2. Chapter 2
Verse 2.1
।। गतं न गम्यते तावद् अगतं नैव गम्यते । गतागतविनिर्मुक्तं गम्यमानं न गम्यते ॥ २.१ ॥
// gataṃ na gamyate tāvad agataṃ naiva gamyate / gatāgatavinirmuktaṃ gamyamānaṃ na gamyate (2.1)
Verse 2.2
।। चेष्टा यत्र गतिस् तत्र गम्यमाने च सा यतः । न गते नागते चेष्टा गम्यमाने गतिस् ततः ॥ २.२ ॥
// ceṣṭā yatra gatis tatra gamyamāne ca sā yataḥ / na gate nāgate ceṣṭā gamyamāne gatis tataḥ (2.2)
Verse 2.3
।। गम्यमानस्य गमनं कथं नामोपपत्स्यते । गम्यमानं विगमनं यदा नैवोपपद्यते ॥ २.३ ॥
// gamyamānasya gamanaṃ kathaṃ nāmopapatsyate / gamyamānaṃ vigamanaṃ yadā naivopapadyate (2.3)
Verse 2.4
।। गम्यमानस्य गमनं यस्य तस्य प्रसज्यते । ऋते गतेर् गम्यमानं गम्यमानं हि गम्यते ॥ २.४ ॥
// gamyamānasya gamanaṃ yasya tasya prasajyate / ṛte gater gamyamānaṃ gamyamānaṃ hi gamyate (2.4)
Verse 2.5
।। गम्यमानस्य गमने प्रसक्तं गमनद्वयम् । येन तद् गम्यमानं च यच् चात्र गमनं पुनः ॥ २.५ ॥
// gamyamānasya gamane prasaktaṃ gamanadvayam / yena tad gamyamānaṃ ca yac cātra gamanaṃ punaḥ (2.5)
Verse 2.6
।। द्वौ गन्तारौ प्रसज्येते प्रसक्ते गमनद्वये । गन्तारं हि तिरस्कृत्य गमनं नोपपद्यते ॥ २.६ ॥
// dvau gantārau prasajyete prasakte gamanadvaye / gantāraṃ hi tiraskṛtya gamanaṃ nopapadyate (2.6)
Verse 2.7
।। गन्तारं चेत् तिरस्कृत्य गमनं नोपपद्यते । गमने ऽसति गन्ताथ कुत एव भविष्यति ॥ २.७ ॥
// gantāraṃ cet tiraskṛtya gamanaṃ nopapadyate / gamane 'sati gantātha kuta eva bhaviṣyati (2.7)
Verse 2.8
।। गन्ता न गच्छति तावद् अगन्ता नैव गच्छति । अन्यो गन्तुर् अगन्तुश् च कस् तृतीयो ऽथ गच्छति ॥ २.८ ॥
// gantā na gacchati tāvad agantā naiva gacchati / anyo gantur agantuś ca kas tṛtīyo 'tha gacchati (2.8)
Verse 2.9
।। गन्ता तावद् गच्छतीति कथम् एवोपपत्स्यते । गमनेन विना गन्ता यदा नैवोपपद्यते ॥ २.९ ॥
// gantā tāvad gacchatīti katham evopapatsyate / gamanena vinā gantā yadā naivopapadyate (2.9)
Verse 2.10
।। पक्षो गन्ता गच्छतीति यस्य तस्य प्रसज्यते । गमनेन विना गन्ता गन्तुर् गमनम् इच्छतः ॥ २.१० ॥
// pakṣo gantā gacchatīti yasya tasya prasajyate / gamanena vinā gantā gantur gamanam icchataḥ (2.10)
Verse 2.11
।। गमने द्वे प्रसज्येते गन्ता यद्युत गच्छति । गन्तेति चाज्यते येन गन्ता सन् यच् च गच्छति ॥ २.११ ॥
// gamane dve prasajyete gantā yadyuta gacchati / ganteti cājyate yena gantā san yac ca gacchati (2.11)
Verse 2.12
।। गते नारभ्यते गन्तुं गन्तुं नारभ्यते ऽगते । नारभ्यते गम्यमाने गन्तुम् आरभ्यते कुह ॥ २.१२ ॥
// gate nārabhyate gantuṃ gantuṃ nārabhyate 'gate / nārabhyate gamyamāne gantum ārabhyate kuha (2.12)
Verse 2.13
।। न पूर्वं गमनारम्भाद् गम्यमानं न वा गतम् । यत्रारभ्येत गमनम् अगते गमनं कुतः ॥ २.१३ ॥
// na pūrvaṃ gamanārambhād gamyamānaṃ na vā gatam / yatrārabhyeta gamanam agate gamanaṃ kutaḥ (2.13)
Verse 2.14
।। गतं किं गम्यमानं किम् अगतं किं विकल्प्यते । अदृश्यमान आरम्भे गमनस्यैव सर्वथा ॥ २.१४ ॥
// gataṃ kiṃ gamyamānaṃ kim agataṃ kiṃ vikalpyate / adṛśyamāna ārambhe gamanasyaiva sarvathā (2.14)
Verse 2.15
।। गन्ता न तिष्ठति तावद् अगन्ता नैव तिष्ठति । अन्यो गन्तुर् अगन्तुश् च कस् तृतीयो ऽथ तिष्ठति ॥ २.१५ ॥
// gantā na tiṣṭhati tāvad agantā naiva tiṣṭhati / anyo gantur agantuś ca kas tṛtīyo 'tha tiṣṭhati (2.15)
Verse 2.16
।। गन्ता तावत् तिष्ठतीति कथम् एवोपपत्स्यते । गमनेन विना गन्ता यदा नैवोपपद्यते ॥ २.१६ ॥
// gantā tāvat tiṣṭhatīti katham evopapatsyate / gamanena vinā gantā yadā naivopapadyate (2.16)
Verse 2.17
।। न तिष्ठति गम्यमानान् न गतान् नागताद् अपि । गमनं संप्रवृत्तिश् च निवृत्तिश् च गतेः समा ॥ २.१७ ॥
// na tiṣṭhati gamyamānān na gatān nāgatād api / gamanaṃ saṃpravṛttiś ca nivṛttiś ca gateḥ samā (2.17)
Verse 2.18
।। यद् एव गमनं गन्ता स एवेति न युज्यते । अन्य एव पुनर् गन्ता गतेर् इति न युज्यते ॥ २.१८ ॥
// yad eva gamanaṃ gantā sa eveti na yujyate / anya eva punar gantā gater iti na yujyate (2.18)
Verse 2.19
।। यद् एव गमनं गन्ता स एव हि भवेद् यदि । एकीभावः प्रसज्येत कर्तुः कर्मण एव च ॥ २.१९ ॥
// yad eva gamanaṃ gantā sa eva hi bhaved yadi / ekībhāvaḥ prasajyeta kartuḥ karmaṇa eva ca (2.19)
Verse 2.20
।। अन्य एव पुनर् गन्ता गतेर् यदि विकल्प्यते । गमनं स्याद् ऋते गन्तुर् गन्ता स्याद् गमनाद् ऋते ॥ २.२० ॥
// anya eva punar gantā gater yadi vikalpyate / gamanaṃ syād ṛte gantur gantā syād gamanād ṛte (2.20)
Verse 2.21
।। एकीभावेन वा सिद्धिर् नानाभावेन वा ययोः । न विद्यते तयोः सिद्धिः कथं नु खलु विद्यते ॥ २.२१ ॥
// ekībhāvena vā siddhir nānābhāvena vā yayoḥ / na vidyate tayoḥ siddhiḥ kathaṃ nu khalu vidyate (2.21)
Verse 2.22
।। गत्या ययाज्यते गन्ता गतिं तां स न गच्छति । यस्मान् न गतिपूर्वो ऽस्ति कश्चिद् किंचिद् धि गच्छति ॥ २.२२ ॥
// gatyā yayājyate gantā gatiṃ tāṃ sa na gacchati / yasmān na gatipūrvo 'sti kaścid kiṃcid dhi gacchati (2.22)
Verse 2.23
।। गत्या ययाज्यते गन्ता ततो ऽन्यां स न गच्छति । गती द्वे नोपपद्येते यस्माद् एके तु गन्तरि ॥ २.२३ ॥
// gatyā yayājyate gantā tato 'nyāṃ sa na gacchati / gatī dve nopapadyete yasmād eke tu gantari (2.23)
Verse 2.24
।। सद्भूतो गमनं गन्ता त्रिप्रकारं न गच्छति । नासद्भूतो ऽपि गमनं त्रिप्रकारं स गच्छति ॥ २.२४ ॥
// sadbhūto gamanaṃ gantā triprakāraṃ na gacchati / nāsadbhūto 'pi gamanaṃ triprakāraṃ sa gacchati (2.24)
Verse 2.25
।। गमनं सदसद्भूतः त्रिप्रकारं न गच्छति । तस्माद् गतिश् च गन्ता च गन्तव्यं च न विद्यते ॥ २.२५ ॥
// gamanaṃ sadasadbhūtaḥ triprakāraṃ na gacchati / tasmād gatiś ca gantā ca gantavyaṃ ca na vidyate (2.25)