Books / Bhāgavata Purāṇa — Sanskrit Text

3. Bhāgavata Purāṇa (part 3 of 4)

Chapter 8.16

08.16.001

0 श्रीशुक उवाच एवं पुत्रेषु नष्टेषु देवमातादितिस्तदा ।
हृते त्रिविष्टपे दैत्यैः पर्यतप्यदनाथवत्

0 śrīśuka uvāca evaṃ putreṣu naṣṭeṣu devamātāditistadā |
hṛte triviṣṭape daityaiḥ paryatapyadanāthavat


08.16.002

एकदा कश्यपस्तस्या आश्रमं भगवान् अगात् ।
निरुत्सवं निरानन्दं समाधेर्विरतश्चिरात्

ekadā kaśyapastasyā āśramaṃ bhagavān agāt |
nirutsavaṃ nirānandaṃ samādhervirataścirāt


08.16.003

स पत्नीं दीनवदनां कृतासनपरिग्रहः ।
सभाजितो यथान्यायमिदमाह कुरूद्वह

sa patnīṃ dīnavadanāṃ kṛtāsanaparigrahaḥ |
sabhājito yathānyāyamidamāha kurūdvaha


08.16.004

अप्य् अभद्रं न विप्राणां भद्रे लोके ऽधुनागतम् ।
न धर्मस्य न लोकस्य मृत्योश्छन्दानुवर्तिनः

apy abhadraṃ na viprāṇāṃ bhadre loke 'dhunāgatam |
na dharmasya na lokasya mṛtyośchandānuvartinaḥ


08.16.005

अपि वाकुशलं किञ्चिद्गृहेषु गृहमेधिनि ।
धर्मस्यार्थस्य कामस्य यत्र योगो ह्य् अयोगिनाम्

api vākuśalaṃ kiñcidgṛheṣu gṛhamedhini |
dharmasyārthasya kāmasya yatra yogo hy ayoginām


08.16.006

अपि वातिथयो ऽभ्येत्य कुटुम्बासक्तया त्वया ।
गृहादपूजिता याताः प्रत्युत्थानेन वा क्वचित्

api vātithayo 'bhyetya kuṭumbāsaktayā tvayā |
gṛhādapūjitā yātāḥ pratyutthānena vā kvacit


08.16.007

गृहेषु येष्वतिथयो नार्चिताः सलिलैरपि ।
यदि निर्यान्ति ते नूनं फेरुराजगृहोपमाः

gṛheṣu yeṣvatithayo nārcitāḥ salilairapi |
yadi niryānti te nūnaṃ pherurājagṛhopamāḥ


08.16.008

अप्य् अग्नयस्तु वेलायां न हुता हविषा सति ।
त्वयोद्विग्नधिया भद्रे प्रोषिते मयि कर्हिचित्

apy agnayastu velāyāṃ na hutā haviṣā sati |
tvayodvignadhiyā bhadre proṣite mayi karhicit


08.16.009

यत्पूजया कामदुघान् याति लोकान् गृहान्वितः ।
ब्राह्मणो ऽग्निश्च वै विष्णोः सर्वदेवात्मनो मुखम्

yatpūjayā kāmadughān yāti lokān gṛhānvitaḥ |
brāhmaṇo 'gniśca vai viṣṇoḥ sarvadevātmano mukham


08.16.010

अपि सर्वे कुशलिनस्तव पुत्रा मनस्विनि ।
लक्षये ऽस्वस्थमात्मानं भवत्या लक्षणैरहम्

api sarve kuśalinastava putrā manasvini |
lakṣaye 'svasthamātmānaṃ bhavatyā lakṣaṇairaham


08.16.011

0 श्रीअदितिरुवाच भद्रं द्विजगवां ब्रह्मन् धर्मस्यास्य जनस्य च ।
त्रिवर्गस्य परं क्षेत्रं गृहमेधिन् गृहा इमे

0 śrīaditiruvāca bhadraṃ dvijagavāṃ brahman dharmasyāsya janasya ca |
trivargasya paraṃ kṣetraṃ gṛhamedhin gṛhā ime


08.16.012

अग्नयो ऽतिथयो भृत्या भिक्षवो ये च लिप्सवः ।
सर्वं भगवतो ब्रह्मन्ननुध्यानान् न रिष्यति

agnayo 'tithayo bhṛtyā bhikṣavo ye ca lipsavaḥ |
sarvaṃ bhagavato brahmannanudhyānān na riṣyati


08.16.013

को नु मे भगवन् कामो न सम्पद्येत मानसः ।
यस्या भवान् प्रजाध्यक्ष एवं धर्मान् प्रभाषते

ko nu me bhagavan kāmo na sampadyeta mānasaḥ |
yasyā bhavān prajādhyakṣa evaṃ dharmān prabhāṣate


08.16.014

तवैव मारीच मनःशरीरजाः प्रजा इमाः सत्त्वरजस्तमोजुषः ।
समो भवांस्तास्वसुरादिषु प्रभो तथापि भक्तं भजते महेश्वरः

tavaiva mārīca manaḥśarīrajāḥ prajā imāḥ sattvarajastamojuṣaḥ |
samo bhavāṃstāsvasurādiṣu prabho tathāpi bhaktaṃ bhajate maheśvaraḥ


08.16.015

तस्मादीश भजन्त्या मे श्रेयश्चिन्तय सुव्रत ।
हृतश्रियो हृतस्थानान् सपत्नैः पाहि नः प्रभो

tasmādīśa bhajantyā me śreyaścintaya suvrata |
hṛtaśriyo hṛtasthānān sapatnaiḥ pāhi naḥ prabho


08.16.016

परैर्विवासिता साहं मग्ना व्यसनसागरे ।
ऐश्वर्यं श्रीर्यशः स्थानं हृतानि प्रबलैर्मम

parairvivāsitā sāhaṃ magnā vyasanasāgare |
aiśvaryaṃ śrīryaśaḥ sthānaṃ hṛtāni prabalairmama


08.16.017

यथा तानि पुनः साधो प्रपद्येरन् ममात्मजाः ।
तथा विधेहि कल्याणं धिया कल्याणकृत्तम

yathā tāni punaḥ sādho prapadyeran mamātmajāḥ |
tathā vidhehi kalyāṇaṃ dhiyā kalyāṇakṛttama


08.16.018

0 श्रीशुक उवाच एवमभ्यर्थितो ऽदित्या कस्तामाह स्मयन्निव ।
अहो मायाबलं विष्णोः स्नेहबद्धमिदं जगत्

0 śrīśuka uvāca evamabhyarthito 'dityā kastāmāha smayanniva |
aho māyābalaṃ viṣṇoḥ snehabaddhamidaṃ jagat


08.16.019

क्व देहो भौतिको ऽनात्मा क्व चात्मा प्रकृतेः परः ।
कस्य के पतिपुत्राद्या मोह एव हि कारणम्

kva deho bhautiko 'nātmā kva cātmā prakṛteḥ paraḥ |
kasya ke patiputrādyā moha eva hi kāraṇam


08.16.020

उपतिष्ठस्व पुरुषं भगवन्तं जनार्दनम् ।
सर्वभूतगुहावासं वासुदेवं जगद्गुरुम्

upatiṣṭhasva puruṣaṃ bhagavantaṃ janārdanam |
sarvabhūtaguhāvāsaṃ vāsudevaṃ jagadgurum


08.16.021

स विधास्यति ते कामान् हरिर्दीनानुकम्पनः ।
अमोघा भगवद्भक्तिर्नेतरेति मतिर्मम

sa vidhāsyati te kāmān harirdīnānukampanaḥ |
amoghā bhagavadbhaktirnetareti matirmama


08.16.022

0 श्रीअदितिरुवाच केनाहं विधिना ब्रह्मन्नुपस्थास्ये जगत्पतिम् ।
यथा मे सत्यसङ्कल्पो विदध्यात् स मनोरथम्

0 śrīaditiruvāca kenāhaṃ vidhinā brahmannupasthāsye jagatpatim |
yathā me satyasaṅkalpo vidadhyāt sa manoratham


08.16.023

आदिश त्वं द्विजश्रेष्ठ विधिं तदुपधावनम् ।
आशु तुष्यति मे देवः सीदन्त्याः सह पुत्रकैः

ādiśa tvaṃ dvijaśreṣṭha vidhiṃ tadupadhāvanam |
āśu tuṣyati me devaḥ sīdantyāḥ saha putrakaiḥ


08.16.024

0 श्रीकश्यप उवाच एतन् मे भगवान् पृष्टः प्रजाकामस्य पद्मजः ।
यदाह ते प्रवक्ष्यामि व्रतं केशवतोषणम्

0 śrīkaśyapa uvāca etan me bhagavān pṛṣṭaḥ prajākāmasya padmajaḥ |
yadāha te pravakṣyāmi vrataṃ keśavatoṣaṇam


08.16.025

फाल्गुनस्यामले पक्षे द्वादशाहं पयोव्रतम् ।
अर्चयेदरविन्दाक्षं भक्त्या परमयान्वितः

phālgunasyāmale pakṣe dvādaśāhaṃ payovratam |
arcayedaravindākṣaṃ bhaktyā paramayānvitaḥ


08.16.026

सिनीवाल्यां मृदालिप्य स्नायात् क्रोडविदीर्णया ।
यदि लभ्येत वै स्रोतस्य् एतं मन्त्रमुदीरयेत्

sinīvālyāṃ mṛdālipya snāyāt kroḍavidīrṇayā |
yadi labhyeta vai srotasy etaṃ mantramudīrayet


08.16.027

त्वं देव्य् आदिवराहेण रसायाः स्थानमिच्छता ।
उद्धृतासि नमस्तुभ्यं पाप्मानं मे प्रणाशय

tvaṃ devy ādivarāheṇa rasāyāḥ sthānamicchatā |
uddhṛtāsi namastubhyaṃ pāpmānaṃ me praṇāśaya


08.16.028

निर्वर्तितात्मनियमो देवमर्चेत् समाहितः ।
अर्चायां स्थण्डिले सूर्ये जले वह्नौ गुरावपि

nirvartitātmaniyamo devamarcet samāhitaḥ |
arcāyāṃ sthaṇḍile sūrye jale vahnau gurāvapi


08.16.029

नमस्तुभ्यं भगवते पुरुषाय महीयसे ।
सर्वभूतनिवासाय वासुदेवाय साक्षिणे

namastubhyaṃ bhagavate puruṣāya mahīyase |
sarvabhūtanivāsāya vāsudevāya sākṣiṇe


08.16.030

नमो ऽव्यक्ताय सूक्ष्माय प्रधानपुरुषाय च ।
चतुर्विंशद्गुणज्ञाय गुणसङ्ख्यानहेतवे

namo 'vyaktāya sūkṣmāya pradhānapuruṣāya ca |
caturviṃśadguṇajñāya guṇasaṅkhyānahetave


08.16.031

नमो द्विशीर्ष्णे त्रिपदे चतुःशृङ्गाय तन्तवे ।
सप्तहस्ताय यज्ञाय त्रयीविद्यात्मने नमः

namo dviśīrṣṇe tripade catuḥśṛṅgāya tantave |
saptahastāya yajñāya trayīvidyātmane namaḥ


08.16.032

नमः शिवाय रुद्राय नमः शक्तिधराय च ।
सर्वविद्याधिपतये भूतानां पतये नमः

namaḥ śivāya rudrāya namaḥ śaktidharāya ca |
sarvavidyādhipataye bhūtānāṃ pataye namaḥ


08.16.033

नमो हिरण्यगर्भाय प्राणाय जगदात्मने ।
योगैश्वर्यशरीराय नमस्ते योगहेतवे

namo hiraṇyagarbhāya prāṇāya jagadātmane |
yogaiśvaryaśarīrāya namaste yogahetave


08.16.034

नमस्त आदिदेवाय साक्षिभूताय ते नमः ।
नारायणाय ऋषये नराय हरये नमः

namasta ādidevāya sākṣibhūtāya te namaḥ |
nārāyaṇāya ṛṣaye narāya haraye namaḥ


08.16.035

नमो मरकतश्याम वपुषे ऽधिगतश्रिये ।
केशवाय नमस्तुभ्यं नमस्ते पीतवाससे

namo marakataśyāma vapuṣe 'dhigataśriye |
keśavāya namastubhyaṃ namaste pītavāsase


08.16.036

त्वं सर्ववरदः पुंसां वरेण्य वरदर्षभ ।
अतस्ते श्रेयसे धीराः पादरेणुमुपासते

tvaṃ sarvavaradaḥ puṃsāṃ vareṇya varadarṣabha |
ataste śreyase dhīrāḥ pādareṇumupāsate


08.16.037

अन्ववर्तन्त यं देवाः श्रीश्च तत्पादपद्मयोः ।
स्पृहयन्त इवामोदं भगवान् मे प्रसीदताम्

anvavartanta yaṃ devāḥ śrīśca tatpādapadmayoḥ |
spṛhayanta ivāmodaṃ bhagavān me prasīdatām


08.16.038

एतैर्मन्त्रैर्हृषीकेशमावाहनपुरस्कृतम् ।
अर्चयेच् छ्रद्धया युक्तः पाद्योपस्पर्शनादिभिः

etairmantrairhṛṣīkeśamāvāhanapuraskṛtam |
arcayec chraddhayā yuktaḥ pādyopasparśanādibhiḥ


08.16.039

अर्चित्वा गन्धमाल्याद्यैः पयसा स्नपयेद्विभुम् ।
वस्त्रोपवीताभरण पाद्योपस्पर्शनैस्ततः ।
गन्धधूपादिभिश्चार्चेद्द्वादशाक्षरविद्यया

arcitvā gandhamālyādyaiḥ payasā snapayedvibhum |
vastropavītābharaṇa pādyopasparśanaistataḥ |
gandhadhūpādibhiścārceddvādaśākṣaravidyayā


08.16.040

शृतं पयसि नैवेद्यं शाल्यन्नं विभवे सति ।
ससर्पिः सगुडं दत्त्वा जुहुयान् मूलविद्यया

śṛtaṃ payasi naivedyaṃ śālyannaṃ vibhave sati |
sasarpiḥ saguḍaṃ dattvā juhuyān mūlavidyayā


08.16.041

निवेदितं तद्भक्ताय दद्याद्भुञ्जीत वा स्वयम् ।
दत्त्वाचमनमर्चित्वा ताम्बूलं च निवेदयेत्

niveditaṃ tadbhaktāya dadyādbhuñjīta vā svayam |
dattvācamanamarcitvā tāmbūlaṃ ca nivedayet


08.16.042

जपेदष्टोत्तरशतं स्तुवीत स्तुतिभिः प्रभुम् ।
कृत्वा प्रदक्षिणं भूमौ प्रणमेद्दण्डवन् मुदा

japedaṣṭottaraśataṃ stuvīta stutibhiḥ prabhum |
kṛtvā pradakṣiṇaṃ bhūmau praṇameddaṇḍavan mudā


08.16.043

कृत्वा शिरसि तच्छेषां देवमुद्वासयेत् ततः ।
द्व्यवरान् भोजयेद्विप्रान् पायसेन यथोचितम्

kṛtvā śirasi taccheṣāṃ devamudvāsayet tataḥ |
dvyavarān bhojayedviprān pāyasena yathocitam


08.16.044

भुञ्जीत तैरनुज्ञातः सेष्टः शेषं सभाजितैः ।
ब्रह्मचार्य् अथ तद्रात्र्यां श्वो भूते प्रथमे ऽहनि

bhuñjīta tairanujñātaḥ seṣṭaḥ śeṣaṃ sabhājitaiḥ |
brahmacāry atha tadrātryāṃ śvo bhūte prathame 'hani


08.16.045

स्नातः शुचिर्यथोक्तेन विधिना सुसमाहितः ।
पयसा स्नापयित्वार्चेद्यावद्व्रतसमापनम्

snātaḥ śuciryathoktena vidhinā susamāhitaḥ |
payasā snāpayitvārcedyāvadvratasamāpanam


08.16.046

पयोभक्षो व्रतमिदं चरेद्विष्ण्वर्चनादृतः ।
पूर्ववज् जुहुयादग्निं ब्राह्मणांश्चापि भोजयेत्

payobhakṣo vratamidaṃ caredviṣṇvarcanādṛtaḥ |
pūrvavaj juhuyādagniṃ brāhmaṇāṃścāpi bhojayet


08.16.047

एवं त्वहरहः कुर्याद्द्वादशाहं पयोव्रतम् ।
हरेराराधनं होममर्हणं द्विजतर्पणम्

evaṃ tvaharahaḥ kuryāddvādaśāhaṃ payovratam |
harerārādhanaṃ homamarhaṇaṃ dvijatarpaṇam


08.16.048

प्रतिपद्दिनमारभ्य यावच् छुक्लत्रयोदशीम् ।
ब्रह्मचर्यमधःस्वप्नं स्नानं त्रिषवणं चरेत्

pratipaddinamārabhya yāvac chuklatrayodaśīm |
brahmacaryamadhaḥsvapnaṃ snānaṃ triṣavaṇaṃ caret


08.16.049

वर्जयेदसदालापं भोगान् उच्चावचांस्तथा ।
अहिंस्रः सर्वभूतानां वासुदेवपरायणः

varjayedasadālāpaṃ bhogān uccāvacāṃstathā |
ahiṃsraḥ sarvabhūtānāṃ vāsudevaparāyaṇaḥ


08.16.050

त्रयोदश्यामथो विष्णोः स्नपनं पञ्चकैर्विभोः ।
कारयेच् छास्त्रदृष्टेन विधिना विधिकोविदैः

trayodaśyāmatho viṣṇoḥ snapanaṃ pañcakairvibhoḥ |
kārayec chāstradṛṣṭena vidhinā vidhikovidaiḥ


08.16.051

पूजां च महतीं कुर्याद्वित्तशाठ्यविवर्जितः ।
चरुं निरूप्य पयसि शिपिविष्टाय विष्णवे

pūjāṃ ca mahatīṃ kuryādvittaśāṭhyavivarjitaḥ |
caruṃ nirūpya payasi śipiviṣṭāya viṣṇave


08.16.052

सूक्तेन तेन पुरुषं यजेत सुसमाहितः ।
नैवेद्यं चातिगुणवद्दद्यात् पुरुषतुष्टिदम्

sūktena tena puruṣaṃ yajeta susamāhitaḥ |
naivedyaṃ cātiguṇavaddadyāt puruṣatuṣṭidam


08.16.053

आचार्यं ज्ञानसम्पन्नं वस्त्राभरणधेनुभिः ।
तोषयेदृत्विजश्चैव तद्विद्ध्य् आराधनं हरेः

ācāryaṃ jñānasampannaṃ vastrābharaṇadhenubhiḥ |
toṣayedṛtvijaścaiva tadviddhy ārādhanaṃ hareḥ


08.16.054

भोजयेत् तान् गुणवता सदन्नेन शुचिस्मिते ।
अन्यांश्च ब्राह्मणान् छक्त्या ये च तत्र समागताः

bhojayet tān guṇavatā sadannena śucismite |
anyāṃśca brāhmaṇān chaktyā ye ca tatra samāgatāḥ


08.16.055

दक्षिणां गुरवे दद्यादृत्विग्भ्यश्च यथार्हतः ।
अन्नाद्येनाश्वपाकांश्च प्रीणयेत् समुपागतान्

dakṣiṇāṃ gurave dadyādṛtvigbhyaśca yathārhataḥ |
annādyenāśvapākāṃśca prīṇayet samupāgatān


08.16.056

भुक्तवत्सु च सर्वेषु दीनान्धकृपणादिषु ।
विष्णोस्तत् प्रीणनं विद्वान् भुञ्जीत सह बन्धुभिः

bhuktavatsu ca sarveṣu dīnāndhakṛpaṇādiṣu |
viṣṇostat prīṇanaṃ vidvān bhuñjīta saha bandhubhiḥ


08.16.057

नृत्यवादित्रगीतैश्च स्तुतिभिः स्वस्तिवाचकैः ।
कारयेत् तत्कथाभिश्च पूजां भगवतो ऽन्वहम्

nṛtyavāditragītaiśca stutibhiḥ svastivācakaiḥ |
kārayet tatkathābhiśca pūjāṃ bhagavato 'nvaham


08.16.058

एतत् पयोव्रतं नाम पुरुषाराधनं परम् ।
पितामहेनाभिहितं मया ते समुदाहृतम्

etat payovrataṃ nāma puruṣārādhanaṃ param |
pitāmahenābhihitaṃ mayā te samudāhṛtam


08.16.059

त्वं चानेन महाभागे सम्यक् चीर्णेन केशवम् ।
आत्मना शुद्धभावेन नियतात्मा भजाव्ययम्

tvaṃ cānena mahābhāge samyak cīrṇena keśavam |
ātmanā śuddhabhāvena niyatātmā bhajāvyayam


08.16.060

अयं वै सर्वयज्ञाख्यः सर्वव्रतमिति स्मृतम् ।
तपःसारमिदं भद्रे दानं चेश्वरतर्पणम्

ayaṃ vai sarvayajñākhyaḥ sarvavratamiti smṛtam |
tapaḥsāramidaṃ bhadre dānaṃ ceśvaratarpaṇam


08.16.061

त एव नियमाः साक्षात् त एव च यमोत्तमाः ।
तपो दानं व्रतं यज्ञो येन तुष्यत्य् अधोक्षजः

ta eva niyamāḥ sākṣāt ta eva ca yamottamāḥ |
tapo dānaṃ vrataṃ yajño yena tuṣyaty adhokṣajaḥ


08.16.062

तस्मादेतद्व्रतं भद्रे प्रयता श्रद्धयाचर ।
भगवान् परितुष्टस्ते वरान् आशु विधास्यति

tasmādetadvrataṃ bhadre prayatā śraddhayācara |
bhagavān parituṣṭaste varān āśu vidhāsyati

Chapter 8.17

08.17.001

0 श्रीशुक उवाच इत्य् उक्ता सादिती राजन् स्वभर्त्रा कश्यपेन वै ।
अन्वतिष्ठद्व्रतमिदं द्वादशाहमतन्द्रिता

0 śrīśuka uvāca ity uktā sāditī rājan svabhartrā kaśyapena vai |
anvatiṣṭhadvratamidaṃ dvādaśāhamatandritā


08.17.002

चिन्तयन्त्य् एकया बुद्ध्या महापुरुषमीश्वरम् ।
प्रगृह्येन्द्रियदुष्टाश्वान् मनसा बुद्धिसारथिः

cintayanty ekayā buddhyā mahāpuruṣamīśvaram |
pragṛhyendriyaduṣṭāśvān manasā buddhisārathiḥ


08.17.003

मनश्चैकाग्रया बुद्ध्या भगवत्य् अखिलात्मनि ।
वासुदेवे समाधाय चचार ह पयोव्रतम्

manaścaikāgrayā buddhyā bhagavaty akhilātmani |
vāsudeve samādhāya cacāra ha payovratam


08.17.004

तस्याः प्रादुरभूत् तात भगवान् आदिपुरुषः ।
पीतवासाश्चतुर्बाहुः शङ्खचक्रगदाधरः

tasyāḥ prādurabhūt tāta bhagavān ādipuruṣaḥ |
pītavāsāścaturbāhuḥ śaṅkhacakragadādharaḥ


08.17.005

तं नेत्रगोचरं वीक्ष्य सहसोत्थाय सादरम् ।
ननाम भुवि कायेन दण्डवत्प्रीतिविह्वला

taṃ netragocaraṃ vīkṣya sahasotthāya sādaram |
nanāma bhuvi kāyena daṇḍavatprītivihvalā


08.17.006

सोत्थाय बद्धाञ्जलिरीडितुं स्थिता नोत्सेह आनन्दजलाकुलेक्षणा ।
बभूव तूष्णीं पुलकाकुलाकृतिस् तद्दर्शनात्युत्सवगात्रवेपथुः

sotthāya baddhāñjalirīḍituṃ sthitā notseha ānandajalākulekṣaṇā |
babhūva tūṣṇīṃ pulakākulākṛtis taddarśanātyutsavagātravepathuḥ


08.17.007

प्रीत्या शनैर्गद्गदया गिरा हरिं तुष्टाव सा देव्य् अदितिः कुरूद्वह ।
उद्वीक्षती सा पिबतीव चक्षुषा रमापतिं यज्ञपतिं जगत्पतिम्

prītyā śanairgadgadayā girā hariṃ tuṣṭāva sā devy aditiḥ kurūdvaha |
udvīkṣatī sā pibatīva cakṣuṣā ramāpatiṃ yajñapatiṃ jagatpatim


08.17.008

0 श्रीअदितिरुवाच यज्ञेश यज्ञपुरुषाच्युत तीर्थपाद $ तीर्थश्रवः श्रवणमङ्गलनामधेय & यज्ञेश यज्ञपुरुषाच्युत तीर्थपाद $ तीर्थश्रवः श्रवणमङ्गलनामधेय & आपन्नलोकवृजिनोपशमोदयाद्य % शं नः कृधीश भगवन्नसि दीननाथः

0 śrīaditiruvāca yajñeśa yajñapuruṣācyuta tīrthapāda $ tīrthaśravaḥ śravaṇamaṅgalanāmadheya & yajñeśa yajñapuruṣācyuta tīrthapāda $ tīrthaśravaḥ śravaṇamaṅgalanāmadheya & āpannalokavṛjinopaśamodayādya % śaṃ naḥ kṛdhīśa bhagavannasi dīnanāthaḥ


08.17.009


  • विश्वाय विश्वभवनस्थितिसंयमाय $ स्वैरं गृहीतपुरुशक्तिगुणाय भूम्ने & विश्वाय विश्वभवनस्थितिसंयमाय $ स्वैरं गृहीतपुरुशक्तिगुणाय भूम्ने & स्वस्थाय शश्वदुपबृंहितपूर्णबोध % व्यापादितात्मतमसे हरये नमस्ते

** // viśvāya viśvabhavanasthitisaṃyamāya $ svairaṃ gṛhītapuruśaktiguṇāya bhūmne & viśvāya viśvabhavanasthitisaṃyamāya $ svairaṃ gṛhītapuruśaktiguṇāya bhūmne & svasthāya śaśvadupabṛṃhitapūrṇabodha % vyāpāditātmatamase haraye namaste*


08.17.010


  • आयुः परं वपुरभीष्टमतुल्यलक्ष्मीर् $ द्योभूरसाः सकलयोगगुणास्त्रिवर्गः & आयुः परं वपुरभीष्टमतुल्यलक्ष्मीर् $ द्योभूरसाः सकलयोगगुणास्त्रिवर्गः & ज्ञानं च केवलमनन्त भवन्ति तुष्टात् % त्वत्तो नृणां किमु सपत्नजयादिराशीः

** // āyuḥ paraṃ vapurabhīṣṭamatulyalakṣmīr $ dyobhūrasāḥ sakalayogaguṇāstrivargaḥ & āyuḥ paraṃ vapurabhīṣṭamatulyalakṣmīr $ dyobhūrasāḥ sakalayogaguṇāstrivargaḥ & jñānaṃ ca kevalamananta bhavanti tuṣṭāt % tvatto nṛṇāṃ kimu sapatnajayādirāśīḥ*


08.17.011



08.17.011

0 श्रीशुक उवाच अदित्यैवं स्तुतो राजन् भगवान् पुष्करेक्षणः ।
क्षेत्रज्ञः सर्वभूतानामिति होवाच भारत

0 śrīśuka uvāca adityaivaṃ stuto rājan bhagavān puṣkarekṣaṇaḥ |
kṣetrajñaḥ sarvabhūtānāmiti hovāca bhārata


08.17.012

0 श्रीभगवान् उवाच देवमातर्भवत्या मे विज्ञातं चिरकाङ्क्षितम् ।
यत् सपत्नैर्हृतश्रीणां च्यावितानां स्वधामतः

0 śrībhagavān uvāca devamātarbhavatyā me vijñātaṃ cirakāṅkṣitam |
yat sapatnairhṛtaśrīṇāṃ cyāvitānāṃ svadhāmataḥ


08.17.013

तान् विनिर्जित्य समरे दुर्मदान् असुरर्षभान् ।
प्रतिलब्धजयश्रीभिः पुत्रैरिच्छस्य् उपासितुम्

tān vinirjitya samare durmadān asurarṣabhān |
pratilabdhajayaśrībhiḥ putrairicchasy upāsitum


08.17.014

इन्द्रज्येष्ठैः स्वतनयैर्हतानां युधि विद्विषाम् ।
स्त्रियो रुदन्तीरासाद्य द्रष्टुमिच्छसि दुःखिताः

indrajyeṣṭhaiḥ svatanayairhatānāṃ yudhi vidviṣām |
striyo rudantīrāsādya draṣṭumicchasi duḥkhitāḥ


08.17.015

आत्मजान् सुसमृद्धांस्त्वं प्रत्याहृतयशःश्रियः ।
नाकपृष्ठमधिष्ठाय क्रीडतो द्रष्टुमिच्छसि

ātmajān susamṛddhāṃstvaṃ pratyāhṛtayaśaḥśriyaḥ |
nākapṛṣṭhamadhiṣṭhāya krīḍato draṣṭumicchasi


08.17.016

प्रायो ऽधुना ते ऽसुरयूथनाथा अपारणीया इति देवि मे मतिः ।
यत् ते ऽनुकूलेश्वरविप्रगुप्ता न विक्रमस्तत्र सुखं ददाति

prāyo 'dhunā te 'surayūthanāthā apāraṇīyā iti devi me matiḥ |
yat te 'nukūleśvaravipraguptā na vikramastatra sukhaṃ dadāti


08.17.017

अथाप्य् उपायो मम देवि चिन्त्यः सन्तोषितस्य व्रतचर्यया ते ।
ममार्चनं नार्हति गन्तुमन्यथा श्रद्धानुरूपं फलहेतुकत्वात्

athāpy upāyo mama devi cintyaḥ santoṣitasya vratacaryayā te |
mamārcanaṃ nārhati gantumanyathā śraddhānurūpaṃ phalahetukatvāt


08.17.018

त्वयार्चितश्चाहमपत्यगुप्तये पयोव्रतेनानुगुणं समीडितः ।
स्वांशेन पुत्रत्वमुपेत्य ते सुतान् गोप्तास्मि मारीचतपस्य् अधिष्ठितः

tvayārcitaścāhamapatyaguptaye payovratenānuguṇaṃ samīḍitaḥ |
svāṃśena putratvamupetya te sutān goptāsmi mārīcatapasy adhiṣṭhitaḥ


08.17.019

उपधाव पतिं भद्रे प्रजापतिमकल्मषम् ।
मां च भावयती पत्यावेवं रूपमवस्थितम्

upadhāva patiṃ bhadre prajāpatimakalmaṣam |
māṃ ca bhāvayatī patyāvevaṃ rūpamavasthitam


08.17.020

नैतत् परस्मा आख्येयं पृष्टयापि कथञ्चन ।
सर्वं सम्पद्यते देवि देवगुह्यं सुसंवृतम्

naitat parasmā ākhyeyaṃ pṛṣṭayāpi kathañcana |
sarvaṃ sampadyate devi devaguhyaṃ susaṃvṛtam


08.17.021

0 श्रीशुक उवाच एतावदुक्त्वा भगवांस्तत्रैवान्तरधीयत ।
अदितिर्दुर्लभं लब्ध्वा हरेर्जन्मात्मनि प्रभोः

0 śrīśuka uvāca etāvaduktvā bhagavāṃstatraivāntaradhīyata |
aditirdurlabhaṃ labdhvā harerjanmātmani prabhoḥ


08.17.022

उपाधावत् पतिं भक्त्या परया कृतकृत्यवत् ।
स वै समाधियोगेन कश्यपस्तदबुध्यत

upādhāvat patiṃ bhaktyā parayā kṛtakṛtyavat |
sa vai samādhiyogena kaśyapastadabudhyata


08.17.023

प्रविष्टमात्मनि हरेरंशं ह्य् अवितथेक्षणः ।
सो ऽदित्यां वीर्यमाधत्त तपसा चिरसम्भृतम् ।
अमाहितमना राजन् दारुण्य् अग्निं यथानिलः

praviṣṭamātmani hareraṃśaṃ hy avitathekṣaṇaḥ |
so 'dityāṃ vīryamādhatta tapasā cirasambhṛtam |
amāhitamanā rājan dāruṇy agniṃ yathānilaḥ


08.17.024

अदितेर्धिष्ठितं गर्भं भगवन्तं सनातनम् ।
हिरण्यगर्भो विज्ञाय समीडे गुह्यनामभिः

aditerdhiṣṭhitaṃ garbhaṃ bhagavantaṃ sanātanam |
hiraṇyagarbho vijñāya samīḍe guhyanāmabhiḥ


08.17.025

0 श्रीब्रह्मोवाच जयोरुगाय भगवन्नुरुक्रम नमो ऽस्तु ते ।
नमो ब्रह्मण्यदेवाय त्रिगुणाय नमो नमः

0 śrībrahmovāca jayorugāya bhagavannurukrama namo 'stu te |
namo brahmaṇyadevāya triguṇāya namo namaḥ


08.17.026

नमस्ते पृश्निगर्भाय वेदगर्भाय वेधसे ।
त्रिनाभाय त्रिपृष्ठाय शिपिविष्टाय विष्णवे

namaste pṛśnigarbhāya vedagarbhāya vedhase |
trinābhāya tripṛṣṭhāya śipiviṣṭāya viṣṇave


08.17.027

त्वमादिरन्तो भुवनस्य मध्यम् अनन्तशक्तिं पुरुषं यमाहुः ।
कालो भवान् आक्षिपतीश विश्वं स्रोतो यथान्तः पतितं गभीरम्

tvamādiranto bhuvanasya madhyam anantaśaktiṃ puruṣaṃ yamāhuḥ |
kālo bhavān ākṣipatīśa viśvaṃ sroto yathāntaḥ patitaṃ gabhīram


08.17.028

त्वं वै प्रजानां स्थिरजङ्गमानां प्रजापतीनामसि सम्भविष्णुः ।
दिवौकसां देव दिवश्च्युतानां परायणं नौरिव मज्जतो ऽप्सु

tvaṃ vai prajānāṃ sthirajaṅgamānāṃ prajāpatīnāmasi sambhaviṣṇuḥ |
divaukasāṃ deva divaścyutānāṃ parāyaṇaṃ nauriva majjato 'psu

Chapter 8.18

08.18.001

0 श्रीशुक उवाच इत्थं विरिञ्चस्तुतकर्मवीर्यः प्रादुर्बभूवामृतभूरदित्याम् ।
चतुर्भुजः शङ्खगदाब्जचक्रः पिशङ्गवासा नलिनायतेक्षणः

0 śrīśuka uvāca itthaṃ viriñcastutakarmavīryaḥ prādurbabhūvāmṛtabhūradityām |
caturbhujaḥ śaṅkhagadābjacakraḥ piśaṅgavāsā nalināyatekṣaṇaḥ


08.18.002

श्यामावदातो झषराजकुण्डल त्विषोल्लसच्छ्रीवदनाम्बुजः पुमान् ।
श्रीवत्सवक्षा बलयाङ्गदोल्लसत् किरीटकाञ्चीगुणचारुनूपुरः

śyāmāvadāto jhaṣarājakuṇḍala tviṣollasacchrīvadanāmbujaḥ pumān |
śrīvatsavakṣā balayāṅgadollasat kirīṭakāñcīguṇacārunūpuraḥ


08.18.003

मधुव्रातव्रतविघुष्टया स्वया विराजितः श्रीवनमालया हरिः ।
प्रजापतेर्वेश्मतमः स्वरोचिषा विनाशयन् कण्ठनिविष्टकौस्तुभः

madhuvrātavratavighuṣṭayā svayā virājitaḥ śrīvanamālayā hariḥ |
prajāpaterveśmatamaḥ svarociṣā vināśayan kaṇṭhaniviṣṭakaustubhaḥ


08.18.004

दिशः प्रसेदुः सलिलाशयास्तदा प्रजाः प्रहृष्टा ऋतवो गुणान्विताः ।
द्यौरन्तरीक्षं क्षितिरग्निजिह्वा गावो द्विजाः सञ्जहृषुर्नगाश्च

diśaḥ praseduḥ salilāśayāstadā prajāḥ prahṛṣṭā ṛtavo guṇānvitāḥ |
dyaurantarīkṣaṃ kṣitiragnijihvā gāvo dvijāḥ sañjahṛṣurnagāśca


08.18.005

श्रोणायां श्रवणद्वादश्यां मुहूर्ते ऽभिजिति प्रभुः ।
सर्वे नक्षत्रताराद्याश् चक्रुस्तज्जन्म दक्षिणम्

śroṇāyāṃ śravaṇadvādaśyāṃ muhūrte 'bhijiti prabhuḥ |
sarve nakṣatratārādyāś cakrustajjanma dakṣiṇam


08.18.006

द्वादश्यां सवितातिष्ठन् मध्यन्दिनगतो नृप ।
विजयानाम सा प्रोक्ता यस्यां जन्म विदुर्हरेः

dvādaśyāṃ savitātiṣṭhan madhyandinagato nṛpa |
vijayānāma sā proktā yasyāṃ janma vidurhareḥ


08.18.007

शङ्खदुन्दुभयो नेदुर्मृदङ्गपणवानकाः ।
चित्रवादित्रतूर्याणां निर्घोषस्तुमुलो ऽभवत्

śaṅkhadundubhayo nedurmṛdaṅgapaṇavānakāḥ |
citravāditratūryāṇāṃ nirghoṣastumulo 'bhavat


08.18.008

प्रीताश्चाप्सरसो ऽनृत्यन् गन्धर्वप्रवरा जगुः ।
तुष्टुवुर्मुनयो देवा मनवः पितरो ऽग्नयः

prītāścāpsaraso 'nṛtyan gandharvapravarā jaguḥ |
tuṣṭuvurmunayo devā manavaḥ pitaro 'gnayaḥ


08.18.009

सिद्धविद्याधरगणाः सकिम्पुरुषकिन्नराः ।
चारणा यक्षरक्षांसि सुपर्णा भुजगोत्तमाः

siddhavidyādharagaṇāḥ sakimpuruṣakinnarāḥ |
cāraṇā yakṣarakṣāṃsi suparṇā bhujagottamāḥ


08.18.010

गायन्तो ऽतिप्रशंसन्तो नृत्यन्तो विबुधानुगाः ।
अदित्या आश्रमपदं कुसुमैः समवाकिरन्

gāyanto 'tipraśaṃsanto nṛtyanto vibudhānugāḥ |
adityā āśramapadaṃ kusumaiḥ samavākiran


08.18.011

दृष्ट्वादितिस्तं निजगर्भसम्भवं परं पुमांसं मुदमाप विस्मिता ।
गृहीतदेहं निजयोगमायया प्रजापतिश्चाह जयेति विस्मितः

dṛṣṭvāditistaṃ nijagarbhasambhavaṃ paraṃ pumāṃsaṃ mudamāpa vismitā |
gṛhītadehaṃ nijayogamāyayā prajāpatiścāha jayeti vismitaḥ


08.18.012

यत् तद्वपुर्भाति विभूषणायुधैर् अव्यक्तचिद्व्यक्तमधारयद्धरिः ।
बभूव तेनैव स वामनो वटुः सम्पश्यतोर्दिव्यगतिर्यथा नटः

yat tadvapurbhāti vibhūṣaṇāyudhair avyaktacidvyaktamadhārayaddhariḥ |
babhūva tenaiva sa vāmano vaṭuḥ sampaśyatordivyagatiryathā naṭaḥ


08.18.013

तं वटुं वामनं दृष्ट्वा मोदमाना महर्षयः ।
कर्माणि कारयामासुः पुरस्कृत्य प्रजापतिम्

taṃ vaṭuṃ vāmanaṃ dṛṣṭvā modamānā maharṣayaḥ |
karmāṇi kārayāmāsuḥ puraskṛtya prajāpatim


08.18.014

तस्योपनीयमानस्य सावित्रीं सविताब्रवीत् ।
बृहस्पतिर्ब्रह्मसूत्रं मेखलां कश्यपो ऽददात्

tasyopanīyamānasya sāvitrīṃ savitābravīt |
bṛhaspatirbrahmasūtraṃ mekhalāṃ kaśyapo 'dadāt


08.18.015

ददौ कृष्णाजिनं भूमिर्दण्डं सोमो वनस्पतिः ।
कौपीनाच्छादनं माता द्यौश्छत्रं जगतः पतेः

dadau kṛṣṇājinaṃ bhūmirdaṇḍaṃ somo vanaspatiḥ |
kaupīnācchādanaṃ mātā dyauśchatraṃ jagataḥ pateḥ


08.18.016

कमण्डलुं वेदगर्भः कुशान् सप्तर्षयो ददुः ।
अक्षमालां महाराज सरस्वत्य् अव्ययात्मनः

kamaṇḍaluṃ vedagarbhaḥ kuśān saptarṣayo daduḥ |
akṣamālāṃ mahārāja sarasvaty avyayātmanaḥ


08.18.017

तस्मा इत्य् उपनीताय यक्षराट् पात्रिकामदात् ।
भिक्षां भगवती साक्षादुमादादम्बिका सती

tasmā ity upanītāya yakṣarāṭ pātrikāmadāt |
bhikṣāṃ bhagavatī sākṣādumādādambikā satī


08.18.018

स ब्रह्मवर्चसेनैवं सभां सम्भावितो वटुः ।
ब्रह्मर्षिगणसञ्जुष्टामत्यरोचत मारिषः

sa brahmavarcasenaivaṃ sabhāṃ sambhāvito vaṭuḥ |
brahmarṣigaṇasañjuṣṭāmatyarocata māriṣaḥ


08.18.019

समिद्धमाहितं वह्निं कृत्वा परिसमूहनम् ।
परिस्तीर्य समभ्यर्च्य समिद्भिरजुहोद्द्विजः

samiddhamāhitaṃ vahniṃ kṛtvā parisamūhanam |
paristīrya samabhyarcya samidbhirajuhoddvijaḥ


08.18.020

श्रुत्वाश्वमेधैर्यजमानमूर्जितं बलिं भृगूणामुपकल्पितैस्ततः ।
जगाम तत्राखिलसारसम्भृतो भारेण गां सन्नमयन् पदे पदे

śrutvāśvamedhairyajamānamūrjitaṃ baliṃ bhṛgūṇāmupakalpitaistataḥ |
jagāma tatrākhilasārasambhṛto bhāreṇa gāṃ sannamayan pade pade


08.18.021

तं नर्मदायास्तट उत्तरे बलेर् य ऋत्विजस्ते भृगुकच्छसंज्ञके ।
प्रवर्तयन्तो भृगवः क्रतूत्तमं व्यचक्षतारादुदितं यथा रविम्

taṃ narmadāyāstaṭa uttare baler ya ṛtvijaste bhṛgukacchasaṃjñake |
pravartayanto bhṛgavaḥ kratūttamaṃ vyacakṣatārāduditaṃ yathā ravim


08.18.022

ते ऋत्विजो यजमानः सदस्या हतत्विषो वामनतेजसा नृप ।
सूर्यः किलायात्य् उत वा विभावसुः सनत्कुमारो ऽथ दिदृक्षया क्रतोः

te ṛtvijo yajamānaḥ sadasyā hatatviṣo vāmanatejasā nṛpa |
sūryaḥ kilāyāty uta vā vibhāvasuḥ sanatkumāro 'tha didṛkṣayā kratoḥ


08.18.023

इत्थं सशिष्येषु भृगुष्वनेकधा वितर्क्यमाणो भगवान् स वामनः ।
छत्रं सदण्डं सजलं कमण्डलुं विवेश बिभ्रद्धयमेधवाटम्

itthaṃ saśiṣyeṣu bhṛguṣvanekadhā vitarkyamāṇo bhagavān sa vāmanaḥ |
chatraṃ sadaṇḍaṃ sajalaṃ kamaṇḍaluṃ viveśa bibhraddhayamedhavāṭam


08.18.024

मौञ्ज्या मेखलया वीतमुपवीताजिनोत्तरम् ।
जटिलं वामनं विप्रं मायामाणवकं हरिम्

mauñjyā mekhalayā vītamupavītājinottaram |
jaṭilaṃ vāmanaṃ vipraṃ māyāmāṇavakaṃ harim


08.18.025

प्रविष्टं वीक्ष्य भृगवः सशिष्यास्ते सहाग्निभिः ।
प्रत्यगृह्णन् समुत्थाय सङ्क्षिप्तास्तस्य तेजसा

praviṣṭaṃ vīkṣya bhṛgavaḥ saśiṣyāste sahāgnibhiḥ |
pratyagṛhṇan samutthāya saṅkṣiptāstasya tejasā


08.18.026

यजमानः प्रमुदितो दर्शनीयं मनोरमम् ।
रूपानुरूपावयवं तस्मा आसनमाहरत्

yajamānaḥ pramudito darśanīyaṃ manoramam |
rūpānurūpāvayavaṃ tasmā āsanamāharat


08.18.027

स्वागतेनाभिनन्द्याथ पादौ भगवतो बलिः ।
अवनिज्यार्चयामास मुक्तसङ्गमनोरमम्

svāgatenābhinandyātha pādau bhagavato baliḥ |
avanijyārcayāmāsa muktasaṅgamanoramam


08.18.028

तत्पादशौचं जनकल्मषापहं स धर्मविन् मूर्ध्न्य् अदधात् सुमङ्गलम् ।
यद्देवदेवो गिरिशश्चन्द्रमौलिर् दधार मूर्ध्ना परया च भक्त्या

tatpādaśaucaṃ janakalmaṣāpahaṃ sa dharmavin mūrdhny adadhāt sumaṅgalam |
yaddevadevo giriśaścandramaulir dadhāra mūrdhnā parayā ca bhaktyā


08.18.029

0 श्रीबलिरुवाच स्वागतं ते नमस्तुभ्यं ब्रह्मन् किं करवाम ते ।
ब्रह्मर्षीणां तपः साक्षान् मन्ये त्वार्य वपुर्धरम्

0 śrībaliruvāca svāgataṃ te namastubhyaṃ brahman kiṃ karavāma te |
brahmarṣīṇāṃ tapaḥ sākṣān manye tvārya vapurdharam


08.18.030

अद्य नः पितरस्तृप्ता अद्य नः पावितं कुलम् ।
अद्य स्विष्टः क्रतुरयं यद्भवान् आगतो गृहान्

adya naḥ pitarastṛptā adya naḥ pāvitaṃ kulam |
adya sviṣṭaḥ kraturayaṃ yadbhavān āgato gṛhān


08.18.031

अद्याग्नयो मे सुहुता यथाविधि द्विजात्मज त्वच्चरणावनेजनैः ।
हतांहसो वार्भिरियं च भूरहो तथा पुनीता तनुभिः पदैस्तव

adyāgnayo me suhutā yathāvidhi dvijātmaja tvaccaraṇāvanejanaiḥ |
hatāṃhaso vārbhiriyaṃ ca bhūraho tathā punītā tanubhiḥ padaistava


08.18.032

यद्यद्वटो वाञ्छसि तत् प्रतीच्छ मे त्वामर्थिनं विप्रसुतानुतर्कये ।
गां काञ्चनं गुणवद्धाम मृष्टं तथान्नपेयमुत वा विप्रकन्याम् ।
ग्रामान् समृद्धांस्तुरगान् गजान् वा रथांस्तथार्हत्तम सम्प्रतीच्छ

yadyadvaṭo vāñchasi tat pratīccha me tvāmarthinaṃ viprasutānutarkaye |
gāṃ kāñcanaṃ guṇavaddhāma mṛṣṭaṃ tathānnapeyamuta vā viprakanyām |
grāmān samṛddhāṃsturagān gajān vā rathāṃstathārhattama sampratīccha

Chapter 8.19

08.19.001

0 श्रीशुक उवाच इति वैरोचनेर्वाक्यं धर्मयुक्तं स सूनृतम् ।
निशम्य भगवान् प्रीतः प्रतिनन्द्येदमब्रवीत्

0 śrīśuka uvāca iti vairocanervākyaṃ dharmayuktaṃ sa sūnṛtam |
niśamya bhagavān prītaḥ pratinandyedamabravīt


08.19.002

0 श्रीभगवान् उवाच वचस्तवैतज् जनदेव सूनृतं कुलोचितं धर्मयुतं यशस्करम् ।
यस्य प्रमाणं भृगवः साम्पराये पितामहः कुलवृद्धः प्रशान्तः

0 śrībhagavān uvāca vacastavaitaj janadeva sūnṛtaṃ kulocitaṃ dharmayutaṃ yaśaskaram |
yasya pramāṇaṃ bhṛgavaḥ sāmparāye pitāmahaḥ kulavṛddhaḥ praśāntaḥ


08.19.003

न ह्य् एतस्मिन् कुले कश्चिन् निःसत्त्वः कृपणः पुमान् ।
प्रत्याख्याता प्रतिश्रुत्य यो वादाता द्विजातये

na hy etasmin kule kaścin niḥsattvaḥ kṛpaṇaḥ pumān |
pratyākhyātā pratiśrutya yo vādātā dvijātaye


08.19.004

न सन्ति तीर्थे युधि चार्थिनार्थिताः पराङ्मुखा ये त्वमनस्विनो नृप ।
युष्मत्कुले यद्यशसामलेन प्रह्राद उद्भाति यथोडुपः खे

na santi tīrthe yudhi cārthinārthitāḥ parāṅmukhā ye tvamanasvino nṛpa |
yuṣmatkule yadyaśasāmalena prahrāda udbhāti yathoḍupaḥ khe


08.19.005

यतो जातो हिरण्याक्षश्चरन्नेक इमां महीम् ।
प्रतिवीरं दिग्विजये नाविन्दत गदायुधः

yato jāto hiraṇyākṣaścaranneka imāṃ mahīm |
prativīraṃ digvijaye nāvindata gadāyudhaḥ


08.19.006

यं विनिर्जित्य कृच्छ्रेण विष्णुः क्ष्मोद्धार आगतम् ।
आत्मानं जयिनं मेने तद्वीर्यं भूर्य् अनुस्मरन्

yaṃ vinirjitya kṛcchreṇa viṣṇuḥ kṣmoddhāra āgatam |
ātmānaṃ jayinaṃ mene tadvīryaṃ bhūry anusmaran


08.19.007

निशम्य तद्वधं भ्राता हिरण्यकशिपुः पुरा ।
हन्तुं भ्रातृहणं क्रुद्धो जगाम निलयं हरेः

niśamya tadvadhaṃ bhrātā hiraṇyakaśipuḥ purā |
hantuṃ bhrātṛhaṇaṃ kruddho jagāma nilayaṃ hareḥ


08.19.008

तमायान्तं समालोक्य शूलपाणिं कृतान्तवत् ।
चिन्तयामास कालज्ञो विष्णुर्मायाविनां वरः

tamāyāntaṃ samālokya śūlapāṇiṃ kṛtāntavat |
cintayāmāsa kālajño viṣṇurmāyāvināṃ varaḥ


08.19.009

यतो यतो ऽहं तत्रासौ मृत्युः प्राणभृतामिव ।
अतो ऽहमस्य हृदयं प्रवेक्ष्यामि पराग्दृशः

yato yato 'haṃ tatrāsau mṛtyuḥ prāṇabhṛtāmiva |
ato 'hamasya hṛdayaṃ pravekṣyāmi parāgdṛśaḥ


08.19.010

एवं स निश्चित्य रिपोः शरीरम् आधावतो निर्विविशे ऽसुरेन्द्र ।
श्वासानिलान्तर्हितसूक्ष्मदेहस् तत्प्राणरन्ध्रेण विविग्नचेताः

evaṃ sa niścitya ripoḥ śarīram ādhāvato nirviviśe 'surendra |
śvāsānilāntarhitasūkṣmadehas tatprāṇarandhreṇa vivignacetāḥ


08.19.011

स तन्निकेतं परिमृश्य शून्यम् अपश्यमानः कुपितो ननाद ।
क्ष्मां द्यां दिशः खं विवरान् समुद्रान् विष्णुं विचिन्वन् न ददर्श वीरः

sa tanniketaṃ parimṛśya śūnyam apaśyamānaḥ kupito nanāda |
kṣmāṃ dyāṃ diśaḥ khaṃ vivarān samudrān viṣṇuṃ vicinvan na dadarśa vīraḥ


08.19.012

अपश्यन्निति होवाच मयान्विष्टमिदं जगत् ।
भ्रातृहा मे गतो नूनं यतो नावर्तते पुमान्

apaśyanniti hovāca mayānviṣṭamidaṃ jagat |
bhrātṛhā me gato nūnaṃ yato nāvartate pumān


08.19.013

वैरानुबन्ध एतावान् आमृत्योरिह देहिनाम् ।
अज्ञानप्रभवो मन्युरहंमानोपबृंहितः

vairānubandha etāvān āmṛtyoriha dehinām |
ajñānaprabhavo manyurahaṃmānopabṛṃhitaḥ


08.19.014

पिता प्रह्रादपुत्रस्ते तद्विद्वान् द्विजवत्सलः ।
स्वमायुर्द्विजलिङ्गेभ्यो देवेभ्यो ऽदात् स याचितः

pitā prahrādaputraste tadvidvān dvijavatsalaḥ |
svamāyurdvijaliṅgebhyo devebhyo 'dāt sa yācitaḥ


08.19.015

भवान् आचरितान् धर्मान् आस्थितो गृहमेधिभिः ।
ब्राह्मणैः पूर्वजैः शूरैरन्यैश्चोद्दामकीर्तिभिः

bhavān ācaritān dharmān āsthito gṛhamedhibhiḥ |
brāhmaṇaiḥ pūrvajaiḥ śūrairanyaiścoddāmakīrtibhiḥ


08.19.016

तस्मात् त्वत्तो महीमीषद्वृणे ऽहं वरदर्षभात् ।
पदानि त्रीणि दैत्येन्द्र सम्मितानि पदा मम

tasmāt tvatto mahīmīṣadvṛṇe 'haṃ varadarṣabhāt |
padāni trīṇi daityendra sammitāni padā mama


08.19.017

नान्यत् ते कामये राजन् वदान्याज् जगदीश्वरात् ।
नैनः प्राप्नोति वै विद्वान् यावदर्थप्रतिग्रहः

nānyat te kāmaye rājan vadānyāj jagadīśvarāt |
nainaḥ prāpnoti vai vidvān yāvadarthapratigrahaḥ


08.19.018

0 श्रीबलिरुवाच अहो ब्राह्मणदायाद वाचस्ते वृद्धसम्मताः ।
त्वं बालो बालिशमतिः स्वार्थं प्रत्य् अबुधो यथा

0 śrībaliruvāca aho brāhmaṇadāyāda vācaste vṛddhasammatāḥ |
tvaṃ bālo bāliśamatiḥ svārthaṃ praty abudho yathā


08.19.019

मां वचोभिः समाराध्य लोकानामेकमीश्वरम् ।
पदत्रयं वृणीते यो ऽबुद्धिमान् द्वीपदाशुषम्

māṃ vacobhiḥ samārādhya lokānāmekamīśvaram |
padatrayaṃ vṛṇīte yo 'buddhimān dvīpadāśuṣam


08.19.020

न पुमान् मामुपव्रज्य भूयो याचितुमर्हति ।
तस्माद्वृत्तिकरीं भूमिं वटो कामं प्रतीच्छ मे

na pumān māmupavrajya bhūyo yācitumarhati |
tasmādvṛttikarīṃ bhūmiṃ vaṭo kāmaṃ pratīccha me


08.19.021

0 श्रीभगवान् उवाच यावन्तो विषयाः प्रेष्ठास्त्रिलोक्यामजितेन्द्रियम् ।
न शक्नुवन्ति ते सर्वे प्रतिपूरयितुं नृप

0 śrībhagavān uvāca yāvanto viṣayāḥ preṣṭhāstrilokyāmajitendriyam |
na śaknuvanti te sarve pratipūrayituṃ nṛpa


08.19.022

त्रिभिः क्रमैरसन्तुष्टो द्वीपेनापि न पूर्यते ।
नववर्षसमेतेन सप्तद्वीपवरेच्छया

tribhiḥ kramairasantuṣṭo dvīpenāpi na pūryate |
navavarṣasametena saptadvīpavarecchayā


08.19.023

सप्तद्वीपाधिपतयो नृपा वैण्यगयादयः ।
अर्थैः कामैर्गता नान्तं तृष्णाया इति नः श्रुतम्

saptadvīpādhipatayo nṛpā vaiṇyagayādayaḥ |
arthaiḥ kāmairgatā nāntaṃ tṛṣṇāyā iti naḥ śrutam


08.19.024

यदृच्छयोपपन्नेन सन्तुष्टो वर्तते सुखम् ।
नासन्तुष्टस्त्रिभिर्लोकैरजितात्मोपसादितैः

yadṛcchayopapannena santuṣṭo vartate sukham |
nāsantuṣṭastribhirlokairajitātmopasāditaiḥ


08.19.025

पुंसो ऽयं संसृतेर्हेतुरसन्तोषो ऽर्थकामयोः ।
यदृच्छयोपपन्नेन सन्तोषो मुक्तये स्मृतः

puṃso 'yaṃ saṃsṛterheturasantoṣo 'rthakāmayoḥ |
yadṛcchayopapannena santoṣo muktaye smṛtaḥ


08.19.026

यदृच्छालाभतुष्टस्य तेजो विप्रस्य वर्धते ।
तत् प्रशाम्यत्य् असन्तोषादम्भसेवाशुशुक्षणिः

yadṛcchālābhatuṣṭasya tejo viprasya vardhate |
tat praśāmyaty asantoṣādambhasevāśuśukṣaṇiḥ


08.19.027

तस्मात् त्रीणि पदान्य् एव वृणे त्वद्वरदर्षभात् ।
एतावतैव सिद्धो ऽहं वित्तं यावत् प्रयोजनम्

tasmāt trīṇi padāny eva vṛṇe tvadvaradarṣabhāt |
etāvataiva siddho 'haṃ vittaṃ yāvat prayojanam


08.19.028

0 श्रीशुक उवाच इत्य् उक्तः स हसन्नाह वाञ्छातः प्रतिगृह्यताम् ।
वामनाय महीं दातुं जग्राह जलभाजनम्

0 śrīśuka uvāca ity uktaḥ sa hasannāha vāñchātaḥ pratigṛhyatām |
vāmanāya mahīṃ dātuṃ jagrāha jalabhājanam


08.19.029

विष्णवे क्ष्मां प्रदास्यन्तमुशना असुरेश्वरम् ।
जानंश्चिकीर्षितं विष्णोः शिष्यं प्राह विदां वरः

viṣṇave kṣmāṃ pradāsyantamuśanā asureśvaram |
jānaṃścikīrṣitaṃ viṣṇoḥ śiṣyaṃ prāha vidāṃ varaḥ


08.19.030

0 श्रीशुक्र उवाच एष वैरोचने साक्षाद्भगवान् विष्णुरव्ययः ।
कश्यपाददितेर्जातो देवानां कार्यसाधकः

0 śrīśukra uvāca eṣa vairocane sākṣādbhagavān viṣṇuravyayaḥ |
kaśyapādaditerjāto devānāṃ kāryasādhakaḥ


08.19.031

प्रतिश्रुतं त्वयैतस्मै यदनर्थमजानता ।
न साधु मन्ये दैत्यानां महान् उपगतो ऽनयः

pratiśrutaṃ tvayaitasmai yadanarthamajānatā |
na sādhu manye daityānāṃ mahān upagato 'nayaḥ


08.19.032

एष ते स्थानमैश्वर्यं श्रियं तेजो यशः श्रुतम् ।
दास्यत्य् आच्छिद्य शक्राय मायामाणवको हरिः

eṣa te sthānamaiśvaryaṃ śriyaṃ tejo yaśaḥ śrutam |
dāsyaty ācchidya śakrāya māyāmāṇavako hariḥ


08.19.033

त्रिभिः क्रमैरिमाल् लोकान् विश्वकायः क्रमिष्यति ।
सर्वस्वं विष्णवे दत्त्वा मूढ वर्तिष्यसे कथम्

tribhiḥ kramairimāl lokān viśvakāyaḥ kramiṣyati |
sarvasvaṃ viṣṇave dattvā mūḍha vartiṣyase katham


08.19.034

क्रमतो गां पदैकेन द्वितीयेन दिवं विभोः ।
खं च कायेन महता तार्तीयस्य कुतो गतिः

kramato gāṃ padaikena dvitīyena divaṃ vibhoḥ |
khaṃ ca kāyena mahatā tārtīyasya kuto gatiḥ


08.19.035

निष्ठां ते नरके मन्ये ह्य् अप्रदातुः प्रतिश्रुतम् ।
प्रतिश्रुतस्य यो ऽनीशः प्रतिपादयितुं भवान्

niṣṭhāṃ te narake manye hy apradātuḥ pratiśrutam |
pratiśrutasya yo 'nīśaḥ pratipādayituṃ bhavān


08.19.036

न तद्दानं प्रशंसन्ति येन वृत्तिर्विपद्यते ।
दानं यज्ञस्तपः कर्म लोके वृत्तिमतो यतः

na taddānaṃ praśaṃsanti yena vṛttirvipadyate |
dānaṃ yajñastapaḥ karma loke vṛttimato yataḥ


08.19.037

धर्माय यशसे ऽर्थाय कामाय स्वजनाय च ।
पञ्चधा विभजन् वित्तमिहामुत्र च मोदते

dharmāya yaśase 'rthāya kāmāya svajanāya ca |
pañcadhā vibhajan vittamihāmutra ca modate


08.19.038

अत्रापि बह्वृचैर्गीतं शृणु मे ऽसुरसत्तम ।
सत्यमोमिति यत् प्रोक्तं यन् नेत्य् आहानृतं हि तत्

atrāpi bahvṛcairgītaṃ śṛṇu me 'surasattama |
satyamomiti yat proktaṃ yan nety āhānṛtaṃ hi tat


08.19.039

सत्यं पुष्पफलं विद्यादात्मवृक्षस्य गीयते ।
वृक्षे ऽजीवति तन् न स्यादनृतं मूलमात्मनः

satyaṃ puṣpaphalaṃ vidyādātmavṛkṣasya gīyate |
vṛkṣe 'jīvati tan na syādanṛtaṃ mūlamātmanaḥ


08.19.040

तद्यथा वृक्ष उन्मूलः शुष्यत्य् उद्वर्तते ऽचिरात् ।
एवं नष्टानृतः सद्य आत्मा शुष्येन् न संशयः

tadyathā vṛkṣa unmūlaḥ śuṣyaty udvartate 'cirāt |
evaṃ naṣṭānṛtaḥ sadya ātmā śuṣyen na saṃśayaḥ


08.19.041

पराग् रिक्तमपूर्णं वा अक्षरं यत् तदोमिति ।
यत् किञ्चिदोमिति ब्रूयात् तेन रिच्येत वै पुमान् ।
भिक्षवे सर्वमों कुर्वन् नालं कामेन चात्मने

parāg riktamapūrṇaṃ vā akṣaraṃ yat tadomiti |
yat kiñcidomiti brūyāt tena ricyeta vai pumān |
bhikṣave sarvamoṃ kurvan nālaṃ kāmena cātmane


08.19.042

अथैतत् पूर्णमभ्यात्मं यच् च नेत्य् अनृतं वचः ।
सर्वं नेत्य् अनृतं ब्रूयात् स दुष्कीर्तिः श्वसन् मृतः

athaitat pūrṇamabhyātmaṃ yac ca nety anṛtaṃ vacaḥ |
sarvaṃ nety anṛtaṃ brūyāt sa duṣkīrtiḥ śvasan mṛtaḥ


08.19.043

स्त्रीषु नर्मविवाहे च वृत्त्यर्थे प्राणसङ्कटे ।
गोब्राह्मणार्थे हिंसायां नानृतं स्याज् जुगुप्सितम्

strīṣu narmavivāhe ca vṛttyarthe prāṇasaṅkaṭe |
gobrāhmaṇārthe hiṃsāyāṃ nānṛtaṃ syāj jugupsitam

Chapter 8.20

08.20.001

0 श्रीशुक उवाच बलिरेवं गृहपतिः कुलाचार्येण भाषितः ।
तूष्णीं भूत्वा क्षणं राजन्नुवाचावहितो गुरुम्

0 śrīśuka uvāca balirevaṃ gṛhapatiḥ kulācāryeṇa bhāṣitaḥ |
tūṣṇīṃ bhūtvā kṣaṇaṃ rājannuvācāvahito gurum


08.20.002

0 श्रीबलिरुवाच सत्यं भगवता प्रोक्तं धर्मो ऽयं गृहमेधिनाम् ।
अर्थं कामं यशो वृत्तिं यो न बाधेत कर्हिचित्

0 śrībaliruvāca satyaṃ bhagavatā proktaṃ dharmo 'yaṃ gṛhamedhinām |
arthaṃ kāmaṃ yaśo vṛttiṃ yo na bādheta karhicit


08.20.003

स चाहं वित्तलोभेन प्रत्याचक्षे कथं द्विजम् ।
प्रतिश्रुत्य ददामीति प्राह्रादिः कितवो यथा

sa cāhaṃ vittalobhena pratyācakṣe kathaṃ dvijam |
pratiśrutya dadāmīti prāhrādiḥ kitavo yathā


08.20.004

न ह्य् असत्यात् परो ऽधर्म इति होवाच भूरियम् ।
सर्वं सोढुमलं मन्ये ऋते ऽलीकपरं नरम्

na hy asatyāt paro 'dharma iti hovāca bhūriyam |
sarvaṃ soḍhumalaṃ manye ṛte 'līkaparaṃ naram


08.20.005

नाहं बिभेमि निरयान् नाधन्यादसुखार्णवात् ।
न स्थानच्यवनान् मृत्योर्यथा विप्रप्रलम्भनात्

nāhaṃ bibhemi nirayān nādhanyādasukhārṇavāt |
na sthānacyavanān mṛtyoryathā viprapralambhanāt


08.20.006

यद्यद्धास्यति लोके ऽस्मिन् सम्परेतं धनादिकम् ।
तस्य त्यागे निमित्तं किं विप्रस्तुष्येन् न तेन चेत्

yadyaddhāsyati loke 'smin samparetaṃ dhanādikam |
tasya tyāge nimittaṃ kiṃ viprastuṣyen na tena cet


08.20.007

श्रेयः कुर्वन्ति भूतानां साधवो दुस्त्यजासुभिः ।
दध्यङ्शिबिप्रभृतयः को विकल्पो धरादिषु

śreyaḥ kurvanti bhūtānāṃ sādhavo dustyajāsubhiḥ |
dadhyaṅśibiprabhṛtayaḥ ko vikalpo dharādiṣu


08.20.008

यैरियं बुभुजे ब्रह्मन् दैत्येन्द्रैरनिवर्तिभिः ।
तेषां कालो ऽग्रसील् लोकान् न यशो ऽधिगतं भुवि

yairiyaṃ bubhuje brahman daityendrairanivartibhiḥ |
teṣāṃ kālo 'grasīl lokān na yaśo 'dhigataṃ bhuvi


08.20.009

सुलभा युधि विप्रर्षे ह्य् अनिवृत्तास्तनुत्यजः ।
न तथा तीर्थ आयाते श्रद्धया ये धनत्यजः

sulabhā yudhi viprarṣe hy anivṛttāstanutyajaḥ |
na tathā tīrtha āyāte śraddhayā ye dhanatyajaḥ


08.20.010

मनस्विनः कारुणिकस्य शोभनं यदर्थिकामोपनयेन दुर्गतिः ।
कुतः पुनर्ब्रह्मविदां भवादृशां ततो वटोरस्य ददामि वाञ्छितम्

manasvinaḥ kāruṇikasya śobhanaṃ yadarthikāmopanayena durgatiḥ |
kutaḥ punarbrahmavidāṃ bhavādṛśāṃ tato vaṭorasya dadāmi vāñchitam


08.20.011

यजन्ति यज्ञं क्रतुभिर्यमादृता भवन्त आम्नायविधानकोविदाः ।
स एव विष्णुर्वरदो ऽस्तु वा परो दास्याम्य् अमुष्मै क्षितिमीप्सितां मुने

yajanti yajñaṃ kratubhiryamādṛtā bhavanta āmnāyavidhānakovidāḥ |
sa eva viṣṇurvarado 'stu vā paro dāsyāmy amuṣmai kṣitimīpsitāṃ mune


08.20.012

यद्यप्य् असावधर्मेण मां बध्नीयादनागसम् ।
तथाप्य् एनं न हिंसिष्ये भीतं ब्रह्मतनुं रिपुम्

yadyapy asāvadharmeṇa māṃ badhnīyādanāgasam |
tathāpy enaṃ na hiṃsiṣye bhītaṃ brahmatanuṃ ripum


08.20.013

एष वा उत्तमश्लोको न जिहासति यद्यशः ।
हत्वा मैनां हरेद्युद्धे शयीत निहतो मया

eṣa vā uttamaśloko na jihāsati yadyaśaḥ |
hatvā maināṃ haredyuddhe śayīta nihato mayā


08.20.014

0 श्रीशुक उवाच एवमश्रद्धितं शिष्यमनादेशकरं गुरुः ।
शशाप दैवप्रहितः सत्यसन्धं मनस्विनम्

0 śrīśuka uvāca evamaśraddhitaṃ śiṣyamanādeśakaraṃ guruḥ |
śaśāpa daivaprahitaḥ satyasandhaṃ manasvinam


08.20.015

दृढं पण्डितमान्य् अज्ञः स्तब्धो ऽस्य् अस्मदुपेक्षया ।
मच्छासनातिगो यस्त्वमचिराद्भ्रश्यसे श्रियः

dṛḍhaṃ paṇḍitamāny ajñaḥ stabdho 'sy asmadupekṣayā |
macchāsanātigo yastvamacirādbhraśyase śriyaḥ


08.20.016

एवं शप्तः स्वगुरुणा सत्यान् न चलितो महान् ।
वामनाय ददावेनामर्चित्वोदकपूर्वकम्

evaṃ śaptaḥ svaguruṇā satyān na calito mahān |
vāmanāya dadāvenāmarcitvodakapūrvakam


08.20.017

विन्ध्यावलिस्तदागत्य पत्नी जालकमालिनी ।
आनिन्ये कलशं हैममवनेजन्यपां भृतम्

vindhyāvalistadāgatya patnī jālakamālinī |
āninye kalaśaṃ haimamavanejanyapāṃ bhṛtam


08.20.018

यजमानः स्वयं तस्य श्रीमत् पादयुगं मुदा ।
अवनिज्यावहन् मूर्ध्नि तदपो विश्वपावनीः

yajamānaḥ svayaṃ tasya śrīmat pādayugaṃ mudā |
avanijyāvahan mūrdhni tadapo viśvapāvanīḥ


08.20.019

तदासुरेन्द्रं दिवि देवतागणा गन्धर्वविद्याधरसिद्धचारणाः ।
तत् कर्म सर्वे ऽपि गृणन्त आर्जवं प्रसूनवर्षैर्ववृषुर्मुदान्विताः

tadāsurendraṃ divi devatāgaṇā gandharvavidyādharasiddhacāraṇāḥ |
tat karma sarve 'pi gṛṇanta ārjavaṃ prasūnavarṣairvavṛṣurmudānvitāḥ


08.20.020

नेदुर्मुहुर्दुन्दुभयः सहस्रशो गन्धर्वकिम्पूरुषकिन्नरा जगुः ।
मनस्विनानेन कृतं सुदुष्करं विद्वान् अदाद्यद्रिपवे जगत्त्रयम्

nedurmuhurdundubhayaḥ sahasraśo gandharvakimpūruṣakinnarā jaguḥ |
manasvinānena kṛtaṃ suduṣkaraṃ vidvān adādyadripave jagattrayam


08.20.021

तद्वामनं रूपमवर्धताद्भुतं हरेरनन्तस्य गुणत्रयात्मकम् ।
भूः खं दिशो द्यौर्विवराः पयोधयस् तिर्यङ्नृदेवा ऋषयो यदासत

tadvāmanaṃ rūpamavardhatādbhutaṃ hareranantasya guṇatrayātmakam |
bhūḥ khaṃ diśo dyaurvivarāḥ payodhayas tiryaṅnṛdevā ṛṣayo yadāsata


08.20.022

काये बलिस्तस्य महाविभूतेः सहर्त्विगाचार्यसदस्य एतत् ।
ददर्श विश्वं त्रिगुणं गुणात्मके भूतेन्द्रियार्थाशयजीवयुक्तम्

kāye balistasya mahāvibhūteḥ sahartvigācāryasadasya etat |
dadarśa viśvaṃ triguṇaṃ guṇātmake bhūtendriyārthāśayajīvayuktam


08.20.023

रसामचष्टाङ्घ्रितले ऽथ पादयोर् महीं महीध्रान् पुरुषस्य जङ्घयोः ।
पतत्त्रिणो जानुनि विश्वमूर्तेर् ऊर्वोर्गणं मारुतमिन्द्रसेनः

rasāmacaṣṭāṅghritale 'tha pādayor mahīṃ mahīdhrān puruṣasya jaṅghayoḥ |
patattriṇo jānuni viśvamūrter ūrvorgaṇaṃ mārutamindrasenaḥ


08.20.024

सन्ध्यां विभोर्वाससि गुह्य ऐक्षत् प्रजापतीन् जघने आत्ममुख्यान् ।
नाभ्यां नभः कुक्षिषु सप्तसिन्धून् उरुक्रमस्योरसि चर्क्षमालाम्

sandhyāṃ vibhorvāsasi guhya aikṣat prajāpatīn jaghane ātmamukhyān |
nābhyāṃ nabhaḥ kukṣiṣu saptasindhūn urukramasyorasi carkṣamālām


08.20.025

हृद्य् अङ्ग धर्मं स्तनयोर्मुरारेर् ऋतं च सत्यं च मनस्य् अथेन्दुम् ।
श्रियं च वक्षस्य् अरविन्दहस्तां कण्ठे च सामानि समस्तरेफान्

hṛdy aṅga dharmaṃ stanayormurārer ṛtaṃ ca satyaṃ ca manasy athendum |
śriyaṃ ca vakṣasy aravindahastāṃ kaṇṭhe ca sāmāni samastarephān


08.20.026

इन्द्रप्रधानान् अमरान् भुजेषु तत्कर्णयोः ककुभो द्यौश्च मूर्ध्नि ।
केशेषु मेघान् छ्वसनं नासिकायाम् अक्ष्णोश्च सूर्यं वदने च वह्निम्

indrapradhānān amarān bhujeṣu tatkarṇayoḥ kakubho dyauśca mūrdhni |
keśeṣu meghān chvasanaṃ nāsikāyām akṣṇośca sūryaṃ vadane ca vahnim


08.20.027

वाण्यां च छन्दांसि रसे जलेशं भ्रुवोर्निषेधं च विधिं च पक्ष्मसु ।
अहश्च रात्रिं च परस्य पुंसो मन्युं ललाटे ऽधर एव लोभम्

vāṇyāṃ ca chandāṃsi rase jaleśaṃ bhruvorniṣedhaṃ ca vidhiṃ ca pakṣmasu |
ahaśca rātriṃ ca parasya puṃso manyuṃ lalāṭe 'dhara eva lobham


08.20.028

स्पर्शे च कामं नृप रेतसाम्भः पृष्ठे त्वधर्मं क्रमणेषु यज्ञम् ।
छायासु मृत्युं हसिते च मायां तनूरुहेष्वोषधिजातयश्च

sparśe ca kāmaṃ nṛpa retasāmbhaḥ pṛṣṭhe tvadharmaṃ kramaṇeṣu yajñam |
chāyāsu mṛtyuṃ hasite ca māyāṃ tanūruheṣvoṣadhijātayaśca


08.20.029

नदीश्च नाडीषु शिला नखेषु बुद्धावजं देवगणान् ऋषींश्च ।
प्राणेषु गात्रे स्थिरजङ्गमानि सर्वाणि भूतानि ददर्श वीरः

nadīśca nāḍīṣu śilā nakheṣu buddhāvajaṃ devagaṇān ṛṣīṃśca |
prāṇeṣu gātre sthirajaṅgamāni sarvāṇi bhūtāni dadarśa vīraḥ


08.20.030

सर्वात्मनीदं भुवनं निरीक्ष्य सर्वे ऽसुराः कश्मलमापुरङ्ग ।
सुदर्शनं चक्रमसह्यतेजो धनुश्च शार्ङ्गं स्तनयित्नुघोषम्

sarvātmanīdaṃ bhuvanaṃ nirīkṣya sarve 'surāḥ kaśmalamāpuraṅga |
sudarśanaṃ cakramasahyatejo dhanuśca śārṅgaṃ stanayitnughoṣam


08.20.031

पर्जन्यघोषो जलजः पाञ्चजन्यः कौमोदकी विष्णुगदा तरस्विनी ।
विद्याधरो ऽसिः शतचन्द्रयुक्तस् तूणोत्तमावक्षयसायकौ च

parjanyaghoṣo jalajaḥ pāñcajanyaḥ kaumodakī viṣṇugadā tarasvinī |
vidyādharo 'siḥ śatacandrayuktas tūṇottamāvakṣayasāyakau ca


08.20.032

सुनन्दमुख्या उपतस्थुरीशं पार्षदमुख्याः सहलोकपालाः ।
स्फुरत्किरीटाङ्गदमीनकुण्डलः श्रीवत्सरत्नोत्तममेखलाम्बरैः

sunandamukhyā upatasthurīśaṃ pārṣadamukhyāḥ sahalokapālāḥ |
sphuratkirīṭāṅgadamīnakuṇḍalaḥ śrīvatsaratnottamamekhalāmbaraiḥ


08.20.033

मधुव्रतस्रग्वनमालयावृतो रराज राजन् भगवान् उरुक्रमः ।
क्षितिं पदैकेन बलेर्विचक्रमे नभः शरीरेण दिशश्च बाहुभिः

madhuvratasragvanamālayāvṛto rarāja rājan bhagavān urukramaḥ |
kṣitiṃ padaikena balervicakrame nabhaḥ śarīreṇa diśaśca bāhubhiḥ


08.20.034

पदं द्वितीयं क्रमतस्त्रिविष्टपं न वै तृतीयाय तदीयमण्वपि ।
उरुक्रमस्याङ्घ्रिरुपर्य् उपर्य् अथो महर्जनाभ्यां तपसः परं गतः

padaṃ dvitīyaṃ kramatastriviṣṭapaṃ na vai tṛtīyāya tadīyamaṇvapi |
urukramasyāṅghrirupary upary atho maharjanābhyāṃ tapasaḥ paraṃ gataḥ

Chapter 8.21

08.21.001

0 श्रीशुक उवाच सत्यं समीक्ष्याब्जभवो नखेन्दुभिर् हतस्वधामद्युतिरावृतो ऽभ्यगात् ।
मरीचिमिश्रा ऋषयो बृहद्व्रताः सनन्दनाद्या नरदेव योगिनः

0 śrīśuka uvāca satyaṃ samīkṣyābjabhavo nakhendubhir hatasvadhāmadyutirāvṛto 'bhyagāt |
marīcimiśrā ṛṣayo bṛhadvratāḥ sanandanādyā naradeva yoginaḥ


08.21.002

वेदोपवेदा नियमा यमान्वितास् तर्केतिहासाङ्गपुराणसंहिताः ।
ये चापरे योगसमीरदीपित ज्ञानाग्निना रन्धितकर्मकल्मषाः ।
ववन्दिरे यत्स्मरणानुभावतः स्वायम्भुवं धाम गता अकर्मकम्

vedopavedā niyamā yamānvitās tarketihāsāṅgapurāṇasaṃhitāḥ |
ye cāpare yogasamīradīpita jñānāgninā randhitakarmakalmaṣāḥ |
vavandire yatsmaraṇānubhāvataḥ svāyambhuvaṃ dhāma gatā akarmakam


08.21.003

अथाङ्घ्रये प्रोन्नमिताय विष्णोर् उपाहरत् पद्मभवो ऽर्हणोदकम् ।
समर्च्य भक्त्याभ्यगृणाच् छुचिश्रवा यन्नाभिपङ्केरुहसम्भवः स्वयम्

athāṅghraye pronnamitāya viṣṇor upāharat padmabhavo 'rhaṇodakam |
samarcya bhaktyābhyagṛṇāc chuciśravā yannābhipaṅkeruhasambhavaḥ svayam


08.21.004

धातुः कमण्डलुजलं तदुरुक्रमस्य पादावनेजनपवित्रतया नरेन्द्र ।
स्वर्धुन्य् अभून् नभसि सा पतती निमार्ष्टि लोकत्रयं भगवतो विशदेव कीर्तिः

dhātuḥ kamaṇḍalujalaṃ tadurukramasya pādāvanejanapavitratayā narendra |
svardhuny abhūn nabhasi sā patatī nimārṣṭi lokatrayaṃ bhagavato viśadeva kīrtiḥ


08.21.005

ब्रह्मादयो लोकनाथाः स्वनाथाय समादृताः ।
सानुगा बलिमाजह्रुः सङ्क्षिप्तात्मविभूतये

brahmādayo lokanāthāḥ svanāthāya samādṛtāḥ |
sānugā balimājahruḥ saṅkṣiptātmavibhūtaye


08.21.006

तोयैः समर्हणैः स्रग्भिर्दिव्यगन्धानुलेपनैः ।
धूपैर्दीपैः सुरभिभिर्लाजाक्षतफलाङ्कुरैः

toyaiḥ samarhaṇaiḥ sragbhirdivyagandhānulepanaiḥ |
dhūpairdīpaiḥ surabhibhirlājākṣataphalāṅkuraiḥ


08.21.007

स्तवनैर्जयशब्दैश्च तद्वीर्यमहिमाङ्कितैः ।
नृत्यवादित्रगीतैश्च शङ्खदुन्दुभिनिःस्वनैः

stavanairjayaśabdaiśca tadvīryamahimāṅkitaiḥ |
nṛtyavāditragītaiśca śaṅkhadundubhiniḥsvanaiḥ


08.21.008

जाम्बवान् ऋक्षराजस्तु भेरीशब्दैर्मनोजवः ।
विजयं दिक्षु सर्वासु महोत्सवमघोषयत्

jāmbavān ṛkṣarājastu bherīśabdairmanojavaḥ |
vijayaṃ dikṣu sarvāsu mahotsavamaghoṣayat


08.21.009

महीं सर्वां हृतां दृष्ट्वा त्रिपदव्याजयाच्ञया ।
ऊचुः स्वभर्तुरसुरा दीक्षितस्यात्यमर्षिताः

mahīṃ sarvāṃ hṛtāṃ dṛṣṭvā tripadavyājayācñayā |
ūcuḥ svabharturasurā dīkṣitasyātyamarṣitāḥ


08.21.010

न वायं ब्रह्मबन्धुर्विष्णुर्मायाविनां वरः ।
द्विजरूपप्रतिच्छन्नो देवकार्यं चिकीर्षति

na vāyaṃ brahmabandhurviṣṇurmāyāvināṃ varaḥ |
dvijarūpapraticchanno devakāryaṃ cikīrṣati


08.21.011

अनेन याचमानेन शत्रुणा वटुरूपिणा ।
सर्वस्वं नो हृतं भर्तुर्न्यस्तदण्डस्य बर्हिषि

anena yācamānena śatruṇā vaṭurūpiṇā |
sarvasvaṃ no hṛtaṃ bharturnyastadaṇḍasya barhiṣi


08.21.012

सत्यव्रतस्य सततं दीक्षितस्य विशेषतः ।
नानृतं भाषितुं शक्यं ब्रह्मण्यस्य दयावतः

satyavratasya satataṃ dīkṣitasya viśeṣataḥ |
nānṛtaṃ bhāṣituṃ śakyaṃ brahmaṇyasya dayāvataḥ


08.21.013

तस्मादस्य वधो धर्मो भर्तुः शुश्रूषणं च नः ।
इत्य् आयुधानि जगृहुर्बलेरनुचरासुराः

tasmādasya vadho dharmo bhartuḥ śuśrūṣaṇaṃ ca naḥ |
ity āyudhāni jagṛhurbaleranucarāsurāḥ


08.21.014

ते सर्वे वामनं हन्तुं शूलपट्टिशपाणयः ।
अनिच्छन्तो बले राजन् प्राद्रवन् जातमन्यवः

te sarve vāmanaṃ hantuṃ śūlapaṭṭiśapāṇayaḥ |
anicchanto bale rājan prādravan jātamanyavaḥ


08.21.015

तान् अभिद्रवतो दृष्ट्वा दितिजानीकपान् नृप ।
प्रहस्यानुचरा विष्णोः प्रत्यषेधन्नुदायुधाः

tān abhidravato dṛṣṭvā ditijānīkapān nṛpa |
prahasyānucarā viṣṇoḥ pratyaṣedhannudāyudhāḥ


08.21.016

नन्दः सुनन्दो ऽथ जयो विजयः प्रबलो बलः ।
कुमुदः कुमुदाक्षश्च विष्वक्सेनः पतत्त्रिराट्

nandaḥ sunando 'tha jayo vijayaḥ prabalo balaḥ |
kumudaḥ kumudākṣaśca viṣvaksenaḥ patattrirāṭ


08.21.017

जयन्तः श्रुतदेवश्च पुष्पदन्तो ऽथ सात्वतः ।
सर्वे नागायुतप्राणाश्चमूं ते जघ्नुरासुरीम्

jayantaḥ śrutadevaśca puṣpadanto 'tha sātvataḥ |
sarve nāgāyutaprāṇāścamūṃ te jaghnurāsurīm


08.21.018

हन्यमानान् स्वकान् दृष्ट्वा पुरुषानुचरैर्बलिः ।
वारयामास संरब्धान् काव्यशापमनुस्मरन्

hanyamānān svakān dṛṣṭvā puruṣānucarairbaliḥ |
vārayāmāsa saṃrabdhān kāvyaśāpamanusmaran


08.21.019

हे विप्रचित्ते हे राहो हे नेमे श्रूयतां वचः ।
मा युध्यत निवर्तध्वं न नः कालो ऽयमर्थकृत्

he vipracitte he rāho he neme śrūyatāṃ vacaḥ |
mā yudhyata nivartadhvaṃ na naḥ kālo 'yamarthakṛt


08.21.020

यः प्रभुः सर्वभूतानां सुखदुःखोपपत्तये ।
तं नातिवर्तितुं दैत्याः पौरुषैरीश्वरः पुमान्

yaḥ prabhuḥ sarvabhūtānāṃ sukhaduḥkhopapattaye |
taṃ nātivartituṃ daityāḥ pauruṣairīśvaraḥ pumān


08.21.021

यो नो भवाय प्राग् आसीदभवाय दिवौकसाम् ।
स एव भगवान् अद्य वर्तते तद्विपर्ययम्

yo no bhavāya prāg āsīdabhavāya divaukasām |
sa eva bhagavān adya vartate tadviparyayam


08.21.022

बलेन सचिवैर्बुद्ध्या दुर्गैर्मन्त्रौषधादिभिः ।
सामादिभिरुपायैश्च कालं नात्येति वै जनः

balena sacivairbuddhyā durgairmantrauṣadhādibhiḥ |
sāmādibhirupāyaiśca kālaṃ nātyeti vai janaḥ


08.21.023

भवद्भिर्निर्जिता ह्य् एते बहुशो ऽनुचरा हरेः ।
दैवेनर्द्धैस्त एवाद्य युधि जित्वा नदन्ति नः

bhavadbhirnirjitā hy ete bahuśo 'nucarā hareḥ |
daivenarddhaista evādya yudhi jitvā nadanti naḥ


08.21.024

एतान् वयं विजेष्यामो यदि दैवं प्रसीदति ।
तस्मात् कालं प्रतीक्षध्वं यो नो ऽर्थत्वाय कल्पते

etān vayaṃ vijeṣyāmo yadi daivaṃ prasīdati |
tasmāt kālaṃ pratīkṣadhvaṃ yo no 'rthatvāya kalpate


08.21.025

0 श्रीशुक उवाच पत्युर्निगदितं श्रुत्वा दैत्यदानवयूथपाः ।
रसां निर्विविशू राजन् विष्णुपार्षद ताडिताः

0 śrīśuka uvāca patyurnigaditaṃ śrutvā daityadānavayūthapāḥ |
rasāṃ nirviviśū rājan viṣṇupārṣada tāḍitāḥ


08.21.026

अथ तार्क्ष्यसुतो ज्ञात्वा विराट् प्रभुचिकीर्षितम् ।
बबन्ध वारुणैः पाशैर्बलिं सूत्ये ऽहनि क्रतौ

atha tārkṣyasuto jñātvā virāṭ prabhucikīrṣitam |
babandha vāruṇaiḥ pāśairbaliṃ sūtye 'hani kratau


08.21.027

हाहाकारो महान् आसीद्रोदस्योः सर्वतो दिशम् ।
निगृह्यमाणे ऽसुरपतौ विष्णुना प्रभविष्णुना

hāhākāro mahān āsīdrodasyoḥ sarvato diśam |
nigṛhyamāṇe 'surapatau viṣṇunā prabhaviṣṇunā


08.21.028

तं बद्धं वारुणैः पाशैर्भगवान् आह वामनः ।
नष्टश्रियं स्थिरप्रज्ञमुदारयशसं नृप

taṃ baddhaṃ vāruṇaiḥ pāśairbhagavān āha vāmanaḥ |
naṣṭaśriyaṃ sthiraprajñamudārayaśasaṃ nṛpa


08.21.029

पदानि त्रीणि दत्तानि भूमेर्मह्यं त्वयासुर ।
द्वाभ्यां क्रान्ता मही सर्वा तृतीयमुपकल्पय

padāni trīṇi dattāni bhūmermahyaṃ tvayāsura |
dvābhyāṃ krāntā mahī sarvā tṛtīyamupakalpaya


08.21.030

यावत् तपत्य् असौ गोभिर्यावदिन्दुः सहोडुभिः ।
यावद्वर्षति पर्जन्यस्तावती भूरियं तव

yāvat tapaty asau gobhiryāvadinduḥ sahoḍubhiḥ |
yāvadvarṣati parjanyastāvatī bhūriyaṃ tava


08.21.031

पदैकेन मयाक्रान्तो भूर्लोकः खं दिशस्तनोः ।
स्वर्लोकस्ते द्वितीयेन पश्यतस्ते स्वमात्मना

padaikena mayākrānto bhūrlokaḥ khaṃ diśastanoḥ |
svarlokaste dvitīyena paśyataste svamātmanā


08.21.032

प्रतिश्रुतमदातुस्ते निरये वास इष्यते ।
विश त्वं निरयं तस्माद्गुरुणा चानुमोदितः

pratiśrutamadātuste niraye vāsa iṣyate |
viśa tvaṃ nirayaṃ tasmādguruṇā cānumoditaḥ


08.21.033

वृथा मनोरथस्तस्य दूरः स्वर्गः पतत्य् अधः ।
प्रतिश्रुतस्यादानेन यो ऽर्थिनं विप्रलम्भते

vṛthā manorathastasya dūraḥ svargaḥ pataty adhaḥ |
pratiśrutasyādānena yo 'rthinaṃ vipralambhate


08.21.034

विप्रलब्धो ददामीति त्वयाहं चाढ्यमानिना ।
तद्व्यलीकफलं भुङ्क्ष्व निरयं कतिचित् समाः

vipralabdho dadāmīti tvayāhaṃ cāḍhyamāninā |
tadvyalīkaphalaṃ bhuṅkṣva nirayaṃ katicit samāḥ

Chapter 8.22

08.22.001

0 श्रीशुक उवाच एवं विप्रकृतो राजन् बलिर्भगवतासुरः ।
भिद्यमानो ऽप्य् अभिन्नात्मा प्रत्याहाविक्लवं वचः

0 śrīśuka uvāca evaṃ viprakṛto rājan balirbhagavatāsuraḥ |
bhidyamāno 'py abhinnātmā pratyāhāviklavaṃ vacaḥ


08.22.002

0 श्रीबलिरुवाच यद्य् उत्तमश्लोक भवान् ममेरितं वचो व्यलीकं सुरवर्य मन्यते ।
करोम्य् ऋतं तन् न भवेत् प्रलम्भनं पदं तृतीयं कुरु शीर्ष्णि मे निजम्

0 śrībaliruvāca yady uttamaśloka bhavān mameritaṃ vaco vyalīkaṃ suravarya manyate |
karomy ṛtaṃ tan na bhavet pralambhanaṃ padaṃ tṛtīyaṃ kuru śīrṣṇi me nijam


08.22.003

बिभेमि नाहं निरयात् पदच्युतो न पाशबन्धाद्व्यसनाद्दुरत्ययात् ।
नैवार्थकृच्छ्राद्भवतो विनिग्रहाद् असाधुवादाद्भृशमुद्विजे यथा

bibhemi nāhaṃ nirayāt padacyuto na pāśabandhādvyasanādduratyayāt |
naivārthakṛcchrādbhavato vinigrahād asādhuvādādbhṛśamudvije yathā


08.22.004

पुंसां श्लाघ्यतमं मन्ये दण्डमर्हत्तमार्पितम् ।
यं न माता पिता भ्राता सुहृदश्चादिशन्ति हि

puṃsāṃ ślāghyatamaṃ manye daṇḍamarhattamārpitam |
yaṃ na mātā pitā bhrātā suhṛdaścādiśanti hi


08.22.005

त्वं नूनमसुराणां नः परोक्षः परमो गुरुः ।
यो नो ऽनेकमदान्धानां विभ्रंशं चक्षुरादिशत्

tvaṃ nūnamasurāṇāṃ naḥ parokṣaḥ paramo guruḥ |
yo no 'nekamadāndhānāṃ vibhraṃśaṃ cakṣurādiśat


08.22.006

यस्मिन् वैरानुबन्धेन व्यूढेन विबुधेतराः ।
बहवो लेभिरे सिद्धिं यामु हैकान्तयोगिनः

yasmin vairānubandhena vyūḍhena vibudhetarāḥ |
bahavo lebhire siddhiṃ yāmu haikāntayoginaḥ


08.22.007

तेनाहं निगृहीतो ऽस्मि भवता भूरिकर्मणा ।
बद्धश्च वारुणैः पाशैर्नातिव्रीडे न च व्यथे

tenāhaṃ nigṛhīto 'smi bhavatā bhūrikarmaṇā |
baddhaśca vāruṇaiḥ pāśairnātivrīḍe na ca vyathe


08.22.008

पितामहो मे भवदीयसम्मतः प्रह्राद आविष्कृतसाधुवादः ।
भवद्विपक्षेण विचित्रवैशसं सम्प्रापितस्त्वं परमः स्वपित्रा

pitāmaho me bhavadīyasammataḥ prahrāda āviṣkṛtasādhuvādaḥ |
bhavadvipakṣeṇa vicitravaiśasaṃ samprāpitastvaṃ paramaḥ svapitrā


08.22.009

किमात्मनानेन जहाति यो ऽन्ततः किं रिक्थहारैः स्वजनाख्यदस्युभिः ।
किं जायया संसृतिहेतुभूतया मर्त्यस्य गेहैः किमिहायुषो व्ययः

kimātmanānena jahāti yo 'ntataḥ kiṃ rikthahāraiḥ svajanākhyadasyubhiḥ |
kiṃ jāyayā saṃsṛtihetubhūtayā martyasya gehaiḥ kimihāyuṣo vyayaḥ


08.22.010

इत्थं स निश्चित्य पितामहो महान् अगाधबोधो भवतः पादपद्मम् ।
ध्रुवं प्रपेदे ह्य् अकुतोभयं जनाद् भीतः स्वपक्षक्षपणस्य सत्तम

itthaṃ sa niścitya pitāmaho mahān agādhabodho bhavataḥ pādapadmam |
dhruvaṃ prapede hy akutobhayaṃ janād bhītaḥ svapakṣakṣapaṇasya sattama


08.22.011

अथाहमप्य् आत्मरिपोस्तवान्तिकं दैवेन नीतः प्रसभं त्याजितश्रीः ।
इदं कृतान्तान्तिकवर्ति जीवितं ययाध्रुवं स्तब्धमतिर्न बुध्यते

athāhamapy ātmaripostavāntikaṃ daivena nītaḥ prasabhaṃ tyājitaśrīḥ |
idaṃ kṛtāntāntikavarti jīvitaṃ yayādhruvaṃ stabdhamatirna budhyate


08.22.012

0 श्रीशुक उवाच तस्येत्थं भाषमाणस्य प्रह्रादो भगवत्प्रियः ।
आजगाम कुरुश्रेष्ठ राकापतिरिवोत्थितः

0 śrīśuka uvāca tasyetthaṃ bhāṣamāṇasya prahrādo bhagavatpriyaḥ |
ājagāma kuruśreṣṭha rākāpatirivotthitaḥ


08.22.013

तमिन्द्रसेनः स्वपितामहं श्रिया विराजमानं नलिनायतेक्षणम् ।
प्रांशुं पिशङ्गाम्बरमञ्जनत्विषं प्रलम्बबाहुं शुभगर्षभमैक्षत

tamindrasenaḥ svapitāmahaṃ śriyā virājamānaṃ nalināyatekṣaṇam |
prāṃśuṃ piśaṅgāmbaramañjanatviṣaṃ pralambabāhuṃ śubhagarṣabhamaikṣata


08.22.014

तस्मै बलिर्वारुणपाशयन्त्रितः समर्हणं नोपजहार पूर्ववत् ।
ननाम मूर्ध्नाश्रुविलोललोचनः सव्रीडनीचीनमुखो बभूव ह

tasmai balirvāruṇapāśayantritaḥ samarhaṇaṃ nopajahāra pūrvavat |
nanāma mūrdhnāśruvilolalocanaḥ savrīḍanīcīnamukho babhūva ha


08.22.015

स तत्र हासीनमुदीक्ष्य सत्पतिं हरिं सुनन्दाद्यनुगैरुपासितम् ।
उपेत्य भूमौ शिरसा महामना ननाम मूर्ध्ना पुलकाश्रुविक्लवः

sa tatra hāsīnamudīkṣya satpatiṃ hariṃ sunandādyanugairupāsitam |
upetya bhūmau śirasā mahāmanā nanāma mūrdhnā pulakāśruviklavaḥ


08.22.016

0 श्रीप्रह्राद उवाच त्वयैव दत्तं पदमैन्द्रमूर्जितं हृतं तदेवाद्य तथैव शोभनम् ।
मन्ये महान् अस्य कृतो ह्य् अनुग्रहो विभ्रंशितो यच् छ्रिय आत्ममोहनात्

0 śrīprahrāda uvāca tvayaiva dattaṃ padamaindramūrjitaṃ hṛtaṃ tadevādya tathaiva śobhanam |
manye mahān asya kṛto hy anugraho vibhraṃśito yac chriya ātmamohanāt


08.22.017

यया हि विद्वान् अपि मुह्यते यतस् तत् को विचष्टे गतिमात्मनो यथा ।
तस्मै नमस्ते जगदीश्वराय वै नारायणायाखिललोकसाक्षिणे

yayā hi vidvān api muhyate yatas tat ko vicaṣṭe gatimātmano yathā |
tasmai namaste jagadīśvarāya vai nārāyaṇāyākhilalokasākṣiṇe


08.22.018

0 श्रीशुक उवाच तस्यानुशृण्वतो राजन् प्रह्रादस्य कृताञ्जलेः ।
हिरण्यगर्भो भगवान् उवाच मधुसूदनम्

0 śrīśuka uvāca tasyānuśṛṇvato rājan prahrādasya kṛtāñjaleḥ |
hiraṇyagarbho bhagavān uvāca madhusūdanam


08.22.019

बद्धं वीक्ष्य पतिं साध्वी तत्पत्नी भयविह्वला ।
प्राञ्जलिः प्रणतोपेन्द्रं बभाषे ऽवाङ्मुखी नृप

baddhaṃ vīkṣya patiṃ sādhvī tatpatnī bhayavihvalā |
prāñjaliḥ praṇatopendraṃ babhāṣe 'vāṅmukhī nṛpa


08.22.020

0 श्रीविन्ध्यावलिरुवाच क्रीडार्थमात्मन इदं त्रिजगत् कृतं ते स्वाम्यं तु तत्र कुधियो ऽपर ईश कुर्युः ।
कर्तुः प्रभोस्तव किमस्यत आवहन्ति त्यक्तह्रियस्त्वदवरोपितकर्तृवादाः

0 śrīvindhyāvaliruvāca krīḍārthamātmana idaṃ trijagat kṛtaṃ te svāmyaṃ tu tatra kudhiyo 'para īśa kuryuḥ |
kartuḥ prabhostava kimasyata āvahanti tyaktahriyastvadavaropitakartṛvādāḥ


08.22.021

0 श्रीब्रह्मोवाच भूतभावन भूतेश देवदेव जगन्मय ।
मुञ्चैनं हृतसर्वस्वं नायमर्हति निग्रहम्

0 śrībrahmovāca bhūtabhāvana bhūteśa devadeva jaganmaya |
muñcainaṃ hṛtasarvasvaṃ nāyamarhati nigraham


08.22.022

कृत्स्ना ते ऽनेन दत्ता भूर्लोकाः कर्मार्जिताश्च ये ।
निवेदितं च सर्वस्वमात्माविक्लवया धिया

kṛtsnā te 'nena dattā bhūrlokāḥ karmārjitāśca ye |
niveditaṃ ca sarvasvamātmāviklavayā dhiyā


08.22.023

यत्पादयोरशठधीः सलिलं प्रदाय $ दूर्वाङ्कुरैरपि विधाय सतीं सपर्याम् &अम्प्;अप्य् उत्तमां गतिमसौ भजते त्रिलोकीं % दाश्वान् अविक्लवमनाः कथमार्तिमृच्छेत्

yatpādayoraśaṭhadhīḥ salilaṃ pradāya $ dūrvāṅkurairapi vidhāya satīṃ saparyām &apy uttamāṃ gatimasau bhajate trilokīṃ % dāśvān aviklavamanāḥ kathamārtimṛcchet


08.22.024



08.22.024

0 श्रीभगवान् उवाच ब्रह्मन् यमनुगृह्णामि तद्विशो विधुनोम्य् अहम् ।
यन्मदः पुरुषः स्तब्धो लोकं मां चावमन्यते

0 śrībhagavān uvāca brahman yamanugṛhṇāmi tadviśo vidhunomy aham |
yanmadaḥ puruṣaḥ stabdho lokaṃ māṃ cāvamanyate


08.22.025

यदा कदाचिज् जीवात्मा संसरन् निजकर्मभिः ।
नानायोनिष्वनीशो ऽयं पौरुषीं गतिमाव्रजेत्

yadā kadācij jīvātmā saṃsaran nijakarmabhiḥ |
nānāyoniṣvanīśo 'yaṃ pauruṣīṃ gatimāvrajet


08.22.026

जन्मकर्मवयोरूप विद्यैश्वर्यधनादिभिः ।
यद्य् अस्य न भवेत् स्तम्भस्तत्रायं मदनुग्रहः

janmakarmavayorūpa vidyaiśvaryadhanādibhiḥ |
yady asya na bhavet stambhastatrāyaṃ madanugrahaḥ


08.22.027

मानस्तम्भनिमित्तानां जन्मादीनां समन्ततः ।
सर्वश्रेयःप्रतीपानां हन्त मुह्येन् न मत्परः

mānastambhanimittānāṃ janmādīnāṃ samantataḥ |
sarvaśreyaḥpratīpānāṃ hanta muhyen na matparaḥ


08.22.028

एष दानवदैत्यानामग्रनीः कीर्तिवर्धनः ।
अजैषीदजयां मायां सीदन्नपि न मुह्यति

eṣa dānavadaityānāmagranīḥ kīrtivardhanaḥ |
ajaiṣīdajayāṃ māyāṃ sīdannapi na muhyati


08.22.029

क्षीणरिक्थश्च्युतः स्थानात् क्षिप्तो बद्धश्च शत्रुभिः ।
ज्ञातिभिश्च परित्यक्तो यातनामनुयापितः

kṣīṇarikthaścyutaḥ sthānāt kṣipto baddhaśca śatrubhiḥ |
jñātibhiśca parityakto yātanāmanuyāpitaḥ


08.22.030

गुरुणा भर्त्सितः शप्तो जहौ सत्यं न सुव्रतः ।
छलैरुक्तो मया धर्मो नायं त्यजति सत्यवाक्

guruṇā bhartsitaḥ śapto jahau satyaṃ na suvrataḥ |
chalairukto mayā dharmo nāyaṃ tyajati satyavāk


08.22.031

एष मे प्रापितः स्थानं दुष्प्रापममरैरपि ।
सावर्णेरन्तरस्यायं भवितेन्द्रो मदाश्रयः

eṣa me prāpitaḥ sthānaṃ duṣprāpamamarairapi |
sāvarṇerantarasyāyaṃ bhavitendro madāśrayaḥ


08.22.032

तावत् सुतलमध्यास्तां विश्वकर्मविनिर्मितम् ।
यदाधयो व्याधयश्च क्लमस्तन्द्रा पराभवः ।
नोपसर्गा निवसतां सम्भवन्ति ममेक्षया

tāvat sutalamadhyāstāṃ viśvakarmavinirmitam |
yadādhayo vyādhayaśca klamastandrā parābhavaḥ |
nopasargā nivasatāṃ sambhavanti mamekṣayā


08.22.033

इन्द्रसेन महाराज याहि भो भद्रमस्तु ते ।
सुतलं स्वर्गिभिः प्रार्थ्यं ज्ञातिभिः परिवारितः

indrasena mahārāja yāhi bho bhadramastu te |
sutalaṃ svargibhiḥ prārthyaṃ jñātibhiḥ parivāritaḥ


08.22.034

न त्वामभिभविष्यन्ति लोकेशाः किमुतापरे ।
त्वच्छासनातिगान् दैत्यांश्चक्रं मे सूदयिष्यति

na tvāmabhibhaviṣyanti lokeśāḥ kimutāpare |
tvacchāsanātigān daityāṃścakraṃ me sūdayiṣyati


08.22.035

रक्षिष्ये सर्वतो ऽहं त्वां सानुगं सपरिच्छदम् ।
सदा सन्निहितं वीर तत्र मां द्रक्ष्यते भवान्

rakṣiṣye sarvato 'haṃ tvāṃ sānugaṃ saparicchadam |
sadā sannihitaṃ vīra tatra māṃ drakṣyate bhavān


08.22.036

तत्र दानवदैत्यानां सङ्गात् ते भाव आसुरः ।
दृष्ट्वा मदनुभावं वै सद्यः कुण्ठो विनङ्क्ष्यति

tatra dānavadaityānāṃ saṅgāt te bhāva āsuraḥ |
dṛṣṭvā madanubhāvaṃ vai sadyaḥ kuṇṭho vinaṅkṣyati

Chapter 8.23

08.23.001

0 श्रीशुक उवाच इत्य् उक्तवन्तं पुरुषं पुरातनं महानुभावो ऽखिलसाधुसम्मतः ।
बद्धाञ्जलिर्बाष्पकलाकुलेक्षणो भक्त्युत्कलो गद्गदया गिराब्रवीत्

0 śrīśuka uvāca ity uktavantaṃ puruṣaṃ purātanaṃ mahānubhāvo 'khilasādhusammataḥ |
baddhāñjalirbāṣpakalākulekṣaṇo bhaktyutkalo gadgadayā girābravīt


08.23.002

0 श्रीबलिरुवाच अहो प्रणामाय कृतः समुद्यमः प्रपन्नभक्तार्थविधौ समाहितः ।
यल् लोकपालैस्त्वदनुग्रहो ऽमरैर् अलब्धपूर्वो ऽपसदे ऽसुरे ऽर्पितः

0 śrībaliruvāca aho praṇāmāya kṛtaḥ samudyamaḥ prapannabhaktārthavidhau samāhitaḥ |
yal lokapālaistvadanugraho 'marair alabdhapūrvo 'pasade 'sure 'rpitaḥ


08.23.003

0 श्रीशुक उवाच इत्य् उक्त्वा हरिमानत्य ब्रह्माणं सभवं ततः ।
विवेश सुतलं प्रीतो बलिर्मुक्तः सहासुरैः

0 śrīśuka uvāca ity uktvā harimānatya brahmāṇaṃ sabhavaṃ tataḥ |
viveśa sutalaṃ prīto balirmuktaḥ sahāsuraiḥ


08.23.004

एवमिन्द्राय भगवान् प्रत्यानीय त्रिविष्टपम् ।
पूरयित्वादितेः काममशासत् सकलं जगत्

evamindrāya bhagavān pratyānīya triviṣṭapam |
pūrayitvāditeḥ kāmamaśāsat sakalaṃ jagat


08.23.005

लब्धप्रसादं निर्मुक्तं पौत्रं वंशधरं बलिम् ।
निशाम्य भक्तिप्रवणः प्रह्राद इदमब्रवीत्

labdhaprasādaṃ nirmuktaṃ pautraṃ vaṃśadharaṃ balim |
niśāmya bhaktipravaṇaḥ prahrāda idamabravīt


08.23.006

0 श्रीप्रह्राद उवाच नेमं विरिञ्चो लभते प्रसादं न श्रीर्न शर्वः किमुतापरे ऽन्ये ।
यन् नो ऽसुराणामसि दुर्गपालो विश्वाभिवन्द्यैरभिवन्दिताङ्घ्रिः

0 śrīprahrāda uvāca nemaṃ viriñco labhate prasādaṃ na śrīrna śarvaḥ kimutāpare 'nye |
yan no 'surāṇāmasi durgapālo viśvābhivandyairabhivanditāṅghriḥ


08.23.007

यत्पादपद्ममकरन्दनिषेवणेन $ ब्रह्मादयः शरणदाश्नुवते विभूतीः &अम्प्;कस्माद्वयं कुसृतयः खलयोनयस्ते % दाक्षिण्यदृष्टिपदवीं भवतः प्रणीताः

yatpādapadmamakarandaniṣevaṇena $ brahmādayaḥ śaraṇadāśnuvate vibhūtīḥ &kasmādvayaṃ kusṛtayaḥ khalayonayaste % dākṣiṇyadṛṣṭipadavīṃ bhavataḥ praṇītāḥ


08.23.008

  • //चित्रं तवेहितमहो ऽमितयोगमाया $ लीलाविसृष्टभुवनस्य विशारदस्य &चित्रं तवेहितमहो ऽमितयोगमाया $ लीलाविसृष्टभुवनस्य विशारदस्य &सर्वात्मनः समदृशो ऽविषमः स्वभावो % भक्तप्रियो यदसि कल्पतरुस्वभावः

** //citraṃ tavehitamaho 'mitayogamāyā $ līlāvisṛṣṭabhuvanasya viśāradasya &citraṃ tavehitamaho 'mitayogamāyā $ līlāvisṛṣṭabhuvanasya viśāradasya &sarvātmanaḥ samadṛśo 'viṣamaḥ svabhāvo % bhaktapriyo yadasi kalpatarusvabhāvaḥ*


08.23.009



08.23.009

0 श्रीभगवान् उवाच वत्स प्रह्राद भद्रं ते प्रयाहि सुतलालयम् ।
मोदमानः स्वपौत्रेण ज्ञातीनां सुखमावह

0 śrībhagavān uvāca vatsa prahrāda bhadraṃ te prayāhi sutalālayam |
modamānaḥ svapautreṇa jñātīnāṃ sukhamāvaha


08.23.010

नित्यं द्रष्टासि मां तत्र गदापाणिमवस्थितम् ।
मद्दर्शनमहाह्लाद ध्वस्तकर्मनिबन्धनः

nityaṃ draṣṭāsi māṃ tatra gadāpāṇimavasthitam |
maddarśanamahāhlāda dhvastakarmanibandhanaḥ


08.23.011

0 श्रीशुक उवाच आज्ञां भगवतो राजन् प्रह्रादो बलिना सह ।
बाढमित्य् अमलप्रज्ञो मूर्ध्न्य् आधाय कृताञ्जलिः

0 śrīśuka uvāca ājñāṃ bhagavato rājan prahrādo balinā saha |
bāḍhamity amalaprajño mūrdhny ādhāya kṛtāñjaliḥ


08.23.012

परिक्रम्यादिपुरुषं सर्वासुरचमूपतिः ।
प्रणतस्तदनुज्ञातः प्रविवेश महाबिलम्

parikramyādipuruṣaṃ sarvāsuracamūpatiḥ |
praṇatastadanujñātaḥ praviveśa mahābilam


08.23.013

अथाहोशनसं राजन् हरिर्नारायणो ऽन्तिके ।
आसीनमृत्विजां मध्ये सदसि ब्रह्मवादिनाम्

athāhośanasaṃ rājan harirnārāyaṇo 'ntike |
āsīnamṛtvijāṃ madhye sadasi brahmavādinām


08.23.014

ब्रह्मन् सन्तनु शिष्यस्य कर्मच्छिद्रं वितन्वतः ।
यत् तत् कर्मसु वैषम्यं ब्रह्मदृष्टं समं भवेत्

brahman santanu śiṣyasya karmacchidraṃ vitanvataḥ |
yat tat karmasu vaiṣamyaṃ brahmadṛṣṭaṃ samaṃ bhavet


08.23.015

0 श्रीशुक्र उवाच कुतस्तत्कर्मवैषम्यं यस्य कर्मेश्वरो भवान् ।
यज्ञेशो यज्ञपुरुषः सर्वभावेन पूजितः

0 śrīśukra uvāca kutastatkarmavaiṣamyaṃ yasya karmeśvaro bhavān |
yajñeśo yajñapuruṣaḥ sarvabhāvena pūjitaḥ


08.23.016

मन्त्रतस्तन्त्रतश्छिद्रं देशकालार्हवस्तुतः ।
सर्वं करोति निश्छिद्रमनुसङ्कीर्तनं तव

mantratastantrataśchidraṃ deśakālārhavastutaḥ |
sarvaṃ karoti niśchidramanusaṅkīrtanaṃ tava


08.23.017

तथापि वदतो भूमन् करिष्याम्य् अनुशासनम् ।
एतच् छ्रेयः परं पुंसां यत् तवाज्ञानुपालनम्

tathāpi vadato bhūman kariṣyāmy anuśāsanam |
etac chreyaḥ paraṃ puṃsāṃ yat tavājñānupālanam


08.23.018

0 श्रीशुक उवाच प्रतिनन्द्य हरेराज्ञामुशना भगवान् इति ।
यज्ञच्छिद्रं समाधत्त बलेर्विप्रर्षिभिः सह

0 śrīśuka uvāca pratinandya harerājñāmuśanā bhagavān iti |
yajñacchidraṃ samādhatta balerviprarṣibhiḥ saha


08.23.019

एवं बलेर्महीं राजन् भिक्षित्वा वामनो हरिः ।
ददौ भ्रात्रे महेन्द्राय त्रिदिवं यत् परैर्हृतम्

evaṃ balermahīṃ rājan bhikṣitvā vāmano hariḥ |
dadau bhrātre mahendrāya tridivaṃ yat parairhṛtam


08.23.020

प्रजापतिपतिर्ब्रह्मा देवर्षिपितृभूमिपैः ।
दक्षभृग्वङ्गिरोमुख्यैः कुमारेण भवेन च

prajāpatipatirbrahmā devarṣipitṛbhūmipaiḥ |
dakṣabhṛgvaṅgiromukhyaiḥ kumāreṇa bhavena ca


08.23.021

कश्यपस्यादितेः प्रीत्यै सर्वभूतभवाय च ।
लोकानां लोकपालानामकरोद्वामनं पतिम्

kaśyapasyāditeḥ prītyai sarvabhūtabhavāya ca |
lokānāṃ lokapālānāmakarodvāmanaṃ patim


08.23.022

वेदानां सर्वदेवानां धर्मस्य यशसः श्रियः ।
मङ्गलानां व्रतानां च कल्पं स्वर्गापवर्गयोः

vedānāṃ sarvadevānāṃ dharmasya yaśasaḥ śriyaḥ |
maṅgalānāṃ vratānāṃ ca kalpaṃ svargāpavargayoḥ


08.23.023

उपेन्द्रं कल्पयां चक्रे पतिं सर्वविभूतये ।
तदा सर्वाणि भूतानि भृशं मुमुदिरे नृप

upendraṃ kalpayāṃ cakre patiṃ sarvavibhūtaye |
tadā sarvāṇi bhūtāni bhṛśaṃ mumudire nṛpa


08.23.024

ततस्त्विन्द्रः पुरस्कृत्य देवयानेन वामनम् ।
लोकपालैर्दिवं निन्ये ब्रह्मणा चानुमोदितः

tatastvindraḥ puraskṛtya devayānena vāmanam |
lokapālairdivaṃ ninye brahmaṇā cānumoditaḥ


08.23.025

प्राप्य त्रिभुवनं चेन्द्र उपेन्द्रभुजपालितः ।
श्रिया परमया जुष्टो मुमुदे गतसाध्वसः

prāpya tribhuvanaṃ cendra upendrabhujapālitaḥ |
śriyā paramayā juṣṭo mumude gatasādhvasaḥ


08.23.026

ब्रह्मा शर्वः कुमारश्च भृग्वाद्या मुनयो नृप ।
पितरः सर्वभूतानि सिद्धा वैमानिकाश्च ये

brahmā śarvaḥ kumāraśca bhṛgvādyā munayo nṛpa |
pitaraḥ sarvabhūtāni siddhā vaimānikāśca ye


08.23.027

सुमहत् कर्म तद्विष्णोर्गायन्तः परमद्भुतम् ।
धिष्ण्यानि स्वानि ते जग्मुरदितिं च शशंसिरे

sumahat karma tadviṣṇorgāyantaḥ paramadbhutam |
dhiṣṇyāni svāni te jagmuraditiṃ ca śaśaṃsire


08.23.028

सर्वमेतन् मयाख्यातं भवतः कुलनन्दन ।
उरुक्रमस्य चरितं श्रोतॄणामघमोचनम्

sarvametan mayākhyātaṃ bhavataḥ kulanandana |
urukramasya caritaṃ śrotṝṇāmaghamocanam


08.23.029

पारं महिम्न उरुविक्रमतो गृणानो $ यः पार्थिवानि विममे स रजांसि मर्त्यः &अम्प्;किं जायमान उत जात उपैति मर्त्य % इत्य् आह मन्त्रदृग् ऋषिः पुरुषस्य यस्य

pāraṃ mahimna uruvikramato gṛṇāno $ yaḥ pārthivāni vimame sa rajāṃsi martyaḥ &kiṃ jāyamāna uta jāta upaiti martya % ity āha mantradṛg ṛṣiḥ puruṣasya yasya


08.23.030


  • य इदं देवदेवस्य हरेरद्भुतकर्मणः ।
    अवतारानुचरितं शृण्वन् याति परां गतिम्

** // ya idaṃ devadevasya hareradbhutakarmaṇaḥ |*
avatārānucaritaṃ śṛṇvan yāti parāṃ gatim


08.23.031

क्रियमाणे कर्मणीदं दैवे पित्र्ये ऽथ मानुषे ।
यत्र यत्रानुकीर्त्येत तत् तेषां सुकृतं विदुः

kriyamāṇe karmaṇīdaṃ daive pitrye 'tha mānuṣe |
yatra yatrānukīrtyeta tat teṣāṃ sukṛtaṃ viduḥ

Chapter 8.24

08.24.001

0 श्रीराजोवाच भगवन् छ्रोतुमिच्छामि हरेरद्भुतकर्मणः ।
अवतारकथामाद्यां मायामत्स्यविडम्बनम्

0 śrīrājovāca bhagavan chrotumicchāmi hareradbhutakarmaṇaḥ |
avatārakathāmādyāṃ māyāmatsyaviḍambanam


08.24.002

यदर्थमदधाद्रूपं मात्स्यं लोकजुगुप्सितम् ।
तमःप्रकृतिदुर्मर्षं कर्मग्रस्त इवेश्वरः

yadarthamadadhādrūpaṃ mātsyaṃ lokajugupsitam |
tamaḥprakṛtidurmarṣaṃ karmagrasta iveśvaraḥ


08.24.003

एतन् नो भगवन् सर्वं यथावद्वक्तुमर्हसि ।
उत्तमश्लोकचरितं सर्वलोकसुखावहम्

etan no bhagavan sarvaṃ yathāvadvaktumarhasi |
uttamaślokacaritaṃ sarvalokasukhāvaham


08.24.004

0 श्रीसूत उवाच इत्य् उक्तो विष्णुरातेन भगवान् बादरायणिः ।
उवाच चरितं विष्णोर्मत्स्यरूपेण यत् कृतम्

0 śrīsūta uvāca ity ukto viṣṇurātena bhagavān bādarāyaṇiḥ |
uvāca caritaṃ viṣṇormatsyarūpeṇa yat kṛtam


08.24.005

0 श्रीशुक उवाच गोविप्रसुरसाधूनां छन्दसामपि चेश्वरः ।
रक्षामिच्छंस्तनूर्धत्ते धर्मस्यार्थस्य चैव हि

0 śrīśuka uvāca goviprasurasādhūnāṃ chandasāmapi ceśvaraḥ |
rakṣāmicchaṃstanūrdhatte dharmasyārthasya caiva hi


08.24.006

उच्चावचेषु भूतेषु चरन् वायुरिवेश्वरः ।
नोच्चावचत्वं भजते निर्गुणत्वाद्धियो गुणैः

uccāvaceṣu bhūteṣu caran vāyuriveśvaraḥ |
noccāvacatvaṃ bhajate nirguṇatvāddhiyo guṇaiḥ


08.24.007

आसीदतीतकल्पान्ते ब्राह्मो नैमित्तिको लयः ।
समुद्रोपप्लुतास्तत्र लोका भूरादयो नृप

āsīdatītakalpānte brāhmo naimittiko layaḥ |
samudropaplutāstatra lokā bhūrādayo nṛpa


08.24.008

कालेनागतनिद्रस्य धातुः शिशयिषोर्बली ।
मुखतो निःसृतान् वेदान् हयग्रीवो ऽन्तिके ऽहरत्

kālenāgatanidrasya dhātuḥ śiśayiṣorbalī |
mukhato niḥsṛtān vedān hayagrīvo 'ntike 'harat


08.24.009

ज्ञात्वा तद्दानवेन्द्रस्य हयग्रीवस्य चेष्टितम् ।
दधार शफरीरूपं भगवान् हरिरीश्वरः

jñātvā taddānavendrasya hayagrīvasya ceṣṭitam |
dadhāra śapharīrūpaṃ bhagavān harirīśvaraḥ


08.24.010

तत्र राजऋषिः कश्चिन् नाम्ना सत्यव्रतो महान् ।
नारायणपरो ऽतपत् तपः स सलिलाशनः

tatra rājaṛṣiḥ kaścin nāmnā satyavrato mahān |
nārāyaṇaparo 'tapat tapaḥ sa salilāśanaḥ


08.24.011

यो ऽसावस्मिन् महाकल्पे तनयः स विवस्वतः ।
श्राद्धदेव इति ख्यातो मनुत्वे हरिणार्पितः

yo 'sāvasmin mahākalpe tanayaḥ sa vivasvataḥ |
śrāddhadeva iti khyāto manutve hariṇārpitaḥ


08.24.012

एकदा कृतमालायां कुर्वतो जलतर्पणम् ।
तस्याञ्जल्युदके काचिच् छफर्य् एकाभ्यपद्यत

ekadā kṛtamālāyāṃ kurvato jalatarpaṇam |
tasyāñjalyudake kācic chaphary ekābhyapadyata


08.24.013

सत्यव्रतो ऽञ्जलिगतां सह तोयेन भारत ।
उत्ससर्ज नदीतोये शफरीं द्रविडेश्वरः

satyavrato 'ñjaligatāṃ saha toyena bhārata |
utsasarja nadītoye śapharīṃ draviḍeśvaraḥ


08.24.014

तमाह सातिकरुणं महाकारुणिकं नृपम् ।
यादोभ्यो ज्ञातिघातिभ्यो दीनां मां दीनवत्सल ।
कथं विसृजसे राजन् भीतामस्मिन् सरिज्जले

tamāha sātikaruṇaṃ mahākāruṇikaṃ nṛpam |
yādobhyo jñātighātibhyo dīnāṃ māṃ dīnavatsala |
kathaṃ visṛjase rājan bhītāmasmin sarijjale


08.24.015

तमात्मनो ऽनुग्रहार्थं प्रीत्या मत्स्यवपुर्धरम् ।
अजानन् रक्षणार्थाय शफर्याः स मनो दधे

tamātmano 'nugrahārthaṃ prītyā matsyavapurdharam |
ajānan rakṣaṇārthāya śapharyāḥ sa mano dadhe


08.24.016

तस्या दीनतरं वाक्यमाश्रुत्य स महीपतिः ।
कलशाप्सु निधायैनां दयालुर्निन्य आश्रमम्

tasyā dīnataraṃ vākyamāśrutya sa mahīpatiḥ |
kalaśāpsu nidhāyaināṃ dayālurninya āśramam


08.24.017

सा तु तत्रैकरात्रेण वर्धमाना कमण्डलौ ।
अलब्ध्वात्मावकाशं वा इदमाह महीपतिम्

sā tu tatraikarātreṇa vardhamānā kamaṇḍalau |
alabdhvātmāvakāśaṃ vā idamāha mahīpatim


08.24.018

नाहं कमण्डलावस्मिन् कृच्छ्रं वस्तुमिहोत्सहे ।
कल्पयौकः सुविपुलं यत्राहं निवसे सुखम्

nāhaṃ kamaṇḍalāvasmin kṛcchraṃ vastumihotsahe |
kalpayaukaḥ suvipulaṃ yatrāhaṃ nivase sukham


08.24.019

स एनां तत आदाय न्यधादौदञ्चनोदके ।
तत्र क्षिप्ता मुहूर्तेन हस्तत्रयमवर्धत

sa enāṃ tata ādāya nyadhādaudañcanodake |
tatra kṣiptā muhūrtena hastatrayamavardhata


08.24.020

न म एतदलं राजन् सुखं वस्तुमुदञ्चनम् ।
पृथु देहि पदं मह्यं यत् त्वाहं शरणं गता

na ma etadalaṃ rājan sukhaṃ vastumudañcanam |
pṛthu dehi padaṃ mahyaṃ yat tvāhaṃ śaraṇaṃ gatā


08.24.021

तत आदाय सा राज्ञा क्षिप्ता राजन् सरोवरे ।
तदावृत्यात्मना सो ऽयं महामीनो ऽन्ववर्धत

tata ādāya sā rājñā kṣiptā rājan sarovare |
tadāvṛtyātmanā so 'yaṃ mahāmīno 'nvavardhata


08.24.022

नैतन् मे स्वस्तये राजन्नुदकं सलिलौकसः ।
निधेहि रक्षायोगेन ह्रदे मामविदासिनि

naitan me svastaye rājannudakaṃ salilaukasaḥ |
nidhehi rakṣāyogena hrade māmavidāsini


08.24.023

इत्य् उक्तः सो ऽनयन् मत्स्यं तत्र तत्राविदासिनि ।
जलाशये ऽसम्मितं तं समुद्रे प्राक्षिपज् झषम्

ity uktaḥ so 'nayan matsyaṃ tatra tatrāvidāsini |
jalāśaye 'sammitaṃ taṃ samudre prākṣipaj jhaṣam


08.24.024

क्षिप्यमाणस्तमाहेदमिह मां मकरादयः ।
अदन्त्य् अतिबला वीर मां नेहोत्स्रष्टुमर्हसि

kṣipyamāṇastamāhedamiha māṃ makarādayaḥ |
adanty atibalā vīra māṃ nehotsraṣṭumarhasi


08.24.025

एवं विमोहितस्तेन वदता वल्गुभारतीम् ।
तमाह को भवान् अस्मान् मत्स्यरूपेण मोहयन्

evaṃ vimohitastena vadatā valgubhāratīm |
tamāha ko bhavān asmān matsyarūpeṇa mohayan


08.24.026

नैवं वीर्यो जलचरो दृष्टो ऽस्माभिः श्रुतो ऽपि वा ।
यो भवान् योजनशतमह्नाभिव्यानशे सरः

naivaṃ vīryo jalacaro dṛṣṭo 'smābhiḥ śruto 'pi vā |
yo bhavān yojanaśatamahnābhivyānaśe saraḥ


08.24.027

नूनं त्वं भगवान् साक्षाद्धरिर्नारायणो ऽव्ययः ।
अनुग्रहाय भूतानां धत्से रूपं जलौकसाम्

nūnaṃ tvaṃ bhagavān sākṣāddharirnārāyaṇo 'vyayaḥ |
anugrahāya bhūtānāṃ dhatse rūpaṃ jalaukasām


08.24.028

नमस्ते पुरुषश्रेष्ठ स्थित्युत्पत्त्यप्ययेश्वर ।
भक्तानां नः प्रपन्नानां मुख्यो ह्य् आत्मगतिर्विभो

namaste puruṣaśreṣṭha sthityutpattyapyayeśvara |
bhaktānāṃ naḥ prapannānāṃ mukhyo hy ātmagatirvibho


08.24.029

सर्वे लीलावतारास्ते भूतानां भूतिहेतवः ।
ज्ञातुमिच्छाम्य् अदो रूपं यदर्थं भवता धृतम्

sarve līlāvatārāste bhūtānāṃ bhūtihetavaḥ |
jñātumicchāmy ado rūpaṃ yadarthaṃ bhavatā dhṛtam


08.24.030

न ते ऽरविन्दाक्ष पदोपसर्पणं मृषा भवेत् सर्वसुहृत्प्रियात्मनः ।
यथेतरेषां पृथगात्मनां सताम् अदीदृशो यद्वपुरद्भुतं हि नः

na te 'ravindākṣa padopasarpaṇaṃ mṛṣā bhavet sarvasuhṛtpriyātmanaḥ |
yathetareṣāṃ pṛthagātmanāṃ satām adīdṛśo yadvapuradbhutaṃ hi naḥ


08.24.031

0 श्रीशुक उवाच इति ब्रुवाणं नृपतिं जगत्पतिः सत्यव्रतं मत्स्यवपुर्युगक्षये ।
विहर्तुकामः प्रलयार्णवे ऽब्रवीच् चिकीर्षुरेकान्तजनप्रियः प्रियम्

0 śrīśuka uvāca iti bruvāṇaṃ nṛpatiṃ jagatpatiḥ satyavrataṃ matsyavapuryugakṣaye |
vihartukāmaḥ pralayārṇave 'bravīc cikīrṣurekāntajanapriyaḥ priyam


08.24.032

0 श्रीभगवान् उवाच सप्तमे ह्य् अद्यतनादूर्ध्वमहन्य् एतदरिन्दम ।
निमङ्क्ष्यत्य् अप्ययाम्भोधौ त्रैलोक्यं भूर्भुवादिकम्

0 śrībhagavān uvāca saptame hy adyatanādūrdhvamahany etadarindama |
nimaṅkṣyaty apyayāmbhodhau trailokyaṃ bhūrbhuvādikam


08.24.033

त्रिलोक्यां लीयमानायां संवर्ताम्भसि वै तदा ।
उपस्थास्यति नौः काचिद्विशाला त्वां मयेरिता

trilokyāṃ līyamānāyāṃ saṃvartāmbhasi vai tadā |
upasthāsyati nauḥ kācidviśālā tvāṃ mayeritā


08.24.034

त्वं तावदोषधीः सर्वा बीजान्य् उच्चावचानि च ।
सप्तर्षिभिः परिवृतः सर्वसत्त्वोपबृंहितः

tvaṃ tāvadoṣadhīḥ sarvā bījāny uccāvacāni ca |
saptarṣibhiḥ parivṛtaḥ sarvasattvopabṛṃhitaḥ


08.24.035

आरुह्य बृहतीं नावं विचरिष्यस्य् अविक्लवः ।
एकार्णवे निरालोके ऋषीणामेव वर्चसा

āruhya bṛhatīṃ nāvaṃ vicariṣyasy aviklavaḥ |
ekārṇave nirāloke ṛṣīṇāmeva varcasā


08.24.036

दोधूयमानां तां नावं समीरेण बलीयसा ।
उपस्थितस्य मे शृङ्गे निबध्नीहि महाहिना

dodhūyamānāṃ tāṃ nāvaṃ samīreṇa balīyasā |
upasthitasya me śṛṅge nibadhnīhi mahāhinā


08.24.037

अहं त्वामृषिभिः सार्धं सहनावमुदन्वति ।
विकर्षन् विचरिष्यामि यावद्ब्राह्मी निशा प्रभो

ahaṃ tvāmṛṣibhiḥ sārdhaṃ sahanāvamudanvati |
vikarṣan vicariṣyāmi yāvadbrāhmī niśā prabho


08.24.038

मदीयं महिमानं च परं ब्रह्मेति शब्दितम् ।
वेत्स्यस्य् अनुगृहीतं मे सम्प्रश्नैर्विवृतं हृदि

madīyaṃ mahimānaṃ ca paraṃ brahmeti śabditam |
vetsyasy anugṛhītaṃ me sampraśnairvivṛtaṃ hṛdi


08.24.039

इत्थमादिश्य राजानं हरिरन्तरधीयत ।
सो ऽन्ववैक्षत तं कालं यं हृषीकेश आदिशत्

itthamādiśya rājānaṃ harirantaradhīyata |
so 'nvavaikṣata taṃ kālaṃ yaṃ hṛṣīkeśa ādiśat


08.24.040

आस्तीर्य दर्भान् प्राक्कूलान् राजर्षिः प्रागुदङ्मुखः ।
निषसाद हरेः पादौ चिन्तयन् मत्स्यरूपिणः

āstīrya darbhān prākkūlān rājarṣiḥ prāgudaṅmukhaḥ |
niṣasāda hareḥ pādau cintayan matsyarūpiṇaḥ


08.24.041

ततः समुद्र उद्वेलः सर्वतः प्लावयन् महीम् ।
वर्धमानो महामेघैर्वर्षद्भिः समदृश्यत

tataḥ samudra udvelaḥ sarvataḥ plāvayan mahīm |
vardhamāno mahāmeghairvarṣadbhiḥ samadṛśyata


08.24.042

ध्यायन् भगवदादेशं ददृशे नावमागताम् ।
तामारुरोह विप्रेन्द्रैरादायौषधिवीरुधः

dhyāyan bhagavadādeśaṃ dadṛśe nāvamāgatām |
tāmāruroha viprendrairādāyauṣadhivīrudhaḥ


08.24.043

तमूचुर्मुनयः प्रीता राजन् ध्यायस्व केशवम् ।
स वै नः सङ्कटादस्मादविता शं विधास्यति

tamūcurmunayaḥ prītā rājan dhyāyasva keśavam |
sa vai naḥ saṅkaṭādasmādavitā śaṃ vidhāsyati


08.24.044

सो ऽनुध्यातस्ततो राज्ञा प्रादुरासीन् महार्णवे ।
एकशृङ्गधरो मत्स्यो हैमो नियुतयोजनः

so 'nudhyātastato rājñā prādurāsīn mahārṇave |
ekaśṛṅgadharo matsyo haimo niyutayojanaḥ


08.24.045

निबध्य नावं तच्छृङ्गे यथोक्तो हरिणा पुरा ।
वरत्रेणाहिना तुष्टस्तुष्टाव मधुसूदनम्

nibadhya nāvaṃ tacchṛṅge yathokto hariṇā purā |
varatreṇāhinā tuṣṭastuṣṭāva madhusūdanam


08.24.046

0 श्रीराजोवाच अनाद्यविद्योपहतात्मसंविदस् तन्मूलसंसारपरिश्रमातुराः ।
यदृच्छयोपसृता यमाप्नुयुर् विमुक्तिदो नः परमो गुरुर्भवान्

0 śrīrājovāca anādyavidyopahatātmasaṃvidas tanmūlasaṃsārapariśramāturāḥ |
yadṛcchayopasṛtā yamāpnuyur vimuktido naḥ paramo gururbhavān


08.24.047

जनो ऽबुधो ऽयं निजकर्मबन्धनः सुखेच्छया कर्म समीहते ऽसुखम् ।
यत्सेवया तां विधुनोत्य् असन्मतिं ग्रन्थिं स भिन्द्याद्धृदयं स नो गुरुः

jano 'budho 'yaṃ nijakarmabandhanaḥ sukhecchayā karma samīhate 'sukham |
yatsevayā tāṃ vidhunoty asanmatiṃ granthiṃ sa bhindyāddhṛdayaṃ sa no guruḥ


08.24.048

यत्सेवयाग्नेरिव रुद्ररोदनं पुमान् विजह्यान् मलमात्मनस्तमः ।
भजेत वर्णं निजमेष सो ऽव्ययो भूयात् स ईशः परमो गुरोर्गुरुः

yatsevayāgneriva rudrarodanaṃ pumān vijahyān malamātmanastamaḥ |
bhajeta varṇaṃ nijameṣa so 'vyayo bhūyāt sa īśaḥ paramo gurorguruḥ


08.24.049

न यत्प्रसादायुतभागलेशम् अन्ये च देवा गुरवो जनाः स्वयम् ।
कर्तुं समेताः प्रभवन्ति पुंसस् तमीश्वरं त्वां शरणं प्रपद्ये

na yatprasādāyutabhāgaleśam anye ca devā guravo janāḥ svayam |
kartuṃ sametāḥ prabhavanti puṃsas tamīśvaraṃ tvāṃ śaraṇaṃ prapadye


08.24.050

अचक्षुरन्धस्य यथाग्रणीः कृतस् तथा जनस्याविदुषो ऽबुधो गुरुः ।
त्वमर्कदृक् सर्वदृशां समीक्षणो वृतो गुरुर्नः स्वगतिं बुभुत्सताम्

acakṣurandhasya yathāgraṇīḥ kṛtas tathā janasyāviduṣo 'budho guruḥ |
tvamarkadṛk sarvadṛśāṃ samīkṣaṇo vṛto gururnaḥ svagatiṃ bubhutsatām


08.24.051

जनो जनस्यादिशते ऽसतीं गतिं यया प्रपद्येत दुरत्ययं तमः ।
त्वं त्वव्ययं ज्ञानममोघमञ्जसा प्रपद्यते येन जनो निजं पदम्

jano janasyādiśate 'satīṃ gatiṃ yayā prapadyeta duratyayaṃ tamaḥ |
tvaṃ tvavyayaṃ jñānamamoghamañjasā prapadyate yena jano nijaṃ padam


08.24.052

त्वं सर्वलोकस्य सुहृत् प्रियेश्वरो ह्य् आत्मा गुरुर्ज्ञानमभीष्टसिद्धिः ।
तथापि लोको न भवन्तमन्धधीर् जानाति सन्तं हृदि बद्धकामः

tvaṃ sarvalokasya suhṛt priyeśvaro hy ātmā gururjñānamabhīṣṭasiddhiḥ |
tathāpi loko na bhavantamandhadhīr jānāti santaṃ hṛdi baddhakāmaḥ


08.24.053

तं त्वामहं देववरं वरेण्यं प्रपद्य ईशं प्रतिबोधनाय ।
छिन्ध्य् अर्थदीपैर्भगवन् वचोभिर् ग्रन्थीन् हृदय्यान् विवृणु स्वमोकः

taṃ tvāmahaṃ devavaraṃ vareṇyaṃ prapadya īśaṃ pratibodhanāya |
chindhy arthadīpairbhagavan vacobhir granthīn hṛdayyān vivṛṇu svamokaḥ


08.24.054

0 श्रीशुक उवाच इत्य् उक्तवन्तं नृपतिं भगवान् आदिपूरुषः ।
मत्स्यरूपी महाम्भोधौ विहरंस्तत्त्वमब्रवीत्

0 śrīśuka uvāca ity uktavantaṃ nṛpatiṃ bhagavān ādipūruṣaḥ |
matsyarūpī mahāmbhodhau viharaṃstattvamabravīt


08.24.055

पुराणसंहितां दिव्यां साङ्ख्ययोगक्रियावतीम् ।
सत्यव्रतस्य राजर्षेरात्मगुह्यमशेषतः

purāṇasaṃhitāṃ divyāṃ sāṅkhyayogakriyāvatīm |
satyavratasya rājarṣerātmaguhyamaśeṣataḥ


08.24.056

अश्रौषीदृषिभिः साकमात्मतत्त्वमसंशयम् ।
नाव्य् आसीनो भगवता प्रोक्तं ब्रह्म सनातनम्

aśrauṣīdṛṣibhiḥ sākamātmatattvamasaṃśayam |
nāvy āsīno bhagavatā proktaṃ brahma sanātanam


08.24.057

अतीतप्रलयापाय उत्थिताय स वेधसे ।
हत्वासुरं हयग्रीवं वेदान् प्रत्याहरद्धरिः

atītapralayāpāya utthitāya sa vedhase |
hatvāsuraṃ hayagrīvaṃ vedān pratyāharaddhariḥ


08.24.058

स तु सत्यव्रतो राजा ज्ञानविज्ञानसंयुतः ।
विष्णोः प्रसादात् कल्पे ऽस्मिन्नासीद्वैवस्वतो मनुः

sa tu satyavrato rājā jñānavijñānasaṃyutaḥ |
viṣṇoḥ prasādāt kalpe 'sminnāsīdvaivasvato manuḥ


08.24.059

सत्यव्रतस्य राजर्षेर्मायामत्स्यस्य शार्ङ्गिणः ।
संवादं महदाख्यानं श्रुत्वा मुच्येत किल्बिषात्

satyavratasya rājarṣermāyāmatsyasya śārṅgiṇaḥ |
saṃvādaṃ mahadākhyānaṃ śrutvā mucyeta kilbiṣāt


08.24.060

अवतारं हरेर्यो ऽयं कीर्तयेदन्वहं नरः ।
सङ्कल्पास्तस्य सिध्यन्ति स याति परमां गतिम्

avatāraṃ hareryo 'yaṃ kīrtayedanvahaṃ naraḥ |
saṅkalpāstasya sidhyanti sa yāti paramāṃ gatim


08.24.061

प्रलयपयसि धातुः सुप्तशक्तेर्मुखेभ्यः $ श्रुतिगणमपनीतं प्रत्युपादत्त हत्वा &अम्प्;दितिजमकथयद्यो ब्रह्म सत्यव्रतानां % तमहमखिलहेतुं जिह्ममीनं नतो ऽस्मि

pralayapayasi dhātuḥ suptaśaktermukhebhyaḥ $ śrutigaṇamapanītaṃ pratyupādatta hatvā &ditijamakathayadyo brahma satyavratānāṃ % tamahamakhilahetuṃ jihmamīnaṃ nato 'smi

Chapter 9.1

09.01.001



09.01.001

0 श्रीराजोवाच मन्वन्तराणि सर्वाणि त्वयोक्तानि श्रुतानि मे ।
वीर्याण्यनन्तवीर्यस्य हरेस्तत्र कृतानि च

0 śrīrājovāca manvantarāṇi sarvāṇi tvayoktāni śrutāni me |
vīryāṇyanantavīryasya harestatra kṛtāni ca


09.01.002

यो ऽसौ सत्यव्रतो नाम राजर्षिर्द्रविडेश्वरः ।
ज्ञानं यो ऽतीतकल्पान्ते लेभे पुरुषसेवया

yo 'sau satyavrato nāma rājarṣirdraviḍeśvaraḥ |
jñānaṃ yo 'tītakalpānte lebhe puruṣasevayā


09.01.003

स वै विवस्वतः पुत्रो मनुरासीदिति श्रुतम् ।
त्वत्तस्तस्य सुताः प्रोक्ता इक्ष्वाकुप्रमुखा नृपाः

sa vai vivasvataḥ putro manurāsīditi śrutam |
tvattastasya sutāḥ proktā ikṣvākupramukhā nṛpāḥ


09.01.004

तेषां वंशं पृथग् ब्रह्मन् वंशानुचरितानि च ।
कीर्तयस्व महाभाग नित्यं शुश्रूषतां हि नः

teṣāṃ vaṃśaṃ pṛthag brahman vaṃśānucaritāni ca |
kīrtayasva mahābhāga nityaṃ śuśrūṣatāṃ hi naḥ


09.01.005

ये भूता ये भविष्याश्च भवन्त्यद्यतनाश्च ये ।
तेषां नः पुण्यकीर्तीनां सर्वेषां वद विक्रमान्

ye bhūtā ye bhaviṣyāśca bhavantyadyatanāśca ye |
teṣāṃ naḥ puṇyakīrtīnāṃ sarveṣāṃ vada vikramān


09.01.006

0 श्रीसूत उवाच एवं परीक्षिता राज्ञा सदसि ब्रह्मवादिनाम् ।
पृष्टः प्रोवाच भगवाञ् छुकः परमधर्मवित्

0 śrīsūta uvāca evaṃ parīkṣitā rājñā sadasi brahmavādinām |
pṛṣṭaḥ provāca bhagavāñ chukaḥ paramadharmavit


09.01.007

0 श्रीशुक उवाच श्रूयतां मानवो वंशः प्राचुर्येण परन्तप ।
न शक्यते विस्तरतो वक्तुं वर्षशतैरपि

0 śrīśuka uvāca śrūyatāṃ mānavo vaṃśaḥ prācuryeṇa parantapa |
na śakyate vistarato vaktuṃ varṣaśatairapi


09.01.008

परावरेषां भूतानामात्मा यः पुरुषः परः ।
स एवासीदिदं विश्वं कल्पान्ते ऽन्यन् न किञ्चन

parāvareṣāṃ bhūtānāmātmā yaḥ puruṣaḥ paraḥ |
sa evāsīdidaṃ viśvaṃ kalpānte 'nyan na kiñcana


09.01.009

तस्य नाभेः समभवत् पद्मकोषो हिरण्मयः ।
तस्मिन् जज्ञे महाराज स्वयम्भूश्चतुराननः

tasya nābheḥ samabhavat padmakoṣo hiraṇmayaḥ |
tasmin jajñe mahārāja svayambhūścaturānanaḥ


09.01.010

मरीचिर्मनसस्तस्य जज्ञे तस्यापि कश्यपः ।
दाक्षायण्यां ततो ऽदित्यां विवस्वान् अभवत् सुतः

marīcirmanasastasya jajñe tasyāpi kaśyapaḥ |
dākṣāyaṇyāṃ tato 'dityāṃ vivasvān abhavat sutaḥ


09.01.011

ततो मनुः श्राद्धदेवः संज्ञायामास भारत ।
श्रद्धायां जनयामास दश पुत्रान् स आत्मवान्

tato manuḥ śrāddhadevaḥ saṃjñāyāmāsa bhārata |
śraddhāyāṃ janayāmāsa daśa putrān sa ātmavān


09.01.012

इक्ष्वाकुनृगशर्याति दिष्टधृष्टकरूषकान् ।
नरिष्यन्तं पृषध्रं च नभगं च कविं विभुः

ikṣvākunṛgaśaryāti diṣṭadhṛṣṭakarūṣakān |
nariṣyantaṃ pṛṣadhraṃ ca nabhagaṃ ca kaviṃ vibhuḥ


09.01.013

अप्रजस्य मनोः पूर्वं वसिष्ठो भगवान् किल ।
मित्रावरुणयोरिष्टिं प्रजार्थमकरोद्विभुः

aprajasya manoḥ pūrvaṃ vasiṣṭho bhagavān kila |
mitrāvaruṇayoriṣṭiṃ prajārthamakarodvibhuḥ


09.01.014

तत्र श्रद्धा मनोः पत्नी होतारं समयाचत ।
दुहित्रर्थमुपागम्य प्रणिपत्य पयोव्रता

tatra śraddhā manoḥ patnī hotāraṃ samayācata |
duhitrarthamupāgamya praṇipatya payovratā


09.01.015

प्रेषितो ऽध्वर्युणा होता व्यचरत् तत् समाहितः ।
गृहीते हविषि वाचा वषट्कारं गृणन् द्विजः

preṣito 'dhvaryuṇā hotā vyacarat tat samāhitaḥ |
gṛhīte haviṣi vācā vaṣaṭkāraṃ gṛṇan dvijaḥ


09.01.016

होतुस्तद्व्यभिचारेण कन्येला नाम साभवत् ।
तां विलोक्य मनुः प्राह नातितुष्टमना गुरुम्

hotustadvyabhicāreṇa kanyelā nāma sābhavat |
tāṃ vilokya manuḥ prāha nātituṣṭamanā gurum


09.01.017

भगवन् किमिदं जातं कर्म वो ब्रह्मवादिनाम् ।
विपर्ययमहो कष्टं मैवं स्याद्ब्रह्मविक्रिया

bhagavan kimidaṃ jātaṃ karma vo brahmavādinām |
viparyayamaho kaṣṭaṃ maivaṃ syādbrahmavikriyā


09.01.018

यूयं ब्रह्मविदो युक्तास्तपसा दग्धकिल्बिषाः ।
कुतः सङ्कल्पवैषम्यमनृतं विबुधेष्व् इव

yūyaṃ brahmavido yuktāstapasā dagdhakilbiṣāḥ |
kutaḥ saṅkalpavaiṣamyamanṛtaṃ vibudheṣv iva


09.01.019

निशम्य तद्वचस्तस्य भगवान् प्रपितामहः ।
होतुर्व्यतिक्रमं ज्ञात्वा बभाषे रविनन्दनम्

niśamya tadvacastasya bhagavān prapitāmahaḥ |
hoturvyatikramaṃ jñātvā babhāṣe ravinandanam


09.01.020

एतत् सङ्कल्पवैषम्यं होतुस्ते व्यभिचारतः ।
तथापि साधयिष्ये ते सुप्रजास्त्वं स्वतेजसा

etat saṅkalpavaiṣamyaṃ hotuste vyabhicārataḥ |
tathāpi sādhayiṣye te suprajāstvaṃ svatejasā


09.01.021

एवं व्यवसितो राजन् भगवान् स महायशाः ।
अस्तौषीदादिपुरुषमिलायाः पुंस्त्वकाम्यया

evaṃ vyavasito rājan bhagavān sa mahāyaśāḥ |
astauṣīdādipuruṣamilāyāḥ puṃstvakāmyayā


09.01.022

तस्मै कामवरं तुष्टो भगवान् हरिरीश्वरः ।
ददाव् इलाभवत् तेन सुद्युम्नः पुरुषर्षभः

tasmai kāmavaraṃ tuṣṭo bhagavān harirīśvaraḥ |
dadāv ilābhavat tena sudyumnaḥ puruṣarṣabhaḥ


09.01.023

स एकदा महाराज विचरन् मृगयां वने ।
वृतः कतिपयामात्यैरश्वमारुह्य सैन्धवम्

sa ekadā mahārāja vicaran mṛgayāṃ vane |
vṛtaḥ katipayāmātyairaśvamāruhya saindhavam


09.01.024

प्रगृह्य रुचिरं चापं शरांश्च परमाद्भुतान् ।
दंशितो ऽनुमृगं वीरो जगाम दिशमुत्तराम्

pragṛhya ruciraṃ cāpaṃ śarāṃśca paramādbhutān |
daṃśito 'numṛgaṃ vīro jagāma diśamuttarām


09.01.025

सुकुमारवनं मेरोरधस्तात् प्रविवेश ह ।
यत्रास्ते भगवान् छर्वो रममाणः सहोमया

sukumāravanaṃ meroradhastāt praviveśa ha |
yatrāste bhagavān charvo ramamāṇaḥ sahomayā


09.01.026

तस्मिन् प्रविष्ट एवासौ सुद्युम्नः परवीरहा ।
अपश्यत् स्त्रियमात्मानमश्वं च वडवां नृप

tasmin praviṣṭa evāsau sudyumnaḥ paravīrahā |
apaśyat striyamātmānamaśvaṃ ca vaḍavāṃ nṛpa


09.01.027

तथा तदनुगाः सर्वे आत्मलिङ्गविपर्ययम् ।
दृष्ट्वा विमनसो ऽभूवन् वीक्षमाणाः परस्परम्

tathā tadanugāḥ sarve ātmaliṅgaviparyayam |
dṛṣṭvā vimanaso 'bhūvan vīkṣamāṇāḥ parasparam


09.01.028

0 श्रीराजोवाच कथमेवं गुणो देशः केन वा भगवन् कृतः ।
प्रश्नमेनं समाचक्ष्व परं कौतूहलं हि नः

0 śrīrājovāca kathamevaṃ guṇo deśaḥ kena vā bhagavan kṛtaḥ |
praśnamenaṃ samācakṣva paraṃ kautūhalaṃ hi naḥ


09.01.029

0 श्रीशुक उवाच एकदा गिरिशं द्रष्टुमृषयस्तत्र सुव्रताः ।
दिशो वितिमिराभासाः कुर्वन्तः समुपागमन्

0 śrīśuka uvāca ekadā giriśaṃ draṣṭumṛṣayastatra suvratāḥ |
diśo vitimirābhāsāḥ kurvantaḥ samupāgaman


09.01.030

तान् विलोक्याम्बिका देवी विवासा व्रीडिता भृशम् ।
भर्तुरङ्कात् समुत्थाय नीवीमाश्व् अथ पर्यधात्

tān vilokyāmbikā devī vivāsā vrīḍitā bhṛśam |
bharturaṅkāt samutthāya nīvīmāśv atha paryadhāt


09.01.031

ऋषयो ऽपि तयोर्वीक्ष्य प्रसङ्गं रममाणयोः ।
निवृत्ताः प्रययुस्तस्मान् नरनारायणाश्रमम्

ṛṣayo 'pi tayorvīkṣya prasaṅgaṃ ramamāṇayoḥ |
nivṛttāḥ prayayustasmān naranārāyaṇāśramam


09.01.032

तदिदं भगवान् आह प्रियायाः प्रियकाम्यया ।
स्थानं यः प्रविशेदेतत् स वै योषिद्भवेदिति

tadidaṃ bhagavān āha priyāyāḥ priyakāmyayā |
sthānaṃ yaḥ praviśedetat sa vai yoṣidbhavediti


09.01.033

तत ऊर्ध्वं वनं तद्वै पुरुषा वर्जयन्ति हि ।
सा चानुचरसंयुक्ता विचचार वनाद्वनम्

tata ūrdhvaṃ vanaṃ tadvai puruṣā varjayanti hi |
sā cānucarasaṃyuktā vicacāra vanādvanam


09.01.034

अथ तामाश्रमाभ्याशे चरन्तीं प्रमदोत्तमाम् ।
स्त्रीभिः परिवृतां वीक्ष्य चकमे भगवान् बुधः

atha tāmāśramābhyāśe carantīṃ pramadottamām |
strībhiḥ parivṛtāṃ vīkṣya cakame bhagavān budhaḥ


09.01.035

सापि तं चकमे सुभ्रूः सोमराजसुतं पतिम् ।
स तस्यां जनयामास पुरूरवसमात्मजम्

sāpi taṃ cakame subhrūḥ somarājasutaṃ patim |
sa tasyāṃ janayāmāsa purūravasamātmajam


09.01.036

एवं स्त्रीत्वमनुप्राप्तः सुद्युम्नो मानवो नृपः ।
सस्मार स कुलाचार्यं वसिष्ठमिति शुश्रुम

evaṃ strītvamanuprāptaḥ sudyumno mānavo nṛpaḥ |
sasmāra sa kulācāryaṃ vasiṣṭhamiti śuśruma


09.01.037

स तस्य तां दशां दृष्ट्वा कृपया भृशपीडितः ।
सुद्युम्नस्याशयन् पुंस्त्वमुपाधावत शङ्करम्

sa tasya tāṃ daśāṃ dṛṣṭvā kṛpayā bhṛśapīḍitaḥ |
sudyumnasyāśayan puṃstvamupādhāvata śaṅkaram


09.01.038

तुष्टस्तस्मै स भगवान् ऋषये प्रियमावहन् ।
स्वां च वाचमृतां कुर्वन्निदमाह विशाम्पते

tuṣṭastasmai sa bhagavān ṛṣaye priyamāvahan |
svāṃ ca vācamṛtāṃ kurvannidamāha viśāmpate


09.01.039

मासं पुमान् स भविता मासं स्त्री तव गोत्रजः ।
इत्थं व्यवस्थया कामं सुद्युम्नो ऽवतु मेदिनीम्

māsaṃ pumān sa bhavitā māsaṃ strī tava gotrajaḥ |
itthaṃ vyavasthayā kāmaṃ sudyumno 'vatu medinīm


09.01.040

आचार्यानुग्रहात् कामं लब्ध्वा पुंस्त्वं व्यवस्थया ।
पालयामास जगतीं नाभ्यनन्दन् स्म तं प्रजाः

ācāryānugrahāt kāmaṃ labdhvā puṃstvaṃ vyavasthayā |
pālayāmāsa jagatīṃ nābhyanandan sma taṃ prajāḥ


09.01.041

तस्योत्कलो गयो राजन् विमलश्च त्रयः सुताः ।
दक्षिणापथराजानो बभूवुर्धर्मवत्सलाः

tasyotkalo gayo rājan vimalaśca trayaḥ sutāḥ |
dakṣiṇāpatharājāno babhūvurdharmavatsalāḥ


09.01.042

ततः परिणते काले प्रतिष्ठानपतिः प्रभुः ।
पुरूरवस उत्सृज्य गां पुत्राय गतो वनम्

tataḥ pariṇate kāle pratiṣṭhānapatiḥ prabhuḥ |
purūravasa utsṛjya gāṃ putrāya gato vanam

Chapter 9.2

09.02.001

0 श्रीशुक उवाच एवं गते ऽथ सुद्युम्ने मनुर्वैवस्वतः सुते ।
पुत्रकामस्तपस्तेपे यमुनायां शतं समाः

0 śrīśuka uvāca evaṃ gate 'tha sudyumne manurvaivasvataḥ sute |
putrakāmastapastepe yamunāyāṃ śataṃ samāḥ


09.02.002

ततो ऽयजन् मनुर्देवमपत्यार्थं हरिं प्रभुम् ।
इक्ष्वाकुपूर्वजान् पुत्रान् लेभे स्वसदृशान् दश

tato 'yajan manurdevamapatyārthaṃ hariṃ prabhum |
ikṣvākupūrvajān putrān lebhe svasadṛśān daśa


09.02.003

पृषध्रस्तु मनोः पुत्रो गोपालो गुरुणा कृतः ।
पालयामास गा यत्तो रात्र्यां वीरासनव्रतः

pṛṣadhrastu manoḥ putro gopālo guruṇā kṛtaḥ |
pālayāmāsa gā yatto rātryāṃ vīrāsanavrataḥ


09.02.004

एकदा प्राविशद्गोष्ठं शार्दूलो निशि वर्षति ।
शयाना गाव उत्थाय भीतास्ता बभ्रमुर्व्रजे

ekadā prāviśadgoṣṭhaṃ śārdūlo niśi varṣati |
śayānā gāva utthāya bhītāstā babhramurvraje


09.02.005

एकां जग्राह बलवान् सा चुक्रोश भयातुरा ।
तस्यास्तु क्रन्दितं श्रुत्वा पृषध्रो ऽनुससार ह

ekāṃ jagrāha balavān sā cukrośa bhayāturā |
tasyāstu kranditaṃ śrutvā pṛṣadhro 'nusasāra ha


09.02.006

खड्गमादाय तरसा प्रलीनोडुगणे निशि ।
अजानन्नच्छिनोद्बभ्रोः शिरः शार्दूलशङ्कया

khaḍgamādāya tarasā pralīnoḍugaṇe niśi |
ajānannacchinodbabhroḥ śiraḥ śārdūlaśaṅkayā


09.02.007

व्याघ्रो ऽपि वृक्णश्रवणो निस्त्रिंशाग्राहतस्ततः ।
निश्चक्राम भृशं भीतो रक्तं पथि समुत्सृजन्

vyāghro 'pi vṛkṇaśravaṇo nistriṃśāgrāhatastataḥ |
niścakrāma bhṛśaṃ bhīto raktaṃ pathi samutsṛjan


09.02.008

मन्यमानो हतं व्याघ्रं पृषध्रः परवीरहा ।
अद्राक्षीत् स्वहतां बभ्रुं व्युष्टायां निशि दुःखितः

manyamāno hataṃ vyāghraṃ pṛṣadhraḥ paravīrahā |
adrākṣīt svahatāṃ babhruṃ vyuṣṭāyāṃ niśi duḥkhitaḥ


09.02.009

तं शशाप कुलाचार्यः कृतागसमकामतः ।
न क्षत्रबन्धुः शूद्रस्त्वं कर्मणा भवितामुना

taṃ śaśāpa kulācāryaḥ kṛtāgasamakāmataḥ |
na kṣatrabandhuḥ śūdrastvaṃ karmaṇā bhavitāmunā


09.02.010

एवं शप्तस्तु गुरुणा प्रत्यगृह्णात् कृताञ्जलिः ।
अधारयद्व्रतं वीर ऊर्ध्वरेता मुनिप्रियम्

evaṃ śaptastu guruṇā pratyagṛhṇāt kṛtāñjaliḥ |
adhārayadvrataṃ vīra ūrdhvaretā munipriyam


09.02.011

वासुदेवे भगवति सर्वात्मनि परे ऽमले ।
एकान्तित्वं गतो भक्त्या सर्वभूतसुहृत् समः

vāsudeve bhagavati sarvātmani pare 'male |
ekāntitvaṃ gato bhaktyā sarvabhūtasuhṛt samaḥ


09.02.012

विमुक्तसङ्गः शान्तात्मा संयताक्षो ऽपरिग्रहः ।
यदृच्छयोपपन्नेन कल्पयन् वृत्तिमात्मनः

vimuktasaṅgaḥ śāntātmā saṃyatākṣo 'parigrahaḥ |
yadṛcchayopapannena kalpayan vṛttimātmanaḥ


09.02.013

आत्मन्यात्मानमाधाय ज्ञानतृप्तः समाहितः ।
विचचार महीमेतां जडान्धबधिराकृतिः

ātmanyātmānamādhāya jñānatṛptaḥ samāhitaḥ |
vicacāra mahīmetāṃ jaḍāndhabadhirākṛtiḥ


09.02.014

एवं वृत्तो वनं गत्वा दृष्ट्वा दावाग्निमुत्थितम् ।
तेनोपयुक्तकरणो ब्रह्म प्राप परं मुनिः

evaṃ vṛtto vanaṃ gatvā dṛṣṭvā dāvāgnimutthitam |
tenopayuktakaraṇo brahma prāpa paraṃ muniḥ


09.02.015

कविः कनीयान् विषयेषु निःस्पृहो विसृज्य राज्यं सह बन्धुभिर्वनम् ।
निवेश्य चित्ते पुरुषं स्वरोचिषं विवेश कैशोरवयाः परं गतः

kaviḥ kanīyān viṣayeṣu niḥspṛho visṛjya rājyaṃ saha bandhubhirvanam |
niveśya citte puruṣaṃ svarociṣaṃ viveśa kaiśoravayāḥ paraṃ gataḥ


09.02.016

करूषान् मानवादासन् कारूषाः क्षत्रजातयः ।
उत्तरापथगोप्तारो ब्रह्मण्या धर्मवत्सलाः

karūṣān mānavādāsan kārūṣāḥ kṣatrajātayaḥ |
uttarāpathagoptāro brahmaṇyā dharmavatsalāḥ


09.02.017

धृष्टाद्धार्ष्टमभूत् क्षत्रं ब्रह्मभूयं गतं क्षितौ ।
नृगस्य वंशः सुमतिर्भूतज्योतिस्ततो वसुः

dhṛṣṭāddhārṣṭamabhūt kṣatraṃ brahmabhūyaṃ gataṃ kṣitau |
nṛgasya vaṃśaḥ sumatirbhūtajyotistato vasuḥ


09.02.018

वसोः प्रतीकस्तत्पुत्र ओघवान् ओघवत्पिता ।
कन्या चौघवती नाम सुदर्शन उवाह ताम्

vasoḥ pratīkastatputra oghavān oghavatpitā |
kanyā caughavatī nāma sudarśana uvāha tām


09.02.019

चित्रसेनो नरिष्यन्तादृक्षस्तस्य सुतो ऽभवत् ।
तस्य मीढ्वांस्ततः पूर्ण इन्द्रसेनस्तु तत्सुतः

citraseno nariṣyantādṛkṣastasya suto 'bhavat |
tasya mīḍhvāṃstataḥ pūrṇa indrasenastu tatsutaḥ


09.02.020

वीतिहोत्रस्त्व् इन्द्रसेनात् तस्य सत्यश्रवा अभूत् ।
उरुश्रवाः सुतस्तस्य देवदत्तस्ततो ऽभवत्

vītihotrastv indrasenāt tasya satyaśravā abhūt |
uruśravāḥ sutastasya devadattastato 'bhavat


09.02.021

ततो ऽग्निवेश्यो भगवान् अग्निः स्वयमभूत् सुतः ।
कानीन इति विख्यातो जातूकर्ण्यो महान् ऋषिः

tato 'gniveśyo bhagavān agniḥ svayamabhūt sutaḥ |
kānīna iti vikhyāto jātūkarṇyo mahān ṛṣiḥ


09.02.022

ततो ब्रह्मकुलं जातमाग्निवेश्यायनं नृप ।
नरिष्यन्तान्वयः प्रोक्तो दिष्टवंशमतः शृणु

tato brahmakulaṃ jātamāgniveśyāyanaṃ nṛpa |
nariṣyantānvayaḥ prokto diṣṭavaṃśamataḥ śṛṇu


09.02.023

नाभागो दिष्टपुत्रो ऽन्यः कर्मणा वैश्यतां गतः ।
भलन्दनः सुतस्तस्य वत्सप्रीतिर्भलन्दनात्

nābhāgo diṣṭaputro 'nyaḥ karmaṇā vaiśyatāṃ gataḥ |
bhalandanaḥ sutastasya vatsaprītirbhalandanāt


09.02.024

वत्सप्रीतेः सुतः प्रांशुस्तत्सुतं प्रमतिं विदुः ।
खनित्रः प्रमतेस्तस्माच् चाक्षुषो ऽथ विविंशतिः

vatsaprīteḥ sutaḥ prāṃśustatsutaṃ pramatiṃ viduḥ |
khanitraḥ pramatestasmāc cākṣuṣo 'tha viviṃśatiḥ


09.02.025

विविंशतेः सुतो रम्भः खनीनेत्रो ऽस्य धार्मिकः ।
करन्धमो महाराज तस्यासीदात्मजो नृप

viviṃśateḥ suto rambhaḥ khanīnetro 'sya dhārmikaḥ |
karandhamo mahārāja tasyāsīdātmajo nṛpa


09.02.026

तस्यावीक्षित् सुतो यस्य मरुत्तश्चक्रवर्त्यभूत् ।
संवर्तो ऽयाजयद्यं वै महायोग्यङ्गिरःसुतः

tasyāvīkṣit suto yasya maruttaścakravartyabhūt |
saṃvarto 'yājayadyaṃ vai mahāyogyaṅgiraḥsutaḥ


09.02.027

मरुत्तस्य यथा यज्ञो न तथान्यो ऽस्ति कश्चन ।
सर्वं हिरण्मयं त्व् आसीद्यत् किञ्चिच् चास्य शोभनम्

maruttasya yathā yajño na tathānyo 'sti kaścana |
sarvaṃ hiraṇmayaṃ tv āsīdyat kiñcic cāsya śobhanam


09.02.028

अमाद्यदिन्द्रः सोमेन दक्षिणाभिर्द्विजातयः ।
मरुतः परिवेष्टारो विश्वेदेवाः सभासदः

amādyadindraḥ somena dakṣiṇābhirdvijātayaḥ |
marutaḥ pariveṣṭāro viśvedevāḥ sabhāsadaḥ


09.02.029

मरुत्तस्य दमः पुत्रस्तस्यासीद्राज्यवर्धनः ।
सुधृतिस्तत्सुतो जज्ञे सौधृतेयो नरः सुतः

maruttasya damaḥ putrastasyāsīdrājyavardhanaḥ |
sudhṛtistatsuto jajñe saudhṛteyo naraḥ sutaḥ


09.02.030

तत्सुतः केवलस्तस्माद्धुन्धुमान् वेगवांस्ततः ।
बुधस्तस्याभवद्यस्य तृणबिन्दुर्महीपतिः

tatsutaḥ kevalastasmāddhundhumān vegavāṃstataḥ |
budhastasyābhavadyasya tṛṇabindurmahīpatiḥ


09.02.031

तं भेजे ऽलम्बुषा देवी भजनीयगुणालयम् ।
वराप्सरा यतः पुत्राः कन्या चेलविलाभवत्

taṃ bheje 'lambuṣā devī bhajanīyaguṇālayam |
varāpsarā yataḥ putrāḥ kanyā celavilābhavat


09.02.032

यस्यामुत्पादयामास विश्रवा धनदं सुतम् ।
प्रादाय विद्यां परमामृषिर्योगेश्वरः पितुः

yasyāmutpādayāmāsa viśravā dhanadaṃ sutam |
prādāya vidyāṃ paramāmṛṣiryogeśvaraḥ pituḥ


09.02.033

विशालः शून्यबन्धुश्च धूम्रकेतुश्च तत्सुताः ।
विशालो वंशकृद्राजा वैशालीं निर्ममे पुरीम्

viśālaḥ śūnyabandhuśca dhūmraketuśca tatsutāḥ |
viśālo vaṃśakṛdrājā vaiśālīṃ nirmame purīm


09.02.034

हेमचन्द्रः सुतस्तस्य धूम्राक्षस्तस्य चात्मजः ।
तत्पुत्रात् संयमादासीत् कृशाश्वः सहदेवजः

hemacandraḥ sutastasya dhūmrākṣastasya cātmajaḥ |
tatputrāt saṃyamādāsīt kṛśāśvaḥ sahadevajaḥ


09.02.035

कृशाश्वात् सोमदत्तो ऽभूद्यो ऽश्वमेधैरिडस्पतिम् ।
इष्ट्वा पुरुषमापाग्र्यां गतिं योगेश्वराश्रिताम्

kṛśāśvāt somadatto 'bhūdyo 'śvamedhairiḍaspatim |
iṣṭvā puruṣamāpāgryāṃ gatiṃ yogeśvarāśritām


09.02.036

सौमदत्तिस्तु सुमतिस्तत्पुत्रो जनमेजयः ।
एते वैशालभूपालास्तृणबिन्दोर्यशोधराः

saumadattistu sumatistatputro janamejayaḥ |
ete vaiśālabhūpālāstṛṇabindoryaśodharāḥ

Chapter 9.3

09.03.001

0 श्रीशुक उवाच शर्यातिर्मानवो राजा ब्रह्मिष्ठः सम्बभूव ह ।
यो वा अङ्गिरसां सत्रे द्वितीयमहरूचिवान्

0 śrīśuka uvāca śaryātirmānavo rājā brahmiṣṭhaḥ sambabhūva ha |
yo vā aṅgirasāṃ satre dvitīyamaharūcivān


09.03.002

सुकन्या नाम तस्यासीत् कन्या कमललोचना ।
तया सार्धं वनगतो ह्यगमच् च्यवनाश्रमम्

sukanyā nāma tasyāsīt kanyā kamalalocanā |
tayā sārdhaṃ vanagato hyagamac cyavanāśramam


09.03.003

सा सखीभिः परिवृता विचिन्वन्त्यङ्घ्रिपान् वने ।
वल्मीकरन्ध्रे ददृशे खद्योते इव ज्योतिषी

sā sakhībhiḥ parivṛtā vicinvantyaṅghripān vane |
valmīkarandhre dadṛśe khadyote iva jyotiṣī


09.03.004

ते दैवचोदिता बाला ज्योतिषी कण्टकेन वै ।
अविध्यन् मुग्धभावेन सुस्रावासृक् ततो बहिः

te daivacoditā bālā jyotiṣī kaṇṭakena vai |
avidhyan mugdhabhāvena susrāvāsṛk tato bahiḥ


09.03.005

शकृन्मूत्रनिरोधो ऽभूत् सैनिकानां च तत्क्षणात् ।
राजर्षिस्तमुपालक्ष्य पुरुषान् विस्मितो ऽब्रवीत्

śakṛnmūtranirodho 'bhūt sainikānāṃ ca tatkṣaṇāt |
rājarṣistamupālakṣya puruṣān vismito 'bravīt


09.03.006

अप्यभद्रं न युष्माभिर्भार्गवस्य विचेष्टितम् ।
व्यक्तं केनापि नस्तस्य कृतमाश्रमदूषणम्

apyabhadraṃ na yuṣmābhirbhārgavasya viceṣṭitam |
vyaktaṃ kenāpi nastasya kṛtamāśramadūṣaṇam


09.03.007

सुकन्या प्राह पितरं भीता किञ्चित् कृतं मया ।
द्वे ज्योतिषी अजानन्त्या निर्भिन्ने कण्टकेन वै

sukanyā prāha pitaraṃ bhītā kiñcit kṛtaṃ mayā |
dve jyotiṣī ajānantyā nirbhinne kaṇṭakena vai


09.03.008

दुहितुस्तद्वचः श्रुत्वा शर्यातिर्जातसाध्वसः ।
मुनिं प्रसादयामास वल्मीकान्तर्हितं शनैः

duhitustadvacaḥ śrutvā śaryātirjātasādhvasaḥ |
muniṃ prasādayāmāsa valmīkāntarhitaṃ śanaiḥ


09.03.009

तदभिप्रायमाज्ञाय प्रादाद्दुहितरं मुनेः ।
कृच्छ्रान् मुक्तस्तमामन्त्र्य पुरं प्रायात् समाहितः

tadabhiprāyamājñāya prādādduhitaraṃ muneḥ |
kṛcchrān muktastamāmantrya puraṃ prāyāt samāhitaḥ


09.03.010

सुकन्या च्यवनं प्राप्य पतिं परमकोपनम् ।
प्रीणयामास चित्तज्ञा अप्रमत्तानुवृत्तिभिः

sukanyā cyavanaṃ prāpya patiṃ paramakopanam |
prīṇayāmāsa cittajñā apramattānuvṛttibhiḥ


09.03.011

कस्यचित् त्व् अथ कालस्य नासत्याव् आश्रमागतौ ।
तौ पूजयित्वा प्रोवाच वयो मे दत्तमीश्वरौ

kasyacit tv atha kālasya nāsatyāv āśramāgatau |
tau pūjayitvā provāca vayo me dattamīśvarau


09.03.012

ग्रहं ग्रहीष्ये सोमस्य यज्ञे वामप्यसोमपोः ।
क्रियतां मे वयोरूपं प्रमदानां यदीप्सितम्

grahaṃ grahīṣye somasya yajñe vāmapyasomapoḥ |
kriyatāṃ me vayorūpaṃ pramadānāṃ yadīpsitam


09.03.013

बाढमित्यूचतुर्विप्रमभिनन्द्य भिषक्तमौ ।
निमज्जतां भवान् अस्मिन् ह्रदे सिद्धविनिर्मिते

bāḍhamityūcaturvipramabhinandya bhiṣaktamau |
nimajjatāṃ bhavān asmin hrade siddhavinirmite


09.03.014

इत्युक्तो जरया ग्रस्त देहो धमनिसन्ततः ।
ह्रदं प्रवेशितो ऽश्विभ्यां वलीपलितविग्रहः

ityukto jarayā grasta deho dhamanisantataḥ |
hradaṃ praveśito 'śvibhyāṃ valīpalitavigrahaḥ


09.03.015

पुरुषास्त्रय उत्तस्थुरपीव्या वनिताप्रियाः ।
पद्मस्रजः कुण्डलिनस्तुल्यरूपाः सुवाससः

puruṣāstraya uttasthurapīvyā vanitāpriyāḥ |
padmasrajaḥ kuṇḍalinastulyarūpāḥ suvāsasaḥ


09.03.016

तान् निरीक्ष्य वरारोहा सरूपान् सूर्यवर्चसः ।
अजानती पतिं साध्वी अश्विनौ शरणं ययौ

tān nirīkṣya varārohā sarūpān sūryavarcasaḥ |
ajānatī patiṃ sādhvī aśvinau śaraṇaṃ yayau


09.03.017

दर्शयित्वा पतिं तस्यै पातिव्रत्येन तोषितौ ।
ऋषिमामन्त्र्य ययतुर्विमानेन त्रिविष्टपम्

darśayitvā patiṃ tasyai pātivratyena toṣitau |
ṛṣimāmantrya yayaturvimānena triviṣṭapam


09.03.018

यक्ष्यमाणो ऽथ शर्यातिश्च्यवनस्याश्रमं गतः ।
ददर्श दुहितुः पार्श्वे पुरुषं सूर्यवर्चसम्

yakṣyamāṇo 'tha śaryātiścyavanasyāśramaṃ gataḥ |
dadarśa duhituḥ pārśve puruṣaṃ sūryavarcasam


09.03.019

राजा दुहितरं प्राह कृतपादाभिवन्दनाम् ।
आशिषश्चाप्रयुञ्जानो नातिप्रीतिमना इव

rājā duhitaraṃ prāha kṛtapādābhivandanām |
āśiṣaścāprayuñjāno nātiprītimanā iva


09.03.020

चिकीर्षितं ते किमिदं पतिस्त्वया प्रलम्भितो लोकनमस्कृतो मुनिः ।
यत् त्वं जराग्रस्तमसत्यसम्मतं विहाय जारं भजसे ऽमुमध्वगम्

cikīrṣitaṃ te kimidaṃ patistvayā pralambhito lokanamaskṛto muniḥ |
yat tvaṃ jarāgrastamasatyasammataṃ vihāya jāraṃ bhajase 'mumadhvagam


09.03.021

कथं मतिस्ते ऽवगतान्यथा सतां कुलप्रसूते कुलदूषणं त्व् इदम् ।
बिभर्षि जारं यदपत्रपा कुलं पितुश्च भर्तुश्च नयस्यधस्तमः

kathaṃ matiste 'vagatānyathā satāṃ kulaprasūte kuladūṣaṇaṃ tv idam |
bibharṣi jāraṃ yadapatrapā kulaṃ pituśca bhartuśca nayasyadhastamaḥ


09.03.022

एवं ब्रुवाणं पितरं स्मयमाना शुचिस्मिता ।
उवाच तात जामाता तवैष भृगुनन्दनः

evaṃ bruvāṇaṃ pitaraṃ smayamānā śucismitā |
uvāca tāta jāmātā tavaiṣa bhṛgunandanaḥ


09.03.023

शशंस पित्रे तत् सर्वं वयोरूपाभिलम्भनम् ।
विस्मितः परमप्रीतस्तनयां परिषस्वजे

śaśaṃsa pitre tat sarvaṃ vayorūpābhilambhanam |
vismitaḥ paramaprītastanayāṃ pariṣasvaje


09.03.024

सोमेन याजयन् वीरं ग्रहं सोमस्य चाग्रहीत् ।
असोमपोरप्यश्विनोश्च्यवनः स्वेन तेजसा

somena yājayan vīraṃ grahaṃ somasya cāgrahīt |
asomaporapyaśvinoścyavanaḥ svena tejasā


09.03.025

हन्तुं तमाददे वज्रं सद्यो मन्युरमर्षितः ।
सवज्रं स्तम्भयामास भुजमिन्द्रस्य भार्गवः

hantuṃ tamādade vajraṃ sadyo manyuramarṣitaḥ |
savajraṃ stambhayāmāsa bhujamindrasya bhārgavaḥ


09.03.026

अन्वजानंस्ततः सर्वे ग्रहं सोमस्य चाश्विनोः ।
भिषजाव् इति यत् पूर्वं सोमाहुत्या बहिष्कृतौ

anvajānaṃstataḥ sarve grahaṃ somasya cāśvinoḥ |
bhiṣajāv iti yat pūrvaṃ somāhutyā bahiṣkṛtau


09.03.027

उत्तानबर्हिरानर्तो भूरिषेण इति त्रयः ।
शर्यातेरभवन् पुत्रा आनर्ताद्रेवतो ऽभवत्

uttānabarhirānarto bhūriṣeṇa iti trayaḥ |
śaryāterabhavan putrā ānartādrevato 'bhavat


09.03.028

सो ऽन्तःसमुद्रे नगरीं विनिर्माय कुशस्थलीम् ।
आस्थितो ऽभुङ्क्त विषयान् आनर्तादीन् अरिन्दम

so 'ntaḥsamudre nagarīṃ vinirmāya kuśasthalīm |
āsthito 'bhuṅkta viṣayān ānartādīn arindama


09.03.029

तस्य पुत्रशतं जज्ञे ककुद्मिज्येष्ठमुत्तमम् ।
ककुद्मी रेवतीं कन्यां स्वामादाय विभुं गतः

tasya putraśataṃ jajñe kakudmijyeṣṭhamuttamam |
kakudmī revatīṃ kanyāṃ svāmādāya vibhuṃ gataḥ


09.03.030

पुत्र्या वरं परिप्रष्टुं ब्रह्मलोकमपावृतम् ।
आवर्तमाने गान्धर्वे स्थितो ऽलब्धक्षणः क्षणम्

putryā varaṃ paripraṣṭuṃ brahmalokamapāvṛtam |
āvartamāne gāndharve sthito 'labdhakṣaṇaḥ kṣaṇam


09.03.031

तदन्त आद्यमानम्य स्वाभिप्रायं न्यवेदयत् ।
तच् छ्रुत्वा भगवान् ब्रह्मा प्रहस्य तमुवाच ह

tadanta ādyamānamya svābhiprāyaṃ nyavedayat |
tac chrutvā bhagavān brahmā prahasya tamuvāca ha


09.03.032

अहो राजन् निरुद्धास्ते कालेन हृदि ये कृताः ।
तत् पुत्रपौत्रनप्त्-णां गोत्राणि च न शृण्महे

aho rājan niruddhāste kālena hṛdi ye kṛtāḥ |
tat putrapautranapt-ṇāṃ gotrāṇi ca na śṛṇmahe


09.03.033

कालो ऽभियातस्त्रिणव चतुर्युगविकल्पितः ।
तद्गच्छ देवदेवांशो बलदेवो महाबलः

kālo 'bhiyātastriṇava caturyugavikalpitaḥ |
tadgaccha devadevāṃśo baladevo mahābalaḥ


09.03.034

कन्यारत्नमिदं राजन् नररत्नाय देहि भोः ।
भुवो भारावताराय भगवान् भूतभावनः

kanyāratnamidaṃ rājan nararatnāya dehi bhoḥ |
bhuvo bhārāvatārāya bhagavān bhūtabhāvanaḥ


09.03.035

अवतीर्णो निजांशेन पुण्यश्रवणकीर्तनः ।
इत्यादिष्टो ऽभिवन्द्याजं नृपः स्वपुरमागतः ।
त्यक्तं पुण्यजनत्रासाद्भ्रातृभिर्दिक्ष्व् अवस्थितैः

avatīrṇo nijāṃśena puṇyaśravaṇakīrtanaḥ |
ityādiṣṭo 'bhivandyājaṃ nṛpaḥ svapuramāgataḥ |
tyaktaṃ puṇyajanatrāsādbhrātṛbhirdikṣv avasthitaiḥ


09.03.036

सुतां दत्त्वानवद्याङ्गीं बलाय बलशालिने ।
बदर्याख्यं गतो राजा तप्तुं नारायणाश्रमम्

sutāṃ dattvānavadyāṅgīṃ balāya balaśāline |
badaryākhyaṃ gato rājā taptuṃ nārāyaṇāśramam

Chapter 9.4

09.04.001

0 श्रीशुक उवाच नाभागो नभगापत्यं यं ततं भ्रातरः कविम् ।
यविष्ठं व्यभजन् दायं ब्रह्मचारिणमागतम्

0 śrīśuka uvāca nābhāgo nabhagāpatyaṃ yaṃ tataṃ bhrātaraḥ kavim |
yaviṣṭhaṃ vyabhajan dāyaṃ brahmacāriṇamāgatam


09.04.002

भ्रातरो ऽभाङ्क्त किं मह्यं भजाम पितरं तव ।
त्वां ममार्यास्तताभाङ्क्षुर्मा पुत्रक तदादृथाः

bhrātaro 'bhāṅkta kiṃ mahyaṃ bhajāma pitaraṃ tava |
tvāṃ mamāryāstatābhāṅkṣurmā putraka tadādṛthāḥ


09.04.003

इमे अङ्गिरसः सत्रमासते ऽद्य सुमेधसः ।
षष्ठं षष्ठमुपेत्याहः कवे मुह्यन्ति कर्मणि

ime aṅgirasaḥ satramāsate 'dya sumedhasaḥ |
ṣaṣṭhaṃ ṣaṣṭhamupetyāhaḥ kave muhyanti karmaṇi


09.04.004

तांस्त्वं शंसय सूक्ते द्वे वैश्वदेवे महात्मनः ।
ते स्वर्यन्तो धनं सत्र परिशेषितमात्मनः

tāṃstvaṃ śaṃsaya sūkte dve vaiśvadeve mahātmanaḥ |
te svaryanto dhanaṃ satra pariśeṣitamātmanaḥ


09.04.005

दास्यन्ति ते ऽथ तान् अर्च्छ तथा स कृतवान् यथा ।
तस्मै दत्त्वा ययुः स्वर्गं ते सत्रपरिशेषणम्

dāsyanti te 'tha tān arccha tathā sa kṛtavān yathā |
tasmai dattvā yayuḥ svargaṃ te satrapariśeṣaṇam


09.04.006

तं कश्चित् स्वीकरिष्यन्तं पुरुषः कृष्णदर्शनः ।
उवाचोत्तरतो ऽभ्येत्य ममेदं वास्तुकं वसु

taṃ kaścit svīkariṣyantaṃ puruṣaḥ kṛṣṇadarśanaḥ |
uvācottarato 'bhyetya mamedaṃ vāstukaṃ vasu


09.04.007

ममेदमृषिभिर्दत्तमिति तर्हि स्म मानवः ।
स्यान् नौ ते पितरि प्रश्नः पृष्टवान् पितरं यथा

mamedamṛṣibhirdattamiti tarhi sma mānavaḥ |
syān nau te pitari praśnaḥ pṛṣṭavān pitaraṃ yathā


09.04.008

यज्ञवास्तुगतं सर्वमुच्छिष्टमृषयः क्वचित् ।
चक्रुर्हि भागं रुद्राय स देवः सर्वमर्हति

yajñavāstugataṃ sarvamucchiṣṭamṛṣayaḥ kvacit |
cakrurhi bhāgaṃ rudrāya sa devaḥ sarvamarhati


09.04.009

नाभागस्तं प्रणम्याह तवेश किल वास्तुकम् ।
इत्याह मे पिता ब्रह्मञ् छिरसा त्वां प्रसादये

nābhāgastaṃ praṇamyāha taveśa kila vāstukam |
ityāha me pitā brahmañ chirasā tvāṃ prasādaye


09.04.010

यत् ते पितावदद्धर्मं त्वं च सत्यं प्रभाषसे ।
ददामि ते मन्त्रदृशो ज्ञानं ब्रह्म सनातनम्

yat te pitāvadaddharmaṃ tvaṃ ca satyaṃ prabhāṣase |
dadāmi te mantradṛśo jñānaṃ brahma sanātanam


09.04.011

गृहाण द्रविणं दत्तं मत्सत्रपरिशेषितम् ।
इत्युक्त्वान्तर्हितो रुद्रो भगवान् धर्मवत्सलः

gṛhāṇa draviṇaṃ dattaṃ matsatrapariśeṣitam |
ityuktvāntarhito rudro bhagavān dharmavatsalaḥ


09.04.012

य एतत् संस्मरेत् प्रातः सायं च सुसमाहितः ।
कविर्भवति मन्त्रज्ञो गतिं चैव तथात्मनः

ya etat saṃsmaret prātaḥ sāyaṃ ca susamāhitaḥ |
kavirbhavati mantrajño gatiṃ caiva tathātmanaḥ


09.04.013

नाभागादम्बरीषो ऽभून् महाभागवतः कृती ।
नास्पृशद्ब्रह्मशापो ऽपि यं न प्रतिहतः क्वचित्

nābhāgādambarīṣo 'bhūn mahābhāgavataḥ kṛtī |
nāspṛśadbrahmaśāpo 'pi yaṃ na pratihataḥ kvacit


09.04.014

0 श्रीराजोवाच भगवन् छ्रोतुमिच्छामि राजर्षेस्तस्य धीमतः ।
न प्राभूद्यत्र निर्मुक्तो ब्रह्मदण्डो दुरत्ययः

0 śrīrājovāca bhagavan chrotumicchāmi rājarṣestasya dhīmataḥ |
na prābhūdyatra nirmukto brahmadaṇḍo duratyayaḥ


09.04.015

0 श्रीशुक उवाच अम्बरीषो महाभागः सप्तद्वीपवतीं महीम् ।
अव्ययां च श्रियं लब्ध्वा विभवं चातुलं भुवि

0 śrīśuka uvāca ambarīṣo mahābhāgaḥ saptadvīpavatīṃ mahīm |
avyayāṃ ca śriyaṃ labdhvā vibhavaṃ cātulaṃ bhuvi


09.04.016

मेने ऽतिदुर्लभं पुंसां सर्वं तत् स्वप्नसंस्तुतम् ।
विद्वान् विभवनिर्वाणं तमो विशति यत् पुमान्

mene 'tidurlabhaṃ puṃsāṃ sarvaṃ tat svapnasaṃstutam |
vidvān vibhavanirvāṇaṃ tamo viśati yat pumān


09.04.017

वासुदेवे भगवति तद्भक्तेषु च साधुषु ।
प्राप्तो भावं परं विश्वं येनेदं लोष्ट्रवत् स्मृतम्

vāsudeve bhagavati tadbhakteṣu ca sādhuṣu |
prāpto bhāvaṃ paraṃ viśvaṃ yenedaṃ loṣṭravat smṛtam


09.04.018

स वै मनः कृष्णपदारविन्दयोर् वचांसि वैकुण्ठगुणानुवर्णने ।
करौ हरेर्मन्दिरमार्जनादिषु श्रुतिं चकाराच्युतसत्कथोदये

sa vai manaḥ kṛṣṇapadāravindayor vacāṃsi vaikuṇṭhaguṇānuvarṇane |
karau harermandiramārjanādiṣu śrutiṃ cakārācyutasatkathodaye


09.04.019

मुकुन्दलिङ्गालयदर्शने दृशौ तद्भृत्यगात्रस्पर्शे ऽङ्गसङ्गमम् ।
घ्राणं च तत्पादसरोजसौरभे श्रीमत्तुलस्या रसनां तदर्पिते

mukundaliṅgālayadarśane dṛśau tadbhṛtyagātrasparśe 'ṅgasaṅgamam |
ghrāṇaṃ ca tatpādasarojasaurabhe śrīmattulasyā rasanāṃ tadarpite


09.04.020

पादौ हरेः क्षेत्रपदानुसर्पणे शिरो हृषीकेशपदाभिवन्दने ।
कामं च दास्ये न तु कामकाम्यया यथोत्तमश्लोकजनाश्रया रतिः

pādau hareḥ kṣetrapadānusarpaṇe śiro hṛṣīkeśapadābhivandane |
kāmaṃ ca dāsye na tu kāmakāmyayā yathottamaślokajanāśrayā ratiḥ


09.04.021

एवं सदा कर्मकलापमात्मनः परे ऽधियज्ञे भगवत्यधोक्षजे ।
सर्वात्मभावं विदधन् महीमिमां तन्निष्ठविप्राभिहितः शशास ह

evaṃ sadā karmakalāpamātmanaḥ pare 'dhiyajñe bhagavatyadhokṣaje |
sarvātmabhāvaṃ vidadhan mahīmimāṃ tanniṣṭhaviprābhihitaḥ śaśāsa ha


09.04.022

ईजे ऽश्वमेधैरधियज्ञमीश्वरं महाविभूत्योपचिताङ्गदक्षिणैः ।
ततैर्वसिष्ठासितगौतमादिभिर् धन्वन्यभिस्रोतमसौ सरस्वतीम्

īje 'śvamedhairadhiyajñamīśvaraṃ mahāvibhūtyopacitāṅgadakṣiṇaiḥ |
tatairvasiṣṭhāsitagautamādibhir dhanvanyabhisrotamasau sarasvatīm


09.04.023

यस्य क्रतुषु गीर्वाणैः सदस्या ऋत्विजो जनाः ।
तुल्यरूपाश्चानिमिषा व्यदृश्यन्त सुवाससः

yasya kratuṣu gīrvāṇaiḥ sadasyā ṛtvijo janāḥ |
tulyarūpāścānimiṣā vyadṛśyanta suvāsasaḥ


09.04.024

स्वर्गो न प्रार्थितो यस्य मनुजैरमरप्रियः ।
शृण्वद्भिरुपगायद्भिरुत्तमश्लोकचेष्टितम्

svargo na prārthito yasya manujairamarapriyaḥ |
śṛṇvadbhirupagāyadbhiruttamaślokaceṣṭitam


09.04.025

संवर्धयन्ति यत् कामाः स्वाराज्यपरिभाविताः ।
दुर्लभा नापि सिद्धानां मुकुन्दं हृदि पश्यतः

saṃvardhayanti yat kāmāḥ svārājyaparibhāvitāḥ |
durlabhā nāpi siddhānāṃ mukundaṃ hṛdi paśyataḥ


09.04.026

स इत्थं भक्तियोगेन तपोयुक्तेन पार्थिवः ।
स्वधर्मेण हरिं प्रीणन् सर्वान् कामान् शनैर्जहौ

sa itthaṃ bhaktiyogena tapoyuktena pārthivaḥ |
svadharmeṇa hariṃ prīṇan sarvān kāmān śanairjahau


09.04.027

गृहेषु दारेषु सुतेषु बन्धुषु द्विपोत्तमस्यन्दनवाजिवस्तुषु ।
अक्षय्यरत्नाभरणाम्बरादिष्व् अनन्तकोशेष्व् अकरोदसन्मतिम्

gṛheṣu dāreṣu suteṣu bandhuṣu dvipottamasyandanavājivastuṣu |
akṣayyaratnābharaṇāmbarādiṣv anantakośeṣv akarodasanmatim


09.04.028

तस्मा अदाद्धरिश्चक्रं प्रत्यनीकभयावहम् ।
एकान्तभक्तिभावेन प्रीतो भक्ताभिरक्षणम्

tasmā adāddhariścakraṃ pratyanīkabhayāvaham |
ekāntabhaktibhāvena prīto bhaktābhirakṣaṇam


09.04.029

आरिराधयिषुः कृष्णं महिष्या तुल्यशीलया ।
युक्तः सांवत्सरं वीरो दधार द्वादशीव्रतम्

ārirādhayiṣuḥ kṛṣṇaṃ mahiṣyā tulyaśīlayā |
yuktaḥ sāṃvatsaraṃ vīro dadhāra dvādaśīvratam


09.04.030

व्रतान्ते कार्तिके मासि त्रिरात्रं समुपोषितः ।
स्नातः कदाचित् कालिन्द्यां हरिं मधुवने ऽर्चयत्

vratānte kārtike māsi trirātraṃ samupoṣitaḥ |
snātaḥ kadācit kālindyāṃ hariṃ madhuvane 'rcayat


09.04.031

महाभिषेकविधिना सर्वोपस्करसम्पदा ।
अभिषिच्याम्बराकल्पैर्गन्धमाल्यार्हणादिभिः

mahābhiṣekavidhinā sarvopaskarasampadā |
abhiṣicyāmbarākalpairgandhamālyārhaṇādibhiḥ


09.04.032

तद्गतान्तरभावेन पूजयामास केशवम् ।
ब्राह्मणांश्च महाभागान् सिद्धार्थान् अपि भक्तितः

tadgatāntarabhāvena pūjayāmāsa keśavam |
brāhmaṇāṃśca mahābhāgān siddhārthān api bhaktitaḥ


09.04.033

गवां रुक्मविषाणीनां रूप्याङ्घ्रीणां सुवाससाम् ।
पयःशीलवयोरूप वत्सोपस्करसम्पदाम्

gavāṃ rukmaviṣāṇīnāṃ rūpyāṅghrīṇāṃ suvāsasām |
payaḥśīlavayorūpa vatsopaskarasampadām


09.04.034

प्राहिणोत् साधुविप्रेभ्यो गृहेषु न्यर्बुदानि षट् ।
भोजयित्वा द्विजान् अग्रे स्वाद्व् अन्नं गुणवत्तमम्

prāhiṇot sādhuviprebhyo gṛheṣu nyarbudāni ṣaṭ |
bhojayitvā dvijān agre svādv annaṃ guṇavattamam


09.04.035

लब्धकामैरनुज्ञातः पारणायोपचक्रमे ।
तस्य तर्ह्यतिथिः साक्षाद्दुर्वासा भगवान् अभूत्

labdhakāmairanujñātaḥ pāraṇāyopacakrame |
tasya tarhyatithiḥ sākṣāddurvāsā bhagavān abhūt


09.04.036

तमानर्चातिथिं भूपः प्रत्युत्थानासनार्हणैः ।
ययाचे ऽभ्यवहाराय पादमूलमुपागतः

tamānarcātithiṃ bhūpaḥ pratyutthānāsanārhaṇaiḥ |
yayāce 'bhyavahārāya pādamūlamupāgataḥ


09.04.037

प्रतिनन्द्य स तां याच्ञां कर्तुमावश्यकं गतः ।
निममज्ज बृहद्ध्यायन् कालिन्दीसलिले शुभे

pratinandya sa tāṃ yācñāṃ kartumāvaśyakaṃ gataḥ |
nimamajja bṛhaddhyāyan kālindīsalile śubhe


09.04.038

मुहूर्तार्धावशिष्टायां द्वादश्यां पारणं प्रति ।
चिन्तयामास धर्मज्ञो द्विजैस्तद्धर्मसङ्कटे

muhūrtārdhāvaśiṣṭāyāṃ dvādaśyāṃ pāraṇaṃ prati |
cintayāmāsa dharmajño dvijaistaddharmasaṅkaṭe


09.04.039

ब्राह्मणातिक्रमे दोषो द्वादश्यां यदपारणे ।
यत् कृत्वा साधु मे भूयादधर्मो वा न मां स्पृशेत्

brāhmaṇātikrame doṣo dvādaśyāṃ yadapāraṇe |
yat kṛtvā sādhu me bhūyādadharmo vā na māṃ spṛśet


09.04.040

अम्भसा केवलेनाथ करिष्ये व्रतपारणम् ।
आहुरब्भक्षणं विप्रा ह्यशितं नाशितं च तत्

ambhasā kevalenātha kariṣye vratapāraṇam |
āhurabbhakṣaṇaṃ viprā hyaśitaṃ nāśitaṃ ca tat


09.04.041

इत्यपः प्राश्य राजर्षिश्चिन्तयन् मनसाच्युतम् ।
प्रत्यचष्ट कुरुश्रेष्ठ द्विजागमनमेव सः

ityapaḥ prāśya rājarṣiścintayan manasācyutam |
pratyacaṣṭa kuruśreṣṭha dvijāgamanameva saḥ


09.04.042

दुर्वासा यमुनाकूलात् कृतावश्यक आगतः ।
राज्ञाभिनन्दितस्तस्य बुबुधे चेष्टितं धिया

durvāsā yamunākūlāt kṛtāvaśyaka āgataḥ |
rājñābhinanditastasya bubudhe ceṣṭitaṃ dhiyā


09.04.043

मन्युना प्रचलद्गात्रो भ्रुकुटीकुटिलाननः ।
बुभुक्षितश्च सुतरां कृताञ्जलिमभाषत

manyunā pracaladgātro bhrukuṭīkuṭilānanaḥ |
bubhukṣitaśca sutarāṃ kṛtāñjalimabhāṣata


09.04.044

अहो अस्य नृशंसस्य श्रियोन्मत्तस्य पश्यत ।
धर्मव्यतिक्रमं विष्णोरभक्तस्येशमानिनः

aho asya nṛśaṃsasya śriyonmattasya paśyata |
dharmavyatikramaṃ viṣṇorabhaktasyeśamāninaḥ


09.04.045

यो मामतिथिमायातमातिथ्येन निमन्त्र्य च ।
अदत्त्वा भुक्तवांस्तस्य सद्यस्ते दर्शये फलम्

yo māmatithimāyātamātithyena nimantrya ca |
adattvā bhuktavāṃstasya sadyaste darśaye phalam


09.04.046

एवं ब्रुवाण उत्कृत्य जटां रोषप्रदीपितः ।
तया स निर्ममे तस्मै कृत्यां कालानलोपमाम्

evaṃ bruvāṇa utkṛtya jaṭāṃ roṣapradīpitaḥ |
tayā sa nirmame tasmai kṛtyāṃ kālānalopamām


09.04.047

तामापतन्तीं ज्वलतीमसिहस्तां पदा भुवम् ।
वेपयन्तीं समुद्वीक्ष्य न चचाल पदान् नृपः

tāmāpatantīṃ jvalatīmasihastāṃ padā bhuvam |
vepayantīṃ samudvīkṣya na cacāla padān nṛpaḥ


09.04.048

प्राग् दिष्टं भृत्यरक्षायां पुरुषेण महात्मना ।
ददाह कृत्यां तां चक्रं क्रुद्धाहिमिव पावकः

prāg diṣṭaṃ bhṛtyarakṣāyāṃ puruṣeṇa mahātmanā |
dadāha kṛtyāṃ tāṃ cakraṃ kruddhāhimiva pāvakaḥ


09.04.049

तदभिद्रवदुद्वीक्ष्य स्वप्रयासं च निष्फलम् ।
दुर्वासा दुद्रुवे भीतो दिक्षु प्राणपरीप्सया

tadabhidravadudvīkṣya svaprayāsaṃ ca niṣphalam |
durvāsā dudruve bhīto dikṣu prāṇaparīpsayā


09.04.050

तमन्वधावद्भगवद्रथाङ्गं दावाग्निरुद्धूतशिखो यथाहिम् ।
तथानुषक्तं मुनिरीक्षमाणो गुहां विविक्षुः प्रससार मेरोः

tamanvadhāvadbhagavadrathāṅgaṃ dāvāgniruddhūtaśikho yathāhim |
tathānuṣaktaṃ munirīkṣamāṇo guhāṃ vivikṣuḥ prasasāra meroḥ


09.04.051

दिशो नभः क्ष्मां विवरान् समुद्रान् लोकान् सपालांस्त्रिदिवं गतः सः ।
यतो यतो धावति तत्र तत्र सुदर्शनं दुष्प्रसहं ददर्श

diśo nabhaḥ kṣmāṃ vivarān samudrān lokān sapālāṃstridivaṃ gataḥ saḥ |
yato yato dhāvati tatra tatra sudarśanaṃ duṣprasahaṃ dadarśa


09.04.052

अलब्धनाथः स सदा कुतश्चित् सन्त्रस्तचित्तो ऽरणमेषमाणः ।
देवं विरिञ्चं समगाद्विधातस् त्राह्यात्मयोने ऽजिततेजसो माम्

alabdhanāthaḥ sa sadā kutaścit santrastacitto 'raṇameṣamāṇaḥ |
devaṃ viriñcaṃ samagādvidhātas trāhyātmayone 'jitatejaso mām


09.04.053

0 श्रीब्रह्मोवाच स्थानं मदीयं सहविश्वमेतत् क्रीडावसाने द्विपरार्धसंज्ञे ।
भ्रूभङ्गमात्रेण हि सन्दिधक्षोः कालात्मनो यस्य तिरोभविष्यति

0 śrībrahmovāca sthānaṃ madīyaṃ sahaviśvametat krīḍāvasāne dviparārdhasaṃjñe |
bhrūbhaṅgamātreṇa hi sandidhakṣoḥ kālātmano yasya tirobhaviṣyati


09.04.054

अहं भवो दक्षभृगुप्रधानाः प्रजेशभूतेशसुरेशमुख्याः ।
सर्वे वयं यन्नियमं प्रपन्ना मूर्ध्न्यार्पितं लोकहितं वहामः

ahaṃ bhavo dakṣabhṛgupradhānāḥ prajeśabhūteśasureśamukhyāḥ |
sarve vayaṃ yanniyamaṃ prapannā mūrdhnyārpitaṃ lokahitaṃ vahāmaḥ


09.04.055

प्रत्याख्यातो विरिञ्चेन विष्णुचक्रोपतापितः ।
दुर्वासाः शरणं यातः शर्वं कैलासवासिनम्

pratyākhyāto viriñcena viṣṇucakropatāpitaḥ |
durvāsāḥ śaraṇaṃ yātaḥ śarvaṃ kailāsavāsinam


09.04.056

0 श्रीशङ्कर उवाच वयं न तात प्रभवाम भूम्नि यस्मिन् परे ऽन्ये ऽप्यजजीवकोशाः ।
भवन्ति काले न भवन्ति हीदृशाः सहस्रशो यत्र वयं भ्रमामः

0 śrīśaṅkara uvāca vayaṃ na tāta prabhavāma bhūmni yasmin pare 'nye 'pyajajīvakośāḥ |
bhavanti kāle na bhavanti hīdṛśāḥ sahasraśo yatra vayaṃ bhramāmaḥ


09.04.057

अहं सनत्कुमारश्च नारदो भगवान् अजः ।
कपिलो ऽपान्तरतमो देवलो धर्म आसुरिः

ahaṃ sanatkumāraśca nārado bhagavān ajaḥ |
kapilo 'pāntaratamo devalo dharma āsuriḥ


09.04.058

मरीचिप्रमुखाश्चान्ये सिद्धेशाः पारदर्शनाः ।
विदाम न वयं सर्वे यन्मायां माययावृताः

marīcipramukhāścānye siddheśāḥ pāradarśanāḥ |
vidāma na vayaṃ sarve yanmāyāṃ māyayāvṛtāḥ


09.04.059

तस्य विश्वेश्वरस्येदं शस्त्रं दुर्विषहं हि नः ।
तमेवं शरणं याहि हरिस्ते शं विधास्यति

tasya viśveśvarasyedaṃ śastraṃ durviṣahaṃ hi naḥ |
tamevaṃ śaraṇaṃ yāhi hariste śaṃ vidhāsyati


09.04.060

ततो निराशो दुर्वासाः पदं भगवतो ययौ ।
वैकुण्ठाख्यं यदध्यास्ते श्रीनिवासः श्रिया सह

tato nirāśo durvāsāḥ padaṃ bhagavato yayau |
vaikuṇṭhākhyaṃ yadadhyāste śrīnivāsaḥ śriyā saha


09.04.061

सन्दह्यमानो ऽजितशस्त्रवह्निना तत्पादमूले पतितः सवेपथुः ।
आहाच्युतानन्त सदीप्सित प्रभो कृतागसं मावहि विश्वभावन

sandahyamāno 'jitaśastravahninā tatpādamūle patitaḥ savepathuḥ |
āhācyutānanta sadīpsita prabho kṛtāgasaṃ māvahi viśvabhāvana


09.04.062

अजानता ते परमानुभावं कृतं मयाघं भवतः प्रियाणाम् ।
विधेहि तस्यापचितिं विधातर् मुच्येत यन्नाम्न्युदिते नारको ऽपि

ajānatā te paramānubhāvaṃ kṛtaṃ mayāghaṃ bhavataḥ priyāṇām |
vidhehi tasyāpacitiṃ vidhātar mucyeta yannāmnyudite nārako 'pi


09.04.063

0 श्रीभगवान् उवाच अहं भक्तपराधीनो ह्यस्वतन्त्र इव द्विज ।
साधुभिर्ग्रस्तहृदयो भक्तैर्भक्तजनप्रियः

0 śrībhagavān uvāca ahaṃ bhaktaparādhīno hyasvatantra iva dvija |
sādhubhirgrastahṛdayo bhaktairbhaktajanapriyaḥ


09.04.064

नाहमात्मानमाशासे मद्भक्तैः साधुभिर्विना ।
श्रियं चात्यन्तिकीं ब्रह्मन् येषां गतिरहं परा

nāhamātmānamāśāse madbhaktaiḥ sādhubhirvinā |
śriyaṃ cātyantikīṃ brahman yeṣāṃ gatirahaṃ parā


09.04.065

ये दारागारपुत्राप्त प्राणान् वित्तमिमं परम् ।
हित्वा मां शरणं याताः कथं तांस्त्यक्तुमुत्सहे

ye dārāgāraputrāpta prāṇān vittamimaṃ param |
hitvā māṃ śaraṇaṃ yātāḥ kathaṃ tāṃstyaktumutsahe


09.04.066

मयि निर्बद्धहृदयाः साधवः समदर्शनाः ।
वशे कुर्वन्ति मां भक्त्या सत्स्त्रियः सत्पतिं यथा

mayi nirbaddhahṛdayāḥ sādhavaḥ samadarśanāḥ |
vaśe kurvanti māṃ bhaktyā satstriyaḥ satpatiṃ yathā


09.04.067

मत्सेवया प्रतीतं ते सालोक्यादिचतुष्टयम् ।
नेच्छन्ति सेवया पूर्णाः कुतो ऽन्यत् कालविप्लुतम्

matsevayā pratītaṃ te sālokyādicatuṣṭayam |
necchanti sevayā pūrṇāḥ kuto 'nyat kālaviplutam


09.04.068

साधवो हृदयं मह्यं साधूनां हृदयं त्व् अहम् ।
मदन्यत् ते न जानन्ति नाहं तेभ्यो मनाग् अपि

sādhavo hṛdayaṃ mahyaṃ sādhūnāṃ hṛdayaṃ tv aham |
madanyat te na jānanti nāhaṃ tebhyo manāg api


09.04.069

उपायं कथयिष्यामि तव विप्र शृणुष्व तत् ।
अयं ह्यात्माभिचारस्ते यतस्तं याहि मा चिरम् ।
साधुषु प्रहितं तेजः प्रहर्तुः कुरुते ऽशिवम्

upāyaṃ kathayiṣyāmi tava vipra śṛṇuṣva tat |
ayaṃ hyātmābhicāraste yatastaṃ yāhi mā ciram |
sādhuṣu prahitaṃ tejaḥ prahartuḥ kurute 'śivam


09.04.070

तपो विद्या च विप्राणां निःश्रेयसकरे उभे ।
ते एव दुर्विनीतस्य कल्पेते कर्तुरन्यथा

tapo vidyā ca viprāṇāṃ niḥśreyasakare ubhe |
te eva durvinītasya kalpete karturanyathā


09.04.071

ब्रह्मंस्तद्गच्छ भद्रं ते नाभागतनयं नृपम् ।
क्षमापय महाभागं ततः शान्तिर्भविष्यति

brahmaṃstadgaccha bhadraṃ te nābhāgatanayaṃ nṛpam |
kṣamāpaya mahābhāgaṃ tataḥ śāntirbhaviṣyati

Chapter 9.5

09.05.001

0 श्रीशुक उवाच एवं भगवतादिष्टो दुर्वासाश्चक्रतापितः ।
अम्बरीषमुपावृत्य तत्पादौ दुःखितो ऽग्रहीत्

0 śrīśuka uvāca evaṃ bhagavatādiṣṭo durvāsāścakratāpitaḥ |
ambarīṣamupāvṛtya tatpādau duḥkhito 'grahīt


09.05.002

तस्य सोद्यममावीक्ष्य पादस्पर्शविलज्जितः ।
अस्तावीत् तद्धरेरस्त्रं कृपया पीडितो भृशम्

tasya sodyamamāvīkṣya pādasparśavilajjitaḥ |
astāvīt taddharerastraṃ kṛpayā pīḍito bhṛśam


09.05.003

0 अम्बरीष उवाच त्वमग्निर्भगवान् सूर्यस्त्वं सोमो ज्योतिषां पतिः ।
त्वमापस्त्वं क्षितिर्व्योम वायुर्मात्रेन्द्रियाणि च

0 ambarīṣa uvāca tvamagnirbhagavān sūryastvaṃ somo jyotiṣāṃ patiḥ |
tvamāpastvaṃ kṣitirvyoma vāyurmātrendriyāṇi ca


09.05.004

सुदर्शन नमस्तुभ्यं सहस्राराच्युतप्रिय ।
सर्वास्त्रघातिन् विप्राय स्वस्ति भूया इडस्पते

sudarśana namastubhyaṃ sahasrārācyutapriya |
sarvāstraghātin viprāya svasti bhūyā iḍaspate


09.05.005

त्वं धर्मस्त्वमृतं सत्यं त्वं यज्ञो ऽखिलयज्ञभुक् ।
त्वं लोकपालः सर्वात्मा त्वं तेजः पौरुषं परम्

tvaṃ dharmastvamṛtaṃ satyaṃ tvaṃ yajño 'khilayajñabhuk |
tvaṃ lokapālaḥ sarvātmā tvaṃ tejaḥ pauruṣaṃ param


09.05.006

नमः सुनाभाखिलधर्मसेतवे ह्यधर्मशीलासुरधूमकेतवे ।
त्रैलोक्यगोपाय विशुद्धवर्चसे मनोजवायाद्भुतकर्मणे गृणे

namaḥ sunābhākhiladharmasetave hyadharmaśīlāsuradhūmaketave |
trailokyagopāya viśuddhavarcase manojavāyādbhutakarmaṇe gṛṇe


09.05.007

त्वत्तेजसा धर्ममयेन संहृतं तमः प्रकाशश्च दृशो महात्मनाम् ।
दुरत्ययस्ते महिमा गिरां पते त्वद्रूपमेतत् सदसत् परावरम्

tvattejasā dharmamayena saṃhṛtaṃ tamaḥ prakāśaśca dṛśo mahātmanām |
duratyayaste mahimā girāṃ pate tvadrūpametat sadasat parāvaram


09.05.008

यदा विसृष्टस्त्वमनञ्जनेन वै बलं प्रविष्टो ऽजित दैत्यदानवम् ।
बाहूदरोर्वङ्घ्रिशिरोधराणि वृश्चन्नजस्रं प्रधने विराजसे

yadā visṛṣṭastvamanañjanena vai balaṃ praviṣṭo 'jita daityadānavam |
bāhūdarorvaṅghriśirodharāṇi vṛścannajasraṃ pradhane virājase


09.05.009

स त्वं जगत्त्राण खलप्रहाणये निरूपितः सर्वसहो गदाभृता ।
विप्रस्य चास्मत्कुलदैवहेतवे विधेहि भद्रं तदनुग्रहो हि नः

sa tvaṃ jagattrāṇa khalaprahāṇaye nirūpitaḥ sarvasaho gadābhṛtā |
viprasya cāsmatkuladaivahetave vidhehi bhadraṃ tadanugraho hi naḥ


09.05.010

यद्यस्ति दत्तमिष्टं वा स्वधर्मो वा स्वनुष्ठितः ।
कुलं नो विप्रदैवं चेद्द्विजो भवतु विज्वरः

yadyasti dattamiṣṭaṃ vā svadharmo vā svanuṣṭhitaḥ |
kulaṃ no vipradaivaṃ ceddvijo bhavatu vijvaraḥ


09.05.011

यदि नो भगवान् प्रीत एकः सर्वगुणाश्रयः ।
सर्वभूतात्मभावेन द्विजो भवतु विज्वरः

yadi no bhagavān prīta ekaḥ sarvaguṇāśrayaḥ |
sarvabhūtātmabhāvena dvijo bhavatu vijvaraḥ


09.05.012

0 श्रीशुक उवाच इति संस्तुवतो राज्ञो विष्णुचक्रं सुदर्शनम् ।
अशाम्यत् सर्वतो विप्रं प्रदहद्राजयाच्ञया

0 śrīśuka uvāca iti saṃstuvato rājño viṣṇucakraṃ sudarśanam |
aśāmyat sarvato vipraṃ pradahadrājayācñayā


09.05.013

स मुक्तो ऽस्त्राग्नितापेन दुर्वासाः स्वस्तिमांस्ततः ।
प्रशशंस तमुर्वीशं युञ्जानः परमाशिषः

sa mukto 'strāgnitāpena durvāsāḥ svastimāṃstataḥ |
praśaśaṃsa tamurvīśaṃ yuñjānaḥ paramāśiṣaḥ


09.05.014

0 दुर्वासा उवाच अहो अनन्तदासानां महत्त्वं दृष्टमद्य मे ।
कृतागसो ऽपि यद्राजन् मङ्गलानि समीहसे

0 durvāsā uvāca aho anantadāsānāṃ mahattvaṃ dṛṣṭamadya me |
kṛtāgaso 'pi yadrājan maṅgalāni samīhase


09.05.015

दुष्करः को नु साधूनां दुस्त्यजो वा महात्मनाम् ।
यैः सङ्गृहीतो भगवान् सात्वतामृषभो हरिः

duṣkaraḥ ko nu sādhūnāṃ dustyajo vā mahātmanām |
yaiḥ saṅgṛhīto bhagavān sātvatāmṛṣabho hariḥ


09.05.016

यन्नामश्रुतिमात्रेण पुमान् भवति निर्मलः ।
तस्य तीर्थपदः किं वा दासानामवशिष्यते

yannāmaśrutimātreṇa pumān bhavati nirmalaḥ |
tasya tīrthapadaḥ kiṃ vā dāsānāmavaśiṣyate


09.05.017

राजन्ननुगृहीतो ऽहं त्वयातिकरुणात्मना ।
मदघं पृष्ठतः कृत्वा प्राणा यन् मे ऽभिरक्षिताः

rājannanugṛhīto 'haṃ tvayātikaruṇātmanā |
madaghaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā prāṇā yan me 'bhirakṣitāḥ


09.05.018

राजा तमकृताहारः प्रत्यागमनकाङ्क्षया ।
चरणाव् उपसङ्गृह्य प्रसाद्य समभोजयत्

rājā tamakṛtāhāraḥ pratyāgamanakāṅkṣayā |
caraṇāv upasaṅgṛhya prasādya samabhojayat


09.05.019

सो ऽशित्वादृतमानीतमातिथ्यं सार्वकामिकम् ।
तृप्तात्मा नृपतिं प्राह भुज्यतामिति सादरम्

so 'śitvādṛtamānītamātithyaṃ sārvakāmikam |
tṛptātmā nṛpatiṃ prāha bhujyatāmiti sādaram


09.05.020

प्रीतो ऽस्म्यनुगृहीतो ऽस्मि तव भागवतस्य वै ।
दर्शनस्पर्शनालापैरातिथ्येनात्ममेधसा

prīto 'smyanugṛhīto 'smi tava bhāgavatasya vai |
darśanasparśanālāpairātithyenātmamedhasā


09.05.021

कर्मावदातमेतत् ते गायन्ति स्वःस्त्रियो मुहुः ।
कीर्तिं परमपुण्यां च कीर्तयिष्यति भूरियम्

karmāvadātametat te gāyanti svaḥstriyo muhuḥ |
kīrtiṃ paramapuṇyāṃ ca kīrtayiṣyati bhūriyam


09.05.022

0 श्रीशुक उवाच एवं सङ्कीर्त्य राजानं दुर्वासाः परितोषितः ।
ययौ विहायसामन्त्र्य ब्रह्मलोकमहैतुकम्

0 śrīśuka uvāca evaṃ saṅkīrtya rājānaṃ durvāsāḥ paritoṣitaḥ |
yayau vihāyasāmantrya brahmalokamahaitukam


09.05.023

संवत्सरो ऽत्यगात् तावद्यावता नागतो गतः ।
मुनिस्तद्दर्शनाकाङ्क्षो राजाब्भक्षो बभूव ह

saṃvatsaro 'tyagāt tāvadyāvatā nāgato gataḥ |
munistaddarśanākāṅkṣo rājābbhakṣo babhūva ha


09.05.024

गते ऽथ दुर्वाससि सो ऽम्बरीषो द्विजोपयोगातिपवित्रमाहरत् ।
ऋषेर्विमोक्षं व्यसनं च वीक्ष्य मेने स्ववीर्यं च परानुभावम्

gate 'tha durvāsasi so 'mbarīṣo dvijopayogātipavitramāharat |
ṛṣervimokṣaṃ vyasanaṃ ca vīkṣya mene svavīryaṃ ca parānubhāvam


09.05.025

एवं विधानेकगुणः स राजा परात्मनि ब्रह्मणि वासुदेवे ।
क्रियाकलापैः समुवाह भक्तिं ययाविरिञ्च्यान् निरयांश्चकार

evaṃ vidhānekaguṇaḥ sa rājā parātmani brahmaṇi vāsudeve |
kriyākalāpaiḥ samuvāha bhaktiṃ yayāviriñcyān nirayāṃścakāra


09.05.026

0 श्रीशुक उवाच अथाम्बरीषस्तनयेषु राज्यं समानशीलेषु विसृज्य धीरः ।
वनं विवेशात्मनि वासुदेवे मनो दधद्ध्वस्तगुणप्रवाहः

0 śrīśuka uvāca athāmbarīṣastanayeṣu rājyaṃ samānaśīleṣu visṛjya dhīraḥ |
vanaṃ viveśātmani vāsudeve mano dadhaddhvastaguṇapravāhaḥ


09.05.027

इत्येतत् पुण्यमाख्यानमम्बरीषस्य भूपते ।
सङ्कीर्तयन्ननुध्यायन् भक्तो भगवतो भवेत्

ityetat puṇyamākhyānamambarīṣasya bhūpate |
saṅkīrtayannanudhyāyan bhakto bhagavato bhavet


09.05.028

अम्बरीषस्य चरितं ये शृण्वन्ति महात्मनः ।
मुक्तिं प्रयान्ति ते सर्वे भक्त्या विष्णोः प्रसादतः

ambarīṣasya caritaṃ ye śṛṇvanti mahātmanaḥ |
muktiṃ prayānti te sarve bhaktyā viṣṇoḥ prasādataḥ

Chapter 9.6

09.06.001

0 श्रीशुक उवाच विरूपः केतुमान् छम्भुरम्बरीषसुतास्त्रयः ।
विरूपात् पृषदश्वो ऽभूत् तत्पुत्रस्तु रथीतरः

0 śrīśuka uvāca virūpaḥ ketumān chambhurambarīṣasutāstrayaḥ |
virūpāt pṛṣadaśvo 'bhūt tatputrastu rathītaraḥ


09.06.002

रथीतरस्याप्रजस्य भार्यायां तन्तवे ऽर्थितः ।
अङ्गिरा जनयामास ब्रह्मवर्चस्विनः सुतान्

rathītarasyāprajasya bhāryāyāṃ tantave 'rthitaḥ |
aṅgirā janayāmāsa brahmavarcasvinaḥ sutān


09.06.003

एते क्षेत्रप्रसूता वै पुनस्त्व् आङ्गिरसाः स्मृताः ।
रथीतराणां प्रवराः क्षेत्रोपेता द्विजातयः

ete kṣetraprasūtā vai punastv āṅgirasāḥ smṛtāḥ |
rathītarāṇāṃ pravarāḥ kṣetropetā dvijātayaḥ


09.06.004

क्षुवतस्तु मनोर्जज्ञे इक्ष्वाकुर्घ्राणतः सुतः ।
तस्य पुत्रशतज्येष्ठा विकुक्षिनिमिदण्डकाः

kṣuvatastu manorjajñe ikṣvākurghrāṇataḥ sutaḥ |
tasya putraśatajyeṣṭhā vikukṣinimidaṇḍakāḥ


09.06.005

तेषां पुरस्तादभवन्नार्यावर्ते नृपा नृप ।
पञ्चविंशतिः पश्चाच् च त्रयो मध्ये ऽपरे ऽन्यतः

teṣāṃ purastādabhavannāryāvarte nṛpā nṛpa |
pañcaviṃśatiḥ paścāc ca trayo madhye 'pare 'nyataḥ


09.06.006

स एकदाष्टकाश्राद्धे इक्ष्वाकुः सुतमादिशत् ।
मांसमानीयतां मेध्यं विकुक्षे गच्छ मा चिरम्

sa ekadāṣṭakāśrāddhe ikṣvākuḥ sutamādiśat |
māṃsamānīyatāṃ medhyaṃ vikukṣe gaccha mā ciram


09.06.007

तथेति स वनं गत्वा मृगान् हत्वा क्रियार्हणान् ।
श्रान्तो बुभुक्षितो वीरः शशं चाददपस्मृतिः

tatheti sa vanaṃ gatvā mṛgān hatvā kriyārhaṇān |
śrānto bubhukṣito vīraḥ śaśaṃ cādadapasmṛtiḥ


09.06.008

शेषं निवेदयामास पित्रे तेन च तद्गुरुः ।
चोदितः प्रोक्षणायाह दुष्टमेतदकर्मकम्

śeṣaṃ nivedayāmāsa pitre tena ca tadguruḥ |
coditaḥ prokṣaṇāyāha duṣṭametadakarmakam


09.06.009

ज्ञात्वा पुत्रस्य तत् कर्म गुरुणाभिहितं नृपः ।
देशान् निःसारयामास सुतं त्यक्तविधिं रुषा

jñātvā putrasya tat karma guruṇābhihitaṃ nṛpaḥ |
deśān niḥsārayāmāsa sutaṃ tyaktavidhiṃ ruṣā


09.06.010

स तु विप्रेण संवादं ज्ञापकेन समाचरन् ।
त्यक्त्वा कलेवरं योगी स तेनावाप यत् परम्

sa tu vipreṇa saṃvādaṃ jñāpakena samācaran |
tyaktvā kalevaraṃ yogī sa tenāvāpa yat param


09.06.011

पितर्युपरते ऽभ्येत्य विकुक्षिः पृथिवीमिमाम् ।
शासदीजे हरिं यज्ञैः शशाद इति विश्रुतः

pitaryuparate 'bhyetya vikukṣiḥ pṛthivīmimām |
śāsadīje hariṃ yajñaiḥ śaśāda iti viśrutaḥ


09.06.012

पुरञ्जयस्तस्य सुत इन्द्रवाह इतीरितः ।
ककुत्स्थ इति चाप्युक्तः शृणु नामानि कर्मभिः

purañjayastasya suta indravāha itīritaḥ |
kakutstha iti cāpyuktaḥ śṛṇu nāmāni karmabhiḥ


09.06.013

कृतान्त आसीत् समरो देवानां सह दानवैः ।
पार्ष्णिग्राहो वृतो वीरो देवैर्दैत्यपराजितैः

kṛtānta āsīt samaro devānāṃ saha dānavaiḥ |
pārṣṇigrāho vṛto vīro devairdaityaparājitaiḥ


09.06.014

वचनाद्देवदेवस्य विष्णोर्विश्वात्मनः प्रभोः ।
वाहनत्वे वृतस्तस्य बभूवेन्द्रो महावृषः

vacanāddevadevasya viṣṇorviśvātmanaḥ prabhoḥ |
vāhanatve vṛtastasya babhūvendro mahāvṛṣaḥ


09.06.015

स सन्नद्धो धनुर्दिव्यमादाय विशिखान् छितान् ।
स्तूयमानस्तमारुह्य युयुत्सुः ककुदि स्थितः

sa sannaddho dhanurdivyamādāya viśikhān chitān |
stūyamānastamāruhya yuyutsuḥ kakudi sthitaḥ


09.06.016

तेजसाप्यायितो विष्णोः पुरुषस्य महात्मनः ।
प्रतीच्यां दिशि दैत्यानां न्यरुणत् त्रिदशैः पुरम्

tejasāpyāyito viṣṇoḥ puruṣasya mahātmanaḥ |
pratīcyāṃ diśi daityānāṃ nyaruṇat tridaśaiḥ puram


09.06.017

तैस्तस्य चाभूत् प्रधनं तुमुलं लोमहर्षणम् ।
यमाय भल्लैरनयद्दैत्यान् अभिययुर्मृधे

taistasya cābhūt pradhanaṃ tumulaṃ lomaharṣaṇam |
yamāya bhallairanayaddaityān abhiyayurmṛdhe


09.06.018

तस्येषुपाताभिमुखं युगान्ताग्निमिवोल्बणम् ।
विसृज्य दुद्रुवुर्दैत्या हन्यमानाः स्वमालयम्

tasyeṣupātābhimukhaṃ yugāntāgnimivolbaṇam |
visṛjya dudruvurdaityā hanyamānāḥ svamālayam


09.06.019

जित्वा परं धनं सर्वं सस्त्रीकं वज्रपाणये ।
प्रत्ययच्छत् स राजर्षिरिति नामभिराहृतः

jitvā paraṃ dhanaṃ sarvaṃ sastrīkaṃ vajrapāṇaye |
pratyayacchat sa rājarṣiriti nāmabhirāhṛtaḥ


09.06.020

पुरञ्जयस्य पुत्रो ऽभूदनेनास्तत्सुतः पृथुः ।
विश्वगन्धिस्ततश्चन्द्रो युवनाश्वस्तु तत्सुतः

purañjayasya putro 'bhūdanenāstatsutaḥ pṛthuḥ |
viśvagandhistataścandro yuvanāśvastu tatsutaḥ


09.06.021

श्रावस्तस्तत्सुतो येन श्रावस्ती निर्ममे पुरी ।
बृहदश्वस्तु श्रावस्तिस्ततः कुवलयाश्वकः

śrāvastastatsuto yena śrāvastī nirmame purī |
bṛhadaśvastu śrāvastistataḥ kuvalayāśvakaḥ


09.06.022

यः प्रियार्थमुतङ्कस्य धुन्धुनामासुरं बली ।
सुतानामेकविंशत्या सहस्रैरहनद्वृतः

yaḥ priyārthamutaṅkasya dhundhunāmāsuraṃ balī |
sutānāmekaviṃśatyā sahasrairahanadvṛtaḥ


09.06.023

धुन्धुमार इति ख्यातस्तत्सुतास्ते च जज्वलुः ।
धुन्धोर्मुखाग्निना सर्वे त्रय एवावशेषिताः

dhundhumāra iti khyātastatsutāste ca jajvaluḥ |
dhundhormukhāgninā sarve traya evāvaśeṣitāḥ


09.06.024

दृढाश्वः कपिलाश्वश्च भद्राश्व इति भारत ।
दृढाश्वपुत्रो हर्यश्वो निकुम्भस्तत्सुतः स्मृतः

dṛḍhāśvaḥ kapilāśvaśca bhadrāśva iti bhārata |
dṛḍhāśvaputro haryaśvo nikumbhastatsutaḥ smṛtaḥ


09.06.025

बहुलाश्वो निकुम्भस्य कृशाश्वो ऽथास्य सेनजित् ।
युवनाश्वो ऽभवत् तस्य सो ऽनपत्यो वनं गतः

bahulāśvo nikumbhasya kṛśāśvo 'thāsya senajit |
yuvanāśvo 'bhavat tasya so 'napatyo vanaṃ gataḥ


09.06.026

भार्याशतेन निर्विण्ण ऋषयो ऽस्य कृपालवः ।
इष्टिं स्म वर्तयां चक्रुरैन्द्रीं ते सुसमाहिताः

bhāryāśatena nirviṇṇa ṛṣayo 'sya kṛpālavaḥ |
iṣṭiṃ sma vartayāṃ cakruraindrīṃ te susamāhitāḥ


09.06.027

राजा तद्यज्ञसदनं प्रविष्टो निशि तर्षितः ।
दृष्ट्वा शयानान् विप्रांस्तान् पपौ मन्त्रजलं स्वयम्

rājā tadyajñasadanaṃ praviṣṭo niśi tarṣitaḥ |
dṛṣṭvā śayānān viprāṃstān papau mantrajalaṃ svayam


09.06.028

उत्थितास्ते निशम्याथ व्युदकं कलशं प्रभो ।
पप्रच्छुः कस्य कर्मेदं पीतं पुंसवनं जलम्

utthitāste niśamyātha vyudakaṃ kalaśaṃ prabho |
papracchuḥ kasya karmedaṃ pītaṃ puṃsavanaṃ jalam


09.06.029

राज्ञा पीतं विदित्वा वै ईश्वरप्रहितेन ते ।
ईश्वराय नमश्चक्रुरहो दैवबलं बलम्

rājñā pītaṃ viditvā vai īśvaraprahitena te |
īśvarāya namaścakruraho daivabalaṃ balam


09.06.030

ततः काल उपावृत्ते कुक्षिं निर्भिद्य दक्षिणम् ।
युवनाश्वस्य तनयश्चक्रवर्ती जजान ह

tataḥ kāla upāvṛtte kukṣiṃ nirbhidya dakṣiṇam |
yuvanāśvasya tanayaścakravartī jajāna ha


09.06.031

कं धास्यति कुमारो ऽयं स्तन्ये रोरूयते भृशम् ।
मां धाता वत्स मा रोदीरितीन्द्रो देशिनीमदात्

kaṃ dhāsyati kumāro 'yaṃ stanye rorūyate bhṛśam |
māṃ dhātā vatsa mā rodīritīndro deśinīmadāt


09.06.032

न ममार पिता तस्य विप्रदेवप्रसादतः ।
युवनाश्वो ऽथ तत्रैव तपसा सिद्धिमन्वगात्

na mamāra pitā tasya vipradevaprasādataḥ |
yuvanāśvo 'tha tatraiva tapasā siddhimanvagāt


09.06.033

त्रसद्दस्युरितीन्द्रो ऽङ्ग विदधे नाम यस्य वै ।
यस्मात् त्रसन्ति ह्युद्विग्ना दस्यवो रावणादयः

trasaddasyuritīndro 'ṅga vidadhe nāma yasya vai |
yasmāt trasanti hyudvignā dasyavo rāvaṇādayaḥ


09.06.034

यौवनाश्वो ऽथ मान्धाता चक्रवर्त्यवनीं प्रभुः ।
सप्तद्वीपवतीमेकः शशासाच्युततेजसा

yauvanāśvo 'tha māndhātā cakravartyavanīṃ prabhuḥ |
saptadvīpavatīmekaḥ śaśāsācyutatejasā


09.06.035

ईजे च यज्ञं क्रतुभिरात्मविद्भूरिदक्षिणैः ।
सर्वदेवमयं देवं सर्वात्मकमतीन्द्रियम्

īje ca yajñaṃ kratubhirātmavidbhūridakṣiṇaiḥ |
sarvadevamayaṃ devaṃ sarvātmakamatīndriyam


09.06.036

द्रव्यं मन्त्रो विधिर्यज्ञो यजमानस्तथर्त्विजः ।
धर्मो देशश्च कालश्च सर्वमेतद्यदात्मकम्

dravyaṃ mantro vidhiryajño yajamānastathartvijaḥ |
dharmo deśaśca kālaśca sarvametadyadātmakam


09.06.037

यावत् सूर्य उदेति स्म यावच् च प्रतितिष्ठति ।
तत् सर्वं यौवनाश्वस्य मान्धातुः क्षेत्रमुच्यते

yāvat sūrya udeti sma yāvac ca pratitiṣṭhati |
tat sarvaṃ yauvanāśvasya māndhātuḥ kṣetramucyate


09.06.038

शशबिन्दोर्दुहितरि बिन्दुमत्यामधान् नृपः ।
पुरुकुत्समम्बरीषं मुचुकुन्दं च योगिनम् ।
तेषां स्वसारः पञ्चाशत् सौभरिं वव्रिरे पतिम्

śaśabindorduhitari bindumatyāmadhān nṛpaḥ |
purukutsamambarīṣaṃ mucukundaṃ ca yoginam |
teṣāṃ svasāraḥ pañcāśat saubhariṃ vavrire patim


09.06.039

यमुनान्तर्जले मग्नस्तप्यमानः परं तपः ।
निर्वृतिं मीनराजस्य दृष्ट्वा मैथुनधर्मिणः

yamunāntarjale magnastapyamānaḥ paraṃ tapaḥ |
nirvṛtiṃ mīnarājasya dṛṣṭvā maithunadharmiṇaḥ


09.06.040

जातस्पृहो नृपं विप्रः कन्यामेकामयाचत ।
सो ऽप्याह गृह्यतां ब्रह्मन् कामं कन्या स्वयंवरे

jātaspṛho nṛpaṃ vipraḥ kanyāmekāmayācata |
so 'pyāha gṛhyatāṃ brahman kāmaṃ kanyā svayaṃvare


09.06.041

स विचिन्त्याप्रियं स्त्रीणां जरठो ऽहमसन्मतः ।
वलीपलित एजत्क इत्यहं प्रत्युदाहृतः

sa vicintyāpriyaṃ strīṇāṃ jaraṭho 'hamasanmataḥ |
valīpalita ejatka ityahaṃ pratyudāhṛtaḥ


09.06.042

साधयिष्ये तथात्मानं सुरस्त्रीणामभीप्सितम् ।
किं पुनर्मनुजेन्द्राणामिति व्यवसितः प्रभुः

sādhayiṣye tathātmānaṃ surastrīṇāmabhīpsitam |
kiṃ punarmanujendrāṇāmiti vyavasitaḥ prabhuḥ


09.06.043

मुनिः प्रवेशितः क्षत्रा कन्यान्तःपुरमृद्धिमत् ।
वृतः स राजकन्याभिरेकं पञ्चाशता वरः

muniḥ praveśitaḥ kṣatrā kanyāntaḥpuramṛddhimat |
vṛtaḥ sa rājakanyābhirekaṃ pañcāśatā varaḥ


09.06.044

तासां कलिरभूद्भूयांस्तदर्थे ऽपोह्य सौहृदम् ।
ममानुरूपो नायं व इति तद्गतचेतसाम्

tāsāṃ kalirabhūdbhūyāṃstadarthe 'pohya sauhṛdam |
mamānurūpo nāyaṃ va iti tadgatacetasām


09.06.045

स बह्वृचस्ताभिरपारणीय तपःश्रियानर्घ्यपरिच्छदेषु ।
गृहेषु नानोपवनामलाम्भः सरःसु सौगन्धिककाननेषु

sa bahvṛcastābhirapāraṇīya tapaḥśriyānarghyaparicchadeṣu |
gṛheṣu nānopavanāmalāmbhaḥ saraḥsu saugandhikakānaneṣu


09.06.046

महार्हशय्यासनवस्त्रभूषण स्नानानुलेपाभ्यवहारमाल्यकैः ।
स्वलङ्कृतस्त्रीपुरुषेषु नित्यदा रेमे ऽनुगायद्द्विजभृङ्गवन्दिषु

mahārhaśayyāsanavastrabhūṣaṇa snānānulepābhyavahāramālyakaiḥ |
svalaṅkṛtastrīpuruṣeṣu nityadā reme 'nugāyaddvijabhṛṅgavandiṣu


09.06.047

यद्गार्हस्थ्यं तु संवीक्ष्य सप्तद्वीपवतीपतिः ।
विस्मितः स्तम्भमजहात् सार्वभौमश्रियान्वितम्

yadgārhasthyaṃ tu saṃvīkṣya saptadvīpavatīpatiḥ |
vismitaḥ stambhamajahāt sārvabhaumaśriyānvitam


09.06.048

एवं गृहेष्व् अभिरतो विषयान् विविधैः सुखैः ।
सेवमानो न चातुष्यदाज्यस्तोकैरिवानलः

evaṃ gṛheṣv abhirato viṣayān vividhaiḥ sukhaiḥ |
sevamāno na cātuṣyadājyastokairivānalaḥ


09.06.049

स कदाचिदुपासीन आत्मापह्नवमात्मनः ।
ददर्श बह्वृचाचार्यो मीनसङ्गसमुत्थितम्

sa kadācidupāsīna ātmāpahnavamātmanaḥ |
dadarśa bahvṛcācāryo mīnasaṅgasamutthitam


09.06.050

अहो इमं पश्यत मे विनाशं तपस्विनः सच्चरितव्रतस्य ।
अन्तर्जले वारिचरप्रसङ्गात् प्रच्यावितं ब्रह्म चिरं धृतं यत्

aho imaṃ paśyata me vināśaṃ tapasvinaḥ saccaritavratasya |
antarjale vāricaraprasaṅgāt pracyāvitaṃ brahma ciraṃ dhṛtaṃ yat


09.06.051

सङ्गं त्यजेत मिथुनव्रतीनां मुमुक्षुः $ सर्वात्मना न विसृजेद्बहिरिन्द्रियाणि &अम्प्;एकश्चरन् रहसि चित्तमनन्त ईशे % युञ्जीत तद्व्रतिषु साधुषु चेत् प्रसङ्गः

saṅgaṃ tyajeta mithunavratīnāṃ mumukṣuḥ $ sarvātmanā na visṛjedbahirindriyāṇi &ekaścaran rahasi cittamananta īśe % yuñjīta tadvratiṣu sādhuṣu cet prasaṅgaḥ


09.06.052

  • //एकस्तपस्व्यहमथाम्भसि मत्स्यसङ्गात् $ पञ्चाशदासमुत पञ्चसहस्रसर्गः &एकस्तपस्व्यहमथाम्भसि मत्स्यसङ्गात् $ पञ्चाशदासमुत पञ्चसहस्रसर्गः &नान्तं व्रजाम्युभयकृत्यमनोरथानां % मायागुणैर्हृतमतिर्विषये ऽर्थभावः

** //ekastapasvyahamathāmbhasi matsyasaṅgāt $ pañcāśadāsamuta pañcasahasrasargaḥ &ekastapasvyahamathāmbhasi matsyasaṅgāt $ pañcāśadāsamuta pañcasahasrasargaḥ &nāntaṃ vrajāmyubhayakṛtyamanorathānāṃ % māyāguṇairhṛtamatirviṣaye 'rthabhāvaḥ*


09.06.053


  • एवं वसन् गृहे कालं विरक्तो न्यासमास्थितः ।
    वनं जगामानुययुस्तत्पत्न्यः पतिदेवताः

** // evaṃ vasan gṛhe kālaṃ virakto nyāsamāsthitaḥ |*
vanaṃ jagāmānuyayustatpatnyaḥ patidevatāḥ


09.06.054

तत्र तप्त्वा तपस्तीक्ष्णमात्मदर्शनमात्मवान् ।
सहैवाग्निभिरात्मानं युयोज परमात्मनि

tatra taptvā tapastīkṣṇamātmadarśanamātmavān |
sahaivāgnibhirātmānaṃ yuyoja paramātmani


09.06.055

ताः स्वपत्युर्महाराज निरीक्ष्याध्यात्मिकीं गतिम् ।
अन्वीयुस्तत्प्रभावेण अग्निं शान्तमिवार्चिषः

tāḥ svapatyurmahārāja nirīkṣyādhyātmikīṃ gatim |
anvīyustatprabhāveṇa agniṃ śāntamivārciṣaḥ

Chapter 9.7

09.07.001

0 श्रीशुक उवाच मान्धातुः पुत्रप्रवरो यो ऽम्बरीषः प्रकीर्तितः ।
पितामहेन प्रवृतो यौवनाश्वस्तु तत्सुतः ।
हारीतस्तस्य पुत्रो ऽभून् मान्धातृप्रवरा इमे

0 śrīśuka uvāca māndhātuḥ putrapravaro yo 'mbarīṣaḥ prakīrtitaḥ |
pitāmahena pravṛto yauvanāśvastu tatsutaḥ |
hārītastasya putro 'bhūn māndhātṛpravarā ime


09.07.002

नर्मदा भ्रातृभिर्दत्ता पुरुकुत्साय योरगैः ।
तया रसातलं नीतो भुजगेन्द्रप्रयुक्तया

narmadā bhrātṛbhirdattā purukutsāya yoragaiḥ |
tayā rasātalaṃ nīto bhujagendraprayuktayā


09.07.003

गन्धर्वान् अवधीत् तत्र वध्यान् वै विष्णुशक्तिधृक् ।
नागाल् लब्धवरः सर्पादभयं स्मरतामिदम्

gandharvān avadhīt tatra vadhyān vai viṣṇuśaktidhṛk |
nāgāl labdhavaraḥ sarpādabhayaṃ smaratāmidam


09.07.004

त्रसद्दस्युः पौरुकुत्सो यो ऽनरण्यस्य देहकृत् ।
हर्यश्वस्तत्सुतस्तस्मात् प्रारुणो ऽथ त्रिबन्धनः

trasaddasyuḥ paurukutso yo 'naraṇyasya dehakṛt |
haryaśvastatsutastasmāt prāruṇo 'tha tribandhanaḥ


09.07.005

तस्य सत्यव्रतः पुत्रस्त्रिशङ्कुरिति विश्रुतः ।
प्राप्तश्चाण्डालतां शापाद्गुरोः कौशिकतेजसा

tasya satyavrataḥ putrastriśaṅkuriti viśrutaḥ |
prāptaścāṇḍālatāṃ śāpādguroḥ kauśikatejasā


09.07.006

सशरीरो गतः स्वर्गमद्यापि दिवि दृश्यते ।
पातितो ऽवाक्शिरा देवैस्तेनैव स्तम्भितो बलात्

saśarīro gataḥ svargamadyāpi divi dṛśyate |
pātito 'vākśirā devaistenaiva stambhito balāt


09.07.007

त्रैशङ्कवो हरिश्चन्द्रो विश्वामित्रवसिष्ठयोः ।
यन्निमित्तमभूद्युद्धं पक्षिणोर्बहुवार्षिकम्

traiśaṅkavo hariścandro viśvāmitravasiṣṭhayoḥ |
yannimittamabhūdyuddhaṃ pakṣiṇorbahuvārṣikam


09.07.008

सो ऽनपत्यो विषण्णात्मा नारदस्योपदेशतः ।
वरुणं शरणं यातः पुत्रो मे जायतां प्रभो

so 'napatyo viṣaṇṇātmā nāradasyopadeśataḥ |
varuṇaṃ śaraṇaṃ yātaḥ putro me jāyatāṃ prabho


09.07.009

यदि वीरो महाराज तेनैव त्वां यजे इति ।
तथेति वरुणेनास्य पुत्रो जातस्तु रोहितः

yadi vīro mahārāja tenaiva tvāṃ yaje iti |
tatheti varuṇenāsya putro jātastu rohitaḥ


09.07.010

जातः सुतो ह्यनेनाङ्ग मां यजस्वेति सो ऽब्रवीत् ।
यदा पशुर्निर्दशः स्यादथ मेध्यो भवेदिति

jātaḥ suto hyanenāṅga māṃ yajasveti so 'bravīt |
yadā paśurnirdaśaḥ syādatha medhyo bhavediti


09.07.011

निर्दशे च स आगत्य यजस्वेत्याह सो ऽब्रवीत् ।
दन्ताः पशोर्यज् जायेरन्नथ मेध्यो भवेदिति

nirdaśe ca sa āgatya yajasvetyāha so 'bravīt |
dantāḥ paśoryaj jāyerannatha medhyo bhavediti


09.07.012

दन्ता जाता यजस्वेति स प्रत्याहाथ सो ऽब्रवीत् ।
यदा पतन्त्यस्य दन्ता अथ मेध्यो भवेदिति

dantā jātā yajasveti sa pratyāhātha so 'bravīt |
yadā patantyasya dantā atha medhyo bhavediti


09.07.013

पशोर्निपतिता दन्ता यजस्वेत्याह सो ऽब्रवीत् ।
यदा पशोः पुनर्दन्ता जायन्ते ऽथ पशुः शुचिः

paśornipatitā dantā yajasvetyāha so 'bravīt |
yadā paśoḥ punardantā jāyante 'tha paśuḥ śuciḥ


09.07.014

पुनर्जाता यजस्वेति स प्रत्याहाथ सो ऽब्रवीत् ।
सान्नाहिको यदा राजन् राजन्यो ऽथ पशुः शुचिः

punarjātā yajasveti sa pratyāhātha so 'bravīt |
sānnāhiko yadā rājan rājanyo 'tha paśuḥ śuciḥ


09.07.015

इति पुत्रानुरागेण स्नेहयन्त्रितचेतसा ।
कालं वञ्चयता तं तमुक्तो देवस्तमैक्षत

iti putrānurāgeṇa snehayantritacetasā |
kālaṃ vañcayatā taṃ tamukto devastamaikṣata


09.07.016

रोहितस्तदभिज्ञाय पितुः कर्म चिकीर्षितम् ।
प्राणप्रेप्सुर्धनुष्पाणिररण्यं प्रत्यपद्यत

rohitastadabhijñāya pituḥ karma cikīrṣitam |
prāṇaprepsurdhanuṣpāṇiraraṇyaṃ pratyapadyata


09.07.017

पितरं वरुणग्रस्तं श्रुत्वा जातमहोदरम् ।
रोहितो ग्राममेयाय तमिन्द्रः प्रत्यषेधत

pitaraṃ varuṇagrastaṃ śrutvā jātamahodaram |
rohito grāmameyāya tamindraḥ pratyaṣedhata


09.07.018

भूमेः पर्यटनं पुण्यं तीर्थक्षेत्रनिषेवणैः ।
रोहितायादिशच् छक्रः सो ऽप्यरण्ये ऽवसत् समाम्

bhūmeḥ paryaṭanaṃ puṇyaṃ tīrthakṣetraniṣevaṇaiḥ |
rohitāyādiśac chakraḥ so 'pyaraṇye 'vasat samām


09.07.019

एवं द्वितीये तृतीये चतुर्थे पञ्चमे तथा ।
अभ्येत्याभ्येत्य स्थविरो विप्रो भूत्वाह वृत्रहा

evaṃ dvitīye tṛtīye caturthe pañcame tathā |
abhyetyābhyetya sthaviro vipro bhūtvāha vṛtrahā


09.07.020

षष्ठं संवत्सरं तत्र चरित्वा रोहितः पुरीम् ।
उपव्रजन्नजीगर्तादक्रीणान् मध्यमं सुतम्

ṣaṣṭhaṃ saṃvatsaraṃ tatra caritvā rohitaḥ purīm |
upavrajannajīgartādakrīṇān madhyamaṃ sutam


09.07.021

शुनःशेफं पशुं पित्रे प्रदाय समवन्दत ।
ततः पुरुषमेधेन हरिश्चन्द्रो महायशाः

śunaḥśephaṃ paśuṃ pitre pradāya samavandata |
tataḥ puruṣamedhena hariścandro mahāyaśāḥ


09.07.022

मुक्तोदरो ऽयजद्देवान् वरुणादीन् महत्कथः ।
विश्वामित्रो ऽभवत् तस्मिन् होता चाध्वर्युरात्मवान्

muktodaro 'yajaddevān varuṇādīn mahatkathaḥ |
viśvāmitro 'bhavat tasmin hotā cādhvaryurātmavān


09.07.023

जमदग्निरभूद्ब्रह्मा वसिष्ठो ऽयास्यः सामगः ।
तस्मै तुष्टो ददाव् इन्द्रः शातकौम्भमयं रथम्

jamadagnirabhūdbrahmā vasiṣṭho 'yāsyaḥ sāmagaḥ |
tasmai tuṣṭo dadāv indraḥ śātakaumbhamayaṃ ratham


09.07.024

शुनःशेफस्य माहात्म्यमुपरिष्टात् प्रचक्ष्यते ।
सत्यं सारं धृतिं दृष्ट्वा सभार्यस्य च भूपतेः

śunaḥśephasya māhātmyamupariṣṭāt pracakṣyate |
satyaṃ sāraṃ dhṛtiṃ dṛṣṭvā sabhāryasya ca bhūpateḥ


09.07.025

विश्वामित्रो भृशं प्रीतो ददाव् अविहतां गतिम् ।
मनः पृथिव्यां तामद्भिस्तेजसापो ऽनिलेन तत्

viśvāmitro bhṛśaṃ prīto dadāv avihatāṃ gatim |
manaḥ pṛthivyāṃ tāmadbhistejasāpo 'nilena tat


09.07.026

खे वायुं धारयंस्तच् च भूतादौ तं महात्मनि ।
तस्मिन् ज्ञानकलां ध्यात्वा तयाज्ञानं विनिर्दहन्

khe vāyuṃ dhārayaṃstac ca bhūtādau taṃ mahātmani |
tasmin jñānakalāṃ dhyātvā tayājñānaṃ vinirdahan


09.07.027

हित्वा तां स्वेन भावेन निर्वाणसुखसंविदा ।
अनिर्देश्याप्रतर्क्येण तस्थौ विध्वस्तबन्धनः

hitvā tāṃ svena bhāvena nirvāṇasukhasaṃvidā |
anirdeśyāpratarkyeṇa tasthau vidhvastabandhanaḥ

Chapter 9.8

09.08.001

0 श्रीशुक उवाच हरितो रोहितसुतश्चम्पस्तस्माद्विनिर्मिता ।
चम्पापुरी सुदेवो ऽतो विजयो यस्य चात्मजः

0 śrīśuka uvāca harito rohitasutaścampastasmādvinirmitā |
campāpurī sudevo 'to vijayo yasya cātmajaḥ


09.08.002

भरुकस्तत्सुतस्तस्माद्वृकस्तस्यापि बाहुकः ।
सो ऽरिभिर्हृतभू राजा सभार्यो वनमाविशत्

bharukastatsutastasmādvṛkastasyāpi bāhukaḥ |
so 'ribhirhṛtabhū rājā sabhāryo vanamāviśat


09.08.003

वृद्धं तं पञ्चतां प्राप्तं महिष्यनुमरिष्यती ।
और्वेण जानतात्मानं प्रजावन्तं निवारिता

vṛddhaṃ taṃ pañcatāṃ prāptaṃ mahiṣyanumariṣyatī |
aurveṇa jānatātmānaṃ prajāvantaṃ nivāritā


09.08.004

आज्ञायास्यै सपत्नीभिर्गरो दत्तो ऽन्धसा सह ।
सह तेनैव सञ्जातः सगराख्यो महायशाः

ājñāyāsyai sapatnībhirgaro datto 'ndhasā saha |
saha tenaiva sañjātaḥ sagarākhyo mahāyaśāḥ


09.08.005

सगरश्चक्रवर्त्यासीत् सागरो यत्सुतैः कृतः ।
यस्तालजङ्घान् यवनाञ् छकान् हैहयबर्बरान्

sagaraścakravartyāsīt sāgaro yatsutaiḥ kṛtaḥ |
yastālajaṅghān yavanāñ chakān haihayabarbarān


09.08.006

नावधीद्गुरुवाक्येन चक्रे विकृतवेषिणः ।
मुण्डान् छ्मश्रुधरान् कांश्चिन् मुक्तकेशार्धमुण्डितान्

nāvadhīdguruvākyena cakre vikṛtaveṣiṇaḥ |
muṇḍān chmaśrudharān kāṃścin muktakeśārdhamuṇḍitān


09.08.007

अनन्तर्वाससः कांश्चिदबहिर्वाससो ऽपरान् ।
सो ऽश्वमेधैरयजत सर्ववेदसुरात्मकम्

anantarvāsasaḥ kāṃścidabahirvāsaso 'parān |
so 'śvamedhairayajata sarvavedasurātmakam


09.08.008

और्वोपदिष्टयोगेन हरिमात्मानमीश्वरम् ।
तस्योत्सृष्टं पशुं यज्ञे जहाराश्वं पुरन्दरः

aurvopadiṣṭayogena harimātmānamīśvaram |
tasyotsṛṣṭaṃ paśuṃ yajñe jahārāśvaṃ purandaraḥ


09.08.009

सुमत्यास्तनया दृप्ताः पितुरादेशकारिणः ।
हयमन्वेषमाणास्ते समन्तान् न्यखनन् महीम्

sumatyāstanayā dṛptāḥ piturādeśakāriṇaḥ |
hayamanveṣamāṇāste samantān nyakhanan mahīm


09.08.010

प्रागुदीच्यां दिशि हयं ददृशुः कपिलान्तिके ।
एष वाजिहरश्चौर आस्ते मीलितलोचनः

prāgudīcyāṃ diśi hayaṃ dadṛśuḥ kapilāntike |
eṣa vājiharaścaura āste mīlitalocanaḥ


09.08.011

हन्यतां हन्यतां पाप इति षष्टिसहस्रिणः ।
उदायुधा अभिययुरुन्मिमेष तदा मुनिः

hanyatāṃ hanyatāṃ pāpa iti ṣaṣṭisahasriṇaḥ |
udāyudhā abhiyayurunmimeṣa tadā muniḥ


09.08.012

स्वशरीराग्निना तावन् महेन्द्रहृतचेतसः ।
महद्व्यतिक्रमहता भस्मसादभवन् क्षणात्

svaśarīrāgninā tāvan mahendrahṛtacetasaḥ |
mahadvyatikramahatā bhasmasādabhavan kṣaṇāt


09.08.013

न साधुवादो मुनिकोपभर्जिता नृपेन्द्रपुत्रा इति सत्त्वधामनि ।
कथं तमो रोषमयं विभाव्यते जगत्पवित्रात्मनि खे रजो भुवः

na sādhuvādo munikopabharjitā nṛpendraputrā iti sattvadhāmani |
kathaṃ tamo roṣamayaṃ vibhāvyate jagatpavitrātmani khe rajo bhuvaḥ


09.08.014

यस्येरिता साङ्ख्यमयी दृढेह नौर् यया मुमुक्षुस्तरते दुरत्ययम् ।
भवार्णवं मृत्युपथं विपश्चितः परात्मभूतस्य कथं पृथङ्मतिः

yasyeritā sāṅkhyamayī dṛḍheha naur yayā mumukṣustarate duratyayam |
bhavārṇavaṃ mṛtyupathaṃ vipaścitaḥ parātmabhūtasya kathaṃ pṛthaṅmatiḥ


09.08.015

यो ऽसमञ्जस इत्युक्तः स केशिन्या नृपात्मजः ।
तस्य पुत्रो ऽंशुमान् नाम पितामहहिते रतः

yo 'samañjasa ityuktaḥ sa keśinyā nṛpātmajaḥ |
tasya putro 'ṃśumān nāma pitāmahahite rataḥ


09.08.016

असमञ्जस आत्मानं दर्शयन्नसमञ्जसम् ।
जातिस्मरः पुरा सङ्गाद्योगी योगाद्विचालितः

asamañjasa ātmānaṃ darśayannasamañjasam |
jātismaraḥ purā saṅgādyogī yogādvicālitaḥ


09.08.017

आचरन् गर्हितं लोके ज्ञातीनां कर्म विप्रियम् ।
सरय्वां क्रीडतो बालान् प्रास्यदुद्वेजयन् जनम्

ācaran garhitaṃ loke jñātīnāṃ karma vipriyam |
sarayvāṃ krīḍato bālān prāsyadudvejayan janam


09.08.018

एवं वृत्तः परित्यक्तः पित्रा स्नेहमपोह्य वै ।
योगैश्वर्येण बालांस्तान् दर्शयित्वा ततो ययौ

evaṃ vṛttaḥ parityaktaḥ pitrā snehamapohya vai |
yogaiśvaryeṇa bālāṃstān darśayitvā tato yayau


09.08.019

अयोध्यावासिनः सर्वे बालकान् पुनरागतान् ।
दृष्ट्वा विसिस्मिरे राजन् राजा चाप्यन्वतप्यत

ayodhyāvāsinaḥ sarve bālakān punarāgatān |
dṛṣṭvā visismire rājan rājā cāpyanvatapyata


09.08.020

अंशुमांश्चोदितो राज्ञा तुरगान्वेषणे ययौ ।
पितृव्यखातानुपथं भस्मान्ति ददृशे हयम्

aṃśumāṃścodito rājñā turagānveṣaṇe yayau |
pitṛvyakhātānupathaṃ bhasmānti dadṛśe hayam


09.08.021

तत्रासीनं मुनिं वीक्ष्य कपिलाख्यमधोक्षजम् ।
अस्तौत् समाहितमनाः प्राञ्जलिः प्रणतो महान्

tatrāsīnaṃ muniṃ vīkṣya kapilākhyamadhokṣajam |
astaut samāhitamanāḥ prāñjaliḥ praṇato mahān


09.08.022

0 अंशुमान् उवाच न पश्यति त्वां परमात्मनो ऽजनो न बुध्यते ऽद्यापि समाधियुक्तिभिः ।
कुतो ऽपरे तस्य मनःशरीरधी विसर्गसृष्टा वयमप्रकाशाः

0 aṃśumān uvāca na paśyati tvāṃ paramātmano 'jano na budhyate 'dyāpi samādhiyuktibhiḥ |
kuto 'pare tasya manaḥśarīradhī visargasṛṣṭā vayamaprakāśāḥ


09.08.023

ये देहभाजस्त्रिगुणप्रधाना गुणान् विपश्यन्त्युत वा तमश्च ।
यन्मायया मोहितचेतसस्त्वां विदुः स्वसंस्थं न बहिःप्रकाशाः

ye dehabhājastriguṇapradhānā guṇān vipaśyantyuta vā tamaśca |
yanmāyayā mohitacetasastvāṃ viduḥ svasaṃsthaṃ na bahiḥprakāśāḥ


09.08.024

तं त्वां अहं ज्ञानघनं स्वभाव प्रध्वस्तमायागुणभेदमोहैः ।
सनन्दनाद्यैर्मुनिभिर्विभाव्यं कथं विमूढः परिभावयामि

taṃ tvāṃ ahaṃ jñānaghanaṃ svabhāva pradhvastamāyāguṇabhedamohaiḥ |
sanandanādyairmunibhirvibhāvyaṃ kathaṃ vimūḍhaḥ paribhāvayāmi


09.08.025

प्रशान्त मायागुणकर्मलिङ्गम् अनामरूपं सदसद्विमुक्तम् ।
ज्ञानोपदेशाय गृहीतदेहं नमामहे त्वां पुरुषं पुराणम्

praśānta māyāguṇakarmaliṅgam anāmarūpaṃ sadasadvimuktam |
jñānopadeśāya gṛhītadehaṃ namāmahe tvāṃ puruṣaṃ purāṇam


09.08.026

त्वन्मायारचिते लोके वस्तुबुद्ध्या गृहादिषु ।
भ्रमन्ति कामलोभेर्ष्या मोहविभ्रान्तचेतसः

tvanmāyāracite loke vastubuddhyā gṛhādiṣu |
bhramanti kāmalobherṣyā mohavibhrāntacetasaḥ


09.08.027

अद्य नः सर्वभूतात्मन् कामकर्मेन्द्रियाशयः ।
मोहपाशो दृढश्छिन्नो भगवंस्तव दर्शनात्

adya naḥ sarvabhūtātman kāmakarmendriyāśayaḥ |
mohapāśo dṛḍhaśchinno bhagavaṃstava darśanāt


09.08.028

0 श्रीशुक उवाच इत्थं गीतानुभावस्तं भगवान् कपिलो मुनिः ।
अंशुमन्तमुवाचेदमनुग्राह्य धिया नृप

0 śrīśuka uvāca itthaṃ gītānubhāvastaṃ bhagavān kapilo muniḥ |
aṃśumantamuvācedamanugrāhya dhiyā nṛpa


09.08.029

0 श्रीभगवान् उवाच अश्वो ऽयं नीयतां वत्स पितामहपशुस्तव ।
इमे च पितरो दग्धा गङ्गाम्भो ऽर्हन्ति नेतरत्

0 śrībhagavān uvāca aśvo 'yaṃ nīyatāṃ vatsa pitāmahapaśustava |
ime ca pitaro dagdhā gaṅgāmbho 'rhanti netarat


09.08.030

तं परिक्रम्य शिरसा प्रसाद्य हयमानयत् ।
सगरस्तेन पशुना यज्ञशेषं समापयत्

taṃ parikramya śirasā prasādya hayamānayat |
sagarastena paśunā yajñaśeṣaṃ samāpayat


09.08.031

राज्यमंशुमते न्यस्य निःस्पृहो मुक्तबन्धनः ।
और्वोपदिष्टमार्गेण लेभे गतिमनुत्तमाम्

rājyamaṃśumate nyasya niḥspṛho muktabandhanaḥ |
aurvopadiṣṭamārgeṇa lebhe gatimanuttamām

Chapter 9.9

09.09.001

0 श्रीशुक उवाच अंशुमांश्च तपस्तेपे गङ्गानयनकाम्यया ।
कालं महान्तं नाशक्नोत् ततः कालेन संस्थितः

0 śrīśuka uvāca aṃśumāṃśca tapastepe gaṅgānayanakāmyayā |
kālaṃ mahāntaṃ nāśaknot tataḥ kālena saṃsthitaḥ


09.09.002

दिलीपस्तत्सुतस्तद्वदशक्तः कालमेयिवान् ।
भगीरथस्तस्य सुतस्तेपे स सुमहत् तपः

dilīpastatsutastadvadaśaktaḥ kālameyivān |
bhagīrathastasya sutastepe sa sumahat tapaḥ


09.09.003

दर्शयामास तं देवी प्रसन्ना वरदास्मि ते ।
इत्युक्तः स्वमभिप्रायं शशंसावनतो नृपः

darśayāmāsa taṃ devī prasannā varadāsmi te |
ityuktaḥ svamabhiprāyaṃ śaśaṃsāvanato nṛpaḥ


09.09.004

को ऽपि धारयिता वेगं पतन्त्या मे महीतले ।
अन्यथा भूतलं भित्त्वा नृप यास्ये रसातलम्

ko 'pi dhārayitā vegaṃ patantyā me mahītale |
anyathā bhūtalaṃ bhittvā nṛpa yāsye rasātalam


09.09.005

किं चाहं न भुवं यास्ये नरा मय्यामृजन्त्यघम् ।
मृजामि तदघं क्वाहं राजंस्तत्र विचिन्त्यताम्

kiṃ cāhaṃ na bhuvaṃ yāsye narā mayyāmṛjantyagham |
mṛjāmi tadaghaṃ kvāhaṃ rājaṃstatra vicintyatām


09.09.006

0 श्रीभगीरथ उवाच साधवो न्यासिनः शान्ता ब्रह्मिष्ठा लोकपावनाः ।
हरन्त्यघं ते ऽङ्गसङ्गात् तेष्व् आस्ते ह्यघभिद्धरिः

0 śrībhagīratha uvāca sādhavo nyāsinaḥ śāntā brahmiṣṭhā lokapāvanāḥ |
harantyaghaṃ te 'ṅgasaṅgāt teṣv āste hyaghabhiddhariḥ


09.09.007

धारयिष्यति ते वेगं रुद्रस्त्व् आत्मा शरीरिणाम् ।
यस्मिन्नोतमिदं प्रोतं विश्वं शाटीव तन्तुषु

dhārayiṣyati te vegaṃ rudrastv ātmā śarīriṇām |
yasminnotamidaṃ protaṃ viśvaṃ śāṭīva tantuṣu


09.09.008

इत्युक्त्वा स नृपो देवं तपसातोषयच् छिवम् ।
कालेनाल्पीयसा राजंस्तस्येशश्चाश्व् अतुष्यत

ityuktvā sa nṛpo devaṃ tapasātoṣayac chivam |
kālenālpīyasā rājaṃstasyeśaścāśv atuṣyata


09.09.009

तथेति राज्ञाभिहितं सर्वलोकहितः शिवः ।
दधारावहितो गङ्गां पादपूतजलां हरेः

tatheti rājñābhihitaṃ sarvalokahitaḥ śivaḥ |
dadhārāvahito gaṅgāṃ pādapūtajalāṃ hareḥ


09.09.010

भगीरथः स राजर्षिर्निन्ये भुवनपावनीम् ।
यत्र स्वपित्-णां देहा भस्मीभूताः स्म शेरते

bhagīrathaḥ sa rājarṣirninye bhuvanapāvanīm |
yatra svapit-ṇāṃ dehā bhasmībhūtāḥ sma śerate


09.09.011

रथेन वायुवेगेन प्रयान्तमनुधावती ।
देशान् पुनन्ती निर्दग्धान् आसिञ्चत् सगरात्मजान्

rathena vāyuvegena prayāntamanudhāvatī |
deśān punantī nirdagdhān āsiñcat sagarātmajān


09.09.012

यज्जलस्पर्शमात्रेण ब्रह्मदण्डहता अपि ।
सगरात्मजा दिवं जग्मुः केवलं देहभस्मभिः

yajjalasparśamātreṇa brahmadaṇḍahatā api |
sagarātmajā divaṃ jagmuḥ kevalaṃ dehabhasmabhiḥ


09.09.013

भस्मीभूताङ्गसङ्गेन स्वर्याताः सगरात्मजाः ।
किं पुनः श्रद्धया देवीं सेवन्ते ये धृतव्रताः

bhasmībhūtāṅgasaṅgena svaryātāḥ sagarātmajāḥ |
kiṃ punaḥ śraddhayā devīṃ sevante ye dhṛtavratāḥ


09.09.014

न ह्येतत् परमाश्चर्यं स्वर्धुन्या यदिहोदितम् ।
अनन्तचरणाम्भोज प्रसूताया भवच्छिदः

na hyetat paramāścaryaṃ svardhunyā yadihoditam |
anantacaraṇāmbhoja prasūtāyā bhavacchidaḥ


09.09.015

सन्निवेश्य मनो यस्मिञ् छ्रद्धया मुनयो ऽमलाः ।
त्रैगुण्यं दुस्त्यजं हित्वा सद्यो यातास्तदात्मताम्

sanniveśya mano yasmiñ chraddhayā munayo 'malāḥ |
traiguṇyaṃ dustyajaṃ hitvā sadyo yātāstadātmatām


09.09.016

श्रुतो भगीरथाज् जज्ञे तस्य नाभो ऽपरो ऽभवत् ।
सिन्धुद्वीपस्ततस्तस्मादयुतायुस्ततो ऽभवत्

śruto bhagīrathāj jajñe tasya nābho 'paro 'bhavat |
sindhudvīpastatastasmādayutāyustato 'bhavat


09.09.017

ऋतूपर्णो नलसखो यो ऽश्वविद्यामयान् नलात् ।
दत्त्वाक्षहृदयं चास्मै सर्वकामस्तु तत्सुतम्

ṛtūparṇo nalasakho yo 'śvavidyāmayān nalāt |
dattvākṣahṛdayaṃ cāsmai sarvakāmastu tatsutam


09.09.018

ततः सुदासस्तत्पुत्रो दमयन्तीपतिर्नृपः ।
आहुर्मित्रसहं यं वै कल्माषाङ्घ्रिमुत क्वचित् ।
वसिष्ठशापाद्रक्षो ऽभूदनपत्यः स्वकर्मणा

tataḥ sudāsastatputro damayantīpatirnṛpaḥ |
āhurmitrasahaṃ yaṃ vai kalmāṣāṅghrimuta kvacit |
vasiṣṭhaśāpādrakṣo 'bhūdanapatyaḥ svakarmaṇā


09.09.019

0 श्रीराजोवाच किं निमित्तो गुरोः शापः सौदासस्य महात्मनः ।
एतद्वेदितुमिच्छामः कथ्यतां न रहो यदि

0 śrīrājovāca kiṃ nimitto guroḥ śāpaḥ saudāsasya mahātmanaḥ |
etadveditumicchāmaḥ kathyatāṃ na raho yadi


09.09.020

0 श्रीशुक उवाच सौदासो मृगयां किञ्चिच् चरन् रक्षो जघान ह ।
मुमोच भ्रातरं सो ऽथ गतः प्रतिचिकीर्षया

0 śrīśuka uvāca saudāso mṛgayāṃ kiñcic caran rakṣo jaghāna ha |
mumoca bhrātaraṃ so 'tha gataḥ praticikīrṣayā


09.09.021

सञ्चिन्तयन्नघं राज्ञः सूदरूपधरो गृहे ।
गुरवे भोक्तुकामाय पक्त्वा निन्ये नरामिषम्

sañcintayannaghaṃ rājñaḥ sūdarūpadharo gṛhe |
gurave bhoktukāmāya paktvā ninye narāmiṣam


09.09.022

परिवेक्ष्यमाणं भगवान् विलोक्याभक्ष्यमञ्जसा ।
राजानमशपत् क्रुद्धो रक्षो ह्येवं भविष्यसि

parivekṣyamāṇaṃ bhagavān vilokyābhakṣyamañjasā |
rājānamaśapat kruddho rakṣo hyevaṃ bhaviṣyasi


09.09.023

रक्षःकृतं तद्विदित्वा चक्रे द्वादशवार्षिकम् ।
सो ऽप्यपो ऽञ्जलिमादाय गुरुं शप्तुं समुद्यतः

rakṣaḥkṛtaṃ tadviditvā cakre dvādaśavārṣikam |
so 'pyapo 'ñjalimādāya guruṃ śaptuṃ samudyataḥ


09.09.024

वारितो मदयन्त्यापो रुशतीः पादयोर्जहौ ।
दिशः खमवनीं सर्वं पश्यन् जीवमयं नृपः

vārito madayantyāpo ruśatīḥ pādayorjahau |
diśaḥ khamavanīṃ sarvaṃ paśyan jīvamayaṃ nṛpaḥ


09.09.025

राक्षसं भावमापन्नः पादे कल्माषतां गतः ।
व्यवायकाले ददृशे वनौकोदम्पती द्विजौ

rākṣasaṃ bhāvamāpannaḥ pāde kalmāṣatāṃ gataḥ |
vyavāyakāle dadṛśe vanaukodampatī dvijau


09.09.026

क्षुधार्तो जगृहे विप्रं तत्पत्न्याहाकृतार्थवत् ।
न भवान् राक्षसः साक्षादिक्ष्वाकूणां महारथः

kṣudhārto jagṛhe vipraṃ tatpatnyāhākṛtārthavat |
na bhavān rākṣasaḥ sākṣādikṣvākūṇāṃ mahārathaḥ


09.09.027

मदयन्त्याः पतिर्वीर नाधर्मं कर्तुमर्हसि ।
देहि मे ऽपत्यकामाया अकृतार्थं पतिं द्विजम्

madayantyāḥ patirvīra nādharmaṃ kartumarhasi |
dehi me 'patyakāmāyā akṛtārthaṃ patiṃ dvijam


09.09.028

देहो ऽयं मानुषो राजन् पुरुषस्याखिलार्थदः ।
तस्मादस्य वधो वीर सर्वार्थवध उच्यते

deho 'yaṃ mānuṣo rājan puruṣasyākhilārthadaḥ |
tasmādasya vadho vīra sarvārthavadha ucyate


09.09.029

एष हि ब्राह्मणो विद्वांस्तपःशीलगुणान्वितः ।
आरिराधयिषुर्ब्रह्म महापुरुषसंज्ञितम् ।
सर्वभूतात्मभावेन भूतेष्व् अन्तर्हितं गुणैः

eṣa hi brāhmaṇo vidvāṃstapaḥśīlaguṇānvitaḥ |
ārirādhayiṣurbrahma mahāpuruṣasaṃjñitam |
sarvabhūtātmabhāvena bhūteṣv antarhitaṃ guṇaiḥ


09.09.030

सो ऽयं ब्रह्मर्षिवर्यस्ते राजर्षिप्रवराद्विभो ।
कथमर्हति धर्मज्ञ वधं पितुरिवात्मजः

so 'yaṃ brahmarṣivaryaste rājarṣipravarādvibho |
kathamarhati dharmajña vadhaṃ piturivātmajaḥ


09.09.031

तस्य साधोरपापस्य भ्रूणस्य ब्रह्मवादिनः ।
कथं वधं यथा बभ्रोर्मन्यते सन्मतो भवान्

tasya sādhorapāpasya bhrūṇasya brahmavādinaḥ |
kathaṃ vadhaṃ yathā babhrormanyate sanmato bhavān


09.09.032

यद्ययं क्रियते भक्ष्यस्तर्हि मां खाद पूर्वतः ।
न जीविष्ये विना येन क्षणं च मृतकं यथा

yadyayaṃ kriyate bhakṣyastarhi māṃ khāda pūrvataḥ |
na jīviṣye vinā yena kṣaṇaṃ ca mṛtakaṃ yathā


09.09.033

एवं करुणभाषिण्या विलपन्त्या अनाथवत् ।
व्याघ्रः पशुमिवाखादत् सौदासः शापमोहितः

evaṃ karuṇabhāṣiṇyā vilapantyā anāthavat |
vyāghraḥ paśumivākhādat saudāsaḥ śāpamohitaḥ


09.09.034

ब्राह्मणी वीक्ष्य दिधिषुं पुरुषादेन भक्षितम् ।
शोचन्त्यात्मानमुर्वीशमशपत् कुपिता सती

brāhmaṇī vīkṣya didhiṣuṃ puruṣādena bhakṣitam |
śocantyātmānamurvīśamaśapat kupitā satī


09.09.035

यस्मान् मे भक्षितः पाप कामार्तायाः पतिस्त्वया ।
तवापि मृत्युराधानादकृतप्रज्ञ दर्शितः

yasmān me bhakṣitaḥ pāpa kāmārtāyāḥ patistvayā |
tavāpi mṛtyurādhānādakṛtaprajña darśitaḥ


09.09.036

एवं मित्रसहं शप्त्वा पतिलोकपरायणा ।
तदस्थीनि समिद्धे ऽग्नौ प्रास्य भर्तुर्गतिं गता

evaṃ mitrasahaṃ śaptvā patilokaparāyaṇā |
tadasthīni samiddhe 'gnau prāsya bharturgatiṃ gatā


09.09.037

विशापो द्वादशाब्दान्ते मैथुनाय समुद्यतः ।
विज्ञाप्य ब्राह्मणीशापं महिष्या स निवारितः

viśāpo dvādaśābdānte maithunāya samudyataḥ |
vijñāpya brāhmaṇīśāpaṃ mahiṣyā sa nivāritaḥ


09.09.038

अत ऊर्ध्वं स तत्याज स्त्रीसुखं कर्मणाप्रजाः ।
वसिष्ठस्तदनुज्ञातो मदयन्त्यां प्रजामधात्

ata ūrdhvaṃ sa tatyāja strīsukhaṃ karmaṇāprajāḥ |
vasiṣṭhastadanujñāto madayantyāṃ prajāmadhāt


09.09.039

सा वै सप्त समा गर्भमबिभ्रन् न व्यजायत ।
जघ्ने ऽश्मनोदरं तस्याः सो ऽश्मकस्तेन कथ्यते

sā vai sapta samā garbhamabibhran na vyajāyata |
jaghne 'śmanodaraṃ tasyāḥ so 'śmakastena kathyate


09.09.040

अश्मकाद्बालिको जज्ञे यः स्त्रीभिः परिरक्षितः ।
नारीकवच इत्युक्तो निःक्षत्रे मूलको ऽभवत्

aśmakādbāliko jajñe yaḥ strībhiḥ parirakṣitaḥ |
nārīkavaca ityukto niḥkṣatre mūlako 'bhavat


09.09.041

ततो दशरथस्तस्मात् पुत्र ऐडविडिस्ततः ।
राजा विश्वसहो यस्य खट्वाङ्गश्चक्रवर्त्यभूत्

tato daśarathastasmāt putra aiḍaviḍistataḥ |
rājā viśvasaho yasya khaṭvāṅgaścakravartyabhūt


09.09.042

यो देवैरर्थितो दैत्यान् अवधीद्युधि दुर्जयः ।
मुहूर्तमायुर्ज्ञात्वैत्य स्वपुरं सन्दधे मनः

yo devairarthito daityān avadhīdyudhi durjayaḥ |
muhūrtamāyurjñātvaitya svapuraṃ sandadhe manaḥ


09.09.043

न मे ब्रह्मकुलात् प्राणाः कुलदैवान् न चात्मजाः ।
न श्रियो न मही राज्यं न दाराश्चातिवल्लभाः

na me brahmakulāt prāṇāḥ kuladaivān na cātmajāḥ |
na śriyo na mahī rājyaṃ na dārāścātivallabhāḥ


09.09.044

न बाल्ये ऽपि मतिर्मह्यमधर्मे रमते क्वचित् ।
नापश्यमुत्तमश्लोकादन्यत् किञ्चन वस्त्व् अहम्

na bālye 'pi matirmahyamadharme ramate kvacit |
nāpaśyamuttamaślokādanyat kiñcana vastv aham


09.09.045

देवैः कामवरो दत्तो मह्यं त्रिभुवनेश्वरैः ।
न वृणे तमहं कामं भूतभावनभावनः

devaiḥ kāmavaro datto mahyaṃ tribhuvaneśvaraiḥ |
na vṛṇe tamahaṃ kāmaṃ bhūtabhāvanabhāvanaḥ


09.09.046

ये विक्षिप्तेन्द्रियधियो देवास्ते स्वहृदि स्थितम् ।
न विन्दन्ति प्रियं शश्वदात्मानं किमुतापरे

ye vikṣiptendriyadhiyo devāste svahṛdi sthitam |
na vindanti priyaṃ śaśvadātmānaṃ kimutāpare


09.09.047

अथेशमायारचितेषु सङ्गं गुणेषु गन्धर्वपुरोपमेषु ।
रूढं प्रकृत्यात्मनि विश्वकर्तुर् भावेन हित्वा तमहं प्रपद्ये

atheśamāyāraciteṣu saṅgaṃ guṇeṣu gandharvapuropameṣu |
rūḍhaṃ prakṛtyātmani viśvakartur bhāvena hitvā tamahaṃ prapadye


09.09.048

इति व्यवसितो बुद्ध्या नारायणगृहीतया ।
हित्वान्यभावमज्ञानं ततः स्वं भावमास्थितः

iti vyavasito buddhyā nārāyaṇagṛhītayā |
hitvānyabhāvamajñānaṃ tataḥ svaṃ bhāvamāsthitaḥ


09.09.049

यत् तद्ब्रह्म परं सूक्ष्ममशून्यं शून्यकल्पितम् ।
भगवान् वासुदेवेति यं गृणन्ति हि सात्वताः

yat tadbrahma paraṃ sūkṣmamaśūnyaṃ śūnyakalpitam |
bhagavān vāsudeveti yaṃ gṛṇanti hi sātvatāḥ

Chapter 9.10

09.10.001

0 श्रीशुक उवाच खट्वाङ्गाद्दीर्घबाहुश्च रघुस्तस्मात् पृथुश्रवाः ।
अजस्ततो महाराजस्तस्माद्दशरथो ऽभवत्

0 śrīśuka uvāca khaṭvāṅgāddīrghabāhuśca raghustasmāt pṛthuśravāḥ |
ajastato mahārājastasmāddaśaratho 'bhavat


09.10.002

तस्यापि भगवान् एष साक्षाद्ब्रह्ममयो हरिः ।
अंशांशेन चतुर्धागात् पुत्रत्वं प्रार्थितः सुरैः ।
रामलक्ष्मणभरत शत्रुघ्ना इति संज्ञया

tasyāpi bhagavān eṣa sākṣādbrahmamayo hariḥ |
aṃśāṃśena caturdhāgāt putratvaṃ prārthitaḥ suraiḥ |
rāmalakṣmaṇabharata śatrughnā iti saṃjñayā


09.10.003

तस्यानुचरितं राजन्नृषिभिस्तत्त्वदर्शिभिः ।
श्रुतं हि वर्णितं भूरि त्वया सीतापतेर्मुहुः

tasyānucaritaṃ rājannṛṣibhistattvadarśibhiḥ |
śrutaṃ hi varṇitaṃ bhūri tvayā sītāpatermuhuḥ


09.10.004

गुर्वर्थे त्यक्तराज्यो व्यचरदनुवनं पद्मपद्भ्यां प्रियायाः $ पाणिस्पर्शाक्षमाभ्यां मृजितपथरुजो यो हरीन्द्रानुजाभ्याम् &अम्प्;वैरूप्याच् छूर्पणख्याः प्रियविरहरुषारोपितभ्रूविजृम्भ % त्रस्ताब्धिर्बद्धसेतुः खलदवदहनः कोसलेन्द्रो ऽवतान् नः

gurvarthe tyaktarājyo vyacaradanuvanaṃ padmapadbhyāṃ priyāyāḥ $ pāṇisparśākṣamābhyāṃ mṛjitapatharujo yo harīndrānujābhyām &vairūpyāc chūrpaṇakhyāḥ priyaviraharuṣāropitabhrūvijṛmbha % trastābdhirbaddhasetuḥ khaladavadahanaḥ kosalendro 'vatān naḥ


09.10.005


  • विश्वामित्राध्वरे येन मारीचाद्या निशाचराः ।
    पश्यतो लक्ष्मणस्यैव हता नैरृतपुङ्गवाः

** // viśvāmitrādhvare yena mārīcādyā niśācarāḥ |*
paśyato lakṣmaṇasyaiva hatā nairṛtapuṅgavāḥ


09.10.006

यो लोकवीरसमितौ धनुरैशमुग्रं $ सीतास्वयंवरगृहे त्रिशतोपनीतम् &अम्प्;आदाय बालगजलील इवेक्षुयष्टिं % सज्ज्यीकृतं नृप विकृष्य बभञ्ज मध्ये

yo lokavīrasamitau dhanuraiśamugraṃ $ sītāsvayaṃvaragṛhe triśatopanītam &ādāya bālagajalīla ivekṣuyaṣṭiṃ % sajjyīkṛtaṃ nṛpa vikṛṣya babhañja madhye


09.10.007

  • //जित्वानुरूपगुणशीलवयो ऽङ्गरूपां $ सीताभिधां श्रियमुरस्यभिलब्धमानाम् &जित्वानुरूपगुणशीलवयो ऽङ्गरूपां $ सीताभिधां श्रियमुरस्यभिलब्धमानाम् &मार्गे व्रजन् भृगुपतेर्व्यनयत् प्ररूढं % दर्पं महीमकृत यस्त्रिरराजबीजाम्

** //jitvānurūpaguṇaśīlavayo 'ṅgarūpāṃ $ sītābhidhāṃ śriyamurasyabhilabdhamānām &jitvānurūpaguṇaśīlavayo 'ṅgarūpāṃ $ sītābhidhāṃ śriyamurasyabhilabdhamānām &mārge vrajan bhṛgupatervyanayat prarūḍhaṃ % darpaṃ mahīmakṛta yastrirarājabījām*


09.10.008

  • //यः सत्यपाशपरिवीतपितुर्निदेशं $ स्त्रैणस्य चापि शिरसा जगृहे सभार्यः &यः सत्यपाशपरिवीतपितुर्निदेशं $ स्त्रैणस्य चापि शिरसा जगृहे सभार्यः &राज्यं श्रियं प्रणयिनः सुहृदो निवासं % त्यक्त्वा ययौ वनमसून् इव मुक्तसङ्गः

** //yaḥ satyapāśaparivītapiturnideśaṃ $ straiṇasya cāpi śirasā jagṛhe sabhāryaḥ &yaḥ satyapāśaparivītapiturnideśaṃ $ straiṇasya cāpi śirasā jagṛhe sabhāryaḥ &rājyaṃ śriyaṃ praṇayinaḥ suhṛdo nivāsaṃ % tyaktvā yayau vanamasūn iva muktasaṅgaḥ*


09.10.009

  • //रक्षःस्वसुर्व्यकृत रूपमशुद्धबुद्धेस् $ तस्याः खरत्रिशिरदूषणमुख्यबन्धून् &रक्षःस्वसुर्व्यकृत रूपमशुद्धबुद्धेस् $ तस्याः खरत्रिशिरदूषणमुख्यबन्धून् &जघ्ने चतुर्दशसहस्रमपारणीय % कोदण्डपाणिरटमान उवास कृच्छ्रम्

** //rakṣaḥsvasurvyakṛta rūpamaśuddhabuddhes $ tasyāḥ kharatriśiradūṣaṇamukhyabandhūn &rakṣaḥsvasurvyakṛta rūpamaśuddhabuddhes $ tasyāḥ kharatriśiradūṣaṇamukhyabandhūn &jaghne caturdaśasahasramapāraṇīya % kodaṇḍapāṇiraṭamāna uvāsa kṛcchram*


09.10.010

  • //सीताकथाश्रवणदीपितहृच्छयेन $ सृष्टं विलोक्य नृपते दशकन्धरेण &सीताकथाश्रवणदीपितहृच्छयेन $ सृष्टं विलोक्य नृपते दशकन्धरेण &जघ्ने ऽद्भुतैणवपुषाश्रमतो ऽपकृष्टो % मारीचमाशु विशिखेन यथा कमुग्रः

** //sītākathāśravaṇadīpitahṛcchayena $ sṛṣṭaṃ vilokya nṛpate daśakandhareṇa &sītākathāśravaṇadīpitahṛcchayena $ sṛṣṭaṃ vilokya nṛpate daśakandhareṇa &jaghne 'dbhutaiṇavapuṣāśramato 'pakṛṣṭo % mārīcamāśu viśikhena yathā kamugraḥ*


09.10.011

  • //रक्षो ऽधमेन वृकवद्विपिने ऽसमक्षं $ वैदेहराजदुहितर्यपयापितायाम् &रक्षो ऽधमेन वृकवद्विपिने ऽसमक्षं $ वैदेहराजदुहितर्यपयापितायाम् &भ्रात्रा वने कृपणवत् प्रियया वियुक्तः % स्त्रीसङ्गिनां गतिमिति प्रथयंश्चचार

** //rakṣo 'dhamena vṛkavadvipine 'samakṣaṃ $ vaideharājaduhitaryapayāpitāyām &rakṣo 'dhamena vṛkavadvipine 'samakṣaṃ $ vaideharājaduhitaryapayāpitāyām &bhrātrā vane kṛpaṇavat priyayā viyuktaḥ % strīsaṅgināṃ gatimiti prathayaṃścacāra*


09.10.012

  • //दग्ध्वात्मकृत्यहतकृत्यमहन् कबन्धं $ सख्यं विधाय कपिभिर्दयितागतिं तैः &दग्ध्वात्मकृत्यहतकृत्यमहन् कबन्धं $ सख्यं विधाय कपिभिर्दयितागतिं तैः &बुद्ध्वाथ वालिनि हते प्लवगेन्द्रसैन्यैर् % वेलामगात् स मनुजो ऽजभवार्चिताङ्घ्रिः

** //dagdhvātmakṛtyahatakṛtyamahan kabandhaṃ $ sakhyaṃ vidhāya kapibhirdayitāgatiṃ taiḥ &dagdhvātmakṛtyahatakṛtyamahan kabandhaṃ $ sakhyaṃ vidhāya kapibhirdayitāgatiṃ taiḥ &buddhvātha vālini hate plavagendrasainyair % velāmagāt sa manujo 'jabhavārcitāṅghriḥ*


09.10.013

  • //यद्रोषविभ्रमविवृत्तकटाक्षपात $ सम्भ्रान्तनक्रमकरो भयगीर्णघोषः &यद्रोषविभ्रमविवृत्तकटाक्षपात $ सम्भ्रान्तनक्रमकरो भयगीर्णघोषः &सिन्धुः शिरस्यर्हणं परिगृह्य रूपी % पादारविन्दमुपगम्य बभाष एतत्

** //yadroṣavibhramavivṛttakaṭākṣapāta $ sambhrāntanakramakaro bhayagīrṇaghoṣaḥ &yadroṣavibhramavivṛttakaṭākṣapāta $ sambhrāntanakramakaro bhayagīrṇaghoṣaḥ &sindhuḥ śirasyarhaṇaṃ parigṛhya rūpī % pādāravindamupagamya babhāṣa etat*


09.10.014

  • //न त्वां वयं जडधियो नु विदाम भूमन् $ कूटस्थमादिपुरुषं जगतामधीशम् &न त्वां वयं जडधियो नु विदाम भूमन् $ कूटस्थमादिपुरुषं जगतामधीशम् &यत्सत्त्वतः सुरगणा रजसः प्रजेशा % मन्योश्च भूतपतयः स भवान् गुणेशः

** //na tvāṃ vayaṃ jaḍadhiyo nu vidāma bhūman $ kūṭasthamādipuruṣaṃ jagatāmadhīśam &na tvāṃ vayaṃ jaḍadhiyo nu vidāma bhūman $ kūṭasthamādipuruṣaṃ jagatāmadhīśam &yatsattvataḥ suragaṇā rajasaḥ prajeśā % manyośca bhūtapatayaḥ sa bhavān guṇeśaḥ*


09.10.015

  • //कामं प्रयाहि जहि विश्रवसो ऽवमेहं $ त्रैलोक्यरावणमवाप्नुहि वीर पत्नीम् &कामं प्रयाहि जहि विश्रवसो ऽवमेहं $ त्रैलोक्यरावणमवाप्नुहि वीर पत्नीम् &बध्नीहि सेतुमिह ते यशसो वितत्यै % गायन्ति दिग्विजयिनो यमुपेत्य भूपाः

** //kāmaṃ prayāhi jahi viśravaso 'vamehaṃ $ trailokyarāvaṇamavāpnuhi vīra patnīm &kāmaṃ prayāhi jahi viśravaso 'vamehaṃ $ trailokyarāvaṇamavāpnuhi vīra patnīm &badhnīhi setumiha te yaśaso vitatyai % gāyanti digvijayino yamupetya bhūpāḥ*


09.10.016

  • //बद्ध्वोदधौ रघुपतिर्विविधाद्रिकूटैः $ सेतुं कपीन्द्रकरकम्पितभूरुहाङ्गैः &बद्ध्वोदधौ रघुपतिर्विविधाद्रिकूटैः $ सेतुं कपीन्द्रकरकम्पितभूरुहाङ्गैः &सुग्रीवनीलहनुमत्प्रमुखैरनीकैर् % लङ्कां विभीषणदृशाविशदग्रदग्धाम्

** //baddhvodadhau raghupatirvividhādrikūṭaiḥ $ setuṃ kapīndrakarakampitabhūruhāṅgaiḥ &baddhvodadhau raghupatirvividhādrikūṭaiḥ $ setuṃ kapīndrakarakampitabhūruhāṅgaiḥ &sugrīvanīlahanumatpramukhairanīkair % laṅkāṃ vibhīṣaṇadṛśāviśadagradagdhām*


09.10.017

  • //सा वानरेन्द्रबलरुद्धविहारकोष्ठ $ श्रीद्वारगोपुरसदोवलभीविटङ्का &सा वानरेन्द्रबलरुद्धविहारकोष्ठ $ श्रीद्वारगोपुरसदोवलभीविटङ्का &निर्भज्यमानधिषणध्वजहेमकुम्भ % शृङ्गाटका गजकुलैर्ह्रदिनीव घूर्णा

** //sā vānarendrabalaruddhavihārakoṣṭha $ śrīdvāragopurasadovalabhīviṭaṅkā &sā vānarendrabalaruddhavihārakoṣṭha $ śrīdvāragopurasadovalabhīviṭaṅkā &nirbhajyamānadhiṣaṇadhvajahemakumbha % śṛṅgāṭakā gajakulairhradinīva ghūrṇā*


09.10.018

  • //रक्षःपतिस्तदवलोक्य निकुम्भकुम्भ $ धूम्राक्षदुर्मुखसुरान्तकनरान्तकादीन् &रक्षःपतिस्तदवलोक्य निकुम्भकुम्भ $ धूम्राक्षदुर्मुखसुरान्तकनरान्तकादीन् &पुत्रं प्रहस्तमतिकायविकम्पनादीन् % सर्वानुगान् समहिनोदथ कुम्भकर्णम्

** //rakṣaḥpatistadavalokya nikumbhakumbha $ dhūmrākṣadurmukhasurāntakanarāntakādīn &rakṣaḥpatistadavalokya nikumbhakumbha $ dhūmrākṣadurmukhasurāntakanarāntakādīn &putraṃ prahastamatikāyavikampanādīn % sarvānugān samahinodatha kumbhakarṇam*


09.10.019

  • //तां यातुधानपृतनामसिशूलचाप $ प्रासर्ष्टिशक्तिशरतोमरखड्गदुर्गाम् &तां यातुधानपृतनामसिशूलचाप $ प्रासर्ष्टिशक्तिशरतोमरखड्गदुर्गाम् &सुग्रीवलक्ष्मणमरुत्सुतगन्धमाद % नीलाङ्गदर्क्षपनसादिभिरन्वितो ऽगात्

** //tāṃ yātudhānapṛtanāmasiśūlacāpa $ prāsarṣṭiśaktiśaratomarakhaḍgadurgām &tāṃ yātudhānapṛtanāmasiśūlacāpa $ prāsarṣṭiśaktiśaratomarakhaḍgadurgām &sugrīvalakṣmaṇamarutsutagandhamāda % nīlāṅgadarkṣapanasādibhiranvito 'gāt*


09.10.020

  • //ते ऽनीकपा रघुपतेरभिपत्य सर्वे $ द्वन्द्वं वरूथमिभपत्तिरथाश्वयोधैः &ते ऽनीकपा रघुपतेरभिपत्य सर्वे $ द्वन्द्वं वरूथमिभपत्तिरथाश्वयोधैः &जघ्नुर्द्रुमैर्गिरिगदेषुभिरङ्गदाद्याः % सीताभिमर्षहतमङ्गलरावणेशान्

** //te 'nīkapā raghupaterabhipatya sarve $ dvandvaṃ varūthamibhapattirathāśvayodhaiḥ &te 'nīkapā raghupaterabhipatya sarve $ dvandvaṃ varūthamibhapattirathāśvayodhaiḥ &jaghnurdrumairgirigadeṣubhiraṅgadādyāḥ % sītābhimarṣahatamaṅgalarāvaṇeśān*


09.10.021

  • //रक्षःपतिः स्वबलनष्टिमवेक्ष्य रुष्ट $ आरुह्य यानकमथाभिससार रामम् &रक्षःपतिः स्वबलनष्टिमवेक्ष्य रुष्ट $ आरुह्य यानकमथाभिससार रामम् &स्वःस्यन्दने द्युमति मातलिनोपनीते % विभ्राजमानमहनन् निशितैः क्षुरप्रैः

** //rakṣaḥpatiḥ svabalanaṣṭimavekṣya ruṣṭa $ āruhya yānakamathābhisasāra rāmam &rakṣaḥpatiḥ svabalanaṣṭimavekṣya ruṣṭa $ āruhya yānakamathābhisasāra rāmam &svaḥsyandane dyumati mātalinopanīte % vibhrājamānamahanan niśitaiḥ kṣurapraiḥ*


09.10.022

  • //रामस्तमाह पुरुषादपुरीष यन् नः $ कान्तासमक्षमसतापहृता श्ववत् ते &रामस्तमाह पुरुषादपुरीष यन् नः $ कान्तासमक्षमसतापहृता श्ववत् ते &त्यक्तत्रपस्य फलमद्य जुगुप्सितस्य % यच्छामि काल इव कर्तुरलङ्घ्यवीर्यः

** //rāmastamāha puruṣādapurīṣa yan naḥ $ kāntāsamakṣamasatāpahṛtā śvavat te &rāmastamāha puruṣādapurīṣa yan naḥ $ kāntāsamakṣamasatāpahṛtā śvavat te &tyaktatrapasya phalamadya jugupsitasya % yacchāmi kāla iva karturalaṅghyavīryaḥ*


09.10.023

  • //एवं क्षिपन् धनुषि सन्धितमुत्ससर्ज $ बाणं स वज्रमिव तद्धृदयं बिभेद &एवं क्षिपन् धनुषि सन्धितमुत्ससर्ज $ बाणं स वज्रमिव तद्धृदयं बिभेद &सो ऽसृग् वमन् दशमुखैर्न्यपतद्विमानाद् % धाहेति जल्पति जने सुकृतीव रिक्तः

** //evaṃ kṣipan dhanuṣi sandhitamutsasarja $ bāṇaṃ sa vajramiva taddhṛdayaṃ bibheda &evaṃ kṣipan dhanuṣi sandhitamutsasarja $ bāṇaṃ sa vajramiva taddhṛdayaṃ bibheda &so 'sṛg vaman daśamukhairnyapatadvimānād % dhāheti jalpati jane sukṛtīva riktaḥ*


09.10.024


  • ततो निष्क्रम्य लङ्काया यातुधान्यः सहस्रशः ।
    मन्दोदर्या समं तत्र प्ररुदन्त्य उपाद्रवन्

** // tato niṣkramya laṅkāyā yātudhānyaḥ sahasraśaḥ |*
mandodaryā samaṃ tatra prarudantya upādravan


09.10.025

स्वान् स्वान् बन्धून् परिष्वज्य लक्ष्मणेषुभिरर्दितान् ।
रुरुदुः सुस्वरं दीना घ्नन्त्य आत्मानमात्मना

svān svān bandhūn pariṣvajya lakṣmaṇeṣubhirarditān |
ruruduḥ susvaraṃ dīnā ghnantya ātmānamātmanā


09.10.026

हा हताः स्म वयं नाथ लोकरावण रावण ।
कं यायाच् छरणं लङ्का त्वद्विहीना परार्दिता

hā hatāḥ sma vayaṃ nātha lokarāvaṇa rāvaṇa |
kaṃ yāyāc charaṇaṃ laṅkā tvadvihīnā parārditā


09.10.027

न वै वेद महाभाग भवान् कामवशं गतः ।
तेजो ऽनुभावं सीताया येन नीतो दशामिमाम्

na vai veda mahābhāga bhavān kāmavaśaṃ gataḥ |
tejo 'nubhāvaṃ sītāyā yena nīto daśāmimām


09.10.028

कृतैषा विधवा लङ्का वयं च कुलनन्दन ।
देहः कृतो ऽन्नं गृध्राणामात्मा नरकहेतवे

kṛtaiṣā vidhavā laṅkā vayaṃ ca kulanandana |
dehaḥ kṛto 'nnaṃ gṛdhrāṇāmātmā narakahetave


09.10.029

0 श्रीशुक उवाच स्वानां विभीषणश्चक्रे कोसलेन्द्रानुमोदितः ।
पितृमेधविधानेन यदुक्तं साम्परायिकम्

0 śrīśuka uvāca svānāṃ vibhīṣaṇaścakre kosalendrānumoditaḥ |
pitṛmedhavidhānena yaduktaṃ sāmparāyikam


09.10.030

ततो ददर्श भगवान् अशोकवनिकाश्रमे ।
क्षामां स्वविरहव्याधिं शिंशपामूलमाश्रिताम्

tato dadarśa bhagavān aśokavanikāśrame |
kṣāmāṃ svavirahavyādhiṃ śiṃśapāmūlamāśritām


09.10.031

रामः प्रियतमां भार्यां दीनां वीक्ष्यान्वकम्पत ।
आत्मसन्दर्शनाह्लाद विकसन्मुखपङ्कजाम्

rāmaḥ priyatamāṃ bhāryāṃ dīnāṃ vīkṣyānvakampata |
ātmasandarśanāhlāda vikasanmukhapaṅkajām


09.10.032

आरोप्यारुरुहे यानं भ्रातृभ्यां हनुमद्युतः ।
विभीषणाय भगवान् दत्त्वा रक्षोगणेशताम्

āropyāruruhe yānaṃ bhrātṛbhyāṃ hanumadyutaḥ |
vibhīṣaṇāya bhagavān dattvā rakṣogaṇeśatām


09.10.033

लङ्कामायुश्च कल्पान्तं ययौ चीर्णव्रतः पुरीम् ।
अवकीर्यमाणः सुकुसुमैर्लोकपालार्पितैः पथि

laṅkāmāyuśca kalpāntaṃ yayau cīrṇavrataḥ purīm |
avakīryamāṇaḥ sukusumairlokapālārpitaiḥ pathi


09.10.034

उपगीयमानचरितः शतधृत्यादिभिर्मुदा ।
गोमूत्रयावकं श्रुत्वा भ्रातरं वल्कलाम्बरम्

upagīyamānacaritaḥ śatadhṛtyādibhirmudā |
gomūtrayāvakaṃ śrutvā bhrātaraṃ valkalāmbaram


09.10.035

महाकारुणिको ऽतप्यज् जटिलं स्थण्डिलेशयम् ।
भरतः प्राप्तमाकर्ण्य पौरामात्यपुरोहितैः

mahākāruṇiko 'tapyaj jaṭilaṃ sthaṇḍileśayam |
bharataḥ prāptamākarṇya paurāmātyapurohitaiḥ


09.10.036

पादुके शिरसि न्यस्य रामं प्रत्युद्यतो ऽग्रजम् ।
नन्दिग्रामात् स्वशिबिराद्गीतवादित्रनिःस्वनैः

pāduke śirasi nyasya rāmaṃ pratyudyato 'grajam |
nandigrāmāt svaśibirādgītavāditraniḥsvanaiḥ


09.10.037

ब्रह्मघोषेण च मुहुः पठद्भिर्ब्रह्मवादिभिः ।
स्वर्णकक्षपताकाभिर्हैमैश्चित्रध्वजै रथैः

brahmaghoṣeṇa ca muhuḥ paṭhadbhirbrahmavādibhiḥ |
svarṇakakṣapatākābhirhaimaiścitradhvajai rathaiḥ


09.10.038

सदश्वै रुक्मसन्नाहैर्भटैः पुरटवर्मभिः ।
श्रेणीभिर्वारमुख्याभिर्भृत्यैश्चैव पदानुगैः

sadaśvai rukmasannāhairbhaṭaiḥ puraṭavarmabhiḥ |
śreṇībhirvāramukhyābhirbhṛtyaiścaiva padānugaiḥ


09.10.039

पारमेष्ठ्यान्युपादाय पण्यान्युच्चावचानि च ।
पादयोर्न्यपतत् प्रेम्णा प्रक्लिन्नहृदयेक्षणः

pārameṣṭhyānyupādāya paṇyānyuccāvacāni ca |
pādayornyapatat premṇā praklinnahṛdayekṣaṇaḥ


09.10.040

पादुके न्यस्य पुरतः प्राञ्जलिर्बाष्पलोचनः ।
तमाश्लिष्य चिरं दोर्भ्यां स्नापयन् नेत्रजैर्जलैः

pāduke nyasya purataḥ prāñjalirbāṣpalocanaḥ |
tamāśliṣya ciraṃ dorbhyāṃ snāpayan netrajairjalaiḥ


09.10.041

रामो लक्ष्मणसीताभ्यां विप्रेभ्यो ये ऽर्हसत्तमाः ।
तेभ्यः स्वयं नमश्चक्रे प्रजाभिश्च नमस्कृतः

rāmo lakṣmaṇasītābhyāṃ viprebhyo ye 'rhasattamāḥ |
tebhyaḥ svayaṃ namaścakre prajābhiśca namaskṛtaḥ


09.10.042

धुन्वन्त उत्तरासङ्गान् पतिं वीक्ष्य चिरागतम् ।
उत्तराः कोसला माल्यैः किरन्तो ननृतुर्मुदा

dhunvanta uttarāsaṅgān patiṃ vīkṣya cirāgatam |
uttarāḥ kosalā mālyaiḥ kiranto nanṛturmudā


09.10.043

पादुके भरतो ऽगृह्णाच् चामरव्यजनोत्तमे ।
विभीषणः ससुग्रीवः श्वेतच्छत्रं मरुत्सुतः

pāduke bharato 'gṛhṇāc cāmaravyajanottame |
vibhīṣaṇaḥ sasugrīvaḥ śvetacchatraṃ marutsutaḥ


09.10.044

धनुर्निषङ्गान् छत्रुघ्नः सीता तीर्थकमण्डलुम् ।
अबिभ्रदङ्गदः खड्गं हैमं चर्मर्क्षराण् नृप

dhanurniṣaṅgān chatrughnaḥ sītā tīrthakamaṇḍalum |
abibhradaṅgadaḥ khaḍgaṃ haimaṃ carmarkṣarāṇ nṛpa


09.10.045

पुष्पकस्थो नुतः स्त्रीभिः स्तूयमानश्च वन्दिभिः ।
विरेजे भगवान् राजन् ग्रहैश्चन्द्र इवोदितः

puṣpakastho nutaḥ strībhiḥ stūyamānaśca vandibhiḥ |
vireje bhagavān rājan grahaiścandra ivoditaḥ


09.10.046

भ्रात्राभिनन्दितः सो ऽथ सोत्सवां प्राविशत् पुरीम् ।
प्रविश्य राजभवनं गुरुपत्नीः स्वमातरम्

bhrātrābhinanditaḥ so 'tha sotsavāṃ prāviśat purīm |
praviśya rājabhavanaṃ gurupatnīḥ svamātaram


09.10.047

गुरून् वयस्यावरजान् पूजितः प्रत्यपूजयत् ।
वैदेही लक्ष्मणश्चैव यथावत् समुपेयतुः

gurūn vayasyāvarajān pūjitaḥ pratyapūjayat |
vaidehī lakṣmaṇaścaiva yathāvat samupeyatuḥ


09.10.048

पुत्रान् स्वमातरस्तास्तु प्राणांस्तन्व इवोत्थिताः ।
आरोप्याङ्के ऽभिषिञ्चन्त्यो बाष्पौघैर्विजहुः शुचः

putrān svamātarastāstu prāṇāṃstanva ivotthitāḥ |
āropyāṅke 'bhiṣiñcantyo bāṣpaughairvijahuḥ śucaḥ


09.10.049

जटा निर्मुच्य विधिवत् कुलवृद्धैः समं गुरुः ।
अभ्यषिञ्चद्यथैवेन्द्रं चतुःसिन्धुजलादिभिः

jaṭā nirmucya vidhivat kulavṛddhaiḥ samaṃ guruḥ |
abhyaṣiñcadyathaivendraṃ catuḥsindhujalādibhiḥ


09.10.050

एवं कृतशिरःस्नानः सुवासाः स्रग्व्यलङ्कृतः ।
स्वलङ्कृतैः सुवासोभिर्भ्रातृभिर्भार्यया बभौ

evaṃ kṛtaśiraḥsnānaḥ suvāsāḥ sragvyalaṅkṛtaḥ |
svalaṅkṛtaiḥ suvāsobhirbhrātṛbhirbhāryayā babhau


09.10.051

अग्रहीदासनं भ्रात्रा प्रणिपत्य प्रसादितः ।
प्रजाः स्वधर्मनिरता वर्णाश्रमगुणान्विताः ।
जुगोप पितृवद्रामो मेनिरे पितरं च तम्

agrahīdāsanaṃ bhrātrā praṇipatya prasāditaḥ |
prajāḥ svadharmaniratā varṇāśramaguṇānvitāḥ |
jugopa pitṛvadrāmo menire pitaraṃ ca tam


09.10.052

त्रेतायां वर्तमानायां कालः कृतसमो ऽभवत् ।
रामे राजनि धर्मज्ञे सर्वभूतसुखावहे

tretāyāṃ vartamānāyāṃ kālaḥ kṛtasamo 'bhavat |
rāme rājani dharmajñe sarvabhūtasukhāvahe


09.10.053

वनानि नद्यो गिरयो वर्षाणि द्वीपसिन्धवः ।
सर्वे कामदुघा आसन् प्रजानां भरतर्षभ

vanāni nadyo girayo varṣāṇi dvīpasindhavaḥ |
sarve kāmadughā āsan prajānāṃ bharatarṣabha


09.10.054

नाधिव्याधिजराग्लानि दुःखशोकभयक्लमाः ।
मृत्युश्चानिच्छतां नासीद्रामे राजन्यधोक्षजे

nādhivyādhijarāglāni duḥkhaśokabhayaklamāḥ |
mṛtyuścānicchatāṃ nāsīdrāme rājanyadhokṣaje


09.10.055

एकपत्नीव्रतधरो राजर्षिचरितः शुचिः ।
स्वधर्मं गृहमेधीयं शिक्षयन् स्वयमाचरत्

ekapatnīvratadharo rājarṣicaritaḥ śuciḥ |
svadharmaṃ gṛhamedhīyaṃ śikṣayan svayamācarat


09.10.056

प्रेम्णानुवृत्त्या शीलेन प्रश्रयावनता सती ।
भिया ह्रिया च भावज्ञा भर्तुः सीताहरन् मनः

premṇānuvṛttyā śīlena praśrayāvanatā satī |
bhiyā hriyā ca bhāvajñā bhartuḥ sītāharan manaḥ


09.10.020

नेदं यशो रघुपतेः सुरयाच्ञयात्त $ लीलातनोरधिकसाम्यविमुक्तधाम्नः &अम्प्;रक्षोवधो जलधिबन्धनमस्त्रपूगैः % किं तस्य शत्रुहनने कपयः सहायाः

nedaṃ yaśo raghupateḥ surayācñayātta $ līlātanoradhikasāmyavimuktadhāmnaḥ &rakṣovadho jaladhibandhanamastrapūgaiḥ % kiṃ tasya śatruhanane kapayaḥ sahāyāḥ

Chapter 9.11

09.11.001

0 श्रीशुक उवाच भगवान् आत्मनात्मानं राम उत्तमकल्पकैः ।
सर्वदेवमयं देवमीजे ऽथाचार्यवान् मखैः

0 śrīśuka uvāca bhagavān ātmanātmānaṃ rāma uttamakalpakaiḥ |
sarvadevamayaṃ devamīje 'thācāryavān makhaiḥ


09.11.002

होत्रे ऽददाद्दिशं प्राचीं ब्रह्मणे दक्षिणां प्रभुः ।
अध्वर्यवे प्रतीचीं वा उत्तरां सामगाय सः

hotre 'dadāddiśaṃ prācīṃ brahmaṇe dakṣiṇāṃ prabhuḥ |
adhvaryave pratīcīṃ vā uttarāṃ sāmagāya saḥ


09.11.003

आचार्याय ददौ शेषां यावती भूस्तदन्तरा ।
अन्यमान इदं कृत्स्नं ब्राह्मणो ऽर्हति निःस्पृहः

ācāryāya dadau śeṣāṃ yāvatī bhūstadantarā |
anyamāna idaṃ kṛtsnaṃ brāhmaṇo 'rhati niḥspṛhaḥ


09.11.004

इत्ययं तदलङ्कार वासोभ्यामवशेषितः ।
तथा राज्ञ्यपि वैदेही सौमङ्गल्यावशेषिता

ityayaṃ tadalaṅkāra vāsobhyāmavaśeṣitaḥ |
tathā rājñyapi vaidehī saumaṅgalyāvaśeṣitā


09.11.005

ते तु ब्राह्मणदेवस्य वात्सल्यं वीक्ष्य संस्तुतम् ।
प्रीताः क्लिन्नधियस्तस्मै प्रत्यर्प्येदं बभाषिरे

te tu brāhmaṇadevasya vātsalyaṃ vīkṣya saṃstutam |
prītāḥ klinnadhiyastasmai pratyarpyedaṃ babhāṣire


09.11.006

अप्रत्तं नस्त्वया किं नु भगवन् भुवनेश्वर ।
यन् नो ऽन्तर्हृदयं विश्य तमो हंसि स्वरोचिषा

aprattaṃ nastvayā kiṃ nu bhagavan bhuvaneśvara |
yan no 'ntarhṛdayaṃ viśya tamo haṃsi svarociṣā


09.11.007

नमो ब्रह्मण्यदेवाय रामायाकुण्ठमेधसे ।
उत्तमश्लोकधुर्याय न्यस्तदण्डार्पिताङ्घ्रये

namo brahmaṇyadevāya rāmāyākuṇṭhamedhase |
uttamaślokadhuryāya nyastadaṇḍārpitāṅghraye


09.11.008

कदाचिल् लोकजिज्ञासुर्गूढो रात्र्यामलक्षितः ।
चरन् वाचो ऽशृणोद्रामो भार्यामुद्दिश्य कस्यचित्

kadācil lokajijñāsurgūḍho rātryāmalakṣitaḥ |
caran vāco 'śṛṇodrāmo bhāryāmuddiśya kasyacit


09.11.009

नाहं बिभर्मि त्वां दुष्टामसतीं परवेश्मगाम् ।
स्त्रैणो हि बिभृयात् सीतां रामो नाहं भजे पुनः

nāhaṃ bibharmi tvāṃ duṣṭāmasatīṃ paraveśmagām |
straiṇo hi bibhṛyāt sītāṃ rāmo nāhaṃ bhaje punaḥ


09.11.010

इति लोकाद्बहुमुखाद्दुराराध्यादसंविदः ।
पत्या भीतेन सा त्यक्ता प्राप्ता प्राचेतसाश्रमम्

iti lokādbahumukhāddurārādhyādasaṃvidaḥ |
patyā bhītena sā tyaktā prāptā prācetasāśramam


09.11.011

अन्तर्वत्न्यागते काले यमौ सा सुषुवे सुतौ ।
कुशो लव इति ख्यातौ तयोश्चक्रे क्रिया मुनिः

antarvatnyāgate kāle yamau sā suṣuve sutau |
kuśo lava iti khyātau tayoścakre kriyā muniḥ


09.11.012

अङ्गदश्चित्रकेतुश्च लक्ष्मणस्यात्मजौ स्मृतौ ।
तक्षः पुष्कल इत्यास्तां भरतस्य महीपते

aṅgadaścitraketuśca lakṣmaṇasyātmajau smṛtau |
takṣaḥ puṣkala ityāstāṃ bharatasya mahīpate


09.11.013

सुबाहुः श्रुतसेनश्च शत्रुघ्नस्य बभूवतुः ।
गन्धर्वान् कोटिशो जघ्ने भरतो विजये दिशाम्

subāhuḥ śrutasenaśca śatrughnasya babhūvatuḥ |
gandharvān koṭiśo jaghne bharato vijaye diśām


09.11.014

तदीयं धनमानीय सर्वं राज्ञे न्यवेदयत् ।
शत्रुघ्नश्च मधोः पुत्रं लवणं नाम राक्षसम् ।
हत्वा मधुवने चक्रे मथुरां नाम वै पुरीम्

tadīyaṃ dhanamānīya sarvaṃ rājñe nyavedayat |
śatrughnaśca madhoḥ putraṃ lavaṇaṃ nāma rākṣasam |
hatvā madhuvane cakre mathurāṃ nāma vai purīm


09.11.015

मुनौ निक्षिप्य तनयौ सीता भर्त्रा विवासिता ।
ध्यायन्ती रामचरणौ विवरं प्रविवेश ह

munau nikṣipya tanayau sītā bhartrā vivāsitā |
dhyāyantī rāmacaraṇau vivaraṃ praviveśa ha


09.11.016

तच् छ्रुत्वा भगवान् रामो रुन्धन्नपि धिया शुचः ।
स्मरंस्तस्या गुणांस्तांस्तान् नाशक्नोद्रोद्धुमीश्वरः

tac chrutvā bhagavān rāmo rundhannapi dhiyā śucaḥ |
smaraṃstasyā guṇāṃstāṃstān nāśaknodroddhumīśvaraḥ


09.11.017

स्त्रीपुंप्रसङ्ग एतादृक् सर्वत्र त्रासमावहः ।
अपीश्वराणां किमुत ग्राम्यस्य गृहचेतसः

strīpuṃprasaṅga etādṛk sarvatra trāsamāvahaḥ |
apīśvarāṇāṃ kimuta grāmyasya gṛhacetasaḥ


09.11.018

तत ऊर्ध्वं ब्रह्मचर्यं धार्यन्नजुहोत् प्रभुः ।
त्रयोदशाब्दसाहस्रमग्निहोत्रमखण्डितम्

tata ūrdhvaṃ brahmacaryaṃ dhāryannajuhot prabhuḥ |
trayodaśābdasāhasramagnihotramakhaṇḍitam


09.11.019

स्मरतां हृदि विन्यस्य विद्धं दण्डककण्टकैः ।
स्वपादपल्लवं राम आत्मज्योतिरगात् ततः

smaratāṃ hṛdi vinyasya viddhaṃ daṇḍakakaṇṭakaiḥ |
svapādapallavaṃ rāma ātmajyotiragāt tataḥ


09.11.021

  • //यस्यामलं नृपसदःसु यशो ऽधुनापि $ गायन्त्यघघ्नमृषयो दिगिभेन्द्रपट्टम् &यस्यामलं नृपसदःसु यशो ऽधुनापि $ गायन्त्यघघ्नमृषयो दिगिभेन्द्रपट्टम् &तं नाकपालवसुपालकिरीटजुष्ट % पादाम्बुजं रघुपतिं शरणं प्रपद्ये

** //yasyāmalaṃ nṛpasadaḥsu yaśo 'dhunāpi $ gāyantyaghaghnamṛṣayo digibhendrapaṭṭam &yasyāmalaṃ nṛpasadaḥsu yaśo 'dhunāpi $ gāyantyaghaghnamṛṣayo digibhendrapaṭṭam &taṃ nākapālavasupālakirīṭajuṣṭa % pādāmbujaṃ raghupatiṃ śaraṇaṃ prapadye*


09.11.022


  • स यैः स्पृष्टो ऽभिदृष्टो वा संविष्टो ऽनुगतो ऽपि वा ।
    कोसलास्ते ययुः स्थानं यत्र गच्छन्ति योगिनः

** // sa yaiḥ spṛṣṭo 'bhidṛṣṭo vā saṃviṣṭo 'nugato 'pi vā |*
kosalāste yayuḥ sthānaṃ yatra gacchanti yoginaḥ


09.11.023

पुरुषो रामचरितं श्रवणैरुपधारयन् ।
आनृशंस्यपरो राजन् कर्मबन्धैर्विमुच्यते

puruṣo rāmacaritaṃ śravaṇairupadhārayan |
ānṛśaṃsyaparo rājan karmabandhairvimucyate


09.11.024

0 श्रीराजोवाच कथं स भगवान् रामो भ्रात्-न् वा स्वयमात्मनः ।
तस्मिन् वा ते ऽन्ववर्तन्त प्रजाः पौराश्च ईश्वरे

0 śrīrājovāca kathaṃ sa bhagavān rāmo bhrāt-n vā svayamātmanaḥ |
tasmin vā te 'nvavartanta prajāḥ paurāśca īśvare


09.11.025

0 श्रीबादरायणिरुवाच अथादिशद्दिग्विजये भ्रात्-ंस्त्रिभुवनेश्वरः ।
आत्मानं दर्शयन् स्वानां पुरीमैक्षत सानुगः

0 śrībādarāyaṇiruvāca athādiśaddigvijaye bhrāt-ṃstribhuvaneśvaraḥ |
ātmānaṃ darśayan svānāṃ purīmaikṣata sānugaḥ


09.11.026

आसिक्तमार्गां गन्धोदैः करिणां मदशीकरैः ।
स्वामिनं प्राप्तमालोक्य मत्तां वा सुतरामिव

āsiktamārgāṃ gandhodaiḥ kariṇāṃ madaśīkaraiḥ |
svāminaṃ prāptamālokya mattāṃ vā sutarāmiva


09.11.027

प्रासादगोपुरसभा चैत्यदेवगृहादिषु ।
विन्यस्तहेमकलशैः पताकाभिश्च मण्डिताम्

prāsādagopurasabhā caityadevagṛhādiṣu |
vinyastahemakalaśaiḥ patākābhiśca maṇḍitām


09.11.028

पूगैः सवृन्तै रम्भाभिः पट्टिकाभिः सुवाससाम् ।
आदर्शैरंशुकैः स्रग्भिः कृतकौतुकतोरणाम्

pūgaiḥ savṛntai rambhābhiḥ paṭṭikābhiḥ suvāsasām |
ādarśairaṃśukaiḥ sragbhiḥ kṛtakautukatoraṇām


09.11.029

तमुपेयुस्तत्र तत्र पौरा अर्हणपाणयः ।
आशिषो युयुजुर्देव पाहीमां प्राक् त्वयोद्धृताम्

tamupeyustatra tatra paurā arhaṇapāṇayaḥ |
āśiṣo yuyujurdeva pāhīmāṃ prāk tvayoddhṛtām


09.11.030

ततः प्रजा वीक्ष्य पतिं चिरागतं दिदृक्षयोत्सृष्टगृहाः स्त्रियो नराः ।
आरुह्य हर्म्याण्यरविन्दलोचनम् अतृप्तनेत्राः कुसुमैरवाकिरन्

tataḥ prajā vīkṣya patiṃ cirāgataṃ didṛkṣayotsṛṣṭagṛhāḥ striyo narāḥ |
āruhya harmyāṇyaravindalocanam atṛptanetrāḥ kusumairavākiran


09.11.031

अथ प्रविष्टः स्वगृहं जुष्टं स्वैः पूर्वराजभिः ।
अनन्ताखिलकोषाढ्यमनर्घ्योरुपरिच्छदम्

atha praviṣṭaḥ svagṛhaṃ juṣṭaṃ svaiḥ pūrvarājabhiḥ |
anantākhilakoṣāḍhyamanarghyoruparicchadam


09.11.032

विद्रुमोदुम्बरद्वारैर्वैदूर्यस्तम्भपङ्क्तिभिः ।
स्थलैर्मारकतैः स्वच्छैर्भ्राजत्स्फटिकभित्तिभिः

vidrumodumbaradvārairvaidūryastambhapaṅktibhiḥ |
sthalairmārakataiḥ svacchairbhrājatsphaṭikabhittibhiḥ


09.11.033

चित्रस्रग्भिः पट्टिकाभिर्वासोमणिगणांशुकैः ।
मुक्ताफलैश्चिदुल्लासैः कान्तकामोपपत्तिभिः

citrasragbhiḥ paṭṭikābhirvāsomaṇigaṇāṃśukaiḥ |
muktāphalaiścidullāsaiḥ kāntakāmopapattibhiḥ


09.11.034

धूपदीपैः सुरभिभिर्मण्डितं पुष्पमण्डनैः ।
स्त्रीपुम्भिः सुरसङ्काशैर्जुष्टं भूषणभूषणैः

dhūpadīpaiḥ surabhibhirmaṇḍitaṃ puṣpamaṇḍanaiḥ |
strīpumbhiḥ surasaṅkāśairjuṣṭaṃ bhūṣaṇabhūṣaṇaiḥ


09.11.035

तस्मिन् स भगवान् रामः स्निग्धया प्रिययेष्टया ।
रेमे स्वारामधीराणामृषभः सीतया किल

tasmin sa bhagavān rāmaḥ snigdhayā priyayeṣṭayā |
reme svārāmadhīrāṇāmṛṣabhaḥ sītayā kila


09.11.036

बुभुजे च यथाकालं कामान् धर्ममपीडयन् ।
वर्षपूगान् बहून् नॄणामभिध्याताङ्घ्रिपल्लवः

bubhuje ca yathākālaṃ kāmān dharmamapīḍayan |
varṣapūgān bahūn nṝṇāmabhidhyātāṅghripallavaḥ

Chapter 9.12

09.12.001

0 श्रीशुक उवाच कुशस्य चातिथिस्तस्मान् निषधस्तत्सुतो नभः ।
पुण्डरीको ऽथ तत्पुत्रः क्षेमधन्वाभवत् ततः

0 śrīśuka uvāca kuśasya cātithistasmān niṣadhastatsuto nabhaḥ |
puṇḍarīko 'tha tatputraḥ kṣemadhanvābhavat tataḥ


09.12.002

देवानीकस्ततो ऽनीहः पारियात्रो ऽथ तत्सुतः ।
ततो बलस्थलस्तस्माद्वज्रनाभो ऽर्कसम्भवः

devānīkastato 'nīhaḥ pāriyātro 'tha tatsutaḥ |
tato balasthalastasmādvajranābho 'rkasambhavaḥ


09.12.003

सगणस्तत्सुतस्तस्माद्विधृतिश्चाभवत् सुतः ।
ततो हिरण्यनाभो ऽभूद्योगाचार्यस्तु जैमिनेः

sagaṇastatsutastasmādvidhṛtiścābhavat sutaḥ |
tato hiraṇyanābho 'bhūdyogācāryastu jaimineḥ


09.12.004

शिष्यः कौशल्य आध्यात्मं याज्ञवल्क्यो ऽध्यगाद्यतः ।
योगं महोदयमृषिर्हृदयग्रन्थिभेदकम्

śiṣyaḥ kauśalya ādhyātmaṃ yājñavalkyo 'dhyagādyataḥ |
yogaṃ mahodayamṛṣirhṛdayagranthibhedakam


09.12.005

पुष्पो हिरण्यनाभस्य ध्रुवसन्धिस्ततो ऽभवत् ।
सुदर्शनो ऽथाग्निवर्णः शीघ्रस्तस्य मरुः सुतः

puṣpo hiraṇyanābhasya dhruvasandhistato 'bhavat |
sudarśano 'thāgnivarṇaḥ śīghrastasya maruḥ sutaḥ


09.12.006

सो ऽसाव् आस्ते योगसिद्धः कलापग्राममास्थितः ।
कलेरन्ते सूर्यवंशं नष्टं भावयिता पुनः

so 'sāv āste yogasiddhaḥ kalāpagrāmamāsthitaḥ |
kalerante sūryavaṃśaṃ naṣṭaṃ bhāvayitā punaḥ


09.12.007

तस्मात् प्रसुश्रुतस्तस्य सन्धिस्तस्याप्यमर्षणः ।
महस्वांस्तत्सुतस्तस्माद्विश्वबाहुरजायत

tasmāt prasuśrutastasya sandhistasyāpyamarṣaṇaḥ |
mahasvāṃstatsutastasmādviśvabāhurajāyata


09.12.008

ततः प्रसेनजित् तस्मात् तक्षको भविता पुनः ।
ततो बृहद्बलो यस्तु पित्रा ते समरे हतः

tataḥ prasenajit tasmāt takṣako bhavitā punaḥ |
tato bṛhadbalo yastu pitrā te samare hataḥ


09.12.009

एते हीक्ष्वाकुभूपाला अतीताः शृण्व् अनागतान् ।
बृहद्बलस्य भविता पुत्रो नाम्ना बृहद्रणः

ete hīkṣvākubhūpālā atītāḥ śṛṇv anāgatān |
bṛhadbalasya bhavitā putro nāmnā bṛhadraṇaḥ


09.12.010

ऊरुक्रियः सुतस्तस्य वत्सवृद्धो भविष्यति ।
प्रतिव्योमस्ततो भानुर्दिवाको वाहिनीपतिः

ūrukriyaḥ sutastasya vatsavṛddho bhaviṣyati |
prativyomastato bhānurdivāko vāhinīpatiḥ


09.12.011

सहदेवस्ततो वीरो बृहदश्वो ऽथ भानुमान् ।
प्रतीकाश्वो भानुमतः सुप्रतीको ऽथ तत्सुतः

sahadevastato vīro bṛhadaśvo 'tha bhānumān |
pratīkāśvo bhānumataḥ supratīko 'tha tatsutaḥ


09.12.012

भविता मरुदेवो ऽथ सुनक्षत्रो ऽथ पुष्करः ।
तस्यान्तरिक्षस्तत्पुत्रः सुतपास्तदमित्रजित्

bhavitā marudevo 'tha sunakṣatro 'tha puṣkaraḥ |
tasyāntarikṣastatputraḥ sutapāstadamitrajit


09.12.013

बृहद्राजस्तु तस्यापि बर्हिस्तस्मात् कृतञ्जयः ।
रणञ्जयस्तस्य सुतः सञ्जयो भविता ततः

bṛhadrājastu tasyāpi barhistasmāt kṛtañjayaḥ |
raṇañjayastasya sutaḥ sañjayo bhavitā tataḥ


09.12.014

तस्माच् छाक्यो ऽथ शुद्धोदो लाङ्गलस्तत्सुतः स्मृतः ।
ततः प्रसेनजित् तस्मात् क्षुद्रको भविता ततः

tasmāc chākyo 'tha śuddhodo lāṅgalastatsutaḥ smṛtaḥ |
tataḥ prasenajit tasmāt kṣudrako bhavitā tataḥ


09.12.015

रणको भविता तस्मात् सुरथस्तनयस्ततः ।
सुमित्रो नाम निष्ठान्त एते बार्हद्बलान्वयाः

raṇako bhavitā tasmāt surathastanayastataḥ |
sumitro nāma niṣṭhānta ete bārhadbalānvayāḥ


09.12.016

इक्ष्वाकूणामयं वंशः सुमित्रान्तो भविष्यति ।
यतस्तं प्राप्य राजानं संस्थां प्राप्स्यति वै कलौ

ikṣvākūṇāmayaṃ vaṃśaḥ sumitrānto bhaviṣyati |
yatastaṃ prāpya rājānaṃ saṃsthāṃ prāpsyati vai kalau

Chapter 9.13

09.13.001

0 श्रीशुक उवाच निमिरिक्ष्वाकुतनयो वसिष्ठमवृतर्त्विजम् ।
आरभ्य सत्रं सो ऽप्याह शक्रेण प्राग् वृतो ऽस्मि भोः

0 śrīśuka uvāca nimirikṣvākutanayo vasiṣṭhamavṛtartvijam |
ārabhya satraṃ so 'pyāha śakreṇa prāg vṛto 'smi bhoḥ


09.13.002

तं निर्वर्त्यागमिष्यामि तावन् मां प्रतिपालय ।
तूष्णीमासीद्गृहपतिः सो ऽपीन्द्रस्याकरोन् मखम्

taṃ nirvartyāgamiṣyāmi tāvan māṃ pratipālaya |
tūṣṇīmāsīdgṛhapatiḥ so 'pīndrasyākaron makham


09.13.003

निमित्तश्चलमिदं विद्वान् सत्रमारभतामात्मवान् ।
ऋत्विग्भिरपरैस्तावन् नागमद्यावता गुरुः

nimittaścalamidaṃ vidvān satramārabhatāmātmavān |
ṛtvigbhiraparaistāvan nāgamadyāvatā guruḥ


09.13.004

शिष्यव्यतिक्रमं वीक्ष्य तं निर्वर्त्यागतो गुरुः ।
अशपत् पतताद्देहो निमेः पण्डितमानिनः

śiṣyavyatikramaṃ vīkṣya taṃ nirvartyāgato guruḥ |
aśapat patatāddeho nimeḥ paṇḍitamāninaḥ


09.13.005

निमिः प्रतिददौ शापं गुरवे ऽधर्मवर्तिने ।
तवापि पतताद्देहो लोभाद्धर्ममजानतः

nimiḥ pratidadau śāpaṃ gurave 'dharmavartine |
tavāpi patatāddeho lobhāddharmamajānataḥ


09.13.006

इत्युत्ससर्ज स्वं देहं निमिरध्यात्मकोविदः ।
मित्रावरुणयोर्जज्ञे उर्वश्यां प्रपितामहः

ityutsasarja svaṃ dehaṃ nimiradhyātmakovidaḥ |
mitrāvaruṇayorjajñe urvaśyāṃ prapitāmahaḥ


09.13.007

गन्धवस्तुषु तद्देहं निधाय मुनिसत्तमाः ।
समाप्ते सत्रयागे च देवान् ऊचुः समागतान्

gandhavastuṣu taddehaṃ nidhāya munisattamāḥ |
samāpte satrayāge ca devān ūcuḥ samāgatān


09.13.008

राज्ञो जीवतु देहो ऽयं प्रसन्नाः प्रभवो यदि ।
तथेत्युक्ते निमिः प्राह मा भून् मे देहबन्धनम्

rājño jīvatu deho 'yaṃ prasannāḥ prabhavo yadi |
tathetyukte nimiḥ prāha mā bhūn me dehabandhanam


09.13.009

यस्य योगं न वाञ्छन्ति वियोगभयकातराः ।
भजन्ति चरणाम्भोजं मुनयो हरिमेधसः

yasya yogaṃ na vāñchanti viyogabhayakātarāḥ |
bhajanti caraṇāmbhojaṃ munayo harimedhasaḥ


09.13.010

देहं नावरुरुत्से ऽहं दुःखशोकभयावहम् ।
सर्वत्रास्य यतो मृत्युर्मत्स्यानामुदके यथा

dehaṃ nāvarurutse 'haṃ duḥkhaśokabhayāvaham |
sarvatrāsya yato mṛtyurmatsyānāmudake yathā


09.13.011

0 देवा ऊचुः विदेह उष्यतां कामं लोचनेषु शरीरिणाम् ।
उन्मेषणनिमेषाभ्यां लक्षितो ऽध्यात्मसंस्थितः

0 devā ūcuḥ videha uṣyatāṃ kāmaṃ locaneṣu śarīriṇām |
unmeṣaṇanimeṣābhyāṃ lakṣito 'dhyātmasaṃsthitaḥ


09.13.012

अराजकभयं न्-णां मन्यमाना महर्षयः ।
देहं ममन्थुः स्म निमेः कुमारः समजायत

arājakabhayaṃ n-ṇāṃ manyamānā maharṣayaḥ |
dehaṃ mamanthuḥ sma nimeḥ kumāraḥ samajāyata


09.13.013

जन्मना जनकः सो ऽभूद्वैदेहस्तु विदेहजः ।
मिथिलो मथनाज् जातो मिथिला येन निर्मिता

janmanā janakaḥ so 'bhūdvaidehastu videhajaḥ |
mithilo mathanāj jāto mithilā yena nirmitā


09.13.014

तस्मादुदावसुस्तस्य पुत्रो ऽभून् नन्दिवर्धनः ।
ततः सुकेतुस्तस्यापि देवरातो महीपते

tasmādudāvasustasya putro 'bhūn nandivardhanaḥ |
tataḥ suketustasyāpi devarāto mahīpate


09.13.015

तस्माद्बृहद्रथस्तस्य महावीर्यः सुधृत्पिता ।
सुधृतेर्धृष्टकेतुर्वै हर्यश्वो ऽथ मरुस्ततः

tasmādbṛhadrathastasya mahāvīryaḥ sudhṛtpitā |
sudhṛterdhṛṣṭaketurvai haryaśvo 'tha marustataḥ


09.13.016

मरोः प्रतीपकस्तस्माज् जातः कृतरथो यतः ।
देवमीढस्तस्य पुत्रो विश्रुतो ऽथ महाधृतिः

maroḥ pratīpakastasmāj jātaḥ kṛtaratho yataḥ |
devamīḍhastasya putro viśruto 'tha mahādhṛtiḥ


09.13.017

कृतिरातस्ततस्तस्मान् महारोमा च तत्सुतः ।
स्वर्णरोमा सुतस्तस्य ह्रस्वरोमा व्यजायत

kṛtirātastatastasmān mahāromā ca tatsutaḥ |
svarṇaromā sutastasya hrasvaromā vyajāyata


09.13.018

ततः शीरध्वजो जज्ञे यज्ञार्थं कर्षतो महीम् ।
सीता शीराग्रतो जाता तस्मात् शीरध्वजः स्मृतः

tataḥ śīradhvajo jajñe yajñārthaṃ karṣato mahīm |
sītā śīrāgrato jātā tasmāt śīradhvajaḥ smṛtaḥ


09.13.019

कुशध्वजस्तस्य पुत्रस्ततो धर्मध्वजो नृपः ।
धर्मध्वजस्य द्वौ पुत्रौ कृतध्वजमितध्वजौ

kuśadhvajastasya putrastato dharmadhvajo nṛpaḥ |
dharmadhvajasya dvau putrau kṛtadhvajamitadhvajau


09.13.020

कृतध्वजात् केशिध्वजः खाण्डिक्यस्तु मितध्वजात् ।
कृतध्वजसुतो राजन्नात्मविद्याविशारदः

kṛtadhvajāt keśidhvajaḥ khāṇḍikyastu mitadhvajāt |
kṛtadhvajasuto rājannātmavidyāviśāradaḥ


09.13.021

खाण्डिक्यः कर्मतत्त्वज्ञो भीतः केशिध्वजाद्द्रुतः ।
भानुमांस्तस्य पुत्रो ऽभूच् छतद्युम्नस्तु तत्सुतः

khāṇḍikyaḥ karmatattvajño bhītaḥ keśidhvajāddrutaḥ |
bhānumāṃstasya putro 'bhūc chatadyumnastu tatsutaḥ


09.13.022

शुचिस्तु तनयस्तस्मात् सनद्वाजः सुतो ऽभवत् ।
ऊर्जकेतुः सनद्वाजादजो ऽथ पुरुजित् सुतः

śucistu tanayastasmāt sanadvājaḥ suto 'bhavat |
ūrjaketuḥ sanadvājādajo 'tha purujit sutaḥ


09.13.023

अरिष्टनेमिस्तस्यापि श्रुतायुस्तत् सुपार्श्वकः ।
ततश्चित्ररथो यस्य क्षेमाधिर्मिथिलाधिपः

ariṣṭanemistasyāpi śrutāyustat supārśvakaḥ |
tataścitraratho yasya kṣemādhirmithilādhipaḥ


09.13.024

तस्मात् समरथस्तस्य सुतः सत्यरथस्ततः ।
आसीदुपगुरुस्तस्मादुपगुप्तो ऽग्निसम्भवः

tasmāt samarathastasya sutaḥ satyarathastataḥ |
āsīdupagurustasmādupagupto 'gnisambhavaḥ


09.13.025

वस्वनन्तो ऽथ तत्पुत्रो युयुधो यत् सुभाषणः ।
श्रुतस्ततो जयस्तस्माद्विजयो ऽस्मादृतः सुतः

vasvananto 'tha tatputro yuyudho yat subhāṣaṇaḥ |
śrutastato jayastasmādvijayo 'smādṛtaḥ sutaḥ


09.13.026

शुनकस्तत्सुतो जज्ञे वीतहव्यो धृतिस्ततः ।
बहुलाश्वो धृतेस्तस्य कृतिरस्य महावशी

śunakastatsuto jajñe vītahavyo dhṛtistataḥ |
bahulāśvo dhṛtestasya kṛtirasya mahāvaśī


09.13.027

एते वै मैथिला राजन्नात्मविद्याविशारदाः ।
योगेश्वरप्रसादेन द्वन्द्वैर्मुक्ता गृहेष्व् अपि

ete vai maithilā rājannātmavidyāviśāradāḥ |
yogeśvaraprasādena dvandvairmuktā gṛheṣv api

Chapter 9.14

09.14.001

0 श्रीशुक उवाच अथातः श्रूयतां राजन् वंशः सोमस्य पावनः ।
यस्मिन्नैलादयो भूपाः कीर्त्यन्ते पुण्यकीर्तयः

0 śrīśuka uvāca athātaḥ śrūyatāṃ rājan vaṃśaḥ somasya pāvanaḥ |
yasminnailādayo bhūpāḥ kīrtyante puṇyakīrtayaḥ


09.14.002

सहस्रशिरसः पुंसो नाभिह्रदसरोरुहात् ।
जातस्यासीत् सुतो धातुरत्रिः पितृसमो गुणैः

sahasraśirasaḥ puṃso nābhihradasaroruhāt |
jātasyāsīt suto dhāturatriḥ pitṛsamo guṇaiḥ


09.14.003

तस्य दृग्भ्यो ऽभवत् पुत्रः सोमो ऽमृतमयः किल ।
विप्रौषध्युडुगणानां ब्रह्मणा कल्पितः पतिः

tasya dṛgbhyo 'bhavat putraḥ somo 'mṛtamayaḥ kila |
viprauṣadhyuḍugaṇānāṃ brahmaṇā kalpitaḥ patiḥ


09.14.004

सो ऽयजद्राजसूयेन विजित्य भुवनत्रयम् ।
पत्नीं बृहस्पतेर्दर्पात् तारां नामाहरद्बलात्

so 'yajadrājasūyena vijitya bhuvanatrayam |
patnīṃ bṛhaspaterdarpāt tārāṃ nāmāharadbalāt


09.14.005

यदा स देवगुरुणा याचितो ऽभीक्ष्णशो मदात् ।
नात्यजत् तत्कृते जज्ञे सुरदानवविग्रहः

yadā sa devaguruṇā yācito 'bhīkṣṇaśo madāt |
nātyajat tatkṛte jajñe suradānavavigrahaḥ


09.14.006

शुक्रो बृहस्पतेर्द्वेषादग्रहीत् सासुरोडुपम् ।
हरो गुरुसुतं स्नेहात् सर्वभूतगणावृतः

śukro bṛhaspaterdveṣādagrahīt sāsuroḍupam |
haro gurusutaṃ snehāt sarvabhūtagaṇāvṛtaḥ


09.14.007

सर्वदेवगणोपेतो महेन्द्रो गुरुमन्वयात् ।
सुरासुरविनाशो ऽभूत् समरस्तारकामयः

sarvadevagaṇopeto mahendro gurumanvayāt |
surāsuravināśo 'bhūt samarastārakāmayaḥ


09.14.008

निवेदितो ऽथाङ्गिरसा सोमं निर्भर्त्स्य विश्वकृत् ।
तारां स्वभर्त्रे प्रायच्छदन्तर्वत्नीमवैत् पतिः

nivedito 'thāṅgirasā somaṃ nirbhartsya viśvakṛt |
tārāṃ svabhartre prāyacchadantarvatnīmavait patiḥ


09.14.009

त्यज त्यजाशु दुष्प्रज्ञे मत्क्षेत्रादाहितं परैः ।
नाहं त्वां भस्मसात् कुर्यां स्त्रियं सान्तानिके ऽसति

tyaja tyajāśu duṣprajñe matkṣetrādāhitaṃ paraiḥ |
nāhaṃ tvāṃ bhasmasāt kuryāṃ striyaṃ sāntānike 'sati


09.14.010

तत्याज व्रीडिता तारा कुमारं कनकप्रभम् ।
स्पृहामाङ्गिरसश्चक्रे कुमारे सोम एव च

tatyāja vrīḍitā tārā kumāraṃ kanakaprabham |
spṛhāmāṅgirasaścakre kumāre soma eva ca


09.14.011

ममायं न तवेत्युच्चैस्तस्मिन् विवदमानयोः ।
पप्रच्छुरृषयो देवा नैवोचे व्रीडिता तु सा

mamāyaṃ na tavetyuccaistasmin vivadamānayoḥ |
papracchurṛṣayo devā naivoce vrīḍitā tu sā


09.14.012

कुमारो मातरं प्राह कुपितो ऽलीकलज्जया ।
किं न वचस्यसद्वृत्ते आत्मावद्यं वदाशु मे

kumāro mātaraṃ prāha kupito 'līkalajjayā |
kiṃ na vacasyasadvṛtte ātmāvadyaṃ vadāśu me


09.14.013

ब्रह्मा तां रह आहूय समप्राक्षीच् च सान्त्वयन् ।
सोमस्येत्याह शनकैः सोमस्तं तावदग्रहीत्

brahmā tāṃ raha āhūya samaprākṣīc ca sāntvayan |
somasyetyāha śanakaiḥ somastaṃ tāvadagrahīt


09.14.014

तस्यात्मयोनिरकृत बुध इत्यभिधां नृप ।
बुद्ध्या गम्भीरया येन पुत्रेणापोडुराण् मुदम्

tasyātmayonirakṛta budha ityabhidhāṃ nṛpa |
buddhyā gambhīrayā yena putreṇāpoḍurāṇ mudam


09.14.015

ततः पुरूरवा जज्ञे इलायां य उदाहृतः ।
तस्य रूपगुणौदार्य शीलद्रविणविक्रमान्

tataḥ purūravā jajñe ilāyāṃ ya udāhṛtaḥ |
tasya rūpaguṇaudārya śīladraviṇavikramān


09.14.016

श्रुत्वोर्वशीन्द्रभवने गीयमानान् सुरर्षिणा ।
तदन्तिकमुपेयाय देवी स्मरशरार्दिता

śrutvorvaśīndrabhavane gīyamānān surarṣiṇā |
tadantikamupeyāya devī smaraśarārditā


09.14.017

मित्रावरुणयोः शापादापन्ना नरलोकताम् ।
निशम्य पुरुषश्रेष्ठं कन्दर्पमिव रूपिणम् ।
धृतिं विष्टभ्य ललना उपतस्थे तदन्तिके

mitrāvaruṇayoḥ śāpādāpannā naralokatām |
niśamya puruṣaśreṣṭhaṃ kandarpamiva rūpiṇam |
dhṛtiṃ viṣṭabhya lalanā upatasthe tadantike


09.14.018

स तां विलोक्य नृपतिर्हर्षेणोत्फुल्ललोचनः ।
उवाच श्लक्ष्णया वाचा देवीं हृष्टतनूरुहः

sa tāṃ vilokya nṛpatirharṣeṇotphullalocanaḥ |
uvāca ślakṣṇayā vācā devīṃ hṛṣṭatanūruhaḥ


09.14.019

0 श्रीराजोवाच स्वागतं ते वरारोहे आस्यतां करवाम किम् ।
संरमस्व मया साकं रतिर्नौ शाश्वतीः समाः

0 śrīrājovāca svāgataṃ te varārohe āsyatāṃ karavāma kim |
saṃramasva mayā sākaṃ ratirnau śāśvatīḥ samāḥ


09.14.020

0 उर्वश्युवाच कस्यास्त्वयि न सज्जेत मनो दृष्टिश्च सुन्दर ।
यदङ्गान्तरमासाद्य च्यवते ह रिरंसया

0 urvaśyuvāca kasyāstvayi na sajjeta mano dṛṣṭiśca sundara |
yadaṅgāntaramāsādya cyavate ha riraṃsayā


09.14.021

एताव् उरणकौ राजन् न्यासौ रक्षस्व मानद ।
संरंस्ये भवता साकं श्लाघ्यः स्त्रीणां वरः स्मृतः

etāv uraṇakau rājan nyāsau rakṣasva mānada |
saṃraṃsye bhavatā sākaṃ ślāghyaḥ strīṇāṃ varaḥ smṛtaḥ


09.14.022

घृतं मे वीर भक्ष्यं स्यान् नेक्षे त्वान्यत्र मैथुनात् ।
विवाससं तत् तथेति प्रतिपेदे महामनाः

ghṛtaṃ me vīra bhakṣyaṃ syān nekṣe tvānyatra maithunāt |
vivāsasaṃ tat tatheti pratipede mahāmanāḥ


09.14.023

अहो रूपमहो भावो नरलोकविमोहनम् ।
को न सेवेत मनुजो देवीं त्वां स्वयमागताम्

aho rūpamaho bhāvo naralokavimohanam |
ko na seveta manujo devīṃ tvāṃ svayamāgatām


09.14.024

तया स पुरुषश्रेष्ठो रमयन्त्या यथार्हतः ।
रेमे सुरविहारेषु कामं चैत्ररथादिषु

tayā sa puruṣaśreṣṭho ramayantyā yathārhataḥ |
reme suravihāreṣu kāmaṃ caitrarathādiṣu


09.14.025

रममाणस्तया देव्या पद्मकिञ्जल्कगन्धया ।
तन्मुखामोदमुषितो मुमुदे ऽहर्गणान् बहून्

ramamāṇastayā devyā padmakiñjalkagandhayā |
tanmukhāmodamuṣito mumude 'hargaṇān bahūn


09.14.026

अपश्यन्नुर्वशीमिन्द्रो गन्धर्वान् समचोदयत् ।
उर्वशीरहितं मह्यमास्थानं नातिशोभते

apaśyannurvaśīmindro gandharvān samacodayat |
urvaśīrahitaṃ mahyamāsthānaṃ nātiśobhate


09.14.027

ते उपेत्य महारात्रे तमसि प्रत्युपस्थिते ।
उर्वश्या उरणौ जह्रुर्न्यस्तौ राजनि जायया

te upetya mahārātre tamasi pratyupasthite |
urvaśyā uraṇau jahrurnyastau rājani jāyayā


09.14.028

निशम्याक्रन्दितं देवी पुत्रयोर्नीयमानयोः ।
हतास्म्यहं कुनाथेन नपुंसा वीरमानिना

niśamyākranditaṃ devī putrayornīyamānayoḥ |
hatāsmyahaṃ kunāthena napuṃsā vīramāninā


09.14.029

यद्विश्रम्भादहं नष्टा हृतापत्या च दस्युभिः ।
यः शेते निशि सन्त्रस्तो यथा नारी दिवा पुमान्

yadviśrambhādahaṃ naṣṭā hṛtāpatyā ca dasyubhiḥ |
yaḥ śete niśi santrasto yathā nārī divā pumān


09.14.030

इति वाक्सायकैर्बिद्धः प्रतोत्त्रैरिव कुञ्जरः ।
निशि निस्त्रिंशमादाय विवस्त्रो ऽभ्यद्रवद्रुषा

iti vāksāyakairbiddhaḥ pratottrairiva kuñjaraḥ |
niśi nistriṃśamādāya vivastro 'bhyadravadruṣā


09.14.031

ते विसृज्योरणौ तत्र व्यद्योतन्त स्म विद्युतः ।
आदाय मेषाव् आयान्तं नग्नमैक्षत सा पतिम्

te visṛjyoraṇau tatra vyadyotanta sma vidyutaḥ |
ādāya meṣāv āyāntaṃ nagnamaikṣata sā patim


09.14.032

ऐलो ऽपि शयने जायामपश्यन् विमना इव ।
तच्चित्तो विह्वलः शोचन् बभ्रामोन्मत्तवन् महीम्

ailo 'pi śayane jāyāmapaśyan vimanā iva |
taccitto vihvalaḥ śocan babhrāmonmattavan mahīm


09.14.033

स तां वीक्ष्य कुरुक्षेत्रे सरस्वत्यां च तत्सखीः ।
पञ्च प्रहृष्टवदनः प्राह सूक्तं पुरूरवाः

sa tāṃ vīkṣya kurukṣetre sarasvatyāṃ ca tatsakhīḥ |
pañca prahṛṣṭavadanaḥ prāha sūktaṃ purūravāḥ


09.14.034

अहो जाये तिष्ठ तिष्ठ घोरे न त्यक्तुमर्हसि ।
मां त्वमद्याप्यनिर्वृत्य वचांसि कृणवावहै

aho jāye tiṣṭha tiṣṭha ghore na tyaktumarhasi |
māṃ tvamadyāpyanirvṛtya vacāṃsi kṛṇavāvahai


09.14.035

सुदेहो ऽयं पतत्यत्र देवि दूरं हृतस्त्वया ।
खादन्त्येनं वृका गृध्रास्त्वत्प्रसादस्य नास्पदम्

sudeho 'yaṃ patatyatra devi dūraṃ hṛtastvayā |
khādantyenaṃ vṛkā gṛdhrāstvatprasādasya nāspadam


09.14.036

0 उर्वश्युवाच मा मृथाः पुरुषो ऽसि त्वं मा स्म त्वाद्युर्वृका इमे ।
क्वापि सख्यं न वै स्त्रीणां वृकाणां हृदयं यथा

0 urvaśyuvāca mā mṛthāḥ puruṣo 'si tvaṃ mā sma tvādyurvṛkā ime |
kvāpi sakhyaṃ na vai strīṇāṃ vṛkāṇāṃ hṛdayaṃ yathā


09.14.037

स्त्रियो ह्यकरुणाः क्रूरा दुर्मर्षाः प्रियसाहसाः ।
घ्नन्त्यल्पार्थे ऽपि विश्रब्धं पतिं भ्रातरमप्युत

striyo hyakaruṇāḥ krūrā durmarṣāḥ priyasāhasāḥ |
ghnantyalpārthe 'pi viśrabdhaṃ patiṃ bhrātaramapyuta


09.14.038

विधायालीकविश्रम्भमज्ञेषु त्यक्तसौहृदाः ।
नवं नवमभीप्सन्त्यः पुंश्चल्यः स्वैरवृत्तयः

vidhāyālīkaviśrambhamajñeṣu tyaktasauhṛdāḥ |
navaṃ navamabhīpsantyaḥ puṃścalyaḥ svairavṛttayaḥ


09.14.039

संवत्सरान्ते हि भवान् एकरात्रं मयेश्वरः ।
रंस्यत्यपत्यानि च ते भविष्यन्त्यपराणि भोः

saṃvatsarānte hi bhavān ekarātraṃ mayeśvaraḥ |
raṃsyatyapatyāni ca te bhaviṣyantyaparāṇi bhoḥ


09.14.040

अन्तर्वत्नीमुपालक्ष्य देवीं स प्रययौ पुरीम् ।
पुनस्तत्र गतो ऽब्दान्ते उर्वशीं वीरमातरम्

antarvatnīmupālakṣya devīṃ sa prayayau purīm |
punastatra gato 'bdānte urvaśīṃ vīramātaram


09.14.041

उपलभ्य मुदा युक्तः समुवास तया निशाम् ।
अथैनमुर्वशी प्राह कृपणं विरहातुरम्

upalabhya mudā yuktaḥ samuvāsa tayā niśām |
athainamurvaśī prāha kṛpaṇaṃ virahāturam


09.14.042

गन्धर्वान् उपधावेमांस्तुभ्यं दास्यन्ति मामिति ।
तस्य संस्तुवतस्तुष्टा अग्निस्थालीं ददुर्नृप ।
उर्वशीं मन्यमानस्तां सो ऽबुध्यत चरन् वने

gandharvān upadhāvemāṃstubhyaṃ dāsyanti māmiti |
tasya saṃstuvatastuṣṭā agnisthālīṃ dadurnṛpa |
urvaśīṃ manyamānastāṃ so 'budhyata caran vane


09.14.043

स्थालीं न्यस्य वने गत्वा गृहान् आध्यायतो निशि ।
त्रेतायां सम्प्रवृत्तायां मनसि त्रय्यवर्तत

sthālīṃ nyasya vane gatvā gṛhān ādhyāyato niśi |
tretāyāṃ sampravṛttāyāṃ manasi trayyavartata


09.14.044

स्थालीस्थानं गतो ऽश्वत्थं शमीगर्भं विलक्ष्य सः ।
तेन द्वे अरणी कृत्वा उर्वशीलोककाम्यया

sthālīsthānaṃ gato 'śvatthaṃ śamīgarbhaṃ vilakṣya saḥ |
tena dve araṇī kṛtvā urvaśīlokakāmyayā


09.14.045

उर्वशीं मन्त्रतो ध्यायन्नधरारणिमुत्तराम् ।
आत्मानमुभयोर्मध्ये यत् तत् प्रजननं प्रभुः

urvaśīṃ mantrato dhyāyannadharāraṇimuttarām |
ātmānamubhayormadhye yat tat prajananaṃ prabhuḥ


09.14.046

तस्य निर्मन्थनाज् जातो जातवेदा विभावसुः ।
त्रय्या स विद्यया राज्ञा पुत्रत्वे कल्पितस्त्रिवृत्

tasya nirmanthanāj jāto jātavedā vibhāvasuḥ |
trayyā sa vidyayā rājñā putratve kalpitastrivṛt


09.14.047

तेनायजत यज्ञेशं भगवन्तमधोक्षजम् ।
उर्वशीलोकमन्विच्छन् सर्वदेवमयं हरिम्

tenāyajata yajñeśaṃ bhagavantamadhokṣajam |
urvaśīlokamanvicchan sarvadevamayaṃ harim


09.14.048

एक एव पुरा वेदः प्रणवः सर्ववाङ्मयः ।
देवो नारायणो नान्य एको ऽग्निर्वर्ण एव च

eka eva purā vedaḥ praṇavaḥ sarvavāṅmayaḥ |
devo nārāyaṇo nānya eko 'gnirvarṇa eva ca


09.14.049

पुरूरवस एवासीत् त्रयी त्रेतामुखे नृप ।
अग्निना प्रजया राजा लोकं गान्धर्वमेयिवान्

purūravasa evāsīt trayī tretāmukhe nṛpa |
agninā prajayā rājā lokaṃ gāndharvameyivān

Chapter 9.15

09.15.001

0 श्रीबादरायणिरुवाच ऐलस्य चोर्वशीगर्भात् षड् आसन्नात्मजा नृप ।
आयुः श्रुतायुः सत्यायू रयो ऽथ विजयो जयः

0 śrībādarāyaṇiruvāca ailasya corvaśīgarbhāt ṣaḍ āsannātmajā nṛpa |
āyuḥ śrutāyuḥ satyāyū rayo 'tha vijayo jayaḥ


09.15.002

श्रुतायोर्वसुमान् पुत्रः सत्यायोश्च श्रुतञ्जयः ।
रयस्य सुत एकश्च जयस्य तनयो ऽमितः

śrutāyorvasumān putraḥ satyāyośca śrutañjayaḥ |
rayasya suta ekaśca jayasya tanayo 'mitaḥ


09.15.003

भीमस्तु विजयस्याथ काञ्चनो होत्रकस्ततः ।
तस्य जह्नुः सुतो गङ्गां गण्डूषीकृत्य यो ऽपिबत् ।
जह्नोस्तु पुरुस्तस्याथ बलाकश्चात्मजो ऽजकः

bhīmastu vijayasyātha kāñcano hotrakastataḥ |
tasya jahnuḥ suto gaṅgāṃ gaṇḍūṣīkṛtya yo 'pibat |
jahnostu purustasyātha balākaścātmajo 'jakaḥ


09.15.004

ततः कुशः कुशस्यापि कुशाम्बुस्तनयो वसुः ।
कुशनाभश्च चत्वारो गाधिरासीत् कुशाम्बुजः

tataḥ kuśaḥ kuśasyāpi kuśāmbustanayo vasuḥ |
kuśanābhaśca catvāro gādhirāsīt kuśāmbujaḥ


09.15.005

तस्य सत्यवतीं कन्यामृचीको ऽयाचत द्विजः ।
वरं विसदृशं मत्वा गाधिर्भार्गवमब्रवीत्

tasya satyavatīṃ kanyāmṛcīko 'yācata dvijaḥ |
varaṃ visadṛśaṃ matvā gādhirbhārgavamabravīt


09.15.006

एकतः श्यामकर्णानां हयानां चन्द्रवर्चसाम् ।
सहस्रं दीयतां शुल्कं कन्यायाः कुशिका वयम्

ekataḥ śyāmakarṇānāṃ hayānāṃ candravarcasām |
sahasraṃ dīyatāṃ śulkaṃ kanyāyāḥ kuśikā vayam


09.15.007

इत्युक्तस्तन्मतं ज्ञात्वा गतः स वरुणान्तिकम् ।
आनीय दत्त्वा तान् अश्वान् उपयेमे वराननाम्

ityuktastanmataṃ jñātvā gataḥ sa varuṇāntikam |
ānīya dattvā tān aśvān upayeme varānanām


09.15.008

स ऋषिः प्रार्थितः पत्न्या श्वश्र्वा चापत्यकाम्यया ।
श्रपयित्वोभयैर्मन्त्रैश्चरुं स्नातुं गतो मुनिः

sa ṛṣiḥ prārthitaḥ patnyā śvaśrvā cāpatyakāmyayā |
śrapayitvobhayairmantraiścaruṃ snātuṃ gato muniḥ


09.15.009

तावत् सत्यवती मात्रा स्वचरुं याचिता सती ।
श्रेष्ठं मत्वा तयायच्छन् मात्रे मातुरदत् स्वयम्

tāvat satyavatī mātrā svacaruṃ yācitā satī |
śreṣṭhaṃ matvā tayāyacchan mātre māturadat svayam


09.15.010

तद्विदित्वा मुनिः प्राह पत्नीं कष्टमकारषीः ।
घोरो दण्डधरः पुत्रो भ्राता ते ब्रह्मवित्तमः

tadviditvā muniḥ prāha patnīṃ kaṣṭamakāraṣīḥ |
ghoro daṇḍadharaḥ putro bhrātā te brahmavittamaḥ


09.15.011

प्रसादितः सत्यवत्या मैवं भूरिति भार्गवः ।
अथ तर्हि भवेत् पौत्रोजमदग्निस्ततो ऽभवत्

prasāditaḥ satyavatyā maivaṃ bhūriti bhārgavaḥ |
atha tarhi bhavet pautrojamadagnistato 'bhavat


09.15.012

सा चाभूत् सुमहत्पुण्या कौशिकी लोकपावनी ।
रेणोः सुतां रेणुकां वै जमदग्निरुवाह याम्

sā cābhūt sumahatpuṇyā kauśikī lokapāvanī |
reṇoḥ sutāṃ reṇukāṃ vai jamadagniruvāha yām


09.15.013

तस्यां वै भार्गवऋषेः सुता वसुमदादयः ।
यवीयान् जज्ञ एतेषां राम इत्यभिविश्रुतः

tasyāṃ vai bhārgavaṛṣeḥ sutā vasumadādayaḥ |
yavīyān jajña eteṣāṃ rāma ityabhiviśrutaḥ


09.15.014

यमाहुर्वासुदेवांशं हैहयानां कुलान्तकम् ।
त्रिःसप्तकृत्वो य इमां चक्रे निःक्षत्रियां महीम्

yamāhurvāsudevāṃśaṃ haihayānāṃ kulāntakam |
triḥsaptakṛtvo ya imāṃ cakre niḥkṣatriyāṃ mahīm


09.15.015

दृप्तं क्षत्रं भुवो भारमब्रह्मण्यमनीनशत् ।
रजस्तमोवृतमहन् फल्गुन्यपि कृते ऽंहसि

dṛptaṃ kṣatraṃ bhuvo bhāramabrahmaṇyamanīnaśat |
rajastamovṛtamahan phalgunyapi kṛte 'ṃhasi


09.15.016

0 श्रीराजोवाच किं तदंहो भगवतो राजन्यैरजितात्मभिः ।
कृतं येन कुलं नष्टं क्षत्रियाणामभीक्ष्णशः

0 śrīrājovāca kiṃ tadaṃho bhagavato rājanyairajitātmabhiḥ |
kṛtaṃ yena kulaṃ naṣṭaṃ kṣatriyāṇāmabhīkṣṇaśaḥ


09.15.017

0 श्रीबादरायणिरुवाच हैहयानामधिपतिरर्जुनः क्षत्रियर्षभः ।
दत्तं नारायणांशांशमाराध्य परिकर्मभिः

0 śrībādarāyaṇiruvāca haihayānāmadhipatirarjunaḥ kṣatriyarṣabhaḥ |
dattaṃ nārāyaṇāṃśāṃśamārādhya parikarmabhiḥ


09.15.018

बाहून् दशशतं लेभे दुर्धर्षत्वमरातिषु ।
अव्याहतेन्द्रियौजः श्री तेजोवीर्ययशोबलम्

bāhūn daśaśataṃ lebhe durdharṣatvamarātiṣu |
avyāhatendriyaujaḥ śrī tejovīryayaśobalam


09.15.019

योगेश्वरत्वमैश्वर्यं गुणा यत्राणिमादयः ।
चचाराव्याहतगतिर्लोकेषु पवनो यथा

yogeśvaratvamaiśvaryaṃ guṇā yatrāṇimādayaḥ |
cacārāvyāhatagatirlokeṣu pavano yathā


09.15.020

स्त्रीरत्नैरावृतः क्रीडन् रेवाम्भसि मदोत्कटः ।
वैजयन्तीं स्रजं बिभ्रद्रुरोध सरितं भुजैः

strīratnairāvṛtaḥ krīḍan revāmbhasi madotkaṭaḥ |
vaijayantīṃ srajaṃ bibhradrurodha saritaṃ bhujaiḥ


09.15.021

विप्लावितं स्वशिबिरं प्रतिस्रोतःसरिज्जलैः ।
नामृष्यत् तस्य तद्वीर्यं वीरमानी दशाननः

viplāvitaṃ svaśibiraṃ pratisrotaḥsarijjalaiḥ |
nāmṛṣyat tasya tadvīryaṃ vīramānī daśānanaḥ


09.15.022

गृहीतो लीलया स्त्रीणां समक्षं कृतकिल्बिषः ।
माहिष्मत्यां सन्निरुद्धो मुक्तो येन कपिर्यथा

gṛhīto līlayā strīṇāṃ samakṣaṃ kṛtakilbiṣaḥ |
māhiṣmatyāṃ sanniruddho mukto yena kapiryathā


09.15.023

स एकदा तु मृगयां विचरन् विजने वने ।
यदृच्छयाश्रमपदं जमदग्नेरुपाविशत्

sa ekadā tu mṛgayāṃ vicaran vijane vane |
yadṛcchayāśramapadaṃ jamadagnerupāviśat


09.15.024

तस्मै स नरदेवाय मुनिरर्हणमाहरत् ।
ससैन्यामात्यवाहाय हविष्मत्या तपोधनः

tasmai sa naradevāya munirarhaṇamāharat |
sasainyāmātyavāhāya haviṣmatyā tapodhanaḥ


09.15.025

स वै रत्नं तु तद्दृष्ट्वा आत्मैश्वर्यातिशायनम् ।
तन् नाद्रियताग्निहोत्र्यां साभिलाषः सहैहयः

sa vai ratnaṃ tu taddṛṣṭvā ātmaiśvaryātiśāyanam |
tan nādriyatāgnihotryāṃ sābhilāṣaḥ sahaihayaḥ


09.15.026

हविर्धानीमृषेर्दर्पान् नरान् हर्तुमचोदयत् ।
ते च माहिष्मतीं निन्युः सवत्सां क्रन्दतीं बलात्

havirdhānīmṛṣerdarpān narān hartumacodayat |
te ca māhiṣmatīṃ ninyuḥ savatsāṃ krandatīṃ balāt


09.15.027

अथ राजनि निर्याते राम आश्रम आगतः ।
श्रुत्वा तत् तस्य दौरात्म्यं चुक्रोधाहिरिवाहतः

atha rājani niryāte rāma āśrama āgataḥ |
śrutvā tat tasya daurātmyaṃ cukrodhāhirivāhataḥ


09.15.028

घोरमादाय परशुं सतूणं वर्म कार्मुकम् ।
अन्वधावत दुर्मर्षो मृगेन्द्र इव यूथपम्

ghoramādāya paraśuṃ satūṇaṃ varma kārmukam |
anvadhāvata durmarṣo mṛgendra iva yūthapam


09.15.029

तमापतन्तं भृगुवर्यमोजसा धनुर्धरं बाणपरश्वधायुधम् ।
ऐणेयचर्माम्बरमर्कधामभिर् युतं जटाभिर्ददृशे पुरीं विशन्

tamāpatantaṃ bhṛguvaryamojasā dhanurdharaṃ bāṇaparaśvadhāyudham |
aiṇeyacarmāmbaramarkadhāmabhir yutaṃ jaṭābhirdadṛśe purīṃ viśan


09.15.030

अचोदयद्धस्तिरथाश्वपत्तिभिर् गदासिबाणर्ष्टिशतघ्निशक्तिभिः ।
अक्षौहिणीः सप्तदशातिभीषणास् ता राम एको भगवान् असूदयत्

acodayaddhastirathāśvapattibhir gadāsibāṇarṣṭiśataghniśaktibhiḥ |
akṣauhiṇīḥ saptadaśātibhīṣaṇās tā rāma eko bhagavān asūdayat


09.15.031

यतो यतो ऽसौ प्रहरत्परश्वधो मनो ऽनिलौजाः परचक्रसूदनः ।
ततश् ततस् छिन्नभुजोरुकन्धरा निपेतुरुर्व्यां हतसूतवाहनाः

yato yato 'sau praharatparaśvadho mano 'nilaujāḥ paracakrasūdanaḥ |
tataś tatas chinnabhujorukandharā nipetururvyāṃ hatasūtavāhanāḥ


09.15.032

दृष्ट्वा स्वसैन्यं रुधिरौघकर्दमे रणाजिरे रामकुठारसायकैः ।
विवृक्णवर्मध्वजचापविग्रहं निपातितं हैहय आपतद्रुषा

dṛṣṭvā svasainyaṃ rudhiraughakardame raṇājire rāmakuṭhārasāyakaiḥ |
vivṛkṇavarmadhvajacāpavigrahaṃ nipātitaṃ haihaya āpatadruṣā


09.15.033

अथार्जुनः पञ्चशतेषु बाहुभिर् धनुःषु बाणान् युगपत् स सन्दधे ।
रामाय रामो ऽस्त्रभृतां समग्रणीस् तान्येकधन्वेषुभिराच्छिनत् समम्

athārjunaḥ pañcaśateṣu bāhubhir dhanuḥṣu bāṇān yugapat sa sandadhe |
rāmāya rāmo 'strabhṛtāṃ samagraṇīs tānyekadhanveṣubhirācchinat samam


09.15.034

पुनः स्वहस्तैरचलान् मृधे ऽङ्घ्रिपान् उत्क्षिप्य वेगादभिधावतो युधि ।
भुजान् कुठारेण कठोरनेमिना चिच्छेद रामः प्रसभं त्व् अहेरिव

punaḥ svahastairacalān mṛdhe 'ṅghripān utkṣipya vegādabhidhāvato yudhi |
bhujān kuṭhāreṇa kaṭhoraneminā ciccheda rāmaḥ prasabhaṃ tv aheriva


09.15.035

कृत्तबाहोः शिरस्तस्य गिरेः शृङ्गमिवाहरत् ।
हते पितरि तत्पुत्रा अयुतं दुद्रुवुर्भयात्

kṛttabāhoḥ śirastasya gireḥ śṛṅgamivāharat |
hate pitari tatputrā ayutaṃ dudruvurbhayāt


09.15.036

अग्निहोत्रीमुपावर्त्य सवत्सां परवीरहा ।
समुपेत्याश्रमं पित्रे परिक्लिष्टां समर्पयत्

agnihotrīmupāvartya savatsāṃ paravīrahā |
samupetyāśramaṃ pitre parikliṣṭāṃ samarpayat


09.15.037

स्वकर्म तत् कृतं रामः पित्रे भ्रातृभ्य एव च ।
वर्णयामास तच् छ्रुत्वाजमदग्निरभाषत

svakarma tat kṛtaṃ rāmaḥ pitre bhrātṛbhya eva ca |
varṇayāmāsa tac chrutvājamadagnirabhāṣata


09.15.038

राम राम महाबाहो भवान् पापमकारषीत् ।
अवधीन् नरदेवं यत् सर्वदेवमयं वृथा

rāma rāma mahābāho bhavān pāpamakāraṣīt |
avadhīn naradevaṃ yat sarvadevamayaṃ vṛthā


09.15.039

वयं हि ब्राह्मणास्तात क्षमयार्हणतां गताः ।
यया लोकगुरुर्देवः पारमेष्ठ्यमगात् पदम्

vayaṃ hi brāhmaṇāstāta kṣamayārhaṇatāṃ gatāḥ |
yayā lokagururdevaḥ pārameṣṭhyamagāt padam


09.15.040

क्षमया रोचते लक्ष्मीर्ब्राह्मी सौरी यथा प्रभा ।
क्षमिणामाशु भगवांस्तुष्यते हरिरीश्वरः

kṣamayā rocate lakṣmīrbrāhmī saurī yathā prabhā |
kṣamiṇāmāśu bhagavāṃstuṣyate harirīśvaraḥ


09.15.041

राज्ञो मूर्धाभिषिक्तस्य वधो ब्रह्मवधाद्गुरुः ।
तीर्थसंसेवया चांहो जह्यङ्गाच्युतचेतनः

rājño mūrdhābhiṣiktasya vadho brahmavadhādguruḥ |
tīrthasaṃsevayā cāṃho jahyaṅgācyutacetanaḥ

Chapter 9.16

09.16.001

0 श्रीशुक उवाच पित्रोपशिक्षितो रामस्तथेति कुरुनन्दन ।
संवत्सरं तीर्थयात्रां चरित्वाश्रममाव्रजत्

0 śrīśuka uvāca pitropaśikṣito rāmastatheti kurunandana |
saṃvatsaraṃ tīrthayātrāṃ caritvāśramamāvrajat


09.16.002

कदाचिद्रेणुका याता गङ्गायां पद्ममालिनम् ।
गन्धर्वराजं क्रीडन्तमप्सरोभिरपश्यत

kadācidreṇukā yātā gaṅgāyāṃ padmamālinam |
gandharvarājaṃ krīḍantamapsarobhirapaśyata


09.16.003

विलोकयन्ती क्रीडन्तमुदकार्थं नदीं गता ।
होमवेलां न सस्मार किञ्चिच् चित्ररथस्पृहा

vilokayantī krīḍantamudakārthaṃ nadīṃ gatā |
homavelāṃ na sasmāra kiñcic citrarathaspṛhā


09.16.004

कालात्ययं तं विलोक्य मुनेः शापविशङ्किता ।
आगत्य कलशं तस्थौ पुरोधाय कृताञ्जलिः

kālātyayaṃ taṃ vilokya muneḥ śāpaviśaṅkitā |
āgatya kalaśaṃ tasthau purodhāya kṛtāñjaliḥ


09.16.005

व्यभिचारं मुनिर्ज्ञात्वा पत्न्याः प्रकुपितो ऽब्रवीत् ।
घ्नतैनां पुत्रकाः पापामित्युक्तास्ते न चक्रिरे

vyabhicāraṃ munirjñātvā patnyāḥ prakupito 'bravīt |
ghnataināṃ putrakāḥ pāpāmityuktāste na cakrire


09.16.006

रामः सञ्चोदितः पित्रा भ्रात्-न् मात्रा सहावधीत् ।
प्रभावज्ञो मुनेः सम्यक् समाधेस्तपसश्च सः

rāmaḥ sañcoditaḥ pitrā bhrāt-n mātrā sahāvadhīt |
prabhāvajño muneḥ samyak samādhestapasaśca saḥ


09.16.007

वरेण च्छन्दयामास प्रीतः सत्यवतीसुतः ।
वव्रे हतानां रामो ऽपि जीवितं चास्मृतिं वधे

vareṇa cchandayāmāsa prītaḥ satyavatīsutaḥ |
vavre hatānāṃ rāmo 'pi jīvitaṃ cāsmṛtiṃ vadhe


09.16.008

उत्तस्थुस्ते कुशलिनो निद्रापाय इवाञ्जसा ।
पितुर्विद्वांस्तपोवीर्यं रामश्चक्रे सुहृद्वधम्

uttasthuste kuśalino nidrāpāya ivāñjasā |
piturvidvāṃstapovīryaṃ rāmaścakre suhṛdvadham


09.16.009

ये ऽर्जुनस्य सुता राजन् स्मरन्तः स्वपितुर्वधम् ।
रामवीर्यपराभूता लेभिरे शर्म न क्वचित्

ye 'rjunasya sutā rājan smarantaḥ svapiturvadham |
rāmavīryaparābhūtā lebhire śarma na kvacit


09.16.010

एकदाश्रमतो रामे सभ्रातरि वनं गते ।
वैरं सिषाधयिषवो लब्धच्छिद्रा उपागमन्

ekadāśramato rāme sabhrātari vanaṃ gate |
vairaṃ siṣādhayiṣavo labdhacchidrā upāgaman


09.16.011

दृष्ट्वाग्न्यागार आसीनमावेशितधियं मुनिम् ।
भगवत्युत्तमश्लोके जघ्नुस्ते पापनिश्चयाः

dṛṣṭvāgnyāgāra āsīnamāveśitadhiyaṃ munim |
bhagavatyuttamaśloke jaghnuste pāpaniścayāḥ


09.16.012

याच्यमानाः कृपणया राममात्रातिदारुणाः ।
प्रसह्य शिर उत्कृत्य निन्युस्ते क्षत्रबन्धवः

yācyamānāḥ kṛpaṇayā rāmamātrātidāruṇāḥ |
prasahya śira utkṛtya ninyuste kṣatrabandhavaḥ


09.16.013

रेणुका दुःखशोकार्ता निघ्नन्त्यात्मानमात्मना ।
राम रामेति तातेति विचुक्रोशोच्चकैः सती

reṇukā duḥkhaśokārtā nighnantyātmānamātmanā |
rāma rāmeti tāteti vicukrośoccakaiḥ satī


09.16.014

तदुपश्रुत्य दूरस्था हा रामेत्यार्तवत् स्वनम् ।
त्वरयाश्रममासाद्य ददृशुः पितरं हतम्

tadupaśrutya dūrasthā hā rāmetyārtavat svanam |
tvarayāśramamāsādya dadṛśuḥ pitaraṃ hatam


09.16.015

ते दुःखरोषामर्षार्ति शोकवेगविमोहिताः ।
हा तात साधो धर्मिष्ठ त्यक्त्वास्मान् स्वर्गतो भवान्

te duḥkharoṣāmarṣārti śokavegavimohitāḥ |
hā tāta sādho dharmiṣṭha tyaktvāsmān svargato bhavān


09.16.016

विलप्यैवं पितुर्देहं निधाय भ्रातृषु स्वयम् ।
प्रगृह्य परशुं रामः क्षत्रान्ताय मनो दधे

vilapyaivaṃ piturdehaṃ nidhāya bhrātṛṣu svayam |
pragṛhya paraśuṃ rāmaḥ kṣatrāntāya mano dadhe


09.16.017

गत्वा माहिष्मतीं रामो ब्रह्मघ्नविहतश्रियम् ।
तेषां स शीर्षभी राजन् मध्ये चक्रे महागिरिम्

gatvā māhiṣmatīṃ rāmo brahmaghnavihataśriyam |
teṣāṃ sa śīrṣabhī rājan madhye cakre mahāgirim


09.16.018

तद्रक्तेन नदीं घोरामब्रह्मण्यभयावहाम् ।
हेतुं कृत्वा पितृवधं क्षत्रे ऽमङ्गलकारिणि

tadraktena nadīṃ ghorāmabrahmaṇyabhayāvahām |
hetuṃ kṛtvā pitṛvadhaṃ kṣatre 'maṅgalakāriṇi


09.16.019

त्रिःसप्तकृत्वः पृथिवीं कृत्वा निःक्षत्रियां प्रभुः ।
समन्तपञ्चके चक्रे शोणितोदान् ह्रदान् नव

triḥsaptakṛtvaḥ pṛthivīṃ kṛtvā niḥkṣatriyāṃ prabhuḥ |
samantapañcake cakre śoṇitodān hradān nava


09.16.020

पितुः कायेन सन्धाय शिर आदाय बर्हिषि ।
सर्वदेवमयं देवमात्मानमयजन् मखैः

pituḥ kāyena sandhāya śira ādāya barhiṣi |
sarvadevamayaṃ devamātmānamayajan makhaiḥ


09.16.021

ददौ प्राचीं दिशं होत्रे ब्रह्मणे दक्षिणां दिशम् ।
अध्वर्यवे प्रतीचीं वै उद्गात्रे उत्तरां दिशम्

dadau prācīṃ diśaṃ hotre brahmaṇe dakṣiṇāṃ diśam |
adhvaryave pratīcīṃ vai udgātre uttarāṃ diśam


09.16.022

अन्येभ्यो ऽवान्तरदिशः कश्यपाय च मध्यतः ।
आर्यावर्तमुपद्रष्ट्रे सदस्येभ्यस्ततः परम्

anyebhyo 'vāntaradiśaḥ kaśyapāya ca madhyataḥ |
āryāvartamupadraṣṭre sadasyebhyastataḥ param


09.16.023

ततश्चावभृथस्नान विधूताशेषकिल्बिषः ।
सरस्वत्यां महानद्यां रेजे व्यब्भ्र इवांशुमान्

tataścāvabhṛthasnāna vidhūtāśeṣakilbiṣaḥ |
sarasvatyāṃ mahānadyāṃ reje vyabbhra ivāṃśumān


09.16.024

स्वदेहं जमदग्निस्तु लब्ध्वा संज्ञानलक्षणम् ।
ऋषीणां मण्डले सो ऽभूत् सप्तमो रामपूजितः

svadehaṃ jamadagnistu labdhvā saṃjñānalakṣaṇam |
ṛṣīṇāṃ maṇḍale so 'bhūt saptamo rāmapūjitaḥ


09.16.025

जामदग्न्यो ऽपि भगवान् रामः कमललोचनः ।
आगामिन्यन्तरे राजन् वर्तयिष्यति वै बृहत्

jāmadagnyo 'pi bhagavān rāmaḥ kamalalocanaḥ |
āgāminyantare rājan vartayiṣyati vai bṛhat


09.16.026

आस्ते ऽद्यापि महेन्द्राद्रौ न्यस्तदण्डः प्रशान्तधीः ।
उपगीयमानचरितः सिद्धगन्धर्वचारणैः

āste 'dyāpi mahendrādrau nyastadaṇḍaḥ praśāntadhīḥ |
upagīyamānacaritaḥ siddhagandharvacāraṇaiḥ


09.16.027

एवं भृगुषु विश्वात्मा भगवान् हरिरीश्वरः ।
अवतीर्य परं भारं भुवो ऽहन् बहुशो नृपान्

evaṃ bhṛguṣu viśvātmā bhagavān harirīśvaraḥ |
avatīrya paraṃ bhāraṃ bhuvo 'han bahuśo nṛpān


09.16.028

गाधेरभून् महातेजाः समिद्ध इव पावकः ।
तपसा क्षात्रमुत्सृज्य यो लेभे ब्रह्मवर्चसम्

gādherabhūn mahātejāḥ samiddha iva pāvakaḥ |
tapasā kṣātramutsṛjya yo lebhe brahmavarcasam


09.16.029

विश्वामित्रस्य चैवासन् पुत्रा एकशतं नृप ।
मध्यमस्तु मधुच्छन्दा मधुच्छन्दस एव ते

viśvāmitrasya caivāsan putrā ekaśataṃ nṛpa |
madhyamastu madhucchandā madhucchandasa eva te


09.16.030

पुत्रं कृत्वा शुनःशेफं देवरातं च भार्गवम् ।
आजीगर्तं सुतान् आह ज्येष्ठ एष प्रकल्प्यताम्

putraṃ kṛtvā śunaḥśephaṃ devarātaṃ ca bhārgavam |
ājīgartaṃ sutān āha jyeṣṭha eṣa prakalpyatām


09.16.031

यो वै हरिश्चन्द्रमखे विक्रीतः पुरुषः पशुः ।
स्तुत्वा देवान् प्रजेशादीन् मुमुचे पाशबन्धनात्

yo vai hariścandramakhe vikrītaḥ puruṣaḥ paśuḥ |
stutvā devān prajeśādīn mumuce pāśabandhanāt


09.16.032

यो रातो देवयजने देवैर्गाधिषु तापसः ।
देवरात इति ख्यातः शुनःशेफस्तु भार्गवः

yo rāto devayajane devairgādhiṣu tāpasaḥ |
devarāta iti khyātaḥ śunaḥśephastu bhārgavaḥ


09.16.033

ये मधुच्छन्दसो ज्येष्ठाः कुशलं मेनिरे न तत् ।
अशपत् तान् मुनिः क्रुद्धो म्लेच्छा भवत दुर्जनाः

ye madhucchandaso jyeṣṭhāḥ kuśalaṃ menire na tat |
aśapat tān muniḥ kruddho mlecchā bhavata durjanāḥ


09.16.034

स होवाच मधुच्छन्दाः सार्धं पञ्चाशता ततः ।
यन् नो भवान् सञ्जानीते तस्मिंस्तिष्ठामहे वयम्

sa hovāca madhucchandāḥ sārdhaṃ pañcāśatā tataḥ |
yan no bhavān sañjānīte tasmiṃstiṣṭhāmahe vayam


09.16.035

ज्येष्ठं मन्त्रदृशं चक्रुस्त्वामन्वञ्चो वयं स्म हि ।
विश्वामित्रः सुतान् आह वीरवन्तो भविष्यथ ।
ये मानं मे ऽनुगृह्णन्तो वीरवन्तमकर्त माम्

jyeṣṭhaṃ mantradṛśaṃ cakrustvāmanvañco vayaṃ sma hi |
viśvāmitraḥ sutān āha vīravanto bhaviṣyatha |
ye mānaṃ me 'nugṛhṇanto vīravantamakarta mām


09.16.036

एष वः कुशिका वीरो देवरातस्तमन्वित ।
अन्ये चाष्टकहारीत जयक्रतुमदादयः

eṣa vaḥ kuśikā vīro devarātastamanvita |
anye cāṣṭakahārīta jayakratumadādayaḥ


09.16.037

एवं कौशिकगोत्रं तु विश्वामित्रैः पृथग्विधम् ।
प्रवरान्तरमापन्नं तद्धि चैवं प्रकल्पितम्

evaṃ kauśikagotraṃ tu viśvāmitraiḥ pṛthagvidham |
pravarāntaramāpannaṃ taddhi caivaṃ prakalpitam

Chapter 9.17

09.17.001

0 श्रीबादरायणिरुवाच यः पुरूरवसः पुत्र आयुस्तस्याभवन् सुताः ।
नहुषः क्षत्रवृद्धश्च रजी राभश्च वीर्यवान्

0 śrībādarāyaṇiruvāca yaḥ purūravasaḥ putra āyustasyābhavan sutāḥ |
nahuṣaḥ kṣatravṛddhaśca rajī rābhaśca vīryavān


09.17.002

अनेना इति राजेन्द्र शृणु क्षत्रवृधो ऽन्वयम् ।
क्षत्रवृद्धसुतस्यासन् सुहोत्रस्यात्मजास्त्रयः

anenā iti rājendra śṛṇu kṣatravṛdho 'nvayam |
kṣatravṛddhasutasyāsan suhotrasyātmajāstrayaḥ


09.17.003

काश्यः कुशो गृत्समद इति गृत्समदादभूत् ।
शुनकः शौनको यस्य बह्वृचप्रवरो मुनिः

kāśyaḥ kuśo gṛtsamada iti gṛtsamadādabhūt |
śunakaḥ śaunako yasya bahvṛcapravaro muniḥ


09.17.004

काश्यस्य काशिस्तत्पुत्रो राष्ट्रो दीर्घतमःपिता ।
धन्वन्तरिर्दीर्घतमस आयुर्वेदप्रवर्तकः

kāśyasya kāśistatputro rāṣṭro dīrghatamaḥpitā |
dhanvantarirdīrghatamasa āyurvedapravartakaḥ


09.17.005

यज्ञभुग् वासुदेवांशः स्मृतमात्रार्तिनाशनः ।
तत्पुत्रः केतुमान् अस्य जज्ञे भीमरथस्ततः

yajñabhug vāsudevāṃśaḥ smṛtamātrārtināśanaḥ |
tatputraḥ ketumān asya jajñe bhīmarathastataḥ


09.17.006

दिवोदासो द्युमांस्तस्मात् प्रतर्दन इति स्मृतः ।
स एव शत्रुजिद्वत्स ऋतध्वज इतीरितः ।
तथा कुवलयाश्वेति प्रोक्तो ऽलर्कादयस्ततः

divodāso dyumāṃstasmāt pratardana iti smṛtaḥ |
sa eva śatrujidvatsa ṛtadhvaja itīritaḥ |
tathā kuvalayāśveti prokto 'larkādayastataḥ


09.17.007

षष्टिं वर्षसहस्राणि षष्टिं वर्षशतानि च ।
नालर्कादपरो राजन् बुभुजे मेदिनीं युवा

ṣaṣṭiṃ varṣasahasrāṇi ṣaṣṭiṃ varṣaśatāni ca |
nālarkādaparo rājan bubhuje medinīṃ yuvā


09.17.008

अलर्कात् सन्ततिस्तस्मात् सुनीथो ऽथ निकेतनः ।
धर्मकेतुः सुतस्तस्मात् सत्यकेतुरजायत

alarkāt santatistasmāt sunītho 'tha niketanaḥ |
dharmaketuḥ sutastasmāt satyaketurajāyata


09.17.009

धृष्टकेतुस्ततस्तस्मात् सुकुमारः क्षितीश्वरः ।
वीतिहोत्रो ऽस्य भर्गो ऽतो भार्गभूमिरभून् नृप

dhṛṣṭaketustatastasmāt sukumāraḥ kṣitīśvaraḥ |
vītihotro 'sya bhargo 'to bhārgabhūmirabhūn nṛpa


09.17.010

इतीमे काशयो भूपाः क्षत्रवृद्धान्वयायिनः ।
राभस्य रभसः पुत्रो गम्भीरश्चाक्रियस्ततः

itīme kāśayo bhūpāḥ kṣatravṛddhānvayāyinaḥ |
rābhasya rabhasaḥ putro gambhīraścākriyastataḥ


09.17.011

तद्गोत्रं ब्रह्मविज् जज्ञे शृणु वंशमनेनसः ।
शुद्धस्ततः शुचिस्तस्माच् चित्रकृद्धर्मसारथिः

tadgotraṃ brahmavij jajñe śṛṇu vaṃśamanenasaḥ |
śuddhastataḥ śucistasmāc citrakṛddharmasārathiḥ


09.17.012

ततः शान्तरजो जज्ञे कृतकृत्यः स आत्मवान् ।
रजेः पञ्चशतान्यासन् पुत्राणाममितौजसाम्

tataḥ śāntarajo jajñe kṛtakṛtyaḥ sa ātmavān |
rajeḥ pañcaśatānyāsan putrāṇāmamitaujasām


09.17.013

देवैरभ्यर्थितो दैत्यान् हत्वेन्द्रायाददाद्दिवम् ।
इन्द्रस्तस्मै पुनर्दत्त्वा गृहीत्वा चरणौ रजेः

devairabhyarthito daityān hatvendrāyādadāddivam |
indrastasmai punardattvā gṛhītvā caraṇau rajeḥ


09.17.014

आत्मानमर्पयामास प्रह्रादाद्यरिशङ्कितः ।
पितर्युपरते पुत्रा याचमानाय नो ददुः

ātmānamarpayāmāsa prahrādādyariśaṅkitaḥ |
pitaryuparate putrā yācamānāya no daduḥ


09.17.015

त्रिविष्टपं महेन्द्राय यज्ञभागान् समाददुः ।
गुरुणा हूयमाने ऽग्नौ बलभित् तनयान् रजेः

triviṣṭapaṃ mahendrāya yajñabhāgān samādaduḥ |
guruṇā hūyamāne 'gnau balabhit tanayān rajeḥ


09.17.016

अवधीद्भ्रंशितान् मार्गान् न कश्चिदवशेषितः ।
कुशात् प्रतिः क्षात्रवृद्धात् सञ्जयस्तत्सुतो जयः

avadhīdbhraṃśitān mārgān na kaścidavaśeṣitaḥ |
kuśāt pratiḥ kṣātravṛddhāt sañjayastatsuto jayaḥ


09.17.017

ततः कृतः कृतस्यापि जज्ञे हर्यबलो नृपः ।
सहदेवस्ततो हीनो जयसेनस्तु तत्सुतः

tataḥ kṛtaḥ kṛtasyāpi jajñe haryabalo nṛpaḥ |
sahadevastato hīno jayasenastu tatsutaḥ


09.17.018

सङ्कृतिस्तस्य च जयः क्षत्रधर्मा महारथः ।
क्षत्रवृद्धान्वया भूपा इमे शृण्व् अथ नाहुषान्

saṅkṛtistasya ca jayaḥ kṣatradharmā mahārathaḥ |
kṣatravṛddhānvayā bhūpā ime śṛṇv atha nāhuṣān

Chapter 9.18

09.18.001

0 श्रीशुक उवाच यतिर्ययातिः संयातिरायतिर्वियतिः कृतिः ।
षड् इमे नहुषस्यासन्निन्द्रियाणीव देहिनः

0 śrīśuka uvāca yatiryayātiḥ saṃyātirāyatirviyatiḥ kṛtiḥ |
ṣaḍ ime nahuṣasyāsannindriyāṇīva dehinaḥ


09.18.002

राज्यं नैच्छद्यतिः पित्रा दत्तं तत्परिणामवित् ।
यत्र प्रविष्टः पुरुष आत्मानं नावबुध्यते

rājyaṃ naicchadyatiḥ pitrā dattaṃ tatpariṇāmavit |
yatra praviṣṭaḥ puruṣa ātmānaṃ nāvabudhyate


09.18.003

पितरि भ्रंशिते स्थानादिन्द्राण्या धर्षणाद्द्विजैः ।
प्रापिते ऽजगरत्वं वै ययातिरभवन् नृपः

pitari bhraṃśite sthānādindrāṇyā dharṣaṇāddvijaiḥ |
prāpite 'jagaratvaṃ vai yayātirabhavan nṛpaḥ


09.18.004

चतसृष्व् आदिशद्दिक्षु भ्रात्-न् भ्राता यवीयसः ।
कृतदारो जुगोपोर्वीं काव्यस्य वृषपर्वणः

catasṛṣv ādiśaddikṣu bhrāt-n bhrātā yavīyasaḥ |
kṛtadāro jugoporvīṃ kāvyasya vṛṣaparvaṇaḥ


09.18.005

0 श्रीराजोवाच ब्रह्मर्षिर्भगवान् काव्यः क्षत्रबन्धुश्च नाहुषः ।
राजन्यविप्रयोः कस्माद्विवाहः प्रतिलोमकः

0 śrīrājovāca brahmarṣirbhagavān kāvyaḥ kṣatrabandhuśca nāhuṣaḥ |
rājanyaviprayoḥ kasmādvivāhaḥ pratilomakaḥ


09.18.006

0 श्रीशुक उवाच एकदा दानवेन्द्रस्य शर्मिष्ठा नाम कन्यका ।
सखीसहस्रसंयुक्ता गुरुपुत्र्या च भामिनी

0 śrīśuka uvāca ekadā dānavendrasya śarmiṣṭhā nāma kanyakā |
sakhīsahasrasaṃyuktā guruputryā ca bhāminī


09.18.007

देवयान्या पुरोद्याने पुष्पितद्रुमसङ्कुले ।
व्यचरत् कलगीतालि नलिनीपुलिने ऽबला

devayānyā purodyāne puṣpitadrumasaṅkule |
vyacarat kalagītāli nalinīpuline 'balā


09.18.008

ता जलाशयमासाद्य कन्याः कमललोचनाः ।
तीरे न्यस्य दुकूलानि विजह्रुः सिञ्चतीर्मिथः

tā jalāśayamāsādya kanyāḥ kamalalocanāḥ |
tīre nyasya dukūlāni vijahruḥ siñcatīrmithaḥ


09.18.009

वीक्ष्य व्रजन्तं गिरिशं सह देव्या वृषस्थितम् ।
सहसोत्तीर्य वासांसि पर्यधुर्व्रीडिताः स्त्रियः

vīkṣya vrajantaṃ giriśaṃ saha devyā vṛṣasthitam |
sahasottīrya vāsāṃsi paryadhurvrīḍitāḥ striyaḥ


09.18.010

शर्मिष्ठाजानती वासो गुरुपुत्र्याः समव्ययत् ।
स्वीयं मत्वा प्रकुपिता देवयानीदमब्रवीत्

śarmiṣṭhājānatī vāso guruputryāḥ samavyayat |
svīyaṃ matvā prakupitā devayānīdamabravīt


09.18.011

अहो निरीक्ष्यतामस्या दास्याः कर्म ह्यसाम्प्रतम् ।
अस्मद्धार्यं धृतवती शुनीव हविरध्वरे

aho nirīkṣyatāmasyā dāsyāḥ karma hyasāmpratam |
asmaddhāryaṃ dhṛtavatī śunīva haviradhvare


09.18.012

यैरिदं तपसा सृष्टं मुखं पुंसः परस्य ये ।
धार्यते यैरिह ज्योतिः शिवः पन्थाः प्रदर्शितः

yairidaṃ tapasā sṛṣṭaṃ mukhaṃ puṃsaḥ parasya ye |
dhāryate yairiha jyotiḥ śivaḥ panthāḥ pradarśitaḥ


09.18.013

यान् वन्दन्त्युपतिष्ठन्ते लोकनाथाः सुरेश्वराः ।
भगवान् अपि विश्वात्मा पावनः श्रीनिकेतनः

yān vandantyupatiṣṭhante lokanāthāḥ sureśvarāḥ |
bhagavān api viśvātmā pāvanaḥ śrīniketanaḥ


09.18.014

वयं तत्रापि भृगवः शिष्यो ऽस्या नः पितासुरः ।
अस्मद्धार्यं धृतवती शूद्रो वेदमिवासती

vayaṃ tatrāpi bhṛgavaḥ śiṣyo 'syā naḥ pitāsuraḥ |
asmaddhāryaṃ dhṛtavatī śūdro vedamivāsatī


09.18.015

एवं क्षिपन्तीं शर्मिष्ठा गुरुपुत्रीमभाषत ।
रुषा श्वसन्त्युरङ्गीव धर्षिता दष्टदच्छदा

evaṃ kṣipantīṃ śarmiṣṭhā guruputrīmabhāṣata |
ruṣā śvasantyuraṅgīva dharṣitā daṣṭadacchadā


09.18.016

आत्मवृत्तमविज्ञाय कत्थसे बहु भिक्षुकि ।
किं न प्रतीक्षसे ऽस्माकं गृहान् बलिभुजो यथा

ātmavṛttamavijñāya katthase bahu bhikṣuki |
kiṃ na pratīkṣase 'smākaṃ gṛhān balibhujo yathā


09.18.017

एवंविधैः सुपरुषैः क्षिप्त्वाचार्यसुतां सतीम् ।
शर्मिष्ठा प्राक्षिपत् कूपे वासश्चादाय मन्युना

evaṃvidhaiḥ suparuṣaiḥ kṣiptvācāryasutāṃ satīm |
śarmiṣṭhā prākṣipat kūpe vāsaścādāya manyunā


09.18.018

तस्यां गतायां स्वगृहं ययातिर्मृगयां चरन् ।
प्राप्तो यदृच्छया कूपे जलार्थी तां ददर्श ह

tasyāṃ gatāyāṃ svagṛhaṃ yayātirmṛgayāṃ caran |
prāpto yadṛcchayā kūpe jalārthī tāṃ dadarśa ha


09.18.019

दत्त्वा स्वमुत्तरं वासस्तस्यै राजा विवाससे ।
गृहीत्वा पाणिना पाणिमुज्जहार दयापरः

dattvā svamuttaraṃ vāsastasyai rājā vivāsase |
gṛhītvā pāṇinā pāṇimujjahāra dayāparaḥ


09.18.020

तं वीरमाहौशनसी प्रेमनिर्भरया गिरा ।
राजंस्त्वया गृहीतो मे पाणिः परपुरञ्जय

taṃ vīramāhauśanasī premanirbharayā girā |
rājaṃstvayā gṛhīto me pāṇiḥ parapurañjaya


09.18.021

हस्तग्राहो ऽपरो मा भूद्गृहीतायास्त्वया हि मे ।
एष ईशकृतो वीर सम्बन्धो नौ न पौरुषः ।
यदिदं कूपमग्नाया भवतो दर्शनं मम

hastagrāho 'paro mā bhūdgṛhītāyāstvayā hi me |
eṣa īśakṛto vīra sambandho nau na pauruṣaḥ |
yadidaṃ kūpamagnāyā bhavato darśanaṃ mama


09.18.022

न ब्राह्मणो मे भविता हस्तग्राहो महाभुज ।
कचस्य बार्हस्पत्यस्य शापाद्यमशपं पुरा

na brāhmaṇo me bhavitā hastagrāho mahābhuja |
kacasya bārhaspatyasya śāpādyamaśapaṃ purā


09.18.023

ययातिरनभिप्रेतं दैवोपहृतमात्मनः ।
मनस्तु तद्गतं बुद्ध्वा प्रतिजग्राह तद्वचः

yayātiranabhipretaṃ daivopahṛtamātmanaḥ |
manastu tadgataṃ buddhvā pratijagrāha tadvacaḥ


09.18.024

गते राजनि सा धीरे तत्र स्म रुदती पितुः ।
न्यवेदयत् ततः सर्वमुक्तं शर्मिष्ठया कृतम्

gate rājani sā dhīre tatra sma rudatī pituḥ |
nyavedayat tataḥ sarvamuktaṃ śarmiṣṭhayā kṛtam


09.18.025

दुर्मना भगवान् काव्यः पौरोहित्यं विगर्हयन् ।
स्तुवन् वृत्तिं च कापोतीं दुहित्रा स ययौ पुरात्

durmanā bhagavān kāvyaḥ paurohityaṃ vigarhayan |
stuvan vṛttiṃ ca kāpotīṃ duhitrā sa yayau purāt


09.18.026

वृषपर्वा तमाज्ञाय प्रत्यनीकविवक्षितम् ।
गुरुं प्रसादयन् मूर्ध्ना पादयोः पतितः पथि

vṛṣaparvā tamājñāya pratyanīkavivakṣitam |
guruṃ prasādayan mūrdhnā pādayoḥ patitaḥ pathi


09.18.027

क्षणार्धमन्युर्भगवान् शिष्यं व्याचष्ट भार्गवः ।
कामो ऽस्याः क्रियतां राजन् नैनां त्यक्तुमिहोत्सहे

kṣaṇārdhamanyurbhagavān śiṣyaṃ vyācaṣṭa bhārgavaḥ |
kāmo 'syāḥ kriyatāṃ rājan naināṃ tyaktumihotsahe


09.18.028

तथेत्यवस्थिते प्राह देवयानी मनोगतम् ।
पित्रा दत्ता यतो यास्ये सानुगा यातु मामनु

tathetyavasthite prāha devayānī manogatam |
pitrā dattā yato yāsye sānugā yātu māmanu


09.18.029

पित्रा दत्ता देवयान्यै शर्मिष्ठा सानुगा तदा ।
स्वानां तत् सङ्कटं वीक्ष्य तदर्थस्य च गौरवम् ।
देवयानीं पर्यचरत् स्त्रीसहस्रेण दासवत्

pitrā dattā devayānyai śarmiṣṭhā sānugā tadā |
svānāṃ tat saṅkaṭaṃ vīkṣya tadarthasya ca gauravam |
devayānīṃ paryacarat strīsahasreṇa dāsavat


09.18.030

नाहुषाय सुतां दत्त्वा सह शर्मिष्ठयोशना ।
तमाह राजन् छर्मिष्ठामाधास्तल्पे न कर्हिचित्

nāhuṣāya sutāṃ dattvā saha śarmiṣṭhayośanā |
tamāha rājan charmiṣṭhāmādhāstalpe na karhicit


09.18.031

विलोक्यौशनसीं राजञ् छर्मिष्ठा सुप्रजां क्वचित् ।
तमेव वव्रे रहसि सख्याः पतिमृतौ सती

vilokyauśanasīṃ rājañ charmiṣṭhā suprajāṃ kvacit |
tameva vavre rahasi sakhyāḥ patimṛtau satī


09.18.032

राजपुत्र्यार्थितो ऽपत्ये धर्मं चावेक्ष्य धर्मवित् ।
स्मरन् छुक्रवचः काले दिष्टमेवाभ्यपद्यत

rājaputryārthito 'patye dharmaṃ cāvekṣya dharmavit |
smaran chukravacaḥ kāle diṣṭamevābhyapadyata


09.18.033

यदुं च तुर्वसुं चैव देवयानी व्यजायत ।
द्रुह्युं चानुं च पूरुं च शर्मिष्ठा वार्षपर्वणी

yaduṃ ca turvasuṃ caiva devayānī vyajāyata |
druhyuṃ cānuṃ ca pūruṃ ca śarmiṣṭhā vārṣaparvaṇī


09.18.034

गर्भसम्भवमासुर्या भर्तुर्विज्ञाय मानिनी ।
देवयानी पितुर्गेहं ययौ क्रोधविमूर्छिता

garbhasambhavamāsuryā bharturvijñāya māninī |
devayānī piturgehaṃ yayau krodhavimūrchitā


09.18.035

प्रियामनुगतः कामी वचोभिरुपमन्त्रयन् ।
न प्रसादयितुं शेके पादसंवाहनादिभिः

priyāmanugataḥ kāmī vacobhirupamantrayan |
na prasādayituṃ śeke pādasaṃvāhanādibhiḥ


09.18.036

शुक्रस्तमाह कुपितः स्त्रीकामानृतपूरुष ।
त्वां जरा विशतां मन्द विरूपकरणी नृणाम्

śukrastamāha kupitaḥ strīkāmānṛtapūruṣa |
tvāṃ jarā viśatāṃ manda virūpakaraṇī nṛṇām


09.18.037

0 श्रीययातिरुवाच अतृप्तो ऽस्म्यद्य कामानां ब्रह्मन् दुहितरि स्म ते ।
व्यत्यस्यतां यथाकामं वयसा यो ऽभिधास्यति

0 śrīyayātiruvāca atṛpto 'smyadya kāmānāṃ brahman duhitari sma te |
vyatyasyatāṃ yathākāmaṃ vayasā yo 'bhidhāsyati


09.18.038

इति लब्धव्यवस्थानः पुत्रं ज्येष्ठमवोचत ।
यदो तात प्रतीच्छेमां जरां देहि निजं वयः

iti labdhavyavasthānaḥ putraṃ jyeṣṭhamavocata |
yado tāta pratīcchemāṃ jarāṃ dehi nijaṃ vayaḥ


09.18.039

मातामहकृतां वत्स न तृप्तो विषयेष्व् अहम् ।
वयसा भवदीयेन रंस्ये कतिपयाः समाः

mātāmahakṛtāṃ vatsa na tṛpto viṣayeṣv aham |
vayasā bhavadīyena raṃsye katipayāḥ samāḥ


09.18.040

0 श्रीयदुरुवाच नोत्सहे जरसा स्थातुमन्तरा प्राप्तया तव ।
अविदित्वा सुखं ग्राम्यं वैतृष्ण्यं नैति पूरुषः

0 śrīyaduruvāca notsahe jarasā sthātumantarā prāptayā tava |
aviditvā sukhaṃ grāmyaṃ vaitṛṣṇyaṃ naiti pūruṣaḥ


09.18.041

तुर्वसुश्चोदितः पित्रा द्रुह्युश्चानुश्च भारत ।
प्रत्याचख्युरधर्मज्ञा ह्यनित्ये नित्यबुद्धयः

turvasuścoditaḥ pitrā druhyuścānuśca bhārata |
pratyācakhyuradharmajñā hyanitye nityabuddhayaḥ


09.18.042

अपृच्छत् तनयं पूरुं वयसोनं गुणाधिकम् ।
न त्वमग्रजवद्वत्स मां प्रत्याख्यातुमर्हसि

apṛcchat tanayaṃ pūruṃ vayasonaṃ guṇādhikam |
na tvamagrajavadvatsa māṃ pratyākhyātumarhasi


09.18.043

0 श्रीपूरुरुवाच को नु लोके मनुष्येन्द्र पितुरात्मकृतः पुमान् ।
प्रतिकर्तुं क्षमो यस्य प्रसादाद्विन्दते परम्

0 śrīpūruruvāca ko nu loke manuṣyendra piturātmakṛtaḥ pumān |
pratikartuṃ kṣamo yasya prasādādvindate param


09.18.044

उत्तमश्चिन्तितं कुर्यात् प्रोक्तकारी तु मध्यमः ।
अधमो ऽश्रद्धया कुर्यादकर्तोच्चरितं पितुः

uttamaścintitaṃ kuryāt proktakārī tu madhyamaḥ |
adhamo 'śraddhayā kuryādakartoccaritaṃ pituḥ


09.18.045

इति प्रमुदितः पूरुः प्रत्यगृह्णाज् जरां पितुः ।
सो ऽपि तद्वयसा कामान् यथावज् जुजुषे नृप

iti pramuditaḥ pūruḥ pratyagṛhṇāj jarāṃ pituḥ |
so 'pi tadvayasā kāmān yathāvaj jujuṣe nṛpa


09.18.046

सप्तद्वीपपतिः संयक् पितृवत् पालयन् प्रजाः ।
यथोपजोषं विषयाञ् जुजुषे ऽव्याहतेन्द्रियः

saptadvīpapatiḥ saṃyak pitṛvat pālayan prajāḥ |
yathopajoṣaṃ viṣayāñ jujuṣe 'vyāhatendriyaḥ


09.18.047

देवयान्यप्यनुदिनं मनोवाग्देहवस्तुभिः ।
प्रेयसः परमां प्रीतिमुवाह प्रेयसी रहः

devayānyapyanudinaṃ manovāgdehavastubhiḥ |
preyasaḥ paramāṃ prītimuvāha preyasī rahaḥ


09.18.048

अयजद्यज्ञपुरुषं क्रतुभिर्भूरिदक्षिणैः ।
सर्वदेवमयं देवं सर्ववेदमयं हरिम्

ayajadyajñapuruṣaṃ kratubhirbhūridakṣiṇaiḥ |
sarvadevamayaṃ devaṃ sarvavedamayaṃ harim


09.18.049

यस्मिन्निदं विरचितं व्योम्नीव जलदावलिः ।
नानेव भाति नाभाति स्वप्नमायामनोरथः

yasminnidaṃ viracitaṃ vyomnīva jaladāvaliḥ |
nāneva bhāti nābhāti svapnamāyāmanorathaḥ


09.18.050

तमेव हृदि विन्यस्य वासुदेवं गुहाशयम् ।
नारायणमणीयांसं निराशीरयजत् प्रभुम्

tameva hṛdi vinyasya vāsudevaṃ guhāśayam |
nārāyaṇamaṇīyāṃsaṃ nirāśīrayajat prabhum


09.18.051

एवं वर्षसहस्राणि मनःषष्ठैर्मनःसुखम् ।
विदधानो ऽपि नातृप्यत् सार्वभौमः कदिन्द्रियैः

evaṃ varṣasahasrāṇi manaḥṣaṣṭhairmanaḥsukham |
vidadhāno 'pi nātṛpyat sārvabhaumaḥ kadindriyaiḥ

Chapter 9.19

09.19.001

0 श्रीशुक उवाच स इत्थमाचरन् कामान् स्त्रैणो ऽपह्नवमात्मनः ।
बुद्ध्वा प्रियायै निर्विण्णो गाथामेतामगायत

0 śrīśuka uvāca sa itthamācaran kāmān straiṇo 'pahnavamātmanaḥ |
buddhvā priyāyai nirviṇṇo gāthāmetāmagāyata


09.19.002

शृणु भार्गव्यमूं गाथां मद्विधाचरितां भुवि ।
धीरा यस्यानुशोचन्ति वने ग्रामनिवासिनः

śṛṇu bhārgavyamūṃ gāthāṃ madvidhācaritāṃ bhuvi |
dhīrā yasyānuśocanti vane grāmanivāsinaḥ


09.19.003

बस्त एको वने कश्चिद्विचिन्वन् प्रियमात्मनः ।
ददर्श कूपे पतितां स्वकर्मवशगामजाम्

basta eko vane kaścidvicinvan priyamātmanaḥ |
dadarśa kūpe patitāṃ svakarmavaśagāmajām


09.19.004

तस्या उद्धरणोपायं बस्तः कामी विचिन्तयन् ।
व्यधत्त तीर्थमुद्धृत्य विषाणाग्रेण रोधसी

tasyā uddharaṇopāyaṃ bastaḥ kāmī vicintayan |
vyadhatta tīrthamuddhṛtya viṣāṇāgreṇa rodhasī


09.19.005

सोत्तीर्य कूपात् सुश्रोणी तमेव चकमे किल ।
तया वृतं समुद्वीक्ष्य बह्व्यो ऽजाः कान्तकामिनीः

sottīrya kūpāt suśroṇī tameva cakame kila |
tayā vṛtaṃ samudvīkṣya bahvyo 'jāḥ kāntakāminīḥ


09.19.006

पीवानं श्मश्रुलं प्रेष्ठं मीढ्वांसं याभकोविदम् ।
स एको ऽजवृषस्तासां बह्वीनां रतिवर्धनः ।
रेमे कामग्रहग्रस्त आत्मानं नावबुध्यत

pīvānaṃ śmaśrulaṃ preṣṭhaṃ mīḍhvāṃsaṃ yābhakovidam |
sa eko 'javṛṣastāsāṃ bahvīnāṃ rativardhanaḥ |
reme kāmagrahagrasta ātmānaṃ nāvabudhyata


09.19.007

तमेव प्रेष्ठतमया रममाणमजान्यया ।
विलोक्य कूपसंविग्ना नामृष्यद्बस्तकर्म तत्

tameva preṣṭhatamayā ramamāṇamajānyayā |
vilokya kūpasaṃvignā nāmṛṣyadbastakarma tat


09.19.008

तं दुर्हृदं सुहृद्रूपं कामिनं क्षणसौहृदम् ।
इन्द्रियाराममुत्सृज्य स्वामिनं दुःखिता ययौ

taṃ durhṛdaṃ suhṛdrūpaṃ kāminaṃ kṣaṇasauhṛdam |
indriyārāmamutsṛjya svāminaṃ duḥkhitā yayau


09.19.009

सो ऽपि चानुगतः स्त्रैणः कृपणस्तां प्रसादितुम् ।
कुर्वन्निडविडाकारं नाशक्नोत् पथि सन्धितुम्

so 'pi cānugataḥ straiṇaḥ kṛpaṇastāṃ prasāditum |
kurvanniḍaviḍākāraṃ nāśaknot pathi sandhitum


09.19.010

तस्य तत्र द्विजः कश्चिदजास्वाम्यच्छिनद्रुषा ।
लम्बन्तं वृषणं भूयः सन्दधे ऽर्थाय योगवित्

tasya tatra dvijaḥ kaścidajāsvāmyacchinadruṣā |
lambantaṃ vṛṣaṇaṃ bhūyaḥ sandadhe 'rthāya yogavit


09.19.011

सम्बद्धवृषणः सो ऽपि ह्यजया कूपलब्धया ।
कालं बहुतिथं भद्रे कामैर्नाद्यापि तुष्यति

sambaddhavṛṣaṇaḥ so 'pi hyajayā kūpalabdhayā |
kālaṃ bahutithaṃ bhadre kāmairnādyāpi tuṣyati


09.19.012

तथाहं कृपणः सुभ्रु भवत्याः प्रेमयन्त्रितः ।
आत्मानं नाभिजानामि मोहितस्तव मायया

tathāhaṃ kṛpaṇaḥ subhru bhavatyāḥ premayantritaḥ |
ātmānaṃ nābhijānāmi mohitastava māyayā


09.19.013

यत् पृथिव्यां व्रीहियवं हिरण्यं पशवः स्त्रियः ।
न दुह्यन्ति मनःप्रीतिं पुंसः कामहतस्य ते

yat pṛthivyāṃ vrīhiyavaṃ hiraṇyaṃ paśavaḥ striyaḥ |
na duhyanti manaḥprītiṃ puṃsaḥ kāmahatasya te


09.19.014

न जातु कामः कामानामुपभोगेन शांयति ।
हविषा कृष्णवर्त्मेव भूय एवाभिवर्धते

na jātu kāmaḥ kāmānāmupabhogena śāṃyati |
haviṣā kṛṣṇavartmeva bhūya evābhivardhate


09.19.015

यदा न कुरुते भावं सर्वभूतेष्व् अमङ्गलम् ।
समदृष्टेस्तदा पुंसः सर्वाः सुखमया दिशः

yadā na kurute bhāvaṃ sarvabhūteṣv amaṅgalam |
samadṛṣṭestadā puṃsaḥ sarvāḥ sukhamayā diśaḥ


09.19.016

या दुस्त्यजा दुर्मतिभिर्जीर्यतो या न जीर्यते ।
तां तृष्णां दुःखनिवहां शर्मकामो द्रुतं त्यजेत्

yā dustyajā durmatibhirjīryato yā na jīryate |
tāṃ tṛṣṇāṃ duḥkhanivahāṃ śarmakāmo drutaṃ tyajet


09.19.017

मात्रा स्वस्रा दुहित्रा वा नाविविक्तासनो भवेत् ।
बलवान् इन्द्रियग्रामो विद्वांसमपि कर्षति

mātrā svasrā duhitrā vā nāviviktāsano bhavet |
balavān indriyagrāmo vidvāṃsamapi karṣati


09.19.018

पूर्णं वर्षसहस्रं मे विषयान् सेवतो ऽसकृत् ।
तथापि चानुसवनं तृष्णा तेषूपजायते

pūrṇaṃ varṣasahasraṃ me viṣayān sevato 'sakṛt |
tathāpi cānusavanaṃ tṛṣṇā teṣūpajāyate


09.19.019

तस्मादेतामहं त्यक्त्वा ब्रह्मण्यध्याय मानसम् ।
निर्द्वन्द्वो निरहङ्कारश्चरिष्यामि मृगैः सह

tasmādetāmahaṃ tyaktvā brahmaṇyadhyāya mānasam |
nirdvandvo nirahaṅkāraścariṣyāmi mṛgaiḥ saha


09.19.020

दृष्टं श्रुतमसद्बुद्ध्वा नानुध्यायेन् न सन्दिशेत् ।
संसृतिं चात्मनाशं च तत्र विद्वान् स आत्मदृक्

dṛṣṭaṃ śrutamasadbuddhvā nānudhyāyen na sandiśet |
saṃsṛtiṃ cātmanāśaṃ ca tatra vidvān sa ātmadṛk


09.19.021

इत्युक्त्वा नाहुषो जायां तदीयं पूरवे वयः ।
दत्त्वा स्वजरसं तस्मादाददे विगतस्पृहः

ityuktvā nāhuṣo jāyāṃ tadīyaṃ pūrave vayaḥ |
dattvā svajarasaṃ tasmādādade vigataspṛhaḥ


09.19.022

दिशि दक्षिणपूर्वस्यां द्रुह्युं दक्षिणतो यदुम् ।
प्रतीच्यां तुर्वसुं चक्र उदीच्यामनुमीश्वरम्

diśi dakṣiṇapūrvasyāṃ druhyuṃ dakṣiṇato yadum |
pratīcyāṃ turvasuṃ cakra udīcyāmanumīśvaram


09.19.023

भूमण्डलस्य सर्वस्य पूरुमर्हत्तमं विशाम् ।
अभिषिच्याग्रजांस्तस्य वशे स्थाप्य वनं ययौ

bhūmaṇḍalasya sarvasya pūrumarhattamaṃ viśām |
abhiṣicyāgrajāṃstasya vaśe sthāpya vanaṃ yayau


09.19.024

आसेवितं वर्षपूगान् षड्वर्गं विषयेषु सः ।
क्षणेन मुमुचे नीडं जातपक्ष इव द्विजः

āsevitaṃ varṣapūgān ṣaḍvargaṃ viṣayeṣu saḥ |
kṣaṇena mumuce nīḍaṃ jātapakṣa iva dvijaḥ


09.19.025

स तत्र निर्मुक्तसमस्तसङ्ग आत्मानुभूत्या विधुतत्रिलिङ्गः ।
परे ऽमले ब्रह्मणि वासुदेवे लेभे गतिं भागवतीं प्रतीतः

sa tatra nirmuktasamastasaṅga ātmānubhūtyā vidhutatriliṅgaḥ |
pare 'male brahmaṇi vāsudeve lebhe gatiṃ bhāgavatīṃ pratītaḥ


09.19.026

श्रुत्वा गाथां देवयानी मेने प्रस्तोभमात्मनः ।
स्त्रीपुंसोः स्नेहवैक्लव्यात् परिहासमिवेरितम्

śrutvā gāthāṃ devayānī mene prastobhamātmanaḥ |
strīpuṃsoḥ snehavaiklavyāt parihāsamiveritam


09.19.027

सा सन्निवासं सुहृदां प्रपायामिव गच्छताम् ।
विज्ञायेश्वरतन्त्राणां मायाविरचितं प्रभोः

sā sannivāsaṃ suhṛdāṃ prapāyāmiva gacchatām |
vijñāyeśvaratantrāṇāṃ māyāviracitaṃ prabhoḥ


09.19.028

सर्वत्र सङ्गमुत्सृज्य स्वप्नौपम्येन भार्गवी ।
कृष्णे मनः समावेश्य व्यधुनोल् लिङ्गमात्मनः

sarvatra saṅgamutsṛjya svapnaupamyena bhārgavī |
kṛṣṇe manaḥ samāveśya vyadhunol liṅgamātmanaḥ


09.19.029

नमस्तुभ्यं भगवते वासुदेवाय वेधसे ।
सर्वभूताधिवासाय शान्ताय बृहते नमः

namastubhyaṃ bhagavate vāsudevāya vedhase |
sarvabhūtādhivāsāya śāntāya bṛhate namaḥ

Chapter 9.20

09.20.001

0 श्रीबादरायणिरुवाच पूरोर्वंशं प्रवक्ष्यामि यत्र जातो ऽसि भारत ।
यत्र राजर्षयो वंश्या ब्रह्मवंश्याश्च जज्ञिरे

0 śrībādarāyaṇiruvāca pūrorvaṃśaṃ pravakṣyāmi yatra jāto 'si bhārata |
yatra rājarṣayo vaṃśyā brahmavaṃśyāśca jajñire


09.20.002

जनमेजयो ह्यभूत् पूरोः प्रचिन्वांस्तत्सुतस्ततः ।
प्रवीरो ऽथ मनुस्युर्वै तस्माच् चारुपदो ऽभवत्

janamejayo hyabhūt pūroḥ pracinvāṃstatsutastataḥ |
pravīro 'tha manusyurvai tasmāc cārupado 'bhavat


09.20.003

तस्य सुद्युरभूत् पुत्रस्तस्माद्बहुगवस्ततः ।
संयातिस्तस्याहंयाती रौद्राश्वस्तत्सुतः स्मृतः

tasya sudyurabhūt putrastasmādbahugavastataḥ |
saṃyātistasyāhaṃyātī raudrāśvastatsutaḥ smṛtaḥ


09.20.004

ऋतेयुस्तस्य कक्षेयुः स्थण्डिलेयुः कृतेयुकः ।
जलेयुः सन्नतेयुश्च धर्मसत्यव्रतेयवः

ṛteyustasya kakṣeyuḥ sthaṇḍileyuḥ kṛteyukaḥ |
jaleyuḥ sannateyuśca dharmasatyavrateyavaḥ


09.20.005

दशैते ऽप्सरसः पुत्रा वनेयुश्चावमः स्मृतः ।
घृताच्यामिन्द्रियाणीव मुख्यस्य जगदात्मनः

daśaite 'psarasaḥ putrā vaneyuścāvamaḥ smṛtaḥ |
ghṛtācyāmindriyāṇīva mukhyasya jagadātmanaḥ


09.20.006

ऋतेयो रन्तिनावो ऽभूत् त्रयस्तस्यात्मजा नृप ।
सुमतिर्ध्रुवो ऽप्रतिरथः कण्वो ऽप्रतिरथात्मजः

ṛteyo rantināvo 'bhūt trayastasyātmajā nṛpa |
sumatirdhruvo 'pratirathaḥ kaṇvo 'pratirathātmajaḥ


09.20.007

तस्य मेधातिथिस्तस्मात् प्रस्कन्नाद्या द्विजातयः ।
पुत्रो ऽभूत् सुमते रेभिर्दुष्मन्तस्तत्सुतो मतः

tasya medhātithistasmāt praskannādyā dvijātayaḥ |
putro 'bhūt sumate rebhirduṣmantastatsuto mataḥ


09.20.008

दुष्मन्तो मृगयां यातः कण्वाश्रमपदं गतः ।
तत्रासीनां स्वप्रभया मण्डयन्तीं रमामिव

duṣmanto mṛgayāṃ yātaḥ kaṇvāśramapadaṃ gataḥ |
tatrāsīnāṃ svaprabhayā maṇḍayantīṃ ramāmiva


09.20.009

विलोक्य सद्यो मुमुहे देवमायामिव स्त्रियम् ।
बभाषे तां वरारोहां भटैः कतिपयैर्वृतः

vilokya sadyo mumuhe devamāyāmiva striyam |
babhāṣe tāṃ varārohāṃ bhaṭaiḥ katipayairvṛtaḥ


09.20.010

तद्दर्शनप्रमुदितः सन्निवृत्तपरिश्रमः ।
पप्रच्छ कामसन्तप्तः प्रहसञ् श्लक्ष्णया गिरा

taddarśanapramuditaḥ sannivṛttapariśramaḥ |
papraccha kāmasantaptaḥ prahasañ ślakṣṇayā girā


09.20.011

का त्वं कमलपत्राक्षि कस्यासि हृदयङ्गमे ।
किं स्विच् चिकीर्षितं तत्र भवत्या निर्जने वने

kā tvaṃ kamalapatrākṣi kasyāsi hṛdayaṅgame |
kiṃ svic cikīrṣitaṃ tatra bhavatyā nirjane vane


09.20.012

व्यक्तं राजन्यतनयां वेद्म्यहं त्वां सुमध्यमे ।
न हि चेतः पौरवाणामधर्मे रमते क्वचित्

vyaktaṃ rājanyatanayāṃ vedmyahaṃ tvāṃ sumadhyame |
na hi cetaḥ pauravāṇāmadharme ramate kvacit


09.20.013

0 श्रीशकुन्तलोवाच विश्वामित्रात्मजैवाहं त्यक्ता मेनकया वने ।
वेदैतद्भगवान् कण्वो वीर किं करवाम ते

0 śrīśakuntalovāca viśvāmitrātmajaivāhaṃ tyaktā menakayā vane |
vedaitadbhagavān kaṇvo vīra kiṃ karavāma te


09.20.014

आस्यतां ह्यरविन्दाक्ष गृह्यतामर्हणं च नः ।
भुज्यतां सन्ति नीवारा उष्यतां यदि रोचते

āsyatāṃ hyaravindākṣa gṛhyatāmarhaṇaṃ ca naḥ |
bhujyatāṃ santi nīvārā uṣyatāṃ yadi rocate


09.20.015

0 श्रीदुष्मन्त उवाच उपपन्नमिदं सुभ्रु जातायाः कुशिकान्वये ।
स्वयं हि वृणुते राज्ञां कन्यकाः सदृशं वरम्

0 śrīduṣmanta uvāca upapannamidaṃ subhru jātāyāḥ kuśikānvaye |
svayaṃ hi vṛṇute rājñāṃ kanyakāḥ sadṛśaṃ varam


09.20.016

ओमित्युक्ते यथाधर्ममुपयेमे शकुन्तलाम् ।
गान्धर्वविधिना राजा देशकालविधानवित्

omityukte yathādharmamupayeme śakuntalām |
gāndharvavidhinā rājā deśakālavidhānavit


09.20.017

अमोघवीर्यो राजर्षिर्महिष्यां वीर्यमादधे ।
श्वोभूते स्वपुरं यातः कालेनासूत सा सुतम्

amoghavīryo rājarṣirmahiṣyāṃ vīryamādadhe |
śvobhūte svapuraṃ yātaḥ kālenāsūta sā sutam


09.20.018

कण्वः कुमारस्य वने चक्रे समुचिताः क्रियाः ।
बद्ध्वा मृगेन्द्रं तरसा क्रीडति स्म स बालकः

kaṇvaḥ kumārasya vane cakre samucitāḥ kriyāḥ |
baddhvā mṛgendraṃ tarasā krīḍati sma sa bālakaḥ


09.20.019

तं दुरत्ययविक्रान्तमादाय प्रमदोत्तमा ।
हरेरंशांशसम्भूतं भर्तुरन्तिकमागमत्

taṃ duratyayavikrāntamādāya pramadottamā |
hareraṃśāṃśasambhūtaṃ bharturantikamāgamat


09.20.020

यदा न जगृहे राजा भार्यापुत्राव् अनिन्दितौ ।
शृण्वतां सर्वभूतानां खे वाग् आहाशरीरिणी

yadā na jagṛhe rājā bhāryāputrāv aninditau |
śṛṇvatāṃ sarvabhūtānāṃ khe vāg āhāśarīriṇī


09.20.021

माता भस्त्रा पितुः पुत्रो येन जातः स एव सः ।
भरस्व पुत्रं दुष्मन्त मावमंस्थाः शकुन्तलाम्

mātā bhastrā pituḥ putro yena jātaḥ sa eva saḥ |
bharasva putraṃ duṣmanta māvamaṃsthāḥ śakuntalām


09.20.022

रेतोधाः पुत्रो नयति नरदेव यमक्षयात् ।
त्वं चास्य धाता गर्भस्य सत्यमाह शकुन्तला

retodhāḥ putro nayati naradeva yamakṣayāt |
tvaṃ cāsya dhātā garbhasya satyamāha śakuntalā


09.20.023

पितर्युपरते सो ऽपि चक्रवर्ती महायशाः ।
महिमा गीयते तस्य हरेरंशभुवो भुवि

pitaryuparate so 'pi cakravartī mahāyaśāḥ |
mahimā gīyate tasya hareraṃśabhuvo bhuvi


09.20.024

चक्रं दक्षिणहस्ते ऽस्य पद्मकोशो ऽस्य पादयोः ।
ईजे महाभिषेकेण सो ऽभिषिक्तो ऽधिराड् विभुः

cakraṃ dakṣiṇahaste 'sya padmakośo 'sya pādayoḥ |
īje mahābhiṣekeṇa so 'bhiṣikto 'dhirāḍ vibhuḥ


09.20.025

पञ्चपञ्चाशता मेध्यैर्गङ्गायामनु वाजिभिः ।
मामतेयं पुरोधाय यमुनामनु च प्रभुः

pañcapañcāśatā medhyairgaṅgāyāmanu vājibhiḥ |
māmateyaṃ purodhāya yamunāmanu ca prabhuḥ


09.20.026

अष्टसप्ततिमेध्याश्वान् बबन्ध प्रददद्वसु ।
भरतस्य हि दौष्मन्तेरग्निः साचीगुणे चितः ।
सहस्रं बद्वशो यस्मिन् ब्राह्मणा गा विभेजिरे

aṣṭasaptatimedhyāśvān babandha pradadadvasu |
bharatasya hi dauṣmanteragniḥ sācīguṇe citaḥ |
sahasraṃ badvaśo yasmin brāhmaṇā gā vibhejire


09.20.027

त्रयस्त्रिंशच्छतं ह्यश्वान् बद्ध्वा विस्मापयन् नृपान् ।
दौष्मन्तिरत्यगान् मायां देवानां गुरुमाययौ

trayastriṃśacchataṃ hyaśvān baddhvā vismāpayan nṛpān |
dauṣmantiratyagān māyāṃ devānāṃ gurumāyayau


09.20.028

मृगान् छुक्लदतः कृष्णान् हिरण्येन परीवृतान् ।
अदात् कर्मणि मष्णारे नियुतानि चतुर्दश

mṛgān chukladataḥ kṛṣṇān hiraṇyena parīvṛtān |
adāt karmaṇi maṣṇāre niyutāni caturdaśa


09.20.029

भरतस्य महत् कर्म न पूर्वे नापरे नृपाः ।
नैवापुर्नैव प्राप्स्यन्ति बाहुभ्यां त्रिदिवं यथा

bharatasya mahat karma na pūrve nāpare nṛpāḥ |
naivāpurnaiva prāpsyanti bāhubhyāṃ tridivaṃ yathā


09.20.030

किरातहूणान् यवनान् पौण्ड्रान् कङ्कान् खशान् छकान् ।
अब्रह्मण्यनृपांश्चाहन् म्लेच्छान् दिग्विजये ऽखिलान्

kirātahūṇān yavanān pauṇḍrān kaṅkān khaśān chakān |
abrahmaṇyanṛpāṃścāhan mlecchān digvijaye 'khilān


09.20.031

जित्वा पुरासुरा देवान् ये रसौकांसि भेजिरे ।
देवस्त्रियो रसां नीताः प्राणिभिः पुनराहरत्

jitvā purāsurā devān ye rasaukāṃsi bhejire |
devastriyo rasāṃ nītāḥ prāṇibhiḥ punarāharat


09.20.032

सर्वान् कामान् दुदुहतुः प्रजानां तस्य रोदसी ।
समास्त्रिणवसाहस्रीर्दिक्षु चक्रमवर्तयत्

sarvān kāmān duduhatuḥ prajānāṃ tasya rodasī |
samāstriṇavasāhasrīrdikṣu cakramavartayat


09.20.033

स संराड् लोकपालाख्यमैश्वर्यमधिराट् श्रियम् ।
चक्रं चास्खलितं प्राणान् मृषेत्युपरराम ह

sa saṃrāḍ lokapālākhyamaiśvaryamadhirāṭ śriyam |
cakraṃ cāskhalitaṃ prāṇān mṛṣetyupararāma ha


09.20.034

तस्यासन् नृप वैदर्भ्यः पत्न्यस्तिस्रः सुसम्मताः ।
जघ्नुस्त्यागभयात् पुत्रान् नानुरूपा इतीरिते

tasyāsan nṛpa vaidarbhyaḥ patnyastisraḥ susammatāḥ |
jaghnustyāgabhayāt putrān nānurūpā itīrite


09.20.035

तस्यैवं वितथे वंशे तदर्थं यजतः सुतम् ।
मरुत्स्तोमेन मरुतो भरद्वाजमुपाददुः

tasyaivaṃ vitathe vaṃśe tadarthaṃ yajataḥ sutam |
marutstomena maruto bharadvājamupādaduḥ


09.20.036

अन्तर्वत्न्यां भ्रातृपत्न्यां मैथुनाय बृहस्पतिः ।
प्रवृत्तो वारितो गर्भं शप्त्वा वीर्यमुपासृजत्

antarvatnyāṃ bhrātṛpatnyāṃ maithunāya bṛhaspatiḥ |
pravṛtto vārito garbhaṃ śaptvā vīryamupāsṛjat


09.20.037

तं त्यक्तुकामां ममतां भर्तुस्त्यागविशङ्किताम् ।
नामनिर्वाचनं तस्य श्लोकमेनं सुरा जगुः

taṃ tyaktukāmāṃ mamatāṃ bhartustyāgaviśaṅkitām |
nāmanirvācanaṃ tasya ślokamenaṃ surā jaguḥ


09.20.038

मूढे भर द्वाजमिमं भर द्वाजं बृहस्पते ।
यातौ यदुक्त्वा पितरौ भरद्वाजस्ततस्त्व् अयम्

mūḍhe bhara dvājamimaṃ bhara dvājaṃ bṛhaspate |
yātau yaduktvā pitarau bharadvājastatastv ayam


09.20.039

चोद्यमाना सुरैरेवं मत्वा वितथमात्मजम् ।
व्यसृजन् मरुतो ऽबिभ्रन् दत्तो ऽयं वितथे ऽन्वये

codyamānā surairevaṃ matvā vitathamātmajam |
vyasṛjan maruto 'bibhran datto 'yaṃ vitathe 'nvaye

Chapter 9.21

09.21.001

0 श्रीशुक उवाच वितथस्य सुतान् मन्योर्बृहत्क्षत्रो जयस्ततः ।
महावीर्यो नरो गर्गः सङ्कृतिस्तु नरात्मजः

0 śrīśuka uvāca vitathasya sutān manyorbṛhatkṣatro jayastataḥ |
mahāvīryo naro gargaḥ saṅkṛtistu narātmajaḥ


09.21.002

गुरुश्च रन्तिदेवश्च सङ्कृतेः पाण्डुनन्दन ।
रन्तिदेवस्य महिमा इहामुत्र च गीयते

guruśca rantidevaśca saṅkṛteḥ pāṇḍunandana |
rantidevasya mahimā ihāmutra ca gīyate


09.21.003

वियद्वित्तस्य ददतो लब्धं लब्धं बुभुक्षतः ।
निष्किञ्चनस्य धीरस्य सकुटुम्बस्य सीदतः

viyadvittasya dadato labdhaṃ labdhaṃ bubhukṣataḥ |
niṣkiñcanasya dhīrasya sakuṭumbasya sīdataḥ


09.21.004

व्यतीयुरष्टचत्वारिंशदहान्यपिबतः किल ।
घृतपायससंयावं तोयं प्रातरुपस्थितम्

vyatīyuraṣṭacatvāriṃśadahānyapibataḥ kila |
ghṛtapāyasasaṃyāvaṃ toyaṃ prātarupasthitam


09.21.005

कृच्छ्रप्राप्तकुटुम्बस्य क्षुत्तृड्भ्यां जातवेपथोः ।
अतिथिर्ब्राह्मणः काले भोक्तुकामस्य चागमत्

kṛcchraprāptakuṭumbasya kṣuttṛḍbhyāṃ jātavepathoḥ |
atithirbrāhmaṇaḥ kāle bhoktukāmasya cāgamat


09.21.006

तस्मै संव्यभजत् सो ऽन्नमादृत्य श्रद्धयान्वितः ।
हरिं सर्वत्र सम्पश्यन् स भुक्त्वा प्रययौ द्विजः

tasmai saṃvyabhajat so 'nnamādṛtya śraddhayānvitaḥ |
hariṃ sarvatra sampaśyan sa bhuktvā prayayau dvijaḥ


09.21.007

अथान्यो भोक्ष्यमाणस्य विभक्तस्य महीपतेः ।
विभक्तं व्यभजत् तस्मै वृषलाय हरिं स्मरन्

athānyo bhokṣyamāṇasya vibhaktasya mahīpateḥ |
vibhaktaṃ vyabhajat tasmai vṛṣalāya hariṃ smaran


09.21.008

याते शूद्रे तमन्यो ऽगादतिथिः श्वभिरावृतः ।
राजन् मे दीयतामन्नं सगणाय बुभुक्षते

yāte śūdre tamanyo 'gādatithiḥ śvabhirāvṛtaḥ |
rājan me dīyatāmannaṃ sagaṇāya bubhukṣate


09.21.009

स आदृत्यावशिष्टं यद्बहुमानपुरस्कृतम् ।
तच् च दत्त्वा नमश्चक्रे श्वभ्यः श्वपतये विभुः

sa ādṛtyāvaśiṣṭaṃ yadbahumānapuraskṛtam |
tac ca dattvā namaścakre śvabhyaḥ śvapataye vibhuḥ


09.21.010

पानीयमात्रमुच्छेषं तच् चैकपरितर्पणम् ।
पास्यतः पुल्कसो ऽभ्यागादपो देह्यशुभाय मे

pānīyamātramuccheṣaṃ tac caikaparitarpaṇam |
pāsyataḥ pulkaso 'bhyāgādapo dehyaśubhāya me


09.21.011

तस्य तां करुणां वाचं निशम्य विपुलश्रमाम् ।
कृपया भृशसन्तप्त इदमाहामृतं वचः

tasya tāṃ karuṇāṃ vācaṃ niśamya vipulaśramām |
kṛpayā bhṛśasantapta idamāhāmṛtaṃ vacaḥ


09.21.012

न कामये ऽहं गतिमीश्वरात् पराम् अष्टर्द्धियुक्तामपुनर्भवं वा ।
आर्तिं प्रपद्ये ऽखिलदेहभाजाम् अन्तःस्थितो येन भवन्त्यदुःखाः

na kāmaye 'haṃ gatimīśvarāt parām aṣṭarddhiyuktāmapunarbhavaṃ vā |
ārtiṃ prapadye 'khiladehabhājām antaḥsthito yena bhavantyaduḥkhāḥ


09.21.013

क्षुत्तृट्श्रमो गात्रपरिभ्रमश्च दैन्यं क्लमः शोकविषादमोहाः ।
सर्वे निवृत्ताः कृपणस्य जन्तोर् जिजीविषोर्जीवजलार्पणान् मे

kṣuttṛṭśramo gātraparibhramaśca dainyaṃ klamaḥ śokaviṣādamohāḥ |
sarve nivṛttāḥ kṛpaṇasya jantor jijīviṣorjīvajalārpaṇān me


09.21.014

इति प्रभाष्य पानीयं म्रियमाणः पिपासया ।
पुल्कसायाददाद्धीरो निसर्गकरुणो नृपः

iti prabhāṣya pānīyaṃ mriyamāṇaḥ pipāsayā |
pulkasāyādadāddhīro nisargakaruṇo nṛpaḥ


09.21.015

तस्य त्रिभुवनाधीशाः फलदाः फलमिच्छताम् ।
आत्मानं दर्शयां चक्रुर्माया विष्णुविनिर्मिताः

tasya tribhuvanādhīśāḥ phaladāḥ phalamicchatām |
ātmānaṃ darśayāṃ cakrurmāyā viṣṇuvinirmitāḥ


09.21.016

स वै तेभ्यो नमस्कृत्य निःसङ्गो विगतस्पृहः ।
वासुदेवे भगवति भक्त्या चक्रे मनः परम्

sa vai tebhyo namaskṛtya niḥsaṅgo vigataspṛhaḥ |
vāsudeve bhagavati bhaktyā cakre manaḥ param


09.21.017

ईश्वरालम्बनं चित्तं कुर्वतो ऽनन्यराधसः ।
माया गुणमयी राजन् स्वप्नवत् प्रत्यलीयत

īśvarālambanaṃ cittaṃ kurvato 'nanyarādhasaḥ |
māyā guṇamayī rājan svapnavat pratyalīyata


09.21.018

तत्प्रसङ्गानुभावेन रन्तिदेवानुवर्तिनः ।
अभवन् योगिनः सर्वे नारायणपरायणाः

tatprasaṅgānubhāvena rantidevānuvartinaḥ |
abhavan yoginaḥ sarve nārāyaṇaparāyaṇāḥ


09.21.019

गर्गाच् छिनिस्ततो गार्ग्यः क्षत्राद्ब्रह्म ह्यवर्तत ।
दुरितक्षयो महावीर्यात् तस्य त्रय्यारुणिः कविः

gargāc chinistato gārgyaḥ kṣatrādbrahma hyavartata |
duritakṣayo mahāvīryāt tasya trayyāruṇiḥ kaviḥ


09.21.020

पुष्करारुणिरित्यत्र ये ब्राह्मणगतिं गताः ।
बृहत्क्षत्रस्य पुत्रो ऽभूद्धस्ती यद्धस्तिनापुरम्

puṣkarāruṇirityatra ye brāhmaṇagatiṃ gatāḥ |
bṛhatkṣatrasya putro 'bhūddhastī yaddhastināpuram


09.21.021

अजमीढो द्विमीढश्च पुरुमीढश्च हस्तिनः ।
अजमीढस्य वंश्याः स्युः प्रियमेधादयो द्विजाः

ajamīḍho dvimīḍhaśca purumīḍhaśca hastinaḥ |
ajamīḍhasya vaṃśyāḥ syuḥ priyamedhādayo dvijāḥ


09.21.022

अजमीढाद्बृहदिषुस्तस्य पुत्रो बृहद्धनुः ।
बृहत्कायस्ततस्तस्य पुत्र आसीज् जयद्रथः

ajamīḍhādbṛhadiṣustasya putro bṛhaddhanuḥ |
bṛhatkāyastatastasya putra āsīj jayadrathaḥ


09.21.023

तत्सुतो विशदस्तस्य स्येनजित् समजायत ।
रुचिराश्वो दृढहनुः काश्यो वत्सश्च तत्सुताः

tatsuto viśadastasya syenajit samajāyata |
rucirāśvo dṛḍhahanuḥ kāśyo vatsaśca tatsutāḥ


09.21.024

रुचिराश्वसुतः पारः पृथुसेनस्तदात्मजः ।
पारस्य तनयो नीपस्तस्य पुत्रशतं त्व् अभूत्

rucirāśvasutaḥ pāraḥ pṛthusenastadātmajaḥ |
pārasya tanayo nīpastasya putraśataṃ tv abhūt


09.21.025

स कृत्व्यां शुककन्यायां ब्रह्मदत्तमजीजनत् ।
योगी स गवि भार्यायां विष्वक्सेनमधात् सुतम्

sa kṛtvyāṃ śukakanyāyāṃ brahmadattamajījanat |
yogī sa gavi bhāryāyāṃ viṣvaksenamadhāt sutam


09.21.026

जैगीषव्योपदेशेन योगतन्त्रं चकार ह ।
उदक्सेनस्ततस्तस्माद्भल्लाटो बार्हदीषवाः

jaigīṣavyopadeśena yogatantraṃ cakāra ha |
udaksenastatastasmādbhallāṭo bārhadīṣavāḥ


09.21.027

यवीनरो द्विमीढस्य कृतिमांस्तत्सुतः स्मृतः ।
नाम्ना सत्यधृतिस्तस्य दृढनेमिः सुपार्श्वकृत्

yavīnaro dvimīḍhasya kṛtimāṃstatsutaḥ smṛtaḥ |
nāmnā satyadhṛtistasya dṛḍhanemiḥ supārśvakṛt


09.21.028

सुपार्श्वात् सुमतिस्तस्य पुत्रः सन्नतिमांस्ततः ।
कृती हिरण्यनाभाद्यो योगं प्राप्य जगौ स्म षट्

supārśvāt sumatistasya putraḥ sannatimāṃstataḥ |
kṛtī hiraṇyanābhādyo yogaṃ prāpya jagau sma ṣaṭ


09.21.029

संहिताः प्राच्यसाम्नां वै नीपो ह्युद्ग्रायुधस्ततः ।
तस्य क्षेम्यः सुवीरो ऽथ सुवीरस्य रिपुञ्जयः

saṃhitāḥ prācyasāmnāṃ vai nīpo hyudgrāyudhastataḥ |
tasya kṣemyaḥ suvīro 'tha suvīrasya ripuñjayaḥ


09.21.030

ततो बहुरथो नाम पुरुमीढो ऽप्रजो ऽभवत् ।
नलिन्यामजमीढस्य नीलः शान्तिस्तु तत्सुतः

tato bahuratho nāma purumīḍho 'prajo 'bhavat |
nalinyāmajamīḍhasya nīlaḥ śāntistu tatsutaḥ


09.21.031

शान्तेः सुशान्तिस्तत्पुत्रः पुरुजो ऽर्कस्ततो ऽभवत् ।
भर्म्याश्वस्तनयस्तस्य पञ्चासन् मुद्गलादयः

śānteḥ suśāntistatputraḥ purujo 'rkastato 'bhavat |
bharmyāśvastanayastasya pañcāsan mudgalādayaḥ


09.21.032

यवीनरो बृहद्विश्वः काम्पिल्लः सञ्जयः सुताः ।
भर्म्याश्वः प्राह पुत्रा मे पञ्चानां रक्षणाय हि

yavīnaro bṛhadviśvaḥ kāmpillaḥ sañjayaḥ sutāḥ |
bharmyāśvaḥ prāha putrā me pañcānāṃ rakṣaṇāya hi


09.21.033

विषयाणामलमिमे इति पञ्चालसंज्ञिताः ।
मुद्गलाद्ब्रह्मनिर्वृत्तं गोत्रं मौद्गल्यसंज्ञितम्

viṣayāṇāmalamime iti pañcālasaṃjñitāḥ |
mudgalādbrahmanirvṛttaṃ gotraṃ maudgalyasaṃjñitam


09.21.034

मिथुनं मुद्गलाद्भार्म्याद्दिवोदासः पुमान् अभूत् ।
अहल्या कन्यका यस्यां शतानन्दस्तु गौतमात्

mithunaṃ mudgalādbhārmyāddivodāsaḥ pumān abhūt |
ahalyā kanyakā yasyāṃ śatānandastu gautamāt


09.21.035

तस्य सत्यधृतिः पुत्रो धनुर्वेदविशारदः ।
शरद्वांस्तत्सुतो यस्मादुर्वशीदर्शनात् किल

tasya satyadhṛtiḥ putro dhanurvedaviśāradaḥ |
śaradvāṃstatsuto yasmādurvaśīdarśanāt kila


09.21.036

शरस्तम्बे ऽपतद्रेतो मिथुनं तदभूच् छुभम् ।
तद्दृष्ट्वा कृपयागृह्णाच् छान्तनुर्मृगयां चरन् ।
कृपः कुमारः कन्या च द्रोणपत्न्यभवत् कृपी

śarastambe 'patadreto mithunaṃ tadabhūc chubham |
taddṛṣṭvā kṛpayāgṛhṇāc chāntanurmṛgayāṃ caran |
kṛpaḥ kumāraḥ kanyā ca droṇapatnyabhavat kṛpī

Chapter 9.22

09.22.001

0 श्रीशुक उवाच मित्रायुश्च दिवोदासाच् च्यवनस्तत्सुतो नृप ।
सुदासः सहदेवो ऽथ सोमको जन्तुजन्मकृत्

0 śrīśuka uvāca mitrāyuśca divodāsāc cyavanastatsuto nṛpa |
sudāsaḥ sahadevo 'tha somako jantujanmakṛt


09.22.002

तस्य पुत्रशतं तेषां यवीयान् पृषतः सुतः ।
स तस्माद्द्रुपदो जज्ञे सर्वसम्पत्समन्वितः ।
द्रुपदाद्द्रौपदी तस्य धृष्टद्युम्नादयः सुताः

tasya putraśataṃ teṣāṃ yavīyān pṛṣataḥ sutaḥ |
sa tasmāddrupado jajñe sarvasampatsamanvitaḥ |
drupadāddraupadī tasya dhṛṣṭadyumnādayaḥ sutāḥ


09.22.003

धृष्टद्युम्नाद्धृष्टकेतुर्भार्म्याः पाञ्चालका इमे ।
यो ऽजमीढसुतो ह्यन्य ऋक्षः संवरणस्ततः

dhṛṣṭadyumnāddhṛṣṭaketurbhārmyāḥ pāñcālakā ime |
yo 'jamīḍhasuto hyanya ṛkṣaḥ saṃvaraṇastataḥ


09.22.004

तपत्यां सूर्यकन्यायां कुरुक्षेत्रपतिः कुरुः ।
परीक्षिः सुधनुर्जह्नुर्निषधश्च कुरोः सुताः

tapatyāṃ sūryakanyāyāṃ kurukṣetrapatiḥ kuruḥ |
parīkṣiḥ sudhanurjahnurniṣadhaśca kuroḥ sutāḥ


09.22.005

सुहोत्रो ऽभूत् सुधनुषश्च्यवनो ऽथ ततः कृती ।
वसुस्तस्योपरिचरो बृहद्रथमुखास्ततः

suhotro 'bhūt sudhanuṣaścyavano 'tha tataḥ kṛtī |
vasustasyoparicaro bṛhadrathamukhāstataḥ


09.22.006

कुशाम्बमत्स्यप्रत्यग्र चेदिपाद्याश्च चेदिपाः ।
बृहद्रथात् कुशाग्रो ऽभूदृषभस्तस्य तत्सुतः

kuśāmbamatsyapratyagra cedipādyāśca cedipāḥ |
bṛhadrathāt kuśāgro 'bhūdṛṣabhastasya tatsutaḥ


09.22.007

जज्ञे सत्यहितो ऽपत्यं पुष्पवांस्तत्सुतो जहुः ।
अन्यस्यामपि भार्यायां शकले द्वे बृहद्रथात्

jajñe satyahito 'patyaṃ puṣpavāṃstatsuto jahuḥ |
anyasyāmapi bhāryāyāṃ śakale dve bṛhadrathāt


09.22.008

ये मात्रा बहिरुत्सृष्टे जरया चाभिसन्धिते ।
जीव जीवेति क्रीडन्त्या जरासन्धो ऽभवत् सुतः

ye mātrā bahirutsṛṣṭe jarayā cābhisandhite |
jīva jīveti krīḍantyā jarāsandho 'bhavat sutaḥ


09.22.009

ततश्च सहदेवो ऽभूत् सोमापिर्यच् छ्रुतश्रवाः ।
परीक्षिरनपत्यो ऽभूत् सुरथो नाम जाह्नवः

tataśca sahadevo 'bhūt somāpiryac chrutaśravāḥ |
parīkṣiranapatyo 'bhūt suratho nāma jāhnavaḥ


09.22.010

ततो विदूरथस्तस्मात् सार्वभौमस्ततो ऽभवत् ।
जयसेनस्तत्तनयो राधिको ऽतो ऽयुताय्व् अभूत्

tato vidūrathastasmāt sārvabhaumastato 'bhavat |
jayasenastattanayo rādhiko 'to 'yutāyv abhūt


09.22.011

ततश्चाक्रोधनस्तस्माद्देवातिथिरमुष्य च ।
ऋक्षस्तस्य दिलीपो ऽभूत् प्रतीपस्तस्य चात्मजः

tataścākrodhanastasmāddevātithiramuṣya ca |
ṛkṣastasya dilīpo 'bhūt pratīpastasya cātmajaḥ


09.22.012

देवापिः शान्तनुस्तस्य बाह्लीक इति चात्मजाः ।
पितृराज्यं परित्यज्य देवापिस्तु वनं गतः

devāpiḥ śāntanustasya bāhlīka iti cātmajāḥ |
pitṛrājyaṃ parityajya devāpistu vanaṃ gataḥ


09.22.013

अभवच् छान्तनू राजा प्राङ् महाभिषसंज्ञितः ।
यं यं कराभ्यां स्पृशति जीर्णं यौवनमेति सः

abhavac chāntanū rājā prāṅ mahābhiṣasaṃjñitaḥ |
yaṃ yaṃ karābhyāṃ spṛśati jīrṇaṃ yauvanameti saḥ


09.22.014

शान्तिमाप्नोति चैवाग्र्यां कर्मणा तेन शान्तनुः ।
समा द्वादश तद्राज्ये न ववर्ष यदा विभुः

śāntimāpnoti caivāgryāṃ karmaṇā tena śāntanuḥ |
samā dvādaśa tadrājye na vavarṣa yadā vibhuḥ


09.22.015

शान्तनुर्ब्राह्मणैरुक्तः परिवेत्तायमग्रभुक् ।
राज्यं देह्यग्रजायाशु पुरराष्ट्रविवृद्धये

śāntanurbrāhmaṇairuktaḥ parivettāyamagrabhuk |
rājyaṃ dehyagrajāyāśu purarāṣṭravivṛddhaye


09.22.016

एवमुक्तो द्विजैर्ज्येष्ठं छन्दयामास सो ऽब्रवीत् ।
तन्मन्त्रिप्रहितैर्विप्रैर्वेदाद्विभ्रंशितो गिरा

evamukto dvijairjyeṣṭhaṃ chandayāmāsa so 'bravīt |
tanmantriprahitairviprairvedādvibhraṃśito girā


09.22.017

वेदवादातिवादान् वै तदा देवो ववर्ष ह ।
देवापिर्योगमास्थाय कलापग्राममाश्रितः

vedavādātivādān vai tadā devo vavarṣa ha |
devāpiryogamāsthāya kalāpagrāmamāśritaḥ


09.22.018

सोमवंशे कलौ नष्टे कृतादौ स्थापयिष्यति ।
बाह्लीकात् सोमदत्तो ऽभूद्भूरिर्भूरिश्रवास्ततः

somavaṃśe kalau naṣṭe kṛtādau sthāpayiṣyati |
bāhlīkāt somadatto 'bhūdbhūrirbhūriśravāstataḥ


09.22.019

शलश्च शान्तनोरासीद्गङ्गायां भीष्म आत्मवान् ।
सर्वधर्मविदां श्रेष्ठो महाभागवतः कविः

śalaśca śāntanorāsīdgaṅgāyāṃ bhīṣma ātmavān |
sarvadharmavidāṃ śreṣṭho mahābhāgavataḥ kaviḥ


09.22.020

वीरयूथाग्रणीर्येन रामो ऽपि युधि तोषितः ।
शान्तनोर्दासकन्यायां जज्ञे चित्राङ्गदः सुतः

vīrayūthāgraṇīryena rāmo 'pi yudhi toṣitaḥ |
śāntanordāsakanyāyāṃ jajñe citrāṅgadaḥ sutaḥ


09.22.021

विचित्रवीर्यश्चावरजो नाम्ना चित्राङ्गदो हतः ।
यस्यां पराशरात् साक्षादवतीर्णो हरेः कला

vicitravīryaścāvarajo nāmnā citrāṅgado hataḥ |
yasyāṃ parāśarāt sākṣādavatīrṇo hareḥ kalā


09.22.022

वेदगुप्तो मुनिः कृष्णो यतो ऽहमिदमध्यगाम् ।
हित्वा स्वशिष्यान् पैलादीन् भगवान् बादरायणः

vedagupto muniḥ kṛṣṇo yato 'hamidamadhyagām |
hitvā svaśiṣyān pailādīn bhagavān bādarāyaṇaḥ


09.22.023

मह्यं पुत्राय शान्ताय परं गुह्यमिदं जगौ ।
विचित्रवीर्यो ऽथोवाह काशीराजसुते बलात्

mahyaṃ putrāya śāntāya paraṃ guhyamidaṃ jagau |
vicitravīryo 'thovāha kāśīrājasute balāt


09.22.024

स्वयंवरादुपानीते अम्बिकाम्बालिके उभे ।
तयोरासक्तहृदयो गृहीतो यक्ष्मणा मृतः

svayaṃvarādupānīte ambikāmbālike ubhe |
tayorāsaktahṛdayo gṛhīto yakṣmaṇā mṛtaḥ


09.22.025

क्षेत्रे ऽप्रजस्य वै भ्रातुर्मात्रोक्तो बादरायणः ।
धृतराष्ट्रं च पाण्डुं च विदुरं चाप्यजीजनत्

kṣetre 'prajasya vai bhrāturmātrokto bādarāyaṇaḥ |
dhṛtarāṣṭraṃ ca pāṇḍuṃ ca viduraṃ cāpyajījanat


09.22.026

गान्धार्यां धृतराष्ट्रस्य जज्ञे पुत्रशतं नृप ।
तत्र दुर्योधनो ज्येष्ठो दुःशला चापि कन्यका

gāndhāryāṃ dhṛtarāṣṭrasya jajñe putraśataṃ nṛpa |
tatra duryodhano jyeṣṭho duḥśalā cāpi kanyakā


09.22.027

शापान् मैथुनरुद्धस्य पाण्डोः कुन्त्यां महारथाः ।
जाता धर्मानिलेन्द्रेभ्यो युधिष्ठिरमुखास्त्रयः

śāpān maithunaruddhasya pāṇḍoḥ kuntyāṃ mahārathāḥ |
jātā dharmānilendrebhyo yudhiṣṭhiramukhāstrayaḥ


09.22.028

नकुलः सहदेवश्च माद्र्यां नासत्यदस्रयोः ।
द्रौपद्यां पञ्च पञ्चभ्यः पुत्रास्ते पितरो ऽभवन्

nakulaḥ sahadevaśca mādryāṃ nāsatyadasrayoḥ |
draupadyāṃ pañca pañcabhyaḥ putrāste pitaro 'bhavan


09.22.029

युधिष्ठिरात् प्रतिविन्ध्यः श्रुतसेनो वृकोदरात् ।
अर्जुनाच् छ्रुतकीर्तिस्तु शतानीकस्तु नाकुलिः

yudhiṣṭhirāt prativindhyaḥ śrutaseno vṛkodarāt |
arjunāc chrutakīrtistu śatānīkastu nākuliḥ


09.22.030

सहदेवसुतो राजन् छ्रुतकर्मा तथापरे ।
युधिष्ठिरात् तु पौरव्यां देवको ऽथ घटोत्कचः

sahadevasuto rājan chrutakarmā tathāpare |
yudhiṣṭhirāt tu pauravyāṃ devako 'tha ghaṭotkacaḥ


09.22.031

भीमसेनाद्धिडिम्बायां काल्यां सर्वगतस्ततः ।
सहदेवात् सुहोत्रं तु विजयासूत पार्वती

bhīmasenāddhiḍimbāyāṃ kālyāṃ sarvagatastataḥ |
sahadevāt suhotraṃ tu vijayāsūta pārvatī


09.22.032

करेणुमत्यां नकुलो नरमित्रं तथार्जुनः ।
इरावन्तमुलुप्यां वै सुतायां बभ्रुवाहनम् ।
मणिपुरपतेः सो ऽपि तत्पुत्रः पुत्रिकासुतः

kareṇumatyāṃ nakulo naramitraṃ tathārjunaḥ |
irāvantamulupyāṃ vai sutāyāṃ babhruvāhanam |
maṇipurapateḥ so 'pi tatputraḥ putrikāsutaḥ


09.22.033

तव तातः सुभद्रायामभिमन्युरजायत ।
सर्वातिरथजिद्वीर उत्तरायां ततो भवान्

tava tātaḥ subhadrāyāmabhimanyurajāyata |
sarvātirathajidvīra uttarāyāṃ tato bhavān


09.22.034

परिक्षीणेषु कुरुषु द्रौणेर्ब्रह्मास्त्रतेजसा ।
त्वं च कृष्णानुभावेन सजीवो मोचितो ऽन्तकात्

parikṣīṇeṣu kuruṣu drauṇerbrahmāstratejasā |
tvaṃ ca kṛṣṇānubhāvena sajīvo mocito 'ntakāt


09.22.035

तवेमे तनयास्तात जनमेजयपूर्वकाः ।
श्रुतसेनो भीमसेन उग्रसेनश्च वीर्यवान्

taveme tanayāstāta janamejayapūrvakāḥ |
śrutaseno bhīmasena ugrasenaśca vīryavān


09.22.036

जनमेजयस्त्वां विदित्वा तक्षकान् निधनं गतम् ।
सर्पान् वै सर्पयागाग्नौ स होष्यति रुषान्वितः

janamejayastvāṃ viditvā takṣakān nidhanaṃ gatam |
sarpān vai sarpayāgāgnau sa hoṣyati ruṣānvitaḥ


09.22.037

कालषेयं पुरोधाय तुरं तुरगमेधषाट् ।
समन्तात् पृथिवीं सर्वां जित्वा यक्ष्यति चाध्वरैः

kālaṣeyaṃ purodhāya turaṃ turagamedhaṣāṭ |
samantāt pṛthivīṃ sarvāṃ jitvā yakṣyati cādhvaraiḥ


09.22.038

तस्य पुत्रः शतानीको याज्ञवल्क्यात् त्रयीं पठन् ।
अस्त्रज्ञानं क्रियाज्ञानं शौनकात् परमेष्यति

tasya putraḥ śatānīko yājñavalkyāt trayīṃ paṭhan |
astrajñānaṃ kriyājñānaṃ śaunakāt parameṣyati


09.22.039

सहस्रानीकस्तत्पुत्रस्ततश्चैवाश्वमेधजः ।
असीमकृष्णस्तस्यापि नेमिचक्रस्तु तत्सुतः

sahasrānīkastatputrastataścaivāśvamedhajaḥ |
asīmakṛṣṇastasyāpi nemicakrastu tatsutaḥ


09.22.040

गजाह्वये हृते नद्या कौशाम्ब्यां साधु वत्स्यति ।
उक्तस्ततश्चित्ररथस्तस्माच् छुचिरथः सुतः

gajāhvaye hṛte nadyā kauśāmbyāṃ sādhu vatsyati |
uktastataścitrarathastasmāc chucirathaḥ sutaḥ


09.22.041

तस्माच् च वृष्टिमांस्तस्य सुषेणो ऽथ महीपतिः ।
सुनीथस्तस्य भविता नृचक्षुर्यत् सुखीनलः

tasmāc ca vṛṣṭimāṃstasya suṣeṇo 'tha mahīpatiḥ |
sunīthastasya bhavitā nṛcakṣuryat sukhīnalaḥ


09.22.042

परिप्लवः सुतस्तस्मान् मेधावी सुनयात्मजः ।
नृपञ्जयस्ततो दूर्वस्तिमिस्तस्माज् जनिष्यति

pariplavaḥ sutastasmān medhāvī sunayātmajaḥ |
nṛpañjayastato dūrvastimistasmāj janiṣyati


09.22.043

तिमेर्बृहद्रथस्तस्माच् छतानीकः सुदासजः ।
शतानीकाद्दुर्दमनस्तस्यापत्यं महीनरः

timerbṛhadrathastasmāc chatānīkaḥ sudāsajaḥ |
śatānīkāddurdamanastasyāpatyaṃ mahīnaraḥ


09.22.044

दण्डपाणिर्निमिस्तस्य क्षेमको भविता यतः ।
ब्रह्मक्षत्रस्य वै योनिर्वंशो देवर्षिसत्कृतः

daṇḍapāṇirnimistasya kṣemako bhavitā yataḥ |
brahmakṣatrasya vai yonirvaṃśo devarṣisatkṛtaḥ


09.22.045

क्षेमकं प्राप्य राजानं संस्थां प्राप्स्यति वै कलौ ।
अथ मागधराजानो भाविनो ये वदामि ते

kṣemakaṃ prāpya rājānaṃ saṃsthāṃ prāpsyati vai kalau |
atha māgadharājāno bhāvino ye vadāmi te


09.22.046

भविता सहदेवस्य मार्जारिर्यच् छ्रुतश्रवाः ।
ततो युतायुस्तस्यापि निरमित्रो ऽथ तत्सुतः

bhavitā sahadevasya mārjāriryac chrutaśravāḥ |
tato yutāyustasyāpi niramitro 'tha tatsutaḥ


09.22.047

सुनक्षत्रः सुनक्षत्राद्बृहत्सेनो ऽथ कर्मजित् ।
ततः सुतञ्जयाद्विप्रः शुचिस्तस्य भविष्यति

sunakṣatraḥ sunakṣatrādbṛhatseno 'tha karmajit |
tataḥ sutañjayādvipraḥ śucistasya bhaviṣyati


09.22.048

क्षेमो ऽथ सुव्रतस्तस्माद्धर्मसूत्रः समस्ततः ।
द्युमत्सेनो ऽथ सुमतिः सुबलो जनिता ततः

kṣemo 'tha suvratastasmāddharmasūtraḥ samastataḥ |
dyumatseno 'tha sumatiḥ subalo janitā tataḥ


09.22.049

सुनीथः सत्यजिदथ विश्वजिद्यद्रिपुञ्जयः ।
बार्हद्रथाश्च भूपाला भाव्याः साहस्रवत्सरम्

sunīthaḥ satyajidatha viśvajidyadripuñjayaḥ |
bārhadrathāśca bhūpālā bhāvyāḥ sāhasravatsaram

Chapter 9.23

09.23.001

0 श्रीशुक उवाच अनोः सभानरश्चक्षुः परेष्णुश्च त्रयः सुताः ।
सभानरात् कालनरः सृञ्जयस्तत्सुतस्ततः

0 śrīśuka uvāca anoḥ sabhānaraścakṣuḥ pareṣṇuśca trayaḥ sutāḥ |
sabhānarāt kālanaraḥ sṛñjayastatsutastataḥ


09.23.002

जनमेजयस्तस्य पुत्रो महाशालो महामनाः ।
उशीनरस्तितिक्षुश्च महामनस आत्मजौ

janamejayastasya putro mahāśālo mahāmanāḥ |
uśīnarastitikṣuśca mahāmanasa ātmajau


09.23.003

शिबिर्वरः कृमिर्दक्षश्चत्वारोशीनरात्मजाः ।
वृषादर्भः सुधीरश्च मद्रः केकय आत्मवान्

śibirvaraḥ kṛmirdakṣaścatvārośīnarātmajāḥ |
vṛṣādarbhaḥ sudhīraśca madraḥ kekaya ātmavān


09.23.004

शिबेश्चत्वार एवासंस्तितिक्षोश्च रुषद्रथः ।
ततो होमो ऽथ सुतपा बलिः सुतपसो ऽभवत्

śibeścatvāra evāsaṃstitikṣośca ruṣadrathaḥ |
tato homo 'tha sutapā baliḥ sutapaso 'bhavat


09.23.005

अङ्गवङ्गकलिङ्गाद्याः सुह्मपुण्ड्रौड्रसंज्ञिताः ।
जज्ञिरे दीर्घतमसो बलेः क्षेत्रे महीक्षितः

aṅgavaṅgakaliṅgādyāḥ suhmapuṇḍrauḍrasaṃjñitāḥ |
jajñire dīrghatamaso baleḥ kṣetre mahīkṣitaḥ


09.23.006

चक्रुः स्वनाम्ना विषयान् षड् इमान् प्राच्यकांश्च ते ।
खलपानो ऽङ्गतो जज्ञे तस्माद्दिविरथस्ततः

cakruḥ svanāmnā viṣayān ṣaḍ imān prācyakāṃśca te |
khalapāno 'ṅgato jajñe tasmāddivirathastataḥ


09.23.007

सुतो धर्मरथो यस्य जज्ञे चित्ररथो ऽप्रजाः ।
रोमपाद इति ख्यातस्तस्मै दशरथः सखा

suto dharmaratho yasya jajñe citraratho 'prajāḥ |
romapāda iti khyātastasmai daśarathaḥ sakhā


09.23.008

शान्तां स्वकन्यां प्रायच्छदृष्यशृङ्ग उवाह याम् ।
देवे ऽवर्षति यं रामा आनिन्युर्हरिणीसुतम्

śāntāṃ svakanyāṃ prāyacchadṛṣyaśṛṅga uvāha yām |
deve 'varṣati yaṃ rāmā āninyurhariṇīsutam


09.23.009

नाट्यसङ्गीतवादित्रैर्विभ्रमालिङ्गनार्हणैः ।
स तु राज्ञो ऽनपत्यस्य निरूप्येष्टिं मरुत्वते

nāṭyasaṅgītavāditrairvibhramāliṅganārhaṇaiḥ |
sa tu rājño 'napatyasya nirūpyeṣṭiṃ marutvate


09.23.010

प्रजामदाद्दशरथो येन लेभे ऽप्रजाः प्रजाः ।
चतुरङ्गो रोमपादात् पृथुलाक्षस्तु तत्सुतः

prajāmadāddaśaratho yena lebhe 'prajāḥ prajāḥ |
caturaṅgo romapādāt pṛthulākṣastu tatsutaḥ


09.23.011

बृहद्रथो बृहत्कर्मा बृहद्भानुश्च तत्सुताः ।
आद्याद्बृहन्मनास्तस्माज् जयद्रथ उदाहृतः

bṛhadratho bṛhatkarmā bṛhadbhānuśca tatsutāḥ |
ādyādbṛhanmanāstasmāj jayadratha udāhṛtaḥ


09.23.012

विजयस्तस्य सम्भूत्यां ततो धृतिरजायत ।
ततो धृतव्रतस्तस्य सत्कर्माधिरथस्ततः

vijayastasya sambhūtyāṃ tato dhṛtirajāyata |
tato dhṛtavratastasya satkarmādhirathastataḥ


09.23.013

यो ऽसौ गङ्गातटे क्रीडन् मञ्जूषान्तर्गतं शिशुम् ।
कुन्त्यापविद्धं कानीनमनपत्यो ऽकरोत् सुतम्

yo 'sau gaṅgātaṭe krīḍan mañjūṣāntargataṃ śiśum |
kuntyāpaviddhaṃ kānīnamanapatyo 'karot sutam


09.23.014

वृषसेनः सुतस्तस्य कर्णस्य जगतीपते ।
द्रुह्योश्च तनयो बभ्रुः सेतुस्तस्यात्मजस्ततः

vṛṣasenaḥ sutastasya karṇasya jagatīpate |
druhyośca tanayo babhruḥ setustasyātmajastataḥ


09.23.015

आरब्धस्तस्य गान्धारस्तस्य धर्मस्ततो धृतः ।
धृतस्य दुर्मदस्तस्मात् प्रचेताः प्राचेतसः शतम्

ārabdhastasya gāndhārastasya dharmastato dhṛtaḥ |
dhṛtasya durmadastasmāt pracetāḥ prācetasaḥ śatam


09.23.016

म्लेच्छाधिपतयो ऽभूवन्नुदीचीं दिशमाश्रिताः ।
तुर्वसोश्च सुतो वह्निर्वह्नेर्भर्गो ऽथ भानुमान्

mlecchādhipatayo 'bhūvannudīcīṃ diśamāśritāḥ |
turvasośca suto vahnirvahnerbhargo 'tha bhānumān


09.23.017

त्रिभानुस्तत्सुतो ऽस्यापि करन्धम उदारधीः ।
मरुतस्तत्सुतो ऽपुत्रः पुत्रं पौरवमन्वभूत्

tribhānustatsuto 'syāpi karandhama udāradhīḥ |
marutastatsuto 'putraḥ putraṃ pauravamanvabhūt


09.23.018

दुष्मन्तः स पुनर्भेजे स्ववंशं राज्यकामुकः ।
ययातेर्ज्येष्ठपुत्रस्य यदोर्वंशं नरर्षभ

duṣmantaḥ sa punarbheje svavaṃśaṃ rājyakāmukaḥ |
yayāterjyeṣṭhaputrasya yadorvaṃśaṃ nararṣabha


09.23.019

वर्णयामि महापुण्यं सर्वपापहरं नृणाम् ।
यदोर्वंशं नरः श्रुत्वा सर्वपापैः प्रमुच्यते

varṇayāmi mahāpuṇyaṃ sarvapāpaharaṃ nṛṇām |
yadorvaṃśaṃ naraḥ śrutvā sarvapāpaiḥ pramucyate


09.23.020

यत्रावतीर्णो भगवान् परमात्मा नराकृतिः ।
यदोः सहस्रजित् क्रोष्टा नलो रिपुरिति श्रुताः

yatrāvatīrṇo bhagavān paramātmā narākṛtiḥ |
yadoḥ sahasrajit kroṣṭā nalo ripuriti śrutāḥ


09.23.021

चत्वारः सूनवस्तत्र शतजित् प्रथमात्मजः ।
महाहयो रेणुहयो हैहयश्चेति तत्सुताः

catvāraḥ sūnavastatra śatajit prathamātmajaḥ |
mahāhayo reṇuhayo haihayaśceti tatsutāḥ


09.23.022

धर्मस्तु हैहयसुतो नेत्रः कुन्तेः पिता ततः ।
सोहञ्जिरभवत् कुन्तेर्महिष्मान् भद्रसेनकः

dharmastu haihayasuto netraḥ kunteḥ pitā tataḥ |
sohañjirabhavat kuntermahiṣmān bhadrasenakaḥ


09.23.023

दुर्मदो भद्रसेनस्य धनकः कृतवीर्यसूः ।
कृताग्निः कृतवर्मा च कृतौजा धनकात्मजाः

durmado bhadrasenasya dhanakaḥ kṛtavīryasūḥ |
kṛtāgniḥ kṛtavarmā ca kṛtaujā dhanakātmajāḥ


09.23.024

अर्जुनः कृतवीर्यस्य सप्तद्वीपेश्वरो ऽभवत् ।
दत्तात्रेयाद्धरेरंशात् प्राप्तयोगमहागुणः

arjunaḥ kṛtavīryasya saptadvīpeśvaro 'bhavat |
dattātreyāddhareraṃśāt prāptayogamahāguṇaḥ


09.23.025

न नूनं कार्तवीर्यस्य गतिं यास्यन्ति पार्थिवाः ।
यज्ञदानतपोयोगैः श्रुतवीर्यदयादिभिः

na nūnaṃ kārtavīryasya gatiṃ yāsyanti pārthivāḥ |
yajñadānatapoyogaiḥ śrutavīryadayādibhiḥ


09.23.026

पञ्चाशीति सहस्राणि ह्यव्याहतबलः समाः ।
अनष्टवित्तस्मरणो बुभुजे ऽक्षय्यषड्वसु

pañcāśīti sahasrāṇi hyavyāhatabalaḥ samāḥ |
anaṣṭavittasmaraṇo bubhuje 'kṣayyaṣaḍvasu


09.23.027

तस्य पुत्रसहस्रेषु पञ्चैवोर्वरिता मृधे ।
जयध्वजः शूरसेनो वृषभो मधुरूर्जितः

tasya putrasahasreṣu pañcaivorvaritā mṛdhe |
jayadhvajaḥ śūraseno vṛṣabho madhurūrjitaḥ


09.23.028

जयध्वजात् तालजङ्घस्तस्य पुत्रशतं त्व् अभूत् ।
क्षत्रं यत् तालजङ्घाख्यमौर्वतेजोपसंहृतम्

jayadhvajāt tālajaṅghastasya putraśataṃ tv abhūt |
kṣatraṃ yat tālajaṅghākhyamaurvatejopasaṃhṛtam


09.23.029

तेषां ज्येष्ठो वीतिहोत्रो वृष्णिः पुत्रो मधोः स्मृतः ।
तस्य पुत्रशतं त्व् आसीद्वृष्णिज्येष्ठं यतः कुलम्

teṣāṃ jyeṣṭho vītihotro vṛṣṇiḥ putro madhoḥ smṛtaḥ |
tasya putraśataṃ tv āsīdvṛṣṇijyeṣṭhaṃ yataḥ kulam


09.23.030

माधवा वृष्णयो राजन् यादवाश्चेति संज्ञिताः ।
यदुपुत्रस्य च क्रोष्टोः पुत्रो वृजिनवांस्ततः

mādhavā vṛṣṇayo rājan yādavāśceti saṃjñitāḥ |
yaduputrasya ca kroṣṭoḥ putro vṛjinavāṃstataḥ


09.23.031

स्वाहितो ऽतो विषद्गुर्वै तस्य चित्ररथस्ततः ।
शशबिन्दुर्महायोगी महाभागो महान् अभूत्

svāhito 'to viṣadgurvai tasya citrarathastataḥ |
śaśabindurmahāyogī mahābhāgo mahān abhūt


09.23.032

चतुर्दशमहारत्नश्चक्रवर्त्यपराजितः ।
तस्य पत्नीसहस्राणां दशानां सुमहायशाः

caturdaśamahāratnaścakravartyaparājitaḥ |
tasya patnīsahasrāṇāṃ daśānāṃ sumahāyaśāḥ


09.23.033

दशलक्षसहस्राणि पुत्राणां तास्व् अजीजनत् ।
तेषां तु षट् प्रधानानां पृथुश्रवस आत्मजः

daśalakṣasahasrāṇi putrāṇāṃ tāsv ajījanat |
teṣāṃ tu ṣaṭ pradhānānāṃ pṛthuśravasa ātmajaḥ


09.23.034

धर्मो नामोशना तस्य हयमेधशतस्य याट् ।
तत्सुतो रुचकस्तस्य पञ्चासन्नात्मजाः शृणु

dharmo nāmośanā tasya hayamedhaśatasya yāṭ |
tatsuto rucakastasya pañcāsannātmajāḥ śṛṇu


09.23.035

पुरुजिद्रुक्मरुक्मेषु पृथुज्यामघसंज्ञिताः ।
ज्यामघस्त्व् अप्रजो ऽप्यन्यां भार्यां शैब्यापतिर्भयात्

purujidrukmarukmeṣu pṛthujyāmaghasaṃjñitāḥ |
jyāmaghastv aprajo 'pyanyāṃ bhāryāṃ śaibyāpatirbhayāt


09.23.036

नाविन्दच् छत्रुभवनाद्भोज्यां कन्यामहारषीत् ।
रथस्थां तां निरीक्ष्याह शैब्या पतिममर्षिता

nāvindac chatrubhavanādbhojyāṃ kanyāmahāraṣīt |
rathasthāṃ tāṃ nirīkṣyāha śaibyā patimamarṣitā


09.23.037

केयं कुहक मत्स्थानं रथमारोपितेति वै ।
स्नुषा तवेत्यभिहिते स्मयन्ती पतिमब्रवीत्

keyaṃ kuhaka matsthānaṃ rathamāropiteti vai |
snuṣā tavetyabhihite smayantī patimabravīt


09.23.038

अहं बन्ध्यासपत्नी च स्नुषा मे युज्यते कथम् ।
जनयिष्यसि यं राज्ञि तस्येयमुपयुज्यते

ahaṃ bandhyāsapatnī ca snuṣā me yujyate katham |
janayiṣyasi yaṃ rājñi tasyeyamupayujyate


09.23.039

अन्वमोदन्त तद्विश्वे देवाः पितर एव च ।
शैब्या गर्भमधात् काले कुमारं सुषुवे शुभम् ।
स विदर्भ इति प्रोक्त उपयेमे स्नुषां सतीम्

anvamodanta tadviśve devāḥ pitara eva ca |
śaibyā garbhamadhāt kāle kumāraṃ suṣuve śubham |
sa vidarbha iti prokta upayeme snuṣāṃ satīm

Chapter 9.24

09.24.001

0 श्रीशुक उवाच तस्यां विदर्भो ऽजनयत् पुत्रौ नाम्ना कुशक्रथौ ।
तृतीयं रोमपादं च विदर्भकुलनन्दनम्

0 śrīśuka uvāca tasyāṃ vidarbho 'janayat putrau nāmnā kuśakrathau |
tṛtīyaṃ romapādaṃ ca vidarbhakulanandanam


09.24.002

रोमपादसुतो बभ्रुर्बभ्रोः कृतिरजायत ।
उशिकस्तत्सुतस्तस्माच् चेदिश्चैद्यादयो नृपाः

romapādasuto babhrurbabhroḥ kṛtirajāyata |
uśikastatsutastasmāc cediścaidyādayo nṛpāḥ


09.24.003

क्रथस्य कुन्तिः पुत्रो ऽभूद् वृष्णिस्तस्याथ निर्वृतिः ।
ततो दशार्हो नाम्नाभूत् तस्य व्योमः सुतस्ततः

krathasya kuntiḥ putro 'bhūd vṛṣṇistasyātha nirvṛtiḥ |
tato daśārho nāmnābhūt tasya vyomaḥ sutastataḥ


09.24.004

जीमूतो विकृतिस्तस्य यस्य भीमरथः सुतः ।
ततो नवरथः पुत्रो जातो दशरथस्ततः

jīmūto vikṛtistasya yasya bhīmarathaḥ sutaḥ |
tato navarathaḥ putro jāto daśarathastataḥ


09.24.005

करम्भिः शकुनेः पुत्रो देवरातस्तदात्मजः ।
देवक्षत्रस्ततस्तस्य मधुः कुरुवशादनुः

karambhiḥ śakuneḥ putro devarātastadātmajaḥ |
devakṣatrastatastasya madhuḥ kuruvaśādanuḥ


09.24.006

पुरुहोत्रस्त्व् अनोः पुत्रस्तस्यायुः सात्वतस्ततः ।
भजमानो भजिर्दिव्यो वृष्णिर्देवावृधो ऽन्धकः

puruhotrastv anoḥ putrastasyāyuḥ sātvatastataḥ |
bhajamāno bhajirdivyo vṛṣṇirdevāvṛdho 'ndhakaḥ


09.24.007

सात्वतस्य सुताः सप्त महाभोजश्च मारिष ।
भजमानस्य निम्लोचिः किङ्कणो धृष्टिरेव च

sātvatasya sutāḥ sapta mahābhojaśca māriṣa |
bhajamānasya nimlociḥ kiṅkaṇo dhṛṣṭireva ca


09.24.008

एकस्यामात्मजाः पत्न्यामन्यस्यां च त्रयः सुताः ।
शताजिच् च सहस्राजिदयुताजिदिति प्रभो

ekasyāmātmajāḥ patnyāmanyasyāṃ ca trayaḥ sutāḥ |
śatājic ca sahasrājidayutājiditi prabho


09.24.009

बभ्रुर्देवावृधसुतस्तयोः श्लोकौ पठन्त्यमू ।
यथैव शृणुमो दूरात् सम्पश्यामस्तथान्तिकात्

babhrurdevāvṛdhasutastayoḥ ślokau paṭhantyamū |
yathaiva śṛṇumo dūrāt sampaśyāmastathāntikāt


09.24.010

बभ्रुः श्रेष्ठो मनुष्याणां देवैर्देवावृधः समः ।
पुरुषाः पञ्चषष्टिश्च षट्सहस्राणि चाष्ट च

babhruḥ śreṣṭho manuṣyāṇāṃ devairdevāvṛdhaḥ samaḥ |
puruṣāḥ pañcaṣaṣṭiśca ṣaṭsahasrāṇi cāṣṭa ca


09.24.011

ये ऽमृतत्वमनुप्राप्ता बभ्रोर्देवावृधादपि ।
महाभोजो ऽतिधर्मात्मा भोजा आसंस्तदन्वये

ye 'mṛtatvamanuprāptā babhrordevāvṛdhādapi |
mahābhojo 'tidharmātmā bhojā āsaṃstadanvaye


09.24.012

वृष्णेः सुमित्रः पुत्रो ऽभूद्युधाजिच् च परन्तप ।
शिनिस्तस्यानमित्रश्च निघ्नो ऽभूदनमित्रतः

vṛṣṇeḥ sumitraḥ putro 'bhūdyudhājic ca parantapa |
śinistasyānamitraśca nighno 'bhūdanamitrataḥ


09.24.013

सत्राजितः प्रसेनश्च निघ्नस्याथासतुः सुतौ ।
अनमित्रसुतो यो ऽन्यः शिनिस्तस्य च सत्यकः

satrājitaḥ prasenaśca nighnasyāthāsatuḥ sutau |
anamitrasuto yo 'nyaḥ śinistasya ca satyakaḥ


09.24.014

युयुधानः सात्यकिर्वै जयस्तस्य कुणिस्ततः ।
युगन्धरो ऽनमित्रस्य वृष्णिः पुत्रो ऽपरस्ततः

yuyudhānaḥ sātyakirvai jayastasya kuṇistataḥ |
yugandharo 'namitrasya vṛṣṇiḥ putro 'parastataḥ


09.24.015

श्वफल्कश्चित्ररथश्च गान्दिन्यां च श्वफल्कतः ।
अक्रूरप्रमुखा आसन् पुत्रा द्वादश विश्रुताः

śvaphalkaścitrarathaśca gāndinyāṃ ca śvaphalkataḥ |
akrūrapramukhā āsan putrā dvādaśa viśrutāḥ


09.24.016

आसङ्गः सारमेयश्च मृदुरो मृदुविद्गिरिः ।
धर्मवृद्धः सुकर्मा च क्षेत्रोपेक्षो ऽरिमर्दनः

āsaṅgaḥ sārameyaśca mṛduro mṛduvidgiriḥ |
dharmavṛddhaḥ sukarmā ca kṣetropekṣo 'rimardanaḥ


09.24.017

शत्रुघ्नो गन्धमादश्च प्रतिबाहुश्च द्वादश ।
तेषां स्वसा सुचाराख्या द्वाव् अक्रूरसुताव् अपि

śatrughno gandhamādaśca pratibāhuśca dvādaśa |
teṣāṃ svasā sucārākhyā dvāv akrūrasutāv api


09.24.018

देववान् उपदेवश्च तथा चित्ररथात्मजाः ।
पृथुर्विदूरथाद्याश्च बहवो वृष्णिनन्दनाः

devavān upadevaśca tathā citrarathātmajāḥ |
pṛthurvidūrathādyāśca bahavo vṛṣṇinandanāḥ


09.24.019

कुकुरो भजमानश्च शुचिः कम्बलबर्हिषः ।
कुकुरस्य सुतो वह्निर्विलोमा तनयस्ततः

kukuro bhajamānaśca śuciḥ kambalabarhiṣaḥ |
kukurasya suto vahnirvilomā tanayastataḥ


09.24.020

कपोतरोमा तस्यानुः सखा यस्य च तुम्बुरुः ।
अन्धकाद्दुन्दुभिस्तस्मादविद्योतः पुनर्वसुः

kapotaromā tasyānuḥ sakhā yasya ca tumburuḥ |
andhakāddundubhistasmādavidyotaḥ punarvasuḥ


09.24.021

तस्याहुकश्चाहुकी च कन्या चैवाहुकात्मजौ ।
देवकश्चोग्रसेनश्च चत्वारो देवकात्मजाः

tasyāhukaścāhukī ca kanyā caivāhukātmajau |
devakaścograsenaśca catvāro devakātmajāḥ


09.24.022

देववान् उपदेवश्च सुदेवो देववर्धनः ।
तेषां स्वसारः सप्तासन् धृतदेवादयो नृप

devavān upadevaśca sudevo devavardhanaḥ |
teṣāṃ svasāraḥ saptāsan dhṛtadevādayo nṛpa


09.24.023

शान्तिदेवोपदेवा च श्रीदेवा देवरक्षिता ।
सहदेवा देवकी च वसुदेव उवाह ताः

śāntidevopadevā ca śrīdevā devarakṣitā |
sahadevā devakī ca vasudeva uvāha tāḥ


09.24.024

कंसः सुनामा न्यग्रोधः कङ्कः शङ्कुः सुहूस्तथा ।
राष्ट्रपालो ऽथ धृष्टिश्च तुष्टिमान् औग्रसेनयः

kaṃsaḥ sunāmā nyagrodhaḥ kaṅkaḥ śaṅkuḥ suhūstathā |
rāṣṭrapālo 'tha dhṛṣṭiśca tuṣṭimān augrasenayaḥ


09.24.025

कंसा कंसवती कङ्का शूरभू राष्ट्रपालिका ।
उग्रसेनदुहितरो वसुदेवानुजस्त्रियः

kaṃsā kaṃsavatī kaṅkā śūrabhū rāṣṭrapālikā |
ugrasenaduhitaro vasudevānujastriyaḥ


09.24.026

शूरो विदूरथादासीद्भजमानस्तु तत्सुतः ।
शिनिस्तस्मात् स्वयं भोजो हृदिकस्तत्सुतो मतः

śūro vidūrathādāsīdbhajamānastu tatsutaḥ |
śinistasmāt svayaṃ bhojo hṛdikastatsuto mataḥ


09.24.027

देवमीढः शतधनुः कृतवर्मेति तत्सुताः ।
देवमीढस्य शूरस्य मारिषा नाम पत्न्यभूत्

devamīḍhaḥ śatadhanuḥ kṛtavarmeti tatsutāḥ |
devamīḍhasya śūrasya māriṣā nāma patnyabhūt


09.24.028

तस्यां स जनयामास दश पुत्रान् अकल्मषान् ।
वसुदेवं देवभागं देवश्रवसमानकम्

tasyāṃ sa janayāmāsa daśa putrān akalmaṣān |
vasudevaṃ devabhāgaṃ devaśravasamānakam


09.24.029

सृञ्जयं श्यामकं कङ्कं शमीकं वत्सकं वृकम् ।
देवदुन्दुभयो नेदुरानका यस्य जन्मनि

sṛñjayaṃ śyāmakaṃ kaṅkaṃ śamīkaṃ vatsakaṃ vṛkam |
devadundubhayo nedurānakā yasya janmani


09.24.030

वसुदेवं हरेः स्थानं वदन्त्यानकदुन्दुभिम् ।
पृथा च श्रुतदेवा च श्रुतकीर्तिः श्रुतश्रवाः

vasudevaṃ hareḥ sthānaṃ vadantyānakadundubhim |
pṛthā ca śrutadevā ca śrutakīrtiḥ śrutaśravāḥ


09.24.031

राजाधिदेवी चैतेषां भगिन्यः पञ्च कन्यकाः ।
कुन्तेः सख्युः पिता शूरो ह्यपुत्रस्य पृथामदात्

rājādhidevī caiteṣāṃ bhaginyaḥ pañca kanyakāḥ |
kunteḥ sakhyuḥ pitā śūro hyaputrasya pṛthāmadāt


09.24.032

साप दुर्वाससो विद्यां देवहूतीं प्रतोषितात् ।
तस्या वीर्यपरीक्षार्थमाजुहाव रविं शुचिः

sāpa durvāsaso vidyāṃ devahūtīṃ pratoṣitāt |
tasyā vīryaparīkṣārthamājuhāva raviṃ śuciḥ


09.24.033

तदैवोपागतं देवं वीक्ष्य विस्मितमानसा ।
प्रत्ययार्थं प्रयुक्ता मे याहि देव क्षमस्व मे

tadaivopāgataṃ devaṃ vīkṣya vismitamānasā |
pratyayārthaṃ prayuktā me yāhi deva kṣamasva me


09.24.034

अमोघं देवसन्दर्शमादधे त्वयि चात्मजम् ।
योनिर्यथा न दुष्येत कर्ताहं ते सुमध्यमे

amoghaṃ devasandarśamādadhe tvayi cātmajam |
yoniryathā na duṣyeta kartāhaṃ te sumadhyame


09.24.035

इति तस्यां स आधाय गर्भं सूर्यो दिवं गतः ।
सद्यः कुमारः सञ्जज्ञे द्वितीय इव भास्करः

iti tasyāṃ sa ādhāya garbhaṃ sūryo divaṃ gataḥ |
sadyaḥ kumāraḥ sañjajñe dvitīya iva bhāskaraḥ


09.24.036

तं सात्यजन् नदीतोये कृच्छ्राल् लोकस्य बिभ्यती ।
प्रपितामहस्तामुवाह पाण्डुर्वै सत्यविक्रमः

taṃ sātyajan nadītoye kṛcchrāl lokasya bibhyatī |
prapitāmahastāmuvāha pāṇḍurvai satyavikramaḥ


09.24.037

श्रुतदेवां तु कारूषो वृद्धशर्मा समग्रहीत् ।
यस्यामभूद्दन्तवक्र ऋषिशप्तो दितेः सुतः

śrutadevāṃ tu kārūṣo vṛddhaśarmā samagrahīt |
yasyāmabhūddantavakra ṛṣiśapto diteḥ sutaḥ


09.24.038

कैकेयो धृष्टकेतुश्च श्रुतकीर्तिमविन्दत ।
सन्तर्दनादयस्तस्यां पञ्चासन् कैकयाः सुताः

kaikeyo dhṛṣṭaketuśca śrutakīrtimavindata |
santardanādayastasyāṃ pañcāsan kaikayāḥ sutāḥ


09.24.039

राजाधिदेव्यामावन्त्यौ जयसेनो ऽजनिष्ट ह ।
दमघोषश्चेदिराजः श्रुतश्रवसमग्रहीत्

rājādhidevyāmāvantyau jayaseno 'janiṣṭa ha |
damaghoṣaścedirājaḥ śrutaśravasamagrahīt


09.24.040

शिशुपालः सुतस्तस्याः कथितस्तस्य सम्भवः ।
देवभागस्य कंसायां चित्रकेतुबृहद्बलौ

śiśupālaḥ sutastasyāḥ kathitastasya sambhavaḥ |
devabhāgasya kaṃsāyāṃ citraketubṛhadbalau


09.24.041

कंसवत्यां देवश्रवसः सुवीर इषुमांस्तथा ।
बकः कङ्कात् तु कङ्कायां सत्यजित् पुरुजित् तथा

kaṃsavatyāṃ devaśravasaḥ suvīra iṣumāṃstathā |
bakaḥ kaṅkāt tu kaṅkāyāṃ satyajit purujit tathā


09.24.042

सृञ्जयो राष्ट्रपाल्यां च वृषदुर्मर्षणादिकान् ।
हरिकेशहिरण्याक्षौ शूरभूम्यां च श्यामकः

sṛñjayo rāṣṭrapālyāṃ ca vṛṣadurmarṣaṇādikān |
harikeśahiraṇyākṣau śūrabhūmyāṃ ca śyāmakaḥ


09.24.043

मिश्रकेश्यामप्सरसि वृकादीन् वत्सकस्तथा ।
तक्षपुष्करशालादीन् दुर्वाक्ष्यां वृक आदधे

miśrakeśyāmapsarasi vṛkādīn vatsakastathā |
takṣapuṣkaraśālādīn durvākṣyāṃ vṛka ādadhe


09.24.044

सुमित्रार्जुनपालादीन् समीकात् तु सुदामनी ।
आनकः कर्णिकायां वै ऋतधामाजयाव् अपि

sumitrārjunapālādīn samīkāt tu sudāmanī |
ānakaḥ karṇikāyāṃ vai ṛtadhāmājayāv api


09.24.045

पौरवी रोहिणी भद्रा मदिरा रोचना इला ।
देवकीप्रमुखाश्चासन् पत्न्य आनकदुन्दुभेः

pauravī rohiṇī bhadrā madirā rocanā ilā |
devakīpramukhāścāsan patnya ānakadundubheḥ


09.24.046

बलं गदं सारणं च दुर्मदं विपुलं ध्रुवम् ।
वसुदेवस्तु रोहिण्यां कृतादीन् उदपादयत्

balaṃ gadaṃ sāraṇaṃ ca durmadaṃ vipulaṃ dhruvam |
vasudevastu rohiṇyāṃ kṛtādīn udapādayat


09.24.047

सुभद्रो भद्रबाहुश्च दुर्मदो भद्र एव च ।
पौरव्यास्तनया ह्येते भूताद्या द्वादशाभवन्

subhadro bhadrabāhuśca durmado bhadra eva ca |
pauravyāstanayā hyete bhūtādyā dvādaśābhavan


09.24.048

नन्दोपनन्दकृतक शूराद्या मदिरात्मजाः ।
कौशल्या केशिनं त्व् एकमसूत कुलनन्दनम्

nandopanandakṛtaka śūrādyā madirātmajāḥ |
kauśalyā keśinaṃ tv ekamasūta kulanandanam


09.24.049

रोचनायामतो जाता हस्तहेमाङ्गदादयः ।
इलायामुरुवल्कादीन् यदुमुख्यान् अजीजनत्

rocanāyāmato jātā hastahemāṅgadādayaḥ |
ilāyāmuruvalkādīn yadumukhyān ajījanat


09.24.050

विपृष्ठो धृतदेवायामेक आनकदुन्दुभेः ।
शान्तिदेवात्मजा राजन् प्रशमप्रसितादयः

vipṛṣṭho dhṛtadevāyāmeka ānakadundubheḥ |
śāntidevātmajā rājan praśamaprasitādayaḥ


09.24.051

राजन्यकल्पवर्षाद्या उपदेवासुता दश ।
वसुहंससुवंशाद्याः श्रीदेवायास्तु षट् सुताः

rājanyakalpavarṣādyā upadevāsutā daśa |
vasuhaṃsasuvaṃśādyāḥ śrīdevāyāstu ṣaṭ sutāḥ


09.24.052

देवरक्षितया लब्धा नव चात्र गदादयः ।
वसुदेवः सुतान् अष्टाव् आदधे सहदेवया

devarakṣitayā labdhā nava cātra gadādayaḥ |
vasudevaḥ sutān aṣṭāv ādadhe sahadevayā


09.24.053

प्रवरश्रुतमुख्यांश्च साक्षाद्धर्मो वसून् इव ।
वसुदेवस्तु देवक्यामष्ट पुत्रान् अजीजनत्

pravaraśrutamukhyāṃśca sākṣāddharmo vasūn iva |
vasudevastu devakyāmaṣṭa putrān ajījanat


09.24.054

कीर्तिमन्तं सुषेणं च भद्रसेनमुदारधीः ।
ऋजुं सम्मर्दनं भद्रं सङ्कर्षणमहीश्वरम्

kīrtimantaṃ suṣeṇaṃ ca bhadrasenamudāradhīḥ |
ṛjuṃ sammardanaṃ bhadraṃ saṅkarṣaṇamahīśvaram


09.24.055

अष्टमस्तु तयोरासीत् स्वयमेव हरिः किल ।
सुभद्रा च महाभागा तव राजन् पितामही

aṣṭamastu tayorāsīt svayameva hariḥ kila |
subhadrā ca mahābhāgā tava rājan pitāmahī


09.24.056

यदा यदा हि धर्मस्य क्षयो वृद्धिश्च पाप्मनः ।
तदा तु भगवान् ईश आत्मानं सृजते हरिः

yadā yadā hi dharmasya kṣayo vṛddhiśca pāpmanaḥ |
tadā tu bhagavān īśa ātmānaṃ sṛjate hariḥ


09.24.057

न ह्यस्य जन्मनो हेतुः कर्मणो वा महीपते ।
आत्ममायां विनेशस्य परस्य द्रष्टुरात्मनः

na hyasya janmano hetuḥ karmaṇo vā mahīpate |
ātmamāyāṃ vineśasya parasya draṣṭurātmanaḥ


09.24.058

यन् मायाचेष्टितं पुंसः स्थित्युत्पत्त्यप्ययाय हि ।
अनुग्रहस्तन्निवृत्तेरात्मलाभाय चेष्यते

yan māyāceṣṭitaṃ puṃsaḥ sthityutpattyapyayāya hi |
anugrahastannivṛtterātmalābhāya ceṣyate


09.24.059

अक्षौहिणीनां पतिभिरसुरैर्नृपलाञ्छनैः ।
भुव आक्रम्यमाणाया अभाराय कृतोद्यमः

akṣauhiṇīnāṃ patibhirasurairnṛpalāñchanaiḥ |
bhuva ākramyamāṇāyā abhārāya kṛtodyamaḥ


09.24.060

कर्माण्यपरिमेयाणि मनसापि सुरेश्वरैः ।
सहसङ्कर्षणश्चक्रे भगवान् मधुसूदनः

karmāṇyaparimeyāṇi manasāpi sureśvaraiḥ |
sahasaṅkarṣaṇaścakre bhagavān madhusūdanaḥ


09.24.061

कलौ जनिष्यमाणानां दुःखशोकतमोनुदम् ।
अनुग्रहाय भक्तानां सुपुण्यं व्यतनोद्यशः

kalau janiṣyamāṇānāṃ duḥkhaśokatamonudam |
anugrahāya bhaktānāṃ supuṇyaṃ vyatanodyaśaḥ


09.24.062

यस्मिन् सत्कर्णपीयुषे यशस्तीर्थवरे सकृत् ।
श्रोत्राञ्जलिरुपस्पृश्य धुनुते कर्मवासनाम्

yasmin satkarṇapīyuṣe yaśastīrthavare sakṛt |
śrotrāñjalirupaspṛśya dhunute karmavāsanām


09.24.063

भोजवृष्ण्यन्धकमधु शूरसेनदशार्हकैः ।
श्लाघनीयेहितः शश्वत् कुरुसृञ्जयपाण्डुभिः

bhojavṛṣṇyandhakamadhu śūrasenadaśārhakaiḥ |
ślāghanīyehitaḥ śaśvat kurusṛñjayapāṇḍubhiḥ


09.24.064

स्निग्धस्मितेक्षितोदारैर्वाक्यैर्विक्रमलीलया ।
नृलोकं रमयामास मूर्त्या सर्वाङ्गरम्यया

snigdhasmitekṣitodārairvākyairvikramalīlayā |
nṛlokaṃ ramayāmāsa mūrtyā sarvāṅgaramyayā


09.24.065

यस्याननं मकरकुण्डलचारुकर्ण भ्राजत्कपोलसुभगं सविलासहासम् ।
नित्योत्सवं न ततृपुर्दृशिभिः पिबन्त्यो नार्यो नराश्च मुदिताः कुपिता निमेश्च

yasyānanaṃ makarakuṇḍalacārukarṇa bhrājatkapolasubhagaṃ savilāsahāsam |
nityotsavaṃ na tatṛpurdṛśibhiḥ pibantyo nāryo narāśca muditāḥ kupitā nimeśca


09.24.066

जातो गतः पितृगृहाद्व्रजमेधितार्थो हत्वा रिपून् सुतशतानि कृतोरुदारः ।
उत्पाद्य तेषु पुरुषः क्रतुभिः समीजे आत्मानमात्मनिगमं प्रथयन् जनेषु

jāto gataḥ pitṛgṛhādvrajamedhitārtho hatvā ripūn sutaśatāni kṛtorudāraḥ |
utpādya teṣu puruṣaḥ kratubhiḥ samīje ātmānamātmanigamaṃ prathayan janeṣu


09.24.067

पृथ्व्याः स वै गुरुभरं क्षपयन् कुरूणामन्तःसमुत्थकलिना युधि भूपचम्वः ।
दृष्ट्या विधूय विजये जयमुद्विघोष्य प्रोच्योद्धवाय च परं समगात् स्वधाम

pṛthvyāḥ sa vai gurubharaṃ kṣapayan kurūṇāmantaḥsamutthakalinā yudhi bhūpacamvaḥ |
dṛṣṭyā vidhūya vijaye jayamudvighoṣya procyoddhavāya ca paraṃ samagāt svadhāma

Chapter 10.1

10.01.001

0 श्री-राजोवाच कथितो वंश-विस्तारो भवता सोम-सूर्ययोः ।
राज्ञां चोभय-वंश्यानां चरितं परमाद्भुतम्

0 śrī-rājovāca kathito vaṃśa-vistāro bhavatā soma-sūryayoḥ |
rājñāṃ cobhaya-vaṃśyānāṃ caritaṃ paramādbhutam


10.01.002

यदोश् च धर्म-शीलस्य नितरां मुनि-सत्तम ।
तत्रांशेनावतीर्णस्य विष्णोर् वीर्याणि शंस नः

yadoś ca dharma-śīlasya nitarāṃ muni-sattama |
tatrāṃśenāvatīrṇasya viṣṇor vīryāṇi śaṃsa naḥ


10.01.003

अवतीर्य यदोर् वंशे भगवान् भूत-भावनः ।
कृतवान् यानि विश्वात्मा तानि नो वद विस्तरात्

avatīrya yador vaṃśe bhagavān bhūta-bhāvanaḥ |
kṛtavān yāni viśvātmā tāni no vada vistarāt


10.01.004

निवृत्त-तर्षैर् उपगीयमानाद् भवौषधाच् छ्रोत्र-मनो-ऽभिरामात् ।
क उत्तमश्लोक-गुणानुवादात् पुमान् विरज्येत विना पशुघ्नात्

nivṛtta-tarṣair upagīyamānād bhavauṣadhāc chrotra-mano-'bhirāmāt |
ka uttamaśloka-guṇānuvādāt pumān virajyeta vinā paśughnāt


10.01.005

पितामहा मे समरे ऽमरञ्जयैर् देवव्रताद्यातिरथैस् तिमिङ्गिलैः ।
दुरत्ययं कौरव-सैन्य-सागरं कृत्वातरन् वत्स-पदं स्म यत्-प्लवाः

pitāmahā me samare 'marañjayair devavratādyātirathais timiṅgilaiḥ |
duratyayaṃ kaurava-sainya-sāgaraṃ kṛtvātaran vatsa-padaṃ sma yat-plavāḥ


10.01.006

द्रौण्य्-अस्त्र-विप्लुष्टम् इदं मद्-अङ्गं सन्तान-बीजं कुरु-पाण्डवानाम् ।
जुगोप कुक्षिं गत आत्त-चक्रो मातुश् च मे यः शरणं गतायाः

drauṇy-astra-vipluṣṭam idaṃ mad-aṅgaṃ santāna-bījaṃ kuru-pāṇḍavānām |
jugopa kukṣiṃ gata ātta-cakro mātuś ca me yaḥ śaraṇaṃ gatāyāḥ


10.01.007

वीर्याणि तस्याखिल-देह-भाजाम् अन्तर् बहिः पूरुष-काल-रूपैः ।
प्रयच्छतो मृत्युम् उतामृतं च माया-मनुष्यस्य वदस्व विद्वन्

vīryāṇi tasyākhila-deha-bhājām antar bahiḥ pūruṣa-kāla-rūpaiḥ |
prayacchato mṛtyum utāmṛtaṃ ca māyā-manuṣyasya vadasva vidvan


10.01.008

रोहिण्यास् तनयः प्रोक्तो रामः सङ्कर्षणस् त्वया ।
देवक्या गर्भ-सम्बन्धः कुतो देहान्तरं विना

rohiṇyās tanayaḥ prokto rāmaḥ saṅkarṣaṇas tvayā |
devakyā garbha-sambandhaḥ kuto dehāntaraṃ vinā


10.01.009

कस्मान् मुकुन्दो भगवान् पितुर् गेहाद् व्रजं गतः ।
क्व वासं ज्ञातिभिः सार्धं कृतवान् सात्वतां पतिः

kasmān mukundo bhagavān pitur gehād vrajaṃ gataḥ |
kva vāsaṃ jñātibhiḥ sārdhaṃ kṛtavān sātvatāṃ patiḥ


10.01.010

व्रजे वसन् किम् अकरोन् मधुपुर्यां च केशवः ।
भ्रातरं चावधीत् कंसं मातुर् अद्धातद्-अर्हणम्

vraje vasan kim akaron madhupuryāṃ ca keśavaḥ |
bhrātaraṃ cāvadhīt kaṃsaṃ mātur addhātad-arhaṇam


10.01.011

देहं मानुषम् आश्रित्य कति वर्षाणि वृष्णिभिः ।
यदु-पुर्यां सहावात्सीत् पत्न्यः कत्य् अभवन् प्रभोः

dehaṃ mānuṣam āśritya kati varṣāṇi vṛṣṇibhiḥ |
yadu-puryāṃ sahāvātsīt patnyaḥ katy abhavan prabhoḥ


10.01.012

एतद् अन्यच् च सर्वं मे मुने कृष्ण-विचेष्टितम् ।
वक्तुम् अर्हसि सर्वज्ञ श्रद्दधानाय विस्तृतम्

etad anyac ca sarvaṃ me mune kṛṣṇa-viceṣṭitam |
vaktum arhasi sarvajña śraddadhānāya vistṛtam


10.01.013

नैषातिदुःसहा क्षुन् मां त्यक्तोदम् अपि बाधते ।
पिबन्तं त्वन्-मुखाम्भोज- च्युतं हरि-कथामृतम्

naiṣātiduḥsahā kṣun māṃ tyaktodam api bādhate |
pibantaṃ tvan-mukhāmbhoja- cyutaṃ hari-kathāmṛtam


10.01.014

0 सूत उवाच एवं निशम्य भृगु-नन्दन साधु-वादं $ वैयासकिः स भगवान् अथ विष्णु-रातम् & एवं निशम्य भृगु-नन्दन साधु-वादं $ वैयासकिः स भगवान् अथ विष्णु-रातम् & प्रत्यर्च्य कृष्ण-चरितं कलि-कल्मष-घ्नं % व्याहर्तुम् आरभत भागवत-प्रधानः

0 sūta uvāca evaṃ niśamya bhṛgu-nandana sādhu-vādaṃ $ vaiyāsakiḥ sa bhagavān atha viṣṇu-rātam & evaṃ niśamya bhṛgu-nandana sādhu-vādaṃ $ vaiyāsakiḥ sa bhagavān atha viṣṇu-rātam & pratyarcya kṛṣṇa-caritaṃ kali-kalmaṣa-ghnaṃ % vyāhartum ārabhata bhāgavata-pradhānaḥ


10.01.015



10.01.015

0 श्री-शुक उवाच सम्यग् व्यवसिता बुद्धिस् तव राजर्षि-सत्तम ।
वासुदेव-कथायां ते यज् जाता नैष्ठिकी रतिः

0 śrī-śuka uvāca samyag vyavasitā buddhis tava rājarṣi-sattama |
vāsudeva-kathāyāṃ te yaj jātā naiṣṭhikī ratiḥ


10.01.016

वासुदेव-कथा-प्रश्नः पुरुषांस् त्रीन् पुनाति हि ।
वक्तारं प्रच्छकं श्रोतॄंस् तत्-पाद-सलिलं यथा

vāsudeva-kathā-praśnaḥ puruṣāṃs trīn punāti hi |
vaktāraṃ pracchakaṃ śrotṝṃs tat-pāda-salilaṃ yathā


10.01.017

भूमिर् दृप्त-नृप-व्याज- दैत्यानीक-शतायुतैः ।
आक्रान्ता भूरि-भारेण ब्रह्माणं शरणं ययौ

bhūmir dṛpta-nṛpa-vyāja- daityānīka-śatāyutaiḥ |
ākrāntā bhūri-bhāreṇa brahmāṇaṃ śaraṇaṃ yayau


10.01.018

गौर् भूत्वाश्रु-मुखी खिन्ना क्रन्दन्ती करुणं विभोः ।
उपस्थितान्तिके तस्मै व्यसनं समवोचत

gaur bhūtvāśru-mukhī khinnā krandantī karuṇaṃ vibhoḥ |
upasthitāntike tasmai vyasanaṃ samavocata


10.01.019

ब्रह्मा तद्-उपधार्याथ सह देवैस् तया सह ।
जगाम स-त्रि-नयनस् तीरं क्षीर-पयो-निधेः

brahmā tad-upadhāryātha saha devais tayā saha |
jagāma sa-tri-nayanas tīraṃ kṣīra-payo-nidheḥ


10.01.020

तत्र गत्वा जगन्नाथं देव-देवं वृषाकपिम् ।
पुरुषं पुरुष-सूक्तेन उपतस्थे समाहितः

tatra gatvā jagannāthaṃ deva-devaṃ vṛṣākapim |
puruṣaṃ puruṣa-sūktena upatasthe samāhitaḥ


10.01.021

गिरं समाधौ गगने समीरितां निशम्य वेधास् त्रिदशान् उवाच ह ।
गां पौरुषीं मे शृणुतामराः पुनर् विधीयताम् आशु तथैव मा चिरम्

giraṃ samādhau gagane samīritāṃ niśamya vedhās tridaśān uvāca ha |
gāṃ pauruṣīṃ me śṛṇutāmarāḥ punar vidhīyatām āśu tathaiva mā ciram


10.01.022

पुरैव पुंसावधृतो धरा-ज्वरो भवद्भिर् अंशैर् यदुषूपजन्यताम् ।
स यावद् उर्व्या भरम् ईश्वरेश्वरः स्व-काल-शक्त्या क्षपयंश् चरेद् भुवि

puraiva puṃsāvadhṛto dharā-jvaro bhavadbhir aṃśair yaduṣūpajanyatām |
sa yāvad urvyā bharam īśvareśvaraḥ sva-kāla-śaktyā kṣapayaṃś cared bhuvi


10.01.023

वसुदेव-गृहे साक्षाद् भगवान् पुरुषः परः ।
जनिष्यते तत्-प्रियार्थं सम्भवन्तु सुर-स्त्रियः

vasudeva-gṛhe sākṣād bhagavān puruṣaḥ paraḥ |
janiṣyate tat-priyārthaṃ sambhavantu sura-striyaḥ


10.01.024

वासुदेव-कलानन्तः सहस्र-वदनः स्वराट् ।
अग्रतो भविता देवो हरेः प्रिय-चिकीर्षया

vāsudeva-kalānantaḥ sahasra-vadanaḥ svarāṭ |
agrato bhavitā devo hareḥ priya-cikīrṣayā


10.01.025

विष्णोर् माया भगवती यया सम्मोहितं जगत् ।
आदिष्टा प्रभुणांशेन कार्यार्थे सम्भविष्यति

viṣṇor māyā bhagavatī yayā sammohitaṃ jagat |
ādiṣṭā prabhuṇāṃśena kāryārthe sambhaviṣyati


10.01.026

0 श्री-शुक उवाच इत्य् आदिश्यामर-गणान् प्रजापति-पतिर् विभुः ।
आश्वास्य च महीं गीर्भिः स्व-धाम परमं ययौ

0 śrī-śuka uvāca ity ādiśyāmara-gaṇān prajāpati-patir vibhuḥ |
āśvāsya ca mahīṃ gīrbhiḥ sva-dhāma paramaṃ yayau


10.01.027

शूरसेनो यदुपतिर् मथुराम् आवसन् पुरीम् ।
माथुराञ् छूरसेनांश् च विषयान् बुभुजे पुरा

śūraseno yadupatir mathurām āvasan purīm |
māthurāñ chūrasenāṃś ca viṣayān bubhuje purā


10.01.028

राजधानी ततः साभूत् सर्व-यादव-भूभुजाम् ।
मथुरा भगवान् यत्र नित्यं सन्निहितो हरिः

rājadhānī tataḥ sābhūt sarva-yādava-bhūbhujām |
mathurā bhagavān yatra nityaṃ sannihito hariḥ


10.01.029

तस्यां तु कर्हिचिच् छौरिर् वसुदेवः कृतोद्वहः ।
देवक्या सूर्यया सार्धं प्रयाणे रथम् आरुहत्

tasyāṃ tu karhicic chaurir vasudevaḥ kṛtodvahaḥ |
devakyā sūryayā sārdhaṃ prayāṇe ratham āruhat


10.01.030

उग्रसेन-सुतः कंसः स्वसुः प्रिय-चिकीर्षया ।
रश्मीन् हयानां जग्राह रौक्मै रथ-शतैर् वृतः

ugrasena-sutaḥ kaṃsaḥ svasuḥ priya-cikīrṣayā |
raśmīn hayānāṃ jagrāha raukmai ratha-śatair vṛtaḥ


10.01.031

चतुः-शतं पारिबर्हं गजानां हेम-मालिनाम् ।
अश्वानाम् अयुतं सार्धं रथानां च त्रि-षट्-शतम्

catuḥ-śataṃ pāribarhaṃ gajānāṃ hema-mālinām |
aśvānām ayutaṃ sārdhaṃ rathānāṃ ca tri-ṣaṭ-śatam


10.01.032

दासीनां सुकुमारीणां द्वे शते समलङ्कृते ।
दुहित्रे देवकः प्रादाद् याने दुहितृ-वत्सलः

dāsīnāṃ sukumārīṇāṃ dve śate samalaṅkṛte |
duhitre devakaḥ prādād yāne duhitṛ-vatsalaḥ


10.01.033

शङ्ख-तूर्य-मृदङ्गाश् च नेदुर् दुन्दुभयः समम् ।
प्रयाण-प्रक्रमे तात वर-वध्वोः सुमङ्गलम्

śaṅkha-tūrya-mṛdaṅgāś ca nedur dundubhayaḥ samam |
prayāṇa-prakrame tāta vara-vadhvoḥ sumaṅgalam


10.01.034

पथि प्रग्रहिणं कंसम् आभाष्याहाशरीर-वाक् ।
अस्यास् त्वाम् अष्टमो गर्भो हन्ता यां वहसे ऽबुध

pathi pragrahiṇaṃ kaṃsam ābhāṣyāhāśarīra-vāk |
asyās tvām aṣṭamo garbho hantā yāṃ vahase 'budha


10.01.035

इत्य् उक्तः स खलः पापो भोजानां कुल-पांसनः ।
भगिनीं हन्तुम् आरब्धं खड्ग-पाणिः कचे ऽग्रहीत्

ity uktaḥ sa khalaḥ pāpo bhojānāṃ kula-pāṃsanaḥ |
bhaginīṃ hantum ārabdhaṃ khaḍga-pāṇiḥ kace 'grahīt


10.01.036

तं जुगुप्सित-कर्माणं नृशंसं निरपत्रपम् ।
वसुदेवो महा-भाग उवाच परिसान्त्वयन्

taṃ jugupsita-karmāṇaṃ nṛśaṃsaṃ nirapatrapam |
vasudevo mahā-bhāga uvāca parisāntvayan


10.01.037

0 श्री-वसुदेव उवाच श्लाघनीय-गुणः शूरैर् भवान् भोज-यशस्करः ।
स कथं भगिनीं हन्यात् स्त्रियम् उद्वाह-पर्वणि

0 śrī-vasudeva uvāca ślāghanīya-guṇaḥ śūrair bhavān bhoja-yaśaskaraḥ |
sa kathaṃ bhaginīṃ hanyāt striyam udvāha-parvaṇi


10.01.038

मृत्युर् जन्मवतां वीर देहेन सह जायते ।
अद्य वाब्द-शतान्ते वा मृत्युर् वै प्राणिनां ध्रुवः

mṛtyur janmavatāṃ vīra dehena saha jāyate |
adya vābda-śatānte vā mṛtyur vai prāṇināṃ dhruvaḥ


10.01.039

देहे पञ्चत्वम् आपन्ने देही कर्मानुगो ऽवशः ।
देहान्तरम् अनुप्राप्य प्राक्तनं त्यजते वपुः

dehe pañcatvam āpanne dehī karmānugo 'vaśaḥ |
dehāntaram anuprāpya prāktanaṃ tyajate vapuḥ


10.01.040

व्रजंस् तिष्ठन् पदैकेन यथैवैकेन गच्छति ।
यथा तृण-जलौकैवं देही कर्म-गतिं गतः

vrajaṃs tiṣṭhan padaikena yathaivaikena gacchati |
yathā tṛṇa-jalaukaivaṃ dehī karma-gatiṃ gataḥ


10.01.041

स्वप्ने यथा पश्यति देहम् ईदृशं मनोरथेनाभिनिविष्ट-चेतनः ।
दृष्ट-श्रुताभ्यां मनसानुचिन्तयन् प्रपद्यते तत् किम् अपि ह्य् अपस्मृतिः

svapne yathā paśyati deham īdṛśaṃ manorathenābhiniviṣṭa-cetanaḥ |
dṛṣṭa-śrutābhyāṃ manasānucintayan prapadyate tat kim api hy apasmṛtiḥ


10.01.042

यतो यतो धावति दैव-चोदितं मनो विकारात्मकम् आप पञ्चसु ।
गुणेषु माया-रोचितेषु देह्य् असौ प्रपद्यमानः सह तेन जायते

yato yato dhāvati daiva-coditaṃ mano vikārātmakam āpa pañcasu |
guṇeṣu māyā-rociteṣu dehy asau prapadyamānaḥ saha tena jāyate


10.01.043

ज्योतिर् यथैवोदक-पार्थिवेष्व् अदः $ समीर-वेगानुगतं विभाव्यते &अम्प्;एवं स्व-माया-रचितेष्व् असौ पुमान् % गुणेषु रागानुगतो विमुह्यति

jyotir yathaivodaka-pārthiveṣv adaḥ $ samīra-vegānugataṃ vibhāvyate &evaṃ sva-māyā-raciteṣv asau pumān % guṇeṣu rāgānugato vimuhyati


10.01.044


  • तस्मान् न कस्यचिद् द्रोहम् आचरेत् स तथा-विधः ।
    आत्मनः क्षेमम् अन्विच्छन् द्रोग्धुर् वै परतो भयम्

** // tasmān na kasyacid droham ācaret sa tathā-vidhaḥ |*
ātmanaḥ kṣemam anvicchan drogdhur vai parato bhayam


10.01.045

एषा तवानुजा बाला कृपणा पुत्रिकोपमा ।
हन्तुं नार्हसि कल्याणीम् इमां त्वं दीन-वत्सलः

eṣā tavānujā bālā kṛpaṇā putrikopamā |
hantuṃ nārhasi kalyāṇīm imāṃ tvaṃ dīna-vatsalaḥ


10.01.046

0 श्री-शुक उवाच एवं स सामभिर् भेदैर् बोध्यमानो ऽपि दारुणः ।
न न्यवर्तत कौरव्य पुरुषादान् अनुव्रतः

0 śrī-śuka uvāca evaṃ sa sāmabhir bhedair bodhyamāno 'pi dāruṇaḥ |
na nyavartata kauravya puruṣādān anuvrataḥ


10.01.047

निर्बन्धं तस्य तं ज्ञात्वा विचिन्त्यानकदुन्दुभिः ।
प्राप्तं कालं प्रतिव्योढुम् इदं तत्रान्वपद्यत

nirbandhaṃ tasya taṃ jñātvā vicintyānakadundubhiḥ |
prāptaṃ kālaṃ prativyoḍhum idaṃ tatrānvapadyata


10.01.048

मृत्युर् बुद्धिमतापोह्यो यावद् बुद्धि-बलोदयम् ।
यद्य् असौ न निवर्तेत नापराधो ऽस्ति देहिनः

mṛtyur buddhimatāpohyo yāvad buddhi-balodayam |
yady asau na nivarteta nāparādho 'sti dehinaḥ


10.01.049

प्रदाय मृत्यवे पुत्रान् मोचये कृपणाम् इमाम् ।
सुता मे यदि जायेरन् मृत्युर् वा न म्रियेत चेत्

pradāya mṛtyave putrān mocaye kṛpaṇām imām |
sutā me yadi jāyeran mṛtyur vā na mriyeta cet


10.01.050

विपर्ययो वा किं न स्याद् गतिर् धातुर् दुरत्यया ।
उपस्थितो निवर्तेत निवृत्तः पुनर् आपतेत्

viparyayo vā kiṃ na syād gatir dhātur duratyayā |
upasthito nivarteta nivṛttaḥ punar āpatet


10.01.051

अग्नेर् यथा दारु-वियोग-योगयोर् अदृष्टतो ऽन्यन् न निमित्तम् अस्ति ।
एवं हि जन्तोर् अपि दुर्विभाव्यः शरीर-संयोग-वियोग-हेतुः

agner yathā dāru-viyoga-yogayor adṛṣṭato 'nyan na nimittam asti |
evaṃ hi jantor api durvibhāvyaḥ śarīra-saṃyoga-viyoga-hetuḥ


10.01.052

एवं विमृश्य तं पापं यावद्-आत्मनि-दर्शनम् ।
पूजयाम् आस वै शौरिर् बहु-मान-पुरःसरम्

evaṃ vimṛśya taṃ pāpaṃ yāvad-ātmani-darśanam |
pūjayām āsa vai śaurir bahu-māna-puraḥsaram


10.01.053

प्रसन्न-वदनाम्भोजो नृशंसं निरपत्रपम् ।
मनसा दूयमानेन विहसन्न् इदम् अब्रवीत्

prasanna-vadanāmbhojo nṛśaṃsaṃ nirapatrapam |
manasā dūyamānena vihasann idam abravīt


10.01.054

0 श्री-वसुदेव उवाच न ह्य् अस्यास् ते भयं सौम्य यद् वै साहाशरीर-वाक् ।
पुत्रान् समर्पयिष्ये ऽस्या यतस् ते भयम् उत्थितम्

0 śrī-vasudeva uvāca na hy asyās te bhayaṃ saumya yad vai sāhāśarīra-vāk |
putrān samarpayiṣye 'syā yatas te bhayam utthitam


10.01.055

0 श्री-शुक उवाच स्वसुर् वधान् निववृते कंसस् तद्-वाक्य-सार-वित् ।
वसुदेवो ऽपि तं प्रीतः प्रशस्य प्राविशद् गृहम्

0 śrī-śuka uvāca svasur vadhān nivavṛte kaṃsas tad-vākya-sāra-vit |
vasudevo 'pi taṃ prītaḥ praśasya prāviśad gṛham


10.01.056

अथ काल उपावृत्ते देवकी सर्व-देवता ।
पुत्रान् प्रसुषुवे चाष्टौ कन्यां चैवानुवत्सरम्

atha kāla upāvṛtte devakī sarva-devatā |
putrān prasuṣuve cāṣṭau kanyāṃ caivānuvatsaram


10.01.057

कीर्तिमन्तं प्रथमजं कंसायानकदुन्दुभिः ।
अर्पयाम् आस कृच्छ्रेण सो ऽनृताद् अतिविह्वलः

kīrtimantaṃ prathamajaṃ kaṃsāyānakadundubhiḥ |
arpayām āsa kṛcchreṇa so 'nṛtād ativihvalaḥ


10.01.058

किं दुःसहं नु साधूनां विदुषां किम् अपेक्षितम् ।
किम् अकार्यं कदर्याणां दुस्त्यजं किं धृतात्मनाम्

kiṃ duḥsahaṃ nu sādhūnāṃ viduṣāṃ kim apekṣitam |
kim akāryaṃ kadaryāṇāṃ dustyajaṃ kiṃ dhṛtātmanām


10.01.059

दृष्ट्वा समत्वं तच् छौरेः सत्ये चैव व्यवस्थितिम् ।
कंसस् तुष्ट-मना राजन् प्रहसन्न् इदम् अब्रवीत्

dṛṣṭvā samatvaṃ tac chaureḥ satye caiva vyavasthitim |
kaṃsas tuṣṭa-manā rājan prahasann idam abravīt


10.01.060

प्रतियातु कुमारो ऽयं न ह्य् अस्माद् अस्ति मे भयम् ।
अष्टमाद् युवयोर् गर्भान् मृत्युर् मे विहितः किल

pratiyātu kumāro 'yaṃ na hy asmād asti me bhayam |
aṣṭamād yuvayor garbhān mṛtyur me vihitaḥ kila


10.01.061

तथेति सुतम् आदाय ययाव् आनकदुन्दुभिः ।
नाभ्यनन्दत तद्-वाक्यम् असतो ऽविजितात्मनः

tatheti sutam ādāya yayāv ānakadundubhiḥ |
nābhyanandata tad-vākyam asato 'vijitātmanaḥ


10.01.062

नन्दाद्या ये व्रजे गोपा याश् चामीषां च योषितः ।
वृष्णयो वसुदेवाद्या देवक्य्-आद्या यदु-स्त्रियः

nandādyā ye vraje gopā yāś cāmīṣāṃ ca yoṣitaḥ |
vṛṣṇayo vasudevādyā devaky-ādyā yadu-striyaḥ


10.01.063

सर्वे वै देवता-प्राया उभयोर् अपि भारत ।
ज्ञातयो बन्धु-सुहृदो ये च कंसम् अनुव्रताः

sarve vai devatā-prāyā ubhayor api bhārata |
jñātayo bandhu-suhṛdo ye ca kaṃsam anuvratāḥ


10.01.064

एतत् कंसाय भगवाञ् छशंसाभ्येत्य नारदः ।
भूमेर् भारायमाणानां दैत्यानां च वधोद्यमम्

etat kaṃsāya bhagavāñ chaśaṃsābhyetya nāradaḥ |
bhūmer bhārāyamāṇānāṃ daityānāṃ ca vadhodyamam


10.01.065

ऋषेर् विनिर्गमे कंसो यदून् मत्वा सुरान् इति ।
देवक्या गर्भ-सम्भूतं विष्णुं च स्व-वधं प्रति

ṛṣer vinirgame kaṃso yadūn matvā surān iti |
devakyā garbha-sambhūtaṃ viṣṇuṃ ca sva-vadhaṃ prati


10.01.066

देवकीं वसुदेवं च निगृह्य निगडैर् गृहे ।
जातं जातम् अहन् पुत्रं तयोर् अजन-शङ्कया

devakīṃ vasudevaṃ ca nigṛhya nigaḍair gṛhe |
jātaṃ jātam ahan putraṃ tayor ajana-śaṅkayā


10.01.067

मातरं पितरं भ्रातॄन् सर्वांश् च सुहृदस् तथा ।
घ्नन्ति ह्य् असुतृपो लुब्धा राजानः प्रायशो भुवि

mātaraṃ pitaraṃ bhrātṝn sarvāṃś ca suhṛdas tathā |
ghnanti hy asutṛpo lubdhā rājānaḥ prāyaśo bhuvi


10.01.068

आत्मानम् इह सञ्जातं जानन् प्राग् विष्णुना हतम् ।
महासुरं कालनेमिं यदुभिः स व्यरुध्यत

ātmānam iha sañjātaṃ jānan prāg viṣṇunā hatam |
mahāsuraṃ kālanemiṃ yadubhiḥ sa vyarudhyata


10.01.069

उग्रसेनं च पितरं यदु-भोजान्धकाधिपम् ।
स्वयं निगृह्य बुभुजे शूरसेनान् महा-बलः

ugrasenaṃ ca pitaraṃ yadu-bhojāndhakādhipam |
svayaṃ nigṛhya bubhuje śūrasenān mahā-balaḥ

Chapter 10.2

10.02.001

0 श्री-शुक उवाच प्रलम्ब-बक-चाणूर- तृणावर्त-महाशनैः ।
मुष्टिकारिष्ट-द्विविद- पूतना-केशी-धेनुकैः

0 śrī-śuka uvāca pralamba-baka-cāṇūra- tṛṇāvarta-mahāśanaiḥ |
muṣṭikāriṣṭa-dvivida- pūtanā-keśī-dhenukaiḥ


10.02.002

अन्यैश् चासुर-भूपालैर् बाण-भौमादिभिर् युतः ।
यदूनां कदनं चक्रे बली मागध-संश्रयः

anyaiś cāsura-bhūpālair bāṇa-bhaumādibhir yutaḥ |
yadūnāṃ kadanaṃ cakre balī māgadha-saṃśrayaḥ


10.02.003

ते पीडिता निविविशुः कुरु-पञ्चाल-केकयान् ।
शाल्वान् विदर्भान् निषधान् विदेहान् कोशलान् अपि

te pīḍitā niviviśuḥ kuru-pañcāla-kekayān |
śālvān vidarbhān niṣadhān videhān kośalān api


10.02.004

एके तम् अनुरुन्धाना ज्ञातयः पर्युपासते ।
हतेषु षट्सु बालेषु देवक्या औग्रसेनिना

eke tam anurundhānā jñātayaḥ paryupāsate |
hateṣu ṣaṭsu bāleṣu devakyā augraseninā


10.02.005

सप्तमो वैष्णवं धाम यम् अनन्तं प्रचक्षते ।
गर्भो बभूव देवक्या हर्ष-शोक-विवर्धनः

saptamo vaiṣṇavaṃ dhāma yam anantaṃ pracakṣate |
garbho babhūva devakyā harṣa-śoka-vivardhanaḥ


10.02.006

भगवान् अपि विश्वात्मा विदित्वा कंसजं भयम् ।
यदूनां निज-नाथानां योगमायां समादिशत्

bhagavān api viśvātmā viditvā kaṃsajaṃ bhayam |
yadūnāṃ nija-nāthānāṃ yogamāyāṃ samādiśat


10.02.007

गच्छ देवि व्रजं भद्रे गोप-गोभिर् अलङ्कृतम् ।
रोहिणी वसुदेवस्य भार्यास्ते नन्द-गोकुले ।
अन्याश् च कंस-संविग्ना विवरेषु वसन्ति हि

gaccha devi vrajaṃ bhadre gopa-gobhir alaṅkṛtam |
rohiṇī vasudevasya bhāryāste nanda-gokule |
anyāś ca kaṃsa-saṃvignā vivareṣu vasanti hi


10.02.008

देवक्या जठरे गर्भं शेषाख्यं धाम मामकम् ।
तत् सन्निकृष्य रोहिण्या उदरे सन्निवेशय

devakyā jaṭhare garbhaṃ śeṣākhyaṃ dhāma māmakam |
tat sannikṛṣya rohiṇyā udare sanniveśaya


10.02.009

अथाहम् अंश-भागेन देवक्याः पुत्रतां शुभे ।
प्राप्स्यामि त्वं यशोदायां नन्द-पत्न्यां भविष्यसि

athāham aṃśa-bhāgena devakyāḥ putratāṃ śubhe |
prāpsyāmi tvaṃ yaśodāyāṃ nanda-patnyāṃ bhaviṣyasi


10.02.010

अर्चिष्यन्ति मनुष्यास् त्वां सर्व-काम-वरेश्वरीम् ।
धूपोपहार-बलिभिः सर्व-काम-वर-प्रदाम्

arciṣyanti manuṣyās tvāṃ sarva-kāma-vareśvarīm |
dhūpopahāra-balibhiḥ sarva-kāma-vara-pradām


10.02.011

नामधेयानि कुर्वन्ति स्थानानि च नरा भुवि ।
दुर्गेति भद्रकालीति विजया वैष्णवीति च

nāmadheyāni kurvanti sthānāni ca narā bhuvi |
durgeti bhadrakālīti vijayā vaiṣṇavīti ca


10.02.012

कुमुदा चण्डिका कृष्णा माधवी कन्यकेति च ।
माया नारायणीशानी शारदेत्य् अम्बिकेति च

kumudā caṇḍikā kṛṣṇā mādhavī kanyaketi ca |
māyā nārāyaṇīśānī śāradety ambiketi ca


10.02.013

गर्भ-सङ्कर्षणात् तं वै प्राहुः सङ्कर्षणं भुवि ।
रामेति लोक-रमणाद् बलभद्रं बलोच्छ्रयात्

garbha-saṅkarṣaṇāt taṃ vai prāhuḥ saṅkarṣaṇaṃ bhuvi |
rāmeti loka-ramaṇād balabhadraṃ balocchrayāt


10.02.014

सन्दिष्टैवं भगवता तथेत्य् ओम् इति तद्-वचः ।
प्रतिगृह्य परिक्रम्य गां गता तत् तथाकरोत्

sandiṣṭaivaṃ bhagavatā tathety om iti tad-vacaḥ |
pratigṛhya parikramya gāṃ gatā tat tathākarot


10.02.015

गर्भे प्रणीते देवक्या रोहिणीं योग-निद्रया ।
अहो विस्रंसितो गर्भ इति पौरा विचुक्रुशुः

garbhe praṇīte devakyā rohiṇīṃ yoga-nidrayā |
aho visraṃsito garbha iti paurā vicukruśuḥ


10.02.016

भगवान् अपि विश्वात्मा भक्तानाम् अभयङ्करः ।
आविवेशांश-भागेन मन आनकदुन्दुभेः

bhagavān api viśvātmā bhaktānām abhayaṅkaraḥ |
āviveśāṃśa-bhāgena mana ānakadundubheḥ


10.02.017

स बिभ्रत् पौरुषं धाम भ्राजमानो यथा रविः ।
दुरासदो ऽतिदुर्धर्षो भूतानां सम्बभूव ह

sa bibhrat pauruṣaṃ dhāma bhrājamāno yathā raviḥ |
durāsado 'tidurdharṣo bhūtānāṃ sambabhūva ha


10.02.018

ततो जगन्-मङ्गलम् अच्युतांशं समाहितं शूर-सुतेन देवी ।
दधार सर्वात्मकम् आत्म-भूतं काष्ठा यथानन्द-करं मनस्तः

tato jagan-maṅgalam acyutāṃśaṃ samāhitaṃ śūra-sutena devī |
dadhāra sarvātmakam ātma-bhūtaṃ kāṣṭhā yathānanda-karaṃ manastaḥ


10.02.019

सा देवकी सर्व-जगन्-निवास- निवास-भूता नितरां न रेजे ।
भोजेन्द्र-गेहे ऽग्नि-शिखेव रुद्धा सरस्वती ज्ञान-खले यथा सती

sā devakī sarva-jagan-nivāsa- nivāsa-bhūtā nitarāṃ na reje |
bhojendra-gehe 'gni-śikheva ruddhā sarasvatī jñāna-khale yathā satī


10.02.020

तां वीक्ष्य कंसः प्रभयाजितान्तरां $ विरोचयन्तीं भवनं शुचि-स्मिताम् &अम्प्;आहैष मे प्राण-हरो हरिर् गुहां % ध्रुवं श्रितो यन् न पुरेयम् ईदृशी

tāṃ vīkṣya kaṃsaḥ prabhayājitāntarāṃ $ virocayantīṃ bhavanaṃ śuci-smitām &āhaiṣa me prāṇa-haro harir guhāṃ % dhruvaṃ śrito yan na pureyam īdṛśī


10.02.021


  • किम् अद्य तस्मिन् करणीयम् आशु मे यद् अर्थ-तन्त्रो न विहन्ति विक्रमम् ।
    स्त्रियाः स्वसुर् गुरुमत्या वधो ऽयं यशः श्रियं हन्त्य् अनुकालम् आयुः

** // kim adya tasmin karaṇīyam āśu me yad artha-tantro na vihanti vikramam |*
striyāḥ svasur gurumatyā vadho 'yaṃ yaśaḥ śriyaṃ hanty anukālam āyuḥ


10.02.022

स एष जीवन् खलु सम्परेतो वर्तेत यो ऽत्यन्त-नृशंसितेन ।
देहे मृते तं मनुजाः शपन्ति गन्ता तमो ऽन्धं तनु-मानिनो ध्रुवम्

sa eṣa jīvan khalu sampareto varteta yo 'tyanta-nṛśaṃsitena |
dehe mṛte taṃ manujāḥ śapanti gantā tamo 'ndhaṃ tanu-mānino dhruvam


10.02.023

इति घोरतमाद् भावात् सन्निवृत्तः स्वयं प्रभुः ।
आस्ते प्रतीक्षंस् तज्-जन्म हरेर् वैरानुबन्ध-कृत्

iti ghoratamād bhāvāt sannivṛttaḥ svayaṃ prabhuḥ |
āste pratīkṣaṃs taj-janma harer vairānubandha-kṛt


10.02.024

आसीनः संविशंस् तिष्ठन् भुञ्जानः पर्यटन् महीम् ।
चिन्तयानो हृषीकेशम् अपश्यत् तन्मयं जगत्

āsīnaḥ saṃviśaṃs tiṣṭhan bhuñjānaḥ paryaṭan mahīm |
cintayāno hṛṣīkeśam apaśyat tanmayaṃ jagat


10.02.025

ब्रह्मा भवश् च तत्रैत्य मुनिभिर् नारदादिभिः ।
देवैः सानुचरैः साकं गीर्भिर् वृषणम् ऐडयन्

brahmā bhavaś ca tatraitya munibhir nāradādibhiḥ |
devaiḥ sānucaraiḥ sākaṃ gīrbhir vṛṣaṇam aiḍayan


10.02.026

सत्य-व्रतं सत्य-परं त्रि-सत्यं $ सत्यस्य योनिं निहितं च सत्ये &अम्प्;सत्यस्य सत्यम् ऋत-सत्य-नेत्रं % सत्यात्मकं त्वां शरणं प्रपन्नाः

satya-vrataṃ satya-paraṃ tri-satyaṃ $ satyasya yoniṃ nihitaṃ ca satye &satyasya satyam ṛta-satya-netraṃ % satyātmakaṃ tvāṃ śaraṇaṃ prapannāḥ


10.02.027


  • एकायनो ऽसौ द्वि-फलस् त्रि-मूलश् चतू-रसः पञ्च-विधः षड्-आत्मा ।
    सप्त-त्वग् अष्ट-विटपो नवाक्षो दश-च्छदी द्वि-खगो ह्य् आदि-वृक्षः

** // ekāyano 'sau dvi-phalas tri-mūlaś catū-rasaḥ pañca-vidhaḥ ṣaḍ-ātmā |*
sapta-tvag aṣṭa-viṭapo navākṣo daśa-cchadī dvi-khago hy ādi-vṛkṣaḥ


10.02.028

त्वम् एक एवास्य सतः प्रसूतिस् त्वं सन्निधानं त्वम् अनुग्रहश् च ।
त्वन्-मायया संवृत-चेतसस् त्वां पश्यन्ति नाना न विपश्चितो ये

tvam eka evāsya sataḥ prasūtis tvaṃ sannidhānaṃ tvam anugrahaś ca |
tvan-māyayā saṃvṛta-cetasas tvāṃ paśyanti nānā na vipaścito ye


10.02.029

बिभर्षि रूपाण्य् अवबोध आत्मा क्षेमाय लोकस्य चराचरस्य ।
सत्त्वोपपन्नानि सुखावहानि सताम् अभद्राणि मुहुः खलानाम्

bibharṣi rūpāṇy avabodha ātmā kṣemāya lokasya carācarasya |
sattvopapannāni sukhāvahāni satām abhadrāṇi muhuḥ khalānām


10.02.030

त्वय्य् अम्बुजाक्षाखिल-सत्त्व-धाम्नि समाधिनावेशित-चेतसैके ।
त्वत्-पाद-पोतेन महत्-कृतेन कुर्वन्ति गोवत्स-पदं भवाब्धिम्

tvayy ambujākṣākhila-sattva-dhāmni samādhināveśita-cetasaike |
tvat-pāda-potena mahat-kṛtena kurvanti govatsa-padaṃ bhavābdhim


10.02.031

स्वयं समुत्तीर्य सुदुस्तरं द्युमन् $ भवार्णवं भीमम् अदभ्र-सौहृदाः &अम्प्;भवत्-पदाम्भोरुह-नावम् अत्र ते % निधाय याताः सद्-अनुग्रहो भवान्

svayaṃ samuttīrya sudustaraṃ dyuman $ bhavārṇavaṃ bhīmam adabhra-sauhṛdāḥ &bhavat-padāmbhoruha-nāvam atra te % nidhāya yātāḥ sad-anugraho bhavān


10.02.032

  • //ये ऽन्ये ऽरविन्दाक्ष विमुक्त-मानिनस् $ त्वय्य् अस्त-भावाद् अविशुद्ध-बुद्धयः &ये ऽन्ये ऽरविन्दाक्ष विमुक्त-मानिनस् $ त्वय्य् अस्त-भावाद् अविशुद्ध-बुद्धयः &आरुह्य कृच्छ्रेण परं पदं ततः % पतन्त्य् अधो ऽनादृत-युष्मद्-अङ्घ्रयः

** //ye 'nye 'ravindākṣa vimukta-māninas $ tvayy asta-bhāvād aviśuddha-buddhayaḥ &ye 'nye 'ravindākṣa vimukta-māninas $ tvayy asta-bhāvād aviśuddha-buddhayaḥ &āruhya kṛcchreṇa paraṃ padaṃ tataḥ % patanty adho 'nādṛta-yuṣmad-aṅghrayaḥ*


10.02.033


  • तथा न ते माधव तावकाः क्वचिद् भ्रश्यन्ति मार्गात् त्वयि बद्ध-सौहृदाः ।
    त्वयाभिगुप्ता विचरन्ति निर्भया विनायकानीकप-मूर्धसु प्रभो

** // tathā na te mādhava tāvakāḥ kvacid bhraśyanti mārgāt tvayi baddha-sauhṛdāḥ |*
tvayābhiguptā vicaranti nirbhayā vināyakānīkapa-mūrdhasu prabho


10.02.034

सत्त्वं विशुद्धं श्रयते भवान् स्थितौ $ शरीरिणां श्रेय-उपायनं वपुः &अम्प्;वेद-क्रिया-योग-तपः-समाधिभिस् % तवार्हणं येन जनः समीहते

sattvaṃ viśuddhaṃ śrayate bhavān sthitau $ śarīriṇāṃ śreya-upāyanaṃ vapuḥ &veda-kriyā-yoga-tapaḥ-samādhibhis % tavārhaṇaṃ yena janaḥ samīhate


10.02.035

  • //सत्त्वं न चेद् धातर् इदं निजं भवेद् $ विज्ञानम् अज्ञान-भिदापमार्जनम् &सत्त्वं न चेद् धातर् इदं निजं भवेद् $ विज्ञानम् अज्ञान-भिदापमार्जनम् &गुण-प्रकाशैर् अनुमीयते भवान् % प्रकाशते यस्य च येन वा गुणः

** //sattvaṃ na ced dhātar idaṃ nijaṃ bhaved $ vijñānam ajñāna-bhidāpamārjanam &sattvaṃ na ced dhātar idaṃ nijaṃ bhaved $ vijñānam ajñāna-bhidāpamārjanam &guṇa-prakāśair anumīyate bhavān % prakāśate yasya ca yena vā guṇaḥ*


10.02.036


  • न नाम-रूपे गुण-जन्म-कर्मभिर् निरूपितव्ये तव तस्य साक्षिणः ।
    मनो-वचोभ्याम् अनुमेय-वर्त्मनो देव क्रियायां प्रतियन्त्य् अथापि हि

** // na nāma-rūpe guṇa-janma-karmabhir nirūpitavye tava tasya sākṣiṇaḥ |*
mano-vacobhyām anumeya-vartmano deva kriyāyāṃ pratiyanty athāpi hi


10.02.037

शृण्वन् गृणन् संस्मरयंश् च चिन्तयन् $ नामानि रूपाणि च मङ्गलानि ते &अम्प्;क्रियासु यस् त्वच्-चरणारविन्दयोर् % आविष्ट-चेता न भवाय कल्पते

śṛṇvan gṛṇan saṃsmarayaṃś ca cintayan $ nāmāni rūpāṇi ca maṅgalāni te &kriyāsu yas tvac-caraṇāravindayor % āviṣṭa-cetā na bhavāya kalpate


10.02.038

  • //दिष्ट्या हरे ऽस्या भवतः पदो भुवो $ भारो ऽपनीतस् तव जन्मनेशितुः &दिष्ट्या हरे ऽस्या भवतः पदो भुवो $ भारो ऽपनीतस् तव जन्मनेशितुः &दिष्ट्याङ्कितां त्वत्-पदकैः सुशोभनैर् % द्रक्ष्याम गां द्यां च तवानुकम्पिताम्

** //diṣṭyā hare 'syā bhavataḥ pado bhuvo $ bhāro 'panītas tava janmaneśituḥ &diṣṭyā hare 'syā bhavataḥ pado bhuvo $ bhāro 'panītas tava janmaneśituḥ &diṣṭyāṅkitāṃ tvat-padakaiḥ suśobhanair % drakṣyāma gāṃ dyāṃ ca tavānukampitām*


10.02.039


  • न ते ऽभवस्येश भवस्य कारणं विना विनोदं बत तर्कयामहे ।
    भवो निरोधः स्थितिर् अप्य् अविद्यया कृता यतस् त्वय्य् अभयाश्रयात्मनि

** // na te 'bhavasyeśa bhavasya kāraṇaṃ vinā vinodaṃ bata tarkayāmahe |*
bhavo nirodhaḥ sthitir apy avidyayā kṛtā yatas tvayy abhayāśrayātmani


10.02.040

मत्स्याश्व-कच्छप-नृसिंह-वराह-हंस- $ राजन्य-विप्र-विबुधेषु कृतावतारः &अम्प्;त्वं पासि नस् त्रि-भुवनं च यथाधुनेश % भारं भुवो हर यदूत्तम वन्दनं ते

matsyāśva-kacchapa-nṛsiṃha-varāha-haṃsa- $ rājanya-vipra-vibudheṣu kṛtāvatāraḥ &tvaṃ pāsi nas tri-bhuvanaṃ ca yathādhuneśa % bhāraṃ bhuvo hara yadūttama vandanaṃ te


10.02.041

  • //दिष्ट्याम्ब ते कुक्षि-गतः परः पुमान् $ अंशेन साक्षाद् भगवान् भवाय नः &दिष्ट्याम्ब ते कुक्षि-गतः परः पुमान् $ अंशेन साक्षाद् भगवान् भवाय नः &माभूद् भयं भोज-पतेर् मुमूर्षोर् % गोप्ता यदूनां भविता तवात्मजः

** //diṣṭyāmba te kukṣi-gataḥ paraḥ pumān $ aṃśena sākṣād bhagavān bhavāya naḥ &diṣṭyāmba te kukṣi-gataḥ paraḥ pumān $ aṃśena sākṣād bhagavān bhavāya naḥ &mābhūd bhayaṃ bhoja-pater mumūrṣor % goptā yadūnāṃ bhavitā tavātmajaḥ*


10.02.042



10.02.042

0 श्री-शुक उवाच इत्य् अभिष्टूय पुरुषं यद्-रूपम् अनिदं यथा ।
ब्रह्मेशानौ पुरोधाय देवाः प्रतिययुर् दिवम्

0 śrī-śuka uvāca ity abhiṣṭūya puruṣaṃ yad-rūpam anidaṃ yathā |
brahmeśānau purodhāya devāḥ pratiyayur divam

Chapter 10.3

10.03.001

0 श्री-शुक उवाच अथ सर्व-गुणोपेतः कालः परम-शोभनः ।
यर्ह्य् एवाजन-जन्मर्क्षं शान्तर्क्ष-ग्रह-तारकम्

0 śrī-śuka uvāca atha sarva-guṇopetaḥ kālaḥ parama-śobhanaḥ |
yarhy evājana-janmarkṣaṃ śāntarkṣa-graha-tārakam


10.03.002

दिशः प्रसेदुर् गगनं निर्मलोडु-गणोदयम् ।
मही मङ्गल-भूयिष्ठ- पुर-ग्राम-व्रजाकरा

diśaḥ prasedur gaganaṃ nirmaloḍu-gaṇodayam |
mahī maṅgala-bhūyiṣṭha- pura-grāma-vrajākarā


10.03.003

नद्यः प्रसन्न-सलिला ह्रदा जलरुह-श्रियः ।
द्विजालि-कुल-सन्नाद- स्तवका वन-राजयः

nadyaḥ prasanna-salilā hradā jalaruha-śriyaḥ |
dvijāli-kula-sannāda- stavakā vana-rājayaḥ


10.03.004

ववौ वायुः सुख-स्पर्शः पुण्य-गन्धवहः शुचिः ।
अग्नयश् च द्विजातीनां शान्तास् तत्र समिन्धत

vavau vāyuḥ sukha-sparśaḥ puṇya-gandhavahaḥ śuciḥ |
agnayaś ca dvijātīnāṃ śāntās tatra samindhata


10.03.005

मनांस्य् आसन् प्रसन्नानि साधूनाम् असुर-द्रुहाम् ।
जायमाने ऽजने तस्मिन् नेदुर् दुन्दुभयः समम्

manāṃsy āsan prasannāni sādhūnām asura-druhām |
jāyamāne 'jane tasmin nedur dundubhayaḥ samam


10.03.006

जगुः किन्नर-गन्धर्वास् तुष्टुवुः सिद्ध-चारणाः ।
विद्याधर्यश् च ननृतुर् अप्सरोभिः समं मुदा

jaguḥ kinnara-gandharvās tuṣṭuvuḥ siddha-cāraṇāḥ |
vidyādharyaś ca nanṛtur apsarobhiḥ samaṃ mudā


10.03.007

मुमुचुर् मुनयो देवाः सुमनांसि मुदान्विताः ।
मन्दं मन्दं जलधरा जगर्जुर् अनुसागरम्

mumucur munayo devāḥ sumanāṃsi mudānvitāḥ |
mandaṃ mandaṃ jaladharā jagarjur anusāgaram


10.03.008

निशीथे तम-उद्भूते जायमाने जनार्दने ।
देवक्यां देव-रूपिण्यां विष्णुः सर्व-गुहा-शयः ।
आविरासीद् यथा प्राच्यां दिशीन्दुर् इव पुष्कलः

niśīthe tama-udbhūte jāyamāne janārdane |
devakyāṃ deva-rūpiṇyāṃ viṣṇuḥ sarva-guhā-śayaḥ |
āvirāsīd yathā prācyāṃ diśīndur iva puṣkalaḥ


10.03.009

तम् अद्भुतं बालकम् अम्बुजेक्षणं चतुर्-भुजं शङ्ख-गदाद्य्-उदायुधम् ।
श्रीवत्स-लक्ष्मं गल-शोभि-कौस्तुभं पीताम्बरं सान्द्र-पयोद-सौभगम्

tam adbhutaṃ bālakam ambujekṣaṇaṃ catur-bhujaṃ śaṅkha-gadādy-udāyudham |
śrīvatsa-lakṣmaṃ gala-śobhi-kaustubhaṃ pītāmbaraṃ sāndra-payoda-saubhagam


10.03.010

महार्ह-वैदूर्य-किरीट-कुण्डल- त्विषा परिष्वक्त-सहस्र-कुन्तलम् ।
उद्दाम-काञ्च्य्-अङ्गद-कङ्कणादिभिर् विरोचमानं वसुदेव ऐक्षत

mahārha-vaidūrya-kirīṭa-kuṇḍala- tviṣā pariṣvakta-sahasra-kuntalam |
uddāma-kāñcy-aṅgada-kaṅkaṇādibhir virocamānaṃ vasudeva aikṣata


10.03.011

स विस्मयोत्फुल्ल-विलोचनो हरिं सुतं विलोक्यानकदुन्दुभिस् तदा ।
कृष्णावतारोत्सव-सम्भ्रमो ऽस्पृशन् मुदा द्विजेभ्यो ऽयुतम् आप्लुतो गवाम्

sa vismayotphulla-vilocano hariṃ sutaṃ vilokyānakadundubhis tadā |
kṛṣṇāvatārotsava-sambhramo 'spṛśan mudā dvijebhyo 'yutam āpluto gavām


10.03.012

अथैनम् अस्तौद् अवधार्य पूरुषं परं नताङ्गः कृत-धीः कृताञ्जलिः ।
स्व-रोचिषा भारत सूतिका-गृहं विरोचयन्तं गत-भीः प्रभाव-वित्

athainam astaud avadhārya pūruṣaṃ paraṃ natāṅgaḥ kṛta-dhīḥ kṛtāñjaliḥ |
sva-rociṣā bhārata sūtikā-gṛhaṃ virocayantaṃ gata-bhīḥ prabhāva-vit


10.03.013

0 श्री-वसुदेव उवाच विदितो ऽसि भवान् साक्षात् पुरुषः प्रकृतेः परः ।
केवलानुभवानन्द- स्वरूपः सर्व-बुद्धि-दृक्

0 śrī-vasudeva uvāca vidito 'si bhavān sākṣāt puruṣaḥ prakṛteḥ paraḥ |
kevalānubhavānanda- svarūpaḥ sarva-buddhi-dṛk


10.03.014

स एव स्वप्रकृत्येदं सृष्ट्वाग्रे त्रि-गुणात्मकम् ।
तद् अनु त्वं ह्य् अप्रविष्टः प्रविष्ट इव भाव्यसे

sa eva svaprakṛtyedaṃ sṛṣṭvāgre tri-guṇātmakam |
tad anu tvaṃ hy apraviṣṭaḥ praviṣṭa iva bhāvyase


10.03.015

यथेमे ऽविकृता भावास् तथा ते विकृतैः सह ।
नाना-वीर्याः पृथग्-भूता विराजं जनयन्ति हि

yatheme 'vikṛtā bhāvās tathā te vikṛtaiḥ saha |
nānā-vīryāḥ pṛthag-bhūtā virājaṃ janayanti hi


10.03.016

सन्निपत्य समुत्पाद्य दृश्यन्ते ऽनुगता इव ।
प्राग् एव विद्यमानत्वान् न तेषाम् इह सम्भवः

sannipatya samutpādya dṛśyante 'nugatā iva |
prāg eva vidyamānatvān na teṣām iha sambhavaḥ


10.03.017

एवं भवान् बुद्ध्य्-अनुमेय-लक्षणैर् ग्राह्यैर् गुणैः सन्न् अपि तद्-गुणाग्रहः ।
अनावृतत्वाद् बहिर् अन्तरं न ते सर्वस्य सर्वात्मन आत्म-वस्तुनः

evaṃ bhavān buddhy-anumeya-lakṣaṇair grāhyair guṇaiḥ sann api tad-guṇāgrahaḥ |
anāvṛtatvād bahir antaraṃ na te sarvasya sarvātmana ātma-vastunaḥ


10.03.018

य आत्मनो दृश्य-गुणेषु सन्न् इति व्यवस्यते स्व-व्यतिरेकतो ऽबुधः ।
विनानुवादं न च तन् मनीषितं सम्यग् यतस् त्यक्तम् उपाददत् पुमान्

ya ātmano dṛśya-guṇeṣu sann iti vyavasyate sva-vyatirekato 'budhaḥ |
vinānuvādaṃ na ca tan manīṣitaṃ samyag yatas tyaktam upādadat pumān


10.03.019

त्वत्तो ऽस्य जन्म-स्थिति-संयमान् विभो $ वदन्त्य् अनीहाद् अगुणाद् अविक्रियात् &अम्प्;त्वयीश्वरे ब्रह्मणि नो विरुध्यते % त्वद्-आश्रयत्वाद् उपचर्यते गुणैः

tvatto 'sya janma-sthiti-saṃyamān vibho $ vadanty anīhād aguṇād avikriyāt &tvayīśvare brahmaṇi no virudhyate % tvad-āśrayatvād upacaryate guṇaiḥ


10.03.020

  • //स त्वं त्रि-लोक-स्थितये स्व-मायया $ बिभर्षि शुक्लं खलु वर्णम् आत्मनः &स त्वं त्रि-लोक-स्थितये स्व-मायया $ बिभर्षि शुक्लं खलु वर्णम् आत्मनः &सर्गाय रक्तं रजसोपबृंहितं % कृष्णं च वर्णं तमसा जनात्यये

** //sa tvaṃ tri-loka-sthitaye sva-māyayā $ bibharṣi śuklaṃ khalu varṇam ātmanaḥ &sa tvaṃ tri-loka-sthitaye sva-māyayā $ bibharṣi śuklaṃ khalu varṇam ātmanaḥ &sargāya raktaṃ rajasopabṛṃhitaṃ % kṛṣṇaṃ ca varṇaṃ tamasā janātyaye*


10.03.021


  • त्वम् अस्य लोकस्य विभो रिरक्षिषुर् गृहे ऽवतीर्णो ऽसि ममाखिलेश्वर ।
    राजन्य-संज्ञासुर-कोटि-यूथपैर् निर्व्यूह्यमाना निहनिष्यसे चमूः

** // tvam asya lokasya vibho rirakṣiṣur gṛhe 'vatīrṇo 'si mamākhileśvara |*
rājanya-saṃjñāsura-koṭi-yūthapair nirvyūhyamānā nihaniṣyase camūḥ


10.03.022

अयं त्व् असभ्यस् तव जन्म नौ गृहे $ श्रुत्वाग्रजांस् ते न्यवधीत् सुरेश्वर &अम्प्;स ते ऽवतारं पुरुषैः समर्पितं % श्रुत्वाधुनैवाभिसरत्य् उदायुधः

ayaṃ tv asabhyas tava janma nau gṛhe $ śrutvāgrajāṃs te nyavadhīt sureśvara &sa te 'vatāraṃ puruṣaiḥ samarpitaṃ % śrutvādhunaivābhisaraty udāyudhaḥ


10.03.023



10.03.023

0 श्री-शुक उवाच अथैनम् आत्मजं वीक्ष्य महा-पुरुष-लक्षणम् ।
देवकी तम् उपाधावत् कंसाद् भीता सुविस्मिता

0 śrī-śuka uvāca athainam ātmajaṃ vīkṣya mahā-puruṣa-lakṣaṇam |
devakī tam upādhāvat kaṃsād bhītā suvismitā


10.03.024

0 श्री-देवक्य् उवाच रूपं यत् तत् प्राहुर् अव्यक्तम् आद्यं $ ब्रह्म ज्योतिर् निर्गुणं निर्विकारम् & रूपं यत् तत् प्राहुर् अव्यक्तम् आद्यं $ ब्रह्म ज्योतिर् निर्गुणं निर्विकारम् & सत्ता-मात्रं निर्विशेषं निरीहं % स त्वं साक्षाद् विष्णुर् अध्यात्म-दीपः

0 śrī-devaky uvāca rūpaṃ yat tat prāhur avyaktam ādyaṃ $ brahma jyotir nirguṇaṃ nirvikāram & rūpaṃ yat tat prāhur avyaktam ādyaṃ $ brahma jyotir nirguṇaṃ nirvikāram & sattā-mātraṃ nirviśeṣaṃ nirīhaṃ % sa tvaṃ sākṣād viṣṇur adhyātma-dīpaḥ


10.03.025


  • नष्टे लोके द्वि-परार्धावसाने महा-भूतेष्व् आदि-भूतं गतेषु ।
    व्यक्ते ऽव्यक्तं काल-वेगेन याते भवान् एकः शिष्यते ऽशेष-संज्ञः

** // naṣṭe loke dvi-parārdhāvasāne mahā-bhūteṣv ādi-bhūtaṃ gateṣu |*
vyakte 'vyaktaṃ kāla-vegena yāte bhavān ekaḥ śiṣyate 'śeṣa-saṃjñaḥ


10.03.026

यो ऽयं कालस् तस्य ते ऽव्यक्त-बन्धो $ चेष्टाम् आहुश् चेष्टते येन विश्वम् &अम्प्;निमेषादिर् वत्सरान्तो महीयांस् % तं त्वेशानं क्षेम-धाम प्रपद्ये

yo 'yaṃ kālas tasya te 'vyakta-bandho $ ceṣṭām āhuś ceṣṭate yena viśvam &nimeṣādir vatsarānto mahīyāṃs % taṃ tveśānaṃ kṣema-dhāma prapadye


10.03.027


  • मर्त्यो मृत्यु-व्याल-भीतः पलायन् लोकान् सर्वान् निर्भयं नाध्यगच्छत् ।
    त्वत् पादाब्जं प्राप्य यदृच्छयाद्य सुस्थः शेते मृत्युर् अस्माद् अपैति

** // martyo mṛtyu-vyāla-bhītaḥ palāyan lokān sarvān nirbhayaṃ nādhyagacchat |*
tvat pādābjaṃ prāpya yadṛcchayādya susthaḥ śete mṛtyur asmād apaiti


10.03.028

स त्वं घोराद् उग्रसेनात्मजान् नस् त्राहि त्रस्तान् भृत्य-वित्रास-हासि ।
रूपं चेदं पौरुषं ध्यान-धिष्ण्यं मा प्रत्यक्षं मांस-दृशां कृषीष्ठाः

sa tvaṃ ghorād ugrasenātmajān nas trāhi trastān bhṛtya-vitrāsa-hāsi |
rūpaṃ cedaṃ pauruṣaṃ dhyāna-dhiṣṇyaṃ mā pratyakṣaṃ māṃsa-dṛśāṃ kṛṣīṣṭhāḥ


10.03.029

जन्म ते मय्य् असौ पापो मा विद्यान् मधुसूदन ।
समुद्विजे भवद्-धेतोः कंसाद् अहम् अधीर-धीः

janma te mayy asau pāpo mā vidyān madhusūdana |
samudvije bhavad-dhetoḥ kaṃsād aham adhīra-dhīḥ


10.03.030

उपसंहर विश्वात्मन्न् अदो रूपम् अलौकिकम् ।
शङ्ख-चक्र-गदा-पद्म- श्रिया जुष्टं चतुर्-भुजम्

upasaṃhara viśvātmann ado rūpam alaukikam |
śaṅkha-cakra-gadā-padma- śriyā juṣṭaṃ catur-bhujam


10.03.031

विश्वं यद् एतत् स्व-तनौ निशान्ते यथावकाशं पुरुषः परो भवान् ।
बिभर्ति सो ऽयं मम गर्भगो ऽभूद् अहो नृ-लोकस्य विडम्बनं हि तत्

viśvaṃ yad etat sva-tanau niśānte yathāvakāśaṃ puruṣaḥ paro bhavān |
bibharti so 'yaṃ mama garbhago 'bhūd aho nṛ-lokasya viḍambanaṃ hi tat


10.03.032

0 श्री-भगवान् उवाच त्वम् एव पूर्व-सर्गे ऽभूः पृश्निः स्वायम्भुवे सति ।
तदायं सुतपा नाम प्रजापतिर् अकल्मषः

0 śrī-bhagavān uvāca tvam eva pūrva-sarge 'bhūḥ pṛśniḥ svāyambhuve sati |
tadāyaṃ sutapā nāma prajāpatir akalmaṣaḥ


10.03.033

युवां वै ब्रह्मणादिष्टौ प्रजा-सर्गे यदा ततः ।
सन्नियम्येन्द्रिय-ग्रामं तेपाथे परमं तपः

yuvāṃ vai brahmaṇādiṣṭau prajā-sarge yadā tataḥ |
sanniyamyendriya-grāmaṃ tepāthe paramaṃ tapaḥ


10.03.034

वर्ष-वातातप-हिम- घर्म-काल-गुणान् अनु ।
सहमानौ श्वास-रोध- विनिर्धूत-मनो-मलौ

varṣa-vātātapa-hima- gharma-kāla-guṇān anu |
sahamānau śvāsa-rodha- vinirdhūta-mano-malau


10.03.035

शीर्ण-पर्णानिलाहाराव् उपशान्तेन चेतसा ।
मत्तः कामान् अभीप्सन्तौ मद्-आराधनम् ईहतुः

śīrṇa-parṇānilāhārāv upaśāntena cetasā |
mattaḥ kāmān abhīpsantau mad-ārādhanam īhatuḥ


10.03.036

एवं वां तप्यतोस् तीव्रं तपः परम-दुष्करम् ।
दिव्य-वर्ष-सहस्राणि द्वादशेयुर् मद्-आत्मनोः

evaṃ vāṃ tapyatos tīvraṃ tapaḥ parama-duṣkaram |
divya-varṣa-sahasrāṇi dvādaśeyur mad-ātmanoḥ


10.03.037

तदा वां परितुष्टो ऽहम् अमुना वपुषानघे ।
तपसा श्रद्धया नित्यं भक्त्या च हृदि भावितः

tadā vāṃ parituṣṭo 'ham amunā vapuṣānaghe |
tapasā śraddhayā nityaṃ bhaktyā ca hṛdi bhāvitaḥ


10.03.038

प्रादुरासं वरद-राड् युवयोः काम-दित्सया ।
व्रियतां वर इत्य् उक्ते मादृशो वां वृतः सुतः

prādurāsaṃ varada-rāḍ yuvayoḥ kāma-ditsayā |
vriyatāṃ vara ity ukte mādṛśo vāṃ vṛtaḥ sutaḥ


10.03.039

अजुष्ट-ग्राम्य-विषयाव् अनपत्यौ च दम्-पती ।
न वव्राथे ऽपवर्गं मे मोहितौ देव-मायया

ajuṣṭa-grāmya-viṣayāv anapatyau ca dam-patī |
na vavrāthe 'pavargaṃ me mohitau deva-māyayā


10.03.040

गते मयि युवां लब्ध्वा वरं मत्-सदृशं सुतम् ।
ग्राम्यान् भोगान् अभुञ्जाथां युवां प्राप्त-मनोरथौ

gate mayi yuvāṃ labdhvā varaṃ mat-sadṛśaṃ sutam |
grāmyān bhogān abhuñjāthāṃ yuvāṃ prāpta-manorathau


10.03.041

अदृष्ट्वान्यतमं लोके शीलौदार्य-गुणैः समम् ।
अहं सुतो वाम् अभवं पृश्निगर्भ इति श्रुतः

adṛṣṭvānyatamaṃ loke śīlaudārya-guṇaiḥ samam |
ahaṃ suto vām abhavaṃ pṛśnigarbha iti śrutaḥ


10.03.042

तयोर् वां पुनर् एवाहम् अदित्याम् आस कश्यपात् ।
उपेन्द्र इति विख्यातो वामनत्वाच् च वामनः

tayor vāṃ punar evāham adityām āsa kaśyapāt |
upendra iti vikhyāto vāmanatvāc ca vāmanaḥ


10.03.043

तृतीये ऽस्मिन् भवे ऽहं वै तेनैव वपुषाथ वाम् ।
जातो भूयस् तयोर् एव सत्यं मे व्याहृतं सति

tṛtīye 'smin bhave 'haṃ vai tenaiva vapuṣātha vām |
jāto bhūyas tayor eva satyaṃ me vyāhṛtaṃ sati


10.03.044

एतद् वां दर्शितं रूपं प्राग्-जन्म-स्मरणाय मे ।
नान्यथा मद्-भवं ज्ञानं मर्त्य-लिङ्गेन जायते

etad vāṃ darśitaṃ rūpaṃ prāg-janma-smaraṇāya me |
nānyathā mad-bhavaṃ jñānaṃ martya-liṅgena jāyate


10.03.045

युवां मां पुत्र-भावेन ब्रह्म-भावेन चासकृत् ।
चिन्तयन्तौ कृत-स्नेहौ यास्येथे मद्-गतिं पराम्

yuvāṃ māṃ putra-bhāvena brahma-bhāvena cāsakṛt |
cintayantau kṛta-snehau yāsyethe mad-gatiṃ parām


10.03.046

0 श्री-शुक उवाच इत्य् उक्त्वासीद् धरिस् तूष्णीं भगवान् आत्म-मायया ।
पित्रोः सम्पश्यतोः सद्यो बभूव प्राकृतः शिशुः

0 śrī-śuka uvāca ity uktvāsīd dharis tūṣṇīṃ bhagavān ātma-māyayā |
pitroḥ sampaśyatoḥ sadyo babhūva prākṛtaḥ śiśuḥ


10.03.047

ततश् च शौरिर् भगवत्-प्रचोदितः $ सुतं समादाय स सूतिका-गृहात् &अम्प्;यदा बहिर् गन्तुम् इयेष तर्ह्य् अजा % या योगमायाजनि नन्द-जायया

tataś ca śaurir bhagavat-pracoditaḥ $ sutaṃ samādāya sa sūtikā-gṛhāt &yadā bahir gantum iyeṣa tarhy ajā % yā yogamāyājani nanda-jāyayā


10.03.048


  • तया हृत-प्रत्यय-सर्व-वृत्तिषु द्वाः-स्थेषु पौरेष्व् अपि शायितेष्व् अथ ।
    द्वारश् च सर्वाः पिहिता दुरत्यया बृहत्-कपाटायस-कील-शृङ्खलैः

** // tayā hṛta-pratyaya-sarva-vṛttiṣu dvāḥ-stheṣu paureṣv api śāyiteṣv atha |*
dvāraś ca sarvāḥ pihitā duratyayā bṛhat-kapāṭāyasa-kīla-śṛṅkhalaiḥ


10.03.049

ताः कृष्ण-वाहे वसुदेव आगते स्वयं व्यवर्यन्त यथा तमो रवेः ।
ववर्ष पर्जन्य उपांशु-गर्जितः शेषो ऽन्वगाद् वारि निवारयन् फणैः

tāḥ kṛṣṇa-vāhe vasudeva āgate svayaṃ vyavaryanta yathā tamo raveḥ |
vavarṣa parjanya upāṃśu-garjitaḥ śeṣo 'nvagād vāri nivārayan phaṇaiḥ


10.03.050

मघोनि वर्षत्य् असकृद् यमानुजा गम्भीर-तोयौघ-जवोर्मि-फेनिला ।
भयानकावर्त-शताकुला नदी मार्गं ददौ सिन्धुर् इव श्रियः पतेः

maghoni varṣaty asakṛd yamānujā gambhīra-toyaugha-javormi-phenilā |
bhayānakāvarta-śatākulā nadī mārgaṃ dadau sindhur iva śriyaḥ pateḥ


10.03.051

नन्द-व्रजं शौरिर् उपेत्य तत्र तान् $ गोपान् प्रसुप्तान् उपलभ्य निद्रया &अम्प्;सुतं यशोदा-शयने निधाय तत्- % सुताम् उपादाय पुनर् गृहान् अगात्

nanda-vrajaṃ śaurir upetya tatra tān $ gopān prasuptān upalabhya nidrayā &sutaṃ yaśodā-śayane nidhāya tat- % sutām upādāya punar gṛhān agāt


10.03.052


  • देवक्याः शयने न्यस्य वसुदेवो ऽथ दारिकाम् ।
    प्रतिमुच्य पदोर् लोहम् आस्ते पूर्ववद् आवृतः

** // devakyāḥ śayane nyasya vasudevo 'tha dārikām |*
pratimucya pador loham āste pūrvavad āvṛtaḥ


10.03.053

यशोदा नन्द-पत्नी च जातं परम् अबुध्यत ।
न तल्-लिङ्गं परिश्रान्ता निद्रयापगत-स्मृतिः

yaśodā nanda-patnī ca jātaṃ param abudhyata |
na tal-liṅgaṃ pariśrāntā nidrayāpagata-smṛtiḥ

Chapter 10.4

10.04.001

0 श्री-शुक उवाच बहिर्-अन्तः-पुर-द्वारः सर्वाः पूर्ववद् आवृताः ।
ततो बाल-ध्वनिं श्रुत्वा गृह-पालाः समुत्थिताः

0 śrī-śuka uvāca bahir-antaḥ-pura-dvāraḥ sarvāḥ pūrvavad āvṛtāḥ |
tato bāla-dhvaniṃ śrutvā gṛha-pālāḥ samutthitāḥ


10.04.002

ते तु तूर्णम् उपव्रज्य देवक्या गर्भ-जन्म तत् ।
आचख्युर् भोज-राजाय यद् उद्विग्नः प्रतीक्षते

te tu tūrṇam upavrajya devakyā garbha-janma tat |
ācakhyur bhoja-rājāya yad udvignaḥ pratīkṣate


10.04.003

स तल्पात् तूर्णम् उत्थाय कालो ऽयम् इति विह्वलः ।
सूती-गृहम् अगात् तूर्णं प्रस्खलन् मुक्त-मूर्धजः

sa talpāt tūrṇam utthāya kālo 'yam iti vihvalaḥ |
sūtī-gṛham agāt tūrṇaṃ praskhalan mukta-mūrdhajaḥ


10.04.004

तम् आह भ्रातरं देवी कृपणा करुणं सती ।
स्नुषेयं तव कल्याण स्त्रियं मा हन्तुम् अर्हसि

tam āha bhrātaraṃ devī kṛpaṇā karuṇaṃ satī |
snuṣeyaṃ tava kalyāṇa striyaṃ mā hantum arhasi


10.04.005

बहवो हिंसिता भ्रातः शिशवः पावकोपमाः ।
त्वया दैव-निसृष्टेन पुत्रिकैका प्रदीयताम्

bahavo hiṃsitā bhrātaḥ śiśavaḥ pāvakopamāḥ |
tvayā daiva-nisṛṣṭena putrikaikā pradīyatām


10.04.006

नन्व् अहं ते ह्य् अवरजा दीना हत-सुता प्रभो ।
दातुम् अर्हसि मन्दाया अङ्गेमां चरमां प्रजाम्

nanv ahaṃ te hy avarajā dīnā hata-sutā prabho |
dātum arhasi mandāyā aṅgemāṃ caramāṃ prajām


10.04.007

0 श्री-शुक उवाच उपगुह्यात्मजाम् एवं रुदत्या दीन-दीनवत् ।
याचितस् तां विनिर्भर्त्स्य हस्ताद् आचिच्छिदे खलः

0 śrī-śuka uvāca upaguhyātmajām evaṃ rudatyā dīna-dīnavat |
yācitas tāṃ vinirbhartsya hastād ācicchide khalaḥ


10.04.008

तां गृहीत्वा चरणयोर् जात-मात्रां स्वसुः सुताम् ।
अपोथयच् छिला-पृष्ठे स्वार्थोन्मूलित-सौहृदः

tāṃ gṛhītvā caraṇayor jāta-mātrāṃ svasuḥ sutām |
apothayac chilā-pṛṣṭhe svārthonmūlita-sauhṛdaḥ


10.04.009

सा तद्-धस्तात् समुत्पत्य सद्यो देव्य् अम्बरं गता ।
अदृश्यतानुजा विष्णोः सायुधाष्ट-महाभुजा

sā tad-dhastāt samutpatya sadyo devy ambaraṃ gatā |
adṛśyatānujā viṣṇoḥ sāyudhāṣṭa-mahābhujā


10.04.010

दिव्य-स्रग्-अम्बरालेप- रत्नाभरण-भूषिता ।
धनुः-शूलेषु-चर्मासि- शङ्ख-चक्र-गदा-धरा

divya-srag-ambarālepa- ratnābharaṇa-bhūṣitā |
dhanuḥ-śūleṣu-carmāsi- śaṅkha-cakra-gadā-dharā


10.04.011

सिद्ध-चारण-गन्धर्वैर् अप्सरः-किन्नरोरगैः ।
उपाहृतोरु-बलिभिः स्तूयमानेदम् अब्रवीत्

siddha-cāraṇa-gandharvair apsaraḥ-kinnaroragaiḥ |
upāhṛtoru-balibhiḥ stūyamānedam abravīt


10.04.012

किं मया हतया मन्द जातः खलु तवान्त-कृत् ।
यत्र क्व वा पूर्व-शत्रुर् मा हिंसीः कृपणान् वृथा

kiṃ mayā hatayā manda jātaḥ khalu tavānta-kṛt |
yatra kva vā pūrva-śatrur mā hiṃsīḥ kṛpaṇān vṛthā


10.04.013

इति प्रभाष्य तं देवी माया भगवती भुवि ।
बहु-नाम-निकेतेषु बहु-नामा बभूव ह

iti prabhāṣya taṃ devī māyā bhagavatī bhuvi |
bahu-nāma-niketeṣu bahu-nāmā babhūva ha


10.04.014

तयाभिहितम् आकर्ण्य कंसः परम-विस्मितः ।
देवकीं वसुदेवं च विमुच्य प्रश्रितो ऽब्रवीत्

tayābhihitam ākarṇya kaṃsaḥ parama-vismitaḥ |
devakīṃ vasudevaṃ ca vimucya praśrito 'bravīt


10.04.015

अहो भगिन्य् अहो भाम मया वां बत पाप्मना ।
पुरुषाद इवापत्यं बहवो हिंसिताः सुताः

aho bhaginy aho bhāma mayā vāṃ bata pāpmanā |
puruṣāda ivāpatyaṃ bahavo hiṃsitāḥ sutāḥ


10.04.016

स त्व् अहं त्यक्त-कारुण्यस् त्यक्त-ज्ञाति-सुहृत् खलः ।
कान् लोकान् वै गमिष्यामि ब्रह्म-हेव मृतः श्वसन्

sa tv ahaṃ tyakta-kāruṇyas tyakta-jñāti-suhṛt khalaḥ |
kān lokān vai gamiṣyāmi brahma-heva mṛtaḥ śvasan


10.04.017

दैवम् अप्य् अनृतं वक्ति न मर्त्या एव केवलम् ।
यद्-विश्रम्भाद् अहं पापः स्वसुर् निहतवाञ् छिशून्

daivam apy anṛtaṃ vakti na martyā eva kevalam |
yad-viśrambhād ahaṃ pāpaḥ svasur nihatavāñ chiśūn


10.04.018

मा शोचतं महा-भागाव् आत्मजान् स्व-कृतं भुजः ।
जान्तवो न सदैकत्र दैवाधीनास् तदासते

mā śocataṃ mahā-bhāgāv ātmajān sva-kṛtaṃ bhujaḥ |
jāntavo na sadaikatra daivādhīnās tadāsate


10.04.019

भुवि भौमानि भूतानि यथा यान्त्य् अपयान्ति च ।
नायम् आत्मा तथैतेषु विपर्येति यथैव भूः

bhuvi bhaumāni bhūtāni yathā yānty apayānti ca |
nāyam ātmā tathaiteṣu viparyeti yathaiva bhūḥ


10.04.020

यथानेवं-विदो भेदो यत आत्म-विपर्ययः ।
देह-योग-वियोगौ च संसृतिर् न निवर्तते

yathānevaṃ-vido bhedo yata ātma-viparyayaḥ |
deha-yoga-viyogau ca saṃsṛtir na nivartate


10.04.021

तस्माद् भद्रे स्व-तनयान् मया व्यापादितान् अपि ।
मानुशोच यतः सर्वः स्व-कृतं विन्दते ऽवशः

tasmād bhadre sva-tanayān mayā vyāpāditān api |
mānuśoca yataḥ sarvaḥ sva-kṛtaṃ vindate 'vaśaḥ


10.04.022

यावद् धतो ऽस्मि हन्तास्मी- त्य् आत्मानं मन्यते ऽस्व-दृक् ।
तावत् तद्-अभिमान्य् अज्ञो बाध्य-बाधकताम् इयात्

yāvad dhato 'smi hantāsmī- ty ātmānaṃ manyate 'sva-dṛk |
tāvat tad-abhimāny ajño bādhya-bādhakatām iyāt


10.04.023

क्षमध्वं मम दौरात्म्यं साधवो दीन-वत्सलाः ।
इत्य् उक्त्वाश्रु-मुखः पादौ श्यालः स्वस्रोर् अथाग्रहीत्

kṣamadhvaṃ mama daurātmyaṃ sādhavo dīna-vatsalāḥ |
ity uktvāśru-mukhaḥ pādau śyālaḥ svasror athāgrahīt


10.04.024

मोचयाम् आस निगडाद् विश्रब्धः कन्यका-गिरा ।
देवकीं वसुदेवं च दर्शयन्न् आत्म-सौहृदम्

mocayām āsa nigaḍād viśrabdhaḥ kanyakā-girā |
devakīṃ vasudevaṃ ca darśayann ātma-sauhṛdam


10.04.025

भ्रातुः समनुतप्तस्य क्षान्त-रोषा च देवकी ।
व्यसृजद् वसुदेवश् च प्रहस्य तम् उवाच ह

bhrātuḥ samanutaptasya kṣānta-roṣā ca devakī |
vyasṛjad vasudevaś ca prahasya tam uvāca ha


10.04.026

एवम् एतन् महा-भाग यथा वदसि देहिनाम् ।
अज्ञान-प्रभवाहं-धीः स्व-परेति भिदा यतः

evam etan mahā-bhāga yathā vadasi dehinām |
ajñāna-prabhavāhaṃ-dhīḥ sva-pareti bhidā yataḥ


10.04.027

शोक-हर्ष-भय-द्वेष- लोभ-मोह-मदान्विताः ।
मिथो घ्नन्तं न पश्यन्ति भावैर् भावं पृथग्-दृशः

śoka-harṣa-bhaya-dveṣa- lobha-moha-madānvitāḥ |
mitho ghnantaṃ na paśyanti bhāvair bhāvaṃ pṛthag-dṛśaḥ


10.04.028

0 श्री-शुक उवाच कंस एवं प्रसन्नाभ्यां विशुद्धं प्रतिभाषितः ।
देवकी-वसुदेवाभ्याम् अनुज्ञातो ऽविशद् गृहम्

0 śrī-śuka uvāca kaṃsa evaṃ prasannābhyāṃ viśuddhaṃ pratibhāṣitaḥ |
devakī-vasudevābhyām anujñāto 'viśad gṛham


10.04.029

तस्यां रात्र्यां व्यतीतायां कंस आहूय मन्त्रिणः ।
तेभ्य आचष्ट तत् सर्वं यद् उक्तं योग-निद्रया

tasyāṃ rātryāṃ vyatītāyāṃ kaṃsa āhūya mantriṇaḥ |
tebhya ācaṣṭa tat sarvaṃ yad uktaṃ yoga-nidrayā


10.04.030

आकर्ण्य भर्तुर् गदितं तम् ऊचुर् देव-शत्रवः ।
देवान् प्रति कृतामर्षा दैतेया नाति-कोविदाः

ākarṇya bhartur gaditaṃ tam ūcur deva-śatravaḥ |
devān prati kṛtāmarṣā daiteyā nāti-kovidāḥ


10.04.031

एवं चेत् तर्हि भोजेन्द्र पुर-ग्राम-व्रजादिषु ।
अनिर्दशान् निर्दशांश् च हनिष्यामो ऽद्य वै शिशून्

evaṃ cet tarhi bhojendra pura-grāma-vrajādiṣu |
anirdaśān nirdaśāṃś ca haniṣyāmo 'dya vai śiśūn


10.04.032

किम् उद्यमैः करिष्यन्ति देवाः समर-भीरवः ।
नित्यम् उद्विग्न-मनसो ज्या-घोषैर् धनुषस् तव

kim udyamaiḥ kariṣyanti devāḥ samara-bhīravaḥ |
nityam udvigna-manaso jyā-ghoṣair dhanuṣas tava


10.04.033

अस्यतस् ते शर-व्रातैर् हन्यमानाः समन्ततः ।
जिजीविषव उत्सृज्य पलायन-परा ययुः

asyatas te śara-vrātair hanyamānāḥ samantataḥ |
jijīviṣava utsṛjya palāyana-parā yayuḥ


10.04.034

केचित् प्राञ्जलयो दीना न्यस्त-शस्त्रा दिवौकसः ।
मुक्त-कच्छ-शिखाः केचिद् भीताः स्म इति वादिनः

kecit prāñjalayo dīnā nyasta-śastrā divaukasaḥ |
mukta-kaccha-śikhāḥ kecid bhītāḥ sma iti vādinaḥ


10.04.035

न त्वं विस्मृत-शस्त्रास्त्रान् विरथान् भय-संवृतान् ।
हंस्य् अन्यासक्त-विमुखान् भग्न-चापान् अयुध्यतः

na tvaṃ vismṛta-śastrāstrān virathān bhaya-saṃvṛtān |
haṃsy anyāsakta-vimukhān bhagna-cāpān ayudhyataḥ


10.04.036

किं क्षेम-शूरैर् विबुधैर् असंयुग-विकत्थनैः ।
रहो-जुषा किं हरिणा शम्भुना वा वनौकसा ।
किम् इन्द्रेणाल्प-वीर्येण ब्रह्मणा वा तपस्यता

kiṃ kṣema-śūrair vibudhair asaṃyuga-vikatthanaiḥ |
raho-juṣā kiṃ hariṇā śambhunā vā vanaukasā |
kim indreṇālpa-vīryeṇa brahmaṇā vā tapasyatā


10.04.037

तथापि देवाः सापत्न्यान् नोपेक्ष्या इति मन्महे ।
ततस् तन्-मूल-खनने नियुङ्क्ष्वास्मान् अनुव्रतान्

tathāpi devāḥ sāpatnyān nopekṣyā iti manmahe |
tatas tan-mūla-khanane niyuṅkṣvāsmān anuvratān


10.04.038

यथामयो ऽङ्गे समुपेक्षितो नृभिर् न शक्यते रूढ-पदश् चिकित्सितुम् ।
यथेन्द्रिय-ग्राम उपेक्षितस् तथा रिपुर् महान् बद्ध-बलो न चाल्यते

yathāmayo 'ṅge samupekṣito nṛbhir na śakyate rūḍha-padaś cikitsitum |
yathendriya-grāma upekṣitas tathā ripur mahān baddha-balo na cālyate


10.04.039

मूलं हि विष्णुर् देवानां यत्र धर्मः सनातनः ।
तस्य च ब्रह्म-गो-विप्रास् तपो यज्ञाः स-दक्षिणाः

mūlaṃ hi viṣṇur devānāṃ yatra dharmaḥ sanātanaḥ |
tasya ca brahma-go-viprās tapo yajñāḥ sa-dakṣiṇāḥ


10.04.040

तस्मात् सर्वात्मना राजन् ब्राह्मणान् ब्रह्म-वादिनः ।
तपस्विनो यज्ञ-शीलान् गाश् च हन्मो हविर्-दुघाः

tasmāt sarvātmanā rājan brāhmaṇān brahma-vādinaḥ |
tapasvino yajña-śīlān gāś ca hanmo havir-dughāḥ


10.04.041

विप्रा गावश् च वेदाश् च तपः सत्यं दमः शमः ।
श्रद्धा दया तितिक्षा च क्रतवश् च हरेस् तनूः

viprā gāvaś ca vedāś ca tapaḥ satyaṃ damaḥ śamaḥ |
śraddhā dayā titikṣā ca kratavaś ca hares tanūḥ


10.04.042

स हि सर्व-सुराध्यक्षो ह्य् असुर-द्विड् गुहा-शयः ।
तन्-मूला देवताः सर्वाः सेश्वराः स-चतुर्-मुखाः ।
अयं वै तद्-वधोपायो यद् ऋषीणां विहिंसनम्

sa hi sarva-surādhyakṣo hy asura-dviḍ guhā-śayaḥ |
tan-mūlā devatāḥ sarvāḥ seśvarāḥ sa-catur-mukhāḥ |
ayaṃ vai tad-vadhopāyo yad ṛṣīṇāṃ vihiṃsanam


10.04.043

0 श्री-शुक उवाच एवं दुर्मन्त्रिभिः कंसः सह सम्मन्त्र्य दुर्मतिः ।
ब्रह्म-हिंसां हितं मेने काल-पाशावृतो ऽसुरः

0 śrī-śuka uvāca evaṃ durmantribhiḥ kaṃsaḥ saha sammantrya durmatiḥ |
brahma-hiṃsāṃ hitaṃ mene kāla-pāśāvṛto 'suraḥ


10.04.044

सन्दिश्य साधु-लोकस्य कदने कदन-प्रियान् ।
काम-रूप-धरान् दिक्षु दानवान् गृहम् आविशत्

sandiśya sādhu-lokasya kadane kadana-priyān |
kāma-rūpa-dharān dikṣu dānavān gṛham āviśat


10.04.045

ते वै रजः-प्रकृतयस् तमसा मूढ-चेतसः ।
सतां विद्वेषम् आचेरुर् आराद् आगत-मृत्यवः

te vai rajaḥ-prakṛtayas tamasā mūḍha-cetasaḥ |
satāṃ vidveṣam ācerur ārād āgata-mṛtyavaḥ


10.04.046

आयुः श्रियं यशो धर्मं लोकान् आशिष एव च ।
हन्ति श्रेयांसि सर्वाणि पुंसो महद्-अतिक्रमः

āyuḥ śriyaṃ yaśo dharmaṃ lokān āśiṣa eva ca |
hanti śreyāṃsi sarvāṇi puṃso mahad-atikramaḥ

Chapter 10.5

10.05.001

0 श्री-शुक उवाच नन्दस् त्व् आत्मज उत्पन्ने जाताह्लादो महा-मनाः ।
आहूय विप्रान् वेद-ज्ञान् स्नातः शुचिर् अलङ्कृतः

0 śrī-śuka uvāca nandas tv ātmaja utpanne jātāhlādo mahā-manāḥ |
āhūya viprān veda-jñān snātaḥ śucir alaṅkṛtaḥ


10.05.002

वाचयित्वा स्वस्त्ययनं जात-कर्मात्मजस्य वै ।
कारयाम् आस विधिवत् पितृ-देवार्चनं तथा

vācayitvā svastyayanaṃ jāta-karmātmajasya vai |
kārayām āsa vidhivat pitṛ-devārcanaṃ tathā


10.05.003

धेनूनां नियुते प्रादाद् विप्रेभ्यः समलङ्कृते ।
तिलाद्रीन् सप्त रत्नौघ- शातकौम्भाम्बरावृतान्

dhenūnāṃ niyute prādād viprebhyaḥ samalaṅkṛte |
tilādrīn sapta ratnaugha- śātakaumbhāmbarāvṛtān


10.05.004

कालेन स्नान-शौचाभ्यां संस्कारैस् तपसेज्यया ।
शुध्यन्ति दानैः सन्तुष्ट्या द्रव्याण्य् आत्मात्म-विद्यया

kālena snāna-śaucābhyāṃ saṃskārais tapasejyayā |
śudhyanti dānaiḥ santuṣṭyā dravyāṇy ātmātma-vidyayā


10.05.005

सौमङ्गल्य-गिरो विप्राः सूत-मागध-वन्दिनः ।
गायकाश् च जगुर् नेदुर् भेर्यो दुन्दुभयो मुहुः

saumaṅgalya-giro viprāḥ sūta-māgadha-vandinaḥ |
gāyakāś ca jagur nedur bheryo dundubhayo muhuḥ


10.05.006

व्रजः सम्मृष्ट-संसिक्त- द्वाराजिर-गृहान्तरः ।
चित्र-ध्वज-पताका-स्रक्- चैल-पल्लव-तोरणैः

vrajaḥ sammṛṣṭa-saṃsikta- dvārājira-gṛhāntaraḥ |
citra-dhvaja-patākā-srak- caila-pallava-toraṇaiḥ


10.05.007

गावो वृषा वत्सतरा हरिद्रा-तैल-रूषिताः ।
विचित्र-धातु-बर्हस्रग्- वस्त्र-काञ्चन-मालिनः

gāvo vṛṣā vatsatarā haridrā-taila-rūṣitāḥ |
vicitra-dhātu-barhasrag- vastra-kāñcana-mālinaḥ


10.05.008

महार्ह-वस्त्राभरण- कञ्चुकोष्णीष-भूषिताः ।
गोपाः समाययू राजन् नानोपायन-पाणयः

mahārha-vastrābharaṇa- kañcukoṣṇīṣa-bhūṣitāḥ |
gopāḥ samāyayū rājan nānopāyana-pāṇayaḥ


10.05.009

गोप्यश् चाकर्ण्य मुदिता यशोदायाः सुतोद्भवम् ।
आत्मानं भूषयां चक्रुर् वस्त्राकल्पाञ्जनादिभिः

gopyaś cākarṇya muditā yaśodāyāḥ sutodbhavam |
ātmānaṃ bhūṣayāṃ cakrur vastrākalpāñjanādibhiḥ


10.05.010

नव-कुङ्कुम-किञ्जल्क- मुख-पङ्कज-भूतयः ।
बलिभिस् त्वरितं जग्मुः पृथु-श्रोण्यश् चलत्-कुचाः

nava-kuṅkuma-kiñjalka- mukha-paṅkaja-bhūtayaḥ |
balibhis tvaritaṃ jagmuḥ pṛthu-śroṇyaś calat-kucāḥ


10.05.011

गोप्यः सुमृष्ट-मणि-कुण्डल-निष्क-कण्ठ्यश् $ चित्राम्बराः पथि शिखा-च्युत-माल्य-वर्षाः &अम्प्;नन्दालयं स-वलया व्रजतीर् विरेजुर् % व्यालोल-कुण्डल-पयोधर-हार-शोभाः

gopyaḥ sumṛṣṭa-maṇi-kuṇḍala-niṣka-kaṇṭhyaś $ citrāmbarāḥ pathi śikhā-cyuta-mālya-varṣāḥ &nandālayaṃ sa-valayā vrajatīr virejur % vyālola-kuṇḍala-payodhara-hāra-śobhāḥ


10.05.012


  • ता आशिषः प्रयुञ्जानाश् चिरं पाहीति बालके ।
    हरिद्रा-चूर्ण-तैलाद्भिः सिञ्चन्त्यो ऽजनम् उज्जगुः

** // tā āśiṣaḥ prayuñjānāś ciraṃ pāhīti bālake |*
haridrā-cūrṇa-tailādbhiḥ siñcantyo 'janam ujjaguḥ


10.05.013

अवाद्यन्त विचित्राणि वादित्राणि महोत्सवे ।
कृष्णे विश्वेश्वरे ऽनन्ते नन्दस्य व्रजम् आगते

avādyanta vicitrāṇi vāditrāṇi mahotsave |
kṛṣṇe viśveśvare 'nante nandasya vrajam āgate


10.05.014

गोपाः परस्परं हृष्टा दधि-क्षीर-घृताम्बुभिः ।
आसिञ्चन्तो विलिम्पन्तो नवनीतैश् च चिक्षिपुः

gopāḥ parasparaṃ hṛṣṭā dadhi-kṣīra-ghṛtāmbubhiḥ |
āsiñcanto vilimpanto navanītaiś ca cikṣipuḥ


10.05.015

नन्दो महा-मनास् तेभ्यो वासो ऽलङ्कार-गो-धनम् ।
सूत-मागध-वन्दिभ्यो ये ऽन्ये विद्योपजीविनः

nando mahā-manās tebhyo vāso 'laṅkāra-go-dhanam |
sūta-māgadha-vandibhyo ye 'nye vidyopajīvinaḥ


10.05.016

तैस् तैः कामैर् अदीनात्मा यथोचितम् अपूजयत् ।
विष्णोर् आराधनार्थाय स्व-पुत्रस्योदयाय च

tais taiḥ kāmair adīnātmā yathocitam apūjayat |
viṣṇor ārādhanārthāya sva-putrasyodayāya ca


10.05.017

रोहिणी च महा-भागा नन्द-गोपाभिनन्दिता ।
व्यचरद् दिव्य-वास-स्रक्- कण्ठाभरण-भूषिता

rohiṇī ca mahā-bhāgā nanda-gopābhinanditā |
vyacarad divya-vāsa-srak- kaṇṭhābharaṇa-bhūṣitā


10.05.018

तत आरभ्य नन्दस्य व्रजः सर्व-समृद्धिमान् ।
हरेर् निवासात्म-गुणै रमाक्रीडम् अभून् नृप

tata ārabhya nandasya vrajaḥ sarva-samṛddhimān |
harer nivāsātma-guṇai ramākrīḍam abhūn nṛpa


10.05.019

गोपान् गोकुल-रक्षायां निरूप्य मथुरां गतः ।
नन्दः कंसस्य वार्षिक्यं करं दातुं कुरूद्वह

gopān gokula-rakṣāyāṃ nirūpya mathurāṃ gataḥ |
nandaḥ kaṃsasya vārṣikyaṃ karaṃ dātuṃ kurūdvaha


10.05.020

वसुदेव उपश्रुत्य भ्रातरं नन्दम् आगतम् ।
ज्ञात्वा दत्त-करं राज्ञे ययौ तद्-अवमोचनम्

vasudeva upaśrutya bhrātaraṃ nandam āgatam |
jñātvā datta-karaṃ rājñe yayau tad-avamocanam


10.05.021

तं दृष्ट्वा सहसोत्थाय देहः प्राणम् इवागतम् ।
प्रीतः प्रियतमं दोर्भ्यां सस्वजे प्रेम-विह्वलः

taṃ dṛṣṭvā sahasotthāya dehaḥ prāṇam ivāgatam |
prītaḥ priyatamaṃ dorbhyāṃ sasvaje prema-vihvalaḥ


10.05.022

पूजितः सुखम् आसीनः पृष्ट्वानामयम् आदृतः ।
प्रसक्त-धीः स्वात्मजयोर् इदम् आह विशाम्पते

pūjitaḥ sukham āsīnaḥ pṛṣṭvānāmayam ādṛtaḥ |
prasakta-dhīḥ svātmajayor idam āha viśāmpate


10.05.023

दिष्ट्या भ्रातः प्रवयस इदानीम् अप्रजस्य ते ।
प्रजाशाया निवृत्तस्य प्रजा यत् समपद्यत

diṣṭyā bhrātaḥ pravayasa idānīm aprajasya te |
prajāśāyā nivṛttasya prajā yat samapadyata


10.05.024

दिष्ट्या संसार-चक्रे ऽस्मिन् वर्तमानः पुनर्-भवः ।
उपलब्धो भवान् अद्य दुर्लभं प्रिय-दर्शनम्

diṣṭyā saṃsāra-cakre 'smin vartamānaḥ punar-bhavaḥ |
upalabdho bhavān adya durlabhaṃ priya-darśanam


10.05.025

नैकत्र प्रिय-संवासः सुहृदां चित्र-कर्मणाम् ।
ओघेन व्यूह्यमानानां प्लवानां स्रोतसो यथा

naikatra priya-saṃvāsaḥ suhṛdāṃ citra-karmaṇām |
oghena vyūhyamānānāṃ plavānāṃ srotaso yathā


10.05.026

कच्चित् पशव्यं निरुजं भूर्य्-अम्बु-तृण-वीरुधम् ।
बृहद् वनं तद् अधुना यत्रास्से त्वं सुहृद्-वृतः

kaccit paśavyaṃ nirujaṃ bhūry-ambu-tṛṇa-vīrudham |
bṛhad vanaṃ tad adhunā yatrāsse tvaṃ suhṛd-vṛtaḥ


10.05.027

भ्रातर् मम सुतः कच्चिन् मात्रा सह भवद्-व्रजे ।
तातं भवन्तं मन्वानो भवद्भ्याम् उपलालितः

bhrātar mama sutaḥ kaccin mātrā saha bhavad-vraje |
tātaṃ bhavantaṃ manvāno bhavadbhyām upalālitaḥ


10.05.028

पुंसस् त्रि-वर्गो विहितः सुहृदो ह्य् अनुभावितः ।
न तेषु क्लिश्यमानेषु त्रि-वर्गो ऽर्थाय कल्पते

puṃsas tri-vargo vihitaḥ suhṛdo hy anubhāvitaḥ |
na teṣu kliśyamāneṣu tri-vargo 'rthāya kalpate


10.05.029

0 श्री-नन्द उवाच अहो ते देवकी-पुत्राः कंसेन बहवो हताः ।
एकावशिष्टावरजा कन्या सापि दिवं गता

0 śrī-nanda uvāca aho te devakī-putrāḥ kaṃsena bahavo hatāḥ |
ekāvaśiṣṭāvarajā kanyā sāpi divaṃ gatā


10.05.030

नूनं ह्य् अदृष्ट-निष्ठो ऽयम् अदृष्ट-परमो जनः ।
अदृष्टम् आत्मनस् तत्त्वं यो वेद न स मुह्यति

nūnaṃ hy adṛṣṭa-niṣṭho 'yam adṛṣṭa-paramo janaḥ |
adṛṣṭam ātmanas tattvaṃ yo veda na sa muhyati


10.05.031

0 श्री-वसुदेव उवाच करो वै वार्षिको दत्तो राज्ञे दृष्टा वयं च वः ।
नेह स्थेयं बहु-तिथं सन्त्य् उत्पाताश् च गोकुले

0 śrī-vasudeva uvāca karo vai vārṣiko datto rājñe dṛṣṭā vayaṃ ca vaḥ |
neha stheyaṃ bahu-tithaṃ santy utpātāś ca gokule


10.05.032

0 श्री-शुक उवाच इति नन्दादयो गोपाः प्रोक्तास् ते शौरिणा ययुः ।
अनोभिर् अनडुद्-युक्तैस् तम् अनुज्ञाप्य गोकुलम्

0 śrī-śuka uvāca iti nandādayo gopāḥ proktās te śauriṇā yayuḥ |
anobhir anaḍud-yuktais tam anujñāpya gokulam

Chapter 10.6

10.06.001

0 श्री-शुक उवाच नन्दः पथि वचः शौरेर् न मृषेति विचिन्तयन् ।
हरिं जगाम शरणम् उत्पातागम-शङ्कितः

0 śrī-śuka uvāca nandaḥ pathi vacaḥ śaurer na mṛṣeti vicintayan |
hariṃ jagāma śaraṇam utpātāgama-śaṅkitaḥ


10.06.002

कंसेन प्रहिता घोरा पूतना बाल-घातिनी ।
शिशूंश् चचार निघ्नन्ती पुर-ग्राम-व्रजादिषु

kaṃsena prahitā ghorā pūtanā bāla-ghātinī |
śiśūṃś cacāra nighnantī pura-grāma-vrajādiṣu


10.06.003

न यत्र श्रवणादीनि रक्षो-घ्नानि स्व-कर्मसु ।
कुर्वन्ति सात्वतां भर्तुर् यातुधान्यश् च तत्र हि

na yatra śravaṇādīni rakṣo-ghnāni sva-karmasu |
kurvanti sātvatāṃ bhartur yātudhānyaś ca tatra hi


10.06.004

सा खे-चर्य् एकदोत्पत्य पूतना नन्द-गोकुलम् ।
योषित्वा माययात्मानं प्राविशत् काम-चारिणी

sā khe-cary ekadotpatya pūtanā nanda-gokulam |
yoṣitvā māyayātmānaṃ prāviśat kāma-cāriṇī


10.06.005

तां केश-बन्ध-व्यतिषक्त-मल्लिकां $ बृहन्-नितम्ब-स्तन-कृच्छ्र-मध्यमाम् &अम्प्;सुवाससं कल्पित-कर्ण-भूषण- % त्विषोल्लसत्-कुन्तल-मण्डिताननाम्

tāṃ keśa-bandha-vyatiṣakta-mallikāṃ $ bṛhan-nitamba-stana-kṛcchra-madhyamām &suvāsasaṃ kalpita-karṇa-bhūṣaṇa- % tviṣollasat-kuntala-maṇḍitānanām


10.06.006

  • //वल्गु-स्मितापाङ्ग-विसर्ग-वीक्षितैर् $ मनो हरन्तीं वनितां व्रजौकसाम् &वल्गु-स्मितापाङ्ग-विसर्ग-वीक्षितैर् $ मनो हरन्तीं वनितां व्रजौकसाम् &अमंसताम्भोज-करेण रूपिणीं % गोप्यः श्रियं द्रष्टुम् इवागतां पतिम्

** //valgu-smitāpāṅga-visarga-vīkṣitair $ mano harantīṃ vanitāṃ vrajaukasām &valgu-smitāpāṅga-visarga-vīkṣitair $ mano harantīṃ vanitāṃ vrajaukasām &amaṃsatāmbhoja-kareṇa rūpiṇīṃ % gopyaḥ śriyaṃ draṣṭum ivāgatāṃ patim*


10.06.007


  • बाल-ग्रहस् तत्र विचिन्वती शिशून् यदृच्छया नन्द-गृहे ऽसद्-अन्तकम् ।
    बालं प्रतिच्छन्न-निजोरु-तेजसं ददर्श तल्पे ऽग्निम् इवाहितं भसि

** // bāla-grahas tatra vicinvatī śiśūn yadṛcchayā nanda-gṛhe 'sad-antakam |*
bālaṃ praticchanna-nijoru-tejasaṃ dadarśa talpe 'gnim ivāhitaṃ bhasi


10.06.008

विबुध्य तां बालक-मारिका-ग्रहं चराचरात्मा स निमीलितेक्षणः ।
अनन्तम् आरोपयद् अङ्कम् अन्तकं यथोरगं सुप्तम् अबुद्धि-रज्जु-धीः

vibudhya tāṃ bālaka-mārikā-grahaṃ carācarātmā sa nimīlitekṣaṇaḥ |
anantam āropayad aṅkam antakaṃ yathoragaṃ suptam abuddhi-rajju-dhīḥ


10.06.009

तां तीक्ष्ण-चित्ताम् अतिवाम-चेष्टितां वीक्ष्यान्तरा कोष-परिच्छदासिवत् ।
वर-स्त्रियं तत्-प्रभया च धर्षिते निरीक्ष्यमाणे जननी ह्य् अतिष्ठताम्

tāṃ tīkṣṇa-cittām ativāma-ceṣṭitāṃ vīkṣyāntarā koṣa-paricchadāsivat |
vara-striyaṃ tat-prabhayā ca dharṣite nirīkṣyamāṇe jananī hy atiṣṭhatām


10.06.010

तस्मिन् स्तनं दुर्जर-वीर्यम् उल्बणं $ घोराङ्कम् आदाय शिशोर् ददाव् अथ &अम्प्;गाढं कराभ्यां भगवान् प्रपीड्य तत्- % प्राणैः समं रोष-समन्वितो ऽपिबत्

tasmin stanaṃ durjara-vīryam ulbaṇaṃ $ ghorāṅkam ādāya śiśor dadāv atha &gāḍhaṃ karābhyāṃ bhagavān prapīḍya tat- % prāṇaiḥ samaṃ roṣa-samanvito 'pibat


10.06.011


  • सा मुञ्च मुञ्चालम् इति प्रभाषिणी निष्पीड्यमानाखिल-जीव-मर्मणि ।
    विवृत्य नेत्रे चरणौ भुजौ मुहुः प्रस्विन्न-गात्रा क्षिपती रुरोद ह

** // sā muñca muñcālam iti prabhāṣiṇī niṣpīḍyamānākhila-jīva-marmaṇi |*
vivṛtya netre caraṇau bhujau muhuḥ prasvinna-gātrā kṣipatī ruroda ha


10.06.012

तस्याः स्वनेनातिगभीर-रंहसा साद्रिर् मही द्यौश् च चचाल स-ग्रहा ।
रसा दिशश् च प्रतिनेदिरे जनाः पेतुः क्षितौ वज्र-निपात-शङ्कया

tasyāḥ svanenātigabhīra-raṃhasā sādrir mahī dyauś ca cacāla sa-grahā |
rasā diśaś ca pratinedire janāḥ petuḥ kṣitau vajra-nipāta-śaṅkayā


10.06.013

निशा-चरीत्थं व्यथित-स्तना व्यसुर् $ व्यादाय केशांश् चरणौ भुजाव् अपि &अम्प्;प्रसार्य गोष्ठे निज-रूपम् आस्थिता % वज्राहतो वृत्र इवापतन् नृप

niśā-carītthaṃ vyathita-stanā vyasur $ vyādāya keśāṃś caraṇau bhujāv api &prasārya goṣṭhe nija-rūpam āsthitā % vajrāhato vṛtra ivāpatan nṛpa


10.06.014


  • पतमानो ऽपि तद्-देहस् त्रि-गव्यूत्य्-अन्तर-द्रुमान् ।
    चूर्णयाम् आस राजेन्द्र महद् आसीत् तद् अद्भुतम्

** // patamāno 'pi tad-dehas tri-gavyūty-antara-drumān |*
cūrṇayām āsa rājendra mahad āsīt tad adbhutam


10.06.015

ईषा-मात्रोग्र-दंष्ट्रास्यं गिरि-कन्दर-नासिकम् ।
गण्ड-शैल-स्तनं रौद्रं प्रकीर्णारुण-मूर्धजम्

īṣā-mātrogra-daṃṣṭrāsyaṃ giri-kandara-nāsikam |
gaṇḍa-śaila-stanaṃ raudraṃ prakīrṇāruṇa-mūrdhajam


10.06.016

अन्ध-कूप-गभीराक्षं पुलिनारोह-भीषणम् ।
बद्ध-सेतु-भुजोर्व्-अङ्घ्रि शून्य-तोय-ह्रदोदरम्

andha-kūpa-gabhīrākṣaṃ pulināroha-bhīṣaṇam |
baddha-setu-bhujorv-aṅghri śūnya-toya-hradodaram


10.06.017

सन्तत्रसुः स्म तद् वीक्ष्य गोपा गोप्यः कलेवरम् ।
पूर्वं तु तन्-निःस्वनित- भिन्न-हृत्-कर्ण-मस्तकाः

santatrasuḥ sma tad vīkṣya gopā gopyaḥ kalevaram |
pūrvaṃ tu tan-niḥsvanita- bhinna-hṛt-karṇa-mastakāḥ


10.06.018

बालं च तस्या उरसि क्रीडन्तम् अकुतोभयम् ।
गोप्यस् तूर्णं समभ्येत्य जगृहुर् जात-सम्भ्रमाः

bālaṃ ca tasyā urasi krīḍantam akutobhayam |
gopyas tūrṇaṃ samabhyetya jagṛhur jāta-sambhramāḥ


10.06.019

यशोदा-रोहिणीभ्यां ताः समं बालस्य सर्वतः ।
रक्षां विदधिरे सम्यग् गो-पुच्छ-भ्रमणादिभिः

yaśodā-rohiṇībhyāṃ tāḥ samaṃ bālasya sarvataḥ |
rakṣāṃ vidadhire samyag go-puccha-bhramaṇādibhiḥ


10.06.020

गो-मूत्रेण स्नापयित्वा पुनर् गो-रजसार्भकम् ।
रक्षां चक्रुश् च शकृता द्वादशाङ्गेषु नामभिः

go-mūtreṇa snāpayitvā punar go-rajasārbhakam |
rakṣāṃ cakruś ca śakṛtā dvādaśāṅgeṣu nāmabhiḥ


10.06.021

गोप्यः संस्पृष्ट-सलिला अङ्गेषु करयोः पृथक् ।
न्यस्यात्मन्य् अथ बालस्य बीज-न्यासम् अकुर्वत

gopyaḥ saṃspṛṣṭa-salilā aṅgeṣu karayoḥ pṛthak |
nyasyātmany atha bālasya bīja-nyāsam akurvata


10.06.022

अव्याद् अजो ऽङ्घ्रि मणिमांस् तव जान्व् अथोरू $ यज्ञो ऽच्युतः कटि-तटं जठरं हयास्यः &अम्प्;हृत् केशवस् त्वद्-उर ईश इनस् तु कण्ठं % विष्णुर् भुजं मुखम् उरुक्रम ईश्वरः कम्

avyād ajo 'ṅghri maṇimāṃs tava jānv athorū $ yajño 'cyutaḥ kaṭi-taṭaṃ jaṭharaṃ hayāsyaḥ &hṛt keśavas tvad-ura īśa inas tu kaṇṭhaṃ % viṣṇur bhujaṃ mukham urukrama īśvaraḥ kam


10.06.023

  • //चक्र्य् अग्रतः सह-गदो हरिर् अस्तु पश्चात् $ त्वत्-पार्श्वयोर् धनुर्-असी मधु-हाजनश् च &चक्र्य् अग्रतः सह-गदो हरिर् अस्तु पश्चात् $ त्वत्-पार्श्वयोर् धनुर्-असी मधु-हाजनश् च &कोणेषु शङ्ख उरुगाय उपर्य् उपेन्द्रस् % तार्क्ष्यः क्षितौ हलधरः पुरुषः समन्तात्

** //cakry agrataḥ saha-gado harir astu paścāt $ tvat-pārśvayor dhanur-asī madhu-hājanaś ca &cakry agrataḥ saha-gado harir astu paścāt $ tvat-pārśvayor dhanur-asī madhu-hājanaś ca &koṇeṣu śaṅkha urugāya upary upendras % tārkṣyaḥ kṣitau haladharaḥ puruṣaḥ samantāt*


10.06.024


  • इन्द्रियाणि हृषीकेशः प्राणान् नारायणो ऽवतु ।
    श्वेतद्वीप-पतिश् चित्तं मनो योगेश्वरो ऽवतु

** // indriyāṇi hṛṣīkeśaḥ prāṇān nārāyaṇo 'vatu |*
śvetadvīpa-patiś cittaṃ mano yogeśvaro 'vatu


10.06.025

पृश्निगर्भस् तु ते बुद्धिम् आत्मानं भगवान् परः ।
क्रीडन्तं पातु गोविन्दः शयानं पातु माधवः

pṛśnigarbhas tu te buddhim ātmānaṃ bhagavān paraḥ |
krīḍantaṃ pātu govindaḥ śayānaṃ pātu mādhavaḥ


10.06.026

व्रजन्तम् अव्याद् वैकुण्ठ आसीनं त्वां श्रियः पतिः ।
भुञ्जानं यज्ञभुक् पातु सर्व-ग्रह-भयङ्करः

vrajantam avyād vaikuṇṭha āsīnaṃ tvāṃ śriyaḥ patiḥ |
bhuñjānaṃ yajñabhuk pātu sarva-graha-bhayaṅkaraḥ


10.06.027

डाकिन्यो यातुधान्यश् च कुष्माण्डा ये ऽर्भक-ग्रहाः ।
भूत-प्रेत-पिशाचाश् च यक्ष-रक्षो-विनायकाः

ḍākinyo yātudhānyaś ca kuṣmāṇḍā ye 'rbhaka-grahāḥ |
bhūta-preta-piśācāś ca yakṣa-rakṣo-vināyakāḥ


10.06.028

कोटरा रेवती ज्येष्ठा पूतना मातृकादयः ।
उन्मादा ये ह्य् अपस्मारा देह-प्राणेन्द्रिय-द्रुहः

koṭarā revatī jyeṣṭhā pūtanā mātṛkādayaḥ |
unmādā ye hy apasmārā deha-prāṇendriya-druhaḥ


10.06.029

स्वप्न-दृष्टा महोत्पाता वृद्धा बाल-ग्रहाश् च ये ।
सर्वे नश्यन्तु ते विष्णोर् नाम-ग्रहण-भीरवः

svapna-dṛṣṭā mahotpātā vṛddhā bāla-grahāś ca ye |
sarve naśyantu te viṣṇor nāma-grahaṇa-bhīravaḥ


10.06.030

0 श्री-शुक उवाच इति प्रणय-बद्धाभिर् गोपीभिः कृत-रक्षणम् ।
पाययित्वा स्तनं माता सन्न्यवेशयद् आत्मजम्

0 śrī-śuka uvāca iti praṇaya-baddhābhir gopībhiḥ kṛta-rakṣaṇam |
pāyayitvā stanaṃ mātā sannyaveśayad ātmajam


10.06.031

तावन् नन्दादयो गोपा मथुराया व्रजं गताः ।
विलोक्य पूतना-देहं बभूवुर् अतिविस्मिताः

tāvan nandādayo gopā mathurāyā vrajaṃ gatāḥ |
vilokya pūtanā-dehaṃ babhūvur ativismitāḥ


10.06.032

नूनं बतर्षिः सञ्जातो योगेशो वा समास सः ।
स एव दृष्टो ह्य् उत्पातो यद् आहानकदुन्दुभिः

nūnaṃ batarṣiḥ sañjāto yogeśo vā samāsa saḥ |
sa eva dṛṣṭo hy utpāto yad āhānakadundubhiḥ


10.06.033

कलेवरं परशुभिश् छित्त्वा तत् ते व्रजौकसः ।
दूरे क्षिप्त्वावयवशो न्यदहन् काष्ठ-वेष्टितम्

kalevaraṃ paraśubhiś chittvā tat te vrajaukasaḥ |
dūre kṣiptvāvayavaśo nyadahan kāṣṭha-veṣṭitam


10.06.034

दह्यमानस्य देहस्य धूमश् चागुरु-सौरभः ।
उत्थितः कृष्ण-निर्भुक्त- सपद्य् आहत-पाप्मनः

dahyamānasya dehasya dhūmaś cāguru-saurabhaḥ |
utthitaḥ kṛṣṇa-nirbhukta- sapady āhata-pāpmanaḥ


10.06.035

पूतना लोक-बाल-घ्नी राक्षसी रुधिराशना ।
जिघांसयापि हरये स्तनं दत्त्वाप सद्-गतिम्

pūtanā loka-bāla-ghnī rākṣasī rudhirāśanā |
jighāṃsayāpi haraye stanaṃ dattvāpa sad-gatim


10.06.036

किं पुनः श्रद्धया भक्त्या कृष्णाय परमात्मने ।
यच्छन् प्रियतमं किं नु रक्तास् तन्-मातरो यथा

kiṃ punaḥ śraddhayā bhaktyā kṛṣṇāya paramātmane |
yacchan priyatamaṃ kiṃ nu raktās tan-mātaro yathā


10.06.037

पद्भ्यां भक्त-हृदि-स्थाभ्यां वन्द्याभ्यां लोक-वन्दितैः ।
अङ्गं यस्याः समाक्रम्य भगवान् अपि तत्-स्तनम्

padbhyāṃ bhakta-hṛdi-sthābhyāṃ vandyābhyāṃ loka-vanditaiḥ |
aṅgaṃ yasyāḥ samākramya bhagavān api tat-stanam


10.06.038

यातुधान्य् अपि सा स्वर्गम् अवाप जननी-गतिम् ।
कृष्ण-भुक्त-स्तन-क्षीराः किम् उ गावो ऽनुमातरः

yātudhāny api sā svargam avāpa jananī-gatim |
kṛṣṇa-bhukta-stana-kṣīrāḥ kim u gāvo 'numātaraḥ


10.06.039

पयांसि यासाम् अपिबत् पुत्र-स्नेह-स्नुतान्य् अलम् ।
भगवान् देवकी-पुत्रः कैवल्याद्य्-अखिल-प्रदः

payāṃsi yāsām apibat putra-sneha-snutāny alam |
bhagavān devakī-putraḥ kaivalyādy-akhila-pradaḥ


10.06.040

तासाम् अविरतं कृष्णे कुर्वतीनां सुतेक्षणम् ।
न पुनः कल्पते राजन् संसारो ऽज्ञान-सम्भवः

tāsām avirataṃ kṛṣṇe kurvatīnāṃ sutekṣaṇam |
na punaḥ kalpate rājan saṃsāro 'jñāna-sambhavaḥ


10.06.041

कट-धूमस्य सौरभ्यम् अवघ्राय व्रजौकसः ।
किम् इदं कुत एवेति वदन्तो व्रजम् आययुः

kaṭa-dhūmasya saurabhyam avaghrāya vrajaukasaḥ |
kim idaṃ kuta eveti vadanto vrajam āyayuḥ


10.06.042

ते तत्र वर्णितं गोपैः पूतनागमनादिकम् ।
श्रुत्वा तन्-निधनं स्वस्ति शिशोश् चासन् सुविस्मिताः

te tatra varṇitaṃ gopaiḥ pūtanāgamanādikam |
śrutvā tan-nidhanaṃ svasti śiśoś cāsan suvismitāḥ


10.06.043

नन्दः स्व-पुत्रम् आदाय प्रेत्यागतम् उदार-धीः ।
मूर्ध्न्य् उपाघ्राय परमां मुदं लेभे कुरूद्वह

nandaḥ sva-putram ādāya pretyāgatam udāra-dhīḥ |
mūrdhny upāghrāya paramāṃ mudaṃ lebhe kurūdvaha


10.06.044

य एतत् पूतना-मोक्षं कृष्णस्यार्भकम् अद्भुतम् ।
शृणुयाच् छ्रद्धया मर्त्यो गोविन्दे लभते रतिम्

ya etat pūtanā-mokṣaṃ kṛṣṇasyārbhakam adbhutam |
śṛṇuyāc chraddhayā martyo govinde labhate ratim

Chapter 10.7

10.07.001

0 श्री-राजोवाच येन येनावतारेण भगवान् हरिर् ईश्वरः ।
करोति कर्ण-रम्याणि मनो-ज्ञानि च नः प्रभो

0 śrī-rājovāca yena yenāvatāreṇa bhagavān harir īśvaraḥ |
karoti karṇa-ramyāṇi mano-jñāni ca naḥ prabho


10.07.002

यच्-छृण्वतो ऽपैत्य् अरतिर् वितृष्णा सत्त्वं च शुद्ध्यत्य् अचिरेण पुंसः ।
भक्तिर् हरौ तत्-पुरुषे च सख्यं तद् एव हारं वद मन्यसे चेत्

yac-chṛṇvato 'paity aratir vitṛṣṇā sattvaṃ ca śuddhyaty acireṇa puṃsaḥ |
bhaktir harau tat-puruṣe ca sakhyaṃ tad eva hāraṃ vada manyase cet


10.07.003

अथान्यद् अपि कृष्णस्य तोकाचरितम् अद्भुतम् ।
मानुषं लोकम् आसाद्य तज्-जातिम् अनुरुन्धतः

athānyad api kṛṣṇasya tokācaritam adbhutam |
mānuṣaṃ lokam āsādya taj-jātim anurundhataḥ


10.07.004

0 श्री-शुक उवाच कदाचिद् औत्थानिक-कौतुकाप्लवे जन्मर्क्ष-योगे समवेत-योषिताम् ।
वादित्र-गीत-द्विज-मन्त्र-वाचकैश् चकार सूनोर् अभिषेचनं सती

0 śrī-śuka uvāca kadācid autthānika-kautukāplave janmarkṣa-yoge samaveta-yoṣitām |
vāditra-gīta-dvija-mantra-vācakaiś cakāra sūnor abhiṣecanaṃ satī


10.07.005

नन्दस्य पत्नी कृत-मज्जनादिकं विप्रैः कृत-स्वस्त्ययनं सुपूजितैः ।
अन्नाद्य-वासः-स्रग्-अभीष्ट-धेनुभिः सञ्जात-निद्राक्षम् अशीशयच् छनैः

nandasya patnī kṛta-majjanādikaṃ vipraiḥ kṛta-svastyayanaṃ supūjitaiḥ |
annādya-vāsaḥ-srag-abhīṣṭa-dhenubhiḥ sañjāta-nidrākṣam aśīśayac chanaiḥ


10.07.006

औत्थानिकौत्सुक्य-मना मनस्विनी समागतान् पूजयती व्रजौकसः ।
नैवाशृणोद् वै रुदितं सुतस्य सा रुदन् स्तनार्थी चरणाव् उदक्षिपत्

autthānikautsukya-manā manasvinī samāgatān pūjayatī vrajaukasaḥ |
naivāśṛṇod vai ruditaṃ sutasya sā rudan stanārthī caraṇāv udakṣipat


10.07.007

अधः-शयानस्य शिशोर् अनो ऽल्पक- प्रवाल-मृद्व्-अङ्घ्रि-हतं व्यवर्तत ।
विध्वस्त-नाना-रस-कुप्य-भाजनं व्यत्यस्त-चक्राक्ष-विभिन्न-कूबरम्

adhaḥ-śayānasya śiśor ano 'lpaka- pravāla-mṛdv-aṅghri-hataṃ vyavartata |
vidhvasta-nānā-rasa-kupya-bhājanaṃ vyatyasta-cakrākṣa-vibhinna-kūbaram


10.07.008

दृष्ट्वा यशोदा-प्रमुखा व्रज-स्त्रिय $ औत्थानिके कर्मणि याः समागताः &अम्प्;नन्दादयश् चाद्भुत-दर्शनाकुलाः % कथं स्वयं वै शकटं विपर्यगात्

dṛṣṭvā yaśodā-pramukhā vraja-striya $ autthānike karmaṇi yāḥ samāgatāḥ &nandādayaś cādbhuta-darśanākulāḥ % kathaṃ svayaṃ vai śakaṭaṃ viparyagāt


10.07.009


  • ऊचुर् अव्यवसित-मतीन् गोपान् गोपीश् च बालकाः ।
    रुदतानेन पादेन क्षिप्तम् एतन् न संशयः

** // ūcur avyavasita-matīn gopān gopīś ca bālakāḥ |*
rudatānena pādena kṣiptam etan na saṃśayaḥ


10.07.010

न ते श्रद्दधिरे गोपा बाल-भाषितम् इत्य् उत ।
अप्रमेयं बलं तस्य बालकस्य न ते विदुः

na te śraddadhire gopā bāla-bhāṣitam ity uta |
aprameyaṃ balaṃ tasya bālakasya na te viduḥ


10.07.011

रुदन्तं सुतम् आदाय यशोदा ग्रह-शङ्किता ।
कृत-स्वस्त्ययनं विप्रैः सूक्तैः स्तनम् अपाययत्

rudantaṃ sutam ādāya yaśodā graha-śaṅkitā |
kṛta-svastyayanaṃ vipraiḥ sūktaiḥ stanam apāyayat


10.07.012

पूर्ववत् स्थापितं गोपैर् बलिभिः स-परिच्छदम् ।
विप्रा हुत्वार्चयां चक्रुर् दध्य्-अक्षत-कुशाम्बुभिः

pūrvavat sthāpitaṃ gopair balibhiḥ sa-paricchadam |
viprā hutvārcayāṃ cakrur dadhy-akṣata-kuśāmbubhiḥ


10.07.013

ये ऽसूयानृत-दम्भेर्षा- हिंसा-मान-विवर्जिताः ।
न तेषां सत्य-शीलानाम् आशिषो विफलाः कृताः

ye 'sūyānṛta-dambherṣā- hiṃsā-māna-vivarjitāḥ |
na teṣāṃ satya-śīlānām āśiṣo viphalāḥ kṛtāḥ


10.07.014

इति बालकम् आदाय सामर्ग्-यजुर्-उपाकृतैः ।
जलैः पवित्रौषधिभिर् अभिषिच्य द्विजोत्तमैः

iti bālakam ādāya sāmarg-yajur-upākṛtaiḥ |
jalaiḥ pavitrauṣadhibhir abhiṣicya dvijottamaiḥ


10.07.015

वाचयित्वा स्वस्त्ययनं नन्द-गोपः समाहितः ।
हुत्वा चाग्निं द्विजातिभ्यः प्रादाद् अन्नं महा-गुणम्

vācayitvā svastyayanaṃ nanda-gopaḥ samāhitaḥ |
hutvā cāgniṃ dvijātibhyaḥ prādād annaṃ mahā-guṇam


10.07.016

गावः सर्व-गुणोपेता वासः-स्रग्-रुक्म-मालिनीः ।
आत्मजाभ्युदयार्थाय प्रादात् ते चान्वयुञ्जत

gāvaḥ sarva-guṇopetā vāsaḥ-srag-rukma-mālinīḥ |
ātmajābhyudayārthāya prādāt te cānvayuñjata


10.07.017

विप्रा मन्त्र-विदो युक्तास् तैर् याः प्रोक्तास् तथाशिषः ।
ता निष्फला भविष्यन्ति न कदाचिद् अपि स्फुटम्

viprā mantra-vido yuktās tair yāḥ proktās tathāśiṣaḥ |
tā niṣphalā bhaviṣyanti na kadācid api sphuṭam


10.07.018

एकदारोहम् आरूढं लालयन्ती सुतं सती ।
गरिमाणं शिशोर् वोढुं न सेहे गिरि-कूटवत्

ekadāroham ārūḍhaṃ lālayantī sutaṃ satī |
garimāṇaṃ śiśor voḍhuṃ na sehe giri-kūṭavat


10.07.019

भूमौ निधाय तं गोपी विस्मिता भार-पीडिता ।
महा-पुरुषम् आदध्यौ जगताम् आस कर्मसु

bhūmau nidhāya taṃ gopī vismitā bhāra-pīḍitā |
mahā-puruṣam ādadhyau jagatām āsa karmasu


10.07.020

दैत्यो नाम्ना तृणावर्तः कंस-भृत्यः प्रणोदितः ।
चक्रवात-स्वरूपेण जहारासीनम् अर्भकम्

daityo nāmnā tṛṇāvartaḥ kaṃsa-bhṛtyaḥ praṇoditaḥ |
cakravāta-svarūpeṇa jahārāsīnam arbhakam


10.07.021

गोकुलं सर्वम् आवृण्वन् मुष्णंश् चक्षूंषि रेणुभिः ।
ईरयन् सुमहा-घोर- शब्देन प्रदिशो दिशः

gokulaṃ sarvam āvṛṇvan muṣṇaṃś cakṣūṃṣi reṇubhiḥ |
īrayan sumahā-ghora- śabdena pradiśo diśaḥ


10.07.022

मुहूर्तम् अभवद् गोष्ठं रजसा तमसावृतम् ।
सुतं यशोदा नापश्यत् तस्मिन् न्यस्तवती यतः

muhūrtam abhavad goṣṭhaṃ rajasā tamasāvṛtam |
sutaṃ yaśodā nāpaśyat tasmin nyastavatī yataḥ


10.07.023

नापश्यत् कश्चनात्मानं परं चापि विमोहितः ।
तृणावर्त-निसृष्टाभिः शर्कराभिर् उपद्रुतः

nāpaśyat kaścanātmānaṃ paraṃ cāpi vimohitaḥ |
tṛṇāvarta-nisṛṣṭābhiḥ śarkarābhir upadrutaḥ


10.07.024

इति खर-पवन-चक्र-पांशु-वर्षे सुत-पदवीम् अबलाविलक्ष्य माता ।
अतिकरुणम् अनुस्मरन्त्य् अशोचद् भुवि पतिता मृत-वत्सका यथा गौः

iti khara-pavana-cakra-pāṃśu-varṣe suta-padavīm abalāvilakṣya mātā |
atikaruṇam anusmaranty aśocad bhuvi patitā mṛta-vatsakā yathā gauḥ


10.07.025

रुदितम् अनुनिशम्य तत्र गोप्यो भृशम् अनुतप्त-धियो ऽश्रु-पूर्ण-मुख्यः ।
रुरुदुर् अनुपलभ्य नन्द-सूनुं पवन उपारत-पांशु-वर्ष-वेगे

ruditam anuniśamya tatra gopyo bhṛśam anutapta-dhiyo 'śru-pūrṇa-mukhyaḥ |
rurudur anupalabhya nanda-sūnuṃ pavana upārata-pāṃśu-varṣa-vege


10.07.026

तृणावर्तः शान्त-रयो वात्या-रूप-धरो हरन् ।
कृष्णं नभो-गतो गन्तुं नाशक्नोद् भूरि-भार-भृत्

tṛṇāvartaḥ śānta-rayo vātyā-rūpa-dharo haran |
kṛṣṇaṃ nabho-gato gantuṃ nāśaknod bhūri-bhāra-bhṛt


10.07.027

तम् अश्मानं मन्यमान आत्मनो गुरु-मत्तया ।
गले गृहीत उत्स्रष्टुं नाशक्नोद् अद्भुतार्भकम्

tam aśmānaṃ manyamāna ātmano guru-mattayā |
gale gṛhīta utsraṣṭuṃ nāśaknod adbhutārbhakam


10.07.028

गल-ग्रहण-निश्चेष्टो दैत्यो निर्गत-लोचनः ।
अव्यक्त-रावो न्यपतत् सह-बालो व्यसुर् व्रजे

gala-grahaṇa-niśceṣṭo daityo nirgata-locanaḥ |
avyakta-rāvo nyapatat saha-bālo vyasur vraje


10.07.029

तम् अन्तरिक्षात् पतितं शिलायां विशीर्ण-सर्वावयवं करालम् ।
पुरं यथा रुद्र-शरेण विद्धं स्त्रियो रुदत्यो ददृशुः समेताः

tam antarikṣāt patitaṃ śilāyāṃ viśīrṇa-sarvāvayavaṃ karālam |
puraṃ yathā rudra-śareṇa viddhaṃ striyo rudatyo dadṛśuḥ sametāḥ


10.07.030

प्रादाय मात्रे प्रतिहृत्य विस्मिताः कृष्णं च तस्योरसि लम्बमानम् ।
तं स्वस्तिमन्तं पुरुषाद-नीतं विहायसा मृत्यु-मुखात् प्रमुक्तम् ।
गोप्यश् च गोपाः किल नन्द-मुख्या लब्ध्वा पुनः प्रापुर् अतीव मोदम्

prādāya mātre pratihṛtya vismitāḥ kṛṣṇaṃ ca tasyorasi lambamānam |
taṃ svastimantaṃ puruṣāda-nītaṃ vihāyasā mṛtyu-mukhāt pramuktam |
gopyaś ca gopāḥ kila nanda-mukhyā labdhvā punaḥ prāpur atīva modam


10.07.031

अहो बतात्य्-अद्भुतम् एष रक्षसा बालो निवृत्तिं गमितो ऽभ्यगात् पुनः ।
हिंस्रः स्व-पापेन विहिंसितः खलः साधुः समत्वेन भयाद् विमुच्यते

aho batāty-adbhutam eṣa rakṣasā bālo nivṛttiṃ gamito 'bhyagāt punaḥ |
hiṃsraḥ sva-pāpena vihiṃsitaḥ khalaḥ sādhuḥ samatvena bhayād vimucyate


10.07.032

किं नस् तपश् चीर्णम् अधोक्षजार्चनं $ पूर्तेष्ट-दत्तम् उत भूत-सौहृदम् &अम्प्;यत् सम्परेतः पुनर् एव बालको % दिष्ट्या स्व-बन्धून् प्रणयन्न् उपस्थितः

kiṃ nas tapaś cīrṇam adhokṣajārcanaṃ $ pūrteṣṭa-dattam uta bhūta-sauhṛdam &yat samparetaḥ punar eva bālako % diṣṭyā sva-bandhūn praṇayann upasthitaḥ


10.07.033


  • दृष्ट्वाद्भुतानि बहुशो नन्द-गोपो बृहद्वने ।
    वसुदेव-वचो भूयो मानयाम् आस विस्मितः

** // dṛṣṭvādbhutāni bahuśo nanda-gopo bṛhadvane |*
vasudeva-vaco bhūyo mānayām āsa vismitaḥ


10.07.034

एकदार्भकम् आदाय स्वाङ्कम् आरोप्य भामिनी ।
प्रस्नुतं पाययाम् आस स्तनं स्नेह-परिप्लुता

ekadārbhakam ādāya svāṅkam āropya bhāminī |
prasnutaṃ pāyayām āsa stanaṃ sneha-pariplutā


10.07.035

पीत-प्रायस्य जननी सुतस्य रुचिर-स्मितम् ।
मुखं लालयती राजञ् जृम्भतो ददृशे इदम्

pīta-prāyasya jananī sutasya rucira-smitam |
mukhaṃ lālayatī rājañ jṛmbhato dadṛśe idam


10.07.036

खं रोदसी ज्योतिर्-अनीकम् आशाः सूर्येन्दु-वह्नि-श्वसनाम्बुधींश् च ।
द्वीपान् नगांस् तद्-दुहितॄर् वनानि भूतानि यानि स्थिर-जङ्गमानि

khaṃ rodasī jyotir-anīkam āśāḥ sūryendu-vahni-śvasanāmbudhīṃś ca |
dvīpān nagāṃs tad-duhitṝr vanāni bhūtāni yāni sthira-jaṅgamāni


10.07.037

सा वीक्ष्य विश्वं सहसा राजन् सञ्जात-वेपथुः ।
सम्मील्य मृगशावाक्षी नेत्रे आसीत् सुविस्मिता

sā vīkṣya viśvaṃ sahasā rājan sañjāta-vepathuḥ |
sammīlya mṛgaśāvākṣī netre āsīt suvismitā

Chapter 10.8

10.08.001

0 श्री-शुक उवाच गर्गः पुरोहितो राजन् यदूनां सुमहा-तपाः ।
व्रजं जगाम नन्दस्य वसुदेव-प्रचोदितः

0 śrī-śuka uvāca gargaḥ purohito rājan yadūnāṃ sumahā-tapāḥ |
vrajaṃ jagāma nandasya vasudeva-pracoditaḥ


10.08.002

तं दृष्ट्वा परम-प्रीतः प्रत्युत्थाय कृताञ्जलिः ।
आनर्चाधोक्षज-धिया प्रणिपात-पुरःसरम्

taṃ dṛṣṭvā parama-prītaḥ pratyutthāya kṛtāñjaliḥ |
ānarcādhokṣaja-dhiyā praṇipāta-puraḥsaram


10.08.003

सूपविष्टं कृतातिथ्यं गिरा सूनृतया मुनिम् ।
नन्दयित्वाब्रवीद् ब्रह्मन् पूर्णस्य करवाम किम्

sūpaviṣṭaṃ kṛtātithyaṃ girā sūnṛtayā munim |
nandayitvābravīd brahman pūrṇasya karavāma kim


10.08.004

महद्-विचलनं नॄणां गृहिणां दीन-चेतसाम् ।
निःश्रेयसाय भगवन् कल्पते नान्यथा क्वचित्

mahad-vicalanaṃ nṝṇāṃ gṛhiṇāṃ dīna-cetasām |
niḥśreyasāya bhagavan kalpate nānyathā kvacit


10.08.005

ज्योतिषाम् अयनं साक्षाद् यत् तज् ज्ञानम् अतीन्द्रियम् ।
प्रणीतं भवता येन पुमान् वेद परावरम्

jyotiṣām ayanaṃ sākṣād yat taj jñānam atīndriyam |
praṇītaṃ bhavatā yena pumān veda parāvaram


10.08.006

त्वं हि ब्रह्म-विदां श्रेष्ठः संस्कारान् कर्तुम् अर्हसि ।
बालयोर् अनयोर् नॄणां जन्मना ब्राह्मणो गुरुः

tvaṃ hi brahma-vidāṃ śreṣṭhaḥ saṃskārān kartum arhasi |
bālayor anayor nṝṇāṃ janmanā brāhmaṇo guruḥ


10.08.007

0 श्री-गर्ग उवाच यदूनाम् अहम् आचार्यः ख्यातश् च भुवि सर्वदा ।
सुतं मया संस्कृतं ते मन्यते देवकी-सुतम्

0 śrī-garga uvāca yadūnām aham ācāryaḥ khyātaś ca bhuvi sarvadā |
sutaṃ mayā saṃskṛtaṃ te manyate devakī-sutam


10.08.008

कंसः पाप-मतिः सख्यं तव चानकदुन्दुभेः ।
देवक्या अष्टमो गर्भो न स्त्री भवितुम् अर्हति

kaṃsaḥ pāpa-matiḥ sakhyaṃ tava cānakadundubheḥ |
devakyā aṣṭamo garbho na strī bhavitum arhati


10.08.009

इति सञ्चिन्तयञ् छ्रुत्वा देवक्या दारिका-वचः ।
अपि हन्ता गताशङ्कस् तर्हि तन् नो ऽनयो भवेत्

iti sañcintayañ chrutvā devakyā dārikā-vacaḥ |
api hantā gatāśaṅkas tarhi tan no 'nayo bhavet


10.08.010

0 श्री-नन्द उवाच अलक्षितो ऽस्मिन् रहसि मामकैर् अपि गो-व्रजे ।
कुरु द्विजाति-संस्कारं स्वस्ति-वाचन-पूर्वकम्

0 śrī-nanda uvāca alakṣito 'smin rahasi māmakair api go-vraje |
kuru dvijāti-saṃskāraṃ svasti-vācana-pūrvakam


10.08.011

0 श्री-शुक उवाच एवं सम्प्रार्थितो विप्रः स्व-चिकीर्षितम् एव तत् ।
चकार नाम-करणं गूढो रहसि बालयोः

0 śrī-śuka uvāca evaṃ samprārthito vipraḥ sva-cikīrṣitam eva tat |
cakāra nāma-karaṇaṃ gūḍho rahasi bālayoḥ


10.08.012

0 श्री-गर्ग उवाच अयं हि रोहिणी-पुत्रो रमयन् सुहृदो गुणैः ।
आख्यास्यते राम इति बलाधिक्याद् बलं विदुः ।
यदूनाम् अपृथग्-भावात् सङ्कर्षणम् उशन्त्य् अपि

0 śrī-garga uvāca ayaṃ hi rohiṇī-putro ramayan suhṛdo guṇaiḥ |
ākhyāsyate rāma iti balādhikyād balaṃ viduḥ |
yadūnām apṛthag-bhāvāt saṅkarṣaṇam uśanty api


10.08.013

आसन् वर्णास् त्रयो ह्य् अस्य गृह्णतो ऽनुयुगं तनूः ।
शुक्लो रक्तस् तथा पीत इदानीं कृष्णतां गतः

āsan varṇās trayo hy asya gṛhṇato 'nuyugaṃ tanūḥ |
śuklo raktas tathā pīta idānīṃ kṛṣṇatāṃ gataḥ


10.08.014

प्राग् अयं वसुदेवस्य क्वचिज् जातस् तवात्मजः ।
वासुदेव इति श्रीमान् अभिज्ञाः सम्प्रचक्षते

prāg ayaṃ vasudevasya kvacij jātas tavātmajaḥ |
vāsudeva iti śrīmān abhijñāḥ sampracakṣate


10.08.015

बहूनि सन्ति नामानि रूपाणि च सुतस्य ते ।
गुण-कर्मानुरूपाणि तान्य् अहं वेद नो जनाः

bahūni santi nāmāni rūpāṇi ca sutasya te |
guṇa-karmānurūpāṇi tāny ahaṃ veda no janāḥ


10.08.016

एष वः श्रेय आधास्यद् गोप-गोकुल-नन्दनः ।
अनेन सर्व-दुर्गाणि यूयम् अञ्जस् तरिष्यथ

eṣa vaḥ śreya ādhāsyad gopa-gokula-nandanaḥ |
anena sarva-durgāṇi yūyam añjas tariṣyatha


10.08.017

पुरानेन व्रज-पते साधवो दस्यु-पीडिताः ।
अराजके रक्ष्यमाणा जिग्युर् दस्यून् समेधिताः

purānena vraja-pate sādhavo dasyu-pīḍitāḥ |
arājake rakṣyamāṇā jigyur dasyūn samedhitāḥ


10.08.018

य एतस्मिन् महा-भागाः प्रीतिं कुर्वन्ति मानवाः ।
नारयो ऽभिभवन्त्य् एतान् विष्णु-पक्षान् इवासुराः

ya etasmin mahā-bhāgāḥ prītiṃ kurvanti mānavāḥ |
nārayo 'bhibhavanty etān viṣṇu-pakṣān ivāsurāḥ


10.08.019

तस्मान् नन्दात्मजो ऽयं ते नारायण-समो गुणैः ।
श्रिया कीर्त्यानुभावेन गोपायस्व समाहितः

tasmān nandātmajo 'yaṃ te nārāyaṇa-samo guṇaiḥ |
śriyā kīrtyānubhāvena gopāyasva samāhitaḥ


10.08.020

0 श्री-शुक उवाच इत्य् आत्मानं समादिश्य गर्गे च स्व-गृहं गते ।
नन्दः प्रमुदितो मेने आत्मानं पूर्णम् आशिषाम्

0 śrī-śuka uvāca ity ātmānaṃ samādiśya garge ca sva-gṛhaṃ gate |
nandaḥ pramudito mene ātmānaṃ pūrṇam āśiṣām


10.08.021

कालेन व्रजताल्पेन गोकुले राम-केशवौ ।
जानुभ्यां सह पाणिभ्यां रिङ्गमाणौ विजह्रतुः

kālena vrajatālpena gokule rāma-keśavau |
jānubhyāṃ saha pāṇibhyāṃ riṅgamāṇau vijahratuḥ


10.08.022

ताव् अङ्घ्रि-युग्मम् अनुकृष्य सरीसृपन्तौ $ घोष-प्रघोष-रुचिरं व्रज-कर्दमेषु &अम्प्;तन्-नाद-हृष्ट-मनसाव् अनुसृत्य लोकं % मुग्ध-प्रभीतवद् उपेयतुर् अन्ति मात्रोः

tāv aṅghri-yugmam anukṛṣya sarīsṛpantau $ ghoṣa-praghoṣa-ruciraṃ vraja-kardameṣu &tan-nāda-hṛṣṭa-manasāv anusṛtya lokaṃ % mugdha-prabhītavad upeyatur anti mātroḥ


10.08.023

  • //तन्-मातरौ निज-सुतौ घृणया स्नुवन्त्यौ $ पङ्काङ्ग-राग-रुचिराव् उपगृह्य दोर्भ्याम् &तन्-मातरौ निज-सुतौ घृणया स्नुवन्त्यौ $ पङ्काङ्ग-राग-रुचिराव् उपगृह्य दोर्भ्याम् &दत्त्वा स्तनं प्रपिबतोः स्म मुखं निरीक्ष्य % मुग्ध-स्मिताल्प-दशनं ययतुः प्रमोदम्

** //tan-mātarau nija-sutau ghṛṇayā snuvantyau $ paṅkāṅga-rāga-rucirāv upagṛhya dorbhyām &tan-mātarau nija-sutau ghṛṇayā snuvantyau $ paṅkāṅga-rāga-rucirāv upagṛhya dorbhyām &dattvā stanaṃ prapibatoḥ sma mukhaṃ nirīkṣya % mugdha-smitālpa-daśanaṃ yayatuḥ pramodam*


10.08.024

  • //यर्ह्य् अङ्गना-दर्शनीय-कुमार-लीलाव् $ अन्तर्-व्रजे तद् अबलाः प्रगृहीत-पुच्छैः &यर्ह्य् अङ्गना-दर्शनीय-कुमार-लीलाव् $ अन्तर्-व्रजे तद् अबलाः प्रगृहीत-पुच्छैः &वत्सैर् इतस् तत उभाव् अनुकृष्यमाणौ % प्रेक्षन्त्य उज्झित-गृहा जहृषुर् हसन्त्यः

** //yarhy aṅganā-darśanīya-kumāra-līlāv $ antar-vraje tad abalāḥ pragṛhīta-pucchaiḥ &yarhy aṅganā-darśanīya-kumāra-līlāv $ antar-vraje tad abalāḥ pragṛhīta-pucchaiḥ &vatsair itas tata ubhāv anukṛṣyamāṇau % prekṣantya ujjhita-gṛhā jahṛṣur hasantyaḥ*


10.08.025

  • //शृङ्ग्य्-अग्नि-दंष्ट्र्य्-असि-जल-द्विज-कण्टकेभ्यः $ क्रीडा-पराव् अतिचलौ स्व-सुतौ निषेद्धुम् &शृङ्ग्य्-अग्नि-दंष्ट्र्य्-असि-जल-द्विज-कण्टकेभ्यः $ क्रीडा-पराव् अतिचलौ स्व-सुतौ निषेद्धुम् &गृह्याणि कर्तुम् अपि यत्र न तज्-जनन्यौ % शेकात आपतुर् अलं मनसो ऽनवस्थाम्

** //śṛṅgy-agni-daṃṣṭry-asi-jala-dvija-kaṇṭakebhyaḥ $ krīḍā-parāv aticalau sva-sutau niṣeddhum &śṛṅgy-agni-daṃṣṭry-asi-jala-dvija-kaṇṭakebhyaḥ $ krīḍā-parāv aticalau sva-sutau niṣeddhum &gṛhyāṇi kartum api yatra na taj-jananyau % śekāta āpatur alaṃ manaso 'navasthām*


10.08.026


  • कालेनाल्पेन राजर्षे रामः कृष्णश् च गोकुले ।
    अघृष्ट-जानुभिः पद्भिर् विचक्रमतुर् अञ्जसा

** // kālenālpena rājarṣe rāmaḥ kṛṣṇaś ca gokule |*
aghṛṣṭa-jānubhiḥ padbhir vicakramatur añjasā


10.08.027

ततस् तु भगवान् कृष्णो वयस्यैर् व्रज-बालकैः ।
सह-रामो व्रज-स्त्रीणां चिक्रीडे जनयन् मुदम्

tatas tu bhagavān kṛṣṇo vayasyair vraja-bālakaiḥ |
saha-rāmo vraja-strīṇāṃ cikrīḍe janayan mudam


10.08.028

कृष्णस्य गोप्यो रुचिरं वीक्ष्य कौमार-चापलम् ।
शृण्वन्त्याः किल तन्-मातुर् इति होचुः समागताः

kṛṣṇasya gopyo ruciraṃ vīkṣya kaumāra-cāpalam |
śṛṇvantyāḥ kila tan-mātur iti hocuḥ samāgatāḥ


10.08.029

वत्सान् मुञ्चन् क्वचिद् असमये क्रोश-सञ्जात-हासः $ स्तेयं स्वाद्व् अत्त्य् अथ दधि-पयः कल्पितैः स्तेय-योगैः &अम्प्;मर्कान् भोक्ष्यन् विभजति स चेन् नात्ति भाण्डं भिन्नत्ति % द्रव्यालाभे सगृह-कुपितो यात्य् उपक्रोश्य तोकान्

vatsān muñcan kvacid asamaye krośa-sañjāta-hāsaḥ $ steyaṃ svādv atty atha dadhi-payaḥ kalpitaiḥ steya-yogaiḥ &markān bhokṣyan vibhajati sa cen nātti bhāṇḍaṃ bhinnatti % dravyālābhe sagṛha-kupito yāty upakrośya tokān


10.08.030

  • //हस्ताग्राह्ये रचयति विधिं पीठकोलूखलाद्यैश् $ छिद्रं ह्य् अन्तर्-निहित-वयुनः शिक्य-भाण्डेषु तद्-वित् &हस्ताग्राह्ये रचयति विधिं पीठकोलूखलाद्यैश् $ छिद्रं ह्य् अन्तर्-निहित-वयुनः शिक्य-भाण्डेषु तद्-वित् &ध्वान्तागारे धृत-मणि-गणं स्वाङ्गम् अर्थ-प्रदीपं % काले गोप्यो यर्हि गृह-कृत्येषु सुव्यग्र-चित्ताः

** //hastāgrāhye racayati vidhiṃ pīṭhakolūkhalādyaiś $ chidraṃ hy antar-nihita-vayunaḥ śikya-bhāṇḍeṣu tad-vit &hastāgrāhye racayati vidhiṃ pīṭhakolūkhalādyaiś $ chidraṃ hy antar-nihita-vayunaḥ śikya-bhāṇḍeṣu tad-vit &dhvāntāgāre dhṛta-maṇi-gaṇaṃ svāṅgam artha-pradīpaṃ % kāle gopyo yarhi gṛha-kṛtyeṣu suvyagra-cittāḥ*


10.08.031

  • //एवं धार्ष्ट्यान्य् उशति कुरुते मेहनादीनि वास्तौ $ स्तेयोपायैर् विरचित-कृतिः सुप्रतीको यथास्ते &एवं धार्ष्ट्यान्य् उशति कुरुते मेहनादीनि वास्तौ $ स्तेयोपायैर् विरचित-कृतिः सुप्रतीको यथास्ते &इत्थं स्त्रीभिः स-भय-नयन-श्री-मुखालोकिनीभिर् % व्याख्यातार्था प्रहसित-मुखी न ह्य् उपालब्धुम् ऐच्छत्

** //evaṃ dhārṣṭyāny uśati kurute mehanādīni vāstau $ steyopāyair viracita-kṛtiḥ supratīko yathāste &evaṃ dhārṣṭyāny uśati kurute mehanādīni vāstau $ steyopāyair viracita-kṛtiḥ supratīko yathāste &itthaṃ strībhiḥ sa-bhaya-nayana-śrī-mukhālokinībhir % vyākhyātārthā prahasita-mukhī na hy upālabdhum aicchat*


10.08.032


  • एकदा क्रीडमानास् ते रामाद्या गोप-दारकाः ।
    कृष्णो मृदं भक्षितवान् इति मात्रे न्यवेदयन्

** // ekadā krīḍamānās te rāmādyā gopa-dārakāḥ |*
kṛṣṇo mṛdaṃ bhakṣitavān iti mātre nyavedayan


10.08.033

सा गृहीत्वा करे कृष्णम् उपालभ्य हितैषिणी ।
यशोदा भय-सम्भ्रान्त- प्रेक्षणाक्षम् अभाषत

sā gṛhītvā kare kṛṣṇam upālabhya hitaiṣiṇī |
yaśodā bhaya-sambhrānta- prekṣaṇākṣam abhāṣata


10.08.034

कस्मान् मृदम् अदान्तात्मन् भवान् भक्षितवान् रहः ।
वदन्ति तावका ह्य् एते कुमारास् ते ऽग्रजो ऽप्य् अयम्

kasmān mṛdam adāntātman bhavān bhakṣitavān rahaḥ |
vadanti tāvakā hy ete kumārās te 'grajo 'py ayam


10.08.035

नाहं भक्षितवान् अम्ब सर्वे मिथ्याभिशंसिनः ।
यदि सत्य-गिरस् तर्हि समक्षं पश्य मे मुखम्

nāhaṃ bhakṣitavān amba sarve mithyābhiśaṃsinaḥ |
yadi satya-giras tarhi samakṣaṃ paśya me mukham


10.08.036

यद्य् एवं तर्हि व्यादेही- त्य् उक्तः स भगवान् हरिः ।
व्यादत्ताव्याहतैश्वर्यः क्रीडा-मनुज-बालकः

yady evaṃ tarhi vyādehī- ty uktaḥ sa bhagavān hariḥ |
vyādattāvyāhataiśvaryaḥ krīḍā-manuja-bālakaḥ


10.08.037

सा तत्र ददृशे विश्वं जगत् स्थास्नु च खं दिशः ।
साद्रि-द्वीपाब्धि-भूगोलं स-वाय्व्-अग्नीन्दु-तारकम्

sā tatra dadṛśe viśvaṃ jagat sthāsnu ca khaṃ diśaḥ |
sādri-dvīpābdhi-bhūgolaṃ sa-vāyv-agnīndu-tārakam


10.08.038

ज्योतिश्-चक्रं जलं तेजो नभस्वान् वियद् एव च ।
वैकारिकाणीन्द्रियाणि मनो मात्रा गुणास् त्रयः

jyotiś-cakraṃ jalaṃ tejo nabhasvān viyad eva ca |
vaikārikāṇīndriyāṇi mano mātrā guṇās trayaḥ


10.08.039

एतद् विचित्रं सह-जीव-काल- स्वभाव-कर्माशय-लिङ्ग-भेदम् ।
सूनोस् तनौ वीक्ष्य विदारितास्ये व्रजं सहात्मानम् अवाप शङ्काम्

etad vicitraṃ saha-jīva-kāla- svabhāva-karmāśaya-liṅga-bhedam |
sūnos tanau vīkṣya vidāritāsye vrajaṃ sahātmānam avāpa śaṅkām


10.08.040

किं स्वप्न एतद् उत देवमाया किं वा मदीयो बत बुद्धि-मोहः ।
अथो अमुष्यैव ममार्भकस्य यः कश्चनौत्पत्तिक आत्म-योगः

kiṃ svapna etad uta devamāyā kiṃ vā madīyo bata buddhi-mohaḥ |
atho amuṣyaiva mamārbhakasya yaḥ kaścanautpattika ātma-yogaḥ


10.08.041

अथो यथावन् न वितर्क-गोचरं चेतो-मनः-कर्म-वचोभिर् अञ्जसा ।
यद्-आश्रयं येन यतः प्रतीयते सुदुर्विभाव्यं प्रणतास्मि तत्-पदम्

atho yathāvan na vitarka-gocaraṃ ceto-manaḥ-karma-vacobhir añjasā |
yad-āśrayaṃ yena yataḥ pratīyate sudurvibhāvyaṃ praṇatāsmi tat-padam


10.08.042

अहं ममासौ पतिर् एष मे सुतो व्रजेश्वरस्याखिल-वित्तपा सती ।
गोप्यश् च गोपाः सह-गोधनाश् च मे यन्-माययेत्थं कुमतिः स मे गतिः

ahaṃ mamāsau patir eṣa me suto vrajeśvarasyākhila-vittapā satī |
gopyaś ca gopāḥ saha-godhanāś ca me yan-māyayetthaṃ kumatiḥ sa me gatiḥ


10.08.043

इत्थं विदित-तत्त्वायां गोपिकायां स ईश्वरः ।
वैष्णवीं व्यतनोन् मायां पुत्र-स्नेहमयीं विभुः

itthaṃ vidita-tattvāyāṃ gopikāyāṃ sa īśvaraḥ |
vaiṣṇavīṃ vyatanon māyāṃ putra-snehamayīṃ vibhuḥ


10.08.044

सद्यो नष्ट-स्मृतिर् गोपी सारोप्यारोहम् आत्मजम् ।
प्रवृद्ध-स्नेह-कलिल- हृदयासीद् यथा पुरा

sadyo naṣṭa-smṛtir gopī sāropyāroham ātmajam |
pravṛddha-sneha-kalila- hṛdayāsīd yathā purā


10.08.045

त्रय्या चोपनिषद्भिश् च साङ्ख्य-योगैश् च सात्वतैः ।
उपगीयमान-माहात्म्यं हरिं सामन्यतात्मजम्

trayyā copaniṣadbhiś ca sāṅkhya-yogaiś ca sātvataiḥ |
upagīyamāna-māhātmyaṃ hariṃ sāmanyatātmajam


10.08.046

0 श्री-राजोवाच नन्दः किम् अकरोद् ब्रह्मन् श्रेय एवं महोदयम् ।
यशोदा च महा-भागा पपौ यस्याः स्तनं हरिः

0 śrī-rājovāca nandaḥ kim akarod brahman śreya evaṃ mahodayam |
yaśodā ca mahā-bhāgā papau yasyāḥ stanaṃ hariḥ


10.08.047

पितरौ नान्वविन्देतां कृष्णोदारार्भकेहितम् ।
गायन्त्य् अद्यापि कवयो यल् लोक-शमलापहम्

pitarau nānvavindetāṃ kṛṣṇodārārbhakehitam |
gāyanty adyāpi kavayo yal loka-śamalāpaham


10.08.048

0 श्री-शुक उवाच द्रोणो वसूनां प्रवरो धरया भार्यया सह ।
करिष्यमाण आदेशान् ब्रह्मणस् तम् उवाच ह

0 śrī-śuka uvāca droṇo vasūnāṃ pravaro dharayā bhāryayā saha |
kariṣyamāṇa ādeśān brahmaṇas tam uvāca ha


10.08.049

जातयोर् नौ महादेवे भुवि विश्वेश्वरे हरौ ।
भक्तिः स्यात् परमा लोके ययाञ्जो दुर्गतिं तरेत्

jātayor nau mahādeve bhuvi viśveśvare harau |
bhaktiḥ syāt paramā loke yayāñjo durgatiṃ taret


10.08.050

अस्त्व् इत्य् उक्तः स भगवान् व्रजे द्रोणो महा-यशाः ।
जज्ञे नन्द इति ख्यातो यशोदा सा धराभवत्

astv ity uktaḥ sa bhagavān vraje droṇo mahā-yaśāḥ |
jajñe nanda iti khyāto yaśodā sā dharābhavat


10.08.051

ततो भक्तिर् भगवति पुत्री-भूते जनार्दने ।
दम्पत्योर् नितराम् आसीद् गोप-गोपीषु भारत

tato bhaktir bhagavati putrī-bhūte janārdane |
dampatyor nitarām āsīd gopa-gopīṣu bhārata


10.08.052

कृष्णो ब्रह्मण आदेशं सत्यं कर्तुं व्रजे विभुः ।
सह-रामो वसंश् चक्रे तेषां प्रीतिं स्व-लीलया

kṛṣṇo brahmaṇa ādeśaṃ satyaṃ kartuṃ vraje vibhuḥ |
saha-rāmo vasaṃś cakre teṣāṃ prītiṃ sva-līlayā

Chapter 10.9

10.09.001

0 श्री-शुक उवाच एकदा गृह-दासीषु यशोदा नन्द-गेहिनी ।
कर्मान्तर-नियुक्तासु निर्ममन्थ स्वयं दधि

0 śrī-śuka uvāca ekadā gṛha-dāsīṣu yaśodā nanda-gehinī |
karmāntara-niyuktāsu nirmamantha svayaṃ dadhi


10.09.002

यानि यानीह गीतानि तद्-बाल-चरितानि च ।
दधि-निर्मन्थने काले स्मरन्ती तान्य् अगायत

yāni yānīha gītāni tad-bāla-caritāni ca |
dadhi-nirmanthane kāle smarantī tāny agāyata


10.09.003

क्षौमं वासः पृथु-कटि-तटे बिभ्रती सूत्र-नद्धं $ पुत्र-स्नेह-स्नुत-कुच-युगं जात-कम्पं च सुभ्रूः &अम्प्;रज्ज्व्-आकर्ष-श्रम-भुज-चलत्-कङ्कणौ कुण्डले च % स्विन्नं वक्त्रं कबर-विगलन्-मालती निर्ममन्थ

kṣaumaṃ vāsaḥ pṛthu-kaṭi-taṭe bibhratī sūtra-naddhaṃ $ putra-sneha-snuta-kuca-yugaṃ jāta-kampaṃ ca subhrūḥ &rajjv-ākarṣa-śrama-bhuja-calat-kaṅkaṇau kuṇḍale ca % svinnaṃ vaktraṃ kabara-vigalan-mālatī nirmamantha


10.09.004


  • तां स्तन्य-काम आसाद्य मथ्नन्तीं जननीं हरिः ।
    गृहीत्वा दधि-मन्थानं न्यषेधत् प्रीतिम् आवहन्

** // tāṃ stanya-kāma āsādya mathnantīṃ jananīṃ hariḥ |*
gṛhītvā dadhi-manthānaṃ nyaṣedhat prītim āvahan


10.09.005

तम् अङ्कम् आरूढम् अपाययत् स्तनं स्नेह-स्नुतं स-स्मितम् ईक्षती मुखम् ।
अतृप्तम् उत्सृज्य जवेन सा ययाव् उत्सिच्यमाने पयसि त्व् अधिश्रिते

tam aṅkam ārūḍham apāyayat stanaṃ sneha-snutaṃ sa-smitam īkṣatī mukham |
atṛptam utsṛjya javena sā yayāv utsicyamāne payasi tv adhiśrite


10.09.006

सञ्जात-कोपः स्फुरितारुणाधरं सन्दश्य दद्भिर् दधि-मन्थ-भाजनम् ।
भित्त्वा मृषाश्रुर् दृषद्-अश्मना रहो जघास हैयङ्गवम् अन्तरं गतः

sañjāta-kopaḥ sphuritāruṇādharaṃ sandaśya dadbhir dadhi-mantha-bhājanam |
bhittvā mṛṣāśrur dṛṣad-aśmanā raho jaghāsa haiyaṅgavam antaraṃ gataḥ


10.09.007

उत्तार्य गोपी सुशृतं पयः पुनः प्रविश्य संदृश्य च दध्य्-अमत्रकम् ।
भग्नं विलोक्य स्व-सुतस्य कर्म तज् जहास तं चापि न तत्र पश्यती

uttārya gopī suśṛtaṃ payaḥ punaḥ praviśya saṃdṛśya ca dadhy-amatrakam |
bhagnaṃ vilokya sva-sutasya karma taj jahāsa taṃ cāpi na tatra paśyatī


10.09.008

उलूखलाङ्घ्रेर् उपरि व्यवस्थितं मर्काय कामं ददतं शिचि स्थितम् ।
हैयङ्गवं चौर्य-विशङ्कितेक्षणं निरीक्ष्य पश्चात् सुतम् आगमच् छनैः

ulūkhalāṅghrer upari vyavasthitaṃ markāya kāmaṃ dadataṃ śici sthitam |
haiyaṅgavaṃ caurya-viśaṅkitekṣaṇaṃ nirīkṣya paścāt sutam āgamac chanaiḥ


10.09.009

ताम् आत्त-यष्टिं प्रसमीक्ष्य सत्वरस् $ ततो ऽवरुह्यापससार भीतवत् &अम्प्;गोप्य् अन्वधावन् न यम् आप योगिनां % क्षमं प्रवेष्टुं तपसेरितं मनः

tām ātta-yaṣṭiṃ prasamīkṣya satvaras $ tato 'varuhyāpasasāra bhītavat &gopy anvadhāvan na yam āpa yogināṃ % kṣamaṃ praveṣṭuṃ tapaseritaṃ manaḥ


10.09.010


  • अन्वञ्चमाना जननी बृहच्-चलच्- छ्रोणी-भराक्रान्त-गतिः सुमध्यमा ।
    जवेन विस्रंसित-केश-बन्धन- च्युत-प्रसूनानुगतिः परामृशत्

** // anvañcamānā jananī bṛhac-calac- chroṇī-bharākrānta-gatiḥ sumadhyamā |*
javena visraṃsita-keśa-bandhana- cyuta-prasūnānugatiḥ parāmṛśat


10.09.011

कृतागसं तं प्ररुदन्तम् अक्षिणी कषन्तम् अञ्जन्-मषिणी स्व-पाणिना ।
उद्वीक्षमाणं भय-विह्वलेक्षणं हस्ते गृहीत्वा भिषयन्त्य् अवागुरत्

kṛtāgasaṃ taṃ prarudantam akṣiṇī kaṣantam añjan-maṣiṇī sva-pāṇinā |
udvīkṣamāṇaṃ bhaya-vihvalekṣaṇaṃ haste gṛhītvā bhiṣayanty avāgurat


10.09.012

त्यक्त्वा यष्टिं सुतं भीतं विज्ञायार्भक-वत्सला ।
इयेष किल तं बद्धुं दाम्नातद्-वीर्य-कोविदा

tyaktvā yaṣṭiṃ sutaṃ bhītaṃ vijñāyārbhaka-vatsalā |
iyeṣa kila taṃ baddhuṃ dāmnātad-vīrya-kovidā


10.09.013

न चान्तर् न बहिर् यस्य न पूर्वं नापि चापरम् ।
पूर्वापरं बहिश् चान्तर् जगतो यो जगच् च यः

na cāntar na bahir yasya na pūrvaṃ nāpi cāparam |
pūrvāparaṃ bahiś cāntar jagato yo jagac ca yaḥ


10.09.014

तं मत्वात्मजम् अव्यक्तं मर्त्य-लिङ्गम् अधोक्षजम् ।
गोपिकोलूखले दाम्ना बबन्ध प्राकृतं यथा

taṃ matvātmajam avyaktaṃ martya-liṅgam adhokṣajam |
gopikolūkhale dāmnā babandha prākṛtaṃ yathā


10.09.015

तद् दाम बध्यमानस्य स्वार्भकस्य कृतागसः ।
द्व्य्-अङ्गुलोनम् अभूत् तेन सन्दधे ऽन्यच् च गोपिका

tad dāma badhyamānasya svārbhakasya kṛtāgasaḥ |
dvy-aṅgulonam abhūt tena sandadhe 'nyac ca gopikā


10.09.016

यदासीत् तद् अपि न्यूनं तेनान्यद् अपि सन्दधे ।
तद् अपि द्व्य्-अङ्गुलं न्यूनं यद् यद् आदत्त बन्धनम्

yadāsīt tad api nyūnaṃ tenānyad api sandadhe |
tad api dvy-aṅgulaṃ nyūnaṃ yad yad ādatta bandhanam


10.09.017

एवं स्व-गेह-दामानि यशोदा सन्दधत्य् अपि ।
गोपीनां सुस्मयन्तीनां स्मयन्ती विस्मिताभवत्

evaṃ sva-geha-dāmāni yaśodā sandadhaty api |
gopīnāṃ susmayantīnāṃ smayantī vismitābhavat


10.09.018

स्व-मातुः स्विन्न-गात्राया विस्रस्त-कबर-स्रजः ।
दृष्ट्वा परिश्रमं कृष्णः कृपयासीत् स्व-बन्धने

sva-mātuḥ svinna-gātrāyā visrasta-kabara-srajaḥ |
dṛṣṭvā pariśramaṃ kṛṣṇaḥ kṛpayāsīt sva-bandhane


10.09.019

एवं सन्दर्शिता ह्य् अङ्ग हरिणा भृत्य-वश्यता ।
स्व-वशेनापि कृष्णेन यस्येदं सेश्वरं वशे

evaṃ sandarśitā hy aṅga hariṇā bhṛtya-vaśyatā |
sva-vaśenāpi kṛṣṇena yasyedaṃ seśvaraṃ vaśe


10.09.020

नेमं विरिञ्चो न भवो न श्रीर् अप्य् अङ्ग-संश्रया ।
प्रसादं लेभिरे गोपी यत् तत् प्राप विमुक्तिदात्

nemaṃ viriñco na bhavo na śrīr apy aṅga-saṃśrayā |
prasādaṃ lebhire gopī yat tat prāpa vimuktidāt


10.09.021

नायं सुखापो भगवान् देहिनां गोपिका-सुतः ।
ज्ञानिनां चात्म-भूतानां यथा भक्तिमताम् इह

nāyaṃ sukhāpo bhagavān dehināṃ gopikā-sutaḥ |
jñānināṃ cātma-bhūtānāṃ yathā bhaktimatām iha


10.09.022

कृष्णस् तु गृह-कृत्येषु व्यग्रायां मातरि प्रभुः ।
अद्राक्षीद् अर्जुनौ पूर्वं गुह्यकौ धनदात्मजौ

kṛṣṇas tu gṛha-kṛtyeṣu vyagrāyāṃ mātari prabhuḥ |
adrākṣīd arjunau pūrvaṃ guhyakau dhanadātmajau


10.09.023

पुरा नारद-शापेन वृक्षतां प्रापितौ मदात् ।
नलकूवर-मणिग्रीवाव् इति ख्यातौ श्रियान्वितौ

purā nārada-śāpena vṛkṣatāṃ prāpitau madāt |
nalakūvara-maṇigrīvāv iti khyātau śriyānvitau

Chapter 10.10

10.10.001

0 श्री-राजोवाच कथ्यतां भगवन्न् एतत् तयोः शापस्य कारणम् ।
यत् तद् विगर्हितं कर्म येन वा देवर्षेस् तमः

0 śrī-rājovāca kathyatāṃ bhagavann etat tayoḥ śāpasya kāraṇam |
yat tad vigarhitaṃ karma yena vā devarṣes tamaḥ


10.10.002

0 श्री-शुक उवाच रुद्रस्यानुचरौ भूत्वा सुदृप्तौ धनदात्मजौ ।
कैलासोपवने रम्ये मन्दाकिन्यां मदोत्कटौ

0 śrī-śuka uvāca rudrasyānucarau bhūtvā sudṛptau dhanadātmajau |
kailāsopavane ramye mandākinyāṃ madotkaṭau


10.10.003

वारुणीं मदिरां पीत्वा मदाघूर्णित-लोचनौ ।
स्त्री-जनैर् अनुगायद्भिश् चेरतुः पुष्पिते वने

vāruṇīṃ madirāṃ pītvā madāghūrṇita-locanau |
strī-janair anugāyadbhiś ceratuḥ puṣpite vane


10.10.004

अन्तः प्रविश्य गङ्गायाम् अम्भोज-वन-राजिनि ।
चिक्रीडतुर् युवतिभिर् गजाव् इव करेणुभिः

antaḥ praviśya gaṅgāyām ambhoja-vana-rājini |
cikrīḍatur yuvatibhir gajāv iva kareṇubhiḥ


10.10.005

यदृच्छया च देवर्षिर् भगवांस् तत्र कौरव ।
अपश्यन् नारदो देवौ क्षीबाणौ समबुध्यत

yadṛcchayā ca devarṣir bhagavāṃs tatra kaurava |
apaśyan nārado devau kṣībāṇau samabudhyata


10.10.006

तं दृष्ट्वा व्रीडिता देव्यो विवस्त्राः शाप-शङ्किताः ।
वासांसि पर्यधुः शीघ्रं विवस्त्रौ नैव गुह्यकौ

taṃ dṛṣṭvā vrīḍitā devyo vivastrāḥ śāpa-śaṅkitāḥ |
vāsāṃsi paryadhuḥ śīghraṃ vivastrau naiva guhyakau


10.10.007

तौ दृष्ट्वा मदिरा-मत्तौ श्री-मदान्धौ सुरात्मजौ ।
तयोर् अनुग्रहार्थाय शापं दास्यन्न् इदं जगौ

tau dṛṣṭvā madirā-mattau śrī-madāndhau surātmajau |
tayor anugrahārthāya śāpaṃ dāsyann idaṃ jagau


10.10.008

0 श्री-नारद उवाच न ह्य् अन्यो जुषतो जोष्यान् बुद्धि-भ्रंशो रजो-गुणः ।
श्री-मदाद् आभिजात्यादिर् यत्र स्त्री द्यूतम् आसवः

0 śrī-nārada uvāca na hy anyo juṣato joṣyān buddhi-bhraṃśo rajo-guṇaḥ |
śrī-madād ābhijātyādir yatra strī dyūtam āsavaḥ


10.10.009

हन्यन्ते पशवो यत्र निर्दयैर् अजितात्मभिः ।
मन्यमानैर् इमं देहम् अजरामृत्यु नश्वरम्

hanyante paśavo yatra nirdayair ajitātmabhiḥ |
manyamānair imaṃ deham ajarāmṛtyu naśvaram


10.10.010

देव-संज्ञितम् अप्य् अन्ते कृमि-विड्-भस्म-संज्ञितम् ।
भूत-ध्रुक् तत्-कृते स्वार्थं किं वेद निरयो यतः

deva-saṃjñitam apy ante kṛmi-viḍ-bhasma-saṃjñitam |
bhūta-dhruk tat-kṛte svārthaṃ kiṃ veda nirayo yataḥ


10.10.011

देहः किम् अन्न-दातुः स्वं निषेक्तुर् मातुर् एव च ।
मातुः पितुर् वा बलिनः क्रेतुर् अग्नेः शुनो ऽपि वा

dehaḥ kim anna-dātuḥ svaṃ niṣektur mātur eva ca |
mātuḥ pitur vā balinaḥ kretur agneḥ śuno 'pi vā


10.10.012

एवं साधारणं देहम् अव्यक्त-प्रभवाप्ययम् ।
को विद्वान् आत्मसात् कृत्वा हन्ति जन्तून् ऋते ऽसतः

evaṃ sādhāraṇaṃ deham avyakta-prabhavāpyayam |
ko vidvān ātmasāt kṛtvā hanti jantūn ṛte 'sataḥ


10.10.013

असतः श्री-मदान्धस्य दारिद्र्यं परम् अञ्जनम् ।
आत्मौपम्येन भूतानि दरिद्रः परम् ईक्षते

asataḥ śrī-madāndhasya dāridryaṃ param añjanam |
ātmaupamyena bhūtāni daridraḥ param īkṣate


10.10.014

यथा कण्टक-विद्धाङ्गो जन्तोर् नेच्छति तां व्यथाम् ।
जीव-साम्यं गतो लिङ्गैर् न तथाविद्ध-कण्टकः

yathā kaṇṭaka-viddhāṅgo jantor necchati tāṃ vyathām |
jīva-sāmyaṃ gato liṅgair na tathāviddha-kaṇṭakaḥ


10.10.015

दरिद्रो निरहं-स्तम्भो मुक्तः सर्व-मदैर् इह ।
कृच्छ्रं यदृच्छयाप्नोति तद् धि तस्य परं तपः

daridro nirahaṃ-stambho muktaḥ sarva-madair iha |
kṛcchraṃ yadṛcchayāpnoti tad dhi tasya paraṃ tapaḥ


10.10.016

नित्यं क्षुत्-क्षाम-देहस्य दरिद्रस्यान्न-काङ्क्षिणः ।
इन्द्रियाण्य् अनुशुष्यन्ति हिंसापि विनिवर्तते

nityaṃ kṣut-kṣāma-dehasya daridrasyānna-kāṅkṣiṇaḥ |
indriyāṇy anuśuṣyanti hiṃsāpi vinivartate


10.10.017

दरिद्रस्यैव युज्यन्ते साधवः सम-दर्शिनः ।
सद्भिः क्षिणोति तं तर्षं तत आराद् विशुद्ध्यति

daridrasyaiva yujyante sādhavaḥ sama-darśinaḥ |
sadbhiḥ kṣiṇoti taṃ tarṣaṃ tata ārād viśuddhyati


10.10.018

साधूनां सम-चित्तानां मुकुन्द-चरणैषिणाम् ।
उपेक्ष्यैः किं धन-स्तम्भैर् असद्भिर् असद्-आश्रयैः

sādhūnāṃ sama-cittānāṃ mukunda-caraṇaiṣiṇām |
upekṣyaiḥ kiṃ dhana-stambhair asadbhir asad-āśrayaiḥ


10.10.019

तद् अहं मत्तयोर् माध्व्या वारुण्या श्री-मदान्धयोः ।
तमो-मदं हरिष्यामि स्त्रैणयोर् अजितात्मनोः

tad ahaṃ mattayor mādhvyā vāruṇyā śrī-madāndhayoḥ |
tamo-madaṃ hariṣyāmi straiṇayor ajitātmanoḥ


10.10.020

यद् इमौ लोक-पालस्य पुत्रौ भूत्वा तमः-प्लुतौ ।
न विवाससम् आत्मानं विजानीतः सुदुर्मदौ

yad imau loka-pālasya putrau bhūtvā tamaḥ-plutau |
na vivāsasam ātmānaṃ vijānītaḥ sudurmadau


10.10.021

अतो ऽर्हतः स्थावरतां स्यातां नैवं यथा पुनः ।
स्मृतिः स्यान् मत्-प्रसादेन तत्रापि मद्-अनुग्रहात्

ato 'rhataḥ sthāvaratāṃ syātāṃ naivaṃ yathā punaḥ |
smṛtiḥ syān mat-prasādena tatrāpi mad-anugrahāt


10.10.022

वासुदेवस्य सान्निध्यं लब्ध्वा दिव्य-शरच्-छते ।
वृत्ते स्वर्लोकतां भूयो लब्ध-भक्ती भविष्यतः

vāsudevasya sānnidhyaṃ labdhvā divya-śarac-chate |
vṛtte svarlokatāṃ bhūyo labdha-bhaktī bhaviṣyataḥ


10.10.023

0 श्री-शुक उवाच एवम् उक्त्वा स देवर्षिर् गतो नारायणाश्रमम् ।
नलकूवर-मणिग्रीवाव् आसतुर् यमलार्जुनौ

0 śrī-śuka uvāca evam uktvā sa devarṣir gato nārāyaṇāśramam |
nalakūvara-maṇigrīvāv āsatur yamalārjunau


10.10.024

ऋषेर् भागवत-मुख्यस्य सत्यं कर्तुं वचो हरिः ।
जगाम शनकैस् तत्र यत्रास्तां यमलार्जुनौ

ṛṣer bhāgavata-mukhyasya satyaṃ kartuṃ vaco hariḥ |
jagāma śanakais tatra yatrāstāṃ yamalārjunau


10.10.025

देवर्षिर् मे प्रियतमो यद् इमौ धनदात्मजौ ।
तत् तथा साधयिष्यामि यद् गीतं तन् महात्मना

devarṣir me priyatamo yad imau dhanadātmajau |
tat tathā sādhayiṣyāmi yad gītaṃ tan mahātmanā


10.10.026

इत्य् अन्तरेणार्जुनयोः कृष्णस् तु यमयोर् ययौ ।
आत्म-निर्वेश-मात्रेण तिर्यग्-गतम् उलूखलम्

ity antareṇārjunayoḥ kṛṣṇas tu yamayor yayau |
ātma-nirveśa-mātreṇa tiryag-gatam ulūkhalam


10.10.027

बालेन निष्कर्षयतान्वग् उलूखलं तद् $ दामोदरेण तरसोत्कलिताङ्घ्रि-बन्धौ &अम्प्;निष्पेततुः परम-विक्रमितातिवेप- % स्कन्ध-प्रवाल-विटपौ कृत-चण्ड-शब्दौ

bālena niṣkarṣayatānvag ulūkhalaṃ tad $ dāmodareṇa tarasotkalitāṅghri-bandhau &niṣpetatuḥ parama-vikramitātivepa- % skandha-pravāla-viṭapau kṛta-caṇḍa-śabdau


10.10.028

  • //तत्र श्रिया परमया ककुभः स्फुरन्तौ $ सिद्धाव् उपेत्य कुजयोर् इव जात-वेदाः &तत्र श्रिया परमया ककुभः स्फुरन्तौ $ सिद्धाव् उपेत्य कुजयोर् इव जात-वेदाः &कृष्णं प्रणम्य शिरसाखिल-लोक-नाथं % बद्धाञ्जली विरजसाव् इदम् ऊचतुः स्म

** //tatra śriyā paramayā kakubhaḥ sphurantau $ siddhāv upetya kujayor iva jāta-vedāḥ &tatra śriyā paramayā kakubhaḥ sphurantau $ siddhāv upetya kujayor iva jāta-vedāḥ &kṛṣṇaṃ praṇamya śirasākhila-loka-nāthaṃ % baddhāñjalī virajasāv idam ūcatuḥ sma*


10.10.029


  • कृष्ण कृष्ण महा-योगिंस् त्वम् आद्यः पुरुषः परः ।
    व्यक्ताव्यक्तम् इदं विश्वं रूपं ते ब्राह्मणा विदुः

** // kṛṣṇa kṛṣṇa mahā-yogiṃs tvam ādyaḥ puruṣaḥ paraḥ |*
vyaktāvyaktam idaṃ viśvaṃ rūpaṃ te brāhmaṇā viduḥ


10.10.030

त्वम् एकः सर्व-भूतानां देहास्व्-आत्मेन्द्रियेश्वरः ।
त्वम् एव कालो भगवान् विष्णुर् अव्यय ईश्वरः

tvam ekaḥ sarva-bhūtānāṃ dehāsv-ātmendriyeśvaraḥ |
tvam eva kālo bhagavān viṣṇur avyaya īśvaraḥ


10.10.031

त्वं महान् प्रकृतिः सूक्ष्मा रजः-सत्त्व-तमोमयी ।
त्वम् एव पुरुषो ऽध्यक्षः सर्व-क्षेत्र-विकार-वित्

tvaṃ mahān prakṛtiḥ sūkṣmā rajaḥ-sattva-tamomayī |
tvam eva puruṣo 'dhyakṣaḥ sarva-kṣetra-vikāra-vit


10.10.032

गृह्यमाणैस् त्वम् अग्राह्यो विकारैः प्राकृतैर् गुणैः ।
को न्व् इहार्हति विज्ञातुं प्राक् सिद्धं गुण-संवृतः

gṛhyamāṇais tvam agrāhyo vikāraiḥ prākṛtair guṇaiḥ |
ko nv ihārhati vijñātuṃ prāk siddhaṃ guṇa-saṃvṛtaḥ


10.10.033

तस्मै तुभ्यं भगवते वासुदेवाय वेधसे ।
आत्म-द्योत-गुणैश् छन्न- महिम्ने ब्रह्मणे नमः

tasmai tubhyaṃ bhagavate vāsudevāya vedhase |
ātma-dyota-guṇaiś channa- mahimne brahmaṇe namaḥ


10.10.034

यस्यावतारा ज्ञायन्ते शरीरेष्व् अशरीरिणः ।
तैस् तैर् अतुल्यातिशयैर् वीर्यैर् देहिष्व् असङ्गतैः

yasyāvatārā jñāyante śarīreṣv aśarīriṇaḥ |
tais tair atulyātiśayair vīryair dehiṣv asaṅgataiḥ


10.10.035

स भवान् सर्व-लोकस्य भवाय विभवाय च ।
अवतीर्णो ऽंश-भागेन साम्प्रतं पतिर् आशिषाम्

sa bhavān sarva-lokasya bhavāya vibhavāya ca |
avatīrṇo 'ṃśa-bhāgena sāmprataṃ patir āśiṣām


10.10.036

नमः परम-कल्याण नमः परम-मङ्गल ।
वासुदेवाय शान्ताय यदूनां पतये नमः

namaḥ parama-kalyāṇa namaḥ parama-maṅgala |
vāsudevāya śāntāya yadūnāṃ pataye namaḥ


10.10.037

अनुजानीहि नौ भूमंस् तवानुचर-किङ्करौ ।
दर्शनं नौ भगवत ऋषेर् आसीद् अनुग्रहात्

anujānīhi nau bhūmaṃs tavānucara-kiṅkarau |
darśanaṃ nau bhagavata ṛṣer āsīd anugrahāt


10.10.038

वाणी गुणानुकथने श्रवणौ कथायां $ हस्तौ च कर्मसु मनस् तव पादयोर् नः &अम्प्;स्मृत्यां शिरस् तव निवास-जगत्-प्रणामे % दृष्टिः सतां दर्शने ऽस्तु भवत्-तनूनाम्

vāṇī guṇānukathane śravaṇau kathāyāṃ $ hastau ca karmasu manas tava pādayor naḥ &smṛtyāṃ śiras tava nivāsa-jagat-praṇāme % dṛṣṭiḥ satāṃ darśane 'stu bhavat-tanūnām


10.10.039



10.10.039

0 श्री-शुक उवाच इत्थं सङ्कीर्तितस् ताभ्यां भगवान् गोकुलेश्वरः ।
दाम्ना चोलूखले बद्धः प्रहसन्न् आह गुह्यकौ

0 śrī-śuka uvāca itthaṃ saṅkīrtitas tābhyāṃ bhagavān gokuleśvaraḥ |
dāmnā colūkhale baddhaḥ prahasann āha guhyakau


10.10.040

0 श्री-भगवान् उवाच ज्ञातं मम पुरैवैतद् ऋषिणा करुणात्मना ।
यच् छ्री-मदान्धयोर् वाग्भिर् विभ्रंशो ऽनुग्रहः कृतः

0 śrī-bhagavān uvāca jñātaṃ mama puraivaitad ṛṣiṇā karuṇātmanā |
yac chrī-madāndhayor vāgbhir vibhraṃśo 'nugrahaḥ kṛtaḥ


10.10.041

साधूनां सम-चित्तानां सुतरां मत्-कृतात्मनाम् ।
दर्शनान् नो भवेद् बन्धः पुंसो ऽक्ष्णोः सवितुर् यथा

sādhūnāṃ sama-cittānāṃ sutarāṃ mat-kṛtātmanām |
darśanān no bhaved bandhaḥ puṃso 'kṣṇoḥ savitur yathā


10.10.042

तद् गच्छतं मत्-परमौ नलकूवर सादनम् ।
सञ्जातो मयि भावो वाम् ईप्सितः परमो ऽभवः

tad gacchataṃ mat-paramau nalakūvara sādanam |
sañjāto mayi bhāvo vām īpsitaḥ paramo 'bhavaḥ


10.10.043

0 श्री-शुक उवाच इत्य् उक्तौ तौ परिक्रम्य प्रणम्य च पुनः पुनः ।
बद्धोलूखलम् आमन्त्र्य जग्मतुर् दिशम् उत्तराम्

0 śrī-śuka uvāca ity uktau tau parikramya praṇamya ca punaḥ punaḥ |
baddholūkhalam āmantrya jagmatur diśam uttarām

Chapter 10.11

10.11.001

0 श्री-शुक उवाच गोपा नन्दादयः श्रुत्वा द्रुमयोः पततो रवम् ।
तत्राजग्मुः कुरु-श्रेष्ठ निर्घात-भय-शङ्किताः

0 śrī-śuka uvāca gopā nandādayaḥ śrutvā drumayoḥ patato ravam |
tatrājagmuḥ kuru-śreṣṭha nirghāta-bhaya-śaṅkitāḥ


10.11.002

भूम्यां निपतितौ तत्र ददृशुर् यमलार्जुनौ ।
बभ्रमुस् तद् अविज्ञाय लक्ष्यं पतन-कारणम्

bhūmyāṃ nipatitau tatra dadṛśur yamalārjunau |
babhramus tad avijñāya lakṣyaṃ patana-kāraṇam


10.11.003

उलूखलं विकर्षन्तं दाम्ना बद्धं च बालकम् ।
कस्येदं कुत आश्चर्यम् उत्पात इति कातराः

ulūkhalaṃ vikarṣantaṃ dāmnā baddhaṃ ca bālakam |
kasyedaṃ kuta āścaryam utpāta iti kātarāḥ


10.11.004

बाला ऊचुर् अनेनेति तिर्यग्-गतम् उलूखलम् ।
विकर्षता मध्य-गेन पुरुषाव् अप्य् अचक्ष्महि

bālā ūcur aneneti tiryag-gatam ulūkhalam |
vikarṣatā madhya-gena puruṣāv apy acakṣmahi


10.11.005

न ते तद्-उक्तं जगृहुर् न घटेतेति तस्य तत् ।
बालस्योत्पाटनं तर्वोः केचित् सन्दिग्ध-चेतसः

na te tad-uktaṃ jagṛhur na ghaṭeteti tasya tat |
bālasyotpāṭanaṃ tarvoḥ kecit sandigdha-cetasaḥ


10.11.006

उलूखलं विकर्षन्तं दाम्ना बद्धं स्वम् आत्मजम् ।
विलोक्य नन्दः प्रहसद्- वदनो विमुमोच ह

ulūkhalaṃ vikarṣantaṃ dāmnā baddhaṃ svam ātmajam |
vilokya nandaḥ prahasad- vadano vimumoca ha


10.11.007

गोपीभिः स्तोभितो ऽनृत्यद् भगवान् बालवत् क्वचित् ।
उद्गायति क्वचिन् मुग्धस् तद्-वशो दारु-यन्त्रवत्

gopībhiḥ stobhito 'nṛtyad bhagavān bālavat kvacit |
udgāyati kvacin mugdhas tad-vaśo dāru-yantravat


10.11.008

बिभर्ति क्वचिद् आज्ञप्तः पीठकोन्मान-पादुकम् ।
बाहु-क्षेपं च कुरुते स्वानां च प्रीतिम् आवहन्

bibharti kvacid ājñaptaḥ pīṭhakonmāna-pādukam |
bāhu-kṣepaṃ ca kurute svānāṃ ca prītim āvahan


10.11.009

दर्शयंस् तद्-विदां लोक आत्मनो भृत्य-वश्यताम् ।
व्रजस्योवाह वै हर्षं भगवान् बाल-चेष्टितैः

darśayaṃs tad-vidāṃ loka ātmano bhṛtya-vaśyatām |
vrajasyovāha vai harṣaṃ bhagavān bāla-ceṣṭitaiḥ


10.11.010

क्रीणीहि भोः फलानीति श्रुत्वा सत्वरम् अच्युतः ।
फलार्थी धान्यम् आदाय ययौ सर्व-फल-प्रदः

krīṇīhi bhoḥ phalānīti śrutvā satvaram acyutaḥ |
phalārthī dhānyam ādāya yayau sarva-phala-pradaḥ


10.11.011

फल-विक्रयिणी तस्य च्युत-धान्य-कर-द्वयम् ।
फलैर् अपूरयद् रत्नैः फल-भाण्डम् अपूरि च

phala-vikrayiṇī tasya cyuta-dhānya-kara-dvayam |
phalair apūrayad ratnaiḥ phala-bhāṇḍam apūri ca


10.11.012

सरित्-तीर-गतं कृष्णं भग्नार्जुनम् अथाह्वयत् ।
रामं च रोहिणी देवी क्रीडन्तं बालकैर् भृशम्

sarit-tīra-gataṃ kṛṣṇaṃ bhagnārjunam athāhvayat |
rāmaṃ ca rohiṇī devī krīḍantaṃ bālakair bhṛśam


10.11.013

नोपेयातां यदाहूतौ क्रीडा-सङ्गेन पुत्रकौ ।
यशोदां प्रेषयाम् आस रोहिणी पुत्र-वत्सलाम्

nopeyātāṃ yadāhūtau krīḍā-saṅgena putrakau |
yaśodāṃ preṣayām āsa rohiṇī putra-vatsalām


10.11.014

क्रीडन्तं सा सुतं बालैर् अतिवेलं सहाग्रजम् ।
यशोदाजोहवीत् कृष्णं पुत्र-स्नेह-स्नुत-स्तनी

krīḍantaṃ sā sutaṃ bālair ativelaṃ sahāgrajam |
yaśodājohavīt kṛṣṇaṃ putra-sneha-snuta-stanī


10.11.015

कृष्ण कृष्णारविन्दाक्ष तात एहि स्तनं पिब ।
अलं विहारैः क्षुत्-क्षान्तः क्रीडा-श्रान्तो ऽसि पुत्रक

kṛṣṇa kṛṣṇāravindākṣa tāta ehi stanaṃ piba |
alaṃ vihāraiḥ kṣut-kṣāntaḥ krīḍā-śrānto 'si putraka


10.11.016

हे रामागच्छ ताताशु सानुजः कुल-नन्दन ।
प्रातर् एव कृताहारस् तद् भवान् भोक्तुम् अर्हति

he rāmāgaccha tātāśu sānujaḥ kula-nandana |
prātar eva kṛtāhāras tad bhavān bhoktum arhati


10.11.017

प्रतीक्षते त्वां दाशार्ह भोक्ष्यमाणो व्रजाधिपः ।
एह्य् आवयोः प्रियं धेहि स्व-गृहान् यात बालकाः

pratīkṣate tvāṃ dāśārha bhokṣyamāṇo vrajādhipaḥ |
ehy āvayoḥ priyaṃ dhehi sva-gṛhān yāta bālakāḥ


10.11.018

धूलि-धूसरिताङ्गस् त्वं पुत्र मज्जनम् आवह ।
जन्मर्क्षं ते ऽद्य भवति विप्रेभ्यो देहि गाः शुचिः

dhūli-dhūsaritāṅgas tvaṃ putra majjanam āvaha |
janmarkṣaṃ te 'dya bhavati viprebhyo dehi gāḥ śuciḥ


10.11.019

पश्य पश्य वयस्यांस् ते मातृ-मृष्टान् स्वलङ्कृतान् ।
त्वं च स्नातः कृताहारो विहरस्व स्वलङ्कृतः

paśya paśya vayasyāṃs te mātṛ-mṛṣṭān svalaṅkṛtān |
tvaṃ ca snātaḥ kṛtāhāro viharasva svalaṅkṛtaḥ


10.11.020

इत्थं यशोदा तम् अशेष-शेखरं मत्वा सुतं स्नेह-निबद्ध-धीर् नृप ।
हस्ते गृहीत्वा सह-रामम् अच्युतं नीत्वा स्व-वाटं कृतवत्य् अथोदयम्

itthaṃ yaśodā tam aśeṣa-śekharaṃ matvā sutaṃ sneha-nibaddha-dhīr nṛpa |
haste gṛhītvā saha-rāmam acyutaṃ nītvā sva-vāṭaṃ kṛtavaty athodayam


10.11.021

0 श्री-शुक उवाच गोप-वृद्धा महोत्पातान् अनुभूय बृहद्वने ।
नन्दादयः समागम्य व्रज-कार्यम् अमन्त्रयन्

0 śrī-śuka uvāca gopa-vṛddhā mahotpātān anubhūya bṛhadvane |
nandādayaḥ samāgamya vraja-kāryam amantrayan


10.11.022

तत्रोपानन्द-नामाह गोपो ज्ञान-वयो-ऽधिकः ।
देश-कालार्थ-तत्त्व-ज्ञः प्रिय-कृद् राम-कृष्णयोः

tatropānanda-nāmāha gopo jñāna-vayo-'dhikaḥ |
deśa-kālārtha-tattva-jñaḥ priya-kṛd rāma-kṛṣṇayoḥ


10.11.023

उत्थातव्यम् इतो ऽस्माभिर् गोकुलस्य हितैषिभिः ।
आयान्त्य् अत्र महोत्पाता बालानां नाश-हेतवः

utthātavyam ito 'smābhir gokulasya hitaiṣibhiḥ |
āyānty atra mahotpātā bālānāṃ nāśa-hetavaḥ


10.11.024

मुक्तः कथञ्चिद् राक्षस्या बाल-घ्न्या बालको ह्य् असौ ।
हरेर् अनुग्रहान् नूनम् अनश् चोपरि नापतत्

muktaḥ kathañcid rākṣasyā bāla-ghnyā bālako hy asau |
harer anugrahān nūnam anaś copari nāpatat


10.11.025

चक्र-वातेन नीतो ऽयं दैत्येन विपदं वियत् ।
शिलायां पतितस् तत्र परित्रातः सुरेश्वरैः

cakra-vātena nīto 'yaṃ daityena vipadaṃ viyat |
śilāyāṃ patitas tatra paritrātaḥ sureśvaraiḥ


10.11.026

यन् न म्रियेत द्रुमयोर् अन्तरं प्राप्य बालकः ।
असाव् अन्यतमो वापि तद् अप्य् अच्युत-रक्षणम्

yan na mriyeta drumayor antaraṃ prāpya bālakaḥ |
asāv anyatamo vāpi tad apy acyuta-rakṣaṇam


10.11.027

यावद् औत्पातिको ऽरिष्टो व्रजं नाभिभवेद् इतः ।
तावद् बालान् उपादाय यास्यामो ऽन्यत्र सानुगाः

yāvad autpātiko 'riṣṭo vrajaṃ nābhibhaved itaḥ |
tāvad bālān upādāya yāsyāmo 'nyatra sānugāḥ


10.11.028

वनं वृन्दावनं नाम पशव्यं नव-काननम् ।
गोप-गोपी-गवां सेव्यं पुण्याद्रि-तृण-वीरुधम्

vanaṃ vṛndāvanaṃ nāma paśavyaṃ nava-kānanam |
gopa-gopī-gavāṃ sevyaṃ puṇyādri-tṛṇa-vīrudham


10.11.029

तत् तत्राद्यैव यास्यामः शकटान् युङ्क्त मा चिरम् ।
गोधनान्य् अग्रतो यान्तु भवतां यदि रोचते

tat tatrādyaiva yāsyāmaḥ śakaṭān yuṅkta mā ciram |
godhanāny agrato yāntu bhavatāṃ yadi rocate


10.11.030

तच् छ्रुत्वैक-धियो गोपाः साधु साध्व् इति वादिनः ।
व्रजान् स्वान् स्वान् समायुज्य ययू रूढ-परिच्छदाः

tac chrutvaika-dhiyo gopāḥ sādhu sādhv iti vādinaḥ |
vrajān svān svān samāyujya yayū rūḍha-paricchadāḥ


10.11.031

वृद्धान् बालान् स्त्रियो राजन् सर्वोपकरणानि च ।
अनःस्व् आरोप्य गोपाला यत्ता आत्त-शरासनाः

vṛddhān bālān striyo rājan sarvopakaraṇāni ca |
anaḥsv āropya gopālā yattā ātta-śarāsanāḥ


10.11.032

गोधनानि पुरस्कृत्य शृङ्गाण्य् आपूर्य सर्वतः ।
तूर्य-घोषेण महता ययुः सह-पुरोहिताः

godhanāni puraskṛtya śṛṅgāṇy āpūrya sarvataḥ |
tūrya-ghoṣeṇa mahatā yayuḥ saha-purohitāḥ


10.11.033

गोप्यो रूढ-रथा नूत्न- कुच-कुङ्कुम-कान्तयः ।
कृष्ण-लीला जगुः प्रीत्या निष्क-कण्ठ्यः सुवाससः

gopyo rūḍha-rathā nūtna- kuca-kuṅkuma-kāntayaḥ |
kṛṣṇa-līlā jaguḥ prītyā niṣka-kaṇṭhyaḥ suvāsasaḥ


10.11.034

तथा यशोदा-रोहिण्याव् एकं शकटम् आस्थिते ।
रेजतुः कृष्ण-रामाभ्यां तत्-कथा-श्रवणोत्सुके

tathā yaśodā-rohiṇyāv ekaṃ śakaṭam āsthite |
rejatuḥ kṛṣṇa-rāmābhyāṃ tat-kathā-śravaṇotsuke


10.11.035

वृन्दावनं सम्प्रविश्य सर्व-काल-सुखावहम् ।
तत्र चक्रुर् व्रजावासं शकटैर् अर्ध-चन्द्रवत्

vṛndāvanaṃ sampraviśya sarva-kāla-sukhāvaham |
tatra cakrur vrajāvāsaṃ śakaṭair ardha-candravat


10.11.036

वृन्दावनं गोवर्धनं यमुना-पुलिनानि च ।
वीक्ष्यासीद् उत्तमा प्रीती राम-माधवयोर् नृप

vṛndāvanaṃ govardhanaṃ yamunā-pulināni ca |
vīkṣyāsīd uttamā prītī rāma-mādhavayor nṛpa


10.11.037

एवं व्रजौकसां प्रीतिं यच्छन्तौ बाल-चेष्टितैः ।
कल-वाक्यैः स्व-कालेन वत्स-पालौ बभूवतुः

evaṃ vrajaukasāṃ prītiṃ yacchantau bāla-ceṣṭitaiḥ |
kala-vākyaiḥ sva-kālena vatsa-pālau babhūvatuḥ


10.11.038

अविदूरे व्रज-भुवः सह गोपाल-दारकैः ।
चारयाम् आसतुर् वत्सान् नाना-क्रीडा-परिच्छदौ

avidūre vraja-bhuvaḥ saha gopāla-dārakaiḥ |
cārayām āsatur vatsān nānā-krīḍā-paricchadau


10.11.039

क्वचिद् वादयतो वेणुं क्षेपणैः क्षिपतः क्वचित् ।
क्वचित् पादैः किङ्किणीभिः क्वचित् कृत्रिम-गो-वृषैः

kvacid vādayato veṇuṃ kṣepaṇaiḥ kṣipataḥ kvacit |
kvacit pādaiḥ kiṅkiṇībhiḥ kvacit kṛtrima-go-vṛṣaiḥ


10.11.040

वृषायमाणौ नर्दन्तौ युयुधाते परस्परम् ।
अनुकृत्य रुतैर् जन्तूंश् चेरतुः प्राकृतौ यथा

vṛṣāyamāṇau nardantau yuyudhāte parasparam |
anukṛtya rutair jantūṃś ceratuḥ prākṛtau yathā


10.11.041

कदाचिद् यमुना-तीरे वत्सांश् चारयतोः स्वकैः ।
वयस्यैः कृष्ण-बलयोर् जिघांसुर् दैत्य आगमत्

kadācid yamunā-tīre vatsāṃś cārayatoḥ svakaiḥ |
vayasyaiḥ kṛṣṇa-balayor jighāṃsur daitya āgamat


10.11.042

तं वत्स-रूपिणं वीक्ष्य वत्स-यूथ-गतं हरिः ।
दर्शयन् बलदेवाय शनैर् मुग्ध इवासदत्

taṃ vatsa-rūpiṇaṃ vīkṣya vatsa-yūtha-gataṃ hariḥ |
darśayan baladevāya śanair mugdha ivāsadat


10.11.043

गृहीत्वापर-पादाभ्यां सह-लाङ्गूलम् अच्युतः ।
भ्रामयित्वा कपित्थाग्रे प्राहिणोद् गत-जीवितम् ।
स कपित्थैर् महा-कायः पात्यमानैः पपात ह

gṛhītvāpara-pādābhyāṃ saha-lāṅgūlam acyutaḥ |
bhrāmayitvā kapitthāgre prāhiṇod gata-jīvitam |
sa kapitthair mahā-kāyaḥ pātyamānaiḥ papāta ha


10.11.044

तं वीक्ष्य विस्मिता बालाः शशंसुः साधु साध्व् इति ।
देवाश् च परिसन्तुष्टा बभूवुः पुष्प-वर्षिणः

taṃ vīkṣya vismitā bālāḥ śaśaṃsuḥ sādhu sādhv iti |
devāś ca parisantuṣṭā babhūvuḥ puṣpa-varṣiṇaḥ


10.11.045

तौ वत्स-पालकौ भूत्वा सर्व-लोकैक-पालकौ ।
सप्रातर्-आशौ गो-वत्सांश् चारयन्तौ विचेरतुः

tau vatsa-pālakau bhūtvā sarva-lokaika-pālakau |
saprātar-āśau go-vatsāṃś cārayantau viceratuḥ


10.11.046

स्वं स्वं वत्स-कुलं सर्वे पाययिष्यन्त एकदा ।
गत्वा जलाशयाभ्याशं पाययित्वा पपुर् जलम्

svaṃ svaṃ vatsa-kulaṃ sarve pāyayiṣyanta ekadā |
gatvā jalāśayābhyāśaṃ pāyayitvā papur jalam


10.11.047

ते तत्र ददृशुर् बाला महा-सत्त्वम् अवस्थितम् ।
तत्रसुर् वज्र-निर्भिन्नं गिरेः शृङ्गम् इव च्युतम्

te tatra dadṛśur bālā mahā-sattvam avasthitam |
tatrasur vajra-nirbhinnaṃ gireḥ śṛṅgam iva cyutam


10.11.048

स वै बको नाम महान् असुरो बक-रूप-धृक् ।
आगत्य सहसा कृष्णं तीक्ष्ण-तुण्डो ऽग्रसद् बली

sa vai bako nāma mahān asuro baka-rūpa-dhṛk |
āgatya sahasā kṛṣṇaṃ tīkṣṇa-tuṇḍo 'grasad balī


10.11.049

कृष्णं महा-बक-ग्रस्तं दृष्ट्वा रामादयो ऽर्भकाः ।
बभूवुर् इन्द्रियाणीव विना प्राणं विचेतसः

kṛṣṇaṃ mahā-baka-grastaṃ dṛṣṭvā rāmādayo 'rbhakāḥ |
babhūvur indriyāṇīva vinā prāṇaṃ vicetasaḥ


10.11.050

तं तालु-मूलं प्रदहन्तम् अग्निवद् गोपाल-सूनुं पितरं जगद्-गुरोः ।
चच्छर्द सद्यो ऽतिरुषाक्षतं बकस् तुण्डेन हन्तुं पुनर् अभ्यपद्यत

taṃ tālu-mūlaṃ pradahantam agnivad gopāla-sūnuṃ pitaraṃ jagad-guroḥ |
caccharda sadyo 'tiruṣākṣataṃ bakas tuṇḍena hantuṃ punar abhyapadyata


10.11.051

तम् आपतन्तं स निगृह्य तुण्डयोर् दोर्भ्यां बकं कंस-सखं सतां पतिः ।
पश्यत्सु बालेषु ददार लीलया मुदावहो वीरणवद् दिवौकसाम्

tam āpatantaṃ sa nigṛhya tuṇḍayor dorbhyāṃ bakaṃ kaṃsa-sakhaṃ satāṃ patiḥ |
paśyatsu bāleṣu dadāra līlayā mudāvaho vīraṇavad divaukasām


10.11.052

तदा बकारिं सुर-लोक-वासिनः समाकिरन् नन्दन-मल्लिकादिभिः ।
समीडिरे चानक-शङ्ख-संस्तवैस् तद् वीक्ष्य गोपाल-सुता विसिस्मिरे

tadā bakāriṃ sura-loka-vāsinaḥ samākiran nandana-mallikādibhiḥ |
samīḍire cānaka-śaṅkha-saṃstavais tad vīkṣya gopāla-sutā visismire


10.11.053

मुक्तं बकास्याद् उपलभ्य बालका रामादयः प्राणम् इवेन्द्रियो गणः ।
स्थानागतं तं परिरभ्य निर्वृताः प्रणीय वत्सान् व्रजम् एत्य तज् जगुः

muktaṃ bakāsyād upalabhya bālakā rāmādayaḥ prāṇam ivendriyo gaṇaḥ |
sthānāgataṃ taṃ parirabhya nirvṛtāḥ praṇīya vatsān vrajam etya taj jaguḥ


10.11.054

श्रुत्वा तद् विस्मिता गोपा गोप्यश् चातिप्रियादृताः ।
प्रेत्यागतम् इवोत्सुक्याद् ऐक्षन्त तृषितेक्षणाः

śrutvā tad vismitā gopā gopyaś cātipriyādṛtāḥ |
pretyāgatam ivotsukyād aikṣanta tṛṣitekṣaṇāḥ


10.11.055

अहो बतास्य बालस्य बहवो मृत्यवो ऽभवन् ।
अप्य् आसीद् विप्रियं तेषां कृतं पूर्वं यतो भयम्

aho batāsya bālasya bahavo mṛtyavo 'bhavan |
apy āsīd vipriyaṃ teṣāṃ kṛtaṃ pūrvaṃ yato bhayam


10.11.056

अथाप्य् अभिभवन्त्य् एनं नैव ते घोर-दर्शनाः ।
जिघांसयैनम् आसाद्य नश्यन्त्य् अग्नौ पतङ्गवत्

athāpy abhibhavanty enaṃ naiva te ghora-darśanāḥ |
jighāṃsayainam āsādya naśyanty agnau pataṅgavat


10.11.057

अहो ब्रह्म-विदां वाचो नासत्याः सन्ति कर्हिचित् ।
गर्गो यद् आह भगवान् अन्वभावि तथैव तत्

aho brahma-vidāṃ vāco nāsatyāḥ santi karhicit |
gargo yad āha bhagavān anvabhāvi tathaiva tat


10.11.058

इति नन्दादयो गोपाः कृष्ण-राम-कथां मुदा ।
कुर्वन्तो रममाणाश् च नाविन्दन् भव-वेदनाम्

iti nandādayo gopāḥ kṛṣṇa-rāma-kathāṃ mudā |
kurvanto ramamāṇāś ca nāvindan bhava-vedanām


10.11.059

एवं विहारैः कौमारैः कौमारं जहतुर् व्रजे ।
निलायनैः सेतु-बन्धैर् मर्कटोत्प्लवनादिभिः

evaṃ vihāraiḥ kaumāraiḥ kaumāraṃ jahatur vraje |
nilāyanaiḥ setu-bandhair markaṭotplavanādibhiḥ

Chapter 10.12

10.12.001

0 श्री-शुक उवाच क्वचिद् वनाशाय मनो दधद् व्रजात् प्रातः समुत्थाय वयस्य-वत्सपान् ।
प्रबोधयञ् छृङ्ग-रवेण चारुणा विनिर्गतो वत्स-पुरःसरो हरिः

0 śrī-śuka uvāca kvacid vanāśāya mano dadhad vrajāt prātaḥ samutthāya vayasya-vatsapān |
prabodhayañ chṛṅga-raveṇa cāruṇā vinirgato vatsa-puraḥsaro hariḥ


10.12.002

तेनैव साकं पृथुकाः सहस्रशः स्निग्धाः सुशिग्-वेत्र-विषाण-वेणवः ।
स्वान् स्वान् सहस्रोपरि-सङ्ख्ययान्वितान् वत्सान् पुरस्कृत्य विनिर्ययुर् मुदा

tenaiva sākaṃ pṛthukāḥ sahasraśaḥ snigdhāḥ suśig-vetra-viṣāṇa-veṇavaḥ |
svān svān sahasropari-saṅkhyayānvitān vatsān puraskṛtya viniryayur mudā


10.12.003

कृष्ण-वत्सैर् असङ्ख्यातैर् यूथी-कृत्य स्व-वत्सकान् ।
चारयन्तो ऽर्भ-लीलाभिर् विजह्रुस् तत्र तत्र ह

kṛṣṇa-vatsair asaṅkhyātair yūthī-kṛtya sva-vatsakān |
cārayanto 'rbha-līlābhir vijahrus tatra tatra ha


10.12.004

फल-प्रबाल-स्तवक- सुमनः-पिच्छ-धातुभिः ।
काच-गुञ्जा-मणि-स्वर्ण- भूषिता अप्य् अभूषयन्

phala-prabāla-stavaka- sumanaḥ-piccha-dhātubhiḥ |
kāca-guñjā-maṇi-svarṇa- bhūṣitā apy abhūṣayan


10.12.005

मुष्णन्तो ऽन्योन्य-शिक्यादीन् ज्ञातान् आराच् च चिक्षिपुः ।
तत्रत्याश् च पुनर् दूराद् धसन्तश् च पुनर् ददुः

muṣṇanto 'nyonya-śikyādīn jñātān ārāc ca cikṣipuḥ |
tatratyāś ca punar dūrād dhasantaś ca punar daduḥ


10.12.006

यदि दूरं गतः कृष्णो वन-शोभेक्षणाय तम् ।
अहं पूर्वम् अहं पूर्वम् इति संस्पृश्य रेमिरे

yadi dūraṃ gataḥ kṛṣṇo vana-śobhekṣaṇāya tam |
ahaṃ pūrvam ahaṃ pūrvam iti saṃspṛśya remire


10.12.007

केचिद् वेणून् वादयन्तो ध्मान्तः शृङ्गाणि केचन ।
केचिद् भृङ्गैः प्रगायन्तः कूजन्तः कोकिलैः परे

kecid veṇūn vādayanto dhmāntaḥ śṛṅgāṇi kecana |
kecid bhṛṅgaiḥ pragāyantaḥ kūjantaḥ kokilaiḥ pare


10.12.008

विच्छायाभिः प्रधावन्तो गच्छन्तः साधु-हंसकैः ।
बकैर् उपविशन्तश् च नृत्यन्तश् च कलापिभिः

vicchāyābhiḥ pradhāvanto gacchantaḥ sādhu-haṃsakaiḥ |
bakair upaviśantaś ca nṛtyantaś ca kalāpibhiḥ


10.12.009

विकर्षन्तः कीश-बालान् आरोहन्तश् च तैर् द्रुमान् ।
विकुर्वन्तश् च तैः साकं प्लवन्तश् च पलाशिषु

vikarṣantaḥ kīśa-bālān ārohantaś ca tair drumān |
vikurvantaś ca taiḥ sākaṃ plavantaś ca palāśiṣu


10.12.010

साकं भेकैर् विलङ्घन्तः सरितः स्रव-सम्प्लुताः ।
विहसन्तः प्रतिच्छायाः शपन्तश् च प्रतिस्वनान्

sākaṃ bhekair vilaṅghantaḥ saritaḥ srava-samplutāḥ |
vihasantaḥ praticchāyāḥ śapantaś ca pratisvanān


10.12.011

इत्थं सतां ब्रह्म-सुखानुभूत्या दास्यं गतानां पर-दैवतेन ।
मायाश्रितानां नर-दारकेण साकं विजह्रुः कृत-पुण्य-पुञ्जाः

itthaṃ satāṃ brahma-sukhānubhūtyā dāsyaṃ gatānāṃ para-daivatena |
māyāśritānāṃ nara-dārakeṇa sākaṃ vijahruḥ kṛta-puṇya-puñjāḥ


10.12.012

यत्-पाद-पांसुर् बहु-जन्म-कृच्छ्रतो $ धृतात्मभिर् योगिभिर् अप्य् अलभ्यः &अम्प्;स एव यद्-दृग्-विषयः स्वयं स्थितः % किं वर्ण्यते दिष्टम् अतो व्रजौकसाम्

yat-pāda-pāṃsur bahu-janma-kṛcchrato $ dhṛtātmabhir yogibhir apy alabhyaḥ &sa eva yad-dṛg-viṣayaḥ svayaṃ sthitaḥ % kiṃ varṇyate diṣṭam ato vrajaukasām


10.12.013


  • अथाघ-नामाभ्यपतन् महासुरस् तेषां सुख-क्रीडन-वीक्षणाक्षमः ।
    नित्यं यद्-अन्तर् निज-जीवितेप्सुभिः पीतामृतैर् अप्य् अमरैः प्रतीक्ष्यते

** // athāgha-nāmābhyapatan mahāsuras teṣāṃ sukha-krīḍana-vīkṣaṇākṣamaḥ |*
nityaṃ yad-antar nija-jīvitepsubhiḥ pītāmṛtair apy amaraiḥ pratīkṣyate


10.12.014

दृष्ट्वार्भकान् कृष्ण-मुखान् अघासुरः $ कंसानुशिष्टः स बकी-बकानुजः &अम्प्;अयं तु मे सोदर-नाश-कृत् तयोर् % द्वयोर् ममैनं स-बलं हनिष्ये

dṛṣṭvārbhakān kṛṣṇa-mukhān aghāsuraḥ $ kaṃsānuśiṣṭaḥ sa bakī-bakānujaḥ &ayaṃ tu me sodara-nāśa-kṛt tayor % dvayor mamainaṃ sa-balaṃ haniṣye


10.12.015


  • एते यदा मत्-सुहृदोस् तिलापः कृतास् तदा नष्ट-समा व्रजौकसः ।
    प्राणे गते वर्ष्मसु का नु चिन्ता प्रजासवः प्राण-भृतो हि ये ते

** // ete yadā mat-suhṛdos tilāpaḥ kṛtās tadā naṣṭa-samā vrajaukasaḥ |*
prāṇe gate varṣmasu kā nu cintā prajāsavaḥ prāṇa-bhṛto hi ye te


10.12.016

इति व्यवस्याजगरं बृहद् वपुः स योजनायाम-महाद्रि-पीवरम् ।
धृत्वाद्भुतं व्यात्त-गुहाननं तदा पथि व्यशेत ग्रसनाशया खलः

iti vyavasyājagaraṃ bṛhad vapuḥ sa yojanāyāma-mahādri-pīvaram |
dhṛtvādbhutaṃ vyātta-guhānanaṃ tadā pathi vyaśeta grasanāśayā khalaḥ


10.12.017

धराधरोष्ठो जलदोत्तरोष्ठो दर्य्-आननान्तो गिरि-शृङ्ग-दंष्ट्रः ।
ध्वान्तान्तर्-आस्यो वितताध्व-जिह्वः परुषानिल-श्वास-दवेक्षणोष्णः

dharādharoṣṭho jaladottaroṣṭho dary-ānanānto giri-śṛṅga-daṃṣṭraḥ |
dhvāntāntar-āsyo vitatādhva-jihvaḥ paruṣānila-śvāsa-davekṣaṇoṣṇaḥ


10.12.018

दृष्ट्वा तं तादृशं सर्वे मत्वा वृन्दावन-श्रियम् ।
व्यात्ताजगर-तुण्डेन ह्य् उत्प्रेक्षन्ते स्म लीलया

dṛṣṭvā taṃ tādṛśaṃ sarve matvā vṛndāvana-śriyam |
vyāttājagara-tuṇḍena hy utprekṣante sma līlayā


10.12.019

अहो मित्राणि गदत सत्त्व-कूटं पुरः स्थितम् ।
अस्मत्-सङ्ग्रसन-व्यात्त- व्याल-तुण्डायते न वा

aho mitrāṇi gadata sattva-kūṭaṃ puraḥ sthitam |
asmat-saṅgrasana-vyātta- vyāla-tuṇḍāyate na vā


10.12.020

सत्यम् अर्क-करारक्तम् उत्तरा-हनुवद् घनम् ।
अधरा-हनुवद् रोधस् तत्-प्रतिच्छाययारुणम्

satyam arka-karāraktam uttarā-hanuvad ghanam |
adharā-hanuvad rodhas tat-praticchāyayāruṇam


10.12.021

प्रतिस्पर्धेते सृक्कभ्यां सव्यासव्ये नगोदरे ।
तुङ्ग-शृङ्गालयो ऽप्य् एतास् तद्-दंष्ट्राभिश् च पश्यत

pratispardhete sṛkkabhyāṃ savyāsavye nagodare |
tuṅga-śṛṅgālayo 'py etās tad-daṃṣṭrābhiś ca paśyata


10.12.022

आस्तृतायाम-मार्गो ऽयं रसनां प्रतिगर्जति ।
एषां अन्तर्-गतं ध्वान्तम् एतद् अप्य् अन्तर्-आननम्

āstṛtāyāma-mārgo 'yaṃ rasanāṃ pratigarjati |
eṣāṃ antar-gataṃ dhvāntam etad apy antar-ānanam


10.12.023

दावोष्ण-खर-वातो ऽयं श्वासवद् भाति पश्यत ।
तद्-दग्ध-सत्त्व-दुर्गन्धो ऽप्य् अन्तर्-आमिष-गन्धवत्

dāvoṣṇa-khara-vāto 'yaṃ śvāsavad bhāti paśyata |
tad-dagdha-sattva-durgandho 'py antar-āmiṣa-gandhavat


10.12.024

अस्मान् किम् अत्र ग्रसिता निविष्टान् अयं तथा चेद् बकवद् विनङ्क्ष्यति ।
क्षणाद् अनेनेति बकार्य्-उशन्-मुखं वीक्ष्योद्धसन्तः कर-ताडनैर् ययुः

asmān kim atra grasitā niviṣṭān ayaṃ tathā ced bakavad vinaṅkṣyati |
kṣaṇād aneneti bakāry-uśan-mukhaṃ vīkṣyoddhasantaḥ kara-tāḍanair yayuḥ


10.12.025

इत्थं मिथो ऽतथ्यम् अतज्-ज्ञ-भाषितं $ श्रुत्वा विचिन्त्येत्य् अमृषा मृषायते &अम्प्;रक्षो विदित्वाखिल-भूत-हृत्-स्थितः % स्वानां निरोद्धुं भगवान् मनो दधे

itthaṃ mitho 'tathyam ataj-jña-bhāṣitaṃ $ śrutvā vicintyety amṛṣā mṛṣāyate &rakṣo viditvākhila-bhūta-hṛt-sthitaḥ % svānāṃ niroddhuṃ bhagavān mano dadhe


10.12.026


  • तावत् प्रविष्टास् त्व् असुरोदरान्तरं परं न गीर्णाः शिशवः स-वत्साः ।
    प्रतीक्षमाणेन बकारि-वेशनं हत-स्व-कान्त-स्मरणेन रक्षसा

** // tāvat praviṣṭās tv asurodarāntaraṃ paraṃ na gīrṇāḥ śiśavaḥ sa-vatsāḥ |*
pratīkṣamāṇena bakāri-veśanaṃ hata-sva-kānta-smaraṇena rakṣasā


10.12.027

तान् वीक्ष्य कृष्णः सकलाभय-प्रदो $ ह्य् अनन्य-नाथान् स्व-कराद् अवच्युतान् &अम्प्;दीनांश् च मृत्योर् जठराग्नि-घासान् % घृणार्दितो दिष्ट-कृतेन विस्मितः

tān vīkṣya kṛṣṇaḥ sakalābhaya-prado $ hy ananya-nāthān sva-karād avacyutān &dīnāṃś ca mṛtyor jaṭharāgni-ghāsān % ghṛṇārdito diṣṭa-kṛtena vismitaḥ


10.12.028

  • //कृत्यं किम् अत्रास्य खलस्य जीवनं $ न वा अमीषां च सतां विहिंसनम् &कृत्यं किम् अत्रास्य खलस्य जीवनं $ न वा अमीषां च सतां विहिंसनम् &द्वयं कथं स्याद् इति संविचिन्त्य % ज्ञात्वाविशत् तुण्डम् अशेष-दृग् घरिः

** //kṛtyaṃ kim atrāsya khalasya jīvanaṃ $ na vā amīṣāṃ ca satāṃ vihiṃsanam &kṛtyaṃ kim atrāsya khalasya jīvanaṃ $ na vā amīṣāṃ ca satāṃ vihiṃsanam &dvayaṃ kathaṃ syād iti saṃvicintya % jñātvāviśat tuṇḍam aśeṣa-dṛg ghariḥ*


10.12.029


  • तदा घन-च्छदा देवा भयाद् धा-हेति चुक्रुशुः ।
    जहृषुर् ये च कंसाद्याः कौणपास् त्व् अघ-बान्धवाः

** // tadā ghana-cchadā devā bhayād dhā-heti cukruśuḥ |*
jahṛṣur ye ca kaṃsādyāḥ kauṇapās tv agha-bāndhavāḥ


10.12.030

तच् छ्रुत्वा भगवान् कृष्णस् त्व् अव्ययः सार्भ-वत्सकम् ।
चूर्णी-चिकीर्षोर् आत्मानं तरसा ववृधे गले

tac chrutvā bhagavān kṛṣṇas tv avyayaḥ sārbha-vatsakam |
cūrṇī-cikīrṣor ātmānaṃ tarasā vavṛdhe gale


10.12.031

ततो ऽतिकायस्य निरुद्ध-मार्गिणो ह्य् उद्गीर्ण-दृष्टेर् भ्रमतस् त्व् इतस् ततः ।
पूर्णो ऽन्तर्-अङ्गे पवनो निरुद्धो मूर्धन् विनिर्भिद्य विनिर्गतो बहिः

tato 'tikāyasya niruddha-mārgiṇo hy udgīrṇa-dṛṣṭer bhramatas tv itas tataḥ |
pūrṇo 'ntar-aṅge pavano niruddho mūrdhan vinirbhidya vinirgato bahiḥ


10.12.032

तेनैव सर्वेषु बहिर् गतेषु प्राणेषु वत्सान् सुहृदः परेतान् ।
दृष्ट्या स्वयोत्थाप्य तद्-अन्वितः पुनर् वक्त्रान् मुकुन्दो भगवान् विनिर्ययौ

tenaiva sarveṣu bahir gateṣu prāṇeṣu vatsān suhṛdaḥ paretān |
dṛṣṭyā svayotthāpya tad-anvitaḥ punar vaktrān mukundo bhagavān viniryayau


10.12.033

पीनाहि-भोगोत्थितम् अद्भुतं महज् ज्योतिः स्व-धाम्ना ज्वलयद् दिशो दश ।
प्रतीक्ष्य खे ऽवस्थितम् ईश-निर्गमं विवेश तस्मिन् मिषतां दिवौकसाम्

pīnāhi-bhogotthitam adbhutaṃ mahaj jyotiḥ sva-dhāmnā jvalayad diśo daśa |
pratīkṣya khe 'vasthitam īśa-nirgamaṃ viveśa tasmin miṣatāṃ divaukasām


10.12.034

ततो ऽतिहृष्टाः स्व-कृतो ऽकृतार्हणं $ पुष्पैः सुगा अप्सरसश् च नर्तनैः &अम्प्;गीतैः सुरा वाद्य-धराश् च वाद्यकैः % स्तवैश् च विप्रा जय-निःस्वनैर् गणाः

tato 'tihṛṣṭāḥ sva-kṛto 'kṛtārhaṇaṃ $ puṣpaiḥ sugā apsarasaś ca nartanaiḥ &gītaiḥ surā vādya-dharāś ca vādyakaiḥ % stavaiś ca viprā jaya-niḥsvanair gaṇāḥ


10.12.035


  • तद्-अद्भुत-स्तोत्र-सुवाद्य-गीतिका- जयादि-नैकोत्सव-मङ्गल-स्वनान् ।
    श्रुत्वा स्व-धाम्नो ऽन्त्य् अज आगतो ऽचिराद् दृष्ट्वा महीशस्य जगाम विस्मयम्

** // tad-adbhuta-stotra-suvādya-gītikā- jayādi-naikotsava-maṅgala-svanān |*
śrutvā sva-dhāmno 'nty aja āgato 'cirād dṛṣṭvā mahīśasya jagāma vismayam


10.12.036

राजन्न् आजगरं चर्म शुष्कं वृन्दावने ऽद्भुतम् ।
व्रजौकसां बहु-तिथं बभूवाक्रीड-गह्वरम्

rājann ājagaraṃ carma śuṣkaṃ vṛndāvane 'dbhutam |
vrajaukasāṃ bahu-tithaṃ babhūvākrīḍa-gahvaram


10.12.037

एतत् कौमारजं कर्म हरेर् आत्माहि-मोक्षणम् ।
मृत्योः पौगण्डके बाला दृष्ट्वोचुर् विस्मिता व्रजे

etat kaumārajaṃ karma harer ātmāhi-mokṣaṇam |
mṛtyoḥ paugaṇḍake bālā dṛṣṭvocur vismitā vraje


10.12.038

नैतद् विचित्रं मनुजार्भ-मायिनः परावराणां परमस्य वेधसः ।
अघो ऽपि यत्-स्पर्शन-धौत-पातकः प्रापात्म-साम्यं त्व् असतां सुदुर्लभम्

naitad vicitraṃ manujārbha-māyinaḥ parāvarāṇāṃ paramasya vedhasaḥ |
agho 'pi yat-sparśana-dhauta-pātakaḥ prāpātma-sāmyaṃ tv asatāṃ sudurlabham


10.12.039

सकृद् यद्-अङ्ग-प्रतिमान्तर्-आहिता मनोमयी भागवतीं ददौ गतिम् ।
स एव नित्यात्म-सुखानुभूत्य्-अभि- व्युदस्त-मायो ऽन्तर्-गतो हि किं पुनः

sakṛd yad-aṅga-pratimāntar-āhitā manomayī bhāgavatīṃ dadau gatim |
sa eva nityātma-sukhānubhūty-abhi- vyudasta-māyo 'ntar-gato hi kiṃ punaḥ


10.12.040

0 श्री-सूत उवाच इत्थं द्विजा यादवदेव-दत्तः श्रुत्वा स्व-रातुश् चरितं विचित्रम् ।
पप्रच्छ भूयो ऽपि तद् एव पुण्यं वैयासकिं यन् निगृहीत-चेताः

0 śrī-sūta uvāca itthaṃ dvijā yādavadeva-dattaḥ śrutvā sva-rātuś caritaṃ vicitram |
papraccha bhūyo 'pi tad eva puṇyaṃ vaiyāsakiṃ yan nigṛhīta-cetāḥ


10.12.041

0 श्री-राजोवाच ब्रह्मन् कालान्तर-कृतं तत्-कालीनं कथं भवेत् ।
यत् कौमारे हरि-कृतं जगुः पौगण्डके ऽर्भकाः

0 śrī-rājovāca brahman kālāntara-kṛtaṃ tat-kālīnaṃ kathaṃ bhavet |
yat kaumāre hari-kṛtaṃ jaguḥ paugaṇḍake 'rbhakāḥ


10.12.042

तद् ब्रूहि मे महा-योगिन् परं कौतूहलं गुरो ।
नूनम् एतद् धरेर् एव माया भवति नान्यथा

tad brūhi me mahā-yogin paraṃ kautūhalaṃ guro |
nūnam etad dharer eva māyā bhavati nānyathā


10.12.043

वयं धन्यतमा लोके गुरो ऽपि क्षत्र-बन्धवः ।
वयं पिबामो मुहुस् त्वत्तः पुण्यं कृष्ण-कथामृतम्

vayaṃ dhanyatamā loke guro 'pi kṣatra-bandhavaḥ |
vayaṃ pibāmo muhus tvattaḥ puṇyaṃ kṛṣṇa-kathāmṛtam


10.12.044

0 श्री-सूत उवाच इत्थं स्म पृष्टः स तु बादरायणिस् $ तत्-स्मारितानन्त-हृताखिलेन्द्रियः & इत्थं स्म पृष्टः स तु बादरायणिस् $ तत्-स्मारितानन्त-हृताखिलेन्द्रियः & कृच्छ्रात् पुनर् लब्ध-बहिर्-दृशिः शनैः % प्रत्याह तं भागवतोत्तमोत्तम

0 śrī-sūta uvāca itthaṃ sma pṛṣṭaḥ sa tu bādarāyaṇis $ tat-smāritānanta-hṛtākhilendriyaḥ & itthaṃ sma pṛṣṭaḥ sa tu bādarāyaṇis $ tat-smāritānanta-hṛtākhilendriyaḥ & kṛcchrāt punar labdha-bahir-dṛśiḥ śanaiḥ % pratyāha taṃ bhāgavatottamottama

Chapter 10.13

10.13.001



10.13.001

0 श्री-शुक उवाच साधु पृष्टं महा-भाग त्वया भागवतोत्तम ।
यन् नूतनयसीशस्य शृण्वन्न् अपि कथां मुहुः

0 śrī-śuka uvāca sādhu pṛṣṭaṃ mahā-bhāga tvayā bhāgavatottama |
yan nūtanayasīśasya śṛṇvann api kathāṃ muhuḥ


10.13.002

सताम् अयं सार-भृतां निसर्गो यद्-अर्थ-वाणी-श्रुति-चेतसाम् अपि ।
प्रति-क्षणं नव्य-वद् अच्युतस्य यत् स्त्रिया विटानाम् इव साधु वार्ता

satām ayaṃ sāra-bhṛtāṃ nisargo yad-artha-vāṇī-śruti-cetasām api |
prati-kṣaṇaṃ navya-vad acyutasya yat striyā viṭānām iva sādhu vārtā


10.13.003

शृणुष्वावहितो राजन्न् अपि गुह्यं वदामि ते ।
ब्रूयुः स्निग्धस्य शिष्यस्य गुरवो गुह्यम् अप्य् उत

śṛṇuṣvāvahito rājann api guhyaṃ vadāmi te |
brūyuḥ snigdhasya śiṣyasya guravo guhyam apy uta


10.13.004

तथाघ-वदनान् मृत्यो रक्षित्वा वत्स-पालकान् ।
सरित्-पुलिनम् आनीय भगवान् इदम् अब्रवीत्

tathāgha-vadanān mṛtyo rakṣitvā vatsa-pālakān |
sarit-pulinam ānīya bhagavān idam abravīt


10.13.005

अहो ऽतिरम्यं पुलिनं वयस्याः स्व-केलि-सम्पन् मृदुलाच्छ-बालुकम् ।
स्फुटत्-सरो-गन्ध-हृतालि-पत्रिक- ध्वनि-प्रतिध्वान-लसद्-द्रुमाकुलम्

aho 'tiramyaṃ pulinaṃ vayasyāḥ sva-keli-sampan mṛdulāccha-bālukam |
sphuṭat-saro-gandha-hṛtāli-patrika- dhvani-pratidhvāna-lasad-drumākulam


10.13.006

अत्र भोक्तव्यम् अस्माभिर् दिवारूढं क्षुधार्दिताः ।
वत्साः समीपे ऽपः पीत्वा चरन्तु शनकैस् तृणम्

atra bhoktavyam asmābhir divārūḍhaṃ kṣudhārditāḥ |
vatsāḥ samīpe 'paḥ pītvā carantu śanakais tṛṇam


10.13.007

तथेति पाययित्वार्भा वत्सान् आरुध्य शाद्वले ।
मुक्त्वा शिक्यानि बुभुजुः समं भगवता मुदा

tatheti pāyayitvārbhā vatsān ārudhya śādvale |
muktvā śikyāni bubhujuḥ samaṃ bhagavatā mudā


10.13.008

कृष्णस्य विष्वक् पुरु-राजि-मण्डलैर् $ अभ्याननाः फुल्ल-दृशो व्रजार्भकाः &अम्प्;सहोपविष्टा विपिने विरेजुश् % छदा यथाम्भोरुह-कर्णिकायाः

kṛṣṇasya viṣvak puru-rāji-maṇḍalair $ abhyānanāḥ phulla-dṛśo vrajārbhakāḥ &sahopaviṣṭā vipine virejuś % chadā yathāmbhoruha-karṇikāyāḥ


10.13.009


  • केचित् पुष्पैर् दलैः केचित् पल्लवैर् अङ्कुरैः फलैः ।
    शिग्भिस् त्वग्भिर् दृषद्भिश् च बुभुजुः कृत-भाजनाः

** // kecit puṣpair dalaiḥ kecit pallavair aṅkuraiḥ phalaiḥ |*
śigbhis tvagbhir dṛṣadbhiś ca bubhujuḥ kṛta-bhājanāḥ


10.13.010

सर्वे मिथो दर्शयन्तः स्व-स्व-भोज्य-रुचिं पृथक् ।
हसन्तो हासयन्तश् चा- भ्यवजह्रुः सहेश्वराः

sarve mitho darśayantaḥ sva-sva-bhojya-ruciṃ pṛthak |
hasanto hāsayantaś cā- bhyavajahruḥ saheśvarāḥ


10.13.011

बिभ्रद् वेणुं जठर-पटयोः शृङ्ग-वेत्रे च कक्षे $ वामे पाणौ मसृण-कवलं तत्-फलान्य् अङ्गुलीषु &अम्प्;तिष्ठन् मध्ये स्व-परिसुहृदो हासयन् नर्मभिः स्वैः % स्वर्गे लोके मिषति बुभुजे यज्ञ-भुग् बाल-केलिः

bibhrad veṇuṃ jaṭhara-paṭayoḥ śṛṅga-vetre ca kakṣe $ vāme pāṇau masṛṇa-kavalaṃ tat-phalāny aṅgulīṣu &tiṣṭhan madhye sva-parisuhṛdo hāsayan narmabhiḥ svaiḥ % svarge loke miṣati bubhuje yajña-bhug bāla-keliḥ


10.13.012


  • भारतैवं वत्स-पेषु भुञ्जानेष्व् अच्युतात्मसु ।
    वत्सास् त्व् अन्तर्-वने दूरं विविशुस् तृण-लोभिताः

** // bhārataivaṃ vatsa-peṣu bhuñjāneṣv acyutātmasu |*
vatsās tv antar-vane dūraṃ viviśus tṛṇa-lobhitāḥ


10.13.013

तान् दृष्ट्वा भय-सन्त्रस्तान् ऊचे कृष्णो ऽस्य भी-भयम् ।
मित्राण्य् आशान् मा विरमते- हानेष्ये वत्सकान् अहम्

tān dṛṣṭvā bhaya-santrastān ūce kṛṣṇo 'sya bhī-bhayam |
mitrāṇy āśān mā viramate- hāneṣye vatsakān aham


10.13.014

इत्य् उक्त्वाद्रि-दरी-कुञ्ज- गह्वरेष्व् आत्म-वत्सकान् ।
विचिन्वन् भगवान् कृष्णः सपाणि-कवलो ययौ

ity uktvādri-darī-kuñja- gahvareṣv ātma-vatsakān |
vicinvan bhagavān kṛṣṇaḥ sapāṇi-kavalo yayau


10.13.015

अम्भोजन्म-जनिस् तद्-अन्तर-गतो मायार्भकस्येशितुर् $ द्रष्टुं मञ्जु महित्वम् अन्यद् अपि तद्-वत्सान् इतो वत्सपान् &अम्प्;नीत्वान्यत्र कुरूद्वहान्तरदधात् खे ऽवस्थितो यः पुरा % दृष्ट्वाघासुर-मोक्षणं प्रभवतः प्राप्तः परं विस्मयम्

ambhojanma-janis tad-antara-gato māyārbhakasyeśitur $ draṣṭuṃ mañju mahitvam anyad api tad-vatsān ito vatsapān &nītvānyatra kurūdvahāntaradadhāt khe 'vasthito yaḥ purā % dṛṣṭvāghāsura-mokṣaṇaṃ prabhavataḥ prāptaḥ paraṃ vismayam


10.13.016


  • ततो वत्सान् अदृष्ट्वैत्य पुलिने ऽपि च वत्सपान् ।
    उभाव् अपि वने कृष्णो विचिकाय समन्ततः

** // tato vatsān adṛṣṭvaitya puline 'pi ca vatsapān |*
ubhāv api vane kṛṣṇo vicikāya samantataḥ


10.13.017

क्वाप्य् अदृष्ट्वान्तर्-विपिने वत्सान् पालांश् च विश्व-वित् ।
सर्वं विधि-कृतं कृष्णः सहसावजगाम ह

kvāpy adṛṣṭvāntar-vipine vatsān pālāṃś ca viśva-vit |
sarvaṃ vidhi-kṛtaṃ kṛṣṇaḥ sahasāvajagāma ha


10.13.018

ततः कृष्णो मुदं कर्तुं तन्-मातॄणां च कस्य च ।
उभयायितम् आत्मानं चक्रे विश्व-कृद् ईश्वरः

tataḥ kṛṣṇo mudaṃ kartuṃ tan-mātṝṇāṃ ca kasya ca |
ubhayāyitam ātmānaṃ cakre viśva-kṛd īśvaraḥ


10.13.019

यावद् वत्सप-वत्सकाल्पक-वपुर् यावत् कराङ्घ्र्य्-आदिकं $ यावद् यष्टि-विषाण-वेणु-दल-शिग् यावद् विभूषाम्बरम् &अम्प्;यावच् छील-गुणाभिधाकृति-वयो यावद् विहारादिकं % सर्वं विष्णुमयं गिरो ऽङ्ग-वद् अजः सर्व-स्वरूपो बभौ

yāvad vatsapa-vatsakālpaka-vapur yāvat karāṅghry-ādikaṃ $ yāvad yaṣṭi-viṣāṇa-veṇu-dala-śig yāvad vibhūṣāmbaram &yāvac chīla-guṇābhidhākṛti-vayo yāvad vihārādikaṃ % sarvaṃ viṣṇumayaṃ giro 'ṅga-vad ajaḥ sarva-svarūpo babhau


10.13.020


  • स्वयम् आत्मात्म-गोवत्सान् प्रतिवार्यात्म-वत्सपैः ।
    क्रीडन्न् आत्म-विहारैश् च सर्वात्मा प्राविशद् व्रजम्

** // svayam ātmātma-govatsān prativāryātma-vatsapaiḥ |*
krīḍann ātma-vihāraiś ca sarvātmā prāviśad vrajam


10.13.021

तत्-तद्-वत्सान् पृथङ् नीत्वा तत्-तद्-गोष्ठे निवेश्य सः ।
तत्-तद्-आत्माभवद् राजंस् तत्-तत्-सद्म प्रविष्टवान्

tat-tad-vatsān pṛthaṅ nītvā tat-tad-goṣṭhe niveśya saḥ |
tat-tad-ātmābhavad rājaṃs tat-tat-sadma praviṣṭavān


10.13.022

तन्-मातरो वेणु-रव-त्वरोत्थिता उत्थाप्य दोर्भिः परिरभ्य निर्भरम् ।
स्नेह-स्नुत-स्तन्य-पयः-सुधासवं मत्वा परं ब्रह्म सुतान् अपाययन्

tan-mātaro veṇu-rava-tvarotthitā utthāpya dorbhiḥ parirabhya nirbharam |
sneha-snuta-stanya-payaḥ-sudhāsavaṃ matvā paraṃ brahma sutān apāyayan


10.13.023

ततो नृपोन्मर्दन-मज्ज-लेपना- लङ्कार-रक्षा-तिलकाशनादिभिः ।
संलालितः स्वाचरितैः प्रहर्षयन् सायं गतो याम-यमेन माधवः

tato nṛponmardana-majja-lepanā- laṅkāra-rakṣā-tilakāśanādibhiḥ |
saṃlālitaḥ svācaritaiḥ praharṣayan sāyaṃ gato yāma-yamena mādhavaḥ


10.13.024

गावस् ततो गोष्ठम् उपेत्य सत्वरं हुङ्कार-घोषैः परिहूत-सङ्गतान् ।
स्वकान् स्वकान् वत्सतरान् अपाययन् मुहुर् लिहन्त्यः स्रवद् औधसं पयः

gāvas tato goṣṭham upetya satvaraṃ huṅkāra-ghoṣaiḥ parihūta-saṅgatān |
svakān svakān vatsatarān apāyayan muhur lihantyaḥ sravad audhasaṃ payaḥ


10.13.025

गो-गोपीनां मातृतास्मिन्न् आसीत् स्नेहर्धिकां विना ।
पुरोवद् आस्व् अपि हरेस् तोकता मायया विना

go-gopīnāṃ mātṛtāsminn āsīt snehardhikāṃ vinā |
purovad āsv api hares tokatā māyayā vinā


10.13.026

व्रजौकसां स्व-तोकेषु स्नेह-वल्ल्य् आब्दम् अन्वहम् ।
शनैर् निःसीम ववृधे यथा कृष्णे त्व् अपूर्ववत्

vrajaukasāṃ sva-tokeṣu sneha-vally ābdam anvaham |
śanair niḥsīma vavṛdhe yathā kṛṣṇe tv apūrvavat


10.13.027

इत्थम् आत्मात्मनात्मानं वत्स-पाल-मिषेण सः ।
पालयन् वत्सपो वर्षं चिक्रीडे वन-गोष्ठयोः

ittham ātmātmanātmānaṃ vatsa-pāla-miṣeṇa saḥ |
pālayan vatsapo varṣaṃ cikrīḍe vana-goṣṭhayoḥ


10.13.028

एकदा चारयन् वत्सान् स-रामो वनम् आविशत् ।
पञ्च-षासु त्रि-यामासु हायनापूरणीष्व् अजः

ekadā cārayan vatsān sa-rāmo vanam āviśat |
pañca-ṣāsu tri-yāmāsu hāyanāpūraṇīṣv ajaḥ


10.13.029

ततो विदूराच् चरतो गावो वत्सान् उपव्रजम् ।
गोवर्धनाद्रि-शिरसि चरन्त्यो ददृशुस् तृणम्

tato vidūrāc carato gāvo vatsān upavrajam |
govardhanādri-śirasi carantyo dadṛśus tṛṇam


10.13.030

दृष्ट्वाथ तत्-स्नेह-वशो ऽस्मृतात्मा स गो-व्रजो ऽत्यात्मप-दुर्ग-मार्गः ।
द्वि-पात् ककुद्-ग्रीव उदास्य-पुच्छो ऽगाद् धुङ्कृतैर् आस्रु-पया जवेन

dṛṣṭvātha tat-sneha-vaśo 'smṛtātmā sa go-vrajo 'tyātmapa-durga-mārgaḥ |
dvi-pāt kakud-grīva udāsya-puccho 'gād dhuṅkṛtair āsru-payā javena


10.13.031

समेत्य गावो ऽधो वत्सान् वत्सवत्यो ऽप्य् अपाययन् ।
गिलन्त्य इव चाङ्गानि लिहन्त्यः स्वौधसं पयः

sametya gāvo 'dho vatsān vatsavatyo 'py apāyayan |
gilantya iva cāṅgāni lihantyaḥ svaudhasaṃ payaḥ


10.13.032

गोपास् तद्-रोधनायास- मौघ्य-लज्जोरु-मन्युना ।
दुर्गाध्व-कृच्छ्रतो ऽभ्येत्य गो-वत्सैर् ददृशुः सुतान्

gopās tad-rodhanāyāsa- maughya-lajjoru-manyunā |
durgādhva-kṛcchrato 'bhyetya go-vatsair dadṛśuḥ sutān


10.13.033

तद्-ईक्षणोत्प्रेम-रसाप्लुताशया जातानुरागा गत-मन्यवो ऽर्भकान् ।
उदुह्य दोर्भिः परिरभ्य मूर्धनि घ्राणैर् अवापुः परमां मुदं ते

tad-īkṣaṇotprema-rasāplutāśayā jātānurāgā gata-manyavo 'rbhakān |
uduhya dorbhiḥ parirabhya mūrdhani ghrāṇair avāpuḥ paramāṃ mudaṃ te


10.13.034

ततः प्रवयसो गोपास् तोकाश्लेष-सुनिर्वृताः ।
कृच्छ्राच् छनैर् अपगतास् तद्-अनुस्मृत्य्-उदश्रवः

tataḥ pravayaso gopās tokāśleṣa-sunirvṛtāḥ |
kṛcchrāc chanair apagatās tad-anusmṛty-udaśravaḥ


10.13.035

व्रजस्य रामः प्रेमर्धेर् वीक्ष्यौत्कण्ठ्यम् अनुक्षणम् ।
मुक्त-स्तनेष्व् अपत्येष्व् अप्य् अहेतु-विद् अचिन्तयत्

vrajasya rāmaḥ premardher vīkṣyautkaṇṭhyam anukṣaṇam |
mukta-staneṣv apatyeṣv apy ahetu-vid acintayat


10.13.036

किम् एतद् अद्भुतम् इव वासुदेवे ऽखिलात्मनि ।
व्रजस्य सात्मनस् तोकेष्व् अपूर्वं प्रेम वर्धते

kim etad adbhutam iva vāsudeve 'khilātmani |
vrajasya sātmanas tokeṣv apūrvaṃ prema vardhate


10.13.037

केयं वा कुत आयाता दैवी वा नार्य् उतासुरी ।
प्रायो मायास्तु मे भर्तुर् नान्या मे ऽपि विमोहिनी

keyaṃ vā kuta āyātā daivī vā nāry utāsurī |
prāyo māyāstu me bhartur nānyā me 'pi vimohinī


10.13.038

इति सञ्चिन्त्य दाशार्हो वत्सान् स-वयसान् अपि ।
सर्वान् आचष्ट वैकुण्ठं चक्षुषा वयुनेन सः

iti sañcintya dāśārho vatsān sa-vayasān api |
sarvān ācaṣṭa vaikuṇṭhaṃ cakṣuṣā vayunena saḥ


10.13.039

नैते सुरेशा ऋषयो न चैते त्वम् एव भासीश भिद्-आश्रये ऽपि ।
सर्वं पृथक् त्वं निगमात् कथं वदेत्य् उक्तेन वृत्तं प्रभुणा बलो ऽवैत्

naite sureśā ṛṣayo na caite tvam eva bhāsīśa bhid-āśraye 'pi |
sarvaṃ pṛthak tvaṃ nigamāt kathaṃ vadety uktena vṛttaṃ prabhuṇā balo 'vait


10.13.040

तावद् एत्यात्मभूर् आत्म- मानेन त्रुट्य्-अनेहसा ।
पुरोवद् आब्दं क्रीडन्तं ददृशे स-कलं हरिम्

tāvad etyātmabhūr ātma- mānena truṭy-anehasā |
purovad ābdaṃ krīḍantaṃ dadṛśe sa-kalaṃ harim


10.13.041

यावन्तो गोकुले बालाः स-वत्साः सर्व एव हि ।
मायाशये शयाना मे नाद्यापि पुनर् उत्थिताः

yāvanto gokule bālāḥ sa-vatsāḥ sarva eva hi |
māyāśaye śayānā me nādyāpi punar utthitāḥ


10.13.042

इत एते ऽत्र कुत्रत्या मन्-माया-मोहितेतरे ।
तावन्त एव तत्राब्दं क्रीडन्तो विष्णुना समम्

ita ete 'tra kutratyā man-māyā-mohitetare |
tāvanta eva tatrābdaṃ krīḍanto viṣṇunā samam


10.13.043

एवम् एतेषु भेदेषु चिरं ध्यात्वा स आत्म-भूः ।
सत्याः के कतरे नेति ज्ञातुं नेष्टे कथञ्चन

evam eteṣu bhedeṣu ciraṃ dhyātvā sa ātma-bhūḥ |
satyāḥ ke katare neti jñātuṃ neṣṭe kathañcana


10.13.044

एवं सम्मोहयन् विष्णुं विमोहं विश्व-मोहनम् ।
स्वयैव माययाजो ऽपि स्वयम् एव विमोहितः

evaṃ sammohayan viṣṇuṃ vimohaṃ viśva-mohanam |
svayaiva māyayājo 'pi svayam eva vimohitaḥ


10.13.045

तम्यां तमोवन् नैहारं खद्योतार्चिर् इवाहनि ।
महतीतर-मायैश्यं निहन्त्य् आत्मनि युञ्जतः

tamyāṃ tamovan naihāraṃ khadyotārcir ivāhani |
mahatītara-māyaiśyaṃ nihanty ātmani yuñjataḥ


10.13.046

तावत् सर्वे वत्स-पालाः पश्यतो ऽजस्य तत्-क्षणात् ।
व्यदृश्यन्त घन-श्यामाः पीत-कौशेय-वाससः

tāvat sarve vatsa-pālāḥ paśyato 'jasya tat-kṣaṇāt |
vyadṛśyanta ghana-śyāmāḥ pīta-kauśeya-vāsasaḥ


10.13.047

चतुर्-भुजाः शङ्ख-चक्र- गदा-राजीव-पाणयः ।
किरीटिनः कुण्डलिनो हारिणो वन-मालिनः

catur-bhujāḥ śaṅkha-cakra- gadā-rājīva-pāṇayaḥ |
kirīṭinaḥ kuṇḍalino hāriṇo vana-mālinaḥ


10.13.048

श्रीवत्साङ्गद-दो-रत्न- कम्बु-कङ्कण-पाणयः ।
नूपुरैः कटकैर् भाताः कटि-सूत्राङ्गुलीयकैः

śrīvatsāṅgada-do-ratna- kambu-kaṅkaṇa-pāṇayaḥ |
nūpuraiḥ kaṭakair bhātāḥ kaṭi-sūtrāṅgulīyakaiḥ


10.13.049

आङ्घ्रि-मस्तकम् आपूर्णास् तुलसी-नव-दामभिः ।
कोमलैः सर्व-गात्रेषु भूरि-पुण्यवद्-अर्पितैः

āṅghri-mastakam āpūrṇās tulasī-nava-dāmabhiḥ |
komalaiḥ sarva-gātreṣu bhūri-puṇyavad-arpitaiḥ


10.13.050

चन्द्रिका-विशद-स्मेरैः सारुणापाङ्ग-वीक्षितैः ।
स्वकार्थानाम् इव रजः- सत्त्वाभ्यां स्रष्टृ-पालकाः

candrikā-viśada-smeraiḥ sāruṇāpāṅga-vīkṣitaiḥ |
svakārthānām iva rajaḥ- sattvābhyāṃ sraṣṭṛ-pālakāḥ


10.13.051

आत्मादि-स्तम्ब-पर्यन्तैर् मूर्तिमद्भिश् चराचरैः ।
नृत्य-गीताद्य्-अनेकार्हैः पृथक् पृथग् उपासिताः

ātmādi-stamba-paryantair mūrtimadbhiś carācaraiḥ |
nṛtya-gītādy-anekārhaiḥ pṛthak pṛthag upāsitāḥ


10.13.052

अणिमाद्यैर् महिमभिर् अजाद्याभिर् विभूतिभिः ।
चतुर्-विंशतिभिस् तत्त्वैः परीता महद्-आदिभिः

aṇimādyair mahimabhir ajādyābhir vibhūtibhiḥ |
catur-viṃśatibhis tattvaiḥ parītā mahad-ādibhiḥ


10.13.053

काल-स्वभाव-संस्कार- काम-कर्म-गुणादिभिः ।
स्व-महि-ध्वस्त-महिभिर् मूर्तिमद्भिर् उपासिताः

kāla-svabhāva-saṃskāra- kāma-karma-guṇādibhiḥ |
sva-mahi-dhvasta-mahibhir mūrtimadbhir upāsitāḥ


10.13.054

सत्य-ज्ञानानन्तानन्द- मात्रैक-रस-मूर्तयः ।
अस्पृष्ट-भूरि-माहात्म्या अपि ह्य् उपनिषद्-दृशाम्

satya-jñānānantānanda- mātraika-rasa-mūrtayaḥ |
aspṛṣṭa-bhūri-māhātmyā api hy upaniṣad-dṛśām


10.13.055

एवं सकृद् ददर्शाजः पर-ब्रह्मात्मनो ऽखिलान् ।
यस्य भासा सर्वम् इदं विभाति स-चराचरम्

evaṃ sakṛd dadarśājaḥ para-brahmātmano 'khilān |
yasya bhāsā sarvam idaṃ vibhāti sa-carācaram


10.13.056

ततो ऽतिकुतुकोद्वृत्य- स्तिमितैकादशेन्द्रियः ।
तद्-धाम्नाभूद् अजस् तूष्णीं पूर्-देव्य्-अन्तीव पुत्रिका

tato 'tikutukodvṛtya- stimitaikādaśendriyaḥ |
tad-dhāmnābhūd ajas tūṣṇīṃ pūr-devy-antīva putrikā


10.13.057

इतीरेशे ऽतर्क्ये निज-महिमनि स्व-प्रमितिके $ परत्राजातो ऽतन्-निरसन-मुख-ब्रह्मक-मितौ &अम्प्;अनीशे ऽपि द्रष्टुं किम् इदम् इति वा मुह्यति सति % चच्छादाजो ज्ञात्वा सपदि परमो ऽजा-जवनिकाम्

itīreśe 'tarkye nija-mahimani sva-pramitike $ paratrājāto 'tan-nirasana-mukha-brahmaka-mitau &anīśe 'pi draṣṭuṃ kim idam iti vā muhyati sati % cacchādājo jñātvā sapadi paramo 'jā-javanikām


10.13.058


  • ततो ऽर्वाक् प्रतिलब्धाक्षः कः परेतवद् उत्थितः ।
    कृच्छ्राद् उन्मील्य वै दृष्टीर् आचष्टेदं सहात्मना

** // tato 'rvāk pratilabdhākṣaḥ kaḥ paretavad utthitaḥ |*
kṛcchrād unmīlya vai dṛṣṭīr ācaṣṭedaṃ sahātmanā


10.13.059

सपद्य् एवाभितः पश्यन् दिशो ऽपश्यत् पुरः-स्थितम् ।
वृन्दावनं जनाजीव्य- द्रुमाकीर्णं समा-प्रियम्

sapady evābhitaḥ paśyan diśo 'paśyat puraḥ-sthitam |
vṛndāvanaṃ janājīvya- drumākīrṇaṃ samā-priyam


10.13.060

यत्र नैसर्ग-दुर्वैराः सहासन् नृ-मृगादयः ।
मित्राणीवाजितावास- द्रुत-रुट्-तर्षकादिकम्

yatra naisarga-durvairāḥ sahāsan nṛ-mṛgādayaḥ |
mitrāṇīvājitāvāsa- druta-ruṭ-tarṣakādikam


10.13.061

तत्रोद्वहत् पशुप-वंश-शिशुत्व-नाट्यं $ ब्रह्माद्वयं परम् अनन्तम् अगाध-बोधम् &अम्प्;वत्सान् सखीन् इव पुरा परितो विचिन्वद् % एकं स-पाणि-कवलं परमेष्ठ्य् अचष्ट

tatrodvahat paśupa-vaṃśa-śiśutva-nāṭyaṃ $ brahmādvayaṃ param anantam agādha-bodham &vatsān sakhīn iva purā parito vicinvad % ekaṃ sa-pāṇi-kavalaṃ parameṣṭhy acaṣṭa


10.13.062

  • //दृष्ट्वा त्वरेण निज-धोरणतो ऽवतीर्य $ पृथ्व्यां वपुः कनक-दण्डम् इवाभिपात्य &दृष्ट्वा त्वरेण निज-धोरणतो ऽवतीर्य $ पृथ्व्यां वपुः कनक-दण्डम् इवाभिपात्य &स्पृष्ट्वा चतुर्-मुकुट-कोटिभिर् अङ्घ्रि-युग्मं % नत्वा मुद्-अश्रु-सुजलैर् अकृताभिषेकम्

** //dṛṣṭvā tvareṇa nija-dhoraṇato 'vatīrya $ pṛthvyāṃ vapuḥ kanaka-daṇḍam ivābhipātya &dṛṣṭvā tvareṇa nija-dhoraṇato 'vatīrya $ pṛthvyāṃ vapuḥ kanaka-daṇḍam ivābhipātya &spṛṣṭvā catur-mukuṭa-koṭibhir aṅghri-yugmaṃ % natvā mud-aśru-sujalair akṛtābhiṣekam*


10.13.063


  • उत्थायोत्थाय कृष्णस्य चिरस्य पादयोः पतन् ।
    आस्ते महित्वं प्राग्-दृष्टं स्मृत्वा स्मृत्वा पुनः पुनः

** // utthāyotthāya kṛṣṇasya cirasya pādayoḥ patan |*
āste mahitvaṃ prāg-dṛṣṭaṃ smṛtvā smṛtvā punaḥ punaḥ


10.13.064

शनैर् अथोत्थाय विमृज्य लोचने मुकुन्दम् उद्वीक्ष्य विनम्र-कन्धरः ।
कृताञ्जलिः प्रश्रयवान् समाहितः स-वेपथुर् गद्गदयैलतेलया

śanair athotthāya vimṛjya locane mukundam udvīkṣya vinamra-kandharaḥ |
kṛtāñjaliḥ praśrayavān samāhitaḥ sa-vepathur gadgadayailatelayā

Chapter 10.14

10.14.001

0 श्री-ब्रह्मोवाच नौमीड्य ते ऽभ्र-वपुषे तडिद्-अम्बराय $ गुञ्जावतंस-परिपिच्छ-लसन्-मुखाय & नौमीड्य ते ऽभ्र-वपुषे तडिद्-अम्बराय $ गुञ्जावतंस-परिपिच्छ-लसन्-मुखाय & वन्य-स्रजे कवल-वेत्र-विषाण-वेणु- % लक्ष्म-श्रिये मृदु-पदे पशुपाङ्गजाय

0 śrī-brahmovāca naumīḍya te 'bhra-vapuṣe taḍid-ambarāya $ guñjāvataṃsa-paripiccha-lasan-mukhāya & naumīḍya te 'bhra-vapuṣe taḍid-ambarāya $ guñjāvataṃsa-paripiccha-lasan-mukhāya & vanya-sraje kavala-vetra-viṣāṇa-veṇu- % lakṣma-śriye mṛdu-pade paśupāṅgajāya


10.14.002


  • अस्यापि देव वपुषो मद्-अनुग्रहस्य स्वेच्छा-मयस्य न तु भूत-मयस्य को ऽपि ।
    नेशे महि त्व् अवसितुं मनसान्तरेण साक्षात् तवैव किम् उतात्म-सुखानुभूतेः

** // asyāpi deva vapuṣo mad-anugrahasya svecchā-mayasya na tu bhūta-mayasya ko 'pi |*
neśe mahi tv avasituṃ manasāntareṇa sākṣāt tavaiva kim utātma-sukhānubhūteḥ


10.14.003

ज्ञाने प्रयासम् उदपास्य नमन्त एव $ जीवन्ति सन्-मुखरितां भवदीय-वार्ताम् &अम्प्;स्थाने स्थिताः श्रुति-गतां तनु-वाङ्-मनोभिर् % ये प्रायशो ऽजित जितो ऽप्य् असि तैस् त्रि-लोक्याम्

jñāne prayāsam udapāsya namanta eva $ jīvanti san-mukharitāṃ bhavadīya-vārtām &sthāne sthitāḥ śruti-gatāṃ tanu-vāṅ-manobhir % ye prāyaśo 'jita jito 'py asi tais tri-lokyām


10.14.004

  • //श्रेयः-सृतिं भक्तिम् उदस्य ते विभो $ क्लिश्यन्ति ये केवल-बोध-लब्धये &श्रेयः-सृतिं भक्तिम् उदस्य ते विभो $ क्लिश्यन्ति ये केवल-बोध-लब्धये &तेषाम् असौ क्लेशल एव शिष्यते % नान्यद् यथा स्थूल-तुषावघातिनाम्

** //śreyaḥ-sṛtiṃ bhaktim udasya te vibho $ kliśyanti ye kevala-bodha-labdhaye &śreyaḥ-sṛtiṃ bhaktim udasya te vibho $ kliśyanti ye kevala-bodha-labdhaye &teṣām asau kleśala eva śiṣyate % nānyad yathā sthūla-tuṣāvaghātinām*


10.14.005


  • पुरेह भूमन् बहवो ऽपि योगिनस् त्वद्-अर्पितेहा निज-कर्म-लब्धया ।
    विबुध्य भक्त्यैव कथोपनीतया प्रपेदिरे ऽञ्जो ऽच्युत ते गतिं पराम्

** // pureha bhūman bahavo 'pi yoginas tvad-arpitehā nija-karma-labdhayā |*
vibudhya bhaktyaiva kathopanītayā prapedire 'ñjo 'cyuta te gatiṃ parām


10.14.006

तथापि भूमन् महिमागुणस्य ते विबोद्धुम् अर्हत्य् अमलान्तर्-आत्मभिः ।
अविक्रियात् स्वानुभवाद् अरूपतो ह्य् अनन्य-बोध्यात्मतया न चान्यथा

tathāpi bhūman mahimāguṇasya te viboddhum arhaty amalāntar-ātmabhiḥ |
avikriyāt svānubhavād arūpato hy ananya-bodhyātmatayā na cānyathā


10.14.007

गुणात्मनस् ते ऽपि गुणान् विमातुं हितावतीऋनस्य क ईशिरे ऽस्य ।
कालेन यैर् वा विमिताः सु-कल्पैर् भू-पांशवः खे मिहिका द्यु-भासः

guṇātmanas te 'pi guṇān vimātuṃ hitāvatīṛnasya ka īśire 'sya |
kālena yair vā vimitāḥ su-kalpair bhū-pāṃśavaḥ khe mihikā dyu-bhāsaḥ


10.14.008

तत् ते ऽनुकम्पां सु-समीक्षमाणो भुञ्जान एवात्म-कृतं विपाकम् ।
हृद्-वाग्-वपुर्भिर् विदधन् नमस् ते जीवेत यो मुक्ति-पदे स दाय-भाक्

tat te 'nukampāṃ su-samīkṣamāṇo bhuñjāna evātma-kṛtaṃ vipākam |
hṛd-vāg-vapurbhir vidadhan namas te jīveta yo mukti-pade sa dāya-bhāk


10.14.009

पश्येश मे ऽनार्यम् अनन्त आद्ये परात्मनि त्वय्य् अपि मायि-मायिनि ।
मायां वितत्येक्षितुम् आत्म-वैभवं ह्य् अहं कियान् ऐच्छम् इवार्चिर् अग्नौ

paśyeśa me 'nāryam ananta ādye parātmani tvayy api māyi-māyini |
māyāṃ vitatyekṣitum ātma-vaibhavaṃ hy ahaṃ kiyān aiccham ivārcir agnau


10.14.010

अतः क्षमस्वाच्युत मे रजो-भुवो ह्य् अजानतस् त्वत्-पृथग्-ईश-मानिनः ।
अजावलेपान्ध-तमो-ऽन्ध-चक्षुष एषो ऽनुकम्प्यो मयि नाथवान् इति

ataḥ kṣamasvācyuta me rajo-bhuvo hy ajānatas tvat-pṛthag-īśa-māninaḥ |
ajāvalepāndha-tamo-'ndha-cakṣuṣa eṣo 'nukampyo mayi nāthavān iti


10.14.011

क्वाहं तमो-महद्-अहं-ख-चराग्नि-वार्-भू- $ संवेष्टिताण्ड-घट-सप्त-वितस्ति-कायः &अम्प्;क्वेदृग्-विधाविगणिताण्ड-पराणु-चर्या- % वाताध्व-रोम-विवरस्य च ते महित्वम्

kvāhaṃ tamo-mahad-ahaṃ-kha-carāgni-vār-bhū- $ saṃveṣṭitāṇḍa-ghaṭa-sapta-vitasti-kāyaḥ &kvedṛg-vidhāvigaṇitāṇḍa-parāṇu-caryā- % vātādhva-roma-vivarasya ca te mahitvam


10.14.012


  • उत्क्षेपणं गर्भ-गतस्य पादयोः किं कल्पते मातुर् अधोक्षजागसे ।
    किम् अस्ति-नास्ति-व्यपदेश-भूषितं तवास्ति कुक्षेः कियद् अप्य् अनन्तः

** // utkṣepaṇaṃ garbha-gatasya pādayoḥ kiṃ kalpate mātur adhokṣajāgase |*
kim asti-nāsti-vyapadeśa-bhūṣitaṃ tavāsti kukṣeḥ kiyad apy anantaḥ


10.14.013

जगत्-त्रयान्तोदधि-सम्प्लवोदे नारायणस्योदर-नाभि-नालात् ।
विनिर्गतो ऽजस् त्व् इति वाङ् न वै मृषा किन्त्व् ईश्वर त्वन् न विनिर्गतो ऽस्मि

jagat-trayāntodadhi-samplavode nārāyaṇasyodara-nābhi-nālāt |
vinirgato 'jas tv iti vāṅ na vai mṛṣā kintv īśvara tvan na vinirgato 'smi


10.14.014

नारायणस् त्वं न हि सर्व-देहिनाम् आत्मास्य् अधीशाखिल-लोक-साक्षी ।
नारायणो ऽङ्गं नर-भू-जलायनात् तच् चापि सत्यं न तवैव माया

nārāyaṇas tvaṃ na hi sarva-dehinām ātmāsy adhīśākhila-loka-sākṣī |
nārāyaṇo 'ṅgaṃ nara-bhū-jalāyanāt tac cāpi satyaṃ na tavaiva māyā


10.14.015

तच् चेज् जल-स्थं तव सज् जगद्-वपुः $ किं मे न दृष्टं भगवंस् तदैव &अम्प्;किं वा सु-दृष्टं हृदि मे तदैव % किं नो सपद्य् एव पुनर् व्यदर्शि

tac cej jala-sthaṃ tava saj jagad-vapuḥ $ kiṃ me na dṛṣṭaṃ bhagavaṃs tadaiva &kiṃ vā su-dṛṣṭaṃ hṛdi me tadaiva % kiṃ no sapady eva punar vyadarśi


10.14.016


  • अत्रैव माया-धमनावतारे ह्य् अस्य प्रपञ्चस्य बहिः स्फुटस्य ।
    कृत्स्नस्य चान्तर् जठरे जनन्या मायात्वम् एव प्रकटी-कृतं ते

** // atraiva māyā-dhamanāvatāre hy asya prapañcasya bahiḥ sphuṭasya |*
kṛtsnasya cāntar jaṭhare jananyā māyātvam eva prakaṭī-kṛtaṃ te


10.14.017

यस्य कुक्षाव् इदं सर्वं सात्मं भाति यथा तथा ।
तत् त्वय्य् अपीह तत् सर्वं किम् इदं मायया विना

yasya kukṣāv idaṃ sarvaṃ sātmaṃ bhāti yathā tathā |
tat tvayy apīha tat sarvaṃ kim idaṃ māyayā vinā


10.14.018

अद्यैव त्वद् ऋते ऽस्य किं मम न ते मायात्वम् आदर्शितम् $ एको ऽसि प्रथमं ततो व्रज-सुहृद्-वत्साः समस्ता अपि &अम्प्;तावन्तो ऽसि चतुर्-भुजास् तद् अखिलैः साकं मयोपासितास् % तावन्त्य् एव जगन्त्य् अभूस् तद् अमितं ब्रह्माद्वयं शिष्यते

adyaiva tvad ṛte 'sya kiṃ mama na te māyātvam ādarśitam $ eko 'si prathamaṃ tato vraja-suhṛd-vatsāḥ samastā api &tāvanto 'si catur-bhujās tad akhilaiḥ sākaṃ mayopāsitās % tāvanty eva jaganty abhūs tad amitaṃ brahmādvayaṃ śiṣyate


10.14.019


  • अजानतां त्वत्-पदवीम् अनात्मन्य् आत्मात्मना भासि वितत्य मायाम् ।
    सृष्टाव् इवाहं जगतो विधान इव त्वम् एषो ऽन्त इव त्रिनेत्रः

** // ajānatāṃ tvat-padavīm anātmany ātmātmanā bhāsi vitatya māyām |*
sṛṣṭāv ivāhaṃ jagato vidhāna iva tvam eṣo 'nta iva trinetraḥ


10.14.020

सुरेष्व् ऋषिष्व् ईश तथैव नृष्व् अपि तिर्यक्षु यादःस्व् अपि ते ऽजनस्य ।
जन्मासतां दुर्मद-निग्रहाय प्रभो विधातः सद्-अनुग्रहाय च

sureṣv ṛṣiṣv īśa tathaiva nṛṣv api tiryakṣu yādaḥsv api te 'janasya |
janmāsatāṃ durmada-nigrahāya prabho vidhātaḥ sad-anugrahāya ca


10.14.021

को वेत्ति भूमन् भगवन् परात्मन् योगेश्वरोतीर् भवतस् त्रि-लोक्याम् ।
क्व वा कथं वा कति वा कदेति विस्तारयन् क्रीडसि योग-मायाम्

ko vetti bhūman bhagavan parātman yogeśvarotīr bhavatas tri-lokyām |
kva vā kathaṃ vā kati vā kadeti vistārayan krīḍasi yoga-māyām


10.14.022

तस्माद् इदं जगद् अशेषम् असत्-स्वरूपं $ स्वप्नाभम् अस्त-धिषणं पुरु-दुःख-दुःखम् &अम्प्;त्वय्य् एव नित्य-सुख-बोध-तनाव् अनन्ते % मायात उद्यद् अपि यत् सद् इवावभाति

tasmād idaṃ jagad aśeṣam asat-svarūpaṃ $ svapnābham asta-dhiṣaṇaṃ puru-duḥkha-duḥkham &tvayy eva nitya-sukha-bodha-tanāv anante % māyāta udyad api yat sad ivāvabhāti


10.14.023


  • एकस् त्वम् आत्मा पुरुषः पुराणः सत्यः स्वयं-ज्योतिर् अनन्त आद्यः ।
    नित्यो ऽक्षरो ऽजस्र-सुखो निरञ्जनः पूर्णाद्वयो मुक्त उपाधितो ऽमृतः

** // ekas tvam ātmā puruṣaḥ purāṇaḥ satyaḥ svayaṃ-jyotir ananta ādyaḥ |*
nityo 'kṣaro 'jasra-sukho nirañjanaḥ pūrṇādvayo mukta upādhito 'mṛtaḥ


10.14.024

एवं-विधं त्वां सकलात्मनाम् अपि स्वात्मानम् आत्मात्मतया विचक्षते ।
गुर्व्-अर्क-लब्धोपनिषत्-सुचक्षुषा ये ते तरन्तीव भवानृताम्बुधिम्

evaṃ-vidhaṃ tvāṃ sakalātmanām api svātmānam ātmātmatayā vicakṣate |
gurv-arka-labdhopaniṣat-sucakṣuṣā ye te tarantīva bhavānṛtāmbudhim


10.14.025

आत्मानम् एवात्मतयाविजानतां तेनैव जातं निखिलं प्रपञ्चितम् ।
ज्ञानेन भूयो ऽपि च तत् प्रलीयते रज्ज्वाम् अहेर् भोग-भवाभवौ यथा

ātmānam evātmatayāvijānatāṃ tenaiva jātaṃ nikhilaṃ prapañcitam |
jñānena bhūyo 'pi ca tat pralīyate rajjvām aher bhoga-bhavābhavau yathā


10.14.026

अज्ञान-संज्ञौ भव-बन्ध-मोक्षौ द्वौ नाम नान्यौ स्त ऋत-ज्ञ-भावात् ।
अजस्र-चित्य् आत्मनि केवले परे विचार्यमाणे तरणाव् इवाहनी

ajñāna-saṃjñau bhava-bandha-mokṣau dvau nāma nānyau sta ṛta-jña-bhāvāt |
ajasra-city ātmani kevale pare vicāryamāṇe taraṇāv ivāhanī


10.14.027

त्वाम् आत्मानं परं मत्वा परम् आत्मानम् एव च ।
आत्मा पुनर् बहिर् मृग्य अहो ऽज्ञ-जनताज्ञता

tvām ātmānaṃ paraṃ matvā param ātmānam eva ca |
ātmā punar bahir mṛgya aho 'jña-janatājñatā


10.14.028

अन्तर्-भवे ऽनन्त भवन्तम् एव ह्य् अतत् त्यजन्तो मृगयन्ति सन्तः ।
असन्तम् अप्य् अन्त्य् अहिम् अन्तरेण सन्तं गुणं तं किम् उ यन्ति सन्तः

antar-bhave 'nanta bhavantam eva hy atat tyajanto mṛgayanti santaḥ |
asantam apy anty ahim antareṇa santaṃ guṇaṃ taṃ kim u yanti santaḥ


10.14.029

अथापि ते देव पदाम्बुज-द्वय- प्रसाद-लेशानुगृहीत एव हि ।
जानाति तत्त्वं भगवन्-महिम्नो न चान्य एको ऽपि चिरं विचिन्वन्

athāpi te deva padāmbuja-dvaya- prasāda-leśānugṛhīta eva hi |
jānāti tattvaṃ bhagavan-mahimno na cānya eko 'pi ciraṃ vicinvan


10.14.030

तद् अस्तु मे नाथ स भूरि-भागो भवे ऽत्र वान्यत्र तु वा तिरश्चाम् ।
येनाहम् एको ऽपि भवज्-जनानां भूत्वा निषेवे तव पाद-पल्लवम्

tad astu me nātha sa bhūri-bhāgo bhave 'tra vānyatra tu vā tiraścām |
yenāham eko 'pi bhavaj-janānāṃ bhūtvā niṣeve tava pāda-pallavam


10.14.031

अहो ऽति-धन्या व्रज-गो-रमण्यः स्तन्यामृतं पीतम् अतीव ते मुदा ।
यासां विभो वत्सतरात्मजात्मना यत्-तृप्तये ऽद्यापि न चालम् अध्वराः

aho 'ti-dhanyā vraja-go-ramaṇyaḥ stanyāmṛtaṃ pītam atīva te mudā |
yāsāṃ vibho vatsatarātmajātmanā yat-tṛptaye 'dyāpi na cālam adhvarāḥ


10.14.032

अहो भाग्यम् अहो भाग्यं नन्द-गोप-व्रजौकसाम् ।
यन्-मित्रं परमानन्दं पूर्णं ब्रह्म सनातनम्

aho bhāgyam aho bhāgyaṃ nanda-gopa-vrajaukasām |
yan-mitraṃ paramānandaṃ pūrṇaṃ brahma sanātanam


10.14.033

एषां तु भाग्य-महिमाच्युत तावद् आस्ताम् $ एकादशैव हि वयं बत भूरि-भागाः &अम्प्;एतद्-धृषीक-चषकैर् असकृत् पिबामः % शर्वादयो ऽङ्घ्र्य्-उदज-मध्व्-अमृतासवं ते

eṣāṃ tu bhāgya-mahimācyuta tāvad āstām $ ekādaśaiva hi vayaṃ bata bhūri-bhāgāḥ &etad-dhṛṣīka-caṣakair asakṛt pibāmaḥ % śarvādayo 'ṅghry-udaja-madhv-amṛtāsavaṃ te


10.14.034

  • //तद् भूरि-भाग्यम् इह जन्म किम् अप्य् अटव्यां $ यद् गोकुले ऽपि कतमाङ्घ्रि-रजो-ऽभिषेकम् &तद् भूरि-भाग्यम् इह जन्म किम् अप्य् अटव्यां $ यद् गोकुले ऽपि कतमाङ्घ्रि-रजो-ऽभिषेकम् &यज्-जीवितं तु निखिलं भगवान् मुकुन्दस् % त्व् अद्यापि यत्-पद-रजः श्रुति-मृग्यम् एव

** //tad bhūri-bhāgyam iha janma kim apy aṭavyāṃ $ yad gokule 'pi katamāṅghri-rajo-'bhiṣekam &tad bhūri-bhāgyam iha janma kim apy aṭavyāṃ $ yad gokule 'pi katamāṅghri-rajo-'bhiṣekam &yaj-jīvitaṃ tu nikhilaṃ bhagavān mukundas % tv adyāpi yat-pada-rajaḥ śruti-mṛgyam eva*


10.14.035

  • //एषां घोष-निवासिनाम् उत भवान् किं देव रातेति नश् $ चेतो विश्व-फलात् फलं त्वद्-अपरं कुत्राप्य् अयन् मुह्यति &एषां घोष-निवासिनाम् उत भवान् किं देव रातेति नश् $ चेतो विश्व-फलात् फलं त्वद्-अपरं कुत्राप्य् अयन् मुह्यति &सद्-वेषाद् इव पूतनापि स-कुला त्वाम् एव देवापिता % यद्-धामार्थ-सुहृत्-प्रियात्म-तनय-प्राणाशयास् त्वत्-कृते

** //eṣāṃ ghoṣa-nivāsinām uta bhavān kiṃ deva rāteti naś $ ceto viśva-phalāt phalaṃ tvad-aparaṃ kutrāpy ayan muhyati &eṣāṃ ghoṣa-nivāsinām uta bhavān kiṃ deva rāteti naś $ ceto viśva-phalāt phalaṃ tvad-aparaṃ kutrāpy ayan muhyati &sad-veṣād iva pūtanāpi sa-kulā tvām eva devāpitā % yad-dhāmārtha-suhṛt-priyātma-tanaya-prāṇāśayās tvat-kṛte*


10.14.036


  • तावद् रागादयः स्तेनास् तावत् कारा-गृहं गृहम् ।
    तावन् मोहो ऽङ्घ्रि-निगडो यावत् कृष्ण न ते जनाः

** // tāvad rāgādayaḥ stenās tāvat kārā-gṛhaṃ gṛham |*
tāvan moho 'ṅghri-nigaḍo yāvat kṛṣṇa na te janāḥ


10.14.037

प्रपञ्चं निष्प्रपञ्चो ऽपि विडम्बयसि भू-तले ।
प्रपन्न-जनतानन्द- सन्दोहं प्रथितुं प्रभो

prapañcaṃ niṣprapañco 'pi viḍambayasi bhū-tale |
prapanna-janatānanda- sandohaṃ prathituṃ prabho


10.14.038

जानन्त एव जानन्तु किं बहूक्त्या न मे प्रभो ।
मनसो वपुषो वाचो वैभवं तव गो-चरः

jānanta eva jānantu kiṃ bahūktyā na me prabho |
manaso vapuṣo vāco vaibhavaṃ tava go-caraḥ


10.14.039

अनुजानीहि मां कृष्ण सर्वं त्वं वेत्सि सर्व-दृक् ।
त्वम् एव जगतां नाथो जगद् एतत् तवार्पितम्

anujānīhi māṃ kṛṣṇa sarvaṃ tvaṃ vetsi sarva-dṛk |
tvam eva jagatāṃ nātho jagad etat tavārpitam


10.14.040

श्री-कृष्ण वृष्णि-कुल-पुष्कर-जोष-दायिन् $ क्ष्मा-निर्जर-द्विज-पशूदधि-वृद्धि-कारिन् &अम्प्;उद्धर्म-शार्वर-हर क्षिति-राक्षस-ध्रुग् % आ-कल्पम् आर्कम् अर्हन् भगवन् नमस् ते

śrī-kṛṣṇa vṛṣṇi-kula-puṣkara-joṣa-dāyin $ kṣmā-nirjara-dvija-paśūdadhi-vṛddhi-kārin &uddharma-śārvara-hara kṣiti-rākṣasa-dhrug % ā-kalpam ārkam arhan bhagavan namas te


10.14.041



10.14.041

0 श्री-शुक उवाच इत्य् अभिष्टूय भूमानं त्रिः परिक्रम्य पादयोः ।
नत्वाभीष्टं जगद्-धाता स्व-धाम प्रत्यपद्यत

0 śrī-śuka uvāca ity abhiṣṭūya bhūmānaṃ triḥ parikramya pādayoḥ |
natvābhīṣṭaṃ jagad-dhātā sva-dhāma pratyapadyata


10.14.042

ततो ऽनुज्ञाप्य भगवान् स्व-भुवं प्राग् अवस्थितान् ।
वत्सान् पुलिनम् आनिन्ये यथा-पूर्व-सखं स्वकम्

tato 'nujñāpya bhagavān sva-bhuvaṃ prāg avasthitān |
vatsān pulinam āninye yathā-pūrva-sakhaṃ svakam


10.14.043

एकस्मिन्न् अपि याते ऽब्दे प्राणेशं चान्तरात्मनः ।
कृष्ण-मायाहता राजन् क्षणार्धं मेनिरे ऽर्भकाः

ekasminn api yāte 'bde prāṇeśaṃ cāntarātmanaḥ |
kṛṣṇa-māyāhatā rājan kṣaṇārdhaṃ menire 'rbhakāḥ


10.14.044

किं किं न विस्मरन्तीह माया-मोहित-चेतसः ।
यन्-मोहितं जगत् सर्वम् अभीक्ष्णं विस्मृतात्मकम्

kiṃ kiṃ na vismarantīha māyā-mohita-cetasaḥ |
yan-mohitaṃ jagat sarvam abhīkṣṇaṃ vismṛtātmakam


10.14.045

ऊचुश् च सुहृदः कृष्णं स्व्-आगतं ते ऽति-रंहसा ।
नैको ऽप्य् अभोजि कवल एहीतः साधु भुज्यताम्

ūcuś ca suhṛdaḥ kṛṣṇaṃ sv-āgataṃ te 'ti-raṃhasā |
naiko 'py abhoji kavala ehītaḥ sādhu bhujyatām


10.14.046

ततो हसन् हृषीकेशो ऽभ्यवहृत्य सहार्भकैः ।
दर्शयंश् चर्माजगरं न्यवर्तत वनाद् व्रजम्

tato hasan hṛṣīkeśo 'bhyavahṛtya sahārbhakaiḥ |
darśayaṃś carmājagaraṃ nyavartata vanād vrajam


10.14.047

बर्ह-प्रसून-वन-धातु-विचित्रिताङ्गः $ प्रोद्दाम-वेणु-दल-शृङ्ग-रवोत्सवाढ्यः &अम्प्;वत्सान् गृणन्न् अनुग-गीत-पवित्र-कीर्तिर् % गोपी-दृग्-उत्सव-दृशिः प्रविवेश गोष्ठम्

barha-prasūna-vana-dhātu-vicitritāṅgaḥ $ proddāma-veṇu-dala-śṛṅga-ravotsavāḍhyaḥ &vatsān gṛṇann anuga-gīta-pavitra-kīrtir % gopī-dṛg-utsava-dṛśiḥ praviveśa goṣṭham


10.14.048


  • अद्यानेन महा-व्यालो यशोदा-नन्द-सूनुना ।
    हतो ऽविता वयं चास्माद् इति बाला व्रजे जगुः

** // adyānena mahā-vyālo yaśodā-nanda-sūnunā |*
hato 'vitā vayaṃ cāsmād iti bālā vraje jaguḥ


10.14.049

0 श्री-राजोवाच ब्रह्मन् परोद्भवे कृष्णे इयान् प्रेमा कथं भवेत् ।
यो ऽभूत-पूर्वस् तोकेषु स्वोद्भवेष्व् अपि कथ्यताम्

0 śrī-rājovāca brahman parodbhave kṛṣṇe iyān premā kathaṃ bhavet |
yo 'bhūta-pūrvas tokeṣu svodbhaveṣv api kathyatām


10.14.050

0 श्री-शुक उवाच सर्वेषाम् अपि भूतानां नृप स्वात्मैव वल्लभः ।
इतरे ऽपत्य-वित्ताद्यास् तद्-वल्लभतयैव हि

0 śrī-śuka uvāca sarveṣām api bhūtānāṃ nṛpa svātmaiva vallabhaḥ |
itare 'patya-vittādyās tad-vallabhatayaiva hi


10.14.051

तद् राजेन्द्र यथा स्नेहः स्व-स्वकात्मनि देहिनाम् ।
न तथा ममतालम्बि- पुत्र-वित्त-गृहादिषु

tad rājendra yathā snehaḥ sva-svakātmani dehinām |
na tathā mamatālambi- putra-vitta-gṛhādiṣu


10.14.052

देहात्म-वादिनां पुंसाम् अपि राजन्य-सत्तम ।
यथा देहः प्रियतमस् तथा न ह्य् अनु ये च तम्

dehātma-vādināṃ puṃsām api rājanya-sattama |
yathā dehaḥ priyatamas tathā na hy anu ye ca tam


10.14.053

देहो ऽपि ममता-भाक् चेत् तर्ह्य् असौ नात्म-वत् प्रियः ।
यज् जीर्यत्य् अपि देहे ऽस्मिन् जीविताशा बलीयसी

deho 'pi mamatā-bhāk cet tarhy asau nātma-vat priyaḥ |
yaj jīryaty api dehe 'smin jīvitāśā balīyasī


10.14.054

तस्मात् प्रियतमः स्वात्मा सर्वेषाम् अपि देहिनाम् ।
तद्-अर्थम् एव सकलं जगद् एतच् चराचरम्

tasmāt priyatamaḥ svātmā sarveṣām api dehinām |
tad-artham eva sakalaṃ jagad etac carācaram


10.14.055

कृष्णम् एनम् अवेहि त्वम् आत्मानम् अखिलात्मनाम् ।
जगद्-धिताय सो ऽप्य् अत्र देहीवाभाति मायया

kṛṣṇam enam avehi tvam ātmānam akhilātmanām |
jagad-dhitāya so 'py atra dehīvābhāti māyayā


10.14.056

वस्तुतो जानताम् अत्र कृष्णं स्थास्नु चरिष्णु च ।
भगवद्-रूपम् अखिलं नान्यद् वस्त्व् इह किञ्चन

vastuto jānatām atra kṛṣṇaṃ sthāsnu cariṣṇu ca |
bhagavad-rūpam akhilaṃ nānyad vastv iha kiñcana


10.14.057

सर्वेषाम् अपि वस्तूनां भावार्थो भवति स्थितः ।
तस्यापि भगवान् कृष्णः किम् अतद् वस्तु रूप्यताम्

sarveṣām api vastūnāṃ bhāvārtho bhavati sthitaḥ |
tasyāpi bhagavān kṛṣṇaḥ kim atad vastu rūpyatām


10.14.058

समाश्रिता ये पद-पल्लव-प्लवं महत्-पदं पुण्य-यशो मुरारेः ।
भवाम्बुधिर् वत्स-पदं परं पदं पदं पदं यद् विपदां न तेषाम्

samāśritā ye pada-pallava-plavaṃ mahat-padaṃ puṇya-yaśo murāreḥ |
bhavāmbudhir vatsa-padaṃ paraṃ padaṃ padaṃ padaṃ yad vipadāṃ na teṣām


10.14.059

एतत् ते सर्वम् आख्यातं यत् पृष्टो ऽहम् इह त्वया ।
तत् कौमारे हरि-कृतं पौगण्डे परिकीर्तितम्

etat te sarvam ākhyātaṃ yat pṛṣṭo 'ham iha tvayā |
tat kaumāre hari-kṛtaṃ paugaṇḍe parikīrtitam


10.14.060

एतत् सुहृद्भिश् चरितं मुरारेर् अघार्दनं शाद्वल-जेमनं च ।
व्यक्तेतरद् रूपम् अजोर्व्-अभिष्टवं शृण्वन् गृणन्न् एति नरो ऽखिलार्थान्

etat suhṛdbhiś caritaṃ murārer aghārdanaṃ śādvala-jemanaṃ ca |
vyaktetarad rūpam ajorv-abhiṣṭavaṃ śṛṇvan gṛṇann eti naro 'khilārthān


10.14.061

एवं विहारैः कौमारैः कौमारं जहतुर् व्रजे ।
निलायनैः सेतु-बन्धैर् मर्कटोत्प्लवनादिभिः

evaṃ vihāraiḥ kaumāraiḥ kaumāraṃ jahatur vraje |
nilāyanaiḥ setu-bandhair markaṭotplavanādibhiḥ

Chapter 10.15

10.15.001

0 श्री-शुक उवाच ततश् च पौगण्ड-वयः-श्रीतौ व्रजे $ बभूवतुस् तौ पशु-पाल-सम्मतौ & ततश् च पौगण्ड-वयः-श्रीतौ व्रजे $ बभूवतुस् तौ पशु-पाल-सम्मतौ & गाश् चारयन्तौ सखिभिः समं पदैर् % वृन्दावनं पुण्यम् अतीव चक्रतुः

0 śrī-śuka uvāca tataś ca paugaṇḍa-vayaḥ-śrītau vraje $ babhūvatus tau paśu-pāla-sammatau & tataś ca paugaṇḍa-vayaḥ-śrītau vraje $ babhūvatus tau paśu-pāla-sammatau & gāś cārayantau sakhibhiḥ samaṃ padair % vṛndāvanaṃ puṇyam atīva cakratuḥ


10.15.002


  • तन् माधवो वेणुम् उदीरयन् वृतो गोपैर् गृणद्भिः स्व-यशो बलान्वितः ।
    पशून् पुरस्कृत्य पशव्यम् आविशद् विहर्तु-कामः कुसुमाकरं वनम्

** // tan mādhavo veṇum udīrayan vṛto gopair gṛṇadbhiḥ sva-yaśo balānvitaḥ |*
paśūn puraskṛtya paśavyam āviśad vihartu-kāmaḥ kusumākaraṃ vanam


10.15.003

तन् मञ्जु-घोषालि-मृग-द्विजाकुलं महन्-मनः-प्रख्य-पयः-सरस्वता ।
वातेन जुष्टं शत-पत्र-गन्धिना निरीक्ष्य रन्तुं भगवान् मनो दधे

tan mañju-ghoṣāli-mṛga-dvijākulaṃ mahan-manaḥ-prakhya-payaḥ-sarasvatā |
vātena juṣṭaṃ śata-patra-gandhinā nirīkṣya rantuṃ bhagavān mano dadhe


10.15.004

स तत्र तत्रारुण-पल्लव-श्रिया फल-प्रसूनोरु-भरेण पादयोः ।
स्पृशच् छिखान् वीक्ष्य वनस्पतीन् मुदा स्मयन्न् इवाहाग्र-जम् आदि-पूरुषः

sa tatra tatrāruṇa-pallava-śriyā phala-prasūnoru-bhareṇa pādayoḥ |
spṛśac chikhān vīkṣya vanaspatīn mudā smayann ivāhāgra-jam ādi-pūruṣaḥ


10.15.005

0 श्री-भगवान् उवाच अहो अमी देव-वरामरार्चितं पादाम्बुजं ते सुमनः-फलार्हणम् ।
नमन्त्य् उपादाय शिखाभिर् आत्मनस् तमो-ऽपहत्यै तरु-जन्म यत्-कृतम्

0 śrī-bhagavān uvāca aho amī deva-varāmarārcitaṃ pādāmbujaṃ te sumanaḥ-phalārhaṇam |
namanty upādāya śikhābhir ātmanas tamo-'pahatyai taru-janma yat-kṛtam


10.15.006

एते ऽलिनस् तव यशो ऽखिल-लोक-तीर्थं $ गायन्त आदि-पुरुषानुपथं भजन्ते &अम्प्;प्रायो अमी मुनि-गणा भवदीय-मुख्या % गूढं वने ऽपि न जहत्य् अनघात्म-दैवम्

ete 'linas tava yaśo 'khila-loka-tīrthaṃ $ gāyanta ādi-puruṣānupathaṃ bhajante &prāyo amī muni-gaṇā bhavadīya-mukhyā % gūḍhaṃ vane 'pi na jahaty anaghātma-daivam


10.15.007

  • //नृत्यन्त्य् अमी शिखिन ईड्य मुदा हरिण्यः $ कुर्वन्ति गोप्य इव ते प्रियम् ईक्षणेन &नृत्यन्त्य् अमी शिखिन ईड्य मुदा हरिण्यः $ कुर्वन्ति गोप्य इव ते प्रियम् ईक्षणेन &सूक्तैश् च कोकिल-गणा गृहम् आगताय % धन्या वनौकस इयान् हि सतां निसर्गः

** //nṛtyanty amī śikhina īḍya mudā hariṇyaḥ $ kurvanti gopya iva te priyam īkṣaṇena &nṛtyanty amī śikhina īḍya mudā hariṇyaḥ $ kurvanti gopya iva te priyam īkṣaṇena &sūktaiś ca kokila-gaṇā gṛham āgatāya % dhanyā vanaukasa iyān hi satāṃ nisargaḥ*


10.15.008

  • //धन्येयम् अद्य धरणी तृण-वीरुधस् त्वत्- $ पाद-स्पृशो द्रुम-लताः करजाभिमृष्टाः &धन्येयम् अद्य धरणी तृण-वीरुधस् त्वत्- $ पाद-स्पृशो द्रुम-लताः करजाभिमृष्टाः &नद्यो ऽद्रयः खग-मृगाः सदयावलोकैर् % गोप्यो ऽन्तरेण भुजयोर् अपि यत्-स्पृहा श्रीः

** //dhanyeyam adya dharaṇī tṛṇa-vīrudhas tvat- $ pāda-spṛśo druma-latāḥ karajābhimṛṣṭāḥ &dhanyeyam adya dharaṇī tṛṇa-vīrudhas tvat- $ pāda-spṛśo druma-latāḥ karajābhimṛṣṭāḥ &nadyo 'drayaḥ khaga-mṛgāḥ sadayāvalokair % gopyo 'ntareṇa bhujayor api yat-spṛhā śrīḥ*


10.15.009



10.15.009

0 श्री-शुक उवाच एवं वृन्दावनं श्रीमत् कृष्णः प्रीत-मनाः पशून् ।
रेमे सञ्चारयन्न् अद्रेः सरिद्-रोधःसु सानुगः

0 śrī-śuka uvāca evaṃ vṛndāvanaṃ śrīmat kṛṣṇaḥ prīta-manāḥ paśūn |
reme sañcārayann adreḥ sarid-rodhaḥsu sānugaḥ


10.15.010

क्वचिद् गायति गायत्सु मदान्धालिष्व् अनुव्रतैः ।
उपगीयमान-चरितः पथि सङ्कर्षणान्वितः

kvacid gāyati gāyatsu madāndhāliṣv anuvrataiḥ |
upagīyamāna-caritaḥ pathi saṅkarṣaṇānvitaḥ


10.15.011

अनुजल्पति जल्पन्तं कल-वाक्यैः शुकं क्वचित् ।
क्वचित् स-वल्गु कूजन्तम् अनुकूजति कोकिलम्

anujalpati jalpantaṃ kala-vākyaiḥ śukaṃ kvacit |
kvacit sa-valgu kūjantam anukūjati kokilam


10.15.011

_1 ॥
क्वचिच् च काल-हंसानाम् अनुकूजति कूजितम् ।
अभिनृत्यति नृत्यन्तं बर्हिणं हासयन् क्वचित्

_1 // kvacic ca kāla-haṃsānām anukūjati kūjitam |
abhinṛtyati nṛtyantaṃ barhiṇaṃ hāsayan kvacit


10.15.012

_2 ॥
मेघ-गम्भीरया वाचा नामभिर् दूर-गान् पशून् ।
क्वचिद् आह्वयति प्रीत्या गो-गोपाल-मनोज्ञया

_2 // megha-gambhīrayā vācā nāmabhir dūra-gān paśūn |
kvacid āhvayati prītyā go-gopāla-manojñayā


10.15.013

चकोर-क्रौञ्च-चक्राह्व- भारद्वाजांश् च बर्हिणः ।
अनुरौति स्म सत्त्वानां भीत-वद् व्याघ्र-सिंहयोः

cakora-krauñca-cakrāhva- bhāradvājāṃś ca barhiṇaḥ |
anurauti sma sattvānāṃ bhīta-vad vyāghra-siṃhayoḥ


10.15.014

क्वचित् क्रीडा-परिश्रान्तं गोपोत्सङ्गोपबर्हणम् ।
स्वयं विश्रमयत्य् आर्यं पाद-संवाहनादिभिः

kvacit krīḍā-pariśrāntaṃ gopotsaṅgopabarhaṇam |
svayaṃ viśramayaty āryaṃ pāda-saṃvāhanādibhiḥ


10.15.015

नृत्यतो गायतः क्वापि वल्गतो युध्यतो मिथः ।
गृहीत-हस्तौ गोपालान् हसन्तौ प्रशशंसतुः

nṛtyato gāyataḥ kvāpi valgato yudhyato mithaḥ |
gṛhīta-hastau gopālān hasantau praśaśaṃsatuḥ


10.15.016

क्वचित् पल्लव-तल्पेषु नियुद्ध-श्रम-कर्शितः ।
वृक्ष-मूलाश्रयः शेते गोपोत्सङ्गोपबर्हणः

kvacit pallava-talpeṣu niyuddha-śrama-karśitaḥ |
vṛkṣa-mūlāśrayaḥ śete gopotsaṅgopabarhaṇaḥ


10.15.017

पाद-संवाहनं चक्रुः केचित् तस्य महात्मनः ।
अपरे हत-पाप्मानो व्यजनैः समवीजयन्

pāda-saṃvāhanaṃ cakruḥ kecit tasya mahātmanaḥ |
apare hata-pāpmāno vyajanaiḥ samavījayan


10.15.018

अन्ये तद्-अनुरूपाणि मनोज्ञानि महात्मनः ।
गायन्ति स्म महा-राज स्नेह-क्लिन्न-धियः शनैः

anye tad-anurūpāṇi manojñāni mahātmanaḥ |
gāyanti sma mahā-rāja sneha-klinna-dhiyaḥ śanaiḥ


10.15.019

एवं निगूढात्म-गतिः स्व-मायया गोपात्मजत्वं चरितैर् विडम्बयन् ।
रेमे रमा-लालित-पाद-पल्लवो ग्राम्यैः समं ग्राम्य-वद् ईश-चेष्टितः

evaṃ nigūḍhātma-gatiḥ sva-māyayā gopātmajatvaṃ caritair viḍambayan |
reme ramā-lālita-pāda-pallavo grāmyaiḥ samaṃ grāmya-vad īśa-ceṣṭitaḥ


10.15.020

श्रीदामा नाम गोपालो राम-केशवयोः सखा ।
सुबल-स्तोककृष्णाद्या गोपाः प्रेम्णेदम् अब्रुवन्

śrīdāmā nāma gopālo rāma-keśavayoḥ sakhā |
subala-stokakṛṣṇādyā gopāḥ premṇedam abruvan


10.15.021

राम राम महा-बाहो कृष्ण दुष्ट-निबर्हण ।
इतो ऽविदूरे सु-महद् वनं तालालि-सङ्कुलम्

rāma rāma mahā-bāho kṛṣṇa duṣṭa-nibarhaṇa |
ito 'vidūre su-mahad vanaṃ tālāli-saṅkulam


10.15.022

फलानि तत्र भूरीणि पतन्ति पतितानि च ।
सन्ति किन्त्व् अवरुद्धानि धेनुकेन दुरात्मना

phalāni tatra bhūrīṇi patanti patitāni ca |
santi kintv avaruddhāni dhenukena durātmanā


10.15.023

सो ऽति-वीर्यो ऽसुरो राम हे कृष्ण खर-रूप-धृक् ।
आत्म-तुल्य-बलैर् अन्यैर् ज्ञातिभिर् बहुभिर् वृतः

so 'ti-vīryo 'suro rāma he kṛṣṇa khara-rūpa-dhṛk |
ātma-tulya-balair anyair jñātibhir bahubhir vṛtaḥ


10.15.024

तस्मात् कृत-नराहाराद् भीतैर् नृभिर् अमित्र-हन् ।
न सेव्यते पशु-गणैः पक्षि-सङ्घैर् विवर्जितम्

tasmāt kṛta-narāhārād bhītair nṛbhir amitra-han |
na sevyate paśu-gaṇaiḥ pakṣi-saṅghair vivarjitam


10.15.025

विद्यन्ते ऽभुक्त-पूर्वाणि फलानि सुरभीणि च ।
एष वै सुरभिर् गन्धो विषूचीनो ऽवगृह्यते

vidyante 'bhukta-pūrvāṇi phalāni surabhīṇi ca |
eṣa vai surabhir gandho viṣūcīno 'vagṛhyate


10.15.026

प्रयच्छ तानि नः कृष्ण गन्ध-लोभित-चेतसाम् ।
वाञ्छास्ति महती राम गम्यतां यदि रोचते

prayaccha tāni naḥ kṛṣṇa gandha-lobhita-cetasām |
vāñchāsti mahatī rāma gamyatāṃ yadi rocate


10.15.027

एवं सुहृद्-वचः श्रुत्वा सुहृत्-प्रिय-चिकीर्षया ।
प्रहस्य जग्मतुर् गोपैर् वृतौ तालवनं प्रभू

evaṃ suhṛd-vacaḥ śrutvā suhṛt-priya-cikīrṣayā |
prahasya jagmatur gopair vṛtau tālavanaṃ prabhū


10.15.028

बलः प्रविश्य बाहुभ्यां तालान् सम्परिकम्पयन् ।
फलानि पातयाम् आस मतङ्-गज इवौजसा

balaḥ praviśya bāhubhyāṃ tālān samparikampayan |
phalāni pātayām āsa mataṅ-gaja ivaujasā


10.15.029

फलानां पततां शब्दं निशम्यासुर-रासभः ।
अभ्यधावत् क्षिति-तलं स-नगं परिकम्पयन्

phalānāṃ patatāṃ śabdaṃ niśamyāsura-rāsabhaḥ |
abhyadhāvat kṣiti-talaṃ sa-nagaṃ parikampayan


10.15.030

समेत्य तरसा प्रत्यग् द्वाभ्यां पद्भ्यां बलं बली ।
निहत्योरसि का-शब्दं मुञ्चन् पर्यसरत् खलः

sametya tarasā pratyag dvābhyāṃ padbhyāṃ balaṃ balī |
nihatyorasi kā-śabdaṃ muñcan paryasarat khalaḥ


10.15.031

पुनर् आसाद्य संरब्ध उपक्रोष्टा पराक् स्थितः ।
चरणाव् अपरौ राजन् बलाय प्राक्षिपद् रुषा

punar āsādya saṃrabdha upakroṣṭā parāk sthitaḥ |
caraṇāv aparau rājan balāya prākṣipad ruṣā


10.15.032

स तं गृहीत्वा प्रपदोर् भ्रामयित्वैक-पाणिना ।
चिक्षेप तृण-राजाग्रे भ्रामण-त्यक्त-जीवितम्

sa taṃ gṛhītvā prapador bhrāmayitvaika-pāṇinā |
cikṣepa tṛṇa-rājāgre bhrāmaṇa-tyakta-jīvitam


10.15.033

तेनाहतो महा-तालो वेपमानो बृहच्-छिराः ।
पार्श्व-स्थं कम्पयन् भग्नः स चान्यं सो ऽपि चापरम्

tenāhato mahā-tālo vepamāno bṛhac-chirāḥ |
pārśva-sthaṃ kampayan bhagnaḥ sa cānyaṃ so 'pi cāparam


10.15.034

बलस्य लीलयोत्सृष्ट- खर-देह-हताहताः ।
तालाश् चकम्पिरे सर्वे महा-वातेरिता इव

balasya līlayotsṛṣṭa- khara-deha-hatāhatāḥ |
tālāś cakampire sarve mahā-vāteritā iva


10.15.035

नैतच् चित्रं भगवति ह्य् अनन्ते जगद्-ईश्वरे ।
ओत-प्रोतम् इदं यस्मिंस् तन्तुष्व् अङ्ग यथा पटः

naitac citraṃ bhagavati hy anante jagad-īśvare |
ota-protam idaṃ yasmiṃs tantuṣv aṅga yathā paṭaḥ


10.15.036

ततः कृष्णं च रामं च ज्ञातयो धेनुकस्य ये ।
क्रोष्टारो ऽभ्यद्रवन् सर्वे संरब्धा हत-बान्धवाः

tataḥ kṛṣṇaṃ ca rāmaṃ ca jñātayo dhenukasya ye |
kroṣṭāro 'bhyadravan sarve saṃrabdhā hata-bāndhavāḥ


10.15.037

तांस् तान् आपततः कृष्णो रामश् च नृप लीलया ।
गृहीत-पश्चाच्-चरणान् प्राहिणोत् तृण-राजसु

tāṃs tān āpatataḥ kṛṣṇo rāmaś ca nṛpa līlayā |
gṛhīta-paścāc-caraṇān prāhiṇot tṛṇa-rājasu


10.15.038

फल-प्रकर-सङ्कीर्णं दैत्य-देहैर् गतासुभिः ।
रराज भूः स-तालाग्रैर् घनैर् इव नभस्-तलम्

phala-prakara-saṅkīrṇaṃ daitya-dehair gatāsubhiḥ |
rarāja bhūḥ sa-tālāgrair ghanair iva nabhas-talam


10.15.039

तयोस् तत् सु-महत् कर्म निशम्य विबुधादयः ।
मुमुचुः पुष्प-वर्षाणि चक्रुर् वाद्यानि तुष्टुवुः

tayos tat su-mahat karma niśamya vibudhādayaḥ |
mumucuḥ puṣpa-varṣāṇi cakrur vādyāni tuṣṭuvuḥ


10.15.040

अथ ताल-फलान्य् आदन् मनुष्या गत-साध्वसाः ।
तृणं च पशवश् चेरुर् हत-धेनुक-कानने

atha tāla-phalāny ādan manuṣyā gata-sādhvasāḥ |
tṛṇaṃ ca paśavaś cerur hata-dhenuka-kānane


10.15.041

कृष्णः कमल-पत्राक्षः पुण्य-श्रवण-कीर्तनः ।
स्तूयमानो ऽनुगैर् गोपैः साग्रजो व्रजम् आव्रजत्

kṛṣṇaḥ kamala-patrākṣaḥ puṇya-śravaṇa-kīrtanaḥ |
stūyamāno 'nugair gopaiḥ sāgrajo vrajam āvrajat


10.15.042

तं गोरजश्-छुरित-कुन्तल-बद्ध-बर्ह- $ वन्य-प्रसून-रुचिरेक्षण-चारु-हासम् &अम्प्;वेणुम् क्वणन्तम् अनुगैर् उपगीत-कीर्तिं % गोप्यो दिदृक्षित-दृशो ऽभ्यगमन् समेताः

taṃ gorajaś-churita-kuntala-baddha-barha- $ vanya-prasūna-rucirekṣaṇa-cāru-hāsam &veṇum kvaṇantam anugair upagīta-kīrtiṃ % gopyo didṛkṣita-dṛśo 'bhyagaman sametāḥ


10.15.043

  • //पीत्वा मुकुन्द-मुख-सारघम् अक्षि-भृङ्गैस् $ तापं जहुर् विरह-जं व्रज-योषितो ऽह्नि &पीत्वा मुकुन्द-मुख-सारघम् अक्षि-भृङ्गैस् $ तापं जहुर् विरह-जं व्रज-योषितो ऽह्नि &तत् सत्-कृतिं समधिगम्य विवेश गोष्ठं % सव्रीड-हास-विनयं यद् अपाङ्ग-मोक्षम्

** //pītvā mukunda-mukha-sāragham akṣi-bhṛṅgais $ tāpaṃ jahur viraha-jaṃ vraja-yoṣito 'hni &pītvā mukunda-mukha-sāragham akṣi-bhṛṅgais $ tāpaṃ jahur viraha-jaṃ vraja-yoṣito 'hni &tat sat-kṛtiṃ samadhigamya viveśa goṣṭhaṃ % savrīḍa-hāsa-vinayaṃ yad apāṅga-mokṣam*


10.15.044


  • तयोर् यशोदा-रोहिण्यौ पुत्रयोः पुत्र-वत्सले ।
    यथा-कामं यथा-कालं व्यधत्तां परमाशिषः

** // tayor yaśodā-rohiṇyau putrayoḥ putra-vatsale |*
yathā-kāmaṃ yathā-kālaṃ vyadhattāṃ paramāśiṣaḥ


10.15.045

गताध्वान-श्रमौ तत्र मज्जनोन्मर्दनादिभिः ।
नीवीं वसित्वा रुचिरां दिव्य-स्रग्-गन्ध-मण्डितौ

gatādhvāna-śramau tatra majjanonmardanādibhiḥ |
nīvīṃ vasitvā rucirāṃ divya-srag-gandha-maṇḍitau


10.15.046

जनन्य्-उपहृतं प्राश्य स्वाद्य् अन्नम् उपलालितौ ।
संविश्य वर-शय्यायां सुखं सुषुपतुर् व्रजे

janany-upahṛtaṃ prāśya svādy annam upalālitau |
saṃviśya vara-śayyāyāṃ sukhaṃ suṣupatur vraje


10.15.047

एवं स भगवान् कृष्णो वृन्दावन-चरः क्वचित् ।
ययौ रामम् ऋते राजन् कालिन्दीं सखिभिर् वृतः

evaṃ sa bhagavān kṛṣṇo vṛndāvana-caraḥ kvacit |
yayau rāmam ṛte rājan kālindīṃ sakhibhir vṛtaḥ


10.15.048

अथ गावश् च गोपाश् च निदाघातप-पीडिताः ।
दुष्टं जलं पपुस् तस्यास् तृष्णार्ता विष-दूषितम्

atha gāvaś ca gopāś ca nidāghātapa-pīḍitāḥ |
duṣṭaṃ jalaṃ papus tasyās tṛṣṇārtā viṣa-dūṣitam


10.15.049

विषाम्भस् तद् उपस्पृश्य दैवोपहत-चेतसः ।
निपेतुर् व्यसवः सर्वे सलिलान्ते कुरूद्वह

viṣāmbhas tad upaspṛśya daivopahata-cetasaḥ |
nipetur vyasavaḥ sarve salilānte kurūdvaha


10.15.050

वीक्ष्य तान् वै तथा-भूतान् कृष्णो योगेश्वरेश्वरः ।
ईक्षयामृत-वर्षिण्या स्व-नाथान् समजीवयत्

vīkṣya tān vai tathā-bhūtān kṛṣṇo yogeśvareśvaraḥ |
īkṣayāmṛta-varṣiṇyā sva-nāthān samajīvayat


10.15.051

ते सम्प्रतीत-स्मृतयः समुत्थाय जलान्तिकात् ।
आसन् सु-विस्मिताः सर्वे वीक्षमाणाः परस्परम्

te sampratīta-smṛtayaḥ samutthāya jalāntikāt |
āsan su-vismitāḥ sarve vīkṣamāṇāḥ parasparam


10.15.052

अन्वमंसत तद् राजन् गोविन्दानुग्रहेक्षितम् ।
पीत्वा विषं परेतस्य पुनर् उत्थानम् आत्मनः

anvamaṃsata tad rājan govindānugrahekṣitam |
pītvā viṣaṃ paretasya punar utthānam ātmanaḥ

Chapter 10.16

10.16.001

0 श्री-शुक उवाच विलोक्य दूषितां कृष्णां कृष्णः कृष्णाहिना विभुः ।
तस्या विशुद्धिम् अन्विच्छन् सर्पं तम् उदवासयत्

0 śrī-śuka uvāca vilokya dūṣitāṃ kṛṣṇāṃ kṛṣṇaḥ kṛṣṇāhinā vibhuḥ |
tasyā viśuddhim anvicchan sarpaṃ tam udavāsayat


10.16.002

0 श्री-राजोवाच कथम् अन्तर्-जले ऽगाधे न्यगृह्णाद् भगवान् अहिम् ।
स वै बहु-युगावासं यथासीद् विप्र कथ्यताम्

0 śrī-rājovāca katham antar-jale 'gādhe nyagṛhṇād bhagavān ahim |
sa vai bahu-yugāvāsaṃ yathāsīd vipra kathyatām


10.16.003

ब्रह्मन् भगवतस् तस्य भूम्नः स्वच्छन्द-वर्तिनः ।
गोपालोदार-चरितं कस् तृप्येतामृतं जुषन्

brahman bhagavatas tasya bhūmnaḥ svacchanda-vartinaḥ |
gopālodāra-caritaṃ kas tṛpyetāmṛtaṃ juṣan


10.16.004

0 श्री-शुक उवाच कालिन्द्यां कालियस्यासीद् ह्रदः कश्चिद् विषाग्निना ।
श्रप्यमाण-पया यस्मिन् पतन्त्य् उपरि-गाः खगाः

0 śrī-śuka uvāca kālindyāṃ kāliyasyāsīd hradaḥ kaścid viṣāgninā |
śrapyamāṇa-payā yasmin patanty upari-gāḥ khagāḥ


10.16.005

विप्रुष्मता विषदोर्मि- मारुतेनाभिमर्शिताः ।
म्रियन्ते तीर-गा यस्य प्राणिनः स्थिर-जङ्गमाः

vipruṣmatā viṣadormi- mārutenābhimarśitāḥ |
mriyante tīra-gā yasya prāṇinaḥ sthira-jaṅgamāḥ


10.16.006

तं चण्ड-वेग-विष-वीर्यम् अवेक्ष्य तेन $ दुष्टां नदीं च खल-संयमनावतारः &अम्प्;कृष्णः कदम्बम् अधिरुह्य ततो ऽति-तुङ्गम् % आस्फोट्य गाढ-रशनो न्यपतद् विषोदे

taṃ caṇḍa-vega-viṣa-vīryam avekṣya tena $ duṣṭāṃ nadīṃ ca khala-saṃyamanāvatāraḥ &kṛṣṇaḥ kadambam adhiruhya tato 'ti-tuṅgam % āsphoṭya gāḍha-raśano nyapatad viṣode


10.16.007

  • //सर्प-ह्रदः पुरुष-सार-निपात-वेग- $ सङ्क्षोभितोरग-विषोच्छ्वसिताम्बु-राशिः &सर्प-ह्रदः पुरुष-सार-निपात-वेग- $ सङ्क्षोभितोरग-विषोच्छ्वसिताम्बु-राशिः &पर्यक् प्लुतो विष-कषाय-बिभीषणोर्मिर् % धावन् धनुः-शतम् अनन्त-बलस्य किं तत्

** //sarpa-hradaḥ puruṣa-sāra-nipāta-vega- $ saṅkṣobhitoraga-viṣocchvasitāmbu-rāśiḥ &sarpa-hradaḥ puruṣa-sāra-nipāta-vega- $ saṅkṣobhitoraga-viṣocchvasitāmbu-rāśiḥ &paryak pluto viṣa-kaṣāya-bibhīṣaṇormir % dhāvan dhanuḥ-śatam ananta-balasya kiṃ tat*


10.16.008

  • //तस्य ह्रदे विहरतो भुज-दण्ड-घूर्ण- $ वार्-घोषम् अङ्ग वर-वारण-विक्रमस्य &तस्य ह्रदे विहरतो भुज-दण्ड-घूर्ण- $ वार्-घोषम् अङ्ग वर-वारण-विक्रमस्य &आश्रुत्य तत् स्व-सदनाभिभवं निरीक्ष्य % चक्षुः-श्रवाः समसरत् तद् अमृष्यमाणः

** //tasya hrade viharato bhuja-daṇḍa-ghūrṇa- $ vār-ghoṣam aṅga vara-vāraṇa-vikramasya &tasya hrade viharato bhuja-daṇḍa-ghūrṇa- $ vār-ghoṣam aṅga vara-vāraṇa-vikramasya &āśrutya tat sva-sadanābhibhavaṃ nirīkṣya % cakṣuḥ-śravāḥ samasarat tad amṛṣyamāṇaḥ*


10.16.009

  • //तं प्रेक्षणीय-सुकुमार-घनावदातं $ श्रीवत्स-पीत-वसनं स्मित-सुन्दरास्यम् &तं प्रेक्षणीय-सुकुमार-घनावदातं $ श्रीवत्स-पीत-वसनं स्मित-सुन्दरास्यम् &क्रीडन्तम् अप्रतिभयं कमलोदराङ्घ्रिं % सन्दश्य मर्मसु रुषा भुजया चछाद

** //taṃ prekṣaṇīya-sukumāra-ghanāvadātaṃ $ śrīvatsa-pīta-vasanaṃ smita-sundarāsyam &taṃ prekṣaṇīya-sukumāra-ghanāvadātaṃ $ śrīvatsa-pīta-vasanaṃ smita-sundarāsyam &krīḍantam apratibhayaṃ kamalodarāṅghriṃ % sandaśya marmasu ruṣā bhujayā cachāda*


10.16.010

  • //तं नाग-भोग-परिवीतम् अदृष्ट-चेष्टम् $ आलोक्य तत्-प्रिय-सखाः पशुपा भृशार्ताः &तं नाग-भोग-परिवीतम् अदृष्ट-चेष्टम् $ आलोक्य तत्-प्रिय-सखाः पशुपा भृशार्ताः &कृष्णे ऽर्पितात्म-सुहृद्-अर्थ-कलत्र-कामा % दुःखानुशोक-भय-मूढ-धियो निपेतुः

** //taṃ nāga-bhoga-parivītam adṛṣṭa-ceṣṭam $ ālokya tat-priya-sakhāḥ paśupā bhṛśārtāḥ &taṃ nāga-bhoga-parivītam adṛṣṭa-ceṣṭam $ ālokya tat-priya-sakhāḥ paśupā bhṛśārtāḥ &kṛṣṇe 'rpitātma-suhṛd-artha-kalatra-kāmā % duḥkhānuśoka-bhaya-mūḍha-dhiyo nipetuḥ*


10.16.011


  • गावो वृषा वत्सतर्यः क्रन्दमानाः सु-दुःखिताः ।
    कृष्णे न्यस्तेक्षणा भीता रुदन्त्य इव तस्थिरे

** // gāvo vṛṣā vatsataryaḥ krandamānāḥ su-duḥkhitāḥ |*
kṛṣṇe nyastekṣaṇā bhītā rudantya iva tasthire


10.16.012

अथ व्रजे महोत्पातास् त्रि-विधा ह्य् अति-दारुणाः ।
उत्पेतुर् भुवि दिव्य् आत्मन्य् आसन्न-भय-शंसिनः

atha vraje mahotpātās tri-vidhā hy ati-dāruṇāḥ |
utpetur bhuvi divy ātmany āsanna-bhaya-śaṃsinaḥ


10.16.013

तान् आलक्ष्य भयोद्विग्ना गोपा नन्द-पुरोगमाः ।
विना रामेण गाः कृष्णं ज्ञात्वा चारयितुं गतम्

tān ālakṣya bhayodvignā gopā nanda-purogamāḥ |
vinā rāmeṇa gāḥ kṛṣṇaṃ jñātvā cārayituṃ gatam


10.16.014

तैर् दुर्निमित्तैर् निधनं मत्वा प्राप्तम् अतद्-विदः ।
तत्-प्राणास् तन्-मनस्कास् ते दुःख-शोक-भयातुराः

tair durnimittair nidhanaṃ matvā prāptam atad-vidaḥ |
tat-prāṇās tan-manaskās te duḥkha-śoka-bhayāturāḥ


10.16.015

आ-बाल-वृद्ध-वनिताः सर्वे ऽङ्ग पशु-वृत्तयः ।
निर्जग्मुर् गोकुलाद् दीनाः कृष्ण-दर्शन-लालसाः

ā-bāla-vṛddha-vanitāḥ sarve 'ṅga paśu-vṛttayaḥ |
nirjagmur gokulād dīnāḥ kṛṣṇa-darśana-lālasāḥ


10.16.016

तांस् तथा कातरान् वीक्ष्य भगवान् माधवो बलः ।
प्रहस्य किञ्चिन् नोवाच प्रभाव-ज्ञो ऽनुजस्य सः

tāṃs tathā kātarān vīkṣya bhagavān mādhavo balaḥ |
prahasya kiñcin novāca prabhāva-jño 'nujasya saḥ


10.16.017

ते ऽन्वेषमाणा दयितं कृष्णं सूचितया पदैः ।
भगवल्-लक्षणैर् जग्मुः पदव्या यमुना-तटम्

te 'nveṣamāṇā dayitaṃ kṛṣṇaṃ sūcitayā padaiḥ |
bhagaval-lakṣaṇair jagmuḥ padavyā yamunā-taṭam


10.16.018

ते तत्र तत्राब्ज-यवाङ्कुशाशनि- ध्वजोपपन्नानि पदानि विश्-पतेः ।
मार्गे गवाम् अन्य-पदान्तरान्तरे निरीक्षमाणा ययुर् अङ्ग सत्वराः

te tatra tatrābja-yavāṅkuśāśani- dhvajopapannāni padāni viś-pateḥ |
mārge gavām anya-padāntarāntare nirīkṣamāṇā yayur aṅga satvarāḥ


10.16.019

अन्तर् ह्रदे भुजग-भोग-परीतम् आरात् $ कृष्णं निरीहम् उपलभ्य जलाशयान्ते &अम्प्;गोपांश् च मूढ-धिषणान् परितः पशूंश् च % सङ्क्रन्दतः परम-कश्मलम् आपुर् आर्ताः

antar hrade bhujaga-bhoga-parītam ārāt $ kṛṣṇaṃ nirīham upalabhya jalāśayānte &gopāṃś ca mūḍha-dhiṣaṇān paritaḥ paśūṃś ca % saṅkrandataḥ parama-kaśmalam āpur ārtāḥ


10.16.020

  • //गोप्यो ऽनुरक्त-मनसो भगवत्य् अनन्ते $ तत्-सौहृद-स्मित-विलोक-गिरः स्मरन्त्यः &गोप्यो ऽनुरक्त-मनसो भगवत्य् अनन्ते $ तत्-सौहृद-स्मित-विलोक-गिरः स्मरन्त्यः &ग्रस्ते ऽहिना प्रियतमे भृश-दुःख-तप्ताः % शून्यं प्रिय-व्यतिहृतं ददृशुस् त्रि-लोकम्

** //gopyo 'nurakta-manaso bhagavaty anante $ tat-sauhṛda-smita-viloka-giraḥ smarantyaḥ &gopyo 'nurakta-manaso bhagavaty anante $ tat-sauhṛda-smita-viloka-giraḥ smarantyaḥ &graste 'hinā priyatame bhṛśa-duḥkha-taptāḥ % śūnyaṃ priya-vyatihṛtaṃ dadṛśus tri-lokam*


10.16.021

  • //ताः कृष्ण-मातरम् अपत्यम् अनुप्रविष्टां $ तुल्य-व्यथाः समनुगृह्य शुचः स्रवन्त्यः &ताः कृष्ण-मातरम् अपत्यम् अनुप्रविष्टां $ तुल्य-व्यथाः समनुगृह्य शुचः स्रवन्त्यः &तास् ता व्रज-प्रिय-कथाः कथयन्त्य आसन् % कृष्णानने ऽर्पित-दृशो मृतक-प्रतीकाः

** //tāḥ kṛṣṇa-mātaram apatyam anupraviṣṭāṃ $ tulya-vyathāḥ samanugṛhya śucaḥ sravantyaḥ &tāḥ kṛṣṇa-mātaram apatyam anupraviṣṭāṃ $ tulya-vyathāḥ samanugṛhya śucaḥ sravantyaḥ &tās tā vraja-priya-kathāḥ kathayantya āsan % kṛṣṇānane 'rpita-dṛśo mṛtaka-pratīkāḥ*


10.16.022


  • कृष्ण-प्राणान् निर्विशतो नन्दादीन् वीक्ष्य तं ह्रदम् ।
    प्रत्यषेधत् स भगवान् रामः कृष्णानुभाव-वित्

** // kṛṣṇa-prāṇān nirviśato nandādīn vīkṣya taṃ hradam |*
pratyaṣedhat sa bhagavān rāmaḥ kṛṣṇānubhāva-vit


10.16.023

इत्थम् स्व-गोकुलम् अनन्य-गतिं निरीक्ष्य $ स-स्त्री-कुमारम् अति-दुःखितम् आत्म-हेतोः &अम्प्;आज्ञाय मर्त्य-पदवीम् अनुवर्तमानः % स्थित्वा मुहूर्तम् उदतिष्ठद् उरङ्ग-बन्धात्

ittham sva-gokulam ananya-gatiṃ nirīkṣya $ sa-strī-kumāram ati-duḥkhitam ātma-hetoḥ &ājñāya martya-padavīm anuvartamānaḥ % sthitvā muhūrtam udatiṣṭhad uraṅga-bandhāt


10.16.024

  • //तत्-प्रथ्यमान-वपुषा व्यथितात्म-भोगस् $ त्यक्त्वोन्नमय्य कुपितः स्व-फणान् भुजङ्गः &तत्-प्रथ्यमान-वपुषा व्यथितात्म-भोगस् $ त्यक्त्वोन्नमय्य कुपितः स्व-फणान् भुजङ्गः &तस्थौ श्वसञ् छ्वसन-रन्ध्र-विषाम्बरीष- % स्तब्धेक्षणोल्मुक-मुखो हरिम् ईक्षमाणः

** //tat-prathyamāna-vapuṣā vyathitātma-bhogas $ tyaktvonnamayya kupitaḥ sva-phaṇān bhujaṅgaḥ &tat-prathyamāna-vapuṣā vyathitātma-bhogas $ tyaktvonnamayya kupitaḥ sva-phaṇān bhujaṅgaḥ &tasthau śvasañ chvasana-randhra-viṣāmbarīṣa- % stabdhekṣaṇolmuka-mukho harim īkṣamāṇaḥ*


10.16.025

  • //तं जिह्वया द्वि-शिखया परिलेलिहानं $ द्वे सृक्वणी ह्य् अति-कराल-विषाग्नि-दृष्टिम् &तं जिह्वया द्वि-शिखया परिलेलिहानं $ द्वे सृक्वणी ह्य् अति-कराल-विषाग्नि-दृष्टिम् &क्रीडन्न् अमुं परिससार यथा खगेन्द्रो % बभ्राम सो ऽप्य् अवसरं प्रसमीक्षमाणः

** //taṃ jihvayā dvi-śikhayā parilelihānaṃ $ dve sṛkvaṇī hy ati-karāla-viṣāgni-dṛṣṭim &taṃ jihvayā dvi-śikhayā parilelihānaṃ $ dve sṛkvaṇī hy ati-karāla-viṣāgni-dṛṣṭim &krīḍann amuṃ parisasāra yathā khagendro % babhrāma so 'py avasaraṃ prasamīkṣamāṇaḥ*


10.16.026

  • //एवं परिभ्रम-हतौजसम् उन्नतांसम् $ आनम्य तत्-पृथु-शिरःस्व् अधिरूढ आद्यः &एवं परिभ्रम-हतौजसम् उन्नतांसम् $ आनम्य तत्-पृथु-शिरःस्व् अधिरूढ आद्यः &तन्-मूर्ध-रत्न-निकर-स्पर्शाति-ताम्र- % पादाम्बुजो ऽखिल-कलादि-गुरुर् ननर्त

** //evaṃ paribhrama-hataujasam unnatāṃsam $ ānamya tat-pṛthu-śiraḥsv adhirūḍha ādyaḥ &evaṃ paribhrama-hataujasam unnatāṃsam $ ānamya tat-pṛthu-śiraḥsv adhirūḍha ādyaḥ &tan-mūrdha-ratna-nikara-sparśāti-tāmra- % pādāmbujo 'khila-kalādi-gurur nanarta*


10.16.027

  • //तं नर्तुम् उद्यतम् अवेक्ष्य तदा तदीय- $ गन्धर्व-सिद्ध-मुनि-चारण-देव-वध्वः &तं नर्तुम् उद्यतम् अवेक्ष्य तदा तदीय- $ गन्धर्व-सिद्ध-मुनि-चारण-देव-वध्वः &प्रीत्या मृदङ्ग-पणवानक-वाद्य-गीत- % पुष्पोपहार-नुतिभिः सहसोपसेदुः

** //taṃ nartum udyatam avekṣya tadā tadīya- $ gandharva-siddha-muni-cāraṇa-deva-vadhvaḥ &taṃ nartum udyatam avekṣya tadā tadīya- $ gandharva-siddha-muni-cāraṇa-deva-vadhvaḥ &prītyā mṛdaṅga-paṇavānaka-vādya-gīta- % puṣpopahāra-nutibhiḥ sahasopaseduḥ*


10.16.028

  • //यद् यच् छिरो न नमते ऽङ्ग शतैक-शीर्ष्णस् $ तत् तन् ममर्द खर-दण्ड-धरो ऽङ्घ्रि-पातैः &यद् यच् छिरो न नमते ऽङ्ग शतैक-शीर्ष्णस् $ तत् तन् ममर्द खर-दण्ड-धरो ऽङ्घ्रि-पातैः &क्षीणायुषो भ्रमत उल्बणम् आस्यतो ऽसृङ् % नस्तो वमन् परम-कश्मलम् आप नागः

** //yad yac chiro na namate 'ṅga śataika-śīrṣṇas $ tat tan mamarda khara-daṇḍa-dharo 'ṅghri-pātaiḥ &yad yac chiro na namate 'ṅga śataika-śīrṣṇas $ tat tan mamarda khara-daṇḍa-dharo 'ṅghri-pātaiḥ &kṣīṇāyuṣo bhramata ulbaṇam āsyato 'sṛṅ % nasto vaman parama-kaśmalam āpa nāgaḥ*


10.16.029

  • //तस्याक्षिभिर् गरलम् उद्वमतः शिरःसु $ यद् यत् समुन्नमति निःश्वसतो रुषोच्चैः &तस्याक्षिभिर् गरलम् उद्वमतः शिरःसु $ यद् यत् समुन्नमति निःश्वसतो रुषोच्चैः &नृत्यन् पदानुनमयन् दमयां बभूव % पुष्पैः प्रपूजित इवेह पुमान् पुराणः

** //tasyākṣibhir garalam udvamataḥ śiraḥsu $ yad yat samunnamati niḥśvasato ruṣoccaiḥ &tasyākṣibhir garalam udvamataḥ śiraḥsu $ yad yat samunnamati niḥśvasato ruṣoccaiḥ &nṛtyan padānunamayan damayāṃ babhūva % puṣpaiḥ prapūjita iveha pumān purāṇaḥ*


10.16.030

  • //तच्-चित्र-ताण्डव-विरुग्न-फणा-सहस्रो $ रक्तं मुखैर् उरु वमन् नृप भग्न-गात्रः &तच्-चित्र-ताण्डव-विरुग्न-फणा-सहस्रो $ रक्तं मुखैर् उरु वमन् नृप भग्न-गात्रः &स्मृत्वा चराचर-गुरुं पुरुषं पुराणं % नारायणं तम् अरणं मनसा जगाम

** //tac-citra-tāṇḍava-virugna-phaṇā-sahasro $ raktaṃ mukhair uru vaman nṛpa bhagna-gātraḥ &tac-citra-tāṇḍava-virugna-phaṇā-sahasro $ raktaṃ mukhair uru vaman nṛpa bhagna-gātraḥ &smṛtvā carācara-guruṃ puruṣaṃ purāṇaṃ % nārāyaṇaṃ tam araṇaṃ manasā jagāma*


10.16.031

  • //कृष्णस्य गर्भ-जगतो ऽति-भरावसन्नं $ पार्ष्णि-प्रहार-परिरुग्न-फणातपत्रम् &कृष्णस्य गर्भ-जगतो ऽति-भरावसन्नं $ पार्ष्णि-प्रहार-परिरुग्न-फणातपत्रम् &दृष्ट्वाहिम् आद्यम् उपसेदुर् अमुष्य पत्न्य % आर्ताः श्लथद्-वसन-भूषण-केश-बन्धाः

** //kṛṣṇasya garbha-jagato 'ti-bharāvasannaṃ $ pārṣṇi-prahāra-parirugna-phaṇātapatram &kṛṣṇasya garbha-jagato 'ti-bharāvasannaṃ $ pārṣṇi-prahāra-parirugna-phaṇātapatram &dṛṣṭvāhim ādyam upasedur amuṣya patnya % ārtāḥ ślathad-vasana-bhūṣaṇa-keśa-bandhāḥ*


10.16.032

  • //तास् तं सु-विग्न-मनसो ऽथ पुरस्कृतार्भाः $ कायं निधाय भुवि भूत-पतिं प्रणेमुः &तास् तं सु-विग्न-मनसो ऽथ पुरस्कृतार्भाः $ कायं निधाय भुवि भूत-पतिं प्रणेमुः &साध्व्यः कृताञ्जलि-पुटाः शमलस्य भर्तुर् % मोक्षेप्सवः शरण-दं शरणं प्रपन्नाः

** //tās taṃ su-vigna-manaso 'tha puraskṛtārbhāḥ $ kāyaṃ nidhāya bhuvi bhūta-patiṃ praṇemuḥ &tās taṃ su-vigna-manaso 'tha puraskṛtārbhāḥ $ kāyaṃ nidhāya bhuvi bhūta-patiṃ praṇemuḥ &sādhvyaḥ kṛtāñjali-puṭāḥ śamalasya bhartur % mokṣepsavaḥ śaraṇa-daṃ śaraṇaṃ prapannāḥ*


10.16.033



10.16.033

0 नाग-पत्न्य ऊचुः न्याय्यो हि दण्डः कृत-किल्बिषे ऽस्मिंस् $ तवावतारः खल-निग्रहाय & न्याय्यो हि दण्डः कृत-किल्बिषे ऽस्मिंस् $ तवावतारः खल-निग्रहाय & रिपोः सुतानाम् अपि तुल्य-दृष्टिर् % धत्से दमं फलम् एवानुशंसन्

0 nāga-patnya ūcuḥ nyāyyo hi daṇḍaḥ kṛta-kilbiṣe 'smiṃs $ tavāvatāraḥ khala-nigrahāya & nyāyyo hi daṇḍaḥ kṛta-kilbiṣe 'smiṃs $ tavāvatāraḥ khala-nigrahāya & ripoḥ sutānām api tulya-dṛṣṭir % dhatse damaṃ phalam evānuśaṃsan


10.16.034


  • अनुग्रहो ऽयं भवतः कृतो हि नो दण्डो ऽसतां ते खलु कल्मषापहः ।
    यद् दन्दशूकत्वम् अमुष्य देहिनः क्रोधो ऽपि ते ऽनुग्रह एव सम्मतः

** // anugraho 'yaṃ bhavataḥ kṛto hi no daṇḍo 'satāṃ te khalu kalmaṣāpahaḥ |*
yad dandaśūkatvam amuṣya dehinaḥ krodho 'pi te 'nugraha eva sammataḥ


10.16.035

तपः सुतप्तं किम् अनेन पूर्वं निरस्त-मानेन च मान-देन ।
धर्मो ऽथ वा सर्व-जनानुकम्पया यतो भवांस् तुष्यति सर्व-जीवः

tapaḥ sutaptaṃ kim anena pūrvaṃ nirasta-mānena ca māna-dena |
dharmo 'tha vā sarva-janānukampayā yato bhavāṃs tuṣyati sarva-jīvaḥ


10.16.036

कस्यानुभावो ऽस्य न देव विद्महे तवाङ्घ्रि-रेणु-स्परशाधिकारः ।
यद्-वाञ्छया श्रीर् ललनाचरत् तपो विहाय कामान् सु-चिरं धृत-व्रता

kasyānubhāvo 'sya na deva vidmahe tavāṅghri-reṇu-sparaśādhikāraḥ |
yad-vāñchayā śrīr lalanācarat tapo vihāya kāmān su-ciraṃ dhṛta-vratā


10.16.037

न नाक-पृष्ठं न च सार्व-भौमं $ न पारमेष्ठ्यं न रसाधिपत्यम् &अम्प्;न योग-सिद्धीर् अपुनर्-भवं वा % वाञ्छन्ति यत्-पाद-रजः-प्रपन्नाः

na nāka-pṛṣṭhaṃ na ca sārva-bhaumaṃ $ na pārameṣṭhyaṃ na rasādhipatyam &na yoga-siddhīr apunar-bhavaṃ vā % vāñchanti yat-pāda-rajaḥ-prapannāḥ


10.16.038


  • तद् एष नाथाप दुरापम् अन्यैस् तमो-जनिः क्रोध-वशो ऽप्य् अहीशः ।
    संसार-चक्रे भ्रमतः शरीरिणो यद्-इच्छतः स्याद् विभवः समक्षः

** // tad eṣa nāthāpa durāpam anyais tamo-janiḥ krodha-vaśo 'py ahīśaḥ |*
saṃsāra-cakre bhramataḥ śarīriṇo yad-icchataḥ syād vibhavaḥ samakṣaḥ


10.16.039

नमस् तुभ्यं भगवते पुरुषाय महात्मने ।
भूतावासाय भूताय पराय परमात्मने

namas tubhyaṃ bhagavate puruṣāya mahātmane |
bhūtāvāsāya bhūtāya parāya paramātmane


10.16.040

ज्ञान-विज्ञान-नीधये ब्रह्मणे ऽनन्त-शक्तये ।
अगुणायाविकाराय नमस् ते प्राकृताय च

jñāna-vijñāna-nīdhaye brahmaṇe 'nanta-śaktaye |
aguṇāyāvikārāya namas te prākṛtāya ca


10.16.041

कालाय काल-नाभाय कालावयव-साक्षिणे ।
विश्वाय तद्-उपद्रष्ट्रे तत्-कर्त्रे विश्व-हेतवे

kālāya kāla-nābhāya kālāvayava-sākṣiṇe |
viśvāya tad-upadraṣṭre tat-kartre viśva-hetave


10.16.042

भूत-मात्रेन्द्रिय-प्राण- मनो-बुद्ध्य्-आशयात्मने ।
त्रि-गुणेनाभिमानेन गूढ-स्वात्मानुभूतये

bhūta-mātrendriya-prāṇa- mano-buddhy-āśayātmane |
tri-guṇenābhimānena gūḍha-svātmānubhūtaye


10.16.043

नमो ऽनन्ताय सूक्ष्माय कूट-स्थाय विपश्चिते ।
नाना-वादानुरोधाय वाच्य-वाचक-शक्तये

namo 'nantāya sūkṣmāya kūṭa-sthāya vipaścite |
nānā-vādānurodhāya vācya-vācaka-śaktaye


10.16.044

नमः प्रमाण-मूलाय कवये शास्त्र-योनये ।
प्रवृत्ताय निवृत्ताय निगमाय नमो नमः

namaḥ pramāṇa-mūlāya kavaye śāstra-yonaye |
pravṛttāya nivṛttāya nigamāya namo namaḥ


10.16.045

नमः कृष्णाय रामाय वसुदेव-सुताय च ।
प्रद्युम्नायानिरुद्धाय सात्वतां पतये नमः

namaḥ kṛṣṇāya rāmāya vasudeva-sutāya ca |
pradyumnāyāniruddhāya sātvatāṃ pataye namaḥ


10.16.046

नमो गुण-प्रदीपाय गुणात्म-च्छादनाय च ।
गुण-वृत्त्य्-उपलक्ष्याय गुण-द्रष्ट्रे स्व-संविदे

namo guṇa-pradīpāya guṇātma-cchādanāya ca |
guṇa-vṛtty-upalakṣyāya guṇa-draṣṭre sva-saṃvide


10.16.047

अव्याकृत-विहाराय सर्व-व्याकृत-सिद्धये ।
हृषीकेश नमस् ते ऽस्तु मुनये मौन-शीलिने

avyākṛta-vihārāya sarva-vyākṛta-siddhaye |
hṛṣīkeśa namas te 'stu munaye mauna-śīline


10.16.048

परावर-गति-ज्ञाय सर्वाध्यक्षाय ते नमः ।
अविश्वाय च विश्वाय तद्-द्रष्ट्रे ऽस्य च हेतवे

parāvara-gati-jñāya sarvādhyakṣāya te namaḥ |
aviśvāya ca viśvāya tad-draṣṭre 'sya ca hetave


10.16.049

त्वं ह्य् अस्य जन्म-स्थिति-संयमान् विभो $ गुणैर् अनीहो ऽकृत-काल-शक्ति-धृक् &अम्प्;तत्-तत्-स्वभावान् प्रतिबोधयन् सतः % समीक्षयामोघ-विहार ईहसे

tvaṃ hy asya janma-sthiti-saṃyamān vibho $ guṇair anīho 'kṛta-kāla-śakti-dhṛk &tat-tat-svabhāvān pratibodhayan sataḥ % samīkṣayāmogha-vihāra īhase


10.16.050

  • //तस्यैव ते ऽमूस् तनवस् त्रि-लोक्यां $ शान्ता अशान्ता उत मूढ-योनयः &तस्यैव ते ऽमूस् तनवस् त्रि-लोक्यां $ शान्ता अशान्ता उत मूढ-योनयः &शान्ताः प्रियास् ते ह्य् अधुनावितुं सतां % स्थातुश् च ते धर्म-परीप्सयेहतः

** //tasyaiva te 'mūs tanavas tri-lokyāṃ $ śāntā aśāntā uta mūḍha-yonayaḥ &tasyaiva te 'mūs tanavas tri-lokyāṃ $ śāntā aśāntā uta mūḍha-yonayaḥ &śāntāḥ priyās te hy adhunāvituṃ satāṃ % sthātuś ca te dharma-parīpsayehataḥ*


10.16.051


  • अपराधः सकृद् भर्त्रा सोढव्यः स्व-प्रजा-कृतः ।
    क्षन्तुम् अर्हसि शान्तात्मन् मूढस्य त्वाम् अजानतः

** // aparādhaḥ sakṛd bhartrā soḍhavyaḥ sva-prajā-kṛtaḥ |*
kṣantum arhasi śāntātman mūḍhasya tvām ajānataḥ


10.16.052

अनुगृह्णीष्व भगवन् प्राणांस् त्यजति पन्नगः ।
स्त्रीणां नः साधु-शोच्यानां पतिः प्राणः प्रदीयताम्

anugṛhṇīṣva bhagavan prāṇāṃs tyajati pannagaḥ |
strīṇāṃ naḥ sādhu-śocyānāṃ patiḥ prāṇaḥ pradīyatām


10.16.053

विधेहि ते किङ्करीणाम् अनुष्ठेयं तवाज्ञया ।
यच्-छ्रद्धयानुतिष्ठन् वै मुच्यते सर्वतो भयात्

vidhehi te kiṅkarīṇām anuṣṭheyaṃ tavājñayā |
yac-chraddhayānutiṣṭhan vai mucyate sarvato bhayāt


10.16.054

0 श्री-शुक उवाच इत्थं स नाग-पत्नीभिर् भगवान् समभिष्टुतः ।
मूर्च्छितं भग्न-शिरसं विससर्जाङ्घ्रि-कुट्टनैः

0 śrī-śuka uvāca itthaṃ sa nāga-patnībhir bhagavān samabhiṣṭutaḥ |
mūrcchitaṃ bhagna-śirasaṃ visasarjāṅghri-kuṭṭanaiḥ


10.16.055

प्रतिलब्धेन्द्रिय-प्राणः कालियः शनकैर् हरिम् ।
कृच्छ्रात् समुच्छ्वसन् दीनः कृष्णं प्राह कृताञ्जलिः

pratilabdhendriya-prāṇaḥ kāliyaḥ śanakair harim |
kṛcchrāt samucchvasan dīnaḥ kṛṣṇaṃ prāha kṛtāñjaliḥ


10.16.056

0 कालिय उवाच वयं खलाः सहोत्पत्त्या तमसा दीर्घ-मन्यवः ।
स्वभावो दुस्त्यजो नाथ लोकानां यद् असद्-ग्रहः

0 kāliya uvāca vayaṃ khalāḥ sahotpattyā tamasā dīrgha-manyavaḥ |
svabhāvo dustyajo nātha lokānāṃ yad asad-grahaḥ


10.16.057

त्वया सृष्टम् इदं विश्वं धातर् गुण-विसर्जनम् ।
नाना-स्वभाव-वीर्यौजो- योनि-बीजाशयाकृति

tvayā sṛṣṭam idaṃ viśvaṃ dhātar guṇa-visarjanam |
nānā-svabhāva-vīryaujo- yoni-bījāśayākṛti


10.16.058

वयं च तत्र भगवन् सर्पा जात्य्-उरु-मन्यवः ।
कथं त्यजामस् त्वन्-मायां दुस्त्यजां मोहिताः स्वयम्

vayaṃ ca tatra bhagavan sarpā jāty-uru-manyavaḥ |
kathaṃ tyajāmas tvan-māyāṃ dustyajāṃ mohitāḥ svayam


10.16.059

भवान् हि कारणं तत्र सर्व-ज्ञो जगद्-ईश्वरः ।
अनुग्रहं निग्रहं वा मन्यसे तद् विधेहि नः

bhavān hi kāraṇaṃ tatra sarva-jño jagad-īśvaraḥ |
anugrahaṃ nigrahaṃ vā manyase tad vidhehi naḥ


10.16.060

0 श्री-शुक उवाच इत्य् आकर्ण्य वचः प्राह भगवान् कार्य-मानुषः ।
नात्र स्थेयं त्वया सर्प समुद्रं याहि मा चिरम् ।
स्व-ज्ञात्य्-अपत्य-दाराढ्यो गो-नृभिर् भुज्यते नदी

0 śrī-śuka uvāca ity ākarṇya vacaḥ prāha bhagavān kārya-mānuṣaḥ |
nātra stheyaṃ tvayā sarpa samudraṃ yāhi mā ciram |
sva-jñāty-apatya-dārāḍhyo go-nṛbhir bhujyate nadī


10.16.061

य एतत् संस्मरेन् मर्त्यस् तुभ्यं मद्-अनुशासनम् ।
कीर्तयन्न् उभयोः सन्ध्योर् न युष्मद् भयम् आप्नुयात्

ya etat saṃsmaren martyas tubhyaṃ mad-anuśāsanam |
kīrtayann ubhayoḥ sandhyor na yuṣmad bhayam āpnuyāt


10.16.062

यो ऽस्मिन् स्नात्वा मद्-आक्रीडे देवादींस् तर्पयेज् जलैः ।
उपोष्य मां स्मरन्न् अर्चेत् सर्व-पापैः प्रमुच्यते

yo 'smin snātvā mad-ākrīḍe devādīṃs tarpayej jalaiḥ |
upoṣya māṃ smarann arcet sarva-pāpaiḥ pramucyate


10.16.063

द्वीपं रमणकं हित्वा ह्रदम् एतम् उपाश्रितः ।
यद्-भयात् स सुपर्णस् त्वां नाद्यान् मत्-पाद-लाञ्छितम्

dvīpaṃ ramaṇakaṃ hitvā hradam etam upāśritaḥ |
yad-bhayāt sa suparṇas tvāṃ nādyān mat-pāda-lāñchitam


10.16.064

0 श्री-ऋषिर् उवाच मुक्तो भगवता राजन् कृष्णेनाद्भुत-कर्मणा ।
तं पूजयाम् आस मुदा नाग-पत्न्यश् च सादरम्

0 śrī-ṛṣir uvāca mukto bhagavatā rājan kṛṣṇenādbhuta-karmaṇā |
taṃ pūjayām āsa mudā nāga-patnyaś ca sādaram


10.16.065

दिव्याम्बर-स्रङ्-मणिभिः परार्ध्यैर् अपि भूषणैः ।
दिव्य-गन्धानुलेपैश् च महत्योत्पल-मालया

divyāmbara-sraṅ-maṇibhiḥ parārdhyair api bhūṣaṇaiḥ |
divya-gandhānulepaiś ca mahatyotpala-mālayā


10.16.066

पूजयित्वा जगन्-नाथं प्रसाद्य गरुड-ध्वजम् ।
ततः प्रीतो ऽभ्यनुज्ञातः परिक्रम्याभिवन्द्य तम्

pūjayitvā jagan-nāthaṃ prasādya garuḍa-dhvajam |
tataḥ prīto 'bhyanujñātaḥ parikramyābhivandya tam


10.16.067

स-कलत्र-सुहृत्-पुत्रो द्वीपम् अब्धेर् जगाम ह ।
तदैव सामृत-जला यमुना निर्विषाभवत् ।
अनुग्रहाद् भगवतः क्रीडा-मानुष-रूपिणः

sa-kalatra-suhṛt-putro dvīpam abdher jagāma ha |
tadaiva sāmṛta-jalā yamunā nirviṣābhavat |
anugrahād bhagavataḥ krīḍā-mānuṣa-rūpiṇaḥ

Chapter 10.17

10.17.001

0 श्री-राजोवाच नागालयं रमणकं कथं तत्याज कालियः ।
कृतं किं वा सुपर्णस्य तेनैकेनासमञ्जसम्

0 śrī-rājovāca nāgālayaṃ ramaṇakaṃ kathaṃ tatyāja kāliyaḥ |
kṛtaṃ kiṃ vā suparṇasya tenaikenāsamañjasam


10.17.002

0 श्री-शुक उवाच उपहार्यैः सर्प-जनैर् मासि मासीह यो बलिः ।
वानस्पत्यो महा-बाहो नागानां प्राङ्-निरूपितः

0 śrī-śuka uvāca upahāryaiḥ sarpa-janair māsi māsīha yo baliḥ |
vānaspatyo mahā-bāho nāgānāṃ prāṅ-nirūpitaḥ


10.17.003

स्वं स्वं भागं प्रयच्छन्ति नागाः पर्वणि पर्वणि ।
गोपीथायात्मनः सर्वे सुपर्णाय महात्मने

svaṃ svaṃ bhāgaṃ prayacchanti nāgāḥ parvaṇi parvaṇi |
gopīthāyātmanaḥ sarve suparṇāya mahātmane


10.17.004

विष-वीर्य-मदाविष्टः काद्रवेयस् तु कालियः ।
कदर्थी-कृत्य गरुडं स्वयं तं बुभुजे बलिम्

viṣa-vīrya-madāviṣṭaḥ kādraveyas tu kāliyaḥ |
kadarthī-kṛtya garuḍaṃ svayaṃ taṃ bubhuje balim


10.17.005

तच् छ्रुत्वा कुपितो राजन् भगवान् भगवत्-प्रियः ।
विजिघांसुर् महा-वेगः कालियं समपाद्रवत्

tac chrutvā kupito rājan bhagavān bhagavat-priyaḥ |
vijighāṃsur mahā-vegaḥ kāliyaṃ samapādravat


10.17.006

तम् आपतन्तं तरसा विषायुधः प्रत्यभ्ययाद् उत्थित-नैक-मस्तकः ।
दद्भिः सुपर्णं व्यदशद् दद्-आयुधः कराल-जिह्रोच्छ्वसितोग्र-लोचनः

tam āpatantaṃ tarasā viṣāyudhaḥ pratyabhyayād utthita-naika-mastakaḥ |
dadbhiḥ suparṇaṃ vyadaśad dad-āyudhaḥ karāla-jihrocchvasitogra-locanaḥ


10.17.007

तं तार्क्ष्य-पुत्रः स निरस्य मन्युमान् $ प्रचण्ड-वेगो मधुसूदनासनः &अम्प्;पक्षेण सव्येन हिरण्य-रोचिषा % जघान कद्रु-सुतम् उग्र-विक्रमः

taṃ tārkṣya-putraḥ sa nirasya manyumān $ pracaṇḍa-vego madhusūdanāsanaḥ &pakṣeṇa savyena hiraṇya-rociṣā % jaghāna kadru-sutam ugra-vikramaḥ


10.17.008


  • सुपर्ण-पक्षाभिहतः कालियो ऽतीव विह्वलः ।
    ह्रदं विवेश कालिन्द्यास् तद्-अगम्यं दुरासदम्

** // suparṇa-pakṣābhihataḥ kāliyo 'tīva vihvalaḥ |*
hradaṃ viveśa kālindyās tad-agamyaṃ durāsadam


10.17.009

तत्रैकदा जल-चरं गरुडो भक्ष्यम् ईप्सितम् ।
निवारितः सौभरिणा प्रसह्य क्षुधितो ऽहरत्

tatraikadā jala-caraṃ garuḍo bhakṣyam īpsitam |
nivāritaḥ saubhariṇā prasahya kṣudhito 'harat


10.17.010

मीनान् सु-दुःखितान् दृष्ट्वा दीनान् मीन-पतौ हते ।
कृपया सौभरिः प्राह तत्रत्य-क्षेमम् आचरन्

mīnān su-duḥkhitān dṛṣṭvā dīnān mīna-patau hate |
kṛpayā saubhariḥ prāha tatratya-kṣemam ācaran


10.17.011

अत्र प्रविश्य गरुडो यदि मत्स्यान् स खादति ।
सद्यः प्राणैर् वियुज्येत सत्यम् एतद् ब्रवीम्य् अहम्

atra praviśya garuḍo yadi matsyān sa khādati |
sadyaḥ prāṇair viyujyeta satyam etad bravīmy aham


10.17.012

तत् कालियः परं वेद नान्यः कश्चन लेलिहः ।
अवात्सीद् गरुडाद् भीतः कृष्णेन च विवासितः

tat kāliyaḥ paraṃ veda nānyaḥ kaścana lelihaḥ |
avātsīd garuḍād bhītaḥ kṛṣṇena ca vivāsitaḥ


10.17.013

कृष्णं ह्रदाद् विनिष्क्रान्तं दिव्य-स्रग्-गन्ध-वाससम् ।
महा-मणि-गणाकीर्णं जाम्बूनद-परिष्कृतम्

kṛṣṇaṃ hradād viniṣkrāntaṃ divya-srag-gandha-vāsasam |
mahā-maṇi-gaṇākīrṇaṃ jāmbūnada-pariṣkṛtam


10.17.014

उपलभ्योत्थिताः सर्वे लब्ध-प्राणा इवासवः ।
प्रमोद-निभृतात्मानो गोपाः प्रीत्याभिरेभिरे

upalabhyotthitāḥ sarve labdha-prāṇā ivāsavaḥ |
pramoda-nibhṛtātmāno gopāḥ prītyābhirebhire


10.17.015

यशोदा रोहिणी नन्दो गोप्यो गोपाश् च कौरव ।
कृष्णं समेत्य लब्धेहा आसन् शुष्का नगा अपि

yaśodā rohiṇī nando gopyo gopāś ca kaurava |
kṛṣṇaṃ sametya labdhehā āsan śuṣkā nagā api


10.17.016

रामश् चाच्युतम् आलिङ्ग्य जहासास्यानुभाव-वित् ।
प्रेम्णा तम् अङ्कम् आरोप्य पुनः पुनर् उदैक्षत ।
गावो वृषा वत्सतर्यो लेभिरे परमां मुदम्

rāmaś cācyutam āliṅgya jahāsāsyānubhāva-vit |
premṇā tam aṅkam āropya punaḥ punar udaikṣata |
gāvo vṛṣā vatsataryo lebhire paramāṃ mudam


10.17.017

नन्दं विप्राः समागत्य गुरवः स-कलत्रकाः ।
ऊचुस् ते कालिय-ग्रस्तो दिष्ट्या मुक्तस् तवात्मजः

nandaṃ viprāḥ samāgatya guravaḥ sa-kalatrakāḥ |
ūcus te kāliya-grasto diṣṭyā muktas tavātmajaḥ


10.17.018

देहि दानं द्वि-जातीनां कृष्ण-निर्मुक्ति-हेतवे ।
नन्दः प्रीत-मना राजन् गाः सुवर्णं तदादिशत्

dehi dānaṃ dvi-jātīnāṃ kṛṣṇa-nirmukti-hetave |
nandaḥ prīta-manā rājan gāḥ suvarṇaṃ tadādiśat


10.17.019

यशोदापि महा-भागा नष्ट-लब्ध-प्रजा सती ।
परिष्वज्याङ्कम् आरोप्य मुमोचाश्रु-कलां मुहुः

yaśodāpi mahā-bhāgā naṣṭa-labdha-prajā satī |
pariṣvajyāṅkam āropya mumocāśru-kalāṃ muhuḥ


10.17.020

तां रात्रिं तत्र राजेन्द्र क्षुत्-तृड्भ्यां श्रम-कर्षिताः ।
ऊषुर् व्रयौकसो गावः कालिन्द्या उपकूलतः

tāṃ rātriṃ tatra rājendra kṣut-tṛḍbhyāṃ śrama-karṣitāḥ |
ūṣur vrayaukaso gāvaḥ kālindyā upakūlataḥ


10.17.021

तदा शुचि-वनोद्भूतो दावाग्निः सर्वतो व्रजम् ।
सुप्तं निशीथ आवृत्य प्रदग्धुम् उपचक्रमे

tadā śuci-vanodbhūto dāvāgniḥ sarvato vrajam |
suptaṃ niśītha āvṛtya pradagdhum upacakrame


10.17.022

तत उत्थाय सम्भ्रान्ता दह्यमाना व्रजौकसः ।
कृष्णं ययुस् ते शरणं माया-मनुजम् ईश्वरम्

tata utthāya sambhrāntā dahyamānā vrajaukasaḥ |
kṛṣṇaṃ yayus te śaraṇaṃ māyā-manujam īśvaram


10.17.023

कृष्ण कृष्ण महा-भग हे रामामित-विक्रम ।
एष घोरतमो वह्निस् तावकान् ग्रसते हि नः

kṛṣṇa kṛṣṇa mahā-bhaga he rāmāmita-vikrama |
eṣa ghoratamo vahnis tāvakān grasate hi naḥ


10.17.024

सु-दुस्तरान् नः स्वान् पाहि कालाग्नेः सुहृदः प्रभो ।
न शक्नुमस् त्वच्-चरणं सन्त्यक्तुम् अकुतो-भयम्

su-dustarān naḥ svān pāhi kālāgneḥ suhṛdaḥ prabho |
na śaknumas tvac-caraṇaṃ santyaktum akuto-bhayam


10.17.025

इत्थं स्व-जन-वैक्लव्यं निरीक्ष्य जगद्-ईश्वरः ।
तम् अग्निम् अपिबत् तीव्रम् अनन्तो ऽनन्त-शक्ति-धृक्

itthaṃ sva-jana-vaiklavyaṃ nirīkṣya jagad-īśvaraḥ |
tam agnim apibat tīvram ananto 'nanta-śakti-dhṛk

Chapter 10.18

10.18.001

0 श्री-शुक उवाच अथ कृष्णः परिवृतो ज्ञातिभिर् मुदितात्मभिः ।
अनुगीयमानो न्यविशद् व्रजं गोकुल-मण्डितम्

0 śrī-śuka uvāca atha kṛṣṇaḥ parivṛto jñātibhir muditātmabhiḥ |
anugīyamāno nyaviśad vrajaṃ gokula-maṇḍitam


10.18.002

व्रजे विक्रीडतोर् एवं गोपाल-च्छद्म-मायया ।
ग्रीष्मो नामर्तुर् अभवन् नाति-प्रेयाञ् छरीरिणाम्

vraje vikrīḍator evaṃ gopāla-cchadma-māyayā |
grīṣmo nāmartur abhavan nāti-preyāñ charīriṇām


10.18.003

स च वृन्दावन-गुणैर् वसन्त इव लक्षितः ।
यत्रास्ते भगवान् साक्षाद् रामेण सह केशवः

sa ca vṛndāvana-guṇair vasanta iva lakṣitaḥ |
yatrāste bhagavān sākṣād rāmeṇa saha keśavaḥ


10.18.004

यत्र निर्झर-निर्ह्राद- निवृत्त-स्वन-झिल्लिकम् ।
शश्वत् तच्-छीकरर्जीष- द्रुम-मण्डल-मण्डितम्

yatra nirjhara-nirhrāda- nivṛtta-svana-jhillikam |
śaśvat tac-chīkararjīṣa- druma-maṇḍala-maṇḍitam


10.18.005

सरित्-सरः-प्रस्रवणोर्मि-वायुना कह्लार-कञ्जोत्पल-रेणु-हारिणा ।
न विद्यते यत्र वनौकसां दवो निदाघ-वह्न्य्-अर्क-भवो ऽति-शाद्वले

sarit-saraḥ-prasravaṇormi-vāyunā kahlāra-kañjotpala-reṇu-hāriṇā |
na vidyate yatra vanaukasāṃ davo nidāgha-vahny-arka-bhavo 'ti-śādvale


10.18.006

अगाध-तोय-ह्रदिनी-तटोर्मिभिर् द्रवत्-पुरीष्याः पुलिनैः समन्ततः ।
न यत्र चण्डांशु-करा विषोल्बणा भुवो रसं शाद्वलितं च गृह्णते

agādha-toya-hradinī-taṭormibhir dravat-purīṣyāḥ pulinaiḥ samantataḥ |
na yatra caṇḍāṃśu-karā viṣolbaṇā bhuvo rasaṃ śādvalitaṃ ca gṛhṇate


10.18.007

वनं कुसुमितं श्रीमन् नदच्-चित्र-मृग-द्विजम् ।
गायन् मयूर-भ्रमरं कूजत्-कोकिल-सारसम्

vanaṃ kusumitaṃ śrīman nadac-citra-mṛga-dvijam |
gāyan mayūra-bhramaraṃ kūjat-kokila-sārasam


10.18.008

क्रीडिष्यमाणस् तत् क्र्ष्णो भगवान् बल-संयुतः ।
वेणुं विरणयन् गोपैर् गो-धनैः संवृतो ऽविशत्

krīḍiṣyamāṇas tat krṣṇo bhagavān bala-saṃyutaḥ |
veṇuṃ viraṇayan gopair go-dhanaiḥ saṃvṛto 'viśat


10.18.009

प्रवाल-बर्ह-स्तबक- स्रग्-धातु-कृत-भूषणाः ।
राम-कृष्णादयो गोपा ननृतुर् युयुधुर् जगुः

pravāla-barha-stabaka- srag-dhātu-kṛta-bhūṣaṇāḥ |
rāma-kṛṣṇādayo gopā nanṛtur yuyudhur jaguḥ


10.18.010

कृष्णस्य नृत्यतः केचिज् जगुः केचिद् अवादयन् ।
वेणु-पाणितलैः शृङ्गैः प्रशशंसुर् अथापरे

kṛṣṇasya nṛtyataḥ kecij jaguḥ kecid avādayan |
veṇu-pāṇitalaiḥ śṛṅgaiḥ praśaśaṃsur athāpare


10.18.011

गोप-जाति-प्रतिच्छन्ना देवा गोपाल-रूपिणौ ।
ईडिरे कृष्ण-रामौ च नटा इव नटं नृप

gopa-jāti-praticchannā devā gopāla-rūpiṇau |
īḍire kṛṣṇa-rāmau ca naṭā iva naṭaṃ nṛpa


10.18.012

भ्रमणैर् लङ्घनैः क्षेपैर् आस्फोटन-विकर्षणैः ।
चिक्रीडतुर् नियुद्धेन काक-पक्ष-धरौ क्वचित्

bhramaṇair laṅghanaiḥ kṣepair āsphoṭana-vikarṣaṇaiḥ |
cikrīḍatur niyuddhena kāka-pakṣa-dharau kvacit


10.18.013

क्वचिन् नृत्यत्सु चान्येषु गायकौ वादकौ स्वयम् ।
शशंसतुर् महा-राज साधु साध्व् इति वादिनौ

kvacin nṛtyatsu cānyeṣu gāyakau vādakau svayam |
śaśaṃsatur mahā-rāja sādhu sādhv iti vādinau


10.18.014

क्वचिद् बिल्वैः क्वचित् कुम्भैः क्वचामलक-मुष्टिभिः ।
अस्पृश्य-नेत्र-बन्धाद्यैः क्वचिन् मृग-खगेहया

kvacid bilvaiḥ kvacit kumbhaiḥ kvacāmalaka-muṣṭibhiḥ |
aspṛśya-netra-bandhādyaiḥ kvacin mṛga-khagehayā


10.18.015

क्वचिच् च दर्दुर-प्लावैर् विविधैर् उपहासकैः ।
कदाचित् स्यन्दोलिकया कर्हिचिन् नृप-चेष्टया

kvacic ca dardura-plāvair vividhair upahāsakaiḥ |
kadācit syandolikayā karhicin nṛpa-ceṣṭayā


10.18.016

एवं तौ लोक-सिद्धाभिः क्रीडाभिश् चेरतुर् वने ।
नद्य्-अद्रि-द्रोणि-कुञ्जेषु काननेषु सरःसु च

evaṃ tau loka-siddhābhiḥ krīḍābhiś ceratur vane |
nady-adri-droṇi-kuñjeṣu kānaneṣu saraḥsu ca


10.18.017

पशूंश् चारयतोर् गोपैस् तद्-वने राम-कृष्णयोः ।
गोप-रूपी प्रलम्बो ऽगाद् असुरस् तज्-जिहीर्षया

paśūṃś cārayator gopais tad-vane rāma-kṛṣṇayoḥ |
gopa-rūpī pralambo 'gād asuras taj-jihīrṣayā


10.18.018

तं विद्वान् अपि दाशार्हो भगवान् सर्व-दर्शनः ।
अन्वमोदत तत्-सख्यं वधं तस्य विचिन्तयन्

taṃ vidvān api dāśārho bhagavān sarva-darśanaḥ |
anvamodata tat-sakhyaṃ vadhaṃ tasya vicintayan


10.18.019

तत्रोपाहूय गोपालान् कृष्णः प्राह विहार-वित् ।
हे गोपा विहरिष्यामो द्वन्द्वी-भूय यथा-यथम्

tatropāhūya gopālān kṛṣṇaḥ prāha vihāra-vit |
he gopā vihariṣyāmo dvandvī-bhūya yathā-yatham


10.18.020

तत्र चक्रुः परिवृढौ गोपा राम-जनार्दनौ ।
कृष्ण-सङ्घट्टिनः केचिद् आसन् रामस्य चापरे

tatra cakruḥ parivṛḍhau gopā rāma-janārdanau |
kṛṣṇa-saṅghaṭṭinaḥ kecid āsan rāmasya cāpare


10.18.021

आचेरुर् विविधाः क्रीडा वाह्य-वाहक-लक्षणाः ।
यत्रारोहन्ति जेतारो वहन्ति च पराजिताः

ācerur vividhāḥ krīḍā vāhya-vāhaka-lakṣaṇāḥ |
yatrārohanti jetāro vahanti ca parājitāḥ


10.18.022

वहन्तो वाह्यमानाश् च चारयन्तश् च गो-धनम् ।
भाण्डीरकं नाम वटं जग्मुः कृष्ण-पुरोगमाः

vahanto vāhyamānāś ca cārayantaś ca go-dhanam |
bhāṇḍīrakaṃ nāma vaṭaṃ jagmuḥ kṛṣṇa-purogamāḥ


10.18.023

राम-सङ्घट्टिनो यर्हि श्रीदाम-वृषभादयः ।
क्रीडायां जयिनस् तांस् तान् ऊहुः कृष्णादयो नृप

rāma-saṅghaṭṭino yarhi śrīdāma-vṛṣabhādayaḥ |
krīḍāyāṃ jayinas tāṃs tān ūhuḥ kṛṣṇādayo nṛpa


10.18.024

उवाह कृष्णो भगवान् श्रीदामानं पराजितः ।
वृषभं भद्रसेनस् तु प्रलम्बो रोहिणी-सुतम्

uvāha kṛṣṇo bhagavān śrīdāmānaṃ parājitaḥ |
vṛṣabhaṃ bhadrasenas tu pralambo rohiṇī-sutam


10.18.025

अविषह्यं मन्यमानः कृष्णं दानव-पुङ्गवः ।
वहन् द्रुततरं प्रागाद् अवरोहणतः परम्

aviṣahyaṃ manyamānaḥ kṛṣṇaṃ dānava-puṅgavaḥ |
vahan drutataraṃ prāgād avarohaṇataḥ param


10.18.026

तम् उद्वहन् धरणि-धरेन्द्र-गौरवं $ महासुरो विगत-रयो निजं वपुः &अम्प्;स आस्थितः पुरट-परिच्छदो बभौ % तडिद्-द्युमान् उडुपति-वाड् इवाम्बुदः

tam udvahan dharaṇi-dharendra-gauravaṃ $ mahāsuro vigata-rayo nijaṃ vapuḥ &sa āsthitaḥ puraṭa-paricchado babhau % taḍid-dyumān uḍupati-vāḍ ivāmbudaḥ


10.18.027

  • //निरीक्ष्य तद्-वपुर् अलम् अम्बरे चरत् $ प्रदीप्त-दृग् भ्रु-कुटि-तटोग्र-दंष्ट्रकम् &निरीक्ष्य तद्-वपुर् अलम् अम्बरे चरत् $ प्रदीप्त-दृग् भ्रु-कुटि-तटोग्र-दंष्ट्रकम् &ज्वलच्-छिखं कटक-किरीट-कुण्डल- % त्विषाद्भुतं हलधर ईषद् अत्रसत्

** //nirīkṣya tad-vapur alam ambare carat $ pradīpta-dṛg bhru-kuṭi-taṭogra-daṃṣṭrakam &nirīkṣya tad-vapur alam ambare carat $ pradīpta-dṛg bhru-kuṭi-taṭogra-daṃṣṭrakam &jvalac-chikhaṃ kaṭaka-kirīṭa-kuṇḍala- % tviṣādbhutaṃ haladhara īṣad atrasat*


10.18.028


  • अथागत-स्मृतिर् अभयो रिपुं बलो विहाय सार्थम् इव हरन्तम् आत्मनः ।
    रुषाहनच् छिरसि दृढेन मुष्टिना सुराधिपो गिरिम् इव वज्र-रंहसा

** // athāgata-smṛtir abhayo ripuṃ balo vihāya sārtham iva harantam ātmanaḥ |*
ruṣāhanac chirasi dṛḍhena muṣṭinā surādhipo girim iva vajra-raṃhasā


10.18.029

स आहतः सपदि विशीर्ण-मस्तको मुखाद् वमन् रुधिरम् अपस्मृतो ऽसुरः ।
महा-रवं व्यसुर् अपतत् समीरयन् गिरिर् यथा मघवत आयुधाहतः

sa āhataḥ sapadi viśīrṇa-mastako mukhād vaman rudhiram apasmṛto 'suraḥ |
mahā-ravaṃ vyasur apatat samīrayan girir yathā maghavata āyudhāhataḥ


10.18.030

दृष्ट्वा प्रलम्बं निहतं बलेन बल-शालिना ।
गोपाः सु-विस्मिता आसन् साधु साध्व् इति वादिनः

dṛṣṭvā pralambaṃ nihataṃ balena bala-śālinā |
gopāḥ su-vismitā āsan sādhu sādhv iti vādinaḥ


10.18.031

आशिषो ऽभिगृणन्तस् तं प्रशशंसुस् तद्-अर्हणम् ।
प्रेत्यागतम् इवालिङ्ग्य प्रेम-विह्वल-चेतसः

āśiṣo 'bhigṛṇantas taṃ praśaśaṃsus tad-arhaṇam |
pretyāgatam ivāliṅgya prema-vihvala-cetasaḥ


10.18.032

पापे प्रलम्बे निहते देवाः परम-निर्वृताः ।
अभ्यवर्षन् बलं माल्यैः शशंसुः साधु साध्व् इति

pāpe pralambe nihate devāḥ parama-nirvṛtāḥ |
abhyavarṣan balaṃ mālyaiḥ śaśaṃsuḥ sādhu sādhv iti

Chapter 10.19

10.19.001

0 श्री-शुक उवाच क्रीडासक्तेषु गोपेषु तद्-गावो दूर-चारिणीः ।
स्वैरं चरन्त्यो विविशुस् तृण-लोभेन गह्वरम्

0 śrī-śuka uvāca krīḍāsakteṣu gopeṣu tad-gāvo dūra-cāriṇīḥ |
svairaṃ carantyo viviśus tṛṇa-lobhena gahvaram


10.19.002

अजा गावो महिष्यश् च निर्विशन्त्यो वनाद् वनम् ।
ईषीकाटवीं निर्विविशुः क्रन्दन्त्यो दाव-तर्षिताः

ajā gāvo mahiṣyaś ca nirviśantyo vanād vanam |
īṣīkāṭavīṃ nirviviśuḥ krandantyo dāva-tarṣitāḥ


10.19.003

ते ऽपश्यन्तः पशून् गोपाः कृष्ण-रामादयस् तदा ।
जातानुतापा न विदुर् विचिन्वन्तो गवां गतिम्

te 'paśyantaḥ paśūn gopāḥ kṛṣṇa-rāmādayas tadā |
jātānutāpā na vidur vicinvanto gavāṃ gatim


10.19.004

तृणैस् तत्-खुर-दच्-छिन्नैर् गोष्-पदैर् अङ्कितैर् गवाम् ।
मार्गम् अन्वगमन् सर्वे नष्टाजीव्या विचेतसः

tṛṇais tat-khura-dac-chinnair goṣ-padair aṅkitair gavām |
mārgam anvagaman sarve naṣṭājīvyā vicetasaḥ


10.19.005

मुञ्जाटव्यां भ्रष्ट-मार्गं क्रन्दमानं स्व-गोधनम् ।
सम्प्राप्य तृषिताः श्रान्तास् ततस् ते सन्न्यवर्तयन्

muñjāṭavyāṃ bhraṣṭa-mārgaṃ krandamānaṃ sva-godhanam |
samprāpya tṛṣitāḥ śrāntās tatas te sannyavartayan


10.19.006

ता आहूता भगवता मेघ-गम्भीरया गिरा ।
स्व-नाम्नां निनदं श्रुत्वा प्रतिनेदुः प्रहर्षिताः

tā āhūtā bhagavatā megha-gambhīrayā girā |
sva-nāmnāṃ ninadaṃ śrutvā pratineduḥ praharṣitāḥ


10.19.007

ततः समन्ताद् दव-धूमकेतुर् यदृच्छयाभूत् क्षय-कृद् वनौकसाम् ।
समीरितः सारथिनोल्बणोल्मुकैर् विलेलिहानः स्थिर-जङ्गमान् महान्

tataḥ samantād dava-dhūmaketur yadṛcchayābhūt kṣaya-kṛd vanaukasām |
samīritaḥ sārathinolbaṇolmukair vilelihānaḥ sthira-jaṅgamān mahān


10.19.008

तम् आपतन्तं परितो दवाग्निं गोपाश् च गावः प्रसमीक्ष्य भीताः ।
ऊचुश् च कृष्णं स-बलं प्रपन्ना यथा हरिं मृत्यु-भयार्दिता जनाः

tam āpatantaṃ parito davāgniṃ gopāś ca gāvaḥ prasamīkṣya bhītāḥ |
ūcuś ca kṛṣṇaṃ sa-balaṃ prapannā yathā hariṃ mṛtyu-bhayārditā janāḥ


10.19.009

कृष्ण कृष्ण महा-वीर हे रामामोघ विक्रम ।
दावाग्निना दह्यमानान् प्रपन्नांस् त्रातुम् अर्हथः

kṛṣṇa kṛṣṇa mahā-vīra he rāmāmogha vikrama |
dāvāgninā dahyamānān prapannāṃs trātum arhathaḥ


10.19.010

नूनं त्वद्-बान्धवाः कृष्ण न चार्हन्त्य् अवसादितुम् ।
वयं हि सर्व-धर्म-ज्ञ त्वन्-नाथास् त्वत्-परायणाः

nūnaṃ tvad-bāndhavāḥ kṛṣṇa na cārhanty avasāditum |
vayaṃ hi sarva-dharma-jña tvan-nāthās tvat-parāyaṇāḥ


10.19.011

0 श्री-शुक उवाच वचो निशम्य कृपणं बन्धूनां भगवान् हरिः ।
निमीलयत मा भैष्ट लोचनानीत्य् अभाषत

0 śrī-śuka uvāca vaco niśamya kṛpaṇaṃ bandhūnāṃ bhagavān hariḥ |
nimīlayata mā bhaiṣṭa locanānīty abhāṣata


10.19.012

तथेति मीलिताक्षेषु भगवान् अग्निम् उल्बणम् ।
पीत्वा मुखेन तान् कृच्छ्राद् योगाधीशो व्यमोचयत्

tatheti mīlitākṣeṣu bhagavān agnim ulbaṇam |
pītvā mukhena tān kṛcchrād yogādhīśo vyamocayat


10.19.013

ततश् च ते ऽक्षीण्य् उन्मील्य पुनर् भाण्डीरम् आपिताः ।
निशम्य विस्मिता आसन्न् आत्मानं गाश् च मोचिताः

tataś ca te 'kṣīṇy unmīlya punar bhāṇḍīram āpitāḥ |
niśamya vismitā āsann ātmānaṃ gāś ca mocitāḥ


10.19.014

कृष्णस्य योग-वीर्यं तद् योग-मायानुभावितम् ।
दावाग्नेर् आत्मनः क्षेमं वीक्ष्य ते मेनिरे ऽमरम्

kṛṣṇasya yoga-vīryaṃ tad yoga-māyānubhāvitam |
dāvāgner ātmanaḥ kṣemaṃ vīkṣya te menire 'maram


10.19.015

गाः सन्निवर्त्य सायाह्ने सह-रामो जनार्दनः ।
वेणुं विरणयन् गोष्ठम् अगाद् गोपैर् अभिष्टुतः

gāḥ sannivartya sāyāhne saha-rāmo janārdanaḥ |
veṇuṃ viraṇayan goṣṭham agād gopair abhiṣṭutaḥ


10.19.016

गोपीनां परमानन्द आसीद् गोविन्द-दर्शने ।
क्षणं युग-शतम् इव यासां येन विनाभवत्

gopīnāṃ paramānanda āsīd govinda-darśane |
kṣaṇaṃ yuga-śatam iva yāsāṃ yena vinābhavat

Chapter 10.20

10.20.001

0 श्री-शुक उवाच तयोस् तद् अद्भुतं कर्म दावाग्नेर् मोक्षम् आत्मनः ।
गोपाः स्त्रीभ्यः समाचख्युः प्रलम्ब-वधम् एव च

0 śrī-śuka uvāca tayos tad adbhutaṃ karma dāvāgner mokṣam ātmanaḥ |
gopāḥ strībhyaḥ samācakhyuḥ pralamba-vadham eva ca


10.20.002

गोप-वृद्धाश् च गोप्यश् च तद् उपाकर्ण्य विस्मिताः ।
मेनिरे देव-प्रवरौ कृष्ण-रामौ व्रजं गतौ

gopa-vṛddhāś ca gopyaś ca tad upākarṇya vismitāḥ |
menire deva-pravarau kṛṣṇa-rāmau vrajaṃ gatau


10.20.003

ततः प्रावर्तत प्रावृट् सर्व-सत्त्व-समुद्भवा ।
विद्योतमान-परिधिर् विस्फूर्जित-नभस्-तला

tataḥ prāvartata prāvṛṭ sarva-sattva-samudbhavā |
vidyotamāna-paridhir visphūrjita-nabhas-talā


10.20.004

सान्द्र-नीलाम्बुदैर् व्योम स-विद्युत्-स्तनयित्नुभिः ।
अस्पष्ट-ज्योतिर् आच्छन्नं ब्रह्मेव स-गुणं बभौ

sāndra-nīlāmbudair vyoma sa-vidyut-stanayitnubhiḥ |
aspaṣṭa-jyotir ācchannaṃ brahmeva sa-guṇaṃ babhau


10.20.005

अष्टौ मासान् निपीतं यद् भूम्याश् चोद-मयं वसु ।
स्व-गोभिर् मोक्तुम् आरेभे पर्जन्यः काल आगते

aṣṭau māsān nipītaṃ yad bhūmyāś coda-mayaṃ vasu |
sva-gobhir moktum ārebhe parjanyaḥ kāla āgate


10.20.006

तडिद्वन्तो महा-मेघाश् चण्ड -श्वसन -वेपिताः ।
प्रीणनं जीवनं ह्य् अस्य मुमुचुः करुणा इव

taḍidvanto mahā-meghāś caṇḍa -śvasana -vepitāḥ |
prīṇanaṃ jīvanaṃ hy asya mumucuḥ karuṇā iva


10.20.007

तपः-कृशा देव-मीढा आसीद् वर्षीयसी मही ।
यथैव काम्य-तपसस् तनुः सम्प्राप्य तत्-फलम्

tapaḥ-kṛśā deva-mīḍhā āsīd varṣīyasī mahī |
yathaiva kāmya-tapasas tanuḥ samprāpya tat-phalam


10.20.008

निशा-मुखेषु खद्योतास् तमसा भान्ति न ग्रहाः ।
यथा पापेन पाषण्डा न हि वेदाः कलौ युगे

niśā-mukheṣu khadyotās tamasā bhānti na grahāḥ |
yathā pāpena pāṣaṇḍā na hi vedāḥ kalau yuge


10.20.009

श्रुत्वा पर्जन्य-निनदं मण्डुकाः ससृजुर् गिरः ।
तूष्णीं शयानाः प्राग् यद्वद् ब्राह्मणा नियमात्यये

śrutvā parjanya-ninadaṃ maṇḍukāḥ sasṛjur giraḥ |
tūṣṇīṃ śayānāḥ prāg yadvad brāhmaṇā niyamātyaye


10.20.010

आसन्न् उत्पथ-गामिन्यः क्षुद्र-नद्यो ऽनुशुष्यतीः ।
पुंसो यथास्वतन्त्रस्य देह-द्रविण -सम्पदः

āsann utpatha-gāminyaḥ kṣudra-nadyo 'nuśuṣyatīḥ |
puṃso yathāsvatantrasya deha-draviṇa -sampadaḥ


10.20.011

हरिता हरिभिः शष्पैर् इन्द्रगोपैश् च लोहिता ।
उच्छिलीन्ध्र-कृत-च्छाया नृणां श्रीर् इव भूर् अभूत्

haritā haribhiḥ śaṣpair indragopaiś ca lohitā |
ucchilīndhra-kṛta-cchāyā nṛṇāṃ śrīr iva bhūr abhūt


10.20.012

क्षेत्राणि शष्य-सम्पद्भिः कर्षकाणां मुदं ददुः ।
मानिनाम् अनुतापं वै दैवाधीनम् अजानताम्

kṣetrāṇi śaṣya-sampadbhiḥ karṣakāṇāṃ mudaṃ daduḥ |
māninām anutāpaṃ vai daivādhīnam ajānatām


10.20.013

जल-स्थलौकसः सर्वे नव-वारि-निषेवया ।
अबिभ्रन् रुचिरं रूपं यथा हरि-निषेवया

jala-sthalaukasaḥ sarve nava-vāri-niṣevayā |
abibhran ruciraṃ rūpaṃ yathā hari-niṣevayā


10.20.014

सरिद्भिः सङ्गतः सिन्धुश् चुक्षोभ श्वसनोर्मिमान् ।
अपक्व-योगिनश् चित्तं कामाक्तं गुण-युग् यथा

saridbhiḥ saṅgataḥ sindhuś cukṣobha śvasanormimān |
apakva-yoginaś cittaṃ kāmāktaṃ guṇa-yug yathā


10.20.015

गिरयो वर्ष-धाराभिर् हन्यमाना न विव्यथुः ।
अभिभूयमाना व्यसनैर् यथाधोक्षज-चेतसः

girayo varṣa-dhārābhir hanyamānā na vivyathuḥ |
abhibhūyamānā vyasanair yathādhokṣaja-cetasaḥ


10.20.016

मार्गा बभूवुः सन्दिग्धास् तृणैश् छन्ना ह्य् असंस्कृताः ।
नाभ्यस्यमानाः श्रुतयो द्विजैः कालेन चाहताः

mārgā babhūvuḥ sandigdhās tṛṇaiś channā hy asaṃskṛtāḥ |
nābhyasyamānāḥ śrutayo dvijaiḥ kālena cāhatāḥ


10.20.017

लोक-बन्धुषु मेघेषु विद्युतश् चल-सौहृदाः ।
स्थैर्यं न चक्रुः कामिन्यः पुरुषेषु गुणिष्व् इव

loka-bandhuṣu megheṣu vidyutaś cala-sauhṛdāḥ |
sthairyaṃ na cakruḥ kāminyaḥ puruṣeṣu guṇiṣv iva


10.20.018

धनुर् वियति माहेन्द्रं निर्गुणं च गुणिन्य् अभात् ।
व्यक्ते गुण-व्यतिकरे ऽगुणवान् पुरुषो यथा

dhanur viyati māhendraṃ nirguṇaṃ ca guṇiny abhāt |
vyakte guṇa-vyatikare 'guṇavān puruṣo yathā


10.20.019

न रराजोडुपश् छन्नः स्व-ज्योत्स्ना-राजितैर् घनैः ।
अहं-मत्या भासितया स्व-भासा पुरुषो यथा

na rarājoḍupaś channaḥ sva-jyotsnā-rājitair ghanaiḥ |
ahaṃ-matyā bhāsitayā sva-bhāsā puruṣo yathā


10.20.020

मेघागमोत्सवा हृष्टाः प्रत्यनन्दञ् छिखण्डिनः ।
गृहेषु तप्त-निर्विण्णा यथाच्युत-जनागमे

meghāgamotsavā hṛṣṭāḥ pratyanandañ chikhaṇḍinaḥ |
gṛheṣu tapta-nirviṇṇā yathācyuta-janāgame


10.20.021

पीत्वापः पादपाः पद्भिर् आसन् नानात्म-मूर्तयः ।
प्राक् क्षामास् तपसा श्रान्ता यथा कामानुसेवया

pītvāpaḥ pādapāḥ padbhir āsan nānātma-mūrtayaḥ |
prāk kṣāmās tapasā śrāntā yathā kāmānusevayā


10.20.022

सरःस्व् अशान्त-रोधःसु न्यूषुर् अङ्गापि सारसाः ।
गृहेष्व् अशान्त-कृत्येषु ग्राम्या इव दुराशयाः

saraḥsv aśānta-rodhaḥsu nyūṣur aṅgāpi sārasāḥ |
gṛheṣv aśānta-kṛtyeṣu grāmyā iva durāśayāḥ


10.20.023

जलौघैर् निरभिद्यन्त सेतवो वर्षतीश्वरे ।
पाषण्डिनाम् असद्-वादैर् वेद-मार्गाः कलौ यथा

jalaughair nirabhidyanta setavo varṣatīśvare |
pāṣaṇḍinām asad-vādair veda-mārgāḥ kalau yathā


10.20.024

व्यमुञ्चन् वायुभिर् नुन्ना भूतेभ्यश् चामृतं घनाः ।
यथाशिषो विश्-पतयः काले काले द्विजेरिताः

vyamuñcan vāyubhir nunnā bhūtebhyaś cāmṛtaṃ ghanāḥ |
yathāśiṣo viś-patayaḥ kāle kāle dvijeritāḥ


10.20.025

एवं वनं तद् वर्षिष्ठं पक्व-खर्जुर-जम्बुमत् ।
गो-गोपालैर् वृतो रन्तुं स-बलः प्राविशद् धरिः

evaṃ vanaṃ tad varṣiṣṭhaṃ pakva-kharjura-jambumat |
go-gopālair vṛto rantuṃ sa-balaḥ prāviśad dhariḥ


10.20.026

धेनवो मन्द-गामिन्य ऊधो-भारेण भूयसा ।
ययुर् भगवताहूता द्रुतं प्रीत्या स्नुत-स्तनाः

dhenavo manda-gāminya ūdho-bhāreṇa bhūyasā |
yayur bhagavatāhūtā drutaṃ prītyā snuta-stanāḥ


10.20.027

वनौकसः प्रमुदिता वन-राजीर् मधु-च्युतः ।
जल-धारा गिरेर् नादाद् आसन्ना ददृशे गुहाः

vanaukasaḥ pramuditā vana-rājīr madhu-cyutaḥ |
jala-dhārā girer nādād āsannā dadṛśe guhāḥ


10.20.028

क्वचिद् वनस्पति-क्रोडे गुहायां चाभिवर्षति ।
निर्विश्य भगवान् रेमे कन्द-मूल-फलाशनः

kvacid vanaspati-kroḍe guhāyāṃ cābhivarṣati |
nirviśya bhagavān reme kanda-mūla-phalāśanaḥ


10.20.029

दध्य्-ओदनं समानीतं शिलायां सलिलान्तिके ।
सम्भोजनीयैर् बुभुजे गोपैः सङ्कर्षणान्वितः

dadhy-odanaṃ samānītaṃ śilāyāṃ salilāntike |
sambhojanīyair bubhuje gopaiḥ saṅkarṣaṇānvitaḥ


10.20.030

शाद्वलोपरि संविश्य चर्वतो मीलितेक्षणान् ।
तृप्तान् वृषान् वत्सतरान् गाश् च स्वोधो-भर-श्रमाः

śādvalopari saṃviśya carvato mīlitekṣaṇān |
tṛptān vṛṣān vatsatarān gāś ca svodho-bhara-śramāḥ


10.20.031

प्रावृट्-श्रियं च तां वीक्ष्य सर्व-काल-सुखावहाम् ।
भगवान् पूजयां चक्रे आत्म-शक्त्य्-उपबृंहिताम्

prāvṛṭ-śriyaṃ ca tāṃ vīkṣya sarva-kāla-sukhāvahām |
bhagavān pūjayāṃ cakre ātma-śakty-upabṛṃhitām


10.20.032

एवं निवसतोस् तस्मिन् राम-केशवयोर् व्रजे ।
शरत् समभवद् व्यभ्रा स्वच्छाम्ब्व्-अपरुषानिला

evaṃ nivasatos tasmin rāma-keśavayor vraje |
śarat samabhavad vyabhrā svacchāmbv-aparuṣānilā


10.20.033

शरदा नीरजोत्पत्त्या नीराणि प्रकृतिं ययुः ।
भ्रष्टानाम् इव चेतांसि पुनर् योग-निषेवया

śaradā nīrajotpattyā nīrāṇi prakṛtiṃ yayuḥ |
bhraṣṭānām iva cetāṃsi punar yoga-niṣevayā


10.20.034

व्योम्नो ऽब्भ्रं भूत-शाबल्यं भुवः पङ्कम् अपां मलम् ।
शरज् जहाराश्रमिणां कृष्णे भक्तिर् यथाशुभम्

vyomno 'bbhraṃ bhūta-śābalyaṃ bhuvaḥ paṅkam apāṃ malam |
śaraj jahārāśramiṇāṃ kṛṣṇe bhaktir yathāśubham


10.20.035

सर्व-स्वं जलदा हित्वा विरेजुः शुभ्र-वर्चसः ।
यथा त्यक्तैषणाः शान्ता मुनयो मुक्त-किल्बिषाः

sarva-svaṃ jaladā hitvā virejuḥ śubhra-varcasaḥ |
yathā tyaktaiṣaṇāḥ śāntā munayo mukta-kilbiṣāḥ


10.20.036

गिरयो मुमुचुस् तोयं क्वचिन् न मुमुचुः शिवम् ।
यथा ज्ञानामृतं काले ज्ञानिनो ददते न वा

girayo mumucus toyaṃ kvacin na mumucuḥ śivam |
yathā jñānāmṛtaṃ kāle jñānino dadate na vā


10.20.037

नैवाविदन् क्षीयमाणं जलं गाध-जले-चराः ।
यथायुर् अन्व्-अहं क्षय्यं नरा मूढाः कुटुम्बिनः

naivāvidan kṣīyamāṇaṃ jalaṃ gādha-jale-carāḥ |
yathāyur anv-ahaṃ kṣayyaṃ narā mūḍhāḥ kuṭumbinaḥ


10.20.038

गाध-वारि-चरास् तापम् अविन्दञ् छरद्-अर्क-जम् ।
यथा दरिद्रः कृपणः कुटुम्ब्य् अविजितेन्द्रियः

gādha-vāri-carās tāpam avindañ charad-arka-jam |
yathā daridraḥ kṛpaṇaḥ kuṭumby avijitendriyaḥ


10.20.039

शनैः शनैर् जहुः पङ्कं स्थलान्य् आमं च वीरुधः ।
यथाहं-ममतां धीराः शरीरादिष्व् अनात्मसु

śanaiḥ śanair jahuḥ paṅkaṃ sthalāny āmaṃ ca vīrudhaḥ |
yathāhaṃ-mamatāṃ dhīrāḥ śarīrādiṣv anātmasu


10.20.040

निश्चलाम्बुर् अभूत् तूष्णीं समुद्रः शरद्-आगमे ।
आत्मन्य् उपरते सम्यङ् मुनिर् व्युपरतागमः

niścalāmbur abhūt tūṣṇīṃ samudraḥ śarad-āgame |
ātmany uparate samyaṅ munir vyuparatāgamaḥ


10.20.041

केदारेभ्यस् त्व् अपो ऽगृह्णन् कर्षका दृढ-सेतुभिः ।
यथा प्राणैः स्रवज् ज्ञानं तन्-निरोधेन योगिनः

kedārebhyas tv apo 'gṛhṇan karṣakā dṛḍha-setubhiḥ |
yathā prāṇaiḥ sravaj jñānaṃ tan-nirodhena yoginaḥ


10.20.042

शरद्-अर्कांशु-जांस् तापान् भूतानाम् उडुपो ऽहरत् ।
देहाभिमान-जं बोधो मुकुन्दो व्रज-योषिताम्

śarad-arkāṃśu-jāṃs tāpān bhūtānām uḍupo 'harat |
dehābhimāna-jaṃ bodho mukundo vraja-yoṣitām


10.20.043

खम् अशोभत निर्मेघं शरद्-विमल-तारकम् ।
सत्त्व-युक्तं यथा चित्तं शब्द-ब्रह्मार्थ-दर्शनम्

kham aśobhata nirmeghaṃ śarad-vimala-tārakam |
sattva-yuktaṃ yathā cittaṃ śabda-brahmārtha-darśanam


10.20.044

अखण्ड-मण्डलो व्योम्नि रराजोडु-गणैः शशी ।
यथा यदु-पतिः कृष्णो वृष्णि-चक्रावृतो भुवि

akhaṇḍa-maṇḍalo vyomni rarājoḍu-gaṇaiḥ śaśī |
yathā yadu-patiḥ kṛṣṇo vṛṣṇi-cakrāvṛto bhuvi


10.20.045

आश्लिष्य सम-शीतोष्णं प्रसून-वन-मारुतम् ।
जनास् तापं जहुर् गोप्यो न कृष्ण-हृत-चेतसः

āśliṣya sama-śītoṣṇaṃ prasūna-vana-mārutam |
janās tāpaṃ jahur gopyo na kṛṣṇa-hṛta-cetasaḥ


10.20.046

गावो मृगाः खगा नार्यः पुष्पिण्यः शरदाभवन् ।
अन्वीयमानाः स्व-वृषैः फलैर् ईश-क्रिया इव

gāvo mṛgāḥ khagā nāryaḥ puṣpiṇyaḥ śaradābhavan |
anvīyamānāḥ sva-vṛṣaiḥ phalair īśa-kriyā iva


10.20.047

उदहृष्यन् वारिजानि सूर्योत्थाने कुमुद् विना ।
राज्ञा तु निर्भया लोका यथा दस्यून् विना नृप

udahṛṣyan vārijāni sūryotthāne kumud vinā |
rājñā tu nirbhayā lokā yathā dasyūn vinā nṛpa


10.20.048

पुर-ग्रामेष्व् आग्रयणैर् इन्द्रियैश् च महोत्सवैः ।
बभौ भूः पक्व-शष्याढ्या कलाभ्यां नितरां हरेः

pura-grāmeṣv āgrayaṇair indriyaiś ca mahotsavaiḥ |
babhau bhūḥ pakva-śaṣyāḍhyā kalābhyāṃ nitarāṃ hareḥ


10.20.049

वणिङ्-मुनि-नृप-स्नाता निर्गम्यार्थान् प्रपेदिरे ।
वर्ष-रुद्धा यथा सिद्धाः स्व-पिण्डान् काल आगते

vaṇiṅ-muni-nṛpa-snātā nirgamyārthān prapedire |
varṣa-ruddhā yathā siddhāḥ sva-piṇḍān kāla āgate

Chapter 10.21

10.21.001

0 श्री-शुक उवाच इत्थं शरत्-स्वच्छ-जलं पद्माकर-सुगन्धिना ।
न्यविशद् वायुना वातं स -गो-गोपालको ऽच्युतः

0 śrī-śuka uvāca itthaṃ śarat-svaccha-jalaṃ padmākara-sugandhinā |
nyaviśad vāyunā vātaṃ sa -go-gopālako 'cyutaḥ


10.21.002

कुसुमित-वनराजि-शुष्मि-भृङ्ग द्विज-कुल-घुष्ट-सरः-सरिन्-महीध्रम् ।
मधुपतिर् अवगाह्य चारयन् गाः सह-पशु-पाल-बलश् चुकूज वेणुम्

kusumita-vanarāji-śuṣmi-bhṛṅga dvija-kula-ghuṣṭa-saraḥ-sarin-mahīdhram |
madhupatir avagāhya cārayan gāḥ saha-paśu-pāla-balaś cukūja veṇum


10.21.003

तद् व्रज-स्त्रिय आश्रुत्य वेणु-गीतं स्मरोदयम् ।
काश्चित् परोक्षं कृष्णस्य स्व-सखीभ्यो ऽन्ववर्णयन्

tad vraja-striya āśrutya veṇu-gītaṃ smarodayam |
kāścit parokṣaṃ kṛṣṇasya sva-sakhībhyo 'nvavarṇayan


10.21.004

तद् वर्णयितुम् आरब्धाः स्मरन्त्यः कृष्ण-चेष्टितम् ।
नाशकन् स्मर-वेगेन विक्षिप्त-मनसो नृप

tad varṇayitum ārabdhāḥ smarantyaḥ kṛṣṇa-ceṣṭitam |
nāśakan smara-vegena vikṣipta-manaso nṛpa


10.21.005

बर्हापीडं नट-वर-वपुः कर्णयोः कर्णिकारं $ बिभ्रद् वासः कनक-कपिशं वैजयन्तीं च मालाम् &अम्प्;रन्ध्रान् वेणोर् अधर-सुधयापूरयन् गोप-वृन्दैर् % वृन्दारण्यं स्व-पद-रमणं प्राविशद् गीत-कीर्तिः

barhāpīḍaṃ naṭa-vara-vapuḥ karṇayoḥ karṇikāraṃ $ bibhrad vāsaḥ kanaka-kapiśaṃ vaijayantīṃ ca mālām &randhrān veṇor adhara-sudhayāpūrayan gopa-vṛndair % vṛndāraṇyaṃ sva-pada-ramaṇaṃ prāviśad gīta-kīrtiḥ


10.21.006


  • इति वेणु-रवं राजन् सर्व-भूत-मनोहरम् ।
    श्रुत्वा व्रज-स्त्रियः सर्वा वर्णयन्त्यो ऽभिरेभिरे

** // iti veṇu-ravaṃ rājan sarva-bhūta-manoharam |*
śrutvā vraja-striyaḥ sarvā varṇayantyo 'bhirebhire


10.21.007

0 श्री-गोप्य ऊचुः अक्षण्वतां फलम् इदं न परं विदामः $ सख्यः पशून् अनविवेशयतोर् वयस्यैः & अक्षण्वतां फलम् इदं न परं विदामः $ सख्यः पशून् अनविवेशयतोर् वयस्यैः & वक्त्रं व्रजेश-सुतयोर् अनवेणु-जुष्टं % यैर् वा निपीतम् अनुरक्त-कटाक्ष-मोक्षम्

0 śrī-gopya ūcuḥ akṣaṇvatāṃ phalam idaṃ na paraṃ vidāmaḥ $ sakhyaḥ paśūn anaviveśayator vayasyaiḥ & akṣaṇvatāṃ phalam idaṃ na paraṃ vidāmaḥ $ sakhyaḥ paśūn anaviveśayator vayasyaiḥ & vaktraṃ vrajeśa-sutayor anaveṇu-juṣṭaṃ % yair vā nipītam anurakta-kaṭākṣa-mokṣam


10.21.008


  • चूत-प्रवाल-बर्ह-स्तबकोत्पलाब्ज मालानुपृक्त-परिधान-विचित्र-वेशौ ।
    मध्ये विरेजतुर् अलं पशु-पाल-गोष्ठ्यां रङ्गे यथा नट-वरौ क्वच गायमानौ

** // cūta-pravāla-barha-stabakotpalābja mālānupṛkta-paridhāna-vicitra-veśau |*
madhye virejatur alaṃ paśu-pāla-goṣṭhyāṃ raṅge yathā naṭa-varau kvaca gāyamānau


10.21.009

गोप्यः किम् आचरद् अयं कुशलं स्म वेणुर् $ दामोदराधर-सुधाम् अपि गोपिकानाम् &अम्प्;भुङ्क्ते स्वयं यद् अवशिष्ट-रसं ह्रदिन्यो % हृष्यत्-त्वचो ऽश्रु मुमुचुस् तरवो यथार्यः

gopyaḥ kim ācarad ayaṃ kuśalaṃ sma veṇur $ dāmodarādhara-sudhām api gopikānām &bhuṅkte svayaṃ yad avaśiṣṭa-rasaṃ hradinyo % hṛṣyat-tvaco 'śru mumucus taravo yathāryaḥ


10.21.010

  • //वृन्दावनं सखि भुवो वितनोति कीऋतिं $ यद् देवकी-सुत-पदाम्बुज-लब्ध-लक्ष्मि &वृन्दावनं सखि भुवो वितनोति कीऋतिं $ यद् देवकी-सुत-पदाम्बुज-लब्ध-लक्ष्मि &गोविन्द-वेणुम् अनु मत्त-मयूर-नृत्यं % प्रेक्ष्याद्रि-सान्व्-अवरतान्य-समस्त-सत्त्वम्

** //vṛndāvanaṃ sakhi bhuvo vitanoti kīṛtiṃ $ yad devakī-suta-padāmbuja-labdha-lakṣmi &vṛndāvanaṃ sakhi bhuvo vitanoti kīṛtiṃ $ yad devakī-suta-padāmbuja-labdha-lakṣmi &govinda-veṇum anu matta-mayūra-nṛtyaṃ % prekṣyādri-sānv-avaratānya-samasta-sattvam*


10.21.011

  • //धन्याः स्म मूढ-गतयो ऽपि हरिण्य एता $ या नन्द-नन्दनम् उपात्त-विचित्र-वेशम् &धन्याः स्म मूढ-गतयो ऽपि हरिण्य एता $ या नन्द-नन्दनम् उपात्त-विचित्र-वेशम् &आकर्ण्य वेणु-रणितं सह-कृष्ण-साराः % पूजां दधुर् विरचितां प्रणयावलोकैः

** //dhanyāḥ sma mūḍha-gatayo 'pi hariṇya etā $ yā nanda-nandanam upātta-vicitra-veśam &dhanyāḥ sma mūḍha-gatayo 'pi hariṇya etā $ yā nanda-nandanam upātta-vicitra-veśam &ākarṇya veṇu-raṇitaṃ saha-kṛṣṇa-sārāḥ % pūjāṃ dadhur viracitāṃ praṇayāvalokaiḥ*


10.21.012

  • //कृष्णं निरीक्ष्य वनितोत्सव-रूप-शीलं $ श्रुत्वा च तत्-क्वणित-वेणु-विविक्त-गीतम् &कृष्णं निरीक्ष्य वनितोत्सव-रूप-शीलं $ श्रुत्वा च तत्-क्वणित-वेणु-विविक्त-गीतम् &देव्यो विमान-गतयः स्मर-नुन्न-सारा % भ्रश्यत्-प्रसून-कबरा मुमुहुर् विनीव्यः

** //kṛṣṇaṃ nirīkṣya vanitotsava-rūpa-śīlaṃ $ śrutvā ca tat-kvaṇita-veṇu-vivikta-gītam &kṛṣṇaṃ nirīkṣya vanitotsava-rūpa-śīlaṃ $ śrutvā ca tat-kvaṇita-veṇu-vivikta-gītam &devyo vimāna-gatayaḥ smara-nunna-sārā % bhraśyat-prasūna-kabarā mumuhur vinīvyaḥ*


10.21.013

  • //गावश् च कृष्ण-मुख-निर्गत-वेणु-गीत $ पीयूषम् उत्तभित-कर्ण-पुटैः पिबन्त्यः &गावश् च कृष्ण-मुख-निर्गत-वेणु-गीत $ पीयूषम् उत्तभित-कर्ण-पुटैः पिबन्त्यः &शावाः स्नुत-स्तन-पयः-कवलाः स्म तस्थुर् % गोविन्दम् आत्मनि दृशाश्रु-कलाः स्पृशन्त्यः

** //gāvaś ca kṛṣṇa-mukha-nirgata-veṇu-gīta $ pīyūṣam uttabhita-karṇa-puṭaiḥ pibantyaḥ &gāvaś ca kṛṣṇa-mukha-nirgata-veṇu-gīta $ pīyūṣam uttabhita-karṇa-puṭaiḥ pibantyaḥ &śāvāḥ snuta-stana-payaḥ-kavalāḥ sma tasthur % govindam ātmani dṛśāśru-kalāḥ spṛśantyaḥ*


10.21.014

  • //प्रायो बताम्ब विहगा मुनयो वने ऽस्मिन् $ कृष्णेक्षितं तद्-उदितं कल-वेणु-गीतम् &प्रायो बताम्ब विहगा मुनयो वने ऽस्मिन् $ कृष्णेक्षितं तद्-उदितं कल-वेणु-गीतम् &आरुह्य ये द्रुम-भुजान् रुचिर-प्रवालान् % शृण्वन्ति मीलित-दृशो विगतान्य-वाचः

** //prāyo batāmba vihagā munayo vane 'smin $ kṛṣṇekṣitaṃ tad-uditaṃ kala-veṇu-gītam &prāyo batāmba vihagā munayo vane 'smin $ kṛṣṇekṣitaṃ tad-uditaṃ kala-veṇu-gītam &āruhya ye druma-bhujān rucira-pravālān % śṛṇvanti mīlita-dṛśo vigatānya-vācaḥ*


10.21.015

  • //नद्यस् तदा तद् उपधार्य मुकुन्द-गीतम् $ आवर्त-लक्षित-मनोभव-भग्न-वेगाः &नद्यस् तदा तद् उपधार्य मुकुन्द-गीतम् $ आवर्त-लक्षित-मनोभव-भग्न-वेगाः &आलिङ्गन-स्थगितम् ऊर्मि-भुजैर् मुरारेर् % गृह्णन्ति पाद-युगलं कमलोपहाराः

** //nadyas tadā tad upadhārya mukunda-gītam $ āvarta-lakṣita-manobhava-bhagna-vegāḥ &nadyas tadā tad upadhārya mukunda-gītam $ āvarta-lakṣita-manobhava-bhagna-vegāḥ &āliṅgana-sthagitam ūrmi-bhujair murārer % gṛhṇanti pāda-yugalaṃ kamalopahārāḥ*


10.21.016

  • //दृष्ट्वातपे व्रज-पशून् सह राम-गोपैः $ सञ्चारयन्तम् अनु वेणुम् उदीरयन्तम् &दृष्ट्वातपे व्रज-पशून् सह राम-गोपैः $ सञ्चारयन्तम् अनु वेणुम् उदीरयन्तम् &प्रेम-प्रवृद्ध उदितः कुसुमावलीभिः % सख्युर् व्यधात् स्व-वपुषाम्बुद आतपत्रम्

** //dṛṣṭvātape vraja-paśūn saha rāma-gopaiḥ $ sañcārayantam anu veṇum udīrayantam &dṛṣṭvātape vraja-paśūn saha rāma-gopaiḥ $ sañcārayantam anu veṇum udīrayantam &prema-pravṛddha uditaḥ kusumāvalībhiḥ % sakhyur vyadhāt sva-vapuṣāmbuda ātapatram*


10.21.017

  • //पूर्णाः पुलिन्द्य उरुगाय-पदाब्ज-राग $ श्री-कुङ्कुमेन दयिता-स्तन-मण्डितेन &पूर्णाः पुलिन्द्य उरुगाय-पदाब्ज-राग $ श्री-कुङ्कुमेन दयिता-स्तन-मण्डितेन &तद्-दर्शन-स्मर-रुजस् तृण-रूषितेन % लिम्पन्त्य आनन-कुचेषु जहुस् तद्-आधिम्

** //pūrṇāḥ pulindya urugāya-padābja-rāga $ śrī-kuṅkumena dayitā-stana-maṇḍitena &pūrṇāḥ pulindya urugāya-padābja-rāga $ śrī-kuṅkumena dayitā-stana-maṇḍitena &tad-darśana-smara-rujas tṛṇa-rūṣitena % limpantya ānana-kuceṣu jahus tad-ādhim*


10.21.018

  • //हन्तायम् अद्रिर् अबला हरि-दास-वर्यो $ यद् राम-कृष्ण-चरण-स्परश-प्रमोदः &हन्तायम् अद्रिर् अबला हरि-दास-वर्यो $ यद् राम-कृष्ण-चरण-स्परश-प्रमोदः &मानं तनोति सह-गो-गणयोस् तयोर् यत् % पानीय-सूयवस-कन्दर-कन्दमूलैः

** //hantāyam adrir abalā hari-dāsa-varyo $ yad rāma-kṛṣṇa-caraṇa-sparaśa-pramodaḥ &hantāyam adrir abalā hari-dāsa-varyo $ yad rāma-kṛṣṇa-caraṇa-sparaśa-pramodaḥ &mānaṃ tanoti saha-go-gaṇayos tayor yat % pānīya-sūyavasa-kandara-kandamūlaiḥ*


10.21.019

  • //गा गोपकैर् अनु-वनं नयतोर् उदार $ वेणु-स्वनैः कल-पदैस् तनु-भृत्सु सख्यः &गा गोपकैर् अनु-वनं नयतोर् उदार $ वेणु-स्वनैः कल-पदैस् तनु-भृत्सु सख्यः &अस्पन्दनं गति-मतां पुलकस् तरुणां % निर्योग-पाश-कृत-लक्षणयोर् विचित्रम्

** //gā gopakair anu-vanaṃ nayator udāra $ veṇu-svanaiḥ kala-padais tanu-bhṛtsu sakhyaḥ &gā gopakair anu-vanaṃ nayator udāra $ veṇu-svanaiḥ kala-padais tanu-bhṛtsu sakhyaḥ &aspandanaṃ gati-matāṃ pulakas taruṇāṃ % niryoga-pāśa-kṛta-lakṣaṇayor vicitram*


10.21.020


  • एवं-विधा भगवतो या वृन्दावन-चारिणः ।
    वर्णयन्त्यो मिथो गोप्यः क्रीडास् तन्-मयतां ययुः

** // evaṃ-vidhā bhagavato yā vṛndāvana-cāriṇaḥ |*
varṇayantyo mitho gopyaḥ krīḍās tan-mayatāṃ yayuḥ

Chapter 10.22

10.22.001

0 श्री-शुक उवाच हेमन्ते प्रथमे मासि नन्द-व्रज-कमारिकाः ।
चेरुर् हविष्यं भुञ्जानाः कात्यायन्य्-अर्चन-व्रतम्

0 śrī-śuka uvāca hemante prathame māsi nanda-vraja-kamārikāḥ |
cerur haviṣyaṃ bhuñjānāḥ kātyāyany-arcana-vratam


10.22.002

आप्लुत्याम्भसि कालिन्द्या जलान्ते चोदिते ऽरुणे ।
कृत्वा प्रतिकृतिं देवीम् आनर्चुर् नृप सैकतीम्

āplutyāmbhasi kālindyā jalānte codite 'ruṇe |
kṛtvā pratikṛtiṃ devīm ānarcur nṛpa saikatīm


10.22.003

गन्धैर् माल्यैः सुरभिभिर् बलिभिर् धूप-दीपकैः ।
उच्चावचैश् चोपहारैः प्रवाल-फल-तण्डुलैः

gandhair mālyaiḥ surabhibhir balibhir dhūpa-dīpakaiḥ |
uccāvacaiś copahāraiḥ pravāla-phala-taṇḍulaiḥ


10.22.004

कात्यायनि महा-माये महा-योगिन्य् अधीश्वरि ।
नन्द-गोप-सुतं देवि पतिं मे कुरु ते नमः ।
इति मन्त्रं जपन्त्यस् ताः पूजां चक्रुः कमारिकाः

kātyāyani mahā-māye mahā-yoginy adhīśvari |
nanda-gopa-sutaṃ devi patiṃ me kuru te namaḥ |
iti mantraṃ japantyas tāḥ pūjāṃ cakruḥ kamārikāḥ


10.22.005

एवं मासं व्रतं चेरुः कुमार्यः कृष्ण-चेतसः ।
भद्रकालीं समानर्चुर् भूयान् नन्द-सुतः पतिः

evaṃ māsaṃ vrataṃ ceruḥ kumāryaḥ kṛṣṇa-cetasaḥ |
bhadrakālīṃ samānarcur bhūyān nanda-sutaḥ patiḥ


10.22.006

ऊषस्य् उत्थाय गोत्रैः स्वैर् अन्योन्याबद्ध-बाहवः ।
कृष्णम् उच्चैर् जगुर् यान्त्यः कालिन्द्यां स्नातुम् अन्वहम्

ūṣasy utthāya gotraiḥ svair anyonyābaddha-bāhavaḥ |
kṛṣṇam uccair jagur yāntyaḥ kālindyāṃ snātum anvaham


10.22.007

नद्याः कदाचिद् आगत्य तीरे निक्षिप्य पूर्व-वत् ।
वासांसि कृष्णं गायन्त्यो विजह्रुः सलिले मुदा

nadyāḥ kadācid āgatya tīre nikṣipya pūrva-vat |
vāsāṃsi kṛṣṇaṃ gāyantyo vijahruḥ salile mudā


10.22.008

भगवांस् तद् अभिप्रेत्य कृष्नो योगेश्वरेश्वरः ।
वयस्यैर् आवृतस् तत्र गतस् तत्-कर्म-सिद्धये

bhagavāṃs tad abhipretya kṛṣno yogeśvareśvaraḥ |
vayasyair āvṛtas tatra gatas tat-karma-siddhaye


10.22.009

तासां वासांस्य् उपादाय नीपम् आरुह्य सत्वरः ।
हसद्भिः प्रहसन् बालैः परिहासम् उवाच ह

tāsāṃ vāsāṃsy upādāya nīpam āruhya satvaraḥ |
hasadbhiḥ prahasan bālaiḥ parihāsam uvāca ha


10.22.010

अत्रागत्याबलाः कामं स्वं स्वं वासः प्रगृह्यताम् ।
सत्यं ब्रवाणि नो नर्म यद् यूयं व्रत-कर्शिताः

atrāgatyābalāḥ kāmaṃ svaṃ svaṃ vāsaḥ pragṛhyatām |
satyaṃ bravāṇi no narma yad yūyaṃ vrata-karśitāḥ


10.22.011

न मयोदित-पूर्वं वा अनृतं तद् इमे विदुः ।
एकैकशः प्रतीच्छध्वं सहैवेति सु-मध्यमाः

na mayodita-pūrvaṃ vā anṛtaṃ tad ime viduḥ |
ekaikaśaḥ pratīcchadhvaṃ sahaiveti su-madhyamāḥ


10.22.012

तस्य तत् क्ष्वेलितं दृष्ट्वा गोप्यः प्रेम-परिप्लुताः ।
व्रीडिताः प्रेक्ष्य चान्योन्यं जात-हासा न निर्ययुः

tasya tat kṣvelitaṃ dṛṣṭvā gopyaḥ prema-pariplutāḥ |
vrīḍitāḥ prekṣya cānyonyaṃ jāta-hāsā na niryayuḥ


10.22.013

एवं ब्रुवति गोविन्दे नर्मणाक्षिप्त-चेतसः ।
आ-कण्ठ-मग्नाः शीतोदे वेपमानास् तम् अब्रुवन्

evaṃ bruvati govinde narmaṇākṣipta-cetasaḥ |
ā-kaṇṭha-magnāḥ śītode vepamānās tam abruvan


10.22.014

मानयं भोः कृथास् त्वां तु नन्द-गोप-सुतं प्रियम् ।
जानीमो ऽङ्ग व्रज-श्लाघ्यं देहि वासांसि वेपिताः

mānayaṃ bhoḥ kṛthās tvāṃ tu nanda-gopa-sutaṃ priyam |
jānīmo 'ṅga vraja-ślāghyaṃ dehi vāsāṃsi vepitāḥ


10.22.015

श्यामसुन्दर ते दास्यः करवाम तवोदितम् ।
देहि वासांसि धर्म-ज्ञ नो चेद् राज्ञे ब्रुवाम हे

śyāmasundara te dāsyaḥ karavāma tavoditam |
dehi vāsāṃsi dharma-jña no ced rājñe bruvāma he


10.22.016

0 श्री-भगवान् उवाच भवत्यो यदि मे दास्यो मयोक्तं वा करिष्यथ ।
अत्रागत्य स्व-वासांसि प्रतीच्छत शुचि-स्मिताः ।
नो चेन् नाहं प्रदास्ये किं क्रुद्धो राजा करिष्यति

0 śrī-bhagavān uvāca bhavatyo yadi me dāsyo mayoktaṃ vā kariṣyatha |
atrāgatya sva-vāsāṃsi pratīcchata śuci-smitāḥ |
no cen nāhaṃ pradāsye kiṃ kruddho rājā kariṣyati


10.22.017

ततो जलाशयात् सर्वा दारिकाः शीत-वेपिताः ।
पाणिभ्यां योनिम् आच्छाद्य प्रोत्तेरुः शीत-कर्शिताः

tato jalāśayāt sarvā dārikāḥ śīta-vepitāḥ |
pāṇibhyāṃ yonim ācchādya protteruḥ śīta-karśitāḥ


10.22.018

भगवान् आहता वीक्ष्य शुद्ध -भाव-प्रसादितः ।
स्कन्धे निधाय वासांसि प्रीतः प्रोवाच स-स्मितम्

bhagavān āhatā vīkṣya śuddha -bhāva-prasāditaḥ |
skandhe nidhāya vāsāṃsi prītaḥ provāca sa-smitam


10.22.019

यूयं विवस्त्रा यद् अपो धृत-व्रता व्यगाहतैतत् तद् उ देव-हेलनम् ।
बद्ध्वाञ्जलिं मूर्ध्न्य् अपनुत्तये ऽंहसः कृत्वा नमो ऽधो-वसनं प्रगृह्यताम्

yūyaṃ vivastrā yad apo dhṛta-vratā vyagāhataitat tad u deva-helanam |
baddhvāñjaliṃ mūrdhny apanuttaye 'ṃhasaḥ kṛtvā namo 'dho-vasanaṃ pragṛhyatām


10.22.020

इत्य् अच्युतेनाभिहितं व्रजाबला मत्वा विवस्त्राप्लवनं व्रत-च्युतिम् ।
तत्-पूर्ति-कामास् तद्-अशेष-कर्मणां साक्षात्-कृतं नेमुर् अवद्य-मृग् यतः

ity acyutenābhihitaṃ vrajābalā matvā vivastrāplavanaṃ vrata-cyutim |
tat-pūrti-kāmās tad-aśeṣa-karmaṇāṃ sākṣāt-kṛtaṃ nemur avadya-mṛg yataḥ


10.22.021

तास् तथावनता दृष्ट्वा भगवान् देवकी-सुतः ।
वासांसि ताभ्यः प्रायच्छत् करुणस् तेन तोषितः

tās tathāvanatā dṛṣṭvā bhagavān devakī-sutaḥ |
vāsāṃsi tābhyaḥ prāyacchat karuṇas tena toṣitaḥ


10.22.022

दृढं प्रलब्धास् त्रपया च हापिताः $ प्रस्तोभिताः क्रीडन-वच् च कारिताः &अम्प्;वस्त्राणि चैवापहृतान्य् अथाप्य् अमुं % ता नाभ्यसूयन् प्रिय-सङ्ग-निर्वृताः

dṛḍhaṃ pralabdhās trapayā ca hāpitāḥ $ prastobhitāḥ krīḍana-vac ca kāritāḥ &vastrāṇi caivāpahṛtāny athāpy amuṃ % tā nābhyasūyan priya-saṅga-nirvṛtāḥ


10.22.023


  • परिधाय स्व-वासांसि प्रेष्ठ-सङ्गम-सज्जिताः ।
    गृहीत-चित्ता नो चेलुस् तस्मिन् लज्जायितेक्षणाः

** // paridhāya sva-vāsāṃsi preṣṭha-saṅgama-sajjitāḥ |*
gṛhīta-cittā no celus tasmin lajjāyitekṣaṇāḥ


10.22.024

तासां विज्ञाय भगवान् स्व-पाद-स्पर्श-काम्यया ।
धृत-व्रतानां सङ्कल्पम् आह दामोदरो ऽबलाः

tāsāṃ vijñāya bhagavān sva-pāda-sparśa-kāmyayā |
dhṛta-vratānāṃ saṅkalpam āha dāmodaro 'balāḥ


10.22.025

सङ्कल्पो विदितः साध्व्यो भवतीनां मद्-अर्चनम् ।
मयानुमोदितः सो ऽसौ सत्यो भवितुम् अर्हति

saṅkalpo viditaḥ sādhvyo bhavatīnāṃ mad-arcanam |
mayānumoditaḥ so 'sau satyo bhavitum arhati


10.22.026

न मय्य् आवेशित-धियां कामः कामाय कल्पते ।
भर्जिता क्वथिता धानाः प्रायो बीजाय नेशते

na mayy āveśita-dhiyāṃ kāmaḥ kāmāya kalpate |
bharjitā kvathitā dhānāḥ prāyo bījāya neśate


10.22.027

याताबला व्रजं सिद्धा मयेमा रंस्यथा क्षपाः ।
यद् उद्दिश्य व्रतम् इदं चेरुर् आर्यार्चनं सतीः

yātābalā vrajaṃ siddhā mayemā raṃsyathā kṣapāḥ |
yad uddiśya vratam idaṃ cerur āryārcanaṃ satīḥ


10.22.028

0 श्री-शुक उवाच इत्य् आदिष्टा भगवता लब्ध-कामाः कुमारिकाः ।
ध्यायन्त्यस् तत्-पदाम्भोजम् कृच्छ्रान् निर्विविशुर् व्रजम्

0 śrī-śuka uvāca ity ādiṣṭā bhagavatā labdha-kāmāḥ kumārikāḥ |
dhyāyantyas tat-padāmbhojam kṛcchrān nirviviśur vrajam


10.22.029

अथ गोपैः परिवृतो भगवान् देवकी-सुतः ।
वृन्दावनाद् गतो दूरं चारयन् गाः सहाग्रजः

atha gopaiḥ parivṛto bhagavān devakī-sutaḥ |
vṛndāvanād gato dūraṃ cārayan gāḥ sahāgrajaḥ


10.22.030

निदघार्कातपे तिग्मे छायाभिः स्वाभिर् आत्मनः ।
आतपत्रायितान् वीक्ष्य द्रुमान् आह व्रजौकसः

nidaghārkātape tigme chāyābhiḥ svābhir ātmanaḥ |
ātapatrāyitān vīkṣya drumān āha vrajaukasaḥ


10.22.031

हे स्तोक-कृष्ण हे अंशो श्रीदामन् सुबलार्जुन ।
विशाल वृषभौजस्विन् देवप्रस्थ वरूथप

he stoka-kṛṣṇa he aṃśo śrīdāman subalārjuna |
viśāla vṛṣabhaujasvin devaprastha varūthapa


10.22.032

पश्यतैतान् महा-भागान् परार्थैकान्त-जीवितान् ।
वात-वर्षातप-हिमान् सहन्तो वारयन्ति नः

paśyataitān mahā-bhāgān parārthaikānta-jīvitān |
vāta-varṣātapa-himān sahanto vārayanti naḥ


10.22.033

अहो एषां वरं जन्म सर्व -प्राण्य्-उपजीवनम् ।
सु-जनस्येव येषां वै विमुखा यान्ति नार्थिनः

aho eṣāṃ varaṃ janma sarva -prāṇy-upajīvanam |
su-janasyeva yeṣāṃ vai vimukhā yānti nārthinaḥ


10.22.034

पत्र-पुष्प-फल-च्छाया- मूल-वल्कल-दारुभिः ।
गन्ध-निर्यास-भस्मास्थि- तोक्मैः कामान् वितन्वते

patra-puṣpa-phala-cchāyā- mūla-valkala-dārubhiḥ |
gandha-niryāsa-bhasmāsthi- tokmaiḥ kāmān vitanvate


10.22.035

एतावज् जन्म-साफल्यं देहिनाम् इह देहिषु ।
प्राणैर् अर्थैर् धिया वाचा श्रेय-आचरणं सदा

etāvaj janma-sāphalyaṃ dehinām iha dehiṣu |
prāṇair arthair dhiyā vācā śreya-ācaraṇaṃ sadā


10.22.036

इति प्रवाल-स्तबक- फल-पुष्प-दलोत्करैः ।
तरूणां नम्र-शाखानां मध्यतो यमुनां गतः

iti pravāla-stabaka- phala-puṣpa-dalotkaraiḥ |
tarūṇāṃ namra-śākhānāṃ madhyato yamunāṃ gataḥ


10.22.037

तत्र गाः पाययित्वापः सु-मृष्टाः शीतलाः शिवाः ।
ततो नृप स्वयं गोपाः कामं स्वादु पपुर् जलम्

tatra gāḥ pāyayitvāpaḥ su-mṛṣṭāḥ śītalāḥ śivāḥ |
tato nṛpa svayaṃ gopāḥ kāmaṃ svādu papur jalam


10.22.038

तस्या उपवने कामं चारयन्तः पशून् नृप ।
कृष्ण-रामाव् उपागम्य क्षुध्-आर्ता इदम् अब्रवन्

tasyā upavane kāmaṃ cārayantaḥ paśūn nṛpa |
kṛṣṇa-rāmāv upāgamya kṣudh-ārtā idam abravan

Chapter 10.23

10.23.001

0 श्री-गोप ऊचुः राम राम महा-बाहो कृष्ण दुष्ट-निबर्हण ।
एषा वै बाधते क्षुन् नस् तच्-छान्तिं कर्तुम् अर्हथः

0 śrī-gopa ūcuḥ rāma rāma mahā-bāho kṛṣṇa duṣṭa-nibarhaṇa |
eṣā vai bādhate kṣun nas tac-chāntiṃ kartum arhathaḥ


10.23.002

0 श्री-शुक उवाच इति विज्ञापितो गोपैर् भगवान् देवकी-सुतः ।
भक्ताया विप्र-भार्यायाः प्रसीदन्न् इदम् अब्रवीत्

0 śrī-śuka uvāca iti vijñāpito gopair bhagavān devakī-sutaḥ |
bhaktāyā vipra-bhāryāyāḥ prasīdann idam abravīt


10.23.003

प्रयात देव-यजनं ब्राह्मणा ब्रह्म-वादिनः ।
सत्रम् आङ्गिरसं नाम ह्य् आसते स्वर्ग-काम्यया

prayāta deva-yajanaṃ brāhmaṇā brahma-vādinaḥ |
satram āṅgirasaṃ nāma hy āsate svarga-kāmyayā


10.23.004

तत्र गत्वौदनं गोपा याचतास्मद्-विसर्जिताः ।
कीर्तयन्तो भगवत आर्यस्य मम चाभिधाम्

tatra gatvaudanaṃ gopā yācatāsmad-visarjitāḥ |
kīrtayanto bhagavata āryasya mama cābhidhām


10.23.005

इत्य् आदिष्टा भगवता गत्वा याचन्त ते तथा ।
कृताञ्जलि-पुटा विप्रान् दण्ड-वत् पतिता भुवि

ity ādiṣṭā bhagavatā gatvā yācanta te tathā |
kṛtāñjali-puṭā viprān daṇḍa-vat patitā bhuvi


10.23.006

हे भूमि-देवाः शृणुत कृष्णस्यादेश-कारिणः ।
प्राप्ताञ् जानीत भद्रं वो गोपान् नो राम-चोदितान्

he bhūmi-devāḥ śṛṇuta kṛṣṇasyādeśa-kāriṇaḥ |
prāptāñ jānīta bhadraṃ vo gopān no rāma-coditān


10.23.007

गाश् चारयन्ताव् अविदूर ओदनं रामाच्युतौ वो लषतो बुभुक्षितौ ।
तयोर् द्विजा ओदनम् अर्थिनोर् यदि श्रद्धा च वो यच्छत धर्म-वित्तमाः

gāś cārayantāv avidūra odanaṃ rāmācyutau vo laṣato bubhukṣitau |
tayor dvijā odanam arthinor yadi śraddhā ca vo yacchata dharma-vittamāḥ


10.23.008

दीक्षायाः पशु-संस्थायाः सौत्रामण्याश् च सत्तमाः ।
अन्यत्र दीक्षितस्यापि नान्नम् अश्नन् हि दुष्यति

dīkṣāyāḥ paśu-saṃsthāyāḥ sautrāmaṇyāś ca sattamāḥ |
anyatra dīkṣitasyāpi nānnam aśnan hi duṣyati


10.23.009

इति ते भगवद्-याच्ञां शृण्वन्तो ऽपि न शुश्रुवुः ।
क्षुद्राशा भूरि-कर्माणो बालिशा वृद्ध-मानिनः

iti te bhagavad-yācñāṃ śṛṇvanto 'pi na śuśruvuḥ |
kṣudrāśā bhūri-karmāṇo bāliśā vṛddha-māninaḥ


10.23.010

देशः कालः पृथग् द्रव्यं मन्त्र-तन्त्रर्त्विजो ऽग्नयः ।
देवता यजमानश् च क्रतुर् धर्मश् च यन्-मयः

deśaḥ kālaḥ pṛthag dravyaṃ mantra-tantrartvijo 'gnayaḥ |
devatā yajamānaś ca kratur dharmaś ca yan-mayaḥ


10.23.011

तं ब्रह्म परमं साक्षाद् भगवन्तम् अधोक्षजम् ।
मनुष्य-दृष्ट्या दुष्प्रज्ञा मर्त्यात्मानो न मेनिरे

taṃ brahma paramaṃ sākṣād bhagavantam adhokṣajam |
manuṣya-dṛṣṭyā duṣprajñā martyātmāno na menire


10.23.012

न ते यद् ओम् इति प्रोचुर् न नेति च परन्तप ।
गोपा निराशाः प्रत्येत्य तथोचुः कृष्ण-रामयोः

na te yad om iti procur na neti ca parantapa |
gopā nirāśāḥ pratyetya tathocuḥ kṛṣṇa-rāmayoḥ


10.23.013

तद् उपाकर्ण्य भगवान् प्रहस्य जगद्-ईश्वरः ।
व्याजहार पुनर् गोपान् दर्शयन् लौकिकीं गतिम्

tad upākarṇya bhagavān prahasya jagad-īśvaraḥ |
vyājahāra punar gopān darśayan laukikīṃ gatim


10.23.014

मां ज्ञापयत पत्नीभ्यः स-सङ्कर्षणम् आगतम् ।
दास्यन्ति कामम् अन्नं वः स्निग्धा मय्य् उषिता धिया

māṃ jñāpayata patnībhyaḥ sa-saṅkarṣaṇam āgatam |
dāsyanti kāmam annaṃ vaḥ snigdhā mayy uṣitā dhiyā


10.23.015

गत्वाथ पत्नी-शालायां दृष्ट्वासीनाः स्व्-अलङ्कृताः ।
नत्वा द्विज-सतीर् गोपाः प्रश्रिता इदम् अब्रुवन्

gatvātha patnī-śālāyāṃ dṛṣṭvāsīnāḥ sv-alaṅkṛtāḥ |
natvā dvija-satīr gopāḥ praśritā idam abruvan


10.23.016

नमो वो विप्र-पत्नीभ्यो निबोधत वचांसि नः ।
इतो ऽविदूरे चरता कृष्णेनेहेषिता वयम्

namo vo vipra-patnībhyo nibodhata vacāṃsi naḥ |
ito 'vidūre caratā kṛṣṇeneheṣitā vayam


10.23.017

गाश् चारयन् स गोपालैः स-रामो दूरम् आगतः ।
बुभुक्षितस्य तस्यान्नं सानुगस्य प्रदीयताम्

gāś cārayan sa gopālaiḥ sa-rāmo dūram āgataḥ |
bubhukṣitasya tasyānnaṃ sānugasya pradīyatām


10.23.018

श्रुत्वाच्युतम् उपायातं नित्यं तद्-दर्शनोत्सुकाः ।
तत्-कथाक्षिप्त-मनसो बभूवुर् जात-सम्भ्रमाः

śrutvācyutam upāyātaṃ nityaṃ tad-darśanotsukāḥ |
tat-kathākṣipta-manaso babhūvur jāta-sambhramāḥ


10.23.019

चतुर्-विधं बहु-गुणम् अन्नम् आदाय भाजनैः ।
अभिसस्रुः प्रियं सर्वाः समुद्रम् इव निम्नगाः

catur-vidhaṃ bahu-guṇam annam ādāya bhājanaiḥ |
abhisasruḥ priyaṃ sarvāḥ samudram iva nimnagāḥ


10.23.020

निषिध्यमानाः पतिभिर् भ्रातृभिर् बन्धुभिः सुतैः ।
भगवत्य् उत्तम-श्लोके दीर्घ-श्रुत -धृताशयाः

niṣidhyamānāḥ patibhir bhrātṛbhir bandhubhiḥ sutaiḥ |
bhagavaty uttama-śloke dīrgha-śruta -dhṛtāśayāḥ


10.23.021

यमुनोपवने ऽशोक नव-पल्लव-मण्डिते ।
विचरन्तं वृतं गोपैः साग्रजं ददृशुः स्त्रियः

yamunopavane 'śoka nava-pallava-maṇḍite |
vicarantaṃ vṛtaṃ gopaiḥ sāgrajaṃ dadṛśuḥ striyaḥ


10.23.022

श्यामं हिरण्य-परिधिं वनमाल्य-बर्ह- $ धातु-प्रवाल-नट-वेषम् अनव्रतांसे &अम्प्;विन्यस्त-हस्तम् इतरेण धुनानम् अब्जं % कर्णोत्पलालक-कपोल-मुखाब्ज-हासम्

śyāmaṃ hiraṇya-paridhiṃ vanamālya-barha- $ dhātu-pravāla-naṭa-veṣam anavratāṃse &vinyasta-hastam itareṇa dhunānam abjaṃ % karṇotpalālaka-kapola-mukhābja-hāsam


10.23.023

  • //प्रायः-श्रुत-प्रियतमोदय-कर्ण-पूरैर् $ यस्मिन् निमग्न-मनसस् तम् अथाक्षि-रन्द्रैः &प्रायः-श्रुत-प्रियतमोदय-कर्ण-पूरैर् $ यस्मिन् निमग्न-मनसस् तम् अथाक्षि-रन्द्रैः &अन्तः प्रवेश्य सु-चिरं परिरभ्य तापं % प्राज्ञं यथाभिमतयो विजहुर् नरेन्द्र

** //prāyaḥ-śruta-priyatamodaya-karṇa-pūrair $ yasmin nimagna-manasas tam athākṣi-randraiḥ &prāyaḥ-śruta-priyatamodaya-karṇa-pūrair $ yasmin nimagna-manasas tam athākṣi-randraiḥ &antaḥ praveśya su-ciraṃ parirabhya tāpaṃ % prājñaṃ yathābhimatayo vijahur narendra*


10.23.024


  • तास् तथा त्यक्त-सर्वाशाः प्राप्ता आत्म-दिदृक्षया ।
    विज्ञायाखिल-दृग्-द्रष्टा प्राह प्रहसिताननः

** // tās tathā tyakta-sarvāśāḥ prāptā ātma-didṛkṣayā |*
vijñāyākhila-dṛg-draṣṭā prāha prahasitānanaḥ


10.23.025

स्वागतं वो महा-भागा आस्यतां करवाम किम् ।
यन् नो दिदृक्षया प्राप्ता उपपन्नम् इदं हि वः

svāgataṃ vo mahā-bhāgā āsyatāṃ karavāma kim |
yan no didṛkṣayā prāptā upapannam idaṃ hi vaḥ


10.23.026

नन्व् अद्धा मयि कुर्वन्ति कुशलाः स्वार्थ-दर्शिनः ।
अहैतुक्य् अव्यवहितां भक्तिम् आत्म-प्रिये यथा

nanv addhā mayi kurvanti kuśalāḥ svārtha-darśinaḥ |
ahaituky avyavahitāṃ bhaktim ātma-priye yathā


10.23.027

प्राण-बुद्धि-मनः-स्वात्म दारापत्य-धनादयः ।
यत्-सम्पर्कात् प्रिया आसंस् ततः को न्व् अपरः प्रियः

prāṇa-buddhi-manaḥ-svātma dārāpatya-dhanādayaḥ |
yat-samparkāt priyā āsaṃs tataḥ ko nv aparaḥ priyaḥ


10.23.028

तद् यात देव-यजनं पतयो वो द्विजातयः ।
स्व-सत्रं पारयिष्यन्ति युष्माभिर् गृह-मेधिनः

tad yāta deva-yajanaṃ patayo vo dvijātayaḥ |
sva-satraṃ pārayiṣyanti yuṣmābhir gṛha-medhinaḥ


10.23.029

0 श्री-पत्न्य ऊचुः मैवं विभो ऽर्हति भवान् गदितुं न्र्-शंसं $ सत्यं कुरुष्व निगमं तव पद-मूलम् & मैवं विभो ऽर्हति भवान् गदितुं न्र्-शंसं $ सत्यं कुरुष्व निगमं तव पद-मूलम् & प्राप्ता वयं तुलसि-दाम पदावसृष्टं % केशैर् निवोढुम् अतिलङ्घ्य समस्त-बन्धून्

0 śrī-patnya ūcuḥ maivaṃ vibho 'rhati bhavān gadituṃ nr-śaṃsaṃ $ satyaṃ kuruṣva nigamaṃ tava pada-mūlam & maivaṃ vibho 'rhati bhavān gadituṃ nr-śaṃsaṃ $ satyaṃ kuruṣva nigamaṃ tava pada-mūlam & prāptā vayaṃ tulasi-dāma padāvasṛṣṭaṃ % keśair nivoḍhum atilaṅghya samasta-bandhūn


10.23.030


  • गृह्णन्ति नो न पतयः पितरौ सुता वा $ न भ्रातृ-बन्धु-सुहृदः कुत एव चान्ये & गृह्णन्ति नो न पतयः पितरौ सुता वा $ न भ्रातृ-बन्धु-सुहृदः कुत एव चान्ये & तस्माद् भवत्-प्रपदयोः पतितात्मनां नो % नान्या भवेद् गतिर् अरिन्दम तद् विधेहि

** // gṛhṇanti no na patayaḥ pitarau sutā vā $ na bhrātṛ-bandhu-suhṛdaḥ kuta eva cānye & gṛhṇanti no na patayaḥ pitarau sutā vā $ na bhrātṛ-bandhu-suhṛdaḥ kuta eva cānye & tasmād bhavat-prapadayoḥ patitātmanāṃ no % nānyā bhaved gatir arindama tad vidhehi*


10.23.031



10.23.031

0 श्री-भगवान् उवाच पतयो नाभ्यसूयेरन् पितृ-भ्रातृ-सुतादयः ।
लोकाश् च वो मयोपेता देवा अप्य् अनुमन्वते

0 śrī-bhagavān uvāca patayo nābhyasūyeran pitṛ-bhrātṛ-sutādayaḥ |
lokāś ca vo mayopetā devā apy anumanvate


10.23.032

न प्रीतये ऽनुरागाय ह्य् अङ्ग-सङ्गो नृणाम् इह ।
तन् मनो मयि युञ्जाना अचिरान् माम् अवाप्स्यथ

na prītaye 'nurāgāya hy aṅga-saṅgo nṛṇām iha |
tan mano mayi yuñjānā acirān mām avāpsyatha


10.23.033

श्रवणाद् दर्शनाद् ध्यानान् मयि भावो ऽनुकीर्तनात् ।
न तथा सन्निकर्षेण प्रतियात ततो गृहान्

śravaṇād darśanād dhyānān mayi bhāvo 'nukīrtanāt |
na tathā sannikarṣeṇa pratiyāta tato gṛhān


10.23.034

0 श्री-शुक उवाच इत्य् उक्ता द्विज-पत्न्यस् ता यज्ञ-वाटं पुनर् गताः ।
ते चानसूयवस् ताभिः स्त्रीभिः सत्रम् अपारयन्

0 śrī-śuka uvāca ity uktā dvija-patnyas tā yajña-vāṭaṃ punar gatāḥ |
te cānasūyavas tābhiḥ strībhiḥ satram apārayan


10.23.035

तत्रैका विधृता भर्त्रा भगवन्तं यथा-श्रुतम् ।
हृडोपगुह्य विजहौ देहं कर्मानुबन्धनम्

tatraikā vidhṛtā bhartrā bhagavantaṃ yathā-śrutam |
hṛḍopaguhya vijahau dehaṃ karmānubandhanam


10.23.036

भगवान् अपि गोविन्दस् तेनैवान्नेन गोपकान् ।
चतुर्-विधेनाशयित्वा स्वयं च बुभुजे प्रभुः

bhagavān api govindas tenaivānnena gopakān |
catur-vidhenāśayitvā svayaṃ ca bubhuje prabhuḥ


10.23.037

एवं लीला-नर-वपुर् न्र्-लोकम् अनुशीलयन् ।
रेमे गो-गोप-गोपीनां रमयन् रूप-वाक्-कृतैः

evaṃ līlā-nara-vapur nr-lokam anuśīlayan |
reme go-gopa-gopīnāṃ ramayan rūpa-vāk-kṛtaiḥ


10.23.038

अथानुस्मृत्य विप्रास् ते अन्वतप्यन् कृतागसः ।
यद् विश्वेश्वरयोर् याच्ञाम् अहन्म नृ-विडम्बयोः

athānusmṛtya viprās te anvatapyan kṛtāgasaḥ |
yad viśveśvarayor yācñām ahanma nṛ-viḍambayoḥ


10.23.039

दृष्ट्वा स्त्रीणां भगवति कृष्णे भक्तिम् अलौकिकीम् ।
आत्मानं च तया हीनम् अनुतप्ता व्यगर्हयन्

dṛṣṭvā strīṇāṃ bhagavati kṛṣṇe bhaktim alaukikīm |
ātmānaṃ ca tayā hīnam anutaptā vyagarhayan


10.23.040

धिग् जन्म नस् त्रि-वृद् यत् तद् धिग् व्रतं धिग् बहु-ज्ञताम् ।
धिक् कुलं धिक् क्रिया-दाक्ष्यं विमुखा ये त्व् अधोक्षजे

dhig janma nas tri-vṛd yat tad dhig vrataṃ dhig bahu-jñatām |
dhik kulaṃ dhik kriyā-dākṣyaṃ vimukhā ye tv adhokṣaje


10.23.041

नूनं भगवतो माया योगिनाम् अपि मोहिनी ।
यद् वयं गुरवो नृणां स्वार्थे मुह्यामहे द्विजाः

nūnaṃ bhagavato māyā yoginām api mohinī |
yad vayaṃ guravo nṛṇāṃ svārthe muhyāmahe dvijāḥ


10.23.042

अहो पश्यत नारीणाम् अपि कृष्णे जगद्-गुरौ ।
दुरन्त-भावं यो ऽविध्यन् मृत्यु-पाशान् गृहाभिधान्

aho paśyata nārīṇām api kṛṣṇe jagad-gurau |
duranta-bhāvaṃ yo 'vidhyan mṛtyu-pāśān gṛhābhidhān


10.23.043

नासां द्विजाति-संस्कारो न निवासो गुराव् अपि ।
न तपो नात्म-मीमांसा न शौचं न क्रियाः शुभाः

nāsāṃ dvijāti-saṃskāro na nivāso gurāv api |
na tapo nātma-mīmāṃsā na śaucaṃ na kriyāḥ śubhāḥ


10.23.044

तथापि ह्य् उत्तमः-श्लोके कृष्णे योगेश्वरेश्वरे ।
भक्तिर् दृढा न चास्माकं संस्कारादिमताम् अपि

tathāpi hy uttamaḥ-śloke kṛṣṇe yogeśvareśvare |
bhaktir dṛḍhā na cāsmākaṃ saṃskārādimatām api


10.23.045

ननु स्वार्थ-विमूढानां प्रमत्तानां गृहेहया ।
अहो नः स्मारयाम् आस गोप-वाक्यैः सतां गतिः

nanu svārtha-vimūḍhānāṃ pramattānāṃ gṛhehayā |
aho naḥ smārayām āsa gopa-vākyaiḥ satāṃ gatiḥ


10.23.046

अन्यथा पूर्ण-कामस्य कैवल्याद्य्-अशिषां पतेः ।
ईशितव्यैः किम् अस्माभिर् ईशस्यैतद् विडम्बनम्

anyathā pūrṇa-kāmasya kaivalyādy-aśiṣāṃ pateḥ |
īśitavyaiḥ kim asmābhir īśasyaitad viḍambanam


10.23.047

हित्वान्यान् भजते यं श्रीः पाद-स्पर्शाशयासकृत् ।
स्वात्म-दोषापवर्गेण तद्-याच्ञा जन-मोहिनी

hitvānyān bhajate yaṃ śrīḥ pāda-sparśāśayāsakṛt |
svātma-doṣāpavargeṇa tad-yācñā jana-mohinī


10.23.048

देशः कालः पृथग् द्रव्यं मन्त्र-तन्त्रर्त्विजो ऽग्नयः ।
देवता यजमानश् च क्रतुर् धर्मश् च यन्-मयः

deśaḥ kālaḥ pṛthag dravyaṃ mantra-tantrartvijo 'gnayaḥ |
devatā yajamānaś ca kratur dharmaś ca yan-mayaḥ


10.23.049

स एव भगवान् साक्षाद् विष्णुर् योगेश्वरेश्वरः ।
जातो यदुष्व् इत्य् आशृण्म ह्य् अपि मूढा न विद्महे

sa eva bhagavān sākṣād viṣṇur yogeśvareśvaraḥ |
jāto yaduṣv ity āśṛṇma hy api mūḍhā na vidmahe


10.23.050

तस्मै नमो भगवते कृष्णायाकुण्ठ-मेधसे ।
यन्-माया-मोहित-धियो भ्रमामः कर्म-वर्त्मसु

tasmai namo bhagavate kṛṣṇāyākuṇṭha-medhase |
yan-māyā-mohita-dhiyo bhramāmaḥ karma-vartmasu


10.23.051

स वै न आद्यः पुरुषः स्व-माया-मोहितात्मनाम् ।
अविज्ञतानुभावानां क्षन्तुम् अर्हत्य् अतिक्रमम्

sa vai na ādyaḥ puruṣaḥ sva-māyā-mohitātmanām |
avijñatānubhāvānāṃ kṣantum arhaty atikramam


10.23.052

इति स्वाघम् अनुस्मृत्य कृष्णे ते कृत-हेलनाः ।
दिदृक्षवो व्रजम् अथ कंसाद् भीता न चाचलन्

iti svāgham anusmṛtya kṛṣṇe te kṛta-helanāḥ |
didṛkṣavo vrajam atha kaṃsād bhītā na cācalan

Chapter 10.24

10.24.001

0 श्री-शुक उवाच भगवान् अपि तत्रैव बलदेवेन संयुतः ।
अपश्यन् निवसन् गोपान् इन्द्र-याग-कृतोद्यमान्

0 śrī-śuka uvāca bhagavān api tatraiva baladevena saṃyutaḥ |
apaśyan nivasan gopān indra-yāga-kṛtodyamān


10.24.002

तद्-अभिज्ञो ऽपि भगवान् सर्वात्मा सर्व-दर्शनः ।
प्रश्रयावनतो ऽपृच्छद् वृद्धान् नन्द-पुरोगमान्

tad-abhijño 'pi bhagavān sarvātmā sarva-darśanaḥ |
praśrayāvanato 'pṛcchad vṛddhān nanda-purogamān


10.24.003

कथ्यतां मे पितः को ऽयं सम्भ्रमो व उपागतः ।
किं फलं कस्य वोद्देशः केन वा साध्यते मखः

kathyatāṃ me pitaḥ ko 'yaṃ sambhramo va upāgataḥ |
kiṃ phalaṃ kasya voddeśaḥ kena vā sādhyate makhaḥ


10.24.004

एतद् ब्रूहि महान् कामो मह्यं शुश्रूषवे पितः ।
न हि गोप्यं हि सधूनां कृत्यं सर्वात्मनाम् इह

etad brūhi mahān kāmo mahyaṃ śuśrūṣave pitaḥ |
na hi gopyaṃ hi sadhūnāṃ kṛtyaṃ sarvātmanām iha


10.24.005

अस्त्य् अस्व-पर-दृष्टीनाम् अमित्रोदास्त-विद्विषाम् ।
उदासीनो ऽरि-वद् वर्ज्य आत्म-वत् सुहृद् उच्यते

asty asva-para-dṛṣṭīnām amitrodāsta-vidviṣām |
udāsīno 'ri-vad varjya ātma-vat suhṛd ucyate


10.24.006

ज्ञत्वाज्ञात्वा च कर्माणि जनो ऽयम् अनुतिष्ठति ।
विदुषः कर्म-सिद्धिः स्याद् यथा नाविदुषो भवेत्

jñatvājñātvā ca karmāṇi jano 'yam anutiṣṭhati |
viduṣaḥ karma-siddhiḥ syād yathā nāviduṣo bhavet


10.24.007

तत्र तावत् क्रिया-योगो भवतां किं विचारितः ।
अथ वा लौकिकस् तन् मे पृच्छतः साधु भण्यताम्

tatra tāvat kriyā-yogo bhavatāṃ kiṃ vicāritaḥ |
atha vā laukikas tan me pṛcchataḥ sādhu bhaṇyatām


10.24.008

0 श्री-नन्द उवाच पर्जन्यो भगवान् इन्द्रो मेघास् तस्यात्म-मूर्तयः ।
ते ऽभिवर्षन्ति भूतानां प्रीणनं जीवनं पयः

0 śrī-nanda uvāca parjanyo bhagavān indro meghās tasyātma-mūrtayaḥ |
te 'bhivarṣanti bhūtānāṃ prīṇanaṃ jīvanaṃ payaḥ


10.24.009

तं तात वयम् अन्ये च वार्मुचां पतिम् ईश्वरम् ।
द्रव्यैस् तद्-रेतसा सिद्धैर् यजन्ते क्रतुभिर् नराः

taṃ tāta vayam anye ca vārmucāṃ patim īśvaram |
dravyais tad-retasā siddhair yajante kratubhir narāḥ


10.24.010

तच्-छेषेणोपजीवन्ति त्रि-वर्ग-फल-हेतवे ।
पुंसां पुरुष-काराणां पर्जन्यः फल-भावनः

tac-cheṣeṇopajīvanti tri-varga-phala-hetave |
puṃsāṃ puruṣa-kārāṇāṃ parjanyaḥ phala-bhāvanaḥ


10.24.011

य एनं विसृजेद् धर्मं परम्पर्यागतं नरः ।
कामाद् द्वेषाद् भयाल् लोभात् स वै नाप्नोति शोभनम्

ya enaṃ visṛjed dharmaṃ paramparyāgataṃ naraḥ |
kāmād dveṣād bhayāl lobhāt sa vai nāpnoti śobhanam


10.24.012

0 श्री-शुक उवाच वचो निशम्य नन्दस्य तथान्येषां व्रजौकसाम् ।
इन्द्राय मन्युं जनयन् पितरं प्राह केशवः

0 śrī-śuka uvāca vaco niśamya nandasya tathānyeṣāṃ vrajaukasām |
indrāya manyuṃ janayan pitaraṃ prāha keśavaḥ


10.24.013

0 श्री-भगवान् उवाच कर्मणा जायते जन्तुः कर्मणैव प्रलीयते ।
सुखं दुःखं भयं क्षेमं कर्मणैवाभिपद्यते

0 śrī-bhagavān uvāca karmaṇā jāyate jantuḥ karmaṇaiva pralīyate |
sukhaṃ duḥkhaṃ bhayaṃ kṣemaṃ karmaṇaivābhipadyate


10.24.014

अस्ति चेद् ईश्वरः कश्चित् फल-रूप्य् अन्य-कर्मणाम् ।
कर्तारं भजते सो ऽपि न ह्य् अकर्तुः प्रभुर् हि सः

asti ced īśvaraḥ kaścit phala-rūpy anya-karmaṇām |
kartāraṃ bhajate so 'pi na hy akartuḥ prabhur hi saḥ


10.24.015

किम् इन्द्रेणेह भूतानां स्व-स्व-कर्मानुवर्तिनाम् ।
अनीशेनान्यथा कर्तुं स्वभाव-विहितं नृणाम्

kim indreṇeha bhūtānāṃ sva-sva-karmānuvartinām |
anīśenānyathā kartuṃ svabhāva-vihitaṃ nṛṇām


10.24.016

स्वभाव-तन्त्रो हि जनः स्वभावम् अनुवर्तते ।
स्वभाव-स्थम् इदं सर्वं स-देवासुर-मानुषम्

svabhāva-tantro hi janaḥ svabhāvam anuvartate |
svabhāva-stham idaṃ sarvaṃ sa-devāsura-mānuṣam


10.24.017

देहान् उच्चावचाञ् जन्तुः प्राप्योत्सृजति कर्मणा ।
शत्रुर् मित्रम् उदासीनः कर्मैव गुरुर् ईश्वरः

dehān uccāvacāñ jantuḥ prāpyotsṛjati karmaṇā |
śatrur mitram udāsīnaḥ karmaiva gurur īśvaraḥ


10.24.018

तस्मात् सम्पूजयेत् कर्म स्वभाव-स्थः स्व-कर्म-कृत् ।
अन्जसा येन वर्तेत तद् एवास्य हि दैवतम्

tasmāt sampūjayet karma svabhāva-sthaḥ sva-karma-kṛt |
anjasā yena varteta tad evāsya hi daivatam


10.24.019

आजीव्यैकतरं भावं यस् त्व् अन्यम् उपजीवति ।
न तस्माद् विन्दते क्षेमं जारान् नार्य् असती यथा

ājīvyaikataraṃ bhāvaṃ yas tv anyam upajīvati |
na tasmād vindate kṣemaṃ jārān nāry asatī yathā


10.24.020

वर्तेत ब्रह्मणा विप्रो राजन्यो रक्षया भुवः ।
वैश्यस् तु वार्तया जीवेच् छूद्रस् तु द्विज-सेवया

varteta brahmaṇā vipro rājanyo rakṣayā bhuvaḥ |
vaiśyas tu vārtayā jīvec chūdras tu dvija-sevayā


10.24.021

कृषि-वाणिज्य-गो-रक्षा कुसीदं तूर्यम् उच्यते ।
वार्ता चतुर्-विधा तत्र वयं गो-वृत्तयो ऽनिशम्

kṛṣi-vāṇijya-go-rakṣā kusīdaṃ tūryam ucyate |
vārtā catur-vidhā tatra vayaṃ go-vṛttayo 'niśam


10.24.022

सत्त्वं रजस् तम इति स्थित्य्-उत्पत्त्य्-अन्त-हेतवः ।
रजसोत्पद्यते विश्वम् अन्योन्यं विविधं जगत्

sattvaṃ rajas tama iti sthity-utpatty-anta-hetavaḥ |
rajasotpadyate viśvam anyonyaṃ vividhaṃ jagat


10.24.023

रजसा चोदिता मेघा वर्षन्त्य् अम्बूनि सर्वतः ।
प्रजास् तैर् एव सिध्यन्ति महेन्द्रः किं करिष्यति

rajasā coditā meghā varṣanty ambūni sarvataḥ |
prajās tair eva sidhyanti mahendraḥ kiṃ kariṣyati


10.24.024

न नः पुरोजनपदा न ग्रामा न गृहा वयम् ।
वनौकसस् तात नित्यं वन-शैल-निवासिनः

na naḥ purojanapadā na grāmā na gṛhā vayam |
vanaukasas tāta nityaṃ vana-śaila-nivāsinaḥ


10.24.025

तस्माद् गवां ब्राह्मणानाम् अद्रेश् चारभ्यतां मखः ।
य इन्द्र-याग-सम्भारास् तैर् अयं साध्यतां मखः

tasmād gavāṃ brāhmaṇānām adreś cārabhyatāṃ makhaḥ |
ya indra-yāga-sambhārās tair ayaṃ sādhyatāṃ makhaḥ


10.24.026

पच्यन्तां विविधाः पाकाः सूपान्ताः पायसादयः ।
संयावापूप-शष्कुल्यः सर्व-दोहश् च गृह्यताम्

pacyantāṃ vividhāḥ pākāḥ sūpāntāḥ pāyasādayaḥ |
saṃyāvāpūpa-śaṣkulyaḥ sarva-dohaś ca gṛhyatām


10.24.027

हूयन्ताम् अग्नयः सम्यग् ब्राह्मणैर् ब्रह्म-वादिभिः ।
अन्नं बहु-गुणं तेभ्यो देयं वो धेनु-दक्षिणाः

hūyantām agnayaḥ samyag brāhmaṇair brahma-vādibhiḥ |
annaṃ bahu-guṇaṃ tebhyo deyaṃ vo dhenu-dakṣiṇāḥ


10.24.028

अन्येभ्यश् चाश्व-चाण्डाल- पतितेभ्यो यथार्हतः ।
यवसं च गवां दत्त्वा गिरये दीयतां बलिः

anyebhyaś cāśva-cāṇḍāla- patitebhyo yathārhataḥ |
yavasaṃ ca gavāṃ dattvā giraye dīyatāṃ baliḥ


10.24.029

स्व्-अलङ्कृता भुक्तवन्तः स्व्-अनुलिप्ताः सु-वाससः ।
प्रदक्षिणां च कुरुत गो-विप्रानल-पर्वतान्

sv-alaṅkṛtā bhuktavantaḥ sv-anuliptāḥ su-vāsasaḥ |
pradakṣiṇāṃ ca kuruta go-viprānala-parvatān


10.24.030

एतन् मम मतं तात क्रियतां यदि रोचते ।
अयं गो-ब्राह्मणाद्रीणां मह्यं च दयितो मखः

etan mama mataṃ tāta kriyatāṃ yadi rocate |
ayaṃ go-brāhmaṇādrīṇāṃ mahyaṃ ca dayito makhaḥ


10.24.031

0 श्री-शुक उवाच कालात्मना भगवता शक्र-दर्प-जिघांसया ।
प्रोक्तं निशम्य नन्दाद्याः साध्व् अगृह्णन्त तद्-वचः

0 śrī-śuka uvāca kālātmanā bhagavatā śakra-darpa-jighāṃsayā |
proktaṃ niśamya nandādyāḥ sādhv agṛhṇanta tad-vacaḥ


10.24.032

तथा च व्यदधुः सर्वं यथाह मधुसूदनः ।
वाचयित्वा स्वस्त्य्-अयनं तद्-द्रव्येण गिरि-द्विजान्

tathā ca vyadadhuḥ sarvaṃ yathāha madhusūdanaḥ |
vācayitvā svasty-ayanaṃ tad-dravyeṇa giri-dvijān


10.24.033

उपहृत्य बलीन् सम्यग् आदृता यवसं गवाम् ।
गो-धनानि पुरस्कृत्य गिरिं चक्रुः प्रदक्षिणम्

upahṛtya balīn samyag ādṛtā yavasaṃ gavām |
go-dhanāni puraskṛtya giriṃ cakruḥ pradakṣiṇam


10.24.034

अनांस्य् अनडुद्-युक्तानि ते चारुह्य स्व्-अलङ्कृताः ।
गोप्यश् च कृष्ण-वीर्याणि गायन्त्यः स-द्विजाशिषः

anāṃsy anaḍud-yuktāni te cāruhya sv-alaṅkṛtāḥ |
gopyaś ca kṛṣṇa-vīryāṇi gāyantyaḥ sa-dvijāśiṣaḥ


10.24.035

कृष्णस् त्व् अन्यतमं रूपं गोप-विश्रम्भणं गतः ।
शैलो ऽस्मीति ब्रुवन् भूरि बलिम् आदद् बृहद्-वपुः

kṛṣṇas tv anyatamaṃ rūpaṃ gopa-viśrambhaṇaṃ gataḥ |
śailo 'smīti bruvan bhūri balim ādad bṛhad-vapuḥ


10.24.036

तस्मै नमो व्रज-जनैः सह चक्र आत्मनात्मने ।
अहो पश्यत शैलो ऽसौ रूपी नो ऽनुग्रहं व्यधात्

tasmai namo vraja-janaiḥ saha cakra ātmanātmane |
aho paśyata śailo 'sau rūpī no 'nugrahaṃ vyadhāt


10.24.037

एषो ऽवजानतो मर्त्यान् काम-रूपी वनौकसः ।
हन्ति ह्य् अस्मै नमस्यामः शर्मणे आत्मनो गवाम्

eṣo 'vajānato martyān kāma-rūpī vanaukasaḥ |
hanti hy asmai namasyāmaḥ śarmaṇe ātmano gavām


10.24.038

इत्य् अद्रि-गो-द्विज-मखं वासुदेव-प्रचोदिताः ।
यथा विधाय ते गोपा सह-कृष्णा व्रजं ययुः

ity adri-go-dvija-makhaṃ vāsudeva-pracoditāḥ |
yathā vidhāya te gopā saha-kṛṣṇā vrajaṃ yayuḥ

Chapter 10.25

10.25.001

0 श्री-शुक उवाच इन्द्रस् तदात्मनः पूजां विज्ञाय विहतां नृप ।
गोपेभ्यः कृष्ण-नाथेभ्यो नन्दादिभ्यश् चुकोप ह

0 śrī-śuka uvāca indras tadātmanaḥ pūjāṃ vijñāya vihatāṃ nṛpa |
gopebhyaḥ kṛṣṇa-nāthebhyo nandādibhyaś cukopa ha


10.25.002

गणं सांवर्तकं नाम मेघानां चान्त-कारीणाम् ।
इन्द्रः प्रचोदयत् क्रुद्धो वाक्यं चाहेश-मान्य् उत

gaṇaṃ sāṃvartakaṃ nāma meghānāṃ cānta-kārīṇām |
indraḥ pracodayat kruddho vākyaṃ cāheśa-māny uta


10.25.003

अहो श्री-मद-माहात्म्यं गोपानां काननौकसाम् ।
कृष्णं मर्त्यम् उपाश्रित्य ये चक्रुर् देव-हेलनम्

aho śrī-mada-māhātmyaṃ gopānāṃ kānanaukasām |
kṛṣṇaṃ martyam upāśritya ye cakrur deva-helanam


10.25.004

यथादृढैः कर्म-मयैः क्रतुभिर् नाम-नौ-निभैः ।
विद्याम् आन्वीक्षिकीं हित्वा तितीर्षन्ति भवार्णवम्

yathādṛḍhaiḥ karma-mayaiḥ kratubhir nāma-nau-nibhaiḥ |
vidyām ānvīkṣikīṃ hitvā titīrṣanti bhavārṇavam


10.25.005

वाचालं बालिशं स्तब्धम् अज्ञं पण्डित-मानिनम् ।
कृष्णं मर्त्यम् उपाश्रित्य गोपा मे चक्रुर् अप्रियम्

vācālaṃ bāliśaṃ stabdham ajñaṃ paṇḍita-māninam |
kṛṣṇaṃ martyam upāśritya gopā me cakrur apriyam


10.25.006

एषां श्रियावलिप्तानां कृष्णेनाध्मापितात्मनाम् ।
धुनुत श्री-मद-स्तम्भं पशून् नयत सङ्क्षयम्

eṣāṃ śriyāvaliptānāṃ kṛṣṇenādhmāpitātmanām |
dhunuta śrī-mada-stambhaṃ paśūn nayata saṅkṣayam


10.25.007

अहं चैरावतं नागम् आरुह्यानुव्रजे व्रजम् ।
मरुद्-गणैर् महा-वेगैर् नन्द-गोष्ठ-जिघांसया

ahaṃ cairāvataṃ nāgam āruhyānuvraje vrajam |
marud-gaṇair mahā-vegair nanda-goṣṭha-jighāṃsayā


10.25.008

0 श्री-शुक उवाच इत्थं मघवताज्ञप्ता मेघा निर्मुक्त-बन्धनाः ।
नन्द-गोकुलम् आसारैः पीडयाम् आसुर् ओजसा

0 śrī-śuka uvāca itthaṃ maghavatājñaptā meghā nirmukta-bandhanāḥ |
nanda-gokulam āsāraiḥ pīḍayām āsur ojasā


10.25.009

विद्योतमाना विद्युद्भिः स्तनन्तः स्तनयित्नुभिः ।
तीव्रैर् मरुद्-गणैर् नुन्ना ववृषुर् जल-शर्कराः

vidyotamānā vidyudbhiḥ stanantaḥ stanayitnubhiḥ |
tīvrair marud-gaṇair nunnā vavṛṣur jala-śarkarāḥ


10.25.010

स्थूणा-स्थूला वर्ष-धारा मुञ्चत्स्व् अभ्रेष्व् अभीक्ष्णशः ।
जलौघैः प्लाव्यमाना भूर् नादृश्यत नतोन्नतम्

sthūṇā-sthūlā varṣa-dhārā muñcatsv abhreṣv abhīkṣṇaśaḥ |
jalaughaiḥ plāvyamānā bhūr nādṛśyata natonnatam


10.25.011

अत्य्-आसाराति-वातेन पशवो जात-वेपनाः ।
गोपा गोप्यश् च शीतार्ता गोविन्दं शरणं ययुः

aty-āsārāti-vātena paśavo jāta-vepanāḥ |
gopā gopyaś ca śītārtā govindaṃ śaraṇaṃ yayuḥ


10.25.012

शिरः सुतांश् च कायेन प्रच्छाद्यासार-पीडिताः ।
वेपमाना भगवतः पाद-मूलम् उपाययुः

śiraḥ sutāṃś ca kāyena pracchādyāsāra-pīḍitāḥ |
vepamānā bhagavataḥ pāda-mūlam upāyayuḥ


10.25.013

कृष्ण कृष्ण महा-भाग त्वन्-नाथं गोकुलं प्रभो ।
त्रातुम् अर्हसि देवान् नः कुपिताद् भक्त-वत्सल

kṛṣṇa kṛṣṇa mahā-bhāga tvan-nāthaṃ gokulaṃ prabho |
trātum arhasi devān naḥ kupitād bhakta-vatsala


10.25.014

शिला-वर्षाति-वातेन हन्यमानम् अचेतनम् ।
निरीक्ष्य भगवान् मेने कुपितेन्द्र-कृतं हरिः

śilā-varṣāti-vātena hanyamānam acetanam |
nirīkṣya bhagavān mene kupitendra-kṛtaṃ hariḥ


10.25.015

अपर्त्व् अत्य्-उल्बणं वर्षम् अति-वातं शिला-मयम् ।
स्व-यागे विहते ऽस्माभिर् इन्द्रो नाशाय वर्षति

apartv aty-ulbaṇaṃ varṣam ati-vātaṃ śilā-mayam |
sva-yāge vihate 'smābhir indro nāśāya varṣati


10.25.016

तत्र प्रतिविधिं सम्यग् आत्म-योगेन साधये ।
लोकेश-मानिनां मौढ्याद् धनिष्ये श्री-मदं तमः

tatra pratividhiṃ samyag ātma-yogena sādhaye |
lokeśa-mānināṃ mauḍhyād dhaniṣye śrī-madaṃ tamaḥ


10.25.017

न हि सद्-भाव-युक्तानां सुराणाम् ईश-विस्मयः ।
मत्तो ऽसतां मान-भङ्गः प्रशमायोपकल्पते

na hi sad-bhāva-yuktānāṃ surāṇām īśa-vismayaḥ |
matto 'satāṃ māna-bhaṅgaḥ praśamāyopakalpate


10.25.018

तस्मान् मच्-छरणं गोष्ठं मन्-नाथं मत्-परिग्रहम् ।
गोपाये स्वात्म-योगेन सो ऽयं मे व्रत आहितः

tasmān mac-charaṇaṃ goṣṭhaṃ man-nāthaṃ mat-parigraham |
gopāye svātma-yogena so 'yaṃ me vrata āhitaḥ


10.25.019

इत्य् उक्त्वैकेन हस्तेन कृत्वा गोवर्धनाचलम् ।
दधार लीलया विष्णुश् छत्राकम् इव बालकः

ity uktvaikena hastena kṛtvā govardhanācalam |
dadhāra līlayā viṣṇuś chatrākam iva bālakaḥ


10.25.020

अथाह भगवान् गोपान् हे ऽम्ब तात व्रजौकसः ।
यथोपजोषं विशत गिरि-गर्तं स-गो-धनाः

athāha bhagavān gopān he 'mba tāta vrajaukasaḥ |
yathopajoṣaṃ viśata giri-gartaṃ sa-go-dhanāḥ


10.25.021

न त्रास इह वः कार्यो मद्-धस्ताद्रि-निपातनात् ।
वात-वर्ष-भयेनालं तत्-त्राणं विहितं हि वः

na trāsa iha vaḥ kāryo mad-dhastādri-nipātanāt |
vāta-varṣa-bhayenālaṃ tat-trāṇaṃ vihitaṃ hi vaḥ


10.25.022

तथा निर्विविशुर् गर्तं कृष्णाश्वासित-मानसः ।
यथावकाशं स-धनाः स-व्रजाः सोपजीविनः

tathā nirviviśur gartaṃ kṛṣṇāśvāsita-mānasaḥ |
yathāvakāśaṃ sa-dhanāḥ sa-vrajāḥ sopajīvinaḥ


10.25.023

क्षुत्-तृड्-व्यथां सुखापेक्षां हित्वा तैर् व्रज-वासिभिः ।
वीक्ष्यमाणो दधाराद्रिं सप्ताहं नाचलत् पदात्

kṣut-tṛḍ-vyathāṃ sukhāpekṣāṃ hitvā tair vraja-vāsibhiḥ |
vīkṣyamāṇo dadhārādriṃ saptāhaṃ nācalat padāt


10.25.024

कृष्ण-योगानुभावं तं निशम्येन्द्रो ऽति-विस्मितः ।
निस्तम्भो भ्रष्ट-सङ्कल्पः स्वान् मेघान् सन्न्यवारयत्

kṛṣṇa-yogānubhāvaṃ taṃ niśamyendro 'ti-vismitaḥ |
nistambho bhraṣṭa-saṅkalpaḥ svān meghān sannyavārayat


10.25.025

खं व्यभ्रम् उदितादित्यं वात-वर्षं च दारुणम् ।
निशम्योपरतं गोपान् गोवर्धन-धरो ऽब्रवीत्

khaṃ vyabhram uditādityaṃ vāta-varṣaṃ ca dāruṇam |
niśamyoparataṃ gopān govardhana-dharo 'bravīt


10.25.026

निर्यात त्यजत त्रासं गोपाः स-स्त्री-धनार्भकाः ।
उपारतं वात-वर्षं व्युद-प्रायाश् च निम्नगाः

niryāta tyajata trāsaṃ gopāḥ sa-strī-dhanārbhakāḥ |
upārataṃ vāta-varṣaṃ vyuda-prāyāś ca nimnagāḥ


10.25.027

ततस् ते निर्ययुर् गोपाः स्वं स्वम् आदाय गो-धनम् ।
शकटोढोपकरणं स्त्री-बाल-स्थविराः शनैः

tatas te niryayur gopāḥ svaṃ svam ādāya go-dhanam |
śakaṭoḍhopakaraṇaṃ strī-bāla-sthavirāḥ śanaiḥ


10.25.028

भगवान् अपि तं शैलं स्व-स्थाने पूर्व-वत् प्रभुः ।
पश्यतां सर्व-भूतानां स्थापयाम् आस लीलया

bhagavān api taṃ śailaṃ sva-sthāne pūrva-vat prabhuḥ |
paśyatāṃ sarva-bhūtānāṃ sthāpayām āsa līlayā


10.25.029

तं प्रेम-वेगान् निर्भृता व्रजौकसो $ यथा समीयुः परिरम्भणादिभिः &अम्प्;गोप्यश् च स-स्नेहम् अपूजयन् मुदा % दध्य्-अक्षताद्भिर् युयुजुः सद्-आशिषः

taṃ prema-vegān nirbhṛtā vrajaukaso $ yathā samīyuḥ parirambhaṇādibhiḥ &gopyaś ca sa-sneham apūjayan mudā % dadhy-akṣatādbhir yuyujuḥ sad-āśiṣaḥ


10.25.030


  • यशोदा रोहिणी नन्दो रामश् च बलिनां वरः ।
    कृष्णम् आलिङ्ग्य युयुजुर् आशिषः स्नेह-कातराः

** // yaśodā rohiṇī nando rāmaś ca balināṃ varaḥ |*
kṛṣṇam āliṅgya yuyujur āśiṣaḥ sneha-kātarāḥ


10.25.031

दिवि देव-गणाः सिद्धाः साध्या गन्धर्व-चारणाः ।
तुष्टुवुर् मुमुचुस् तुष्टाः पुष्प-वर्षाणि पार्थिव

divi deva-gaṇāḥ siddhāḥ sādhyā gandharva-cāraṇāḥ |
tuṣṭuvur mumucus tuṣṭāḥ puṣpa-varṣāṇi pārthiva


10.25.032

शङ्ख-दुन्दुभयो नेदुर् दिवि देव-प्रचोदिताः ।
जगुर् गन्धर्व-पतयस् तुम्बुरु-प्रमुखा नृप

śaṅkha-dundubhayo nedur divi deva-pracoditāḥ |
jagur gandharva-patayas tumburu-pramukhā nṛpa


10.25.033

ततो ऽनुरक्तैः पशुपैः परिश्रितो राजन् स्व-गोष्ठं स-बलो ऽव्रजद् धरिः ।
तथा-विधान्य् अस्य कृतानि गोपिका गायन्त्य ईयुर् मुदिता हृदि-स्पृशः

tato 'nuraktaiḥ paśupaiḥ pariśrito rājan sva-goṣṭhaṃ sa-balo 'vrajad dhariḥ |
tathā-vidhāny asya kṛtāni gopikā gāyantya īyur muditā hṛdi-spṛśaḥ

Chapter 10.26

10.26.001

0 श्री-शुक उवाच एवं-विधानि कर्माणि गोपाः कृष्णस्य वीक्ष्य ते ।
अतद्-वीर्य-विदः प्रोचुः समभ्येत्य सु-विस्मिताः

0 śrī-śuka uvāca evaṃ-vidhāni karmāṇi gopāḥ kṛṣṇasya vīkṣya te |
atad-vīrya-vidaḥ procuḥ samabhyetya su-vismitāḥ


10.26.002

बालकस्य यद् एतानि कर्माण्य् अत्य्-अद्भुतानि वै ।
कथम् अर्हत्य् असौ जन्म ग्राम्येष्व् आत्म-जुगुप्सितम्

bālakasya yad etāni karmāṇy aty-adbhutāni vai |
katham arhaty asau janma grāmyeṣv ātma-jugupsitam


10.26.003

यः सप्त-हायनो बालः करेणैकेन लीलया ।
कथं बिभ्रद् गिरि-वरं पुष्करं गज-राड् इव

yaḥ sapta-hāyano bālaḥ kareṇaikena līlayā |
kathaṃ bibhrad giri-varaṃ puṣkaraṃ gaja-rāḍ iva


10.26.004

तोकेनामीलिताक्षेण पूतनाया महौजसः ।
पीतः स्तनः सह प्राणैः कालेनेव वयस् तनोः

tokenāmīlitākṣeṇa pūtanāyā mahaujasaḥ |
pītaḥ stanaḥ saha prāṇaiḥ kāleneva vayas tanoḥ


10.26.005

हिन्वतो ऽधः शयानस्य मास्यस्य चरणाव् उदक् ।
अनो ऽपतद् विपर्यस्तं रुदतः प्रपदाहतम्

hinvato 'dhaḥ śayānasya māsyasya caraṇāv udak |
ano 'patad viparyastaṃ rudataḥ prapadāhatam


10.26.006

एक-हायन आसीनो ह्रियमाणो विहायसा ।
दैत्येन यस् तृणावर्तम् अहन् कण्ठ-ग्रहातुरम्

eka-hāyana āsīno hriyamāṇo vihāyasā |
daityena yas tṛṇāvartam ahan kaṇṭha-grahāturam


10.26.007

क्वचिद् धैयङ्गव-स्तैन्ये मात्रा बद्ध उदूखले ।
गच्छन्न् अर्जुनयोर् मध्ये बाहुभ्यां ताव् अपातयत्

kvacid dhaiyaṅgava-stainye mātrā baddha udūkhale |
gacchann arjunayor madhye bāhubhyāṃ tāv apātayat


10.26.008

वने सञ्चारयन् वत्सान् स-रामो बालकैर् वृतः ।
हन्तु-कामं बकं दोर्भ्यां मुखतो ऽरिम् अपाटयत्

vane sañcārayan vatsān sa-rāmo bālakair vṛtaḥ |
hantu-kāmaṃ bakaṃ dorbhyāṃ mukhato 'rim apāṭayat


10.26.009

वत्सेषु वत्स-रूपेण प्रविशन्तं जिघांसया ।
हत्वा न्यपातयत् तेन कपित्थानि च लीलया

vatseṣu vatsa-rūpeṇa praviśantaṃ jighāṃsayā |
hatvā nyapātayat tena kapitthāni ca līlayā


10.26.010

हत्वा रासभ-दैतेयं तद्-बन्धूंश् च बलान्वितः ।
चक्रे ताल-वनं क्षेमं परिपक्व-फलान्वितम्

hatvā rāsabha-daiteyaṃ tad-bandhūṃś ca balānvitaḥ |
cakre tāla-vanaṃ kṣemaṃ paripakva-phalānvitam


10.26.011

प्रलम्बं घातयित्वोग्रं बलेन बल-शालिना ।
अमोचयद् व्रज-पशून् गोपांश् चारण्य-वह्नितः

pralambaṃ ghātayitvograṃ balena bala-śālinā |
amocayad vraja-paśūn gopāṃś cāraṇya-vahnitaḥ


10.26.012

आशी-विषतमाहीन्द्रं दमित्वा विमदं ह्रदात् ।
प्रसह्योद्वास्य यमुनां चक्रे ऽसौ निर्विषोदकाम्

āśī-viṣatamāhīndraṃ damitvā vimadaṃ hradāt |
prasahyodvāsya yamunāṃ cakre 'sau nirviṣodakām


10.26.013

दुस्त्यजश् चानुरागो ऽस्मिन् सर्वेषां नो व्रजौकसाम् ।
नन्द ते तनये ऽस्मासु तस्याप्य् औत्पत्तिकः कथम्

dustyajaś cānurāgo 'smin sarveṣāṃ no vrajaukasām |
nanda te tanaye 'smāsu tasyāpy autpattikaḥ katham


10.26.014

क्व सप्त-हायनो बालः क्व महाद्रि-विधारणम् ।
ततो नो जायते शङ्का व्रज-नाथ तवात्मजे

kva sapta-hāyano bālaḥ kva mahādri-vidhāraṇam |
tato no jāyate śaṅkā vraja-nātha tavātmaje


10.26.015

0 श्री-नन्द उवाच श्रूयतां मे वचो गोपा व्येतु शङ्का च वो ऽर्भके ।
एनम् कुमारम् उद्दिश्य गर्गो मे यद् उवाच ह

0 śrī-nanda uvāca śrūyatāṃ me vaco gopā vyetu śaṅkā ca vo 'rbhake |
enam kumāram uddiśya gargo me yad uvāca ha


10.26.016

वर्णास् त्रयः किलास्यासन् गृह्णतो ऽनु-युगं तनूः ।
शुक्लो रक्तस् तथा पीत इदानीं कृष्णतां गतः

varṇās trayaḥ kilāsyāsan gṛhṇato 'nu-yugaṃ tanūḥ |
śuklo raktas tathā pīta idānīṃ kṛṣṇatāṃ gataḥ


10.26.017

प्रागयं वसुदेवस्य क्वचिज् जातस् तवात्मजः ।
वासुदेव इति श्रीमान् अभिज्ञाः सम्प्रचक्षते

prāgayaṃ vasudevasya kvacij jātas tavātmajaḥ |
vāsudeva iti śrīmān abhijñāḥ sampracakṣate


10.26.018

बहूनि सन्ति नामानि रूपाणि च सुतस्य ते ।
गुण -कर्मानुरूपाणि तान्य् अहं वेद नो जनाः

bahūni santi nāmāni rūpāṇi ca sutasya te |
guṇa -karmānurūpāṇi tāny ahaṃ veda no janāḥ


10.26.019

एष वः श्रेय आधास्यद् गोप-गोकुल-नन्दनः ।
अनेन सर्व-दुर्गाणि यूयम् अञ्जस् तरिष्यथ

eṣa vaḥ śreya ādhāsyad gopa-gokula-nandanaḥ |
anena sarva-durgāṇi yūyam añjas tariṣyatha


10.26.020

पुरानेन व्रज-पते साधवो दस्यु-पीडिताः ।
अराजके रक्ष्यमाणा जिग्युर् दस्यून् समेधिताः

purānena vraja-pate sādhavo dasyu-pīḍitāḥ |
arājake rakṣyamāṇā jigyur dasyūn samedhitāḥ


10.26.021

य एतस्मिन् महा-भागे प्रीतिं कुर्वन्ति मानवाः ।
नारयो ऽभिभवन्त्य् एतान् विष्णु-पक्षान् इवासुराः

ya etasmin mahā-bhāge prītiṃ kurvanti mānavāḥ |
nārayo 'bhibhavanty etān viṣṇu-pakṣān ivāsurāḥ


10.26.022

तस्मान् नन्द कुमारो ऽयं नारायण-समो गुणैः ।
श्रिया कीर्त्यानुभावेन तत्-कर्मसु न विस्मयः

tasmān nanda kumāro 'yaṃ nārāyaṇa-samo guṇaiḥ |
śriyā kīrtyānubhāvena tat-karmasu na vismayaḥ


10.26.023

इत्य् अद्धा मां समादिश्य गर्गे च स्व-गृहं गते ।
मन्ये नारायणस्यांशं कृष्णम् अक्लिष्ट-कारिणम्

ity addhā māṃ samādiśya garge ca sva-gṛhaṃ gate |
manye nārāyaṇasyāṃśaṃ kṛṣṇam akliṣṭa-kāriṇam


10.26.024

इति नन्द-वचः श्रुत्वा गर्ग-गीतं तं व्रजौकसः ।
मुदिता नन्दम् आनर्चुः कृष्णं च गत-विस्मयाः

iti nanda-vacaḥ śrutvā garga-gītaṃ taṃ vrajaukasaḥ |
muditā nandam ānarcuḥ kṛṣṇaṃ ca gata-vismayāḥ


10.26.025

देवे वर्षति यज्ञ-विप्लव-रुषा वज्रास्म-वर्षानिलैः $ सीदत्-पाल-पशु-स्त्रिय् आत्म-शरणं दृष्ट्वानुकम्प्य् उत्स्मयन् &अम्प्;उत्पाट्यैक-करेण शैलम् अबलो लीलोच्छिलीन्ध्रं यथा % बिभ्रद् गोष्ठम् अपान् महेन्द्र-मद-भित् प्रीयान् न इन्द्रो गवाम्

deve varṣati yajña-viplava-ruṣā vajrāsma-varṣānilaiḥ $ sīdat-pāla-paśu-striy ātma-śaraṇaṃ dṛṣṭvānukampy utsmayan &utpāṭyaika-kareṇa śailam abalo līlocchilīndhraṃ yathā % bibhrad goṣṭham apān mahendra-mada-bhit prīyān na indro gavām

Chapter 10.27

10.27.001



10.27.001

0 श्री-शुक उवाच गोवर्धने धृते शैले आसाराद् रक्षिते व्रजे ।
गो-लोकाद् आव्रजत् कृष्णं सुरभिः शक्र एव च

0 śrī-śuka uvāca govardhane dhṛte śaile āsārād rakṣite vraje |
go-lokād āvrajat kṛṣṇaṃ surabhiḥ śakra eva ca


10.27.002

विविक्त उपसङ्गम्य व्रीडीतः कृत-हेलनः ।
पस्पर्श पादयोर् एनं किरीटेनार्क-वर्चसा

vivikta upasaṅgamya vrīḍītaḥ kṛta-helanaḥ |
pasparśa pādayor enaṃ kirīṭenārka-varcasā


10.27.003

दृष्ट-श्रुतानुभावो ऽस्य कृष्णस्यामित-तेजसः ।
नष्ट-त्रि-लोकेश-मद इदम् आह कृताञ्जलिः

dṛṣṭa-śrutānubhāvo 'sya kṛṣṇasyāmita-tejasaḥ |
naṣṭa-tri-lokeśa-mada idam āha kṛtāñjaliḥ


10.27.004

0 इन्द्र उवाच विशुद्ध-सत्त्वं तव धाम शान्तं तपो-मयं ध्वस्त-रजस्-तमस्कम् ।
माया-मयो ऽयं गुण-सम्प्रवाहो न विद्यते ते ग्रहणानुबन्धः

0 indra uvāca viśuddha-sattvaṃ tava dhāma śāntaṃ tapo-mayaṃ dhvasta-rajas-tamaskam |
māyā-mayo 'yaṃ guṇa-sampravāho na vidyate te grahaṇānubandhaḥ


10.27.005

कुतो नु तद्-धेतव ईश तत्-कृता लोभादयो ये ऽबुध-लिन्ग-भावाः ।
तथापि दण्डं भगवान् बिभर्ति धर्मस्य गुप्त्यै खल-निग्रहाय

kuto nu tad-dhetava īśa tat-kṛtā lobhādayo ye 'budha-linga-bhāvāḥ |
tathāpi daṇḍaṃ bhagavān bibharti dharmasya guptyai khala-nigrahāya


10.27.006

पिता गुरुस् त्वं जगताम् अधीशो दुरत्ययः काल उपात्त-दण्डः ।
हिताय चेच्छा-तनुभिः समीहसे मानं विधुन्वन् जगद्-ईश-मानिनाम्

pitā gurus tvaṃ jagatām adhīśo duratyayaḥ kāla upātta-daṇḍaḥ |
hitāya cecchā-tanubhiḥ samīhase mānaṃ vidhunvan jagad-īśa-māninām


10.27.007

ये मद्-विधाज्ञा जगद्-ईश-मानिनस् त्वां वीक्ष्य काले ऽभयम् आशु तन्-मदम् ।
हित्वार्य-मार्गं प्रभजन्त्य् अपस्मया ईहा खलानाम् अपि ते ऽनुशासनम्

ye mad-vidhājñā jagad-īśa-māninas tvāṃ vīkṣya kāle 'bhayam āśu tan-madam |
hitvārya-mārgaṃ prabhajanty apasmayā īhā khalānām api te 'nuśāsanam


10.27.008

स त्वं ममैश्वर्य-मद-प्लुतस्य कृतागसस् ते ऽविदुषः प्रभावम् ।
क्षन्तुं प्रभो ऽथार्हसि मूढ-चेतसो मैवं पुनर् भून् मतिर् ईश मे ऽसती

sa tvaṃ mamaiśvarya-mada-plutasya kṛtāgasas te 'viduṣaḥ prabhāvam |
kṣantuṃ prabho 'thārhasi mūḍha-cetaso maivaṃ punar bhūn matir īśa me 'satī


10.27.009

तवावतारो ऽयम् अधोक्षजेह भुवो भराणाम् उरु-भार-जन्मनाम् ।
चमू-पतीनाम् अभवाय देव भवाय युष्मच्-चरणानुवर्तिनाम्

tavāvatāro 'yam adhokṣajeha bhuvo bharāṇām uru-bhāra-janmanām |
camū-patīnām abhavāya deva bhavāya yuṣmac-caraṇānuvartinām


10.27.010

नमस् तुभ्यं भगवते पुरुषाय महात्मने ।
वासुदेवाय कृष्णाय सात्वतां पतये नमः

namas tubhyaṃ bhagavate puruṣāya mahātmane |
vāsudevāya kṛṣṇāya sātvatāṃ pataye namaḥ


10.27.011

स्वच्छन्दोपात्त-देहाय विशुद्ध-ज्ञान-मूर्तये ।
सर्वस्मै सर्व-बीजाय सर्व-भूतात्मने नमः

svacchandopātta-dehāya viśuddha-jñāna-mūrtaye |
sarvasmai sarva-bījāya sarva-bhūtātmane namaḥ


10.27.012

मयेदं भगवन् गोष्ठ- नाशायासार-वायुभिः ।
चेष्टितं विहते यज्ञे मानिना तीव्र-मन्युना

mayedaṃ bhagavan goṣṭha- nāśāyāsāra-vāyubhiḥ |
ceṣṭitaṃ vihate yajñe māninā tīvra-manyunā


10.27.013

त्वयेशानुगृहीतो ऽस्मि ध्वस्त-स्तम्भो वृथोद्यमः ।
ईश्वरं गुरुम् आत्मानं त्वाम् अहं शरणं गतः

tvayeśānugṛhīto 'smi dhvasta-stambho vṛthodyamaḥ |
īśvaraṃ gurum ātmānaṃ tvām ahaṃ śaraṇaṃ gataḥ


10.27.014

0 श्री-शुक उवाच एवं सङ्कीर्तितः कृष्णो मघोना भगवान् अमुम् ।
मेघ-गम्भीरया वाचा प्रहसन्न् इदम् अब्रवीत्

0 śrī-śuka uvāca evaṃ saṅkīrtitaḥ kṛṣṇo maghonā bhagavān amum |
megha-gambhīrayā vācā prahasann idam abravīt


10.27.015

0 श्री-भगवान् उवाच मया ते ऽकारि मघवन् मख-भङ्गो ऽनुगृह्णता ।
मद्-अनुस्मृतये नित्यं मत्तस्येन्द्र-श्रिया भृशम्

0 śrī-bhagavān uvāca mayā te 'kāri maghavan makha-bhaṅgo 'nugṛhṇatā |
mad-anusmṛtaye nityaṃ mattasyendra-śriyā bhṛśam


10.27.016

माम् ऐश्वर्य-श्री-मदान्धो दण्ड पाणिं न पश्यति ।
तं भ्रंशयामि सम्पद्भ्यो यस्य चेच्छाम्य् अनुग्रहम्

mām aiśvarya-śrī-madāndho daṇḍa pāṇiṃ na paśyati |
taṃ bhraṃśayāmi sampadbhyo yasya cecchāmy anugraham


10.27.017

गम्यतां शक्र भद्रं वः क्रियतां मे ऽनुशासनम् ।
स्थीयतां स्वाधिकारेषु युक्तैर् वः स्तम्भ-वर्जितैः

gamyatāṃ śakra bhadraṃ vaḥ kriyatāṃ me 'nuśāsanam |
sthīyatāṃ svādhikāreṣu yuktair vaḥ stambha-varjitaiḥ


10.27.018

अथाह सुरभिः कृष्णम् अभिवन्द्य मनस्विनी ।
स्व-सन्तानैर् उपामन्त्र्य गोप-रूपिणम् ईश्वरम्

athāha surabhiḥ kṛṣṇam abhivandya manasvinī |
sva-santānair upāmantrya gopa-rūpiṇam īśvaram


10.27.019

0 सुरभिर् उवाच कृष्ण कृष्ण महा-योगिन् विश्वात्मन् विश्व-सम्भव ।
भवता लोक-नाथेन स-नाथा वयम् अच्युत

0 surabhir uvāca kṛṣṇa kṛṣṇa mahā-yogin viśvātman viśva-sambhava |
bhavatā loka-nāthena sa-nāthā vayam acyuta


10.27.020

त्वं नः परमकं दैवं त्वं न इन्द्रो जगत्-पते ।
भवाय भव गो-विप्र देवानां ये च साधवः

tvaṃ naḥ paramakaṃ daivaṃ tvaṃ na indro jagat-pate |
bhavāya bhava go-vipra devānāṃ ye ca sādhavaḥ


10.27.021

इन्द्रं नस् त्वाभिषेक्ष्यामो ब्रह्मणा चोदिता वयम् ।
अवतीर्णो ऽसि विश्वात्मन् भूमेर् भारापनुत्तये

indraṃ nas tvābhiṣekṣyāmo brahmaṇā coditā vayam |
avatīrṇo 'si viśvātman bhūmer bhārāpanuttaye


10.27.022

0 शृई-शुक उवाच एवं कृष्णम् उपामन्त्र्य सुरभिः पयसात्मनः ।
जलैर् आकाश-गङ्गाया ऐरावत-करोद्धृतैः

0 śṛī-śuka uvāca evaṃ kṛṣṇam upāmantrya surabhiḥ payasātmanaḥ |
jalair ākāśa-gaṅgāyā airāvata-karoddhṛtaiḥ


10.27.023

इन्द्रः सुरर्षिभिः साकं चोदितो देव-मातृभिः ।
अभ्यसिञ्चत दाशार्हं गोविन्द इति चाभ्यधात्

indraḥ surarṣibhiḥ sākaṃ codito deva-mātṛbhiḥ |
abhyasiñcata dāśārhaṃ govinda iti cābhyadhāt


10.27.024

तत्रागतास् तुम्बुरु-नारदादयो गन्धर्व-विद्याधर-सिद्ध-चारणाः ।
जगुर् यशो लोक-मलापहं हरेः सुराङ्गनाः सन्ननृतुर् मुदान्विताः

tatrāgatās tumburu-nāradādayo gandharva-vidyādhara-siddha-cāraṇāḥ |
jagur yaśo loka-malāpahaṃ hareḥ surāṅganāḥ sannanṛtur mudānvitāḥ


10.27.025

तं तुष्टुवुर् देव-निकाय-केतवो ह्य् अवाकिरंश् चाद्भुत-पुष्प-वृष्टिभिः ।
लोकाः परां निर्वृतिम् आप्नुवंस् त्रयो गावस् तदा गाम् अनयन् पयो-द्रुताम्

taṃ tuṣṭuvur deva-nikāya-ketavo hy avākiraṃś cādbhuta-puṣpa-vṛṣṭibhiḥ |
lokāḥ parāṃ nirvṛtim āpnuvaṃs trayo gāvas tadā gām anayan payo-drutām


10.27.026

नाना-रसौघाः सरितो वृक्षा आसन् मधु-स्रवाः ।
अकृष्ट-पच्यौषधयो गिरयो ऽबिभ्रन् उन् मणीन्

nānā-rasaughāḥ sarito vṛkṣā āsan madhu-sravāḥ |
akṛṣṭa-pacyauṣadhayo girayo 'bibhran un maṇīn


10.27.027

कृष्णे ऽभिषिक्त एतानि सर्वाणि कुरु-नन्दन ।
निर्वैराण्य् अभवंस् तात क्रूराण्य् अपि निसर्गतः

kṛṣṇe 'bhiṣikta etāni sarvāṇi kuru-nandana |
nirvairāṇy abhavaṃs tāta krūrāṇy api nisargataḥ


10.27.028

इति गो-गोकुल-पतिं गोविन्दम् अभिषिच्य सः ।
अनुज्ञातो ययौ शक्रो वृतो देवादिभिर् दिवम्

iti go-gokula-patiṃ govindam abhiṣicya saḥ |
anujñāto yayau śakro vṛto devādibhir divam

Chapter 10.28

10.28.001

0 श्री-बादरायणिर् उवाच एकादश्यां निराहारः समभ्यर्च्य जनार्दनम् ।
स्नातुं नन्दस् तु कालिन्द्यां द्वादश्यां जलम् आविशत्

0 śrī-bādarāyaṇir uvāca ekādaśyāṃ nirāhāraḥ samabhyarcya janārdanam |
snātuṃ nandas tu kālindyāṃ dvādaśyāṃ jalam āviśat


10.28.002

तं गृहीत्वानयद् भृत्यो वरुणस्यासुरो ऽन्तिकम् ।
अवज्ञायासुरीं वेलां प्रविष्टम् उदकं निशि

taṃ gṛhītvānayad bhṛtyo varuṇasyāsuro 'ntikam |
avajñāyāsurīṃ velāṃ praviṣṭam udakaṃ niśi


10.28.003

चुक्रुशुस् तम् अपश्यन्तः कृष्ण रामेति गोपकाः ।
भगवांस् तद् उपश्रुत्य पितरं वरुणाहृतम् ।
तद्-अन्तिकं गतो राजन् स्वानाम् अभय-दो विभुः

cukruśus tam apaśyantaḥ kṛṣṇa rāmeti gopakāḥ |
bhagavāṃs tad upaśrutya pitaraṃ varuṇāhṛtam |
tad-antikaṃ gato rājan svānām abhaya-do vibhuḥ


10.28.004

प्राप्तं वीक्ष्य हृषीकेशं लोक-पालः सपर्यया ।
महत्या पूजयित्वाह तद्-दर्शन-महोत्सवः

prāptaṃ vīkṣya hṛṣīkeśaṃ loka-pālaḥ saparyayā |
mahatyā pūjayitvāha tad-darśana-mahotsavaḥ


10.28.005

0 श्री-वरुण उवाच अद्य मे निभृतो देहो ऽद्यैवार्थो ऽधिगतः प्रभो ।
त्वत्-पाद-भाजो भगवन्न् अवापुः पारम् अध्वनः

0 śrī-varuṇa uvāca adya me nibhṛto deho 'dyaivārtho 'dhigataḥ prabho |
tvat-pāda-bhājo bhagavann avāpuḥ pāram adhvanaḥ


10.28.006

नमस् तुभ्यं भगवते ब्रह्मणे परमात्मने ।
न यत्र श्रूयते माया लोक-सृष्टि-विकल्पना

namas tubhyaṃ bhagavate brahmaṇe paramātmane |
na yatra śrūyate māyā loka-sṛṣṭi-vikalpanā


10.28.007

अजानता मामकेन मूढेनाकार्य-वेदिना ।
आनीतो ऽयं तव पिता तद् भवान् क्षन्तुम् अर्हति

ajānatā māmakena mūḍhenākārya-vedinā |
ānīto 'yaṃ tava pitā tad bhavān kṣantum arhati


10.28.008

ममाप्य् अनुग्रहं कृष्ण कर्तुम् अर्हस्य् अशेष-दृक् ।
गोविन्द नीयताम् एष पिता ते पितृ-वत्सल

mamāpy anugrahaṃ kṛṣṇa kartum arhasy aśeṣa-dṛk |
govinda nīyatām eṣa pitā te pitṛ-vatsala


10.28.009

0 श्री-शुक उवाच एवं प्रसादितः कृष्णो भगवान् ईश्वरेश्वरः ।
आदायागात् स्व-पितरं बन्धूनां चावहन् मुदम्

0 śrī-śuka uvāca evaṃ prasāditaḥ kṛṣṇo bhagavān īśvareśvaraḥ |
ādāyāgāt sva-pitaraṃ bandhūnāṃ cāvahan mudam


10.28.010

नन्दस् त्व् अतीन्द्रियं दृष्ट्वा लोक-पाल-महोदयम् ।
कृष्णे च सन्नतिं तेषां ज्ञातिभ्यो विस्मितो ऽब्रवीत्

nandas tv atīndriyaṃ dṛṣṭvā loka-pāla-mahodayam |
kṛṣṇe ca sannatiṃ teṣāṃ jñātibhyo vismito 'bravīt


10.28.011

ते चौत्सुक्य-धियो राजन् मत्वा गोपास् तम् ईश्वरम् ।
अपि नः स्व-गतिं सूक्ष्माम् उपाधास्यद् अधीश्वरः

te cautsukya-dhiyo rājan matvā gopās tam īśvaram |
api naḥ sva-gatiṃ sūkṣmām upādhāsyad adhīśvaraḥ


10.28.012

इति स्वानां स भगवान् विज्ञायाखिल-दृक् स्वयम् ।
सङ्कल्प-सिद्धये तेषां कृपयैतद् अचिन्तयत्

iti svānāṃ sa bhagavān vijñāyākhila-dṛk svayam |
saṅkalpa-siddhaye teṣāṃ kṛpayaitad acintayat


10.28.013

जनो वै लोक एतस्मिन्न् अविद्या-काम-कर्मभिः ।
उच्चावचासु गतिषु न वेद स्वां गतिं भ्रमन्

jano vai loka etasminn avidyā-kāma-karmabhiḥ |
uccāvacāsu gatiṣu na veda svāṃ gatiṃ bhraman


10.28.014

इति सञ्चिन्त्य भगवान् महा-कारुणिको हरिः ।
दर्शयाम् आस लोकं स्वं गोपानां तमसः परम्

iti sañcintya bhagavān mahā-kāruṇiko hariḥ |
darśayām āsa lokaṃ svaṃ gopānāṃ tamasaḥ param


10.28.015

सत्यं ज्ञानम् अनन्तं यद् ब्रह्म-ज्योतिः सनातनम् ।
यद् धि पश्यन्ति मुनयो गुणापाये समाहिताः

satyaṃ jñānam anantaṃ yad brahma-jyotiḥ sanātanam |
yad dhi paśyanti munayo guṇāpāye samāhitāḥ


10.28.016

ते तु ब्रह्म-ह्रदम् नीता मग्नाः कृष्णेन चोद्धृताः ।
ददृशुर् ब्रह्मणो लोकं यत्राक्रूरो ऽध्यगात् पुरा

te tu brahma-hradam nītā magnāḥ kṛṣṇena coddhṛtāḥ |
dadṛśur brahmaṇo lokaṃ yatrākrūro 'dhyagāt purā


10.28.017

नन्दादयस् तु तं दृष्ट्वा परमानन्द-निवृताः ।
कृष्णं च तत्र च्छन्दोभिः स्तूयमानं सु-विस्मिताः

nandādayas tu taṃ dṛṣṭvā paramānanda-nivṛtāḥ |
kṛṣṇaṃ ca tatra cchandobhiḥ stūyamānaṃ su-vismitāḥ

Chapter 10.29

10.29.001

0 श्री-बादरायणिर् उवाच भगवान् अपि ता रातृईः शारदोत्फुल्ल-मल्लिकाः ।
वीक्ष्य रन्तुं मनश् चक्रे योग-मायाम् उपाश्रितः

0 śrī-bādarāyaṇir uvāca bhagavān api tā rātṛīḥ śāradotphulla-mallikāḥ |
vīkṣya rantuṃ manaś cakre yoga-māyām upāśritaḥ


10.29.002

तदोडुराजः ककुभः करैर् मुखं प्राच्या विलिम्पन्न् अरुणेन शन्तमैः ।
स चर्षणीनाम् उदगाच् छुचो मृजन् प्रियः प्रियाया इव दीर्घ-दर्शनः

tadoḍurājaḥ kakubhaḥ karair mukhaṃ prācyā vilimpann aruṇena śantamaiḥ |
sa carṣaṇīnām udagāc chuco mṛjan priyaḥ priyāyā iva dīrgha-darśanaḥ


10.29.003

दृष्ट्वा कुमुद्वन्तम् अखण्ड-मण्डलं $ रमाननाभं नव-कुङ्कुमारुणम् &अम्प्;वनं च तत्-कोमल-गोभी रञ्जितं % जगौ कलं वाम-दृशां मनोहरम्

dṛṣṭvā kumudvantam akhaṇḍa-maṇḍalaṃ $ ramānanābhaṃ nava-kuṅkumāruṇam &vanaṃ ca tat-komala-gobhī rañjitaṃ % jagau kalaṃ vāma-dṛśāṃ manoharam


10.29.004


  • निशम्य गीतां तद् अनङ्ग-वर्धनं व्रज-स्त्रियः कृष्ण-गृहीत-मानसाः ।
    आजग्मुर् अन्योन्यम् अलक्षितोद्यमाः स यत्र कान्तो जव-लोल-कुण्डलाः

** // niśamya gītāṃ tad anaṅga-vardhanaṃ vraja-striyaḥ kṛṣṇa-gṛhīta-mānasāḥ |*
ājagmur anyonyam alakṣitodyamāḥ sa yatra kānto java-lola-kuṇḍalāḥ


10.29.005

दुहन्त्यो ऽभिययुः काश्चिद् दोहं हित्वा समुत्सुकाः ।
पयो ऽधिश्रित्य संयावम् अनुद्वास्यापरा ययुः

duhantyo 'bhiyayuḥ kāścid dohaṃ hitvā samutsukāḥ |
payo 'dhiśritya saṃyāvam anudvāsyāparā yayuḥ


10.29.006

परिवेषयन्त्यस् तद् धित्वा पाययन्त्यः शिशून् पयः ।
शुश्रूषन्त्यः पतीन् काश्चिद् अश्नन्त्यो ऽपास्य भोजनम्

pariveṣayantyas tad dhitvā pāyayantyaḥ śiśūn payaḥ |
śuśrūṣantyaḥ patīn kāścid aśnantyo 'pāsya bhojanam


10.29.007

लिम्पन्त्यः प्रमृजन्त्यो ऽन्या अञ्जन्त्यः काश्च लोचने ।
व्यत्यस्त-वस्त्राभरणाः काश्चित् कृष्णान्तिकं ययुः

limpantyaḥ pramṛjantyo 'nyā añjantyaḥ kāśca locane |
vyatyasta-vastrābharaṇāḥ kāścit kṛṣṇāntikaṃ yayuḥ


10.29.008

ता वार्यमाणाः पतिभिः पितृभिर् भ्रातृ-बन्धुभिः ।
गोविन्दापहृतात्मानो न न्यवर्तन्त मोहिताः

tā vāryamāṇāḥ patibhiḥ pitṛbhir bhrātṛ-bandhubhiḥ |
govindāpahṛtātmāno na nyavartanta mohitāḥ


10.29.009

अन्तर्-गृह-गताः काश्चिद् गोप्यो ऽलब्ध-विनिर्गमाः ।
कृष्णं तद्-भावना-युक्ता दध्युर् मीलित-लोचनाः

antar-gṛha-gatāḥ kāścid gopyo 'labdha-vinirgamāḥ |
kṛṣṇaṃ tad-bhāvanā-yuktā dadhyur mīlita-locanāḥ


10.29.010

दुःसह-प्रेष्ठ-विरह- तीव्र-ताप-धुताशुभाः ।
ध्यान-प्राप्ताच्युताश्लेष- निर्वृत्या क्षीण-मङ्गलाः

duḥsaha-preṣṭha-viraha- tīvra-tāpa-dhutāśubhāḥ |
dhyāna-prāptācyutāśleṣa- nirvṛtyā kṣīṇa-maṅgalāḥ


10.29.011

तम् एव परमात्मानं जार-बुद्ध्यापि सङ्गताः ।
जहुर् गुण-मयं देहं सद्यः प्रक्षीण-बन्धनाः

tam eva paramātmānaṃ jāra-buddhyāpi saṅgatāḥ |
jahur guṇa-mayaṃ dehaṃ sadyaḥ prakṣīṇa-bandhanāḥ


10.29.012

0 श्री-परीक्षिद् उवाच कृष्णं विदुः परं कान्तं न तु ब्रह्मतया मुने ।
गुण-प्रवाहोपरमस् तासां गुण-धियां कथम्

0 śrī-parīkṣid uvāca kṛṣṇaṃ viduḥ paraṃ kāntaṃ na tu brahmatayā mune |
guṇa-pravāhoparamas tāsāṃ guṇa-dhiyāṃ katham


10.29.013

0 श्री-शुक उवाच उक्तं पुरस्ताद् एतत् ते चैद्यः सिद्धिं यथा गतः ।
द्विषन्न् अपि हृषीकेशं किम् उताधोक्षज-प्रियाः

0 śrī-śuka uvāca uktaṃ purastād etat te caidyaḥ siddhiṃ yathā gataḥ |
dviṣann api hṛṣīkeśaṃ kim utādhokṣaja-priyāḥ


10.29.014

नृणां निःश्रेयसार्थाय व्यक्तिर् भगवतो नृप ।
अव्ययस्याप्रमेयस्य निर्गुणस्य गुणात्मनः

nṛṇāṃ niḥśreyasārthāya vyaktir bhagavato nṛpa |
avyayasyāprameyasya nirguṇasya guṇātmanaḥ


10.29.015

कामं क्रोधं भयं स्नेहम् ऐक्यं सौहृदम् एव च ।
नित्यं हरौ विदधतो यान्ति तन्-मयतां हि ते

kāmaṃ krodhaṃ bhayaṃ sneham aikyaṃ sauhṛdam eva ca |
nityaṃ harau vidadhato yānti tan-mayatāṃ hi te


10.29.016

न चैवं विस्मयः कार्यो भवता भगवत्य् अजे ।
योगेश्वरेश्वरे कृष्णे यत एतद् विमुच्यते

na caivaṃ vismayaḥ kāryo bhavatā bhagavaty aje |
yogeśvareśvare kṛṣṇe yata etad vimucyate


10.29.017

ता दृष्ट्वान्तिकम् आयाता भगवान् व्रज-योषितः ।
अवदद् वदतां श्रेष्ठो वाचः पेशैर् विमोहयन्

tā dṛṣṭvāntikam āyātā bhagavān vraja-yoṣitaḥ |
avadad vadatāṃ śreṣṭho vācaḥ peśair vimohayan


10.29.018

0 श्री-भगवान् उवाच स्वागतं वो महा-भागाः प्रियं किं करवाणि वः ।
व्रजस्यानामयं कच्चिद् ब्रूतागमन-कारणम्

0 śrī-bhagavān uvāca svāgataṃ vo mahā-bhāgāḥ priyaṃ kiṃ karavāṇi vaḥ |
vrajasyānāmayaṃ kaccid brūtāgamana-kāraṇam


10.29.019

रजन्य् एषा घोर-रूपा घोर-सत्त्व-निषेविता ।
प्रतियात व्रजं नेह स्थेयं स्त्रीभिः सु-मध्यमाः

rajany eṣā ghora-rūpā ghora-sattva-niṣevitā |
pratiyāta vrajaṃ neha stheyaṃ strībhiḥ su-madhyamāḥ


10.29.020

मातरः पितरः पुत्रा भ्रातरः पतयश् च वः ।
विचिन्वन्ति ह्य् अपश्यन्तो मा कृढ्वं बन्धु-साध्वसम्

mātaraḥ pitaraḥ putrā bhrātaraḥ patayaś ca vaḥ |
vicinvanti hy apaśyanto mā kṛḍhvaṃ bandhu-sādhvasam


10.29.021

दृष्टं वनं कुसुमितं राकेश-कर-रञ्जितम् ।
यमुनानिल-लीलैजत् तरु-पल्लव-शोभितम्

dṛṣṭaṃ vanaṃ kusumitaṃ rākeśa-kara-rañjitam |
yamunānila-līlaijat taru-pallava-śobhitam


10.29.022

तद् यात मा चिरं गोष्ठं शुश्रूषध्वं पतीन् सतीः ।
क्रन्दन्ति वत्सा बालाश् च तान् पाययत दुह्यत

tad yāta mā ciraṃ goṣṭhaṃ śuśrūṣadhvaṃ patīn satīḥ |
krandanti vatsā bālāś ca tān pāyayata duhyata


10.29.023

अथ वा मद्-अभिस्नेहाद् भवत्यो यन्त्रिताशयाः ।
आगता ह्य् उपपन्नं वः प्रीयन्ते मयि जन्तवः

atha vā mad-abhisnehād bhavatyo yantritāśayāḥ |
āgatā hy upapannaṃ vaḥ prīyante mayi jantavaḥ


10.29.024

भर्तुः शुश्रूषणं स्त्रीणां परो धर्मो ह्य् अमायया ।
तद्-बन्धूनां च कल्याणः प्रजानां चानुपोषणम्

bhartuḥ śuśrūṣaṇaṃ strīṇāṃ paro dharmo hy amāyayā |
tad-bandhūnāṃ ca kalyāṇaḥ prajānāṃ cānupoṣaṇam


10.29.025

दुःशीलो दुर्भगो वृद्धो जडो रोग्य् अधनो ऽपि वा ।
पतिः स्त्रीभिर् न हातव्यो लोकेप्सुभिर् अपातकी

duḥśīlo durbhago vṛddho jaḍo rogy adhano 'pi vā |
patiḥ strībhir na hātavyo lokepsubhir apātakī


10.29.026

अस्वर्ग्यम् अयशस्यं च फल्गु कृच्छ्रं भयावहम् ।
जुगुप्सितं च सर्वत्र ह्य् औपपत्यं कुल-स्त्रियः

asvargyam ayaśasyaṃ ca phalgu kṛcchraṃ bhayāvaham |
jugupsitaṃ ca sarvatra hy aupapatyaṃ kula-striyaḥ


10.29.027

श्रवणाद् दर्शनाद् ध्यानान् मयि भावो ऽनुकीर्तनात् ।
न तथा सन्निकर्षेण प्रतियात ततो गृहान्

śravaṇād darśanād dhyānān mayi bhāvo 'nukīrtanāt |
na tathā sannikarṣeṇa pratiyāta tato gṛhān


10.29.028

0 श्री-शुक उवाच इति विप्रियम् आकर्ण्य गोप्यो गोविन्द-भाषितम् ।
विषण्णा भग्न-सङ्कल्पाश् चिन्ताम् आपुर् दुरत्ययाम्

0 śrī-śuka uvāca iti vipriyam ākarṇya gopyo govinda-bhāṣitam |
viṣaṇṇā bhagna-saṅkalpāś cintām āpur duratyayām


10.29.029

कृत्वा मुखान्य् अव शुचः श्वसनेन शुष्यद् $ बिम्बाधराणि चरणेन भुवः लिखन्त्यः &अम्प्;अस्रैर् उपात्त-मसिभिः कुच-कुङ्कुमानि % तस्थुर् मृजन्त्य उरु-दुःख-भराः स्म तूष्णीम्

kṛtvā mukhāny ava śucaḥ śvasanena śuṣyad $ bimbādharāṇi caraṇena bhuvaḥ likhantyaḥ &asrair upātta-masibhiḥ kuca-kuṅkumāni % tasthur mṛjantya uru-duḥkha-bharāḥ sma tūṣṇīm


10.29.030

  • //प्रेष्ठं प्रियेतरम् इव प्रतिभाषमाणं $ कृष्णं तद्-अर्थ-विनिवर्तित-सर्व-कामाः &प्रेष्ठं प्रियेतरम् इव प्रतिभाषमाणं $ कृष्णं तद्-अर्थ-विनिवर्तित-सर्व-कामाः &नेत्रे विमृज्य रुदितोपहते स्म किञ्चित् % संरम्भ-गद्गद-गिरो ऽब्रुवतानुरक्ताः

** //preṣṭhaṃ priyetaram iva pratibhāṣamāṇaṃ $ kṛṣṇaṃ tad-artha-vinivartita-sarva-kāmāḥ &preṣṭhaṃ priyetaram iva pratibhāṣamāṇaṃ $ kṛṣṇaṃ tad-artha-vinivartita-sarva-kāmāḥ &netre vimṛjya ruditopahate sma kiñcit % saṃrambha-gadgada-giro 'bruvatānuraktāḥ*


10.29.031



10.29.031

0 श्री-गोप्य ऊचुः मैवं विभो ऽर्हति भवान् गदितुं नृ-शंसं $ सन्त्यज्य सर्व-विषयांस् तव पाद-मूलम् & मैवं विभो ऽर्हति भवान् गदितुं नृ-शंसं $ सन्त्यज्य सर्व-विषयांस् तव पाद-मूलम् & भक्ता भजस्व दुरवग्रह मा त्यजास्मान् % देवो यथादि-पुरुषो भजते मुमुक्षून्

0 śrī-gopya ūcuḥ maivaṃ vibho 'rhati bhavān gadituṃ nṛ-śaṃsaṃ $ santyajya sarva-viṣayāṃs tava pāda-mūlam & maivaṃ vibho 'rhati bhavān gadituṃ nṛ-śaṃsaṃ $ santyajya sarva-viṣayāṃs tava pāda-mūlam & bhaktā bhajasva duravagraha mā tyajāsmān % devo yathādi-puruṣo bhajate mumukṣūn


10.29.032


  • यत् पत्य्-अपत्य-सुहृदाम् अनुवृत्तिर् अङ्ग $ स्त्रीणां स्व-धर्म इति धर्म-विदा त्वयोक्तम् & यत् पत्य्-अपत्य-सुहृदाम् अनुवृत्तिर् अङ्ग $ स्त्रीणां स्व-धर्म इति धर्म-विदा त्वयोक्तम् & अस्त्व् एवम् एतद् उपदेश-पदे त्वयीशे % प्रेष्ठो भवांस् तनु-भृतां किल बन्धुर् आत्मा

** // yat paty-apatya-suhṛdām anuvṛttir aṅga $ strīṇāṃ sva-dharma iti dharma-vidā tvayoktam & yat paty-apatya-suhṛdām anuvṛttir aṅga $ strīṇāṃ sva-dharma iti dharma-vidā tvayoktam & astv evam etad upadeśa-pade tvayīśe % preṣṭho bhavāṃs tanu-bhṛtāṃ kila bandhur ātmā*


10.29.033


  • कुर्वन्ति हि त्वयि रतिं कुशलाः स्व आत्मन् $ नित्य-प्रिये पति-सुतादिभिर् आर्ति-दैः किम् & कुर्वन्ति हि त्वयि रतिं कुशलाः स्व आत्मन् $ नित्य-प्रिये पति-सुतादिभिर् आर्ति-दैः किम् & तन् नः प्रसीद परमेश्वर मा स्म छिन्द्या % आशां धृतां त्वयि चिराद् अरविन्द-नेत्र

** // kurvanti hi tvayi ratiṃ kuśalāḥ sva ātman $ nitya-priye pati-sutādibhir ārti-daiḥ kim & kurvanti hi tvayi ratiṃ kuśalāḥ sva ātman $ nitya-priye pati-sutādibhir ārti-daiḥ kim & tan naḥ prasīda parameśvara mā sma chindyā % āśāṃ dhṛtāṃ tvayi cirād aravinda-netra*


10.29.034


  • चित्तं सुखेन भवतापहृतं गृहेषु $ यन् निर्विशत्य् उत कराव् अपि गृह्य-कृत्ये & चित्तं सुखेन भवतापहृतं गृहेषु $ यन् निर्विशत्य् उत कराव् अपि गृह्य-कृत्ये & पादौ पदं न चलतस् तव पाद-मूलाद् % यामः कथं व्रजम् अथो करवाम किं वा

** // cittaṃ sukhena bhavatāpahṛtaṃ gṛheṣu $ yan nirviśaty uta karāv api gṛhya-kṛtye & cittaṃ sukhena bhavatāpahṛtaṃ gṛheṣu $ yan nirviśaty uta karāv api gṛhya-kṛtye & pādau padaṃ na calatas tava pāda-mūlād % yāmaḥ kathaṃ vrajam atho karavāma kiṃ vā*


10.29.035


  • सिञ्चाङ्ग नस् त्वद्-अधरामृत-पूरकेण $ हासावलोक-कल-गीत-ज-हृच्-छयाग्निम् & सिञ्चाङ्ग नस् त्वद्-अधरामृत-पूरकेण $ हासावलोक-कल-गीत-ज-हृच्-छयाग्निम् & नो चेद् वयं विरहजाग्न्य्-उपयुक्त-देहा % ध्यानेन याम पदयोः पदवीं सखे ते

** // siñcāṅga nas tvad-adharāmṛta-pūrakeṇa $ hāsāvaloka-kala-gīta-ja-hṛc-chayāgnim & siñcāṅga nas tvad-adharāmṛta-pūrakeṇa $ hāsāvaloka-kala-gīta-ja-hṛc-chayāgnim & no ced vayaṃ virahajāgny-upayukta-dehā % dhyānena yāma padayoḥ padavīṃ sakhe te*


10.29.036


  • यर्ह्य् अम्बुजाक्ष तव पाद-तलं रमाया $ दत्त-क्षणं क्वचिद् अरण्य-जन-प्रियस्य & यर्ह्य् अम्बुजाक्ष तव पाद-तलं रमाया $ दत्त-क्षणं क्वचिद् अरण्य-जन-प्रियस्य & अस्प्राक्ष्म तत्-प्रभृति नान्य-समक्षम् अञ्जः % स्थातुंस् त्वयाभिरमिता बत पारयामः

** // yarhy ambujākṣa tava pāda-talaṃ ramāyā $ datta-kṣaṇaṃ kvacid araṇya-jana-priyasya & yarhy ambujākṣa tava pāda-talaṃ ramāyā $ datta-kṣaṇaṃ kvacid araṇya-jana-priyasya & asprākṣma tat-prabhṛti nānya-samakṣam añjaḥ % sthātuṃs tvayābhiramitā bata pārayāmaḥ*


10.29.037


  • श्रीर् यत् पदाम्बुज-रजश् चकमे तुलस्या $ लब्ध्वापि वक्षसि पदं किल भृत्य-जुष्टम् & श्रीर् यत् पदाम्बुज-रजश् चकमे तुलस्या $ लब्ध्वापि वक्षसि पदं किल भृत्य-जुष्टम् & यस्याः स्व-वीक्षण उतान्य-सुर-प्रयासस् % तद्वद् वयं च तव पाद-रजः प्रपन्नाः

** // śrīr yat padāmbuja-rajaś cakame tulasyā $ labdhvāpi vakṣasi padaṃ kila bhṛtya-juṣṭam & śrīr yat padāmbuja-rajaś cakame tulasyā $ labdhvāpi vakṣasi padaṃ kila bhṛtya-juṣṭam & yasyāḥ sva-vīkṣaṇa utānya-sura-prayāsas % tadvad vayaṃ ca tava pāda-rajaḥ prapannāḥ*


10.29.038


  • तन् नः प्रसीद वृजिनार्दन ते ऽन्घ्रि-मूलं $ प्राप्ता विसृज्य वसतीस् त्वद्-उपासनाशाः & तन् नः प्रसीद वृजिनार्दन ते ऽन्घ्रि-मूलं $ प्राप्ता विसृज्य वसतीस् त्वद्-उपासनाशाः & त्वत्-सुन्दर-स्मित-निरीक्षण-तीव्र-काम % तप्तात्मनां पुरुष-भूषण देहि दास्यम्

** // tan naḥ prasīda vṛjinārdana te 'nghri-mūlaṃ $ prāptā visṛjya vasatīs tvad-upāsanāśāḥ & tan naḥ prasīda vṛjinārdana te 'nghri-mūlaṃ $ prāptā visṛjya vasatīs tvad-upāsanāśāḥ & tvat-sundara-smita-nirīkṣaṇa-tīvra-kāma % taptātmanāṃ puruṣa-bhūṣaṇa dehi dāsyam*


10.29.039


  • वीक्ष्यालकावृत-मुखं तव कुण्दल-श्री $ गण्ड-स्थलाधर-सुधं हसितावलोकम् & वीक्ष्यालकावृत-मुखं तव कुण्दल-श्री $ गण्ड-स्थलाधर-सुधं हसितावलोकम् & दत्ताभयं च भुज-दण्ड-युगं विलोक्य % वक्षः श्रियैक-रमणं च भवाम दास्यः

** // vīkṣyālakāvṛta-mukhaṃ tava kuṇdala-śrī $ gaṇḍa-sthalādhara-sudhaṃ hasitāvalokam & vīkṣyālakāvṛta-mukhaṃ tava kuṇdala-śrī $ gaṇḍa-sthalādhara-sudhaṃ hasitāvalokam & dattābhayaṃ ca bhuja-daṇḍa-yugaṃ vilokya % vakṣaḥ śriyaika-ramaṇaṃ ca bhavāma dāsyaḥ*


10.29.040


  • का स्त्र्य् अङ्ग ते कल-पदायत-वेणु-गीत- $ सम्मोहितार्य-चरितान् न चलेत् त्रि-लोक्याम् & का स्त्र्य् अङ्ग ते कल-पदायत-वेणु-गीत- $ सम्मोहितार्य-चरितान् न चलेत् त्रि-लोक्याम् & त्रैलोक्य-सौभगम् इदं च निरीक्ष्य रूपं % यद् गो-द्विज-द्रुम-मृगाः पुलकान्य् अबिभ्रन्

** // kā stry aṅga te kala-padāyata-veṇu-gīta- $ sammohitārya-caritān na calet tri-lokyām & kā stry aṅga te kala-padāyata-veṇu-gīta- $ sammohitārya-caritān na calet tri-lokyām & trailokya-saubhagam idaṃ ca nirīkṣya rūpaṃ % yad go-dvija-druma-mṛgāḥ pulakāny abibhran*


10.29.041


  • व्यक्तं भवान् व्रज-भयार्ति-हरो ऽभिजातो $ देवो यथादि-पुरुषः सुर-लोक-गोप्ता & व्यक्तं भवान् व्रज-भयार्ति-हरो ऽभिजातो $ देवो यथादि-पुरुषः सुर-लोक-गोप्ता & तन् नो निधेहि कर-पङ्कजम् आर्त-बन्धो % तप्त-स्तनेषु च शिरःसु च किङ्करीणाम्

** // vyaktaṃ bhavān vraja-bhayārti-haro 'bhijāto $ devo yathādi-puruṣaḥ sura-loka-goptā & vyaktaṃ bhavān vraja-bhayārti-haro 'bhijāto $ devo yathādi-puruṣaḥ sura-loka-goptā & tan no nidhehi kara-paṅkajam ārta-bandho % tapta-staneṣu ca śiraḥsu ca kiṅkarīṇām*


10.29.042



10.29.042

0 श्री-शुक उवाच इति विक्लवितं तासां श्रुत्वा योगेश्वरेश्वरः ।
प्रहस्य स-दयं गोपीर् आत्मारामो ऽप्य् अरीरमत्

0 śrī-śuka uvāca iti viklavitaṃ tāsāṃ śrutvā yogeśvareśvaraḥ |
prahasya sa-dayaṃ gopīr ātmārāmo 'py arīramat


10.29.043

ताभिः समेताभिर् उदार-चेष्टितः प्रियेक्षणोत्फुल्ल-मुखीभिर् अच्युतः ।
उदार-हास-द्विज-कुन्द-दीधतिर् व्यरोचतैणाङ्क इवोडुभिर् वृतः

tābhiḥ sametābhir udāra-ceṣṭitaḥ priyekṣaṇotphulla-mukhībhir acyutaḥ |
udāra-hāsa-dvija-kunda-dīdhatir vyarocataiṇāṅka ivoḍubhir vṛtaḥ


10.29.044

उपगीयमान उद्गायन् वनिता-शत-यूथपः ।
मालां बिभ्रद् वैजयन्तीं व्यचरन् मण्डयन् वनम्

upagīyamāna udgāyan vanitā-śata-yūthapaḥ |
mālāṃ bibhrad vaijayantīṃ vyacaran maṇḍayan vanam


10.29.045

नद्याः पुलिनम् आविश्य गोपीभिर् हिम-वालुकम् ।
जुष्टं तत्-तरलानन्दि कुमुदामोद-वायुना

nadyāḥ pulinam āviśya gopībhir hima-vālukam |
juṣṭaṃ tat-taralānandi kumudāmoda-vāyunā


10.29.046

बाहु-प्रसार-परिरम्भ-करालकोरु नीवी-स्तनालभन-नर्म-नखाग्र-पातैः ।
क्ष्वेल्यावलोक-हसितैर् व्रज-सुन्दरीणाम् उत्तम्भयन् रति-पतिं रमयां चकार

bāhu-prasāra-parirambha-karālakoru nīvī-stanālabhana-narma-nakhāgra-pātaiḥ |
kṣvelyāvaloka-hasitair vraja-sundarīṇām uttambhayan rati-patiṃ ramayāṃ cakāra


10.29.047

एवं भगवतः कृष्णाल् लब्ध-माना महात्मनः ।
आत्मानं मेनिरे स्त्रीणां मानिन्यो ह्य् अधिकं भुवि

evaṃ bhagavataḥ kṛṣṇāl labdha-mānā mahātmanaḥ |
ātmānaṃ menire strīṇāṃ māninyo hy adhikaṃ bhuvi


10.29.048

तासां तत्-सौभग-मदं वीक्ष्य मानं च केशवः ।
प्रशमाय प्रसादाय तत्रैवान्तरधीयत

tāsāṃ tat-saubhaga-madaṃ vīkṣya mānaṃ ca keśavaḥ |
praśamāya prasādāya tatraivāntaradhīyata

Chapter 10.30

10.30.001

0 श्री-शुक उवाच अन्तर्हिते भगवति सहसैव व्रजाङ्गनाः ।
अतप्यंस् तम् अचक्षाणाः करिण्य इव यूथपम्

0 śrī-śuka uvāca antarhite bhagavati sahasaiva vrajāṅganāḥ |
atapyaṃs tam acakṣāṇāḥ kariṇya iva yūthapam


10.30.002

गत्यानुराग-स्मित-विभ्रमेक्षितैर् मनो-रमालाप-विहार-विभ्रमैः ।
आक्षिप्त-चित्ताः प्रमदा रमा-पतेस् तास् ता विचेष्टा जगृहुस् तद्-आत्मिकाः

gatyānurāga-smita-vibhramekṣitair mano-ramālāpa-vihāra-vibhramaiḥ |
ākṣipta-cittāḥ pramadā ramā-pates tās tā viceṣṭā jagṛhus tad-ātmikāḥ


10.30.003

गति-स्मित-प्रेक्षण-भाषणादिषु प्रियाः प्रियस्य प्रतिरूढ-मूर्तयः ।
असाव् अहं त्व् इत्य् अबलास् तद्-आत्मिका न्यवेदिषुः कृष्ण-विहार-विभ्रमाः

gati-smita-prekṣaṇa-bhāṣaṇādiṣu priyāḥ priyasya pratirūḍha-mūrtayaḥ |
asāv ahaṃ tv ity abalās tad-ātmikā nyavediṣuḥ kṛṣṇa-vihāra-vibhramāḥ


10.30.004

गायन्त्य उच्चैर् अमुम् एव संहता विचिक्युर् उन्मत्तक-वद् वनाद् वनम् ।
पप्रच्छुर् आकाश-वद् अन्तरं बहिर् भूतेषु सन्तं पुरुषं वनस्पतीन्

gāyantya uccair amum eva saṃhatā vicikyur unmattaka-vad vanād vanam |
papracchur ākāśa-vad antaraṃ bahir bhūteṣu santaṃ puruṣaṃ vanaspatīn


10.30.005

दृष्टो वः कच्चिद् अश्वत्थ प्लक्ष न्यग्रोध नो मनः ।
नन्द-सूनुर् गतो हृत्वा प्रेम-हासावलोकनैः

dṛṣṭo vaḥ kaccid aśvattha plakṣa nyagrodha no manaḥ |
nanda-sūnur gato hṛtvā prema-hāsāvalokanaiḥ


10.30.006

कच्चित् कुरबकाशोक- नाग-पुन्नाग-चम्पकाः ।
रामानुजो मानिनीनाम् इतो दर्प-हर-स्मितः

kaccit kurabakāśoka- nāga-punnāga-campakāḥ |
rāmānujo māninīnām ito darpa-hara-smitaḥ


10.30.007

कच्चित् तुलसि कल्याणि गोविन्द-चरण-प्रिये ।
सह त्वालि-कुलैर् बिभ्रद् दृष्टस् ते ऽति-प्रियो ऽच्युतः

kaccit tulasi kalyāṇi govinda-caraṇa-priye |
saha tvāli-kulair bibhrad dṛṣṭas te 'ti-priyo 'cyutaḥ


10.30.008

मालत्य् अदर्शि वः कच्चिन् मल्लिके जाति-यूथिके ।
प्रीतिं वो जनयन् यातः कर-स्पर्शेन माधवः

mālaty adarśi vaḥ kaccin mallike jāti-yūthike |
prītiṃ vo janayan yātaḥ kara-sparśena mādhavaḥ


10.30.009

चूत-प्रियाल-पनसासन-कोविदार जम्ब्व्-अर्क-बिल्व-बकुलाम्र-कदम्ब-नीपाः ।
ये ऽन्ये परार्थ-भवका यमुनोपकूलाः शंसन्तु कृष्ण-पदवीं रहितात्मनां नः

cūta-priyāla-panasāsana-kovidāra jambv-arka-bilva-bakulāmra-kadamba-nīpāḥ |
ye 'nye parārtha-bhavakā yamunopakūlāḥ śaṃsantu kṛṣṇa-padavīṃ rahitātmanāṃ naḥ


10.30.010

किं ते कृतं क्षिति तपो बत केशवाङ्घ्रि- $ स्पर्शोत्सवोत्पुलकिताङ्ग-नहैर् विभासि &अम्प्;अप्य् अङ्घ्रि-सम्भव उरुक्रम-विक्रमाद् वा % आहो वराह-वपुषः परिरम्भणेन

kiṃ te kṛtaṃ kṣiti tapo bata keśavāṅghri- $ sparśotsavotpulakitāṅga-nahair vibhāsi &apy aṅghri-sambhava urukrama-vikramād vā % āho varāha-vapuṣaḥ parirambhaṇena


10.30.011

  • //अप्य् एण-पत्न्य् उपगतः प्रिययेह गात्रैस् $ तन्वन् दृशां सखि सु-निर्वृतिम् अच्युतो वः &अप्य् एण-पत्न्य् उपगतः प्रिययेह गात्रैस् $ तन्वन् दृशां सखि सु-निर्वृतिम् अच्युतो वः &कान्ताङ्ग-सङ्ग-कुच-कुङ्कुम-रञ्जितायाः % कुन्द-स्रजः कुल-पतेर् इह वाति गन्धः

** //apy eṇa-patny upagataḥ priyayeha gātrais $ tanvan dṛśāṃ sakhi su-nirvṛtim acyuto vaḥ &apy eṇa-patny upagataḥ priyayeha gātrais $ tanvan dṛśāṃ sakhi su-nirvṛtim acyuto vaḥ &kāntāṅga-saṅga-kuca-kuṅkuma-rañjitāyāḥ % kunda-srajaḥ kula-pater iha vāti gandhaḥ*


10.30.012

  • //बाहुं प्रियांस उपधाय गृहीत-पद्मो $ रामानुजस् तुलसिकालि-कुलैर् मदान्धैः &बाहुं प्रियांस उपधाय गृहीत-पद्मो $ रामानुजस् तुलसिकालि-कुलैर् मदान्धैः &अन्वीयमान इह वस् तरवः प्रणामं % किं वाभिनन्दति चरन् प्रणयावलोकैः

** //bāhuṃ priyāṃsa upadhāya gṛhīta-padmo $ rāmānujas tulasikāli-kulair madāndhaiḥ &bāhuṃ priyāṃsa upadhāya gṛhīta-padmo $ rāmānujas tulasikāli-kulair madāndhaiḥ &anvīyamāna iha vas taravaḥ praṇāmaṃ % kiṃ vābhinandati caran praṇayāvalokaiḥ*


10.30.013


  • पृच्छतेमा लता बाहून् अप्य् आश्लिष्टा वनस्पतेः ।
    नूनं तत्-करज-स्पृष्टा बिभ्रत्य् उत्पुलकान्य् अहो

** // pṛcchatemā latā bāhūn apy āśliṣṭā vanaspateḥ |*
nūnaṃ tat-karaja-spṛṣṭā bibhraty utpulakāny aho


10.30.014

इत्य् उन्मत्त-वचो गोप्यः कृष्णान्वेषण-कातराः ।
लीला भगवतस् तास् ता ह्य् अनुचक्रुस् तद्-आत्मिकाः

ity unmatta-vaco gopyaḥ kṛṣṇānveṣaṇa-kātarāḥ |
līlā bhagavatas tās tā hy anucakrus tad-ātmikāḥ


10.30.015

कस्याचित् पूतनायन्त्याः कृष्णायन्त्य् अपिबत् स्तनम् ।
तोकयित्वा रुदत्य् अन्या पदाहन् शकटायतीम्

kasyācit pūtanāyantyāḥ kṛṣṇāyanty apibat stanam |
tokayitvā rudaty anyā padāhan śakaṭāyatīm


10.30.016

दैत्यायित्वा जहारान्याम् एको कृष्णार्भ-भावनाम् ।
रिङ्गयाम् आस काप्य् अङ्घ्री कर्षन्ती घोष-निःस्वनैः

daityāyitvā jahārānyām eko kṛṣṇārbha-bhāvanām |
riṅgayām āsa kāpy aṅghrī karṣantī ghoṣa-niḥsvanaiḥ


10.30.017

कृष्ण-रामायिते द्वे तु गोपायन्त्यश् च काश्चन ।
वत्सायतीं हन्ति चान्या तत्रैका तु बकायतीम्

kṛṣṇa-rāmāyite dve tu gopāyantyaś ca kāścana |
vatsāyatīṃ hanti cānyā tatraikā tu bakāyatīm


10.30.018

आहूय दूर-गा यद्वत् कृष्णस् तम् अनुवर्ततीम् ।
वेणुं क्वणन्तीं क्रीडन्तीम् अन्याः शंसन्ति साध्व् इति

āhūya dūra-gā yadvat kṛṣṇas tam anuvartatīm |
veṇuṃ kvaṇantīṃ krīḍantīm anyāḥ śaṃsanti sādhv iti


10.30.019

कस्याञ्चित् स्व-भुजं न्यस्य चलन्त्य् आहापरा ननु ।
कृष्णो ऽहं पश्यत गतिं ललिताम् इति तन्-मनाः

kasyāñcit sva-bhujaṃ nyasya calanty āhāparā nanu |
kṛṣṇo 'haṃ paśyata gatiṃ lalitām iti tan-manāḥ


10.30.020

मा भैष्ट वात-वर्षाभ्यां तत्-त्राणं विहितं मय ।
इत्य् उक्त्वैकेन हस्तेन यतन्त्य् उन्निदधे ऽम्बरम्

mā bhaiṣṭa vāta-varṣābhyāṃ tat-trāṇaṃ vihitaṃ maya |
ity uktvaikena hastena yatanty unnidadhe 'mbaram


10.30.021

आरुह्यैका पदाक्रम्य शिरस्य् आहापरां नृप ।
दुष्टाहे गच्छ जातो ऽहं खलानाम् ननु दण्ड-कृत्

āruhyaikā padākramya śirasy āhāparāṃ nṛpa |
duṣṭāhe gaccha jāto 'haṃ khalānām nanu daṇḍa-kṛt


10.30.022

तत्रैकोवाच हे गोपा दावाग्निं पश्यतोल्बणम् ।
चक्षूंष्य् आश्व् अपिदध्वं वो विधास्ये क्षेमम् अञ्जसा

tatraikovāca he gopā dāvāgniṃ paśyatolbaṇam |
cakṣūṃṣy āśv apidadhvaṃ vo vidhāsye kṣemam añjasā


10.30.023

बद्धान्यया स्रजा काचित् तन्वी तत्र उलूखले ।
बध्नामि भाण्ड-भेत्तारं हैयङ्गव-मुषं त्व् इति ।
भीता सु-दृक् पिधायास्यं भेजे भीति-विडम्बनम्

baddhānyayā srajā kācit tanvī tatra ulūkhale |
badhnāmi bhāṇḍa-bhettāraṃ haiyaṅgava-muṣaṃ tv iti |
bhītā su-dṛk pidhāyāsyaṃ bheje bhīti-viḍambanam


10.30.024

एवं कृष्णं पृच्छमाना व्र्ण्दावन-लतास् तरून् ।
व्यचक्षत वनोद्देशे पदानि परमात्मनः

evaṃ kṛṣṇaṃ pṛcchamānā vrṇdāvana-latās tarūn |
vyacakṣata vanoddeśe padāni paramātmanaḥ


10.30.025

पदानि व्यक्तम् एतानि नन्द-सूनोर् महात्मनः ।
लक्ष्यन्ते हि ध्वजाम्भोज- वज्राङ्कुश-यवादिभिः

padāni vyaktam etāni nanda-sūnor mahātmanaḥ |
lakṣyante hi dhvajāmbhoja- vajrāṅkuśa-yavādibhiḥ


10.30.026

तैस् तैः पदैस् तत्-पदवीम् अन्विच्छन्त्यो ऽग्रतोऽबलाः ।
वध्वाः पदैः सु-पृक्तानि विलोक्यार्ताः समब्रुवन्

tais taiḥ padais tat-padavīm anvicchantyo 'grato'balāḥ |
vadhvāḥ padaiḥ su-pṛktāni vilokyārtāḥ samabruvan


10.30.027

कस्याः पदानि चैतानि याताया नन्द-सूनुना ।
अंस-न्यस्त-प्रकोष्ठायाः करेणोः करिणा यथा

kasyāḥ padāni caitāni yātāyā nanda-sūnunā |
aṃsa-nyasta-prakoṣṭhāyāḥ kareṇoḥ kariṇā yathā


10.30.028

अनयाराधितो नूनं भगवान् हरिर् ईश्वरः ।
यन् नो विहाय गोविन्दः प्रीतो याम् अनयद् रहः

anayārādhito nūnaṃ bhagavān harir īśvaraḥ |
yan no vihāya govindaḥ prīto yām anayad rahaḥ


10.30.029

धन्या अहो अमी आल्यो गोविन्दाङ्घ्र्य्-अब्ज-रेणवः ।
यान् ब्रह्मेशौ रमा देवी दधुर् मूर्ध्न्य् अघ-नुत्तये

dhanyā aho amī ālyo govindāṅghry-abja-reṇavaḥ |
yān brahmeśau ramā devī dadhur mūrdhny agha-nuttaye


10.30.030

तस्या अमूनि नः क्षोभं कुर्वन्त्य् उच्चैः पदानि यत् यैकापहृत्य गोपीनाम् रहो भुन्क्ते ऽच्युताधरम् ।
न लक्ष्यन्ते पदान्य् अत्र तस्या नूनं तृणाङ्कुरैः खिद्यत्-सुजाताङ्घ्रि-तलाम् उन्निन्ये प्रेयसीं प्रियः

tasyā amūni naḥ kṣobhaṃ kurvanty uccaiḥ padāni yat yaikāpahṛtya gopīnām raho bhunkte 'cyutādharam |
na lakṣyante padāny atra tasyā nūnaṃ tṛṇāṅkuraiḥ khidyat-sujātāṅghri-talām unninye preyasīṃ priyaḥ


10.30.031

इमान्य् अधिक-मग्नानि पदानि वहतो वधूम् ।
गोप्यः पश्यत कृष्णस्य भाराक्रान्तस्य कामिनः ।
अत्रावरोपिता कान्ता पुष्प-हेतोर् महात्मना

imāny adhika-magnāni padāni vahato vadhūm |
gopyaḥ paśyata kṛṣṇasya bhārākrāntasya kāminaḥ |
atrāvaropitā kāntā puṣpa-hetor mahātmanā


10.30.032

अत्र प्रसूनावचयः प्रियार्थे प्रेयसा कृतः ।
प्रपदाक्रमण एते पश्यतासकले पदे

atra prasūnāvacayaḥ priyārthe preyasā kṛtaḥ |
prapadākramaṇa ete paśyatāsakale pade


10.30.033

केश-प्रसाधनं त्व् अत्र कामिन्याः कामिना कृतम् ।
तानि चूडयता कान्ताम् उपविष्टम् इह ध्रुवम्

keśa-prasādhanaṃ tv atra kāminyāḥ kāminā kṛtam |
tāni cūḍayatā kāntām upaviṣṭam iha dhruvam


10.30.034

रेमे तया चात्म-रत आत्मारामो ऽप्य् अखण्डितः ।
कामिनां दर्शयन् दैन्यं स्त्रीणां चैव दुरात्मताम्

reme tayā cātma-rata ātmārāmo 'py akhaṇḍitaḥ |
kāmināṃ darśayan dainyaṃ strīṇāṃ caiva durātmatām


10.30.035

इत्य् एवं दर्शयन्त्यस् ताश् चेरुर् गोप्यो विचेतसः ।
यां गोपीम् अनयत् कृष्णो विहायान्याः स्त्रियो वने

ity evaṃ darśayantyas tāś cerur gopyo vicetasaḥ |
yāṃ gopīm anayat kṛṣṇo vihāyānyāḥ striyo vane


10.30.036

सा च मेने तदात्मानं वरिष्ठं सर्व-योषिताम् ।
हित्वा गोपीः काम-याना माम् असौ भजते प्रियः

sā ca mene tadātmānaṃ variṣṭhaṃ sarva-yoṣitām |
hitvā gopīḥ kāma-yānā mām asau bhajate priyaḥ


10.30.037

ततो गत्वा वनोद्देशं दृप्ता केशवम् अब्रवीत् ।
न पारये ऽहं चलितुं नय मां यत्र ते मनः

tato gatvā vanoddeśaṃ dṛptā keśavam abravīt |
na pāraye 'haṃ calituṃ naya māṃ yatra te manaḥ


10.30.038

एवम् उक्तः प्रियाम् आह स्कन्ध आरुह्यताम् इति ।
ततश् चान्तर्दधे कृष्णः सा वधूर् अन्वतप्यत

evam uktaḥ priyām āha skandha āruhyatām iti |
tataś cāntardadhe kṛṣṇaḥ sā vadhūr anvatapyata


10.30.039

हा नाथ रमण प्रेष्ठ क्वासि क्वासि महा-भुज ।
दास्यास् ते कृपणाया मे सखे दर्शय सन्निधिम्

hā nātha ramaṇa preṣṭha kvāsi kvāsi mahā-bhuja |
dāsyās te kṛpaṇāyā me sakhe darśaya sannidhim


10.30.040

0 श्री-शुक उवाच अन्विच्छन्त्यो भगवतो मार्गं गोप्यो ऽविदूरितः ।
ददृशुः प्रिय-विश्लेषान् मोहितां दुःखितां सखीम्

0 śrī-śuka uvāca anvicchantyo bhagavato mārgaṃ gopyo 'vidūritaḥ |
dadṛśuḥ priya-viśleṣān mohitāṃ duḥkhitāṃ sakhīm


10.30.041

तया कथितम् आकर्ण्य मान-प्राप्तिं च माधवात् ।
अवमानं च दौरात्म्याद् विस्मयं परमं ययुः

tayā kathitam ākarṇya māna-prāptiṃ ca mādhavāt |
avamānaṃ ca daurātmyād vismayaṃ paramaṃ yayuḥ


10.30.042

ततो ऽविशन् वनं चन्द्र ज्योत्स्ना यावद् विभाव्यते ।
तमः प्रविष्टम् आलक्ष्य ततो निववृतुः स्त्रियः

tato 'viśan vanaṃ candra jyotsnā yāvad vibhāvyate |
tamaḥ praviṣṭam ālakṣya tato nivavṛtuḥ striyaḥ


10.30.043

तन्-मनस्कास् तद्-अलापास् तद्-विचेष्टास् तद्-आत्मिकाः ।
तद्-गुणान् एव गायन्त्यो नात्मगाराणि सस्मरुः

tan-manaskās tad-alāpās tad-viceṣṭās tad-ātmikāḥ |
tad-guṇān eva gāyantyo nātmagārāṇi sasmaruḥ


10.30.044

पुनः पुलिनम् आगत्य कालिन्द्याः कृष्ण-भावनाः ।
समवेता जगुः कृष्णं तद्-आगमन-काङ्क्षिताः

punaḥ pulinam āgatya kālindyāḥ kṛṣṇa-bhāvanāḥ |
samavetā jaguḥ kṛṣṇaṃ tad-āgamana-kāṅkṣitāḥ

Chapter 10.31

10.31.001

0 गोप्य ऊचुः जयति ते ऽधिकं जन्मना व्रजः श्रयत इन्दिरा शश्वद् अत्र हि ।
दयित दृश्यतां दिक्षु तावकास् त्वयि धृतासवस् त्वां विचिन्वते

0 gopya ūcuḥ jayati te 'dhikaṃ janmanā vrajaḥ śrayata indirā śaśvad atra hi |
dayita dṛśyatāṃ dikṣu tāvakās tvayi dhṛtāsavas tvāṃ vicinvate


10.31.002

शरद्-उदाशये साधु-जात-सत्- सरसिजोदर-श्री-मुषा दृशा ।
सुरत-नाथ ते ऽशुल्क-दासिका वर-द निघ्नतो नेह किं वधः

śarad-udāśaye sādhu-jāta-sat- sarasijodara-śrī-muṣā dṛśā |
surata-nātha te 'śulka-dāsikā vara-da nighnato neha kiṃ vadhaḥ


10.31.003

विष-जलाप्ययाद् व्याल-राक्षसाद् वर्ष-मारुताद् वैद्युतानलात् ।
वृष-मयात्मजाद् विश्वतो भयाद् ऋषभ ते वयं रक्षिता मुहुः

viṣa-jalāpyayād vyāla-rākṣasād varṣa-mārutād vaidyutānalāt |
vṛṣa-mayātmajād viśvato bhayād ṛṣabha te vayaṃ rakṣitā muhuḥ


10.31.004

न खलु गोपीका-नन्दनो भवान् अखिल-देहिनाम् अन्तरात्म-दृक् ।
विखनसार्थितो विश्व-गुप्तये सख उदेयिवान् सात्वतां कुले

na khalu gopīkā-nandano bhavān akhila-dehinām antarātma-dṛk |
vikhanasārthito viśva-guptaye sakha udeyivān sātvatāṃ kule


10.31.005

विरचिताभयं वृष्णि-धूर्य ते चरणम् ईयुषां संसृतेर् भयात् ।
कर-सरोरुहं कान्त काम-दं शिरसि धेहि नः श्री-कर-ग्रहम्

viracitābhayaṃ vṛṣṇi-dhūrya te caraṇam īyuṣāṃ saṃsṛter bhayāt |
kara-saroruhaṃ kānta kāma-daṃ śirasi dhehi naḥ śrī-kara-graham


10.31.006

व्रज-जनार्ति-हन् वीर योषितां निज-जन-स्मय-ध्वंसन-स्मित ।
भज सखे भवत्-किङ्करीः स्म नो जलरुहाननं चारु दर्शय

vraja-janārti-han vīra yoṣitāṃ nija-jana-smaya-dhvaṃsana-smita |
bhaja sakhe bhavat-kiṅkarīḥ sma no jalaruhānanaṃ cāru darśaya


10.31.007

प्रणत-देहिनां पाप-कर्षणं तृण-चरानुगं श्री-निकेतनम् ।
फणि-फणार्पितं ते पदाम्बुजं कृणु कुचेषु नः कृन्धि हृच्-छयम्

praṇata-dehināṃ pāpa-karṣaṇaṃ tṛṇa-carānugaṃ śrī-niketanam |
phaṇi-phaṇārpitaṃ te padāmbujaṃ kṛṇu kuceṣu naḥ kṛndhi hṛc-chayam


10.31.008

मधुरया गिरा वल्गु-वाक्यया बुध-मनोज्ञया पुष्करेक्षण ।
विधि-करीर् इमा वीर मुह्यतीर् अधर-सीधुनाप्याययस्व नः

madhurayā girā valgu-vākyayā budha-manojñayā puṣkarekṣaṇa |
vidhi-karīr imā vīra muhyatīr adhara-sīdhunāpyāyayasva naḥ


10.31.009

तव कथामृतं तप्त-जीवनं कविभिर् ईडितं कल्मषापहम् ।
श्रवण-मङ्गलं श्रीमद् आततं भुवि गृणन्ति ये भूरि-दा जनाः

tava kathāmṛtaṃ tapta-jīvanaṃ kavibhir īḍitaṃ kalmaṣāpaham |
śravaṇa-maṅgalaṃ śrīmad ātataṃ bhuvi gṛṇanti ye bhūri-dā janāḥ


10.31.010

प्रहसितं प्रिय-प्रेम-वीक्षणं विहरणं च ते ध्यान-मङ्गलम् ।
रहसि संविदो या हृदि स्पृशः कुहक नो मनः क्षोभयन्ति हि

prahasitaṃ priya-prema-vīkṣaṇaṃ viharaṇaṃ ca te dhyāna-maṅgalam |
rahasi saṃvido yā hṛdi spṛśaḥ kuhaka no manaḥ kṣobhayanti hi


10.31.011

चलसि यद् व्रजाच् चारयन् पशून् नलिन-सुन्दरं नाथ ते पदम् ।
शिल-तृणाङ्कुरैः सीदतीति नः कलिलतां मनः कान्त गच्छति

calasi yad vrajāc cārayan paśūn nalina-sundaraṃ nātha te padam |
śila-tṛṇāṅkuraiḥ sīdatīti naḥ kalilatāṃ manaḥ kānta gacchati


10.31.012

दिन-परिक्षये नील-कुन्तलैर् वनरुहाननं बिभ्रद् आवृतम् ।
घन-रजस्वलं दर्शयन् मुहुर् मनसि नः स्मरं वीर यच्छसि

dina-parikṣaye nīla-kuntalair vanaruhānanaṃ bibhrad āvṛtam |
ghana-rajasvalaṃ darśayan muhur manasi naḥ smaraṃ vīra yacchasi


10.31.013

प्रणत-काम-दं पद्मजार्चितं धरणि-मण्डनं ध्येयम् आपदि ।
चरण-पङ्कजं शन्तमं च ते रमण नः स्तनेष्व् अर्पयाधि-हन्

praṇata-kāma-daṃ padmajārcitaṃ dharaṇi-maṇḍanaṃ dhyeyam āpadi |
caraṇa-paṅkajaṃ śantamaṃ ca te ramaṇa naḥ staneṣv arpayādhi-han


10.31.014

सुरत-वर्धनं शोक-नाशनं स्वरित-वेणुना सुष्ठु चुम्बितम् ।
इतर-राग-विस्मारणं नृणां वितर वीर नस् ते ऽधरामृतम्

surata-vardhanaṃ śoka-nāśanaṃ svarita-veṇunā suṣṭhu cumbitam |
itara-rāga-vismāraṇaṃ nṛṇāṃ vitara vīra nas te 'dharāmṛtam


10.31.015

अटति यद् भवान् अह्नि काननं त्रुटि युगायते त्वाम् अपश्यताम् ।
कुटिल-कुन्तलं श्री-मुखं च ते जड उदीक्षतां पक्ष्म-कृद् दृशाम्

aṭati yad bhavān ahni kānanaṃ truṭi yugāyate tvām apaśyatām |
kuṭila-kuntalaṃ śrī-mukhaṃ ca te jaḍa udīkṣatāṃ pakṣma-kṛd dṛśām


10.31.016

पति-सुतान्वय-भ्रातृ-बान्धवान् अतिविलङ्घ्य ते ऽन्त्य् अच्युतागताः ।
गति-विदस् तवोद्गीत-मोहिताः कितव योषितः कस् त्यजेन् निशि

pati-sutānvaya-bhrātṛ-bāndhavān ativilaṅghya te 'nty acyutāgatāḥ |
gati-vidas tavodgīta-mohitāḥ kitava yoṣitaḥ kas tyajen niśi


10.31.017

रहसि संविदं हृच्-छयोदयं प्रहसिताननं प्रेम-वीक्षणम् ।
बृहद्-उरः श्रियो वीक्ष्य धाम ते मुहुर् अति-स्पृहा मुह्यते मनः

rahasi saṃvidaṃ hṛc-chayodayaṃ prahasitānanaṃ prema-vīkṣaṇam |
bṛhad-uraḥ śriyo vīkṣya dhāma te muhur ati-spṛhā muhyate manaḥ


10.31.018

व्रज-वनौकसां व्यक्तिर् अङ्ग ते वृजिन-हन्त्र्य् अलं विश्व-मङ्गलम् ।
त्यज मनाक् च नस् त्वत्-स्पृहात्मनां स्व-जन-हृद्-रुजां यन् निषूदनम्

vraja-vanaukasāṃ vyaktir aṅga te vṛjina-hantry alaṃ viśva-maṅgalam |
tyaja manāk ca nas tvat-spṛhātmanāṃ sva-jana-hṛd-rujāṃ yan niṣūdanam


10.31.019

यत् ते सुजात-चरणाम्बुरुहं स्तनेषु $ भीताः शनैः प्रिय दधीमहि कर्कशेषु &अम्प्;तेनाटवीम् अटसि तद् व्यथते न किं स्वित् % कूर्पादिभिर् भ्रमति धीर् भवद्-आयुषां नः

yat te sujāta-caraṇāmburuhaṃ staneṣu $ bhītāḥ śanaiḥ priya dadhīmahi karkaśeṣu &tenāṭavīm aṭasi tad vyathate na kiṃ svit % kūrpādibhir bhramati dhīr bhavad-āyuṣāṃ naḥ

Chapter 10.32

10.32.001



10.32.001

0 श्री-शुक उवाच इति गोप्यः प्रगायन्त्यः प्रलपन्त्यश् च चित्रधा ।
रुरुदुः सु-स्वरं राजन् कृष्ण-दर्शन-लालसाः

0 śrī-śuka uvāca iti gopyaḥ pragāyantyaḥ pralapantyaś ca citradhā |
ruruduḥ su-svaraṃ rājan kṛṣṇa-darśana-lālasāḥ


10.32.002

तासाम् आविरभूच् छौरिः स्मयमान-मुखाम्बुजः ।
पीताम्बर-धरः स्रग्वी साक्षान् मन्मथ-मन्मथः

tāsām āvirabhūc chauriḥ smayamāna-mukhāmbujaḥ |
pītāmbara-dharaḥ sragvī sākṣān manmatha-manmathaḥ


10.32.003

तं विलोक्यागतं प्रेष्ठं प्रीत्य्-उत्फुल्ल-दृशो ऽबलाः ।
उत्तस्थुर् युगपत् सर्वास् तन्वः प्राणम् इवागतम्

taṃ vilokyāgataṃ preṣṭhaṃ prīty-utphulla-dṛśo 'balāḥ |
uttasthur yugapat sarvās tanvaḥ prāṇam ivāgatam


10.32.004

काचित् कराम्बुजं शौरेर् जगृहे ऽञ्जलिना मुदा ।
काचिद् दधार तद्-बाहुम् अंसे चन्दन-भूषितम्

kācit karāmbujaṃ śaurer jagṛhe 'ñjalinā mudā |
kācid dadhāra tad-bāhum aṃse candana-bhūṣitam


10.32.005

काचिद् अञ्जलिनागृह्णात् तन्वी ताम्बूल-चर्वितम् ।
एका तद्-अङ्घ्रि-कमलं सन्तप्ता स्तनयोर् अधात्

kācid añjalināgṛhṇāt tanvī tāmbūla-carvitam |
ekā tad-aṅghri-kamalaṃ santaptā stanayor adhāt


10.32.006

एका भ्रु-कुटिम् आबध्य प्रेम-संरम्भ-विह्वला ।
घ्नन्तीवैक्षत् कटाक्षेपैः सन्दष्ट-दशन-च्छदा

ekā bhru-kuṭim ābadhya prema-saṃrambha-vihvalā |
ghnantīvaikṣat kaṭākṣepaiḥ sandaṣṭa-daśana-cchadā


10.32.007

अपरानिमिषद्-दृग्भ्यां जुषाणा तन्-मुखाम्बुजम् ।
आपीतम् अपि नातृप्यत् सन्तस् तच्-चरणं यथा

aparānimiṣad-dṛgbhyāṃ juṣāṇā tan-mukhāmbujam |
āpītam api nātṛpyat santas tac-caraṇaṃ yathā


10.32.008

तं काचिन् नेत्र-रन्ध्रेण हृदि कृत्वा निमील्य च ।
पुलकाङ्ग्य् उपगुह्यास्ते योगीवानन्द-सम्प्लुता

taṃ kācin netra-randhreṇa hṛdi kṛtvā nimīlya ca |
pulakāṅgy upaguhyāste yogīvānanda-samplutā


10.32.009

सर्वास् ताः केशवालोक- परमोत्सव-निर्वृताः ।
जहुर् विरह-जं तापं प्राज्ञं प्राप्य यथा जनाः

sarvās tāḥ keśavāloka- paramotsava-nirvṛtāḥ |
jahur viraha-jaṃ tāpaṃ prājñaṃ prāpya yathā janāḥ


10.32.010

ताभिर् विधूत-शोकाभिर् भगवान् अच्युतो वृतः ।
व्यरोचताधिकं तात पुरुषः शक्तिभिर् यथा

tābhir vidhūta-śokābhir bhagavān acyuto vṛtaḥ |
vyarocatādhikaṃ tāta puruṣaḥ śaktibhir yathā


10.32.011

ताः समादाय कालिन्द्या निर्विश्य पुलिनं विभुः ।
विकसत्-कुन्द-मन्दार सुरभ्य्-अनिल-षट्पदम्

tāḥ samādāya kālindyā nirviśya pulinaṃ vibhuḥ |
vikasat-kunda-mandāra surabhy-anila-ṣaṭpadam


10.32.012

शरच्-चन्द्रांशु-सन्दोह- ध्वस्त-दोषा-तमः शिवम् ।
कृष्णाया हस्त-तरला चित-कोमल-वालुकम्

śarac-candrāṃśu-sandoha- dhvasta-doṣā-tamaḥ śivam |
kṛṣṇāyā hasta-taralā cita-komala-vālukam


10.32.013

तद्-दर्शनाह्लाद-विधूत-हृद्-रुजो मनोरथान्तं श्रुतयो यथा ययुः ।
स्वैर् उत्तरीयैः कुच-कुङ्कुमाङ्कितैर् अचीकॢपन्न् आसनम् आत्म-बन्धवे

tad-darśanāhlāda-vidhūta-hṛd-rujo manorathāntaṃ śrutayo yathā yayuḥ |
svair uttarīyaiḥ kuca-kuṅkumāṅkitair acīkḷpann āsanam ātma-bandhave


10.32.014

तत्रोपविष्टो भगवान् स ईश्वरो योगेश्वरान्तर्-हृदि कल्पितासनः ।
चकास गोपी-परिषद्-गतो ऽर्चितस् त्रैलोक्य-लक्ष्म्य्-एक-पदं वपुर् दधत्

tatropaviṣṭo bhagavān sa īśvaro yogeśvarāntar-hṛdi kalpitāsanaḥ |
cakāsa gopī-pariṣad-gato 'rcitas trailokya-lakṣmy-eka-padaṃ vapur dadhat


10.32.015

सभाजयित्वा तम् अनङ्ग-दीपनं सहास-लीलेक्षण-विभ्रम-भ्रुवा ।
संस्पर्शनेनाङ्क-कृताङ्घ्रि-हस्तयोः संस्तुत्य ईषत् कुपिता बभाषिरे

sabhājayitvā tam anaṅga-dīpanaṃ sahāsa-līlekṣaṇa-vibhrama-bhruvā |
saṃsparśanenāṅka-kṛtāṅghri-hastayoḥ saṃstutya īṣat kupitā babhāṣire


10.32.016

0 श्री-गोप्य ऊचुः भजतो ऽनुभजन्त्य् एक एक एतद्-विपर्ययम् ।
नोभयांश् च भजन्त्य् एक एतन् नो ब्रूहि साधु भोः

0 śrī-gopya ūcuḥ bhajato 'nubhajanty eka eka etad-viparyayam |
nobhayāṃś ca bhajanty eka etan no brūhi sādhu bhoḥ


10.32.017

0 श्री-भगवान् उवाच मिथो भजन्ति ये सख्यः स्वार्थैकान्तोद्यमा हि ते ।
न तत्र सौहृदं धर्मः स्वार्थार्थं तद् धि नान्यथा

0 śrī-bhagavān uvāca mitho bhajanti ye sakhyaḥ svārthaikāntodyamā hi te |
na tatra sauhṛdaṃ dharmaḥ svārthārthaṃ tad dhi nānyathā


10.32.018

भजन्त्य् अभजतो ये वै करुणाः पितरौ यथा ।
धर्मो निरपवादो ऽत्र सौहृदं च सु-मध्यमाः

bhajanty abhajato ye vai karuṇāḥ pitarau yathā |
dharmo nirapavādo 'tra sauhṛdaṃ ca su-madhyamāḥ


10.32.019

भजतो ऽपि न वै केचिद् भजन्त्य् अभजतः कुतः ।
आत्मारामा ह्य् आप्त-कामा अकृत-ज्ञा गुरु-द्रुहः

bhajato 'pi na vai kecid bhajanty abhajataḥ kutaḥ |
ātmārāmā hy āpta-kāmā akṛta-jñā guru-druhaḥ


10.32.020

नाहं तु सख्यो भजतो ऽपि जन्तून् भजाम्य् अमीषाम् अनुवृत्ति-वृत्तये ।
यथाधनो लब्ध-धने विनष्टे तच्-चिन्तयान्यन् निभृतो न वेद

nāhaṃ tu sakhyo bhajato 'pi jantūn bhajāmy amīṣām anuvṛtti-vṛttaye |
yathādhano labdha-dhane vinaṣṭe tac-cintayānyan nibhṛto na veda


10.32.021

एवं मद्-अर्थोज्झित-लोक-वेद स्वानाम् हि वो मय्य् अनुवृत्तये ऽबलाः ।
मयापरोक्षं भजता तिरोहितं मासूयितुं मार्हथ तत् प्रियं प्रियाः

evaṃ mad-arthojjhita-loka-veda svānām hi vo mayy anuvṛttaye 'balāḥ |
mayāparokṣaṃ bhajatā tirohitaṃ māsūyituṃ mārhatha tat priyaṃ priyāḥ


10.32.022

न पारये ऽहं निरवद्य-संयुजां स्व-साधु-कृत्यं विबुधायुषापि वः ।
या माभजन् दुर्जर-गेह-शृङ्खलाः संवृश्च्य तद् वः प्रतियातु साधुना

na pāraye 'haṃ niravadya-saṃyujāṃ sva-sādhu-kṛtyaṃ vibudhāyuṣāpi vaḥ |
yā mābhajan durjara-geha-śṛṅkhalāḥ saṃvṛścya tad vaḥ pratiyātu sādhunā

Chapter 10.33

10.33.001

0 श्री-शुक उवाच इत्थं भगवतो गोप्यः श्रुत्वा वाचः सु-पेशलाः ।
जहुर् विरह-जं तापं तद्-अङ्गोपचिताशिषः

0 śrī-śuka uvāca itthaṃ bhagavato gopyaḥ śrutvā vācaḥ su-peśalāḥ |
jahur viraha-jaṃ tāpaṃ tad-aṅgopacitāśiṣaḥ


10.33.002

तत्रारभत गोविन्दो रास-क्रीडाम् अनुव्रतैः ।
स्त्री-रत्नैर् अन्वितः प्रीतैर् अन्योन्याबद्ध-बाहुभिः

tatrārabhata govindo rāsa-krīḍām anuvrataiḥ |
strī-ratnair anvitaḥ prītair anyonyābaddha-bāhubhiḥ


10.33.003

रासोत्सवः सम्प्रवृत्तो गोपी-मण्डल-मण्डितः ।
योगेश्वरेण कृष्णेन तासां मध्ये द्वयोर् द्वयोः ।
प्रविष्टेन गृहीतानां कण्ठे स्व-निकटं स्त्रियः

rāsotsavaḥ sampravṛtto gopī-maṇḍala-maṇḍitaḥ |
yogeśvareṇa kṛṣṇena tāsāṃ madhye dvayor dvayoḥ |
praviṣṭena gṛhītānāṃ kaṇṭhe sva-nikaṭaṃ striyaḥ


10.33.003

_1 ॥
यं मन्येरन् नभस् तावद् विमान-शत-सङ्कुलम् ।
दिवौकसां स-दाराणाम् औत्सुक्यापहृतात्मनाम्

_1 // yaṃ manyeran nabhas tāvad vimāna-śata-saṅkulam |
divaukasāṃ sa-dārāṇām autsukyāpahṛtātmanām


10.33.004

_2 ॥
ततो दुन्दुभयो नेदुर् निपेतुः पुष्प-वृष्टयः ।
जगुर् गन्धर्व-पतयः स-स्त्रीकास् तद्-यशो ऽमलम्

_2 // tato dundubhayo nedur nipetuḥ puṣpa-vṛṣṭayaḥ |
jagur gandharva-patayaḥ sa-strīkās tad-yaśo 'malam


10.33.005

वलयानां नूपुराणां किङ्किणीनां च योषिताम् ।
स-प्रियाणाम् अभूच् छब्दस् तुमुलो रास-मण्डले

valayānāṃ nūpurāṇāṃ kiṅkiṇīnāṃ ca yoṣitām |
sa-priyāṇām abhūc chabdas tumulo rāsa-maṇḍale


10.33.006

तत्रातिशुशुभे ताभिर् भगवान् देवकी-सुतः ।
मध्ये मणीनां हैमानां महा-मरकतो यथा

tatrātiśuśubhe tābhir bhagavān devakī-sutaḥ |
madhye maṇīnāṃ haimānāṃ mahā-marakato yathā


10.33.007

पाद-न्यासैर् भुज-विधुतिभिः स-स्मितैर् भ्रू-विलासैर् $ भज्यन् मध्यैश् चल-कुच-पटैः कुण्डलैर् गण्ड-लोलैः &अम्प्;स्विद्यन्-मुख्यः कवर-रसनाग्रन्थयः कृष्ण-वध्वो % गायन्त्यस् तं तडित इव ता मेघ-चक्रे विरेजुः

pāda-nyāsair bhuja-vidhutibhiḥ sa-smitair bhrū-vilāsair $ bhajyan madhyaiś cala-kuca-paṭaiḥ kuṇḍalair gaṇḍa-lolaiḥ &svidyan-mukhyaḥ kavara-rasanāgranthayaḥ kṛṣṇa-vadhvo % gāyantyas taṃ taḍita iva tā megha-cakre virejuḥ


10.33.008


  • उच्चैर् जगुर् नृत्यमाना रक्त-कण्ठ्यो रति-प्रियाः ।
    कृष्णाभिमर्श-मुदिता यद्-गीतेनेदम् आवृतम्

** // uccair jagur nṛtyamānā rakta-kaṇṭhyo rati-priyāḥ |*
kṛṣṇābhimarśa-muditā yad-gītenedam āvṛtam


10.33.009

काचित् समं मुकुन्देन स्वर-जातीर् अमिश्रिताः ।
उन्निन्ये पूजिता तेन प्रीयता साधु साध्व् इति ।
तद् एव ध्रुवम् उन्निन्ये तस्यै मानं च बह्व् अदात्

kācit samaṃ mukundena svara-jātīr amiśritāḥ |
unninye pūjitā tena prīyatā sādhu sādhv iti |
tad eva dhruvam unninye tasyai mānaṃ ca bahv adāt


10.33.010

काचिद् रास-परिश्रान्ता पार्श्व-स्थस्य गदा-भृतः ।
जग्राह बाहुना स्कन्धं श्लथद्-वलय-मल्लिका

kācid rāsa-pariśrāntā pārśva-sthasya gadā-bhṛtaḥ |
jagrāha bāhunā skandhaṃ ślathad-valaya-mallikā


10.33.011

तत्रैकांस-गतं बाहुं कृष्णस्योत्पल-सौरभम् ।
चन्दनालिप्तम् आघ्राय हृष्ट-रोमा चुचुम्ब ह

tatraikāṃsa-gataṃ bāhuṃ kṛṣṇasyotpala-saurabham |
candanāliptam āghrāya hṛṣṭa-romā cucumba ha


10.33.012

कस्याश्चिन् नाट्य-विक्षिप्त कुण्डल-त्विष-मण्डितम् ।
गण्डं गण्डे सन्दधत्याः प्रादात् ताम्बूल-चर्वितम्

kasyāścin nāṭya-vikṣipta kuṇḍala-tviṣa-maṇḍitam |
gaṇḍaṃ gaṇḍe sandadhatyāḥ prādāt tāmbūla-carvitam


10.33.013

नृत्यती गायती काचित् कूजन् नूपुर-मेखला ।
पार्श्व-स्थाच्युत-हस्ताब्जं श्रान्ताधात् स्तनयोः शिवम्

nṛtyatī gāyatī kācit kūjan nūpura-mekhalā |
pārśva-sthācyuta-hastābjaṃ śrāntādhāt stanayoḥ śivam


10.33.014

गोप्यो लब्ध्वाच्युतं कान्तं श्रिय एकान्त-वल्लभम् ।
गृहीत-कण्ठ्यस् तद्-दोर्भ्यां गायन्त्यस् तम् विजह्रिरे

gopyo labdhvācyutaṃ kāntaṃ śriya ekānta-vallabham |
gṛhīta-kaṇṭhyas tad-dorbhyāṃ gāyantyas tam vijahrire


10.33.015

कर्णोत्पलालक-विटङ्क-कपोल-घर्म- $ वक्त्र-श्रियो वलय-नूपुर-घोष-वाद्यैः &अम्प्;गोप्यः समं भगवता ननृतुः स्व-केश- % स्रस्त-स्रजो भ्रमर-गायक-रास-गोष्ठ्याम्

karṇotpalālaka-viṭaṅka-kapola-gharma- $ vaktra-śriyo valaya-nūpura-ghoṣa-vādyaiḥ &gopyaḥ samaṃ bhagavatā nanṛtuḥ sva-keśa- % srasta-srajo bhramara-gāyaka-rāsa-goṣṭhyām


10.33.016


  • एवं परिष्वङ्ग-कराभिमर्श- स्निग्धेक्षणोद्दाम-विलास-हासैः ।
    रेमे रमेशो व्रज-सुन्दरीभिर् यथार्भकः स्व-प्रतिबिम्ब-विभ्रमः

** // evaṃ pariṣvaṅga-karābhimarśa- snigdhekṣaṇoddāma-vilāsa-hāsaiḥ |*
reme rameśo vraja-sundarībhir yathārbhakaḥ sva-pratibimba-vibhramaḥ


10.33.017

तद्-अङ्ग-सङ्ग-प्रमुदाकुलेन्द्रियाः केशान् दुकूलं कुच-पट्टिकां वा ।
नाञ्जः प्रतिव्योढुम् अलं व्रज-स्त्रियो विस्रस्त-मालाभरणाः कुरूद्वह

tad-aṅga-saṅga-pramudākulendriyāḥ keśān dukūlaṃ kuca-paṭṭikāṃ vā |
nāñjaḥ prativyoḍhum alaṃ vraja-striyo visrasta-mālābharaṇāḥ kurūdvaha


10.33.018

कृष्ण-विक्रीडितं वीक्ष्य मुमुहुः खे-चर-स्त्रियः ।
कामार्दिताः शशाङ्कश् च स-गणो विस्मितो ऽभवत्

kṛṣṇa-vikrīḍitaṃ vīkṣya mumuhuḥ khe-cara-striyaḥ |
kāmārditāḥ śaśāṅkaś ca sa-gaṇo vismito 'bhavat


10.33.019

कृत्वा तावन्तम् आत्मानं यावतीर् गोप-योषितः ।
रेमे स भगवांस् ताभिर् आत्मारामो ऽपि लीलया

kṛtvā tāvantam ātmānaṃ yāvatīr gopa-yoṣitaḥ |
reme sa bhagavāṃs tābhir ātmārāmo 'pi līlayā


10.33.020

तासां रति-विहारेण श्रान्तानां वदनानि सः ।
प्रामृजत् करुणः प्रेम्णा शन्तमेनाङ्ग पाणिना

tāsāṃ rati-vihāreṇa śrāntānāṃ vadanāni saḥ |
prāmṛjat karuṇaḥ premṇā śantamenāṅga pāṇinā


10.33.021

गोप्यः स्फुरत्-पुरट-कुण्डल-कुन्तल-त्विड्- $ गण्ड-श्रिया सुधित-हास-निरीक्षणेन &अम्प्;मानं दधत्य ऋषभस्य जगुः कृतानि % पुण्यानि तत्-कर-रुह-स्पर्श-प्रमोदाः

gopyaḥ sphurat-puraṭa-kuṇḍala-kuntala-tviḍ- $ gaṇḍa-śriyā sudhita-hāsa-nirīkṣaṇena &mānaṃ dadhatya ṛṣabhasya jaguḥ kṛtāni % puṇyāni tat-kara-ruha-sparśa-pramodāḥ


10.33.022

  • //ताभिर् युतः श्रमम् अपोहितुम् अङ्ग-सङ्ग- $ घृष्ट-स्रजः स कुच-कुङ्कुम-रञ्जितायाः &ताभिर् युतः श्रमम् अपोहितुम् अङ्ग-सङ्ग- $ घृष्ट-स्रजः स कुच-कुङ्कुम-रञ्जितायाः &गन्धर्व-पालिभिर् अनुद्रुत आविशद् वाः % श्रान्तो गजीभिर् इभ-राड् इव भिन्न-सेतुः

** //tābhir yutaḥ śramam apohitum aṅga-saṅga- $ ghṛṣṭa-srajaḥ sa kuca-kuṅkuma-rañjitāyāḥ &tābhir yutaḥ śramam apohitum aṅga-saṅga- $ ghṛṣṭa-srajaḥ sa kuca-kuṅkuma-rañjitāyāḥ &gandharva-pālibhir anudruta āviśad vāḥ % śrānto gajībhir ibha-rāḍ iva bhinna-setuḥ*


10.33.023

  • //सो ऽम्भस्य् अलं युवतिभिः परिषिच्यमानः $ प्रेम्णेक्षितः प्रहसतीभिर् इतस् ततो ऽङ्ग &सो ऽम्भस्य् अलं युवतिभिः परिषिच्यमानः $ प्रेम्णेक्षितः प्रहसतीभिर् इतस् ततो ऽङ्ग &वैमानिकैः कुसुम-वर्षिभिर् ईद्यमानो % रेमे स्वयं स्व-रतिर् अत्र गजेन्द्र-लीलः

** //so 'mbhasy alaṃ yuvatibhiḥ pariṣicyamānaḥ $ premṇekṣitaḥ prahasatībhir itas tato 'ṅga &so 'mbhasy alaṃ yuvatibhiḥ pariṣicyamānaḥ $ premṇekṣitaḥ prahasatībhir itas tato 'ṅga &vaimānikaiḥ kusuma-varṣibhir īdyamāno % reme svayaṃ sva-ratir atra gajendra-līlaḥ*


10.33.024


  • ततश् च कृष्णोपवने जल-स्थल प्रसून-गन्धानिल-जुष्ट-दिक्-तटे ।
    चचार भृङ्ग-प्रमदा-गणावृतो यथा मद-च्युद् द्विरदः करेणुभिः

** // tataś ca kṛṣṇopavane jala-sthala prasūna-gandhānila-juṣṭa-dik-taṭe |*
cacāra bhṛṅga-pramadā-gaṇāvṛto yathā mada-cyud dviradaḥ kareṇubhiḥ


10.33.025

एवं शशाङ्कांशु-विराजिता निशाः स सत्य-कामो ऽनुरताबला-गणः ।
सिषेव आत्मन्य् अवरुद्ध-सौरतः सर्वाः शरत्-काव्य-कथा-रसाश्रयाः

evaṃ śaśāṅkāṃśu-virājitā niśāḥ sa satya-kāmo 'nuratābalā-gaṇaḥ |
siṣeva ātmany avaruddha-saurataḥ sarvāḥ śarat-kāvya-kathā-rasāśrayāḥ


10.33.026

0 श्री-परीक्षिद् उवाच संस्थापनाय धर्मस्य प्रशमायेतरस्य च ।
अवतीर्णो हि भगवान् अंशेन जगद्-ईश्वरः

0 śrī-parīkṣid uvāca saṃsthāpanāya dharmasya praśamāyetarasya ca |
avatīrṇo hi bhagavān aṃśena jagad-īśvaraḥ


10.33.027

स कथं धर्म-सेतूनां वक्ता कर्ताभिरक्षिता ।
प्रतीपम् आचरद् ब्रह्मन् पर-दाराभिमर्शनम्

sa kathaṃ dharma-setūnāṃ vaktā kartābhirakṣitā |
pratīpam ācarad brahman para-dārābhimarśanam


10.33.028

आप्त-कामो यदु-पतिः कृतवान् वै जुगुप्सितम् ।
किम्-अभिप्राय एतन् नः शंशयं छिन्धि सु-व्रत

āpta-kāmo yadu-patiḥ kṛtavān vai jugupsitam |
kim-abhiprāya etan naḥ śaṃśayaṃ chindhi su-vrata


10.33.029

0 श्री-शुक उवाच धर्म-व्यतिक्रमो दृष्ट ईश्वराणां च साहसम् ।
तेजीयसां न दोषाय वह्नेः सर्व-भुजो यथा

0 śrī-śuka uvāca dharma-vyatikramo dṛṣṭa īśvarāṇāṃ ca sāhasam |
tejīyasāṃ na doṣāya vahneḥ sarva-bhujo yathā


10.33.030

नैतत् समाचरेज् जातु मनसापि ह्य् अनीश्वरः ।
विनश्यत्य् आचरन् मौढ्याद् यथारुद्रो ऽब्धि-जं विषम्

naitat samācarej jātu manasāpi hy anīśvaraḥ |
vinaśyaty ācaran mauḍhyād yathārudro 'bdhi-jaṃ viṣam


10.33.031

ईश्वराणां वचः सत्यं तथैवाचरितं क्वचित् ।
तेषां यत् स्व-वचो-युक्तं बुद्धिमांस् तत् समाचरेत्

īśvarāṇāṃ vacaḥ satyaṃ tathaivācaritaṃ kvacit |
teṣāṃ yat sva-vaco-yuktaṃ buddhimāṃs tat samācaret


10.33.032

कुशलाचरितेनैषाम् इह स्वार्थो न विद्यते ।
विपर्ययेण वानर्थो निरहङ्कारिणां प्रभो

kuśalācaritenaiṣām iha svārtho na vidyate |
viparyayeṇa vānartho nirahaṅkāriṇāṃ prabho


10.33.033

किम् उताखिल-सत्त्वानां तिर्यङ्-मर्त्य-दिवौकसाम् ।
ईशितुश् चेशितव्यानां कुशलाकुशलान्वयः

kim utākhila-sattvānāṃ tiryaṅ-martya-divaukasām |
īśituś ceśitavyānāṃ kuśalākuśalānvayaḥ


10.33.034

यत्-पाद-पङ्कज-पराग-निषेव-तृप्ता $ योग-प्रभाव-विधुताखिल-कर्म-बन्धाः &अम्प्;स्वैरं चरन्ति मुनयो ऽपि न नह्यमानास् % तस्येच्छयात्त-वपुषः कुत एव बन्धः

yat-pāda-paṅkaja-parāga-niṣeva-tṛptā $ yoga-prabhāva-vidhutākhila-karma-bandhāḥ &svairaṃ caranti munayo 'pi na nahyamānās % tasyecchayātta-vapuṣaḥ kuta eva bandhaḥ


10.33.035


  • गोपीनां तत्-पतीनां च सर्वेषाम् एव देहिनाम् ।
    यो ऽन्तश् चरति सो ऽध्यक्षः क्रीडनेनेह देह-भाक्

** // gopīnāṃ tat-patīnāṃ ca sarveṣām eva dehinām |*
yo 'ntaś carati so 'dhyakṣaḥ krīḍaneneha deha-bhāk


10.33.036

अनुग्रहाय भक्तानां मानुषं देहम् आस्थितः ।
भजते तादृशीः क्रीड याः श्रुत्वा तत्-परो भवेत्

anugrahāya bhaktānāṃ mānuṣaṃ deham āsthitaḥ |
bhajate tādṛśīḥ krīḍa yāḥ śrutvā tat-paro bhavet


10.33.037

नासूयन् खलु कृष्णाय मोहितास् तस्य मायया ।
मन्यमानाः स्व-पार्श्व-स्थान् स्वान् स्वान् दारान् व्रजौकसः

nāsūyan khalu kṛṣṇāya mohitās tasya māyayā |
manyamānāḥ sva-pārśva-sthān svān svān dārān vrajaukasaḥ


10.33.038

ब्रह्म-रात्र उपावृत्ते वासुदेवानुमोदिताः ।
अनिच्छन्त्यो ययुर् गोप्यः स्व-गृहान् भगवत्-प्रियाः

brahma-rātra upāvṛtte vāsudevānumoditāḥ |
anicchantyo yayur gopyaḥ sva-gṛhān bhagavat-priyāḥ


10.33.039

विक्रीडितं व्रज-वधूभिर् इदं च विष्णोः $ श्रद्धान्वितो ऽनुशृणुयाद् अथ वर्णयेद् यः &अम्प्;भक्तिं परां भगवति प्रतिलभ्य कामं % हृद्-रोगम् आश्व् अपहिनोत्य् अचिरेण धीरः

vikrīḍitaṃ vraja-vadhūbhir idaṃ ca viṣṇoḥ $ śraddhānvito 'nuśṛṇuyād atha varṇayed yaḥ &bhaktiṃ parāṃ bhagavati pratilabhya kāmaṃ % hṛd-rogam āśv apahinoty acireṇa dhīraḥ

Chapter 10.34

10.34.001



10.34.001

0 श्री-शुक उवाच एकदा देव-यात्रायां गोपाला जात-कौतुकाः ।
अनोभिर् अनडुद्-युक्तैः प्रययुस् ते ऽम्बिका-वनम्

0 śrī-śuka uvāca ekadā deva-yātrāyāṃ gopālā jāta-kautukāḥ |
anobhir anaḍud-yuktaiḥ prayayus te 'mbikā-vanam


10.34.002

तत्र स्नात्वा सरस्वत्यां देवं पशु-पतिं विभुम् ।
आनर्चुर् अर्हणैर् भक्त्या देवीं च णृपते ऽम्बिकाम्

tatra snātvā sarasvatyāṃ devaṃ paśu-patiṃ vibhum |
ānarcur arhaṇair bhaktyā devīṃ ca ṇṛpate 'mbikām


10.34.003

गावो हिरण्यं वासांसि मधु मध्व्-अन्नम् आदृताः ।
ब्राह्मणेभ्यो ददुः सर्वे देवो नः प्रीयताम् इति

gāvo hiraṇyaṃ vāsāṃsi madhu madhv-annam ādṛtāḥ |
brāhmaṇebhyo daduḥ sarve devo naḥ prīyatām iti


10.34.004

ऊषुः सरस्वती-तीरे जलं प्राश्य यत-व्रताः ।
रजनीं तां महा-भागा नन्द-सुनन्दकादयः

ūṣuḥ sarasvatī-tīre jalaṃ prāśya yata-vratāḥ |
rajanīṃ tāṃ mahā-bhāgā nanda-sunandakādayaḥ


10.34.005

कश्चिन् महान् अहिस् तस्मिन् विपिने ऽति-बुभुक्षितः ।
यदृच्छयागतो नन्दं शयानम् उर-गो ऽग्रसीत्

kaścin mahān ahis tasmin vipine 'ti-bubhukṣitaḥ |
yadṛcchayāgato nandaṃ śayānam ura-go 'grasīt


10.34.006

स चुक्रोशाहिना ग्रस्तः कृष्ण कृष्ण महान् अयम् ।
सर्पो मां ग्रसते तात प्रपन्नं परिमोचय

sa cukrośāhinā grastaḥ kṛṣṇa kṛṣṇa mahān ayam |
sarpo māṃ grasate tāta prapannaṃ parimocaya


10.34.007

तस्य चाक्रन्दितं श्रुत्वा गोपालाः सहसोत्थिताः ।
ग्रस्तं च दृष्ट्वा विभ्रान्ताः सर्पं विव्यधुर् उल्मुकैः

tasya cākranditaṃ śrutvā gopālāḥ sahasotthitāḥ |
grastaṃ ca dṛṣṭvā vibhrāntāḥ sarpaṃ vivyadhur ulmukaiḥ


10.34.008

अलातैर् दह्यमानो ऽपि नामुञ्चत् तम् उरङ्गमः ।
तम् अस्पृशत् पदाभ्येत्य भगवान् सात्वतां पतिः

alātair dahyamāno 'pi nāmuñcat tam uraṅgamaḥ |
tam aspṛśat padābhyetya bhagavān sātvatāṃ patiḥ


10.34.009

स वै भगवतः श्रीमत् पाद-स्पर्श-हताशुभः ।
भेजे सर्प-वपुर् हित्वा रूपं विद्याधरार्चितम्

sa vai bhagavataḥ śrīmat pāda-sparśa-hatāśubhaḥ |
bheje sarpa-vapur hitvā rūpaṃ vidyādharārcitam


10.34.010

तम् अपृच्छद् धृषीकेशः प्रणतं समवस्थितम् ।
दीप्यमानेन वपुषा पुरुषं हेम-मालिनम्

tam apṛcchad dhṛṣīkeśaḥ praṇataṃ samavasthitam |
dīpyamānena vapuṣā puruṣaṃ hema-mālinam


10.34.011

को भवान् परया लक्ष्म्या रोचते ऽद्भुत-दर्शनः ।
कथं जुगुप्सिताम् एतां गतिं वा प्रापितो ऽवशः

ko bhavān parayā lakṣmyā rocate 'dbhuta-darśanaḥ |
kathaṃ jugupsitām etāṃ gatiṃ vā prāpito 'vaśaḥ


10.34.012

0 सर्प उवाच अहं विद्याधरः कश्चित् सुदर्शन इति श्रुतः ।
श्रिया स्वरूप-सम्पत्त्या विमानेनाचरन् दिशः

0 sarpa uvāca ahaṃ vidyādharaḥ kaścit sudarśana iti śrutaḥ |
śriyā svarūpa-sampattyā vimānenācaran diśaḥ


10.34.013

ऋषीन् विरूपाङ्गिरसः प्राहसं रूप-दर्पितः ।
तैर् इमां प्रापितो योनिं प्रलब्धैः स्वेन पाप्मना

ṛṣīn virūpāṅgirasaḥ prāhasaṃ rūpa-darpitaḥ |
tair imāṃ prāpito yoniṃ pralabdhaiḥ svena pāpmanā


10.34.014

शापो मे ऽनुग्रहायैव कृतस् तैः करुणात्मभिः ।
यद् अहं लोक-गुरुणा पदा स्पृष्टो हताशुभः

śāpo me 'nugrahāyaiva kṛtas taiḥ karuṇātmabhiḥ |
yad ahaṃ loka-guruṇā padā spṛṣṭo hatāśubhaḥ


10.34.015

तं त्वाहं भव-भीतानां प्रपन्नानां भयापहम् ।
आपृच्छे शाप-निर्मुक्तः पाद-स्पर्शाद् अमीव-हन्

taṃ tvāhaṃ bhava-bhītānāṃ prapannānāṃ bhayāpaham |
āpṛcche śāpa-nirmuktaḥ pāda-sparśād amīva-han


10.34.016

प्रपन्नो ऽस्मि महा-योगिन् महा-पुरुष सत्-पते ।
अनुजानीहि मां देव सर्व-लोकेश्वरेश्वर

prapanno 'smi mahā-yogin mahā-puruṣa sat-pate |
anujānīhi māṃ deva sarva-lokeśvareśvara


10.34.017

ब्रह्म-दण्डाद् विमुक्तो ऽहं सद्यस् ते ऽच्युत दर्शनात् ।
यन्-नाम गृह्णन्न् अखिलान् श्रोतॄन् आत्मानम् एव च ।
सद्यः पुनाति किं भूयस् तस्य स्पृष्टः पदा हि ते

brahma-daṇḍād vimukto 'haṃ sadyas te 'cyuta darśanāt |
yan-nāma gṛhṇann akhilān śrotṝn ātmānam eva ca |
sadyaḥ punāti kiṃ bhūyas tasya spṛṣṭaḥ padā hi te


10.34.018

इत्य् अनुज्ञाप्य दाशार्हं परिक्रम्याभिवन्द्य च ।
सुदर्शनो दिवं यातः कृच्छ्रान् नन्दश् च मोचितः

ity anujñāpya dāśārhaṃ parikramyābhivandya ca |
sudarśano divaṃ yātaḥ kṛcchrān nandaś ca mocitaḥ


10.34.019

निशाम्य कृष्णस्य तद् आत्म-वैभवं $ व्रजौकसो विस्मित-चेतसस् ततः &अम्प्;समाप्य तस्मिन् नियमं पुनर् व्रजं % णृपाययुस् तत् कथयन्त आदृताः

niśāmya kṛṣṇasya tad ātma-vaibhavaṃ $ vrajaukaso vismita-cetasas tataḥ &samāpya tasmin niyamaṃ punar vrajaṃ % ṇṛpāyayus tat kathayanta ādṛtāḥ


10.34.020


  • कदाचिद् अथ गोविन्दो रामश् चाद्भुत-विक्रमः ।
    विजह्रतुर् वने रात्र्यां मध्य-गौ व्रज-योषिताम्

** // kadācid atha govindo rāmaś cādbhuta-vikramaḥ |*
vijahratur vane rātryāṃ madhya-gau vraja-yoṣitām


10.34.021

उपगीयमानौ ललितं स्त्री-जनैर् बद्ध-सौहृदैः ।
स्व्-अलङ्कृतानुलिप्ताङ्गौ स्रग्विनौ विरजो-ऽम्बरौ

upagīyamānau lalitaṃ strī-janair baddha-sauhṛdaiḥ |
sv-alaṅkṛtānuliptāṅgau sragvinau virajo-'mbarau


10.34.022

निशा-मुखं मानयन्ताव् उदितोडुप-तारकम् ।
मल्लिका-गन्ध-मत्तालि- जुष्टं कुमुद-वायुना

niśā-mukhaṃ mānayantāv uditoḍupa-tārakam |
mallikā-gandha-mattāli- juṣṭaṃ kumuda-vāyunā


10.34.023

जगतुः सर्व-भूतानां मनः-श्रवण-मङ्गलम् ।
तौ कल्पयन्तौ युगपत् स्वर-मण्डल-मूर्च्छितम्

jagatuḥ sarva-bhūtānāṃ manaḥ-śravaṇa-maṅgalam |
tau kalpayantau yugapat svara-maṇḍala-mūrcchitam


10.34.024

गोप्यस् तद्-गीतम् आकर्ण्य मूर्च्छिता नाविदन् नृप ।
स्रंसद्-दुकूलम् आत्मानं स्रस्त-केश-स्रजं ततः

gopyas tad-gītam ākarṇya mūrcchitā nāvidan nṛpa |
sraṃsad-dukūlam ātmānaṃ srasta-keśa-srajaṃ tataḥ


10.34.025

एवं विक्रीडतोः स्वैरं गायतोः सम्प्रमत्त-वत् ।
शङ्खचूड इति ख्यातो धनदानुचरो ऽभ्यगात्

evaṃ vikrīḍatoḥ svairaṃ gāyatoḥ sampramatta-vat |
śaṅkhacūḍa iti khyāto dhanadānucaro 'bhyagāt


10.34.026

तयोर् निरीक्षतो राजंस् तन्-नाथं प्रमदा-जनम् ।
क्रोशन्तं कालयाम् आस दिश्य् उदीच्याम् अशङ्कितः

tayor nirīkṣato rājaṃs tan-nāthaṃ pramadā-janam |
krośantaṃ kālayām āsa diśy udīcyām aśaṅkitaḥ


10.34.027

क्रोशन्तं कृष्ण रामेति विलोक्य स्व-परिग्रहम् ।
यथा गा दस्युना ग्रस्ता भ्रातराव् अन्वधावताम्

krośantaṃ kṛṣṇa rāmeti vilokya sva-parigraham |
yathā gā dasyunā grastā bhrātarāv anvadhāvatām


10.34.028

मा भैष्टेत्य् अभयारावौ शाल-हस्तौ तरस्विनौ ।
आसेदतुस् तं तरसा त्वरितं गुह्यकाधमम्

mā bhaiṣṭety abhayārāvau śāla-hastau tarasvinau |
āsedatus taṃ tarasā tvaritaṃ guhyakādhamam


10.34.029

स वीक्ष्य ताव् अनुप्राप्तौ काल-मृत्यू इवोद्विजन् ।
विषृज्य स्त्री-जनं मूढः प्राद्रवज् जीवितेच्छया

sa vīkṣya tāv anuprāptau kāla-mṛtyū ivodvijan |
viṣṛjya strī-janaṃ mūḍhaḥ prādravaj jīvitecchayā


10.34.030

तम् अन्वधावद् गोविन्दो यत्र यत्र स धावति ।
जिहीर्षुस् तच्-छिरो-रत्नं तस्थौ रक्षन् स्त्रियो बलः

tam anvadhāvad govindo yatra yatra sa dhāvati |
jihīrṣus tac-chiro-ratnaṃ tasthau rakṣan striyo balaḥ


10.34.031

अविदूर इवाभ्येत्य शिरस् तस्य दुरात्मनः ।
जहार मुष्टिनैवाङ्ग सह-चूड-मणिं विभुः

avidūra ivābhyetya śiras tasya durātmanaḥ |
jahāra muṣṭinaivāṅga saha-cūḍa-maṇiṃ vibhuḥ


10.34.032

शङ्खचूडं निहत्यैवं मणिम् आदाय भास्वरम् ।
अग्रजायाददात् प्रीत्या पश्यन्तीनां च योषिताम्

śaṅkhacūḍaṃ nihatyaivaṃ maṇim ādāya bhāsvaram |
agrajāyādadāt prītyā paśyantīnāṃ ca yoṣitām

Chapter 10.35

10.35.001

0 श्री-शुक उवाच गोप्यः कृष्णे वनं याते तम् अनुद्रुत-चेतसः ।
कृष्ण-लीलाः प्रगायन्त्यो निन्युर् दुःखेन वासरान्

0 śrī-śuka uvāca gopyaḥ kṛṣṇe vanaṃ yāte tam anudruta-cetasaḥ |
kṛṣṇa-līlāḥ pragāyantyo ninyur duḥkhena vāsarān


10.35.002

0 श्री-गोप्य ऊचुः वाम-बाहु-कृत-वाम-कपोलो वल्गित-भ्रुर् अधरार्पित-वेणुम् ।
कोमलाङ्गुलिभिर् आश्रित-मार्गं गोप्य ईरयति यत्र मुकुन्दः

0 śrī-gopya ūcuḥ vāma-bāhu-kṛta-vāma-kapolo valgita-bhrur adharārpita-veṇum |
komalāṅgulibhir āśrita-mārgaṃ gopya īrayati yatra mukundaḥ


10.35.003

व्योम-यान-वनिताः सह सिद्धैर् विस्मितास् तद् उपधार्य स-लज्जाः ।
काम-मार्गण-समर्पित-चित्ताः कश्मलं ययुर् अपस्मृत-नीव्यः

vyoma-yāna-vanitāḥ saha siddhair vismitās tad upadhārya sa-lajjāḥ |
kāma-mārgaṇa-samarpita-cittāḥ kaśmalaṃ yayur apasmṛta-nīvyaḥ


10.35.004

हन्त चित्रम् अबलाः शृणुतेदं हार-हास उरसि स्थिर-विद्युत् ।
नन्द-सूनुर् अयम् आर्त-जनानां नर्म-दो यर्हि कूजित-वेणुः

hanta citram abalāḥ śṛṇutedaṃ hāra-hāsa urasi sthira-vidyut |
nanda-sūnur ayam ārta-janānāṃ narma-do yarhi kūjita-veṇuḥ


10.35.005

वृन्दशो व्रज-वृषा मृग-गावो वेणु-वाद्य-हृत-चेतस आरात् ।
दन्त-दष्ट-कवला धृत-कर्णा निद्रिता लिखित-चित्रम् इवासन्

vṛndaśo vraja-vṛṣā mṛga-gāvo veṇu-vādya-hṛta-cetasa ārāt |
danta-daṣṭa-kavalā dhṛta-karṇā nidritā likhita-citram ivāsan


10.35.006

बर्हिण-स्तबक-धातु-पलाशैर् बद्ध-मल्ल-परिबर्ह-विडम्बः ।
कर्हिचित् स-बल आलि स गोपैर् गाः समाह्वयति यत्र मुकुन्दः

barhiṇa-stabaka-dhātu-palāśair baddha-malla-paribarha-viḍambaḥ |
karhicit sa-bala āli sa gopair gāḥ samāhvayati yatra mukundaḥ


10.35.007

तर्हि भग्न-गतयः सरितो वै तत्-पदाम्बुज-रजो ऽनिल-नीतम् ।
स्पृहयतीर् वयम् इवाबहु-पुण्याः प्रेम-वेपित-भुजाः स्तिमितापः

tarhi bhagna-gatayaḥ sarito vai tat-padāmbuja-rajo 'nila-nītam |
spṛhayatīr vayam ivābahu-puṇyāḥ prema-vepita-bhujāḥ stimitāpaḥ


10.35.008

अनुचरैः समनुवर्णित-वीर्य आदि-पूरुष इवाचल-भूतिः ।
वन-चरो गिरि-तटेषु चरन्तीर् वेणुनाह्वयति गाः स यदा हि

anucaraiḥ samanuvarṇita-vīrya ādi-pūruṣa ivācala-bhūtiḥ |
vana-caro giri-taṭeṣu carantīr veṇunāhvayati gāḥ sa yadā hi


10.35.009

वन-लतास् तरव आत्मनि विष्णुं व्यञ्जयन्त्य इव पुष्प-फलाढ्याः ।
प्रणत-भार-विटपा मधु-धाराः प्रेम-हृष्ट-तनवो ववृषुः स्म

vana-latās tarava ātmani viṣṇuṃ vyañjayantya iva puṣpa-phalāḍhyāḥ |
praṇata-bhāra-viṭapā madhu-dhārāḥ prema-hṛṣṭa-tanavo vavṛṣuḥ sma


10.35.010

दर्शनीय-तिलको वन-माला- दिव्य-गन्ध-तुलसी-मधु-मत्तैः ।
अलि-कुलैर् अलघु गीताम् अभीष्टम् आद्रियन् यर्हि सन्धित-वेणुः

darśanīya-tilako vana-mālā- divya-gandha-tulasī-madhu-mattaiḥ |
ali-kulair alaghu gītām abhīṣṭam ādriyan yarhi sandhita-veṇuḥ


10.35.011

सरसि सारस-हंस-विहङ्गाश् चारु-गीता-हृत-चेतस एत्य ।
हरिम् उपासत ते यत-चित्ता हन्त मीलित-दृशो धृत-मौनाः

sarasi sārasa-haṃsa-vihaṅgāś cāru-gītā-hṛta-cetasa etya |
harim upāsata te yata-cittā hanta mīlita-dṛśo dhṛta-maunāḥ


10.35.012

सह-बलः स्रग्-अवतंस-विलासः सानुषु क्षिति-भृतो व्रज-देव्यः ।
हर्षयन् यर्हि वेणु-रवेण जात-हर्ष उपरम्भति विश्वम्

saha-balaḥ srag-avataṃsa-vilāsaḥ sānuṣu kṣiti-bhṛto vraja-devyaḥ |
harṣayan yarhi veṇu-raveṇa jāta-harṣa uparambhati viśvam


10.35.013

महद्-अतिक्रमण-शङ्कित-चेता मन्द-मन्दम् अनुगर्जति मेघः ।
सुहृदम् अभ्यवर्षत् सुमनोभिश् छायया च विदधत् प्रतपत्रम्

mahad-atikramaṇa-śaṅkita-cetā manda-mandam anugarjati meghaḥ |
suhṛdam abhyavarṣat sumanobhiś chāyayā ca vidadhat pratapatram


10.35.014

विविध-गोप-चरणेषु विदग्धो वेणु-वाद्य उरुधा निज-शिक्षाः ।
तव सुतः सति यदाधर-बिम्बे दत्त-वेणुर् अनयत् स्वर-जातीः

vividha-gopa-caraṇeṣu vidagdho veṇu-vādya urudhā nija-śikṣāḥ |
tava sutaḥ sati yadādhara-bimbe datta-veṇur anayat svara-jātīḥ


10.35.015

सवनशस् तद् उपधार्य सुरेशाः शक्र-शर्व-परमेष्ठि-पुरोगाः ।
कवय आनत-कन्धर-चित्ताः कश्मलं ययुर् अनिश्चित-तत्त्वाः

savanaśas tad upadhārya sureśāḥ śakra-śarva-parameṣṭhi-purogāḥ |
kavaya ānata-kandhara-cittāḥ kaśmalaṃ yayur aniścita-tattvāḥ


10.35.016

निज-पदाब्ज-दलैर् ध्वज-वज्र नीरजाङ्कुश-विचित्र-ललामैः ।
व्रज-भुवः शमयन् खुर-तोदं वर्ष्म-धुर्य-गतिर् ईडित-वेणुः

nija-padābja-dalair dhvaja-vajra nīrajāṅkuśa-vicitra-lalāmaiḥ |
vraja-bhuvaḥ śamayan khura-todaṃ varṣma-dhurya-gatir īḍita-veṇuḥ


10.35.017

व्रजति तेन वयं स-विलास वीक्षणार्पित-मनोभव-वेगाः ।
कुज-गतिं गमिता न विदामः कश्मलेन कवरं वसनं वा

vrajati tena vayaṃ sa-vilāsa vīkṣaṇārpita-manobhava-vegāḥ |
kuja-gatiṃ gamitā na vidāmaḥ kaśmalena kavaraṃ vasanaṃ vā


10.35.018

मणि-धरः क्वचिद् आगणयन् गा मालया दयित-गन्ध-तुलस्याः ।
प्रणयिनो ऽनुचरस्य कदांसे प्रक्षिपन् भुजम् अगायत यत्र

maṇi-dharaḥ kvacid āgaṇayan gā mālayā dayita-gandha-tulasyāḥ |
praṇayino 'nucarasya kadāṃse prakṣipan bhujam agāyata yatra


10.35.019

क्वणित-वेणु-रव-वञ्चित-चित्ताः कृष्णम् अन्वसत कृष्ण-गृहिण्यः ।
गुण-गणार्णम् अनुगत्य हरिण्यो गोपिका इव विमुक्त-गृहाशाः

kvaṇita-veṇu-rava-vañcita-cittāḥ kṛṣṇam anvasata kṛṣṇa-gṛhiṇyaḥ |
guṇa-gaṇārṇam anugatya hariṇyo gopikā iva vimukta-gṛhāśāḥ


10.35.020

कुन्द-दाम-कृत-कौतुक-वेषो गोप-गोधन-वृतो यमुनायाम् ।
नन्द-सूनुर् अनघे तव वत्सो नर्म-दः प्रणयिणां विजहार

kunda-dāma-kṛta-kautuka-veṣo gopa-godhana-vṛto yamunāyām |
nanda-sūnur anaghe tava vatso narma-daḥ praṇayiṇāṃ vijahāra


10.35.021

मन्द-वायुर् उपवात्य् अनकूलं मानयन् मलयज-स्पर्शेन ।
वन्दिनस् तम् उपदेव-गणा ये वाद्य-गीत-बलिभिः परिवव्रुः

manda-vāyur upavāty anakūlaṃ mānayan malayaja-sparśena |
vandinas tam upadeva-gaṇā ye vādya-gīta-balibhiḥ parivavruḥ


10.35.022

वत्सलो व्रज-गवां यद् अग-ध्रो वन्द्यमान-चरणः पथि वृद्धैः ।
कृत्स्न-गो-धनम् उपोह्य दिनान्ते गीत-वेणुर् अनुगेडित-कीर्तिः

vatsalo vraja-gavāṃ yad aga-dhro vandyamāna-caraṇaḥ pathi vṛddhaiḥ |
kṛtsna-go-dhanam upohya dinānte gīta-veṇur anugeḍita-kīrtiḥ


10.35.023

उत्सवं श्रम-रुचापि दृशीनाम् उन्नयन् खुर-रजश्-छुरित-स्रक् ।
दित्सयैति सुहृद्-आसिष एष देवकी-जठर-भूर् उडु-राजः

utsavaṃ śrama-rucāpi dṛśīnām unnayan khura-rajaś-churita-srak |
ditsayaiti suhṛd-āsiṣa eṣa devakī-jaṭhara-bhūr uḍu-rājaḥ


10.35.024

मद-विघूर्णित-लोचन ईषत् मान-दः स्व-सुहृदां वन-माली ।
बदर-पाण्डु-वदनो मृदु-गण्डं मण्डयन् कनक-कुण्डल-लक्ष्म्या

mada-vighūrṇita-locana īṣat māna-daḥ sva-suhṛdāṃ vana-mālī |
badara-pāṇḍu-vadano mṛdu-gaṇḍaṃ maṇḍayan kanaka-kuṇḍala-lakṣmyā


10.35.025

यदु-पतिर् द्विरद-राज-विहारो यामिनी-पतिर् इवैष दिनान्ते ।
मुदित-वक्त्र उपयाति दुरन्तं मोचयन् व्रज-गवां दिन-तापम्

yadu-patir dvirada-rāja-vihāro yāminī-patir ivaiṣa dinānte |
mudita-vaktra upayāti durantaṃ mocayan vraja-gavāṃ dina-tāpam


10.35.026

0 श्री-शुक उवाच एवं व्रज-स्त्रियो राजन् कृष्ण-लीलानुगायतीः ।
रेमिरे ऽहःसु तच्-चित्तास् तन्-मनस्का महोदयाः

0 śrī-śuka uvāca evaṃ vraja-striyo rājan kṛṣṇa-līlānugāyatīḥ |
remire 'haḥsu tac-cittās tan-manaskā mahodayāḥ

Chapter 10.36

10.36.001

0 श्री बादरायणिर् उवाच अथ तर्ह्य् आगतो गोष्ठम् अरिष्टो वृषभासुरः ।
महीम् महा-ककुत्-कायः कम्पयन् खुर-विक्षताम्

0 śrī bādarāyaṇir uvāca atha tarhy āgato goṣṭham ariṣṭo vṛṣabhāsuraḥ |
mahīm mahā-kakut-kāyaḥ kampayan khura-vikṣatām


10.36.002

रम्भमाणः खरतरं पदा च विलिखन् महीम् ।
उद्यम्य पुच्छं वप्राणि विषाणाग्रेण चोद्धरन् ।
किञ्चित् किञ्चिच् छकृन् मुञ्चन् मूत्रयन् स्तब्ध-लोचनः

rambhamāṇaḥ kharataraṃ padā ca vilikhan mahīm |
udyamya pucchaṃ vaprāṇi viṣāṇāgreṇa coddharan |
kiñcit kiñcic chakṛn muñcan mūtrayan stabdha-locanaḥ


10.36.003

यस्य निर्ह्रादितेनाङ्ग निष्ठुरेण गवां नृणाम् ।
पतन्त्य् अकालतो गर्भाः स्रवन्ति स्म भयेन वै

yasya nirhrāditenāṅga niṣṭhureṇa gavāṃ nṛṇām |
patanty akālato garbhāḥ sravanti sma bhayena vai


10.36.004

निर्विशन्ति घना यस्य ककुद्य् अचल-शङ्कया ।
तं तीक्ष्ण-शृङ्गम् उद्वीक्ष्य गोप्यो गोपाश् च तत्रसुः

nirviśanti ghanā yasya kakudy acala-śaṅkayā |
taṃ tīkṣṇa-śṛṅgam udvīkṣya gopyo gopāś ca tatrasuḥ


10.36.005

पशवो दुद्रुवुर् भीता राजन् सन्त्यज्य गो-कुलम् ।
कृष्ण कृष्णेति ते सर्वे गोविन्दं शरणं ययुः

paśavo dudruvur bhītā rājan santyajya go-kulam |
kṛṣṇa kṛṣṇeti te sarve govindaṃ śaraṇaṃ yayuḥ


10.36.006

भगवान् अपि तद् वीक्ष्य गो-कुलं भय-विद्रुतम् ।
मा भैष्टेति गिराश्वास्य वृषासुरम् उपाह्वयत्

bhagavān api tad vīkṣya go-kulaṃ bhaya-vidrutam |
mā bhaiṣṭeti girāśvāsya vṛṣāsuram upāhvayat


10.36.007

गोपालैः पशुभिर् मन्द त्रासितैः किम् असत्तम ।
मयि शास्तरि दुष्टानां त्वद्-विधानां दुरात्मनाम्

gopālaiḥ paśubhir manda trāsitaiḥ kim asattama |
mayi śāstari duṣṭānāṃ tvad-vidhānāṃ durātmanām


10.36.008

इत्य् आस्फोत्याच्युतो ऽरिष्टं तल-शब्देन कोपयन् ।
सख्युर् अंसे भुजाभोगं प्रसार्यावस्थितो हरिः

ity āsphotyācyuto 'riṣṭaṃ tala-śabdena kopayan |
sakhyur aṃse bhujābhogaṃ prasāryāvasthito hariḥ


10.36.009

सो ऽप्य् एवं कोपितो ऽरिष्टः खुरेणावनिम् उल्लिखन् ।
उद्यत्-पुच्छ-भ्रमन्-मेघः क्रुद्धः कृष्णम् उपाद्रवत्

so 'py evaṃ kopito 'riṣṭaḥ khureṇāvanim ullikhan |
udyat-puccha-bhraman-meghaḥ kruddhaḥ kṛṣṇam upādravat


10.36.010

अग्र-न्यस्त-विषाणाग्रः स्तब्धासृग्-लोचनो ऽच्युतम् ।
कटाक्षिप्याद्रवत् तूर्णम् इन्द्र-मुक्तो ऽशनिर् यथा

agra-nyasta-viṣāṇāgraḥ stabdhāsṛg-locano 'cyutam |
kaṭākṣipyādravat tūrṇam indra-mukto 'śanir yathā


10.36.011

गृहीत्वा शृङ्गयोस् तं वा अष्टादश पदानि सः ।
प्रत्यपोवाह भगवान् गजः प्रति-गजं यथा

gṛhītvā śṛṅgayos taṃ vā aṣṭādaśa padāni saḥ |
pratyapovāha bhagavān gajaḥ prati-gajaṃ yathā


10.36.012

सो ऽपविद्धो भगवता पुनर् उत्थाय सत्वरम् ।
आपतत् स्विन्न-सर्वाङ्गो निःश्वसन् क्रोध-मूर्च्छितः

so 'paviddho bhagavatā punar utthāya satvaram |
āpatat svinna-sarvāṅgo niḥśvasan krodha-mūrcchitaḥ


10.36.013

तम् आपतन्तं स निगृह्य शृङ्गयोः पदा समाक्रम्य निपात्य भू-तले ।
निष्पीडयाम् आस यथार्द्रम् अम्बरं कृत्वा विषाणेन जघान सो ऽपतत्

tam āpatantaṃ sa nigṛhya śṛṅgayoḥ padā samākramya nipātya bhū-tale |
niṣpīḍayām āsa yathārdram ambaraṃ kṛtvā viṣāṇena jaghāna so 'patat


10.36.014

असृग् वमन् मूत्र-शकृत् समुत्सृजन् क्षिपंश् च पादान् अनवस्थितेक्षणः ।
जगाम कृच्छ्रं निरृतेर् अथ क्षयं पुष्पैः किरन्तो हरिम् ईडिरे सुराः

asṛg vaman mūtra-śakṛt samutsṛjan kṣipaṃś ca pādān anavasthitekṣaṇaḥ |
jagāma kṛcchraṃ nirṛter atha kṣayaṃ puṣpaiḥ kiranto harim īḍire surāḥ


10.36.015

एवं कुकुद्मिनं हत्वा स्तूयमानः द्विजातिभिः ।
विवेश गोष्ठं स-बलो गोपीनां नयनोत्सवः

evaṃ kukudminaṃ hatvā stūyamānaḥ dvijātibhiḥ |
viveśa goṣṭhaṃ sa-balo gopīnāṃ nayanotsavaḥ


10.36.016

अरिष्टे निहते दैत्ये कृष्णेनाद्भुत-कर्मणा ।
कंसायाथाह भगवान् नारदो देव-दर्शनः

ariṣṭe nihate daitye kṛṣṇenādbhuta-karmaṇā |
kaṃsāyāthāha bhagavān nārado deva-darśanaḥ


10.36.017

यशोदायाः सुतां कन्यां देवक्याः कृष्णम् एव च ।
रामं च रोहिणी-पुत्रं वसुदेवेन बिभ्यता ।
न्यस्तौ स्व-मित्रे नन्दे वै याभ्यां ते पुरुषा हताः

yaśodāyāḥ sutāṃ kanyāṃ devakyāḥ kṛṣṇam eva ca |
rāmaṃ ca rohiṇī-putraṃ vasudevena bibhyatā |
nyastau sva-mitre nande vai yābhyāṃ te puruṣā hatāḥ


10.36.018

निशम्य तद् भोज-पतिः कोपात् प्रचलितेन्द्रियः ।
निशातम् असिम् आदत्त वसुदेव-जिघांसया

niśamya tad bhoja-patiḥ kopāt pracalitendriyaḥ |
niśātam asim ādatta vasudeva-jighāṃsayā


10.36.019

निवारितो नारदेन तत्-सुतौ मृत्युम् आत्मनः ।
ज्ञात्वा लोह-मयैः पाशैर् बबन्ध सह भार्यया

nivārito nāradena tat-sutau mṛtyum ātmanaḥ |
jñātvā loha-mayaiḥ pāśair babandha saha bhāryayā


10.36.020

प्रतियाते तु देवर्षौ कंस आभाष्य केशिनम् ।
प्रेषयाम् आस हन्येतां भवता राम-केशवौ

pratiyāte tu devarṣau kaṃsa ābhāṣya keśinam |
preṣayām āsa hanyetāṃ bhavatā rāma-keśavau


10.36.021

ततो मुष्टिक-चाणूर शल-तोशलकादिकान् ।
अमात्यान् हस्तिपांश् चैव समाहूयाह भोज-राट्

tato muṣṭika-cāṇūra śala-tośalakādikān |
amātyān hastipāṃś caiva samāhūyāha bhoja-rāṭ


10.36.022

भो भो निशम्यताम् एतद् वीर-चाणूर-मुष्टिकौ ।
नन्द-व्रजे किलासाते सुताव् आनकदुन्दुभेः

bho bho niśamyatām etad vīra-cāṇūra-muṣṭikau |
nanda-vraje kilāsāte sutāv ānakadundubheḥ


10.36.023

राम-कृष्णौ ततो मह्यं मृत्युः किल निदर्शितः ।
भवद्भ्याम् इह सम्प्राप्तौ हन्येतां मल्ल-लीलया

rāma-kṛṣṇau tato mahyaṃ mṛtyuḥ kila nidarśitaḥ |
bhavadbhyām iha samprāptau hanyetāṃ malla-līlayā


10.36.024

मञ्चाः क्रियन्तां विविधा मल्ल-रङ्ग-परिश्रिताः ।
पौरा जानपदाः सर्वे पश्यन्तु स्वैर-संयुगम्

mañcāḥ kriyantāṃ vividhā malla-raṅga-pariśritāḥ |
paurā jānapadāḥ sarve paśyantu svaira-saṃyugam


10.36.025

महामात्र त्वया भद्र रङ्ग-द्वार्य् उपनीयताम् ।
द्विपः कुवलयापीडो जहि तेन ममाहितौ

mahāmātra tvayā bhadra raṅga-dvāry upanīyatām |
dvipaḥ kuvalayāpīḍo jahi tena mamāhitau


10.36.026

आरभ्यतां धनुर्-यागश् चतुर्दश्यां यथा-विधि ।
विशसन्तु पशून् मेध्यान् भूत-राजाय मीढुषे

ārabhyatāṃ dhanur-yāgaś caturdaśyāṃ yathā-vidhi |
viśasantu paśūn medhyān bhūta-rājāya mīḍhuṣe


10.36.027

इत्य् आज्ञाप्यार्थ-तन्त्र-ज्ञ आहूय यदु-पुङ्गवम् ।
गृहीत्वा पाणिना पाणिं ततो ऽक्रूरम् उवाच ह

ity ājñāpyārtha-tantra-jña āhūya yadu-puṅgavam |
gṛhītvā pāṇinā pāṇiṃ tato 'krūram uvāca ha


10.36.028

भो भो दान-पते मह्यं क्रियतां मैत्रम् आदृतः ।
नान्यस् त्वत्तो हिततमो विद्यते भोज-वृष्णिषु

bho bho dāna-pate mahyaṃ kriyatāṃ maitram ādṛtaḥ |
nānyas tvatto hitatamo vidyate bhoja-vṛṣṇiṣu


10.36.029

अतस् त्वाम् आश्रितः सौम्य कार्य-गौरव-साधनम् ।
यथेन्द्रो विष्णुम् आश्रित्य स्वार्थम् अध्यगमद् विभुः

atas tvām āśritaḥ saumya kārya-gaurava-sādhanam |
yathendro viṣṇum āśritya svārtham adhyagamad vibhuḥ


10.36.030

गच्छ नन्द-व्रजं तत्र सुताव् आनकदुन्दुभेः ।
आसाते ताव् इहानेन रथेनानय मा चिरम्

gaccha nanda-vrajaṃ tatra sutāv ānakadundubheḥ |
āsāte tāv ihānena rathenānaya mā ciram


10.36.031

निसृष्टः किल मे मृत्युर् देवैर् वैकुण्ठ-संश्रयैः ।
ताव् आनय समं गोपैर् नन्दाद्यैः साभ्युपायनैः

nisṛṣṭaḥ kila me mṛtyur devair vaikuṇṭha-saṃśrayaiḥ |
tāv ānaya samaṃ gopair nandādyaiḥ sābhyupāyanaiḥ


10.36.032

घातयिष्य इहानीतौ काल-कल्पेन हस्तिना ।
यदि मुक्तौ ततो मल्लैर् घातये वैद्युतोपमैः

ghātayiṣya ihānītau kāla-kalpena hastinā |
yadi muktau tato mallair ghātaye vaidyutopamaiḥ


10.36.033

तयोर् निहतयोस् तप्तान् वसुदेव-पुरोगमान् ।
तद्-बन्धून् निहनिष्यामि वृष्णि-भोज-दशार्हकान्

tayor nihatayos taptān vasudeva-purogamān |
tad-bandhūn nihaniṣyāmi vṛṣṇi-bhoja-daśārhakān


10.36.034

उग्रसेनं च पितरं स्थविरं राज्य-कामुकं ।
तद्-भ्रातरं देवकं च ये चान्ये विद्विषो मम

ugrasenaṃ ca pitaraṃ sthaviraṃ rājya-kāmukaṃ |
tad-bhrātaraṃ devakaṃ ca ye cānye vidviṣo mama


10.36.035

ततश् चैषा मही मित्र भवित्री नष्ट-कण्टका ।
जरासन्धो मम गुरुर् द्विविदो दयितः सखा

tataś caiṣā mahī mitra bhavitrī naṣṭa-kaṇṭakā |
jarāsandho mama gurur dvivido dayitaḥ sakhā


10.36.036

शम्बरो नरको बाणो मय्य् एव कृत-सौहृदाः ।
तैर् अहं सुर-पक्षीयान् हत्वा भोक्ष्ये महीं नृपान्

śambaro narako bāṇo mayy eva kṛta-sauhṛdāḥ |
tair ahaṃ sura-pakṣīyān hatvā bhokṣye mahīṃ nṛpān


10.36.037

एतज् ज्ञात्वानय क्षिप्रं राम-कृष्णाव् इहार्भकौ ।
धनुर्-मख-निरीक्षार्थं द्रष्टुं यदु-पुर-श्रियम्

etaj jñātvānaya kṣipraṃ rāma-kṛṣṇāv ihārbhakau |
dhanur-makha-nirīkṣārthaṃ draṣṭuṃ yadu-pura-śriyam


10.36.038

0 श्री-अक्रूर उवाच राजन् मनीषितं सध्र्यक् तव स्वावद्य-मार्जनम् ।
सिद्ध्य्-असिद्ध्योः समं कुर्याद् दैवं हि फल-साधनम्

0 śrī-akrūra uvāca rājan manīṣitaṃ sadhryak tava svāvadya-mārjanam |
siddhy-asiddhyoḥ samaṃ kuryād daivaṃ hi phala-sādhanam


10.36.039

मनोरथान् करोत्य् उच्चैर् जनो दैव-हतान् अपि ।
युज्यते हर्ष-शोकाभ्यां तथाप्य् आज्ञां करोमि ते

manorathān karoty uccair jano daiva-hatān api |
yujyate harṣa-śokābhyāṃ tathāpy ājñāṃ karomi te


10.36.040

0 श्री-शुक उवाच एवम् आदिश्य चाक्रूरं मन्त्रिणश् च विषृज्य सः ।
प्रविवेश गृहं कंसस् तथाक्रूरः स्वम् आलयम्

0 śrī-śuka uvāca evam ādiśya cākrūraṃ mantriṇaś ca viṣṛjya saḥ |
praviveśa gṛhaṃ kaṃsas tathākrūraḥ svam ālayam

Chapter 10.37

10.37.001

0 श्री-शुक उवाच केशी तु कंस-प्रहितः खुरैर् महीं $ महा-हयो निर्जरयन् मनो-जवः & केशी तु कंस-प्रहितः खुरैर् महीं $ महा-हयो निर्जरयन् मनो-जवः & सटावधूताभ्र-विमान-सङ्कुलं % कुर्वन् नभो हेषित-भीषिताखिलः

0 śrī-śuka uvāca keśī tu kaṃsa-prahitaḥ khurair mahīṃ $ mahā-hayo nirjarayan mano-javaḥ & keśī tu kaṃsa-prahitaḥ khurair mahīṃ $ mahā-hayo nirjarayan mano-javaḥ & saṭāvadhūtābhra-vimāna-saṅkulaṃ % kurvan nabho heṣita-bhīṣitākhilaḥ


10.37.002


  • तं त्रासयन्तं भगवान् स्व-गोकुलं $ तद्-धेषितैर् वाल-विघूर्णिताम्बुदम् & तं त्रासयन्तं भगवान् स्व-गोकुलं $ तद्-धेषितैर् वाल-विघूर्णिताम्बुदम् & आत्मानम् आजौ मृगयन्तम् अग्र-णीर् % उपाह्वयत् स व्यनदन् मृगेन्द्र-वत्

** // taṃ trāsayantaṃ bhagavān sva-gokulaṃ $ tad-dheṣitair vāla-vighūrṇitāmbudam & taṃ trāsayantaṃ bhagavān sva-gokulaṃ $ tad-dheṣitair vāla-vighūrṇitāmbudam & ātmānam ājau mṛgayantam agra-ṇīr % upāhvayat sa vyanadan mṛgendra-vat*


10.37.003


  • स तं निशाम्याभिमुखो मखेन खं $ पिबन्न् इवाभ्यद्रवद् अत्य्-अमर्षणः & स तं निशाम्याभिमुखो मखेन खं $ पिबन्न् इवाभ्यद्रवद् अत्य्-अमर्षणः & जघान पद्भ्याम् अरविन्द-लोचनं % दुरासदश् चण्ड-जवो दुरत्ययः

** // sa taṃ niśāmyābhimukho makhena khaṃ $ pibann ivābhyadravad aty-amarṣaṇaḥ & sa taṃ niśāmyābhimukho makhena khaṃ $ pibann ivābhyadravad aty-amarṣaṇaḥ & jaghāna padbhyām aravinda-locanaṃ % durāsadaś caṇḍa-javo duratyayaḥ*


10.37.004


  • तद् वञ्चयित्वा तम् अधोक्षजो रुषा प्रगृह्य दोर्भ्यां परिविध्य पादयोः ।
    सावज्ञम् उत्सृज्य धनुः-शतान्तरे यथोरगं तार्क्ष्य-सुतो व्यवस्थितः

** // tad vañcayitvā tam adhokṣajo ruṣā pragṛhya dorbhyāṃ parividhya pādayoḥ |*
sāvajñam utsṛjya dhanuḥ-śatāntare yathoragaṃ tārkṣya-suto vyavasthitaḥ


10.37.005

सः लब्ध-संज्ञः पुनर् उत्थितो रुषा $ व्यादाय केशी तरसापतद् धरिम् &अम्प्;सो ऽप्य् अस्य वक्त्रे भुजम् उत्तरं स्मयन् % प्रवेशयाम् आस यथोरगं बिले

saḥ labdha-saṃjñaḥ punar utthito ruṣā $ vyādāya keśī tarasāpatad dharim &so 'py asya vaktre bhujam uttaraṃ smayan % praveśayām āsa yathoragaṃ bile


10.37.006

  • //दन्ता निपेतुर् भगवद्-भुज-स्पृशस् $ ते केशिनस् तप्त-मय-स्पृशो यथा &दन्ता निपेतुर् भगवद्-भुज-स्पृशस् $ ते केशिनस् तप्त-मय-स्पृशो यथा &बाहुश् च तद्-देह-गतो महात्मनो % यथामयः संववृधे उपेक्षितः

** //dantā nipetur bhagavad-bhuja-spṛśas $ te keśinas tapta-maya-spṛśo yathā &dantā nipetur bhagavad-bhuja-spṛśas $ te keśinas tapta-maya-spṛśo yathā &bāhuś ca tad-deha-gato mahātmano % yathāmayaḥ saṃvavṛdhe upekṣitaḥ*


10.37.007


  • समेधमानेन स कृष्ण-बाहुना निरुद्ध-वायुश् चरणांश् च विक्षिपन् ।
    प्रस्विन्न-गात्रः परिवृत्त-लोचनः पपात लण्डं विसृजन् क्षितौ व्यसुः

** // samedhamānena sa kṛṣṇa-bāhunā niruddha-vāyuś caraṇāṃś ca vikṣipan |*
prasvinna-gātraḥ parivṛtta-locanaḥ papāta laṇḍaṃ visṛjan kṣitau vyasuḥ


10.37.008

तद्-देहतः कर्कटिका-फलोपमाद् व्यसोर् अपाकृष्य भुजं महा-भुजः ।
अविस्मितो ऽयत्न-हतारिकः सुरैः प्रसून-वर्षैर् वर्षद्भिर् ईडितः

tad-dehataḥ karkaṭikā-phalopamād vyasor apākṛṣya bhujaṃ mahā-bhujaḥ |
avismito 'yatna-hatārikaḥ suraiḥ prasūna-varṣair varṣadbhir īḍitaḥ


10.37.009

देवर्षिर् उपसङ्गम्य भागवत-प्रवरो नृप ।
कृष्णम् अक्लिष्ट-कर्माणं रहस्य् एतद् अभाषत

devarṣir upasaṅgamya bhāgavata-pravaro nṛpa |
kṛṣṇam akliṣṭa-karmāṇaṃ rahasy etad abhāṣata


10.37.010

कृष्ण कृष्णाप्रमेयात्मन् योगेश जगद्-ईश्वर ।
वासुदेवाखिलावास सात्वतां प्रवर प्रभो

kṛṣṇa kṛṣṇāprameyātman yogeśa jagad-īśvara |
vāsudevākhilāvāsa sātvatāṃ pravara prabho


10.37.011

त्वम् आत्मा सर्व-भूतानाम् एको ज्योतिर् इवैधसाम् ।
गूढो गुहा-शयः साक्षी महा-पुरुष ईश्वरः

tvam ātmā sarva-bhūtānām eko jyotir ivaidhasām |
gūḍho guhā-śayaḥ sākṣī mahā-puruṣa īśvaraḥ


10.37.012

आत्मनात्माश्रयः पूर्वं मायया ससृजे गुणान् ।
तैर् इदं सत्य-सङ्कल्पः सृजस्य् अत्स्य् अवसीश्वरः

ātmanātmāśrayaḥ pūrvaṃ māyayā sasṛje guṇān |
tair idaṃ satya-saṅkalpaḥ sṛjasy atsy avasīśvaraḥ


10.37.013

स त्वं भूधर-भूतानां दैत्य-प्रमथ-रक्षसाम् ।
अवतीर्णो विनाशाय साधुनां रक्षणाय च

sa tvaṃ bhūdhara-bhūtānāṃ daitya-pramatha-rakṣasām |
avatīrṇo vināśāya sādhunāṃ rakṣaṇāya ca


10.37.014

दिष्ट्या ते निहतो दैत्यो लीलयायं हयाकृतिः ।
यस्य हेषित-सन्त्रस्तास् त्यजन्त्य् अनिमिषा दिवम्

diṣṭyā te nihato daityo līlayāyaṃ hayākṛtiḥ |
yasya heṣita-santrastās tyajanty animiṣā divam


10.37.015

चाणूरं मुष्टिकं चैव मल्लान् अन्यांश् च हस्तिनम् ।
कंसं च निहतं द्रक्ष्ये परश्वो ऽहनि ते विभो

cāṇūraṃ muṣṭikaṃ caiva mallān anyāṃś ca hastinam |
kaṃsaṃ ca nihataṃ drakṣye paraśvo 'hani te vibho


10.37.016

तस्यानु शङ्ख-यवन- मुराणां नरकस्य च ।
पारिजातापहरणम् इन्द्रस्य च पराजयम्

tasyānu śaṅkha-yavana- murāṇāṃ narakasya ca |
pārijātāpaharaṇam indrasya ca parājayam


10.37.017

उद्वाहं वीर-कन्यानां वीर्य-शुल्कादि-लक्षणम् ।
नृगस्य मोक्षणं शापाद् द्वारकायां जगत्-पते

udvāhaṃ vīra-kanyānāṃ vīrya-śulkādi-lakṣaṇam |
nṛgasya mokṣaṇaṃ śāpād dvārakāyāṃ jagat-pate


10.37.018

स्यमन्तकस्य च मणेर् आदानं सह भार्यया ।
मृत-पुत्र-प्रदानं च ब्राह्मणस्य स्व-धामतः

syamantakasya ca maṇer ādānaṃ saha bhāryayā |
mṛta-putra-pradānaṃ ca brāhmaṇasya sva-dhāmataḥ


10.37.019

पौण्ड्रकस्य वधं पश्चात् काशि-पुर्याश् च दीपनम् ।
दन्तवक्रस्य निधनं चैद्यस्य च महा-क्रतौ

pauṇḍrakasya vadhaṃ paścāt kāśi-puryāś ca dīpanam |
dantavakrasya nidhanaṃ caidyasya ca mahā-kratau


10.37.020

यानि चान्यानि वीर्याणि द्वारकाम् आवसन् भवान् ।
कर्ता द्रक्ष्याम्य् अहं तानि गेयानि कविभिर् भुवि

yāni cānyāni vīryāṇi dvārakām āvasan bhavān |
kartā drakṣyāmy ahaṃ tāni geyāni kavibhir bhuvi


10.37.021

अथ ते काल-रूपस्य क्षपयिष्णोर् अमुष्य वै ।
अक्षौहिणीनां निधनं द्रक्ष्याम्य् अर्जुन-सारथेः

atha te kāla-rūpasya kṣapayiṣṇor amuṣya vai |
akṣauhiṇīnāṃ nidhanaṃ drakṣyāmy arjuna-sāratheḥ


10.37.022

विशुद्ध-विज्ञान-घनं स्व-संस्थया $ समाप्त-सर्वार्थम् अमोघ-वाञ्छितम् &अम्प्;स्व-तेजसा नित्य-निवृत्त-माया- % गुण-प्रवाहं भगवन्तम् ईमहि

viśuddha-vijñāna-ghanaṃ sva-saṃsthayā $ samāpta-sarvārtham amogha-vāñchitam &sva-tejasā nitya-nivṛtta-māyā- % guṇa-pravāhaṃ bhagavantam īmahi


10.37.023


  • त्वाम् ईश्वरं स्वाश्रयम् आत्म-मायया विनिर्मिताशेष-विशेष-कल्पनम् ।
    क्रीडार्थम् अद्यात्त-मनुष्य-विग्रहं नतो ऽस्मि धुर्यं यदु-वृष्णि-सात्वताम्

** // tvām īśvaraṃ svāśrayam ātma-māyayā vinirmitāśeṣa-viśeṣa-kalpanam |*
krīḍārtham adyātta-manuṣya-vigrahaṃ nato 'smi dhuryaṃ yadu-vṛṣṇi-sātvatām


10.37.024

0 श्री-शुक उवाच एवं यदु-पतिं कृष्णं भागवत-प्रवरो मुनिः ।
प्रणिपत्याभ्यनुज्ञातो ययौ तद्-दर्शनोत्सवः

0 śrī-śuka uvāca evaṃ yadu-patiṃ kṛṣṇaṃ bhāgavata-pravaro muniḥ |
praṇipatyābhyanujñāto yayau tad-darśanotsavaḥ


10.37.025

भगवान् अपि गोविन्दो हत्वा केशिनम् आहवे ।
पशून् अपालयत् पालैः प्रीतैर् व्रज-सुखावहः

bhagavān api govindo hatvā keśinam āhave |
paśūn apālayat pālaiḥ prītair vraja-sukhāvahaḥ


10.37.026

एकदा ते पशून् पालाश् चारयन्तो ऽद्रि-सानुषु ।
चक्रुर् निलायन-क्रीडाश् चोर-पालापदेशतः

ekadā te paśūn pālāś cārayanto 'dri-sānuṣu |
cakrur nilāyana-krīḍāś cora-pālāpadeśataḥ


10.37.027

तत्रासन् कतिचिच् चोराः पालाश् च कतिचिन् नृप ।
मेषायिताश् च तत्रैके विजह्रुर् अकुतो-भयाः

tatrāsan katicic corāḥ pālāś ca katicin nṛpa |
meṣāyitāś ca tatraike vijahrur akuto-bhayāḥ


10.37.028

मय-पुत्रो महा-मायो व्योमो गोपाल-वेष-धृक् ।
मेषायितान् अपोवाह प्रायश् चोरायितो बहून्

maya-putro mahā-māyo vyomo gopāla-veṣa-dhṛk |
meṣāyitān apovāha prāyaś corāyito bahūn


10.37.029

गिरि-दर्यां विनिक्षिप्य नीतं नीतं महासुरः ।
शिलया पिदधे द्वारं चतुः-पञ्चावशेषिताः

giri-daryāṃ vinikṣipya nītaṃ nītaṃ mahāsuraḥ |
śilayā pidadhe dvāraṃ catuḥ-pañcāvaśeṣitāḥ


10.37.030

तस्य तत् कर्म विज्ञाय कृष्णः शरण-दः सताम् ।
गोपान् नयन्तं जग्राह वृकं हरिर् इवौजसा

tasya tat karma vijñāya kṛṣṇaḥ śaraṇa-daḥ satām |
gopān nayantaṃ jagrāha vṛkaṃ harir ivaujasā


10.37.031

स निजं रूपम् आस्थाय गिरीन्द्र-सदृशं बली ।
इच्छन् विमोक्तुम् आत्मानं नाशक्नोद् ग्रहणातुरः

sa nijaṃ rūpam āsthāya girīndra-sadṛśaṃ balī |
icchan vimoktum ātmānaṃ nāśaknod grahaṇāturaḥ


10.37.032

तं निगृह्याच्युतो दोर्भ्यां पातयित्वा मही-तले ।
पश्यतां दिवि देवानां पशु-मारम् अमारयत्

taṃ nigṛhyācyuto dorbhyāṃ pātayitvā mahī-tale |
paśyatāṃ divi devānāṃ paśu-māram amārayat


10.37.033

गुहा-पिधानं निर्भिद्य गोपान् निःसार्य कृच्छ्रतः ।
स्तूयमानः सुरैर् गोपैः प्रविवेश स्व-गोकुलम्

guhā-pidhānaṃ nirbhidya gopān niḥsārya kṛcchrataḥ |
stūyamānaḥ surair gopaiḥ praviveśa sva-gokulam

Chapter 10.38

10.38.001

0 श्री-शुक उवाच अक्रूरो ऽपि च तां रात्रिं मधु-पुर्यां महा-मतिः ।
उषित्वा रथम् आस्थाय प्रययौ नन्द-गोकुलम्

0 śrī-śuka uvāca akrūro 'pi ca tāṃ rātriṃ madhu-puryāṃ mahā-matiḥ |
uṣitvā ratham āsthāya prayayau nanda-gokulam


10.38.002

गच्छन् पथि महा-भागो भगवत्य् अम्बुजेक्षणे ।
भक्तिं पराम् उपगत एवम् एतद् अचिन्तयत्

gacchan pathi mahā-bhāgo bhagavaty ambujekṣaṇe |
bhaktiṃ parām upagata evam etad acintayat


10.38.003

किं मयाचरितं भद्रं किं तप्तं परमं तपः ।
किं वाथाप्य् अर्हते दत्तं यद् द्रक्ष्याम्य् अद्य केशवम्

kiṃ mayācaritaṃ bhadraṃ kiṃ taptaṃ paramaṃ tapaḥ |
kiṃ vāthāpy arhate dattaṃ yad drakṣyāmy adya keśavam


10.38.004

ममैतद् दुर्लभं मन्य उत्तमः-श्लोक-दर्शनम् ।
विषयात्मनो यथा ब्रह्म- कीर्तनं शूद्र-जन्मनः

mamaitad durlabhaṃ manya uttamaḥ-śloka-darśanam |
viṣayātmano yathā brahma- kīrtanaṃ śūdra-janmanaḥ


10.38.005

मैवं ममाधमस्यापि स्याद् एवाच्युत-दर्शनम् ।
ह्रियमाणः कल-नद्या क्वचित् तरति कश्चन

maivaṃ mamādhamasyāpi syād evācyuta-darśanam |
hriyamāṇaḥ kala-nadyā kvacit tarati kaścana


10.38.006

ममाद्यामङ्गलं नष्टं फलवांश् चैव मे भवः ।
यन् नमस्ये भगवतो योगि-ध्येयान्घ्रि-पङ्कजम्

mamādyāmaṅgalaṃ naṣṭaṃ phalavāṃś caiva me bhavaḥ |
yan namasye bhagavato yogi-dhyeyānghri-paṅkajam


10.38.007

कंसो बताद्याकृत मे ऽत्य्-अनुग्रहं द्रक्ष्ये ऽङ्घ्रि-पद्मं प्रहितो ऽमुना हरेः ।
कृतावतारस्य दुरत्ययं तमः पूर्वे ऽतरन् यन्-नख-मण्डल-त्विषा

kaṃso batādyākṛta me 'ty-anugrahaṃ drakṣye 'ṅghri-padmaṃ prahito 'munā hareḥ |
kṛtāvatārasya duratyayaṃ tamaḥ pūrve 'taran yan-nakha-maṇḍala-tviṣā


10.38.008

यद् अर्चितं ब्रह्म-भवादिभिः सुरैः $ श्रिया च देव्या मुनिभिः स-सात्वतैः &अम्प्;गो-चारणायानुचरैश् चरद् वने % यद् गोपिकानां कुच-कुङ्कुमाङ्कितम्

yad arcitaṃ brahma-bhavādibhiḥ suraiḥ $ śriyā ca devyā munibhiḥ sa-sātvataiḥ &go-cāraṇāyānucaraiś carad vane % yad gopikānāṃ kuca-kuṅkumāṅkitam


10.38.009


  • द्रक्ष्यामि नूनं सु-कपोल-नासिकं स्मितावलोकारुण-कञ्ज-लोचनम् ।
    मुखं मुकुन्दस्य गुडालकावृतं प्रदक्षिणं मे प्रचरन्ति वै मृगाः

** // drakṣyāmi nūnaṃ su-kapola-nāsikaṃ smitāvalokāruṇa-kañja-locanam |*
mukhaṃ mukundasya guḍālakāvṛtaṃ pradakṣiṇaṃ me pracaranti vai mṛgāḥ


10.38.010

अप्य् अद्य विष्णोर् मनुजत्वम् ईयुषो भारावताराय भुवो निजेच्छया ।
लावण्य-धाम्नो भवितोपलम्भनं मह्यं न न स्यात् फलम् अञ्जसा दृशः

apy adya viṣṇor manujatvam īyuṣo bhārāvatārāya bhuvo nijecchayā |
lāvaṇya-dhāmno bhavitopalambhanaṃ mahyaṃ na na syāt phalam añjasā dṛśaḥ


10.38.011

य ईक्षिताहं-रहितो ऽप्य् असत्-सतोः स्व-तेजसापास्त-तमो-भिदा-भ्रमः ।
स्व-माययात्मन् रचितैस् तद्-ईक्षया प्राणाक्ष-धीभिः सदनेष्व् अभीयते

ya īkṣitāhaṃ-rahito 'py asat-satoḥ sva-tejasāpāsta-tamo-bhidā-bhramaḥ |
sva-māyayātman racitais tad-īkṣayā prāṇākṣa-dhībhiḥ sadaneṣv abhīyate


10.38.012

यस्याखिलामीव-हभिः सु-मङ्गलैः वाचो विमिश्रा गुण-कर्म-जन्मभिः ।
प्राणन्ति शुम्भन्ति पुनन्ति वै जगत् यास् तद्-विरक्ताः शव-शोभना मताः

yasyākhilāmīva-habhiḥ su-maṅgalaiḥ vāco vimiśrā guṇa-karma-janmabhiḥ |
prāṇanti śumbhanti punanti vai jagat yās tad-viraktāḥ śava-śobhanā matāḥ


10.38.013

स चावतीर्णः किल सत्वतान्वये स्व-सेतु-पालामर-वर्य-शर्म-कृत् ।
यशो वितन्वन् व्रज आस्त ईश्वरो गायन्ति देवा यद् अशेष-मङ्गलम्

sa cāvatīrṇaḥ kila satvatānvaye sva-setu-pālāmara-varya-śarma-kṛt |
yaśo vitanvan vraja āsta īśvaro gāyanti devā yad aśeṣa-maṅgalam


10.38.014

तं त्व् अद्य नूनं महतां गतिं गुरुं $ त्रैलोक्य-कान्तं दृशिमन्-महोत्सवम् &अम्प्;रूपं दधानं श्रिय ईप्सितास्पदं % द्रक्ष्ये ममासन्न् उषसः सु-दर्शनाः

taṃ tv adya nūnaṃ mahatāṃ gatiṃ guruṃ $ trailokya-kāntaṃ dṛśiman-mahotsavam &rūpaṃ dadhānaṃ śriya īpsitāspadaṃ % drakṣye mamāsann uṣasaḥ su-darśanāḥ


10.38.015


  • अथावरूढः सपदीशयो रथात् प्रधान-पुंसोश् चरणं स्व-लब्धये ।
    धिया धृतं योगिभिर् अप्य् अहं ध्रुवं नमस्य आभ्यां च सखीन् वनौकसः

** // athāvarūḍhaḥ sapadīśayo rathāt pradhāna-puṃsoś caraṇaṃ sva-labdhaye |*
dhiyā dhṛtaṃ yogibhir apy ahaṃ dhruvaṃ namasya ābhyāṃ ca sakhīn vanaukasaḥ


10.38.016

अप्य् अङ्घ्रि-मूले पतितस्य मे विभुः $ शिरस्य् अधास्यन् निज-हस्त-पङ्कजम् &अम्प्;दत्ताभयं काल-भुजाङ्ग-रंहसा % प्रोद्वेजितानां शरणैषिणां णृनाम्

apy aṅghri-mūle patitasya me vibhuḥ $ śirasy adhāsyan nija-hasta-paṅkajam &dattābhayaṃ kāla-bhujāṅga-raṃhasā % prodvejitānāṃ śaraṇaiṣiṇāṃ ṇṛnām


10.38.017


  • समर्हणं यत्र निधाय कौशिकस् तथा बलिश् चाप जगत्-त्रयेन्द्रताम् ।
    यद् वा विहारे व्रज-योषितां श्रमं स्पर्शेन सौगन्धिक-गन्ध्य् अपानुदत्

** // samarhaṇaṃ yatra nidhāya kauśikas tathā baliś cāpa jagat-trayendratām |*
yad vā vihāre vraja-yoṣitāṃ śramaṃ sparśena saugandhika-gandhy apānudat


10.38.018

न मय्य् उपैष्यत्य् अरि-बुद्धिम् अच्युतः $ कंसस्य दूतः प्रहितो ऽपि विश्व-दृक् &अम्प्;यो ऽन्तर् बहिश् चेतस एतद् ईहितं % क्षेत्र-ज्ञ ईक्षत्य् अमलेन चक्षुषा

na mayy upaiṣyaty ari-buddhim acyutaḥ $ kaṃsasya dūtaḥ prahito 'pi viśva-dṛk &yo 'ntar bahiś cetasa etad īhitaṃ % kṣetra-jña īkṣaty amalena cakṣuṣā


10.38.019

  • //अप्य् अङ्घ्रि-मूले ऽवहितं कृताञ्जलिं $ माम् ईक्षिता स-स्मितम् आर्द्रया दृशा &अप्य् अङ्घ्रि-मूले ऽवहितं कृताञ्जलिं $ माम् ईक्षिता स-स्मितम् आर्द्रया दृशा &सपद्य् अपध्वस्त-समस्त-किल्बिषो % वोढा मुदं वीत-विशङ्क ऊर्जिताम्

** //apy aṅghri-mūle 'vahitaṃ kṛtāñjaliṃ $ mām īkṣitā sa-smitam ārdrayā dṛśā &apy aṅghri-mūle 'vahitaṃ kṛtāñjaliṃ $ mām īkṣitā sa-smitam ārdrayā dṛśā &sapady apadhvasta-samasta-kilbiṣo % voḍhā mudaṃ vīta-viśaṅka ūrjitām*


10.38.020


  • सुहृत्तमं ज्ञातिम् अनन्य-दैवतं दोर्भ्यां बृहद्भ्यां परिरप्स्यते ऽथ माम् ।
    आत्मा हि तीर्थी-क्रियते तदैव मे बन्धश् च कर्मात्मक उच्छ्वसित्य् अतः

** // suhṛttamaṃ jñātim ananya-daivataṃ dorbhyāṃ bṛhadbhyāṃ parirapsyate 'tha mām |*
ātmā hi tīrthī-kriyate tadaiva me bandhaś ca karmātmaka ucchvasity ataḥ


10.38.021

लब्ध्वाङ्ग-सङ्गम् प्रणतम् कृताञ्जलिं $ मां वक्ष्यते ऽक्रूर ततेत्य् उरुश्रवाः &अम्प्;तदा वयं जन्म-भृतो महीयसा % नैवादृतो यो धिग् अमुष्य जन्म तत्

labdhvāṅga-saṅgam praṇatam kṛtāñjaliṃ $ māṃ vakṣyate 'krūra tatety uruśravāḥ &tadā vayaṃ janma-bhṛto mahīyasā % naivādṛto yo dhig amuṣya janma tat


10.38.022


  • न तस्य कश्चिद् दयितः सुहृत्तमो न चाप्रियो द्वेष्य उपेक्ष्य एव वा ।
    तथापि भक्तान् भजते यथा तथा सुर-द्रुमो यद्वद् उपाश्रितो ऽर्थ-दः

** // na tasya kaścid dayitaḥ suhṛttamo na cāpriyo dveṣya upekṣya eva vā |*
tathāpi bhaktān bhajate yathā tathā sura-drumo yadvad upāśrito 'rtha-daḥ


10.38.023

किं चाग्रजो मावनतं यदूत्तमः स्मयन् परिष्वज्य गृहीतम् अञ्जलौ ।
गृहं प्रवेष्याप्त-समस्त-सत्कृतं सम्प्रक्ष्यते कंस-कृतं स्व-बन्धुषु

kiṃ cāgrajo māvanataṃ yadūttamaḥ smayan pariṣvajya gṛhītam añjalau |
gṛhaṃ praveṣyāpta-samasta-satkṛtaṃ samprakṣyate kaṃsa-kṛtaṃ sva-bandhuṣu


10.38.024

0 श्री-शुक उवाच इति सञ्चिन्तयन् कृष्णं श्वफल्क-तनयो ऽध्वनि ।
रथेन गोकुलं प्राप्तः सूर्यश् चास्त-गिरिं नृप

0 śrī-śuka uvāca iti sañcintayan kṛṣṇaṃ śvaphalka-tanayo 'dhvani |
rathena gokulaṃ prāptaḥ sūryaś cāsta-giriṃ nṛpa


10.38.025

पदानि तस्याखिल-लोक-पाल- किरीट-जुष्टामल-पाद-रेणोः ।
ददर्श गोष्ठे क्षिति-कौतुकानि विलक्षितान्य् अब्ज-यवाङ्कुशाद्यैः

padāni tasyākhila-loka-pāla- kirīṭa-juṣṭāmala-pāda-reṇoḥ |
dadarśa goṣṭhe kṣiti-kautukāni vilakṣitāny abja-yavāṅkuśādyaiḥ


10.38.026

तद्-दर्शनाह्लाद-विवृद्ध-सम्भ्रमः $ प्रेम्णोर्ध्व-रोमाश्रु-कलाकुलेक्षणः &अम्प्;रथाद् अवस्कन्द्य स तेष्व् अचेष्टत % प्रभोर् अमून्य् अङ्घ्रि-रजांस्य् अहो इति

tad-darśanāhlāda-vivṛddha-sambhramaḥ $ premṇordhva-romāśru-kalākulekṣaṇaḥ &rathād avaskandya sa teṣv aceṣṭata % prabhor amūny aṅghri-rajāṃsy aho iti


10.38.027


  • देहं-भृताम् इयान् अर्थो हित्वा दम्भं भियं शुचम् ।
    सन्देशाद् यो हरेर् लिङ्ग- दर्शन-श्रवणादिभिः

** // dehaṃ-bhṛtām iyān artho hitvā dambhaṃ bhiyaṃ śucam |*
sandeśād yo harer liṅga- darśana-śravaṇādibhiḥ


10.38.028

ददर्श कृष्णं रामं च व्रजे गो-दोहनं गतौ ।
पीत-नीलाम्बर-धरौ शरद्-अम्बुरहेक्षणौ

dadarśa kṛṣṇaṃ rāmaṃ ca vraje go-dohanaṃ gatau |
pīta-nīlāmbara-dharau śarad-amburahekṣaṇau


10.38.029

किशोरौ श्यामल-श्वेतौ श्री-निकेतौ बृहद्-भुजौ ।
सु-मुखौ सुन्दर-वरौ बल-द्विरद-विक्रमौ

kiśorau śyāmala-śvetau śrī-niketau bṛhad-bhujau |
su-mukhau sundara-varau bala-dvirada-vikramau


10.38.030

ध्वज-वज्राङ्कुशाम्भोजैश् चिह्नितैर् अङ्घ्रिभिर् व्रजम् ।
शोभयन्तौ महात्मानौ सानुक्रोश-स्मितेक्षणौ

dhvaja-vajrāṅkuśāmbhojaiś cihnitair aṅghribhir vrajam |
śobhayantau mahātmānau sānukrośa-smitekṣaṇau


10.38.031

उदार-रुचिर-क्रीडौ स्रग्विणौ वन-मालिनौ ।
पुण्य-गन्धानुलिप्ताङ्गौ स्नातौ विरज-वाससौ

udāra-rucira-krīḍau sragviṇau vana-mālinau |
puṇya-gandhānuliptāṅgau snātau viraja-vāsasau


10.38.032

प्रधान-पुरुषाव् आद्यौ जगद्-धेतू जगत्-पती ।
अवतीर्णौ जगत्य्-अर्थे स्वांशेन बल-केशवौ

pradhāna-puruṣāv ādyau jagad-dhetū jagat-patī |
avatīrṇau jagaty-arthe svāṃśena bala-keśavau


10.38.033

दिशो वितिमिरा राजन् कुर्वाणौ प्रभया स्वया ।
यथा मारकतः शैलो रौप्यश् च कनकाचितौ

diśo vitimirā rājan kurvāṇau prabhayā svayā |
yathā mārakataḥ śailo raupyaś ca kanakācitau


10.38.034

रथात् तूर्णम् अवप्लुत्य सो ऽक्रूरः स्नेह-विह्वलः ।
पपात चरणोपान्ते दण्ड-वद् राम-कृष्णयोः

rathāt tūrṇam avaplutya so 'krūraḥ sneha-vihvalaḥ |
papāta caraṇopānte daṇḍa-vad rāma-kṛṣṇayoḥ


10.38.035

भगवद्-दर्शनाह्लाद- बाष्प-पर्याकुलेक्षणः ।
पुलकचिताङ्ग औत्कण्ठ्यात् स्वाख्याने नाशकन् नृप

bhagavad-darśanāhlāda- bāṣpa-paryākulekṣaṇaḥ |
pulakacitāṅga autkaṇṭhyāt svākhyāne nāśakan nṛpa


10.38.036

भगवांस् तम् अभिप्रेत्य रथाङ्गाङ्कित-पाणिना ।
परिरेभे ऽभ्युपाकृष्य प्रीतः प्रणत-वत्सलः

bhagavāṃs tam abhipretya rathāṅgāṅkita-pāṇinā |
parirebhe 'bhyupākṛṣya prītaḥ praṇata-vatsalaḥ


10.38.037

सङ्कर्षणश् च प्रणतम् उपगुह्य महा-मनाः ।
गृहीत्वा पाणिना पाणी अनयत् सानुजो गृहम्

saṅkarṣaṇaś ca praṇatam upaguhya mahā-manāḥ |
gṛhītvā pāṇinā pāṇī anayat sānujo gṛham


10.38.038

पृष्ट्वाथ स्व्-आगतं तस्मै निवेद्य च वरासनम् ।
प्रक्षाल्य विधि-वत् पादौ मधु-पर्कार्हणम् आहरत्

pṛṣṭvātha sv-āgataṃ tasmai nivedya ca varāsanam |
prakṣālya vidhi-vat pādau madhu-parkārhaṇam āharat


10.38.039

निवेद्य गां चातिथये संवाह्य श्रान्तम् आडृतः ।
अन्नं बहु-गुणं मेध्यं श्रद्धयोपाहरद् विभुः

nivedya gāṃ cātithaye saṃvāhya śrāntam āḍṛtaḥ |
annaṃ bahu-guṇaṃ medhyaṃ śraddhayopāharad vibhuḥ


10.38.040

तस्मै भुक्तवते प्रीत्या रामः परम-धर्म-वित् ।
मख-वासैर् गन्ध-माल्यैः परां प्रीतिं व्यधात् पुनः

tasmai bhuktavate prītyā rāmaḥ parama-dharma-vit |
makha-vāsair gandha-mālyaiḥ parāṃ prītiṃ vyadhāt punaḥ


10.38.041

पप्रच्छ सत्-कृतं नन्दः कथं स्थ निरनुग्रहे ।
कंसे जीवति दाशार्ह सौन-पाला इवावयः

papraccha sat-kṛtaṃ nandaḥ kathaṃ stha niranugrahe |
kaṃse jīvati dāśārha sauna-pālā ivāvayaḥ


10.38.042

यो ऽवधीत् स्व-स्वसुस् तोकान् क्रोशन्त्या असु-तृप् खलः ।
किं नु स्वित् तत्-प्रजानां वः कुशलं विमृशामहे

yo 'vadhīt sva-svasus tokān krośantyā asu-tṛp khalaḥ |
kiṃ nu svit tat-prajānāṃ vaḥ kuśalaṃ vimṛśāmahe


10.38.043

इत्थं सूनृतया वाचा नन्देन सु-सभाजितः ।
अक्रूरः परिपृष्टेन जहाव् अध्व-परिश्रमम्

itthaṃ sūnṛtayā vācā nandena su-sabhājitaḥ |
akrūraḥ paripṛṣṭena jahāv adhva-pariśramam

Chapter 10.39

10.39.001

0 श्री-शुक उवाच सुखोपविष्टः पर्यङ्के रम-कृष्णोरु-मानितः ।
लेभे मनोरथान् सर्वान् पथि यान् स चकार ह

0 śrī-śuka uvāca sukhopaviṣṭaḥ paryaṅke rama-kṛṣṇoru-mānitaḥ |
lebhe manorathān sarvān pathi yān sa cakāra ha


10.39.002

किम् अलभ्यं भगवति प्रसन्ने श्री-निकेतने ।
तथापि तत्-परा राजन् न हि वाञ्छन्ति किञ्चन

kim alabhyaṃ bhagavati prasanne śrī-niketane |
tathāpi tat-parā rājan na hi vāñchanti kiñcana


10.39.003

सायन्तनाशनं कृत्वा भगवान् देवकी-सुतः ।
सुहृत्सु वृत्तं कंसस्य पप्रच्छान्यच् चिकीर्षितम्

sāyantanāśanaṃ kṛtvā bhagavān devakī-sutaḥ |
suhṛtsu vṛttaṃ kaṃsasya papracchānyac cikīrṣitam


10.39.004

0 श्री-भगवान् उवाच तात सौम्यागतः कच्चित् स्व्-आगतं भद्रम् अस्तु वः ।
अपि स्व-ज्ञाति-बन्धूनाम् अनमीवम् अनामयम्

0 śrī-bhagavān uvāca tāta saumyāgataḥ kaccit sv-āgataṃ bhadram astu vaḥ |
api sva-jñāti-bandhūnām anamīvam anāmayam


10.39.005

किं नु नः कुशलं पृच्छे एधमाने कुलामये ।
कंसे मातुल-नाम्नाङ्ग स्वानां नस् तत्-प्रजासु च

kiṃ nu naḥ kuśalaṃ pṛcche edhamāne kulāmaye |
kaṃse mātula-nāmnāṅga svānāṃ nas tat-prajāsu ca


10.39.006

अहो अस्मद् अभूद् भूरि पित्रोर् वृजिनम् आर्ययोः ।
यद्-धेतोः पुत्र-मरणं यद्-धेतोर् बन्धनं तयोः

aho asmad abhūd bhūri pitror vṛjinam āryayoḥ |
yad-dhetoḥ putra-maraṇaṃ yad-dhetor bandhanaṃ tayoḥ


10.39.007

दिष्ट्याद्य दर्शनं स्वानां मह्यं वः सौम्य काङ्क्षितम् ।
सञ्जातं वर्ण्यतां तात तवागमन-कारणम्

diṣṭyādya darśanaṃ svānāṃ mahyaṃ vaḥ saumya kāṅkṣitam |
sañjātaṃ varṇyatāṃ tāta tavāgamana-kāraṇam


10.39.008

0 श्री-शुक उवाच पृष्टो भगवता सर्वं वर्णयाम् आस माधवः ।
वैरानुबन्धं यदुषु वसुदेव-वधोद्यमम्

0 śrī-śuka uvāca pṛṣṭo bhagavatā sarvaṃ varṇayām āsa mādhavaḥ |
vairānubandhaṃ yaduṣu vasudeva-vadhodyamam


10.39.009

यत्-सन्देशो यद्-अर्थं वा दूतः सम्प्रेषितः स्वयम् ।
यद् उक्तं नारदेनास्य स्व-जन्मानकदुन्दुभेः

yat-sandeśo yad-arthaṃ vā dūtaḥ sampreṣitaḥ svayam |
yad uktaṃ nāradenāsya sva-janmānakadundubheḥ


10.39.010

श्रुत्वाक्रूर-वचः कृष्णो बलश् च पर-वीर-हा ।
प्रहस्य नन्दं पितरं राज्ञा दिष्टं विजज्ञतुः

śrutvākrūra-vacaḥ kṛṣṇo balaś ca para-vīra-hā |
prahasya nandaṃ pitaraṃ rājñā diṣṭaṃ vijajñatuḥ


10.39.011

गोपान् समादिशत् सो ऽपि गृह्यतां सर्व-गो-रसः ।
उपायनानि गृह्णीध्वं युज्यन्तां शकटानि च

gopān samādiśat so 'pi gṛhyatāṃ sarva-go-rasaḥ |
upāyanāni gṛhṇīdhvaṃ yujyantāṃ śakaṭāni ca


10.39.012

यास्यामः श्वो मधु-पुरीं दास्यामो नृपते रसान् ।
द्रक्ष्यामः सु-महत् पर्व यान्ति जानपदाः किल ।
एवम् आघोषयत् क्षत्रा नन्द-गोपः स्व-गोकुले

yāsyāmaḥ śvo madhu-purīṃ dāsyāmo nṛpate rasān |
drakṣyāmaḥ su-mahat parva yānti jānapadāḥ kila |
evam āghoṣayat kṣatrā nanda-gopaḥ sva-gokule


10.39.013

गोप्यस् तास् तद् उपश्रुत्य बभूवुर् व्यथिता भृशम् ।
राम-कृष्णौ पुरीं नेतुम् अक्रूरं व्रजम् आगतम्

gopyas tās tad upaśrutya babhūvur vyathitā bhṛśam |
rāma-kṛṣṇau purīṃ netum akrūraṃ vrajam āgatam


10.39.014

काश्चित् तत्-कृत-हृत्-ताप श्वास-म्लान-मुख-श्रियः ।
स्रंसद्-दुकूल-वलय केश-ग्रन्थ्यश् च काश्चन

kāścit tat-kṛta-hṛt-tāpa śvāsa-mlāna-mukha-śriyaḥ |
sraṃsad-dukūla-valaya keśa-granthyaś ca kāścana


10.39.015

अन्याश् च तद्-अनुध्यान निवृत्ताशेष-वृत्तयः ।
नाभ्यजानन्न् इमं लोकम् आत्म-लोकं गता इव

anyāś ca tad-anudhyāna nivṛttāśeṣa-vṛttayaḥ |
nābhyajānann imaṃ lokam ātma-lokaṃ gatā iva


10.39.016

स्मरन्त्यश् चापराः शौरेर् अनुराग-स्मितेरिताः ।
हृदि-स्पृशश् चित्र-पदा गिरः सम्मुमुहुः स्त्रियः

smarantyaś cāparāḥ śaurer anurāga-smiteritāḥ |
hṛdi-spṛśaś citra-padā giraḥ sammumuhuḥ striyaḥ


10.39.017

गतिं सु-ललितां चेष्टां स्निग्ध-हासावलोकनम् ।
शोकापहानि नर्माणि प्रोद्दाम-चरितानि च

gatiṃ su-lalitāṃ ceṣṭāṃ snigdha-hāsāvalokanam |
śokāpahāni narmāṇi proddāma-caritāni ca


10.39.018

चिन्तयन्त्यो मुकुन्दस्य भीता विरह-कातराः ।
समेताः सङ्घशः प्रोचुर् अश्रु-मुख्यो ऽच्युताशयाः

cintayantyo mukundasya bhītā viraha-kātarāḥ |
sametāḥ saṅghaśaḥ procur aśru-mukhyo 'cyutāśayāḥ


10.39.019

0 श्री-गोप्य ऊचुः अहो विधातस् तव न क्वचिद् दया संयोज्य मैत्र्या प्रणयेन देहिनः ।
तांश् चाकृतार्थान् वियुनङ्क्ष्य् अपार्थकं विक्रीडितं ते ऽर्भक-चेष्टितं यथा

0 śrī-gopya ūcuḥ aho vidhātas tava na kvacid dayā saṃyojya maitryā praṇayena dehinaḥ |
tāṃś cākṛtārthān viyunaṅkṣy apārthakaṃ vikrīḍitaṃ te 'rbhaka-ceṣṭitaṃ yathā


10.39.020

यस् त्वं प्रदर्श्यासित-कुन्तलावृतं $ मुकुन्द-वक्त्रं सु-कपोलम् उन्-नसम् &अम्प्;शोकापनोद-स्मित-लेश-सुन्दरं % करोषि पारोक्ष्यम् असाधु ते कृतम्

yas tvaṃ pradarśyāsita-kuntalāvṛtaṃ $ mukunda-vaktraṃ su-kapolam un-nasam &śokāpanoda-smita-leśa-sundaraṃ % karoṣi pārokṣyam asādhu te kṛtam


10.39.021

  • //क्रूरस् त्वम् अक्रूर-समाख्यया स्म नश् $ चक्षुर् हि दत्तं हरसे बताज्ञ-वत् &क्रूरस् त्वम् अक्रूर-समाख्यया स्म नश् $ चक्षुर् हि दत्तं हरसे बताज्ञ-वत् &येनैक-देशे ऽखिल-सर्ग-सौष्ठवं % त्वदीयम् अद्राक्ष्म वयं मधु-द्विषः

** //krūras tvam akrūra-samākhyayā sma naś $ cakṣur hi dattaṃ harase batājña-vat &krūras tvam akrūra-samākhyayā sma naś $ cakṣur hi dattaṃ harase batājña-vat &yenaika-deśe 'khila-sarga-sauṣṭhavaṃ % tvadīyam adrākṣma vayaṃ madhu-dviṣaḥ*


10.39.022

  • //न नन्द-सूनुः क्षण-भङ्ग-सौहृदः $ समीक्षते नः स्व-कृतातुरा बत &न नन्द-सूनुः क्षण-भङ्ग-सौहृदः $ समीक्षते नः स्व-कृतातुरा बत &विहाय गेहान् स्व-जनान् सुतान् पतींस् % तद्-दास्यम् अद्धोपगता नव-प्रियः

** //na nanda-sūnuḥ kṣaṇa-bhaṅga-sauhṛdaḥ $ samīkṣate naḥ sva-kṛtāturā bata &na nanda-sūnuḥ kṣaṇa-bhaṅga-sauhṛdaḥ $ samīkṣate naḥ sva-kṛtāturā bata &vihāya gehān sva-janān sutān patīṃs % tad-dāsyam addhopagatā nava-priyaḥ*


10.39.023


  • सुखं प्रभाता रजनीयम् आशिषः सत्या बभूवुः पुर-योषितां ध्रुवम् ।
    याः संप्रविष्टस्य मुखं व्रजस्-पतेः पास्यन्त्य् अपाङ्गोत्कलित-स्मितासवम्

** // sukhaṃ prabhātā rajanīyam āśiṣaḥ satyā babhūvuḥ pura-yoṣitāṃ dhruvam |*
yāḥ saṃpraviṣṭasya mukhaṃ vrajas-pateḥ pāsyanty apāṅgotkalita-smitāsavam


10.39.024

तासां मुकुन्दो मधु-मञ्जु-भाषितैर् $ गृहीत-चित्तः पर-वान् मनस्व्य् अपि &अम्प्;कथं पुनर् नः प्रतियास्यते ऽबला % ग्राम्याः सलज्ज-स्मित-विभ्रमैर् भ्रमन्

tāsāṃ mukundo madhu-mañju-bhāṣitair $ gṛhīta-cittaḥ para-vān manasvy api &kathaṃ punar naḥ pratiyāsyate 'balā % grāmyāḥ salajja-smita-vibhramair bhraman


10.39.025


  • अद्य ध्रुवं तत्र दृशो भविष्यते दाशार्ह-भोजान्धक-वृष्णि-सात्वताम् ।
    महोत्सवः श्री-रमणं गुणास्पदं द्रक्ष्यन्ति ये चाध्वनि देवकी-सुतम्

** // adya dhruvaṃ tatra dṛśo bhaviṣyate dāśārha-bhojāndhaka-vṛṣṇi-sātvatām |*
mahotsavaḥ śrī-ramaṇaṃ guṇāspadaṃ drakṣyanti ye cādhvani devakī-sutam


10.39.026

मैतद्-विधस्याकरुणस्य नाम भूद् अक्रूर इत्य् एतद् अतीव दारुणः ।
यो ऽसाव् अनाश्वास्य सु-दुःखितम् जनं प्रियात् प्रियं नेष्यति पारम् अध्वनः

maitad-vidhasyākaruṇasya nāma bhūd akrūra ity etad atīva dāruṇaḥ |
yo 'sāv anāśvāsya su-duḥkhitam janaṃ priyāt priyaṃ neṣyati pāram adhvanaḥ


10.39.027

अनार्द्र-धीर् एष समास्थितो रथं तम् अन्व् अमी च त्वरयन्ति दुर्मदाः ।
गोपा अनोभिः स्थविरैर् उपेक्षितं दैवं च नो ऽद्य प्रतिकूलम् ईहते

anārdra-dhīr eṣa samāsthito rathaṃ tam anv amī ca tvarayanti durmadāḥ |
gopā anobhiḥ sthavirair upekṣitaṃ daivaṃ ca no 'dya pratikūlam īhate


10.39.028

निवारयामः समुपेत्य माधवं किं नो ऽकरिष्यन् कुल-वृद्ध-बान्धवाः ।
मुकुन्द-सङ्गान् निमिषार्ध-दुस्त्यजाद् दैवेन विध्वंसित-दीन-चेतसाम्

nivārayāmaḥ samupetya mādhavaṃ kiṃ no 'kariṣyan kula-vṛddha-bāndhavāḥ |
mukunda-saṅgān nimiṣārdha-dustyajād daivena vidhvaṃsita-dīna-cetasām


10.39.029

यस्यानुराग-ललित-स्मित-वल्गु-मन्त्र $ लीलावलोक-परिरम्भण-रास-गोष्ठाम् &अम्प्;नीताः स्म नः क्षणम् इव क्षणदा विना तं % गोप्यः कथं न्व् अतितरेम तमो दुरन्तम्

yasyānurāga-lalita-smita-valgu-mantra $ līlāvaloka-parirambhaṇa-rāsa-goṣṭhām &nītāḥ sma naḥ kṣaṇam iva kṣaṇadā vinā taṃ % gopyaḥ kathaṃ nv atitarema tamo durantam


10.39.030

  • //यो ऽह्नः क्षये व्रजम् अनन्त-सखः परीतो $ गोपैर् विशन् खुर-रजश्-छुरितालक-स्रक् &यो ऽह्नः क्षये व्रजम् अनन्त-सखः परीतो $ गोपैर् विशन् खुर-रजश्-छुरितालक-स्रक् &वेणुं क्वणन् स्मित-कताक्ष-निरीक्षणेन % चित्तं क्षिणोत्य् अमुम् ऋते नु कथं भवेम

** //yo 'hnaḥ kṣaye vrajam ananta-sakhaḥ parīto $ gopair viśan khura-rajaś-churitālaka-srak &yo 'hnaḥ kṣaye vrajam ananta-sakhaḥ parīto $ gopair viśan khura-rajaś-churitālaka-srak &veṇuṃ kvaṇan smita-katākṣa-nirīkṣaṇena % cittaṃ kṣiṇoty amum ṛte nu kathaṃ bhavema*


10.39.031



10.39.031

0 श्री-शुक उवाच एवं ब्रुवाणा विरहातुरा भृशं व्रज-स्त्रियः कृष्ण-विषक्त-मानसाः ।
विसृज्य लज्जां रुरुदुः स्म सु-स्वरं गोविन्द दामोदर माधवेति

0 śrī-śuka uvāca evaṃ bruvāṇā virahāturā bhṛśaṃ vraja-striyaḥ kṛṣṇa-viṣakta-mānasāḥ |
visṛjya lajjāṃ ruruduḥ sma su-svaraṃ govinda dāmodara mādhaveti


10.39.032

स्त्रीणाम् एवं रुदन्तीनाम् उदिते सवितर्य् अथ ।
अक्रूरश् चोदयाम् आस कृत-मैत्रादिको रथम्

strīṇām evaṃ rudantīnām udite savitary atha |
akrūraś codayām āsa kṛta-maitrādiko ratham


10.39.033

गोपास् तम् अन्वसज्जन्त नन्दाद्याः शकटैस् ततः ।
आदायोपायनं भूरि कुम्भान् गो-रस-सम्भृतान्

gopās tam anvasajjanta nandādyāḥ śakaṭais tataḥ |
ādāyopāyanaṃ bhūri kumbhān go-rasa-sambhṛtān


10.39.034

गोप्यश् च दयितं कृष्णम् अनुव्रज्यानुरञ्जिताः ।
प्रत्यादेशं भगवतः काङ्क्षन्त्यश् चावतस्थिरे

gopyaś ca dayitaṃ kṛṣṇam anuvrajyānurañjitāḥ |
pratyādeśaṃ bhagavataḥ kāṅkṣantyaś cāvatasthire


10.39.035

तास् तथा तप्यतीर् वीक्ष्य स्व-प्रस्थाणे यदूत्तमः ।
सान्त्वयाम् अस स-प्रेमैर् आयास्य इति दौत्यकैः

tās tathā tapyatīr vīkṣya sva-prasthāṇe yadūttamaḥ |
sāntvayām asa sa-premair āyāsya iti dautyakaiḥ


10.39.036

यावद् आलक्ष्यते केतुर् यावद् रेणू रथस्य च ।
अनुप्रस्थापितात्मानो लेख्यानीवोपलक्षिताः

yāvad ālakṣyate ketur yāvad reṇū rathasya ca |
anuprasthāpitātmāno lekhyānīvopalakṣitāḥ


10.39.037

ता निराशा निववृतुर् गोविन्द-विनिवर्तने ।
विशोका अहनी निन्युर् गायन्त्यः प्रिय-चेष्टितम्

tā nirāśā nivavṛtur govinda-vinivartane |
viśokā ahanī ninyur gāyantyaḥ priya-ceṣṭitam


10.39.038

भगवान् अपि सम्प्राप्तो रामाक्रूर-युतो नृप ।
रथेन वायु-वेगेन कालिन्दीम् अघ-नाशिनीम्

bhagavān api samprāpto rāmākrūra-yuto nṛpa |
rathena vāyu-vegena kālindīm agha-nāśinīm


10.39.039

तत्रोपस्पृश्य पानीयं पीत्वा मृष्टं मणि-प्रभम् ।
वृक्ष-षण्डम् उपव्रज्य स-रामो रथम् आविशत्

tatropaspṛśya pānīyaṃ pītvā mṛṣṭaṃ maṇi-prabham |
vṛkṣa-ṣaṇḍam upavrajya sa-rāmo ratham āviśat


10.39.040

अक्रूरस् ताव् उपामन्त्र्य निवेश्य च रथोपरि ।
कालिन्द्या ह्रदम् आगत्य स्नानं विधि-वद् आचरत्

akrūras tāv upāmantrya niveśya ca rathopari |
kālindyā hradam āgatya snānaṃ vidhi-vad ācarat


10.39.041

निमज्ज्य तस्मिन् सलिले जपन् ब्रह्म सनातनम् ।
ताव् एव ददृशे ऽक्रूरो राम-कृष्णौ समन्वितौ

nimajjya tasmin salile japan brahma sanātanam |
tāv eva dadṛśe 'krūro rāma-kṛṣṇau samanvitau


10.39.042

तौ रथ-स्थौ कथम् इह सुताव् आनकदुन्दुभेः ।
तर्हि स्वित् स्यन्दने न स्त इत्य् उन्मज्ज्य व्यचष्ट सः

tau ratha-sthau katham iha sutāv ānakadundubheḥ |
tarhi svit syandane na sta ity unmajjya vyacaṣṭa saḥ


10.39.043

तत्रापि च यथा-पूर्वम् आसीनौ पुनर् एव सः ।
न्यमज्जद् दर्शनं यन् मे मृषा किं सलिले तयोः

tatrāpi ca yathā-pūrvam āsīnau punar eva saḥ |
nyamajjad darśanaṃ yan me mṛṣā kiṃ salile tayoḥ


10.39.044

भूयस् तत्रापि सो ऽद्राक्षीत् स्तूयमानम् अहीश्वरम् ।
सिद्ध-चारण-गन्धर्वैर् असुरैर् नत-कन्धरैः

bhūyas tatrāpi so 'drākṣīt stūyamānam ahīśvaram |
siddha-cāraṇa-gandharvair asurair nata-kandharaiḥ


10.39.045

सहस्र-शिरसं देवं सहस्र-फण-मौलिनम् ।
नीलाम्बरं विस-श्वेतं शृङ्गैः श्वेतम् इव स्थितम्

sahasra-śirasaṃ devaṃ sahasra-phaṇa-maulinam |
nīlāmbaraṃ visa-śvetaṃ śṛṅgaiḥ śvetam iva sthitam


10.39.046

तस्योत्सङ्गे घन-स्यामं पीत-कौशेय-वाससम् ।
पुरुषं चतुर्-भुजं शान्तम् पद्म-पत्रारुणेक्षणम्

tasyotsaṅge ghana-syāmaṃ pīta-kauśeya-vāsasam |
puruṣaṃ catur-bhujaṃ śāntam padma-patrāruṇekṣaṇam


10.39.047

चारु-प्रसन्न-वदनं चारु-हास-निरीक्षणम् ।
सु-भ्रून्नसं चरु-कर्णं सु-कपोलारुणाधरम्

cāru-prasanna-vadanaṃ cāru-hāsa-nirīkṣaṇam |
su-bhrūnnasaṃ caru-karṇaṃ su-kapolāruṇādharam


10.39.048

प्रलम्ब-पीवर-भुजं तुङ्गांसोरः-स्थल-श्रियम् ।
कम्बु-कण्ठं निम्न-नाभिं वलिमत्-पल्लवोदरम्

pralamba-pīvara-bhujaṃ tuṅgāṃsoraḥ-sthala-śriyam |
kambu-kaṇṭhaṃ nimna-nābhiṃ valimat-pallavodaram


10.39.049

बृहत्-कति-तत-श्रोणि करभोरु-द्वयान्वितम् ।
चारु-जानु-युगं चारु जङ्घा-युगल-संयुतम्

bṛhat-kati-tata-śroṇi karabhoru-dvayānvitam |
cāru-jānu-yugaṃ cāru jaṅghā-yugala-saṃyutam


10.39.050

तुङ्ग-गुल्फारुण-नख व्रात-दीधितिभिर् वृतम् ।
नवाङ्गुल्य्-अङ्गुष्ठ-दलैर् विलसत्-पाद-पङ्कजम्

tuṅga-gulphāruṇa-nakha vrāta-dīdhitibhir vṛtam |
navāṅguly-aṅguṣṭha-dalair vilasat-pāda-paṅkajam


10.39.051

सु-महार्ह-मणि-व्रात किरीट-कटकाङ्गदैः ।
कटि-सूत्र-ब्रह्म-सूत्र हार-नूपुर-कुण्डलैः

su-mahārha-maṇi-vrāta kirīṭa-kaṭakāṅgadaiḥ |
kaṭi-sūtra-brahma-sūtra hāra-nūpura-kuṇḍalaiḥ


10.39.052

भ्राजमानं पद्म-करं शङ्ख-चक्र-गदा-धरम् ।
श्रीवत्स-वक्षसं भ्राजत् कौस्तुभं वन-मालिनम्

bhrājamānaṃ padma-karaṃ śaṅkha-cakra-gadā-dharam |
śrīvatsa-vakṣasaṃ bhrājat kaustubhaṃ vana-mālinam


10.39.053

सुनन्द-नन्द-प्रमुखैः पर्षदैः सनकादिभिः ।
सुरेशैर् ब्रह्म-रुद्राद्यैर् नवभिश् च द्विजोत्तमैः

sunanda-nanda-pramukhaiḥ parṣadaiḥ sanakādibhiḥ |
sureśair brahma-rudrādyair navabhiś ca dvijottamaiḥ


10.39.054

प्रह्राद-नारद-वसु प्रमुखैर् भागवतोत्तमैः ।
स्तूयमानं पृथग्-भावैर् वचोभिर् अमलात्मभिः

prahrāda-nārada-vasu pramukhair bhāgavatottamaiḥ |
stūyamānaṃ pṛthag-bhāvair vacobhir amalātmabhiḥ


10.39.055

श्रिया पुष्ट्या गिरा कान्त्या कीर्त्या तुष्ट्येलयोर्जया ।
विद्ययाविद्यया शक्त्या मायया च निषेवितम्

śriyā puṣṭyā girā kāntyā kīrtyā tuṣṭyelayorjayā |
vidyayāvidyayā śaktyā māyayā ca niṣevitam


10.39.056

विलोक्य सु-भृशं प्रीतो भक्त्या परमया युतः ।
हृष्यत्-तनूरुहो भाव- परिक्लिन्नात्म-लोचनः

vilokya su-bhṛśaṃ prīto bhaktyā paramayā yutaḥ |
hṛṣyat-tanūruho bhāva- pariklinnātma-locanaḥ


10.39.057

गिरा गद्गदयास्तौषीत् सत्त्वम् आलम्ब्य सात्वतः ।
प्रणम्य मूर्ध्नावहितः कृताञ्जलि-पुटः शनैः

girā gadgadayāstauṣīt sattvam ālambya sātvataḥ |
praṇamya mūrdhnāvahitaḥ kṛtāñjali-puṭaḥ śanaiḥ

Chapter 10.40

10.40.001

0 श्री-अक्रूर उवाच नतो ऽस्म्य् अहं त्वाखिल-हेतु-हेतुं नारायणं पूरुषम् आद्यम् अव्ययम् ।
यन्-नाभि-जाताद् अरविन्द-कोषाद् ब्रह्माविरासीद् यत एष लोकः

0 śrī-akrūra uvāca nato 'smy ahaṃ tvākhila-hetu-hetuṃ nārāyaṇaṃ pūruṣam ādyam avyayam |
yan-nābhi-jātād aravinda-koṣād brahmāvirāsīd yata eṣa lokaḥ


10.40.002

भूस् तोयम् अग्निः पवनं खम् आदिर् महान् अजादिर् मन इन्द्रियाणि ।
सर्वेन्द्रियार्था विबुधाश् च सर्वे ये हेतवस् ते जगतो ऽङ्ग-भूताः

bhūs toyam agniḥ pavanaṃ kham ādir mahān ajādir mana indriyāṇi |
sarvendriyārthā vibudhāś ca sarve ye hetavas te jagato 'ṅga-bhūtāḥ


10.40.003

नैते स्वरूपं विदुर् आत्मनस् ते ह्य् अजादयो ऽनात्मतया गृहीतः ।
अजो ऽनुबद्धः स गुणैर् अजाया गुणात् परं वेद न ते स्वरूपम्

naite svarūpaṃ vidur ātmanas te hy ajādayo 'nātmatayā gṛhītaḥ |
ajo 'nubaddhaḥ sa guṇair ajāyā guṇāt paraṃ veda na te svarūpam


10.40.004

त्वां योगिनो यजन्त्य् अद्धा महा-पुरुषम् ईश्वरम् ।
साध्यात्मं साधिभूतं च साधिदैवं च साधवः

tvāṃ yogino yajanty addhā mahā-puruṣam īśvaram |
sādhyātmaṃ sādhibhūtaṃ ca sādhidaivaṃ ca sādhavaḥ


10.40.005

त्रय्या च विद्यया केचित् त्वां वै वैतानिका द्विजाः ।
यजन्ते विततैर् यज्ञैर् नाना-रूपामराख्यया

trayyā ca vidyayā kecit tvāṃ vai vaitānikā dvijāḥ |
yajante vitatair yajñair nānā-rūpāmarākhyayā


10.40.006

एके त्वाखिल-कर्माणि सन्न्यस्योपशमं गताः ।
ज्ञानिनो ज्ञान-यज्ञेन यजन्ति ज्ञान-विग्रहम्

eke tvākhila-karmāṇi sannyasyopaśamaṃ gatāḥ |
jñānino jñāna-yajñena yajanti jñāna-vigraham


10.40.007

अन्ये च संस्कृतात्मानो विधिनाभिहितेन ते ।
यजन्ति त्वन्-मयास् त्वां वै बहु-मूर्त्य्-एक-मूर्तिकम्

anye ca saṃskṛtātmāno vidhinābhihitena te |
yajanti tvan-mayās tvāṃ vai bahu-mūrty-eka-mūrtikam


10.40.008

त्वाम् एवान्ये शिवोक्तेन मार्गेण शिव-रूपिणम् ।
बह्व्-आचार्य-विभेदेन भगवन्तर्न् उपासते

tvām evānye śivoktena mārgeṇa śiva-rūpiṇam |
bahv-ācārya-vibhedena bhagavantarn upāsate


10.40.009

सर्व एव यजन्ति त्वां सर्व-देव-मयेश्वरम् ।
ये ऽप्य् अन्य-देवता-भक्ता यद्य् अप्य् अन्य-धियः प्रभो

sarva eva yajanti tvāṃ sarva-deva-mayeśvaram |
ye 'py anya-devatā-bhaktā yady apy anya-dhiyaḥ prabho


10.40.010

यथाद्रि-प्रभवा नद्यः पर्जन्यापूरिताः प्रभो ।
विशन्ति सर्वतः सिन्धुं तद्वत् त्वां गतयो ऽन्ततः

yathādri-prabhavā nadyaḥ parjanyāpūritāḥ prabho |
viśanti sarvataḥ sindhuṃ tadvat tvāṃ gatayo 'ntataḥ


10.40.011

सत्त्वं रजस् तम इति भवतः प्रकृतेर् गुणाः ।
तेषु हि प्राकृताः प्रोता आ-ब्रह्म-स्थावरादयः

sattvaṃ rajas tama iti bhavataḥ prakṛter guṇāḥ |
teṣu hi prākṛtāḥ protā ā-brahma-sthāvarādayaḥ


10.40.012

तुभ्यं नमस् ते त्व् अविषक्त-दृष्टये $ सर्वात्मने सर्व-धियां च साक्षिणे &अम्प्;गुण-प्रवाहो ऽयम् अविद्यया कृतः % प्रवर्तते देव-नृ-तिर्यग्-आत्मसु

tubhyaṃ namas te tv aviṣakta-dṛṣṭaye $ sarvātmane sarva-dhiyāṃ ca sākṣiṇe &guṇa-pravāho 'yam avidyayā kṛtaḥ % pravartate deva-nṛ-tiryag-ātmasu


10.40.013

  • //अग्निर् मुखं ते ऽवनिर् अङ्घ्रिर् ईक्षणं $ सूर्यो नभो नाभिर् अथो दिशः श्रुतिः &अग्निर् मुखं ते ऽवनिर् अङ्घ्रिर् ईक्षणं $ सूर्यो नभो नाभिर् अथो दिशः श्रुतिः &द्यौः कं सुरेन्द्रास् तव बाहवो ऽर्णवाः % कुक्षिर् मरुत् प्राण-बलं प्रकल्पितम्

** //agnir mukhaṃ te 'vanir aṅghrir īkṣaṇaṃ $ sūryo nabho nābhir atho diśaḥ śrutiḥ &agnir mukhaṃ te 'vanir aṅghrir īkṣaṇaṃ $ sūryo nabho nābhir atho diśaḥ śrutiḥ &dyauḥ kaṃ surendrās tava bāhavo 'rṇavāḥ % kukṣir marut prāṇa-balaṃ prakalpitam*


10.40.014

  • //रोमाणि वृक्षौषधयः शिरोरुहा $ मेघाः परस्यास्थि-नखानि ते ऽद्रयः &रोमाणि वृक्षौषधयः शिरोरुहा $ मेघाः परस्यास्थि-नखानि ते ऽद्रयः &निमेषणं रात्र्य्-अहनी प्रजापतिर् % मेढ्रस् तु वृष्टिस् तव वीर्यम् इष्यते

** //romāṇi vṛkṣauṣadhayaḥ śiroruhā $ meghāḥ parasyāsthi-nakhāni te 'drayaḥ &romāṇi vṛkṣauṣadhayaḥ śiroruhā $ meghāḥ parasyāsthi-nakhāni te 'drayaḥ &nimeṣaṇaṃ rātry-ahanī prajāpatir % meḍhras tu vṛṣṭis tava vīryam iṣyate*


10.40.015


  • त्वय्य् अव्ययात्मन् पुरुषे प्रकल्पिता लोकाः स-पाला बहु-जीव-सङ्कुलाः ।
    यथा जले सञ्जिहते जलौकसो ऽप्य् उदुम्बरे वा मशका मनो-मये

** // tvayy avyayātman puruṣe prakalpitā lokāḥ sa-pālā bahu-jīva-saṅkulāḥ |*
yathā jale sañjihate jalaukaso 'py udumbare vā maśakā mano-maye


10.40.016

यानि यानीह रूपाणि क्रीडनार्थं बिभर्षि हि ।
तैर् आमृष्ट-शुचो लोका मुदा गायन्ति ते यशः

yāni yānīha rūpāṇi krīḍanārthaṃ bibharṣi hi |
tair āmṛṣṭa-śuco lokā mudā gāyanti te yaśaḥ


10.40.017

नमः कारण-मत्स्याय प्रलयाब्धि-चराय च ।
हयशीर्ष्णे नमस् तुभ्यं मधु-कैटभ-मृत्यवे

namaḥ kāraṇa-matsyāya pralayābdhi-carāya ca |
hayaśīrṣṇe namas tubhyaṃ madhu-kaiṭabha-mṛtyave


10.40.018

अकूपाराय बृहते नमो मन्दर-धारिणे ।
क्षित्य्-उद्धार-विहाराय नमः शूकर-मूर्तये

akūpārāya bṛhate namo mandara-dhāriṇe |
kṣity-uddhāra-vihārāya namaḥ śūkara-mūrtaye


10.40.019

नमस् ते ऽद्भुत-सिंहाय साधु-लोक-भयापह ।
वामनाय नमस् तुभ्यं क्रान्त-त्रिभुवनाय च

namas te 'dbhuta-siṃhāya sādhu-loka-bhayāpaha |
vāmanāya namas tubhyaṃ krānta-tribhuvanāya ca


10.40.020

नमो भृगुणां पतये दृप्त-क्षत्र-वन-च्छिदे ।
नमस् ते रघु-वर्याय रावणान्त-कराय च

namo bhṛguṇāṃ pataye dṛpta-kṣatra-vana-cchide |
namas te raghu-varyāya rāvaṇānta-karāya ca


10.40.021

नमस् ते वासुदेवाय नमः सङ्कर्षणाय च ।
प्रद्युम्नायनिरुद्धाय सात्वतां पतये नमः

namas te vāsudevāya namaḥ saṅkarṣaṇāya ca |
pradyumnāyaniruddhāya sātvatāṃ pataye namaḥ


10.40.022

नमो बुद्धाय शुद्धाय दैत्य-दानव-मोहिने ।
म्लेच्छ-प्राय-क्षत्र-हन्त्रे नमस् ते कल्कि-रूपिणे

namo buddhāya śuddhāya daitya-dānava-mohine |
mleccha-prāya-kṣatra-hantre namas te kalki-rūpiṇe


10.40.023

भगवन् जीव-लोको ऽयं मोहितस् तव मायया ।
अहं ममेत्य् असद्-ग्राहो भ्राम्यते कर्म-वर्त्मसु

bhagavan jīva-loko 'yaṃ mohitas tava māyayā |
ahaṃ mamety asad-grāho bhrāmyate karma-vartmasu


10.40.024

अहं चात्मात्मजागार- दारार्थ-स्वजनादिषु ।
भ्रमामि स्वप्न-कल्पेषु मूढः सत्य-धिया विभो

ahaṃ cātmātmajāgāra- dārārtha-svajanādiṣu |
bhramāmi svapna-kalpeṣu mūḍhaḥ satya-dhiyā vibho


10.40.025

अनित्यानात्म-दुःखेषु विपर्यय-मतिर् ह्य् अहम् ।
द्वन्द्वारामस् तमो-विष्टो न जाने त्वात्मनः प्रियम्

anityānātma-duḥkheṣu viparyaya-matir hy aham |
dvandvārāmas tamo-viṣṭo na jāne tvātmanaḥ priyam


10.40.026

यथाबुधो जलं हित्वा प्रतिच्छन्नं तद्-उद्भवैः ।
अभ्येति मृग-तृष्णां वै तद्वत् त्वाहं पराङ्-मुखः

yathābudho jalaṃ hitvā praticchannaṃ tad-udbhavaiḥ |
abhyeti mṛga-tṛṣṇāṃ vai tadvat tvāhaṃ parāṅ-mukhaḥ


10.40.027

नोत्सहे ऽहं कृपण-धीः काम-कर्म-हतं मनः ।
रोद्धुं प्रमाथिभिश् चाक्षैर् ह्रियमाणम् इतस् ततः

notsahe 'haṃ kṛpaṇa-dhīḥ kāma-karma-hataṃ manaḥ |
roddhuṃ pramāthibhiś cākṣair hriyamāṇam itas tataḥ


10.40.028

सो ऽहं तवाङ्घ्र्य्-उपगतो ऽस्म्य् असतां दुरापं $ तच् चाप्य् अहं भवद्-अनुग्रह ईश मन्ये &अम्प्;पुंसो भवेद् यर्हि संसरणापवर्गस् % त्वय्य् अब्ज-नाभ सद्-उपासनया मतिः स्यात्

so 'haṃ tavāṅghry-upagato 'smy asatāṃ durāpaṃ $ tac cāpy ahaṃ bhavad-anugraha īśa manye &puṃso bhaved yarhi saṃsaraṇāpavargas % tvayy abja-nābha sad-upāsanayā matiḥ syāt


10.40.029


  • नमो विज्ञान-मात्राय सर्व-प्रत्यय-हेतवे ।
    पुरुषेश-प्रधानाय ब्रह्मणे ऽनन्त-शक्तये

** // namo vijñāna-mātrāya sarva-pratyaya-hetave |*
puruṣeśa-pradhānāya brahmaṇe 'nanta-śaktaye


10.40.030

नमस् ते वासुदेवाय सर्व-भूत-क्षयाय च ।
हृषीकेश नमस् तुभ्यं प्रपन्नं पाहि मां प्रभो

namas te vāsudevāya sarva-bhūta-kṣayāya ca |
hṛṣīkeśa namas tubhyaṃ prapannaṃ pāhi māṃ prabho

Chapter 10.41

10.41.001

0 श्री-शुक उवाच स्तुवतस् तस्य भगवान् दर्शयित्वा जले वपुः ।
भूयः समाहरत् कृष्णो नटो नाट्यम् इवात्मनः

0 śrī-śuka uvāca stuvatas tasya bhagavān darśayitvā jale vapuḥ |
bhūyaḥ samāharat kṛṣṇo naṭo nāṭyam ivātmanaḥ


10.41.002

सो ऽपि चान्तर्हितं वीक्ष्य जलाद् उन्मज्य सत्वरः ।
कृत्वा चावश्यकं सर्वं विस्मितो रथम् आगमत्

so 'pi cāntarhitaṃ vīkṣya jalād unmajya satvaraḥ |
kṛtvā cāvaśyakaṃ sarvaṃ vismito ratham āgamat


10.41.003

तम् अपृच्छद् धृषीकेशः किं ते दृष्टम् इवाद्भुतम् ।
भूमौ वियति तोये वा तथा त्वां लक्षयामहे

tam apṛcchad dhṛṣīkeśaḥ kiṃ te dṛṣṭam ivādbhutam |
bhūmau viyati toye vā tathā tvāṃ lakṣayāmahe


10.41.004

0 श्री-अक्रूर उवाच अद्भुतानीह यावन्ति भूमौ वियति वा जले ।
त्वयि विश्वात्मके तानि किं मे ऽदृष्टं विपश्यतः

0 śrī-akrūra uvāca adbhutānīha yāvanti bhūmau viyati vā jale |
tvayi viśvātmake tāni kiṃ me 'dṛṣṭaṃ vipaśyataḥ


10.41.005

यत्राद्भुतानि सर्वाणि भूमौ वियति वा जले ।
तं त्वानुपश्यतो ब्रह्मन् किं मे दृष्टम् इहाद्भुतम्

yatrādbhutāni sarvāṇi bhūmau viyati vā jale |
taṃ tvānupaśyato brahman kiṃ me dṛṣṭam ihādbhutam


10.41.006

इत्य् उक्त्वा चोदयाम् आस स्यन्दनं गान्दिनी-सुतः ।
मथुराम् अनयद् रामं कृष्णं चैव दिनात्यये

ity uktvā codayām āsa syandanaṃ gāndinī-sutaḥ |
mathurām anayad rāmaṃ kṛṣṇaṃ caiva dinātyaye


10.41.007

मार्गे ग्राम-जना राजंस् तत्र तत्रोपसङ्गताः ।
वसुदेव-सुतौ वीक्ष्य प्रीता दृष्टिं न चाददुः

mārge grāma-janā rājaṃs tatra tatropasaṅgatāḥ |
vasudeva-sutau vīkṣya prītā dṛṣṭiṃ na cādaduḥ


10.41.008

तावद् व्रजौकसस् तत्र नन्द-गोपादयो ऽग्रतः ।
पुरोपवनम् आसाद्य प्रतीक्षन्तो ऽवतस्थिरे

tāvad vrajaukasas tatra nanda-gopādayo 'grataḥ |
puropavanam āsādya pratīkṣanto 'vatasthire


10.41.009

तान् समेत्याह भगवान् अक्रूरं जगद्-ईश्वरः ।
गृहीत्वा पाणिना पाणिं प्रश्रितं प्रहसन्न् इव

tān sametyāha bhagavān akrūraṃ jagad-īśvaraḥ |
gṛhītvā pāṇinā pāṇiṃ praśritaṃ prahasann iva


10.41.010

भवान् प्रविशताम् अग्रे सह-यानः पुरीं गृहम् ।
वयं त्व् इहावमुच्याथ ततो द्रक्ष्यामहे पुरीम्

bhavān praviśatām agre saha-yānaḥ purīṃ gṛham |
vayaṃ tv ihāvamucyātha tato drakṣyāmahe purīm


10.41.011

0 श्री-अक्रूर उवाच नाहं भवद्भ्यां रहितः प्रवेक्ष्ये मथुरां प्रभो ।
त्यक्तुं नार्हसि मां नाथ भक्तं ते भक्त-वत्सल

0 śrī-akrūra uvāca nāhaṃ bhavadbhyāṃ rahitaḥ pravekṣye mathurāṃ prabho |
tyaktuṃ nārhasi māṃ nātha bhaktaṃ te bhakta-vatsala


10.41.012

आगच्छ याम गेहान् नः स-नाथान् कुर्व् अधोक्षज ।
सहाग्रजः स-गोपालैः सुहृद्भिश् च सुहृत्तम

āgaccha yāma gehān naḥ sa-nāthān kurv adhokṣaja |
sahāgrajaḥ sa-gopālaiḥ suhṛdbhiś ca suhṛttama


10.41.013

पुनीहि पाद-रजसा गृहान् नो गृह-मेधिनाम् ।
यच्-छौचेनानुतृप्यन्ति पितरः साग्नयः सुराः

punīhi pāda-rajasā gṛhān no gṛha-medhinām |
yac-chaucenānutṛpyanti pitaraḥ sāgnayaḥ surāḥ


10.41.014

अवनिज्याङ्घ्रि-युगलम् आसीत् श्लोक्यो बलिर् महान् ।
ऐश्वर्यम् अतुलं लेभे गतिं चैकान्तिनां तु या

avanijyāṅghri-yugalam āsīt ślokyo balir mahān |
aiśvaryam atulaṃ lebhe gatiṃ caikāntināṃ tu yā


10.41.015

आपस् ते ऽङ्घ्र्य्-अवनेजन्यस् त्रींल् लोकान् शुचयो ऽपुनन् ।
शिरसाधत्त याः शर्वः स्वर् याताः सगरात्मजाः

āpas te 'ṅghry-avanejanyas trīṃl lokān śucayo 'punan |
śirasādhatta yāḥ śarvaḥ svar yātāḥ sagarātmajāḥ


10.41.016

देव-देव जगन्-नाथ पुण्य-श्रवण-कीर्तन ।
यदूत्तमोत्तमः-श्लोक नारायण नमो ऽस्तु ते

deva-deva jagan-nātha puṇya-śravaṇa-kīrtana |
yadūttamottamaḥ-śloka nārāyaṇa namo 'stu te


10.41.017

0 श्री-भगवन् उवाच आयास्ये भवतो गेहम् अहम् अर्य-समन्वितः ।
यदु-चक्र-द्रुहं हत्वा वितरिष्ये सुहृत्-प्रियम्

0 śrī-bhagavan uvāca āyāsye bhavato geham aham arya-samanvitaḥ |
yadu-cakra-druhaṃ hatvā vitariṣye suhṛt-priyam


10.41.018

0 श्री-शुक उवाच एवम् उक्तो भगवता सो ऽक्रूरो विमना इव ।
पुरीं प्रविष्टः कंसाय कर्मावेद्य गृहं ययौ

0 śrī-śuka uvāca evam ukto bhagavatā so 'krūro vimanā iva |
purīṃ praviṣṭaḥ kaṃsāya karmāvedya gṛhaṃ yayau


10.41.019

अथापराह्ने भगवान् कृष्णः सङ्कर्षणान्वितः ।
मथुरां प्राविशद् गोपैर् दिदृक्षुः परिवारितः

athāparāhne bhagavān kṛṣṇaḥ saṅkarṣaṇānvitaḥ |
mathurāṃ prāviśad gopair didṛkṣuḥ parivāritaḥ


10.41.020

ददर्श तां स्फाटिक-तुण्ग-गोपुर- द्वारां बृहद्-धेम-कपाट-तोरणाम् ।
ताम्रार-कोष्ठां परिखा-दुरासदाम् उद्यान-रम्योपवनोपशोभिताम्

dadarśa tāṃ sphāṭika-tuṇga-gopura- dvārāṃ bṛhad-dhema-kapāṭa-toraṇām |
tāmrāra-koṣṭhāṃ parikhā-durāsadām udyāna-ramyopavanopaśobhitām


10.41.021

सौवर्ण-शृङ्गाटक-हर्म्य-निष्कुटैः श्रेणी-सभाभिर् भवनैर् उपस्कृताम् ।
वैदूर्य-वज्रामल-नील-विद्रुमैर् मुक्ता-हरिद्भिर् वलभीषु वेदिषु

sauvarṇa-śṛṅgāṭaka-harmya-niṣkuṭaiḥ śreṇī-sabhābhir bhavanair upaskṛtām |
vaidūrya-vajrāmala-nīla-vidrumair muktā-haridbhir valabhīṣu vediṣu


10.41.022

जुष्टेषु जालामुख-रन्ध्र-कुट्टिमेष्व् आविष्ट-पारावत-बर्हि-नादिताम् ।
संसिक्त-रथ्यापण-मार्ग-चत्वरां प्रकीर्ण-माल्याङ्कुर-लाज-तण्डुलाम्

juṣṭeṣu jālāmukha-randhra-kuṭṭimeṣv āviṣṭa-pārāvata-barhi-nāditām |
saṃsikta-rathyāpaṇa-mārga-catvarāṃ prakīrṇa-mālyāṅkura-lāja-taṇḍulām


10.41.023

आपूर्ण-कुम्भैर् दधि-चन्दनोक्षितैः प्रसून-दीपावलिभिः स-पल्लवैः ।
स-वृन्द-रम्भा-क्रमुकैः स-केतुभिः स्व्-अलङ्कृत-द्वार-गृहां स-पट्टिकैः

āpūrṇa-kumbhair dadhi-candanokṣitaiḥ prasūna-dīpāvalibhiḥ sa-pallavaiḥ |
sa-vṛnda-rambhā-kramukaiḥ sa-ketubhiḥ sv-alaṅkṛta-dvāra-gṛhāṃ sa-paṭṭikaiḥ


10.41.024

तां सम्प्रविष्टौ वसुदेव-नन्दनौ वृतौ वयस्यैर् नरदेव-वर्त्मना ।
द्रष्टुं समीयुस् त्वरिताः पुर-स्त्रियो हर्म्याणि चैवारुरुहुर् नृपोत्सुकाः

tāṃ sampraviṣṭau vasudeva-nandanau vṛtau vayasyair naradeva-vartmanā |
draṣṭuṃ samīyus tvaritāḥ pura-striyo harmyāṇi caivāruruhur nṛpotsukāḥ


10.41.025

काश्चिद् विपर्यग्-धृत-वस्त्र-भूषणा $ विस्मृत्य चैकं युगलेष्व् अथापराः &अम्प्;कृतैक-पत्र-श्रवनैक-नूपुरा % नाङ्क्त्वा द्वितीयं त्व् अपराश् च लोचनम्

kāścid viparyag-dhṛta-vastra-bhūṣaṇā $ vismṛtya caikaṃ yugaleṣv athāparāḥ &kṛtaika-patra-śravanaika-nūpurā % nāṅktvā dvitīyaṃ tv aparāś ca locanam


10.41.026


  • अश्नन्त्य एकास् तद् अपास्य सोत्सवा अभ्यज्यमाना अकृतोपमज्जनाः ।
    स्वपन्त्य उत्थाय निशम्य निःस्वनं प्रपाययन्त्यो ऽर्भम् अपोह्य मातरः

** // aśnantya ekās tad apāsya sotsavā abhyajyamānā akṛtopamajjanāḥ |*
svapantya utthāya niśamya niḥsvanaṃ prapāyayantyo 'rbham apohya mātaraḥ


10.41.027

मनांसि तासाम् अरविन्द-लोचनः प्रगल्भ-लीला-हसितावलोकैः ।
जहार मत्त-द्विरदेन्द्र-विक्रमो दृशां ददच् छ्री-रमणात्मनोत्सवम्

manāṃsi tāsām aravinda-locanaḥ pragalbha-līlā-hasitāvalokaiḥ |
jahāra matta-dviradendra-vikramo dṛśāṃ dadac chrī-ramaṇātmanotsavam


10.41.028

दृष्ट्वा मुहुः श्रुतम् अनुद्रुत-चेतसस् तं $ तत्-प्रेक्षणोत्स्मित-सुधोक्षण-लब्ध-मानाः &अम्प्;आनन्द-मूर्तिम् उपगुह्य दृशात्म-लब्धं % हृष्यत्-त्वचो जहुर् अनन्तम् अरिन्दमाधिम्

dṛṣṭvā muhuḥ śrutam anudruta-cetasas taṃ $ tat-prekṣaṇotsmita-sudhokṣaṇa-labdha-mānāḥ &ānanda-mūrtim upaguhya dṛśātma-labdhaṃ % hṛṣyat-tvaco jahur anantam arindamādhim


10.41.029


  • प्रासाद-शिखरारूढाः प्रीत्य्-उत्फुल्ल-मुखाम्बुजाः ।
    अभ्यवर्षन् सौमनस्यैः प्रमदा बल-केशवौ

** // prāsāda-śikharārūḍhāḥ prīty-utphulla-mukhāmbujāḥ |*
abhyavarṣan saumanasyaiḥ pramadā bala-keśavau


10.41.030

दध्य्-अक्षतैः सोद-पात्रैः स्रग्-गन्धैर् अभ्युपायनैः ।
ताव् आनर्चुः प्रमुदितास् तत्र तत्र द्विजातयः

dadhy-akṣataiḥ soda-pātraiḥ srag-gandhair abhyupāyanaiḥ |
tāv ānarcuḥ pramuditās tatra tatra dvijātayaḥ


10.41.031

ऊचुः पौरा अहो गोप्यस् तपः किम् अचरन् महत् ।
या ह्य् एताव् अनुपश्यन्ति नर-लोक-महोत्सवौ

ūcuḥ paurā aho gopyas tapaḥ kim acaran mahat |
yā hy etāv anupaśyanti nara-loka-mahotsavau


10.41.032

रजकं कञ्चिद् आयान्तं रङ्ग-कारं गदाग्रजः ।
दृष्ट्वायाचत वासांसि धौतान्य् अत्य्-उत्तमानि च

rajakaṃ kañcid āyāntaṃ raṅga-kāraṃ gadāgrajaḥ |
dṛṣṭvāyācata vāsāṃsi dhautāny aty-uttamāni ca


10.41.033

देह्य् आवयोः समुचितान्य् अङ्ग वासांसि चार्हतोः ।
भविष्यति परं श्रेयो दातुस् ते नात्र संशयः

dehy āvayoḥ samucitāny aṅga vāsāṃsi cārhatoḥ |
bhaviṣyati paraṃ śreyo dātus te nātra saṃśayaḥ


10.41.034

स याचितो भगवता परिपूर्णेन सर्वतः ।
साक्षेपं रुषितः प्राह भृत्यो राज्ञः सु-दुर्मदः

sa yācito bhagavatā paripūrṇena sarvataḥ |
sākṣepaṃ ruṣitaḥ prāha bhṛtyo rājñaḥ su-durmadaḥ


10.41.035

ईदृशान्य् एव वासांसी नित्यं गिरि-वने-चरः ।
परिधत्त किम् उद्वृत्ता राज-द्रव्याण्य् अभीप्सथ

īdṛśāny eva vāsāṃsī nityaṃ giri-vane-caraḥ |
paridhatta kim udvṛttā rāja-dravyāṇy abhīpsatha


10.41.036

याताशु बालिशा मैवं प्रार्थ्यं यदि जिजीवीषा ।
बध्नन्ति घ्नन्ति लुम्पन्ति दृप्तं राज-कुलानि वै

yātāśu bāliśā maivaṃ prārthyaṃ yadi jijīvīṣā |
badhnanti ghnanti lumpanti dṛptaṃ rāja-kulāni vai


10.41.037

एवं विकत्थमानस्य कुपितो देवकी-सुतः ।
रजकस्य कराग्रेण शिरः कायाद् अपातयत्

evaṃ vikatthamānasya kupito devakī-sutaḥ |
rajakasya karāgreṇa śiraḥ kāyād apātayat


10.41.038

तस्यानुजीविनः सर्वे वासः-कोशान् विसृज्य वै ।
दुद्रुवुः सर्वतो मार्गं वासांसि जगृहे ऽच्युतः

tasyānujīvinaḥ sarve vāsaḥ-kośān visṛjya vai |
dudruvuḥ sarvato mārgaṃ vāsāṃsi jagṛhe 'cyutaḥ


10.41.039

वसित्वात्म-प्रिये वस्त्रे कृष्णः सङ्कर्षणस् तथा ।
शेषाण्य् आदत्त गोपेभ्यो विसृज्य भुवि कानिचित्

vasitvātma-priye vastre kṛṣṇaḥ saṅkarṣaṇas tathā |
śeṣāṇy ādatta gopebhyo visṛjya bhuvi kānicit


10.41.040

ततस् तु वायकः प्रीतस् तयोर् वेषम् अकल्पयत् ।
विचित्र-वर्णैश् चैलेयैर् आकल्पैर् अनुरूपतः

tatas tu vāyakaḥ prītas tayor veṣam akalpayat |
vicitra-varṇaiś caileyair ākalpair anurūpataḥ


10.41.041

नाना-लक्षण-वेषाभ्यां कृष्ण-रामौ विरेजतुः ।
स्व्-अलङ्कृतौ बाल-गजौ पर्वणीव सितेतरौ

nānā-lakṣaṇa-veṣābhyāṃ kṛṣṇa-rāmau virejatuḥ |
sv-alaṅkṛtau bāla-gajau parvaṇīva sitetarau


10.41.042

तस्य प्रसन्नो भगवान् प्रादात् सारूप्यम् आत्मनः ।
श्रियं च परमां लोके बलैश्वर्य-स्मृतीन्द्रियम्

tasya prasanno bhagavān prādāt sārūpyam ātmanaḥ |
śriyaṃ ca paramāṃ loke balaiśvarya-smṛtīndriyam


10.41.043

ततः सुदाम्नो भवनं माला-कारस्य जग्मतुः ।
तौ दृष्ट्वा स समुत्थाय ननाम शिरसा भुवि

tataḥ sudāmno bhavanaṃ mālā-kārasya jagmatuḥ |
tau dṛṣṭvā sa samutthāya nanāma śirasā bhuvi


10.41.044

तयोर् आसनम् आनीय पाद्यं चार्घ्यार्हणादिभिः ।
पूजां सानुगयोश् चक्रे स्रक्-ताम्बूलानुलेपनैः

tayor āsanam ānīya pādyaṃ cārghyārhaṇādibhiḥ |
pūjāṃ sānugayoś cakre srak-tāmbūlānulepanaiḥ


10.41.045

प्राह नः सार्थकं जन्म पावितं च कुलं प्रभो ।
पितृ-देवर्षयो मह्यं तुष्टा ह्य् आगमनेन वाम्

prāha naḥ sārthakaṃ janma pāvitaṃ ca kulaṃ prabho |
pitṛ-devarṣayo mahyaṃ tuṣṭā hy āgamanena vām


10.41.046

भवन्तौ किल विश्वस्य जगतः कारणं परम् ।
अवतीर्णाव् इहांशेन क्षेमाय च भवाय च

bhavantau kila viśvasya jagataḥ kāraṇaṃ param |
avatīrṇāv ihāṃśena kṣemāya ca bhavāya ca


10.41.047

न हि वां विषमा दृष्टिः सुहृदोर् जगद्-आत्मनोः ।
समयोः सर्व-भूतेषु भजन्तं भजतोर् अपि

na hi vāṃ viṣamā dṛṣṭiḥ suhṛdor jagad-ātmanoḥ |
samayoḥ sarva-bhūteṣu bhajantaṃ bhajator api


10.41.048

ताव् अज्ञापयतं भृत्यं किम् अहं करवाणि वाम् ।
पुंसो ऽत्य्-अनुग्रहो ह्य् एष भवद्भिर् यन् नियुज्यते

tāv ajñāpayataṃ bhṛtyaṃ kim ahaṃ karavāṇi vām |
puṃso 'ty-anugraho hy eṣa bhavadbhir yan niyujyate


10.41.049

इत्य् अभिप्रेत्य राजेन्द्र सुदामा प्रीत-मानसः ।
शस्तैः सु-गन्धैः कुसुमैर् माला विरचिता ददौ

ity abhipretya rājendra sudāmā prīta-mānasaḥ |
śastaiḥ su-gandhaiḥ kusumair mālā viracitā dadau


10.41.050

ताभिः स्व्-अलङ्कृतौ प्रीतौ कृष्ण-रामौ सहानुगौ ।
प्रणताय प्रपन्नाय ददतुर् वर-दौ वरान्

tābhiḥ sv-alaṅkṛtau prītau kṛṣṇa-rāmau sahānugau |
praṇatāya prapannāya dadatur vara-dau varān


10.41.051

सो ऽपि वव्रे ऽचलां भक्तिं तस्मिन्न् एवाखिलात्मनि ।
तद्-भक्तेषु च सौहार्दं भूतेषु च दयां पराम्

so 'pi vavre 'calāṃ bhaktiṃ tasminn evākhilātmani |
tad-bhakteṣu ca sauhārdaṃ bhūteṣu ca dayāṃ parām


10.41.052

इति तस्मै वरं दत्त्वा श्रियं चान्वय-वर्धिनीम् ।
बलम् आयुर् यशः कान्तिं निर्जगाम सहाग्रजः

iti tasmai varaṃ dattvā śriyaṃ cānvaya-vardhinīm |
balam āyur yaśaḥ kāntiṃ nirjagāma sahāgrajaḥ

Chapter 10.42

10.42.001

0 श्री-शुक उवाच अथ व्रजन् राज-पथेन माधवः स्त्रियं गृहीताङ्ग-विलेप-भाजनाम् ।
विलोक्य कुब्जां युवतीं वराननां पप्रच्छ यान्तीं प्रहसन् रस-प्रदः

0 śrī-śuka uvāca atha vrajan rāja-pathena mādhavaḥ striyaṃ gṛhītāṅga-vilepa-bhājanām |
vilokya kubjāṃ yuvatīṃ varānanāṃ papraccha yāntīṃ prahasan rasa-pradaḥ


10.42.002

का त्वं वरोर्व् एतद् उ हानुलेपनं कस्याङ्गने वा कथयस्व साधु नः ।
देह्य् आवयोर् अङ्ग-विलेपम् उत्तमं श्रेयस् ततस् ते न चिराद् भविष्यति

kā tvaṃ varorv etad u hānulepanaṃ kasyāṅgane vā kathayasva sādhu naḥ |
dehy āvayor aṅga-vilepam uttamaṃ śreyas tatas te na cirād bhaviṣyati


10.42.003

0 सैरन्ध्र्य् उवाच दास्य् अस्म्य् अहं सुन्दर कंस-सम्मता $ त्रिवक्र-नामा ह्य् अनुलेप-कर्मणि & दास्य् अस्म्य् अहं सुन्दर कंस-सम्मता $ त्रिवक्र-नामा ह्य् अनुलेप-कर्मणि & मद्-भावितं भोज-पतेर् अति-प्रियं % विना युवां को ऽन्यतमस् तद् अर्हति

0 sairandhry uvāca dāsy asmy ahaṃ sundara kaṃsa-sammatā $ trivakra-nāmā hy anulepa-karmaṇi & dāsy asmy ahaṃ sundara kaṃsa-sammatā $ trivakra-nāmā hy anulepa-karmaṇi & mad-bhāvitaṃ bhoja-pater ati-priyaṃ % vinā yuvāṃ ko 'nyatamas tad arhati


10.42.004


  • रूप-पेशल-माधुर्य हसितालाप-वीक्षितैः ।
    धर्षितात्मा ददौ सान्द्रम् उभयोर् अनुलेपनम्

** // rūpa-peśala-mādhurya hasitālāpa-vīkṣitaiḥ |*
dharṣitātmā dadau sāndram ubhayor anulepanam


10.42.005

ततस् ताव् अङ्ग-रागेण स्व-वर्णेतर-शोभिना ।
सम्प्राप्त-पर-भागेन शुशुभाते ऽनुरञ्जितौ

tatas tāv aṅga-rāgeṇa sva-varṇetara-śobhinā |
samprāpta-para-bhāgena śuśubhāte 'nurañjitau


10.42.006

प्रसन्नो भगवान् कुब्जां त्रिवक्रां रुचिराननाम् ।
ऋज्वीं कर्तुं मनश् चक्रे दर्शयन् दर्शने फलम्

prasanno bhagavān kubjāṃ trivakrāṃ rucirānanām |
ṛjvīṃ kartuṃ manaś cakre darśayan darśane phalam


10.42.007

पद्भ्याम् आक्रम्य प्रपदे द्र्य्-अङ्गुल्य्-उत्तान-पाणिना ।
प्रगृह्य चिबुके ऽध्यात्मम् उदनीनमद् अच्युतः

padbhyām ākramya prapade dry-aṅguly-uttāna-pāṇinā |
pragṛhya cibuke 'dhyātmam udanīnamad acyutaḥ


10.42.008

सा तदर्जु-समानाङ्गी बृहच्-छ्रोणि-पयोधरा ।
मुकुन्द-स्पर्शनात् सद्यो बभूव प्रमदोत्तमा

sā tadarju-samānāṅgī bṛhac-chroṇi-payodharā |
mukunda-sparśanāt sadyo babhūva pramadottamā


10.42.009

ततो रूप-गुणौदार्य- सम्पन्ना प्राह केशवम् ।
उत्तरीयान्तम् अकृष्य स्मयन्ती जात-हृच्-छया

tato rūpa-guṇaudārya- sampannā prāha keśavam |
uttarīyāntam akṛṣya smayantī jāta-hṛc-chayā


10.42.010

एहि वीर गृहं यामो न त्वां त्यक्तुम् इहोत्सहे ।
त्वयोन्मथित-चित्तायाः प्रसीद पुरुषर्षभ

ehi vīra gṛhaṃ yāmo na tvāṃ tyaktum ihotsahe |
tvayonmathita-cittāyāḥ prasīda puruṣarṣabha


10.42.011

एवं स्त्रिया याच्यमानः कृष्णो रामस्य पश्यतः ।
मुखं वीक्ष्यानु गोपानां प्रहसंस् ताम् उवाच ह

evaṃ striyā yācyamānaḥ kṛṣṇo rāmasya paśyataḥ |
mukhaṃ vīkṣyānu gopānāṃ prahasaṃs tām uvāca ha


10.42.012

एष्यामि ते गृहं सु-भ्रु पुंसाम् आधि-विकर्शनम् ।
साधितार्थो ऽगृहाणां नः पान्थानां त्वं परायणम्

eṣyāmi te gṛhaṃ su-bhru puṃsām ādhi-vikarśanam |
sādhitārtho 'gṛhāṇāṃ naḥ pānthānāṃ tvaṃ parāyaṇam


10.42.013

विसृज्य माध्व्या वाण्या ताम् व्रजन् मार्गे वणिक्-पथैः ।
नानोपायन-ताम्बूल- स्रग्-गन्धैः साग्रजो ऽर्चितः

visṛjya mādhvyā vāṇyā tām vrajan mārge vaṇik-pathaiḥ |
nānopāyana-tāmbūla- srag-gandhaiḥ sāgrajo 'rcitaḥ


10.42.014

तद्-दर्शन-स्मर-क्षोभाद् आत्मानं नाविदन् स्त्रियः ।
विस्रस्त-वासः-कवर वलया लेख्य-मूर्तयः

tad-darśana-smara-kṣobhād ātmānaṃ nāvidan striyaḥ |
visrasta-vāsaḥ-kavara valayā lekhya-mūrtayaḥ


10.42.015

ततः पौरान् पृच्छमानो धनुषः स्थानम् अच्युतः ।
तस्मिन् प्रविष्टो ददृशे धनुर् ऐन्द्रम् इवाद्भुतम्

tataḥ paurān pṛcchamāno dhanuṣaḥ sthānam acyutaḥ |
tasmin praviṣṭo dadṛśe dhanur aindram ivādbhutam


10.42.016

पुरुषैर् बहुभिर् गुप्तम् अर्चितं परमर्द्धिमत् ।
वार्यमाणो नृभिः कृष्णः प्रसह्य धनुर् आददे

puruṣair bahubhir guptam arcitaṃ paramarddhimat |
vāryamāṇo nṛbhiḥ kṛṣṇaḥ prasahya dhanur ādade


10.42.017

करेण वामेन स-लीलम् उद्धृतं सज्यं च कृत्वा निमिषेण पश्यताम् ।
नृणां विकृष्य प्रबभञ्ज मध्यतो यथेक्षु-दण्डं मद-कर्य् उरुक्रमः

kareṇa vāmena sa-līlam uddhṛtaṃ sajyaṃ ca kṛtvā nimiṣeṇa paśyatām |
nṛṇāṃ vikṛṣya prababhañja madhyato yathekṣu-daṇḍaṃ mada-kary urukramaḥ


10.42.018

धनुषो भज्यमानस्य शब्दः खं रोदसी दिशः ।
पूरयाम् आस यं श्रुत्वा कंसस् त्रासम् उपागमत्

dhanuṣo bhajyamānasya śabdaḥ khaṃ rodasī diśaḥ |
pūrayām āsa yaṃ śrutvā kaṃsas trāsam upāgamat


10.42.019

तद्-रक्षिणः सानुचरं कुपिता आततायिनः ।
गृहीतु-कामा आवव्रुर् गृह्यतां वध्यताम् इति

tad-rakṣiṇaḥ sānucaraṃ kupitā ātatāyinaḥ |
gṛhītu-kāmā āvavrur gṛhyatāṃ vadhyatām iti


10.42.020

अथ तान् दुरभिप्रायान् विलोक्य बल-केशवौ ।
क्रुद्धौ धन्वन आदाय शकले तांश् च जघ्नतुः

atha tān durabhiprāyān vilokya bala-keśavau |
kruddhau dhanvana ādāya śakale tāṃś ca jaghnatuḥ


10.42.021

बलं च कंस-प्रहितं हत्वा शाला-मुखात् ततः ।
निष्क्रम्य चेरतुर् हृष्टौ निरीक्ष्य पुर-सम्पदः

balaṃ ca kaṃsa-prahitaṃ hatvā śālā-mukhāt tataḥ |
niṣkramya ceratur hṛṣṭau nirīkṣya pura-sampadaḥ


10.42.022

तयोस् तद् अद्भुतं वीर्यं निशाम्य पुर-वासिनः ।
तेजः प्रागल्भ्यं रूपं च मेनिरे विबुधोत्तमौ

tayos tad adbhutaṃ vīryaṃ niśāmya pura-vāsinaḥ |
tejaḥ prāgalbhyaṃ rūpaṃ ca menire vibudhottamau


10.42.023

तयोर् विचरतोः स्वैरम् आदित्यो ऽस्तम् उपेयिवान् ।
कृष्ण-रामौ वृतौ गोपैः पुराच् छकटम् ईयतुः

tayor vicaratoḥ svairam ādityo 'stam upeyivān |
kṛṣṇa-rāmau vṛtau gopaiḥ purāc chakaṭam īyatuḥ


10.42.024

गोप्यो मुकुन्द-विगमे विरहातुरा या आशासताशिष ऋता मधु-पुर्य् अभूवन् ।
सम्पश्यतां पुरुष-भूषण-गात्र-लक्ष्मीं हित्वेतरान् नु भजतश् चकमे ऽयनं श्रीः

gopyo mukunda-vigame virahāturā yā āśāsatāśiṣa ṛtā madhu-pury abhūvan |
sampaśyatāṃ puruṣa-bhūṣaṇa-gātra-lakṣmīṃ hitvetarān nu bhajataś cakame 'yanaṃ śrīḥ


10.42.025

अवनिक्ताङ्घ्रि-युगलौ भुक्त्वा क्षीरोपसेचनम् ।
ऊषतुस् तां सुखं रात्रिं ज्ञात्वा कंस-चिकीर्षितम्

avaniktāṅghri-yugalau bhuktvā kṣīropasecanam |
ūṣatus tāṃ sukhaṃ rātriṃ jñātvā kaṃsa-cikīrṣitam


10.42.026

कंसस् तु धनुषो भङ्गं रक्षिणां स्व-बलस्य च ।
वधं निशम्य गोविन्द- राम-विक्रीडितं परम्

kaṃsas tu dhanuṣo bhaṅgaṃ rakṣiṇāṃ sva-balasya ca |
vadhaṃ niśamya govinda- rāma-vikrīḍitaṃ param


10.42.027

दीर्घ-प्रजागरो भीतो दुर्निमित्तानि दुर्मतिः ।
बहून्य् अचष्टोभयथा मृत्योर् दौत्य-कराणि च

dīrgha-prajāgaro bhīto durnimittāni durmatiḥ |
bahūny acaṣṭobhayathā mṛtyor dautya-karāṇi ca


10.42.028

अदर्शनं स्व-शिरसः प्रतिरूपे च सत्य् अपि ।
असत्य् अपि द्वितीये च द्वै-रूप्यं ज्योतिषां तथा

adarśanaṃ sva-śirasaḥ pratirūpe ca saty api |
asaty api dvitīye ca dvai-rūpyaṃ jyotiṣāṃ tathā


10.42.029

छिद्र-प्रतीतिश् छायायां प्राण-घोषानुपश्रुतिः ।
स्वर्ण-प्रतीतिर् वृक्षेषु स्व-पदानाम् अदर्शनम्

chidra-pratītiś chāyāyāṃ prāṇa-ghoṣānupaśrutiḥ |
svarṇa-pratītir vṛkṣeṣu sva-padānām adarśanam


10.42.030

स्वप्ने प्रेत-परिष्वङ्गः खर-यानं विषादनम् ।
यायान् नलद-माल्य् एकस् तैलाभ्यक्तो दिग्-अम्बरः

svapne preta-pariṣvaṅgaḥ khara-yānaṃ viṣādanam |
yāyān nalada-māly ekas tailābhyakto dig-ambaraḥ


10.42.031

अन्यानि चेत्थं-भूतानि स्वप्न-जागरितानि च ।
पश्यन् मरण-सन्त्रस्तो निद्रां लेभे न चिन्तया

anyāni cetthaṃ-bhūtāni svapna-jāgaritāni ca |
paśyan maraṇa-santrasto nidrāṃ lebhe na cintayā


10.42.032

व्युष्टायां निशि कौरव्य सूर्ये चाद्भ्यः समुत्थिते ।
कारयाम् आस वै कंसो मल्ल-क्रीडा-महोत्सवम्

vyuṣṭāyāṃ niśi kauravya sūrye cādbhyaḥ samutthite |
kārayām āsa vai kaṃso malla-krīḍā-mahotsavam


10.42.033

आनर्चुः पुरुषा रङ्गं तूर्य-भेर्यश् च जघ्निरे ।
मञ्चाश् चालङ्कृताः स्रग्भिः पताका-चैल-तोरणैः

ānarcuḥ puruṣā raṅgaṃ tūrya-bheryaś ca jaghnire |
mañcāś cālaṅkṛtāḥ sragbhiḥ patākā-caila-toraṇaiḥ


10.42.034

तेषु पौरा जानपदा ब्रह्म-क्षत्र-पुरोगमाः ।
यथोपजोषं विविशू राजानश् च कृतासनाः

teṣu paurā jānapadā brahma-kṣatra-purogamāḥ |
yathopajoṣaṃ viviśū rājānaś ca kṛtāsanāḥ


10.42.035

कंसः परिवृतो ऽमात्यै राज-मञ्च उपाविशत् ।
मण्डलेश्वर-मध्य-स्थो हृदयेन विदूयता

kaṃsaḥ parivṛto 'mātyai rāja-mañca upāviśat |
maṇḍaleśvara-madhya-stho hṛdayena vidūyatā


10.42.036

वाद्यमानेसु तूर्येषु मल्ल-तालोत्तरेषु च ।
मल्लाः स्व्-अलङ्कृताः दृप्ताः सोपाध्यायाः समासत

vādyamānesu tūryeṣu malla-tālottareṣu ca |
mallāḥ sv-alaṅkṛtāḥ dṛptāḥ sopādhyāyāḥ samāsata


10.42.037

चाणूरो मुष्टिकः कूतः शलस् तोशल एव च ।
त आसेदुर् उपस्थानं वल्गु-वाद्य-प्रहर्षिताः

cāṇūro muṣṭikaḥ kūtaḥ śalas tośala eva ca |
ta āsedur upasthānaṃ valgu-vādya-praharṣitāḥ


10.42.038

नन्द-गोपादयो गोपा भोज-राज-समाहुताः ।
निवेदितोपायनास् त एकस्मिन् मञ्च आविशन्

nanda-gopādayo gopā bhoja-rāja-samāhutāḥ |
niveditopāyanās ta ekasmin mañca āviśan

Chapter 10.43

10.43.001

0 श्री-शुक उवाच अथ कृष्णश् च रामश् च कृत-शौचौ परन्तप ।
मल्ल-दुन्दुभि-निर्घोषं श्रुत्वा द्रष्टुम् उपेयतुः

0 śrī-śuka uvāca atha kṛṣṇaś ca rāmaś ca kṛta-śaucau parantapa |
malla-dundubhi-nirghoṣaṃ śrutvā draṣṭum upeyatuḥ


10.43.002

रङ्ग-द्वारं समासाद्य तस्मिन् नागम् अवस्थितम् ।
अपश्यत् कुवलयापीडं कृष्णो ऽम्बष्ठ-प्रचोदितम्

raṅga-dvāraṃ samāsādya tasmin nāgam avasthitam |
apaśyat kuvalayāpīḍaṃ kṛṣṇo 'mbaṣṭha-pracoditam


10.43.003

बद्ध्वा परिकरं शौरिः समुह्य कुटिलालकान् ।
उवाच हस्तिपं वाचा मेघ-नाद-गभीरया

baddhvā parikaraṃ śauriḥ samuhya kuṭilālakān |
uvāca hastipaṃ vācā megha-nāda-gabhīrayā


10.43.004

अम्बष्ठाम्बष्ठ मार्गं नौ देह्य् अपक्रम मा चिरम् ।
नो चेत् स-कुञ्जरं त्वाद्य नयामि यम-सादनम्

ambaṣṭhāmbaṣṭha mārgaṃ nau dehy apakrama mā ciram |
no cet sa-kuñjaraṃ tvādya nayāmi yama-sādanam


10.43.005

एवं निर्भर्त्सितो ऽम्बष्ठः कुपितः कोपितं गजम् ।
चोदयाम् आस कृष्णाय कालान्तक-यमोपमम्

evaṃ nirbhartsito 'mbaṣṭhaḥ kupitaḥ kopitaṃ gajam |
codayām āsa kṛṣṇāya kālāntaka-yamopamam


10.43.006

करीन्द्रस् तम् अभिद्रुत्य करेण तरसाग्रहीत् ।
कराद् विगलितः सो ऽमुं निहत्याङ्घ्रिष्व् अलीयत

karīndras tam abhidrutya kareṇa tarasāgrahīt |
karād vigalitaḥ so 'muṃ nihatyāṅghriṣv alīyata


10.43.007

सङ्क्रुद्धस् तम् अचक्षाणो घ्राण-दृष्टिः स केशवम् ।
परामृशत् पुष्करेण स प्रसह्य विनिर्गतः

saṅkruddhas tam acakṣāṇo ghrāṇa-dṛṣṭiḥ sa keśavam |
parāmṛśat puṣkareṇa sa prasahya vinirgataḥ


10.43.008

पुच्छे प्रगृह्याति-बलं धनुषः पञ्च-विंशतिम् ।
विचकर्ष यथा नागं सुपर्ण इव लीलया

pucche pragṛhyāti-balaṃ dhanuṣaḥ pañca-viṃśatim |
vicakarṣa yathā nāgaṃ suparṇa iva līlayā


10.43.009

स पर्यावर्तमानेन सव्य-दक्षिणतो ऽच्युतः ।
बभ्राम भ्राम्यमाणेन गो-वत्सेनेव बालकः

sa paryāvartamānena savya-dakṣiṇato 'cyutaḥ |
babhrāma bhrāmyamāṇena go-vatseneva bālakaḥ


10.43.010

ततो ऽभिमखम् अभ्येत्य पाणिनाहत्य वारणम् ।
प्राद्रवन् पातयाम् आस स्पृश्यमानः पदे पदे

tato 'bhimakham abhyetya pāṇināhatya vāraṇam |
prādravan pātayām āsa spṛśyamānaḥ pade pade


10.43.011

स धावन् कृईदया भूमौ पतित्वा सहसोत्थितः ।
तम् मत्वा पतितं क्रुद्धो दन्ताभ्यां सो ऽहनत् क्षितिम्

sa dhāvan kṛīdayā bhūmau patitvā sahasotthitaḥ |
tam matvā patitaṃ kruddho dantābhyāṃ so 'hanat kṣitim


10.43.012

स्व-विक्रमे प्रतिहते कुञ्जरेन्द्रो ऽत्य्-अमर्षितः ।
चोद्यमानो महामात्रैः कृष्णम् अभ्यद्रवद् रुषा

sva-vikrame pratihate kuñjarendro 'ty-amarṣitaḥ |
codyamāno mahāmātraiḥ kṛṣṇam abhyadravad ruṣā


10.43.013

तम् आपतन्तम् आसाद्य भगवान् मधुसूदनः ।
निगृह्य पाणिना हस्तं पातयाम् आस भू-तले

tam āpatantam āsādya bhagavān madhusūdanaḥ |
nigṛhya pāṇinā hastaṃ pātayām āsa bhū-tale


10.43.014

पतितस्य पदाक्रम्य मृगेन्द्र इव लीलया ।
दन्तम् उत्पाट्य तेनेभं हस्तिपांश् चाहनद् धरिः

patitasya padākramya mṛgendra iva līlayā |
dantam utpāṭya tenebhaṃ hastipāṃś cāhanad dhariḥ


10.43.015

मृतकं द्विपम् उत्सृज्य दन्त-पाणिः समाविशत् ।
अंस-न्यस्त-विषाणो ऽसृङ्- मद-बिन्दुभिर् अङ्कितः ।
विरूढ-स्वेद-कणिका वदनाम्बुरुहो बभौ

mṛtakaṃ dvipam utsṛjya danta-pāṇiḥ samāviśat |
aṃsa-nyasta-viṣāṇo 'sṛṅ- mada-bindubhir aṅkitaḥ |
virūḍha-sveda-kaṇikā vadanāmburuho babhau


10.43.016

वृतौ गोपैः कतिपयैर् बलदेव-जनार्दनौ ।
रङ्गं विविशतू राजन् गज-दन्त-वरायुधौ

vṛtau gopaiḥ katipayair baladeva-janārdanau |
raṅgaṃ viviśatū rājan gaja-danta-varāyudhau


10.43.017

मल्लानाम् अशनिर् नृणां नर-वरः स्त्रीणां स्मरो मूर्तिमान् $ गोपानां स्व-जनो ऽसतां क्षिति-भुजां शास्ता स्व-पित्रोः शिशुः &अम्प्;मृत्युर् भोज-पतेर् विराड् अविदुषां तत्त्वं परं योगिनां % वृष्णीनां पर-देवतेति विदितो रङ्गं गतः साग्रजः

mallānām aśanir nṛṇāṃ nara-varaḥ strīṇāṃ smaro mūrtimān $ gopānāṃ sva-jano 'satāṃ kṣiti-bhujāṃ śāstā sva-pitroḥ śiśuḥ &mṛtyur bhoja-pater virāḍ aviduṣāṃ tattvaṃ paraṃ yogināṃ % vṛṣṇīnāṃ para-devateti vidito raṅgaṃ gataḥ sāgrajaḥ


10.43.018


  • हतं कुवलयापीडं दृष्ट्वा ताव् अपि दुर्जयौ ।
    कंसो मनस्य् अपि तदा भृशम् उद्विविजे नृप

** // hataṃ kuvalayāpīḍaṃ dṛṣṭvā tāv api durjayau |*
kaṃso manasy api tadā bhṛśam udvivije nṛpa


10.43.019

तौ रेजतू रङ्ग-गतौ महा-भुजौ विचित्र-वेषाभरण-स्रग्-अम्बरौ ।
यथा नटाव् उत्तम-वेष-धारिणौ मनः क्षिपन्तौ प्रभया निरीक्षताम्

tau rejatū raṅga-gatau mahā-bhujau vicitra-veṣābharaṇa-srag-ambarau |
yathā naṭāv uttama-veṣa-dhāriṇau manaḥ kṣipantau prabhayā nirīkṣatām


10.43.020

निरीक्ष्य ताव् उत्तम-पूरुषौ जना मञ्च-स्थिता नागर-राष्ट्रका नृप ।
प्रहर्ष-वेगोत्कलितेक्षणाननाः पपुर् न तृप्ता नयनैस् तद्-आननम्

nirīkṣya tāv uttama-pūruṣau janā mañca-sthitā nāgara-rāṣṭrakā nṛpa |
praharṣa-vegotkalitekṣaṇānanāḥ papur na tṛptā nayanais tad-ānanam


10.43.021

पिबन्त इव चक्षुर्भ्यां लिहन्त इव जिह्वया ।
जिघ्रन्त इव नासाभ्यां श्लिष्यन्त इव बाहुभिः

pibanta iva cakṣurbhyāṃ lihanta iva jihvayā |
jighranta iva nāsābhyāṃ śliṣyanta iva bāhubhiḥ


10.43.022

ऊचुः परस्परं ते वै यथा-दृष्टं यथा-श्रुतम् ।
तद्-रूप-गुण-माधुर्य- प्रागल्भ्य-स्मारिता इव

ūcuḥ parasparaṃ te vai yathā-dṛṣṭaṃ yathā-śrutam |
tad-rūpa-guṇa-mādhurya- prāgalbhya-smāritā iva


10.43.023

एतौ भगवतः साक्षाद् धरेर् नारायणस्य हि ।
अवतीर्णाव् इहांशेन वसुदेवस्य वेश्मनि

etau bhagavataḥ sākṣād dharer nārāyaṇasya hi |
avatīrṇāv ihāṃśena vasudevasya veśmani


10.43.024

एष वै किल देवक्यां जातो नीतश् च गोकुलम् ।
कालम् एतं वसन् गूढो ववृधे नन्द-वेश्मनि

eṣa vai kila devakyāṃ jāto nītaś ca gokulam |
kālam etaṃ vasan gūḍho vavṛdhe nanda-veśmani


10.43.025

पूतनानेन नीतान्तं चक्रवातश् च दानवः ।
अर्जुनौ गुह्यकः केशी धेनुको ऽन्ये च तद्-विधाः

pūtanānena nītāntaṃ cakravātaś ca dānavaḥ |
arjunau guhyakaḥ keśī dhenuko 'nye ca tad-vidhāḥ


10.43.026

गावः स-पाला एतेन दावाग्नेः परिमोचिताः ।
कालियो दमितः सर्प इन्द्रश् च विमदः कृतः

gāvaḥ sa-pālā etena dāvāgneḥ parimocitāḥ |
kāliyo damitaḥ sarpa indraś ca vimadaḥ kṛtaḥ


10.43.027

सप्ताहम् एक-हस्तेन धृतो ऽद्रि-प्रवरो ऽमुना ।
वर्ष-वाताशनिभ्यश् च परित्रातं च गोकुलम्

saptāham eka-hastena dhṛto 'dri-pravaro 'munā |
varṣa-vātāśanibhyaś ca paritrātaṃ ca gokulam


10.43.028

गोप्यो ऽस्य नित्य-मुदित- हसित-प्रेक्षणं मुखम् ।
पश्यन्त्यो विविधांस् तापांस् तरन्ति स्माश्रमं मुदा

gopyo 'sya nitya-mudita- hasita-prekṣaṇaṃ mukham |
paśyantyo vividhāṃs tāpāṃs taranti smāśramaṃ mudā


10.43.029

वदन्त्य् अनेन वंशो ऽयं यदोः सु-बहु-विश्रुतः ।
श्रियं यशो महत्वं च लप्स्यते परिरक्षितः

vadanty anena vaṃśo 'yaṃ yadoḥ su-bahu-viśrutaḥ |
śriyaṃ yaśo mahatvaṃ ca lapsyate parirakṣitaḥ


10.43.030

अयं चास्याग्रजः श्रीमान् रामः कमल-लोचनः ।
प्रलम्बो निहतो येन वत्सको ये बकादयः

ayaṃ cāsyāgrajaḥ śrīmān rāmaḥ kamala-locanaḥ |
pralambo nihato yena vatsako ye bakādayaḥ


10.43.031

जनेष्व् एवं ब्रुवाणेषु तूर्येषु निनदत्सु च ।
कृष्ण-रामौ समाभाष्य चाणूरो वाक्यम् अब्रवीत्

janeṣv evaṃ bruvāṇeṣu tūryeṣu ninadatsu ca |
kṛṣṇa-rāmau samābhāṣya cāṇūro vākyam abravīt


10.43.032

हे नन्द-सूनो हे राम भवन्तौ वीर-सम्मतौ ।
नियुद्ध-कुशलौ श्रुत्वा राज्ञाहूतौ दिदृक्षुणा

he nanda-sūno he rāma bhavantau vīra-sammatau |
niyuddha-kuśalau śrutvā rājñāhūtau didṛkṣuṇā


10.43.033

प्रियं राज्ञः प्रकुर्वत्यः श्रेयो विन्दन्ति वै प्रजाः ।
मनसा कर्मणा वाचा विपरीतम् अतो ऽन्यथा

priyaṃ rājñaḥ prakurvatyaḥ śreyo vindanti vai prajāḥ |
manasā karmaṇā vācā viparītam ato 'nyathā


10.43.034

नित्यं प्रमुदिता गोपा वत्स-पाला यथा-स्फुटम् ।
वनेषु मल्ल-युद्धेन क्रीडन्तश् चारयन्ति गाः

nityaṃ pramuditā gopā vatsa-pālā yathā-sphuṭam |
vaneṣu malla-yuddhena krīḍantaś cārayanti gāḥ


10.43.035

तस्माद् राज्ञः प्रियं यूयं वयं च करवाम हे ।
भूतानि नः प्रसीदन्ति सर्व-भूत-मयो नृपः

tasmād rājñaḥ priyaṃ yūyaṃ vayaṃ ca karavāma he |
bhūtāni naḥ prasīdanti sarva-bhūta-mayo nṛpaḥ


10.43.036

तन् निशम्याब्रवीत् कृष्णो देश-कालोचितं वचः ।
नियुद्धम् आत्मनो ऽभीष्टं मन्यमानो ऽभिनन्द्य च

tan niśamyābravīt kṛṣṇo deśa-kālocitaṃ vacaḥ |
niyuddham ātmano 'bhīṣṭaṃ manyamāno 'bhinandya ca


10.43.037

प्रजा भोज-पतेर् अस्य वयं चापि वने-चराः ।
करवाम प्रियं नित्यं तन् नः परम् अनुग्रहः

prajā bhoja-pater asya vayaṃ cāpi vane-carāḥ |
karavāma priyaṃ nityaṃ tan naḥ param anugrahaḥ


10.43.038

बाला वयं तुल्य-बलैः क्रीडिष्यामो यथोचितम् ।
भवेन् नियुद्धं माधर्मः स्पृशेन् मल्ल-सभा-सदः

bālā vayaṃ tulya-balaiḥ krīḍiṣyāmo yathocitam |
bhaven niyuddhaṃ mādharmaḥ spṛśen malla-sabhā-sadaḥ


10.43.039

0 चाणूर उवाच न बालो न किशोरस् त्वं बलश् च बलिनां वरः ।
लीलयेभो हतो येन सहस्र-द्विप-सत्त्व-भृत्

0 cāṇūra uvāca na bālo na kiśoras tvaṃ balaś ca balināṃ varaḥ |
līlayebho hato yena sahasra-dvipa-sattva-bhṛt


10.43.040

तस्माद् भवद्भ्यां बलिभिर् योद्धव्यं नानयो ऽत्र वै ।
मयि विक्रम वार्ष्णेय बलेन सह मुष्टिकः

tasmād bhavadbhyāṃ balibhir yoddhavyaṃ nānayo 'tra vai |
mayi vikrama vārṣṇeya balena saha muṣṭikaḥ

Chapter 10.44

10.44.001

0 श्री-शुक उवाच एवं चर्चित-सङ्कल्पो भगवान् मधुसूदनः ।
आससादाथ चणूरं मुष्ट्तिकं रोहिणी-सुतः

0 śrī-śuka uvāca evaṃ carcita-saṅkalpo bhagavān madhusūdanaḥ |
āsasādātha caṇūraṃ muṣṭtikaṃ rohiṇī-sutaḥ


10.44.002

हस्ताभ्यां हस्तयोर् बद्ध्वा पद्भ्याम् एव च पादयोः ।
विचकर्षतुर् अन्योन्यं प्रसह्य विजिगीषया

hastābhyāṃ hastayor baddhvā padbhyām eva ca pādayoḥ |
vicakarṣatur anyonyaṃ prasahya vijigīṣayā


10.44.003

अरत्नी द्वे अरत्निभ्यां जानुभ्यां चैव जानुनी ।
शिरः शीर्ष्णोरसोरस् ताव् अन्योन्यम् अभिजघ्नतुः

aratnī dve aratnibhyāṃ jānubhyāṃ caiva jānunī |
śiraḥ śīrṣṇorasoras tāv anyonyam abhijaghnatuḥ


10.44.004

परिभ्रामण-विक्षेप- परिरम्भावपातनैः ।
उत्सर्पणापसर्पणैश् चान्योन्यं प्रत्यरुन्धताम्

paribhrāmaṇa-vikṣepa- parirambhāvapātanaiḥ |
utsarpaṇāpasarpaṇaiś cānyonyaṃ pratyarundhatām


10.44.005

उत्थापनैर् उन्नयनैश् चालनैः स्थापनैर् अपि ।
परस्परं जिगीषन्ताव् अपचक्रतुर् आत्मनः

utthāpanair unnayanaiś cālanaiḥ sthāpanair api |
parasparaṃ jigīṣantāv apacakratur ātmanaḥ


10.44.006

तद् बलाबलवद् युद्धं समेताः सर्व-योषितः ।
ऊचुः परस्परं राजन् सानुकम्पा वरूथशः

tad balābalavad yuddhaṃ sametāḥ sarva-yoṣitaḥ |
ūcuḥ parasparaṃ rājan sānukampā varūthaśaḥ


10.44.007

महान् अयं बताधर्म एषां राज-सभा-सदाम् ।
ये बलाबलवद् युद्धं राज्ञो ऽन्विच्छन्ति पश्यतः

mahān ayaṃ batādharma eṣāṃ rāja-sabhā-sadām |
ye balābalavad yuddhaṃ rājño 'nvicchanti paśyataḥ


10.44.008

क्व वज्र-सार-सर्वाङ्गौ मल्लौ शैलेन्द्र-सन्निभौ ।
क्व चाति-सुकुमाराङ्गौ किशोरौ नाप्त-यौवनौ

kva vajra-sāra-sarvāṅgau mallau śailendra-sannibhau |
kva cāti-sukumārāṅgau kiśorau nāpta-yauvanau


10.44.009

धर्म-व्यतिक्रमो ह्य् अस्य समाजस्य ध्रुवं भवेत् ।
यत्राधर्मः समुत्तिष्ठेन् न स्थेयं तत्र कर्हिचित्

dharma-vyatikramo hy asya samājasya dhruvaṃ bhavet |
yatrādharmaḥ samuttiṣṭhen na stheyaṃ tatra karhicit


10.44.010

न सभां प्रविशेत् प्राज्ञः सभ्य-दोषान् अनुस्मरन् ।
अब्रुवन् विब्रुवन्न् अज्ञो नरः किल्बिषम् अश्नुते

na sabhāṃ praviśet prājñaḥ sabhya-doṣān anusmaran |
abruvan vibruvann ajño naraḥ kilbiṣam aśnute


10.44.011

वल्गतः शत्रुम् अभितः कृष्णस्य वदनाम्बुजम् ।
वीक्ष्यतां श्रम-वार्य्-उप्तं पद्म-कोशम् इवाम्बुभिः

valgataḥ śatrum abhitaḥ kṛṣṇasya vadanāmbujam |
vīkṣyatāṃ śrama-vāry-uptaṃ padma-kośam ivāmbubhiḥ


10.44.012

किं न पश्यत रामस्य मुखम् आताम्र-लोचनम् ।
मुष्टिकं प्रति सामर्षं हास-संरम्भ-शोभितम्

kiṃ na paśyata rāmasya mukham ātāmra-locanam |
muṣṭikaṃ prati sāmarṣaṃ hāsa-saṃrambha-śobhitam


10.44.013

पुण्या बत व्रज-भुवो यद् अयं नृ-लिङ्ग $ गूढः पुराण-पुरुषो वन-चित्र-माल्यः &अम्प्;गाः पालयन् सह-बलः क्वणयंश् च वेणुं % विक्रीदयाञ्चति गिरित्र-रमार्चिताङ्घ्रिः

puṇyā bata vraja-bhuvo yad ayaṃ nṛ-liṅga $ gūḍhaḥ purāṇa-puruṣo vana-citra-mālyaḥ &gāḥ pālayan saha-balaḥ kvaṇayaṃś ca veṇuṃ % vikrīdayāñcati giritra-ramārcitāṅghriḥ


10.44.014

  • //गोप्यस् तपः किम् अचरन् यद् अमुष्य रूपं $ लावण्य-सारम् असमोर्ध्वम् अनन्य-सिद्धम् &गोप्यस् तपः किम् अचरन् यद् अमुष्य रूपं $ लावण्य-सारम् असमोर्ध्वम् अनन्य-सिद्धम् &दृग्भिः पिबन्त्य् अनुसवाभिनवं दुरापम् % एकान्त-धाम यशसः श्रीय ऐश्वरस्य

** //gopyas tapaḥ kim acaran yad amuṣya rūpaṃ $ lāvaṇya-sāram asamordhvam ananya-siddham &gopyas tapaḥ kim acaran yad amuṣya rūpaṃ $ lāvaṇya-sāram asamordhvam ananya-siddham &dṛgbhiḥ pibanty anusavābhinavaṃ durāpam % ekānta-dhāma yaśasaḥ śrīya aiśvarasya*


10.44.015


  • या दोहने ऽवहनने मथनोपलेप प्रेङ्खेङ्खनार्भ-रुदितोक्षण-मार्जनादौ ।
    गायन्ति चैनम् अनुरक्त-धियो ऽश्रु-कण्ठ्यो धन्या व्रज-स्त्रिय उरुक्रम-चित्त-यानाः

** // yā dohane 'vahanane mathanopalepa preṅkheṅkhanārbha-ruditokṣaṇa-mārjanādau |*
gāyanti cainam anurakta-dhiyo 'śru-kaṇṭhyo dhanyā vraja-striya urukrama-citta-yānāḥ


10.44.016

प्रातर् व्रजाद् व्रजत आविशतश् च सायं $ गोभिः समं क्वणयतो ऽस्य निशम्य वेणुम् &अम्प्;निर्गम्य तूर्णम् अबलाः पथि भूरि-पुण्याः % पश्यन्ति स-स्मित-मुखं स-दयावलोकम्

prātar vrajād vrajata āviśataś ca sāyaṃ $ gobhiḥ samaṃ kvaṇayato 'sya niśamya veṇum &nirgamya tūrṇam abalāḥ pathi bhūri-puṇyāḥ % paśyanti sa-smita-mukhaṃ sa-dayāvalokam


10.44.017


  • एवं प्रभाषमाणासु स्त्रीषु योगेश्वरो हरिः ।
    शत्रुं हन्तुं मनश् चक्रे भगवान् भरतर्षभ

** // evaṃ prabhāṣamāṇāsu strīṣu yogeśvaro hariḥ |*
śatruṃ hantuṃ manaś cakre bhagavān bharatarṣabha


10.44.018

स-भयाः स्त्री-गिरः श्रुत्वा पुत्र-स्नेह-शुचातुरौ ।
पितराव् अन्वतप्येतां पुत्रयोर् अबुधौ बलम्

sa-bhayāḥ strī-giraḥ śrutvā putra-sneha-śucāturau |
pitarāv anvatapyetāṃ putrayor abudhau balam


10.44.019

तैस् तैर् नियुद्ध-विधिभिर् विविधैर् अच्युतेतरौ ।
युयुधाते यथान्योन्यं तथैव बल-मुष्टिकौ

tais tair niyuddha-vidhibhir vividhair acyutetarau |
yuyudhāte yathānyonyaṃ tathaiva bala-muṣṭikau


10.44.020

भगवद्-गात्र-निष्पातैर् वज्र-नीष्पेष-निष्ठुरैः ।
चाणूरो भज्यमानाङ्गो मुहुर् ग्लानिम् अवाप ह

bhagavad-gātra-niṣpātair vajra-nīṣpeṣa-niṣṭhuraiḥ |
cāṇūro bhajyamānāṅgo muhur glānim avāpa ha


10.44.021

स श्येन-वेग उत्पत्य मुष्टी-कृत्य कराव् उभौ ।
भगवन्तं वासुदेवं क्रुद्धो वक्षस्य् अबाधत

sa śyena-vega utpatya muṣṭī-kṛtya karāv ubhau |
bhagavantaṃ vāsudevaṃ kruddho vakṣasy abādhata


10.44.022

नाचलत् तत्-प्रहारेण मालाहत इव द्विपः ।
बाह्वोर् निगृह्य चाणूरं बहुशो भ्रामयन् हरिः

nācalat tat-prahāreṇa mālāhata iva dvipaḥ |
bāhvor nigṛhya cāṇūraṃ bahuśo bhrāmayan hariḥ


10.44.023

भू-पृष्ठे पोथयाम् आस तरसा क्षीण जीवितम् ।
विस्रस्ताकल्प-केश-स्रग् इन्द्र-ध्वज इवापतत्

bhū-pṛṣṭhe pothayām āsa tarasā kṣīṇa jīvitam |
visrastākalpa-keśa-srag indra-dhvaja ivāpatat


10.44.024

तथैव मुष्टिकः पूर्वं स्व-मुष्ट्याभिहतेन वै ।
बलभद्रेण बलिना तलेनाभिहतो भृशम्

tathaiva muṣṭikaḥ pūrvaṃ sva-muṣṭyābhihatena vai |
balabhadreṇa balinā talenābhihato bhṛśam


10.44.025

प्रवेपितः स रुधिरम् उद्वमन् मुखतो ऽर्दितः ।
व्यसुः पपातोर्व्य्-उपस्थे वाताहत इवाङ्घ्रिपः

pravepitaḥ sa rudhiram udvaman mukhato 'rditaḥ |
vyasuḥ papātorvy-upasthe vātāhata ivāṅghripaḥ


10.44.026

ततः कूटम् अनुप्राप्तं रामः प्रहरतां वरः ।
अवधील् लीलया राजन् सावज्ञं वाम-मुष्टिना

tataḥ kūṭam anuprāptaṃ rāmaḥ praharatāṃ varaḥ |
avadhīl līlayā rājan sāvajñaṃ vāma-muṣṭinā


10.44.027

तर्ह्य् एव हि शलः कृष्ण- प्रपदाहत-शीर्षकः ।
द्विधा विदीर्णस् तोशलक उभाव् अपि निपेततुः

tarhy eva hi śalaḥ kṛṣṇa- prapadāhata-śīrṣakaḥ |
dvidhā vidīrṇas tośalaka ubhāv api nipetatuḥ


10.44.028

चाणूरे मुष्टिके कूटे शले तोशलके हते ।
शेषाः प्रदुद्रुवुर् मल्लाः सर्वे प्राण-परीप्सवः

cāṇūre muṣṭike kūṭe śale tośalake hate |
śeṣāḥ pradudruvur mallāḥ sarve prāṇa-parīpsavaḥ


10.44.029

गोपान् वयस्यान् आकृष्य तैः संसृज्य विजह्रतुः ।
वाद्यमानेषु तूर्येषु वल्गन्तौ रुत-नूपुरौ

gopān vayasyān ākṛṣya taiḥ saṃsṛjya vijahratuḥ |
vādyamāneṣu tūryeṣu valgantau ruta-nūpurau


10.44.030

जनाः प्रजहृषुः सर्वे कर्मणा राम-कृष्णयोः ।
ऋते कंसं विप्र-मुख्याः साधवः साधु साध्व् इति

janāḥ prajahṛṣuḥ sarve karmaṇā rāma-kṛṣṇayoḥ |
ṛte kaṃsaṃ vipra-mukhyāḥ sādhavaḥ sādhu sādhv iti


10.44.031

हतेषु मल्ल-वर्येषु विद्रुतेषु च भोज-राट् ।
न्यवारयत् स्व-तूर्याणि वाक्यं चेदम् उवाच ह

hateṣu malla-varyeṣu vidruteṣu ca bhoja-rāṭ |
nyavārayat sva-tūryāṇi vākyaṃ cedam uvāca ha


10.44.032

निःसारयत दुर्वृत्तौ वसुदेवात्मजौ पुरात् ।
धनं हरत गोपानां नन्दं बध्नीत दुर्मतिम्

niḥsārayata durvṛttau vasudevātmajau purāt |
dhanaṃ harata gopānāṃ nandaṃ badhnīta durmatim


10.44.033

वसुदेवस् तु दुर्मेधा हन्यताम् आश्व् असत्तमः ।
उग्रसेनः पिता चापि सानुगः पर-पक्ष-गः

vasudevas tu durmedhā hanyatām āśv asattamaḥ |
ugrasenaḥ pitā cāpi sānugaḥ para-pakṣa-gaḥ


10.44.034

एवं विकत्थमाने वै कंसे प्रकुपितो ऽव्ययः ।
लघिम्नोत्पत्य तरसा मञ्चम् उत्तुङ्गम् आरुहत्

evaṃ vikatthamāne vai kaṃse prakupito 'vyayaḥ |
laghimnotpatya tarasā mañcam uttuṅgam āruhat


10.44.035

तम् आविशन्तम् आलोक्य मृत्युम् आत्मन आसनात् ।
मनस्वी सहसोत्थाय जगृहे सो ऽसि-चर्मणी

tam āviśantam ālokya mṛtyum ātmana āsanāt |
manasvī sahasotthāya jagṛhe so 'si-carmaṇī


10.44.036

तं खड्ग-पाणिं विचरन्तम् आशु श्येनं यथा दक्षिण-सव्यम् अम्बरे ।
समग्रहीद् दुर्विषहोग्र-तेजा यथोरगं तार्क्ष्य-सुतः प्रसह्य

taṃ khaḍga-pāṇiṃ vicarantam āśu śyenaṃ yathā dakṣiṇa-savyam ambare |
samagrahīd durviṣahogra-tejā yathoragaṃ tārkṣya-sutaḥ prasahya


10.44.037

प्रगृह्य केशेषु चलत्-किरीतं निपात्य रङ्गोपरि तुङ्ग-मञ्चात् ।
तस्योपरिष्टात् स्वयम् अब्ज-नाभः पपात विश्वाश्रय आत्म-तन्त्रः

pragṛhya keśeṣu calat-kirītaṃ nipātya raṅgopari tuṅga-mañcāt |
tasyopariṣṭāt svayam abja-nābhaḥ papāta viśvāśraya ātma-tantraḥ


10.44.038

तं सम्परेतं विचकर्ष भूमौ हरिर् यथेभं जगतो विपश्यतः ।
हा हेति शब्दः सु-महांस् तदाभूद् उदीरितः सर्व-जनैर् नरेन्द्र

taṃ samparetaṃ vicakarṣa bhūmau harir yathebhaṃ jagato vipaśyataḥ |
hā heti śabdaḥ su-mahāṃs tadābhūd udīritaḥ sarva-janair narendra


10.44.039

स नित्यदोद्विग्न-धिया तम् ईश्वरं पिबन्न् अदन् वा विचरन् स्वपन् श्वसन् ।
ददर्श चक्रायुधम् अग्रतो यतस् तद् एव रूपं दुरवापम् आप

sa nityadodvigna-dhiyā tam īśvaraṃ pibann adan vā vicaran svapan śvasan |
dadarśa cakrāyudham agrato yatas tad eva rūpaṃ duravāpam āpa


10.44.040

तस्यानुजा भ्रातरो ऽष्टौ कङ्क-न्यग्रोधकादयः ।
अभ्यधावन्न् अति-क्रुद्धा भ्रातुर् निर्वेश-कारिणः

tasyānujā bhrātaro 'ṣṭau kaṅka-nyagrodhakādayaḥ |
abhyadhāvann ati-kruddhā bhrātur nirveśa-kāriṇaḥ


10.44.041

तथाति-रभसांस् तांस् तु संयत्तान् रोहिणी-सुतः ।
अहन् परिघम् उद्यम्य पशून् इव मृगाधिपः

tathāti-rabhasāṃs tāṃs tu saṃyattān rohiṇī-sutaḥ |
ahan parigham udyamya paśūn iva mṛgādhipaḥ


10.44.042

नेदुर् दुन्दुभयो व्योम्नि ब्रह्मेशाद्या विभूतयः ।
पुष्पैः किरन्तस् तं प्रीताः शशंसुर् ननृतुः स्त्रियः

nedur dundubhayo vyomni brahmeśādyā vibhūtayaḥ |
puṣpaiḥ kirantas taṃ prītāḥ śaśaṃsur nanṛtuḥ striyaḥ


10.44.043

तेषां स्त्रियो महा-राज सुहृन्-मरण-दुःखिताः ।
तत्राभीयुर् विनिघ्नन्त्यः शीर्षाण्य् अश्रु-विलोचनाः

teṣāṃ striyo mahā-rāja suhṛn-maraṇa-duḥkhitāḥ |
tatrābhīyur vinighnantyaḥ śīrṣāṇy aśru-vilocanāḥ


10.44.044

शयानान् वीर-शयायां पतीन् आलिङ्ग्य शोचतीः ।
विलेपुः सु-स्वरं नार्यो विसृजन्त्यो मुहुः शुचः

śayānān vīra-śayāyāṃ patīn āliṅgya śocatīḥ |
vilepuḥ su-svaraṃ nāryo visṛjantyo muhuḥ śucaḥ


10.44.045

हा नाथ प्रिय धर्म-ज्ञ करुणानाथ-वत्सल ।
त्वया हतेन निहता वयं ते स-गृह-प्रजाः

hā nātha priya dharma-jña karuṇānātha-vatsala |
tvayā hatena nihatā vayaṃ te sa-gṛha-prajāḥ


10.44.046

त्वया विरहिता पत्या पुरीयं पुरुषर्षभ ।
न शोभते वयम् इव निवृत्तोत्सव-मङ्गला

tvayā virahitā patyā purīyaṃ puruṣarṣabha |
na śobhate vayam iva nivṛttotsava-maṅgalā


10.44.047

अनागसां त्वं भूतानां कृतवान् द्रोहम् उल्बणम् ।
तेनेमां भो दशां नीतो भूत-ध्रुक् को लभेत शम्

anāgasāṃ tvaṃ bhūtānāṃ kṛtavān droham ulbaṇam |
tenemāṃ bho daśāṃ nīto bhūta-dhruk ko labheta śam


10.44.048

सर्वेषाम् इह भूतानाम् एष हि प्रभवाप्ययः ।
गोप्ता च तद्-अवध्यायी न क्वचित् सुखम् एधते

sarveṣām iha bhūtānām eṣa hi prabhavāpyayaḥ |
goptā ca tad-avadhyāyī na kvacit sukham edhate


10.44.049

0 श्री-शुक उवाच राज-योषित आश्वास्य भगवांल् लोक-भावनः ।
याम् आहुर् लौकिकीं संस्थां हतानां समकारयत्

0 śrī-śuka uvāca rāja-yoṣita āśvāsya bhagavāṃl loka-bhāvanaḥ |
yām āhur laukikīṃ saṃsthāṃ hatānāṃ samakārayat


10.44.050

मातरं पितरं चैव मोचयित्वाथ बन्धनात् ।
कृष्ण-रामौ ववन्दाते शिरसा स्पृश्य पादयोः

mātaraṃ pitaraṃ caiva mocayitvātha bandhanāt |
kṛṣṇa-rāmau vavandāte śirasā spṛśya pādayoḥ


10.44.051

देवकी वसुदेवश् च विज्ञाय जगद्-ईश्वरौ ।
कृत-संवन्दनौ पुत्रौ सस्वजाते न शङ्कितौ

devakī vasudevaś ca vijñāya jagad-īśvarau |
kṛta-saṃvandanau putrau sasvajāte na śaṅkitau

Chapter 10.45

10.45.001

0 श्री-शुक उवाच पितराव् उपलब्धार्थौ विदित्वा पुरुषोत्तमः ।
मा भूद् इति निजां मायां ततान जन-मोहिनीम्

0 śrī-śuka uvāca pitarāv upalabdhārthau viditvā puruṣottamaḥ |
mā bhūd iti nijāṃ māyāṃ tatāna jana-mohinīm


10.45.002

उवाच पितराव् एत्य साग्रजः सात्वनर्षभः ।
प्रश्रयावनतः प्रीणन्न् अम्ब तातेति सादरम्

uvāca pitarāv etya sāgrajaḥ sātvanarṣabhaḥ |
praśrayāvanataḥ prīṇann amba tāteti sādaram


10.45.003

नास्मत्तो युवयोस् तात नित्योत्कण्ठितयोर् अपि ।
बाल्य-पौगण्ड-कैशोराः पुत्राभ्याम् अभवन् क्वचित्

nāsmatto yuvayos tāta nityotkaṇṭhitayor api |
bālya-paugaṇḍa-kaiśorāḥ putrābhyām abhavan kvacit


10.45.004

न लब्धो दैव-हतयोर् वासो नौ भवद्-अन्तिके ।
यां बालाः पितृ-गेह-स्था विन्दन्ते लालिता मुदम्

na labdho daiva-hatayor vāso nau bhavad-antike |
yāṃ bālāḥ pitṛ-geha-sthā vindante lālitā mudam


10.45.005

सर्वार्थ-सम्भवो देहो जनितः पोषितो यतः ।
न तयोर् याति निर्वेशं पित्रोर् मर्त्यः शतायुषा

sarvārtha-sambhavo deho janitaḥ poṣito yataḥ |
na tayor yāti nirveśaṃ pitror martyaḥ śatāyuṣā


10.45.006

यस् तयोर् आत्मजः कल्प आत्मना च धनेन च ।
वृत्तिं न दद्यात् तं प्रेत्य स्व-मांसं खादयन्ति हि

yas tayor ātmajaḥ kalpa ātmanā ca dhanena ca |
vṛttiṃ na dadyāt taṃ pretya sva-māṃsaṃ khādayanti hi


10.45.007

मातरं पितरं वृद्धं भार्यां साध्वीं सुतम् शिशुम् ।
गुरुं विप्रं प्रपन्नं च कल्पो ऽबिभ्रच् छ्वसन्-मृतः

mātaraṃ pitaraṃ vṛddhaṃ bhāryāṃ sādhvīṃ sutam śiśum |
guruṃ vipraṃ prapannaṃ ca kalpo 'bibhrac chvasan-mṛtaḥ


10.45.008

तन् नाव् अकल्पयोः कंसान् नित्यम् उद्विग्न-चेतसोः ।
मोघम् एते व्यतिक्रान्ता दिवसा वाम् अनर्चतोः

tan nāv akalpayoḥ kaṃsān nityam udvigna-cetasoḥ |
mogham ete vyatikrāntā divasā vām anarcatoḥ


10.45.009

तत् क्षन्तुम् अर्हथस् तात मातर् नौ पर-तन्त्रयोः ।
अकुर्वतोर् वां शुश्रूषां क्लिष्टयोर् दुर्हृदा भृशम्

tat kṣantum arhathas tāta mātar nau para-tantrayoḥ |
akurvator vāṃ śuśrūṣāṃ kliṣṭayor durhṛdā bhṛśam


10.45.010

0 श्री-शुक उवाच इति माया-मनुष्यस्य हरेर् विश्वात्मनो गिरा ।
मोहिताव् अङ्कम् आरोप्य परिष्वज्यापतुर् मुदम्

0 śrī-śuka uvāca iti māyā-manuṣyasya harer viśvātmano girā |
mohitāv aṅkam āropya pariṣvajyāpatur mudam


10.45.011

सिञ्चन्ताव् अश्रु-धाराभिः स्नेह-पाशेन चावृतौ ।
न किञ्चिद् ऊचतू राजन् बाष्प-कण्ठौ विमोहितौ

siñcantāv aśru-dhārābhiḥ sneha-pāśena cāvṛtau |
na kiñcid ūcatū rājan bāṣpa-kaṇṭhau vimohitau


10.45.012

एवम् आश्वास्य पितरौ भगवान् देवकी-सुतः ।
मातामहं तूग्रसेनं यदूनाम् अकरोन् णृपम्

evam āśvāsya pitarau bhagavān devakī-sutaḥ |
mātāmahaṃ tūgrasenaṃ yadūnām akaron ṇṛpam


10.45.013

आह चास्मान् महा-राज प्रजाश् चाज्ञप्तुम् अर्हसि ।
ययाति-शापाद् यदुभिर् नासितव्यं नृपासने

āha cāsmān mahā-rāja prajāś cājñaptum arhasi |
yayāti-śāpād yadubhir nāsitavyaṃ nṛpāsane


10.45.014

मयि भृत्य उपासीने भवतो विबुधादयः ।
बलिं हरन्त्य् अवनताः किम् उतान्ये नराधिपाः

mayi bhṛtya upāsīne bhavato vibudhādayaḥ |
baliṃ haranty avanatāḥ kim utānye narādhipāḥ


10.45.015

सर्वान् स्वान् ज्ञति-सम्बन्धान् दिग्भ्यः कंस-भयाकुलान् ।
यदु-वृष्ण्य्-अन्धक-मधु दाशार्ह-कुकुरादिकान्

sarvān svān jñati-sambandhān digbhyaḥ kaṃsa-bhayākulān |
yadu-vṛṣṇy-andhaka-madhu dāśārha-kukurādikān


10.45.016

सभाजितान् समाश्वास्य विदेशावास-कर्शितान् ।
न्यवासयत् स्व-गेहेषु वित्तैः सन्तर्प्य विश्व-कृत्

sabhājitān samāśvāsya videśāvāsa-karśitān |
nyavāsayat sva-geheṣu vittaiḥ santarpya viśva-kṛt


10.45.017

कृष्ण-सङ्कर्षण-भुजैर् गुप्ता लब्ध-मनोरथाः ।
गृहेषु रेमिरे सिद्धाः कृष्ण-राम-गत-ज्वराः

kṛṣṇa-saṅkarṣaṇa-bhujair guptā labdha-manorathāḥ |
gṛheṣu remire siddhāḥ kṛṣṇa-rāma-gata-jvarāḥ


10.45.018

वीक्षन्तो ऽहर् अहः प्रीता मुकुन्द-वदनाम्बुजम् ।
नित्यं प्रमुदितं श्रीमत् स-दय-स्मित-वीक्षणम्

vīkṣanto 'har ahaḥ prītā mukunda-vadanāmbujam |
nityaṃ pramuditaṃ śrīmat sa-daya-smita-vīkṣaṇam


10.45.019

तत्र प्रवयसो ऽप्य् आसन् युवानो ऽति-बलौजसः ।
पिबन्तो ऽक्षैर् मुकुन्दस्य मुखाम्बुज-सुधां मुहुः

tatra pravayaso 'py āsan yuvāno 'ti-balaujasaḥ |
pibanto 'kṣair mukundasya mukhāmbuja-sudhāṃ muhuḥ


10.45.020

अथ नन्दं समसाद्य भगवान् देवकी-सुतः ।
सङ्कर्षणश् च राजेन्द्र परिष्वज्येदम् ऊचतुः

atha nandaṃ samasādya bhagavān devakī-sutaḥ |
saṅkarṣaṇaś ca rājendra pariṣvajyedam ūcatuḥ


10.45.021

पितर् युवाभ्यां स्निग्धाभ्यां पोषितौ लालितौ भृशम् ।
पित्रोर् अभ्यधिका प्रीतिर् आत्मजेष्व् आत्मनो ऽपि हि

pitar yuvābhyāṃ snigdhābhyāṃ poṣitau lālitau bhṛśam |
pitror abhyadhikā prītir ātmajeṣv ātmano 'pi hi


10.45.022

स पिता सा च जननी यौ पुष्णीतां स्व-पुत्र-वत् ।
शिशून् बन्धुभिर् उत्सृष्टान् अकल्पैः पोष-रक्षणे

sa pitā sā ca jananī yau puṣṇītāṃ sva-putra-vat |
śiśūn bandhubhir utsṛṣṭān akalpaiḥ poṣa-rakṣaṇe


10.45.023

यात यूयं व्रजंन् तात वयं च स्नेह-दुःखितान् ।
ज्ञातीन् वो द्रष्टुम् एष्यामो विधाय सुहृदां सुखम्

yāta yūyaṃ vrajaṃn tāta vayaṃ ca sneha-duḥkhitān |
jñātīn vo draṣṭum eṣyāmo vidhāya suhṛdāṃ sukham


10.45.024

एवं सान्त्वय्य भगवान् नन्दं स-व्रजम् अच्युतः ।
वासो-ऽलङ्कार-कुप्याद्यैर् अर्हयाम् आस सादरम्

evaṃ sāntvayya bhagavān nandaṃ sa-vrajam acyutaḥ |
vāso-'laṅkāra-kupyādyair arhayām āsa sādaram


10.45.025

इत्य् उक्तस् तौ परिष्वज्य नन्दः प्रणय-विह्वलः ।
पूरयन्न् अश्रुभिर् नेत्रे सह गोपैर् व्रजं ययौ

ity uktas tau pariṣvajya nandaḥ praṇaya-vihvalaḥ |
pūrayann aśrubhir netre saha gopair vrajaṃ yayau


10.45.026

अथ शूर-सुतो राजन् पुत्रयोः समकारयत् ।
पुरोधसा ब्राह्मणैश् च यथावद् द्विज-संस्कृतिम्

atha śūra-suto rājan putrayoḥ samakārayat |
purodhasā brāhmaṇaiś ca yathāvad dvija-saṃskṛtim


10.45.027

तेभ्यो ऽदाद् दक्षिणा गावो रुक्म-मालाः स्व्-अलङ्कृताः ।
स्व्-अलङ्कृतेभ्यः सम्पूज्य स-वत्साः क्षौम-मालिनीः

tebhyo 'dād dakṣiṇā gāvo rukma-mālāḥ sv-alaṅkṛtāḥ |
sv-alaṅkṛtebhyaḥ sampūjya sa-vatsāḥ kṣauma-mālinīḥ


10.45.028

याः कृष्ण-राम-जन्मर्क्षे मनो-दत्ता महा-मतिः ।
ताश् चाददाद् अनुस्मृत्य कंसेनाधर्मतो हृताः

yāḥ kṛṣṇa-rāma-janmarkṣe mano-dattā mahā-matiḥ |
tāś cādadād anusmṛtya kaṃsenādharmato hṛtāḥ


10.45.029

ततश् च लब्ध-संस्कारौ द्विजत्वं प्राप्य सु-व्रतौ ।
गर्गाद् यदु-कुलाचार्याद् गायत्रं व्रतम् आस्थितौ

tataś ca labdha-saṃskārau dvijatvaṃ prāpya su-vratau |
gargād yadu-kulācāryād gāyatraṃ vratam āsthitau


10.45.030

प्रभवौ सर्व-विद्यानां सर्व-ज्ञौ जगद्-ईश्वरौ ।
नान्य-सिद्धामलं ज्ञानं गूहमानौ नरेहितैः

prabhavau sarva-vidyānāṃ sarva-jñau jagad-īśvarau |
nānya-siddhāmalaṃ jñānaṃ gūhamānau narehitaiḥ


10.45.031

अथो गुरु-कुले वासम् इच्छन्ताव् उपजग्मतुः ।
काश्यं सान्दीपनिं नाम ह्य् अवन्ति-पुर-वासिनम्

atho guru-kule vāsam icchantāv upajagmatuḥ |
kāśyaṃ sāndīpaniṃ nāma hy avanti-pura-vāsinam


10.45.032

यथोपसाद्य तौ दान्तौ गुरौ वृत्तिम् अनिन्दिताम् ।
ग्राहयन्ताव् उपेतौ स्म भक्त्या देवम् इवादृतौ

yathopasādya tau dāntau gurau vṛttim aninditām |
grāhayantāv upetau sma bhaktyā devam ivādṛtau


10.45.033

तयोर् द्विज-वरस् तुष्टः शुद्ध-भावानुवृत्तिभिः ।
प्रोवाच वेदान् अखिलान् सङ्गोपनिषदो गुरुः

tayor dvija-varas tuṣṭaḥ śuddha-bhāvānuvṛttibhiḥ |
provāca vedān akhilān saṅgopaniṣado guruḥ


10.45.034

स-रहस्यं धनुर्-वेदं धर्मान् न्याय-पथांस् तथा ।
तथा चान्वीक्षिकीं विद्यां राज-नीतिं च षड्-विधाम्

sa-rahasyaṃ dhanur-vedaṃ dharmān nyāya-pathāṃs tathā |
tathā cānvīkṣikīṃ vidyāṃ rāja-nītiṃ ca ṣaḍ-vidhām


10.45.035

सर्वं नर-वर-श्रेष्ठौ सर्व-विद्या-प्रवर्तकौ ।
सकृन् निगद-मात्रेण तौ सञ्जगृहतुर् नृप

sarvaṃ nara-vara-śreṣṭhau sarva-vidyā-pravartakau |
sakṛn nigada-mātreṇa tau sañjagṛhatur nṛpa


10.45.036

अहो-रात्रैश् चतुः-षष्ट्या संयत्तौ तावतीः कलाः ।
गुरु-दक्षिणयाचार्यं छन्दयाम् आसतुर् नृप

aho-rātraiś catuḥ-ṣaṣṭyā saṃyattau tāvatīḥ kalāḥ |
guru-dakṣiṇayācāryaṃ chandayām āsatur nṛpa


10.45.037

द्विजस् तयोस् तं महिमानम् अद्भुतं $ संलोक्ष्य राजन्न् अति-मानुसीं मतिम् &अम्प्;सम्मन्त्र्य पत्न्या स महार्णवे मृतं % बालं प्रभासे वरयां बभूव ह

dvijas tayos taṃ mahimānam adbhutaṃ $ saṃlokṣya rājann ati-mānusīṃ matim &sammantrya patnyā sa mahārṇave mṛtaṃ % bālaṃ prabhāse varayāṃ babhūva ha


10.45.038

  • //तेथेत्य् अथारुह्य महा-रथौ रथं $ प्रभासम् आसाद्य दुरन्त-विक्रमौ &तेथेत्य् अथारुह्य महा-रथौ रथं $ प्रभासम् आसाद्य दुरन्त-विक्रमौ &वेलाम् उपव्रज्य निषीदतुः क्षनं % सिन्धुर् विदित्वार्हनम् आहरत् तयोः

** //tethety athāruhya mahā-rathau rathaṃ $ prabhāsam āsādya duranta-vikramau &tethety athāruhya mahā-rathau rathaṃ $ prabhāsam āsādya duranta-vikramau &velām upavrajya niṣīdatuḥ kṣanaṃ % sindhur viditvārhanam āharat tayoḥ*


10.45.039


  • तम् आह भगवान् आशु गुरु-पुत्रः प्रदीयताम् ।
    यो ऽसाव् इह त्वया ग्रस्तो बालको महतोर्मिणा

** // tam āha bhagavān āśu guru-putraḥ pradīyatām |*
yo 'sāv iha tvayā grasto bālako mahatormiṇā


10.45.040

0 श्री-समुद्र उवाच न चाहार्षम् अहं देव दैत्यः पञ्चजनो महान् ।
अन्तर्-जल-चरः कृष्ण शङ्ख-रूप-धरो ऽसुरः

0 śrī-samudra uvāca na cāhārṣam ahaṃ deva daityaḥ pañcajano mahān |
antar-jala-caraḥ kṛṣṇa śaṅkha-rūpa-dharo 'suraḥ


10.45.041

आस्ते तेनाहृतो नूनं तच् छ्रुत्वा सत्वरं प्रभुः ।
जलम् आविश्य तं हत्वा नापश्यद् उदरे ऽर्भकम्

āste tenāhṛto nūnaṃ tac chrutvā satvaraṃ prabhuḥ |
jalam āviśya taṃ hatvā nāpaśyad udare 'rbhakam


10.45.042

तद्-अङ्ग-प्रभवं शङ्खम् आदाय रथम् आगमत् ।
ततः संयमनीं नाम यमस्य दयितां पुरीम्

tad-aṅga-prabhavaṃ śaṅkham ādāya ratham āgamat |
tataḥ saṃyamanīṃ nāma yamasya dayitāṃ purīm


10.45.043

गत्वा जनार्दनः शङ्खं प्रदध्मौ स-हलायुधः ।
शङ्ख-निर्ह्रादम् आकर्ण्य प्रजा-संयमनो यमः

gatvā janārdanaḥ śaṅkhaṃ pradadhmau sa-halāyudhaḥ |
śaṅkha-nirhrādam ākarṇya prajā-saṃyamano yamaḥ


10.45.044

तयोः सपर्यां महतीं चक्रे भक्त्य्-उपबृंहिताम् ।
उवाचावनतः कृष्णं सर्व-भूताशयालयम् ।
लीला-मनुष्ययोर् विष्णो युवयोः करवाम किम्

tayoḥ saparyāṃ mahatīṃ cakre bhakty-upabṛṃhitām |
uvācāvanataḥ kṛṣṇaṃ sarva-bhūtāśayālayam |
līlā-manuṣyayor viṣṇo yuvayoḥ karavāma kim


10.45.045

0 श्री-भगवान् उवाच गुरु-पुत्रम् इहानीतं निज-कर्म-निबन्धनम् ।
आनयस्व महा-राज मच्-छासन-पुरस्कृतः

0 śrī-bhagavān uvāca guru-putram ihānītaṃ nija-karma-nibandhanam |
ānayasva mahā-rāja mac-chāsana-puraskṛtaḥ


10.45.046

तथेति तेनोपानीतं गुरु-पुत्रं यदूत्तमौ ।
दत्त्वा स्व-गुरवे भूयो वृणीष्वेति तम् ऊचतुः

tatheti tenopānītaṃ guru-putraṃ yadūttamau |
dattvā sva-gurave bhūyo vṛṇīṣveti tam ūcatuḥ


10.45.047

0 श्री-गुरुर् उवाच सम्यक् सम्पादितो वत्स भवद्भ्यां गुरु-निष्क्रयः ।
को नु युष्मद्-विध-गुरोः कामानाम् अवशिष्यते

0 śrī-gurur uvāca samyak sampādito vatsa bhavadbhyāṃ guru-niṣkrayaḥ |
ko nu yuṣmad-vidha-guroḥ kāmānām avaśiṣyate


10.45.048

गच्छतं स्व-गृहं वीरौ कीर्तिर् वाम् अस्तु पावनी ।
छन्दांस्य् अयात-यामानि भवन्त्व् इह परत्र च

gacchataṃ sva-gṛhaṃ vīrau kīrtir vām astu pāvanī |
chandāṃsy ayāta-yāmāni bhavantv iha paratra ca


10.45.049

गुरुणैवम् अनुज्ञातौ रथेनानिल-रंहसा ।
आयातौ स्व-पुरं तात पर्जन्य-निनदेन वै

guruṇaivam anujñātau rathenānila-raṃhasā |
āyātau sva-puraṃ tāta parjanya-ninadena vai


10.45.050

समनन्दन् प्रजाः सर्वा दृष्ट्वा राम-जनार्दनौ ।
अपश्यन्त्यो बह्व् अहानि नष्ट-लब्ध-धना इव

samanandan prajāḥ sarvā dṛṣṭvā rāma-janārdanau |
apaśyantyo bahv ahāni naṣṭa-labdha-dhanā iva

Chapter 10.46

10.46.001

0 श्री-शुक उवाच वृष्णीनां प्रवरो मन्त्री कृष्णस्य दयितः सखा ।
शिष्यो बृहस्पतेः साक्षाद् उद्धवो बुद्धि-सत्तमः

0 śrī-śuka uvāca vṛṣṇīnāṃ pravaro mantrī kṛṣṇasya dayitaḥ sakhā |
śiṣyo bṛhaspateḥ sākṣād uddhavo buddhi-sattamaḥ


10.46.002

तम् आह भगवान् प्रेष्ठं भक्तम् एकान्तिनं क्वचित् ।
गृहीत्वा पाणिना पाणिं प्रपन्नार्ति-हरो हरिः

tam āha bhagavān preṣṭhaṃ bhaktam ekāntinaṃ kvacit |
gṛhītvā pāṇinā pāṇiṃ prapannārti-haro hariḥ


10.46.003

गच्छोद्धव व्रजं सौम्य पित्रोर् नौ प्रीतिम् आवह ।
गोपीनां मद्-वियोगाधिं मत्-सन्देशैर् विमोचय

gacchoddhava vrajaṃ saumya pitror nau prītim āvaha |
gopīnāṃ mad-viyogādhiṃ mat-sandeśair vimocaya


10.46.004

ता मन्-मनस्का तृष्ट्-प्राणा मद्-अर्थे त्यक्त-दैहिकाः ।
माम् एव दयितं प्रेष्ठम् आत्मानं मनसा गताः ।
ये त्यक्त-लोक-धर्माश् च मद्-अर्थे तान् बिभर्म्य् अहम्

tā man-manaskā tṛṣṭ-prāṇā mad-arthe tyakta-daihikāḥ |
mām eva dayitaṃ preṣṭham ātmānaṃ manasā gatāḥ |
ye tyakta-loka-dharmāś ca mad-arthe tān bibharmy aham


10.46.005

मयि ताः प्रेयसां प्रेष्ठे दूर-स्थे गोकुल-स्त्रियः ।
स्मरन्त्यो ऽङ्ग विमुह्यन्ति विरहौत्कण्ठ्य-विह्वलाः

mayi tāḥ preyasāṃ preṣṭhe dūra-sthe gokula-striyaḥ |
smarantyo 'ṅga vimuhyanti virahautkaṇṭhya-vihvalāḥ


10.46.006

धारयन्त्य् अति-कृच्छ्रेण प्रायः प्राणान् कथञ्चन ।
प्रत्यागमन-सन्देशैर् बल्लव्यो मे मद्-आत्मिकाः

dhārayanty ati-kṛcchreṇa prāyaḥ prāṇān kathañcana |
pratyāgamana-sandeśair ballavyo me mad-ātmikāḥ


10.46.007

0 श्री-शुक उवाच इत्य् उक्त उद्धवो राजन् सन्देशं भर्तुर् आदृतः ।
आदाय रथम् आरुह्य प्रययौ नन्द-गोकुलम्

0 śrī-śuka uvāca ity ukta uddhavo rājan sandeśaṃ bhartur ādṛtaḥ |
ādāya ratham āruhya prayayau nanda-gokulam


10.46.008

प्राप्तो नन्द-व्रजं श्रीमान् निम्लोचति विभावसौ ।
छन्न-यानः प्रविशतां पशूनां खुर-रेणुभिः

prāpto nanda-vrajaṃ śrīmān nimlocati vibhāvasau |
channa-yānaḥ praviśatāṃ paśūnāṃ khura-reṇubhiḥ


10.46.009

वासितार्थे ऽभियुध्यद्भिर् नादितं शुश्मिभिर् वृषैः ।
धावन्तीभिश् च वास्राभिर् उधो-भारैः स्व-वत्सकान्

vāsitārthe 'bhiyudhyadbhir nāditaṃ śuśmibhir vṛṣaiḥ |
dhāvantībhiś ca vāsrābhir udho-bhāraiḥ sva-vatsakān


10.46.010

इतस् ततो विलङ्घद्भिर् गो-वत्सैर् मण्डितं सितैः ।
गो-दोह-शब्दाभिरवं वेणूनां निःस्वनेन च

itas tato vilaṅghadbhir go-vatsair maṇḍitaṃ sitaiḥ |
go-doha-śabdābhiravaṃ veṇūnāṃ niḥsvanena ca


10.46.011

गायन्तीभिश् च कर्माणि शुभानि बल-कृष्णयोः ।
स्व्-अलङ्कृताभिर् गोपीभिर् गोपैश् च सु-विराजितम्

gāyantībhiś ca karmāṇi śubhāni bala-kṛṣṇayoḥ |
sv-alaṅkṛtābhir gopībhir gopaiś ca su-virājitam


10.46.012

अग्न्य्-अर्कातिथि-गो-विप्र- पितृ-देवार्चनान्वितैः ।
धूप-दीपैश् च माल्यैश् च गोपावासैर् मनो-रमम्

agny-arkātithi-go-vipra- pitṛ-devārcanānvitaiḥ |
dhūpa-dīpaiś ca mālyaiś ca gopāvāsair mano-ramam


10.46.013

सर्वतः पुष्पित-वनं द्विजालि-कुल-नादितम् ।
हंस-कारण्डवाकीर्णैः पद्म-षण्डैश् च मण्डितम्

sarvataḥ puṣpita-vanaṃ dvijāli-kula-nāditam |
haṃsa-kāraṇḍavākīrṇaiḥ padma-ṣaṇḍaiś ca maṇḍitam


10.46.014

तम् आगतं समागम्य कृष्णस्यानुचरं प्रियम् ।
नन्दः प्रीतः परिष्वज्य वासुदेव-धियार्चयत्

tam āgataṃ samāgamya kṛṣṇasyānucaraṃ priyam |
nandaḥ prītaḥ pariṣvajya vāsudeva-dhiyārcayat


10.46.015

भोजितं परमान्नेन संविष्टं कशिपौ सुखम् ।
गत-श्रमं पर्यपृच्छत् पाद-संवाहनादिभिः

bhojitaṃ paramānnena saṃviṣṭaṃ kaśipau sukham |
gata-śramaṃ paryapṛcchat pāda-saṃvāhanādibhiḥ


10.46.016

कच्चिद् अङ्ग महा-भाग सखा नः शूर-नन्दनः ।
आस्ते कुशल्य् अपत्याद्यैर् युक्तो मुक्तः सुहृद्-व्रतः

kaccid aṅga mahā-bhāga sakhā naḥ śūra-nandanaḥ |
āste kuśaly apatyādyair yukto muktaḥ suhṛd-vrataḥ


10.46.017

दिष्ट्या कंसो हतः पापः सानुगः स्वेन पाप्मना ।
साधूनां धर्म-शीलानां यदूनां द्वेष्टि यः सदा

diṣṭyā kaṃso hataḥ pāpaḥ sānugaḥ svena pāpmanā |
sādhūnāṃ dharma-śīlānāṃ yadūnāṃ dveṣṭi yaḥ sadā


10.46.018

अपि स्मरति नः कृष्णो मातरं सुहृदः सखीन् ।
गोपान् व्रजं चात्म-नाथं गावो वृन्दावनं गिरिम्

api smarati naḥ kṛṣṇo mātaraṃ suhṛdaḥ sakhīn |
gopān vrajaṃ cātma-nāthaṃ gāvo vṛndāvanaṃ girim


10.46.019

अप्य् आयास्यति गोविन्दः स्व-जनान् सकृद् ईक्षितुम् ।
तर्हि द्रक्ष्याम तद्-वक्त्रं सु-नसं सु-स्मितेक्षणम्

apy āyāsyati govindaḥ sva-janān sakṛd īkṣitum |
tarhi drakṣyāma tad-vaktraṃ su-nasaṃ su-smitekṣaṇam


10.46.020

दावाग्नेर् वात-वर्षाच् च वृष-सर्पाच् च रक्षिताः ।
दुरत्ययेभ्यो मृत्युभ्यः कृष्णेन सु-महात्मना

dāvāgner vāta-varṣāc ca vṛṣa-sarpāc ca rakṣitāḥ |
duratyayebhyo mṛtyubhyaḥ kṛṣṇena su-mahātmanā


10.46.021

स्मरतां कृष्ण-वीर्याणि लीलापाङ्ग-निरीक्षितम् ।
हसितं भाषितं चाङ्ग सर्वा नः शिथिलाः क्रियाः

smaratāṃ kṛṣṇa-vīryāṇi līlāpāṅga-nirīkṣitam |
hasitaṃ bhāṣitaṃ cāṅga sarvā naḥ śithilāḥ kriyāḥ


10.46.022

सरिच्-छैल-वनोद्देशान् मुकुन्द-पद-भूषितान् ।
आक्रीडान् ईक्ष्यमाणानां मनो याति तद्-आत्मताम्

saric-chaila-vanoddeśān mukunda-pada-bhūṣitān |
ākrīḍān īkṣyamāṇānāṃ mano yāti tad-ātmatām


10.46.023

मन्ये कृष्णं च रामं च प्राप्ताव् इह सुरोत्तमौ ।
सुराणां महद्-अर्थाय गर्गस्य वचनं यथा

manye kṛṣṇaṃ ca rāmaṃ ca prāptāv iha surottamau |
surāṇāṃ mahad-arthāya gargasya vacanaṃ yathā


10.46.024

कंसं नागायुत-प्राणं मल्लौ गज-पतिं यथा ।
अवधिष्टां लीलयैव पशून् इव मृगाधिपः

kaṃsaṃ nāgāyuta-prāṇaṃ mallau gaja-patiṃ yathā |
avadhiṣṭāṃ līlayaiva paśūn iva mṛgādhipaḥ


10.46.025

ताल-त्रयं महा-सारं धनुर् यष्टिम् इवेभ-राट् ।
बभञ्जैकेन हस्तेन सप्ताहम् अदधाद् गिरिम्

tāla-trayaṃ mahā-sāraṃ dhanur yaṣṭim ivebha-rāṭ |
babhañjaikena hastena saptāham adadhād girim


10.46.026

प्रलम्बो धेनुको ऽरिष्टस् तृणावर्तो बकादयः ।
दैत्याः सुरासुर-जितो हता येनेह लीलया

pralambo dhenuko 'riṣṭas tṛṇāvarto bakādayaḥ |
daityāḥ surāsura-jito hatā yeneha līlayā


10.46.027

0 श्री-शुक उवाच इति संस्मृत्य संस्मृत्य नन्दः कृष्णानुरक्त-धीः ।
अत्य्-उत्कण्ठो ऽभवत् तूष्णीं प्रेम-प्रसर-विह्वलः

0 śrī-śuka uvāca iti saṃsmṛtya saṃsmṛtya nandaḥ kṛṣṇānurakta-dhīḥ |
aty-utkaṇṭho 'bhavat tūṣṇīṃ prema-prasara-vihvalaḥ


10.46.028

यशोदा वर्ण्यमानानि पुत्रस्य चरितानि च ।
शृण्वन्त्य् अश्रूण्य् अवास्राक्षीत् स्नेह-स्नुत-पयोधरा

yaśodā varṇyamānāni putrasya caritāni ca |
śṛṇvanty aśrūṇy avāsrākṣīt sneha-snuta-payodharā


10.46.029

तयोर् इत्थं भगवति कृष्णे नन्द-यशोदयोः ।
वीक्ष्यानुरागं परमं नन्दम् आहोद्धवो मुदा

tayor itthaṃ bhagavati kṛṣṇe nanda-yaśodayoḥ |
vīkṣyānurāgaṃ paramaṃ nandam āhoddhavo mudā


10.46.030

0 श्री-उद्धव उवाच युवां श्लाघ्यतमौ नूनं देहिनाम् इह मान-द ।
नारायणे ऽखिल-गुरौ यत् कृता मतिर् ईदृशी

0 śrī-uddhava uvāca yuvāṃ ślāghyatamau nūnaṃ dehinām iha māna-da |
nārāyaṇe 'khila-gurau yat kṛtā matir īdṛśī


10.46.031

एतौ हि विश्वस्य च बीज-योनी रामो मुकुन्दः पुरुषः प्रधानम् ।
अन्वीय भूतेषु विलक्षणस्य ज्ञानस्य चेशात इमौ पुराणौ

etau hi viśvasya ca bīja-yonī rāmo mukundaḥ puruṣaḥ pradhānam |
anvīya bhūteṣu vilakṣaṇasya jñānasya ceśāta imau purāṇau


10.46.032

यस्मिन् जनः प्राण-वियोग-काले क्षनं समावेश्य मनो ऽविशुद्धम् ।
निर्हृत्य कर्माशयम् आशु याति परां गतिं ब्रह्म-मयो ऽर्क-वर्णः

yasmin janaḥ prāṇa-viyoga-kāle kṣanaṃ samāveśya mano 'viśuddham |
nirhṛtya karmāśayam āśu yāti parāṃ gatiṃ brahma-mayo 'rka-varṇaḥ


10.46.033

तस्मिन् भवन्ताव् अखिलात्म-हेतौ नारायणे कारण-मर्त्य-मूर्तौ ।
भावं विधत्तां नितरां महात्मन् किं वावशिष्टं युवयोः सु-कृत्यम्

tasmin bhavantāv akhilātma-hetau nārāyaṇe kāraṇa-martya-mūrtau |
bhāvaṃ vidhattāṃ nitarāṃ mahātman kiṃ vāvaśiṣṭaṃ yuvayoḥ su-kṛtyam


10.46.034

आगमिष्यत्य् अदीर्घेण कालेन व्रजम् अच्युतः ।
प्रियं विधास्यते पित्रोर् भगवान् सात्वतां पतिः

āgamiṣyaty adīrgheṇa kālena vrajam acyutaḥ |
priyaṃ vidhāsyate pitror bhagavān sātvatāṃ patiḥ


10.46.035

हत्वा कंसं रङ्ग-मध्ये प्रतीपं सर्व-सात्वताम् ।
यद् आह वः समागत्य कृष्णः सत्यं करोति तत्

hatvā kaṃsaṃ raṅga-madhye pratīpaṃ sarva-sātvatām |
yad āha vaḥ samāgatya kṛṣṇaḥ satyaṃ karoti tat


10.46.036

मा खिद्यतं महा-भागौ द्रक्ष्यथः कृष्णम् अन्तिके ।
अन्तर् हृदि स भूतानाम् आस्ते ज्योतिर् इवैधसि

mā khidyataṃ mahā-bhāgau drakṣyathaḥ kṛṣṇam antike |
antar hṛdi sa bhūtānām āste jyotir ivaidhasi


10.46.037

न ह्य् अस्यास्ति प्रियः कश्चिन् नाप्रियो वास्त्य् अमानिनः ।
नोत्तमो नाधमो वापि स-मानस्यासमो ऽपि वा

na hy asyāsti priyaḥ kaścin nāpriyo vāsty amāninaḥ |
nottamo nādhamo vāpi sa-mānasyāsamo 'pi vā


10.46.038

न माता न पिता तस्य न भार्या न सुतादयः ।
नात्मीयो न परश् चापि न देहो जन्म एव च

na mātā na pitā tasya na bhāryā na sutādayaḥ |
nātmīyo na paraś cāpi na deho janma eva ca


10.46.039

न चास्य कर्म वा लोके सद्-असन्-मिश्र-योनिषु ।
क्रीडार्थं सो ऽपि साधूनां परित्राणाय कल्पते

na cāsya karma vā loke sad-asan-miśra-yoniṣu |
krīḍārthaṃ so 'pi sādhūnāṃ paritrāṇāya kalpate


10.46.040

सत्त्वं रजस् तम इति भजते निर्गुणो गुणान् ।
क्रीडन्न् अतीतो ऽपि गुणैः सृजत्य् अवन् हन्त्य् अजः

sattvaṃ rajas tama iti bhajate nirguṇo guṇān |
krīḍann atīto 'pi guṇaiḥ sṛjaty avan hanty ajaḥ


10.46.041

यथा भ्रमरिका-दृष्ट्या भ्राम्यतीव महीयते ।
चित्ते कर्तरि तत्रात्मा कर्तेवाहं-धिया स्मृतः

yathā bhramarikā-dṛṣṭyā bhrāmyatīva mahīyate |
citte kartari tatrātmā kartevāhaṃ-dhiyā smṛtaḥ


10.46.042

युवयोर् एव नैवायम् आत्मजो भगवान् हरिः ।
सर्वेषाम् आत्मजो ह्य् आत्मा पिता माता स ईश्वरः

yuvayor eva naivāyam ātmajo bhagavān hariḥ |
sarveṣām ātmajo hy ātmā pitā mātā sa īśvaraḥ


10.46.043

दृष्टं श्रुतं भूत-भवद्-भविष्यत् $ स्थास्नुश् चरिष्णुर् महद् अल्पकं च &अम्प्;विनाच्युताद् वस्तु तरां न वाच्यं % स एव सर्वं परमात्म-भूतः

dṛṣṭaṃ śrutaṃ bhūta-bhavad-bhaviṣyat $ sthāsnuś cariṣṇur mahad alpakaṃ ca &vinācyutād vastu tarāṃ na vācyaṃ % sa eva sarvaṃ paramātma-bhūtaḥ


10.46.044


  • एवं निशा सा ब्रुवतोर् व्यतीता नन्दस्य कृष्णानुचरस्य राजन् ।
    गोप्यः समुत्थाय निरूप्य दीपान् वास्तून् समभ्यर्च्य दौधीन्य् अमन्थुन्

** // evaṃ niśā sā bruvator vyatītā nandasya kṛṣṇānucarasya rājan |*
gopyaḥ samutthāya nirūpya dīpān vāstūn samabhyarcya daudhīny amanthun


10.46.045

ता दीप-दीप्तैर् मणिभिर् विरेजू रज्जूर् विकर्षद्-भुज-कङ्कण-स्रजः ।
चलन्-नितम्ब-स्तन-हार-कुण्डल- त्विषत्-कपोलारुण-कुङ्कुमाननाः

tā dīpa-dīptair maṇibhir virejū rajjūr vikarṣad-bhuja-kaṅkaṇa-srajaḥ |
calan-nitamba-stana-hāra-kuṇḍala- tviṣat-kapolāruṇa-kuṅkumānanāḥ


10.46.046

उद्गायतीनाम् अरविन्द-लोचनं व्रजाङ्गनानां दिवम् अस्पृशद् ध्वनिः ।
दध्नश् च निर्मन्थन-शब्द-मिश्रितो निरस्यते येन दिशाम् अमङ्गलम्

udgāyatīnām aravinda-locanaṃ vrajāṅganānāṃ divam aspṛśad dhvaniḥ |
dadhnaś ca nirmanthana-śabda-miśrito nirasyate yena diśām amaṅgalam


10.46.047

भगवत्य् उदिते सूर्ये नन्द-द्वारि व्रजौकसः ।
दृष्ट्वा रथं शातकौम्भं कस्यायम् इति चाब्रुवन्

bhagavaty udite sūrye nanda-dvāri vrajaukasaḥ |
dṛṣṭvā rathaṃ śātakaumbhaṃ kasyāyam iti cābruvan


10.46.048

अक्रूर आगतः किं वा यः कंसस्यार्थ-साधकः ।
येन नीतो मधु-पुरीं कृष्णः कमल-लोचनः

akrūra āgataḥ kiṃ vā yaḥ kaṃsasyārtha-sādhakaḥ |
yena nīto madhu-purīṃ kṛṣṇaḥ kamala-locanaḥ


10.46.049

किं साधयिष्यत्य् अस्माभिर् भर्तुः प्रीतस्य निष्कृतिम् ।
ततः स्त्रीणां वदन्तीनाम् उद्धवो ऽगात् कृताह्निकः

kiṃ sādhayiṣyaty asmābhir bhartuḥ prītasya niṣkṛtim |
tataḥ strīṇāṃ vadantīnām uddhavo 'gāt kṛtāhnikaḥ

Chapter 10.47

10.47.001

0 श्री-शुक उवाच तं वीक्ष्य कृषानुचरं व्रज-स्त्रियः $ प्रलम्ब-बाहुं नव-कञ्ज-लोचनम् & तं वीक्ष्य कृषानुचरं व्रज-स्त्रियः $ प्रलम्ब-बाहुं नव-कञ्ज-लोचनम् & पीताम्बरं पुष्कर-मालिनं लसन्- % मुखारविन्दं परिमृष्ट-कुण्डलम्

0 śrī-śuka uvāca taṃ vīkṣya kṛṣānucaraṃ vraja-striyaḥ $ pralamba-bāhuṃ nava-kañja-locanam & taṃ vīkṣya kṛṣānucaraṃ vraja-striyaḥ $ pralamba-bāhuṃ nava-kañja-locanam & pītāmbaraṃ puṣkara-mālinaṃ lasan- % mukhāravindaṃ parimṛṣṭa-kuṇḍalam


10.47.002


  • सु-विस्मिताः को ऽयम् अपीव्य-दर्शनः $ कुतश् च कस्याच्युत-वेष-भूषणः & सु-विस्मिताः को ऽयम् अपीव्य-दर्शनः $ कुतश् च कस्याच्युत-वेष-भूषणः & इति स्म सर्वाः परिवव्रुर् उत्सुकास् % तम् उत्तमः-श्लोक-पदाम्बुजाश्रयम्

** // su-vismitāḥ ko 'yam apīvya-darśanaḥ $ kutaś ca kasyācyuta-veṣa-bhūṣaṇaḥ & su-vismitāḥ ko 'yam apīvya-darśanaḥ $ kutaś ca kasyācyuta-veṣa-bhūṣaṇaḥ & iti sma sarvāḥ parivavrur utsukās % tam uttamaḥ-śloka-padāmbujāśrayam*


10.47.003


  • तं प्रश्रयेणावनताः सु-सत्-कृतं स-व्रीड-हासेक्षण-सूनृतादिभिः ।
    रहस्य् अपृच्छन्न् उपविष्टम् आसने विज्ञाय सन्देश-हरं रमा-पतेः

** // taṃ praśrayeṇāvanatāḥ su-sat-kṛtaṃ sa-vrīḍa-hāsekṣaṇa-sūnṛtādibhiḥ |*
rahasy apṛcchann upaviṣṭam āsane vijñāya sandeśa-haraṃ ramā-pateḥ


10.47.004

जानीमस् त्वां यदु-पतेः पार्षदं समुपागतम् ।
भर्त्रेह प्रेषितः पित्रोर् भवान् प्रिय-चिकीर्षया

jānīmas tvāṃ yadu-pateḥ pārṣadaṃ samupāgatam |
bhartreha preṣitaḥ pitror bhavān priya-cikīrṣayā


10.47.005

अन्यथा गो-व्रजे तस्य स्मरणीयं न चक्ष्महे ।
स्नेहानुबन्धो बन्धूनां मुनेर् अपि सु-दुस्त्यजः

anyathā go-vraje tasya smaraṇīyaṃ na cakṣmahe |
snehānubandho bandhūnāṃ muner api su-dustyajaḥ


10.47.006

अन्येष्व् अर्थ-कृता मैत्री यावद्-अर्थ-विडम्बनम् ।
पुम्भिः स्त्रीषु कृता यद्वत् सुमनःस्व् इव षट्पदैः

anyeṣv artha-kṛtā maitrī yāvad-artha-viḍambanam |
pumbhiḥ strīṣu kṛtā yadvat sumanaḥsv iva ṣaṭpadaiḥ


10.47.007

निःस्वं त्यजन्ति गणिका अकल्पं नृपतिं प्रजाः ।
अधीत-विद्या आचार्यम् ऋत्विजो दत्त-दक्षिणम्

niḥsvaṃ tyajanti gaṇikā akalpaṃ nṛpatiṃ prajāḥ |
adhīta-vidyā ācāryam ṛtvijo datta-dakṣiṇam


10.47.008

खगा वीत-फलं वृक्षं भुक्त्वा चातिथयो गृहम् ।
दग्धं मृगास् तथारण्यं जारा भुक्त्वा रतां स्त्रियम्

khagā vīta-phalaṃ vṛkṣaṃ bhuktvā cātithayo gṛham |
dagdhaṃ mṛgās tathāraṇyaṃ jārā bhuktvā ratāṃ striyam


10.47.009

इति गोप्यो हि गोविन्दे गत-वाक्-काय-मानसाः ।
कृष्ण-दूते समायाते उद्धवे त्यक्त-लौकिकाः

iti gopyo hi govinde gata-vāk-kāya-mānasāḥ |
kṛṣṇa-dūte samāyāte uddhave tyakta-laukikāḥ


10.47.010

गायन्त्यः प्रीय-कर्माणि रुदन्त्यश् च गत-ह्रियः ।
तस्य संस्मृत्य संस्मृत्य यानि कैशोर-बाल्ययोः

gāyantyaḥ prīya-karmāṇi rudantyaś ca gata-hriyaḥ |
tasya saṃsmṛtya saṃsmṛtya yāni kaiśora-bālyayoḥ


10.47.011

काचिन् मधुकरं दृष्ट्वा ध्यायन्ती कृष्ण-सङ्गमम् ।
प्रिय-प्रस्थापितं दूतं कल्पयित्वेदम् अब्रवीत्

kācin madhukaraṃ dṛṣṭvā dhyāyantī kṛṣṇa-saṅgamam |
priya-prasthāpitaṃ dūtaṃ kalpayitvedam abravīt


10.47.012

0 गोप्य् उवाच मधुप कितव-बन्धो मा स्पृशङ्घ्रिं सपत्न्याः $ कुच-विलुलित-माला-कुङ्कुम-श्मश्रुभिर् नः & मधुप कितव-बन्धो मा स्पृशङ्घ्रिं सपत्न्याः $ कुच-विलुलित-माला-कुङ्कुम-श्मश्रुभिर् नः & वहतु मधु-पतिस् तन्-मानिनीनां प्रसादं % यदु-सदसि विडम्ब्यं यस्य दूतस् त्वम् ईदृक्

0 gopy uvāca madhupa kitava-bandho mā spṛśaṅghriṃ sapatnyāḥ $ kuca-vilulita-mālā-kuṅkuma-śmaśrubhir naḥ & madhupa kitava-bandho mā spṛśaṅghriṃ sapatnyāḥ $ kuca-vilulita-mālā-kuṅkuma-śmaśrubhir naḥ & vahatu madhu-patis tan-māninīnāṃ prasādaṃ % yadu-sadasi viḍambyaṃ yasya dūtas tvam īdṛk


10.47.013


  • सकृद् अधर-सुधां स्वां मोहिनीं पाययित्वा $ सुमनस इव सद्यस् तत्यजे ऽस्मान् भवादृक् & सकृद् अधर-सुधां स्वां मोहिनीं पाययित्वा $ सुमनस इव सद्यस् तत्यजे ऽस्मान् भवादृक् & परिचरति कथं तत्-पाद-पद्मं नु पद्मा % ह्य् अपि बत हृत-चेता ह्य् उत्तमः-श्लोक-जल्पैः

** // sakṛd adhara-sudhāṃ svāṃ mohinīṃ pāyayitvā $ sumanasa iva sadyas tatyaje 'smān bhavādṛk & sakṛd adhara-sudhāṃ svāṃ mohinīṃ pāyayitvā $ sumanasa iva sadyas tatyaje 'smān bhavādṛk & paricarati kathaṃ tat-pāda-padmaṃ nu padmā % hy api bata hṛta-cetā hy uttamaḥ-śloka-jalpaiḥ*


10.47.014


  • किम् इह बहु षड्-अङ्घ्रे गायसि त्वं यदूनाम् $ अधिपतिम् अगृहाणाम् अग्रतो नः पुराणम् & किम् इह बहु षड्-अङ्घ्रे गायसि त्वं यदूनाम् $ अधिपतिम् अगृहाणाम् अग्रतो नः पुराणम् & विजय-सख-सखीनां गीयतां तत्-प्रसङ्गः % क्षपित-कुच-रुजस् ते कल्पयन्तीष्टम् इष्टाः

** // kim iha bahu ṣaḍ-aṅghre gāyasi tvaṃ yadūnām $ adhipatim agṛhāṇām agrato naḥ purāṇam & kim iha bahu ṣaḍ-aṅghre gāyasi tvaṃ yadūnām $ adhipatim agṛhāṇām agrato naḥ purāṇam & vijaya-sakha-sakhīnāṃ gīyatāṃ tat-prasaṅgaḥ % kṣapita-kuca-rujas te kalpayantīṣṭam iṣṭāḥ*


10.47.015


  • दिवि भुवि च रसायां काः स्त्रियस् तद्-दुरापाः $ कपट-रुचिर-हास-भ्रू-विजृम्भस्य याः स्युः & दिवि भुवि च रसायां काः स्त्रियस् तद्-दुरापाः $ कपट-रुचिर-हास-भ्रू-विजृम्भस्य याः स्युः & चरण-रज उपास्ते यस्य भूतिर् वयं का % अपि च कृपण-पक्षे ह्य् उत्तमः-श्लोक-शब्दः

** // divi bhuvi ca rasāyāṃ kāḥ striyas tad-durāpāḥ $ kapaṭa-rucira-hāsa-bhrū-vijṛmbhasya yāḥ syuḥ & divi bhuvi ca rasāyāṃ kāḥ striyas tad-durāpāḥ $ kapaṭa-rucira-hāsa-bhrū-vijṛmbhasya yāḥ syuḥ & caraṇa-raja upāste yasya bhūtir vayaṃ kā % api ca kṛpaṇa-pakṣe hy uttamaḥ-śloka-śabdaḥ*


10.47.016


  • विसृज शिरसि पादं वेद्म्य् अहं चातु-कारैर् $ अनुनय-विदुषस् ते ऽभ्येत्य दौत्यैर् मुकुन्दात् & विसृज शिरसि पादं वेद्म्य् अहं चातु-कारैर् $ अनुनय-विदुषस् ते ऽभ्येत्य दौत्यैर् मुकुन्दात् & स्व-कृत इह विषृष्टापत्य-पत्य्-अन्य-लोका % व्यसृजद् अकृत-चेताः किं नु सन्धेयम् अस्मिन्

** // visṛja śirasi pādaṃ vedmy ahaṃ cātu-kārair $ anunaya-viduṣas te 'bhyetya dautyair mukundāt & visṛja śirasi pādaṃ vedmy ahaṃ cātu-kārair $ anunaya-viduṣas te 'bhyetya dautyair mukundāt & sva-kṛta iha viṣṛṣṭāpatya-paty-anya-lokā % vyasṛjad akṛta-cetāḥ kiṃ nu sandheyam asmin*


10.47.017


  • मृगयुर् इव कपीन्द्रं विव्यधे लुब्ध-धर्मा $ स्त्रियम् अकृत विरूपां स्त्री-जितः काम-यानाम् & मृगयुर् इव कपीन्द्रं विव्यधे लुब्ध-धर्मा $ स्त्रियम् अकृत विरूपां स्त्री-जितः काम-यानाम् & बलिम् अपि बलिम् अत्त्वावेष्टयद् ध्वाङ्क्ष-वद् यस् % तद् अलम् असित-सख्यैर् दुस्त्यजस् तत्-कथार्थः

** // mṛgayur iva kapīndraṃ vivyadhe lubdha-dharmā $ striyam akṛta virūpāṃ strī-jitaḥ kāma-yānām & mṛgayur iva kapīndraṃ vivyadhe lubdha-dharmā $ striyam akṛta virūpāṃ strī-jitaḥ kāma-yānām & balim api balim attvāveṣṭayad dhvāṅkṣa-vad yas % tad alam asita-sakhyair dustyajas tat-kathārthaḥ*


10.47.018


  • यद्-अनुचरित-लीला-कर्ण-पीयूष-विप्रुट्- $ सकृद्-अदन-विधूत-द्वन्द्व-धर्मा विनष्टाः & यद्-अनुचरित-लीला-कर्ण-पीयूष-विप्रुट्- $ सकृद्-अदन-विधूत-द्वन्द्व-धर्मा विनष्टाः & सपदि गृह-कुटुम्बं दीनम् उत्सृज्य दीना % बहव इह विहङ्गा भिक्षु-चर्यां चरन्ति

** // yad-anucarita-līlā-karṇa-pīyūṣa-vipruṭ- $ sakṛd-adana-vidhūta-dvandva-dharmā vinaṣṭāḥ & yad-anucarita-līlā-karṇa-pīyūṣa-vipruṭ- $ sakṛd-adana-vidhūta-dvandva-dharmā vinaṣṭāḥ & sapadi gṛha-kuṭumbaṃ dīnam utsṛjya dīnā % bahava iha vihaṅgā bhikṣu-caryāṃ caranti*


10.47.019


  • वयम् ऋतम् इव जिह्म-व्याहृतं श्रद्दधानाः $ कुलिक-रुतम् इवाज्ञाः कृष्ण-वध्वो हरिण्यः & वयम् ऋतम् इव जिह्म-व्याहृतं श्रद्दधानाः $ कुलिक-रुतम् इवाज्ञाः कृष्ण-वध्वो हरिण्यः & ददृशुर् असकृद् एतत् तन्-नख-स्पर्श-तीव्र % स्मर-रुज उपमन्त्रिन् भण्यताम् अन्य-वार्ता

** // vayam ṛtam iva jihma-vyāhṛtaṃ śraddadhānāḥ $ kulika-rutam ivājñāḥ kṛṣṇa-vadhvo hariṇyaḥ & vayam ṛtam iva jihma-vyāhṛtaṃ śraddadhānāḥ $ kulika-rutam ivājñāḥ kṛṣṇa-vadhvo hariṇyaḥ & dadṛśur asakṛd etat tan-nakha-sparśa-tīvra % smara-ruja upamantrin bhaṇyatām anya-vārtā*


10.47.020


  • प्रिय-सख पुनर् आगाः प्रेयसा प्रेषितः किं $ वरय किम् अनुरुन्धे माननीयो ऽसि मे ऽङ्ग & प्रिय-सख पुनर् आगाः प्रेयसा प्रेषितः किं $ वरय किम् अनुरुन्धे माननीयो ऽसि मे ऽङ्ग & नयसि कथम् इहास्मान् दुस्त्यज-द्वन्द्व-पार्श्वं % सततम् उरसि सौम्य श्रीर् वधूः साकम् आस्ते

** // priya-sakha punar āgāḥ preyasā preṣitaḥ kiṃ $ varaya kim anurundhe mānanīyo 'si me 'ṅga & priya-sakha punar āgāḥ preyasā preṣitaḥ kiṃ $ varaya kim anurundhe mānanīyo 'si me 'ṅga & nayasi katham ihāsmān dustyaja-dvandva-pārśvaṃ % satatam urasi saumya śrīr vadhūḥ sākam āste*


10.47.021


  • अपि बत मधु-पुर्याम् आर्य-पुत्रो ऽधुनास्ते $ स्मरति स पितृ-गेहान् सौम्य बन्धूंश् च गोपान् & अपि बत मधु-पुर्याम् आर्य-पुत्रो ऽधुनास्ते $ स्मरति स पितृ-गेहान् सौम्य बन्धूंश् च गोपान् & क्वचिद् अपि स कथा नः किङ्करीणां गृणीते % भुजम् अगुरु-सुगन्धं मूर्ध्न्य् अधास्यत् कदा नु

** // api bata madhu-puryām ārya-putro 'dhunāste $ smarati sa pitṛ-gehān saumya bandhūṃś ca gopān & api bata madhu-puryām ārya-putro 'dhunāste $ smarati sa pitṛ-gehān saumya bandhūṃś ca gopān & kvacid api sa kathā naḥ kiṅkarīṇāṃ gṛṇīte % bhujam aguru-sugandhaṃ mūrdhny adhāsyat kadā nu*


10.47.022



10.47.022

0 श्री-शुक उवाच अथोद्धवो निशम्यैवं कृष्ण-दर्शन-लालसाः ।
सान्त्वयन् प्रिय-सन्देशैर् गोपीर् इदम् अभाषत

0 śrī-śuka uvāca athoddhavo niśamyaivaṃ kṛṣṇa-darśana-lālasāḥ |
sāntvayan priya-sandeśair gopīr idam abhāṣata


10.47.023

0 श्री-उद्धव उवाच अहो यूयं स्म पूर्णार्था भवत्यो लोक-पूजिताः ।
वासुदेवे भगवति यासाम् इत्य् अर्पितं मनः

0 śrī-uddhava uvāca aho yūyaṃ sma pūrṇārthā bhavatyo loka-pūjitāḥ |
vāsudeve bhagavati yāsām ity arpitaṃ manaḥ


10.47.024

दान-व्रत-तपो-होम जप-स्वाध्याय-संयमैः ।
श्रेयोभिर् विविधैश् चान्यैः कृष्णे भक्तिर् हि साध्यते

dāna-vrata-tapo-homa japa-svādhyāya-saṃyamaiḥ |
śreyobhir vividhaiś cānyaiḥ kṛṣṇe bhaktir hi sādhyate


10.47.025

भगवत्य् उत्तमः-श्लोके भवतीभिर् अनुत्तमा ।
भक्तिः प्रवर्तिता दिष्ट्या मुनीनाम् अपि दुर्लभा

bhagavaty uttamaḥ-śloke bhavatībhir anuttamā |
bhaktiḥ pravartitā diṣṭyā munīnām api durlabhā


10.47.026

दिष्ट्या पुत्रान् पतीन् देहान् स्व-जनान् भवनानि च ।
हित्वावृनीत यूयं यत् कृष्णाख्यं पुरुषं परम्

diṣṭyā putrān patīn dehān sva-janān bhavanāni ca |
hitvāvṛnīta yūyaṃ yat kṛṣṇākhyaṃ puruṣaṃ param


10.47.027

सर्वात्म-भावो ऽधिकृतो भवतीनाम् अधोक्षजे ।
विरहेण महा-भागा महान् मे ऽनुग्रहः कृतः

sarvātma-bhāvo 'dhikṛto bhavatīnām adhokṣaje |
viraheṇa mahā-bhāgā mahān me 'nugrahaḥ kṛtaḥ


10.47.028

श्रूयतां प्रिय-सन्देशो भवतीनां सुखावहः ।
यम् आदायागतो भद्रा अहं भर्तू रहस्-करः

śrūyatāṃ priya-sandeśo bhavatīnāṃ sukhāvahaḥ |
yam ādāyāgato bhadrā ahaṃ bhartū rahas-karaḥ


10.47.029

0 श्री-भगवान् उवाच भवतीनां वियोगो मे न हि सर्वात्मना क्वचित् ।
यथा भूतानि भूतेषु खं वाय्व्-अग्निर् जलं मही ।
तथाहं च मनः-प्राण- भूतेन्द्रिय-गुणाश्रयः

0 śrī-bhagavān uvāca bhavatīnāṃ viyogo me na hi sarvātmanā kvacit |
yathā bhūtāni bhūteṣu khaṃ vāyv-agnir jalaṃ mahī |
tathāhaṃ ca manaḥ-prāṇa- bhūtendriya-guṇāśrayaḥ


10.47.030

आत्मन्य् एवात्मनात्मानं सृजे हन्म्य् अनुपालये ।
आत्म-मायानुभावेन भूतेन्द्रिय-गुणात्मना

ātmany evātmanātmānaṃ sṛje hanmy anupālaye |
ātma-māyānubhāvena bhūtendriya-guṇātmanā


10.47.031

आत्मा ज्ञान-मयः शुद्धो व्यतिरिक्तो ऽगुणान्वयः ।
सुषुप्ति-स्वप्न-जाग्रद्भिर् माया-वृत्तिभिर् ईयते

ātmā jñāna-mayaḥ śuddho vyatirikto 'guṇānvayaḥ |
suṣupti-svapna-jāgradbhir māyā-vṛttibhir īyate


10.47.032

येनेन्द्रियार्थान् ध्यायेत मृषा स्वप्न-वद् उत्थितः ।
तन् निरुन्ध्याद् इन्द्रियाणि विनिद्रः प्रत्यपद्यत

yenendriyārthān dhyāyeta mṛṣā svapna-vad utthitaḥ |
tan nirundhyād indriyāṇi vinidraḥ pratyapadyata


10.47.033

एतद्-अन्तः समाम्नायो योगः साङ्ख्यं मनीषिणाम् ।
त्यागस् तपो दमः सत्यं समुद्रान्ता इवापगाः

etad-antaḥ samāmnāyo yogaḥ sāṅkhyaṃ manīṣiṇām |
tyāgas tapo damaḥ satyaṃ samudrāntā ivāpagāḥ


10.47.034

यत् त्व् अहं भवतीनां वै दूरे वर्ते प्रियो दृशाम् ।
मनसः सन्निकर्षार्थं मद्-अनुध्यान-काम्यया

yat tv ahaṃ bhavatīnāṃ vai dūre varte priyo dṛśām |
manasaḥ sannikarṣārthaṃ mad-anudhyāna-kāmyayā


10.47.035

यथा दूर-चरे प्रेष्ठे मन आविश्य वर्तते ।
स्त्रीणां च न तथा चेतः सन्निकृष्टे ऽक्षि-गोचरे

yathā dūra-care preṣṭhe mana āviśya vartate |
strīṇāṃ ca na tathā cetaḥ sannikṛṣṭe 'kṣi-gocare


10.47.036

मय्य् आवेश्य मनः कृत्स्नं विमुक्ताशेष-वृत्ति यत् ।
अनुस्मरन्त्यो मां नित्यम् अचिरान् माम् उपैष्यथ

mayy āveśya manaḥ kṛtsnaṃ vimuktāśeṣa-vṛtti yat |
anusmarantyo māṃ nityam acirān mām upaiṣyatha


10.47.037

या मया क्रीडता रात्र्यां वने ऽस्मिन् व्रज आस्थिताः ।
अलब्ध-रासाः कल्याण्यो मापुर् मद्-वीर्य-चिन्तया

yā mayā krīḍatā rātryāṃ vane 'smin vraja āsthitāḥ |
alabdha-rāsāḥ kalyāṇyo māpur mad-vīrya-cintayā


10.47.038

0 श्री-शुक उवाच एवं प्रियतमादिष्टम् आकर्ण्य व्रज-योषितः ।
ता ऊचुर् उद्धवं प्रीतास् तत्-सन्देशागत-स्मृतीः

0 śrī-śuka uvāca evaṃ priyatamādiṣṭam ākarṇya vraja-yoṣitaḥ |
tā ūcur uddhavaṃ prītās tat-sandeśāgata-smṛtīḥ


10.47.039

0 गोप्य ऊचुः दिष्ट्याहितो हतः कंसो यदूनां सानुगो ऽघ-कृत् ।
दिष्ट्याप्तैर् लब्ध-सर्वार्थैः कुशल्य् आस्ते ऽच्युतो ऽधुना

0 gopya ūcuḥ diṣṭyāhito hataḥ kaṃso yadūnāṃ sānugo 'gha-kṛt |
diṣṭyāptair labdha-sarvārthaiḥ kuśaly āste 'cyuto 'dhunā


10.47.040

कच्चिद् गदाग्रजः सौम्य करोति पुर-योषिताम् ।
प्रीतिं नः स्निग्ध-सव्रीड- हासोदारेक्षणार्चितः

kaccid gadāgrajaḥ saumya karoti pura-yoṣitām |
prītiṃ naḥ snigdha-savrīḍa- hāsodārekṣaṇārcitaḥ


10.47.041

कथं रति-विशेष-ज्ञः प्रियश् च पुर-योषिताम् ।
नानुबध्येत तद्-वाक्यैर् विभ्रमैश् चानुभाजितः

kathaṃ rati-viśeṣa-jñaḥ priyaś ca pura-yoṣitām |
nānubadhyeta tad-vākyair vibhramaiś cānubhājitaḥ


10.47.042

अपि स्मरति नः साधो गोविन्दः प्रस्तुते क्वचित् ।
गोष्ठि-मध्ये पुर-स्त्रीणाम् ग्राम्याः स्वैर-कथान्तरे

api smarati naḥ sādho govindaḥ prastute kvacit |
goṣṭhi-madhye pura-strīṇām grāmyāḥ svaira-kathāntare


10.47.043

ताः किं निशाः स्मरति यासु तदा प्रियाभिर् $ वृन्दावने कुमुद-कुन्द-शशाङ्क-रम्ये &अम्प्;रेमे क्वणच्-चरण-नूपुर-रास-गोष्ठ्याम् % अस्माभिर् ईडित-मनोज्ञ-कथः कदाचित्

tāḥ kiṃ niśāḥ smarati yāsu tadā priyābhir $ vṛndāvane kumuda-kunda-śaśāṅka-ramye &reme kvaṇac-caraṇa-nūpura-rāsa-goṣṭhyām % asmābhir īḍita-manojña-kathaḥ kadācit


10.47.044


  • अप्य् एष्यतीह दाशार्हस् तप्ताः स्व-कृतया शुचा ।
    सञ्जीवयन् नु नो गात्रैर् यथेन्द्रो वनम् अम्बुदैः

** // apy eṣyatīha dāśārhas taptāḥ sva-kṛtayā śucā |*
sañjīvayan nu no gātrair yathendro vanam ambudaiḥ


10.47.045

कस्मात् कृष्ण इहायाति प्राप्त-राज्यो हताहितः ।
नरेन्द्र-कन्या उद्वाह्य प्रीतः सर्व-सुहृद्-वृतः

kasmāt kṛṣṇa ihāyāti prāpta-rājyo hatāhitaḥ |
narendra-kanyā udvāhya prītaḥ sarva-suhṛd-vṛtaḥ


10.47.046

किम् अस्माभिर् वनौकोभिर् अन्याभिर् वा महात्मनः ।
श्री-पतेर् आप्त-कामस्य क्रियेतार्थः कृतात्मनः

kim asmābhir vanaukobhir anyābhir vā mahātmanaḥ |
śrī-pater āpta-kāmasya kriyetārthaḥ kṛtātmanaḥ


10.47.047

परं सौख्यं हि नैराश्यं स्वैरिण्य् अप्य् आह पिङ्गला ।
तज् जानतीनां नः कृष्णे तथाप्य् आशा दुरत्यया

paraṃ saukhyaṃ hi nairāśyaṃ svairiṇy apy āha piṅgalā |
taj jānatīnāṃ naḥ kṛṣṇe tathāpy āśā duratyayā


10.47.048

क उत्सहेत सन्त्यक्तुम् उत्तमःश्लोक-संविदम् ।
अनिच्छतो ऽपि यस्य श्रीर् अङ्गान् न च्यवते क्वचित्

ka utsaheta santyaktum uttamaḥśloka-saṃvidam |
anicchato 'pi yasya śrīr aṅgān na cyavate kvacit


10.47.049

सरिच्-छैल-वनोद्देशा गावो वेणु-रवा इमे ।
सङ्कर्षण-सहायेन कृष्णेनाचरिताः प्रभो

saric-chaila-vanoddeśā gāvo veṇu-ravā ime |
saṅkarṣaṇa-sahāyena kṛṣṇenācaritāḥ prabho


10.47.050

पुनः पुनः स्मारयन्ति नन्द-गोप-सुतं बत ।
श्री-निकेतैस् तत्-पदकैर् विस्मर्तुं नैव शक्नुमः

punaḥ punaḥ smārayanti nanda-gopa-sutaṃ bata |
śrī-niketais tat-padakair vismartuṃ naiva śaknumaḥ


10.47.051

गत्या ललितयोदार- हास-लीलावलोकनैः ।
माध्व्या गिरा हृत-धियः कथं तं विस्मराम हे

gatyā lalitayodāra- hāsa-līlāvalokanaiḥ |
mādhvyā girā hṛta-dhiyaḥ kathaṃ taṃ vismarāma he


10.47.052

हे नाथ हे रमा-नाथ व्रज-नाथार्ति-नाशन ।
मग्नम् उद्धर गोविन्द गोकुलं वृजिनार्णवात्

he nātha he ramā-nātha vraja-nāthārti-nāśana |
magnam uddhara govinda gokulaṃ vṛjinārṇavāt


10.47.053

0 श्री-शुक उवाच ततस् ताः कृष्ण-सन्देशैर् व्यपेत-विरह-ज्वराः ।
उद्धवं पूजयां चक्रुर् ज्ञात्वात्मानम् अधोक्षजम्

0 śrī-śuka uvāca tatas tāḥ kṛṣṇa-sandeśair vyapeta-viraha-jvarāḥ |
uddhavaṃ pūjayāṃ cakrur jñātvātmānam adhokṣajam


10.47.054

उवास कतिचिन् मासान् गोपीनां विनुदन् शुचः ।
कृष्ण-लीला-कथां गायन् रमयाम् आस गोकुलम्

uvāsa katicin māsān gopīnāṃ vinudan śucaḥ |
kṛṣṇa-līlā-kathāṃ gāyan ramayām āsa gokulam


10.47.055

यावन्त्य् अहानि नन्दस्य व्रजे ऽवात्सीत् स उद्धवः ।
व्रजौकसां क्षण-प्रायाण्य् आसन् कृष्णस्य वार्तया

yāvanty ahāni nandasya vraje 'vātsīt sa uddhavaḥ |
vrajaukasāṃ kṣaṇa-prāyāṇy āsan kṛṣṇasya vārtayā


10.47.056

सरिद्-वन-गिरि-द्रोणीर् वीक्षन् कुसुमितान् द्रुमान् ।
कृष्णं संस्मारयन् रेमे हरि-दासो व्रजौकसाम्

sarid-vana-giri-droṇīr vīkṣan kusumitān drumān |
kṛṣṇaṃ saṃsmārayan reme hari-dāso vrajaukasām


10.47.057

दृष्ट्वैवम्-आदि गोपीनां कृष्णावेशात्म-विक्लवम् ।
उद्धवः परम-प्रीतस् ता नमस्यन्न् इदं जगौ

dṛṣṭvaivam-ādi gopīnāṃ kṛṣṇāveśātma-viklavam |
uddhavaḥ parama-prītas tā namasyann idaṃ jagau


10.47.058

एताः परं तनु-भृतो भुवि गोप-वध्वो $ गोविन्द एव निखिलात्मनि रूढ-भावाः &अम्प्;वाञ्छन्ति यद् भव-भियो मुनयो वयं च % किं ब्रह्म-जन्मभिर् अनन्त-कथा-रसस्य

etāḥ paraṃ tanu-bhṛto bhuvi gopa-vadhvo $ govinda eva nikhilātmani rūḍha-bhāvāḥ &vāñchanti yad bhava-bhiyo munayo vayaṃ ca % kiṃ brahma-janmabhir ananta-kathā-rasasya


10.47.059

  • //क्वेमाः स्त्रियो वन-चरीर् व्यभिचार-दुष्टाः $ कृष्णे क्व चैष परमात्मनि रूढ-भावः &क्वेमाः स्त्रियो वन-चरीर् व्यभिचार-दुष्टाः $ कृष्णे क्व चैष परमात्मनि रूढ-भावः &नन्व् ईश्वरो ऽनुभजतो ऽविदुषो ऽपि साक्षाच् % छ्रेयस् तनोत्य् अगद-राज इवोपयुक्तः

** //kvemāḥ striyo vana-carīr vyabhicāra-duṣṭāḥ $ kṛṣṇe kva caiṣa paramātmani rūḍha-bhāvaḥ &kvemāḥ striyo vana-carīr vyabhicāra-duṣṭāḥ $ kṛṣṇe kva caiṣa paramātmani rūḍha-bhāvaḥ &nanv īśvaro 'nubhajato 'viduṣo 'pi sākṣāc % chreyas tanoty agada-rāja ivopayuktaḥ*


10.47.060

  • //नायं श्रियो ऽङ्ग उ नितान्त-रतेः प्रसादः $ स्वर्-योषितां नलिन-गन्ध-रुचां कुतो ऽन्याः &नायं श्रियो ऽङ्ग उ नितान्त-रतेः प्रसादः $ स्वर्-योषितां नलिन-गन्ध-रुचां कुतो ऽन्याः &रासोत्सवे ऽस्य भुज-दण्ड-गृहीत-कण्ठ- % लब्धाशिषां य उदगाद् व्रज-वल्लभीनाम्

** //nāyaṃ śriyo 'ṅga u nitānta-rateḥ prasādaḥ $ svar-yoṣitāṃ nalina-gandha-rucāṃ kuto 'nyāḥ &nāyaṃ śriyo 'ṅga u nitānta-rateḥ prasādaḥ $ svar-yoṣitāṃ nalina-gandha-rucāṃ kuto 'nyāḥ &rāsotsave 'sya bhuja-daṇḍa-gṛhīta-kaṇṭha- % labdhāśiṣāṃ ya udagād vraja-vallabhīnām*


10.47.061

  • //आसाम् अहो चरण-रेणु-जुषाम् अहं स्यां $ वृन्दावने किम् अपि गुल्म-लतौषधीनाम् &आसाम् अहो चरण-रेणु-जुषाम् अहं स्यां $ वृन्दावने किम् अपि गुल्म-लतौषधीनाम् &या दुस्त्यजं स्व-जनम् आर्य-पथं च हित्वा % भेजुर् मुकुन्द-पदवीं श्रुतिभिर् विमृग्याम्

** //āsām aho caraṇa-reṇu-juṣām ahaṃ syāṃ $ vṛndāvane kim api gulma-latauṣadhīnām &āsām aho caraṇa-reṇu-juṣām ahaṃ syāṃ $ vṛndāvane kim api gulma-latauṣadhīnām &yā dustyajaṃ sva-janam ārya-pathaṃ ca hitvā % bhejur mukunda-padavīṃ śrutibhir vimṛgyām*


10.47.062

  • //या वै श्रियार्चितम् अजादिभिर् आप्त-कामैर् $ योगेश्वरैर् अपि यद् आत्मनि रास-गोष्ठ्याम् &या वै श्रियार्चितम् अजादिभिर् आप्त-कामैर् $ योगेश्वरैर् अपि यद् आत्मनि रास-गोष्ठ्याम् &कृष्णस्य तद् भगवतः चरणारविन्दं % न्यस्तं स्तनेषु विजहुः परिरभ्य तापम्

** //yā vai śriyārcitam ajādibhir āpta-kāmair $ yogeśvarair api yad ātmani rāsa-goṣṭhyām &yā vai śriyārcitam ajādibhir āpta-kāmair $ yogeśvarair api yad ātmani rāsa-goṣṭhyām &kṛṣṇasya tad bhagavataḥ caraṇāravindaṃ % nyastaṃ staneṣu vijahuḥ parirabhya tāpam*


10.47.063


  • वन्दे नन्द-व्रज-स्त्रीणां पाद-रेणुम् अभीक्ष्णशः ।
    यासां हरि-कथोद्गीतं पुनाति भुवन-त्रयम्

** // vande nanda-vraja-strīṇāṃ pāda-reṇum abhīkṣṇaśaḥ |*
yāsāṃ hari-kathodgītaṃ punāti bhuvana-trayam


10.47.064

0 श्री-शुक उवाच अथ गोपीर् अनुज्ञाप्य यशोदां नन्दम् एव च ।
गोपान् आमन्त्र्य दाशार्हो यास्यन्न् आरुरुहे रथम्

0 śrī-śuka uvāca atha gopīr anujñāpya yaśodāṃ nandam eva ca |
gopān āmantrya dāśārho yāsyann āruruhe ratham


10.47.065

तं निर्गतं समासाद्य नानोपायन-पाणयः ।
नन्दादयो ऽनुरागेण प्रावोचन्न् अश्रु-लोचनाः

taṃ nirgataṃ samāsādya nānopāyana-pāṇayaḥ |
nandādayo 'nurāgeṇa prāvocann aśru-locanāḥ


10.47.066

मनसो वृत्तयो नः स्युः कृष्ण पादाम्बुजाश्रयाः ।
वाचो ऽभिधायिनीर् नाम्नां कायस् तत्-प्रह्वणादिषु

manaso vṛttayo naḥ syuḥ kṛṣṇa pādāmbujāśrayāḥ |
vāco 'bhidhāyinīr nāmnāṃ kāyas tat-prahvaṇādiṣu


10.47.067

कर्मभिर् भ्राम्यमाणानां यत्र क्वापीश्वरेच्छया ।
मङ्गलाचरितैर् दानै रतिर् नः कृष्ण ईश्वरे

karmabhir bhrāmyamāṇānāṃ yatra kvāpīśvarecchayā |
maṅgalācaritair dānai ratir naḥ kṛṣṇa īśvare


10.47.068

एवं सभाजितो गोपैः कृष्ण-भक्त्या नराधिप ।
उद्धवः पुनर् आगच्छन् मथुरां कृष्ण-पालिताम्

evaṃ sabhājito gopaiḥ kṛṣṇa-bhaktyā narādhipa |
uddhavaḥ punar āgacchan mathurāṃ kṛṣṇa-pālitām


10.47.069

कृष्णाय प्रणिपत्याह भक्त्य्-उद्रेकं व्रजौकसाम् ।
वसुदेवाय रामाय राज्ञे चोपायनान्य् अदात्

kṛṣṇāya praṇipatyāha bhakty-udrekaṃ vrajaukasām |
vasudevāya rāmāya rājñe copāyanāny adāt

Chapter 10.48

10.48.001

0 श्री-शुक उवाच अथ विज्ञाय भगवान् सर्वात्मा सर्व-दर्शनः ।
सैरन्ध्र्याः काम-तप्तायाः प्रियम् इच्छन् गृहं ययौ

0 śrī-śuka uvāca atha vijñāya bhagavān sarvātmā sarva-darśanaḥ |
sairandhryāḥ kāma-taptāyāḥ priyam icchan gṛhaṃ yayau


10.48.002

महार्होपस्करैर् आढ्यं कामोपायोपबृंहितम् ।
मुक्ता-दाम-पताकाभिर् वितान-शयनासनैः ।
धूपैः सुरभिभिर् दीपैः स्रग्-गन्धैर् अपि मण्डितम्

mahārhopaskarair āḍhyaṃ kāmopāyopabṛṃhitam |
muktā-dāma-patākābhir vitāna-śayanāsanaiḥ |
dhūpaiḥ surabhibhir dīpaiḥ srag-gandhair api maṇḍitam


10.48.003

गृहं तम् आयान्तम् अवेक्ष्य सासनात् सद्यः समुत्थाय हि जात-सम्भ्रमा ।
यथोपसङ्गम्य सखीभिर् अच्युतं सभाजयाम् आस सद्-आसनादिभिः

gṛhaṃ tam āyāntam avekṣya sāsanāt sadyaḥ samutthāya hi jāta-sambhramā |
yathopasaṅgamya sakhībhir acyutaṃ sabhājayām āsa sad-āsanādibhiḥ


10.48.004

तथोद्धवः साधुतयाभिपूजितो न्यषीदद् उर्व्याम् अभिमृश्य चासनम् ।
कृष्णो ऽपि तूर्णं शयनं महा-धनं विवेश लोकाचरितान्य् अनुव्रतः

tathoddhavaḥ sādhutayābhipūjito nyaṣīdad urvyām abhimṛśya cāsanam |
kṛṣṇo 'pi tūrṇaṃ śayanaṃ mahā-dhanaṃ viveśa lokācaritāny anuvrataḥ


10.48.005

सा मज्जनालेप-दुकूल-भूषण स्रग्-गन्ध-ताम्बूल-सुधासवादिभिः ।
प्रसाधितात्मोपससार माधवं स-व्रीड-लीलोत्स्मित-विभ्रमेक्षितैः

sā majjanālepa-dukūla-bhūṣaṇa srag-gandha-tāmbūla-sudhāsavādibhiḥ |
prasādhitātmopasasāra mādhavaṃ sa-vrīḍa-līlotsmita-vibhramekṣitaiḥ


10.48.006

आहूय कान्तां नव-सङ्गम-ह्रिया विशङ्कितां कङ्कण-भूषिते करे ।
प्रगृह्य शय्याम् अधिवेश्य रामया रेमे ऽनुलेपार्पण-पुण्य-लेशया

āhūya kāntāṃ nava-saṅgama-hriyā viśaṅkitāṃ kaṅkaṇa-bhūṣite kare |
pragṛhya śayyām adhiveśya rāmayā reme 'nulepārpaṇa-puṇya-leśayā


10.48.007

सानङ्ग-तप्त-कुचयोर् उरसस् तथाक्ष्णोर् $ जिघ्रन्त्य् अनन्त-चरणेन रुजो मृजन्ती &अम्प्;दोर्भ्यां स्तनान्तर-गतं परिरभ्य कान्तम् % आनन्द-मूर्तिम् अजहाद् अति-दीर्घ-तापम्

sānaṅga-tapta-kucayor urasas tathākṣṇor $ jighranty ananta-caraṇena rujo mṛjantī &dorbhyāṃ stanāntara-gataṃ parirabhya kāntam % ānanda-mūrtim ajahād ati-dīrgha-tāpam


10.48.008


  • सैवं कैवल्य-नाथं तं प्राप्य दुष्प्राप्यम् ईश्वरम् ।
    अङ्ग-रागार्पणेनाहो दुर्भगेदम् अयाचत

** // saivaṃ kaivalya-nāthaṃ taṃ prāpya duṣprāpyam īśvaram |*
aṅga-rāgārpaṇenāho durbhagedam ayācata


10.48.009

सहोष्यताम् इह प्रेष्ठ दिनानि कतिचिन् मया ।
रमस्व नोत्सहे त्यक्तुं सङ्गं ते ऽम्बुरुहेक्षण

sahoṣyatām iha preṣṭha dināni katicin mayā |
ramasva notsahe tyaktuṃ saṅgaṃ te 'mburuhekṣaṇa


10.48.010

तस्यै काम-वरं दत्त्वा मानयित्वा च मान-दः ।
सहोद्धवेन सर्वेशः स्व-धामागमद् ऋद्धिमत्

tasyai kāma-varaṃ dattvā mānayitvā ca māna-daḥ |
sahoddhavena sarveśaḥ sva-dhāmāgamad ṛddhimat


10.48.011

दुरार्ध्यं समाराध्य विष्णुं सर्वेश्वरेश्वरम् ।
यो वृणीते मनो-ग्राह्यम् असत्त्वात् कुमनीष्य् असौ

durārdhyaṃ samārādhya viṣṇuṃ sarveśvareśvaram |
yo vṛṇīte mano-grāhyam asattvāt kumanīṣy asau


10.48.012

अक्रूर-भवनं कृष्णः सह-रामोद्धवः प्रभुः ।
किञ्चिच् चिकीर्षयन् प्रागाद् अक्रूर-प्रीय-काम्यया

akrūra-bhavanaṃ kṛṣṇaḥ saha-rāmoddhavaḥ prabhuḥ |
kiñcic cikīrṣayan prāgād akrūra-prīya-kāmyayā


10.48.013

स तान् नर-वर-श्रेष्ठान् आराद् वीक्ष्य स्व-बान्धवान् ।
प्रत्युत्थाय प्रमुदितः परिष्वज्याभिनन्द्य च

sa tān nara-vara-śreṣṭhān ārād vīkṣya sva-bāndhavān |
pratyutthāya pramuditaḥ pariṣvajyābhinandya ca


10.48.014

ननाम कृष्णं रामं च स तैर् अप्य् अभिवादितः ।
पूजयाम् आस विधि-वत् कृतासन-परिग्रहान्

nanāma kṛṣṇaṃ rāmaṃ ca sa tair apy abhivāditaḥ |
pūjayām āsa vidhi-vat kṛtāsana-parigrahān


10.48.015

पादावनेजनीर् आपो धारयन् शिरसा नृप ।
अर्हणेनाम्बरैर् दिव्यैर् गन्ध-स्रग्-भूषणोत्तमैः

pādāvanejanīr āpo dhārayan śirasā nṛpa |
arhaṇenāmbarair divyair gandha-srag-bhūṣaṇottamaiḥ


10.48.016

अर्चित्वा शिरसानम्य पादाव् अङ्क-गतौ मृजन् ।
प्रश्रयावनतो ऽक्रूरः कृष्ण-रामाव् अभाषत

arcitvā śirasānamya pādāv aṅka-gatau mṛjan |
praśrayāvanato 'krūraḥ kṛṣṇa-rāmāv abhāṣata


10.48.017

दिष्ट्या पापो हतः कंसः सानुगो वाम् इदं कुलम् ।
भवद्भ्याम् उद्धृतं कृच्छ्राद् दुरन्ताच् च समेधितम्

diṣṭyā pāpo hataḥ kaṃsaḥ sānugo vām idaṃ kulam |
bhavadbhyām uddhṛtaṃ kṛcchrād durantāc ca samedhitam


10.48.018

युवां प्रधान-पुरुषौ जगद्-धेतू जगन्-मयौ ।
भवद्भ्यां न विना किञ्चित् परम् अस्ति न चापरम्

yuvāṃ pradhāna-puruṣau jagad-dhetū jagan-mayau |
bhavadbhyāṃ na vinā kiñcit param asti na cāparam


10.48.019

आत्म-सृष्टम् इदं विश्वम् अन्वाविश्य स्व-शक्तिभिः ।
ईयते बहुधा ब्रह्मन् श्रु त-प्रत्यक्ष-गोचरम्

ātma-sṛṣṭam idaṃ viśvam anvāviśya sva-śaktibhiḥ |
īyate bahudhā brahman śru ta-pratyakṣa-gocaram


10.48.020

यथा हि भूतेषु चराचरेषु मह्य्-आदयो योनिषु भान्ति नाना ।
एवं भवान् केवल आत्म-योनिष्व् आत्मात्म-तन्त्रो बहुधा विभाति

yathā hi bhūteṣu carācareṣu mahy-ādayo yoniṣu bhānti nānā |
evaṃ bhavān kevala ātma-yoniṣv ātmātma-tantro bahudhā vibhāti


10.48.021

सृजस्य् अथो लुम्पसि पासि विश्वं रजस्-तमः-सत्त्व-गुणैः स्व-शक्तिभिः ।
न बध्यसे तद्-गुण-कर्मभिर् वा ज्ञानात्मनस् ते क्व च बन्ध-हेतुः

sṛjasy atho lumpasi pāsi viśvaṃ rajas-tamaḥ-sattva-guṇaiḥ sva-śaktibhiḥ |
na badhyase tad-guṇa-karmabhir vā jñānātmanas te kva ca bandha-hetuḥ


10.48.022

देहाद्य्-उपाधेर् अनिरूपितत्वाद् भवो न साक्षान् न भिदात्मनः स्यात् ।
अतो न बन्धस् तव नैव मोक्षः स्याताम् निकामस् त्वयि नो ऽविवेकः

dehādy-upādher anirūpitatvād bhavo na sākṣān na bhidātmanaḥ syāt |
ato na bandhas tava naiva mokṣaḥ syātām nikāmas tvayi no 'vivekaḥ


10.48.023

त्वयोदितो ऽयं जगतो हिताय यदा यदा वेद-पथः पुराणः ।
बाध्येत पाषण्ड-पथैर् असद्भिस् तदा भवान् सत्त्व-गुणं बिभर्ति

tvayodito 'yaṃ jagato hitāya yadā yadā veda-pathaḥ purāṇaḥ |
bādhyeta pāṣaṇḍa-pathair asadbhis tadā bhavān sattva-guṇaṃ bibharti


10.48.024

स त्वम् प्रभो ऽद्य वसुदेव-गृहे ऽवतीर्णः $ स्वांशेन भारम् अपनेतुम् इहासि भूमेः &अम्प्;अक्षौहिणी-शत-वधेन सुरेतरांश- % राज्ञाम् अमुष्य च कुलस्य यशो वितन्वन्

sa tvam prabho 'dya vasudeva-gṛhe 'vatīrṇaḥ $ svāṃśena bhāram apanetum ihāsi bhūmeḥ &akṣauhiṇī-śata-vadhena suretarāṃśa- % rājñām amuṣya ca kulasya yaśo vitanvan


10.48.025

  • //अद्येश नो वसतयः खलु भूरि-भागा $ यः सर्व-देव-पितृ-भूत-नृ-देव-मूर्तिः &अद्येश नो वसतयः खलु भूरि-भागा $ यः सर्व-देव-पितृ-भूत-नृ-देव-मूर्तिः &यत्-पाद-शौच-सलिलं त्रि-जगत् पुनाति % स त्वं जगद्-गुरुर् अधोक्षज याः प्रविष्टः

** //adyeśa no vasatayaḥ khalu bhūri-bhāgā $ yaḥ sarva-deva-pitṛ-bhūta-nṛ-deva-mūrtiḥ &adyeśa no vasatayaḥ khalu bhūri-bhāgā $ yaḥ sarva-deva-pitṛ-bhūta-nṛ-deva-mūrtiḥ &yat-pāda-śauca-salilaṃ tri-jagat punāti % sa tvaṃ jagad-gurur adhokṣaja yāḥ praviṣṭaḥ*


10.48.026

  • //कः पण्डितस् त्वद् अपरं शरणं समीयाद् $ भक्त-प्रियाद् ऋत-गिरः सुहृदः कृत-ज्ञात् &कः पण्डितस् त्वद् अपरं शरणं समीयाद् $ भक्त-प्रियाद् ऋत-गिरः सुहृदः कृत-ज्ञात् &सर्वान् ददाति सुहृदो भजतो ऽभिकामान् % आत्मानम् अप्य् उपचयापचयौ न यस्य

** //kaḥ paṇḍitas tvad aparaṃ śaraṇaṃ samīyād $ bhakta-priyād ṛta-giraḥ suhṛdaḥ kṛta-jñāt &kaḥ paṇḍitas tvad aparaṃ śaraṇaṃ samīyād $ bhakta-priyād ṛta-giraḥ suhṛdaḥ kṛta-jñāt &sarvān dadāti suhṛdo bhajato 'bhikāmān % ātmānam apy upacayāpacayau na yasya*


10.48.027

  • //दिष्ट्या जनार्दन भवान् इह नः प्रतीतो $ योगेश्वरैर् अपि दुराप-गतिः सुरेशैः &दिष्ट्या जनार्दन भवान् इह नः प्रतीतो $ योगेश्वरैर् अपि दुराप-गतिः सुरेशैः &छिन्ध्य् आशु नः सुत-कलत्र-धनाप्त-गेह- % देहादि-मोह-रशनां भवदीय-मायाम्

** //diṣṭyā janārdana bhavān iha naḥ pratīto $ yogeśvarair api durāpa-gatiḥ sureśaiḥ &diṣṭyā janārdana bhavān iha naḥ pratīto $ yogeśvarair api durāpa-gatiḥ sureśaiḥ &chindhy āśu naḥ suta-kalatra-dhanāpta-geha- % dehādi-moha-raśanāṃ bhavadīya-māyām*


10.48.028


  • इत्य् अर्चितः संस्तुतश् च भक्तेन भगवान् हरिः ।
    अक्रूरं स-स्मितं प्राह गीर्भिः सम्मोहयन्न् इव

** // ity arcitaḥ saṃstutaś ca bhaktena bhagavān hariḥ |*
akrūraṃ sa-smitaṃ prāha gīrbhiḥ sammohayann iva


10.48.029

0 श्री-भगवान् उवाच त्वं नो गुरुः पितृव्यश् च श्लाघ्यो बन्धुश् च नित्यदा ।
वयं तु रक्ष्याः पोष्याश् च अनुकम्प्याः प्रजा हि वः

0 śrī-bhagavān uvāca tvaṃ no guruḥ pitṛvyaś ca ślāghyo bandhuś ca nityadā |
vayaṃ tu rakṣyāḥ poṣyāś ca anukampyāḥ prajā hi vaḥ


10.48.030

भवद्-विधा महा-भागा निषेव्या अर्ह-सत्तमाः ।
श्रेयस्-कामैर् नृभिर् नित्यं देवाः स्वार्था न साधवः

bhavad-vidhā mahā-bhāgā niṣevyā arha-sattamāḥ |
śreyas-kāmair nṛbhir nityaṃ devāḥ svārthā na sādhavaḥ


10.48.031

न ह्य् अम्-मयानि तीर्थानि न देवा मृच्-छिला-मयाः ।
ते पुनन्त्य् उरु-कालेन दर्शनाद् एव साधवः

na hy am-mayāni tīrthāni na devā mṛc-chilā-mayāḥ |
te punanty uru-kālena darśanād eva sādhavaḥ


10.48.032

स भवान् सुहृदां वै नः श्रेयान् श्रेयश्-चिकीर्षया ।
जिज्ञासार्थं पाण्डवानां गच्छस्व त्वं गजाह्वयम्

sa bhavān suhṛdāṃ vai naḥ śreyān śreyaś-cikīrṣayā |
jijñāsārthaṃ pāṇḍavānāṃ gacchasva tvaṃ gajāhvayam


10.48.033

पितर्य् उपरते बालाः सह मात्रा सु-दुःखिताः ।
आनीताः स्व-पुरं राज्ञा वसन्त इति शुश्रुम

pitary uparate bālāḥ saha mātrā su-duḥkhitāḥ |
ānītāḥ sva-puraṃ rājñā vasanta iti śuśruma


10.48.034

तेषु राजाम्बिका-पुत्रो भ्रातृ-पुत्रेषु दीन-धीः ।
समो न वर्तते नूनं दुष्पुत्र-वश-गो ऽन्ध-दृक्

teṣu rājāmbikā-putro bhrātṛ-putreṣu dīna-dhīḥ |
samo na vartate nūnaṃ duṣputra-vaśa-go 'ndha-dṛk


10.48.035

गच्छ जानीहि तद्-वृत्तम् अधुना साध्व् असाधु वा ।
विज्ञाय तद् विधास्यामो यथा शं सुहृदां भवेत्

gaccha jānīhi tad-vṛttam adhunā sādhv asādhu vā |
vijñāya tad vidhāsyāmo yathā śaṃ suhṛdāṃ bhavet


10.48.036

इत्य् अक्रूरं समादिश्य भगवान् हरिर् ईश्वरः ।
सङ्कर्षणोद्धवाभ्यां वै ततः स्व-भवनं ययौ

ity akrūraṃ samādiśya bhagavān harir īśvaraḥ |
saṅkarṣaṇoddhavābhyāṃ vai tataḥ sva-bhavanaṃ yayau

Chapter 10.49

10.49.001

0 श्री-शुक उवाच स गत्वा हास्तिनपुरं पौरवेन्द्र-यशो-ऽङ्कितम् ।
ददर्श तत्राम्बिकेयं स-भीष्मं विदुरं पृथाम्

0 śrī-śuka uvāca sa gatvā hāstinapuraṃ pauravendra-yaśo-'ṅkitam |
dadarśa tatrāmbikeyaṃ sa-bhīṣmaṃ viduraṃ pṛthām


10.49.002

सह-पुत्रं च बाह्लीकं भारद्वाजं स-गौतमम् ।
कर्नं सुयोधनं द्रौणिं पाण्डवान् सुहृदो ऽपरान्

saha-putraṃ ca bāhlīkaṃ bhāradvājaṃ sa-gautamam |
karnaṃ suyodhanaṃ drauṇiṃ pāṇḍavān suhṛdo 'parān


10.49.003

यथावद् उपसङ्गम्य बन्धुभिर् गान्दिनी-सुतः ।
सम्पृष्टस् तैः सुहृद्-वार्तां स्वयं चापृच्छद् अव्ययम्

yathāvad upasaṅgamya bandhubhir gāndinī-sutaḥ |
sampṛṣṭas taiḥ suhṛd-vārtāṃ svayaṃ cāpṛcchad avyayam


10.49.004

उवास कतिचिन् मासान् राज्ञो वृत्त-विवित्सया ।
दुष्प्रजस्याल्प-सारस्य खल-च्छन्दानुवर्तिनः

uvāsa katicin māsān rājño vṛtta-vivitsayā |
duṣprajasyālpa-sārasya khala-cchandānuvartinaḥ


10.49.005

तेज ओजो बलं वीर्यं प्रश्रयादींश् च सद्-गुणान् ।
प्रजानुरागं पार्थेषु न सहद्भिश् चिकीऋषितम्

teja ojo balaṃ vīryaṃ praśrayādīṃś ca sad-guṇān |
prajānurāgaṃ pārtheṣu na sahadbhiś cikīṛṣitam


10.49.006

कृतं च धार्तराष्ट्रैर् यद् गर-दानाद्य् अपेशलम् ।
आचख्यौ सर्वम् एवास्मै पृथा विदुर एव च

kṛtaṃ ca dhārtarāṣṭrair yad gara-dānādy apeśalam |
ācakhyau sarvam evāsmai pṛthā vidura eva ca


10.49.007

पृथा तु भ्रातरं प्राप्तम् अक्रूरम् उपसृत्य तम् ।
उवाच जन्म-निलयं स्मरन्त्य् अश्रु-कलेक्षणा

pṛthā tu bhrātaraṃ prāptam akrūram upasṛtya tam |
uvāca janma-nilayaṃ smaranty aśru-kalekṣaṇā


10.49.008

अपि स्मरन्ति नः सौम्य पितरौ भ्रातरश् च मे ।
भगिन्यौ भ्रातृ-पुत्राश् च जामयः सख्य एव च

api smaranti naḥ saumya pitarau bhrātaraś ca me |
bhaginyau bhrātṛ-putrāś ca jāmayaḥ sakhya eva ca


10.49.009

भ्रात्रेयो भगवान् कृष्णः शरण्यो भक्त-वत्सलः ।
पैतृ-ष्वस्रेयान् स्मरति रामश् चाम्बुरुहेक्षणः

bhrātreyo bhagavān kṛṣṇaḥ śaraṇyo bhakta-vatsalaḥ |
paitṛ-ṣvasreyān smarati rāmaś cāmburuhekṣaṇaḥ


10.49.010

सपत्न-मध्ये शोचन्तीं वृकानां हरिणीम् इव ।
सान्त्वयिष्यति मां वाक्यैः पितृ-हीनांश् च बालकान्

sapatna-madhye śocantīṃ vṛkānāṃ hariṇīm iva |
sāntvayiṣyati māṃ vākyaiḥ pitṛ-hīnāṃś ca bālakān


10.49.011

कृष्ण कृष्ण महा-योगिन् विश्वात्मन् विश्व-भावन ।
प्रपन्नां पाहि गोविन्द शिशुभिश् चावसीदतीम्

kṛṣṇa kṛṣṇa mahā-yogin viśvātman viśva-bhāvana |
prapannāṃ pāhi govinda śiśubhiś cāvasīdatīm


10.49.012

नान्यत् तव पदाम्भोजात् पश्यामि शरणं नृणाम् ।
बिभ्यतां मृत्यु-संसाराद् ईस्वरस्यापवर्गिकात्

nānyat tava padāmbhojāt paśyāmi śaraṇaṃ nṛṇām |
bibhyatāṃ mṛtyu-saṃsārād īsvarasyāpavargikāt


10.49.013

नमः कृष्णाय शुद्धाय ब्रह्मणे परमात्मने ।
योगेश्वराय योगाय त्वाम् अहं शरणं गता

namaḥ kṛṣṇāya śuddhāya brahmaṇe paramātmane |
yogeśvarāya yogāya tvām ahaṃ śaraṇaṃ gatā


10.49.014

0 श्री-शुक उवाच इत्य् अनुस्मृत्य स्व-जनं कृष्णं च जगद्-ईश्वरम् ।
प्रारुदद् दुःखिता राजन् भवतां प्रपितामही

0 śrī-śuka uvāca ity anusmṛtya sva-janaṃ kṛṣṇaṃ ca jagad-īśvaram |
prārudad duḥkhitā rājan bhavatāṃ prapitāmahī


10.49.015

सम-दुःख-सुखो ऽक्रूरो विदुरश् च महा-यशाः ।
सान्त्वयाम् आसतुः कुन्तीं तत्-पुत्रोत्पत्ति-हेतुभिः

sama-duḥkha-sukho 'krūro viduraś ca mahā-yaśāḥ |
sāntvayām āsatuḥ kuntīṃ tat-putrotpatti-hetubhiḥ


10.49.016

यास्यन् राजानम् अभ्येत्य विषमं पुत्र-लालसम् ।
अवदत् सुहृदां मध्ये बन्धुभिः सौहृदोदितम्

yāsyan rājānam abhyetya viṣamaṃ putra-lālasam |
avadat suhṛdāṃ madhye bandhubhiḥ sauhṛdoditam


10.49.017

0 अक्रूर उवाच भो भो वैचित्रवीर्य त्वं कुरूणां कीर्ति-वर्धन ।
भ्रातर्य् उपरते पाण्डाव् अधुनासनम् आस्थितः

0 akrūra uvāca bho bho vaicitravīrya tvaṃ kurūṇāṃ kīrti-vardhana |
bhrātary uparate pāṇḍāv adhunāsanam āsthitaḥ


10.49.018

धर्मेण पालयन्न् उर्वीं प्रजाः शीलेन रञ्जयन् ।
वर्तमानः समः स्वेषु श्रेयः कीर्तिम् अवाप्स्यसि

dharmeṇa pālayann urvīṃ prajāḥ śīlena rañjayan |
vartamānaḥ samaḥ sveṣu śreyaḥ kīrtim avāpsyasi


10.49.019

अन्यथा त्व् आचरंल् लोके गर्हितो यास्यसे तमः ।
तस्मात् समत्वे वर्तस्व पाण्डवेष्व् आत्मजेषु च

anyathā tv ācaraṃl loke garhito yāsyase tamaḥ |
tasmāt samatve vartasva pāṇḍaveṣv ātmajeṣu ca


10.49.020

नेह चात्यन्त-संवासः कस्यचित् केनचित् सह ।
राजन् स्वेनापि देहेन किम् उ जायात्मजादिभिः

neha cātyanta-saṃvāsaḥ kasyacit kenacit saha |
rājan svenāpi dehena kim u jāyātmajādibhiḥ


10.49.021

एकः प्रसूयते जन्तुर् एक एव प्रलीयते ।
एको ऽनुभुङ्क्ते सुकृतम् एक एव च दुष्कृतम्

ekaḥ prasūyate jantur eka eva pralīyate |
eko 'nubhuṅkte sukṛtam eka eva ca duṣkṛtam


10.49.022

अधर्मोपचितं वित्तं हरन्त्य् अन्ये ऽल्प-मेधसः ।
सम्भोजनीयापदेशैर् जलानीव जलौकसः

adharmopacitaṃ vittaṃ haranty anye 'lpa-medhasaḥ |
sambhojanīyāpadeśair jalānīva jalaukasaḥ


10.49.023

पुष्णाति यान् अधर्मेण स्व-बुद्ध्या तम् अपण्डितम् ।
ते ऽकृतार्थं प्रहिण्वन्ति प्राणा रायः सुतादयः

puṣṇāti yān adharmeṇa sva-buddhyā tam apaṇḍitam |
te 'kṛtārthaṃ prahiṇvanti prāṇā rāyaḥ sutādayaḥ


10.49.024

स्वयं किल्बिषम् आदाय तैस् त्यक्तो नार्थ-कोविदः ।
असिद्धार्थो विशत्य् अन्धं स्व-धर्म-विमुखस् तमः

svayaṃ kilbiṣam ādāya tais tyakto nārtha-kovidaḥ |
asiddhārtho viśaty andhaṃ sva-dharma-vimukhas tamaḥ


10.49.025

तस्माल् लोकम् इमं राजन् स्वप्न-माया-मनोरथम् ।
वीक्ष्यायम्यात्मनात्मानं समः शान्तो भव प्रभो

tasmāl lokam imaṃ rājan svapna-māyā-manoratham |
vīkṣyāyamyātmanātmānaṃ samaḥ śānto bhava prabho


10.49.026

0 धृतराष्ट्र उवाच यथा वदति कल्याणीं वाचं दान-पते भवान् ।
तथानया न तृप्यामि मर्त्यः प्राप्य यथामृतम्

0 dhṛtarāṣṭra uvāca yathā vadati kalyāṇīṃ vācaṃ dāna-pate bhavān |
tathānayā na tṛpyāmi martyaḥ prāpya yathāmṛtam


10.49.027

तथापि सूनृता सौम्य हृदि न स्थीयते चले ।
पुत्रानुराग-विषमे विद्युत् सौदामनी यथा

tathāpi sūnṛtā saumya hṛdi na sthīyate cale |
putrānurāga-viṣame vidyut saudāmanī yathā


10.49.028

ईश्वरस्य विधिं को नु विधुनोत्य् अन्यथा पुमान् ।
भूमेर् भारावताराय यो ऽवतीर्णो यदोः कुले

īśvarasya vidhiṃ ko nu vidhunoty anyathā pumān |
bhūmer bhārāvatārāya yo 'vatīrṇo yadoḥ kule


10.49.029

यो दुर्विमर्श-पथया निज-माययेदं $ सृष्ट्वा गुणान् विभजते तद्-अनुप्रविष्टः &अम्प्;तस्मै नमो दुरवबोध-विहार-तन्त्र- % संसार-चक्र-गतये परमेश्वराय

yo durvimarśa-pathayā nija-māyayedaṃ $ sṛṣṭvā guṇān vibhajate tad-anupraviṣṭaḥ &tasmai namo duravabodha-vihāra-tantra- % saṃsāra-cakra-gataye parameśvarāya


10.49.030



10.49.030

0 श्री-शुक उवाच इत्य् अभिप्रेत्य नृपतेर् अभिप्रायं स यादवः ।
सुहृद्भिः समनुज्ञातः पुनर् यदु-पुरीम् अगात्

0 śrī-śuka uvāca ity abhipretya nṛpater abhiprāyaṃ sa yādavaḥ |
suhṛdbhiḥ samanujñātaḥ punar yadu-purīm agāt


10.49.031

शशंस राम-कृष्णाभ्यां धृतराष्ट्र-विचेष्टितम् ।
पाण्दवान् प्रति कौरव्य यद्-अर्थं प्रेषितः स्वयम्

śaśaṃsa rāma-kṛṣṇābhyāṃ dhṛtarāṣṭra-viceṣṭitam |
pāṇdavān prati kauravya yad-arthaṃ preṣitaḥ svayam

Chapter 10.50

10.50.001

0 श्री-शुक उवाच अस्तिः प्राप्तिश् च कंसस्य महिष्यौ भरतर्षभ ।
मृते भर्तरि दुःखार्ते ईयतुः स्म पितुर् गृहान्

0 śrī-śuka uvāca astiḥ prāptiś ca kaṃsasya mahiṣyau bharatarṣabha |
mṛte bhartari duḥkhārte īyatuḥ sma pitur gṛhān


10.50.002

पित्रे मगध-राजाय जरासन्धाय दुःखिते ।
वेदयां चक्रतुः सर्वम् आत्म-वैधव्य-कारणम्

pitre magadha-rājāya jarāsandhāya duḥkhite |
vedayāṃ cakratuḥ sarvam ātma-vaidhavya-kāraṇam


10.50.003

स तद् अप्रियम् आकर्ण्य शोकामर्ष-युतो नृप ।
अयादवीं महीं कर्तुं चक्रे परमम् उद्यमम्

sa tad apriyam ākarṇya śokāmarṣa-yuto nṛpa |
ayādavīṃ mahīṃ kartuṃ cakre paramam udyamam


10.50.004

अक्षौहिणीभिर् विंशत्या तिसृभिश् चापि संवृतः ।
यदु-राजधानीं मथुरां न्यरुधत् सर्वतो दिशम्

akṣauhiṇībhir viṃśatyā tisṛbhiś cāpi saṃvṛtaḥ |
yadu-rājadhānīṃ mathurāṃ nyarudhat sarvato diśam


10.50.005

निरीक्ष्य तद्-बलं कृष्ण उद्वेलम् इव सागरम् ।
स्व-पुरं तेन संरुद्धं स्व-जनं च भयाकुलम्

nirīkṣya tad-balaṃ kṛṣṇa udvelam iva sāgaram |
sva-puraṃ tena saṃruddhaṃ sva-janaṃ ca bhayākulam


10.50.006

चिन्तयाम् आस भगवान् हरिः कारण-मानुषः ।
तद्-देश-कालानुगुणं स्वावतार-प्रयोजनम्

cintayām āsa bhagavān hariḥ kāraṇa-mānuṣaḥ |
tad-deśa-kālānuguṇaṃ svāvatāra-prayojanam


10.50.007

हनिष्यामि बलं ह्य् एतद् भुवि भारं समाहितम् ।
मागधेन समानीतं वश्यानां सर्व-भूभुजाम्

haniṣyāmi balaṃ hy etad bhuvi bhāraṃ samāhitam |
māgadhena samānītaṃ vaśyānāṃ sarva-bhūbhujām


10.50.008

अक्षौहिणीभिः सङ्ख्यातं भटाश्व-रथ-कुञ्जरैः ।
मागधस् तु न हन्तव्यो भूयः कर्ता बलोद्यमम्

akṣauhiṇībhiḥ saṅkhyātaṃ bhaṭāśva-ratha-kuñjaraiḥ |
māgadhas tu na hantavyo bhūyaḥ kartā balodyamam


10.50.009

एतद्-अर्थो ऽवतारो ऽयं भू-भार-हरणाय मे ।
संरक्षणाय साधूनां कृतो ऽन्येषां वधाय च

etad-artho 'vatāro 'yaṃ bhū-bhāra-haraṇāya me |
saṃrakṣaṇāya sādhūnāṃ kṛto 'nyeṣāṃ vadhāya ca


10.50.010

अन्यो ऽपि धर्म-रक्षायै देहः संभ्रियते मया ।
विरामायाप्य् अधर्मस्य काले प्रभवतः क्वचित्

anyo 'pi dharma-rakṣāyai dehaḥ saṃbhriyate mayā |
virāmāyāpy adharmasya kāle prabhavataḥ kvacit


10.50.011

एवं ध्यायति गोविन्द आकाशात् सूर्य-वर्चसौ ।
रथाव् उपस्थितौ सद्यः स-सूतौ स-परिच्छदौ

evaṃ dhyāyati govinda ākāśāt sūrya-varcasau |
rathāv upasthitau sadyaḥ sa-sūtau sa-paricchadau


10.50.012

आयुधानि च दिव्यानि पुराणानि यदृच्छया ।
दृष्ट्वा तानि हृषीकेशः सङ्कर्षणम् अथाब्रवीत्

āyudhāni ca divyāni purāṇāni yadṛcchayā |
dṛṣṭvā tāni hṛṣīkeśaḥ saṅkarṣaṇam athābravīt


10.50.013

पश्यार्य व्यसनं प्राप्तं यदूनां त्वावतां प्रभो ।
एष ते रथ आयातो दयितान्य् आयुधानि च

paśyārya vyasanaṃ prāptaṃ yadūnāṃ tvāvatāṃ prabho |
eṣa te ratha āyāto dayitāny āyudhāni ca


10.50.014

एतद्-अर्थं हि नौ जन्म साधूनाम् ईश शर्म-कृत् ।
त्रयो-विंशत्य्-अनीकाख्यं भूमेर् भारम् अपाकुरु

etad-arthaṃ hi nau janma sādhūnām īśa śarma-kṛt |
trayo-viṃśaty-anīkākhyaṃ bhūmer bhāram apākuru


10.50.015

एवं सम्मन्त्र्य दाशार्हौ दंशितौ रथिनौ पुरात् ।
निर्जग्मतुः स्वायुधाढ्यौ बलेनाल्पीयसा वृतौ

evaṃ sammantrya dāśārhau daṃśitau rathinau purāt |
nirjagmatuḥ svāyudhāḍhyau balenālpīyasā vṛtau


10.50.016

शङ्खं दध्मौ विनिर्गत्य हरिर् दारुक-सारथिः ।
ततो ऽभूत् पर-सैन्यानां हृदि वित्रास-वेपथुः

śaṅkhaṃ dadhmau vinirgatya harir dāruka-sārathiḥ |
tato 'bhūt para-sainyānāṃ hṛdi vitrāsa-vepathuḥ


10.50.017

ताव् आह मागधो वीक्ष्य हे कृष्ण पुरुषाधम ।
न त्वया योद्धुम् इच्छामि बालेनैकेन लज्जया ।
गुप्तेन हि त्वया मन्द न योत्स्ये याहि बन्धु-हन्

tāv āha māgadho vīkṣya he kṛṣṇa puruṣādhama |
na tvayā yoddhum icchāmi bālenaikena lajjayā |
guptena hi tvayā manda na yotsye yāhi bandhu-han


10.50.018

तव राम यदि श्रद्धा युध्यस्व धैर्यम् उद्वह ।
हित्वा वा मच्-छरैश् छिन्नं देहं स्वर् याहि मां जहि

tava rāma yadi śraddhā yudhyasva dhairyam udvaha |
hitvā vā mac-charaiś chinnaṃ dehaṃ svar yāhi māṃ jahi


10.50.019

0 श्री-भगवान् उवाच न वै शूरा विकत्थन्ते दर्शयन्त्य् एव पौरुषम् ।
न गृह्णीमो वचो राजन्न् आतुरस्य मुमूर्षतः

0 śrī-bhagavān uvāca na vai śūrā vikatthante darśayanty eva pauruṣam |
na gṛhṇīmo vaco rājann āturasya mumūrṣataḥ


10.50.020

0 श्री-शुक उवाच जरा-सुतस् ताव् अभिसृत्य माधवौ महा-बलौघेन बलीयसावृनोत् ।
स-सैन्य-यान-ध्वज-वाजि-सारथी सूर्यानलौ वायुर् इवाभ्र-रेणुभिः

0 śrī-śuka uvāca jarā-sutas tāv abhisṛtya mādhavau mahā-balaughena balīyasāvṛnot |
sa-sainya-yāna-dhvaja-vāji-sārathī sūryānalau vāyur ivābhra-reṇubhiḥ


10.50.021

सुपर्ण-ताल-ध्वज-चिहित्नौ रथाव् $ अलक्षयन्त्यो हरि-रामयोर् मृधे &अम्प्;स्त्रियः पुराट्टालक-हर्म्य-गोपुरं % समाश्रिताः सम्मुमुहुः शुचार्दितः

suparṇa-tāla-dhvaja-cihitnau rathāv $ alakṣayantyo hari-rāmayor mṛdhe &striyaḥ purāṭṭālaka-harmya-gopuraṃ % samāśritāḥ sammumuhuḥ śucārditaḥ


10.50.022


  • हरिः परानीक-पयोमुचां मुहुः शिलीमुखात्य्-उल्बण-वर्ष-पीडितम् ।
    स्व-सैन्यम् आलोक्य सुरासुरार्चितं व्यस्फूर्जयच् छार्ङ्ग-शरासनोत्तमम्

** // hariḥ parānīka-payomucāṃ muhuḥ śilīmukhāty-ulbaṇa-varṣa-pīḍitam |*
sva-sainyam ālokya surāsurārcitaṃ vyasphūrjayac chārṅga-śarāsanottamam


10.50.023

गृह्णन् निशङ्गाद् अथ सन्दधच् छरान् $ विकृष्य मुञ्चन् शित-बाण-पूगान् &अम्प्;निघ्नन् रथान् कुञ्जर-वाजि-पत्तीन् % निरन्तरं यद्वद् अलात-चक्रम्

gṛhṇan niśaṅgād atha sandadhac charān $ vikṛṣya muñcan śita-bāṇa-pūgān &nighnan rathān kuñjara-vāji-pattīn % nirantaraṃ yadvad alāta-cakram


10.50.024


  • निर्भिन्न-कुम्भाः करिणो निपेतुर् अनेकशो ऽश्वाः शर-वृक्ण-कन्धराः ।
    रथा हताश्व-ध्वज-सूत-नायकाः पदायतश् छिन्न-भुजोरु-कन्धराः

** // nirbhinna-kumbhāḥ kariṇo nipetur anekaśo 'śvāḥ śara-vṛkṇa-kandharāḥ |*
rathā hatāśva-dhvaja-sūta-nāyakāḥ padāyataś chinna-bhujoru-kandharāḥ


10.50.025

सञ्छिद्यमान-द्विपदेभ-वाजिनाम् अङ्ग-प्रसूताः शतशो ऽसृग्-आपगाः ।
भुजाहयः पूरुष-शीर्ष-कच्छपा हत-द्विप-द्वीप-हय ग्रहाकुलाः

sañchidyamāna-dvipadebha-vājinām aṅga-prasūtāḥ śataśo 'sṛg-āpagāḥ |
bhujāhayaḥ pūruṣa-śīrṣa-kacchapā hata-dvipa-dvīpa-haya grahākulāḥ


10.50.026

करोरु-मीना नर-केश-शैवला धनुस्-तरङ्गायुध-गुल्म-सङ्कुलाः ।
अच्छूरिकावर्त-भयानका महा- मणि-प्रवेकाभरणाश्म-शर्कराः

karoru-mīnā nara-keśa-śaivalā dhanus-taraṅgāyudha-gulma-saṅkulāḥ |
acchūrikāvarta-bhayānakā mahā- maṇi-pravekābharaṇāśma-śarkarāḥ


10.50.027

प्रवर्तिता भीरु-भयावहा मृधे मनस्विनां हर्ष-करीः परस्परम् ।
विनिघ्नतारीन् मुषलेन दुर्मदान् सङ्कर्षणेनापरीमेय-तेजसा

pravartitā bhīru-bhayāvahā mṛdhe manasvināṃ harṣa-karīḥ parasparam |
vinighnatārīn muṣalena durmadān saṅkarṣaṇenāparīmeya-tejasā


10.50.028

बलं तद् अङ्गार्णव-दुर्ग-भैरवं दुरन्त-पारं मगधेन्द्र-पालितम् ।
क्षयं प्रणीतं वसुदेव-पुत्रयोर् विक्रीडितं तज् जगद्-ईशयोः परम्

balaṃ tad aṅgārṇava-durga-bhairavaṃ duranta-pāraṃ magadhendra-pālitam |
kṣayaṃ praṇītaṃ vasudeva-putrayor vikrīḍitaṃ taj jagad-īśayoḥ param


10.50.029

स्थित्य्-उद्भवान्तं भुवन-त्रयस्य यः $ समीहिते ऽनन्त-गुणः स्व-लीलया &अम्प्;न तस्य चित्रं पर-पक्ष-निग्रहस् % तथापि मर्त्यानुविधस्य वर्ण्यते

sthity-udbhavāntaṃ bhuvana-trayasya yaḥ $ samīhite 'nanta-guṇaḥ sva-līlayā &na tasya citraṃ para-pakṣa-nigrahas % tathāpi martyānuvidhasya varṇyate


10.50.030


  • जग्राह विरथं रामो जरासन्धं महा-बलम् ।
    हतानीकावशिष्टासुं सिंहः सिंहम् इवौजसा

** // jagrāha virathaṃ rāmo jarāsandhaṃ mahā-balam |*
hatānīkāvaśiṣṭāsuṃ siṃhaḥ siṃham ivaujasā


10.50.031

बध्यमानं हतारातिं पाशैर् वारुण-मानुषैः ।
वारयाम् आस गोविन्दस् तेन कार्य-चिकीर्षया

badhyamānaṃ hatārātiṃ pāśair vāruṇa-mānuṣaiḥ |
vārayām āsa govindas tena kārya-cikīrṣayā


10.50.032

सा मुक्तो लोक-नाथाभ्यां व्रीडितो वीर-सम्मतः ।
तपसे कृत-सङ्कल्पो वारितः पथि राजभिः

sā mukto loka-nāthābhyāṃ vrīḍito vīra-sammataḥ |
tapase kṛta-saṅkalpo vāritaḥ pathi rājabhiḥ


10.50.033

वाक्यैः पवित्रार्थ-पदैर् नयनैः प्राकृतैर् अपि ।
स्व-कर्म-बन्ध-प्राप्तो ऽयं यदुभिस् ते पराभवः

vākyaiḥ pavitrārtha-padair nayanaiḥ prākṛtair api |
sva-karma-bandha-prāpto 'yaṃ yadubhis te parābhavaḥ


10.50.034

हतेषु सर्वानीकेषु नृपो बार्हद्रथस् तदा ।
उपेक्षितो भगवता मगधान् दुर्मना ययौ

hateṣu sarvānīkeṣu nṛpo bārhadrathas tadā |
upekṣito bhagavatā magadhān durmanā yayau


10.50.035

मुकुन्दो ऽप्य् अक्षत-बलो निस्तीर्णारि-बलार्णवः ।
विकीर्यमाणः कुसुमैस् त्रीदशैर् अनुमोदितः

mukundo 'py akṣata-balo nistīrṇāri-balārṇavaḥ |
vikīryamāṇaḥ kusumais trīdaśair anumoditaḥ


10.50.036

माथुरैर् उपसङ्गम्य विज्वरैर् मुदितात्मभिः ।
उपगीयमान-विजयः सूत-मागध-वन्दिभिः

māthurair upasaṅgamya vijvarair muditātmabhiḥ |
upagīyamāna-vijayaḥ sūta-māgadha-vandibhiḥ


10.50.037

शङ्ख-दुन्दुभयो नेदुर् भेरी-तूर्याण्य् अनेकशः ।
वीणा-वेणु-मृदङ्गानि पुरं प्रविशति प्रभौ

śaṅkha-dundubhayo nedur bherī-tūryāṇy anekaśaḥ |
vīṇā-veṇu-mṛdaṅgāni puraṃ praviśati prabhau


10.50.038

सिक्त-मार्गां हृष्ट-जनां पताकाभिर् अभ्यलङ्कृताम् ।
निर्घुष्टां ब्रह्म-घोषेण कौतुकाबद्ध-तोरणाम्

sikta-mārgāṃ hṛṣṭa-janāṃ patākābhir abhyalaṅkṛtām |
nirghuṣṭāṃ brahma-ghoṣeṇa kautukābaddha-toraṇām


10.50.039

निचीयमानो नारीभिर् माल्य-दध्य्-अक्षताङ्कुरैः ।
निरीक्ष्यमाणः स-स्नेहं प्रीत्य्-उत्कलित-लोचनैः

nicīyamāno nārībhir mālya-dadhy-akṣatāṅkuraiḥ |
nirīkṣyamāṇaḥ sa-snehaṃ prīty-utkalita-locanaiḥ


10.50.040

आयोधन-गतं वित्तम् अनन्तं वीर-भूषणम् ।
यदु-राजाय तत् सर्वम् आहृतं प्रादिशत् प्रभुः

āyodhana-gataṃ vittam anantaṃ vīra-bhūṣaṇam |
yadu-rājāya tat sarvam āhṛtaṃ prādiśat prabhuḥ


10.50.041

एवं सप्तदश-कृत्वस् तावत्य् अक्षौहिणी-बलः ।
युयुधे मागधो राजा यदुभिः कृष्ण-पालितैः

evaṃ saptadaśa-kṛtvas tāvaty akṣauhiṇī-balaḥ |
yuyudhe māgadho rājā yadubhiḥ kṛṣṇa-pālitaiḥ


10.50.042

अक्षिण्वंस् तद्-बलं सर्वं वृष्णयः कृष्ण-तेजसा ।
हतेषु स्वेष्व् अनीकेषु त्यक्तो ऽगाद् अरिभिर् नृपः

akṣiṇvaṃs tad-balaṃ sarvaṃ vṛṣṇayaḥ kṛṣṇa-tejasā |
hateṣu sveṣv anīkeṣu tyakto 'gād aribhir nṛpaḥ


10.50.043

अष्टादशम सङ्ग्राम आगामिनि तद्-अन्तरा ।
नारद-प्रेषितो वीरो यवनः प्रत्यदृश्यत

aṣṭādaśama saṅgrāma āgāmini tad-antarā |
nārada-preṣito vīro yavanaḥ pratyadṛśyata


10.50.044

रुरोध मथुराम् एत्य तिसृभिर् म्लेच्छ-कोटिभिः ।
नृ-लोके चाप्रतिद्वन्द्वो वृष्णीन् श्रुत्वात्म-सम्मितान्

rurodha mathurām etya tisṛbhir mleccha-koṭibhiḥ |
nṛ-loke cāpratidvandvo vṛṣṇīn śrutvātma-sammitān


10.50.045

तं दृष्ट्वाचिन्तयत् कृष्णः सङ्कर्षण सहायवान् ।
अहो यदूनां वृजिनं प्राप्तं ह्य् उभयतो महत्

taṃ dṛṣṭvācintayat kṛṣṇaḥ saṅkarṣaṇa sahāyavān |
aho yadūnāṃ vṛjinaṃ prāptaṃ hy ubhayato mahat


10.50.046

यवनो ऽयं निरुन्धे ऽस्मान् अद्य तावन् महा-बलः ।
मागधो ऽप्य् अद्य वा श्वो वा परश्वो वागमिष्यति

yavano 'yaṃ nirundhe 'smān adya tāvan mahā-balaḥ |
māgadho 'py adya vā śvo vā paraśvo vāgamiṣyati


10.50.047

आवयोः युध्यतोर् अस्य यद्य् आगन्ता जरा-सुतः ।
बन्धून् हनिष्यत्य् अथ वा नेष्यते स्व-पुरं बली

āvayoḥ yudhyator asya yady āgantā jarā-sutaḥ |
bandhūn haniṣyaty atha vā neṣyate sva-puraṃ balī


10.50.048

तस्माद् अद्य विधास्यामो दुर्गं द्विपद-दुर्गमम् ।
तत्र ज्ञातीन् समाधाय यवनं घातयामहे

tasmād adya vidhāsyāmo durgaṃ dvipada-durgamam |
tatra jñātīn samādhāya yavanaṃ ghātayāmahe


10.50.049

इति सम्मन्त्र्य भगवान् दुर्गं द्वादश-योजनम् ।
अन्तः-समुद्रे नगरं कृत्स्नाद्भुतम् अचीकरत्

iti sammantrya bhagavān durgaṃ dvādaśa-yojanam |
antaḥ-samudre nagaraṃ kṛtsnādbhutam acīkarat


10.50.050

दृश्यते यत्र हि त्वाष्ट्रं विज्ञानं शिल्प-नैपुणम् ।
रथ्या-चत्वर-वीथीभिर् यथा-वास्तु विनिर्मितम्

dṛśyate yatra hi tvāṣṭraṃ vijñānaṃ śilpa-naipuṇam |
rathyā-catvara-vīthībhir yathā-vāstu vinirmitam


10.50.051

सुर-द्रुम-लतोद्यान- विचित्रोपवनान्वितम् ।
हेम-शृङ्गैर् दिवि-स्पृग्भिः स्फटिकाट्टाल-गोपुरैः

sura-druma-latodyāna- vicitropavanānvitam |
hema-śṛṅgair divi-spṛgbhiḥ sphaṭikāṭṭāla-gopuraiḥ


10.50.052

राजतारकुटैः कोष्ठैर् हेम-कुम्भैर् अलङ्कृतैः ।
रत्न-कूतैर् गृहैर् हेमैर् महा-मारकत-स्थलैः

rājatārakuṭaiḥ koṣṭhair hema-kumbhair alaṅkṛtaiḥ |
ratna-kūtair gṛhair hemair mahā-mārakata-sthalaiḥ


10.50.053

वास्तोष्पतीनां च गृहैर् वल्लभीभिश् च निर्मितम् ।
चातुर्-वर्ण्य-जनाकीर्णं यदु-देव-गृहोल्लसत्

vāstoṣpatīnāṃ ca gṛhair vallabhībhiś ca nirmitam |
cātur-varṇya-janākīrṇaṃ yadu-deva-gṛhollasat


10.50.054

सुधर्मां पारिजातं च महेन्द्रः प्राहिणोद् धरेः ।
यत्र चावस्थितो मर्त्यो मर्त्य-धर्मैर् न युज्यते

sudharmāṃ pārijātaṃ ca mahendraḥ prāhiṇod dhareḥ |
yatra cāvasthito martyo martya-dharmair na yujyate


10.50.055

श्यामैक-वर्णान् वरुणो हयान् शुक्लान् मनो-जवान् ।
अष्टौ निधि-पतिः कोशान् लोक-पालो निजोदयान्

śyāmaika-varṇān varuṇo hayān śuklān mano-javān |
aṣṭau nidhi-patiḥ kośān loka-pālo nijodayān


10.50.056

यद् यद् भगवता दत्तम् आधिपत्यं स्व-सिद्धये ।
सर्वं प्रत्यर्पयाम् आसुर् हरौ भूमि-गते नृप

yad yad bhagavatā dattam ādhipatyaṃ sva-siddhaye |
sarvaṃ pratyarpayām āsur harau bhūmi-gate nṛpa


10.50.057

तत्र योग-प्रभावेन नीत्वा सर्व-जनं हरिः ।
प्रजा-पालेन रामेण कृष्णः समनुमन्त्रितः ।
निर्जगाम पुर-द्वारात् पद्म-माली निरायुधः

tatra yoga-prabhāvena nītvā sarva-janaṃ hariḥ |
prajā-pālena rāmeṇa kṛṣṇaḥ samanumantritaḥ |
nirjagāma pura-dvārāt padma-mālī nirāyudhaḥ

Chapter 10.51

10.51.001

0 श्री-शुक उवाच तं विलोक्य विनिष्क्रान्तम् उज्जिहानम् इवोडुपम् ।
दर्शनीयतमं श्यामं पीत-कौशेय-वाससम्

0 śrī-śuka uvāca taṃ vilokya viniṣkrāntam ujjihānam ivoḍupam |
darśanīyatamaṃ śyāmaṃ pīta-kauśeya-vāsasam


10.51.002

श्रीवत्स-वक्षसं भ्राजत् कौस्तुभामुक्त-कन्धरम् ।
पृथु-दीर्घ-चतुर्-बाहुं नव-कञ्जारुणेक्षणम्

śrīvatsa-vakṣasaṃ bhrājat kaustubhāmukta-kandharam |
pṛthu-dīrgha-catur-bāhuṃ nava-kañjāruṇekṣaṇam


10.51.003

नित्य-प्रमुदितं श्रीमत् सु-कपोलं शुचि-स्मितम् ।
मुखारविन्दं बिभ्राणं स्फुरन्-मकर-कुण्डलम्

nitya-pramuditaṃ śrīmat su-kapolaṃ śuci-smitam |
mukhāravindaṃ bibhrāṇaṃ sphuran-makara-kuṇḍalam


10.51.004

वासुदेवो ह्य् अयम् इति पुमान् श्रीवत्स-लाञ्छनः ।
चतुर्-भुजो ऽरविन्दाक्षो वन-माल्य् अति-सुन्दरः

vāsudevo hy ayam iti pumān śrīvatsa-lāñchanaḥ |
catur-bhujo 'ravindākṣo vana-māly ati-sundaraḥ


10.51.005

लक्षणैर् नारद-प्रोक्तैर् नान्यो भवितुम् अर्हति ।
निरायुधश् चलन् पद्भ्यां योत्स्ये ऽनेन निरायुधः

lakṣaṇair nārada-proktair nānyo bhavitum arhati |
nirāyudhaś calan padbhyāṃ yotsye 'nena nirāyudhaḥ


10.51.006

इति निश्चित्य यवनः प्राद्रवद् तं पराङ्-मुखम् ।
अन्वधावज् जिघृक्षुस् तं दुरापम् अपि योगिनाम्

iti niścitya yavanaḥ prādravad taṃ parāṅ-mukham |
anvadhāvaj jighṛkṣus taṃ durāpam api yoginām


10.51.007

हस्त-प्राप्तम् इवात्मानं हरीणा स पदे पदे ।
नीतो दर्शयता दूरं यवनेशो ऽद्रि-कन्दरम्

hasta-prāptam ivātmānaṃ harīṇā sa pade pade |
nīto darśayatā dūraṃ yavaneśo 'dri-kandaram


10.51.008

पलायनं यदु-कुले जातस्य तव नोचितम् ।
इति क्षिपन्न् अनुगतो नैनं प्रापाहताशुभः

palāyanaṃ yadu-kule jātasya tava nocitam |
iti kṣipann anugato nainaṃ prāpāhatāśubhaḥ


10.51.009

एवं क्षिप्तो ऽपि भगवान् प्राविशद् गिरि-कन्दरम् ।
सो ऽपि प्रविष्टस् तत्रान्यं शयानं ददृशे नरम्

evaṃ kṣipto 'pi bhagavān prāviśad giri-kandaram |
so 'pi praviṣṭas tatrānyaṃ śayānaṃ dadṛśe naram


10.51.010

नन्व् असौ दूरम् आनीय शेते माम् इह साधु-वत् ।
इति मत्वाच्युतं मूढस् तं पदा समताडयत्

nanv asau dūram ānīya śete mām iha sādhu-vat |
iti matvācyutaṃ mūḍhas taṃ padā samatāḍayat


10.51.011

स उत्थाय चिरं सुप्तः शनैर् उन्मील्य लोचने ।
दिशो विलोकयन् पार्श्वे तम् अद्राक्षीद् अवस्थितम्

sa utthāya ciraṃ suptaḥ śanair unmīlya locane |
diśo vilokayan pārśve tam adrākṣīd avasthitam


10.51.012

स तावत् तस्य रुष्टस्य दृष्टि-पातेन भारत ।
देह-जेनाग्निना दग्धो भस्म-साद् अभवत् क्षणात्

sa tāvat tasya ruṣṭasya dṛṣṭi-pātena bhārata |
deha-jenāgninā dagdho bhasma-sād abhavat kṣaṇāt


10.51.013

0 श्री-राजोवाच को नाम स पुमान् ब्रह्मन् कस्य किं-वीर्य एव च ।
कस्माद् गुहां गतः शिष्ये किं-तेजो यवनार्दनः

0 śrī-rājovāca ko nāma sa pumān brahman kasya kiṃ-vīrya eva ca |
kasmād guhāṃ gataḥ śiṣye kiṃ-tejo yavanārdanaḥ


10.51.014

0 श्री-शुक उवाच स इक्ष्वाकु-कुले जातो मान्धातृ-तनयो महान् ।
मुचुकुन्द इति ख्यातो ब्रह्मण्यः सत्य-सङ्गरः

0 śrī-śuka uvāca sa ikṣvāku-kule jāto māndhātṛ-tanayo mahān |
mucukunda iti khyāto brahmaṇyaḥ satya-saṅgaraḥ


10.51.015

स याचितः सुर-गणैर् इन्द्राद्यैर् आत्म-रक्षणे ।
असुरेभ्यः परित्रस्तैस् तद्-रक्षां सो ऽकरोच् चिरम्

sa yācitaḥ sura-gaṇair indrādyair ātma-rakṣaṇe |
asurebhyaḥ paritrastais tad-rakṣāṃ so 'karoc ciram


10.51.016

लब्ध्वा गुहं ते स्वः-पालं मुचुकुन्दम् अथाब्रुवन् ।
राजन् विरमतां कृच्छ्राद् भवान् नः परिपालनात्

labdhvā guhaṃ te svaḥ-pālaṃ mucukundam athābruvan |
rājan viramatāṃ kṛcchrād bhavān naḥ paripālanāt


10.51.017

नर-लोकं परित्यज्य राज्यं निहत-कण्टकम् ।
अस्मान् पालयतो वीर कामास् ते सर्व उज्झिताः

nara-lokaṃ parityajya rājyaṃ nihata-kaṇṭakam |
asmān pālayato vīra kāmās te sarva ujjhitāḥ


10.51.018

सुता महिष्यो भवतो ज्ञातयो ऽमात्य-मन्त्रिनः ।
प्रजाश् च तुल्य-कालीना नाधुना सन्ति कालिताः

sutā mahiṣyo bhavato jñātayo 'mātya-mantrinaḥ |
prajāś ca tulya-kālīnā nādhunā santi kālitāḥ


10.51.019

कालो बलीयान् बलिनां भगवान् ईश्वरो ऽव्ययः ।
प्रजाः कालयते क्रीडन् पशु-पालो यथा पशून्

kālo balīyān balināṃ bhagavān īśvaro 'vyayaḥ |
prajāḥ kālayate krīḍan paśu-pālo yathā paśūn


10.51.020

वरं वृणीष्व भद्रं ते ऋते कैवल्यम् अद्य नः ।
एक एवेश्वरस् तस्य भगवान् विष्णुर् अव्ययः

varaṃ vṛṇīṣva bhadraṃ te ṛte kaivalyam adya naḥ |
eka eveśvaras tasya bhagavān viṣṇur avyayaḥ


10.51.021

एवम् उक्तः स वै देवान् अभिवन्द्य महा-यशाः ।
अशयिष्ट गुहा-विष्टो निद्रया देव-दत्तया

evam uktaḥ sa vai devān abhivandya mahā-yaśāḥ |
aśayiṣṭa guhā-viṣṭo nidrayā deva-dattayā


10.51.022

यवने भस्म-सान् नीते भगवान् सात्वतर्षभः ।
आत्मानं दर्शयाम् आस मुचुकुन्दाय धीमते

yavane bhasma-sān nīte bhagavān sātvatarṣabhaḥ |
ātmānaṃ darśayām āsa mucukundāya dhīmate


10.51.023

तम् आलोक्य घन-श्यामं पीत-कौशेय-वाससम् ।
श्रीवत्स-वक्षसं भ्राजत् कौस्तुभेन विराजितम्

tam ālokya ghana-śyāmaṃ pīta-kauśeya-vāsasam |
śrīvatsa-vakṣasaṃ bhrājat kaustubhena virājitam


10.51.024

चतुर्-भुजं रोचमानं वैजयन्त्या च मालया ।
चारु-प्रसन्न-वदनं स्फुरन्-मकर-कुण्डलम्

catur-bhujaṃ rocamānaṃ vaijayantyā ca mālayā |
cāru-prasanna-vadanaṃ sphuran-makara-kuṇḍalam


10.51.025

प्रेक्षणीयं नृ-लोकस्य सानुराग-स्मितेक्षणम् ।
अपीव्य-वयसं मत्त- मृगेन्द्रोदार-विक्रमम्

prekṣaṇīyaṃ nṛ-lokasya sānurāga-smitekṣaṇam |
apīvya-vayasaṃ matta- mṛgendrodāra-vikramam


10.51.026

पर्यपृच्छन् महा-बुद्धिस् तेजसा तस्य धर्षितः ।
शङ्कितः शनकै राजा दुर्धर्षम् इव तेजसा

paryapṛcchan mahā-buddhis tejasā tasya dharṣitaḥ |
śaṅkitaḥ śanakai rājā durdharṣam iva tejasā


10.51.027

0 श्री-मुचुकुन्द उवाच को भवान् इह सम्प्राप्तो विपिने गिरि-गह्वरे ।
पद्भ्यां पद्म-पलाशाभ्यां विचरस्य् उरु-कण्टके

0 śrī-mucukunda uvāca ko bhavān iha samprāpto vipine giri-gahvare |
padbhyāṃ padma-palāśābhyāṃ vicarasy uru-kaṇṭake


10.51.028

किं स्वित् तेजस्विनां तेजो भगवान् वा विभावसुः ।
सूर्यः सोमो महेन्द्रो वा लोक-पालो परो ऽपि वा

kiṃ svit tejasvināṃ tejo bhagavān vā vibhāvasuḥ |
sūryaḥ somo mahendro vā loka-pālo paro 'pi vā


10.51.029

मन्ये त्वां देव-देवानां त्रयाणां पुरुषर्षभम् ।
यद् बाधसे गुहा-ध्वान्तं प्रदीपः प्रभया यथा

manye tvāṃ deva-devānāṃ trayāṇāṃ puruṣarṣabham |
yad bādhase guhā-dhvāntaṃ pradīpaḥ prabhayā yathā


10.51.030

शुश्रूषताम् अव्यलीकम् अस्माकं नर-पुङ्गव ।
स्व-जन्म कर्म गोत्रं वा कथ्यतां यदि रोचते

śuśrūṣatām avyalīkam asmākaṃ nara-puṅgava |
sva-janma karma gotraṃ vā kathyatāṃ yadi rocate


10.51.031

वयं तु पुरुष-व्याघ्र ऐक्ष्वाकाः क्षत्र-बन्धवः ।
मुचुकुन्द इति प्रोक्तो यौवनाश्वात्मजः प्रभो

vayaṃ tu puruṣa-vyāghra aikṣvākāḥ kṣatra-bandhavaḥ |
mucukunda iti prokto yauvanāśvātmajaḥ prabho


10.51.032

चिर-प्रजागर-श्रान्तो निद्रयापहतेन्द्रियः ।
शये ऽस्मिन् विजने कामं केनाप्य् उत्थापितो ऽधुना

cira-prajāgara-śrānto nidrayāpahatendriyaḥ |
śaye 'smin vijane kāmaṃ kenāpy utthāpito 'dhunā


10.51.033

सो ऽपि भस्मी-कृतो नूनम् आत्मीयेनैव पाप्मना ।
अनन्तरं भवान् श्रीमांल् लक्षितो ऽमित्र-शासनः

so 'pi bhasmī-kṛto nūnam ātmīyenaiva pāpmanā |
anantaraṃ bhavān śrīmāṃl lakṣito 'mitra-śāsanaḥ


10.51.034

तेजसा ते ऽविषह्येण भूरि द्रष्टुं न शक्नुमः ।
हतौजसा महा-भाग माननीयो ऽसि देहिनाम्

tejasā te 'viṣahyeṇa bhūri draṣṭuṃ na śaknumaḥ |
hataujasā mahā-bhāga mānanīyo 'si dehinām


10.51.035

एवं सम्भाषितो राज्ञा भगवान् भूत-भावनः ।
प्रत्याह प्रहसन् वाण्या मेघ-नाद-गभीरया

evaṃ sambhāṣito rājñā bhagavān bhūta-bhāvanaḥ |
pratyāha prahasan vāṇyā megha-nāda-gabhīrayā


10.51.036

0 श्री-भगवान् उवाच जन्म-कर्माभिधानानि सन्ति मे ऽङ्ग सहस्रशः ।
न शक्यन्ते ऽनुसङ्ख्यातुम् अनन्तत्वान् मयापि हि

0 śrī-bhagavān uvāca janma-karmābhidhānāni santi me 'ṅga sahasraśaḥ |
na śakyante 'nusaṅkhyātum anantatvān mayāpi hi


10.51.037

क्वचिद् रजांसि विममे पार्थिवान्य् उरु-जन्मभिः ।
गुण-कर्माभिधानानि न मे जन्मानि कर्हिचित्

kvacid rajāṃsi vimame pārthivāny uru-janmabhiḥ |
guṇa-karmābhidhānāni na me janmāni karhicit


10.51.038

काल-त्रयोपपन्नानि जन्म-कर्माणि मे नृप ।
अनुक्रमन्तो नैवान्तं गच्छन्ति परमर्षयः

kāla-trayopapannāni janma-karmāṇi me nṛpa |
anukramanto naivāntaṃ gacchanti paramarṣayaḥ


10.51.039

तथाप्य् अद्यतनान्य् अङ्ग शृनुष्व गदतो मम ।
विज्ञापितो विरिञ्चेन पुराहं धर्म-गुप्तये

tathāpy adyatanāny aṅga śṛnuṣva gadato mama |
vijñāpito viriñcena purāhaṃ dharma-guptaye


10.51.040

भूमेर् भारायमाणानाम् असुराणां क्षयाय च ।
अवतीर्णो यदु-कुले गृह आनकदुन्दुभेः ।
वदन्ति वासुदेवेति वसुदेव-सुतं हि माम्

bhūmer bhārāyamāṇānām asurāṇāṃ kṣayāya ca |
avatīrṇo yadu-kule gṛha ānakadundubheḥ |
vadanti vāsudeveti vasudeva-sutaṃ hi mām


10.51.041

कालनेमिर् हतः कंसः प्रलम्बाद्याश् च सद्-द्विषः ।
अयं च यवनो दग्धो राजंस् ते तिग्म-चक्षुषा

kālanemir hataḥ kaṃsaḥ pralambādyāś ca sad-dviṣaḥ |
ayaṃ ca yavano dagdho rājaṃs te tigma-cakṣuṣā


10.51.042

सो ऽहं तवानुग्रहार्थं गुहाम् एताम् उपागतः ।
प्रार्थितः प्रचुरं पूर्वं त्वयाहं भक्त-वत्सलः

so 'haṃ tavānugrahārthaṃ guhām etām upāgataḥ |
prārthitaḥ pracuraṃ pūrvaṃ tvayāhaṃ bhakta-vatsalaḥ


10.51.043

वरान् वृणीष्व राजर्षे सर्वान् कामान् ददामि ते ।
मां प्रसन्नो जनः कश्चिन् न भूयो ऽर्हति शोचितुम्

varān vṛṇīṣva rājarṣe sarvān kāmān dadāmi te |
māṃ prasanno janaḥ kaścin na bhūyo 'rhati śocitum


10.51.044

0 श्री-शुक उवाच इत्य् उक्तस् तं प्रणम्याह मुचुकुन्दो मुदान्वितः ।
ज्ञात्वा नारायणं देवं गर्ग-वाक्यम् अनुस्मरन्

0 śrī-śuka uvāca ity uktas taṃ praṇamyāha mucukundo mudānvitaḥ |
jñātvā nārāyaṇaṃ devaṃ garga-vākyam anusmaran


10.51.045

0 श्री-मुचुकुन्द उवाच विमोहितो ऽयं जन ईश मायया त्वदीयया त्वां न भजत्य् अनर्थ-दृक् ।
सुखाय दुःख-प्रभवेषु सज्जते गृहेषु योषित् पुरुषश् च वञ्चितः

0 śrī-mucukunda uvāca vimohito 'yaṃ jana īśa māyayā tvadīyayā tvāṃ na bhajaty anartha-dṛk |
sukhāya duḥkha-prabhaveṣu sajjate gṛheṣu yoṣit puruṣaś ca vañcitaḥ


10.51.046

लब्ध्वा जनो दुर्लभम् अत्र मानुषं $ कथञ्चिद् अव्यङ्गम् अयत्नतो ऽनघ &अम्प्;पादारविन्दं न भजत्य् असन्-मतिर् % गृहान्ध-कूपे पतितो यथा पशुः

labdhvā jano durlabham atra mānuṣaṃ $ kathañcid avyaṅgam ayatnato 'nagha &pādāravindaṃ na bhajaty asan-matir % gṛhāndha-kūpe patito yathā paśuḥ


10.51.047


  • ममैष कालो ऽजित निष्फलो गतो राज्य-श्रियोन्नद्ध-मदस्य भू-पतेः ।
    मर्त्यात्म-बुद्धेः सुत-दार-कोश-भूष्व् आसज्जमानस्य दुरन्त-चिन्तया

** // mamaiṣa kālo 'jita niṣphalo gato rājya-śriyonnaddha-madasya bhū-pateḥ |*
martyātma-buddheḥ suta-dāra-kośa-bhūṣv āsajjamānasya duranta-cintayā


10.51.048

कलेवरे ऽस्मिन् घट-कुड्य-सन्निभे $ निरूढ-मानो नर-देव इत्य् अहम् &अम्प्;वृतो रथेभाश्व-पदात्य्-अनीकपैर् % गां पर्यटंस् त्वागणयन् सु-दुर्मदः

kalevare 'smin ghaṭa-kuḍya-sannibhe $ nirūḍha-māno nara-deva ity aham &vṛto rathebhāśva-padāty-anīkapair % gāṃ paryaṭaṃs tvāgaṇayan su-durmadaḥ


10.51.049


  • प्रमत्तम् उच्चैर् इतिकृत्य-चिन्तया प्रवृद्ध-लोभं विषयेषु लालसम् ।
    त्वम् अप्रमत्तः सहसाभिपद्यसे क्षुल्-लेलिहानो ऽहिर् इवाखुम् अन्तकः

** // pramattam uccair itikṛtya-cintayā pravṛddha-lobhaṃ viṣayeṣu lālasam |*
tvam apramattaḥ sahasābhipadyase kṣul-lelihāno 'hir ivākhum antakaḥ


10.51.050

पुरा रथैर् हेम-परिष्कृतैश् चरन् $ मतं-गजैर् वा नर-देव-संज्ञितः &अम्प्;स एव कालेन दुरत्ययेन ते % कलेवरो विट्-कृमि-भस्म-संज्ञितः

purā rathair hema-pariṣkṛtaiś caran $ mataṃ-gajair vā nara-deva-saṃjñitaḥ &sa eva kālena duratyayena te % kalevaro viṭ-kṛmi-bhasma-saṃjñitaḥ


10.51.051


  • निर्जित्य दिक्-चक्रम् अभूत-विग्रहो वरासन-स्थः सम-राज-वन्दितः ।
    गृहेषु मैथुन्य-सुखेषु योषितां क्रीडा-मृगः पूरुष ईश नीयते

** // nirjitya dik-cakram abhūta-vigraho varāsana-sthaḥ sama-rāja-vanditaḥ |*
gṛheṣu maithunya-sukheṣu yoṣitāṃ krīḍā-mṛgaḥ pūruṣa īśa nīyate


10.51.052

करोति कर्माणि तपः-सुनिष्ठितो निवृत्त-भोगस् तद्-अपेक्षयाददत् ।
पुनश् च भूयासम् अहं स्व-राड् इति प्रवृद्ध-तर्षो न सुखाय कल्पते

karoti karmāṇi tapaḥ-suniṣṭhito nivṛtta-bhogas tad-apekṣayādadat |
punaś ca bhūyāsam ahaṃ sva-rāḍ iti pravṛddha-tarṣo na sukhāya kalpate


10.51.053

भवापवर्गो भ्रमतो यदा भवेज् जनस्य तर्ह्य् अच्युत सत्-समागमः ।
सत्-सङ्गमो यर्हि तदैव सद्-गतौ परावरेशे त्वयि जायते मतिः

bhavāpavargo bhramato yadā bhavej janasya tarhy acyuta sat-samāgamaḥ |
sat-saṅgamo yarhi tadaiva sad-gatau parāvareśe tvayi jāyate matiḥ


10.51.054

मन्ये ममानुग्रह ईश ते कृतो राज्यानुबन्धापगमो यदृच्छया ।
यः प्रार्थ्यते साधुभिर् एक-चर्यया वनं विविक्षद्भिर् अखण्ड-भूमि-पैः

manye mamānugraha īśa te kṛto rājyānubandhāpagamo yadṛcchayā |
yaḥ prārthyate sādhubhir eka-caryayā vanaṃ vivikṣadbhir akhaṇḍa-bhūmi-paiḥ


10.51.055

न कामये ऽन्यं तव पाद-सेवनाद् अकिञ्चन-प्रार्थ्यतमाद् वरं विभो ।
आराध्य कस् त्वां ह्य् अपवर्ग-दं हरे वृणीत आर्यो वरम् आत्म-बन्धनम्

na kāmaye 'nyaṃ tava pāda-sevanād akiñcana-prārthyatamād varaṃ vibho |
ārādhya kas tvāṃ hy apavarga-daṃ hare vṛṇīta āryo varam ātma-bandhanam


10.51.056

तस्माद् विसृज्याशिष ईश सर्वतो रजस्-तमः-सत्त्व-गुणानुबन्धनाः ।
निरञ्जनं निर्गुणम् अद्वयं परं त्वां ज्ञाप्ति-मात्रं पुरुषं व्रजाम्य् अहम्

tasmād visṛjyāśiṣa īśa sarvato rajas-tamaḥ-sattva-guṇānubandhanāḥ |
nirañjanaṃ nirguṇam advayaṃ paraṃ tvāṃ jñāpti-mātraṃ puruṣaṃ vrajāmy aham


10.51.057

चिरम् इह वृजिनार्तस् तप्यमानो ऽनुतापैर् $ अवितृष-षड्-अमित्रो ऽलब्ध-शान्तिः कथञ्चित् &अम्प्;शरण-द समुपेतस् त्वत्-पदाब्जं परात्मन् % अभयम् ऋतम् अशोकं पाहि मापन्नम् ईश

ciram iha vṛjinārtas tapyamāno 'nutāpair $ avitṛṣa-ṣaḍ-amitro 'labdha-śāntiḥ kathañcit &śaraṇa-da samupetas tvat-padābjaṃ parātman % abhayam ṛtam aśokaṃ pāhi māpannam īśa


10.51.058



10.51.058

0 श्री-भगवान् उवाच सार्वभौम महा-राज मतिस् ते विमलोर्जिता ।
वरैः प्रलोभितस्यापि न कामैर् विहता यतः

0 śrī-bhagavān uvāca sārvabhauma mahā-rāja matis te vimalorjitā |
varaiḥ pralobhitasyāpi na kāmair vihatā yataḥ


10.51.059

प्रलोभितो वरैर् यत् त्वम् अप्रमादाय विद्धि तत् ।
न धीर् एकान्त-भक्तानाम् आशीर्भिर् भिद्यते क्वचित्

pralobhito varair yat tvam apramādāya viddhi tat |
na dhīr ekānta-bhaktānām āśīrbhir bhidyate kvacit


10.51.060

युञ्जानानाम् अभक्तानां प्राणायामादिभिर् मनः ।
अक्षीण-वासनं राजन् दृश्यते पुनर् उत्थितम्

yuñjānānām abhaktānāṃ prāṇāyāmādibhir manaḥ |
akṣīṇa-vāsanaṃ rājan dṛśyate punar utthitam


10.51.061

विचरस्व महीं कामं मय्य् आवेशित-मानसः ।
अस्त्व् एवं नित्यदा तुभ्यं भक्तिर् मय्य् अनपायिनी

vicarasva mahīṃ kāmaṃ mayy āveśita-mānasaḥ |
astv evaṃ nityadā tubhyaṃ bhaktir mayy anapāyinī


10.51.062

क्षात्र-धर्म-स्थितो जन्तून् न्यवधीर् मृगयादिभिः ।
समाहितस् तत् तपसा जह्य् अघं मद्-उपाश्रितः

kṣātra-dharma-sthito jantūn nyavadhīr mṛgayādibhiḥ |
samāhitas tat tapasā jahy aghaṃ mad-upāśritaḥ


10.51.063

जन्मन्य् अनन्तरे राजन् सर्व-भूत-सुहृत्तमः ।
भूत्वा द्विज-वरस् त्वं वै माम् उपैष्यसि केवलम्

janmany anantare rājan sarva-bhūta-suhṛttamaḥ |
bhūtvā dvija-varas tvaṃ vai mām upaiṣyasi kevalam