27. 27. वातचक्राध्यायः
27.1
आषाढपौर्णमास्यां तु यद्यैशानोऽनिलो भवेत् । अस्तं गच्छति तीक्ष्णांशौ सस्य सम्पत्तिरुत्तमा ।। २७.०१ ।।
āṣāḍhapaurṇamāsyāṃ tu yadyaiśāno'nilo bhavet / astaṃ gacchati tīkṣṇāṃśau sasya sampattiruttamā // 27.01 //
27.2
पूर्वः पूर्वसमुद्रवीचिशिखरप्रस्फालनाघूर्णितश् चन्द्रार्कांशुसटाकलापकलितो वायुर्यदाआकाशतः । नैकान्तस्थितनीलमेघपटला शारद्यसंवर्धिता । वासन्तौत्कटसस्यमण्डिततला सर्वा मही शोभते ।। २७.०२ ।।
pūrvaḥ pūrvasamudravīciśikharaprasphālanāghūrṇitaś candrārkāṃśusaṭākalāpakalito vāyuryadāākāśataḥ / naikāntasthitanīlameghapaṭalā śāradyasaṃvardhitā / vāsantautkaṭasasyamaṇḍitatalā sarvā mahī śobhate // 27.02 //
27.3
यदा वह्नौ वायुर्वहति गगनेऽखण्डिततनुः प्लवत्यस्मिन्योगे भगवति पतङ्गे प्रवसति । तदा नित्यौद्दीप्ता ज्वलनशिखरऽलिङ्गिततला स्वगात्रौष्मौच्छ्वासैर्वमति वसुधा भस्मनिकरम् ।। २७.०३ ।।
yadā vahnau vāyurvahati gagane'khaṇḍitatanuḥ plavatyasminyoge bhagavati pataṅge pravasati / tadā nityauddīptā jvalanaśikhara'liṅgitatalā svagātrauṣmaucchvāsairvamati vasudhā bhasmanikaram // 27.03 //
27.4
तालीपत्रलतावितानतरुभिः शाखामृगान्नर्तयन् योगेऽस्मिन्प्लवति ध्वनिः सपरुषो वायुर्यदा दक्षिणः । तद्वद्योगसमुत्थितस्तु गजवत्तालाङ्कुशैर्घट्टिताः कीनाशा इव मन्दवारिकणिका मुञ्चन्ति मेघास्तदा ।। २७.०४ ।।
tālīpatralatāvitānatarubhiḥ śākhāmṛgānnartayan yoge'sminplavati dhvaniḥ saparuṣo vāyuryadā dakṣiṇaḥ / tadvadyogasamutthitastu gajavattālāṅkuśairghaṭṭitāḥ kīnāśā iva mandavārikaṇikā muñcanti meghāstadā // 27.04 //
27.5
सूक्ष्मैलालवलीलवङ्गनिचयान्व्याघूर्णयन्सागरे भानोरस्तमये प्लवत्यविरतो वायुर्यदा नैरृतः । क्षुत्तृष्णऽवृतमानुषास्थिशकलप्रस्तारभारच्छदा मत्ता प्रेतवधूरिवौग्रचपला भूमिस्तदा लक्ष्यते ।। २७.०५ ।।
sūkṣmailālavalīlavaṅganicayānvyāghūrṇayansāgare bhānorastamaye plavatyavirato vāyuryadā nairṛtaḥ / kṣuttṛṣṇa'vṛtamānuṣāsthiśakalaprastārabhāracchadā mattā pretavadhūrivaugracapalā bhūmistadā lakṣyate // 27.05 //
27.6
यदा रेणुउत्पातैः प्रविचलसटाटोपचपलः प्रवातः पश्चाच्चेद् दिनकरकरऽपातसमये । तदा सस्योपेता प्रवरनिकरऽबद्धसमरा क्षितिः स्थानस्थानेष्व् अविरतवसामांसरुधिरा ।। २७.०६ ।।
yadā reṇuutpātaiḥ pravicalasaṭāṭopacapalaḥ pravātaḥ paścācced dinakarakara'pātasamaye / tadā sasyopetā pravaranikara'baddhasamarā kṣitiḥ sthānasthāneṣv aviratavasāmāṃsarudhirā // 27.06 //
27.7
आषाढीपर्वकाले यदि किरणपतेरस्तकालौपपत्तौ वायव्यो वृद्धवेगः पवनघनवपुः पन्नगार्द्धानुकारि । जानीयाद्वारिधाराप्रमुदितमुदितऽमुक्तमण्डूककण्ठां सस्यौद्भासएकचिह्नां सुखबहुलतया भाग्यसेनां इवौर्वीम् ।। २७.०७ ।।
āṣāḍhīparvakāle yadi kiraṇapaterastakālaupapattau vāyavyo vṛddhavegaḥ pavanaghanavapuḥ pannagārddhānukāri / jānīyādvāridhārāpramuditamudita'muktamaṇḍūkakaṇṭhāṃ sasyaudbhāsaekacihnāṃ sukhabahulatayā bhāgyasenāṃ ivaurvīm // 27.07 //
27.8
मेरुग्रस्तमरीचिमण्डलतले ग्रीष्मावसाने रवौ वात्यामोदिकदम्बगन्धसुरभिर्वायुर्यदा चौत्तरः । विद्युद्भ्रान्तिसमस्तकान्तिकलना मत्तास्तदा तोयदा उन्मत्ता इव नष्टचन्द्रकिरणां गां पूरयन्त्यम्बुभिः ।। २७.०८ ।।
merugrastamarīcimaṇḍalatale grīṣmāvasāne ravau vātyāmodikadambagandhasurabhirvāyuryadā cauttaraḥ / vidyudbhrāntisamastakāntikalanā mattāstadā toyadā unmattā iva naṣṭacandrakiraṇāṃ gāṃ pūrayantyambubhiḥ // 27.08 //
27.9
वृत्तायां आषाढ्यां कृष्णचतुर्थ्यां अजैकपादऋक्षे । यदि वर्षति पर्जन्यः प्रावृत्शस्ता न चेन्न तदा ।। २७.०९ ।।
vṛttāyāṃ āṣāḍhyāṃ kṛṣṇacaturthyāṃ ajaikapādaṛkṣe / yadi varṣati parjanyaḥ prāvṛtśastā na cenna tadā // 27.09 //
27.10
नष्टचन्द्रार्ककिरनं नष्टतारं न चेन्नभः । न तां भद्रपदां मन्ये यत्र देवो न वर्षति ।। २७.१० ।।
naṣṭacandrārkakiranaṃ naṣṭatāraṃ na cennabhaḥ / na tāṃ bhadrapadāṃ manye yatra devo na varṣati // 27.10 //