kalpyate


13

नामूर्तेस्तेन सङ्गोऽस्ति नभसेव वपुष्मतः । मूर्तं च दृश्यते लग्नं तस्माद्दैवं न विद्यते

nāmūrtestena saṅgo'sti nabhaseva vapuṣmataḥ | mūrtaṃ ca dṛśyate lagnaṃ tasmāddaivaṃ na vidyate


14

विनियोक्रथ भूतानामस्त्यन्यच्चेज्जगत्त्रये । शेरते भूतवृन्दानि दैवं सर्वं करिष्यति

viniyokratha bhūtānāmastyanyaccejjagattraye | śerate bhūtavṛndāni daivaṃ sarvaṃ kariṣyati


15

दैवेन त्वभियुक्तोऽहं तत्करोमीदृशं स्थितम् । समाश्वासनवागेषा न दैवं परमार्थतः

daivena tvabhiyukto'haṃ tatkaromīdṛśaṃ sthitam | samāśvāsanavāgeṣā na daivaṃ paramārthataḥ


16

मूढैः प्रकल्पितं दैवं तत्परास्ते क्षयं गताः । प्राज्ञास्तु पौरुषार्थेन पदमुत्तमतां गताः

mūḍhaiḥ prakalpitaṃ daivaṃ tatparāste kṣayaṃ gatāḥ | prājñāstu pauruṣārthena padamuttamatāṃ gatāḥ


17

ये शूरा ये च विक्रान्ता ये प्राज्ञा ये च पण्डिताः । तैस्तैः किमिव लोकेऽस्मिन्वद दैवं प्रतीक्ष्यते

ye śūrā ye ca vikrāntā ye prājñā ye ca paṇḍitāḥ | taistaiḥ kimiva loke'sminvada daivaṃ pratīkṣyate


18

कालविद्भिर्विनिर्णीता यस्यातिचिरजीविता । स चेज्जीवति संछिन्नशिरास्तद्दैवमुत्तमम्

kālavidbhirvinirṇītā yasyāticirajīvitā | sa cejjīvati saṃchinnaśirāstaddaivamuttamam


19

कालविद्भिर्विनिर्णीतं पाण्डित्यं यस्य राघव । अनध्यापित एवासौ तज्ज्ञश्चेद्दैवमुत्तमम्

kālavidbhirvinirṇītaṃ pāṇḍityaṃ yasya rāghava | anadhyāpita evāsau tajjñaśceddaivamuttamam


20

विश्वामित्रेण मुनिना दैवमुत्सृज्य दूरतः । पौरुषेणैव संप्राप्तं ब्राह्मण्यं राम नान्यथा

viśvāmitreṇa muninā daivamutsṛjya dūrataḥ | pauruṣeṇaiva saṃprāptaṃ brāhmaṇyaṃ rāma nānyathā


21

अस्माभिरपरै राम पुरुषैर्मुनितां गतैः । पौरुषेणैव संप्राप्ता चिरं गगनगामिता

asmābhiraparai rāma puruṣairmunitāṃ gataiḥ | pauruṣeṇaiva saṃprāptā ciraṃ gaganagāmitā


22

उत्साद्य देवसंघातं चक्रुस्त्रिभुवनोदरे । पौरुषेणैव यत्नेन साम्राज्यं दानवेश्वराः

utsādya devasaṃghātaṃ cakrustribhuvanodare | pauruṣeṇaiva yatnena sāmrājyaṃ dānaveśvarāḥ


23

आलूनशीर्णमाभोगि जगदाजह्रुरोजसा । पौरुषेणैव यत्नेन दानवेभ्यः सुरेश्वराः

ālūnaśīrṇamābhogi jagadājahrurojasā | pauruṣeṇaiva yatnena dānavebhyaḥ sureśvarāḥ


24

राम पौरुषयुक्त्या च सलिलं धार्यतेऽनया । चिरं करण्डके चारु न दैवं तत्र कारणम्

rāma pauruṣayuktyā ca salilaṃ dhāryate'nayā | ciraṃ karaṇḍake cāru na daivaṃ tatra kāraṇam


25

भरणादानसंरम्भविभ्रमश्रमभूमिषु । शक्तता दृश्यते राम न दैवस्यौषधेरिव

bharaṇādānasaṃrambhavibhramaśramabhūmiṣu | śaktatā dṛśyate rāma na daivasyauṣadheriva


26

सकलकारणकार्यविवर्जितं निजविकल्पवशादुपकल्पितम् । त्वमनपेक्ष्य हि दैवमसन्मयं श्रय शुभाशय पौरुषमुत्तमम्

sakalakāraṇakāryavivarjitaṃ nijavikalpavaśādupakalpitam | tvamanapekṣya hi daivamasanmayaṃ śraya śubhāśaya pauruṣamuttamam


8

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे दैवनिराकरणं नामाष्टमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe daivanirākaraṇaṃ nāmāṣṭamaḥ sargaḥ

सर्गः ०९

9

नवमः सर्गः

navamaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । भगवन्तत्वधर्मज्ञ प्रतिष्ठामलमागतम् । यल्लोके तद्वद ब्रह्मन्दैव नाम किमुच्यते

śrīrāma uvāca | bhagavantatvadharmajña pratiṣṭhāmalamāgatam | yalloke tadvada brahmandaiva nāma kimucyate


2

श्रीवसिष्ठ उवाच । पौरुषं सर्वकार्याणां कर्तृ राघव नेतरत् । फलभोक्तृ च सर्वत्र न दैवं तत्र कारणम्

śrīvasiṣṭha uvāca | pauruṣaṃ sarvakāryāṇāṃ kartṛ rāghava netarat | phalabhoktṛ ca sarvatra na daivaṃ tatra kāraṇam


3

दैवं न किंचित्कुरुते न भुङ्ते न च विद्यते । न दृश्यते नाद्रियते केवलं कल्पनेदृशी

daivaṃ na kiṃcitkurute na bhuṅte na ca vidyate | na dṛśyate nādriyate kevalaṃ kalpanedṛśī


4

सिद्धस्य पौरुषेणेह फलस्य फलशालिना । शुभाशुभार्थसंपत्तिर्दैवशब्देन कथ्यते

siddhasya pauruṣeṇeha phalasya phalaśālinā | śubhāśubhārthasaṃpattirdaivaśabdena kathyate


5

पौरुषोपनता नित्यमिष्टानिष्टस्य वस्तुनः । प्राप्तिरिष्टाप्यनिष्टा वा दैवशब्देन कथ्यते

pauruṣopanatā nityamiṣṭāniṣṭasya vastunaḥ | prāptiriṣṭāpyaniṣṭā vā daivaśabdena kathyate


6

भावी त्ववश्यमेवार्थः पुरुऽषार्थैकसाधनः । यः सोऽस्मिँल्लोकसंघाते दैवशब्देन कथ्यते

bhāvī tvavaśyamevārthaḥ puru'ṣārthaikasādhanaḥ | yaḥ so'smim̐llokasaṃghāte daivaśabdena kathyate


7

ननु राघव लोकस्य कस्यचित्किंचिदेव हि । दैवमाकाशरूपं हि करोति न करोति च

nanu rāghava lokasya kasyacitkiṃcideva hi | daivamākāśarūpaṃ hi karoti na karoti ca


8

पुरुषार्थस्य सिद्धस्य शुभाशुभफलोदये । इदमित्थं स्थितमिति योक्तिस्तद्दैवमुच्यते

puruṣārthasya siddhasya śubhāśubhaphalodaye | idamitthaṃ sthitamiti yoktistaddaivamucyate


9

इत्थं ममाभवद्बुद्धितिथ मे निश्चयो ह्यभूत् । इति कर्मफलप्राप्तौ योक्तिस्तद्दैवमुच्यते

itthaṃ mamābhavadbuddhititha me niścayo hyabhūt | iti karmaphalaprāptau yoktistaddaivamucyate


10

इष्टानिष्टफलप्राप्ताविदमित्यस्य वाचकम् । आश्वासनामात्रवचो दैवमित्येव कथ्यते

iṣṭāniṣṭaphalaprāptāvidamityasya vācakam | āśvāsanāmātravaco daivamityeva kathyate


11

श्रीराम उवाच । भगवन्सर्वधर्मज्ञ यत्प्राक्कर्मोपसंचितम् । तद्दैव दैवमित्युक्तमपमृष्ट कथं त्वया

śrīrāma uvāca | bhagavansarvadharmajña yatprākkarmopasaṃcitam | taddaiva daivamityuktamapamṛṣṭa kathaṃ tvayā


12

श्रीवसिष्ठ उवाच ।। साधु राघव जानासि शृणु वक्ष्यामि तेऽखिलम् । दैवं नास्तीति ते येन स्थिरा बुद्धिर्भविष्यति

śrīvasiṣṭha uvāca || sādhu rāghava jānāsi śṛṇu vakṣyāmi te'khilam | daivaṃ nāstīti te yena sthirā buddhirbhaviṣyati


13

या मनोवासना पूर्व बभूव किल भूरिशः । सैवेयं कर्मभावेन नृणां परिणतिं गता

yā manovāsanā pūrva babhūva kila bhūriśaḥ | saiveyaṃ karmabhāvena nṛṇāṃ pariṇatiṃ gatā


14

जन्तुर्यद्वासनो राम तत्कर्ता भवति क्षणात् । अन्यकर्मान्यभावश्चेत्येतन्नैवोपपद्यते

janturyadvāsano rāma tatkartā bhavati kṣaṇāt | anyakarmānyabhāvaścetyetannaivopapadyate


15

ग्रामगो ग्राममाप्नोति पत्तनार्थी च पत्तनम् । यो यो यद्वासनस्तत्र स स प्रयतते सदा

grāmago grāmamāpnoti pattanārthī ca pattanam | yo yo yadvāsanastatra sa sa prayatate sadā


16

यदेव तीव्रसंवेगाद्दृढं कर्म कृतं पुरा । तदेव दैवशब्देन पर्यायेणेह कथ्यते

yadeva tīvrasaṃvegāddṛḍhaṃ karma kṛtaṃ purā | tadeva daivaśabdena paryāyeṇeha kathyate


17

एवं कर्मस्थकर्माणि कर्मप्रौढा स्ववासना । वासना मनसो नान्या मनो हि पुरुषः स्मृतः

evaṃ karmasthakarmāṇi karmaprauḍhā svavāsanā | vāsanā manaso nānyā mano hi puruṣaḥ smṛtaḥ


18

यदैवं तानि कर्माणि कर्म साधो मनो हि तत् । मनो हि षुरुषस्तस्माद्दैव नास्तीति निश्चयः

yadaivaṃ tāni karmāṇi karma sādho mano hi tat | mano hi ṣuruṣastasmāddaiva nāstīti niścayaḥ


19

एष एव मनोजन्तुर्यद्यत्प्रयतते हितम् । कृतं तत्तदवाप्नोति स्वत एव हि दैवतः

eṣa eva manojanturyadyatprayatate hitam | kṛtaṃ tattadavāpnoti svata eva hi daivataḥ


20

मनश्चित्तं वासना च कर्म दैवं च निश्चयः । राम दुर्निश्चयस्यैताः संज्ञाः सद्भिरुदाहृताः

manaścittaṃ vāsanā ca karma daivaṃ ca niścayaḥ | rāma durniścayasyaitāḥ saṃjñāḥ sadbhirudāhṛtāḥ


21

एवंनामा हि पुरुषो दृढभावनया यथा । नित्यं प्रयतते राम फलमाप्नोत्यलं तथा

evaṃnāmā hi puruṣo dṛḍhabhāvanayā yathā | nityaṃ prayatate rāma phalamāpnotyalaṃ tathā


22

एवं पुरुषकारेण सर्वमेव रधूद्वह । प्राप्यते नेतरेणेह तस्मात्स शुभदोऽस्तु ते

evaṃ puruṣakāreṇa sarvameva radhūdvaha | prāpyate netareṇeha tasmātsa śubhado'stu te


23

श्रीराम उवाच । प्राक्तनं वासनाजालं नियोजयति मां यथा । मुने तथैव तिष्ठामि कृपणः किं करोम्यहम्

śrīrāma uvāca | prāktanaṃ vāsanājālaṃ niyojayati māṃ yathā | mune tathaiva tiṣṭhāmi kṛpaṇaḥ kiṃ karomyaham


24

श्रीवसिष्ठ उवाच । अत एव हि राम त्वं श्रेयः प्राप्नोषि शाश्वतम् । स्वप्रयत्नोपनीतेन पौरुषेणैव नान्यथा

śrīvasiṣṭha uvāca | ata eva hi rāma tvaṃ śreyaḥ prāpnoṣi śāśvatam | svaprayatnopanītena pauruṣeṇaiva nānyathā


26

द्विविधो वासनाव्यूहः शुभश्चैवाशुभश्च ते । प्राक्तनो विद्यते राम द्वयोरेकतरोऽथ वा ।। वासनौघेन शुद्धेन तत्र चेदद्य नीयसे । तत्क्रमेण शुभेनैव पदप्राप्स्यसि शाश्वतम्

dvividho vāsanāvyūhaḥ śubhaścaivāśubhaśca te | prāktano vidyate rāma dvayorekataro'tha vā || vāsanaughena śuddhena tatra cedadya nīyase | tatkrameṇa śubhenaiva padaprāpsyasi śāśvatam


27

अथ चेदशुभो भावस्त्वां योजयति संकटे । प्राक्तनस्तदसौ यत्नाज्जेतव्यो भवता बलात्

atha cedaśubho bhāvastvāṃ yojayati saṃkaṭe | prāktanastadasau yatnājjetavyo bhavatā balāt


28

प्राज्ञश्चेतनमात्रस्त्वं न देहस्त्वं जडात्मकः । अन्येन चेतसा तत्ते चेत्यत्वं क्वेव विद्यते

prājñaścetanamātrastvaṃ na dehastvaṃ jaḍātmakaḥ | anyena cetasā tatte cetyatvaṃ kveva vidyate


29

अन्यस्त्वां चेतयति चेत्तं चेतयति कोऽपरः । क इमं चेतयेत्तस्मादनवस्था न वास्तवी

anyastvāṃ cetayati cettaṃ cetayati ko'paraḥ | ka imaṃ cetayettasmādanavasthā na vāstavī


30

शुभाशुभाभ्यां मार्गाभ्यां वहन्ती वासनासरित् । पौरुषेण प्रयत्नेन योजनीया शुभे पथि

śubhāśubhābhyāṃ mārgābhyāṃ vahantī vāsanāsarit | pauruṣeṇa prayatnena yojanīyā śubhe pathi


31

अशुभेषु समाविष्टं शुभेष्वेवावतारय । स्वं मनः पुरुषार्थेन बलेन बलिनां वर

aśubheṣu samāviṣṭaṃ śubheṣvevāvatāraya | svaṃ manaḥ puruṣārthena balena balināṃ vara


32

अशुभाच्चालितं याति शुभं तस्मादपीतरत् । जन्तोश्चित्तं तु शुवित्तन्मुहूश्चतूयेद्गलात्

aśubhāccālitaṃ yāti śubhaṃ tasmādapītarat | jantościttaṃ tu śuvittanmuhūścatūyedgalāt


33

समता सांत्वनेनाशु न द्रागिति शनेशनेः । पौरुषेणैव यत्नेन पालयेच्चित्तबालकम्

samatā sāṃtvanenāśu na drāgiti śaneśaneḥ | pauruṣeṇaiva yatnena pālayeccittabālakam


34

वासनौघस्त्वया पूर्वमभ्यासेन घनीकृतः । शुभो वाप्यशुभो वापि शुभमद्य घनीकुरु

vāsanaughastvayā pūrvamabhyāsena ghanīkṛtaḥ | śubho vāpyaśubho vāpi śubhamadya ghanīkuru


35

प्रागभ्यासवशाद्याता यदा ते वासनोदयम् । तदाभ्यासस्य साफल्यं विद्धि त्वमरिमर्दन

prāgabhyāsavaśādyātā yadā te vāsanodayam | tadābhyāsasya sāphalyaṃ viddhi tvamarimardana


36

इदानीमपि ते याति घनतां वासनानघ । अभ्यासवशतस्तस्माच्छुभाभ्यासमुपाहर

idānīmapi te yāti ghanatāṃ vāsanānagha | abhyāsavaśatastasmācchubhābhyāsamupāhara


37

पूर्वे चेद्धनतां याता नाभ्यासात्तव वासना । वर्धिष्यते तु नेदानीमपि तात सुखी भव

pūrve ceddhanatāṃ yātā nābhyāsāttava vāsanā | vardhiṣyate tu nedānīmapi tāta sukhī bhava


38

संदिग्धायामपि भृशं शुभामेव समाहर । अस्यां तु वासनावृद्धौ शुभाद्दोषो न कश्चन

saṃdigdhāyāmapi bhṛśaṃ śubhāmeva samāhara | asyāṃ tu vāsanāvṛddhau śubhāddoṣo na kaścana


39

यद्यदभ्यस्यते लोके तन्मयेनैव भूयते । इत्याकुमारं प्राज्ञेषु दृष्टं संदेहवजितम्

yadyadabhyasyate loke tanmayenaiva bhūyate | ityākumāraṃ prājñeṣu dṛṣṭaṃ saṃdehavajitam


40

यूभासना युक्तस्तदत्र भव भूतये । परं पोरुषमाश्रित्य विजित्येन्द्रियपञ्चकम्

yūbhāsanā yuktastadatra bhava bhūtaye | paraṃ poruṣamāśritya vijityendriyapañcakam


41

अव्युत्पन्नमना यावद्भवानज्ञाततत्पदः । गुरुशास्त्रप्रमाणैस्तु निर्णीतं तावदाचर

avyutpannamanā yāvadbhavānajñātatatpadaḥ | guruśāstrapramāṇaistu nirṇītaṃ tāvadācara


42

ततः पक्वकषायेण नूनं विज्ञातवस्तुना । शुभोप्यसौत्वया त्याज्यो वासनौघो निराधिना

tataḥ pakvakaṣāyeṇa nūnaṃ vijñātavastunā | śubhopyasautvayā tyājyo vāsanaugho nirādhinā


43

यदतिसुभगमार्यसेवितं च्छुभमनुसृत्य मनोज्ञभावबुद्ध्या । अधिगमय पदं सदा विशोक तदनु तदप्यवमुच्य साधु तिष्ठ

yadatisubhagamāryasevitaṃ cchubhamanusṛtya manojñabhāvabuddhyā | adhigamaya padaṃ sadā viśoka tadanu tadapyavamucya sādhu tiṣṭha


9

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे कर्मविचारो नाम नवमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe karmavicāro nāma navamaḥ sargaḥ

सर्गः १०

10

दशमः सर्गः

daśamaḥ sargaḥ


1

श्रीवसिष्ठ उवाच । यथास्थितं ब्रह्मतत्त्वं सत्तानियतिरुच्यते । सा विनेतुर्विनेतृत्वं सा विनेयविनेयता

śrīvasiṣṭha uvāca | yathāsthitaṃ brahmatattvaṃ sattāniyatirucyate | sā vineturvinetṛtvaṃ sā vineyavineyatā


2

अतः पौरुषमाश्रित्य श्रेयसे नित्यबान्धवम् । एकाग्रं कुरु तच्चित्तं शृणु चोक्तमिदं मम

ataḥ pauruṣamāśritya śreyase nityabāndhavam | ekāgraṃ kuru taccittaṃ śṛṇu coktamidaṃ mama


3

अवान्तरनिपातीनि स्वारूढानि मनोरथम् । पौरुषेणेन्द्रियाण्याशु संयम्य समतां नय

avāntaranipātīni svārūḍhāni manoratham | pauruṣeṇendriyāṇyāśu saṃyamya samatāṃ naya


4

इहामुत्र च सिद्ध्यर्थं पुरुषार्थफलप्रदाम् । मोक्षोपायमयीं वक्ष्ये संहितां सारनिर्मिताम्

ihāmutra ca siddhyarthaṃ puruṣārthaphalapradām | mokṣopāyamayīṃ vakṣye saṃhitāṃ sāranirmitām


5

अपुनर्ग्रहणायान्तस्त्यक्त्वा संसारवासनाम् । संपूर्णौ शमसंतोषावादायोदारया धिया

apunargrahaṇāyāntastyaktvā saṃsāravāsanām | saṃpūrṇau śamasaṃtoṣāvādāyodārayā dhiyā


6

सपूर्वापरवाक्यार्थविचारविषयाहतम् । मनः समरसं कृत्वा सानुसंऽधानमात्मनि

sapūrvāparavākyārthavicāraviṣayāhatam | manaḥ samarasaṃ kṛtvā sānusaṃ'dhānamātmani


7

सुखदुःखक्षयकरं महानन्देककारणम् । मोक्षोपायमिमं राम वक्ष्यमाणं मया शृणु

sukhaduḥkhakṣayakaraṃ mahānandekakāraṇam | mokṣopāyamimaṃ rāma vakṣyamāṇaṃ mayā śṛṇu


8

इमां मोक्षकथां श्रुत्वा सह सर्वैर्विवेकिभिः । परं यास्यसि निर्दुःखं नाशो यत्र न विद्यते

imāṃ mokṣakathāṃ śrutvā saha sarvairvivekibhiḥ | paraṃ yāsyasi nirduḥkhaṃ nāśo yatra na vidyate


9

इदमुक्तं पुराकल्पे ब्रह्मणा परमेष्ठिना । सर्वदुःखक्षयकरं परमाश्वासनं श्रियः

idamuktaṃ purākalpe brahmaṇā parameṣṭhinā | sarvaduḥkhakṣayakaraṃ paramāśvāsanaṃ śriyaḥ


10

श्रीराम उवाच । केनोक्तं कारणेनेदं ब्रह्मन्पूर्व स्वयंभुवा । कथं च भवता प्राप्तमेतत्कथय मे प्रभो

śrīrāma uvāca | kenoktaṃ kāraṇenedaṃ brahmanpūrva svayaṃbhuvā | kathaṃ ca bhavatā prāptametatkathaya me prabho


11

श्रीवसिष्ठ उवाच । अस्त्यनन्तविलासात्मा सर्वगः सर्वसंश्रयः । चिदाकाशोऽविनाशात्मा प्रदीपः सर्वजन्तुषु

śrīvasiṣṭha uvāca | astyanantavilāsātmā sarvagaḥ sarvasaṃśrayaḥ | cidākāśo'vināśātmā pradīpaḥ sarvajantuṣu


12

स्पन्दास्पन्दसमाकारात्ततो विष्णुरजायत । स्यन्दमानरसापूरात्तरङ्गः सागरादिव

spandāspandasamākārāttato viṣṇurajāyata | syandamānarasāpūrāttaraṅgaḥ sāgarādiva


13

सुमेरुकर्णिकात्तस्य दिग्दलाद्धृदयाम्बुजात् । तारकाकेसरवतः परमेष्ठी व्यजायत

sumerukarṇikāttasya digdalāddhṛdayāmbujāt | tārakākesaravataḥ parameṣṭhī vyajāyata


14

वेदवेदार्थविद्देवमुनिमूण्डलमण्डितः । सोऽसृजत्सकल सग विकल्पौघं यथा मनः

vedavedārthaviddevamunimūṇḍalamaṇḍitaḥ | so'sṛjatsakala saga vikalpaughaṃ yathā manaḥ


15

जम्बूद्वूपिस्य कोणेऽखिरवर्षे भारतनामनि । ससज जनसर्गौधं ह्याधिव्याधिपरिप्लुतम्

jambūdvūpisya koṇe'khiravarṣe bhāratanāmani | sasaja janasargaudhaṃ hyādhivyādhipariplutam


16

भावाभावविषण्णाङ्गमुत्पातध्वसतत्परम् । सर्गेऽस्मिन्भूतजातीना नानाव्यसनसकुलम्

bhāvābhāvaviṣaṇṇāṅgamutpātadhvasatatparam | sarge'sminbhūtajātīnā nānāvyasanasakulam


17

जनस्यैतस्य दुःखं तद्दृष्ट्वा सकललोककृत् । जगाम करुणामीशः पुत्रदुःखात्पिता यथा

janasyaitasya duḥkhaṃ taddṛṣṭvā sakalalokakṛt | jagāma karuṇāmīśaḥ putraduḥkhātpitā yathā


18

क एतेषां हताशानां दुःखस्यान्तो हतायुषाम् । स्यादिति क्षणमेकाग्रं चिन्तयामास भूतये

ka eteṣāṃ hatāśānāṃ duḥkhasyānto hatāyuṣām | syāditi kṣaṇamekāgraṃ cintayāmāsa bhūtaye


19

इति संचिन्त्य भगवान्ससर्ज स्वयमीश्वरः । तपो धर्म च दानं च सत्यं तीर्थानि चैव हि

iti saṃcintya bhagavānsasarja svayamīśvaraḥ | tapo dharma ca dānaṃ ca satyaṃ tīrthāni caiva hi


20

एतत्सृष्ट्वा पुनदवाश्चन्तयामास भूतकृत् । पुंसां नानेन सर्गस्य दुःखस्यान्त इति स्वयम्

etatsṛṣṭvā punadavāścantayāmāsa bhūtakṛt | puṃsāṃ nānena sargasya duḥkhasyānta iti svayam


21

निर्वाणं नाम परमं सुखं येन पुनर्जनः । न जायते न म्रियते तज्ज्ञानादेव लभ्यते

nirvāṇaṃ nāma paramaṃ sukhaṃ yena punarjanaḥ | na jāyate na mriyate tajjñānādeva labhyate


22

संसारोत्तरणे जन्तोरुपायो ज्ञानमेव हि । तपो दानं तथा तीर्थमनुपायाः प्रकीर्तिताः

saṃsārottaraṇe jantorupāyo jñānameva hi | tapo dānaṃ tathā tīrthamanupāyāḥ prakīrtitāḥ


23

तत्तावदुःखमोक्षार्थ जनस्यास्य हतात्मनः । प्रत्यग्रं तरणोपायमाशु प्रकटयाम्यहम्

tattāvaduḥkhamokṣārtha janasyāsya hatātmanaḥ | pratyagraṃ taraṇopāyamāśu prakaṭayāmyaham


24

इति संचिन्त्य भगवान्ब्रह्मा कमलसंस्थितः । मनसा परिसंकल्प्य मामुत्पादितवानिमम्

iti saṃcintya bhagavānbrahmā kamalasaṃsthitaḥ | manasā parisaṃkalpya māmutpāditavānimam


25

कुतोऽप्युत्पन्न एवाशु ततोऽहं समुपस्थितः । पितुस्तस्य पुनः शीघ्रमूर्मिरूर्मेरिवानघ

kuto'pyutpanna evāśu tato'haṃ samupasthitaḥ | pitustasya punaḥ śīghramūrmirūrmerivānagha


26

कमण्डलुधरो नाथः सकमण्डलुना मया । साक्षमालः साक्षमालं स प्रणम्याभिवादितः

kamaṇḍaludharo nāthaḥ sakamaṇḍalunā mayā | sākṣamālaḥ sākṣamālaṃ sa praṇamyābhivāditaḥ


27

एहि पुत्रेति मामुक्त्वा स स्वाब्जस्योत्तरे दले । शुक्लाश्च इव शीतांशु योजयामास पाणिना

ehi putreti māmuktvā sa svābjasyottare dale | śuklāśca iva śītāṃśu yojayāmāsa pāṇinā


28

मृगकृत्तिपरीधानो मृगकृत्तिनिजाम्बरम् । मामुवाच पिता ब्रह्मा सुहंसः सारसं यथा

mṛgakṛttiparīdhāno mṛgakṛttinijāmbaram | māmuvāca pitā brahmā suhaṃsaḥ sārasaṃ yathā


29

मुहूर्तमात्रं ते पुत्र चेतो वानरचञ्चलम् । अज्ञानमभ्यास्रशतु शशः शशधरं यथा

muhūrtamātraṃ te putra ceto vānaracañcalam | ajñānamabhyāsraśatu śaśaḥ śaśadharaṃ yathā


30

इति तेनाशु शप्तः सन्विचारसमनन्तरम् । अहं विस्मृतवान्सर्वे स्वरूपममलं किल

iti tenāśu śaptaḥ sanvicārasamanantaram | ahaṃ vismṛtavānsarve svarūpamamalaṃ kila


31

अथाहं दीनता यातः स्थितोऽसंबुद्धया धिया । दुःखशोकाभिसंतप्तो जातो जन इवाधनः

athāhaṃ dīnatā yātaḥ sthito'saṃbuddhayā dhiyā | duḥkhaśokābhisaṃtapto jāto jana ivādhanaḥ


32

कष्टं संसारनामायं दोषः कथमिहागतः । इति चिन्तितवानन्तस्तूष्णीमेव व्यवस्थितः

kaṣṭaṃ saṃsāranāmāyaṃ doṣaḥ kathamihāgataḥ | iti cintitavānantastūṣṇīmeva vyavasthitaḥ


33

अथाभ्यधात्स मां तातः पुत्र किं दुःखवानसि । दुःखोपघातं मां पृच्छ सुखी नित्यं भविष्यसि

athābhyadhātsa māṃ tātaḥ putra kiṃ duḥkhavānasi | duḥkhopaghātaṃ māṃ pṛccha sukhī nityaṃ bhaviṣyasi


34

ततः पृष्टः स भगवान्मया सकललोककृत् । हेमपद्मदलस्थेन संसारव्याधिभेषजम्

tataḥ pṛṣṭaḥ sa bhagavānmayā sakalalokakṛt | hemapadmadalasthena saṃsāravyādhibheṣajam


35

कथं नाथ महादुःखमयः संसार आगतः । कथं च क्षीयते जन्तोरिति पृष्टेन तेन मे

kathaṃ nātha mahāduḥkhamayaḥ saṃsāra āgataḥ | kathaṃ ca kṣīyate jantoriti pṛṣṭena tena me


36

तज्ज्ञानं सुबहु प्रोक्तं यज्ज्ञात्वा पावनं परम् । अहं पितुरभिप्रायः किलाधिक इव स्थितः

tajjñānaṃ subahu proktaṃ yajjñātvā pāvanaṃ param | ahaṃ piturabhiprāyaḥ kilādhika iva sthitaḥ


37

ततो विदितवेद्यं मां निजां प्रकृतिमास्थितम् । स उवाच जगत्कर्ता वक्ता सकलकारणम्

tato viditavedyaṃ māṃ nijāṃ prakṛtimāsthitam | sa uvāca jagatkartā vaktā sakalakāraṇam


38

शापेनाज्ञपदं नीत्वा पृच्छकस्त्वं मया कृतः । पुत्रास्य ज्ञानसारस्य समस्तजनसिद्धये

śāpenājñapadaṃ nītvā pṛcchakastvaṃ mayā kṛtaḥ | putrāsya jñānasārasya samastajanasiddhaye


39

इदानीं शान्तशापस्त्वं परं बोधमुपागतः । संस्थितोऽहमिवैकान्माऽकनक कनकादिवत्

idānīṃ śāntaśāpastvaṃ paraṃ bodhamupāgataḥ | saṃsthito'hamivaikānmā'kanaka kanakādivat


40

गच्छेदानीं महीपृष्ठे जम्बूद्वीपान्तरस्थितम् । साधो भरतवर्ष त्वं लोकानुग्रहहेतुना

gacchedānīṃ mahīpṛṣṭhe jambūdvīpāntarasthitam | sādho bharatavarṣa tvaṃ lokānugrahahetunā


41

तत्र क्रियाकाण्डपरास्त्वया पुत्र महाधिया । उपदेश्वाः क्रियाकाण्डक्रमेण क्रमशालिना

tatra kriyākāṇḍaparāstvayā putra mahādhiyā | upadeśvāḥ kriyākāṇḍakrameṇa kramaśālinā


42

विरर्क्ताचेत्ताश्च तथा महाप्राज्ञा विचारिणः । उपदेश्यास्त्वया साधो ज्ञानेनानन्ददायिना

virarktācettāśca tathā mahāprājñā vicāriṇaḥ | upadeśyāstvayā sādho jñānenānandadāyinā


43

इति तेन नियुक्तोऽहं पित्रा कमलयोनिना । इह राघव तिष्ठामि यावद्भूतपरम्परा

iti tena niyukto'haṃ pitrā kamalayoninā | iha rāghava tiṣṭhāmi yāvadbhūtaparamparā


44

कर्तव्यमस्ति न ममेह हि किंचिदेव स्थातव्यमित्यतिमना भुवि संस्थितोऽस्मि । संशान्तया सततसुप्तधियेह वृत्या कार्य करोमि न च किंचिदहं करोमि

kartavyamasti na mameha hi kiṃcideva sthātavyamityatimanā bhuvi saṃsthito'smi | saṃśāntayā satatasuptadhiyeha vṛtyā kārya karomi na ca kiṃcidahaṃ karomi


10

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे ज्ञानावतरणं नाम दशमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe jñānāvataraṇaṃ nāma daśamaḥ sargaḥ

सर्गः ०११

11

एकादशः सर्गः

ekādaśaḥ sargaḥ


1

श्रीवसिष्ठ उवाच । एतत्ते कथितं सर्व ज्ञानावतरणं भुवि । मया स्वमीहितं चेव कमलोद्भवचेष्टितम्

śrīvasiṣṭha uvāca | etatte kathitaṃ sarva jñānāvataraṇaṃ bhuvi | mayā svamīhitaṃ ceva kamalodbhavaceṣṭitam


2

तदिदं परमं ज्ञानं श्रोतुमद्य तवानघ । भृशमुत्कण्ठितं चेतो महतः सुकृतोदयात्

tadidaṃ paramaṃ jñānaṃ śrotumadya tavānagha | bhṛśamutkaṇṭhitaṃ ceto mahataḥ sukṛtodayāt


3

श्रीराम उवाच । कथं ब्रह्मन्मगवतो लोके ज्ञानावतारणे । सर्गादनन्तरं बुद्धिः प्रवृत्ता परमेष्ठिनः

śrīrāma uvāca | kathaṃ brahmanmagavato loke jñānāvatāraṇe | sargādanantaraṃ buddhiḥ pravṛttā parameṣṭhinaḥ


4

श्रीवसिष्ठ उवाच । परमे ब्रह्मणि ब्रह्मा स्वभाववशतः स्वयम् । जातः स्पन्दमयो नित्यमूर्मिरम्बुनिधाविव

śrīvasiṣṭha uvāca | parame brahmaṇi brahmā svabhāvavaśataḥ svayam | jātaḥ spandamayo nityamūrmirambunidhāviva


5

दृष्ट्वैवमातुरं सर्ग सर्गस्य सकलां गतिम् । भूतभव्यभविष्यस्थां दश परमेश्वरः

dṛṣṭvaivamāturaṃ sarga sargasya sakalāṃ gatim | bhūtabhavyabhaviṣyasthāṃ daśa parameśvaraḥ


6

सक्रियाक्रमकालस्य कृतादेः क्षय आगते । मोहमालोच्य लोकानां कारुण्यमगमत्प्रभुः

sakriyākramakālasya kṛtādeḥ kṣaya āgate | mohamālocya lokānāṃ kāruṇyamagamatprabhuḥ


7

ततो मामीश्वरः सृष्ट्वा ज्ञानेनायोज्य चासकृत् । विससर्ज महीपीठं लोकस्याज्ञानशान्तये

tato māmīśvaraḥ sṛṣṭvā jñānenāyojya cāsakṛt | visasarja mahīpīṭhaṃ lokasyājñānaśāntaye


8

यथाहं प्रहितस्तेन तथान्ये च महर्षयः । सनत्कुमारप्रमुखा नारदाद्याश्च भूरिशः

yathāhaṃ prahitastena tathānye ca maharṣayaḥ | sanatkumārapramukhā nāradādyāśca bhūriśaḥ


9

क्रियाक्रमेण पुण्येन तथा ज्ञानक्रमेण च । मनोमोहामयोन्नद्धमुद्धर्तुं लोकमीरिताः

kriyākrameṇa puṇyena tathā jñānakrameṇa ca | manomohāmayonnaddhamuddhartuṃ lokamīritāḥ


10

महर्षिभिस्ततस्तैस्तैः क्षीणे कृतयुगे पुरा । क्रमात्क्रियाक्रमे शुद्धे पृथिव्या तनुतां गते

maharṣibhistatastaistaiḥ kṣīṇe kṛtayuge purā | kramātkriyākrame śuddhe pṛthivyā tanutāṃ gate


11

क्रियाक्रमविधानार्थं मर्यादानियमाय च । पृथग्देशविभागेन भूपालाः परिकल्पिताः

kriyākramavidhānārthaṃ maryādāniyamāya ca | pṛthagdeśavibhāgena bhūpālāḥ parikalpitāḥ


12

बहूनि स्मृतिशास्त्राणि यज्ञशास्त्राणि चावनौ । धर्मकामार्थसिद्ध्यर्थं कल्पितान्युचितान्यथ

bahūni smṛtiśāstrāṇi yajñaśāstrāṇi cāvanau | dharmakāmārthasiddhyarthaṃ kalpitānyucitānyatha


13

कालचक्रे वहत्यस्मिंस्ततो विगलिते क्रमे । प्रत्यहं भोजनपरे जने शाल्यर्जनोन्मुखे

kālacakre vahatyasmiṃstato vigalite krame | pratyahaṃ bhojanapare jane śālyarjanonmukhe


14

द्वन्द्वानि संप्रवृत्तानि विषयार्थे महीभुजाम् । दण्ड्यतां संप्रयातानि भूतानि भूवि भूरिशः

dvandvāni saṃpravṛttāni viṣayārthe mahībhujām | daṇḍyatāṃ saṃprayātāni bhūtāni bhūvi bhūriśaḥ


15

ततो युद्ध विना भूपा मही पालयितुं क्षमाः । न समथोस्तदा याताः प्रजाभिः सह दैन्यताम्

tato yuddha vinā bhūpā mahī pālayituṃ kṣamāḥ | na samathostadā yātāḥ prajābhiḥ saha dainyatām


16

तेषां दैन्यापनोदार्थं सम्यग्दृष्टिक्रमाय च । ततोऽस्मदादिभिः प्रोक्ता महत्यो ज्ञानदृष्टयः

teṣāṃ dainyāpanodārthaṃ samyagdṛṣṭikramāya ca | tato'smadādibhiḥ proktā mahatyo jñānadṛṣṭayaḥ


17

अध्यात्मविद्या तेनेयं पूर्व राजसु वर्णिता । तदनु प्रसृता लोके राजविद्येत्युदाहृता

adhyātmavidyā teneyaṃ pūrva rājasu varṇitā | tadanu prasṛtā loke rājavidyetyudāhṛtā


18

राजविद्या राजगुह्यमध्यात्मज्ञानमुत्तमम् । ज्ञात्वा राघव राजानः परां निर्दुःखतां गताः

rājavidyā rājaguhyamadhyātmajñānamuttamam | jñātvā rāghava rājānaḥ parāṃ nirduḥkhatāṃ gatāḥ


19

अथ राजस्वतीतेषु बहुष्वमलकीर्तिषु । अस्माद्दशरथाद्राम जातोऽद्य त्वमिहावनौ

atha rājasvatīteṣu bahuṣvamalakīrtiṣu | asmāddaśarathādrāma jāto'dya tvamihāvanau


20

तव चातिप्रसन्नेऽस्मिञ्जातं मनसि पावनम् । निर्निमित्तमिदं चारु वैराग्यमरिमर्दन

tava cātiprasanne'smiñjātaṃ manasi pāvanam | nirnimittamidaṃ cāru vairāgyamarimardana


21

सर्वस्यैव हिं सर्वस्य साधोर्रांपे विवेकिनः । निमित्तपूर्वं वैराग्यं जायते राम राजसम्

sarvasyaiva hiṃ sarvasya sādhorrāṃpe vivekinaḥ | nimittapūrvaṃ vairāgyaṃ jāyate rāma rājasam


22

इदं त्वपूर्वमुत्पन्न चमत्कारकरं १------ । तवानिमित्तं वैराग्यं सात्त्विकं स्वविवेकजम्

idaṃ tvapūrvamutpanna camatkārakaraṃ 1------ | tavānimittaṃ vairāgyaṃ sāttvikaṃ svavivekajam


23

बीभत्सं विषयं दृष्ट्वा कौ नाम न विरज्यते । सतामुत्तमवैराग्य विवेकादेव जायते

bībhatsaṃ viṣayaṃ dṛṣṭvā kau nāma na virajyate | satāmuttamavairāgya vivekādeva jāyate


24

ते महान्तौ महाप्राज्ञा निमित्तेन विनैव हि । वैराग्यं जायते येषां तेषां ह्यमलमानसम्

te mahāntau mahāprājñā nimittena vinaiva hi | vairāgyaṃ jāyate yeṣāṃ teṣāṃ hyamalamānasam


25

स्वविवेकचमत्कारपरामर्शविरक्तया । राजते हि धिया जन्तुर्युवेव वरमालया

svavivekacamatkāraparāmarśaviraktayā | rājate hi dhiyā janturyuveva varamālayā


26

परामृश्य विवेकेनसंसाररचनामिमाम् । वैराग्यं येऽधिगच्छन्ति त एव पुरुषोत्तमाः

parāmṛśya vivekenasaṃsāraracanāmimām | vairāgyaṃ ye'dhigacchanti ta eva puruṣottamāḥ


27

स्वविवेकवशादेव विचार्येदं पुनःपुनः । इन्द्रजालं परित्याज्यं सबाह्याभ्यन्तरं बलात्

svavivekavaśādeva vicāryedaṃ punaḥpunaḥ | indrajālaṃ parityājyaṃ sabāhyābhyantaraṃ balāt


28

श्मशानमापद दैन्यं दृष्ट्वा को न विरज्यते । तद्वैराग्यं परं श्रेयः स्वतो यदभिजायते

śmaśānamāpada dainyaṃ dṛṣṭvā ko na virajyate | tadvairāgyaṃ paraṃ śreyaḥ svato yadabhijāyate


29

अकृत्रिमविरागत्वं महत्त्वमलमागतः । योग्योऽसि ज्ञानसारस्य बीजस्येव मृदुस्थलम्

akṛtrimavirāgatvaṃ mahattvamalamāgataḥ | yogyo'si jñānasārasya bījasyeva mṛdusthalam


30

प्रसादात्परमेशस्य नाथस्य परमात्मनः । त्वादृशस्य शुभा बुद्धिर्विवेकमनुधावति

prasādātparameśasya nāthasya paramātmanaḥ | tvādṛśasya śubhā buddhirvivekamanudhāvati


31

क्रियाक्रमेण महता तपसा नियमेन च । दानेन तीर्थयात्राभिश्चिरकालं विवेकतः

kriyākrameṇa mahatā tapasā niyamena ca | dānena tīrthayātrābhiścirakālaṃ vivekataḥ


32

दुष्कृते क्षयमापन्ने परमार्थविचारणे । काकतालीययोगेन बुद्धिर्जन्तोः प्रवर्तते

duṣkṛte kṣayamāpanne paramārthavicāraṇe | kākatālīyayogena buddhirjantoḥ pravartate


33

क्रियापरास्तावदलं चक्रावर्तिभिरावृताः । भ्रमन्तीह जना यावन्न पश्यन्ति परं पदम्

kriyāparāstāvadalaṃ cakrāvartibhirāvṛtāḥ | bhramantīha janā yāvanna paśyanti paraṃ padam


34

यथाभूतमिदं दृष्ट्वा संसारं तन्मयीं धियम् । परित्यज्य परं यान्ति निरालाना गजा इव

yathābhūtamidaṃ dṛṣṭvā saṃsāraṃ tanmayīṃ dhiyam | parityajya paraṃ yānti nirālānā gajā iva


35

विषमेयमनन्तेह राम संसारसंसृतिः । देहयुक्तो महाजन्तुर्विना ज्ञानं न पश्यति

viṣameyamananteha rāma saṃsārasaṃsṛtiḥ | dehayukto mahājanturvinā jñānaṃ na paśyati


36

ज्ञानयुक्तिप्लवेनैव संसाराब्धिं सुदुस्तरम् । महाधियः समुत्तीर्णा निमेषेण रघूद्वह

jñānayuktiplavenaiva saṃsārābdhiṃ sudustaram | mahādhiyaḥ samuttīrṇā nimeṣeṇa raghūdvaha


37

तामिमां ज्ञानयुक्तिं त्वं संसाराम्भोधितारिणीम् । शृणुष्वावहितो बुद्ध्या नित्यावहितया तया

tāmimāṃ jñānayuktiṃ tvaṃ saṃsārāmbhodhitāriṇīm | śṛṇuṣvāvahito buddhyā nityāvahitayā tayā


38

यस्मादनन्तसंरम्भा जागत्यो दुःखभीतयः । चिरायान्तर्दहन्त्येता विना युक्तिमनिन्दिताम्

yasmādanantasaṃrambhā jāgatyo duḥkhabhītayaḥ | cirāyāntardahantyetā vinā yuktimaninditām


39

शीतवातातपादीनि द्वन्द्वदुःखानि राघव । ज्ञानशक्तिं विना केन सह्यतां यान्ति साधुषु

śītavātātapādīni dvandvaduḥkhāni rāghava | jñānaśaktiṃ vinā kena sahyatāṃ yānti sādhuṣu


40

आपतन्ति प्रतिपदं यथाकालं दहन्ति च । दुःखचिन्ता नरं मूढं तृणमग्निशिखा इव

āpatanti pratipadaṃ yathākālaṃ dahanti ca | duḥkhacintā naraṃ mūḍhaṃ tṛṇamagniśikhā iva


41

प्राज्ञं विज्ञातविज्ञेयं सम्यग्दर्शनमाधयः । न दहन्ति वनं वर्षासिक्तमग्निशिखा इव

prājñaṃ vijñātavijñeyaṃ samyagdarśanamādhayaḥ | na dahanti vanaṃ varṣāsiktamagniśikhā iva


42

आधिव्याधिपरावर्ते संसारमरुमारुते । क्षुभितेऽपि न तत्त्वज्ञो भज्यते कल्पवृक्षवत्

ādhivyādhiparāvarte saṃsāramarumārute | kṣubhite'pi na tattvajño bhajyate kalpavṛkṣavat


43

तत्त्वं ज्ञातुमतो यत्नाद्धीमानेव हि धीमता । प्रामाणिकः प्रबुद्धात्मा प्रष्टव्यः प्रणयान्वितम्

tattvaṃ jñātumato yatnāddhīmāneva hi dhīmatā | prāmāṇikaḥ prabuddhātmā praṣṭavyaḥ praṇayānvitam


44

प्रामाणिकस्य पृष्टस्य वक्तुरुत्तमचेतसः । यत्नेन वचनं ग्राह्यमंशुकेनेव कुङ्कुमम्

prāmāṇikasya pṛṣṭasya vakturuttamacetasaḥ | yatnena vacanaṃ grāhyamaṃśukeneva kuṅkumam


45

अतत्त्वज्ञमनादेयवचनं वाग्विदां वर । यः पृच्छति नरं तस्मान्नास्ति मूढतरोऽपरः

atattvajñamanādeyavacanaṃ vāgvidāṃ vara | yaḥ pṛcchati naraṃ tasmānnāsti mūḍhataro'paraḥ


46

प्रामाणिकस्य तज्ज्ञस्य वक्तुः पृष्टस्य यत्नतः । नानुतिष्ठति यो वाक्य नान्यस्तस्मान्नराधमः

prāmāṇikasya tajjñasya vaktuḥ pṛṣṭasya yatnataḥ | nānutiṣṭhati yo vākya nānyastasmānnarādhamaḥ


47

अज्ञतातज्ज्ञते पूर्व वक्तुर्निर्णीय कार्यतः । यः करति नरः प्रश्नं प्रच्छकः स महामतिः

ajñatātajjñate pūrva vakturnirṇīya kāryataḥ | yaḥ karati naraḥ praśnaṃ pracchakaḥ sa mahāmatiḥ


48

अनिर्णीय प्रवक्तारं बालः प्रश्नं करोति यः । अधम प्रच्छकः स स्यान्न महार्थस्य भाजनम्

anirṇīya pravaktāraṃ bālaḥ praśnaṃ karoti yaḥ | adhama pracchakaḥ sa syānna mahārthasya bhājanam


49

पूर्वापरसमाधानक्षमबुद्धावनिन्दिते । पृष्टं प्राज्ञेन वक्तव्यं नाधमे पशुधर्मिणि

pūrvāparasamādhānakṣamabuddhāvanindite | pṛṣṭaṃ prājñena vaktavyaṃ nādhame paśudharmiṇi


50

प्रामाणिकार्थयोग्यत्वं प्रच्छकस्याविचार्य च । यो वक्ति तमिह प्राज्ञाः प्राहुर्मूढतरं नरम्

prāmāṇikārthayogyatvaṃ pracchakasyāvicārya ca | yo vakti tamiha prājñāḥ prāhurmūḍhataraṃ naram


51

त्वमतीव गुणश्लाघी प्रच्छको रघुनन्दन । अहं च वक्तुं जानामि समो योगोऽयमावयों'

tvamatīva guṇaślāghī pracchako raghunandana | ahaṃ ca vaktuṃ jānāmi samo yogo'yamāvayoṃ'


52

यदहं वच्मि तद्यत्नात्त्वया शब्दार्थकोविद । एतद्वस्त्विति निर्णीय हृदि कार्यमखण्डितम्

yadahaṃ vacmi tadyatnāttvayā śabdārthakovida | etadvastviti nirṇīya hṛdi kāryamakhaṇḍitam


53

महानसि विरक्तोऽसि तत्त्वज्ञोऽसि जनस्थितौ । त्वयि चोक्तं लगत्यन्तः कुङ्कुमाम्बु यथांशुके

mahānasi virakto'si tattvajño'si janasthitau | tvayi coktaṃ lagatyantaḥ kuṅkumāmbu yathāṃśuke


54

उक्तावधानपरमा परमार्थविवेचिनी । विशत्यर्थं तव प्रज्ञा जलमध्यमिवार्कभाः

uktāvadhānaparamā paramārthavivecinī | viśatyarthaṃ tava prajñā jalamadhyamivārkabhāḥ


55

यद्यद्वच्मि तदादेयं हृदि कार्य प्रयत्नतः । नोचेत्प्रष्टव्य एवाहं न त्वयेह निरर्थकम्

yadyadvacmi tadādeyaṃ hṛdi kārya prayatnataḥ | nocetpraṣṭavya evāhaṃ na tvayeha nirarthakam


56

मनो हि चपलं राम संसारवनमर्कटम् । संशोध्य हृदि यत्नेन श्रोतव्या परमार्थगीः

mano hi capalaṃ rāma saṃsāravanamarkaṭam | saṃśodhya hṛdi yatnena śrotavyā paramārthagīḥ


57

अविवेकिनमज्ञानमसज्जनरतिं जनम् । चिरं दूरतरे कृत्वा पूजनीया हि साधवः

avivekinamajñānamasajjanaratiṃ janam | ciraṃ dūratare kṛtvā pūjanīyā hi sādhavaḥ


58

नित्यं सज्जनसंपर्काद्विवेक उपजायते । विवेकपादपस्यैव भोगमोक्षौ फले स्मृतौ

nityaṃ sajjanasaṃparkādviveka upajāyate | vivekapādapasyaiva bhogamokṣau phale smṛtau


59

मोक्षद्वारे द्वारपालाश्चत्वारः परिकीर्तिताः । शमो विचारः संतोषश्चतुर्थः साधुसंगमः

mokṣadvāre dvārapālāścatvāraḥ parikīrtitāḥ | śamo vicāraḥ saṃtoṣaścaturthaḥ sādhusaṃgamaḥ


60

एते सेव्याः प्रयत्नेन चत्वारौ द्वौ त्रयोऽथवा । द्वारमुद्धाटयन्त्येते मोक्षराजगृहे तथा

ete sevyāḥ prayatnena catvārau dvau trayo'thavā | dvāramuddhāṭayantyete mokṣarājagṛhe tathā


61

एकं वा सर्वयत्नेन प्राणांस्त्यक्त्वा समाश्रयेत् । एकस्मिन्वशगे यान्ति चत्वारोऽपि वशं यतः

ekaṃ vā sarvayatnena prāṇāṃstyaktvā samāśrayet | ekasminvaśage yānti catvāro'pi vaśaṃ yataḥ


62

सविवेको हि शास्त्रस्य ज्ञानस्य तपसः श्रुतेः । भाजनं भूषणाकारो भास्करस्तेजसामिव

saviveko hi śāstrasya jñānasya tapasaḥ śruteḥ | bhājanaṃ bhūṣaṇākāro bhāskarastejasāmiva


63

घनतषपयातं हि प्रज्ञामान्द्यमचेतसाम् । याति स्थावरतामम्बु जाड्यात्पाषाणतामिव

ghanataṣapayātaṃ hi prajñāmāndyamacetasām | yāti sthāvaratāmambu jāḍyātpāṣāṇatāmiva


64

त्वं तु राघव सौजन्यगुणशास्त्रार्थदृष्टिभिः । विकासितान्तःकरणः स्थितः पद्म इवोदये

tvaṃ tu rāghava saujanyaguṇaśāstrārthadṛṣṭibhiḥ | vikāsitāntaḥkaraṇaḥ sthitaḥ padma ivodaye


65

इमां ज्ञानगिरं श्रोतुमवबोद्धं च सन्मते । अर्हस्युद्धतकर्णस्त्वं जन्तुर्वीणास्वनं यथा

imāṃ jñānagiraṃ śrotumavaboddhaṃ ca sanmate | arhasyuddhatakarṇastvaṃ janturvīṇāsvanaṃ yathā


66

वैराग्याभ्यासयोगेन समसौजन्यसंपदाम् । अर्जनां कुरुतां राम यत्र नाशो न विद्यते

vairāgyābhyāsayogena samasaujanyasaṃpadām | arjanāṃ kurutāṃ rāma yatra nāśo na vidyate


67

शास्त्रसज्जनसंसर्गपूर्वकैः सतपोदमैः । आदौ संसारमुऽक्त्यर्थ प्रज्ञामेवाभिवर्धयेत्

śāstrasajjanasaṃsargapūrvakaiḥ satapodamaiḥ | ādau saṃsāramu'ktyartha prajñāmevābhivardhayet


68

एतदेवास्य मौर्यस्य परमं विद्धि नाशनम् । यदिदं प्रेक्ष्यते शास्त्रं किंचित्संस्कृतया धिया

etadevāsya mauryasya paramaṃ viddhi nāśanam | yadidaṃ prekṣyate śāstraṃ kiṃcitsaṃskṛtayā dhiyā


69

संसारविषवृक्षोऽयमेकमास्पदमापदाम् । अज्ञं संमोहयेन्नित्यं मौर्ख्य यत्नेन नाशयेत्

saṃsāraviṣavṛkṣo'yamekamāspadamāpadām | ajñaṃ saṃmohayennityaṃ maurkhya yatnena nāśayet


70

दुराशासर्पगत्येन मौर्ख्येण हृदि वल्गता । चेतः संकोचमायाति चर्माग्नाविव योजितम्

durāśāsarpagatyena maurkhyeṇa hṛdi valgatā | cetaḥ saṃkocamāyāti carmāgnāviva yojitam


71

प्राज्ञे यथार्थभूतेयं वस्तुदृष्टिः प्रसीदति । दृगिवेन्दौ निरम्भोदे सकलामलमण्डले

prājñe yathārthabhūteyaṃ vastudṛṣṭiḥ prasīdati | dṛgivendau nirambhode sakalāmalamaṇḍale


72

पूर्यापविचारार्थश्चास्त्वातुर्यशालिनी । सविकासा मतिर्यस्य स पुमानिह कथ्यते

pūryāpavicārārthaścāstvāturyaśālinī | savikāsā matiryasya sa pumāniha kathyate


73

विकसितेन सितेन तमोमुचा वरविचारणशीतलरोचिषा । गुणवता हृदयेन विराजसे त्वममलेन नभः शशिना यथा

vikasitena sitena tamomucā varavicāraṇaśītalarociṣā | guṇavatā hṛdayena virājase tvamamalena nabhaḥ śaśinā yathā


11

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे वकृप्रच्छकलक्षणं नामैकादशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe vakṛpracchakalakṣaṇaṃ nāmaikādaśaḥ sargaḥ

सर्गः १२

1

श्रीवसिष्ठ उवाच । परिपूर्णमना मान्यः प्रष्टुं जानासि राघव । वेत्सि चोक्तं च तेनाहं प्रवृत्तो वक्तुमादरात्

śrīvasiṣṭha uvāca | paripūrṇamanā mānyaḥ praṣṭuṃ jānāsi rāghava | vetsi coktaṃ ca tenāhaṃ pravṛtto vaktumādarāt


2

रजस्तमोभ्यां रहिता शुद्धसत्त्वानुपातिनीम् । मतिमात्मनि संस्थाप्य ज्ञानं श्रोतुं स्थिरौ भव

rajastamobhyāṃ rahitā śuddhasattvānupātinīm | matimātmani saṃsthāpya jñānaṃ śrotuṃ sthirau bhava


3

विद्यते त्वयि सर्वैव प्रच्छकस्य गुणावली । वक्तुर्गुणाश्चैव मयि रत्नश्रीर्जलधौ यथा

vidyate tvayi sarvaiva pracchakasya guṇāvalī | vakturguṇāścaiva mayi ratnaśrīrjaladhau yathā


4

आप्तवानसि वैराग्यं विवेकासङ्गजं सुत । चन्द्रकान्त इवार्द्रत्वं लग्नचन्द्रकरोत्करः

āptavānasi vairāgyaṃ vivekāsaṅgajaṃ suta | candrakānta ivārdratvaṃ lagnacandrakarotkaraḥ


5

चिरमाशैशवादेव तवाभ्यासोऽस्ति सद्गुणैः । शुद्धैः शुद्धस्य दीर्घैश्च पद्मस्येवातिसंततैः

ciramāśaiśavādeva tavābhyāso'sti sadguṇaiḥ | śuddhaiḥ śuddhasya dīrghaiśca padmasyevātisaṃtataiḥ


6

अतः शृणु कथां वक्ष्ये त्वमेवास्या हि भाजनम् । न हि चन्द्रं विना शुद्धा सविकासा कुमुद्वती

ataḥ śṛṇu kathāṃ vakṣye tvamevāsyā hi bhājanam | na hi candraṃ vinā śuddhā savikāsā kumudvatī


7

ये केचन समारम्भा याश्च काश्चन दृष्टयः । ते च ताश्च पदे दृष्टे निःशेषे यान्ति वै शमम्

ye kecana samārambhā yāśca kāścana dṛṣṭayaḥ | te ca tāśca pade dṛṣṭe niḥśeṣe yānti vai śamam


8

यदि विज्ञानविश्रान्तिर्न भवेद्भव्यचेतसः । तदस्यां संसृतौ साधुश्चिन्तामौढ्यं सहेत कः

yadi vijñānaviśrāntirna bhavedbhavyacetasaḥ | tadasyāṃ saṃsṛtau sādhuścintāmauḍhyaṃ saheta kaḥ


9

परं प्राप्य विलीयन्ते सर्वा मननवृत्तयः । कल्पान्तार्कगणासङ्गात्कुलशैलशिला इव

paraṃ prāpya vilīyante sarvā mananavṛttayaḥ | kalpāntārkagaṇāsaṅgātkulaśailaśilā iva


2.12.10

दुःसहा राम संसारविषावेशविषूचिका । योगगारुडमन्त्रेण पावनेन प्रशाम्यति

duḥsahā rāma saṃsāraviṣāveśaviṣūcikā | yogagāruḍamantreṇa pāvanena praśāmyati


11

स च योगः सज्जनेन सह शास्त्रविचारणात् । परमार्थज्ञानमन्त्रो नूनं लभ्यत एव च

sa ca yogaḥ sajjanena saha śāstravicāraṇāt | paramārthajñānamantro nūnaṃ labhyata eva ca


12

अवश्यमिह हि विचारे कृते सकलदुःखपरिक्षयो भवतीति मन्तव्यं नातो विचारदृष्टयोऽवहेलया द्रष्टव्याः

avaśyamiha hi vicāre kṛte sakaladuḥkhaparikṣayo bhavatīti mantavyaṃ nāto vicāradṛṣṭayo'vahelayā draṣṭavyāḥ


13

विचारवता पुरुषेण सकलमिदमाधिपञ्जरं सर्पेण त्वचमिव परिपक्वां संत्यज्य विगतज्वरेण शीतलान्तःकरणेन विनोदादिन्द्रजालमिव जगदखिलमालोक्यते सम्यग्दर्शनवता असम्यग्दर्शनवतो हि परं दुःखमिदम्

vicāravatā puruṣeṇa sakalamidamādhipañjaraṃ sarpeṇa tvacamiva paripakvāṃ saṃtyajya vigatajvareṇa śītalāntaḥkaraṇena vinodādindrajālamiva jagadakhilamālokyate samyagdarśanavatā asamyagdarśanavato hi paraṃ duḥkhamidam


14

विषमो ह्यतितरां संसाररागो भोगीव दशति असिरिव च्छिनत्ति कुन्त इव वेधयति रज्जुरिवावेष्टयति पावक इव दहति रात्रिरिवान्धयति अशङ्कितपरिपतितपुरुषान्पाषाण इव विवशीकरोति हरति प्रज्ञां नाशयति स्थितिं पातयति मोहान्धकूपे तृष्णा जर्जरीकरोति न तदस्ति किंचिद्दुःखं संसारी यन्न प्राप्नोति

viṣamo hyatitarāṃ saṃsārarāgo bhogīva daśati asiriva cchinatti kunta iva vedhayati rajjurivāveṣṭayati pāvaka iva dahati rātririvāndhayati aśaṅkitaparipatitapuruṣānpāṣāṇa iva vivaśīkaroti harati prajñāṃ nāśayati sthitiṃ pātayati mohāndhakūpe tṛṣṇā jarjarīkaroti na tadasti kiṃcidduḥkhaṃ saṃsārī yanna prāpnoti


15

दुरन्तेयं किल विषयविषूचिका यदि न चिकित्स्यते तन्नितरां नरकनगरनिकरफलानुबन्धिनी तत्तत्करोति

duranteyaṃ kila viṣayaviṣūcikā yadi na cikitsyate tannitarāṃ narakanagaranikaraphalānubandhinī tattatkaroti


16

यत्र शिलाशितासिशातः पात उपलताडनमग्निदाहो हिमावसेकोऽङ्गावकर्तनं चन्दनचर्चातरुवनानि घुणवृत्तान्तःपरिवेषोऽङ्गपरिमार्जनमनवरतानलवि- चलितसमरनाराचनिपातो निदाघविनोदनं धारागृहसीकरवर्षणं शिरश्छेदः सुखनिद्रामूकीकरणमाननमुद्राबान्धुर्य महानुपचयः

yatra śilāśitāsiśātaḥ pāta upalatāḍanamagnidāho himāvaseko'ṅgāvakartanaṃ candanacarcātaruvanāni ghuṇavṛttāntaḥpariveṣo'ṅgaparimārjanamanavaratānalavi- calitasamaranārācanipāto nidāghavinodanaṃ dhārāgṛhasīkaravarṣaṇaṃ śiraśchedaḥ sukhanidrāmūkīkaraṇamānanamudrābāndhurya mahānupacayaḥ


17

तदेवंविधकष्टचेष्टासहस्रदारुणे संसारचलयन्त्रेऽस्मिन् राघव नावहेलना कर्तव्या अवश्यमेव विधारणीयमेवं चावबोद्धव्यं यथा किल शास्त्रविचाराच्छ्रेयो भवतीति

tadevaṃvidhakaṣṭaceṣṭāsahasradāruṇe saṃsāracalayantre'smin rāghava nāvahelanā kartavyā avaśyameva vidhāraṇīyamevaṃ cāvaboddhavyaṃ yathā kila śāstravicārācchreyo bhavatīti


18

अन्यस्य रघुकुलेन्दो यदि चैते महामुनयो महर्षयश्च विप्राश्च राजानश्च ज्ञानकवचेनावगुण्ठितशरीरास्ते कथमदुःखक्षमा अपि दुःखकरीं तां तां वृत्तिपूर्विकां संसारकदर्थनामनुभवन्तः सततमेव मुदितमनसस्तिष्ठन्ति

anyasya raghukulendo yadi caite mahāmunayo maharṣayaśca viprāśca rājānaśca jñānakavacenāvaguṇṭhitaśarīrāste kathamaduḥkhakṣamā api duḥkhakarīṃ tāṃ tāṃ vṛttipūrvikāṃ saṃsārakadarthanāmanubhavantaḥ satatameva muditamanasastiṣṭhanti


19

इह हि । विकौतुका विगतविकल्पविप्लवा यथा स्थिता हरिहरपद्मजादयः । नरोत्तमाः समधिगतात्मदीपकास्तथा स्थिता जगति विशुद्धबुद्धयः

iha hi | vikautukā vigatavikalpaviplavā yathā sthitā hariharapadmajādayaḥ | narottamāḥ samadhigatātmadīpakāstathā sthitā jagati viśuddhabuddhayaḥ


2.12.20

परिक्षीणे मोहे विगलति घने ज्ञानजलदे परिज्ञाते तत्त्वे समधिगत आत्मन्यतितते । विचार्यार्यैः सार्धं चलितवपुषो वै सदृशतो धिया दृष्टे तत्त्वे रमणमटनं जागतमिदम्

parikṣīṇe mohe vigalati ghane jñānajalade parijñāte tattve samadhigata ātmanyatitate | vicāryāryaiḥ sārdhaṃ calitavapuṣo vai sadṛśato dhiyā dṛṣṭe tattve ramaṇamaṭanaṃ jāgatamidam


21

अन्यच्च राघव । प्रसन्ने चित्तत्त्वे हृदि शमभवे वल्गति परे शमाभोगीभूतास्वखिलकलनादृष्टिषु पुरः । समं याति स्वान्तःकरणघटनास्वादितरसं धिया दृष्टे तत्त्वे रमणमटनं जागतमिदम्

anyacca rāghava | prasanne cittattve hṛdi śamabhave valgati pare śamābhogībhūtāsvakhilakalanādṛṣṭiṣu puraḥ | samaṃ yāti svāntaḥkaraṇaghaṭanāsvāditarasaṃ dhiyā dṛṣṭe tattve ramaṇamaṭanaṃ jāgatamidam


22

अन्यच्च । रथः स्थाणुर्देहस्तुरगरचना चेन्द्रियगतिः परिस्पन्दो वातो वहनकलितानन्दविषयः । परोऽणुर्वा देही जगति विहरामीत्यनघया धिया दृष्टे तत्त्वेरमणमटनं जागतमिदम्

anyacca | rathaḥ sthāṇurdehasturagaracanā cendriyagatiḥ parispando vāto vahanakalitānandaviṣayaḥ | paro'ṇurvā dehī jagati viharāmītyanaghayā dhiyā dṛṣṭe tattveramaṇamaṭanaṃ jāgatamidam


12

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे तत्त्वमाहात्म्यवर्णनं नाम द्वादशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe tattvamāhātmyavarṇanaṃ nāma dvādaśaḥ sargaḥ


12

आत्मानं रथिनं विद्धि शरीरं रथमेव तु इत्यादिरूपकदृष्ट्या वा रमणमुपपन्नमित्याह - रथ इति । स्थाणुश्छिन्नतरुरिवाचेतनो देहो रथः इन्द्रियाणां विषयाभिमुखी गतिस्तुरगाणां रचनागतिचातुरी परितः स्पन्दश्चालनं येन स प्रग्रहो वातः प्राणप्रधानं मनः अर्थाद्रथादिभिर्वहनेन प्रापणेन कलिताः प्राप्ता आनन्दरूपा विषया येन तथाविधो देही आत्मा समाधौ परः परमात्मैव व्यवहारकाले बुद्ध्युपाधिपरिच्छेदादणुः सूक्ष्मो वा रथीति शेषः । एवंभूतोऽहं जगति विहरामीति धियापि रमणमेवेत्यर्थः ।।२ २।। इति श्रीवासिष्टमहारामायणतात्पर्यप्रकाशे मुमुक्षुब्यवहारप्रकरणे तत्त्वमाहात्म्यवर्णनं नाम द्वादशः सर्गः

ātmānaṃ rathinaṃ viddhi śarīraṃ rathameva tu ityādirūpakadṛṣṭyā vā ramaṇamupapannamityāha - ratha iti | sthāṇuśchinnatarurivācetano deho rathaḥ indriyāṇāṃ viṣayābhimukhī gatisturagāṇāṃ racanāgaticāturī paritaḥ spandaścālanaṃ yena sa pragraho vātaḥ prāṇapradhānaṃ manaḥ arthādrathādibhirvahanena prāpaṇena kalitāḥ prāptā ānandarūpā viṣayā yena tathāvidho dehī ātmā samādhau paraḥ paramātmaiva vyavahārakāle buddhyupādhiparicchedādaṇuḥ sūkṣmo vā rathīti śeṣaḥ | evaṃbhūto'haṃ jagati viharāmīti dhiyāpi ramaṇamevetyarthaḥ ||2 2|| iti śrīvāsiṣṭamahārāmāyaṇatātparyaprakāśe mumukṣubyavahāraprakaraṇe tattvamāhātmyavarṇanaṃ nāma dvādaśaḥ sargaḥ

सर्गः १३

13

त्रयोदशः सर्गः

trayodaśaḥ sargaḥ


1

श्रीवसिष्ठ उवाच । एतां दृष्टिमवष्टभ्य दृष्टात्मानः सुबुद्धयः । विचरन्तीह संसारे महान्तोऽभ्युदिता इव

śrīvasiṣṭha uvāca | etāṃ dṛṣṭimavaṣṭabhya dṛṣṭātmānaḥ subuddhayaḥ | vicarantīha saṃsāre mahānto'bhyuditā iva


2

न शोचन्ति न वाञ्छन्ति न याचन्ते शुभाशुभम् । सर्वमेव च कुर्वन्ति न कुर्वन्तीह किंचन

na śocanti na vāñchanti na yācante śubhāśubham | sarvameva ca kurvanti na kurvantīha kiṃcana


3

स्वच्छमेवावतिष्ठन्ते स्वच्छं कुर्वन्ति यान्ति हि । हेयोपादेयतापक्षरहिताः स्वात्मनि स्थिताः

svacchamevāvatiṣṭhante svacchaṃ kurvanti yānti hi | heyopādeyatāpakṣarahitāḥ svātmani sthitāḥ


4

आयान्ति च न चायान्ति प्रयान्ति च न यान्ति च । कुर्वन्त्यपि न कुर्वन्ति न वदन्ति वदन्ति च

āyānti ca na cāyānti prayānti ca na yānti ca | kurvantyapi na kurvanti na vadanti vadanti ca


5

ये केचन समारम्भा याश्च काश्चन दृष्टयः । हेयोपादेयतस्तास्ताः क्षीयन्तेऽधिगते पदे

ye kecana samārambhā yāśca kāścana dṛṣṭayaḥ | heyopādeyatastāstāḥ kṣīyante'dhigate pade


6

परित्यक्तसमस्तेहं मनोमधुरवृत्तिमत् । सर्वतः सुखमभ्येति चन्द्रबिम्ब इव स्थितम्

parityaktasamastehaṃ manomadhuravṛttimat | sarvataḥ sukhamabhyeti candrabimba iva sthitam


7

अपि निर्मननारम्भमव्यस्ताखिलकौतुकम् । आत्मन्येव न मात्यन्तरिन्दाविव रसायनम्

api nirmananārambhamavyastākhilakautukam | ātmanyeva na mātyantarindāviva rasāyanam


8

न करोतीन्द्रजालानि नानुधावति वासनाम् । बालचापलमुत्सृज्य पूर्वमेव विराजते

na karotīndrajālāni nānudhāvati vāsanām | bālacāpalamutsṛjya pūrvameva virājate


9

एवंविधा हि वृत्तय आत्मतत्त्वावलोकनाल्लभ्यन्ते नान्यथा

evaṃvidhā hi vṛttaya ātmatattvāvalokanāllabhyante nānyathā


10

तस्माद्विचारेणात्मैवान्वेष्टव्य उपासनीयो ज्ञातव्यो यावज्जीवं पुरुषेण नेतरदिति

tasmādvicāreṇātmaivānveṣṭavya upāsanīyo jñātavyo yāvajjīvaṃ puruṣeṇa netaraditi


11

स्वानुभूतेश्च शास्त्रस्य गुरोश्चैवैकवाक्यता । यस्याभ्यासेन तेनात्मा सन्ततेनावलोक्यते

svānubhūteśca śāstrasya guroścaivaikavākyatā | yasyābhyāsena tenātmā santatenāvalokyate


12

अवहेलितशास्त्रार्थैरवज्ञातमहाजनैः । कष्टामप्यापदं प्राप्तो न मूढैः समतामियात्

avahelitaśāstrārthairavajñātamahājanaiḥ | kaṣṭāmapyāpadaṃ prāpto na mūḍhaiḥ samatāmiyāt


13

न व्याधिर्न विषं नापत्तथा नाधिश्च भूतले । खेदाय स्वशरीरस्थं मौर्ख्यमेकं यथा नृणाम्

na vyādhirna viṣaṃ nāpattathā nādhiśca bhūtale | khedāya svaśarīrasthaṃ maurkhyamekaṃ yathā nṛṇām


14

किंचित्संस्कृतबुद्धीनां श्रुतं शास्त्रमिदं यथा । मौर्ख्यापहं तथा शास्त्रमन्यदस्ति न किंचन

kiṃcitsaṃskṛtabuddhīnāṃ śrutaṃ śāstramidaṃ yathā | maurkhyāpahaṃ tathā śāstramanyadasti na kiṃcana


13

इदं श्राव्यं सुखकरं यथा दृष्टान्तसुन्दरम् । अविरुद्धमशेषेण शास्त्रं वाक्यार्थबन्धुना

idaṃ śrāvyaṃ sukhakaraṃ yathā dṛṣṭāntasundaram | aviruddhamaśeṣeṇa śāstraṃ vākyārthabandhunā


16

आपदो या दुरुत्तारा याश्च तुच्छाः कुयोनयः । तास्ता मौर्ख्यात्प्रसूयन्ते खदिरादिव कण्टकाः

āpado yā duruttārā yāśca tucchāḥ kuyonayaḥ | tāstā maurkhyātprasūyante khadirādiva kaṇṭakāḥ


17

वरं शरावहस्तस्य चाण्डालागारवीथिषु । भिक्षार्थमटनं राम न मौर्ख्यहतजीवितम्

varaṃ śarāvahastasya cāṇḍālāgāravīthiṣu | bhikṣārthamaṭanaṃ rāma na maurkhyahatajīvitam


18

वरं घोरान्धकूपेषु कोटरेष्वेव भूरुहाम् । अन्धकीटत्वमेकान्ते न मौर्ख्यमतिदुःखदम्

varaṃ ghorāndhakūpeṣu koṭareṣveva bhūruhām | andhakīṭatvamekānte na maurkhyamatiduḥkhadam


19

इममालोकमासाद्य मोक्षोपायमयं जनः । अन्धतामेति न पुनः कश्चिन्मोहतमस्यपि

imamālokamāsādya mokṣopāyamayaṃ janaḥ | andhatāmeti na punaḥ kaścinmohatamasyapi


20

तावन्नयति संकोचं तृष्णा वै मानवाम्बुजम् । यावद्विवेकसूर्यस्य नोदिता विमला प्रभा

tāvannayati saṃkocaṃ tṛṣṇā vai mānavāmbujam | yāvadvivekasūryasya noditā vimalā prabhā


21

संसारदुःखमोक्षार्थे मादृशैः सह बन्धुभिः । स्वरूपमात्मनो ज्ञात्वा गुरुशास्त्रप्रमाणतः

saṃsāraduḥkhamokṣārthe mādṛśaiḥ saha bandhubhiḥ | svarūpamātmano jñātvā guruśāstrapramāṇataḥ


22

जीवन्मुक्ताश्चरन्तीह यथा हरिहरादयः । यथा ब्रह्मर्षयश्चान्ये तथा विहर राघव

jīvanmuktāścarantīha yathā hariharādayaḥ | yathā brahmarṣayaścānye tathā vihara rāghava


23

अनन्तानीह दुःखानि सुखं तृणलवोपमम् । नातः सुखेषु बध्नीयाद्दृष्टिं दुःखानुबन्धिषु

anantānīha duḥkhāni sukhaṃ tṛṇalavopamam | nātaḥ sukheṣu badhnīyāddṛṣṭiṃ duḥkhānubandhiṣu


24

यदनन्तमनायासं तत्पदं सारसिद्धये । साधनीयं प्रयत्नेन पुरुषेण विजानता

yadanantamanāyāsaṃ tatpadaṃ sārasiddhaye | sādhanīyaṃ prayatnena puruṣeṇa vijānatā


25

त एव पुरुषार्थस्य भाजनं पुरुषोत्तमाः । अनुत्तमपदालम्बि मनो येषां गतज्वरम्

ta eva puruṣārthasya bhājanaṃ puruṣottamāḥ | anuttamapadālambi mano yeṣāṃ gatajvaram


26

संभोगाशनमात्रेण राज्यादिषु सुखेषु ये । संतुष्टा दुष्टमनसो विद्धि तानन्धदर्दुरान्

saṃbhogāśanamātreṇa rājyādiṣu sukheṣu ye | saṃtuṣṭā duṣṭamanaso viddhi tānandhadardurān


27

ये शठेषु दुरन्तेषु दुष्कृतारम्भशालिषु । द्विषत्सु मित्ररूपेषु भक्ता वै भोगभोगिषु

ye śaṭheṣu duranteṣu duṣkṛtārambhaśāliṣu | dviṣatsu mitrarūpeṣu bhaktā vai bhogabhogiṣu


28

ते यान्ति दुर्गमाद्दुर्गं दुःखाद्दुःखं भयाद्भयम् । नरकान्नरकं मूढा मोहमन्थरबुद्धयः

te yānti durgamāddurgaṃ duḥkhādduḥkhaṃ bhayādbhayam | narakānnarakaṃ mūḍhā mohamantharabuddhayaḥ


29

परस्परविनाशोक्तेः श्रेयःस्थो न कदाचन । सुखदुःखदशे राम तडित्प्रसरभङ्गुरे

parasparavināśokteḥ śreyaḥstho na kadācana | sukhaduḥkhadaśe rāma taḍitprasarabhaṅgure


30

ये विरक्ता महात्मानः सुविविक्ता भवादृशाः । पुरुषान्विद्धि तान्वन्द्यान्भोगमोक्षैकभाजनान्

ye viraktā mahātmānaḥ suviviktā bhavādṛśāḥ | puruṣānviddhi tānvandyānbhogamokṣaikabhājanān


31

विवेकं परमाश्रित्य वैराग्याभ्यासयोगतः । संसारसरितं घोरामिमामापदमुत्तरेत्

vivekaṃ paramāśritya vairāgyābhyāsayogataḥ | saṃsārasaritaṃ ghorāmimāmāpadamuttaret


32

न स्वप्तव्यं च संसारमायास्विह विजानता । विषमूर्च्छनसंमोहदायिनीषु विवेकिना

na svaptavyaṃ ca saṃsāramāyāsviha vijānatā | viṣamūrcchanasaṃmohadāyinīṣu vivekinā


33

संसारमिममासाद्य यस्तिष्ठत्यवहेलया । ज्वलितस्य गृहस्योच्चैः शेते तार्णस्य संस्तरे

saṃsāramimamāsādya yastiṣṭhatyavahelayā | jvalitasya gṛhasyoccaiḥ śete tārṇasya saṃstare


34

यत्प्राप्य न निवर्तन्ते यदासाद्य न शोचति । तत्पदं शेमुषीलभ्यमस्त्येवात्र न संशयः

yatprāpya na nivartante yadāsādya na śocati | tatpadaṃ śemuṣīlabhyamastyevātra na saṃśayaḥ


35

नास्ति चेत्तद्विचारेण दोषः को भवतां भवेत् । अस्ति चेत्तत्समुत्तीर्णा भविष्यथ भवार्णवात्

nāsti cettadvicāreṇa doṣaḥ ko bhavatāṃ bhavet | asti cettatsamuttīrṇā bhaviṣyatha bhavārṇavāt


36

प्रवृत्तिः पुरुषस्येह मोक्षोपायविचारणे । यदा भवत्याशु तदा मोक्षभागी स उच्यते

pravṛttiḥ puruṣasyeha mokṣopāyavicāraṇe | yadā bhavatyāśu tadā mokṣabhāgī sa ucyate


37

अनपायि निराशङ्कं स्वास्थ्यं विगतविभ्रमम् । न विना केवलीभावाद्विद्यते भुवनत्रये

anapāyi nirāśaṅkaṃ svāsthyaṃ vigatavibhramam | na vinā kevalībhāvādvidyate bhuvanatraye


38

तत्प्राप्तावुत्तमप्राप्तौ न क्लेश उपजायते । न धनान्युपकुर्वन्ति न मित्राणि न बान्धवाः

tatprāptāvuttamaprāptau na kleśa upajāyate | na dhanānyupakurvanti na mitrāṇi na bāndhavāḥ


39

न हस्तपादचलनं न देशान्तरसंगमः । न कायक्लेशवैधुर्यं न तीर्थायतनाश्रयाः

na hastapādacalanaṃ na deśāntarasaṃgamaḥ | na kāyakleśavaidhuryaṃ na tīrthāyatanāśrayāḥ


40

पुरुषार्थैकसाध्येन वासनैकार्थकर्मणा । केवलं तन्मनोमात्रजयेनासाद्यते पदम्

puruṣārthaikasādhyena vāsanaikārthakarmaṇā | kevalaṃ tanmanomātrajayenāsādyate padam


41

विवेकमात्रसाध्यं तद्विचारैकान्तनिश्चयम् । त्यजता दुःखजालानि नरेणैतदवाप्यते

vivekamātrasādhyaṃ tadvicāraikāntaniścayam | tyajatā duḥkhajālāni nareṇaitadavāpyate


42

सुखसेव्यासनस्थेन तद्विचारयता स्वयम् । न शोच्यते पदं प्राप्य न स भूयो हि जायते

sukhasevyāsanasthena tadvicārayatā svayam | na śocyate padaṃ prāpya na sa bhūyo hi jāyate


43

तत्समस्तसुखासारसीमान्तं साधवो विदुः । तदनुत्तमनिष्पन्दं परमाहू रसायनम्

tatsamastasukhāsārasīmāntaṃ sādhavo viduḥ | tadanuttamaniṣpandaṃ paramāhū rasāyanam


44

क्षयित्वात्सर्वभावानां स्वर्गमानुष्ययोर्द्वयोः । सुखं नास्त्येव सलिलं मृगतृष्णास्विवैतयोः

kṣayitvātsarvabhāvānāṃ svargamānuṣyayordvayoḥ | sukhaṃ nāstyeva salilaṃ mṛgatṛṣṇāsvivaitayoḥ


45

अतो मनोजयश्चिन्त्यः शमसंतोषसाधनः । अनन्तसमसंयोगस्तस्मादानन्द आप्यते

ato manojayaścintyaḥ śamasaṃtoṣasādhanaḥ | anantasamasaṃyogastasmādānanda āpyate


46

तिष्ठता गच्छता चैव पतता भ्रमता तथा । रक्षसा दानवेनापि देवेन पुरुषेण वा

tiṣṭhatā gacchatā caiva patatā bhramatā tathā | rakṣasā dānavenāpi devena puruṣeṇa vā


47

मनः प्रशमनोद्भूत्तं तत्प्राप्यं परमं सुखम् । विकासिशमपुष्पस्य विवेकोच्चतरोः फलम्

manaḥ praśamanodbhūttaṃ tatprāpyaṃ paramaṃ sukham | vikāsiśamapuṣpasya vivekoccataroḥ phalam


48

व्यवहारपरेणापि कार्यवृन्दमविन्दता । भानुनेवाम्बरस्थेन नोज्झ्यते न च वाञ्छयते

vyavahārapareṇāpi kāryavṛndamavindatā | bhānunevāmbarasthena nojjhyate na ca vāñchayate


49

मनःप्रशान्तमत्यच्छं विश्रान्तं विगतभ्रमम् । अनीहं विगताभीष्टं नाभिवाञ्छति नोज्झति

manaḥpraśāntamatyacchaṃ viśrāntaṃ vigatabhramam | anīhaṃ vigatābhīṣṭaṃ nābhivāñchati nojjhati


50

मोक्षद्वारे द्वारपालानिमाञ्छ्रणु यथाक्रमम् । येषामेकतमासक्त्या मोक्षद्वारं प्रविश्यते

mokṣadvāre dvārapālānimāñchraṇu yathākramam | yeṣāmekatamāsaktyā mokṣadvāraṃ praviśyate


51

सुखदोषदशादीर्घा संसारमरुमण्डली । जन्तोः शीतलतामेति शीतरश्मेः समप्रभा

sukhadoṣadaśādīrghā saṃsāramarumaṇḍalī | jantoḥ śītalatāmeti śītaraśmeḥ samaprabhā


52

शमेनासाद्यते श्रेयः शमो हि परमं पदम् । शमः शिवः शमः शान्ति शमो भ्रान्तिनिवारणम्

śamenāsādyate śreyaḥ śamo hi paramaṃ padam | śamaḥ śivaḥ śamaḥ śānti śamo bhrāntinivāraṇam


53

पुंसः प्रशमतृप्तस्य शीतलाच्छतरात्मनः । शमभूषितचित्तस्य शत्रुरप्येति मित्रताम्

puṃsaḥ praśamatṛptasya śītalācchatarātmanaḥ | śamabhūṣitacittasya śatrurapyeti mitratām


54

शमचन्द्रमसा येषामाशयः समलंकृतः । क्षीरोदानामिवोदेति तेषां परमशुद्धता

śamacandramasā yeṣāmāśayaḥ samalaṃkṛtaḥ | kṣīrodānāmivodeti teṣāṃ paramaśuddhatā


55

हृत्कुशेशयकोशेषु येषां शमकुशेशयम् । सतां विकसितं ते हि द्विहृत्पद्माः समा हरेः

hṛtkuśeśayakośeṣu yeṣāṃ śamakuśeśayam | satāṃ vikasitaṃ te hi dvihṛtpadmāḥ samā hareḥ


56

शमश्रीः शोभते येषां मुखेन्दावकलङ्किते । ते कुलीनेन्दवो वन्द्याः सौन्दर्यविजितेन्द्रियाः

śamaśrīḥ śobhate yeṣāṃ mukhendāvakalaṅkite | te kulīnendavo vandyāḥ saundaryavijitendriyāḥ


57

त्रैलोक्योदरवर्तिन्यो नानन्दाय तथा श्रियः । साम्राज्यसंपत्प्रतिमा यथा शमविभूतयः

trailokyodaravartinyo nānandāya tathā śriyaḥ | sāmrājyasaṃpatpratimā yathā śamavibhūtayaḥ


58

यानि दुःखानि या तृष्णा दुःसहा ये दुराधयः । तत्सर्वं शान्तचेतःसु तमोऽर्केष्विव नश्यति

yāni duḥkhāni yā tṛṣṇā duḥsahā ye durādhayaḥ | tatsarvaṃ śāntacetaḥsu tamo'rkeṣviva naśyati


59

मनो हि सर्वभूतानां प्रसादमधिगच्छति । न तथेन्दोर्यथा शान्ते जने जनितकौतुकम्

mano hi sarvabhūtānāṃ prasādamadhigacchati | na tathendoryathā śānte jane janitakautukam


60

शमशालिनि सौहार्दवति सर्वेषु जन्तुषु । सुजने परमं तत्त्वं स्वयमेव प्रसीदति

śamaśālini sauhārdavati sarveṣu jantuṣu | sujane paramaṃ tattvaṃ svayameva prasīdati


61

मातरीव परं यान्ति विषमाणि मृदूनि च । विश्वासमिह भूतानि सर्वाणि शमशालिनि

mātarīva paraṃ yānti viṣamāṇi mṛdūni ca | viśvāsamiha bhūtāni sarvāṇi śamaśālini


62

न रसायनपानेन न लक्ष्म्यालिङ्गनेन च । तथा सुखमवाप्नोति शमेनान्तर्यथा मनः

na rasāyanapānena na lakṣmyāliṅganena ca | tathā sukhamavāpnoti śamenāntaryathā manaḥ


63

सर्वाधिव्याधिचलितं क्रान्तं तृष्णावरत्रया । मनः शमामृतासेकैः समाश्वासय राघव

sarvādhivyādhicalitaṃ krāntaṃ tṛṣṇāvaratrayā | manaḥ śamāmṛtāsekaiḥ samāśvāsaya rāghava


64

यत्करोषि यदश्नासि शमशीतलया धिया । तत्रातिस्वदते स्वादु नेतरत्तात मानसे

yatkaroṣi yadaśnāsi śamaśītalayā dhiyā | tatrātisvadate svādu netarattāta mānase


65

शमामृतरसाच्छन्नं मनो यामेति निर्वृतिम् । छिन्नान्यपि तयाङ्गानि मन्ये रोहन्ति राघव

śamāmṛtarasācchannaṃ mano yāmeti nirvṛtim | chinnānyapi tayāṅgāni manye rohanti rāghava


66

न पिशाचा न रक्षांसि न दैत्या न च शत्रवः । न च व्याघ्रभुजङ्गा वा द्विषन्ति शमशालिनम्

na piśācā na rakṣāṃsi na daityā na ca śatravaḥ | na ca vyāghrabhujaṅgā vā dviṣanti śamaśālinam


67

सुसंनद्धसमस्ताङ्गं प्रशमामृतवर्मणा । वेधयन्ति न दुःखानि शरा वज्रशिलामिव

susaṃnaddhasamastāṅgaṃ praśamāmṛtavarmaṇā | vedhayanti na duḥkhāni śarā vajraśilāmiva


68

न तथा शोभते राजा अप्यन्तःपुरसंस्थितः । समया स्वच्छया बुद्ध्या यथोपशमशीलया

na tathā śobhate rājā apyantaḥpurasaṃsthitaḥ | samayā svacchayā buddhyā yathopaśamaśīlayā


69

प्राणात्प्रियतरं दृष्ट्वा तुष्टिमेति न वै जनः । यामायाति जनः शान्तिमवलोक्य शमाशयम्

prāṇātpriyataraṃ dṛṣṭvā tuṣṭimeti na vai janaḥ | yāmāyāti janaḥ śāntimavalokya śamāśayam


70

समया शमशालिन्या वृत्त्या यः साधु वर्तते । अभिनन्दितया लोके जीवतीह स नेतरः

samayā śamaśālinyā vṛttyā yaḥ sādhu vartate | abhinanditayā loke jīvatīha sa netaraḥ


71

अनुद्धतमनाः शान्तः साधुः कर्म करोति यत् । तत्सर्वमभिनन्दन्ति तस्येमा भूतजातयः

anuddhatamanāḥ śāntaḥ sādhuḥ karma karoti yat | tatsarvamabhinandanti tasyemā bhūtajātayaḥ


72

श्रुत्वा स्पृष्ट्वा च दृष्ट्वा च भुक्त्वा घ्रात्वा शुभाशुभम् । न हृष्यति ग्लायति यः स शान्त इति कथ्यते

śrutvā spṛṣṭvā ca dṛṣṭvā ca bhuktvā ghrātvā śubhāśubham | na hṛṣyati glāyati yaḥ sa śānta iti kathyate


73

यः समः सर्वभूतेषु भावि काङ्क्षति नोज्झति । जित्वेन्द्रियाणि यत्नेन स शान्त इति कथ्यते

yaḥ samaḥ sarvabhūteṣu bhāvi kāṅkṣati nojjhati | jitvendriyāṇi yatnena sa śānta iti kathyate


74

स्पृष्ट्वाऽवदातया बुद्ध्या यथैवान्तस्तथा बहिः । दृश्यन्ते यत्र कार्याणि स शान्त इति कथ्यते

spṛṣṭvā'vadātayā buddhyā yathaivāntastathā bahiḥ | dṛśyante yatra kāryāṇi sa śānta iti kathyate


75

तुषारकरबिम्बाभं मनो यस्य निराकुलम् । मरणोत्सवयुद्धेषु स शान्त इति कथ्यते

tuṣārakarabimbābhaṃ mano yasya nirākulam | maraṇotsavayuddheṣu sa śānta iti kathyate


76

स्थितोऽपि न स्थित इव न हृष्यति न कुप्यति । यः सुषुप्तसमः स्वस्थः स शान्त इति कथ्यते

sthito'pi na sthita iva na hṛṣyati na kupyati | yaḥ suṣuptasamaḥ svasthaḥ sa śānta iti kathyate


77

अमृतस्यन्दसुभगा यस्य सर्वजनं प्रति । दृष्टिः प्रसरति प्रीता स शान्त इति कथ्यते

amṛtasyandasubhagā yasya sarvajanaṃ prati | dṛṣṭiḥ prasarati prītā sa śānta iti kathyate


78

योऽन्तः शीतलतां यातो यो भावेषु न मज्जति । व्यवहारी न संमूढः स शान्त इति कथ्यते

yo'ntaḥ śītalatāṃ yāto yo bhāveṣu na majjati | vyavahārī na saṃmūḍhaḥ sa śānta iti kathyate


79

अप्यापत्सु दुरन्तासु कल्पान्तेषु महत्स्वपि । तुच्छेऽहं न मनो यस्य स शान्त इति कथ्यते

apyāpatsu durantāsu kalpānteṣu mahatsvapi | tucche'haṃ na mano yasya sa śānta iti kathyate


80

आकाशसदृशी यस्य पुंसः संव्यवहारिणः । कलङ्कमेति न मतिः स शान्त इति कथ्यते

ākāśasadṛśī yasya puṃsaḥ saṃvyavahāriṇaḥ | kalaṅkameti na matiḥ sa śānta iti kathyate


81

तपस्विषु बहुज्ञेषु याजकेषु नृपेषु च । बलवत्सु गुणाढ्येषु शमवानेव राजते

tapasviṣu bahujñeṣu yājakeṣu nṛpeṣu ca | balavatsu guṇāḍhyeṣu śamavāneva rājate


82

शमसंसक्तमनसां महतां गुणशालिनाम् । उदेति निर्वृतिश्चित्ताज्ज्योत्स्नेव सितरोचिषः

śamasaṃsaktamanasāṃ mahatāṃ guṇaśālinām | udeti nirvṛtiścittājjyotsneva sitarociṣaḥ


83

सीमान्तो गुणपूगानां पौरुषैकान्तभूषणम् । संकटेषु भयस्थाने शमः श्रीमान्विराजते

sīmānto guṇapūgānāṃ pauruṣaikāntabhūṣaṇam | saṃkaṭeṣu bhayasthāne śamaḥ śrīmānvirājate


84

शमममृतमहार्यमार्यगुप्तं परमवलम्ब्य परं पदं प्रयाताः । रघुतनय यथा महानुभावाः क्रममनुपालय सिद्धये तमेव

śamamamṛtamahāryamāryaguptaṃ paramavalambya paraṃ padaṃ prayātāḥ | raghutanaya yathā mahānubhāvāḥ kramamanupālaya siddhaye tameva


13

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे शमनिरूपणं नाम त्रयोदशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe śamanirūpaṇaṃ nāma trayodaśaḥ sargaḥ

सर्गः १४

14

चतुर्दशः सर्गः

caturdaśaḥ sargaḥ


1

श्रीवसिष्ठ उवाच । शास्त्रावबोधामलया धिया परमपूतया । कर्तव्यः कारणज्ञेन विचारोऽनिशमात्मनः

śrīvasiṣṭha uvāca | śāstrāvabodhāmalayā dhiyā paramapūtayā | kartavyaḥ kāraṇajñena vicāro'niśamātmanaḥ


2

विचारात्तीक्ष्णतामेत्य धीः पश्यति परं पदम् । दीर्घसंसाररोगस्य विचारो हि महौषधम्

vicārāttīkṣṇatāmetya dhīḥ paśyati paraṃ padam | dīrghasaṃsārarogasya vicāro hi mahauṣadham


3

आपद्वनमनन्तेहापरिपल्लविताकृति । विचारक्रकचच्छिन्नं नैव भूयः प्ररोहति

āpadvanamanantehāparipallavitākṛti | vicārakrakacacchinnaṃ naiva bhūyaḥ prarohati


4

मोहेन बन्धुनाशेषु संकटेषु शमेषु च । सर्वं व्याप्तं महाप्राज्ञ विचारो हि सतां गतिः

mohena bandhunāśeṣu saṃkaṭeṣu śameṣu ca | sarvaṃ vyāptaṃ mahāprājña vicāro hi satāṃ gatiḥ


5

न विचारं विना कश्चिदुपायोऽस्ति विपश्चिताम् । विचारादशुभं त्यक्त्वा शुभमायाति धीः सताम्

na vicāraṃ vinā kaścidupāyo'sti vipaścitām | vicārādaśubhaṃ tyaktvā śubhamāyāti dhīḥ satām


6

बलं बुद्धिश्च तेजश्च प्रतिपत्तिः क्रियाफलम् । फलन्त्येतानि सर्वाणि विचारेणैव धीमताम्

balaṃ buddhiśca tejaśca pratipattiḥ kriyāphalam | phalantyetāni sarvāṇi vicāreṇaiva dhīmatām


7

युक्तायुक्तमहादीपमभिवाञ्छितसाधकम् । स्फारं विचारमाश्रित्य संसारजलधिं तरेत्

yuktāyuktamahādīpamabhivāñchitasādhakam | sphāraṃ vicāramāśritya saṃsārajaladhiṃ taret


8

आलूनहृदयाम्भोजान्महामोहमतङ्गजान् । विदारयति शुद्धात्मा विचारो नाम केसरी

ālūnahṛdayāmbhojānmahāmohamataṅgajān | vidārayati śuddhātmā vicāro nāma kesarī


9

मूढाः कालवशेनेह यद्गताः परमं पदम् । तद्विचारप्रदीपस्य विजृम्भितमनुत्तमम्

mūḍhāḥ kālavaśeneha yadgatāḥ paramaṃ padam | tadvicārapradīpasya vijṛmbhitamanuttamam


10

राज्यानि संपदः स्फारा भोगो मोक्षश्च शाश्वतः । विचारकल्पवृक्षस्य फलान्येतानि राघव

rājyāni saṃpadaḥ sphārā bhogo mokṣaśca śāśvataḥ | vicārakalpavṛkṣasya phalānyetāni rāghava


11

या विवेकविकासिन्यो मतयो महतामिह । न ता विपदि मज्जन्ति तुम्बकानीव वारिणि

yā vivekavikāsinyo matayo mahatāmiha | na tā vipadi majjanti tumbakānīva vāriṇi


12

विचारोदयकारिण्या धिया व्यवहरन्ति ये । फलानामत्युदाराणां भाजनं हि भवन्ति ते

vicārodayakāriṇyā dhiyā vyavaharanti ye | phalānāmatyudārāṇāṃ bhājanaṃ hi bhavanti te


13

मूर्खहृत्काननस्थानामाशाप्रथमरोधिनाम् । अविचारकरञ्जानां मञ्जर्यो दुःखरीतयः

mūrkhahṛtkānanasthānāmāśāprathamarodhinām | avicārakarañjānāṃ mañjaryo duḥkharītayaḥ


14

कज्जलक्षोदमलिना मदिरामदधर्मिणी । अविचारमयी निद्रा यातु ते राघव क्षयम्

kajjalakṣodamalinā madirāmadadharmiṇī | avicāramayī nidrā yātu te rāghava kṣayam


15

महापदतिदीर्घेषु सद्विचारपरो नरः । न निमज्जति मोहेषु तेजोराशिस्तमःस्विव

mahāpadatidīrgheṣu sadvicāraparo naraḥ | na nimajjati moheṣu tejorāśistamaḥsviva


16

मानसे सरसि स्वच्छे विचारकमलोत्करः । नूनं विकसितो यस्य हिमवानिव भाति सः

mānase sarasi svacche vicārakamalotkaraḥ | nūnaṃ vikasito yasya himavāniva bhāti saḥ


17

विचारविकला यस्य मतिर्मान्द्यमुपेयुषः । तस्योदेत्यशनिश्चन्द्रान्मुधा यक्षः शिशोरिव

vicāravikalā yasya matirmāndyamupeyuṣaḥ | tasyodetyaśaniścandrānmudhā yakṣaḥ śiśoriva


18

दुःखखण्डकमस्थूलं विपन्नवलतामधुः । राम दूरे परित्याज्यो निर्विवेको नराधमः

duḥkhakhaṇḍakamasthūlaṃ vipannavalatāmadhuḥ | rāma dūre parityājyo nirviveko narādhamaḥ


19

ये केचन दुरारम्भा दुराचारा दुराधयः । अविचारेण ते भान्ति वेतालास्तमसा यथा

ye kecana durārambhā durācārā durādhayaḥ | avicāreṇa te bhānti vetālāstamasā yathā


20

अविचारिणमेकान्तवनद्रुमसधर्मकम् । अक्षमं साधुकार्येषु दूरे कुरु रघूद्वह

avicāriṇamekāntavanadrumasadharmakam | akṣamaṃ sādhukāryeṣu dūre kuru raghūdvaha


21

विविक्तं हि मनो जन्तोराशावैवश्यवर्जितम् । परां निर्वृतिमभ्येति पूर्णचन्द्र इवात्मनि

viviktaṃ hi mano jantorāśāvaivaśyavarjitam | parāṃ nirvṛtimabhyeti pūrṇacandra ivātmani


22

विवेकितोदिता देहे सर्वं शीतलयत्यलम् । अलंकरोति चात्यन्तं ज्योत्स्नेव भुवनं यथा

vivekitoditā dehe sarvaṃ śītalayatyalam | alaṃkaroti cātyantaṃ jyotsneva bhuvanaṃ yathā


23

परमार्थपताकाया धियो धवलचामरम् । विचारो राजते जन्तो रजन्यामिव चन्द्रमाः

paramārthapatākāyā dhiyo dhavalacāmaram | vicāro rājate janto rajanyāmiva candramāḥ


24

विचारचारवो जीवा भासयन्तो दिशो दश । भान्ति भास्करवन्नूनं भूयो भवभयापहाः

vicāracāravo jīvā bhāsayanto diśo daśa | bhānti bhāskaravannūnaṃ bhūyo bhavabhayāpahāḥ


25

बालस्य स्वमनोमोहकल्पितः प्राणहारकः । रात्रौ नभसि वेतालो विचारेण विलीयते

bālasya svamanomohakalpitaḥ prāṇahārakaḥ | rātrau nabhasi vetālo vicāreṇa vilīyate


26

सर्वं एव जगद्भावा अविचारेण चारवः । अविद्यमानसद्भावा विचारविशरारवः

sarvaṃ eva jagadbhāvā avicāreṇa cāravaḥ | avidyamānasadbhāvā vicāraviśarāravaḥ


27

पुंसो निजमनोमोहकल्पितोऽनल्पदुःखदः । संसारचिरवेतालो विचारेण विलीयते

puṃso nijamanomohakalpito'nalpaduḥkhadaḥ | saṃsāraciravetālo vicāreṇa vilīyate


28

समं सुखं निराबाधमनन्तमनपाश्रयम् । विद्धीमं केवलीभावं विचारोच्चतरोः फलम्

samaṃ sukhaṃ nirābādhamanantamanapāśrayam | viddhīmaṃ kevalībhāvaṃ vicāroccataroḥ phalam


29

अचलस्थितितोदारा प्रकटाभोगतेजसा । तेन निष्कामतोदेति शीततेवेन्दुनोदिता

acalasthititodārā prakaṭābhogatejasā | tena niṣkāmatodeti śītatevendunoditā


30

स्वविचारमहौषध्या साधुश्चित्तनिषण्णया । तयोत्तमत्वप्रदया नाभिवाञ्छति नोज्झति

svavicāramahauṣadhyā sādhuścittaniṣaṇṇayā | tayottamatvapradayā nābhivāñchati nojjhati


31

तत्पदालम्बनं चेतः स्फारमाभासमागतम् । नास्तमेति न चोदेति खमिवातिततान्तरम्

tatpadālambanaṃ cetaḥ sphāramābhāsamāgatam | nāstameti na codeti khamivātitatāntaram


32

न ददाति न चादत्ते न चोन्नमति शाम्यति । केवलं साक्षिवत्पश्यञ्जगदाभोगि तिष्ठति

na dadāti na cādatte na connamati śāmyati | kevalaṃ sākṣivatpaśyañjagadābhogi tiṣṭhati


33

न च शाम्यति नाप्यन्तर्नापि बाह्येऽवतिष्ठति । न च नैष्कर्म्यमादत्ते न च कर्मणि मज्जति

na ca śāmyati nāpyantarnāpi bāhye'vatiṣṭhati | na ca naiṣkarmyamādatte na ca karmaṇi majjati


34

उपेक्षते गतं वस्तु संप्राप्तमनुवर्तते । न क्षुब्धो न च वाऽक्षुब्धो भाति पूर्ण इवार्णवः

upekṣate gataṃ vastu saṃprāptamanuvartate | na kṣubdho na ca vā'kṣubdho bhāti pūrṇa ivārṇavaḥ


35

एवं पूर्णेन मनसा महात्मानो महाशयाः । जीवन्मुक्ता जगत्यस्मिन्विहरन्तीह योगिनः

evaṃ pūrṇena manasā mahātmāno mahāśayāḥ | jīvanmuktā jagatyasminviharantīha yoginaḥ


36

उषित्वा सुचिरं कालं धीरास्ते यावदीप्सितम् । ते तमन्ते परित्यज्य यान्ति केवलतां तताम्

uṣitvā suciraṃ kālaṃ dhīrāste yāvadīpsitam | te tamante parityajya yānti kevalatāṃ tatām


37

कोऽहं कस्य च संसार इत्यापद्यपि धीमता । चिन्तनीयं प्रयत्नेन सप्रतीकारमात्मना

ko'haṃ kasya ca saṃsāra ityāpadyapi dhīmatā | cintanīyaṃ prayatnena sapratīkāramātmanā


38

कार्यसंकटसंदेहं राजा जानाति राघव । निष्फलं सफलं वापि विचारेणैव नान्यथा

kāryasaṃkaṭasaṃdehaṃ rājā jānāti rāghava | niṣphalaṃ saphalaṃ vāpi vicāreṇaiva nānyathā


39

वेदवेदान्तस्रिद्धान्तस्थितयः स्थितिकारणम् । निर्णीयन्ते विचारेण दीपेन च भुवो निशि

vedavedāntasriddhāntasthitayaḥ sthitikāraṇam | nirṇīyante vicāreṇa dīpena ca bhuvo niśi


40

अनष्टमन्धकारेषु बहुतेजःस्वजिह्मितम् । पश्यत्यपि व्यवहितं विचारश्चारुलोचनम्

anaṣṭamandhakāreṣu bahutejaḥsvajihmitam | paśyatyapi vyavahitaṃ vicāraścārulocanam


41

विवेकान्धो हि जात्यन्धः शोच्यः सर्वस्य दुर्मतिः । दिव्यचक्षुर्विवेकात्मा जयत्यखिलवस्तुषु

vivekāndho hi jātyandhaḥ śocyaḥ sarvasya durmatiḥ | divyacakṣurvivekātmā jayatyakhilavastuṣu


42

परमात्ममयी मान्या महानन्दैकसाधिनी । क्षणमेकं परित्याज्या न विचारचमत्कृतिः

paramātmamayī mānyā mahānandaikasādhinī | kṣaṇamekaṃ parityājyā na vicāracamatkṛtiḥ


43

विचारचारुपुरुषो महतामपि रोचते । परिपक्वचमत्कारं सहकारफलं यथा

vicāracārupuruṣo mahatāmapi rocate | paripakvacamatkāraṃ sahakāraphalaṃ yathā


44

विचारकान्तमतयो नानेकेषु पुनःपुनः । लुठन्ति दुःखश्वभ्रेषु ज्ञाताध्वगतयो नराः

vicārakāntamatayo nānekeṣu punaḥpunaḥ | luṭhanti duḥkhaśvabhreṣu jñātādhvagatayo narāḥ


45

नच रौति तथा रोगी नानर्थशतजर्जरः । अविचारविनष्टात्मा यथाऽज्ञः परिरोदिति

naca rauti tathā rogī nānarthaśatajarjaraḥ | avicāravinaṣṭātmā yathā'jñaḥ pariroditi


46

वरं कर्दममेकत्वं मलकीटकता वरम् । वरमन्धगुहाहित्वं न नरस्याविचारिता

varaṃ kardamamekatvaṃ malakīṭakatā varam | varamandhaguhāhitvaṃ na narasyāvicāritā


47

सर्वानर्थनिजावासं सर्वसाधुतिरस्कृतम् । । सर्वदौस्थित्यसीमान्तमविचारं परित्यजेत्

sarvānarthanijāvāsaṃ sarvasādhutiraskṛtam | | sarvadausthityasīmāntamavicāraṃ parityajet


48

नित्यं विचारयुक्तेन भवितव्यं महात्मना । तथान्धकूपे पततां विचारो ह्यवलम्बनम्

nityaṃ vicārayuktena bhavitavyaṃ mahātmanā | tathāndhakūpe patatāṃ vicāro hyavalambanam


49

स्वयमेवात्मनात्मानमवष्टभ्य विचारतः । संसारमोहजलधेस्तारयेत्स्वमनोमृगम्

svayamevātmanātmānamavaṣṭabhya vicārataḥ | saṃsāramohajaladhestārayetsvamanomṛgam


50

कोऽहं कथमयं दोषः संसाराख्य उपागतः । न्यायेनेति परामर्शो विचार इति कथ्यते

ko'haṃ kathamayaṃ doṣaḥ saṃsārākhya upāgataḥ | nyāyeneti parāmarśo vicāra iti kathyate


51

अन्धान्धमोहसुधनं चिरं दुःखाय केवलम् । कृतं शिलाया हृदयं दुर्मतेश्चाविचारिणः

andhāndhamohasudhanaṃ ciraṃ duḥkhāya kevalam | kṛtaṃ śilāyā hṛdayaṃ durmateścāvicāriṇaḥ


52

भावाभावग्रहोत्सर्गदृशामिह हि राघव । न विचारादृते तत्त्वं ज्ञायते साधु किंचन

bhāvābhāvagrahotsargadṛśāmiha hi rāghava | na vicārādṛte tattvaṃ jñāyate sādhu kiṃcana


53

विचाराज्ज्ञायते तत्त्वं तत्त्वाद्विश्रान्तिरात्मनि । अतो मनसि शान्तत्वं सर्वदुःखपरिक्षयः

vicārājjñāyate tattvaṃ tattvādviśrāntirātmani | ato manasi śāntatvaṃ sarvaduḥkhaparikṣayaḥ


54

सफलता फलते भुवि कर्मणां प्रकटतां किल गच्छति उत्तमाम् । स्फुटविचारदृशैव विचारिता शमवते भवते च विरोचताम्

saphalatā phalate bhuvi karmaṇāṃ prakaṭatāṃ kila gacchati uttamām | sphuṭavicāradṛśaiva vicāritā śamavate bhavate ca virocatām


14

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे विचारनिरूपणं नाम चतुर्दशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe vicāranirūpaṇaṃ nāma caturdaśaḥ sargaḥ

सर्गः १५

15

पञ्चदशः सर्गः

pañcadaśaḥ sargaḥ


1

श्रीवसिष्ठ उवाच । संतोषो हि परं श्रेयः संतोषः सुखमुच्यते संतुष्टः परमभ्येति विश्राममरिसूदन

śrīvasiṣṭha uvāca | saṃtoṣo hi paraṃ śreyaḥ saṃtoṣaḥ sukhamucyate saṃtuṣṭaḥ paramabhyeti viśrāmamarisūdana


2

संतोषैश्वर्यसुखिनां चिरविश्रान्तचेतसाम् । साम्राज्यमपि शान्तानां जरत्तृणलवायते

saṃtoṣaiśvaryasukhināṃ ciraviśrāntacetasām | sāmrājyamapi śāntānāṃ jarattṛṇalavāyate


3

संतोषशालिनी बुद्धी राम संसारवृत्तिषु । विषमास्वप्यनुद्विग्ना न कदाचन हीयते

saṃtoṣaśālinī buddhī rāma saṃsāravṛttiṣu | viṣamāsvapyanudvignā na kadācana hīyate


4

संतोषामृतपानेन ये शान्तास्तृप्तिमागताः । भोगश्रीरतुला तेषामेषा प्रतिविषायते

saṃtoṣāmṛtapānena ye śāntāstṛptimāgatāḥ | bhogaśrīratulā teṣāmeṣā prativiṣāyate


5

न तथा सुखयन्त्येताः पीयूषरसवीचयः । यथातिमधुरास्वादः संतोषो दोषनाशनः

na tathā sukhayantyetāḥ pīyūṣarasavīcayaḥ | yathātimadhurāsvādaḥ saṃtoṣo doṣanāśanaḥ


6

अप्राप्तवाञ्छामुत्सृज्य संप्राप्ते समतां गतः । अदृष्टखेदाखेदो यः स संतुष्ट इहोच्यते

aprāptavāñchāmutsṛjya saṃprāpte samatāṃ gataḥ | adṛṣṭakhedākhedo yaḥ sa saṃtuṣṭa ihocyate


7

आत्मनात्मनि संतोषं यावद्याति न मानसम् । उद्भवन्त्यापदस्तावल्लता इव मनोबिलात्

ātmanātmani saṃtoṣaṃ yāvadyāti na mānasam | udbhavantyāpadastāvallatā iva manobilāt


8

संतोषशीतलं चेतः शुद्धविज्ञानदृष्टिभिः । भृशं विकासमायाति सूर्यांशुभिरिवाम्बुजम्

saṃtoṣaśītalaṃ cetaḥ śuddhavijñānadṛṣṭibhiḥ | bhṛśaṃ vikāsamāyāti sūryāṃśubhirivāmbujam


9

आशावैवश्यविवशे चित्ते संतोषवर्जिते । म्लाने वक्रमिवादर्शे न ज्ञानं प्रतिबिम्बति

āśāvaivaśyavivaśe citte saṃtoṣavarjite | mlāne vakramivādarśe na jñānaṃ pratibimbati


10

अज्ञानघनयामिन्या संकोचं न नराम्बुजम् । यात्यसावुदितो यस्य नित्यं संतोषभास्करः

ajñānaghanayāminyā saṃkocaṃ na narāmbujam | yātyasāvudito yasya nityaṃ saṃtoṣabhāskaraḥ


11

अकिंचनोऽप्यसौ जन्तुः साम्राज्यसुखमश्नुते । आधिव्याधिविनिर्मुक्तं संतुष्टं यस्य मानसम्

akiṃcano'pyasau jantuḥ sāmrājyasukhamaśnute | ādhivyādhivinirmuktaṃ saṃtuṣṭaṃ yasya mānasam


12

नाभिवाञ्छत्यसंप्राप्तं प्राप्तं भुंक्ते यथाक्रमम् । यः सुसौम्यसमाचारः संतुष्ट इति कथ्यते

nābhivāñchatyasaṃprāptaṃ prāptaṃ bhuṃkte yathākramam | yaḥ susaumyasamācāraḥ saṃtuṣṭa iti kathyate


13

संतुष्टिपरतृप्तस्य महतः पूर्णचेतसः । क्षीराब्धेरिव शुद्धस्य मुखे लक्ष्मीर्विराजते

saṃtuṣṭiparatṛptasya mahataḥ pūrṇacetasaḥ | kṣīrābdheriva śuddhasya mukhe lakṣmīrvirājate


14

पूर्णतामलमाश्रित्य स्वात्मन्येवात्मना स्वयम् । पौरुषेण प्रयत्नेन तृष्णां सर्वत्र वर्जयेत्

pūrṇatāmalamāśritya svātmanyevātmanā svayam | pauruṣeṇa prayatnena tṛṣṇāṃ sarvatra varjayet


15

संतोषाऽमृतपूर्णस्य शान्तशीतलया धिया । स्वयं स्थैर्यं मनो याति शीतांशोरिव शाश्वतम्

saṃtoṣā'mṛtapūrṇasya śāntaśītalayā dhiyā | svayaṃ sthairyaṃ mano yāti śītāṃśoriva śāśvatam


16

संतोषपुष्टमनसं भृत्या इव महर्द्धयः । राजानमुपतिष्ठन्ति किंकरत्वमुपागताः

saṃtoṣapuṣṭamanasaṃ bhṛtyā iva maharddhayaḥ | rājānamupatiṣṭhanti kiṃkaratvamupāgatāḥ


17

आत्मनैवात्मनि स्वस्थे संतुष्टे पुरुषे स्थिते । प्रशाम्यन्त्याधयः सर्वे प्रावृषीवाशु पांशवः

ātmanaivātmani svasthe saṃtuṣṭe puruṣe sthite | praśāmyantyādhayaḥ sarve prāvṛṣīvāśu pāṃśavaḥ


18

नित्यं शीतलया राम कुलङ्कपरिभिन्नया । पुरुषः शुद्धया वृत्त्या भाति पूर्णतयेन्दुवत्

nityaṃ śītalayā rāma kulaṅkaparibhinnayā | puruṣaḥ śuddhayā vṛttyā bhāti pūrṇatayenduvat


19

समतासुन्दरं वक्रं पुरुषस्यावलोकयन् । तोषमेति यथा लोको न तथा धनसंचयैः

samatāsundaraṃ vakraṃ puruṣasyāvalokayan | toṣameti yathā loko na tathā dhanasaṃcayaiḥ


20

समतया मतया गुणशालिनां पुरुषराडिह यः समलंकृतः । तममलं प्रणमन्ति नभश्चरा अपि महामुनयो रघुनन्दन

samatayā matayā guṇaśālināṃ puruṣarāḍiha yaḥ samalaṃkṛtaḥ | tamamalaṃ praṇamanti nabhaścarā api mahāmunayo raghunandana


15

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे संतोषनिरूपणं नाम पञ्चदशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe saṃtoṣanirūpaṇaṃ nāma pañcadaśaḥ sargaḥ

सर्गः १६

16

षोडशः सर्गः

ṣoḍaśaḥ sargaḥ


1

श्रीवसिष्ठ उवाच । विशेषेण महाबुद्धे संसारोत्तरणे नृणाम् । सर्वत्रोपकरोतीह साधुः साधुसमागमः

śrīvasiṣṭha uvāca | viśeṣeṇa mahābuddhe saṃsārottaraṇe nṛṇām | sarvatropakarotīha sādhuḥ sādhusamāgamaḥ


2

साधुसङ्गतरोर्जातं विवेककुसुमं सितम् । रक्षन्ति ये महात्मानो, भाजनं ते फलश्रियः

sādhusaṅgatarorjātaṃ vivekakusumaṃ sitam | rakṣanti ye mahātmāno, bhājanaṃ te phalaśriyaḥ


3

शून्यमाकीर्णतामेति मृतिरप्युत्सवायते । आपत्संपदिवाभाति विद्वज्जनसमागमे

śūnyamākīrṇatāmeti mṛtirapyutsavāyate | āpatsaṃpadivābhāti vidvajjanasamāgame


4

हिममापत्सरोजिन्या मोहनीहारमारुतः । जयत्येको जगत्यस्मिन्साधुः साधुसमागमः

himamāpatsarojinyā mohanīhāramārutaḥ | jayatyeko jagatyasminsādhuḥ sādhusamāgamaḥ


5

परं विवर्धनं बुद्धेरज्ञानतरुशातनम् । समुत्सारणमाधीनां विद्धि साधुसमागमम्

paraṃ vivardhanaṃ buddherajñānataruśātanam | samutsāraṇamādhīnāṃ viddhi sādhusamāgamam


6

विवेकः परमो दीपो जायते साधुसंगमात् । मनोहरोज्ज्वलो नूनमासेकादिव गुच्छकः

vivekaḥ paramo dīpo jāyate sādhusaṃgamāt | manoharojjvalo nūnamāsekādiva gucchakaḥ


7

निरपायां निराबाधां निर्वृतिं नित्यपीवरीम् । अनुत्तमां प्रयच्छन्ति साधुसङ्गविभूतयः

nirapāyāṃ nirābādhāṃ nirvṛtiṃ nityapīvarīm | anuttamāṃ prayacchanti sādhusaṅgavibhūtayaḥ


8

अपि कष्टतरां प्राप्तैर्दशां विवशतां गतैः । मनागपि न संत्याज्या मानवैः साधुसंगतिः

api kaṣṭatarāṃ prāptairdaśāṃ vivaśatāṃ gataiḥ | manāgapi na saṃtyājyā mānavaiḥ sādhusaṃgatiḥ


9

साधुसंगतयो लोके सन्मार्गस्य च दीपिकाः । हार्दान्धकारहारिण्यो भासो ज्ञानविवस्वतः

sādhusaṃgatayo loke sanmārgasya ca dīpikāḥ | hārdāndhakārahāriṇyo bhāso jñānavivasvataḥ


10

यः स्नातः शीतसितया साधुसंगतिगङ्गया । किं तस्य दानैः किं तीर्थैः किं तपोभिः किमध्वरैः

yaḥ snātaḥ śītasitayā sādhusaṃgatigaṅgayā | kiṃ tasya dānaiḥ kiṃ tīrthaiḥ kiṃ tapobhiḥ kimadhvaraiḥ


11

नीरागाश्छिन्नसंदेहा गलितग्रन्थयोऽनघ । साधवो यदि विद्यन्ते किं तपस्तीर्थसंग्रहैः

nīrāgāśchinnasaṃdehā galitagranthayo'nagha | sādhavo yadi vidyante kiṃ tapastīrthasaṃgrahaiḥ


12

विश्रान्तमनसो धन्याः प्रयत्नेन परेण हि । दरिद्रेणेव मणयः प्रेक्षणीया हि साधवः

viśrāntamanaso dhanyāḥ prayatnena pareṇa hi | daridreṇeva maṇayaḥ prekṣaṇīyā hi sādhavaḥ


13

सत्समागमसौन्दर्यशालिनी धीमतां मतिः । कमलेवाप्सरोवृन्दे सर्वदैव विराजते

satsamāgamasaundaryaśālinī dhīmatāṃ matiḥ | kamalevāpsarovṛnde sarvadaiva virājate


14

तेनामलविचारस्य पदस्याग्रावचूलिता । प्रथिता येन धन्येन न त्यक्ता साधुसंगतिः

tenāmalavicārasya padasyāgrāvacūlitā | prathitā yena dhanyena na tyaktā sādhusaṃgatiḥ


15

विच्छिन्नग्रन्थयस्तज्ज्ञाः साधवः सर्वसंमताः । सर्वोपायेन संसेव्यास्ते ह्युपाया भवाम्बुधौ

vicchinnagranthayastajjñāḥ sādhavaḥ sarvasaṃmatāḥ | sarvopāyena saṃsevyāste hyupāyā bhavāmbudhau


16

ते एते नरकाग्नीनां संशुष्केन्धनतां गताः । यैर्दृष्टा हेलया सन्तो नरकानलवारिदाः

te ete narakāgnīnāṃ saṃśuṣkendhanatāṃ gatāḥ | yairdṛṣṭā helayā santo narakānalavāridāḥ


17

दारिद्र्यं मरणं दुःखमित्यादिविषयो भ्रमः । संप्रशाम्यत्यशेषेण साधुसंगमभेषजैः

dāridryaṃ maraṇaṃ duḥkhamityādiviṣayo bhramaḥ | saṃpraśāmyatyaśeṣeṇa sādhusaṃgamabheṣajaiḥ


18

संतोषः साधुसङ्गश्च विचारोऽथ शमस्तथा । एत एव भवाम्भोधावुपायास्तरणे नृणाम्

saṃtoṣaḥ sādhusaṅgaśca vicāro'tha śamastathā | eta eva bhavāmbhodhāvupāyāstaraṇe nṛṇām


19

संतोषः परमो लाभः सत्सङ्गः परमा गतिः । विचारः परमं ज्ञानं शमो हि परमं सुखम्

saṃtoṣaḥ paramo lābhaḥ satsaṅgaḥ paramā gatiḥ | vicāraḥ paramaṃ jñānaṃ śamo hi paramaṃ sukham


20

चत्वार एते विमला उपाया भवभेदने । यैरभ्यस्तास्त उत्तीर्णा मोहवारिभवार्णवात्

catvāra ete vimalā upāyā bhavabhedane | yairabhyastāsta uttīrṇā mohavāribhavārṇavāt


21

एकस्मिन्नेव वै तेषामभ्यस्ते विमलोदये । चत्वारोऽपि किलाभ्यस्ता भवन्ति सुधियां वर

ekasminneva vai teṣāmabhyaste vimalodaye | catvāro'pi kilābhyastā bhavanti sudhiyāṃ vara


22

एकोऽप्येकोऽपि सर्वेषामेषां प्रसवभूरिह । सर्वसंसिद्धये तस्मात्यत्नेनैकं समाश्रयेत्

eko'pyeko'pi sarveṣāmeṣāṃ prasavabhūriha | sarvasaṃsiddhaye tasmātyatnenaikaṃ samāśrayet


23

सत्समागमसंतोषविचाराः सुविचारितम् । प्रवर्तन्ते शमस्वच्छे वाहनानीव सागरे

satsamāgamasaṃtoṣavicārāḥ suvicāritam | pravartante śamasvacche vāhanānīva sāgare


24

विचारसंतोषशमसत्समागमशालिनि । प्रवर्तन्ते श्रियो जन्तौ कल्पवृक्षाश्रिते यथा

vicārasaṃtoṣaśamasatsamāgamaśālini | pravartante śriyo jantau kalpavṛkṣāśrite yathā


25

विचारशमसत्सङ्गसंतोषवति मानवे । प्रवर्तन्ते प्रपूर्णेन्दौ सौन्दर्याद्या गुणा इव

vicāraśamasatsaṅgasaṃtoṣavati mānave | pravartante prapūrṇendau saundaryādyā guṇā iva


26

सत्सङ्गसंतोषशमविचारवति सन्मतौ । प्रवर्तन्ते मन्त्रिवरे राजनीव जयश्रियः

satsaṅgasaṃtoṣaśamavicāravati sanmatau | pravartante mantrivare rājanīva jayaśriyaḥ


27

तस्मादेकतमं नित्यमेतेषां रघुनन्दन । पौरुषेण मनो जित्वा यत्नेनाभ्याहरेद्गुणम्

tasmādekatamaṃ nityameteṣāṃ raghunandana | pauruṣeṇa mano jitvā yatnenābhyāharedguṇam


28

परं पौरुषमाश्रित्य जित्वा चित्तमतङ्गजम् । यावदेको गुणो नान्तस्तावन्नास्त्युत्तमा गतिः

paraṃ pauruṣamāśritya jitvā cittamataṅgajam | yāvadeko guṇo nāntastāvannāstyuttamā gatiḥ


29

पौरुषेण प्रयत्नेन दन्तैर्दन्तान्विचूर्णयेत् । यावन्नाभिनिविष्टं ते मनो राम गुणार्जने

pauruṣeṇa prayatnena dantairdantānvicūrṇayet | yāvannābhiniviṣṭaṃ te mano rāma guṇārjane


30

देवो भवाथ यक्षो वा पुरुषः पादपोऽथ वा । तावत्तव महाबाहो नोपायोऽस्तीह कश्चन

devo bhavātha yakṣo vā puruṣaḥ pādapo'tha vā | tāvattava mahābāho nopāyo'stīha kaścana


31

एकस्मिन्नेव फलदे गुणे बलमुपागते । क्षीयन्ते सर्व एवाशु दोषा विवशचेतसः

ekasminneva phalade guṇe balamupāgate | kṣīyante sarva evāśu doṣā vivaśacetasaḥ


32

गुणे विवृद्धे वर्धन्ते गुणा दोषजयप्रदाः । दोषे विवृद्धे वर्धन्ते दोषा गुणविनाशनाः

guṇe vivṛddhe vardhante guṇā doṣajayapradāḥ | doṣe vivṛddhe vardhante doṣā guṇavināśanāḥ


33

मनोमोहवने ह्यस्मिन्वेगिनी वासनासरित् । शुभाशुभबृहत्कूला नित्यं वहति जन्तुषु

manomohavane hyasminveginī vāsanāsarit | śubhāśubhabṛhatkūlā nityaṃ vahati jantuṣu


34

सा हि स्वेन प्रयत्नेन यस्मिन्नेव निपात्यते । कूले तेनैव वहति यथेच्छसि तथा कुरु

sā hi svena prayatnena yasminneva nipātyate | kūle tenaiva vahati yathecchasi tathā kuru


35

पुरुषयत्नजवेन मनोवने शुभतटानुगतां क्रमशः कुरु । वरमते निजभावमहानदी- महह तेन मनागपि नोह्यसे

puruṣayatnajavena manovane śubhataṭānugatāṃ kramaśaḥ kuru | varamate nijabhāvamahānadī- mahaha tena manāgapi nohyase


16

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे सदाचारनिरूपणं नाम षोडशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe sadācāranirūpaṇaṃ nāma ṣoḍaśaḥ sargaḥ

सर्गः १७

17

सप्तदशः सर्गः

saptadaśaḥ sargaḥ


1

श्रीवसिष्ठ उवाच । एवमन्तर्विवेको यः स महानिह राघव । योग्यो ज्ञानगिरः श्रोतुं राजेव नयभारतीम्

śrīvasiṣṭha uvāca | evamantarviveko yaḥ sa mahāniha rāghava | yogyo jñānagiraḥ śrotuṃ rājeva nayabhāratīm


2

अवदातोऽवदातस्य विचारस्य महाशयः । जडसङ्गोज्झितो योग्यः शरदिन्दोर्यथा नभः

avadāto'vadātasya vicārasya mahāśayaḥ | jaḍasaṅgojjhito yogyaḥ śaradindoryathā nabhaḥ


3

त्वमेतया खण्डितया गुणलक्ष्म्या समाश्रितः । मनोमोहहरं वाक्यं वक्ष्यमाणमिदं श्रृणु

tvametayā khaṇḍitayā guṇalakṣmyā samāśritaḥ | manomohaharaṃ vākyaṃ vakṣyamāṇamidaṃ śrṛṇu


4

पुण्यकल्पद्रुमो यस्य फलभारानतः स्थितः । मुक्तये जायते जन्तोस्तस्येदं श्रोतुमुद्यमः

puṇyakalpadrumo yasya phalabhārānataḥ sthitaḥ | muktaye jāyate jantostasyedaṃ śrotumudyamaḥ


5

पावनानामुदाराणां परबोधैकदायिनाम् । वचसां भाजनं भूत्यै भव्यो भवति नाधमः

pāvanānāmudārāṇāṃ parabodhaikadāyinām | vacasāṃ bhājanaṃ bhūtyai bhavyo bhavati nādhamaḥ


6

मोक्षोपायाभिधानेयं संहिता सारसंमिता । त्रिंशद्द्वे च सहस्राणि ज्ञाता निर्वाणदायिनी

mokṣopāyābhidhāneyaṃ saṃhitā sārasaṃmitā | triṃśaddve ca sahasrāṇi jñātā nirvāṇadāyinī


7

दीपे यथा विनिद्रस्य ज्वलिते संप्रवर्तते । आलोकोऽनिच्छतोऽप्येवं निर्वाणमनया भवेत्

dīpe yathā vinidrasya jvalite saṃpravartate | āloko'nicchato'pyevaṃ nirvāṇamanayā bhavet


8

स्वयं ज्ञाता श्रुता वापि भ्रान्तिशान्त्यैकसौख्यदा । आप्रेक्ष्य वर्णिता सद्यो यथा स्वर्गतरङ्गिणी

svayaṃ jñātā śrutā vāpi bhrāntiśāntyaikasaukhyadā | āprekṣya varṇitā sadyo yathā svargataraṅgiṇī


9

यथा रज्ज्वामहिभ्रान्तिर्विनश्यत्यवलोकनात् । तथैतत्प्रेक्षणाच्छान्तिमेति संसारदुःखिता

yathā rajjvāmahibhrāntirvinaśyatyavalokanāt | tathaitatprekṣaṇācchāntimeti saṃsāraduḥkhitā


10

युक्तियुक्तार्थवाक्यानि कल्पितानि पृथक्पृथक् । दृष्टान्तसारसूक्तानि चास्यां प्रकरणानि षट्

yuktiyuktārthavākyāni kalpitāni pṛthakpṛthak | dṛṣṭāntasārasūktāni cāsyāṃ prakaraṇāni ṣaṭ


11

वैराग्याख्यं प्रकरणं प्रथमं परिकीर्तितम् । विरागो वर्धते येन सेकेनेव मरौ तरुः

vairāgyākhyaṃ prakaraṇaṃ prathamaṃ parikīrtitam | virāgo vardhate yena sekeneva marau taruḥ


12

[ अनुबन्धेन सहितं दिष्टतत्त्वनिरूपणम् । सार्धं सहस्रं ग्रन्थस्य यस्मिन्हृदि विचारिते । प्रकाशाच्छुद्धतोदेति मणाविव सुमार्जिते

[ anubandhena sahitaṃ diṣṭatattvanirūpaṇam | sārdhaṃ sahasraṃ granthasya yasminhṛdi vicārite | prakāśācchuddhatodeti maṇāviva sumārjite


13

मुमुक्षुव्यवहाराख्यं ततः प्रकरणं कृतम् । सहस्रमात्रं ग्रन्थस्य युक्तिग्रन्थेन सुन्दरम्

mumukṣuvyavahārākhyaṃ tataḥ prakaraṇaṃ kṛtam | sahasramātraṃ granthasya yuktigranthena sundaram


14

स्वभावो हि मुमुक्षूणां नराणां यत्र वर्ण्यते । अथोत्पत्तिप्रकरणं दृष्टान्ताख्यायिकामयम्

svabhāvo hi mumukṣūṇāṃ narāṇāṃ yatra varṇyate | athotpattiprakaraṇaṃ dṛṣṭāntākhyāyikāmayam


15

सप्तग्रन्थसहस्राणि विज्ञानप्रतिपादकम् । जागती द्रष्टृदृश्यश्रीरहंत्वमितिरूपिणी

saptagranthasahasrāṇi vijñānapratipādakam | jāgatī draṣṭṛdṛśyaśrīrahaṃtvamitirūpiṇī


16

अनुत्पन्नैवोत्थितेव यत्रेति परिवर्ण्यते । यस्मिन्श्रुते जगदिदं श्रोतान्तर्बुध्यतेऽखिलम्

anutpannaivotthiteva yatreti parivarṇyate | yasminśrute jagadidaṃ śrotāntarbudhyate'khilam


17

सास्मद्युष्मत्सविस्तारं सलोकाकाशपर्वतम् । पिण्डग्रहविनिर्मुक्तं निर्भित्तिकमपर्वतम्

sāsmadyuṣmatsavistāraṃ salokākāśaparvatam | piṇḍagrahavinirmuktaṃ nirbhittikamaparvatam


18

पृथ्व्यादिभूतरहितं संकल्प इव पत्तनम् । स्वप्नोपलम्भभावाभं मनोराज्यवदाततम्

pṛthvyādibhūtarahitaṃ saṃkalpa iva pattanam | svapnopalambhabhāvābhaṃ manorājyavadātatam


19

गन्धर्वनगरप्रख्यमर्थशून्योपलम्भनात् । द्विचन्द्रविभ्रमाभासं मृगतृष्णाम्बुवर्तनम्

gandharvanagaraprakhyamarthaśūnyopalambhanāt | dvicandravibhramābhāsaṃ mṛgatṛṣṇāmbuvartanam


20

नौयानलोलशैलाभं सत्यलाभविवर्जितम् । चित्तभ्रमपिशाचाभं निर्बीजमपि भासुरम्

nauyānalolaśailābhaṃ satyalābhavivarjitam | cittabhramapiśācābhaṃ nirbījamapi bhāsuram


21

कथार्थप्रतिभासाभं व्योममुक्तावलीनिभम् । कटकत्वं यथा हेम्नि तरङ्गत्वं यथाम्भसि

kathārthapratibhāsābhaṃ vyomamuktāvalīnibham | kaṭakatvaṃ yathā hemni taraṅgatvaṃ yathāmbhasi


22

यथा नभसि नीलत्वमसदेवोत्थितं सदा । अभित्तिरङ्गरहितमुपलब्धिमनोहरम्

yathā nabhasi nīlatvamasadevotthitaṃ sadā | abhittiraṅgarahitamupalabdhimanoharam


23

स्वप्ने वा व्योम्नि वा चित्रमकर्तृ चिरभासुरम् । अवह्निरेव वह्नित्वं धत्ते चित्रानलो यथा

svapne vā vyomni vā citramakartṛ cirabhāsuram | avahnireva vahnitvaṃ dhatte citrānalo yathā


24

दधात्येवं जगच्छब्दरूपार्थमसदात्मकम् । तरङ्गोत्पलमालाभं दृष्टनृत्यमिवोत्थितम्

dadhātyevaṃ jagacchabdarūpārthamasadātmakam | taraṅgotpalamālābhaṃ dṛṣṭanṛtyamivotthitam


25

चक्रचीत्कारपूर्णस्य जलराशिमिवोद्यतम् । शीर्णपत्रं भ्रष्टनष्टं ग्रीष्मे वनमिवारसम्

cakracītkārapūrṇasya jalarāśimivodyatam | śīrṇapatraṃ bhraṣṭanaṣṭaṃ grīṣme vanamivārasam


26

मरणव्यग्रचित्ताभं शिलागृहगुहास्पदम् । अन्धकारगुहैकैकनृत्तमुन्मत्तचेष्टितम्

maraṇavyagracittābhaṃ śilāgṛhaguhāspadam | andhakāraguhaikaikanṛttamunmattaceṣṭitam


27

प्रशान्ताज्ञाननीहारं विज्ञानशरदम्बरम् । समुत्कीर्णमिव स्तम्भे चित्रं भित्ताविवोदितम्

praśāntājñānanīhāraṃ vijñānaśaradambaram | samutkīrṇamiva stambhe citraṃ bhittāvivoditam


28

पङ्कादिवाभिरचितं सचेतनमचेतनम् । ततः स्थितिप्रकरणं चतुर्थं परिकल्पितम्

paṅkādivābhiracitaṃ sacetanamacetanam | tataḥ sthitiprakaraṇaṃ caturthaṃ parikalpitam


29

त्रीणि ग्रन्थसहस्राणि व्याख्यानाख्यायिकामयम् । इत्थं जगदहंभावरूपस्थितिमुपागतम्

trīṇi granthasahasrāṇi vyākhyānākhyāyikāmayam | itthaṃ jagadahaṃbhāvarūpasthitimupāgatam


30

द्रष्टृदृश्यक्रमं प्रौढमित्यत्र परिकीर्तितम् । दशदिङ्मण्डलाभोगभासुरोऽयं जगद्भ्रमः

draṣṭṛdṛśyakramaṃ prauḍhamityatra parikīrtitam | daśadiṅmaṇḍalābhogabhāsuro'yaṃ jagadbhramaḥ


31

इत्थमभ्यागतो वृद्धिमिति तत्रोच्यते चिरम् । उपशान्तिप्रकरणं ततः पञ्चसहस्रकम्

itthamabhyāgato vṛddhimiti tatrocyate ciram | upaśāntiprakaraṇaṃ tataḥ pañcasahasrakam


32

पञ्चमं पावनं प्रोक्तं युक्तिसंततिसुन्दरम् । इदं जगदहं त्वं च स इति भ्रान्तिरुत्थिता

pañcamaṃ pāvanaṃ proktaṃ yuktisaṃtatisundaram | idaṃ jagadahaṃ tvaṃ ca sa iti bhrāntirutthitā


33

इत्थं संशाम्यतीत्यस्मिन्कथ्यते श्लोकसंग्रहैः । उपशान्तिप्रकरणे श्रुते शाम्यति संसृतिः

itthaṃ saṃśāmyatītyasminkathyate ślokasaṃgrahaiḥ | upaśāntiprakaraṇe śrute śāmyati saṃsṛtiḥ


34

प्रभ्रष्टचित्रसेनेव किंचिल्लभ्योपलम्भना । शतांशशिष्टा भवति संशान्तभ्रान्तरूपिणी

prabhraṣṭacitraseneva kiṃcillabhyopalambhanā | śatāṃśaśiṣṭā bhavati saṃśāntabhrāntarūpiṇī


35

अन्यसंकल्पचित्तस्था नगरश्रीरिवासती । अलभ्यवस्तुपार्श्वस्थस्वप्नयुद्धचिरारवा

anyasaṃkalpacittasthā nagaraśrīrivāsatī | alabhyavastupārśvasthasvapnayuddhacirāravā


36

शान्तसंकल्पमत्ताभ्रभीषणाशनिशब्दवत् । विस्मृतस्वप्नसंकल्पनिर्माणनगरोपमा

śāntasaṃkalpamattābhrabhīṣaṇāśaniśabdavat | vismṛtasvapnasaṃkalpanirmāṇanagaropamā


37

भविष्यन्नगरोद्यानप्रसूवन्ध्यामलाङ्गिका । तस्या जिह्वोच्यमानोग्रकथार्थानुभवोपमा

bhaviṣyannagarodyānaprasūvandhyāmalāṅgikā | tasyā jihvocyamānograkathārthānubhavopamā


38

अनुल्लिखितचित्रस्य चित्रव्याप्तेव भित्तिभूः । परिविस्मर्यमाणार्थकल्पनानगरीनिभा

anullikhitacitrasya citravyāpteva bhittibhūḥ | parivismaryamāṇārthakalpanānagarīnibhā


39

सर्वर्तुमदनुत्पन्नवनस्पन्दास्फुटाकृतिः । भाविपुष्पवनाकारवसन्तरसरञ्जना

sarvartumadanutpannavanaspandāsphuṭākṛtiḥ | bhāvipuṣpavanākāravasantarasarañjanā


40

अन्तर्लीनतरङ्गौघसौम्यवारिसरित्समा । निर्वाणाख्यं प्रकरणं ततः षष्ठमुदाहृतम्

antarlīnataraṅgaughasaumyavārisaritsamā | nirvāṇākhyaṃ prakaraṇaṃ tataḥ ṣaṣṭhamudāhṛtam


41

शिष्टो ग्रन्थः परीमाणं तस्य ज्ञानमहार्थदः । बुद्धे तस्मिन्भवेच्छ्रेयो निर्वाणं शान्तकल्पनम्

śiṣṭo granthaḥ parīmāṇaṃ tasya jñānamahārthadaḥ | buddhe tasminbhavecchreyo nirvāṇaṃ śāntakalpanam


42

अचेत्यचित्प्रकाशात्मा विज्ञानात्मा निरामयः । परमाकाशकोशाच्छः शान्तसर्वभवभ्रमः

acetyacitprakāśātmā vijñānātmā nirāmayaḥ | paramākāśakośācchaḥ śāntasarvabhavabhramaḥ


43

निर्वापितजगद्यात्रः कृतकर्तव्यसुस्थितः । समस्तजनतारम्भवज्रस्तम्भो नभोनिभः

nirvāpitajagadyātraḥ kṛtakartavyasusthitaḥ | samastajanatārambhavajrastambho nabhonibhaḥ


44

विनिगीर्णयथासंख्यजगज्जालातितृप्तिमान् । आकाशीभूतनिःशेषरूपालोकमनस्कृतिः

vinigīrṇayathāsaṃkhyajagajjālātitṛptimān | ākāśībhūtaniḥśeṣarūpālokamanaskṛtiḥ


45

कार्यकारणकर्तृत्वहेयादेयदृशोज्झितः । सदेह इव निर्देहः ससंसारोऽप्यसंसृतिः

kāryakāraṇakartṛtvaheyādeyadṛśojjhitaḥ | sadeha iva nirdehaḥ sasaṃsāro'pyasaṃsṛtiḥ


46

चिन्मयो घनपाषाणजठरापीवरोपमः । चिदादित्यस्तपँल्लोकानन्धकारोपरोपमम्

cinmayo ghanapāṣāṇajaṭharāpīvaropamaḥ | cidādityastapam̐llokānandhakāroparopamam


47

परप्रकाशरूपोऽपि परमान्ध्यमिवागतः । रुद्धसंसृतिदुर्लीलः प्रक्षीणाशाविषूचिकः

paraprakāśarūpo'pi paramāndhyamivāgataḥ | ruddhasaṃsṛtidurlīlaḥ prakṣīṇāśāviṣūcikaḥ


48

नष्टाहंकारवेतालो देहवानकलेवरः । कस्मिंश्चिद्रोमकोट्यग्रे तस्येयमवतिष्ठते । जगल्लक्ष्मीर्महामेरोः पुष्पे क्वचिदिवालिनी

naṣṭāhaṃkāravetālo dehavānakalevaraḥ | kasmiṃścidromakoṭyagre tasyeyamavatiṣṭhate | jagallakṣmīrmahāmeroḥ puṣpe kvacidivālinī


49

परमाणौ परमाणौ चिदाकाशः स्वकोटरे । जगल्लक्ष्मीसहस्राणि धत्ते कृत्वाथ पश्यति

paramāṇau paramāṇau cidākāśaḥ svakoṭare | jagallakṣmīsahasrāṇi dhatte kṛtvātha paśyati


50

विततता हृदयस्य महामते- र्हरिहराञ्जजलक्षशतैरपि । तुलनमेति न मुक्तिमतो यतः प्रविततास्ति निरुत्तमवस्तुनः

vitatatā hṛdayasya mahāmate- rhariharāñjajalakṣaśatairapi | tulanameti na muktimato yataḥ pravitatāsti niruttamavastunaḥ


17

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे ग्रन्थसंख्यादिवर्णनं नाम सप्तदशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe granthasaṃkhyādivarṇanaṃ nāma saptadaśaḥ sargaḥ

सर्गः १८

18

अष्टादशः सर्गः

aṣṭādaśaḥ sargaḥ


1

श्रीवसिष्ठ उवाच । अस्यां वा चित्तमात्रायां प्रबोधः संप्रवर्तते । बीजादिव सतो व्युप्तादवश्यंभावि सत्फलम्

śrīvasiṣṭha uvāca | asyāṃ vā cittamātrāyāṃ prabodhaḥ saṃpravartate | bījādiva sato vyuptādavaśyaṃbhāvi satphalam


2

अपि पौरुषमादेयं शास्त्रं चेद्युक्तिबोधकम् । अन्यत्त्वार्षमपि त्याज्यं भाव्यं न्याय्यैकसेविना

api pauruṣamādeyaṃ śāstraṃ cedyuktibodhakam | anyattvārṣamapi tyājyaṃ bhāvyaṃ nyāyyaikasevinā


3

युक्तियुक्तमुपादेयं वचनं बालकादपि । अन्यत्तृणमिव त्याज्यमप्युक्तं पद्मजन्मना

yuktiyuktamupādeyaṃ vacanaṃ bālakādapi | anyattṛṇamiva tyājyamapyuktaṃ padmajanmanā


4

योऽस्मत्तातस्य कूपोऽयमिति कौपं पिबत्यपः । त्यक्त्वा गाङ्गं पुरस्थं तं को नाशास्त्यतिरागिणम्

yo'smattātasya kūpo'yamiti kaupaṃ pibatyapaḥ | tyaktvā gāṅgaṃ purasthaṃ taṃ ko nāśāstyatirāgiṇam


5

यथोषसि प्रवृत्तायामालोकोऽवश्यमेष्यति । अस्यां वा चित्तमात्रायां सुविवेकस्तथैष्यति

yathoṣasi pravṛttāyāmāloko'vaśyameṣyati | asyāṃ vā cittamātrāyāṃ suvivekastathaiṣyati


6

श्रुतायां प्राज्ञवदनाद्बुद्ध्वान्तं स्वयमेव च । शनैःशनैर्विचारेण बुद्धौ संस्कार आगते

śrutāyāṃ prājñavadanādbuddhvāntaṃ svayameva ca | śanaiḥśanairvicāreṇa buddhau saṃskāra āgate


7

पूर्वं तावदुदेत्यन्तर्भृशं संस्कृतवाक्यता । शुद्धयुक्ता लतेवोच्चैर्या सभास्थानभूषणम्

pūrvaṃ tāvadudetyantarbhṛśaṃ saṃskṛtavākyatā | śuddhayuktā latevoccairyā sabhāsthānabhūṣaṇam


8

परा नागरतोदेति महत्त्वगुणशालिनी । सा यया स्नेहमायान्ति राजानो अमरा अपि

parā nāgaratodeti mahattvaguṇaśālinī | sā yayā snehamāyānti rājāno amarā api


9

पूर्वापरज्ञः सर्वत्र नरो भवति बुद्धिमान् । पदार्थानां यथा दीपहस्तो निशि सुलोचनः

pūrvāparajñaḥ sarvatra naro bhavati buddhimān | padārthānāṃ yathā dīpahasto niśi sulocanaḥ


10

लोभमोहादयो दोषास्तानवं यान्त्यलं शनैः । धियो दिशः समासन्नशरदो मिहिका यथा

lobhamohādayo doṣāstānavaṃ yāntyalaṃ śanaiḥ | dhiyo diśaḥ samāsannaśarado mihikā yathā


11

केवलं समवेक्ष्यन्ते विवेकाध्यासनं धियः । न किंचन फलं धत्ते स्वाभ्यासेन विना क्रिया

kevalaṃ samavekṣyante vivekādhyāsanaṃ dhiyaḥ | na kiṃcana phalaṃ dhatte svābhyāsena vinā kriyā


12

मनः प्रसादमायाति शरदीव महत्सरः । परं साम्यमुपादत्ते निर्मन्दर इवार्णवः

manaḥ prasādamāyāti śaradīva mahatsaraḥ | paraṃ sāmyamupādatte nirmandara ivārṇavaḥ


13

निरस्तकालिमारत्नशिखेवास्ततमःपटा । प्रति ज्वलत्यलं प्रज्ञा पदार्थप्रविभागिनी

nirastakālimāratnaśikhevāstatamaḥpaṭā | prati jvalatyalaṃ prajñā padārthapravibhāginī


14

दैन्यदारिद्र्यदोषाढ्या दृष्टयो दर्शितान्तराः । न निकृन्तन्ति मर्माणि ससंनाहमिवेषवः

dainyadāridryadoṣāḍhyā dṛṣṭayo darśitāntarāḥ | na nikṛntanti marmāṇi sasaṃnāhamiveṣavaḥ


15

हृदयं नावलुम्पन्ति भीमाः संसृतिभीतयः । पुरःस्थितमपि प्राज्ञं महोपलमिवेषवः

hṛdayaṃ nāvalumpanti bhīmāḥ saṃsṛtibhītayaḥ | puraḥsthitamapi prājñaṃ mahopalamiveṣavaḥ


15

कथं स्यादादिता जन्मकर्मणां दैवपुंस्त्वयोः । इत्यादिसंशयगणः शाम्यत्यह्नि यथा तमः

kathaṃ syādāditā janmakarmaṇāṃ daivapuṃstvayoḥ | ityādisaṃśayagaṇaḥ śāmyatyahni yathā tamaḥ


17

सर्वदा सर्वभावेषु संशान्तिरुपजायते । यामिन्यामिव शान्तायां प्रजालोक उपागते

sarvadā sarvabhāveṣu saṃśāntirupajāyate | yāminyāmiva śāntāyāṃ prajāloka upāgate


18

समुद्रस्येव गाम्भीर्यं धैर्यं मेरोरिव स्थितम् । अन्तः शीतलता चेन्दोरिवोदेति विचारिणः

samudrasyeva gāmbhīryaṃ dhairyaṃ meroriva sthitam | antaḥ śītalatā cendorivodeti vicāriṇaḥ


19

सा जीवन्मुक्तता तस्य शनैः परिणतिं गता । शान्ताशेषविशेषस्य भवत्यविषयो गिराम्

sā jīvanmuktatā tasya śanaiḥ pariṇatiṃ gatā | śāntāśeṣaviśeṣasya bhavatyaviṣayo girām


20

सर्वार्थशीतला शुद्धा परमालोकदास्यधीः । परं प्रकाशमायाति ज्योत्स्नेव शरदैन्दवी

sarvārthaśītalā śuddhā paramālokadāsyadhīḥ | paraṃ prakāśamāyāti jyotsneva śaradaindavī


21

हृद्याकाशे विवेकार्के शमालोकिनि निर्मले । अनर्थसार्थकर्तारो नोद्यन्ति किल केतवः

hṛdyākāśe vivekārke śamālokini nirmale | anarthasārthakartāro nodyanti kila ketavaḥ


22

शाम्यन्ति शुद्धिमायान्ति सौम्यास्तिष्ठन्ति सून्नते । अचञ्चले जलेऽतृष्णाः शरदीवाभ्रमालिकाः

śāmyanti śuddhimāyānti saumyāstiṣṭhanti sūnnate | acañcale jale'tṛṣṇāḥ śaradīvābhramālikāḥ


23

यत्किंचनकरी क्रूरा ग्राम्यता विनिवर्तते । दीनानना पिशाचानां लीलेव दिवसागमे

yatkiṃcanakarī krūrā grāmyatā vinivartate | dīnānanā piśācānāṃ līleva divasāgame


24

धर्मभित्तौ भृशं लग्नां धियं धैर्यधुरं गताम् । आधयो न विधुन्वन्ति वाताश्चित्रलतामिव

dharmabhittau bhṛśaṃ lagnāṃ dhiyaṃ dhairyadhuraṃ gatām | ādhayo na vidhunvanti vātāścitralatāmiva


25

न पतत्यवटे ज्ञस्तु विषयासङ्गरूपिणि । कः किल ज्ञातसरणिः श्वभ्रं समनुधावति

na patatyavaṭe jñastu viṣayāsaṅgarūpiṇi | kaḥ kila jñātasaraṇiḥ śvabhraṃ samanudhāvati


26

सच्छास्त्रसाधुवृत्तानामविरोधिनि कर्मणि । रमते धीर्यथाप्राप्ते साध्वीवान्तःपुराजिरे

sacchāstrasādhuvṛttānāmavirodhini karmaṇi | ramate dhīryathāprāpte sādhvīvāntaḥpurājire


27

जगतां कोटिलक्षेषु यावन्तः परमाणवः । तेषामेकैकशोऽन्तःस्थान्सर्गान्पश्यत्यसङ्गधीः

jagatāṃ koṭilakṣeṣu yāvantaḥ paramāṇavaḥ | teṣāmekaikaśo'ntaḥsthānsargānpaśyatyasaṅgadhīḥ


28

मोक्षोपायावबोधेन शुद्धान्तःकरणं जनम् । ।। न खेदयति भोगौघो न चानन्दयति क्वचित्

mokṣopāyāvabodhena śuddhāntaḥkaraṇaṃ janam | || na khedayati bhogaugho na cānandayati kvacit


29

परमाणौ परमाणौ सर्ववर्गा निरर्गलाः । ये पतन्त्युत्पतन्त्यम्बुवीचिवत्तान्स पश्यति

paramāṇau paramāṇau sarvavargā nirargalāḥ | ye patantyutpatantyambuvīcivattānsa paśyati


30

न द्वेष्टि संप्रवृत्तानि न निवृत्तानि काङ्क्षति । कार्याण्येष प्रबुद्धोऽपि निष्प्रबुद्ध इव द्रुमः

na dveṣṭi saṃpravṛttāni na nivṛttāni kāṅkṣati | kāryāṇyeṣa prabuddho'pi niṣprabuddha iva drumaḥ


31

दृश्यते लोकसामान्यो यथाप्राप्तानुवृत्तिमान् । इष्टानिष्टफलप्राप्तौ हृदयेनापराजितः

dṛśyate lokasāmānyo yathāprāptānuvṛttimān | iṣṭāniṣṭaphalaprāptau hṛdayenāparājitaḥ


32

बुद्ध्वेदमखिलं शास्त्रं वाचयित्वा विविच्यताम् । अनुभूयत एवैतन्न तूक्तं वरशापवत्

buddhvedamakhilaṃ śāstraṃ vācayitvā vivicyatām | anubhūyata evaitanna tūktaṃ varaśāpavat


33

शास्त्रं सुबोधमेवेदं सालंकारविभूषितम्। काव्यं रसमयं चारु दृष्टान्तैः प्रतिपादितम्

śāstraṃ subodhamevedaṃ sālaṃkāravibhūṣitam| kāvyaṃ rasamayaṃ cāru dṛṣṭāntaiḥ pratipāditam


34

बुध्यते स्वयमेवेदं किंचित्पदपदार्थवित् । स्वयं यस्तु न वेत्तीदं श्रोतव्यं तेन पण्डितात्

budhyate svayamevedaṃ kiṃcitpadapadārthavit | svayaṃ yastu na vettīdaṃ śrotavyaṃ tena paṇḍitāt


35

यस्मिन्श्रुते मते ज्ञाते तपोध्यानजपादिकम् । मोक्षप्राप्तौ नरस्येह न किंचिदुपयुज्यते

yasminśrute mate jñāte tapodhyānajapādikam | mokṣaprāptau narasyeha na kiṃcidupayujyate


36

एतच्छास्त्रघनाभ्यासात्पौनःपुन्येन वीक्षणात् । पाण्डित्यं स्यादपूर्वं हि चित्तसंस्कारपूर्वकम्

etacchāstraghanābhyāsātpaunaḥpunyena vīkṣaṇāt | pāṇḍityaṃ syādapūrvaṃ hi cittasaṃskārapūrvakam


37

अहं जगदिति प्रौढो द्रष्टृदृश्यपिशाचकः । पिशाचोऽर्कोदयेनेव स्वयं शाम्यत्ययत्नतः

ahaṃ jagaditi prauḍho draṣṭṛdṛśyapiśācakaḥ | piśāco'rkodayeneva svayaṃ śāmyatyayatnataḥ


38

भ्रमो जगदहं चेति स्थित एवोपशाम्यति । स्वप्नमोहः परिज्ञात इव नो भ्रमयत्यलम्

bhramo jagadahaṃ ceti sthita evopaśāmyati | svapnamohaḥ parijñāta iva no bhramayatyalam


39

यथा संकल्पनगरे पुंसो हर्षविषादिता । न बाधते तथैवास्मिन्परिज्ञाते जगद्भ्रमे

yathā saṃkalpanagare puṃso harṣaviṣāditā | na bādhate tathaivāsminparijñāte jagadbhrame


41

चित्रसर्पः परिज्ञातो न सर्पभयदो यथा । दृश्यसर्पः परिज्ञातस्तथा न सुखदुःखदः ।। परिज्ञानेन सर्पत्वं चित्रसर्पस्य नश्यति । यथा तथैव संसारः स्थित एवोपशाम्यति

citrasarpaḥ parijñāto na sarpabhayado yathā | dṛśyasarpaḥ parijñātastathā na sukhaduḥkhadaḥ || parijñānena sarpatvaṃ citrasarpasya naśyati | yathā tathaiva saṃsāraḥ sthita evopaśāmyati


42

सुमनःपल्लवामर्दे किंचिद्व्यतिकरो भवेत् । परमार्थपदप्राप्तौ नतु व्यतिकरोऽल्पकः

sumanaḥpallavāmarde kiṃcidvyatikaro bhavet | paramārthapadaprāptau natu vyatikaro'lpakaḥ


43

गच्छत्यवयवः स्पन्दं सुमनःपत्रमर्दने । इह धीमात्ररोधस्तु नाङ्गावयवचालनम्

gacchatyavayavaḥ spandaṃ sumanaḥpatramardane | iha dhīmātrarodhastu nāṅgāvayavacālanam


44

सुखासनोपविष्टेन यथासंभवमश्नता । भोगजालं सदाचारविरुद्धेषु न तिष्ठता

sukhāsanopaviṣṭena yathāsaṃbhavamaśnatā | bhogajālaṃ sadācāraviruddheṣu na tiṣṭhatā


45

यथाक्षणं यथादेशं प्रविचारयता सुखम् । यथासंभवसत्सङ्गमिदं शास्त्रमथेतरत्

yathākṣaṇaṃ yathādeśaṃ pravicārayatā sukham | yathāsaṃbhavasatsaṅgamidaṃ śāstramathetarat


45

आसाद्यते महाज्ञानबोधः संसारशान्तिदः । न भूयो जायते येन योनियन्त्रप्रपीडनम्

āsādyate mahājñānabodhaḥ saṃsāraśāntidaḥ | na bhūyo jāyate yena yoniyantraprapīḍanam


47

एतावत्यपि येऽभीताः पापा भोगरसे स्थिताः । स्वमातृविष्ठाकृमयः कीर्तनीया न तेऽधमाः

etāvatyapi ye'bhītāḥ pāpā bhogarase sthitāḥ | svamātṛviṣṭhākṛmayaḥ kīrtanīyā na te'dhamāḥ


48

श्रृणु तावदिदानीं त्वं कथ्यमानमिदं मया । राघव ज्ञानविस्तारं बुद्धिसारतरान्तरम्

śrṛṇu tāvadidānīṃ tvaṃ kathyamānamidaṃ mayā | rāghava jñānavistāraṃ buddhisāratarāntaram


49

यथेदं श्रूयते चास्त्रं तामापातनिकां श्रृणु । विचार्यते यथार्थोऽयं यथा च परिभाषया

yathedaṃ śrūyate cāstraṃ tāmāpātanikāṃ śrṛṇu | vicāryate yathārtho'yaṃ yathā ca paribhāṣayā


50

येनेहाननुभूतेऽर्थे दृष्टेनार्थेन बोधनम् । बोधोपकारफलदं तं दृष्टान्तं विदुर्बुधाः

yenehānanubhūte'rthe dṛṣṭenārthena bodhanam | bodhopakāraphaladaṃ taṃ dṛṣṭāntaṃ vidurbudhāḥ


51

दृष्टान्तेन विना राम नापूर्वार्थोऽवबुध्यते । यथा दीपं विना रात्रौ भाण्डोपस्करणं गृहे

dṛṣṭāntena vinā rāma nāpūrvārtho'vabudhyate | yathā dīpaṃ vinā rātrau bhāṇḍopaskaraṇaṃ gṛhe


55

यैर्यैः काकुत्स्थ दृष्टान्तैस्त्वं मयेहावबोध्यसे । सर्वे सकारणास्ते हि प्राप्यन्तु सदकारणम्

yairyaiḥ kākutstha dṛṣṭāntaistvaṃ mayehāvabodhyase | sarve sakāraṇāste hi prāpyantu sadakāraṇam


53

उपमानोपमेयानां कार्यकारणतोदिता । वर्जयित्वा परं ब्रह्म सर्वेषामेव विद्यते

upamānopameyānāṃ kāryakāraṇatoditā | varjayitvā paraṃ brahma sarveṣāmeva vidyate


54

ब्रह्मोपदेशे दृष्टान्तो यस्तवेह हि कथ्यते । एकदेशसधर्मत्वं तत्रान्तः परिगृह्यते

brahmopadeśe dṛṣṭānto yastaveha hi kathyate | ekadeśasadharmatvaṃ tatrāntaḥ parigṛhyate


55

यो यो नामेह दृष्टान्तो ब्रह्मतत्त्वावबोधने । दीयते स स बोद्धव्यः स्वप्नजातो जगद्गतः

yo yo nāmeha dṛṣṭānto brahmatattvāvabodhane | dīyate sa sa boddhavyaḥ svapnajāto jagadgataḥ


56

एवं सति निराकारे ब्रह्मण्याकारवान्कथम् । दृष्टान्त इति नोद्यन्ति मूर्खवैकल्पिकोक्तयः

evaṃ sati nirākāre brahmaṇyākāravānkatham | dṛṣṭānta iti nodyanti mūrkhavaikalpikoktayaḥ


57

अन्यासिद्धविरुद्धादिदृग्दृष्टान्तप्रदूषणैः । स्वप्नोपमत्वाज्जगतः समुदेति न किंचन

anyāsiddhaviruddhādidṛgdṛṣṭāntapradūṣaṇaiḥ | svapnopamatvājjagataḥ samudeti na kiṃcana


58

अवस्तु पूर्वापरयोर्वर्तमाने विचारितम् । यथा जाग्रत्तथा स्वप्नः सिद्धमाबालमागतम्

avastu pūrvāparayorvartamāne vicāritam | yathā jāgrattathā svapnaḥ siddhamābālamāgatam


59

स्वप्नसंकल्पनाध्यानवरशापौषधादिभिः । यथार्था इह दृष्टान्तास्तद्रूपत्वाज्जगत्स्थितेः

svapnasaṃkalpanādhyānavaraśāpauṣadhādibhiḥ | yathārthā iha dṛṣṭāntāstadrūpatvājjagatsthiteḥ


60

मोक्षोपायकृता ग्रन्थकारेणान्येऽपि ये कृताः । ग्रन्थास्तेष्वियमेवैका व्यवस्था बोध्यबोधने

mokṣopāyakṛtā granthakāreṇānye'pi ye kṛtāḥ | granthāsteṣviyamevaikā vyavasthā bodhyabodhane


61

स्वप्नाभत्वं च जगतः श्रुते शास्त्रेऽवबोध्यते । शीघ्रं न पार्यते वक्तुं वाक्किल क्रमवर्तिनी

svapnābhatvaṃ ca jagataḥ śrute śāstre'vabodhyate | śīghraṃ na pāryate vaktuṃ vākkila kramavartinī


62

स्वप्नसंकल्पनाध्याननगराद्युपमं जगत् । यतस्त एव दृष्टान्तास्तस्मात्सन्तीह नेतरे

svapnasaṃkalpanādhyānanagarādyupamaṃ jagat | yatasta eva dṛṣṭāntāstasmātsantīha netare


63

अकारणे कारणता यद्बोधायोपमीयते । न तत्र सर्वसाधर्म्यं संभवत्युपमाश्रमैः

akāraṇe kāraṇatā yadbodhāyopamīyate | na tatra sarvasādharmyaṃ saṃbhavatyupamāśramaiḥ


64

उपमेयस्योपमानादेकांशेन सधर्मता । अङ्गीकार्यावबोधाय धीमता निर्विवादिना

upameyasyopamānādekāṃśena sadharmatā | aṅgīkāryāvabodhāya dhīmatā nirvivādinā


65

अर्थावलोकने दीपादाभामात्रादृते किल । न स्थानतैलवर्त्यादि किंचिदव्युपयुज्यते

arthāvalokane dīpādābhāmātrādṛte kila | na sthānatailavartyādi kiṃcidavyupayujyate


66

एकदेशसमर्थत्वादुपमेयावबोधनम् । उपमानं करोत्यङ्ग दीपोऽर्थप्रभया यथा

ekadeśasamarthatvādupameyāvabodhanam | upamānaṃ karotyaṅga dīpo'rthaprabhayā yathā


67

दृष्टान्तस्यांशमात्रेण बोध्यबोधोदये सति । उपादेयतया ग्राह्यो महावाक्यार्थनिश्चयः

dṛṣṭāntasyāṃśamātreṇa bodhyabodhodaye sati | upādeyatayā grāhyo mahāvākyārthaniścayaḥ


69

न कुतार्किकतामेत्य नाशनीया प्रबुद्धता । अनुभूत्यपलापान्तैरपवित्रैर्विकल्पितैः ।। विचारणादनुभवकारिवैरिणोऽपि वाङ्मयं त्वनुगतमस्मदादिषु । स्त्रियोक्तमप्यपपरमार्थवैदिकं वचो वचःप्रलपनमेव नागमः

na kutārkikatāmetya nāśanīyā prabuddhatā | anubhūtyapalāpāntairapavitrairvikalpitaiḥ || vicāraṇādanubhavakārivairiṇo'pi vāṅmayaṃ tvanugatamasmadādiṣu | striyoktamapyapaparamārthavaidikaṃ vaco vacaḥpralapanameva nāgamaḥ


70

अस्माकमस्ति मतिरङ्ग तयेति सर्व- शास्त्रैकवाक्यकरणं फलितं यतो यः । प्रातीतिकार्थमपशास्त्रनिजाङ्गपुष्टा- त्संवेदनादितरदस्ति ततः प्रमाणम्

asmākamasti matiraṅga tayeti sarva- śāstraikavākyakaraṇaṃ phalitaṃ yato yaḥ | prātītikārthamapaśāstranijāṅgapuṣṭā- tsaṃvedanāditaradasti tataḥ pramāṇam


18

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे दृष्टान्तनिरूपणं नामाष्टादशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe dṛṣṭāntanirūpaṇaṃ nāmāṣṭādaśaḥ sargaḥ

सर्गः १९

19

एकोनविंशः सर्गः

ekonaviṃśaḥ sargaḥ


1

श्रीवसिष्ठ उवाच । विशिष्टांशसमर्थत्वमुपमानेषु गृह्यते । को भेदः सर्वसादृश्ये तूपमानोपमेययोः

śrīvasiṣṭha uvāca | viśiṣṭāṃśasamarthatvamupamāneṣu gṛhyate | ko bhedaḥ sarvasādṛśye tūpamānopameyayoḥ


2

दृष्टान्तबुद्धावेकात्मज्ञानशास्त्रार्थवेदनात् । महावाक्यार्थसंसिद्धा शान्तिनिर्वाणमुच्यते

dṛṣṭāntabuddhāvekātmajñānaśāstrārthavedanāt | mahāvākyārthasaṃsiddhā śāntinirvāṇamucyate


3

तस्माद्दृष्टान्तदार्ष्टान्तविकल्पोल्लसितैरलम् । यया कयाचिद्युक्त्या तु महावाक्यार्थमाश्रयेत्

tasmāddṛṣṭāntadārṣṭāntavikalpollasitairalam | yayā kayācidyuktyā tu mahāvākyārthamāśrayet


4

शान्तिः श्रेयः परं विद्धि तत्प्राप्तौ यत्नवान्भव । भोक्तव्यमोदनं प्राप्तं किं तत्सिद्धौ विकल्पितैः

śāntiḥ śreyaḥ paraṃ viddhi tatprāptau yatnavānbhava | bhoktavyamodanaṃ prāptaṃ kiṃ tatsiddhau vikalpitaiḥ


5

अकारणैः कारणिभिर्बोधार्थमुपमीयते । उपमानैस्तूपमेयैः सदृशैरेकदेशतः

akāraṇaiḥ kāraṇibhirbodhārthamupamīyate | upamānaistūpameyaiḥ sadṛśairekadeśataḥ


6

स्थातव्यं नेह भोगेषु विवेकरहितात्मना । उपलोदरसंजातपरिपीनान्धभेकवत्

sthātavyaṃ neha bhogeṣu vivekarahitātmanā | upalodarasaṃjātaparipīnāndhabhekavat


7

दृष्टान्तैर्यत्नमाश्रित्य जेतव्यं परमे पदम् । विचारणवता भाव्यं शान्तिशास्त्रार्थशालिना

dṛṣṭāntairyatnamāśritya jetavyaṃ parame padam | vicāraṇavatā bhāvyaṃ śāntiśāstrārthaśālinā


8

शास्त्रोपदेशसौजन्यप्रज्ञातज्ज्ञसमागमैः । अन्तरान्तरसंपन्नधर्मार्थोपार्जनक्रियः

śāstropadeśasaujanyaprajñātajjñasamāgamaiḥ | antarāntarasaṃpannadharmārthopārjanakriyaḥ


9

तावद्विचारयेत्प्राज्ञो यावद्विश्रान्तिमात्मनि । संप्रयात्यपुनर्नाशां शान्तिं तुर्यपदाभिधाम्

tāvadvicārayetprājño yāvadviśrāntimātmani | saṃprayātyapunarnāśāṃ śāntiṃ turyapadābhidhām


10

तुर्यविश्रान्तियुक्तस्य प्रतीपस्य भवार्णवात् । जीवतोऽजीवतश्चैव गृहस्थस्य तथा यतेः

turyaviśrāntiyuktasya pratīpasya bhavārṇavāt | jīvato'jīvataścaiva gṛhasthasya tathā yateḥ


11

न कृतेनाकृतेनार्थो न श्रुतिस्मृतिविभ्रमैः । निर्मन्दर इवाम्भोधिः स तिष्ठति यथास्थितम्

na kṛtenākṛtenārtho na śrutismṛtivibhramaiḥ | nirmandara ivāmbhodhiḥ sa tiṣṭhati yathāsthitam


12

एकांशेनोपमानानामुपमेयसधर्मता । बोद्धव्यं बोध्यबोधाय न स्थेयं बोधचञ्चुना

ekāṃśenopamānānāmupameyasadharmatā | boddhavyaṃ bodhyabodhāya na stheyaṃ bodhacañcunā


13

यया कयाचिद्युक्त्या तु बोद्धव्यं बोध्यमेव ते । युक्तायुक्तं न पश्यन्ति व्याकुला बोधचञ्चवः

yayā kayācidyuktyā tu boddhavyaṃ bodhyameva te | yuktāyuktaṃ na paśyanti vyākulā bodhacañcavaḥ


14

हृदये संविदाकाशे विश्रान्तेऽनुभवात्मनि । वस्तुन्यनर्थं यः प्राह बोधचञ्चुः स उच्यते

hṛdaye saṃvidākāśe viśrānte'nubhavātmani | vastunyanarthaṃ yaḥ prāha bodhacañcuḥ sa ucyate


15

अभिमानविकल्पांशैरज्ञो ज्ञप्तिं विकल्पयेत् । बोधं मलिनयत्यन्तः स्वं खमब्द इवामलम्

abhimānavikalpāṃśairajño jñaptiṃ vikalpayet | bodhaṃ malinayatyantaḥ svaṃ khamabda ivāmalam


16

सर्वप्रमाणसत्तानां पदमब्धिरपामिव । प्रमाणमेकमेवेह प्रत्यक्षं तदतः शृणु

sarvapramāṇasattānāṃ padamabdhirapāmiva | pramāṇamekameveha pratyakṣaṃ tadataḥ śṛṇu


17

सर्वाक्षसारमध्यक्षं वेदनं विदुरुत्तमाः । नूनं तत्प्रतिपत्सिद्धं तत्प्रत्यक्षमुदाहृतम्

sarvākṣasāramadhyakṣaṃ vedanaṃ viduruttamāḥ | nūnaṃ tatpratipatsiddhaṃ tatpratyakṣamudāhṛtam


18

अनुभूतेर्वेदनस्य प्रतिपत्तेर्यथाभिधम् । प्रत्यक्षमिति नामेह कृतं जीवः स एव नः

anubhūtervedanasya pratipatteryathābhidham | pratyakṣamiti nāmeha kṛtaṃ jīvaḥ sa eva naḥ


19

स एव संवित्स पुमानहंताप्रत्ययात्मकः । स ययोदेति संवित्त्या सा पदार्थ इति स्मृता

sa eva saṃvitsa pumānahaṃtāpratyayātmakaḥ | sa yayodeti saṃvittyā sā padārtha iti smṛtā


20

ससंकल्पविकल्पाद्यैः कृतनानाक्रमभ्रमैः । जगत्तया स्फुरत्यम्बु तरङ्गादितया यथा

sasaṃkalpavikalpādyaiḥ kṛtanānākramabhramaiḥ | jagattayā sphuratyambu taraṅgāditayā yathā


21

प्रागकारणमेवाशु सर्गादौ सर्गलीलया । स्फुरित्वा कारणं भूतं प्रत्यक्षं स्वयमात्मनि

prāgakāraṇamevāśu sargādau sargalīlayā | sphuritvā kāraṇaṃ bhūtaṃ pratyakṣaṃ svayamātmani


22

कारणं त्वविचारोत्थजीवस्यासदपि स्थितम् । सदिवास्यां जगद्रूपं प्रकृतौ व्यक्तिमागतम्

kāraṇaṃ tvavicārotthajīvasyāsadapi sthitam | sadivāsyāṃ jagadrūpaṃ prakṛtau vyaktimāgatam


23

स्वयमेव विचारस्तु स्वत उत्थं स्वकं वपुः । नाशयित्वा करोत्याशु प्रत्यक्षं परमं महत्

svayameva vicārastu svata utthaṃ svakaṃ vapuḥ | nāśayitvā karotyāśu pratyakṣaṃ paramaṃ mahat


24

विचारवान्विचारोऽपि आत्मानमवगच्छति । यदा तदा निरुल्लेखं परमेवावशिष्यते

vicāravānvicāro'pi ātmānamavagacchati | yadā tadā nirullekhaṃ paramevāvaśiṣyate


25

मनस्यनीहिते शान्ते स्वबुद्धीन्द्रियकर्मभिः । नहि कश्चित्कृतैरर्थो नाकृतैरप्यभावनात्

manasyanīhite śānte svabuddhīndriyakarmabhiḥ | nahi kaścitkṛtairartho nākṛtairapyabhāvanāt


26

मनस्यनीहिते शान्ते न प्रवर्तन्त एव ते । कर्मेन्द्रियाणि कर्मादावसंचारितयन्त्रवत्

manasyanīhite śānte na pravartanta eva te | karmendriyāṇi karmādāvasaṃcāritayantravat


27

मनोयन्त्रस्य चलने कारणं वेदनं विदुः । प्रणालीदारुमेषस्य रज्जुरन्तर्गता यथा

manoyantrasya calane kāraṇaṃ vedanaṃ viduḥ | praṇālīdārumeṣasya rajjurantargatā yathā


28

रूपालोकमनस्कारपदार्थव्याकुलं जगत् । विद्यते वेदनस्यान्तर्वातान्तः स्पन्दनं यथा

rūpālokamanaskārapadārthavyākulaṃ jagat | vidyate vedanasyāntarvātāntaḥ spandanaṃ yathā


29

सर्वात्मवेदनं शुद्धं यथोदेति तदात्मकम् । भाति प्रसृतदिक्कालबाह्यान्तारूपदेहकम्

sarvātmavedanaṃ śuddhaṃ yathodeti tadātmakam | bhāti prasṛtadikkālabāhyāntārūpadehakam


30

दृष्ट्वैव दृश्यताभासं स्वरूपं धारयन्स्थितः । स्वं यथा यत्र यद्रूपं प्रतिभाति तथैव तत्

dṛṣṭvaiva dṛśyatābhāsaṃ svarūpaṃ dhārayansthitaḥ | svaṃ yathā yatra yadrūpaṃ pratibhāti tathaiva tat


31

स सर्वात्मा यथा यत्र समुल्लासमुपागतः । तिष्ठत्याशु तथा तत्र तद्रूप इव राजते

sa sarvātmā yathā yatra samullāsamupāgataḥ | tiṣṭhatyāśu tathā tatra tadrūpa iva rājate


32

सर्वात्मकतया द्रष्टुर्दृश्यत्वमिव युज्यते । दृश्यत्वं द्रष्टृसद्भावे दृश्यतापि न वास्तवी

sarvātmakatayā draṣṭurdṛśyatvamiva yujyate | dṛśyatvaṃ draṣṭṛsadbhāve dṛśyatāpi na vāstavī


33

अकारणकमेवातो ब्रह्म सिद्धमिदं स्थितम् । प्रत्यक्षमेव निर्मातृ तस्यांशास्त्वनुमादयः

akāraṇakamevāto brahma siddhamidaṃ sthitam | pratyakṣameva nirmātṛ tasyāṃśāstvanumādayaḥ


34

स्वयत्नमात्रे यदुपासको य- स्तद्दैवशब्दार्थमपास्य दूरे । शूरेण साधो पदमुत्तमं तत् स्वपौरुषेणैव हि लभ्यतेऽन्तः

svayatnamātre yadupāsako ya- staddaivaśabdārthamapāsya dūre | śūreṇa sādho padamuttamaṃ tat svapauruṣeṇaiva hi labhyate'ntaḥ


35

विचारयाचार्यपरम्पराणां मतेन सत्येन सितेन तावत् । यावद्विशुद्धं स्वयमेव बुद्धया ह्यनन्तरूपं परमभ्युपैषि

vicārayācāryaparamparāṇāṃ matena satyena sitena tāvat | yāvadviśuddhaṃ svayameva buddhayā hyanantarūpaṃ paramabhyupaiṣi


19

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे प्रमाणनिरूपणं नामैकोनविशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe pramāṇanirūpaṇaṃ nāmaikonaviśaḥ sargaḥ

सर्गः २०

20

विशः सर्गः

viśaḥ sargaḥ


1

श्रीवसिष्ठ उवाच । आर्यसंगमयुक्त्यादौ प्रज्ञां वृद्धिं नयेद्बलात् । ततो महापुरुषतां महापुरुषलक्षणैः

śrīvasiṣṭha uvāca | āryasaṃgamayuktyādau prajñāṃ vṛddhiṃ nayedbalāt | tato mahāpuruṣatāṃ mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ


2

यो यो येन गुणेनेह पुरुषः प्रविराजते । शिष्यते तं तमेवाशु तस्माद्बुद्धिं विवर्धयेत्

yo yo yena guṇeneha puruṣaḥ pravirājate | śiṣyate taṃ tamevāśu tasmādbuddhiṃ vivardhayet


3

महापुरुषता ह्येषा शमादिगुणशालिनी । सम्यग्ज्ञानं विना राम सिद्धिमेति न कांचन

mahāpuruṣatā hyeṣā śamādiguṇaśālinī | samyagjñānaṃ vinā rāma siddhimeti na kāṃcana


4

ज्ञानाच्छमादयो यान्ति वृद्धिं सत्पुरुषक्रमाः । श्लाघनीयाः फलेनान्तर्वृष्टेरिव नवाङ्कुराः

jñānācchamādayo yānti vṛddhiṃ satpuruṣakramāḥ | ślāghanīyāḥ phalenāntarvṛṣṭeriva navāṅkurāḥ


5

शमादिभ्यो गुणेभ्यश्च वर्धते ज्ञानमुत्तमम् । अन्नात्मकेभ्यो यज्ञेभ्यः शालिवृष्टिरिवोत्तमा

śamādibhyo guṇebhyaśca vardhate jñānamuttamam | annātmakebhyo yajñebhyaḥ śālivṛṣṭirivottamā


6

गुणाः शमादयो ज्ञानाच्छमादिभ्यस्तथा ज्ञता । परस्परं विवर्धन्ते ते अब्जसरसी इव

guṇāḥ śamādayo jñānācchamādibhyastathā jñatā | parasparaṃ vivardhante te abjasarasī iva


7

ज्ञानं सत्पुरुषाचाराज्ज्ञानात्सत्पुरुषक्रमः । परस्परं गतौ वृद्धिं ज्ञानसत्पुरुषक्रमौ

jñānaṃ satpuruṣācārājjñānātsatpuruṣakramaḥ | parasparaṃ gatau vṛddhiṃ jñānasatpuruṣakramau


8

शमप्रज्ञादिनिपुणपुरुषार्थक्रमेण च । अभ्यसेत्पुरुषो धीमाञ्ज्ञानसत्पुरुषक्रमौ

śamaprajñādinipuṇapuruṣārthakrameṇa ca | abhyasetpuruṣo dhīmāñjñānasatpuruṣakramau


9

न यावत्सममभ्यस्तौ ज्ञानसत्पुरुषक्रमौ । एकोऽपि नैतयोस्तात पुरुषस्येह सिध्यति

na yāvatsamamabhyastau jñānasatpuruṣakramau | eko'pi naitayostāta puruṣasyeha sidhyati


10

यथा कलमरक्षिण्या गीत्या वितततालया । खगोत्सादेन सहितं गीतानन्दः प्रसाध्यते

yathā kalamarakṣiṇyā gītyā vitatatālayā | khagotsādena sahitaṃ gītānandaḥ prasādhyate


11

ज्ञानसत्पुरुषेहाभ्यामकर्त्रा कर्तृरूपिणा । तथा पुंसा निरिच्छेन सममासाद्यते पदम्

jñānasatpuruṣehābhyāmakartrā kartṛrūpiṇā | tathā puṃsā niricchena samamāsādyate padam


12

सदाचारक्रमः प्रोक्तो मयैवं रघुनन्दन । तथोपदिश्यते सम्यगेवं ज्ञानक्रमोऽधुना

sadācārakramaḥ prokto mayaivaṃ raghunandana | tathopadiśyate samyagevaṃ jñānakramo'dhunā


13

इदं यशस्यमायुष्यं पुरुषार्थफलप्रदम् । तज्ज्ञादाप्ताच्च सच्छास्त्रं श्रोतव्यं किल धीमता

idaṃ yaśasyamāyuṣyaṃ puruṣārthaphalapradam | tajjñādāptācca sacchāstraṃ śrotavyaṃ kila dhīmatā


14

श्रुत्वा त्वं बुद्धिनैर्मल्याद्बलाद्यास्यसि तत्पदम् । यथा कतकसंश्लेषात्प्रसादं कलुषं पयः

śrutvā tvaṃ buddhinairmalyādbalādyāsyasi tatpadam | yathā katakasaṃśleṣātprasādaṃ kaluṣaṃ payaḥ


15

विदितवेद्यमिदं हि मनो मुने- र्विवशमेव हि याति परं पदम् । यदवबुद्धमखण्डितमुत्तमं तदवबोधवशान्न जहाति हि

viditavedyamidaṃ hi mano mune- rvivaśameva hi yāti paraṃ padam | yadavabuddhamakhaṇḍitamuttamaṃ tadavabodhavaśānna jahāti hi


20

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे द्वात्रिंशत्साहस्रयां संहितायां वाल्मीकीये मोक्षोपाये मुमुक्षुव्यवहारप्रकरणे सदाचारनिरूपणं नाम विंशतितमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe dvātriṃśatsāhasrayāṃ saṃhitāyāṃ vālmīkīye mokṣopāye mumukṣuvyavahāraprakaraṇe sadācāranirūpaṇaṃ nāma viṃśatitamaḥ sargaḥ

सर्गः ००१

1

उत्पत्तिप्रकरणं तृतीयम् प्रथमः सर्गः

utpattiprakaraṇaṃ tṛtīyam prathamaḥ sargaḥ


1

वाग्भाभिर्ब्रह्मविद्ब्रह्म भाति स्वप्न इवात्मनि । यदिदंतत्स्वशब्दोत्थैर्यो यद्वेत्ति स वेत्ति तत्

vāgbhābhirbrahmavidbrahma bhāti svapna ivātmani | yadidaṃtatsvaśabdotthairyo yadvetti sa vetti tat


2

न्यायेनानेन लोकेऽस्मिन्सर्गे ब्रह्माम्बरे सति । किमिदं कस्य कुत्रेति चोद्यमूचे निराकृतम्

nyāyenānena loke'sminsarge brahmāmbare sati | kimidaṃ kasya kutreti codyamūce nirākṛtam


3

अहं तावद्यथाज्ञानं यथावस्तु यथाक्रमम् । यथास्वभावं तत्सर्वं वच्मीदं श्रूयतां बुध

ahaṃ tāvadyathājñānaṃ yathāvastu yathākramam | yathāsvabhāvaṃ tatsarvaṃ vacmīdaṃ śrūyatāṃ budha


4

स्वप्नवत्पश्यति जगच्चिन्नभोदेहवित्स्वयम् । स्वप्नसंसारदृष्टान्त एवाहं त्वं समन्वितम्

svapnavatpaśyati jagaccinnabhodehavitsvayam | svapnasaṃsāradṛṣṭānta evāhaṃ tvaṃ samanvitam


5

मुमुक्षुव्यवहारोक्तिमयात्प्रकरणात्परम् । अथोत्पत्तिप्रकरणं मयेदं परिकथ्यते

mumukṣuvyavahāroktimayātprakaraṇātparam | athotpattiprakaraṇaṃ mayedaṃ parikathyate


6

बन्धोऽयं दृश्यसद्भावाद्दृश्याभावेन बन्धनम् । न संभवति दृश्यं तु यथेदं तच्छ्रणु क्रमात्

bandho'yaṃ dṛśyasadbhāvāddṛśyābhāvena bandhanam | na saṃbhavati dṛśyaṃ tu yathedaṃ tacchraṇu kramāt


7

उत्पद्यते यो जगति स एव किल वर्धते । स एव मोक्षमाप्नोति स्वर्गं वा नरकं च वा

utpadyate yo jagati sa eva kila vardhate | sa eva mokṣamāpnoti svargaṃ vā narakaṃ ca vā


8

अतस्ते स्वावबोधार्थं तत्तावत्कथयाम्यहम् । उत्पत्तिः संसृतावेति पूर्वमेव हि यो यथा

ataste svāvabodhārthaṃ tattāvatkathayāmyaham | utpattiḥ saṃsṛtāveti pūrvameva hi yo yathā


9

इदं प्रकरणार्थं त्वं संक्षेपाच्छृणु राघव । ततः संकथयिष्यामि विस्तरं ते यथेप्सितम्

idaṃ prakaraṇārthaṃ tvaṃ saṃkṣepācchṛṇu rāghava | tataḥ saṃkathayiṣyāmi vistaraṃ te yathepsitam


10

यदिदं दृश्यते सर्वं जगत्स्थावरजंगमम् । तत्सुषुप्ताविव स्वप्नः कल्पान्ते प्रविनश्यति

yadidaṃ dṛśyate sarvaṃ jagatsthāvarajaṃgamam | tatsuṣuptāviva svapnaḥ kalpānte pravinaśyati


11

ततः स्तिमितगम्भीरं न तेजो न तमस्ततम् । अनाख्यमनभिव्यक्तं सत्किंचिदवशिष्यते

tataḥ stimitagambhīraṃ na tejo na tamastatam | anākhyamanabhivyaktaṃ satkiṃcidavaśiṣyate


12

ऋतमात्मा परं ब्रह्म सत्यमित्यादिका बुधैः । कल्पिता व्यवहारार्थं तस्य संज्ञा महात्मनः

ṛtamātmā paraṃ brahma satyamityādikā budhaiḥ | kalpitā vyavahārārthaṃ tasya saṃjñā mahātmanaḥ


13

स तथाभूत एवात्मा स्वयमन्य इवोल्लसन् । जीवतामुपयातीव भाविनाम्ना कदर्थिताम्

sa tathābhūta evātmā svayamanya ivollasan | jīvatāmupayātīva bhāvināmnā kadarthitām


14

ततः स जीवशब्दार्थकलनाकुलतां गतः । मनो भवति भूतात्मा मननान्मन्थरीभवन्

tataḥ sa jīvaśabdārthakalanākulatāṃ gataḥ | mano bhavati bhūtātmā mananānmantharībhavan


15

मनः संपद्यते तेन महतः परमात्मनः । सुस्थिरादस्थिराकारस्तरङ्ग इव वारिधेः

manaḥ saṃpadyate tena mahataḥ paramātmanaḥ | susthirādasthirākārastaraṅga iva vāridheḥ


16

तत्स्वयं स्वैरमेवाशु संकल्पयति नित्यशः । तेनेत्थमिन्द्रजालश्रीर्विततेयं वितन्यते

tatsvayaṃ svairamevāśu saṃkalpayati nityaśaḥ | tenetthamindrajālaśrīrvitateyaṃ vitanyate


17

यथा कटकशब्दार्थः पृथक्त्वार्हो न काञ्चनात् । न हेम कटकात्तद्वज्जगच्छब्दार्थता परे

yathā kaṭakaśabdārthaḥ pṛthaktvārho na kāñcanāt | na hema kaṭakāttadvajjagacchabdārthatā pare


18

ब्रह्मण्येवास्त्यनन्तात्म यथास्थितमिदं जगत् । न जगच्छब्दकार्थेऽस्ति हेम्नीव कटकात्मता

brahmaṇyevāstyanantātma yathāsthitamidaṃ jagat | na jagacchabdakārthe'sti hemnīva kaṭakātmatā


19

सती वाप्यसती तापनद्येव लहरी चला । मनसेहेन्द्रजालश्रीर्जागती प्रवितन्यते

satī vāpyasatī tāpanadyeva laharī calā | manasehendrajālaśrīrjāgatī pravitanyate


20

अविद्या संसृतिर्बन्धो माया मोहो महत्तमः । कल्पितानीति नामानि यस्याः सकलवेदिभिः

avidyā saṃsṛtirbandho māyā moho mahattamaḥ | kalpitānīti nāmāni yasyāḥ sakalavedibhiḥ


21

बन्धस्य तावद्रूपं त्वं कथ्यमानमिदं श्रृणु । ततः स्वरूपं मोक्षस्य ज्ञास्यसीन्दुनिभानन

bandhasya tāvadrūpaṃ tvaṃ kathyamānamidaṃ śrṛṇu | tataḥ svarūpaṃ mokṣasya jñāsyasīndunibhānana


22

द्रष्टुर्दृश्यस्य सत्ताङ्ग बन्ध इत्यभिधीयते । द्रष्टा दृश्यबलाद्बद्धो दृश्याभावे विमुच्यते

draṣṭurdṛśyasya sattāṅga bandha ityabhidhīyate | draṣṭā dṛśyabalādbaddho dṛśyābhāve vimucyate


23

जगत्त्वमहमित्यादिर्मिथ्यात्मा दृश्यमुच्यते । यावदेतत्संभवति तावन्मोक्षो न विद्यते

jagattvamahamityādirmithyātmā dṛśyamucyate | yāvadetatsaṃbhavati tāvanmokṣo na vidyate


24

नेदं नेदमिति व्यर्थप्रलापैर्नोपशाम्यति । संकल्पजनकैर्दृश्यव्याधिः प्रत्युत वर्धते

nedaṃ nedamiti vyarthapralāpairnopaśāmyati | saṃkalpajanakairdṛśyavyādhiḥ pratyuta vardhate


25

न च तर्कभरक्षोदैर्न तीर्थनियमादिभिः । सतो दृश्यस्य जगतो यस्मादेति विचारकाः

na ca tarkabharakṣodairna tīrthaniyamādibhiḥ | sato dṛśyasya jagato yasmādeti vicārakāḥ


26

जगद्दृश्यं तु यद्यस्ति न शाम्यत्येव कस्यचित् । नासतो विद्यते भावो नाभावो विद्यते सतः

jagaddṛśyaṃ tu yadyasti na śāmyatyeva kasyacit | nāsato vidyate bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ


27

अचेत्यचित्स्वरूपात्मा यत्र यत्रैव तिष्ठति । द्रष्टा तत्रास्य दृश्यश्रीः समुदेत्यप्यणूदरे

acetyacitsvarūpātmā yatra yatraiva tiṣṭhati | draṣṭā tatrāsya dṛśyaśrīḥ samudetyapyaṇūdare


28

तस्मादस्ति जगद्दृश्यं तत्प्रमृष्टमिदं मया । त्यक्तं तपोध्यानजपैरिति काञ्जिकतृप्तिवत्

tasmādasti jagaddṛśyaṃ tatpramṛṣṭamidaṃ mayā | tyaktaṃ tapodhyānajapairiti kāñjikatṛptivat


29

यदि राम जगद्दृश्यमस्ति तत्प्रतिबिम्बति । परमाणूदरेऽप्यस्मिंश्चिदादर्शे तथैव हि

yadi rāma jagaddṛśyamasti tatpratibimbati | paramāṇūdare'pyasmiṃścidādarśe tathaiva hi


30

यत्र तत्र स्थिते यद्वद्दर्पणे प्रतिबिम्बति । अद्यब्ध्युर्वीनदीवारि चिदादर्शे तथैव हि

yatra tatra sthite yadvaddarpaṇe pratibimbati | adyabdhyurvīnadīvāri cidādarśe tathaiva hi


31

ततस्तत्र पुनर्दुःखं जरा मरणजन्मनी । भावाभावग्रहोत्सर्गः स्थूलसूक्ष्मचलाचलः

tatastatra punarduḥkhaṃ jarā maraṇajanmanī | bhāvābhāvagrahotsargaḥ sthūlasūkṣmacalācalaḥ


32

इदं प्रमार्जितं दृश्यं मया चात्राहमास्थितः । एतदेवाक्षयं बीजं समाधौ संसृतिस्मृतेः

idaṃ pramārjitaṃ dṛśyaṃ mayā cātrāhamāsthitaḥ | etadevākṣayaṃ bījaṃ samādhau saṃsṛtismṛteḥ


33

सति त्वस्मिन्कुतो दृश्ये निर्विकल्पसमाधिता । समाधौ चेतनत्वं तु तुर्यं चाप्युपपद्यते

sati tvasminkuto dṛśye nirvikalpasamādhitā | samādhau cetanatvaṃ tu turyaṃ cāpyupapadyate


34

व्युत्थाने हि समाधानात्सुषुप्तान्त इवाखिलम् । जगद्दुःखमिदं भाति यथास्थितमखण्डितम्

vyutthāne hi samādhānātsuṣuptānta ivākhilam | jagadduḥkhamidaṃ bhāti yathāsthitamakhaṇḍitam


35

प्राप्तं भवति हे राम तत्किं नाम समाधिभिः । भूयोऽनर्थनिपाते हि क्षणसाम्ये हि किं सुखम्

prāptaṃ bhavati he rāma tatkiṃ nāma samādhibhiḥ | bhūyo'narthanipāte hi kṣaṇasāmye hi kiṃ sukham


36

यदि वापि समाधाने निर्विकल्पे स्थितिं व्रजेत् । तदक्षयसुषुप्ताभं तन्मन्येतामलं पदम्

yadi vāpi samādhāne nirvikalpe sthitiṃ vrajet | tadakṣayasuṣuptābhaṃ tanmanyetāmalaṃ padam


37

प्राप्यते सति दृश्येऽस्मिन्न च किंनाम केनचित् । यत्र यत्र किलायाति चित्ततास्य जगद्भ्रमः

prāpyate sati dṛśye'sminna ca kiṃnāma kenacit | yatra yatra kilāyāti cittatāsya jagadbhramaḥ


38

द्रष्टाथ यदि पाषाणरूपतां भावयन्बलात् । किलास्ते तत्तदन्तेऽपि भूयोऽस्योदेति दृश्यता

draṣṭātha yadi pāṣāṇarūpatāṃ bhāvayanbalāt | kilāste tattadante'pi bhūyo'syodeti dṛśyatā


39

न च पाषाणतातुल्या निर्विकल्पसमाधयः । केषांचित्स्थितिमायान्ति सर्वैरित्यनुभूयते

na ca pāṣāṇatātulyā nirvikalpasamādhayaḥ | keṣāṃcitsthitimāyānti sarvairityanubhūyate


40

न च पाषाणतातुल्या रूढिं याताः समाधयः । भवन्त्यग्रपदं शान्तं चिद्रूपमजमक्षयम्

na ca pāṣāṇatātulyā rūḍhiṃ yātāḥ samādhayaḥ | bhavantyagrapadaṃ śāntaṃ cidrūpamajamakṣayam


41

तस्माद्यदीदं सद्दृश्यं तन्न शाम्येत्कदाचन । शाम्येत्तपोजपध्यानैर्दृश्यमित्यज्ञकल्पना

tasmādyadīdaṃ saddṛśyaṃ tanna śāmyetkadācana | śāmyettapojapadhyānairdṛśyamityajñakalpanā


42

आलीनवल्लरीरूपं यथा पद्माक्षकोटरे । आस्ते कमलिनीबीजं तथा द्रष्टरि दृश्यधीः

ālīnavallarīrūpaṃ yathā padmākṣakoṭare | āste kamalinībījaṃ tathā draṣṭari dṛśyadhīḥ


43

यथा रसः पदार्थेषु यथा तैलं तिलादिषु । कुसुमेषु यथाऽऽमोदस्तथा द्रष्टरि दृश्यधीः

yathā rasaḥ padārtheṣu yathā tailaṃ tilādiṣu | kusumeṣu yathā''modastathā draṣṭari dṛśyadhīḥ


44

यत्र तत्र स्थितस्यापि कर्पूरादेः सुगन्धिता । यथोदेति तथा दृश्यं चिद्धातोरुदरे जगत्

yatra tatra sthitasyāpi karpūrādeḥ sugandhitā | yathodeti tathā dṛśyaṃ ciddhātorudare jagat


45

यथा चात्र तव स्वप्नः संकल्पश्चित्तराज्यधीः । स्वानुभूत्यैव दृष्टान्तस्तथा हृद्यस्ति दृश्यभूः

yathā cātra tava svapnaḥ saṃkalpaścittarājyadhīḥ | svānubhūtyaiva dṛṣṭāntastathā hṛdyasti dṛśyabhūḥ


46

तस्माच्चित्तविकल्पस्थपिशाचो बालकं यथा । विनिहन्त्येवमप्येतं द्रष्टारं दृश्यरूपिका

tasmāccittavikalpasthapiśāco bālakaṃ yathā | vinihantyevamapyetaṃ draṣṭāraṃ dṛśyarūpikā


47

यथाङ्कुरोऽन्तर्बीजस्य संस्थितो देशकालतः । करोति भासुरं देहं तनोत्येवं हि दृश्यधीः

yathāṅkuro'ntarbījasya saṃsthito deśakālataḥ | karoti bhāsuraṃ dehaṃ tanotyevaṃ hi dṛśyadhīḥ


48

द्रव्यस्य हृद्येव चमत्कृतिर्यथा सदोदितास्त्यस्तमितोज्झितोदरे । द्रव्यस्य चिन्मात्रशरीरिणस्तथा स्वभावभूतास्त्युदरे जगत्स्थितिः

dravyasya hṛdyeva camatkṛtiryathā sadoditāstyastamitojjhitodare | dravyasya cinmātraśarīriṇastathā svabhāvabhūtāstyudare jagatsthitiḥ


1

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये उत्पत्तिप्रकरणे बन्धहेतुवर्णनं नाम प्रथमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye utpattiprakaraṇe bandhahetuvarṇanaṃ nāma prathamaḥ sargaḥ

सर्गः ००२

2

द्वितीयः सर्गः

dvitīyaḥ sargaḥ


1

श्रीवसिष्ठ उवाच । इदमाकाशजाख्यानं श्रृणु श्रवणभूषणम् । उत्पत्त्याख्यं प्रकरणं येन राघव बुध्यसे

śrīvasiṣṭha uvāca | idamākāśajākhyānaṃ śrṛṇu śravaṇabhūṣaṇam | utpattyākhyaṃ prakaraṇaṃ yena rāghava budhyase


2

अस्ति ह्याकाशजो नाम द्विजः परमधार्मिकः । ध्यानैकनिष्ठः सततं प्रजानां च हिते रतः

asti hyākāśajo nāma dvijaḥ paramadhārmikaḥ | dhyānaikaniṣṭhaḥ satataṃ prajānāṃ ca hite rataḥ


3

स चिरं जीवति यदा तदा मृत्युरचिन्तयत् । सर्वाण्येव क्रमेणाह भूतान्यद्मि किलाक्षयः

sa ciraṃ jīvati yadā tadā mṛtyuracintayat | sarvāṇyeva krameṇāha bhūtānyadmi kilākṣayaḥ


4

एनमाकाशजं विप्रं न कस्माद्भक्षयाम्यहम् । अत्र मे कुण्ठिता शक्तिः खङ्गधारा इवोपले

enamākāśajaṃ vipraṃ na kasmādbhakṣayāmyaham | atra me kuṇṭhitā śaktiḥ khaṅgadhārā ivopale


5

इति संचिन्त्य तं हन्तुमगच्छत्तत्पुरं तदा । त्यजन्त्युद्यममुद्युक्ता न स्वकर्माणि केचन

iti saṃcintya taṃ hantumagacchattatpuraṃ tadā | tyajantyudyamamudyuktā na svakarmāṇi kecana


6

ततस्तत्सदनं यावन्मृत्युः प्रविशति स्वयम् । तावदेनं दहत्यग्निः कल्पान्तज्वलनोपमः

tatastatsadanaṃ yāvanmṛtyuḥ praviśati svayam | tāvadenaṃ dahatyagniḥ kalpāntajvalanopamaḥ


7

अग्निज्वालामहामालां विदार्यान्तर्गतो ह्यसौ । द्विजं दृष्ट्वा समादातुं हस्तेनैच्छत्प्रयत्नतः

agnijvālāmahāmālāṃ vidāryāntargato hyasau | dvijaṃ dṛṣṭvā samādātuṃ hastenaicchatprayatnataḥ


8

नचाशकत्पुरो दृष्टमपि हस्तशतैर्द्विजम् । बलवानप्यवष्टब्धुं संकल्पपुरुषं यथा

nacāśakatpuro dṛṣṭamapi hastaśatairdvijam | balavānapyavaṣṭabdhuṃ saṃkalpapuruṣaṃ yathā


9

अथागत्य यमं मृत्युरपृच्छत्संशयच्छिदम् । किमित्यहं न शक्नोमि भोक्तुमाकाशजं विभो

athāgatya yamaṃ mṛtyurapṛcchatsaṃśayacchidam | kimityahaṃ na śaknomi bhoktumākāśajaṃ vibho


10

यम उवाच । मृत्यो न किंचिच्छक्तस्त्वमेको मारयितुं बलात् । मारणीयस्य कर्माणि तत्कर्तृणीति नेतरत्

yama uvāca | mṛtyo na kiṃcicchaktastvameko mārayituṃ balāt | māraṇīyasya karmāṇi tatkartṛṇīti netarat


11

तस्मादेतस्य विप्रस्य मारणीयस्य यत्नतः । कर्माण्यन्विष्य तेषां त्वं साहाय्येनैनमत्स्यसि

tasmādetasya viprasya māraṇīyasya yatnataḥ | karmāṇyanviṣya teṣāṃ tvaṃ sāhāyyenainamatsyasi


12

ततः स मृत्युर्बभ्राम तत्कर्मान्वेषणादृतः । मण्डलानि दिगन्तांश्च सरांसि सरितो दिशः

tataḥ sa mṛtyurbabhrāma tatkarmānveṣaṇādṛtaḥ | maṇḍalāni digantāṃśca sarāṃsi sarito diśaḥ


13

वनजङ्गलजालानि शैलानब्धितटानि च । द्वीपान्तराण्यरण्यानि नगराणि पुराणि च

vanajaṅgalajālāni śailānabdhitaṭāni ca | dvīpāntarāṇyaraṇyāni nagarāṇi purāṇi ca


14

ग्रामाण्यखिलराष्ट्राणि देशान्तर्गहनानि च । एवं भूमण्डलं भ्रान्त्वा न कुतश्चित्स कानिचित्

grāmāṇyakhilarāṣṭrāṇi deśāntargahanāni ca | evaṃ bhūmaṇḍalaṃ bhrāntvā na kutaścitsa kānicit


15

तान्याकाशजकर्माणि लब्धवान्मृत्युरुद्यतः । वन्ध्यापुत्रमिव प्राज्ञः संकल्पाद्रिमिवापरः

tānyākāśajakarmāṇi labdhavānmṛtyurudyataḥ | vandhyāputramiva prājñaḥ saṃkalpādrimivāparaḥ


16

समपृच्छदथागत्य यमं सर्वार्थकोविदम् । परायणं हि प्रभवः संदेहेष्वनुजीविनाम्

samapṛcchadathāgatya yamaṃ sarvārthakovidam | parāyaṇaṃ hi prabhavaḥ saṃdeheṣvanujīvinām


17

मृत्युरुवाच । आकाशजस्य कर्माणि क्व स्थितानि वद प्रभो । धर्मराजोऽथ संचिन्त्य सुचिरं प्रोक्तवानिदम्

mṛtyuruvāca | ākāśajasya karmāṇi kva sthitāni vada prabho | dharmarājo'tha saṃcintya suciraṃ proktavānidam


18

धर्मराज उवाच । आकाशजस्य कर्माणि मृत्यो सन्ति न कानिचित् । एष आकाशजो विप्रो जातः खादेव केवलात्

dharmarāja uvāca | ākāśajasya karmāṇi mṛtyo santi na kānicit | eṣa ākāśajo vipro jātaḥ khādeva kevalāt


19

आकाशादेव यो जातः स व्योमैवामलं भवेत् । सहकारीणि नो सन्ति न कर्माण्यस्य कानिचित्

ākāśādeva yo jātaḥ sa vyomaivāmalaṃ bhavet | sahakārīṇi no santi na karmāṇyasya kānicit


20

संबन्धः प्राक्तनेनास्य न मनागपि कर्मणा । अस्ति वन्ध्यासुतस्येव तथाऽजाताकृतेरिव

saṃbandhaḥ prāktanenāsya na manāgapi karmaṇā | asti vandhyāsutasyeva tathā'jātākṛteriva


21

कारणानामभावेन तस्मादाकाशमेव सः । नैतस्य पूर्वकर्मास्ति नभसीव महाद्रुमः

kāraṇānāmabhāvena tasmādākāśameva saḥ | naitasya pūrvakarmāsti nabhasīva mahādrumaḥ


22

नैतदस्यावशं चित्तमभावात्पूर्वकर्मणाम् । अद्य तावदनेनाद्यं न किंचित्कर्म संचितम्

naitadasyāvaśaṃ cittamabhāvātpūrvakarmaṇām | adya tāvadanenādyaṃ na kiṃcitkarma saṃcitam


23

एवमाकाशकोशात्मा विशदाकाशरूपिणि । स्वकारणे स्थितो नित्यः कारणानि न कानिचित्

evamākāśakośātmā viśadākāśarūpiṇi | svakāraṇe sthito nityaḥ kāraṇāni na kānicit


24

प्राक्तनानि न सन्त्यस्य कर्माण्यद्य करोति नो । किंचिदप्येवमेषोऽत्र विज्ञानाकाशमात्रकः

prāktanāni na santyasya karmāṇyadya karoti no | kiṃcidapyevameṣo'tra vijñānākāśamātrakaḥ


25

प्राणस्पन्दोऽस्य यत्कर्म लक्ष्यते चास्मदादिभिः । दृश्यतेऽस्माभिरेव तन्न त्वस्यास्त्यत्र कर्मधीः

prāṇaspando'sya yatkarma lakṣyate cāsmadādibhiḥ | dṛśyate'smābhireva tanna tvasyāstyatra karmadhīḥ


26

संस्थिता भावयन्तीव चिद्रूपैव परात्पदात् । भिन्नमाकारमात्मीयं चित्स्तम्भे शालभञ्जिका

saṃsthitā bhāvayantīva cidrūpaiva parātpadāt | bhinnamākāramātmīyaṃ citstambhe śālabhañjikā


27

तथैव परमार्थात्सखात्मभूतः स्थितो द्विजः । यथा द्रवत्वं पयसि शून्यत्वं च यथाम्बरे

tathaiva paramārthātsakhātmabhūtaḥ sthito dvijaḥ | yathā dravatvaṃ payasi śūnyatvaṃ ca yathāmbare


28

स्पन्दत्वं च यथा वायोस्तथैष परमे पदे । कर्माण्यद्यतनान्यस्य संचितानि न सन्ति हि

spandatvaṃ ca yathā vāyostathaiṣa parame pade | karmāṇyadyatanānyasya saṃcitāni na santi hi


29

न पूर्वाण्येष तेनेह न संसारवशं गतः । सहकारिकारणानामभावे यः प्रजायते

na pūrvāṇyeṣa teneha na saṃsāravaśaṃ gataḥ | sahakārikāraṇānāmabhāve yaḥ prajāyate


30

नासौ स्वकारणाद्भिन्नो भवतीत्यनुभूयते । कारणानामभावेन तस्मादेष स्वयंभवः

nāsau svakāraṇādbhinno bhavatītyanubhūyate | kāraṇānāmabhāvena tasmādeṣa svayaṃbhavaḥ


31

कर्ता न पूर्वं नाप्यद्य कथमाक्रम्यते वद । यदैष कल्पनां बुद्ध्या मृतिनाम्नीं करिष्यति

kartā na pūrvaṃ nāpyadya kathamākramyate vada | yadaiṣa kalpanāṃ buddhyā mṛtināmnīṃ kariṣyati


32

पृथ्व्यादिमानयमहमिति यस्य च निश्चयः । स पार्थिवो भवत्याशु ग्रहीतुं स च शक्यते

pṛthvyādimānayamahamiti yasya ca niścayaḥ | sa pārthivo bhavatyāśu grahītuṃ sa ca śakyate


33

पृथ्व्यादिकलनाभावादेष विप्रो न रूपवान् । दृढरज्ज्वेव गगनं ग्रहीतुं नैव युज्यते

pṛthvyādikalanābhāvādeṣa vipro na rūpavān | dṛḍharajjveva gaganaṃ grahītuṃ naiva yujyate


34

मृत्युरुवाच । भगवञ्जायते शून्यात्कथं नाम वदेति मे । पृथ्व्यादयः कथं सन्ति न सन्ति वद वा कथम्

mṛtyuruvāca | bhagavañjāyate śūnyātkathaṃ nāma vadeti me | pṛthvyādayaḥ kathaṃ santi na santi vada vā katham


35

यम उवाच । न कदाचन जातोऽसौ न च नास्ति कदाचन । द्विजः केवलविज्ञानभामात्रं तत्तथा स्थितः

yama uvāca | na kadācana jāto'sau na ca nāsti kadācana | dvijaḥ kevalavijñānabhāmātraṃ tattathā sthitaḥ


36

महाप्रलयसंपत्तौ न किंचिदवशिष्यते । ब्रह्मास्ते शान्तमजरमनन्तात्मैव केवलम्

mahāpralayasaṃpattau na kiṃcidavaśiṣyate | brahmāste śāntamajaramanantātmaiva kevalam


37

शून्यं नित्योदितं सूक्ष्मं निरुपाधि परं स्थितम् । तदा तदनु येनास्य निकटेऽद्रिनिभं महः

śūnyaṃ nityoditaṃ sūkṣmaṃ nirupādhi paraṃ sthitam | tadā tadanu yenāsya nikaṭe'drinibhaṃ mahaḥ


38

संविन्मात्रस्वभावत्वाद्देहोऽहमिति चेतति । काकतालीयवद्भ्रान्तमाकारं तेन पश्यति

saṃvinmātrasvabhāvatvāddeho'hamiti cetati | kākatālīyavadbhrāntamākāraṃ tena paśyati


39

स एष ब्राह्मणस्तस्मिन्सर्गादावम्बरोदरे । निर्विकल्पश्चिदाकाशरूपमास्थाय संस्थितः

sa eṣa brāhmaṇastasminsargādāvambarodare | nirvikalpaścidākāśarūpamāsthāya saṃsthitaḥ


40

नास्य देहो न कर्माणि न कर्तृत्वं न वासना । एष शुद्धचिदाकाशो विज्ञानघन आततः

nāsya deho na karmāṇi na kartṛtvaṃ na vāsanā | eṣa śuddhacidākāśo vijñānaghana ātataḥ


41

प्राक्तनं वासनाजालं किंचिदस्य न विद्यते । केवलं व्योमरूपस्य भारूपस्येव तेजसः

prāktanaṃ vāsanājālaṃ kiṃcidasya na vidyate | kevalaṃ vyomarūpasya bhārūpasyeva tejasaḥ


42

वेदनामात्रसंशान्तावीदृशोऽपि न दृश्यते । तस्माद्यथा चिदाकाशस्तथा तत्प्रतिपत्तयः

vedanāmātrasaṃśāntāvīdṛśo'pi na dṛśyate | tasmādyathā cidākāśastathā tatpratipattayaḥ


43

कुतः किलात्र पृथ्व्यादेः कीदृशः संभवः कथम् । एतदाक्रमणे मृत्यो तस्मान्मा यत्नवान्भव

kutaḥ kilātra pṛthvyādeḥ kīdṛśaḥ saṃbhavaḥ katham | etadākramaṇe mṛtyo tasmānmā yatnavānbhava


44

ग्रहीतुं युज्यते व्योम न कदाचन केनचित् । श्रुत्वैतद्विस्मितो मृत्युर्जगाम निजमन्दिरम्

grahītuṃ yujyate vyoma na kadācana kenacit | śrutvaitadvismito mṛtyurjagāma nijamandiram


45

श्रीराम उवाच । ब्रह्मैष कथितो देवस्त्वया मे प्रपितामहः । स्वयंभूरज एकात्मा विज्ञानात्मेति मे मतिः

śrīrāma uvāca | brahmaiṣa kathito devastvayā me prapitāmahaḥ | svayaṃbhūraja ekātmā vijñānātmeti me matiḥ


46

श्रीवसिष्ठ उवाच । एवमेतन्मया राम ब्रह्मैष कथितस्तव । विवादमकरोन्मृत्युर्यमेनैतत्कृते पुरा

śrīvasiṣṭha uvāca | evametanmayā rāma brahmaiṣa kathitastava | vivādamakaronmṛtyuryamenaitatkṛte purā


47

मन्वन्तरे सर्वभक्षो यदा मृत्युर्हरन्प्रजाः । बलमेत्यब्जजाक्रान्तावारम्भमकरोत्स्वयम्

manvantare sarvabhakṣo yadā mṛtyurharanprajāḥ | balametyabjajākrāntāvārambhamakarotsvayam


48

तदैव धर्मराजेन यमेनाश्वनुशासितः । यदेव क्रियते नित्यं रतिस्तत्रैव जायते

tadaiva dharmarājena yamenāśvanuśāsitaḥ | yadeva kriyate nityaṃ ratistatraiva jāyate


49

ब्रह्मा किल पराकाशवपुराक्रम्यते कथम् । मनोमात्रं च संकल्पः पृथ्व्यादिरहिताकृतिः

brahmā kila parākāśavapurākramyate katham | manomātraṃ ca saṃkalpaḥ pṛthvyādirahitākṛtiḥ


50

यश्चिद्व्योमचमत्कारः किलाकारानुभूतिमान् । स चिद्व्योमैव नो तस्य कारणत्वं न कार्यता

yaścidvyomacamatkāraḥ kilākārānubhūtimān | sa cidvyomaiva no tasya kāraṇatvaṃ na kāryatā


51

आकाशस्फुरदाकारः संकल्पपुरुषो यथा । पृथ्व्यादिरहितो भाति स्वयंभूर्भासते तथा

ākāśasphuradākāraḥ saṃkalpapuruṣo yathā | pṛthvyādirahito bhāti svayaṃbhūrbhāsate tathā


52

निर्मले व्योम्नि मुक्तालीसंकल्पस्वप्नयोः पुरम् । अपृथ्व्यादि यथा भाति स्वयंभूर्भासते तथा

nirmale vyomni muktālīsaṃkalpasvapnayoḥ puram | apṛthvyādi yathā bhāti svayaṃbhūrbhāsate tathā


53

न दृश्यमस्ति न द्रष्टा परमात्मनि केवले । स्वयंचित्ता तथाप्येष स्वयंभूरिति भासते

na dṛśyamasti na draṣṭā paramātmani kevale | svayaṃcittā tathāpyeṣa svayaṃbhūriti bhāsate


54

संकल्पमात्रमेवैतन्मनो ब्रह्मेति कथ्यते । संकल्पाकाशपुरुषो नास्य पृथ्व्यादि विद्यते

saṃkalpamātramevaitanmano brahmeti kathyate | saṃkalpākāśapuruṣo nāsya pṛthvyādi vidyate


55

यथा चित्रकृदन्तःस्था निर्देहा भाति पुत्रिका । तथैव भासते ब्रह्मा चिदाकाशाच्छरञ्जनम्

yathā citrakṛdantaḥsthā nirdehā bhāti putrikā | tathaiva bhāsate brahmā cidākāśāccharañjanam


56

चिद्व्योमकेवलमनन्तमनादिमध्यं ब्रह्मेति भाति निजचित्तवशात्स्वयंभूः । आकारवानिव पुमानिव वस्तुतस्तु वन्ध्यातनूज इव तस्य तु नास्ति देहः

cidvyomakevalamanantamanādimadhyaṃ brahmeti bhāti nijacittavaśātsvayaṃbhūḥ | ākāravāniva pumāniva vastutastu vandhyātanūja iva tasya tu nāsti dehaḥ


2

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये उत्पत्तिप्रकरणे आद्यसृष्टिकर्तृवर्णनं नाम द्वितीयः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye utpattiprakaraṇe ādyasṛṣṭikartṛvarṇanaṃ nāma dvitīyaḥ sargaḥ

सर्गः ००३

3

तृतीयः सर्गः

tṛtīyaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । एवमेव मनः शुद्धं पृथ्व्यादिरहितं त्वया । मनो ब्रह्मेति कथितं सत्यं पृथ्व्यादिवर्जितम्

śrīrāma uvāca | evameva manaḥ śuddhaṃ pṛthvyādirahitaṃ tvayā | mano brahmeti kathitaṃ satyaṃ pṛthvyādivarjitam


2

तदत्र प्राक्तनी ब्रह्मन्स्मृतिः कस्मान्न कारणम् । यथा मम तवान्यस्य भूतानां चेति मे वद

tadatra prāktanī brahmansmṛtiḥ kasmānna kāraṇam | yathā mama tavānyasya bhūtānāṃ ceti me vada


3

श्रीवसिष्ठ उवाच । पूर्वदेहोऽस्ति यस्याद्य पूर्वकर्मसमन्वितः । तस्य स्मृतिः संभवति कारणं संसृतिस्थितेः

śrīvasiṣṭha uvāca | pūrvadeho'sti yasyādya pūrvakarmasamanvitaḥ | tasya smṛtiḥ saṃbhavati kāraṇaṃ saṃsṛtisthiteḥ


4

ब्रह्मणः प्राक्तनं कर्म यदा किंचिन्न विद्यते । प्राक्तनी संस्मृतिस्तस्य तदोदेति कुतः कथम्

brahmaṇaḥ prāktanaṃ karma yadā kiṃcinna vidyate | prāktanī saṃsmṛtistasya tadodeti kutaḥ katham


5

तस्मादकारण भाति वा स्वचित्तैककारणम् । स्वकारणादनन्यात्मा स्वयंभूः स्वयमात्मवान्

tasmādakāraṇa bhāti vā svacittaikakāraṇam | svakāraṇādananyātmā svayaṃbhūḥ svayamātmavān


6

आतिवाहिक एवासौ देहोऽस्त्यस्य स्वयंभुवः । न त्वाधिभौतिको राम देहोऽजस्योपपद्यते

ātivāhika evāsau deho'styasya svayaṃbhuvaḥ | na tvādhibhautiko rāma deho'jasyopapadyate


7

श्रीराम उवाच । आतिवाहिक एकोऽस्ति देहोऽन्यस्त्वाधिभौतिकः । सर्वासां भूतजातीनां ब्रह्मणोऽस्त्येक एव किम्

śrīrāma uvāca | ātivāhika eko'sti deho'nyastvādhibhautikaḥ | sarvāsāṃ bhūtajātīnāṃ brahmaṇo'styeka eva kim


8

श्रीवसिष्ठ उवाच । सर्वेषामेव देहौ द्वौ भूतानां कारणात्मनाम् । अजस्य कारणाभावादेक एवातिवाहिकः

śrīvasiṣṭha uvāca | sarveṣāmeva dehau dvau bhūtānāṃ kāraṇātmanām | ajasya kāraṇābhāvādeka evātivāhikaḥ


9

सर्वासां भूतजातीनामेकोऽजः कारणं परम् । अजस्य कारणं नास्ति तेनासावेकदेहवान्

sarvāsāṃ bhūtajātīnāmeko'jaḥ kāraṇaṃ param | ajasya kāraṇaṃ nāsti tenāsāvekadehavān


10

नास्त्येव भौतिको देहः प्रथमस्य प्रजापतेः । आकाशात्मा च भात्येष आतिवाहिकदेहवान्

nāstyeva bhautiko dehaḥ prathamasya prajāpateḥ | ākāśātmā ca bhātyeṣa ātivāhikadehavān


33

चित्तमात्रशरीरोऽसौ न पृथ्व्यादिक्रमात्मकः । आद्यः प्रजापतिर्व्योमवपुः प्रतनुते प्रजाः

cittamātraśarīro'sau na pṛthvyādikramātmakaḥ | ādyaḥ prajāpatirvyomavapuḥ pratanute prajāḥ


12

ताश्च चिद्व्योमरूपिण्यो विनान्यैः कारणान्तरैः । यद्यतस्तत्तदेवति सर्वैरेवानुभूयते

tāśca cidvyomarūpiṇyo vinānyaiḥ kāraṇāntaraiḥ | yadyatastattadevati sarvairevānubhūyate


13

निर्वाणमात्रं पुरुषः परो बोधः स एव च । चित्तमात्रं तदेवास्ते नायाति वसुधादिताम्

nirvāṇamātraṃ puruṣaḥ paro bodhaḥ sa eva ca | cittamātraṃ tadevāste nāyāti vasudhāditām


14

सर्वेषां भूतजातानां संसारव्यवहारिणाम् । प्रथमोऽसौ प्रतिस्पन्दश्चित्तदेहः स्वतोदयः

sarveṣāṃ bhūtajātānāṃ saṃsāravyavahāriṇām | prathamo'sau pratispandaścittadehaḥ svatodayaḥ


15

अस्मात्पूर्वात्प्रतिस्पन्दादनन्यैतत्स्वरूपिणी । इयं प्रविसृता सृष्टिः स्पन्दसृष्टिरिवानिलात्

asmātpūrvātpratispandādananyaitatsvarūpiṇī | iyaṃ pravisṛtā sṛṣṭiḥ spandasṛṣṭirivānilāt


16

प्रतिभानाकृतेरस्मात्प्रतिभामात्ररूपधृक् । विभात्येवमयं सर्गः सत्यानुभववान्स्थितः

pratibhānākṛterasmātpratibhāmātrarūpadhṛk | vibhātyevamayaṃ sargaḥ satyānubhavavānsthitaḥ


17

दृष्टान्तोऽत्र भवत्स्वप्नपुरस्त्रीसुरतं यथा । असदप्यर्थसंपत्त्या सत्यानुभवभासुरम्

dṛṣṭānto'tra bhavatsvapnapurastrīsurataṃ yathā | asadapyarthasaṃpattyā satyānubhavabhāsuram


18

अपृथ्व्यादिमयो भाति व्योमाकृतिरदेहकः । सदेह इव भूतेशः स्वात्मभूः पुरुषाकृतिः

apṛthvyādimayo bhāti vyomākṛtiradehakaḥ | sadeha iva bhūteśaḥ svātmabhūḥ puruṣākṛtiḥ


19

संवित्संकल्परूपत्वान्नोदेति समुदेति च । स्वायत्तत्वात्स्वभावस्य नोदेति न च शाम्यति

saṃvitsaṃkalparūpatvānnodeti samudeti ca | svāyattatvātsvabhāvasya nodeti na ca śāmyati


20

ब्रह्मा संकल्पपुरुषः पृथ्व्यादिरहिताकृतिः । केवलं चित्तमात्रात्मा कारणं त्रिजगत्स्थितेः

brahmā saṃkalpapuruṣaḥ pṛthvyādirahitākṛtiḥ | kevalaṃ cittamātrātmā kāraṇaṃ trijagatsthiteḥ


21

संकल्प एष कचति यथा नाम स्वयंभुवः । व्योमात्मैष तथा भाति भवत्संकल्पशैलवत्

saṃkalpa eṣa kacati yathā nāma svayaṃbhuvaḥ | vyomātmaiṣa tathā bhāti bhavatsaṃkalpaśailavat


22

आतिवाहिकमेवान्तर्विस्मृत्या दृढरूपया । आधिभौतिकबोधेन मुधा भाति पिशाचवत्

ātivāhikamevāntarvismṛtyā dṛḍharūpayā | ādhibhautikabodhena mudhā bhāti piśācavat


23

इदं प्रथमतोद्योगसंप्रबुद्धं महाचितेः । नोदेति शुद्धसंवित्त्वादातिवाहिकविस्मृतिः

idaṃ prathamatodyogasaṃprabuddhaṃ mahāciteḥ | nodeti śuddhasaṃvittvādātivāhikavismṛtiḥ


24

आधिभौतिकजातेन नास्योदेति पिशाचिका । असत्या मृगतृष्णेव मिथ्या जाड्यभ्रमप्रदा

ādhibhautikajātena nāsyodeti piśācikā | asatyā mṛgatṛṣṇeva mithyā jāḍyabhramapradā


25

मनोमात्रं यदा ब्रह्मा न पृथ्व्यादिमयात्मकः । मनोमात्रमतो विश्वं यद्यज्जातं तदेव हि

manomātraṃ yadā brahmā na pṛthvyādimayātmakaḥ | manomātramato viśvaṃ yadyajjātaṃ tadeva hi


26

अजस्य सहकारीणि कारणानि न सन्ति यत् । तज्जस्यापि न सन्त्येव तानि तस्मात्तु कानिचित्

ajasya sahakārīṇi kāraṇāni na santi yat | tajjasyāpi na santyeva tāni tasmāttu kānicit


27

कारणात्कार्यवैचित्र्यं तेन नात्रास्ति किंचन । यादृशं कारणं शुद्धं कार्य तादृगिति स्थितम्

kāraṇātkāryavaicitryaṃ tena nātrāsti kiṃcana | yādṛśaṃ kāraṇaṃ śuddhaṃ kārya tādṛgiti sthitam


28

कार्यकारणता ह्यत्र न किंचिदुपपद्यते । यादृगेव परं ब्रह्म तादृगेव जगत्त्रयम्

kāryakāraṇatā hyatra na kiṃcidupapadyate | yādṛgeva paraṃ brahma tādṛgeva jagattrayam


29

मनस्तामिव यातेन ब्रह्मणा तन्यते जगत् । अनन्यादात्मनः शुद्धाद्द्रवत्वमिव वारिणः

manastāmiva yātena brahmaṇā tanyate jagat | ananyādātmanaḥ śuddhāddravatvamiva vāriṇaḥ


30

मनसा तन्यते सर्वमसदेवेदमाततम् । यथा संकल्पनगरं यथा गन्धर्वपत्तनम्

manasā tanyate sarvamasadevedamātatam | yathā saṃkalpanagaraṃ yathā gandharvapattanam


31

आधिभौतिकता नास्ति रज्ज्वामिव भुजङ्गता । ब्रह्मादयः प्रबुद्धास्तु कथं तिष्ठन्ति तत्र ते

ādhibhautikatā nāsti rajjvāmiva bhujaṅgatā | brahmādayaḥ prabuddhāstu kathaṃ tiṣṭhanti tatra te


32

आतिवाहिक एवास्ति न प्रबुद्धमतेः किल । आधिभौतिकदेहस्य वाचो वात्र कुतः कथम्

ātivāhika evāsti na prabuddhamateḥ kila | ādhibhautikadehasya vāco vātra kutaḥ katham


33

मनोनाम्नो मनुष्यस्य विरिञ्च्याकारधारिणः । मनोराज्यं जगदिति सत्यरूपमिव स्थितम्

manonāmno manuṣyasya viriñcyākāradhāriṇaḥ | manorājyaṃ jagaditi satyarūpamiva sthitam


34

मन एव विरिञ्चित्वं तद्धि संकल्पनात्मकम् । स्ववपुः स्फारतां नीत्वा मनसेदं वितन्यते

mana eva viriñcitvaṃ taddhi saṃkalpanātmakam | svavapuḥ sphāratāṃ nītvā manasedaṃ vitanyate


35

विरिञ्चो मनसो रूपं विरिञ्चस्य मनो वपुः । पृथ्व्यादि विद्यते नात्र तेन पृथ्व्यादि कल्पितम्

viriñco manaso rūpaṃ viriñcasya mano vapuḥ | pṛthvyādi vidyate nātra tena pṛthvyādi kalpitam


36

पद्माक्षे पद्मिनीवान्तर्मनो दृद्यस्ति दृश्यता । मनोदृश्यदृशौ भिन्ने न कदाचन केनचित्

padmākṣe padminīvāntarmano dṛdyasti dṛśyatā | manodṛśyadṛśau bhinne na kadācana kenacit


37

यथा चात्र तव स्वप्नः संकल्पश्चित्तराज्यधीः । स्वानुभूत्यैव दृष्टान्तस्तस्माद्धृद्यस्ति दृश्यभूः

yathā cātra tava svapnaḥ saṃkalpaścittarājyadhīḥ | svānubhūtyaiva dṛṣṭāntastasmāddhṛdyasti dṛśyabhūḥ


38

तस्माच्चित्तविकल्पस्थपिशाचो बालकं यथा । विनिहन्त्येवमेषान्तर्द्रष्टारं दृश्यरूपिका

tasmāccittavikalpasthapiśāco bālakaṃ yathā | vinihantyevameṣāntardraṣṭāraṃ dṛśyarūpikā


39

यथाङ्कुरोऽन्तर्बीजस्य संस्थितो देशकालतः । करोति भासुरं देहं तनोत्येवं हि दृश्यधीः

yathāṅkuro'ntarbījasya saṃsthito deśakālataḥ | karoti bhāsuraṃ dehaṃ tanotyevaṃ hi dṛśyadhīḥ


40

सच्चेन्न शाम्यति कदाचन दृश्यदुःखं दृश्ये त्वशाम्यति न बोद्धरि केवलत्वम् । दृश्ये त्वसंभवति बोद्धरि बोद्धृभावः शाम्येत्स्थितोऽपि हि तदस्य विमोक्षमाहुः

saccenna śāmyati kadācana dṛśyaduḥkhaṃ dṛśye tvaśāmyati na boddhari kevalatvam | dṛśye tvasaṃbhavati boddhari boddhṛbhāvaḥ śāmyetsthito'pi hi tadasya vimokṣamāhuḥ


3

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये उत्पत्तिप्रकरणे बन्धहेतुवर्णनं नाम तृतीयः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye utpattiprakaraṇe bandhahetuvarṇanaṃ nāma tṛtīyaḥ sargaḥ

सर्गः ००४

4

चतुर्थः सर्गः

caturthaḥ sargaḥ


1

श्रीवाल्मीकिरुवाच । कथयत्येवमुद्दामवचने मुनिनायके । श्रोतुमेकरसे जाते जने मौनमुपस्थिते

śrīvālmīkiruvāca | kathayatyevamuddāmavacane munināyake | śrotumekarase jāte jane maunamupasthite


2

शान्तेषु किङ्किणीजालरवेषु स्पन्दनं विना । पञ्जरान्तरहारीतशुकेष्वप्यस्तकेलिषु

śānteṣu kiṅkiṇījālaraveṣu spandanaṃ vinā | pañjarāntarahārītaśukeṣvapyastakeliṣu


3

सुविस्मृतविलासासु स्थितासु ललनास्वपि । चित्रभित्ताविव न्यस्ते समस्ते राजसद्मनि

suvismṛtavilāsāsu sthitāsu lalanāsvapi | citrabhittāviva nyaste samaste rājasadmani


4

मुहूर्तशेषमभवद्दिवसं मधुरातपम् । व्यवहारा रविकरैः सह तानवमाययुः

muhūrtaśeṣamabhavaddivasaṃ madhurātapam | vyavahārā ravikaraiḥ saha tānavamāyayuḥ


5

ववुरुत्फुल्लकमलप्रकरामोदमांसलाः । वायवो मधुरस्पन्दाः श्रवणार्थमिवागताः

vavurutphullakamalaprakarāmodamāṃsalāḥ | vāyavo madhuraspandāḥ śravaṇārthamivāgatāḥ


6

श्रुतं चिन्तयितुं भानुरिवाहोरचनाभ्रमम् । तत्याजैकान्तमगमच्छून्यमस्तगिरेस्तटम्

śrutaṃ cintayituṃ bhānurivāhoracanābhramam | tatyājaikāntamagamacchūnyamastagirestaṭam


7

उत्तस्थुर्मिहिकारम्भसमता वनभूमिषु । विज्ञानश्रवणादन्तःशीतलाः शान्तता इव

uttasthurmihikārambhasamatā vanabhūmiṣu | vijñānaśravaṇādantaḥśītalāḥ śāntatā iva


8

बभूवुरल्पसंचारा जना दशसु दिक्ष्वपि । सावधानतया श्रोतुमिव संत्यक्तचेष्टिताः

babhūvuralpasaṃcārā janā daśasu dikṣvapi | sāvadhānatayā śrotumiva saṃtyaktaceṣṭitāḥ


9

छाया दीर्घत्वमाजग्मुर्वासिष्ठं वचनक्रमम् । इव श्रोतुमशेषाणां वस्तूनां दीर्घकन्धराः

chāyā dīrghatvamājagmurvāsiṣṭhaṃ vacanakramam | iva śrotumaśeṣāṇāṃ vastūnāṃ dīrghakandharāḥ


10

प्रतीहारः पुरः प्रह्वो भूत्वाह वसुधाधिपम् । देव स्नानद्विजार्चासु कालो व्यतिगतो भृशम्

pratīhāraḥ puraḥ prahvo bhūtvāha vasudhādhipam | deva snānadvijārcāsu kālo vyatigato bhṛśam


11

ततो वसिष्ठो भगवान्संहृत्य मधुरां गिरम् । अद्य तावन्महाराज श्रुतमेतावदस्तु वः

tato vasiṣṭho bhagavānsaṃhṛtya madhurāṃ giram | adya tāvanmahārāja śrutametāvadastu vaḥ


12

प्रातरन्यद्वदिष्यामि इत्युक्त्वा मौनवानभूत् । इत्याकर्ण्यैवमस्तूक्त्वा भूपतिर्भूतिवृद्धये

prātaranyadvadiṣyāmi ityuktvā maunavānabhūt | ityākarṇyaivamastūktvā bhūpatirbhūtivṛddhaye


13

पुष्पपाद्यार्घसन्मानदक्षिणादानपूजया । सदेवर्षिमुनीन्विप्रान्पूजयामास सादरम्

puṣpapādyārghasanmānadakṣiṇādānapūjayā | sadevarṣimunīnviprānpūjayāmāsa sādaram


14

अथोत्तस्थौ सभा सर्वा सराजमुनिमण्डला । मण्डलाकीर्णरत्नौघपरिवेषावृतानना

athottasthau sabhā sarvā sarājamunimaṇḍalā | maṇḍalākīrṇaratnaughapariveṣāvṛtānanā


15

परस्पराङ्गसंघट्टरणत्केयूरकङ्कणा । हारभाराहृतस्वर्णपट्टाभोरुस्तनान्तरा

parasparāṅgasaṃghaṭṭaraṇatkeyūrakaṅkaṇā | hārabhārāhṛtasvarṇapaṭṭābhorustanāntarā


16

शेखरोत्सङ्गविश्रान्तप्रबुद्धमधुपस्वनैः । सघुंघुमशिरोभारा वदद्भिरिव मूर्धजैः

śekharotsaṅgaviśrāntaprabuddhamadhupasvanaiḥ | saghuṃghumaśirobhārā vadadbhiriva mūrdhajaiḥ


17

काञ्चनाभरणोद्द्योतकनकीकृतदिंग्मुखाः । बुद्धिस्थमुनिवागर्थसंशान्तेन्द्रियवृत्तयः

kāñcanābharaṇoddyotakanakīkṛtadiṃgmukhāḥ | buddhisthamunivāgarthasaṃśāntendriyavṛttayaḥ


18

जग्मुर्नभश्चरा व्योम भूचरा भूमिमण्डलम् । चक्रुर्दिनसमाचारं सर्वे ते स्वेषु सद्मसु

jagmurnabhaścarā vyoma bhūcarā bhūmimaṇḍalam | cakrurdinasamācāraṃ sarve te sveṣu sadmasu


19

एतस्मिन्नन्तरे श्यामा यामिनी समदृश्यत । जनसङ्गाद्विनिर्मुक्ता गृहे बालाङ्गना यथा

etasminnantare śyāmā yāminī samadṛśyata | janasaṅgādvinirmuktā gṛhe bālāṅganā yathā


20

देशान्तरं भासयितुं ययौ दिवसनायकः । सर्वत्रालोककर्तृत्वमेव सत्पुरुषव्रतम्

deśāntaraṃ bhāsayituṃ yayau divasanāyakaḥ | sarvatrālokakartṛtvameva satpuruṣavratam


21

उदभूदभितः संध्या तारानिकरधारिणी । उत्फुल्लकिंशुकवना वसन्तश्रीरिवोदिता

udabhūdabhitaḥ saṃdhyā tārānikaradhāriṇī | utphullakiṃśukavanā vasantaśrīrivoditā


22

चूतनीपकदम्बाग्रग्रामचैत्यगृहोदरे । निलिल्यिरे खगाश्चित्तेऽवदाता वृत्तयो यथा

cūtanīpakadambāgragrāmacaityagṛhodare | nililyire khagāścitte'vadātā vṛttayo yathā


23

भानोर्भासा भूषितैर्मेघलेशैः किंचित्किंचित्कुङ्कुमच्छाययेव । पाश्चात्त्योऽद्रिः पीतवासाः समेघैः- स्ताराहारः श्रीयुतः खं समेतः

bhānorbhāsā bhūṣitairmeghaleśaiḥ kiṃcitkiṃcitkuṅkumacchāyayeva | pāścāttyo'driḥ pītavāsāḥ sameghaiḥ- stārāhāraḥ śrīyutaḥ khaṃ sametaḥ


24

पूजामादाय संध्यायां प्रगतायां यथागतम् । अन्धकाराः समुत्तस्थुर्वेताला वपुषा यथा

pūjāmādāya saṃdhyāyāṃ pragatāyāṃ yathāgatam | andhakārāḥ samuttasthurvetālā vapuṣā yathā


25

अवश्यायकणास्पन्दी हेलाविद्युतपल्लवः । कोमलः कुमुदाशंसी ववावाशीतलोऽनिलः

avaśyāyakaṇāspandī helāvidyutapallavaḥ | komalaḥ kumudāśaṃsī vavāvāśītalo'nilaḥ


26

परमान्ध्यमुपाजग्मुदिशोऽविस्फुटतारकाः । लम्बदीर्घतमःकेश्यो विधवा इव योषितः

paramāndhyamupājagmudiśo'visphuṭatārakāḥ | lambadīrghatamaḥkeśyo vidhavā iva yoṣitaḥ


27

आययौ भुवनं तेजः क्षीरपूरेण पूरयन् । रसायनमयाकारः शशिक्षीरार्णवो नभः

āyayau bhuvanaṃ tejaḥ kṣīrapūreṇa pūrayan | rasāyanamayākāraḥ śaśikṣīrārṇavo nabhaḥ


28

जग्मुस्तिमिरसंघाताः पलाय्य क्वाप्यदृश्यताम् । श्रुतज्ञानगिरश्चित्तान्महीपानामिवाज्ञताः

jagmustimirasaṃghātāḥ palāyya kvāpyadṛśyatām | śrutajñānagiraścittānmahīpānāmivājñatāḥ


29

ऋषयो भूमिपालाश्च मुनयो ब्राह्मणास्तथा । चेतसीव विचित्रार्थाः स्वास्पदेषु विशश्रमुः

ṛṣayo bhūmipālāśca munayo brāhmaṇāstathā | cetasīva vicitrārthāḥ svāspadeṣu viśaśramuḥ


30

यमकायोपमाश्यामा ययौ तिमिरमांसला । आययौ मिहिकास्फारा तत्र तेषामुषः शनैः

yamakāyopamāśyāmā yayau timiramāṃsalā | āyayau mihikāsphārā tatra teṣāmuṣaḥ śanaiḥ


31

अन्तर्धानमुपाजग्मुस्तारा नभसि भासुराः । प्रभातपवनेनेव हृताः कुसुमवृष्टयः

antardhānamupājagmustārā nabhasi bhāsurāḥ | prabhātapavaneneva hṛtāḥ kusumavṛṣṭayaḥ


32

दृश्यतामाजगामार्कः प्रभोन्मीलितलोचनः । विवेकवृत्तिर्महतां मनसीव नवोदिता

dṛśyatāmājagāmārkaḥ prabhonmīlitalocanaḥ | vivekavṛttirmahatāṃ manasīva navoditā


33

भानोर्भासा भूषितैर्मेघलेशैः किंचित्किंचित्कुङ्कुमच्छाययेव । पूर्वक्ष्माभृत्पीतवासाः समेघै- स्ताराहारः श्रीयुतः खं समेतः

bhānorbhāsā bhūṣitairmeghaleśaiḥ kiṃcitkiṃcitkuṅkumacchāyayeva | pūrvakṣmābhṛtpītavāsāḥ sameghai- stārāhāraḥ śrīyutaḥ khaṃ sametaḥ


34

सभां पुनरुपाजग्मुर्नभश्चरमहीचराः । ह्यस्तनेन क्रमेणैव कृतप्रातस्तनक्रमाः

sabhāṃ punarupājagmurnabhaścaramahīcarāḥ | hyastanena krameṇaiva kṛtaprātastanakramāḥ


35

पूर्ववत्संनिवेशेन विवेश सकला सभा । बभूवास्पन्दिताकारा वातमुक्तेव पद्मिनी

pūrvavatsaṃniveśena viveśa sakalā sabhā | babhūvāspanditākārā vātamukteva padminī


36

अथ प्रसङ्गमासाद्य रामो मधुरया गिरा । उवाच मुनिशार्दूलं वसिष्ठं वदतां वरम्

atha prasaṅgamāsādya rāmo madhurayā girā | uvāca muniśārdūlaṃ vasiṣṭhaṃ vadatāṃ varam


37

श्रीराम उवाच । भगवन्मनसो रूपं कीदृशं वद मे स्फुटम् । यस्मात्तेनेयमखिला तन्यते लोकमञ्जरी

śrīrāma uvāca | bhagavanmanaso rūpaṃ kīdṛśaṃ vada me sphuṭam | yasmātteneyamakhilā tanyate lokamañjarī


38

श्रीवसिष्ठ उवाच । रामास्य मनसो रूपं न किंचिदपि दृश्यते । नाममात्रादृते व्योम्नो यथा शून्यजडाकृतेः

śrīvasiṣṭha uvāca | rāmāsya manaso rūpaṃ na kiṃcidapi dṛśyate | nāmamātrādṛte vyomno yathā śūnyajaḍākṛteḥ


39

न बाह्ये नापि हृदये सद्रूपं विद्यते मनः । सर्वत्रैव स्थितं चैतद्विद्धि राम यथा नभः

na bāhye nāpi hṛdaye sadrūpaṃ vidyate manaḥ | sarvatraiva sthitaṃ caitadviddhi rāma yathā nabhaḥ


40

इदमस्मात्समुत्पन्नं मृगतृष्णाम्बुसंनिभम् । रूपं तु क्षणसंकल्पाद्द्वितीयेन्दुभ्रमोपमम्

idamasmātsamutpannaṃ mṛgatṛṣṇāmbusaṃnibham | rūpaṃ tu kṣaṇasaṃkalpāddvitīyendubhramopamam


41

मध्ये यदेतदर्थस्य प्रतिभानं प्रथां गतम् । सतो वाप्यसतो वापि तन्मनो विद्धि नेतरत्

madhye yadetadarthasya pratibhānaṃ prathāṃ gatam | sato vāpyasato vāpi tanmano viddhi netarat


42

यदर्थप्रतिभानं तन्मन इत्यभिधीयते । अन्यन्न किंचिदप्यस्ति मनो नाम कदाचन

yadarthapratibhānaṃ tanmana ityabhidhīyate | anyanna kiṃcidapyasti mano nāma kadācana


43

संकल्पनं मनो विद्धि संकल्पात्तन्न भिद्यते । यथो द्रवत्वात्सलिलं तथा स्पन्दो यथानिलात्

saṃkalpanaṃ mano viddhi saṃkalpāttanna bhidyate | yatho dravatvātsalilaṃ tathā spando yathānilāt


44

यत्र संकल्पनं तत्र तन्मनोऽङ्ग तथा स्थितम् । संकल्पमनसी भिन्ने न कदाचन केचन

yatra saṃkalpanaṃ tatra tanmano'ṅga tathā sthitam | saṃkalpamanasī bhinne na kadācana kecana


45

सत्यमस्त्वथवाऽसत्यं पदार्थप्रतिभासनम् । तावन्मात्रं मनो विद्धि तद्ब्रह्मैव पितामहः

satyamastvathavā'satyaṃ padārthapratibhāsanam | tāvanmātraṃ mano viddhi tadbrahmaiva pitāmahaḥ


46

आतिवाहिकदेहात्मा मन इत्यभिधीयते । आधिभौतिकबुद्धिं तु स आधत्ते चिरस्थितेः

ātivāhikadehātmā mana ityabhidhīyate | ādhibhautikabuddhiṃ tu sa ādhatte cirasthiteḥ


47

अविद्या संसृतिश्चित्तं मनो बन्धो मलस्तमः । इति पर्यायनामानि दृश्यस्य विदुरुत्तमाः

avidyā saṃsṛtiścittaṃ mano bandho malastamaḥ | iti paryāyanāmāni dṛśyasya viduruttamāḥ


48

नहि दृश्यादृते किंचिन्मनसो रूपमस्ति हि । दृश्यं चोत्पन्नमेवैतन्नेति वक्ष्याम्यहं पुनः

nahi dṛśyādṛte kiṃcinmanaso rūpamasti hi | dṛśyaṃ cotpannamevaitanneti vakṣyāmyahaṃ punaḥ


49

यथा कमलबीजान्तः स्थिता कमलवल्लरी । महाचित्परमाण्वन्तस्तथा दृश्यं जगत्स्थितम्

yathā kamalabījāntaḥ sthitā kamalavallarī | mahācitparamāṇvantastathā dṛśyaṃ jagatsthitam


50

प्रकाशस्य यथाऽऽलोको यथा वातस्य चापलम् । यथा द्रवत्वं पयसि दृश्यत्वं द्रष्टरीदृशम्

prakāśasya yathā''loko yathā vātasya cāpalam | yathā dravatvaṃ payasi dṛśyatvaṃ draṣṭarīdṛśam


99

अङ्गदत्वं यथा हेम्नि मृगनद्यां यथा जलम् । भित्तिर्यथा स्वप्नपुरे तथा द्रष्टरि दृश्यधीः

aṅgadatvaṃ yathā hemni mṛganadyāṃ yathā jalam | bhittiryathā svapnapure tathā draṣṭari dṛśyadhīḥ


52

एवं द्रष्टरि दृश्यत्वमनन्यदिव यत्स्थितम् । तदप्युन्मार्जयाम्याशु त्वच्चित्तादर्शतो मलम्

evaṃ draṣṭari dṛśyatvamananyadiva yatsthitam | tadapyunmārjayāmyāśu tvaccittādarśato malam


53

यद्द्रष्टुरस्याद्रष्टृत्वं दृश्याभावे भवेद्वलात् । तद्विद्धि केवलीभावं तत एवासतः सतः

yaddraṣṭurasyādraṣṭṛtvaṃ dṛśyābhāve bhavedvalāt | tadviddhi kevalībhāvaṃ tata evāsataḥ sataḥ


54

तत्तामुपगते भावे रागद्वेषादिवासनाः । शाम्यन्त्यस्पन्दिते वाते स्पन्दनक्षुब्धता यथा

tattāmupagate bhāve rāgadveṣādivāsanāḥ | śāmyantyaspandite vāte spandanakṣubdhatā yathā


55

असंभवति सर्वस्मिन्दिग्भूम्याकाशरूपिणि । प्रकाश्ये यादृशं रूपं प्रकाशस्यामलं भवेत्

asaṃbhavati sarvasmindigbhūmyākāśarūpiṇi | prakāśye yādṛśaṃ rūpaṃ prakāśasyāmalaṃ bhavet


56

त्रिजगत्त्वमहं चेति दृश्येऽसत्तामुपागते । द्रष्टुः स्यात्केवलीभावस्तादृशो विमलात्मनः

trijagattvamahaṃ ceti dṛśye'sattāmupāgate | draṣṭuḥ syātkevalībhāvastādṛśo vimalātmanaḥ


57

अनाप्ताखिलशैलादि प्रतिबिम्बे हि यादृशी । स्याद्दर्पणे दर्पणता केवलात्मस्वरूपिणी

anāptākhilaśailādi pratibimbe hi yādṛśī | syāddarpaṇe darpaṇatā kevalātmasvarūpiṇī


58

अहं त्वं जगदित्यादौ प्रशान्ते दृश्यसंभ्रमे । स्यात्तादृशी केवलता स्थिते द्रष्टर्यवीक्षणे

ahaṃ tvaṃ jagadityādau praśānte dṛśyasaṃbhrame | syāttādṛśī kevalatā sthite draṣṭaryavīkṣaṇe


59

श्रीराम उवाच । सच्चेन्न शाम्यत्येवेदं नाभावो विद्यते सतः । असत्तां च न विद्मोऽस्मिन्दृश्ये दोषप्रदायिनि

śrīrāma uvāca | saccenna śāmyatyevedaṃ nābhāvo vidyate sataḥ | asattāṃ ca na vidmo'smindṛśye doṣapradāyini


60

तस्मात्कथमियं शाम्येद्ब्रह्मन्दृश्यविषूचिका । मनोभवभ्रमकरी दुःखसंततिदायिनी

tasmātkathamiyaṃ śāmyedbrahmandṛśyaviṣūcikā | manobhavabhramakarī duḥkhasaṃtatidāyinī


61

श्रीवसिष्ठ उवाच । अस्य दृश्यपिशाचस्य शान्त्यै मन्त्रमिमं श्रृणु । रामात्यन्तमयं येन मृतिमेष्यति नङक्ष्यति

śrīvasiṣṭha uvāca | asya dṛśyapiśācasya śāntyai mantramimaṃ śrṛṇu | rāmātyantamayaṃ yena mṛtimeṣyati naṅakṣyati


62

यदस्ति तस्य नाशोऽस्ति न कदाचन राघव । तस्मात्तन्नष्टमप्यन्तर्बीजभूतं भवेद्धृदि

yadasti tasya nāśo'sti na kadācana rāghava | tasmāttannaṣṭamapyantarbījabhūtaṃ bhaveddhṛdi


63

स्मृतिबीजाच्चिदाकाशे पुनरुद्भूय दृश्यधीः । लोकशैलाम्बराकारं दोषं वितनुतेऽतनुम्

smṛtibījāccidākāśe punarudbhūya dṛśyadhīḥ | lokaśailāmbarākāraṃ doṣaṃ vitanute'tanum


64

इत्यनिर्मोक्षदोषः स्यान्न च तस्येह संभवः । यस्माद्देवर्षिमुनयो दृश्यन्ते मुक्तिभाजनम्

ityanirmokṣadoṣaḥ syānna ca tasyeha saṃbhavaḥ | yasmāddevarṣimunayo dṛśyante muktibhājanam


65

यदि स्याज्जगदादीदं तस्मान्मोक्षो न कस्यचित् । बाह्यस्थमस्तु हृत्स्थं वा दृश्यं नाशाय केवलम्

yadi syājjagadādīdaṃ tasmānmokṣo na kasyacit | bāhyasthamastu hṛtsthaṃ vā dṛśyaṃ nāśāya kevalam


66

तस्मादिमां प्रतिज्ञां त्वं श्रृणु रामातिभीषणाम् । यामुत्तरेण ग्रन्थेन नूनं त्वमवबुध्यसे

tasmādimāṃ pratijñāṃ tvaṃ śrṛṇu rāmātibhīṣaṇām | yāmuttareṇa granthena nūnaṃ tvamavabudhyase


67

अयमाकाशभूतादिरूपोऽहं चेति लक्षितः । जगच्छब्दस्य नामार्थो ननु नास्त्येव कश्चन

ayamākāśabhūtādirūpo'haṃ ceti lakṣitaḥ | jagacchabdasya nāmārtho nanu nāstyeva kaścana


68

यदिदं दृश्यते किंचिद्दृश्यजातं पुरोगतम् । परं ब्रह्मैव तत्सर्वमजरामरमव्ययम्

yadidaṃ dṛśyate kiṃciddṛśyajātaṃ purogatam | paraṃ brahmaiva tatsarvamajarāmaramavyayam


69

पूर्णे पूर्णं प्रसरति शान्ते शान्तं व्यवस्थितम् । व्योमन्येवोदितं व्योम ब्रह्मणि ब्रह्म तिष्ठति

pūrṇe pūrṇaṃ prasarati śānte śāntaṃ vyavasthitam | vyomanyevoditaṃ vyoma brahmaṇi brahma tiṣṭhati


70

न दृश्यमस्ति सद्रूपं न द्रष्टा न च दर्शनम् । न शून्यं न जडं नो चिच्छान्तमेवेदमाततम्

na dṛśyamasti sadrūpaṃ na draṣṭā na ca darśanam | na śūnyaṃ na jaḍaṃ no cicchāntamevedamātatam


71

श्रीराम उवाच । वन्ध्यापुत्रेण पिष्टोऽद्रिः शशशृङ्गं प्रगायति । प्रसार्य भुजसंपातं शिला नृत्यति ताण्डवम्

śrīrāma uvāca | vandhyāputreṇa piṣṭo'driḥ śaśaśṛṅgaṃ pragāyati | prasārya bhujasaṃpātaṃ śilā nṛtyati tāṇḍavam


72

स्रवन्ति सिकतास्तैलं पठन्त्युपलपुत्रिकाः । गर्जन्ति चित्रजलदा इतीवेदं वचः प्रभो

sravanti sikatāstailaṃ paṭhantyupalaputrikāḥ | garjanti citrajaladā itīvedaṃ vacaḥ prabho


73

जरामरणदुःखादिशैलाकाशमयं जगत् । नास्तीति किमिदं नाम भवताऽपि ममोच्यते

jarāmaraṇaduḥkhādiśailākāśamayaṃ jagat | nāstīti kimidaṃ nāma bhavatā'pi mamocyate


74

यथेदं न स्थितं विश्वं नोत्पन्नं न च विद्यते । तथा कथय मे ब्रह्मन्येनैतन्निश्चितं भवेत्

yathedaṃ na sthitaṃ viśvaṃ notpannaṃ na ca vidyate | tathā kathaya me brahmanyenaitanniścitaṃ bhavet


75

श्रीवसिष्ठ उवाच । नासमन्वितवागस्मि श्रृणु राघव कथ्यते । यथेदमसदाभाति वन्ध्यापुत्र इवाऽऽरवी

śrīvasiṣṭha uvāca | nāsamanvitavāgasmi śrṛṇu rāghava kathyate | yathedamasadābhāti vandhyāputra ivā''ravī


76

इदमादावनुत्पन्नं सर्गादौ तेन नास्त्यलम् । इदं हि मनसो भाति स्वप्नादौ पत्तनं यथा

idamādāvanutpannaṃ sargādau tena nāstyalam | idaṃ hi manaso bhāti svapnādau pattanaṃ yathā


77

मन एव च सर्गादावनुत्पन्नमसद्वपुः । तदेतच्छ्रणु वक्ष्यामि यथैवमनुभूयते

mana eva ca sargādāvanutpannamasadvapuḥ | tadetacchraṇu vakṣyāmi yathaivamanubhūyate


78

मनोदृश्यमयं दोषं तनोतीमं क्षयात्मकम् । असदेव सदाकारं स्वप्नः स्वप्नान्तरं यथा

manodṛśyamayaṃ doṣaṃ tanotīmaṃ kṣayātmakam | asadeva sadākāraṃ svapnaḥ svapnāntaraṃ yathā


79

तत्स्वयं स्वैरमेवाशु संकल्पयति देहकम् । तेनेयमिन्द्रजालश्रीर्विततेन वितन्यते

tatsvayaṃ svairamevāśu saṃkalpayati dehakam | teneyamindrajālaśrīrvitatena vitanyate


80

स्फुरति वल्गति गच्छति याचते भ्रमति मज्जति संहरति स्वयम् । अपरतामुपयात्यपि केवलं चलति चञ्चलशक्तितया मनः

sphurati valgati gacchati yācate bhramati majjati saṃharati svayam | aparatāmupayātyapi kevalaṃ calati cañcalaśaktitayā manaḥ


4

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये उत्पत्तिप्रकरणे उत्पत्तिप्रकरणार्थकल्पनं नाम चतुर्थः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye utpattiprakaraṇe utpattiprakaraṇārthakalpanaṃ nāma caturthaḥ sargaḥ

सर्गः ००५

5

पञ्चमः सर्गः

pañcamaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । भगवन्मुनिशार्दूल किमिवेह मनोभ्रमे । विद्यते कथमुत्पन्नं मनो मायामयं कुतः

śrīrāma uvāca | bhagavanmuniśārdūla kimiveha manobhrame | vidyate kathamutpannaṃ mano māyāmayaṃ kutaḥ


2

उत्पत्तिमादाविति मे समासेन वद प्रभो । प्रवक्ष्यसि ततः शिष्टं वक्तव्यं वदतां वर

utpattimādāviti me samāsena vada prabho | pravakṣyasi tataḥ śiṣṭaṃ vaktavyaṃ vadatāṃ vara


3

श्रीवसिष्ठ उवाच । महाप्रलयसंपत्तावसतां समुपागते । अशेषदृश्यसर्गादौ शान्तमेवावशिष्यते

śrīvasiṣṭha uvāca | mahāpralayasaṃpattāvasatāṃ samupāgate | aśeṣadṛśyasargādau śāntamevāvaśiṣyate


4

आस्तेऽनस्तमितो भास्वानजो देवो निरामयः । सर्वदा सर्वकृत्सर्वः परमात्मा महेश्वरः

āste'nastamito bhāsvānajo devo nirāmayaḥ | sarvadā sarvakṛtsarvaḥ paramātmā maheśvaraḥ


5

यतो वाचो निवर्तन्ते यो मुक्तैरवगम्यते । यस्य चात्मादिकाः संज्ञाः कल्पिता न स्वभावजाः

yato vāco nivartante yo muktairavagamyate | yasya cātmādikāḥ saṃjñāḥ kalpitā na svabhāvajāḥ


6

यः पुमान्सांख्यदृष्टीनां ब्रह्म वेदान्तवादिनाम् । विज्ञानमात्रं विज्ञानविदामेकान्तनिर्मलम्

yaḥ pumānsāṃkhyadṛṣṭīnāṃ brahma vedāntavādinām | vijñānamātraṃ vijñānavidāmekāntanirmalam


7

यः शून्यवादिनां शून्यो भासको योऽर्कतेजसाम् । वक्ता मन्ता ऋतं भोक्ता द्रष्टा कर्ता सदैव सः

yaḥ śūnyavādināṃ śūnyo bhāsako yo'rkatejasām | vaktā mantā ṛtaṃ bhoktā draṣṭā kartā sadaiva saḥ


8

सन्नप्यसद्यो जगति यो देहस्थोऽपि दूरगः । चित्प्रकाशो ह्ययं यस्मादालोक इव भास्वतः

sannapyasadyo jagati yo dehastho'pi dūragaḥ | citprakāśo hyayaṃ yasmādāloka iva bhāsvataḥ


9

यस्माद्विष्ण्वादयो देवाः सूर्यादिव मरीचयः । यस्माज्जगन्त्यनन्तानि बुद्बुदा जलधेरिव

yasmādviṣṇvādayo devāḥ sūryādiva marīcayaḥ | yasmājjagantyanantāni budbudā jaladheriva


10

यं यान्ति दृश्यवृन्दानि पयांसीव महार्णवम् । य आत्मानं पदार्थं च प्रकाशयति दीपवत्

yaṃ yānti dṛśyavṛndāni payāṃsīva mahārṇavam | ya ātmānaṃ padārthaṃ ca prakāśayati dīpavat


11

य आकाशे शरीरे च दृषत्स्वप्सु लतासु च । पांसुष्वद्रिषु वातेषु पातालेषु च संस्थितः

ya ākāśe śarīre ca dṛṣatsvapsu latāsu ca | pāṃsuṣvadriṣu vāteṣu pātāleṣu ca saṃsthitaḥ


12

यः प्लावयति संरब्धं पुर्यष्टकमितस्ततः । येन मूकीकृता मूढाः शिला ध्यानमिवास्थिताः

yaḥ plāvayati saṃrabdhaṃ puryaṣṭakamitastataḥ | yena mūkīkṛtā mūḍhāḥ śilā dhyānamivāsthitāḥ


13

व्योम येन कृतं शून्यं शैला येन घनीकृताः । आपो द्रुताः कृता येन दीपो यस्य वशो रविः

vyoma yena kṛtaṃ śūnyaṃ śailā yena ghanīkṛtāḥ | āpo drutāḥ kṛtā yena dīpo yasya vaśo raviḥ


14

प्रसरन्ति यतश्चित्राः संसारासारवृष्टयः । अक्षयामृतसंपूर्णादम्भोदादिव वृष्टयः

prasaranti yataścitrāḥ saṃsārāsāravṛṣṭayaḥ | akṣayāmṛtasaṃpūrṇādambhodādiva vṛṣṭayaḥ


15

आविर्भावतिरोभावमयास्त्रिभुवनोर्मयः । स्फुरन्त्यतितते यस्मिन्मराविव मरीचयः

āvirbhāvatirobhāvamayāstribhuvanormayaḥ | sphurantyatitate yasminmarāviva marīcayaḥ


16

नाशरूपो विनाशात्मा योऽन्तःस्थः सर्वजन्तुषु । गुप्तो योऽप्यतिरिक्तोऽपि सर्वभावेषु संस्थितः

nāśarūpo vināśātmā yo'ntaḥsthaḥ sarvajantuṣu | gupto yo'pyatirikto'pi sarvabhāveṣu saṃsthitaḥ


17

प्रकृतिव्रततिर्व्योम्नि जाता ब्रह्माण्डसत्फला । चित्तमूलेन्द्रियदला येन नृत्यति वायुना

prakṛtivratatirvyomni jātā brahmāṇḍasatphalā | cittamūlendriyadalā yena nṛtyati vāyunā


18

यश्चिन्मणिः प्रकचति प्रतिदेहसमुद्गके । यस्मिन्निन्दौ स्फुरन्त्येता जगज्जालमरीचयः

yaścinmaṇiḥ prakacati pratidehasamudgake | yasminnindau sphurantyetā jagajjālamarīcayaḥ


19

प्रशान्ते चिद्धने यस्मिस्फुरन्त्यमृतवर्षिणि । धाराजलानि भूतानि सृष्टयस्तडितः स्फुटाः

praśānte ciddhane yasmisphurantyamṛtavarṣiṇi | dhārājalāni bhūtāni sṛṣṭayastaḍitaḥ sphuṭāḥ


20

चमत्कुर्वन्ति वस्तूनि यदालोकतया मिथः । असज्जातमसद्येन येन सत्सत्त्वमागतम्

camatkurvanti vastūni yadālokatayā mithaḥ | asajjātamasadyena yena satsattvamāgatam


21

चलतीदमनिच्छस्य कायो यो यस्य संनिधौ । जडं परमरक्तस्य शान्तमात्मनि तिष्ठतः

calatīdamanicchasya kāyo yo yasya saṃnidhau | jaḍaṃ paramaraktasya śāntamātmani tiṣṭhataḥ


22

नियतिर्देशकालौ च चलनं स्पन्दनं क्रिया । इति येन गताः सत्तां सर्वसत्तातिगामिना

niyatirdeśakālau ca calanaṃ spandanaṃ kriyā | iti yena gatāḥ sattāṃ sarvasattātigāminā


23

शुद्धसंविन्मयत्वाद्यः खं भवेद्व्योमचिन्तया । पदार्थचिन्तयार्थत्वमिव तिष्ठत्यधिष्ठितः

śuddhasaṃvinmayatvādyaḥ khaṃ bhavedvyomacintayā | padārthacintayārthatvamiva tiṣṭhatyadhiṣṭhitaḥ


24

कुर्वन्नपीह जगतां महतामनन्त- वृन्दं न किंचन करोति न काश्चनापि । स्वात्मन्यनस्तमयसंविदि निर्विकारे त्यक्तोदयस्थितिमति स्थित एक एव

kurvannapīha jagatāṃ mahatāmananta- vṛndaṃ na kiṃcana karoti na kāścanāpi | svātmanyanastamayasaṃvidi nirvikāre tyaktodayasthitimati sthita eka eva


5

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये उत्पत्तिप्रकरणे मूलकारणदेवस्वरूपवर्णनं नाम पञ्चमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye utpattiprakaraṇe mūlakāraṇadevasvarūpavarṇanaṃ nāma pañcamaḥ sargaḥ

सर्गः ००६

6

षष्ठः सर्गः

ṣaṣṭhaḥ sargaḥ


1

श्रीवसिष्ठ उवाच । अस्य देवाधिदेवस्य परस्य परमात्मनः । ज्ञानादेव परा सिद्धिर्न त्वनुष्ठानदुःखतः

śrīvasiṣṭha uvāca | asya devādhidevasya parasya paramātmanaḥ | jñānādeva parā siddhirna tvanuṣṭhānaduḥkhataḥ


2

अत्र ज्ञानमनुष्ठानं नत्वन्यदुपयुज्यते । मृगतृष्णाजलभ्रान्तिशान्तौ चेदं निरूपितम्

atra jñānamanuṣṭhānaṃ natvanyadupayujyate | mṛgatṛṣṇājalabhrāntiśāntau cedaṃ nirūpitam


3

नह्येष दूरे नाभ्याशे नालभ्यो विषमे न च । स्वानन्दाभासरूपोऽसौ स्वदेहादेव लभ्यते

nahyeṣa dūre nābhyāśe nālabhyo viṣame na ca | svānandābhāsarūpo'sau svadehādeva labhyate


4

किंचिन्नोपकरोत्यत्र तपोदानव्रतादिकम् । स्वभावमात्रे विश्रान्तिमृते नात्रास्ति साधनम्

kiṃcinnopakarotyatra tapodānavratādikam | svabhāvamātre viśrāntimṛte nātrāsti sādhanam


5

साधुसंगमसच्छास्त्रपरतैवात्र कारणम् । साधनं बाधनं मोहजालस्य यदकृत्रिमम्

sādhusaṃgamasacchāstraparataivātra kāraṇam | sādhanaṃ bādhanaṃ mohajālasya yadakṛtrimam


6

अर्यं सदेव इत्येव संपरिज्ञानमात्रतः । जन्तोर्न जायते दुःखं जीवन्मुक्तत्वमेति च

aryaṃ sadeva ityeva saṃparijñānamātrataḥ | jantorna jāyate duḥkhaṃ jīvanmuktatvameti ca


7

श्रीराम उवाच । संपरिज्ञातमात्रेण किलानेनात्मनात्मना । पुनर्दोषा न बाधन्ते मरणाद्याः कदाचन

śrīrāma uvāca | saṃparijñātamātreṇa kilānenātmanātmanā | punardoṣā na bādhante maraṇādyāḥ kadācana


8

देवदेवो महानेष कुतो दूरादवाप्यते । तपसा केन तीव्रेण क्लेशेन कियताथवा

devadevo mahāneṣa kuto dūrādavāpyate | tapasā kena tīvreṇa kleśena kiyatāthavā


9

श्रीवसिष्ठ उवाच । स्वपौरुषप्रयत्नेन विवेकेन विकासिना । स देवो ज्ञायते राम न तपःस्नानकर्मभिः

śrīvasiṣṭha uvāca | svapauruṣaprayatnena vivekena vikāsinā | sa devo jñāyate rāma na tapaḥsnānakarmabhiḥ


10

रागद्वेषतमःक्रोधमदमात्सर्यवर्जनम् । विना राम तपोदानं क्लेश एव न वास्तवम्

rāgadveṣatamaḥkrodhamadamātsaryavarjanam | vinā rāma tapodānaṃ kleśa eva na vāstavam


11

रागाद्युपहते चित्ते वञ्चयित्वा परं धनम् । यदर्ज्यते तस्य दानाद्यस्यार्थास्तस्य तत्फलम्

rāgādyupahate citte vañcayitvā paraṃ dhanam | yadarjyate tasya dānādyasyārthāstasya tatphalam


12

रागाद्युपहते चित्ते व्रतादि क्रियते च यत् । तद्दम्भः प्रोच्यते तस्य फलमस्ति मनाङ्ग च

rāgādyupahate citte vratādi kriyate ca yat | taddambhaḥ procyate tasya phalamasti manāṅga ca


13

तस्मात्पुरुषयत्नेन मुख्यमौषधमाहरेत् । सच्छास्त्रसज्जनासङ्गौ संसृतिव्याधिनाशनौ

tasmātpuruṣayatnena mukhyamauṣadhamāharet | sacchāstrasajjanāsaṅgau saṃsṛtivyādhināśanau


14

अत्रैकं पौरुषं यत्नं वर्जयित्वेतरा गतिः । सर्वदुःखक्षयप्राप्तौ न काचिदुपपद्यते

atraikaṃ pauruṣaṃ yatnaṃ varjayitvetarā gatiḥ | sarvaduḥkhakṣayaprāptau na kācidupapadyate


15

श्रृणु तत्पौरुषं कीदृगात्मज्ञानस्य लब्धये । येन शाम्यत्यशेषेण रागद्वेषविषूचिका

śrṛṇu tatpauruṣaṃ kīdṛgātmajñānasya labdhaye | yena śāmyatyaśeṣeṇa rāgadveṣaviṣūcikā


16

यथासंभवया वृत्त्या लोकशास्त्राविरुद्धया । संतोषसंतुष्टमना भोगगन्धं परित्यजेत्

yathāsaṃbhavayā vṛttyā lokaśāstrāviruddhayā | saṃtoṣasaṃtuṣṭamanā bhogagandhaṃ parityajet


17

यथासंभवमुद्योगादनुद्विग्नतया स्वया । साधुसंगमसच्छास्त्रपरतां प्रथमं श्रयेत्

yathāsaṃbhavamudyogādanudvignatayā svayā | sādhusaṃgamasacchāstraparatāṃ prathamaṃ śrayet


18

यथाप्राप्तार्थसंतुष्टो यो गर्हितमुपेक्षते । साधुसंगमसच्छास्त्रपरः शीघ्रं स मुच्यते

yathāprāptārthasaṃtuṣṭo yo garhitamupekṣate | sādhusaṃgamasacchāstraparaḥ śīghraṃ sa mucyate


19

विचारेण परिज्ञातस्वभावस्य महामतेः । अनुकम्प्या भवन्त्येते ब्रह्मविष्ण्विन्द्रशंकराः

vicāreṇa parijñātasvabhāvasya mahāmateḥ | anukampyā bhavantyete brahmaviṣṇvindraśaṃkarāḥ


20

देशे यं सुजनप्राया लोकाः साधुं प्रचक्षते । स विशिष्टः स साधुः स्यात्तं प्रयत्नेन संश्रयेत्

deśe yaṃ sujanaprāyā lokāḥ sādhuṃ pracakṣate | sa viśiṣṭaḥ sa sādhuḥ syāttaṃ prayatnena saṃśrayet


21

अध्यात्मविद्या विद्यानां प्रधानं तत्कथाश्रयम् । शास्त्रं सच्छास्त्रमित्याहुर्मुच्यते तद्विचारणात्

adhyātmavidyā vidyānāṃ pradhānaṃ tatkathāśrayam | śāstraṃ sacchāstramityāhurmucyate tadvicāraṇāt


22

सच्छास्त्रसत्संगमजैर्विवेकै- स्तथा विनश्यन्ति बलादविद्याः । यथा जलानां कतकानुषङ्गा- द्यथा जनानां मतयोऽपि योगात्

sacchāstrasatsaṃgamajairvivekai- stathā vinaśyanti balādavidyāḥ | yathā jalānāṃ katakānuṣaṅgā- dyathā janānāṃ matayo'pi yogāt


6

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे मोक्षोपाये उत्पत्तिप्रकरणे मुमुक्षुप्रयत्नोपदेशो नाम षष्ठः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe mokṣopāye utpattiprakaraṇe mumukṣuprayatnopadeśo nāma ṣaṣṭhaḥ sargaḥ

सर्गः ००७

7

सप्तमः सर्गः

saptamaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । य एष देवः कथितो यस्मिञ्ज्ञाते विमुच्यते । वद क्वासौ स्थितो ब्रह्मन्कथमेनमहं लभे

śrīrāma uvāca | ya eṣa devaḥ kathito yasmiñjñāte vimucyate | vada kvāsau sthito brahmankathamenamahaṃ labhe


2

श्रीवसिष्ठ उवाच । य एष देवः कथितो नैष दूरेऽवतिष्ठते । शरीरे संस्थितो नित्यं चिन्मात्रमिति विश्रुतः

śrīvasiṣṭha uvāca | ya eṣa devaḥ kathito naiṣa dūre'vatiṣṭhate | śarīre saṃsthito nityaṃ cinmātramiti viśrutaḥ


3

एष सर्वमिदं विश्वं न विश्वं चैष सर्वगः । विद्यते ह्येष एवैको न तु विश्वाभिधास्ति दृक्

eṣa sarvamidaṃ viśvaṃ na viśvaṃ caiṣa sarvagaḥ | vidyate hyeṣa evaiko na tu viśvābhidhāsti dṛk


4

चिन्मात्रमेव शशिभृच्चिन्मात्रं गरुडेश्वरः । चिन्मात्रमेव तपनश्चिन्मात्रं कमलोद्भवः

cinmātrameva śaśibhṛccinmātraṃ garuḍeśvaraḥ | cinmātrameva tapanaścinmātraṃ kamalodbhavaḥ


5

श्रीराम उवाच । बाला अपि वदन्त्येतद्यदि चेतनमात्रकम् । जगदित्येव केवात्र नाम स्यादुपदेशता

śrīrāma uvāca | bālā api vadantyetadyadi cetanamātrakam | jagadityeva kevātra nāma syādupadeśatā


5

श्रीवसिष्ठ उवाच । चिन्मात्रं चेतनं विश्वमिति यज्ज्ञातवानसि । न किंचिदेव विज्ञातं भवता भवनाशनम्

śrīvasiṣṭha uvāca | cinmātraṃ cetanaṃ viśvamiti yajjñātavānasi | na kiṃcideva vijñātaṃ bhavatā bhavanāśanam


7

चेतनं राम संसारो जीव एष पशुः स्मृतः । एतस्मादेव निर्यान्ति जरामरणभीतयः

cetanaṃ rāma saṃsāro jīva eṣa paśuḥ smṛtaḥ | etasmādeva niryānti jarāmaraṇabhītayaḥ


8

पशुरज्ञो ह्यमूर्तोऽपि दुःखस्यैवैष भाजनम् । चेतनत्वाच्चेतनीयं मनोऽनर्थः स्वयं स्थितः

paśurajño hyamūrto'pi duḥkhasyaivaiṣa bhājanam | cetanatvāccetanīyaṃ mano'narthaḥ svayaṃ sthitaḥ


9

चेत्यनिर्मुक्तता या स्यादचेत्योन्मुखताथवा । अस्य सा भरितावस्था तां ज्ञात्वा नानुशोचति

cetyanirmuktatā yā syādacetyonmukhatāthavā | asya sā bharitāvasthā tāṃ jñātvā nānuśocati


10

भिद्यते हृदयग्रन्थिश्छिद्यन्ते सर्वसंशयाः । क्षीयन्ते चास्य कर्माणि तस्मिन्दृष्टे परावरे

bhidyate hṛdayagranthiśchidyante sarvasaṃśayāḥ | kṣīyante cāsya karmāṇi tasmindṛṣṭe parāvare


11

तस्य चेत्योन्मुखत्वं तु चेत्यासंभवनं विना । रोद्धुं न शक्यते दृश्यं चेत्यं शाम्यति वै कथम्

tasya cetyonmukhatvaṃ tu cetyāsaṃbhavanaṃ vinā | roddhuṃ na śakyate dṛśyaṃ cetyaṃ śāmyati vai katham


12

अचेत्यचित्स्वरूपं यत्तच्चासंभवनं विना । क्व स्वरूपोन्मुखत्वं हि केवलं चेत्यरोधतः

acetyacitsvarūpaṃ yattaccāsaṃbhavanaṃ vinā | kva svarūponmukhatvaṃ hi kevalaṃ cetyarodhataḥ


13

श्रीराम उवाच । यस्मिञ्जीवे हि विज्ञाते न विनश्यति संसृतिः । व्योमरूपी पशुस्त्वज्ञः स ब्रह्मन्कुत्र कीदृशः

śrīrāma uvāca | yasmiñjīve hi vijñāte na vinaśyati saṃsṛtiḥ | vyomarūpī paśustvajñaḥ sa brahmankutra kīdṛśaḥ


14

साधुसंगमसच्छास्त्रैः संसारार्णवतारकः । दृश्यते परमात्मा यः स ब्रह्मन्वद कीदृशः

sādhusaṃgamasacchāstraiḥ saṃsārārṇavatārakaḥ | dṛśyate paramātmā yaḥ sa brahmanvada kīdṛśaḥ


15

श्रीवसिष्ठ उवाच । यदेतच्चेतनं जीवो विशीर्णो जन्मजङ्गले । एतमात्मानमिच्छन्ति ये तेऽज्ञाः पण्डिता अपि

śrīvasiṣṭha uvāca | yadetaccetanaṃ jīvo viśīrṇo janmajaṅgale | etamātmānamicchanti ye te'jñāḥ paṇḍitā api


16

जीव एव हि संसारश्चेतना दुःखसंततिः । अस्मिञ्ज्ञाते न विज्ञातं किंचिद्भवति कुत्रचित्

jīva eva hi saṃsāraścetanā duḥkhasaṃtatiḥ | asmiñjñāte na vijñātaṃ kiṃcidbhavati kutracit


17

ज्ञायते परमात्मा चेद्राम दुःखस्य संततिः । क्षयमेति विषावेशशान्ताविव विषूचिका

jñāyate paramātmā cedrāma duḥkhasya saṃtatiḥ | kṣayameti viṣāveśaśāntāviva viṣūcikā


18

श्रीराम उवाच । रूपं कथय मे ब्रह्मन्यथावत्परमात्मनः । यस्मिन्दृष्टे मनो मोहान्समग्रान्संतरिष्यति

śrīrāma uvāca | rūpaṃ kathaya me brahmanyathāvatparamātmanaḥ | yasmindṛṣṭe mano mohānsamagrānsaṃtariṣyati


19

श्रीवसिष्ठ उवाच । देशाद्देशान्तरं दूरं प्राप्तायाः संविदो वपुः । निमिषेणैव यन्मध्ये तद्रूपं परमात्मनः

śrīvasiṣṭha uvāca | deśāddeśāntaraṃ dūraṃ prāptāyāḥ saṃvido vapuḥ | nimiṣeṇaiva yanmadhye tadrūpaṃ paramātmanaḥ


20

अत्यन्ताभाव एवास्ति संसारस्य यथास्थितेः । यस्मिन्बोधमहाम्भोधौ तद्रूपं परमात्मनः

atyantābhāva evāsti saṃsārasya yathāsthiteḥ | yasminbodhamahāmbhodhau tadrūpaṃ paramātmanaḥ


21

द्रष्टृदृश्यक्रमो यत्र स्थितोऽप्यस्तमयं गतः । यदनाकाशमाकाशं तद्रूपं परमात्मनः

draṣṭṛdṛśyakramo yatra sthito'pyastamayaṃ gataḥ | yadanākāśamākāśaṃ tadrūpaṃ paramātmanaḥ


22

अशून्यमिव यच्छून्यं यस्मिन्शून्यं जगत्स्थितम् । सर्गौघे सति यच्छून्यं तद्रूपं परमात्मनः

aśūnyamiva yacchūnyaṃ yasminśūnyaṃ jagatsthitam | sargaughe sati yacchūnyaṃ tadrūpaṃ paramātmanaḥ


23

यन्महाचिन्मयमपि बृहत्पाषाणवत्स्थितम् । जडं वा जडमेवान्तस्तद्रूपं परमात्मनः

yanmahācinmayamapi bṛhatpāṣāṇavatsthitam | jaḍaṃ vā jaḍamevāntastadrūpaṃ paramātmanaḥ


24

सबाह्याभ्यन्तरं येन सर्वं संप्राप्य संगमम् । स्वरूपसत्तामाप्नोति तद्रूपं परमात्मनः

sabāhyābhyantaraṃ yena sarvaṃ saṃprāpya saṃgamam | svarūpasattāmāpnoti tadrūpaṃ paramātmanaḥ


25

प्रकाशस्य यथालोकः शून्यत्वं नभसो यथा । तथेदं संस्थितं यत्र तद्रूपं परमात्मनः

prakāśasya yathālokaḥ śūnyatvaṃ nabhaso yathā | tathedaṃ saṃsthitaṃ yatra tadrūpaṃ paramātmanaḥ


26

श्रीराम उवाच । सद्रूपं परमात्मेति कथं नाम हि बुध्यते । इयतोऽस्य जगन्नाम्नो दृश्यस्यासंभवः कथम्

śrīrāma uvāca | sadrūpaṃ paramātmeti kathaṃ nāma hi budhyate | iyato'sya jagannāmno dṛśyasyāsaṃbhavaḥ katham


27

श्रीवसिष्ठ उवाच । भ्रमस्य जागतस्यास्य जातस्याकाशवर्णवत् । अत्यन्ताभावसंबोधे यदि रूढिरलं भवेत्

śrīvasiṣṭha uvāca | bhramasya jāgatasyāsya jātasyākāśavarṇavat | atyantābhāvasaṃbodhe yadi rūḍhiralaṃ bhavet


28

तज्ज्ञातं ब्रह्मणो रूपं भवेन्नान्येन कर्मणा । दृश्यात्यन्ताभावतस्तु ऋते नान्या शुभा गतिः

tajjñātaṃ brahmaṇo rūpaṃ bhavennānyena karmaṇā | dṛśyātyantābhāvatastu ṛte nānyā śubhā gatiḥ


29

अत्यन्ताभावसंपत्तौ दृश्यस्यास्य यथा स्थितेः । शिष्यते परमार्थोऽसौ बुध्यते जायते ततः

atyantābhāvasaṃpattau dṛśyasyāsya yathā sthiteḥ | śiṣyate paramārtho'sau budhyate jāyate tataḥ


30

न विदः प्रतिबिम्बोऽस्ति दृश्याभावादृते क्वचित् । क्वचिन्नाप्रतिबिम्बेन किलादर्शोऽवतिष्ठते

na vidaḥ pratibimbo'sti dṛśyābhāvādṛte kvacit | kvacinnāpratibimbena kilādarśo'vatiṣṭhate


31

जगन्नाम्नोऽस्य दृश्यस्य स्वसत्तासंभवं विना । बुध्यते परमं तत्त्वं न कदाचन केनचित्

jagannāmno'sya dṛśyasya svasattāsaṃbhavaṃ vinā | budhyate paramaṃ tattvaṃ na kadācana kenacit


32

श्रीराम उवाच । इयतो दृश्यजातस्य ब्रह्माण्डस्य जगत्स्थितेः । मुने कथमसत्तास्ति क्व मेरुः सर्षपोदरे

śrīrāma uvāca | iyato dṛśyajātasya brahmāṇḍasya jagatsthiteḥ | mune kathamasattāsti kva meruḥ sarṣapodare


33

श्रीवसिष्ठ उवाच । दिनानि कतिचिद्राम यदि तिष्ठस्यखिन्नधीः । साधुसंगमसच्छास्त्रपरमस्तदहं क्षणात्

śrīvasiṣṭha uvāca | dināni katicidrāma yadi tiṣṭhasyakhinnadhīḥ | sādhusaṃgamasacchāstraparamastadahaṃ kṣaṇāt


34

प्रमार्जयामि ते दृश्यं बोधे मृगजलं यथा । दृश्याभावे द्रष्टृता च शाम्येद्बोधोऽवशिष्यते

pramārjayāmi te dṛśyaṃ bodhe mṛgajalaṃ yathā | dṛśyābhāve draṣṭṛtā ca śāmyedbodho'vaśiṣyate


35

द्रष्टृत्वं सति दृश्येऽस्मिन्दृश्यत्वं सत्यथेक्षके । एकत्वं सति हि द्वित्वे द्वित्वं चैकत्वयोजने

draṣṭṛtvaṃ sati dṛśye'smindṛśyatvaṃ satyathekṣake | ekatvaṃ sati hi dvitve dvitvaṃ caikatvayojane


36

एकाभावे द्वयोरेव सिद्धिर्भवति नात्र हि । द्वित्वैक्यद्रष्टृदृश्यत्वक्षये सदवशिष्यते

ekābhāve dvayoreva siddhirbhavati nātra hi | dvitvaikyadraṣṭṛdṛśyatvakṣaye sadavaśiṣyate


37

अहंतादिजगदृश्यं सर्वं ते मार्जयाम्यहम् । अत्यन्ताभावसंवित्त्या मनोमुकुरतो मलम्

ahaṃtādijagadṛśyaṃ sarvaṃ te mārjayāmyaham | atyantābhāvasaṃvittyā manomukurato malam


38

नासतो विद्यते भावो नाभावो विद्यते सतः । यत्तु नास्ति स्वभावेन कः क्लेशस्तस्य मार्जने

nāsato vidyate bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ | yattu nāsti svabhāvena kaḥ kleśastasya mārjane


39

जगदादावनुत्पन्नं यच्चेदं दृश्यते ततम् । तत्स्वात्मन्येव विमले ब्रह्मचित्त्वात्स्वबृंहितम्

jagadādāvanutpannaṃ yaccedaṃ dṛśyate tatam | tatsvātmanyeva vimale brahmacittvātsvabṛṃhitam


40

जगन्नाम्ना न चोत्पन्नं न चास्ति न च दृश्यते । हेम्नीव कटकादित्वं किमेतन्मार्जने श्रमः

jagannāmnā na cotpannaṃ na cāsti na ca dṛśyate | hemnīva kaṭakāditvaṃ kimetanmārjane śramaḥ


41

तथैतद्विस्तरेणाहं वक्ष्यामि बहुयुक्तिभिः । अबाधितं यथा तत्त्वं स्वयमेवानुभूयते

tathaitadvistareṇāhaṃ vakṣyāmi bahuyuktibhiḥ | abādhitaṃ yathā tattvaṃ svayamevānubhūyate


42

आदावेव हि नोत्पन्नं यत्तस्येहास्तिता कुतः । कुतो मरौ जलसरिद्द्वितीयेन्दौ कुतो ग्रहः

ādāveva hi notpannaṃ yattasyehāstitā kutaḥ | kuto marau jalasariddvitīyendau kuto grahaḥ


43

यथा वन्ध्यासुतो नास्ति यथा नास्ति मरौ जलम् । यथा नास्ति नभोयक्षस्तथा नास्ति जगद्भ्रमः

yathā vandhyāsuto nāsti yathā nāsti marau jalam | yathā nāsti nabhoyakṣastathā nāsti jagadbhramaḥ


44

यदिदं दृश्यते राम तद्वह्मैव निरामयम् । एतत्पुरस्ताद्वक्ष्यामि युक्तितो न गिरैव च

yadidaṃ dṛśyate rāma tadvahmaiva nirāmayam | etatpurastādvakṣyāmi yuktito na giraiva ca


45

यन्नाम युक्तिभिरिह प्रवदन्ति तज्ज्ञा- स्तत्रावहेलनमयुक्तमुदारबुद्धे । यो यक्तियुक्तमवमत्य विमूढबुद्धिः कष्टाग्रहो भवति तं विदुरज्ञमेव

yannāma yuktibhiriha pravadanti tajjñā- statrāvahelanamayuktamudārabuddhe | yo yaktiyuktamavamatya vimūḍhabuddhiḥ kaṣṭāgraho bhavati taṃ vidurajñameva


7

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये उत्पत्तिप्रकरणे जगदादिदृश्यासत्ताप्रतिज्ञा नाम सप्तमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye utpattiprakaraṇe jagadādidṛśyāsattāpratijñā nāma saptamaḥ sargaḥ

सर्गः ००८

8

अष्टमः सर्गः

aṣṭamaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । कयैतज्ज्ञायते युक्त्या कथमेतत्प्रसिध्यति । न्यायानुभूत एतस्मिन्न ज्ञेयमवशिष्यते

śrīrāma uvāca | kayaitajjñāyate yuktyā kathametatprasidhyati | nyāyānubhūta etasminna jñeyamavaśiṣyate


2

श्रीवसिष्ठ उवाच । बहुकालमियं रूढा मिथ्याज्ञानविषूचिका । जगन्नाम्न्यविचाराख्या विना ज्ञानं न शाम्यति

śrīvasiṣṭha uvāca | bahukālamiyaṃ rūḍhā mithyājñānaviṣūcikā | jagannāmnyavicārākhyā vinā jñānaṃ na śāmyati


3

वदाम्याख्यायिका राम या इमा बोधसिद्धये । ताश्चेच्छृणोषि तत्साधो मुक्त एवासि बुद्धिमान्

vadāmyākhyāyikā rāma yā imā bodhasiddhaye | tāścecchṛṇoṣi tatsādho mukta evāsi buddhimān


4

नो चेदुद्वेगशीलत्वादर्धादुत्थाय गच्छसि । तत्तिर्यग्धर्मिणस्तेऽद्य न किंचिदपि सेत्स्यति

no cedudvegaśīlatvādardhādutthāya gacchasi | tattiryagdharmiṇaste'dya na kiṃcidapi setsyati


5

योऽयमर्थं प्रार्थयते तदर्थं यतते तथा । सोऽवश्यं तदवाप्नोति न चेच्छ्रान्तो निवर्तते

yo'yamarthaṃ prārthayate tadarthaṃ yatate tathā | so'vaśyaṃ tadavāpnoti na cecchrānto nivartate


6

साधुसंगमसच्छास्त्रपरो भवसि राम चेत् । तद्दिनैरेव नो मासैः प्राप्नोषि परमं पदम्

sādhusaṃgamasacchāstraparo bhavasi rāma cet | taddinaireva no māsaiḥ prāpnoṣi paramaṃ padam


7

श्रीराम उवाच । आत्मज्ञानप्रबोधाय शास्त्रं शास्त्रविदां वर । किं नाम तत्प्रधानं स्याद्यस्मिञ्ज्ञाते न शोच्यते

śrīrāma uvāca | ātmajñānaprabodhāya śāstraṃ śāstravidāṃ vara | kiṃ nāma tatpradhānaṃ syādyasmiñjñāte na śocyate


8

श्रीवसिष्ठ उवाच । आत्मज्ञानप्रधानानामिदमेव महामते । शास्त्राणां परमं शास्त्रं महारामायणं शुभम्

śrīvasiṣṭha uvāca | ātmajñānapradhānānāmidameva mahāmate | śāstrāṇāṃ paramaṃ śāstraṃ mahārāmāyaṇaṃ śubham


9

इतिहासोत्तमादस्मताद्बोधः प्रवर्तते । सर्वेषामितिहासानामयं सार उदाहृतः

itihāsottamādasmatādbodhaḥ pravartate | sarveṣāmitihāsānāmayaṃ sāra udāhṛtaḥ


10

श्रुतेऽस्मिन्वाड्मये यस्माज्जीवन्मुक्तत्वमक्षयम् । उदेति स्वयमेवात इदमेवातिपावनम्

śrute'sminvāḍmaye yasmājjīvanmuktatvamakṣayam | udeti svayamevāta idamevātipāvanam


11

स्थितमेवास्तमायाति जगद्दृश्यं विचारणात् । यथा स्वप्ने परिज्ञाते स्वप्नादावेव भावना

sthitamevāstamāyāti jagaddṛśyaṃ vicāraṇāt | yathā svapne parijñāte svapnādāveva bhāvanā


12

यदिहास्ति तदन्यत्र यन्नेहास्ति न तत्क्वचित् । इमं समस्तविज्ञानशास्त्रकोशं विदुर्बुधाः

yadihāsti tadanyatra yannehāsti na tatkvacit | imaṃ samastavijñānaśāstrakośaṃ vidurbudhāḥ


13

य इदं श्रृणुयान्नित्यं तस्योदारचमत्कृतेः । बोधस्यापि परं बोधं बुद्धिरेति न संशयः

ya idaṃ śrṛṇuyānnityaṃ tasyodāracamatkṛteḥ | bodhasyāpi paraṃ bodhaṃ buddhireti na saṃśayaḥ


14

यस्मै नेदं त्वरुचये रोचते दुष्कृतोदयात् । विचारयतु यत्किंचित्सच्छास्त्रं ज्ञानवाङ्मयम्

yasmai nedaṃ tvarucaye rocate duṣkṛtodayāt | vicārayatu yatkiṃcitsacchāstraṃ jñānavāṅmayam


15

जीवन्मुक्तत्वमस्मिंस्तु श्रुते समनुभूयते । स्वयमेव यथा पीते नीरोगत्वं वरौषधे

jīvanmuktatvamasmiṃstu śrute samanubhūyate | svayameva yathā pīte nīrogatvaṃ varauṣadhe


16

श्रूयमाणे हि शास्त्रेऽस्मिञ्छ्रोता वेत्त्येतदात्मना । यथावदिदमस्माभिर्ननूक्तं वरशापवत्

śrūyamāṇe hi śāstre'smiñchrotā vettyetadātmanā | yathāvadidamasmābhirnanūktaṃ varaśāpavat


17

नश्यति संसृतिदुःखमिदं ते स्वात्मविचारणया कथयैव । नो धनदानतपःश्रुतवेदै- स्तत्कथनोदितयत्नशतेन

naśyati saṃsṛtiduḥkhamidaṃ te svātmavicāraṇayā kathayaiva | no dhanadānatapaḥśrutavedai- statkathanoditayatnaśatena


8

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये उत्पत्तिप्रकरणे सच्छास्त्रनिरूपणं नामाष्टमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye utpattiprakaraṇe sacchāstranirūpaṇaṃ nāmāṣṭamaḥ sargaḥ

सर्गः ००९

9

नवमः सर्गः

navamaḥ sargaḥ


1

श्रीवसिष्ठ उवाच । तच्चित्तास्तद्गतप्राणा बोधयन्तः परस्परम् । कथयन्तश्च तन्नित्यं तुष्यन्ति च रमन्ति च

śrīvasiṣṭha uvāca | taccittāstadgataprāṇā bodhayantaḥ parasparam | kathayantaśca tannityaṃ tuṣyanti ca ramanti ca


2

तेषां ज्ञानैकनिष्ठानामात्मज्ञानविचारिणाम् । सा जीवन्मुक्ततोदेति विदेहान्मुक्ततैव या

teṣāṃ jñānaikaniṣṭhānāmātmajñānavicāriṇām | sā jīvanmuktatodeti videhānmuktataiva yā


3

श्रीराम उवाच । ब्रह्मन्विदेहमुक्तस्य जीवन्मुक्तस्य लक्षणम् । ब्रूहि येन तथैवाहं यते शास्त्रदृशा धिया

śrīrāma uvāca | brahmanvidehamuktasya jīvanmuktasya lakṣaṇam | brūhi yena tathaivāhaṃ yate śāstradṛśā dhiyā


4

श्रीवसिष्ठ उवाच । यथास्थितमिदं यस्य व्यवहारवतोऽपि च । अस्तं गतं स्थितं व्योम जीवन्मुक्तः स उच्यते

śrīvasiṣṭha uvāca | yathāsthitamidaṃ yasya vyavahāravato'pi ca | astaṃ gataṃ sthitaṃ vyoma jīvanmuktaḥ sa ucyate


5

बोधैकनिष्ठतां यातो जाग्रत्येव सुषुप्तवत् । या आस्ते व्यवहर्तैव जीवन्मुक्तः स उच्यते

bodhaikaniṣṭhatāṃ yāto jāgratyeva suṣuptavat | yā āste vyavahartaiva jīvanmuktaḥ sa ucyate


6

नोदेति नास्तमायाति सुखे दुःखे मुखप्रभा । यथाप्राप्तस्थितेर्यस्य जीवन्मुक्तः स उच्यते

nodeti nāstamāyāti sukhe duḥkhe mukhaprabhā | yathāprāptasthiteryasya jīvanmuktaḥ sa ucyate


7

यो जागर्ति सुषुप्तस्थो यस्य जाग्रन्न विद्यते । यस्य निर्वासनो बोधः स जीवन्मुक्त उच्यते

yo jāgarti suṣuptastho yasya jāgranna vidyate | yasya nirvāsano bodhaḥ sa jīvanmukta ucyate


8

रागद्वेषभयादीनामनुरूपं चरन्नपि । योऽन्तर्व्योमवदच्छस्थः स जीवन्मुक्त उच्यते

rāgadveṣabhayādīnāmanurūpaṃ carannapi | yo'ntarvyomavadacchasthaḥ sa jīvanmukta ucyate


9

यस्य नाहंकृतो भावो यस्य बुद्धिर्न लिप्यते । कुर्वतोऽकुर्वतो वापि स जीवन्मुक्त उच्यते

yasya nāhaṃkṛto bhāvo yasya buddhirna lipyate | kurvato'kurvato vāpi sa jīvanmukta ucyate


10

यस्योन्मेषनिमेषार्धाद्विदः प्रलयसंभवौ । पश्येत्त्रिलोक्याः स्वसमः स जीवन्मुक्त उच्यते

yasyonmeṣanimeṣārdhādvidaḥ pralayasaṃbhavau | paśyettrilokyāḥ svasamaḥ sa jīvanmukta ucyate


11

यस्मान्नोद्विजते लोको लोकान्नोद्विजते च यः । हर्षामर्षभयोन्मुक्तः स जीवन्मुक्त उच्यते

yasmānnodvijate loko lokānnodvijate ca yaḥ | harṣāmarṣabhayonmuktaḥ sa jīvanmukta ucyate


12

शान्तसंसारकलनः कलावानपि निष्कलः । यः सचित्तोऽपि निश्चित्तः स जीवन्मुक्त उच्यते

śāntasaṃsārakalanaḥ kalāvānapi niṣkalaḥ | yaḥ sacitto'pi niścittaḥ sa jīvanmukta ucyate


13

यः समस्तार्थजातेषु व्यवहार्यपि शीतलः । पदार्थेष्वपि पूर्णात्मा स जीवन्मुक्त उच्यते

yaḥ samastārthajāteṣu vyavahāryapi śītalaḥ | padārtheṣvapi pūrṇātmā sa jīvanmukta ucyate


14

जीवन्मुक्तपदं त्यक्त्वा देहे कालवशीकृते । विशत्यदेहमुक्तत्वं पवनोऽस्पन्दतामिव

jīvanmuktapadaṃ tyaktvā dehe kālavaśīkṛte | viśatyadehamuktatvaṃ pavano'spandatāmiva


15

विदेहमुक्तो नोदेति नास्तमेति न शाम्यति । न सन्नासन्न दूरस्थो न चाहं न च नेतरः

videhamukto nodeti nāstameti na śāmyati | na sannāsanna dūrastho na cāhaṃ na ca netaraḥ


16

सूर्यो भूत्वा प्रतपति विष्णुः पाति जगत्त्रयम् । रुद्रः सर्वान्संहरति सर्गान्सृजति पद्मजः

sūryo bhūtvā pratapati viṣṇuḥ pāti jagattrayam | rudraḥ sarvānsaṃharati sargānsṛjati padmajaḥ


17

खं भूत्वा पवनस्कन्धं धत्ते सर्षिसुरासुरम् । कुलाचलगतो भूत्वा लोकपालपुरास्पदः

khaṃ bhūtvā pavanaskandhaṃ dhatte sarṣisurāsuram | kulācalagato bhūtvā lokapālapurāspadaḥ


18

भूमिर्भूत्वा बिभर्तीमां लोकस्थितिमखण्डिताम् । तृणगुल्मलता भूत्वा ददाति फलसंततिम्

bhūmirbhūtvā bibhartīmāṃ lokasthitimakhaṇḍitām | tṛṇagulmalatā bhūtvā dadāti phalasaṃtatim


19

बिभ्रज्जलानलाकारं ज्वलति द्रवति द्रुतम् । चन्द्रोऽमृतं प्रसवति मृतं हालाहलं विषम्

bibhrajjalānalākāraṃ jvalati dravati drutam | candro'mṛtaṃ prasavati mṛtaṃ hālāhalaṃ viṣam


20

तेजः प्रकटयत्याशास्तनोत्यान्ध्यं तमो भवत् । शून्यं सद्व्योमतामेति गिरिः सन् रोधयत्यलम्

tejaḥ prakaṭayatyāśāstanotyāndhyaṃ tamo bhavat | śūnyaṃ sadvyomatāmeti giriḥ san rodhayatyalam


21

करोति जंगमं चित्तः स्थावरं स्थावराकृतिः । भूत्वार्णवो वलयति भूस्त्रियं वलयो यथा

karoti jaṃgamaṃ cittaḥ sthāvaraṃ sthāvarākṛtiḥ | bhūtvārṇavo valayati bhūstriyaṃ valayo yathā


22

परमार्कवपुर्भूत्वा प्रकाशान्तं विसारयन् । त्रिजगत्त्रसरेण्वोघं शान्तमेवावतिष्ठते

paramārkavapurbhūtvā prakāśāntaṃ visārayan | trijagattrasareṇvoghaṃ śāntamevāvatiṣṭhate


23

यत्किंचिदिदमाभाति भातं भानमुपैष्यति । कालत्रयगतं दृश्यं तदसौ सर्वमेव च

yatkiṃcididamābhāti bhātaṃ bhānamupaiṣyati | kālatrayagataṃ dṛśyaṃ tadasau sarvameva ca


24

श्रीराम उवाच । कथमेवं वद ब्रह्मन्भूयते विषमा हि मे । दृष्टिरेषाथ दुष्प्राप्या दुराक्रम्येति निश्चयः

śrīrāma uvāca | kathamevaṃ vada brahmanbhūyate viṣamā hi me | dṛṣṭireṣātha duṣprāpyā durākramyeti niścayaḥ


25

श्रीवसिष्ठ उवाच । मुक्तिरेषोच्यते राम ब्रह्मैतत्समुदाहृतम् । निर्वाणमेतत्कथितं श्रृणु तत्प्राप्यते कथम्

śrīvasiṣṭha uvāca | muktireṣocyate rāma brahmaitatsamudāhṛtam | nirvāṇametatkathitaṃ śrṛṇu tatprāpyate katham


26

यदिदं दृश्यते दृश्यमहन्त्वन्तादिसंयुतम् । सतोऽप्यस्यात्यनुत्पत्त्या बुद्धयैतदवाप्यते

yadidaṃ dṛśyate dṛśyamahantvantādisaṃyutam | sato'pyasyātyanutpattyā buddhayaitadavāpyate


27

श्रीराम उवाच । विदेहमुक्तास्त्रैलोक्यं संपद्यन्ते यदा तदा । मन्येते सर्गतामेव गता वेद्यविदांवर

śrīrāma uvāca | videhamuktāstrailokyaṃ saṃpadyante yadā tadā | manyete sargatāmeva gatā vedyavidāṃvara


28

श्रीवसिष्ठ उवाच । विद्यते चेत्त्रिभुवनं तत्तत्तां संप्रयान्तु ते । यत्र त्रैलोक्यशब्दार्थो न संभवति कश्चन

śrīvasiṣṭha uvāca | vidyate cettribhuvanaṃ tattattāṃ saṃprayāntu te | yatra trailokyaśabdārtho na saṃbhavati kaścana


29

एतत्त्रिलोकतां यातं ब्रह्मेत्युक्तार्थधीः कुतः । तस्मान्नो संभवत्येषा जगच्छब्दार्थकल्पना

etattrilokatāṃ yātaṃ brahmetyuktārthadhīḥ kutaḥ | tasmānno saṃbhavatyeṣā jagacchabdārthakalpanā


30

अनन्यच्छान्तमाभासमात्रमाकाशनिर्मलम् । ब्रह्मैव जगदित्येतत्सर्वं सत्त्वावबोधतः

ananyacchāntamābhāsamātramākāśanirmalam | brahmaiva jagadityetatsarvaṃ sattvāvabodhataḥ


31

अहं हि हेमकटके विचार्यापि न दृष्टवान् । कटकत्वं क्वचिन्नाम ऋते निर्मलहाटकात्

ahaṃ hi hemakaṭake vicāryāpi na dṛṣṭavān | kaṭakatvaṃ kvacinnāma ṛte nirmalahāṭakāt


32

जलादृते पयोवीचौ नाहं पश्यामि किंचन । वीचित्वं तादृशं दृष्टं यत्र नास्त्येव तत्र हि

jalādṛte payovīcau nāhaṃ paśyāmi kiṃcana | vīcitvaṃ tādṛśaṃ dṛṣṭaṃ yatra nāstyeva tatra hi


33

स्पन्दत्वं पवनादन्यन्न कदाचन कुत्रचित् । स्पन्द एव सदा वायुर्जगत्तस्मान्न भिद्यते

spandatvaṃ pavanādanyanna kadācana kutracit | spanda eva sadā vāyurjagattasmānna bhidyate


34

यथा शून्यत्वमाकाशे ताप एव मरौ जलम् । तेज एव सदा लोके ब्रह्मैव त्रिजगत्तथा

yathā śūnyatvamākāśe tāpa eva marau jalam | teja eva sadā loke brahmaiva trijagattathā


35

श्रीराम उवाच । अत्यन्ताभावसंपत्त्या जगद्दृश्यस्य मुक्तता । ययोदेति मुने युक्त्या तां ममोपदिशोत्तमाम्

śrīrāma uvāca | atyantābhāvasaṃpattyā jagaddṛśyasya muktatā | yayodeti mune yuktyā tāṃ mamopadiśottamām


36

मिथःसंपन्नयोर्द्रष्ट्रदृश्ययोरेकसंख्ययोः । द्वयाभावे स्थितिं याते निर्वाणमवशिष्यते

mithaḥsaṃpannayordraṣṭradṛśyayorekasaṃkhyayoḥ | dvayābhāve sthitiṃ yāte nirvāṇamavaśiṣyate


37

दृश्यस्य जगतस्तस्मादत्यन्तासंभवो यथा । ब्रह्मैवेत्थं स्वभावस्थं बुध्यते वद मे तथा

dṛśyasya jagatastasmādatyantāsaṃbhavo yathā | brahmaivetthaṃ svabhāvasthaṃ budhyate vada me tathā


38

कयैतज्ज्ञायते युक्त्या कथमेतत्प्रसिद्ध्यति । एतस्मिंस्तु मुने सिद्धे न साध्यमवशिष्यते

kayaitajjñāyate yuktyā kathametatprasiddhyati | etasmiṃstu mune siddhe na sādhyamavaśiṣyate


39

श्रीवसिष्ठ उवाच । बहुकालमियं रूढा मिथ्याज्ञानविषूचिका । नूनं विचारमन्त्रेण निर्मूलमुपशाम्यति

śrīvasiṣṭha uvāca | bahukālamiyaṃ rūḍhā mithyājñānaviṣūcikā | nūnaṃ vicāramantreṇa nirmūlamupaśāmyati


40

न शक्यते झटित्येषा समुत्सादयितुं क्षणात् । समप्रपतने ह्यद्रौ समरोहावरोहणे

na śakyate jhaṭityeṣā samutsādayituṃ kṣaṇāt | samaprapatane hyadrau samarohāvarohaṇe


41

तस्मादभ्यासयोगेन युक्त्या न्यायोपपत्तिभिः । जगद्भ्रान्तिर्यथा शाम्येत्तवेदं कथ्यते श्रृणु

tasmādabhyāsayogena yuktyā nyāyopapattibhiḥ | jagadbhrāntiryathā śāmyettavedaṃ kathyate śrṛṇu


42

वक्ष्याम्याख्यायिकां राम यामिमां बोधसिद्धये । तां चेच्छृणोषि तत्साधो मुक्त एवासि बोधवान्

vakṣyāmyākhyāyikāṃ rāma yāmimāṃ bodhasiddhaye | tāṃ cecchṛṇoṣi tatsādho mukta evāsi bodhavān


43

अथोत्पत्तिप्रकरणं मयेदं तव कथ्यते । यत्किलोत्पद्यते राम तेन मुक्तेन भूयते

athotpattiprakaraṇaṃ mayedaṃ tava kathyate | yatkilotpadyate rāma tena muktena bhūyate


44

इयमित्थं जगद्भ्रान्तिर्भात्यजातैव खात्मिका । इत्युत्पत्तिप्रकरणे कथ्यतेऽस्मिन्मयाधुना

iyamitthaṃ jagadbhrāntirbhātyajātaiva khātmikā | ityutpattiprakaraṇe kathyate'sminmayādhunā


45

यदिदं दृश्यते किंचिज्जगत्स्थावरजङ्गमम् । सर्वं सर्वप्रकाराढ्यं ससुरासुरकिन्नरम्

yadidaṃ dṛśyate kiṃcijjagatsthāvarajaṅgamam | sarvaṃ sarvaprakārāḍhyaṃ sasurāsurakinnaram


46

तन्महाप्रलये प्राप्ते रुद्रादिपरिणामिनि । भवत्यसददृश्यात्म क्वापि याति विनश्यति

tanmahāpralaye prāpte rudrādipariṇāmini | bhavatyasadadṛśyātma kvāpi yāti vinaśyati


47

ततः स्तिमितगम्भीरं न तेजो न तमस्ततम् । अनाख्यमनभिव्यक्तं सत्किंचिदवशिष्यते

tataḥ stimitagambhīraṃ na tejo na tamastatam | anākhyamanabhivyaktaṃ satkiṃcidavaśiṣyate


48

न शून्यं नापि चाकारं न दृश्यं न च दर्शनम् । न च भूतपदार्थौघो यदनन्ततया स्थितम्

na śūnyaṃ nāpi cākāraṃ na dṛśyaṃ na ca darśanam | na ca bhūtapadārthaugho yadanantatayā sthitam


49

किमप्यव्यपदेशात्म पूर्णात्पूर्णतराकृति । न सन्नासन्न सदसन्न भावो भवनं न च

kimapyavyapadeśātma pūrṇātpūrṇatarākṛti | na sannāsanna sadasanna bhāvo bhavanaṃ na ca


50

चिन्मात्रं चेत्यरहितमनन्तमजरं शिवम् । अनादिमध्यपर्यन्तं यदनादि निरामयम्

cinmātraṃ cetyarahitamanantamajaraṃ śivam | anādimadhyaparyantaṃ yadanādi nirāmayam


51

यस्मिञ्जगत्प्रस्फुरति दृष्टमौक्तिकहंसवत् । यश्चेदं यश्च नैवेदं देवः सदसदात्मकः

yasmiñjagatprasphurati dṛṣṭamauktikahaṃsavat | yaścedaṃ yaśca naivedaṃ devaḥ sadasadātmakaḥ


52

अकर्णजिह्वानासात्वग्नेत्रः सर्वत्र सर्वदा । श्रृणोत्यास्वादयति यो जिघ्रेत्स्पृशति पश्यति

akarṇajihvānāsātvagnetraḥ sarvatra sarvadā | śrṛṇotyāsvādayati yo jighretspṛśati paśyati


53

स एव सदसद्रूपं येनालोकेन लक्ष्यते । सर्गचित्रमनाद्यन्तं स्वरूपं चाप्य रञ्जनम्

sa eva sadasadrūpaṃ yenālokena lakṣyate | sargacitramanādyantaṃ svarūpaṃ cāpya rañjanam


54

अर्धोन्मीलितदृश्यभ्रूमध्ये तारकवज्जगत् । व्योमात्मैव सदाभासं स्वरूपं योऽभिपश्यति

ardhonmīlitadṛśyabhrūmadhye tārakavajjagat | vyomātmaiva sadābhāsaṃ svarūpaṃ yo'bhipaśyati


55

यस्यान्यदस्ति न विभोः कारणं शशशृङ्गवत् । यस्येदं च जगत्कार्यं तरङ्गौघ इवाम्भसः

yasyānyadasti na vibhoḥ kāraṇaṃ śaśaśṛṅgavat | yasyedaṃ ca jagatkāryaṃ taraṅgaugha ivāmbhasaḥ


56

ज्वलतः सर्वतोऽजस्रं चित्तस्थानेषु तिष्ठतः । यस्य चिन्मात्रदीपस्य भासा भाति जगत्त्रयम्

jvalataḥ sarvato'jasraṃ cittasthāneṣu tiṣṭhataḥ | yasya cinmātradīpasya bhāsā bhāti jagattrayam


57

यं विनाऽर्कादयोऽप्येते प्रकाशास्तिमिरोपमाः । सति यस्मिन्प्रवर्तन्ते त्रिजगन्मृगतृष्णिकाः

yaṃ vinā'rkādayo'pyete prakāśāstimiropamāḥ | sati yasminpravartante trijaganmṛgatṛṣṇikāḥ


58

सस्पन्दे समुदेतीव निःस्पन्दान्तर्गते न च । इयं यस्मिञ्जगल्लक्ष्मीरलात इव चक्रता

saspande samudetīva niḥspandāntargate na ca | iyaṃ yasmiñjagallakṣmīralāta iva cakratā


59

जगन्निर्माणविलयविलासो व्यापको महान् । स्पन्दास्पन्दात्मको यस्य स्वभावो निर्मलोऽक्षयः

jagannirmāṇavilayavilāso vyāpako mahān | spandāspandātmako yasya svabhāvo nirmalo'kṣayaḥ


60

स्पन्दास्पन्दमयी यस्य पवनस्येव सर्वगा । सत्ता नाम्नैव भिन्नेव व्यवहारान्न वस्तुतः

spandāspandamayī yasya pavanasyeva sarvagā | sattā nāmnaiva bhinneva vyavahārānna vastutaḥ


61

सर्वदैव प्रबुद्धो यः सुप्तो यः सर्वदैव च । न सुप्तो न प्रबुद्धश्च यः सर्वत्रैव सर्वदा

sarvadaiva prabuddho yaḥ supto yaḥ sarvadaiva ca | na supto na prabuddhaśca yaḥ sarvatraiva sarvadā


62

यदस्पन्दं शिवं शान्तं यत्स्पन्दं त्रिजगत्स्थितिः । स्पन्दास्पन्दविलासात्मा य एको भरिताकृतिः

yadaspandaṃ śivaṃ śāntaṃ yatspandaṃ trijagatsthitiḥ | spandāspandavilāsātmā ya eko bharitākṛtiḥ


63

आमोद इव पुष्पेषु न नश्यति विनाशिषु । प्रत्यक्षस्थोऽप्यथाग्राह्यः शौक्ल्यं शुक्लपटे यथा

āmoda iva puṣpeṣu na naśyati vināśiṣu | pratyakṣastho'pyathāgrāhyaḥ śauklyaṃ śuklapaṭe yathā


64

मूकोपमोऽपि योऽमूको मन्ता योऽप्युपलोपमः । यो भोक्ता नित्यतृप्तोऽपि कर्ता यश्चाप्यकिंचनः

mūkopamo'pi yo'mūko mantā yo'pyupalopamaḥ | yo bhoktā nityatṛpto'pi kartā yaścāpyakiṃcanaḥ


65

योऽनङ्गोऽपि समस्ताङ्गः सहस्रकरलोचनः । न किंचित्संस्थितेनापि येन व्याप्तमिदं जगत्

yo'naṅgo'pi samastāṅgaḥ sahasrakaralocanaḥ | na kiṃcitsaṃsthitenāpi yena vyāptamidaṃ jagat


66

निरिन्द्रियबलस्यापि यस्याशेषेन्द्रियक्रियाः । यस्य निर्मननस्यैता मनोनिर्माणरीतयः

nirindriyabalasyāpi yasyāśeṣendriyakriyāḥ | yasya nirmananasyaitā manonirmāṇarītayaḥ


67

यदनालोकनाद्भान्तिसंसारोरगभीतयः । यस्मिन्दृष्टे पलायन्ते सर्वाशाः सर्वभीतयः

yadanālokanādbhāntisaṃsāroragabhītayaḥ | yasmindṛṣṭe palāyante sarvāśāḥ sarvabhītayaḥ


68

साक्षिणि स्फार आभासे ध्रुवे दीप इव क्रियाः । सति यस्मिन्प्रवर्तन्ते चित्तेहाः स्पन्दपूर्विकाः

sākṣiṇi sphāra ābhāse dhruve dīpa iva kriyāḥ | sati yasminpravartante cittehāḥ spandapūrvikāḥ


69

यस्माद्धटपटाकारपदार्थशतपङ्कतयः । तरङ्गगणकल्लोलवीचयो वारिधेरिव

yasmāddhaṭapaṭākārapadārthaśatapaṅkatayaḥ | taraṅgagaṇakallolavīcayo vāridheriva


70

स एवान्यतयोदेति यत्पदार्थशतभ्रमैः । कटकाङ्गदकेयूरनूपुरैरिव काञ्चनम्

sa evānyatayodeti yatpadārthaśatabhramaiḥ | kaṭakāṅgadakeyūranūpurairiva kāñcanam


71

यस्त्वमेकोऽवभासात्मा योऽहमेते जनाश्च ये । यश्च न त्वमबुद्धात्मा नाहं नैते जनाश्च यः

yastvameko'vabhāsātmā yo'hamete janāśca ye | yaśca na tvamabuddhātmā nāhaṃ naite janāśca yaḥ


72

अन्येवाप्यतिरिक्तेव सैवासेव च भङ्गुरा । पयसीव तरङ्गाली यस्मात्फुरति दृश्यभूः

anyevāpyatirikteva saivāseva ca bhaṅgurā | payasīva taraṅgālī yasmātphurati dṛśyabhūḥ


73

यतः कालस्य कलना यतो दृश्यस्य दृश्यता । मानसी कलना येन यस्य भासा विभासनम्

yataḥ kālasya kalanā yato dṛśyasya dṛśyatā | mānasī kalanā yena yasya bhāsā vibhāsanam


74

क्रियां रूपं रसं गन्धं शब्दं स्पर्शं च चेतनम् । यद्वेत्सि तदसौ देवो येन वेत्सि तदप्यसौ

kriyāṃ rūpaṃ rasaṃ gandhaṃ śabdaṃ sparśaṃ ca cetanam | yadvetsi tadasau devo yena vetsi tadapyasau


75

द्रष्टुरदर्शनदृश्यानां मध्ये यद्दर्शनं स्थितम् । साध्यो तदवधानेन स्वात्मानमवबुध्यसे

draṣṭuradarśanadṛśyānāṃ madhye yaddarśanaṃ sthitam | sādhyo tadavadhānena svātmānamavabudhyase


76

अजमजरमनाद्यं शाश्वतं ब्रह्म नित्यं शिवममलममोघं वन्यमुच्चैरनिन्द्यम् । सकलकलनशून्यं कारणं कारणाना- मनुभवनमवेद्यं वेदनं विश्वमन्तः

ajamajaramanādyaṃ śāśvataṃ brahma nityaṃ śivamamalamamoghaṃ vanyamuccairanindyam | sakalakalanaśūnyaṃ kāraṇaṃ kāraṇānā- manubhavanamavedyaṃ vedanaṃ viśvamantaḥ


9

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये उत्पत्तिप्रकरणे परमकारणवर्णनं नाम नवमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye utpattiprakaraṇe paramakāraṇavarṇanaṃ nāma navamaḥ sargaḥ

सर्गः ०१०

10

दशमः सर्गः

daśamaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । महाप्रलयसंपत्तौ यदेतदवशिष्यते । भवत्येतदनाकारं नाम नास्त्यत्र संशयः

śrīrāma uvāca | mahāpralayasaṃpattau yadetadavaśiṣyate | bhavatyetadanākāraṃ nāma nāstyatra saṃśayaḥ


2

न शून्यं कथमेतत्स्यान्न प्रकाशः कथं भवेत् । कथं वा न तमोरूपं कथं वा नैव भास्वरम्

na śūnyaṃ kathametatsyānna prakāśaḥ kathaṃ bhavet | kathaṃ vā na tamorūpaṃ kathaṃ vā naiva bhāsvaram


3

कथं वा नैव चिद्रूपं जीवो वा न कथं भवेत् । कथं न बुद्धितत्त्वं स्यात्कथं वा न मनो भवेत्

kathaṃ vā naiva cidrūpaṃ jīvo vā na kathaṃ bhavet | kathaṃ na buddhitattvaṃ syātkathaṃ vā na mano bhavet


4

कथं वा नैव किंचित्स्यात्कथं वा सर्वमित्यपि । अनयैव वचोभङ्ग्या मम मोह इवोदितः

kathaṃ vā naiva kiṃcitsyātkathaṃ vā sarvamityapi | anayaiva vacobhaṅgyā mama moha ivoditaḥ


5

श्रीवसिष्ठ उवाच । विषमोऽयमतिप्रश्नो भवता समुदाहृतः । भेत्तास्म्यहं त्वयत्नेन नैशं तम इवांशुमान्

śrīvasiṣṭha uvāca | viṣamo'yamatipraśno bhavatā samudāhṛtaḥ | bhettāsmyahaṃ tvayatnena naiśaṃ tama ivāṃśumān


6

महाकल्पान्तसंपत्तौ यत्तत्सदवशिष्यते । तद्राम न यथा शून्यं तदिदं श्रृणु कथ्यते

mahākalpāntasaṃpattau yattatsadavaśiṣyate | tadrāma na yathā śūnyaṃ tadidaṃ śrṛṇu kathyate


7

अनुत्कीर्णा यथा स्तम्भे संस्थिता शालभञ्जिका । तथा विश्वं स्थितं तत्र तेन शून्यं न तत्पदम्

anutkīrṇā yathā stambhe saṃsthitā śālabhañjikā | tathā viśvaṃ sthitaṃ tatra tena śūnyaṃ na tatpadam


8

अयमित्थं महाभोगो जगदाख्योऽवभासते । सत्यो भवत्वसत्यो वा यत्र तत्र त्वशून्यता

ayamitthaṃ mahābhogo jagadākhyo'vabhāsate | satyo bhavatvasatyo vā yatra tatra tvaśūnyatā


9

यथा न पुत्रिकाशून्यः स्तम्भोऽनुत्कीर्णपुत्रिकः । तथा भातं जगद्ब्रह्म तेन शून्य न तत्पदम्

yathā na putrikāśūnyaḥ stambho'nutkīrṇaputrikaḥ | tathā bhātaṃ jagadbrahma tena śūnya na tatpadam


10

सौम्याम्भसि यथा वीचिर्न चास्ति नच नास्ति च । तथा जगद्ब्रह्मणीदं शून्याशून्यपदं गतम्

saumyāmbhasi yathā vīcirna cāsti naca nāsti ca | tathā jagadbrahmaṇīdaṃ śūnyāśūnyapadaṃ gatam


11

देशकालादि शान्तत्वात्पुत्रिकारचनं द्रुमे । संभवत्ययथाऽतो वै तेनानन्ते विमुह्यते

deśakālādi śāntatvātputrikāracanaṃ drume | saṃbhavatyayathā'to vai tenānante vimuhyate


12

तत्स्तम्भपुत्रिकाद्येतत्परमार्थे जगत्स्थितेः । एकदेशेन सदृशमुपमानं न सर्वथा

tatstambhaputrikādyetatparamārthe jagatsthiteḥ | ekadeśena sadṛśamupamānaṃ na sarvathā


13

न कदाचिदुदेतीदं परस्मान्न च शाम्यति । इत्थं स्थितं केवलं सद्ब्रह्म स्वात्मनि संस्थितम्

na kadācidudetīdaṃ parasmānna ca śāmyati | itthaṃ sthitaṃ kevalaṃ sadbrahma svātmani saṃsthitam


14

अशून्यापेक्षया शून्यशब्दार्थपरिकल्पना । अशून्यत्वात्संभवतः शून्यताशून्यते कुतः

aśūnyāpekṣayā śūnyaśabdārthaparikalpanā | aśūnyatvātsaṃbhavataḥ śūnyatāśūnyate kutaḥ


15

ब्रह्मण्ययं प्रकाशो हि न संभवति भूतजः । सूर्यानलेन्दुतारादिः कुतस्तत्र किलाव्यये

brahmaṇyayaṃ prakāśo hi na saṃbhavati bhūtajaḥ | sūryānalendutārādiḥ kutastatra kilāvyaye


16

महाभूतप्रकाशानामभावस्तम उच्यते । महाभूताभावजं तु तेनात्र न तमः क्वचित्

mahābhūtaprakāśānāmabhāvastama ucyate | mahābhūtābhāvajaṃ tu tenātra na tamaḥ kvacit


17

स्वानुभूतिः प्रकाशोऽस्य केवलं व्योमरूपिणः । योऽन्तरस्ति स तेनैव नत्वन्येनानुभूयते

svānubhūtiḥ prakāśo'sya kevalaṃ vyomarūpiṇaḥ | yo'ntarasti sa tenaiva natvanyenānubhūyate


18

मुक्तं तमःप्रकाशाभ्यामित्येतदजरं पदम् । आकाशकोशमेवेदं विद्धि कोशं जगत्स्थितेः

muktaṃ tamaḥprakāśābhyāmityetadajaraṃ padam | ākāśakośamevedaṃ viddhi kośaṃ jagatsthiteḥ


19

बिल्वस्य बिल्वमध्यस्य यथा भेदो न कश्चन । तथास्ति ब्रह्मजगतोर्न मनागपि भिन्नता

bilvasya bilvamadhyasya yathā bhedo na kaścana | tathāsti brahmajagatorna manāgapi bhinnatā


20

सलिलान्तर्यथा वीचिर्मृदन्तर्घटको यथा । तथा यत्र जगत्सत्ता तत्कथं खात्मकं भवेत्

salilāntaryathā vīcirmṛdantarghaṭako yathā | tathā yatra jagatsattā tatkathaṃ khātmakaṃ bhavet


21

भूर्जलाद्युपमानश्रीः साकारान्ता समानसा । ब्रह्म त्वाकाशविशदं तस्यान्तस्थं तथैव तत्

bhūrjalādyupamānaśrīḥ sākārāntā samānasā | brahma tvākāśaviśadaṃ tasyāntasthaṃ tathaiva tat


22

तस्माद्यादृक्चिदाकाशमाकाशादपि निर्मलम् । तदन्तस्थं तादृगेव जगच्छब्दार्थभागपि

tasmādyādṛkcidākāśamākāśādapi nirmalam | tadantasthaṃ tādṛgeva jagacchabdārthabhāgapi


23

मरीचेऽन्तर्यथा तैक्ष्ण्यमृते भोक्तुर्न लक्ष्यते । चिन्मात्रत्वं चिदाकाशे तथा चेत्यकलां विना

marīce'ntaryathā taikṣṇyamṛte bhokturna lakṣyate | cinmātratvaṃ cidākāśe tathā cetyakalāṃ vinā


24

तस्माच्चिदप्यचिद्रूपं चेत्यरिक्तं तदात्मनि । जगत्ता तादृगेवेयं तावन्मात्रात्मतावशात्

tasmāccidapyacidrūpaṃ cetyariktaṃ tadātmani | jagattā tādṛgeveyaṃ tāvanmātrātmatāvaśāt


25

रूपालोकमनस्कारास्तन्मया एव नेतरत् । यथास्थितमतो विश्वं सुषुप्तं तुर्यमेव वा

rūpālokamanaskārāstanmayā eva netarat | yathāsthitamato viśvaṃ suṣuptaṃ turyameva vā


26

तेन योगी सुषुप्तात्मा व्यवहार्यपि शान्तधीः । आस्ते ब्रह्म निराभासं सर्वाभाससमुद्गकः

tena yogī suṣuptātmā vyavahāryapi śāntadhīḥ | āste brahma nirābhāsaṃ sarvābhāsasamudgakaḥ


27

आकारिणि यथा सौम्ये स्थितास्तोये महोर्मयः । अनाकृतौ तथा विश्वं स्थितं तत्सदृशं परे

ākāriṇi yathā saumye sthitāstoye mahormayaḥ | anākṛtau tathā viśvaṃ sthitaṃ tatsadṛśaṃ pare


28

पूर्णात्पूर्णं प्रसरति यत्तत्पूर्णं निराकृति । ब्रह्मणो विश्वमाभातं तद्धि स्वार्थं विचक्षितम्

pūrṇātpūrṇaṃ prasarati yattatpūrṇaṃ nirākṛti | brahmaṇo viśvamābhātaṃ taddhi svārthaṃ vicakṣitam


29

पूर्णात्पूर्णं प्रसरति संस्थितं पूर्णमेव तत् । अतो विश्वमनुत्पन्नं यच्चोत्पन्नं तदेव तत्

pūrṇātpūrṇaṃ prasarati saṃsthitaṃ pūrṇameva tat | ato viśvamanutpannaṃ yaccotpannaṃ tadeva tat


30

चेत्यासंभवतस्तस्मिन्यदेका जगदर्थता । आस्वादका संभवतो मरीचे कैव तीक्ष्णता

cetyāsaṃbhavatastasminyadekā jagadarthatā | āsvādakā saṃbhavato marīce kaiva tīkṣṇatā


31

सत्येवेयमसत्यैव चित्तचेत्यादिता परे । तद्भावात्प्रतिबिम्बस्य प्रतिबिम्बार्हता कुतः

satyeveyamasatyaiva cittacetyāditā pare | tadbhāvātpratibimbasya pratibimbārhatā kutaḥ


32

परमाणोरपि परं तदणीयो ह्यणीयसः । शुद्धं सूक्ष्मं परं शान्तं तदाकाशोदरादपि

paramāṇorapi paraṃ tadaṇīyo hyaṇīyasaḥ | śuddhaṃ sūkṣmaṃ paraṃ śāntaṃ tadākāśodarādapi


33

दिक्कालाद्यनवच्छिन्नरूपत्वादतिविस्तृतम् । तदनाद्यन्तमाभासं भासनीयविवर्जितम्

dikkālādyanavacchinnarūpatvādativistṛtam | tadanādyantamābhāsaṃ bhāsanīyavivarjitam


34

चिद्रूपमेव नो यत्र लभ्यते यत्र जीवता । कथं स्याच्चित्तताकारा वासना नित्यरूपिणी

cidrūpameva no yatra labhyate yatra jīvatā | kathaṃ syāccittatākārā vāsanā nityarūpiṇī


35

चिद्रूपानुदयादेव तत्र नास्त्येव जीवता । न बुद्धिता चित्तता वा नेन्द्रियत्वं न वासना

cidrūpānudayādeva tatra nāstyeva jīvatā | na buddhitā cittatā vā nendriyatvaṃ na vāsanā


36

एवमित्थं महारम्भपूर्णमप्यजरं पदम् । अस्मद्दृष्ट्या स्थितं शान्तं शून्यमाकाशतोऽधिकम्

evamitthaṃ mahārambhapūrṇamapyajaraṃ padam | asmaddṛṣṭyā sthitaṃ śāntaṃ śūnyamākāśato'dhikam


37

श्रीराम उवाच । परमार्थस्य किं रूपं तस्यानन्तचिदाकृतेः । पुनरेतन्ममाचक्ष्व निपुणं बोधवृद्धये

śrīrāma uvāca | paramārthasya kiṃ rūpaṃ tasyānantacidākṛteḥ | punaretanmamācakṣva nipuṇaṃ bodhavṛddhaye


38

श्रीवसिष्ठ उवाच । महाप्रलयसंपत्तौ सर्वकारणकारणम् । शिष्यते परमं ब्रह्म तदिदं वर्ण्यते श्रृणु

śrīvasiṣṭha uvāca | mahāpralayasaṃpattau sarvakāraṇakāraṇam | śiṣyate paramaṃ brahma tadidaṃ varṇyate śrṛṇu


39

नाशयित्वा स्वमात्मानं मनसो वृत्तिसंक्षये । सद्रूपं यदनाख्येयं तद्रूपं तस्य वस्तुनः

nāśayitvā svamātmānaṃ manaso vṛttisaṃkṣaye | sadrūpaṃ yadanākhyeyaṃ tadrūpaṃ tasya vastunaḥ


40

नास्ति दृश्यं जगद्द्रष्टा दृश्याभावाद्विलीनवत् । भातीति भासनं यत्स्यात्तद्रूपं तस्य वस्तुनः

nāsti dṛśyaṃ jagaddraṣṭā dṛśyābhāvādvilīnavat | bhātīti bhāsanaṃ yatsyāttadrūpaṃ tasya vastunaḥ


41

चितेर्जीवस्वभावाया यदचेत्योन्मुखं वपुः । चिन्मात्रं विमलं शान्तं तद्रूपं परमात्मनः

citerjīvasvabhāvāyā yadacetyonmukhaṃ vapuḥ | cinmātraṃ vimalaṃ śāntaṃ tadrūpaṃ paramātmanaḥ


42

अङ्गलग्नेऽपि वातादौ स्पर्शाद्यनुभवं विना । जीवतश्चेतसो रूपं यत्तद्वै परमात्मनः

aṅgalagne'pi vātādau sparśādyanubhavaṃ vinā | jīvataścetaso rūpaṃ yattadvai paramātmanaḥ


43

अस्वप्नाया अनन्ताया अजडाया मनःस्थितेः । यद्रूपं चिरनिद्रायास्तत्तदानघ शिष्यते

asvapnāyā anantāyā ajaḍāyā manaḥsthiteḥ | yadrūpaṃ ciranidrāyāstattadānagha śiṣyate


44

यद्व्योम्नो हृदयं यद्वा शिलायाः पवनस्य च । तस्याचेत्यस्य चिद्व्योम्नस्तद्रूपं परमात्मनः

yadvyomno hṛdayaṃ yadvā śilāyāḥ pavanasya ca | tasyācetyasya cidvyomnastadrūpaṃ paramātmanaḥ


45

अचेत्यस्यामनस्कस्य जीवतो या स्वभावतः । स्यात्स्थितिः सा परा शान्ता सत्ता तस्याद्यवस्तुनः

acetyasyāmanaskasya jīvato yā svabhāvataḥ | syātsthitiḥ sā parā śāntā sattā tasyādyavastunaḥ


46

चित्प्रकाशस्य यन्मध्यं प्रकाशस्यापि खस्य वा । दर्शनस्य च यन्मध्यं तद्रूपं ब्रह्मणो विदुः

citprakāśasya yanmadhyaṃ prakāśasyāpi khasya vā | darśanasya ca yanmadhyaṃ tadrūpaṃ brahmaṇo viduḥ


47

व्रेदनस्य प्रकाशस्य दृश्यस्य तमसस्तथा । वेदनं यदनाद्यन्तं तद्रूपं परमात्मनः

vredanasya prakāśasya dṛśyasya tamasastathā | vedanaṃ yadanādyantaṃ tadrūpaṃ paramātmanaḥ


48

यतो जगदुदेतीव नित्यानुदितरूप्यपि । विभिन्नवदिवाभिन्नं तद्रूपं परमार्थकम्

yato jagadudetīva nityānuditarūpyapi | vibhinnavadivābhinnaṃ tadrūpaṃ paramārthakam


49

व्यवहारपरस्यापि यत्पाषाणवदासनम् । अव्योम्न एव व्योमत्वं तद्रूपं परमात्मनः

vyavahāraparasyāpi yatpāṣāṇavadāsanam | avyomna eva vyomatvaṃ tadrūpaṃ paramātmanaḥ


50

वेद्यवेदनवेत्तृत्वरूपत्रयमिदं पुरः । यत्रोदेत्यस्तमायाति तत्तत्परमदुर्लभम्

vedyavedanavettṛtvarūpatrayamidaṃ puraḥ | yatrodetyastamāyāti tattatparamadurlabham


51

वेद्यवेदनवेत्तृत्वं यत्रेदं प्रतिबिम्बति । अबुद्ध्यादौ महादर्शे तद्रूपं परमं स्मृतम्

vedyavedanavettṛtvaṃ yatredaṃ pratibimbati | abuddhyādau mahādarśe tadrūpaṃ paramaṃ smṛtam


52

मनः स्वप्नेन्द्रियैर्मुक्तं यद्रूपं स्यान्महाचितेः । जङ्गमे स्थावरे वापि तत्सर्वान्तेऽवशिष्यते

manaḥ svapnendriyairmuktaṃ yadrūpaṃ syānmahāciteḥ | jaṅgame sthāvare vāpi tatsarvānte'vaśiṣyate


53

स्थावराणां हि यद्रूपं तच्चेद्बोधमयं भवेत् । मनोबुद्ध्यादिनिर्मुक्तं तत्परेणोपमीयते

sthāvarāṇāṃ hi yadrūpaṃ taccedbodhamayaṃ bhavet | manobuddhyādinirmuktaṃ tatpareṇopamīyate


54

ब्रह्मार्कविष्णुहरशक्रसदाशिवादि शान्तौ शिवं परममेतदिहैकमास्ते । सर्वोपधिव्ययवशादविकल्परूपं चैतन्यमात्रमयमुज्झितविश्वसङ्गम्

brahmārkaviṣṇuharaśakrasadāśivādi śāntau śivaṃ paramametadihaikamāste | sarvopadhivyayavaśādavikalparūpaṃ caitanyamātramayamujjhitaviśvasaṅgam


10

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे मोक्षोपाये उत्पत्तिप्रकरणे महाकल्पान्तावशिष्टपरमभाववर्णनं नाम दशमः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe mokṣopāye utpattiprakaraṇe mahākalpāntāvaśiṣṭaparamabhāvavarṇanaṃ nāma daśamaḥ sargaḥ

सर्गः ०११

11

एकादशः सर्गः

ekādaśaḥ sargaḥ


1

श्रीराम उवाच । इदं रूपमिदं दृश्यं जगन्नास्तीति भासुरम् । महाप्रलयसंप्राप्तौ भो ब्रह्मन्क्वेव तिष्ठति

śrīrāma uvāca | idaṃ rūpamidaṃ dṛśyaṃ jagannāstīti bhāsuram | mahāpralayasaṃprāptau bho brahmankveva tiṣṭhati


2

श्रीवसिष्ठ उवाच । कुत आयाति कीदृग्वा वन्ध्यापुत्रः क्व गच्छति । क्व याति कुत आयाति वद वा व्योमकाननम्

śrīvasiṣṭha uvāca | kuta āyāti kīdṛgvā vandhyāputraḥ kva gacchati | kva yāti kuta āyāti vada vā vyomakānanam


3

श्रीराम उवाच । वन्ध्यापुत्रो व्योमवनं नैवास्ति न भविष्यति । कीदृशी दृश्यता तस्य कीदृशी तस्य नास्तिता

śrīrāma uvāca | vandhyāputro vyomavanaṃ naivāsti na bhaviṣyati | kīdṛśī dṛśyatā tasya kīdṛśī tasya nāstitā


4

श्रीवसिष्ठ उवाच । वन्ध्यापुत्रव्योमवने यथा न स्तः कदाचन । जगदाद्यखिलं दृश्यं तथा नास्ति कदाचन

śrīvasiṣṭha uvāca | vandhyāputravyomavane yathā na staḥ kadācana | jagadādyakhilaṃ dṛśyaṃ tathā nāsti kadācana


5

न चोत्पन्ने न च ध्वंसि यत्किलादौ न विद्यते । उत्पत्तिः कीदृशी तस्य नाशशब्दस्य का कथा

na cotpanne na ca dhvaṃsi yatkilādau na vidyate | utpattiḥ kīdṛśī tasya nāśaśabdasya kā kathā


6

श्रीराम उवाच । वन्ध्यापुत्रनभोवृक्षकल्पना तावदस्ति हि । सा यथा नाशजन्माढ्या तथैवेदं न किं भवेत्

śrīrāma uvāca | vandhyāputranabhovṛkṣakalpanā tāvadasti hi | sā yathā nāśajanmāḍhyā tathaivedaṃ na kiṃ bhavet


7

श्रीवसिष्ठ उवाच । तुल्यस्यातुलदुःस्थस्य भावकैः किल तोलनम् । निरन्वया यथैवोक्तिर्जगत्सत्ता तथैव हि

śrīvasiṣṭha uvāca | tulyasyātuladuḥsthasya bhāvakaiḥ kila tolanam | niranvayā yathaivoktirjagatsattā tathaiva hi


8

यथा सौवर्णकटके दृश्यमानमिदं स्फुटम् । कटकत्वं तु नैवास्ति जगत्त्वं न तथा परे

yathā sauvarṇakaṭake dṛśyamānamidaṃ sphuṭam | kaṭakatvaṃ tu naivāsti jagattvaṃ na tathā pare


9

आकाशे च यथा नास्तिशून्यत्वं व्यतिरेकवत् । जगत्त्वं ब्रह्मणि तथा नास्त्येवाप्युपलब्धिमत्

ākāśe ca yathā nāstiśūnyatvaṃ vyatirekavat | jagattvaṃ brahmaṇi tathā nāstyevāpyupalabdhimat


10

कज्जलान्न यथा कार्ष्ण्यं शैत्यं च न यथा हिमात् । पृथगेवं भवेद्बुद्धं जगन्नास्ति परे पदे

kajjalānna yathā kārṣṇyaṃ śaityaṃ ca na yathā himāt | pṛthagevaṃ bhavedbuddhaṃ jagannāsti pare pade


11

यथा शैत्यं न शशिनो न हिमाद्व्यतिरिच्यते । ब्रह्मणो न तथा सर्गो विद्यते व्यतिरेकवान्

yathā śaityaṃ na śaśino na himādvyatiricyate | brahmaṇo na tathā sargo vidyate vyatirekavān


12

मरुनद्यां यथा तोयं द्वितीयेन्दौ यथेन्दुता । नास्त्येवेह जगन्नाम दृष्टमप्यमलात्मनि

marunadyāṃ yathā toyaṃ dvitīyendau yathendutā | nāstyeveha jagannāma dṛṣṭamapyamalātmani


13

आदावेव हि यन्नास्ति कारणासंभवात्स्वयम् । वर्तमानेऽपि तन्नास्ति नाशः स्यात्तत्र कीदृशः

ādāveva hi yannāsti kāraṇāsaṃbhavātsvayam | vartamāne'pi tannāsti nāśaḥ syāttatra kīdṛśaḥ


14

क्वासंभवद्भूतजाड्यं पृथ्व्यादेर्जडवस्तुनः । कार्यकारणं भवितुं शक्तं छायायाश्चातपो यथा

kvāsaṃbhavadbhūtajāḍyaṃ pṛthvyāderjaḍavastunaḥ | kāryakāraṇaṃ bhavituṃ śaktaṃ chāyāyāścātapo yathā


15

कारणाभावतः कार्यं नेदं तत्किंचनोदितम् । यत्तत्कारणमेवास्ति तदेवेत्थमवस्थितम्

kāraṇābhāvataḥ kāryaṃ nedaṃ tatkiṃcanoditam | yattatkāraṇamevāsti tadevetthamavasthitam


16

अज्ञानमेव यद्भाति संविदाभासमेव तत् । यज्जगद्दृश्यते स्वप्ने संवित्कचनमेव तत्

ajñānameva yadbhāti saṃvidābhāsameva tat | yajjagaddṛśyate svapne saṃvitkacanameva tat


17

संवित्कचनमेवान्तर्यथा स्वप्ने जगद्भ्रमः । सर्गादौ ब्रह्मणि तथा जगत्कचनमाततम्

saṃvitkacanamevāntaryathā svapne jagadbhramaḥ | sargādau brahmaṇi tathā jagatkacanamātatam


18

यदिदं दृश्यते किंचित्सदैवात्मनि संस्थितम् । नास्तमेति न चोदेति जगत्किंचित्कदाचन

yadidaṃ dṛśyate kiṃcitsadaivātmani saṃsthitam | nāstameti na codeti jagatkiṃcitkadācana


19

यथा द्रवत्वं सलिलं स्पन्दनं पवनो यथा । यथा प्रकाश आभासो ब्रह्मैव त्रिजगत्तथा

yathā dravatvaṃ salilaṃ spandanaṃ pavano yathā | yathā prakāśa ābhāso brahmaiva trijagattathā


20

यथा पुरमिवास्तेऽन्तर्विदेव स्वप्नसंविदः । तथा जगदिवाभाति स्वात्मैव परमात्मनि

yathā puramivāste'ntarvideva svapnasaṃvidaḥ | tathā jagadivābhāti svātmaiva paramātmani


21

श्रीराम उवाच । एवं चेत्तत्कथं ब्रह्मन्सुघनप्रत्ययं वद । इदं दृश्यविषं जातमसत्स्वप्नानुभूतिवत्

śrīrāma uvāca | evaṃ cettatkathaṃ brahmansughanapratyayaṃ vada | idaṃ dṛśyaviṣaṃ jātamasatsvapnānubhūtivat


22

सति दृश्ये किल द्रष्टा सति द्रष्टरि दृश्यता । एकसत्त्वे द्वयोर्बन्धो मुक्तिरेकक्षये द्वयोः

sati dṛśye kila draṣṭā sati draṣṭari dṛśyatā | ekasattve dvayorbandho muktirekakṣaye dvayoḥ


23

अत्यन्तासंभवो यावद्बुद्धो दृश्यस्य न क्षयः । तावद्द्रष्टरि दृश्यत्वं न संभवति मोक्षधीः

atyantāsaṃbhavo yāvadbuddho dṛśyasya na kṣayaḥ | tāvaddraṣṭari dṛśyatvaṃ na saṃbhavati mokṣadhīḥ


24

दृश्यं चेत्संभवत्यादौ पश्चात्क्षयमुपालभेत् । तद्दृश्यस्मरणानर्थरूपो बन्धो न शाम्यति

dṛśyaṃ cetsaṃbhavatyādau paścātkṣayamupālabhet | taddṛśyasmaraṇānartharūpo bandho na śāmyati


25

यत्र क्वचन संस्थस्य स्वादर्शस्येव चिद्गतेः । प्रतिबिम्बो लगत्येव सर्वस्मृतिमयो ह्यलम्

yatra kvacana saṃsthasya svādarśasyeva cidgateḥ | pratibimbo lagatyeva sarvasmṛtimayo hyalam


26

आदावेव हि नोत्पन्नं दृश्यं नास्त्येव चेत्स्वयम् । द्रष्टुर्दृश्यस्वभावत्वात्तत्संभवति मुक्तता

ādāveva hi notpannaṃ dṛśyaṃ nāstyeva cetsvayam | draṣṭurdṛśyasvabhāvatvāttatsaṃbhavati muktatā


27

तस्मादसंभवन्मुक्तेर्मम प्रोत्सार्य युक्तिभिः । अत्यन्तासंभवो यावत्कथयात्मविदां वर

tasmādasaṃbhavanmuktermama protsārya yuktibhiḥ | atyantāsaṃbhavo yāvatkathayātmavidāṃ vara


28

श्रीवसिष्ठ उवाच । असदेव सदा भाति जगत्सर्वात्मकं यथा । श्रृण्वहं कथया राम दीर्घया कथयामि ते

śrīvasiṣṭha uvāca | asadeva sadā bhāti jagatsarvātmakaṃ yathā | śrṛṇvahaṃ kathayā rāma dīrghayā kathayāmi te


29

व्यवसायकथावाक्यैर्यावत्तत्रानुवर्णितम् । न विश्राम्यति ते तावद्धृदि पांसुर्यथा ह्रदे

vyavasāyakathāvākyairyāvattatrānuvarṇitam | na viśrāmyati te tāvaddhṛdi pāṃsuryathā hrade


30

अत्यन्ताभावमस्यास्त्वं जगत्सर्गभ्रमस्थितेः । बुद्धैकध्याननिष्ठात्मा व्यवहारं करिष्यसि

atyantābhāvamasyāstvaṃ jagatsargabhramasthiteḥ | buddhaikadhyānaniṣṭhātmā vyavahāraṃ kariṣyasi


31

भावाभावग्रहोत्सर्गस्थूलसूक्ष्मचलाचलाः । दृशस्त्वां वेधयिष्यन्ति न महाद्रिमिवेषवः

bhāvābhāvagrahotsargasthūlasūkṣmacalācalāḥ | dṛśastvāṃ vedhayiṣyanti na mahādrimiveṣavaḥ


32

स एषोऽस्त्येक एवात्मा न द्वितीयास्ति कल्पना । जगदत्र यथोत्पन्नं तत्ते वक्ष्यामि राघव

sa eṣo'styeka evātmā na dvitīyāsti kalpanā | jagadatra yathotpannaṃ tatte vakṣyāmi rāghava


33

तस्मादिमानि सकलानि विजृम्भितानि सोऽपीदमङ्ग सकलासकलं महात्मा । रूपावलोकनमनोमननप्रकारा कारास्पदं स्वयमुदेति विलीयते च

tasmādimāni sakalāni vijṛmbhitāni so'pīdamaṅga sakalāsakalaṃ mahātmā | rūpāvalokanamanomananaprakārā kārāspadaṃ svayamudeti vilīyate ca


11

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये उत्पत्तिप्रकरणे परमार्थवर्णनं नामैकादशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye utpattiprakaraṇe paramārthavarṇanaṃ nāmaikādaśaḥ sargaḥ

सर्गः ०१२

12

द्वादशः सर्गः

dvādaśaḥ sargaḥ


1

श्रीवसिष्ठ उवाच एतस्मात्परमाच्छान्तात्पदात्परमपावनात् । यथेदमुत्थितं विश्वं तच्छृणूत्तमया धिया

śrīvasiṣṭha uvāca etasmātparamācchāntātpadātparamapāvanāt | yathedamutthitaṃ viśvaṃ tacchṛṇūttamayā dhiyā


2

सुषुप्तं स्वप्नवद्भाति भाति ब्रह्मैव सर्गवत् । सर्वात्मकं च तत्स्थानं तत्र तावत्क्रमं श्रृणु

suṣuptaṃ svapnavadbhāti bhāti brahmaiva sargavat | sarvātmakaṃ ca tatsthānaṃ tatra tāvatkramaṃ śrṛṇu


3

तस्यानन्तप्रकाशात्मरूपस्यानन्तचिन्मणेः । सत्तामात्रात्मकं विश्वं यदजस्रं स्वभावतः

tasyānantaprakāśātmarūpasyānantacinmaṇeḥ | sattāmātrātmakaṃ viśvaṃ yadajasraṃ svabhāvataḥ


4

तदात्मनि स्वयं किंचिच्चेत्यतामिव गच्छति । अगृहीतात्मकं संविदहंमर्शनपूर्वकम्

tadātmani svayaṃ kiṃciccetyatāmiva gacchati | agṛhītātmakaṃ saṃvidahaṃmarśanapūrvakam


5

भाविनामार्थकलनैः किंचिदूहितरूपकम् । आकाशादणु शुद्धं च सर्वस्मिन्भाति बोधनम्

bhāvināmārthakalanaiḥ kiṃcidūhitarūpakam | ākāśādaṇu śuddhaṃ ca sarvasminbhāti bodhanam


6

ततः सा परमा सत्ता सचेतश्चेतनोन्मुखी । चिन्नामयोग्या भवति किंचिल्लभ्यतया तथा

tataḥ sā paramā sattā sacetaścetanonmukhī | cinnāmayogyā bhavati kiṃcillabhyatayā tathā


7

घनसंवेदना पश्चाद्भाविजीवादिनामिका । संभवत्यात्तकलना यदोज्झति परं पदम्

ghanasaṃvedanā paścādbhāvijīvādināmikā | saṃbhavatyāttakalanā yadojjhati paraṃ padam


9

सत्तैव भावनामात्रसारा संसरणोन्मुखी । तदा वस्तुस्वभावेन त्वनुत्तिष्ठति तामिमाम् ।। समनन्तरमेवास्याः स्वसत्तोदेति शून्यता । शब्दादिगुणबीजं सा भविष्यदभिधार्थदा

sattaiva bhāvanāmātrasārā saṃsaraṇonmukhī | tadā vastusvabhāvena tvanuttiṣṭhati tāmimām || samanantaramevāsyāḥ svasattodeti śūnyatā | śabdādiguṇabījaṃ sā bhaviṣyadabhidhārthadā


10

अहंतोदेति तदनु सह वै कालसत्तया । भविष्यदभिधार्थेन बीजं मुख्यजगत्स्थितेः

ahaṃtodeti tadanu saha vai kālasattayā | bhaviṣyadabhidhārthena bījaṃ mukhyajagatsthiteḥ


11

तस्याः शक्तेः परायास्तु स्वसंवेदनमात्रकम् । एतज्जालमसद्रूपं सदिवोदेति विस्फुरत्

tasyāḥ śakteḥ parāyāstu svasaṃvedanamātrakam | etajjālamasadrūpaṃ sadivodeti visphurat


12

एवंप्रायात्मिका संविद्बीजं संकल्पशाखिनः । भवत्यहंकारकणस्ततः स्पन्दतया मरुत्

evaṃprāyātmikā saṃvidbījaṃ saṃkalpaśākhinaḥ | bhavatyahaṃkārakaṇastataḥ spandatayā marut


13

चिदहं तावती व्योमशब्दतन्मात्रभावनात् । स्वतो घनीभूय शनैः स्वतन्मात्रं भवत्यलम्

cidahaṃ tāvatī vyomaśabdatanmātrabhāvanāt | svato ghanībhūya śanaiḥ svatanmātraṃ bhavatyalam


14

भाविनामार्थरूपं तद्बीजं शब्दौघशाखिनः । पदवाक्यप्रमाणाख्यं वेदवृन्दं विकासितम्

bhāvināmārtharūpaṃ tadbījaṃ śabdaughaśākhinaḥ | padavākyapramāṇākhyaṃ vedavṛndaṃ vikāsitam


15

तस्मादुदेष्यत्यखिला जगच्छ्रीः परमात्मनः । शब्दौघनिर्मितार्थौघपरिणामविसारिणः

tasmādudeṣyatyakhilā jagacchrīḥ paramātmanaḥ | śabdaughanirmitārthaughapariṇāmavisāriṇaḥ


16

चिदेवंपरिवारा सा जीवशब्देन कथ्यते । भाविशब्दार्थजालेन बीजं रूपौघशाखिनः

cidevaṃparivārā sā jīvaśabdena kathyate | bhāviśabdārthajālena bījaṃ rūpaughaśākhinaḥ


17

चतुर्दशविधं भूतजालमावलितान्तरम् । जगज्जठरगर्तौघं प्रसरिष्यति वै ततः

caturdaśavidhaṃ bhūtajālamāvalitāntaram | jagajjaṭharagartaughaṃ prasariṣyati vai tataḥ


18

असंप्राप्ताभिधाचारा चिज्जवात्प्रस्फुरद्वपुः । सा चैव स्पर्शतन्मात्रं भावनाद्भवति क्षणात्

asaṃprāptābhidhācārā cijjavātprasphuradvapuḥ | sā caiva sparśatanmātraṃ bhāvanādbhavati kṣaṇāt


19

पवनस्कन्धविस्तारं बीजं स्पर्शौघशाखिनः । सर्वभूतक्रियास्पन्दस्तस्मात्संप्रसरिष्यति

pavanaskandhavistāraṃ bījaṃ sparśaughaśākhinaḥ | sarvabhūtakriyāspandastasmātsaṃprasariṣyati


20

तत्रैव चिद्विलासेन प्रकाशोऽनुभवाद्भवेत् । तेजस्तन्मात्रकं तत्तु भविष्यदभिधार्थकम्

tatraiva cidvilāsena prakāśo'nubhavādbhavet | tejastanmātrakaṃ tattu bhaviṣyadabhidhārthakam


21

तत्सूर्याग्निविजृम्भादिबीजमालोकशाखिनः । तस्माद्रूपविभेदेन संसारः प्रसरिष्यति

tatsūryāgnivijṛmbhādibījamālokaśākhinaḥ | tasmādrūpavibhedena saṃsāraḥ prasariṣyati


22

भावयंस्तनुतामेव रसस्कन्ध इवाम्भसः । स्वदनं तस्य सङ्घस्य रसतन्मात्रमुच्यते

bhāvayaṃstanutāmeva rasaskandha ivāmbhasaḥ | svadanaṃ tasya saṅghasya rasatanmātramucyate


23

भाविवारिविलासात्मा तद्बीजं रसशाखिनः । अन्योन्यस्वदने तस्मात्संसारः प्रसरिष्यति

bhāvivārivilāsātmā tadbījaṃ rasaśākhinaḥ | anyonyasvadane tasmātsaṃsāraḥ prasariṣyati


24

भविष्यद्रूपसंकल्पनामासौ कल्पनात्मकः । संकल्पात्मगुणैर्गन्धतन्मात्रत्वं प्रपश्यति

bhaviṣyadrūpasaṃkalpanāmāsau kalpanātmakaḥ | saṃkalpātmaguṇairgandhatanmātratvaṃ prapaśyati


25

भाविभूगोलकत्वेन बीजमाकृतिशाखिनः । सर्वाधारात्मनस्तस्मात्संसारः प्रसरिष्यति

bhāvibhūgolakatvena bījamākṛtiśākhinaḥ | sarvādhārātmanastasmātsaṃsāraḥ prasariṣyati


26

चिता विभाव्यमानानि तन्मात्राणि परस्परम् । स्वयं परिणतान्यन्तरम्बुनीव निरन्तरम्

citā vibhāvyamānāni tanmātrāṇi parasparam | svayaṃ pariṇatānyantarambunīva nirantaram


27

तथैतानि विमिश्राणि विविक्तानि पुनर्यथा । न शुद्धान्युपलभ्यन्ते सर्वनाशान्तमेव हि

tathaitāni vimiśrāṇi viviktāni punaryathā | na śuddhānyupalabhyante sarvanāśāntameva hi


28

संवित्तिमात्ररूपाणि स्थितानि गगनोदरे । भवन्ति वटजालानि यथा बीजकणान्तरे

saṃvittimātrarūpāṇi sthitāni gaganodare | bhavanti vaṭajālāni yathā bījakaṇāntare


29

प्रसवं परिपश्यन्ति शतशाखं स्फुरन्ति च । परमाण्वन्तरे भान्ति क्षणात्कल्पीभवन्ति च

prasavaṃ paripaśyanti śataśākhaṃ sphuranti ca | paramāṇvantare bhānti kṣaṇātkalpībhavanti ca


30

विवर्तमेव धावन्ति निर्विवर्तानि सन्ति च । चिद्वेधितानि सर्वाणि क्षणात्पिण्डीभवन्ति च

vivartameva dhāvanti nirvivartāni santi ca | cidvedhitāni sarvāṇi kṣaṇātpiṇḍībhavanti ca


31

तन्मात्रगणमेतत्स्यात्सा संकल्पात्मिका चितिः । वेदनात्रसरेण्वाभमनाकारैव पश्यति

tanmātragaṇametatsyātsā saṃkalpātmikā citiḥ | vedanātrasareṇvābhamanākāraiva paśyati


32

बीजं जगत्सु ननु पञ्चकमात्रमेव बीजं पराव्यवहितस्थितिशक्तिराद्या । बीजं तदेव भवतीति सदानुभूतं चिन्मात्रमेवमजमाद्यमतो जगच्छीः

bījaṃ jagatsu nanu pañcakamātrameva bījaṃ parāvyavahitasthitiśaktirādyā | bījaṃ tadeva bhavatīti sadānubhūtaṃ cinmātramevamajamādyamato jagacchīḥ


12

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये उत्पत्तिप्रकरणे जगदुत्पत्तिवर्णनं नाम द्वादशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye utpattiprakaraṇe jagadutpattivarṇanaṃ nāma dvādaśaḥ sargaḥ

सर्गः ०१३

13

त्रयोदशः सर्गः

trayodaśaḥ sargaḥ


1

श्रीवसिष्ठ उवाच । परमे ब्रह्मणि स्फारे समे राम समस्थिते । अनुत्पन्ननभस्तेजस्तमःसत्ता चिदात्मनि

śrīvasiṣṭha uvāca | parame brahmaṇi sphāre same rāma samasthite | anutpannanabhastejastamaḥsattā cidātmani


2

पूर्वं चेत्यत्वकलनं सतश्चेत्यांशचेतनात् । उदेति चित्तकलनं चितिशक्तित्वचेतनात्

pūrvaṃ cetyatvakalanaṃ sataścetyāṃśacetanāt | udeti cittakalanaṃ citiśaktitvacetanāt


3

ततो जीवत्वकलनं चेत्यसंयोगचेतनात् । ततोऽस्य मायाकलनं चेत्यैकपरतावशात्

tato jīvatvakalanaṃ cetyasaṃyogacetanāt | tato'sya māyākalanaṃ cetyaikaparatāvaśāt


4

ततो बुद्धित्वकलनमहन्तापरिणामतः । एतदेव मनस्तादिशब्दतन्मात्रकादिमत्

tato buddhitvakalanamahantāpariṇāmataḥ | etadeva manastādiśabdatanmātrakādimat


5

उच्छूनादन्यतन्मात्रभावनाद्भूतरूपिणः । अयमित्थं महागुल्मो जगदादिर्विलोक्यते

ucchūnādanyatanmātrabhāvanādbhūtarūpiṇaḥ | ayamitthaṃ mahāgulmo jagadādirvilokyate


6

झटित्येवं क्रमेणेति स्वप्ने पुरमिवाकृतम् । महाकाशमहाटव्यामुद्भूयोद्भूय नश्यति

jhaṭityevaṃ krameṇeti svapne puramivākṛtam | mahākāśamahāṭavyāmudbhūyodbhūya naśyati


7

जगत्करञ्जकुञ्जानां बीजमेतदवापजम् । नापेक्षते किंचिदपि क्षितिवार्यनलादिकम्

jagatkarañjakuñjānāṃ bījametadavāpajam | nāpekṣate kiṃcidapi kṣitivāryanalādikam


8

एतच्चिदात्मकं पश्चात्किलोर्व्यादि करिष्यति । स्वं स्वप्नवित्पुरमिव चिन्मात्रात्मकमेव यत्

etaccidātmakaṃ paścātkilorvyādi kariṣyati | svaṃ svapnavitpuramiva cinmātrātmakameva yat


9

जगदाद्यङ्कुरं यत्र तत्रस्थमपि मुञ्चति । जगतः पञ्चकं बीजं पञ्चकस्य चिदव्यया

jagadādyaṅkuraṃ yatra tatrasthamapi muñcati | jagataḥ pañcakaṃ bījaṃ pañcakasya cidavyayā


10

यद्बीजं तत्फलं विद्धि तस्माद्ब्रह्ममयं जगत् । एवमेष महाकाशे सर्गादौ पञ्चको गणः

yadbījaṃ tatphalaṃ viddhi tasmādbrahmamayaṃ jagat | evameṣa mahākāśe sargādau pañcako gaṇaḥ


11

चिच्छक्त्या स्वाङ्गभूतात्मा कल्पितोस्ति न वास्तवः । अनेनोच्छूनतामेत्य यदपीदं वितन्यते

cicchaktyā svāṅgabhūtātmā kalpitosti na vāstavaḥ | anenocchūnatāmetya yadapīdaṃ vitanyate


12

तदप्याकाशरूपात्मकल्पनात्मनि सन्मयम् । क्वचिन्न नाम तत्सिद्धं यदसिद्धेन साध्यते

tadapyākāśarūpātmakalpanātmani sanmayam | kvacinna nāma tatsiddhaṃ yadasiddhena sādhyate


13

स्वरूपं यद्विकल्पात्म कथं तत्सत्यतामियात् । अथ चेत्पञ्चकं ब्रह्म ब्रह्मात्मकतया धिया

svarūpaṃ yadvikalpātma kathaṃ tatsatyatāmiyāt | atha cetpañcakaṃ brahma brahmātmakatayā dhiyā


14

तत्पञ्चकं विद्धि प्रौढो ब्रह्मैव त्रिजगत्क्रमः । यथा स्फुरति सर्गादावेष पञ्चकसंभवः

tatpañcakaṃ viddhi prauḍho brahmaiva trijagatkramaḥ | yathā sphurati sargādāveṣa pañcakasaṃbhavaḥ


15

तथैवाद्येह भूतत्वे याति कारणतां स्वयम् । एवं न जायते किंचिज्जगज्जातं न लक्ष्यते

tathaivādyeha bhūtatve yāti kāraṇatāṃ svayam | evaṃ na jāyate kiṃcijjagajjātaṃ na lakṣyate


16

स्वप्नसंकल्पपुरवदसत्सदनुभूयते । ब्रह्माकाशपराकाशे जीवाकाशत्वमात्मनि

svapnasaṃkalpapuravadasatsadanubhūyate | brahmākāśaparākāśe jīvākāśatvamātmani


17

इति चित्यवदातात्मा पृथ्व्यादीनामसंभवात् । इत्येष जीवः कथितो व्योम्नि स्वात्मा इवोदितः

iti cityavadātātmā pṛthvyādīnāmasaṃbhavāt | ityeṣa jīvaḥ kathito vyomni svātmā ivoditaḥ


18

जीवाकाशस्त्विमं देहं यथा विन्दति तच्छ्रुणु । जीवाकाशः स्वमेवासौ तस्मिंस्तु परमेश्वरे

jīvākāśastvimaṃ dehaṃ yathā vindati tacchruṇu | jīvākāśaḥ svamevāsau tasmiṃstu parameśvare


19

अणुतेजःकणोऽस्मीति स्वयं चेतति चिन्तया । यत्तदेवोच्छूनमिव भावयत्यात्मनाम्बरे

aṇutejaḥkaṇo'smīti svayaṃ cetati cintayā | yattadevocchūnamiva bhāvayatyātmanāmbare


20

असदेव सदाकारं संकल्पेन्दुर्यथा न सन् । तमेव भावयन् द्रष्ट्रदृश्यरूपतया स्थितः

asadeva sadākāraṃ saṃkalpenduryathā na san | tameva bhāvayan draṣṭradṛśyarūpatayā sthitaḥ


21

एक एव द्वितामेति स्वप्ने स्वमृतिबोधवत् । किंचित्स्थौल्यमिवादत्ते ततस्तारकतां विदन्

eka eva dvitāmeti svapne svamṛtibodhavat | kiṃcitsthaulyamivādatte tatastārakatāṃ vidan


22

यथाभावितमात्रार्थभाविताद्विश्वरूपतः । स एव स्वात्मा सततोप्ययं सोहमिति स्वयम्

yathābhāvitamātrārthabhāvitādviśvarūpataḥ | sa eva svātmā satatopyayaṃ sohamiti svayam


23

चित्तात्प्रत्ययमाधत्ते स्वप्ने स्वामिव पान्थताम् । तारकाकारमाकारं भाविदेहाभिधं तथा

cittātpratyayamādhatte svapne svāmiva pānthatām | tārakākāramākāraṃ bhāvidehābhidhaṃ tathā


24

भावयत्येति तद्भावं चित्तं चेत्यार्थतामिव । परित्यज्यैव तद्बाह्यं ततस्तारककोटरे

bhāvayatyeti tadbhāvaṃ cittaṃ cetyārthatāmiva | parityajyaiva tadbāhyaṃ tatastārakakoṭare


25

अन्तर्भाति बहिष्ठोऽपि पर्वतो मुकुरे यथा । कूपसंस्थो यथा देहः समुद्गकगतं वचः

antarbhāti bahiṣṭho'pi parvato mukure yathā | kūpasaṃstho yathā dehaḥ samudgakagataṃ vacaḥ


26

स्वप्नसंकल्पयोः संविद्वेत्त्येतज्जीवकोऽणुके । स्वरूपतारकान्तस्थो जीवोऽयं चेतति स्वयम्

svapnasaṃkalpayoḥ saṃvidvettyetajjīvako'ṇuke | svarūpatārakāntastho jīvo'yaṃ cetati svayam


27

तदेतद्बुद्धिचित्तादिज्ञानसत्तादिरूपकम्। जीवाकाशः स्वतस्तत्र तारकाकाशकोशगम्

tadetadbuddhicittādijñānasattādirūpakam| jīvākāśaḥ svatastatra tārakākāśakośagam


28

प्रेक्षेऽहमिति भावेन द्रष्टुं प्रसरतीव खे । ततो रन्ध्रद्वयेनैव भाविबाह्याभिधं पुनः

prekṣe'hamiti bhāvena draṣṭuṃ prasaratīva khe | tato randhradvayenaiva bhāvibāhyābhidhaṃ punaḥ


29

येन पश्यति तन्नेत्रयुगं नाम्ना भविष्यति । येन स्पृशति सा वै त्वग्यच्छृणोति श्रुतिस्तु सा

yena paśyati tannetrayugaṃ nāmnā bhaviṣyati | yena spṛśati sā vai tvagyacchṛṇoti śrutistu sā


30

येन जिघ्रति तद्घ्राणं स स्वमात्मनि पश्यति । तत्तस्य स्वदनं पश्चाद्रसना चोल्लसिष्यति

yena jighrati tadghrāṇaṃ sa svamātmani paśyati | tattasya svadanaṃ paścādrasanā collasiṣyati


31

स्पन्दते यत्स तद्वायुश्चेष्टा कर्मेन्द्रियव्रजम् । रूपालोकमनस्कारजातमित्यपि भावयत्

spandate yatsa tadvāyuśceṣṭā karmendriyavrajam | rūpālokamanaskārajātamityapi bhāvayat


32

आतिवाहिकदेहात्मा तिष्ठत्यम्बरमम्बरे । एवमुच्छूनतां तस्मिन्भावयंस्तेजसः कणे

ātivāhikadehātmā tiṣṭhatyambaramambare | evamucchūnatāṃ tasminbhāvayaṃstejasaḥ kaṇe


33

असत्यां सत्यसंकाशां ब्रह्मास्ते जीवशब्दवत् । इत्थं स जीवशब्दार्थः कलनाकुलतां गतः

asatyāṃ satyasaṃkāśāṃ brahmāste jīvaśabdavat | itthaṃ sa jīvaśabdārthaḥ kalanākulatāṃ gataḥ


34

आतिवाहिकदेहात्मा चित्तदेहाम्बराकृतिः । स्वकल्पनान्त आकारमण्डं संस्थं प्रपश्यति

ātivāhikadehātmā cittadehāmbarākṛtiḥ | svakalpanānta ākāramaṇḍaṃ saṃsthaṃ prapaśyati


35

कश्चिज्जलगतं वेत्ति कश्चित्सम्राट्स्वरूपिणम् । भाविब्रह्माण्डकलनां पश्यत्यनुभवत्यपि

kaścijjalagataṃ vetti kaścitsamrāṭsvarūpiṇam | bhāvibrahmāṇḍakalanāṃ paśyatyanubhavatyapi


36

आत्मगर्भगृहं चित्ताद्यथासंकल्पमात्मनः । देशकालक्रियाद्रव्यकल्पनावेदनं स तत्

ātmagarbhagṛhaṃ cittādyathāsaṃkalpamātmanaḥ | deśakālakriyādravyakalpanāvedanaṃ sa tat


37

भावयञ्छब्दनिर्माता शब्दैर्बध्नाति कल्पितैः । आतिवाहिकदेहोऽसावित्यसत्यजगद्भ्रमे

bhāvayañchabdanirmātā śabdairbadhnāti kalpitaiḥ | ātivāhikadeho'sāvityasatyajagadbhrame


38

असत्य एव कचति स्वप्ने खोड्डयनं यथा । इत्यनुत्पन्न एवासौ स्वयंभूः स्वयमुत्थितः

asatya eva kacati svapne khoḍḍayanaṃ yathā | ityanutpanna evāsau svayaṃbhūḥ svayamutthitaḥ


39

आतिवाहिकदेहात्मा प्रभुराद्यः प्रजापतिः । एतस्मिन्नपि संपन्ने ब्रह्माण्डाकारिणि भ्रमे

ātivāhikadehātmā prabhurādyaḥ prajāpatiḥ | etasminnapi saṃpanne brahmāṇḍākāriṇi bhrame


40

न किंचिदपि संपन्नं न च जातं न दृश्यते । तद्ब्रह्माकाशमाकाशमेव स्थितमनन्तकम्

na kiṃcidapi saṃpannaṃ na ca jātaṃ na dṛśyate | tadbrahmākāśamākāśameva sthitamanantakam


41

संकल्पनगराकारमेतत्सदपि नैव सत् । अनिर्मितमरागं च एतद्वै चित्रमुत्थितम्

saṃkalpanagarākārametatsadapi naiva sat | anirmitamarāgaṃ ca etadvai citramutthitam


42

अकृतं चानुभूतं च न सत्यं सत्यवत्स्थितम् । महाकल्पे विमुक्तत्वाद्ब्रह्मादीनामसंशयम्

akṛtaṃ cānubhūtaṃ ca na satyaṃ satyavatsthitam | mahākalpe vimuktatvādbrahmādīnāmasaṃśayam


43

स्मृतिर्न प्राक्तनी काचित्कारणं वा स्वयंभुवः । तेन यादृक्स्वयंभूः स्यात्तादृक्तज्जमिदं स्मृतम्

smṛtirna prāktanī kācitkāraṇaṃ vā svayaṃbhuvaḥ | tena yādṛksvayaṃbhūḥ syāttādṛktajjamidaṃ smṛtam


44

अनाद्यनुभवस्त्वित्थं योऽत्रास्ति वनिकादिके । स्वप्नानुभूतं पृथ्व्यादि प्रबोधे यादृशं भवेत्

anādyanubhavastvitthaṃ yo'trāsti vanikādike | svapnānubhūtaṃ pṛthvyādi prabodhe yādṛśaṃ bhavet


45

स्मृतः स व्योममात्रात्मा सर्वदैव स्मृतं जगत् । यत्र यत्र यथा तोये द्रवत्वं नाम भिद्यते

smṛtaḥ sa vyomamātrātmā sarvadaiva smṛtaṃ jagat | yatra yatra yathā toye dravatvaṃ nāma bhidyate


46

तत्र तत्र तथा नान्यः सर्गोऽस्ति परमात्मनि । सृष्टिरेवमियं प्रौढा सम एव त्वयं स्थितः

tatra tatra tathā nānyaḥ sargo'sti paramātmani | sṛṣṭirevamiyaṃ prauḍhā sama eva tvayaṃ sthitaḥ


47

भात्येवं नाम ब्रह्माण्डं व्योमात्मेवातिनिर्मलम् । दृश्यमेवमिदं शान्तं स्वात्मनिर्मितविभ्रमम्

bhātyevaṃ nāma brahmāṇḍaṃ vyomātmevātinirmalam | dṛśyamevamidaṃ śāntaṃ svātmanirmitavibhramam


48

निराधारं निराधेयमद्वैतं चैक्यवर्जितम् । जगत्संविदि जातायामपि जातं न किंचन

nirādhāraṃ nirādheyamadvaitaṃ caikyavarjitam | jagatsaṃvidi jātāyāmapi jātaṃ na kiṃcana


49

परमाकाशमाशून्यमच्छमेव व्यवस्थितम् । सर्वसंसारता नास्ति यदेव तदवस्थितम्

paramākāśamāśūnyamacchameva vyavasthitam | sarvasaṃsāratā nāsti yadeva tadavasthitam


50

नाधेयं तत्र नाधारो न दृश्यं न च द्रष्टृता । ब्रह्माण्डं नास्ति न ब्रह्मा न च वैतण्डिका क्वचित्

nādheyaṃ tatra nādhāro na dṛśyaṃ na ca draṣṭṛtā | brahmāṇḍaṃ nāsti na brahmā na ca vaitaṇḍikā kvacit


51

न जगन्नापि जगती शान्तमेवाखिलं स्थितम् । ब्रह्मैव कचति स्वच्छमित्थमात्मात्मनात्मनि

na jagannāpi jagatī śāntamevākhilaṃ sthitam | brahmaiva kacati svacchamitthamātmātmanātmani


52

चित्त्वाद्द्रवत्वात्सलिलमिवावर्ततयात्मनि । असदेवेदमाभाति सदिवेहानुभूयते

cittvāddravatvātsalilamivāvartatayātmani | asadevedamābhāti sadivehānubhūyate


53

विनश्यत्यसदेवान्ते स्वप्ने स्वमरणं यथा । अथवा स्वस्वरूपत्वात्सदेवेदमनामयम् । अखण्डितमनाद्यन्तं ज्ञानमात्राम्बरोदरम्

vinaśyatyasadevānte svapne svamaraṇaṃ yathā | athavā svasvarūpatvātsadevedamanāmayam | akhaṇḍitamanādyantaṃ jñānamātrāmbarodaram


54

आकाश एव परमे प्रथमः प्रजेशो नित्यं स्वयं कचति शून्यतया समो यः । स ह्यातिवाहिकवपुर्नतु भूतरूपी पृथ्व्यादि तेन न सदस्ति यथा न जातम्

ākāśa eva parame prathamaḥ prajeśo nityaṃ svayaṃ kacati śūnyatayā samo yaḥ | sa hyātivāhikavapurnatu bhūtarūpī pṛthvyādi tena na sadasti yathā na jātam


13

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये उत्पत्तिप्रकरणे स्वयंभूत्पत्तिवर्णनं नाम त्रयोदशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye utpattiprakaraṇe svayaṃbhūtpattivarṇanaṃ nāma trayodaśaḥ sargaḥ

सर्गः ०१४

1

श्रीवसिष्ठ उवाच । इत्थं जगदहंतादिदृश्यजातं न किंचन । अजातत्वाच्च नास्त्वेव यच्चास्ति परमेव तत्

śrīvasiṣṭha uvāca | itthaṃ jagadahaṃtādidṛśyajātaṃ na kiṃcana | ajātatvācca nāstveva yaccāsti parameva tat


2

परमाकाशमेवादौ जीवतां चेतति स्वयम् । निःस्पन्दाम्भोधिकुहरे सलिलं स्पन्दतामिव

paramākāśamevādau jīvatāṃ cetati svayam | niḥspandāmbhodhikuhare salilaṃ spandatāmiva


3

आकाशरूपमजहदेवं वेत्तीव हृद्यताम् । स्वप्नसंकल्पशैलादाविव चिद्वृत्तिरान्तरी

ākāśarūpamajahadevaṃ vettīva hṛdyatām | svapnasaṃkalpaśailādāviva cidvṛttirāntarī


4

पृथ्व्यादिरहितो देहो यो विंराडात्मको महान् । आतिवाहिक एवासौ चिन्मात्राच्छनभोमयः

pṛthvyādirahito deho yo viṃrāḍātmako mahān | ātivāhika evāsau cinmātrācchanabhomayaḥ


5

अक्षयः स्वप्नशैलाभः स्थिरस्वप्नपुरोपमः । चित्रकृत्स्थिरचित्तस्थचित्रसैन्यसमाकृतिः

akṣayaḥ svapnaśailābhaḥ sthirasvapnapuropamaḥ | citrakṛtsthiracittasthacitrasainyasamākṛtiḥ


6

अनिखातमहास्तम्भपुत्रिकौघसमोपमः । ब्रह्माकाशेऽनिखातात्मा सुस्तम्भे शालभञ्जिका

anikhātamahāstambhaputrikaughasamopamaḥ | brahmākāśe'nikhātātmā sustambhe śālabhañjikā


7

आद्यः प्रजापतिः एवं स्वयंभूरिति विश्रुतः । प्राक्तनानां स्वकार्याणामभावादप्यकारणः

ādyaḥ prajāpatiḥ evaṃ svayaṃbhūriti viśrutaḥ | prāktanānāṃ svakāryāṇāmabhāvādapyakāraṇaḥ


8

महाप्रलयपर्यन्तेष्वाद्यकालपितामहाः । मुच्यन्ते सर्व एवातः प्राक्तनं कर्म तेषु किम्

mahāpralayaparyanteṣvādyakālapitāmahāḥ | mucyante sarva evātaḥ prāktanaṃ karma teṣu kim


9

सोऽकुड्य एव कुड्यात्मा दृश्यादृश्यः स्वयंस्थितः । न च दृश्यं न च द्रष्टा न स्रष्टा सर्वमेव च

so'kuḍya eva kuḍyātmā dṛśyādṛśyaḥ svayaṃsthitaḥ | na ca dṛśyaṃ na ca draṣṭā na sraṣṭā sarvameva ca


10

प्रतिशब्दपदार्थानां सर्वेषामेष एव सः । तस्मादुदेति जीवाली दीपाली दीपकादिव

pratiśabdapadārthānāṃ sarveṣāmeṣa eva saḥ | tasmādudeti jīvālī dīpālī dīpakādiva


11

संकल्प एव संकल्पात्किलैति क्ष्मादिवर्जितः । आदिमादिव निःशून्यः स्वप्नात्स्वप्नान्तरं यथा

saṃkalpa eva saṃkalpātkilaiti kṣmādivarjitaḥ | ādimādiva niḥśūnyaḥ svapnātsvapnāntaraṃ yathā


12

अस्मादेकप्रतिस्पन्दाज्जीवाः संप्रसरन्ति ये । सहकारिकारणानामभावाच्च स एव ते

asmādekapratispandājjīvāḥ saṃprasaranti ye | sahakārikāraṇānāmabhāvācca sa eva te


13

सहकारिकारणानामभावे कार्यकारणम् । एकमेतदतो नान्यः परस्मात्सर्गविभ्रमः

sahakārikāraṇānāmabhāve kāryakāraṇam | ekametadato nānyaḥ parasmātsargavibhramaḥ


14

ब्रह्मवाद्यो विराडात्मा विराडात्मेव सर्गता । जीवाकाशः स एवेत्थं स्थितः पृथ्व्याद्यसद्यतः

brahmavādyo virāḍātmā virāḍātmeva sargatā | jīvākāśaḥ sa evetthaṃ sthitaḥ pṛthvyādyasadyataḥ


15

श्रीराम उवाच । किं स्यात्परिमितो जीवो राशिराहो अनन्तकः । आहोस्विदस्त्यनन्तात्मा जीवपिण्डोऽचलोपमः

śrīrāma uvāca | kiṃ syātparimito jīvo rāśirāho anantakaḥ | āhosvidastyanantātmā jīvapiṇḍo'calopamaḥ


16

धाराः पयोमुच इव शीकरा इव वारिधेः । कणास्तप्तायस इव कस्मान्निर्यान्ति जीवकाः

dhārāḥ payomuca iva śīkarā iva vāridheḥ | kaṇāstaptāyasa iva kasmānniryānti jīvakāḥ


17

इति मे भगवन्ब्रूहि जीवजालविनिर्णयम् । ज्ञातमेतन्मया प्रायस्तदेव प्रकटीकुरु

iti me bhagavanbrūhi jīvajālavinirṇayam | jñātametanmayā prāyastadeva prakaṭīkuru


18

श्रीवसिष्ठ उवाच । एक एव न जीवोऽस्ति राशीनां संभवः कुतः । शशशृङ्गं समुड्डीय प्रयातीव हि ते वचः

śrīvasiṣṭha uvāca | eka eva na jīvo'sti rāśīnāṃ saṃbhavaḥ kutaḥ | śaśaśṛṅgaṃ samuḍḍīya prayātīva hi te vacaḥ


19

न जीवोऽस्ति न जीवानां राशयः सन्ति राघव । न चैकः पर्वतप्रख्यो जीवपिण्डोऽस्ति कश्चन

na jīvo'sti na jīvānāṃ rāśayaḥ santi rāghava | na caikaḥ parvataprakhyo jīvapiṇḍo'sti kaścana


20

जीवशब्दार्थकलनाः समस्तकलनान्विताः । नेह काश्चन सन्तीति निश्चयोऽस्तु तवाचलः

jīvaśabdārthakalanāḥ samastakalanānvitāḥ | neha kāścana santīti niścayo'stu tavācalaḥ


21

शुद्धचिन्मात्रममलं ब्रह्मास्तीह हि सर्वगम् । तद्यथा सर्वशक्तित्वाद्विन्दते याः स्वयं कलाः

śuddhacinmātramamalaṃ brahmāstīha hi sarvagam | tadyathā sarvaśaktitvādvindate yāḥ svayaṃ kalāḥ


22

चिन्मात्रानुक्रमेणैव संप्रफुल्ललतामिव । ननु मूर्ताममूर्ता वा तामेवाशु प्रपश्यति

cinmātrānukrameṇaiva saṃpraphullalatāmiva | nanu mūrtāmamūrtā vā tāmevāśu prapaśyati


23

जीवो बुद्धिः क्रियास्पन्दो मनोद्वित्वैक्यमित्यपि । स्वसत्तां प्रकचन्तीं तां नियोजयति वेदने

jīvo buddhiḥ kriyāspando manodvitvaikyamityapi | svasattāṃ prakacantīṃ tāṃ niyojayati vedane


24

साऽबुद्धैव भवत्येवं भवेद्ब्रह्मैव बोधतः । अबोधः प्रेक्षया याति नाशं न तु प्रबुध्यते

sā'buddhaiva bhavatyevaṃ bhavedbrahmaiva bodhataḥ | abodhaḥ prekṣayā yāti nāśaṃ na tu prabudhyate


25

यथान्धकारो दीपेन प्रेक्ष्यमाणः प्रणश्यति । न चास्य ज्ञायते तत्त्वमबोधस्यैवमेव हि

yathāndhakāro dīpena prekṣyamāṇaḥ praṇaśyati | na cāsya jñāyate tattvamabodhasyaivameva hi


26

एवं ब्रह्मैव जीवात्मा निर्विभागो निरन्तरः । सर्वशक्तिरनाद्यन्तो महाचित्साररूपवान्

evaṃ brahmaiva jīvātmā nirvibhāgo nirantaraḥ | sarvaśaktiranādyanto mahācitsārarūpavān


27

सर्वानणुतया त्वस्य न क्वचिद्भेदकल्पना । विद्यते या हि कलना सा तदेवानुभूतितः

sarvānaṇutayā tvasya na kvacidbhedakalpanā | vidyate yā hi kalanā sā tadevānubhūtitaḥ


28

श्रीराम उवाच । एवमेतत्कथं ब्रह्मन्नेकजीवेच्छयाखिलाः । जगज्जीवा न युज्यन्ते महाजीवैकतावशात्

śrīrāma uvāca | evametatkathaṃ brahmannekajīvecchayākhilāḥ | jagajjīvā na yujyante mahājīvaikatāvaśāt


29

श्रीवसिष्ठ उवाच । महाजीवात्म तद्ब्रह्म सर्वशक्तिमयात्मकम् । स्थितं तथेच्छमेवेह निर्विभागं निरन्तरम्

śrīvasiṣṭha uvāca | mahājīvātma tadbrahma sarvaśaktimayātmakam | sthitaṃ tathecchameveha nirvibhāgaṃ nirantaram


30

यदेवेच्छति तत्तस्य भवत्याशु महात्मनः । पूर्वं तेनेष्टमिच्छादि ततो द्वित्वमुदेति यत्

yadevecchati tattasya bhavatyāśu mahātmanaḥ | pūrvaṃ teneṣṭamicchādi tato dvitvamudeti yat


31

पश्चाद्द्वित्वविभक्तानां स्वशक्तीनां प्रकल्पितः । अनेनेत्थं हि भवतीत्येवं तेन क्रियाक्रमः

paścāddvitvavibhaktānāṃ svaśaktīnāṃ prakalpitaḥ | anenetthaṃ hi bhavatītyevaṃ tena kriyākramaḥ


32

तं विनानुदये त्वासां प्रधानेच्छैव रोहति । शक्त्या ह्यजातया ब्राह्म्या नियमोऽयं प्रकल्पितः

taṃ vinānudaye tvāsāṃ pradhānecchaiva rohati | śaktyā hyajātayā brāhmyā niyamo'yaṃ prakalpitaḥ


33

यस्या जीवाभिधानायाः शक्त्यपेक्षा फलत्यसौ । प्रधानशक्तिनियमानुष्ठानेन विना न तु

yasyā jīvābhidhānāyāḥ śaktyapekṣā phalatyasau | pradhānaśaktiniyamānuṣṭhānena vinā na tu


34

प्रधानशक्तिनियमः सुप्रतिष्ठो न चेद्भवेत् । तत्फलं शक्त्यधीनत्वान्नेहितानां क्वचिद्भवेत्

pradhānaśaktiniyamaḥ supratiṣṭho na cedbhavet | tatphalaṃ śaktyadhīnatvānnehitānāṃ kvacidbhavet


35

एवं ब्रह्म महाजीवो विद्यतेऽन्तादिवर्जितः । जीवकोटि महाकोटि भवत्यथ न किंचन

evaṃ brahma mahājīvo vidyate'ntādivarjitaḥ | jīvakoṭi mahākoṭi bhavatyatha na kiṃcana


36

चेत्यसंवेदनाज्जीवो भवत्यायाति संसृतिम् । तदसंवेदनाद्रूपं समायाति समं पुनः

cetyasaṃvedanājjīvo bhavatyāyāti saṃsṛtim | tadasaṃvedanādrūpaṃ samāyāti samaṃ punaḥ


37

एवं कनिष्ठजीवानां ज्येष्ठजीवक्रमाक्रमैः । समुदेत्यात्मजीवत्वं ताम्राणामिव हेमता

evaṃ kaniṣṭhajīvānāṃ jyeṣṭhajīvakramākramaiḥ | samudetyātmajīvatvaṃ tāmrāṇāmiva hematā


38

अत्रान्तरे महाकाश इत्थमेष गणोऽप्यसन् । स्वात्मैव सदिवोदेति चिच्चमत्करणात्मकः

atrāntare mahākāśa itthameṣa gaṇo'pyasan | svātmaiva sadivodeti ciccamatkaraṇātmakaḥ


39

स्वयमेव चमत्कारो यः समापद्यते चितः । भविष्यन्नामदेहादि तदहंभावनं विदुः

svayameva camatkāro yaḥ samāpadyate citaḥ | bhaviṣyannāmadehādi tadahaṃbhāvanaṃ viduḥ


40

चितो यस्माच्चिदालेहस्तन्मयत्वादनन्तकः । स एष भुवनाभोग इति तस्यां प्रबिम्बति

cito yasmāccidālehastanmayatvādanantakaḥ | sa eṣa bhuvanābhoga iti tasyāṃ prabimbati


41

परिणामविकारादिशब्दैः सैव चिदव्यया । तादृग्रूपादभेद्यापि स्वशक्त्यैव विबुध्यते

pariṇāmavikārādiśabdaiḥ saiva cidavyayā | tādṛgrūpādabhedyāpi svaśaktyaiva vibudhyate


42

अविच्छिन्नविलासात्म स्वतो यत्स्वदनं चितः । चेत्यस्य च प्रकाशस्य जगदित्येव तत्स्थितम्

avicchinnavilāsātma svato yatsvadanaṃ citaḥ | cetyasya ca prakāśasya jagadityeva tatsthitam


43

आकाशादपि सूक्ष्मैषा या शक्तिर्वितता चितः । सा स्वभावत एवैतामहंतां परिपश्यति

ākāśādapi sūkṣmaiṣā yā śaktirvitatā citaḥ | sā svabhāvata evaitāmahaṃtāṃ paripaśyati


44

आत्मन्यात्मात्मनैवास्या यत्प्रस्फुरति वारिवत् । जगदन्तमहंताणुं तदैषा संप्रपश्यति

ātmanyātmātmanaivāsyā yatprasphurati vārivat | jagadantamahaṃtāṇuṃ tadaiṣā saṃprapaśyati


45

चमत्कारकरी चारु यच्चमत्कुरुते चितिः । स्वयं स्वात्मनि तस्यैव जगन्नाम कृतं ततः

camatkārakarī cāru yaccamatkurute citiḥ | svayaṃ svātmani tasyaiva jagannāma kṛtaṃ tataḥ


46

चितश्चेत्यमहंकारः सैव राघव कल्पना । तन्मात्रादि चिदेवातो द्वित्वैकत्वे क्व संस्थिते

citaścetyamahaṃkāraḥ saiva rāghava kalpanā | tanmātrādi cidevāto dvitvaikatve kva saṃsthite


47

जीवहेत्वादिसंत्यागे त्वं चाहं चेति संत्यज । शेषः सदसतोर्मध्ये भवत्यर्थात्मको भवेत्

jīvahetvādisaṃtyāge tvaṃ cāhaṃ ceti saṃtyaja | śeṣaḥ sadasatormadhye bhavatyarthātmako bhavet


48

चिता यथादौ कलिता स्वसत्ता सा तथोदिता । अभिन्ना दृश्यते व्योम्नः सत्तासत्ते न विद्महे

citā yathādau kalitā svasattā sā tathoditā | abhinnā dṛśyate vyomnaḥ sattāsatte na vidmahe


49

विश्वं खं जगदीहाख्यं खमस्ति विबुधालयः । साकारश्चिच्चमत्काररूपत्वान्नान्यदस्ति हि

viśvaṃ khaṃ jagadīhākhyaṃ khamasti vibudhālayaḥ | sākāraściccamatkārarūpatvānnānyadasti hi


50

यो यद्विलासस्तस्मात्स न कदाचन भिद्यते । अपि सावयवं तस्मात्कैवानवयवे कथा

yo yadvilāsastasmātsa na kadācana bhidyate | api sāvayavaṃ tasmātkaivānavayave kathā


51

चितेर्नित्यमचेत्याया निर्नाम्न्या वितताकृतेः । यद्रूपं जगतो रूपं तत्तत्स्फुरणरूपिणः

citernityamacetyāyā nirnāmnyā vitatākṛteḥ | yadrūpaṃ jagato rūpaṃ tattatsphuraṇarūpiṇaḥ


52

मनो बुद्धिरहंकारो भूतानि गिरयो दिशः । इति या यास्तु रचनाश्चितस्तत्त्वाज्जगत्स्थितेः

mano buddhirahaṃkāro bhūtāni girayo diśaḥ | iti yā yāstu racanāścitastattvājjagatsthiteḥ


53

चितेश्चित्त्वं जगद्विद्धि नाजगच्चित्त्वमस्ति हि । अजगत्त्वादचिच्चित्स्याद्भानाद्भेदो जगत्कुतः

citeścittvaṃ jagadviddhi nājagaccittvamasti hi | ajagattvādaciccitsyādbhānādbhedo jagatkutaḥ


54

चितेर्मरीचिबीजस्य निजा यान्तश्चमत्कृतिः । सा चैषा जीवतन्मात्रमात्रं जगदिति स्थिता

citermarīcibījasya nijā yāntaścamatkṛtiḥ | sā caiṣā jīvatanmātramātraṃ jagaditi sthitā


55

चित्तात्स्वशक्तिकचनं यदहंभावनं चितः । जीवः स्पन्दनकर्मात्मा भविष्यदभिधो ह्यसौ

cittātsvaśaktikacanaṃ yadahaṃbhāvanaṃ citaḥ | jīvaḥ spandanakarmātmā bhaviṣyadabhidho hyasau


56

यच्चिच्चित्त्वेन कचनं स्वसंपाद्याभिधात्मकम् । स्वविकारैर्व्यवच्छेद्यं भिद्यते नो न विद्यते

yacciccittvena kacanaṃ svasaṃpādyābhidhātmakam | svavikārairvyavacchedyaṃ bhidyate no na vidyate


57

चित्स्पन्दरूपिणोरस्ति न भेदः कर्तृकर्मणोः । स्पन्दमात्रं भवेत्कर्म स एव पुरुषः स्मृतः

citspandarūpiṇorasti na bhedaḥ kartṛkarmaṇoḥ | spandamātraṃ bhavetkarma sa eva puruṣaḥ smṛtaḥ


58

जीवश्चित्तपरिस्पन्दः पुंसां चित्तं स एव च । मनस्त्विन्द्रियरूपं सत्सत्तां नानेव गच्छति

jīvaścittaparispandaḥ puṃsāṃ cittaṃ sa eva ca | manastvindriyarūpaṃ satsattāṃ nāneva gacchati


59

शान्ताशेषविशेषं हि चित्प्रकाशच्छटा जगत् । कार्यकारणकादित्वं तस्मादन्यन्न विद्यते

śāntāśeṣaviśeṣaṃ hi citprakāśacchaṭā jagat | kāryakāraṇakāditvaṃ tasmādanyanna vidyate


60

अच्छेद्योऽहमदाह्योऽहमक्लेद्योऽशोष्य एव च । नित्यः सर्वगतः स्थाणुरचलोऽहमिति स्थितम्

acchedyo'hamadāhyo'hamakledyo'śoṣya eva ca | nityaḥ sarvagataḥ sthāṇuracalo'hamiti sthitam


61

विवदन्ते तथा ह्यत्र विवदन्तो यथा भ्रमैः । भ्रमयन्तो वयं त्वेते जाता विगतविभ्रमाः

vivadante tathā hyatra vivadanto yathā bhramaiḥ | bhramayanto vayaṃ tvete jātā vigatavibhramāḥ


62

दृश्ये मूर्ते ज्ञसंरूढे विकारादि पृथग्भवेत् । नामूर्ते तज्ज्ञकचिते चित्खे सदसदात्मनि

dṛśye mūrte jñasaṃrūḍhe vikārādi pṛthagbhavet | nāmūrte tajjñakacite citkhe sadasadātmani


63

चित्तरौ चेत्यरसतः शक्तिः कालादिनामिकाम् । तनोत्याकाशविशदां चिन्मधुश्रीः स्वमञ्जरीम्

cittarau cetyarasataḥ śaktiḥ kālādināmikām | tanotyākāśaviśadāṃ cinmadhuśrīḥ svamañjarīm


64

स्वयं विचित्रं स्फुरति चिदण्डकमनाहतम् । स्वयं विलक्षणस्पन्दं चिद्वायुरण्डजात्मकः

svayaṃ vicitraṃ sphurati cidaṇḍakamanāhatam | svayaṃ vilakṣaṇaspandaṃ cidvāyuraṇḍajātmakaḥ


65

स्वयं विचित्रं कचनं चिद्वारि न निखातगम् । स्वयं विचित्रधातुत्वं श्रेष्ठाङ्गमपि निर्मितम्

svayaṃ vicitraṃ kacanaṃ cidvāri na nikhātagam | svayaṃ vicitradhātutvaṃ śreṣṭhāṅgamapi nirmitam


66

स्वविचित्ररसोल्लासा चिज्ज्योत्स्ना सततोदिता । स्वयं चिदेव प्रकटश्चिदालोको महात्मकः

svavicitrarasollāsā cijjyotsnā satatoditā | svayaṃ cideva prakaṭaścidāloko mahātmakaḥ


67

स्वयमस्तं गते बाह्ये स्वज्ञानादुदिता चितिः । स्वयं जडेषु जाड्येन पदं सौषुप्तमागता

svayamastaṃ gate bāhye svajñānāduditā citiḥ | svayaṃ jaḍeṣu jāḍyena padaṃ sauṣuptamāgatā


68

स्वयं स्पन्दितयास्पन्दिचित्त्वाच्चिति महानभ । चित्प्रकाशप्रकाशो हि जगदस्ति च नास्ति च

svayaṃ spanditayāspandicittvācciti mahānabha | citprakāśaprakāśo hi jagadasti ca nāsti ca


69

चिदाकाशैकशून्यत्वं जगदस्ति च नास्ति च । चिदालोकमहारूपं जगदस्ति च नास्ति च

cidākāśaikaśūnyatvaṃ jagadasti ca nāsti ca | cidālokamahārūpaṃ jagadasti ca nāsti ca


70

चिन्मारुतपरिस्पन्दो जगदस्ति च नास्ति च । चिद्धनध्वान्तकृष्णत्वं जगदस्ति च नास्ति च

cinmārutaparispando jagadasti ca nāsti ca | ciddhanadhvāntakṛṣṇatvaṃ jagadasti ca nāsti ca


71

चिदर्कालोकदिवसो जगदस्ति च नास्ति च । चित्कज्जलरजस्तैलपरमाणुर्जगत्क्रमः

cidarkālokadivaso jagadasti ca nāsti ca | citkajjalarajastailaparamāṇurjagatkramaḥ


72

चिदग्न्यौष्ण्यं जगल्लेखा जगच्चिच्छङ्खशुक्लता । जगच्चिच्छैलजठरं चिज्जलद्रवता जगत्

cidagnyauṣṇyaṃ jagallekhā jagaccicchaṅkhaśuklatā | jagaccicchailajaṭharaṃ cijjaladravatā jagat


73

जगच्चिदिक्षुमाधुर्यं चित्क्षीरस्निग्धता जगत् । जगच्चिद्धिमशीतत्वं चिज्ज्वालाज्वलनं जगत्

jagaccidikṣumādhuryaṃ citkṣīrasnigdhatā jagat | jagacciddhimaśītatvaṃ cijjvālājvalanaṃ jagat


74

जगच्चित्सर्षपस्नेहो वीचिश्चित्सरितो जगत् । जगच्चित्क्षौद्रमाधुर्यं जगच्चित्कनकाङ्गदम्

jagaccitsarṣapasneho vīciścitsarito jagat | jagaccitkṣaudramādhuryaṃ jagaccitkanakāṅgadam


75

जगच्चित्पुष्पसौगन्ध्यं चिल्लताग्रफलं जगत्। । चित्सत्तैव जगत्सत्ता जगत्सत्तैव चिद्वपुः

jagaccitpuṣpasaugandhyaṃ cillatāgraphalaṃ jagat| | citsattaiva jagatsattā jagatsattaiva cidvapuḥ


76

अत्र भेदविकारादि नखे मलमिव स्थितम् । इतीदं सन्मयत्वेन सदसद्भुवनत्रयम्

atra bhedavikārādi nakhe malamiva sthitam | itīdaṃ sanmayatvena sadasadbhuvanatrayam


77

अविकल्पतदात्मत्वात्सत्तासत्तैकतैव च । अवयवावयविता शब्दार्थौ शशशृङ्गवत्

avikalpatadātmatvātsattāsattaikataiva ca | avayavāvayavitā śabdārthau śaśaśṛṅgavat


78

अनुभूत्यपलापाय कल्पितो यैर्धिगस्तु तान् । न विद्यते जगद्यत्र साद्र्यब्ध्युर्वीनदीश्वरम्

anubhūtyapalāpāya kalpito yairdhigastu tān | na vidyate jagadyatra sādryabdhyurvīnadīśvaram


79

चिदेकत्वात्प्रसङ्गः स्यात्कस्तत्रेतरविभ्रमः । शिलाहृदयपीनापि स्वाकाशे विशदैव चित्

cidekatvātprasaṅgaḥ syātkastatretaravibhramaḥ | śilāhṛdayapīnāpi svākāśe viśadaiva cit


80

धत्तेऽन्तरखिलं शान्तं संनिवेशं यथा शिला । पदार्थनिकराकाशे त्वयमाकाशजो मलः

dhatte'ntarakhilaṃ śāntaṃ saṃniveśaṃ yathā śilā | padārthanikarākāśe tvayamākāśajo malaḥ


81

सत्तासत्तात्मतात्वत्तामत्ताश्लेषा न सन्ति ते । पल्लवान्तरलेखौघसंनिवेशवदाततम्

sattāsattātmatātvattāmattāśleṣā na santi te | pallavāntaralekhaughasaṃniveśavadātatam


82

अन्यानन्यात्मकमिदं धत्तेऽन्तश्चित्स्वभावतः । समस्तकारणौघानां कारणादि पितामहः

anyānanyātmakamidaṃ dhatte'ntaścitsvabhāvataḥ | samastakāraṇaughānāṃ kāraṇādi pitāmahaḥ


83

स्वभावतो कारणात्म चित्तं चिद्ध्यनुभूतितः । न चासत्त्वमचेत्यायाश्चितो वाचापि सिद्ध्यति

svabhāvato kāraṇātma cittaṃ ciddhyanubhūtitaḥ | na cāsattvamacetyāyāścito vācāpi siddhyati


84

यदस्ति तदुदेतीति दृष्टं बीजादिवाङ्कुरः

yadasti tadudetīti dṛṣṭaṃ bījādivāṅkuraḥ


85

गगन इव सुशून्यभेदमस्ति त्रिभुवनमङ्ग महाचितोऽन्तरस्याः । परमपदमयं समस्तदृश्यं त्विदमिति निश्चयवान्भवानुभूतेः

gagana iva suśūnyabhedamasti tribhuvanamaṅga mahācito'ntarasyāḥ | paramapadamayaṃ samastadṛśyaṃ tvidamiti niścayavānbhavānubhūteḥ


86

इत्युक्तवत्यथ मुनौ दिवसो जगाम सायतनाय विधयेऽस्तमिनो जगाम । स्नातुं सभा कृतनमस्करणा जगाम श्यामाक्षये रविकरैश्च सहाजगाम

ityuktavatyatha munau divaso jagāma sāyatanāya vidhaye'stamino jagāma | snātuṃ sabhā kṛtanamaskaraṇā jagāma śyāmākṣaye ravikaraiśca sahājagāma


14

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये उत्पत्तिप्रकरणे ब्रह्मप्रतिपादनं नाम चतुर्दशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye utpattiprakaraṇe brahmapratipādanaṃ nāma caturdaśaḥ sargaḥ

सर्गः ०१५

1

श्रीवसिष्ठ उवाच । जगदाकाशमेवेदं यथा हि व्योम्नि मौक्तिकम् । विमले भाति स्वात्मैव जगच्चिद्गगनं यथा

śrīvasiṣṭha uvāca | jagadākāśamevedaṃ yathā hi vyomni mauktikam | vimale bhāti svātmaiva jagaccidgaganaṃ yathā


2

अनुत्कीर्णैb भातीव त्रिजगच्छालभञ्जिका । चित्स्तम्भेनैव सोत्कीर्णा नचोत्कर्तात्र विद्यते

anutkīrṇaib bhātīva trijagacchālabhañjikā | citstambhenaiva sotkīrṇā nacotkartātra vidyate


3

समुद्रेऽन्तर्जलस्पन्दाः स्वभावादच्युता अपि । वीचिवेगा भवन्तीव परे दृश्यविदस्तथा

samudre'ntarjalaspandāḥ svabhāvādacyutā api | vīcivegā bhavantīva pare dṛśyavidastathā


4

जालान्तर्गतसूर्याभा जालाकाररजांस्यपि । जगद्भानं प्रति स्थूलान्यणुं प्रति यथाचलाः

jālāntargatasūryābhā jālākārarajāṃsyapi | jagadbhānaṃ prati sthūlānyaṇuṃ prati yathācalāḥ


55

जगद्भानं न भातीदं ब्रह्मणो व्यतिरेकतः । जालसूर्यांशुजालं तु व्यतिरेकानुभूतिदम्

jagadbhānaṃ na bhātīdaṃ brahmaṇo vyatirekataḥ | jālasūryāṃśujālaṃ tu vyatirekānubhūtidam


6

अनुभूतान्यपीमानि जगन्ति व्योमरूपिणि । पृथ्व्यादीनि न सन्त्येव स्वप्नसंकल्पयोरिव

anubhūtānyapīmāni jaganti vyomarūpiṇi | pṛthvyādīni na santyeva svapnasaṃkalpayoriva


7

पिण्डग्रहो जगत्यस्मिन्विज्ञानाकाशरूपिणि । मरुनद्यां जलमिव न संभवति कुत्रचित्

piṇḍagraho jagatyasminvijñānākāśarūpiṇi | marunadyāṃ jalamiva na saṃbhavati kutracit


8

जगत्यपिण्डग्राहेऽस्मिन्संकल्पनगरोपमे । मरौ सरिदिवाभाति दृश्यता भ्रान्तिरूपिणी

jagatyapiṇḍagrāhe'sminsaṃkalpanagaropame | marau saridivābhāti dṛśyatā bhrāntirūpiṇī


9

स्वप्नाद्दृश्येव जगतां तुलादेशेन केन च। तुलिता कलनोन्मुक्ता दृश्यश्रीर्व्योम जृम्भते

svapnāddṛśyeva jagatāṃ tulādeśena kena ca| tulitā kalanonmuktā dṛśyaśrīrvyoma jṛmbhate


10

वर्जयित्वा ज्ञविज्ञानं जगच्छब्दार्थभाजनम् । जगद्ब्रह्मस्वशब्दानामर्थे नास्त्येव भिन्नता

varjayitvā jñavijñānaṃ jagacchabdārthabhājanam | jagadbrahmasvaśabdānāmarthe nāstyeva bhinnatā


11

इदं त्वचेत्यचिन्मात्रं भानोर्भातं नभः प्रति । तथा सूक्ष्मं यथा मेघं प्रति संकल्पवारिदः

idaṃ tvacetyacinmātraṃ bhānorbhātaṃ nabhaḥ prati | tathā sūkṣmaṃ yathā meghaṃ prati saṃkalpavāridaḥ


12

यथा स्वप्नपुरं स्वच्छं जाग्रत्पुरवरं प्रति । तथा जगदिदं स्वच्छं सांकल्पिकजगत्प्रति

yathā svapnapuraṃ svacchaṃ jāgratpuravaraṃ prati | tathā jagadidaṃ svacchaṃ sāṃkalpikajagatprati


13

तस्मादचेत्यचिदूपं जगद्व्योमेव केवलम् । शून्यौ व्योमजगच्छब्दौ पर्यायौ विद्धि चिन्मयौ

tasmādacetyacidūpaṃ jagadvyomeva kevalam | śūnyau vyomajagacchabdau paryāyau viddhi cinmayau


14

तस्मान्न किंचिदुत्पन्नं जगदादीह दृश्यकम् । अनाख्यमनभिव्यक्तं यथास्थितमवस्थितम्

tasmānna kiṃcidutpannaṃ jagadādīha dṛśyakam | anākhyamanabhivyaktaṃ yathāsthitamavasthitam


15

जगदेव महाकाशे चिदाकाशमभित्तिमत् । तद्देशस्याणुमात्रस्य तुलायाश्चाप्रपूरकम्

jagadeva mahākāśe cidākāśamabhittimat | taddeśasyāṇumātrasya tulāyāścāprapūrakam


16

आकाशरूपमेवाच्छं पिण्डग्रहविवर्जितम् । व्योम्नि व्योममयं चित्रं संकल्पपुरवत्स्थितम्

ākāśarūpamevācchaṃ piṇḍagrahavivarjitam | vyomni vyomamayaṃ citraṃ saṃkalpapuravatsthitam


17

अत्रेदं मण्डपाख्यानं शृणु श्रवणभूषणम् । निःसंदेहो यथैषोऽर्थश्चित्ते विश्रान्तिमेष्यति

atredaṃ maṇḍapākhyānaṃ śṛṇu śravaṇabhūṣaṇam | niḥsaṃdeho yathaiṣo'rthaścitte viśrāntimeṣyati


18

श्रीराम उवाच । सद्बोधवृद्धये ब्रह्मन्समासेन वदाशु मे । मण्डपाख्यानमखिलं येन बोधो विवर्धते

śrīrāma uvāca | sadbodhavṛddhaye brahmansamāsena vadāśu me | maṇḍapākhyānamakhilaṃ yena bodho vivardhate


19

श्रीवसिष्ठ उवाच । अभूदस्मिन्महीपीठे कुलपद्मो विकाशवान् । पद्मो नाम नृपः श्रीमान्बहुपुत्रो विवेकवान्

śrīvasiṣṭha uvāca | abhūdasminmahīpīṭhe kulapadmo vikāśavān | padmo nāma nṛpaḥ śrīmānbahuputro vivekavān


20

मर्यादापालनाम्भोधिर्द्विषत्तिमिरभास्करः । कान्ताकुमुदिनीचन्द्रो दोषतृणहुताशनः

maryādāpālanāmbhodhirdviṣattimirabhāskaraḥ | kāntākumudinīcandro doṣatṛṇahutāśanaḥ


21

मेरुर्विबुधवृन्दानां यशश्चन्द्रो भवार्णवे । सरः सद्गुणहंसानां कमलामलभास्करः

merurvibudhavṛndānāṃ yaśaścandro bhavārṇave | saraḥ sadguṇahaṃsānāṃ kamalāmalabhāskaraḥ


22

संग्रामवीरुत्पवनो मनोमातङ्गकेसरी । समस्तविद्यादयितः सर्वाश्चर्यगुणाकरः

saṃgrāmavīrutpavano manomātaṅgakesarī | samastavidyādayitaḥ sarvāścaryaguṇākaraḥ


23

सुरारिसागरक्षोभविलसन्मन्दराचलः । विलासपुष्पौघमधुः सौभाग्यकुसुमायुधः

surārisāgarakṣobhavilasanmandarācalaḥ | vilāsapuṣpaughamadhuḥ saubhāgyakusumāyudhaḥ


27

लीलालतालास्यमरुत्साहसोत्साहकेशवः । सौजन्यकैरवशशी दुर्लीलावल्लिकानलः

līlālatālāsyamarutsāhasotsāhakeśavaḥ | saujanyakairavaśaśī durlīlāvallikānalaḥ


25

तस्यास्ति सुभगा भार्या लीला नाम विलासिनी । सर्वसौभाग्यवलिता कमलेवोदिताऽवनौ

tasyāsti subhagā bhāryā līlā nāma vilāsinī | sarvasaubhāgyavalitā kamalevoditā'vanau


26

सर्वानुवृत्तिललिता लीला मधुरभाषिणी । सानन्दमन्दचलिता द्वितीयेन्दूदयस्मिता

sarvānuvṛttilalitā līlā madhurabhāṣiṇī | sānandamandacalitā dvitīyendūdayasmitā


27

अलकालिमनोहारिवदनाम्भोजशालिनी । सिताङ्गी कर्णिकागौरी जङ्गमेव सरोजिनी

alakālimanohārivadanāmbhojaśālinī | sitāṅgī karṇikāgaurī jaṅgameva sarojinī


28

लताविलासकुन्दौघभासिनी रसशालिनी । प्रवालहस्ता पुष्पाभा मधुश्रीरिव देहिनी

latāvilāsakundaughabhāsinī rasaśālinī | pravālahastā puṣpābhā madhuśrīriva dehinī


29

अवदाततनुः पुण्या स्पर्शनाह्लादकारिणी गङ्गेव गां गता देहवती हंसविलासिनी

avadātatanuḥ puṇyā sparśanāhlādakāriṇī gaṅgeva gāṃ gatā dehavatī haṃsavilāsinī


30

तस्य भूतलपुष्पेषोः सकलाह्लाददायिनः । परिचर्यां चिरं कर्तुमन्या रतिरिवोदिता

tasya bhūtalapuṣpeṣoḥ sakalāhlādadāyinaḥ | paricaryāṃ ciraṃ kartumanyā ratirivoditā


31

उद्विग्ने प्रोद्विग्ना मुदिते मुदिता समाकुलाकुलिते । प्रतिबिम्बसमा कान्ता संक्रुद्धे केवलं भीता

udvigne prodvignā mudite muditā samākulākulite | pratibimbasamā kāntā saṃkruddhe kevalaṃ bhītā


15

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये उत्पत्तिप्रकरणे मण्डपोपाख्याने राजवर्णनं नाम पञ्चदशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye utpattiprakaraṇe maṇḍapopākhyāne rājavarṇanaṃ nāma pañcadaśaḥ sargaḥ

सर्गः ०१६

1

श्रीवसिष्ठ उवाच । भूतलाप्सरसा सार्धमनन्यदयितापतिः । अकृत्रिमप्रेमरसं स रेमे कान्तया तया

śrīvasiṣṭha uvāca | bhūtalāpsarasā sārdhamananyadayitāpatiḥ | akṛtrimapremarasaṃ sa reme kāntayā tayā


2

उद्यानवनगुल्मेषु तमालगहनेषु च । पुष्पमण्डपरम्येषु लतावलयसद्मसु

udyānavanagulmeṣu tamālagahaneṣu ca | puṣpamaṇḍaparamyeṣu latāvalayasadmasu


3

पुष्पान्तःपुरशय्यासु पुष्पसंभारवीथिषु । वसन्तोद्यानदोलासु क्रीडापुष्करिणीषु च

puṣpāntaḥpuraśayyāsu puṣpasaṃbhāravīthiṣu | vasantodyānadolāsu krīḍāpuṣkariṇīṣu ca


4

चन्दनद्रुमशैलेषु संतानकतलेषु च । कदम्बनीपगेहेषु पारिभद्रोदरेषु च

candanadrumaśaileṣu saṃtānakataleṣu ca | kadambanīpageheṣu pāribhadrodareṣu ca


5

विकसत्कुन्दमन्दारमकरन्दसुगन्धिषु । वसन्तवनजालेषु कूजत्कोकिलपक्षिषु

vikasatkundamandāramakarandasugandhiṣu | vasantavanajāleṣu kūjatkokilapakṣiṣu


6

नानारण्यतृणानां च स्थलेषु मृदुदीप्तिषु । निर्झरेषु तरत्तारसीकरासारवर्षिषु

nānāraṇyatṛṇānāṃ ca sthaleṣu mṛdudīptiṣu | nirjhareṣu tarattārasīkarāsāravarṣiṣu


7

शैलानां मणिमाणिक्यशिलानां फलकेषु च । देवर्षिमुनिगेहेषु दूरपुण्याश्रमेषु च

śailānāṃ maṇimāṇikyaśilānāṃ phalakeṣu ca | devarṣimunigeheṣu dūrapuṇyāśrameṣu ca


9

कुमुद्वतीषु फुल्लासु स्मेरासु नलिनीषु च । वनस्थलीषु कृष्णासु फुल्लासु फलिनीषु च ।। सुरतैः सुरतारुण्यैः सुन्दरः सुन्दरेहितैः । ईहितैः पेशलान्योन्यघनप्रेमरसाधिकैः

kumudvatīṣu phullāsu smerāsu nalinīṣu ca | vanasthalīṣu kṛṣṇāsu phullāsu phalinīṣu ca || surataiḥ suratāruṇyaiḥ sundaraḥ sundarehitaiḥ | īhitaiḥ peśalānyonyaghanapremarasādhikaiḥ


10

प्रहेलिकाभिराख्यानैस्तथा चाक्षरमुष्टिभिः । अष्टापदैर्बहुद्यूतैस्तथा गूढचतुर्थकैः

prahelikābhirākhyānaistathā cākṣaramuṣṭibhiḥ | aṣṭāpadairbahudyūtaistathā gūḍhacaturthakaiḥ


11

नाटिकाख्यायिकाभिश्च श्लोकैर्विन्दुमतिक्रमैः । देशकालविभागैश्च नगरग्रामचेष्टितैः

nāṭikākhyāyikābhiśca ślokairvindumatikramaiḥ | deśakālavibhāgaiśca nagaragrāmaceṣṭitaiḥ


12

स्रग्दाममालावलितैर्नानाभरणयोजनैः । लीलाविलोलचलनैर्विचित्ररसभोजनैः

sragdāmamālāvalitairnānābharaṇayojanaiḥ | līlāvilolacalanairvicitrarasabhojanaiḥ


13

आर्द्रकुङ्कुमकर्पूरताम्बूलीदलचर्वणैः । फुल्लपुष्पलतागुञ्जादेहगोपनखव्रणैः

ārdrakuṅkumakarpūratāmbūlīdalacarvaṇaiḥ | phullapuṣpalatāguñjādehagopanakhavraṇaiḥ


14

समालम्भनलीलाभिर्मालाप्रहरणक्रमैः । गृहे कुसुमदोलाभिरन्योन्यं दोलनक्रमैः

samālambhanalīlābhirmālāpraharaṇakramaiḥ | gṛhe kusumadolābhiranyonyaṃ dolanakramaiḥ


15

नौयानयुग्महस्त्यश्वदान्तोष्ट्रादिगमागमैः । जलकेलिविलासेन परस्परसमुक्षणैः

nauyānayugmahastyaśvadāntoṣṭrādigamāgamaiḥ | jalakelivilāsena parasparasamukṣaṇaiḥ


16

नृत्यगीतकलालास्यतालताण्डवमण्डनैः । संगीतकैः संकथनैर्वीणामुरजवादनैः

nṛtyagītakalālāsyatālatāṇḍavamaṇḍanaiḥ | saṃgītakaiḥ saṃkathanairvīṇāmurajavādanaiḥ


17

उद्यानेषु सरित्तीरवृक्षेषु वरवीथिषु । अन्तःपुरेषु हर्म्येषु फुल्लदोलावदोलनैः

udyāneṣu sarittīravṛkṣeṣu varavīthiṣu | antaḥpureṣu harmyeṣu phulladolāvadolanaiḥ


18

सा तथा सुखसंवृद्धा तस्य प्रणयिनी प्रिया । एकदा चिन्तयामास सुभ्रूः संकल्पशालिनी

sā tathā sukhasaṃvṛddhā tasya praṇayinī priyā | ekadā cintayāmāsa subhrūḥ saṃkalpaśālinī


19

प्राणेभ्योऽपि प्रियो भर्ता ममैष जगतीपतिः । यौवनोल्लासवान्श्रीमान्कथं स्यादजरामरः

prāṇebhyo'pi priyo bhartā mamaiṣa jagatīpatiḥ | yauvanollāsavānśrīmānkathaṃ syādajarāmaraḥ


20

भर्त्रानेन सहोत्तुङ्गस्तनी कुसुमसद्मसु । कथं स्वैरं चिरं कान्ता रमे युगशतान्यहम्

bhartrānena sahottuṅgastanī kusumasadmasu | kathaṃ svairaṃ ciraṃ kāntā rame yugaśatānyaham


21

तथा यते यत्नमतस्तपोजपयमेहितैः । रजनीशमुखो राजा यथा स्यादजरामरः

tathā yate yatnamatastapojapayamehitaiḥ | rajanīśamukho rājā yathā syādajarāmaraḥ


22

ज्ञानवृद्धांस्तपोवृद्धान्विद्यावृद्धानहं द्विजान् । पृच्छामि तावन्मरणं कथं न स्यान्नृणामिति

jñānavṛddhāṃstapovṛddhānvidyāvṛddhānahaṃ dvijān | pṛcchāmi tāvanmaraṇaṃ kathaṃ na syānnṛṇāmiti


23

इत्यानीयाथ संपूज्य द्विजान्पप्रच्छ सा नता । अमरत्वं कथं विप्रा भवेदिति पुनःपुनः

ityānīyātha saṃpūjya dvijānpapraccha sā natā | amaratvaṃ kathaṃ viprā bhavediti punaḥpunaḥ


24

विप्रा ऊचुः । तपोजपयमैर्देवि समस्ताः सिद्धसिद्धयः । संप्राप्यन्तेऽमरत्वं तु न कदाचन लभ्यते

viprā ūcuḥ | tapojapayamairdevi samastāḥ siddhasiddhayaḥ | saṃprāpyante'maratvaṃ tu na kadācana labhyate


25

इत्याकर्ण्य द्विजमुखाच्चिन्तयामास सा पुनः । इदं स्वप्रज्ञयैवाशु भीता प्रियवियोगतः

ityākarṇya dvijamukhāccintayāmāsa sā punaḥ | idaṃ svaprajñayaivāśu bhītā priyaviyogataḥ


26

मरणं भर्तुरग्रे मे यदि दैवाद्भविष्यति । तत्सर्वदुःखनिर्मुक्ता संस्थास्ये सुखमात्मनि

maraṇaṃ bharturagre me yadi daivādbhaviṣyati | tatsarvaduḥkhanirmuktā saṃsthāsye sukhamātmani


27

अथ वर्षसहस्रेण भर्तादौ चेन्मरिष्यति । तत्करिष्ये तथा येन जीवो गेहान्न यास्यति

atha varṣasahasreṇa bhartādau cenmariṣyati | tatkariṣye tathā yena jīvo gehānna yāsyati


28

तद्भ्रमद्भर्तृजीवेऽस्मिन्निजे शुद्धान्तमण्डपे । भर्त्रा विलोकिता नित्यं निवत्स्यामि यथासुखम्

tadbhramadbhartṛjīve'sminnije śuddhāntamaṇḍape | bhartrā vilokitā nityaṃ nivatsyāmi yathāsukham


29

अद्यैवारभ्यैतदर्थ देवीं ज्ञप्तिं सरस्वतीम् । जपोपवासनियमैरातोषं पूजयाम्यहम्

adyaivārabhyaitadartha devīṃ jñaptiṃ sarasvatīm | japopavāsaniyamairātoṣaṃ pūjayāmyaham


30

इति निश्चित्य सा नाथमनुक्त्वैव वराङ्गना । यथाशास्त्रं चचारोग्रं तथा नियममास्थिता

iti niścitya sā nāthamanuktvaiva varāṅganā | yathāśāstraṃ cacārograṃ tathā niyamamāsthitā


31

त्रिरात्रस्य त्रिरात्रस्य पर्यन्ते कृतपारणा । देवद्विजगुरुप्राज्ञविद्वत्पूजापरायणा

trirātrasya trirātrasya paryante kṛtapāraṇā | devadvijaguruprājñavidvatpūjāparāyaṇā


32

स्नानदानतपोध्याननित्योद्युक्तशरीरिका । सर्वास्तिक्यसदाचारकारिणी क्लेशहारिणी

snānadānatapodhyānanityodyuktaśarīrikā | sarvāstikyasadācārakāriṇī kleśahāriṇī


33

यथाकालं यथोद्योगं यथाशास्त्रं यथाक्रमम् । तोषयामास भर्तारमपरिज्ञातसंस्थितिः

yathākālaṃ yathodyogaṃ yathāśāstraṃ yathākramam | toṣayāmāsa bhartāramaparijñātasaṃsthitiḥ


34

त्रिरात्रशतमेवं सा बाला नियमशालिनी । अनारतं तपोनिष्ठामतिष्ठत्कष्टचेष्टया

trirātraśatamevaṃ sā bālā niyamaśālinī | anārataṃ taponiṣṭhāmatiṣṭhatkaṣṭaceṣṭayā


35

त्रिरात्राणां शते चाथ पूजिता प्रतिमानिता । तुष्टा भगवती गौरी वागीशा समुवाच ताम्

trirātrāṇāṃ śate cātha pūjitā pratimānitā | tuṣṭā bhagavatī gaurī vāgīśā samuvāca tām


36

श्रीसरस्वत्युवाच । निरन्तरेण तपसा भर्तृभक्त्यतिशालिना । परितुष्टास्मि ते वत्से गृहाण वरमीप्सितम्

śrīsarasvatyuvāca | nirantareṇa tapasā bhartṛbhaktyatiśālinā | parituṣṭāsmi te vatse gṛhāṇa varamīpsitam


37

श्रीराज्ञ्युवाच । जय जन्मजराज्वालादाहदोषशशिप्रभे । जय हार्दान्धकारौघनिवारणरविप्रभे

śrīrājñyuvāca | jaya janmajarājvālādāhadoṣaśaśiprabhe | jaya hārdāndhakāraughanivāraṇaraviprabhe


38

अम्ब मातर्जगन्मातस्त्रायस्व कृपणामिमाम् । इदं वरद्वयं देहि यदहं प्रार्थये शुभे

amba mātarjaganmātastrāyasva kṛpaṇāmimām | idaṃ varadvayaṃ dehi yadahaṃ prārthaye śubhe


39

एकं तावद्विदेहस्य भर्तुर्जीवो ममाम्बिके । अस्मादेव हि मा यासीन्निजान्तःपुरमण्डपात्

ekaṃ tāvadvidehasya bharturjīvo mamāmbike | asmādeva hi mā yāsīnnijāntaḥpuramaṇḍapāt


40

द्वितीयं त्वां महादेवि प्रार्थयेऽहं यदा यदा । दर्शनाय वरार्थाय तदा मे देहि दर्शनम्

dvitīyaṃ tvāṃ mahādevi prārthaye'haṃ yadā yadā | darśanāya varārthāya tadā me dehi darśanam


41

इत्याकर्ण्य जगन्माता तवास्त्वेवमिति स्वयम् । उक्त्वान्तर्धानमगमत्प्रोत्थायोर्मिरिवार्णवे

ityākarṇya jaganmātā tavāstvevamiti svayam | uktvāntardhānamagamatprotthāyormirivārṇave


42

अथ सा राजमहिषी परितुष्टेष्टदेवता । श्रुतगीतेव हरिणी बभूवानन्दधारिणी

atha sā rājamahiṣī parituṣṭeṣṭadevatā | śrutagīteva hariṇī babhūvānandadhāriṇī


43

पक्षमासर्तुकटके दिनारे वर्षदण्डके । क्षणनाभौ स्पन्दमये कालचक्रे वहत्यथ

pakṣamāsartukaṭake dināre varṣadaṇḍake | kṣaṇanābhau spandamaye kālacakre vahatyatha


44

अन्तर्धिमाजगामास्याः पत्युस्तच्चेतनं तनौ । संदृश्यमानमेवाशु शुष्कपत्ररसो यथा

antardhimājagāmāsyāḥ patyustaccetanaṃ tanau | saṃdṛśyamānamevāśu śuṣkapatraraso yathā


45

रणखण्डितदेहेऽस्मिन्मृतेऽन्तःपुरमण्डपे । निर्जला नलिनीवासौ परां म्लानिमुपाययौ

raṇakhaṇḍitadehe'sminmṛte'ntaḥpuramaṇḍape | nirjalā nalinīvāsau parāṃ mlānimupāyayau


46

विषोष्णश्वसनध्वस्तसकलाधरपल्लवा । प्राप सा मरणावस्थां सशल्येव मृगी यथा

viṣoṣṇaśvasanadhvastasakalādharapallavā | prāpa sā maraṇāvasthāṃ saśalyeva mṛgī yathā


47

प्राप सा तमसान्धत्वं तस्मिन्मरणमागते । दीपज्वालालवे क्षीणे सद्मश्रीरिव भूषिता

prāpa sā tamasāndhatvaṃ tasminmaraṇamāgate | dīpajvālālave kṣīṇe sadmaśrīriva bhūṣitā


48

कार्श्यमाप क्षणेनासौ बाला विरसतां गता । यथा स्रोतस्विनी स्रोतक्षये क्षारविधूसरा

kārśyamāpa kṣaṇenāsau bālā virasatāṃ gatā | yathā srotasvinī srotakṣaye kṣāravidhūsarā


49

क्षिप्रमाक्रन्दिनी क्षिप्रं मौनमूका वियोगिनी । बभूव चक्रवाकीव मानिनी मरणोन्मुखी

kṣipramākrandinī kṣipraṃ maunamūkā viyoginī | babhūva cakravākīva māninī maraṇonmukhī


50

अथ तामतिमात्रविह्वलां सकृपाकाशभवा सरस्वती । शफरीं ह्रदशोषविह्वलां प्रथमा वृष्टिरिवान्वकम्पत

atha tāmatimātravihvalāṃ sakṛpākāśabhavā sarasvatī | śapharīṃ hradaśoṣavihvalāṃ prathamā vṛṣṭirivānvakampata


16

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये उत्पत्तिप्रकरणे मण्डपोपाख्याने राज्ञीपरिदेवनं नाम षोडशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye utpattiprakaraṇe maṇḍapopākhyāne rājñīparidevanaṃ nāma ṣoḍaśaḥ sargaḥ

सर्गः ०१७

1

श्रीसरस्वत्युवाच । शवीभूतमिमं वत्से भर्तारं पुष्पपुञ्जके । आच्छाद्य स्थापयैनं त्वं पुनर्भर्तारमेप्यसि

śrīsarasvatyuvāca | śavībhūtamimaṃ vatse bhartāraṃ puṣpapuñjake | ācchādya sthāpayainaṃ tvaṃ punarbhartāramepyasi


2

पुष्पाणि म्लानिमेष्यन्ति नो नचैष विनङ्क्ष्यति । भूयश्च तव भर्तृत्वमचिरेण करिष्यति

puṣpāṇi mlānimeṣyanti no nacaiṣa vinaṅkṣyati | bhūyaśca tava bhartṛtvamacireṇa kariṣyati


3

एतदीयश्च जीवोऽसावाकाशविशदस्तव । न निर्गमिष्यति क्षिप्रमितोऽन्तःपुरमण्डपात्

etadīyaśca jīvo'sāvākāśaviśadastava | na nirgamiṣyati kṣipramito'ntaḥpuramaṇḍapāt


4

षट्पदश्रेणिनयना समाकर्ण्येति बन्धुभिः । सा समाश्वासितागत्य पयोभिरिव पद्मिनी

ṣaṭpadaśreṇinayanā samākarṇyeti bandhubhiḥ | sā samāśvāsitāgatya payobhiriva padminī


5

पतिं संस्थाप्य तत्रैव पुष्पपूरप्रगोपितम् । किंचिदाश्वासिताऽतिष्ठद्दरिद्रेव निधानिनी

patiṃ saṃsthāpya tatraiva puṣpapūrapragopitam | kiṃcidāśvāsitā'tiṣṭhaddaridreva nidhāninī


6

तस्मिन्नेव दिने सैषा तस्मिञ्छुद्धान्तमण्डपे । अर्धरात्रे परिजने सर्वस्मिन्निद्रया हृते

tasminneva dine saiṣā tasmiñchuddhāntamaṇḍape | ardharātre parijane sarvasminnidrayā hṛte


7

ज्ञप्तिं भगवतीं देवीं शुद्धध्यानमहाधिया । दुःखादाह्वाययामास सोवाच समुपेत्य ताम्

jñaptiṃ bhagavatīṃ devīṃ śuddhadhyānamahādhiyā | duḥkhādāhvāyayāmāsa sovāca samupetya tām


8

किं स्मृतास्मि त्वया वत्से धत्से किमिति शोकिताम् । संसारभ्रान्तयो भान्ति मृगतृष्णाम्बुवत्तधा

kiṃ smṛtāsmi tvayā vatse dhatse kimiti śokitām | saṃsārabhrāntayo bhānti mṛgatṛṣṇāmbuvattadhā


9

लीलोवाच । क्व ममावस्थितो भर्ता किं करोत्यथ कीदृशः । समीपं नय मां तस्य नैका शक्नोमि जीवितुम्

līlovāca | kva mamāvasthito bhartā kiṃ karotyatha kīdṛśaḥ | samīpaṃ naya māṃ tasya naikā śaknomi jīvitum


10

श्रीदेव्युवाच । चित्ताकाशं चिदाकाशमाकाशं च तृतीयकम् । द्वाभ्यां शून्यतरं विद्धि चिदाकाशं वरानने

śrīdevyuvāca | cittākāśaṃ cidākāśamākāśaṃ ca tṛtīyakam | dvābhyāṃ śūnyataraṃ viddhi cidākāśaṃ varānane


11

तच्चिदाकाशकोशात्म चिदाकाशैकभावनात् । अविद्यमानमप्याशु दृश्यतेऽथानुभूयते

taccidākāśakośātma cidākāśaikabhāvanāt | avidyamānamapyāśu dṛśyate'thānubhūyate


1

देशाद्देशान्तरप्राप्तौ संविदो मध्यमेव यत् । निमिषेण चिदाकाशं तद्विद्धि वरवर्णिनि

deśāddeśāntaraprāptau saṃvido madhyameva yat | nimiṣeṇa cidākāśaṃ tadviddhi varavarṇini


13

तस्मिन्निरस्तनिःशेषसंकल्पा स्थितिमेषि चेत् । सर्वात्मकं पदं तत्त्वं त्वं तदाप्नोष्यसंशयम्

tasminnirastaniḥśeṣasaṃkalpā sthitimeṣi cet | sarvātmakaṃ padaṃ tattvaṃ tvaṃ tadāpnoṣyasaṃśayam


14

अत्यन्ताभावसंपत्त्या जगतश्चैतदाप्यते । नान्यथा मद्वरेणाशु त्वं तु प्राप्स्यसि सुन्दरि

atyantābhāvasaṃpattyā jagataścaitadāpyate | nānyathā madvareṇāśu tvaṃ tu prāpsyasi sundari


15

श्रीवसिष्ठ उवाच । इत्युक्त्वा सा ययौ देवी दिव्यमात्मीयमास्पदम् । लीला तु लीलयैवासीन्निर्विकल्पसमाधिभाक्

śrīvasiṣṭha uvāca | ityuktvā sā yayau devī divyamātmīyamāspadam | līlā tu līlayaivāsīnnirvikalpasamādhibhāk


16

तत्तत्याज निमेषेण सान्तःकरणपञ्जरम् । स्वदेहं खमिवोड्डीना मुक्तनीडा विहंगमी

tattatyāja nimeṣeṇa sāntaḥkaraṇapañjaram | svadehaṃ khamivoḍḍīnā muktanīḍā vihaṃgamī


17

ददर्श खस्था भर्तारं तस्मिन्नेवालयाम्बरे । संस्थितं पृथिवीपालमास्थाने बहुराजनि

dadarśa khasthā bhartāraṃ tasminnevālayāmbare | saṃsthitaṃ pṛthivīpālamāsthāne bahurājani


18

सिंहासने समारूढं जयजीवेति संस्तुतम् । प्रस्तुतं मण्डलानीककार्यमाहर्तुमादृतम्

siṃhāsane samārūḍhaṃ jayajīveti saṃstutam | prastutaṃ maṇḍalānīkakāryamāhartumādṛtam


19

पताकामञ्जरीकीर्णराजधानीगृहस्थितम् । पूर्वद्वारस्थितासंख्यमुनिविप्रर्षिमण्डलम्

patākāmañjarīkīrṇarājadhānīgṛhasthitam | pūrvadvārasthitāsaṃkhyamuniviprarṣimaṇḍalam


20

दक्षिणद्वारगासंख्यराजराजेशमण्डलम् । पश्चिमद्वारगासंख्यललनालोकमण्डलम्

dakṣiṇadvāragāsaṃkhyarājarājeśamaṇḍalam | paścimadvāragāsaṃkhyalalanālokamaṇḍalam


21

उत्तरद्वारगासंख्यरथहस्त्यश्वसंकुलम् । एकभृत्यविनिर्णीतदक्षिणापथविग्रहम्

uttaradvāragāsaṃkhyarathahastyaśvasaṃkulam | ekabhṛtyavinirṇītadakṣiṇāpathavigraham


22

कर्णाटनाथरचितपूर्वदेशक्रियाक्रमम् । सुराष्ट्राधिपनिर्णीतसर्वम्लेच्छोत्तरापथम्

karṇāṭanātharacitapūrvadeśakriyākramam | surāṣṭrādhipanirṇītasarvamlecchottarāpatham


23

मालदेशसमाक्रान्तसर्वपाश्चात्यतङ्गणम् । दक्षिणाब्धितटायातलङ्कादूतविनोदितम्

māladeśasamākrāntasarvapāścātyataṅgaṇam | dakṣiṇābdhitaṭāyātalaṅkādūtavinoditam


24

पूर्वाब्धितटमाहेन्द्रसिद्धोक्तगगनापगम् । उत्तराब्धितटायातदूतवर्णितगुह्यकम्

pūrvābdhitaṭamāhendrasiddhoktagaganāpagam | uttarābdhitaṭāyātadūtavarṇitaguhyakam


25

पश्चिमाब्धितटालोकवर्णितास्तमद्यक्रमम् । असंख्यवद्धभूपालकलाकीर्णाखिलाजिरम्

paścimābdhitaṭālokavarṇitāstamadyakramam | asaṃkhyavaddhabhūpālakalākīrṇākhilājiram


26

यज्ञवाटपठद्विप्र जिततूर्याग्रनिःस्वनम् । बन्दिकोलाहलोल्लासप्रतिश्रुद्वनकुञ्जरम्

yajñavāṭapaṭhadvipra jitatūryāgraniḥsvanam | bandikolāhalollāsapratiśrudvanakuñjaram


27

गेयवाद्योद्यतध्वानप्रध्वनद्गगनान्तरम् । हयहस्तिरथाराजिरजोमेघघनाम्बरम्

geyavādyodyatadhvānapradhvanadgaganāntaram | hayahastirathārājirajomeghaghanāmbaram


28

पुष्पकर्पूरधूपाढ्यं गन्धामोदितपर्वतम् । सर्वमण्डलसंभाररचितानेकशासनम्

puṣpakarpūradhūpāḍhyaṃ gandhāmoditaparvatam | sarvamaṇḍalasaṃbhāraracitānekaśāsanam


29

यशःकर्पूरजलदसुशुभ्राम्बरपर्वतम् । रोदसीस्तम्भभूतैकस्वप्रतापजितार्ककम्

yaśaḥkarpūrajaladasuśubhrāmbaraparvatam | rodasīstambhabhūtaikasvapratāpajitārkakam


30

आरम्भमन्थरोदारकार्यसंव्यग्रभूमिपम् । नानानगरनिर्माणसोद्योगस्थपतीश्वरम्

ārambhamantharodārakāryasaṃvyagrabhūmipam | nānānagaranirmāṇasodyogasthapatīśvaram


31

पपाताथ महारम्भा सा तां नरपतेः सभाम् । व्योमात्मिका व्योममयीं मिहिकेवाम्बराटवीम्

papātātha mahārambhā sā tāṃ narapateḥ sabhām | vyomātmikā vyomamayīṃ mihikevāmbarāṭavīm


32

भ्रमन्तीं तत्र तामग्रे ददृशुस्ते न केचन । संकल्पमात्ररचितां पुरुषाः कामिनीमिव

bhramantīṃ tatra tāmagre dadṛśuste na kecana | saṃkalpamātraracitāṃ puruṣāḥ kāminīmiva


33

तथा ते तां न ददृशुः संचरन्तीं पुरोगताम् । अन्यसंकल्परचितामन्येन नगरीं यथा

tathā te tāṃ na dadṛśuḥ saṃcarantīṃ purogatām | anyasaṃkalparacitāmanyena nagarīṃ yathā


34

प्राक्तनानेव तान्सर्वान्स्वान्ददर्श सभागतान् । भूभृतेव सुसंप्रज्ञान्नगरान्नगरान्तरम्

prāktanāneva tānsarvānsvāndadarśa sabhāgatān | bhūbhṛteva susaṃprajñānnagarānnagarāntaram


35

तद्देशांस्तत्समाचारांस्तथा तानेव बालकान् । ता एव बालवनितास्तांस्तानेव च मन्त्रिणः

taddeśāṃstatsamācārāṃstathā tāneva bālakān | tā eva bālavanitāstāṃstāneva ca mantriṇaḥ


36

तानेव भूमिपालांश्च तांस्तानेव च पण्डितान् । तानेव नर्मसचिवान्भृत्यांस्तानेव तादृशान्

tāneva bhūmipālāṃśca tāṃstāneva ca paṇḍitān | tāneva narmasacivānbhṛtyāṃstāneva tādṛśān


37

अथान्यानप्यपूर्वांश्च पण्डितान्सुहृदस्तथा । व्यवहारांस्तथान्यांश्च पौरानन्यांस्तथैव च

athānyānapyapūrvāṃśca paṇḍitānsuhṛdastathā | vyavahārāṃstathānyāṃśca paurānanyāṃstathaiva ca


38

मध्याह्नकाले दिवसे घनदावाकुला दिशः । अन्तरिक्षं सचन्द्रार्कं साम्भोदपवनध्वनि

madhyāhnakāle divase ghanadāvākulā diśaḥ | antarikṣaṃ sacandrārkaṃ sāmbhodapavanadhvani


39

महीरुहनदीशैलपुरपत्तनमण्डितम् । नानानगरविन्यास जङ्गलग्रामसंकुलम्

mahīruhanadīśailapurapattanamaṇḍitam | nānānagaravinyāsa jaṅgalagrāmasaṃkulam


40

द्विरष्टवर्षं भूपालं प्राक्तन्या जरसोज्झितम् । प्राक्तनीं जनतां सर्वां समस्तान्ग्रामवासिनः

dviraṣṭavarṣaṃ bhūpālaṃ prāktanyā jarasojjhitam | prāktanīṃ janatāṃ sarvāṃ samastāngrāmavāsinaḥ


41

सा तानालोक्य ललना चिन्तापरवशाभवत् । तस्मिन्नगरवास्तव्याः किं ते सर्वे मृता इति

sā tānālokya lalanā cintāparavaśābhavat | tasminnagaravāstavyāḥ kiṃ te sarve mṛtā iti


42

पुनः प्रज्ञप्तिबोधेन प्राक्तनान्तःपुरं गता । क्षणेन च ददर्शात्र सार्धरात्रे तथैव तान्

punaḥ prajñaptibodhena prāktanāntaḥpuraṃ gatā | kṣaṇena ca dadarśātra sārdharātre tathaiva tān


43

अथ सोत्थापयामास निद्राक्रान्तं सखीजनम् । आह चातीव मे दुःखमास्थानं दीयतामिति

atha sotthāpayāmāsa nidrākrāntaṃ sakhījanam | āha cātīva me duḥkhamāsthānaṃ dīyatāmiti


44

भर्तुः सिंहासनस्यास्य पार्श्वे तिष्ठाम्यहं यदि । पश्यामि स्वभ्यसंघातं तत्प्रजीवामि नान्यथा

bhartuḥ siṃhāsanasyāsya pārśve tiṣṭhāmyahaṃ yadi | paśyāmi svabhyasaṃghātaṃ tatprajīvāmi nānyathā


45

स राजपरिवारोऽथ तयेत्युक्ते यथाक्रमम् । आसीद्विनिद्रः संव्यग्रः सर्वः सर्वस्वकर्मणि

sa rājaparivāro'tha tayetyukte yathākramam | āsīdvinidraḥ saṃvyagraḥ sarvaḥ sarvasvakarmaṇi


46

पौरान्सभ्यात्समानेतुं ययुर्याष्टीकपङ्क्तयः । व्यवहारं कलयितुमुर्व्यामर्ककरा इव

paurānsabhyātsamānetuṃ yayuryāṣṭīkapaṅktayaḥ | vyavahāraṃ kalayitumurvyāmarkakarā iva


47

आस्थानभूमिं भृत्याश्च मार्जयामासुरादृताः । प्रावृट्पयोदमलिन खं शरद्वासरा इव

āsthānabhūmiṃ bhṛtyāśca mārjayāmāsurādṛtāḥ | prāvṛṭpayodamalina khaṃ śaradvāsarā iva


48

अङ्गणं प्रति दीपौघास्तस्थुः पीततमोम्भसः । आश्चर्यदर्शनायेव संप्राप्ता ऋक्षपङ्क्तयः

aṅgaṇaṃ prati dīpaughāstasthuḥ pītatamombhasaḥ | āścaryadarśanāyeva saṃprāptā ṛkṣapaṅktayaḥ


49

जनताः पूरयामासुः पूरैरजिरभूमिकाः । अब्धीन्प्रलयसंशुष्कान्पुरासर्ग इवाम्भसा

janatāḥ pūrayāmāsuḥ pūrairajirabhūmikāḥ | abdhīnpralayasaṃśuṣkānpurāsarga ivāmbhasā


50

आजग्मुर्मन्त्रिसामन्ताः स्वंस्वं स्थानमनिन्दिताः । त्रैलोक्ये पुनरुत्पन्ने लोकपाला यथा दिशः

ājagmurmantrisāmantāḥ svaṃsvaṃ sthānamaninditāḥ | trailokye punarutpanne lokapālā yathā diśaḥ


51

ववुराकीर्णकर्पूरसान्द्रावश्यायशीतलाः । उत्फुल्लकुसुमोद्वान्तमांसलामोदितानिलाः

vavurākīrṇakarpūrasāndrāvaśyāyaśītalāḥ | utphullakusumodvāntamāṃsalāmoditānilāḥ


52

पर्यन्तेषु प्रतीहारास्तस्थुर्धवलवाससः । ऋष्यमूकार्कतापार्तमेघमाला इवाद्रिषु

paryanteṣu pratīhārāstasthurdhavalavāsasaḥ | ṛṣyamūkārkatāpārtameghamālā ivādriṣu


53

प्रभापीततमः पुञ्जाः पेतुः पुष्पोत्करा भुवि । चण्डमारुतविध्वस्तास्तारकानिकरा इव

prabhāpītatamaḥ puñjāḥ petuḥ puṣpotkarā bhuvi | caṇḍamārutavidhvastāstārakānikarā iva


54

आस्थानं पूरयामासुर्महीपालानुयायिनः । उत्फुल्लकमलोत्कीर्णं हंसा इव सरोवरम्

āsthānaṃ pūrayāmāsurmahīpālānuyāyinaḥ | utphullakamalotkīrṇaṃ haṃsā iva sarovaram


55

सिंहासनसमीपस्थे हैमचित्रासने नवे । उपाविशदसौ लीला लीलेव स्मरचेतसि

siṃhāsanasamīpasthe haimacitrāsane nave | upāviśadasau līlā līleva smaracetasi


56

ददर्श तान्नृपान्सर्वान्पूर्वानेव यथास्थितान् । गुरूनार्यान्सखीन्सभ्यान्सुहृत्संबन्धिबान्धवान्

dadarśa tānnṛpānsarvānpūrvāneva yathāsthitān | gurūnāryānsakhīnsabhyānsuhṛtsaṃbandhibāndhavān


57

सकलमेव हि पूर्ववदेव सा समवलोक्य मुदं परमां ययौ । नृपतिराष्ट्रजनं खलु जीवनाभ्युदितया च बभौ शशिवच्छ्रिया

sakalameva hi pūrvavadeva sā samavalokya mudaṃ paramāṃ yayau | nṛpatirāṣṭrajanaṃ khalu jīvanābhyuditayā ca babhau śaśivacchriyā


17

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये उत्पत्तिप्रकरणे लीलोपाख्याने सदेहराष्ट्रवर्णनं नाम सप्तदशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye utpattiprakaraṇe līlopākhyāne sadeharāṣṭravarṇanaṃ nāma saptadaśaḥ sargaḥ

सर्गः ०१८

1

श्रीवसिष्ठ उवाच । इत्थं विनोदयामीदं दुःखदं चित्तमित्यलम् । बोधयित्वेङ्गितैर्भूपानास्थानादुत्थिताथ सा

śrīvasiṣṭha uvāca | itthaṃ vinodayāmīdaṃ duḥkhadaṃ cittamityalam | bodhayitveṅgitairbhūpānāsthānādutthitātha sā


2

प्रविश्यान्तःपुरं भर्तुः पार्श्वेऽन्तःपुरमण्डपे । विवेश पुष्पगुप्तस्य चिन्तयामास चेतसा

praviśyāntaḥpuraṃ bhartuḥ pārśve'ntaḥpuramaṇḍape | viveśa puṣpaguptasya cintayāmāsa cetasā


3

अहो विचित्रा मायेयमेतेऽस्मत्पुरमानवाः । बहिरन्तरवद्देशे तत्र चेह च संस्थिताः

aho vicitrā māyeyamete'smatpuramānavāḥ | bahirantaravaddeśe tatra ceha ca saṃsthitāḥ


4

तालीतमालहिंतालमालिता गिरयोऽप्यमी । यथा तत्र तथेहापि बत मायेयमातता

tālītamālahiṃtālamālitā girayo'pyamī | yathā tatra tathehāpi bata māyeyamātatā


5

आदर्शेऽन्तर्बहिश्चैव यथा शैलोऽनुभूयते । बहिरन्तश्चिदादर्शे तथा सर्गोऽनुभूयते

ādarśe'ntarbahiścaiva yathā śailo'nubhūyate | bahirantaścidādarśe tathā sargo'nubhūyate


6

तत्र भ्रान्तिमयः सर्गः कः स्यात्कः पारमार्थिकः । इति पृच्छामि वागीशामभ्यर्च्योक्तमसंशयम्

tatra bhrāntimayaḥ sargaḥ kaḥ syātkaḥ pāramārthikaḥ | iti pṛcchāmi vāgīśāmabhyarcyoktamasaṃśayam


7

इति निश्चित्य तां देवीं पूजयामास सा तदा । ददर्श च पुरः प्राप्तां कुमारीरूपधारिणीम्

iti niścitya tāṃ devīṃ pūjayāmāsa sā tadā | dadarśa ca puraḥ prāptāṃ kumārīrūpadhāriṇīm


8

भद्रासनगतां देवीमुपविश्य पुरोगता । परमार्थमहाशक्तिं लीलाऽपृच्छद्भुवि स्थिता

bhadrāsanagatāṃ devīmupaviśya purogatā | paramārthamahāśaktiṃ līlā'pṛcchadbhuvi sthitā


9

लीलोवाच । अनुकम्प्यस्य नो देवि भजन्त्युद्वेगमुत्तमाः । त्वयेव किल सर्गादौ स्थापिता स्थितिरुत्तमा

līlovāca | anukampyasya no devi bhajantyudvegamuttamāḥ | tvayeva kila sargādau sthāpitā sthitiruttamā


3.18.10

तदिदं यत्पुरः प्रह्वा पृच्छामि परमेश्वरि । तद्ब्रूहि त्वत्कृतो नूनं सफलो मेऽस्त्वनुग्रहः

tadidaṃ yatpuraḥ prahvā pṛcchāmi parameśvari | tadbrūhi tvatkṛto nūnaṃ saphalo me'stvanugrahaḥ


11

अस्यादर्शो जगन्नाम्नः खादप्यधिकनिर्मलः । यस्य योजनकोटीनां कोटयोऽवयवो मनाक्

asyādarśo jagannāmnaḥ khādapyadhikanirmalaḥ | yasya yojanakoṭīnāṃ koṭayo'vayavo manāk


12

निःसंधितवचोज्योतिर्घनो मृदुसुशीतलः । अचेत्यचिदिति ख्यातो नाम्ना निर्भित्तिरग्रतः

niḥsaṃdhitavacojyotirghano mṛdusuśītalaḥ | acetyaciditi khyāto nāmnā nirbhittiragrataḥ


13

दिक्कालकलनाकाशप्रकाशनियतिक्रमाः । यत्रेमे प्रतिबिम्बन्ति परां परिणतिं गताः

dikkālakalanākāśaprakāśaniyatikramāḥ | yatreme pratibimbanti parāṃ pariṇatiṃ gatāḥ


14

त्रिजगत्प्रतिबिम्बश्रीर्बहिरन्तश्च संस्थिता । तत्र वै कृत्रिमा का स्यात्कासौ वा स्यादकृत्रिमा

trijagatpratibimbaśrīrbahirantaśca saṃsthitā | tatra vai kṛtrimā kā syātkāsau vā syādakṛtrimā


15

श्रीदेव्युवाच । अकृत्रिमत्वं सर्गस्य कीदृशं वद सुन्दरि । कीदृशं कृत्रिमत्वं स्याद्यथावत्कथयेति मे

śrīdevyuvāca | akṛtrimatvaṃ sargasya kīdṛśaṃ vada sundari | kīdṛśaṃ kṛtrimatvaṃ syādyathāvatkathayeti me


16

लीलोवाच । यथाहमिह तिष्ठामि त्वं च देवि स्थिताम्बिके । असावकृत्रिमः सर्ग इति देवेशि वेद्म्यहम्

līlovāca | yathāhamiha tiṣṭhāmi tvaṃ ca devi sthitāmbike | asāvakṛtrimaḥ sarga iti deveśi vedmyaham


17

यत्राधुना स भर्ता मे स्थितः सर्गः स कृत्रिमः । अहं मन्ये यतः शून्यो देशकालाद्यपूरकः

yatrādhunā sa bhartā me sthitaḥ sargaḥ sa kṛtrimaḥ | ahaṃ manye yataḥ śūnyo deśakālādyapūrakaḥ


18

श्रीदेव्युवाच । कृत्रिमोऽकृत्रिमात्सर्गान्न कदाचन जायते । नहि कारणतः कार्यमुदेत्यसदृशं क्वचित्

śrīdevyuvāca | kṛtrimo'kṛtrimātsargānna kadācana jāyate | nahi kāraṇataḥ kāryamudetyasadṛśaṃ kvacit


19

लीलोवाच । दृश्यते कारणात्कार्यं सुविलक्षणमम्बिके । अम्ब्वादातुमशक्ता मृद्धटस्तज्जस्तदास्पदम्

līlovāca | dṛśyate kāraṇātkāryaṃ suvilakṣaṇamambike | ambvādātumaśaktā mṛddhaṭastajjastadāspadam


3.18.20

श्रीदेव्युवाच । संपद्यते हि यत्कार्यं कारणैः सहकारिभिः । मुख्यकारणवैचित्र्यं किंचित्तत्रावलोक्यते

śrīdevyuvāca | saṃpadyate hi yatkāryaṃ kāraṇaiḥ sahakāribhiḥ | mukhyakāraṇavaicitryaṃ kiṃcittatrāvalokyate


21

वद तद्भर्तृसर्गस्य किं पृथ्व्यादिषु कारणम् । तद्भूमण्डलतो भूतिर्जाता तत्र वरानने

vada tadbhartṛsargasya kiṃ pṛthvyādiṣu kāraṇam | tadbhūmaṇḍalato bhūtirjātā tatra varānane


22

गतं चेदित उड्डीय कुतः स्यादिह भूतलम् । सहकारीणि कानीव कारणान्यत्र कारणे

gataṃ cedita uḍḍīya kutaḥ syādiha bhūtalam | sahakārīṇi kānīva kāraṇānyatra kāraṇe


23

कारणानामभावेऽपि योदेति सहकारिता । तत्पूर्वकारणान्नान्यत्सर्वेणेत्यनुभूयते

kāraṇānāmabhāve'pi yodeti sahakāritā | tatpūrvakāraṇānnānyatsarveṇetyanubhūyate


24

लीलोवाच । स्मृतिः सा देवि मद्भर्तुस्तथा स्फारत्वमागता । स्मृतिस्तत्कारणं वेद्मि सर्गोऽयमिति निश्चयः

līlovāca | smṛtiḥ sā devi madbhartustathā sphāratvamāgatā | smṛtistatkāraṇaṃ vedmi sargo'yamiti niścayaḥ


25

श्रीदेव्युवाच । स्मृतिराकाशरूपा च यथा तज्जस्तथैव ते । भर्तुः सर्गोऽनुभूतोऽपि स व्योमैव तथाबले

śrīdevyuvāca | smṛtirākāśarūpā ca yathā tajjastathaiva te | bhartuḥ sargo'nubhūto'pi sa vyomaiva tathābale


26

लीलोवाच । स्मृत्याकाशमयः सर्गो यथा भर्तुर्ममोदितः । तथैवेममहं मन्ये स सर्गोऽत्र निदर्शनम्

līlovāca | smṛtyākāśamayaḥ sargo yathā bharturmamoditaḥ | tathaivemamahaṃ manye sa sargo'tra nidarśanam


27

श्रीदेव्युवाच । एवमेतदसत्सर्गो भर्तुस्तैर्भाति भासुरः । तथैवायमिहाभाति पश्याम्येतदहं सुते

śrīdevyuvāca | evametadasatsargo bhartustairbhāti bhāsuraḥ | tathaivāyamihābhāti paśyāmyetadahaṃ sute


28

लीलोवाच । यथा पत्युरमूर्तोऽस्मात्सर्गात्सर्गो भ्रमात्मकः । जातस्तथा कथय मे जगद्भ्रमनिवृत्तये

līlovāca | yathā patyuramūrto'smātsargātsargo bhramātmakaḥ | jātastathā kathaya me jagadbhramanivṛttaye


29

श्रीदेव्युवाच । प्राक्स्मृतेर्भ्रान्तिमात्रात्मा सर्गोऽयमुदितो यथा । स्वप्नभ्रमात्मको भाति तथेदं कथ्यते शृणु

śrīdevyuvāca | prāksmṛterbhrāntimātrātmā sargo'yamudito yathā | svapnabhramātmako bhāti tathedaṃ kathyate śṛṇu


3.18.30

अस्ति क्वचिच्चिदाकाशे क्वचित्संसारमण्डपः । आकाशकाचदलवत्संस्थानाच्छादिताकृतिः

asti kvaciccidākāśe kvacitsaṃsāramaṇḍapaḥ | ākāśakācadalavatsaṃsthānācchāditākṛtiḥ


31

मेरुस्तम्भस्थलोकेशपुरन्ध्रीशालभञ्जिकः । चतुर्दशापवरकस्त्रिगर्तो भानुदीपकः

merustambhasthalokeśapurandhrīśālabhañjikaḥ | caturdaśāpavarakastrigarto bhānudīpakaḥ


32

कोणस्थभूतवल्मीकव्याप्तपर्वतलोष्टकः । अनेकपुत्रजरठप्रजेशब्राह्मणास्पदम्

koṇasthabhūtavalmīkavyāptaparvataloṣṭakaḥ | anekaputrajaraṭhaprajeśabrāhmaṇāspadam


33

जीवौघकोशकाराढ्यो व्योमोर्ध्वतलकालिमा । नभोनिवाससिद्धौघमशकाहितघुंघुमः

jīvaughakośakārāḍhyo vyomordhvatalakālimā | nabhonivāsasiddhaughamaśakāhitaghuṃghumaḥ


34

पयोदगृहधूमोग्रजालावलितकोणकः । वातमार्गमहावंशस्थितवैमानकीटकः

payodagṛhadhūmograjālāvalitakoṇakaḥ | vātamārgamahāvaṃśasthitavaimānakīṭakaḥ


35

सुरासुरादिदुर्बाललीलाकलकलाकुलः । लोकान्तरपुरग्रामभाण्डोपस्करनिर्भरः

surāsurādidurbālalīlākalakalākulaḥ | lokāntarapuragrāmabhāṇḍopaskaranirbharaḥ


36

सरःस्रोतोब्धिसरसीजलोक्षितमहीतलः । पातालभूतलस्वर्गभागभासुरकोटरः

saraḥsrotobdhisarasījalokṣitamahītalaḥ | pātālabhūtalasvargabhāgabhāsurakoṭaraḥ


37

तत्र कस्मिंश्चिदेकस्मिन्कोणेष्वम्बरकोटरे । शैललोष्टतलेष्वेको गिरिग्रामकगर्तकः

tatra kasmiṃścidekasminkoṇeṣvambarakoṭare | śailaloṣṭataleṣveko girigrāmakagartakaḥ


8

तस्मिन्नदीशैलवनोपगूढे साग्निः सदारः सुतवानरोगः । गोक्षीरवान् राजभयाद्विमुक्तः सर्वातिथिर्धर्मपरो द्विजोऽभूत्

tasminnadīśailavanopagūḍhe sāgniḥ sadāraḥ sutavānarogaḥ | gokṣīravān rājabhayādvimuktaḥ sarvātithirdharmaparo dvijo'bhūt


18

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे मोक्षोपाये उत्पत्तिप्रकरणे लीलो० जगद्भान्तिप्रतिपादनं नामाष्टादशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe mokṣopāye utpattiprakaraṇe līlo0 jagadbhāntipratipādanaṃ nāmāṣṭādaśaḥ sargaḥ

सर्गः ०१९

1

श्रीदेव्युवाच । वित्तवेषवयःकर्मविद्याविभवचेष्टितैः । वसिष्ठस्यैव सदृशो नतु वासिष्ठचेष्टितः

śrīdevyuvāca | vittaveṣavayaḥkarmavidyāvibhavaceṣṭitaiḥ | vasiṣṭhasyaiva sadṛśo natu vāsiṣṭhaceṣṭitaḥ


2

वसिष्ठ इति नाम्नासौ तस्याभूदिन्दुसुन्दरी । नाम्ना त्वरुन्धती भार्या भूमिव्योमन्यरुन्धती

vasiṣṭha iti nāmnāsau tasyābhūdindusundarī | nāmnā tvarundhatī bhāryā bhūmivyomanyarundhatī


3

वित्तवेषवयःकर्मविद्याविभवचेष्टितैः । समैव साप्यरुन्धत्या नतु चेतनसत्तया

vittaveṣavayaḥkarmavidyāvibhavaceṣṭitaiḥ | samaiva sāpyarundhatyā natu cetanasattayā


4

अकृत्रिमप्रेमरसा विलासालसगामिनी । सास्य संसारसर्वस्वमासीत्कुमुदहासिनी

akṛtrimapremarasā vilāsālasagāminī | sāsya saṃsārasarvasvamāsītkumudahāsinī


5

स विप्रस्तस्य शैलस्य सानौ सरलशाद्वले । कदाचिदुपविष्टः सन्ददर्शाधो महीपतिम्

sa viprastasya śailasya sānau saralaśādvale | kadācidupaviṣṭaḥ sandadarśādho mahīpatim


6

समग्रपरिवारेण यान्तमाखेटकेच्छया । महता सैन्यघोषेण मेरोरिव बिभित्सया

samagraparivāreṇa yāntamākheṭakecchayā | mahatā sainyaghoṣeṇa meroriva bibhitsayā


7

चामरैः कीर्णचन्द्रांशुपताकाभिर्लतावनम् । कुर्वाणं खं सितच्छत्रमण्डलै रूप्यकुट्टिमम्

cāmaraiḥ kīrṇacandrāṃśupatākābhirlatāvanam | kurvāṇaṃ khaṃ sitacchatramaṇḍalai rūpyakuṭṭimam


8

अश्वपादूस्वनत्क्ष्माजरेणुपूरावृताम्बरम् । हास्तिकोत्तम्भितकरवाताट्टालकगोपितम्

aśvapādūsvanatkṣmājareṇupūrāvṛtāmbaram | hāstikottambhitakaravātāṭṭālakagopitam


9

महाकलकलावर्तद्रवद्दिग्भूतमण्डलम् । कचत्काञ्चनमाणिक्यहारकेयूरमण्डलम्

mahākalakalāvartadravaddigbhūtamaṇḍalam | kacatkāñcanamāṇikyahārakeyūramaṇḍalam


10

तमालोक्य महीपालमिदं चिन्तितवानसौ । अहो नु रम्या नृपता सर्वसौभाग्यभासिता

tamālokya mahīpālamidaṃ cintitavānasau | aho nu ramyā nṛpatā sarvasaubhāgyabhāsitā


11

पदातिरथहस्त्यश्वपताकाच्छत्रचामरैः । कदा स्यां दशदिक्कुञ्जपूरकोऽहं महीपतिः

padātirathahastyaśvapatākācchatracāmaraiḥ | kadā syāṃ daśadikkuñjapūrako'haṃ mahīpatiḥ


12

कदा मे वायवः कुन्दमकरन्दसुगन्धयः । पास्यन्त्यन्तःपुरस्त्रीणां सुरतश्रमसीकरान्

kadā me vāyavaḥ kundamakarandasugandhayaḥ | pāsyantyantaḥpurastrīṇāṃ surataśramasīkarān


13

कर्पूरेण पुरन्ध्रीणां पूर्णेन यशसा दिशाम् । इन्दूदयावदातानि कदा कुर्यां मुखान्यहम्

karpūreṇa purandhrīṇāṃ pūrṇena yaśasā diśām | indūdayāvadātāni kadā kuryāṃ mukhānyaham


14

इत्थं ततःप्रभृत्येष विप्रः संकल्पवानभूत् । स्वधर्मनिरतो नित्यं यावज्जीवमतन्द्रितः

itthaṃ tataḥprabhṛtyeṣa vipraḥ saṃkalpavānabhūt | svadharmanirato nityaṃ yāvajjīvamatandritaḥ


15

हिमाशनिरिवाम्भोजं जर्जरीकर्तुमादृता । जले जर्जरितेवाथ जरा द्विजमुपाययौ

himāśanirivāmbhojaṃ jarjarīkartumādṛtā | jale jarjaritevātha jarā dvijamupāyayau


16

आसन्नमरणस्याथ भार्या म्लानिमुपाययौ । तस्य शाम्यति पुष्पर्तौ लतेव ग्रीष्मभीतितः

āsannamaraṇasyātha bhāryā mlānimupāyayau | tasya śāmyati puṣpartau lateva grīṣmabhītitaḥ


17

मामथाराधितवती सा ततस्त्वमिवाङ्गना । अमरत्वं सुदुष्प्रापं बुद्ध्वेमं सावृणोद्वरम्

māmathārādhitavatī sā tatastvamivāṅganā | amaratvaṃ suduṣprāpaṃ buddhvemaṃ sāvṛṇodvaram


18

देवि स्वमण्डपादेव जीवो भर्तुर्मृतस्य मे । मायासीदित्यतस्तस्याः स एवाङ्गीकृतो मया

devi svamaṇḍapādeva jīvo bharturmṛtasya me | māyāsīdityatastasyāḥ sa evāṅgīkṛto mayā


19

अथ कालवशाद्विप्रः स पञ्चत्वमुपाययौ । तस्मिन्नेव गृहाकाशे जीवाकाशतया स्थितः

atha kālavaśādvipraḥ sa pañcatvamupāyayau | tasminneva gṛhākāśe jīvākāśatayā sthitaḥ


20

संपन्नः प्राक्तनानल्पसंकल्पवशतः स्वयम् । आकाशवपुरेवैष पतिः परमशक्तिमान्

saṃpannaḥ prāktanānalpasaṃkalpavaśataḥ svayam | ākāśavapurevaiṣa patiḥ paramaśaktimān


21

प्रभावजितभूपीठः प्रतापाक्रान्तविष्टपः । कृपापालितपातालस्त्रिलोकविजयी नृपः

prabhāvajitabhūpīṭhaḥ pratāpākrāntaviṣṭapaḥ | kṛpāpālitapātālastrilokavijayī nṛpaḥ


22

कल्पाग्निररिवृक्षाणां स्त्रीणां मकरकेतनः । मेरुर्विषयवायूनां साध्वब्जानां दिवाकरः

kalpāgnirarivṛkṣāṇāṃ strīṇāṃ makaraketanaḥ | merurviṣayavāyūnāṃ sādhvabjānāṃ divākaraḥ


23

आदर्शः सर्वशास्त्राणामर्थिनां कल्पपादपः । पादपीठं द्विजाग्र्याणां राकाधर्मामृतत्विषः

ādarśaḥ sarvaśāstrāṇāmarthināṃ kalpapādapaḥ | pādapīṭhaṃ dvijāgryāṇāṃ rākādharmāmṛtatviṣaḥ


24

स्वगृहाभ्यन्तराकाशे चित्ताकाशमयात्मनि । तस्मिन्द्विजे शवीभूते भूताकाशशरीरिणि

svagṛhābhyantarākāśe cittākāśamayātmani | tasmindvije śavībhūte bhūtākāśaśarīriṇi


25

सा तस्य ब्राह्मणी भार्या शोकेनात्यन्तकर्शिता । शुष्केव माषशिम्बीका हृदयेन द्विधाभवत्

sā tasya brāhmaṇī bhāryā śokenātyantakarśitā | śuṣkeva māṣaśimbīkā hṛdayena dvidhābhavat


26

भर्त्रा सह शवीभूता देहमुत्सृज्य दूरतः । आतिवाहिकदेहेन भर्तारं समुपाययौ

bhartrā saha śavībhūtā dehamutsṛjya dūrataḥ | ātivāhikadehena bhartāraṃ samupāyayau


27

नदीनिखातमिव तं भर्तारमनुसृत्य सा । आजगाम विशोकत्वं सा वासन्तीव मञ्जरी

nadīnikhātamiva taṃ bhartāramanusṛtya sā | ājagāma viśokatvaṃ sā vāsantīva mañjarī


28

तत्रास्य विप्रस्य गृहाणि सन्ति भूस्थावरादीनि धनानि सन्ति । अद्याष्टमं वासरमाप्तमृत्योर्जीवो गिरिग्रामककन्दरस्थः

tatrāsya viprasya gṛhāṇi santi bhūsthāvarādīni dhanāni santi | adyāṣṭamaṃ vāsaramāptamṛtyorjīvo girigrāmakakandarasthaḥ


19

इत्यार्षे श्रीवासिष्ठमहारामायणे वाल्मीकीये उत्पत्तिप्रकरणे लीलो० ब्राह्मणमरणं नामैकोनविंशः सर्गः

ityārṣe śrīvāsiṣṭhamahārāmāyaṇe vālmīkīye utpattiprakaraṇe līlo0 brāhmaṇamaraṇaṃ nāmaikonaviṃśaḥ sargaḥ