11. Book 11 — Saṅghavṛtta — The Conduct of Corporations
Chapter 1 — enumeration of sections and books
11.1.1
संघलाभो दण्डमित्रलाभानाम् उत्तमः
saṃghalābho daṇḍamitralābhānām uttamaḥ
11.1.2
संघा हि संहतत्वाद् अधृष्याः परेषाम्
saṃghā hi saṃhatatvād adhṛṣyāḥ pareṣām
11.1.3
तान् अनुगुणान् भुञ्जीत सामदानाभ्याम्, विगुणान् भेददण्डाभ्याम्
tān anuguṇān bhuñjīta sāmadānābhyām, viguṇān bhedadaṇḍābhyām
11.1.4
काम्बोजसुराष्ट्रक्षत्रियश्रेण्यादयो वार्त्तशस्त्रोपजीविनः
kāmbojasurāṣṭrakṣatriyaśreṇyādayo vārttaśastropajīvinaḥ
11.1.5
लिच्छिविकवृजिकमल्लकमद्रककुकुरकुरुपाञ्चालादयो राजशब्दोपजीविनः
licchivikavṛjikamallakamadrakakukurakurupāñcālādayo rājaśabdopajīvinaḥ
11.1.6
सर्वेषाम् आसन्नाः सत्त्रिणः संघानां परस्परन्यङ्गद्वेषवैरकलहस्थानान्य् उपलभ्य क्रमाभिनीतं भेदम् उपचारयेयुः "असौ त्वा विजल्पति" इति
sarveṣām āsannāḥ sattriṇaḥ saṃghānāṃ parasparanyaṅgadveṣavairakalahasthānāny upalabhya kramābhinītaṃ bhedam upacārayeyuḥ "asau tvā vijalpati" iti
11.1.7
एवम् उभयतोबद्धरोषाणां विद्याशिल्पद्यूतवैहारिकेष्व् आचार्यव्यञ्जना बालकलहान् उत्पादयेयुः
evam ubhayatobaddharoṣāṇāṃ vidyāśilpadyūtavaihārikeṣv ācāryavyañjanā bālakalahān utpādayeyuḥ
11.1.8
वेशशौण्डिकेषु वा प्रतिलोमप्रशंसाभिः संघमुख्यमनुष्याणां तीक्ष्णाः कलहान् उत्पादयेयुः, कृत्यपक्षोपग्रहेण वा
veśaśauṇḍikeṣu vā pratilomapraśaṃsābhiḥ saṃghamukhyamanuṣyāṇāṃ tīkṣṇāḥ kalahān utpādayeyuḥ, kṛtyapakṣopagraheṇa vā
11.1.9
कुमारकान् विशिष्टच्छिन्दिकया हीनच्छिन्दिकान् उत्साहयेयुः
kumārakān viśiṣṭacchindikayā hīnacchindikān utsāhayeyuḥ
11.1.10
विशिष्टानां चैकपात्रं विवाहं वा हीनेभ्यो वारयेयुः
viśiṣṭānāṃ caikapātraṃ vivāhaṃ vā hīnebhyo vārayeyuḥ
11.1.11
हीनान् वा विशिष्टैर् एकपात्रे विवाहे वा योजयेयुः
hīnān vā viśiṣṭair ekapātre vivāhe vā yojayeyuḥ
11.1.12
अवहीनान् वा तुल्यभावोपगमने कुलतः पौरुषतः स्थानविपर्यासतो वा
avahīnān vā tulyabhāvopagamane kulataḥ pauruṣataḥ sthānaviparyāsato vā
11.1.13
व्यवहारम् अवस्थितं वा प्रतिलोमस्थापनेन निशामयेयुः
vyavahāram avasthitaṃ vā pratilomasthāpanena niśāmayeyuḥ
11.1.14
विवादपदेषु वा द्रव्यपशुमनुष्याभिघातेन रात्रौ तीक्ष्णाः कलहान् उत्पादयेयुः
vivādapadeṣu vā dravyapaśumanuṣyābhighātena rātrau tīkṣṇāḥ kalahān utpādayeyuḥ
11.1.15
सर्वेषु च कलहस्थानेषु हीनपक्षं राजा कोशदण्डाभ्याम् उपगृह्य प्रतिपक्षवधे योजयेत्
sarveṣu ca kalahasthāneṣu hīnapakṣaṃ rājā kośadaṇḍābhyām upagṛhya pratipakṣavadhe yojayet
11.1.16
भिन्नान् अपवाहयेद् वा
bhinnān apavāhayed vā
11.1.17
भूमौ चैषां पञ्चकुलीं दशकुलीं वा कृष्यायां निवेशयेत्
bhūmau caiṣāṃ pañcakulīṃ daśakulīṃ vā kṛṣyāyāṃ niveśayet
11.1.18
एकस्था हि शस्त्रग्रहणसमर्थाः स्युः
ekasthā hi śastragrahaṇasamarthāḥ syuḥ
11.1.19
समवाये चैषाम् अत्ययं स्थापयेत्
samavāye caiṣām atyayaṃ sthāpayet
11.1.20
राजशब्दिभिर् अवरुद्धम् अवक्षिप्तं वा कुल्यम् अभिजातं राजपुत्रत्वे स्थापयेत्
rājaśabdibhir avaruddham avakṣiptaṃ vā kulyam abhijātaṃ rājaputratve sthāpayet
11.1.21
कार्तान्तिकादिश् चास्य वर्गो राजलक्षण्यतां संघेषु प्रकाशयेत्
kārtāntikādiś cāsya vargo rājalakṣaṇyatāṃ saṃgheṣu prakāśayet
11.1.22
संघमुख्यांश् च धर्मिष्ठान् उपजपेत् "स्वधर्मम् अमुष्य राज्ञः पुत्रे भ्रातरि वा प्रतिपद्यध्वम्" इति
saṃghamukhyāṃś ca dharmiṣṭhān upajapet "svadharmam amuṣya rājñaḥ putre bhrātari vā pratipadyadhvam" iti
11.1.23
प्रतिपन्नेषु कृत्यपक्षोपग्रहार्थम् अर्थं दण्डं च प्रेषयेत्
pratipanneṣu kṛtyapakṣopagrahārtham arthaṃ daṇḍaṃ ca preṣayet
11.1.24
विक्रमकाले शौण्डिकव्यञ्जनाः पुत्रदारप्रेतापदेशेन "नैषेचनिकम्" इति मदनरसयुक्तान् मद्यकुम्भान्शतशः प्रयच्छेयुः
vikramakāle śauṇḍikavyañjanāḥ putradārapretāpadeśena "naiṣecanikam" iti madanarasayuktān madyakumbhānśataśaḥ prayaccheyuḥ
11.1.25
चैत्यदैवतद्वाररक्षास्थानेषु च सत्त्रिणः समयकर्मनिक्षेपं सहिरण्याभिज्ञानमुद्राणि हिरण्यभाजनानि च प्ररूपयेयुः
caityadaivatadvārarakṣāsthāneṣu ca sattriṇaḥ samayakarmanikṣepaṃ sahiraṇyābhijñānamudrāṇi hiraṇyabhājanāni ca prarūpayeyuḥ
11.1.26
दृश्यमानेषु च संघेषु "राजकीयाः" इत्य् आवेदयेयुः
dṛśyamāneṣu ca saṃgheṣu "rājakīyāḥ" ity āvedayeyuḥ
11.1.27
अथावस्कन्दं दद्यात्
athāvaskandaṃ dadyāt
11.1.28
संघानां वा वाहनहिरण्ये कालिके गृहीत्वा संघमुख्याय प्रख्यातं द्रव्यं प्रयच्छेत्
saṃghānāṃ vā vāhanahiraṇye kālike gṛhītvā saṃghamukhyāya prakhyātaṃ dravyaṃ prayacchet
11.1.29
तद् एषां याचिते "दत्तम् अमुष्मै मुख्याय" इति ब्रूयात्
tad eṣāṃ yācite "dattam amuṣmai mukhyāya" iti brūyāt
11.1.30
एतेन स्कन्धावाराटवीभेदो व्याख्यातः
etena skandhāvārāṭavībhedo vyākhyātaḥ
11.1.31
संघमुख्यपुत्रम् आत्मसम्भावितं वा सत्त्री ग्राहयेत् "अमुष्य राज्ञः पुत्रस् त्वम्, शत्रुभयाद् इह न्यस्तोअसि" इति
saṃghamukhyaputram ātmasambhāvitaṃ vā sattrī grāhayet "amuṣya rājñaḥ putras tvam, śatrubhayād iha nyastoasi" iti
11.1.32
प्रतिपन्नं राजा कोशदण्डाभ्याम् उपगृह्य संघेषु विक्रमयेत्
pratipannaṃ rājā kośadaṇḍābhyām upagṛhya saṃgheṣu vikramayet
11.1.33
अवाप्तार्थस् तम् अपि प्रवासयेत्
avāptārthas tam api pravāsayet
11.1.34
बन्धकीपोषकाः प्लवकनटनर्तकसौभिका वा प्रणिहिताः स्त्रीभिः परमरूपयौवनाभिः संघमुख्यान् उन्मादयेयुः
bandhakīpoṣakāḥ plavakanaṭanartakasaubhikā vā praṇihitāḥ strībhiḥ paramarūpayauvanābhiḥ saṃghamukhyān unmādayeyuḥ
11.1.35
जातकामानाम् अन्यतमस्य प्रत्ययं कृत्वान्यत्र गमनेन प्रसभहरणेन वा कलहान् उत्पादयेयुः
jātakāmānām anyatamasya pratyayaṃ kṛtvānyatra gamanena prasabhaharaṇena vā kalahān utpādayeyuḥ
11.1.36
कलहे तीक्ष्णाः कर्म कुर्युः "हतोअयम् इत्थं कामुकः" इति
kalahe tīkṣṇāḥ karma kuryuḥ "hatoayam itthaṃ kāmukaḥ" iti
11.1.37
विसंवादितं वा मर्षयमाणम् अभिसृत्य स्त्री ब्रूयात् "असौ मां मुख्यस् त्वयि जातकामां बाधते, तस्मिन्जीवति नेह स्थास्यामि" इति घातम् अस्य प्रयोजयेत्
visaṃvāditaṃ vā marṣayamāṇam abhisṛtya strī brūyāt "asau māṃ mukhyas tvayi jātakāmāṃ bādhate, tasminjīvati neha sthāsyāmi" iti ghātam asya prayojayet
11.1.38
प्रसह्यापहृता वा वनान्ते क्रिडागृहे वापहर्तारं रात्रौ तीक्ष्णेन घातयेत्, स्वयं वा रसेन
prasahyāpahṛtā vā vanānte kriḍāgṛhe vāpahartāraṃ rātrau tīkṣṇena ghātayet, svayaṃ vā rasena
11.1.39
ततः प्रकाशयेत् "अमुना मे प्रियो हतः" इति
tataḥ prakāśayet "amunā me priyo hataḥ" iti
11.1.40
जातकामं वा सिद्धव्यञ्जनः सांवदनिकीभिर् औषधीभिः संवास्य रसेनातिसंधायापगच्छेत्
jātakāmaṃ vā siddhavyañjanaḥ sāṃvadanikībhir auṣadhībhiḥ saṃvāsya rasenātisaṃdhāyāpagacchet
11.1.41
तस्मिन्न् अपक्रान्ते सत्त्रिणः परप्रयोगम् अभिशंसेयुः
tasminn apakrānte sattriṇaḥ paraprayogam abhiśaṃseyuḥ
11.1.42
आढ्यविधवा गूढाजीवा योगस्त्रियो वा दायनिक्षेपार्थं विवदमानाः संघमुख्यान् उन्मादयेयुः, अदितिकौशिकस्त्रियो नर्तकीगायना वा
āḍhyavidhavā gūḍhājīvā yogastriyo vā dāyanikṣepārthaṃ vivadamānāḥ saṃghamukhyān unmādayeyuḥ, aditikauśikastriyo nartakīgāyanā vā
11.1.43
प्रतिपन्नान् गूढवेश्मसु रात्रिसमागमप्रविष्टांस् तीक्ष्णा हन्युर् बद्ध्वा हरेयुर् वा
pratipannān gūḍhaveśmasu rātrisamāgamapraviṣṭāṃs tīkṣṇā hanyur baddhvā hareyur vā
11.1.44
सत्त्री वा स्त्रीलोलुपं संघमुख्यं प्ररूपयेत् "अमुष्मिन् ग्रामे दरिद्रकुल्लम् अपसृतम्, तस्य स्त्री राजार्हा, गृहाणैनाम्" इति
sattrī vā strīlolupaṃ saṃghamukhyaṃ prarūpayet "amuṣmin grāme daridrakullam apasṛtam, tasya strī rājārhā, gṛhāṇainām" iti
11.1.45
गृहीतायाम् अर्धमासानन्तरं सिद्धव्यञ्जनो दूष्यसंघमुख्यमध्ये प्रक्रोशेत् "असौ मे मुख्यो भार्यां स्नुषां भगिनीं दुहितरं वाधिचरति" इति
gṛhītāyām ardhamāsānantaraṃ siddhavyañjano dūṣyasaṃghamukhyamadhye prakrośet "asau me mukhyo bhāryāṃ snuṣāṃ bhaginīṃ duhitaraṃ vādhicarati" iti
11.1.46
तं चेत् संघो निगृह्णीयात्, राजैनम् उपगृह्य विगुणेषु विक्रमयेत्
taṃ cet saṃgho nigṛhṇīyāt, rājainam upagṛhya viguṇeṣu vikramayet
11.1.47
अनिगृहीते सिद्धव्यञ्जनं रात्रौ तीक्ष्णाः प्रवासयेयुः
anigṛhīte siddhavyañjanaṃ rātrau tīkṣṇāḥ pravāsayeyuḥ
11.1.48
ततस् तद्व्यञ्जनाः प्रक्रोशेयुः "असौ ब्रह्महा ब्राह्मणीजारश् च" इति
tatas tadvyañjanāḥ prakrośeyuḥ "asau brahmahā brāhmaṇījāraś ca" iti
11.1.49
कार्तान्तिकव्यञ्जनो वा कन्याम् अन्येन वृताम् अन्यस्य प्ररूपयेत् "अमुष्य कन्या राजपत्नी राजप्रसविनी च भविष्यति, सर्वस्वेन प्रसह्य वैनां लभस्व" इति
kārtāntikavyañjano vā kanyām anyena vṛtām anyasya prarūpayet "amuṣya kanyā rājapatnī rājaprasavinī ca bhaviṣyati, sarvasvena prasahya vaināṃ labhasva" iti
11.1.50
अलभ्यमानायां परपक्षम् उद्धर्षयेत्
alabhyamānāyāṃ parapakṣam uddharṣayet
11.1.51
लब्धायां सिद्धः कलहः
labdhāyāṃ siddhaḥ kalahaḥ
11.1.52
भिक्षुकी वा प्रियभार्यं मुख्यं ब्रूयात् "असौ ते मुख्यो यौवनोत्सिक्तो भार्यायां मां प्राहिणोत्, तस्याहं भयाल् लेख्यम् आभरणं गृहीत्वागतास्मि, निर्दोषा ते भार्या, गूढम् अस्मिन् प्रतिकर्तव्यम्, अहम् अपि तावत् प्रतिपत्स्यामि" इति
bhikṣukī vā priyabhāryaṃ mukhyaṃ brūyāt "asau te mukhyo yauvanotsikto bhāryāyāṃ māṃ prāhiṇot, tasyāhaṃ bhayāl lekhyam ābharaṇaṃ gṛhītvāgatāsmi, nirdoṣā te bhāryā, gūḍham asmin pratikartavyam, aham api tāvat pratipatsyāmi" iti
11.1.53
एवंआदिषु कलहस्थानेषु स्वयम् उत्पन्ने वा कलहे तीक्ष्णैर् उत्पादिते वा हीनपक्षं राजा कोशदण्डाभ्याम् उपगृह्य विगुणेषु विक्रमयेद् अपवाहयेद् वा
evaṃādiṣu kalahasthāneṣu svayam utpanne vā kalahe tīkṣṇair utpādite vā hīnapakṣaṃ rājā kośadaṇḍābhyām upagṛhya viguṇeṣu vikramayed apavāhayed vā
11.1.54
संघेष्व् एवम् एकराजो वर्तेत
saṃgheṣv evam ekarājo varteta
11.1.55
संघाश् चाप्य् एवम् एकराजाद् एतेभ्योअतिसंघान् एभ्यो रक्षयेयुः // कz11.1.56अब्/ संघमुख्यश् च संघेषु न्यायवृत्तिर् हितः प्रियः / कz11.1.56च्द्/ दान्तो युक्तजनस् तिष्ठेत् सर्वचित्तानुवर्तकः //ए (दूतकर्म)
saṃghāś cāpy evam ekarājād etebhyoatisaṃghān ebhyo rakṣayeyuḥ // kaz11.1.56ab/ saṃghamukhyaś ca saṃgheṣu nyāyavṛttir hitaḥ priyaḥ / kaz11.1.56cd/ dānto yuktajanas tiṣṭhet sarvacittānuvartakaḥ //e (dūtakarma)