6. Book 6 — Maṇḍalayoni — The Source of Sovereign States
Chapter 1 — enumeration of sections and books
6.1.1
स्वाम्यमात्यजनपददुर्गकोशदण्डमित्राणि प्रकृतयः
svāmyamātyajanapadadurgakośadaṇḍamitrāṇi prakṛtayaḥ
6.1.2
तत्र स्वामिसम्पत्
tatra svāmisampat
6.1.3
महाकुलीनो दैवबुद्धिसत्त्वसम्पन्नो वृद्धदर्शी धार्मिकः सत्यवाग् अविसंवादकः कृतज्ञः स्थूललक्षो महोत्साहोअदीर्घसूत्रः शक्यसामन्तो दृढबुद्धिर् अक्षुद्रपरिषत्को विनयकाम इत्य् आभिगामिका गुणाः
mahākulīno daivabuddhisattvasampanno vṛddhadarśī dhārmikaḥ satyavāg avisaṃvādakaḥ kṛtajñaḥ sthūlalakṣo mahotsāhoadīrghasūtraḥ śakyasāmanto dṛḍhabuddhir akṣudrapariṣatko vinayakāma ity ābhigāmikā guṇāḥ
6.1.4
शुश्रूषाश्रवणग्रहणधारणविज्ञानोहापोहतत्त्वाभिनिवेशाः प्रज्ञागुणाः
śuśrūṣāśravaṇagrahaṇadhāraṇavijñānohāpohatattvābhiniveśāḥ prajñāguṇāḥ
6.1.5
शौर्यम् अमर्षः शीघ्रता दाक्ष्यं चोत्साहगुणाः
śauryam amarṣaḥ śīghratā dākṣyaṃ cotsāhaguṇāḥ
6.1.6
वाग्मी प्रगल्भः स्मृतिमतिबलवान् उदग्रः स्ववग्रहः कृतशिल्पोअव्यसनो दण्डनाय्य् उपकारापकारयोर् दृष्टप्रतीकारी ह्रीमान् आपत्प्रकृत्योर् विनियोक्ता दीर्घदूरदर्शी देशकालपुरुषकारकार्यप्रधानः संधिविक्रमत्यागसम्यमपणपरच्छिद्रविभागी संवृतोअदीनाभिहास्यजिह्मभ्रुकुटीक्षणः कामक्रोधलोभस्तम्भचापलोपतापपैशुन्यहीनः शक्लः स्मितोदग्राभिभाषी वृद्धोपदेशाचार इत्य् आत्मसम्पत्
vāgmī pragalbhaḥ smṛtimatibalavān udagraḥ svavagrahaḥ kṛtaśilpoavyasano daṇḍanāyy upakārāpakārayor dṛṣṭapratīkārī hrīmān āpatprakṛtyor viniyoktā dīrghadūradarśī deśakālapuruṣakārakāryapradhānaḥ saṃdhivikramatyāgasamyamapaṇaparacchidravibhāgī saṃvṛtoadīnābhihāsyajihmabhrukuṭīkṣaṇaḥ kāmakrodhalobhastambhacāpalopatāpapaiśunyahīnaḥ śaklaḥ smitodagrābhibhāṣī vṛddhopadeśācāra ity ātmasampat
6.1.7
अमात्यसम्पद् उक्ता पुरस्तात्
amātyasampad uktā purastāt
6.1.8
मध्ये चान्ते च स्थानवान् आत्मधारणः परधारणश् चापदि स्वारक्षः स्वाजीवः शत्रुद्वेषी शक्यसामन्तः पङ्कपाषाणोषरविषमकण्टकश्रेणीव्यालमृगाटवीहीनः कान्तः सीताखनिद्रव्यहस्तिवनवान् गव्यः पौरुषेयो गुप्तगोचरः पशुमान् अदेवमातृको वारिस्थलपथाभ्याम् उपेतः सारचित्रबहुपण्यो दण्डकरसहः कर्मशीलकर्षकोअबालिशस्वाम्यवरवर्णप्रायो भक्तशुचिमनुष्य इति जनपदसम्पत्
madhye cānte ca sthānavān ātmadhāraṇaḥ paradhāraṇaś cāpadi svārakṣaḥ svājīvaḥ śatrudveṣī śakyasāmantaḥ paṅkapāṣāṇoṣaraviṣamakaṇṭakaśreṇīvyālamṛgāṭavīhīnaḥ kāntaḥ sītākhanidravyahastivanavān gavyaḥ pauruṣeyo guptagocaraḥ paśumān adevamātṛko vāristhalapathābhyām upetaḥ sāracitrabahupaṇyo daṇḍakarasahaḥ karmaśīlakarṣakoabāliśasvāmyavaravarṇaprāyo bhaktaśucimanuṣya iti janapadasampat
6.1.9
दुर्गसम्पद् उक्ता पुरस्तात्
durgasampad uktā purastāt
6.1.10
धर्माधिगतः पूर्वैः स्वयं वा हेमरूप्यप्रायश् चित्रस्थूलरत्नहिरण्यो दीर्घाम् अप्य् आपदम् अनायतिं सहेतेति कोशसम्पत्
dharmādhigataḥ pūrvaiḥ svayaṃ vā hemarūpyaprāyaś citrasthūlaratnahiraṇyo dīrghām apy āpadam anāyatiṃ saheteti kośasampat
6.1.11
पितृपैतामहो नित्यो वश्यस् तुष्टभृतपुत्रदारः प्रवासेष्व् अविसंवादितः सर्वत्राप्रतिहतो दुःखसहो बहुयुद्धः सर्वयुद्धप्रहरणविद्याविशारदः सहवृद्धिक्षयिकत्वाद् अद्वैध्यः क्षत्रप्राय इति दण्डसम्पत्
pitṛpaitāmaho nityo vaśyas tuṣṭabhṛtaputradāraḥ pravāseṣv avisaṃvāditaḥ sarvatrāpratihato duḥkhasaho bahuyuddhaḥ sarvayuddhapraharaṇavidyāviśāradaḥ sahavṛddhikṣayikatvād advaidhyaḥ kṣatraprāya iti daṇḍasampat
6.1.12
पितृपैतामहं नित्यं वश्यम् अद्वैध्यं महल्लघुसमुत्थम् इति मित्रसम्पत्
pitṛpaitāmahaṃ nityaṃ vaśyam advaidhyaṃ mahallaghusamuttham iti mitrasampat
6.1.13
अराजबीजी लुब्धः क्षुद्रपरिषत्को विरक्तप्रकृतिर् अन्यायवृत्तिर् अयुक्तो व्यसनी निरुत्साहो दैवप्रमाणो यत्किंचनकार्यगतिर् अननुबन्धः क्लीबो नित्यापकारी चेत्य् अमित्रसम्पत्
arājabījī lubdhaḥ kṣudrapariṣatko viraktaprakṛtir anyāyavṛttir ayukto vyasanī nirutsāho daivapramāṇo yatkiṃcanakāryagatir ananubandhaḥ klībo nityāpakārī cety amitrasampat
6.1.14
एवंभूतो हि शत्रुः सुखः समुच्छेत्तुं भवति // कz06.1.15अब्/ अरिवर्जाः प्रकृतयः सप्तैताः स्वगुणोदयाः / कz06.1.15च्द्/ उक्ताः प्रत्यङ्गभूतास् ताः प्रकृता राजसम्पदः // कz06.1.16अब्/ सम्पादयत्य् असम्पन्नाः प्रकृतीर् आत्मवान् नृपः / कz06.1.16च्द्/ विवृद्धाश् चानुरक्ताश् च प्रकृतीर् हन्त्य् अनात्मवान् // कz06.1.17अब्/ ततः स दुष्टप्रकृतिश् चातुरन्तोअप्य् अनात्मवान् / कz06.1.17च्द्/ हन्यते वा प्रकृतिभिर् याति वा द्विषतां वशम् // कz06.1.18अब्/ आत्मवांस् त्व् अल्पदेशोअपि युक्तः प्रकृतिसम्पदा / कz06.1.18च्द्/नयज्ञः पृथिवीं कृत्स्नां जयत्य् एव न हीयते //ए (शमव्यायामिकम्)
evaṃbhūto hi śatruḥ sukhaḥ samucchettuṃ bhavati // kaz06.1.15ab/ arivarjāḥ prakṛtayaḥ saptaitāḥ svaguṇodayāḥ / kaz06.1.15cd/ uktāḥ pratyaṅgabhūtās tāḥ prakṛtā rājasampadaḥ // kaz06.1.16ab/ sampādayaty asampannāḥ prakṛtīr ātmavān nṛpaḥ / kaz06.1.16cd/ vivṛddhāś cānuraktāś ca prakṛtīr hanty anātmavān // kaz06.1.17ab/ tataḥ sa duṣṭaprakṛtiś cāturantoapy anātmavān / kaz06.1.17cd/ hanyate vā prakṛtibhir yāti vā dviṣatāṃ vaśam // kaz06.1.18ab/ ātmavāṃs tv alpadeśoapi yuktaḥ prakṛtisampadā / kaz06.1.18cd/nayajñaḥ pṛthivīṃ kṛtsnāṃ jayaty eva na hīyate //e (śamavyāyāmikam)
Chapter 2 — enumeration of sections and books
6.2.1
शमव्यायामौ योगक्षेमयोर् योनिः
śamavyāyāmau yogakṣemayor yoniḥ
6.2.2
कर्मारम्भाणां योगाराधनो व्यायामः
karmārambhāṇāṃ yogārādhano vyāyāmaḥ
6.2.3
कर्मफलोपभोगानां क्षेमाराधनः शमः
karmaphalopabhogānāṃ kṣemārādhanaḥ śamaḥ
6.2.4
शमव्यायामयोर् योनिः षाड्गुण्यम्
śamavyāyāmayor yoniḥ ṣāḍguṇyam
6.2.5
क्षयः स्थानं वृद्धिर् इत्य् उदयास् तस्य
kṣayaḥ sthānaṃ vṛddhir ity udayās tasya
6.2.6
मानुषं नयापनयौ, दैवम् अयानयौ
mānuṣaṃ nayāpanayau, daivam ayānayau
6.2.7
दैवमानुषं हि कर्म लोकं यापयति
daivamānuṣaṃ hi karma lokaṃ yāpayati
6.2.8
अदृष्टकारितं दैवम्
adṛṣṭakāritaṃ daivam
6.2.9
तस्मिन्न् इष्टेन फलेन योगोअयः, अनिष्टेनानयः
tasminn iṣṭena phalena yogoayaḥ, aniṣṭenānayaḥ
6.2.10
दृष्टकारितं मानुषम्
dṛṣṭakāritaṃ mānuṣam
6.2.11
तस्मिन् योगक्षेमनिष्पत्तिर् नयः, विपत्तिर् अपनयः
tasmin yogakṣemaniṣpattir nayaḥ, vipattir apanayaḥ
6.2.12
तच् चिन्त्यम्, अचिन्त्यं दैवम्
tac cintyam, acintyaṃ daivam
6.2.13
राजा आत्मद्रव्यप्रकृतिसम्पन्नो नयस्याधिष्ठानं विजिगीषुः
rājā ātmadravyaprakṛtisampanno nayasyādhiṣṭhānaṃ vijigīṣuḥ
6.2.14
तस्य समन्ततो मण्डलीभूता भूम्यनन्तरा अरिप्रकृतिः
tasya samantato maṇḍalībhūtā bhūmyanantarā ariprakṛtiḥ
6.2.15
तथैव भूम्येकान्तरा मित्रप्रकृतिः
tathaiva bhūmyekāntarā mitraprakṛtiḥ
6.2.16
अरिसम्पद्युक्तः सामन्तः शत्रुः, व्यसनी यातव्यः, अनपाश्रयो दुर्बलाश्रयो वोच्छेदनीयः, विपर्यये पीडनीयः कर्शनीयो वा
arisampadyuktaḥ sāmantaḥ śatruḥ, vyasanī yātavyaḥ, anapāśrayo durbalāśrayo vocchedanīyaḥ, viparyaye pīḍanīyaḥ karśanīyo vā
6.2.17
इत्य् अरिविशेषाः
ity ariviśeṣāḥ
6.2.18
तस्मान् मित्रम् अरिमित्रं मित्रमित्रम् अरिमित्रमित्रं चानन्तर्येण भूमीनां प्रसज्यन्ते पुरस्तात्, पश्चात् पार्ष्णिग्राह आक्रन्दः पार्ष्णिग्राहासार आक्रन्दासारः
tasmān mitram arimitraṃ mitramitram arimitramitraṃ cānantaryeṇa bhūmīnāṃ prasajyante purastāt, paścāt pārṣṇigrāha ākrandaḥ pārṣṇigrāhāsāra ākrandāsāraḥ
6.2.19
भूम्यनन्तरः प्रकृतिमित्रः, तुल्याभिजनः सहजः, विरुद्धो विरोधयिता वा कृत्रिमः
bhūmyanantaraḥ prakṛtimitraḥ, tulyābhijanaḥ sahajaḥ, viruddho virodhayitā vā kṛtrimaḥ
6.2.20
भूम्येकान्तरं प्रकृतिमित्रम्, मातापितृसम्बद्धं सहजम्, धनजीवितहेतोर् आश्रितं कृत्रिमम्
bhūmyekāntaraṃ prakṛtimitram, mātāpitṛsambaddhaṃ sahajam, dhanajīvitahetor āśritaṃ kṛtrimam
6.2.21
अरिविजिगीष्वोर् भूम्यनन्तरः संहतासंहतयोर् अनुग्रहसमर्थो निग्रहे चासंहतयोर् मध्यमः
arivijigīṣvor bhūmyanantaraḥ saṃhatāsaṃhatayor anugrahasamartho nigrahe cāsaṃhatayor madhyamaḥ
6.2.22
अरिविजिगीषुमध्यानां बहिः प्रकृतिभ्यो बलवत्तरः संहतासंहतानाम् अरिविजिगीषुमध्यमानाम् अनुग्रहसमर्थो निग्रहे चासंहतानाम् उदासीनः
arivijigīṣumadhyānāṃ bahiḥ prakṛtibhyo balavattaraḥ saṃhatāsaṃhatānām arivijigīṣumadhyamānām anugrahasamartho nigrahe cāsaṃhatānām udāsīnaḥ
6.2.23
इति प्रकृतयः
iti prakṛtayaḥ
6.2.24
विजिगीषुर् मित्रं मित्रमित्रं वास्य प्रकृतयस् तिस्रः
vijigīṣur mitraṃ mitramitraṃ vāsya prakṛtayas tisraḥ
6.2.25
ताः पञ्चभिर् अमात्यजनपददुर्गकोशदण्डप्रकृतिभिर् एकैकशः सम्युक्ता मण्डलम् अष्टादशकं भवति
tāḥ pañcabhir amātyajanapadadurgakośadaṇḍaprakṛtibhir ekaikaśaḥ samyuktā maṇḍalam aṣṭādaśakaṃ bhavati
6.2.26
अनेन मण्डलपृथक्त्वं व्याख्यातम् अरिमध्यमोदासीनानाम्
anena maṇḍalapṛthaktvaṃ vyākhyātam arimadhyamodāsīnānām
6.2.27
एवं चतुर्मण्डलसंक्षेपः
evaṃ caturmaṇḍalasaṃkṣepaḥ
6.2.28
द्वादश राजप्रकृतयः षष्टिर् द्रव्यप्रकृतयः, संक्षेपेण द्विसप्ततिः
dvādaśa rājaprakṛtayaḥ ṣaṣṭir dravyaprakṛtayaḥ, saṃkṣepeṇa dvisaptatiḥ
6.2.29
तासां यथास्वं सम्पदः
tāsāṃ yathāsvaṃ sampadaḥ
6.2.30
शक्तिः सिद्धिश् च
śaktiḥ siddhiś ca
6.2.31
बलं शक्तिः
balaṃ śaktiḥ
6.2.32
सुखं सिद्धिः
sukhaṃ siddhiḥ
6.2.33
शक्तिस् त्रिविधा ज्ञानबलं मन्त्रशक्तिः, कोशदण्डबलं प्रभुशक्तिः, विक्रमबलम् उत्साहशक्तिः
śaktis trividhā jñānabalaṃ mantraśaktiḥ, kośadaṇḍabalaṃ prabhuśaktiḥ, vikramabalam utsāhaśaktiḥ
6.2.34
एवं सिद्धिस् त्रिविधैव मन्त्रशक्तिसाध्या मन्त्रसिद्धिः, प्रभुशक्तिसाध्या प्रभुसिद्धिः, उत्साहशक्तिसाध्या उत्साहसिद्धिः
evaṃ siddhis trividhaiva mantraśaktisādhyā mantrasiddhiḥ, prabhuśaktisādhyā prabhusiddhiḥ, utsāhaśaktisādhyā utsāhasiddhiḥ
6.2.35
ताभिर् अभ्युच्चितो ज्यायान् भवति, अपचितो हीनः, तुल्यशक्तिः समः
tābhir abhyuccito jyāyān bhavati, apacito hīnaḥ, tulyaśaktiḥ samaḥ
6.2.36
तस्मात्शक्तिं सिद्धिं च घटेतात्मन्य् आवेशयितुम्, साधारणो वा द्रव्यप्रकृतिष्व् आनन्तर्येण शौचवशेन वा
tasmātśaktiṃ siddhiṃ ca ghaṭetātmany āveśayitum, sādhāraṇo vā dravyaprakṛtiṣv ānantaryeṇa śaucavaśena vā
6.2.37
दूष्यामित्राभ्यां वापक्रष्टुं यतेत
dūṣyāmitrābhyāṃ vāpakraṣṭuṃ yateta
6.2.38
यदि वा पश्येत् "अमित्रो मे शक्तियुक्तो वाग्दण्डपारुष्यार्थदूषणैः प्रकृतीर् उपहनिष्यति, सिद्धियुक्तो वा मृगयाद्यूतमद्यस्त्रीभिः प्रमादं गमिष्यति, स विरक्तप्रकृतिर् उपक्षीणः प्रमत्तो वा साध्यो मे भविष्यति, विग्रहाभियुक्तो वा सर्वसंदोहेनैकस्थोअदुर्गस्थो वा स्थास्यति, स संहतसैन्यो मित्रदुर्गवियुक्तः साध्यो मे भविष्यति, "बलवान् वा राजा परतः शत्रुम् उच्छेत्तुकामः तम् उच्छिद्य माम् उच्छिन्द्याद्" इति बलवता प्रार्थितस्य मे विपन्नकर्मारम्भस्य वा साहाय्यं दास्यति", मध्यमलिप्सायां च, इत्य् एवंआदिषु कारणेष्व् अमित्रस्यापि शक्तिं सिद्धिं चेच्छेत् // कz06.2.39अब्/ नेमिम् एकान्तरान् राज्ञः कृत्वा चानन्तरान् अरान् / कz06.2.39च्द्/ नाभिम् आत्मानम् आयच्छेन् नेता प्रकृतिमण्डले // कz06.2.40अब्/ मध्ये ह्य् उपहितः शत्रुर् नेतुर् मित्रस्य चोभयोः / कz06.2.40च्द्/ उच्छेद्यः पीडनीयो वा बलवान् अपि जायते //ए (षाड्गुण्यसमुद्देशः क्षयस्थानवृद्धिनिश्चयह्)
yadi vā paśyet "amitro me śaktiyukto vāgdaṇḍapāruṣyārthadūṣaṇaiḥ prakṛtīr upahaniṣyati, siddhiyukto vā mṛgayādyūtamadyastrībhiḥ pramādaṃ gamiṣyati, sa viraktaprakṛtir upakṣīṇaḥ pramatto vā sādhyo me bhaviṣyati, vigrahābhiyukto vā sarvasaṃdohenaikasthoadurgastho vā sthāsyati, sa saṃhatasainyo mitradurgaviyuktaḥ sādhyo me bhaviṣyati, "balavān vā rājā parataḥ śatrum ucchettukāmaḥ tam ucchidya mām ucchindyād" iti balavatā prārthitasya me vipannakarmārambhasya vā sāhāyyaṃ dāsyati", madhyamalipsāyāṃ ca, ity evaṃādiṣu kāraṇeṣv amitrasyāpi śaktiṃ siddhiṃ cecchet // kaz06.2.39ab/ nemim ekāntarān rājñaḥ kṛtvā cānantarān arān / kaz06.2.39cd/ nābhim ātmānam āyacchen netā prakṛtimaṇḍale // kaz06.2.40ab/ madhye hy upahitaḥ śatrur netur mitrasya cobhayoḥ / kaz06.2.40cd/ ucchedyaḥ pīḍanīyo vā balavān api jāyate //e (ṣāḍguṇyasamuddeśaḥ kṣayasthānavṛddhiniścayah)