2. 2. सांवत्सरसूत्राध्यायः
2.1
तत्र सांवत्सरोऽभिजातः प्रियदर्शनो विनीतवेषः सत्यवागनसूयकः समः सुसंहिताउपचितगात्रसन्धिरविकलश्चारुकरचरणनखनयनचिबुकदशनश्रवणललाटभ्रूउत्तमाङ्गो वपुष्मान्गम्भीरौदात्तघोषः । प्रायः शरीरऽकारअनुवर्त्तिनो हि गुणा दोषाश्च भवन्ति । २.१ ।।
tatra sāṃvatsaro'bhijātaḥ priyadarśano vinītaveṣaḥ satyavāganasūyakaḥ samaḥ susaṃhitāupacitagātrasandhiravikalaścārukaracaraṇanakhanayanacibukadaśanaśravaṇalalāṭabhrūuttamāṅgo vapuṣmāngambhīraudāttaghoṣaḥ / prāyaḥ śarīra'kāraanuvarttino hi guṇā doṣāśca bhavanti / 2.1 //
2.2
तत्र गुणाःशुचिर्दक्षः प्रगल्भो वाग्ग्मी प्रतिभानवान्देशकालवित्सात्त्विको न पर्षद्भीरुः सहाध्यायिभिरनभिभवनीयः कुशलोऽव्यसनी शान्तिकपौष्टिकाभिचारस्नानविद्याभिज्ञो विबुधार्चनव्रतौपवासनिरतः स्वतन्त्रऽश्चर्यौत्पादितप्रभावः पृष्टाभिधाय्यन्यत्र दैवात्ययाद्ग्रहगणितसंहिताहोराग्रन्थार्थवेत्ताइति । २.२ ।।
tatra guṇāḥśucirdakṣaḥ pragalbho vāggmī pratibhānavāndeśakālavitsāttviko na parṣadbhīruḥ sahādhyāyibhiranabhibhavanīyaḥ kuśalo'vyasanī śāntikapauṣṭikābhicārasnānavidyābhijño vibudhārcanavrataupavāsanirataḥ svatantra'ścaryautpāditaprabhāvaḥ pṛṣṭābhidhāyyanyatra daivātyayādgrahagaṇitasaṃhitāhorāgranthārthavettāiti / 2.2 //
2.3
तत्र ग्रहगणिते पौलिशरोमकवासिष्ठसौरपैतामहेषु पञ्चस्वेतेषु सिद्धान्तेषु युगवर्षायनऋतुमासपक्षाहोरात्रयाममुहूर्तनाडीप्राणत्रुटित्रुट्याद्यवयवआदिकस्य कालस्य क्षेत्रस्य च वेत्ता । २.३ ।।
tatra grahagaṇite pauliśaromakavāsiṣṭhasaurapaitāmaheṣu pañcasveteṣu siddhānteṣu yugavarṣāyanaṛtumāsapakṣāhorātrayāmamuhūrtanāḍīprāṇatruṭitruṭyādyavayavaādikasya kālasya kṣetrasya ca vettā / 2.3 //
2.4
चतुर्णां च मानानां सौरसावननाक्षत्रचान्द्राणां अधिमासकावमसम्भवस्य च कारणाभिज्ञः । २.४ ।।
caturṇāṃ ca mānānāṃ saurasāvananākṣatracāndrāṇāṃ adhimāsakāvamasambhavasya ca kāraṇābhijñaḥ / 2.4 //
2.5
षष्ट्यब्दयुगवर्षमासदिनहोराधिपतीनां प्रतिपत्तिच्छेदवित् । २.५ ।।
ṣaṣṭyabdayugavarṣamāsadinahorādhipatīnāṃ pratipatticchedavit / 2.5 //
2.6
सौरऽदीनां च मानानां असदृशसदृशयोग्यायोग्यत्वप्रतिपादनपटुः । २.६ ।।
saura'dīnāṃ ca mānānāṃ asadṛśasadṛśayogyāyogyatvapratipādanapaṭuḥ / 2.6 //
2.7
सिद्धान्तभेदेऽप्ययननिवृत्तौ प्रत्यक्षं सममण्डललेखासम्प्रयोगाभ्युदितांशकानां छायाजलयन्त्रदृग्गणितसाम्येन प्रतिपादनकुशलः । २.७ ।।
siddhāntabhede'pyayananivṛttau pratyakṣaṃ samamaṇḍalalekhāsamprayogābhyuditāṃśakānāṃ chāyājalayantradṛggaṇitasāmyena pratipādanakuśalaḥ / 2.7 //
2.8
सूर्यऽदीनां च ग्रहाणां शीघ्रमन्दयाम्यौत्तरनीचौच्चगतिकारणाभिज्ञः । २.८ ।।
sūrya'dīnāṃ ca grahāṇāṃ śīghramandayāmyauttaranīcauccagatikāraṇābhijñaḥ / 2.8 //
2.9
सूर्यचन्द्रमसोश्च ग्रहणे ग्रहणऽदिमोक्षकालदिक्प्रमाणस्थितिविमर्दवर्णआदेशानाम् अनागतग्रहसमागमयुद्धानां आदेष्टा । २.९ ।।
sūryacandramasośca grahaṇe grahaṇa'dimokṣakāladikpramāṇasthitivimardavarṇaādeśānām anāgatagrahasamāgamayuddhānāṃ ādeṣṭā / 2.9 //
2.10
प्रत्येकग्रहभ्रमणयोजनकक्ष्याप्रमाणप्रतिविषययोजनपरिच्छेदकुशलः । २.१० ।।
pratyekagrahabhramaṇayojanakakṣyāpramāṇaprativiṣayayojanaparicchedakuśalaḥ / 2.10 //
2.11
भूभगणभ्रमणसंस्थानऽद्यक्षावलम्बकाहर्व्यासचरदलकालराश्युदयच्छायानाडीकरणप्रभृतिषु क्षेत्रकालकरणेष्वभिज्ञः । २.११ ।।
bhūbhagaṇabhramaṇasaṃsthāna'dyakṣāvalambakāharvyāsacaradalakālarāśyudayacchāyānāḍīkaraṇaprabhṛtiṣu kṣetrakālakaraṇeṣvabhijñaḥ / 2.11 //
2.12
नानाचोद्यप्रश्नभेदौपलब्धिजनितवाक्सारो निकषसन्तापाभिनिवेशैः कनकस्यैवाधिकतरं अमलीकृतस्य वक्ता तन्त्रज्ञो भवति । २.१२ ।।
nānācodyapraśnabhedaupalabdhijanitavāksāro nikaṣasantāpābhiniveśaiḥ kanakasyaivādhikataraṃ amalīkṛtasya vaktā tantrajño bhavati / 2.12 //
2.13
न प्रतिबद्धं गमयति वक्ति न च प्रश्नं एकं अपि पृष्टः । निगदति न च शिष्येभ्यः स कथं शास्त्रार्थविज्ज्ञेयः ।। २.०१ ।।
na pratibaddhaṃ gamayati vakti na ca praśnaṃ ekaṃ api pṛṣṭaḥ / nigadati na ca śiṣyebhyaḥ sa kathaṃ śāstrārthavijjñeyaḥ // 2.01 //
2.14
ग्रन्थोऽन्यथान्यथार्थं करणं यश्चान्यथा करोत्यबुधः । स पितामहं उपगम्य स्तौति नरो वैशिकेनऽर्याम् ।। २.०२ ।।
grantho'nyathānyathārthaṃ karaṇaṃ yaścānyathā karotyabudhaḥ / sa pitāmahaṃ upagamya stauti naro vaiśikena'ryām // 2.02 //
2.15
तन्त्रे सुपरिज्ञाते लग्ने छायाम्बुयन्त्रसंविदिते । होरार्थे च सुरूढे नऽदेष्टुर्भारती वन्ध्या ।। २.०३ ।।
tantre suparijñāte lagne chāyāmbuyantrasaṃvidite / horārthe ca surūḍhe na'deṣṭurbhāratī vandhyā // 2.03 //
2.16
।। अप्यर्णवस्य पुरुषः प्रतरन्कदा चिद् आसादयेदनिलवेगवशेन पारम् । न त्वस्य कालपुरुषऽख्यमहार्णवस्य गच्छेत्कदा चिदनृषिर्मनसापि पारम् ।। २.०४ ।।
// apyarṇavasya puruṣaḥ pratarankadā cid āsādayedanilavegavaśena pāram / na tvasya kālapuruṣa'khyamahārṇavasya gacchetkadā cidanṛṣirmanasāpi pāram // 2.04 //
2.17
होराशास्त्रेऽपि राशिहोराद्रेष्काणनवांशकद्वादशभागत्रिंशद्भागबलाबलपरिग्रहो ग्रहाणां दिक्स्थानकालचेष्टाभिरनेकप्रकारबलनिर्धारणं प्रकृतिधातुद्रव्यजातिचेष्टाआदिपरिग्रहो निषेकजन्मकालविस्मापनप्रत्ययऽदेशसद्योमरणऽयुर्दायदशान्तर्दशाष्टकवर्गराजयोगचन्द्रयोगद्विग्रहऽदियोगानां नाभसऽदीनाम् च योगानां फलान्याश्रयभावावलोकननिर्याणगत्यनूकानि तत्कालप्रश्नशुभाशुभनिमित्तानि विवाहऽदीनां च कर्मनां करणम् । २.१३ ।।
horāśāstre'pi rāśihorādreṣkāṇanavāṃśakadvādaśabhāgatriṃśadbhāgabalābalaparigraho grahāṇāṃ diksthānakālaceṣṭābhiranekaprakārabalanirdhāraṇaṃ prakṛtidhātudravyajāticeṣṭāādiparigraho niṣekajanmakālavismāpanapratyaya'deśasadyomaraṇa'yurdāyadaśāntardaśāṣṭakavargarājayogacandrayogadvigraha'diyogānāṃ nābhasa'dīnām ca yogānāṃ phalānyāśrayabhāvāvalokananiryāṇagatyanūkāni tatkālapraśnaśubhāśubhanimittāni vivāha'dīnāṃ ca karmanāṃ karaṇam / 2.13 //
2.18
यात्रायां तु तिथिदिवसकरणनक्षत्रमुहूर्तविलग्नयोगदेहस्पन्दनस्वप्नविजयस्नानग्रहयज्ञगणयागाग्निलिङ्गहस्त्यश्वैङ्गितसेनाप्रवादचेष्टाआदिग्रहषाड्गुण्यौपायमङ्गलामङ्गलशकुनसैन्यनिवेशभूमयोऽग्निवर्णा मन्त्रिचरदूतऽटविकानां यथाकालं प्रयोगाः परदुर्गौपलम्भौपायश्चैत्युक्तं चऽचार्यैः । २.१४ ।।
yātrāyāṃ tu tithidivasakaraṇanakṣatramuhūrtavilagnayogadehaspandanasvapnavijayasnānagrahayajñagaṇayāgāgniliṅgahastyaśvaiṅgitasenāpravādaceṣṭāādigrahaṣāḍguṇyaupāyamaṅgalāmaṅgalaśakunasainyaniveśabhūmayo'gnivarṇā mantricaradūta'ṭavikānāṃ yathākālaṃ prayogāḥ paradurgaupalambhaupāyaścaityuktaṃ ca'cāryaiḥ / 2.14 //
2.19
जगति प्रसारितं इवऽलिखितं इव मतौ निषिक्तं इव हृदये । शास्त्रं यस्य सभगणं नऽदेशा निष्फलास् तस्य ।। २.०५ ।।
jagati prasāritaṃ iva'likhitaṃ iva matau niṣiktaṃ iva hṛdaye / śāstraṃ yasya sabhagaṇaṃ na'deśā niṣphalās tasya // 2.05 //
2.20
संहितापारगश्च दैवचिन्तको भवति । २.१५ ।।
saṃhitāpāragaśca daivacintako bhavati / 2.15 //
2.21
यत्रएते संहितापदार्थाः । २.१६ ।।
yatraete saṃhitāpadārthāḥ / 2.16 //
2.22
दिनकरऽदीनां ग्रहाणां चारास्तेषु च तेषां प्रकृतिविकृतिप्रमाणवर्णकिरणद्युतिसंस्थानास्तमनौदयमार्गमार्गान्तरवक्रानुवक्रऋक्षग्रहसमागमचारऽदिभिः फलानि नक्षत्रकूर्मविभागेन देशेष्व्अगस्त्यचारः । सप्तर्षिचारः ।ग्रहभक्तयो नक्षत्रव्यूहग्रहशृङ्गाटकग्रहयुद्धग्रहसमागमग्रहवर्षफलगर्भलक्षणरोहिणीस्वात्याषाढीयोगाः सद्योवर्षकुसुमलतापरिधिपरिवेषपरिघपवनौल्कादिग्दाहक्षितिचलनसन्ध्यारागगन्धर्वनगररजोनिर्घातार्घकाण्डसस्यजन्मैन्द्रध्वजैन्द्रचापवास्तुविद्याङ्गविद्यावायसविद्यान्तरचक्रमृगचक्रश्वचक्रवातचक्रप्रासादलक्षणप्रतिमालक्षणप्रतिष्ठापनवृक्षायुर्वेदौदगार्गलनीराजनखञ्जनकउत्पातशान्ति मयूरचित्रकघृतकम्बलखड्गपट्टकृकवाकुकूर्मगोअजाश्वैभपुरूषस्त्रीलक्षणान्य् २.१७.१ ।।
dinakara'dīnāṃ grahāṇāṃ cārāsteṣu ca teṣāṃ prakṛtivikṛtipramāṇavarṇakiraṇadyutisaṃsthānāstamanaudayamārgamārgāntaravakrānuvakraṛkṣagrahasamāgamacāra'dibhiḥ phalāni nakṣatrakūrmavibhāgena deśeṣvagastyacāraḥ / saptarṣicāraḥ /grahabhaktayo nakṣatravyūhagrahaśṛṅgāṭakagrahayuddhagrahasamāgamagrahavarṣaphalagarbhalakṣaṇarohiṇīsvātyāṣāḍhīyogāḥ sadyovarṣakusumalatāparidhipariveṣaparighapavanaulkādigdāhakṣiticalanasandhyārāgagandharvanagararajonirghātārghakāṇḍasasyajanmaindradhvajaindracāpavāstuvidyāṅgavidyāvāyasavidyāntaracakramṛgacakraśvacakravātacakraprāsādalakṣaṇapratimālakṣaṇapratiṣṭhāpanavṛkṣāyurvedaudagārgalanīrājanakhañjanakautpātaśānti mayūracitrakaghṛtakambalakhaḍgapaṭṭakṛkavākukūrmagoajāśvaibhapurūṣastrīlakṣaṇāny 2.17.1 //
2.23
अन्तःपुरचिन्तापिटकलक्षणौपानच्छेदवस्त्रच्छेदचामरदण्डशयनआसनलक्षणरत्नपरीक्षा दीपलक्षणं दन्तकाष्ठऽद्याश्रितानि शुभाशुभानि निमित्तानि सामान्यानि च जगतः प्रतिपुरुषं पार्थिवे च प्रतिक्षणं अनन्यकर्माभियुक्तेन दैवज्ञेन चिन्तयितव्यानि । न चएकाकिना शक्यन्तेऽहर्निशं अवधारयितुं निमित्तानि । तस्मात् सुभृतेनएव दैवज्ञेन अन्येऽपि तद्विदश्चत्वारः कर्तव्याः ।तत्रएकेनाइन्द्री चऽग्नेयी च दिगवलोकयितव्या । याम्या नैरृती चान्येनएवं वारुणी वायव्या चौत्तरा चाइशानि चैति । यस्माद्उल्कापातऽदीनि शीघ्रं अपगच्छतिइति । तस्याश् चऽकारवर्णस्नेहप्रमानऽदिग्रहऋक्षौपघातऽदिभिः फलानि भवन्ति । २.१७.२ ।।
antaḥpuracintāpiṭakalakṣaṇaupānacchedavastracchedacāmaradaṇḍaśayanaāsanalakṣaṇaratnaparīkṣā dīpalakṣaṇaṃ dantakāṣṭha'dyāśritāni śubhāśubhāni nimittāni sāmānyāni ca jagataḥ pratipuruṣaṃ pārthive ca pratikṣaṇaṃ ananyakarmābhiyuktena daivajñena cintayitavyāni / na caekākinā śakyante'harniśaṃ avadhārayituṃ nimittāni / tasmāt subhṛtenaeva daivajñena anye'pi tadvidaścatvāraḥ kartavyāḥ /tatraekenāindrī ca'gneyī ca digavalokayitavyā / yāmyā nairṛtī cānyenaevaṃ vāruṇī vāyavyā cauttarā cāiśāni caiti / yasmādulkāpāta'dīni śīghraṃ apagacchatiiti / tasyāś ca'kāravarṇasnehapramāna'digrahaṛkṣaupaghāta'dibhiḥ phalāni bhavanti / 2.17.2 //
2.24
।। कृत्स्नाङ्गौपाङ्गकुशलं होरागणितनैष्ठिकम् । यो न पूजयते राजा स नाशं उपागच्छति ।। २.०६ ।।
// kṛtsnāṅgaupāṅgakuśalaṃ horāgaṇitanaiṣṭhikam / yo na pūjayate rājā sa nāśaṃ upāgacchati // 2.06 //
2.25
वनं समाश्रिता येऽपि निर्ममा निष्परिग्रहाः । अपि ते परिपृच्छन्ति ज्योतिषां गतिकोविदम् ।। २.०७ ।।
vanaṃ samāśritā ye'pi nirmamā niṣparigrahāḥ / api te paripṛcchanti jyotiṣāṃ gatikovidam // 2.07 //
2.26
अप्रदीपा यथा रात्रिरनादित्यं यथा नभः । तथासांवत्सरो राजा भ्रम्यत्यन्ध इवाध्वनि ।। २.०८ ।।
apradīpā yathā rātriranādityaṃ yathā nabhaḥ / tathāsāṃvatsaro rājā bhramyatyandha ivādhvani // 2.08 //
2.27
मुहूर्ततिथिनक्षत्रं ऋतवश्चायने तथा । सर्वाण्येवाकुलानि स्युर्न स्यात्सांवत्सरो यदि ।। २.०९ ।।
muhūrtatithinakṣatraṃ ṛtavaścāyane tathā / sarvāṇyevākulāni syurna syātsāṃvatsaro yadi // 2.09 //
2.28
तस्माद्राज्ञाधिगन्तव्यो विद्वान्सांवत्सरोऽग्रणीः । जयं यशः श्रियं भोगान्श्रेयश्च समभीप्सता ।। २.१० ।।
tasmādrājñādhigantavyo vidvānsāṃvatsaro'graṇīḥ / jayaṃ yaśaḥ śriyaṃ bhogānśreyaśca samabhīpsatā // 2.10 //
2.29
नासांवत्सरिके देशे वस्तव्यं भूतिं इच्छता । चक्षुर्भूतो हि यत्रएष पापं तत्र न विद्यते ।। २.११ ।।
nāsāṃvatsarike deśe vastavyaṃ bhūtiṃ icchatā / cakṣurbhūto hi yatraeṣa pāpaṃ tatra na vidyate // 2.11 //
2.30
न सांवत्सरपाठी च नरकेषुउपपद्यते । ब्रह्मलोकप्रतिष्ठां च लभते दैवचिन्तकः ।। २.१२ ।।
na sāṃvatsarapāṭhī ca narakeṣuupapadyate / brahmalokapratiṣṭhāṃ ca labhate daivacintakaḥ // 2.12 //
2.31
ग्रन्थतश्चार्थतश्चएतत्कृत्स्नं जानति यो द्विजः । अग्रभुक्स भवेत्श्राद्धे पूजितः पङ्क्तिपावनः । २.१३ ।।
granthataścārthataścaetatkṛtsnaṃ jānati yo dvijaḥ / agrabhuksa bhavetśrāddhe pūjitaḥ paṅktipāvanaḥ / 2.13 //
2.32
म्लेच्छा हि यवनास्तेषु सम्यक्शास्त्रं इदं स्थितम् । ऋषिवत्तेऽपि पूज्यन्ते किं पुनर्दैवविद्द्विजः ।। २.१४ ।।
mlecchā hi yavanāsteṣu samyakśāstraṃ idaṃ sthitam / ṛṣivatte'pi pūjyante kiṃ punardaivaviddvijaḥ // 2.14 //
2.33
कुहकऽवेशपिहितैः कर्णौपश्रुतिहेतुभिः । कृतऽदेशो न सर्वत्र प्रष्टव्यो न स दैववित् ।। २.१५ ।।
kuhaka'veśapihitaiḥ karṇaupaśrutihetubhiḥ / kṛta'deśo na sarvatra praṣṭavyo na sa daivavit // 2.15 //
2.34
अविदित्वाएव यत्शास्त्रं दैवज्ञत्वं प्रपद्यते । स पङ्क्तिदूषकः पापो ज्ञेयो नक्षत्रसूचकः ।। २.१६ ।।
aviditvāeva yatśāstraṃ daivajñatvaṃ prapadyate / sa paṅktidūṣakaḥ pāpo jñeyo nakṣatrasūcakaḥ // 2.16 //
2.35
नक्षत्रसूचकौद्दिष्टं उपहासं करोति यः । क्.२.१८च् । ।। नगरद्वारलोष्टस्य यद्वत्स्यादुपयाचितम् । आदेशस्तद्वदज्ञानां यः सत्यः स विभाव्यते ।। २.१७ ।।
nakṣatrasūcakauddiṣṭaṃ upahāsaṃ karoti yaḥ / k.2.18c / // nagaradvāraloṣṭasya yadvatsyādupayācitam / ādeśastadvadajñānāṃ yaḥ satyaḥ sa vibhāvyate // 2.17 //
2.36
सम्पत्त्या योजितऽदेशस्तद्विच्छिन्नकथाप्रियः । मत्तः शास्त्रएकदेशेन त्याज्यस्तादृग्महीक्षिता ।। २.१८ ।।
sampattyā yojita'deśastadvicchinnakathāpriyaḥ / mattaḥ śāstraekadeśena tyājyastādṛgmahīkṣitā // 2.18 //
2.37
यस्तु सम्यग्विजानाति होरागणितसंहिताः । अभ्यर्च्यः स नरेन्द्रेण स्वीकर्तव्यो जयएषिणा ।। २.१९ ।।
yastu samyagvijānāti horāgaṇitasaṃhitāḥ / abhyarcyaḥ sa narendreṇa svīkartavyo jayaeṣiṇā // 2.19 //
2.38
न तत्सहस्रं करिणां वाजिनां च चतुर्गुणम् । करोति देशकालज्ञो यथाएकोदैवचिन्तकः ।। २.२० ।।
na tatsahasraṃ kariṇāṃ vājināṃ ca caturguṇam / karoti deśakālajño yathāekodaivacintakaḥ // 2.20 //
2.39
दुःस्वप्नदुर्विचिन्तितदुष्प्रेक्षितदुष्कृतानि कर्माणि । क्षिप्रं प्रयान्ति नाशं शशिनः श्रुत्वा भसंवादम् ।। २.२१ ।।
duḥsvapnadurvicintitaduṣprekṣitaduṣkṛtāni karmāṇi / kṣipraṃ prayānti nāśaṃ śaśinaḥ śrutvā bhasaṃvādam // 2.21 //
2.40
न तथाइच्छति भूपतेः पिता जननी वा स्वजनोऽथ वा सुहृत् । स्वयशोअभिविवृद्धये यथा हितं आप्तः सबलस्य दैववित् ।। २.२२ ।।
na tathāicchati bhūpateḥ pitā jananī vā svajano'tha vā suhṛt / svayaśoabhivivṛddhaye yathā hitaṃ āptaḥ sabalasya daivavit // 2.22 //